POPULARITY
Categories
181 episodes with KAD
141 episodes with KAD
126 episodes with KAD
186 episodes with KAD
65 episodes with KAD
66 episodes with KAD
112 episodes with KAD
75 episodes with KAD
86 episodes with KAD
88 episodes with KAD
36 episodes with KAD
53 episodes with KAD
30 episodes with KAD
19 episodes with KAD
29 episodes with KAD
37 episodes with KAD
19 episodes with KAD
17 episodes with KAD
20 episodes with KAD
18 episodes with KAD
19 episodes with KAD
25 episodes with KAD
17 episodes with KAD
13 episodes with KAD
19 episodes with KAD
13 episodes with KAD
12 episodes with KAD
179 episodes with KAD
178 episodes with KAD
9 episodes with KAD
165 episodes with KAD
9 episodes with KAD
15 episodes with KAD
145 episodes with KAD
7 episodes with KAD
13 episodes with KAD
8 episodes with KAD
9 episodes with KAD
7 episodes with KAD
13 episodes with KAD
11 episodes with KAD
11 episodes with KAD
13 episodes with KAD
101 episodes with KAD
7 episodes with KAD
4 episodes with KAD
7 episodes with KAD
9 episodes with KAD
9 episodes with KAD
9 episodes with KAD
17 episodes with KAD
4 episodes with KAD
5 episodes with KAD
5 episodes with KAD
9 episodes with KAD
9 episodes with KAD
6 episodes with KAD
7 episodes with KAD
4 episodes with KAD
8 episodes with KAD
10 episodes with KAD
9 episodes with KAD
5 episodes with KAD
5 episodes with KAD
7 episodes with KAD
73 episodes with KAD
14 episodes with KAD
7 episodes with KAD
7 episodes with KAD
7 episodes with KAD
7 episodes with KAD
12 episodes with KAD
4 episodes with KAD
6 episodes with KAD
7 episodes with KAD
8 episodes with KAD
6 episodes with KAD
6 episodes with KAD
5 episodes with KAD
8 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
5 episodes with KAD
6 episodes with KAD
3 episodes with KAD
2 episodes with KAD
4 episodes with KAD
7 episodes with KAD
3 episodes with KAD
49 episodes with KAD
5 episodes with KAD
5 episodes with KAD
3 episodes with KAD
9 episodes with KAD
9 episodes with KAD
43 episodes with KAD
3 episodes with KAD
8 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
3 episodes with KAD
3 episodes with KAD
40 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
5 episodes with KAD
7 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
35 episodes with KAD
2 episodes with KAD
33 episodes with KAD
4 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
32 episodes with KAD
6 episodes with KAD
6 episodes with KAD
4 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
3 episodes with KAD
3 episodes with KAD
3 episodes with KAD
3 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
29 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
3 episodes with KAD
28 episodes with KAD
28 episodes with KAD
3 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
4 episodes with KAD
2 episodes with KAD
26 episodes with KAD
26 episodes with KAD
5 episodes with KAD
5 episodes with KAD
5 episodes with KAD
3 episodes with KAD
2 episodes with KAD
23 episodes with KAD
23 episodes with KAD
23 episodes with KAD
2 episodes with KAD
21 episodes with KAD
4 episodes with KAD
4 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
2 episodes with KAD
20 episodes with KAD
20 episodes with KAD
5 episodes with KAD
2 episodes with KAD
19 episodes with KAD
19 episodes with KAD
19 episodes with KAD
2 episodes with KAD
18 episodes with KAD
17 episodes with KAD
16 episodes with KAD
16 episodes with KAD
16 episodes with KAD
2 episodes with KAD
Kaptan Pilot Anlatıyor: "Kadın Olduğun İçin Daha Çok Sorgulanıyorsun" | Kokpit: Eser Aksan Erdoğan
Vienu svarbiausių pastarojo laikotarpio pasiekimų tapo Europos Parlamento pagrindinių pranešėjų pritarimas siūlymui net 10 proc. būsimo Bendrosios žemės ūkio politikos biudžeto skirti jauniesiems ūkininkams. Kaip sako Jaunųjų ūkininkų tarybos (CEJA) narys, Žemės ūkio rūmų vicepirmininkas Vytenis Grigas, tai lauktas sprendimas, dėl kurio teko pakovoti ne vienus metus. Kad jaunųjų ūkininkų veikla būtų sėkminga, reikalingos ir mentorystės programos, pasitikėjimas valdžios institucijomis. Siekdami vieni kitus suprasti geriau, šią savaitę Lietuvos jaunųjų ūkininkų ir jaunimo sąjungos atstovai susitiko su Nacionalinės mokėjimo agentūros ir Žemės ūkio ministerijos specialistais.Kelis dešimtmečius sėkmingai gėlininkystės ūkį Zarasų rajone puoselėja Goštautų šeima. Daugiau nei 40 arų šiltnamyje šį pavasarį tyvuliuoja tikra margaspalvių žiedų jūra. Goštautai džiaugiasi, kad jų gėles vertina ne tik aplinkinių rajonų gyventojai, pirkėjų netrūksta ir iš Latvijos.Ved. Rūta Simanavičienė
Cilvēks ir iemācījies sintezēt teju visu, bet aizvien mums nav aizvietotāja cilvēka asinīm. Asinis nav vienkārši šķidrums, kas rit mūsu ķermenī - tas ir teju vesels orgāns, kura sarežģītā uzbūve un bioķīmija ir kas tāds, ko cilvēks atdarināt laboratorijas apstākļos aizvien nespēj. Bet varbūt kādu dienu spēs? Organiskās sintēzes institūtā (OSI) top pētījumi par to, kā varētu aizvietot šo dārgo šķidrumu un pētnieki ir soli tuvāk atbildei. Vai varam cerēt, ka nākotnē nebūs nepieciešami donori un asinis varēs saražot laboratorijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošais pētnieks, Baltijas biomateriālu ekseleces centra Pretklīnisko biomateriālu izpētes grupas vadītājs Antons Sizovs, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Baltijas biomateriālu ekseleces centra Pretklīnisko biomateriālu izpētes grupaszinātniece Baiba Švalbe. Sazināmies ar Valsts Asinsdonoru centra vadītāju Egitu Poli. Lai arī notiek pētījumi, pilnvērtīgi aizvietot nesanāks. Asinīs ir četri komponenti - plazma, eritrocīti, imūnšūnas un trombocīti. "Kad runājam par mākslīgajām asinīm, vairāk domājam par eritrocītiem, par asins spēju pārnest skābekli," skaidro Antos Sizovs. "Ja ir lieli asins zudumi, galvenais ir nodrošināt, lai skābeklis nokļūtu līdz audiem, kas ir dziļi ķermenī." Gadījumos, kur ir lieli asins zudumi, varētu izmantot mākslīgās asinis. Notiek vairāki pētījumi, lai izstrādātu mākslīgās asinis, arī OSI pētījums ir ar to saistīts. Jauni materiāli kaulu un locītavu defektu aizstājēju jomā Jau no pirms vairākiem tūkstošiem gadu cilvēki ir meklējuši materiālus, kā aizstāt fiziskos defektus. Pētnieki ir atraduši gan ziloņkaula acs protēzi, gan no ziloņkaula izgatavotu kājas lielā īkšķa protēzi. Tiek uzskatīts, ka šie atradumi nāk no trešā gadu tūkstoša pirms Kristus. Šodien, skatot medicīnas zinātni ortožu un protēžu jomā, ir notikusi pamatīga evolūcija, sākot no koka kājām, kas reiz bija teju neaizstājams pirātu kapteiņa atribūts, ir nostaigāts garš ceļš līdz kaulaudu implantiem un kustīgām protēzēm. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru, Baltijas Biomateriālu ekselences centra projekta vadītāju un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Jāni Loču skatām, kas šodien ir pieejams un kādus jaunus materiālus šobrīd pēta un izstrādā kaulu un locītavu defektu aizstājēju jomā. Uzzināsim arī, kāpēc titāna implanti ir labāki par nerūsējošo tēraudu un kā tiek uzlaboti esošie implantu materiāli. -- Ja iepriekšējie stāsti vairāk bija par sugām, kas atbilst nosaukumam "pavasara vēstnesis", šoreiz stāsts par vasaras vēstnesi – svīri. Svīre ir putns, kurš Latvijā ierodas no dienvidiem viens no pēdējiem un uzturas te vien dažus mēnešus. Stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.
27 yaşındaki Büşra Sayed başarılı bir genç girişimci, tesettür giyim üzerine kendi markası var. Ailesi Türkiye'den gelmiş, ama kendisi Almanya'da doğup büyümüş. Miss Germany güzellik yarışmasına katılıp finale kalmayı başararn Sayed, tesettürlü ve göç kökenli olması sebebiyle başta AfD olmak üzere aşırı sağcı çevrelerin hedefi oldu. Ancak Büşra Sayed pes etmedi ve nefret söylemlerine mizahla karşılık verdi. Konuyu kadın hakları ve göçmen kadınlar konusundaki çalışmalarıyla bilinen Göçmen Kadın Örgütleri Çatı Kuruluşu (DaMigra) Proje Yöneticisi İdil Göğüs ile konuştuk. Mikrofonda Gökçe Göksu ve Elmas Topcu var. Von Gökçe Göksu und Elmas Topcu.
Stāsta muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore Lolita Tomsone. Pārraides producente: Inga Saksone. Par Žani Lipki mēs bieži domājam Ķīpsalas kontekstā, bet viņa glābšanas stāsts nav piesaistīts vienai vietai, tas drīzāk ir vesels palīgu tīkls, kas izkliedēts pa Rīgu – ar pagrabiem, darbnīcām, tukšiem dzīvokļiem un cilvēkiem, kuri katrs savā brīdī piekrīt palīdzēt, reizēm labi apzinoties, ka šis lēmums var maksāt dzīvību. Viena no šādām vietām atradās pie Ziedoņdārza, Čaka ielas apkārtnē – vietā, kur vācu zenītartilēristi bija iekārtojuši savas pozīcijas un kur nepārtrauktā šaušana lika trīcēt sienām un plīst logiem. Tieši šajā apkaimē, pamestās darbnīcās, kādu laiku slēpās arī pianists Semjons jeb Sīmanis Ostrovskis, dzimis 1896. gadā, Latvijas Mūziķu biedrības biedrs, kura sievu un trīs bērnus nogalināja Rumbulā. Par šo vietu ir saglabājusies Kārļa Jankoviča liecība, kur viņš raksta: “Namā Nr. 103 dzīvoja Slovins, Ostrovskis, Dolgicere (māte), viena francūziete, Levius un vēl viens liela auguma vīrs…” Šis uzskaitījums ir lakonisks, bet tāda ir situācija – cilvēki, kas savākti no dažādām vietām, salikti vienā telpā un uzticēti viens otra klātbūtnei. Ostrovska ceļš līdz šai slēptuvei bija sarežģīts un pilns nejaušību. Pēc izbēgšanas no Mežaparka koncentrācijas nometnes “Kaizervalde”, kur viņš pēc geto bija nonācis un strādāja Balastdambja darbnīcās par palīgstrādnieku metināšanā, viņš vairākas dienas slēpās, mainot vietas – Vīlandes ielas pagrabos, tukšos dzīvokļos, pat katlumājā, paļaujoties uz svešinieku labvēlību, līdz sastapa pirmskara paziņu Andreju Babstu. Andrejs pats bija ebrejs, kuram bija izdevies varas iestādes pārliecināt, ka viņš ir pareizticīgs krievs. Taču viņš draugam neatteica palīdzību vēl dažas dienas atrast drošu patvērumu. Andrejs draugam sarunā vēl vienu palīgu – sētnieku Aleksandru Oboļeviču. Taču šie risinājumi ir īslaicīgi, un katra nakts var pārvērsties par pēdējo – ar klauvējieniem pie durvīm, ar pārmeklēšanām, ar sajūtu, ka nākamajā brīdī viss sabruks. Ostrovskis vēlāk atcerējās, ka vienā brīdī jau bija atvēris logu, lai lēktu no trešā stāva, ja viņu nāks apcietināt. Tikšanās ar Lipki šajā kontekstā nav tikai veiksme, tā ir robežsituācija, kurā viens cilvēks ar savu mieru un pārliecību pēkšņi maina notikumu gaitu. Lipke aizveda Ostrovski uz darbnīcu pie Ziedoņdārza, Čaka ielā, kur aiz parastām durvīm bija paslēpta telpa ar cilvēkiem, kuri bija paglābti no geto vai izvesti no nometnēm. Šī vieta ir pagaidu risinājums, un visi to apzinās – jo tuvumā atrodas vācu karavīri, un jebkura kļūda var visu iznīcināt. Kad kļūst zināms, ka apkārtnē notiek pārmeklēšanas, Lipke pieņem lēmumu visus pārvietot. Viņš to pasaka savā raksturīgajā manierē – ar ironiju, kas mazina spriedzi, bet neslēpj nopietnību: ja līdz vakaram viņus neatradīs, būs vien jāiet tālāk.Un tieši šeit atkal parādās būtiskais šajā stāstā – ne drosme vien un spēja ātri rīkoties, vajadzīga vēl arī veiksme. Naktī Lipke izved cilvēkus pa ielu garām vācu karavīriem, pats tērpies jūrnieka drēbēs, lai neizraisītu aizdomas, un šis gājiens, kas varētu beigties ar katastrofu, izrādās veiksmīgs. Jaunā slēptuve atradās Marijas ielas 104. nama pagalmā, zem garāžas, un tās ieeja bija paslēpta aiz finiera plāksnes, kas bija nokrāsota kā ķieģeļu siena – tik precīzi, ka no malas tā neatšķīrās no īsta mūra. Tikai zinot, kur skatīties, varētu saprast, ka aiz šīs “sienas” slēpjas tukšums un iespēja izdzīvot. Aiz šīs sienas atradās pagrabs, kur jau dzīvoja daži cilvēki, kopā apmēram divpadsmit. Slēptuvē bija ierīkotas trīsstāvīgas guļamlāvas, tika uzglabāta pārtika, pat ieroči un radio aparāts, kas ļāva sekot līdzi tam, kas notiek ārpusē. Ūdeni un ēdienu viņiem piegādāja Marija Lindenberga. Šī vieta kļuva par patvērumu līdz pat kara beigām, un tieši tur Ostrovskis sagaidīja brīdi, kad 1944. gada 13. oktobrī vācu armija atkāpās un pilsētā ienāca padomju karavīri. Taču arī šeit viss varēja notikt citādi. Viena pārmeklēšana, viens ziņojums, kāds nepareizs solis – un šis stāsts beigtos pavisam citādi. Tāpēc, runājot par Lipki, ir svarīgi saprast, ka viņa darbība balstījās ne tikai drosmē un izdomā, bet arī tajā, ko paši izglābtie vēlāk sauca par neticamu veiksmi. Bet ar veikmi nepietiek, tai vajadzīgi līdzjūtīgi cilvēki, tādi kā Andrejs Babsts, sētnieks Aleksandrs Oboļevičs, kas slēpa arī Valentīnu Freimani, izdarīgā Marija Lindenberga, ar visiem tiem, kuri piekrita iesaistīties šajā klusajā, bet bīstamajā glābšanas darbā. Tas bija palīgu tīkls, kurā svarīgs bija ikkatrs posms. Bez šīs kopīgās rīcības nekas no tā nebūtu iespējams. Tāpēc Ziedoņdārza darbnīca nav tikai viena slēptuve. Tā ir viena epizode lielākā stāstā par to, kā pilsētā, kas šķiet pilnībā vācu okupācijas spēku kontrolēta un pārraudzīta, tomēr ir iespējams atrast vietu, kur paslēpties – ja vien ir cilvēki, kuri ir gatavi riskēt, un ja veiksme kaut uz brīdi nostājas viņu pusē.
#tarih #felsefe Bu bölümde Wu Zetian'ı konu alıyoruz. Ama aslında değinmek istediğim sadece "insan özü" dostlarım..(00:00) Giriş(01:12) Kaynaklar(02:22) Bir Cariye'den kraliçeye: Tahta Giden Kanlı Basamaklar(08:08) "Sevilmek mi, Korkulmak mı?": Machiavelli'den Tang Sarayına(12:34) Tarihin Cinsiyetçi Belleği: Erkek Hükümdarlar ve Çifte Standartlar(18:34) Er Sheng dönemi ve Wu Zetian'ın göksel imparatoriçe oluşu(20:18) Refah ve Tiranlık Arasındaki İnce Çizgi(28:08) Qin shi huang kimdir?(31:08) İnsan'ın özü: Kötülük
Stāsta tulkotāja, dzejniece Ingmāra Balode. Pārraides producente: Signe Lagzdiņa. Ir dzejnieki, kuru rokraksti it kā bēg no viņiem pašiem vai tuvojas ārstu rokrakstiem – tieci nu gudrs, kas iešifrēts! Tie sevi pasargā no juvenāliju jeb jaunības tekstu izvilkšanas no šūplādēm, toties burtu džungļos mūsos iekodētā interpretācijas brīvība var izraut pa frāzei, pa burtam, un saprast, kā tīk, ja reiz dzejnieks nav papūlējies tos pierakstīt salasāmi. Un ir dzejnieki, kam rokraksts ik burtu izceļ kā pieminekli, ik burtu padara par burvi. Ir arī dzejnieki, kas grib ar lielu roku visas pasaules burvjus sasaukt vienā laukā, piejaucējot mūsu burtiem svešu skaņu pierakstus un piešķirot to veidotajiem vārdiem jēgu (tautā šo procesu sauc arī par tulkošanu). Tāds rokraksts – piemineklīgs, atklāts, nemudžināts – latviešu literatūrā ir Uldim Bērziņam, kuram 17. maijā – nu jau debešos – svinama 82. dzimšanas diena. Ulža kolēģis dzejnieks un atdzejotājs Imants Auziņš kā jauno dzejnieku literārais konsultants atskatījies uz laiku pirms Bērziņa debijas, arī pieminēdams teksta pierakstu: “Lielburtīgs, skaidrs rokraksts ar tādu kā pasvītrotu cieņu pret katru burtu un zīmi. Tā varēja rakstīt gleznotāja roka, un viņš patiešām gleznoja [..].”[1] Uldim Bērziņam nudien izdevās lietot tekstu radīšanā visas maņas un daudzu mākslu un zinātņu instrumentus. Gleznošanas paņēmieni ļāva reizēm tekstā iešifrēt karogu, piemēram, lībiešu, ar dažiem vārdiem vien: “Par maz ir dziedāts. Pārāk lēti mirts./ (Zaļš, sāļš un zils)”[2], kā arī iedot lielo fonu, uz kura ar smalkākiem teksta rīkiem iedzīvināt sīkas cilvēku radīto tekstu figūriņas. Arī par visas pasaules tekstu tulkošanas vilkmi, dziņu, viedību, runājot par Uldi Bērziņu, nebūs daudz pārspīlēts. Savu pirmo grāmatu no pieraksta lapu lielajiem burtiem un mašīnraksta līdz iznākšanai vākos dzejnieks gaidīja padsmit gadus. Izklīdusies pa sapulcēm un apspriešanām, pielaikojusi tādus nosaukumus kā “Čaka pilsēta”, “Bruņinieks un Sančo Pansa” un visbeidzot “Marsiešu bikses”, grāmata tiek pie nosaukuma “Piemineklis kazai” un nāk klajā 1980. gadā, uzbangodama tajā iekodēto 60. gadu beigu jaudu un dumpīgumu, atklādama dzejnieka (te arī vēsturnieka, jutēja, nojautēja, rūpīga lasītāja, uztvērēja, translētāja) vērienu. Grāmatā gan trūkst vairāku tekstu, ko autors centies ievietot dažādajās manuskripta versijās, nav dunošās “Daugavmalas”, ko lasītāji varēs iepazīt krietni vēlāk, bet, kā saka monogrāfijas autors Marians Rižijs “nav arī nevienas nodevas toreizējam režīmam”[3]. Otrās grāmatas ceļš ir raitāks, un krājums “Poētisms baltkrievs” ar salīdzinoši nelieliem labojumiem pēc četriem gadiem nonāk lasītāju plauktos. Dzejoļos ir bagātīgas atsauces uz vēstures un kultūras procesiem un personībām, arī šogad vērienīgi sumināto latviešu grāmatas vēsturi un spītīgo pastāvēšanu, un uz citām apklusinātajām mēlēm. Kā raksta pats autors: “Trīs dzejoļi ar kopējo nosaukumu “Slaidie burti (1864–1904)” runā par latīņu rakstības aizliegumu Krievijas impērijas Ziemeļrietumu apgabalā – Viļņas, Kauņas, Vitebskas, Minskas, Hrodnas, Mahiļovas guberņās – un par tiem drosmīgajiem un izdarīgajiem vīriem, kuri šo aizliegumu pratās apiet un drukāja grāmatas Rīgā, Tērbatā, Karaļaučos, Tilžē, vēlāk atkal Rīgā”[4]. Šo vēstures posmu, ieskaitot 1866. gadu, kad, vēsta dzejnieks, “tieši Jāņos nāca rīkojums visās drukātavās iznīcināt latīņu burtus”, autors izdzīvo 1976. gadā (tātad pirms debijas krājuma!) rakstītajā ciklā, bet paskaidro ietilpīgā pēcvārdā ar pieticīgo virsrakstu “Dažas rindas petitā”. Tātad sīkajā drukā, sīkajiem burtiem[5] dzejnieks poētiski ieskicē monumentālas vēstures tēmas, iedod atslēgas uz saviem tekstiem, galvenokārt tiem, kas veltīti valodu un rakstības, burtu tapšanai, kā arī tulkošanai. Interesanti, ka Uldis mēdz atgriezties pie līdzīga pēcvārda apzīmējuma. Pirmais skaidrojums petitā ticis tolaik maz zināmajiem lībiešu autoriem, tālākais – jau minētajam “Slaido burtu” ciklam, ļoti skaidri parādot cenzūrai tās īslaicīgo dabu – ja ne cilvēka, tad mūžības priekšā. Skaidrojums turpinās, vedot lasītāju ciklā “Piemineklis donam Alfredo”. Lai cik bērziņspānisks šis nosaukums izklausītos tagadējai ausij, kas dzirdējusi arī Ulža atdzejoto senkastīliešu “Dziesmu par manu Sidu” ("Neputns", 2019), dona Alfredo cikls ir veltīts igauņu literatūras un folkloras tulkotājam Alfredam Ķempem – ne allaž veiksmīgam, taču ļoti drosmīgam cilvēkam. “Es viņā saredzu Lielo Vīru,” saka Uldis Bērziņš. “Es redzu, stāv starp zenītu un pekli ar pirkstu mutē. Es tam pieminekli”[6]. Gluži reālais rīdzinieks Alfreds Ķempe (1890–1967) pagarajā dzejprozas ciklā, ko mēdz uzlūkot arī kā poēmu, pārvēršas par cīnītāju, par ceļotāju. Šis trakais bruņinieks ir ne vien salasījies kaimiņzemes literatūru, bet arī nolēmis, kā atgādina Uldis, “pārtulkot latviešu valodā visus igauņu rakstus, iesākot no pirmajām tēvreizēm; viņš ticēja, ka abas tautas patiesībā ir viena, tik “mēmums” un “kurlums” tās nošķir”[7]. Alfredo cikls tapis laikā no 1973. līdz 1975. gadam, tā prototips to varēja izlasīt tikai no viņsaules (ej nu saproti, cik tālu turpinās lasītprasme un vēlme tulkot!). Vairākas cikla daļas nepārprotami norāda, ka Bērziņš to, visticamāk, bija ieplānojis publicēt pirmajā grāmatā, domājams, tajā versijā ar Bruņinieka un Sančo Pansas vārdu uz vāka. Tālāk “Dažas rindas petitā” izvērš pasauli un valodas, ar kurām autors poēmas varoni sasaista, un tur ir gan mūsdienu azerbaidžāņu rakstnieks, gan arābu alfabēta burti Lām, Sīn – “pirmais atgādina atritinājušos cilpu, bet otrs – sirpi,” turpat paskaidro Uldis. Blakus ir entropijas skaidrojums dzejnieku modē, ir somu dziesminieks no Kalevalas, ir spāņu dramaturgs. Kad cilvēks ir iesildījies, joņodams līdzi degsmīgajam Alfredo, poēmas autors var aicināt pie savu “Determinatīvu” skaidrojumiem, kas prasītu jaunu rakstu un jaunu raidījumu. Brīnumaini tagad, ar laika distanci un dažādas kvalitātes enciklopēdijām katrā viedierīcē, iedomāties, kā tas izdevās – paskaidrot un reizē neizgriezt katru dzejoli ar oderi uz āru, neklupināt lasītāja patstāvību. Cenzūra un liegumi, spriedelējumi un apsvērumi liek veselām poēmām paciesties aiz grāmatas vākiem, gaidīt nākamo iespēju, tomēr dažos īpaši veiksmīgos gadījumos bruņinieki nepazūd. Tie nepaliek bez tuvākā vai zirga, un arī bez spītības ne. Vai bez tās var sagribēt iztulkot igauņu literatūru – kā iecirtās dons Alfredo –, vai atdzejot turkus, azerus, persiešus, poļus un čehus, un grūti saskaitāmus citus burtu būrējus? Vai bez spītības, neiedomājamā veidā savijot to ar pazemību, būtu iespējams ķerties klāt kaimiņzemju un tālākiem epiem vai iedot savai valodai jaunu Bībeli, kā to darīja Uldis Bērziņš, dona Alfredo draugs un dzīvu pieminekļu meistars? “Dons Alfreds debesīs no putnu mēles tulko, no maijpuķīšu mēles, gaišs nu rīts, ne zeķes jāmazgā, ne nagi jāgriež, tam vēlē Gars un balta roze zied, un Fredis korāļos iet luterāņu korī, bet noti nomāc nepaveiktais darbs, pie spiritistiem pusnakts velk, ai, tautās mīļajās uz brīdi atgriezties, man kaudzē papīri, pēc tautām salst man kājas astrālās, es dziļi ieskatījos, bet laika bija maz, man kaudzē papīri, jau dārzi sarkst [..]”[8]. [1] Marians Rižijs “Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika”. LU LFMI 2011, 24. lpp. [2] Uldis Bērziņš dzejolis “Locījumi un dziesmas”, cikls “Piemineklis donam Alfredo”, krāj. “Poētisms baltkrievs”, Liesma, 1984, 40. lpp. [3] Marians Rižijs. “Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika”, 35.lpp. [4] Uldis Bērziņš “Dažas rindas petitā” – pēcvārds krājumam “Poētisms baltkrievs”, Liesma, 1984, 77. lpp. [5] Petits - tipogrāfijas burti, kuru biezne ir 8 punkti (3,01 mm), tā vēsta "Tēzaurā" apkopotās vārdnīcas. [6] Uldis Bērziņš “Dažas rindas petitā” – 78. lpp. [7] Turpat. [8] Uldis Bērziņš dzejolis “Dons Frederiko nāk žēloties”, cikls “Piemineklis donam Alfredo”, krāj. “Poētisms baltkrievs”, Liesma, 1984, 42. lpp.
Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down and talk about whether we (adoptees) have backed ourselves into a niche too hard by leaning into the ‘adoptee' tag, or whether it's just a byproduct of being fully conscious of our identity.Later, we try a Baskin Robbins Choco Ball….does Baskin Robbins even make non-ice cream products?!---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportWatch our Youtube VideosWrite us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister. After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies. He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015. He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference. In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives. Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.
Kurtlar Sofrasında Kadınlar'da 19 Ekim 1995'te, henüz 10 yaşında bir çocukken babası Fehmi Tosun'un, Avcılar'daki evlerinin önünden o döneme damga vuran beyaz Torosa bindirilerek götürüldüğüne tanıklık eden ve babasından bir daha haber alamayan Jiyan Tosun var. Çatışmalı yıllarda Diyarabakır'ın Lice'ye bağlı Licok Köyü'nden, ailesiyle İstanbul'a taşınan ve kaybedildikten sonra Cumartesi Anneleri'nin simge isimlerinden biri olan Fehmi Tosun'un beş çocuğundan biri olan Jiyan Tosun, annesi Hanım Tosun ile birlikte her cumartesi günü soluğu Galatasaray Meydanı'ında alıyor. Babasını kaybettiği güne kadar değil okul yüzü görmek, Türkçe bile bilmeyen Jiyan Tosun o tarihten sonra bir yandan çalışıp bir yandan da önce Türkçe sonra da okuma yazma öğrenip, açık öğretimden liseyi bitirdi. Eğitimini azimle sürdürerek üniversiteye de gitti. Hatta okul sırasına ilk kez üniversitede oturdu. Sonunda avukat olmayı başaran Tosun, halen İHD İstanbul Şube Başkanlığı görevini yürütüyor. Jiyan Tosun, Göksel Göksu'ya kendi oturduğu kurtlar sofrasını anlattı. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
Bu bölümde konuğum gazeteci, iletişim ve sivil toplum uzmanı, aktivist ve feminist Derya Kap.Derya ile feminizmin önyargılarla yüklü tanımından, erkekliğin neden bugün konuşulması gereken bir mesele olduğuna uzanan geniş bir çerçevede konuştuk. Derya, "daha iyi bir feminist olmak için erkekleri anlamam gerek" diyerek başladığı erkeklik çalışmalarının onu nasıl dönüştürdüğünü ve neden erkek müttefikler kazanmanın bu mücadelenin vazgeçilmez bir parçası olduğunu anlattı. Feminizmin aslında hayatın her alanında eşitlik talebi olduğu ve Türkiye'deki farklı feminist hareketlerin çeşitliliği üzerinde durduk. Ama ikimizin de kavramaya çalıştığımız soru erkekliği konuşmak neden bu kadar zor? Benim Ergün Güler ve Evren Diker ile yaptığımız söyleşide farkına vardığım "kırılgan erkeklik" kavramını Derya da destekledi. Kadınların kız kardeşlik kültürüne karşılık erkeklerin yalnızlığı sanırım erkekler olarak aşmamız gereken en ciddi engel. İş dünyası tarafına geçtiğimizde söylem ve politika arasındaki uçurumu konuştuk. Derya, kurum kültürünün ve yönetici tavrının olmadığı yerde söylemin ne kadar boş kaldığını örneklerle anlattı. Derya bütün zorluklara rağmen ümidini yitirmeyen bir aktivist ve herkese de kendi çevresinde yaratabileceği etkiye odaklanmasını tavsiye ediyor. Bir de bizi dinleyen erkeklere bir çağrısı var: Erkekliğe dair konuşmak isteyen erkeklerden yeni hikâyeler dinlemek istiyor.(01:18) Feminizm hâlâ neden yanlış anlaşılıyor? (06:58) Küresel bir geriye gidiş (09:06) Erkekleri anlamak (17:55) Bir tane erkeklik yok (24:06) İletişimle farkındalığı sağlamak mümkün mü? (30:53) İş dünyasında eşitlik: söylem mi, politika mı? (33:57) Derya Kap'ın değer yaratma formülüDerya Kap'ın YouTube kanalıhttps://www.youtube.com/@DeryaKapSupport the show
Pēc 77 gadu pastāvēšanas pārstāj iznākt viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu trimdas laikrakstiem “Laiks”. Atvadoties no avīzes, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par mediju lomu diasporas informēšanā un cik svarīgi radīt tieši diasporai domātu saturu. "Kad tauta ir tā izkaisīta kā tagad mēs, avīze ir galvenā, daudzos gadījumos pat vienīgā tautas vienotāja, kopīgs centrs, no kura ziņo par kopīgiem notikumiem, nodomiem, iecerēm un ir pilnīgi neaizstājams." Šos filozofa un profesora Paula Jurēviča vārdus savulaik citēja trimdas laikraksta "Laiks" dibinātājs, ievērojamais grāmatizdevējs, arī "Bellacord" plašu izdevējs Helmars Rudzītis, atgādinot avīzes nozīmi trimdas apstākļos. Un avīzes "Laiks" pirmais numurs klajā nāca 1949. gada 8. novembrī Amerikā. Vēlāk tas kļuva par patiesi nozīmīgu latviešu trimdas laikrakstu. Bet šodien raidījumā esam satikušies, lai atvadītos no šī laikraksta, jo 2026. gada maijā pārstāja iznākt viens no vecākajiem trimdas laikrakstiem. Šajā mirklī vēlamies ieskicēt to kopainu, kāda ir šobrīd diasporas mediju vidē, skaidrojot, kāda ir mediju loma ārpus Latvijas dzīvojošo informēšanā un kuri ir tie plašsaziņas līdzekļi, kuri sasniedz diasporu. Un cik svarīgi ir radīt tieši diasporai domātu saturu? Diskutē laikraksta "Laiks" redaktore Ligita Kovtuna, portāla "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka.
Kadının, beraberinde kocası veya mahremi olmaksızın haccetmesi caiz değildir. Ancak bu hüküm, Mekke ile kadının bulunduğu yer arasında, üç gün üç gecelik mesafe (90 km) olması hâlindedir. Eğer mesafe bundan daha kısa olursa, mahremi veya kocası olmadan, yalnız olarak haccetmesi caizdir. Eğer kadın, mahrem bir kişi bulursa, kocasının onu hacdan menetmesi caiz değildir. Buluğ çağına ermiş kızın mahremi olmaksızın haccetmesi caiz değildir. Kadın ile birlikte hac için yolculuğa çıkmış olan mahremin nafakası (yol masrafı) kadına aittir. Kadın, talâk veya vefat iddetinde iken haccetmek üzere evinden çıkamaz. Kadın ihramda iken yüzünü açar; bununla kastedilen, örtünün, kadının yüzüne değmemesidir. Eğer örtüyü, yüzüne değmeyecek şekilde yaparsa caiz olur. Kadının eğer kendisiyle birlikte hacca gidecek mahremi veya kocası olmazsa kendisi adına, kendi malından haccın edâ edilmesini vasiyet etmesi icap eder. Bir kimseye hac farz olsa ve haccetmese, nihayet hastalansa ve hastalık, haccetmesine mâni olsa veyahut da gözleri âmâ olsa, kendi malından haccedilmesini vasiyet etmesi icap eder. Ölen kimse, kendi adına haccedilmesini vasiyet etmişse ve malının üçte biri buna yetmediği için varisler, onun namına hac yaptırmamışlarsa, ölen kişi günah işlemiş olmaz. Vasiyet, ölen kimsenin malının üçte birinden yerine getirilir. Vasiyet, ister hac, ister namaz fidyesi isterse de zekât olsun fark etmez. Fakat varisler yetişkin olup buna rızaları bulunmadığı müddetçe vasiyetin, malın üçte birinden daha fazlasından yerine getirilmesi caiz değildir. (Eşref Ali et-Tehânevî, Hanefi İlmihali, s.363-365)
Starptautiski augstu novērtētās Latvijas filmas prestižos kino festivālos un kritiski zemais valsts finansējums kino nozarei kopumā. Kultūras rondo situāciju pārrunājam ar režisoru Matīsu Kažu, producentu Gunti Trekteri un kino kritiķi Dairu Āboliņu. Kino pasaules ļaudis sāk pulcēties Francijas dienvidpilsētā Kannās, jo 12. maijā tur sāksies pasaulslavenais Kannu kinofestivāls. Un filmai no Latvijas atkal izdevusies teju neiespējamā misija – milzīgā un arvien intensīvākā konkurencē iekļūt A klases kinofestivāla konkursā „Īpašais skatiens / Un certain regard”. Pirms diviem gadiem Kannu kinofestivāla „Īpašā skatiena” programmā savu fenomenālo panākumu ceļu sāka animācijas filma „Straume”, šogad caur 2500 filmu sietam „Kannu” laimīgo piecdesmitniekā iekļuvusi Viestura Kairisa spēlfilma „Uļa”. Festivāla norisēs un filmu tirgū aktīvi piedalās arī citi Latvijas filmu nozares profesionāļi. Ar šiem panākumiem gribas lepoties visiem. Tai pat laikā jaunu spēlfilmu uzņemšanai šogad no valsts maka piešķirts nepilns pusmiljons eiro, kas ir mazākais finansējums pēdējo desmit gadu laikā. Kā šādos apstākļos sadalīt pieticīgo naudu, kādas ir Latvijas kino nākotnes izredzes ar šādu valsts atbalstu un vai laikā, kad valsts prioritāte numur viens ir aizsardzība, vispār ir pamats sagaidīt vairāk naudas kino? Par to sarunājamies ar režisoru un ilmas “Straume” producentu Matīsu Kažu, filmas “Uļa” producentu Gunti Trekteri un kino kritiķi, vienu no šā gada filmu projektu konkursa žūrijas pārstāvēm Dairu Āboliņu. Runājot par valsts finansējumu kino nozarei, Guntis Trekteris noradā, ka tendence ir bēdīga un valsts piešķirtais finansējums ir 2018. gada līmenī. "Tas nozīmē, ka nākamgad varam atbalstīt vienu, divas vai nevienu filmu; tas nozīmē, ka 2028. gadā vai 2029. gadā nav latviešu spēlfilmu," vērtē Guntis Trekteris. "Kad iepriekšējās pabeigs, tad arī viss beigsies. Situācija ir diezgan dramatiska un paradoksāla – ir panākumi gan animācijā, gan dokumentālām filmām, gan spēlfilmām, turpretī finansējums tikai samazinās." -- Vēl viena priecīga ziņa Latvijas kino – Edmunda Jansona animācijas filma “Laimīgie” startēs prestižā Ansī festivāla konkursā.
Peygamberimiz (s.a.v.) buyuruyor ki: "Misafir ağırlamayan kimsede hayır yoktur". Peygamberimiz (s.a.v), bir gün deve ve sığır sürüsü olan birine uğrar. Fakat adam Peygamberimizi (s.a.v.) ağırlamaz. Sonra sadece bir kaç kuzusu olan bir kadına uğrar. Kadın Peygamberimiz (s.a.v.)'i ağırlayarak kuzu keser. Bunun üzerine Efendimiz (s.a.v.) buyurur ki: "Her ikisine bir bakınız. Bu huy Allâh'ın kudreti dahilindedir. Allâh kime iyi ahlâk bahşetmek isterse ona verir." Hz. İbrahim (a.s.), yemek yiyeceği zaman dışarı çıkar ve bir ya da iki mil kadar uzaklara giderek birlikte yemek yiyeceği birini arardı. "Misafir Babası" diye ün salmıştı. Peygamberimiz (s.a.v.)'e imân nedir diye sordular : "Yemek yedirmek ve herkese selâm vermektir" diye cevap buyurdu. Günâhlara kefaret olan ve derece yükselten amellerin ne olduğu sorulduğunda: "Yemek yedirmek ve halk uykuda iken namaz kılmaktır." buyurdu. Hacc'ın kâbul edilmesine sebep olan ibâdetlerin ne olduğu hakkındaki bir soruya ise: "Yemek yedirmek ve tatli dil" diye cevap buyurdu. Hz. Enes İbn-i Mâlik (r.a.): "Misafirin girmediği eve melek de girmez." buyurur. Yemek verenin fakirleri unutmaması hatta onlara daha öncelik tanıması, yakınlarınıda ihmâl etmemesi ve akrâbalık bağlarına zarar vermemesi gerekir. Yemek verenin dost ve tanıdıkları arasında gönül kırıcı bir ayrım yapması küskünlüğe yol acar. Bunlar yanında yemek verenin verdiği yemeği öğünme ve böbürlenme aracı olarak kullanmaması, onu dostlarının kalbini hoşnut etme vesilesi, mü'minleri sevindirme ve Peygamberimizin (s.a.v.)'in sünnetine uyma vesilesi bilmesi gerekir. İyilik, ancak güleryüz, tatlı söz ve geleni iyi karşılamak ile tamamlanır. (İmam Gazali, Kalplerin Keşfi, s.108)
IŞİD'le bağlantılı bir grup Avustralyalı kadın ve çocuk, Suriye'deki bir gözaltı kampında yıllar geçirdikten sonra dün akşam Avustralya'ya geri döndü. Kadınlardan üçü, varışlarının hemen ardından gözaltına alındı. Şimdi yetkililer, gruptaki çocukların refahını ve topluma yeniden entegrasyonunu sağlamaya odaklandıklarını söylüyor.
Mans sarunbiedrs ir Juris Žagars, Dailes teātra direktors.Aktieris, kurš pēdējo gadu laikā ir filmējies Netflix seriālā “In from the Cold” un Paramount seriālā “The Agency” (producents Džordžs Klūnijs, galvenajās lomās Maikls Fasbenders un Ričards Gīrs).Un īpašnieks Žagarkalnam, kas ir Cēsīs.Runājām par Žagara drosmi pieņemt nepopulārus lēmumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu rezultātus, par kuriem viņš ir atbildīgs, bet kas 80% gadījumu kādam nepatīk.Viņš stāstīja par savu pieeju, lai nav bail, ka no sava atbildīgā amata un sirdsdarba var tikt atlaists jebkurā brīdī (tā savulaik notika ar brāli, operas direktoru). Un kāpēc Juris to redz kā izaugsmes iespēju dzīvē, kas dod enerģiju, nevis kā trauksmes avotu.Daudzpusīga saruna.Par fiziskās formas uzturēšanu un darbaspējām dzīves garumā.Par brāļa, Andreja Žagara, pieredzi, vadot operu, kas Jurim tagad noder vadot teātri.Par kļūdainiem lēmumiem, komandu, bailēm un brīvību darbā un ārpus tā, kas ir daļa no interesantas un piepildītas dzīves.Par atziņām, kas radušās, nokļūstot neparastās situācijās.Ar profesionāļa ieteikumiem, kā savaldīt savu satraukumu atbildīgos brīžos.Un vēl daudz ko citu.Cilvēkjauda rīko 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas atradīsi 262. intervijas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00:00 Ievads0:02:33 “Man patīk strādāt”0:05:18 Ko iemācījās no brāļa Andreja Žagara, kas šobrīd noder darbā0:12:03 Brīvības sajūta, jo vari tikt atlaists0:15:32 Darba stundas un dzīve pēc darba0:18:18 Pirmie nepopulārie lēmumi0:22:06 Lielākās kļūdas ar cilvēku pārvērtēšanu0:31:02 Brīvība kļūdīties ir svarīgāka par perfekcionismu0:32:27 Informācija par Jaudas piedzīvojumu0:33:25 Kā radīt apstākļus, lai cilvēki atļaujas tev izteikt kritiku0:42:52 Sports un sevis uzturēšana formā0:46:14 Ārzemju sieva un dzīve starp 2 valstīm0:53:03 Draugi un vienaudži, kurus atrast vecumā 60+0:57:35 Par brāļa Andreja pieeju dzīvei un viņa zaudēšanu1:17:06 90-tie gadi, bēgot ar bandītiem Tulas mežos, un naudu, kas iešūta kaklasaitē1:19:35 Žagarkalns ir bērnības sapnis no 10 gadu vecuma un ko tas maksā1:24:37 Apmācība kā biznesa neizmantotā niša1:26:06 Kad krīti vai kļūdies, tad "tūlīt augšā, tūlīt lejā, vēl ātrāk"1:30:30 Filmēšanās ārzemēs, darbs un piedzīvojumi, kas ar to saistīti1:37:18 Paņēmieni, kā pārvarēt uztraukumu1:39:19 Power-Up SPACE studija1:44:54 Pārliecība bez sagatavošanas nestrādā, treniņš ir vienīgā recepte1:47:54 Par Dailes teātra repertuāru1:51:35 Humors kā seksīga īpašība1:58:03 Komēdija, traģēdija un finansiālā realitāte2:12:13 Nekas dzīvē nav garan
Türkçe rock müziğin köklü gruplarından Bulutsuzluk Özlemi'nin 40 yıllık tarihi, Yaşamaya Mecbursun! belgeseliyle izleyiciyle buluşuyor. Film festivalindeki prömiyerin ardından belgesel, bu hafta sonu Kadıköy ve Atlas Sineması'nın ardından Ankara, Mersin ve Adana'da gösterilecek. Bu 1 Mayıs akşamı Açık Dergi'de Nejat Yavaşaoğulları ile yönetmen Caner Kaya ve yapımcı Aslı Filiz ile bir araya geliyoruz.
Eine schöne Zeit erlebte Elia, zurückgezogen, ruhig, von Gott versorgt, von Menschen umgeben. Ein Leben in Gemeinschaft und Gesprächen, Fürsorge und Freundlichkeit Gottes. Es ist schön in Zarpath. Bevor sie beten konnten: “Unser täglich Brot gibt uns heute,” waren schon Kad und Krug gefüllt. Diese schöne Zeit dürfen Elia, die Witwe und ihr Sohn erleben. […]
Maija sākumā sola siltu laiku, bet par salnām aizmirst nevajadzētu. Kādus augus stādīt, bet kurus vēl atstāt piesegtus? Par to un citiem maija dārza darbiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Maijs tradicionāli sākas ar Stādu parādi Siguldā un arī šis gads nav izņēmums. Piedalīsies vairāk nekā 300 audzētāju un arī amatnieki. Bet runājot par darbiem dārzā, Maruta Kaminska atgādina, ka lielākā daļa dārzu ir sausi un augi, kas cietuši pēc sala, ir rūpīgi jālaista. Ir jāsāk arī mēslot, bet vispirms ir jāpadzirda, jo sausus un nomocītus augus nevar mēslot. Kad paliks siltāks, augsnē būs jāierušina preparāti, kas veicinātu augu izturību. Vija Rožkalne atgādina, ka vajag rušināt augsni zem augiem kokiem, jo tā visas kaitēkļu oliņas izvelk ārā un saules stari tās piebeidz. Rušinot var iestrādāt mēslojumu. Dārzkopji arī iesaka zemi ap augiem mulčēt, turklāt var ne tikai iegādāties jau gatavo veikalā, bet pašam sagatavot - mulčēt visus sīkos zariņus. Tikai jāatceras, ja ap augiem veido mulčas uzbērumu, tā ir mākslīga vide un augsnes pašregulācija vairs nedarbosies.
Da li predsednik Vučić zove turističke agencije i Booking apartmane u Grčkoj kako bi tempirao datum izbora? Dok čekamo odgovor, analiziramo novi EES sistem na granicama EU gde građani Srbije ponosno i besplatno rade posao carinika. Saznajte i kako bi izgledao TV duel Sandra Gozija i Aleksandra Vučića da su se, umesto na N1, dogovorili da dođu u naš podkast - i šta bi Gozi rekao na Nenadove raspadnute slušalice. Bavimo se i Šapićevim "novim srpskim mostom" i tajnim spomenikom na Terazijama (da li je Draža ili Šapić sa vaterpolo kapicom?), a ulazimo i u mračne dubine Skupštine gde Ana Brnabić autuje poslanike, Milenko Jovanov dominira gadostima, a Nikola Selaković opoziciji nudi Generalštab na potezanje. Za kraj, otkrivamo ekskluzivu Dragana J. Vučićevića: zašto ne smete da navijate za Barselonu i kakve veze Mesi ima sa nezavisnim Kosovom. Gledajte nas dok smo još jeftini!
Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down and reply to a listener's email about “What's next” when you come out of the fog. Later we get into Bi-cho-bi by Orion….what's up with the derpy tiger? Is that from KPop Demon Hunters?---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportWatch our Youtube VideosWrite us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister. After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies. He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015. He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference. In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives. Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.
Türk medyasının “kara kutularından” biri olarak anılan Lütfiye Pekcan, Kurtlar Sofrasında Kadınlar programında Göksel Göksu'ya TRT'den özel televizyonlara uzanan gazetecilik yolculuğunu ve medya dünyasındaki büyük dönüşümü anlatıyor. Muhabirlikten yöneticiliğe, televizyon programcılığından yazarlığa uzanan kariyerinde Pekcan; hem sahada hem haber merkezlerinde hem de ekran önünde yaşadığı deneyimleri paylaşıyor. Bu bölümde kadın gazetecilerin sektördeki görünmeyen mücadelesi, ana akım medyanın çöküşü, haber etiğinde yaşanan erozyon, liyakat sorunu, reyting baskısı ve dijital medyanın yarattığı yeni riskler detaylı şekilde ele alınıyor. Lütfiye Pekcan ayrıca Kosova Savaşı'ndan büyük dava süreçlerine, canlı yayın krizlerinden editöryal baskılara kadar birçok kritik döneme dair tanıklıklarını aktarıyor. Türkiye medyasının son 40 yıllık değişimine içeriden bir bakış sunan bu söyleşi, gazeteciliğin bugünü, krizi ve geleceğini anlamak isteyenler için önemli bir kayıt niteliği taşıyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
Garajās Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu, sniegu un stipru vēju. Beidzot ieradās arī pagājušajā nedēļā apspriestais cīruļputenis. Bija gan cīruļputenis, gan daļā Vidzemes izveidojusies sniega sega, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10–12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu, tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē. Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš uz daudzām dienām, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā, turklāt – ja pie mums, piemēram, dzērvēm šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat vēl maijā tās bieži brien pa sniegu, bet dzēvju populācija turpina pieaugt un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan pie viņiem, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieeajmās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju un ir sanākuši interesanti secinājumi. Protams, tas, ka tuvējie migranti, kas ziemo relatīvi tuvu Baltijai, siltāku ziemu un pavasaru dēļ atgriežas arvien agrāk, bet igauņu pētnieki ir secinājuši, ka dzērves arī ziemo arvien tuvāk. Piemēram, pagājušā gadsimta 60.–70. gados, dzērvju galvenās ziemotnes bija Ziemeļāfrikā, visvairāk Marokā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tās sāka ziemot Spānijā, bet pēdējos 15–20 gadu laikā dzērves ziemo Francijā un Vācijā. Tām ir vienkāršāk atgriezties, ja pavasaris sākas agrāk, nav vairs tik tālu jālido. Vienlaikus pētnieki atklājuši, ka pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies dzērvju mazuļu mirstība un tas savukārt kaut kā nelīmējas kopā ar stabili pieaugošo populāciju. Izrādās, ka dzērvju skaits Eiropā ir tuvu maksimālajām iespēju robežām. Daļai dzērvju vairs nepietiek vietas tām vislabāk piemērotajās dzīvotnēs, tādēļ tās sāk ligzdot tur, kur mazuļu izaudzināšana ir izaicinošāka. Apkārtnē ir mazāk barības vai vairāk plēsēju. Ja 80tajos gados Igaunijā 96–97 procentu mazuļu izdzīvoja, tad šobrīd tie ir tikai ap 60 procentiem, turklāt daļa no izdzīvojušajiem ir vājākā stāvoklī un palielinās risks, ka tie pēc tam iet bojā migrācijā vai ziemošanas vietās. Tāpat pētnieki secinājuši, ka dzērvju populācija ir augusi ne tikai skaitā, bet izpletusies teritoriāli, piemēram, tās sākušas ligzdot Vācijas dienvidos un Ungāriju, kur agrāk to nedarīja. No 1. aprīļa, lai sargātu mazo zīriņu ligzdošanas vietas, cilvēkiem ir slēgtas trīs upju grīvas, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde. Tās visas ir Ventspils novadā. Zināmākā ir Irbe, vēl arī divas mazākas – Ķikans un Lūžņa. No 1. aprīļa līdz 1. augustam cilvēkiem liegts pastaigāties vai veikt jebkādas citas darbības šo upju grīvās un ieteicams arī nekur tuvumā nepastaigāties ar suņiem bez pavadas. Tur arī dabā izvietotas informatīvas zīmes tā, ka nejauši ieklīst šajās zonas nevar, par to nevajag satraukties. Zīriņi un tārtiņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs, izveidojot mazu bedrīti. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi. Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Vēl jāpiemin, ka no 1. maija tādi paši ierobežojumi būs pie Gaujas ietekas RĪgas līcī, tur pie Carnikavas, kas gan ir cilvēku ļoti iecienīta pastaigu vieta. Mazie zīriņi Vidzemes pusē ligzdošanu sāk mazliet vēlāk, tādēļ ierobežojumi ir no 1. maija. Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, brīvdienās redzēti kārtējie dzērvju bari lidināmies un sasaucamies debesīs, bet vēl pavasarī notiek viena cita migrācija. Cilvēki – tādi, kas pamatā dzīvo pilsētās un kuriem ir mazdārziņi, sāk arvien biežāk uz tiem doties, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai. Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc tikāmies ar vienu dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties un vispār, pagājušajā nedēļā, kad es tur ciemojos, tur aktivitāte tiešām augsta – cilvēki zāģē, grābj, cērt, rok. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus. Pavasaris vēl vēss un šur tur pat ar cīruļputeni, tā, ka lielie dārza darbi darbi vēl priekšā. Nākamnedēļ es sarunāšos ar ainavu arhitekti, turklāt tādu, kas labi pārzina šīs profesijas vēsturi. Pat ne profesijas, bet ainavu arhitektūras vēsturi, kad varbūt pat apzināti to nesauca par ainavu iekārtošanu. Ar Ilzi Locāni no Turaidas muzejrezervāta runājām, jo lai nu kas, bet ainava – gan dabiska, gan cilvēku veidota – Turaidas pusē ir neatņemama un ļoti spilgta visa kompleksa sastāvdaļa.
Gözlerinizi kapatın ve 2005 yılına, o meşhur çevirmeli ağ cızırtılarının evlerimizde yankılandığı döneme gidin. Evdeki o devasa tüplü monitörün karşısında, "Kredi kartı numaramı internete yazdım, eve kargoyla dijital fotoğraf makinesi gelecek" diyen bir arkadaşınıza uzaylı görmüş gibi baktığınız o günleri hatırlıyor musunuz? "İnternete kart mı yazılır, ya parayı çekerlerse, kesin dolandırılacaksın!" korkusunun zirve yaptığı o yıllardan, bugün 65 yaşındaki annemizin TikTok canlı yayınında yüz tanıma sistemiyle saniyeler içinde kedi maması sipariş ettiği 2026 yılına nasıl geldik? Türkiye'de Dijital Pazarlama podcastinin bu heyecan verici yeni bölümünde, e-ticaretin arka kapısından içeri giriyor ve dijital kasaların fişlerini tek tek inceliyoruz. İnterneti kimler çökertiyor? Cüzdanın gerçek sahibi 20 yılda nasıl el değiştirdi?Türkiye'nin e-ticaret serüveni aslında toplumumuzun geçirdiği değişimi anlatan muazzam bir sosyolojik dizi gibidir. 2000 ile 2010 yılları arasına, e-ticaretin o ilk emekleme dönemine baktığımızda sepetin mutlak hakiminin 25-35 yaş arası, teknolojiye meraklı ve "cesur" erkekler olduğunu görüyoruz. Cesur diyoruz çünkü 3D Secure gibi güvenlik altyapılarının olmadığı o yıllarda internetten alışveriş yapmak, gece yarısı ıssız bir sokakta yürümeye benziyordu. İnsanlar korkuyordu. O dönemin sepetlerinde sadece MP3 çalarlar, flash bellekler ve bilgisayar donanımları vardı. Kadınların e-ticaretteki payı ise yüzde yirmilerde sürünüyordu. "Denenmeden internetten ayakkabı mı alınır, ya ayağıma olmazsa?" cümlesinin değişmez bir kural olduğu, tamamen elektroniğin ve mantığın domine ettiği o yıllar artık çok geride kaldı.2010 yılından sonra cebimize giren dokunmatik akıllı telefonlar, hızlanan mobil internet altyapıları ve bankaların oturttuğu ödeme güvenlik sistemleriyle oyunun kuralları bir gecede tamamen değişti. O teknoloji sevdalısı erkekler e-ticaret tahtından indirildi ve yerini mutlak bir güçle kadınlara bıraktı! Trendyol, Morhipo gibi moda platformlarının hızlı yükselişiyle birlikte, o kargo poşetleriyle büyük bir aşk yaşamaya başladık. Duygu, moda ve hız e-ticaretin yeni adı oldu. Mobil alışverişin yüzde altmışından fazlasını kadınların yaptığı bu on yıllık dönemde karar verici mekanizma tamamen kadının eline geçerken, erkekler genellikle sadece kadınların seçtiği ürünlerin kredi kartı şifresini giren kişi konumuna geriledi.Ve geldik 2020 yılındaki o malum pandemi kırılmasına ve sonrasına, yani tam olarak günümüze. Şu an Türkiye e-ticaret pazarında öyle bir noktadayız ki, pazarlamacıların bildiği tüm eski ezberler ve hedef kitle kuralları çöpe gitmiş durumda. Bugün dijital sepeti iki yeni ana grup devraldı. Bir yanda Z kuşağı var; onlar Google'da uzun uzun ürün aramak yerine TikTok'ta kaydırırken bir fenomenin ayağında gördüğü ayakkabıyı videodan bile çıkmadan, tamamen dürtüsel bir şekilde saniyeler içinde satın alan o hızlı nesil. Diğer yanda ise e-ticaret sektörünün asıl büyük şoku: Gümüş Sörfçüler! Yani 65 yaş ve üzeri kitlemiz. Evet, şu an Türkiye'de e-ticaretin en hızlı büyüyen demografik grubu gençler değil, annelerimiz, babalarımız ve teyzelerimiz. Pandemi döneminde mecburen dijitalleşen bu kitle, internetten sipariş vermenin o eşsiz kolaylığını keşfetti. Artık uygulamalardan damacana su söyleyen, deterjan stoklayan, pazar arabasını dijitale taşıyan devasa bir kitle var.Pazarlamacılar ve marka yöneticileri olarak buradan çıkarmamız gereken çok net bir ders var: Hedef kitlenizi artık kalıplaşmış yaş sınırlarıyla veya ezberlenmiş cinsiyet kodlarıyla yönetemezsiniz. 20 yıl önce sadece teknoloji meraklılarına bilgisayar parçası satan o internet, bugün herkesin her an cebinde taşıdığı devasa bir alışveriş merkezine dönüştü. Doğru içeriği üretir, doğru platformda yer alır ve o güveni sağlarsanız, 70 yaşındaki dedenize bile dijitalden dron satabileceğiniz yepyeni bir çağdayız.
Kurtlar Sofrasında Kadınlar programının bu bölümünde deneyimli haber spikeri Gülgûn Feyman, Türk televizyonculuğunun geçmişten günümüze dönüşümünü anlatıyor. TRT dönemindeki disiplinli yayıncılık anlayışını ve günümüz medya dünyasındaki değişimi karşılaştıran Feyman, haber kanallarının artık “haber değil, insan yarıştırdığı” eleştirisiyle dikkat çekiyor. Programda; spikerlik ve sunuculuk arasındaki farklar, ekran ciddiyeti, Türkçenin doğru kullanımı ve günümüz televizyon haberciliğinde yaşanan kalite kaybı ele alınıyor. Gülgûn Feyman'ın mesleki birikimi ve tecrübeleriyle aktardığı bu sohbet, hem medya sektöründe çalışanlar hem de izleyiciler için önemli dersler içeriyor. Haber sunumunun bir “şov” değil, ciddi bir sorumluluk olduğunun altını çizen Feyman; genç gazetecilere de “çok okuyun, araştırın ve Türkçeye sahip çıkın” önerisinde bulunuyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
Telefon nije duda varalica!
Kurtlar Sofrasında Kadınlar programının bu bölümünde Göksel Göksu'nun konuğu, Derin Yoksulluk Ağı'ndaki çalışmalarıyla tanınan Hacer Foggo oldu. Foggo, Türkiye'de derin yoksulluğun görünmeyen yüzünü, sahada karşılaştığı çarpıcı hikâyeler üzerinden anlatıyor. Foggo, özellikle çocukların eğitimden kopuşu, kadınların yaşadığı çok katmanlı yoksulluk ve sosyal devletin rolü üzerine önemli değerlendirmelerde bulunuyor. 2023 seçimlerinde Kemal Kılıçdaroğlu'nun davetiyle siyasete adım atan Foggo, bu sürecin kendisi için bir “hata” olduğunu ifade etti. Programda ayrıca, derin yoksulluğun Türkiye'de ulaştığı boyut, çocuk işçiliği ve okul terkleri, kentsel dönüşümün yoksulluk üzerindeki etkisi (Sulukule örneği), siyaset ve sosyal politika ilişkisi, umut, dayanışma ve hak temelli mücadele gibi başlıklar ele alınıyor. Foggo'nun sahadan aktardığı gerçek hikâyeler, Türkiye'de yoksulluğun sadece ekonomik değil, aynı zamanda sosyal ve yapısal bir sorun olduğunu bir kez daha ortaya koyuyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
Menopoz 2 00:08 Menopoz Serisine Devam 01:00 Yaşlanma, Kimlik Ve Elder Olmak 05:01 Changes Everything Kitabı 06:10 Perimenopoz Ve Menopoz Nedir? 09:02 Kadınlar Menopoz Hakkında Ne Bilmek İsterdi? 17:01 Menopozu Beklerken: Semptomlar 22:06 Perimenopozda Olduğunu Nasıl Anlarsın? 27:10 Erken Menopoz 28:30 Hormonlar Ve Östrojenin Rolü 33:50 Hormon Tedavisi Ve “Doğal” Yanılgısı 41:15 Beş Aşamalı Meditasyon Bu bölümde Zeynep Aksoy, menopoz serisini sürdürerek yaşlanma, kimlik değişimi ve “elder” olma fikri üzerinden menopozu daha geniş bir çerçevede ele alıyor. Nikki Bezant'ın Changes Everything kitabından yola çıkarak perimenopoz ve menopozun ne olduğunu, kadınların bu süreçte en çok neyi bilmek istediklerini ve beden-zihin üzerinde ortaya çıkabilen çok çeşitli semptomları anlatıyor. Ayrıca hormonların, özellikle östrojenin, bedenin pek çok sistemindeki rolünü vurgulayarak hormon tedavisi etrafındaki “doğal mı, değil mi?” tartışmasını sorguluyor. Bölümün son kısmında ise dış otoritelere körü körüne teslim olmak yerine içsel farkındalığı, sezgiyi ve bedensel duyumu güçlendirmenin önemine değinerek dinleyicileri nefes temelli bir meditasyon pratiğine davet ediyor. Zeynep Aksoy, saygın bir yoga eğitmeni ve Reset platformunun kurucusudur. Web sitesi üzerinden canlı ve kayıttan izlenebilen dersler, üyelik programları ve profesyonel eğitimler sunmaktadır. Online Stüdyo üyeliği ile günlük çevrim içi derslere, geniş bir arşive ve topluluk desteğine erişim imkânı sağlar. Ayrıca Zeynep, katılımcıların hareket, anatomi ve farkındalık konularında bilgilerini derinleştirmelerine yardımcı olmak için yenilikçi Fasyal Yoga Uzmanlık Programı'nı yürütmektedir. Daha fazla bilgi almak ve sertifikalı eğitimlere katılmak için: www.zeynepaksoyreset.com
#istanbulfilmfestivali
Elektronik müziğin dünyadaki en özgün ve kurucu figürlerinden biri, çağdaş kompozisyon ve modern cazın ufkunu genişleten besteci, yapımcı, yazar ve müzik düşünürü İlhan Mimaroğlu, doğumunun 100. yılında Kadıköy Belediyesi ve Yeldeğirmeni Sanat iş birliğiyle düzenlenen iki günlük özel bir programla anılıyor. 11 ve 12 Nisan tarihlerinde gerçekleşecek etkinlik, Mimaroğlu'nun çok katmanlı sanat mirasını konserler, sunumlar, film gösterimi ve tiyatral okumalar eşliğinde ele alıyor; sanatçının eserlerini, düşüncelerini ve tanıklıklarını günümüzle buluşturuyor.
U ovoj epizodi podkasta gošća je evropska ,svetska i olimpijska šampionka u streljaštvu Zorana Arunović, jedna od najuspešnijih srpskih sportistkinja, koja nas vodi kroz iskren i duboko ličan osvrt na svoju karijeru.Govori o trenucima najvećih uspeha, ali i o onim najtežim – kada se javlja dilema da li nastaviti dalje ili odustati. Otkriva kako se nosila sa emocijama nakon poraza i šta ju je u tim trenucima zadržalo na putu vrhunskog sporta.Poseban akcenat stavlja na odnos i dugogodišnju saradnju sa sestrom, kao i na značaj sistema podrške – porodice, tima i rada sa sportskim psihologom. Kroz konkretne primere deli kako izgleda mentalna priprema pred nastup, koje tehnike koristi da bi postigla stanje smirenosti i vrhunske koncentracije, i koliko je fokus presudan u sportovima gde nijanse odlučuju.Otvoreno govori i o svom olimpijskom snu koji je jurila kroz četiri olimpijska ciklusa, kao i o lekcijama koje su je oblikovale tokom tog puta.Na iskren, duhovit i autentičan način deli priče o svojim najsrećnijim trenucima, ali i o onim koje je prolazila u tišini, daleko od očiju javnosti. Ova epizoda donosi i važnu poruku o izgradnji identiteta van sporta, kao i njenoj želji da u budućnosti doprinese stvaranju sigurnog i podsticajnog okruženja za nove generacije sportista.00:00:00 Uvod00:04:30 Sportisti za sportiste - OI u Milanu00:14:30 Druga stana OI00:19:00 Telefon samo za trenera00:26:10 Rad sa psihologom00:31:00 Psiholog - tabu tema00:36:40 Borba sa samim sobom00:41:40 Kad ne ide kako sam zamislila...00:44:40 Mentalne pripreme00:49:30 Sestra kao trener00:57:40 Emocije poraza01:04:00 Pucam za medalju na OI01:09:50 Kad ti se svet sruši01:18:05 Post OI depresija - Motivacija01:26:30 Komunikacija sa trenerom 01:30:00 Trema01:37:10 Da li medalje vrede?01:42:50 Ko je Zorana?01:44:30 SGO01:53:05 Šta ti je sport doneo?01:56:30 Poruka sportistimaPratite nas na društvenim mrežama!Instagramhttps://www.instagram.com/mindset_tina_krajisnik/https://www.instagram.com/jaomile_podcast/Facebook https://www.facebook.com/JAOMILEPODCASTTikTokhttps://www.tiktok.com/@jaomile_podcastTwitter https://twitter.com/mileilicGost: Zorana ArunovićDatum: 28. mart 2026. Autor i domaćin: Tina KrajišnikLokacija: Studio Long MileProdukcija: Jao Mile#tinakrajisnik #zoranaarunovic #mindset #crvenazvezda #kkpartizan #NikolaJovic #nba #nikolajokic #abaliga #jokic #bogdanovic #euroleague #doncic #nikolatopic #micic
Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down with KJ's friend Saki and talk about growing up in the Midwest as a Japanese American!Show Notes & Corrections:This isn't episode 180Saki isn't our first non-adoptee guestThe audio is really low quality and all over the place—sorry about that!---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportWatch our Youtube VideosWrite us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister. After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies. He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015. He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference. In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives. Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.
Kurtlar Sofrasında Kadınlar'ın bu bölümünde hukukçu Elçin Özge Şimşek Çağlayan, Göksel Göksu'nun sorularını yanıtlıyor. Elçin Özge Şimşek Çağlayan, Ankara Barosu Başkanlığına adaylığını ve kadınların hukuk ile toplumsal alanda karşılaştığı zorlukları anlatıyor. Basın özgürlüğü ve ifade hakları üzerine değerlendirmelerde bulunan Çağlayan, “Eşitlik yarının değil, bugünün meselesidir” mottosuyla hukuk dünyasındaki “kurtlar sofrası” zihniyetini dönüştürmeyi hedefliyor. Kadın kimliği, mesleki mücadele ve soyadı sorununu da tartışıyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
Deniz Türkali, Kurtlar Sofrasında Kadınlar programında Göksel Göksu'nun konuğu oluyor ve hayatına, sanatına ve politik duruşuna dair çarpıcı açıklamalarda bulunuyor. Oyunculuk, yazarlık ve aktivizm kimliğiyle Türkiye'nin yakın tarihine tanıklık eden Türkali; babası Vedat Türkali ile ilişkisini, Atıf Yılmaz ile 32 yıllık birlikteliğini ve sanat-siyaset ilişkisini samimi bir dille anlatıyor. Programda ayrıca Türkiye'de sanatın geçirdiği dönüşüm, otosansür, gençlerin politik duruşu ve umudun sanattaki yeri de masaya yatırılıyor. Feminizm, özgürlük, aile yapısı ve bireysel kimlik üzerine de konuşan Türkali, “mücadele bir yaşam biçimidir” diyerek izleyiciye güçlü bir perspektif sunuyor. Programda genç bir hayranıyla da buluşan Türkali, kuşaklar arası bağın ve sanatın birleştirici gücünün altını çiziyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
„Basketnews.lt podkaste“ Karolis Tiškevičius, Lukas Malinauskas ir Tomas Purlys klegėjo apie istorinį „Ryto“ pasiekimą ir tariamą žalgiriečio Moses Wrighto sutartį su „Barcelona“. Kauniečiai ginklų čia dar nesudėjo. Tinklalaidės partneriai: Telia internetas. Kad ir kokio interneto ieškotum – viską rasi Telia. 5G nešiojamas namų internetas su dovana (planšete ar kamera): https://bit.ly/4bSk5mX. Arba šviesolaidis su nuolaida iki -40 %: https://bit.ly/4bDSTqX Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. Atsirado papildomų išlaidų? Vartojimo paskola - vienam ar keliems poreikiams. Pildyk paraišką internetu ir sužinok kiek gali pasiskolinti: https://inbank.lt/paskola/paskola-vartojimo Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Bilietai į BN LIVE su Arnu Butkevičiumi: https://tickets.paysera.com/lt/event/basketnews-live-su-arnu-butkeviciumi Temos: Kur mana kampiuteria ir kauniečio padėka (0:00); Pagaliau: „Rytas“ ir vėl ten! (2:00); „Ryto“ jaunimėlio ramstis, Dirkas Masiulis ir pašėlęs Bruhnke (7:10); Rekordinis Masiulis: „Laimėsim ir be Hardingo“ (10:58); Lukošiaus žvaigždutė, Speedy ir Marčelos konkurencija (12:40); Pusseptinto žaidėjo, Spartos režimas ir prastas „Galatasaray“ (14:54); Vokietis Lukošius (20:02); „Basketnews“ ir fanų dėmesys „Rytui“ (23:55); Būsimi „Ryto“ naujokai ir pinigai už pergales BCL (27:15); Žibėnas saugus, bet darbas nebaigtas (30:44); Stambului šitos rungtynės nusispjaut (33:53); Būsimas „Ryto“ varžovas ir garsūs vardai (36:28); AEK seneliai: pamirštas Kuzminskas ir Luko pabaiga (45:38); Prasta lietuvių situacija Europoje: kas geriausi? (53:23); Mintys nukėlė į „Ryto“ šlovę (54:42); Dvi pergalės nuo finalo ketverto (57:40); Eurolyga: „Partizan“ dovana „Žalgiriui“ ir Šaro kaltė (58:30); Likęs „Žalgirio“ kelias (1:00:19); Tai ar „Barcelona“ nusipirko Wright'ą? (1:01:29); Eurolygos biudžetų sprogimas: „Žalgiris“ juda kietai (1:06:45); Kokiu būdu „Rytą“ apgavo Wiley? (1:10:40); „Žalgiris“-„Real“: ką nuojauta „kižda“ Purliui? (1:23:06); Malinauskas ir Tiškevičius paskui „Žalgirį“ į Stambulą (1:25:48); Kauno garbės pilietis Šaras (1:27:28).
Kurtlar Sofrasında Kadınlar'ın bu bölümünde Tijen Mergen, kariyerindeki kırılma noktalarını, Ergenekon Davası sürecinde yaşadıklarını ve sıfırdan yeniden nasıl ayağa kalktığını anlatıyor. Göksel Göksu'nun sorularını yanıtlayan Mergen; liderlik, kriz yönetimi, iş hayatında mutluluk ve kadınların iş dünyasındaki mücadelesine dair çarpıcı değerlendirmelerde bulunuyor. Yeni kitabı Yedi Kere Düş Sekiz Kere Kalk üzerinden hayat deneyimlerini paylaşan Mergen, “Her kriz bir fırsattır” diyerek yeniden başlama cesaretinin altını çiziyor. İş dünyasında tükenmişlik sendromu, mutluluk-başarı ilişkisi ve liderlik anlayışı üzerine dikkat çeken öneriler sunuyor. Ayrıca Çağdaş Yaşamı Destekleme Derneği ve “Baba Beni Okula Gönder” projesi üzerinden kız çocuklarının eğitimi için yürütülen çalışmalar da bu samimi söyleşide ele alınıyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
U ovoj epizodi podkasta Mindset sa Tinom Krajišnik gošća je proslavljena srpska košarkašica Sonja Vasić – jedna od najuspešnijih igračica svoje generacije i sportistkinja koja je kroz karijeru pokazala izuzetnu snagu i liderstvo.Sonja govori o tome koliko nas profesionalni sport oblikuje – ne samo kao sportiste, već i kao ljude. Kroz lične primere otkriva koje je najvažnije životne lekcije naučila kroz košarku i kako ju je ovaj sport formirao kao lidera, spremnog da preuzme odgovornost u najtežim trenucima.U razgovoru se osvrće na izazovne periode svoje karijere, uključujući povratak na svetski košarkaški vrh nakon operacija, u trenucima kada su joj prognoze bile da bi možda morala da završi karijeru. Upravo ta iskustva, kako kaže, donela su joj veliku zahvalnost i duboko razumevanje onoga što sport može da pruži.Sonja govori i o trenerima koji su najviše uticali na njen razvoj i sazrevanje, kao i o značaju rada sa sportskim psihologom u različitim fazama karijere – posebno u trenucima pritiska, povreda i velikih očekivanja.Poseban deo razgovora posvećen je mladim devojčicama i pitanju zašto je baš košarka sport koji može da oblikuje karakter, samopouzdanje i osećaj pripadnosti timu. Iz današnje perspektive roditelja, Sonja deli i svoj pogled na profesionalni sport i razvoj mladih sportista.U epizodi govorimo i o njenom povratku u seniorsku reprezentaciju Srbije i uspesima koji su usledili, ali i o tome kako se pripremila za tranziciju nakon završetka igračke karijere. Danas svoju misiju vidi u tome da ostane deo sporta kroz rad i angažovanje u sportskim institucijama poput FIBA i Olimpijskog Komiteta Srbije.Ovo je razgovor o upornosti, liderstvu, mentalnoj snazi i o tome kako sport može da oblikuje čitav životni put.00:00:00 Uvod00:02:00 Kako si? :)00:08:00 Uloga liderke00:19:50 Mentalni izazovi00:25:00 Perspektive gledanja na profesionalni sport00:28:38 Šta si kao mala sanjala?00:32:15 Devojčice treba da se bave sportom00:38:24 Gde je mera ili kako održati balans?00:45:30 Povratak posle povreda00:59:40 Najizazovniji momenat u karijeri01:09:20 Emotivni roler-koster01:17:00 Pomoć mentora01:25:00 Kad si osvestila da je kraj?01:33:10 FIBA Time out i Komisija igračaPratite nas na društvenim mrežama!Instagramhttps://www.instagram.com/jaomile_podcast/Facebook https://www.facebook.com/JAOMILEPODCASTTikTokhttps://www.tiktok.com/@jaomile_podcastTwitter https://twitter.com/mileilicGost: Sonja VasićDatum: 14. mart 2025. Autor i domaćin: Tina KrajišnikLokacija: Studio Long MileProdukcija: Jao Mile#jaomilepodcast #sonjavasic #crvenazvezda #kkpartizan #NikolaJovic #nba #nikolajokic #abaliga #jokic #bogdanovic #euroleague #doncic #nikolatopic #micic
00:00 Giriş 01:28 Din ve bilim çatışır mı?10:14 Kadın erkeğin kaburga kemiğinden mi yaratıldı?19:03 Hz. Adem'in çocukları birbiriyle evlendi mi?
Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys reflect on the importance of 삼일졀 ("Samiljeol" or the March 1st Movement) and what it means to be courageous in the small things—even while a lot of big things are going on.---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportWatch our Youtube VideosWrite us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister. After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies. He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015. He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference. In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives. Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.
CHP Diyarbakır Milletvekili Türkan Elçi, Kurtlar Sofrasında Kadınlar programında Göksel Göksu'nun sorularını yanıtlıyor. Türkan Elçi, eşi Tahir Elçi'nin öldürüldüğü günü ilk kez tüm detaylarıyla anlatıyor. Röportajda ayrıca Türkan Elçi'nin siyasete girme kararı, CHP'den milletvekili olması, sosyal medyada maruz kaldığı linç kampanyaları ve TBMM'de faili meçhul cinayetlerle ilgili yürüttüğü mücadele de ele alınıyor. Türkiye'de insan hakları, demokrasi ve adalet tartışmaları açısından önemli bir tanıklık niteliği taşıyan bu özel söyleşide Türkan Elçi, hem kişisel hikayesini hem de Türkiye'nin yakın tarihine damga vuran bir cinayetin arka planını anlatıyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
İsrail, İran'ın enerji altyapısını hedef aldı; petrol depolarının vurulmasıyla başkent Tahran'da gökyüzü siyaha boyandı. Dünya Kadınlar Günü'nde kadınlar Türkiye'nin her yerinde talepleriyle sokaklara çıktı.Bu bölüm ON Dijital hakkında reklam içermektedir. ON Dijital, yeni müşterilere özel %2,99'dan başlayan faiz oranlarıyla 150.000 TL'ye kadar kredi ve 3 ay ertelemeli ödeme imkânı sunuyor. Ayrıntılı bilgiye buradan ulaşabilirsiniz.
Svi danas jure siguran državni ili korporativni posao, a naš današnji gost je u svakom trenutku karijere birao isključivo onaj posao o kom ne zna ništa - evo i zašto. U 359. epizodi Pojačala, Ivan je ugostio Vedrana Bajera, čoveka čija karijera zvuči kao pažljivo režiran film. Od buntovnog klinca iz Zagreba koji je maštao o pilotskoj kabini, preko prvih poslova u štampariji i građenja portala Moj Posao, do samog vrha svetske tehnološke scene. Vedran nas vodi na uzbudljivo putovanje kroz svojih 11 godina u kompaniji Google, rad u Singapuru i Švajcarskoj, pa sve do pozicije direktora Microsofta za Hrvatsku. Danas, kao General Manager u inovativnom AI startapu "Wonderful", on i dalje ne pristaje na rutinu. Ovo je epizoda o nezasitoj radoznalosti, hrabrosti da se napusti zona komfora i filozofiji da se uvek i svuda mora učiti od ljudi boljih od sebe. O čemu smo pričali: - Početak razgovora - Kad porastem biću - Fakultet i priprema - Priča o karateu - Iskustva sa faksa - Prvi posao nakon faksa - Ulazak u biznis - Rad u Google-u - Evolucija uloga - Život i rad u Singapuru - Život i rad u Švajcarskoj - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3OZuQuQ Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: FB: https://www.facebook.com/PojacaloRS/ IG: https://www.instagram.com/pojacalo.rs/ X: https://x.com/PojacaloRS LN: https://www.linkedin.com/company/pojacalo TikTok: https://www.tiktok.com/@pojacalo.rs
Kurtlar Sofrasında Kadınlar'ın bu bölümünde Göksel Göksu'nun konuğu Nur Betül Aras. Nur Betül Aras, Nakşibendi tarikatına bağlı muhafazakâr bir ailede başlayan hayatından laik feminist kimliğe uzanan dönüşümünü anlatıyor. 28 Şubat başörtüsü yasağı, aile ve cemaat baskısı, AKP dönemi toplumsal dönüşümü, kadınların kamusal alana çıkışı ve ekonomik özgürlük üzerine çarpıcı değerlendirmeler sunuyor. Muhafazakâr mahalle ile laik dünya arasında sıkışan kadınların hikâyesini anlatan bu bölüm, Türkiye'nin son 30 yılındaki toplumsal değişimi anlamak isteyenler için önemli bir tanıklık sunuyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
Navigating life with kids and dogs can be tricky- something we've talked about many times before on the show. And it can become even more complicated when one of the parties involved has some kind of special need. Neurodivergent kiddos or children with sensory processing disorders can find living with a dog- even a dog they love- to be especially challenging, and parents are often at a loss as to what to do. Enter Debbie Lucken, the founder of Kids Around Dogs, an organization dedicated to helping kids and dogs get along. Back in December, Debbie came on the podcast to talk about her work with KAD. This week she's back to talk more about helping those kids who are a little differently wired to still find joy in their pets. For show notes and more, please go to Your Family Dog.
Od Užica do nominacije za EMI nagradu: Saznajte kako je jedna Srpkinja "obukla" najveće svetske zvezde! U 358. epizodi podkasta Pojačalo, Ivan је ugostio Jovanu Gospavić, istaknutu srpsku kostimografkinju koja već više od decenije gradi izuzetno uspešnu karijeru u Londonu u svetskoj filmskoj i TV industriji. Razgovor prati njen nesvakidašnji razvojni put – od odrastanja u Užicu i prvih koraka u svetu umetnosti, preko studija na Fakultetu primenjenih umetnosti u Beogradu i praškoj akademiji DAMU, pa sve do selidbe u Veliku Britaniju. Jovana otvoreno deli svoja iskustva o probijanju na zahtevno inostrano tržište, počevši od specifičnog angažmana dizajniranja uniformi za Britansku mačevalačku asocijaciju, do rada na velikim istorijskim filmskim i televizijskim projektima poput filma Emma i serija Queen Charlotte: A Bridgerton Story i Mary & George, koje su joj donele i dve nominacije za prestižnu nagradu Emi. O čemu smo pričali: - Početak - Početak razgovora - Kad porastem biću - Priprema za fakultet - Studentski dani - Studiranje u Pragu - Iz Češke u London - Dizajn u mačevanju - Prvi veliki projekat - Rad na seriji The Third Day - Drugi zanimljivi projekti - Uticaj globalnih dešavanja - CGI i AI u filmskoj industriji - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4sfWXEl Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: FB: https://www.facebook.com/PojacaloRS/ IG: https://www.instagram.com/pojacalo.rs/ X: https://x.com/PojacaloRS LN: https://www.linkedin.com/company/pojacalo TikTok: https://www.tiktok.com/@pojacalo.rs
Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down and talk about code switching, the struggle to balance constantly learning with using what we know, and whether or not we're better off now than 5 years ago (from before we started the show).Later, we dig into Muzik Tiger's Cream Candy….our dentists aren't thrilled about it---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportWatch our Youtube VideosWrite us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister. After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies. He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015. He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference. In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives. Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.
“Kurtlar Sofrasında Kadınlar”ın bu bölümünde Göksel Göksu'nun konuğu, CHP 26. dönem milletvekili ve eski Kadın Kolları Genel Başkanı Aylin Nazlıaka. Nazlıaka halen Aile ve Sosyal Hizmetler Gölge Bakanı ve CHP Parti Meclisi Üyesi olarak görev yapıyor. Nazlıaka, siyasetin neden hâlâ “eril” bir alan olarak görüldüğünü, kadınların Meclis'te verdiği eşitlik mücadelesini ve kürsüye kendini kelepçelediği protestonun arka planını anlatıyor. Partiden ihraç edilme sürecinin yarattığı kırılmayı, CHP'ye dönüşünün anlamını ve bugün Türkiye'de kadınlar ile çocukların neden daha güvensiz hissettiğini değerlendiren Nazlıaka, “Bir kişi bile çok şeyi değiştirebilir” sözünün arkasındaki inancı anlatıyor. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices
© 2020-2026 Ivy Podcast Discovery LLC
