Podcasts about KAD

Kako izgleda put od beogradske sale do svetskog trona? U 335. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Sonjom Vasić o njenom životu, karijeri i vrednostima koje su je oblikovale. Ova epizoda predstavlja Sonju ne samo kao jednu od najuspešnijih srpskih košarkašica, već i kao izuzetno autentičnu i samosvesnu ličnost. Kroz opušten i iskren dijalog, Sonja govori o svom odrastanju u Beogradu, odnosu sa porodicom, prvim sportskim koracima, ulozi oca kao trenera i podršci sestre, kao i o izazovima s kojima se suočavala na putu od školske sale do vrha evropske i svetske košarke. Posebno je naglašena njena unutrašnja borba sa povredama, periodi sumnje i preispitivanja, ali i proces sazrevanja koji ju je, uprkos teškim trenucima, doveo do vrhunskih rezultata. Razgovor ide daleko izvan sportskih dostignuća i medalja, već otvara i teme porodičnog balansa, majčinstva, lične discipline, odnosa prema neuspesima i ponovnom građenju identiteta nakon završetka karijere. Epizoda nosi duh topline, iskrenosti i sirovih uvida u to šta znači biti lider, sportista i čovek, a slušaocima daje priliku da razumeju Sonju i kroz prizmu njene svakodnevnice, vrednosti i izbora koje je donosila daleko od reflektora i terena. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Sport i porodica - Kad porastem biću - Odlazak u inostranstvo - Prva sportska povreda - Život i rad u Rusiji - Promena uloga tokom godina - Klub vs reprezentacija - Nikad slobodnog vremena - Izvor motivacije - Iskustvo u ženskom NBA-u - Olimpijske igre - Olimpijada tokom kovida - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3VfNZbP Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Polonya'nın Rusya'yı hava sahasını ihlal etmekle suçlaması sonrası NATO olağanüstü toplandı. CHP, 53. "Millet İradesine Sahip Çıkıyor" mitingini Kadıköy'de düzenledi. Bu bölüm ON Dijital Bankacılık hakkında reklam içermektedir. ON Dijital ile rahat bankacılık yurt dışı para transferi yaparken de sizinle. Türkiye'de ilk kez VISA ile ücretsiz yurt dışı para transferi ON'da sizi bekliyor. Ayrıntılı bilgiye buradan ulaşabilirsiniz.

Ierakstot interneta meklētājā angļu vārdu „agility”, ko tulko kā veiklība, algoritms piedāvās neskaitāmu skaitu vingrinājumu, kas domāti cilvēka veiklības uzlabošanai. Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot mazāk par cilvēkiem, bet vairāk par suņiem un viņu veiklības treniņiem. Adžiliti ir sporta veids, kurā suns, klausot saimnieku, pārvar dažādus šķēršļus noteiktā trasē! Sunim tā ir kā spēle un rotaļa kopā ar saimnieku. Plašāk stāsta Natālija Sokolova, kura nodarbojas ar šo sporta veidu, un trenere, starptautiskās kategorijas tiesnese Lidija Beļajeva kopā ar šeltiju Varju. Pieredzē dalās Saiva Pekuse. Viņa ir četrus gadus veca Austrālijas ganu suņa saimniece. Kad suņa riešana sāka traucēt gan pašiem, gan kaimiņiem, kinologs ieteica suni aizvest uz adžiliti nodarbībām. Lidija Beļajeva iepazīstina ar adžiliti: ir vairāki šķēršļi, dažādas barjeras, bumbas, slaloms, kuras suņiem jāpārvar noteiktā secībā un mēs kā treneri suni vedam cauri trasei noteiktā secībā un pēc iespējas ātrāk. Kurš ātrāk pieveiks bez kļūdām, tas arī uzvar. Šajā veiklības sporta veidā notiek gan vietējās, gan starptautiskas sacensības, ir cilvēki, kuri vienkārši nāk treniņā un nekad nepiedalās sacensībās, vienkārši suņa veselībai, savai veselībai, jo cilvēkam tur arī ir diezgan daudz jāpaskrien. Adžiliti uzlabo cilvēka un suņa savstarpējo kontaktu, jo suns skrien bez pavadas, bez siksnas lielā ātrumā un klausās. "Suņiem patīk skriet. Sākumā var motivēt ar kārumiņu vai mantiņu, kas nu kuram patīk. Pēc tam viņam vienkārši patīk pats process, patīk skriet, patīk piedalīties, kopā ar savu saimnieku kaut ko padarīt. Tad vairāk nevajag ne ar ko motivēt. Viņš atnāk uz laukuma un ir tik motivēts kaut ko darīt, ka tik skrien," stāsta Lidija Beļajeva. Ne visu šķirņu suņi var trenēties, lai piedalītos sacensībās, bet savam priekam piedalīties noteikti var daudzi. "Adžiliti ir kolosāla brīnumtabletīte, kā risināt suņu uzvedības problēmas, bet treniņiem nav jābūt septiņas reizes nedēļā," uzskata Natālija Sokolova. "Mans stāsts, kāpēc es atnācu adžilti, ir saistīts ar to, ka tad, kad tu lasi aprakstu par šķirnes izvēli, tev liekas - man būs visgudrākais suns pasaulē. Tad tu saskaries ar to, ka visgudrākajam sunim pasaulē ir vajadzīga mentāla slodze. Tie, kuri paņem aktīvas suņu šķirnes, kuras ir ar augstu IQ, rēķinieties, ka jums būs jādod mentālā slodze," pieredzē dalās Natālija Sokolova. "Manā gadījumā viss tik perfekti salikās, ka nāca adžilti, bet es sapratu to, ka ir jāiemāca arī paklausības pamati. Jo adžiliti ir par ļoti ciešu kontakta izveidi starp saimnieku un suni, bet bez kaut kādiem pamatiem, ka sunim ir, piemēram, jāpaliek startā, tu nevari to visu izveikt."  

Çetin Ünsalan'ın hazırlayıp sunduğu İşte Bunu Konuşalım programına MBG Eğitim Danışmanlık Kurucusu, 10000 Kadın Girişimci Derneği Üyesi Beste Gürses konuk oldu.

Çetin Ünsalan'ın hazırlayıp sunduğu İşte Bunu Konuşalım programına MBG Eğitim Danışmanlık Kurucusu, 10000 Kadın Girişimci Derneği Üyesi Beste Gürses konuk oldu.

Tri decenije Beograda, muzike i sporta – sažeto kroz iskustvo jednog čoveka. U 334. epizodi Pojačala Ivan Minić razgovara sa Ivanom Lončarevićem, čovekom koji već decenijama vodi paralelne karijere: sportski komentator i novinar sa jedne, a graditelj alternativne muzičke scene kroz Pop Depresiju sa druge. Lončarević otvara ključne prelomne tačke svoje priče, od preko 1600 snimljenih epizoda i formata, do toga kako je Pop Depresija izrasla iz radijske emisije u izdavačku kuću i koncertnu praksu, prateći autore poput Ane Ćurčin, Kralja Čačka, Gazorpazorpa i Prototipa te energiju pokreta Hali Gali. Govori o mentorstvu i tome zašto se karijera ne gradi instant receptima, o realnosti komentarisanja iz skučenih kabina i vrednosti pripreme, kao i o Beogradu i sceni kroz tri decenije. Rezultat je sažet, iskren i koristan vodič kroz istrajnost, ukus i odgovornost prema zajednici. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Velikani fudbala - Sportski velikani - Sport nekad i sad - Situacija u zemlji - Muzika 80tih i 90tih - Beograd nekad i sad - Fakultetski dani - Rad na radiju b92 - B92 iz mog ugla - Romantičarski pristup - Početak pop depresije - Event organizacija - Ulazak u izdavaštvo - Teški periodi - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3VzmrhI Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Haya; beğenilmemesi (veya nefret edilmesi) beklenen, yahut terk edilmesi işlenmesinden evlâ olan bir şeyi yaptığında (ya da yapacağı zaman) insan yüzünde beliren ince bir belirtidir. Peygamber (s.a.v.) bu kavrama sahip olmak yönünden de herkesten üstündü. Yani son derece haya sahibi idi. Avret ve ayıp olan şeylere karşı âdeta gözleri yumuktu. Ebu Said el-Hudri (r.a.)'ın: “Resûlullâh (s.a.v.), örtüsü içindeki bakire kızdan daha hayâlıydı. Bir şeyden hoşlanmadığı zaman,hemen (mübarek) yüzünden anlardık. Peygamber (s.a.v.) öylesine haya ve edeb sahibi idi ki, hiç kimseye, hoşlanmadığı şeyle (haya ve iyiliğinden ötürü) hitap etmezdi.” dediği rivayet edilmiştir.Âişe (r.anha), Peygamber (s.a.v.) hakkında şöyle buyuruyor: “Kendilerine, bir kimsenin,hoşlanmadığı bir şeyi yaptığı haber verilince:“Neden falan kimse böyle diyor, böyle yapıyor?” demezdi. Umumî mânâda şöyle buyururlardı: “Niçin böyle yapıyorlar veya diyorlar?” Bu şekilde o adamı yaptığı veya söylediği kötü işten alıkordu ve adını vermezdi.” Yine Âişe (r.anha) buyurdu ki: “Peygamber (s.a.v.) terbiyeye zıt düşen, bozan bir söz söylemezdi.Böyle bir söz söylemeye katiyen teşebbüs bile etmezdi. Çarşı ve pazarda yüksek sesle (âlemi rahatsız edecek şekilde) katiyen konuşmazdı.Kötülüğe, kötülükle mukâbele etmezdi. Bilâkis af ederdi ve müsamahakâr davranırdı.”Tevrat'ta da böyle vasf edildiğine dair, İbn Selâm ve Amr İbni'I-As (r.a.e)'den rivayet vardır. Yine ondan rivayet edildiğine göre; fazla hayasından dolayı mübarek gözü kimsenin yüzüne sabit bir halde bakamazdı. Hoşlanılmayacak bir sözü söylemeye zorunluk duyduğunda kinaye yollu anlatırdı.(Kadı İyaz, Şifâ-i Şerîf, s.115-117)

Stāsta skaņas dizainere, producente, mūziķe Kristīne Botrosa. Vai zināji, ka aizbāžot ārējās auss gliemežnīcu ar plastilīnu, bet atstājot auss seju pilnīgi atvērtu un brīvu, tev kļūst gandrīz neiespējami noteikt, no kurienes nāk skaņa? Runājot par cilvēka dzirdi, tā ir ne tikai jūtīga uz skaļumu vai toņa augstumu, bet mēs ikdienā nemaz nepamanām, cik smalki mūsu smadzenes spēj analizēt skaņu, lai noteiktu tās avotu, no kuras puses, cik tālu un cik augstu tā atrodas. Šo spēju sauc par skaņas lokalizāciju, spēju noteikt virzienu un attālumu, no kurienes nāk skaņa. Tā ir iespējama tikai tad, ja mums darbojas abas ausis. Un pārsteidzoši ļoti lielu lomu šajā procesā spēlē arī mūsu ārējā aus forma jeb auss gliemežnīca. Kad skaņa nonāk līdz ausij, tā vispirms iešūpo bungplēvīti, kas tālāk iedarbina dzirdes kauliņus, pārraida vibrācijas caur ovālo lodziņu šķidrumā pildītajā iekšējā ausī. Līdz tās nonāk līdz gliemezim, dzirdes receptoru mājvietai. No turienes signāls tiek tālāk sūtīts uz smadzenēm, kur rodas tas, ko mēs izjūtam kā dzirdi. Bet skaņas virziena noteikšanā ļoti svarīga ir ārējās auss forma. Tā maina skaņas viļņu frekvenci un intensitāti atkarībā no tā, no kurienes nāk skaņa, no augšas, apakšas, priekšas vai mugurpuses. Kad gliemežnīca ir aizbāzta, šī svarīgā spektrālā informācija tiek zaudēta. Lai šo pats uz savas ādas pamēģinātu, ir vienkāršs eksperiments, ko var izdarīt principā jebkur. Nepieciešams ir plastilīns, kāds skaņu radošs instruments, piemēram, koka nūjiņas vai ksilofons (bet var arī vienkārši sasist plaukstas) un arī brīva telpa un vismaz divi cilvēki. Aizbāz ausis gliemežnīcu ar plastilīnu, bet atstāj auss eju brīvu. Aizsien acis, lai izslēgtu redzes ietekmi. Skaņu avots tiek spēlēts dažādos virzienos: priekšā, aizmugurē, augšā, lejā. Un uzdevums klausītājam, kas ir aizsedzis acis un ausu gliemežnīcu aizbāzis ar plastilīnu, ir noteikt, no kurienes nāk skaņa. Rezultātā klausītājs joprojām varēs pateikt, ka skaņa nāk no kreisās vai labās puses, jo abas ausis joprojām darbojas, taču virziens vertikālajā plātnē no augšas vai apakšas kļūs grūti nosakāms. Skaņa šķitīs plakanāka, izplūdusi, dažkārt pat maldinoša. Un ko mēs varam secināt? Mūsu ārējā auss, īpaši gliemežnīca, ir kā smalka, dabīga antena. Tā palīdz smadzenēm saprast, kur tieši skaņa rodas. Bez tās skaņas virziens kļūst neskaidrs. It kā mēs dzirdētu, bet nespētu redzēt ar dzirdi. Tāpēc nākamreiz, kad kāds šķietami nejauši jautās, no kurienes tas skan, zini, atbilde slēpjas: tavās ausīs.

Stāsta Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune. Tajā sapulcināti visi, kuri prokrastinē un smeļas iedvesmu savam radošajam darbam dabas tuvumā. Pirmais, ko šeit satiekam, ir viens no pašiem populārākajiem un iemīļotākajiem latviešu komponistiem Emīls Dārziņš (1875–1910), kura mākslas spēks slēpjas dabiskā vienkāršībā, jūtu patiesumā un melodiskajā pievilcībā. Daba viņa jūtīgajai dvēselei bijusi kā patvērums no pārmetumiem un sociālās spriedzes, kur neviena netraucēts viņš ilgi raudzījies rietošās vai uzlecošās saules staros, klausījies noslēpumu pilnajā meža šalkoņā, vērojis jūras bangojošo spēku un tālo horizontu. Un tad Dārziņš sēdās pie klavierēm un stundām improvizēja līdz zem viņa pirkstiem dzima melodijas, kas arī mums šodien ir tik tuvas sirdij. Tālāk mēs redzam vienu no latviešu mūzikas klasiķiem Alfrēdu Kalniņu (1879–1951) – arī viņu veldzējuši dabas skati. Savā autobiogrāfijā „Fünf Jahrzehnte Musik” (Piecas desmitgades mūzikā), kas glabājas muzeja krājumā, ir skaņraža ieraksts: “Paliekošu, dziļu iespaidu uz mani atstāja Sigulda jebkurā gada laikā… Tāpat arī mani ļoti ietekmēja latviešu dzejnieku skaistie, dziļie dabas dzejoļi”. Alfrēds Kalniņš bieži devies garās pastaigās un pat iemanījies komponēt bez instrumenta – visbiežāk sēdot uz kāda celma un veroties plašumā. Īsts dabas bērns ir arī zilo sapņu kalnu meklētājs, komponists Pēteris Barisons (1904—1947). Viņa mājas ir mežvidus pļava, kur viņš apjūsmo katru vāro pļavu ziedu un izjūt dabas un dvēseles saplūsmes svētbrīdi. Vēstulē draugam viņš rakstījis: “Es mīlu ļoti dzimteni ar viņas kalniem, birzēm, krastiem, kuros šalc sirmie ozoli… Kad izeju caur tuvējo priežu siliņu uz kalnu, tad no šejienes atveras plašs skats uz Daugavas krastiem un Vidzemes zilie meži redzami – viss šķiet te saista neredzamām saitēm” (P. Barisons vēstulē draugam 1924. gada 26. oktobrī). Jau kopš bērnības Pēteris Barisons nodarbojies ar lauku darbiem, kas viņam devuši ne tikai tulznas rokās, bet arī prieku sirdī. Ekspozīcijas pirmajā daļā mēs redzam arī mūsu mūzikas patriarhu, vienmēr cēlo un ieturēto Jāzepu Vītolu (1863–1948), kurš teicis, ka viņa paradīze ir Gaujiena. Bet vēl pirms šī laika spilgti izpaudusies viņa tieksme ar makšķeres kātu rokā stundām ilgi sēdēt klusā krastmalā, kas bijusi viena no Vītola lielākajām izpriecām. Gaujienā makšķerēšanas iespējas bijušas dažādas – gan laivojot pa tuvējo Gauju, gan arī pašu Anniņu dīķī. Vēstulē draugam Kārlim Kalējam, komponists rakstījis: “[..] ja es tagad pa starpām nesēdētu pie upes vai nestaigātu pa mežu pēc baravikas glūnēdams, diez vai mana mape būtu par kādu manuskriptu bagātāka; diez vai tanī būtu pat tik daudz. Jo katra pilnīgā brīvībā pavadīta stunda atmaksājas vēlāk pie rakstāmgalda (vēstule K. Kalējam, 4. X. 911.). Makšķerēšanas kaislība līdz par sportiskam līmenim piemīt arī pazīstamajam mežradzniekam Arvīdam Klišānam (dz. 1934), kurš spējis uzstādīt rekordu arī atskaņotājmākslas vēsturē – viņa stāžs mežragu grupas koncertmeistara statusā simfoniskajā orķestrī sasniedz 46 gadus. Viņš ieguvis vairākas pirmās vietas spiningotāju sacensībās: 10 kg smaga līdaka un 16 kg liels sams bijuši viņa lielākie lomi. Viņa prokastinācijas veids ir būt dabā, uz Latvijas ezeriem, darīt lauku darbus, būt vienam ar sevi. Vecāku mājas Dignājas “Priekuļos” bijusi vienīgā vieta, kur Arvīds Klišāns varējis relaksēties un atgūt sevi, tā ir viņa “miera osta” arī tagad.

Cenk Dereli ile her ay yaptığımız gündem değerlendirmesi programlarının bir yenisinde daha çeşitli güncel konulara değiniyoruz; su kıtlığı, İzmir Fuarı ve Kültürpark'taki restorasyon çalışmaları, ekolojik sürdürülebilirlik, "geleceğin kenti" fenomeni, Kadıköy Caferağa Mahallesi'nde afet toplanma alanının Vakıflar Genel Müdürlüğü'nce lüks konut projesi ihalesine çıkarılması, son günlerde farklı şehirlerde yolumuzun kesiştiği tasarım ve sanat programlarını konuşuyoruz.

2. septembrī Jaunā Rīgas teātra (JRT) Mazajā zālē aizvadīta šīs sezonas pirmā pirmzirāde šajā teātrī - monoizrāde "Ledus garša". Kultūras rondo saruna izrādi, kuras idejas autors ir aktieris Dāvids Pētersons, bet režisors Vilis Daudziņš. Abi kopā viņi radījuši stāstu par hokeju. Jaunais Rīgas teātris piedzīvojos īstas kaislības un emociju virpuli, ko radījusi Dāvida Pētersona monoizrāde "Ledus garša". Izrāde nav tikai par hokeja kaislībām. Dažiem pirmizrādes skatītājiem "Ledus garša" pat likusi pārdomāt visu dzīvi. Izrādes ideja pieder Dāvidam Pētersonam, viņš sarunā Kultūras rondo atklāj, ka hokejs viņu pavadījis visu dzīvi un kāda saruna pavērsusi plašāku skatu uz šo spēli. Izrādi veido četras sarunas/ stāsti par hokeju no dažādiem skatupunktiem.  "Četru sarunu kompozīcija ir šī izrāde. Vai ar četriem viedokļiem būtu pietiekami, lai runātu par hokeju? Diez vai. Bet ir visai provokatīvi, interesanti un tas noteikti liek domāt," atzīst Vilis Daudziņš. "Es kā cilvēks, kurš nav dzīvojos ar hokeju, paraudzījos uz šo kā iespēju runāt par dzīvi hokeja valodā. man tas ļoti iepatikās."  "Dāvids - nu jā, es skatos uz viņu un priecājos. Es patiešām priecājos, jo es uz šo izrādi raugos arī kā pedagogs, kā skolotājs. Kad es ieraugu savā jaunajā kolēģī ne Dāvidu, tā ir tāda laime, ka es saprotu, ka es esmu spējis kaut kā pateikt, kā vajadzētu veidot tēlu, esmu spējis norādīt uz tām detaļām, kas ir būtiskas, un strādā. Un es pēkšņi sēžu un skatos, un es redzu, kā dzimst, lūk, šis cilvēks, tā pārvērtība par otru tēlu, kā viņš dzīvo citā. Kā viņš dzīvo pilnīgu, pārliecinošu cita cilvēka dzīvi uz skatuves. Tā ir tāda laime to skatīties," par savu kolēģi un viņa veikumu gandarīts Vilis Daudziņš. Pirmizrādē bija arī daudz ar hokeju saistītu cilvēku. Kultūras rondo uzrunāja Hariju Vītoliņu un Kasparu Daugaviņu.

Cenk Dereli ile her ay yaptığımız gündem değerlendirmesi programlarının bir yenisinde daha çeşitli güncel konulara değiniyoruz; su kıtlığı, İzmir Fuarı ve Kültürpark'taki restorasyon çalışmaları, ekolojik sürdürülebilirlik, "geleceğin kenti" fenomeni, Kadıköy Caferağa Mahallesi'nde afet toplanma alanının Vakıflar Genel Müdürlüğü'nce lüks konut projesi ihalesine çıkarılması, son günlerde farklı şehirlerde yolumuzun kesiştiği tasarım ve sanat programlarını konuşuyoruz.

Konuğumuz Kadıköy Caferağa Mahallesi Muhtarı mimar Hanife Dağıstanlı ile Vakıflar Genel Müdürlüğü Vakıflar Meclisi'nin Moda Bostanı, Caferağa Muhtarlığı, Moda Aile Sağlığı Merkezi, 112 Acil Yardım İstasyonu, Kadıköy Belediyesi Temizlik İşleri Hizmet Birimi, Afet Toplanma Alanı da olan Şair Nefi Çocuk Parkı, Halı Sahalar, 300 Araçlık Açık Otopark ve afet istasyonlarının yer aldığı 11 bin 775 m² büyüklüğündeki Caferağa Afet Koordinasyon Alanı'nı ihale ile yapılaşmaya açma kararını; hem kentsel, hem de 3. Derece Arkeolojik Sit Alanı içinde olan Caferağa Mahallesi'nin nefes aldığı son yeşil alanı 25 Ağustos ilan tarihli bu ihaleyle lüks bir konut sitesine dönüştürülmek istenmesine; buna karşın yapılan ve yapılacak olan çalışmalara ve mahalle sakinlerinin, Kadıköy Belediyesi'nin yaklaşımına değiniyoruz. 

Diyanet'in, mirastan eşit pay isteyen kadınları "kul hakkı yemekle" suçlaması, laik hukuk sistemine doğrudan bir saldırı olarak değerlendiriliyor. Kadın örgütleri, Diyanet'in bu söylemlerinin temel hak ve özgürlükleri tehdit ettiği görüşünde. Eren Mahir Gençer, Diyanet'in kadınların miras hakkını konu edinen cuma hutbesi ve tepkilerle ilgili ayrıntıları derledi. Türkiye Kadın Dernekleri Federasyonu Başkanı Canan Güllü, COSMO Türkçe'ye yaptığı açıklamada Diyanet'in söz konusu hutbesini hadsiz bir çıkış olarak değerlendirdi. Mikrofonda Gökçe Göksu var. Von Gökçe Göksu und Eren Mahir Gençer.

Kadınlarda erkeklere kıyasla üç kat daha fazla rastlanan ve genelde 20-50 yaş arasında görülen; ciltte incelme, kilo alımı ve belirli vücut bölümlerinin çatlamasına sebep olan bu hastalıkla ilgili her şey.

ITS...TIME!Let's go NFL fan! Week 1 is just around the corner and Hulmy & Kad are fired up to guide you through the season. The NFL is back—and this is the official Onside Punt Season Launch Party.We're standing at the gates of 18 weeks of entertainment, frustration, and downright dramatic football. The mission? Punch a ticket to the postseason and chase the ultimate prize: the Lombardi Trophy.32 teams. 32 sets of hopes and dreams. But only one will be crowned Super Bowl champion.This is our Week 1 episode—where every storyline is alive and every team still believes. Onside Punt will be with you every step of the way, tracking the week-to-week battles, breakout stars, heartbreaks, and triumphs.Welcome back, fans. The season is upon us.also, it's your last chance to jump into the Onside Punt Tipping Comp. Head to @onsidepunt on Instagram or Facebook and get involved.

Herkese merhaba,Eda ve Mert ile Final Seti'nin bu bölümünde Amerika Açık'ta ilk hafta öne çıkan konulara değindik. Kadınlarda ve erkeklerde 4.tur ve Çeyrek Final eşleşmelerini konuştuk, bekleriz.Eda& Mert

Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2005. gada oktobrī Francijas lielākais laikraksts Le Monde rakstīja: „Eiropas Savienības jaunpienācēja, mazā Baltijas valsts Latvija ar galvaspilsētu Rīgu piedāvā daudznozaru festivālu Etonnante Lettonie, kas notiks no 30. oktobra līdz 10. decembrim četrās Francijas metropolēs: Parīzē, Strasbūrā, Lionā un Bordo. Instalācija Les Pierres parlantes, kas iecerēta kā Latvijas kultūras simbols, cirkulēs pa četrām pilsētām." Festivāls „Pārsteidzošā Latvija” ar vairāk nekā 70 projektu palīdzību pētīja Latvijas tradīcijas un radošumu mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajā mākslā, literatūrā, kino, kultūras mantojumā. Tas bija pirmais liela mēroga valstiski koordinētais publiskās diplomātijas pasākums pēc Latvijas valsts atjaunošanas. Vaira Vīķe-Freiberga, mūsu prezidente, bija festivāla patronese, savukārt par festivāla krustvecākiem tika iecelta franču aktrise un režisore Dominika Blāna un izcilais mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Vai zini, kā tas sākās? Kad 2003. gadā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālā vizītē apmeklēja Parīzi, uz Elizejas pils kāpnēm viņu sagaidīja Francijas kolēģis Žaks Širaks, kurš ar autentisku franču eleganci noskūpstīja mūsu prezidentes roku, un toreizējā televīzija un prese nodrošināja, ka šis tēls saglabājās daudzās Latvijas un Francijas preses atmiņās. Var teikt, ka Eiropas tautas folklorā skūpsts ir atmodas simbols, pasakās tieši tas izvelk no miega dzīlēm apburtās princeses. Bet kāpēc „Pārsteidzošā Latvija”? Etonante Lettonie ir vārdu spēle, aliterācija ar „ton, ton”, un tā ir vēstnieka Rolanda Lappuķes ātra, rotaļīga ideja, sekojot iepriekšējo kultūras sezonu, piemēram, Armenie mon ami, Bresil-Bresils pēdām. L`ettonante Lettonie vai rezultātā Etonnante Lettonie rada muzikalitāti un ritmu, kas padara nosaukumu vieglāk iegaumējamu un priecīgāk uztveramu nekā, piemēram, vienkārši Saison de la Lettonie. Vārds "etonnante" franču valodā nes pozitīvu nozīmi – pārsteidzošs, apbrīnojams, aizraujošs. Liekot to kopā ar "Lettonie" Latvija tiek atklāta kā interesanta, oriģināla, neparasta, tieši tāda, kādu francūži to tobrīd nepazina. Tā ir mērķtiecīga ietekmes diplomātija caur valodas izvēli veidot labvēlīgu pirmo iespaidu. Etonnante Lettonie festivāla galveno vēstījumu un spilgtāko notikumu veidoja instalācija, informācijas telpa, performance un ceļojošs objekts Les Pierres parlantes jeb „Runājošie akmeņi”. Tie bija deviņi dažāda izmēra akmeņi, kas nāca no Latvijas laukiem un jūras malas. Tie bija skatāmi Parīzē, Lionā, Bordo un Strasbūrā. Šie akmeņi gan runāja, gan dziedāja. Deviņi akmeņi – deviņas dažādas izsmalcinātas, enerģiskas, smalkas vai pieticīgas latviešu personības, kas uzrunāja frančus franču valodā, stāstot viņiem par valsti, no kuras viņi nāk. Katrs akmens ar savu temperamentu un raksturu aizsāka diskusiju, kuras mērķis ir piesaistīt, informēt un arī izklaidēt Francijas iedzīvotājus. Jāatzīst, ka tā bija Latvijas reklāma ar scenogrāfijas elementiem cilvēku diplomātijas garā, un akmeņi kļuva arī par visa festivāla logo. Kā rakstīja Francijas prese, vienam no šiem akmeņiem ir seja, kuras acis pusatvērtas pārsteigumā, imitējot francūžu pēkšņu pārsteiguma izteiksmi, dzirdot vārdu Latvija. Deviņi akmeņi, kas mostas, tiklīdz uz tiem krīt skatiens, līdzīgi kā skūpsts, kas pamodina princesi ar vēlmi pārsteigt. Latvija ierodas Francijā. Katras stundas sākumā akmeņi pamodās, iedziedājās un galu galā daudzbalsīgi dziedāja jestro latviešu tautasdziesmu „Liku bēdu zem akmeņa”. Pirmo reizi Francijas iniciētā kultūras programma jeb kultūras sezona runāja par kultūras, ekonomikas un politikas mijiedarbību. Programma tiks salāgota visos valsts līmeņos – gan kultūras, gan ekonomikas, gan politiskā ziņā. Bet svarīgi, ka programmas izveides pamatā bija četri kritēriji: tā bija savstarpēji līdzvērtīgu institūciju sadarbība pēc vienošanās, līdzvērtīgas izmaksas, publicitātes nodrošinājums un sadarbības ilgtspēja. Kādi bijuši festivāla ieguvumi? Tiek lēsts, ka runājošos akmeņus redzēja un dzirdēja ceturtdaļmiljons apmeklētāju. Un sadarbība tiešām turpinājās. Prezidentes vizītes laikā no 2005. gada 7. līdz 9. novembrim tika pieņemts lēmums organizēt Francijas atbildes programmu Latvijā 2007. gada pavasarī, un tas bija „Francijas pavasaris”. Tik ātri, lai paspētu to realizēt pirms abu prezidentu pilnvaru termiņa beigām. Protams, jāatceras, ka Francijas prezidents Žaks Širaks oficiālā vizītē apmeklēja Latviju jau 2001. gadā un arī 2006. gadā NATO samita laikā Rīgā, un pēc abiem lielajiem festivāliem 2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri parakstīja politisko deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kurā tika pārskatītas abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO un definētas svarīgākās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai. Un mēs skaidri redzam, ka šī sadarbība turpinās arī šodien – turpinājums „Pārsteidzošajai Latvijai” un „Francijas pavasarim” bija arī Baltijas simbolistu izstādē Orsē muzejā Parīzē 2018. gadā.

“Mēs bieži runājam par daudzveidību – pēc dzimuma, etniskās piederības, bet par vecumu joprojām klusējam. Vecums nav trūkums, tā ir vērtība.”— Ināra Mukāne–Mirtezani, Pasta personāla vadības daļas vadītāja.Kad mūsu darba vide spēs patiesi iekļaut visas paaudzes? Latvijas sabiedrība noveco, un līdz 2030. gadam vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju būs vecāki par 55 gadiem. Tajā pašā laikā "sudraba paaudzes" darbinieki jau šobrīd veido būtisku daļu darba tirgū – ar savām vērtībām, lojalitāti. Būt vērtīgam, noderīgam - tā ir viena no vērtībām ar kuru mēs ikviens dzīvojam. Un, jo vecāki paliekam, jo spēcīgāk to izjūtam.Šajā HR PODCAST sarunā ar Ināru Mukāni–Mirtezani runājām par to, kā veidot organizāciju, kurā vecums netiek ignorēts vai romantizēts, bet uztverts kā daļa no kopīgās spēka struktūras.Mēs runājām par:– kā apzināti lauzt stereotipus par vecāka gadagājuma darbinieku “nespēju” mācīties vai pielāgoties– kā mācīšanās kļūst iespējama, ja pielāgojam tempu, formātu un saturu– kā dus "punus" no ilūzijām Ināra piedzīvojusi darbā ar "sudraba paaudzi"– kā veidot elastīgu, iekļaujošu, cilvēcīgu darba vidi visām paaudzēm– kāpēc dažādība nav tikai dzimums vai tautība, bet arī dzīves posms un uzkrātā pieredze

Kako nastaje slobodna misao u zarobljenom društvu? 333. epizoda Pojačala donosi Ivanov razgovor sa Vukašinom Milićevićem – teologom, piscem i javnim intelektualcem, o njegovom životnom putu, obrazovanju i radu u crkvi i akademiji. Kroz lične priče iz detinjstva i mladosti, Vukašin govori o tome kako je odrastao između crkve, istorije i nauke, o prelomnim trenucima koji su ga oblikovali i o ličnim traženjima između ekstremizma, vere i stvaralaštva. Razgovor se dotiče i šireg društvenog i istorijskog konteksta – od pitanja nacionalizma i univerzitetske autonomije, preko odnosa religije i nauke, do kritičkog sagledavanja društvenih promena u poslednjih nekoliko decenija. Epizoda otkriva slojevitu priču o čoveku koji uvek ide protiv linije manjeg otpora i pokazuje da teologija, filozofija i književnost mogu biti deo istog traganja za smislom i istinom. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Put do teologije - Povratak matematici i fizici - Priča o istoriji - Studiranje teologije - Problem nacionalizma - Pad univerziteta - Studije teologije 2 - Studentski dani - Nacionalizam kao problem - Teologija i akademska scena - Uloga crkve - Kulturna politika i stvaranje razlika Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4p0bB1C Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Ama, fakat, lakin, ancak yok. Taciz tacizdir ve oluşma şartları bellidir. Birine rızası dışında yöneltilen ve onun huzurunu, güvenliğini, onurunu veya özgürlüğünü zedeleyen ısrarlı, rahatsız edici, istenmeyen davranış ve fiillerin alayı tacizdir. Bu tanımda böylece anlaşmazsak tacize uğrayan insanlarla gerekli empatiyi kuramayız. Onları anlayamayız. Cinsel tacizi alalım ele. Kadın ya da erkek zil zurna sarhoş olsa… Kadın ya da erkek muhatabının karşısına çırılçıplak çıksa… Kadın ya da erkek bir noktaya kadar olan bitene rıza gösterse… Biri diğerini evine davet etmiş olsa… Sonuç değişmez. Taraflardan birinin “rızasının dışında” bir şey gelişiyorsa o buz gibi tacizdir. Burada “rahatsız edicilik” ve “ısrar” iki kaçınılmaz ölçüttür.

Kudüs'ün fethinde ilk hutbeyi okuyan, hâkimler başkanı (Kadı'l-kudat) Muhammed bin Ali Zekiyyüddin bin Muhammed hem hâkimler kurulu başkanlığı yapar, hem medresede ders verir, hem de Allah için cihada çıkardı. Çok âlim, fazıl,âbid bir insan olduğu gibi mücahitliği ile günümüz İslam âlimlerine örnek olacaklardan biri idi. Onun için Selahaddin Eyyubi ilk hutbeyi okuma şerefini ona verdi.Hutbede geçen bazı ayetler:O, göklerde ve yerde tek Allah'tır. Sizin gizli nizi de açığınızı da bilir. Kazandıklarınızın hepsini bilir.” (En'am 1-3) “İnsan hayra dua eder gibi şerre de dua etmekte. İnsan pek aceleci oldu.” (İsra s. 11) “Allah'ın insanlar için açtığı rahmeti tutacak yoktur, O'nun tuttuğunu,O'ndan sonra salıverecek yoktur. O her şeye gücü yeten, hükmünde hikmet sahibi olandır.”(Fatır s. 1-2) “Gizliyi de açığı da bilendir. Onların ortak koştuklarından yücedir.” (Mü'minun 91-92)“Ey ehli kitap, Peygamberlerin gönderilmediği bir zamanda “Bize cenneti müjdeleyen ve cehennemden sakındıran bir peygamber gelmedi” deme yesiniz diye, size açıklaması için elçimizi gönderdik. İşte size cenneti müjdeleyen, cehennemden sakındıran gelmiştir. Allah her şeye gücü yetendir.” (Maide 17-19) “Kulunu bir gece Mescid-i Haramdan, çevresini bereketli kıldığımız Mescid-i Aksâ'ya ayetlerimizden bazılarını göstermek için götüren (Allah, her türlü eksiklik lerden) münezzehtir.Şüphesiz O,işitendir, görendir.” (İsra s. 1) “İlk sürgünde ehli kitap kâfirlerini (Beni Nadr) yurtlarından çıkaran O'dur. Siz çıkacakların zannetmiyordunuz. Onlar da kalelerinin kendilerini koruyacağını sanıyorlardı. Allah (‘ın azabı) onlara hiç hesap etmedikleri yerden geldi. Kalplerine korku saldı. Evlerini kendi elleriyle ve mü'minlerin elleriyle yıkıyorlardı.Ey akıl sahipleri, ibret alınız.” (Haşr s.1-2)(İmam Zehebi, Tarih'ül-İslam c.42 s.37)

Only one week to go until the real action begins. This week the boys run through the huge trades, cuts and news you need to know before Week 1. Hulmy and Kad preview their Superbowl contenders and a whole lot of season predictions which they will surely look back on and regret.

Per COVID-19 pandemiją farmacijos kompanijos pagamino ligšiol nematytus kiekius vakcinų. Tai padėjo išgelbėti milijonus gyvybių, kita vertus – daug vakcinų liko nepanaudota, paseno ir turėjo būti išmestos. Kad tokios problemos ateityje būtų išvengta, Fizinių ir technologijos mokslų centro siūlo ekologišką išeitį: galbūt įmanoma pasenusias vakcinas pritaikyti kitam tikslui – naujų biojutiklių kūrimui?„Vieniems jis – politikas, kitiems – rašytojas, dar kitiems – liberalas, bet kaip jūra yra jūra, Sabonis yra Sabonis, taip Donskis yra Donskis“, – sako aktorius Giedrius Savickas. Šiandien daugelis pripažįsta, kad mūsų neramiais laikais taip trūksta išmintingo filosofo Leonido Donskio balso. Ką jis pasakytų vienoje ar kitoje įtemptoje situacijoje? Kokią išeitį pasiūlytų? Koks buvo šis tradicines ribas peržengiantis ir visus jungiantis žmogus? Donskio gyvenimo bendražygė Jolanta Donskienė ėmėsi ambicingos užduoties – knygoje „Donskis yra Donskis.Kas trečias naujas darbuotojas yra... pažįstamas? Vis daugiau Lietuvos ir pasaulio įmonių atranda naują būdą kovoti su talentų trūkumu – aktyviai kviečia sugrįžti anksčiau išėjusius darbuotojus. Šis reiškinys, vadinamas „boomerang“ samdymu, jau seniai nebe laikinas sprendimas – tai tampa nuoseklia darbuotojų valdymo strategija.Jau antrus metus žmonės iš visos Lietuvos kviečiami neišmesti vyšnių ir trešnių kauliukų ir atsiųsti organizacijai pavadinimu „Dovanok vyšnią“. Jie panaudojami kuriant pagalvėles, kurios dovanojamos stokojančių šeimų mažyliams. Teigiama, kad jos gali šildyti, vėsinti ir prisidėti prie motorikos lavinimo. Kaip sekasi iniciatyvai ir kokį kelią nukeliauja neišmesti kauliukai, Ievos Radzevičiūtės pasakojime.

Kako izgleda kad porodična tradicija od 50 godina postane tvoja svakodnevica? U ovoj epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Vladimirom Marinkovim - advokatom, predavačem i naslednikom porodične tradicije koja traje više od pola veka. Razgovor kreće od detinjstva i prvih dečačkih snova, preko odrastanja u burnim devedesetim i odluke da ipak zakorači u pravo, pa sve do njegovih današnjih profesionalnih angažmana i pogleda na advokaturu. Kroz priču se provlače teme izbora životnog puta, izazova studiranja prava i pravosudnog ispita, ali i sećanja na dedu Veljka Guberinu, legendu srpske advokature. Marinkov deli iskustva iz sudnica, govori o značaju dostojanstva advokata, o umeću oratorstva i o tome koliko je važno upoznati klijenta kao osobu, a ne samo kao predmet postupka. Osim karijernih prekretnica, epizoda otvara i intimniji pogled na njegov razvoj, od radoznalog dečaka koji rastavlja elektroniku i otkriva programiranje, do advokata koji balansira tradiciju i savremene izazove, naročito u oblasti zaštite ljudskih prava i novih tehnologija. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Odrastanje i škola - Odluka o studijama - Studiranje prava - Praksa i polaganje - Karijera posle faksa - Tereti krivičnog prava - Svestrani pravnik - Saveti advokata Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/41hyvHU Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Jer kao što je telo jedno i ude ima mnoge, a svi udi jednog tela, premda su mnogi, jedno su telo: tako i Hristos. Jer jednim duhom mi se svi krstismo u jedno telo, bili Jevreji, ili Grci, ili robovi, ili sami svoji; i svi se jednim Duhom napojismo. Jer telo nije jedan ud, nego mnogi. Ako kaže noga; ja nisam ruka, nisam od tela; eda li zato nije od tela? I ako kaže uho; ja nisam oko, nisam od tela; eda li zato nije od tela? Kad bi sve telo bilo oko, gde je čuvenje? A kad bi sve bilo čuvenje, gde je mirisanje? Ali Bog postavi sve ude u telu kako je koga hteo. A kad bi svi bili jedan ud, gde je telo? Sad su pak mnogi udi, a jedno telo. Ali oko ne može reći ruci: Ne trebaš mi; ili opet glava nogama: Ne trebate mi. Nego još koji se udi tela čine da su najslabiji najpotrebniji su.

"Kad promatraš nepravdu u ovom svijetu nemoj da tvoje oko bude zlo. Nemoj misliti da Bog mora reagirati onako kako ti misliš da je najbolje, a pogotovo nemoj misliti da bi Bog morao kazniti one koji čine nepravdu. Pokušaj odgajati svoje oko da počne gledati onako kako gleda Bog. Nastoj da tvoje oko bude dobro." Fra Darko Tepert.

This week on Onside Punt, Hulmy and Kad take a look at the Aussie presence in the NFL before the 2025 season kicks off. From the household names like Jordan Mailata and Michael Dickson to the fresh faces like Jeremy Crawshaw, James Burnip, and Oscar Chapman, the boys break down who's locked in, who's on the bubble, and who's flying under the radar. They also dive into the biggest news for Aussie fans: the NFL is officially coming to Melbourne in 2026. With the Rams set to host a regular season game at the MCG, Hulmy and Kad unpack what this means for local fandom, tourism, and the sport's future down under. Then comes the great debate: with four NFL teams now licensed to market in Australia—Rams, Raiders, Eagles, and Seahawks—who should we get behind? Is it the Rams, bringing the game to our backyard? The Eagles, with Mailata leading the charge? The Raiders, building a new Aussie pipeline? Or the Seahawks, long-time fan favourites with Dickson still booming punts?Listen in because the NFL isn't just visiting Australia. It's planting roots.

İsrail'de on binler hükümetin Gazze işgalini genişletme kararına karşı genel greve çıktı. Çanakkale'deki yangınlarda köyler tahliye edildi, Atatürk Evi ve Conkbayırı'nın da bulunduğu bölgelere giriş kapatıldı.Bu bölüm Şişecam hakkında reklam içermektedir. Şişecam, kuruluşunun 90. yılında genç kadınların kariyer ve kişisel gelişim yolculuklarına destek olmak için harekete geçiyor. “Geleceğe İlerleyen Kadınlar” eğitim ve gelişim programı, 9 ilde toplam 900 kadının gelişimine katkı sunacak. Programa buradan başvurabilirsiniz.

Kako radoznalost može da postane tvoja karijera? U 330. epizodi Ivan razgovara sa Milovanom Dekićem – User Research Lead-om u Nordeusu, koautorom bestseler knjige „Design Thinking – kako da stvarate proizvode koje ljudi žele“ i jednim od pionira UX istraživanja u mobilnim igrama na ovim prostorima. Ovo je prva od dve epizode koje će biti posvećene Milovanovom životu i karijeri. Kroz otvoren i živ razgovor, Dekić deli svoj put od detinjstva u Vranju, opsesije muzikom i košarkom, preko školskih izazova i otkrivanja strasti za učenjem, do studija političkih nauka i akademske karijere, koju je napustio zbog nedostatka praktične primene istraživanja. Govori o svojim formativnim iskustvima, važnosti izlaska iz zone komfora, prototipisanju i eksperimentisanju, mentalitetu prema greškama i neuspehu, kao i o lekcijama iz bihevioralne ekonomije koje primenjuje u radu. Epizoda je bogata primerima iz prakse, pričama iz muzičke i omladinske subkulture 90-ih i ranih 2000-ih, ali i uvidima o tome kako posmatranje korisnika i validacija problema mogu da unaprede svaki proizvod ili ideju. Rezultat je inspirativan i neposredan portret čoveka koji spaja radoznalost, istraživačku disciplinu i kreativni pristup rešavanju problema. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Muzika i odrastanje - Školske muke - Studije i uticaji - Muzika i forumi - Rad na fakultetu - Odluka o doktoratu - Zaključak razgovora - Ulazak u Nordeus Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/47nl1xS Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Renkler Neden Sadece Bir Görsel Tercih Değil, Bir Strateji?Renkler hayatımızın her alanında bize bir şeyler fısıldar. Duygularımızı tetikler, kararlarımızı etkiler, güven verir ya da heyecanlandırır. Bu yüzden bir markanın rengi asla tesadüf olamaz. Bu bölümde, renklerin insan psikolojisi üzerindeki etkisinden başlayarak markaların neden ve nasıl bu kadar dikkatli şekilde renk stratejisi oluşturduğunu detaylıca konuşacağız.Renklerin İnsan Psikolojisi Üzerindeki EtkisiKırmızı neden iştah açar? Mavi neden güven verir? Yeşil neden huzurla eşleştirilir? Sarı neden dikkat çeker ama aynı zamanda neden rahatsız edici olabilir? Bu soruların yanıtı beynimizin derinliklerinde yatıyor. Renkler, bilinçaltımızla iletişim kuran en güçlü araçlardan biridir. Bu yüzden pazarlamada kullanıldığında, müşterinin karar verme sürecini doğrudan etkiler.Markaların Renk Seçimindeki Stratejik KararlarCoca-Cola'nın kırmızısı, Facebook'un mavisi, Starbucks'ın yeşili… Bunlar sadece estetik tercihler değil, marka kimliğiyle bütünleşmiş bilinçli seçimler. Bu bölümde, dünyaca ünlü markaların neden bu renklere yatırım yaptığını, bu renklerin markaya kattığı değerleri ve tüketiciyle kurduğu bağı detaylı örneklerle ele alıyoruz.Hedef Kitleye Göre Renklerin Anlamı Nasıl Değişir?Bir genç için canlı renkler heyecan vericiyken, bir profesyonel için koyu renkler daha güven verici olabilir. Kadın-erkek, yaş grubu, kültürel arka plan gibi demografik değişkenler renk algısını tamamen değiştirebilir. Bu yüzden renk seçerken sadece “güzel duruyor” demek büyük bir hata olur. Doğru renk, doğru kitleyle duygusal bağ kurar.Duygulara Dokunan Renk Stratejileri Nasıl Oluşturulur?Markanızın ruhunu, değerlerini ve vizyonunu yansıtan renkler seçmek, doğru bir iletişim kurmanın ilk adımıdır. Bu bölümde, sıfırdan bir marka yaratırken renk paletinin nasıl seçilmesi gerektiğini, mevcut bir markada nasıl dönüşüm yapılabileceğini ve sektörel farklılıklara göre hangi renklerin öne çıktığını anlatıyorum.Dönüşüm Odaklı Renk Kullanımı: Sadece Güzel Olması YetmezDijital pazarlamada renk, dönüşüm oranlarını doğrudan etkiler. Özellikle CTA butonlarında kırmızı, turuncu gibi dikkat çekici renkler dönüşümü artırırken; arka plan uyumu, kontrast kullanımı gibi detaylar da önemlidir. Bu bölümde A/B test örnekleriyle hangi sektör için hangi renk daha fazla dönüşüm getirmiş inceliyoruz.Kültürel Farklılıklar: Aynı Renk Her Yerde Aynı Etkiyi YaratmazBatı'da beyaz saflığı, doğu kültürlerinde yas'ı temsil edebilir. Bu yüzden global markalar, renk stratejilerini her ülke için yeniden düzenlemek zorundadır. Özellikle e-ihracat yapan markalar için kültürel renk kodlarını bilmek kritik önemdedir.Sonuç: Marka Kimliğinin Görsel Temsilcisi RenklerdirBu podcast bölümüyle birlikte, marka yaratımında ve dijital pazarlama stratejilerinde renklerin neden bu kadar önemli olduğunu ve nasıl daha bilinçli kullanılabileceğini kapsamlı bir şekilde öğrenmiş olacaksın.Bölümü Beğendiysen…Daha fazla içerik için joykek.com'u ziyaret edebilir, Instagram'da @frktprk hesabımdan beni takip edebilirsin.Sormak istediklerin varsa faruk@joykek.com üzerinden bana ulaşabilirsin.Ve unutma, renkleri doğru kullanan markalar sadece dikkat çekmekle kalmaz, zihinde de kalıcı olur.

Odobrena isplata duga RS slovenačkom Viaductu. U inicijativi o podizanju spomenika "žrtvama posleratnog komunističkog terora" u Valjevu na zapadu Srbije navedeni i pripadnici kvislinških formacija. Kad "pravo javnosti da zna" postane alat za izvlačenje para iz državne kase Crne Gore

Tržište ti je protiv tebe. Sistem ne postoji. A ti i dalje praviš knjige. Kako? U 329. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Borisom Maksimovićem, osnivačem izdavačke kuće Imprimatur iz Banjaluke, koji se ističe kao jedan od retkih izdavača u regionu s jasnim uredničkim konceptom i autentičnim pristupom. Kroz razgovor Boris otkriva kako je iz sveta lekture i prevođenja, bez ikakvog predznanja o tržištu, pokrenuo Imprimatur — prvo kao pomoć mladim piscima, a zatim kao ozbiljan izdavački poduhvat koji danas objavljuje i regionalne i svetske autore. Osim o izdavaštvu, Boris otvoreno govori o teškom periodu traženja posla nakon studija, frustracijama u formalnom obrazovanju, paradoksima tržišta rada na Balkanu, kao i o izazovima distribucije i e-trgovine u postjugoslovenskom prostoru. Dotiču se i velikih razlika u tržištima, nedostatka infrastrukture, uloge tehnologije u širenju kulture, kao i ličnih fascinacija koje oblikuju Borisov rad i identitet. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Fakultetski dani - Teškoće u zapošljenju - Logističke muke - Iskustva iz izdavaštva - Prevodna književnost - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3H4Gcu3 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Her hafta Canlı Yayında sinema ve televizyon gündemini konuşuyoruz, haftanın öne çıkan dizi ve filmlerini yorumluyoruz, ilgimizi çeken konuları tartışıyoruz, listeler yapıyoruz, goygoydan geri kalmıyoruz...00:00 | Giriş08:50 | The Life of Chuck19:35 | Riefenstahl25:25 | Hiçbir Şey Normal Değil 35:20 | Değeri Bilinmemiş 10 Yerli Film 1:24:00 | George R. R. Martin'den Andor'a Övgü1:25:50 | Amazon'dan AI'ya Yatırım  1:31:00 | Kadın Oyuncu Öpmek İstemeyen Aktör 1:32:40 | The Social Network 2'nin Oyuncu Kadrosu 1:34:55 | Bu Bir Ekonomik Kriz Haberi! 1:38:15 | Ayvalık Film Festivali'nden İlk 5 Film Açıklandı 1:40:40 | Toronto Film Festivali'nin Programı  1:43:55 | Predator: Badlands'den Yeni Fragman 1:45:00 | The History of Sound'dan İlk Fragman1:46:00 | Blue Moon'dan İlk Fragman 1:46:35 | No Other Choice'dan İlk Teaser 1:47:05 | Frankenstein'dan Yeni Görseller1:49:45 | Vince Gilligan Yeni Dizisi Pluribus1:52:10 | The Adventures of Cliff Booth'un Çekimleri Başladı1:55:10 | Criterion Closet: Adam Asmaca1:57:30 | Sam Raimi'nin Yeni Filmi2:01:50 | Yönetmenlerden MUBI'ye Çağrı 

Caddebostan'da Ragıp Paşa Köşkü yapılırken çevrede çıkan dedikodular, Abdülhamit paşaları neden Kadıköy tarafına rağbet ediyordu ve başka şeyler...

Sportiskās aktivitātes ir labākās rūpes par sevi. Ko darīt vasarā un kā visefektīvāk izmantot šo gadalaiku sportojot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Vasarā saule un gaismas terapija palīdz, lai izietu ārā, pastaigātu. Nav uzreiz jāvelk sporta tērps. Daba pasaka – nāciet un baudiet labumus! Jebkurš gadalaiks ir lielisks, lai atsāktu vai turpinātu fiziskās aktivitātes. Rūdolfs Cešeiko iesaka izvēlēties rīta cēlienu fiziskām aktivitātēm vasarā. "Līdz pulksten 11 varam drošāk veikt fiziskās aktivitātes, temperatūra ir patīkamāka un rīts dod savu dzestrumu. No pulksten 11 līdz apmēram sešiem vakarā temperatūra ir izteiktāka, kad būtu jāpavēro sevi un jāizvērtē spējas, cik intensīvi iesaistāmies mērķtiecīgās fiziskās aktivitātēs. Ja cilvēki izvēlas mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, padomāt, vai pa dienas vidu tas ir atbilstoši manam brīdim, pieredzei, veselībai," norāda Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka konkretizē, ka attiecībā uz skriešanu uzskata, ka augstāks risks ir, ja ir vairāk nekā +23 grādu. "No +23-28 grādu - ir paaugstināts risks skriešanai, ja ir virs +28 grādiem gaisa temperatūra, tas ir augsts risks dažādu slimību izpausmei, ja tādas cilvēkam ir, gan arī pārkaršanas risks. Uzskata, ka + 18-23 grādu ir temperatūra, kurā drošāk justies," skaidro Sandra Rozenštoka. Roberts Radičuks atzīst, ka vasarā saule uzliek lielāku slodzi, ja esmu aizelsies, tad jau augsta maksa ir par slodzi. Jāieklausās savās izjūtās. "Ļoti karsti laika apstākļi, tāpat kā auksti neļauj panākt labākus rezultātus, „uztrenēties”, ķermenis daudz enerģijas tērē dzesējoties," piebilst Sandra Rozenštoka. 7000 soļi vai 10000 soļi dienā? To nevajadzētu uzlikt kā mērķi, ka tas uzlabos veselību, nevajadzētu.  "Varam veikt 10000 soļus, bet jautājums, kādā veidā tos sasniedzam. Tā var būt ātrāka soļošana intervālu veidā, kur ir sirdsdarbības ritma izmaiņas. Ja tā ir vienkārši soļu savākšana ikdienā, veicot mājas darbus vai staigājot pa ofisu, tam efekts būs minimāls," skaidro Rūdolfs Cešeiko. "Slodzei ir jābūt trenējošai," atzīst Sandra Rozenštoka. Nepatīkamās onkoloģisko slimību diagnozes cilvēkiem liek mainīt dzīvesveidu un tas mudinājis arī ieviest regulāras fiziskās aktivitātes.  Rūdolfs Cešeiko norāda, ka, piemēram, ķīmijterapijas laikā, sievietei, kurai konstatēts krūts vēzis, lai arī pašsajūta dažādās izpausmēs pasliktinās, ir svarīgi saglabāt aktīvu dzīvesveidu. "Tas nenozīmē, ka ķīmijterapijas dienās vai dažas dienas pēc procedūras, kad jūt, ka procedūra vēl dara savu darbu, jūtamies slikti un noguruši, ja tas nav saistīts ar slinkumu, nespiežam un nevelkam par katru cenu ārā no gultas," norāda Rūdolfs Cešeiko. "Kad jūtam, ka enerģijas paliek vairāk, sākam mērķtiecīgi domāt par fiziskajām aktivitātēm. Piemēram, pastaigas 30 minūtes četras reizes nedēļā, iekļaut vieglākas intensitātes spēka vingrojumus, izmantojot vieglākas hantelītes. (..) Vislabākais variants ir sešu minūšu iesildīšanās likums, kad zinām, ka ir jāiziet ārā un jāpamēģina. Sešas minūtes vieglas intensitātes pastaiga istabā, vai dodoties ārā."

Zašto Srbi ne vole osiguranje i kako nas to na kraju skupo košta – otkriva Štedljivko! U ovoj epizodi Pojačala, Ivan Minić razgovara sa Đorđem Nedeljkovićem, ekonomistom, stručnjakom za osiguranje i pokretačem popularnog Instagram naloga „Štedljivko“. Kroz ličnu i profesionalnu priču, Đorđe otkriva kako je od potpune odbojnosti prema industriji osiguranja postao njen vatreni zagovornik, ali pod svojim uslovima, kroz edukaciju i transparentnost. Govori o svom detinjstvu u Mionici, školovanju, prvim poslovima, kao i izazovima u javnim nabavkama i tranziciji ka preduzetništvu. Centralna tema razgovora jeste značaj „finansijske higijene“, posebno u domenu osiguranja života, imovine i putovanja, ali bez prodaje, već kroz otvaranje važnih pitanja o ličnoj odgovornosti, planiranju i zaštiti budućnosti. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Srednja i stručna škola - Studenski dani - Priča o osiguranju - Rana karijera - Zašto osiguranje - Stanje osiguranja kod nas - Najčešći vidovi osiguranja - Ostali vidovi osiguranja - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/40EbkXN Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Playlist: Animatori - Ljeto nam se vratiloNarodni dar - Kad zapiva moja AnaVinko Coce - Sveta AnaVuco - Lipa AnaZagrebacki malisani - Volim djeda i bakuMarko Perkovic Thompson - Moj dida i jaKrunoslav Cigoj - Prolazi zivotKUD Dangubice - Goro,goro visoka siJosip Pintaric - Oprosti Boze

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām. Par aptaujas rezultātiem saruna raidījumā. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka. "Īpaši arī redzam, ka respondenti, kuri izvēlējās atbildēt aptauju latviešu valodā, uzsvēra to, ka Latvija ir droša vieta, kur dzīvot," atzīst Ieva Birka. "Tajā pašā laikā mēs piedāvājām respondentiem 11 dažādus iespējamos izaicinājumus vai krīžu situāciju variantus, un bija iespēja atbildēt, vai viņi personīgi uztver šo kā draudu," turpina Ieva Birka. Pētniece min piecus Rīgas iedzīvotāju galveno drošības izaicinājumus, par kuriem viņu personīgi uztraucas.  "Pirmais, ko mēs redzam, cilvēki uztraucas par Latvijas ekonomisko situāciju, un viņi uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija kopumā ietekmē viņu personīgo drošību. Otrs, par ko respondenti bija satraukušies, bija kritisko piegāžu pārtraukumi. Kas notiek, ja ir elektrības vai ūdens padeves traucējumi. Trešais ir militārs uzbrukums Latvijas valstij. Šeit varētu uzsvērt, ka tieši latviski runājošie respondenti 64% uzsvēra to kā draudu, kur krieviski runājošie - tikai 46% par šo bija satraukušies. Redzam, ka ir plaisa tajā, kā tiek uztverts šis militārais drauds," norāda Ieva Birka. "Ceturtais drauds, par ko uztraucās Rīgas iedzīvotāji, ir dezinformācijas izplatība, tas ir tāds jau grūtāk izprotams drauds, kurš strauji sāk pacelties tajā, par ko cilvēki uztraucas. Piektais bija ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas riski. Kas notiek, ja šis konflikts, kas notiek mums kaimiņos, ieņem jau citas formas un citus veidus? Kāds ir šis risks, kad kodolieroču pielietojums varētu arī ietekmēt Rīgas iedzīvotājus." Pētnieki arī jautājumi respondentiem vai ir iepazinušies ar informatīvo bukletu par 72 stundu somu un ņēmuši vērā ieteikumus "Sagatavotības līmenis ir kritiski zems," norāda Ieva Birka. "Piemēram, pamata jautājums - vai ir zināms, ko darīt, ja skan sirēnas? Šo jautājumu uzdodot, mēs saņēmām tikai 46% respondentu atbildi ka, jā, viņi zina, kas būtu jādara, ja skan sirēnas. Jo īpaši slikti informētas par to, kas būtu jādara, bija sievietes - tikai 41% no sievietēm zināja, kas būtu jādara. Arī krieviski runājošie bija sliktāk informēti, kā arī vecāka gada gājuma respondenti - tikai 38% no vecākā gadagājuma respondentiem, kā arī krieviski runājošajiem zināja, kas būtu jādara, ja skan sirēnas." Vēl aptaujā bija iekļauts jautājums:  vai jūs zināt, kur doties, ja jums steidzami ir nepieciešams pamest māju?  "Respondentu skaits, kas zina, ko darīt, ir tikai 29%," atzīst Ieva Birka. To, kur atrodas tuvākā patvertne, zināja tikai 14% no Rīgas iedzīvotājiem.  "Ja mēs padziļināti skatāmies datos, tieši 18 līdz 29 gadus veci jaunieši (21%) bija tie, kas vairāk zināja, kur būtu jādodas, nekā vecāka gadagājuma cilvēki, kur tikai 8% zināja. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka nesen 112 aplikācijā tika ieviests digitālais risinājums - digitālā karte, kas parāda tuvākās patvertņu vietas. Ar datiem varam labi parādīt un ilustrēt, kas strādā un kas nestrādā, un kur ir vājās vietas, pie kā būtu jāpiestrādā, lai informētu sabiedrību," skaidro Ieva Birka. Sirēnu skanēšanas gadījumā ir jāieslēdz radioaparāts. Vai cilvēkiem ir mājās ar baterijām darbināmi radioaparāti vispār? "Dzirdot sirēnas, ir jāieslēdz sabiedriskie mediji. Gadījumā, ja ir traucēta arī kritiskā infrastruktūra, kas bija viens no tiem draudiem, par ko cilvēki uztraucās, un, iespējams, traucēta elektrības padeve, līdz ar to nedarbojas televizors vai nav pieejams internets, tad rekomendācija ir klausīties ar baterijām darbināmu radio. Mēs prasījām, vai mājsaimniecībām ir šis radioaparāts. Tikai 28% no mājsaimniecību no mūsu respondentiem bija šis radio aparāts Rīgā. Tieši biežāk vecāka gadagājuma cilvēkiem - 40% no respondentiem, ir vēl joprojām ar baterijām darbināmais radio," atzīst Ieva Birka.   Raidījuma noslēgumā zinātnes ziņas Novecošanās tempi dažādās valstīs atšķiras. Plašs pētījums apgalvo, ka politikai ir nozīme. Kad savu dzīvi beigs Saules sistēma? Biedējošs jautājums, atbildi uz kuru varbūt nemaz negribas zināt, bet tieši šāds jautājums šķetināts vietnē “Live Science”. Vai tu sauc savu suni par savu "pūkaino mīluli"? Tā nav apsēstība - tā ir zinātne. Kamēr esam uz Zemes, varam priecāties par visu dzīvo, tostarp mūsu mājas mīluļiem, un šim tematam veltīts interesants raksts “Nacionālās ģeogrāfijas” vietnē.

Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedre, Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, tulce, tulkotāja Linda Gaile, un Tulkošanas biroja un valodu skolas tulks Ivars Kokorēvičs. Kā cilvēki sāk mācīties svešvalodas? Pirmais - saklausīt, ka tā ir cita valoda. "Ar klausīšanos ir problemātiski, jo reizēm cilvēki grib uzreiz kaut ko pateikt, bet sākumā der apstāties, paklausīties un ieklausīties, kā tas skan," norāda Linda Gaile. Tad nākamais solis - redzēt, kā to raksta. Linda Gaile vērtē, ka Baltijas valstīs un Latvijā daudzi cilvēki prot vairākas valodas, tāpēc, ka latviešu valodā ir ļoti daudz dažādas skaņas, ar kuru palīdzību mēs varam apgūt skaņas, kas ir līdzīgas citās valodās.  "Mums ir dažādība - gan tie garie, īsie, patskaņa, gan dažādas šņāceņi, gan mīkstinājuma zīmes, kas mums valodā ir. Mums jau dzimtā valoda ļoti bagāta, bagāta arī tāpēc, ka mēs vārdus varam locīt. Mums nav kā angļu valodā beidzas ar līdzskani, bet tālāk nekas neseko. Latviešu valodā ir galotnes vārdiem, visvisādas. Tur var zīmēt, klausīties, un tas palīdz citās valodās. Vismaz man tā ir bijis," atzīst Linda Gaile.   "Valoda tiek lietota četros veidos - divi pasīvie veidi un divi aktīvie," skaidro Ivars Kokorēvičs. "Tā ir klausīšanas, lasīšana runāšana un rakstīšana. Visvieglākā ir lasīšana, ar kuru būt jāsāk. Kad jau ir iegūts kaut kāds bāzes vārdu krājums, nākamais posms būtu video klausīšanās. Tagad "youtube" ir pieejami video par jebkuru tēmu jebkurā valodā, bet vēlams izmantot subtitrus tieši tajā valodā, kuru mācās, ne dzimtajā. Bieži ir grūti saklausīt vārdus, subtitri palīdz vārdus saklausīt pareizi. Nākamais posms ir aktīvie veidi, kas jau ir grūtāk. Tev pašam ir jāveido teikums, runa, nepietiek, ka klausies vai lasi. Tā ir rakstīšana. Rakstot vari izlabot kļūdas, vari apmānīt sarakstes biedru, ka ar mazām zināšanām vari uzrakstīt perfektu tekstu, bet runāšana ir pats augstākais posms, no visiem četriem veidiem tas ir grūtākais."  Piektais posms - cilvēks jau domā valodā, kuru mācās, piebilst Linda Gaile. "Valoda ir milzīgs datu apjoms, mēs katru dienu lietojam tūkstošiem vārdu dzimtajā valodā, zinām desmitiem tūkstošus vārdu, pārnest to visu citā valodā, to nevar izdarīt ātri. Ļoti liela nozīme ir tam, kā sadala mācību slodzi. Nav ieteicams mācīties katru dienu, jo smadzenes neņems pretī un atmiņa tam pretosies. (..) Labi būtu stundu vai pusstundu pārdienās," uzskata Ivars Kokorēvičs.  

Konuğum bir akademisyen, yazar ve yas terapisti Prof. Dr. Şengül Hablemitoğlu.Hemen bazı konu başlıklarıyla konuya giriyorum… Neler konuştuk?  • Yas nedir? Yas ne değildir?• Adaleti, şehirlerimizi, kurumları, doğayı, işlerimizi, mesleklerimizi kaybediyoruz… Bu da bir yas mıdır? Bu yaşadıklarımızın bir ismi var mıdır?• Yas yaşayanlara nasıl davranılmalı? Neler yapılmamalı?• Yasın süresi var mıdır?• Yas konuşan bir şey midir? Yas neleri talep eder?• Yas liderliği nedir?• Politik karakterler ve yası görme biçimleri…• Yas bir hak, sosyal adalet meselesi• Kadın, erkek ve yas yasama biçimleri• Toplumların yası yaşama biçimleri• Dijital yas…  • Sosyal medya ve yas• Yasın koreografisi olur mu?• Kaybediş şekillerinin yasa etkisi• Kollektif etkili bireysel yaslar…• 6 Şubat depremi, Kartalkaya faciası, Çorlu Tren Kazası, yenidoğan bebek cinayetleri, artan kadın cinayetleri ve toplumsal olarak hissettiklerimiz. Adalet-duygusal adalet sağlanamayan durumlarda yas, öfke ve diğer duygular…• Öbür dünya inanışı ve yasın yaşanışı• Giden gençliğe yas duyulur mu?• Ve Şengül Hablemitoğlu'nun kendi yası; Necip Hablemitoğlu'nun ardından yaşananlar…Çok etkileyici bir yayın… Yaz-kış demeyin, yas hissedin hissetmeyin bence dinleyin… Gazeteci#Journalist ~ #Art- #Food- #Travel lover ~ #EnthusiastBooks:

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. U današnjoj epizodi bavimo se za početak pitanjem koliko je medijsko lešinarenje u slučaju „uhvaćeni u preljubi na koncertu Koldpleja“ u redu kada su u pitanju visoko pozicionirani funkcioneri kompanija. Zatim diskutujemo o tome da li treba da nas brine potencijalni sastav studentske liste za izbore i koliko nam je bitno pitanje „ko posle Vučića?“ Da li su Vučićeva pomilovanja ustavna i šta govore njegovim sledbenicima, a šta protivnicima? Da li će nas stvarno pregaziti i eventualno zaraziti HIV-om 100.000 Ganaca? Šta i ko su „neutralni“ i šta bi Isus rekao za njih? Koliko nas Marko Đurić gaslajtuje od „Srbija - Amerika - Izrael: partnerstvo za budućnost“ do „Srbija je otvorila mnogo poglavlja u pregovorima sa EU i sprečila hiljade femicida“? Kad smo kod Ganaca - koliki problem za društvo su ne-beogradski akcenti dođoša? Tramp neće da objavi dokumentaciju o Epstinu i ukida emisiju Stivena Kolbera - da li nas to nešto čudi? Beogradski Prajd preotima pitanje porodice od desničara i konačno, telefoniramo s mitropolitom Fotijem da nam blagoslovi čtenije pesama o vrućini i ponečemu još... mnogo tema, dva sata programa, iscrpno i opširno. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Epizoda koju ćete započeti sa osmehom, a završiti u tišini. U ovoj epizodi Pojačala, Ivan Minić razgovara sa Stefanom Markovićem – novinarom CINS-a, autorom i koautorom narativnih podkasta Glasna žica i Tragovi, bivšim reperom i čovekom koji je odlutao iz sveta književnosti u svet istraživačkog novinarstva, i ostao da se tu bori mikrofonom i rečima. Kroz iskren i duhovit razgovor, Stefan otkriva svoj put od klinaca sa spuštenim pantalonama i rimama iz Niša, preko rep scena i studentskih lutanja, do ozbiljnog bavljenja društveno važnim temama. Govori o svojim počecima u Južnim vestima, o važnosti zanatskog pristupa novinarstvu i kako se istraživačko novinarstvo razlikuje od svakodnevnog izveštavanja. Delimo priče o pretnjama, o upornosti, o pokušajima da se svet učini makar malo razumljivijim – pa makar to bio svet pun apsurda i praznih obećanja. Stefan priča o tome kako su nastali Tragovi – potresni istraživački podkast koji dokumentuje tragične događaje poput Ribnikara, Malog Orašja, Dubone i rudarske nesreće u Aleksincu – kao i o tome kako je Glasna žica nastala iz želje da se apsurdnost svakodnevice zabeleži u formi koja je i angažovana i duhovita. Osvrćemo se i na značaj naracije, osetljivosti pri radu sa sagovornicima i granici između novinara i čoveka. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Školski dani i rep - Ulazak u novinarstvo - Balans u izveštavanju - Novi početak u BG-u - Početak podkasta - Teške priče - Izazovi tokom snimanja - Neobjavljeni materijal - Plan za budućnost Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4kKFpMF Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Suriye'nin Süveyda kentinde sular durulmazken İsrail, Şam'da Başkanlık Sarayı ve Genelkurmay Başkanlığı binasını vurdu. Ekrem İmamoğlu, Akın Gürlek davasında hapis cezasına çarptırıldı.Bu bölüm EY hakkında reklam içermektedir. EY'ın küresel çapta düzenlediği EY Girişimci Kadın Liderler Programı, kadın girişimcilere işlerini büyütme ve uluslararası pazarlara açılma yolculuklarında rehberlik ve destek sağlıyor. Türkiye'de bu yıl dokuzuncusu düzenlenecek olan programa, 15 Ağustos'a kadar buradan başvuru yapabilirsiniz. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Lai arī šogad par karstumu vasarā pagaidām sūdzēties nevaram, ierasti ik gadu pāris nedēļas kārtīgi svīstam. Cilvēks var patverties telpās pie kondicionieriem un ventilatoriem un plānot savas ikdienas gaitas, neuzturoties karstākajā saulē, bet kā tiek galā daba? Kā dzīvnieki pārcieš sauli un karstumu? Kādas stratēģijas tie ir radījuši, lai pasargātu sevi no tveices? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dzīvnieku pazināji - Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Cilvēkam it kā ir vienkāršāk, mums drēbes ļoti palīdz, vai nu mēs saģērbjamies, vai izģērbjamies. Brīdī, kad vairāk vairs nevar izģērbties, mums vienmēr ir iespēja vai nu ielīst ēnā, vai dzesēties kaut kur vēsumā, vai doties peldēties. Mēs tomēr savu dzīvi turam tādos rāmjos, ja jums ir jābūt ārā, mēs esam pieturā, gaidām autobusu karstumā, saulē. Bet dzīvniekus dabā tas skar mazāk, jo viņiem vienmēr ir izvēles iespējas - ielien ēnā, viņi ielien mitrā zemē, pārrok sev bedrīti, noslēpjas kaut kur. Mums ir grūtāk," vērtē Inta Lange. "Bet dzīvniekiem savukārt ir grūtāk izģērbties. Ja pēkšņi strauji ir karsts vai auksts, nevar kā  cilvēks noģērbt savu biezo jaku un pēkšņi ir mazajā t-krekliņā, tad dzīvnieks vēl ilgi pinkaini staigās, viņam kažoka noģērbšana ir krietni ilgāka un pēc tam uzaudzēt vietā arī ir ilgāk." "Dzesēšanas variantu ir daudz dažādi," norāda Māris Lielkalns. "Kā nu kurš māk. Viens attaisa muti, atver knābi, papleš spārnus un tad elso, mēģina tādā veidā atdzesēties, cits izrakņā kaut kādu iedobi, ielien un tādāveidā dzēsējās, cits atkal pamēģina atrast kaut kur vējaināku vietu, kur izstiept visas četras kājas uz visām pusēm un tā turēties. Citi vienkārši nenāk ārā dienas laikā, sēž savā alā, iedobē, slēptuvē un viss, čuč, atpūšas. Kad tas briesmīgais karstums ir pārgājis, sākās nakts dzīve. Piemēram, tuksnesī."  Ja pēkšņi uznāk liels karstums, vai dzīvnieki var un mēdz "pārplānot" savas dienas gaitas?  "Latvijas dabā viņi ir ļoti elastīgi. Dzīvnieki nenāk pa dienu, mēs viņus tikpat kā neredzam, viņi guļ kaut kur vēsumā, ēnā, krūmos, nenāk ārā. Viņiem varbūt plānošana ir mazāk sarežģīta nekā cilvēkam, jo mums ir jāiet uz darbu, ir savi pienākumi, ir saplānota diena, tad dzīvniekiem galvenais ir būt drošībā, paēst un varbūt par ģimeni parūpēties," atzīst Inta Lange. "Latvijā, kad ir karstākais laiks, daļai dzīvnieku jau bērni ir pietiekami lieli, viņiem par bērniem īpaši nav vairs jārūpējas, un tad viņi vairāk domā par kaut kādu savu komfortu, izdzīvošanu. Tad nakts un krēslas laiks ir īstais.  Lai cik sauss un karsts pa dienu Latvijā arī būtu, tad vakarā rasa ir klāt, mitrums zem krūmiem, nokritušas lapas, zāle, viss ir tomēr mitrs. Un Latvija ir tā laimīgā zeme, kur kilometriem tālu nebūtu neviena ūdens avota, mums ir vai nu upes, vai ezeri, vai dīķi, vai purvi.  Arī pilsētas dzīvē, kad uznāk ilgāks karstuma periods, tad visi uztraucas pilsētā par dzīvo dabu, jo pilsēta krietni vairāk uzsilst nekā ārpusē un arī krietni vēlāk atdziest. Tomēr kaut vai Rīgā ūdens avotu ir daudz. Un savvaļas dzīvnieki ikdienā diezgan tālu pārvietojas no savām ierastajām vietām. Cilvēki varbūt vairāk ap māju dzīvojas, bet dzīvniekiem tie ir pat vairāki kilometri dienā. Līdz ar to ūdens vienmēr ir sasniedzamā attālumā." Ir karsts laiks, cilvēkiem daudz jādzer, jo tā mēs svīstam. Vai citi dzīvnieki arī tā svīst? Zināms, mājas kaķi svīst tikai ar ķepiņām. Kā ir ar citiem dzīvniekiem? "Ir, kas svīst, ir, kas nesvīst. Tāpēc jaukais teiciens - nosvīdis kā cūka ir absolūti garām un nepareizs, jo cūka ir viens no tiem dzīvniekiem, kas nesvīst," bilst Māris Lielkalns. "Ja reiz nesvīst, ir jāmēģina savādāk dzesēties. Un to viņa dara, ne tikai viņa, arī degunradži, arī citi cūku radinieki. Viņi vienkārši sameklē dubļu peļķi un iegāžas tajā ar  lielu, lielu sajūsmu. Arī brieži ļoti labprāt zoodārzā, mums tāds purviņš ir uztaisīts, un tad viņi tur priecājas. Tad izlien laukā tāds dubļains un apmeklētāji nevar saprast - fui, kādi, jūs netīrāt un nepucējat  dzīvniekus, bet viņš ir sajūsmā par to, ka ir atdzesējies un ļoti labi jūtas." Dubļu kārta palīdz arī pret odiem, mušām un citiem kukaiņiem un ārējiem parazītiem. Viņi iekalst tajā dubļu kārtā, tad atliek tikai noberzēties un atkal ir tīrs. Vislabākais ir sveķains koks - egle, priede. "Arī bez biezkažokainajiem ir savas dzesēšanas sistēmas. Ir aita, vēl daži citi, kam ir biezāks kažoks, bet ausis ir plikas, tās ir gandrīz kailas. Tāpat arī trusim, zaķim ausis ir garas pietiekami daudz, ne jau tāpēc lai labāk dzirdētu, bet gan lai atdzesētos. Tur ir daudz sīkie asinsvadi un tādā veidā vienkārši - ausis gaisā, vējiņš staigā, ausis dzesējas, arī pats dzesējās," turpina Māris Lielkalns. "Ūdensputniem tīri labi noderētu arī pēdas. Protams, arī spalvu kārtai ir krietni plānāka vasarā nekā ziemā, bet vienalga, ja paliek par karstu, tad plunčājas un dzesējas ar pekām. Ziemā savukārt šīs pēdas kalpo pilnīgi pretēji." "Attiecībā uz pārkaršanu tomēr gribētu piebilst, ka visneaizsargātākie Latvijā ir mūsu mājdzīvnieki - suņi, kaķi, varbūt kādam mājās trusīši vai jūras cūciņas un kāmīši, jo cilvēks par sevi padomās. Zoodārzā arī par visiem ir padomāts, savvaļā dzīvnieki paši var aiziet un atrast savu komforta līmeni, bet mājdzīvniekiem tādas iespējas bieži vien netiek dotas, jo mēs viņus ieliekam dzīvokļos vai mēs viņus mašīnās atstājam, vai varbūt kāds suns laukos pie ķēdes. Vai kādi dzīvnieki palaisti aplokā, kur nav pat nojumes," atgādina Inta Lange. "Mājdzīvnieki līdz ar to paši nevar nodrošināt savu komfortu, atrodot ēnu vai atrodot vēsāku vietu, jo kur viņš ir, tur viņš ir diemžēl. Te gan gribētos teikt, ka pieskatām esam uzmanīgi, un pagalmos varbūt izliekam āra kaķīšiem un sunīšiem varbūt kādu bļodiņu ar ūdeni, šie dzīvnieciņi gan būs ļoti pateicīgi par to visu, jo viņi paši nepratīs. Tā ir cilvēku atbildība." Cilvēkiem svīst ir dabiski, bet ko svīšana var liecināt par mūsu veselību? Lai gan šovasar ilgstošu karstumu vēl neesam pieredzējuši, svīšana ir dabiska mūsu ķermeņa izpausme ne jau tikai karstās vasarās vien. Organismam svīst ir svarīgi, bet mums pašiem un apkārtējiem sviedri un to aromāts var radīt diskomfortu. Bet vai tie patiešām ir sviedri, kas smaržo, vai varbūt aromātu rada kas cits? To skaidro Anda Apine, dermatoloģe-veneroloģe Lāzerplastikas klīnikā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācijas priekšsēdētāja.

Cumhurbaşkanı Erdoğan, "AK Parti, MHP ve DEM Parti olarak süreci selametle sonuna kadar götürmekte kararlıyız" dedi. Gazze'de su kuyruğunda bekleyenler vuruldu, İsrail ordusu "teknik hata" savunması yaptı.Bu bölüm EY hakkında reklam içermektedir. EY'ın küresel çapta düzenlediği EY Girişimci Kadın Liderler Programı, kadın girişimcilere işlerini büyütme ve uluslararası pazarlara açılma yolculuklarında rehberlik ve destek sağlıyor. Türkiye'de bu yıl dokuzuncusu düzenlenecek olan programa, 15 Ağustos'a kadar buradan başvuru yapabilirsiniz. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Mislila je da nikad neće raditi u marketingu – danas gradi zajednice za najveće developer alate. U 326. epizodi Pojačala gostuje Milica Maksimović, stručnjakinja za developer marketing i suosnivačica platforme Literally. Njena priča je sve samo ne linearna: od ljubavi prema engleskom jeziku i snova o karijeri bubnjarke, preko rada u prosveti i metodike koja ju je trajno udaljila od nastavničkog poziva, pa sve do, po njenim rečima "slučajnog" ulaska u svet tech startapa i developer zajednica. Razgovor sa Ivanom vodi nas kroz Milicine rane profesionalne borbe, ali i kroz složeni pejzaž rada sa inženjerskim publikama. Saznajemo kako se gradi zajednica, kako se komunicira sa najtežim tržištem, i zašto developer alati danas nose najviše povraćaja investicije. Milica objašnjava kako izgleda autentična marketinška komunikacija u svetu gde je cinizam uobičajen, a poverenje teško stečeno. Epizoda osvetljava i razlike između rada u bootstrap okruženju i korporativnog fintech-a, govori o burnoutu, ulozi mentora i tome kako jedna knjiga o mrežama može da preokrene ceo karijerni put. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Ulazak u IT svet - Šta posle faksa - Novo poglavlje - Novi Sad - Napredak u karijeri - Internet i edukacija - Organizacija u IT-ju - Ulazak u preduzetništvo - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3GJ32ab Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean (& Asian) Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down Mei Tomko and talk about growing up in the age of OG Youtube and embracing your asianness, doing the most with what you've got, and building things that last.Later we get into some Bibim Chips by Paldo…did they just make this to promote their sauce?!Meet Mei!On Instagram as @postnostalgia!Buy her artwork @postnostalgiaprints!Check out her Adoptee Resource Database!---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.

"Sa 40 godina je rasprodala sve što ima i krenula biciklom oko sveta - ali pre toga je živela život koji bi većinu slomio." U 322. epizodi Pojačala Ivan je ugostio Snežanu Radojičić, poznatiju kao "Ciklonomad" U prvoj od dve epizode sa ovom autorkom, profesorkom i ženom koja je prešla više od 100.000 kilometara biciklom kroz pedesetak zemalja, vraćamo se unazad – u godine pre nego što je spakovala život u bisage i krenula na put oko sveta. Snežana nas vodi kroz svoje detinjstvo na Banovom brdu, mladalačke snove i prve velike poraze - školske, porodične i društvene - koji su oblikovali njen identitet. Govori otvoreno o tome kako je rasla u radničkoj porodici, kako je kao dete želela da postane "nastavnica... ili Tito", kako je izgubila veru u društveni sistem koji ju je oblikovao, ali i kako se u svemu tome rađala pisac u njoj. Epizoda nas vodi kroz godine školovanja, studiranja književnosti, prvih poslova, pokušaja i promašaja, kao i ključnog otkrića da može i mora živeti od pisanja ako želi da ostane verna sebi. Tu su i anegdote iz njenog rada kao nastavnica srpskog jezika u najtežim godinama devedesetih: kako se borila s nepoverenjem sistema, roditeljskim očekivanjima, ali i duboko traumama koje su deca donosila u školu. Iskreno, nefiltrirano i bez uzmicanja. O čemu smo pričali: - Kad porastem biću - Studentski dani - Karijera posle faksa - Izlazak iz nastave - Iz nekretnina u osiguranje - Lično preispitivanje Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3SNtylo Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN