Podcasts about TAS

One of the biggest myths in the detailing world is that ceramic coatings are difficult to apply. For years people were told that coatings were only for professionals… that you needed perfect prep, exact flash times, and that one mistake could ruin your paint. And honestly… that used to be true. But modern ceramic coatings have evolved a lot. Today there are ceramic products designed specifically to be easy, forgiving, and safe for everyday car owners to use. In this video we break down: • Why ceramic coatings used to be difficult • Why that reputation still exists today • How modern coatings have changed • The difference between spray ceramics and wipe-on coatings • The biggest mistakes people still make when applying protection • Why ceramic protection actually makes washing your car easier We'll also talk about why the real benefit of ceramic protection isn't just gloss — it's how much easier it makes your car to clean every time you wash it. If you've ever thought ceramic coatings were too complicated, this video will change your mind. PRODUCTS TALKED ABOUT:  The Gloss Boss: https://jimbosdetailing.com/TGB Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1  

Klajā nākusi jaunākājā Latvijas Sarkanā grāmata – tā vairs nav viena neliela izmēra grāmatiņa, bet seši lieli sējumi ar 1069 Latvijā reti sastopamām vai izzūdošām sugām. Vai Sarkanā grāmata palikusi biezāka un ja tā ir, ko tas stāsta par Latvijas dabas daudzveidību? Kam izdevies izsprukt no Sarkanās grāmatas lappusēm un kas diemžēl tur ir nonācis? Kā tapis šis izdevums un kas ir neparastākie šīs grāmatas varoņi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dabas aizsardzības pārvaldes speciālists, viens no Sarkanās grāmatas veidotājiem Jēkabs Dzenis, Latvijas Universitātes pētniece, bioloģe Līga Strazdiņa, entomologs, Lielbritānijas Dabas vēstures muzeja speciālists un Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs un biologs Andris Andrušaitis. Jēkabs Dzenis norāda, ka objektīvi pateikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc šajā Sarkanās grāmatas izdevumā ir salīdzinoši tik liels sugu skaits iekļauts, nav iespējams. Laikiem mainoties, ir mainījušās iespējas ekspertu piesaistei vērtēšanai, arī metodika mainās un atšķiras no iepriekšējo sējumu veidošanas laikā izmantotās. Gatavojot šo izdevumu vērtētas 1600 sugas, iepriekšējā reizē - 1000. "Noteikti arī pārmaiņas dabā, politikā un saimnieciskajā darbībā. Ir daudz noticis, un mēs nevaram sagaidīt, ka sugu skaits, kas ir apdraudēts, samazināsies," atzīst Jēkabs Dzenis.   Latvijas dabas dārgumi - viens no tiem mīt mežā un mirdz kā koši violēts ametists; otrs ir bieži sastopams pilsētnieks. Gada ķērpis un gada sēne - divi varoņi, par kuriem loģiskā kārtā šodien vienots stāsts. Pirmkārt, tāpēc ka ķērpja organismu kopdzīvē ar aļģi veido arī sēne. Otrkārt, gan gada ķērpi, gan gada sēni izraugās Latvijas Mikologu biedrība. Varoņi tiek noskaidroti demokrātiskā ceļā, biedriem iesūtot kandidātu vārdus, un pēc tam notiek balsošana. Visvairāk balsis ieguvušais kandidāts saņem titulu.  Vispirms par gada ķērpi, un šogad šo titulu ieguvis dzeltenais sienasķērpis. Kas interesanti - gada ķērpis nosaukts pēc 15 gadu pauzes. Saruna ar Latvijas Mikologu biedrības pārstāvi Renāti Kaupužu, un, protams, pirmais jautājums, kāpēc bijis tik ilgs pārtraukums? Savukārt tuvāk iepazīt gada sēni dodos uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju. Tur tiekos ar muzeja mikoloģi Initu Dānieli. Viņa stāsta, ka līdz šim par gada sēni izraudzītas gan ēdamās, gan indīgās, gan aizsargājamās sēnes, cepurīšu, piepju sēnes, pūpēžsēnes - tātad plašs spektrs. Gada sēnes titulu šogad ieguvusi ametista bērzlapene. Nosaukums jau liek domāt, ka sēne ir violetā ametista krāsā. Par gada ķērpi un gada sēni aicinām klausītājus ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, kā arī starptautiskā platformā “iNaturalist”. Tas svarīgi, lai iegūtu reprezentatīvus datus par Latviju un lai neveidotos ačgārna situācija, ka par retām un apdraudētām sugām ir ziņots vairāk nekā par bieži sastopamām, tostarp dzelteno sienasķērpi. Savukārt iepazīt Latvijas sēnes, tostarp ametista bērzlapeni kvalitatīvu foto veidā iespējams vietnē senes.lv.

Raidījumā uzsvars uz obligācijām – aktuālais piedāvājums šobrīd tirgū ir no „Apollo grupas”. Par konkrēto piedāvājumu un kā vispār investoriem izvērtēt un iegādāties obligācijas saruna ar vienu no vadošajiem emisiju izplatītājiem Baltijā – „Signet Banku”. Aizvadītais gads Baltijas un Latvijas kapitāla tirgū bija izteikts obligāciju rekordgads ar labiem rezultātiem un rekordaugstām piesaistītās naudas summām uzņēmumu izaugsmei, un tendence turpinās. Šobrīd tirgū investoriem ir iespēja parakstīties uz Baltijas valstīs un Somijā strādājošās izklaides un ēdināšanas „Apollo grupas” piecu gadu obligācijām.  Ar „Apollo grupu” iepazīstina emisijas izplatītāja – „Signet Bankas” Investīciju pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare. Vienas obligācijas nominālvērtība 500 eiro, gada ienesīgums 7%. Tas varbūt nav pats saistošākais ienesīguma procents, bet jāatceras, ka bieži vien potenciālā peļņa iet roku rokā ar risku.  „Apollo grupas” obligāciju piedāvājums ir tēmēts tieši uz Baltijas tirgu, vietējiem iedzīvotājiem un investoriem. Janvare norāda, ka tas ir arī savā ziņā labs sākuma punkts tiem, kuri domā par ieguldījumiem, bet nav to sākuši, jo uzņēmums ir viegli saprotams, ikviens reāli redz, ko un kā tas dara. 

Vai nostalģisks skats ar nacionālā līmeņa avīzi pie brokastu kafijas pieder tikai bagātajām Eiropas valstīm?  Vai (atmetot ekonomiskos faktorus) varam šai ainai piešķirt arī piederības sajūtu valstij un lasīšanas kultūrai Latvijā? Kā mainījies „apjukumu laika” pieprasījums pēc autoritātēm? Tiktāl mēs aizrunājamies ar literātiem Ēriku Hānbergu un Osvaldu Zebri, šķirstot grāmatu „Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos”.  Trešais autors ir Voldemārs Hermanis, bet savas atmiņas viņiem uzticējuši daudzi 90. gadu preses žurnālisti. Inta Lehmusa-Briede savējās noslēdz tā, kā varētu noslēgt arī šo grāmatu: „Tas viss ir tiesa, tikai man negribētos, ka 90. gadus pasniegtu kā medus maizi bez garozas. Tādas maizes nemēdz būt”. 90. gadi Latvijas presē ir laiks, kad valda gan jaunatgūtā preses brīvība un valsts, gan ekonomiska nestabilitāte un vēlāk – konkurences pieaugums. Preses nams kā teju visu preses žurnālistu darbavieta ar savu bohēmu un paradumiem; laikrakstu numuru nodošanas laiki un poligrāfiskās problēmas; janvāra barikādes, augusta pučs; „smalko aprindu” hronika; jauni mediju patērēšanas paradumi (tādu jēdzienu gan laikam vēl nelietoja); laikrakstu rašanās, izdzīvošana un arī to pēdējie numuri;  pēdējā greznā jaunlaiku Preses balle 1994. gadā Kongresu namā. Grāmatas „Latviešu prese trakajos deviņdesmitajos” sastādītāji ir Ēriks Hānbergs, Voldemārs Hermanis un Osvalds Zebris. Divi no viņiem – Ēriks Hānbergs, kurš bija Andra Jakubāna redaktora biedrs ‘'NeCīņā”, un Osvalds Zebris, kurš 90. gadu vidū kā ļoti jauns cilvēks sāka strādāt „Neatkarīgās Cīņas” ziņu dienestā, ir mūsu sarunu biedri par trakajiem deviņdesmitajiem Latvijas presē. Kā šai ainai balansēt starp „atmiņu ugunskuriem”, dokumentiem, publikācijām un pētījumiem, par to varat pārliecināties, lasot grāmatu „Latvijas prese trakajos deviņdesmitajos”, kuru izdevuši „Latvijas Mediji”. Grāmatu ievada profesores Vitas Zelčes raksts „Latvijas avīžniecības pēdējais zelta laikmets”. Apjukuma laiks, kurā bija liels pieprasījums pēc autoritātēm – tā 80. gadu beigas un 90. gadu sākumu raksturo Osvalds Zebris. Raidījumu atbalsta:

Zirgi ir skaisti un gudri dzīvnieki, kuri, tāpat kā jebkura dzīva būtne, ir pelnījuši laipnu attieksmi, iejūtību un rūpes. Kāda ir situācija ar zirgu labturību šobrīd, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Bērziņa, Zirgu asistētas terapijas centra dibinātāja un biedrības "Zirga daba" dibinātāja Iveta Dzērve, veterinārārste, veterinārmedicīnas doktore Evija Liepiņa un fizioterapeite, sportiste un trenere Krista Ķūrēna. Zirgs ir atbildība un turēt zirgu nav lēti, atgādina raidījuma viešņas. Iveta Dzērve norāda, ka ir valstis, kur ir aizliegts turēt vienu zirgu, jo zirgam nepieciešams socializēties. Citu dzīvnieku klātbūtne nepalīdzēs, zirgam vajag zirgu, jo citādi viņš jūtas slikti. Zirgam vajag savējo kompāniju, bez kuras var justies arī nedrošs, jo zirgs ir bara dzīvnieks. Diemžēl arvien ir ikdiena, kad zirgu piesien vai viņam sapin kājās. Šobrīd Zemkopības ministrijā top noteikumi, kas šo aizliegs. Krista Ķūrēna norāda, ka tas nav nekas jauns un nezināms, ka zirgiem nepieciešamas ganības un socializācija. par to runā arī augstākajā sportā jau gadiem un tendence ir pozitīva. "Es strādāju ar augta līmeņa sporta zirgiem, viņi dzīvo daudz ārā, ganībās, brīvi staigā, kad tas ir iespējams. Protams, sacensību laikā ir ierobežojumi, bet tad viņi atgriežas mājās un ir iespēja būt zirgam. Tas ir svarīgi, domājot par viņa labsajūtu, kā arī fizisko un mentālo veselību. Mums visiem ir svarīgi, lai dzīvnieks būtu laimīgs un vesels. Viņam ir nepieciešama komunikācija ar citiem zirgiem, nepieciešams dzīvot ārā - staigāt, ganīties, vārtīties, arī iespējams, traumēties. Mēs nevaram audzināt burbuļplēvē iepakotus tizlenīšus un cerēt, ka viņš būs sportists ilgus gadus," vērtē Krista Ķūrēna. "Tā ir arī drošība. Zirgs, kurš tiek visu laiku turēts boksā un iziet ārā tikai pasportot vai tiek ārā tikai kādu stundu, viņš ir cilvēkam bīstams, jo netiek apmierinātas viņa pamata vajadzības pēc kustības un socializēšanās," papildina Iveta Dzērve.

Teaching Assistants (TAs) are the unsung heroes in schools - and an incredible resource. Yet their impact is often limited when teachers aren't equipped to work with them effectively. We're missing out on a lot of potential by not optimising how TAs support learning. In this episode, Sara Alston, a renowned SEND and safeguarding consultant, joins Dale to discuss 'working effectively with TAs'. "I would much prefer to talk about 'learning support assistants' because their role is to support learning, not to assist the teacher." Sara Alston What you can expect from this discussion:  How to improve communication and shared planning with TAs. Clarifying the TA role and moving away from the 1:1 "Velcro TA". The importance of regular appraisals and a clear line management structure. Guidance for educating parents about the TA's role. View all podcasts available or visit our SENDcast sessions shop!   About Sara Alston  Sara Alston has over 39 years teaching experience as a classroom teacher, school leader, SENCO and DSL and is now an independent SEND and Safeguarding Consultant and Trainer. She provides support and training to schools for special needs and safeguarding.   She is the co-author of The Inclusive Classroom: A New Approach to Differentiation (Bloomsbury, 2021) and author of Working Effectively with Your TA (Bloomsbury, 2023). She writes regular articles for SecEd and Headteacher Update.   Contact Sara www.seainclusion.co.uk https://www.facebook.com/seainclusion.co.uk/ Seainclusion@btinternet.com   Useful Links The Inclusive Classroom book Working Effectively with your TA book   B Squared Website – www.bsquared.co.uk  Meeting with Dale to find out about B Squared - https://calendly.com/b-squared-team/overview-of-b-squared-sendcast  Email Dale – dale@bsquared.co.uk  Subscribe to the SENDcast - https://www.thesendcast.com/subscribe   The SENDcast is powered by B Squared We have been involved with Special Educational Needs for over 25 years, helping show the small steps of progress pupils with SEND make. B Squared has worked with thousands of schools, we understand the challenges professionals working in SEND face. We wanted a way to support these hardworking professionals - which is why we launched The SENDcast! Click the button below to find out more about how B Squared can help improve assessment for pupils with SEND in your school.

Do you really need an IPA wipe before applying a ceramic coating after polishing? In this episode, I break down a real email from a customer who asked if you can go straight from polishing to coating — or if panel prep is mandatory. We'll cover: • Where the IPA wipe "rule" came from • How different polishes leave different residues • When panel prep actually makes sense • When it's unnecessary • Why overcomplication is hurting detailers If your polish finishes clean, do you really need to strip the surface again? Let's clear up the confusion and simplify the process. USE CODE: YEAR2 at https://jimbosdetailing.com/ to save 20% OFF - Limited time.  PRODUCTS TALKED ABOUT:  The Gloss Boss: https://jimbosdetailing.com/TGB Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1 ipa wipe before ceramic coating, panel prep before ceramic coating, do you need ipa wipe after polishing, ceramic coating prep steps, picture perfect polish, one step polish, paint correction tips, detailing myths, ceramic coating application, polish before coating, how to prep paint for ceramic coating, car detailing podcast, jimbo detailing, paint prep for coating, can you skip panel wipe

Jauna realitāte - karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēlas triecieni Irānā turpinās. Makrons paziņo par nepieciešamību palielināt Francijas kodolgalviņu skaitu. Pakistāna veikusu jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju, afgāņi atbild ar uzbrukumiem Pakistānas robežposteņiem. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs Māris Andžāns un politologs Veiko Spolītis. Irāna rāda zobus pārspēkam Pēc tam, kad Izraēlas raķetes trāpījums 28. februārī bija laupījis dzīvību Irānas augtākajam vadonim Alī Hāmenejī, nomināli viņa funkcijas līdz jauna islāma republikas virsvadītāja iecelšanai uzņēmās Pagaidu vadības padome, kurā ietilpst Irānas prezidents Masuds Pezeškjāns, Irānas tiesu varas augstākais vadītājs Gulāmhuseins Mohsenī-Ežeī un Irānas konstitūcijas sargu padomes loceklis Alirezā Arafi. Tomēr pēdējās dienās izplatījies viedoklis, ka faktiski Irānas režīma priekšgalā jau kopš asiņainās masu protestu apspiešanas janvārī atrodas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs, atvaļinātais Islāma revolūcijas sargu korpusa ģenerālis Alī Laridžāni. Tieši viņš pirmdienas vakarā, reaģējot uz Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par iespējamu sarunu atsākšanu, paziņoja, ka Irāna ar amerikāņiem nekādas sarunas nevedīs. Lai arī amerikāņu un izraēliešu raķetes turpina pārvērst drupu kaudzēs Irānas militāros un administratīvos objektus, un bez augstākā līdera Hāmenejī nogalināto sarakstā ir arī Islāma revolūcijas sargu korpusa komandieris, aizsardzības ministrs, bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un vēl kādi desmit augsta ranga militāristi, Teherāna, vismaz savās ārējās izpausmēs, ietur kareivīgu stāju. Irānas raķešu un aviācijas triecienu mērķi ir ne vien Izraēla un Savienoto Valstu militārie un diplomātiskie objekti reģionā, bet arī naftas un gāzes pārstrādes, transporta, arī biznesa un tūrisma infrastruktūra Apvienotajos Arābu emirātos, Saūda Arābijā, Bahreinā, Kuveitā, Katarā un Omānā, tāpat britu militārā bāze Kiprā. Aktivizējušies Irānas sabiedrotie: Libānā bāzētais grupējums „Hezbollah” sācis apšaudīt ar raķetēm Izraēlas ziemeļu rajonus, Irākas šiītu militārie grupējumi ar lidrobotiem uzbrukuši viņu valstī izvietotajām amerikāņu militārajām bāzēm, tiek ziņots, ka Jemenas hutiešu nemiernieki plānojot atsākt uzbrukumus kuģiem Adenas līcī un Sarkanajā jūrā. Pret „Hezbollah” Izraēla jau izvērsusi plaša mēroga karadarbību, kas ietver arī sauszemes operācijas. Irāna vērsusi gaisa triecienus arī pa kurdu autonomijas teritorijām Irākas ziemeļos, jo šeit bāzējas tās režīmam naidīgas kurdu nemiernieku grupas, kas apvienojušās Irānas Kurdistānas Politisko spēku koalīcijā. Kurdu minoritāte Irānas ziemeļos ir tā, kas pirmām kārtām varētu izvērst bruņotu cīņu pret Teherānas varu. Kā jau tika sagaidīts, jūras transporta pārtraukšana Hormuzā likusi pakāpties naftas un sašķidrinātās gāzes cenām globālajā tirgū, tomēr par kādu paniku šai ziņā runāt nenākas. Pirms karadarbības sākuma tirgos valdīja šo resursu pārprodukcija, un lielākie patērētāji kā ASV un Ķīna ir izveidojuši rezerves, kas šobrīd amortizē situāciju. Pakistānai savs „pārmācīšanas karš” Nu jau labu laiku spriedzi Pakistānas valdības un Afganistānā valdošā talibu režīma starpā rada teroristu grupas, kuras rod patvērumu Afganistānā, rīkojot uzbrukumus Pakistānas teritorijā. Lielākā no šīm grupām ir džihāda kaujinieku struktūra Pakistānas Talibans, kas gan nav organizatoriski vienota ar saviem vārdabrāļiem Kabulā, tomēr idejiski un vēsturiski gan. Jau pagājušā gada oktobrī Pakistāna veica gaisa triecienus pa teroristu objektiem Afganistānā, tai skaitā galvaspilsētā Kabulā, kam sekoja vairākas dienas ilgas sadursmes uz robežas. Tad viss beidzās ar trauslu pamieru, taču šī gada februārī Pakistāna piedzīvoja vairākus terora aktus gan Pakistānas Talibana, gan divu citu teroristu struktūru – Islāma valsts un beludžu nacionālistu organizācijas Beludžistānas Atbrīvošanas armija – izpildījumā. Uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā piecdesmit cilvēku, gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji. 21. februārī Pakistāna īstenoja savus jau iepriekš izteiktos brīdinājumus un veica jaunu gaisa triecienu sēriju pa Afganistānas teritoriju. Oficiālā Islamabada apgalvoja, ka mērķēts tikai pa teroristu bāzēm, taču afgāņu puse un arī Apvienoto Nāciju misija vēstīja par upuriem arī starp mierīgajiem iedzīvotājiem, tai skaitā bērniem. Gluži tāpat kā iepriekšējo reizi sekoja afgāņu uzbrukumi Pakistānas robežposteņiem, pēc kam pakistāniešu gaisa un arī sauszemes spēku triecieni tika vērsti nu jau pret Afganistānas bruņoto spēku objektiem – munīcijas noliktavām, komandpunktiem, kazarmām – gan pierobežas provincēs, gan galvaspilsētā Kabulā un otrā lielākajā valsts pilsētā Kandahārā. Talibiem netrūkst kaujas spara un fanātisma, viņu spēki rūdījušies divdesmit gadus ilgā un galu galā panākumiem vaiņagotā cīņā pret amerikāņu un to sabiedroto okupācijas spēkiem. Šī pieredze ietver labas kaujas lidrobotu izmantošanas prasmes, ko jau nācies sajust uz savas ādas pierobežā dislocētajiem pakistāniešu spēkiem. Pakistānas pusē ir nospiedošs militāri tehniskais pārsvars. Marta sākumā pakistāniešu gaisa spēki vairākkārt bombardējuši nozīmīgo Bagramas aviobāzi, kuru Afganistānai savulaik uzbūvēja Padomju Savienība; neliela Afganistānas pierobežas teritorija nonākusi pakistāniešu spēku rokās. Kā tiek atzīmēts, konflikta attīstību veicina arī vispārējais starptautiskais fons, kad pasaules uzmanība koncentrēta Persijas līča rajonā un neviens īsti nav gatavs veltīt uzmanību šim karam Āzijas vidienē. Kodollietussargs „Made in France” Prezidenta Emanuela Makrona uzstāšanās šo pirmdien, 2. martā, Īllongas kodolzemūdeņu bāzē Bretaņā, Francijas rietumu piekrastē, tiek uzlūkota kā lūzuma punkts franču kodolpolitikā. Kopš aukstā kara baigām valsts atomieroču potenciāla palielināšana faktiski bijusi tabu tēma, bet pirmdien šis tabu tika lauzts. Kā paziņoja Makrons, šobrīd, kad Krievija izvērsusi klaju militāro agresiju, nozīmīgi augušas Ķīnas ģeopolitiskās ambīcijas, bet Savienoto Valstu aizsardzības prioritātes strauji mainījušās, Francijas kodolgalviņu skaita palielināšana ir nepieciešamība. Pie tam, kā uzsvēra Francijas vadītājs, franču kodolatturēšanas programma kļūst par visas Eiropas kopēju rūpi. Viņš uzskaitīja sabiedrotos, ar kuriem Francijai šai ziņā jau ir konkrēti sadarbības plāni: Vācija, Polija, Grieķija, Nīderlande, Beļģija, Dānija un Zviedrija. Nav grūti pamanīt, ka ģeogrāfiski šī valstu grupa koncentrējas Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseinā. Visciešākā sadarbība plānota ar Vāciju, un tajā pašā 2. martā tika publiskota prezidenta Makrona un kanclera Merca kopīga deklarācija par franču–vācu kodolvadības darba grupas izveidi. Šo franču „kodollietussarga” izplešanu virs pārējo apvienotās Eiropas partneru galvām Francijas prezidents nodēvēja par „izvērsto atturēšanu”. Prezidents gan nepiemirsa norādīt, ka šī iniciatīva nekādi neesot uzlūkojama kā alternatīva NATO kodolatturēšanas spējām, bet gan kā to papildinājums. Kaut ekspertu vērtējuma Makrona uzstāšanās bija veiksmīga, labi līdzsvarojot Francijas nacionālo un Eiropas kopējo interešu motīvus, viņš, protams, saņēma paredzamu kritiku no pašmāju politiķiem, tai skaitā Nacionālās kustības līdera Žordāna Bardellas, kuru uzskata par visai reālu Makrona pēcteci prezidenta krēslā. Tas ir vēl viens faktors, kas liek prezidētam steigties, lai šī iniciatīva būt jau gana tālu attīstīta un nākamais Elizejas pils saimnieks nevarētu to viegli likvidēt. „Nākamais pusgadsimts būs kodolieroču laikmets, un Francija tajā spēlēs savu pilnvērtīgo lomu, turpinot vairot savus spēkus,” pirmdienas runas noslēgumā pauda Emanuels Makrons. Šobrīd Francijai ir apmēram trīssimt kodolgalviņas, ar kurām aprīkotas ballistiskās raķetes uz četrām „Triomphant” tipa atomzemūdenēm, kā arī spārnotās raķetes uz daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem „Rafale”.   Sagatavoja Eduards Liniņš.

Melnā dzilna ir lielākais no Eiropas dzeņiem. Arī Latvijā tā ir lielāka dzeņu suga. "Šim putnam ir raksturīgi divi saucieni – vienu var dzirdēt lidojumā, otru – kad dzilna sēž kokā. Tas ir vairāk melanholisks sauciens, ko var dzirdēt tālu. Vēl tālāk var dziedāt bungošanu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. 'Dzeņiem atšķirībā no dziedātājputniem ir raksturīga bungošana. Tie ir ļoti ātri sitieni pa sausu substrātu, vai nu tas būtu nolūzis koka zars vai koka galotne. Vidēji tie ir kādi 20 sitieni sekundē ļoti lielā tempā. Un funkcionāli tā bumbošana atbilst dziedātājputnu dziesmām. Bet dzilnām atšķirībā no pārējiem dzeņiem vēl ir raksturīgi, ka viņām ir arī saucienu sērija, ko parasti mēdz saukt par dziesmu," skaidro Madars Bergmanis. Gan melnās dzilnas dziesma, gan bungošana ir dzirdama pat 2-3 kilometrus tālu. Putns ir arī iespaidīga izmēra, gandrīz vārnas izmērā, tikai mazliet slaidāks un tievāku kaklu. "Melnās dzilnas nosaukums ļoti labi raksturo to, kā viņa izskatās. Viņa ir pilnīgi melna. Dzimumi atšķiras tikai ar ar galvas krāsojumu – tēviņiem visa galvas virs sarkana un mātītei tikai pakauša daļa ir sarkana. Bet citādi dzimumi nav atšķirami, un cilvēki nespēj atšķirt pēc balsīm, vai tā ir mātīte vai tēviņš," norāda Madars Bergmanis. "Dzilnas, kas sāk ligzdot diezgan agri, ir dzirdamas visvairāk martā. Ligzdo, tāpat kā visi dzeņi, dzilnas koku dobumos, ko paši arī izkaļ. Lielos, resnos kokos, jo dzilnas izmēri ir iespaidīgi un kokam jābūt vismaz 35-40 centimetru diametrā pie pamata, lai tur varētu dzilna mēģināt ligzdot. Tas rada zināmas grūtības ligzdu vietu atrašanā, jo vajadzīgs tiešām vecs mežs, nevis vidēja vecuma," turpina Madars Bergmanis. Melnajai dzilnai ir garš un spēcīgs knābis. Viņa var izkalt pamatīgus caurumus kokos. "Bungošana un vokālā aktivitāte vairāk notiek koku galotnēs, kalšana bieži vien notiek uz zemes, uz kritalām vai koku stumbros zemu. Melnās dzilnas kalumus var viegli atpazīt pēc izmēriem, jo skaidu garums un biezums ir tik liels, ka citiem dzeņiem tas nav pa spēkam," atzīst Madars Bergmanis.

Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet arī paaugstinātu risku uzķerties uz sazvērestības teorijām, pseidozinātni un politiskām manipulācijām. Rezultātā iegūstam apdraudētu demokrātiju un iedzīvotāju labklājības līmeni, it īpaši – ilgtermiņā.Kritiskā un zinātniskā domāšana, kas labklājības veicināšanai būtu jāapgūst tāpat kā lasītprasme, joprojām netiek mācīta pietiekami konsekventi. Skolās un sabiedriskajā telpā trūkst skaidru risinājumu, kā cilvēkiem spēt atšķirt faktus no “pasaciņām” un pierādījumus no viedokļiem.Rezultātā Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuru viegli sarīdīt, iebaidīt un manipulēt ar vienkāršotiem, emocionāliem stāstiem, kas piespēlē nelietīgu personu un sistēmu interesēm.Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu profesors, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs ar zinātniskiem darbiem par uztveri, domāšanu un to, kā mūsu smadzenes būvē realitātes “attēlu”. Viņš pēta, kā rodas uztveres ilūzijas.Šajā sarunā profesors stāsta, kā māņticība padara mūs manipulējamus un apdraud sabiedrības ilgtspēju, un, galvenais, ko katrs no mums var darīt, lai stiprinātu savu kritisko domāšanu, nezaudējot cilvēcību. Tā nav saruna par to, “cik viss ir slikti”, bet par to, kā nebūt vientiešiem, kļūt iekšēji brīvākiem un prasmīgākiem pasaulē, kurā mūs mēģina izmantot.Šī ir otrā saruna ar profesoru Šķilteru. Pirmā bija 245.epziodē: kāpēc pieņemam lēmumus, kas mums kaitē, un kā to mainīt.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00:00 – Kāpēc latviešu māņticība ir šīs sarunas uzmanības centrā00:02:22 – Māņticības saknes: nedrošā pasaulē mēs meklējam vienkāršus skaidrojumus00:05:17 – Ko māņticība dod cilvēkam un ko tā atņem sabiedrībai00:13:58 – Māņticīga sabiedrība ir viegli polarizējama sabiedrība. Kāpēc tas ir bīstami00:24:53 – Mēs mīlam vienkāršus stāstus, un kā tas mums iegriež00:35:11 – Kā domāt zinātniski: pārbaudāmība, elastīgums un gatavība mainīt viedokli00:46:01 – Kad māņticība pāraug fanātismā: kā sabiedrība kļūst bīstami polarizēta00:50:00 – Difterija 2024. gadā: ko nozīmē, kad viedokļu līderis pārspēj zinātnieku00:53:10 – Stambulas konvencija, kad politiķi izmanto cilvēku sāpes kā āķi balsu vākšanai01:03:59 – Zinātnes komunikācijas problēma: kāpēc zinātnieks un māņticīgais viens otru nedzird01:06:23 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu01:15:54 – Katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Zinātnieku atbildība publiski saukt lietas īstajos vārdos01:22:33 – Cilvēciskais pār ideoloģisko. Ko katrs no mums var darīt jau šodien

Hoy, martes 3 de marzo, a las 12h. hora española, se presenta oficialmente la NNormal Cadí, uno de los modelos más esperados de 2026.En este programa, te presento este modelo, y lo comparo con una zapatilla que prácticamente recibí a la vez; La Sportiva Prodigio 2.Tas muchas horas de pruebas intercalando ambos modelos, comparto mis conclusiones en este podcast.Contacto:juan@ellaboratoriodejuan.com

Pianists un bijušais Bolderājas mūzikas un mākslas skolas direktors Artūrs Cingujevs nule divas nedēļas pavadījis savā jaunajā amatā kā Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors. "Atsperes" sarunā jautājam par jauno direktora ikdienu, ko nozīmē pārvaldīt ap 500 cilvēku, kā atjaunot uzticēšanos iestādē pēc iekšēja konflikta, par to, vai mākslinieciskā domāšana maina vadības stilu un to, cik svarīgi arī konkurējošā vidē ir pievērsties tieši sev un sevis izprašanai. Anna Marta Burve: Menedžmenta gars jūsos mīt jau kopš skolas laikiem. (..) Varbūt pat varam runāt par iedzimtību? Ir cilvēki, kas piedzimst ar menedžmenta garu, un tādi, kas nē? Šķiet, ka jums tas nācis dabiski. Mani vienmēr uzrunājušas personības. Un personībām ir viena līdzīga īpašība – katrs no šiem cilvēkiem ir sava ceļa gājējs. Neskatoties ne uz ko, ne uz kādiem apstākļiem. Zināmā vecumā uzdodot jautājumu, kas un kāds es esmu, protams, skatījos apkārt. Mēs dažreiz kaut ko kopējam, mācāmies, meklējam sevi, bet nonācu līdz atziņai, ka vēlos būt es pats. Un, lai es būtu es pats, vienīgā iespēja ir koncentrēties tikai un vienīgi uz sevi. Tas nenozīmē, ka jāiet pāri līķiem – nē! Bet tev ir ļoti jākoncentrējas pašam uz sevi, jāvēro sevi, jāanalizē sevi, jāstrādā ar sevi. Tā es uztveru dzīvi un sevi. Tas ir tas, ko turpinu darīt ikdienā. Tādēļ – jā, varbūt tā ir kaut kāda iedzimtība, jo vispār organizēt lietas man patika jau bērnudārzā: mamma stāstīja, ka audzinātāja esot teikusi – Artūrs būs kolhoza vadītājs! (Smejas.) Pats gan to neatceros. Tās ir lietas, kuras no tevis nav atkarīgas, līdz ar to – kad meklē sevi, tās vienkārši organiski parādās. Tas tā vienkārši ir, neko mākslīgi nevar izdomāt. Cilvēkiem ir liela tendence skatīties uz sevi kontekstā ar citiem un salīdzināt sevi ar citiem. Tāpēc spēja, māka, vēlme pievērsties sev un uzdot jautājumu, kas es esmu un ko gribu – tas, liekas, ir pat grūtāk, nekā pirmajā brīdī varētu domāt. Darbs ar sevi ir nebeidzams process. Mums parasti vieglāk domāt un runāt par citiem, nevis par sevi. Protams, esam sabiedrības daļa, un it īpaši tad, ja esam vadītāji, runājam par citiem. Bet ir ļoti svarīgi neaizmirst par sevi kā par kaut ko tādu, kas nemitīgi mainās. Viens no aspektiem, kas ļoti būtisks jebkuram vadītājam, ir objektivitāte. Faktos balstītas lietas. Skaidrs, ka mēs esam subjektīvas un emocionālas būtnes, un katram ir savs redzējums. Strādājot ar cilvēkiem, nespēju beigt brīnīties, cik mēs esam atšķirīgi un cik mēs vienu un to pašu jautājumu vai lietu uzlūkojam atšķirīgi! Tas parasti ir pārpratumu objekts sarunās. Bet jebkuram vadītājam jāspēj atrast objektīvs skatījums, lai varētu rast kopsaucēju. Tāpēc mēģinu skatīties uz sevi no malas un – nebaidos šī vārda – strādāt ar sevi. Nav noslēpums, ka Nacionālā mākslu vidusskola nesen piedzīvoja vadības nestabilitāti, kas arī bija par iemeslu konkursam. Kas, jūsuprāt, ir galvenais priekšnosacījums, kas veicina uzticēšanās sajūtas atgriešanos? Man grūti komentēt pašu procesu – atgriešanos. Bet varu teikt, ka par direktoru nepiedzimst. Par direktoru kļūst. Runājot par uzticēšanos – domāju, jebkurās attiecībās – gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan organizācijas ietvaros – uzticēšanos nevar panākt ātri. Tam vajadzīgs laiks, atvērta saruna, dialogs. Māka klausīties – ne tikai runāt. Tur ir daudz sastāvdaļu, kas procesu padara jēgpilnu. Un tad ir arī rezultāts. Ja mēģinām uzreiz mākslīgi iet uz rezultātu… Mēs visi esam jūtīgas būtnes, īpaši mākslā un mūzikā: mēs taču ikdienā pie tā strādājam, lai attīstītu sevī jūtīgumu! Menedžmentā tas diemžēl jānonivelē, jo neizbēgami dažreiz jāpieņem sāpīgi, ne visiem patīkami lēmumi, un vadītājs nekad nebūs vienādi labs visiem. Tā pa īstam to var saprast tikai tie cilvēki, kuri bijuši kādos amatos, jo, kamēr neesi bijis šajā lomā, tu to nevari izprast. Ja es pats nebūtu vadītājs, domātu – ko direktors īsti dara: paraksta dokumentus, sēž sapulcēs? Bet pamatā tā ir komunikācija. Es pat teiktu – komunikācijas kultūra, jo komunicēt jau komunicējam mēs visi, bet jautājums – kā mēs to darām? Piemēram, tas pats jūtīgums: otra puse vienmēr jūt un dzird ne tikai to, kādu vēsti tu gribi nodot, bet arī to, kā tu to dari. Vairāk – audioierakstā.

"Tātad patiesais jautājums nav: “Kas ir mans tuvākais?” Patiesais jautājums ir: “Kam es esmu tuvākais?” Un es esmu tuvākais ikvienam šajā pasaulē, ja mīlu. Tāpēc tas nav jautājums par likumu, tas nav jautājums par tiesībām. Tas ir vienkārši mīlestības jautājums" (bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Gavēnis zaudē savu jēgu, ja mūsu dzīvē nav vietas tuvākmīlestībai, īpaši pret tiem, ka īpaši vajadzīga palīdzība. Ieplāno un īsteno tuvākās nedēļas laikā kādu žēlsirdības darbu. Varbūt tas ir ziedojums labdarībai, varbūt kāda apmeklējums pansionātā. Kļūsti kādam par žēlsirdīgo samarieti!

Līdz 24. maijam Mākslas stacijā Dubulti skatāma mākslinieka Jāņa Mitrēvica personālizstāde “L ELLE”, kur gleznās un porcelānu skulptūrās redzams ir rūpnieciski ražotas lelles tēls.  “L elle. Lelle. Leļļu elle. Ar lellēm parasti spēlējas. Spēles var būt dažādas, bet lelle ir ļoti pateicīgs modelis,” saka mākslinieks Jānis Mitrēvics, kurš piektdienas pēcpusdienā bija arī LR3 "Klasika" viesis. Tikšanās ar mākslinieku un izstādes kuratori Ingu Šteimani mākslas stacijā notiks 1., 14., 15. martā un 19. aprīlī. Jānis Mitrēvics: Lelle faktiski ir izteiksmes līdzeklis, darbojošā persona. Man ir prasīts par šo lelles definīciju, kāpēc tā ir radusies. Mēs esam mūsu ēters, visa mūsu apkārtējā pasaule ir pilna ar informāciju - reālu, konkrētu, gan labu, gan sliktu. Ir ļoti daudz attēlu, un tas noved pie tā, ka tu vairāk nereaģē uz kaut kādu… Ar mākslīgo intelektu tiek radītas visādas bildes, un tu saproti, ka vairāk netici nekam. Ņemot to mākslīgo modeli, nevis cilvēku, man liekas, kaut kā var noformulēt un kaut kādā veidā uztaisīt to stāstu tādu, kas kaut kādā mērā var pievērst uzmanību vai būt nolasāmāks. Viena versija tam, kāpēc lelle. Kas jums pašam palīdz filtrēt visu informāciju, kas mūs pārpludina? Man liekas, ka vienīgais, kas var līdzēt, ir domāšana. Pirmkārt, ir tava pirmā reakcija, ka tu netici par lietām, kas varbūt ir reālas. Pasaule ir sajaukta, un par to faktiski ir izstāde. Ne par velti esmu piesaucis Bābeli - Bābeles stāstā ir tas, ka cilvēki ir augstprātīgi, un daudzas sliktas lietas, kuru dēļ Dievs nolēma viņiem sajaukt valodas, lai viņi nevarētu saprasties un nepretendētu uz Dieva statusu. Es domāju, šobrīd mēs sākam izjust Dieva dusmas. Viņš atkal kaut ko ir sajaucis, un cilvēki vairs nevar saprasties.   Veidojas tie mazie burbulīši, par ko sakām, ka katrs dzīvojam kaut kādā burbulī, un to burbulīšu ir arvien vairāk un vairāk. Droši vien tāpēc ne velti izstādes nosaukumā ir “L ELLE”, un lellēm Jūsu izstādē ir vairākas sejas, lauzti, nelauzti ķermenīši, veseli un arī fragmentāri. Draugs vasarā bija atbraucis uz darbnīcu, un mēs runājām - lelle un elle. Zināmā mērā tas haoss ir elle, jo cilvēka viena no laimes formulām ir visu lietu kārtība. Šobrīd, man liekas, kārtība ir sajaukta, tāpēc elle. Ja nosauc “elle” un tu neredzi to bildi, liktos, ka tur būtu jābūt melnam un pazemei, piķim, uguņiem. Es domāju, ka mūsdienu elle ir ļoti labi iepakota, smuki noformēta, viņa tā nemaz neatklājas. Īstenībā arī māksla šobrīd - mākslas loma ir nosegt tās briesmas, kas  apakšā, ar kaut ko rozā un skaistu. Radot savus darbus, protams, ir jājūtas komfortabli. Vai komfortu Jums kā māksliniekam palīdz radīt tas, ka izmantojat materiālus, kas ir tuvi un kuros vislabāk jūtaties? Kā lai saka, man ir profesionāla mākslas izglītība, esmu beidzis gleznotājus, bet es faktiski vienmēr savā darbā esmu izmantojis tos līdzekļus, kas ir pieejami. Inga Šteimane bija tā, kas teica, ka ir divas ļoti atšķirīgas zāles - apakšējā lielā un augšējā, un vienmēr ir labi, ja tur ir kaut kas savādāks. Man bija uzdevums izdomāt kaut ko tā. Šobrīd pat neatceros, kā pie tā nonācu, bet Zosēnos, kur man ir darbnīca, vienkārši blakām ir Piebalgas porcelāna fabrika. Tas kaut kādā veidā saslēdzās un tās lelles sāka tapt porcelānā. Jūs radījāt skices un viņi pēc šīm skicēm tās izgatavoja? Tas process ir diezgan sarežģīts. Faktiski pamatā ir lellītes, ko man mazbērni un radu bērni sadeva, man ir liela kaste ar tiem modelīšiem. Tad tiek atsevišķi noņemtas formas no šīm lellītēm, rokas, kājas un tā tālāk, un tad viņas tiek izlietas. Tad nāk mans darbs, ka es uztaisu to kustību un nodarbojos ar tēlniecību. Tālāk tas atkal tiek savienots un augstās temperatūrās apdedzināts, kamēr mēs iegūstam porcelānu - vienreiz apdedzina, tad liek virsū glazūru, tad otrreiz, kas ir liels izaicinājums. Man vislielākais pārsteigums bija, ka porcelāns, to apdedzinot, saraujas par 20%, kas ir ļoti daudz. Tāpēc bija visādi sākumā, kamēr saprata, kādā veidā to darīt. Viens ir vienkārši forma, bet tās lellītes jau ir ļoti dažādas. Lai dabūtu vēlamo rezultātu, pagāja faktiski kāds pusgads. Plašāk - audioierakstā.

"Var gandrīz teikt, ka nāves brīdī dvēsele ilgojas, lai miesa būtu kopā ar to. Tas ir tāpēc, ka, kad dvēsele nāvē atstāj miesu, tā neatstāj to uz visiem laikiem" (bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Apstājies un pamēģini apzināties, ka Tavs ķermenis ir Svētā Gara templis! Parunā par to ar Dievu!

"Var gandrīz teikt, ka nāves brīdī dvēsele ilgojas, lai miesa būtu kopā ar to. Tas ir tāpēc, ka, kad dvēsele nāvē atstāj miesu, tā neatstāj to uz visiem laikiem" (bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Apstājies un pamēģini apzināties, ka Tavs ķermenis ir Svētā Gara templis! Parunā par to ar Dievu!

Arnolda Skrides izveidots, kopš 1991. gada Rīgas Latviešu biedrības namā notiek sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu rīkotais konkurss Latvijas mūzikas skolu audzēkņiem "Talants Latvijai". Kopš 2018. gada konkursa mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Dreģis. Trijās marta svētdienās turpināsies konkursa 34. sezonas 1. kārta un par to uzzinām sarunā ar Normundu Dreģi. Viņš ieskicē konkursa vēsturi un akcentē tā tradīcijas, principus un noteikumus, stāsta par tā doto iespēju jaunajiem mūziķiem turpmākiem muzikāliem startiem. Sarunā - arī par mūzikas skolu atsaucību, žūriju un komandu, kas rūpējas, lai konkurss notiktu, par iepriekšējo konkursu radošo bilanci, par gaidāmo II kārtu un Finālu. Uzzinām arī par jauniešu simfonisko orķestru darbību, gaidāmo festivālu Kurzemē, par Normunda Dreģa paša vadīto Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas orķestri "Armonico" un prieku darbā ar jauniešiem. Normunds Dreģis: "Talants Latvijai" ir vissenākais konkurss Latvijas mūzikas skolu audzēkņiem. Šeit piedalās praktiski visu instrumentu specialitāšu audzēkņi, un tās ir apmēram 20 instrumentu spēles specialitātes. Domāju, ka ļoti daudziem bērniem un jauniešiem šis konkurss ir pirmais impulss uz turpmāko izglītību un mūzikas aicinājumu, un, iespējams, viņi arī izvēlas mūziku kā savu nākamo profesiju. Konkurss notiek Rīgas Latviešu biedrības namā, un tas tur ir arī dibināts. Tā ir ļoti laba iespēja jaunajiem talantiem uzstāties Rīgas Latviešu biedrības nama vēsturiskajās zālēs. Šīs sezonas pirmo kārtu mēs sākām jau 1. februārī, tā kā patlaban viss notiek pilnā sparā. Pavisam kopā piedalās bērni un jaunieši no 16 Latvijas mūzikas skolām. 8. martā uzstāsies Rīgas Juglas mūzikas skolas, Ķekavas mūzikas skolas un Jūrmalas mūzikas vidusskolas audzēkņi, pēc tam būs 22. marts un 29. marts. Vai variet uzburt to “ņigu ņegu”, kas šajās dienās notiek Rīgas Latviešu biedrības namā, jo šis konkurss ir arī koncerts? Jā, tas tā ir bijis vēsturiski. Konkursa pirmā kārta notiek koncertu cikla formātā, kur katra skola uzstājas ar savu sagatavoto programmu un prezentē savus labākos audzēkņus. Vienā koncertā parasti uzstājas divas vai trīs mūzikas skolas, katra prezentē 10 līdz 12 audzēkņus. Ir liela rosība, jaunie talanti gatavojas, cītīgi iesildās. Ir tiešām jauka atmosfēra konkursam. Kas šim konkursam ir īpašs? Kādi ir noteikumi, gadu gaitā šie noteikumi vai prinipi papildinās? Tiek izdarīti secinājumi vai tas diezgan stabili notiek no reizes uz reizi? Ir vērtības, kuras mēs saglabājam. Tas ir konkursa mērķis - mēs veicinām un atbalstām Latvijas jaunos talantus, meklējam tos akadēmisko žanru mūzikā un dodam viņiem iespēju uzstāties un apliecināt savu talantu Rīgas Latviešu biedrības namā. Mainīgais ir tas, ka tad, kad es pārņēmu šo konkursu, mēs runājām ar kolēģiem un žūrijas ekspertiem un secinājām, ka šim konkursam būtu vērtīgi, ka būtu arī fināla kārta. Iepriekš bija tikai divas kārtas - pirmā, kur uzstājas skolas atsevišķi, un otrā, kur uzstājās pa instrumentu grupām, un tad arī viņi tika vērtēti un apbalvoti. Tā kā konkurss aptver mūzikas skolas no visas Latvijas, spriedām, ka būtu vērtīgi, ja būtu arī fināla kārta. Jā, varbūt tas ir grūtāk un vajag vairāk sagatavoties, un arī tas periods ir garāks, bet domāju, ka tas ir ļoti vērtīgi. Finālā visiem ir viens obligātais latviešu komponista skaņdarbs.

Stāsta komponists un kontrabasists Kristaps Pētersons; pārraides producente – Rūta Paula Svētdien, 2001. gada 7. janvārī ap 18:30 (vai varbūt 19:00 – nav tik būtiski) līdz 11. septembrim bija tālu. "Mudhoney" [1] intensīvi gatavojās savam 12. janvāra koncertam "Great American Music Hall" Sanfrancisko, Deivs Grols [2] – savai dzimšanas dienas ballītei 14. janvārī, bet flautiste Ilona Meija izpildīja Johana Sebastiāna Baha [3] Badinēriju no orķestra svītas Nr. 2 siminorā, BWV 1067. Noslēgumam tuvojās X Senās mūzikas festivāls Valmierā. Esmu pārliecināts, ka Ilonas atskaņojums saucams par stindzinoši spožu, tomēr ēterā pulsēja sajūta, ka ar to būs bijis par maz. Koncerta programma bija veidota ar orķestru numuriem sākumā un beigās, bet vidū mikromodelī – flauta un klavieres ar Badinēriju, ap kuru dažādu kameransambļu sniegumā bija savirknēti vēl vairāki citi izcilu komponistu darbi. Kāds varētu kritizēt, ka šis Baha darbs liekams koncerta sākumā, jo tas, ko mēs mūsdienās saucam par svītu, 18. gs. saskaņā ar franču tradīciju tika dēvēts par uvertīru – reprezentablu svētku mūziku galma publikai ar sākuma punktēto 'staccato' ritmu kā pavadījumu karaļa ienākšanai telpā. Šī forma esot pārņemta no Žana Batista Lullī [4], kurš Luija XIV galmā to tika noslīpēt smailu jo smailu. Nē. Valmierā bija republika. Vēl kāds varētu teikt, ka vārds 'badinerie' franču valodā nozīmē izsmiešanu, ņirgāšanos un, kad tāda tiek atskaņota, labāk izpildīt precīzi pēc autora norādēm, t.i., orķestrāli – flauta, stīgas un čembalo. Jo šādā mikromodelī zūd tembrālā krāsainība un arī telpiski skanējuma avots ir krietni koncentrētāks. Nē. Flautas un klavieru sniegumā daudz klārāk dzirdams, ka Baha mūzikas polifonijā visas balsis uzrakstītas kā personības arī tad, kad nav izvirzītas priekšplānā. "Liela krietnības nepieciešamība, ja vien jūs negribat izlikties to neredzam, ir uzlikta jums, jo jūs dzīvojat zem visuredzošā tiesneša acu skatiena," [5] – tā teicis Boēcijs [6]. Un vēl. Koncertā starp abiem orķestriem bija izveidota kameransambļu sekcija, sagrupēta ap ģeniālo Badinēriju – no formas viedokļa koncerts tātad simetrisks – orķestri kā divi pīlāri ar kamermūziku kā kodolu. Viss ir kārtībā ar šādu formu. Turklāt – atšķirībā no šodienas – 2001. gadā latviešu orķestrantiem vajadzēja atgādināt Baha polifonijas kvalitāti, cik iespējams grafiski, jo tolaik viņus (t.i.,  latviešu orķestrantus) laikam uztrauca galvenokārt tas, lai mamma neuzzina, ka viņi pīpē. 2025. gada 26. decembrī plkst. 00:01 ekonomikas komentētājs un mediju producents Kristaps Pētersons portālā delfi.lv publicēja šādus vārdus: "Tikai izglītība – nekas cits – izvedīs mūs no miglas!" [7]. Es tas neesmu, kas to saka, bet man viņam nākas piekrist. Mazu migliņu tolaik radījām. Mēs smēķējām "Bond", "L&M", "Marlboro", "Camel" – ko nu kurš (un neklausījāmies, kā 2001. gada 7. janvārī ap 18:30 Ilona Meija spēlē Baha Badinēriju – mēs būtu nākuši varbūt, ja to spēlētu kāda ārzemju zvaigzne, bet tad ieeja koncertos būtu jāliek par maksu, nevis par brīvu, kā tas jau no pašiem pirmsākumiem 1991. gadā bija visos Senās mūzikas festivālos Valmierā; un tad tas būtu cits festivāls – tāds, kur spēlē ārzemju zvaigzne, kuras fonā mēs brauktu nopelnīt savu honorāru – tas nebūtu nekas slikts – taču šeit mēs braucām savā brīvajā laikā, spēlējām par brīvu un no sirds [8]). Ilonas Meijas interpretācija [9] noteikti bija tērauda stiprumā, tomēr kaut kas pasaulē bija salūzis, un mēs to nedzirdējām. 2001. gada 7. janvārī pēkšņi līdz 11. septembrim nemaz vairs nebija tālu. Mēs visi esam saistīti, dažkārt tādos veidos, kurus ar prātu grūti aptvert. Šķiet, Bahs savā mūzikā atklāj to stiprāk nekā citi, jo aptverošāk. "Kad kādai balsij nav ko teikt, tai jāklusē," Bahs esot teicis. Šī Baha atziņa būtu bijusi tik noderīga Karlheincam Štokhauzenam [10], ja vien būtu to zinājis, kad viņš nosauca 11. septembra teroraktus ASV par dižāko jebkad eksistējušo mākslas darbu... Nevajag tā gvelzt, meistar, jo vārdu pa vārdam pasaule top. "In dem Maße, als die Genüsse zunehmen, nimmt die Empfänglichkeit für sie ab; Das Gewohnte wird nicht mehr als Genuss empfunden." (Artūrs Šopenhauers) [11] "Jo spēcīgākas baudas, jo vājāks jūtīgums. Tas, kas kļuvis ierasts, vairs nemodina baudu." [12] Avoti Raksts sagatavots, izmantojot Oksfordas mūzikas vārdnīcas, portālu concertarchives.org un bachvereniging.nl, Valmieras integrētās bibliotēkas, Valmieras zonālā Valsts arhīva un Valmieras muzeja materiālus [1] amerikāņu rokgrupa no Sietlas, izveidojusies 1988. g. [2] Grohl, Dave (dzimis Varrenā 1969. g.) amerikāņu dziesminieks, tagadējais grupas "Foo Fighters" līderis un kādreizējais grupas "Nirvana" bundzinieks [3] Bach, Johann Sebastian (dzimis Eizenahā 1685. g. – miris Leipcigā 1750. g.) vācu komponists un ērģelnieks [4] Lully, Jean-Baptiste (Lulli, Giovanni Batista) (dzimis Florencē 1632. g. – miris Parīzē 1687. g.) itāļu izcelsmes komponists, ilgus gadus kalpojis Francijas karaļa galmā kā karaliskās ģimenes mūzikas meistars [5] https://satori.lv/article/boecija-celas-grutibas [6] Boethius, Anicius Manlius Torquatus Severinus (dzimis Romā ap 475. g. – miris Pāvijā ap 525. g.) romiešu filozofs un matemātiķis, kurš sarakstījis "De institutione musica" – traktātu par grieķu mūziku [7] Kristaps Pētersons. "Tikai izglītība un nekas cits izvedīs mūs no miglas" (publikācija portālā "Delfi") [8] Senās mūzikas festivālu Valmierā (vēlāk: Ziemas mūzikas festivāls) nesavtīgi organizēja Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis – savā brīvajā laikā, bez maksas un no sirds. Ļoti nozīmīgu pienesumu šī festivāla īstenošanā sniedza pianiste Jautrīte Putniņa (dzimusi Palsmanes pagasta “Rūpnieku” mājās 1929. g. – mirusi Valmierā 2017. g.), katru gadu festivālam gatavojot vairākas koncertprogrammas gan solo, gan kameransambļiem – savā brīvajā laikā, bez maksas un no sirds. Un vēl – festivāls notika pateicoties daudzu Valmieras mūzikas skolas pedagogu ieguldītajam brīvprātīgajam darbam [9] Ilona Meija spēlēja kopā ar Jautrīti Putniņu; Jautrīte muzicējot nekad neatkāpās no saviem pamatprincipiem – pamatīgas skaņdarba apguves – savā atmiņu grāmatā viņa raksta: "Galvenais kods – vibrēt, bet nevirzīties, apstāties un gaidīt laika un telpas izzušanu." Citāts no Putniņa J. "Saules mūzika", izd.: "Valters un Rapa", 412. lpp.: "Mana dzīve – viena vienīga šķēršļu trase" [10] Stockhausen, Karlheinz (dzimis Modrātē 1928. g. – miris Kurtenē 2007. g.) vācu komponists [11] Schopenhauer, Arthur (dzimis Gdaņskā 1788. g. – miris Frankfurtē 1860. g.) vācu filozofs; citāts no Šopenhauers A. "Parerga un paralipomena", 1851, I sējums, "Aforismi par dzīves gudrību", II: "Par to, kas cilvēkam pieder", §28 ("Parerga und Paralipomena", 1851, vol. I, "Aphorismen zur Lebenswisheit", II: "Von dem, was einer hat", §28) [12] Ievas Ginteres tulkojums

Is it possible for a ceramic spray to work too well? In this episode of the Auto Detailing Podcast, I break down an email from a customer who says Gloss Boss and Tough As Shell are performing so well… he's washing his car 40–50% less than before. That's right — less dirt sticking, less water used, and fewer washes overall. So what's actually happening here? USE CODE: YEAR2 at https://jimbosdetailing.com/ to save 20% OFF - Limited time.  PRODUCTS TALKED ABOUT:  The Gloss Boss: https://jimbosdetailing.com/TGB Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1 ceramic spray, ceramic coating, car detailing podcast, auto detailing podcast, reduce car washes, ceramic spray coating, paint protection, hydrophobic coating, anti static car paint, does ceramic coating repel dust, tough as shell, gloss boss ceramic, how to keep car clean longer, car wash frequency, detailing tips, ceramic spray vs wax, surface energy paint, slick car paint, protect car paint, car detailing education

Eiropas līderi kara ceturtajā gadadienā pulcējas Kijivā un apliecina atbalstu Ukrainai. Karš turpinās kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Ukrainas ekonomika turas. Aktualitātes analizē Austrumeiropas pilitikas paētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. Sazināmies ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi. Ar muti Kijivā, ar darbiem…? Vakar, 24. fbruārī, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas agresijas kara eskalācijas Ukrainā, Kijivā ieradās vairāki Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līderi. Klāt bija Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Islandes premjerministri, Lietuvas aizsardzības ministrs, arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Tas bija nepārprotams solidaritātes žests, kam jāapliecina savienības apņēmība turpināt atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos. Līdz šim ir darīts daudz: savienības palīdzības kopapjoms tuvojas divsimt miljardu robežai. Tai skaitā, runājot par šobrīd īpaši aktuālo enerģētikas jautājumu, pārvietotas veselas elektrostacijas un piegādāti apmēram vienpadsmit tūkstoši ģeneratoru. Vairumam Eiropas valstu netrūkst vēlmes un gatavības, taču nupat palīdzības vezuma ceļā kā kupls cinis jau atkal aptupies Ungārijas premjers Viktors Orbans. Vispirms pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu dienestu vadītāju sanāksmē Briselē Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs kārtējo Krievijai noteikto sankciju paketi, savukārt vakar, tieši pilna mēroga iebrukuma gadadienā, izpaudās pats Orbans, paziņojot, ka bloķēs arī jau nolemto Eiropas Savienības 90 miljardu atbalsta piešķīrumu Ukrainai. Par šo atbalstu agrāk tika panākta vienošanās, kas paredz, ka „negribošo koalīcija” – Ungārija, Slovākija un Čehija – tiek atbrīvotas no saistībām aizdevuma sakarā. Taču nu Budapeštas pusdiktators izdomājis, ka neatbalstīšot vispār nevienu Ukrainai labvēlīgu lēmumu, jo Kijiva, raugi, esot pārtraukusi krievu jēlnaftas piegādes Ungārijai un Slovākijai pa cauruļvadu „Draudzība”. Ukrainas valdība apgalvo, ka piegādes apstājušās, jo cauruļvads bojāts krievu lidrobotu triecienā. Duetā ar savu kaimiņu velk arī Slovākijas premjers Roberts Fico, kura dzimtenei arī Kremļa „melno zeltu” vajagot kā ēst. Viņš piedraudējis, ka ja piegādes neatsāksies, Slovākija pārtrauks elektroenerģijas piegādi Ukrainai. Bet kamēr Eiropas līderi neskopojas nīgriem izteicieniem par „Draudzības” trubai piezīsties kāro Viktoru, Vašingtonā Ukrainas jautājums šķiet nobīdīts otrajā plānā aiz iespējamās Irānas militārās pārmācīšanas, Epstīna failu blāķiem un, protams, prezidenta ķīviņa ar augstāko tiesu par tarifiem. Tiesa, pirms dažām dienām, kad bez nozīmīgiem rezultātiem bija noslēgušās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas Ženēvā, Baltā nama saimnieks pagarināja Krievijai noteikto sankciju termiņu. Baisi gausais karš Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, karadarbība tiek raksturota kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Par to, cik dzīvību ziedots Kremļa diktatora iegribu un iedomu vārdā, ir visai aptuvens priekšstats, bet dažādi avoti lēš, ka Ukrainas pusē kritušo skaits varētu pārsniegt 60000, savukārt Krievijas pusē šīs aplēses svārstās no apmēram 180000 līdz 350000 un vairāk tūkstošiem. Kopējie zaudējumi, saprotams, ir vairākas reizes lielāki, un, kā domā NATO analītiķi, pērnajā gadā vien Krievijai tie varētu būt apmēram 400000 kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo. Kā zināms, šī cena maksāta par pieticīgiem ieguvumiem – pērngad agresoram izdevies papildus iegūt mazāk par procentu no Ukrainas teritorijas, un tagad tā okupēta ir apmēram piektā daļa no kaimiņvalsts. Tomēr daudzi eksperti spriež, ka Krievijai esot vēl diezgan resursu, lai šādi turpinātu vismaz kādu gadu. Izskan gan arī viedokļi, ka rekrutēšanas apjomi atpaliek no dzīvā spēka zaudējumiem un tuvojas brīdis, kad var nākties izšķirties par piespiedu mobilizāciju. Pie tam frontē pēdējā mēneša laikā Krievijas spēki piedzīvojuši nopietnas komunikācijas problēmas. Īlona Maska kompānija beidzot atslēgusi no „Starlink” tīkla nelegāli iegūtos termināļus, kurus krievi izmantoja okupētajā Ukrainas teritorijā, savukārt Maskavas pati bloķējusi „Telegram” tīklu, un daudzas krievu vienības tādējādi palikušas bez ierastajiem saziņas līdzekļiem. Daļēji ar to tiek skaidroti Ukrainas spēku nesenie panākumi, atgūstot ap 200 kvadrātkilometru teritorijas Zaporižjes un Dņipro apgabalos. Vēl pirms tam decembrī krievu vienības izdevās izspiest no Harkivas apgabala Kupjanskas, kuru Krievijas armijas vadība jau bija pasludinājusi par pilnībā ieņemtu. No vienas puses, tie ir nenozīmīgi taktiski ieguvumi, kas, cita starpā, nav mazinājuši Krievijas spēku spiedienu Doņeckas apgabalā, no otras, tas ir apliecinājums, ka Ukrainas armija saglabā uzbrukuma potenciālu. Tiek gan atzīmēts, ka arī Ukraina saskaras ar nopietnām militārā personāla problēmām – apmēram divsimt tūkstoši karavīru, nespējot izturēt frontes apstākļus, esot patvaļīgi pametuši savas vienības. Vēl viens ļoti nepatīkams pārsteigums Krievijai bija sestdien notikušais Ukrainas raķešu trieciens militāro raķešu rūpnīcai Votkisnkā, Udmurtijas autonomajā republikā, aptuveni 1400 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Šajā rūpnīcā top mazā rādiusa raķetes „Iskander”, kas tiek izmantotas triecieniem pa Ukrainas teritoriju, un starpkontinentālās raķetes „Topoļ-M”.  Kā apgalvo Kijiva, trieciens veikts ar ukraiņu ražojuma spārnoto raķeti „Flamingo”. Ukrainas ekonomika turas Krievijas agresijas eskalācija 2022. gadā saprotami traumēja arī Ukrainas ekonomiku. Vairākkārt palielinājās Krievijas okupētās teritorijas apmēri, agresorvalsts uzsāka mērķtiecīgu infrastruktūras graušanu, miljoniem iedzīvotāju pameta valsti. Tiek lēsts, ka pagājušajos kara gados agresors pret Ukrainas teritoriju raidījis apmēram 13000 raķešu un vairāk nekā 140000 lidrobotu. Lielu daļu no tiem notriekusi ukraiņu pretgaisa aizsardzība, taču daļa savu mērķi sasnieguši. Tomēr Ukrainas iekšzemes kopprodukts, kas 2022. gadā saruka par gandrīz trešdaļu, nākamajos gados piedzīvoja zināmu atlabšanu, 2023. gadā pieaugot par vairāk nekā pieciem procentiem, 2024. gadā – par vairāk nekā trīs ar pusi, 2025. gadā – par aptuveni diviem procentiem. Kāpums prognozēts arī šogad, tiesa, šais prognozēs nebija ņemti vērā Krievijas nežēlīgi mērķtiecīgie triecieni enerģētikas infrastruktūrai. Resursa „Project Syndicate” autori, ekonomisti Tatjana Derjugina, Anastasija Fedika un Jurijs Gorodņičenko piesauc trīs galvenos faktorus, kas ļāvuši Ukrainas ekonomikai līdz šim saglabāt kondīciju, kas šobrīd pārspēj cerības pilna mēroga kara sākumā. Pirmkārt, tās ir ukraiņu militārās spējas, saglabājot kontroli pār savu gaisa telpu un lielā mērā neitralizējot Krievijas Melnās jūras floti. Attiecīgi Krievijai nav izdevies pilnībā apturēt Ukrainas eksporta plūsmu pa jūras ceļiem. Otrs faktors ir apjomīgā starptautiskā palīdzība, kas aizvadītajos četros gados bijusi vidēji ap 40 miljardiem dolāru gadā. Tā palīdzējusi kompensēt budžeta deficītu, kas ir aptuveni 25% no iekšzemes kopprodukta, segt lielu daļu izdevumu ieroču un energoresursu importam. Savukārt grandiozais militāro izdevumu kāpums – no sešiem miljardiem dolāru 2021. gadā līdz septiņdesmit miljardiem pērngad – ir jaudīgs ekonomikas stimuls. Pēc amerikāņu domnīcas „Jamestown” sniegtajiem datiem lidrobotu ražošanas apjomi Ukrainā pagājušogad sasnieguši četrus miljonus vienību, bet šogad varētu sasniegt septiņus miljonus. Kā trešais faktors tiek minēta Ukrainas Nacionālās bankas sekmīgā darbība, nodrošinot likviditāti un novēršot banku sistēmas sabrukumu. Un, kā atzīmē trīs minētie „Project Syndicate” autori, salīdzinoši stabilais ekonomikas stāvoklis nebūtu iespējams bez ukraiņu uzņēmēju un visas sabiedrības gatavības pielāgoties un paciest grūtības, un radoši meklēt risinājumus. Protams, Krievijas agresijas karš rada Ukrainai milzu zaudējumus un arī milzīgas problēmas, no kurām akūtākās šobrīd ir teju trīs ceturtdaļu elektroģenerējošo jaudu iznīcināšana un jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pievēršamies filosofiskam un praktiskam jautājumam – vai šodien var ticēt tam, ko redzam? Ja lūkojamies sociālajos medijos, aizvien vairāk jūtam skepsi par to, vai redzētais attēls vai video ir īsts vai viltojums. Dziļviltojumu kvalitāte jau ir tik laba, ka dažubrīd par rūdīta acs vairs nevar noteikt, kas īsts un kas nav. Šobrīd dziļviltojumus izplata ne tikai politiski vai sociālie piesātinātā saturā, bet pat šķietami nekaitīgā dabas un zinātnes jomā, kas vēl vairāk liek domāt - kādus "caurumus" savās zināšanās varam netīšām "aizlāpīt" ar šādiem meliem. Kā saprast, vai video un attēli, ko redzam internetā ir īsti? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un politologs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs. Ierakstā uzklausām Rīgas Nacionalā Zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu, kuram ikdienā jāskaidro dažādi patiesi un mazāk patiesi apgalvojumi par dabu un dzīvniekiem, video, kas radīti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Arī savi medicīnas dati ir rūpīgi jāsargā Personas datu drošība pēdējos gados kļuvis par aizvien aktuālāku tematu. Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula skar arī mūsu ikdienu, un, protams, ka mēs katrs vēlamies, lai informācija par mums nenonāktu tur, kur tai nav jānonāk. Bet, ja runājam par pacientu veselības datiem, tad tiem ir īpašs statuss. Tas saistīts ar medicīnas ētikā būtisko personas autonomijas principu un tiek saprasts kā divējādas tiesības - tiesības uz neiejaukšanos un privātuma sfēru, tostarp pacienta datu privātumu, un tiesības uz pašnoteikšanos, proti, pacienta tiesībām pieņemt lēmumu par datu lietojumu. Par veselības datu noplūdes riskiem un reāliem gadījumiem plašāk stāsta Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošais pētnieks Ivars Neiders. -- Ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus iepazīstina ar lauka cīruli.

Gregorio Bota ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde šobrīd aplūkojama Rotko muzejā Daugavpilī. Bota jau no studiju laika ir  aizrāvies ar Rotko radošo mantojumu, un, būdams ne tikai mākslinieks, bet arī žurnālists, Bota uzrakstījis arī divas grāmatas par Rotko. Itāļu mākslinieka izstāde “Glezniecība ved mājup”ir tikai viens no Rotko jaunās izstāžu sezonas projektiem, kas reflektē par tēmu „Gaismā uz klusuma sliekšņa”.  Pavasaris Rotko muzejā saviem apmeklētajiem piedāvā sešus jaunus izstāžu projektus, kuros, līdzīgi kā šobrīd dabas ritumā, kad ziemas puteņi un sals mijās ar saules gaismas pielietām dienām, arī notiek šis savdabīgais gaismas un tumsas dialogs. Izstāžu sezonu ieskicē Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka. „Tā ir gaismas spēle, gaismas saspēle un gaismas dialogs ar tumsu. Gaisma kā gaišā nesējs un tumšais kā šo drūmo, dziļo noskaņu veidojošās formas, kas caurvijas visos projektos. Īpaši gaisma akcentēta ir somu mākslinieces Rozmarijas Torpo personālizstādē un Itālijas mākslinieka Gregorio Botas izstādē.” Somu mākslinieci Rozmariju Torpo (Rose-Mari Torpo) jaunradei iedvesmo trauslie mijkrēšļa brīži uz dienas un nakts sliekšņa. Tas arī atspoguļojas viņas abstraktajās kompozīcijās. Māksliniece stāsta, ka strādā eksperimentāli, kombinējot audeklu, papīru, poliesteru, arī pārstrādātus materiālus un aerosola krāsu, akrilu un tinti. Somijas māksliniecei jau ir pieredze sadarbībā ar Rotko muzeju, tikmēr Gregorio Bota (Gregorio Botta) ir pirmais itāļu mākslinieks, kura personālizstāde notiek Rotko muzejā Daugavpilī – vietā, kur dzimis abstraktā ekspresionisma meistars Marks Rotko. Gregorio Botam ir cieša saikne ar Rotko, un tas nolasās arī personālizstādē ar nosaukumu „Glezniecība ved mājup”. Gan plašu Latvijā, gan citviet pasaulē radītu laikmetīgās mākslas panorāmu Rotko muzejā jaunajā pavasara sezonā var aplūkot izstādē „Ieraudzīt”. Tie ir darbi no nesen mūžībā aizgājušā uzņēmēja un mākslas mecenāta Raivja Zabja (1973–2023) privātkolekcijas. Vizuāls un emocionāls pētījums par robežu starp redzamo un pieredzamo, starp cilvēka ārējo tēlu un iekšējo stāvokli, tā ir fotosērija, ko piedāvā savā izstādē „Habitus” jaunā māksliniece Jūlija Verbicka-Vasiļjeva. Bet jau plašākā traktējumā robeža jeb šajā gadījumā pierobeža Rotko muzejā izpaužas lielākajā šīs sezonas izstādē, ko piedāvā Latgales reģiona mākslinieki savā ikgadējā konkursa izstādē. Kopumā tie ir sešdesmit četri dažādu paaudžu un mediju autori, kuru dzīve un radošais ceļš tā vai citādi ievijies Latgales kultūrtelpā. Šogad Latgales mākslinieki risina tēmu „Pierobeža”. „Pārdomas” ir nosaukums, kas dots Rotko muzeja keramikas mākslas izstāžu zālē „Martinsona māja” jaunai izstādei, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un ir veltīta izcilā latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) 95. dzimšanas dienai. Pavasara sezonas izstādes Rotko muzeja apmeklētājiem būs pieejamas līdz 24. maijam.  

Februāris gandrīz beidzies. Pēc aukstās un garās ziemas tuvojas pavasaris, kas mūsu platuma grādos ir palu laiks. Tas ir arī brīdis, kad ziņās biežāk parādās hidrologi, viņu prognozes un komentāri. Toms Bricis ir gatavs pastāstīt vairāk par viņu darbu. Gada lielāko daļu mēs no hidrologiem neko daudz nedzirdam. Pavasarī vai dažu iepriekšējo gadu siltajās ziemās, kad upes iziet no krastiem, tieši upju tuvumā dzīvojošie īpaši ieklausās, kas sakāms hidrologiem. Sarunā vairāk par darba aizkulisēm, kā notiek datu vākšana un plūdu prognozēšana. Bet vispirms atgādinājums par citiem gadiem, kad pēc bargas ziemas Latvijā upes sagādājušas problēmas. Tuvojoties paliem un iespējamiem pavasara plūdiem, hidrologiem priekšā smagākais darba cēliens gadā. Var teikt, ka gatavošanās tam norit visu ziemu, jo kopš uz upēm parādījās ledus, izbraukuma grupa apbraukā upes Latvijā, veic mērījumus, dati tiek likti modelī, kas veic aprēķinus par tālāko attīstību. Par hidrologu darbu stāsta Mārcis Tīrums un Līga Klints.    -- Pēdējā lielā plūdu epizode Latvijā bija 2023. gada janvārī Jēkabpilī, bet tos nevar īsti nosaukt par pavasara plūdiem. Hidrologi šādos gadījumos tos sauc par ziemas paliem vai ziemas plūdiem. Pēdējā reize, kad ziema bija pietiekami auksta, lai veidotos bieza ledus kārta, kas uzlūstot rada ledus sastrēgumus un ceļ ūdenslīmeni, bija 2021. gadā. Toreiz Gaujas lejtecē pie Carnikavas vairākas dienas ūdenslīmenis turējās bīstami augsts, draudot appludināt mājas. Tika pieņemts lēmums ledu spridzināt. Toreiz man bija neparasta pieredze, jo ar Latvijas Televīzijas ziņu dienesta kolēģiem nolēmām tiešraidē rādīt spridzināšanu un pirms tās bija paredzēts, ka es upes malā 10-15 minūtes komentēju apstākļus. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kaut kas negāja pēc plāna un spridzināšanu vairakkārt atlika. Beigās es aptuveni stundu tiešraidē komentēju upes hidroloģiskos apstākļus, līdz vienā brīdī ledus sakustējās pats no sevis. Upe pati būtu problēmu atrisinājusi, bet tā kā ledū jau bija salikti desmitiem spridzekļu, lai tos neienestu Rīgas līcī, nācās uzspridzināt.

Interesants fakts: Pasaulē katru mēnesi tiek veikti vairāk nekā 5 miljoni novērtējumu. (jautājums, kas ar tiem notiek pēc tam?:)  Sarunā ar Elīnu Pelčeri – sertificētu Patrick Lencioni Six Working Genius vienīgo treneri Latvijā, ienirstam tēmā, kas organizācijās ir aktuāla, bet, iespējams, pārāk bieži ignorēta: kāpēc gudri, motivēti cilvēki sistemātiski izdeg. Es zinu, ka organizācijas daudz lieto un meklē dažādus rīkus, ko izmantot, lai saprastu realitāti. Lūk, es mēģināšu jums palīdzēt.  Elīna lieliski izskaidro, ka Working Genius nav kārtējais personības tests, bet uz to vairāk var raudzīties kā uz komandas produktivitātes rīku. Tests izpildīšana neiedod risinājumu visām proēmām, bet var iedot valodu, ar ko sākt." Elīna min: „Tas parāda, kuros darba procesos man dabīgi nāk enerģija un kuros es sistemātiski strādāju uz sava resursa rēķina."  Rīks palīdz ieraudzīt šos šauros pudeles kaklus kā realitāti par ko var sākt atklāti sarunāties. „Bieži vien tests iedod tādu legalizāciju par šo runāt. Kad mēs redzam visi to bildi vienādi – sākam risināt."  Šajā epizodē apskatījām: Ko Working Genius mēra – un ar ko tas atšķiras no personības testiem un kompetenču modeļiem Trīs zonas – ģenialitāte (dabiskā enerģija), kompetence (apgūta prasme) un frustrācija (kas iztukšo) Komandas karti – kā ieraudzīt, kur komandā ir šaurie pudeles kakli un kāpēc kaut kas sistemātiski „buksē" Ģenialitāte vs. kompetence – kāpēc cilvēks var būt izcils kādā darbā un vienlaikus no tā sistemātiski izdegt Sapulču dinamiku – kāpēc vienā sapulcē bieži runājam sešos dažādos līmeņos un kā to mainīt Kad tests nepietiek – konflikti vērtību līmenī, dziļāki psiholoģiski iemesli un kad vajadzīgs mediators vai supervīzija, koučings Praktiskus piemērus no Elīnas prakses – pārdošanas komandas, jaunas nodaļas izveide, atbalstītāju pārslodze Kā izmantot rīku motivācijai – ne tikai diagnostikai, bet arī darba dizaina pārskatīšanai un darbinieku noturēšanai Satiec Elīnu TrainingLab.  Uzzini vairāk par: https://traininglab.lv/genialitates/ 

Reiņa Botera izrāde "Viltvārdis". Teātra trupas “Kvadrifrons" aktieris un režisors Reinis Boters monoizrādē pievēršas viltvārža sindromam un centieniem atgūt reiz pazaudēto svabadību mākslā. Iestudējums, ko autors piesaka kā dokumentāru halucināciju, pirmizrādi piedzīvos Rīgas cirka Zirgu stallī 24. februārī. Tas ir autoram ļoti personisks skatuves darbs, kas ir tapis vairāku gadu garumā. "Savā ziņā izrādē es sarunājos ar bērnības sevi. Mēs esam divi dažādi cilvēki. Mazais Reinis ir kaut kur citur un es esmu cits Reinis," vērtē Reinis Boters. "Mani šokēja, kāds cilvēks es esmu bijis. Mans mērķis bija ar šo izrādi nevis atgriezties bērnībā, bet tīri cilvēcīgi censties panākt tādu stāvokli, kāds bijis mazajam Reinim, tādu apziņas brīvības stāvokli," atklāj Reinis Boters. "Cik esmu jautājis cilvēkiem, kas izrādi ir redzējuši, viņi apstiprina, ka tas nav stāsts par to, kā mākslinieks mokās, bet tur ir vispārcilvēcīgas vērtības uz sajūtās un ka tas rezonē visiem, ne tikai māksliniekiem." Viltvārža sindroms ir psiholoģiska pieredze, ko savā dzīvē piedzīvojis teju ikkatrs. To raksturo šaubas par savām prasmēm, talantiem, sasniegumiem un pastāvīgas bailes tikt atmaskotam kā krāpniekam: šai parādībai pakļautie cilvēki neuzskata, ka ir pelnījuši gūtos panākumus vai veiksmi. Akūtu viltvārža sindromu izrādes autoram Reinim Boteram izraisīja bērnības māju bēniņos atrasta audio kasete. Tajā viņš, vēl mazs zēns būdams, ierakstījis paša veidotus radio raidījumus ar ģimenes locekļu intervijām, muzikālām pauzēm, pašizgudrotu ierīču reklāmām un dziļdomīgām atziņām. Izrādes autors atklāj, ka šī kasete viņu pamudinājusi meklēt sevī to pašu, bet jau zaudēto māksliniecisko brīvību – brīvību, kas valdījusi pirms kauna, vērtējošiem skatieniem, uztraukuma par pareizu tehniku un augstu māksliniecisko vērtību. 

Sonido Reyes is an award-winning and bestselling author who is best known for tackling difficult topics through a hopeful lens. They write stories celebrating their own queer and Mexican identities, including The Lesbiana's Guide to Catholic School, The Luis Ortega Survival Club, The Broposal, and The Golden Boy's Guide to Bipolar. They also have contributed short stories to the anthologies Transmogrify! and For the Rest of Us. Sonido is also the vice-president of My Galvanized Friend, a nonprofit focused on providing access to and amplifying LGBTQ+ writing, art, and creators. During this episode, you will hear Sonido talk about: How they were diagnosed with schizoaffective disorder What life was like growing up with schizoaffective disorder  How manic episodes have affected their writing What they want people to understand about schizoaffective disorder How they choose the topics of the stories they write The importance of representation in books How they became involved with the nonprofit My Galvanized Friend Visit SonidoReyes.carrd.co for links to Sonido's website, writing and social media. If you enjoyed this episode, you may also enjoy my conversation about schizoaffective disorder with Sally Littlefield on episode 243 of this podcast. This episode is sponsored by Tas Kronby, Accessibility Consultant & Designer: Parallax scrolling, scroll bar hijacking, flickering, and neon colors are ruining your design—they trigger dizziness, migraines, and vertigo. You've audited for vision and hearing compliance. But does your online content make people sick? Tas Kronby offers Vestibular Accessibility Audits that go beyond compliance. Learn what you need to make your business truly inclusive. Tas will help you Design with All in Mind. Visit TasTheArtist.com/design-services/ to schedule your free consultation. Watch the video of this interview on YouTube. Read the episode transcript. Follow the Beyond 6 Seconds podcast in your favorite podcast player. Subscribe to the FREE Beyond 6 Seconds newsletter for early access to new episodes. *Disclaimer: The views, guidance, opinions, and thoughts expressed in Beyond 6 Seconds episodes are solely mine and/or those of my guests, and do not necessarily represent those of my employer or other organizations. These episodes are for informational purposes only and do not substitute for professional medical advice. Consult a medical professional or healthcare provider if you are seeking medical advice, diagnoses, or treatment.*

Vitamīns A redzei un ādai, vitamīns B matiem, nagiem un nerviem, vitamīns C sirds un asinsvadu veselībai, bet vitamīns D imūnsistēmas uzlabošanai. Tas ir tikai neliels saraksts, kāpēc mums ir nepieciešami šie organiskie savienojumi. Bet, vai tos jālieto īpaši? Varbūt pietiek ar pilnvērtīgu uzturu? Uzklausām speciālistus raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ortomolekulārās terapijas speciāliste Antra Briede, farmācijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas un farmakoterapijas katedras docētāja Anna Gavrilova un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale. "Ja uzturs  ir sabalansēts, visiem nav nepieciešams lietot papildus vitamīnus," norāda Anna Gavrilova. "Ja skatāmies uz Latviju, ne vienu nepārsteigšu, ka mums ir ļoti izplatīts D vitamīna trūkums, to būtu jālieto." Antra Briede, atsaucoties uz apjomīgu pētījumu, norāda, ka teorētiski var ar uzturu uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, prakse atšķiras. Pārsvarā tie ir B grupas vitamīni.   Zane Dzirkale bilst, ka arī it kā tik ikdienišķa lietā, kā vitamīnu lietošana, svarīga ir individualizēta pieeja. Daudz kas atkarīgs no katra cilvēka dzīves veida un izvēlēm ikdienā. Lai rūpīgi izvērtētu, kādi vitamīni organismā trūkst, nepietiek ar ikdienas analīzēm. Anna Gavrilova vērtē, ka uztura bagātinātāji būt jālieto, ja cilvēks meklē kādu risinājumu, kā var par sevi papildus parūpēties, ja vēlas. Runājot par lietderīgumu, ir svarīgi saprast, ar kādu mērķi to lietos. Jāņem vērā arī dažādas individuālās saslimšanas, lai saprastu, kā attiecīgā vitamīna deficītu novērstu.

"Tad ticība kļūst prātam par to pašu, kas teleskops ir acij. Tas neiznīcina aci. Tas to pilnveido." (Bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Atrodi un izlasi šodien Jēkaba vēstules 1 nodaļas 5. pantu! Godināmais bīskaps Fultons Šīns (1895 - 1979) — viens no izcilākajiem 20. gadsimta sludinātājiem, viens no pirmajiem, kurš radio un televīziju izmantoja, lai sludinātu Kristu, ar Evaņģēlija vēsti aizsniedzot miljonus. Šajā gadā bīskapa Fultona Šīna pārdomasdzirdēsi Radio Marija Latvija Gavēņa kalendārā. Patiesa atgriešanās, lūgšana, Euharistija un Kristus upuris — tikai dažas no tēmām, kas Gavēņa laikā iedvesmos Tevi uz dziļāku garīgo dzīvi.

Justin T. Lee from Gazelle Automations' viral TAS-style TNG and Voyager scenes, talks to Seán Ferrick about animating George Takei's life in new Star Trek documentary 'Beam Me Up, Sulu'. Don't forget to use #AskTrekCulture for next week's questions. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

In this episode, I break down why traditional car wax — both natural and synthetic — no longer makes sense for me when it comes to real paint protection. Yes, wax can give your car a beautiful glow. Yes, the "wax on, wax off" process can be therapeutic. But when you look at durability, chemical resistance, heat breakdown, and the amount of labor involved, the return just isn't there anymore. USE CODE: YEAR2 at https://jimbosdetailing.com/ to save 20% OFF - Limited time.  PRODUCTS TALKED ABOUT:  Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1   car wax,car detailing,auto detailing,car paint protection,wax vs ceramic coating,ceramic spray coating,paint sealant vs wax,is car wax worth it,car detailing podcast,detailing tips,ceramic vs wax durability,paint protection explained,how long does car wax last,modern car protection,auto detailing advice,detailing industry,car care tips,ceramic spray vs wax

Šobrīd ALTUM paspārnē esošajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā pieteikumu pieņemšana nenotiek, jo viss 170 miljonu eiro finansējums ir rezervēts. Tas gan nenozīmē, ka  tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēl tikai domā par mājas renovāciju, jāsēž rokas klēpī salikušiem. Kādus priekšdarbus var veikt arī bez apstiprināta ALTUM atbalsta, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Skaidro ekobūvnieks ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs, "HomeUp" valdes loceklis Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs. Eksperti iesaka, kamēr nav iespējas pieteikties finanšu atbalstam ēkas renovēšanai, ir īstais laiks dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā vienoties un pieņemt lēmumu, ka vispār grib veikt renovāciju un siltināšanas darbus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, startētu un rīkotos. Tad domāt tikai par lēmuma pieņemšanu būs par vēlu. Daudzdzīvokļu namā Rīgā, Upes ielā 2a, ir 52 dzīvokļi. Pirms diviem gadiem ēka tika renovēta, un šis process ilga piecus gadus. Renovācijā ieguldīti 1,2 miljoni eiro un no tiem puse ir ALTUM līdzfinansējums, otru pusi - 600 000 eiro dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā 13 gadu laikā. Ar biedrības „U2a valdes locekli Liānu Rutku tikās Daina Zalamane.

Two years ago, I launched my own car care product brand. I thought I knew what I was getting into. I didn't. In this episode, I break down the real lessons I've learned after two years of owning a detailing product company — from product development and marketing to customer psychology, brand positioning, emotional endurance, and building community. We're talking about what actually matters when building a car care brand: • Why great products aren't enough • Why simplicity beats complexity • Why customers care more about ease than performance specs • The difference between hype and integrity • The emotional reality of owning a product company • What I'd do differently if I could start over This isn't a highlight reel. It's an honest look at what it really takes to build a detailing brand from scratch. Whether you're a detailer, an entrepreneur, or someone thinking about launching your own product line, this episode will give you clarity on what matters — and what doesn't — in the car care industry. If you've been part of this journey over the last two years, thank you. We're just getting started. USE CODE: YEAR2 at https://jimbosdetailing.com/ to save 20% OFF - Limited time.  PRODUCTS TALKED ABOUT:  Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1 car detailing,auto detailing,car care brand,detailing business,how to start a product brand,building a detailing brand,car detailing products,entrepreneur mindset,small business lessons,product development,detailing industry,auto detailing business,founder led brand,detailer advice,car care industry,podcast for entrepreneurs,detailing marketing,brand building,detailing tips,auto detailing podcast  

Vadīšana ir darbs, kuru kādam jāuzņemas, tomēr vadītājs arī ir cilvēks un, protams, arī darbinieks. Kādam vajadzētu būt labam vadītājam un ko mēs ar to saprotam? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē setificēta supervizore Rūta Bumbiere, emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova un "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags. Ierakstā uzklausām Agneses Alksnes-Bensones pieredzi. Viņa ir Latvijas korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja un uzņēmuma "Sustainability Partners" vadītāja. Viņas kā vadītājs pienākums ir komunicēt ar ļoti daudziem sadarbības partneriem, jo, piemēram, biedrībā gada laikā ir sadarbība ar vairāk nekā 100 partneriem. Jana Strogonova vērtē, ka vadītājam vispirms jābūt cilvēcīgam un jāmīl strādāt ar cilvēkiem. Tas var būt liels izaicinājums, jo reizēm par vadītājiem kļūst tie, kas nemīl cilvēkus. Vadītājam vienlaikus jāspēj būt cilvēcīgam un prasīgam. Jāspēj rast balanss. Rūta Bumbiere atzīst, ka vadītāja darbā ir daudz bailes un nedrošības, ir jāmācās godīgi un konstruktīvi sniegt atgriezenisko saiti. Protams, ir jāstrādā ar darbiniekiem, bet vadītājam ir arī jāmāk labi vadīt savu laiku un saprast savas emocijas. „Organizācijām vajadzētu mācīt vadītājus,” norāda Rūta Bumbiere. Kā arī bilst, ka vadītāja darbā ir daudz izaicinājumu. Jana Strogonova skaidro, ka vadītājam ir jārunā ar cilvēkiem. „Galvenais uzdevums, kam būtu jāaizņem 90 procentus vadītāja laika, ir komunikācija,” uzskata Jana Strogonova. "Komunikācija ir pamatprasme." Rūta Bumbiere piebilst, ka arī klausīšanās ir būtiska prasme. Ekstravertiem vadītājiem tā ir problēma. "Ja cilvēki baidās no vadītāja, tur nav nākotnes," vērtē Valdis Vanags.

If I had to start detailing from scratch today, I'd do somethings differently. In this video, I break down what actually matters when starting a car detailing business or learning detailing the right way. From simplifying products and using pre-soak instead of pre-rinse, to choosing retail clients over fleet work, getting into a shop, avoiding YouTube trends, and stopping the chase for perfection—this is real-world detailing advice based on experience, not hype. Whether you're a beginner or trying to grow a detailing business, this will save you time, money, and frustration. PRODUCTS TALKED ABOUT:  Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1   car detailing,auto detailing,detailing business,how to start detailing,car detailing tips,detailing mistakes,detailing advice,professional detailing,detailer tips,detailing for beginners,car detailing business tips,how to grow a detailing business,mobile detailing vs shop,detailing products,pre soak car wash,car wash process,detailer mindset,detailing workflow,auto detailing industry,detailing myths

Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?

Honkongas tiesa piespriedusi 20 gadus cietumā demokrātijas aizstāvim Džimijam Lai. Japānas parlamenta apakšpalātas vēlēšanās pārliecinoši uzvar premjeres Takaiči vadītā partija. Irānas un Savienoto Valstu pretstāve un dialogs. Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders, Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists Rihards Millers un Latvijas institūta valdes locekle, Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka-Kovalevska. Sana-čan – Japānas politikas uzlēkusī saule Japānas politika nav domājama bez Liberāldemokrātiskās partijas. Kopš šī politiskā spēka nodibināšanas 1955. gadā ir bijuši vien divusi trīs gadus ilgi periodi, kad tas nav bijis pie varas. Tā tiek raksturota kā t.s. „jumta” jeb „lietussarga” partija – tāda, kas apvieno dažādu nokrāsu novirzienus, taču kopumā ir ar labēji centrisku, konservatīvu un nacionālistisku ievirzi. Tomēr pēdējie gadi japāņu liberāldemokrātiem nav bijuši viegli. Partijas reitingus deldējušas sociālekonomiskās problēmas – dzīves dārdzība un neiepriecinošā demogrāfiskā situācija, tāpat vairāki skandāli. Jaunākās paaudzes vēlētāju acīs tā ieguvusi „onkuļu partijas” reputāciju – pārāk tradicionāla, pārāk remdena, uz pagātnes lauriem dusoša. Kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām liberāldemokrāti un viņu tradicionālie koalīcijas partneri – centriskā partija „Kōmeitō” – veidoja mazākuma valdību, līdz pagājušā gada oktobrī koalīcija pajuka, premjers Išiba atkāpās un Liberāldemokrātiskās partijas stūri pārņēma tās jaunā līdere Sanaje Takaiči, kļūstot par pirmo premjerministri sievieti Japānas vēsturē. Viņas personā liberāldemokrāti ieguva jaunu seju un elpu. No vienas puses, premjerministre ir uzskatos konservatīva – viendzimuma laulību pretiniece un patriotiskas audzināšanas piekritēja; no otras – savā uzvedībā un manierēs vienkārša, atvērta un demokrātiska. Sevišķi pamanāma ir viņas prasme komunicēt sociālajos tīklos un uzrunāt jauniešu auditoriju, kuras vidū viņa tiek dēvēta par Sana-čan – pievārds ‘čan' japāņu valodā apzīmē tuvas draudzības attiecības ar nosaukto personu. Par koalīcijas partneriem Takaiči izvēlējās nevis līdzšinējos centristus, bet gan krietni labējāko un populistiskāko Japānas Inovāciju partiju. Vēl viens zīmīgs moments ir premjeres prasme atrast kopīgu valodu ar Savienoto Valstu līderi Donaldu Trampu. 13. janvārī Takaiči izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Šis solis ar mērķi konvertēt personīgos reitingus konkrētā partijas politiskajā ietekmē tika vērtēts kā riskants, taču attaisnojās ar uzviju. Svētdien, 8. februārī, notikušajās vēlēšanās liberāldemokrāti svinēja grandiozu uzvaru, iegūstot vēsturiski lielāko pārstāvniecību parlamentā ar 316 vietām no 465. Koalīcijas partneri Inovāciju partija gan pāris vietas zaudējusi, taču tas nozīmīgi nemaina viņu frakcijas lielumu. Savukārt partijas „Kōmeitō” un lielākā opozīcijas spēka Konstitucionāli demokrātiskās partijas izveidotais bloks Centriski reformistiskā alianse piedzīvojis smagu sagrāvi un vairāk nekā divu trešdaļu mandātu zaudējumu. Jaunā situācija Japānas parlamenta apakšpalātā dod premjerministrei Takaiči lielākas iespējas mainīt Japānas konstitūciju, ko viņa iezīmējusi kā politisku mērķi. Tai skaitā, iespējams, varētu tikt mazināts pamatlikuma izteiktais akcents uz militāras darbības ierobežošanu ārpus valsts robežām. Pēc nākšanas pie varas Japānas līdere paziņoja, ka gadījumā, ja Ķīnas tautas republika mēģinātu ar militāru spēku sagrābt Taivānu, ir iespējama Japānas militāra iejaukšanās. Tas izraisījis krasu attiecību pasliktināšanos starp Pekinu un Tokio ar ekonomiskām sankcijām no Ķīnas puses. „Drednautu diplomātija” un piemirstās cilvēktiesības 6. februārī Omānas galvaspilsēta Maskata kļuva par sarunu vietu starp Savienoto Valstu un Irānas pārstāvjiem, izmēģinot diplomātiju, pirms tiek liktas lietā raķetes un bumbas. Tas ir pirmais šāds abu valstu dialoga precedents kopš pagājušā gada jūnija, kad Izraēla un Savienotās Valstis vērsa gaisa triecienus pret Irānu, tai skaitā tās kodolobjektiem. Arī tagad no Savienoto Valstu puses tā ir „drednautu diplomātija” – janvāra nogalē Arābijas jūrā ieradās amerikāņu jūras spēku kaujas grupa ar aviācijas bāzes kuģi „Ābrahams Linkolns” priekšgalā. Uz „Linkolna” klāja ir modernākās daudzfunkcionālās kaujas lidmašīnas, iznīcinātāji un elektroniskās karadarbības un izlūkošanas lidaparāti. Kaujas grupas kuģi aprīkoti arī ar spārnotajām raķetēm „Tomahawk” un pretraķešu aizsardzības sistēmām. Kā svētdien savā publikācijā izteicās kanāla „Al Jazeera” Dohas institūta politoloģijas asistējošais profesors Muhanads Selūns, svarīgākais rādītājs neesot tas, kas tiek teikts par sarunām, bet gan tie, kas sēdušies pie sarunu galda. No Savienoto Valstu puses tas ir vispārzināmais sarunvedēju pāris Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners, kā arī ASV Centrālās pavēlniecības komandieris admirālis Breds Kūpers. Šis vīrs ar uzplečiem esot dzīvs atgādinājums Irānas pusei, ka nepiekāpībai var būt smagas un ātras sekas. Tomēr draudīgais tonis pagaidām nav darījis Teherānu piekāpīgāku, ciktāl runa ir par sarunu priekšmetu kā tādu. Irāna uzstāj, ka ir gatava runāt par savu kodolprogrammu, piekrītot pārtraukt urāna bagātināšanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu, bet nekādā ziņā ne par ko citu – ne raķešu ieroču attīstības programmu, ne atbalstu teroristiskajām organizācijām „Hamas” un „Hezbollah” un hutiešu nemierniekiem Jemenā, ne, protams, par cilvēktiesību situāciju Irānas iekšienē. Plašākajā sarunu tvērumā ir īpaši ieinteresēta Izraēla, un tiek spriests, ka premjerministra Netanjahu šodienas visai pēkšņā vizīte Vašingtonā varētu būt saistīta ar vēlmi ietekmēt amerikāņu pozīciju. Katrā ziņā Irānas ārlietu ministrs Abāss Arāgči jau brīdinājis Vašingtonu nepaļauties Izraēlas premjera destruktīvajiem centieniem. Pie tam Irānas iekšpolitiskā situācija šajā diplomātiskajā izspēlē acīmredzami atstumta otrajā plānā, un pasaule turpina noskatīties, kā režīms, noslīcinājis asinīs nesenos protestus, turpina piegriezt skrūves. No Teherānas pienāk ziņas, ka arestēti vairāki prominenti reformistiskas ievirzes politiķi, tāpat ārsti, kas snieguši palīdzību ievainotiem janvāra protestu dalībniekiem. Cilvēktiesību aktīvisti pauž bažas, ka cietumos notiek arestēto protestu dalībnieku slepkavošana. Pekina demonstrē totalitārisma tvērienu Honkongā Pirmdien, 9. februārī, tiesa Honkongā pasludināja spriedumu mediju magnāta Laja Čī-jina, plašāk pazīstama kā Džimija Lai, lietā. Septiņdesmit astoņus gadus vecajam apsūdzētajam piespriesti divdesmit gadi cietumā. Tagad slēgtā laikraksta „Apple Daily” dibinātājs tika apcietināts 2020. gada augustā un pēc apmēram piecus gadus ilgušā procesa atzīts par vainīgu sazvērestībā ar ārzemju spēkiem un musinošu tekstu publicēšanā. Kā paziņoja tiesa, apsūdzētā vainu pastiprina tas, ka viņš esot bijis ārvalstu inspirētas sazvērestības galvenais plānotājs un virzītājspēks. Ar publikācijām savā izdevumā viņš esot aģitējis par ārvalstu sankciju ieviešanu pret Ķīnu. Savu biznesa karjeru sācis apģērbu ražošanas un mazumtirdzniecības jomā, Lai vēlāk pievērsās mediju jomai, izveidojot lielāko Honkongas mediju kompāniju „Next Digital” un jau pieminēto laikrakstu „Apple Daily”. Konfrontācijā ar Ķīnas totalitāro režīmu viņu noveda 2019. – 2020. gada Honkongas protesti, kad Džimijs Lai nostājās demokrātisko spēku pusē, gan personiski kritizēdams Pekinas režīma rīcību, gan uzturēdams attiecīgu ievirzi savos preses izdevumos, gan sniegdams demokrātiskajiem spēkiem finansiālu atbalstu. Ar šo cietumsodu Ķīnas vara nepārprotami demonstrē, ka ikvienam, kas stāsies ceļā tās plāniem pēc iespējas drīz iedabūt Honkongu totalitārās valsts tiesiskajā un politiskajā rāmī, nav ko cerēt uz žēlastību. Kā norādījis Lielbritānijā dzīvojošais notiesātā dēls Sebastjens Lai, ievērojot viņa tēva sirds stāvokli un to, ka pērngad vien viņš zaudējis desmit kilogramus svara, faktiski šis uzlūkojams kā nāves spriedums. Džimijs Lai kopš 1994. gada ir arī Lielbritānijas pavalstnieks, un britu ārlietu ministre Iveta Kūpere paziņojusi, ka valdība darīs visu iespējamo, lai panāktu viņa atbrīvošanu. Tikām skarbu opozīcijas kritiku izpelnījies britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kurš pirms pāris nedēļām viesojās Pekinā, vienojās par vīzu režīma atvieglojumiem britu tūristiem un mazāku ievedmuitu viskijam, taču, kā šķiet, nepratās neko darīt tiesājamā demokrātijas aizstāvja labā. Šīs ir vēl viens pārmetums leiboristu valdības galvam, kura kabineta prestižs pēdējā laikā krietni pabojāts arī t.s. „Epstīna failu” sakarā. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Laika prognozes vēsta, ka pie apvāršņa ir pirmais šī gada atkusnis, taču ziema jau tāpēc nebeigsies. Aizvadītās nedēļas laikā ievērojami audzis ledus apjoms Baltijas jūrā, vienlaikus fiksēts zemākais ūdenslīmenis pēdējās desmitgadēs. Par to stāsta Toms Bricis. Viņš arī sarunājas ar ornitologu Pēteri Dakni, kurš piedalās ziemojošo putnu uzskaitē, ko jau vairākus gadus Latvijas piekrastē veic ar lidmašīnu. Lai arī putnu uzskaite notika janvāra beigās, jau tad jūrā bija gana ledus, kas ietekmē gan putnu izvietojumu, gan skaitu. Protams, parunājām arī to, kā šī bargā ziema ietekmē putnu populācijas. Pēteris Daknis stāsta, ka ziemojošo putnu uzskaite no lidmašīnas ir pat sinhronizēta laikā visās Baltijas valstīs. Galvenais iemesls šādas uzskaites veikšanai ir tas, ka daudzas sugas, kas ziemo Baltijas jūrā, nevar saskaitīt citādi. Piemēram, kākaulis, kas ligzdo ziemeļos grūti pieejamās vietās, kur nevar saskatīt. Bet ziemā populācijā sapulcējas Baltijas jūrā un pētnieki var uzzināt, cik liela tā ir un kādas ir izmaiņas. Šādiem putnu uzskaites lidojumiem ir nepieciešama specifiski aprīkota lidmašīna, skaidro Pēteris Daknis. Tā bāzējas Dānijā. Kad ir nepieciešamie laika apstākļi bez putainiem viļņiem, var notikt ekspedīcija. Lidmašīnā atrodas pilots un trīs uzskaites veicēji. Lidojuma ātrums ir 200 km/h, kas ir lēnākais, ko var atļauties. Tāpēc novērojumus ierunā diktofonā, fotografēt vai pierakstīt kaut ko nav laika. Pēc tam notiek datu ievade un apstrāde. Ornitologs arī norāda, ka šādā aukstā ziemā visvairāk iet bojā mazie putniņi. Tas nav nekas ārkārtējs, norāda Pēteris Daknis. Viņš arī atklāj, ka Latvijā mēdz ziemot zīlītes no Somijas, bet Latvijas zīlītes ir devušās un Poliju.   Šis ir arī atgādinājums, ka ja uzsākat barot putnus, tad tas jādara visu ziemu. Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņa par īpaši zemu ūdenslīmeni Baltijas jūrā, vai pa šīm dienām kaut kas ir mainījies? Neliels ūdens līmeņa kāpums ir bijis, bet joprojām tas ir ļoti zems. Iepriekšējos gados arī ir bijušās pāris šādas reizes, viena no spilgtākajām 2016. gada oktobrī, kad jūras atkāpšanos varētu novērot dabā ļoti labi. Tā bija tā reize, kad Kolka piedzīvoja tūrisma pieplūdumu, jo Kolkasrags bija kļuvis par simtiem metru garāks, daudz dziļāk iestiepjoties Irbes šaurumā. Šoreiz, kad piekraste ir ledus klāta, dabā šo ūdens atkāpšanos redzēt nevar, taču ūdenslīmeņa svārstības turpmākajās dienās padarīs ledu īpaši nedrošu. Vēl par ūdenslīmenis runājot. Igaunijā, kur prāmju satiksme ir ļoti svarīga salām, pagājušajā nedēļā bija negadījums. Kihnu salā, kas atrodas apmēram 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Pērnavas, prāmis iestrēga ostā. Osta acīmredzot gana sekla. Prāmis tajā varēja ieiet, bet vēlāk ūdens līmenis kritās un kuģis, acīmredzot uzsēdās uz sēkļa.

After years of testing detailing products, tools, and methods, these are 7 detailing products I would absolutely buy again. No hype, no gimmicks—just products that actually work, save time, and deliver real results. In this video, I break down why each product earns its place and how it fits into a smarter, simpler detailing process. If you want better results without wasting money, this list will point you in the right direction. PRODUCTS TALKED ABOUT:  Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1 car detailing, auto detailing, best detailing products, car detailing products, detailing tools, car care tips, professional car detailing, DIY car detailing, detailing advice, ceramic coating, car washing tips, detailing essentials, car care products, detailing setup, car detailing podcast, automotive detailing tips

The T20 World Cup is off and running and the theme is "nearly" wins for the minnows and lucky escapes for the big guns. Corbin and Ed run through the first six games that saw Nepal give England a scare, India rely on SKY to post a target and the Dutch squander a winning position against Pakistan. There's a look forward to Australia's opening match against Ireland on Wednesday too and whether Connolly, Kuhnemann or both are picked to bolster the spin attack.Another round of Sheffield Shield saw a special innings from Kurtis Patterson, Gabe Bell bowls Tasmania to victory and have Victoria found one after plucking Dylan Brasher out of club cricket.Plus the 14-year-old Indian sensation Vaibhav Sooryavanshi lights up the U19 World Cup final for India with a devastating knock that sees the boys compare him to Brian Lara and ask "what was that?!".ABC Grandstand cricket commentator Corbin Middlemas is joined by Ed Cowan to bring you all the highlights and match analysis to keep you up to speed. The pair discuss the key players and big issues that are dominating the cricket agenda, the latest in live fixtures with a hit of cricket banter.Catch every episode of ‘The ABC Cricket Podcast,' hosted by Corbin Middlemas on ABC listen or wherever you get your podcasts, and get in touch with them on social media via @abc_sport. This podcast was formerly known as ‘The Grandstand Cricket Podcast'

本季節目的最後一集，正在準備升學的主持抱著在大學數年遇到的各種觀察與困惑，和嘉賓乘著越發熱烈的討論氣氛，開始交換在教／學路上的想法。如何平衡研究生／助教的工作負擔？助教之間如何互助，又如何為教／學議題進行討論？如何處理與指導老師既是同事又是師生的關係，以及與學生劃分界線？本集節目繼續由人類學系助教Amy分享她作為研究生的另一面，解答主持人的各種疑難。（本集以廣東話進行。）In the final episode of this season, the host—preparing for further studies—brings up various observations and questions encountered during their years at university. Together with the guest, and spurred by an increasingly lively discussion, they begin to exchange ideas about teaching and learning. How can postgraduate students balance their workload? How is the relationship between TAs? How do they navigate relationships with supervisors, who are both their colleagues and teachers, and where do they draw boundaries with students? This episode once again features Amy, a teaching assistant from the Department of Anthropology, who shares another side of her experience as a postgraduate student and responds to the host's many questions.(This episode is conducted in Cantonese.)00'15 謙卑學習 Humble learning06'05 TA互助會與AI議題 TA support group and discussion on AI12'30 研究生與助教的工作平衡Workload balance between postgraduate and TA18'50研究生／助教與老師的關係 Relationship between postgraduate student/TA and teaching faculty27'30 最後補充：Linus偏好的tutorial風格以及Amy的呼籲 Final remarks: Linus' tutorial preference, and Amy's reminderCredit: Opening and Closing Music "Pleasant Porridge" KevinMacLeod (incompetech.com) Licensed under Creative Commons: By Attribution 4.0 License http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/系列介紹：你講我講人類學講，歡迎收聽「人類學咁講」，我是Linus。人類學家在研究的過程中，會花費大量時間和報導人聊天，參與他們的日常，建立比研究者/研究對象更深遠的關係。「對話」往往讓我們學到更多。在這一個podcast系列中，我會和不同對象輕鬆對談，展示更多人類學人的想法和故事。於我而言，人類學是有趣而充滿情感的學科，我希望可以把這些感覺呈現出來，也希望你會喜歡：）About the Series: Hi, anthro speaking. Welcome everyone to “Anthropology Says”, I am Linus, host of this podcast series. Anthropologists spend a lot of time chatting with our interlocutors, participating in their routines, and building a relationship deeper than a typical interviewer-interviewee one. “Chatting” in this sense can teach us things beyond our expectation. Through interactions in a casual setting, thisseries will focus on the less theoretical side of the anthropology life and showcase the ideas and stories of those of us in anthropology. To me, anthropology is full of sentiments and fun, which I hope to share in these episodes. Thank you for listening :)

來到本季最後一位受訪者，我們把焦點放在課堂上可見但又不熟悉的群體 ——教學助理（TA）。相信同學們都會不時與TA聯絡（可能是交功課、請假），但又缺乏機會進一步聊天。誰可以做助教？除了開燈設定電腦、回覆同學電郵之外，助教的工作包括什麼？如何適應不同老師的教學方式，相輔相成？最難改的功課是什麼？本集節目邀請到在人類學系修讀哲學碩士的Amy分享她從美術系本科生踏入人類學擔任助教的種種。（本集以廣東話進行。）Arriving at the final interviewee of this season, we turn our focus to a group that is visible in the classroom yet unfamiliar to many – teaching assistants (TA). Students likely have interacted with TAs from time to time (maybe for submitting assignments or requesting leave), but there is rarely a chance to really get to know them. Who can become a TA? Beyond tasks like turning on the lights, setting up the computer, and replying to emails, what else does a TA do? What is it like to adapt to various teaching methods of different professors, and to create diverse learning experience?  How hard is it to grade papers? In this episode, we are lucky to have Amy, one of our TAs who just finished her MPhil in the Department, to share her experiences moving from an undergraduate in Fine Arts to becoming a TA in Anthropology. (This episode is conducted in Cantonese.)03'51 進入人類學，成為助教 Going into Anthropology and Becoming Teaching Assistant07'04 工作的學生：助教的身份和工作Working students: The identities and work of TA17'05 與老師們磨合、觀察學生的參與Cooperating with teaching staff, observing students' participation27'25 最困難的是…改功課！？The hardest thing to do is...grading papers!?Credit: Opening and Closing Music "Pleasant Porridge" Kevin MacLeod (incompetech.com) Licensed under Creative Commons: By Attribution 4.0 License http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/系列介紹：你講我講人類學講，歡迎收聽「人類學咁講」，我是Linus。人類學家在研究的過程中，會花費大量時間和報導人聊天，參與他們的日常，建立比研究者/研究對象更深遠的關係。「對話」往往讓我們學到更多。在這一個podcast系列中，我會和不同對象輕鬆對談，展示更多人類學人的想法和故事。於我而言，人類學是有趣而充滿情感的學科，我希望可以把這些感覺呈現出來，也希望你會喜歡：）About the Series: Hi, anthro speaking. Welcome everyone to “Anthropology Says”, I am Linus, host of this podcast series. Anthropologists spend a lot of time chatting with our interlocutors, participating in their routines, and building a relationship deeper than a typical interviewer-interviewee one. “Chatting” in this sense can teach us things beyond our expectation. Through interactions in a casual setting, this series will focus on the less theoretical side of the anthropology life and showcase the ideas and stories of those of us in anthropology. To me, anthropology is full of sentiments and fun, which I hope to share in these episodes. Thank you for listening :)

Sievietes organismam ir savas īpatnības, kuras ietekmē arī sirds veselību. Kāpēc tā un ko par savu sirdi vajadzētu zināt tieši sievietēm, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Iveta Mintāle skaidro, ka anatomiski sievietes un vīrieša sirds neatšķiras, bet fizioloģiski un slimības simptomu ziņā atšķirības ir lielas. Sievietēm nav tik krasi izteiktas sāpes krūtis, nav tik krasa izstarojuma sāpēm uz roku, kā tas ir vīriešiem. "Jāpievērš uzmanība, ja ir diskomforts, nepatīkama sajūta, tirpstoša sajūta, pat slikta dūša. Lietas, kas pēkšņi parādās un kuras nevar nepamanīt," norāda Iveta Mintāle. Ārste mudina, ja ir nepatīkamas sajūtas un neizpratne, ko darīt, nevis nogaidīt, bet zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un noskaidrot, vai jāsauc palīdzība, vai var iztikt ar konsultāciju pa telefonu. Tas ir labs palīgs, lai izprastu pazīmes. "Sievietēm vairāk cieš mazie asinsvadi, tāpēc ir grūtāk veikt diagnostiku," norada Iveta Mintāle. "Ja kaut kas atšķiras no veselīgās, spēcīgās, enerģiskās sajūtas, kāda bija vakar, ir jāpadomā, kas tam varētu būt par iemeslu," atgādina Iveta Mintāle. Vēl ārste min, ka jāņem vērā, ka sievietes var būt emocionālākas, ar augstāku stresa līmeni, kas bieži noved pie miega trūkuma. "Nepietiekams miegs ir ļoti izteikts riska faktors. Ir izpētīts, ka sievietēm jāguļ vairāk nekā vīriešiem. Sievietēm ir jāguļ 8-9 stundas, ar sešām stundām nepietiek," skaidro Iveta Mintāle. "Ja regulē asinsspiedienu ar medikamentiem, kamēr nav noregulēts miegs, ar asinsspiedienu ir grūti cīnīties. Miegs un normāla mentāla pašsajūta ietekmē pašsajūtu." Diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis sievietēm Latvijā. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai un mudinātu veikt pārbaudes, februāris ir sievietes sirds veselības mēnesis. Biedrība "Par sirdi" arī aicina veikt pārbaudes un vispirms doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu profilaktiski nepieciešamās analīzes. Savukārt mājaslapā "parsirdi.lv" veikt testu "Vai viss kārtībā, mīļā sirds?", lai aizdomātos vairāk par savas sirds veselību. Biedrība arī veikusi aptauju, kurā vaicāja sievietēm, vai viņas zina sirds veselības riska faktoriem un vai tos varētu atpazīt. Piemēram, vai prastu atpazīt infarkta pazīmes? 37% atbildēja, ka neprastu atpazīt infarkta pazīmes un arī nezina sirds veselības riska faktorus.

There are countless car detailing products on the market, but not all of them are worth your money. In this video, I break down 7 detailing products I'll never buy again after years of real-world testing. From overhyped tools to products that cause more problems than they solve, I explain why these items fall short and what works better instead. If you want smarter car detailing, fewer mistakes, and better results without wasting money, this video is for you. PRODUCTS TALKED ABOUT:  Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1   car detailing, auto detailing, car detailing products, detailing mistakes, detailing tools, car care tips, professional car detailing, DIY car detailing, detailing myths, overhyped detailing products, ceramic coating tips, car washing mistakes, detailing advice, car detailing podcast, automotive detailing tips, car care products, waste of money detailing

Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību. Aktualitātes komentē politologs Veiko Spolītis un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sāpīgā failu lavīna Piektdien, 30. janvārī, Savienoto Valstu Ģenerālprokurora birojs darīja pieejamu tīmeklī pēdējo porciju no t.s. „Epstīna failiem”, respektīvi, dzimumnoziegumos apsūdzētā un 2019. gadā cietumā pašnāvību izdarījušā finansista Džefrija Epstīna un viņa līdzzinātājas Gisleinas Maksvelas lietas materiāliem. Tie ir apmēram trīs ar pusi miljonu lappušu teksta, vairāk nekā divi tūkstoši video failu un apmēram 180 tūkstoši attēlu. Šo publiskošanu Ģenerālprokurora birojam par pienākumu uzlika Savienoto Valstu Kongresa pagājušā gada novembrī pieņemtais Epstīna failu caurskatāmības akts. Tiesa, pilnīga publiskošana aizkavējusies par vairāk nekā mēnesi pēc Kongresa noteiktā termiņa. Iemesls, kā apgalvo birojs, esot nepieciešamība veikt failu rediģēšanu, pirmām kārtām padarot nepieejamu noziegumos cietušo identitāti. Tomēr, kā atklājuši publiskoto pārlūkojušie žurnālisti, ne visos gadījumos tas ticis konsekventi veikts. Tāpat norādīts, ka publiskotais materiālu masīvs ir absolūti neorganizēts, daudzas elektroniskās sarakstes vienības un izmeklēšanas dokumentu kopijas tajā atrodamas vairakkārt dažādās vietās, pie tam konstatējams, ka dažādās viena un tā paša materiāla kopijās izrediģēta atšķirīga informācija. Šodien, 4. februārī, Ņujorkas federālā tiesa pēc noziegumos cietušo pārstāvju prasības lems par attiecīgā resursa slēgšanu līdz brīdim, kad visa ar cietušajām saistītā informācija būs padarīta nepieejama. Tikām pasaule ar pārsteigumu konstatē, cik plaši un personiski bijuši Džefrija Epstīna sakari dažādu valstu elites, tai skaitā politiskās elites aprindās. Acīmredzami tieši šajos sakaros, tos mērķtiecīgi būvējot un uzturot, viņš balstījis savu biznesa modeli. Viņa paziņu un sarakstes lokā ir atrodami multimiljardieri Īlons Masks un Bils Geitss, britu karaļnama atvase Endrjū Vindzors-Mauntbatens, publicists, netradicionālās medicīnas apoloģēts Dīpaks Čopra, eksprezidents Bils Klintons, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita un citi. ASV Kongresa Uzraudzības komiteja izsaukusi eksprezidentu Klintonu un viņa dzīvesbiedri, kādreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni uz iztaujāšanu, un vakar kļuva zināms, ka Klintonu pāris piekritis ierasties. Apmēram trīstūkstoš reizes publiskotajos materiālos parādās pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš jau paziņojis, ka publiskotais apliecinot viņa pilnīgu nevainīgumu jebkādu Epstīna likumpārkāpumu sakarā. Apmēram tūkstoš reizes šeit uzpeld arī Krievijas diktatora Vladimira Putina vārds, ar kuru gan, pēc visas spriežot, tiešu kontaktu Džefrijam Epstīnam nav bijis. Toties viņa tiešo kontaktu sarakstā ir kādreizējais Krievijas vēstnieks ANO, 2017. gadā mirušais Vitālijs Čurkins un Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs, Krievijas Federālā drošības dienesta akadēmijas absolvents Sergejs Beļakovs. Prāga iziet ielās Sadursme starp Čehijas prezidentu Petru Pavelu un labēji populistisko premjera Andreja Babiša valdību, kas uzsāka darbu decembra vidū, notikusi ātrāk un ir ar plašāku rezonansi, nekā daudzi prognozējuši. Babišs trešo reizi kļuva par Čehijas premjerministru 2025. gada decembrī, viņa partijai „ANO 2011” izveidojot koalīciju ar partijām „Brīvība un tiešā demokrātija” un „Automobilisti paši sev”. Viens no pirmajiem jaunās varas simboliskajiem žestiem bija Ukrainas karoga aizvākšana no parlamenta ēkas. Par konkrēto ieganstu pašreizējam konfliktam kļuva prezidenta atteikšanās apstiprināt vides ministra amatā partijas „Automobilisti paši sev” pārstāvi Filipu Tureku, kura partija pauž izteikti antiekoloģiskus uzskatus. Tas ir pirmais šāds kategoriska ministra noraidījuma gadījums no Čehijas prezidenta puses kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pašreizējā konstitūcija. Kā iemeslu prezidents min Filipa Tureka attieksmi pret valsts likumiem un konstitucionālajām vērtībām – viņš izcēlies ar homofobiskiem, seksistiskiem, rasistiskiem un nacismam simpatizējošiem izteikumiem. Šīs „daiļrades” apkopojumu publicēja izdevums „Denìk N”.  Tāpat nesen, pavadot ārlietu ministru Petru Macinku vizītē Kijivā, Tureks netieši attaisnoja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ārlietu ministrs Macinka, kurš ir arī „Automobilistu” partijas līderis, nosūtīja vairākas īsziņas prezidenta palīgam, solot Tureka neapstiprināšanas gadījumā, citējot, „sadedzināt tiltus tā, ka tas paliks politoloģijas mācību grāmatās”. Viņš nācis klajā ar iniciatīvu, ka Čehiju nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā, jāpārstāv nevis, kā ierasts, prezidentam, bet gan premjerministram Babišam. Svētdien, 1. februārī, Prāgas Svētā Vāclava laukumā pēc organizācijas „Miljons mirkļu demokrātijai” aicinājuma pulcējās 80 līdz 90 tūkstošus liels protesta mītiņš prezidenta pozīcijas atbalstam. Opozīcijas partijas vakar sarīkoja parlamenta apakšpalātas neuzticības balsojumu Babiša valdībai, kuru kabinets, pateicoties vairākumam likumdevējā, izturēja. Šodien, 4. februārī, paredzēta prezidenta Pavela un premjerministra Babiša tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju. Indijas un Eiropas Savienības dižlīgums Tirdzniecības vienošanos, kuru 27. janvārī Indijas galvaspilsētā Ņūdeli parakstīja šīs valsts premjerministrs Narendra Modi un Eiropas Savienības pārstāvji – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta – abas puses savos paziņojumos krāšņi dēvē par „visu darījumu māti”. Tas patiešām ir apjomos bezprecedenta nolīgums, kas aptver tirgu ar apmēram diviem miljardiem cilvēku un 25% planētas kopprodukta. Vienošanās paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu gandrīz 97% Eiropas Savienības eksporta uz Indiju un gandrīz 100% Indijas eksporta uz savienību – ļoti vērtīgs papildinājums līdzīgu vienošanos komplektam, kas jau saista savienību ar Japānu, Indonēziju, Meksiku, Dienvidamerikas Brīvā tirgus valstu grupu „Mercosur” un virkni citu valstu. Sarunas par šo līgumu tika uzsāktas 2007. gadā, tad 2013. gadā pārtrauktas nepārvaramu nesaskaņu dēļ, līdz atsāktas 2022. gadā. Var tikai lēst, cik lielā mērā par šo sarunu sekmīga iznākuma katalizatoru kalpoja Savienoto Valstu līdera pēdējā gada mētāšanās ar saviem superaugsto tarifu piedraudējumiem kā Ņūdeli, tā Briseles virzienā, taču vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tā ir divu globālās ekonomikas smagsvaru reakcija uz pamanāmo līdzšinējās pasaules kārtības ļodzīšanos. Kā par noslēgto vienošanos raksta Austrālijā bāzētās starptautiskās politikas domnīcas Louvija institūts resurss „The Interpreter”: „Tā vietā, lai signalizētu par atgriešanos pie vecā stila tirdzniecības liberalizācijas, Indijas un ES brīvās tirdzniecības nolīgums atspoguļo pragmatiskāku modeli, kas vērsts uz diversifikāciju, noturību un politikas elastību. Tas mazāk darbojas kā tarifu samazināšanas pasākums un vairāk kā piegādes ķēžu stabilizēšanas plāns ģeopolitisku satricinājumu laikmetā.” Domnīca lēš, ka standartu salāgošana pozitīvi ietekmēs digitālās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un atbildīgas ražošanas normu situāciju visā Indijas okeāna reģionā. Kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir paredzamas kā galvenās ieguvējas no šīs vienošanās, tad Indijā tā ir mašīnbūve, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, savukārt Eiropas Savienībā – automobiļu būve un elektronikas ražošana. Savstarpējo loģistikas ceļu stiprināšana paredz sadarbību kuģošanas drošības un vispārējās aizsardzības jomā Indijas okeānā, kur pēdējā desmitgadē manāmi pieaugusi Ķīnas klātbūtne. Šai ziņā svarīgs moments ir arī drošības un aizsardzības partnerības nolīgums, kuru 27. janvārī parakstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars. Der piebilst, ka vakar, 3. februārī, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par tarifu samazināšanu importam no Indijas no 25% uz 18%. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Pirmo reizi 25 gadu laikā Starptautiskā kosmosa stacija piedzīvoja ārkārtas evkuāciju astronauta veselības sarežģījumu dēļ. Tas mudina domāt, kādiem apstākļiem pakļauts cilvēka ķermenis izplatījumā un kādas pārcilvēciskas prasības dažkārt jāspēj izturēt astronautiem. Ko var un ko nevar darīt astronauts savas veselības labā riņķojot Zemes orbītā, vidē, kur vizīte pie ārsta kabinetā nav iespējama? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa, kā arī "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere. Ķīpsalā meteorītu novērošanai uzstādīta "meteoru patruļa" Ierīce no ārpuses izskatās salīdzinoši necili, atgādina metāla sēni uz gara kāta. Īpaša ir tās iekšpuse. Astronomijas eksperti to dēvē par "meteoru patruļu". Šobrīd Latvijā ir trīs šādas meteoru patruļstacijas, drīz arī sāks darboties ceturtā. Ķīpsalā uz RTU Būvniecības un mašinzinību fakultātes jumta uzstādīta meteorītu novērošanas stacija, uz kuru vedina doties Meteorītu muzeja dibinātājs un vadītājs, un RTU docents Kārlis Bērziņš. Paši astronomi tās dēvē par „meteoru patruļām”, jo iekārtas ar vairāku kameru acīm nemitīgi filmē asteroīdus, komētas,  bolīdus, nezinātniski sakot, debesu akmeņus un akmentiņus, kas no Visuma nonākuši atmosfērā. Pateicoties šīm ierīcēm, pētnieki var ļoti precīzi izrēķināt debesu objektu lielumu, kustību, ātrumu. Ja kāda komēta, Zemei garām skrienot, nakts melnumā te pazaudē savu asti (piedodiet astronomi, zinu, ka komētas aste ir  garš putekļu mākonis un nekur nekrīt), tad ar šo kameru datētajiem attēliem, astronomi var noteikt, kur tā aste nokritusi. Ideja par šādām kamerām radusies amerikānim, meteoru biedrības pārstāvim Maikam Hankijam, kurš izdomājis, ka kvalitatīvāk  krītošu debess ķermeņu izpēti var veikt, ja tos filmē un vēlāk datē to kustības ātrumu un sadegšanas raksturu. Šim nolūkam der neliela kompakta stacija, aprīkota ar vairākām kamerām. Pirms kāpjam uz RTU Būvniecības un mašinzinību fakultātes jumta piestājam darba telpā pie datora, lai aplūkotu kameru savāktos attēlus un kopā ar Kārli Bērziņu plašāku skaidrojumu par meteoru patruļu darbību sniedz Latvijas astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills. -- Savukārt ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs stāsta par vistu vanagu.

Are you buying detailing products you don't actually need? In this episode, I break down the most overhyped DIY car detailing products that are pushed hard by marketing—but don't make sense for real-world car care. We cover graphene and triphene, borophene ceramic coatings, all-in-one waterless wash ceramic sprays, iron removers vs color-changing wheel cleaners, why multiple compounds and polishes are unnecessary for DIYers, the truth about pH-neutral-only car wash soaps, and why you don't need multiple wash buckets to safely wash your car. This video is for DIY detailers who want better results, safer washing, and a simpler setup—without falling for hype. Pros may need specialized products, but if you're maintaining your own vehicle, less gear and better technique will always win. If you're tired of cluttered shelves, confusing product claims, and gimmicks in the detailing world, this episode will save you money and make detailing easier. PRODUCTS TALKED ABOUT:  Tough As Shell Ceramic Spray: https://jimbosdetailing.com/TAS or on Amazon https://amzn.to/4r5UxYr The Super Soaper: https://jimbosdetailing.com/TSS or on Amazon: https://amzn.to/49KEM2d Picture Perfect Polish: https://jimbosdetailing.com/PPP or on Amazon: https://amzn.to/4sQWpWu Microfiber towels: https://jimbosdetailing.com/products/orange-wash-microfiber or https://jimbosdetailing.com/products/everyday-microfiber Cut & Finish Pad: https://jimbosdetailing.com/products/cut-finish-pad or on Amazon: https://amzn.to/3LsxJ69 Finishing Pad: https://jimbosdetailing.com/products/black-finishing-pad or on Amazon: https://www.amazon.com/dp/B0FJNDCPTG SHOP ALL JIMBO'S DETAILING ON AMAZON: https://amzn.to/3LX3mVE   SUBSCRIBE TO MY CHANNEL: https://www.youtube.com/user/jbalaam?sub_confirmation=1 car detailing, DIY detailing, detailing products you don't need, car detailing myths, overhyped detailing products, graphene coating car, ceramic spray car, waterless wash car, iron remover detailing, color changing wheel cleaner, pH neutral car wash soap, best car wash soap, two bucket wash method, paint correction DIY, one step polish, beginner car detailing, detailing advice, auto detailing podcast, car care tips

We are introduced to the supreme leader of Takhisis' forces of darkness, Lord Ariakas, who is on his way to correct the mistakes of his general, Kitiara. Mainly by trying to kill her. He is prevented in his attempt by, arguably, the most popular character to come out of Dragonlance, no not Raistlin! It's Lord Soth the fallen Solamnic Knight! We learn his tragic story. Of how he could have prevented the Cataclysm but was instead consumed by baser emotions and condemned forever to a cruel undeath. Then, we watch as Laurana stumbles through the prisoner exchange of Bakaris for Tanis, only to be captured, assaulted, and finally taken to Kitiara by Lord Soth. Flint and Tas are left to convey the loss of the Golden General to the Knights, the army, and the good people of Ansalon. Content warning - Sexual Assault, Attempted Rape One More Thing: Jonathon: Long walks - Logging off a little more. Shivam: Pokemon Legends Z-A (https://legends.pokemon.com/en-us) You can find us at: Jonathon - https://bsky.app/profile/falselogic.bsky.social Shivam - https://bsky.app/profile/shivambhatt.bsky.social Casual Magic w/ Shivam Bhatt - https://casualmagic.libsyn.com/ Shivam & Wheeler Love Magic - https://sites.libsyn.com/460224 Facebook - https://www.facebook.com/groups/1147877956611082 Discord - https://discord.gg/MM7nEwgmZv We now have a Patreon for those who want to support the podcast! Benefits include seeing the show notes and getting a shout out. Details @ https://www.patreon.com/ChroniclesofDragonlancePodcast Our cover art by Josiah Cameron. Find more of his work here: https://josiahcameronart.com/ Intro/Outro music: Shadow Whispers by Alexander Nakarada/Spirits of the Greenwood by Alexander Nakarada

Šīs nedēļas pasaules notikumu apskatā runājam par spriedzi, kas pēdējās dienās strauji ir pieaugusi ASV, un arī par notiekošo Ukrainā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrubļevska un Ziemeļeiropas politikas centra direktors Artis Pabriks. Sazināmies ar Latvijas Sabiedriskā medija korespondenti ASV Inu Strazdiņu.  Mineapoles karstais janvāris Trīsdesmit septiņus gadus vecais amerikānis Alekss Preti, kuru 24. janvārī uz ielas Mineapolē nošāva Savienoto Valstu Robežpatruļdienesta darbinieki, ir jau otrais bojāgājušais, kopš Minesotas pavalsts galvaspilsētas ielās izrīkojas federālo dienestu bruņotie un maskotie aģenti. Pirms tam bija 7. janvārī līdzīgā situācijā nogalinātā Renē Guda, tāpat Savienoto Valstu pilsone. Tāda uz šodienu ir asiņainā bilance operācijai, kuru kopš decembra sākuma prezidenta Trampa administrācija īsteno Mineapolē. Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, kad federālās valdības spēki masveidā tika iesūtīti Losandželosā, Vašingtonā, Memfisā, Čikāgā un Ņūorleānā, arī šoreiz akciju pavadīja skaļi prezidenta un viņa līdzgaitnieku izteikumi par cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un ar to saistīto noziedzību. Jau no paša sākuma operācijā iesaistīto federālo dienestu – Imigrācijas un muitas policijas un Robežpatruļdienesta – aģentu rīcība izraisīja juridiskas un ētiskas dabas iebildes. Aresti nenotika pēc kādiem precīziem sarakstiem, bet bieži vienkārši „ķemmējot” pilsētas ielas un publiskās vietas un grābjot ciet katru, kurš no skata vai runas veida atgādināja ieceļotāju. Parādījās ziņas par to, ka aizturēti tiek arī Savienoto Valstu pilsoņi, tai skaitā pat tādi, kuriem līdzi ir personu apliecinoši dokumenti. Pilsoņi, pavadījuši ilgāku vai īsāku laiku kamerā, tika atbrīvoti, savukārt daudzi citi, tai skaitā ļaudis ar patvēruma pieprasītāja statusu vai uzturēšanās atļauju, nogādāti imigrācijas aizturēšanas centros Teksasā. Cik tieši imigrantu bez uzturēšanās statusa ir arestēti, nav īsti skaidrs, bet Savienoto Valstu iekšējās drošības sekretāres Kristi Noemas piesauktais skaitlis „desmit tūkstoši noziedzīgu ārvalstnieku” acīmredzami ir vairakkārt uzpūsts; runa varētu būt par pāris tūkstošiem. Visai paredzami varas kalpu izdarības Minesotā jau drīz izraisīja vietējo iedzīvotāju pretdarbību. Visur, kur parādījās maskotie aģenti, viņus drīz aplenca ūjinoši, filmējoši un viņiem citādi traucējoši ļaudis. Pretim protestētāji saņēma piparu aerosolu un asaru gāzi, un, spriedzei pieaugot, arī lodes. Pie tam federālās valdības pārstāvji, kā viceprezidents Venss un jau pieminētā sekretāre Noema, steidzās pasludināt nogalinātos par „pašmāju teroristiem”, kuri apdraudējuši federālo spēku darbiniekus. Pret pavalsts politiskajiem un tieslietu sistēmas vadītājiem, kuri kritizē operāciju un savu pilnvaru ietvaros pretdarbojas patvaļai, tai skaitā pret Minesotas gubernatoru Timu Volcu, Mineapolisas mēru Džeikobu Freju un pavalsts ģenerālprokuroru Keitu Elisonu Tieslietu departaments ierosinājis kriminālprocesus par iespējamu federālās imigrācijas likumdošanas īstenošanas kavēšanu. Aleksa Preti nāve gan izrādījusies lūzuma punkts. Pirmdien prezidents Tramps piesolīja deeskalāciju, centrālās varas aģentu skaits Mineapolisas ielās pamanāmi saruka. Tika paziņots, ka tiek atsaukts līdzšinējais operācijas vadītājs, odiozu slavu iemantojušais Gregorijs Bovino, viņa vietā ieceļot Baltā nama izpilddirektora vietnieku imigrācijas likumu izpildes un izraidīšanas operāciju jautājumos Tomu Homanu, kurš plašāk pazīstams kā „robežas cars”. Kijiva spītē salam un Putinam Pagājušās nedēļas nogalē Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī notika pirmās trīspusējās sarunas ar Ukrainas, Krievijas un Savienoto Valstu delegāciju piedalīšanos. Kāds izšķirošs progress nav panākts un arī nebija sagaidāms, taču puses gatavojas nākamajam raundam, domājams, šīs nedēļas beigās. Katrs paliek pie sava – Kijiva nav gatava atdot Krievijas vēl neieņemto Donbasa daļu, Maskava netaisās atkāpties no šīs prasības. Vašingtona oficiāli apgalvo, ka nespiežot Ukrainu uz piekāpšanos, taču, kā 27. janvārī ziņoja izdevums „Financial Times”, faktiski spiežot gan, jo norādījusi, ka uz drošības garantijām Ukraina varot cerēt tikai tad, kad būs noslēgusi mieru ar Krieviju. Tikmēr Kremlis, kura izredzes gūt izšķirošus panākumus frontē šķiet apraktas zem janvāra kupenām, piekopj savu pārbaudīto taktiku un cenšas padarīt ukraiņu dzīvi pēc iespējas briesmīgu. Pret Ukrainas pilsētām, šobrīd visvairāk Kijivu, tiek raidīti lidrobotu spieti un raķešu kāši, ar ko ukraiņu pretgaisa aizsardzībai munīcijas deficīta apstākļos ir grūti cīnīties. Galvenais mērķis joprojām tas pats – enerģētikas infrastruktūra, lai pēc iespējas vairāk ukraiņu ziemas salā paliktu bez apkures, ūdensapgādes un elektrības. Kā 27. janvārī norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā bez apkures joprojām esot vairāk nekā deviņsimt ēku Dņepras upes kreisajā krastā. Taču vēl pirms dažām dienām šis skaitlis bija teju divreiz lielāks – Ukrainas institūcijas dara ko var, lai novērstu nodarīto postu. Triecieni pēdējā diennaktī vērsti arī pret Odesu, Hersonu, Slovjansku, Harkivu, Zaporižji, Krivijrihu un citām vietām. Teju katra kara diena prasa vairākas civiliedzīvotāju dzīvības, un arī vakardiena nebija izņēmums. Pie tam vismaz pieci cilvēki nogalināti, agresorvalsts lidrobotiem uzbrūkot pasažieru vilcienam netālu no Harkivas. Tas viss licis Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham paust rūgtas šaubas par Krievijas vēlmi pēc miera. Viņaprāt Kremļa diplomātiskie manevri ir vien šovs, kas pirmām kārtām adresēts Savienoto Valstu prezidentam Trampam. Sagatavoja Eduards Liniņš.

We're on Patreon! Find us at https://www.patreon.com/AudioUnleashed Although Brent and Dennis will probably never again work up the gumption to attend CES, they can muster the courage to read through others' CES reports and weigh in with their own opinions. That's this week's first segment. Then they check out an article from Darko about age-related hearing loss and its relationship with audio copium, and think real hard about whether buying a $10,000 DAC is worth it if you can't hear above 12 kHz. They then take a TAS hostage video hostage and use it as a jumping-off point for a deep dive into Class G and H amp topologies.    And for Patrons: What the heck is Snyderman's Maxim? And would you want a million-dollar audio system if you could only use it to listen to “Hotel California”?  

Is your ceramic coating failing? The #1 reason isn't the product—it's the maintenance. Today I'm exposing the biggest ceramic coating lies and showing you how to fix a clogged coating using Tough as Shell. The industry wants you to believe coatings are "set it and forget it," but that's the fastest way to ruin your paint. We're breaking down the system I use to keep my cars looking brand new without the 8-hour weekend struggle. Products Mentioned In This Episode:  The Decon Bundle:  https://jimbosdetailing.com/products/the-decon-bundle The Gloss Boss:  https://jimbosdetailing.com/products/the-gloss-boss Jimbo's Tough As Shell:  https://www.jimbosdetailing.com/TAS /or on Amazon: https://amzn.to/4jcwOTE Pure Magic Cleaner:  https://www.jimbosdetailing.com/PMC /or on Amazon: https://amzn.to/4aAWC9Y The Super Soaper:  https://www.jimbosdetailing.com/TSS /or on Amazon: https://amzn.to/49b8TQ1  Complete Cabin Cleaner https://www.jimbosdetailing.com/CCC /or on Amazon: https://amzn.to/4979MZO Watch the youtube video: https://youtu.be/R7UP-Ok4OSo In this episode, we dive into the reality of car detailing in 2026. From "permanent" coatings to the myth of scratch-proof paint, I'm showing you the system that actually works for daily drivers. #CeramicCoating #CarDetailing #ToughAsShell #GlossBoss #DetailingDrama #CarCare #PaintProtection