Podcasts about maija

Send us a textPainting vivid impressionistic landscapes through their ancient instruments, Nordic folk titans Maija Kauhanen and Johannes Geworkian Hellman join forces on their debut album Migrating. Each of these musicians are heavy hitters, or even icons, if I could be so bold  on their respective instruments, Maija on kantele and Johannes on hurdy-gurdy, so I have been fairly curious in the lead up to this record to see how these musicians were going to pull off blending these instruments which, despite being rather ancient, have seldom been put together, and certainly not at this caliber.Support the showThe Nordic Sound is supported by its patrons over on Patreon.com/nordicsoundThe Nordic Sound is supported by its patrons:GeorgeBetsCarrieGenLeighMikeCindyClaytonDrakeEricJamieJuliaMaryMichaelMichaelSeanSimonTony

What goes into building the largest underground electrical substation in the U.S., and why is the project so important? To answer this question, Buchanan's Alan Seltzer and Brattle's Metin Celebi sat down with Maija Benjamins, Director of Strategic Project Development at Eversource. Eversource is New England's largest energy delivery company, serving 4.4 million electric and natural gas customers across Connecticut, Massachusetts, and New Hampshire. At Eversource, Maija plays a key role in shaping the future of energy, leading the planning, engineering, and execution of major strategic projects, including the Kendall Square Substation project.During the conversation, Maija talks about why the collaboration between Eversource and the City of Cambridge was so critical to its successful approval, how Eversource will adapt to the increase in electrical demand for vehicles, and the role Eversource plays in supporting Massachusetts' clean energy goals. Our hosts also get into Maija's experience as a woman in STEM as she shares her advice for fellow women in the energy field. To learn more about Eversource visit: https://www.eversource.com/content/residentialTo learn more about Maija Benjamins, visit: https://www.linkedin.com/in/maija-benjamins-64352693  To learn more about Alan Seltzer, visit: https://www.bipc.com/alan-seltzer⁠ To learn more about John Povilaitis, visit: ⁠https://www.bipc.com/john-povilaitis

Spēlē piedalas: Kārlis Eniņš, Edgars Džigurs, Juris Tomiņš un Jānis Ķirpis.  

Nivå: A2-B1 Är du trött på att inte förstå vad folk säger till dig? Eller på att inte kunna använda poddar och serier på svenska utan undertexter? Då är det här avsnittet för dig! Jag ger dig alla mina tips för att få en bra hörförståelse. För att registrera dig för Free 6 Week Challenge och få hela din deposition tillbaka om du klarar att gå på 30 lektioner inom 6 veckor klicka här! Transkript: Tjena tjena! Det här är Simple Swedish Podcast. Jag heter Fredrik. Och idag ska vi prata om hörförståelse. Alltså att förstå det man hör. För det händer säkert ofta att du försöker lyssna på svenska men att du har väldigt svårt att förstå. Och kanske så förstår du den här podden lättare än de flesta andra poddar. Och det är för att jag talar lite långsammare med enklare ord och så. Och det är specifikt för att träna hörförståelse även om du inte är på en jättehög nivå. Men vi vill såklart nå en hög nivå i hörförståelse. Vi vill kunna förstå när människor pratar snabbt. Vi vill förstå vanliga poddar, tv-serier, filmer och kunna ha samtal på, ah svenska då för dig. Men de här teknikerna och de här strategierna, de som vi ska prata om idag, de fungerar såklart för alla språk. Och ja, innan vi börjar ska jag tacka några patrons såklart. Och det är Roberto, Brenda, Chris, Maija, J. Torres, Agnes, Jatthew, Raphael, Petar och Makino. Så, tack till er för att ni stödjer den här podden. Och en annan grej också innan vi börjar. Så, du kanske hörde om den här Free 6 week challenge som jag pratade om i ett par andra avsnitt, och det var så att den sålde slut ganska snabbt. Så vi sålde alla platser, vi utökade till och med från 50 till 60 platser, men de tog slut allihopa, så därför öppnar vi en ny Free 6 Week Challenge. Och den startar den 26:e (tjugosjätte) maj, alltså väldigt snart. Så om du vill vara med så se till att registrera dig så snart som möjligt. Senast på lördag. Och vi kommer ha ett onboarding call på söndag och sen på måndag den 26:e (tjugosjätte) maj så startar utmaningen. Och det är alltså att man går på 30 lektioner inom 6 veckor, och om man klarar det så får man sin deposition tillbaka. Så det är en väldigt, väldigt, väldigt bra deal. Och det är perfekt för dig som redan kan en del svenska men du behöver komma igång med att prata mycket. Länk finns i beskrivningen, okej. Så men nu ska vi prata, inte om att prata, utan om att förstå det man hör, hörförståelse, okej. Och hörförståelse är ju faktiskt väldigt, väldigt viktigt när man har samtal på svenska. För om du inte förstår personen du pratar med då blir det väldigt svårt att ha en konversation, okej. Och det finns två grundläggande färdigheter för en bra hörförståelse. Och det är, för det första, att förstå många ord. Så du måste kunna förstå många, många, många ord för att ha ett bra samtal och för att ha bra hörförståelse och du behöver också ha tränat ditt öra att förstå talspråk. Okej. Talspråk, det talade språket. Så du behöver ett stort ordförråd, förstå många ord. Och du behöver träna dig att förstå talspråk. Okej, så. Vi ska gå igenom fem punkter som är väldigt viktiga för att förstå talad svenska, eller vilket språk som helst. Och om du applicerar de här metoderna och teknikerna så kommer du garanterat att få mycket bättre hörförståelse. Så! ..för resten av transkriptet - klicka här

Spēlē piedalās: Edgars Krievs, Anta Jumiķe un Armands Sametis.

The podcast-series "Voices for Europe" is a series of interviews. It gives researchers from all over Europe a voice. We exchange views from different countries, talk about background specifics, and try to give an honest assessment of the state of the EU. In this episode Maija Setälä from Turku/Finland explains the political situation in Finland such as growing animosity between the right and the left wing parties, geopolitical factors like the proximity to Russia and the effects of climate change. Maija Setälä is a professor of Political Science at the University of Turku/Finland. In her research she specializes in democratic theories, especially theories of deliberative democracy, political trust, as well as various types of democratic innovations such as citizens' initiatives and deliberative mini-publics. She has published widely on these topics. An further focus of her research is future-regarding policy-making, which was the topic of the recent co-edited book Democracy and the Future (Michael MacKenzie, Maija Setälä and Simo Kyllönen (eds), Edinburgh University Press 2023). In the recent and ongoing research projects FACTOR, FLAIRE and SINCRONY, her interests are in the role of citizen deliberation in climate and energy transitions and issues of inclusion in deliberative forums. In the future, Her plans include an increasing focus on the prospects and pitfalls of AI in citizen participation and deliberation.

Maija Palmer is the Editor-in-Chief of Global Corporate Venturing (GCV), a community and media platform that helps corporations drive innovation through strategic investments and partnerships with startups., Maija is one of the top leading voices in corporate venturing and we talk about the evolution of Corporate Venture Capital (CVC), how corporations best utilize Venture Clienting and the relationship between strategic and financial KPIs.

Dr. Maija Cheung is currently a surgeon at Yale University and the Chief Medical Officer for Kids Operating Room – the world’s leading children’s surgery charity. During her residency at Yale, she started working with group that would become Kids Operating Room (KidsOR). She became the Chief Medical Officer (CMO) for KidsOR in December 2023 as well as the CMO for the KidsOR commercial subsidiary Global Hospital which develops healthcare infrastructure and solar powered solutions in low-resource settings with all profit going to KidsOR to create capacity for children’s surgery around the world. Dr. Cheung has spearheaded numerous projects aimed at improving healthcare infrastructure, increasing training opportunities for the health workforce, and promoting access to care in underserved areas. She's currently working on two major projects as a part of her work to build operating rooms for children in Ukraine and a collaboration with NASA and American Oxygen to develop new technology for providing oxygen in low resource settings around the world. I hope you learn something new and enJOY!See omnystudio.com/listener for privacy information.

Spēlē piedalās: Inita Kuningasa, Aleksandrs Valdmanis, Guntis Ādams un Varis Putniņš.

Šodien atzīmējam Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 35. gadadienu. 1990. gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti no pavisam 201 ievēlētā. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa līdz tam notikušā Trešās atmodas procesa, par kura nozīmīgāko virzītāju kļuva 1988. gada rudenī izveidotā Latvijas Tautas fronte. Doma par šādas organizācijas radīšanu izskanēja dažus mēnešus agrāk - 1988. gada jūnijā notikušajā Latvijas radošo savienību plēnumā. Raidījumā pieskārāmies 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas priekšvēsturei un apstākļiem. Stāsta Trešās atmodas un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesa aktīvi dalībnieki - nu jau mūžībā aizgājušais dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, selekcionārs un žurnālists Jānis Rukšāns, ģeogrāfs Valdis Šteins, publicists, kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis 4. maijā vakarā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Sveicu visus šajā svētku dienā, nu jau jāteic, ka svētku vakarā, un sveicienus sūtām arī bīskapam Andrim Kravalim. Tieši šajā dienā pirms sešiem gadiem Rīgas Domā tika konsekrēts par bīskapu. Lūk, tāda mums ekumēniskā sadraudzība, par ko arī prieks. Un arī šorīt mūsu valsts svētki sākās ar ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, ko radioklausītāji varēja dzirdēt arī tiešraidē. Un gluži tāpat kā 18. novembrī, arī 4. maijā cilvēki gaida, ko sacīs Vanags, ko sacīs pārējie konfesiju vadītāji, un vēlēsies saprast vai atšifrēt no sacītā mūsu šī brīža realitātes raksturojumu no garīga skatu punkta. Tātad – kādā teritorijā mēs atrodamies, kas ir tās aktualitātes? Par to arī sarunājamies. Taču vispirms - kāds jums pašam ir bijis 4. maijs 1990. gadā, kad neatkarība mūsu valstī tika atjaunota ar šo tiešām leģendāro balsojumu?

Miten voimme rakentaa organisaatioita, joissa ihmiset voivat hyvin ja menestyvät? Tässä jaksossa keskustelemme persoonallisuuden roolista muutostilanteissa. Miten eri persoonallisuustyypit reagoivat muutokseen ja miten johtajana voit tukea erilaisten ihmisten tarpeita muutosprosessissa?Vieraana Hilkka-Maija Katajisto, jolla on laaja kokemus johtamisen ja persoonallisuuden rajapinnasta sekä Workplace Big Five -mallin asiantuntijuudesta.

This week we are joined by MAIJA!!!!! We enjoy an evening nightcap and discuss all things BOYS (because of course we do), things that lurk in their jeans, and we "feel ourselves" right here where we are. Even if we are a few years older and several pounds heavier. Don't forget to rate, review and subscribe. Your support makes this podcast possible. You can email sexy stories, questions and comments to makesexwithmepodcast@gmail.com and check out the new https://linktr.ee/druemichael for all the socials!  

Stāsta žurnālists un politiķis, savulaik – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns Pirms šodienas vienmēr bijusi vakardiena. Tautas frontes manifestācijā Daugavmalā dienu pirms 1990. gada 18. marta Augstākās padomes vēlēšanām turēju plecos četrus gadus veco dēlēnu. Radiožurnālists Jānis Ūdris vēlāk stāstīja, ka amerikāņu reportieris, kam viņš manifestācijā tulkoja, to ieraudzīdams, izsaucies: "Nākotne viņa plecos!" Mēs visi esam kādam vai kādas iepriekšējās paaudzes plecos. Mūsu plecos ir mūsu nākotne. Varbūt nav tik svarīgi, bet parasti, atzīmēdami 4. maiju, cilvēki lielākoties aizmirsuši vai nezina, ka Latvijas neatkarības atjaunotāju pirmā plenārsēde sākās nevis 4., bet gan 3. maijā. Bez sīvas spēkošanās ar prokremlisko opozīciju, bez neatkarības pasludināšanai svarīgāko  pozīciju ieņemšanas 4. maijs šodien nebūtu svētku diena. 3. maijā par Augstākās padomes priekšsēdētāju ar turpat vai 160 balsīm ievēlēja iepriekšējās – Latvijas PSR Augstākās padomes – Prezidija priekšsēdētāju, no augstu padomju amatpersonu aprindām nākušu latviešu godavīru Anatoliju Gorbunovu. Taču zīmīgi, ka 138 deputāti – tieši tik, cik nākamajā dienā balsos par neatkarību – viņa pirmā vietnieka krēslā apstiprināja Tautas frontes priekšsēdētāju, bet 131 – tas ir, mazāk par liktenīgo konstitucionālo vairākumu – piekrita, ka par priekšsēdētāja otro vietnieku kļūst LNNK pārstāvis. 3. maijā plenārsēdi uzsāka vēl Latvijas PSR Augstākā padome un Latvijas PSR deputāti, bet 4. maija pēcpusdienā PSR abreviatūra un attiecīgā plāksnīte pie Augstā nama ieejas jau atradās vēstures mēslainē. Tālab 3. maijs, ja arī nav atzīmējama diena, tomēr bijusi liktenīga. Iepriekšējā stāstā par neatkarības atjaunošanu pirms 35 gadiem pieminēju 30. marta diskrēto apspriedi Vaives dzirnavās. Nepateicu tikai to, ka tur Tautas frontes un Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadoņi apsprieda ne tikai Neatkarības deklarācijas gala tekstu, bet dalīja arī portfeļus un amatus, kam vajadzētu vadīt neatkarības izcīņu. Tur izlemts pirms 3. maija – Augstākās padomes pirmās sanākšanas – ar Latvijas Neatkarības deklarāciju iepazīstināt PSRS Prezidentu. Pastāvēja neliela cerība, ka tas varētu novērst vai vismaz mīkstinātu represijas  un ekonomisko blokādi, kādu pēc 11. marta Lietuvas Neatkarības akta Kremlis jau īstenoja pret lietuviešiem. Rietumu politisko līderu tipiskā attieksme pret Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas centieniem toreiz vēl bija apmēram tāda: "Jums taisnība, bet runājiet ar Maskavu!" Tikšanās ar Gorbačovu un PSRS premjerministru Nikolaju Rižkovu par Latvijas Neatkarības deklarāciju Maskavas Kremlī notika 17. aprīlī. "Stenka na stenku!" ("Siena pret sienu!") – Kremļa saimnieks norādīja vietas sarunu galda pretējā pusē man, Tautas frontes valdes loceklim Ilmāram Bišeram, Anatolijam Gorbunovam un deputātam Vilnim Bresim – četru cilvēku delegācijai no Latvijas. Deklarācijas nianses viņu neinteresēja. Uzstāja, ka izstāšanās no PSRS pieļaujama tikai saskaņā ar PSRS Konstitūciju, ko PSRS Konstitūcija, protams nepieļauj. PSRS valdības galva Rižkovs viszinīgi brīdināja, ka jelkādas Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu ne tikai PSRS valdība, bet arī latviešu tauta uztveršot kā neatbalstāmu ekstrēmismu un mūs gāzīšot. Pirmais jaunās Augstākās padomes gāšanas mēģinājums notika 15. maijā. Vecajā Rīgas Bruņniecības namā, pūlēdamies padzīt koristus, kuri kā sargi stāvēja uz ieejas kāpnēm dziedāja tautasdziesmas, lauzās civilās drānās ģērbti jaunekļi, pieprasīdami saskaņā ar Gorbačova dekrētu iesaldēt 4. maija deklarāciju. Uzbrucēji Puškina valodā auroja "Internacionāles" pirmo rindiņu un negaidīti izklīda stundā, kad padomju armijas daļās dalīja pusdienas. Pēc 17. aprīļa sarunas ar Gorbačovu varēja nojaust, ka neatkarības atgūšana arī parlamentārā, nevardarbīgā ceļā nebūs vienkārša, un Kremlis neatsakās no iespējas Baltijas neatkarības procesus apturēt ar spēku. "Ja vēlētos, es Landsberģi pāris nedēļās "priščučil bi" ("pienaglotu pie sienas")," PSRS Prezidents brīdināja mūs, šķietami draudzīgi piebilzdams, ka ar "latviešu strēlniekiem" jau gan, atšķirībā no "lietuviešu muzikanta", Kremlis taču varēšot vienoties. Tautas frontes atbilde šai sarunai Kremlī bija 21. aprīlī Daugavas stadionā sasauktā visas Latvijas vairāk nekā 8000 dažādu līmeņu deputātu sanāksme. Tā Augstākās padomes pirmajai sesijai uzdeva balsot par Tautas frontes sagatavoto Deklarāciju.  Dzejnieks Imants Ziedonis mudināja nenobīties no "ziloņa, kas iebridis skudru pūznī, uzlicis tam gubu un žēli taurē, ka skudras, čurādamas uz viņa kājas, pārkāpj ziloņa cilvēktiesības". Tas bija sveiciens jau dibinātajai Augstākās padomes prokrieviskajai frakcijai "Līdztiesība". Daudzi "Līdztiesības" deputāti ikdienā valkāja padomju armijas un VDK virsnieku uniformas, atgādinādami, ka ir bruņota opozīcija. Imants Ziedonis arī karsti atbalstīja priekšlikumu 3. maija sēdi ievadīt ar deputātu svinīgo solījumu Mātei Latvijai Brāļu kapos. Ar solījumu veļiem, kuru plecos turamies, un solījumu tiem, kurus jānotur mūsu pleciem. Dzestrā agrumā, zeltsaules staros. Visi caur Brāļu kapu vārtiem izgājušie deputāti sastājās ar skatu pret Mātes Latvijas skulptūru. Kā pēdējais aizelsies pieskrēja filozofs Pēteris Laķis, stāstīdams, ka viņu aizkavēja puķu tantiņa, kura nav ņēmusi naudu par ziedu pušķīti, piekodinādama, ka par samaksu pieņems tikai balsojumu par neatkarību. Un lai arī ir dzirdēts mūziķu joks, ka par vienu flautu briesmīgāk var skanēt tikai divas flautas, nākamo balsotāju par neatkarību solījumu senčiem un nākamībai 3. maijā, ja neesmu to nosapņojis, ievadīja un noslēdza divu jauniešu – puiša un meitenes – dievišķa flautu spēle. Tas bija skaistākais un iedvesmojošākais uzmundrinājums deputātiem, kas 3. maijā  pārkāpa vecā laikmeta slieksni, lai dotos nezināmā nākotnē uz 4. maiju, kas, nevar noliegt, laimīgi turpinās par spīti tā paša ienaidnieka draudiem un karam Ukrainā.

Minna kokee kahdenlaista suhtautumista tuleen ja haluaisi perua puheenaiheensa. Miltähän kuulostaisi, jos kriitikko kirjoittaisi Novan Aamun ohjelmasta arvostelun? Lisäksi soitetaan Kape Aihiselle ja Onks liikaa pyydetty-voittajalle!

Suoraa puhetta johtaa tällä kertaa Kaarina Hazard. Keskustelijoina ovat Maija Vilkkumaa, Juha Itkonen ja Anu Koivunen. Puheenjohtaja Kaarina Hazard muistuttaa alkukysymyksessään, että tänään liputamme sekä Mikael Agricolan kuolinpäivän että Elias Lönnrotin syntymäpäivän kunniaksi. Mihin taloudellisiin, fyysisiin tai muihin ponnistuksiin meidän olisi nyt ryhdyttävä vain meille rakkaan suomen kielen kukoistamiseksi. Maija Vilkkumaa kertoo aiheensa pohjustuksena, että Ranskassa tehtiin vuonna 1996 kieliasetus, joka sääntelee radioasemien soittaman musiikin kotimaisuuden määrää. Suomessa ei ole tällaista asetusta ja kotimaisen musiikin osuus radiosoitossa putoaa koko ajan. Radio Suomessa kotimaista musiikkia soitetaan 71 % ja kaupallisilla asemilla noin 30%. Pienen kielialueemme uhanalaisuuden nimissä Maija esittää rohkean kysymyksen, pitäisikö myös Suomessa tehdä asetus, joka sääntelisi radioasemien soittamaa kotimaisen musiikin määrää. Vai olisiko tällainen sääntely väärin? Juha Itkonen nostaa keskusteluun isoksi ilmiöksi nousseen Netflixin -sarjan Adolescence. Sarja on aiheeltaan hurja, kunnianhimoisesti toteutettu ja kriitikoiden kehuma. Se kertoo teinistä, jota epäillään murhasta. Pojan roolissa näyttelee manchesterilainen Owen Cooper, joka kuvausten aikaan oli 14-vuotias. Cooper tekee huikean roolisuorituksen, mutta mediassa on ihasteltu, miten on mahdollista että pystymetsästä tulleena pystyy tekemään tällaisen roolin. Totuus on kuitenkin se, ettei Cooper ihan suoraan kadulta kameroiden eteen hypännyt. Juha kysyy, tunnistavatko raatilaiset tällaista narratiivia, että on erityisen ihailtavaa, jos joku tekee jotain upeaa ikään kuin pystymetsästä, ilman koulutusta. Mikäli näin on, miksi sellaista halutaan ihailla? Anu Koivusen aiheena on median uutistarjonta ja uutisten kulutus juuri nyt. Johdannoksi Anu siteeraa Tampereen yliopiston journalistiikan työelämäprofessori Laura Saarikosken Suomen Kuvalehteen kirjoittamaa kolumnia: "Kaipaan journalismia, joka selittää minulle, miten voimatasapaino juuri nyt muuttuu Kiinan, Yhdysvaltain, Venäjän ja globaalin etelän välillä, ja mitä seurauksia sillä on Suomelle. Kaipaan journalismia, joka selittää minulle, miten Gazan kriisi vaikuttaa Lähi-idän isoon peliin ja Euroopan turvallisuuteen. En suostu alistumaan siihen, että asun informaatiotalouden reuna-alueella, jossa suomenkieliseen valistukseen ei oikein ole varaa." Anu muistuttaa, että elämme nyt päivästä toiseen suurvaltapolitiikan draamaa, on tullipolitiikkaa, globalismin loppua ja maailmantalouden murrosta. Anu tiedustelee keskustelijoilta, kokevatko he elävänsä informaatiotalouden reuna-alueella. Mikäli tunnette näin, miten sitä käsittelette?

durée : 00:30:08 - "Ailes" pour voix, alto et électroniques de Maija Hynninen - par : Anne Montaron - Pour nos brèves sonores, la compositrice finlandaise Maija Hynninen a imaginé une suite de mélodies pour voix de femme, alto et électronique : "Ailes" - réalisé par : Olivier Guérin

durée : 00:30:08 - "Ailes" pour voix, alto et électroniques de Maija Hynninen - par : Anne Montaron - Pour nos brèves sonores, la compositrice finlandaise Maija Hynninen a imaginé une suite de mélodies pour voix de femme, alto et électronique : "Ailes" - réalisé par : Olivier Guérin

Stāsta žurnālists un politiķis, savulaik – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns Trīs piegājienos centīšos izstāstīt, kā tapa un kā pieņemts Latvijas pēckara vēsturē svarīgākais Konstitucionālais dokuments – 1990. gada 4. maija Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Līdztekus Valsts satversmei tā joprojām uzskatāma par vienu no pašreizējās Latvijas tiesiskajiem stūrakmeņiem. Iespējams, par 4. maija Deklarācijas tiešu priekšteci uzskatāms nerealizētais Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memorands par valsts atgūšanu. Gan tam, gan Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijai pamatos liktas valsts kontinuitātes idejas un starptautisko tiesību principi. Abi apliecinājuši latviešu valstsgribu par spīti realitātei – 1944. gadā – vācu, bet 1990. gadā padomju okupācijai. Taču – ja par pirmo, pagrīdē izstrādāto, plašāka sabiedrība tikpat kā neko nezināja, tad otrais Trešās atmodas laikmetā izauklēts pilnīgā atklātībā. Pirmos konkrētos impulsus tam pavisam noteikti deva dzejnieka Jāņa Petera organizētais Rakstnieku savienības paplašinātais plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Tā rezolūcijās atzīts, ka latviešu valodu, kultūru un tautsaimniecību var glābt tikai Latvijas patstāvība un atraisīšanās no Maskavas aizbildniecības. Šai saietā arī Mākslas akadēmijas profesors Mavriks Vulfsons padomju realitāti publiski kvalificēja kā Hitlera un Staļina slepenās vienošanās izraisītu okupāciju. Tik negaidīti, ka Maskavas vietvaldis Latvijā, kompartijas centrālkomitejas pirmais sekretārs Boriss Pugo, viņam uzšņāca: "Tu nogalināji Padomju Latviju!" Un tur nu vairs neko nevarēja labot. Pirms šīs uzstāšanās Vulfsons gan bija atklājis, par ko grib runāt un jautājis, vai maz vajag, kolēģim – universites pasniedzējam Ābramam Kleckinam. "Mavrik, tu esi gudrs – gan zināsi, kā attaisnoties," uzrunātais atbildējis. Paradoksālā kārtā pēc Vulfsona eksplozīvās uzstāšanās pie Kleckina vērsies arīdzan viņa jaunības dienu paziņa Boriss Pugo, vaicādams: "Ko man tagad darīt?" Atbilde bijusi: "Boris, pats esi gudrs – gan zināsi, kā izskaidroties Maskavā." "Process", kā bieži PSRS perestroiku jeb pārbūvi daudzināja tās aizsācējs Mihails Gorbačovs, bija sācies. Latvijā – ne gluži tā, kā iecerēja Kremlis. Dažus mēnešus pēc rakstnieku plēnuma Gorbačova neatbalstīta, bet arī neaizliegta, dibinājās Latvijas Tautas fronte. Tās pirmā, bet it īpaši otrā programma bija nākamais solis tuvāk neatkarības pasludināšanai. Tautas fronte kā lielāka masu kustība Latvijas vēsturē panāca, ka vēl vecā sasaukuma Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma veselas divas tā saucamās Latvijas PSR suverenitātes deklarācijas, reabilitēja sarkanbaltsarkano karogu, Baumaņu Kārļa lūgsnu "Dievs, svētī Latviju" un tā sagatavoja nācijas pašapziņu pirmajām puslīdz brīvajām Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanām, kas noritēja divās kārtās 1990. gada martā un aprīlī. Jāatceras, ka tajās bez latviešiem piedalījās gan Latvijā dislocētā okupācijas karaspēka daļas, gan pēckara krievvalodīgo iebraucēju mažoritāte. Neatkarības piekritējiem vajadzēja panākt šķietami neiespējamo – gūt konstitucionālo vairākumu, tas ir – vismaz 134 mandātus no 201, lai pilnīgi legāli, pat saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju, atjaunotu Latviju un atjaunotu arī 1922. gada Satversmi. Mūsdienās svarīgi apzināties: to panākdami vēl pirms ukraiņu pašreizējās cīņas pret okupantiem, mēs kliedējām Kremļa arvien uzturēto mītu par krievijas režīmu neuzvaramību. Lai arī Maskava draudēja, ka gadījumā, ja Latvija "stāsies ārā" no PSRS, neapmierinātie padomju ļaudis dibinās prokrieviskus anklāvus, bet diskriminētie krievu militāristi izmisumā ķersies pie ieročiem, jaunievēlētās Tautas frontes frakcijai jau pirmās vēlēšanu kārtas rezultāts 1990. gada 18. martā pavēra vienreizēju iespēju pasludināt okupācijas ēras beigas. Jau pēcvēlēšanu rītā organizācijas mītnē Pasaules Brīvo latviešu apvienības juridiskajam konsultantam, valsts un starptautisko tiesību pārzinātājam Egilam Levitam Tautas frontes valdes vārdā lūdzu sagatavot Augstākās padomes iespējamās Neatkarības deklarācijas melnrakstu. Turpmākās dienas gaitā filozofa Elmāra Vēbera dzīvoklī kopā ar juristu un deputātu Tālavu Jundzi viņš uzrakstīja deklarācijas koncepciju. 21. martā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas sēdē Zinātņu akadēmijā deputāti ar to iepazinās. Levits ieskicēja divus rīcības variantus – "minimālo" un "maksimālo". "Minimālais" aprobežotos ar pārejas perioda pasludināšanu un neatkarības sarunu uzsākšanu ar Maskavu. Apmēram tādu lēmumu 30. martā pieņēma Igaunijas Augstākā padome, un tas ir iemesls, kādēļ Igaunijā 30. martu neatzīmē tā, kā mēs atzīmējam 4. maiju, bet lietuvieši – 11. martu. Tautas frontes frakcija jau no paša sākuma tomēr sliecās solidarizēties ar lietuviešiem un izšķirties par "maksimālo". Ar tādu apņēmību 22. martā, bet nu jau deputāta Rolanda Rikarda dzīvoklī sanāca frakcijas deleģētā darba grupa, kurā bez Levita un dzīvokļa saimnieka piedalījās vēl arī Vilnis Eglājs, Valdis Birkavs un Romāns Apsītis. 24. martā Levits jau plašākai juristu kompānijai prezentēja darba grupā apspriesto. Nu jau darba grupai pievienojās Ints Upmacis, Tālavs Jundzis, Edgars Meļķīsis un Aivars Endziņš. Pēdējais sagadīšanās pēc bija arī universitātes kompartijas organizācijas vadītājs. Viņš piedāvāja turpmākām apspriedēm izmantot savu partijas sekretāra kabinetu Raiņa bulvārī 19. Tālab šad tad, šur un tur dzirdētās skeptiķu baumas, ka Latvijas neatkarības projekts tapis kompartijas dzīlēs, vietas izvēles ziņā atbilst patiesībai. Tomēr arī komunistu partijas sekretāra kabinets, kam, iespējams, VDK okšķeri pievērsa mazāk uzmanības nekā LTF mītnei, nebija īsti piemērots diskrētākām sarunām. Pēdējā Neatkarības deklarācijas slīpēšana, piedaloties Tautas frontes vadībai, Egilam Levitam un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem, 30. martā jau lielākā slepenībā notika Vaives dzirnavās. Šeit sagatavoto tekstu beidzot akceptēja frakcija, un tas bez lielām izmaiņām tika nodots Augstākās padomes 4. maija plenārsēdei.

Šonedēļ raidījumā #1pret1 par to, kas notiek šodien un, kas mainās Eiropā un Pasaulē, saruna ar ar filozofi Maiju Kūli.

In this episode of The CXPod, hosts Merete and Joanna welcome Anna-Maija Tanninen, a B2B customer experience expert. They discuss the unique challenges and opportunities in B2B customer experience, the importance of customer-centricity, and the shift from reactive to predictive customer experience management. Anna-Maija shares her journey in the field, the differences between B2B and B2C, and how companies can better operationalize customer insights. The conversation also touches on the evolving role of voice of the customer and the future of customer experience measurement and the ladies discuss the upcoming Nordic B2B CX Conference in Copenhagen on the 9th of april 2025. Link to the conference: https://b2bcxnordic.com/Link to Anna-Maijas Linkedin: https://www.linkedin.com/in/amvuorio/

Suoraa puhetta johtaa Maria Pettersson. Keskustelijoina ovat Maija Vilkkumaa, Ruben Stiller ja Juha Itkonen. Maija Vilkkumaa haluaa puhua vastuullisesta sijoittamisesta ja miten se on aikojen saatossa muuttunut. Ennen oli ilmiselvää kaikille, että vastuullista sijoittamista ei ole esim. asekauppaan sijoittaminen. Tämä on muuttunut ihan totaalisesti ja tällä hetkellä monet pankkien- ja eläkeyhtiöiden sijoitusjohtajat pitävät aseisiin sijoittamista myös osana vastuullista sijoittamista. Maija kysyy kanssakeskustelijoiden mielipidettä, onko aseisiin sijoittaminen vastuullista sijoittamista. Ruben Stillerin aiheena on Donald Trumpin loppunäytös. Millainen tulee olemaan Trumpin tarinan loppu, jos ajattelemme että se on esim. elokuva tai kirjallinen tarina? Rubenin mielestä ihmisiltä on mennyt perusturvallisuuden tunne, koska Trump ei ole saanut rangaistusta, joka kuuluu tällaiselle "kaaoksen ruhtinaalle", vaan hän selviytyy kaikesta. Välttämättä Trumpin loppunäytös ei ole niin kaukana kuin monet luulevat. Ruben kysyy raatilaisilta, millainen heidän mielikuvissa ja ennustuksissa on Donald Trumpin loppunäytös ja mitä sen jälkeen välittömästi tapahtuu. Juha Itkonen nostaa keskusteluun kirjallisuusteeman. Lukevan älymystön suosima kirjailija Rachel Cusk kävi Helsingissä julistamassa pitkälti erilaisista kielloista koostuvat kirjalliset teesinsä. Juha esittelee muutaman Cuskin esiin nostamista teeseistä: - Rachel Cusk inhoaa juonta. Tosielämä ei hänen mukaansa seuraa juonta, miksi romaani tekee niin. - Cuskin mukaan minä-kertojan pitäisi kirjallisuudessa olla varattu vain niille, joilla ei ole muuta vaihtoehtoa. Ihmisille jotka ovat marginalisoituja ja joilla ei ole muuta kuin oma todistuksensa. - Toisaalta Cusk ei tunnu pitävän myöskään siitä, että kirjailijat kirjoittavat jostain muusta kuin itsestään. Hän ei usko romaanihenkilöihin. Juha kysyy raatilaisilta, mitä ajatuksia teeseistä herää? Vastaavatko nämä kirjallisia ihanteitanne?

“Pieci vētrainie gadi. 1987–1991” mākslas fotogrāfa Gvido Kajona melnbaltajās fotogrāfijās un publicista un mākslas vēsturnieka Pētera Bankovska vērojumā. Kā mainās mūsu uztvere par laiku? Cik daudz esam paspējuši izstumt no savas apziņas par perestroiku, Padomju Savienības norietu, pirmo kokakolu? Un – cik bīstams ir nostaļģijas slazds par laiku, kurš savā nokrāsā draud atkārtoties arī mūsdienās? Kultūras rondo tiekamies ar abiem izstādes veidotājiem. No 17. marta galerijā „Istaba” skatāma Gvido Kajona melnbalto fotogrāfiju izstāde “Pieci vētrainie gadi. 1987–1991”. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Uz katru no pieciem gadiem attiecināmas 10 fotogrāfijas, kurās parādās ne tikai Rīga, Talsi vai Ogre, bet iespraucas arī Londonā, Maskavā vai Rietumberlīnē notverti tālaika vēsturiskie kadri. Brīdī, kad Eiropa piedzīvo kara draudus, Kajona izstāde atgādina par miera un brīvības trauslumu tumšu spēku priekšā, norāda izstādes veidotāji. "Par to laiku es varētu teikt, ka tā bija tāda ļoti liela, samērā labi organizēta teātra izrāde. Bija pāris galvenie režisori, bija mazāki režisori un bija ļoti daudz aktieru, respektīvi, mēs tie bijām. Viena daļa aktieru nemaz nesaprata, ka viņi ir aktieri, viņiem tā tēlošana sanāca dabiski, bija arī pašdarbnieki, protams, kas režisoriem ne pārāk patika. Vislielākās grūtības režisoriem sagādāja tie aktieri, kas principā atteicās tēlot. Tiem bija kaut kādi speciāli mēri pieņemti. Sākot ar 80. gadiem, es arī piedalījos šajā teātra izrādē un fotografēju daudz ainas," laiku, kas ietverts izstādes darbos raksturo Gvido Kajons. Ko nozīmēja toreiz būt ikdienā ar kameru, ar to bezkaislīgo lēcu būt tajā realitātē klāt? Gvido Kajons: Bija situācijas, kad tas bija neiespējami, bija arī bīstamas situācijas, kad "rūpējās" par mums. Bet tajā zonā, kur es darbojos, nebija lielas problēmas. Visvieglāk bija fotografēt tās izrādes, kas notika 1. maijā un 7. novembrī, tās bija oficiālās izrādes. Tur nebija nekādas problēmas. Pēteris Bankovskis norāda uz kādu izstādes darbu, kurā redzama kāds mirklis no Oktobra svētku vai Maija svētku parādes, kur bija rati (piekabe), uz kura izvietoti Marksa, Engelsa un Ļeņina bareljefi.  "Ja mēs gribam interpretēt bildi kā kaut ko simbolisku, mēs varam teikt: aktieri, šajā gadījumā sabiedrība aizbrauc kaut kur tālāk un pamet novārtā, uz visiem laikiem atstāj nopakaļus Marksu, Engelsu un Ļeņinu," vērtē Pēteris Bankovskis. "Tā jau nebija, un tā arī nav. Patiesību sakot, visos pasaules stūros mēs redzam entuziastus, kas ar tiem pašiem plakātiem un tiem pašiem ģīmjiem joprojām operē. Un tā ilūzija, ka 1987. gadā varēja sākt aizbēgt no paši no sevis, viņa ir izčākstējusi. Kur mēs šobrīd esam? Tāds pats haoss valda pasaulē, kā valdīja toreiz, vēl daudz briesmīgāks, starp citu. Un tas tik parāda to, ka cilvēka daba patiesībā ir nemainīga, un tajā galvenās komponentes ir tieksme pēc varas, pēc uzkundzēšanās vai pēc pakļaušanās. Tā tas viss tiek spēlēts visos laikos. Tāpēc nostalģija pēc vieniem vai otriem kaut kādiem pagātnes gadiem ir lieka, jo mēs visu to pašu, kas bija kaut kur bijis, mēs varam pārdzīvot arī tagad un, nedod Dievs, vēl pārdzīvosim kaut ko daudz ļaunāku. Tāpēc man tā bilde likās tāda ārkārtīgi simboliska un svarīga." "Kas tad ir tā dokumentālā vai emocionāli iekrāsotā dokumentālā fotogrāfija, par kādu mēs varam runāt attiecībā uz Gvido? Tā fotogrāfija ir kā apstādināts vai sasaldēts viens mirklis kaut kādu sekundes simtdaļa attiecībā no apgaismojuma, kāds tur ir bijis tajā brīdī, vai sekundes divsimtdaļa. Apstādināta un iesaldēta kā līķis tanī krievu kamerā, kuru mēs gaidām, ka viņu atkausēs kaut kur. Un tagad pienāk viens brīdis, kad mēs atrodam kaut kur arhīvā, miskastē, izstādē vai kaut kur citur vienu fotoattēlu nodrukātu vai izkopētu, vai pat digitāli brīnumainā kārtā saglabātu, un pēkšņi viņš "atkūst". Var arī "neatkust", bet "atkūst", un mēs pēkšņi esam iekšā tanī visā pasākumā, mums sāk darboties domu process. Ledus ir izkusis un bilde strādā, un tā ir man liekas, vislielākā foto vērtība," turpina Pēteris Bankovskis.  Pagājušā gada nogalē izstāde savu pirmo izrādīšanu piedzīvoja Talsu Kultūras centrā. Galerijā "Istaba" izstāde būs skatāma līdz 18. aprīlim.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Rekryfirmoja on kuin markkinointitoimistoja, eli joka lähtöön. Hyvä niin, mutta nyt pitäisi ymmärtää, millainen kumppani on osaamiseltaan se oikea juuri oman yrityksen tarpeisiin - ja milloin kumppanin käyttö ylipäätään on paikallaan. Bronxcastissa rekrytointipalveluita tarjoavan Porkkana & Keppi Oy:n toimitusjohtaja Eeva-Maija (Emppu) Hiekkataipale kertoo, miten kumppanin valinnassa onnistutaan. Emppu on pitänyt ääntä asiasta aiemminkin, joten luottakaamme hänen näkemykseensä. Pistäkää kuunnellen! https://www.rookiecom.fi/bronxcast-203-eeva-maija-hiekkataipale-ja-ostajan-opas-rekrykumppanin-valintaan/

Stāsta horeogrāfe, dejotāja, baleta pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa. 1950. gada maijā diriģenta Arvīda Jansona (1914–1984) vadībā notika pirmizrāde komponista Ādolfa Skultes (1909–2000) un horeogrāfa Jevgēņija Čangas (1920–1999) baletam “Brīvības sakta”. Mūsu baleta vēsturē tas bija pirmais paraugs, kura sižetā tika izmantoti Raiņa (1865–1929) lugas “Spēlēju dancoju” (1919) motīvi. Tiesa, pārdzīvojot daudzas un dažādas izmaiņas gan libretā un mūzikā, gan arī pašā nosaukumā, kas sākotnēji bija “Lelde” – atbilstoši Raiņa lugas galvenajai varonei, un tikai pašā pēdējā brīdī – “Brīvības sakta” – kā tautas laimes un brīvības simbols. Rezultātu gan slavēja, gan norādīja uz trūkumiem, piemēram, komponists esot pārlieku šķiedies ar izteiksmes līdzekļiem, orķestra krāsu sabiezinājumi novedot pie klausītāja uzmanības nogurdināšanas. Toties jaunajam horeogrāfam tas bija ar visaugstāko atzīmi novērtētais diplomdarbs, un arī komponists bija radījis jauna veida – simfonisko baletu. 1966. gada decembrī pirmizrādi piedzīvoja komponista Jāņa Ķepīša (1908–1989) un horeogrāfes Irēnas Strodes (1921–2013) balets “Turaidas Roze”. Šeit libreta pamatā ir Raiņa luga “Mīla stiprāka par nāvi” (1927), kas jau iepriekš bija rosinājusi komponistu Emili Melngaili (1874–1954), kura paveiktais tā arī nekad nenonāca līdz baleta skatuvei. Šīs Raiņa lugas centrā ir kopš 17. gadsimta vēl aizvien uzrunājošais un traģiskais Maijas liktenis. Maija, kura spēj pārliecināt kareivi Jakubovski, ka viņas dāvātais lakats pasargā no ievainojuma. Lai viņš ticētu lakata brīnumainajam spēkam, Maija apsien to sev un liek cirst ar zobenu. Jakubovskis notic… un Maija mirst. Irēna Strode horeogrāfiju bija veidojusi saskaņā ar klasiskā baleta kanoniem, klasiskās dejas formās ietverot gan liriskās epizodes, gan dramatiskās kolīzijas, veiksmīgi izmantojot arī pantomīmu. 2000. gadā Latvijas Nacionālā opera sagādāja skaistāko dāvanu dzejnieces un dramaturģes Aspazijas (1865–1943) 135. dzimšanas dienas gadskārtā un viņas lugas “Sidraba šķidrauts” pirmizrādes 95. gadskārtā. Komponista Jura Karlsona baletam “Sidraba šķidrauts” horeogrāfiju veidoja Kšištofs Pastors no Nīderlandes, scenogrāfiju un kostīmus – Andris Freibergs, gaismas – Deivids Hārvijs no Lielbritānijas. Tas bija simboliem un alegorijām bagāts iestudējums. Pieturoties pie lugas pamatsižeta, libreta autori bija ieviesuši jaunas epizodes un tēlus: galvenās varones Gunas nākotnes vīzijas, Nāvi ar diviem Eņģeļiem un dziedošo tēlu – Laimu. Tika paspilgtinātas tādas lugas epizodes, kā Gunas prāta aptumšošanās un viņas izšķiršanās starp dzīvību un nāvi. Komponistu un horeogrāfu fantāziju rosinājusi arī Annas Brigaderes (1861–1933) pasaku dramaturģija. 1968. gada janvārī ar “Sprīdīša” pirmizrādi aizsākās latviešu bērnu baleta vēsture. Kā pilnmetrāžas horeogrāfijas autors un iestudētājs debitēja Aleksandrs Lembergs (1921–1985). Baleta melodiskās un izteiksmīgās mūzikas autors bija Arvīds Žilinskis (1905–1993), bet māksliniecisko noformējumu veidoja Biruta Goģe (1926–2008). Skaistai un krāsainai bilžu grāmatai līdzīgā izrāde aizrāva kā bērnus, tā pieaugušos. Skatītāju lutinātais pirmais iestudējums piedzīvoja vairāk nekā 150 izrādes. [1983. gadā notika baleta atjaunojums.] Atzīmējot komponista Arvīda Žilinska 75 gadu jubileju, tika iestudēts “Lolitas brīnumputns”, kura pamatā ir viena no interesantākajām Brigaderes pasakām – par vienkāršo puisi Alni, viņa draugu Sūrmi un brīnumdaiļo princesi Lolitu. Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) varoņi – Kristīne, Edgars, Māte un Akmentiņš. pirmoreiz uz baleta skatuves uznāca 1979. gadā. Viencēliens “Lasot Blaumani” radās komponista Jura Karlsona un baletmeistara Aleksandra Lemberga sadarbības rezultātā. Baleta autori nekonkretizēja nedz laikmetu, nedz arī vidi, kurā risinās psiholoģiskā drāma par mīlestību, kurai nākas brist cauri pelēkajam sadzīves purvam. Uzmanība bija pievērsta galveno personu iekšējiem pārdzīvojumiem. 2018. gadā tika iestudēts komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa oriģinālbalets “Antonija & Silmači” pēc Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem. Piešķirot Dejas balvu kategorijā “Klasiskās dejas iestudējums vai notikums” (2017–2018), žūrija komentēja: „Lielisks komponista veikums. Atzinīgi vērtējams skatuves noformējums, videomākslinieka darbs un kostīmi. Dejotāji ļoti organiski un aktieriski, ar baudu izdejo savas lomas.” Šo lomu atveidotāji bija Elza Leimane, Antons Freimans, Alise Prudāne, Arturs Sokolovs un daudzi citi. Ir gana daudz teiku un traģēdiju, kurām ik pa laikam pievēršas gan horeogrāfi, gan komponisti, izvēloties tēmas savai jaunradei. Arī Raiņa, Aspazijas, Brigaderes, Blaumaņa daiļrade vēl arvien var piedāvāt daudz jaunu horeogrāfisko tulkojumu latviešu baleta skatuvei.

Hey my gorgeous frands! This week Maija and I chat about boys!!! What could be more fun? We discuss hair up the shaft (isn't there an episode called that?), guys we send pics to that don't send them back, and guys who like cars.....like a lot! Like in the "biblical" sense. Don't forget to rate, review and subscribe. Your support makes this podcast possible. You can email sexy stories, questions and comments to makesexwithmepodcast@gmail.com and check out the new https://linktr.ee/druemichael for all the socials! 

Arkkitehtuuri- ja Designmuseossa avautuu vuoden 2025 päänäyttely, Maija Lavosen "Hiljaisia monumentteja". Maija Lavonen on suomalainen taiteilija, joka tunnetaan erityisesti innovatiivisista tekstiiliteoksistaan ja valotaiteestaan. 1980-luvun nousukaudella Suomessa rakennettiin paljon julkisia rakennuksia ja pankkien konttoreita - uudet isot tilat tarvitsivat isoja taideteoksia ja Lavonen oli isojen tekstiiliteosten kärkinimi. Maija Lavonen on syntynyt 1931 ja hän on jättänyt merkittävän jäljen Suomen taidekentälle pitkän uransa aikana. Hän opiskeli Taideteollisessa oppilaitoksessa Helsingissä ja kehitti uransa aikana oman ainutlaatuisen ilmaisutapansa, jossa yhdistyvät perinteiset tekstiilitekniikat ja moderni teknologia. Mistä hän sai rohkeuden käyttää teknologiaa taiteessaan? Mistä hän haki oppinsa? Lavosen teokset ovat usein suurikokoisia ja vaikuttavia, ja niissä valo ja tekstiili luovat yhdessä kiehtovia visuaalisia kokemuksia. Hänen taiteensa on esillä useissa julkisissa tiloissa, kuten kirkoissa ja kulttuurikeskuksissa, ja hän on osallistunut lukuisiin näyttelyihin sekä Suomessa että kansainvälisesti. Lavonen on saanut uransa aikana useita tunnustuksia ja palkintoja, jotka korostavat hänen merkitystään suomalaisen taiteen kentällä. Maija Lavosen työssä korostuu materiaalin ja valon vuoropuhelu, ja hän on onnistunut luomaan teoksia, jotka eivät ainoastaan ole esteettisiä, vaan myös herättävät ajatuksia katsojassaan. Hänen innovatiivinen lähestymistapansa tekevät hänestä yhden merkittävimmistä suomalaisista tekstiilitaiteilijoista. Mikä hänen merkityksensä on taiteen innovoijana ja vaikuttajana aikamme opiskelijoille? Lavonen uudisti suomalaisen ryijyperinteen - vielä juuri ennen kuolemaansa hän kehitti uusia tekniikoita, kuten valokuidun kutomisen osaksi teoksia. Ohjelman vieraina ovat Arkkitehtuuri- ja Designmuseon kuraattori Harry Kivilinna, tytär, dramaturgi Sussa Lavonen ja näyttelyintendentti Suvi Saloniemi. Ohjelman juontajana on Pia-Maria Lehtola Maija Lavonen – Hiljaisia monumentteja 31.1.–14.9.2025 Arkkitehtuuri- ja Designmuseo, Helsinki.

Psykiatria ja yksilön oikeudellinen asema | Tällä kertaa vieraanani Maija-Sofia Ulmanen, joka tekee artikkeliväitöskirjaa Vaasan yliopistoon. Väitöskirjan aiheena on tutkia sitä mekanismia, jonka kautta ihmiset syrjäytyvät yhteiskunnan valtavirrasta yhteiskunnan ulkokehälle ja minkälaisia rooleja psykiatria ja oikeuskäytäntö näyttelevät tässä prosessissa, ja mitä ovat parannusehdotukset havaittuihin ongelmiin. Psykiatria ja yksilön oikeudellinen asema – Vieraana Maija-Sofia Ulmanen Tässä […] The post Psykiatria ja yksilön oikeudellinen asema – Vieraana Maija-Sofia Ulmanen appeared first on Astetta parempi elämä.

Sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" temati nereti sakņojas problēmās, par kurām nākas runāt gadu no gada. Pērn labdarības maratonā tika vākta nauda, lai palīdzētu cilvēkiem ar kritiskām veselības problēmām, un tas ir saistīts ar zāļu nepieejamību daudziem pacientiem, par ko Valsts kontrole runājusi jau sen, bet, kas tā arī nav atrisināts. Kādēļ tik lēni sokas ar nepilnību novēršanu, par to saruna Krustpunktā ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.  

Labdarības maratonā „Dod pieci!” šogad tiek vākta nauda tiem, kuriem steidzami nepieciešami līdzekļi, lai saņemtu ārstēšanu. Bet kā mainīt valsts politiku, lai iedzīvotājiem, saskaroties ar akūtām veselības problēmām atvieglotu piekļuvi iespējai izveseļoties. Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta un Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības Onkoalianse valdes locekle Olga Valciņa.  

Check out this podcast replay of the SDCF Virtual Panel: Demystifying Pre-Production with Knud Adams, Maija García, and Delicia Turner Sonnenberg. This conversation focuses on the pre-production process, giving insights and a better understanding of all the things that happen between when a director signs a contract and first rehearsal. The panelists talked about what they have discovered over the years makes for the strongest pre-production process for them before rehearsals begin. Transcript available upon request. We hosted this panel in June 2024. Knud Adams is an Obie-winning director of artful new plays, based in New York. This season, he's directing English on Broadway. His work has been featured on "Best of the Year" lists by The New York Times, New York Magazine, The New Yorker, and The Washington Post. An avid developer of new work, his world-premiere productions include: Primary Trust (Roundabout), English (Atlantic/Roundabout), Bodies They Ritual (Clubbed Thumb), Private (Mosaic), The Headlands (LCT3), Paris (Atlantic), and The Workshop (Soft Focus). Knud also directed the radio play Vapor Trail, which premiered at the Tribeca Film Festival. Maija García is a theater director, cultural innovator and advocate for equity in the arts. She recently directed I am Betty, a world premiere hit new musical at History Theater by Cristina Luzarrága and Denise Prosek; VALOR, a Spanish golden-age play by Ana Caro; and OUR HOOD, a bi-lingual cineplay by John Leguizamo. Director of Movement for Spike Lee's Oscar award-winning Blackkklansman, CHI-RAQ and She's Gotta Have It on Netflix, and Executive Producer of Art of Dance, a documentary film, García's Theater Directing credits include Bill T. Jones' FELA! World Tour; CRANE: on earth in sky by Heather Henson and Ty Defoe and Salsa Mambo Cha Cha Cha in La Habana Cuba. Regional Theater credits include original choreography for West Side Story at the Guthrie Theater; Kiss My Aztec by John Leguizamo and Tony Toccone at Berkeley Rep, and La Jolla Playhouse; Snow in Midsummer by Frances Ya-Chu Cowhig at Oregon Shakespeare Festival; Cuba Libre by Carlos Lacámara at Artists Repertory Theater (PAMTA Award); and Fats Waller Dance Party with Jason Moran and Meshell N'degeocello at Harlem Stage, SF Jazz and the Kennedy Center. Garcia founded Organic Magnetics to generate urban folklore for the future. She wrote, produced and directed Ghosts of Manhattan: 1512-2012, an interactive history and I am New York: Juan Rodriguez. Director of Education and Professional Training at Guthrie Theater, Maija served on the Tony Award Nominating Committee and is a proud member of SDC since 2008.  Delicia Turner Sonnenberg is a director, artistic leader, teacher, and mother. She is a founder and the former Artistic Director of MOXIE Theatre, which she helmed for twelve acclaimed seasons. Delicia has directed plays for the Old Globe Theatre, San Diego REP, La Jolla Playhouse, Actors Theatre of Louisville Humana Festival, Cygnet Theatre, New Village Arts, and Diversionary Theatre, among others. Delicia has directed countless workshops and staged readings of new plays for National New Play Network, Old Globe, Bay Area Playwrights Festival, San Diego REP, and Arena Stage. Delicia was twice a recipient of the Van Lier Directing Fellowship through Second Stage Theatre in New York and is an alumna of the New York Drama League's Directors Program, as well as Theatre Communication Group's New Generations Program.

Maija Katak Lukin served as Mayor of Kotzebue in 2015 when President Barack Obama visited. She later became superintendent of the National Park Service's Western Arctic National Parklands. She is now the Native Relations Program Manager for the National Park's Service's Region 11 which encompasses Alaska.  We discuss her early life, her commitment to the Inupiaq language, climate change's tangible impacts on the Arctic and more.

Gaidot labdarības maratonu „Dod pieci!”, lūkojamies uz iepriekšēju gadu projektiem, kā tie attīstījušies tālāk. Paliatīvā aprūpe Latvijā, tas ir sarunas temats raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Hospis.lv" pārstāve Žanete Jansone, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Jana Simanovska. Sazināmies ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvijas Radio ļoti daudz runājam par paliatīvās aprūpes nu, tolaik gandrīz nepieejamību Latvijā. Tas bija ļoti emocionāls laiks. Mēs jau neviens nezinām, kad un kā mēs katrs aizejam no šīs pasaules. Toreiz dzirdējām daudz skaudru stāstu, kā dažādās ģimenēs mēģina atvieglināt savu tuvinieku aiziešanas sāpes. Un toreiz arī visi apņēmās aktīvi strādāt, lai Latvijā ieviestu sistēmu, kas ļautu cieņpilni ikvienam noslēgt šīs dzīves gaitas. Mēs, protams, nezinājām, ka pie durvīm jau klauvē pandēmija. Tad sākās karš Eiropā, tik daudz negaidītā, kam ir nācies un arī nākas pielāgoties. Bet laika ritējums jau tāpēc neapstājas un vajadzības rūpēties tāpat. Ko esam spējuši izdarīt šajos piecos gados, ko tomēr - nē? Kādas ir tālākās iespējas? Atgriežamies pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

Suoraa puhetta johtaa Maria Pettersson. Keskustelijoina ovat vakioritarit Maija Vilkkumaa ja Ruben Stiller sekä vierailulla käyvä pastori Petja Kopperoinen. Maija Vilkkumaan aiheena on suomen kieli ja sen tulevaisuus. Maijan somessa on kiertänyt ahkerasti vanhan luokkakaverinsa Janne Saarikiven HS:n essee "Eliitin englanti on köykäinen kielitaito". Siinä pohditaan mm. maahanmuuttaja koululaisten suomen kielen oppimista. Usein sanotaan, että he ovat kielitaidottomia, vaikka osaavat monesti ainakin jonkinlaista suomea. Saarikiven mukaan samaan aikaan meillä on suuri määrä huippuosaajia, joita ylistetään ja paapotaan, vaikka he eivät puhu ollenkaan suomea, eivätkä aio sitä opiskellakaan. Maija kysyy raatilaisilta, onko meillä sadan vuoden kuluttua taiteessa käytettävää suomen kieltä. Uskotteko suomen kielen pysyvän hengissä itsestään vai pitäisikö tehdä jotain, jotta se pysyisi elinvoimaisena? Ruben Stiller esittää huolensa entisen Suomen Washingtonin-suurlähettilään Mikko Hautalan uuden kirjan sodalla pelottelulla. Hautalan kirja on nimeltään "Sotaa ja rauhaa: Venäjä, Yhdysvallat ja Suomi uuden suurvaltakilpailun aikakaudella". Kirjassa Hautala varoittaa, että Suomen tulisi yksiselitteisesti olla varautunut täysimittaiseen ja pitkään sotaan. Eikä vain varautunut, vaan monilta osin jopa suoranaisesti olla valmis. Ruben ihmettelee, mihin tällä sodalla pelottelulla pyritään. Pelotellaan kaikki suomalaiset puolikuoliaaksi, varsinkin nuorempi ikäluokka. Sehän on selvää, että Puolustusvoimat aina varautuvat sotaan, mutta miksi siitä pitää pelotella? Petja Kopperoinen tuo raatilaisten pohdittavaksi tunnetaidot. Peruskoulun opetussuunnitelmaan tunnetaidot lisättiin tasan kymmenen vuotta sitten. Tunnetaitojen opetuksen järjestäminen on kuntien päätettävissä, eli kunnittain erot ovat merkittäviä. Onko tässä nähtävissä, että pian tunnetaidot ovat tiettyjen alueiden erityisosaamista? Ja kuuluuko tunnetaitojen opetus lopulta kouluun vai kotiin? Asiantuntijat ovat kuuluttaneet, että myös vanhempien pitäisi opetella tunnetaitoja. Pitäisikö aikuisille järjestää hyvinvointitutoreita, joita esim. Kouvolassa on järjestetty oppilaille. Vai pitäisikö kansalaisopistoissa opettaa tunnetaitoja aikuisille?

Maija DiGiorgio: Maija Pinion In her comedy, Maija examines the complexities of what it means to be a mixed-race, multicultural woman through the context of trivial topics like dating, family, and daily observations. COMEDY DYNAMICS YouTube Facebook X (Twitter) TikTok Instagram Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Wendy Murphy, Chief Assistant Rice County Attorney, and Maija Rojas, Rice County Crime Victim Services Coordinator, discuss Domestic Abuse Awareness Month.

Ir klāt oktobris, un Latvijas sabiedriskie mediju sāk labdarības maratonu „Dod pieci!”, bet pirms jaunā sākuma gribam atskatīties, kā noslēdzies iepriekšējais posms. Labdarības maratons pērn bija veltīts bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas aprūpes, un saziedotā nauda tika nodota bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību šādiem bērniem. Bet naudas vākšana ir tikai viens fokuss, tas, ko mēs noteikti gribējām izdarīt, bija vērst uzmanību iemesliem, kādēļ tik daudzi bērni un jaunieši nonāk līdz tik dziļām problēmām. Kas šajā laikā ir paveikts un kāda ir situācija, ja runājam par pusaudžiem, kas ir nomākuši riska zonā? Krustpunktā analizē Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks, biedrības „Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks un Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.  

Maija DiGiorgio: Maija Pinion In her comedy, Maija examines the complexities of what it means to be a mixed-race, multicultural woman through the context of trivial topics like dating, family, and daily observations. COMEDY DYNAMICS YouTube Facebook X (Twitter) TikTok Instagram Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Hey Goonies! This week we are joined by Maija and special guest LOOFY who both have a lot to say....well mostly just Loofy, LOL. As tired as Maija is I ply her with non-dairy ice cream, alcoholic seltzers and lots of naughty cyber eggplant finds. Join us as we procrastinate releasing the upcoming 100th episode for yet another week. Don't forget to rate, review and subscribe. Your support makes this podcast possible. You can email sexy stories, questions and comments to makesexwithmepodcast@gmail.com and check out the new https://linktr.ee/druemichael for all the socials! 

Happy Thursday lovers and frands! This week we are joined by my oldest nice MAIJA! We have a little sit and sip and talk all things bacteria, all things covered with baby gravy, and I announce some huge news that may change the future of the pod dramatically. Don't forget to rate, review and subscribe. Your support makes this podcast possible. You can email sexy stories, questions and comments to makesexwithmepodcast@gmail.com and check out the new https://linktr.ee/druemichael for all the socials! 

Kylee and Zoë take a magic school bus ride into the microbiome! We go back (waaay back) into the origins of the human microbiome and examine the research on how gut biota affects and interplays with athletic performance. Put your gloves on, because we're digging into Zoë's microbiome to get to know her on a very, very intimate level (the microbial level!). We also discuss common and uncommon causes of GI distress and what athletes can do to support their gut health (spoiler alert: you probably don't need all that kombucha). Yong, E. (2018). I contain multitudes: The microbes within US and a grander view of life. Ecco, an imprint of HarperCollinsPublishers.  Mohr, A.E., Jäger, R., Carpenter, K.C. et al. The athletic gut microbiota. J Int Soc Sports Nutr 17, 24 (2020). https://doi.org/10.1186/s12970-020-00353-w Bressa, C., Bailén-Andrino, M., Pérez-Santiago, J., González-Soltero, R., Pérez, M., Montalvo-Lominchar, M. G., Maté-Muñoz, J. L., Domínguez, R., Moreno, D., & Larrosa, M. (2017). Differences in gut microbiota profile between women with active lifestyle and sedentary women. PLOS ONE, 12(2). https://doi.org/10.1371/journal.pone.0171352  Clarke SF, Murphy EF, O'Sullivan O, et alExercise and associated dietary extremes impact on gut microbial diversityGut 2014;63:1913-1920. Estaki, M., Pither, J., Baumeister, P. et al. Cardiorespiratory fitness as a predictor of intestinal microbial diversity and distinct metagenomic functions. Microbiome 4, 42 (2016). https://doi.org/10.1186/s40168-016-0189-7 Jang, LG., Choi, G., Kim, SW. et al. The combination of sport and sport-specific diet is associated with characteristics of gut microbiota: an observational study. J Int Soc Sports Nutr 16, 21 (2019). https://doi.org/10.1186/s12970-019-0290-y Petersen, L.M., Bautista, E.J., Nguyen, H. et al. Community characteristics of the gut microbiomes of competitive cyclists. Microbiome 5, 98 (2017). https://doi.org/10.1186/s40168-017-0320-4 Flint, H. J., Scott, K. P., Duncan, S. H., Louis, P., & Forano, E. (2012). Microbial degradation of complex carbohydrates in the gut. Gut Microbes, 3(4), 289–306. https://doi.org/10.4161/gmic.19897 Scheiman J, Luber JM, Chavkin TA, MacDonald T, Tung A, Pham LD, Wibowo MC, Wurth RC, Punthambaker S, Tierney BT, Yang Z, Hattab MW, Avila-Pacheco J, Clish CB, Lessard S, Church GM, Kostic AD. Meta-omics analysis of elite athletes identifies a performance-enhancing microbe that functions via lactate metabolism. Nat Med. 2019 Jul;25(7):1104-1109. doi: 10.1038/s41591-019-0485-4. Epub 2019 Jun 24. PMID: 31235964; PMCID: PMC7368972. Marttinen, Maija, Reeta Ala-Jaakkola, Arja Laitila, and Markus J. Lehtinen. 2020. "Gut Microbiota, Probiotics and Physical Performance in Athletes and Physically Active Individuals" Nutrients 12, no. 10: 2936. https://doi.org/10.3390/nu12102936

Latvijas Dabas fonds šajos mēnešos vairākās pašvaldības rīko diskusijas par to, kas dabā vērtīgs un kā mēs to izsakām naudā un dažādos labumos. Formulējums sarunai par dabas kapitālu un ekosistēmas pakalpojumiem iespējams skan atsvešināti, bet aicinām diskutēt un aizdomāties par dabas vērtību. Kas ir dabas kapitāls un ekosistēmu pakalpojumi? Kā tos aprēķina un vai dabas vērtību izsakot naudā, mēs vairāk iegūstam vai zaudējam? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidra Latvijas Bankas Ilgtspējas vadītājs Edvards Kušners un Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Baltvilka. Klinta Kārkliņa izstrādā enerģijas dzērienu no egļu pumpuriem Domājams, ka daudzi ir dzirdējuši par priežu, bērzu, egļu, upeņu un vēl vairāku augu pumpuriem, kas pavasarī ir jaudīga vitamīnu deva ikvienam. Neformālā gaisotnē radusies ideja un ērta pieeja vajadzīgajiem kokiem realizējās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas  tehnoloģijas fakultātes studentes Klintas Kārkliņas maģistra darbā „Egļu pumpuru un auksti pagatavotas kafijas enerģijas dzērienu izvērtējums”. Iztaujājam Klintu par darbu pie šī dzēriena izveides,  kā arī interesējamies par tām vērtīgajām uzturvielām un vitamīniem, kas rodamas egļu pumpuros. Jaunā pētniece skaidro, ka egļu pumpuros ir daudz C vitamīna, kā arī E vitamīns, dažādi minerāli, ir arī vairākas īpašības, kas jāpēta daudz dziļāk. Taču viņas ideja ir par egļu pumpuru izmantošanu pārtikā, konkrēti dzēriena izstrādi. "Gribējās sākt ar vienkāršāko, kas būtu pumpuru, kuru tu pats vari iemaisīt krūzītē, uzliet karstu ūdeni, pienu, samaisīt, izdzert. Beigās aizgāja pavisam citā virzienā. Es izdomāju, es no viņiem varētu izspiest sulu, es viņus varētu izmantot enerģijas dzērienos vai sulu dzērienos, protams, ievērojot ieteicamās devas, balstoties uz viņu un ķīmisko sastāvu, tas primārais, ka tie simts grami ir puse no C vitamīna devas. Ņemot vērā, ka nedzer tikai tos dzērienus, ēd arī kaut ko citu un to C vitamīnu uzņem arī kaut kur citur, nevis tikai no turienes. Tāpēc viss kaut kā aizgāja pie enerģijas dzēriena. "Sajaucu nedaudz egļu sulas, kas būtu vitamīns, nedaudz parasto sulu, kas būtu vairāk dabiskais saldinātājs, plus krāsa nedaudz uzlabojas. Ja es vēl pievienotu kafiju, būtu kofeīns un enerģijas lādiņš," atklāj Klinta Kārkliņa. Šajā dzērienā nav cukura, bet tie, kas ikdienā lieto enerģijas dzērienu un garšojuši šo, atzinuši, ka ir "ir baigi labi". "Egles nedaudz Ziemassvētku noskaņu karstā vasaras dienā," atklāt Klinta Kārliņa. Kā tad garšo šis dzēriens? Pētniece stāsta, ka egļu pumpuram ir nedaudz citrusa atspirdzinoša garša, gluži kā sajūta, ka ēstu citrona šķēli. Dzērienā ir līdzīgi, varbūt nedaudz maigāks. Maija sākumā vāc egļu pumpurus, tikai jāatceras ievākt no kokiem, kas aug vismaz 100 metrus no ceļa, un nevākt vairāk par 6% no koka, lai netraucētu viņa augšanu. Sulu var spiest uzreiz vai pumpurus uzglabāt saldētavā.  "Sākumā tiek sajaukta kafija ar parasto sulu. Enerģijas dzērieniem tika izmantota auksti pagatavota kafija, tajā salīdzinoši vairāk kofeīna nekā karsti pagatavotā kafijā. Plus viņa arī nav tik skāba. Tad tiek pievienota augļu sula, kas manā gadījumā bija apelsīnu sula un ābolu un aroniju sula, kas gan krāsas ziņā, gan garšas ziņā diezgan labi sagāja kopā kafiju. Tad tika iemērīti trīs grami no kopējā daudzuma egļu pumpuru sulas. Tad viņš tiek atšķīdināts, uzkarsētas, sapildīts un viss," stāsta Klinta Kārkliņa. Grūti pateikt, kad šāds enerģijas dzēriens parādīsies ražošanā, bet jau tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes  Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes studente Klinta Kārkliņa ir apņēmības pilna turpināt egļu pumpuru pētījumus.

Maija Kuusi ponnahti Suomen BMG:n toimitusjohtajaksi, miltei täysin miesvaltaiselle alalle ja loi hienon kotimaisen artistikattauksen. Lisäksi hän on ehtinyt toimia Trainer´s Housessa, elokuvan levitysalalla sekä kirjakustannuspuolella. Nuorena Sticcan Anderssonin kesäpaikassa hengaillut Maija muistelee pitkää työuraansa, myös artistin äitinä.

This month we are delighted to welcome Maija Lassila back to the EXALT podcast for our second conversation. Maija is post-doctoral researcher at Helsinki Institute of Sustainability Science (HELSUS) and recently received her doctorate from Global Development Studies at University of Helsinki. Maija takes to the North and gives us an overview of the work she did during her doctorate. We talk about reindeer herding and the impacts of resource extractivism (and the threat of future resource extractivism) on reindeer herding in Sápmi and Finnish Lapland. Maija “examines the contestations arising from the early stages of mining expansion in Utsjoki and Sodankylä.” Maija looks at the contestations the local community has to mining projects and traces out how this plays out in practice. Join us for this thought-provoking and wide-ranging conversation that gives deep insight into this world. Maija also reminds us how important it is to engage with post-extractivist alternatives as a way to reduce our dependence on the consumption.  If you would like to learn more about Maija's academic work https://researchportal.helsinki.fi/en/persons/maija-lassila  If you would like to read Maija's doctoral thesis, Incommensurabilities of New Arctic Extractive Projects: Resistance to mining among Sámi, reindeer herders and local communities in Sápmi and Finnish Lapland, http://urn.fi/URN:ISBN:978-951-51-9652-1 (links to the articles can be found in the dissertation) If you are interested to listen to Maija's first appearance on the podcast, Extractivism Research and Breaking Away from the Written Word, https://podcasts.apple.com/fi/podcast/maija-lassila-extractivism-research-and-breaking-away/id1499621252?i=1000472526548 

Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) parlamenta vēlēšanās, šķiet, pielikts punkts 30 gadus ilgušajam Āfrikas Nacionālā kongresa (ĀNK) varas monopolam. Indijā noslēgušās vairāk nekā mēnesi ilgušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Jaunkaledonija pieprasa Makronam atsaukt vēlēšanu izmaiņas. Ārkārtas stāvoklis atcelts. Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Radio ārpolitikas ziņu korespondents Rihards Millers un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Neviena vara nav mūžīga, # 1 – Indija Vakar, 4. jūnijā, notika galīgā balsu saskaitīšana pēc sešas nedēļas ilgušajām Indijas parlamenta apakšpalātas, oficiāli dēvētas par Tautas palātu, vēlēšanām. Vēlēšanas pasaules lielākajā demokrātijā notiek pēc mažoritārās sistēmas, respektīvi, 543 deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos. Viņi pārstāvēs 968 miljonus Indijas balsstiesīgo, no kuriem vēlēšanās piedalījās 642 miljoni, kas ļauj apgalvot, ka šīs ir plašākās vēlēšanas pasaules vēsturē. Balsošanas punktu ir apmēram miljons, tai skaitā īpaša komanda, kas devās apmēram 40 kilometru gājienā pa kalnu takām, lai sasniegtu vienu balsotāju kādā attālā Himalaju ciematiņā, vai cita, kas veselu dienu autobusā līkumoja cauri Giras nacionālā parka džungļiem pie hindu mūka vientuļnieka. Par vēlētāju balsīm sacentās veselas 744 partijas, no kurām gan tikai nedaudz virs trīsdesmit ir tādas, kuras ieguvušas kaut vienu mandātu iepriekšējās vēlēšanās, un tikai sešas darbojas vispārnacionālā līmenī; visas pārējās ir reģionālas partijas. Izšķirošā cīņa norisinājās starp diviem spēkiem: pašreizējā premjera Narendras Modi vadīto Indijas Tautas partiju, kura kopā ar pārdesmit reģionālajām partijām veido labēji orientēto Nacionāli demokrātisko aliansi, un partiju Indijas Nacionālais kongress, kuras vadītajā Indijas Nacionālās attīstības iekļaujošajā aliansē ir vairāk kreisu spēku, t. sk. Utarpradēšas pavalstī bāzētā Sociālistiskā partija, antikorupcijas motīvus kopjošā Vienkāršā cilvēka partija, veselas trīs dažādu nokrāsu kompartijas u.c. Vēlēšanu laika aptaujas solīja ierasti labus rezultātus labējam blokam un, attiecīgi, trešo nedalītas varas termiņu Narendram Modi. Taču rezultāti izrādījušies ne tuvu tik spoži: Indijas Tautas partijai tikušas 240 vietas, kas ir par 32 mazāk nekā vajadzīgs, lai veidotu vienpartijas vairākuma valdību. Tagad tai nāksies vairāk rēķināties ar saviem reģionālajiem sabiedrotajiem, pret kuriem līdz šim tā izturējusies ar zināmu aroganci, kas šai partijai maksājis, piemēram, zaudējumu Mahārāštras pavalstī. Savu priekšvēlēšanu kampaņu Tautas partija lielā mērā balstīja ierastajos ksenofobijas motīvos, pozicionējot sevi kā spēku, kurš aizstāvēs hinduistu kopienu, un ienaidnieka birku piekarinot pirmām kārtām musulmaņu kopienai. Tas izrādījies nepārliecinošs vēstījums miljoniem Indijas jaunāko vēlētāju, kuru vidū bezdarba līmenis pārsniedz 23%, t.sk. absolventu vidū – 42%. Tā nu visapdzīvotākajā Indijas pavalstī Utarpradēšā pārliecinošākie rezultāti ir Sociālistiskajai partijai, kas, cita starpā, aizstāv arī reliģisko minoritāšu intereses. Neviena vara nav mūžīga, # 2 – Dienvidāfrika „Mūsu cilvēki ir teikuši savu vārdu, vai mums tas patīk, vai nē,” tā, uzzinot 29. maijā notikušo vēlēšanu rezultātus, atlika vien rezignēti izteikties līdzšinējam Dienvidāfrika Republikas prezidentam Sirilam Ramafosam. Pirmo reizi kopš aparteīda sistēmas likvidācijas un pirmajām vispārējām vēlēšanām 1994. gadā viņa partija – Āfrikas Nacionālais kongress – ieguvusi mazāk nekā pusi no parlamenta vietām, proti – simt piecdesmit deviņas no četriem simtiem. Partijas ietekme, kas savu maksimumu sasniedza 2004. gada vēlēšanās, pēc tam pakāpeniski saruka ar katru nākamo kadenci. Šajās vēlēšanās kritums ir lielāks nekā visās trīs iepriekšējās kopā. Nacionālā kongresa zaudēto balsu lielākā daļa nonākusi pie jaundibinātās kreisi populistiskās partijas „Nācijas šķēps”, kuru vada eksprezidents, korupcijas noziegumos apsūdzētais un par tiesas prasību ignorēšanu notiesātais Jakobs Zuma. Galvenā opozīcijas partija, Demokrātiskā alianse, kuras elektorātā dominē eiropiešu un indiešu izcelsmes, kā arī jauktas rases vēlētāji, savu mandātu skaitu palielinājusi nenozīmīgi. Tā nu prezidentam Ramafosam tagad jāmeklē koalīcijas partneris. Loģiskāk šķistu raudzīties kreisajā virzienā, kur atrodas šo vēlēšanu trešās un ceturtās pozīcijas ieguvēji – jau piesauktais „Nācijas šķēps”, kā arī vēl viena kreiso populistu grupa, partija „Ekonomiskās brīvības cīnītāji”. Demokrātiskā alianse šādu kombināciju jau nodēvējusi par „pastardienas koalīciju”, kuras sociālekonomiskā politika pārvērtīšot Dienvidāfriku par Zimbabvi vai Venecuēlu, pie tam iegrūdīšot to smagā etniskā konfliktā. Ievērojot, ka abu minēto kreisi radikālo partiju lozungi joprojām saistās ar baltās rases pārstāvju īpašumu pārdali par labu melnādainajiem, tai skaitā zemes īpašumu konfiskāciju, šāds apgalvojums nešķiet gluži pārspīlēts. Šķiet, ka arī pats prezidents Ramafosa apzinās, ka potenciālo koalīcijas partneru radikālisms draud ar destabilizāciju, tāpēc viņš sliecas uz koalīciju ar Demokrātisko aliansi. Tomēr tāda savienība varētu kā vienam, tā otram partnerim draudēt ar elektorāta aktīvu neizpratni. Kā iespēji situācijas amortizācijas varianti tiek minēts „nacionālās vienības valdības” modelis, kurā kopā ar Nacionālo kongresu un Demokrātisko aliansi piedalītos arī kādas no mazākajām melnādaino vairākumu pārstāvošajām partijām, vai arī Nacionālā kongresa mazākuma valdība ar Demokrātiskās alianses atbalstu. Jaunkaledonija gruzd Jaunkaledonija ir Francijai piederīga sala Klusā okeāna dienvidaustrumos, viena no t.s. aizjūras kopienām, kurai piešķirts īpašs autonomijas statuss. 1998. gadā noslēgtā vienošanās starp salas neatkarības kustības pārstāvjiem un Francijas valsti paredzēja pakāpenisku varas nodošanu vietējām institūcijām, paralēli īstenojot trīs secīgus neatkarības referendumus. Tie arī notika – 2018., 2020. un 2021. gadā –, un balsojums visos trīs bija par palikšanu Francijas sastāvā. Līdz ar to Parīze uzskata jautājumu par izlemtu un arī turpmāk paturēs savā pārziņā ārlietas, armijas un policijas spēkus, imigrāciju un valūtu. Taču Jaunkaledonijai ir sava pilsonība, kas tiek piešķirta paralēli Francijas un Eiropas Savienības pilsonībai, un tiesības piedalīties vietējās vēlēšanās ir tikai tiem, kuri dzīvojuši salā pirms 1998. gada, kā arī viņu pēcnācējiem. Tādējādi šīs tiesības ir liegtas apmēram 42 000 Jaunkaledonijas iedzīvotāju, kuri te ieradušies vēlāk. Maija vidū Francijas parlamenta apakšpalāta nobalsoja par izmaiņām, kas paredz atcelt šos ierobežojumus, atstājot spēkā vien desmit gadu pastāvīgas uzturēšanās cenzu dalībai vēlēšanās. Tas nav pieņemams daudziem salas pamatiedzīvotājiem kanakiem, kuru proporcionālā daļa iedzīvotāju skaitā gadu gaitā sarukusi līdz 41%. Jaunkaledonijas galvaspilsētā Numeā sāka slieties barikādes, protesti drīz vien izvērtās vardarbīgi, tajos dzīvību zaudēja pieci protestētāji un divi policijas spēku pārstāvji. Galu galā salā tika ievests trīs tūkstošus liels papildus armijas kontingents un bruņutehnika. Prezidents Makrons, apmeklējot Jaunkaledoniju 23. maijā, paziņoja, ka nevēlas uzspiest pārmaiņas ar spēku, un pagaidām process tiek apturēts. Mēneša beigās tika ziņots, ka valdības kontrole galvaspilsētā Numeā ir atjaunota. Tikām protestu kustības vadošā spēka – Sociālistiskās kanaku nacionālās atbrīvošanās kustības – līderi aicinājuši prezidentu skaidri deklarēt atteikšanos no iecerētajām izmaiņām, jo pretējā gadījumā viņi nevarot aicināt savus sekotājus pārtraukt akcijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Today we sit down with Maija Hahn, an autism expert and speech pathologist. Ms. Hahn began studying autism 27 years ago before the condition was widely spread in the United States. “[In the 90s] it was one in 10,000. … Those parents couldn't even find a doctor to diagnose autism because it was so rare. The doctors [had] never seen it,” she said. At that time, there was little association between vaccination and regression into autism. The only reason Ms. Hahn heard about it was because in her college years, she was approached by a group of parents with severely autistic children. “All but one of these families said it was right after the MMR vaccine, that their children started to regress,” said Ms. Hahn. After encountering these cases, she developed some suspicions about vaccine safety, but she also trusted the doctors and the Centers For Disease Control (CDC). “They pushed the idea that [vaccine-induced autism] is still one in a million.” So Ms. Hahn chose to delay the pediatric shots for her first son. He received his first group shots at the age of two. Twenty-one days later, he began regressing. “[He] stopped responding to his name, started lining up the toys—those key symptoms that I've seen in my patients for all those years—my son, that was perfect, beautiful … highly developing ... had lost those skills, and it was absolutely devastating,” Ms. Hahn said. After experiencing another vaccine injury with her third child, Ms. Hahn said that she lost trust in the medical establishment and went down the rabbit hole of vaccine research. “These kids' brains are inflamed—chronic encephalitis, can be autoimmune encephalopathy— that inflammation is much like a stroke.” Join us as Ms. Hahn discusses vaccine toxicity, how to recognize it, and how parents can help improve vaccine injury symptoms in their children. Maija Hahn is the president of R.E.A.C.T, a non-profit with a mission to support families with autistic children, increase autism awareness as well as fund research and development of treatment protocols. ⭕️ Watch in-depth videos based on Truth & Tradition at Epoch TV

Peacemaker, business consultant, and advisor Maija West joins us to talk about her former work as co-founding the Healing and Reconciliation Institute and her journey in honoring the land.  1:34 - Introduction to Maija West and her work at Healing and Reconciliation Institute 23:58 - Tools that help Majia in her work as a facilitator and peacemaker.27: 58 - Bringing the land in to engage in peacemaking31:58 - What does it mean to honor sacred land? Sacred Land, Retreat Centers, and indigenous homelands55:8 - How do you support listening between groups who are not seeing each other?1:17:14 - What are you remembering?maijawest.comBylaws toolkit for worker self-directed nonprofitsLeadership embodiementhricommunity.orgOur Shared Humanity PodcastFacebookInstagramYouTubeSoundCloudClarification from Maija: At around 43 minutes- I say “at best” is a comanagement agreement, but of course, full land return is a goal for many Nations. What I was meaning, but didn't say, is that this option can be “best,” if the title to land will not transfer (land return) to a Tribe/Nation, then a co-management agreement can be a strong tool. Especially in California, because some Nations we work with have shared that they would prefer sharing the responsibility with a trusted third-party partner, like a land trust, as long as the written agreement is culturally appropriate and has a strong set of protocols for addressing issues or challenges through peacemaking.Support the showLearn more about Sara Jolena Wolcott and Sequoia SamanvayaMusic Title: Both of Us Music by: madiRFAN Don't forget to "like" and share this episode!

Bonny, Robin and Meagan talk to Maija and her unique perspective as a twenty-something BLEr.