Podcasts about Labas

Kas ir Labas ziņas? Ko klausītāji gribētu dzirdēt un ko mēs esam ziņojuši.

Labas und herzlich Willkommen zur Jubiläumsfolge. Ich hätte niemals erträumen können, dass ich euch 50 Folgen schenken werde. Mit mehr als 50 verschiedenen Gästen habe ich euch mein Heimatland nähergebracht, damit das Land euch nicht unbekannt bleibt. Das Schöne daran ist, auch ich habe dabei viel gelernt. Danke - AČIŪ, dass ihr mich auf diesem Weg begleitet. Diese Folge ist keine klassische Folge von “Litauen to go”, also kein klassisches Interview. In dieser Folge sprechen wir zu zweit:  ich als Litauerin in Deutschland und Melanie als Litauerin aus Deutschland. Die Idee entstand aus unseren gemeinsamen Gesprächen. Wir haben einige Themen auf dem Zettel gehabt, es ist aber ein Thema entstanden: Was ist typisch Litauisch?  ----- MITGLIEDSCHAFT der „Litauen to go“ – Community: patreon.com/PostausLitauen NEWSLETTER: Wollt ihr keine Nachrichten über und aus Litauen verpassen? Meldet euch fürs Newsletter: https://litauentogo.de/newsletter/ FINANZIELLE UNTERSTÜTZUNG des PODCASTS: Wenn ihr diesen Podcast unterstützen möchtet, lade ich euch ein das zu machen. Dies würde helfen, die Produktionskosten zu decken und die Möglichkeiten des Podcasts zu erweitern. Ob drei, neun Euro oder mehr, so wie ihr es für richtig hält: https://www.buymeacoffee.com/litauentogo ONLINE-SHOP: https://litauentogo.de/shop/ INSTAGRAM: https://www.instagram.com/litauen_to_go/ FACEBOOK: https://www.facebook.com/litauentogo HINTEGRUNDMUSIK: “New Start” by LiQWYD Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0Free Download / Stream: http://bit.ly/new-start-liqwyd „Acousticaly driven instrumental“ by Hyde - Free Instrumentals Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0

„Miesto vaikio istorija“ pagal Rebekos Unos knygą „Labas, aš Tadas“. Režisierius Vytautas Rašimas, garso režisierė Sonata Jadevičienė. Vaidina Sigita Pikturnaitė, Jonas Šarkus, Larisa Kalpokaitė, Vytautas Rašimas, Antanas Kurklietis, teatro studijos „Elementorius“ auklėtiniai Elena Stancikaitė ir Rokas Bergner. 2019m.

„Miesto vaikio istorija“ pagal Rebekos Unos knygą „Labas, aš Tadas“. Režisierius Vytautas Rašimas, garso režisierė Sonata Jadevičienė. Vaidina Sigita Pikturnaitė, Jonas Šarkus, Larisa Kalpokaitė, Vytautas Rašimas, Antanas Kurklietis, teatro studijos „Elementorius“ auklėtiniai Elena Stancikaitė ir Rokas Bergner. 2019m.

Different opinions exist as to the Beracha recited over Labas – almonds with a thick coating of sugar. The Mishna Berura (Rav Yisrael Meir Kagan of Radin, 1839-1933) writes (204) that one recites "Ha'etz," just like over ordinary almonds, because the almond is the primary component and the sugar is secondary. The Ben Ish Hai (Rav Yosef Haim of Baghdad, 1833-1909), by contrast, felt that neither the almond nor the sugar can be regarded as primary or secondary, and therefore a separate Beracha must be recited over each. He ruled that one should first scrape off some sugar and recite "She'hakol" over the sugar, followed by "Ha'etz" over the almond. This view is brought by Rav Yisrael Bitan in Yalkut Yosef. A third view is that of Hacham Bension Abba Shaul (Israel, 1924-1998), who maintained that given the uncertainty surrounding the Beracha over Labas, one should simply recite "She'ha'kol." This was the practice followed in Baghdad, despite the ruling of its Rabbi, the Ben Ish Hai. All three views are valid, and therefore one can either recite "Ha'etz," recite "She'ha'kol," or recite separate Berachot over the sugar and over the almond. Summary: Three views exist as to the Beracha over Labas – almonds with a thick coating of sugar – and all three are valid: 1) "Ha'etz"; 2) "She'ha'kol"; 3) "She'hakol" over some of the sufgar sugar, followed by "Ha'etz" over the almond.

Central Michigan vs. Miami Ohio College Football Pick Prediction 10/26/2024 by Tony T. Central Michigan at Miami Ohio 2PM ET—Central Michigan fell to 3-4 following their 38-34 road defeat to Eastern Michigan. The Chippewas put up 383 yards with 285 rushing for 6.3 yards a carry. On defense they allowed 450 yards to the Eagles with 300 passing on 38 attempts. Tyler Jefferson hit 2 of 8 passes for six yards. He rushed for 79 yards. Jefferson the third string was forced into action due to injuries to Labas and Emanuel. Miami Ohio improved to 3-4 with their 30-20 home win to Ohio. The Redhawks gained 328 yards with 150 rushing for 5 yards a carry. Defensively they allowed 291 yards to the Bobcats with 181 passing on 43 attempts. Brett Gabbert completed 14 of 21 for 178 yards and three touchdowns. Brett Gabbert completed 14 of 21 for 178 yards and three touchdowns.

Labis bang naiinip? E di makinig ka na sa episode na ito ng The Linya-Linya Show, dahil kasama natin ang iconic rock band, Orange and Lemons!Ang kukulit ng mga ito, oo! Pero bukod sa kulitan, marami tayong natutuhan sa behind-the-scenes at behind-the-songs ng Orange and Lemons. Naranasan niyo na bang magpasa ng resume para maging keyboardist? Nabasa niyo na ba ang 11 Minutes ni Paulo Coelho? Bakit namin ito tinatanong? Malalaman mo sa episode na ito.Kabilang din ito sa selebrasyon ng ika-25 taon ng Orange & Lemons– sakto bago ang kanilang Now & Then concert sa Oct. 18, sa Metrotent. Labas na rin ang Linya-Linya x Orange & Lemons limited edition merch sa www.linyalinya.ph.Listen up, yo!

Arthur Marchetto e Cecília Garcia Marcon (com uma presença espectral de Vilto Reis) conversam sobre o Prêmio São Paulo de Literatura e apresentam um de seus ganhadores recentes: "Não fossem as sílabas do sábado" (Ed. Todavia), de Mariana Salomão Carrara. O livro conta a história de duas mulheres e uma menina afetadas pela morte de dois maridos: uma situação que envolve a queda de um homem do décimo andar em cima de outro, que passava na rua. No episódio, eles discutem questões sobre luto, memória, relacionamentos e amores. E você, o que acha: merece o prêmio? - Links ⁠⁠⁠⁠Apoie o 30:MIN⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠Siga a gente nas redes⁠⁠ ⁠Já apoia? Acesse suas recompensas

Did you like Inside Out 2 the movie? As adults, may thoughts kami jan! Pag-usapan natin ‘yan with the aging millennials sa Silly Gang Sa Gabi Year 4! Be a member on patreon.com/sillygangsagabi for early vidcast release PLUS true ba na we feel LESS JOY when we become adults? Sinagot namin yan, available exclusively when you become a Ka-Okra PRO or PRO MAX member! Subscribe na dahil part of your subscription goes to our chosen charity for the month of JULY ang GROW TOGETHER OUTREACH PROGRAM NG BATANG 90S PODCAST! CERTIFIED KA-OKRA TO DO LIST:TAP the FOLLOW button and NOTIFICATION BELL here on SPOTIFY kung gusto mo ng TWICE A WEEK UPLOAD!RATE this podcast with 5 STARS! ⭐⭐⭐⭐⭐Join the GAME for a chance to win Php150! CLICK here to join our FB group

Esame pačiame vasaros įkarštyje, kai atostogauja arba apie atostogas galvoja turbūt absoliučiai visi. Kultūrinėms įstaigoms – tai irgi malonus atokvėpis, arba kaip tik – naujo repertuaro paieška. Kaip atostogauja Lietuvos kultūrininkai?Naujausias Venecijos kino festivalio liūto ir keturių „Sidabrinių gervių“ laimėtojo režisieriaus Lauryno Bareišos filmas „Sesės“ pateko į Šveicarijos Lokarno kino festivalio konkursinę programą ir pretenduos į pagrindinį prizą - „Auksinį leopardą“.Lietuvių literatūros klasikas Balys Sruoga itin mėgo keliauti. Po Lietuvą aktyviai važinėjo savo automobiliu „Fiat“. Tačiau mažai kas žino, kad Balys Sruoga buvo aistringas kalnų entuziastas. Jis keliavo po Kaukazą; Alpių kalnus Vokietijoje, Austrijoje, Šveicarijoje, Italijoje. Jei pamatydavo užrašą, kad trasa pavojinga gyvybei – būtinai ten patraukdavo.Apie džiazines „Naujosios bangos“ kinematografines improvizacijas – Ievos Buinevičiūtės pasakojimas.Žurnalistė, televizijos laidos „Labas rytas, Lietuva“ vedėja Audra Avižiūtė kasdien patiria tiesoginio eterio žavesį ir iššūkius, bet čia jaučiasi, kaip pati sako, tiesiog kokybiškai. Aistringa kino ir knygų mylėtoja rubrikoje „Be kaukių“, be abejo, pasakoja ir apie savo pasirinkimus žiūrėti ir skaityti...Ved. Odeta Vasiliauskaitė

Labas dzīves definīcijas ir daudz un dažādas. Kas tad ir laba dzīve katram no mums, ko ar to saprotam un kā katrs veidojam priekšstatu par to, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas psihoterapeite Katrīna Ošleja un Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "To, kas ir laba dzīve, katrs pats sev definē, balstoties uz savu pieredzi. It kā dzīves laikā veidojam stāstu par sevi, citiem un pasauli. Vai es esmu labs cilvēks, kurās situācijās es esmu labs, ko man vajadzētu darīt, lai būtu labs? Ko nevajadzētu darīt? Ko citiem vajadzētu darīt un ko man nozīmē laba pasaule?" skaidro Katrīna Ošleja. Viņa stāsta, ka pati daudz mācījusies un lūkojusies pēc atbildēm ārpusē, bet bijis iekšējs neapmierinājums ar to, ko ieguva. Tad sapratusi, ka varbūt jāvēršas vairāk sevī un jāmeklē atbildes tur. "Meklēt, kā es sev esmu izveidojusi stāstu, kas man traucē, kas palīdz piedzīvot dzīvi kā labu. Kas ir manas pārliecības, noteikumi, ko esmu radījusi," atzīst Katrīna Ošleja. Mārcis Auziņš sarunai ar sevi aicina pievienot sarunu ar gudriem cilvēkiem, bet ar to domājot - lasīt pasaules literatūras klasiku, kur ir daudz izcilu sarunu biedru. Un tekstus lasīt ļoti lēni, turp un atpakaļ. Tā var atrast daudzas interesantas atbildes. Savā dzīvē Mārcis Auziņš izmanto šādu formulu: mēs nevaram izmanīt visu pasauli un padarīt kaut kādas lietas citādas, nekā tas notiek. Tas nav mūsu spēkos. Šajā situācija var sakārtot savu apziņu un prātu. Tad varbūt nav nepieciešams mainīt pasauli.

1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Bērnu fonds pulksten 14 aicina uz konkursa "Talants Latvijai" 32. sezonas noslēguma koncertu un laureātu apbalvošanu Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē: tieši tāpēc "Atsperi" šoreiz vadām kopā ar diriģentu un šī konkursa māksliniecisko vadītāju un producentu Normundu Dreģi, kurš sarunas gaitā uzsver: "Kokurss "Talants Latvijai" dod labas emocijas un virzību mūzikas pasaulē." Kopā ar Normundu Dreģi ielūkojamies konkursa "Talants Latvijai" vēsturē un šodienā, plašāk runājam par 32. sezonas noslēguma koncertu, skolu atsaucību dalībai konkursā, populārākajiem mūzikas instrumentiem jauniešu vidū un viņu motivāciju piedalīties jauniešu simfonisko orķestru darbībā. Vēl runājam arī par Normunda vadītās Latvijas Orķestru asociācijas darbību un to, kādi ir secinājumi pēc aprīlī notikušā Baltijas valstu Jauniešu simfonisko orķestru festivāla Lietuvā. Ilze Medne: 1. jūnijs tev ir ne tikai svētku diena, bet arī zināmā mērā patīkama darbadiena, jo šodien būs daudz pienākumu, daudz uzdevumu, kas jārisina Rīgas Latviešu biedrības namā, kas jau 32 gadus ir mājvieta konkursam "Talants Latvijai". Cik sen esi saistīts ar šo konkursu? Normunds Dreģis: Šo konkursu mākslinieciski vadīt un producēt man ir tas gods nu jau sesto gadu… Tajā piedalās instrumentu spēles dažādu specialitāšu audzēkņi no Latvijas mūzikas skolām. Katrā ziņā šis konkurss ir viens no vissenākajiem konkursiem Latvijā, un bērniem tā ir lieliska iespēja uzstāties Rīgas Latviešu biedrībā, kura vissenākā latviešu organizācija pasaulē. Vai konkursā kaut kas ir mainījies no tiem laikiem, kad to aizsāka un vadīja Arnolds Skride?  Dažas izmaiņas ir konkursa nolikumā un pašā norisē: piemēram, kopš 2019. gada mums ir konkursa atklāšanas koncerts, kurā iepriekšējā konkursa pirmo vietu laureātiem ir iespēja uzstāties kā solistiem kopā ar orķestri. Tāpat jau otro gadu, ņemot vērā konkursa dalībnieku apjomu, organizējam to trijās kārtās: ir tā saucamais lielais fināls, kur uz vienas skatuves satiekas visi pretendenti uz laureātu diplomiem. Bet pamats patiešām ir palicis nemainīgs – tāds, kādu to iedibināja Arnolds Skride, proti, šis konkurss ir tieši instrumentu spēles specialitāšu audzēkņiem, tajā piedalās mūzikas skolu audzēkņi: bērniem un jauniešiem tiek dota iespēja piedalīties konkursā gan ar savu skolu – kā pirmajā kārtā, kas ir tādā kā koncertcikla formātā; bet otrajā kārtā konkurss norisinās pa instrumentu grupām, bet finālā visi sanāk kopā uz vienas skatuves. Tas nozīmē, ka dalībnieki piesakās nevis individuāli, bet sadarbība norisinās tieši ar skolām? Tieši tā – piesakās skolas, un pirmajā kārtā, kas notiek koncertcikla formātā, katra skola uzstājas ar sagatavotu programmu. Savukārt konkursa žūrijas komisija vērtē un spilgtākos un izteiksmīgākos jauno talantu priekšnesumus izvirza jau uz otro kārtu. Būtībā tas nozīmē, ka sacensība ir ne tikai starp individuālajiem priekšnesumiem, bet kaut kādā ziņā arī starp skolām – tieši aktivitātes un ieinteresētības ziņā? Tā ir. Mums ir daudz aktīvu skolu, kas šajā konkursā piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. Daļa no tām izmanto šo iespēju un katru gadu sagatavo jaunu programmu un uzstājas. Latvijas Bērnu fonds dod balvas arī skolām! Ir tādas īpašās balvas, kas tiek pasniegtas divām skolām, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus konkursa finālā – tā ir Arnolda Skrides balva un Gunāra Eižena Bērzzariņa balva. Piedalīties konkursā daudz vienkāršāk ir Rīgas skolām, bet vai arī reģionu skolas izmanto šo iespēju un atrod veidu, kā atvest savus talantus uz Rīgu? Tas atkarīgs arī no tā, kādas ir konkrētās skolas iespējas, kāds ir pašvaldību atbalsts. Šogad piedalās Priekules mūzikas un mākslas skola; vairākus gadus aktīvi bijuši dalībnieki no Alūksnes mūzikas skolas, Balvu mūzikas skolas. Ir ļoti daudz skolu ārpus Rīgas, kas piedalās šajā konkursā. Ja vērojam šī konkursa tendences, piemēram, beidzamos desmit gadus – vai interese par to aizvien ir tikpat liela, vai varbūt kļūst pat lielāka? Un kāds ir bērnu sagatavotības līmenis? Lielu iespaidu uz konkursu atstāja pandēmijas laiks, taču noturējāmies. (..) Skolas ir aktīvas, un, lai arī gadās dažādi sarežģījumi, konkurss ir labi zināms, un vidēji katru gadu tajā piedalās apmēram divdesmit mūzikas skolas jeb 150 audzēkņi. Tad arī tieši jums pirmajiem redzamas indikācijas, kāda ir jauniešu interese par konkrētiem instrumentiem. Bija flautas popularitātes laiks, tad bija saksofona ziedu laiks. Bet tieši jūs esat pirmie, kuri redz – šeit briest krīze… Mēs šīs tendences pamanām. Taču būtībā, kopš vadu šo konkursu, amplitūda ir tāda, ka katrā konkursā piedalās piecpadsmit līdz divdesmit instrumentu spēles specialitāšu audzēkņi: ir gan stīginstrumenti jeb lociņinstrumenti, daudzstīgu instrumenti, tāpat pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti, pianisti, akordeonisti – viss spektrs ir pilns. Protams, ir instrumenti, kuri ir retāki, un tos mēs arī atbalstām, cik varam, ar kādām īpašām balvām. Zināms iztrūkums ir gan alta spēles specialitātē, gan kontrabasa spēlē, tāpat fagots vai trompete ir tie instrumenti, kuri šodien tiek apgūti retāk. Taču caurmērā tomēr mūzikas skolās ir daudz jauniešu, kuri patiešām apgūst visu šo apmēram divdesmit instrumentu spēli un var piedalīties kādā konkursā. Kuri ir tie instrumenti, kas aizvien ir pieprasīti un kurus patiešām bērni labprāt spēlē? No stīgām tā ir vijole un čells, tāpat arī taustiņinstrumenti, kokle, ģitāra. Šogad piedalījās arī viena arfiste – arfa ir retāks instruments. No pūšaminstrumentiem dominē flautisti. Klarnete – kā kuru gadu. Retāk ir obojisti vai fagotisti. Samērā aktīvi ir saksofonisti. Retāk ir trompetisti, trombonisti un tubisti. Pirms pandēmijas bija viens brīnišķīgs eifonists no Alūksnes mūzikas skolas.  Pianistu ir daudz, akordeonistu tāpat. Bet katrā ziņā instrumenti pārstāvēti ļoti bagātīgi un visā spektrā. Vairāk – audioierakstā.

Em cada dia, Luís Caetano propõe um poema na voz de quem o escreveu.

Paano ba mag-labas ng Resentment? Ano ba ang tamang paraan ng pagrerelease ng galit? Intindihin ito ngayon mula kay Life Coach, Migs Flores. ©️ 2024 Migs Flores Media ⭐️

Magsasama sama ang ang negosyong Pinoy sa pagdiriwang ng nagaganap na bayanihan sa loob at labas ng Australya sa isang mala 'barrio fiesta' sa Cranbourne sa Melbourne.

Known as one of the biggest holidays in east Asian culture, Lunar New Year festivities and traditions are bring embraced by more Australians each year. - Kilala bilang isa sa pinaka malaking pagdiriwang sa east Asian culture, ang Lunar New Year festivities and traditions ay niyayakap na rin ng maraming Australian. Ngayon, Australia na ang isa sa may pinakamalaking Lunar New Year celebrations sa labas ng Asya.

6. februārī Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Stīgu instrumentu katedras mācībspēku koncerts, kurā Rietumeiropas un latviešu komponistu skaņdarbus atskaņos vijolnieki Gunārs Larsens, Marta Spārniņa, Sanita Zariņa, Ilze Kirsanova un Terēze Zīberte-Ijaba, altists Pēteris Trasuns, čellisti Ēriks Kiršfelds, Diana Ozoliņa un Guna Šnē, kā arī Jekaterina Suvorova /arfa/ un Kaspars Zemītis /ģitāra/. Pie klavierēm - Lelde Tīrele, Natālija Zandmane un Toms Ostrovskis. Sarunā ar altistu Pēteri Trasunu un ģitāristu Kasparu Zemīti uzzinām, vai dalība šajos koncertos notiek pēc brīvprātības principa un kā šis princips realizējas attiecībā uz repertuāru. Runāts tiek par koncertcikla labo tradīciju un ideju, labskanīgo RLB Zelta zāli un koncertu, kurā varēs iepazīties ar pasniedzējiem, uz kuru pleciem turas JVLMA stīgu katedra. Uzzinām par personīgo pieredzi kamermūzikas jomā, audzēkņiem kā personībām un kopīgu muzicēšanu ar viņiem. Pēteris stāsta arī par savu pirmo savu alta klases studentu koncertu JVLMA LMT kamerzālē 5. februārī, kurā uzstāsies seši viņa audzēkņi. Kaspars Zemītis: Katedras mācībspēku koncerti ir lieliska ideja un kolosāla tradīcija, kas notiek jau vismaz 13 vai 14 gadus. Varbūt nākamgad jārīkot, teiksim, "Arēnā Rīga", lielais jubilejas pasākums. Tā ir iespēja satikties, jo nav tā, ka akadēmijas skolotāju istabā visi satiktos un ar kafiju sēdētu. Tā ir iespēja satikties, mucizēt, parunāt. Pēteris Trasuns: Man šķiet, ka tā ir lieliska iespēja arī tamdēļ, ka katrs pats var izvēlēties, ko nospēlēt - kas tajā brīdī ienāk prātā, to spēlējam. Studentiem šī ir brīnišķīga iespēja paklausīties, kā mācībspēki spēlē. Pats vēl nemaz tik sen biju students un gāju šos koncertus klausīties. Man bija ļoti interesanti dzirdēt, kā mācībspēki spēlē. Jūs, protams, tiekaties pedagoģiskajās sēdēs - tur vairāk runājat par saviem audzēkņiem, mācību procesu, gan jau arī Excel tabulas jāpilda un dažas administratīvās lietas jādara. Bet cik daudz ikdienā sanāk būt lietas kursā par to, ko jūs kā kolēģi uz skatuves darāt? Vai aktualitātes nonāk arī pie jums? Pēteris Trasuns: Mūsdienu laikmetā nav problēma pamanīt visu un visus, internets pilns, afišas malu malās, sociālie tīkli - 21. gadsimts. Kaspars Zemītis: Jā, piekrītu. Es gan domāju, ka mums katram tur veidojas savi "burbuļi", kuri šad tad pat var nepārklāties. Esmu ļoti priecīgs ieraudzīt savus kolēģus un mazliet vairāk ieiet arī citu instrumentu akadēmiskajā vidē, jo mūsu, ģitāristu, akadēmiskā vide ir viena no jaunākajām. Skatos un priecājos, ka šo tradīciju kopj. Un, kad nodaļas vadītāja Terēze Zīberte-Ijaba piezvana - esmu tīri priecīgs, jo jau zinu, ko viņa teiks, un būs jāspēlē koncertā. Varbūt abi spēlēsiet kopā? Ģitāra un alts… Pēteris Trasuns: Tā ir laba doma nākotnei. Kaspars Zemītis: Man vienmēr ir licies, ka ģitāra ar altu ļoti labi sapas. Vijole ir spoža, bet alts… Šis noteikti varētu būt sākums kādam labam duetam.    

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš. Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu? Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev. "Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apavus, vai ērtāku apģērbu, vai sportisku apģērbu," norāda Sandra Rozenštoka. "Cilvēkiem, kas pasīvi bijuši, pat 2000 soļi ir pierādījums, ka viņi ir daudz labāki, nekā nedarīt neko." Sirds un elpošanas sistēma, ja to nenoslogojam, neuztur augstu funkcionalitāti. Tā kā dzīves ilgums pieaug, ir svarīgi veidot bāzi un uzturēt sirds veselību. Modris Liepiņš atklāj, ka viņš šobrīd atsācis trenēties katru dienu un nedēļā kopumā veic ap 100 kilometru. Bet cilvēks, kas nav gājis, var sākt ar 2000 soļiem dienā. Tas ir apmēram 1,5 kilometri. Palielinājums soļu daudzumam ieteicams pakāpenisks, ja bijis pasīvs, nāk klāt 250 soļi nedēļa, ja aktīvāks, - 500 soļi. Tā audzējot soļus, vēlams nonākt līdz 7000 - 7500 soļiem dienā. Tas nav daudz. "Man jau gribētos, lai ikdienas biroja darba cilvēks celtos kājās un aizietu uz blakus kabinetu, ne zvanītu, ka soļus savāc ikdienas aktivitātes. Ja ikdienā birojā noiet 2000 - 3000 soļu, tas jau ir labi ķermenim," uzskata Sandra Rozenštoka.

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

  Labas ziņas vakar, 14. decembrī, vakarā pienāca no Briseles, kur Eiropas Savienības valstu līderi vienojās par sarunu uzsākšanu par Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ne tik labas ziņas pienākušas šorīt, kad Ungārijas līderis Viktors Orbāns, kurš iestāšanās sarunu sākšanas lēmumu neizgāza, pametot sarunu telpu, tomēr lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai ir bloķējis. Tās ir karstākās ziņas, kuras apspriedīsim. Neizpaliks arī citas, piemēram, par piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Un arī to, ka šodien beidzot jaunie vilcieni ir izbraukuši, šķiet, ar visiem pasažieriem. Krustpunktā aktualitātes analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

A Double Dip in MNF, Labas Slings it in Practice, and More - Tuesday Hour 1

In todays episode we discuss what football recruiting looked like on Twitter a decade ago, when the Walkons were in high school, and how it has evolved in 10 years, and also why it seems to be primarily football vs other sports using the platform. We discuss the transfer portal and talk big picture what the portal and NIL are doing to college football. We talk price of a QB in the portal and what would make a kid stay at his school these days. We also brush over the Iowa entries to the portal like Vines, Labas, and Terio. We talk Coach Parker winning the Broyles award as the best Assistant Coach in the country, and why he should be our Nation's President. Then we dive into the CFP selections and the drama surrounding FSU missing the Playoff. We finish by previewing the best game of college football, Army v Navy.If you love the show and want to show support, tell your friends! And, check out our exclusive content at Patreon.com/washedupwalkons where you can find extra podcast episodes, exclusive merchandise, Merch discounts with every tier, private Walkon discord channel access, and more!Find us on social media @washedupwalkonsVisit TheWashedUpWalkons.com for all of our episodes, merchandise, and more!

Great Monday Night game, Hawkeyes clubbed at Purdue, Bill Bender talks College Football & Joe Labas enters the transfer portal

Great Monday Night game, Hawkeyes clubbed at Purdue, Bill Bender talks College Football & Joe Labas enters the transfer portal

"Los monumentos son las sílabas del tiempo, y por eso hablan solos, por sí mismos. A veces, creen que la gente les escucha, pero sólo se comunican entre ellos"

Raidījumā Pievienotā vērtība par to, kādā stāvoklī ir ekonomika un ko varam sagaidīt no rudens un ziemas inflācijā, procentlikmēs, nekustamo īpašumu tirgū - procesos, kas visai tieši ietekmē kopējo un netieši katra labklājību. Kāds ir ekonomikas kopējais stāvoklis Latvijā un pasaulē? Kā ierasts, ir labas un ir sliktas ziņas. Tā pavisam vienkāršojot - nav tik slikti, kā varēja būt, bet nav arī īsti labi.  Pirmkārt, bažas, kas valdīja pērnā gada nogalē, ka tūlīt būs pamatīga recesija nav piepildījušās, ekonomikas izaugsme pavasarī un vasaras mēnešos ir nedaudz atguvusies, taču, tuvojoties rudenim, redzams, ka vairākas lielas ekonomikas pasaulē sāk atkal piebremzēt un tas, protams, ietekmēs arī mūs. Par to liecina arī jaunākais SEB bankas "Nordic Outlook" ekonomikas pārskats, galvenās pasaules ekonomikas tendences iezīmē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

#96 Distribución de sílabas - Ejercicio de teatroParticipantes 2+ Un clásico que no duden en hacer una y otra vez para trabajar la espontaneidad y reírse. Palabras claves : Espontaneidad, improvisación, trabajo en equipo. producido por @rojovenado @teatroparallevar_podcastrojovenadorojo@gmail.com Nos puedes escuchar en las plataformas como Spotify, Apple Podcast, Google podcast, Acast, etc... #ejerciciosdeteatro #ejerciciodeteatro #teatroparallevar_podcast Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Labas liebe Diggis. Willkommen zu einer neuen Ausgabe mit feinstem Klamauk und einem Rückblick der letzten 14 Tage mit Robert und Oli. Die Beiden sprechen über die Vorzüge von holländischen Supermärkten, die anstehende Staffel von 7 vs. Wild und Trash-TV. Außerdem erfahrt ihr, was eine Puffkanone ist und was das seltsamste war, was die Beiden jemals in ihren Taschen hatten. So eine geile Folge Juuunge - hier kommt Folge 83. Wir würden uns sehr über eine Bewertung freuen, falls Du das nicht schon erledigt hast :) ----------------------------------------------------- Oha Instagram: "⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.instagram.com/dieseroha⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠" Robert Instagram: "⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.instagram.com/robert_lindemann/⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠" Digitales Gift Instagram: "⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://www.instagram.com/digitales.gift⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠" --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/digitalesgift/message

FIFA at SONA News Updates with Kokee and El Kapitan

Labas! Prie KALBA MAMOS tinklalaidės mikrofono sveikinuosi aš, Marija Keršanskienė, ir džiaugiuosi galėdama pranešti, jog šiuo pokalbiu KALBA MAMOS pokalbiai žengia į naująjį, 5-ąjį sezoną. Jei sekate mus socialiniuose tinkluose, tikriausiai pastebėjote, jog jau keletą mėnesių vis užsimindavau apie artėjančius pokyčius. Ir štai, ta diena išaušo – šiandien kelionę pradeda KALBA MAMOS narystė, kurioje – tik prenumeratorėms skirti epizodai, po truputį besikuriantys mamų rytmečiai įvairiuose Lietuvos miestuose ir kvietimas jungtis prie privačių, pokalbiams, pasidalinimams ir diskusijoms skirtų KALBA MAMOS Discord‘o kanalų. Daugiau apie narystę, visą mūsų veiklą ir planus sužinosite mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt bei Instagram‘e ir Facebook‘e. O šio pokalbio tikslas – supažindinti jus su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku, kuris KALBA MAMOS platformoje kurs savo prenumeratą „Mamos psichikos sveikata“. Pavasarį jus kvietėme jungtis į Viliaus vebinarą ta pačia tema. Mūsų interneto svetainėje www.kalbamamos.lt galite nemokamai parsisiųsti atmintinę, parengtą kartu su gydytoju, kurioje rasite labai daug vertingos informacijos apie įvairias būsenas prieš ir po gimdymo, į ką pačiai moteriai ir jos artimiesiems vertėtų atkreipti dėmesį, kaip galima padėti ir kada būtina kreiptis į specialistus. Šiame pokalbyje labai sąmoningai skyrėme nemažai laiko susipažinimui su Viliumi, atsiminimams apie jo vaikystę, mokyklos ir studijų metus, apie jo darbo patirtį, išmoktas pamokas ir iššūkius, o antroje pokalbio pusėje kalbėjome apie jo prenumeratą ir temas, kurias Vilius kvies narplioti kartu. Kviečiu klausyti ir sužinoti, kokį turinį, kokia forma jums jį ruošia ir kaip viskas vyks. Nuo šiol KALBA MAMOS pokalbiai skirti tik mūsų narystės prenumeratorėms, o visur kitur galėsite paklausyti šių pokalbių ištraukų. Jeigu KALBA MAMOS veikla atrodo įdomi ir prasminga, kviečiame prenumeruoti mūsų narystę ir prisijungti prie laimingų mamų bendruomenės. Mūsų prenumeratorės klauso visų naujų ir ankstesnių sezonų pokalbių, kurie būdavo skirti tik rėmėjams, renkasi į rytmečius ir bendrauja, diskutuoja, klausia bei dalinasi viskuo, kas rūpi, KALBA MAMOS Discord‘e. Visą informaciją rasi www.kalbamamos.lt O dabar neriam į pokalbį su gydytoju psichiatru Viliumi Ogensku. Marija Pokalbio eiga: 02:55 min: Kokia buvo Viliaus vaikystė? Koks jis buvo mokinys? 13:52 min: kas buvo Viliaus autoritetai ir kelrodžiai jaunystėje? 15:51 min: kodėl medicina? 19:04 min: kodėl psichiatrija? 21:55 min: kiek kartų Vilius norėjo mesti studijas ir kas vis dėlto sustabdė? 25:48 min: kas Viliaus profesiniame kelyje buvo reikšmingiausia ir labiausiai jį augino kaip specialistą? Profesinis kelias ir pasirinkimai, atvedę iki šiandienos. 39:32 min: gydytojo darbo iššūkiai, mirtis ir susidūrimas su ribotumu gelbstint žmones. 45:39 min: kodėl rūpi būtent mamos psichikos sveikata? 49:23 min: būklės, galinčios ištikti moterį po gimdymo. 51:54 min: kokį vaidmenį mūsų psichikos būsenai turi pervargimas? 58:53 min: kokios temos bus paliečiamos prenumeratoje? 1:14:54 min. apie mamų ratus, kurie prasidės rudenį. Kas tai, kam skirta ir kaip viskas vyks?

The Holy Mass is meant to fill us with such sublime grace and love so that we are able to impart the same to the world. [John 6:51-58, Solemnity of the Most Holy Body and Blood of Christ]

Kāpēc gan nesākt rītu ar tasi labas kafijas? Kas ir laba kafija un kā pie tādas tikt? Kā atšķiras dažādās valstīs audzēto pupiņu garša, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Andrito" kafijas grauzdētavas dibinātājs un vadītājs Andris Petkēvičs, restorāna "32.augusts" šefpavārs, grāmatas "Radi savu dzīves garšu" līdzautors Rūdolfs Šteinbergs un trīskārtējs Latvijas baristu čempions Jānis Podiņš. Kafijas grauzdējuma svaigums ir izšķirošais, lai kafijā būtu tiešām intensīvas garšas un smaržas. Arī pašas kafijas izvēle. Lokāls grauzdētājs būtu laba izvēle, ka kafija nav atvesta no otras pasaules malas caur milzīgām noliktavām. "Pirmās 30 dienas pēc kafijas grauzdēšanas ir labākais laiks, kad kafiju baudīt. Ir arī kafija, kurai kvalitāti saglabājas ilgstoši, kas arī pēc sešiem mēnešiem garšo nevainojami. Ja pati kafija nav labas kvalitātes, svaigs grauzdējums nebūs tik garšīgs un ne tik ilgi uzglabāsies," uzskata Latvijā vajag vidēji 250 g paku uz 1 -2 nedēļām. Labas kafijas pagatavošanai augsta temperatūra nepieciešama ūdenim. "Ja gatavo kafiju, kā Latvijas mājsaimniecībās vispopulārākais - čupiņkafija jeb aplejamā vai kādā franču preskannā, vajag uzvārīt tīru ūdeni, lai tādu varošu, 96 - 98 grādi aplej kafiju un šķīdinātu eļļas ārā," atzīst Rūdolfs Šteinbergs. Padzišušu ūdeni nevar izmantot. Piens ir papildinājums kafijai. To var droši pievienot. Papīra filtrs kafijas automātos dod vistīrāko garšu.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Quanto menos síbalas, menos tempo a pessoa demora pra pronunciar o preço. Ou seja, ela gasta menos tempo para entender o número. Com isso, ela entende que o preço é MENOR. Mais vantajoso! Mais barato!

FM99 viešėjo Klementina Gruzdienė - Alytaus "Lietaus vaikai" asociacijos vadovė. Kalbėjome apie artėjantį Lietuvos "Lietaus vaikų" dešimtąjį jubiliejų, Alytaus asociacijos veiklas, džiaugsmus ir vykstančius pokyčius augant. Netrukus galėsime ne tik sakyti "labas" POKYČIŲ AMBASADAI, bet ir patys tapti ambasadoriais!

Labas zupas, mērces un sautējuma pamatsastāvdaļa ir kas? Buljons, labs buljons. Runājam par to, kā varīt dārzeņu zivju, vistas, liellopa un sēņu buljonus. Vai zini, kuru jāvāra 15 minūtes, bet kuru - 4 stundas? 

Labas zupas, mērces un sautējuma pamatsastāvdaļa ir kas? Buljons, labs buljons. Runājam par to, kā varīt dārzeņu zivju, vistas, liellopa un sēņu buljonus. Vai zini, kuru jāvāra 15 minūtes, bet kuru - 4 stundas? 

Zaccheus showed reverence that he received God's graciousness. [Luke 19:1-10, Tuesday of the 33rd Week in the Ordinary Time]

External impression or internal conversion? [Luke 11:37-41, Tuesday of the 28th week in the Ordinary Time]

Paulas Simonas dainavo, kad yra 50-imt būdų palikti mylimąjį. Įdomu, ar į šią sumą jis įskaičiavo ir vieną tylų, nematomą ir nesamą būdą atsisveikinti? Kai iki tol tavo gyvenime buvęs žmogus staiga be jokių paaiškinimų dingsta. Arba kaip sako šį veiksmą patyrę – kai tave ghostina.Ghostinimas jau kurį laiką patogiai įsitaisęs tarp lietuviško slengo žodžių. Galima būtų šį elgesį vadinti pradingimu ar versti tiesiogiai iš anglų kalbos ir sakyti, jog kažkas kažką pavaiduoklino, tačiau šiame pasakojime dažniausiai girdėsite žodį ghostinimas, kadangi jis geriausiai apibūdina visą su juo susijusią šiuolaikybę. Ghost anglų kalboje reiškia vaiduoklį. Kai bandai pasiekti žmogų, kuris tave užghostino ir nesulauki iš jo jokių žinių, apima jausmas, tarsi jis būtų pradingęs nuo žemės paviršiaus, išnykęs kaip dūmas arba kaip vaiduoklis. Šis terminas atsirado apie 2000-uosius metus, kai viena žurnalistė aprašė kaip vaikinas, su kuriuo ji susipažino pažinčių programėlėje, neatėjo sutartu laiku pasimatyti ir užblokavo bet kokį kontaktą su ja. Dingo kaip vaiduoklis. Ghostino.Atsisveikinimai yra nemalonūs, šlykštūs ir norisi juos nustumti kaip galima toliau arba iš vis jų išvengti. O kas jeigu prisijaukintume ne tik pasisveikinimus, bet ir atsisveikinimus?Autorė Rūta Dambravaitė

Šventė vyks Alytaus kultūros centro amfiteatre. Susitikime rugsėjo 1 dieną 18 valandą koncerte. FM99 pasakojo Tomas Čiakas Putinų bendruomenės pirmininkas.

Par labām kaimiņu attiecībām runā daudzviet Eiropā, jo daudzās Eiropas pilsētās saskaras ar sociālās vienaldzības pieaugumu un solidaritātes trūkumu starp tās iedzīvotājiem. Vairākās valstīs veiktā aptauja atklāj, ka cilvēka labklājību pozitīvi ietekmē labas attiecības ar kaimiņiem. Lieliski! Tikai, kā šādas attiecības panākt? Par kaimiņu attiecībām sarunājas Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatore Daiga Mežale un Latvijas Universitātes Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas lektors Kārlis Lakševics. Mājokļu attīstītāja „Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša iepazīstina ar aptaujas, kā cilvēki uztver apkaimi un "kaimiņu būšanu", rezultātiem. Apkaime cilvēku uztverē ir grupa ar kopīgām interesēm un lielākā daļa arī informēta, vai šāda grupa viņu apkārtnē ir.  Lielāka nozīme šai grupai ir Latvijas mazpilsētās. 83% aptaujas dalībnieku norādīja, ka piederības sajūta un vēlme piederēt šai grupai ir mazpilsētā. Rīgā tikai 36% to norādīja. 61% tieši latvieši ir izteikuši vēlmi piederēt apkaimes kopienai. Tikai 33% cittautiešu norādīja, ka svarīgi piederēt kopienai vai būt labās attiecībās ar kaimiņiem. Reāli iesaistīties apkaimju attīstībā ir gatavi tikai 25% no aptaujātajiem. Tas prasa papildus resursus un laiku, cilvēki arī norādījuši, ka pieņemtie lēmumi neatbilst paša uzskatiem un viena daļa uzskata, ka viņus interesē tikai paša mājoklis un viņi negrib nekur piedalīties (26%). 52% norādīja, ka attiecības ar kaimiņiem ir distancētas. Latvija izplatītākais attiecību modelis ir, ka kaimiņus nepazīst, bet ir lietišķas attiecības, piemēram, sveicina. Draudzīgas attiecības ar kaimiņiem nepiekopj. 29% atbildēja, ka pazīst un veic kopīgas aktivitātes ar kaimiņiem, bet nav draugi. 16% atzina, ka ar kaimiņiem ir arī labi draugi un iet ciemos cits pie cita bieži. Rezervētas un lietišķas ir kaimiņu attiecības. Vecākās paaudzes cilvēki vairāk nav draugi ar kaimiņiem. Jaunākiem cilvēkiem attiecības ar kaimiņiem svarīgākas. Tomēr 32% kaut reizi mūžā lūguši palīdzību kaimiņiem, neskatoties uz lietišķām attiecībām, visbiežāk pieskatīt mājokli, ja dodas tālākā braucienā. Kā arī parūpēties par mājdzīvnieku – pabarot, izvest pastaigā. 36% norādījuši, ka neuztic kaimiņiem pieskatīt dzīvokli, augus vai mājdzīvniekus, jo to veikuši pavirši vai nepilnvērtīgi. 17% atbildēja, ka prombūtnes laikā no mājas pazudušas mantas. Tas veicina neuzticību. Kārlis Lakševics atzīst, ka aptaujas rezultāti nav pārsteigums. Klausītāju komentāri liecina, ka arī Latvijā ir gadījumi, ka "kaimiņš ir tuvāks nekā radi". Māris Jansons atzīst, ka Rīgā ir lielāka anonimitāte, bet tajās apkaimēs, kuras vairāk līdzinās mazpilsētām, arī iedzīvotāji ir aktīvāki.  "Rīga patiesībā neatšķiras no Latvijas šajā ziņā. Bet, kā ienest daudzstāvu mājās, kur nesakopta šaura kāpņutelpa ir vienīgā kopīgā telpa, tas ir daudz grūtāk," vērtē Maris Jansons.   Daiga Mežale piekrīt, ka lielajos dzīvojamos rajonos kopienas sajūta ir problemātika un arī grūtāk vienoties par kopīgi veicamiem darbiem.   Kārlis Lakševics norāda, ka reizēm arī daudzdzīvokļu mājās rodas kopība, parasti tas ir saistīts ar nepieciešamību risināt kādu problēmu, tas arī raisa tālāk pat draudzīgas attiecības reizēm. Bet lēmumu pieņemšanā būtiskas problēmas rada finansējums un arī ienākumu nevienlīdzība kopienas dalībnieku vidū.  "Bieži situācija mājā, ko cilvēki var atļauties, ir dažāda. Ne vien tas, ko var atļauties, bet kāda ir viņu sajūta par to, cik dažādās iesaistītās institūcijas ir atbalstošas," vērtē Kārlis Lakševics. Zema uzticība ir apsaimniekotājiem un arī bankām, tāpēc bieži cilvēks, kas kopienā virza kādas problēmas risināšanu, tiek uztverts kā daļa no elites, sistēmas, kas varētu potenciāli mēģināt citus apzagt.

News Updates dito at sa Labas ng New Zealand.

Maskava un Pekina. Savējie saprotas. Mēreni kreisie nostiprina pozīcijas Portugālē. „Brīvības piegāde” premjerministram Trudo. Aktualitātes vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece Aleksandra Palkova. Sazināmies ar Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu un Latvijas vēstnieks Kanādā Kārli Eihenbaumu. Maskava un Pekina. Savējie saprotas Pagājušā nedēļa nesa vēl vienu akcentu Ķīnas pozicionējumam pēdējos mēnešos samilzušajā Krievijas un Rietumu pretstāvē, kuras pamatā ir Krievijas iebrukuma draudi Ukrainā un neizpildāmās prasības Savienotajām Valstīm un NATO. Telefonsarunā ar Savienoto Valstu valsts sekretāru Entoniju Blinkenu Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji izteicās, ka Krievijas paustās bažas par savu drošību esot jāuztver nopietni, ka reģionālo stabilitāti nevarot garantēt kādu militāru bloku stiprināšana vai, vēl jo vairāk, paplašināšana, un būtu jāatsakās no aukstā kara laiku domāšanas. Tas ir līdz šim pamanāmākais Krievijas pozīcijas atbalsts no Ķīnas puses un apliecinājums, ka notiek loģiska tuvināšanās starp Maskavu un Pekinu situācijā, kad abu šo režīmu attiecībās ar Rietumiem netrūkst spriedzes momentu. Kamēr prezidents Baidens un vairāku citu rietumvalstu līderi pieteikuši Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātisko boikotu, Krievijas līderis dodas uz Ķīnas galvaspilsētu, lai piedalītos spēļu atklāšanā un pie viena tiktos ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu. Oficiālā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs jau paziņojis, ka abi līderi pamatīgi pārrunāšot drošības situāciju Eiropā un Krievijas attiecības ar ASV un NATO. Kā norāda analītiķi, Pekina uzmanīgi vērojot rietumvalstu reakciju uz Krievijas izaicinošajiem žestiem, lai prognozētu, cik vienoti un konsekventi Rietumi varētu būt savā attieksmē pret Ķīnu, kura sākusi īstenot ekspansīvāku ārpolitiku un, vienlaicīgi, „skrūvju piegriešanu” iekšpolitikā. Ir pat izskanējuši viedokļi, ka vāja rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā varētu pamudināt Ķīnu uz kādu militāru avantūru pret Taivānu. Šāda iespēja gan ir maz ticama, ciktāl Savienotās Valstis ir uzņēmušā Taivānas neatkarības garantēšanu. Nav arī skaidrs, cik tālu Pekina varētu atbalstīt Maskavu, ja tā nolemtu izvērst plašu iebrukumu Ukrainā. Labas attiecības ar Maskavu Pekinai ir svarīgas, taču jāšaubās, vai tik ļoti, lai riskētu vēl krietni palielināt saspīlējumu savās attiecībās ar Rietumiem. Mēreni kreisie nostiprina pozīcijas Portugālē Uzmetot aci Portugāles parlamenta jeb Republikas Asamblejas lielāko frakciju nosaukumiem, var rasties iespaids, ka portugāļu politika ir teju viscaur kreisa. Taču nosaukumu konjunktūra šai gadījumā ir maldinoša. Politiskais spēks, kas sevi dēvē par Sociāldemokrātisko partiju, vēsturiski gan ir bijis mēreni kreisi orientēts, taču pakāpeniski dreifējis pa labi vispirms uz centriski/liberālām, bet vēlāk, pagājušā gadsimta nogalē, – uz labēji centriskām pozīcijām. Attiecīgi, kreisi centrisko jeb klasiski sociāldemokrātisko nišu Portugāles politikā ieņem Sociālistiskā partija, tā saukto sociāldemokrātu galvenais konkurents teju kopš 1976. gada, kad Portugālē pēc diktatūras perioda tika atjaunota demokrātija. 2019. gada vēlēšanas nesa relatīvus panākumus sociālistiem, kuri ieguva lielāko frakciju parlamentā un izveidoja mazākuma valdību ar radikālāko kreiso – „Demokrātiskās bloka” un komunistu, kā arī zaļās partijas atbalstu. Taču pagājušā gada oktobrī kreisie sabiedrotie izgāza premjera Antoniu Koštas valdības budžeta apstiprināšanu, un valsts prezidents Marselu Rebelu de Souza izsludināja ārkārtas vēlēšanas, kuras notika 30. janvārī. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka portugāļu vēlētājiem ir īsti pa prātam Koštas kabineta sabalansēti taupīgā, bet izaugsmi veicinošā politika un, acīmredzot, arī rīcība pandēmijas krīzē. Sociālisti ieguva nepilnus 42% balsu, palielināja savu frakciju līdz 117 no 230 mandātiem un nu jau veidos vairākuma valdību. Pēc visa spriežot, viņi atņēmuši balsis saviem līdzšinējiem sabiedrotajiem, kuru frakcijas šajā parlamentā sarukušas pavisam mazas un nenozīmīgas. Ieguvēji šajās vēlēšanās ir arī libertāriskā partija „Liberālā Iniciatīva” un, jo sevišķi, radikāli nacionālistiski populistiskā partija „Chega”, kuras nosaukums latviskojams kā „Pietiek!”. Tomēr arī šīs frakcijas ir mazas un nenozīmīgas, salīdzinot ar portugāļu politikas smagsvariem – sociālistiem un sociāldemokrātiem. „Brīvības piegāde” premjerministram Trudo Autotransportam ir milzu nozīme Kanādas ikdienā. Liela daļa no valstī patērētajām precēm tiek importētas pāri robežai no Savienotajām Valstīm, un tiek lēsts, ka šai loģistikā ir nodarbināti apmēram 120 000 kravas automašīnu vadītāju. Līdz šim uz šiem tālbraucējiem netika attiecināta valstī pastāvošā prasība nevakcinētām personām pēc iebraukšanas no ārzemēm ievērot karantīnu un atgriezties darbā tikai pēc negatīva Covid-19 testa, taču nesen premjerministra Džastina Trudo Liberālās partijas valdība kārtību manīja, kas nevakcinētajiem tālbraucējiem faktiski nozīmē liegumu turpināt darbu. Kā jau varēja paredzēt, neapmierinātie organizējās protestam, kas šoreiz ieguva t.s. „Brīvības konvoja” veidolu. Kravas mašīnu un citu braucamrīku kolonas devās uz galvaspilsētu Otavu, solot varas iestādēm, kā izteicās paši organizētāji, „loģistikas murgu”. Viņu prasības jau drīz vien izvērtās no konkrēto autovadītājus skarošo ierobežojumu atcelšanas un vispār jebkāda ar pandēmiju saistīta regulējuma likvidēšanu. Pasaules sociālos tīklus sāka aplidot ziņas par 50 000 kravinieku, kuri virzoties uz galvaspilsētu, un pie reizes ar protestiem uzstādīšot arī Ginesa rekordu garākajai kravas auto kolonai pasaules vēsturē. Faktiskais efekts izrādījās krietni pieticīgāks, un, kā lēš, maksimālais kravas auto skaits, kas pagājušajās brīvdienās ieradās Otavā uz protestiem, varētu būt ap 230, privāto mašīnu skaits – nepilns tūkstotis. Protams, arī šāds braucamrīku apjoms galvaspilsētas centrā radīja zināmas problēmas, tomēr par satiksmes paralīzi netiek ziņots. Tāpat protesti, kas savu maksimumu sasniedza svētdien, kad iebraukušajiem pievienojās arī vietējie iedzīvotāji, noritēja visumā mierīgi. Tika fiksēti vien nelieli ekscesi kā necienīga izturēšanās pret kritušo kareivju memoriālu, uzdejojot uz nezināmā kareivja kapa, vai agresīva ēdiena pieprasīšana bezpajumtnieku patversmes zupas virtuvē. Premjerministra Trudo un viņa ģimenes pārcelšanās no rezidences galvaspilsētas centrā uz kādu publiski neatklātu vietu, pēc visa spriežot, bija pārspīlēts drošības solis. Pirmdien daļa konvoja dalībnieku sāka pamest Otavu, lai gan daži, cik var noprast, joprojām tur uzturas. Nopietnākās loģistikas problēmas protestu dalībniekiem izdevies radīt uz vienas no maģistrālēm, kas savieno Kanādas Albertas provinci ar Savienoto Valstu Montanas štatu. Bloķējot ar kravas mašīnām robežpunktu, izveidojies vairākus kilometrus garš sastrēgums, kas pamatīgi pabojājis dzīvi tajā nejauši iekļuvušajiem robežas šķērsotājiem un pierobežas ciemata Koutsas iedzīvotājiem. Premjerministrs Trudo par „Brīvības konvoja” dalībniekiem izteicies visai asi, paziņojot, ka viņiem neesot cerību iebiedēt valdību. Savukārt kravas auto vadītāju profesionālā organizācija – Kanādas Kravas pārvadājumu apvienība – norobežojusies no protestu organizētājiem, paziņojot, ka vismaz 85% no tālbraucējiem šoferiem esot vakcinēti. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Welcome to the Dinosaur Review for Kids podcast!This podcast is brought to you by the Stomp Chomp Roar company. During this podcast series Dinosaur Ranger Anthony will review all kinds of dinosaurs on a scale of 1 to 10 fossils... aka stars! Each species will receive an official fossil score before the top two dinosaurs face off every 10th episode inside the Prehistoric Cage Match, ding ding ding!!!Children are encouraged to print off the official Dinosaur Review for Kids scorecard so that they can follow along with Dinosaur Ranger Anthony or review their very own species! The scorecard can be printed off from our website below or from visiting the Dinosaur Review for Kids Facebook group!www.StompChompRoar.com/science-labAs always keep digging for dinosaurs!

A la hora de escribir, la tilde es una gran ayuda. Nos permite darle sentido a una expresión y, en el caso de las monosílabas, se diferencian en sus diferentes formas gramaticales gracias a la tilde. Claro, de acuerdo al contexto donde se ubican también nos indican su modo gramatical, pero es la tilde la señal más directa de hacérnoslo saber. En este podcast hablo de esas monosílabas que tienen un significado distinto solo por el hecho de llevar o no, el acento diacrítico. Y así como en las oportunidades anteriores, quiero compartir contigo esos pequeños consejos para que aprendas a identificarlas rápido y, por supuesto, las uses de la forma correcta. Recuerda que también puedes hacer consultas sobre este y otros temas sobre ortografía, redacción, sintaxis e incluso, sobre técnicas de marketing digital en www.yoredacto.com y si quieres aprender o refrescar tus conocimientos de una forma amena y entretenida sobre todas estas reglas de ortografía, estamos trabajando permanentemente en la creación de contenido en la cuenta de Instagram @yo.redacto ¡Ah! En Facebook también nos consigue como YoRedacto

FDA Drug Safety Podcast: FDA review finds no significant increase in risk of serious asthma outcomes with long-acting beta agonists (LABAs) used in combination with inhaled corticosteroids (ICS)

This week Kieran and Dr. Fraser Pollard, a Family Physician in Trenton, Ontario, discuss two studies: Using long acting beta agonists (LABAs) safely and appropriately in the management of asthma is widely debated, with evidence suggesting a potential risk of serious asthma-related events associated with the use of LABAs. But is the potential risk warranted? ... The post Dazed and Confused – Dexmedetomidine for the Prevention of Delirium and the Safety of LABAs in Asthma appeared first on Healthy Debate.

This week Kieran and Dr. Fraser Pollard, a Family Physician in Trenton, Ontario, discuss two studies: Using long acting beta agonists (LABAs) safely and appropriately in the management of asthma is widely debated, with evidence suggesting a potential risk of serious asthma-related events associated with the use of LABAs. But is the potential risk warranted? ...The post Dazed and Confused – Dexmedetomidine for the Prevention of Delirium and the Safety of LABAs in Asthma appeared first on Healthy Debate.