Podcasts about studijas

Jau 14. martā ar krāšņu Galā koncertu Emīla Dārziņa koncertzālē Dārziņskola noslēgs 80 gadu jubilejas sezonu. "Klasika" piedāvās šī koncerta tiešraidi. Kopā ar skolas simfonisko orķestri diriģenta Andra Vecumnieka vadībā uzstāsies skolas audzēkņi Lūkass Ančs, Eduards Baldiņš, Annija Iļjenko, Tīna Sloģe, Lueta Žagare, kā arī absolventi Daniils Bulajevs koncertmeistara lomā, Tomass Ančs, Artūrs Perts un "Lielās mūzikas balvas 2023" ieguvēji Trio Palladio – Eva Bindere, Kristīne Blaumane, Reinis Zariņš. Bet jau šobrīd skolas jubilejas jūtīs sarunājamies ar Emīla Dārziņa mūzikas skolas vadītāju Ivetu Lāci un vietnieci mūzikas izglītības jomā Ievu Sarju. Studijas viešņas pastāsta par intervijas brīdī vēl notiekošo, bet nu jau nule aizvadīto Pirmo Starptautisko Ilzes Graubiņas pianistu konkursu. Skolas pārstāves pauž pārdomas par Dārziņskolas izglītības būtību, uzskaita dārziņiešu galvenās īpašības un skolas pamatvērtības. Tāpat Iveta Lāce un Ieva Sarja vēsta arī par Emīla Dārziņa mūzikas skolas sadarbību ar pārējām trim Nacionālās Mākslu vidusskolas sastāvā esošajām izglītības iestādēm: Jaņa Rozentāla Mākslas skolu, Rīgas Doma kora skolu un Rīgas Baleta skolu. Tomēr sarunas galvenais temats – skolas jubilejas pasākumi un 14. martā gaidāmais Galā koncerts. Studijas viešņas atklāj, kā tika īstenots sarežģītais uzdevums – izvēlēties jubilejas koncerta atskaņotāju sastāvu un arī par to, kādu mūziku 14. marta koncertprogrammā dzirdēsim.

Kurās jomās gaidāms atalgojuma pieaugums 2025. gadā? Kāpēc darbiniekiem aizvien svarīgāks ir tieši taisnīgs atalgojums? Kā darbiniekiem un kā darba devējiem sagatavoties sarunām par atalgojumu? Kādi bonusi interesē darbiniekus, un kādus bonusus piedāvā darba devēji? Šos jautājumus iztirzāsim šodienas raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijas viešņas: atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča un apvienotā uzņēmuma "Printful" un "Printify" talantu vadības un mācību direktore Veronika Linkuma.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Epizodes nosaukums: Kā Dievs darbojas cilvēka dzīvē Raidījuma nosaukums: Parunāsim par Viesi/s : Inese Prisjolkova Raidījuma vadītājs: Edgars Pakalns Datums: 16.01.2025.

Dzirnavas, Holandes siers un klompes jeb koka kurpes – šīs ir lietas, kuras nāk prātā, kad domājam par Nīderlandi. Tomēr šī nelielā valstiņa Eiropas vidienē ir kļuvusi par iecienītu galamērķi topošajiem ārvalstu studentiem. Tur studē arī pusotrs tūkstotis latviešu jauniešu, un šis skaitlis katru gadu turpina augt. Ziemas brīvlaikā, kad daudzi studenti viesojas mājās, izmantojam iespēju, un esam uzaicinājuši ciemos trīs studentus no Nīderlandes. Kā tas ir – pārcelties uz svešu valsti un uzsākt dzīvi no nulles? Vai izdodas uzturēt saikni ar Latviju un vai vispār ir vēlme un iespējas to darīt? Sarunājas Justīne Kozlovska, maģistra grāda studente Groningenas universitātē, pabeigusi bakalaura studijas Roterdamā, Laura Eva Furmanova, ceturtā kursa bakalaura studente Utrehtā, un Kārlis Apinis, Groningenas universitātes absolvents. Justīne apgūst žurnālistiku, Laura Eva radošo uzņēmējdarbību, Kārlis studēja starptautiskās attiecības.

Kas ir buča, ko var dzert? Šo Viļa Ozoliņa un pārējās pagājušā gada ģimeņu izvirzītās mīļmīkliņas Griezajos ratos min bērnu studijas "Kukaiņi" dziedātājas Rēzija Strazdiņa, Alise Svarinska, Anna Kleščenkova, Keita Alksnīte un bērnu studijas vadītāja - "kukaiņu mamma" Baiba Jankovska. Mīļmīkliņas uzdod: Alīna Arāja, Miķelis Sīpols, Ulla Kļaviņa, Rasa Sofija Grimma, Olivers Oļševskis, Kate Andersone, Ināra Pumpase, Mudīte Reinholde, Kristīne Maka, Biruta Pāvilsone, Ingems Flamingems, Keita Stupele un Vilis Ozoliņš.  

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Pētniecības iedvesmai un jauniem atklājumiem ir svarīgi ne vien atrast, ko pētīt, bet arī paplašināt savas zināšanas par to, kā pētīt. Papildinot ikdienas studiju procesu, tādu iespēju pašlaik nodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas veidotā Vasaras skola. Tā notiek jau trešo reizi ar mērķi izcelt avotu pētniecību un lielo materiālu dažādību, kas glabājas Latvijas atmiņu institūcijās. Šogad galvenā uzmanība pievērsta feminisma un dzimtes studiju atziņām un pētniecības metodēm, ar kurām Vasaras skolas publiskajā programmā šonedēļ dalījās arī mākslas pētnieki no citām valstīm.

Šiandien baigėsi antrasis priėmimo studijuoti Lietuvos aukštosiose mokyklose etapas. Netrukus bus paskelbti kvietimai į po pirmojo etapo likusias laisvas studijų vietas. Tačiau panašu, kad Lietuvos jaunuoliai ir vėl neužpildys valstybės finansuojamų inžinerinių ir technologinių mokslų studijų vietų. Užuot studijavę šalies ūkiui reikalingus inžinerinius mokslus nemokamai, jie mieliau renkasi mokytis savo lėšomis socialinius mokslus.Tuo tarpu Lietuvą savo studijų šalimi besirenkantys užsienio studentai čia atvyksta ne dėl socialinių, o būtent dėl inžinerinių ir technologinių mokslų studijų. Ir jie šių diplomų siekia savomis lėšomis.Kodėl užsieniečiai vyksta į Lietuvą studijuoti dėl aukštos inžinerinių ir technologinių mokslų studijų kokybės, o vietos abiturientai skeptiškai žvelgia į šias studijas ir kasmet neužpildo šių krypčių studijų vietų?LRT radijo švietimo laidoje diskutuoja Justė Rožėnė, Vilnius TECH universiteto Stojančiųjų priėmimo ir informavimo centro direktorė, Audronė Račkauskienė, Kauno technologijos universiteto tarptautinių ryšių direktorė, ir Artūras Šaltis, Vilniaus universiteto Studentų priėmimo vadovas.Ved. Jonė Kučinskaitė

24. jūlijā pl. 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā un 26. jūlijā pl. Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" bezmaksas koncertus sniegs orķestris "Otto-Sinfoniker Berlin" diriģenta Volfganga Bērenda vadībā. Programmā "Koncertceļojums 2024" iekļauti Antona Bruknera, Franča Šūberta, Edvarda Grīga, Pētera Vaska, Riharda Dubras un arī Žana Sibēliusa darbi. Lai plašāk uzzinātu par šo orķestri, tā tapšanas vēsturi un programmu, ko mūziķi piedāvās klausītājiem Latvijā, "Klasikā" uz tikšanos aicinām diriģentu Volfgangu Bērendu, kā arī vijolniekus Sabīni Vīlandi un Kristofu Flīgi, kurš vienlaikus ir arī koncerttūres organizētājs. Orķestris "Otto-Sinfoniker" savu nosaukumu guvis, pateicoties ilggadējai mēģinājumu zālei Oto ielā Berlīnes Moabit rajonā. Vīrs, vārdā Oto, bijis amatnieks, kurš 19. gadsimtā rātskungiem palīdzējis labot dažādas lietas.  "Jau četrdesmit gadus esmu šī orķestra dalībnieks – spēlēju otro vijoli. Bet pats orķestris ir 41 gadu vecs," stāsta Kristofs Flīge, kura pamatprofesija ir jurists – ikdienā viņš ir tiesnesis. "Mani uzdevumi orķestrī nav lieli, toties esmu viens no tūres rīkotājiem – gatavoju to divpadsmit mēnešu garumā, rūpējoties par visu: restorāniem, viesnīcām, lidošanu, kas šoreiz nebija vienkārši sakarā ar digitālās sistēmas problēmām – tās bija tieši tad, kad orķestrim bija jāierodas Latvijā!" Tikām vijolniece Sabīne Vīlande atklāj orķestra rašanās vēsturi: "Vispirms sastapu dažus cilvēkus, kas spēlēja baroka mūziku – tur bija daži vijolnieki, arī klavesīns tika iesaistīts. Bet šīs grupas vadītājs sastapa vēl daudzus cilvēkus, kuri arī gribēja mums pievienoties, un tad viņš nolēma, ka vajag dibināt orķestri. Viņš pats bija jurists, un viņš visiem saviem klientiem, skatoties uz viņu rokām, vaicāja: "Vai gadījumā jūs nespēlējat kādu instrumentu? Varbūt vijoli?" Un tā tas orķestris auga! Jau pēc [neilga] laika bijām desmit vijoles, tad jau pievienojās arī flautas, aizvien vairāk cilvēku nāca klāt. Es pati spēlēju vijoli – orķestrī esmu jau kopš pašiem pirmsākumiem. Bet ikdienā esmu tiesnese!" Un kāda ir Volfganga Bērenda pieredze ar šo orķestri? "Iemesls, kāpēc es pievienojos šim orķestrim, bija tas, ka sastapu šeit mūzikas mīļotājus – entuziasma pilnus mūzikas cienītājus, kuri izvēlējušies vienu no labākajiem hobijiem pasaulē – spēlēt kādu instrumentu, un viņi to dara no darba brīvajā laikā, nebūdami profesionāļi. Šis amatieru orķestra tēls – draudzība un prieks – tad arī bija galvenais motīvs, kāpēc gribēju iesaistīties. Mūziķu-amatieru entuziasms ir pilnīgi atšķirīgs: ja profesionāļiem tas ir ikdienas darbs, tad amatiermūziķiem – cita veida prieks, un strādāt ar viņiem ir ļoti iedvesmojoši!" Studijas viesi atklāj, ka orķestrī muzicē arī sociālie darbinieki, skolotāji, ārsti, informāciju tehnoloģiju speciālisti, arī friziere. "Vai zināt, kā es pievienojos orķestrim? Sabīne jau minēja, ka bija kāds advokāts, kurš visiem jautāja, vai viņi spēlē kādu instrumentu," ar smaidu atceras Kristofs Flīge. "Es toreiz biju tiesnesis Berlīnē pirmās instances tiesā, un viņš manā lietā aizstāvēja apsūdzēto. Pēc lietas izskatīšanas viņš pienāca man klāt un vaicāja: "Flīges kungs, jūs spēlējat vijoli? Mums ir jauns orķestris, vai jūs varētu pievienoties? Un es teicu – jā, protams! Un tikai pēc pieciem gadiem viņam pavaicāju – kā jūs zinājāt, ka spēlēju vijoli? Izrādījās, ka viņam labs draugs Hamburgā bija pastāstījis par to." Sabīne Vīlande: "Kad biju tiesnese un reiz kopētājā kopēju notis, pienāca kolēģe un vaicāja, ko es darot. Teicu, ka pārkopēju notis. Izrādījās, ka arī viņa māk spēlēt un grib pievienoties orķestrim!" Vaicāts, kāpēc viņam bijis nepieciešams iesaistīties orķestra spēlē, Kristofs Flīge neslēpj: "Katru piektdienas vakaru mums ir mēģinājums. Pēc ļoti, ļoti, ļoti nogurdinoša darba tu paņem rokā instrumentu, un visas nedēļas smagums pazūd! Protams, ģimene nav pārāk sajūsmināta, ka piektdienas vakari tiek atdoti mēģinājumiem, bet – ticiet man, tas ir liels atvieglojums un prieks, ka vari aizmirsties mūzikā..." Starp citu, Flīges kunga attiecības ar Latviju ir īpašas, jo šeit ir saknes viņa ģimenei. "Mana sieva, kura pirms deviņiem gadiem aizgāja mūžībā, nāca no baltvāciešu dzimtas, un viņas saknes bija gan Igaunijā, gan Latvijā. Biju dzirdējis daudzus stāstus par to, bet bija laiks, kad nevarējām šos īpašumus apmeklēt – tas bija Padomju Savienības laiks. Kad jūsu valstis atguva neatkarību, 1993. gadā mēs šeit ieradāmies: caur Latviju aizbraucām uz Igauniju, un tur atradām vasaras māju, kas uzcelta 1926. gadā. Saimniece, kundze gados, uzreiz bija ar mieru mums to pārdot. Pēc gada mēs to arī nopirkām, un tā kļuva par mūsu ģimenes paradīzi. Mana sieva tur ir arī apglabāta – nelielajā Mustlas pilsētas kapsētā. Nu, un tad mēs atradām arī īpašumu Latvijā! Fotogrāfijās skatījāmies, kur tas varētu būt – Murjāņos! Un mēs atradām! Kad pirmoreiz tur ieradāmies, tur bija bērnudārzs. Pēc tam skatījāmies, ka māja ir nolaista. Vēl pēc laika, kad tur ieradāmies, redzējām, ka tur saimnieko arhitekti Elita un Aldis Poļi – ļoti jauka ģimene! Bet mājai tur joprojām ir dzimtas nosaukums, kas kādreiz bijis arī manai sievai – "Allers". " Orķestris uz Latviju atvedis visai nopietnu programmu, kurā iekļauta arī Pētera Vaska un Riharda Dubras mūzika: "Esmu diriģējis Drēzdenes Krusta baznīcas zēnu kori, un tur mēs esam dziedājuši Baltijas valstu darbus – Pētera Vaska kompozīcijas, tāpat Arvo Pertu. Šī mūzika ir meditatīva, un tā ir ļoti skaista. Pētera Vaska "Musica Serena" un Riharda Dubras "Agnus dei" izvēlējāmies kā dāvanu Latvijas publikai," atklāj diriģents Volfgangs Bērends. "Pirms kāda laika Berlīnē satiku Pēteri Vasku. Tur notika konference, kurā piedalījās viņa dzīvesbiedre Dzintra Geka, kura bija izveidojusi filmu par staļinisma laika un padomju laika necilvēcībām. Dzintra minēja, ka arī Pēteris Vasks ir Berlīnē, un es paudu vēlmi, ka vēlos viņu satikt. Pēterim atklāju, kadosimies uz Latviju un gribam spēlēt kādu no viņa skaņdarbiem. Viņš vaicāja – kas jūs esat? Atbildēju, ka amatierorķestris. Komponists vaicāja, cik čellu ir mūsu orķestrī. Atbildēju, ka septiņi. Un Pēteris iesaucās – tas nav iespējams! Un ieteica atskaņot "Musica Serena". Vēlāk sazinājāmies ar viņu gan pa telefonu, gan e-pastā, un esmu tik laimīgs par mūsu sadarbību. Taču no mūsu sarunas arī sapratu, ka tik daudz amatieru orķestru – tā tiešām ir tāda vācu tradīcija." Bet vai tā nav liela drosme – atskaņot "Musica Serena" publikai, kas tik ļoti labi pazīst Pētera Vaska mūziku un ir tik daudzās versijās to dzirdējusi? "Mēs centīsimies izdarīt labāko," smaida diriģents. Vēl sarunas viesi stāsta, ka Vācijā patiesi esot ļoti daudz šādu amatierorķestru – Berlīnē vien apmēram četrdesmit! Pasaules kontekstā tā nudien ir visai unikāla situācija – daudzo  amatieru orķestru un amatieru koru skaits. Daudzi bērni mācās kādu instrumentu, tad pārtrauc, jo izvēlas citu profesiju, bet vēlme muzicēt paliek...  "Tā notika arī ar mani, jo es biju spēlējis vijoli, tad uz desmit gadiem pārtraucu, bet pēc tam atsāku no jauna, jo man gribējās spēlēt," atceras Kristofs Flīge. "Konkrētam sabiedrības slānim tas ir itin normāli – tie, kuri lasa grāmatas un mīl mākslu, arī paši spēlē kādu instrumentu. Alberts Einšteins spēlēja vijoli, piemēram. Un šī vēlme turpinās arī nākošajās paaudzēs."

Jaukt robežas starp arhitektūru, dizainu un notikumu interesē studijas „Ēter” arhitektus. Atskatoties uz savas darbības sešiem gadiem, Rīgā galerijā „Asni” trīs dienas risināsies arhitektūras studijas „Ēter” izstāde „Pop up NAIL SALON”. Plašākās telpās šopavasar ekspozīcija rādīta Vīnē. Ar „Ēter” arhitektiem Dagniju Smilgu un Niklāvu Paegli izstādes iekārtošanas brīdī tikās Laima Slava.

„Unicorns Lithuania“ laikinoji vadovė Rūta Pukenė pasakoja, kad Lietuvos gyventojai savo vaikui ar kitam mokyklą baigiančiam giminaičiui rekomenduotų pasirinkti informacinių technologijų (63 proc.), inžinerijos (39 proc.) arba medicinos (37 proc.) studijas ir tai sieja su sėkminga bei materialiai užtikrinta karjera, parodė asociacijos „Unicorns Lithuania“ inicijuotas tyrimas.

Par instrumentālās mūzikas apvienības “Kuba” jauno studijas albumu “Laukumi” saruna ar saksofonistu Miku Soloveju.

Divos festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" koncertos izskanēs Šveicē dzīvojošās Asijas Ahmetžanovas darbi. Asija ir eksperimentālas un laikmetīgas mūzikas komponiste, kā arī pianiste ar klasisku un laikmetīgu repertuāru. Viņa dzimusi Rīgā, mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara. Studijas turpināja Tallinā un Lucernā. Pašlaik Asija dzīvo Cīrihē, strādā kā komponiste un pianiste, ir ansambļa ö! dalībniece, kā arī Lucernas Mūzikas augstskolas mācībspēks. 2023. gadā viņa saņēma "Phoenix Trabant: Biennial Composition Competition" balvu un viņas skaņdarbs orķestrim "apres le chant" pārstāvēja Šveici un  tika iekļauts ieteikto darbu sarakstā Starptautiskajā komponistu konkursā ROSTRUM. Sarunā ar Ievu Zeidmani - par jaundarbu "K-liegt", ko 10. maijā pirmatskaņos Helēna Sorokina. Par darba tapšas procesu, eksperimentiem un risku, un sadarbību ar Helēnu, par kuru Asija saka: "Viņa var visu!". Savukārt 11.maijā Lielajā ģildē pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos Asijas kompozīcija "Après le chant". Komponistei liels prieks, ka šis darbs ne vien atskaņots Šveicē, bet būs dzirdams arī Latvijā. Asija Ahmetžanova: "Reizēm rakstām skaņdarbus nezinot, kas būs izpildītājs, bet man vairāk patīk strādāt, kad tiešām zinu, kas tas būs par ansambli, solistu vai orķestri, jo tad rakstu tieši šiem cilvēkiem. Ar Helēnu bija ļoti līdzīgi. Man ļoti patīk balss, un man ļoti patīk Helēnas balss. Es teiktu, ka viņa šobrīd ir vismaz Eiropas, bet, man liekas, jau pasaules zvaigzne tajā, ko viņa dara. Viss, ko viņa dara, ir fantastiski un brīnišķīgi. Kad viņa piedāvāja sadarbīboties, uzreiz zināju, ka gribu eksperimentēt, gribu riskēt, gribu visu ko mēģināt, jo viņa var visu, līdz ar to mums radās doma veidot kaut ko pavisam jaunu, veidot sadarbību caur skaņdarbu, komunicēt vienai ar otru ar šo skaņdarbu. Mēs kopā izvēlējāmies, ka šī būs videopartitūra. Jūs varat iedomāties - viņai priekšā ir video ar krāsām, ik pa laikam parādās klasiskā notācija, ik pa laikam ir tekstūras, varbūt ūdens, zīmējumi, signāli, un ar to visu viņa veido šo kompozīciju. No sākuma man likās, es šādi nevarēšu nokomunicēt savas domas, vai ne? Tas ir ļoti līdzīgi abstraktai kompozīcijai. Mums process bija diezgan ilgs, jo mēģinājām saprast, kas ir mana estētika, kas ir Helēnas estētika, kas mūs abas uzrunā, kas mums abām patīk tādā ziņā, ka mēs jūtamies kā mēs pašas. Es ierakstīju viņas balsi, lūdzu izmēģināt dziedāt, domājot par dažādām bildēm, dažādām dabas parādībām, un no tā visa secināju, ka šis materiāls šādi ietekmē viņas balsi, līdz ar to varēju video sagatavot, vairāk vai mazāk zinot, kā viņa reaģēs uz to, ko viņa redzēs notīs. Es viņai vispirms aizsūtīju, šķiet, minūti ar maniem abstraktiem zīmējumiem, tekstiem, dažādām krāsām. Man bija priekšstats, kā es to dziedātu. Es neesmu dziedātāja, bet mēģinu. Taču daudz ko varu izmēģināt arī ar savu balsi, vai ne? Tas tomēr ir mūsu vienīgais instruments, ko nesam līdzi. Viņa man atsūtīja savu ierakstu, un tas bija ļoti tuvu tam, kā es iedomājos. Tajā brīdī sapratu - tik labi, ka mums bija iespēja visu izmēģināt jau pusotru gadu iepriekš un iepazīt to kopīgo pasauli, kā mēs varam komunicēt citādi nekā ar notīm, klasisko partitūru vai valodu, tekstiem. Šis ir ļoti liels eksperiments, ļoti liels risks, bet mēs abas esam ļoti laimīgas izmēģināt kaut ko tādu un iemācīties daudz no šīs pieredzes, izbaudīt to jauno veidu, kā mēs varam strādāt kopā."

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs. Pagājušajā reizē mēs runājām par to, kā no vaska ripas, kurā tika iegriezts topošās skaņuplates skaņu ieraksta rievas, ar galvanizācijas paņēmienu tika veidotas metalizētas kopijas. Un finālā no pēdējās kopijas – “dēla”, kas ir matrica ar negatīvu nospiedumu –, tika iespiesta pati skaņuplate – ar pozitīvu nospiedumu. Tagad pastāstīšu par pašu materiālu, no kā skaņuplates tika izgatavotas. Ja mūsdienās tas ir mums visiem pazīstamais vinils – plastmasas paveids, tad līdz Otrajam pasaules karam un nedaudz pēc tā tas bija šellaks. Kas ir šellaks? Šellaks ir sveķi, ko Indijas un Taizemes mežos uz kokiem izdala laku vabole. Ķīmiski tas galvenokārt sastāv no aleirīnskābes, jalarskābes, šellolskābes un citiem dabīgiem vaskiem. To izmantoja un izmanto koka apdarei, lakošanai, bet arī kā pamatmateriālu skaņuplatēm. Šellaks ir trausls materiāls, un diemžēl arī skaņuplates ir plīstošas. Bet, lai vai kā, tā laika skaņuplates visas bija izgatavotas no šellaka.    Tātad pēdējā fāzē šī mīksti uzkarsētā šellaka masa ar dažām piedevām tika padota uz spiedi, kur tai pievienoja arī etiķeti, un ar 200 atmosfēru spiedienu no pēdējās matricas tika iespiesta gatavā skaņuplate, kura pēc tam tika pulēta no visām pusēm. Viss šis process sīki aprakstīts Ata Brētiņa “Latviešu skaņuplašu vēstures” grāmatā. Savukārt pats Helmārs Rudzītis atzīmē, ka sākumā skaņuplašu kvalitāte nebija apmierinoša, līdz tika atsaukti speciālisti no Berlīnes, kas visu noregulēja. Savukārt etiķetes dizains ir aizgūts no firmas “Brunswick” etiķetes, vienīgi vinjetes abās pusēs ir aizstātas ar art deco leņķiskām līnijām. Tāpat arī saullēkta motīvs ir tā laika populārs jaunā laikmeta ausmas simbols art deco mākslā. Etiķetes bija visdažādākajās nokrāsās. Dizains ir saglabājies arī neilgi pēc Otrā pasaules kara, kamēr fabrika nesa “Bellaccord” vārdu. Ja ar “Vox” fabrikas pārvešanu ražošanas process varēja sākties, tad tikpat lielas pūles tika ieguldītas, lai skaņu ierakstītu. Jau no paša sākuma H. Rudzītis vēlējās iegūt tā laika modernāko skaņu ierakstu aparatūru, kuru ražoja vācieša Georga Neimaņa (Neumann) firma Berlīnē. Neimanis bija slavens ar to, ka bija izgudrojis jauna veida mikrofonu – kondensatora mikrofonu, kas izcēlās ar augstu skaņas kvalitāti un bija pārāks par iepriekšējiem dinamiskajiem  mikrofoniem, un to izmantoja pirmskara radio un ierakstu studijās (pirmo reizi 1923. gadā). Šī mikrofona nosaukums bija CMV 3, un to sāka masveidā ražot. Pēc izskata tas atgādina pudeli ar bumbu galā, tāpēc to iesauca par “Neimaņa pudeli”. Līdz pat Otrajam pasaules karam šis dizains palika nemainīgs. Neimaņa firma ražoja arī visu skaņu ierakstu studijas aprīkojumu, bet tās bija patentētas un piederēja koncerniem. Tomēr Rudzītim izdevās nodibināt kontaktu ar Neimani, un viņš tika pie šīm iekārtām – Neimanis tām neuzlika savu logo, līdz ar to šos aizliegumus izdevās apiet. Papildus tam visam Rudzītim vajadzēja labu ierakstu studiju, ar labu akustiku, kā Radiofonā. Un, tā kā Latvijas Radio tolaik nebija tādas skaņas ierakstīšanas ierīces, tad Rudzītis noslēdza vienošanos, ka varēs izmantot Radio studijas telpu saviem mūzikas ierakstiem, bet Radio saviem ierakstiem varēs izmantot viņa aparatūru. Tā laika ieraksta studijas atšķīrās no mūsdienu studijām, kur ir digitālas pultis, daudz mikrofonu. Toreiz visa aparatūra bija smagnēja un sastāvēja no lieliem radiolampu blokiem, un skaņupults bija robusta. Arī mikrofonu bija maz. Jāatzīst, ka galarezultāts lielā mērā bija atkarīgs no speciālistiem, kas šo aparatūru apkalpoja. Rudzītis stāsta, ka tajā laikā visas skaņuplates ieskaņoja divi talantīgi Radiofona tehniķi – Kārlis Ozols un Helmāra brālēns – Ernests Rudzītis. Viņi uzstādīja gan mikrofonus, gan veica šo ierakstu vaska ripās, kuras pēc tam nogādāja uz fabriku ražošanai. Šādā veidā ierakstīja gan dziedoņus, gan orķestrus. Un bieži vien ne jau ar pirmo piegājienu. Jāņem vērā, ka šie ieraksti notika naktīs, lai netraucētu Radiofona raidījumus.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 11. epizodes tēma: sports un studijas ārzemēs - finansiālie apsvērumi. Ar ko jāsaskaras un kādas izvēles jāizdara jaunajiem sportistiem, kuri vēlas studēt ārzemēs. Vai pilnu stipendiju var iegūt jebkurš vai tikai izredzētie? Kam jānotiek un ar ko rēķināties, lai sportošanu apvienotu ar studijām ASV? Profesionāls sportists Eiropā vai sports un studijas ASV. Plusi un mīnusi, par un pret. Studijā: sportisti, kuri studijas ārzemēs pratuši apvienot ar sportu - pludmales volejboliste Tīna Graudiņa un bijušais basketbolists Haralds Kārlis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Latvijas Black Metāls (3. daļa) – 2011-2018, LVBM solo un studijas projektu invāzija METĀLKĀSTS LV Podkāsts #156 Šajā MEGASĒRIJĀ ar 4 SARUNU VIESIEM turpinam iepazīt Latvijas Black Metālu, LVBM skatuvi un grupas 2011.g. - 2018.g. periodā, kura laikā skaitliski dominēja studijas projekti un vienpersonīgi projekti. Koncertējošas grupas bija maz, tomēr atmiņā paliekošas. Sērijā viesojas Jānis Bušs un Edgars Gultnieks, ar kuriem runājam par viņu grupām no 2000o padsmitgades perioda (Eschatos, Protean) un no 2000o pirmās desmitgades perioda (Velna Krusti, Ocularis Infernum, Grondh). Sērijā arī viesojas Kaspars Lucey-Grinbergs, daloties atmiņās par 90to un 2000o pirmās desmitgades metāla scēnu, dalību Urskumug, Velna Krustos un citās grupās. Vēl sērijā viesojas Kaspars Viļčuks, izskaidrojot savu nomaļo solo projektu Solus Nihil (sākotnēji studijas projekts). Grupas un linki: Sun Devoured Earth - https://sundevouredearth.bandcamp.com/ Wagars - https://wagars.bandcamp.com/ Eschatos - https://eschatoslv.bandcamp.com/ Solfrost - https://soundcloud.com/solfrost Abyss Of Sheowl - https://abyssofsheowl.bandcamp.com/ Nelabais - https://nelabaisblack.bandcamp.com/ Nyctophilia - https://nyctophilia3.bandcamp.com/ Acherontic Archon - https://acheronticarchon.bandcamp.com/ Ogre - https://conorfog.bandcamp.com/album/4 Last Decline - https://lastdecline.bandcamp.com/ Protean - https://proteanofficial.bandcamp.com/ Protean Videoklips - https://youtu.be/5lXTrQqTXG4?si=rKGDVzU51IOD23fB Protean Videoklips - https://youtu.be/j-bH4WB_K_Q?si=VpKCbRBtKb6Ra7Jy ...Sick Of Life - https://sickoflifedepressive.bandcamp.com/ Unholy Satan - https://unholysatan.bandcamp.com/ JezuJezu - https://jezujezu.bandcamp.com/ Solus Nihil - https://youtube.com/playlist?list=PLGkLEMQc_SxrqhiWY1b5UtMPgh63unQrX&si=6U_6whQIh7o7mJ2D Solus Nihil Videoklips - https://youtu.be/R_whZrKhiiY?si=2b00umxKMLXB9SKy Grapdic - https://grapdic.bandcamp.com/ Citas pieminētās grupas - Velnezers, Urskumug, Velna Krusti, Ocularis Infernum, Dark Domination, Grondh, Asinis, Pamirt, Purva Metāls, Lightning Swords Of Death, Andracca SEKO Metālkāstam: https://www.facebook.com/metalkastslv Pašmāju un ārzemju metāla/roka jaunumi LRMA.LV: https://lrma.lv/​ Metālkāsts LV ir podkāsts latviešu valodā smagās mūzikas cienītājiem. Albumu apskati, dažādi topi, sarunas/intervijas, koncertu apskati u.c. jaunumi m/

Diennakts puses mūzikas instruments. Šo Gunara Gūžas un citas ar mūziku saistītās mīklas min ģimeņu folkloras studijas "GaraTaka" dalībnieki: Elīza Markova (17 gadi), Valts Markovs (16 gadi), Austra Ziļicka ar dēlu Druvi (10 gadi) un studijas vadītāja Asnate Rancāne. Muzikālākās mīklas uzdos: Ilga Reizniece, Ieva Mūrniece, Mihaēls Melderis, Līga Auziņa, Kornēlija Šlāpina, Madara Apsiņa, Inese Saulāja, Olivers Veldre, Gunars Gūža, Daina Kudiņa, Haralds Pauniņš, Dace Prūse, Andris Rutkovskis, Elīna Drulle, Sandris Grasis un Zane Daudziņa.

Stāsta LU Literatūras folkloras un mākslas institūta Mākslas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte Jēdziens "laikmetīgā deja" profesionālās dejas vidē mērķtiecīgi tika adaptēts 2007. gadā, kad Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas asociācija aicināja uz diskusiju dejas praktiķus un teorētiķus, lai vienotos par to, kā dažādo dejas virzienu, stilu un formu daudzveidībā nošķirt mākslas veidu, kuru starptautiskajā kontekstā definē kā "contemporary dance". Laikmetīgās dejas mākslas attīstību Latvijā virzīja un sekmēja Olgas Žitluhinas un viņas domubiedru aktivitātes 20. gadsimta 90. gados: 1996. gadā tika izveidota "Olgas Žitluhinas mūsdienu dejas trupa"; 1998. gada rudenī aizsākās pasākumu cikls, no kura vēlāk attīstījās starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls "Laiks dejot"; 1999. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā tika izveidota bakalaura līmeņa apakšprogramma "Modernās dejas horeogrāfija" (tagad "Laikmetīgās dejas māksla"). Ilgu laiku angļu valodā lietotais "contemporary dance" latviski tika tulkots gan kā mūsdienu deja, gan kā modernā deja un arī kā laikmetīgā deja. Taču žanram attīstoties, kā arī paralēli strādājot gan amatieriem, gan profesionāļiem, radās nepieciešamība definēt to, ka laikmetīgā deja ir uz mākslu vērsts žanrs, bet mūsdienu dejas aptver plašā spektrā daudzus dejas žanrus un stilus, kas patlaban tiek praktizēti (džeza dejas, hiphops, breikings un daudzi citi, kuru popularitāte visuzskatāmāk redzama bērnu un jauniešu vidū). Jēdziena "modernā deja" izmantošana (apzīmējot laikmetīgās dejas notikumus) 90. gadu beigās bija saistīta ar žanra attīstības kontekstu: 1999. gadā jaunās izglītības programmas izveidošanā Latvijas Kultūras akadēmijā atbalstu sniedza klasiskās modernās dejas māksliniece Šarona Perija (Sharon Parry, ASV). Mākslas vēstures kontekstā, tostarp Latvijā, moderno deju vispirms iespējams aplūkot periodā, kad 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā veidojās dažādi modernisma virzieni. Tolaik gan vēl šīs kustību prakses lielākoties dēvēja par "plastisko deju", "mākslas deju", "ritmiku", retāk par "moderno deju". Padomju okupācijas laikā par modernajām dejām tika dēvētas tagad zināmās sporta dejas. Visi dejas mākslinieki, kas 90. gadu otrajā pusē bija ārpus konvencionālajiem dejas žanriem (baletam un skatuviskajai tautas dejai), uz brīdi vienojās zem lietussarga jēdziena "mūsdienu dejas". Pārejas posmam dejā jēdziens "mūsdienu"acīmredzot bija visērtākais, bet pamazām laikmetīgā deja veidojās par spēcīgu un neatkarīgu dejas mākslas žanru, kādēļ bija nepieciešamas stingrākas robežas arī tās apzīmējošā jēdziena lietojumā. Laikmetīgā deja ir jautājumu uzdošana un reakcija uz aktuāliem sociālpolitiskiem notikumiem, un dejas mākslinieks par to reflektē kustību valodā. Laikmetīgās dejas notikumu veidošanā ļoti daudz laika tiek veltīts vērojumam un atbilžu meklēšanai, sekojot katra mākslinieka aktuālajiem jautājumiem. Laikmetīgās dejas darbos var pieredzēt arī atšķirīgus skatpunktus par jautājumiem "kas ir ķermenis? kā tas spēj kustēties? kā tas veic izvēles kustībai?", veidojot dialogu starp mākslinieku un vērotāju/skatītāju, staro mākslinieku un mākslas darbu, starp mākslinieku un viņa dzīves telpu visdažādākajos līmeņos. Pasaulē laikmetīgās dejas vēsturei tiek skaitīti jau aptuveni 50 gadi, bet plašāki pētījumi un populārzinātniski skaidrojumi  parādījušies vien pirms 10 gadiem. Tomēr, lai par mākslas darbiem nodrošinātu refleksiju, jāsaprot, ar kādiem jēdzieniem operēt, kādā kontekstā parādības un fenomenus vērtēt, uz ko atsaukties, kurā atskaites sistēmā katru konkrēto pieredzi ievietot. Diskusijas par to, kas ir un kas nav laikmetīga deja, arvien ir aktuālas un procesam ļoti svarīgas. Latvijā laikmetīgas dejas žanru lielā mērā definē laikmetīgās dejas mākslas horeogrāfu programma Latvijas Kultūras akadēmijā, kas nodrošina pēctecību, kontekstu un nozares attīstību. 2023. gadā (kopš programmas izveides) to būs absolvējuši jau ap 100 jauno mākslinieku. Laikmetīgā deja pēc savas dabas ir izteikts kosmopolīts – tā nepieder vienam stilam vai virzienam, un prot būt dialogā ar jebkuru citu mākslas formu vai pat kļūt neredzama. Tomēr pats būtiskākais – laikmetīgā deja ir mākslas forma, kurā pamatmateriāls darbam (darbībai) un darbu saturs ir cilvēka ķermenis visdažādākajās tā izpausmēs. ------- Izmantotā lieratūra Balode, Inta (2020). "Towards Invisible Choreography. Contemporary Latvian Theatre". Rīga: Zinātne, pp. 100–116. Balode, Inta (2010). "Deja. Studija, piel. Studijas špikeris", Nr. 73., aug./sept. Balode, Inta (2012). "Dance theatre in Latvia. In: Theatre in Latvia". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, pp. 191.–201. Bakka, Egil (2020). "Can "contemporary dance" be defined? Academia". Pieejams: https://www.academia.edu/44790562/Can_contemporary_dance_be_defined?email_work_card=view-paper [sk. 02.03.2021.] Jonīte, Dita (2020). "Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas skola". No: "Tišheizere E., Rodiņa I., Jonīte D., Mellēna-Bartkeviča, Neatkarības laika teātris. Latvijas teātra parādības un personības gadsimtu mijā un 21. gadsimtā". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 426.–453. lpp. Jonīte, Dita (2021). "Hronika. Laikmetīgā deja". No: "Jonīte D., Tišheizere, E., Neatkarības laika teātris. Hronika". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 272.–289. lpp. Lūriņa, Rita (2021). "Žests latviešu dramatiskajā teātrī un aktiera izglītībā (19. gadsimta beigas – 20. gadsimta 30. gadi)". Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija. Noisette, Philippe (2011). "Talk about Contemporary Dance". Paris: Flammarion. Vidzemniece, Valda (2021). "Modernā deja Latvijā 20. gs. pirmajā pusē". Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija

Trečiadienį buvo paskelbti stojimo į šalies universitetus ir kolegijas pirmojo etapo rezultatai ir aukštosios mokyklos pradėjo pasirašinėti priėmimo sutartis su pakviestaisiais studijuoti. Išankstiniais duomenimis, pirmajame stojimo rate pirmuoju pageidavimu jaunuoliai prioritetą teikė universitetinėms studijoms. Kolegijos pirmajame stojimo etape sulaukė mažiau jas pirmu numeriu įvardijusių stojančiųjų.Ir nors tradiciškai abiturientai, geriausiai baigę mokyklas, pirmu numeriu teikė prašymus būti priimtiems studijuoti medicinos, odontologijos, teisės, įvairių su kompiuterija susijusių studijų, kai kurios iki šiol lyderiavusios, pagal pretendentų skaičių programos, kaip antai politologija ar ir vadyba, šiemet sulaukė mažiau dėmesio. Šias studijų programas iš lyderių stumia su komunikacija susijusios studijos.Kaip šiemet jaunuoliai rinkosi studijas, į kokias studijų programas buvo didžiausi konkursai? Kaip šios tendencijos atliepia Lietuvos ir Europos bei pasaulio ūkio poreikius? Ir, kaip Lietuvos jaunuolių preferencijos, ką studijuoti pasikeitė per pastarąjį dešimtmetį.Diskutuoja: Sonata Mačiulskytė, Klaipėdos universiteto studijų prorektorė, Lietuvos universitetų rektorių konferencijos Studijų komiteto narė, Eugenijus Butkus, Lietuvos mokslo tarybos valdybos pirmininkas.Ved. Jonė Kučinskaitė

Prieš metus VDU ŽŪA iniciatyva įkurta “Sumanaus moksleivio akademijos” Rokiškio inžinerijos klasė populiarėja. Dabar prie rokiškėnų prisijungė dar 7 rajonai, profesinio orientavimo projekte dalyvauja 31 gimnazija. Ką apie studijas galvoja moksleiviai, kaip projektas tęsiams toliau?Alytaus raj. Kalesninkų kaime ūkininkaujantis Alfonsas Peckus – fizikos mokslų daktaras, žemės ūkio veikla sudomino ir sūnų Martyną, taip pat fiziką. Kaip gamtos mokslai pritaikomi ūkyje ir kodėl abu fizikai – ūkininkai reiškia užuojautą, norintiems žemės ūkyje uždirbti milijoną?Keukenhofas – didžiausias gėlių parkas pasaulyje atidaromas balandžio – gegužės mėnesiais. Olandijoje esančiame 32 ha parke dabar žydi įvairiaspalvės tulpės, jacintai, narcizai, orchidėjos, gvazdikai, irisai, lelijos. Spalvų ir kvapų spektaklį kasmet aplanko milijonas žmonių. Tarp jų ir skuodiškis Kazimieras Jucevičius.Ved. Arvydas Urba

Latviešu valoda, vēsture, kultūra un tradīcijas - tās ir unikālās un šādā komplektā sastopamas vienā vietā pasaulē, proti, Latvijā. Ar to mēs dižojamies un lepojamies ik reizi, kad redzam sevi lielajā pasaules ainā, tomēr, kad runa ir pa zinātnes turpināšanos šajās jomās, vairs neesam tik naski. Valodnieki, filosofi un vēsturnieki ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu pētījumiem humanitārajās zinātnēs. Šis nav pirmais gads, kad par to runā arī skaļi. Kāpēc sabiedrībai un valstij vajag labi finansētas vēstures un valodniecības nozares, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturniece Ineta Lipša un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. "Situācija nav nekas jauns, tā ir jau, es teiktu, padsmit gadus jau vismaz kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes, 2008. gada krīzes, kad zinātnei nogrieza finansējumu, mēs jau vēl neesam atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Viss pārējais, kā saka, ir sekas. Ja tu gotiņu nebaro, gotiņa pienu nedod, tā vienkārši runājot," norāda Ineta Lipša. "Valodniecībā ir līdzīga situācija, varbūt pat vēl kritiskāka situācija. Mēs gan cenšamies visu laiku klauvēt pie sabiedrības un atgādināt, jā, šeit ir valodnieki, kas pēta valodu, kas mēģina saprast, kā mūsdienās lieto valodu un mēģina sagatavot valodas kopumu nākamajām paaudzēm. Bet īstenībā valodniecības nozarē strādā tikai tīri entuziasti, jo algas ir apbrīnojami mazas, slodzes ir ārkārtīgi mazas, jo no projektiem vien mēs nespējam nodrošināt normālas algas. Aptuveni minimālās algas līmenī ir pētnieku finansiālais nodrošinājums, tāpēc tagad ir īstenībā pēdējais brīdis, kad mēs varam pateikt, ka mums ir slikti, ka mums, ka mums vajag atbalstīt un vajag domāt valstiskā līmenī, kā attīstīt šīs nozares, ne tikai valodniecību, literatūrzinātni, vēsturi un filozofiju, bet visu zinātni kopumā," atzīst Sanda Rapa. Ineta Lipša norāda uz bīstamību, ko var radīt, ja, piemēram, vēstures nozarē trūkst pētnieku, kas interesējās par kādu noteiktu laika posmu. "Būtu jāizlemj, ka arī Latvijas vēsture ir nacionālas nozīmes nozare. Jo tiešām neviens cits to nepētīs. Vai arī pētīs, piemēram, kā mēs zinām, tagad Krievijas karš Ukrainā un daudzi ārzemju sovjetologi un studenti, kuri studē padomju studijas, viņi jau pārsvarā zina tikai to krievu valodu. Mums tūlīt būs gadījumi, ka viņi brauks uz mūsu arhīviem, jo, protams, ka šeit par padomju periodu krievu valodā kaut ko arī var izlasīt. Skaidrs, ka var. Bet tad šīs pētījumu tēmas vispārina un paziņo, ka, lūk, Latvijā, piemēram, padomju okupācijā tajā laikā notika tas un tas. Viņi to izdara, balstoties tikai uz avotiem, kas ir krievu valodā. Faktiski viņi ignorē šīs valsts iedzīvotāju lielākās daļas viedokļus, uzvedības, attieksmes un visu šo," analizē Ineta Lipša. "Un mēs ar šo attieksmi it kā sakām, mēs pieprasām to koloniālo attieksmi pret sevi, kad atkal mēs esam tie mazie, nabadzīgie, nevarīgie, gan jau tur kāds ārzemēs, viņiem jau tur tas lielais finansējums, viņi jau kaut ko mums izpētīs, tā jau nebūs, ka mēs paliksim vispār bez kaut kādiem naratīviem. Pēc tam būs jādibina atkal kaut kādi institūti, lai ar kontrapropagandas palīdzību dekonstruētu šos naratīvs." Studija maksa - kurš un kā varēja atļauties studēt kādreiz 1887. gadā, atzīmējot Rīgas Politehnikuma 25 gadu jubileju, Rīgas rūpnieki mācību iestādei uzdāvināja 10000 rubļu elektrotehnikas laboratorijas iekārtošanai. Cik liela tolaik bija mācību maksa, kas studentiem finansēja stipendijas un kurp mācību spēki devās ekspedīcijās un uz zinātniskām konferencēm, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vēstures pētniecības un zinātnisko publikāciju nodaļas vadītāja Alīda Zigmunde. Viņa min, ka studiju maksa bijusi maza - 120 rubļu, tikai tad, kad tā bija samaksāta, varēja uzsākt studijas. Alīda Zigmunde norāda, tad par šo studiju maksu tolaik varēja iegādāties vienu govi, vēlāk ap 1877. gadu studiju maksa palielinājās līdz 140 rubļiem. Rīgas Politehnikums durvis vēra 1862. gadā un  tā bija pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Kā  var lasīt RTU interneta vietnē, tad šī skola tika veidota pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Darbojās kā privātā augstskola, kuru uzturēja Baltijas muižniecība. Augstskolā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas, neņemot vērā tautību, reliģijas un kārtu atšķirības. Studijas bija par maksu, un mācības notika vācu valodā. Tāpat kā šodien, arī tolaik pasniedzēji  brauca pieredzes apmaiņā, stažējās un  piedalījās zinātniskās konferencēs, reizumis mācībspēkiem pašiem bija jāsedz ceļa izdevumi, bet nereti vien gan šos braucienus, gan arī studentu stipendijas finansēja politehnikuma mecenāti. Politehnikuma studenti tāpat kā tagad meklēja iespējas piepelnīties – strādāja tajā pašā augstskolā par asistentiem vai laborantiem, vai pasniedza privātstundas turīgo pilsoņu atvasēm. RTU vēstures pētniece Alīda Zigmunde iepazīstina ar mecenātiem, kas finansiāli atbalstīja gan studentus, gan mācībspēkus.

Stāsta literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Benedikts Kalnačs 19. gadsimta 90. gados strauji uzplauka Rūdolfa Blaumaņa un par viņu divpadsmit gadus jaunākā Emiļa Melngaiļa draudzība. Šīs attiecības piedzīvoja dramatiskus kāpumus un kritumus, un to attīstība liecina par rakstnieka un topošā komponista raksturu nesaderību. Pilnvērtīgi restaurēt šīs attiecības ir pagrūti, jo, lai gan ir saglabājušās simt divas Melngaiļa vēstules Blaumanim, no Blaumaņa sūtītā ir pieejami tikai divi nepilnīgi noraksti, ko savulaik publicējis Andrievs Niedra. Viens no galvenajiem atsvešināšanās cēloņiem acīmredzot bija par Blaumani krietni jaunākā Melngaiļa nedibinātā, toties nekautrīgi paustā pārākuma apziņa. Ar Emili Melngaili Blaumanis iepazinās 19. gadsimta 90. gadu sākumā, kad topošais komponists mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, viņu dažādi atbalstīja, sagādāja iespēju skatīties operu iestudējumus Rīgas Pilsētas (vācu) teātrī, kādā brīdī pat piedāvāja pajumti. Daudz vēlāk sarakstītās atmiņās Melngailis par šo laiku uzsvēris: "Pie Blaumaņa dzīvojot, bij jāietur kārtība. Slinkošanai bij beigas." Tomēr diezgan nepārprotami jau tolaik atklājās Melngaiļa ambīcijas. Sekojot kritiķa Jaņa Jansona referātam "Domas par jaunlaiku literatūru", kurā satīriski apcerēta 19. gadsimta 90. gadu latviešu literatūra, Melngailis 1895. gadā laikrakstā "Dienas Lapa" publicēja rakstu par jaunākajām parādībām mūzikā. Kā norāda muzikologs Arnolds Klotiņš, šajā apcerē "visa sava laika latviešu mūzika pārsteidzīgi nokritizēta par plaģiātismu un diletantismu". Tieši šajā laikā tobrīd vien ģimnāziju beigušais divdesmit četrus gadus vecais Melngailis ir vēlējies sarakstīt operu, un tās libretu vajadzēja sarakstīt Blaumanim, kuram topošais komponists to uzstājīgi atgādināja: "Ja Tu man nesagādāsi operas libretu, tad es Tev [..] uzteikšu draudzību. [..] Un lai teksts būtu skaists, lai tajā būtu kaislība, sāpes, prieks, fanfaras, viss, viss. Mums vajag cilvēkus pārsteigt, apstulbināt." Kad iecere neīstenojās, Melngailis atbildību novēla uz Blaumani, kurš libretu gan uzrakstīja: "Es nekad neesmu dzirdējis, ka no kāda, kurš pat nepazīst pilna orķestra instrumentus [..] tiktu prasīts, lai viņš uzraksta operu." 90. gadu otrajā pusē Melngailis studēja Drēzdenes un Pēterburgas Konservatorijā, kuru beidza kā eksterns 1901. gadā. Studijas ievērojami veicināja komponista pašapziņu un pārākuma sajūtu; skaidri tā izteikta kādā no Blaumanim rakstītajām vēstulēm: "Mēs esam divi latviešu mākslinieki, kas viens otram daudz palīdzējuši. Tu man ar matēriju, es savkārt – ietekmēju Tavu daiļradi un raksturu." Šīs domas konkretizācijas piemērs ir komponista vēstule Drēzdenes studiju periodā: "Tātad vai nu Tu man atsūti šos 50 rubļus, vai es īsi un ātri izbeidzu ar Tevi attiecības. Tu gan būtu varējis pats nonākt pie šīs ģeniālās idejas un aiztaupīt man ubagošanu." Melngaiļa pašapziņa nebija mazinājusies, kad pēc studiju beigām viņš iestājās darbā laikraksta "Pēterburgas Avīzes" redakcijā, kur atkal satikās ar Blaumani. Rakstnieks centās uzturēt abu attiecības, iesaistījās Melngaiļa vadītajā korī; tomēr ar darbu redakcijā saistītās intrigas viņu starpā radīja neatgriezenisku atsalumu. Atmiņās Emilis Melngailis savu ģimnāzijas laika iespaidu raksturojumā minējis, ka Rūdolfu Blaumani ieraudzījis "sirsnīgi smaidošu, valodīgu, saulainu, bērdamu atjautas, improvizēdamu visādas jocīgas rīmes, tomēr visu laiku vērīgi zīmēdamu sejas un attiecības." Un vēl viena zīmīga liecība, ko komponists sniedzis ar laika distanci, pretstatot Blaumaņa personību daudziem agrākiem iespaidiem: „tādam mierīgam, iekšēji apvaldītam cilvēkam kā Blaumanim [..] manās acīs vajadzēja izcelties par varoni. ” Pie šī atskārtas Emilis Melngailis bija nonācis tikai piecpadsmit gadu pēc Rūdolfa Blaumaņa nāves; par harmoniskām viņu attiecības nosaukt nevar.

Uzsākot jaunu rubriku DIENA PĒC, iepazīstinām ar “Juridiskais skatpunkts” autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošo partneri. Kā savu pirmo viesi viņš uz sarunu ir aicinājis Agri Ratniku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāju. Ko īsti nozīmē būt jurisprudences studentam? Cik liels ir studentu atbirums mācību procesā? Kas to ietekmē? Uzzini par studijām, darbu universitātes laikā un ārpusstudiju aktivitātēm.

Sestdien, 4.martā, Latgales vēstniecībā GORS aizvadīta “Boņuks 2022” balvu pasniegšanas ceremonija un godināti 10 aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi, aktivitātes un cilvēki latgaliskajā kultūrā. Kopumā balvai bija izvirzīti 125 pretendenti. Šogad laureātu vidū arī Latvijas Radio Latgales studijas veidotais mūsdienu latgaliešu literatūras raidieraksts “Puslopys” un pirmais televīzijas seriāls latgaliski - kriminālkomēdija “Fati”. Par mūža ieguldījumu tika godināts fotogrāfs un fotovēsturnieks Igors Pličs. Savukārt skatītāju simpātiju balvu “Žyks” saņēma izstāde “Lobs ar lobu sasatyka”. Tajā apskatāmas Ivetas Seimanovas darinātās lelles dažādos Latgales tautastērpos. Plašāk Lauras Ieviņas sagatavotajā ierakstā. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” ceremoniju ar dziesmu SKAIDYS iesāka grupa bez PVN. Sava priekšnesuma beigās mūziķi atklāja asinīm notrieptus kreklus ar uzrakstu “No war” jeb “Nē karam”. Arī šogad pasākumā no daudziem dalībniekiem izskanēja atbalsts ukraiņiem cīņā par brīvību. Šogad Boņuka balvas tika pasniegta jau 15 reizi. Žūrijas komisijai vērtēšanai tika iesniegti 125 pretendentu pieteikumi. Uz balvas pasniegšanas ceremoniju tika izvirzīti 30 nominanti. Šogad pasākumā tika akcentēti arī  stereotipi par Latgali, piedāvājot tos mainīt, rebrendingot vai izcelt mazāk zināmos. Kā vieni no pirmajiem “Boņuku” saņēma mācību kursa “Latgaliešu rakstu valoda” veidotāji. Latgaliešu kultūras gada balvas šogad pasniedza aktīvi Latgales jaunieši, savā uzrunā minot par kādiem darbiem viņi paši nākotnē gribētu saņemt atzinību. Viens no jauniešiem - students no Rudzātu pagasta Dāvids Rubens: “Ir trīs priekšnosacījumi. Pirmkārt, mans darbs manai zemei, otrkārt, mans darbs maniem līdzcilvēkiem, un, treškārt, mans darbs manai nākotnei.” Boņuka balvu saņēma arī pirmais televīzijas seriāls latgaliski “Fati”. Vēl viena māla statuete “Boņuks” turpmāk atradīsies arī Rēzeknes novada Rogovkā, kur vietējie aktīvisti sastādījuši īpašu vietējā pagasta karti ar apvidvārdiem un ciemu nosaukumiem latgaliski. “Boņuks 2022” laureātu vidū šogad arī Latvijas Radio Latgales studijas veidotais raidieraksts “Puslopys”. Tajā var dzirdēt sarunas ar mūsdienu latgaliešu literātiem par rakstīšanu, valodu, ikdienu un dzīvi kā tādu. Ar latgaliešu literatūras autoriem divu gadu garumā 27 raidierakstos sarunājās mūziķis un vēsturnieks Arnis Slobožaņins un latgaliešu valodas entuziaste un zinātāja Edīte Husare, bet podkāsta “Puslopys” producente un idejas autore ir Latvijas radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa. Viena Boņuka balva katru gadu ir nemainīga – tā ir balva par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, ko šogad saņēma fotomākslinieks, fotovēsturnieks un daudzu Latgalei veltītu fotogrāmatu veidotājs Igors Pličs.  Viskuplākais skaits pēc Boņuka balvas uz skatuves kāpa Latgaliešu kultūras kustības  "Volūda" pārstāvji - jauni un aktīvi cilvēki, kuri pēdējos gados, bet it sevišķi pērn, realizējuši vairākus projektus – izdevuši grāmatas, nodrošinājuši online apmācības latgaliešu valodā, turpinājuši attīstīt latgaliešu kultūras interneta mediju “Lakuga”. Lai arī nospēlēta vien pāris reižu, Boņuku ieguva arī teātra izrāde “Muols”, kas stāsta par Latgales podniecības procesiem. Tās režisors ir bijušais Rēzeknes teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe, bet galvenās lomas izrādē spēlē Liena Šmukste un šī gada Boņuka balvas pasniegšanas ceremonijas vadītājs Jānis Kronis. Kronis pauda savu attieksmi arī par notiekošo pēdējā gada laikā vairākās Latgales pašvaldībās kultūras nozarē – pašvaldību vadītāju pausto nostāju par okupācijas režīmu slavinošo pieminekļu nojaukšanu un igauņu keramiķa mākslas darbu izņemšanu no Marka Rotko mākslas centra Daugavpilī. Māksliniece Vēsma Ušpele, kas ar rokām no māla veido  Boņuka balvu – puisēnu ar suni – atzīst, ka viņu priecē tas, ka šogad balvas saņēmēju vidū bija daudz jaunu seju. Nu jau 10 gadus gada balvu Boņuks rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Koncertzāles pārstāve un arī žūrijas komisijas locekle Ilona Rupaine atklāj, ka vērtēšanas darbs nebija viegls. Bez jau nosauktajiem latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2022” saņēma arī Daugavpils teātra izrāde "Sprīdītis”, Ligijas Purinašas dzejas krājums "pierobežas", grupa "Tautumeitas" par jaunākajām dziesmām latgaliski un Valentīna Lukaševiča eseju krājums "Casnāgu maizeitis".

Raidījumā Piespēle" šoreiz uzmanības centrā hokejs, taču šajā reizē runājam gan par aktuālajām norisēm, gan arī par jau aizgājušajiem laikiem. Studijas viesi šoreiz divi no pazīstamākajiem Latvijas hokejistiem -  Lauris Dārziņš (attēlā) un rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” viesojas Artūrs Irbe. Nedēļas topā: Raimonds Krollis ticis “Spezia” pieteikumā pret “AS Roma”, bet šonedēļ treniņā guva traumu; Deniss Vasiļjevs nenosargā medaļu Eiropas čempionātā daiļslidošanā; Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiskajā festivālā latviešiem labi panākumi - divi zelti šorttrekā, sudrabs - hokejā, bronza - kērlingā; Starptautiskā Olimpiskā komiteja rosina meklēt veidus, kā reabilitēt krievus un baltkrievus; Aļonas Ostapenko ceturtdaļfināls Austrālijā.

Ja strīda risināšanā puses ir iesaistījušas tiesu un tiesvedības procesa gaitā nav panākts izlīgums, tad strīda atrisinājuma, tiesas uzdevums ir pieņemt spriedumu, kuru pēc tam ir arī jāizpilda. Tiesas sprieduma pienācīga un savlaicīga izpilde ir būtiska un neatņemama daļa no personas tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Raidījumā eksperti skaidros, kā notiek tiesas nolēmumu izpilde. Vai nolēmumu izpildei ir noteikti kādi termiņi, kad to var uzsākt? Vai kāds uzrauga šo termiņu izpildi? Kad tiesas spriedumam jābūt izpildītam, kas ir labprātīga tiesas nolēmuma izpilde u.c. Studijas viesi zvērināta tiesu izpildītāja Jolanta Šubrovska un zvērināts advokāts Toms Vilnis. 

Jau divus gadus administratīvā pārkāpuma procesā tiesu tiesneši nepieņem sākotnējos lēmumus un nekontrolē nolēmumu izpildi. Sodu par administratīvo pārkāpumu piemēro iestāde, bet tiesa pārbauda pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Raidījums veltīts soda piemērošanas kārtībai administratīvā pārkāpuma procesā - kā tiek noteikts, kāds administratīvais sods tiks piemērots, kas administratīvā pārkāpuma procesa izpratnē ir lietas, kuras tiek izskatītas pārkāpuma konstatēšanas vietā, un lietas, kuras tiek izskatītas iestādē. Studijas viesi Zemgales apgabaltiesas tiesnese Inga Putra, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Gints Bērziņš un Valsts policijas Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele.

Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu - ātra, ērta, parocīga. Savukārt digitālā vide visu laiku attīstās un līdz ar izmaiņām pielāgojas arī tās tiesiskais regulējums. Eiropas Savienības līmenī un arī Latvijā ir notikusi plaša patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma e-komercijā un digitālajā vidē uzlabošana. Raidījumā tuvāk aplūkosim, ko paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, un kā patērētājiem tiesiski aizstāvēt savas intereses vēršoties tiesā pret pakalpojuma sniedzēju. Studijas viesi zvērināta advokāte, advokātu biroja Sorainen partnere Ieva Andersone, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Ieva Lūciņa-Linka un Administratīvās rajona tiesas tiesnese Sandija Audzere.

Noziedzīgi nodarījumi ir ikdienas realitāte un tos pastrādā arī nepilngadīgie. No šī gada ir iesākta nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reforma, kas paredz nepilngadīgai personai atšķirīgu sodu piemērošanas, izpildes un aizstāšanas kārtību. Raidījumā skaidrosim aizsāktās reformas mērķus, kādus soda veidus šobrīd Krimināllikums ļauj piemērot nepilngadīgai personai, citas ar reformu ieviestās izmaiņas, kā arī ekspertu pirmos atzinumus par praksi. Studijas viesi Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Ilze Vanaga, Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 2.nodaļas galvenā inspektore Antra Stradiņa un Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs Jānis Klūga.

Katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, tomēr jāņem vērā, ka vēršoties tiesā civiprocesuālā kārtībā ir jāspēj pierādīt to, ka šīs tiesības vai likumiskās intereses ir pamatotas. Pieradīšanas process civilprocesā ir viens no svarīgākajiem aspektiem, jo tā ietvaros tiek noskaidrota pierādāmo faktu pastāvēšana un pati strīda būtība. Šajā raidījumā aplūkosim to, ar kādiem pierādīšanas līdzekļiem ir jāpierāda sava taisnība civillietā un ko nozīmē Civiprocesa likumā nostiprinātais “sacīkstes princips”. Studijas viesi Rīgas rajona tiesas tiesnese Santa Bernharde un zvērināta advokāte Baiba Abzalona.

Vardarbība ir noziegums, kas ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot, savukārt vardarbīga rīcība izpaužas dažādās formās – fiziskā, psiholoģiskā, seksuālā un ekonomiskā vardarbībā. Par minētajiem nodarījumiem pret personu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība, savukārt, Civilprocesa likums paredz tādu iespēju, kā pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Raidījumā noskaidrosim, kas ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību un to, kā cietušajai personai rīkoties, lai saņemtu aizsardzību no varmākas. Studijas viesi zvērinata advokāte un mediatore Baiba Abzalona un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Uldis Apsītis.

Komentāri portālos pie kriminālziņām nereti liecina, ka mums kā sabiedrībai pēc kāda nodarītā nozieguma iztiesāšanas patīk pašiem tiesāt un spriest savu taisnīguma tiesu, vienlīdz kritizējot tiesas spriedumu. Mēs it kā aizmirstam to, ka nezinām ne nozieguma apstākļus - kā tas noticis, ne izmeklēšanas veiktās procesuālās darbības, ne arī paša vainīgā personību. Mēs mēdzam salīdzināt divus šķietami līdzīgus noziegumus un brīnīties par to, ka vienam vainīgajam ir ticis piespriests maigāks, citam bargāks soda mērs un veids. Kāpēc tā lemj un pēc kā vadās tiesa – skaidrosim raidījumā. Studijas viesi Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore Alla Seibute, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Zigmunds Dundurs un zvērināts advokāts Armands Smans.

Lai arī statistiski Latvijā noziedzīgu nodarījumu skaits ar katru gadu samazinās, tie ir un būs ikdienas realitāte, policijai, prokuratūrai un tiesām šajā virzienā darba netrūkt. Raidījums ir veltīts cietušo tiesībām kriminālprocesā, kurā skaidrosim kas likuma izpratnē ir noziedzīgs nodarījums, kādi ir to veidi. Vai visos gadījumos, kad personai nodarīts kāds kaitējums, tā tiek atzīta par cietušo. Un kas būtu jāņem vērā par cietušo kriminālprocesā atzītai personai, kādas ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā un sekojoši tiesā. Studijas viesi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Ingūna Amoliņa un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere.#SIF_MAF2022

Ne tikai Eiropa, bet arī citas pasaules valstis ASV, Lielbritānija u.c. jau vairākkārtēji ir lēmušas par sankciju noteikšanu Krievijai. Šodien mēs katrs gan kā patērētāji, gan uzņēmēji esam liecinieki sankciju ietekmei. Tās ir nopietni skārušas uzņēmējdarbību – konkrētās ekonomikas nozarēs daļēji ir aizliegti darījumi ar Krieviju un Baltkrieviju. Raidījumā runāsim par sankcijām starptautiskajās tiesībās — ekonomisku, finansiālu, militāru rīcību pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus. Sankcijām kā valsts iedarbības līdzekli, arī kriminālsodu, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem. Kādas sankcijas uzņēmējdarbībā ir noteiktas, kāda atbildība par pārkāpumiem ir paredzēta. Vai tiesās jau ir bijuši gadījumi par sankciju pārkāpumiem. Studijas viesi Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis Miķelis Zumbergs un Finanšu nozares asociācijas Sankciju darba grupas vadītājs, BluOr bankas valdes loceklis Igors Petrovs.

Rīgas Skaņu ierakstu studija sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Valsts kultūrkapitāla fondu ir restaurējusi un nodod klausītājiem četrus kultūrvēsturiskus ierakstus ar Jāņa Ivanova, Ģederta Ramana, Egila Straumes, Pētera Barisona skaņdarbiem, kas līdz šim ir bijuši pieejami tikai savā laikā izdotajās skaņuplatēs. Visus ierakstus no oriģinālajām magnētiskajām lentēm restaurējis Mārtiņš Krastiņš, un tie no 28. oktobra  pieejami mūzikas straumēšanas platformā Spotify. Rīgas Skaņu ierakstu studija tās esošajā veidolā darbību uzsāka 1967. gadā Reformātu baznīcas telpās. Studijas lielā ierakstu zāle joprojām uzskatāma par vienu no labskanīgākajām akustiskajām telpām Latvijā un ir īpaši piemērota koru, kameransambļu un orķestru ierakstiem. Studijā veikti vēsturiski nozīmīgi akadēmiskās mūzikas, estrādes, kino un džeza mūzikas ieraksti. Sarunā ar Mārtiņu Krastiņu uzzinām, kā notiek ierakstu restaurēšana un kā vērtējami pirms vairākām desmitgadēm ar tā laika tehniskajām iespējām tapuši ieraksti. Mārtiņš Krastiņš: "Mazliet varbūt mainījusies skaņu režisoru gaume, mūsdienu ieraksti man liekas nedaudz biklāki, pārāk kontrolēti, tajā laikā tie bija dzīvāki. Dzīvums man šķiet absolūti svarīgs jebkurā ierakstā, bet mūsdienās tas bieži vien tiek pazaudēts nemitīgā rediģēšanā, dzenoties pēc perfekcijas." Egila Straumes koncerts vijolei un kamerorķestrim, Antonio Vivaldi Koncerts vijolei, diviem orķerstriem un klavesīnam Domažorā RV 582 un Koncerts divām vijolēm, orķestrim un klavesīnam Sibemolmažorā RV 524 Uldis Viesturs Sprūdžs un Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, diriģents Tovijs Lifšics, 1981 Pētera Barisona kantāte "Brīnumzeme" un Mārtiņa Brauna, Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa, Jura Karlsona, Artura Maskata, Pētera Plakida, Jāzepa Vītola kordziesmas izlasē "Apliecinājums" Latvijas Radio koris, diriģents Edgars Račevskis. 1979. – 1986. gada ieraksti. Jāņa Ivanova 19. simfonija Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Vasilijs Sinaiskis, 1981 Ģederta Ramana Concerto leggiero deviņiem džeza instrumentiem un stīgu orķestrim, Divertisments flautai, trompetei, klavierēm, sitamiem instrumentiem un stīgu orķestrim un Koncerts saksofonam un stīgu orķestrim Ivars Birkāns, Vilnis Strautiņš, Egils Straume, Vladimirs Vjardo, Vitālijs Dolgovs, Zigurds Linde, Aldis Amoliņš, Ivars Vīgners, Aivars Zītars, Zigurds Rezevskis, Vladimirs Boldirevs, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kameransamblis, diriģenti Centis Kriķis ("Divertisments", "Koncerts saksofonam un stīgu orķestrim") un Alnis Zaķis (Concerto leggiero), 1971  

Šajā reizē gleznotājs Kaspars Zariņš sarunājas ar māksliniekiem, kuriem galvenais izteiksmes līdzeklis ir līnija - Ievu Maurīti un Māri Subaču, jo viņu darbos viss sākas un beidzas ar līniju. Raidījumā abi atceras bērnību, savus iedvesmas avotus, runā par darba un prāta pasauli, kurā iederas arī domāšana un skatīšanās. Uzzinām, kā nekonkurēt ar dabu, kā sekot Dieva un gaismas ceļam. *** Ieva Maurīte ( 1971) beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, 2000. gadā ieguvusi maģistra grādu vizuālajā mākslā. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1991. gada, strādājusi starptautiskās rezidencēs – Francijā, Vācijā, Japānā, Lihtenšteinā, Islandē, Somijā un ASV. Darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās Latvijā un ārpus tās robežām. 2010. un 2012. gadā saņēmusi konkursa "Zelta ābele" balvu nominācijā "Skaistākā grāmata." Savos darbos māksliniece izmanto galvenos grafikas izteiksmes līdzekļus – līniju un pavisam nedaudzu krāsu attiecības. Līnijas izteiksmes iespējas ir bezgalīgas, gluži kā pati līnija. Māris Subačs (1963) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu.1988. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. No 1989, gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.1986–1994 darbojies mākslinieku grupā LPSR Z  (Normunds Lācis, Vilnis Putrāms, Māris Subačs, Artis Rutks, Vilnis Zābers). No 1997. gada nodarbojas  arī ar grāmatu rakstīšanu un ilustrēšanu ar tikai viņam vien raksturīgu rokrakstu. Lakoniskā formā ar vienkāršu kontūrzīmējumu radītie darbi iegūst garīgu piepildījumu un simbolisku nozīmi. Mākslinieks sarīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes, regulāri piedalās grupu izstādēs.  

Dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, esam tiesīgi izteikties, arī kritizēt. Un tieši paužot kritiku, vienmēr jāatceras, ka tā ir jāpamato patiesos un pārbaudāmos faktos. Ja paustā informācija ir melīga un nomelno citu cilvēku reputāciju, par to var iestāties pat kriminālatbildība. Raidījumā lūkosim kā saprast Civillikumā noteikto – katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, kā arī saņemt mantisku kompensāciju par šādas darbības rezultātā nodarīto morālo kaitējumu. Studijas viesi Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Ilona Rūķe un Dr.iur. zvērināta advokāte, Biznesa augstskolas Turība docente Dana Rone.#SIF_MAF2022

Intervija ar Renāti Lazdiņu par Latvijas radio multimediju studijas raidījumiem. To būtību un principiem Latvijas multimediju telpā. Aicinājums uz sadarbību interesentiem, kuri vēlas iesaistīties latgales kultūrvēstures popularizēšanā.

25. septembrī Rīgas Svētā Pāvila baznīcā  notiks vijoļmeistara Ingara Ranceviča 25 gadu profesionālās darbības jubilejas koncerts, kurā meistara darinātos instrumentu spēlēs stīgu kvartets Corda. Studijas akadēmiskajā maģistratūrā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā Ingars pabeidza 2007. gadā, kad maģistra darba ietvaros arī uzbūvēja savu pirmo vijoli. Vijoļu restaurāciju mācījās pie stīgu instrumentu eksperta un vijoļmeistara Zigurda Elsberga, kuram šogad 11. septembrī apritēja 90 gadu jubileja. Tāpēc koncerts ir arī veltījums skolotājam, no kura ir iemācījies funktierēt un domāt pašam, kā arī labi izjust mūzikas instrumentu akustiku un skaņas regulēšanu. Daudz pieredzes guvis arī no sava kolēģa Jura Paula. Meistars savā ir uzbūvējis: 36 vijoles, no tām – 25 – pieaugušo, 3 altus, 3 čellus un vienu elektrisko piecstīgu folkrokvijoli.  Sadarbībā ar dzejnieku Artūru Punti izgudrots un uzbūvēts jauns rotējošs mūzikas instruments Ronda, kuram ir sarakstīta kompozīcija par četrām tautas dziesmām vijolei, rondai un ērģelēm. Par savu mūzikas instrumentu daiļradi Ingars saka: “Pagaidām izskatās, ka tikai salīdzinoši nesen, no vijoļu būves daiļrades agrīnā perioda, esmu iegājis jaunā kvalitātes fāzē, kurā būs vēl daudz, daudz un vēlreiz daudz jāmācās, kā arī jāpilnveido savu daiļdarbu mākslinieciskās un akustiskās vērtības.”      

Šalies slaugytojai vis garsiau prabyla apie ligoninėse ir slaugos namuose egzistuojančius nepakeliamus darbo krūvius. Kai kur jie 2 ar net 3 kartus viršija nustatytas sveikatos apsaugos ministro rekomendacijas. Tuo tarpu slaugytojų atlyginimai kai kur nesiekia nė 700 eurų per mėnesį. O kur dar darbe patiriamas mobingas, pacientų ir jų šeimos narių užgauliojimai, perdegimas. Visa tai veda prie grubių darbo klaidų, už kurias gali būti keliama ir baudžiamoji byla.Ir visgi studijuojančiųjų slaugą gretos nemažėja. Kur slypi studentų motyvacija rinktis slaugos specialybę? Kaip po dešimties metų atrodys šalies ligoninės, kai dėl emigracijos ir į pensiją išėjusio personalo slaugytojų trūkumas peržengs 3 tūkst. ribą?Laidoje dalyvauja: Lietuvos greitosios medicinos pagalbos darbuotojų profesinės sąjungos pirmininkė Jolanta Keburienė, VU Medicinos fakulteto profesorė Natalija Fatkulina ir Sveikatos apsaugos viceministras Aurimas Pečkauskas.Ved. Laura Adomavičienė

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

2022. gada 1. maijā stājās spēkā Grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Kādas ir kopīpašuma problēmas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kādi zemūdens akmeņi var nākt gaismā kopīpašuma izbeigšanas un dalīšanas rezultātā, arī praktiski ieteikumi, kā rīkoties dažādās ar kopīpašumu saistītās situācijās. Studijas viesi: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un zvērināts advokāts Jānis Lapsa, sazināmies arī ar zvērinātu advokātu Rolandu Neilandu.

No nākamā gada daudzi e-pakalpojumi būs pieejami tikai ar elektroniskās identifikācijas līdzekļiem. Šādi rīki kalpos kā identifikācijas līdzeklis daudzu e-pakalpojumu saņemšanai arī privātajā sektorā, kur uzņēmēji paši var lemt par vairāku e-identifikācijas risinājumu paralēlu lietošanu. Kāda ir kaimiņvalstu pieredze šajā jomā, kādi ir galvenie izaicinājumi un riski, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijas viesi: “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora vietnieka elektroniskās pārvaldes jautājumos pienākumu izpildītājs Oļegs Fiļipovičs. (VRAA veido un uztur portālu “Latvija.lv”.) Tā kā no 2023. gada 1. janvāra arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, sazināmies arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Pirms vairākām nedēļām sabiedrību šokēja ziņas par vienu no Latvijas hokeja izlases līdera Mika Indraša pievienošanos Maskavas "Spartakam" Krievijas Kontinentālajā hokeja līgā. Lai gan šī pāreja neskaidros apstākļos tomēr nenotika un Miks Indrašis nākamajā sezonā, visticamāk, spēlēs Vācijā, tomēr citi hokejisti, piemēram, vārtsargs Jānis Kalniņš, ir pieņēmuši lēmumu spēlēt Krievijā, neraugoties uz asu sabiedrības nosodījumu un arī Sporta likumu, kas turpmāk liedz spēlētājam pārstāvēt Latvijas izlasi. Kā mainījusies Latvija un arī starptautiskā sporta dzīve, Krievijai īstenojot karu Ukrainā, un ar ko jārēķinās sportistiem, sporta funkcionāriem un arī līdzjutējiem? Vai sports un politika patiešām ir nosķirami? Par to diskusija Krustpunktā. Studijas viesi: Sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklis Viesturs Koziols un sporta žurnālists Raimonds Rudzāts.

Pirms vairākām nedēļām sabiedrību šokēja ziņas par vienu no Latvijas hokeja izlases līdera Mika Indraša pievienošanos Maskavas "Spartakam" Krievijas Kontinentālajā hokeja līgā. Lai gan šī pāreja neskaidros apstākļos tomēr nenotika un Miks Indrašis nākamajā sezonā, visticamāk, spēlēs Vācijā, tomēr citi hokejisti, piemēram, vārtsargs Jānis Kalniņš, ir pieņēmuši lēmumu spēlēt Krievijā, neraugoties uz asu sabiedrības nosodījumu un arī Sporta likumu, kas turpmāk liedz spēlētājam pārstāvēt Latvijas izlasi. Kā mainījusies Latvija un arī starptautiskā sporta dzīve, Krievijai īstenojot karu Ukrainā, un ar ko jārēķinās sportistiem, sporta funkcionāriem un arī līdzjutējiem? Vai sports un politika patiešām ir nosķirami? Par to diskusija Krustpunktā. Studijas viesi: Sporta spēļu asociācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomes loceklis Viesturs Koziols un sporta žurnālists Raimonds Rudzāts.

Lieka paskutinės valandos, kai norintys studijuoti bakalauro studijose dar gali pateikti savo prašymus. Tai padaryti galima iki dvyliktos valandos. Kaip stojančiųjų skaičius veikia tai, kad šiemet matematikos egzamino, be kurio negalima pretenduoti į valstybės finansuojamą vietą, neišlaikė 35 procentai laikiusiųjų?Lietuvoje niekaip nepavyksta išspręsti kasininkų trūkumo problemos. O pirkėjai piktinasi, kad kai kuriuose dideliuose prekybos centruose veikia vos viena kasa. Ar jūs jaučiate, kad parduotuvėse trūksta kasininkų?Lietuvos banko duomenimis, šalyje sparčiai didėja gyventojų ir verslo atidėti mokėjimai. Kiek dėl to reiktų baimintis, pokalbis su „Creditinfo Lietuva" vadovu A. Kačinsku.Milžiniškos eilės, skrydžių vėlavimas ar net atšaukimas, pamestas bagažas - tai tampa pasaulio oro uostų kasdienybe. Kada baigsis oro uostų, po pandemijos susiduriančių su darbuotoju trūkumu, krizė?Akreditavimo tarnyba pripažino maždaug pusantro šimto medikų iš Ukrainos profesines kvalifikacijas, didžioji jų dalis jau gavo licencijas ir dirba gydymo įstaigose. Dabar prašymų sulaukiama vos vieno kito, nors kai kurių ligoninių vadovai sako, galėtų įdarbinti ir daugiau gydytojų iš Ukrainos.Į „LRT girdi" kreipėsi klausytoja, nepritarianti kitais metais įsigaliosiančiai naujai vaiko priežiūros išmokų tvarkai. Pasak moters, išmokos yra per mažos, o priemonės, skirtos vyrų įsitraukimui į vaiko priežiūrą skatinti, netinkamos. Valdžios atstovai sako, kad nauja tvarka parengta remiantis kitų šalių patirtimi, siekiant šeimų gerovės.„Rusijai neatiduosime nė vieno Ukrainos centimetro”,- sako šalies laisvę gynęs, tačiau šiuo metu po artilerijos atakos fronte patirtus sužeidimus Lietuvoje besigydantis ukrainiečių karys Stefanas. Vasario 24 dieną jis paėmė ginklą į rankas ir stojo ginti savo šalies laisvės. Apie situaciją fronto linijose bei sunkias akimirkas būnant čia, Lietuvoje, Stefanas sutiko papasakoti LRT RADIJUI.Ved. Rūta Kupetytė

FaceOff IIHF 2022 Spešal turpinās, un šoreiz skats uz medaļām, kuras tiek tālāk, kāpēc zaudēja, kāpēc uzvarēja! Kura komanda cels zeltu? Par to visu šovakar! Tiekamies!