POPULARITY
Categories
Burghley is in the books, Cornbury has wrapped, and the Agria European Championships at Blenheim Palace are around the corner. Perfect timing to lift the lid on a big push behind the scenes. Nicole sits down with BETF chair Sian Rodway and British Eventing's Rosie Williams to unpack the British Eventing Training Foundation's new officials campaign, why it matters for safety and fairness, and how anyone from fence judges to future course designers can climb a clear pathway. Nicole gives us a Stats Centre update, and we finish with a masterclass segment from Philip Surl and Alec Lochore on the TA and course designer partnership, control tents, and what “gold standard” really looks like on the ground. Episode Highlights Why a dedicated training foundation safeguards education when budgets get tight What the new officials pathway actually is and how you get on it The roles explained in plain English: stewards, TAs, scorers, controllers, fence judges Training the trainers and testing under pressure so standards stay high Fundraising targets, course walks with legends, and how to get involved Season check-in: Cornbury, Agria European Championships, and the young horse pipeline Guests Nicole Brown, host Sian Rodway, Chair, British Eventing Training Foundation Rosie Williams, Chief Executive, British Eventing Philip Surl, British Eventing Technical Advisor Alec Lochore, International Course Designer and Technical Delegate Check out the BE Stats Centre here. Follow @britisheventing on Instagram to stay up to date with all the action. Want to find out more about BETF? Visit their webpage here. Eventing Manager 2.0 is live!
Put on your best private detective hat and prepare to get into character as we talk step into the Holodeck and prepare ourselves for inevitable disappointment. In ‘The Practical Joker,' the Enterprise computer gets wacky while Bones, Sulu and Uhura fail to enjoy a primitive Holodeck. In ‘My Way,' Odo uses AI to make girls like him and we get a lot of song and dance numbers (and the best IDW comics pitch) as we meet Vic Fontaine while in Strange New Worlds' Space Adventure Hour, La'an gets to beta-test the Holodeck and nearly kills everyone on the Enterprise doing so. Typical. Bloody Typical.Miles is a Jerk! SHOW NOTES: The Practical Joker (07:50) My Way (28:49) Space Adventure Hour (55:03) TALKING POINTS: The Knives, Doctor Who, the Southern Reach series (and the only film where Miles nearly wet himself in the cinema) Brighton Wok the Legend of Ganja Boxing, TAS actually pulling off some Shacting, Unfortunate stains, a noncanonical reason for Chekov's absence from TAS, Romulan pranks are usually pretty deadly, Hamboning, Odo secretly being a gossipy bitch, Miles and Charlie talk relationship advice, Tom Jones in Star Trek, we come up with the PERFECT IDW Comic pitch, Miles hates when 50s SF TV and Cinema is immediatly shown to be crap, The Last Frontier feels too mean spirited to be affectionate, the cast getting to play, Uhura and Scotty is a great contrast to Uhura at the start of Strange New Worlds, the L'an and Spock pairing seems weird and the show is obsessed with making us know Spock ***ks, Vulcan Walk of Shame, Charlie has tried to Riker a chair (Update: Charlie can still Riker a chair) PEDANT'S CORNER: Top of the Pops and Old Grey Whistle Test are BBC Music shows, there was some BS about flags in the British News hence the strange tangent about flags. Neighbors and Home and Away are two long running Australian soap operas that were incredibly popular in the UK back in the day.
Stāsta Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Ingus Barovskis. Lai veiksmīgi strādātu radošajā jomā, nepieciešams ne tikai, kā lai saka, garīgais spēks un veselība, bet arī fiziskais spēks un fiziskā veselība. To savā laikā sapratis gan Rainis, gan arī Klāvs Elsbergs, kurš labprāt piedalījies sporta spēlēs, gan Dzintars Sodums un vēl citi šīs telpas varoņi. Jā, viens no atkalsatikšanās objektiem šeit ir Rainis, kurš bijis visai daudzpusīga persona – piemēram, Rainis gan rakstījis dzeju, gan lugas, bet pastaigu laikā vācis arī herbāriju, kura paraugi redzami ekspozīcijā. Nav nekāds noslēpums, ka viena no Rainim būtiskām ikdienas lietām bijusi vingrošana un saules peldes, tātad rūpes par savu fizisko ķermeni. Atsauces uz to sajūtamas pat Raiņa dzejā, piemēram, rindas “sasmēlies es esmu saules” varbūt ir uztverams ne tikai simboliskā aspektā, bet arī pavisam tieši. Rainis fizisku slodzi uzskatījis par neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu. Nu, ja ņemam vērā Raiņa ideju, ka viņš dzīvos līdz 300 gadu vecumam, tad, protams, tas nekādus jautājumus uzdot neliek. Fiziska aktivitāte, tātad kustība, Rainim simbolizē dzīvību, dzīvesprieku un radošās spējas. Fiziskās intensitātes zudums ir pazīme tam, ka kaut kas nelāgs ir noticis, spēki ir zuduši gan radošā, gan fiziskā aspektā. Arī dienasgrāmatā viņš ar šausmām raksta: “Maz guļu. Ceļos 10, nemazgājos, nevingroju. Rakstu šo diengrāmatu. Guļu pēc brokasta līdz 2. Izlasu Mediņa rakstu par daiļradīšanu. Pusdiena. Pārbrauc Īda. Atkal guļu, pārdomāju par līdzekļiem, kas rokās, un par darāmiem darbiem pārrunāju ar In. No rītus jau gultā arī runājām.” Vingrošanas iztrūkums liecina par īpašu pagurumu. Bieži Rainis uzsver sliktu veselību un rakstīšanu kā smagu darbu, kas ļoti nogurdinājis. Brīžiem pat kosmiski, piemēram, “1917. gada 25. jūlijā salauzu vingrojot muguru. Atlabstu.” Skaidrs, ka muguru gan jau Rainis nesalauza. Bet varam redzēt, cik intensīvi un ar kādu nopietnību Rainis pievērsies savas fiziskās veselības, kas tāda novestu pie jaunības saglabāšanas jautājumiem. Ir jau viņš arī mazliet vai – stipri – hipohondrisks, bet saules peldes un vingrošana gan jau nāca par labu arī šai vainai. Raini vingrojot būs iespēja redzēt ekspozīcijā. Vēl viens mūsu varonis, kam patika sports un fiziskas kustības ir Leons Briedis. Viņam tas cieši saistīts ar radošā procesu. Dzejniece Vizma Belševica savulaik esot teikusi, ka dzejoli neraksta tikai ar roku, ar zīmuli, uz rakstāmmašīnas un tagad uz datora, bet raksta ar visu ķermeni. Tāpēc dzejniekam jābūt ne tikai labā garīgā formā, bet arī fiziskā – tā uzskata Leons Briedis, kurš nepiederot pie tiem autoriem, kuri sēž pie galda vai kādā noteiktā vietā un cenšas kaut ko uzrakstīt, bet nekas nesanāk. Leonam Briedim patīk atrasties garīgā un fiziskā kustībā, nevis palikt uz vietas. Tāpēc arī lielākā daļa dzejoļu netop pie rakstāmgalda, bet staigājot, kaut kur braucot pa pasauli, iepazīstot citu tautu kultūru, dzeju, esot starp cilvēkiem. Briedis ir sacījis: “Labprāt dzīvotu un neizkustētos no vietas kā tāds laukakmens, bet nesanāk. Tas neatbilst manam temperamentam un raksturam. Taču izšķērdēt sevi tā kā jaunībā arī nevar, vajadzīga savrupība, zināms miers, skanīgās vientulības mirklis.” Savukārt Klāvs Elsbergs labprāt savam priekam spēlēja basketbolu, apmeklējis dažādus pasākumus, kino, braucis ceļojumus. Tiesa, pēc bērnu piedzimšanas šādas iespējas kļuva mazāk, bet pilnībā dzejnieks no fiziskajām aktivitātēm nekad nav atteicies. Atturīgāka fiziskās lietas kopošanā ir jau minētā Vizma Belševica, kurai paticis spēlēt zolīti, bet ekspozīcijā redzēsiet arī fotoliecības ar Belševicu, izpildām soda metienu Mākslas dienu basketbola turnīrā 1981. gada 18. aprīlī. Bet dzejnieks Andris Akmentiņš kā tas redzams arī ekspozīcijā, iecienījis gan makšķerēšanu, viņš piedalījies mušiņmakškerēšanas čempionātā. Kādu laiku strādājis par zivju inspektoru. Ekspozīcijai autors arī dāvinājis savus makšķerēšanas piederumus – mušiņas. Tāpat futbols ar bērniem pusstundu dienā rakstniekam ir vajadzīgs priekš asinsrites. Basketbolu spēlējis savulaik arī rakstnieks Dzintars Sodums, kurš sacījis, ka "Vakar atkal sāku spēlēt basketu. Viss ir tikai līdzekļi darbam." Noslēgumā jāsaka, ka sensenais teiciens veselā miesā vesels gars ir svarīgs radošo personu akcents, kas ļauj līdzsvarot tomēr visai statisko nodarbi rakstīšanu ar aktivitātēm, kas cikliskā aplī noved pie jaunām radošām domām.
Stāsta etnomuzikoloģe, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laima Jansone. 2025. gads ir svētku gads, kurā svinam Baumaņu Kārļa (1835–1905) 190. jubileju. Daudzi stāsti par mūsu himnu dzirdēti un vēl būs dzirdami. Bet šajā reizē vēlos pastāstīt par mazāk zināmu krājumu, kas publicēts Londonā, ilgu laiku glabājies Adelaidē, Austrālijā, un līdz ar Biezaišu kolekciju nonācis Latvijā 2000. gadu sākumā. Tagad tas atrodams Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!” ir neatņemams tautas identitātes simbols vairāk nekā simt gadu garumā. Tomēr vēsturē ir kāds maz zināms un intriģējošs fakts – himna ir publicēta Olimpisko spēļu himnu izdevumā, kas izdots Londonā. 1944. gadā bija paredzētas Vasaras Olimpiskās spēles Lielbritānijā. Lēmums par to rīkošanu tika pieņemts jau 1936. gadā, laikā, kad Olimpisko spēļu norises bija vērojamas Hitlera pārvaldītajā Vācijā. Toreiz neviens vēl nenojauta, ka starp abām lielvalstīm risināsies karš, un Olimpisko spēļu vietā sagaidāmi smagi uzlidojumi, kā rezultātā sporta laukumu vietās palikušas drupas, un 1944. gada Londonas Vasaras Olimpiskās spēles tiek atceltas. Visticamāk Olimpisko spēļu himnu izdevums ir publicēts jau iepriekš. Vāka dizainā redzams skaitlis “43”, taču tā nozīme nav skaidra. Vai tas norāda uz 43. Olimpiskajām spēlēm? Nē, šis skaitlis neatbilst realitātei. Vai tas ir krājumā publicēto himnu skaits? Arī ne, saturā minētas 45 himnas, praktiski tās ir 44, jo šajā vēstures posmā līdzās tiek minēta gan Nīderlande, gan Holande, bet himna – tā pati. Iespējams, ka uz nošu izdevuma redzamais skaitlis „43“ ir liecība par izdošanas gadu. Jo 1944. gadā Olimpiskās spēles jau bija atceltas, krājums nebija aktuāls. Savukārt, jau esošajā izdevumā publicētajai Maltas himnai līdzās redzami iniciāļi “G.C.” – George Cross – Džordža krusts. Tas ir apbalvojums, ko 1942. gadā Maltai piešķīra Lielbritānijas karalis Džordžs VI. Tas ir ārkārtīgi rets gadījums, kad ordeņa apbalvojums piešķirts nevis personai, bet veselai tautai par izrādīto drosmi un izturību, pretstāvot nacistiem. Neatkarīgi no tā, vai krājums izdots 1942., 1943. vai 1944. gadā, fakts, ka Latvijas himna tika iekļauta Olimpisko spēļu nacionālo himnu izdevumā, ir nozīmīgs vēsturisks un diplomātisks apliecinājums Latvijas valstiskuma atzīšanai. Un šis ir viens no apliecinājumiem valsts eksistencei juridiskā un simbolu līmenī. Neparasti, ka šajā izdevumā līdzās rodama gan Latvijas himna, gan Igaunijas himna, gan Padomju Savienības himna, tomēr nav atrodama Lietuvas himna. Izskaidrojums tam vēl tikai meklējams. Nav atrodama arī nacistiskās Vācijas himna. Pētot Starptautiskās Olimpiskās komitejas protokolus, ir iespējams nojaust, ka komunikācija starp nacistisko Vāciju – kā iepriekšējo Olimpisko spēļu organizatoriem – un Lielbritāniju, kā gaidāmo Vasaras Olimpisko spēļu rīkotājiem, 1939. gada vasarā kļuvusi pavisam saspringta. Lai gan atsevišķas valstis vēl centās saglabāt neitralitāti, pēc tam, kad 1939. gada 1. septembrī nacistiskā Vācija iebruka Polijā, Lielbritānija skaidri noteica robežas, tostarp arī attiecībā uz Olimpisko spēļu organizācijas komiteju. Tādēļ nacistiskās Vācijas himna krājumā netiek iekļauta. Tomēr arī šeit slēpjas kāds ironisks fakts. Krājuma izdevumā atrodams Leopolda Veningera (Leopold Weninger, 1879–1940) vārds. Veningers ir vācu komponists, kurš ievērojams ar saviem klavieru pārlikumiem un orķestrācijām, piemēram, Johana Štrausa tēva “Radecka maršs” vēl mūsdienās tiek atskaņots viņa veidotajā pārlikumā, nereti raisot asu polemiku sabiedrībā. Jāpaskaidro, ka komponists aizrāvās ar mūzikas radīšanu nacistiskās Vācijas propagandas vajadzībām. Ņemot vērā britu strikto nostāju un vēlmi norobežoties no nacistiem, fakts, ka lielākais vairums publicēto himnu ir Veningera veidotajos pārlikumos klavierēm, varētu būt izskaidrojams praktiski, proti, daļa nošu materiāla nāk no pārlikumiem, kas veidoti 1936. gada himnu krājumam Olimpiskajām spēlēm Vācijā. Olimpisko spēļu nacionālo himnu krājumā minēts arī fakts, ka pārraides nolūkos BBC orķestris himnas ir ieskaņojis,un iespējams, ka šie ieraksti atrodami arī mūsdienās – BBC arhīvos.
Steve Pearlman: Today on actual intelligence, we have a very important and timely discussion with Dr. Robert Neber of a SU, whose recent opinion piece in inside higher education is titled AI and Higher Ed, and an impending collapse. Robert is a teaching professor and honors faculty fellow at the Barrett Honors College at a SU.And the reason that I invited him to speak with us today on actual intelligence is his perspective on artificial intelligence and education. And his contention roughly that higher Ed's rush to embrace artificial intelligence is going to lead us to some rather troubling places. So let's get to it with Dr.Robert Niebuhr.Robert. We talked a little bit about this on our pre-call, and I don't usually start a podcast like this, but what you said to me was so striking, so, uh, nauseating. So infuriating that I think it's a good place to begin and maybe some of [00:01:00] our listeners who value actual intelligence will also find it as appalling as I do, or at least a point of interest that needs to be talked about.You were in a meeting and we're not gonna talk about exactly, necessarily what that meeting was, but you're in a meeting with a number of other. Faculty members and something interesting arose, and I'll allow you to share that experience with us and we'll use that as a springboard for this discussion.Robert Neibuhr: Yeah, sure. Uh, so obviously, as you can imagine, right, I mean, faculty are trying to cope with, um, a perceived notion that students are using AI to create essays. And, and, uh, you know, in, in the, where I'm at, you know, one of the backbones, um, in my unit to. Um, assessed work is looking at argumentative essays.So the, the sort of, the idea that, that this argumentative essay is a backbone of a, of a grade and assessment. Um, and if we're, if we're suspecting that they're, they're using ai, um, you [00:02:00] know, faculty said, well, why should we bother grading essays if they're written by bots? Um, and, and you know, I mean, there's a lot, there's a lot to unpack there and a lot of things that are problematic with that.Um, but yeah, the, the, the idea that, you know, we, we don't have to, to combat a, to combat the perceived threat of, of student misuse of ai, we just will forego critical assessment. Um, that, that was, you know, not a lone voice in the room. That that seemed to be something that was, that was reasonably popular.Steve Pearlman: Was there any recognition of what might be being sacrificed by not ever having students write another essay just to avoid them using ai, which of course we don't want them to just have essays write, uh, so of course we don't want them to just have AI write their essays. That's not getting us anywhere.But was there any conception that there might be some loss in terms of that policy? [00:03:00]Robert Neibuhr: I mean, I, I think, I think so. I mean, I, I imagine, uh, you know, I think. My colleagues come from, from a place where, where they're, they're trying to figure out and, and cope with a change in reality. Right? But, um, there, there is also a subtext, I think across, across faculties in the United States of being overworked.And, and especially with the mantra among, you know, administration of, you know, AI will help us ramp up or scale up our, our class sizes and we can do more and we can. All this sort of extra stuff that it would seem like faculty would be, um, you know, more of their time and, and more of their effort, you know, as an ask here that I think that's, that, that may be, that may have been part of it.Um, I, I, I don't know that the idea of like the logical implication of this, that, you know, if we no longer. Exercise students' brains if we no longer have them go through a process that encourages critical [00:04:00] thinking and art, you know, articulating that through writing, like what that means. I, I don't know that they sort of thought it beyond like, well, you know, this could be, we could try it and see was kind of the mentality that I, I sort of gauged from, from the room.But, uh, it's, I mean, it's a bigger problem, right? I think the, the, the larger aspect of. What do we, what do we do? What can we do as faculty in this sort of broad push for AI all over the place? And then the idea of the mixed messages. Students get right. Students get this idea, well, this is the future. If you don't learn how to, how to use it, if you don't, you know, understand it, you're gonna be left behind.And then at the same time, it's like, well, don't use it from my class. Right? Learn it, but don't use it here. And that's. That's super unclear for students and it's, it's unclear for faculty too, right? So, um, it, it's one of those things that it's not, um, I don't think in the short term it works. And as you, as you, as you implied, right, the long term solution here of getting rid of essay [00:05:00] assignments in, in a discussion based seminar that relies on essays as a critical, I mean, this is not a viable solution, right?We, we got the entire purpose of, of the program in this case.Steve Pearlman (2): And yet a lot of faculty from what you described and a lot of what I've read as well, is also moving towards having AI be able to grade. The students work not just on simple tests, but on essays. And as you point out in your article, that's potentially moving us to a place where kids are using AI to write the essays, and then faculty are using AI to grade the essays.And who, when did the human being get involved in between, in terms of any intellectual growth?Robert Neibuhr: Yeah. No, it, it's, I think it's a, it's, it's really, it's a, it's a really big, it's a really big problem because, um. Again, those long-term implications, uh, are, are clear as, as, as you laid out. But, um, it's also, I mean, like, again, like this notion that [00:06:00] there's, there's a tool that obviously can help us, you know, multiple avenues where AI can be, can be something that's, that's helps us be more efficient and all this, those sort of stuff that, that's, that's, that's true.Um, so it's, it's there. So we should gauge and understand it. Um, but it doesn't mean you just use it everywhere. You know, you, you can buy, I don't know, you can buy alcohol at the grocery store. It doesn't mean you have it with your Cheerios, right? I mean, there's a, there's a time and place polite society says, you know, you can consume this at these times with these meals or in this company, right?It's not all, all of this. So things, so, you know, the message that I think it's a level of respect, right? If we, we don't respect the students, if we don't lay out clear guidelines and. We don't show them respect, we don't ask for respect back if, if we use bots to grade and the whole thing just becomes a charade.And, and I, I think the, again, the system [00:07:00] begins to, to break down and I think people wind up losing the point of what the exercise is all about anyway. And I, I may not just the assignment or the class, but like higher education. Right. I mean, the, the, the point is to. Teach us how to be better thinkers to, to gauge, evaluate information, uh, you know, use evidence, uh, apply it in our lives as, as we see fit.And, and if it's, and if we're not prepped for that, then, then what did they prep us for? If, if, you know, the student's perspective, it's like, well, what did I just do? What did I pay for? That's, that's a, that's a huge long term problemSteve Pearlman (2): it seems like. Uh. That, what did I pay for? Question is gonna come to bear heavily on higher education in the near future because if students are able to use AI to accomplish some of their work, and if faculty are using AI to grade some of their [00:08:00] work and so on, and then the, you know, the, these degrees are costing hundreds of thousands of dollars.And it's an effectual piece of paper that maybe that loses value in essence also because the students didn't really get anything from that process or get as much as they used to because they're using ai. You know, is this moving towards some kind of gross reassessment of the value of higher education or its role in our society entirely?Robert Neibuhr: I mean, it it, I think it certainly. It certainly has the potential, right? I mean, I would, I would even look back and, and think of a, a steady decline, right? That this is, this is one of, of many pieces that have gone, gone down. And I, you know, I mean mentioning in, in your, in your question just now, right? That the sense of, you know, students as client or customer, uh, how that has changed the sort of the, the interface and, and [00:09:00] how, you know.Uh, we, we think of this, uh, this whole, this whole endeavor, right? I mean, um, and, you know, and this leads to things like, oh, retention numbers and, and all these sort of things that the mental gymnastics that happens to, um, you know, do all these things and, and the truth be told, right? Different paths for different people, right?There's not, you know, there's not a single, like, you don't have to get the degree in physics to be as successful, but the, the student as, as, as customer, I think also has, um. Solidified this, this notion, um, that we can le list the student feedback, right? And, and student feedback is important. So I'll qualify that that standards were, were low.I, I know for my own example, you know, even 20 years ago, right, that that undergraduates would have to produce a capstone thesis as part of their bachelor's degree. And I know firsthand that at from the time that, you know, [00:10:00] the history department had looked at, um, exit surveys of people who didn't finish their history degree.And they said, well, why didn't you finish your history degree? I said, oh, well, you know, I, whatever the program was, psychology, sociology, doesn't matter, whatever the other degree was. That degree program didn't require a thesis. So that was. That was easier, right? That was the student saying, you know what, I'm gonna opt out of the hard work and I'm gonna take, take this other one.And so the history department's answer kind of like the we'll stop grading essays was, we won't, we won't require a thesis anymore that'll stem the tide of our losses. Of course it didn't. Right? 'cause they're larger things going on and, and you know, some of it's internal, some of it's external and out of, out of, you know, history departments, you know, control.Um. But I, I think part of, part of this also then sort of, you know, cuts this, this notion of the rhetoric in the last, at least two decades of [00:11:00] college is your ticket to a successful career. Like, and it's just quantifiable, right? I mean, there's no doubt that, you know, if you have a college degree, your lifetime earnings will be such and such amount higher than, right?So there's, there's clear evidence there. There's, there's, there's tangible things, but that's become degraded, I think. To, to a, a simple binary like, oh, my piece of paper gets me this. And, and I think that mentality has been sort of seeping in. And I think this is kind of where, um, some of these things are, are coming from.Like it is just a piece of paper. I don't have to worry about, you know, what skillset I get in higher ed because I'm gonna learn on the job anyway. Uh, or I don't, like, students will say, I don't see this as valuable to what I'm gonna do. So it's, it's as kind of said the reckoning long term, like upending, the higher ed.I mean, I, I think as some of these questions linger and, and, and simmer and, and costs get higher and, you know, [00:12:00] parents get more, you know, upset and, and, and students with their loans. I mean, I, I, I can't see going in, in perpetuity in the direction that it's, it's going with or without ai, but I think AI maybe speeds this up.Steve Pearlman (2): In a sense, I see this as an extension of Goodheart's Law, which is that if we just focus on the measurement, then the thing that we're measuring becomes inval or valueless to us, uh, because the measurement becomes the value. And I see that happening with ai, right? The goal is to create a paper that gets an a, it doesn't matter if I use AI to do it, because I've achieved the goal, right?The, the, the outcome that I want. I've satisfied Good Heart's law. I have produced the outcome and the measurement has been achieved. I haven't learned to write a paper or think for myself or put a sentence together, but I've nevertheless achieved the outcome, and that seems true from both perspectives.There's the student perspective, which is that I've produced the paper, I've gone through a series of [00:13:00] steps that have made the paper happen. I didn't write it, but I used AI to do it in a worst case scenario and presented it, and then it happens from the teacher's perspective, which is that whether or not AI grades it.They have, in fact, nevertheless produced the artifact that I need to assess and achieve the assessment and everybody's happy. Uh, except you know that this is utterly undermining the fundamental premise of education itself, which is the development of the individual. Yeah. Do you think down the road. I know this is purely speculative and maybe it's overly hopeful in fact, but does the reckoning in higher education, and maybe even in secondary education and primary education come down to saying, look, um, you know, AI is something that students are gonna be able to use and be proficient in regardless of whether or not we exist.The only way that we're gonna carve out a meaningful existence for ourself is an essentially, almost a reversion to [00:14:00] what higher education was. Years ago, maybe it is not as much for everybody. Maybe it is more for those people who really want to become intellectuals, use their minds, develop the mindsets and the skills of the intellectual in the positive sense of that, and in whatever way they're contributing to society.Maybe there are fewer institutions, but they are holding the line further on the cultivation of the individual and those individuals. Maybe because there are fewer of them and because they are more specialized in certain critical thinking skills become, again, more valuable to society. Is that possible, do you think?Or is, am I pipe dreaming here? Because I just hope education doesn't implode entirely though. I think a reckoning is gonna be healthy.Robert Neibuhr: Yeah.Steve Pearlman (2): What do you think?Robert Neibuhr: Yeah, no, I mean, um, the, the, the first bit that crossed my mind as as you were talking was this sort of the, the saying. Something about, you know, some of [00:15:00] us can pretend all the time and get away with it.All of us can pretend some of the time, but we all can't pretend all the time. Right? Like this sort of sense of, of, you know, like there, there has to be, someone has to tell the truth, right? Like the emperor with no clothes, it's like, well, clearly there's something wrong here. Um, but I to to the, to the future and where this, where this sort of looks and where you, where you went towards the, the end of the question.Um. I mean, I, I don't, I don't know, but if, if the rhetoric about AI reshaping the workforce, if, if part of that comes true and, and if it's, if it's about, you know, um, one skilled, let's call 'em a critical thinker, because ideally that's what's, what's going on. But one skilled, critical thinker at a desk can, can, you know, enter in the, the correct.Keystrokes to enable a machine to do the work of what 10 people would've done. I, I don't know. Right. Let's assume the, sort of, the productivity is there across [00:16:00] white collar, um, professions. I, I don't think, I think if you give everyone a college degree and the, the act, the, the possibility for a meaningful job is so slim.You create a society that that is. Seething with despair and resentment. Right? And, and you know, I'm scholar of primarily the Cold War. And you look at, you know, across Eastern Europe, the, the, the correlation between high unemployment, yet high levels of degrees of, of bachelor's degrees and sort of resentment and the political, the search, right?Like there, you see, especially in the 1970s and eighties, there's this sort of lost. Um, there's a sense of hopelessness, like, I can't survive here in Poland or Yugoslavia or Bulgaria, or whatever it was. Um, and, and if I don't fit, then, then that's like the society has failed me. And if, if we have this scenario where everyone just gets pushed through and gets a degree, [00:17:00] but you know, they're, they're, they're doing something that they don't, they haven't been trained in or they don't enjoy, or it doesn't fit with anything, it doesn't realize their personal goals.It has to, the system has to collapse. We have to reshape it into something that's trade school, uh, or, or what, you know, various levels. Right. And, and I get the idea of maybe a liberal arts, uh, uh, you know, system that, you know, people who want to enter in and, and, you know, be the sort of intellectual, the philosopher kings, I suppose, right.But, um, but that there, there probably should be some sort of system that would, that would recognize that because it, it, it doesn't, it doesn't seem like society, we'd be playing too many games and, and fi you know, playing with fire if, if society is just sort of running on the status quo.Steve Pearlman (2): I wanna bounce your article in inside Higher Ed against another one that was fairly [00:18:00] contemporaneous and I'll put it in the show notes.And the title was, effectively, AI is changing. Higher education, and it was very neutral in its assessment. But within that was a survey, uh, that was conducted of thousands of college students, two thirds of whom reported that the use of AI was probably degrading their critical thinking skills. And the, the author build this as neutrally changing higher education and I.I think there's a prevailing attitude in among many faculty members, at least the literature that's coming out is so much rah rah about artificial intelligence that if anything, that neutrality of the author was conservative relative to I think a lot of how educators are viewing it, but I was very disturbed by that characterization.If two thirds of students report that [00:19:00] using AI is probably degrading their critical thinking skills. How, how the hell are we describing that as neutrally changing or having positive and negative effects? It seems to me that that has, uh, at least for the time being, should raise enough alarms for us to say, wait a second.That's not having a neutral effect at all. That's a terrible degradation of higher education, especially given that it wasn't really cultivating critical thinking skills to begin with, and now that students themselves. Are reporting that it's harming it, especially when students tend to overestimate their critical thinking skills in most research surveys about it.This seems like it, it's a pretty clear indictment of artificial intelligence's role so far in education.Robert Neibuhr: Yeah, no, I, I think, and, and this sort of, um, I'm not surprised that I, as you said, like this, I, I think seeing that as neutral or, or. Um, continuing [00:20:00] to just cheerlead the, a notion among administration faculty that, you know, this is the new direction no matter what.Right? Those people who think they're critical thinking, those students must be misguided somehow they don't understand, right? I mean, we get this sort of disconnected, um, mentality. Um, but that's, that's, um, that, that does it, it creates a, a, a serious issue for, for the whole system because then again, it's, um.How willing are, are those, how willing are those two thirds, uh, who responded that way? How willing are they to follow the rules? How willing are they to, to not say, well, you know, this is all kind of a sham, so I, you know, I'll bend a little bit. I'll, I'll sort of have more ai, do more of my work. Like who's gonna catch me mentality?And that's, I mean, that's. Not to say they're bad people for student for doing that. That's kind of a natural reaction. We've encouraged people to take this sort of approach, [00:21:00] um, and, and 'cause students increasingly, I've witnessed, anecdotally, I've witnessed the, the decline in punishing students for academic offenses, right?I mean, I remember 20 years ago, uh, as a, as a grad ta. Um, I, I caught two students that I, I was pretty sure that they, they copied each other and they, they had essays that were, they changed some words, but I was convinced, and it, and the, the dean's office concur, concurred. It does seem that way, but you understand that one student has a serious problem right now and his mother's very ill, and, you know, we can give him a break.And I'm not out to, you know, obviously if someone's. Circumstances or circumstances, those are real, right? I mean, I'm not some sort of, you know, like we have to always, but you have a heart, but you, you know, what does that, what message does that send? Uh, that it's, oh, but if I have a sad story or something's going on in my life, [00:22:00] it's okay.And, and I think this AI use and, and the, in the lack of clarity. Um, and this sort of, all this sort of push is, is simply en encouraging the kind of behavior that we o overall don't want. Um, so maybe it's neutral now, let's say give the guy the benefit of the doubt. Um, maybe it's neutral today. I don't think it's neutral in a year from now, or six months, right?I don't, I don't think that can be, it's a sustainable thing.Steve Pearlman (2): Let me touch on that. Uh, because I was around, I'm old enough to have been around when the internet hit higher education. And I remember at that time two things that fascinated me that I thought were very odd, uh, for, and the faculty were as they are now with ai, think racing to embrace the internet, uh, Google searches, uh, HTML, and you know, so forth.And one of the things that struck me as very odd was the push they felt [00:23:00] to incorporate the internet into their classes and teach students how to use it and so forth. Which I didn't understand because it was very clear that the students were far more adept at it than any of the faculty were, and they were becoming the digital natives that they are now.And so I don't know why anyone felt as though we were needing to teach them how to use the internet when they were far ahead of us, obviously, in all of that. And the second thing was that emerged at the same time, was. An argument that, that it was a lateral shift, that reading short little webpages and clicking on different links, and as things got shorter and shorter, uh, and webpages got more desperate and so forth, we would, it was just a neutral shift in how people thought, and it was not a degradation of the ability to focus long term to go deeper.And so on, and I said, well, how can it not be? If we look at the two formats, you have a book on one hand that is a contiguous [00:24:00] set of ideas developed more deeply, and then you have a number of different web pages that are skirting across many different HTML links to different short paragraphs about things.And I sort of tried to scream at the wind a little bit about it back then, but it was, it was obvious that it was blowing in the wrong direction. And it seems to me AI is that only times about a thousand in terms of what's happening. Once again, we see a clamor to teach students how to use AI and incorporate it into their lives when they're already far ahead of us in terms of what AI is doing and how to use it.And the second thing is this notion that, again, it's lateral if not beneficial when the evidence suggests otherwise. Can you, in your insight where, given your position, I'm wondering if you can help me appreciate. Why are what is behind the faculty rush in education to embrace this? Is it, I get a sense and I'll, and then I'll be quiet because I'm trying to ask you a question.I've only asked four [00:25:00] so far. But, uh, I get a sense that, in a sense I think the faculty kind of feel helpless. That, that there's a, there's a sense that if we can't beat this and we have no idea how we could possibly beat this, then we might as well just go with it. Uh, do you feel like that's accurate?Robert Neibuhr: I think, I think, um, yes.I, I, you know, maybe a little more, some nuance to the, yes. Um, I, I suppose on the one side, um, again, faculty coming, generally coming from, from a good place, right? I wanna, I wanna help my students and I think that's, you know, um, you know, rather, rather ubiquitous, uh, among, among faculty, I wanna help, I wanna help the students, uh, do better and, and succeed.I, I think if, if there's this, this huge push to say that AI is the future, AI is if we don't, if we don't talk about it, if we don't introduce it to students, if we [00:26:00] don't sort of teach them things about it, that we're doing the students a disservice. So I, I think there's this reflective, like, we don't have much time.We have to teach them something. Let's chisel together, you know, some sort of idea and, and you know, then I can feel good about, um, having passed on some sort of, you know, knowledge to my students and help me better prepare them. I think that's perhaps, um, part of it. Um. Yeah, I think a helplessness in terms too of, you know, I, I feedback or things I hear from faculty in my unit and, and, and elsewhere is, is this sort of helplessness that administration is, has a tremendous amount of power and is sort of pushing an agenda that faculty don't have the ability to push back against as well.Right? So like. Again, a [00:27:00] perfect world. Let's think about this. Let's figure out what's actually necessary, how we can, how we can prepare students. Let's, let's think about this and, and be, be reasonable about it versus the sort of top down push. And I think faculties across the country have, have lost an ability to, to be self-governing as they would've been, you know, 20 years ago or something like this.Uh, and, and you know, the sort of administrative superstructure that has has dominated. You know, universities, uh, in, in the recent years, um, just simply says, this is what we do. And, and part of this is I thinklike, like before, right? So my university is, I think, the biggest in the country. Um, uh, or certainly one of the top three or something like this. Um, and, and the notion of scaling up is kind of always on sort of the, the talking points of the, this, right? We, let's scale up, let's do something else to have a even bigger, or let's grow by this much.Or [00:28:00] that, that pressure then doesn't come with let's hire X number of faculty to take care of that, right? Let's hire this many more people to, to get. So it's asking more, but without giving more support. Um. And I think too, what you, what you mentioned with in the beginning, uh, of your question with sort of the way the internet was, I haven't thought this through.This is just sort of, you know, just on the spot here. Um, maybe this is, maybe this is not necessarily the, the best analysis, but my own sort of thought there is, you know, we don't, we don't, we no longer have a robust research librarian. Network at universities anymore, in my opinion. So in other words, like folks who would've been in charge of, um, perusing, you know, the, the publications and, and journals and being in touch with faculty, doing research to say, Hey, I know you're [00:29:00] a specialist in this.Here are the newest titles. Do you want me to buy this database? Or whatever the, the thing might be, right? Like those, the intermediaries between the material and then the faculty. Those, those folks have been largely eliminated and they're not rep being replaced as they retire. There's only a few, a handful of programs that could do library science as a, as a master graduate degree anymore in this country.So with the idea that, that the internet just equalizes us, I'm just as equipped as you would be or the research librarian would be to just go online and find whatever I need. And that's, that's also not. Necessarily true, right? I mean, I, I may be in touch with the things going on in my field, but there's so much going on that I don't have time to, to, you know, and in a sense of research, I am overburdened in a way, and, and letting me fend for myself.Um, you know, maybe it works, maybe it doesn't. [00:30:00] But we've hollowed out the level of specialists who would be that point of reference to go in and, and look at all of those things. Sort of filter a bit and help in the process. And I think that's, you know, that's something I think the internet may have, may have helped, uh, do.And the way that so much became online in the last 20 years in terms of, of, you know, research materials, primary sources, all this sort of stuff. And, and the down, the downfall I would say of, of that profess.Steve Pearlman (2): That seems to me indicative that issue with librarians seems indicative to me of a larger issue.And it's one that you mentioned as well earlier of, um, this, the value of AI to the administration in terms of economizing further economizing further, further economizing instruction. Uh, so what risk do you see or do you hear on the ground? The tremblings of AI [00:31:00] replacing faculty members for certain tasks.I mean, we went from faculty members to adjuncts to teaching assistants doing most of the work. And I, I, I have to think, and there's already publication about it, of administration seeing AI as the next great cost saving measure.Robert Neibuhr: A hundred percent. Yeah. No, I, I think I, I think that's exactly right. I mean, the, the notion that you'd have sort of like.Sort of like at the grocery store, you have two or three checkouts that are open that has a person there checking you out versus the one person loading over 15 self checkouts. I, I, I think that's certainly, and it, especially thinking about economizing and scale and, and saving money. I mean, this has to be, I see it now with, with the, the way that, um, you know, students that used to be.A hundred students, 150, 200 maybe in a class was really big and you had a faculty member with three or four or five TAs or whatever the [00:32:00] breakdown would be. I, I have, I know people at, at my university have six, 700 students in the class. That's, I, I, I don't, how do you, you lose, I mean, that's, I mean, that's just incomprehensible to me in terms of the point of higher ed.Right? I mean, like, you don't, you're not fostering any. Any connectivity, you're not, I mean, it may as well be a bot because you, the student will never interact, you know? Right. Maybe the faculties of noble laureate, you'll never interact with that person. There's, there's very little, um, so that's, that's, that's I think, uh, you know, a, a huge piece of, of where this will go.And I, yeah, I think faculty are vulnerable, that they've been made more vulnerable over the last decades and, and, and Yeah. I don't see it voting well, my advice to the. Faculty. I began the podcast, right? This notion of let's stop grading, you know? I said, well, you know, I mean, we should think of ways that we remain [00:33:00] relevant, right?I mean, if, if we, if we propose that, well, we just won't grade essays. We won't assign essays, then for sure they can get someone, the administration can hire someone at lower pay to do what we're doing in the classroom. That's not. That's not a far stretch of anyone's imagination. Um, so I, I mean, I don't want to be a part of the, you know, the, the group that nullifies myself by taking away the prime thing that I can give.Right. Um, but not to ramble, but I, you know, part of the, this fear too is, is a student yesterday had sent me, um, uh, something that was really interesting. So, uh, we're a Cold War class. Cold War seminar. He read a book by, uh, John Lewis Gatis, and, and he, he read it. He, he had some notes. He understood a lot and really, really bright guy.And, and then he, he said, you know, I put into ai, I forget which, which program, but he put into AI created a [00:34:00] podcast that talks about this book. Holy cow. It was, I listened to 10 or 15 minutes of it. It was two people talking. They, they, it mimicked. It mimicked. I mean, it was, it could have been real had I been in the car listening, I would've thought this was a, a, you know, a book talk about Candice's last book on the call.It was, it was insane how good it sounded. And, uh, you know, uh, that's, that would be easy for, uh, you know, recreate, you know, Dr. Nebo in a, in a discussion seminar. So, you know, my, they can get my image and they can get my voice, and who knows? I mean, that, that can't be that thing.Steve Pearlman (2): No, and you know, it, you raised the point about chatting with bots and it, I'll piggyback on what you're saying right now.I can understand if we're gonna have an interaction with bots as an, as a tutor, and potentially valuably. So I'm not against all usages of ai, where if we're learning, say, the layers [00:35:00] of the earth's crust. Uh, as a very simplistic example, but nevertheless, we can rely on the AI to be relatively accurate in coaching us about the layers of the earth crust.But now there are also ais who will interact with you as Hamlet. Well, you could pull out any 50 Shakespeare scholars and have them respond to prompts and that you'll get different responses. All of them thoughtful. But this bot who is deciding, uh, but based on what algorithms are we deciding its responses as Hamlet to prompts that are not within Hamlet, that now we're crossing quite the Rubicon in terms of where we're putting trust in bots to educate our students or coach our students.In ways that I don't think are reliable, and it's not, even if the, even if the bot gives what might be very thoughtful hamlet responses and very reasonable ones, they are a selection of, of an [00:36:00] interpretation of Hamlet based on certain people. I guess that it's searching across the internet as opposed to others, and now that's equally dangerous to me as far as I can conceive.Robert Neibuhr: Yeah, I think, you know, that I've, I've. The same, the same sort of idea of the sort of book, book summary. And, and, and I mean, I, I, I think it's so even a fact, even just fact as you said, like just scientific facts that we know that can be provable. If, if we wind up having queries to the AI and say, okay, what is this?And it gives us the right answer and we check it, we know it, but at at a point, right? I mean, we have to say, okay, you know, it's been right 52 times. I trust it now, and who's to, and if I stop and check like, you know what, I verified, this is good, and now down the road it lies to me. Or, or again, this other, you know, avatar, other sort of per ai sort of driven personality or, or, or, [00:37:00] you know, this comes in and, and now I don't realize that I'm taking an information at face value.And again, I lose that critical thinking. I, I lose that ability. That's also reasonable, right? If I checked it so many times, what, what else can I do? I'm a busy person, right? We're all busy people. How can I keep referring back and verifying? Um, and that's gonna, I think that's gonna be a huge problem. If, if we wind up at some point saying, yep, that's good.And then, and thenSteve Pearlman (2): we're, we're duped down the road. It reminds me of an old Steve Martin joke. He would say that, um, he thought it would be a great practical joke to play on kids. Uh, if you raise them to speak wrong when they get to school, so all their words are incorrect and they have no idea. Yeah, it sort of seems like the same problem, right?A certain point. The AI might be telling us everything that's wrong. We have no idea that it's wrong, and we're living in that world where everything is distorted and we don't know what we don't even know. That's a terrifying prospect. Thanks for [00:38:00] bringing that up. I try to bring up the hide behind. So as, as we wrap this up, where, what didn't I ask you about?Where, what's the thing that you think we also need to talk about here that I didn't shed enough light on for this conversation?Robert Neibuhr: Oh, I don't, I mean, I, I guess I, I, my, my own sense is that, that the conversation. Any conversation about higher ed um, needs to be grounded in the basic principle of, of the point, like the, the value that, that we get from it, the, the goals that it, it it brings us.Um, and, and, um, you know, that if, if that's at the center, if, if the idea of, you know, instilling, uh, you know, students with the tools to. Actually survive in a dynamic world. You know, [00:39:00] my degree today might totally change into the reality. It might totally change in 10 years, whatever, if I'm still equipped to respond to that change.That's been a successful education. Right. And, and, and the, the point of the, the critical thought, the reflection, um, the, you know, preparing for, um. Really the, for our context in the United States, I mean, I think it's, it's also part of the, the whole experience with, or experiment with, with democracy, right?Inform citizenship. I mean, this is all part of it. If, if it's just, um, if the narrative about higher ed is simply the paper mill or green mill for a job to get some sort of, you know, a higher number of, of a wage, or if it's about, you know. Finishing just tick boxes and hitting goals without being ever checked or questioned.I mean, that's, that's, um. That's not the right, that's not the point. I, I don't think. Right. I mean, the, the, you know, what are, what are, how are we growing, how are we building ourselves? [00:40:00] How are we preparing for uncertain futures? And if the conversation they should always be, be, be centered on, on that, uh, whether it's AI or whether it's, you know, any other stuff.But that, that would be the only thing I would sort of stress. But I, we've talked about that already, but I think that's, I try to think of that in, in terms of any of these,Steve Pearlman (2): um, sort of conversations. I wanna ask you one last question that just came to mind. What if, I'm sure we have a lot, we have a lot of parents listening.I'm curious as to what message you would send to them if they have either students, children in college or children headed to college in the somewhat near future. What's the message for them at this point with respect to all of that? Because I don't exactly know what it is.Robert Neibuhr: Yeah, I mean, I, it's, I, it, it seems, what, what I think is, is, is is not gonna be a popular [00:41:00] or not gonna be, you know, what folks, you know, necessarily can, can even, you know, want to hear or, or, you know, could even act on it.But I, I, I guess part of it is, is to, can. Ensure you're involved and, and understand, you know, ask, what's the syllabus? I mean, I'll digress for a second, right? I mean, I, I, this is one of those things that I've had a critique about for, for a while. Um, sort of my grumpy old man coming out. But I mean like the, the sort of sense of like universities.Let's build a really luxurious dorm facility. Let's build up the sports center. Let's have, when, when the TV crew comes for the game day, we'll have brand new flowers. The, the sort of superficial wowing that happens. And parents, the, the, the tours are a big part of this, right? I mean, the tours show all the goodies.And not to say that that's a bad thing, right? I mean, you know, dorms were substandard 30 years ago in large, right? I mean, there's, there's an argument for why these things [00:42:00] are good. Um, but, but I think a lot of the, the, there's been a, a, a cleavage between what parents are told the experience is gonna be and what they're actually sort of shown and informed.And then of course, students want independence. Students want, you know, they're, they're on their own now, their decision makers and in large part, and there's a sort of disconnection there. And I, I think it's, it's hard, it's a big ask, but if parents can, can remain. Ask the tough questions. Like how many books in a library, how many, you know, how many, uh, you know, full-time faculty, how many, you know, go down the list of academic credentials.Um, and then look at the syllabi. Look at the assignments from from your students, right? Or, or think about, uh, if they're already in there or if they're going right. Think about that as something you would, you would do. Um. And, and, you know, keep people's feet to the fire, right? I mean, to use of a tired metaphor, but I [00:43:00] mean, keep, keep that as much as you can and, and, you know, try to push back because if, if students are customers, um, parents are the, are the ones paying for it ultimately.So they're detached their, the true customer. I, I suppose. And if they start calling up the deans and saying things like, what is, what's going on here? Um, maybe things will, will change. Maybe there'll be a, a response. Um, but stay informed, I guess, as, as much as I possibly can, I think wouldSteve Pearlman (2): be the, well, that seems Sage elite to me.Robert, thanks so much for being on actual intelligence. I appreciate it and, and, uh, as you're thinking evolves on this, maybe we can have you back in the future sometime and continue the discussion.Robert Neibuhr: Sounds great. Thank you.Steve Pearlman (2): Thank you. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit pearlmanactualintelligence.substack.com
Atklājot jauno Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezonu, svinīgi pasniegta LNSO fonda Izcilības balva, kas tikusi klarnetistam Mārtiņam Circenim, savukārt speciālbalva piešķirta arfistei Ievai Šablovskai. Balva 5000 eiro apmērā pasniegta kā atzinība mūziķiem par teicamu profesionālo sniegumu, inovatīvām un radošām idejām repertuāra izstrādē kamermūzikas ciklos un izglītojošajos koncertos, kā arī par aktivitātēm, kas stiprina LNSO tēlu Latvijas un pasaules kultūras vidē. LNSO 100. sezonas rezidējošais komponists būs Pēteris Vasks, savukārt rezidējošā māksliniece – čelliste Kristīne Blaumane. Šos jaunumus šodien preses konferencē pavēstīja LNSO direktore Indra Lūkina. Tajā piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš, LNSO fonda pārstāvis Jānis Jenzis un diriģents Tarmo Peltokoski. Sezonas atklāšanā Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) 13. un 14. septembrī skanēs austriešu komponista Gustava Mālera Astotā jeb "Tūkstošu simfonija". LNOB, LNSO un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Rīgas Doma meiteņu kori "Tiara" un solistu ansambli – soprāniem Silju Ālto, Čenu Reisu un Anniju Kristiānu Ādamsoni, mecosoprāniem Justīnu Gringīti un Zandu Švēdi, tenoru Tuomasu Katajalu, baritonu Rinaldu Kandalincevu un igauņu basu Ainu Angeru – atskaņos šo vērienīgo Mālera skaņdarbu. Atskaņojuma muzikālā vadība būs somu diriģenta Tarmo Peltokoski rokās. Indra Lūkina atzīmē, ka ar Mālera simfoniju orķestris atklāj 100. jubilejas sezonu, vienlaikus šis ir pēdējais koncerts mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Peltokoski vadībā šādā statusā. Peltokoski pauda pateicību par sadarbību ar LNSO. "Esmu ārkārtīgi pateicīgs par aizvadītajiem trijiem gadiem, kas manā dzīvē bijuši tik nozīmīgi. Man būs vislabākās atmiņas par Rīgu. Es mīlu šo valsti, šo orķestri un jūs visus – gan klausītājus, gan orķestra ļaudis. Esmu pateicīgs, ka man tika dota iespēja te strādāt, pateicos arī par jauno titulu – tā, ka varēsim turpināt mūsu draudzību. Tiešām nevēlos doties projām, esmu ļoti skumjš. Teiksim tā – pagātnē esmu pieļāvis dažas kļūdas. Dzīve tiek plānota vairākus gadus uz priekšu. Un tur, kur esmu savu vārdu ierakstījis, ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Labprāt būtu šeit vairāk, bet tas nebūs viegli, taču es centīšos. Šonedēļ, kad iezīmējas manas pagaidu atvadas, atskaņosim izcilāko, plašāko un skaļāko no visām simfonijām – Mālera astoto. Kāpēc gan nedoties projām ar blīkšķi! Šī tiek saukta par tūkstoš mūziķu simfoniju, mums gan tik daudz mūziķu nebūs, būs aptuveni 250 – ar to pietiks, jo mums pagaidām vēl nav atbilstošas koncertzāles, bet centīšos rūpēties arī par to. Būs aizkustinoša nedēļa, būs divi koncerti. Mālera Astotā simfonija ir viens no izcilākajiem darbiem cilvēces vēsturē. Simfonija ir divdaļīga, tas ir netipiski, turklāt tā rakstīta divās valodās. Tā tapusi 1906.tajā gadā – īsā laika periodā, vienas vasaras laikā. Komponists teicis: „Klausieties, kā skan visums! Tās vairs nav cilvēku balsis, bet saules un planētas, kas riņķo orbītā.” (Aptuveni tā, tas bija vāciski). Pirmā daļa ir latīņu valodā, veidota uz himnas „Nāc, radošais gars” bāzes, un, lai gan tā ir simfoniski veidota, tomēr vairāk atgādina kantāti vai moteti. Daļa nav ļoti gara, aptuveni 20 minūtes, bet ir ārkārtīgi skaļa. Ir vajadzīgi 3 kori, 7 solisti, ērģeles un lielisks orķestris. Otrā daļa – aptuveni stundu gara, tās pamatā – vācu literatūras dižākā darba - Gētes „Fausta” aina, kurā Fausta dvēsele dodas uz debesīm, viņu pavada agrākās mīļotās gars un sagaida Jaunava Marija. Viss noslēdzas ar izcilo kori – nezināmu cilvēku un eņģeļu balsis slavina mūžīgo sievišķo, lai kas tā arī nebūtu. Šī daļa tā skaisti pieliek – negribētu teikt punktu, bet drīzāk gan komatu kaut kam, kas iesākās 2022. gada janvārī man ar šo brīnišķīgo orķestri. Nākamvasar atgriezīšos Cēsu mākslas festivālā ar Vāgnera operu. Aizvadīto triju gadu laikā man bijusi tā laime atskaņot 3 Vāgnera operas – trīs pēdējos viņa pabeigtos darbus: „Zigfrīds”, „Dievu mijkrēslis” un „Parsifāls”. Tā kā „Parsifāls” ir viņa pēdējais darbs, mums nāksies hronoloģiski pakāpties atpakaļ, un būs ļoti loģiski izstāstīt Parsifāla dēla Loengrīna stāstu. Tas būs nākamgad augustā, gaidu ar nepacietību. Pēc tam tiksimies biežāk, jo man jāparūpējas par šo orķestri, koncertzāle man ir ļoti svarīgs projekts, jo gan šī valsts, gan šis orķestris ir pelnījis jaunu koncertzāli. Es arī vēlos iesaistīties jaunā mākslinieciskā vadītāja meklējumos. Orķestrim ir vajadzīgs labs mākslinieciskais vadītājs. Labāk, lai nav neviena, nekā ir slikts. Tāpēc vēlos būt klātesošs vismaz garīgi. Man šī nedēļa ir ļoti skumja, tāpēc nevēlos vairāk neko teikt – tiksimies divos koncertos šajā nedēļas nogalē." Peltokoski 2026./2027. gada sezonā kļūs par Tulūzas Nacionālā Kapitolijas orķestra un Honkongas filharmoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju, iepriekš strādājot kā šo amatu pienākumu izpildītājam. Turklāt 2025./2026. gada sezonā viņš sāk trīs gadu rezidenci kā Dortmundes koncertzāles ekskluzīvais mākslinieks.
Diaspora nav tikai kultūras vai emocionālās piederības simbols, tā ir arī globāli aktīva un ekonomiski kompetenta kopiena, kuras ieguldījumi var būtiski stiprināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Tā ir sacījusi Latvijas Universitātes tenurprofesora Inta Mieriņa. Viņas teikto apstiprina arī Pasaules Bankas dati, ka 2022. gadā no ārvalstīm caur Latvijas bankām mājsaimniecībām ieskaitīts vairāk nekā miljards eiro, un tas veido līdz pat 4% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir liels pienesums, un tieši ārzemēs dzīvojošo tautiešu pārskaitījumi savām ģimenēm ir lielākā sadaļa. Pirms trim gadiem tas Latviju ierindoja otrajā vietā Eiropas Savienībā. Bet, ja mēs runājam par uzkrātajām investīcijām, tad gan mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm par aptuveni 10 miljardiem eiro. Šoreiz saruna par to, kā diasporas investīcijas varam pārvērst veiksmes stāstā, un vienlaikus, protams, skaidrojam, ko vispār saprotam, sakot vārdus diasporas investīcijas. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājas biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs Miks Muižarājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis un Lestenes biedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Danuta Pīlapa.
Dzintaru koncertzālē no 12. līdz 14. septembrim trijos koncertos izskanēs 22. starptautiskais kamerorķestra “Kremerata Baltica” festivāls. Vairāk izzinām sarunā ar "Kremerata Baltica" izpilddirektori un valdes locekli Ingrīdu Zemzari. "Festivāla rīkošana ir gan pārbaudījums, gan liels prieks. Šī festivālam ir jau trešā mājvieta, un mēs esam ļoti priecīgi par visām mājvietām un mūsu draugiem, kas mūs šajā festivālā ir uzņēmuši. Protams, ka Dzintaru koncertzāle ir ļoti īpaša un mēs priecājamies tur būt," viņa stāsta. Atskatoties pagātnē, Ingrīda Zemzare stāsta, ka festivāla veidošanā gadu gaitā bijušas dažādas producentu pieejas. "Viņi ir dažādi, līdz ar to arī mūsu festivāla veidols ir mazliet mainījies. Pirmie festivāli Siguldā bija absolūti radošs domas lidojums un visi festivāla koncerti bija kā vienots veselums. Parasti bija arī kāda viena doma, no nosaukumiem vien var saprast. (..) Tas mazliet turpinājās arī Cēsīs. Iedvesmotājs bija Gidons Krēmers un viss orķestris, bet mums labs partneris bija Inese Zagorska, un tad mēs to tā pārcēlām uz Cēsīm, tas bija ļoti skaisti. Dzintaru koncertzālē ir cits koncepts. Mēs sākumā spurojāmies, bet tad pieņēmām. Katrs koncerts ir atsevišķa pērle un tas, kas visus vieno, ir Gidons Krēmers. Viņš ir tas, kurš nosaka festivāla virzību, programmu un gaisotni. Mēs vairāk skatāmies uz katru koncertu, tajā pašā laikā, protams, mums pašiem ir iekšēji skaidri virsuzdevumi." Festivāla solisti: Paulīne van der Resta (Pauline van der Rest, vijole) Gidons Krēmers (vijole) Kremerata Baltica Reinuts Teps (Reinut Tepp, sagatavotās klavieres) Programmā: A. Perts, F. Meldelsons, D. Šostakovičs, O. Mustonens.
Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2014. gadā Latvija dāvināja Latvijas Ziemassvētku egli Briseles pilsētai. Tā tika uzstādīta Briseles Lielajā laukumā jeb Grand place, kas tiek uzskatīts par vienu no visskaistākajiem Eiropas rātslaukumiem. Jāatceras, ka 2014. gadā Rīga vērienīgi sevi pieteica kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, savukārt 2015. gada pirmais pusgads bija pirmās Latvijas prezidentūras laiks Eiropas Savienības Padomē. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas prezidentūras notikumu un pasākumu risinājās Briselē, Rīgas egle bija izcila iespēja iezīmēt Latvijas prezidentūras sākumu. Rīgas pilsētas dāvinātā egle tika izvēlēta Babītē, tur tā tika nocirsta mediju klātbūtnē un tad, sekojot medijiem, ar lielu auto vesta uz Briseli. Tā bija 22 metrus augsta un tiek aprakstīta kā augstākā egle, kas jebkad tikusi uzstādīta Briseles Lielajā laukumā. Toreiz Inga Barisa, Rīgas pārstāve Briselē, stāstīja par eglītes rotājumiem: "Tas būs tradīciju un tēla sajaukums. Eglīte mirdzēs, pateicoties 17 000 gaismas diodēm, 10 000 sarkanām gaismiņām un 7000 mirgojošām spuldzītēm. Tā tiks rotāta ar Māras krustu un Rīgas atslēgām, kā arī Rīgas nosaukums būs spoguļu dekoros.” Protams, mēs visi zinām, ka Rīga sevi reklamē kā Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijas ir aizsākuma vietu. To gan īsti neviens dokuments neapstiprina, bet kā labu faktoloģisko atsauci var minēt Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā aplūkojamo, iespējams, senāko eglīšu rotājumu mantiņu. Kāpēc Briselē? Tāpēc, ka Briseles pilsēta jau no 2002. gada organizē Ziemassvētku festivālu. Šis ir pasākums, kas apvieno Ziemassvētku tirdziņus, atrakcijas un slidotavu. Visi pasākumi mājīgi iekārtojis Briseles centrā – tas ir Lielajā laukumā (Grand place), Biržas laukumā (Place de la Bourse) un Svētās Katrīnas laukumā (Place Sainte-Catherine). Parasti festivāla atklāšana notiek novembra beigās un festivāls ilgst līdz janvāra sākumam. Šis pasākums ir kļuvis par vienu no galvenajiem Briseles simboliem, un to apmeklē milzīgs cilvēku daudzums. 2014. gadā tika atzīmēta festivāla trīspadsmitā gadadiena, to apciemoja pusotrs miljons apmeklētāju. Divas nedēļas Rīgas egle Briselē pilsētas Lielajā laukumā bija visvairāk fotografētais un atsaucēs minētais objekts Briselē. Medijos pat parādījās iebildumi, ka tā tiekot reklamēta nevis Brisele, bet Rīga. Tomēr tas no mūsu skatupunkta bija labākais Latvijas vēstniecības Beļģijā, Rīgas domes un arī Briseles pašvaldības sadarbības sasniegums. Paralēli Rīgas eglei Lielajā laukumā Rīgas un Latvijas ražotāju un amatnieku stendi bija pieejami arī Ziemassvētku tirdziņā Svētās Katrīnas laukumā. Pelēkie zirņi ar speķi, Latvijas skābētie kāposti ar Latvijas desiņām, kā arī Rīgas balzama un upeņu sulas karstais dzēriens bija ļoti pieprasīti un atzinīgi vērtēti. Starp citu, liels noiets bija zupu pusfabrikātiem, kas pēc dalības degustācijā tika momentāni „izķerti”. Droši vien jāatceras, ka Brisele ir Eiropas institūciju citadele, ierēdņi bieži šeit dzīvo pagaidu stāvokli, kas veido nozīmīgu atbalstu dažādu pārtikas pusfabrikātu biznesam. Rīgas egles dāvinājumu Briseles pilsētai noteikti var uzskatīt par izdevušos publiskās diplomātijas projektu – kultūras mantojums un Ziemassvētku egles 500 gadu stāsts kalpoja par labu pamatu Rīgas pilsētas un Briseles pilsētas sadarbības veidošanai arī nākotnē, savukārt Latvijas diplomātiskais dienests Latvijas vēstniecības personā bija labākais savedējs. Un svarīgi atcerēties, ka starptautiska, valstiska līmeņa pasākumu organizēšana paņem lielu laiku – egles dāvinājums no idejas līdz realizācijai prasīja laiku un sinerģisku, atvērtu sadarbību.
La nueva Corte abre oportunidad para justicia indígena, Brasil despluma a Estados Unidos en importaciones de pollo mexicanas y el beisbol se abre paso como nuevo escaparate para las marcas, con Gonzalo Soto y Ari Ortega00:00 Introducción02:12 Nueva Corte abre oportunidad para justicia indígena; "es paso a paso", dicen expertos05:16 Brasil despluma a EU en importaciones de pollo de México07:20 Agencia de Transformación pasa funciones satelitales y espaciales a Promtel11:39 El beisbol se abre paso como nuevo escaparate para las marcas15:32 David no puede con Goliat: el TAS da la razón a la FMF
Sarkanajā grāmatā ierakstītajai Dortmana lobēlijai ir nepieciešami ļoti tīri augšanas apstākļi. Par savu dzīves tā vietu izvēlējusies piejūras mežu apjozto Ummja ezeru, visdzidrāko Latvijas ūdens krātuvi. Eksperimentālā mūzikas teātra izrāde “Ummis un lobēlija” ir poētisks veltījums nevienlīdzīgajai pretstāvei starp dabas autonomiju un civilizācijas spiedienu. Par izrādi "Ummis un Lobēlija" teātra festivālā "Homo Novus" saruna ar izrādes veidotāju, komponistu Ernestu Valtu Circeni. "Izrādes kontekstā metaforiskā līmenī mīlasstāsts noteikti ir, jo lobēlijai ir nepieciešams Ummis, un tur veidojas sava veida līdzatkarība. Bet izrādes tēmu līmenī vai izrādes sižetiskajā līknē mēs to tik ļoti neakcentējam," atklāj komponists. "Mēs vairāk skatāmies uz Ummi plašāk – uz Ummja pasauli, ko līdzapdzīvo arī lobēlija. Pievēršamies dažādām Ummja perspektīvām – gan par ezeriem kā nozīmīgu parādību latviešu mitoloģijā, pieskaramies latviešu teikām, gan aplūkojam Ummja augu pasauli. Ir ļoti daudz dažādu augu nosaukumi, kas ir ap Ummi un Ummī iekšā. Mēs apspēlējam tos, līdz ar to mums ir samērā svarīgs bioloģiskais aspekts. Tāpat arī cilvēciskais, jo mēs šo trauslās lobēlijas un Ummja saikni attiecinām arī uz cilvēku, uz cilvēku un dabu, uz cilvēka darbības ietekmi attiecībā pret dabu. Piemēram, tādēļ, ka lobēlija šeit aug, vasarā nedrīkst peldēties Ummī, ir aizliegums pat bradāt. Tas mums vienmēr ir licies ļoti interesanti, kā tāda maza, trausla ziediņa dēļ var būt tik liels aizliegums. Un tajā ir kaut kas ļoti skaists un daudz pasakošs par cilvēka ietekmi uz dabu un cilvēku–dabas attiecībām."
Augustā noslēgusies kārtējā "Mana jūra" ekspedīcija Latvijā, bet Ženēvā nesekmīgi beigušās sarunas par plastmasas lietojumu un piesārņojumu pasaulē. Kāda šobrīd situācija ar plastmasas ražošanu un pārstrādi pasaulē un ko pētījumi stāsta par plastmasas ceļu dabā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Jānis Ulme, Vides izglītības fonda pārstāvis, Jānis Brizga, Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis, un Inta Dimante-Deimantoviča, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece un mikroplastmasas laboratorijas vadītāja. "Mikroplastmasa ir plastmasas piesārņojuma nākotne," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča. "Globāli raugoties, plastmasas atkritumi, nonākot vidē, tos ietekmē saules gaismā, dažādi citi apstākļi, kā rezultātā plastmasa kā materiāls sadalās aizvien mazākās daļiņās un uzkrājas vidē mikroplastmasas veidā. Un mikroplastmasas veidā arī kļūst ļoti mobila, jo tiek aizpūsta ar vēju, aiznesta nokrišņiem, tiek apēsta, pēc tam izdalīta un atkal apēsta. Viss tas, kas no lielā plastmasas piesārņojuma netiek savākts un pārstrādāts, agri vai vēlu atgriežas mikroplastmasas veidā. "Turklāt arī mazliet bezcerīgā problēma ir tā, ka nepietiek ar to, ka mēs, piemēram, sakām - mums šajā pludmalē viss ir kārtībā, te viss ir tīrs, te viss ir savākts, te piesārņojuma nebūs, jo mēs tiešām par to rūpējamies un un mūsu atkritumu menedžments ir augstā līmenī. Plastmasai, jo sevišķi mikroplastmasa ir globāls raksturs. Tas nozīmē, ka var būt tik tīrs, cik vien vēlamies, bet mums to atnesīs no citurienes. Līdz ar to arī ierobežošanai, kopīgai nostājai jābūt globālai, lai šo piesārņojuma veidu apkarotu un un novērstu, turpina Inta Dimante-Deimantoviča. Arī Latvijā visos paraugos, ko zinātnieki ievāc, vienmēr ir mikroplastmasa un tās daudzums pieaug. To apliecina arī ekspedīcijas "Mana jūra" dati. Gadu no gada piesārņojuma klātbūtne dažādās pludmalēs var atšķirties. Apvienoto Nāciju organizācija ziņo, ka gadā pasaulē saražo ap 400 miljonu tonnu platsmasas un tā pārsvarā visa nonāk atpakaļ dabā. Tas, ka drīz sāksim slīkt plastmasā, vairs nav tikai tēlains izteiciens, jo arī pētījumi apliecina, ka plastmasas izstrādājumi ir ne tikai mums apkārt, bet mūsu organismā. Par šo jautājumu nesen aizvadītas ANO sarunas Ženēvā, bet tepat Latvijā - ikgadējā piekrastes ekspedīcija, kurā noskaidrotas tīrākās un piesārņotākās pašmāju pludmales. Gliemju čaula sniedz informāciju arī par "mājiņas" īpašnieka vecumu Vai zinājāt, ka pēc gliemju čaulas var noteikt tās īpašnieku vecumu? Bet ja runājam par čaulas krāsu, tad dažām jūrā dzīvojošām gliemju sugām to nemaz nevar redzēt apauguma dēļ, savukārt skaistais zaigojošais perlamutrs sedz čaulas iekšpusi. Vairāk par gliemju „mājiņām” stāsta zooloģe Digna Pilāte. Jautājums, kāpēc vairākiem ūdenī mītošiem gliemjiemtā krāsa ir vajadzīga, smaidot teic Digna Pilāte. Skatot tās mīkstmiešu sugas, kurām ir čaula, varētu teikt, ka tie ir gliemji, kuriem skelets atrodas ārpusē. Jo gluži kā cilvēkam ir kauli, tā gliemjiem čaula, tā teikt, strukturē ķermeni un gliemju gadījumā arī kalpo kā kaulaina mājvieta savam saimniekam. Lūkojam tās uzbūvi, formas un, protams, arī krāsu tām sugām, kurām tā ir ieraugāma arī gliemja dzīves laikā. Par to stāsta zooloģe, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Digna Pilāte. -- Kā ik trešdienu ielūkojamies mūsu raidījuma viesu grāmatu plauktos un smeļamies iedvesmu aizraujošai lasāmvielai par zinātni un ne tikai. Šoreiz ar kādu sev nozīmīgu grāmatu iepazīstinās entomologs Uģis Piterāns. Viņš izvēlējies grāmatu somu valodā par Somijas blaktīm. Tā viņu mudinājusi atgriezties zinātnē.
Līdz 28. septembrim Rīgā norisināsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotais ikgadējais starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit”. Tas pieteikts ar nosaukumu "Simurga nams" un tā mākslinieciskā vadība uzticēta Eiropā bāzētai kuratoru apvienībai "Slavs and Tatars" un Mihalam Gžegožekam. Pasākuma rīkotāji skaidro, ka, izmantojot mītisko putnu Simurgu kā simbolu, šīgada festivāls pievērsīsies transnacionālo saišu un brīvības kritiskajam stāvoklim pasaulē, kur cilvēka identitāte bieži tiek uztverta vienkāršoti. Par festivālu stāsta Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktore, "Survival Kit" dibinātāja un radošā direktore Solvita Krese, mākslas kolektīva "Slavs and Tatars" dalībnieks, viens no "Survival Kit 16" izstādes kuratoriem Pajams Šarifi (Payam Sharifi), "Survival Kit 16" publiskās programmas kurators Evarts Melnalksnis un arhitektu biroja OAD dizainere un ainavu arhitekte, “Grīziņdārza” vīzijas un attīstības attīstītāja Zane Legzdiņa. Solvita Krese: "Festivālu iedibinājām 2009. gadā. Patiesībā nedomājām, ka tas būs festivāls, vienkārši reaģējām uz ekonomisko krīzi, kas Latviju smagi skāra. Bija daudz tukšu veikalu, tukšu telpu un šķita, ka tās vajag apdzīvot, ievācāmies kopā ar māksliniekiem, mums bija ļoti ierobežoti līdzekļi, paši visu darījām, veidojām savām rokām, lai ar radošo enerģiju piepildītu šo tukšumu. Un tā tas festivālam iegājies, ka vienmēr izmantojam tukšas telpas, dodamies no vienas vietas uz nākamo. Kopš 2009. gada festivāls ir izaudzis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Baltijas reģionā, festivāls ir apjomīgs, ar starptautisku izstādi tā centrā un ļoti dinamisku publisko programmu. Sākumā vairākus gadus spriedām, vai ir jēga veidot festivālu ar nosaukumu "Survival Kit", bet pēdējos desmit gados, īpaši pēdējā laikā ir arvien vairāk iemeslu domāt par “izdzīvošanas komplektu”. Ģeopolitiskās krīzes, karš Ukrainā un Gazā, pandēmija, ekoloģiskās katastrofas – tas viss liek domāt par nākotnes scenārijiem un to, kā izdzīvosim. Šogad festivālu kūrēt esam aicinājuši mākslinieku kolektīvu "Slāvs and Tatars", kura intereses sniedzas no Berlīnes mūra līdz Lielajam Ķīnas mūrim. Un šī nav nejaušība. Pēdējos trijos gados, kopš Krievija Ukrainā izvērsusi plaša mēroga iebrukumu, esam vairāk uzmanību pievērsuši Centrālajai Āzijai un Kaukāzam. Ceram veidot horizontālu tīklu starp Postpadomju teritorijām un Austrumu Eiropu. To nediktē ne Rietumeiropa, ne Maskava, bet mēs cenšamies rast jaunu solidaritātes formu. Šogad izstādes nosaukums ir “Simurga nams”. Simurgs ir mītisks putns, labi zināms austrumu kultūrās. Bet es vēlējos atrast arī kādas līdzības latviešu kultūrā. Un sapratu, ka daudzās latviešu tautas pasakās figurē Brīnumputns. Viņš ir tāds kā glābējs. Ir pasaka, kurā aklā karaļa trešais dēls ar laipnību un gudrību pārvar dažādus šķēršļus, atrodo Brīnumputnu un aizvedot to atpakaļ pie tēva – Karalis, dzirdot Brīnumputnu dziedam, atgūst acu gaismu. Domāju, ka mūsdienās, šajā trakajā pasaulē, mums tādi Simurgi vai Brīnumputni ir ļoti nepieciešami, lai tie izdziedinātu mūsu laika aklos karaļus." Pajams Šarifi: "Aizvadītajos trīsdesmit gados pēc padomju savienības sabrukuma, katra valsts ir centusies spodrināt savu nacionālo identitāti, kopt savu valodu, un tas ir brīnišķīgi. Bet tas noved pie identitātes sašaurināšanas, nacionalitāšu norobežošanās un aktivitāšu limitēšanas. Un mūs, ne tikai kā māksliniekus, bet vienkārši kā cilvēkus, interesē, ko kopīgu varam atrast, kas mūs vieno. Tās nav politiskas saites, bet piemēram, šāds mītisks putns. Tādu zina Irānā, Tadžikistānā, Uzbekistānā, Azerbaidžānā un vēl citās zemēs līdz pat Ukrainai. Simurgs mūsu pasaules daļā ir tikpat zināms kā ērglis jūsu pusē. Un kad es saku „ērglis”, uzreiz prātā nāk konkrēts attēls. Ērglis vairākām valstīm ir nacionālais simbols, to redzam Vācijas, Polijas, Albānijas karogos. Ērglis vienmēr ir mačo, ļoti maskulīns, tas simbolizē impēriju un nacionālismu. Nekad neesmu redzējis ērgli attēlotu kā sievišķu būtni. Tas vienmēr ir tāds slinks toksiskās maskulinitātes paveids. Savukārt Simurgs ir pavisam citādāks. Tas ir mistisks putns, ko vari sasniegt tikai tad, ja atsakies no sava ego, tādā budisma izpratnē. Simurgs ir nebinārs, reizēm ar sievietes seju, reizēm ar suņa seju, vienmēr liesmo un pieder nevis šai, bet jau nākamajai pasaulei. Patiesa atklāsme bieži pieprasa simbolisku nāvi – atteikšanos no sevis tādā formā, kādā esi sevi līdz šim pazinis. Šī ekspozīcija ir par transformāciju, par idendtitātes pārtapšanu, par dažādām identitātēm, par transnacionālismu. Nevis tikai: ka esi latvietis, lietuvietis, polis, pat ne caur defisi – britu-pakistānis, bet par to, ka domājam ārpus nacionalitātes robežām, meklējot to, kas mūs vieno. Vai nu tās būtu valodu grupas, līdzīgas rituāla prakses, tradīcijas – tāds ir šīs ekspozīcijas pamats.
Būtu ideāli, ja primāri mēs izvēlētos Latvijā ražotu pārtiku, bet mūsdienās tikai ar patriotismu cauri netiksi. Vietējam ražotājam nepieciešami trumpji, ar ko pārliecināt patērētāju izvēlēties pašmāju preci. Ar ko iespējams "pārtrumpot" importēto pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, uzņēmuma "FOOD UNION" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis un Latvijas maiznieku biedrības pārstāvis maizniekmeistars Normunds Skauģis. "Mūsu pircējs izvēlas vidusceļu, gan skatās kvalitāti, gan skatās, kas ir iepakojumā, gan arī skatās uz drošību," norāda Ināra Šure. "Jo loģistikas ķēde ir īsāka, jo drošāka ir pārtika," turpina Ināra Šure. "Tas nozīmē, ka visērtākā un vislabākā ir vietējā pārtika ar savu kvalitāti, jo mūsu pārtikā ir trīs galvenie kritēriji – drošība, kvalitāte un atbalstām vietējo ražotāju. Šie "trīs vienā" ir svarīgākais, ko vajadzētu saprast pircējam, pat ja ir nedaudz dārgāks produkts, ir savai veselībai labāk, tautai un valstij labāk." Artūrs Čirjevskis salīdzina ar Dāniju un vērtē, ka tur sentiments pēc vietējiem ražojumiem ir mazāks, nekā novēro Latvijā. "Tādu plašu plauktu ar svaigiem produktiem, kā Latvijā, varbūt arī Baltijā, jūs nekur neredzēsiet. Tik daudz svaiga sortimenta - deserti, jogurti, biezpiena sieriņi. Lielākoties Rietumeiropā plauktā var redzēt 4-5 jogurtus un tie paši būs vienkārši, bez lielām ogām, iekļāvumiem," atzīst Artūrs Čirjevskis. Ināra Šure tomēr norāda, ka piena produktu segmentā vajadzētu vairāk orientēties uz vietējiem, jo tikai 50 % ir vietējais piens. "Igaunijā gandrīz 90% pērk vietējo produktu, Lietuvā tas ir nedaudz zemāk. Mums ir izteikti tas, ka aizvedam pienu daudz uz Lietuvu un atved jau ar pievieno vērtību produktu. Tas nav pareizi. Svarīgas ir tirgotāju stratēģijas," vērtē Ināra Šure. Ar savu produkciju noteikti varam nodrošināt Latviju gan ar jogurtiem, gan sieriņiem, gan pienu. Tas, ka plauktā stāv importa jogurti, sviests, ir ļoti nepareizi no vietējo tirgotāju stratēģijām."
Content note: This episode discusses abuse in a religious cult, gender dysphoria, body dysmorphia, and the negative impact of U.S. current events on marginalized people. Tas The Artist is an autistic, queer, disabled and deaf graphic artist, illustrator, and advocate who blends storytelling with a passion for accessible design. Tas supports fellow members of their community through vocational coaching, developing adaptive curriculum materials and advocating for workplace accessibility. Whether they are creating a surrealist horror piece or working in advocacy, Tas brings a thoughtful, inclusive, and innovative approach to every aspect of their professional life. During this episode, you will hear Tas talk about: The unique circumstances of how they discovered that they are autistic What their childhood was like growing up as an undiagnosed autistic child in a religious cult How were they able to leave the cult and “deprogram” themselves How they discovered their passion for art, and how art helps them process their trauma What drew them specifically into the horror genre for their art Their experience with progressively losing their hearing in adulthood, and processing their hearing loss through their art Their work in digital accessibility and design, and how to make art more accessible The impact of current events on their life Learn more about Tas and their work at TasTheArtist.com or on LinkedIn. Watch the video of this interview on YouTube. Read the episode transcript. Follow the Beyond 6 Seconds podcast in your favorite podcast player. Subscribe to the FREE Beyond 6 Seconds newsletter for early access to new episodes. Support or sponsor this podcast at BuyMeACoffee.com/Beyond6Seconds! *Disclaimer: The views, guidance, opinions, and thoughts expressed in Beyond 6 Seconds episodes are solely mine and/or those of my guests, and do not necessarily represent those of my employer or other organizations. These episodes are for informational purposes only and do not substitute for professional medical advice. Consult a medical professional or healthcare provider if you are seeking medical advice, diagnoses, or treatment.*
Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus? Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, kā arī sociālā mentore Inese Raisa-Reisa, kas darbojas kā asistents darba procesā. "Visgrūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, kuriem neesam pievērsuši uzmanību tik daudz. Kur nav speciālas atbalsta politikas, nav speciāli integrējošu pasākumu, lai radītu izpratni par dažādām invaliditātēm. Darba devēji arī ir neizpratnē, nezina, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Labprāt ņemtu kādu darbā, bet nav gatavi ieguldīt daudz laika un pūļu, lai vienu vai otru lietu iemācītu. Rezultātā sabiedrība bieži ir neizpratnē," vērtē Ivars Balodis. Bieži vien arī paši cilvēki nav motivēti, jo sociālo pakalpojumu politika ir tāda, ka bieži strādāt ir neizdevīgāk, nekā saņemt pabalstu. Tas arī atspoguļojas nodarbinātībās situācijā. "Mēs cenšamies pārvarēt attieksmi, ka no vienas puses labprāt kaut ko nodrošinātu, no otras puses - ļaut cilvēkiem strādāt. Nebūs tā, ka tagad visiem ir jāstrādā, šim procesam jābūt no bērnības, jāmācās skolā kopā, jābūt atbalsta mehānismiem gan darba devējiem, gan pašiem cilvēkiem, jābūt sistēmai, kas darba prasmes un iemaņas iemāca. Tikai pēc tam varam runāt, ka sistēma ir mainījusies un attieksme ir mainījusies," atzīst Ivars Balodis. Kā cilvēki ar invaliditāti šobrīd tiek iesaistītidarba tirgu? Par pieredzi kādā no mazumtirdzniecības veikalu tīklā un ēdināšanas iestādē interesējās Daina Zalamane. Runājot par mentoru piesaisti cilvēku ar invaliditāti iesaistei darbā, Ivars Balodis vērtē, ka lielāka atbildība jāuzņemas valstij un finansējumam vajadzētu būt no Valsts nodarbinātības aģentūras budžeta. "ja būtu atbilstošs atalgojums, mentorus varētu atrast ļoti daudz," uzskata Inese Raisa-Reisa. "Tikai vajadzētu atrast pareizo pieeju apmaksas sistēmai. Mums ir daudz bijušo mediķu, kas labi saprot šo tēmu, pedagogi visās vecuma grupās. Domāju, ka cilvēki būtu ieinteresēti." Liene Reine-Miteva piebilst, ka vērtīgas būtu apmācības mentoriem.
Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2005. gada oktobrī Francijas lielākais laikraksts Le Monde rakstīja: „Eiropas Savienības jaunpienācēja, mazā Baltijas valsts Latvija ar galvaspilsētu Rīgu piedāvā daudznozaru festivālu Etonnante Lettonie, kas notiks no 30. oktobra līdz 10. decembrim četrās Francijas metropolēs: Parīzē, Strasbūrā, Lionā un Bordo. Instalācija Les Pierres parlantes, kas iecerēta kā Latvijas kultūras simbols, cirkulēs pa četrām pilsētām." Festivāls „Pārsteidzošā Latvija” ar vairāk nekā 70 projektu palīdzību pētīja Latvijas tradīcijas un radošumu mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajā mākslā, literatūrā, kino, kultūras mantojumā. Tas bija pirmais liela mēroga valstiski koordinētais publiskās diplomātijas pasākums pēc Latvijas valsts atjaunošanas. Vaira Vīķe-Freiberga, mūsu prezidente, bija festivāla patronese, savukārt par festivāla krustvecākiem tika iecelta franču aktrise un režisore Dominika Blāna un izcilais mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Vai zini, kā tas sākās? Kad 2003. gadā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālā vizītē apmeklēja Parīzi, uz Elizejas pils kāpnēm viņu sagaidīja Francijas kolēģis Žaks Širaks, kurš ar autentisku franču eleganci noskūpstīja mūsu prezidentes roku, un toreizējā televīzija un prese nodrošināja, ka šis tēls saglabājās daudzās Latvijas un Francijas preses atmiņās. Var teikt, ka Eiropas tautas folklorā skūpsts ir atmodas simbols, pasakās tieši tas izvelk no miega dzīlēm apburtās princeses. Bet kāpēc „Pārsteidzošā Latvija”? Etonante Lettonie ir vārdu spēle, aliterācija ar „ton, ton”, un tā ir vēstnieka Rolanda Lappuķes ātra, rotaļīga ideja, sekojot iepriekšējo kultūras sezonu, piemēram, Armenie mon ami, Bresil-Bresils pēdām. L`ettonante Lettonie vai rezultātā Etonnante Lettonie rada muzikalitāti un ritmu, kas padara nosaukumu vieglāk iegaumējamu un priecīgāk uztveramu nekā, piemēram, vienkārši Saison de la Lettonie. Vārds "etonnante" franču valodā nes pozitīvu nozīmi – pārsteidzošs, apbrīnojams, aizraujošs. Liekot to kopā ar "Lettonie" Latvija tiek atklāta kā interesanta, oriģināla, neparasta, tieši tāda, kādu francūži to tobrīd nepazina. Tā ir mērķtiecīga ietekmes diplomātija caur valodas izvēli veidot labvēlīgu pirmo iespaidu. Etonnante Lettonie festivāla galveno vēstījumu un spilgtāko notikumu veidoja instalācija, informācijas telpa, performance un ceļojošs objekts Les Pierres parlantes jeb „Runājošie akmeņi”. Tie bija deviņi dažāda izmēra akmeņi, kas nāca no Latvijas laukiem un jūras malas. Tie bija skatāmi Parīzē, Lionā, Bordo un Strasbūrā. Šie akmeņi gan runāja, gan dziedāja. Deviņi akmeņi – deviņas dažādas izsmalcinātas, enerģiskas, smalkas vai pieticīgas latviešu personības, kas uzrunāja frančus franču valodā, stāstot viņiem par valsti, no kuras viņi nāk. Katrs akmens ar savu temperamentu un raksturu aizsāka diskusiju, kuras mērķis ir piesaistīt, informēt un arī izklaidēt Francijas iedzīvotājus. Jāatzīst, ka tā bija Latvijas reklāma ar scenogrāfijas elementiem cilvēku diplomātijas garā, un akmeņi kļuva arī par visa festivāla logo. Kā rakstīja Francijas prese, vienam no šiem akmeņiem ir seja, kuras acis pusatvērtas pārsteigumā, imitējot francūžu pēkšņu pārsteiguma izteiksmi, dzirdot vārdu Latvija. Deviņi akmeņi, kas mostas, tiklīdz uz tiem krīt skatiens, līdzīgi kā skūpsts, kas pamodina princesi ar vēlmi pārsteigt. Latvija ierodas Francijā. Katras stundas sākumā akmeņi pamodās, iedziedājās un galu galā daudzbalsīgi dziedāja jestro latviešu tautasdziesmu „Liku bēdu zem akmeņa”. Pirmo reizi Francijas iniciētā kultūras programma jeb kultūras sezona runāja par kultūras, ekonomikas un politikas mijiedarbību. Programma tiks salāgota visos valsts līmeņos – gan kultūras, gan ekonomikas, gan politiskā ziņā. Bet svarīgi, ka programmas izveides pamatā bija četri kritēriji: tā bija savstarpēji līdzvērtīgu institūciju sadarbība pēc vienošanās, līdzvērtīgas izmaksas, publicitātes nodrošinājums un sadarbības ilgtspēja. Kādi bijuši festivāla ieguvumi? Tiek lēsts, ka runājošos akmeņus redzēja un dzirdēja ceturtdaļmiljons apmeklētāju. Un sadarbība tiešām turpinājās. Prezidentes vizītes laikā no 2005. gada 7. līdz 9. novembrim tika pieņemts lēmums organizēt Francijas atbildes programmu Latvijā 2007. gada pavasarī, un tas bija „Francijas pavasaris”. Tik ātri, lai paspētu to realizēt pirms abu prezidentu pilnvaru termiņa beigām. Protams, jāatceras, ka Francijas prezidents Žaks Širaks oficiālā vizītē apmeklēja Latviju jau 2001. gadā un arī 2006. gadā NATO samita laikā Rīgā, un pēc abiem lielajiem festivāliem 2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri parakstīja politisko deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kurā tika pārskatītas abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO un definētas svarīgākās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai. Un mēs skaidri redzam, ka šī sadarbība turpinās arī šodien – turpinājums „Pārsteidzošajai Latvijai” un „Francijas pavasarim” bija arī Baltijas simbolistu izstādē Orsē muzejā Parīzē 2018. gadā.
Eiropas čempionātā basketbolā vakar Latvijas izlase aizvadīja savu otro spēli un izcīnīja pirmo uzvaru. Ļoti grūtā, sīkstā un nepiekāpīgā cīņā ar 72:70 uzveikta Igaunija. Latvijas izlase vakar tikai trešās ceturtdaļas pašā izskaņā pirmo reizi izvirzījā vadībā, līdz tam igauņiem visu laiku bija aptuveni 6–7 punktu pārsvars. Lietuviešu basketbola apskatnieki vakardienas Latvijas-Igaunijas maču nodēvēja par līdz šim neglītāko spēli šajā Eiropas čempionātā, bet ukraiņu basketbola žurnālists Oleksandrs Prošuta pauda, ka Latvijas ir vismulsinošākā izlases (snieguma ziņā) pirmajās turnīra dienās. Latvijas izlases spēlētāji divos mačos Eiropas čempionātā joprojām nav atraduši ritmu no tālmetienu līnijas – vakar pret izgauņiem precīzi tikai seši no 33 trejačiem jeb 18,2 %. Kopējā metienu precizitāte vakar pret Igauniju latviešiem arī vien 37 %, kas nav augstvērtīgs rādītājs. * Šodien Latvijas izlasei pretiniekos viena no visa turnīra favorītēm Serbija. Serbi šajā Eiropas čempionātā izcīnījuši divas uzvaras – 98:64 pār Igauniju un 80:69 pret Portugāli. Pagaidām neizskatās, ka serbi abos līdzšinējos mačos izmantojuši vairāk par pusi spēka no maksimāli iespējamā. Serbijas izlasei ir aktuāla 14 uzvaru sērija, serbu līdz šim pēdējais zaudējums bija pērn Parīzes olimpisko spēļu pusfinālā, kad viņi piekāpās ASV valstsvienībai. Latvijas basketbolisti pret serbiem spēlējuši septiņas reizes, bet uzvarējuši tikai vienreiz. Tas notika 2022.gada jūnijā, Pasaules kausa kvalifikācijas cīņā Rīgā. Serbijas izlases absolūti galvenā figūra ir centrs Nikola Jokičs – iespējams, šobrīd labākais basketbolists pasaulē. Pagājušajā sezonā Nacionālajā basketbola asociācijā Denveras Nuggets rindās viņam vidēji 29,6 punkti, 12,7 atlēkušās bumbas un 10,2 rezultatīvas piespēles Īpašu uzmanību pievērsiet tieši piespēlēm – mēs runājam par centru nevis saspēles vadītāju. Protams, Jokičs diezgan regulāri kļūst par saspēles organizētāju, bet viņš bija otrs labākais piespēlētājs NBA. Serbu kvalitāti apliecina fakts, ka 11 no 12 spēlētājiem pārstāv NBA vai ULEB Eirolīgas klubus – proti, spēlē divās spēcīgākajās ligās pasaulē.
Sabiedrība acīmredzot jau ir pieradusi, bet tā nav parasta situācija – robežsardze jau piekto gadu strādā pastiprinātā režīmā hibrīdkara apstākļos. Tas ir kā ar automašīnu nepārtraukti braukt piektajā ātrumā, "Rīta Panorāmā" sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.
Saruna ar saksonfonistu un komponistu Tomu Rudzinski par projekta "ABYSS" koncertiem Lēdurgā un Rīgā, par topošo albumu un tuvo mācību gadu, kas arī Tomam nesīs jaunus izaicinājumus. Liene Jakovļeva: Ar prieku Klasikas studijā sveicinu ciemiņu – džeza mūziķis, saksofonistu Tomu Rudzinski. Ar lielāmgrūtībām esam atraduši laiciņu arī sarunai. Lasu, ka arī mūziķiem ir izdevies rast iespēju trim koncertiem, bet runāsim gan par to, han par augusta beigu un septembra sākuma koncertiem. Vai šī vasara tev ir tāda aizņemtāka nekā citas? Jā, ir tā, ka es jau kādu laiku, pēdējos trīs gadus, esmu arī pasniedzējs, tā kā vasara man brīvdienas nozīmē ļoti nosacīti. Tajā pašā laikā bija laba iespēja rakstīt jaunu mūziku, tā ka šī vasara bijusi patiešām piesātināta ar jaunas mūzikas radīšanu. Pau pavisam, pavisam drīz plānojam projektu, kurš man ir ļoti dārgs, kuru daudz esam spēlējuši gan Vācijā, un šoreiz spēlējuši gan Berlīnē, kur es dzīvoju līdz 2022. gadam. Esam daudz muzicējuši, esam daudz spēlējuši un esam arī ierakstījuši albumu, kurš tika godināts kā viens no tik labiem, ka par to dabūjām "Zelta mikrofonu" pirms diviem gadiem. Tā ka būs prieks turpināt ar to pašu projektu un ir radīta jauna mūzika, man liekas pat dziļāka, interesantāka un dzīvajā izpildījumā mēs beigās dzirdēsim, kā tas skan, bet man liekas, ka būs patiešām ļoti smuks albums, kuru ierakstīsim un man būs prieks šo mūziku pirmo reizi prezentēt gan Rīgā, gan ārpus tās. Albums būs arī rokās turams. Jā, man tomēr patīk tās fiziskās kopijas, tāpēc ka tajā brīdī, kad tu skaties albumu, tev viņš vislabāk paliek prātā, tu viņu uzver ne tikai audiāli, bet arī tā, ka to patausti un palasi, varbūt tur iekšā ir kaut kas pierakstīts un arī kaut kādas pārdomas. Tā ka man patīk tie fiziskie formāti. Vismaz vinilu noteikti gribētos diska formāts – jāskatās, kāds būs pieprasījums, jo mūsdienās daudzi teic, ka viss kaut kas vēl var mainīties. Tā kā faktiski plānojam fiziskas kopijas un plānojam albuma izdošanu nākamgad ap rudeni, un mēs arī pašreiz strādājam ar manu komandu. ir ir neliela komanda: strādājam pie nākamā gada un plānojam festivālus un dažādus koncertus Eiropā, un tad jau ka arī tāda pamatīga albuma prezentācija būs jātaisa Latvijā, tāpēc ka Latvijā jau vienmēr ir prieks spēlēt un vienmēr ir prieks satikt atbalstītājus un draugus. Bet vispār mums jāpasaka, ka šis ir tas projekts ar nosaukumu "Abbys". Vai tu vari arī mazliet poētiski iezīmēt nosaukuma rašanās cēloni? Un arī galu galā turpinājumu, ja jau ir šis turpinājums? "Abbys" tieši tulkojot no angļu valodas, nozīmē – bezdibenis, un bezdibenis – tieši tā iemesla dēļ, ka tam nav robežu. Šī projekta sakarā mēģinu izpētīt dažādus emocionālos slāņus visā tā pilnajā spektrā un saprast arī kaut kādas tās iespējamās gradācijas, kas mums ir pieejamas. Mēģinu izpētīt dažādus prāta stāvokļus, kādos mēs varam būt, arī dažādu emociju gammu, teiksim tā. Jau pie pirmā projekta sāku pētīt šo tēmu, kas man likās interesanta. Un kā tas varonis tiek veidots? kas ir tie labie paradumi un loģiskās izvēles labu stāstu izveidē, un tad, pētot šo, arī loģiski, ka tam varonim ir dažādas emocijas un dažādi notikumi, kuriem viņš iet cauri, un katrs varonis kā tēls rodas, un tur arī ir tas bezdibenis vienā brīdī, kur tam varonim šķiet, ka sabrūk, un viņš sāk meklēt sevi no jauna. Tas kaut kādā ziņā ir Abesas projekts kā tāds. Viņš patiešām ir par to sevis meklēšanu. It īpaši tāpēc, ka sākumā man šis lauks bija jāizpēta un tur ir daudz dažādi slāņi. Tā kā es arī kaut kādā ziņā esmu varonis šajā projektā, un es mēģinu izpētīt, kādas ir tās iespējamās emocionālās gammas. Bet vai šīs gammas ir ļoti mainījušās kopš iepriekšējās reizes līdz šim? Ļoti! Ļoti. Cilvēks jau vispār var būt tā, kardināli nemaina, bet laiku pa laikam mainās apstākļi, kuros viņš dzīvo. Ir lietas, kas likušas pamanīīt. Tā ka transformācija tomēr notiek, bet kaut kādas traumas jau, protams, ir arī tādas, kādvs visi piedzīvojam – lielākus un mazākus pārdzīvojumus. Un tad tā transformācija noteikti ir notikusi. Un ir lietas, kuras pamainīt ir ļoti grūti. Albumam ir arī nosaukums, kas redzams publiski. Nēē, nosaukuma gan mums pagaidām. Bet tam vajadzētu tapt. Tā pagaidām vienkārši saucam šo albumu. Bet programmatiskā daļa ir diezgan skaidra veidota. Pētu mazliet par to, ka būs civilizācijas noriets, un ziedu laikus drīzāk nepiedzīvosim. Šis kolektīvs ir jūsu pulsiņš un kolektīvais ceļojums. Mani interesē, kā cilvēki, kā kolektīvs, kā viņi ceļo, kā transformējās, un kādas ir iezīmes šādā kopīgā ceļojumā. Šoreiz kolektīvs būs citādāks. Mazliet padomāju par civilizācijām, par to, kur mēs tagad esam, kā mums iet kā kolektīvam, un tur es mazliet papētu iespējamo krāsu gammu tieši šādā aspektā. Nu jā, kolektīvs var būt visa pasaule, viss milzīgais cilvēku kopums. Un kolektīvs var būt jūsu pulciņš un jūsu kodoliņš. Vai tas ir mainījies? Jā, tas ir gan mazliet mainījies, tāpēc ka arī dzīve ievieš kaut kādas savas korekcijas. Taču dzīvē ar laiku, spēlējot, sadarbojoties ar dažādiem mūziķiem, atrodam savus cilvēkus. Un es neticu, ka tie cilvēki, ar kuriem spēlēju Berlīnē, nebija mani cilvēki. Viņi noteikti bija mani cilvēki. No visādām pusēm braukuši! Starptautiski ar Kristi, kura ir vokāliste, neesam uzstājušies. Bet par pārējiem milzīgs prieks, ka mēs varam spēlēt un ierakstīties tieši šādā sastāvā. Kenedalu Kirtenu no Dānijas tie visi ir primāri mani draugi, viņi ir katrs par sevi izcili mūziķi, bet primāri viņi ir mani draugi, un man ir vienkārši prieks tikties ar draugiem un spēlēt kopā mūziku. Tas ir īstenībā liels, liels prieks, kad tā var būt, kad nodarbojamies ar mūziku ne tikai kā darbu, bet tam arī ir sociālais aspekts, kur mēs arī patiešām priecājamies. Spēlēsim ar Matiasu Matiasu Fišeru, dāņu bundzinieku, kurš ir kopā Ar Kenedālu. Matiass ir audzēknis Kenetam, kurš ir psniedzējs šajā universitātē. Matīss pats pasniedz Alburgas Universtiātē, bet viņi kā komada ir tik labi saspēljušies, ka tā ir viena no tādām lietā, par kuru man vairs nav jāutrucas... Vairāk un plašāk - ierakstā
Marcelo Tas recebe Ricardo Araújo no Provoca. Ricardo Araújo Pereira é humorista, jornalista e escritor português, considerado um dos maiores nomes do humor em língua portuguesa. No programa, eles falam sobre a comédia e o riso, além de seus efeitos no ser humano desde a infância até a fase adulta. Na edição, ele e Tas comentam sobre seu trabalho como humorista: “A nós que temos esta obsessão, nos agrada perceber o modo como aquele brinquedo linguístico, que é o que uma piada é, como é que aquele brinquedo de linguagem funciona.”
Ukrainas militāri politiskās situācijas novitātes ir Ukrainas bruņoto spēku pieaugusī gaisa triecienu kapacitāte un tās ietekme uz Krievijas degvielas piegādi iekšējā un ārējā tirgū, parādījušās ziņas par Pentagona aizliegumiem amerikāņu tāldarbības raķešu lietošanai, kā arī Polijas prezidents uzlicis veto Ukrainas atbalsta likumprojektam. Pēc mēneša gaidāmās vēlēšanas Moldovā, kur nākas pievērsties Krievijas un Eiropas Savienības iesaistei, attiecīgi, pro- un antieiropeisko spēku atbalstam. Ārvalstu aktualitātes pārrunājam studijā kopā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) vadītāju Sigita Strubergu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes locekli Sandi Šrāderu. Maijas Sandu „pēdējā kauja” Šodien Moldovā paredzēta trīs Eiropas politikas smagsvaru vizīte – Kišiņevā sagaida Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Tas ir nepārprotams atbalsta žests Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem – pie varas esošajai partijai „Rīcība un Solidaritāte” un prezidentei Maijai Sandu. Nākamās Moldovas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek 28. septembrī, mediji jau nodēvējuši par prezidentes „pēdējo kauju” viņas valsts ceļā uz Eiropas Savienību. Iepriekšējās vēlēšanās 2021. gadā „Rīcība un Solidaritāte” pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 63 no 101 deputāta vietas. Parlamentā iekļuva vēl tikai divi politiskie spēki: toreizējais Komunistu un sociālistu bloks ar 32 mandātiem un oligarha Ilana Šora dibinātā un sava dibinātāja vārdā nodēvētā partija ar sešiem mandātiem. Nākamais gads nesa Krievijas plaša mēroga iebrukumu Moldovas kaimiņvalstī Ukrainā, ukraiņu bēgļu plūsmu uz un caur Moldovu, destabilizētu ekonomisko un enerģētisko situāciju. Zīmīgi, ka dienās, kad krievu tanku kolonnas virzījās uz Kijivu, „Rīcības un Solidaritātes” reitingi būtiski kritās, pēc tam gan atkal atgūstoties līdz ar pozitīvākām ziņām no frontes. Izšķirošs moments bija Moldovas prezidenta vēlēšanas pagājušā gada oktobrī, vienlaicīgi ar konstitucionālo referendumu, kas ļāva valstij virzīties uz Eiropas Savienību. Maija Sandu tika ievēlēta uz otru termiņu ar apmēram 55 % balsu, savukārt referendumā proeiropeiskajiem spēkiem pozitīvā atbilde iegūta par mata tiesu – ar 50 un trīsdesmit piecām simtdaļām procenta. Kopš pēdējām vēlēšanām aizvadītajos gados „Rīcība un Solidaritāte” lielākoties palikusi sabiedrības aptauju līderos, tomēr pēdējos mēnešos tās pozīcijas nav spožas. Valdošajai partijai min uz pēdām jūlijā saformētais „Patriotiskais bloks”, kurā sociālistiem un komunistiem pievienojušās divas mazākas partijas – „Moldovas sirds” un „Moldovas nākotnes partija”. Oficiāli bloka lozungs ir starptautiski neitrāla un nepievienojusies Moldova, kas praksē, protams, nozīmē pavērt durvis Kremļa ietekmei. Daudz atklātāk prokremlisks ir Ilana Šora jaunais veidojums – bloks „Uzvara”, kura dibināšanas kongress jūlija sākumā notika Maskavā. Taču pēc tam, kad bloka saraksta „lokomotīve”, autonomā Gagauzijas reģiona gubernatore Jevgenija Gucula tika notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā par nelegālu Krievijas finansējuma saņemšanu, Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija atsauca bloka un arī to veidojošo atsevišķo partiju reģistrāciju vēlēšanām. Līdz ar to palielinājušās izredzes vēl diviem politiskajiem spēkiem: blokam „Alternatīva”, kura redzamākās figūras ir Maijas Sandu galvenais konkurents pērngada prezidenta vēlēšanās Aleksandrs Stojanoglo un agrākais premjerministrs Jons Kiku, kā arī partijai „Mūsu partija”. „Alternatīva” sevi vismaz oficiāli pozicionē kā proeiropeisku spēku, savukārt „Mūsu partijai” ir populistu un mērenu eiroskeptiķu reputācija. Ja vēlēšanu rezultāti aptuveni atbildīs pašreizējiem aptauju rādītājiem, tad „Rīcībai un Solidaritātei” var nākties meklēt sev kādu koalīcijas partneri. Ukraina rāda, ko spēj Strauji kāpušas degvielas cenas, milzu rindas pie benzīntankiem un degvielas iegādes normas dažos Krievijas reģionos – tāds ir Ukrainas gaisa uzbrukumu redzamais rezultāts. Kā ziņo laikraksts "The New York Times", Ukrainai jau izdevies izsist no ierindas apmēram sesto daļu no Krievijas naftas pārstrādes jaudām. Tai skaitā uz laiku tikusi apturēta piegāde pa naftas vadu „Draudzība”, pa kuru krievu naftas produktus saņem Ungārija un Slovākija. Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto jau paziņojis, ka viņa valsts atslēgšana no degvielas piegādēm esot uzbrukums tās suverenitātei. Tiek ziņots, ka Krievija savukārt turpina triecienus pa Ukrainas enerģētika infrastruktūru, draudot ar apkures problēmām nākamajā ziemā. Tomēr tendence ir nepārprotami iezīmējusies – Ukraina šai gaisa karā vairs nav „peramais zēns”, tās prettriecieni kļūst agresoram arvien sāpīgāki un līdz ar to Krievijas sabiedrībai pamanāmāki. Un tos nevar nepamanīt arī starptautiskajā arēnā, kur joprojām biezē migla ap Donalda Trampa un viņa administrācijas izredzēm apsēdināt Kremļa diktatoru un viņa Kijivas pretni pie viena sarunu galda, un šajā kontekstā joprojām aktuāls priekšstats, ka „Zelenskim nav kāršu”. Vēl viens potenciāls „trumpis” Kijivas rokās ir ziņa par sekmīgu Ukrainas spārnotās raķetes „Flamingo” izmēģinājumu noslēgumu. Raķetes darbības rādiuss ir līdz trīs tūkstošiem kilometru, kaujas lādiņa masa – līdz vienai tonnai. Tie ir rādītāji, kas pārspēj jebkuru līdzīgu ieroču veidu, kādu Ukrainai līdz šim nodevuši Rietumus sabiedrotie, pie tam liedzot tos lietot triecieniem Krievijas pamatteritorijā. Tikām neiepriecinošas ziņas pirmdien pienākušas no Varšavas, kur Polijas prezidents Karols Navrockis ar savu veto apturējis likumprojektu, kuram bija jāturpina poļu finansiālais atbalsts Ukrainai, tai skaitā pieejai globālajam saziņas tīklam Starlink no 1. oktobra. Tas, savukārt, draud iedragāt ukraiņu spēku taktiskās iespējas frontē un apdraud citas Ukrainas valdībai svarīgas informācijas drošu apriti un glabāšanu. Prezidenta Navrocka rīcībai ir iekšpolitiski motīvi. Nesen ievēlētais poļu politikas konservatīvās līnijas pārstāvis, kura platformā nozīmīgi ir „Polija pirmajā vietā” motīvi, vēlas apcirpt sociālās garantijas, kādas saņem Polijā patvērumu radušie Ukrainas bēgļi. Viņš grib, lai bērnu un veselības pabalstus turpmāk saņemtu tikai strādājoši bēgļi. Tas dotu Polijas budžetam nepilnu divu miljonu eiro ietaupījumu, tiesa, budžets būtu jāpārplāno. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Šodien sākas 42. Eiropas čempionāts basketbola čempionāts vīriešu izlasēm. Tas notiks četrās valstīs – Kiprā, Polijā, Somijā un Latvijā. Katrā valstī notiks vienas apakšgrupas turnīrs, sešas komandas apakšgrupā. Un Rīgā spēlēs Latvija, Turcija, Serbija, Igaunija, Čehija un Portugāle. Eiropas čempionāta pirmajā dienā notiks sešas spēles (Rīgā un Tamperē), Rīgā šodien Čehija pret Portugāli plkst. 14.45, Latvija pret Turciju plkst. 18, bet plkst. 21.15 Serbija pret Igauniju. Latvijas izlase pirms Eiropas čempionāta aizvadīja piecas pārbaudes spēles, uzvarēja divās no tām. Vidēji katrā spēlē latvieši guva 89,8 punktus, bet ielaida 92. Latvijas basketbolisti Eiropas čempionātā tikai divreiz spēlējuši pret turkiem, abas reizes turnīrs notika tieši Turcijā. 2001.gadā Latvija zaudēja ar 82:85 (Ainaram Bagatskim 21 punkts, Kasparam Kambalam 20), bet 2017.gadā uzvarēja ar 89:79 (Kristapam Porziņģim 28 punkti 29 minūtēs). Šajā gadsimtā Latvijas basketbola izlase piedalījusies deviņos Eiropas čempionāta finālturnīros, deviņās turnīra ievadspēlēs Latvijai četras uzvaras un pieci zaudējumi. Iepriekšējais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kurā piedalījās Latvijas izlase, notika 2017.gadā Turcijā. No tā sastāva šogad izlases divpadsmitniekā ir Kristaps Porziņģis, Dairis Bertāns, Dāvis Bertāns, Rolands Šmits un Andrejs Gražulis. Latvijas izlases sastāvā šogad ir seši Eiropas čempionāta debitanti – Klāvs Čavars, Rihards Lomažs (debitē izlasē kādā no finālturnīriem), Mārcis Šteinbergs, Artūrs Kurucs, Artūrs Žagars un Kristers Zoriks. Kopš iepriekšējā Eiropas čempionāta, kurā startēja Latvija, treneru korpusā (galvenais+asistenti) palicis tikai Artūrs Visockis-Rubenis. Turcijas izlases galvenā figūra ir Alperens Šengins – viens no Nacionālās basketbola asociācijas kluba Hjustonas "Rockets" līderiem - 19.1 punkti, 10.3 atlēkušās bumbas un 4.9 rezultatīvas piespēles. Šengins ir diezgan labs piespēlētājs, īpaši jau savā pozīcijā, bet pretstatā mūsdienu garo spēlētāju tendencēm, viņš nav labs tālmetienu izpildītājs – no trīspunktu līnijas viņš uzbrūk reti, un trāpa vēl retāk – aizvadītajā sezonā viņam tikai 23% realizētu metienu no tālās distances, bet viņš arī izpilda tikai vidēji vienu metienu. Viņš daudz efektīvāks ir groza tuvumā. Pēdējās divās pārbaudes spēlēs viņš arī uzņēmās iniciatīvu – 25 punkti pret Lietuvu, 26 punkti pret Melnkalni. Kristaps Porziņģis Šenginu salīdzina ar Nikolu Jokiču, šobrīd, visticamāk, labāko basketbolistu pasaulē. Ja Šengins nebūs bīstams no distances, tad vīrs, kurš nekautrēsies uzbrukt no distances – Čedi Osmans, viens no Atēnu Panathinaikos līderem. Pēdējā spēlē viņam 19 punkti pret Melnkalni. Noteikti jāpiemin ārējās līnijas spēlētāju Šeinu Larkinu – naturalizēto amerikāni Turcijas izlasē. Viņš izlasē varēja arī nebūt, jo turki naturalizētā spēlētāja vietā izskatīja citas opcijas, bet Larkins pats izteica lielu vēlmi spēlēt. Viens no labākajiem uzbrūkošā stila spēlētājiem Eirolīgā pēdējos gados, tieši viņš laboja Kasparam Kambalam ilgus gadus piederošo Eirolīgas rekordu vienā spēlē gūtajos punktos. Iepriekšējā sezonā gan ne tuvu tik laba, nepilni 12 punkti spēlē, bet viņš ir ļoti labi pazīstams ar Luku Banki – abi sezonas otrajā daļā strādāja kopā Stambulas Anadolu Efes rindās. Ja spēle ievirzīsies gultnē, kur viss izšķirsies beigās, diezgan droši, ka tieši Larkins veidos uzbrukumus. Pārsvarā saspēli viņiem vadīs Kenans Sipahi, bet tieši saspēles veidošana tiek uzskatīta par turku vājo vietu. No individuāli meistarīgiem spēlētājiem jāpiemin arī Furkans Korkmazs – pēdējā spēlē pirms turnīra 10 punkti 15 minūtēs, var iemest no distances, var izprovocēt arī daudz sodu. Groza tuvumā mūsējiem jābūt vērīgiem, kad laukumā būs 2 metrus 8 centimetrus garais Adems Bona – atlētisks spēlētājs, kurš centīsies agresīvi bloķēt pretinieku metienus. Jāpiemin arī Edžans Osmani. Visticamāk, turki centīsies doties uz grozu, uzbrukt no tuvākas distances, jo tālmetienu precizitāte tomēr kopumā viņiem ir klibojusi. Tā ir augumā ražena izlase – septiņi spēlētāji ir augumā virs diviem metriem, un tikai viens ir zem metrs deviņdesmit – iepriekšminētais Larkins.
Dažviet Latvijā jau piedzīvotas šogad pirmās rudens salnas, tūliņ klāt arī septembris, tāpēc šķiet, ka jau var izdarīt pirmos secinājumus par to, kā šī neparasti slapjā vasara ir ietekmējusi dzīvo dabu. Toms Bricis interesējies, kādu iespaidu uz kokiem un mežiem atstājis lielais ūdens daudzums. Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki šobrīd ievāc ziņas par tām vietām, kur slapjuma dēļ koki izrāda kādas nīkuļošanas pazīmes, ievāks materiālus un datus un šo neparasti slapjo un vēso vasaru izmantos, lai pētītu, kādi tad ir tie apstākļi, kuros koks jau vairs nejūtas labi, kādi koki ātrāk sāk paust nepatiku pret šādu vasaru un kādas tieši ir izpausmes. Un izrādās, ka veseliem kokiem tāda relatīvi īslaicīga applūšana vai pārmitra augsne netraucē un nav jau tā, ka ļoti plašas mežu teritorijas bijušas ilgstoši zem ūdens. Cieš šadā gadījumā jau neveseli koki, kuriem ir grūtības pielāgoties jebkādiem apstākļiem, kas nav ideāli, grūtības cīnīties pret jebkādu mazāko traucēki – slimību, kaitēkli vai nepiemērotiem laikapstākļiem. Un tā bērzu aleja, kas ieskauj daļu Vidzemes šosejas patiesi arī ir ar tādiem labi padzīvojušies un dzīves nogurdinātiem bērziem, tādēļ tur negatīvo ietekmi arī varēja tik labi saskatīt. Veseliem kokiem un veselīgam mežam šī vasara tomēr kopumā esot ar pluszīmi. Un kas īpaši labi – šogad egļu astoņzobu mizgraužu izplatība bijusi daudz, daudz mazāka, jo eglēm bija labākas dabiskās aizsargspējas. Tātad, ja eglēm dod labus augšanas apstākļus, nevis nomoka ar sausumu un karstumu, tad tās itin labi tiek galā ar šo kaitēkli. Tiesa, kukaiņu pētnieki uzsver, ka tādās vēsākās vasarās egļu astoņzobu mizgraužiem ir arī nepiemērotāks laiks lai vairotos, tās nav trīs paaudzes, kas var izaugt garā, karstā vasarā un pat lietainais laiks tos bremzē, jo apgrūtina pārvietošanos lidojot. Ja pieņemam, ka klimata pārmaiņu dēļ šādas ļoti slapjas vasaras mīsies ar ļoti sausām biežāk, kā klimata pārmaiņas varētu nākotnē ietekmē tieši koku sugu sastāvu Latvijā? To pētījis arī mežzinātnes institūts “Silava”. Skaidrojot to, kā mūsu koku sugas jutīsies nākotnē un vai parādīsies jaunas sugas, galvenā atziņa šķiet, ka tāda – straujas, pēkšņas izmaiņas mežu koku sugu sastāvā nav gaidāmas vismaz klimata pārmiaņu dēļ. To, kādi koki aug mežos, kāda ir sugu dažādība daudz būtiskāk līdz šim un tuvākajā laikā ietekmēs mežsaimniecība, nocērtot kokus un stādot vienu sugu, piemēram, tikai priedi, tikai egli vai bērzu. Kā saka pētnieks Oskars Krišāns, visvienkāršāk saprast gaidāmās pārmaiņas var tā – paskatāmies, kādas sugas tagad aug pie mums un tad paskatāmies šo sugu izplatības areālu. Tas, kas šobrīd aug gan Latvijā, gan Centrālajā un Rietumeiropā, tas pie mums arī paliks. Jautājums ir tikai par izskatu. Piemēram, priedes Rietumeiropā ir mazākas, bet egles pavisam sāk iet mazumā. Tāpat arī Latvijā – pie nosacījuma, ka klimats gadsimta beigās tiešām ir ievērojami sasilis, nokrišņu režīms kļuvis nevienmērīgāks, var būt tā, ka egles arī pie mums aug arvien sliktāk. Nav runa, ka tās izzustu, bet daudzos mežos vairs nebūtu dominējošas, neizaugtu par meža lielākajiem kokiem, biežāk paliktu pamežā, daudz mazākas. Un, protams, būs sugas, kas jutīsies pie mums labāk. Viens no piemēriem ir dižskābārdis, kas tagad ir tikai atsevišķās vietās, vairāk Kurzemē, bet redzam, ka Centrāleiropā tas ir ļoti izplatīts un domājamas, ka pie mums nākotnē jutīsies un vairosies arvien labāk.
Join Sue for an upcoming Live Virtual Workshop where you will learn from Sue practical tips & strategies to make a difference. In this episode, we will discuss: ✅ TA Relationships: Consistent bonds aid autistic students without unhealthy dependency. ✅ Role Clarity: Teachers lead instruction; TAs support, not replace teachers. ✅ Predictability: Consistent TA assignments reduce anxiety and improve classroom stability. ✅ Collaboration: Teachers and TAs coordinate, leaving egos at the door. ✅ Behavior Communication: Behavior expresses needs when communication is limited. ✅ Generalization: Teach skills across contexts to prevent rigid, situation-bound learning. ✅ Student Agency: Let students choose support methods and TA use in secondary. Read more about this podcast in the show notes found via the link below suelarkey.com.au/teacher-assistant-classroom-strategies Join the Facebook group specifically for this podcast www.facebook.com/groups/suelarkeypodcastcommunity/ Join my Neurodiversity Network suelarkey.com.au/neurodiversity-network/ Follow my Instagram account for regular tips www.instagram.com/sue.larkey/ To learn more about teaching or understanding ASD, please visit my website below. elearning.suelarkey.com.au
Par notikumiem pasaulē ziņo ārvalstu mediji, mūsu pašu korespondenti un arī diasporas reportieri. “Tas ļauj būt klāt epicentros, kuros citādi mēs nenokļūtu,” uzsver Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta galvenā redaktore Dagnija Neimane, raksturojot šo neatsveramo kopienas žurnālistikas pienesumu. Lai stiprinātu reportieru prasmes un sižetu veidošanas kvalitāti, Latviešu centrā Bērzainē, Vācijā, pavisam nesen norisinājas diasporas reportieru meistarklases. Tajās aicināti bija piedalīties visi interesenti, kuri vēlas veidot sižetus, kurus pēcāk atspoguļot Latvijas lielajos medijos. Sarunā iesaistās medija “Latviesi.com” galvenā redaktore un aizvadīto meistarklašu vadītāja Līva Karlsone, LTV Ziņu dienesta galvenā redaktore Dagnija Neimane un paši diasporas reportieri: Sandis Menska un Jolanta Dukure no Francijas.
As usual, AI slop shownotes for anyone who wants to read them. Enjoy!In this packed episode of The Two Jacks, Jack the Insider and Hong Kong Jack cut through a huge week in politics, policy, and sport. They kick off with life on the bike lanes and the four‑day work week debate before diving into Australia's productivity roundtable: where progress might actually come from, why energy costs and regulation matter most, and how timid politics strangles reform. They spar over tax design, housing, stamp duty, and the red tape that inflates costs without improving quality.From there, the Jacks range across global flashpoints and US turbulence—Israel–Australia tit-for-tat visas, the Ukraine–Russia talks fallout, the limits of sanctions, and whether the West has the will for long wars. Stateside, they dissect rising US inflation pressures, Congress's stock-trading problem, and the “picking winners” trap in industrial policy. Locally, they tackle the Greens in Tasmania, crime perception vs data, and Australia's defense priorities in a drone-dominated future—before a big sports wrap: AFL finals implications from homophobic slur bans, NRL ladder-shaping clashes, cricket's farewell to Bob Simpson, the Wallabies' breakthrough at Ellis Park, and Sydney's Allianz Stadium turf debacle.Timestamped segments and takeaways 00:00:01 – Cold open, weather and bike lanesBanter on soggy Sydney/Melbourne and bike lane hazards.Takeaway: Urban transport design vs pedestrian safety—light opener that foreshadows policy tradeoffs.00:02:23 – Four‑day work week and productivity roundtableJack the Insider outlines ACTU's four‑day week ask; government quickly cools it.Hong Kong Jack: flexible, case-by-case four‑day arrangements can work well; blanket mandates don't.Notable quote (Hong Kong Jack): “It really is a case-by-case basis… it can be done—it just can't be done across the board.”00:04:26 – Housing, commuting, and productivity dragLong commutes as a hidden productivity killer; WFH rights expanding in Victoria but role-dependent.00:06:47 – AI regulation “light touch”Productivity Commission signals minimal regulation; Jack the Insider flags creator rights concerns.00:07:51 – Where productivity gains might come fromHong Kong Jack: “The two obvious areas to attack are regulation and energy costs.”00:08:17 – Energy transition, prices, and investmentJack the Insider: transition and decades of policy drift drove high prices; grid infrastructure is the bottleneck.Coal vs renewables economics; investment won't return to coal due to horizon risk.00:12:00 – Cutting “red tape”: harmonization and tax settingsFederation frictions; harmonise state regs; stamp duty singled out as a worst tax.Building codes ballooning costs while quality supervision lags.00:14:24 – Build quality crises and supervision gapsMascot/Zetland examples; spate of vacated towers; cheap builds, high prices.00:15:40 – Political capital, timid reform, and election calculusIs Albanese Labor's John Howard—few big-ticket reforms, focus on winning?Take reforms to an election (GST precedent), but reformers often punished at the polls.00:24:45 – Israel–Australia visa spatSimcha Rothman's visa withdrawn; Israel responds by revoking visas for Australians to the Palestinian Authority; both sides flex sovereignty.Notable quote (Hong Kong Jack): “This is just how it works.”00:27:28 – Failed asylum seekers backlog nearing 100kProcessing delays create perverse incentives; most rejected claimants retain work/study rights—encourages low‑merit claims.Enforcement throughput is minimal; backlog self‑feeds.00:32:07 – Tasmania: Greens hold line on stabilityGreens won't back Labor no-confidence; Premier continues; different cultures in Tas vs NSW Greens.00:36:32 – Vale Terence StampPersonal memories; Priscilla role noted; a prickly but great actor.00:38:00 – Ukraine–Russia: Alaska talks flop, semantics vs substanceOptics criticised; ceasefire vs peace semantics; limits of sanctions and Western will.Debate: Can Ukraine regain Crimea/Donbas? Is a negotiated end inevitable? Historical echoes (appeasement vs long war).00:49:05 – US inflation watch and tariffsProducer prices beat; risks of re‑acceleration; fuel prices helping headline but underlying pressures rising.Tariffs' pass-through to consumers; political messaging vs data; Fed unlikely to cut on these numbers.00:54:24 – Crime, stats vs street realityDC deployments; media narratives vs lived experience; class/education divide shapes perceptions.00:58:26 – Drones, defense, and future warfareUS behind China on cheap drone swarms (DJI dominance); implications for Australia: missiles, subs, strike aircraft, drones, and a modern surface fleet.01:00:42 – Congressional stock trading and transparencyBipartisan enrichment via informational access; “broadcast trades in real-time” proposal; ban vs radical transparency.01:04:27 – Picking winners: Intel, Kodak lessonsGovernment stakes risk political logic over market logic; Kodak/Motorola as cautionary tales.01:08:05 – Crime again: data declines vs spikes that matterAustralia's violent crime historically higher in 1920s/1980s; present-day spikes (aggravated burglaries) shape sentiment; good recidivism programs often lack political incentives.01:13:08 – AFL: homophobic slur sanctions and finals stakesRankine case likely to set a benchmark; prior bans (3–6 weeks) cited; consistency required.Notable quote (Jack the Insider): “It's a bad word… it needs to be removed from the game.”01:19:01 – AFL form lines and umpiringAdelaide/Geelong threats; Collingwood's midfield clearance issues; four‑umpire system not working.01:21:33 – NRL, cricket, rugbyNRL: Storm beat Panthers; big clashes ahead; ladder permutations.Cricket: Vale Bob Simpson; fielding revolution; ODI series in Cairns; roster chat (Maxwell retired from ODIs; case for Tim David).Wallabies: first Ellis Park win since 1963; O'Connor–Jorgensen try a “thing of beauty.”01:27:16 – Allianz Stadium turf failureDrainage massively under-spec; costly resurfacing; modern stadiums should drain ~600mm/hr; Allianz reported ~40mm/hr.01:31:07 – Vegas tourism pivot and gougePricing up, volume down; “milk everything” model—$50/day minibar “storage” anecdote; vibe no longer value-driven.01:32:53 – Corporate team bonding and Beef WellingtonHong Kong's “Feather and Bone”-style classes; culinary nostalgia to close the show.Sign-off: where to contact The Two Jacks (Condition Release Program email, Substack, X DMs open).Notable quotes to pull“The essence of progress to a better life for Australians is improved productivity.”“The two obvious areas to attack are regulation and energy costs.”“It can be done—it just can't be done across the board.”“Drones and robotics are the future of warfare.”“It's a bad word… it needs to be removed from the game.”
The TAS Crew says goodbye in That Anime Show's last official episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is advised. If you like what... Read More
Gaza – kara rati joprojām ripo Augusta sākumā Izraēlas kara kabinets apstiprināja plānu pilnībā pārņemt savā kontrolē Gazas pilsētu, pie kam premjerministrs Netanjahu pasludināja, ka galīgais mērķis ir pilnīga Gazas joslas okupācija. Tādējādi tiktu īstenota galīgā organizācijas Hamas atbruņošana un joprojām gūstā turēto izraēliešu ķīlnieku, dzīvu vai mirušu, atgūšana. Pēc tam Gazas josla tiktu demilitarizēta, paturēta Izraēlas drošības kontrolē, un pārvalde tajā nodota jaunām civilām institūcijām, kas nebūtu saistītas ne ar Hamas, ne ar palestīniešu varas struktūrām Jordānas rietumkrastā. Šādam uzstādījumam ir daudz pretinieku kā pašā Izraēlā, tā starp tās starptautiskajiem sabiedrotajiem. Pastāv saprotamas bažas, ka pilnīga Izraēlas militāra kontrole pār Gazas joslas teritoriju prasīs vēl daudz laika un asiņu, pie tam samazinās ķīlnieku izdzīvošanas iespējas. Tikām Hamas un citas palestīniešu frakcijas pirmdien vēlu vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka pieņem Ēģiptes un Kataras starpnieku ierosināto uguns pārtraukšanas plānu. Tas paredz karadarbības pārtraukšanu uz diviem mēnešiem, kuru laikā Izraēlai pēc noteikta grafika tiktu atdoti desmit dzīvi ķīlnieki un astoņpadsmit mirušo gūstekņu ķermeņi. Savukārt Izraēla šai periodā atbrīvotu tūkstoš simts vienpadsmit Gazas joslā sagūstīto, simt divdesmit piecus palestīniešu cietumniekus, kam piespriests mūža ieslodzījums, un atdotu simt astoņdesmit nogalināto palestīniešu līķus. Izraēlai būtu jāatvelk savi spēki uz apmēram kilometru platu joslu Gazas sektora robežas perimetrā, gan saglabājot kontroli divos t.s. militārajos koridoros. Paralēli uguns pārtraukšanas periodā notiktu sarunas par galīgo noregulējumu un atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu. Šis plāns ir ļoti līdzīgs tam, ko jau agrāk izvirzījis Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Izraēlas puse pirmdienas plānu nav tieši noraidījusi, taču izteikusies, ka nav ieinteresēta kādās daļējās vienošanās – Izraēla vēlas visu ķīlnieku atbrīvošanu. Kā izteicies Izraēlas valdības oficiālais pārstāvis Dāvids Mencers, situācija esot mainījusies, ciktāl premjerministram ir plāns Gazas joslas nākotnei. Tikām Izraēlas ielās svētdien izgājuši, kā lēš, četrsimt tūkstoši, protestējot pret valdības pieeju kara vešanai. Uz sarkanā paklāja sarkanus pleķus neredz… Ne vienā vien pasaules medijā pēdējās dienās apspēlēts sarkanā paklāja motīvs. Fotogrāfu fiksētā aina, kad amerikāņu jūras kājnieki savienoto valstu bruņoto spēku bāzē Ankoridžā rūpīgi izklāj purpura krāsas celiņu līdz trapam, pa kuru tūdaļ jānokāpj agresorvalsts vadonim, kara noziegumos apsūdzētajam Vladimiram Putinam, daudziem šķiet simboliska. Par ko tādu personāžs, kas karikatūrās bieži tiek tēlots asinīm notriepta puskaila pundura izskatā, līdz nesenam laikam nevarēja pat sapņot. Bet, tā sacīt, uz sarkanā tepiķa sarkanus pleķus neredz. Tepiķa klājēja, Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pēdējā laika draudi par sankcijām, ja netiks pārtraukta karadarbība, pēkšņi pārvērtās godpilnā uzaicinājumā uz tikšanos. Nav nekāds brīnums, ka uz Putina repliku, ka „nākamreiz Maskavā”, Baltā nama saimnieks atbildēja savā ierastajā manierē miglaini, taču nebūt ne noliedzoši. Tiesa, ir arī tie, kas pauž, ka Aļaskā viss varēja beigties vēl daudz sliktāk. Tā Krieviju pametušais politologs un publicists Staņislavs Belkovskis pirms samita nerima atkārtot, ka abi dalībnieki paziņošot – viņiem kopīgiem spēkiem izdevies glābt pasauli no kodolkatastrofas, par ko „draugam Vladimiram”, protams, pienākas kāda daļa no Ukrainas zemes un suverenitātes. Tas nenotika, un, runājot par miera procesu, Ankoridžā formāli nav noticis vispār nekas. Sankciju piedraudējums un uguns pārtraukšanas prasījums Krievijai gan kaut kā izrādās izkūpējis gaisā – tagad Tramps runā par galīgu miera noregulējumu. Pretēju viedokli pauda vairāki no Eiropas valstu līderiem, kuri līdz ar Ukrainas prezidentu Zelenski pirmdien ieradās Vašingtonā. Sevišķi konkrēti to artikulēja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, sakot – Putina un Zelenska tikšanās bez uguns pārtraukšanas viņam esot neiedomājama. Kopumā arī Vašingtonas tikšanās nepiepildīja pēc Ankoridžas joprojām pastāvošās bažas, ka prezidents Tramps mēģinās īstenot spiedienu, lai panāktu piekāpšanos Putina vēlmēm. Klātesošajiem Eiropas līderiem izdevās pavērst sarunu gaitu primāri Ukrainai sniedzamo drošības garantiju tēmā, gan bez kādiem taustāmiem rezultātiem. Kas attiecas uz turpmāko, tad tagad būtu jānotiek piesauktajām Ukrainas un Krievijas vadītāju sarunām klātienē, kurām kādā turpmākā posmā varētu pievienoties arī Donalds Tramps. Šo tēmu Baltā nama saimnieks steidzās apspriest ar savu Ankoridžas sarunbiedru, sazvanoties tieši tikšanās laikā ar eiropiešiem. Pirms aizlidošanas no Ankoridžas Putins pauda principiālu gatavību sarunām ar Zelenski, taču komentārā, ko par Kremļa vadoņa un ASV prezidenta telefonsarunām sniedza Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, šāds formāts vairs netika pieminēts, vien ekspertu sarunu izvēršana. Un, protams, ne vārda par iespēju pārtraukt asinsizliešanu. Sagatavoja Eduards Liniņš
Special Guest Austin Tindle joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's fifty-second episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is... Read More
Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītāja Gundara Kalniņa vadībā. Ziemeļu tornis Cēsu viduslaiku pilī ir viena no jaunākajām celtnēm, tā izbūve sākta tālajā 1498. Gadā, mestra Voltera fon Pletenberga piektajā valdīšanas gadā. 1577. gada aplenkuma laikā tornis smagi cieta moskovītu karaspēka veiktajā apšaudē. 17. gadsimta nogalē pils saimnieki to pilnībā pameta likteņa varā. Ziemeļu tornis, kā pēc brīža jokos mans ceļvedis, Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš, ir cietis ne tikai karos vai no pamestības, bet arī neveiksmīgas restaurācijas – pagājušā gadsimta 30., 60. un 80. gados veikti plaši torņa atjaunošanas darbi, par kuriem Gundars Kalniņš ir arī stāstījis savā Facebook kontā, un aprakstījis “Cēsu pils rakstu” gaidāmajā sējumā. Ja jāapraksta sajūtas, kādas pārņem, ienākot Cēsu pils ziemeļu tornī, tā ir gaisā sajūtamā mūra un darvotu dēļu smarža. Torņa telpa ir apaļa, mēs uzreiz nokļūstam šaujamlūkās izvietotās ekspozīcijas centrā. Gaisma laužas pa durvīm, no augšstāviem, un līdzīgi tas ir arhitektūras vēsturnieka Ilmāra Dirveika radītajos zīmējumos, kas eksponēti gaismas kastēs. Paši zīmējumi ir uz melna fona, bet gaismas iezīmētās līnijas rāda kāda kādreiz ir izskatījusies Cēsu viduslaiku pils. Gundars Kalniņš ir ziemeļu torņa ekspozīcijas kurators. Ziemeļu tornim atjaunots tā vēsturiskais plānojums, pēc atjaunošanas darbiem, būvprojekta autors ir pieredzējušais restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš. Tornim atkal ir trīs stāvi. Un katra stāva ekspozīcija koncentrējas uz noteikta veida būvdetaļām. Pirmajā stāvā tie ir pārsegumi un velves. Atrasto būvdetaļu krāsojums, rotājumi apliecina, ka Cēsu pils viduslaikos ir bijusi visai grezna ēka. Otrajā stāvā var uzzināt vairāk par pils logiem. Trešais stāvs atstāts minējumiem, tajā ir būvdetaļas, kuru funkcijas atminējums pieļauj vairākas versijas. Taču pirms doties uz lapidāriju, Gundars Kalniņš aizved uz nelielu koka šķūnīti pils pagalmā. Šķūnī ir plaukti, pilni ar atradumos atrastiem akmeņiem. Gundars Kalniņš ceļ ārā vienu, liek uz galda, lai es aplūkoju vērīgāk. Izstāstīt, kurš tad no Cēsu viduslaiku pils torņiem ir ziemeļu tornis, patiesībā ir ļoti vienkārši. Otrpus pils mūriem, Cēsu pils parkā ir iekārtota estrāde, tur notiekošie uzvedumi kā skatuves scenogrāfiju izmanto pilskalna nogāzē uzbūvētās izteiksmīgās kāpnes. Nu, lūk, tad Ziemeļu tornis ir tas, kas labi redzams no estrādes puses, un mani vienmēr mulsinājis, kāpēc torņa trūkstošā daļa aizpildīta ar dēļiem. Tas ir skaists, bet mazliet neparasts risinājums. Savās publikācijās sociālajos medijos Gundars Kalniņš slavē šo risinājumu, kas saglabāts arī tagad. Ja reiz nav ne zināšanu, ne prasmju atjaunot torni vēsturiskajā izskatā, ir saprātīgi ķerties pie šī laika skaistuma izpratnei atbilstoša, moderna risinājuma.
Aptaukošanās ir nopietna problēma, kura ir jārisina, jo tā saistīta ar daudziem citiem riskiem veselībai. Kā to darīt visefektīvāk, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka Zemgales diabēta centra Svara kontroles kabineta endokrinoloģe Sigita Pastare un ķirurgs Maksims Mukāns. "Nekādā gadījumā es neieteiktu ēst cilvēkam ar lieko svaru tā saucamo "fāstfūdu" vai ātrās uzkodas," atzīst Sigita Pastare. "Skumji ir ka tieši vīrieši ar mazkustīgu dzīvesveidu, kam Latvijā jau ir tā augsts kardiovaskulārais risks, kā tālbraucēji šoferi, braucot garām degvielas uzpildes stacijai mēs redzam, kāda rinda stāv pēc burgeriem vai vēl kaut kā." Mēs zinām, ka pamatā uzturā ir jābūt dārzeņiem, šķiedrvielām, pareizam mikrobiomam jābūt. Ja nav uzņemti dārzeņi pietiekamā daudzumā, bet ir uzņemtas šīs ātrās uzkodas, labā mikroflora, kas palīdz cilvēkam nenovecot, kas palīdz mums saglabāt labu vielmaiņu, zarnu traktā nedzīvo. Savairojās sliktās baktērijas, kas veicina aterosklerotiskos procesus, kas veicina cilvēka novecošanos, veicina insulīna rezistenci," skaidro Sigita Pastare. "Un atkal cilvēks griežas nākamajā degvielas uzpildes stacijā pēc nākamā burgerīša. Nevajadzētu arī šīs ātrās uzkodas iegādāties kioskos, skrienot kaut kur. Ēdienreizes ir jāplāno un cilvēkam ar lieko svaru būtu vēlams ēdienu pagatavot tieši mājās, jo arī restorāna ēdiens visbiežāk ir kalorijām pārbagāts." "Varbūt kebabs nebūtu tik slikts, ka tur ir olbaltumi, tur ir dārzeņi arī, bet cilvēks to apēd ātri visu. Varbūt viņam pietiktu ar trešdaļu tā kebabā, lai piesātinātos. Tas veicina cilvēkiem lieko ēšanu. Tas ir garšīgi un gribās apēst visu." Sigita Pastare arī norāda, ka Latvijā cilvēki pārmērīgi daudz lieto uzturā maizi. "Tas ir saglabājies no pēckara gadiem, varbūt arī padomju laika, kad maize bija lēta. Neko mēs nevaram ēst, ja nepiekožam klāt maizi," bilst Sigita Pastare. "Tāpat arī piena produkti, mēs varam izvēlēties liesākus piena produktus. Olbaltumvielas. Neko nedos, ja pacients saka: es lietoju tikai vistas fileju. Svarīgi ir, kā mēs viņu pagatavojam, saliekam kastītēs un tās pašas 30 minūtes, kas ir veltītas pusdienlaikam, mēs garšīgi varam savu maltīti apēst, sākot ar dārzeņiem, aizpildot kuņģi ar dārzeņiem, ar šķiedrvielām, un tas mazinās slikto tauku un ogļhidrātu uzsūkšanās ātrumu, un radīsies sāta sajūta. Protams, ne visiem un ne vienmēr, bet tas vienā vienmēr ir pamats." Ja aptaukošanos ārstē ar medikamentiem, cilvēks nevarēs tikai lietot zāles un nemainīt savus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus.
Special Guest Jeremy Inman joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's fifty-first episode (aka “The Sinkhole of Apathy”). TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for... Read More
Epilepsija bieži tiek saistīta ar mītiem, kas neļauj atbilstoši un pareizi uztvert šo slimību. Ko nozīmē epilepsija un kā ar to sadzīvot, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs, bērnu neirologs Jurģis Strautmanis, Latvijas Pretepilepsijas biedrības vadītājs, neirologs epileptologs Normunds Sūna un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas centra vadītāja, epileptoloģe Santa Ašmane. Šo raidījumu veidot rosināja kādas klausītājas vēstule. "Šo pacientu skaits [epilepsijas] ir gana liels, taču sabiedrība, kam nav ar to bijusi tieša saskarsme, ir maz informēta. Tas joprojām ir bubulis, kas labākajā gadījumā tiek pazīts kā krītamā kaite, no veciem stāstiem cilvēki ir dzirdējuši, ka lēkmes brīdī vajadzētu iebāzt karoti mutē. Esmu epilepsijas paciente daudzus gadus, pēdējā laikā man ir aktualizējušās tā saucamās lielās krampju lēkmes, kas rada izbīli un nesaprašanu klātesošajos. Par šo vērsties radio mani pamudināja tas, ka mans darba devējs mani atlaida no darba tieši šīs slimības dēļ, jo kolēģi esot sūdzējušies, ka manas lēkmes darbavietā ir traucējošas. Lai gan es varu saprast arī kolēģus, skaidrs arī tas, ka sabiedrība ir ļoti nezinoša par epilepsiju un baidās no epilepsijas pacientiem. Pēdējo reizi man lēkme sākās publiskā vietā bez pazīstamu cilvēku klātbūtnes. Rezultātā tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču slimnīcā es sastapos ar milzīgiem zilumiem uz rokām, kas liek secināt, ka klātesošie manas lēkmes laikā centušies visiem spēkiem saturēt, tātad nezināja, kā pareizāk rīkoties." Klausītāja aicina veidot sarunu gan par pašu slimību, gan tās izpausmēm, gan arī par to, ko sabiedrībai vajadzētu zināt, sastopoties ar epilepsijas lēkmi. Arī par aizspriedumiem un par to, ka vajadzētu būt atbalstošai darba videi un arī cilvēku attieksmei. "Epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, ko rada bojāti neironi, ir nervu šūnas, kas nestrādā pareizi un rada nepareizus impulsus, kas izplatās pa visām smadzenēm un rada lēkmes. Lēkmju veidi ir daudz un dažādi. Un paplašinātā epilepsijas definīcija ietver - pie epilepsijas pieskaita arī bioloģiskās un sociālās sekas, ko radās šī slimība," skaidro Jurģis Strautnieks. "Dzirdējām no pacienta stāstītā, ka viņa atlaista no darba. Ir aizspriedumi pret pacientiem, arī sekas pieskaita pie epilepsijas simptomiem." "Epilepsija vienmēr izpaužas ar lēkmēm, lēkme nozīmē pēkšņu sākumu un pēkšņas beigas, kaut kas no skaidrām debesīm sākas, beidzas, ilgums ir pusminūti, minūti, 2-3 minūtes. Ir atsevišķi laika veidi, kas var ilgt arī sekundes," skaidro Normunds Sūna. "Var būt īpašas sajūtas vai kādas kustības, kas var būt raustīšanās, kas varbūt ir automātiski kustības, tas var būt vienkārši sajūtas kā notirpums, sāpes, tie var būt redzes lietas vai dzirdes traucējumi, emocionāli spēcīgi pārdzīvojumi. Bieži vien ir apziņas zudums." "Pirms pāris gadiem ar studentiem veicām pētījumu par sabiedrības informētību par epilepsiju, būtībā tās izpausmes, kas nav saistītas ar krampjiem, maz atpazīst sabiedrībā kā epilepsijas izpausmi," turpina Normunds Sūna. "Cilvēkiem pārsvarā asociējas epilepsija tieši ar krišanu, ar krampjiem, tā saucamo krītamo kaiti. Nav tā, ka epilepsija var izpausties pilnīgi dažādos veidos, tomēr ir zināmas likumsakarības, kā lēkme sākas, kā beidzas, kā izplatās. Tiklīdz ir kādi lēkmjveida stāvokļi, jāvēršas pie zinoša speciālista, kas iztaujā par simptomiem, par aculiecinieku redzēto. Ļoti noderīgi ir mājas video, ja kāds no ģimenes locekļiem uzņem, kā lēkme izskatās, to var ļoti labi izpētīt, apskatīt. Vienmēr tiek nozīmēti papildus izmeklējumi, kas atbalsta vai samazina iespēju, ka šī lēkme ir epilepsijas lēkme. Bet daļā gadījumu paliek arī tāda neskaidrība, ne vienmēr varam pateikt, ka kāds lēkmjveida stāvoklis simtprocentīgi ir epilepsija. Viena no epilepsijas sliktajām īpašībām ir tieši nenoteiktība. Lēkme var sākties jebkurā brīdī, nevar iepriekš ieplānot, ka man piektdien sešos būs lēkme un tad es būšu mājās savā dīvānā, un būs, kas man palīdz. Tā var sākties darbā, uz ielas vai mašīnā, vai vilcienā. Tā rada ļoti daudz stresa pašam pacientam un arī apkārtējiem." Klausītāji interesējas, vai var palīdzēt ģenētiskās analīzes? "Ģenētiskie izmeklējumi šobrīd bērniem ir kā trešais lielais stūrakmens: elektroencefalogramma, magnētiskā rezonanse un ģenētiskie izmeklējumi. Šobrīd ģenētikas attīstība ir tādā līmenī, ka visbiežāk mēs spējam atrast ģenētisku iemeslu bērniņiem ar ļoti smagām epilepsijām, kurus izraisa kāds viens konkrēts gēns. Tie gēni katru gadu tiek atklāti arvien jauni, jau ir vairāki simti zināmi, kas to izraisa," skaidro Jurģis Strautmanis. "Epilepsija, kas ir cilvēkiem ar labu garīgo attīstību, ar spēju iekļauties sabiedrībā, kaut arī tās ģimenē ir vairākiem, visbiežāk tā ir daudzu gēnu kombinācija, ko mūsdienu ģenētikas metodes vēl nespēj atklāt. Ja ir runa par pieaugušu sievieti, kurai no 20 gadu vecuma ir epilepsija, visticamāk, mūsdienu ģenētikas iespējas nespēs noteikt risku precīzi un nespēs atrast kaut kādus konkrētus gēnus."
Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir devis Krievijai laiku līdz piektdienai izlemt par kara apturēšanu Ukrainā, citādi solītas jaunas sankcijas, kas būs sāpīgas Maskavai. Krievijas uzsāktais karš īpaši izdevīgs ir bijis Indijai, kas pēdējo gadu laikā lēti iepirkusi daudz Krievijas naftas, tajā skaitā tirgojot to tālāk pasaulē dārgāk. Bet Lietuvā ir kritusi valdība pēc tam, kad no amata atkāpās premjerministrs. Aktualitātes analizē politologs Arnis Latišenko un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Māris Cepurītis. Lietuvas valdība izrādījusies neilglaicīga Premjerministra Gintauta Palucka valdība stājās pie savu pienākumu pildīšanas 2024. gada decembrī pēc tam, kad viņa pārstāvētā Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija bija guvusi spožus panākumus Seima vēlēšanās. Sociāldemokrāti nevēlējās veidot koalīciju ar kādu no samērā ilglaicīgajām partijām – Tēvzemes savienību jeb Kristīgajiem demokrātiem, Zemnieku un zaļo savienību vai Liberāļu savienību, kas visi tiek raksturoti kā drīzāk konservatīvas ievirzes spēki. Tā vietā par sociāldemokrātu koalīcijas partnerēm kļuva divas pēdējos gados dibinātas partijas: kreisi centriskā Demokrātu savienība „Par Lietuvu” ar kādreizējo premjerministru Sauļu Skverneli priekšgalā un nacionālistiskā un populistiskā „Nēmunas rītausma”, kuras dibinātājam un līderim Remigijum Žemaitaitim ir, cita starpā, antisemīta reputācija. Tomēr Palucka kabineta klupšanas akmens, kas novedis pie 4. augustā notikušās valdības demisijas, izrādījusies nevis koalīcijas politiskā struktūra vai kādas starppartiju sadarbības problēmas, bet gan pats premjers. Viss sākās ar it kā nevainīgu sociālo tīklu publikāciju, kurā premjerministrs redzams makšķerējot karpas kopā ar miljonāru Tautvīdu Baršti un Druskininku pilsētas mēru Ričardu Maļinausku. Tas kļuva par signālu mediju interesei par valdības galvas biznesa sakariem, atklājot vairākus aizdomīgus faktus. Paluckim daļēji piederošs uzņēmums saņēmis aizdevumu ar īpašiem noteikumiem no Lietuvas Nacionālās attīstības bankas, kad tā līdzīpašnieks jau atradies premjera amatā. Sāka uzpeldēt netīkamas detaļas no pagātnes, saistītas ar aizdomīgiem privatizācijas darījumiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, esot Viļņas pašvaldības administrācijas vadībā. Par vaiņagojumu visam kļuva atklājums, ka premjerministra svainei piederošs uzņēmums saņēmis vairāk nekā 170 tūkstošus Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma dažādu elektroiekārtu ražošanas projektam un šī projekta ietvaros pasūtījis bateriju sistēmas par 145 tūkstošiem jau minētajā Palucka uzņēmumā. Pēc preses publikācijām izmeklēšanu uzsāka arī Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests, Īpašās izmeklēšanas dienests un Augstākā amatpersonu ētikas komisija. Kad Viļņā sākās protesti, savienība „Par Lietuvu” piedraudēja pamest valdības koalīciju, un arī prezidents Gitans Nausēda pieprasīja no premjerministra pierādījumus par apsūdzību nepamatotību vai demisiju, Gintauts Palucks izvēlējās pēdējo. Tas nozīmēja arī valdības atkāpšanos. Tā kā jaunu valdību Seims, visdrīzāk, apstiprinās tikai septembrī, kad būs atgriezies no vasaras brīvdienām, esošais kabinets turpinās darbu pagaidu valdības statusā līdzšinējā finanšu ministra Rimanta Šadžus vadībā. Tramps arī pavicina kodolmilnu Krievijas varasvīru plātīšanās ar savu kodolarsenālu, dodot mājienus par tā iespējamu lietošanu, ja agresorvalsts nonāktu kritiskā situācijā, jau kļuvusi par ierastu lietu. Visbiežāk šo „kodolmilnas” vicināšanu Kremlis uztic kādreizējam prezidentam, šobrīd Valsts drošības padomes priekšsēža vietniekam Dmitrijam Medvedevam, uz kura izrunāšanos Rietumos, savukārt, jau ierasts īpaši nopietni nereaģēt. Tāpēc daudziem, domājams, bija pārsteigums, kad pēc kārtējiem apokalipses piesolījumiem no Medvedeva puses prezidents Tramps pagājušajā 1. augustā vienā no saviem sociālo tīklu kontiem ierakstīja: „Pamatojoties uz bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva [..] ārkārtīgi provokatīvajiem paziņojumiem, esmu pavēlējis divām kodolzemūdenēm ieņemt pozīcijas atbilstošos reģionos, ja nu gadījumā aiz šiem muļķīgajiem un uzkūdošajiem paziņojumiem slēptos kas vairāk.” Kā norāda eksperti, aiz Baltā nama saimnieka paziņojuma diezin vai slēpjas konkrēta militāri stratēģiska akcija. Tik nav skaidrs, kas domāts ar „kodolzemūdenēm” – ar kodolieročiem aprīkotas zemūdenes vai zemūdenes ar kodolreaktora dzinēju, kādas ir visas šobrīd Savienoto Valstu Jūras spēku sastāvā esošās. Jau kopš aukstā kara laikiem gan Savienoto Valstu, gan Krievijas zemūdens flotes vienības, tai skaitā ar kodolieročiem uz klāja, regulāri uzturas pasaules okeānā, arī rajonos, no kuriem var dot triecienu pretējās puses teritorijai. Prezidenta paziņojums, tādējādi, pamatā uztverams kā deklaratīvs žests, kas iekļaujas pēdējā laikā pret Kremli vērstās daudz nīgrākās retorikas kontekstā. Kā zināms, sākotnēji agresorvalstij doto piecdesmit dienu termiņu miera procesa uzsākšanai Baltā nama saimnieks pagājušonedēļ pamatīgi saīsināja, un nu Krievijai jārēķinās ar iespējamām sankcijām jau šopiektdien 8. augustā. Tajā pat laikā šodien, 6. augustā, Maskavā ierodas Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs, kuram līdz šim bijusi Putinam īpaši izdabājoša sarunvedēja reputācija. Iepriekšējo reizi viņš Maskavā bija aprīlī, toreiz pauda optimismu par Putina vēlmi uzlabot attiecības ar Vašingtonu un, attiecīgi, gatavību vienoties par karadarbības pārtraukšanu. Šim optimismam izplēnot, Vitkofs uz laiku nozuda no Krievijas–Ukrainas miera sarunu skatuves, pārslēdzoties uz Tuvajiem austrumiem. Nu atliek vien minēt, ko sola viņa atgriešanās. Indija nepiekrīt grēkāža lomai 4. augustā intervijā telekanālam CNBC Donalds Tramps nāca klajā ar skarbiem piesolījumiem Indijai, zīmējot to kā teju galveno Putina kara mašīnas eļļotāju. Indija pērkot Krievijas naftu un Krievijas ieročus, un par to tiek solīts jau rīt ieviest vēl lielākus ievedmuitas tarifus – vēl papildus tiem 25%, kuri tika izsludināti jau pagājušonedēļ. Agrāk no Indijas puses izskanējuši pat signāli, ka tā varētu atteikties no lētās Krievijas jēlnaftas importa, taču realitātē to izdarīt ir ļoti grūti, katrā ziņā ātrā laikā. Krievijas fosilo energoresursu eksports uz Dienvidāzijas lielvalsti nav iesācies vakar un pat ne pirms trīs gadiem – tas notiek jau desmitgadēm ilgi un šobrīd veido apmēram trešdaļu no Indijas naftas importa, nodrošinot apmēram ceturto daļu no valsts vajadzībām. Attiecīgā energoresursu plūsma jau ierēķināta ekonomikas attīstības prognozēs. Indijas ekonomika, jau pašreiz ceturtā lielākā pasaulē, turpina augt, un arvien vairāk indiešu ģimeņu var atļauties savu auto vai motociklu. Tiek lēsts, ka ap 2030. gadu Indija apsteigs Ķīnu naftas produktu patēriņa ziņā. Strauja atteikšanās no Krievijas naftas nozīmētu smagu naftas produktu deficītu un, attiecīgi, cenu kāpumu ne tikai Indijā, bet arī starptautiskajā tirgū, kad milzīgā valsts steigtos meklēt citus piegādes avotus. Pie tam izvēle ir ierobežota, jo, līdzīgi kā Krievijas nafta, sankcionēts ir arī imports no Irānas un Venecuēlas, no kuru fosilā kurināmā Indija jau savulaik ir atteikusies. Ievērojot visu iepriekš teikto, nav brīnums, ka pirmdien Ņūdeli pauda: Savienoto Valstu vēršanās pret Indiju ir negodīga un neattaisnota. Rietumi tagad domājot sodīt indiešus, kamēr paši turpina iepirkt, piemēram, krievu minerālmēslus un citas ķimikālijas. Kā spriež eksperti, premjerministra Narendras Modi valdība visdrīzāk centīsies manevrēt, turpinot sarunas ar Vašingtonu un meklējot, ar ko pamazām aizvietot Krievijas jēlnaftu. Tajā pat laikā šodien Maskavā ieradies Indijas premjera nacionālās drošības padomnieks Adžits Dovals, lai apspriestu gan par turpmāko ekonomisko un drošības sadarbību, gan šogad paredzēto Vladimira Putina vizīti Indijā. Sagatavoja Eduards Liniņš.
Medības var būt dažādas - tostarp, izmantojot fotoaparātu. Ieguvums - skaisti un vērtīgi attēli, kuri sniedz arī nozīmīgus datus pētniecībai un ne tikai tas vien. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas ir fotomedības. Stāsta "Daba laba" pārstāvis Reinis Pižiks un "Lūzumpunkts" vadītājs Māris Lazdiņš. "Esmu mednieks jau no 18 gadu vecuma. Tas ir ļoti līdzīgi, kad tu esi ar ieroci mežā, vai tu esi ar ieroci, ko sauc par fotoaparātu. Visas maņas, situācijas un notikumi ir diezgan līdzīgi," par foto medībām stāsta Reinis Pižiks. "Cilvēks sēž mašīnā, briedis iznāk, viņš [cilvēks] ir satraucies, viņam pulss ir kā 100 metru skrējējām un viņš bildē, elso. Un tad zvērs aizskrien. Fotomedības ir tādas pašas kā medības, tikai pēc veiksmīgi izdarīta šāviena medībās [parastās] tev ir jāiet un ir vesels notikumu komplekss, kas ir jādara. Foto medības ir ļoti līdzīgas medībām." Reinis Pižiks arī atzīst, ka pirmo reizi, kad fotomedību laikā cilvēki pamana dzīvnieku dabā, viņi ir satraukušies un skaļi, un zvērs aizskrien prom. Cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar foto medībām, vajadzētu iepazīt dzīvnieka uzvedību. "Ir jāzina, nevari vienkārši paņemt fotoaparātu un tad es braukšu... Tā var darīt, bet tad nedabūsi ļoti kvalitatīvas bildes, vienkārši dabūsi kaut kādas smukas ainiņas," norada Reinis Pižiks. Pats viņš nodarbojas gan ar medībām, gan fotomedībām. "Tu pavasarī brauc pa Ances mežiem, iznāk no meža medņu gailis un viņš tevi apstādina. Iznāk uz ceļa kā policists un apstādina. Protams, nebraucu malā. Izkāpu ārā, paņemu telefonu un viņš man nāk virsū, un taisa savu slaveno riesta deju un savu skaņu. Viņš ir uzvilcies, jo vienreiz gadā iet uz zaļumballi. Viņam ir vienalga, ka tu esi ar divtonnīgu mašīnu. Tāpēc martā uzmanīgi brauciet pa Latvijas Valsts mežu ceļiem, viņiem tur ir zaļumballe." Reinis Pižiks atzīst, ka fotogrāfi ir iecienījuši gan saullēktu, gan maģisko mirkli pirms saulrieta, kā arī, protams, jāņem vērā, ka dzīvnieki negribēs skaisto kadru mednieku pielaist sevi ļoti tuvu. Tāpēc jāizvēlas atbilstoša fototehnika. "Zvēram Robins Huds varbūt varēja pieiet ļoti tuvu klāt vai Čaks Noriss, bet mūsdienu cilvēks tuvu nevar pieiet, tad tehnika nāk talkā. Fotogrāfijās ir ļoti skaisti, ja, piemēram, kādam stirnu āzim redzi skropstu. Vai briedis, kad bauro, ka tu redzi garaiņus, kas ceļas no elpas. Silts organisms zaļumballē, viņš viņš bauro un auksts rīts septembrī. Lai bilde būtu kvalitatīva, tehnikai ir ļoti labai jābūt." Kameras tiešām ir ļoti dārgas, lai šādus kvalitatīvus attēlus uzņemtu. Ierakstā uzklausām Kasparu Vaišļu, kurš ir mednieks jau trešajā paaudzē un jau 26 gadus ir medību kluba "Jaunjelgava" biedrs. Kopš 90. gadu beigām viņš uz mežu dodas ar videokameru un visvairāk viņam patīk filmēt briežus bauru laikā.
Naudai ir nozīme, par to nav ne mazāko šaubu. Izrādās, nauda var pati pelnīt sevi - kā tas iespējams un kā ar naudu rīkoties gudrāk, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs un Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. Kāda ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība? Toms Kreicbergs atzīst, ka vienmēr varētu būt daudz labāk. Salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem, izpratne atpaliek, no otras puses pēdējo 5-10 gadu laikā cilvēki aizvien vairāk interesējas par to, kā labāk pārvaldīt savu naudu, kā ieguldīt "Kopumā tendence, manuprāt, šobrīd ir diezgan pozitīva," vērtē Toms Kreicbergs. Kaspars Peisenieks piekrīt, ka interese pieaug. "Līdz kaut kādam ideālam stāvoklim droši vien ir ļoti tālu. Mēdz teikt, ka mēs atpaliekam dažus gadus no igauņiem finanšu pratībā, tad igauņi paši saka, ka viņi atpaliek dažus gadus no somiem, somi savukārt saka, ka viņi dažus gadus atpaliek no zviedriem, un zviedri saka, ka viņi daudzus gadus atpaliek no amerikāņiem. Visiem, lai kur skatītos, ir kur augt," norāda Kaspars Peisenieks. "Labā lieta ir, ka mēs iesākam no salīdzinoši zemas bāzes, tad ir iespēja tādam ļoti straujam pieaugumam. Šķiet, ka pēdējos gados esam uzņēmuši salīdzinoši strauju pieaugumu interesē. Darbībās tas vēl būtu jāierauga, jo mēs redzam, ka iedzīvotāju nauda banku kontos turpina stāvēt lielos apmēros, kas arī nav slikti, drošības spilveniem jābūt, bet nu gribētos, ka tā nauda tiek jēdzīgāk izmantoti, lai cilvēki arī pelnītu un vairotu savu turību. Bet esam uz pareizā ceļa." Aija Brikše norāda, ka salīdzinājumā ar citām OECD valstīm, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir vidēja. Investīciju ziņā atpaliekam no citām valstīm. "No pēdējiem datiem redzam, ka viena no zinošākajām, ieinteresēkajām grupām ir Latvijas skolēni. Tās, es domāju, ir ļoti labas ziņas. Viņi arī atzīst, ka ģimenēs runā par naudas lietām, un tas vieš cerību, ka ir jauna paaudze, kurai šīs tēmas interesē, un viņi zināšanu jomā kaut kādos jautājumos pārspēj pieaugušos, savus skolotājus, vecākus. Tās ir labas ziņas," uzskata Aija Brikše. Runājot par ieguldīšanu, Toms Kreicbergs atzīst, ka arvien cilvēkiem ir stereotips, ka ieguldīšana ir tas pats kazino un, iespējams, var vinnēt un, iespējams, var zaudēt. "Ar šo stereotipu ir nedaudz grūti cīnīties, jo patiesība ir tāda, ka ar dažiem ieguldījumiem tā ir un ar citiem ieguldījumiem ir daudz labāk. Ir jābūt zināšanām un izpratnei, lai spētu atšķirt, kas ir kazino un kas ir saprātīgi ieguldīšana," norāda Toms Kreicbergs. "Ja skatāmies ilgtermiņā, tad ir vismaz divi diezgan spēcīgi pelnoši ieguldījumu veidi, kurus nekādi ar kazino nevarētu salīdzināt. Viens ir diversificēts ieguldījums akciju tirgū. Tas nozīmē, ka ieguldām daudzu dažādu uzņēmumu akcijās. Šādi ieguldot, ilgtermiņā ir ļoti labas izredzes nopelnīt. Otrs lielais spēcīgais ilgtermiņa ieguldījums būtu nekustamajā īpašumā, kas Latvijā cilvēkiem varbūt ir vieglāk saprotams. Nopērc dzīvokli, izīrē - tas arī ilgtermiņā ar saviem riskiem, bet ir diezgan uzticams veids, kā vairot bagātību. Tad atkal ir citi, kas tiešām ir riskanti, spekulatīvi ieguldījumi, vienalga, vai tas būtu tā saucamais "forex" vai "day trading", vai tagad populārais kripto, tur tiešām var sanākt kā kazino." Kaspars Peisenieks norāda, ka cilvēkiem pietrūkst zināšanas par investīcijā un arī uzdrīkstēšanas investēt, paskatīties, nerunājot par kādu soļu veikšanu. "No sākuma jārēķinās, it īpaši, kad uzsākam visu procesu, ne tikai ar to, ka naudu ieguldīt, bet arī laiku. Un laiku atkarībā no tā, ko ar investīcijām vēlāmies darīt. Jjebkurā gadījumā no sākuma jāiegulda laiks, lai vispār saprastu, kas tas ir," atgādina Kaspars Peisenieks. "Visiem gribētos vienkāršāko īsceļu - man ir nauda, pasaki, ko man darīt, lai es būtu pelnošs? Jābūt gataviem arī laiku ieguldīt, jo zināšanas būs ar vislielāko atdevi. Ja vienreiz izpētīsim veidu, kā mums katram dots savs ieguldījums tālāk virzīt, tur varētu būt vislielākais ieguvums. Varbūt ir kļūda, ka no sākuma neveltām pietiekami daudz laika." Arī klausītāji norāda, ka nav viegli veikt ieguldījumus, atlikt naudu, ja ir pietiekami daudz ikdienas maksājumu. "Protams, ir liela sabiedrības daļa Latvijā, ja mēs skatāmies uz reāliem ienākumiem, it īpaši, ja tev ir ģimene, ir bērni, mēneša beigās nekas daudz pāri nepaliek," piekrīt Toms Kreicbergs. "Tajā pašā laikā katram ir tā godīgi jāpaskatās uz savu situāciju, jo man ir paziņas, kas pelna, teiksim, 700-800 eiro mēnesī un nekas daudz nepaliek, un ir paziņas, kas pelna trīs un četrus tūkstošus mēnesī, un viņiem arī nekas daudz nepaliek. It kā viņi dzīvo vienā valstī un viņiem ir pieejami vienādi produkti un viss pārējais, bet tu pamanījies dažreiz iztērēt visu, kas tev ir. Ir sabiedrības daļa, tie varbūt ir 20-30%, kuriem ienākumi jau ir diezgan augsti, tāpat nesanāk neko atlikt. Tur gan vajadzētu rūpīgi paskatīties uz to, kā mēs tērējam un kādas ir mūsu prioritātes - vai tas ir dzīve šodien, vai mēs tomēr arī gribam padomāt par to, ka nākotnē mums varētu būt nedaudz vairāk brīvības, vai tas ir strādāt mazāk vai ceļot vairāk, vai nopirkt māju, vai kādas mums ir tās prioritātes." Aija Brikše arī norāda, ka cilvēkiem finanšu paradumi primāri ir vairāk saistīta ar to, kā viņš rīkojas, nevis ar pieejamo naudas daudzumu. "Cilvēki, kuri saņēma lielāku atalgojumu, manā gadījumā, es piecus cilvēkus mentorēju, redzēju gluži pretēju ainu, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem ir uzlikuši sev nepieciešamās apdrošināšanas, viņi ir uzlikuši sev regulāro maksājumu uzkrājuma kontā, un viņi, patiesību sakot, ļoti rūpīgi plāno savu budžetu, viņi arī investē pensiju trešajā līmenī. Ar to naudas daudzumu, kas viņiem ir, viņi tiešām ļoti pārdomāti rīkojas," pieredzē daļas Aija Brikše. "Bet tad ir viens posms, kurā cilvēks sāk saņemt vairāk, un tas, kas bieži vien notiek, nevis viņš sāk investēt vai vairāk iemaksāt pensiju trešajā līmenī, bet viņš nopērk dārgāku mašīnu, viņš izvēlas citas ekstras savā dzīvē. Īsti arī labāks nekas nav izgudrots par to, ka vienkārši sākt regulāros vispirms uzkrāšanas un pēc tam ieguldīšanas paradumus. Arī šiem cilvēkiem, kuriem bija lielāki ienākumi, mēs arī sākām kaut ar nelielām summām viņiem vispār mācīt uzkrāt, atlikt katru mēnesi naudu, izvērtēt savus iepirkšanās paradumus, restorānu paradumus un tā tālāk."
Vasara ir atvaļinājumu laiks un daudzi no mums izvēlas doties atpūsties ārpus Latvijas, ļoti bieži, izmantojot tieši aviopārvadājumus. Taču ceļojot var gadīties dažādas ķibeles - aizkavēti vai atcelti reisi, neparedzami klimatiskie apstākļi, kas rada šķēršļus, pazuduši dokumenti vai ceļojumu somas. Kā ceļot droši un par ko jāpadomā, pirms uzsākam atvaļinājuma piedzīvojumus, intersējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktores vietniece Inta Bērante-Sukaruka un ceļotājas Alīna Andrušaite un Zane Eniņa. Raidījuma viešņu ieteikumi, padomi un skaidrojumi drošākai ceļošanai: Ceļojums sākas ar pases derīguma termiņa pārbaudi! Iepriekš vajag pārliecināties, kādi noteikumi ir spēkā kurā valstī, jo ir valstis, kur nepieciešams sešu mēnešu derīguma termiņš. Jāņem vērā, ka ir valstis, kur nepieciešama elektroniskā ieceļošanas atļauja. Tagad tāda nepieciešama arī iekļūšanai Lielbritānijā. Tā ir ceļotāja atbildība, noskaidrot, kādi dokumenti nepieciešami ieceļošanai kādā valstī un kādi ir derīguma termiņi personu apliecinošiem dokumentiem. Kādā Āzijas valstī secināt, ka beidzies derīguma termiņš kādam dokumentam, tas var radīt daudz sarežģījumu. Ļoti noderīgi ir iegādāties ceļojuma apdrošināšanu. Dodoties tālākos ceļojumos, būtiska ir arī veselības apdrošināšana, kā arī ieteicams rūpīgi izlasīt noteikumus, ko tā paredz. Runājot par ceļošanas transporta izvēli, arī jāzina attiecīgās valsts noteikumi par apdrošināšanas nepieciešamību. Ceļojot ar savu auto, jāņem vērā, ka ir dažādi ceļu izmantošanas noteikumi. Eiropā vairākās valstīs ir nepieciešamas "ceļa vinjetes" [autoceļu lietošanas nodeva] un tās jānovieto pareizā vietā uz auto vējstikla, lai sistēma nolasa. Jābūt arī uzmanīgam par stāvēšanas iespējam. Nezinot katras pilsētas un valsts stāvēšanas noteikumus, var viegli iekulties nepatikšanās. Stāvēšanas noteikumi mēdz būt sarežģīti. Arī ceļu satiksmes noteikumi valstīs mēdz atšķirties. Lai pēc tam nesaņemtu dārgu pastkarti ar pēcapmaksu no kādas valsts policijas, der iepazīties arī ar ceļošanai izvēlētās valsts ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgi pārbaudīt arī auto tehnisko stāvokli pirms doties ceļā, lai bez liekiem izdevumiem varētu veikt ceļojumu. "Es jebkurā gadījumā gribētu cilvēkus rosināt ceļot un nesabīties," mudina Zane Eniņa. "Mēs vairāk runājam par problēmām un par cilvēku tiesībām saņemt dažādas kompensācijas vai apdrošināšanu. Drošībai ir jābūt, bet tie būs ļoti reti gadījumi. Es ceļoju vairāk nekā 10 gadus un intensīvi, un tikai šogad pirmoreiz dzīvē man nācās izmantot apdrošināšanas pakalpojumu. Tas nozīmē, ka visus iepriekšējos ceļojumus nekas tāds nav bijis. Tas nenozīmē, ka problēmas nav, viņas vienmēr kaut kur būs un parādīsies, bet cilvēki tiks galā. Un arī ārvalstīs, cik man ir nācies lūgt kādam padomu vai palīdzību, cilvēki visur ir ļoti atsaucīgi. Neatkarīgi no tā, kurā valstī tu esi, kādā valodā runā cilvēki, kādi viņi ir, viņi tiešām vienmēr vēlas tev palīdzēt. Tādā ziņā es gribētu vienkārši cilvēkiem teikt: ceļojiet un nebaidieties!" Vēl kāds atgādinājums: Eiropas Savienības regula nosaka, ja lidojums aizkavējas vai tiek atcelts, pienākas ne tikai nogādāšana izvēlētajā galapunktā ar citu reisu, nepieciešamā aprūpe, piemēram, ēdināšana, ja ilgu laiku jāgaida, vai arī pat naktsmītnes izmaksas, ja ir jānakšņo, bet arī morālā kompensācija, kas ir no 250 līdz 600 eiro personai. Regula nosaka aviopasažieru tiesības, ja ir atcelts reiss vai atteikta iekāpšana. Ja reiss kavējas trīs stundas un vairāk un kavēšanās iemesli nav kādi ārkārtas apstākļi, pasažierim ir tiesības saņemt ne tikai aprūpi, bet arī prasītāja kompensāciju. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no lidojuma garuma un vai tas lidojums bija Eiropas Savienības iekšienē vai arī uz trešajām valstīm. Par katru gadījumu, kad reiss atcelts, der interesēties atsevišķi, kāda atlīdzība pienākas ceļotājam par attiecīgo kavējumu. Jāņem vērā, ka ne visi tehniskie traucējumi ir ārkārtas apstākļi. Ja ir apdrošināšana, par kompensācijas saņemšanu katrā konkrētā gadījumā der interesēties pie apdrošinātāja.
Special Guest Anthony Bowling joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's fiftieth episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is... Read More
Paaugstināts asinsspiediens ir veselības problēma, kurai var būt dažādi cēloņi, taču sekas vienmēr būs nopietnas. Kā vajadzētu ārstēt hipertensiju un kāpēc tas noteikti jādara, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle, ģimenes ārste Līga Bergmane un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. "Hipertensija pati par sevi ir nopietns riska faktors. Ja nav ārstēta laicīgi un veiksmīgi, var novest pie lielām katastrofām," norāda Iveta Mintāle. To dēvē par kluso slimību, jo, ja tā ir neliela, parasti nejūt, tāpat kā holesterīnu nejūt, paaugstinātu asinsspiedienu nejūt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sava veselība laiku pa laikam būtu jāpārbauda. Tas nozīmē arī kontrolēt asinsspiedienu. Veselīgs un labs spiediens ikvienā vecumā ir 120/ 80. "Hipertensijas pacienti ir vieni no galvenajiem, ar ko mums ir jāstrādā praksē," atzīst Līga Bergmane. "Tā kā šī saslimšana ir tiešām praktiski nejūtama pacientam, ļoti bieži mēs varam atklāt paaugstināto asinsspiedienu vai nu profilaktiskajās apskatēs, vai veicot pārbaudes vadītāja apliecības izsniegšanas." Inese Mauriņa norāda, ka gandrīz 30% pieaugušo ir hipertensija un Latvija nav unikāla, šī slimība ir ļoti izplatīta pasaulē. "Uztura bagātinātāji ir asinsspiedienu veicinoši. Nereti tie, kuri ir it kā svaru stabilizējoši vai pamazinoši, tie ir īpaši uzsvērti dažādos pētījumos, bet nemotivēta un nekontrolēta uztura bagātinātāju lietošana arī ietekmē asinsspiedienu un arī vielmaiņu," norāda Iveta Mintāle. "noteikti riska faktors ir bezmiegs. Jo ilgāk cilvēks neguļ, kas ir nozīmē, ka ļoti augsts stresa līmenis, hronisks stress, kurš nav sakārtots, kas tālāk izpaužas bezmiegā, ir grūti sakārtot asinsspiedienu. Parasti, ja sakārto miegu, vieglāk ir arī ārstēt asinsspiedienu." Nepieciešamības gadījumā raidījuma viešņas mudina ievērot cilvēkus ārsta norādījumus un lietot medikamentus. "Zāles ir viena lieta, spiediens tik ļoti arī nemainīsies, ja vien pacients izdarīs visu pārējo, ko no viņa ārsts prasītu, lai viņa veselība būtu pareiza, laba un ilgstoši laba," atgādina Iveta Mintāle. "Tā ir regulāra fizkultūra, tā ir pareiza ēšana, tas ir optimizēts svars, un, protams, nesmēķēšana - četras svētas lietas, ko tik ļoti pacienti negrib izpildīt. Bet tie ir riska faktori, kas liek asinsspiedienam ar laiku mainīties."
Special Guest Jad Saxton joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's forty-ninth episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is... Read More
Flavio de Souza, um dos criadores de Castelo Rá-Tim-Bum e de sucessos como Mundo da Lua e Rá-Tim-Bum, é o convidado do Provoca. Na conversa com Marcelo Tas, eles falam sobre o sucesso duradouro dos clássicos da TV Cultura, o surgimento do Castelo, outros trabalhos de Flavio e o papel da arte.O autor acredita que o segredo da longevidade está no “encontro de muita gente talentosa, animada em fazer e fazendo o melhor possível”. Também roteirista de Sai de Baixo, Flavio revela que a atração foi um dos maiores desafios de sua carreira, e que se surpreendeu com a repercussão.Por fim, Tas e Flavio refletem sobre a arte, e concordam: mesmo sem função definida, ela tem poder transformador.
y Ucrania se van a reunir pasado mañana este miércoles en Estambul. Lo ha confirmado el propio presidente Volodimir Zelenski sin dar muchos detalles, por ahora Rusia no se ha pronunciado al respecto, pero su agencia estatal TAS está informando sobre este encuentro. Sería la tercera ronda de conversaciones entre ambos. En las anteriores no ha habido grandes novedades salvo por intercambio de soldados y cadáveres, pero es noticia. Todavía del diálogo se tiene que celebrar, sobre todo cuando se siguen registrando bombardeos. Hoy, por ejemplo, Moscú ha vuelto a atacar Kiev, los rusos dicen, han ...
No guest. Just the TAS Crew (Terri Doty, J. Michael Tatum and Stephen Hoff) for That Anime Show's forty-eighth episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences.... Read More
Show synopsis: Welcome to "The Art and Science of Difficult Conversations," the podcast that takes you on a transformative journey through the world of interpersonal communication. Join us as we explore the delicate dance of dialogue, where we roleplay various scenarios, dissect how not to handle difficult conversations, and provide expert guidance on how to navigate them with finesse. In each episode, we'll dive into real-life situations, from workplace conflicts to personal disputes, and showcase the pitfalls of miscommunication. We will demonstrate how not to approach these challenges, illustrating common mistakes we all make. Learn with us as we uncover the strategies, techniques, and insights that empower you to approach difficult conversations with confidence and compassion. Tune in to "The Art and Science of Difficult Conversations" and transform your interactions for the better. Because when we communicate better, we live better. Show Notes: Is it possible to conduct layoffs in a way that's respectful and compassionate? According to Summer, there definitely is. In this week's episode, Lucie and Chris interview Summer Miller, an HR consultant who's focused on helping business navigate people-centered change. Through both her own personal experience and her work, she helps us understand: - Why the layoff conversations often seems too scripted and impersonal - How to manage risk while still being human - The importance of transparency and treating employees like grown ups - How to think about supporting employees through the transition - How to manage your own emotions if you're the one delivering the bad news Dr. Summer Miller is the CEO of SDM Integrative Consulting, where she helps businesses navigate change and growth without leaving people behind. Her approach is to help leaders integrate people-centered practices so their employees want to be part of the future they are building. As an advisor, educator, speaker, and facilitator, Summer works with people to build the capabilities needed for long-term success. She brings over 25 years of experience, including executive positions in HR, change, and transformation at U.S. Bank, and more recent work with small to mid-market businesses. Summer holds a doctorate in organizational leadership and a master's in organizational and professional communication. She is an educator at heart and teaches master's courses through the University of Minnesota and the University of Denver. She also serves on the boards of Joy Collaborative, How To Be Second, and American Indian OIC. She and her husband Jason have four school-age and three adult children and enjoy spending time creating community and connection as newer Minnesotans. Apple Podcasts Link For Show Contact Summer: Linkedin – https://www.linkedin.com/in/summermiller/ Website – https://www.sdmintegrativeconsulting.com Contact Chris and Lucie Check out the Mastering Difficult Conversations Course https://myleadershippotential.com/master-difficult-conversations-how-to/ Instagram - http://www.instagram.com/tas.difficultconvos YouTube: https://www.youtube.com/@TAS.difficultconversations Email – tas.difficultconversations@gmail.com Chris – www.linkedin.com/in/chriswonglmhc Lucie – www.linkedin.com/in/lucietesarova
Special Guest Kristi Kang joins Terri Doty and J. Michael Tatum for That Anime Show's forty-seventh episode. TAS may contain content and strong language that some listeners may find distressing or inappropriate for younger audiences. Listener discretion is... Read More
On the morning of January 13, 2010, two twin girls nicknamed Tas and Jas stood at the kitchen counter in their home in Conyers, Georgia, writing notes back and forth to each other in a little notebook, and giggling. The girls were late for school, and they were writing instead of talking because they didn't want to wake their mom up and get yelled at for missing the bus. They finished their notes and closed the notebook, then started getting ready to leave. When they would return home that afternoon, they would find their quiet home in this gated community in Georgia soaked with blood, and an unspeakable horror waiting for them in the master bathroom. For 100s more stories like these, check out our main YouTube channel just called "MrBallen" -- https://www.youtube.com/c/MrBallenIf you want to reach out to me, contact me on Instagram, Twitter or any other major social media platform, my username on all of them is @mrballenSee Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.
Are your B2B ads mysteriously tanking on Google? In this explosive episode, Ralph and Lauren sit down with landing page expert Tas Bober, founder of The Scroll Lab by Delphinium, to unpack Google's stealth February 2025 landing page compliance update—a change that's silently sabotaging paid traffic across the board. Tas reveals how Google's AI is now judging your UX with teacher-level scrutiny, how rage scrolling signals are reshaping campaign performance, and why navigation and anchor links are now critical for survival. You'll learn how to fix ad-to-landing page misalignment, boost conversion with smart layout shifts, and adopt “consumption rate optimization” as your new metric for success. Packed with anchor nav hacks and a case study showing a 265% lift in purchases, this episode is your no-BS blueprint for keeping your B2B funnel Google-proof.Chapters:00:00:00 - Kicking Things Off on Perpetual Traffic00:00:22 - What Our Listeners Are Saying00:02:04 - Meet Tas Bober: The Landing Page Strategist00:02:45 - The Google Update No One Saw Coming00:04:42 - Why Relevance and UX Now Rule Ads00:07:00 - What Makes a Landing Page Actually Work00:09:16 - Ignore Google's Changes? Here's What Happens00:13:57 - Smart Ways to Build Pages That Convert00:19:13 - Picking the Right Tools for the Job00:21:33 - What This Google Update Really Means00:22:10 - How to Stay Google-Compliant in 202500:27:09 - Crushing Objections Before the Sales Call00:29:01 - Why Relevance Is Your Ultimate Differentiator00:35:25 - Personalization + Dynamic Pages = Scalable Wins00:38:57 - The 4 Core Pages Every B2B Brand Needs00:42:08 - Final Takeaways and Where to Learn MoreLINKS AND RESOURCES:Tas Bober on LinkedInThe Scroll Labmake data driven marketing decisions with confidenceThe 5 Forces SystemSUPERCHARGE YOUR MARKETING ROITier 11 JobsPerpetual Traffic on YouTubeTiereleven.comMongoose MediaPerpetual Traffic SurveyPerpetual Traffic WebsiteFollow Perpetual Traffic on TwitterConnect with Lauren on Instagram and Connect with Ralph on LinkedInThanks so much for joining us this week. Want to subscribe to Perpetual Traffic? Have some feedback you'd like to share? Connect with us on
Alan's Soaps https://www.AlansArtisanSoaps.comUse coupon code TODD to save an additional 10% off the bundle price.Bioptimizers https://Bioptimizers.com/toddEnter promo code TODD to get 10% off your order of MassZymes today.Bizable https://GoBizable.comUntie your business exposure from your personal exposure with BiZABLE. Schedule your FREE consultation at GoBizAble.com today. Bonefrog https://BonefrogCoffee.com/toddThe new GOLDEN AGE is here! Use code TODD at checkout to receive 10% off your first purchase and 15% on subscriptions.Bulwark Capital Bulwark Capital Management (bulwarkcapitalmgmt.com)Do you know how tariffs can affect your retirement? Join Zach Abraham's FREE Webinar “Tariff Edition” Thursday May 22 at 3:30 Pacific. Sign up at KnowYourRiskRadio.com today.Renue Healthcare https://Renue.Healthcare/ToddYour journey to a better life starts at Renue Healthcare. Visit https://Renue.Healthcare/ToddLISTEN and SUBSCRIBE at:The Todd Herman Show - Podcast - Apple PodcastsThe Todd Herman Show | Podcast on SpotifyWATCH and SUBSCRIBE at: Todd Herman - The Todd Herman Show - YouTubeSeattle still trying to surrender to Antifa // Treasury Secretary Admits Massive Fraud Potential, Commits to Change // Thank GOD this Presbyterian Sect Has Stopped Making DisciplesEpisode Links:WATCH: Rep. Jasmine Crockett, the dumbest member of Congress, debuts new game called, 'Trump or Trans.'"It would be so beautiful to see your bodies hanging from the tree" - Trantifa/Antifa members threatened an elderly couple leaving a @Riley_Gaines_ event at the @UW campus. Police had to escort them as the militants followed. Video by @KatieDaviscourt:King County public defender among 30 arrested after Antifa occupation of University of Washington building; "We are working with law enforcement and through our own disciplinary processes to ensure those responsible face appropriate consequences for their actions," said UW President Ana Marie CauceREP DEAN: "When can I expect the FBI at my door?" KASH PATEL: "You know who was targeted by a weaponized FBI? Me. You should read the book." DEAN: "Should we worry more about your memory or your veracity?" PATEL: "Your lack of candor. Your accusing me of perjury. Tell the people how I broke the law… Have the audacity to actually put the facts forward instead of lying for political banter. So you can have a 20-second donation hit."SEN. KENNEDY: "Did Jeffrey Epstein hang himself or did somebody kill him?" KASH: "I believe he hung himself in a cell in the Metropolitan Detention Center." KENNEDY: "Are you going to release all the information about that...before I die?"The left got its wish. Ed Martin won't be U.S. attorney for D.C. Instead, he'll get a senior DOJ job heading the investigation into Biden-era weaponization of the DOJ against conservatives. Be careful what you wish for, libs. You just might get it!Treasury Secretary testified today that 1/3 of the 1.5 billion Treasury payments were Untraceable in 2024. He explains that 500 million transactions, where the US Treasury issued payments were missing a Treasury Account Symbol (TAS). THAT ENDS… now every single payment requires a TAS number.PC-USA has decided to stop making disciples … thank GOD! - Not The Bee.ICYMI. During COVID times, Saddleback Church instructed members on how to administer "self-baptisms" - "You should be the only person in the water" - Protestia
On Wed.'s No Dunks, the guys discuss Tyrese Haliburton's historic Game 4 triple-double and where it ranks among the best individual performances this postseason, Pascal Siakam's insane conditioning, the Knicks not being able to get a stop, Rick Carlisle pushing all the right buttons, KAT's knee, and John Haliburton sightings. That, plus Tas does a deep dive on the NBA All-Rookie Team-to-All-Star pipeline.▶️ Join No Dunks on Playback : https://www.playback.tv/nodunks