Podcasts about slikt

Je houdt je groot. Je blijft meestal rustig. Slikt soms iets in. En dan… ontplof je. Herkenbaar? In deze aflevering duiken we onder het gedrag. Want die uitbarsting zegt niet dat je faalt als moeder — het zegt dat je te lang over je eigen grens heen bent gegaan. Dat je jezelf bent kwijtgeraakt in het zorgen voor iedereen. Ik neem je mee in de echte reden waarom je ontploft. Niet omdat je "te weinig geduld" hebt, maar omdat er iets onder zit dat aandacht vraagt. Je ontdekt: - waarom je uitbarsting een signaal is (geen zwakte), - hoe je eerder kunt voelen dat je jezelf verliest, - en wat je kunt doen om de spanning al te ontladen vóórdat het misgaat. Voor moeders die rust willen zónder zichzelf te verliezen. ✨ Wil je leren hoe je ook op moeilijke momenten liefdevol en kalm kunt blijven? Dan neem ik je mee in de Lieve Moeder Methode. In deze praktische training ontdek je hoe je jouw energie en reacties zó inzet, dat je kind meewerkt zonder strijd én jij overeind blijft. Rust. Verbinding. Regie vanuit zachtheid. Meld je nu hier aan en maak gebruik van de podcast korting:

I denne episoden treffer du Sissel som jobber med forhandlinger i Delta (kanskje for siste gang). Hun snakker med Bjørn Harald Iversen om det som skjer av forhandlinger, mekling og streik denne våren. Hun kommer inn på overhenget –  og at overhenget kommertil fratrekk på rammen. Nå etterpå vet vi at frontfaget ble 4,4%, og Sissel sier noe hun ikke burde ha sagt…..men vi rydder opp i Vernepleierpodden

Andreas putter genseren ned i buksen. Slikt blir det temperatur av, i hvert fall på sosiale medier. Men la oss være ærlig: Genseren nedi buksen – ser det bra ut?

Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un analizē uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Liene Sondore. Ina Poliščenko atzīst, ka mainās tendences ēdienu gatavošanā. Tiek darīts viss, lai atvieglotu darbu virtuvē un cilvēki ēstu veselīgāk. "Šī iekārta ļauj neizmantot taukvielas, gatavojam visu ar karstā gaisa palīdzību. Tas ir veselīgi, ātri, garšīgi un ietaupām savu laiku virtuvē," norāda Ina Poliščenko. Un piebilst, ka aerogrils ir pēdējā laika trends. Ingmārs Ladigs uzskata aerogrilus par risinājumu steidzīgiem cilvēkiem, mājsaimniecības produktu. Savā laikā bija mikroviļņu krāsnis, ar aerogrilu ir līdzīgi. Viņš mudina arī kritiski palūkoties, kāds materiāls izmantots pašam grilam. Viņš pats labāk izvēlas pamatīgu čuguna pannu, daudz sviesta un garšīgu ēdienu. "Tas ir viens no rīkiem, kā varam mājās gatavot," norāda Liene Sondore un piebilst, ka viņai ir interesanti saprast, kāpēc šis rīks šobrīd ir modē. "Labā lieta ir tā, ka cilvēki, iespējams, sāk vairāk mājās gatavot. Sliktā lieta – paņem no paciņas „friškas” un uzcep." "Mūsdienu cilvēks daudzus gadus radināts pie tā, ka vajag ātri un fiksi. Žēl, ka reizēm cilvēks aiziet no mājās gatavota ēdiena čuguna katlā. Jā, tas ir ilgāk, ir jāmeklē sezonas saknes un pārējais, un vēl jāmizo. Mums gribas ātri un lai ir interesanti. Visi, kuri ir pieraduši ēst fritētos ēdienus, viņiem šis ir kā apsolījums – hei, tas būs veselīgi, ātri un bez taukiem. Bet vai vienmēr jābaidās no taukiem, zinot to, ka tauki ir arī labi," turpina Liene Sondore. "Ko man saka cilvēki? Ko jūs man stāstāt par kaut kādu katlu, pannu, kaut kādu sautējumu. Šite - es ielieku, saprogrammēju savu katlu kopā ar telefonu. Iedomājieties - katlu ar telefonu! Un tad vēl - es strādāju otrā stāvā un man no virtuves atnāk signāls, ka pēc desmit minūtēm tā vistiņa būs gatava. Es ikdienā daudz gatavoju un studentus mācu, es tomēr mācu pa vecai modei ar pannu, katliņu un tev jāpastāv blakus. Jauniem, aktīviem, moderniem tas ir apsolījums." Viņa arī neiesaka šādus aparātus dāvināt senioriem, kuriem vajadzētu domāt par drošību. Tie būtu noderīgi cilvēkam, kurš ir jau izaudzis ar domu, ka vajag ātri, varbūt arī veselīgi. "Galvenais, lai cilvēki uzdrošinās gatavot, tomēr savs un mājās sagatavots ēdiens, kaut vai aerogrilā, tomēr ir savējais. Uzskatu, ka tie ir lieli svētki, kad ģimene apsēžas pie galda, paēd nesteidzīgi pusdienas, brokastis, vakariņas. Tad, man liekas, dzīve ir izdevusies," vērtē Ingmārs Ladigs. Viņš gan piebilst, ka pašu kartupelīši, kas sacepti krāsnī, pārlieti ar pienu, ķiploku un kaut kādu zaļumu klāt neatpaliks no frī kartupeļiem. Arī aerogrilā var pagatavot šādu kartupeļus, tikai jāieliek silikona formiņa vai pergamenta papīra groziņš.

Jau kādu laiku migrācijas jautājumi ir kļuvuši par vienu no galvenajām aktualitātēm daudzās valstīs. Tomēr pēdējās dienās tie nonākuši tādā īpašā uzmanības fokusā daudzi ar pretrunīgām sajūtām vēro notikumus ASV, kur jaunā valdība ķer un deportē nelegāli sabraukušos. Vācijā pagājušajā nedēļā bija debates Bundestāgā, tur iespējamais kanclera amata kandidāts solīja, ka pēc vēlēšanām Vācijā arī viss būs citādi.  Latvijā migrācija nav pagaidām tik sāpīgs temats. Tas lielais jautājums ir - cik ilgi tas tā būs? Sliktā demogrāfiskā situācija burtiski spiež ielās parādīties arvien vairāk arī ļaudīm no citām valstīm. Pagājušā nedēļā Latvijas Universitāte rīkoja starptautisku zinātnisko konferenci par to, kāda ir pašreizējā situācija un tālākā perspektīva. Par to arī saruna Krustpunktā ar migrācijas pētnieci, socioloģi, Latvijas Universitātes tenūrprofesori Intu Mieriņu.  

Jau kādu laiku migrācijas jautājumi ir kļuvuši par vienu no galvenajām aktualitātēm daudzās valstīs. Tomēr pēdējās dienās tie nonākuši tādā īpašā uzmanības fokusā daudzi ar pretrunīgām sajūtām vēro notikumus ASV, kur jaunā valdība ķer un deportē nelegāli sabraukušos. Vācijā pagājušajā nedēļā bija debates Bundestāgā, tur iespējamais kanclera amata kandidāts solīja, ka pēc vēlēšanām Vācijā arī viss būs citādi.  Latvijā migrācija nav pagaidām tik sāpīgs temats. Tas lielais jautājums ir - cik ilgi tas tā būs? Sliktā demogrāfiskā situācija burtiski spiež ielās parādīties arvien vairāk arī ļaudīm no citām valstīm. Pagājušā nedēļā Latvijas Universitāte rīkoja starptautisku zinātnisko konferenci par to, kāda ir pašreizējā situācija un tālākā perspektīva. Par to arī saruna Krustpunktā ar migrācijas pētnieci, socioloģi, Latvijas Universitātes tenūrprofesori Intu Mieriņu.  

Rundt millenniumsskiftet stormet Nicaragua framover med optimisme innen næringsliv og turisme. Så redebuterte Daniel Ortega som president og landet sliter nå med den ikke fullt så hyggelige merkelappen "kommunistisk diktatur". Slikt stopper ikke Globusrulett fra å ta turen, Gundersen er nettopp tilbake med ferske inntrykk. Episoden kan inneholde målrettet reklame, basert på din IP-adresse, enhet og posisjon. Se smartpod.no/personvern for informasjon og dine valg om deling av data.

Christian Wessel fra legendariske Wildcard FC og Wesselstuen er på besøk igjen, Ånnevik er med fra svigers i Stavanger og Jonas flyr fortsatt videre inn i jula. Slikt blir det god stemning av, men et dobbeltbytte klokka to på natta framtvunget av Saka-skaden bekymrer sistnevnte og hva prioriterer vi nå inn av Trent eller Isak? Et tyvetalls midtbanespillere diskuteres også i detalj, så her er dilemmaene mange inn i GW18 og 19. Episoden kan inneholde målrettet reklame, basert på din IP-adresse, enhet og posisjon. Se smartpod.no/personvern for informasjon og dine valg om deling av data.

Latvijā šobrīd valda tādi laika apstākļi, ka viss aug griezdamies. Un strauji izplatās arī dažādi augu kaitēkļi. Ko vēl preventīvi var paspēt dārzā izdarīt, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar sekām, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "trauksmes cēlājs" - Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs, stādaudzētavas „Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš, Valsts augu aizsardzības dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande un biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte. Dažādu dārza kaitēkļu šajā sezonā tiešām ir daudz, un Andrejs Vītoliņš norāda, ka nopietni ir jāinformē dārzu īpašnieki, kā ar tiem cīnīties. Viņu uztrauc dažādi sadzīviski padomi, kas pieejami sociālajos medijos. Izmantojot ieteiktās metodes un līdzekļus, varbūt arī augus no kaitēkļiem pasargās, bet pastāv iespēja pašiem saindēties. Vadoties pēc dažādiem tautas padomiem var nonākt pie tā, kas visus satrauc, - mēs indējam pasauli. "Vienā rokā mums ir komentāri un sabiedrības viedoklis par to, ka vajadzētu ekoloģiskāk, zaļāk un saudzēt vidi, pretējā pusē ir sabiedrības daļa, kas šausminās, netiek galā ar kaitēkļiem un slimībām un cīnās ar visiem pieejamiem līdzekļiem," komentē Andris Vītoliņš. Anitra Lestlande norāda, ka daudzi amatierdārzkopji vēlas izķert jebkuru kukaini dārzā, nepadomājot, vai tas ir kaitēklis vai labs kukainis. Visu gribas ātri un efektīvi. "Mums ir tāda vīzija izveidojusies, ka ar vienu kaut ko izdarot, uzpūšot kādu brīnumlīdzekli, es tikšu vaļā no problēmām uz visu vasaru. Dabā tā nemēdz būt," skaidro Anitra Lestlande. "Labi zinām, ka atkarībā no laika apstākļiem kaitēkļi mēdz savairoties vai sabremzēties. Ir dažādas nianses, kas tiem, kuri interesējas par augiem, par dārzu, uzliek ne gluži pienākumu, bet vajadzētu tā būt, ka viņi interesējas par kaitēkļu bioloģiju, par augu bioloģiju, kā to ietekmē laika apstākļi." "Bīstams mīts, ka ar ķīmiju var iznīcināt kādu sugu," norāda Mārīte Gailīte. "Sugu var iznīcināt tikai tad, ja tās sugas dzīvotnes vairs nav. Kamēr apstākļi ir labvēlīgi sugas dzīvei, tā būs. Mēs varam tikai aizsargāt savus augus. Iznīcināt sugu - neceriet." Vītoliņš piekrīt, ka nemaz nav arī jāiznīcina, tikai jāsamazina apjoms, vispirms saprotot, cik lielā mērā jācīnās. Viņš mudina vērsties pie padoma pie speciālistiem dārzkopībā, lai gan viņi tiek izslēgti no dažādām sociālo mediju dārzkopju grupām. "Ja par kādu jautājumu atbilde skan: "es domāju, ka vajadzētu tam strādāt tā", ignorējiet," norāda Andrejs Vītoliņš. "Tāpat kā par politiku un viltus ziņām, ir jāmācās filtrēt arī šādas dārzkopības ziņas, kuras korektas, kompetentas. Sliktākajā gadījumā zvaniet, ja nevarat saprast no interneta, audzētavas blakus ir, augu aizsardzības inspektori arī ir pieejams. Publiski lasām mājaslapās kontaktu sadaļas un zvaniet visiem pēc kārtas." 

Raidījums Diplomātiskās pusdienas šoreiz par Centrālāfrikas Republiku, valsti Āfrikas kontinenta pašā vidienē, bez piekļuves jūrām vai okeāniem. Brīdinām, ka raidījums ir par valsti, kas ir caur un caur bēdu ieleja. Esam iepriekš jau bieži runājuši par nabadzīgām un problēmu plosītām valstīm. Bet tik plašs ekonomisko, politisko un humanitāro problēmu kopums, kāds ir Centrālāfrikas Republikas (CĀR) gadījumā, ir reti sastopams. Sāksim ar to, ka Centrālāfrikas Republika, neskatoties uz to, ka teritoriāli ir apmēram desmit reizes lielāka par Latviju, ir gandrīz 43 reizes nabadzīgāka par Latviju. Kamēr Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc Pasaules Bankas datiem ir 38 370 eiro, Centrālāfrikas Republikai šis rādītājs ir 900 eiro. Šī faktiski ir pirmā vai otrā nabadzīgākā valsts pasaulē pēc Burundi. Un tas situācijā, ka valstij ir milzīgi dabas resursi. Nedaudz sportiskas pozitivitātes par Latviju – mēs esam bagātāki par mūsu Eiropas Savienības partnervalstīm Slovākiju, Grieķiju un Bulgāriju, starp citu. Nemaz nerunājot, ka pārspējam arī Krieviju un gandrīz divas reizes arī Baltkrieviju bagātības rādītājos. Paskatieties paši pasaules organizāciju datus un redzēsiet. Šis varētu būt arī vienīgais un pēdējais pozitīvais fakts šajā raidījumā. Un tas pat nav par Centrālāfrikas Republiku, kuru apdzīvo apmēram pieci ar pusi miljoni iedzīvotāju. No tiem gandrīz 70 procenti dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Vēl vairāk – vairāk nekā 42 procenti šobrīd dzīvo akūta bada apstākļos. Sliktākais rādītājs pasaulē. Ekonomisko un politisko apstākļu, tostarp ilgstošā pilsoņu kara dēļ, Centrālāfrikas Republika bieži ir ierindota starp desmit valstīm pasaulē, uz kurām ceļot ir ļoti bīstami. Ir tāda Starptautiskā Ceļošanas riska karte (International SOS Travel Risk Map), kurā varat redzēt visas pasaules valstis. Iesakām ielūkoties! ANO vēl pagājušajā gadā rekomendēja CĀR bēgļiem ārvalstīs vai pat pašā CĀR nemēģināt atgriezties mājās, jo valstī netiek ievēroti pat svarīgākie likumi un riski ir pārāk augsti. Visbeidzot pieminēšu to, ka tieši šīs teritorijas tiek uzskatītas par slaveno pigmeju izcelsmes un arī mūsdienu dzīves vietu. Kā daži avoti raksta, jau senie ēģiptieši esot rakstījuši, ka mūsdienu Centrālāfrikas teritorijā dzīvo “melni pundurīši”. Tas gan netraucē Centrālāfrikas Republikā basketbolam būt vienam no diviem populārākajiem sporta veidiem un CĀR pat divreiz esot uzvarējusi Āfrikas čempionātā. CĀR ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir izraisījusi arī to, ka valsts teritorijā vēsturiski un šobrīd ir bieži krustojušās nesamierināmas reliģiskās, etniskās, ekonomiskās grupas un to politiskās intereses. Valsts teritorija pastāvīgi ir apdzīvota kopš akmens laikmeta, vismaz 10 tūkstošus gadu. Vienlaicīgi tikai 18. gadsimtā teritorija kļuva par daļu no pasaules tirdzniecības ceļiem un ekonomiskajiem procesiem. Šeit gan uzreiz jāatzīmē, ka šie trans-Sahāras tirdzniecības ceļi starp Atlantijas un Indijas okeāniem un ekonomika bija lielākoties saistīta ar vergu un ziloņkaula tirdzniecību. Verdzības posms arī bija viens no iemesliem, kādēļ dažādās ciltis un etniskās grupas CĀR vēl šodien nesatiek un atminas savstarpējos vēsturiskos pāridarījumus. 1903. gadā CĀR teritorijas par savām kolonijām padarīja Francija. Līdzīgi kā Beļģu Kongo situācijā, arī francūžu pieeja bija valsts administrāciju uzticēt privātām kompānijām, jo tās aktīvi ieguva gumiju un ziloņkaulu. Rezultātā vietējo iedzīvotāju ekspluatācija tikai turpinājās arī pēc tam, kad oficiāli verdzība tika atcelta 1910. gadā. CĀR politiskā vēsture pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā, parāda galējības un pārmērības. Konstantie etniskie un reliģiskie konflikti, ar īsu militāru diktatūru vadītiem miera periodiem ir bijuši CĀR mūsdienu iezīme. Nesenākais plaša mēroga konflikts, pilsoņu karš, sākās 2013. gada martā ar musulmaņu dumpinieku grupas „Seleka” veikto apvērsumu pret prezidentu Fransuā Bozizi, kura rezultātā dumpinieki ieņēma arī galvaspilsētu Bangvī. Valsts kristiešu kopiena, kurai tiek oficiāli rēķināts, ka pieder 90 procenti valsts iedzīvotāju, protams, ar šo nebija mierā, radīja “pašaizsaradzības” grupas ar nosaukumu „anti-Balaka”. Tieši tāpat kā „Seleka”, arī „anti-Balaka” aktīvi izvērš teroru pret civiliedzīvotājiem. Sākotnējais reliģiskais konflikts ar gadiem pat vairs nav tik daudz reliģisks, cik etnisks. Etniskās grupas patiesībā rāda pilnīgi citu CĀR ainavu un nemaz daudz kopīgu īpašību starp tām nav atrodamas. Piemēram, daudzas etniskās grupas pieder faktiski vietējām, tradicionālajām reliģijām. Daudzi praktizē dažādas burvestības, pat, ja valsts oficiālā pozīcija ir par tām sodīt ar cietumsodu. Konfliktu neatrisināja ne tikai Fostina-Arčandža Tuaderas ievēlēšana par prezidentu un pārvēlēšana 2020. gadā. Patiesību sakot – konstitūcija arī 2023. gada referendumā tika mainīta, lai Tuadera varētu amatā palikt neierobežotu laiku. Un vēl mazāk CĀR problēmas risina ārvalstu iejaukšanās. Francijas neveiksmīgie centieni atjaunot savu ietekmi valstī ir bijuši relatīvi nesekmīgi. Franciju un Eiropas Savienību kopumā no CĀR “izspiež” Ķīna, bet sevišķi jau Krievija. Krievija jau 2018. gadā noslēdza ar CĀR centrālo valdību vienošanos par  derīgo izrakteņu ieguvi un ieveda valstī bēdīgi slaveno Vāgnergrupu, kas apmāca valdības armiju. CĀR pat neslēpj, ka grib redzēt pastāvīgu Krievijas militāro bāzi savā valstī, jo ar ieroču piegādēm un vāgneriešu treniņiem ir par maz. Vairāk par Centrālāfrikas Republikas resursu paradoksu un vāgneriešu lomu valstī stāsta Liutaurs Gudžinsks, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta asociētais profesors.

Donald Trump belooft kiezers dat hij het recht op abortus niet verder zal inperken.

"Ūdenszeļļi" atskatījās uz aizvadīto NBA Zvaigžņu nedēļas nogali, nedēļas tēmā apsprieda Latvijas izlases gaidāmās spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijā, Reinis prezentēja desmit visu laiku sliktākos NBA spēlētājus, bet neizpalika arī citi diskusiju temati!

Lyngen kommune har vedtatt skuddpremie på gaupe i kommunen, noe NOAH reagerer på og vurderer om de skal anmelde kommunen for dette.Rovdyrjakta skaper ofte store overskrifter og krasse leserinnlegg fra dyrevernsorganisasjoner hvor vi som jegere stigmatiseres og settes i en bås hvor vi ikke kjenner oss hjemme i. Ifølge ARV (Aktivt rovdyrvern) foregår det en troféjaktbonanza på truede arter i norsk natur og jegere blir karakterisert som troféjegere som plaffer ned truede dyr i norsk natur. Slikt kan ikke stå uimotsagt nok en gang!I ukas mathøydepunkt stifter vi bekjentskap med to særdeles gode råvarer som vi aldri har laget før på eget kjøkken! MEN, det ga oss virkelig mersmak!Kristin Bøe har sendt oss ukas lifehack denne gangen: Et genialt tips for hvordan du kan ha med deg multireparasjonskit for nødreparasjoner på tur.Fortsett å send oss dine tips! Støtt podcasten vår og få eksklusivt innhold og rabatter i nettbutikken med Patreon Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Tinder har patentert “Swipe left”, Amazon eier “one-click checkout”, og sentralt i Apples strategi for Vision Pro står patentene, som beskytter produktene som de skal lansere om 5–10 år?Alle som er proffe på design og teknologi beskytter sine immaterielle rettigheter. Men hva det, og hvordan sikrer man seg? Slikt er vi ikke verdensledende på i Norge — dessverre. Faktisk er vi helt nede på 19. plass i Global Innovation Index, mens Sverige er på 2. plass!Så, her trengs det et kompetanseløft. For å gi oss en innføring inviterte vi Andreas Sætre Hanssen fra Zipip. Han er advokat og spesialist på immaterielle rettigheter med en LLM fra Cardozo i New York, og MIPLM fra CEIPI i Strasbourg.Andreas tar oss kjapt gjennom forskjellene mellom varemerke, patent, designrettighet og åndsverk, og forklarer hvordan du går frem for å beskytte ideene du har jobbet frem. Hva bruker du en NDA (non-disclosure agreement / konfidensialitetsavtale) til, og hvem kan du egentlig fortelle om ideene dine til?Podkasten er ledet av Ann-Kristin Hansen, daglig leder i Kvesst, og Fredrik Matheson, Head of Design i det nordiske fornybarkonsernet Aneo, og leder IxDA Oslo.Knepp produseres av IxDA Oslo i samarbeid med Kampanje.Denne episoden er sponset av Yggdrasilkonferansen.🔸 Lytt og abonner på Knepp i Spotify →https://open.spotify.com/show/6gtBZTh8ummtqYTK5k7Q0O🔸 Lytt og abonner på Knepp i Apple →https://podcasts.apple.com/us/podcast/knepp/id1674141932

Amund har vært i London og Tyskland, Tore på European Space Conference. Vi snakker om valget i USA. Tore har trua på Biden, Amund er redd for Trump. Vi sveiper også innom situasjonen i Tyskland hvor AfD svever høyt på målingene, men fikk seg en liten knekk etter avsløringer om planer for deportasjoner av immigranter og politiske motstandere. 2024 er tidenes valgår og det har vært første valgomgang i Finland, vi glemte, som annonsert, å snakke om valget i Bhutan sist. Landet som styrer etter Brutto Lykke Indeks. En liten sveiptur inn om El Salvador hvor 10% av ungdommene sitter i fengsel og gjengkriminaliteten har gått ned med 90%. Slikt blir sittende statsminister poppis av, så han blir nok gjenvalgt - i strid med den opprinnelige konstitusjonen som ikke tillater flere runder for ham. Men det har han fiksa. Til slutt må vi innom neste COP-land; Aserbajdsjan. Land hvor gassveggen Yanar Dag har stått i flammer i 4000 år. Der blir det gjenvalg. Follow at https://plus.acast.com/s/politickr. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Stāsta Mārtiņš Bērziņš, O. Vācieša muzeja vecākais speciālists Ojāra Vācieša dzīvokļa viesistabas plauktos glabājas vairāk nekā trīsdesmit termosu. Tā ir dzejnieka vispraktiskākā kolekcija. Termosus ar karstu tēju vai kafiju viņš reizēm ņēma līdz savās garajās pastaigās. Reizēm, kad nāca viesi viņam uz galda jau bija termoss ar karstu kafiju. Tomēr visvairāk termosi Ojāram Vācietim noderēja tieši vakaros. Ojārs Vācietis savā būtībā bija izteikts rīta cilvēks. Viņš cēlās piecos sešos no rīta, nesa malku, kurināja krāsnis un tad strādāja. Ojāra Vācieša dzeja lielākoties top tieši no rītiem. Tomēr reizēs, kad vajadzēja strādāt vēlu vakaros, dzejniekam uz galda bija termoss ar stipru kafiju. Paralēli dzejas rakstīšanai Ojārs Vācietis visu dzīvi strādāja arī algotu darbu, visilgāk bērnu žurnālā “Draugs” kā redaktors. Rakstāmgalda atvilktnēs satītus avīžpapīros vai vecās cukura pakās O. Vācietis glabāja akmeņus un minerālus. Dzīves laikā Ojāram Vācietim izveidojās visai apjomīga iežu un minerālu kolekcija, kas glabājas muzeja krājumā. Par daļu no kolekcijas jāpateicas draugam Gunāram Grāvim, kurš bija ģeologs un no savām ekspedīcijām uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem Ojāram nereti atveda dažādu iežu paraugus. Viņa kolekcijā atrodami dažādi marmori, kvarci, lazurīts, amazonīts, kimberlīts, ametisti, vulkāniskā bumba un arī dzejnieces Veltas Tomas dāvināts krams no Kanādas. Dzejnieka sieva Ludmila Azarova sauca viņu par akmenssērdzīgu, bet arī pati ar lielāko prieku piedalījās šajā akmenssērdzībā un no pastaigām pa Rīgu bieži nesa mājas akmeņus. Kopā ar Ojāru Vācieti viņa braukusi komandējumos uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem un tur savāktos iežus un minerālus pa pastu sūtījusi uz Latviju. Un Dzejnieka sievasmāte tos līku muguru nesusi mājās no pasta 1963. gada 19. decembrī vēstulē Gunāram Grāvim Ojārs Vācietis raksta: „Ļuda ģībst no taviem akmeņiem. Es arī. Akmeņi pilnīgi atbilst manai diletanta gaumei – ir ļoti krāšņi un efektīgi.” Bet dzejniekam bija vēl citi vaļasprieki – viņš kolekcionēja nozīmītes, pastmarkas, kārtis, sērkociņu kārbiņu etiķetes. Šīs kolekcijas atklāj ne tikai Vācieša daudzpusīgās intereses, bet arī raksturo padomju laiku kopumā. Pastmarku sērijas attēlo padomju cilvēku sasniegumus, nozīmīšu kolekcijas vēstī par vietām, kuras apmeklētas, un tā laika nozīmīgajiem notikumiem, piemēram, 1978. gada futbola čempionātu vai Maskavas olimpiskajām spēlēm 1980. gadā. Ojārs Vācietis gan nav kārtīgs kolekcionārs, bet drīzāk vācējs. Viņa kolekcijā simtiem vienādas četrkapeiku pastmarciņas ar tā laika ģerbonī vai simtiem vienādas sērkociņu kastīšu etiķetes ar klasisko zirdziņu.  Vēstulē Imantam Ziedonim 1975. gada 25. februārī Ojārs Vācietis raksta: „No Tevis man ir vajadzīga 1 leišu sērkociņu kastīte, uz kuras virsū vai nu kas no zālaugiem, kokveidīgiem vai zīdītājiem. Sliktākā gadījumā virsū var būt pats dabas kronis. Un labākā gadījumā kastītes var būt trīs. Atkārtoju, man nav svarīgi, kas iekšā, bet kas virsū – un vispār pati virsa. Šo atskaņotprasošo virsu man ir ap 12 tūkstoši, un krāmēties ap tiem es taisos, kad mani izolēs no sabiedrības.” Dzejnieks parasti strādāja no rītiem, bet pēcpusdienās nodarbojās ar visādiem niekiem. Piemēram, tvaicēja sērkociņu astītes, lai dabūtu nost etiķetes. Pēc tam tās žāvēja. Viņam ne tik ļoti ir svarīga pati kolekcija, bet drīzāk tieši process. Lai atpūstos no dzejas rakstīšanas, lai koncentrētos dzejas rakstīšanai. Ojārs Vācietis labprāt arī zīmēja. Viņš zīmējis, piemēram, tādus košus apļus, kādus mūsdienās mēdz dēvēt par mandalām, bet pats dzejnieks teicis apļi jeb šķīvji. Reizēm dzejnieks no plānā rakstāmpapīra vai no koppapīra griezis sniegpārsliņas. Šos zīmējumus un sniegpārsliņas viņš pēc tam reizēm izmeta papīrkurvī, un daļa no tiem nav gājusi bojā tikai tādēļ, ka sieva Ludmila tos reizēm vēlāk vilkusi laukā no papīrkurvja un saglabājusi.

To statsbesøk har blitt gjennomført, utroskapsryktene florerer i Danmark og det har vært sesongpremiere på første del av siste sesong av the Crown. Slikt blir det en god episode av! Dette og mye mer i ukens episode av Undersåttene! Vi lyttes!

Uz Digitālo brokastu ziņu topa šķīvja šonedēļ šādi gardumi! 1. BMW par vienu soli tuvāk pašbraucošam auto; 2. Labo ieradumu un sabiedriskās aktivitātes lietotne — Varu.Daru; 3. WhatsApp reklāmas un uzlaboti balss sazvani grupās; 4. Hakeri paralizē ostu operatoru "DP World"; 5. 2023. gada sliktākā parole - 123456. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

12 soļi, kas jānoiet, lai tiktu galā ar savu alkohola atkarību. Protams, ka tie nav vienkārši soļi, bet vesela programma, ko piedāvā Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzība, kas šogad atzīmē savu 35. pastāvēšanas gadu. Par sadraudzību un atveseļošanās programmu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, narkoloģe, psihoterapete Ilze Maksima un AA biedrs Orests. "Mēs sakām, ka jāsasniedz savas bedres dibens – vienam tas ir pie tirgus, kur lielie konteineri, citam tas ir, kad viņam Jūrmalas mājā ir palikuši tikai "porši" un "lambordžīni". Tas var būt dažādi," sarunā atzīst Orests, skaidrojot, kad cilvēki vēršas AA biedrībā, lai sev palīdzētu. Ilze Maksima Diagnostiski vērtē procesu, kas ir noticis apmēram gada laikā. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka, cik ātri saslimšana progresē. Viņa vienmēr progresē, nekad nenāk atpakaļ. "Tā ir nianse, kur cilvēki maldās, ka es tagad kādu laiku atturos, tad viss būs kārtībā, es atkal varēšu sākt lietot. Tie ir lieli maldi, informācijas trūkums. Slimība tikai un vienīgi progresē. Viņa nav izārstējama, bet ir labi ārstējama," skaidro Ilze Maksima. Orests norāda, ka sadraudzības 12 soļu programma ir kā ieteikums.  "Mēs smejamies, ka tas nav obligāti ir līdzīgi, kā ar izpletni: kad lec ārā no lidmašīnas ar izpletni, nav jau obligāti viņu atvērt, ir ieteikts paraut šo šņorīti, tātad lietot šo programmu. Ir cilvēki, kas gadiem nāk uz AA, viņi jūtas komfortabli, viņi programmu nelieto. Viņi nedzer, vērtē, vai viņš ir skaidrā, vai dzīvo "sausā", tas ir viņa ziņā," atzīst Orests. Viņš arī norāda, ka cilvēki maākās pilsētās kautrējas pievienoties AA sadraudzībai, jo kā es iešu uz Anonīmo alkoholiķu sapulci, mani taču visi kaimiņi pazīst. Tā var būt lielākā problēma. "Kad tas dibens ir sasniegts, cilvēks ir gatavs darīt jebko, tas ir īstais brīdis, kad sākas atveseļošanās," norāda Orests. Ilze Maksima atzīst, ka šāda palīdzības forma daudz pieejamāka, nekā narkologa konsultācija, jo ir reģioni, kur narkologa nav, vai arī rindā uz konsultāciju jāgaida mēnesi vai pat vairāk. "Ģimene nevar izvilkt cilvēku, neviens nevar izvilkt cilvēku," uzskata Kaspars Simanovičs. "Es parasti saku, ka labākā palīdzība alkoholiķim vai atkarīgajam, ir viņam nepalīdzēt. Kamēr visi danco riņķi, apkārt atkarīgajam un mēģina ar viņu kaut ko darīt, tur nekas nelīdz. Viņš ir jāliek mierā. Cilvēkam ir jāļauj pēc iespējās ātrāk pašam piedzīvot savas rīcības sekas." "Viņš arvien vairāk slīdēs uz leju un šajā slīdēšanas procesā katru reizi ir iespēja notikt atsitiena punktam. Vienam tas būs mazliet augstākā pakāpē, vienam zemāk, citam - vēl zemāk, kādam nenotiks vispār un tad mēs viņu atradīsim nosalušu zem tilta kartona kastē..." turpina Kaspars Simanovičs."Ir jānovelk robežas. Sliktākais, ko izdara tuvinieki, uzņemas sekas viņa vietā, un viņš nejūt šīs sekas, turpina dzīvot bezatbildīgi, jo sekas uzņemas cits. Kāpēc man mainīt kaut ko savā darbībā?

I dette debattinnlegget på NRK kan Gunnar Hasle fortelle at norske jegere ødelegger naturopplevelsen for resten av befolkningen i dette landet. Han mener at all småviltjakt må forbys i våre nasjonalparker siden det er så lite ville dyr å se. Han ønsker seg mer afrikanske tilstander hvor ville dyr ikke er redd mennesker og vi får iaktta de på nært hold ute i naturen.Slikt gjør at vi blir både oppgitt og forbanna, så vi tar innlegget hans opp til diskusjon. Bli med i diskusjonen på våre facebooksider.Husk å send oss dine tips og lifehacks, enten på melding eller via kontaktskjemaet på denne siden.Er du ikke patreon enda, men synes det er hyggelig å ha oss på øret hver mandag? Bli gjerne patreon og bidra litt til produksjonen av podden og filmer :) Få bonusinnhold og andre fordeler med Patreon Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Den mangeårige toppdiplomaten Knut Hauge gir oss et unikt innblikk i tankegangen til Putin, russisk elite og den jevne russer. Og tenker høyt om hvordan krigen vil utvikle seg, og hva som skal til for å avslutte den. Nylig ble ekspedisjonssjefen i UDs sikkerhetspolitiske avdeling pensjonist, før det har han vært ambassadør til bl.a. Russland og NATO. Han har vært i forhandlingsrom med Putin, Trump og en rekke statsledere, og ikke minst har han vært tett på russisk politikk fra Sovjet og kald krig, via glasnost-tidens optimisme og til Russlands nakne aggresjon mot Ukraina. Slikt tar tid, så gled dere til geopolitisk maraton...Ukas av-/påkobling: Den russiske forfatteren Mikhail Sjisjkins siste bok Fred eller krig, Sesong 4 av Le Bureau fra Russland og Sopranos for å forstå Putins tankegang.

Venezia 2023: I denne fjerde episoden fra årets filmfestival i Venezia snakker vi om vinneren av Gulløven – Yorgos Lanthimos' elleville erotiske eventyr Poor Things, med Emma Stone i hovedrollen. Poor Things er basert på Alasdair Grays roman ved samme navn, og forteller om Bella Baxters coming of age-opplevelser. Bella er en voksen kropp med barnehjerne, et eksperiment signert den geniale legen og oppfinneren Godwin aka God (Willem Dafoe). Når hun oppdager sin seksualitet og entrer en opprørsk ungdomsfase, stiller hun spørsmål ved alle vedtatte sannheter og kulturelle normer på sin ferd ut i verden. Slikt blir det gøyal film av, og som erotisk eventyr kan Poor Things minne om kreasjonene til Walerian Borowczyk og Peter Greenaway. Den visuelle utformingen sender tankene til Terry Gilliam og Jeunet & Caro. Dette er en film man bør vite minst mulig om før man ser den, så panelet holder kortene tett til brystet og unngår spoilere. Det gjør at vi også får tid til å sneie innom noen av andre rariteter fra festivalløypa på Lido, som Luc Bessons DogMan og Harmony Korines Aggro Dr1ft. Ved mikrofonene sitter Karsten Meinich, Lars Ole Kristiansen, Truls Foss og Andrea Skotland. God lytting!

Pirmā palīdzība būtu jāzina un jāmāk katram, lai spētu palīdzēt sev un līdzcilvēkiem. Kas ietilpst pirmās palīdzības sniegšanā, kur un kā to iemācīties, raidījumā Kā labāk dzīvot, skaidro biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" Pirmās palīdzības un Ārkārtējo situāciju programmas pasākumu koordinators Roberts Puriņš un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis. Pirmo palīdzību var snieg jebkurš, gan cilvēks, kuram ir zināšanās medicīnā, gan bez zināšanām, izmatojot pieejamo ekipējumu.  "Jebkurš var snieg psiholoģisko atbalstu, kas arī ietilpst pirmajā palīdzībā, cietušo mierināt, ar viņu runāt, kaut vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tās ir pamatlietas, ko var darīt jebkurš," atzīst Roberts Puriņš. Pirmo var sniegt jebkurš, neatliekamā  – speciālistu ziņā. Ja pirmo palīdzību sniedz laikus, bieži ir situācijas, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība nav nepieciešama cietušajam.  "Var novērot pozitīvu tendenci, – cilvēki arvien vairāk sniedz pirmo palīdzību citiem, kā arī apgūst to," gandarīts Miķelis Puķītis. "Esmu redzējis uz ielas, ka cilvēkiem, kas cietuši ceļu satiksmes negadījumos, gan cilvēkiem, kas atrasti uz ielas guļot, sniedz palīdzību. Pats arī vairākas reizes esmu to darījis. Visus mudinu iet un palīdzēt, jo pirmās minūtes ir svarīgākās." Miķelis Puķītis arī mudina apgūt pirmo palīdzību, jo uz ielas situācijas, kurās nepieciešams palīdzēt, būs retāk, vairāk sadzīvē, kad nākas palīdzēt sev tuviem cilvēkiem. "Jāatceras, ja nepalīdzēsim, labāk nebūs. Ja cilvēks bezsamaņā neelpos un mēs neko nedarīsim, tad viņš neizdzīvos. Protams, ir psiholoģiskais aspekts, kā būs, kļūdas, vai es zināšu. Sliktākajā gadījumā, ja neatceras, ko darīt, zvans 113, dispečeri ir apmācīti, var savienot ar ārstiem-konsultantiem, ir speciāli algoritmi, kā dienesta darbinieki var telefona sarunā izstāstīt, kas un kā ir pareizi jādara," turpina Miķelis Puķītis. Ar cietušo jāpaliek visu laiku, līdz ierodas Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

I denne episoden reiste vi ut til racegarasjen på Fagerstrand, der møtte vi Lasse, Pål Richard og Oliver. Disse tre bladene Eidsvold elsker asfaltracing! Pappa/Farfar Lasse (84) kjører en maksimalt lettet Porsche 964 og gjør det bra i klasse 4 på Nordisk nivå, Sønn/Barnebarn Oliver (18) kjører turbotrimmet BMW og snuser på Gatebil Extreme serien. Mens Pappa/Sønn Pål Richard puster KRB i nakken i Gatebil Extreme! Reisen fra hoppski via Dallara formelbil til 900 hesters "K3" Porsche med Notodden-røtter har vært lang, men Pål Richard jakter "flyten" selv om gardinene truer med å gå ned av og til. Årelang satsing har har gjort sannsynligheten for å bli forbikjørt med en runde er byttet ut med lukten av pallplass. Slikt blir det artige historier av! Bilen kjenner presset men teamet rundt vet å sette pris på de gode stundene i depotet når bilen hviler på luft-jekkene - like hel! Takk for praten Pål Richard & Co! Bli patreon av Scoochpodden å få episodene reklamefrie: https://www.patreon.com/scoochpodFølg oss på facebook: https://www.facebook.com/profile.php?id=100051375947801Instagram: https://www.instagram.com/scoochpod/ Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Op 31 januari 1978 zitten drie vrouwen in de wachtzaal van dokter De Corte in Wetteren. Ze wachten tot iedereen weg is, want ze hebben een schokkend verhaal. En ze zeggen aan de dokter: "Gij moet ons geloven. Want niemand anders doet het..." See omnystudio.com/listener for privacy information.

Trygve Bjellvåg er førstelektor og forsker ved bachelor i spilldesign på Kristiania, tidligere Westerdals, og regional arrangør for Global Game Jam i Skandinavia.Han har master i kunst, med spesialisering på animasjon fra Storbritannia, og har undervist flere yrkesrettede skoler innenfor spill, 3d og animasjon siden 2007 etter å ha jobbet for spillfirmaet Funcom i flere år som animatør på en rekke spilltitler - deriblant Den Lengste Reisen, Anarchy Online, Age of Conan og The Secret world. https://twitter.com/trygggr https://www.instagram.com/tryggr/ Episoden er klippet av Casper Gundersen, som i disse dager er ute med egen podcast, oppgjørets time. Hør på Soundcloud: https://soundcloud.com/gunders-76619718

Sverige vil gjerne være flinkest i klassen, også på sensur. SwebbTV fikk oppsagt sin bankkonto, uten forsvarsel. Det begynte med at banken, Marginalen, ba om opplysninger om eierforhold, styreplasser osv. Slikt tar tid, men jobben ble gjort. Så opplevde SwebbTV at de ikke fikk tatt penger ut, og senere at de heller ikke gikk inn. Dette siste var nokså ille for det var det nummeret som står på alle sendingene. Det kom aldri noen begrunnelse. At en bank kan si opp et kundeforhold uten årsak er uhørt. SwebbTV tar ut sak mot Marginalen. Det er Ulf Gabrielsson som forteller dette. Han assisterer under sendingene. Sverige er et merkverdig sted, men vi skal være forberedt på at lignende ting kan skje her. Nå kommer snart digital valuta. Da kan myndighetene skru av og på pengene dine som de vil. Når vi ser dagens sensurtendens, hvordan vil det da bli å være opposisjonell? Vi må forberede oss på tøffe tider.   Abonner på vår Doc-TV News kanal – det er helt gratis og det hjelper oss å stige i algoritmene og nå et større internasjonalt publikum! Hvis du setter pris på sendingene: Vipps oss på 638941. Alle bidrag hjelper. Hva med å møte likesinnede ved å bli med i et av våre lokallag? Lag en konto på Odysee her! – Odysee vil da gi oss poeng som hjelper oss å klatre i algoritmene! Følg oss på Rumble. Følg oss også på PodBean, iTunes og alle steder der podcasts finnes. Husk å rate oss med 5 stjerner, så flere likesinnede sannhetssøkere finner oss der!   Document Forlag utgir Mattias Desmet. Kjøp boken her!   Kjøp bøker fra Document!  

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā. Bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekle Laila Keisele un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne. Turpinām raidījumu ciklu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un renovāciju. Iepriekšējā raidījumā, kad runājām par māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ekspertu viedoklis bija, ka liela loma šajā procesā ir mājās pārvaldniekam. Tāpēc turpinām sarunu par iedzīvotāju un māju pārvaldnieku sadarbību vai tās neesamību. Kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā? "Uzskatu, katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas problēmas, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā," vērtē Vitolds Peipiņš. "Problēmas katrā māja individuālas un daudz, jo mūsu dzīvojamās mājas ir novecojušas, pie viņām visu laiku ir jāstrādā." "Jāsaprot, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, piemēram, 100 dzīvokļu īpašnieki vienlaicīgi nevar kaut ko darīt, pārvaldīt māju. Tāpēc viņi izvēlas pilnvaroto personu, kas dzīvokļu īpašnieku vārdā labāk vai sliktāk risina visas problēmas," turpina Vitolds Peipiņš. Tā var būt gan juridiska persona, gan fiziska, kura noformējusi savu saimniecisko darbību, persona, kurai ir iemaņas, zināšanas, prasme un vēlēšanās strādāt pie dzīvojamo māju pārvaldīšanas "Juridiskās personas arī var pārvaldīt, tām ir savi cilvēki, kas visu melno darbu darba dzīvokļu īpašnieku vārdā," norāda Vitolds Peipiņš. "Ja mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, attiecīgi biedrības vārdā. Var arī būt cits modelis, ka dzīvokļu īpašnieki paši to dara caur biedrību. Manā izpratnē tas ir mazākais ļaunums.   Sliktākais modelis – dzīvojamo māju pārvalda sveša persona. Dzīvokļu īpašnieki samaksā šai personai par pārvaldīšanas procesu un viņi ir diezgan ierobežoti ietekmēt procesu, kā attīstās mājā renovācijas jautājumi, pakalpojumu piegāde.

Vi må spise mye mindre kjøtt i Norge, mener ekspertgruppe. Slikt blir det bråk av. Og hvorfor fortsetter vi å shoppe selv om alt blir dyrere? Ukas Omadressert er også innom en gammel flamme for politisk redaktør Siv Sandvik. Med er også kulturkommentator Terje Eidsvåg og Roy Tommy Bråten. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Led by Donkeys, en britisk aktivistgruppe, tok kontakt med en rekke britiske politikere under dekke av å være et sør-koreansk firma som ønsket å hyre politikere til sitt styre. På den måten kunne firmaet øke innflytelsen over britisk politikk, og flere politikere var ikke snaue med å selge sine tjenester. Slikt blir det bråk av, og SOSpoddden ser nærmere på saken i denne episoden. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I denne episoden av Scoochpodden har vi tatt turen til legenden og bilbyggeren Stein Arne Lindvall. De fleste med nese for ekstreme bilbygg med finesse og fantasi har nok hørt om Lindvall, eller Pjokken som han kalles i Grenland. Interessen for motor kom tidlig og det var da han i modellfly kretser fikk høre at han måtte gå gradene før han kunne begynne å leke med de store guttene at gnisten tentes: selvfølgelig går det an å gjøre det raskere? Det samme gjentok seg da tohjulingen kom i hus, her skal det trimmes og skalper tas! Rundt 1980 ropte Fyresdal & dragracing på Stein Arne, nå ble det bygget 69 Mustang med lowrise innsug & slicks! Neste mann i trådkorset var superkjendisen Bostic Bolero på Mantorp i Sverige! Utover på åttitallet ble det bygget kraftigere og kraftigere skyts inntil han ble lei av å snakke med uniformerte tjenestemenn. For å komme seg unna søkelyset bygget han da en skikkelig snikbil... en sort anonym Opel Coupe med V8 og twin turbo og mer hester enn noen gang! Slikt blir det historier av! Takk for praten Stein Arne!Bli patreon av Scoochpodden å få episodene reklamefrie: https://www.patreon.com/scoochpodFølg oss på facebook: https://www.facebook.com/profile.php?id=100051375947801Instagram: https://www.instagram.com/scoochpod/ Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Sandra Olsthoorn en Johan Leupen hadden een interview met de Chinese ambassadeur, waar hij voor het eerst reageert op de exportrestricties die Nederland oplegt aan machines van ASML. China waarschuwt dat onze band schade op zal lopen, als Nederland doorzet. Lees: China waarschuwt Nederlands kabinet na ASML-boycot De accountant van Jumbo heeft twee 'significante frauderisico's' onderzocht bij de supermarktketen. Daar vond PwC geen aanwijzingen voor, vertelt retailredacteur Jan Braaksma. Wat er ook te lezen viel in hun verklaring is dat leveranciers van Jumbo bijna €4 mln hebben overgemaakt aan het raceteam van oud-ceo Frits van Eerd. Lees: Leveranciers sponsorden raceteam van Frits van Eerd vorig jaar met bijna €4 mlnSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Journalist Fredrik Filtvedt fra United.no er på besøk i anledning premiere på deres nye podcast og sammen med Kasper og Jonas går han gjennom helgas snakkiser. BBCs helomvending i Lineker-gate vies tid og i tillegg til overskriftene i tittelen blir det en god Tottenham-prat rundt Conte/Richarlison, Graham Potters revansjeuke hylles, Man Uniteds midtbane problematiseres, topp4-kampen diskuteres, ustabilitet blir et stikkord i praten om Bournemouth-Liverpool og både Bill Edgar og øvrige spalter er på plass. Og sjekk tida, 77 herlige minutter! Slikt kan Jonas like. Episoden kan inneholde målrettet reklame, basert på din IP-adresse, enhet og posisjon. Se smartpod.no/personvern for informasjon og dine valg om deling av data.

Ir iegūti jauni un izskatā, ne sevišķi iepriecinoši dati par putnu populācijām Latvijā. 17 gadu dati par dienas putniem liek secināt, ka daudzu sugu populācijas pie mums sarūk. Latvijas Ornitoloģijas biedrības Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina, ka laika periodā no 2005. gada līdz 2022. gadam ir deviņpadsmit dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ piedzīvo samazināšanos. Kāpēc tā, kuri ir lielākie cietēji un ko darīt, lai situācija mainītos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. "Ir iegūti dati par apmēram 120 sugām, tās ir parastākās ligzdojošo putnu sugas. Tie rāda, ka 19 sugām ir būtiska populācijas samazināšanas šajā laika periodā. 36 sugām populācija ir stabila un 26 ir bijusi pieaugoša," norāda Ainārs Auniņš. "Jebkuras sugas populācijas samazināšanās ir nevēlama. Tas, kas ir sugas, kurām populācija palielinās, nav obligāti kaut kas ļoti pozitīvs. Dabas aizsardzībā vēlamā situācija būtu, ka vairums sugu populācijas ir stabilas, neiet ne uz augšu, ne leju," skaidro Ainārs Auniņš. "Kad kādas sugas populācija iet uz augšu, viņa būtībā patērē resursus un, iespējams, tas ir iemesls citu sugu sarukumam. Negatīvajā aspektā jāskatās gan tās, kuras samazinās, gan tās, kuras palielinās. Izņēmums varētu būt situācija, ja kāda suga pirms tam ir samazinājusies un ir veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai viņas populāciju atjaunotu, tad tur pieaugums vērtējams pozitīvi." Ainārs Auniņš norāda, ka ir divas sugu grupas, kam klājas vissliktāk. "Sliktāk klājas tām sugām, kas ziemo ekvatoriālajā Āfrikā un zemāk. Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. (..) Otras grupa – putni, kas saistīti ar lauksaimniecības zemēm, atklātām ainavām, zālājiem un tīrumiem. Šajā grupā nav sugu ar pieaugošām tendencēm vai stabilām," bilst Ainārs Auniņš. Vislabāk klājas tām sugām, kas saistītas ar cilvēka dzīves vietām. Gada koks 2023 - smaržlapu roze Kā nosaukums vēsta, auga lapas ir aromātiskas un smaržo pēc āboliem. Ar ko vēl atšķiras šī savvaļas roze ar citām Latvijas dabā augušām mežrozītēm un kuras mežrozīšu sugas ir agresīvas un invazīvas, bet kuras retas un izzūdošas? Par šī gada kokaugu ir izvēlēta smaržlapu roze, daudziem var rasties jautājums, kāpēc kategorijā „gada koks” ir kas tāds, kas atgādina krūmu. Latvijas Dendrologu biedrības pārstāvis bioloģijas doktors Pēteris Evarts-Bunders skaidro, ka par gada koku izvēlās koku vai krūmu jeb kokaugu. Šajā kategorijā ietilpst jebkas, kam ir pārkoksnējies stumbrs vai zari.  Smaržlapu roze, kā minēts presē un  interneta portālos publicētajos paziņojumos, ir viena no sugām ar dabisku izcelsmi, kas ir reti sastopama un saudzējama Latvijā. Smaržlapu roze pārstāv rožu ģintī, ko tautā sauc par mežrozītēm. Skaidrojam, kāds ir šīs rozes stāvoklis Latvijas dabā un ka  uzvedas citas mežrozīšu sugas

Var det noe jeg lærte som barn så var det å kjede meg. Jeg vokste opp i en voksenverden. Foreldre tok meg med på voksne begivenheter – utstillinger, teater og konserter, for ikke å snakke om gudstjenester, videre Olsokfeiring som var langt fra barnevennlig . Takk og lov delte familien sammen gleden over fotball og friidrettsstevner. Der var vi likestilt – det var trivelig også for barn. Mitt knep var dengang som idag – å observere både folk og fe, merke lys og stemning . ( Slikt blir man kinodame av !) Ingeborg Moræus HanssenIngeborg er engasjert i samfunnsspørsmål omkring kultur og media.Blogg: http://ingeborgmh.no/Twitter: https://twitter.com/ingeborgmh

Svenske tilstander var mange nordmenns store skrekk, men hva med kinesiske tilstander? Globale ledere og organisasjoner lar seg stadig inspirere av Kinas totalitære kommunistparti, og ikke engang når folk sulter i egne hjem som følge av styresmaktens undertrykking, synes de å bry seg med å kritisere landet. Bør vi bekymre oss for kinesiske tilstander? Her hjemme klager politikere anonymt om hvor kaldt er på Stortinget, som om de har noen rett til det. Hva er de bekymret for? Jo, hets, ikke konsekvensene av egen politikk. Slikt krever selvinnsikt. Erling Marthinsen kaster sitt blikk over wokismens seksualisering av barn versus myndighetenes terapi for pedofile, mens Christian Skaug hjelper oss navigere gjennom dystopiene, som står på rekke og rad. Velkommen til ukens første Rett på sak.   Hvis du setter pris på sendingene: Vipps oss på 638941. Alle bidrag hjelper. Lag en konto på Odysee her! – Odysee vil da gi oss poeng som hjelper oss å klatre i algoritmene! Følg oss på Rumble. Følg oss også på PodBean, iTunes og alle steder der podcasts finnes. Husk å rate oss med 5 stjerner, så flere likesinnede sannhetssøkere finner oss der!     Kjøp julegavene fra Document!  

*Galvan har vært i Stavanger og Sandeep i India. Slikt blir det reisebrev av! *Anders pitcher "Mr Dump" Mail: mar@nrk.no. Hør episoden i appen NRK Radio

Madeleine og Christine har besøk av studenten og mammaen Kimberly Naomi. Hun har studert både økonomi og UX design, og jobbet ved siden av som frilanser som content creator for større merkevarer. Episoden er sponset av vår favorittavis: Dagens Næringsliv! Sjekk ut www.fantasyfond.no for å være med i aksjespillet dems de neste ukene - dette vil gjøre deg klokere på investering, vær du sikker. Og du kan vinne masse kule priser!Sjekk også ut kursene våres på www.stackby.me for dypere læring - nå er tiden å komme igang med investeringene, folkens!Også trykk på bjellen eller plusstegnet for å få notification neste gang vi legger ut en episode :)Vi høres! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Raidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, ko sagaidīt nākotnē un kā nosargāt sev svarīgo! Ielūkosimies Latvijas Bankas prognozēs, kuras īsumā var raksturot – būs slikti, būs recesija, bet mierinājumam – nesatraucaties, ir bijis arī sliktāk.  Vēl par digitālo drošību. Diemžēl joprojām ļaunprātīgiem uzbrucējiem esam visai viegls mērķis. Šodien vairāk par uzņēmumiem, bet dzirdētais gan jau noderēs arī citiem.  Stagnācija, recesija, īstermiņā pavisam noteikti būs slikti – tādas jaunākās Latvijas Bankas prognozes, tā nomierinošā balsī izklāsta bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Skaidrs, ka ar zemu bezdarbu un augstu nodarbinātību, par ko runājām pirms pāris raidījumiem, no vienas puses, nodarbinātiem ir vieglāk pārlaist krīzi, no otras puses, uzņēmējiem ir jāmaksā aizvien lielākas algas, lai tiktu pie darba rokām un, jo vairāk naudas ekonomikā, jo vēl vieglāk turpināties cenu kāpumam. Ekonomikā to sauc par algu – cenu spirāli, kur abi šie faktori tik turpina viens otru dzīt augšup. Un tieši to ar naudas likmju kāpumu cenšas ierobežot centrālās bankas. Šīs zāles ir rūgtas un ir risks, ka ar pārlieku strauju likmju celšanu un naudas sadārdzināšanu, jeb tās vērtības kāpināšanu var recesijas apstākļos nokaut ekonomiku pavisam, likmes ir jāturpina celt, bet jābūt uzmanīgiem saka Mārtiņš Kazāks. Digitālā drošība Jo ekonomikā grūtāki laiki, jo vairāk pieaug noziegumu skaits. Ja runājam par noziegumiem un ļaunprātībām digitālajā vidē – tie nav izņēmums. Turklāt pēdējā pusgada laikā strauji audzis tādu kiberuzbrukumu skaits, kur aizdomas par vienas konkrētas valsts – Krievijas – iesaisti. Vairāk nekā 210 tūkstoši internetam pieslēgtu iekārtu Latvijā augustā ir saskārušās ar kādu kiberapdraudējuma risku, liecina inormācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" statistika. Salīdzinājumam – tas ir četras reizes vairāk nekā pērn šai pašā mēnesī. Situāciju raksturo uzņēmuma TET Galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas rīkotā diskusijā uzņēmējiem. Lai gan interneta ātruma, dažādu digitālo rīku ieviešanā esam visai gudri un priekšā citiem, diemžēl drošības jomā mūsu zināšanas un rīcība stipri iepaliek no pārējās Eiropas. Iespējams, tieši tāpēc esam tāds populārs mērķis. Nepietiek tikai ar to, ka ir kāds apmācīts datorspeciālists, kura uzdevums parūpēties, lai viss uzņēmumā darbotos droši un labi ar datoriem, ir jāiegulda arī savos pārējos darbiniekos un viņu prasmēs, saka Baltijas datoru akadēmijas izpilddirektore Signe Briķe.

"Kan DU noe om denne musikken da?" spurte de, da Helle gikk på sin første TNT-konsert. Sånn var det før. Jenter hadde ikke snøring, sa de. "Ikke kom her hvis du ikke vet navnet på DEN låta!" De skulle bare visst. Helle Stenkløv har mer peiling enn de fleste, selv om hun tilhører den delen av befolkningen som kan amme et barn. I 10 år har hun laget radioprogrammet og podkasten "Jernverket" der en vanvittig kjennskap til metal-historien kommer til sin rett. Her kommer hun inn i Gammal Maiden-studio med brystspreng og mere til. Etter en lengre mamma-permisjon presser det tydeligvis på i snakketøyet også. På en drøy time rekker vi innom hennes kjærlighet for TIDLIG Maiden, TIDLIG Priest, TIDLIG Stratovarius og TIDLIGE konsertanmeldelser der Helle gikk på noen smeller. (Hva er greia med det rolige partiet på Rime of the Ancient Mariner? Gjeeeesp!) Slikt blir det hard hud av, så kom ikke her.

Da var sesongen over for i år! Etter en vanvittig spennende siste runde hvor det var spenning frem til siste spark på ballen så har vi i Sportsboden satt oss ned for å dele ut litt heder og ære! Slikt som i fjor så har vi laget vår egen lille prisutdeling etter at alt er avgjort i Premier League. Hvem er årets Sjef? Årets Jypling? Årets Fangst? Årets Gamling? ...og ikke minst, hvem kommer med på Årets lag her i Sportsboden??? Og selvfølgelig annonserer vi også vinneren av Sportsboden Fantasy Liga! Len dere tilbake og kos dere med Sportsboden Premier League Awards 2022!

Svend René Nygaard og Øistein Veberg reiste med Fossefallet til Åråsen. Slikt blir det god podkast av! - Jeg vil rett og slett hylle supportergjengen og Fossefallet. Du verden for noen fine folk, og du verden for en stemning de skaper, sier Svend Rene Nygaard i den siste utgaven av SA-podden. Han får støtte av Øistein Veberg. - Det er virkelig et stjernelag som står i bresjen for Fossefallet. Det er virkelig imponerende hva de får til, sier Veberg. Lillestrøm vant fortjent Nygaard og Veberg er for øvrig skjønt enig om at Lillestrøm vant fortjent på Åråsen 16. mai.- Ja, ut fra spill og sjanser, i hvert fall etter de første 15 minuttene, var det en fortjent hjemmeseier, mener Veberg. - Men Sarpsborg 08 ble aldri rundspilt, påpeker Nygaard. PS! Neste podkast blir publisert førstkommende mandag, dagen etter Sarpsborg 08s hjemmekamp mot Aalesund.

Mari Skjærstad flyttet fra Løten til Oslo. Der studerte hun jus og gjorde karriere som advokat, men på en eller annen måte var det hjemtraktene som trakk mest. Hun flyttet "hemmatt" og engasjerte seg i lokale, regionale og nasjonale nettverk. Etter ni år som styreleder for Boligpartner ble hun, i 2016, administrerende direktør. Nå leder Mari en milliardbedrift med hovedsete på Tjuvholmen i Hamar. Boligpartner bygger for generasjoner og i denne episoden av Parkpod får du høre mer om hvordan de jobber med nettverk, kompetanse og bærekraftsmålene. Alle våre gjester deler noe som inspirerer og motiverer dem. Skjærstad trekker frem viktigheten av folk. "Hedmarkens best skjulte skatt er alle de dyktige folka". Folk som bor i regionen og har både nasjonal og internasjonal erfaring. Slikt inspirerer. Hør mer. Dette er sesong 5 av PARK pod. Det er Lage Thune Myrberget fra StoryPhone AS som møter ulike samarbeidspartnere og aktører tilknyttet Hamarregionens günder- og næringshus - Park. Denne episoden er spilt inn 19.04.2022.

Podcast om rus er tilbake med nok en forsøksvis oppsummering på norsk ruspolitikk. Der er det nok å ta av, og redaksjonens skrivemaskiner går varme. Hot mess! Pga legendarisk dårlig jobb krever nå en politiker politidirektørens avgang! Slikt skjer sjelden, faktisk sjeldnere enn at ruspodcaster stiller samme krav (for mange måneder siden). Ya bois ser også på kostnaden av Norges ruspolitikk som nylig ble anslått i en rapport. Spoiler: Dyrt! Så ikke bytt, for preiket er nytt.

Šoreiz raidījuma fokusā ir dizains atkritumiem, kā arī tas, cik nereti vāji ir dizaina risinājumi, ar kuriem ikdienā saskaramies. Raidījumā viesojas Zero Waste Latvija pārstāve un atkritumu entuziaste Maija Krastiņa. Gudri dizainēti risinājumi tīrai videi ir tas, kas Maijai patiesi rūp. Atbildot uz jautājumu "ar ko viss sākās", Maija atskatās uz brīdi, kad, raizējoties par atkritumu urnu trūkumu Imantā, apkaimes piemēslotākajās vietās pati uzstādīja un pati apkopa vairākus plastmasas spainīšus. Vietējie iedzīvotāji tos ar prieku izmantoja, pierādot Maijas hipotēzi: ja dizains ir ērts un veidots ar domām par lietotāju, tad atkritumi nevis piesārņo pilsētvidi, bet nonāk tur, kur tas ir paredzēts. Raidījumā viņa dalās ar pārdomām par pašas novērotajām atkritumu apsaimniekošanas dizaina problēmām, stāsta par pieredzi citviet, kā arī uzsver, cik svarīga ir gan publisko institūciju atbildība, gan mūsu katra spēja izrādīt rūpes par vidi, kurā dzīvojam.  

Mūsu Latvijas hokejistiem Pekinas sapnis izgaist astotdaļfinālā. Tik ļoti pieminētā ceturtā spēle, kurai Latvijas valstvienība gatavojās tika zaudēt pret Dāniju. Abus vārtus Latvijas komandas labā guva kapteinis Lauris Dārziņš. Latvijas vienībai šīs Olimpiādes spēles ir noslēgušās, kā arī Laurim Dārziņam un Kasparam Daugaviņām

Pagājušās nedēļas sākumā Baltijas mediju izcilības centrs iepazīstināja interesentus ar pētījumu, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret medijiem, īpaši sabiedriskajiem medijiem visās trīs Baltijas valstīs. Ko ļaudis domā par mums, kāpēc viņiem kaut kas patīk vai nepatīk? Sliktās ziņas ir tās, ka Latvijā uzticēšanās sabiedriskajam medijam ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Arī tas, ka pēdējo gadu laikā šī uzticība ir samazinājusies. Šie divi rādītāji pagājušajā nedēļā izraisīja diezgan kaislīgas debates sociālajos tīklos. Protams, iemesli diskusijām katram savi un tos arī  pieminēsim raidījumā, jo aiz visiem skaitļiem ir daudz nianšu.  Raidījumā Krustpunktā vēlamies saprast, ko mēs, žurnālisti, darām nepareizi. Vai ir iespējams rīkoties citādi, lai mūsu darbam uzticētos vairāk? Proti, cik šī aina ir objektīva, un tur neko mainīt nevaram, un cik lielā mērā tas tomēr ir arī jautājums par sabiedrisko mediju darba kvalitāti? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes locekle Sanita Upleja-Jēgermane un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Šodienas epizodē Andris ar Valdi priecīgi par renes sportistiem, apspriež kāpēc latviešiem ir vieni no sliktākajiem NBA līgumiem un atklāj kāpēc nedraudzēties ar vadību. Šodienas tēmas: - Dukuri, Aparjods un Šici; - Iemūžina Dirka Novicka numuru; - VEF zaudē francūžiem; - Sliktākie NBA līgumi šajā sezonā; - Džokoviča izņēmums Austrālijā; - Anna Kurņikova; - Iespējamās NBA maiņas; - Tomsons nopelnījis vairāk esot traumēts; - Trīskārtējais OČ trīssoļlēkšanā; - #TautasNagla

Det er den tiden av året hvor det er på tide med selvransakelse. Slikt blir det nye planer og nye utfordringer av. Hjælpes.

Svært mange av oss, kanskje spesielt de som mener seg, og sikkert er teknisk kyndige, gjør mer i boligens strømnett enn det som er lov. Det er klare regler for hva vanlige folk som ikke er elektrikere, det vil si de fleste av oss, kan gjøre selv. Skuffende lite faktisk. Leder for det lokale eltilsyn i Hafslund Nett, Frode Remvang som vi snakker med i dag, har møtt mang en hobbyelektriker. Noen har tråkket litt over, andre har knapt hatt besøk av en elektriker. Slikt kan det bli brann av og dermed avkortning av forsikringsutbetalingen. Det vi kan gjøre er å bytte deksel på brytere, stikkontakter og koblingsbokser. Vi kan skifte vanlige støpsler med to poler, og reparere bordlamper og lampetter med bevegelige ledninger, slik som å bytte bryter.