Podcasts about TAS

In 1973, Star Trek: The Animated Series debuted as a Saturday morning cartoon, but early reviewers quickly realized it was something far more ambitious. A contemporary article from the Pantagraph (Bloomington-Normal, IL) praised the show's complex themes and emotional storytelling, declaring it a breakthrough in children's animation that adults could take just as seriously. This week, The Trek Files welcomes back Adam Kotsko, author of Late Star Trek, to explore the deeper legacy of TAS from its psychological depth and allegorical storytelling to its role as the franchise's first major reinvention. With Gene Roddenberry at the helm and the original cast returning, The Animated Series wasn't just a placeholder between live-action runs; it was a bold step into new narrative territory. Was it canon? Does it matter? Adam and Larry unpack how TAS laid the groundwork for later series, balanced nostalgia with innovation, and helped define Star Trek's long-standing ability to evolve with its audience.

A shape-shifting “soft weapon,” Kzinti honor, and billion-year tech—are some powers too dangerous to exist? Dom Bettinelli and Jimmy Akin connect TAS's “The Slaver Weapon” to Larry Niven's Known Space.

A shape-shifting “soft weapon,” Kzinti honor, and billion-year tech—are some powers too dangerous to exist? Dom Bettinelli and Jimmy Akin connect TAS's “The Slaver Weapon” to Larry Niven's Known Space. The post The Slaver Weapon (TAS) appeared first on StarQuest Media.

In this week's episode of Mom Stomp Annie & Jo catch up on Jo's first day subbing, LA's Comic Con and Taylor's one bop. They're talking the importance of attendance, cool TAs, and 6-7 still going strong and spinning wheels REIGNING SUPREME. *This podcast is not appropriate for kids.Instagram and TikTok - momstomppodcastEmail - thismomstomps@gmail.comVM hotline - 213-640-7494Weekly memo and episode recap (which includes links to all things referenced in the ep) here: https://momstomppodcast.substack.com/

Finding clients is hard enough - finding GOOD ones? Feels damn near impossible. I enlisted the help of Tas Bober to help navigate this complex field of getting client work, and explored topics related to CRO/client work as well!We got into:- Bringing confidence to the client relationship (you don't always have to cave in to EVERY little freaking thing they want you to do)- Running from bad clients when they don't pass the vibe check (and how to find shitty clients BEFORE they pay you)- How to talk to clients (and stakeholders) appropriately without talking DOWN at them (hint: treat them like they're children. It works.)Timestamps:00:00 Episode Start4:12 Detecting Client Red Flags BEFORE Signing A Contract With Them8:46 What To Do When A Client Gives You The ‘Ick'16:07 Importance of Setting (And Enforcing) Boundaries20:30 Setting Success Metrics for Engagement Upfront29:46 When “Leading With Data” Doesn't Make Make Sense…?46:20 Tas' BIGGEST Pro Tip (Don't Just Skip To This Timestamp Ya Leetches)Go follow Tas Bober on LinkedIn:⁠https://www.linkedin.com/in/tasbober/ ⁠Go check out her podcast "Notorious B2B": https://www.linkedin.com/company/notorious-b2b/posts/⁠Also go follow Shiva Manjunath on LinkedIn:⁠⁠⁠https://www.linkedin.com/in/shiva-manjunath/⁠⁠⁠Subscribe to our newsletter for more memes, clips, and awesome content!⁠⁠https://fromatob.beehiiv.com/

Rudens krāšņākais periods ar lapu krāsošanos pamazām sākas, tā kulminācija vēl priekšā, bet rudeni raksturo arī kāda dabas norise, kurā iesaistītas zivis. Tas ir lašu nārsts. Sigulda ir viena no vietām, kur “zelta rudens” baudītājiem ir arī iespēja piemērotos apstākļos no Gaujas tilta redzēt, kā šis lielās zivis dažkārt saulē uzmirdz, veidojot nārsta ligzdas. Un laši ir vienas no zivīm, kas Latvijas ūdeņos izjūt klimata pārmaiņas. Lašus ietekmē ne vien kopējās vides izmaiņas, bet tiem ir arī specifiskas ūdens temperatūras prasības. Vēl mazliet cimperlīgākas ir tikai foreles. Bet lašiem ir svarīga ūdens temperatūra ne tikai nārsta laikā, bet arī vasarā, jo laši ir ziemeļu zivs, kam nepatīk silts ūdens. Ne vien nepatīk, bet var izrādīties arī nāvējošs. Pagaidām lašu nārstam vēl ūdens par siltu, bet šis arī ir jautājums – vai klimata pārmaiņu dēļ nārstošana kļūst arvien vēlāka un vai arvien siltāks ūdens rudeņos var kā nelabvēlīgi ietekmēt lašu nārstu? Izrādās, ka arvien siltāks laiks uz lašiem atstāj lielāku ietekmi nevis nārsta laikā, bet vasarā. Bet pirms runāt hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem datus, vides zinātniskā institūta „Bior” pētnieks Jānis Bajinskis skaidro, kā vispār laši saprot, kad ir īstais laiks nākt uz nārstu, no jūras peldēt uz upēm. Piemērotākā temperatūra lašu nārstam ir ap 7-8 grādiem. Jautājums, cik ilgi zivīm nākas gaidīt, jo ir gadi, kad ūdens ilgāk saglabājas silts. Skatot datus 30 gadu periodā, viens no vēsākajiem rudeņiem bija 1993. gadā. Toreiz Gaujā, kas ir viena no mūsu 13 lašupēm, jau 15. septembrī ūdens temperatūra stabili noslīdēja līdz 8 grādiem un zemāk. Bet pērn, 2024. gadā, kad bija siltākais septembris novērojumu vēsturē un arī oktobris bija relatīvi silts, ūdens temperatūra Gaujā līdz 8 grādiem noslīdēja tikai 15. oktobrī – mēnesi vēlāk. Lielākoties ūdens temperatūra līdz 8 grādiem nokrītas periodā no septembra otras puses līdz oktobra sākumam un šīs svārstības patiesībā nav ļoti lielas. Esot zināmi gadījumi, kad atsevišķi indivīdi sāk nārstot ātrāk un tad ir risks, ka siltākā ūdenī ir vairāk, piemēram, patogēnu, kas var uzmesties ikriem, kādas baktērijas vai sēnītes un ikri iet bojā. Bet siltāki rudeņi un siltāks ūdens uz nārstu atstāj ietekmi caur citiem procesiem – tā ir upju aizaugšana. Jānis Bajinskis skaidro, ka tā jau ir nopietnāka problēma. Otra lieta, kas nav saistīta ar nārstu, bet kur temperatūra ietekmē lašus, ir vasarā. No vienas puses – mazliet siltāks ūdens palīdz lašu mazuļiem ātrāk izaugt, ja ūdens temperatūra ir līdz 20 grādiem, bet ja kāpj virs 20 grādiem, sākas problēmas. Lasis ir vairāk ziemeļu zivs un tam nepatīk silts ūdens. Izrādās pēdējās vasarās ir gadījumi, kad pārāk silta ūdens dēļ laši pat iet bojā, ko arī „BIOR” pētnieki karstās vasarās ir novērojuši.

3. oktobrī VEF Kultūras pilī gaidāma pirmizrāde Franča Lehāra operetei "Džudita", kas pilnība Latvijā tiek iestudēta pirmoreiz. Iestudējumu veido starptautiska komanda -  režisors Gernots Kranners un scenogrāfs Hervigs Libovickis no audrijas, kostīmu māksliniece Aleksandra Brandnere no Vācijas, bet muzikālā vadība būs diriģenta Atvara Lakstīgalas ziņā.  Titullomā - Itālijā dzīvojošā Anta Jankovska un Pirmā Starptautiskā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursa laureāte Anastasija Dogoņenko, Oktavio - Dainis Skutelis vai Andrejs Krutojs. Pār­ējās lomās: Jolanta Strikaite, Patrīcija Kozlovska, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris, Inmārs Sikle, Henrijs Kozlovskis u. c. Sarunā Operetes teātra valdes priekšsēdētāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku un dziedātājiem Antu Jankovsku un Daini Skuteli vispirms noskaidrojam, kad radās ideja šo opereti uzvest Latvijā un doma par starptautiskas komandas iesaisti.  Abiem solistiem lūdzām raksturot savas lomas un savu pirmo sadarbību ar režisoru Gernotu Kranneru. Pievēršamies arī Lehāra mūzikas valodai, kas šajā darbā  ir stipri atšķirīga no citām viņa operetēm, runājam par 2. un 3. plāna varoņiem un VEF Kultūras pils Lielās zāles piemērotību. Noslēgumā - vēlējums klausītājiem, kam jāgatavojas. Agija Ozoliņa-Kozlovska: “Operetes “Džudita” Latvijas pirmiestudējums ir unikāls gan dēļ šī skatuves darba pasakaini skaistās muzikālās vērtības, gan dramatikā dziļuma, mākslinieciskās un vizuālās interpretācijas. Tas ir patiess stāsts par izvēlēm, kas maina dzīvi, stāsts ne tikai par mīlestību, nenovēršamām alkām pēc dzīves, brīvības un tuvības, pat mirklī, kad viss var momentā sabrukt. Operete ietver Lehāra spalvai raksturīgās brīnišķīgas, atmiņā paliekošas melodijas, kuras neiztrūkstoši ir pasaulslavenāko solistu koncertrepertuārā, kā piemēram, slavenā Džuditas ārija „Manas lūpas skurbina kā vīns” vai Oktavio ārija “Draugi, Šī dzīve ir bauda!”, kuras mūsu klausītāji varēja baudīt arī šī gada Starptautiskajā operetes festivālā. Operete “Džudita”to klausoties, pārņem tevi un piepilda dvēseli ar siltumu, gaismu, mīlestību”.

Have you ever drawn a blank when asked how you're feeling? Or maybe you experience constant inner buzzing, numbness, or anxiety without any words to describe it. You're not broken—and you're not alone. In this deeply informative and compassionately nuanced episode, Jennifer, Elizabeth, and guest Matt Bush unpack alexithymia: a common and often misunderstood trauma-related trait that involves difficulty identifying, describing, or connecting with emotions. More than emotional “numbness,” alexithymia involves disrupted communication between the body and brain, making healing feel elusive. The hosts break down the neurological roots of this trait, how it differs from emotional numbing in PTSD, and why traditional talk therapy often isn't enough. You'll learn how interoceptive training—like what's taught in NeuroSomatic Intelligence (NSI)—can help bring emotional awareness back online. Whether you're a practitioner, trauma survivor, or someone just feeling disconnected, this conversation offers hope and concrete tools to rewire the nervous system for emotional clarity, embodiment, and relational healing. Timestamps: 0:43 – What Is Alexithymia? 3:00 – Why It's Common After Trauma 4:40 – The TAS-20 Scale: 3 Key Features 7:00 – Lived Experience + Relationship Impact 10:00 – Alexithymia vs. Emotional Numbing 14:40 – Trauma's Impact on Emotional Mapping 17:00 – Neurological Underpinnings (Insula, DMN, etc.) 20:00 – Substance Use, Shutdowns & Coping 26:00 – Functional Freeze & Stress Sensitivity 30:00 – How Neuroplasticity Supports Change 33:00 – NSI Tools for Rewiring Emotional Awareness 36:00 – Practical Steps to Start Feeling More 40:00 – Emotional Expression, Relationships & Health Outcomes Key Takeaways: Alexithymia is not a disorder but a trainable trait, often shaped by trauma and nervous system adaptations. Traditional talk therapy may not fully address alexithymia due to its neurological roots—interoceptive training is key. It differs from emotional numbing in PTSD; each involves distinct brain networks (e.g., DMN vs. salience network). Emotional awareness isn't just about language—it starts with sensing the body. Healing emotional disconnect can improve not just mental health, but physical health and relational dynamics. Resources Mentioned: NeuroSomatic Intelligence Coaching Certification → www.rewiretrial.com Toronto Alexithymia Scale (TAS-20) Referenced Studies: Vandervoort Meta-analysis (2013) Journal of Global Health Reports (2025) Gharlic & Doba (2015) Brewer & Kuehnerberg (2016) PTSD + Alexithymia Therapy Outcomes (2008)   If this episode gave you clarity, comfort, or tools for your healing, share it with someone who needs it. Don't forget to subscribe on your favorite audio platform or hit the bell on YouTube so you never miss an episode.

Topics:  - Is the NBL App the worst in Australian professional sport? - A quick 'whip around' and 'first impressions' of each team after two rounds - How Jaron Rillie and JaVale McGee are the most emblematic storylines of the NBL - Who is the bigger coaching fraud on the sidelines? Lash, Goorjian or Wells? - Who's better out of MEL or TAS? Subscribe and follow The NBL POCKET PODCAST on Patreon and Twitter - Connect with the show via - Patreon: patreon.com/nblpocketpodcast Twitter: Joseph @nblpocketpod Mastodon: Andrew @canion@social.lol | @nblpp@nbl.social Website: https://www.nblpocketpodcast.com Discord: https://discord.gg/bnqSYK4C

Māksla, zinātne, filozofija - tā bija viduslaiku dižo prātu neparastā aizraušanās ar alķīmiju. Aiz tās slēpās kas vairāk par metāla pārvēršanu zeltā un mūžīgās dzīvības eliksīra meklējumiem. Alķīmiķu paveikto tolaika šodien varam meklēt dažādās zinātnes jomās. Vēl stipri pirms mūsdienu ķīmijas un medicīnas, tapa zinātniska kustība, kas uzdeva ļoti radikālu jautājumu - vai no dažādiem metāliem var iegūt zeltu? Vai no vienkāršām sastāvdaļām var iegūt pašu dārgāko? Šīs idejas mūsdienās šķiet vai nu absurdas, vai simboliskas, taču tolaik tās nebija nedz muļķīgas, nedz mistiskas - alķīmija bija nopietna zinātniska aizraušanās, kas pulcēja vienlaikus daudz sekotāju un daudz skeptiķu. Par alķīmiju raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andris Levāns. "Ja mūsdienu cilvēkam prasītu, ko viņš ir dzirdējis par alķīmiju, tas būtu no nevērtīgiem metāliem iegūt zeltu, noteikti būtu dzirdēts filozofu akmens vai dzīvības eliksīrs. Tas viss šķistu tāds diezgan mistisks un ezotērisks, un noslēpumains. Bet tas misticisms droši vien alķīmijā ir radies apmēram tikai ap 19. gadsimtu, kad sāk skatīt alķīmijas vēsturi vairāk atsvešināti no dabaszinātņu vēstures un sāk skaidrot dažādus alķīmiķu eksperimentus vairāk kā tādus spirituālus meklējumus nekā zinātniskus, tiešām laboratorijā veiktus eksperimentus. Līdz ar to var teikt, ka šobrīd šī sajūta dominē," skaidro Ieva Lībiete. "Bet, ja mēs paskatāmies zinātņu vēsturē, alķīmijas plašāka izpēte ir attīstījusies, sākot no 20. gadsimta otrās puses. Šobrīd akadēmiskie pētnieki, kas nodarbojas specifiski ar alķīmijas vēsturi, to vērtētu kā daļu no zinātņu vēstures. Un pašos pirmsākumos tas nebija nekas mistisks vai ezotērisks, tā bija tiešām praktizējoša zinātne ar savu teoriju un praksi, kas bija balstīta tā laika izpratnē par pasaules kārtību un par vielas un substances dabu. Tur nebija klāt misticisma. Tas ir kaut kur laika gaitā pievienojies, noslāņojies." "Piekrītu, ka tas misticisms vai tā misticisma gaisotne, kurā mēs esam iegremdējuši šodien nesaprotamo vai maz saprotamo parādību alķīmija, patiešām ir diezgan jauna. Savukārt ir viena cita lieta, kas acīmredzot pavadīja tos, kurus laikabiedri sauca par šiem alķīmijas mākslas meistariem vai adeptiem, tā ir noslēpumainība. Noslēpumainība noteikti ir pavadījusi visus tos cilvēkus, kuri ar to ir nodarbojušies, par kuriem zināja vai par kuriem runāja, ka viņi nodarbojas ar alķīmiju un ka viņi ir iesvaidīti tās noslēpumos, jo patiesi tās bija zināšanas, kuras nebūt nebija domātas visiem," norāda Andris Levāns. "Tā bija pietuvošanās noslēpumam. Tas, ka mēģināja noslēpt šīs zināšanas, kuras patiešām uzskatīja kā lielu vērtību, jo tas nodrošināja vai varēja nodrošināt piekļuvi ne tikai garīgām bagātībām, respektīvi, kaut kādiem izziņas pirmavotiem, bet arī materiālām [bagātībām]. Tad, ja patiešām atklāja veidu, kā pārvērst, respektīvi, transmutēt vielu dabu, ka tu liek kļūt vienam metālam par citu," turpina vēsturnieks. "Tā noslēpumainība un piekļūšana noslēpumam ir saistīta vēl ar robežsituāciju.  Ja jūsu mērķis ir patiešām izskaidrot lietu dabu līdz tam stāvoklim, ko saucam par prima materia, tas stāvoklis, kur lietas, vielas zaudē savas fizikālās un citas īpašības, kuras tām piemīt šobrīd. Tātad viss atgriežas tādā pirmstāvoklī, respektīvi, tajā stāvoklī, kuru, iespējams, pazinis ir vienīgi Dievs. Jautājums ir: vai jūs, ja nokļūstat šajā stāvoklī, nenonākat konfliktā, piemēram, ar kristīgās baznīcas dogmatiku. Vai arī jūs pēkšņi uzņematies to, vai gribat pretendēt uz to lomu, kas bija piešķirta tikai Dievam, kurš radīja no pirmmatērijas visas tās lietas un pasauli, , kas ir mums apkārt. Tie jautājumi, kuri kļūst neērti, un līdz ar to veidojas konfliktsituācijas arī ar tā laika sabiedrību." Taro kāršu izcelsme un nozīme Taro kārtis ietver sevī senu zināšanu sistēmu, un simbolu veidā kārtis stāsta gan par cilvēka dzīves liktenīgiem notikumiem, gan paša rīcību, kas likteni var arī mainīt. Attieksme pret taro kārtīm vēsturē ir bijusi gan vēlama, gan noraidoša, un plašāk par kāršu izcelsmi un nozīmi stāsta pētnieku Ingus Barovskis. Cilvēkiem visos laikos interesējuši divi jautājumi - kas notiks pēc nāves un kas notiks nākotnē? Kartomantija ir pasens nākotnes zīlēšanas paņēmiens, izmantojot gan parastās spēļu kārtis, gan taro kārtis. Tā sarunas iesākumā skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis, un viņš arī norāda, ka literatūrā informācija par taro kāršu izcelsmi ir ļoti atšķirīga. Bet izskatās, ka līdz Eiropai šīs kārtis mērojušas garu ceļu, un pēc tam laika gaitā mainījusies arī to nozīme – te izklaidei, te maģijai. Taro kāršu kava sastāv no 78 kārtīm. Ir 22 Lielie Arkāni. Tie simbolizē cilvēka dzīves lielos posmus, liktenīgus notikumus un dvēseles ceļu, piemēram, kārtis “Muļķis”, “Pakārtais”, “Zvaigzne”. Un ir 56 Mazie Arkāni, kas sadalīti četros elementos (zižļi, kausi, zobeni un pentakli) un attēlo ikdienas dzīves aspektus – domas, emocijas, darbības, materiālās lietas. Par taro pirmsākumiem turpina Ingus Barovskis.  

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par eksportu, kuru kā maģisko risinājumu daudzām ekonomikas problēmām piemin regulāri.  Pašu mājās ir labi, bet vietas, kur augt, ir tik, cik ir. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuriem eksports ir viena no iespējām, kā izaugt lielākiem par savu vietējo tirgu. Bet pagaidām, vismaz, ja skatās uz datiem, diez ko diži Latvijas uzņēmējiem kopumā ar to došanos uz ārvalstu tirgiem neklājas.  Ar eksporta datiem iepazīstina Katrīna Zariņa, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle. No visiem Latvijas uzņēmumiem, eksportējot tikai trīs procenti un, ja mēs skatītos uz uzņēmumu sarakstu, kuru eksporta vērtība ir virs 5 miljoniem eiro, tad sarakstā būtu tikai pāris simti uzņēmumu. Bet ko darīt un kādēļ tā? Vispirms jārēķinās, ka ar atvērtām rokām un sarkano paklāju nevienā eksporta tirgū uzņēmumu nesagaidīs, saka uzņēmēji. 

Andreja Upīša memoriālajā muzejā skatāma izstāde „Punkts. Kādas personības noriets” Tas ir mākslā un pētniecībā izteikts stāsts par rakstnieku Upīti, par tautas nodevēju Upitīti, par traģisma un smaguma pilno Upīti, par Upīti, kurš uzbur pats savu cietumu cietumā un tur piedzīvo arī sava mūža izskaņu. Cik reizes mira Andrejs Upīts? Kāpēc to ir svarīgi pētīt tieši šobrīd? Un ko pasaka mums viņa nāves maska un viņam adresētās ķengu vēstules, par Kultūras rondo saruna ar izstādes autoru literatūrzinātnieku un  muzeja vecāko speciālistu Arni Koroševski un mākslinieku Kristianu Brekti.

In this episode of the Effortless Swimming Podcast, Brenton Ford and Tas discuss the key takeaways from their recent training camp in the Maldives. They cover essential themes such as identifying bottlenecks in swimming technique, the importance of community support, overcoming self-doubt, and the significance of consistency in training. The conversation emphasizes practical strategies for improvement, including the use of simple cues, the power of reframing concepts, and the benefits of practicing techniques on land. The hosts also highlight the value of rhythm in swimming and the effectiveness of contrast drills to enhance performance. 00:57 Identifying and Focusing on Bottlenecks 04:13 Simplifying Drills and Progression Sets 07:26 The Importance of Community in Swimming 11:23 Believing in Yourself and Overcoming Doubts 15:37 Consistency Over Perfection 19:54 Process and Feel Over Data 23:54 Simple Cues Unlock Big Changes 26:11 Breaststroke Technique Insights 28:08 The Importance of Reframing Concepts 29:56 Rhythm in Swimming: The Waltz Analogy 33:13 Practicing Technique on Land 36:18 Using Contrast Drills for Technique Improvement 40:04 Sighting and Pack Swimming Strategies

Stāsta skaņas dizainere, komponiste un audio entuziaste Kristīne Botrosa. Kad runājam par mūzikas ierakstu industrijas pirmsākumiem, bieži domājam, ka tie meklējami tādos žanros kā rokenrols, popmūzika vai džezs. Taču īstenībā mūzikas ierakstu pirmsākumi meklējami daudz senāk. 1902. gadā itāļu tenors Enriko Karūzo ierakstīja āriju “Vesti la giubba” no Ruggero Leoncavallo operas “Pagliacci” (Pajaci). Vēlāk Karūzo šo āriju atkārtoti ierakstīja 1904. un 1907. gadā, sadarbojoties ar Victor Talking Machine Company, kas vēlāk kļuva par RCA Red Seal zīmola priekšteci. 1907. gada ārijas ieraksts kļuva par pirmo pasaulē, kas sasniedza vairāk nekā vienu miljonu pārdotu kopiju. Šis sasniegums ir tik unikāls, ka ir ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā. Taču pats fakts par miljonu pārdoto kopiju būtu grūti izskaidrojams, ja nesaprastu tehnoloģiju, kādā šis ieraksts tapa. Karūzo balss tika iemūžināta, izmantojot akustisko ierakstīšanas metodi. Tā bija mehāniska sistēma: skaņas viļņi tika savākti ar lielu metāla ragu, kas pēc izskata atgādina lielu konfekšu tūtu, un tie skaņas viļņus novadīja tālāk uz diafragmu. Vibrācijas mehāniski kustināja adatu, kura iegrieza šīs kustības vaska cilindrā. Ir vērts atcerēties, ka tajā laikā nebija mikrofonu un skaņas pastiprinātāju, kā arī elektrība bija jauns ienākums sabiedrībā, kas vēl nebija ienākusi ierakstu studijā. Ieraksta kvalitāte bija ar ierobežotu dinamiku un frekvenču diapazonu. Tas nozīmēja, ka mūziķiem un dziedātājiem burtiski bija jāstāv pie raga — ļoti tuvu, lai skaņa vispār tiktu uztverta. Vāji instrumenti un klusākas balsis šajā sistēmā pazuda. Bet Karūzo balss bija citāda. Tā bija tik spēcīga, tik skaidra un tik bagāta ar tembru, ka pārspēja tehnoloģijas ierobežojumus un piepildīja ierakstu ar jaudu, kādu klausītāji nebija pieredzējuši. Un tieši tas padarīja viņu par pirmo īstās ierakstu industrijas zvaigzni. Klausītāji varēja paņemt viņa balss spēku līdzi uz mājām, klausīties to uz gramofona un piedzīvot patiesu operas dramatismu savā viesistabā atkal un atkal. Karūzo sasniegums nebija tikai komerciāls. Tas parādīja, ka ieraksts var būt mākslas darbs pats par sevi — ne tikai koncerta ēna, bet pilnvērtīga mūzikas pieredze, ko var atkārtot atkal un atkal, katru reizi ierakstā atklājot ko jaunu. Karūzo ieraksts pavēra ceļu visai ierakstu industrijai, kādu mēs to pazīstam šodien. Karūzo ietekme saglabājās gadu desmitiem. 1987. gadā viņam tika piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu, apliecinot, ka viņa balss un viņa ieguldījums ierakstu vēsturē ir dzīvs arī ilgi pēc viņa nāves. Šis stāsts atgādina, ka pirmie mūzikas industrijas lielie rekordi — gan pārdošanas apjoma, gan vēsturiskās nozīmes ziņā — nāk no operas. Un tieši tur sākās mūsu laikmetīgās mūzikas ierakstu industrijas stāsts.

No 23. - 30.septembrim visā Eiropā norisinās "Eiropas Sporta nedēļa". Latvijā tās ietvaros katram ir iespēja piedalīties dažādos pasākumos un uzzināt, cik svarīgi ir kustēties. Kas notiks un kur, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Eiropas Sporta nedēļas koordinatore Dace Kaspare, trenere Liene Knope, Laila Bankovska, kuras ikdiena rit birojā, bet atrod laiku fiziskām aktivitātēm, Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs. Limbažu novadā Eiropas sporta nedēļa tika atklāta ar sporta nodarbību pirmsskolas audzēkņiem. Limbažos bija arī žurnāliste Daina Zalamane. Gints Kuzņecovs aicina pievienoties uzņēmumu komandām "Biroja izaicinājumam" - izveidot komandu un vingrot birojā, bet ikviens arī var arī izmantot treneru sagatavotus video un vingrot gan kopā ar kolēģiem, gan individuāli arī citās dienās. Iedvesmojoši video ar vingrojumu ieteikumiem pieejami šeit. Laila Bankovska atzīst, ja strādā biroja, ir sevi jāpiespiež un jāatrod laiks, lai kaut ko darītu, citādi var just, ja kādu laiku nav bijusi fiziski aktīva, sāk sāpēt mugura, ceļi. Tas ir motivators un atgādinājums, ka kādu laiku nav nekas darīts. Protams, laika visam nepietiek, tāpēc jāizvēlas prioritātes, tāpēc arī kopā ar ģimeni jāizvēlas, vai atpūsties pie televizora, vai ēst sviestmaizītes visiem kopā dabā.      

Pilna spektra gaismas lampas interneta veikalos ir pieejamas cik uziet. Lielākoties tās piedāvā augu audzēšanai, nevis cilvēka mājokļa apgaismošanai. Kāpēc cilvēkiem nepieciešama pilna spektra gaisma, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un gaismas un cirkadiāno ritmu pētniece Baiba Bieļa. Klausītājs jautā, vai, esot telpā ar seju pret plaši atvērtu logu, var saņemt pilnu spektra gaismu ziemā? "Tas pat ir ļoti ieteicams, jo tad mēs saņemam gan to nepieciešamo luksu daudzumu, gan pilnu spektru, gan arī ķermenis saprot, kādus gadalaiks," skaidro Baiba Bieļa. "Ķermenim ir jāsinhronizējas ar ārējo vidi, ar temperatūru, ar gaismu, lai saprot, kāds ir gadalaiks, jo mēs pavadām laiku iekštelpu klimatā un īsti nepiedzīvoju ne gaismas, ne temperatūras svārstības, kas būtu nepieciešamas." Protams, labāk iet ārā no telpām. Runājot par saulesbrillēm, Anda Anda Balgalve mudina tās neizmantot, ja acis ir veselas un nav kādi īpaši apstākļi, piemēram, augstu kalnos. Viņa arī min, ka jebkuru optisko briļļu materiāls sargā no ultravioletā starojuma. "Protams, ja braucam pie stūres, satiksmes drošība, [liekam saulesbrilles], bet acu jutīgums mums ir arī tāpēc, ka mēs nepiedzīvojam gaismas spektra pārmaiņas no rīta līdz vakaram. Acīm tieši ir nepieciešama tā rīta daļa, kad ir infrasarkanais spektrs un tās spektra pāreja, un arī gaismas spilgtums, kas pa dienu palielinās, tas arī ir kā acs trenažieris. Mēs ejam zāli, muskuļus trenājam, bet asc ir jātrenē tāpat, un viņu trenē tās gaismas spektra pārejas. Tad arī zūd problēma ar acu jutīgumu, par redzes atjaunošanu, ko Londonas universitātē pēta. Tā infrasarkanā daļa mums ir deficīts, jo mēs esam visu laiku telpās, un tas infrasarkanais spektrs ir visu dienu. Viņš tā kā pretdarbojas tam zilā un UV nodarītajiem kaitējumam, veic tādu atpakaļuzlādi šūnu mitohondroju līmenī. Izstrādājas šūnu melatonīns ne tikai miega melatonīns," skaidro Baiba Bieļa. Viņa mudina rītos cilvēkus, kas dodas sportot, nelietot saulesbrilles. Tieši tad vajadzētu saulesbrilles noņemt, jo rīta pirmā stunda ir bez UV spektra, saule nav tik augstu.   Viskaitīgākais ir uzlikt nekvalitatīvas saulesbrilles, kas neaizsargā no UV starojuma. "Par UV spektru varbūt nedzirdēta lieta ir tā, ka acī sākas dopamīna sintēze," bilst Baiba Bieļa. "Mēs patiesībā esam radīti, lai būtu zilās gaismas "narkomāni", un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc arī mums patīk sauļoties. Piemēram, bērniem patīk gaismas stimuls, patīk kustīgs attēls. Tāpēc mums arī patīk tehnoloģijas, mums ir gan garīgi stimulējoša, gan fizioloģiski stimulējoša šī zilās gaismas iedarbība uz visu dopamīna sistēmu. Mums patīk."  

Stāsta etnomuzikoloģe, koklētāja, Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laima Jansone. Frīdrihs Jēgermanis (Jägermann, Friedrich, 1803/1804?–1871) dzimis 1803. vai 1804. gadā Kroņrendā. Mūsdienās tā ir apdzīvota vieta Kuldīgas novadā. Vēstures avotos Renda minēta jau ap 1230. gadu. Tas ir bijis viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kurzemes hercogistes laikā, neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, jo īpaši 17. gadsimtā jeb hercoga Jēkaba (1642–1682) valdīšanas laikā. Renda kļūst par centru, kurā attīstās kokapstrāde, kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linu austuves, bijusi pat stikla fabrika un ziepju vārītava. Lai gan Ziemeļu kara (1700–1721) laikā Renda pārcietusi lielus postījumus, iespējams, tieši attīstītā mežu un kokapstrāde, kalpoja par pamatu Frīdriha Jēgermaņa iespējām doties plašajā pasaulē. Netālu esošās Kabiles baznīcas grāmatā minēts, ka Frīdrihs Jēgermanis bijis vietējā brīvā latviešu mežziņa Jākoba un Katrīnas dēls. Tēva uzvārds norāda tieši uz nodarbošanos, jo Jägermann var tulkot gan kā mednieks, gan mežsargs. Vācu apdzīvotajās teritorijās šāds uzvārds visbiežāk kalpoja kā amata apzīmējums: tas ir cilvēks, kas strādājis kā mežzinis, mednieks vai muižas medību uzraugs. 19. gs. šāda uzrauga uzdevumos ietilpa arī kokmateriālu ieguves plānošana, ceļu un robežu uzturēšana, kā arī citi pienākumi. Sākotnēji Frīdrihs Jēgermanis mācījies par dzirnavnieku un dzirnavu būvētāju Kabilē. Sešus gadus kalpojis kā māceklis un trīs gadus kā zellis dažādās Kurzemes vietās, līdz nonācis Popē pie dzirnavu īpašnieka Baumgarta, kurš darbojies kā ērģelnieks un būvējis klavieres. 24 gadu vecumā Frīdrihs Jēgermanis mācījies klavierbūvi pie Kristiāna Benjamina Zorgevica, un vēlāk gadu strādājis kā zellis Jelgavā. Tomēr šeit Frīdriha Jēgermaņa gaitas pasaulē  tikai sākas. Pēc Jelgavas gadiem Frīdrihs Jēgermanis pārceļas uz Hamburgu. Tur septiņus mēnešus strādājis pie Šulca, pie Šulcu dzimtas, kura līdz mūsdienām saglabājusi amata noslēpumus un turpina darboties kā viena no lielākajām klavierbūves firmām cauri gadsimtiem. Neizpalika klavierbūves prasmju izkopšana pie Johana Jākoba Vāgnera (Johann Jacob Wagner) tur pat Hamburgā. Pēc tam viņš dodas uz Kornhilu Anglijā (1833. g.), kur aktīvi darbojas klavierbūvez uzņēmumā Gerock & Wolff, arī tas līdz mūsdienām ir ievērojams angļu klavierbūves zīmols. Izskatās, ka Frīdrihs Jēgermanis ir bijis liels piedzīvojumu meklētājs, jo pēc Kornhilas Anglijā viņš atgriežas uz vēl vienu gadu Hamburgā, Vācijā, lai vēlāk (1834. gadā) dotos uz Parīzi, kur bijis darbinieks slavenajā Erard klavierbūves firmā. Jāpiebilst, ka Erārs ir viens no mūsdienu flīģeļa būves pamatlicējiem. Turpinot dzīves un darba gadus Parīzē, Frīdrihs Jēgermanis gūst pieredzi arī pie citiem meistariem, visbeidzot septiņas nedēļas strādājis pie Līdekes (Lüdecke) Sanktpēterburgā. Atgriežoties Latvijā, Frīdrihs Jēgermanis vairākus gadus strādājis Jelgavā, kur izgatavojis ap 15 klavieru. 1843. gadā pārcēlies uz Rīgu, būvējis tāfelklavieres, flīģeļus un pianīnus. Jēgermaņa darinātie instrumenti bijuši ļoti augstu novērtēti un rakstos rodamas atsauces, ka Frīdriha Jēgermaņa flīģeļi bijuši tikpat labi kā tie, kurus izgatavo Londonā un Parīzē! Frīdriha Jēgermaņa vārds minēts kā trešais Mazās Ģildes meistaru – instrumentu būvētāju – sarakstā, te rodamas atsauces par viņa saistībām ar citiem latviešu meistariem, kā Karlu Lindi, kurš ir bijis viņa meitas krustēvs. Vairāk gan par Frīdrihu Jēgermani, Karlu Lindi un citiem mūzikas instrumentu meistariem Latvijā iespējams uzzināt Elmāra Zemoviča katalogā “Mūzikas instrumentu būvētāji Latvijā”. Būtiski arī piebilst, ka divas no ievērojamā Frīdriha Jēgermaņa tāfelklavierēm glabājas Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī Jūrmalas muzejā un Alsungas novada muzejā. Jo vairāk, – Frīdriha Jēgermaņa instrumenti nu skatāmi arī digitālajā katalogā MIMO, kur atrodami mūzikas instrumenti no visas pasaules.

Redan vid sekelskiftet ifrågasatte ESO och Riksrevisionen om kommittéväsendet längre håller måttet och klarar av att leverera kvalitet i beslutsunderlagen. Förändringarna i förutsättningarna är givetvis otaliga sedan Emigrationsutredningen (1907-1913), men en fråga vi ställer oss är hur relationen mellan forskning, utredningar och politiska beslut ser ut idag. Tas det hänsyn till befintlig relevant information i beredningen? Med oss denna gång är Janne Flyghed, professor emeritus Kriminologiska institutionen vid Stockholms universitet, som undrar varför politiker inte tar till sig forskares kunskap.   En straffreform SOU 2025:66 https://www.regeringen.se/rattsliga-dokument/statens-offentliga-utredningar/2025/06/sou-202566/ ”Varför tar inte politiker till sig forskares kunskap?” debattartikel av J. Flyghed i tidningen Curie https://www.tidningencurie.se/debatt/varfor-tar-inte-politiker-till-sig-forskares-kunskap Kommittéerna och bofinken - kan en kommitté se ut hur som helst? Ds 1998:57 (ESO-rapport)  https://www.regeringen.se/rattsliga-dokument/departementsserien-och-promemorior/1998/01/ds-199857/ Förändringar inom kommittéväsendet, Riksrevisionen 2004:2 https://www.riksrevisionen.se/granskningar/granskningsrapporter/2004/forandringar-inom-kommittevasendet.html Emigrationsutredningen https://gupea.ub.gu.se/handle/2077/46888 

Vakar, 22. septembrī, Ziemeļu puslodē sākās astronomiskais rudens. Bet no Ziemeļpola ar katru dienu arvien plašāk izplešas tumsa. Ir sākusies polārā nakts. Pie mums dabā rudens iestājas tik pakāpeniski, ka par to runājam jau kopš augusta otras puses. Atšķirībā no mūsu platuma grādiem, kur astronomisko gadalaiku robeža dabā faktiski nav ne jūtama, ne saredzama, Arktikā izmaiņas ir daudz straujākas un tur, runājot par pavisam tāliem ziemeļiem vēl aiz polārā loka, šajās dienās iestājas nakts. Sākumā tiešām tikai ap pašu Ziemeļpolu, bet jo dienas, jo tumsa izplešas tālāk uz dienvidiem. Tur dabā faktiski nav četru gadalaiku – drīzāk ir tikai ziema un vasara vai diena un nakts. Un šajās dienās Arktikā beidzas kušanas sezona, kad Ziemeļu ledus okeāna ledus atkal sāks pieņemties apjomā. Cilvēkiem šķiet, ka aiz Polārā lokā kā izslēdz gaismu ap šo laiku, tā tikai martā, kad ir pavasara ekvinokcija, atkal ieslēdz. Tā gluži nav. Šodien, 23. septembrī, polārā nakts iestājas tikai nelielā aplītī ap pašu Ziemeļpolu. Citviet Arktikā dienas ir īsas un ļoti strauji kļūst īsākas, bet tur vēl nav polārā nakts. Ja pie mums dienas garuns sarūk pa 3-5 minūtēm, tur pa 10-20 minūtēm un pat pusstundu. Piemēram, Svalbārā, kas ir aptuveni 80. paralēle, kas ir krietni aiz polārā loka, polārā nakts iestāsies tikai aptuveni pēc mēneša un tā ilgs četrus mēnešus. Tas nozīmē, ka saule sāks virs apvāršņa parādīties jau februāra otrajā pusē. Savukārt vēl tālāk uz dienvidiem pie 70. paralēles, kur jau ir Norvēģijas kontinetālā daļa, apmēram, kur ir Tromse, polārā nakts ilgst aptuveni divus mēnešus, bet tieši uz polārā loka, kas ir 66,5 grādu paralēli, nakts ir tikai vienu diennakti - ziemas saulgriežos. Tātad pusgadu gara nakts ir tikai Ziemeļpolā.  Neraugoties uz to, protams, no saules saņemtais siltums pēc rudens ekvinokcijas ir tik niecīgs, ka gaisa temperatūru vairs ļoti būtiski nespēj ietekmēt, to šajā gada daļā nosaka gaisa masu plūsmas, tādēļ arī aiz polārā loka, kad ir iestājusies tumsa, temperatūra tāpat mainās - ir aukstāki periodi un ir siltāki. Bieži mēdz būt tā, ka Skandināvijas pašos ziemeļos ziemas vidū ir kāda diena, kas ir siltāka, nekā pie mums, jo tur ir aizplūdusi kāda silta gaisa masas no Atlantijas okeāna.

Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. Tas ir viens no publiskās diplomātijas instrumentiem. Pasākumu diplomātija ir ļoti spēcīgs instruments starptautisko attiecību stiprināšanai, valsts tēla jeb uzticamības un pozitīvas attieksmes veidošanai. Tas ietver gan ekonomiskus, gan politiskus, gan kultūras un sporta pasākumus. Iedomājies Olimpiskās spēles, EXPO, starptautiskus mākslas festivālus un konferences – tie visi ir pasākumu diplomātijas instrumenti. Vai kāds atpazītu nelielo Davosas pilsētiņu, ja nebūtu Pasaules ekonomikas foruma? Minhenes drošības konference starptautiskās sabiedrības apziņā kļuvusi par elitāru augstākā līmeņa drošības politikas forumu, kam seko arī Rīgas drošības konference. Tas ir labs aizsākums. Kultūra? Protams! Venēcijas biennāle, Frankfurtes grāmatu mese, Kannu kinofestivāls ir tikai daži pasākumi – diplomātijas piemēri ar milzīgu sadarbības potenciālu. Tās ir iespējas sevi parādīt un citus apskatīt. Starptautiskās sabiedrības un mediju uzmanība ir garantēta. Tā ir izcila platforma savu ideju, vērtību un pārliecību paušanai. Tomēr jāatceras, ka pasākumu diplomātijā īpaša nozīme ir sadarbības kvalitātei un attiecībām. Pasākumu diplomātija prasa savstarpēju uzticību attiecību veidošanā. Laiks savstarpējās attiecībās, tātad sadarbībā, vienmēr ir kā trešais spēlētājs. Tas var būt palīdzošs, bet tas var būt iznīcinošs, ja esam neizlēmīgi, neaktīvi un šaursirdīgi. Termiņi un norunas ir jāievēro un jāatver sirds un prāts jaunām idejām, kas rodas kopīgās sarunās. Kopīgi intelektuālie un emocionālie piedzīvojumi ir ikvienu attiecību pamatā, un tas veido attieksmi.

Sestdienas “Atsperes” viesis - aktieris Gundars Grasbergs. Viņš ir kuršu vadonis Pudiķis Raiņa jaunības traģēdijā “Indulis un Ārija”, kam 20. septembrī pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī. Sarunā - par skatuvi, dzīvi ārpus tās, kontrabasu, bērnu mācīšanu un prokrastinēšanu. Nacionālajā teātrī šovakar Raiņa traģēdijas “Indulis un Ārija” pirmizrāde. Vakar īpašo viesu izrādē man blakus sēdēja komponists Arturs Maskats, kurš atcerējās viņa komponēto mūziku šai lugai Dailes teātrī pirms 40 gadiem. Viņš noteica - nu jā, koris, ko tad citu, man arī bija koris. Jūsu iestudējumā ir Ērika Ešenvalda mūzika un "dzīvs" koris, turklāt kāds - Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Ko tas maina tavā aktiera izjūtā, kad darbojas vēl tāds milzīgs sastāvs un dzīva mūzika ir līdzās? Tas ir neaprakstāmi, ka 50 cilvēki veido atmosfēru "dzīvajā", tepat uz vietas. Mēs visu laiku strādājām ar ierakstiem tajās vietās, kur iecerēta mūzika, koris jau bija veicis demo ierakstus, bet tad pienāca brīdis, kad viņi atnāca un apsēdās zālē, un bija sajūta, ka tirpas skrien pa kauliem, ka dzīvā enerģija ceļ šo mūziku. Uzdevums ir saslēgties kopā ar viņiem. Mēs par sevi spēlējam ludziņu, bet mēs to stāstu stāstām ar viņiem kopā. Tas ir elements, kas brīnišķīgā veidā veido atmosfēru ainām. Tur tev jāpiekrīt pilnīgi noteikti. Divas pirmizrādes divās blakus dienās - Dailes teātrī “Orākuls”, Nacionālajā teātrī - “Indulis un Ārija”. Digitālais pret analogo. Par ko tu esi - kompaktdisku vai skaņuplati? Jo abi ir labi. Skaidrs, ka laiks iet un bez digitālā neiztikt nekur, bet teātris tomēr ir dzīvā, analogā māksla. Mūsu iestudējuma gadījumā mēs mikrofonus neizmantojam, nav apskaņots nekas. Tas pat liekas kā solītis atpakaļ - tikai ar dzīvu vārdu un dzīvu dziedāšanu zālē tikt līdz skatītājiem. Protams, tas bija arī izaicinājums - gandrīz katrā izrādē uz lielās skatuves tiek izmantoti mikrofoni, bet tomēr jāspēj runāt tā, kā šis teātris bija būvēts, lai mēs tur stāvētu un ar sevi piepildītu zāli. Ar režisori Indru Rogu jūs droši vien daudz esat runājuši par to, ar kādu domu gribat piepildīt šo lugu šodien. Kā tu teiktu? Klausoties Ērika Ešenvalda mūziku un saprotot lugas tēmu, man tā ir lūgšana par Latviju. Tur ir tik milzīgas saistības ar šībrīža situāciju. Par to ir daudz runāts, režisore arī daudz ir savas domas par to izteikusi. Tas ir mūsu liktenis. Tad tā bija saujiņa kūru, tad zemgaļi, tagad ir noformējusies Latvija, bet viņa ir maza. Kā Raiņa Mintauts saka, tas ir smilšu grauds, kuru jebkurā brīdī kāds iedomāsies un gribēs samalt, izcept un apēst. Bet tomēr latvji ir spītes cilts. Sīka spītes cilts. Indulis to saprata. Viņa lielā ideja bija, ka nāks laiks un tas, ko mēs nepanācām - tautas vienosies. Tas ir fakts, un to Rainis ir ierakstījis, ka tautām ir jāvienojas, lai mēs būtu spēks un stāvētu pretī šiem milžiem, kas vienmēr gribēs lāčot pāri. Ir jāvienojas, jautājums tikai - uz kādiem pamatiem. Mintauts piedāvā uz varas un parastajiem pamatiem, bet tam jānotiek nevardarbīgā veidā, ka tautas vienosies un tāpēc gribēs būt vienotas savā starpā. Tās netiks pakļautas, bet uz citiem principiem gribēs tikt vienotas. Kaut kādā ziņā tas jau ir noticis. Eiropas Savienības ideja, kā šis Eiropas bloks formējas - tas jau toreiz ir bijis pravietots. Tā bija Induļa lielā doma. Par šo tēmu savā veidā runā arī “Orākuls”. Pēdējā laikā no izrādēm paliek prātā citāti, no “Orākula” man palika prātā, ka miers ir tikai viena no kara fāzēm. No šīs izrādes arī paliek prātā daudzi citāti. Atcerējos un sev pierakstīju tādu, ko saka Ārija - te saulīte par sarkanu, mums, vāciem, balta tā. Vēl viens citāts - latveļi iepretim leišu milzenim. Programmiņā jums ir doti jūsu spilgtākie citāti vai atslēgas frāzes lugā, bet tur nav tava citāta, tāpēc vaicāšu - kas ir tava atslēgas frāze lugā? Pudiķa skatījums ir… Pudiķis ir kuršu vadonis, tavs tēls. Nē, viņš ir labietis. Viņš saprot, ka bez vadoņa mēs nevaram, un viņš pats tāds vairs nav, viņš ir gados. Tur ir palikuši pensionāri un bērni, un ir vajadzīgs jaunais līderis, un viņš ir tas, kurš viņu ir izaudzinājis. Bet Pudiķis vienalga pārstāv veco, konservatīvo domāšanu, ka mēs paši varēsim, paši ar sakostiem zobiem cīnīsimies, bet neiesim ne ar vienu nekādās koalīcijās, tikai paši. Beigu teksts ir - es saprotu, tu mani uzveici. Viņš līdz galam īsti nevar saprast Induļa domu, uz kurieni tas viss iet - ar mīlestību, saprašanu, piedošanu nē, ar atriebšanu, ar naidu mums ir sevi jāaizsargā. Viņš nevar saprast, kur iet tā jaunā Induļa doma. Taču beigās viņš atzīst, ka tu esi mani uzvarējis, tas ir tas jaunais spēks, tagad ir tavs laiks, dzīvosim. Plašāk - audioierakstā.

Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, bet viegls ceļš diez vai ir gaidāms, jo Zaļo un zemnieku savienība nāk ar savām prasībām budžeta atbalstam. Par vienu no tām – pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi atsevišķiem produktiem vienošanās esot panākta, tomēr ir vēl arī citi jautājumi, kur vienoties varētu būt grūtāk. Tas ir lauku skolu tīkls un diskusija par mežu likumu arī varētu būt karsta. Katrā ziņā attiecības koalīcijā nākamā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu apstākļos ir interesants temats. Tas ir viens no tematiem nedēļas notikumu apskatā, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, Latvijas TV Ziņu dienesta kolēģis Ģirts Zvirbulis, Romāns Meļņiks no TV24 un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Pričins.  

If you want a boost of inspiration for your leadership and management, this episode is for you. I sit down with the incredible Tasneem Bhamji — strategist, transformation leader, and founder of Office Real Talk — to unpack what it really takes to lead with impact in high-pressure environments.Tasneem's journey from journalism graduate to senior leader in banking and digital strategy has been marked by resilience, determination, and a refusal to let labels define her. Together we explore: navigating loneliness in leadership, why one-to-ones matter more than you think, how to build frameworks and systems that actually help, and the underrated skill of simply being easy to work with.This is a conversation about leadership in the real world — one that blends strategy and humanity, and one that challenges you to stop working from someone else's list and start building your own.If you're ready to uncover your own extra-Ordinary approach to leadership, tune in now.Connect with Tas on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/tasneem-bhamji-a1056390/Office Real Talk - https://www.instagram.com/officerealtalk/Inside This EpisodeTasneem's unconventional journey from journalism to bankingWhat “Office Real Talk” is really about, and why tough love mattersWhy labels like “career woman” can be damaging — and what to do about itThe underestimated power of one-to-ones and how to make them workBuilding systems and frameworks that stop you drowning in the to-do listHow to balance strategy and humanity in leadershipThe underrated skill every leader needs: being easy to work withWhy coaching doesn't always mean big set-piece sessions — it's in the daily interactionsWhat to do when self-doubt creeps in, even as a senior leaderWhy leaving people (and places) better than you found them should be every leader's goalIf you're ready to go further, I coach executives and teams on precisely these challenges — systems, followership, performance, and culture. Reach out to explore coaching: info@dollywaddell.comMy book The extra-Ordinary Leader is available now: https://www.dollywaddell.com/store/p/the-extra-ordinary-leader

Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, bet viegls ceļš diez vai ir gaidāms, jo Zaļo un zemnieku savienība nāk ar savām prasībām budžeta atbalstam. Par vienu no tām – pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi atsevišķiem produktiem vienošanās esot panākta, tomēr ir vēl arī citi jautājumi, kur vienoties varētu būt grūtāk. Tas ir lauku skolu tīkls un diskusija par mežu likumu arī varētu būt karsta. Katrā ziņā attiecības koalīcijā nākamā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu apstākļos ir interesants temats. Tas ir viens no tematiem nedēļas notikumu apskatā, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, Latvijas TV Ziņu dienesta kolēģis Ģirts Zvirbulis, Romāns Meļņiks no TV24 un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Androgēnā alopēcija liek daudzām sievietēm visā pasaulē raizēties par savu matu rotu un, ko tur slēpt, ietekmē arī psihoemocionālo komfortu. Kā palīdzēt un ko var solīt mūsdienu medicīna, lai matu izkrišanas problēmas sagādātu iespējami mazāk problēmu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē dermatoloģe Jekaterina Pudova, dermatoveneroloģe Kristīne Poiša un ģimenes ārste, matu slimību speciāliste Inga Zemīte. "Alopēcija ir termins, kas apraksta, ka mēs zaudējam matus," skaidro Jekaterina Pudova. "Ja arī pacientam tikko ienākot kabinetā var redzēt, ka ir matu apjoma izmaiņas, iemesli tam var būt dažādi, tie var būt arī dažādi alopēcijas veidi, līdz ar to arī terapija būs atšķirīga." "Matam ir gan sava augšanas, gan izkrišanas fāze. Vidēji mats aug no diviem līdz līdz astoņiem gadiem un dzīves laikā šīs fāzes var samazināties. Arī pie dažādām slimībām var samazināties arī mata augšanas cikls," skaidro Kristīne Poiša. Inga Zemīte norāda, ka cilvēkam uz galvas ir apmēra 100 tūkstoši matu. "Cilvēks sāk redzēt, ka viņam mati sāk pasliktināties tad, kad viņš ir zaudējis 50 procentus no saviem simts tūkstošiem," norāda Inga Zemīte. "Tas nozīmē, ka mēs mēs nezinām, ka zaudējam matus. Mēs nezinām, ka mums no simts tūkstošiem ir palikuši 70 tūkstoši. Tad, kad paliek 50 tūkstoši, spīd cauri, tad meklējam palīdzību." "Androgēna alopēcija nozīmē, ka matiņš sāk miniaturizēties vīrišķā hormona iespaidā," skaidro Inga Zemīte. "Sieviete atnāk saka: Dakter, man visi hormoni ir pārbaudīti, man nav androgēnā alopēcija. Es saku: Bet ja jūs uztaisītu analīzes visiem pasaules vīriešiem, viņiem visiem hormoni būtu kārtībā, bet 70% no vīriešiem izkrīt mati. Androgēnu alopēcija nav atkarīga no hormoniem lielākajā daļā gadījumu, tā ir atkarīgi no mata saknītes īpatnības reaģēt uz šo hormonu. Un tā ir ģenētiski nosacīta īpatnība. Mata saknē ceļš, caur kuru hormons spēj matu miniaturizēt, ir iebūvēts. Taču androgēnā alopēcija dzīves laikā lēnām parādās. Ir pētījumi pierādījuši, ka no 20 līdz 30 gadu vecumam apmēram 12% sieviešu ar androgēnā alopēcija; no 30 līdz 50 gadiem - 20 procentiem. Un kā ir 50 gadi, kā sākas menopauze, 57% sieviešu ir androgēnā alopēcija. Tā ir ļoti viegli diagnosticējama slimība.  Katram otrajma pacientam, kas ienāk kabinetā, varu teikt, ka viņam ir androgēnā alopēcija. Tad ir jāskatās tālāk, kas tai ir licis parādīties. Kad to visu savāc kopā, saliec pa plauktiņiem un mati sāk atjaunoties, tā diezgan patīkama situācija gan pacientam, gan arī mums kā ārstiem, jo tas gandarījums jau ir liels.  Runājot par blaugznām un matu mazgāšanu Inga Zemīte noraida mītu, ka matu mazgāšana ir kaitīga.  "Ja cilvēkam ir alerģijas pret kāda konkrēta šampūna sastāvdaļu, tad viņam nevajag šo šampūnu lietot. Bet mazināšana nav nekāds bubulis"," atzīst ārste. "Ja tās blaugzniņas un plēksnītes parādās, tas nozīmē, ka viņas ir mehāniski nepietiekoši bieži labi noņemtas no galvas ādas. Un kas to dara? To dara šampūns. Tie pretblaugznu šampūni, kas aptiekās ir, to var paņemt, ieputot, paturēt piecas minūtes, izskalot. Pirmajā brīdī, ja blaugzniņas ir jau kādu laiku krājušās, var pavairoties, un tad cilvēks saka, ka šis šampūns man neder. Bet kādreiz tas liecina par to, ka viņš patiesībā strādā diezgan labi, jo viņš sāk atlobīt to, kas tur ir krājies." Parastā situācijā pietiek, ka galvu biežāk mazgā. Ja blaugznas nepāriet, viņa iesaka tautas metodi: Pulverizatorā ieliet vienu ēdamkaroti ābolu etiķa, četras ēdamkarotes ūdens, sakratīt, izsmidzināt uz galvas un atstāt apmēram piecas minūtes un tad mazgāt ārā.  Procedūra jāveic reizi nedēļā. 70% cilvēku blaugznu jautājumu tas atrisina.  

Pavērsiens ASV un Baltkrievijas attiecībās. Čārlija Kērka slepkavības atskaņas. NATO uzsāk misiju "Austrumu sardze". Aktualitātes pasaulē analizē Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politologs Andis Kudors, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, un politologs Veiko Spolītis. Ledlauzis Baltkrievijā Ir pagājuši jau trīs mēneši, kopš uzzinājām, ka no Baltkrievijas cietuma pēkšņi atbrīvoti 14 politieslodzītie, tajā skaitā gan Svetlanas Cihanouskas vīrs, gan pāris Latvijas valstspiederīgo. Toreiz uzzinājām, ka Minskā bija ieradies īpašais ASV sūtnis Kīts Kellogs. Šī vizīte nebija iepriekš izziņota, tāpēc daudziem notikušais bija liels pārsteigums. Pagājušajā nedēļā sekoja turpinājums. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, nereklamēti Minskā atkal ieradās ASV īpašs sūtnis, šoreiz Kelloga vietnieks Džons Kols. Sabiedrība par vizīti uzzināja tikai pēc tam, kad nākamajā dienā, 11. septembrī, no cietuma tika atbrīvoti 52 politieslodzītie, kas gandrīz visi ieradās Lietuvā. Viens no atbrīvotajiem – disidents Mikola Statkevičs – atteicās pamest valsti, un nu jau viņš ir atkal apcietināts un atrodas Baltkrievijas cietumā. Pārējie ir deportēti, arī šoreiz starp atbrīvotajiem ir divi Latvijas valstspiederīgie. Kola sarunas ar Lukašenko esot ilgušas piecas stundas. Visas detaļas mēs nezinām, tomēr šoreiz atbrīvošana no cietuma nav notikusi tāpat vien. Piektdien, 12. septembrī, ASV paziņoja, ka tiek atceltas visa veida noteiktās sankcijas Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai „Belavia”. Šīs sankcijas tika noteiktas vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad 2021. gadā Minskā ar viltu piespieda nolaisties „Ryanair” lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Toreiz Baltkrievija praktiski to nolaupīja, lai varētu arestēt opozīcijas blogeri Ramanu Prataseviču. Tagad Amerikas puse toreiz noteiktās sankcijas ir atcelusi. Tāpat ASV delegācija paziņoja, ka atkal atvērs vēstniecību Minskā. Tas nozīmē, ka Savienoto Valstu un Baltkrievijas attiecībās ir noticis pavērsiens, un ledus, kas bija izveidojies jau vairāku gadu garumā, ir atkal salauzts. Kērka slepkavības atskaņas 10. septembra vakarā Savienotās Valstis pāršalca ziņa, ka Jūtas štatā vietējā universitātē ir sašauts kārtējais politiķis, šoreiz ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, konservatīvais influenceris Čārlijs Kērks. Drīz vien uzzinājām, ka no gūtajiem ievainojumiem Kērks ir miris. Politiskās slepkavības Savienotajās Valstīs nav nekas jauns. Tomēr šoreiz slepkavība ir izraisījusi plašāku rezonansi nekā parasti. Visā valstī tika izsludinātas nacionālās sēras, un Tramps lika nolaist ASV karogus pusmastā līdz pat nedēļas beigām. 31 gadu vecais Kērks bija konservatīvo republikāņu jaunākās paaudzes pārstāvis, kuram bija miljoniem sekotāju sociālajos medijos. Kērks apmeklēja ASV universitātes, aicinot studentus debatēt ar viņu un pārraidot šīs debates soctīklos. Uz tām bieži tika uzaicināti studenti, kas bija Kērka viedokļu pretinieki. Zīmīgi, ka slepkavība notika vienā no tikšanās reizēm, kad Kērkam jautāja par viņa attieksmi pret biežajām publiskajām apšaudēm. Kērks jau iepriekš bija daudzkārt aktīvi iestājies par amerikāņu tiesībām nēsāt šaujamieročus, sakot, ka zaudētas dzīvības reizēm ir neizbēgams upuris, kas jāmaksā par šādu brīvību. Kērka slepkavam izdevās aizbēgt, un pirmajās dienās izvērtās visdažādākās spekulācijas, kas aiz šīs slepkavības stāv. Tāpēc tad, kad slepkavu izdevās aizturēt, pārsteigums bija liels. Izrādījās, ka tas ir 22 gadus vecais Tailers Robinsons, kurš pats nāk no konservatīvas vides. Noslepkavotā Čārlija Kērka ļoti aktīvā publiskā darbošanās ir tā, kas šoreiz ir raisījusi tik plašu rezonansi. Turklāt šoreiz tā ir izpletusies krietni pāri Amerikas robežām. Kērks bija aktīvs ne tikai politikā, bet arī kristīgajā vidē. Arī Latvijā daudzi konservatīvie kristieši viņu ir pasludinājuši par ticības mocekli. Tajā pašā laikā Kērka politiskie uzskati bija ļoti strīdīgi. Viņš bieži izteicās kritiski par Ukrainu, un analītiķi saka, ka viņa retorika šajā ziņā bija piesātināta ar Krievijas propagandu. Austrumu sardze Piektdienas vakarā NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja par jaunu NATO misiju „Austrumu sardze”, lai nodrošinātu drošību Polijā un Baltijas valstīs. Misija ir atbilde Krievijas dronu incidentam Polijas gaisa telpā 10. septembrī. Lai gan oficiāli alianse to neuzskata par tīšu uzbrukumu, tomēr ar šo misiju cer nodrošināt reģiona drošību un atturēt kremli no tālākām provokācijām. Pašlaik misijā iesaistījušās četras valstis – Dānija, Vācija, Francija un Lielbritānija, kas katra nodrošinājusi vairākus iznīcinātājus, kuri veiks pretgaisa aizsardzības misijas. Informācija par konkrētiem misijas plāniem gan netiek izpausta, tomēr Latvijas amatpersonas pieļāvušas, ka šī varētu kļūt par patstāvīgu misiju NATO Austrumu flangā. Paralēli publiski parādās runas, ka NATO varētu aizsargāt Ukrainas rietumu gaisa telpu. Ukraina jau kopš kara pirmajām dienām ir lūgusi NATO sargāt tās debesis.

Šoreiz klausītāju rosināts temats par to, kā laikapstākļi un klimats ietekmē augsni. Jeb konkrētāk, kā mainās ūdens jeb hidroloģiskais režīms augsnē, piemēram, pēc meža nociršanas, kad augsne ir traktoru izbraukāta un sadragāti augi un visa veģetācijas sega. Pēc sarunas ar diviem jomas speciālistiem izkristalizējās divi galvenie virzieni, kā laikapstākļi, klimats un augsne mijiedarbojas gada siltā daļā, kad augsnei ir būtiska loma ūdens gan novadīšanā, gan arī sausuma periodā tā saglabāšanā, kā aukstajā periodā – ziemā, kad notiek augsnes sasalšana. Tas savukārt būtiski ietekmē būves un šajā sadaļā Latvijā jau ir labi novērojama klimata pārmaiņu ietekme. Vasarā bieži ir problēmas ar sausumu un zemē, kas saulē pārkaltusi, ūdens neuzsūcas. To droši vien ir pamanījuši visi, kas darbojas dārzā, pietiek pat ar puķu podiem istabā – ja tā kārtīgi iekaltē, grūti pēc tam augsni samitrināt. Kāpēc tā notiek, skaidro ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra vadītājs Andis Kalvāns. Sausās vasarās, šķiet, visātrāk izžūst izravētie un uzrušinātie mazdārziņi. Augsne ir tiešā saulē, uzrušināta labāk žūst. Varbūt labāk to nedarīt? Pētnieks gan skaidro, ka rušināšana ir svarīga, vajadzīga un pareiza, jo uzrušinot augsnes virsējo slāni, tiek sagrautos saites ar dziļākiem slāņiem. Šie kanāliņi, pa kuriem ūdens pārvietojas, tiek pārrauti. Rezultātā, uzrušinātā augsnes kārta ātri izžūst, bet tā pasargā dziļākus augsnes slāņus no izkalšanas. Tāpēc mazdārziņu īpašniekiem bieži šķiet, ka zeme kā pulveris, bet tas pulveris patiesībā slēpj mitrāku augsni zem sevis. Andim Kalvānam arī jautājam, kādas izmaiņas notiek augsnē pēc meža nociršanas. Lielākā ietekme ir tā, ka samazinās virsma, no kuras lietus ūdeņiem iztvaikot, taču arī tam, ka augsne tiek izbraukāta, arī ir nozīme. Labā ziņa - ja mežs atjaunojas, vismaz Latvijas apstākļos dažos gados atjaunojas arī augsnes hidroloģiskā režīma īpašības. Savukārt ziemā augsnes sasalšana ir būtiskākā no augsnes īpašībām, kas ietekmē daudzas būves un arī ceļu infrastruktūru. Tas, ka ziemas kļūst arvien siltākas ietekmē arī augsnes sasalšanas dziļumu. Kas attiecas uz augsnes sasalumu un būvniecību, Ministru kabineta noteikumos ir īpaša sadaļa “Būvklimatoloģija”, kur ir aprakstīts, kādiem klimatiskajiem apstākļiem būves Latvijā tiek pakļautas. Tur minēts arī augsnes sasalums. Bet izrādās, ka noteikumi netiek līdzi klimata pārmaiņām. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju universitātes ģeoloģijas nodaļas profesors Māris Krievāns stāsta, ka pēdējās desmitgadēs augsnes sasalums ir daudz seklāks, nekā noteikumos norādītais.

Sācies jaunais mācību gads, un līdz ar tā sākumu ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Ar Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju, filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulku Andreju Veisbergu tiekamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ierakstā uzklausām, ko par latviešu valodas lietošanu uz ielas, skolās un medijos, kā arī par paaudžu atšķirībām valodas izmantošanā domā iedzīvotāji kādā Kurzemes mazpilsētā. Pēc vasaras pārtraukuma valodnieki atgriežas ar dažiem atgādinājumiem un novērojumiem. Pirmais, ko min Andrejs Veisbergs, ir divdabja lietošana, kur nevajadzētu lietot. Piemēram, klātesošs, kur vienkārši var teikt ir klāt vai piedalās. Viņam piekrīt arī Dite Liepa. Abi valodnieki norāda, ka vārdu klātesošs, līdzesošs, atbalstošs, palīdzošs vietā visur var lietot darbības vārdu. Šādi divdabja teicieni ir garas neskanīgas konstrukcijas. Tā varētu būt laika mode, jo divdabja teicieni šobrīd daudz dzirdami mediju valodā. Vārds klātesošs varētu būt ienācis angļu valodas ietekmē. Tāpat Andrejs Veisbergs min vārdkopas mājas tirgus lietojumu Iekšējais tirgus vietā. Tas ir tiešs pārnesums no angļu valodas. Savukārt Dite Liepa norādā, ka pēdējā laikā daudz dzirdējusi latviešu valodas vārdus, kas ir daudzskaitlī, lietojam vienskaitlī, piemēram, emocija, baža, iesna.

Burghley is in the books, Cornbury has wrapped, and the Agria European Championships at Blenheim Palace are around the corner. Perfect timing to lift the lid on a big push behind the scenes. Nicole sits down with BETF chair Sian Rodway and British Eventing's Rosie Williams to unpack the British Eventing Training Foundation's new officials campaign, why it matters for safety and fairness, and how anyone from fence judges to future course designers can climb a clear pathway. Nicole gives us a Stats Centre update, and we finish with a masterclass segment from Philip Surl and Alec Lochore on the TA and course designer partnership, control tents, and what “gold standard” really looks like on the ground. Episode Highlights Why a dedicated training foundation safeguards education when budgets get tight What the new officials pathway actually is and how you get on it The roles explained in plain English: stewards, TAs, scorers, controllers, fence judges Training the trainers and testing under pressure so standards stay high Fundraising targets, course walks with legends, and how to get involved Season check-in: Cornbury, Agria European Championships, and the young horse pipeline Guests Nicole Brown, host Sian Rodway, Chair, British Eventing Training Foundation Rosie Williams, Chief Executive, British Eventing Philip Surl, British Eventing Technical Advisor Alec Lochore, International Course Designer and Technical Delegate Check out the BE Stats Centre here. Follow @britisheventing on Instagram to stay up to date with all the action.  Want to find out more about BETF? Visit their webpage here. Eventing Manager 2.0 is live!

Put on your best private detective hat and prepare to get into character as we talk step into the Holodeck and prepare ourselves for inevitable disappointment. In ‘The Practical Joker,' the Enterprise computer gets wacky while Bones, Sulu and Uhura fail to enjoy a primitive Holodeck. In ‘My Way,' Odo uses AI to make girls like him and we get a lot of song and dance numbers (and the best IDW comics pitch) as we meet Vic Fontaine while in Strange New Worlds' Space Adventure Hour, La'an gets to beta-test the Holodeck and nearly kills everyone on the Enterprise doing so. Typical. Bloody Typical.Miles is a Jerk!

SHOW NOTES: The Practical Joker (07:50) My Way (28:49) Space Adventure Hour (55:03)

TALKING POINTS: The Knives, Doctor Who, the Southern Reach series (and the only film where Miles nearly wet himself in the cinema) Brighton Wok the Legend of Ganja Boxing, TAS actually pulling off some Shacting, Unfortunate stains, a noncanonical reason for Chekov's absence from TAS, Romulan pranks are usually pretty deadly, Hamboning, Odo secretly being a gossipy bitch, Miles and Charlie talk relationship advice, Tom Jones in Star Trek, we come up with the PERFECT IDW Comic pitch, Miles hates when 50s SF TV and Cinema is immediatly shown to be crap, The Last Frontier feels too mean spirited to be affectionate, the cast getting to play, Uhura and Scotty is a great contrast to Uhura at the start of Strange New Worlds, the L'an and Spock pairing seems weird and the show is obsessed with making us know Spock ***ks, Vulcan Walk of Shame, Charlie has tried to Riker a chair (Update: Charlie can still Riker a chair)

PEDANT'S CORNER: Top of the Pops and Old Grey Whistle Test are BBC Music shows, there was some BS about flags in the British News hence the strange tangent about flags. Neighbors and Home and Away are two long running Australian soap operas that were incredibly popular in the UK back in the day.

Režisore Liena Šmukste ir atradusi vēl maz iepazītu nišu Latvijas teātra kopainā, un tas ir sajūtu teātris. Jaunākā no viņas sajūtu izrādēm ir Cēsu Mazā teātra iestudētā „Bezgalīgais ritums”, izrādes stāsts sakņojas Edvarta Virzas lauku dzīves poēmā „Straumēni”. Augusta sākumā izrāde viesojās vietā, kur šis Edvarta Virzas darbs sarakstīts – Jelgavas novada Salgales pagasta "Billītēs". Uz izrādi sabraukušie jau ir izstaigājuši dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas memoriālās mājas pagalmu, tiek sapulcināti pie saimniecības ēkas, šķiet, ratnīcas, tā vismaz mudina domāt lielās divviru durvis. Režisore mūs sagatavo gaidāmajām sajūtām. Mudina lielā kastē atstāt liekās mantas. Kad visi sasēduši, jāuzliek acu aizsēji, klēpī jāieklāj drāna, jo izrādes laikā sajūtu teātra aktieri gan šķaidīsies ar alu, gan apvēcinās pirtsslotām, gan rokās liks dažādus priekšmetus. Tā ir pavisam citādāka teātra domāšana, izrādes tapšanas paņēmieni. Pat skatītājus šai izrādē nemaz vairs nevar saukt par skatītājiem. Raidījumā Augstāk par zemi par izrādi saruna ar režisori Lienu Šmuksti un Cēsu Mazā teātra vadītāju Ilzi Liepu. Izrādē „Bezgalīgais ritums” Edvarta Virzas teksta nav nemaz tik daudz. Īsie lasījuma fragmenti tikai piesaka tēmas. Lūk, “Straumēnos” pienācis pavasaris. Izrāde „Billītēs” notiek augustā, vasaras izskaņā šeit putni ir pavisam klusi. Bet aktieru izdoma putnu balsu atdarināšanā patiešām liek brīnīties. Telpas sajūtu rada aktieru atrašanās dažādos telpas stūros, skaņas te pietuvojas, te attālinās. „Bezgalīgais ritums”, kas izstāstīts Edvarta Virzas „Straumēnos”, kaut kādā ziņā ir spēkā arī dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mājās Jelgavas novada Salgales pagasta „Billītēs”. Tikai tas nav zemnieka darba vai dabas bezgalīgais ritums. Tas drīzāk ir stāsts, ka neviena netaisnība nav mūžīga. Mājas saimnieki – Edvarts Virza nomira Otrā pasaules kara gados. Elza Stērste par „tēvzemes nodevību” padomjlaikā tika notiesāta uz 25 gadiem spaidu darbos Sibīrijā. „Billītes” nonāca kolhoznieku ģimeņu rīcībā, tomēr jānovērtē, ka skaistie koki „Billīšu” pagalmā netika nopostīti, turpina kuplot pat Virzas dzejoli iedvesmojušais jasmīns. Tagad mājā saimnieko tās agrākie saimnieki, pagalmu man laipni izrāda Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālās mājas „Billītes”, vadītāja – dzejnieku mazmazmeita Diāna Jance.

Mientras en la cancha los Leones Negros ligaron su tercer empate consecutivo tras un intenso duelo en Tepatitlán, ese día también quedó marcado por un aniversario especial: el profesor Luis Alfonso Sosa cumplió cuatro años al frente del banquillo Melenudo. Sin embargo, la noticia más esperada no llegó desde el terreno de juego, sino desde las oficinas en Suiza, donde el TAS resolvió que el Ascenso regresará a partir de la temporada 2026-27, abriendo una nueva esperanza en el horizonte del futbol mexicano.

Testēšana, vai NATO ir gatavs rīkoties? Tā daudzi dēvē šīs nakts notikumus Polijā. Vai tas ir dēvējams par uzbrukumu NATO valstij, vai arī tā it vien Ukrainā notiekošā kara blakne? Arī jautājums, vai tās ir saistītas ar rietumvalstu gatavību garantēt Ukrainai drošību pēc tam, kad tiks apturēta pašreizējā karadarbība? Pagaidām gan nav nekādu pazīmju, ka tas varētu notikt, Krievija īsteno arvien masīvākus gaisa triecienus pret Ukrainu. Pēdējie notikumi ap karu un Ukraina mūsu uzmanības fokusā raidījumā Divas puslodes. Noslēgumā mazliet veltām arī uzmanību Francijai, kur ir kritusi kārtējā valdība. Francijas politiskā nozīme ir grūti pārvērtējama, bet kopš parlamenta vēlēšanām stabili funkcionējošu valdību izveidot tur nav iespējams. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis, portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Sazināmies ar atvaļinātu viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Sankcijas karājas gaisā, lidroboti lido debesīs Pagājušajā naktī Ukraina piedzīvoja kārtējo masveidīgo Krievijas lidrobotu un raķešu uzlidojumu, jau atkal ir postījumi un cilvēku upuri. Tomēr pagājušā nakts iezīmēja jaunu bīstamu precedentu – vairāki Krievijas lidroboti, šķērsojuši Ukrainas rietumu robežu, ielidoja Polijas gaisa telpā, kur to notriekšanā tika iesaistīti Polijas un arī Nīderlandes gaisa spēki. Iedzīvotāji valsts austrumdaļā saņēmuši brīdinājumus, uz laiku apturēta lidostu, tai skaitā Varšavas Šopēna starptautiskās lidostas darbība. Polijas premjerministrs Donalds Tusks apgalvojis, ka fiksēti pavisam 19 gaisa telpas robežu pārkāpšanas gadījumi, trīs vai četri lidroboti notriekti. Polija pieprasījusi iedarbināt NATO līguma 4. pantu, kas paredz dalībvalstu konsultācijas nolūkā konstatēt draudus kādas dalībvalsts suverenitātei, teritoriālajai integritātei vai drošībai. Šis ir pirmais precedents kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, kad kādas NATO valsts militārās vienības veic tiešu pretdarbību Krievijas militāriem objektiem, un būtiskais jautājums ir, vai tā bijusi Krievijas mērķtiecīga provokācija un NATO reakcijas spēju pārbaude. Par to vedina domāt aizvadītās nakts notikumu militārais un politiskais fons. Krievijas vasaras uzbrukuma kampaņa Ukrainā, ja arī vēl nav beigusies, tad tuvojas noslēgumam bez būtiskiem panākumiem. Toties agresorvalsts turpina uzstādīt arvien jaunus un jaunus rekordus, ar raķešu un lidrobotu triecieniem graujot Ukrainas pilsētas. Vēl nepieredzēta mēroga uzlidojums tika piedzīvots svētdien, 7. septembrī, kad Krievijas raķete, cita starpā, trāpīja arī Ukrainas valdības ēkai Kijivā. Pēc tam Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, žurnālistu jautāts, vai esot gatavs uzsākt jaunu sankciju kampaņu pret Krieviju, atbildēja, ka esot. Tas gan liek atcerēties visus iepriekšējos gadījumus, kad Kremlim ticis no Baltā nama saimnieka puses draudēts ar sankcijām, visiem brīdinājumiem un noteiktajiem termiņiem izplēnot bez rezultāta. Saskaņā ar šodien. 10. septembrī, parādījušos informāciju, Vašingtonas administrācija būtu gatava jaunām sankcijām pret Krieviju, ja to šai ziņā atbalstītu Eiropa, proti, tiekot sagaidīt, ka Eiropas Savienība noteiks importam no Ķīnas un Indijas simts procentu ievedmuitas tarifu, sodot šīs valstis par Krievijas fosilo izejvielu pirkšanu. Joprojām miglaina ir arī Savienoto Valstu iespējamā iesaiste drošības garantiju sniegšanā Ukrainai. Divdesmit sešas Ukrainas partnervalstis Eiropā pirms dažām dienām paziņoja, ka ir vienojušās par konkrētu iesaisti garantiju nodrošināšanā, Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdiem runājot, „uz zemes, gaisā un jūrā”. Lai gan ir skaidrs, ka jebkāda ārvalstu spēku izvietošana Ukrainā varētu notikt tikai pēc vienošanās par karadarbība pārtraukšanas, un ka šie spēki noteikti netiktu izvietoti Krievijas ieņemto apgabalu tiešā tuvumā, Kremlis jau reaģējis ar paziņojumu, ka jebkādi ārvalstu spēku Ukrainā tikšot uzlūkoti par leģitīmu mērķi. Parīzes sastrēgums Vakar, 9. septembrī, Francijas premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza prezidentam Emanuelam Makronam savu atlūgumu. Sabijis amatā deviņus mēnešus, Bairū pirmdien saņēma pārliecinošu Nacionālās Asamblejas, Francijas parlamenta, neuzticības balsojumu. Iemesli ir līdzīgi tiem, kas samērā īsā laikā maksājuši amatu diviem viņa priekšgājējiem un nu likuši prezidentam jau trešo reizi gada laikā meklēt jaunu valdības vadītāju. Francijas ekonomikai neklājas spoži, valsts parādsaistību apjoms kļuvis par nozīmīgu apgrūtinājumu budžetam; kā biedinošs brīdinājuma zvans ir ziņa, ka Francijas valsts parādzīmju procentu likme pārsniegusi Grieķijas, Spānijas un Portugāles likmes. Premjerministra Bairū centieni panākt taupīgāku nākamā gada budžetu izgāzās, saduroties ar kreiso un labējo populistu pretestību. Budžeta līdzsvarošana prasītu sociālo izdevumu mazināšanu, kas ne kreisajiem, ne populistiem nav pa prātam, savukārt lielāki nodokļi bagātākajiem pilsoņiem un biznesam ir anatēma lielai daļai prezidenta partijas. Pēc pagājušajā gadā notikušajām ārkārtas vēlēšanām spēku sadalījums Nacionālajā Asamblejā ir apmēram līdzīgs starp prezidenta Makrona vadīto centrisko grupu, kreisajiem, kuru vidū ietekmīgākie ir mēreni kreisie sociālisti un radikālākā, populistiskākā „Nepadevīgā Francija”, un Nacionālās apvienības frakciju labējā flangā. Šāds izkārtojums nepavisam neveicina kompromisus, no „Nepadevīgās Francijas” puses pastāvīgi izskan aicinājumi prezidentam demisionēt, savukārt Nacionālā apvienība prasa jaunas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās tai varētu būt vēl labāki panākumi nekā līdz šim. Tikām sociālajos tīklos izplatījies aicinājums ļaudīm šodien iziet ielās, kavējot transporta kustību, šādi paužot protestu pret iespējamajiem taupības pasākumiem uz sociālā budžeta rēķina. Kustība ieguvusi apzīmējumu „Bloķēsim visu”, un atbalstu tai izteikusi „Nepadevīgā francija”. Par premjerministra Bairū darba turpinātāju prezidents Makrons izraudzījies līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kuram devis uzdevumu meklēt kompromisu budžeta jautājumos ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kā raidsabiedrībai CNN paudis Parīzes domnīcas „Institute Montaigne” analītiķis Dominiks Moīzī, Francijas Piektā republika šobrīd piedzīvo smagāko sastrēgumu savā vēsturē. „1968. gada maijā sauklis bija „Francijai ir apnicis”. Taču šodien Francija ir neapmierināta, nikna, pilna nepatikas pret eliti. Izklausās, ka režīma maiņa ir neizbēgama, tomēr es neredzu, kā tā varētu notikt un kas šo darbu varētu paveikt. Mēs atrodamies pārejas fāzē starp sistēmu, kas vairs nedarbojas, un sistēmu, ko neviens vēl nevar iedomāties,” sacījis eksperts.   Sagatavoja Eduards Liniņš.        

Steve Pearlman: Today on actual intelligence, we have a very important and timely discussion with Dr. Robert Neber of a SU, whose recent opinion piece in inside higher education is titled AI and Higher Ed, and an impending collapse. Robert is a teaching professor and honors faculty fellow at the Barrett Honors College at a SU.And the reason that I invited him to speak with us today on actual intelligence is his perspective on artificial intelligence and education. And his contention roughly that higher Ed's rush to embrace artificial intelligence is going to lead us to some rather troubling places. So let's get to it with Dr.Robert Niebuhr.Robert. We talked a little bit about this on our pre-call, and I don't usually start a podcast like this, but what you said to me was so striking, so, uh, nauseating. So infuriating that I think it's a good place to begin and maybe some of [00:01:00] our listeners who value actual intelligence will also find it as appalling as I do, or at least a point of interest that needs to be talked about.You were in a meeting and we're not gonna talk about exactly, necessarily what that meeting was, but you're in a meeting with a number of other. Faculty members and something interesting arose, and I'll allow you to share that experience with us and we'll use that as a springboard for this discussion.Robert Neibuhr: Yeah, sure. Uh, so obviously, as you can imagine, right, I mean, faculty are trying to cope with, um, a perceived notion that students are using AI to create essays. And, and, uh, you know, in, in the, where I'm at, you know, one of the backbones, um, in my unit to. Um, assessed work is looking at argumentative essays.So the, the sort of, the idea that, that this argumentative essay is a backbone of a, of a grade and assessment. Um, and if we're, if we're suspecting that they're, they're using ai, um, you [00:02:00] know, faculty said, well, why should we bother grading essays if they're written by bots? Um, and, and you know, I mean, there's a lot, there's a lot to unpack there and a lot of things that are problematic with that.Um, but yeah, the, the, the idea that, you know, we, we don't have to, to combat a, to combat the perceived threat of, of student misuse of ai, we just will forego critical assessment. Um, that, that was, you know, not a lone voice in the room. That that seemed to be something that was, that was reasonably popular.Steve Pearlman: Was there any recognition of what might be being sacrificed by not ever having students write another essay just to avoid them using ai, which of course we don't want them to just have essays write, uh, so of course we don't want them to just have AI write their essays. That's not getting us anywhere.But was there any conception that there might be some loss in terms of that policy? [00:03:00]Robert Neibuhr: I mean, I, I think, I think so. I mean, I, I imagine, uh, you know, I think. My colleagues come from, from a place where, where they're, they're trying to figure out and, and cope with a change in reality. Right? But, um, there, there is also a subtext, I think across, across faculties in the United States of being overworked.And, and especially with the mantra among, you know, administration of, you know, AI will help us ramp up or scale up our, our class sizes and we can do more and we can. All this sort of extra stuff that it would seem like faculty would be, um, you know, more of their time and, and more of their effort, you know, as an ask here that I think that's, that, that may be, that may have been part of it.Um, I, I, I don't know that the idea of like the logical implication of this, that, you know, if we no longer. Exercise students' brains if we no longer have them go through a process that encourages critical [00:04:00] thinking and art, you know, articulating that through writing, like what that means. I, I don't know that they sort of thought it beyond like, well, you know, this could be, we could try it and see was kind of the mentality that I, I sort of gauged from, from the room.But, uh, it's, I mean, it's a bigger problem, right? I think the, the, the larger aspect of. What do we, what do we do? What can we do as faculty in this sort of broad push for AI all over the place? And then the idea of the mixed messages. Students get right. Students get this idea, well, this is the future. If you don't learn how to, how to use it, if you don't, you know, understand it, you're gonna be left behind.And then at the same time, it's like, well, don't use it from my class. Right? Learn it, but don't use it here. And that's. That's super unclear for students and it's, it's unclear for faculty too, right? So, um, it, it's one of those things that it's not, um, I don't think in the short term it works. And as you, as you, as you implied, right, the long term solution here of getting rid of essay [00:05:00] assignments in, in a discussion based seminar that relies on essays as a critical, I mean, this is not a viable solution, right?We, we got the entire purpose of, of the program in this case.Steve Pearlman (2): And yet a lot of faculty from what you described and a lot of what I've read as well, is also moving towards having AI be able to grade. The students work not just on simple tests, but on essays. And as you point out in your article, that's potentially moving us to a place where kids are using AI to write the essays, and then faculty are using AI to grade the essays.And who, when did the human being get involved in between, in terms of any intellectual growth?Robert Neibuhr: Yeah. No, it, it's, I think it's a, it's, it's really, it's a, it's a really big, it's a really big problem because, um. Again, those long-term implications, uh, are, are clear as, as, as you laid out. But, um, it's also, I mean, like, again, like this notion that [00:06:00] there's, there's a tool that obviously can help us, you know, multiple avenues where AI can be, can be something that's, that's helps us be more efficient and all this, those sort of stuff that, that's, that's, that's true.Um, so it's, it's there. So we should gauge and understand it. Um, but it doesn't mean you just use it everywhere. You know, you, you can buy, I don't know, you can buy alcohol at the grocery store. It doesn't mean you have it with your Cheerios, right? I mean, there's a, there's a time and place polite society says, you know, you can consume this at these times with these meals or in this company, right?It's not all, all of this. So things, so, you know, the message that I think it's a level of respect, right? If we, we don't respect the students, if we don't lay out clear guidelines and. We don't show them respect, we don't ask for respect back if, if we use bots to grade and the whole thing just becomes a charade.And, and I, I think the, again, the system [00:07:00] begins to, to break down and I think people wind up losing the point of what the exercise is all about anyway. And I, I may not just the assignment or the class, but like higher education. Right. I mean, the, the, the point is to. Teach us how to be better thinkers to, to gauge, evaluate information, uh, you know, use evidence, uh, apply it in our lives as, as we see fit.And, and if it's, and if we're not prepped for that, then, then what did they prep us for? If, if, you know, the student's perspective, it's like, well, what did I just do? What did I pay for? That's, that's a, that's a huge long term problemSteve Pearlman (2): it seems like. Uh. That, what did I pay for? Question is gonna come to bear heavily on higher education in the near future because if students are able to use AI to accomplish some of their work, and if faculty are using AI to grade some of their [00:08:00] work and so on, and then the, you know, the, these degrees are costing hundreds of thousands of dollars.And it's an effectual piece of paper that maybe that loses value in essence also because the students didn't really get anything from that process or get as much as they used to because they're using ai. You know, is this moving towards some kind of gross reassessment of the value of higher education or its role in our society entirely?Robert Neibuhr: I mean, it it, I think it certainly. It certainly has the potential, right? I mean, I would, I would even look back and, and think of a, a steady decline, right? That this is, this is one of, of many pieces that have gone, gone down. And I, you know, I mean mentioning in, in your, in your question just now, right? That the sense of, you know, students as client or customer, uh, how that has changed the sort of the, the interface and, and [00:09:00] how, you know.Uh, we, we think of this, uh, this whole, this whole endeavor, right? I mean, um, and, you know, and this leads to things like, oh, retention numbers and, and all these sort of things that the mental gymnastics that happens to, um, you know, do all these things and, and the truth be told, right? Different paths for different people, right?There's not, you know, there's not a single, like, you don't have to get the degree in physics to be as successful, but the, the student as, as, as customer, I think also has, um. Solidified this, this notion, um, that we can le list the student feedback, right? And, and student feedback is important. So I'll qualify that that standards were, were low.I, I know for my own example, you know, even 20 years ago, right, that that undergraduates would have to produce a capstone thesis as part of their bachelor's degree. And I know firsthand that at from the time that, you know, [00:10:00] the history department had looked at, um, exit surveys of people who didn't finish their history degree.And they said, well, why didn't you finish your history degree? I said, oh, well, you know, I, whatever the program was, psychology, sociology, doesn't matter, whatever the other degree was. That degree program didn't require a thesis. So that was. That was easier, right? That was the student saying, you know what, I'm gonna opt out of the hard work and I'm gonna take, take this other one.And so the history department's answer kind of like the we'll stop grading essays was, we won't, we won't require a thesis anymore that'll stem the tide of our losses. Of course it didn't. Right? 'cause they're larger things going on and, and you know, some of it's internal, some of it's external and out of, out of, you know, history departments, you know, control.Um. But I, I think part of, part of this also then sort of, you know, cuts this, this notion of the rhetoric in the last, at least two decades of [00:11:00] college is your ticket to a successful career. Like, and it's just quantifiable, right? I mean, there's no doubt that, you know, if you have a college degree, your lifetime earnings will be such and such amount higher than, right?So there's, there's clear evidence there. There's, there's, there's tangible things, but that's become degraded, I think. To, to a, a simple binary like, oh, my piece of paper gets me this. And, and I think that mentality has been sort of seeping in. And I think this is kind of where, um, some of these things are, are coming from.Like it is just a piece of paper. I don't have to worry about, you know, what skillset I get in higher ed because I'm gonna learn on the job anyway. Uh, or I don't, like, students will say, I don't see this as valuable to what I'm gonna do. So it's, it's as kind of said the reckoning long term, like upending, the higher ed.I mean, I, I think as some of these questions linger and, and, and simmer and, and costs get higher and, you know, [00:12:00] parents get more, you know, upset and, and, and students with their loans. I mean, I, I, I can't see going in, in perpetuity in the direction that it's, it's going with or without ai, but I think AI maybe speeds this up.Steve Pearlman (2): In a sense, I see this as an extension of Goodheart's Law, which is that if we just focus on the measurement, then the thing that we're measuring becomes inval or valueless to us, uh, because the measurement becomes the value. And I see that happening with ai, right? The goal is to create a paper that gets an a, it doesn't matter if I use AI to do it, because I've achieved the goal, right?The, the, the outcome that I want. I've satisfied Good Heart's law. I have produced the outcome and the measurement has been achieved. I haven't learned to write a paper or think for myself or put a sentence together, but I've nevertheless achieved the outcome, and that seems true from both perspectives.There's the student perspective, which is that I've produced the paper, I've gone through a series of [00:13:00] steps that have made the paper happen. I didn't write it, but I used AI to do it in a worst case scenario and presented it, and then it happens from the teacher's perspective, which is that whether or not AI grades it.They have, in fact, nevertheless produced the artifact that I need to assess and achieve the assessment and everybody's happy. Uh, except you know that this is utterly undermining the fundamental premise of education itself, which is the development of the individual. Yeah. Do you think down the road. I know this is purely speculative and maybe it's overly hopeful in fact, but does the reckoning in higher education, and maybe even in secondary education and primary education come down to saying, look, um, you know, AI is something that students are gonna be able to use and be proficient in regardless of whether or not we exist.The only way that we're gonna carve out a meaningful existence for ourself is an essentially, almost a reversion to [00:14:00] what higher education was. Years ago, maybe it is not as much for everybody. Maybe it is more for those people who really want to become intellectuals, use their minds, develop the mindsets and the skills of the intellectual in the positive sense of that, and in whatever way they're contributing to society.Maybe there are fewer institutions, but they are holding the line further on the cultivation of the individual and those individuals. Maybe because there are fewer of them and because they are more specialized in certain critical thinking skills become, again, more valuable to society. Is that possible, do you think?Or is, am I pipe dreaming here? Because I just hope education doesn't implode entirely though. I think a reckoning is gonna be healthy.Robert Neibuhr: Yeah.Steve Pearlman (2): What do you think?Robert Neibuhr: Yeah, no, I mean, um, the, the, the first bit that crossed my mind as as you were talking was this sort of the, the saying. Something about, you know, some of [00:15:00] us can pretend all the time and get away with it.All of us can pretend some of the time, but we all can't pretend all the time. Right? Like this sort of sense of, of, you know, like there, there has to be, someone has to tell the truth, right? Like the emperor with no clothes, it's like, well, clearly there's something wrong here. Um, but I to to the, to the future and where this, where this sort of looks and where you, where you went towards the, the end of the question.Um. I mean, I, I don't, I don't know, but if, if the rhetoric about AI reshaping the workforce, if, if part of that comes true and, and if it's, if it's about, you know, um, one skilled, let's call 'em a critical thinker, because ideally that's what's, what's going on. But one skilled, critical thinker at a desk can, can, you know, enter in the, the correct.Keystrokes to enable a machine to do the work of what 10 people would've done. I, I don't know. Right. Let's assume the, sort of, the productivity is there across [00:16:00] white collar, um, professions. I, I don't think, I think if you give everyone a college degree and the, the act, the, the possibility for a meaningful job is so slim.You create a society that that is. Seething with despair and resentment. Right? And, and you know, I'm scholar of primarily the Cold War. And you look at, you know, across Eastern Europe, the, the, the correlation between high unemployment, yet high levels of degrees of, of bachelor's degrees and sort of resentment and the political, the search, right?Like there, you see, especially in the 1970s and eighties, there's this sort of lost. Um, there's a sense of hopelessness, like, I can't survive here in Poland or Yugoslavia or Bulgaria, or whatever it was. Um, and, and if I don't fit, then, then that's like the society has failed me. And if, if we have this scenario where everyone just gets pushed through and gets a degree, [00:17:00] but you know, they're, they're, they're doing something that they don't, they haven't been trained in or they don't enjoy, or it doesn't fit with anything, it doesn't realize their personal goals.It has to, the system has to collapse. We have to reshape it into something that's trade school, uh, or, or what, you know, various levels. Right. And, and I get the idea of maybe a liberal arts, uh, uh, you know, system that, you know, people who want to enter in and, and, you know, be the sort of intellectual, the philosopher kings, I suppose, right.But, um, but that there, there probably should be some sort of system that would, that would recognize that because it, it, it doesn't, it doesn't seem like society, we'd be playing too many games and, and fi you know, playing with fire if, if society is just sort of running on the status quo.Steve Pearlman (2): I wanna bounce your article in inside Higher Ed against another one that was fairly [00:18:00] contemporaneous and I'll put it in the show notes.And the title was, effectively, AI is changing. Higher education, and it was very neutral in its assessment. But within that was a survey, uh, that was conducted of thousands of college students, two thirds of whom reported that the use of AI was probably degrading their critical thinking skills. And the, the author build this as neutrally changing higher education and I.I think there's a prevailing attitude in among many faculty members, at least the literature that's coming out is so much rah rah about artificial intelligence that if anything, that neutrality of the author was conservative relative to I think a lot of how educators are viewing it, but I was very disturbed by that characterization.If two thirds of students report that [00:19:00] using AI is probably degrading their critical thinking skills. How, how the hell are we describing that as neutrally changing or having positive and negative effects? It seems to me that that has, uh, at least for the time being, should raise enough alarms for us to say, wait a second.That's not having a neutral effect at all. That's a terrible degradation of higher education, especially given that it wasn't really cultivating critical thinking skills to begin with, and now that students themselves. Are reporting that it's harming it, especially when students tend to overestimate their critical thinking skills in most research surveys about it.This seems like it, it's a pretty clear indictment of artificial intelligence's role so far in education.Robert Neibuhr: Yeah, no, I, I think, and, and this sort of, um, I'm not surprised that I, as you said, like this, I, I think seeing that as neutral or, or. Um, continuing [00:20:00] to just cheerlead the, a notion among administration faculty that, you know, this is the new direction no matter what.Right? Those people who think they're critical thinking, those students must be misguided somehow they don't understand, right? I mean, we get this sort of disconnected, um, mentality. Um, but that's, that's, um, that, that does it, it creates a, a, a serious issue for, for the whole system because then again, it's, um.How willing are, are those, how willing are those two thirds, uh, who responded that way? How willing are they to follow the rules? How willing are they to, to not say, well, you know, this is all kind of a sham, so I, you know, I'll bend a little bit. I'll, I'll sort of have more ai, do more of my work. Like who's gonna catch me mentality?And that's, I mean, that's. Not to say they're bad people for student for doing that. That's kind of a natural reaction. We've encouraged people to take this sort of approach, [00:21:00] um, and, and 'cause students increasingly, I've witnessed, anecdotally, I've witnessed the, the decline in punishing students for academic offenses, right?I mean, I remember 20 years ago, uh, as a, as a grad ta. Um, I, I caught two students that I, I was pretty sure that they, they copied each other and they, they had essays that were, they changed some words, but I was convinced, and it, and the, the dean's office concur, concurred. It does seem that way, but you understand that one student has a serious problem right now and his mother's very ill, and, you know, we can give him a break.And I'm not out to, you know, obviously if someone's. Circumstances or circumstances, those are real, right? I mean, I'm not some sort of, you know, like we have to always, but you have a heart, but you, you know, what does that, what message does that send? Uh, that it's, oh, but if I have a sad story or something's going on in my life, [00:22:00] it's okay.And, and I think this AI use and, and the, in the lack of clarity. Um, and this sort of, all this sort of push is, is simply en encouraging the kind of behavior that we o overall don't want. Um, so maybe it's neutral now, let's say give the guy the benefit of the doubt. Um, maybe it's neutral today. I don't think it's neutral in a year from now, or six months, right?I don't, I don't think that can be, it's a sustainable thing.Steve Pearlman (2): Let me touch on that. Uh, because I was around, I'm old enough to have been around when the internet hit higher education. And I remember at that time two things that fascinated me that I thought were very odd, uh, for, and the faculty were as they are now with ai, think racing to embrace the internet, uh, Google searches, uh, HTML, and you know, so forth.And one of the things that struck me as very odd was the push they felt [00:23:00] to incorporate the internet into their classes and teach students how to use it and so forth. Which I didn't understand because it was very clear that the students were far more adept at it than any of the faculty were, and they were becoming the digital natives that they are now.And so I don't know why anyone felt as though we were needing to teach them how to use the internet when they were far ahead of us, obviously, in all of that. And the second thing was that emerged at the same time, was. An argument that, that it was a lateral shift, that reading short little webpages and clicking on different links, and as things got shorter and shorter, uh, and webpages got more desperate and so forth, we would, it was just a neutral shift in how people thought, and it was not a degradation of the ability to focus long term to go deeper.And so on, and I said, well, how can it not be? If we look at the two formats, you have a book on one hand that is a contiguous [00:24:00] set of ideas developed more deeply, and then you have a number of different web pages that are skirting across many different HTML links to different short paragraphs about things.And I sort of tried to scream at the wind a little bit about it back then, but it was, it was obvious that it was blowing in the wrong direction. And it seems to me AI is that only times about a thousand in terms of what's happening. Once again, we see a clamor to teach students how to use AI and incorporate it into their lives when they're already far ahead of us in terms of what AI is doing and how to use it.And the second thing is this notion that, again, it's lateral if not beneficial when the evidence suggests otherwise. Can you, in your insight where, given your position, I'm wondering if you can help me appreciate. Why are what is behind the faculty rush in education to embrace this? Is it, I get a sense and I'll, and then I'll be quiet because I'm trying to ask you a question.I've only asked four [00:25:00] so far. But, uh, I get a sense that, in a sense I think the faculty kind of feel helpless. That, that there's a, there's a sense that if we can't beat this and we have no idea how we could possibly beat this, then we might as well just go with it. Uh, do you feel like that's accurate?Robert Neibuhr: I think, I think, um, yes.I, I, you know, maybe a little more, some nuance to the, yes. Um, I, I suppose on the one side, um, again, faculty coming, generally coming from, from a good place, right? I wanna, I wanna help my students and I think that's, you know, um, you know, rather, rather ubiquitous, uh, among, among faculty, I wanna help, I wanna help the students, uh, do better and, and succeed.I, I think if, if there's this, this huge push to say that AI is the future, AI is if we don't, if we don't talk about it, if we don't introduce it to students, if we [00:26:00] don't sort of teach them things about it, that we're doing the students a disservice. So I, I think there's this reflective, like, we don't have much time.We have to teach them something. Let's chisel together, you know, some sort of idea and, and you know, then I can feel good about, um, having passed on some sort of, you know, knowledge to my students and help me better prepare them. I think that's perhaps, um, part of it. Um. Yeah, I think a helplessness in terms too of, you know, I, I feedback or things I hear from faculty in my unit and, and, and elsewhere is, is this sort of helplessness that administration is, has a tremendous amount of power and is sort of pushing an agenda that faculty don't have the ability to push back against as well.Right? So like. Again, a [00:27:00] perfect world. Let's think about this. Let's figure out what's actually necessary, how we can, how we can prepare students. Let's, let's think about this and, and be, be reasonable about it versus the sort of top down push. And I think faculties across the country have, have lost an ability to, to be self-governing as they would've been, you know, 20 years ago or something like this.Uh, and, and you know, the sort of administrative superstructure that has has dominated. You know, universities, uh, in, in the recent years, um, just simply says, this is what we do. And, and part of this is I thinklike, like before, right? So my university is, I think, the biggest in the country. Um, uh, or certainly one of the top three or something like this. Um, and, and the notion of scaling up is kind of always on sort of the, the talking points of the, this, right? We, let's scale up, let's do something else to have a even bigger, or let's grow by this much.Or [00:28:00] that, that pressure then doesn't come with let's hire X number of faculty to take care of that, right? Let's hire this many more people to, to get. So it's asking more, but without giving more support. Um. And I think too, what you, what you mentioned with in the beginning, uh, of your question with sort of the way the internet was, I haven't thought this through.This is just sort of, you know, just on the spot here. Um, maybe this is, maybe this is not necessarily the, the best analysis, but my own sort of thought there is, you know, we don't, we don't, we no longer have a robust research librarian. Network at universities anymore, in my opinion. So in other words, like folks who would've been in charge of, um, perusing, you know, the, the publications and, and journals and being in touch with faculty, doing research to say, Hey, I know you're [00:29:00] a specialist in this.Here are the newest titles. Do you want me to buy this database? Or whatever the, the thing might be, right? Like those, the intermediaries between the material and then the faculty. Those, those folks have been largely eliminated and they're not rep being replaced as they retire. There's only a few, a handful of programs that could do library science as a, as a master graduate degree anymore in this country.So with the idea that, that the internet just equalizes us, I'm just as equipped as you would be or the research librarian would be to just go online and find whatever I need. And that's, that's also not. Necessarily true, right? I mean, I, I may be in touch with the things going on in my field, but there's so much going on that I don't have time to, to, you know, and in a sense of research, I am overburdened in a way, and, and letting me fend for myself.Um, you know, maybe it works, maybe it doesn't. [00:30:00] But we've hollowed out the level of specialists who would be that point of reference to go in and, and look at all of those things. Sort of filter a bit and help in the process. And I think that's, you know, that's something I think the internet may have, may have helped, uh, do.And the way that so much became online in the last 20 years in terms of, of, you know, research materials, primary sources, all this sort of stuff. And, and the down, the downfall I would say of, of that profess.Steve Pearlman (2): That seems to me indicative that issue with librarians seems indicative to me of a larger issue.And it's one that you mentioned as well earlier of, um, this, the value of AI to the administration in terms of economizing further economizing further, further economizing instruction. Uh, so what risk do you see or do you hear on the ground? The tremblings of AI [00:31:00] replacing faculty members for certain tasks.I mean, we went from faculty members to adjuncts to teaching assistants doing most of the work. And I, I, I have to think, and there's already publication about it, of administration seeing AI as the next great cost saving measure.Robert Neibuhr: A hundred percent. Yeah. No, I, I think I, I think that's exactly right. I mean, the, the notion that you'd have sort of like.Sort of like at the grocery store, you have two or three checkouts that are open that has a person there checking you out versus the one person loading over 15 self checkouts. I, I, I think that's certainly, and it, especially thinking about economizing and scale and, and saving money. I mean, this has to be, I see it now with, with the, the way that, um, you know, students that used to be.A hundred students, 150, 200 maybe in a class was really big and you had a faculty member with three or four or five TAs or whatever the [00:32:00] breakdown would be. I, I have, I know people at, at my university have six, 700 students in the class. That's, I, I, I don't, how do you, you lose, I mean, that's, I mean, that's just incomprehensible to me in terms of the point of higher ed.Right? I mean, like, you don't, you're not fostering any. Any connectivity, you're not, I mean, it may as well be a bot because you, the student will never interact, you know? Right. Maybe the faculties of noble laureate, you'll never interact with that person. There's, there's very little, um, so that's, that's, that's I think, uh, you know, a, a huge piece of, of where this will go.And I, yeah, I think faculty are vulnerable, that they've been made more vulnerable over the last decades and, and, and Yeah. I don't see it voting well, my advice to the. Faculty. I began the podcast, right? This notion of let's stop grading, you know? I said, well, you know, I mean, we should think of ways that we remain [00:33:00] relevant, right?I mean, if, if we, if we propose that, well, we just won't grade essays. We won't assign essays, then for sure they can get someone, the administration can hire someone at lower pay to do what we're doing in the classroom. That's not. That's not a far stretch of anyone's imagination. Um, so I, I mean, I don't want to be a part of the, you know, the, the group that nullifies myself by taking away the prime thing that I can give.Right. Um, but not to ramble, but I, you know, part of the, this fear too is, is a student yesterday had sent me, um, uh, something that was really interesting. So, uh, we're a Cold War class. Cold War seminar. He read a book by, uh, John Lewis Gatis, and, and he, he read it. He, he had some notes. He understood a lot and really, really bright guy.And, and then he, he said, you know, I put into ai, I forget which, which program, but he put into AI created a [00:34:00] podcast that talks about this book. Holy cow. It was, I listened to 10 or 15 minutes of it. It was two people talking. They, they, it mimicked. It mimicked. I mean, it was, it could have been real had I been in the car listening, I would've thought this was a, a, you know, a book talk about Candice's last book on the call.It was, it was insane how good it sounded. And, uh, you know, uh, that's, that would be easy for, uh, you know, recreate, you know, Dr. Nebo in a, in a discussion seminar. So, you know, my, they can get my image and they can get my voice, and who knows? I mean, that, that can't be that thing.Steve Pearlman (2): No, and you know, it, you raised the point about chatting with bots and it, I'll piggyback on what you're saying right now.I can understand if we're gonna have an interaction with bots as an, as a tutor, and potentially valuably. So I'm not against all usages of ai, where if we're learning, say, the layers [00:35:00] of the earth's crust. Uh, as a very simplistic example, but nevertheless, we can rely on the AI to be relatively accurate in coaching us about the layers of the earth crust.But now there are also ais who will interact with you as Hamlet. Well, you could pull out any 50 Shakespeare scholars and have them respond to prompts and that you'll get different responses. All of them thoughtful. But this bot who is deciding, uh, but based on what algorithms are we deciding its responses as Hamlet to prompts that are not within Hamlet, that now we're crossing quite the Rubicon in terms of where we're putting trust in bots to educate our students or coach our students.In ways that I don't think are reliable, and it's not, even if the, even if the bot gives what might be very thoughtful hamlet responses and very reasonable ones, they are a selection of, of an [00:36:00] interpretation of Hamlet based on certain people. I guess that it's searching across the internet as opposed to others, and now that's equally dangerous to me as far as I can conceive.Robert Neibuhr: Yeah, I think, you know, that I've, I've. The same, the same sort of idea of the sort of book, book summary. And, and, and I mean, I, I, I think it's so even a fact, even just fact as you said, like just scientific facts that we know that can be provable. If, if we wind up having queries to the AI and say, okay, what is this?And it gives us the right answer and we check it, we know it, but at at a point, right? I mean, we have to say, okay, you know, it's been right 52 times. I trust it now, and who's to, and if I stop and check like, you know what, I verified, this is good, and now down the road it lies to me. Or, or again, this other, you know, avatar, other sort of per ai sort of driven personality or, or, or, [00:37:00] you know, this comes in and, and now I don't realize that I'm taking an information at face value.And again, I lose that critical thinking. I, I lose that ability. That's also reasonable, right? If I checked it so many times, what, what else can I do? I'm a busy person, right? We're all busy people. How can I keep referring back and verifying? Um, and that's gonna, I think that's gonna be a huge problem. If, if we wind up at some point saying, yep, that's good.And then, and thenSteve Pearlman (2): we're, we're duped down the road. It reminds me of an old Steve Martin joke. He would say that, um, he thought it would be a great practical joke to play on kids. Uh, if you raise them to speak wrong when they get to school, so all their words are incorrect and they have no idea. Yeah, it sort of seems like the same problem, right?A certain point. The AI might be telling us everything that's wrong. We have no idea that it's wrong, and we're living in that world where everything is distorted and we don't know what we don't even know. That's a terrifying prospect. Thanks for [00:38:00] bringing that up. I try to bring up the hide behind. So as, as we wrap this up, where, what didn't I ask you about?Where, what's the thing that you think we also need to talk about here that I didn't shed enough light on for this conversation?Robert Neibuhr: Oh, I don't, I mean, I, I guess I, I, my, my own sense is that, that the conversation. Any conversation about higher ed um, needs to be grounded in the basic principle of, of the point, like the, the value that, that we get from it, the, the goals that it, it it brings us.Um, and, and, um, you know, that if, if that's at the center, if, if the idea of, you know, instilling, uh, you know, students with the tools to. Actually survive in a dynamic world. You know, [00:39:00] my degree today might totally change into the reality. It might totally change in 10 years, whatever, if I'm still equipped to respond to that change.That's been a successful education. Right. And, and, and the, the point of the, the critical thought, the reflection, um, the, you know, preparing for, um. Really the, for our context in the United States, I mean, I think it's, it's also part of the, the whole experience with, or experiment with, with democracy, right?Inform citizenship. I mean, this is all part of it. If, if it's just, um, if the narrative about higher ed is simply the paper mill or green mill for a job to get some sort of, you know, a higher number of, of a wage, or if it's about, you know. Finishing just tick boxes and hitting goals without being ever checked or questioned.I mean, that's, that's, um. That's not the right, that's not the point. I, I don't think. Right. I mean, the, the, you know, what are, what are, how are we growing, how are we building ourselves? [00:40:00] How are we preparing for uncertain futures? And if the conversation they should always be, be, be centered on, on that, uh, whether it's AI or whether it's, you know, any other stuff.But that, that would be the only thing I would sort of stress. But I, we've talked about that already, but I think that's, I try to think of that in, in terms of any of these,Steve Pearlman (2): um, sort of conversations. I wanna ask you one last question that just came to mind. What if, I'm sure we have a lot, we have a lot of parents listening.I'm curious as to what message you would send to them if they have either students, children in college or children headed to college in the somewhat near future. What's the message for them at this point with respect to all of that? Because I don't exactly know what it is.Robert Neibuhr: Yeah, I mean, I, it's, I, it, it seems, what, what I think is, is, is is not gonna be a popular [00:41:00] or not gonna be, you know, what folks, you know, necessarily can, can even, you know, want to hear or, or, you know, could even act on it.But I, I, I guess part of it is, is to, can. Ensure you're involved and, and understand, you know, ask, what's the syllabus? I mean, I'll digress for a second, right? I mean, I, I, this is one of those things that I've had a critique about for, for a while. Um, sort of my grumpy old man coming out. But I mean like the, the sort of sense of like universities.Let's build a really luxurious dorm facility. Let's build up the sports center. Let's have, when, when the TV crew comes for the game day, we'll have brand new flowers. The, the sort of superficial wowing that happens. And parents, the, the, the tours are a big part of this, right? I mean, the tours show all the goodies.And not to say that that's a bad thing, right? I mean, you know, dorms were substandard 30 years ago in large, right? I mean, there's, there's an argument for why these things [00:42:00] are good. Um, but, but I think a lot of the, the, there's been a, a, a cleavage between what parents are told the experience is gonna be and what they're actually sort of shown and informed.And then of course, students want independence. Students want, you know, they're, they're on their own now, their decision makers and in large part, and there's a sort of disconnection there. And I, I think it's, it's hard, it's a big ask, but if parents can, can remain. Ask the tough questions. Like how many books in a library, how many, you know, how many, uh, you know, full-time faculty, how many, you know, go down the list of academic credentials.Um, and then look at the syllabi. Look at the assignments from from your students, right? Or, or think about, uh, if they're already in there or if they're going right. Think about that as something you would, you would do. Um. And, and, you know, keep people's feet to the fire, right? I mean, to use of a tired metaphor, but I [00:43:00] mean, keep, keep that as much as you can and, and, you know, try to push back because if, if students are customers, um, parents are the, are the ones paying for it ultimately.So they're detached their, the true customer. I, I suppose. And if they start calling up the deans and saying things like, what is, what's going on here? Um, maybe things will, will change. Maybe there'll be a, a response. Um, but stay informed, I guess, as, as much as I possibly can, I think wouldSteve Pearlman (2): be the, well, that seems Sage elite to me.Robert, thanks so much for being on actual intelligence. I appreciate it and, and, uh, as you're thinking evolves on this, maybe we can have you back in the future sometime and continue the discussion.Robert Neibuhr: Sounds great. Thank you.Steve Pearlman (2): Thank you. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit pearlmanactualintelligence.substack.com

Diaspora nav tikai kultūras vai emocionālās piederības simbols, tā ir arī globāli aktīva un ekonomiski kompetenta kopiena, kuras ieguldījumi var būtiski stiprināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Tā ir sacījusi Latvijas Universitātes tenurprofesora Inta Mieriņa. Viņas teikto apstiprina arī Pasaules Bankas dati, ka 2022. gadā no ārvalstīm caur Latvijas bankām mājsaimniecībām ieskaitīts vairāk nekā miljards eiro, un tas veido līdz pat 4% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir liels pienesums, un tieši ārzemēs dzīvojošo tautiešu pārskaitījumi savām ģimenēm ir lielākā sadaļa. Pirms trim gadiem tas Latviju ierindoja otrajā vietā Eiropas Savienībā. Bet, ja mēs runājam par uzkrātajām investīcijām, tad gan mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm par aptuveni 10 miljardiem eiro.  Šoreiz saruna par to, kā diasporas investīcijas varam pārvērst veiksmes stāstā, un vienlaikus, protams, skaidrojam, ko vispār saprotam, sakot vārdus diasporas investīcijas. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs Miks Muižarājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis un Lestenes biedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Danuta Pīlapa.

La nueva Corte abre oportunidad para justicia indígena, Brasil despluma a Estados Unidos en importaciones de pollo mexicanas y el beisbol se abre paso como nuevo escaparate para las marcas, con Gonzalo Soto y Ari Ortega00:00 Introducción02:12 Nueva Corte abre oportunidad para justicia indígena; "es paso a paso", dicen expertos05:16 Brasil despluma a EU en importaciones de pollo de México07:20 Agencia de Transformación pasa funciones satelitales y espaciales a Promtel11:39 El beisbol se abre paso como nuevo escaparate para las marcas15:32 David no puede con Goliat: el TAS da la razón a la FMF

Augustā noslēgusies kārtējā "Mana jūra" ekspedīcija Latvijā, bet Ženēvā nesekmīgi beigušās sarunas par plastmasas lietojumu un piesārņojumu pasaulē. Kāda šobrīd situācija ar plastmasas ražošanu un pārstrādi pasaulē un ko pētījumi stāsta par plastmasas ceļu dabā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Jānis Ulme, Vides izglītības fonda pārstāvis, Jānis Brizga, Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis, un Inta Dimante-Deimantoviča, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece un mikroplastmasas laboratorijas vadītāja. "Mikroplastmasa ir plastmasas piesārņojuma nākotne," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča. "Globāli raugoties, plastmasas atkritumi, nonākot vidē, tos ietekmē saules gaismā, dažādi citi apstākļi, kā rezultātā plastmasa kā materiāls sadalās aizvien mazākās daļiņās un uzkrājas vidē mikroplastmasas veidā. Un mikroplastmasas veidā arī kļūst ļoti mobila, jo tiek aizpūsta ar vēju, aiznesta nokrišņiem, tiek apēsta, pēc tam izdalīta un atkal apēsta. Viss tas, kas no lielā plastmasas piesārņojuma netiek savākts un pārstrādāts, agri vai vēlu atgriežas mikroplastmasas veidā.  "Turklāt arī mazliet bezcerīgā problēma ir tā, ka nepietiek ar to, ka mēs, piemēram, sakām - mums šajā pludmalē viss ir kārtībā, te viss ir tīrs, te viss ir savākts, te piesārņojuma nebūs, jo mēs tiešām par to rūpējamies un un mūsu atkritumu menedžments ir augstā līmenī. Plastmasai, jo sevišķi mikroplastmasa ir globāls raksturs. Tas nozīmē, ka var būt tik tīrs, cik vien vēlamies, bet mums to atnesīs no citurienes. Līdz ar to arī ierobežošanai, kopīgai nostājai jābūt globālai, lai šo piesārņojuma veidu apkarotu un un novērstu, turpina Inta Dimante-Deimantoviča. Arī Latvijā visos paraugos, ko zinātnieki ievāc, vienmēr ir mikroplastmasa un tās daudzums pieaug. To apliecina arī ekspedīcijas "Mana jūra" dati. Gadu no gada piesārņojuma klātbūtne dažādās pludmalēs var atšķirties. Apvienoto Nāciju organizācija ziņo, ka gadā pasaulē saražo ap 400 miljonu tonnu platsmasas un tā pārsvarā visa nonāk atpakaļ dabā. Tas, ka drīz sāksim slīkt plastmasā, vairs nav tikai tēlains izteiciens, jo arī pētījumi apliecina, ka plastmasas izstrādājumi ir ne tikai mums apkārt, bet mūsu organismā. Par šo jautājumu nesen aizvadītas ANO sarunas Ženēvā, bet tepat Latvijā - ikgadējā piekrastes ekspedīcija, kurā noskaidrotas tīrākās un piesārņotākās pašmāju pludmales. Gliemju čaula sniedz informāciju arī par "mājiņas" īpašnieka vecumu Vai zinājāt, ka pēc gliemju čaulas var noteikt tās īpašnieku vecumu? Bet ja runājam par čaulas krāsu, tad dažām jūrā dzīvojošām gliemju sugām to nemaz nevar redzēt apauguma dēļ, savukārt skaistais zaigojošais perlamutrs sedz čaulas iekšpusi. Vairāk par gliemju „mājiņām” stāsta zooloģe Digna Pilāte. Jautājums, kāpēc vairākiem ūdenī mītošiem gliemjiemtā krāsa ir vajadzīga, smaidot teic Digna Pilāte.  Skatot tās mīkstmiešu sugas, kurām ir čaula, varētu teikt, ka tie ir gliemji, kuriem skelets atrodas ārpusē. Jo gluži kā cilvēkam ir kauli, tā gliemjiem čaula, tā teikt, strukturē ķermeni un gliemju gadījumā arī kalpo kā kaulaina mājvieta savam saimniekam. Lūkojam tās uzbūvi, formas un, protams, arī krāsu tām sugām, kurām tā ir ieraugāma arī gliemja dzīves laikā. Par to stāsta zooloģe, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Digna Pilāte. -- Kā ik trešdienu ielūkojamies mūsu raidījuma viesu grāmatu plauktos un smeļamies iedvesmu aizraujošai lasāmvielai par zinātni un ne tikai. Šoreiz ar kādu sev nozīmīgu grāmatu iepazīstinās entomologs Uģis Piterāns. Viņš izvēlējies grāmatu somu valodā par Somijas blaktīm. Tā viņu mudinājusi atgriezties zinātnē.

Būtu ideāli, ja primāri mēs izvēlētos Latvijā ražotu pārtiku, bet mūsdienās tikai ar patriotismu cauri netiksi. Vietējam ražotājam nepieciešami trumpji, ar ko pārliecināt patērētāju izvēlēties pašmāju preci. Ar ko iespējams "pārtrumpot" importēto pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, uzņēmuma "FOOD UNION" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis un Latvijas maiznieku biedrības pārstāvis maizniekmeistars Normunds Skauģis. "Mūsu pircējs izvēlas vidusceļu, gan skatās kvalitāti, gan skatās, kas ir iepakojumā, gan arī skatās uz drošību," norāda Ināra Šure. "Jo loģistikas ķēde ir īsāka, jo drošāka ir pārtika," turpina Ināra Šure. "Tas nozīmē, ka visērtākā un vislabākā ir vietējā pārtika ar savu kvalitāti, jo mūsu pārtikā ir trīs galvenie kritēriji – drošība, kvalitāte un atbalstām vietējo ražotāju. Šie "trīs vienā" ir svarīgākais, ko vajadzētu saprast pircējam, pat ja ir nedaudz dārgāks produkts, ir savai veselībai labāk, tautai un valstij labāk." Artūrs Čirjevskis salīdzina ar Dāniju un vērtē, ka tur sentiments pēc vietējiem ražojumiem ir mazāks, nekā novēro Latvijā. "Tādu plašu plauktu ar svaigiem produktiem, kā Latvijā, varbūt arī Baltijā, jūs nekur neredzēsiet. Tik daudz svaiga sortimenta - deserti, jogurti, biezpiena sieriņi. Lielākoties Rietumeiropā plauktā var redzēt 4-5 jogurtus un tie paši būs vienkārši, bez lielām ogām, iekļāvumiem," atzīst Artūrs Čirjevskis. Ināra Šure tomēr norāda, ka piena produktu segmentā vajadzētu vairāk orientēties uz vietējiem, jo tikai 50 % ir vietējais piens.  "Igaunijā gandrīz 90% pērk vietējo produktu, Lietuvā tas ir nedaudz zemāk. Mums ir izteikti tas, ka aizvedam pienu daudz uz Lietuvu un atved jau ar pievieno vērtību produktu. Tas nav pareizi. Svarīgas ir tirgotāju stratēģijas," vērtē Ināra Šure. Ar savu produkciju noteikti varam nodrošināt Latviju gan ar jogurtiem, gan sieriņiem, gan pienu. Tas, ka plauktā stāv importa jogurti, sviests, ir ļoti nepareizi no vietējo tirgotāju stratēģijām." 

Content note: This episode discusses abuse in a religious cult, gender dysphoria, body dysmorphia, and the negative impact of U.S. current events on marginalized people. Tas The Artist is an autistic, queer, disabled and deaf graphic artist, illustrator, and advocate who blends storytelling with a passion for accessible design. Tas supports fellow members of their community through vocational coaching, developing adaptive curriculum materials and advocating for workplace accessibility. Whether they are creating a surrealist horror piece or working in advocacy, Tas brings a thoughtful, inclusive, and innovative approach to every aspect of their professional life.  During this episode, you will hear Tas talk about: The unique circumstances of how they discovered that they are autistic What their childhood was like growing up as an undiagnosed autistic child in a religious cult How were they able to leave the cult and “deprogram” themselves How they discovered their passion for art, and how art helps them process their trauma What drew them specifically into the horror genre for their art Their experience with progressively losing their hearing in adulthood, and processing their hearing loss through their art Their work in digital accessibility and design, and how to make art more accessible The impact of current events on their life Learn more about Tas and their work at TasTheArtist.com or on LinkedIn. Watch the video of this interview on YouTube. Read the episode transcript. Follow the Beyond 6 Seconds podcast in your favorite podcast player. Subscribe to the FREE Beyond 6 Seconds newsletter for early access to new episodes. Support or sponsor this podcast at BuyMeACoffee.com/Beyond6Seconds! *Disclaimer: The views, guidance, opinions, and thoughts expressed in Beyond 6 Seconds episodes are solely mine and/or those of my guests, and do not necessarily represent those of my employer or other organizations. These episodes are for informational purposes only and do not substitute for professional medical advice. Consult a medical professional or healthcare provider if you are seeking medical advice, diagnoses, or treatment.*

Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus? Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, kā arī sociālā mentore Inese Raisa-Reisa, kas darbojas kā asistents darba procesā. "Visgrūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, kuriem neesam pievērsuši uzmanību tik daudz. Kur nav speciālas atbalsta politikas, nav speciāli integrējošu pasākumu, lai radītu izpratni par dažādām invaliditātēm. Darba devēji arī ir neizpratnē, nezina, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Labprāt ņemtu kādu darbā, bet nav gatavi ieguldīt daudz laika un pūļu, lai vienu vai otru lietu iemācītu. Rezultātā sabiedrība bieži ir neizpratnē," vērtē Ivars Balodis. Bieži vien arī paši cilvēki nav motivēti, jo sociālo pakalpojumu politika ir tāda, ka bieži strādāt ir neizdevīgāk, nekā saņemt pabalstu. Tas arī atspoguļojas nodarbinātībās situācijā. "Mēs cenšamies pārvarēt attieksmi, ka no vienas puses labprāt kaut ko nodrošinātu, no otras puses - ļaut cilvēkiem strādāt. Nebūs tā, ka tagad visiem ir jāstrādā, šim procesam jābūt no bērnības, jāmācās skolā kopā, jābūt atbalsta mehānismiem gan darba devējiem, gan pašiem cilvēkiem, jābūt sistēmai, kas darba prasmes un iemaņas iemāca. Tikai pēc tam varam runāt, ka sistēma ir mainījusies un attieksme ir mainījusies," atzīst Ivars Balodis. Kā cilvēki ar invaliditāti šobrīd tiek iesaistītidarba tirgu? Par pieredzi kādā no mazumtirdzniecības veikalu tīklā un ēdināšanas iestādē interesējās Daina Zalamane. Runājot par mentoru piesaisti cilvēku ar invaliditāti iesaistei darbā, Ivars Balodis vērtē, ka lielāka atbildība jāuzņemas valstij un finansējumam vajadzētu būt no Valsts nodarbinātības aģentūras budžeta.  "ja būtu atbilstošs atalgojums, mentorus varētu atrast ļoti daudz," uzskata Inese Raisa-Reisa. "Tikai vajadzētu atrast pareizo pieeju apmaksas sistēmai. Mums ir daudz bijušo mediķu, kas labi saprot šo tēmu, pedagogi visās vecuma grupās. Domāju, ka cilvēki būtu ieinteresēti." Liene Reine-Miteva piebilst, ka vērtīgas būtu apmācības mentoriem.

Marcelo Tas recebe Ricardo Araújo no Provoca. Ricardo Araújo Pereira é humorista, jornalista e escritor português, considerado um dos maiores nomes do humor em língua portuguesa. No programa, eles falam sobre a comédia e o riso, além de seus efeitos no ser humano desde a infância até a fase adulta. Na edição, ele e Tas comentam sobre seu trabalho como humorista: “A nós que temos esta obsessão, nos agrada perceber o modo como aquele brinquedo linguístico, que é o que uma piada é, como é que aquele brinquedo de linguagem funciona.”

Ukrainas militāri politiskās situācijas novitātes ir Ukrainas bruņoto spēku pieaugusī gaisa triecienu kapacitāte un tās ietekme uz Krievijas degvielas piegādi iekšējā un ārējā tirgū, parādījušās ziņas par Pentagona aizliegumiem amerikāņu tāldarbības raķešu lietošanai, kā arī Polijas prezidents uzlicis veto Ukrainas atbalsta likumprojektam. Pēc mēneša gaidāmās vēlēšanas Moldovā, kur nākas pievērsties Krievijas un Eiropas Savienības iesaistei, attiecīgi, pro- un antieiropeisko spēku atbalstam. Ārvalstu aktualitātes pārrunājam studijā kopā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) vadītāju Sigita Strubergu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes locekli Sandi Šrāderu. Maijas Sandu „pēdējā kauja” Šodien Moldovā paredzēta trīs Eiropas politikas smagsvaru vizīte – Kišiņevā sagaida Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Tas ir nepārprotams atbalsta žests Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem – pie varas esošajai partijai „Rīcība un Solidaritāte” un prezidentei Maijai Sandu. Nākamās Moldovas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek 28. septembrī, mediji jau nodēvējuši par prezidentes „pēdējo kauju” viņas valsts ceļā uz Eiropas Savienību. Iepriekšējās vēlēšanās 2021. gadā „Rīcība un Solidaritāte” pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 63 no 101 deputāta vietas. Parlamentā iekļuva vēl tikai divi politiskie spēki: toreizējais Komunistu un sociālistu bloks ar 32 mandātiem un oligarha Ilana Šora dibinātā un sava dibinātāja vārdā nodēvētā partija ar sešiem mandātiem. Nākamais gads nesa Krievijas plaša mēroga iebrukumu Moldovas kaimiņvalstī Ukrainā, ukraiņu bēgļu plūsmu uz un caur Moldovu, destabilizētu ekonomisko un enerģētisko situāciju. Zīmīgi, ka dienās, kad krievu tanku kolonnas virzījās uz Kijivu, „Rīcības un Solidaritātes” reitingi būtiski kritās, pēc tam gan atkal atgūstoties līdz ar pozitīvākām ziņām no frontes. Izšķirošs moments bija Moldovas prezidenta vēlēšanas pagājušā gada oktobrī, vienlaicīgi ar konstitucionālo referendumu, kas ļāva valstij virzīties uz Eiropas Savienību. Maija Sandu tika ievēlēta uz otru termiņu ar apmēram 55 % balsu, savukārt referendumā proeiropeiskajiem spēkiem pozitīvā atbilde iegūta par mata tiesu – ar 50 un trīsdesmit piecām simtdaļām procenta. Kopš pēdējām vēlēšanām aizvadītajos gados „Rīcība un Solidaritāte” lielākoties palikusi sabiedrības aptauju līderos, tomēr pēdējos mēnešos tās pozīcijas nav spožas. Valdošajai partijai min uz pēdām jūlijā saformētais „Patriotiskais bloks”, kurā sociālistiem un komunistiem pievienojušās divas mazākas partijas – „Moldovas sirds” un „Moldovas nākotnes partija”. Oficiāli bloka lozungs ir starptautiski neitrāla un nepievienojusies Moldova, kas praksē, protams, nozīmē pavērt durvis Kremļa ietekmei. Daudz atklātāk prokremlisks ir Ilana Šora jaunais veidojums – bloks „Uzvara”, kura dibināšanas kongress jūlija sākumā notika Maskavā. Taču pēc tam, kad bloka saraksta „lokomotīve”, autonomā Gagauzijas reģiona gubernatore Jevgenija Gucula tika notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā par nelegālu Krievijas finansējuma saņemšanu, Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija atsauca bloka un arī to veidojošo atsevišķo partiju reģistrāciju vēlēšanām. Līdz ar to palielinājušās izredzes vēl diviem politiskajiem spēkiem: blokam „Alternatīva”, kura redzamākās figūras ir Maijas Sandu galvenais konkurents pērngada prezidenta vēlēšanās Aleksandrs Stojanoglo un agrākais premjerministrs Jons Kiku, kā arī partijai „Mūsu partija”. „Alternatīva” sevi vismaz oficiāli pozicionē kā proeiropeisku spēku, savukārt „Mūsu partijai” ir populistu un mērenu eiroskeptiķu reputācija. Ja vēlēšanu rezultāti aptuveni atbildīs pašreizējiem aptauju rādītājiem, tad „Rīcībai un Solidaritātei” var nākties meklēt sev kādu koalīcijas partneri. Ukraina rāda, ko spēj Strauji kāpušas degvielas cenas, milzu rindas pie benzīntankiem un degvielas iegādes normas dažos Krievijas reģionos – tāds ir Ukrainas gaisa uzbrukumu redzamais rezultāts. Kā ziņo laikraksts "The New York Times", Ukrainai jau izdevies izsist no ierindas apmēram sesto daļu no Krievijas naftas pārstrādes jaudām. Tai skaitā uz laiku tikusi apturēta piegāde pa naftas vadu „Draudzība”, pa kuru krievu naftas produktus saņem Ungārija un Slovākija. Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto jau paziņojis, ka viņa valsts atslēgšana no degvielas piegādēm esot uzbrukums tās suverenitātei. Tiek ziņots, ka Krievija savukārt turpina triecienus pa Ukrainas enerģētika infrastruktūru, draudot ar apkures problēmām nākamajā ziemā. Tomēr tendence ir nepārprotami iezīmējusies – Ukraina šai gaisa karā vairs nav „peramais zēns”, tās prettriecieni kļūst agresoram arvien sāpīgāki un līdz ar to Krievijas sabiedrībai pamanāmāki. Un tos nevar nepamanīt arī starptautiskajā arēnā, kur joprojām biezē migla ap Donalda Trampa un viņa administrācijas izredzēm apsēdināt Kremļa diktatoru un viņa Kijivas pretni pie viena sarunu galda, un šajā kontekstā joprojām aktuāls priekšstats, ka „Zelenskim nav kāršu”. Vēl viens potenciāls „trumpis” Kijivas rokās ir ziņa par sekmīgu Ukrainas spārnotās raķetes „Flamingo” izmēģinājumu noslēgumu. Raķetes darbības rādiuss ir līdz trīs tūkstošiem kilometru, kaujas lādiņa masa – līdz vienai tonnai. Tie ir rādītāji, kas pārspēj jebkuru līdzīgu ieroču veidu, kādu Ukrainai līdz šim nodevuši Rietumus sabiedrotie, pie tam liedzot tos lietot triecieniem Krievijas pamatteritorijā. Tikām neiepriecinošas ziņas pirmdien pienākušas no Varšavas, kur Polijas prezidents Karols Navrockis ar savu veto apturējis likumprojektu, kuram bija jāturpina poļu finansiālais atbalsts Ukrainai, tai skaitā pieejai globālajam saziņas tīklam Starlink no 1. oktobra. Tas, savukārt, draud iedragāt ukraiņu spēku taktiskās iespējas frontē un apdraud citas Ukrainas valdībai svarīgas informācijas drošu apriti un glabāšanu. Prezidenta Navrocka rīcībai ir iekšpolitiski motīvi. Nesen ievēlētais poļu politikas konservatīvās līnijas pārstāvis, kura platformā nozīmīgi ir „Polija pirmajā vietā” motīvi, vēlas apcirpt sociālās garantijas, kādas saņem Polijā patvērumu radušie Ukrainas bēgļi. Viņš grib, lai bērnu un veselības pabalstus turpmāk saņemtu tikai strādājoši bēgļi. Tas dotu Polijas budžetam nepilnu divu miljonu eiro ietaupījumu, tiesa, budžets būtu jāpārplāno. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Dažviet Latvijā jau piedzīvotas šogad pirmās rudens salnas, tūliņ klāt arī septembris, tāpēc šķiet, ka jau var izdarīt pirmos secinājumus par to, kā šī neparasti slapjā vasara ir ietekmējusi dzīvo dabu. Toms Bricis interesējies, kādu iespaidu uz kokiem un mežiem atstājis lielais ūdens daudzums. Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki šobrīd ievāc ziņas par tām vietām, kur slapjuma dēļ koki izrāda kādas nīkuļošanas pazīmes, ievāks materiālus un datus un šo neparasti slapjo un vēso vasaru izmantos, lai pētītu, kādi tad ir tie apstākļi, kuros koks jau vairs nejūtas labi, kādi koki ātrāk sāk paust nepatiku pret šādu vasaru un kādas tieši ir izpausmes. Un izrādās, ka veseliem kokiem tāda relatīvi īslaicīga applūšana vai pārmitra augsne netraucē un nav jau tā, ka ļoti plašas mežu teritorijas bijušas ilgstoši zem ūdens. Cieš šadā gadījumā jau neveseli koki, kuriem ir grūtības pielāgoties jebkādiem apstākļiem, kas nav ideāli, grūtības cīnīties pret jebkādu mazāko traucēki – slimību, kaitēkli vai nepiemērotiem laikapstākļiem. Un tā bērzu aleja, kas ieskauj daļu Vidzemes šosejas patiesi arī ir ar tādiem labi padzīvojušies un dzīves nogurdinātiem bērziem, tādēļ tur negatīvo ietekmi arī varēja tik labi saskatīt. Veseliem kokiem un veselīgam mežam šī vasara tomēr kopumā esot ar pluszīmi. Un kas īpaši labi – šogad egļu astoņzobu mizgraužu izplatība bijusi daudz, daudz mazāka, jo eglēm bija labākas dabiskās aizsargspējas. Tātad, ja eglēm dod labus augšanas apstākļus, nevis nomoka ar sausumu un karstumu, tad tās itin labi tiek galā ar šo kaitēkli. Tiesa, kukaiņu pētnieki uzsver, ka tādās vēsākās vasarās egļu astoņzobu mizgraužiem ir arī nepiemērotāks laiks lai vairotos, tās nav trīs paaudzes, kas var izaugt garā, karstā vasarā un pat lietainais laiks tos bremzē, jo apgrūtina pārvietošanos lidojot. Ja pieņemam, ka klimata pārmaiņu dēļ šādas ļoti slapjas vasaras mīsies ar ļoti sausām biežāk, kā klimata pārmaiņas varētu nākotnē ietekmē tieši koku sugu sastāvu Latvijā? To pētījis arī mežzinātnes institūts “Silava”. Skaidrojot to, kā mūsu koku sugas jutīsies nākotnē un vai parādīsies jaunas sugas, galvenā atziņa šķiet, ka tāda – straujas, pēkšņas izmaiņas mežu koku sugu sastāvā nav gaidāmas vismaz klimata pārmiaņu dēļ. To, kādi koki aug mežos, kāda ir sugu dažādība daudz būtiskāk līdz šim un tuvākajā laikā ietekmēs mežsaimniecība, nocērtot kokus un stādot vienu sugu, piemēram, tikai priedi, tikai egli vai bērzu. Kā saka pētnieks Oskars Krišāns, visvienkāršāk saprast gaidāmās pārmaiņas var tā – paskatāmies, kādas sugas tagad aug pie mums un tad paskatāmies šo sugu izplatības areālu. Tas, kas šobrīd aug gan Latvijā, gan Centrālajā un Rietumeiropā, tas pie mums arī paliks. Jautājums ir tikai par izskatu. Piemēram, priedes Rietumeiropā ir mazākas, bet egles pavisam sāk iet mazumā. Tāpat arī Latvijā – pie nosacījuma, ka klimats gadsimta beigās tiešām ir ievērojami sasilis, nokrišņu režīms kļuvis nevienmērīgāks, var būt tā, ka egles arī pie mums aug arvien sliktāk. Nav runa, ka tās izzustu, bet daudzos mežos vairs nebūtu dominējošas, neizaugtu par meža lielākajiem kokiem, biežāk paliktu pamežā, daudz mazākas. Un, protams, būs sugas, kas jutīsies pie mums labāk. Viens no piemēriem ir dižskābārdis, kas tagad ir tikai atsevišķās vietās, vairāk Kurzemē, bet redzam, ka Centrāleiropā tas ir ļoti izplatīts un domājamas, ka pie mums nākotnē jutīsies un vairosies arvien labāk.      

Join Sue for an upcoming Live Virtual Workshop where you will learn from Sue practical tips & strategies to make a difference. In this episode, we will discuss: ✅ TA Relationships: Consistent bonds aid autistic students without unhealthy dependency. ✅ Role Clarity: Teachers lead instruction; TAs support, not replace teachers. ✅ Predictability: Consistent TA assignments reduce anxiety and improve classroom stability. ✅ Collaboration: Teachers and TAs coordinate, leaving egos at the door. ✅ Behavior Communication: Behavior expresses needs when communication is limited. ✅ Generalization: Teach skills across contexts to prevent rigid, situation-bound learning. ✅ Student Agency: Let students choose support methods and TA use in secondary. Read more about this podcast in the show notes found via the link below suelarkey.com.au/teacher-assistant-classroom-strategies Join the Facebook group specifically for this podcast www.facebook.com/groups/suelarkeypodcastcommunity/ Join my Neurodiversity Network suelarkey.com.au/neurodiversity-network/ Follow my Instagram account for regular tips www.instagram.com/sue.larkey/ To learn more about teaching or understanding ASD, please visit my website below. elearning.suelarkey.com.au

As usual, AI slop shownotes for anyone who wants to read them. Enjoy!In this packed episode of The Two Jacks, Jack the Insider and Hong Kong Jack cut through a huge week in politics, policy, and sport. They kick off with life on the bike lanes and the four‑day work week debate before diving into Australia's productivity roundtable: where progress might actually come from, why energy costs and regulation matter most, and how timid politics strangles reform. They spar over tax design, housing, stamp duty, and the red tape that inflates costs without improving quality.From there, the Jacks range across global flashpoints and US turbulence—Israel–Australia tit-for-tat visas, the Ukraine–Russia talks fallout, the limits of sanctions, and whether the West has the will for long wars. Stateside, they dissect rising US inflation pressures, Congress's stock-trading problem, and the “picking winners” trap in industrial policy. Locally, they tackle the Greens in Tasmania, crime perception vs data, and Australia's defense priorities in a drone-dominated future—before a big sports wrap: AFL finals implications from homophobic slur bans, NRL ladder-shaping clashes, cricket's farewell to Bob Simpson, the Wallabies' breakthrough at Ellis Park, and Sydney's Allianz Stadium turf debacle.Timestamped segments and takeaways 00:00:01 – Cold open, weather and bike lanesBanter on soggy Sydney/Melbourne and bike lane hazards.Takeaway: Urban transport design vs pedestrian safety—light opener that foreshadows policy tradeoffs.00:02:23 – Four‑day work week and productivity roundtableJack the Insider outlines ACTU's four‑day week ask; government quickly cools it.Hong Kong Jack: flexible, case-by-case four‑day arrangements can work well; blanket mandates don't.Notable quote (Hong Kong Jack): “It really is a case-by-case basis… it can be done—it just can't be done across the board.”00:04:26 – Housing, commuting, and productivity dragLong commutes as a hidden productivity killer; WFH rights expanding in Victoria but role-dependent.00:06:47 – AI regulation “light touch”Productivity Commission signals minimal regulation; Jack the Insider flags creator rights concerns.00:07:51 – Where productivity gains might come fromHong Kong Jack: “The two obvious areas to attack are regulation and energy costs.”00:08:17 – Energy transition, prices, and investmentJack the Insider: transition and decades of policy drift drove high prices; grid infrastructure is the bottleneck.Coal vs renewables economics; investment won't return to coal due to horizon risk.00:12:00 – Cutting “red tape”: harmonization and tax settingsFederation frictions; harmonise state regs; stamp duty singled out as a worst tax.Building codes ballooning costs while quality supervision lags.00:14:24 – Build quality crises and supervision gapsMascot/Zetland examples; spate of vacated towers; cheap builds, high prices.00:15:40 – Political capital, timid reform, and election calculusIs Albanese Labor's John Howard—few big-ticket reforms, focus on winning?Take reforms to an election (GST precedent), but reformers often punished at the polls.00:24:45 – Israel–Australia visa spatSimcha Rothman's visa withdrawn; Israel responds by revoking visas for Australians to the Palestinian Authority; both sides flex sovereignty.Notable quote (Hong Kong Jack): “This is just how it works.”00:27:28 – Failed asylum seekers backlog nearing 100kProcessing delays create perverse incentives; most rejected claimants retain work/study rights—encourages low‑merit claims.Enforcement throughput is minimal; backlog self‑feeds.00:32:07 – Tasmania: Greens hold line on stabilityGreens won't back Labor no-confidence; Premier continues; different cultures in Tas vs NSW Greens.00:36:32 – Vale Terence StampPersonal memories; Priscilla role noted; a prickly but great actor.00:38:00 – Ukraine–Russia: Alaska talks flop, semantics vs substanceOptics criticised; ceasefire vs peace semantics; limits of sanctions and Western will.Debate: Can Ukraine regain Crimea/Donbas? Is a negotiated end inevitable? Historical echoes (appeasement vs long war).00:49:05 – US inflation watch and tariffsProducer prices beat; risks of re‑acceleration; fuel prices helping headline but underlying pressures rising.Tariffs' pass-through to consumers; political messaging vs data; Fed unlikely to cut on these numbers.00:54:24 – Crime, stats vs street realityDC deployments; media narratives vs lived experience; class/education divide shapes perceptions.00:58:26 – Drones, defense, and future warfareUS behind China on cheap drone swarms (DJI dominance); implications for Australia: missiles, subs, strike aircraft, drones, and a modern surface fleet.01:00:42 – Congressional stock trading and transparencyBipartisan enrichment via informational access; “broadcast trades in real-time” proposal; ban vs radical transparency.01:04:27 – Picking winners: Intel, Kodak lessonsGovernment stakes risk political logic over market logic; Kodak/Motorola as cautionary tales.01:08:05 – Crime again: data declines vs spikes that matterAustralia's violent crime historically higher in 1920s/1980s; present-day spikes (aggravated burglaries) shape sentiment; good recidivism programs often lack political incentives.01:13:08 – AFL: homophobic slur sanctions and finals stakesRankine case likely to set a benchmark; prior bans (3–6 weeks) cited; consistency required.Notable quote (Jack the Insider): “It's a bad word… it needs to be removed from the game.”01:19:01 – AFL form lines and umpiringAdelaide/Geelong threats; Collingwood's midfield clearance issues; four‑umpire system not working.01:21:33 – NRL, cricket, rugbyNRL: Storm beat Panthers; big clashes ahead; ladder permutations.Cricket: Vale Bob Simpson; fielding revolution; ODI series in Cairns; roster chat (Maxwell retired from ODIs; case for Tim David).Wallabies: first Ellis Park win since 1963; O'Connor–Jorgensen try a “thing of beauty.”01:27:16 – Allianz Stadium turf failureDrainage massively under-spec; costly resurfacing; modern stadiums should drain ~600mm/hr; Allianz reported ~40mm/hr.01:31:07 – Vegas tourism pivot and gougePricing up, volume down; “milk everything” model—$50/day minibar “storage” anecdote; vibe no longer value-driven.01:32:53 – Corporate team bonding and Beef WellingtonHong Kong's “Feather and Bone”-style classes; culinary nostalgia to close the show.Sign-off: where to contact The Two Jacks (Condition Release Program email, Substack, X DMs open).Notable quotes to pull“The essence of progress to a better life for Australians is improved productivity.”“The two obvious areas to attack are regulation and energy costs.”“It can be done—it just can't be done across the board.”“Drones and robotics are the future of warfare.”“It's a bad word… it needs to be removed from the game.”

The TAS Crew says goodbye in That Anime Show's last official episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is advised. If you like what... Read More

Gaza – kara rati joprojām ripo Augusta sākumā Izraēlas kara kabinets apstiprināja plānu pilnībā pārņemt savā kontrolē Gazas pilsētu, pie kam premjerministrs Netanjahu pasludināja, ka galīgais mērķis ir pilnīga Gazas joslas okupācija. Tādējādi tiktu īstenota galīgā organizācijas Hamas atbruņošana un joprojām gūstā turēto izraēliešu ķīlnieku, dzīvu vai mirušu, atgūšana. Pēc tam Gazas josla tiktu demilitarizēta, paturēta Izraēlas drošības kontrolē, un pārvalde tajā nodota jaunām civilām institūcijām, kas nebūtu saistītas ne ar Hamas, ne ar palestīniešu varas struktūrām Jordānas rietumkrastā. Šādam uzstādījumam ir daudz pretinieku kā pašā Izraēlā, tā starp tās starptautiskajiem sabiedrotajiem. Pastāv saprotamas bažas, ka pilnīga Izraēlas militāra kontrole pār Gazas joslas teritoriju prasīs vēl daudz laika un asiņu, pie tam samazinās ķīlnieku izdzīvošanas iespējas. Tikām Hamas un citas palestīniešu frakcijas pirmdien vēlu vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka pieņem Ēģiptes un Kataras starpnieku ierosināto uguns pārtraukšanas plānu. Tas paredz karadarbības pārtraukšanu uz diviem mēnešiem, kuru laikā Izraēlai pēc noteikta grafika tiktu atdoti desmit dzīvi ķīlnieki un astoņpadsmit mirušo gūstekņu ķermeņi. Savukārt Izraēla šai periodā atbrīvotu tūkstoš simts vienpadsmit Gazas joslā sagūstīto, simt divdesmit piecus palestīniešu cietumniekus, kam piespriests mūža ieslodzījums, un atdotu simt astoņdesmit nogalināto palestīniešu līķus. Izraēlai būtu jāatvelk savi spēki uz apmēram kilometru platu joslu Gazas sektora robežas perimetrā, gan saglabājot kontroli divos t.s. militārajos koridoros. Paralēli uguns pārtraukšanas periodā notiktu sarunas par galīgo noregulējumu un atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu. Šis plāns ir ļoti līdzīgs tam, ko jau agrāk izvirzījis Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Izraēlas puse pirmdienas plānu nav tieši noraidījusi, taču izteikusies, ka nav ieinteresēta kādās daļējās vienošanās – Izraēla vēlas visu ķīlnieku atbrīvošanu. Kā izteicies Izraēlas valdības oficiālais pārstāvis Dāvids Mencers, situācija esot mainījusies, ciktāl premjerministram ir plāns Gazas joslas nākotnei. Tikām Izraēlas ielās svētdien izgājuši, kā lēš, četrsimt tūkstoši, protestējot pret valdības pieeju kara vešanai.   Uz sarkanā paklāja sarkanus pleķus neredz… Ne vienā vien pasaules medijā pēdējās dienās apspēlēts sarkanā paklāja motīvs. Fotogrāfu fiksētā aina, kad amerikāņu jūras kājnieki savienoto valstu bruņoto spēku bāzē Ankoridžā rūpīgi izklāj purpura krāsas celiņu līdz trapam, pa kuru tūdaļ jānokāpj agresorvalsts vadonim, kara noziegumos apsūdzētajam Vladimiram Putinam, daudziem šķiet simboliska. Par ko tādu personāžs, kas karikatūrās bieži tiek tēlots asinīm notriepta puskaila pundura izskatā, līdz nesenam laikam nevarēja pat sapņot. Bet, tā sacīt, uz sarkanā tepiķa sarkanus pleķus neredz. Tepiķa klājēja, Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pēdējā laika draudi par sankcijām, ja netiks pārtraukta karadarbība, pēkšņi pārvērtās godpilnā uzaicinājumā uz tikšanos. Nav nekāds brīnums, ka uz Putina repliku, ka „nākamreiz Maskavā”, Baltā nama saimnieks atbildēja savā ierastajā manierē miglaini, taču nebūt ne noliedzoši. Tiesa, ir arī tie, kas pauž, ka Aļaskā viss varēja beigties vēl daudz sliktāk. Tā Krieviju pametušais politologs un publicists Staņislavs Belkovskis pirms samita nerima atkārtot, ka abi dalībnieki paziņošot – viņiem kopīgiem spēkiem izdevies glābt pasauli no kodolkatastrofas, par ko „draugam Vladimiram”, protams, pienākas kāda daļa no Ukrainas zemes un suverenitātes. Tas nenotika, un, runājot par miera procesu, Ankoridžā formāli nav noticis vispār nekas. Sankciju piedraudējums un uguns pārtraukšanas prasījums Krievijai gan kaut kā izrādās izkūpējis gaisā – tagad Tramps runā par galīgu miera noregulējumu. Pretēju viedokli pauda vairāki no Eiropas valstu līderiem, kuri līdz ar Ukrainas prezidentu Zelenski pirmdien ieradās Vašingtonā. Sevišķi konkrēti to artikulēja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, sakot – Putina un Zelenska tikšanās bez uguns pārtraukšanas viņam esot neiedomājama. Kopumā arī Vašingtonas tikšanās nepiepildīja pēc Ankoridžas joprojām pastāvošās bažas, ka prezidents Tramps mēģinās īstenot spiedienu, lai panāktu piekāpšanos Putina vēlmēm. Klātesošajiem Eiropas līderiem izdevās pavērst sarunu gaitu primāri Ukrainai sniedzamo drošības garantiju tēmā, gan bez kādiem taustāmiem rezultātiem. Kas attiecas uz turpmāko, tad tagad būtu jānotiek piesauktajām Ukrainas un Krievijas vadītāju sarunām klātienē, kurām kādā turpmākā posmā varētu pievienoties arī Donalds Tramps. Šo tēmu Baltā nama saimnieks steidzās apspriest ar savu Ankoridžas sarunbiedru, sazvanoties tieši tikšanās laikā ar eiropiešiem. Pirms aizlidošanas no Ankoridžas Putins pauda principiālu gatavību sarunām ar Zelenski, taču komentārā, ko par Kremļa vadoņa un ASV prezidenta telefonsarunām sniedza Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, šāds formāts vairs netika pieminēts, vien ekspertu sarunu izvēršana. Un, protams, ne vārda par iespēju pārtraukt asinsizliešanu.   Sagatavoja Eduards Liniņš      

Special Guest Austin Tindle joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's fifty-second episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is... Read More

Special Guest Jeremy Inman joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's fifty-first episode (aka “The Sinkhole of Apathy”). TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for... Read More

On the morning of January 13, 2010, two twin girls nicknamed Tas and Jas stood at the kitchen counter in their home in Conyers, Georgia, writing notes back and forth to each other in a little notebook, and giggling. The girls were late for school, and they were writing instead of talking because they didn't want to wake their mom up and get yelled at for missing the bus. They finished their notes and closed the notebook, then started getting ready to leave. When they would return home that afternoon, they would find their quiet home in this gated community in Georgia soaked with blood, and an unspeakable horror waiting for them in the master bathroom. For 100s more stories like these, check out our main YouTube channel just called "MrBallen" -- https://www.youtube.com/c/MrBallenIf you want to reach out to me, contact me on Instagram, Twitter or any other major social media platform, my username on all of them is @mrballenSee Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.