Podcasts about Sarun

Diaspora un ziedošana dzimtenei ir nesaraujami jēdzieni. Bet, vai būs, kas turpina ziedot, aizejot trimdas paaudzei, kurai palīdzība Latvijai bija personiska dzīves misija? Kā pārvērst filantropijas tradīciju jaunajai diasporai saistošā ziedošanas kustībā? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, Latvijas Universitātes fonda vadītāja Zaiga Pūce, Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Andersons, "Latviešu Fonda" aktīvo projektu lietvede Elizabete Ludvika, kā arī Stella Ludvika-Pitkina.

“Vadītāju attīstībai nepietiek tikai ar vēlmi mācīties – jaunās prasmes ir jāizmēģina ikdienā.”Kas vadītājam patiesībā nepieciešams, lai viņam izdotos? Un kā personāla vadība var viņu atbalstīt, nepārņemot vadītāja atbildību?Šajā HR Podcast epizodē sarunājos ar MÁDARA Cosmetics personāla vadītāju Martu Kāli. Runājam par to, kā HR var kļūt par vadītāja sparinga partneri ar kuru iespējams atklāti pārrunāt sarežģītas situācijas, sagatavoties grūtām sarunām un kopā meklēt risinājumus.Marta dalās pieredzē, veidojot vadītāju mācības un atbalsta grupas. Pārrunājam, kāpēc ar vienu mācību dienu nepietiek, lai apgūtu jaunās prasmes, pieskārāmies jauno vadītāju pieredzei. Nonākot vadītāja lomā, cilvēkam nereti šķiet, ka tagad viss ir jāzina un jāspēj pašam.Sarunā runājam arī par:HR un vadītāja atbildības robežām;skaidru procesu nozīmi augošā organizācijā;vidējā līmeņa vadītāju kā komandas balsi;spēju sabalansēt biznesa rezultātus un cilvēku vajadzības;vadītāja autentiskumu un drosmi nebūt visvarenam;kļūdīšanos, pašrefleksiju un atbildību par savu attīstību;rūpēm par savu kapacitāti, robežām un resursiem.Šī ir saruna par vadītāju, kuram nav viss jāspēj vienam, un par personāla vadību, kas nevis atrisina problēmas viņa vietā, bet palīdz viņam augt, domāt un kļūt arvien patstāvīgākam savā lomā.Resursi:https://www.wsj.com/lifestyle/careers/managers-engagement-work-e50f8f5e?https://hbr.org/2023/05/more-than-50-of-managers-feel-burned-out?https://www.prnewswire.com/news-releases/new-research-from-mequilibrium-reveals-alarming-levels-of-stress-and-burnout-among-managers-302258910.html? HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Teorētiski mācīties latviešu valodu var gan bērni, gan arī pieaugušie visā pasaulē – daudzviet darbojas latviešu valodas un kultūras skolas, kur piedāvā bērniem jau vecumā no trim gadiem apgūt savu vecāku dzimto valodu. Ir arī pieejami kursi jauniešiem un arī pieaugušajiem. Un valodu tagad ērti mācīties arī attālināti. Vai citās valstīs dzīvojošie latvieši izmanto šo iespēju vai arī paļaujas – ja jau latviešu valoda ir ikdienas ģimenes saziņas elements, īpaši mācīties to nevajag? Bet kā tomēr motivēt bērnus un jauniešus atvēlēt laiku latviešu valodas mācībām un kāpēc latviešu valodas skolotāji apgalvo, ka valodu vairs nevar mācīt tā kā agrāk? Raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts sarunājas Latviešu valodas aģentūras direktores vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras latviešu valodas tiešsaistes nodarbību ilggadēja vadītāja, Annas Ziedares vasaras vidusskolas Austrālijā skolotāja Dace Anstrate, Toronto Latviešu skolas vadītāja Ilze Maksiņa, Birmingemas latviešu skolas "Saktiņa" vadītāja, kā arī Lielbritānijas izglītības nozares vadītāja Lita Temostikleusa, Cīrihes un Bāzeles latviešu valodas un kultūras skolas "Auseklis" vadītāja Ilze Šordereta un Adelaides (Dienvidaustrālijas) latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe.

ASV un Kanādas tirdzniecības sarunas cietušas neveiksmi un iespējams sankciju karš. Tāpat ASV pieteikušas jaunu sankciju kampaņu (Economic D-Day) pret Irānu, kādas varētu būt tās iespējamās sekas? Bet Islandē gaidāms referendums par iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību. Kādas ir Islandes un Eiropas Savienības šī brīža attiecības? Ārvalstu aktualitātes pārrunāsim studijā, kurā būs Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekle, direktora vietniece, vecākā pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis. ASV sankciju karš Pagājušās nedēļas nogalē sabruka ASV un Kanādas sarunas par abu valstu tirdzniecības attiecībām, un Vašingtona jau noteikusi jaunus 50 procentu muitas tarifus aptuveni 20 miljardu dolāru vērtām Kanādas precēm. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis, ka Otava aptur sarunas un atbildēs ar līdzvērtīgiem tarifiem, kas stāsies spēkā 8. septembrī. Abas puses vaino viena otru sarunu pārtraukšanā, kas līdz pēdējam brīdim tika uzskatītas par iespēju panākt plašāku vienošanos. Domstarpības skar ne tikai tarifus, bet arī abu valstu turpmāko ekonomisko attiecību principus. Vašingtona pieprasa lielāku piekļuvi Kanādas tirgum un izmaiņas automobiļu, tērauda un alumīnija tirdzniecībā. Savukārt Otava nevēlas piekāpties jautājumos, kurus uzskata par savas ekonomiskās suverenitātes sastāvdaļu, tostarp Kanādas tiesībām patstāvīgi veidot tirdzniecības attiecības ar citām valstīm. ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs apgalvo, ka Kanāda sarunu beigās izvirzījusi jaunas prasības, bet Kārnijs tās raksturojis kā nepieņemamas. Ja tarifu konflikts turpināsies, tā sekas būs jūtamas abās robežas pusēs. Kanāda ir cieši integrēta ASV ekonomikā, un īpaši ievainojamas ir autobūves, tērauda, lauksaimniecības un enerģētikas nozares. Savukārt ASV uzņēmumiem sadārdzināsies Kanādas izejvielas un citas importētās preces, kas var palielināt izmaksas arī amerikāņu patērētājiem. Kanādas valdība jau gatavo atbalsta pasākumus skartajiem uzņēmumiem un strādā pie alternatīviem eksporta tirgiem. Plašākā nozīmē konflikts apdraud arī līdzšinējo Ziemeļamerikas ekonomiskās sadarbības modeli. Abas valstis kopā ar Meksiku ir sasaistītas ar ASV–Meksikas–Kanādas nolīgumu, taču jaunā tarifu eskalācija var apgrūtināt tā nākotni. Kanādā vienlaikus pastiprinās diskusijas par nepieciešamību samazināt ekonomisko atkarību no ASV un ciešāk sadarboties ar citiem tirdzniecības partneriem. Tādēļ pašreizējais konflikts vairs nav tikai strīds par atsevišķām muitas likmēm – tas var kļūt par pagrieziena punktu ASV un Kanādas attiecībās, kas gadu desmitiem balstījušās uz ciešu ekonomisko integrāciju. ASV un Irānas ekonomiskās spriedzes Pirmdien, 24. augustā, ASV uzsāka jaunu ekonomiskā spiediena kampaņu pret Irānu, ko prezidenta Donalda Trampa administrācija nodēvējusi par “Economic D-Day” jeb ekonomisko D-dienu. ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņojis par plašāku sankciju piemērošanu Irānas naftas, finanšu un militārajam sektoram, kā arī uzņēmumiem un valstīm, kas palīdz Teherānai apiet līdzšinējās sankcijas. Vašingtona vēlas šādā veidā samazināt Irānas ieņēmumus un piespiest tās vadību piekāpties jautājumos, par kuriem līdz šim nav izdevies panākt vienošanos. Jaunās kampaņas būtiskākā atšķirība ir tā, ka ASV draud vērsties ne tikai pret pašām Irānas institūcijām, bet arī pret ārvalstu uzņēmumiem un finanšu iestādēm, kas turpina ar Irānu veikt darījumus. Īpaša uzmanība pievērsta Ķīnai, kas ir nozīmīgākais Irānas naftas pircējs. Vašingtona apdomā piemērot sankcijas arī Ķīnas bankām, kas iesaistītas Irānas naftas tirdzniecībā, kas varētu izraisīt jaunu saspīlējumu ASV un Ķīnas attiecībās, kas jau tā ir sarežģītas. Teherāna jaunos ASV draudus noraida, apgalvojot, ka sankcijas ir mēģinājums panākt Irānas pakļaušanos. Irānas ekonomika jau atrodas smagā stāvoklī - nacionālās valūtas kurss sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, bet augstā inflācija turpina mazināt iedzīvotāju pirktspēju. Vienlaikus Irānas amatpersonas draud atbildēt, tostarp ierobežojot naftas eksportu caur Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem enerģijas transporta ceļiem. Eksperti norāda ASV kampaņas iespējamie rezultāti tādēļ var būt atšķirīgi. Ja Vašingtonai izdosies būtiski ierobežot Irānas iespējas pārdot naftu un piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai, ekonomiskais spiediens uz Teherānu vēl vairāk pieaugs un tas varētu veicināt atgriešanos pie sarunām. Taču Irānai ir gandrīz piecdesmit gadu pieredze dzīvošanā sankciju apstākļos, un līdzšinējās sankciju kampaņas nav spējušas piespiest Teherānu atteikties no tās būtiskākajiem ārpolitikas mērķiem. Turklāt sankciju paplašināšana pret Ķīnas uzņēmumiem var pārvērst cīņu ar Irānu plašākā ekonomiskā konfliktā. Islandes referendums Sestdien, 29. augustā, Islandes iedzīvotāji referendumā lems, vai valstij atsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Šis balsojums pats par sevi nenozīmēs lēmumu par dalību Eiropas Savienībā. Pozitīva rezultāta gadījumā tiktu atsāktas sarunas ar Briseli, bet galīgais lēmums par iespējamo dalību būtu jāpieņem atsevišķā referendumā. Tādēļ pašreizējais balsojums ir jautājums par to, vai Islande vispār vēlas atkal izvērtēt dalības nosacījumus. Islande jau ilgstoši ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, lai gan nav tās dalībvalsts. Kopš 1994. gada tā kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, kas Islandei nodrošina pieeju Eiropas vienotajam tirgum un brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību. Islande ir arī Šengenas zonas dalībvalsts. Tādējādi valsts jau pārņem ievērojamu daļu Eiropas Savienības noteikumu, lai gan nepiedalās to pieņemšanā ES institūcijās. Pilnvērtīgai dalībai ES Islande pirmoreiz pieteicās 2009. gadā, laikā, kad valsti smagi bija skārusi pasaules finanšu krīze. Sarunas sākās 2010. gadā, un to gaitā tika slēgta vai provizoriski noslēgta virkne sarunu sadaļu. Tomēr 2013. gadā pie varas nāca eiroskeptiska valdība, kas sarunas apturēja, un 2015. gadā Islande informēja Briseli, ka vairs nevēlas tikt uzskatīta par ES kandidātvalsti. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija zivsaimniecība – nozare, kurā Islande īpaši sargā savas tiesības patstāvīgi noteikt nozvejas apjomus un pārvaldīt teritoriālajos ūdeņos esošos resursus. Tagad jautājums par dalību atkal aktualizējies gan ekonomisku, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Islandes ekonomiku ietekmē inflācija un nestabils kronas kurss, bet Krievijas karš Ukrainā un pieaugošā spriedze Ziemeļatlantijā un Arktikā mudinājuši vairāk runāt par ciešāku sadarbību ar Eiropas valstīm drošības jautājumos. Islandei pašai nav armijas, un tās drošība līdz šim lielā mērā balstījusies NATO un attiecībās ar ASV. Vienlaikus pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas likušas Islandē no jauna vērtēt, cik drošs ir līdzšinējais ārpolitikas modelis. Tomēr sabiedrībā nav vienprātības par atgriešanos uz iestāšanās ceļa. Atbalstītāji uzskata, ka dalība ES dotu lielāku ekonomisko un politisko stabilitāti, savukārt opozicionāri izrāda bažas par nacionālās suverenitātes ierobežošanu, īpaši zivsaimniecības jomā. Tieši zvejniecība, kas nodrošina aptuveni 40 procentus Islandes eksporta, varētu kļūt par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem iespējamajās sarunās. Islandes valdība jau paziņojusi, ka kontroli pār saviem zvejas resursiem tā uzskata par vienu no būtiskākajām nacionālajām interesēm. Sagatavoja Artis Tomsons un Eduards Liniņš.

Turpinām jūlija raidījumā aizsākto tematu par romantisko krāpniecību internetā. Krāpnieki arvien smalkāk izplāno dažādus veidus, kā, izmantojot cilvēku vajadzības pēc attiecībām un mīlestības, ievilināt viņus savos tīklos. Sarunā piedalās kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija.

21. augustā Māras dīķa krastā norisināsies starpdisciplinārs kultūrnotikums “Māras ezera balss. Dzīlēs”, kurā satiksies mūzika, performance, deja un zinātne. Sarunā pasākuma producente Ieva Niedre stāsta par pirms vairākiem gadiem aizsāktās “Māras ezera balss” tradīcijas atgriešanos un ieceri šoreiz īpašu uzmanību pievērst ūdenim un tā nozīmei pilsētvidē. “Ūdens tuvums, kas Rīgas pilsētai ir tik unikāls, – mēs to izmantojam pārāk maz un nepietiekami,” uzsver Ieva Niedre. Šogad mākslas programma papildināta arī ar zinātnes dimensiju, sadarbojoties ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un aicinot iepazīt Māras dīķa ekosistēmu. Viens no vakara centrālajiem notikumiem būs koncertperformance “Ko zina ūdens?”, ko veido dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Žistīne Eko un performanču māksliniece Beāte Poikāne. “Ūdens zina daudz ko, gandrīz visu,” saka Katrīna Paula Felsberga, atklājot performances filozofiski poētisko ieceri un domu par ūdeni, kas nepārtraukti cirkulē un glabā dažādu laiku pieredzi. Programmā skanēs gan Franča Šūberta, Bendžamina Britena un Pētera Plakida mūzika, gan īpaši šim notikumam radīts Annijas Annas Zariņas jaundarbs. Sarunā – arī par Ojāra Vācieša saikni ar Māras dīķi, mākslas un zinātnes sastapšanos un to, kā muzicēšanu ietekmē neierastā koncertvieta pie ūdens.  

Purvi ir nozīmīgi ne tikai plūdu un klimata pārmaiņu mazināšanā, bet arī nacionālās drošības kontekstā. Kādi pētījumi veikti par purvu lomu ne tikai dabas, bet arī militārajā aizsardzībā, kādā stāvoklī ir Latvijas purvi un kas ietekmē to ekosistēmas? Sarunā par šo tematu piedalās bioloģijas zinātņu doktore, LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne un vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Zinātņu prorektora dienesta Drošības pētniecības un inovāciju centra vadošais pētnieks Kārlis Dambītis.

Rentgens, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse – izmeklējumi, ar kuriem daudzi no mums dzīves laikā ir saskārušies, bet par kuriem joprojām ir daudz jautājumu.ORTO Talks podkāsta epizodē runājam par to, ar ko šie izmeklējumi atšķiras un ko ar katru no tiem iespējams ieraudzīt. Vai rentgena starojums ir bīstams? Vai magnētiskā rezonanse patiešām ir nekaitīga? Kas ir kontrastviela, un kāpēc atsevišķos gadījumos tā nepieciešama izmeklējuma laikā? Un kā ārsts izvēlas, kurš izmeklējums konkrētajā situācijā būs vispiemērotākais?Sarunā ar ORTO Klīnikas radiologu Dr. Pēteri Līkumu skaidrojam dažādu izmeklējumu iespējas un ierobežojumus, runājam par starojuma devām un mūsdienu tehnoloģijām, kā arī par to, kas ietekmē iegūtā attēla un izmeklējuma apraksta precizitāti.Pārrunājam arī, kāpēc dažādu speciālistu slēdzieni reizēm var atšķirties un kāpēc modernākais vai apjomīgākais izmeklējums ne vienmēr ir tas, kas pacientam konkrētajā brīdī nepieciešams.Pareizais izmeklējums pareizajā brīdī – par to, ko katrs izmeklējums spēj atklāt un kāpēc diagnostikā svarīga ir pamatota izvēle.Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Gatis Šļūka – “Latvijas Avīzes” karikatūrists un viens no pazīstamākajiem šīs jomas meistariem Latvijā. Šoruden klajā nāks jau piektā viņa karikatūru grāmata, turklāt visas iepriekšējās droši var dēvēt par dižpārdokļiem. Gata karikatūru tēmu loks ir ļoti plašs, un viņš neizvairās arī no jautājumiem, kuras mēdz apzīmēt kā politiski jūtīgus. Ja, piemēram, nesen kritiku un pat pārmetumus par rasismu izpelnījās Sabiles svētku gājiens, kurā bija parodēti “Bolt” kurjeri, arī Gata karikatūrās šie tēli parādās ne reizi vien, tāpat kā aktuālā nelegālās imigrācijas tēma. Sarunā arī par to, kāpēc dažas karikatūras īpaši satrauc politiķus, kā arī - vai karikatūrists nav izmirstoša profesija un kā to ietekmēs mākslīgā intelekta attīstība?

Ko nozīmē aktīva novecošana un kā saglabāt gan možu garu, gan veselību tad, kad jau krietns gadu skaits aiz muguras, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve, laikraksta "Latvijas Pensionārs" redaktore Liesma Kalve, Rīgas aktīvo senioru alianses ilggadēja biedre Aija Kehre, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais un "Onkoalianse" pārstāvis, aktīvs seniors Edgars Āboliņš.

Cilvēks un viņa mājdzīvnieks reizēm ir kā viens vesels. Kā ceļot kopā ar mājdzīvnieku un kas jāzina, lai mīlulis ceļojumā justos tikpat labi, kā viņa saimnieks, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas vetārsts Paulis Nartišs, Pārtikas un veterinārā dienesta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Gunita Zabita un Laura Stabulniece, kura ceļo kopā ar suņiem. Laura uz raidījumu ir atnākusi ar diviem Džeka Rasela terjeriem Kalī un Perrī. Kopā ar viņiem Laura devusies ceļojumos pa Latviju, kā arī uz Igauniju un šogad bijis arī tālāks ceļojums uz Horvātiju. Tas bija ceļojums ar auto. Galvenās prasības, kas jāņem vērā par suņu, kaķu un sesku nekomerciālu pārvietošanu, lai dotos, piemēram, uz Vāciju vai Franciju.  "Pirmais, ko es vienmēr vēlos atgādināt cilvēkiem, kas iegādājas dzīvniekus, lai nebūtu problēmu, uzreiz noformēt Eiropas parauga lolojumdzīvnieka pasi. Ja būs šī pase, ja būs identifikācija, kas ir mikročips, un ja būs obligātā vakcinācija pret trakumsērgu veikta zināmā termiņā, kurš ir noteikts jaunajiem kucēniem un kaķēniem ne agrāk kā 12 nedēļu vecumā, pieaugušiem dzīvniekiem, kad cilvēks viņu ir iegādājies, faktiski nekādu šķēršļu ceļošanai nebūs, ja vien cilvēks regulāri veic revakcināciju pret trakumsērgu," skaidro Gunita Zabita. "Jebkurā dienā varēja ņemt savu dzīvnieku, variet ņemt šo pasi un doties ceļojumā, ja galamērķa valstī nav šī papildus prasība par speciālo antiparazitāru apstrādi. Bet tā tādas valsts ir ļoti maz Eiropas Savienībā. Praktiski šķēršļu nav, ja ir noformēta pase, ir identifikācija, ir derīga obligātā vakcinācija pret trakumsērgu." Kā dzīvnieku sagatavot ceļojumam, it sevišķi, ja tas ir tālāks ceļojums ar lidmašīnu? Vai ir jādod nomierinoši līdzekļi? "Ja jums būs, piemēram, kaķis, kas savā dzīvē nav spēris kāju ārpus dzīvokļa, jebkura transportēšana, kaut vai uz veterināro klīniku, būs pārdzīvojums dzīvniekam. Es teiktu – pamēģiniet no sākuma ievietot viņu transportbūrī, ievietot viņu automašīnā, aizbraukt uz veikalu pēc piena. Protams, ar kaķi tas būs sarežģīti, jo šādā siltā laikā viņu nevar atstāt auto salonā nepieskatītu bez kondicioniera. Bet jūs sapratīsiet, kāds ir trauksmes līmenis jūsu dzīvniekam," norāda Paulis Nartišs. "Citreiz pietiek ar to, ka jūs mājās ieslēdzat putekļu sūcēju un dzīvnieks palien zem dīvāna un trīs dienas nelien ārā. Tas būs faktors, kas saimniekam ir objektīvi jānovērtē, pirms viņš šo dzīvnieku ņem ceļā. Ja tas ir kaķis un aviotransports un viņam ir bail no fēna, varbūt labāk nelidināt viņu pa gaisu. Ir dažādi šie nomierinošie bezrecepšu un recepšu medikamenti, bet viņi ir jātestē, kā konkrētā gadījumā strādās jūsu dzīvniekam, vai viņi spēs šo trauksmi mazināt. Kādas iedzimtas sirds problēmas, kuras iepriekš varbūt nepamanītas dzīvniekam, šādos trauksmes un stresa periodos var aktivizēties un dzīvnieks var iet bojā."

Mēs alkstam sastapt lielo un patieso mīlestību un ceram, ka tas izdosies, tomēr mūsu vēlmes kāds var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Kā nenokļūt romantiskās krāpšanas gūstā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija. "Nav viena cilvēka profila, kurš varētu nokļūt krāpnieku nagos. Gudrs, negudrs, bagāts, mazāk bagāts," norāda Rūta Treija. "Krāpnieki zvana un sūta e-pastus tūkstošiem cilvēku. Jautājums ir par tā saucamo "perfekto vētru", kā angliski saka, ka es šobrīd esmu tieši tajā situācijā, kad man šo uzmanību vajag. Ļoti bieži tiek izmantoti, piemēram, cilvēki, kas publisko, ka viņiem ir aizgājuši tuvinieki, vīrs vai sieva. Tas nozīmē, ka ir emocionāli smags brīdis. Vai tev ir vienkārša šķiršanās vai darbs pazaudēts. Kurā brīdī tev vienkārši vajag emocionālu komunikāciju. Tas uzreiz nesākas ar naudas prasīšanu. Tas sākas ar komunikāciju, tās ir emocijas - iedod atbalstu, iedod sapratni. Visdrīzāk, šis cilvēks pateiks, ka viņam ir līdzīga situācija, sieva vai vīrs ir nomiris. Mēģinās nolikt sevi ar tevi vienā situācijā." Procentuāli to skaits, kas atbild šādām vēstulēm un zvaniem, ir niecīgs, bet daži uzķeras. Elviss Strazdiņā atklāj, ka šobrīd uzsācis saraksti ar kādu sievieti, kura viņu atradusi "Microsoft Team" vidē. "Nevarēju iedomāties, ka romantiskā krāpšana var būt arī "Microsoft Team"," bilst Elviss Strazdiņš. Stāstot par shēmu, viņš norāda, ka, sarakstoties un it kā pārskaitot naudu, ir iespēja arī nokļūt līdz romantiskās krāpšanas upuriem. "Tie cilvēki, kuriem es it kā skaitu naudu, paši visbiežāk arī šīs romantiskās krāpšanas upuri," skaidro Elviss Strazdiņš.  Rūta Treija atzīst, ka cilvēki tomēr ir slikti izglītoti IT jomā. Tāpat ir nogurdinošas darbības ar internetbanku, pieslēgumiem, cilvēks zaudē modrību, jo tas ir ilgi, sarežģīti. Bieži cilvēki nemaz neizlasa, kas tas par kodu, ko atsūta. Tāpat cilvēkiem nav sapratnes un zināšanu par to, kā strādā policijā.  "Tev nevar pēc piecām minūtēm piezvanīt policija un zināt, ka tevi kāds ir apkrāpis, ja tu vēl nevienam neesi piezvanījis un pateicis to," turpina Rūta Treija. "Cilvēki nezina, kā strādā policija, cilvēki nesaprot, kā strādā psiholoģija, cilvēki nesaprot, kā strādā IT. Plus, ja tev vēl uzraksta brīdī, kad tu esi emocionāli neaizsargāts, tā ir šī "perfektā vētra". Viss sākas ar zināšanām un savas emocionālās pasaules izpratni."

Mēs alkstam sastapt lielo un patieso mīlestību un ceram, ka tas izdosies, tomēr mūsu vēlmes kāds var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Kā nenokļūt romantiskās krāpšanas gūstā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija. "Nav viena cilvēka profila, kurš varētu nokļūt krāpnieku nagos. Gudrs, negudrs, bagāts, mazāk bagāts," norāda Rūta Treija. "Krāpnieki zvana un sūta e-pastus tūkstošiem cilvēku. Jautājums ir par tā saucamo "perfekto vētru", kā angliski saka, ka es šobrīd esmu tieši tajā situācijā, kad man šo uzmanību vajag. Ļoti bieži tiek izmantoti, piemēram, cilvēki, kas publisko, ka viņiem ir aizgājuši tuvinieki, vīrs vai sieva. Tas nozīmē, ka ir emocionāli smags brīdis. Vai tev ir vienkārša šķiršanās vai darbs pazaudēts. Kurā brīdī tev vienkārši vajag emocionālu komunikāciju. Tas uzreiz nesākas ar naudas prasīšanu. Tas sākas ar komunikāciju, tās ir emocijas - iedod atbalstu, iedod sapratni. Visdrīzāk, šis cilvēks pateiks, ka viņam ir līdzīga situācija, sieva vai vīrs ir nomiris. Mēģinās nolikt sevi ar tevi vienā situācijā." Procentuāli to skaits, kas atbild šādām vēstulēm un zvaniem, ir niecīgs, bet daži uzķeras. Elviss Strazdiņā atklāj, ka šobrīd uzsācis saraksti ar kādu sievieti, kura viņu atradusi "Microsoft Team" vidē. "Nevarēju iedomāties, ka romantiskā krāpšana var būt arī "Microsoft Team"," bilst Elviss Strazdiņš. Stāstot par shēmu, viņš norāda, ka, sarakstoties un it kā pārskaitot naudu, ir iespēja arī nokļūt līdz romantiskās krāpšanas upuriem. "Tie cilvēki, kuriem es it kā skaitu naudu, paši visbiežāk arī šīs romantiskās krāpšanas upuri," skaidro Elviss Strazdiņš.  Rūta Treija atzīst, ka cilvēki tomēr ir slikti izglītoti IT jomā. Tāpat ir nogurdinošas darbības ar internetbanku, pieslēgumiem, cilvēks zaudē modrību, jo tas ir ilgi, sarežģīti. Bieži cilvēki nemaz neizlasa, kas tas par kodu, ko atsūta. Tāpat cilvēkiem nav sapratnes un zināšanu par to, kā strādā policijā.  "Tev nevar pēc piecām minūtēm piezvanīt policija un zināt, ka tevi kāds ir apkrāpis, ja tu vēl nevienam neesi piezvanījis un pateicis to," turpina Rūta Treija. "Cilvēki nezina, kā strādā policija, cilvēki nesaprot, kā strādā psiholoģija, cilvēki nesaprot, kā strādā IT. Plus, ja tev vēl uzraksta brīdī, kad tu esi emocionāli neaizsargāts, tā ir šī "perfektā vētra". Viss sākas ar zināšanām un savas emocionālās pasaules izpratni."

Vējš matos un ātrums sirdī – tā varētu nosaukt braukšanu ar motociklu. Kā ceļot ar šiem spēkratiem un kā plānot ceļojumu, zinot, ka vēlēsieties braukt tieši ar motociklu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas motobraucēji – satiksmes eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons. "Tas noteikti ir jādara! Šis aparāts ir fantastisks ceļošanas rīks." ceļot ar motocikliem aicina Oskars Irbītis. "Daudzas valstis to ir sapratušas, ka motobraucējs ir pats fantastiskākais tūrists. Ja cilvēks brauc ar kemperiem, ar savu dzīvojamo vagonu, viņš ir visu paņēmis līdzi un ir izplānojis savu maršrutu tā, ka viņš nu tur aizbrauks uz turieni, aizbrauks uz turieni, bet tā, lai man ir neērti. Tie, kas brauc ar motocikliem, tiem līdzi nav nekā. Obligāti viņiem vajadzēs vietu, kur palikt. Viņam vajadzēs arī vietu, kur kaut ko nopirkt. Motocikls ir fantastisks līdzeklis, lai varētu šo to apskatīt un piebraukt arī tādās vietās, kur varbūt citi nevar to izdarīt. It sevišķi, ja skatāmies uz valstīm, kas ir bagātākas ar kalniem, bagātākas ar sarežģītākiem ceļiem. Piemēram, viena no tām valstīm, kas ir ļoti, sapratusi, ka motociklisti ir baigi foršā lieta, ir Norvēģija, jo Norvēģijā, piemēram, maksas ceļi ir motociklistiem ir par brīvu. Līdz ar to tas pats par sevi kļūst par tādu pievilcīgu ceļošanas līdzekli. Turklāt arī attieksme pret motociklistiem ir ļoti labvēlīga." "Ja gribam braukt garos ceļojumos, ir jāpiemeklē tāds motocikls, uz kuru tu patiesi jūties ērti," par braucamlīdzekļa izvēli bilst Arnis Blodons. "Oskars pieminēja, svarīga ir stūres pozīcija, svarīgs ir sēdeklis. Ja 500 kilometrus braucot, nebūs pareizs sēdeklis, tad es atvainojos, "dibens degs elles ugunīs". Tas būs ļoti nepatīkami. Nepareizs stūres novietojums vai piedzīšana kādam divdesmitgadīgam vēl tā, bet ja tev ir pāri par 30 un ir bijušas sporta traumas, sāk smelgt pleci, mugura, sasprindzinājums. Es savu motociklu esmu pārbūvējis ar legālajām detaļām, ko pieļauj tehniskā apskate, pielāgojis sava auguma īpatnībām - stūres augstums, sēdeklis, kāju izvietojums. Tad tiešām var nobraukt garus gabalus." "Lielākā nelaime, kas apdraud garu gabalu braucējus, nav fiziskais nogurums. Mēs nokāpjam no mocīša, bišķi pavingrojam, bišķi pastaipāmies, iedzeram ūdeni, neaizraujamies ar ēšanu gara brauciena laikā. Bet tas, kas visvairāk atspēlējās, ir miegs," turpina Arnis Blodons. "Ja esi 16 - 17 stundas pavadījis uz motocikla, tu brauc ar vaļējām acīm un tev "suņi sāk skriet". Mans ieteikums, kad jūtu, ka nāk "melnais suns" virsū, vienkārši nolieku moci malā, atrodu kaut kādu vietiņu, kur es uz 20 minūtēm iekrītu tā saucamajā dziļajā miegā. Atslēdzies, iekrīti, pēc 25 minūtēm cēlies - pilnīgi cita sajūta un brauc tālāk." Arnis Blodons ļoti kritiski vērtē mototūrima iespējas Latvijā, nav domāts ne par maršrutu piedāvājumu, ne infrastruktūru.

Andris Ušackis – ilggadējais Latvijas Televīzijas (LTV) Sporta redakcijas vadītājs šogad aprīļa sākumā paziņoja, ka atstāj amatu. Viņš ir viens no retajiem, kurš atklāti un kritiski runājis par to, kas notiek Latvijas sabiedriskā medija (LSM) iekšienē - laikā, kad arī sabiedrībā pieaugusi neapmierinātība, piemēram, par LSM vadības nostāju jautājumos, kas saistīti ar krievu valodas lietošanu. Tikmēr Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku iebildumi līdz šim lielākoties bijuši vērsti tikai pret vēsturisko zīmolu aizstāšanu ar burtiem "LSM".Sarunā arī par to, kāpēc LTV vairs nerāda Pasaules čempionātu futbolā un kā medijiem vajadzētu atspoguļot Olimpiskās spēles un citus sporta notikumus, ja tajos atkal tiktu pielaista Krievijas izlase.

Viena no daudzajām diskusijām tikko aizvadītajā sarunu festivālā „Lampa” bija veltīta kultūras saistībai ar pilsonisko līdzdalību. Arī pētījumi liecina, ka profesionālā māksla var veicināt empātiju, savstarpējo sapratni un spēju apzināties savu lomu sabiedrībā. Vai mākslinieki par to domā apzināti un kā šo mākslas vērtību iedzīvināt izglītības vidē? Par to saruna Kultūras rondo. Vai mākslas darbs ir arī īsceļš uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem skolā? Kultūras norises, izglītība un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc sarunā vairāk par praktiskām kultūras norisēm skolās un to, ko piedāvā jauna programma "Latvijas skolas somā". Sarunājas un iepazīstina māksliniece Eva Vēvere, kura darbojas ar sabiedriskiem projektiem kultūras, veselības, integrācijas jomā, ir pieredze Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektos "Mākslinieks ir klātesošs", programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna un Izglītības attīstības centra programmu autore un lektore, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.  

Šovakar, 16. jūlijā, netālu no Ogres, Turkalnē, kultūrvietā “Mēnesnīca”, izskanēs ģitārista un komponista Riharda Lībieša koncertprogramma “Plūsma//Iekšpus”. Sarunā mūziķis to raksturo kā koncertpiedzīvojumu, kurā būs iespēja gūt meditatīvu pieredzi. Ar meditāciju klasiskā izpratnē Rihards nodarbojas maz, tomēr meditatīvu sajūtu mēdz tvert, kad spēlē ģitāru. Tieši tāpēc viņš metis sev izaicinājumu, veidojot notikumu, kurā vienmērīgu mūzikas plūdumu attīstīt ir pat grūtāk nekā ierastā koncertā, jo trūkst brīžu, kad atvilkt elpu. Tāpat mūziķis uzlādējas, kāpjot kalnos. Par to un meditatīvi eksperimentālās koncertprogrammas iecerēm Rihards Lībietis pastāstīja sarunā ar Unu Zvejnieci.

Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē. Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši? Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.  

ASV būs kopā ar Baltiju jebkāda apdraudējuma gadījumā, ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ASV vēstnieks ANO, bijušais prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs. Viņš uzsver, ka ASV pildīs savus solījumus un atbalstīs Latviju arī turpmāk. Sarunā par drošību, ANO lomu un iespējām izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu ar Maiku Volcu Ņujorkā tikās mūsu filmēšanas grupa – Ina Strazdiņa un Ingus Graudiņš.

“Runājot, mēs atkārtojam to, ko mēs zinām. Tad, kad mēs klausāmies, tad vienmēr ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu un pašiem izaicināt sevi un savas zināšanas.” Šajā epizodē turpinām sarunu sēriju par vadītāju kompetencēm un runājam par daudz dziļāku ikdienas darba daļa, klausīšanos. Vadītāja ikdiena nav tikai lēmumu pieņemšana, virziena došana un problēmu risināšana. Tā ir arī spēja nepārtraukt, nepārņemt sarunu, nesteigties ar atbildi un sadzirdēt, kas cilvēkos patiesībā notiek. Klausīšanās ietekmē uzticēšanos, psiholoģisko drošību, deleģēšanu, inovācijas un arī to, vai cilvēki organizācijā jūtas redzēti un sadzirdēti. Sarunā tiekos ar Annu Gruzinsku, Komercizglītības centra KIC vadītāju, un Lieni Freiju Lund, kura ir profesionāla kouče, KIC līderības un komunikācijas trenere un uzņēmuma Pathfinder Duo līdzīpašniece. Runājam par to, kāpēc vadītājiem klausīties reizēm ir grūti. Ne vienmēr tāpēc, ka viņi negribētu. Bieži tāpēc, ka ir pieraduši ātri risināt, ātri domāt, ātri atbildēt. Tāpēc, ka vadītāja lomā reizēm rodas sajūta, ka “man ir jāzina visas atbildes”. Bet, kā sarunā izskan: “Man kā līderim nav jāzina atbildes. Man ir vajadzīga spēcīga komanda.” Pieskaramies arī tam, ko organizācijai maksā neklausīšanās. Ja vadītājs visu laiku runā pats, viņš var nepamanīt ne cilvēku nogurumu, ne idejas, ne problēmas, ne potenciālu. Komanda pierod klusēt, lēmumi paliek viena cilvēka galvā, un atbildība netiek līdz galam uzticēta citiem. Šī ir praktiska saruna par klausīšanos kā ikdienas treniņu, kas paver mums iespējas būt cilvēkiem un satikt savus cilvēkus no cita skatu punkta. Klausies HR PODCAST epizodi Spotify, hrpodcast.lv mājaslapā. Iespēja mācīties pie Lienes Freijas Lund: https://www.kic.lv/treneri/liene-freija-lund Klausīšanās prasmju treniņš vadītājiem: https://www.kic.lv/macibas/klausisanas-speciga-vaditaja-instruments Aktuāla tēma komandas mācībām ar Lieni: Leadership mindset jeb attieksme kā komandas rezultātu dzinējs:https://www.kic.lv/macibas/leadership-mindset-jeb-attieksme-ka-komandas-rezultatu-dzinejs Biznesa Klase: https://www.kic.lv/macibas/biznesa-klase Digitālā mārketinga un pārdošanas vadīšana: https://www.kic.lv/macibas/produktiva-pardosanas-vadisana HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Filoloģijas zinātņu doktore un biogrāfiskās publicitikas autore Linda Apse sarakstījusi jaunu grāmatu par Imantu Kalniņu “Zvaigžņu ielas simfonija”. Sarunā uzzinām plašāku stāstu par grāmatas tapšanas laiku, ilgajām sarunām ar komponistu un tik nozīmīgajām atklāsmēm, kas radušās darba procesā. Grāmatā tiek atklāti gan daži iepriekš radušies mīti (gan par kādu darba vietu, gan dziesmu nosaukumiem), tajā izstāstīts komponista dzīves ceļš un galvenais aicinājums – mūzikas radīšana. Grāmata tapusi divarpus gadu laikā, papildināta ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu un detalizētu skaņdarbu sarakstu, kāds līdz šim nav bijis pieejams. “Man personīgi Imanta Kalniņa skaņdarbi ir spilgtākais mūsdienu latviskās izjūtas etalons mūzikā. Šis priekštats ir bijis reizē gan svarīgs, gan audzinošs, gan aizkustinošs, turklāt arī patriotisks. Savulaik tas palīdzēja iederēties brīvajā, hipijiskajā pasaulē, šodien – izkopt sevī smalkumu. Līdztekus literatūrai un pārējām mākslām mūzikai piemīt spēja aizkustināt, mierināt, iedvesmot un citādi emocionāli saviļņot. Tā ļauj atkāpties no brutālās ikdienas realitātes un apzināties sevi kā garīgu būtni, kas pieder kam lielākam par ikdienību. Komponists teic, ka viņa pasaule organizējas, rakstot mūziku. Gribētos apgalvot, ka, klausoties mūziku, atklājas pasaule,” Linda Apse raksta grāmatas ievadā.

8. jūlijā Tukuma novada „Lielozolos” norisināsies zemkopju saiets „Trīs zīles”, kurā diskutēs par lauku sētu nākotni, arhitektūru un ainavu. Par lauku sētu kā mantojumu nākamajām paaudzēm diskutējam arī raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas zemkopju saieta "Trīs zīles" projekta vadītāja, Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāve Andrita Grīnberga, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, bioloģiskās z/s "Gaiķēni" saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, zvērināta notāre Inga Dreimane un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša.  

Gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis tēlnieku pāri Olgu Šilovu un Gļebu Panteļejevu, jo  12. jūnijā mākslas stacijā "Dubulti" tika atklāta Gļeba Panteļejeva jaundarbu izstāde "Monumenti", bet Olga Šilova šobrīd strādā pie izstādes "Virsmas spraigums", kas no 27. augusta būs apskatāma galerijā "Māksla XO". Tēlnieki Olga Šilova un Gļebs Panteļejevs ir viens no pazīstamākajiem radošajiem pāriem Latvijas mākslā. Viņu darbi sastopami gan publiskajā telpā, gan muzejos un privātkolekcijās, savukārt ikdienā abi ne tikai rada mākslu, bet arī pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijā. Sarunā abi atklāj, kā iepazinās, kā sadzīvo konkurences apstākļos un kāpēc radošajā procesā alkohols nepalīdz. Liktenīgā satikšanās Mākslas akadēmijā Olga Šilova atceras, ka pirmoreiz Gļebu Panteļejevu satikusi, stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā 17 gadu vecumā. Viņu pārsteigusi topošā tēlnieka pārliecība un prasmes. "Es viņam jautāju, kā viņš tik labi iemācījies zīmēt un veidot. Gļebs atbildēja: "Vajag daudz strādāt! " Toreiz nenoticēju – domāju, ka viņš kaut ko slēpj," smejoties atceras Olga Šilova. Pēc vairākiem gadiem, armijas dienesta un atkārtotas satikšanās akadēmijā, abi kļuva par pāri. Kopš studiju laikiem viņi strādā līdzās vienā darbnīcā. Idejas tiek slēptas līdz pēdējam brīdim Lai gan abi ir dzīvesbiedri, profesionālajā jomā viņi sevi sauc par konkurentiem. Piedaloties vienos un tajos pašos konkursos, mākslinieki apzināti izvairās apspriest savas ieceres. Pirmās nedēļas idejas tiek turētas noslēpumā, lai neietekmētu vienam otra domāšanu. "Kad ideja vēl tikai briest, mēs par konkrēto konkursu vispār nerunājam. Katrs vārās savā sulā," stāsta Olga Šilova. Savukārt Gļebs Panteļejevs uzsver, ka konkurence mākslā ir daudz plašāka par attiecībām ģimenē: "Faktiski mēs visi esam konkurenti. Mēs pat ar aizgājušajiem konkurējam!" Monumenti ietekmē cilvēku masas Gļebs Panteļejevs atzīst, ka tieši darbs pie publiskajiem objektiem un monumentiem devis sajūtu par profesijas nozīmīgumu: "Monumenti ietekmē cilvēku masas. Tā ir ļoti liela atbildība." Tikmēr Olga Šilova norāda, ka viņas profesionālajā biogrāfijā vairāk bijuši objekti un vides darbi, nevis tradicionāli pieminekļi. Abi piekrīt, ka publiskajā telpā izvietota skulptūra vienmēr kļūst par sabiedrības vērtējuma objektu. Radošais process un alkohols nav savienojami Runājot par darba ikdienu, abi tēlnieki ir vienisprātis – nopietns radošais darbs un alkohols nav savienojami. "Ja ir aktīvā radošā fāze, nekādā gadījumā to nevar savienot ar alkoholu!" uzsver Gļebs Panteļejevs. Savukārt Olga Šilova piebilst, ka izņēmums var būt mehāniski, meditatīvi darbi, kuros nav nepieciešama radoša koncentrēšanās. Māksla sākas ar spēju ieraudzīt Gļebs Panteļejevs neslēpj, ka idejas bieži rodas nevis pie rasējamā galda, bet nejaušos novērojumos. Viens no jaunākajiem darbiem tapis pēc tam, kad viņš studentu auditorijā uz galda pamanījis saburzītu konfektes papīrīti: "Es tajā ieraudzīju karavīru grupu ar karogu. No šī iespaida vēlāk radās bronzas darbs." Abi mākslinieki uzskata, ka radošuma pamatā ir spēja saglabāt atvērtu skatienu uz pasauli un nepazaudēt uztveres asumu. Kara sākums aptura radošumu Īpaši smags periods Gļebam Panteļejevam bijis pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī: "Es vienkārši pārtraucu darbu. Nevarēju saprast, kā vispār tajā laikā var strādāt. Aptuveni trīs mēnešus man nebija nekādas vēlmes radīt." Darbam viņu atkal pievērsis draugs, kurš mudinājis neatmest iesāktās ieceres un turpināt darboties. Mākslinieks strādā plūsmā Abi tēlnieki piekrīt, ka profesionālam māksliniekam nav atsevišķu darbu – ir nepārtraukta plūsma, kurā viens darbs izriet no iepriekšējā. "Mākslinieka darbi ir kā ķēdes posmi. Svarīgi ir nepārtraukt šo ķēdi," saka Gļebs Panteļejevs. Tikām Olga Šilova uzskata, ka mākslas process ir kaut kas lielāks par pašu autoru: "Man liekas, ka es radu procesam. Mākslas process ir kaut kas tāds, ko no mums grib Dievs." Novēlējums radošajiem cilvēkiem Sarunas noslēgumā mākslinieki dalās ar padomu jaunajiem radošajiem cilvēkiem. Gļebs Panteļejevs aicina nepazaudēt spēju vērīgi vērot pasauli un ieraudzīt tajā neparasto: "Visu laiku jāasina sava pasaules uztveres antena." Savukārt Olga Šilova atgādina, ka radošās profesijas nav vieglas, tomēr tās ir nepieciešamas sabiedrībai un kultūras attīstībai. *** Pārraides producente – Inta Pīrāga.

Šajā epizodē turpinām sarunu ar Dārtu Riekstiņu — efektivitātes mentori vadītājiem un bijušo AS MADARA Cosmetics komercdirektori. Ja pirmajā sarunā runājām par vadītāja ikdienas sakārtošanu, prioritātēm un “stikla burku” ar akmeņiem, oļiem un smiltīm, tad šajā epizodē ejam dziļāk — kas notiek pēc tam, kad vadītājs sāk saprast savu laiku? Tad sākas īstais darbs: pāreja no speciālista uz vadītāju. Runājam par to, kāpēc kļūšana par vadītāju nav tikai jauns amata nosaukums, bet identitātes maiņa. Par to, kāpēc labs speciālists ne vienmēr automātiski kļūst par labu vadītāju. Par bailēm kļūt mazāk redzamam, zaudēt kontroli, deleģēt atbildību un ļaut komandai būt gudrākai par sevi. Sarunā pieskaramies arī ļoti praktiskām vadītāja tēmām: viens pret viens sarunām, atgriezeniskajai saitei, mikromenedžmentam, “mērkaķīšu menedžmentam”, robežu nospraušanai un tam, kā nepalikt par komandas problēmu miskasti. Šī ir saruna par vadītāja briedumu — spēju vadīt nevis caur kontroli, bet caur uzticēšanos, skaidriem rāmjiem, klausīšanos un spēju noturēt telpu. Epizodē runājam par: pāreju no speciālista uz vadītāju vadītāja identitātes krīzi un jauno lomu kāpēc vadītāja darbs bieži kļūst mazāk redzams deleģēšanu kā atbildības nodošanu, nevis tikai uzdevumu sadali mikromenedžmentu un bailēm zaudēt kontroli viens pret viens sarunu nozīmi; ievainojamību kā vadītāja spēku; robežām kā būtisku vadītāja kompetenci; to, kā komandai iemācīt domāt, nevis tikai izpildīt. Klausies HR PODCAST un seko līdzi sarunām par vadītāju attīstību, labbūtību un cilvēka lomu organizācijā. HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Mēs negribam lieki biedēt, bet gads sāk ritēt uz otru pusi. Tieši tāpēc šis ir īstais brīdis, kad aprunāties par 2026. gada pirmā pusgada labākajām grāmatām. Sarunājas Zane, Kristīne, Ieva un Aija, kas katra izvēlējušās trīs (un vēl mazliet) pusgada labākās grāmatas, lai iedvesmotu tās izlasīt arī jūs.

Epizodē pievēršamies tēmai, kas pacientiem nereti rada vairāk jautājumu un satraukuma nekā pati operācija - anestēzijai. Lai gan ikdienā anestēzija bieži tiek uztverta kā vienkārši atsāpināšana, patiesībā tas ir daudz plašāks un būtiskāks medicīnas process, kas sākas vēl pirms pacienta nonākšanas operāciju zālē un turpinās arī pēc operācijas beigām. Sarunā ar ORTO Klīnikas anesteziologu un reanimatologu Dr. Kasparu Šetleru skaidrojam, kas patiesībā notiek anestēzijas laikā, kā ārsti izvērtē pacienta veselības stāvokli pirms operācijas un kā tiek pieņemts lēmums par piemērotāko anestēzijas veidu katram pacientam un konkrētai ķirurģiskajai manipulācijai.Epizodē aplūkojam vienu no biežākajiem pacientu jautājumiem - vai anestēzija ir droša? Saruna palīdz atspēkot izplatītus mītus un mazināt bailes, skaidrojot, kā mūsdienu medicīnā tiek monitorēts pacienta stāvoklis, pacientam nodrošinot drošību visa operācijas procesa laikā.Īpaša uzmanība pievērsta arī dažādiem anestēzijas veidiem – reģionālai, lokālai, epidurālai un spinālai anestēzijai –, skaidrojot, kādos gadījumos katra no tām ir piemērotākā un kāpēc anestēzijas izvēle vienmēr ir individuāls lēmums. Epizodē runājam arī par pēcoperācijas periodu - sāpju kontroli, atmošanos pēc anestēzijas, iespējamām blaknēm un to, kā mediķu komanda palīdz pacientam droši atgūties pēc operācijas. Tiek uzsvērts, ka laba anestēzija nav tikai nesāpīga operācija, bet arī iespējami mierīga, kontrolēta un pacientam saprotama pieredze pirms un pēc tās.Šī saruna piedāvā padziļinātu un vienlaikus saprotamu skatījumu uz anestēziju kā neatņemamu ķirurģiskās ārstēšanas daļu, palīdzot pacientiem labāk izprast procesu, mazināt bailes un sagatavoties operācijai ar lielāku drošības sajūtu.Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Vai tie būtu neirologi, kas ar magnētiskās rezonanses uzņemtiem attēliem skaidro to, ko redzam sapņos, vai varbūt meditācija, kuru cenšamies izskaidrot ar datiem – vēlme nomērīt un izskaidrot ir ļoti raksturīga cilvēkiem. Ko varam un ko nevaram racionāli skaidrot? Sarunā piedalās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks Uldis Vēgners.

Šajā epizodē ciemos mednieks, asinspēdu meklēšanas speciālists, mednieku apvienības HuntSafe viens no FONSEF dibinātājiem Mārtiņš Cielava.Runājam par visu, kas notiek pēc šāviena – par asinspēdu meklēšanu, medību suņu darbu, mednieka atbildību un ētiku. Kāpēc ir tik svarīgi atrast savainotu dzīvnieku? Kādas kļūdas mednieki pieļauj visbiežāk? Ko suns spēj izdarīt tur, kur cilvēks ir bezspēcīgs? Sarunā pieskaramies arī medību ētikai, suņu sagatavošanai, sarežģītiem meklēšanas gadījumiem, mednieku pieņemtajiem lēmumiem pēc šāviena un tam, kā rīkoties situācijās, kad viss nenotiek pēc plāna.

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Vasara ir laiks, kad diasporas bērni brauc ciemoties uz Latviju. Un tad būtiska ne tikai atkalredzēšanās ar tuviniekiem. Tā ir arī iespēja pabūt kādā no vasaras nometnēm, kurā var slīpēt latviešu valodas un citas prasmes un sadraudzēties ar vienaudžiem, kuri dzīvo Latvijā. Cik būtiski ir, ka šādas nometnes norit ne tikai kā Latvijā, bet arī ārpus tās, un kādu nospiedumu tās atstāj diasporas nākotnē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Sabiedrības integrācijas fonda Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča, biedrības "Tradicionālās kultūras biedrība "Mantojums"" valdes priekšsēdētājs un projekta vadītājs Pēteris Jansons, jauniešu organizācijas Eiropas jaunieši komunikācijas vadītāja un valdes locekle Una Lote Andžāne, nometnes "Dzirkstis - 2026" organizētāja, bijusi arī skolotāja nometnē ""Daugavas stāsti" Ieva Kontrerasa, latviešu centra Freiburgā "Bērzaine" brīvprātīgo kultūras dzīves vadītāja Inese Avena, kura zina stāstīt par vasaras nometni "Mazais latvietis pasaulē", kā arī divkārtējā olimpiete, Latvijas rekordiste soļošanā un personības izaugsmes nometnes "Olimpiskais kvants" vadītāja Jolanta Dukure. 

Raidijumā lasām un pārrunājam Soģu grāmatas 10., 11. un 12. nodaļas, pieminot mazos Soģus Tolu, Jaīru, Ibcānu, Ēlonu, Abdonu un pārrunājot vairāk par soģi Jiftāhu, par kuru ir garāks apraksts. Sarunās atklājām arī mūsdienās lietoto vārdu Šibolets, pārdomājām par zvēresta došanu, balstoties uz Jiftāha dotu zvērestu par meitas upurēšanu. Patīkamu klausīšanos.

Viņu acis, ausis un deguns ir drošs atspaids tiem, kam šo maņu pietrūkst. Viņi neuzdod jautājumus, bet vienmēr ir  gatavi darbam. Par suņiem asistentiem, pavadoņiem un signālsuņiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kinoloģe Zaiga Kļaviņa, kurai līdzi garspalvainais kollijs Elze, kura apgūst servisa suņa prasmes, un Ieva Sproģe-Grigorjeva, kuras palīgs ikdienā ir suns-pavadonis Pablo, kurš arī piedalās raidījumā.  

Katram no mums ir tiesības justies pieņemtam un saprastam, tas attiecas arī uz darba vidi. Cik tā ir iekļaujoša un vai varam būt atklāti par savu identitāti, neriskējot tikt diskriminēti, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Dažādības hartas vadītājs un cilvēktiesību aktīvists Kaspars Zālītis un SIA "Reitan Convenience Latvia" personāldaļas vadītāja Ineta Vēze. "Diskriminācija vienmēr ir pastāvējusi, un diemžēl jāatzīst, ka mēs nekad nebūsim perfekta sabiedrība un mēs to nevarēsim izskaust," norāda Kaspars Zālītis. "Diskriminācija nav nav tāda vi viegli pamanāma lieta. Mēs varam kādreiz pamanīt vardarbību, jo tai ir sekas, bet diskriminācija reizēm ir sistemātiska darbība. Līdz brīdim, kad var pierādīt diskrimināciju, ir jau pagājis ārkārtīgi ilgs laiks. Protams, ir gadījumi, kad nepieņem darbā cilvēku viņa identitātes dēļ vai mēs viņu vienkārši izslēdzam." Viņš norāda, ka Latvijā ir apgrieztās diskriminācijas princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir diskriminēts darbavietā, viņš var sūdzēties. Izvērtējot to, diskriminētājam var nākties pierādīt, ka viņš to nav darījis, nevis upurim būtu jāpierāda, ka viņš ir ticis diskriminēts. Ineta Vēze Vēze norāda, ka darba vidē lielā mērā diskriminētais ir tas, kurš informē par situāciju, par kādu no diskriminācijas veidiem, bet arī darba devējs var izglītot savus darbiniekus, kā ziņot un informēt, ja tiek pamanīta kāda no diskriminācijas situācijām.

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības. Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Latvijā tuvojas pļavu ziedēšanas laiks. Un lai gan dažādas augu tējas var ievākt gan pavasarī, gan vēlāk rudenī, tieši vasaras ziedošās pļavas piedāvā plašāko augu klāstu. Tāpēc šodien saruna ar zinošiem augu tēju vācējiem un ražotājiem. Pie mums ir diezgan daudz mājražotāju, kas nodarbojas ar zāļu tēju gatavošanu. Šoreiz Toma Briča ceļš veda uz Madonas novada Praulienu, kur tikās ar augu tēju pazinēju, tiešām ļoti zinošo un pieredzējušo Līgu Lieplapu, kas izveidojusi uzņēmumu „Plūkt”. Sarunā pievienojās arī uzņēmuma ilgtspējas jautājumu eksperts Juris Jātnieks. Viņi uzreiz atklāj, ka šis gads pagaidām ziedu pļavām ir izcils. Atšķirībā no pagājušās vasaras. Savukār mēs ceram, ka viņu stāsts iedvesmos ne tikai sākt lietot zāļu tējas, bet arī pašiem doties pļavā šovasar ievākt kādus labumus rudenim un ziemai. Ne vienmēr var sekot senču padomiem un vākt augus noteiktā mēneši, piemēram, āboliņu un liepziedus ir jāvāc, kad ir. Dažreiz jau pirms Jāņiem. Līga Lieplapa arī stāsta, ka laikapstākļi ietekmē ne tikai to, kad vākt augus, bet arī augu sastāvu. Droši vien tik daudz ēterisko eļļu un citu bioloģiski aktīvo vielu augos, cik vasaras svelmē, rudenī nav, bet pēdējos trīs gados ir bijis tik silts laiks septembrī, ka pat meteoroloģiskā vasara ir krietni pēc 1. septembra. 

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.

Viesojamies zemnieku saimniecībā „Vecjērūži” Cēsu novada Taurenes pagastā, kur Latvijas karogs mastā nav tikai svētku atribūts, bet gan neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Šis ir stāsts par lepnumu, saknēm un saimniekošanu zem Latvijas debesīm. Sarunājamies ar Ingu Ozolu un viņas brāli Māri Ozolu.

Tiešraidē no Daugavpils studijas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pētām, kādi ieguvumi un izaicinājumi sagaida reemigrantus, atgriežoties uz dzīvi Latgalē. Kādas ir darba un valodas apguves iespējas, cik veiksmīgi izdodas atrast mājokli un cik vēlīgi atbraucējus sagaida vietējie? Sarunājas Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, reemigrantes Agnese Krumpāne un Irina Novikova un Nodarbinātības valsts aģentūras "Eures" konsultante Līga Žoida.  

Šajā sarunā ar uzņēmēju un tehnoloģiju izmantošanas līderi Annu Andersoni runājam par iespējām, kā mākslīgo intelektu (M.I.) izmantot par produktīvu risināšanas partneri, nevis uztvert par “maģisko melno kasti”, kas domās mūsu vietā.Otrā lielā tēma ir pārdošana un uzņēmējdarbība arī brieduma gados. Mēs runājam par bailēm no atraidījuma, latviešu attiecībām ar pārdošanu un to, kā mainīt skatījumu no “cilvēkiem kaut ko iesmērēt” uz “atrodu savus īstos klientus un palīdzu viņiem ar to, ko daru labi”.Anna dalās pieredzē no Start School, kur pieaugušie un jaunieši trenē tieši tās prasmes, kas Latvijā pietrūkst visvairāk: būvēt un pārdot.Sarunas gaitā pieskārāmies arī dibinātāja vientulībai, vajadzībai pēc kopienas, kurā saka “krīti, mēs tevi noķersim”, un tam, kā cilvēks, uzlabojot savas digitālās prasmes, iegūst pavisam citu brīvības līmeni darbā un dzīvē.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētos rīkus un iespējas atradīsi šīs 260. sarunas lapā.

Straujiem soļiem tuvojas 2027. gada janvāris, kad Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt arī ārvalstīs dzīvojošus Latvijas pilsoņus. Kā noritēs iesaukuma process un kā uz to raugās diasporas organizācijas un paši jaunieši, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, no Brazīlijas, Sanpaulu, sarunā piedalās Andrejs Puriņš, viņš 2022. gadā ir piedalījies rezervistu mācībās Latvijā, no Jaunzēlandes raidījumā piedalās četru bērnu vecāki Marita un Gints Mazulbri, savukārt Henriks Hevikers ir no Annabergas Vācijā.  Par šo tematu raidījumā esam runājuši pirms trim gadiem. Toreiz izkristalizējās fakts, ka valsts aizsardzības dienests diasporā, protams, rada virkni neskaidru jautājumu. Toreiz runājām par to, ka ir nepieciešams veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas veicinātu tā prestižu diasporas jauniešu vidū. Tāpat toreiz sprieda, ka dienestam vajadzētu būt iespējai jauniešu karjerā un ieguvumam, nevis valsts aizsardzības dienesta dēļ kāds diasporas jaunietis izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības.    

Darba vide ir mainīga. Mūsdienās panākumus nodrošina spēja elastīgi pielāgoties pārmaiņām. Kā to izdarīt, cik grūti vai viegli tas ir un kā pieaugušam cilvēkam atsākt mācīties, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, automātisko vārtu servisa un apkopes speciālists uzņēmumā "Sajos un Portress" Jānis Emīls Ozols, kurš izmantojis profesionālās tālākizglītības programmu "Elektromontieris", lai veiksmīgāk darbotos izvēlētajā jomā, un sertificēta psiholoģe klīniskās un veselības psiholoģijas jomā Marta Rubīna. Ierakstā uzklausām cilvēku domas Lietuvas pierobežā par to, cik droši jūtas darba tirgū un kā vērtē iespēju mācīties vai pārkvalificēties. "Mūsdienās darba tirgus tik strauji mainās, ka pieaugušo izglītība jau kļūst par normu. Cilvēki saprot, ka bez mācīšanās vairs nevar strādāt esošajā darbā. Tāpat arī ir iespēja pārkvalificēties un iegūt pilnīgi jaunu profesiju. Pēc statistikas datiem, pēc sabiedriskās domas aptaujas redzam, ka vismaz 90% cilvēku savas dzīves laikā maina darbavietu. Iemesli, protams, ir dažādi - strauji ienāk tehnoloģijas, cilvēkiem ir nepieciešams mācīties ik dienu," atzīst Elīna Purmale-Baumane. Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajā projektā Individuālie mācību konti ir izveidota prasmju pārvaldības platforma "Stars" stars.gov.lv, kurā redzam, ka jau vairāk nekā 55000 ir izveidojuši savus individuālos mācību kontus un vairāk nekā 56000 jau ir pieteikušies dažādām mācībām. Vairāk nekā 30000 ir pabeiguši dažādas izglītības programmas.  "Prasmju pārvaldības platformā var atrast tik tiešām ļoti dažādas gan digitālo prasmju programmas, gan profesionālo prasmju paaugstināšanai, gan arī pārkvalifikācijai, dažādas programmas, kas dod jaunu profesiju. Kopumā prasmju pārvaldības platformā "Stars" ir pieejamas 216 izglītības programmas," norāda Elīna Purmale-Baumane. Ļoti motivēti mācīties ir cilvēki ar augstāko izglītību. Elīna Purmale-Baumane atgādina par nepieciešamību izveidot savu kontu, lai pieteiktos mācībām. Ja cilvēkam nav prasmju to izdarīt vai arī nav autentifikācijas rīku, var vērsties savā pašvaldībā pie pieaugušo izglītības koordinatora.  

Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz vecumdienām.Sarunā profesors skaidro:- kāpēc premenstruālās emocionālās svārstības nav rakstura vājums, bet fizioloģija;- kas ir premenstruālā disforija un kā to atpazīt;- kādi ir pēcdzemdību depresijas riska faktori un ko darīt, ja redzi simptomus sevī vai citā;- kāpēc perimenopauze ir otrais riska periods depresijas attīstībai;- kā rūpēties par smadzeņu veselību, lai sieviete sava mūža vēlīno posmu dzīvotu pilnvērtīgi.Saruna ir domāta gan sievietēm, gan viņu partneriem, vecākiem un visiem, kam blakus ir sieviete kādā no šiem dzīves posmiem.Šī ir otrā saruna ar profesoru Rancānu. Pirmā bija 238. epizodē par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 258. intervijas lapā šeit.

Pagājušajā nedēļā Latvijā iestājies astronomiskais pavasaris, kas šogad arī ir pēdējais no visiem, jo pārējie pavasara veidi jau bija pasteigušies agrāk. Šogad visi pavasari klāt bija ļoti laicīgi. Solārais kā parasti iestājās 6. februārī, kad beidzas trīs tumšāko mēnešu periods. Tad februāra beigās, diennakts vidējai temperatūrai stabili paaugstinoties virs nulles, sākās meteoroloģiskais pavasaris. Pēc tam, kā nu kurā vietā, bet arī līdz marta vidum ir sācies fenoloģiskais pavasaris, kad mostas dzīvā daba, parādās pirmās augu veģetācijas pazīmes un masveidā sāk atgriezties gājputni. Protams, putnu migrācija turpināsies vēl labu brīdi. Tad vēl atsevišķi izšķir klimatisko pavasari. Tas ir tāds vidējais ilggadīgais datums, kad iepriekšējā trīsdesmitgadē ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, un šis datums ir 11. marts. Kad būs pagājusi šī desmitgade, tad 2031. gadā datus pārrēķinās un ir diezgan droši, ka klimatiskā pavasara iestāšanās būs kļuvusi agrāka. Protams, ir kalendārais pavasaris, kas iestājas 1. martā, bet kam ar laikapstākļiem nav nekāda diža sakara. Un 20. martā sākās arī astronomiskais pavasaris. -- Bet iknedēļas saruna šoreiz ar pastnieci ciklā, kurā ar dažādu profesiju pārstāvjiem runājam viņu darbu, kas cieši saistīts ikdienā ar laika apstākļiem. Rusudana Pankule ir pastniece Skrīveros un sarunas ieraksts noritēja skaitā vietā - Aizkraukles pilskalnā, Daugavas krastā. Rusudana Pankule jau 30 gadus strādā par pastnieci. Savulaik visur pastu piegādājusi ar velosipēdu gan ziemā, gan vasarā. Tagad "Latvijas Pasts" nodrošina automašīnas pastniekiem. Sarunā uzklausām viņas novērojumus par laikaapstākļiem un to izmaiņām.

Burāšana noteikti ir elitārs laika pavadīšanas veids, bet tas gan ir mīts, ka lai nodarbotos ar to, nepieciešama liela nauda. Tiešām? Skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas burātāji Askolds Hermanis, Dārta Ošeniece un Silards Kamergrauzis. Ierakstā uzklausām Edgaru Budreviču. Viņš ir burātājs otrajā paaudzē un ziemā strādā par kravas auto šoferi Anglijā, bet sezonas laikā, vismaz četrus mēnešus gadā, velta savai sirdslietai - burāšanai. Viņš uzskata - tas ir mīts, ka burāšana ir dārgs vaļasprieks.

Sociālais darbs nav piemērots katram, jo tas reizēm prasa spēju izturēt lielu emocionālu slodzi. Kā paši sociālā darba darītāji raksturo sevi un spēju reaģēt krīzēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona Ģimenes atbalsta centra vadītāja Aija Rolmane, biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis un treneris Kārlis Mednieks. Pieredzē dalās jaunietis, topošais jaunatnes darbinieks Olafs Liberts. "Sociālā darbinieka ikdiena ir saistīta gan ar darbu ar klientu, gan lielu dokumentāciju, lai varētu visu iegūto informāciju izvērtēt un saprast, lai pēc iespējas labāk palīdzētu.  Kā arī tā ir sadarbība ar dažādām citām institūcijām," skaidro Aija Rolmane. "Ikdienā sociālajiem darbiniekiem būtu nepieciešams sociālās empātijas treniņš, lai emocijas neietekmē darba kvalitāti un lai būtu skaidrs plāns, kā rīkoties krīzes situācijā, jo darbā veidojas emocionālā piesaiste. Tāpēc svarīgi, lai, pieņemot lēmumus, šī emocionālā piesaiste nekļūtu par risku. Tas ir treniņš, kas jāveic nepārtraukti," vērtē Kārlis Mednieks. Olafs Liberts stāsta savu pieredzi ar sociālo darbinieci un mentora piesaisti paša dzīves sakārtošanai, kad bija problēmas. Viņa "dzīves vadītājs" ir bijis Kārlis Mednieks. Šobrīd Olafs pats ir izvēlējies kļūt par jauniešu mentoru.

Saruna ar Kristīni Brici par klejotājnervu. Tas savieno smadzenes ar ķermeni un ietekmē, cik labi guļam, kā strādā gremošana, imunitāte un arī noskaņojums.Kristīne Brice ir sertificēta TRE®️ (Tension & Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas pasniedzēja. Savā darbā viņa cilvēkiem palīdz mazināt stresu, trauksmi un ķermeņa spriedzi, izmantojot somatiskās prakses un nervu sistēmas regulācijas metodes.Sarunā viņa vērš uzmanību uz to:- kāpēc ar pozitīvo domāšanu parasti ir par maz, ja ķermenis dzīvo pastāvīgā trauksmes režīmā;- kā ikdienas paradumi: kustība, atpūta, miegs, spriedze ķermenī vai nu tonizē, vai nogurdina klejotājnervu;- kā sportošana var gan palīdzēt, gan arī neko neatrisināt, ja nervu sistēmai netiek dota īsta atpūta;- kāpēc motivācija nerodas, gaidot, kad tā radīsies, bet rodas no rīkošanās;- kā ikdiena var ritēt bez ierastām galvassāpēm un ieilguša saspringuma.Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuriem ir daudz atbildības, liela slodze un kuri jūt, ka tā, kā ir tagad, nevar turpināties bez sekām.Ja tēma tevi interesē, tad iesakām noklausīties iepriekšējo (Nr 175) sarunu ar Kristīni, kas bija par stresa regulēšanu ikdienā, lai vairāk spēka labi dzīvot.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

Esam aizvadījuši salīdzinoši bargu ziemu, sācies pavasaris un hidrologi jau brīdina par lielu palu iespējamību. Šīs ziemas bargumu juta burtiski ikkatrā nozarē. Mežaimniecībā stabils sals tiek vērtēts kā noderīgs, enerģētikā to jutām apkures rēķinos, transportā – ceļu uzturētājiem vairāk darba. Par transportu un ziemu arī šīs nedēļas saruna ar Valmieras Transporta uzņēmuma (VTU) pieredzējušo autobusa šoferi Edgaru Zaķi. Sarunā par to, kādi šoziem bija ceļi, kā to uzturēšana ziemā pa gadiem mainījusies. Viņš gan, izrādās, ir ļoti entuziastisks ziemas braucējs un stūrēt sniegā un putenī viņam tīri labi patīk. Bet šoziem bija diezgan izteiktas reģionālas atšķirības – Kurzemes ziemeļos un Vidzemes ziemeļrietumos – Limbažu, Valmieras, Siguldas novadā šī ziema nemaz arī nebija tik sniegota, un sausajā februārī braukšana bieži bija gandrīz tikpat laba kā vasarā. Latgalē gan brīžiem ceļi bija neizbraucami.   -- Daudzviet Latvijā ir piektā diennakts pēc kārtas ar vidējo temperatūru virs nulles. Meteoroloģiskais pavasaris ir sācies. Arī kalendārais, protams, līdz ar 1. martu. Pēc dabas norisēm izšķir vēl arī fenoloģisko pavasari, kad sākas augu mošanās - sniegpulksteņi dažviet ir parādījušies, bet par vizbulītēm vēl nav dzirdēts, taču līdz ar šo silto gaisa masu, atgriezušies pirmie gājputni.  Jau pagājušajā nedēļā gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, gan Klimata un enerģētikas ministrija, kā arī glābēji un citas institūcijas brīdināja, ka pali šogad var būt lieli.  Daudzviet Kurzemes upēs jau ir sācies palu maksimuma periods, jo Ventspils, Talsu, daļēji arī Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadā sniega sega ir nokususi. Kurzemē bīstami vai plaši plūdi nav gaidāmi. Lokāli, protams, applūdīs kādi lauki, vietējas nozīmes ceļi, bet Kurzemē tradicionāli upēm ir diezgan veiksmīga konfiugrācija un lieli, postoši plūdi, kas skar lielas apdzīvotas vietas, ir ārkārtīgi reta parādība.

"Laimīgai dzīvei vajag pavisam maz." Tā kādreiz esot teicis Marks Aurēlijs, jo laime ir cilvēkā pašā, viņa domāšanā. Varbūt beigt gausties un sākt dzīvot? Ar šādu uzsaukumu atzīmējam raidījuma Kā labāk dzīvot 20 gadu jubileju. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Marika Rudzīte-Griķe ir uzņēmēja Līvānos. Viņas ģimene dzimtas īpašumā izveidojusi "Handmade Latgola" - vietu, kur var apskatīt un iegādāties Latgales mūsdienu amatniecības darbus, kur ir telpa pasākumiem un naktsmītne. Uzņēmēja vērtē, kKo katrs no mums pats var darīt, lai labi justos un dzīvotu labāk. Māris Kalniņš un viņa dēls Artis Talsu novada Vandzenē darbojas lauksaimnieku kooperatīvā, audzē kaņepes un no to sēklām spiež eļļu, un ražo citus produktus. Abi stāsta par to, cik svarīga viņiem ir apkārtējā vide un ģimene. -- 20 gadi - tas ir daudz vai maz? 20 gadu laikā cilvēks nu neko nesaprotoša kunkulīša kļūst par patstāvīgi domājošu būtni ar savām zināšanām, intelektu un spriestspēju. Raidījumam Kā labāk dzīvot nebija nepieciešami 20 gadi, lai sasniegtu pilnbriedu, jo radio profesionāļu Loretas Bērziņas un Haralda Burkovska pārvaldībā raidījums ātri iekaroja klausītāju sirdis. Latvijas Radio 2 kolēģi nespēja izprast, kur viņiem 9 no rīta pazūd auditorija. Jā, ne vienu vien gadu raidījums ir bijis populārākais Latvijā. Ir mainījušies vadītāji, bet galvenais - klausītāju vēlme pavadīt laiku kopā ar mums paliek noturīga visus šos 20 gadus. Paldies par kopā būšanu!  Vai būs nākamie 20? Dzīvosim, redzēsim, jo izziņas process kā ir labāk dzīvot, ir teju nebeidzams. Daudz laimes mums un jums šajā dzimšanas dienā! 

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

Februāris gandrīz beidzies. Pēc aukstās un garās ziemas tuvojas pavasaris, kas mūsu platuma grādos ir palu laiks. Tas ir arī brīdis, kad ziņās biežāk parādās hidrologi, viņu prognozes un komentāri. Toms Bricis ir gatavs pastāstīt vairāk par viņu darbu. Gada lielāko daļu mēs no hidrologiem neko daudz nedzirdam. Pavasarī vai dažu iepriekšējo gadu siltajās ziemās, kad upes iziet no krastiem, tieši upju tuvumā dzīvojošie īpaši ieklausās, kas sakāms hidrologiem. Sarunā vairāk par darba aizkulisēm, kā notiek datu vākšana un plūdu prognozēšana. Bet vispirms atgādinājums par citiem gadiem, kad pēc bargas ziemas Latvijā upes sagādājušas problēmas. Tuvojoties paliem un iespējamiem pavasara plūdiem, hidrologiem priekšā smagākais darba cēliens gadā. Var teikt, ka gatavošanās tam norit visu ziemu, jo kopš uz upēm parādījās ledus, izbraukuma grupa apbraukā upes Latvijā, veic mērījumus, dati tiek likti modelī, kas veic aprēķinus par tālāko attīstību. Par hidrologu darbu stāsta Mārcis Tīrums un Līga Klints.    -- Pēdējā lielā plūdu epizode Latvijā bija 2023. gada janvārī Jēkabpilī, bet tos nevar īsti nosaukt par pavasara plūdiem. Hidrologi šādos gadījumos tos sauc par ziemas paliem vai ziemas plūdiem. Pēdējā reize, kad ziema bija pietiekami auksta, lai veidotos bieza ledus kārta, kas uzlūstot rada ledus sastrēgumus un ceļ ūdenslīmeni, bija 2021. gadā. Toreiz Gaujas lejtecē pie Carnikavas vairākas dienas ūdenslīmenis turējās bīstami augsts, draudot appludināt mājas. Tika pieņemts lēmums ledu spridzināt. Toreiz man bija neparasta pieredze, jo ar Latvijas Televīzijas ziņu dienesta kolēģiem nolēmām tiešraidē rādīt spridzināšanu un pirms tās bija paredzēts, ka es upes malā 10-15 minūtes komentēju apstākļus. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kaut kas negāja pēc plāna un spridzināšanu vairakkārt atlika. Beigās es aptuveni stundu tiešraidē komentēju upes hidroloģiskos apstākļus, līdz vienā brīdī ledus sakustējās pats no sevis. Upe pati būtu problēmu atrisinājusi, bet tā kā ledū jau bija salikti desmitiem spridzekļu, lai tos neienestu Rīgas līcī, nācās uzspridzināt.