Podcasts about jebkuras

Ir iegūti jauni un izskatā, ne sevišķi iepriecinoši dati par putnu populācijām Latvijā. 17 gadu dati par dienas putniem liek secināt, ka daudzu sugu populācijas pie mums sarūk. Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos. Kāpēc tā, kuri ir lielākie cietēji un ko darīt, lai situācija mainītos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. "Ir iegūti dati par apmēram 120 sugām, tās ir parastākās ligzdojošo putnu sugas. Tie rāda, ka 19 sugām ir būtiska populācijas samazināšanas šajā laika periodā. 36 sugām populācija ir stabila un 26 ir bijusi pieaugoša," norāda Ainārs Auniņš. "Jebkuras sugas populācijas samazināšanās ir nevēlama. Tas, kas ir sugas, kurām populācija palielinās, nav obligāti kaut kas ļoti pozitīvs. Dabas aizsardzībā vēlamā situācija būtu, ka vairums sugu populācijas ir stabilas, neiet ne uz augšu, ne leju," skaidro Ainārs Auniņš. "Kad kādas sugas populācija iet uz augšu, viņa būtībā patērē resursus un, iespējams, tas ir iemesls citu sugu sarukumam. Negatīvajā aspektā jāskatās gan tās, kuras samazinās, gan tās, kuras palielinās. Izņēmums varētu būt situācija, ja kāda suga pirms tam ir samazinājusies un ir veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai viņas populāciju atjaunotu, tad tur pieaugums vērtējams pozitīvi." Ainārs Auniņš norāda, ka ir divas sugu grupas, kam klājas vissliktāk. "Sliktāk klājas tām sugām, kas ziemo ekvatoriālajā Āfrikā un zemāk. Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. (..) Otras grupa – putni, kas saistīti ar lauksaimniecības zemēm, atklātām ainavām, zālājiem un tīrumiem. Šajā grupā nav sugu ar pieaugošām tendencēm vai stabilām," bilst Ainārs Auniņš. Vislabāk klājas tām sugām, kas saistītas ar cilvēka dzīves vietām. Gada koks 2023 - smaržlapu roze Kā nosaukums vēsta, auga lapas ir aromātiskas un smaržo pēc āboliem. Ar ko vēl atšķiras šī savvaļas roze ar citām Latvijas dabā augušām mežrozītēm un kuras mežrozīšu sugas ir agresīvas un invazīvas, bet kuras retas un izzūdošas? Par šī gada kokaugu ir izvēlēta smaržlapu roze, daudziem var rasties jautājums, kāpēc kategorijā „gada koks” ir kas tāds, kas atgādina krūmu. Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders skaidro, ka par gada koku izvēlās koku vai krūmu jeb kokaugu. Šajā kategorijā ietilpst jebkas, kam ir pārkoksnējies stumbrs vai zari.  Smaržlapu roze, kā minēts presē un  interneta portālos publicētajos paziņojumos, ir viena no sugām ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudzējama Latvijā. Smaržlapu roze pārstāv rožu ģintī, ko tautā sauc par mežrozītēm. Skaidrojam, kāds ir šīs rozes stāvoklis Latvijas dabā un ka  uzvedas citas mežrozīšu sugas

#258 Nu jau gads pagajis, kops Dagmara ir mana asistente. Vina ir ta, kura palabo tekstos komatus, nosuta e-pastus, veido podkastus, piedalas izaicinajumu tapsanas procesa un taisa retritiem gardas kukas. :)Musu satiksanas stasts ir unikals un teiktu ari, ka esam viena otru manifestejusas, kopa ejam uz prieksu un atbalstam viena otru savos planos un merkos gan dzive, gan darba.Sarunas otraja dala runajam par to, kads ir ieguvums darba kvalitatei, ja ir asistents, cik svariga ir komunikacija starp cilvekiem un par to, ka pareizi griezt gurkisus. ""Tu vari izdarit jebko - Tev tikai ir jaagrib un jaadara!"Sazinies ar Dagmaru un pasaki Paldies! par riktigi draudzigo un dzirkstoso sarunu. :)-Atrodi un atbalsti Dagmaru IG: @mis_diiSazinai un atsauksmem: ommmsome@gmail.com& IG: @ommmsome

Pārdošana ir attiecību veidošana un uzturēšana. Jebkuras attiecības ir attīstības vai regresijas formā, tāpēc sarunu vērsām uz to kā vest sarunas ar klientiem un piedāvāt savus pakalpojumus pārdomātākā veidā. Tāpat apspriežam pāris ieteikumus kā sagatavoties sarunai ar potenciālo klientu - soc. tīklu izpēte jeb stalkošana. Un, protams, vienmēr svarīgs jautājums - kā noturēt pakalpojuma cenas?Uzzini par mums vairāk:www.facebook.com/edgarskebbewww.facebook.com/vladislavs.podvinskishttps://kebbeit.lv/podkasts/

Ieraksts no 2019. gada sarunu festivāla “LAMPA”, Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi veidotās platformas “Siltumnīca”. Jebkuras pārmaiņas virza komunikācija, kas pievērš uzmanību, šokē un pārliecina. Populisms un viltus ziņas var gan veidot, gan graut pozitīvas sabiedrības uzvedības izmaiņas un jaunu risinājumu ieviešanu aktuāliem vides izaicinājumiem. Kā kritiski izvērtēt informāciju par vides jautājumiem, lai varētu jēgpilni rīkoties? Kā objektīvi nošķirt viltus ziņas un uzņemties atbildību par saturu, ko izplatām ietekmējot apkārtējos? Jānis Polis, mārketinga speciālists, Toms Bricis, LTV laika ziņu redaktors, Marta Rībele, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja, Tālis Juhna, RTU Zinātņu prorektors, Ieva Rozentāle, Greenepeace East Asia kognitīvo zinātņu laboratorijas vecākā pētniece un projektu vadītāja.

Čau! Kā iet? - šādi mēs varam uzrunāt sev labi zināmus cilvēkus, gan personiski sastopoties, gan attālināti – ar tālruņa palīdzību. Bet, kā jāveido telefonsaruna, ja zvanām nepazīstamam cilvēkam vai organizācijai, lai tā atbilstu labas etiķetes principiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta lietišķās etiķetes, komunikācijas un protokola eksperte Kristīna Sprūdža un Lietišķās etiķetes protokola eksperte Linda Kalniņa. Ekspertu ieteikumi: Jebkuras telefonsarunas pirmo iespaidu noteiks tas, kādas ir sarunas biedru attiecības. Pieklājības nekad nevar būt par daudz, arī sarunājoties pa telefonu. Arī sarunā pa telefonu 7 % no visas informācijas nodod verbālais teksts, 38 % - balss, pārējo veido žesti un mīmika, kas telefona sarunās pietrūkst. Svarīgi ir atbildēt sev uz jautājumu, vai pa telefonu ir dzirdams smaids. Sejas mīmika nodos noskaņojumu. Atbildot tirgotājiem, kas kaut ko piedāvā pa telefonu, nevajag būt nelaipniem vai rupjiem, bet atteikt noteikti drīkst. Sasveicināšanos pa telefonu neviens nav atcēlis. Saziņā latviešu valodā neviens nav atcēlis arī uzrunu “jūs”. Svarīgi ir pajautāt sarunu biedram, it sevišķi, ja tā ir biznesa saruna, vai ir brīdis sarunai. Jebkura publiska vieta uzliek ierobežojumus, ko vajadzētu pārrunāt pa telefonu. Ne sabiedriskais transports, ne birojs nav vieta un vide, kur viss apspriežams pa telefonu. Ja zvana ģimenes locekļi, var nedaudz noraidīt un pateikt, ka atrodos kabinetā un palūgt piezvanīt vēlāk. Vēl var izvēlēties atbildi uzrakstīt. Tas, ka telefons mums pie rokas ir septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī, nenozīmē, ka drīkst ar ikdienu cilvēku kontaktēties jebkurā veidā un laikā.

Dūres lieluma bumbulīši un giganti, kurus pacelt var četri vīri. Balti, strīpaini, zaļi, violeti un, protams, oranži - skaidrs, ka runa ir par ķirbjiem. Kā tos audzēt un ko darīt tālāk ar šo lielo ogu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Liene Sondore un ķirbju audzētājas Maija Čerjaka un Sarma Žarčinska. Ķirbis ir jāēd no rīta līdz vakaram un visādos veidos. Ķirbis ir brīnumoga. Kad Kolumbs atveda tos no Amerikas, tos sauca par indiāņu āboliem. Ļoti vērtīgs, tajā  ir A, B, C vitamīns, kālijs, magnijs, fosfors, antioksidanti. Jebkuras slimības profilaksei iesaka ēst ķirbi. Ķirbi vajag ēst, domājot par ādas veselību, onkoloģisko slimību profilaksei iesaka ķirbi. Ķirbim ir maz kaloriju. Ķirbju sēkliņas satur daudz dabīgo selēnu un citas vērtīgas vielas, bet tajās ir vairāk kaloriju. Ķirbis ir kā aptieka, tikai daudz lētāk un nav nekādas blaknes. Ne jau visiem ir iespējas pašiem izaudzēt savus ķirbjus, bet tad vajag sadraudzēties ar kādu vietējo ķirbju audzētāju. Ķirbja miza ir vērtīga kaulu sistēmai. Mizu var samalt gaļas mašīna vai sagriezt, izkaltēt. Var likt pie zupām un mērcēm gan kā garšvielu, gan kā lētu uztura bagātinātāju. Ķirbju sula ir neitrāla garšas ziņa, bet pieliekot klāt ābolu, cidonijas, ingveru, ir izcila garša. Ķirbju sēklu pulveri var pievienot biezzupām, var pievienot sulai, sajaukt ar sviestu, var pievienot smūtijiem, pie pankūku mīklas var pielikt. Riekstu un sviesta ķirbi var sagriezt vienkārši stienīšos un grauzt. Daudziem apnikuši ķirbji un negrib tos ēst, jo kādreiz tos audzēja uz mēslu kaudzes un ķirbis ieguva „informāciju no lopiem”. Ķirbjus glabā vēsā vēdināmā telpā. Pagrabā neieteiktu. Receptes ķirbja pagatavošanai Cepts ķirbis ar vistas gaļu. Sacep 2-3 cm biezas ķirbja šķēles, apcep vistas gaļu ar ķiplokiem, piemaisa rīvētu sieru, majonēzi, saulē kaltētu tomātu gabaliņus un pārklāj ķirbjiem un cep cepeškrāsni visu kopā. Ķirbju biezzupa. Apcep nelielā daudzumā olīevļļas sīpolus un ķiplokus, pievieno ķirbjus, šķeltos zirņus vai lēcas. Vāra. Var sablendēt. Pievieno saldo krējumu vai kausēto sieru, kā vēlas. Garšvielas. Cepts ķirbis. Ķirbis, daudz ķiploku olīveļļā, kālis, topinambūrs, garšvielas un cepeškrāsnī iekšā! Kotletītes. 0,5 kgs malto gaļu, 200-300 g rīvēts ķirbis, daudz garšvielas, var pievienot arī sinepes, visu samīca un cep cepeškrāsnī kotletītes. Pretvīrusa recepte. Ķirbja sula ar biezumiem daudz ingvera, skābenu ābolu vai cidonijas. Vēl var mazliet čilli. Ja to karsē to, var pieliet nedaudz laba brandavīna un dzert kā groku Mazos ķirbjus var pildīt ar dārzeņiem vai gaļu. Ķirbi, kas iesākts griezt, var sarīvēt vai sasautēt un likt atdzesētu porciju maisiņos saldētavā. Tad izmanto, kad vēlas un vajag.

Raidījumā saruna par Eiropas un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām. Studijas viesi: Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta pētnieks Aldis Bulis un Ārlietu ministrijas Āzijas un Okeānijas valstu nodaļas vadītājs Egils Dzelme. Vēl raidījumā pievērsīsimies Turcijas un Krievijas attiecību nākotnei, Spānijas parlamentam un iespējamām kārtējām ārkārtas vēlēšanām. Kā arī stāstīsim par lielāko Eiropas finanšu centru - Londonas sitiju un to, kā gaidāmais Brexit varētu šo centru ietekmēt. Komentārs par Spāniju. Jau astoņus mēnešus politiskās partijas Spānijā nav spējušas vienoties par valdības izveidi, un arvien lielāka kļūst iespēja, ka Spānijai var nākties jau trešo reizi gada laikā rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Taču pagājušajā nedēļā publiskota aptauja liecina, ka jaunas vēlēšanas politisko ainu valstī nemainītu. Turpina politologs Ivars Ījabs. "Jebkuras vēlēšanas un jebkuras aptaujas ir divas diezgan atšķirīgas lietas. Arī Latvijas piemērs mums to daudzkārt atgādina, īpaši 9. Saeimas vēlēšanas 2006. gadā, ka tas, ko liecina aptaujas, ir tikai kaut kāda indikatīva zīme attiecībā uz to, kāds būs vēlēšanu rezultāts. Līdz ar to, protams, tur var būt kaut kādi brīnumi un var būt tā, ka labējo partiju atbalstītāji vienkārši neaiziet, un tad vairākumu iegūst šis te „Ciudadanos” kopā ar otru lielāko partiju, kas Spānijā bijusi ļoti ietekmīga partija. Līdz ar to tur ir dažādi risinājumi iespējami, un šādas aptaujas ne vienmēr ir mierinājums, jo īstenībā ir tikai viena aptauja, kas skaitās, un tā ir tā, kuru pilsoņi izdara pie vēlēšanu urnām. Līdz ar to es pilnīgi saprotu, ka Spānijas establešments negrib vairs turpināt šo jokošanos, un ir iespējams, ka izveidos daudzmaz normālu, labēji - centrisku koalīciju, kas to valsti varētu vadīt. Tur ir jāņem vērā, ka tas savā ziņā vieno Latviju un Spāniju, jo Spānijā arī ir ļoti fragmentēta partiju politika, un tur ir daudz visādu partiju, tai skaitā reģionālās partijas no Kanāriju salām, no Basku zemes, no Katalonijas utt, bet tā spēle pati par sevi un koalīcijas izveidošana ir diezgan ķēpīgs process, bet nu es nedomāju, ka tāpēc tur varētu notikt kaut kas briesmīgs.”