Podcasts about antarkt

Aké zaujímavé udalosti sa stali vo svete ekológie a environmentalizmu za ostatný mesiac? Čo by ste si z tejto problematiky nemali nechať ujsť?Vypočujte si 5 správ z ekológie, ktorým sme sa venovali:Štátna veterinárna správa uvoľnila opatrenia proti slintačke a krívačke. Zvieratá sa môžu premiestňovať, ale len za prísnych podmienok.Z Antarktídy až k predpovedi počasia. Lucia Kaplan Pastíriková je meteorologička v televízii a zároveň aj študentka doktorandského štúdia na Masarykovej univerzite v Brne, ktorá sa zúčastnila 2 expedícií do Antarktídy.Vo Vysokých Tatrách platí okrem klasickej aj jarná uzávera chodníkov, ktorá chráni vzácne rastliny a mláďatá. Tú zaviedol Tatranský národný park.Ozbrojené sily a zásahové tímy monitorujú medvede v Tatrách, získané údaje poslúžia na povolenia pre odlov poľovníkmi.Národná zoologická záhrada Bojnice prijala 2 mláďatá medveďov. Ide o 2 samcov vo veku približne 3 až 4 mesiace.

Moderátorka Hana v našom štúdiu privítala inšpiratívnu ženu, ktorá ako prvá Slovenka zdolala najvyššiu horu sveta bez kyslíka.Čo všetko o sebe v rozhovore prezradila?

Michaela Musilová je astrobiologička, vedie vedecko-vzdelávací projekt Astro Koruna Zeme a nedávno sa vrátila z expedície v Antarktíde. Ako “marsonautka” viedla tiež vyše 30 simulovaných misií na Mars a Mesiac. Dnes v Bratislave premiéruje svoj nový dokument “The Boss Aconcagua” o expedícií k najvyššej hore južnej Ameriky. Privítali sme ju v Ráne na eFeMku.

Róbert Vrábel pôsobí v polarnych oblastiach ako Svalbard, či Antarktída už niekoľko rokov. Začínal s umývaním riadu a postupom času sa vyprofiloval až na expedičného sprievodcu. Ako vraví on sám: Obyčajný chalan s neobyčajnou prácou. Ako sa ale k tejto neobyčajnej práci dostal, čo ho k tomu viedlo, čím si musel preskákať a čomu vďačí za toľko príležitostí, to všetko som sa snažil zistiť v našom spoločnom rozhovore. Ako budete sami počuť, Robo je super príklad toho, že keď človek chce, keď ma nejaké ciele a sny, tak, sa to dá. Stačí konať, nebáť sa a ísť si za tým.  Sleduj Róbert Vrábel Instagram: @robertvrabel_ Sleduj LAJF Podcast Web: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.lajfpodcast.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Instagram: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠@lajf_podcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Facebook: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠LAJF Podcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ BuyMeACoffee: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠lajf_podcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Sleduj Haglofs Instagram: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠@jsem.outsider⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Instagram: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠@haglofs⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Sleduj Bohuš Antoška Instagram: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠@bob_antoska⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Strava: ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.strava.com/athletes/47787028⁠⁠⁠

V najnovšej epizóde ZmUPované privítala naša moderátorka Sima Lead Activity Guidea Roba Vrábla. Robo je dobrodruh, ktorý už niekoľko rokov striedavo pracuje na Antarktíde a Arktíde. V dnešnom rozhovore sa dozvieš, ako vyzerá jeho bežný deň, akým výzvam musí čeliť a koľko taký Lead Activity Guide môže zarobiť. Nezabudni nám napísať do komentára, ako sa ti táto epizóda páčila a či by si sa na takúto cestu vydal aj ty. Reláciu o cestovaní vám prináša nový Nissan Qashqai

Krīzes brīžos visi risinājumi ir derīgi - tā varētu teikt ģeoinženieri, kuri šobrīd cenšas rast veidus, kā sargāt kūstošos ledājus, piemēram, sūknējot ūdeni no okeāna uz ledus masas virsmas, cerot tādejādi padarīt ledus slāni biezāku. To, ka ledāji kūst strauji - zinām, to, ka nespējam operatīvi samazināt emisijas un palēlināt klimata pārmaiņas - zinām, bet, vai inovatīvas tehnoloģijas būs tās, kas varēs glābt ledus masu zemeslodes vēsākajos reģionos? Vai šādi centieni ir produktīvi un vai mēs varam izglābt planētas "ledusskapi"? Šķiet, ka ir grūti atrast otru tādu ekosistēmu, kuru klimata pārmaiņas skartu tikt masīvi kā Arktiku un Antarktīdu. Lai arī šie abi aukstie apgabali atrodas tālu no mums, bez tiem nav iedomājams klimats, kādu pazīstam uz mūsu planētas. Zinātnieki meklē veidus, kā apturēt šo straujo kušanu, jo skaidrs, ka ar emisiju samazināšanu cilvēcei īpaši labi neveicas. Vai ir iespējams atjaunot grandiozos ledus masīvus Zemes polos, raidījumā Zināmais nezinājamā vērtē ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Pētījumi rāda, ka ledāji kūst strauji. Vidēji zūd ap vienu procentu gadā no kopējas masas un tas neko labu tas neliecina. "Viens, ir sevišķi vietās, kur šobrīd straujāk kūst, tie ir Andi, Alpi, Islandē, Himalajos, tas nozīmē ūdensapgādi cilvēkiem, pilsētām, veseliem reģioniem, valstīm, kas ir potenciāli apdraudēti līdz ar šo resursu izsīkšanu," norāda Andris Vīksna. "Otrs ir, protams, vidējā ūdens līmeņa celšanās visā pasaulē, kas notiek lēnām, bet neatvairāmi savā ziņā. Un izmaiņas jau šobrīd notiek diezgan intensīvi. Ja mēs skatāmies līdz gadsimta beigām, tad tas ir pozitīvākajā gadījumā 30 - 40 centimetru līdz metram. Līdz gadsimta beigām pieaugs. Tas nozīmē, ka miljards cilvēku kopumā pasaulē ir tieši vai netieši apdraudēti dēļ tā, ka ceļas arī ūdenslīmenis." Kā to izjutīsim Latvijā? "Arī Baltijas jūra ir savienota ar okeāniem. Arī, protams, mums ir gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, un pēc atbilstoši dažādiem pesimistiskākajiem līdz optimistiskākajiem scenārijiem, vienalga tie 30 - 60 centimetri pieauguma līdz gadsimta beigām. Ar to ir jārēķinās. Sevišķi tas pieaugums varētu intensificēties no gadsimta vidus vairāk," norāda Andris Vīksna. "Un otrs, protams, tas nes līdzi arī krasta erozijas procesus: piekraste tiek noskalota un vēl papildus ar vētrām vēl intensīvāk kaut kur process notiek. Attiecīgi Latvijas gadījumā tie ir vidēji 30 - 40 metri, protams, ne visur vienādi, kaut kur pieaug akumulācija, bet kopumā dominē erozijas procesi. Apmēram 30 - 40 metri pēc šī brīža prognozēm tiktu noskaloti no Latvijas teritorijas. Te, protams, ir īpaša uzmanība jāpievērš Rīgas aglomerācijai, kas ir ļoti zema. Jau šobrīd jūras ūdens ienāk līdz pat Jelgavai atsevišķās situācijās. Ūdens līmenim ceļoties, ir pat daži nākotnes scenāriji, kur ir pavisam drūmās krāsās iezīmēts, ka Latvija ir tā kā sadalīta divās daļās, kas ir Kurzeme, un principā šeit līdz pat Lietuvas robežai ir jau ūdens no Baltijas jūras." Lai to nepiedzīvotu, zinātnieki izstrādā dažādus modeļus, kā iejaukties, lai stabilizētu ledājus. Pagaidām gan van zināms, vai šīs metodes strādātu, var būt arī pretējais efekts, atzīst Kristaps Lamsters. "Ir skaidrs, ka par to ir jādomā un kaut kas ir jāsāk darīt, jo mēs faktiski runājam par to, ka, iespējams, jau kaut kāds pagrieziena punkts ir sasniegts, īpaši domājot par Antarktiku. Pēc šī pagrieziena punkta faktiski ir gaidāmi diezgan strauji ledāju masas zudumi, atpakaļceļa nav, un, lai ko mēs darītu, mēģinot samazināt emisijas, tas nemainīs absolūti neko, jo šis pagrieziena punkts ir sasniegts un ledājs sāk strauji atkāpties. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir šo atkāpšanos samazināt, fiziski iejaucoties," atzšit Kristaps Lamsters. Čehu diplomāts iepazīstina ar savas zemes polārpētnieku un stāsta par paša piedzīvoto, ar slēpēm šķērsojot Grenlandi Pagājušajā nedēļā Rīgā notika čehu izcelsmes polārpētnieka Jūliusa Paijera gravīru reprodukciju izstādes atklāšana, kā arī diplomāta, tulkotāja un ceļotāja Zdeņeka Ličkas lekcija par Jūliusu Paijeru un viņa ekspedīcijām uz Ziemeļpolu. Tā bijusi kā satikšanās ar divām personībām vienlaikus - no vienas puses, iespēja iepazīt zinātnē nepelnīti piemirsto Jūliusu Paijeru, un, no otras puses, uzzināt par Zdeņekas Ličkas piedzīvojumiem, ar slēpēm šķērsojot Grenlandi. Ne katru dienu rodas iespēja klātienē satikt cilvēkus, kuri devušies polārās ekspedīcijās, pakļāvuši dzīvību briesmām, atgriezušies, lai ar savu spēku un entuziasmu iedvesmotu citus. 1. oktobra pēcpusdienā viena šāda cilvēka stāstu ikvienam interesentam bija iespēja dzirdēt Latvijas Universitātes Dabas mājā. Precīzāk būtu teikt, ka tā bija tikšanās ar divām personībām vienlaikus. Universitātē viesojās čehu diplomāts, tulkotājs un ceļotājs Zdeņeks Lička. Viņš bijis Čehijas vēstnieks Dānijā, joprojām strādā Čehijas Republikas Ārlietu ministrijā, bet viņa biogrāfija glabā vēl citus aizraujošus notikumus, tostarp ekspedīciju ar slēpēm pāri Grenlandei. Taču iemesls, kāpēc Lička viesojies Latvijā, ir saistīts ar viņa misijas darbu - popularizēt čehu izcelsmes polārpētnieka Jūliusa Paijera vārdu, atklāt viņa gravīru reprodukciju izstādi un sniegt lekciju par Paijera dzīvi un nopelniem zinātnē. Kad Lička mūs izvedis nelielā pastaigā pa izstādi un iepazīstinājis ar Paijeru, ir iespēja ar diplomātu aprunāties atsevišķi un vēlreiz izcelt nozīmīgākos Paijera dzīves faktus. Jūliuss Paijers dzimis 1841. gadā Teplicē, Čehijā, kas atrodas tuvu mūsdienu Vācijas robežai, bijis Austroungārijas virsnieks. Viņa militāro karjeru raksturo, piemēram, tāds fakts, ka viņš piedalījies asiņainajā Solferīno kaujā 1859. gadā - pēdējā lielākajā kaujā pasaules vēsturē, kurā visas armijas bija pakļautas savu monarhu personīgajai vadībai un kuras rezultātā radās Sarkanā Krusta kustība, palīdzot karā ievainotajiem. Ņemot vērā Paijera darbību armijā, Zdeņekam Ličkam jautāju, kā tad Paijers pievērsies polārpētniecībai. Vai tā bija vienkārši kaislība?

Stāsta literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inguna Daukste-Silasproģe Latviešu kultūrā un arī rakstniecībā nereti vērojams, ka, piemēram, rakstnieks darbojies vairākās nozarēs, visbiežāk gleznojis, tomēr Jaunlaicenes pagastā dzimušais Leonīds Slaucītājs (1899–1971) ir apbrīnojami erudīta un daudzpusīga personībā, sevī apvienojot un sevi atklājot tik dažādās nozarēs. Un arī viņa dzīves ģeogrāfija ir gana iespaidīga, aptverot arī ļoti tālas, un savā ziņā par eksotiskas zemes. Bet par visu pēc kārtas. Leonīds Slaucītājs – zinātnieks, ievērojams polārpētnieks un ģeofiziķis, literāts, sabiedrisks darbinieks, kurš arī komponējis un gleznojis. Lasījis lekcijas daudzās pasaules universitātēs (Latvijā, Vācijā, Austrālijā, bijis viesprofesors Havajas universitātes “graduēto skolā” un ģeofizikas institūtā, lasījis vieslekcijas Stokholmas, Tukumanas, Lapazas, Istambulas un Austrumāfrikas universitātēs, kā arī sniedzis konsultācijas vairākām ASV, Austrālijas un Dienvidamerikas iestādēm, kā Argentīnas, Austrālijas vai ASV delegāts piedalījies starptautiskos ģeodēzijas un ģeofizikas kongresos, vairāku zinātnisku organizāciju kārtējs un goda biedrs, saņēmis atzinības rakstus un Trelevas observatorijas zelta medaļu), publicējis ievērojamu skaitu zinātnisku darbu, lekciju konspektu un grāmatu. Pēc Valkas reālskolas beigšanas viņš mācības turpināja Jūrniecības ministrijas virsnieku skolā un jau krietnu pasaules jūru un zemju iepazīšanā (bijis Klusā okeāna un Ziemeļu Ledus okeāna flotē), viņš 1920. gadā atgriezās Latvijā un divus gadus bija virsnieks Latvijas kara flotē. Pēc tam studēja Latvijas Universitātē Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1920–1925), vairākkārt papildinājis zināšanas ģeofizikā – Itālijā (1927), Francija (1927) un Karnegī institūtā ASV (1936).  Strādāja par ģeogrāfijas un kosmogrāfijas skolotāju Viļa Olava komercskolā (1923–1927), vēlāk kļuva par mācībspēku Latvijas Universitātē (kopš 1929. gada). Līdzas visam iepriekšminētajam Leonīds Slaucītājs 1933. gadā beidzis Latvijas Konservatorijas profesora Jāzepa Vītola (1863–1948) kompozīcijas klasi ar brīvmākslinieka grādu, kur studējis kopā ar Pēteri Barisonu (1904–1947), Jāni Ķepīti (1908–1989) un Valdemāru Ozoliņu (1896–1973), un Jāzepa Mediņa (1877–1947) diriģentu klasi (1935). Otrā pasaules kara beigās ar ģimeni nonāca Vācijā, kur bija nodarbināts magnētiskajā observatorijā Vingstā, pie Kukshāfenas, vēlāk, nodibinoties Baltijas Universitātei (Hamburgā, Pinebergā), bija profesors šajā augstskolā. 1948. gadā Leonīds Slaucītājs ar ģimeni izceļoja uz Argentīnu, kur divdesmit gadus bija La Platas Universitātes (Universidad Nacional de La Plata) profesors un dekāns, 2 gadus studējis glezniecību – lūk, vēl viena joma, kurā darbojies. Leonīds Slaucītājs ir personība, kura vārdu zināja ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī pasaulē, īpaši zinātnes laukā. Viņš ieguvis trīs doktora grādus – Latvijas Universitātē (1942), Štutgartes augstskolā (1948), Sidnejas Universitātē (1964). 1957. gadā viņš dibinājis Trelevas magnētisko observatoriju Patagonijā. Tagad pāris vārdos par Leonīda Slaucītāja darbību mūzikas jomā: viņš rakstījis arī nelielas apceres par mūzikas koncertiem, plašākā publikācija par komponistu Jāzepu Vītolu. Komponējis klavieru sonātes, variācijas, impresijas un prelūdes, tāpat kora dziesmas, solo dziesmas un īsākus darbus orķestrim; rakstījis baleta mūziku. Rīgā vadījis tolaik jaundibināto Latvijas Universitātes simfonisko orķestri, kā arī Latvijas Republikas Finanšu ministrijas kori. Dzīvojot trimdā Argentīnā, Leonīds Slaucītājs diriģējis Argentīnas latviešu kori, kā viesdiriģents arī Brazīlijas latviešu kori... 1969. gadā ar autora vāka metu un zīmējumiem tekstā iznāca Leonīda Slaucītāja ceļojumu impresijas “Sešos kontinentos” – tā ir saistoša, paša pieredzē un redzētajā, vērotajā balstīta grāmata, kura lieliski sniedz zināšanas ģeogrāfijā un pasaules zemju dažādībā. 1973. gadā izdota grāmata “Kādreiz un tagad” – stāstījumi par redzēto, sastapto, dzirdēto par zemēm pāri septiņām jūrām. Leonīds Slaucītājs trīs reizes nonāca Antarktīdā – 1951., 1955./1956. un 1957. gadā, kad “Argentīna mani aicināja par ekspedīciju ģeomagnētisko grupu vadītāju.” Pētnieciskās gaitas viņu aizveda uz dažādā, zemēm un kontinentiem, viņš pabijis Āfrikā, Ugunszemē, Indonēzijā, Indijā, Papua Gvinejā, Taizemē, Peru, Honkongā, Japānā, Filipīnās Dienvidāfrikas Republikā un daudz kur citur. Tāpēc ar interesi lasāmas viņa grāmatas, kurās atbalsojas paša redzētais. Tādi, lūk, jaunlaicenieša Leonīda Slaucītāja ceļi pasaulē. Un visam tam līdzās – solo dziesmas, kordziesmas, kas izpildītas latviešu dziesmu svētkos trimdā un Austrālijas Latviešu Kultūras dienās. Arī kompozīciju ieraksti, kas glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkā. Un Antarktīdas ainavas, kas iemūžinātas gleznās. Pārsteidzoši daudz viena cilvēka mūžā. Bet noslēgumā – dzejnieka Jāņa Veseļa (1896–1962) veltījuma dzejolis Leonīdam Slaucītājam: Ledainais dienvidu pols, zvaigžņu apmirdzēts, snauž, Gāles — teiksmainas pilis — klintīs šļūdoņus lauž. Vientulis stāvi, pētnieks, rāmo pakalnu dēls: Magneta adata trīc, iznirst pārdabīgs tēls... Vēro, kā Zemes lode, stariem apvīta, trauc. Klusuma klajums runā, drūmi puteņi kauc. Okeāns palsiem viļņiem jūrnieku tālēs nes; Baltijas jūrā. zvaigznēs liekamies — tu un es.  ("Laiks", 1955. gada 25 jūnijs)

Ancijáš je muflón. A nie hocijaký muflón, ale dobrosrdečný muflón kamionista. Nadovšetko miluje svoje tepláčiky a rád robí druhým radosť. Spolu s kamarátkou dážďovkou Milicou precestuje celý svet. Do Číny vezie klince na stavbu priehrady, na Čukotku ryžu, do New Yorku konzervované rybičky, do Ekvádoru nohavice, do Afriky cencúle, v Antarktíde zachraňuje veľrybie mláďa, v Egypte vylieči zábudlivú ťavu. Až sa nakoniec skoro celý rozdá. Pri záchrane zranenej muflónice takmer príde o život. Našťastie nakoniec všetko dobre dopadne. Audiokniha: Muflón Ancijáš a jeho spanilá jazda Autor: Branislav Jobus Interpret: Branislav Jobus Dĺžka: 2:34 h Vydavateľstvo: Publixing a Slovart Audiokniha Muflón Ancijáš a jeho spanilá jazda na webe Audiolibrix (MP3 na stiahnutie) Audiokniha Muflón Ancijáš a jeho spanilá jazda na webe Publixing (MP3 CD)

Pondelkové epizódy v Dobrom ráne patria v lete iným podcastom denníka SME. Predstavujeme v nich prácu našich kolegýň a kolegov a ich podcastov. Tento raz si môžete vypočuť epizódu podcastu Všesvet, ktorý sa vracia s novou cestovateľskou sériou, tento raz sa Tina Paholík Hamárová a Lukáš Onderčanin vyberú do Antarktídy. Podcast Všesvet vychádza každý utorok a nájdete ho vo všetkých podcastových appkách, na Spotify a Youtube a na SME.sk. ⁠Apple podcasts⁠ ⁠Youtube⁠ ⁠Spotify⁠ ⁠RSS⁠. – Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj audio verziu denného newslettra ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte mesačný podcastový newsletter nielen o novinkách SME na ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcastovenovinky⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠  – Ďakujeme, že počúvate podcast Dobré ráno.

Ukážeme najväčšieho delfína, ktorého pozostatky objavili archeológovia nedávno v Amazónii. Predstavíme bezpilotné lietadlo, ktoré preletelo viac ako 700 kilometrov ponad Antarktídu. Na Slovensku zistíme, aké baktérie patria medzi prospešné a v akých potravinách sú pridané.

„V Antarktíde si vedci medzi sebou pomáhajú bez ohľadu na hranice. Byť zoči-voči drsnej prírode ľudí často motivuje k súdržnosti,“ hovorí rastlinný fyziológ a polárnik Peter Váczi, ktorý pôsobí na Masarykovej univerzite v Brne a v Antarktíde absolvoval už 15 expedícií. Vedec pôvodom z Košíc sa takmer každoročne počas antarktického leta vracia na českú polárnu výskumnú stanicu, ktorá je na Ostrove Jamesa Rossa, aby sledoval, ako sa rastliny dokážu prispôsobiť nehostinnému a rýchlo sa meniacemu prostrediu.

Mūsu Mēness ir tik ierasts objekts debesīs, ka ir grūti iztēloties, kāda ainava pavērtos citu planētu debess jumā. Taču Saules sistēmā ir arī citi mēneši. Ko par tiem zinām? Cik dažādi tie ir? Un kas notiktu, ja mūsu Zemes pavadonis Mēness pēkšņi pazustu? Gan jau, ka Mēness nekur nepazudīs, tomēr, lai kliedētu bailes un atklātu interesantus faktus par citiem mēnešiem, uz sarunu esam aicinājuši "StarSpace" observatorijas saimnieci, amatierastronomi Annu Ginteri. Savukārt Ints Ķešāns skaidro, kā notiek radioteleskopu un observatoriju izbūve un kādi zemes reljefa veidojumi un klimatiskie apstākļi jāņem vērā, būvējot teleskopus un observatorijas. Lielas teleskops Atakamas tuksnesī Čīlē, sausākajā tuksnesī pasaulē, Keka observatorija netālu no Havaju vulkāna Mauna Kea, Dienvidāfrikas lielas teleskops, kas atrodas Karū pustuksnešu reģionā Dienvidāfrikā, un vēl vairāki desmiti teleskopu visā pasaulē, kas būvēti tālu prom no apdzīvotām vietām,  pēc iespējas sausākā klimatā un augstienēs. Taču ne visiem teleskopiem ir, tā teikt, šādas prasības. Astronomijas entuziasts Ints Ķešāns skaidro, pēc kādiem parametriem tiek būvēti pasaules lielākie un jaudīgākie teleskopi un vai, piemēram, Latvijas teritorijā varētu uzsliet debesu vērojamo ierīci ar vairākus desmitus metru lielu  lēcas diametru. Paejot nostāk no pasaules gigantiskajiem debesu novērošanas aparātiem, apskatām arī, kā Latvijas teritorijā ir ar teleskopu būvi. Zināms, ka Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī ir neliela observatorija, Baldonē atrodas profesionāla observatorija, dižākais debess novērotājs ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops Ances pagastā un šī raidījuma viešņa Anna Gintere sava prieka pēc un tūristu izklaidei piedāvā pašas veidotas observatorijas apciemojumu Suntažos. Pamatīga teleskopa būvei primārais ir pēc iespējas tīrāka atmosfēra, bez ūdens tvaikiem, putekļiem, urbānās gaismas piesārņojuma, maz nokrišņu,  daudz tumsas, kā tas, piemēram, Antarktīdā, kur vairākus mēnešus valda polārā nakts. Un pats par sevi saprotams – daudz naudas. Piemēram teleskopu kompleksa ALMA izbūve Atakamas tuksnesī maksāja aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru.  

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas par Sudānas Republiku. Valsti, kas atrodas Āfrikas kontinenta Ziemeļaustrumu daļā. Valsts ir uz dienvidiem no Ēģiptes un tai vijas cauri pasaulē lielākā upe Nīla. Patiesību sakot – Sudānas galvaspilsēta Kartūma ir uzbūvēta vietā, kur sastopas Nīlas divi atzari – Zilā un Baltā Nīla. Sudānas valsts lielu daļu klāj lielākais pasaules tuksnesis – Sahāra. Tas ir lielākais gan tikai tad, ja neskaita Antarktīdas tuksnešus un Arktikas tuksnešus. Bet Sudāna ir ne tikai Sahāras valsts, bet arī Sāhela reģiona valsts. Sāhela ir šaura pārejas josla, kas atdala Sahāras tuksnesi no dienvidos atrodamajām auglīgajām savannām. Sāhelas josla stiepjas 5400 kilometru garumā no Senegālas cauri visai Āfrikai līdz pat Sudānai. Tādēļ nav pārsteigums, ka Sudāna ir viena no valstīm, kuras iesaistījusies astoņus tūkstošus kilometru garajā “Lielās zaļās sienas” projektā. Projekts paredz koku stādīšanu cauri visai Āfrikai, 21 valstij, no Atlantijas līdz Indijas okeānam. Kopš 2011. gada Sudāna ir trešā lielākā Āfrikas valsts. Agrāk tā bija pati lielākā kontinentā. Bet Dienvidsudānas atdalīšanās pirms  vairāk nekā desmit gadiem pēc asiņainiem pilsoņu kariem, samazināja tās teritoriju. Par Dienvidsudānas izveidošanos un pašu valsti noteikti noklausieties mūsu raidījumu. Vēl tikai viena īpatnība, kuru gribējām pieminēt ir tas, ka vārds “Sudan” ir cēlies no arābu valodas “bilad-as-sudan” un burtiski nozīmē “melno cilvēku zeme”. Un vēl viens fakts. Sudānas karogs ir ļoti līdzīgs Palestīnas pašpārvaldes izmantotajam karogam. Tik līdzīgs, ka to bez problēmām var sajaukt, jo tikai krāsu izvietojums, pat ne toņi vai ģeometriskās figūras, ir atšķirīgs. Patiesības labad jāmin, ka arī Jordānijas un Apvienoto Arābu Emirātu karogi ir līdzīgā “dizainā”. Bet Sudānas un Palestīnas tomēr ir superlīdzīgi. Sudānas vēsture ir ļoti sena un bagāta ar unikālām civilizācijām un liecībām par tām. Mūsdienu Sudānas teritorija reiz bija pazīstama kā Senā Nūbija un tā ir apdzīvota vismaz 25 tūkstošu gadu. Starp trešo gadu tūkstotī un mūsu ēras pirmajiem paralēli Ēģiptes civilizācijai pastāvēja arī kušītu valstis. Sākotnēji Kermas Karalistes, tad Ēģiptes Jaunās karalistes un visbeidzot Kušas Karalistes valstiskajos veidojumos. Lai arī visbiežāk mēs zinām par ēģiptiešiem, melnādaino kušītu civilizācija neatpalika no ēģiptiešiem un to savstarpējā tehnoloģiskā, reliģiskā un politiskā mijiedarbība bija ļoti intensīva. Kušītu periods ir viens no “aizmirstajiem” posmiem pasaules vēsturē. Pēc Kušas Karalistes sabrukuma, nūbieši izveidoja trīs kristiešu karalistes: Nobatijas, Makurijas un Alodijas. Divas no tām izdzīvoja līdz pat 16. gadsimtam, kad teritorijā ietekmi ieguva arābu nomadi. Vēlākajos gadsimtos valsts piedzīvoja spēcīgu islamizāciju līdz 19. gadsimtā to okupēja ēģiptieši un vēlāk Sudānas teritorija kļuva par britu koloniju. Anglo-ēģiptiešu vara Sudānā krita 1956. gadā, kad valsts kļuva par neatkarīgu Sudānas Republiku. Valsts modernā vēsture ir pilna ar demokrātijas problēmām un militāristu ietekmi politikā. Tikai pirms pieciem gadiem pēc ilgstošiem sabiedrības protestiem no varas atkāpās trīs desmitgades valdījušais prezidents Omars Hasans Ahmads Al-Baširs. Demokrātiskai valdībai nostiprināties neizdevās. Un kopš 2023. gada jūnija valsti faktiski pārvalda armijas ģenerālis Abd-al Fatahs al-Burhans Abd-al-Rahmans. Sudānā dzīvo vairāk nekā 49 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā divas trešdaļas ir Sudānas arābi, bet pārējo sabiedrības daļu veido gandrīz 500 dažādas etniskās grupas. Iedzīvotāju skaits valstī pieauga četrkārtīgi piecdesmit gadu laikā kopš neatkarības iegūšanas. Iedzīvotāju skaits turpina pieaugt arī šobrīd un vidējas bērnu skaits uz vienu sievieti ir 4,5. Neskatoties uz valdības sporādiskajiem centieniem uzlabot izglītības sistēmu un arvien pieaugot darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam, pat lasītprasmes līmeņi valstī ir zem 60 procentiem. Sieviešu analfabētisms ir procentuāli vēl izteiktāks. Politiskā nestabilitāte, divi ilgstošie pilsoņu kari ar miljoniem upuru, cilvēktiesību problēmas un iedzīvotāju paverdzināšana, sistemātiskas izvarošanas, karš un genocīds Darfūras reģionā, neveiksmīgas ekonomiskās politikas, resursiem bagātu teritoriju zaudēšana, kad atdalījās Dienvidsudāna, korupcija, iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās un daudzas citas būtiskas likstas ir kavējušas un grāvušas Sudānas attīstību. Pilsoņu kari Sudānā vien ir bijuši starp Āfrikā un pasaulē visilgstošākajiem. Rezultāts ir tajā, ka Sudāna tiek uzskatīta par pasaulē pašu nabadzīgāko valsti. Un tas neskatoties uz to, ka valsts ir viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas eksportētājiem pasaulē, valsts ir uzsākusi lielus irigācijas projektus un tā ir naftas tranzīta valsts. Sudānas ekonomiskās un politiskās problēmas diemžēl nav unikālas. Varbūt kopējais problēmu salikums ir tiešām ekstrēms Sudānas gadījumā, bet ikviena no minētajām problēmām ir bijusi klātesoša arī citās mūsu aplūkotajās valstīs. Un šis ir aspekts, kuru mēs gribējām izzināt vairāk. Bieži ir dzirdēts termins „globālie dienvidi”. Termins, kas apzīmē valstis, kuras nav attīstītākās pasaules valstis, bet kuru politiskais un arī ekonomiskais nozīmīgums globālajā sistēmā tikai pieaug. Ar kurām nevar nerēķināties. Kādēļ „globālie dienvidi” ir tik nozīmīgi, skaidro somu izcelsmes starptautiskās politiskās ekonomikas domātājs, vairāk nekā 20 grāmatu autors, Helsinku Universitātes profesors Heiki Patomeki.

Profesor Róbert Hatala prednosta Kliniky kardiológie a angiológie LF SZU, patrí medzi našich popredných kardiológov. Je primárom odd. arytmií a kardiostimulácie NÚSCH, tiež je hlavným odborníkom MZ SR pre kardiológiu i prezident kardiologickej spoločnosti. Robert Hatala v roku 1995 založil prvé slovenské špecializované pracovisko na komplexnú liečbu srdcových arytmií, ktoré dodnes vedie. Pracoval na popredných kardiologických pracoviskách v Kanade, vo Francúzsku, v Nemecku a Rakúsku a prednášal na medzinárodných kongresoch, vo viacerých svetových jazykoch na všetkých kontinentoch, okrem Antarktídy. Je držiteľom viacerých ocenení, medzi nimi aj medaily Za zásluhy o kardiológiu Slovenskej kardiologickej spoločnosti, či Krištáľového krídla za vedu a medicínu. Rád cestuje, venoval sa lyžovaniu, bicyklovaniu, po úrazoch mu však zostalo len plávanie. Obľubuje klasickú hudbu a fotografovanie. Rodák z Bratislavy je trojnásobným otcom, pričom stredná dcéra a manželka sú jeho lekárskymi kolegyňami. Profesora Róberta Hatalu v štúdiu Rádia Slovensko privítal Ľudovít Jakubove - Mravec. | Hosť: Róbert Hatala (kardiológ z Národného ústavu srdcových chorôb). | Moderuje: Ľudovít Jakubove - Mravec. | Tolkšou Nočná pyramída pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Pilnīgāku izpratni par cilvēka asins sastāvu un funkcijām organismā esam guvuši visai nesen, taču dažādas asins procedūras bijušas populāras jau senatnē. Kāpēc asins noliešana bija tik ierasta terapija vēsturē? Un ko mēs zinām par cilvēka asinīm šodien? Ko nozīmē atšķirīgas asinsgrupas un kāpēc cilvēkam nevar pārliet dzīvnieka asinis? Šķetināsim šos jautājumus kopā ar raidījuma Zināmais nezināmajā viešņām - Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāju, medicīnas vēsturnieci Ievu Lībieti un Valsts asinsdonoru centra direktori, transfuzioloģi Egitu Poli. Raidījuma sākumā - zinātnes ziņas Šīs nedēļas ziņu virsrakstos ir gan pētījumi par zīdaiņiem un Covid vīrusu, gan par Antarktīdas pingvīniem un putnu gripu, un visbeidzot arī Baltijas jūra ir iekļuvusi populārzinātnisko laikrakstu virsrakstos.

Daba ir unikāla savā spējā pielāgoties, īpaši, ja runājam par vietām, kur ilgstoši jācieš visai skarbi apstākļi. Brīnumaini, ka Arktikas vai Antarktīdas ekstrēmajā vidē mīt dzīvnieki, kuri spēj ne tikai izturēt aukstumu, bet arī atrast barību šķietamā nekurienē. Kas ļauj dzīvniekiem izturēt skarbos laikapstākļus, sniegu, salu, vējus un pārtikas trūkumu ziemeļu ziemās? Ar kādām "īpašām" spējām ir "aprīkoti" ziemeļbrieži un citi arktiskie dzīvnieki? Redze, oža, īpašs kažoks un termoizolācija zemādā - to visu iepazīstam šajā raidījumā. Stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Karību milzu varžu pētniecība dzīvība čum un mudž tropos, un tur jaunas sugas un īpaši reti sastopamus dzīvniekus atrod aizvien. Vienas no pasaulē lielākajām vardēm mīt Karību jūras salās - to nosaukums latviešu valodā attiecīgi norāda uz abinieka izmēru un  vietu - tās ir Karību milzu vardes. Šovasar tas pētīt brauca starptautiska speciālistu  komanda un arī Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis. Iemesls - Karību milzu varžu populācija strauji sarūk nāvējošas sēnīšu infekcijas dēļ. Kā notika varžu pētīšana un kāpēc  pētniecības gaitā tās bija viegli sajaukt ar milzīgiem naktstauriņiem, stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Alesandro Di Marčio (Alessandro Di Marcio). Lielākā varžu suga Karību salās un  viena retākajām varžu sugām pasaulē. Vardes, ko angliski dēvē par Mountain chicken jeb kalnu vistām, jo savulaik tās bija iecienītas kā garda maltīte un pagatavotas šīs vardes pēc garšas atgādinājušas vistas gaļu. To lielais augums, tēviņu skaļās riesta dziesmas, kas  atgādinot suņu rejas, tās padarīja par vieglu mērķi medniekiem. Tagad varžu  medības ir aizliegtas un šie abinieki atrodas uz izmiršanas robežas un  te par iemeslu jau sen vairs nav Karību salu iedzīvotāju kāre uz grilētiem šo varžu stilbiņiem, bet gan infekcioza sēnīšu slimība – hitrīdija. Šī sērga pirmo reizi parādījās Dominikā 2002. gadā, un 18 mēnešu laikā tā likvidēja 85% varžu populāciju. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ir atklāts dažām vardēm piemītošs gēns, kas ir noturīgs pret šīs slimības letālu iznākumu un tas rada cerības šo sugu saglabāt. Šī gada vasarā kopā ar citiem dabas aizsardzības speciālistiem uz  Dominiku un Montseratu – divām Karību salām, kur vēl mitinās atlikušie abinieki, devās Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza zinātniskās darbības vadošais speciālists, veterinārmedicīnas doktors Alesandro Di Marčio un zoologs Andris Lazdiņš. Alesandro stāsts par piedzīvoto šajā varžu pētniecības  ekspedīcijā.

Vedec Matej Baláž sa venuje výskumu, ktorý by laikovi mohol pripomínať novodobú alchýmiu. Vo vysoko energetickom mlyne napríklad pomelie vaječnú škrupinu so zvyškom parapetu a premení tak toxický chlór z odpadového PVC na novú, bezpečnú zlúčeninu. Alebo za pomoci lišajníka, levandule či oregana v mlyne vytvorí antibakteriálne striebro z dusičnanu strieborného. V rozhovore vysvetľuje, kde všade sa dajú takéto premeny využiť v praxi, ale aj to, čo majú spoločné veda a tenis.

Mravce sú fascinujúce. Vedci, navyše, pri nich objavili ďalšiu schopnosť: využívajú liečivé látky a na liečbu plesňovej infekciu konzumujú vošky. Dôvodom je peroxid vodíka, ktorý vošky vytvárajú. Iný tím zase simuloval, ako by sa klimatickým inžinierstvom dala zachrániť Antarktída a ako by sme mohli zastaviť jej roztápanie. Viac sa dozviete v TECH_FM.

V dnešnom podcaste budeme hovoriť o ďalšom úspechu misie OSIRIS-REx, o starovekej atómovke a o tom, ako nám (nanešťastie) rozkvitá Antarktída. Pseudocast 628 na YouTube Zdroje NASA's First Asteroid Sample Has Landed, Now Secure in Clean Room A Tunguska sized airburst destroyed Tall el-Hammam a Middle Bronze Age city in the Jordan Valley near the Dead Sea Flowers Are Spreading in Antarctica as Summer Temperatures Soar Image by : Liam Quinn, CC BY-SA 2.0, via Wikimedia Commons

Nové technológie ľuďom naozaj pomáhajú, a to doslova. A presne do slova. Vedci teraz spojili implantáty s umelou inteligenciou a dvom pacientkam pomohli rozprávať aj potom, ako z rôznych dôvodov stratili reč. Tento týždeň v podcaste Zoom zistíme, ako technológie obnovili u ľudí reč, dozvieme sa o tragédii mladých tučniakov v Antarktíde a preskúmame sex a ženský orgazmus. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

Komisár Mrodge a jeho neobyčajný tím sú späť. Mrodgeho fitpobyt v Antarktíde preruší prípad miznúceho piesku na gréckom ostrove Kerkyra. Čo sa to tam deje? Prasa Armando a jeho Ultra nechutné komando musia za každú cenu utajiť svoje nekalé plány. Ale na Mrodgeho sú prikrátki, aj keď sa snažia používať všemožné zbrane, napríklad šamrolkové bomby. Publikáciu z verejných zdrojov podporil Fond na podporu umenia. Číta: Boris Farkaš

Kā zinātni var izmantot politiskām cīņām un vēl vairāk - kā zinātne kļūst par aizsegu interesēm ģeopolitikā. Šķiet, šis stāsts nav nekas jauns, jo arī pagājušajā gadsimtā valstis sacentās par atklājumiem kosmosā, bet lielā mērā tas palīdzēja spodrināt arī varas spalvas. Šoreiz noskaidrosim, kā zinātniskiem nolūkiem ar resursu un izrakteņu iegūšanu un kā politiskām interesēm var kalpot tādi pasaules reģioni kā Arktika un Antarktika. Reģions, kas īsti nepieder nevienam - "pasaules ledusskapis" - Arktika un Antarktīda. Politikas eksperti brīdina, ka Ķīnas intereses polārajos reģionos pieaug un dažkārt tās tiek slēptas zem zinātnes aizsega. Kam pieder polārie apgabali, kādus resursus tie sniedz, ko tur drīkst un nedrīkst darīt un kuras valstis tur kāro izvērst darbību? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks, bijušais diplomāts Gints Jegermanis un polārpētnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.

Aké je to žiť na skutočnom konci sveta, sú tučniaky prítulné a ako sa tri mesiace spí v stane na ľadovci, kde môžu byť teploty aj mínus štyridsať stupňov? Slovák Róbert Vrábel sa prvýkrát na Antarktídu pozrel v roku 2018, o rok neskôr tam už išiel pracovne a odvtedy trávi na najchladnejšom kontinente takmer polovicu roka, po ktorej sa zase presunie na najsevernejší obývaný bod na svete - na Špicbergy. Na Antarktíde Róbert robil všetko od umývania riadu, mechanika, cez prípravu pristávacej plochy pre lietadlá až po sprevádzanie celebrít ako bol Will Smith či Ashton Kutcher.  "Keď sa v stane zobudím, že je mi zima, tak viem, že je zle. Musí byť pod mínus štyridsať. Keď máš slnko a bezvetrie, stan sa dokáže vyhriať," opisuje Vrábel, ako sa vysporiadava s nízkymi teplotami. Keď je počasie dobré, spolu s ostatnými pracovníkmi kempov na ľadovci hrávajú futbal, bežkujú alebo chodia behať po okruhu, ktorý si pred sezónou v snehu spevnili.  Prečo posiela svoje ponožky do Južnej Ameriky, aké to bolo bežať maratón na Antarktíde v teniskách a teplákoch a prečo sa netreba na juhu obávať ľadových medveďov? Aj na tieto otázky zodpovie Róbert v novej epizóde Všesvet podcastu. Budeme radi, ak nás v tvorbe podcastu podporíte na Patreone. Ak máte akékoľvek otázky, neváhajte nám napísať na vsesvetpodcast@gmail.com.

Cestovateľ Martin Navrátil je prvým Slovákom, ktorý prešiel od pobrežia Antarktídy až k južném pólu. V extrémnych podmienkach prešli na lyžiach viac ako tisíc kilometrov. Čo bolo preňho motiváciou vydať sa do týchto nehostinných končín, či je dôležitejšia fyzická alebo psychická príprava a čo bolo najnáročnejšie.

Jedného dňa sa nám zjavil v mailboxe tip na hosťa, Lukáša Franka, ktorý prebehol maratón v Antarktíde. Slovo dalo slovo a s Lukášom sme sa stretli, abz sme vám sprostredkovali jeho zážitky. Predsa len, maratón v takomto prostredí sa nebehá každý deň a je to príjemné informačné osvieženie. Ak ste našim poslucháčom už dlhšiu dobu, opačný extrém voči chladu sme tu už mali. Presne pred 3 rokmi v marci roku 2020 sme vydali epizódu s Evou Corvest o jej púštnom dobrodružstve na Marathon Des Sables. Maratón v Antarktíde nebol ani zďaleka prvým bežeckým počinom Lukášas Franka. Má za sebou už niekoľko kratších bežeckých podujatí a do dneška 19 polmaratónskych zárezov. V kolónke maratóny mu okrem toho v ľadovej Antarktíde svieti ešte jeden, Berlínsky, z roku 2014. Tomu sme sa samozejme tiež nevyhli, keďže je to podujatie naozaj vysokej svetovej úrovne, kde pravidelne padajú rekordy. Aj v 2014tom tu padol rekord - svetový. Dá sa s istou mierou nadsadenia konštatovať, že na ktorom maratóne sa Lukáš Franko zjavil, tam padol svetový rekord. Pretože ten padol aj počas jeho účasti na Antarctic Ice Marathon v decembri 2022. Uvidíme, či sa také niečo prihodí aj na ďalších maratónoch, kam sa Lukáš chystá. Keďže maratón v Antarktíde je pre našinca stále i v dnešnej globálnej dobe pomerne nevšedná vec, zaujímali sme sa naozaj o kadečo. Prešli sme si prípravu, logistiku, oblečenie, stravu... snáď všetko až po veľkú a malú potrebu a sprchovanie v arktických podmienkach. Predstavte si niečo takmer na spôsob vesmírnej stanice, akurát s pôsobením gravitácie. A ak si to chcete predstaviť čo najživšie, pustite si naše rozprávanie, má vysoký predpoklad exoticky podráždiť bežecké chuťové poháriky. Niekoľko zaujímavých linkov: Antarctic Ice Marathon Lukáš Franko - Instagram Rich Roll - Podcast s Mike Wardianom (bývalý držiteľ rekordu antarktického maratónu)

Je jedným z najznámeších slovenských cestovateľov, precestoval viac ako 175 krajín všetkých kontinentov a poznať ho môžete aj z cestovateľského portálu Travelistan/ travelistan.sk/  Nedávno sa stal historicky prvým Slovákom, ktorý prešiel Antarktídu od pobrežia až k pólu na lyžiach s dvomi cudzincami, ktorých predtým takmer nepoznal. Na ceste strávil 53 dní, prešiel 1 047 kilometrov, schudol 13 kíl, a to všetko pri teplotách až do mínus 41 °C. V rozhovore sa dozviete ako sa pripravoval po fyzickej a psychickej stránke,  čo bolo pre neho najväčšou výzvou, ako zvládal emócie, ticho, extrémne podmienky, ale aj čo mu to dalo a ako sa aklimatizoval po príchode do civilizácie. 

Martin Navrátil je prvým Slovákom, ktorý prešiel Antarktídou od pobrežia až po Južný pól. Je cestovateľ a spoluzakladateľ portálu Travelistan.sk. 1100 kilometrov prešli za 47 dní. Vyrazili traja, cestu dokončili dvaja. Ťahali za sebou 80 - 100 kilové sane, denne spálil 8000 kalórií a schudol 13 kíl. V rozhovore sa dozviete: - ako sa na výpravu pripravoval a prečo je mentálna príprava oveľa dôležitejšia, - prečo sa počas cesty nemôžeš spotiť, - čo vlastne je omrzlina a prečo sa najviac tvorí medzi nohami, - pohľad ľudí pôsobiacich na Antarktíde na globálne otepľovanie, - a samozrejme, ako je to s kakacími vreckami.

Jan Hvízdal je dobrodruh, cestovateľ a fotograf, ktorý už vyše desať rokov trávi cestovaním a zbieraním zážitkov a skúseností po celom svete. S Honzom sme sa rozprávali práve o zážitkoch a skúsenostiach zo zamrznutej Arktídy a Antarktídy, ako zbieral čerešne na Novom Zélande, psích záprahoch na Svalbarde a ako si jediným rozhodnutím zmenil svoj život o 180 stupňov. Follow Jan Hvizdal Instagram: https://www.instagram.com/janhvizdal/ Web: https://janhvizdalphotography.com Dokument od Hynek Hampl: https://www.youtube.com/watch?v=nwJygFAyr6s Follow LAJF Podcast Web: https://www.zivotjelajf.sk Instagram: https://www.instagram.com/lajf_podcast/ Facebook: https://www.facebook.com/lajfpodcast Follow JEHA Instagram: https://www.instagram.com/jeha_noir/ Follow Bohuš Antoška Instagram: https://www.instagram.com/bob_antoska/ Strava: https://www.strava.com/athletes/47787028

Kur cilvēks, tur diemžēl arī sāpes. Mūsu spēja just kairinājumu, gan iekšēju, gan ārēju, mūs neviļus padara arī par ļoti trauslu organismu, kur diskomfortu izjūtam caur sāpēm un instinktīvi vēlamies no tām atbrīvoties. Droši vien jautājums, kā mazināt sāpes, bijis mūžam aktuāls cilvēkiem. Kā sāpēs mazināja laikā, kad aptiekās nevarēja nopirkt efektīvus un drošus pretsāpju medikamentus? Kad radās pirmās pretsāpju tabletes un kā cilvēki atviegloja sāpes pirms tam, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras docētāja, doktorante klīniskajā farmācijā Anna Gavrilova un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Gada atklājumi arhoeloģijā un senvēsturē Turpinot uzskaitīt pagājušā gada arheoloģiskos atklājumus un pētījumus gan Latvijā, gan pasaulē, uzzinām par labi saglabātu kuģa vraku Antarktīdas ūdeņos un kolhoza kartupeļu bedrēm, meklēto lībiešu senkapu vietā. Turpinot apskatu par 2022. gada arheoloģiskajiem atklājumiem pasaulē, arheologs un vēsturnieks, Latvijas Arheologu biedrības pārstāvis Latvijas Universitātes pētnieks Mārcis Kalniņš stāsta, kā tika atrasts Ēģiptes karalienes vārds, kas priecēja senās acteku pilsētas arheologus, kur senie etruski ūdensdziedniecību baudījuši, bet Latvijā pētnieki uzgājuši senus nocietinājumus Jelgavā, Zilā kalna svētvietā atrasti kapi un Cēsu senpilsēta sniedz jaunus atklājumus.

Epizóda 53: Dvojmesačná expedícia Martina Navrátila na Južný pól. Každá minúta zastavenia navyše, by nás na konci stála 25 kilometrov. V -40 °C sa ti okrem spacáku a bundy kazí všetko! Nezabudni si flašu na cikanie olepiť lepiacou páskou.  http://www.najzazitky.sk  NEXT? IRÁNSKE FITNESS  https://open.spotify.com/episode/7v5OqLfn3myKXFyroOa7YT?si=-ypPe1FnRfy78xdUBTOFoA  Tri Neznáme a Peklo v Papuli naživo! 9.2. v bratislavskom Luna bare! Vstupenky -  www.zapotour.sk  Produkcia by ZAPO  https://www.zabavavpodcastoch.sk/  Daj nám follow na IG a TikToku @zapoofficial  Všetky podcasty nájdeš v Sajfovej apke  toldo.app  

Epizóda 52: Náš Maťo je na Antarktíde, držíme mu palce. Stovky kilometrov a brutálne mínusové teploty. Jediný človek s istotou zimnej “idylky”! Pozdravujeme z republiky piva  https://budweiserbudvar.com/sk/#  NEXT? Stromy, porasty, sem tam mŕtvola (JAPONSKO)  https://open.spotify.com/episode/5KuvKQ40IiJfzgqBSiKdlb?si=ivOxp7JXS3ybWy3urEecAQ  Zisti, čo je UHLÍKOVÁ STOPKA  https://bit.ly/uhlikova_stopka_od_spp  Internetový obchod pre second hand a outlet módu  www.remixshop.com  Všetky podcasty nájdeš v Sajfovej apke toldo.app  MARAKUA a Kurieris  NAŽIVO! 19. januára o 19ej, Luna bar, Bratislava. Vstupenky na  www.zapotour.sk  Produkcia by ZAPO  https://www.zabavavpodcastoch.sk/  Daj nám follow na IG a TikToku @zapoofficial  

Zbierka kolibríkov, vyrezávané veslá, modely lodí alebo rúcho z 19. storočia. Milan Rastislav Štefánik chcel zrejme založiť múzeum – nosil si zo svojich ciest exponáty, ktorými zaplnil svoj parížsky byt. Štefánik sa do tradičných odevov aj obliekal a fotil sa v nich. Bol excentrik či dokonca blázon, alebo len predbehol dobu o desaťročia? Okrem iného bol Štefánik aj fotografom, vyfotil napríklad prvý československý akt – nahú Tahiťanku. Prešiel všetky kontinenty okrem Antarktídy. Kde bral peniaze na svoje cesty, keď sa narodil do rodiny dedinského farára ako jeden z množstva súrodencov? Akú časť svojho života vlastne Štefánik strávil na Slovensku? Ako často navštevoval rodičov a akú mal povahu? A ktorá postava zo slovenskej histórie bola jeho najlepším priateľom? Odpovieme v podcastovej reportáži z Múzea Milana Rastislava Štefánika v Košariskách. Podcast Múzeum pripravuje spravodajský portál Aktuality.sk v spolupráci so Slovenským národným múzeom. Nahrával Peter Hanák.

Máte problémy so spánkom? Nuž, ono je to otravné už samo o sebe, no vedci teraz prinášajú dôkazy, že únava nie je jediným problémom. Nespavosť totiž môže významne zvyšovať riziko cukrovky. Tento týždeň sa v podcaste Zoom pozrieme na súvis medzi hladinami cukru a zlým spánkom, zistíme, že život na Zemi mohol vzniknúť oveľa skôr a dozvieme sa aj to, čoho signálom môže byť dlhé poobedné zdriemnutie. Krátke správy z vedy: Na Merkúre je voda, ktorá sa ukrýva vo večných tieňoch jeho kráterov na póloch planéty. Nová simulácia teraz naznačuje, že na planétu sa dostala vďaka nárazom planétok, komét a prachových čiastočiek. Toto zistenie je pritom zaujímavé aj pre skúmanie exoplanét a ich prípadných podmienok vhodných na život. Marsovské vesmírne vozidlo Perseverance odštartovalo ďalšiu časť svojej vedeckej misie. Rover po zhruba mesačnej ceste dorazil na druhé vytypované miesto, do oblasti bývalej riečnej delty krátera Jezero. Toto miesto je jedno z najsľubnejších, kde môžeme pátrať po stopách dávneho mikroskopického života. Antarktída nemusí byť taká odolná voči klimatickej zmene, ako sme sa pôvodne domnievali. Naznačuje to rekordne nízke množstvo morského ľadu okolo kontinentu, ktoré vedci namerali tento rok vo februári. Príčinami tohto úbytku boli zmeny v teplotách vody aj samotného pohybu ľadu. Európske lesy majú problém. Aj keď celkové zalesnenie je lepšie ako v posledných storočiach, nová analýza trinástich európskych krajín ukazuje, že naše lesy nezodpovedajú cyklom prírody. Vedci zistili, že európske lesy sú homogénne plantáže, ktorých cieľom je maximalizovať množstvo vyťažiteľného dreva. No dôsledkom je náchylnosť takýchto lesov na hmyzie kalamity, ochorenia, požiare či veterné smršte. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

Mūsu planēta miljoniem gadu laikā piedzīvojusi gan mežonīga karstuma viļņus, gan aukstumu, gan dinozauru ēru, gan absolūtu iznīcību. Visos šajos šķietami lēnajos un tomēr dinamiskajos apstākļos ir auguši augi. Krietni citādi, nekā tie, ko šodien redzam sev apkārt. Kā dažādas augu formas mainījās evolūcijas gaitā, pielāgojoties apstākļiem un kā izskatījās tropiskie meži Eiropā un meži Grenlandē un Antarktīdā? Seno augu attīstību dažādos vēstures periodos palīdz iepazīt paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ervīns Lukševičs. Priesteris un dabas zinātņu skolotājs Jāzeps Fedorovičs Jāzeps Fedorovičs Ilūkstes tuvākās un tālākās apkārtnes floras izpētei veltīja kopumā 33 sava mūža gadus. Savus pētījumus Fedorovičs veica ciešā sadarbībā ar tālaika pazīstamākajiem Lietuvas botāniķiem, tā par lietuviešu dabas pētnieku stāsta botāniķis Uvis Suško, kurš vairāku gadu laikā ir pētījis  un vācis materiālus par Jāzepu Fedoroviču.  Priesteris un dabas zinātņu skolotājs dzimis Žemaitijā 1777. gadā un 1810. gadā  nosūtīts kalpot uz Ilūksti, kas tolaik bija spēcīgs jezuītu  centrs, kur daudz uzmanības tika pievērsts vietējo  zemnieku bērnu izglītošanai, stāsta Uvis Suško. Viļņas bibliotēkā glabājas Jāzepa Fedoroviča rokraksti, kuros botāniķis ir iekļāvis savulaik Ilūkstes apriņķī un tā apkārtnē atzīmētās 962 sugas, un zināmu daļu no Fedoroviča atzīmētajiem augiem veido arī tolaik dārzos un apstādījumos sastopamie krāšņumaugi. Pateicoties Uvim Suško un viņa kolēģiem, Jāzepa Fedoroviča kapa vieta Ilūkstes katoļu kapos ir labiekārtota un apkopta, un Uvis Suško bilst, ka tas ir viens no retajiem mūs seno botāniķu kapa pieminekļiem, kas ir saglabājies.

Ukážeme neuveriteľne hustú hviezdu, ktorá sa správa inak, ako čokoľvek iné, čo doteraz vedci pozorovali. Zistíme, na čo sa budú používať mikroorganizmy z Antarktídy. Na Slovensku predstavíme unikátny medzinárodný projekt ultrarýchleho spracovania dát v experimentálnej technike.

Názov Zelená zem bola propaganda. No napriek tomu Vikingovia po stáročia v Grónsku žili, až niekedy v 15. storočí náhle zmizli. Vedci špekulovali, že dôvodom malo byť ochladenie. To však nový výskum spochybňuje. Zároveň sa v Antarktíde aj v Arktíde deje niečo zvláštne. Viac sa dozviete v podcaste TECH_FM.

Ukážeme najodľahlejšie miesto na Antarktíde, kde panujú nepredvídateľné poveternostné podmienky. Predstavíme prvú bezpilotnú vojenskú helikoptéru. Na Slovensku vďaka dobre namixovaným pórovitým materiálom odstránime antibiotiká z odpadových vôd.

Raidījuma “Zaļgalvis” sērijā “Āra vingrošana” Rvīns iepazina rīdziniekus, kas regulāri tiekas, lai kopīgi nodarbotos ar sportu pilsētas publiskajās ārtelpās, turklāt ne tikai vasaras tveicē, bet arī sala spelgonī. Daļa to dara, lai uzlabotu fizisko formu svaigā gaisā un labā kompānijā, bet ir cilvēki, kuri savu hobiju pārcēluši nākamajā līmenī. Podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā epizodē Rvīns sarunājas ar Eviju Reini, kura 2021. gada nogalē uzvarēja Antarktīdas ledus maratonā, turklāt – ar jaunu rekordu savā kategorijā!

Sú to exotické miesta, regióny, kde už sa ohýba nielen samotný priestor a čas, ale aj fyzika... a to až tak, že sa vymyká bežnému chápaniu. Supermasívne čierne diery však nielenže držia pokope galaxie, v niektorých prípadoch dokážu aj uvoľňovať obrovské množstvá energie. A práve teraz vedci potvrdili desaťročia starú hypotézu o aktívnych galaktických jadrách. Tento týždeň sa v podcaste Zoom vyberieme za supermasívnymi čiernymi dierami, zistíme, aká by asi mohla byť hmotnosť neutrín a dozvieme sa, prečo nám praskajú a pukajú kĺby. Krátke správy z vedy: Raketa, ktorá 4. marca narazí do nášho Mesiaca, v skutočnosti nepatrila súkromnej vesmírnej spoločnosti SpaceX. Nové pozorovania naznačujú, že ju postavila Čína. Je to nosný stupeň misie Čchang-e 5-T1, ktorá odštartovala v roku 2014. Vedci získali vzorky z najstaršieho ľadu na našej planéte. Vrtné jadrá z Antarktídy by teraz mohli prezradiť, ako sa na našej planéte menili klimatické podmienky v priebehu posledných viac ako jeden a pol milióna rokov. Astronómovia objavili prvý systém asteroidov, kde sa navzájom obiehajú štyri telesá. Tri menšie planétky sú späté s jednou väčšou, tvoria tak akési jej mesiace. Sústava sa týka planétky Elektra, ktorá sa nachádza v pásme planétok medzi Marsom a Jupiterom. Vedci narazili na nový prístup v boji s rezistentnými baktériami. Kľúčom je bielkovina, ktoré riadi proteíny zodpovedné za samotnú odolnosť. Prerušenie jej činnosti povedie k zániku rezistencie, a to aj pri dnešných liekoch. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

„Celý čas sme mali otvorené ústa a dívali sme sa ako „také nič” môže byť také pekné. Však tam bola len voda a nejaký kopec so snehom. Ale bolo to fakt nádherné...” aj takéto vyjadrenia môžete počuť v novej časti Všesvet podcastu z úst nášho hosťa Mateja Pučeka, občas cestovateľského frfloša, ale inak dobrodruha so snom pokoriť všetky svetadiely na Zemi.  Pucovi sa ho koncom roku 2021 podarilo splniť a s expedičnou cestovnou agentúrou sa vybral na Antarktídu. Čo všetko sa počas takej expedície dozvedel o vedeckých výskumoch, na akého tučniaka či tuleňa narazil, aj ako sa cítil keď skočil v plavkách medzi kryhy, sa dozviete v novej časti cestovateľského podcastu Všesvet. A ak sa chcete na Antarktídu namotivovať ešte viac, pozrite si Pucove video z expedície, nájdete ho na jeho YouTube účte MATEJ PUČEK. Budeme tiež radi, ak nás v tvorbe podcastu podporíte na Patreone. Ak máte akékoľvek otázky, neváhajte nám napísať na vsesvetpodcast@gmail.com.

V tejto časti podcastu si trošku zaspomíname na staré IT časy, budeme hovoriť ženských taktikách dvorenia, že nemáme jesť voľne žijúcich ježkov, ako AI pomáha hľadat meteority na Antarktíde a na záver sa porozprávame o filme Don't Look Up (varovanie : veľa spoilerov). Pseudocast 541 na YouTube Zdroje I saw him first: Competitive nonverbal flirting among women, the tactics used and their perceived effectivenessEmergence of methicillin resistance predates the clinical use of antibioticsHedgehogs as a Potential Source of Zoonotic Pathogens—A Review and an Update of KnowledgeOutbreak of Salmonella Infections Linked to Pet HedgehogsMachine learning points to prime places in Antarctica to find meteoritesAntarctic Meteorite Stranding ZonesDon't Look Up (2021) Image by Ferenc Szabó from Pixabay

Decembrī latviešu skrējēja Evija Reine triumfēja eksotiskajā Antarktīdas maratonā, turklāt uzstādīja jaunu rekordu. Šajā "Ārpus kadra" epizodē viņa iedvesmojoši stāsta par savu ilgo ceļu līdz Antarktīdai un ziedošanos tam, kā arī atklāj par kādu negaidītu satikšanos šajā kontinentā un runā par Ziemeļpola iekarošanu!

Ne katrs par saviem ceļojumiem raksta blogu. Vēl mazāk ir tādu, kuri par saviem ceļojumiem var uzrakstīt grāmatu. Bet Zane Eniņa var. Liela daļa viņas dzīves paiet ceļojot – bieži vienatnē, ar mugursomu plecā, ļaujoties piedzīvojumiem un jaunai pieredzei. Iespējams, ka daudzi Zani nedaudz apskauž – par to, ka viņa tā var visu atstāt un aizbraukt uz vairākiem mēnešiem, piemēram, uz Dienvidameriku. Un īstenot sapni par nokļūšanu Antarktīdā ar operāciju “Pingvīns” – ar pūļa finansējuma kampaņu. Tas daudzos raisīja sašutuma vētru – saka, kā tā var prasīt naudu ceļojumam? Bet gan Zanes draugi un paziņas, gan sveši cilvēki atsaucās un Zane nokļuva Antarktīdā. Zanes ceļošanas pieredze ir iedvesmojoša un iedrošinoša – tam nevajag milzu naudu, bet nedaudz drosmes un apņēmības. “Cilvēki jebkurā pasaules malā ir laipni un ar žestiem un smaidu var sarunāt visu”, saka Zane.

Latvijas polārpētnieki nesen atgriezušies no otrās misijas Svalbārā*, kur atkārtoti veikuši ledāju mērījumus. Kas ir mainījies šajā Arktikas arhipelāgā, ko liecina pētnieku savāktie dati un  vai varam cerēt uz savu polāro staciju Arktikā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošie pētnieki un ģeoloģijas zinātņu doktori Kristaps Lamsters un Jānis Karušs. Pētnieki atzīst, ka šobrīd sākuši cīņu ar datu apstrādi, līdz nopietnākiem secinājumiem pēc ekspedīcijasvēl laiks. Diemžēl Covid epidēmija ietekmējusi Arktikas pētniecību. Pētnieku komandas nevarēja doties uz turieni, lai savāktu datus. Zinātnieki cer un arī virzās uz to, lai Arktikā būtu Latvijas polārā stacija. Pētnieki ir gandarīti, ka šobrīd ir nodibināts Polāro pētījumu centrs Latvijas Univeristātē. Tas ir liels solis virzībā uz stabilāku klātesamību Arktikā un Antarktikā. Pētnieki ir pārliecināti, ka Latvijas zinātniekiem ir absolūti nepieciešama polārā stacija Arktikā. "Ja Latvijai būs sava polārā stacija, tad būtu iespēja veikt ilgtermiņa pētījumus un tas atrisina daudzas loģistikas problēmas," atzīst Kristaps Lamsters. "Šobrīd Latvijas zinātniekiem, lai dotos pētīt kādus ledājus, ir jāsazinās ar attiecīgo valsti, kurai ir sava stacija, jānokārto atļaujas, jādabū brīvs brīdis, kad konkrētā stacija var uzņemt Latvijas pētniekus." "Arī zinātnē valda konkurence un ir konkurence par dažādiem projektiem, līdz ar to, visi jau ir orientēti uz sadarbību, be, ja kādas citas valsts zinātnieki saskata, ka ar viņiem tiešā veidā konkurējam, mēģinām līdzīgus jautājumus risināt, protams, viņu ieinteresētība ar mums sadarboties kaut kādā brīdī noplok," atzīst Jānis Karušs. Lamsters norāda, ka lielākie izdevumi ir staciju uzbūvēt, uzturēšanai nelielas izmaksas nepieciešamas. Karušs piebilst, ka nebūs katru gadu jāiegulda miljoni vai simtiem tūkstoši.  "Stacija dotu ne tikai iespēju tur darboties neatkarīgi no citiem, bet arī, ja runājam par dažādam starptautiskām organizācijām, tad šāda pastāvīga klātbūtne un darbošanās paver iespējas aktīvāk iesaistīties jautājumu risināšana, kas saistīti ar Arktikas un Antarktīdas politiskiem jautājumiem," skaidro Jānis Karušs. "Kamēr tikai dodamies pie kāda, mūsu viedoklis nav tik spēcīgs. Kad jau stabili tur veicām pētījumus, mums ir spēcīga balss vispār lemt, ko darīsim tālāk šajos reģionos." Sniegpārsliņu veidošanās noslēpumi Sākotnēji sniegpārsliņu forma ir sešstūraina, jo tāda ir ledus kristālrežģa uzbūve, tālāk sniegpārslai veidojoties tās apaug ar zariņiem, adatām, trijstūriem, un ir grūti atrast divas vienādas sniegpārsliņas. Pats sākums notiek mākonī, kur, ūdens molekulām sasalstot, veidojas kristāliska struktūra. Tā kā dabā viss ir pakļauts fizikas likumiem, tad uz jautājumu par to, kā veidojas sniegpārslas, atbild Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, fizikas doktore Virgīnija Vītola. -- * Pētījumi Svalbārā īstenoti LZP FLP projektā "Kafijoras reģiona (Ziemeļrietumu Svalbāra) ledāju termālā struktūra, noteces sistēmas uzbūve un virsmas izmaiņas", Nr. lzp-2020/2-0279.

Najskôr sa zasmejete, potom sa zamyslíte a zistíte, že vlastne majú dokonalý zmysel. Také sú výskumy, ktoré každý rok oceňujú dnes už aj prestížnou satirickou Ig Nobelovou cenou. A stalo sa tak aj tento rok: ocenenia si odniesli na prvý pohľad bizarné výskumy, ktoré vlastne vôbec bizarné nie sú. Tak sa na ne teraz pozrieme. Tento týždeň sa v podcaste Zoom vrátime k tohtoročným laureátom Ig Nobelových cien, pokúsime sa zistiť, prečo je nad Antarktídou znovu rekordná ozónová diera, a zistíme, ako a prečo sú nebezpečné supervulkány. Krátke správy z vedy: Hmyz dokáže používať slnko a svoje vnútorné hodiny k tomu, aby určoval smer. Drobné opeľovače z čeľade Syrphidae pripomínajúce osy či včely vďaka tomu dokážu migrovať na rozsiahle vzdialenosti. Obývateľnosť Marsu obmedzuje jeho veľkosť. Nový výskum totiž naznačuje, že dôvod, prečo si červená planéta neudržala oceány, je skrátka ten, že je príliš malá. Nestačí tak, že sa planéta nachádza v obývateľnej zóne. Detské neznášanie brokolice a karfiolu môžu spôsobovať mikróby. Vedci ukázali, že za nechuťou k tejto zelenine môže byť ústny mikrobióm, ktorý deti zdieľajú so svojimi rodičmi. Kým deti reagujú odmietaním, dospelí si časom na chuť dokážu zvyknúť. Rozsiahle tohtoročné požiare vyprodukovali rekordné emisie oxidu uhličitého. Globálne horiace lesy dostali do atmosféry dve a pol miliardy ton CO2, naznačujú dáta. To je zhruba toľko, ako celoročné emisie Indie. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

Skúšal hudbu, skončil pri fyzike. Klimatológ Pavol Nejedlík. Vyrastal v Skalici a doma si občas pečie vlastné trdelníky. 20 rokov pôsobil v Košiciach na Hydrometeorologickom ústave, neskôr v Európskej komisii. Dnes v Ústave vied o Zemi SAV. Jeho témou sú klimatické zmeny, či unikajúci metán na Antarktíde. Niekoľko rokov žil mimo Slovenska. Ako sa dokážeme prispôsobiť klimatickým zmenám a pomôžu nám nové technológie? Pozrie si niekedy katastrofický film? Aj o tom v Nočnej pyramíde. Moderuje: Gabriela Angibaud Tolkšou Nočná pyramída pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Všetci by sme chceli instantný recept na zdravie. Ideálne dokonca v tabletke, bez práce, jednoducho, stačí čosi zhltnúť a budeme sa cítiť zdravo a dobre. Lenže, tak to skrátka nefunguje a kopu toho, čo si myslíme o vitamínových a výživových doplnkoch, sú mýty. Na niektoré sa preto pozrieme. Tento týždeň v podcaste Zoom vyvrátime niektoré mýty o zdraví a vitamínoch, zistíme, prečo je pre nás prospešná quinoa a dozvieme sa čosi aj o novom výskume, ktorý naznačuje, že nový koronavírus mohol na človeka preskočiť aspoň dvakrát. KRÁTKE SPRÁVY Z VEDY: Vedci naznačujú, že možno narazili na stopy tmavej energie. Niektoré zvláštne výsledky z časticového experimentu XENON1T by mohla vysvetľovať práve tmavá energia, aj keď mal detektor pôvodne hľadať tmavú hmotu. Zdrojom by mohli byť častice tmavej energie vznikajúce v silnom magnetickom poli Slnka. Ozónová diera nad Antarktídou je väčšia, než bývalo bežné. Ozónová diera sa v oblasti objavuje každú miestnu jar, no tento rok je obrovská: v skutočnosti väčšia ako celý kontinent. Vedci sú teraz zvedaví, ako dlho vydrží. Kozmické žiarenie dokáže postupne rozložiť medzihviezdne objekty, okrem tých najväčších. Takáto erózia obmedzuje životnosť telies, ktoré môžu prežiť oveľa kratšie, než sme sa pôvodne domnievali. Tiež by to znamenalo, že telesá ako Oumuamua boli pôvodne väčšie, keď svoju medzihviezdnu púť iba začínali. Nízke hladiny kyslíka v moriach spôsobujú, že sa ryby presúvajú do plytších vôd. Znižovanie koncentrácií kyslíka pritom spôsobuje napríklad znečistenie či klimatická zmena. Nové zistenia majú vplyv nielen na rybársky priemysel, ale aj na premýšľanie nad morskými rezerváciami. – Všetky podcasty denníka SME si môžete vypočuť na jednom mieste na podcasty.sme.sk. – Ak máte pre nás spätnú väzbu, odkaz alebo nápad, napíšte nám na podcasty@sme.sk – Všetky podcasty denníka SME nájdete na sme.sk/podcasty – Podporte vznik podcastu Zoom a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Zoom.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas stāsts par pasaulē visapdzīvotāko demokrātisko valsti – par Indiju. Pagājušajā nedēļā bijām Antarktīdā. Tur nav pat politiskās pārvalde sistēmas, bet Indijā uzreiz jāpēta, vai tā ir patiesi demokrātiska, vai tomēr nē. Ņemot vērā valstī vēl joprojām pastāvošo kastu sistēmu – liberālās demokrātijas valstī pilnīgi noteikti nav. Indija ir pazīstama valsts. Tajā ir nepilni 1,4 miljardi iedzīvotāju. Viena pati Indija veido 17 procentus pasaules iedzīvotāju un šajā ciparā ir gandrīz noķērusi Ķīnu. Patiesību sakot, Indijas iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies sešdesmit gadu laikā. Indija ir viena no pašām senākajām civilizācijām, kuras saknes ir meklējamas 3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Augstāko posmu Indijas pussala sasniedza ap 4.-6. gadsimtu mūsu ērā, Guptas dinastijas laikā. Šis bija Indijas zinātnes, mākslas un kultūras uzplaukums. Bet eiropiešu, sevišķi britu klātbūtne un ietekme Indijā sākās gandrīz tūkstoš gadu vēlāk - 16. gadsimtā, un 19. gadsimtā Indijas teritorijā jau dominēja Lielbritānija. Bet 20. gadsimtā tas bija Mahatma Gandijs un viņa “nevardarbīgās pretošanās” ideoloģija, tas bija Džavāharlāls Nehru un viņa politiskā izveicība, kas nodrošināja modernās, postkoloniālās Indijas dzimšanu 1947. gadā. Vēlāk sekojušo konfliktu rezultātā radās Pakistānas Islāma Republika un arī Bangladešas Tautas Republika. Respektīvi, no Indijas atdalījās vēl divas iedzīvotāju skaitā milzīgas valstis 20. gadsimta politisko pārmaiņu laikā. Ar dažām no šīm kaimiņvalstīm Indijai attiecības arvien ir saspīlētas. Indija ir etniski ir relatīvi vienveidīga – indoārieši veido divas trešdaļas no sabiedrības, dravidieši – ceturtdaļu iedzīvotāju. Hindu valodā gan runā tikai nepilni 45 procenti valsts iedzīvotāju. Pārējie runā simtos mazāku minoritāšu valodu. Angļu valoda, starp citu, ir viena no oficiāli atzītām valodām Indijā un oficiāli atzītas valstī ir 23 valodas. Reliģiski dominē hinduisms, kuram pieder gandrīz 80 procenti iedzīvotāju. Otra lielākā grupa vēsturiski ir bijusi musulmaņi – gandrīz 15 procenti. Politiski Indija skaitās federāla parlamentārā republika. Realitātē gan šajā milzīgajā valstī ir jāņem vērā gan etniskās un reliģiskās atšķirības, gan arī ekonomiskās atšķirības. Vēl vairāk – dzimumu lomas tradicionāli ir milzīgs faktors efektīvi funkcionējošas un iekļaujošas demokrātiskās sistēmas pastāvēšanā. Indijas sabiedrībā vēl jo projām pastāvošā kastu sistēma, kā arī rasisms pret tumšākas ādaskrāsas pilsoņiem ir reāli traucējošs faktors vīriešiem, un sevišķi jau sievietēm izkļūt no to sociālekonomiskās situācijas. Indijas politiskā sistēma ar tās izaicinājumiem un problēmām ir plaši apspriests temats. Lai gūtu papildus skaidrību, viedokli vaicājām doktorei Ahaliai Sialai (Ahalya Sial), kas Džavāharlāla Nehru Universitātes Ņūdeli docente. Protams, raidījums ir par īsu, lai izprastu Indiju. Bet runājot par šo valsti, vēl var minēt, ka valstī ir apmēram 300 tūkstoši mošeju un divi miljoni hinduistu tempļu. Un Radžastānā pat ir templis žurkām. Hinduisms ir pasaulē vecākā reliģija, ko vēl jo projām pasaulē praktizē. Tā ir vairāk nekā 5000 gadus veca un tā faktiski ir trešā lielākā reliģija mūsdienu pasaulē. Vēl Indija ir viena no veģetārākajām valstīm pasaulē, tiek rēķināts, ka pat 30 procenti iedzīvotāju piekopj veģetārismu. Vēl vairāk – tradīcija ēst ar pirkstiem ir pilnīgi normāla. Par ēdienu runājot, Indijā zemnieki esot atklājuši, ka kokakolu un pepsi var izmantot kā pesticīdus. Tam gan atkal ir nepatīkams stāsts pamatā, proti, kolas un pepsi ražošana daudzās vietā ir sabojājusi dzeramo ūdeni tā, ka šīs limonādes ir vieglāk pieejamas nekā parasts, veselīgs ūdens. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.   {module widgetid="48" id="banners" action="place" loc="43" layoutid="0" layout="" static="1"}

Šoreiz aplūkojam nevis valsti, bet kontinentu un dodamies uz Antarktīdu. Antarktīdu neizvēlējāmies, protams, nejauši, jo šķita, ka šis klausītājiem būs tikpat interesanti, kā mums pašiem. Mēs zinām, ka kontinents eksistē. Mēs zinām, ka tur ir pingvīni un nav leduslāču, bet ir pašai savs augstākā līmeņa interneta domēns, proti, .aq. Var paskatīties, piemēram, lapu ats.aq, kur būs paskaidrota visa Antarktīdas politiskā sistēma, par kuru arī runāsim raidījumā. Mēs šos raidījumus ierakstām ar septiņu stundu starpību laika zonu dēļ (Rīga-Vašingtona). Bet Antarktīdā nav laika zonu. Tur ir tikai sešus mēnešus gara diena un sešus mēnešus gara nakts. Jo visas laika zonas sākas un beidzas Dienvidpolā. Bet ģeogrāfiski Antarktīdu pilnībā ieskauj Dienvidu okeāns un tā ir divreiz lielāka par Austrāliju. Respektīvi, ievērības cienīga, lai paskatītos uz šo vietu, kuru pamanīja tikai 1820. gadā Krievijas ekspedīcija, divdesmit gadus vēlāk kartēja un īsi izkāpa krastā divas dažādas amerikāņu un franču ekspedīcijas, bet tā kārtīgi pa kontinentu sāka staigāt tikai 1895. gadā norvēģu pētnieki. Ņemot vērā šo ģeogrāfisko distanci, neseno atklāšanu, kā arī skarbos apstākļus, Antarktīda ir vienīgais kontinents uz zemeslodes, kur nav pamatiedzīvotāju, ja neskaita pingvīnus. Un - Antarktīdas teritorija faktiski ir polārais tuksnesis. Tuksnesis ir vieta, kur ir ļoti reti līst, pareizi? Nu, lūk, visa ledus sega, kas Antarktīdā ir, un tā ir faktiski 90 % no visa ledus uz zemeslodes – ir veidojusies ļoti lēni pēdējo 45 miljonu gadu laikā. Tiek rēķināts, ka Antarktīdā šī iemesla dēļ glabājas 62 % pasaules saldūdens krājumu. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.   {module widgetid="48" id="banners" action="place" loc="43" layoutid="0" layout="" static="1"}

8. epizóda: Príroda... Vo flip-flopoch na sopku nelez :) Cesta smrti v Bolívii, ľadovec v Patagónii, plachetnicou okolo Antarktídy.  NEXT? UMRIEME V RUMUNSKU ZOŽRATÍ PSAMI  https://open.spotify.com/episode/23GT9nofheTlpLU2bwGq17  Produkcia by @zapooffcial  https://www.zabavavpodcastoch.sk/reklama/   

Sú ich stovky a ukrývajú sa hlboko pod vrstvou ľadu. Podľadovcové jazerá v Antarktíde mohli byť izolovanými milióny rokov. Zaujímavé je preto sledovať, ako sa v nich darí životu. Už len preto, že nám to naznačuje, ako by mohol vyzerať život inde vo vesmíre. Austrália a Facebook tiež vedú spor o používanie tejto sociálnej siete, ktorý začal snahou prinútiť ju platiť za správy. Viac sa dozviete v podcaste TECH_FM.

Dodamies uz Āfrikas kontinentam tuvumā esošo Madagaskaru. Madagaskaras Republikā, kura atrodas uz ceturtās pasaulē lielākās salas Indijas okeānā, nav tik briesmīga politiskajā situācija kā Turkmenistānā, par kuru stāstījām pagājušajā nedēļā, lai arī šai valstij neatkarības 60 gadu laikā ir bijuši daudzi autoritārisma un politiskās vardarbības izaicinājumi. Madagaskara ir viena no valstīm, kas cilvēkiem var asociēties ar pilnīgi greizām lietām. Piemēram, pingvīniem no ļoti populārajām animācijas filmām “Madagaskara”. Izrādās 1956. gadā Madagaskarā tiešām ir fiksēts vienīgais zināmais pingvīns. Tas bija Dienvidu klinšu pingvīns. Šīs sugas lielākā kolonija atrodas mūsu savulaik jau apmeklētajās Folklenda salās, kas gan atrodas pavisam tuvu Antarktīdai. Bet tuvākā ligzdošanas vieta Madagaskarai ir aptuveni 2000 kilometru attālumā esošās Prinča Edvarda salas Dienvidāfrikā. Pareizākas asociācijas gan laikam būtu ar Madagaskaras šņācējprusakiem. Savukārt tie, kas interesējas par Otro Pasaules karu, vai ebreju likteni gadsimtu griežos, zinās par Madagaskaras plānu, ar kuru paredzēja Polijas ebreju masveida pārvietošanu tieši uz šo salu. Starp citu pats nosaukums Madagaskara arī ir radies greizuma pēc. Itāļu ceļotājs Marko Polo 13. gadsimtā nepareizi izrunāja Somālijas ostas (un tagadējās galvaspilsētas) Mogadīšu nosaukumu kļūdaini nosaucot to par “Madageiskar” un vispār pat domājot Āfrikas kontinentā atrodamo pilsētu. Neskatoties uz portugāļu centieniem pārsaukt salu, kartēs tomēr figurēja ceļošanas autoritātes kļūdainais nosaukums. Madagaskara ir relatīvi neliela valsts iedzīvotāju skaita ziņā – tikai 27 miljoni iedzīvotāju. Taču tā ir otra lielākā salu valsts pasaulē. Sabiedrība tur ir ļoti jauneklīga, lai neteiktu, ka bērnišķīga – apmēram 60 % valsts iedzīvotāju ir vecumā līdz 24 gadiem. Dzimstība ir salīdzinoši liela - vienai sievietei vidēji ir četri bērni. Bet tas uzreiz sasaucas ar citu faktu – bērnu izprecināšana. 2013. gada statistika liecināja, ka trešdaļa sieviešu vecumā no 20-24 gadiem bērnus bija dzemdējušas vēl nesasniedzot pilngadību un likumīgi atļauto precību vecumu - 18 gadi. Ekstrēmā nabadzība, izglītības trūkums (tikai 75 % iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, prot lasīt un rakstīt) un pamatā laukos dzīvojošā sabiedrība ir nozīmīgākie iemesli šai situācijai un sieviešu līdztiesības izaicinājumiem. Arī mūsdienās Madagaskaras sabiedrībā valda dažādi tabu, kuru dēļ sievietes saskaras ar sliktāku izglītību, nodarbinātību un arī nopietnām veselības problēmām. Tās ir, piemēram, mēnešreizes. Daudzām sievietēm vienkārši nav piekļuves ūdenim, nerunājot par elementārām higiēnas precēm. Vēl viens nozīmīgs aspekts kā daudzās nabadzīgajās valstīs ir elementārs informācijas un arī izglītības trūkums. Arī dažādie vēsturiskie un reliģiskie aizspriedumi. Madagaskaras iedzīvotāji arī etniski ir ļoti neviendabīgi. Šajā salā ir uzskaitītas 18 dažādas etniskās grupas.  Dažādība, kas valstij raksturīga etniskajā ziņā, neizpaužas ekonomiskajā dzīvē, jo valdība maz iejaucas valsts ekonomikā un necenšas to pārāk regulēt. Tādēļ brīvais tirgus darbojas visnotaļ nepiespiesti. Valstij ir bagātīgi dabas resursi, bet tie tiek maz un neefektīvi izmantoti. Kapitāls valstī ir ierobežots un banku sektora praktiski nav, turklāt ir vāja tieslietu sistēma un plaša valdības korumpētība, kas ietekmē arī to, ka vienošanās un līgumi tiek vāji ievēroti. 80 procenti valsts iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, zvejniecībā vai mežkopībā. Lai arī kopā šīs industrijas veido tikai apmēram ceturtdaļu valsts IKP. Madagaskaras ekonomika cieš no noslēgtības un nespējas prast sadarboties ar ārvalstu investoriem, kuri ienestu tehnoloģijas, darbavietas, ļautu valstij integrēties pasaules ekonomikā un uzlabot iedzīvotāju katastrofālo dzīves līmeni. Bet ārvalstu investori vienkārši netiek laisti valstī iekšā vai arī attieksme pret viņiem nav pietiekami godīga un taisnīga. Īpašuma tiesības netiek pilnībā ievērotas un bieži ir atkarīgas no galvaspilsētā Antananarivo sēdošās valdības labvēlības. Valsts viens no būtiskiem ienākumu avotiem ir bijis tūrisms, kas, protams, šobrīd ir apsīcis. Bet iepriekš ik gadu valsts uzņēma ap pus miljonu tūristu. Valstī ir ļoti daudz unikālu dzīvnieku un dabasparku. Piemēram, slaveno lemuru populācija, jo visas aptuveni 100 lemuru sugas dzīvo tieši Madagaskarā!  Diemžēl valsts eksports – vai tas būtu tekstilrūpniecības produkti, kafija, vaniļa, cukurs, ilmenīts, ko izmanto titāna ražošanai, vai citi diemžēl nerada pietiekamus ienākumus. Tiek rēķināts, ka puse no ieņēmumiem ik gadu aiziet valsts ārējā parāda segšanai. Rezultātā – Madagaskara ir viena no desmit pašām nabadzīgākajām valstīm pasaulē.  Vēl kāda lieta, kas dažiem nes zaudējumus, bet dažiem lielu peļņu, ir dažāda veida nelegālā tirdzniecība, jo savas atrašanās vietas dēļ Madagaskara pēdējos gados ir kļuvusi par tādu kā organizētās noziedzības tranzīta punktu. Īpaši narkotiku un dažādu dabas resursu, tostarp dzīvnieku un koksnes tirdzniecībā. Uz to norāda arī Globālās Iniciatīvas pret transnacionālo organizēto noziedzību pētniece Džūlija Stenjarda. Noslēgumā nedaudz salduma. Izrādās, ka tieši Madagaskara audzē un eksportē 80 procentus no pasaules dabiskās vaniļas. Vienlaicīgi gan tiek rēķināts, ka dabiskā vaniļa ir tikai apmēram 5 procentos no pasaules pārtikas. Pārējā ir mākslīgā. Madagaskaras Burbona vaniļa ir nosaukta pēc Burbona salā veikta atklājuma. Proti, 12 gadus vecs vergu puisītis Edmonds Albius 1841. gadā atklāja, ka apputeksnēt tradicionāli Meksikā atrodamās vaniļas orhidejas var ne tikai bites, bet arī cilvēks ar rokām. Uzreiz pēc tam vaniļas plantācijas kļuva par ikdienas parādību arī Madagaskarā.

Peter Váczi, pracuje na Prírodovedeckej fakulte na Masar. Univerzite v Brne, bol súčasťou vedeckej expedície a bol na polárnej stanici Johanna Gregora Mendela na Antarktíde. Robil aj s ostatnými výskum v oblasti ekofyziológie rastlín, botaniky, mikrobiológie, klimatológie, glaciológie, geomorfológie, hydrológie a geológie. Repríza z 27.8. 2020. Moderuje Gabriela Angibaud. Tolkšou Nočná pyramída pripravuje RTVS - Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Rozhovor, interview vedie moderátor, hosť nemusí byť len „celebrita“. Respondent môže byť z najrôznejších oblastí, ako napr. umenie, kultúra, film, veda, šport, technika.

S Vierou Čákanyovou sme sa zhovárali o jej filme, o podmienkach, pri ktorých natáčali film na Antarktíde, ale aj o tom, čo z jej tvorby môžeme čakať najbližšie. 

Pred niekoľkými týždňami médiá informovali o tom, že na Antarktíde začal unikať metán, ktorý bol doteraz „uväznený“ v zamrznutej zemi. Takýchto miest je na Zemi viacero. Metán je až 20-krát škodlivejší skleníkový plyn ako oxid uhličitý a jeho masívne uvoľnenie v budúcnosti môže znamenať katastrofu. Klimatická zmena je hlavnou témou už dlhší čas, no poznatky a postoje vedcov sa stále vyvíjajú. Poisťovne v USA vyplácajú najviac peňazí poľnohospodárom, ktorí zápasia so zhoršujúcimi sa klimatickými podmienkami a inváznymi rastlinami. Aj takto vyzerá predzvesť toho, čo nás čaká, keď ako ľudstvo nie sme ochotní žiť šetrnejšie. Kde všade sa uvoľňuje metán? Dá sa klimatická zmena zvrátiť? Pomôžu nám baktérie, schopné rozkladať metán? Dokázali by sme sa prispôsobiť na iné podmienky? Ako by sa zmenilo Slovensko po ohriatí atmosféry o 2 až 4 stupne Celzia? Je to s topením ľadovcov také dramatické? Na tieto a ďalšie otázky nám odpovedal klimatológ doktor Pavol Nejedlík. RNDr. Pavol Nejedlík, CSc., sa zaoberá regionálnou klímou vrátane klimatických zmien a ich dôsledkov na rôzne sektory. Dlhodobo pracoval na Slovenskom hydrometeorologickom ústave, niekoľko rokov pôsobil v Európskej komisii na programe COST – v doméne meteorológia a v súčasnosti pracuje na Ústave vied o Zemi na Slovenskej akadémii vied v odbore Geofyziky a venuje sa možnostiam diaľkovej detekcie hydrometeorov v atmosfére na lokálnej úrovni.

Raidījuma Zināmais nezināmajā galvenais varonis šoreiz ir Sahāras tuksnesis. Tas ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē, ko droši vien zina daudzi, taču interesantu stāstu par šo īpašo dabas objektu netrūkst - tas aizvien mainās un spēj būtiski ietekmēt kā laikapstākļus, tā arī gaisa kvalitāti arī gana tālu aiz savām robežām. Pirms kāda laika vienā no raidījumiem runājām par putekļiem, kur cita starpā noskaidrojām, ka daļa no tiem Eiropā nonāk tieši no Sahāras tuksneša. Tas mudināja paintersēties par šī tuksneša attiecībām ar pārējo pasauli. Par tuksnesi droši vien daudziem ir priekšstats, ka tur nekas nenotiek un dzīvības ir maz. Vai tā patiesi ir? Un kā tuksnesis Āfrikā var ietekmēt klimatu Eiropā, skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Juris Burlakovs. Sahāra periodiski ir zaļa. Šobrīd gan nav zaļais periods. Periodi mainās apmēram 15 tūkstošu gadu laikā un galvenokārt to nosaka astronomiskie faktori, skaidro Juris Burlakovs. “Būtu izdevīgi, ja Sahāra būtu zaļa,” vērtē Juris Burlakovs. "Varētu izaudzēt vairāk pārtikas un tas mazinātu badu, mazinātu arī spriedzi ar ūdeni uz pasaules." Sahāras tuksnesis ir trešais lielākais uz zemeslodes pēc Antarktīdas un Arktikas.

Interview with Michaela Skovranova, Slovak photoreporter and filmmaker from Sydney, who has the courage to dive into icy waters of Antarctica and filming whales live for National Geographic, while whales are watching her. - Exkluzívny rozhovor Rádia SBS Slovak so Slovenkou žijúcou v Sydney Michaelou Škovranovou, jednou z najlepších fotoreportériek a odvážnou filmárkou pre National Geographic. Ako prvá z Austrálie uskutočnila živý prenos spod vody, a to v studenej oceánskej vode v Antarktíde, kde sledovala veľryby a veľryby ju.

Najlepší priateľ človeka. Ktorý a pre nás obetuje a položil by za nás život. Ale naozaj? Naozaj sa takto pes správa? A chce nás skutočne zachrániť, keď voláme o pomoc? Nuž, presne na to sa teraz vedci pozreli v novom experimente. A my vďaka nemu vieme, ako to je naozaj. Tento týždeň sa v podcaste Zoom pozrieme na to, či nás psy skutočne chcú zachraňovať, vyberieme sa za dávnymi Maymi a ich novoobjavenými stavbami a zistíme, čo napáchajú ecigarety v našich ústach. Krátke správy z vedy Vedci teraz určili, z čoho bol zložený záhadný medzihviezdny objekt Oumuamua, ktorý sme si všimli v roku 2017. Návštevník z inej hviezdnej sústavy, pri ktorom sa dokonca chvíľu špekulovalo o jeho umelom mimozemskom pôvode, sa skladá zo zamrznutého vodíka. Oumuamua je vlastne takým obrovským kozmickým ľadovcom. Prvé galaxie a hviezdy zrejme vznikli skôr, ako sme si dosiaľ mysleli. Ukazujú to nové pozorovania Hubblovho vesmírneho ďalekohľadu. Prvá populácia hviezd podľa astronómov jestvovala už 500 miliónov rokov po veľkom tresku. Vedci sa domnievajú, že našli oblasť s najčistejším vzduchom na Zemi. Oblasť sa nachádza nad Južným oceánom, ktorý obklopuje Antarktídu. Zdá sa pritom, že túto oblasť dosiaľ neovplyvnila ľudská aktivita. Astronómovia narazili na planetárny systém, ktorý sa dosiaľ najviac ponáša na ten náš. Okolo hviezdy Kepler-160 pripomínajúcej naše Slnko obieha exoplanéta, ktorá nie je ani dvakrát taká veľká ako Zem a mohli by na nej panovať teploty, ktoré sú vhodné na život.

1. Starteris UL: Labdien, esiet sveicināti “Diplomātiskajās pusdienās”! Kā katru nedēļu, šajā laikā ar jums sarunājamies mēs – žurnālists Uģis Lībietis, un politikas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa Universitātes docents un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. UL: Pēc pagājušās nedēļas raidījuma par Kanādu, šodien dosimies uz pilnīgi otru pasaules pusi? Bet arī otrā pasaules pusē ir valsts, kurā pamata valoda ir angļu valoda, un līdzīgi kā Kanādai, valsts galvas funkcijas tajā pilda Lielbritānijas karaliene Elizabete Otrā. Proti, dodamies uz Jaunzēlandi. KB: Jā, dosimies pusdienot uz Jaunzēlandi, kas līdzīgi kā Kanāda ietilpst Nāciju Sadraudzībā (Commonwealth of Nations vai British Commonwealth), kas ir brīvprātīga un no 54 valstīm sastāvoša neatkarīgu valstu savienība, lielāko daļu no kurām vieno tas, ka tās ir bijušas Lielbritānijas impērijas sastāvā. Un Elizabete Otrā valsts galva, starp citu, ir 16. no šīm valstīm. Reāla politiskā vara gan karalienei Jaunzēlandē nav, bet šis skaidri parāda vēsturisko mantojumu, kad Britu impērija vēl tieši pirms simt gadiem - 1920. gadā kontrolēja 24 procentus no zemeslodes sauszemes. UL: Un, starp citu, Nāciju Sadraudzībā ietilpst ne tikai Jaunzēlande un Kanāda, bet arī mūsu raidījumos iepriekš aplūkotās Dienvidāfrikas Republika un Trinidada, un Tobago. Bet to, ko Latvijas iedzīvotāji un mūsu radījuma klausītāji zina par Jaunzēlandi mēs mēģinājām noskaidrot telefonintervijās. Klausāmies, kas bija sakāms. 2. pamatēdiens UL: Gribētos teikt, ka klausītāju viedokļi ir interesanti un pat ļoti korekti. Es gan biju cerējis, ka kāds pieminēs arī Jaunzēlandē filmēto “Gredzenu pavēlnieka” triloģiju un tam sekojošo tūrisma bumu. KB: Jā šī ar Jaunzēlandes skatiem bagātā filma tiešām ir iemesls milzīgam tūristu pieplūdumam valstī – aptuveni seši procenti no visiem tūristiem “Gredzenu pavēlnieku” min kā vienu no galvenajiem iemesliem, lai apmeklētu Jaunzēlandi. Var tikai cerēt, ka pierunāsim kādu nākotnē pasaulē ļoti populāru filmu nofilmēt arī Latvijā, lai informācija un zināšanas par mūsu valsti iegūtu kaut pusi no tām aprisēm, ko ieguva Jaunzēlande. Bet runājot par pašu salu valsti – pamatiedzīvotāji, maori, tajā sāka ierasties tikai 13. gadsimtā, ap laiku, kad Latvijas teritorijā vēl turpināja ienākt vācu krustneši. Un 19. gadsimta četrdesmitajos gados Jaunzēlande tika iekļauta Britu impērijas sastāvā. UL: Par valsts neatkarības dienu vēl notiek diskusijas, bet principiālu likumdošanas neatkarību no Apvienotās Karalistes valsts ieguva 1947. gadā, lai arī, kā minējām, Elizabete Otrā vēl jo projām ir valsts galva un to Jaunzēlandē pārstāv ģenerālgubernatore, lēdija (Dame) Patrīcija Lī Redija. Bet faktiskā vara pieder arī klausītāju pieminētajai premjerministrei Džasindai Ardērnai, par kuru mēs ari detalizētāk runāsim tālāk. KB: Vēsturiskās attiecības starp Jaunzēlandi un eiropiešiem gan atspoguļojas arī etniskajā sastāvā, kur ap 65 procentiem iedzīvotāju ir eiropieši un tikai ap 17 procentiem ir maori. Starp citu, kas interesanti - puse Jaunzēlandes iedzīvotāju nepieder reliģiskajām grupām. Ļoti līdzīgi kā sekulārajās Igaunijā un Latvijā. UL: No ekonomiskā viedokļa raugoties šīs nepilnus 5 miljonus iedzīvotāju lielās valsts nominālais dzīves līmenis ir par apmēram trešdaļu augstāks par Latvijas rādītājiem un IKP sastāda apmēram 35 tūkstoš eiro uz vienu iedzīvotāju. Bet kā jau dzirdējāt arī vienas klausītājas teiktajā – dārdzības līmenis ir ļoti augsts.   KB: Pēdējos četrdesmit gados Jaunzēlandes ekonomika ir transformējusies no izteikti agrāras uz industriālu. Vienlaicīgi gan valsts galvenie eksporta produkti vēl jo projām ir lauksaimnieciskie – piena produkti un gaļa. Arī kokmateriāli, augļi, nafta, un daudziem zināmais Jaunzēlandes vīns. Lielākais importa un eksporta partneris? Blakus esošā kaimiņvalsts Austrālija ir tikai otrajā vietā. Pirmajā vietā ir Ķīnas Tautas Republika. UL: Ne tikai valsts ārējā tirdzniecībā, bet Jaunzēlandes ārpolitikā kopumā Ķīna un Austrālija spēlē nozīmīgu lomu. Jaunzēlande, kā katra maza valsts, cenšas koncentrēties tikai uz saviem tuvākajiem ārpolitiskajiem jautājumiem. Iespējams, ka tāpēc tradicionāli tā arī ir bijusi mazāk skaļa starptautiskajā vidē un tiekusies atgādināt par cilvēktiesību jautājumu nozīmīgumu. Tendences starptautiskajā politikā pēdējos gados gan ir mainījušas arī Jaunzēlandes ārpolitikas toni un uzsvarus, tiem kļūstot tiešākiem un skarbākiem. KB: Jā, valsts ārpolitikā dominē labas attiecības ar kaimiņvalsti Austrāliju, tostarp pašas valsts skaidri paustā piederība Rietumu pasaulei. Vienlaicīgi nepieciešamība balansēt Ķīnas augošo aktivitāti Okeānijā liek sarosīties arī Jaunzēlandei. Valsts ārpolitika ir kļuvusi balansējošāka, apzinoties Ķīnas kā drošības drauda aspektu un vienlaicīgi cenšoties saglabāt jau minētās tirdzniecības saiknes. Valsts savu drošību redz kā daļu no Rietumu pasaules un tādēļ ne tikai valsts ir piedalījusies savu karaspēku konfliktos Irākā un Afganistānā, bet arī uzmanīgi seko līdzi breksita sarunām, jo Lielbritānijas iespējas piekļūt ES tirgum tieši ietekmēs arī Jaunzēlandes uzņēmumus. UL: Un par Jaunzēlandes ārpolitikas izaicinājumiem tuvākajos gados un sevišķi jau attiecībām ar Austrāliju lūdzām komentēt arī Velingtonas Viktorijas Universitātei piederīgā Pārvaldības un Politikas studiju institūta direktoram Saimonam Čaplam. Mūsu attiecības ar Austrāliju ir līdzīgas kā ASV un Kanādai. Mēs esam nedaudz ēnā, bet mēs arī ļoti savā starpā sacenšamies. Taču Austrālija atšķiras ar to, ka tur ir federāla sistēma, bet mums nav. Viņiem ir divas parlamenta palātas, mums viena. Tāpēc situācijās, kad nākas saskarties, piemēram, ar Covid-19, mēs varam reaģēt nedaudz ātrāk un spējam koordinēt lietas nedaudz labāk nekā Austrālijā. Un tas arī viss. Runājot par ārpolitikas izaicinājumiem – tie ir tādi paši kā pārējai pasaulei. Mums visiem ir grūtības tikt galā ar ASV un Donaldu Trampu, kā arī ar aizvien pārliecinātāko un strauji savu ietekmi vairojošo Ķīnu. Jaunzēlandē ķīnas radītie izaicinājumi ir ļoti sarežģīti, jo Ķīna ir lielākais tirdzniecības partneris. Mums ir arī ievērojama ķīniešu imigrantu kopiena, kuru Ķīnas valdība ļoti aizrautīgi vēlas kontrolēt, lai arī viņi jau ir jaunzēlandieši. Ķīna arī strauji paplašinājusi savu ietekmi Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, kas vienmēr ir bijusi Jaunzēlandes interešu zonā. Tāpat Ķīna aizvien palielina savu interesi arī par Antarktīdu, kas arī ir Jaunzēlandes interešu sfērā, jo mēs esam bāzes punkts ceļā uz Antarktīdu. Arī iekšpolitkā izaicinājumi ir tādi paši  kā daudziem citiem – kā tikt galā ar Covid krīzes radīto ekonomisko lejupslīdi. Jaunzēlandē īpaši lieli zaudējumi ir radušies no ārvalstu tūristu trūkuma. Ja tagad pie mums viesojas vien daži simti cilvēku, tad parasti tie ir vairāk nekā pieci miljoni tūristu gadā. Un ar to mums nāksies tikt galā. UL: Šos un daudzus citus jautājumus jau risina un būs jārisina esošajai premjerministre Džasindai Ardērnai, kura vairāku iemeslu dēļ, sevišķi jau savas personības dēļ, ir kļuvusi atpazīstama tālu pasaulē, tostarp arī Latvijā. Sevišķi COVID-19 krīzes ietvaros, kur Jaunzēlande kļuva par pirmo valsti, kas uzveica šo slimību pašmājās, politiķes līderība ir tikusi atzinīgi vērtēta. KB: Ardērnas kundze ir jaunākais premjerministrs Jaunzēlandē 150 gadu laikā un tobrīd 37 gadu vecumā arī jaunākā sieviete-premjere pasaulē. Viņa bija arī pirmā premjerministre pasaulē, kurai, esot amatā, piedzima bērns. Šobrīd viņas popularitāte pašas valstī ir ļoti augsta, un vairāk nekā 70 procentu iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstās pareizajā virzienā. Augstākais rādītājs kopš 1991. gada. UL: Ardērnas popularitāti noteikti veicināja apņēmīgā cīņa ar COVID, bet tas nebija vienīgais. Jau pagājušā gada 15. marta terorakti Kraistčērčā, kur terorists divās mošejās nogalināja piecdesmit vienu cilvēku, bija zīmīgs mirklis premjerministres vadītajā valstī. Premjerministres reakcija bija neviltotu simpātiju un atbalsta izrādīšana musulmaņu kopienai un vēršanās pret slavu alkstošā noziedznieka popularizēšanu masu medijos. Ardērnas uzstāšanās un izteikumi sociālajos medijos ieguva lielāku popularitāti nekā terorista Facebook tiešsaistē pārraidītie kadri no slepkavībām. KB: Savas slavenās runas ietvaros viņa pateica tikai vienkāršu patiesību – slepkavošanu popularitātes un atpazīstamības dēļ var izbeigt tikai tad, ja noziedznieku vārdus iemin zemē un aizmirst. Ja tos nepiemin un to vārdus ne tikai aizmirst, bet pat neuzzina, tādējādi apelējot ne tikai pie sabiedrības, bet arī masu mediju pieejas slepkavu glorificēšanai un pakaļdarītāju motivācijas izskaušanas. Interesanti, cik slepkavības pasaulē nebūtu notikušas, ja Norvēģijas 2011. gada masu slepkavas vārdu mēs nekad nezinātu? Un cilvēku dzīvību iznīcināšana globālas personīgas popularitātes dēļ nebūtu kļuvusi tik pievilcīga. UL: Bet viedokli par premjeres Ardērnas popularitātes iemesliem skaidrojumu mēs lūdzām arī Jaunzēlandes Ārpolitikas institūta izpilddirektorei Melānijai Torntonei. Es personiski viņu apbrīnoju. Manuprāt viņa ir sevi lieliski parādījusi gan šīs krīzes, gan pērnā gada teroristu uzbrukuma laikā. Viņa labi izskatās, viņa ir dabiska, patiesa un ļoti, ļoti iejūtīga. Taču laikam visīpašākā lieta ir tā, ka viņa spēj lieliski komunicēt ar cilvēkiem. Viņa runā ļoti skaidri un tieši, necenšas izlocīties. Viņa ir arī ļoti stingra, īpaši jau Covid-19 laikā. Mūsu valdība varbūt sākumā rīkojās nedaudz lēni, taču pēc zinātnieku un Pasaules veselības organizācijas padomu uzklausīšanas tika izstrādāts un ieviests dzīvē ļoti saprotams plāns. Viņa ir vadījusi šo valsti ļoti patiesi, saprotot, ka ļoti daudzi cilvēki cieš. Viņa neslēpjas no tā, ka daudzi cilvēki ir zaudējuši darbu un ienākumus. Viņas atbildes reakcija ir bijusi diezgan unikāla. Es dažreiz pasekoju viņas Facebook profilam – viņa pēc smagas dienas ar daudzām sapulcēm vēlās vakara stundās sazinās ar daudziem cilvēkiem un runājas, it kā tie būtu viņas labākie draugi. KB: Rezumējot var sacīt, ka Jaunzēlandes ārpolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi ir līdzīgi lielākās daļas citu mazu valstu izaicinājumiem. Un spēja būt drosmīgiem un izlēmīgiem pašmājās var veicināt valsts pasaules mēroga atpazīstamību ne mazāk kā pasaulē populāru Holivudas filmu uzņemšana savā teritorijā. 3. deserts UL: Atzīšos, ka man desertā nu ļoooti gribējās kaut ko no “Gredzenu Pavēlnieka”, bet, tā kā mēs tomēr vairāk koncentrējamies uz valstīm, tad tur būtu nepieciešams atsevišķs raidījums, piemēram, par Viduszemi, Šīru, Mordoru, Gondoru vai Rohanu. Tāpēc šoreiz piedāvāsim jums desertu asortus, lai nebūtu jārunā tikai par aitām, kuru esot pa 9 uz katru iedzīvotāju. Ja parēķinām, tad sanāk, ka valstī ir ap 45 miljoniem aitu. KB: Arī automašīnas Jaunzēlandē ir vairāk nekā parastā daudzumā, proti valstī uz pieciem miljoniem iedzīvotāju ir apmēram 4 miljoni automašīnu. UL: Mēs zinām par Jaunzēlandi un regbiju, bet Jaunzēlandē proporcionāli tiek uzskatīts, ka ir arī lielākais skaits golfa laukumu, ap četriem simtiem. Spēlēt ainaviskās vietās pilnīgi noteikti ir patīkami. KB: Par citām ainaviskām vietām runājot. Jaunzēlandietis sers Edmunds Hilarijs kopā ar šerpu bija pirmais cilvēks, kurš 1953. gadā uzkāpa Everestā. UL: Tad par kalniem runājot – lielākais vulkāniskais izvirdums pēdējos 70 tūkstošos gadu notika tieši Jaunzēlandē. KB: Vēl, kas notika vissenāk – Jaunzēlande bija pirmā valsts pasaulē, kurā sievietēm tika piešķirtas bezierobežojumu vēlēšanu tiesības parlamenta vēlēšanās. Tas gan notika diemžēl tikai 1893. gadā. UL: Un tā mēs varētu turpināt un turpināt. Bet mūsu raidījums ir pietuvojies izskaņai. Nākamnedēļ mēs dosimies uz citu vizuāli gleznainu valsti tepat pie mums, Ziemeļeiropā – uz Islandi.

Od roku 2011 to Spojené štáty nedokážu. S koncom programu raketoplánov stratili USA schopnosť dostať človeka do vesmíru. Zmeniť by to mohol buducotýždňový historický let súkromnej spoločnosti SpaceX. Tá plánuje vyslať dvojicu astronautov do kozmu, na misiu k Medzinárodnej vesmírnej stanici ISS. Bude to historický let: prvý raz pošle súkromník človeka do kozmu a po takmer desaťročí to bude prvý let Američanov na americkej vesmírnej lodi z americkej pôdy do kozmu. Vedci však tiež zisťovali, prečo niektoré časti Antarktídy ozeleneli. A súčasťou vedeckého tímu bola aj slovenská výskumníčka. Viac sa dozviete v podcaste TECH_FM.

V polovici apríla dopadlo v okolí Bánoviec nad Bebravou niekoľko malých meteoritov. Spoločne s kolegami z Oddelenia astronómie a astrofyziky Univerzity Komenského ich tam hľadal aj astrofyzik Pavol Matlovič. Dominika a Martin s ním v Ráne na eFeMku hovorili o najznámejších dopadoch vesmírnych telies u nás a vo svete aj o jeho výskume meteorov a meteoroidov. Pavol ich sleduje pomocou slovenského pozorovacieho systému AMOS, ktorého stanice už stoja aj na Kanárskych ostrovoch, v púšti v Čile či na Havaji. Ako tento systém vznikal, prečo sa najviac meteoritov našlo na Antarktíde a ako ich rozoznať od zemských hornín, to všetko si môžete vypočuť v zázname rozhovoru.

Tento týždeň v podcaste Zoom zistíme, ako vyzerala Antarktída pre desiatkami miliónov rokov, prečo olivovníkom hrozí katastrofa za milióny eur a ako našu planétu na konci tohto mesiaca minie veľký asteroid. Krátke správy z vedy V odbornom vedeckom časopise vyjde po ôsmich rokoch kontroverzný matematický dôkaz, ktorému takmer nik nerozumie. Koncom leta v roku 2012 rešpektovaný japonský matematik Šiniči Močizuki zverejnil výsledok svojej vyše desaťročnej práce, niektorí vedci ale hovoria, že jeho riešenie takzvanej hypotézy abc má chyby. Atmosféra Zeme je oveľa prašnejšia, ako sme sa domnievali. Navyše, hrubého prachu, ktorý prispieva k otepľovaniu našej planéty, je až štyrikrát viac, ako odborníci dosiaľ predpokladali a ako používali vo svojich klimatických modeloch. Čierna diera dokáže nielen svetlo uväzniť, dokáže ho aj ohnúť tak, že sa napokon odrazí a následne unikne z gravitačného vplyvu tohto exotického objektu. Jav teoretici predpovedali už v 70. rokoch, až teraz sa ho však podarilo pozorovať. Ak sa nám do konca storočia nepodarí dodržať záväzky vyplývajúce z Parížskej klimatickej dohody, bude nás to stáť 600 biliónov dolárov. Dohoda hovorila, že by sme oteplenie mali udržať do 1,5 stupňa, momentálne však smerujeme k planéte teplejšej o 3 až 4 stupne.

V tomto podcaste budeme hovoriť o tom, kam sa pozerajú, keď sa pozerajú (takto si Kubko želal uviesť svoju tému), o nových informáciách ohľadom ľadovcov v Antarktíde a o vodiči, ktorý nevedie teplo. Pseudocast 431 na YouTube Zdroje Eye-tracking study suggests men are more concerned than women with other men’s upper bodiesSex Differences for Preferences of Shoulder to Hip Ratio in Men and Women: an Eye Tracking StudyMaps That Peer Below Antarctic Ice Show Precarious Position of Key GlacierDeep glacial troughs and stabilizing ridges unveiled beneath the margins of the Antarctic ice sheetAnomalously low electronic thermal conductivity in metallic vanadium dioxideFor This Metal, Electricity Flows, But Not the HeatWiedemann–Franz lawVanadium Dioxide Breaks The Scientific Mold With Game-Changing PropertiesFound on Mars: Alien insects… or whatever the hell this smudge is supposed to be, anywayOHIO entomologist: Photos show evidence of life on Mars

Lai ražotu lietas, kas mums nepieciešamas, ik dienas tiek izmantotas arī dažādas bīstamās ķīmiskās vielas. To lietošanu regulē likums un ražotājam tiek noteikta liela atbildība par to, lai šīs ķimikālijas nenonāktu apkārtējā vidē. Tomēr pētījumi rāda, ka apkārtējā vidē nonāk vielas, kam tur nevajadzētu nonākt. Vai un kā ir iespējams vidi negatīvi ietekmējošās ķīmiskās vielas aizstāt ar citām - videi draudzīgākām? To šobrīd pēta LIFE projekts "Fit for Reach". Sagaidāms, ka projekta ietvaros dažādi Baltijas valstu uzņēmumi varēs uzlabot ķīmisko vielu pārvaldību un, vienkārši sakot, dzīvot zaļāk. Cik viegli vai grūti tas būs un kādi izaicinājumi vēl priekšā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vides ķīmiķe Jana Simanovska un uzņēmuma "Tenachem" vadošais inženieris Valters Toropovs. Monreālas protokola rosinātās izmaiņas Pirms vairāk nekā 30 gadiem tika parakstīts starptautisks līgums jeb Monreālas protokols. Līdz ar protokola parakstīšanu valstis vienojās atteikties no tādu ķīmisku vielu lietošanas, kas noārda ozona slāni. Šobrīd, kad šķiet, ka klimats un vide novesta līdz katastrofālam stāvoklim un neko vairs nespējam glābt, Monreālas protokols ir labs atgādinājums, ka iespējams risināt arī liela mēroga problēmas. Kas bija šis starptautiskais līgums un kādas izmaiņas tas rosināja, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Karstuma rekordi, skaudrie Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumi par klimata izmaiņām, sugu izmiršana – šādus vārdu salikumus dzirdam aizvien biežāk. Tik bieži, ka runas par klimata problēmām vai, piemēram, plastmasas radīto piesārņojumu sāk šķist jau ikdienišķa parādība. Iespējams, tas patiešām var veicināt bezcerības sajūtu, ka nekas vairs nav maināms un viss tikai regresē. Tomēr pirms vairākiem gadu desmitiem politiķu īstenotais ir pierādījums, ka arī dramatiskā situācijā lietas var mainīt un nekad nav par vēlu. Tas ir stāsts par ozona slāņa aizsardzību, un, lai gan arī šobrīd nākas sastapties ar izteikumiem, ka ozona „caurums” ir viens liels izdomājums, zinātnieki jau senāk parūpējušies, lai pierādītu, ka tā vis nav. Ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija 30 līdz 50 km augstumā, un tas ir būtisks cilvēka un apkārtējās vides veselībai. Tādēļ ozona „caurumu” paplašināšanās uzskatāma par vienu no nozīmīgākajām pagājušā un šī gadsimta vides problēmām, uz ko visas pasaules līmenī savulaik tika pienācīgi reaģēts. Būtiski pieminēt, ka jau 1985. gadā pirmo reizi Lielbritānijas Antarktīdas izpētes laikā satelīti atklāja milzīgu ozona „caurumu”.

Ieraksts no 2019. gada sarunu festivāla “LAMPA”, Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi veidotās platformas “Siltumnīca”. Jebkuras pārmaiņas virza komunikācija, kas pievērš uzmanību, šokē un pārliecina. Populisms un viltus ziņas var gan veidot, gan graut pozitīvas sabiedrības uzvedības izmaiņas un jaunu risinājumu ieviešanu aktuāliem vides izaicinājumiem. Kā kritiski izvērtēt informāciju par vides jautājumiem, lai varētu jēgpilni rīkoties? Kā objektīvi nošķirt viltus ziņas un uzņemties atbildību par saturu, ko izplatām ietekmējot apkārtējos? Jānis Polis, mārketinga speciālists, Toms Bricis, LTV laika ziņu redaktors, Marta Rībele, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja, Tālis Juhna, RTU Zinātņu prorektors, Ieva Rozentāle, Greenepeace East Asia kognitīvo zinātņu laboratorijas vecākā pētniece un projektu vadītāja.

Privítajme príchod našich nových pánov... dobre, to si sem len tak odložím, pre prípad, veď viete, keby raz. Ale teda, počítače už porážajú človeka v šachu aj v go, dokážu sa samé od seba učiť nové veci, dokonca si vytvoriť komunikáciu, ktorej nerozumieme. Ale teraz čosi užitočné: umelá inteligencia vytvorila historicky prvý liek určený pre ľudí. A významným spôsobom by tak mohla pomôcť v boji proti chrípke. Tento týždeň sa v podcaste ZOOM pozrieme na výskum, ktorý využil umelú inteligenciu pri navrhovaní liekov, zistíme, ako zvieratá reagujú na smrť a čo majú podobné s ľuďmi i ako to, bohužiaľ, vyzerá s ľadom v Antarktíde. Vedci po prvýkrát odstránili HIV z genómu živých zvierat. Myši vyliečili úpravou génov, pomocou CRISPR-Cas9 dokázali odstrániť z infikovaných myšacích buniek veľké fragmenty vírusovej DNA. Predstavuje to dôležitý krok k vynájdeniu lieku, ktorým bude možné vyliečiť infekciu aj u ľudí. Prvé lietadlo pristálo úplne autonómne a to bez pomoci pozemných navádzacích systémov. Dokázali to výskumníci z Technickej univerzity v Mníchove. Na navigáciu použilo lietadlo systém GPS a orientovalo sa pomocou kamier, ktoré videli pristávaciu dráhu. Stroj si sám vypočítal zostupovú trajektóriu a pristál. Krvné testy by mohli jedného dňa predpovedať, či pacientom, ktorým akurát diagnostikovali rakovinu prsníka, hrozí v budúcnosti riziko, že sa im toto zákerné ochorenie môže vrátiť. Vedci teraz popísali mechanizmus, ako by raz takéto testy mohli fungovať. Vedci zistili, že ak množstvo oxidu uhličitého v atmosfére prekročí určitú hranicu, povedie to ku kaskáde chemických odoziev, ktorých dôsledkom bude extrémne okysľovanie oceánov a masové vymieranie druhov. Výskumníci predpokladajú, že tento bod zlomu dosiahne planéta do konca tohto storočia.

Zabila desiatky miliónov ľudí. A španielska chrípka bola asi najsmrteľnejšia pandémia v dejinách... alebo aspoň tá, o ktorej vieme. No vedci teraz zistili, že tento problém začal o pár rokov skôr, len si ho nik nevšimol. A to je varovaním aj pre nás dnes. A varovaním sú aj hlasy vedcov, ktoré čoraz nástojčivejšie hovoria o klimatickej kríze, v ktorej sme hlboko ponorení a nepoznáme cestu von. Na Stanfordovej univerzite však teraz prišli s radikálnym nápadom. Tento týždeň sa v podcaste ZOOM pozrieme na pandémiu španielskej chrípky, ako dostať metán preč z atmosféry našej planéty i kedy vlastne vznikli huby a prečo je to dôležité. Krátke správy z vedy Stopy antibiotík výskumníci už objavili všelikde, teraz však vedci upozorňujú, že ich množstvá v niektorých riekach veľmi výrazne prekračujú bezpečné hodnoty. Zvyšky antibiotík našli v dvoch tretinách riek v 72 skúmaných krajinách. Svetlá rozsvietené v noci sú vážnou hrozbou pre obojživelníky. Experimenty so žabami ukázali, že svetlo v noci komplikuje liahnutie žubrienok a prináša ďalšie problémy, keďže napríklad oslabuje ich imunitu. Pri zbere olív umierajú ročne milióny vtákov. Vsajú ich hlučné stroje, množstvo vtákov totiž v noci prespáva v olivovníkoch a to aj v čase, keď prebieha zber. Navyše, hluk a silné svetlo zo strojov vtáky dezorientujú, takže uniknúť nedokážu. Nový výskum narazil na prekvapivé vzorce v roztápajúcom sa ľadev Antarktíde. Trojročný zber dát ukázal prúdy, ktoré majú vplyv na budúcnosť ľadovcov: tieto detaily je dôležité poznať, pretože dnes už vieme, že topenie antarktického ľadu sa zrýchľuje.

V tomto podcaste sa rozprávame s Martinom Navrátilom, cestovateľom z Travelistanu. Vydal sa na 52-dňovú plavbu ľadovými vodami troch oceánov a vylodil sa na Antarktíde. Navštívil aj najizolovanejšie miesto sveta, ostrov Tristan de Cuhna a najchránenejšie miesto našej planéty, Južnú Georgiu. Martin prezradil, aké fantastické dobrodružstvo to bolo a čo pokladala ich 28-ročná holandská kapitánka za malé vlny. Čo Martina najviac prekvapilo a kto skoro zomrel, sa dozviete v tomto rozhovore. Príjemné počúvanie.

Vírusy zvyčajne považujeme za našich nepriateľov. Lenže, viete ako to chodí: nepriateľ nášho nepriateľa môže byť aj našim priateľom. A keby vírusy napádali napríklad baktérie, ktoré nás ohrozujú, nuž, prečo ich nevyužiť... Našťastie, práve takáto liečba pomohla mladému dievčaťu, ktoré by inak zomrelo. A keď už sme pri tom: dobre sa nedarí ani takým koalám, ktorým hrozí vyhynutie... a vo voľnej prírode už asi nemajú veľkú nádej na záchranu. Tento týždeň v podcaste Zoom uvidíme, že Mesiac je stále aktívne miesto plné mesiacotrasení, že vírusy dokážu zachraňovať ľudské životy a že koaly majú vážny problém. Krátke správy z vedy Množstvo oxidu uhličitého, ktorý je dnes uložený v našich lesoch, znepokojivo klesá. Naznačuje to nový výskum, ktorý ako o príčine hovorí o otepľujúcej sa planéte: globálne otepľovanie síce zrýchľuje rast stromov, no to podľa vedcov nevedie k dostatočnému ukladaniu uhlíka. Šimpanzy v zajatí sa samé naučili používať nástroje a dokázali pomocou nich vykopať ukrytú potravu. Keď im vedci nenachystali nástroje, šimpanzy si dokonca vyrobili vlastné z okolitej vegetácie. Ľudia znečistili aj najneprístupnejšie miesta na našej planéte, plasty totiž objavili aj na dne Mariánskej priekopy. Keď sa tam teraz ponoril americký výskumník Victor Vescovo, v rekordnej hĺbke 10 927 metrov narazil na plastové vrecko a obaly od sladkostí. Až štvrtina západoantarktického ľadu je dnes nestabilná. Nový výskum pomocou satelitov sledoval zmeny v snehovej a ľadovej pokrývke v celej oblasti a ukázal, že ľadovcový štít je za posledných 25 rokov tenší o viac ako o sto metrov a najrýchlejšie sa mení práve západná Antarktída. Ploštice sa vyvinuli už pred sto miliónmi rokov a svoj svet zdieľali napríklad s tyranosaurami. Nová analýza DNA rôznych druhov ploštíc ukázala, že títo paraziti sú starší ako netopiere. Predpokladalo sa pritom, že práve lietajúce cicavce boli ich úplne prvým hostiteľom.

Saulainās pavasara brīvdienas mudina cilvēkus aktīvāk doties dabā un arī aktīvāk rosīties sāk ērces. Zirnekļveidīgs sīkaliņš ar skaļu un negantu slavu - tā varētu nodēvēt ērces Latvijā. Lai arī tās cilvēkiem ir nevēlams dzīvnieks, jo pārnēsā bīstamas slimības, Latvijā, izrādās, ir dažādas ērču sugas un ne visas mēs pazīstam vaigā. Skaidrs ir viens - ērce ir viltīgs dzīvnieks, kuram par barību kalpo visdažādākie avoti. Kādas ir ērces, kā tās ienākušas Latvijas teritorijā un vai tām ir sava īpaša loma dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis, entomologs Voldemārs Spuņģis. Ērces ir aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +5-7 grādus. Tad viņas sāk čāpot. Ja gaisa temperatūra ir +5 grādi, augsne sasilst daudz vairāk, augsnes temperatūra tad jau ir +15 grādu. Ērcēm, kas dzīvo mūsu apstākļos optimālā temperatūra ir +20-25 grādi. „Ērču daudzveidība Latvijā ir liela, sugu skaits ir mērāms tūkstošos. Daudzas ērču sugas ir augu parazīti, daudz ērču sugu dzīvo augsnē un pārstrādā augu atliekas. Liela grupa ir parazītiskās un plēsīgās ērces. No parazītiskajām mēs zinām ganību ērces, no plēsīgajām ir tādas, kas uzbrūk dažādiem sīkiem dzīvnieciņiem. Tāpat ir ērces, ko izmanto augu aizsardzībā, cīņā pret augēdājērcēm,” skaidro Voldemārs Spuņģis. Ganību ērces Latvijā ir astoņas sugas un divas no tām uzbrūk cilvēkiem. Ir sugas, kuras barojas ar sīkajiem zīdītājiem – strupastēm, kurmjiem, ir sugas, kas barojas ar putniem, piemēram, čurkstēm. Cilvēkiem uzbrūk suņu ērce un taigas ērce, abas novērotas visā Latvijā. Atšķirt tās var tikai speciālists. Tās barojas uz visiem siltasiņu dzīvniekiem. Ērces pārnēsā ne tikai Laima slimību un encefalītu, bet arī citas slimības. Cilvēkam pieķeras mātītes vai jauni tēviņi. Agrais pavasaris nav aktīvākais laiks ērcēm, lielākais ērču aktivitātes laiks ir maijs, jūnijs, jūlijs. No dienvidiem pie mums ienāk jaunas ērču sugas. Portālā dabasdati.lv ir atrodama plašāka informācija par jaunajām ērču sugām. Maza varbūtība sastapt ērces ir jūras kāpās un purvos, mazāka iespēja sastapt ērces ir sausos priežu mežos, bet vislielākā varbūtība sastapt ērces ir aizaugušos lapu koku mežos. Ērces nevar sastapt lauksaimniecības zemēs – rudzu laukā, rapšu laukā. Dabā bez ērcēm nevar iztikt, ja nebūtu ērču un citu augsnes dzīvnieciņu, lapas nesatrūdētu un koki badotos. Ar ērcēm barojas citi kukaiņi un dzīvnieki. Ērces ir visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu. Kukaiņu pasaules milži Kukaiņi ir tie, kas  pasaulē izceļas ar vislielāko sugu daudzveidību -  to sugu  skaits ir lēšams no 6-10 miljoniem un šajā daudzumā, protams, ir vairāki, kas lepojas ar smagākā, lielākā un garākā kukaiņa titulu. Rīgas zooloģiska dārza tropu mājā arī daži  kukaiņu pasaules milzeņi ir sastopami. Pirms kāda laika presē parādījās ziņa par Rīgas  Zooloģiskā dārza Tropu mājas kukaiņu ekspozīcijas jaunpienācējiem – koši zaļiem milzeņiem – sienāžiem, kuru mītnes zeme ir Papua Jangvineja, un šo  kukaiņu  spārnu izplētums ir  līdz 25 cm, bet  ķermeņa garums ar sakļautiem spārniem 13 cm. Par šiem un citiem brangākajiem kukaiņiem stāsta  Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.

Jedzte zdravo. No dobre, banálnejšiu radu ste asi dávno nepočuli... takže nemusíme predstierať, že sme ďalší z výživových šarlatánov. Zaujímavejšie otázky ale sú, čo to to zdravo vlastne je? A ako sa stravovať, keď sa chystáte podať športový výkon, napríklad idete na bežecké preteky? Zdá sa, že veda teraz prišla s nejakými odpoveďami – i keď, úprimne, asi nás príliš neprekvapia. Prekvapením ale je, ako ďaleko je snaha o znovuoživenie mamutov. Časť mamutích buniek starých desiatky tisíc rokov sa totiž genetikom podarilo oživiť. Tento týždeň sa v Zoome vyberieme za mamutmi, povieme si, akú diétu držať, ak plánujete športovať i ako sa NASA podarilo odfotiť rázové vlny z nadzvukových lietadiel. Krátke správy z vedy Astronómovia narazili na viac ako 80 supermasívnych čiernych dier, ktoré pochádzajú ešte z mladučkého vesmíru. Tieto kvazary k nám poslali žiarenie ešte z čias, keď mal kozmos desatinu svojho dnešného veku. Ak ste hyena, žiadne ja pre vás nejestvuje, dôležitá je iba svorka. Pri sociálnom statuste to totiž majú hyeny podobne ako ľudia: nie je až také dôležité, čo naozaj viete. Ale - zdôrazňuje, že bohužiaľ - koho poznáte. NASA špekuluje, že by na svoj návrat na Mesiac nevyužiladlho vyvíjaný nový nosný systém, ale mohla by použiť rakety súkromníkov. Tie by vesmírnu loď Orion aj s astronautmi mohli vyniesť na našu prirodzenú družicu. Vedci zrejme vyriešili záhadu zelených ľadovcov pri Antarktíde. Príčinu tohto zvláštneho sfarbenia sa pokúšali určiť viac ako sto rokov. Dôvodom zrejme sú oxidy železa, ktoré morský ľad dokážu pri správnom dopade svetla zmeniť na zeleno.

Je to stratený svet. Ukrýva sa v nehostinnej Antarktíde, asi pod kilometrovou vrstvou ľadu a... nuž, ešte donedávna sme vôbec netušili, ako vlastne vyzerá. Nedávno sa vedci konečne prevŕtali do podľadovcového jazera Mercer a teraz povedali, čo tam vlastne našli. Čo sme ale ešte stále nenašli, je Deviata planéta kdesi za Neptúnom. Totižto, telesá v diaľavách našej slnečnej sústavy sa správajú zvláštne – akoby ich dráhy ovplyvňovalo čosi veľké. Niektorí astronómovia ale naznačujú, že to môže byť celé inak. V Zoome sa tento týždeň sa vyberieme do chladnej Antarktídy, pozrieme sa na našu slnečnú sústavu ďaleko za poslednou planétou a spomenieme aj Svetovú zdravotnícku organizáciu, ktorá tento rok zaradila odpor voči očkovaniu medzi najvážnejšie hrozby pre zdravie ľudí. Krátke správy z vedy Roztápanie sa grónskeho ľadu je v súčasnosti štyrikrát horšie,ako v roku 2003. Naznačuje to nový výskum a hovorí, že topenie sa ľadu je v oblasti oveľa rýchlejšie, ako si odborníci dosiaľ mysleli. Cítite sa pri počúvaní hudby extrémne príjemne?Nový výskum hovorí, že za to môže dopamín. Vedci skúmali dobrovoľníkov, ktorým liekmi zvyšovali či znižovali hladiny dopamínu a sledovali ich reakciu na hudobné podnety. Ľudia s vyššími hladinami dopamínu prežívali väčšie potešenie z hudby, boli aj ochotnejší si hudbu kúpiť a zaplatiť za ňu viac. Antarktická populácia krilu sa posúva čoraz viac na juh. Dôvodom je otepľovanie sa oceánu, ukazuje nová vedecká štúdia. Kril je pritom základnou zložkou potravinového reťazca, od ktorej závisia tučniaky, veľryby či ryby. Samota prospieva. Presnejšie, občasná samota, nie osamelosť, tá ma negatívne dôsledky nielen na psychiku. Príležitostná samota však podľa vedcov podporuje kreativitu, môže znižovať stres, dokonca dokáže zvýšiť produktivitu. Prenos chorôb funguje aj opačne: ukazuje sa, že ľudské vírusyunikajú do voľnej prírody. Pred dvomi rokmi sa potvrdil prípad, keď šimpanz v Ugande umrel na následky bežnej ľudskej nádchy. Teraz vedci opísali dva ďalšie vírusy, ktoré sa bežne vyskytujú u detí. V jednom prípade nákaza zabila 25 jedincov z asi dvestočlennej skupiny šimpanzov.

Martin Šimko niekoľko rokov pracuje ako sprievodca pre cestovnú kanceláriu BUBO, ktorá sa špecializuje na organizovanie aktívnych zážitkových zájazdov po celom svete. Sprevádzal na všetkých kontinentoch okrem Antarktídy, na miestach ako Juhoafrická republika, Svazijsko, Zanzibar, Nepál, Japonsko, Francúzska Polynézia, Mikronézia, Tahiti, Bora Bora, Veľkonočný ostrov a mnoho, mnoho iných.

Nav citu reģionu pasaulē, kas pēdējos gados būtu mainījušies tik ļoti kā polārie reģioni – Antarktīda un Arktika. Ātrums, ar kādu samazinās ledus segas biezums polārajos reģionos, nav novērots nekad iepriekš vēsturē un tas liek uzdot daudz jautājumu gan par šo reģionu lomu planētas dzīvē, gan par pašu polāro reģionu nākotni. Nacionālā okeānu un Atmosfēras administrācija novembrī nāca klajā ar ikgadējo ziņojumu par Arktiku un tajā norādīts, ka Arktikā šogad reģistrēta otra augstākā gaisa temperatūrā novērojumu vēsturē, kā arī otrs zemākais ledus virsmas apjoms. Antarktīdu turpretim aizvien biežāk sāk pielīdzināt Grenlandei, ņemot vērā izmaiņas šajā teritorijā. Ko pēdējo gadu pētījumi stāsta par izmaiņām polāros reģionos un kā šīs izmaiņas “pasaules ledusskapī” varētu ietekmēt planētas klimatu kopumā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki, ģeoloģijas doktors Jānis Karušs un pēcdoktorantūras pētnieks Kristaps Lamsters. Latvija ledus laikmetā Ledus laikmetā Latvijas Ziemeļrietumu daļa iegrima ap 200 metriem, savukārt Latgales pusē tikai ap 100 metriem. Kā zemes garoza uzvedās, kurp plūda kūstošie ledāji pirms vairākiem tūkstošiem gadu, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras profesors Vitālijs Zelčs. Vitālijs Zelčs datora monitorā rāda, kādā virzienā pirms vairākiem tūkstošiem gadu ledāji atkāpās no tagadējās Latvijas teritorijas. Viņš arī stāsta, kāds tad te pirms teju 30 tūkstošiem gadu ir bijis ledus segas biezums. Starpledus jeb interglaciālajos periodos, kad klimats kļuva siltāks, ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam, ledājs atkal uzvirzījās un visu Latvijas teritoriju klāja ļoti biezs monolīts ledājs, kas būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojušus nogulumus.

Runājam par kartupeļiem, vēl tik daudz ko ar tiem kulināri varam izdarīt tādu, ko nedarām. Starp citu, bites ir atrodamas it visur uz planētas, izņemtot Antarktīdā - par to aizmirsām parunāt.

Runājam par kartupeļiem, vēl tik daudz ko ar tiem kulināri varam izdarīt tādu, ko nedarām. Starp citu, bites ir atrodamas it visur uz planētas, izņemtot Antarktīdā - par to aizmirsām parunāt.

Na Zemi môžete dýchať vzduch vďaka tomu, že takmer pätinu atmosféry tvorí kyslík. V riedkej atmosfére Marsu by ste kyslíka nenašli ani len percento. Preto ľudia nikdy na Marse nehľadali takýto život. No ukazuje sa, že aj na červenej planéte by mohli byť miesta bohaté na kyslík. Prežil by v nich dokonca aj primitívny mnohobunkovec ako hubka, naznačujú výsledky novej štúdie z vedeckého časopisu Nature Geosciences. Nájsť vodu na Marse je jedna z priorít vesmírneho prieskumu. Vo vode totiž môžeme nájsť aj primitívny život. Prvé priame dôkazy o tekutej vode na červenej planéte objavili v júli 2018 a jazero sa má ukrývať pod hrubou vrstvou ľadu. -- Ďalšie správy z vedy Hlboko v Čiernom mori našli 2400 rokov starý nedotknutý vrak gréckej lode. Medzinárodný tím archeológov našiel doteraz najstarší antický vrak, ktorý sme dosiaľ poznali len z umeleckých vyobrazení. Plavidlo sa potopilo okolo roku 400 pred naším letopočtom. Len druhý raz sa vedcom podarilo zachytiť zvláštne morské zviera. Volajú ho bezhlavé kuracie monštrum. V skutočnosti to je holotúria, inak aj morská uhorka druhu enypniastes eximia. Nezvyčajné zviera teraz pozorovali austrálski vedci v Južnom oceáne pri východnej Antarktíde. Pribúdajú dôkazy, že vírus herpesu môže spôsobovať Alzheimera. Pre herpes vírusy je pritom typické, že v tele dokážu takpovediac spať. Človek ich v sebe nosí bez toho, aby na seba upozornili. Po istom čase, napríklad pri oslabenej imunite, sa dokážu prebudiť a znova sa začnú množiť. A práve vtedy môžu vírusy urýchľovať tvorbu bielkovín súvisiacich s Alzheimerom a v konečnom dôsledku viesť k zlyhaniu neurónov v mozgu.

Bērnu grāmatu ieteicējs. 32.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki spēlēs Bekijas Danielas "Loģiskās prāta spēles", mācīsies valstu karogus "Karogu uzlīmju grāmatā" un lasīs noslēpumaino Mērijas Poupas Osbornas stāstu "Pirāti saulrietā" no sērijas "Burvju namiņš kokā". Karogu uzlīmes VOLDIS:                      Karogi! Kur tu ņēmi tik daudz karogu, Burtu Princese? ZIRNEKLIS:                 Te jau var apmaldīties! Cik karogu te ir? PRINCESE:                180 dažādu valstu karogu no visas pasaules! Izmantojot šo KAROGU uzlīmju grāmatiņu, ko izdevis apgāds MADRIS, mēs varam iepazīt visu pasaules valstu karogus, to krāsas, zīmējumus un simboliku! VOLDIS:                      „Vai Tu zini, ka pareizo valsts formu var ieraudzīt tikai uz globusa? Uz kartes nav iespējams uzzīmēt valstis precīzi, jo zeme ir apaļa, bet kartes ir plakanas.” PRINCESE:                „Aptuveni 73% zemeslodes klāj ūdens. Apmēram 1/3 Zemes virsmas klāj Klusais okeāns. Pārējā zeme ir sadalīta 7 lielos kontinentos – Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Antarktīda, Eiropa un Okeānija.” ZIRNEKLIS:                 Nekad neesmu dzirdējis par tādu kontinentu – Okeānija. PRINCESE:                Okeānija sastāv no ļoti daudzām Klusā okeāna salām. Austrāliju un Jaunzēlandi taču tu zini? ZIRNEKLIS:                 Dzirdētas.. PRINCESE:                Nu, re! Austrālija ir lielākā no Okeānijas salām, tāpēc arī visu kontinentu bieži mēdz saukt vienkārši par Austrāliju. Bet šajā grāmatiņā ir Okeānija.   Karogus lieto, lai sniegtu cilvēkiem informāciju. Katram karogam ir sava vēsture, un vērīgi izpētot tā krāsas, formu un simbolus, var daudz uzzināt par attiecīgo valsti. ZIRNEKLIS:                 Sākam līmēt uzlīmes?   Pirāti saulrietā ZIRNEKLIS:                 Tev jāsāk, Princesīt… nu, atceries… Džeks un Enija…  netālu no viņu mājas ir burvju namiņš kokā, kas abus bērnus mēdz ieraut neticamos piedzīvojumos… Es būšu Džeks, bet tu - Enija, mana māsa… PRINCESE:                Varam sākt! Voldi, lūdzu vēju un lietu… VOLDIS                       Lūdzu! PRINCESE:                “Brrr! – Enija nodrebinājās – šodien te nav diez cik omulīgi.” ZIRNEKLIS:                 „Džeks domāja tāpat. Namiņā bija pārāk auksts un mitrs.” PRINCESE:                „Vai redzi? – Enija norādīja uz atvērtu grāmatu kaktā. – Neatminos, ka šeit kāda grāmata būtu stāvējusi vaļā.” ZIRNEKLIS:                 „- Es arī ne!” PRINCESE:                „Paskat tik… liekas, tā ir brīnišķīga vieta! – viņa parādīja uzšķirto attēlu Džekam. Tājā bija redzama saulaina pludmale. Palmā sēdēja liels, zaļš papagailis. Zilā jūrā peldēja kuģis. Vēja brāzma iesvieda namiņā jaunu lietus šalti. Kaut es būtu tur, nevis šeit!” ZIRNEKLIS:                 „- Jā… bet kur tas ir TUR?”

Jana Urbanovská pochádza z Martina a je to veľká cestovateľka. V Banskej Bystrici študovala cestovný ruch a každé leto bola niekde inde - v Amerike, Kanade, v Južnej Afrike, po škole odišla do Austrálie a neskôr na Nový Zéland, bola v Ázii, aj na Cypre, kde organizovala summity a konferencie. Potom dala výpoveď, zbalila batoh a odletela do Južnej Ameriky, odtiaľ sa dostala na Galapágy, kde sa konečne venovala dobrovoľníctvu - zachraňovala korytnačky. Potom dostala ponuku z Dubaja. Kde žije a pracuje posledné 3 roky ako marketingová manažérka pre distribučnú firmu na audio video systémy a komunikačné zariadenia. To znamená, že majú exkluzívnu distribúciu značiek napríklad na mikrofóny na koncerty, majú obchod a potom prenájom hudobnín na koncerty, tiež vyrábajú káble. Napríklad, tie mikrofóny, ktoré predávajú, zabezpečujú a poskytujú, tak patria k najlepším a používajú ich asi všetci aj Jennifer Lopez, Ozzy Osbourne či kapela Maroon 5. Ale v štúdiách ich na nahrávanie používajú aj Justin Bieber či Bruno Mars. Slovenka Jana Urbanovská je inak taká tuláčka, v Dubaji zostala zatiaľ najdlhšie: "Nikdy nevieš, kde budeš zajtra. Ak sa zajtra zamilujem, tak sa môžem s milovaným človekom odsťahovať aj na Antarktídu. Prečo by sme mali žiť podľa určitého plánu? Prečo by sme mali žiť podľa pravidiel? Pravidlá sú super v práci aj v spoločnosti. Ale vo svojom vlastnom živote si treba vytvoriť vlastný svet a žiť ten život tak, ako my chceme, a nie, ako chce niekto iný." https://www.expres.sk/80227/slovenka-pracuje-ako-marketingova-manazerka-v-dubaji/