Podcasts about KAD

Učestvovanje oca, podjednako kao i majke, u vaspitanju i odgoju deteta je ključno za razvoj u normalnu, ispravnu, pozitivnu osobu, priča u novoj Mamazjaniji Miša Stojiljković, koga smo u najavi predstavili kao „Profi tatu“, jer se kroz svoje emisije, između ostalog, bavio podrškom tatama kojima se, u našem društvu, često ne priznaju brojne zasluge. Miša je kao otac dva dečaka legitiman da zastupa očeve, a osim što je psiholog i novinar, autor je serijala „Tata, ti si lud“, u kojem iz različitih uglova obrađuje upravo temu očinstva. U razgovoru sa Mišom, čuli smo nekoliko anegdota iz radionica, koje je držao sa očevima, koji su govorili o svojim strahovima, ali i hrabrosti da se suoče sa roditeljstvom, posebno oni koji su želeli da budu neprestano uz svoju decu, od dana rođenja, pa su zbog toga čak uzeli i porodiljsko. „Za to je zaista potrebna hrabrost, jer u početku su svi u strahu. Kad dobijete dete, menjaju se prioriteti, više nije najvažniji posao i vaš lični život. Očevi koji su uzimali porodiljsko, u retkim firmama u Srbiji koje to omogućavaju, kažu da su u startu bili preplašeni, ali se kasnije to prenelo u nezaboravno iskustvo, koje ne bi menjali ni za šta na svetu. Tako je bilo i meni, jer sam po zakonu imao samo pet dana nakon što se supruga porodila, ali sam uzeo tri nedelje od godišnjeg odmora, a period koji sam tada proveo sa sinom je nešto najdragocenije“, seća se Miša. On ističe da su danas očevi mnogo više angažovani oko dece nego što je to nekad bio slučaj, ali i društvo je takvo da u muškarce nema poverenja. „U Švedskoj, recimo, očevi i majke imaju zajedno 18 meseci porodiljskog, pa mogu da rasporede to vreme kako oni žele, odnosno kako smatraju da je najbolje za dete. Kod nas će, nadam se, nekad u budućnosti biti tako, možda sad kad krenu ove društvene promene, dođe i do tog momenta. Međutim, kod nas je duboko ukorenjena ideja o ženi kao nekome ko brine o deci i starim roditeljima, a muškarac je uglavnom onaj koji zarađuje i ne meša se previše emotivno, niti ima vremena, ni kapaciteta za brigu. Važno je da shvatimo da nije sve baš tako crno-belo. Što se dece tiče, očevi sa njima mogu sve kao majke, osim dve stvari, da ih rode i da doje“, sa osmehom objašnjava Miša. Očevima se, ističe on, ne priznaju mnoge zasluge, pa i danas u 21. veku ženama se često postavlja čuveno pitanje „Pomaže li ti muž u kući i oko dece?“ „Na ovo pitanje vređaju se žene, ali i mnogi muškarci, jer oni su svesni da ni kuća, ni deca, kao ni obaveze oko njih, nisu samo na majci, već je poenta da se sve deli. Čini mi se da mlađi očevi danas to shvataju, da stižu neka drugačija vremena, u kojima se ohrabruju da provode više vremena sa decom, ispoljavaju osećanja i daju deci model ponašanja, koji će im pomoći da odrastu u samosvesne, ispravne ljude. Oni će se osloboditi tih predrasuda i ‚čipova‘ koji su nam ugrađeni i sa kojima smo živeli vekovima. Angažovanje očeva u porodici je i najvažniji oblik prevencije porodičnog nasilja“, priča Miša. On takođe ističe kako je samohranim očevima možda i teže nego majkama, upravo iz tih razloga, što se od oca ne očekuje da može i ume da brine i da bude odgovoran na isti način kao žena. „Po nekom ustaljenom pravilu, majke dobijaju starateljstvo nad decom u većini slučajeva. Ipak, dešava se da deca ostanu sa ocem, a onda se ljudi sažaljevaju i šokiraju jer kako će on sam bez žene, i te predrasude su jedan od razloga zašto je njima možda ponekad i teže nego majkama“, objašnjava Miša.

Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiğim programın bu haftaki konuğu Zuhal Özyurt. 1970 yılında İstanbul'da 5 çocuklu bir ailenin en küçük çocuğu olarak dünyaya geldi. Mimar Sinan Üniversitesi Güzel Sanatlar Fakültesi'nde Heykel bölümünde okurken aynı zamanda gece iş yaşamına katılan Zuhal, okulu yarım bırakmak zorunda kalarak çalışma hayatına devam etti. Çalışma iş alanı Türkiye'de kapatılınca gündüz işine devam etti. Bu sürece uyum sağlayamayan Zuhal yeniden eski iş hayatına geçiş yaparak 3.5 yıl İsrail'de çalıştı. Ardından Afrika Tanzanya yolculuğu başladı ve bunu Amerika, İngiltere, Guatemala ülkeleri takip etti. Yoga eğitimi almak için gittiği Amerika'da aradığını bulamayınca yeniden Afrika'ya döndü. 6,5 yıl Afrika'da yaşayan Zuhal, evrensel enerjilere açılarak Reiki temelli şifa sistemleri eğitimlerini aldı. Kendi kendine yaptığı yoga ve şifa çalışmaları ve ruhunun çağrısıyla Türkiye'ye dönüp 2009 yılında Kundalini yoga eğitimi aldı. 2015 yılında Rumen Yankulov'dan 3 yıllık süren Meditatif Aile Dizilimi eğitimi aldı. Kısa bir süre Svagito ile çalıştı ve ardından Feride Gürsoy Kadim Beden Bilgeliği Sistemik Dizimler eğitimini tamamladı. Zuhal'in çalışmalarını ve paylaşımlarını https://www.instagram.com/zuhalozyurtyoga/ veya https://www.instagram.com/zuhalozyurtailedizilimi/ Instagram adreslerinden takip edebilirsiniz. Keyifli dinlemeler :)*****Mayıs Ayı AŞK Buluşmasına Katılmak İster Misin?11 Mayıs Pazar saat 21:00'de çevirimiçi (Zoom) gerçekleşecek buluşmamızda Homeopat Hekim ve Metakognitif Programlama Terapisti sevgili Dr. Emel Saraç ile homeopatik bakış açısıyla sindirim ve sinir sistemi hastalıkları nedenlerine kısaca değinip Kognitif Rekonstruksiyon (bilişsel yeniden yapılandırma) yöntemiyle meditatif bir şifa çalışması, Bütüncül Beslenme uzmanı ve Fonksiyonel Tıp sağlık Koçu sevgili Duygu Erdoğan ile beslenmenin öneminden bahsederek, parasempatik sinir sisteminin en güçlü aktörü olan vagus sinirini harekete geçirecek; içsel güven, gevşeme ve bağlantı hissini güçlendirecek pratikler yapacağız. Detaylar ve kayıt formu aşağıdaki linkte.https://forms.gle/yHry341RSm32FYVi9*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı Desteklemek İster Misin? :)Hiçbir maddi destek almadan 5 yıldır gönüllü sürdürdüğüm bu programın içeriğini beğeniyor ve hayatına bir katkı sunduğuna inanıyorsan, beni ve programı maddi olarak da desteklemek istersen, https://kreosus.com/ask üzerinden ister aylık, ister tek seferlik katkı sunabilirsin :)*****Artık Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nın Whatsapp Grubu var :)https://chat.whatsapp.com/D29r8vCHBN6ARYI6UTJtYpDuyuruları, geri bildirimleri paylaştığımız bu alanda olmak istersen, yukarıdaki linkten gruba dahil olabilirsin.*****Yazılarımı ve yolculuklarımı takip etmek istersen; https://www.instagram.com/didemmollaoglu/*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı aynı zamanda Spotify ve Apple Music'den podcast olarak dinleyebilirsin. https://open.spotify.com/show/312t5k7BqvGSv7c9l88Y6Z https://podcasts.apple.com/tr/podcast/anadolunun-şifacı-kadınları/id1519077215*****Ben Kimim? 2016'da tüm eşyalarını satarak çıktığı yolculukta henüz kendine doğru bir yolculukta olduğunu bilmiyordu. Ta ki yuvasından binlerce kilometre uzaklıkta Anadolu onu çağırana kadar. Yuvasına dönüşüyle birlikte kendi şifa yolculuğu başladı. Çünkü bir ağacın yeşermesi için önce köklerinin iyileşmesi gerektiğini biliyordu ve kökleri bu kadim topraklardaydı. Çıktığı bu yolculukta Maya Şamanizmden yogaya, yogadan tasavvufa uzanan farklı ilimlerin peşinden gitti, birçok eğitim aldı. Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiği bir podcast yapan Didem kendi deyimiyle Aşk'ı arayan bir aciz kul, yolcu. ***** Light Of Daytime by Vlad Gluschenko | https://soundcloud.com/vgl9 Music promoted by https://www.free-stock-music.com Creative Commons / Attribution 3.0 Unported License (CC BY 3.0) https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

Laikapstākļi aiz loga gan nav pārāk vasarīgi, bet Valsts Meža dienests izsludinājis ikgadējo ugunsnedrošo periodu mežos. Parasti tā sākas maija pirmajā pusē, šogad - 1. maijā. Pagaidām gan laikapstākļi gādā par mitrumu un vēsumu, bet drīz tas mainīsies un tad vadību brīdināšanā par bīstamiem apstākļiem pārņems Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kas seko līdzi, kā laikapstākļi maina mežu aizdegšanās risku.  No vienas puses varētu šķist vienkārši – laiks sauss, ugunsbīstamība liela, laiks mitrs, ugunsbīstamība maza, tomēr ir mazliet sarežģītāk. Kā zināms, laikapstākļu kombinācijas vasaras gaitā ir dažādas, reģionāli atšķirīgas un tas, kā mums šķiet vai kādas mums ir sajūtas – ir mitrs vai sauss, krietni atšķiras no tā, cik labi degošs ir mežs. Jau vairākus gadus mūsu meteorologi izmanto pasaulē par labāko un plašāk lietoto metodiku – kanādiešu izstrādātu uguns bīstamības indeksu, ko latviski saīsina UBI. Tas ir samērā sarežģīts algoritms, kurā kā galvenie laikapstākļu elementi, protams, ir temperatūra, nokrišņu daudzums, gaisa mitrums un vēja ātrums. Ja sākotnēji var šķist, ka nokrišņi un temperatūra varētu būt svarīgākie faktori, vasarai ieskrienoties, izrādās, ka gaisa mitrums un vējš ir būtiskāki. Kad mežs jau ir izsilis un pažuvis, izrādās, pat viens krietnāks lietus ugunsbīstamību samazina īslaicīgi un dažkārt pat nebūtiski, jo liela daļa ūdens paliek koku vainagos – lapās un skujās, no kurienes ātri iztvaiko. Nākamā daļa paliek zemsedzē – uz mētrājiem, nobirām, kur arī pēc tam ātri iztvaiko, tāpēc jau pēc vienas divām dienām visa zemsedze un nobira – mizas, nokaltušie, sakritušie koku zari, vecās lapas, atkal ir viegli uzliesmojoši. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vēsturiskie dati rāda, ka, piemēram, Rīgā un tās apkārtnē tādu dienu skaits, kad ugunsbīstamības indekss ir vismaz vidēji augsts, ir pieaudzis no vidēji 48 dienām gadā 90. gados līdz vidēji 59 dienām pēdējā desmitgadē. Tiesa, lielu artavu devis 2018. gads, kas bija ļoti sauss, un toreiz arī bija pēdējās desmitgadēs plašākie mežu ugunsgrēki, tostarp Talsu novada Stiklu purvā, kur nācās evakuēt pat vietējos iedzīvotājus. Taču uzreiz var teikt, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, piemēram, rietumos un dienvidos, pie mums joprojām ir relatīvi laba situācija mežiem, jo ekstrēmi augsts ugunsbīstamības indekss joprojām ir ārkārtīgi reta parādība un Rīgas reģionā aizvadīto vairāk nekā 30 gadu laikā ir bijusi tikai viena šāda diena 2018. gadā. Pat zemākas pakāpes – ļoti augsta ugunsbīstamība – nav pat katru gadu. Tā ir bijusi izsludināta reizi dažos gados  un gadā tādas bijušas viena vai divas dienas. Bet runājot par aukstuma vilni, kas šobrīd skāris ne tikai Latviju, bet pie mums varētu turpināties līdz maija vidum, Toms Bricis atzīst, ka tas atstās iespaidu uz gada vidējo temperatūru kopumā.

Beşiktaş have done it again! The Black Eagles fly high in Kadıköy as they defeat arch-rivals Fenerbahçe 1-0 on the road, thanks to a crucial 44th-minute goal by Gedson Fernandes—just minutes after his missed penalty in the 36th! Making him the first foreigner to score against Fenerbahçe, Trabzonspor and Galatasaray in a single season since Mario Gomez in 2015-2016! This marks Beşiktaş's second win over Fenerbahçe this season, completing the double and effectively ending Fener's title hopes. Manager Ole Gunnar Solskjær now boasts two derby victories, including the iconic 2-1 triumph over Galatasaray on March 29.

Investicija od 600.000€ - ekskluzivna priča o povjerenju, pregovorima i AI-u. Ima li uistinu ravnopravnosti kada se jedni nasuprot drugih nađu osnivač čiji je projekt tek u povojima i investitori koji potencijalno drže budućnost tog biznisa u svojim rukama? Kad je vrijeme za zauzimanje čvrstog stava i na što ne pristajati ni za kakve novce, ispričao nam je Domagoj Ćorić, suosnivač Arkensighta. On nam je u Netokracijom podcastu ekskluzivno objavio veliku vijest kako je njegov startup najnoviji u portfelju tvrtki fonda Silicon Gardens.U sporednoj temi smo prešli na neke ležernije fenomene, točnije na ubojstvo virtualnog influencera sa svinjskom glavom Johna Porka kojeg je navodno ubio nekadašnji najbolji prijatelj AI generirani štakor Tim Cheese. Buru je u tom svijetu nedavno izazvala scena u kojoj se on ipak budi. Dio je to epske priče s Reelsa koja je još 2023. zaludila korisnike društvenih mreža._______________0:00 Uvod0:33 Investicija od 600.000 eura: svi ključni detalji5:30 Kako se dogovara investicija? Iza kulisa procesa14:30 Kako investitori procjenjuju startup?20:20 "Ne biraš lovu, već čovjeka iza love"26:10 Najčešće greške startupa u razgovorima s VC-jevima30:40 Što startupi NIKAD ne bi smjeli napraviti32:15 Kako je Izet "obrazovao" za investitora?34:00 Što donosi Silicon Gardens u 2025. + ključne lekcije za startupe38:50 O internetskom fenomenu John PorkuTOP i FLOP46:40 Svemir postaje smetlište48:30 Dvije afričke zemlje tuže Metu50:15 Idemo na Infobip Shift Miami!_______________

Roker u srcu, šumarski inženjer po struci i edukator koji menja živote hiljadama klinaca kroz programiranje i robotiku. U 316. epizodi podkasta Pojačalo, Ivan je ugostio Miomira Popeskova, osnivača Kliker IT centra – inovativne škole programiranja i tehnologije za decu od 5 do 18 godina. U inspirativnom razgovoru, Popeskov deli svoj lični i profesionalni put – od rock muzičara i šumarskog inženjera do vizionara koji deci širom regiona približava svet programiranja, robotike i IT-ja. Poseban fokus epizode je na trećem po redu Hakatonu koji organizuje Kliker, međunarodnom takmičenju koje okuplja decu iz celog regiona bivše Jugoslavije, sa ciljem da kroz timski rad razvijaju aplikacije, igrice i robotska rešenja na aktuelne društvene teme. Epizoda daje uvid u značaj praktične tehnološke edukacije u ranom uzrastu, snagu lokalnih inicijativa i koliko daleko može da ode ideja vođena strašću i odgovornošću. Više o ovogodišnjem Hakatonu možete pogledati na linku - https://futurekids.rs/future-kids-hakaton-2025/ Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Muzička pauza pre faksa - Početak Klikera - Razvoj Klikera - Impakt Klikera Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/42IlMiw Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiğim programın bu haftaki konuğu Öznur İnce. 1976 yılında Ödemiş'te öğretmen bir ailede ilk çocukları olarak dünyaya gelen Öznur, 9 Eylül Üniversitesi elektrik- elektronik Mühendisliğinde okudu. Mezun olduktan sonra önce özel sektör, sonra bir kamu kuruluşunda çalışmaya başlayan Öznur, bu süreçte eski eşiyle tanıştı ve evlendi. Beş yıl sonra oğlu dünyaya gelen Öznur, yıllar geçtikçe iş yerinde ve özel hayatında yaşadığı sıkıntılar nedeniyle içsel bir arayışa girdi. Evliliğin bitiş süreci ile birlikte yoğunlaşan bu arayışta ilk olarak yogaya başladı. Yogadan sonra reiki, bach çiçekleri ve Maya şamanizmi eğitimeri alan Öznur, Esra Yazıcı'dan ilk Thai Masaj eğitimini aldı. Thai masaj eğitimiyle beraber birçok farkındalık yaşayan Öznur, çalışmaya devam ederken yakın çevresine yoga dersleri vermeye başladı. 3 yıldır travma duyarlı yoga ve Osteothai eğitimlerine devam eden Öznur'un çalışmalarını ve paylaşımlarını https://www.instagram.com/yogaheno/ Instagram hesabından takip edebilirsiniz. Keyifli dinlemeler :)*****Mayıs Ayı AŞK Buluşmasına Katılmak İster Misin?9 Mayıs Cuma saat 21:00'de çevirimiçi (Zoom) gerçekleşecek buluşmamızda Homeopat Hekim ve Metakognitif Programlama Terapisti sevgili Dr. Emel Saraç ile homeopatik bakış açısıyla sindirim ve sinir sistemi hastalıkları nedenlerine kısaca değinip Kognitif Rekonstruksiyon (bilişsel yeniden yapılandırma) yöntemiyle meditatif bir şifa çalışması, Bütüncül Beslenme uzmanı ve Fonksiyonel Tıp sağlık Koçu sevgili Duygu Erdoğan ile beslenmenin öneminden bahsederek, parasempatik sinir sisteminin en güçlü aktörü olan vagus sinirini harekete geçirecek; içsel güven, gevşeme ve bağlantı hissini güçlendirecek pratikler yapacağız. Detaylar ve kayıt formu aşağıdaki linkte.https://forms.gle/HFmhJeiZSY6RAjEe8*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı Desteklemek İster Misin? :)Hiçbir maddi destek almadan 5 yıldır gönüllü sürdürdüğüm bu programın içeriğini beğeniyor ve hayatına bir katkı sunduğuna inanıyorsan, beni ve programı maddi olarak da desteklemek istersen, https://kreosus.com/ask üzerinden ister aylık, ister tek seferlik katkı sunabilirsin :)*****Artık Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nın Whatsapp Grubu var :)https://chat.whatsapp.com/D29r8vCHBN6ARYI6UTJtYpDuyuruları, geri bildirimleri paylaştığımız bu alanda olmak istersen, yukarıdaki linkten gruba dahil olabilirsin.*****Yazılarımı ve yolculuklarımı takip etmek istersen; https://www.instagram.com/didemmollaoglu/*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı aynı zamanda Spotify ve Apple Music'den podcast olarak dinleyebilirsin. https://open.spotify.com/show/312t5k7BqvGSv7c9l88Y6Z https://podcasts.apple.com/tr/podcast/anadolunun-şifacı-kadınları/id1519077215*****Ben Kimim? 2016'da tüm eşyalarını satarak çıktığı yolculukta henüz kendine doğru bir yolculukta olduğunu bilmiyordu. Ta ki yuvasından binlerce kilometre uzaklıkta Anadolu onu çağırana kadar. Yuvasına dönüşüyle birlikte kendi şifa yolculuğu başladı. Çünkü bir ağacın yeşermesi için önce köklerinin iyileşmesi gerektiğini biliyordu ve kökleri bu kadim topraklardaydı. Çıktığı bu yolculukta Maya Şamanizmden yogaya, yogadan tasavvufa uzanan farklı ilimlerin peşinden gitti, birçok eğitim aldı. Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiği bir podcast yapan Didem kendi deyimiyle Aşk'ı arayan bir aciz kul, yolcu. ***** Light Of Daytime by Vlad Gluschenko | https://soundcloud.com/vgl9 Music promoted by https://www.free-stock-music.com Creative Commons / Attribution 3.0 Unported License (CC BY 3.0) https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. U današnjoj epizodi, Miljan pati skoro pa od upale pluća i jadikuje nad time što ga je Fejsbuk obrisao. S tim u vezi, pričamo o tome zašto smo dopustili da toliko budemo zavisni od velikih kompanija koje na dugme mogu da nam ugase pristup privatnim podacima, kontaktima i sjećanju. Zatim se standardno bavimo studentskim pokretom i šta nas očekuje dalje. Centralno mjesto zauzima pitanje Patrijarhova posjeta u Rusiji, ali pričamo i o predstojećem izboru novog pape. Odgovaramo i na neka pitanja publike, a u rubrici „Iz riznice pjesmica vladike Fotija“ ponovo čitamo dvije pjesmice - obe prigodne - „Kad si zdrav“ za Miljanovo zdravlje i „Rusija“, jer je valjda jasno po sebi zašto. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Kadını erkek ile aynı seviyeye getirme propagandası yapanların İslâm toplumunu bozmaya çalışmaktan başka gayeleri yok. Onlara göre kadın evde hiçbir iş yapmayacak, süslenip püslenip sokağa çıkarak kendini sokakta takdim edecek. Halbuki Allâh (c.c.) tam tersine kadının ziynetlerini gizlemesini emretmektedir. Kadının en büyük ziyneti kendi güzelliğidir ve ilk önce bunu gizlemesi gerekmektedir. Eğer tesettür denilen giyinme tarzı, kadını dışarıdakilere güzel gösteriyorsa o giyinme tarzı tesettür olmaktan çıkar. Cenâb-ı Hâkk, Kur'ân-ı Kerîm'de: “Ey Peygamber! Hanımlarına, kızlarına ve mü'minlerin kadınlarına söyle, bedenlerini örtecek elbiselerini, cilbablarını giysinler.” Cilbab, kadını baştan ayak topuğuna kadar yekpare olarak örten, sadece göz kısmında incelik olan bir örtüdür. Dışarıdan kadının gözünü de görmüyorsunuz; o, kendisi içeriden yürüyecek kadar görüyor. Yani kadın sadece önünü görebiliyor, yabancı erkekler de sadece giden bir karaltı görüyor. Cilbabın renginin siyah olması gerektiğine dair bir emir yok. Ama Ashab-ı Kiram (r.a.e.), kadının tesettürünü en güzel siyah renk ile sağlanacağını düşünerek genel itibariyle kadınlara siyah cilbab giydirmişlerdir. Buna göre Cenâb-ı Hâkk'ın kitabında beyân buyurduğu cilbab, bir kadının giyebileceği en iyi kıyafettir. O kıyafeti giydiği zaman kadının herhangi bir rahatsızlığa uğraması mümkün değil. O yolun yolcusu olanlara bir sözümüz yok ama diğer insanlar, giden bir karaltının neyini görüp neyine bakacaklar? O siyah karartının nesine gözü takılacak, baksan ne göreceksin? İşte böylece Allâh (c.c.) kadının seks kölesi, ticaret metâı vesaire olmasını engellemiş, ortadan kaldırmıştır. (Ömer Muhammed Öztürk, Sohbetler 5,s.88)

Valstybės duomenų agentūra paskelbė naujausius skurdo rizikos rodiklius. Kelerius metus mažėjęs, pernai vaikų skurdo rizikos lygis šoktelėjo 2 proc. Ir dabar siekia 19 proc. Kitaip sakant, skursta kas penktas vaikas.Bet vaikų skurdas – tai ne tik tuščios lėkštės ar senas paltas žiemą. Tai ir nepakankamas pasiruošimas gyvenimui: trūksta mokymosi priemonių, vietos namų darbams atlikti, o kartais net ir motyvacijos, kai mokykloje patiriamos patyčios dėl rūbų ar neturimo telefono. Daugelis šeimų negali leisti vaikų į būrelius ar samdyti korepetitorių. O tai atima galimybę vaikams atrasti pomėgius ir ugdyti pasitikėjimą savimi.Vaikai, kurie užauga skurde, dažnai tampa jaunimu, priverstu rinktis ne svajonių studijas, o tai, ką išgali. Jaunuoliai pasakoja, kad tenka derinti darbą su studijomis, gyventi prastuose bendrabučiuose ir aukoti mokslą dėl išgyvenimo. Daugelis net neįstoja ten, kur norėtų, nes neturi nei finansų, nei pakankamo pasirengimo studijoms. Skurdas vaikystėje atima ne tik daiktus, bet ir galimybes – jis formuoja žemesnius lūkesčius sau, mažina savivertę ir tikėjimą, kad „man irgi gali pasisekti“.Kad iš tiesų kovotume su jaunimo skurdu, turime pradėti nuo vaikystės – užtikrinti lygias starto galimybes visiems, ne tik tiems, kurie gimė palankesnėmis sąlygomis.LRT radijuje diskutuoja studentė Ieva ir Nacionalinio skurdo mažinimo organizacijų tinklo direktorė Aistė Adomavičienė.Laidos vedėja Jonė KučinskaitėVed. Jonė Kučinskaitė

İstibrâ, erkeklik organında idrar eserinin kalmamasını temin etmek demektir. Kişinin istibrâda idrar damlasının kesilip artık gelmeyeceğine kalbi kanaat getirmelidir. Bu da her insanın kendi âdetine göre olur. Erkeklerin istibrâ yapmaları lâzımdır. (Bir şey hakkında lâzımdır demek, yapılması vâcipten daha mühim demektir.) İdrarın hepsi bir anda boşalmaz ve erkeklik organında birkaç damla kalır. Bu birkaç damla, bazı insanlarda biraz yürümekle, bazılarında öksürmekle veya her insanın kendi âdetine göre -meselâ yana doğru eğilip sallanmakla- çıkartılabilir. (Merakı' l-Felâh) İdrarın tamamen kesildiğine kalp kanaat getirmedikçe abdeste başlamak caiz olmaz. Büyük abdestten temizlenirken de aynı dikkati göstermek gerekir. Abdest alacak şahıs bir şey gelmeyeceğinden emin ise istibrâya lüzum yoktur. İstibrâda çok dikkatli olmak ve titizlik göstermek mendubtur. Kadınların, idrar hususunda erkekler gibi yapmalarına, meselâ idrardan sonra yürümelerine ihtiyaç yoktur. Kadınlar idrar yaptıktan sonra birazcık bekler, ön ve arka mahalli siler sonra su ile temizlenirler. İstibrâsı (idrar damlalarının kesilmesi) geç olan erkekler, dışarı sızma ihtimali olan yaşlığı emmesi için idrar kanalını pamuk, tuvalet kağıdı gibi bir şeyle kapatırlar. Fakat yaşlığın dışarı çıkmaması için, idrar yoluna konulan şeyin dışta kalmaması lâzımdır. Abdestten sonra şeytanın “acaba idrar mı geldi” diye vesvese verdiği kimse, bu vesveseden kurtulmak için, ön kısmına ve çamaşırına biraz su serperse, yaşlığın bu serpintiden olduğunu bilir ve vesveseden kurtulur. Dârekutnî'de Taharet bahsinde geçen bir Hadis-i Şerif'te şöyle buyuruluyor: “İdrar sıçramasından çok korununuz. Çünkü kabir azabının tamamı ondandır.” (Muhammed Alâüddin, El-Hediyyetü'l- Alâiyye,S.40-41)

Mākslas vēsturniece, publiciste, "Piebalgas kultūrtelpas biedrības" vadītāja Elvita Ruka turpina stāstus par aizraujošām piebaldzēnu dzīves epizodēm. Tās tiek smeltas brāļu Kārļa (1904–1990) un Voldemāra (1912–2004) Ruku atmiņās, kas glabājas Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejā To, ka piebaldzēni bijuši naski gan priekos, gan darbā, apliecina arī vizuālais mantojums – fotogrāfijas. Slavenākais Jaunpiebalgas fotogrāfs ir Artūrs Dulbe, kurš arodu apguvis Maskavā un savā salonā fotografējis pat tādas zvaigznes kā rakstnieks Antons Čehovs un dziedātājs Fjodors Šaļapins. Maskavā Dulbe draudzējies ar citu piebaldzēnu, arhitektu un operas "Baņuta" libreta autoru Artūru Krūmiņu no Skrāģu kroga, kas atrodas pavisam tuvu Ruku dzimtas "Seviķiem". Artūrs Dulbe 1922. gadā atgriezās Latvijā un Jaunpiebalgā atvēra foto salonu, tāpēc šī pagasta ģimenes, ainavas, kultūras un saimnieciskie notikumi ir tik krāšņi un bagātīgi dokumentēti, ka sniedz pārliecinošu ieskatu brīvvalsts laika piebaldzēnu tikumos. Talkas ir viens no tiem, un savās atmiņās šo tradīciju apraksta arī Kārlis Ruks. "Manā bērnībā "Seviķu" ciemā daudzi darbi tika veikti talkās. Vispopulārākās bija mēslu vešana un labības kulšana. Kartupeļu rakšanas, labības un siena pļaušanas talkas rīkoja tikai ārkārtējos gadījumos (miršana, smaga saslimšana, ugunsgrēks u.c.), kad nelaimi cietušajā saimniecībā darbi aizkavējās. Šīs talkas bija izpalīdzība nedienās nokļuvušam kaimiņam un tās nebija jāatstrādā. Citas gan. Man vislabāk patika mēslu vešana, kas tika gaidīta kā lieli svētki. Uz šo talku ar izlasi aicināja dažus tuvākos kaimiņus, strādīgus radus un draugus. Slaistiem un pļēguriem mēslu talkās nebija vietas – tās bija domātas īstam darbam! Tēvs bija talku organizētājs – sarunājis, cik no katras mājas ieradīsies pajūgu, cik puišu – mēslu mēzēju (krāvēju vezumos), cik sieviešu – mēslu ārdītāju, cik pusaudžu – braucēju. Lai viss ritētu raiti un lai kūtī, uz ceļa vai laukā nerastos sastrēgumi, talcinieku skaits bija ierobežots. Mēslus no pajūgiem ķeksēja tikai tēvs. Viņš tos sadalīja nelielās kaudzītēs – kur vairāk, kur mazāk. Tas bija ļoti atbildīgs darbs. Tēvs teica, ka viņš katru savu zemes asi ēdinot pēc vajadzības un tāpēc visur viss tik labi augot. Sievietes ar vieglākiem sakumiem mēslus izārdīja pēc iespējas vienmērīgi, lai nekas nepaliktu tukšā. Es biju braucējs. Vajadzēja prast vadīt zirgu tā, lai ar mēsliem piekrautie rati neiestigtu kādā dangā vai neieslīdētu grāvī. Atpakaļceļā bija atļauts braukt pilnos rikšos. Goda lieta bija – zirgam skrienot un ratiem pa ceļa grambām lēkājot, uz glumajiem dēļiem noturēties kājās un nepakrist. Tas bija lielisks kāju muskuļu un līdzsvara vingrinājums. Nokrist no kātiem (kājām) vai braucot sēdēt, bija liels kauns. Pat visnelīdzenākajā ceļā es stingri turējos kājās, ar ko ļoti lepojos. Mēslu vešanas talkas vajadzēja atkalpot. Tā ik gadus pabiju vairākās talkās. Tas bija gaidīts un patīkams notikums. Talciniekus cienāja ar dažādiem, galvenokārt gaļas ēdieniem – lai būtu spēks. Slāpju dzesēšanai netrūka arī miestiņa – ar medu saldināta alus. Vīri un puiši, sievas un meitas lielījās ar savu darba tikumu, spēku un veiklību, puikas ar izveicību noturēties kājās pat viskļūmīgākajās situācijās. Tika tērgāts, jokots un dziedāts. Vakarā Gaujā vai pirtī notika lielā mazgāšanās – šķīstīšanās no kūtsmēsliem un to smaržas." Tā Piebalgas pakalnos viss auga griezdamies, talka sekoja talkai, lustes nāca pēc darba, cilvēki nesirga ar vientulību un mācēja pašorganizēties. To lieliski apliecina gan brāļu Ruku atmiņas, gan Artūra Dulbes fotogrāfijas. Dulbe nodzīvoja garu mūžu, no 1883. līdz 1971. gadam, taču fotogrāfa zelta laikus viņš piedzīvoja brīvajā Latvijā. Tas bija laimīgas saimniekošanas periods arī maniem senčiem, taču bilžu trūkst. To nav nedz radu lokā, nedz Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejā. Arī atmiņās minēts, ka dažādus notikumus nācis fotografēt Dulbe, piemēram, kad agrā jaunībā miris viens no Ruku ģimenes astoņiem bērniem – ar sociālisma idejām pārņemtais Pēteris. Nav arī citu bilžu, kam dzenu pēdas. Skumjo atbildi par zudušajiem albumiem sniedz Maruta Dravante, kas bērnību vadījusi "Skrāģu" krogā, vietā, kas tagad zināma kā operas "Baņuta" muzejs. Marutas kundze apgalvo: "Bildes iznīcināja krievu zaldāti. Kad viņi ienāca, sākās sirošana. Biju maza. Māsa vēl zīdainis mammai klēpī. Viens ar automātu stāvēja un vaktēja, kamēr otrs izzaga visus skapjus un kumodes. Atceros, kā visu vandīja, lika atdot, rakājās pa papīriem, izņēma dokumentus. Kaut kam pielika špicku. Briesmīgi! Skrāģu krogā, jūsmājās arī. Beigās trīs pajūgi ar salaupīto aizbrauca uz Jēcu pusi. Uz priekšu braucot, mainījuši mantas pret šņabi vai ēdamo." Tāpēc manai dzimtai ir tikai atmiņu stāsti, citiem ir paveicies ar senatnes bildēm, bet pagātnes aina spilgti zīmējas tik un tā. Tajā ir skaista ainava, saimnieciski ļaudis, dzīves spars un savi tikumi, kas darbu līdzsvaro ar lustēm. Arī pēc mēslu talkas seko pirts un muzicēšana, kur savējie apdzied savējos. Kā rāda piebaldzēni – nekādi savrupnieki viensētnieki nav bijuši, un talkošanas tradīcija tam ir spilgta liecība. Vitāla un jēgas pilna.  

İslâm toplumlarında bilim ve teknolojiye çok önem verilmiştir. Müslümanlar, bilime farklı alanlarda önemli hizmetler yapmışlardır. Bu bağlamda denilebilir ki müslüman düşünür ve alimler, insanlığa, insanlığın bilim ve düşünce dünyasına metodolojiden bilim kurmaya kadar çeşitli düzeylerde unutulamaz katkılarda bulunmuşlardır. Bu katkılara tarih, çok çeşitli örneklerle tanıklık etmektedir. İbn Haldun (1332-1406) da, bu bilim insanlarından biri olarak insanlığa büyük katkılarda bulunmuş, hizmetler yapmıştır. Şüphesiz İbn Haldun, asıl ününü, mezkûr alanlardaki yaklaşımlarını da içeren Umran ilmini kurmakla elde etmiştir. İbn Haldun, Mukaddime adlı eserinde kurduğunu belirttiği ve konularını ayrıntılı olarak açıkladığı “Ilmu'l-'Umrân (Umran İlmi)” ile, 14. asırdan 21. asra kadar sosyoloji dahil sosyal bilimler alanında bilime ve insanlığa büyük hizmetlerde bulunmuştur. İslâm bilim ve düşünce tarihinde mümtaz bir yeri olan İbn Haldun, ortaya koyduğu tarih felsefesi ve metodolojisiyle tarihi nakilcilik olmaktan çıkarmıştır. Toplumsal tarihçiliğin çok iyi bir örneğini veren İbn Haldun, tarihten getirdiği argümanlarla toplumsal olayları Umran İlmi çerçevesinde ele almıştır. İnsanlık tarihini bir bütün halinde gören ve tarihe küllî bir ilim olarak yaklaşan İbn Haldun, tarihin yeni bir tanımını yapmış, tarihçide bulunması gereken özellikleri ayrıntılı olarak belirlemiş ve tarih ilminin temel niteliğinin nesnellik ve tarafsızlık olduğunu vurgulamıştır. İbn Haldun, ortaya koyduğu tarih felsefesiyle tarihe eleştirel bakış açısının zorunluluğunu savunmuş ve yeni bir tarih yaklaşımı ve metodolojisi getirmiştir. Denilebilir ki İbn Haldun, sadece İslâm tarihçiliğinde değil, genel olarak tarihçilikte yeni bir anlayış ve de yeni bir çağ getirmiştir. (Prof. Dr. Ejder Okumuş, Keşf-i Kadîmden Vaz'-ı Cedîde İslâm Bilim Tarihi ve Felsefesi, S.282-289)

Bu haftaki bölümümüze Çayeli Bakır İşletmeleri A.Ş'den, Dış İlişkiler Uzmanı sevgili Didem Keskin Yılmaz konuk oldu. Bu bölümde bir işletmenin bulundukları bölgeye katkıda bulunmak için neler yaptıklarına şahit olacaksınız. İlgilenen dinleyicilerimiz aşağıda bulunan sayfaları ziyaret edebilir. Keyifli dinlemeler... •⁠  ⁠Bakır Kazan Madenli Kadın Atölyesi - @bakirkazanmadenli •⁠  ⁠Çayeli Kadın Kooperatifi - @cayelikadinkoop.53 •⁠  ⁠Kuzeyin Kadınları Dayanışma Derneği - @pacika_bebek_tasarim •⁠  ⁠Çayeli Halk Eğitim Merkezi Cam Atölyesi - @camahayatverenler •⁠  ⁠Bakır İşleme - @ceydaa_okur •⁠  ⁠Arıcılık Projesi Bal sipariş - @yavuz_sahin3 organikbeyinlerpodcast@gmail.com https://www.instagram.com/organikbeyinlerpodcast/

Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiğim programın bu haftaki konuğu Semra Bakioğlu. 1956 yılında İzmir'de doğan Semra, Türk Koleji'nden mezun olduktan sonra 22 yaşında evlendi. 23 yaşında ilk çocuğu, 27 yaşında ise ikinci çocuğu dünyaya geldi. Bir süre ev hanımlığı yapan Semra, 11 sene bir arkadaşıyla restoran işletti. Eşiyle boşandıktan sonra bir arayışa girdi ve bu dünyaya niye geldiğini sorgulamaya başladı. Önce reiki ile tanışan Semra, hayatına dair büyük farkındalıklar ve yüzleşmeler yaşayınca çalışmalarında daha da derinleşerek birçok kişisel gelişim çalışmalarına katıldı. Mısır seyahatiyle derin bir deneyim yaşayan Semra, daha sonra transformal nefesle tanıştı ve eğitmeni oldu. Transformal nefesle yollarını ayırdıktan sonra iki arkadaşıyla beraber boyutsal nefesi kuran Semra, pandemi sonrası Çeşme Alaçatı'da Kozalak Alaçatı'yı kurdu. Semra'nın paylaşımlarını ve çalışmalarını https://www.instagram.com/semrabakioglu.sabrang/ veya https://www.instagram.com/kozalakalacati/?hl=tr Instagram adresinden takip edebilirsiniz. Keyifli izlemeler :)*****Mayıs Ayı AŞK Buluşmasına Katılmak İster Misin?9 Mayıs Cuma saat 21:00'de çevirimiçi (Zoom) gerçekleşecek buluşmamızda Homeopat Hekim ve Metakognitif Programlama Terapisti sevgili Dr. Emel Saraç ile homeopatik bakış açısıyla sindirim ve sinir sistemi hastalıkları nedenlerine kısaca değinip Kognitif Rekonstruksiyon (bilişsel yeniden yapılandırma) yöntemiyle meditatif bir şifa çalışması, Bütüncül Beslenme uzmanı ve Fonksiyonel Tıp sağlık Koçu sevgili Duygu Erdoğan ile beslenmenin öneminden bahsederek, parasempatik sinir sisteminin en güçlü aktörü olan vagus sinirini harekete geçirecek; içsel güven, gevşeme ve bağlantı hissini güçlendirecek pratikler yapacağız. Detaylar ve kayıt formu aşağıdaki linkte.https://forms.gle/HFmhJeiZSY6RAjEe8*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı Desteklemek İster Misin? :)Hiçbir maddi destek almadan 5 yıldır gönüllü sürdürdüğüm bu programın içeriğini beğeniyor ve hayatına bir katkı sunduğuna inanıyorsan, beni ve programı maddi olarak da desteklemek istersen, https://kreosus.com/ask üzerinden ister aylık, ister tek seferlik katkı sunabilirsin :)*****Artık Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nın Whatsapp Grubu var :)https://chat.whatsapp.com/D29r8vCHBN6ARYI6UTJtYpDuyuruları, geri bildirimleri paylaştığımız bu alanda olmak istersen, yukarıdaki linkten gruba dahil olabilirsin.*****Yazılarımı ve yolculuklarımı takip etmek istersen; https://www.instagram.com/didemmollaoglu/*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı aynı zamanda Spotify ve Apple Music'den podcast olarak dinleyebilirsin. https://open.spotify.com/show/312t5k7BqvGSv7c9l88Y6Z https://podcasts.apple.com/tr/podcast/anadolunun-şifacı-kadınları/id1519077215*****Ben Kimim? 2016'da tüm eşyalarını satarak çıktığı yolculukta henüz kendine doğru bir yolculukta olduğunu bilmiyordu. Ta ki yuvasından binlerce kilometre uzaklıkta Anadolu onu çağırana kadar. Yuvasına dönüşüyle birlikte kendi şifa yolculuğu başladı. Çünkü bir ağacın yeşermesi için önce köklerinin iyileşmesi gerektiğini biliyordu ve kökleri bu kadim topraklardaydı. Çıktığı bu yolculukta Maya Şamanizmden yogaya, yogadan tasavvufa uzanan farklı ilimlerin peşinden gitti, birçok eğitim aldı. Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiği bir podcast yapan Didem kendi deyimiyle Aşk'ı arayan bir aciz kul, yolcu. ***** Light Of Daytime by Vlad Gluschenko | https://soundcloud.com/vgl9 Music promoted by https://www.free-stock-music.com Creative Commons / Attribution 3.0 Unported License (CC BY 3.0) https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

“Sinema Kulübü'müzün 21'inci buluşmasında Yorgos Lanthimos'un yönettiği, başrollerinde Emma Stone, Mark Ruffalo ve Willem Dafoe'nun yer aldığı, 2023 yılı yapımı, orijinal adı “Poor Things” olan, bizde “Zavallılar” adıyla gösterime giren filmi konuştuk.Filmde, Victoria dönemi atmosferinde, eksantrik bilim insanı Dr. Godwin Baxter tarafından yeniden hayata döndürülen Bella Baxter'ın, kendi kimliğini ve özgürlüğünü keşfetme yolculuğunu anlatılıyor. Bella, ilk başta dünyaya karşı tamamen masum ve bilgisiz bir şekilde yaklaşırken, zamanla hem bireysel arzularını hem de toplumsal baskıları sorgulamaya başlıyor.Victoria dönemi Kraliçe Viktoriya'nın hüküm sürdüğü 1837-1901 yıllarına karşılık geliyor ve bu dönem sanayi devrimi ile birlikte emek sömürüsü ve işçi hakları gibi toplumsal ve ekonomik konularla anılıyor. Günümüzde de iş hayatını ve toplumsal hayatı kökten değiştiren teknolojik ve siyasi bir atmosferden geçerken film yaşadıklarımıza bir anlamda ışık tutuyor.Film, büyüme, özgürleşme ve kişisel iradenin oluşumu temalarını, mizahi bir dille ve çarpıcı görselliklerle işliyor. Bella'nın hikâyesi, özellikle kadınların kendi hayatları üzerinde söz sahibi olabilmesi, toplumun dayattığı rollerin aşılması ve bireyin yeniden doğarak kendi yolunu çizmesi üzerine derinlikli bir anlatı sunuyor. Yorgos Lanthimos, seyirciyi hem görsel olarak büyülüyor hem de rahatsız edici derecede doğrudan sorular sormaya teşvik ediyor. Gerçekten üzerinde uzun uzun konuşabileceğimiz replikler var.Film, 96. Akademi Ödülleri'nde En İyi Film, En İyi Yönetmen ve En İyi Uyarlama Senaryo'nun da aralarında olduğu 11 dalda Oscar'a aday gösterildi. En İyi Kadın Oyuncu (Emma Stone), En İyi Prodüksiyon Tasarımı, En İyi Kostüm Tasarımı ve En İyi Makyaj ve Saç Tasarımı olmak üzere dört dalda Oscar ödülüne layık görüldü.Biz de oyunculukları çok beğendik, çünkü çok fantastik öğeler barındıran bir ortamda o karakterleri yaratmak bir ustalık işi. Filmi hem görsel nitelikleriyle hem de mesajlarıyla beğendik, size de önce izlemenizi sonra bizi dinlemenizi tavsiye ederiz.Bu bölümde görüşlerine yer verebildiğim arkadaşlarım(02:35) Suat Soy, (06:48) Elif Burcu Yılmaz, (08:55) Ebru Vural, (10:24) Olcay Çat, (11:35) Cem Çağatay Karaali, (14:54) Uğur İyidoğan ve (16:22) Gamze Şenfer.Support the show

Kako izgleda karijera kada spojite inženjering, preduzetništvo i globalnu tehnologiju – i to sve sa bazom u Novom Sadu? U 315. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Srđanom Krčom – inženjerom, inovatorom i osnivačem kompanije DunavNET, koji je karijeru gradio između Srbije i Irske, i ostavio snažan trag u razvoju Interneta stvari (IoT). Srđan nas vodi kroz svoje detinjstvo i mladost, studije na FTN-u, sportske dane u karateu, prve preduzetničke korake u pravljenju web sajtova i jedinstveni preduzetnički poduhvat snimanja karate turnira, sve do izuzetno važnog iskustva rada u Ericssonu tokom pionirskih dana razvoja 3G mreže. Kroz ovu epizodu otkrivamo šta znači raditi na razvoju tehnologije koju koristi ceo svet, zašto je multidisciplinarni pristup ključ za uspešnu digitalnu transformaciju i kako izgleda karijera čoveka koji je povezao nauku, biznis i inženjering u službi rešavanja stvarnih problema – od pametne poljoprivrede do industrijskih sistema. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Karate i šah - Fakultetski dani - Nastanak DunavNET - Odlazak u Irsku - Ericsson nekad i sad - Začetak mobilnog neta - Posle Ericssona - Rešavanje tehničkih problema - Budućnost DunavNET-a Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4jlPU98 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Biti majka nije uloga, to je nešto najlepše na svetu, ali nije sve što jedna žena može i treba da bude, priča u novoj Mamazjaniji Marta Lović, poznatija na mrežama kao Mada Faka Maka, mama četvoromesečnog Tadije, koji je njenom suprugu i njoj stigao kao „novogodišnji paketić“. Želja da postane majka, kod Marte se, kaže, javila, onda kad je shvatila da više ne želi da bude sebična. „Bilo je vreme da moje potrebe padnu na drugo mesto, prosto svi smo mi sebični dok smo mladi i bez dece i to je normalno i skroz u redu. Međutim, kad sam upoznala mog muža i zaljubila se, jako brzo smo se i venčali, poželela sam da tu ljubav podelimo sa trećim bićem, a onda i sa četvrtim, petim, videćemo“, sa osmehom priča naša gošća. Na nju nisu mnogo uticala upozorenja, predviđanja i zastrašivanja koja su stizala sa svih strana i koja često okružuju trudnice sa pričama o mogućim komplikacijama na porođaju, teškoćama sa bebom u prvim mesecima, problemima u braku zbog hormona, psiho-fizičkih promena i tome slično. „Očekivala sam da se nešto od toga obistini, ali nije, nekako je sve do sada išlo lagano i bez stresa. Tadija je divna beba, toliko da ne smem svima to da pričam jer ima majki koje mesecima ne spavaju. On se do ujutru ne budi, a zaspi u osam uveče. Dobro jede, veseo je, a sa nama učestvuje i u videima koji su duhovitog sadržaja. Nekako sa njim je sve lakše, daje nam dodatnu energiju i inspiraciju“. Ljubav i međusobna podrška između Marte i njenog supruga, doprineli su da i Tadija bude mirna i zadovoljna beba. „Verovatno ima veze sa našim odnosom u kući, jer nekako toliko smo ga želeli i bili presrećni kad se rodio, da beba to oseća. Kad nismo kod kuće, samo čekamo da se vratimo i da budemo sa njim jer nam nedostaje. Sve te priče da ću ‚tek videti kako će nam biti i šta me čeka‘, još se ne dešavaju, a nadam se i da neće, ali ljudi iz najbolje namere imaju potrebu da upozore, pa to nekad dobije neočekivne razmere i ne zvuči baš dobronamerno“, priča Marta. Ona ističe da je na porođaju, a kasnije sa bebom super prošla, ali da ima pomoć njene i Lazarove majke, pre svega, ali tu su i drugarice i ona i suprug koji sve dele. Ipak, nisu svi te sreće. „Ima žena koje su same sa detetom i nije im lako. Majke koje rade kao preduzetnice, recimo, nemaju nikakve benefite, niti privilegije u društvu, a o tome niko ne govori“. Takođe, ženama često treba pomoć nakon porođaja, jer nisu sve u dobrom psihičkom stanju, ističe ona, i normalno je da dođe do promena, ali ovde podrška izostaje, što mora da se menja. „Kao neko ko se bavi društvenim mrežama, meni nije bilo teško da se brzo vratim na posao, iz porodilišta sam snimala video i izvinjavala se pratiocima što kasnim, jer ‚eto, porodila sam se‘. Iako mi često treba predah i od mog posla, drugačije je onima koje rade same, vode firmu i izdržavaju porodicu. Previše očekivanja je danas na ženama, koje su i majke“, objašnjava Marta. Okolina je ta koja postavlja imperative i očekivanja. „Kad smo suprug i ja otišli jednom na rođendan, a Tadija je imao samo mesec dana, ‚razapeli‘ su me na mrežama. Kako sam mogla da ostavim dete, zašto foliram da se dobro provodim na rođendanu, kad je to nemoguće i tome slični komentari. Ljudi prosto sebi mnogo daju za pravo. Mi smo savesni i brižni roditelji, a imamo pravo i jedno na drugo, ipak smo nas dvoje par, a ljudi često zaborave da su u braku jer se opsesivno posvećuju deci. Dete je srećnije, ako su roditelji srećni, zadovoljni i ostvareni jer onda i sa decom imaju bolji i kvalitetniji odnos“, zaključuje Marta.

Viens no pasaulē pazīstamākajiem svētceļnieku maršrutiem ir Camino de Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš, kura vēsturiski veidojies tīklojums vijas caur Eiropas katoļu zemēm – Franciju, Portugāli un Spāniju. Tagad tas ir ne tikai manās zināšanās, bet arī sajūtās: īsi pirms Lieldienām nogāju nelielu Portugāles Krasta ceļa gabaliņu. Kad tikko sāku interesēties par Santjago ceļu, iedomājos, ka tā ir plata taka, kas ved no ceļojuma sākumpunkta līdz iespējamai Svētā Jēkaba pīšļu atdusas vietai katedrālē Santjago de Kompostelas katedrālē. Tikai vēlāk uzzināju, ka tas nav viens ceļš, bet gan svētceļnieku soļu iemīts ceļu tīklojums, kam, ideālā variantā, vajadzētu sākties jau no viņa mājas sliekšņa. Un tieši šī iemesla dēļ nu jau piecus gadus top Svētā Jēkaba ceļa Latvijas posms. Šajā raidījumā mana personīgā Santjago ceļa dienasgrāmata savīsies ar sarunu ar Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociācijas jeb Camino Latvia pārstāvēm un svētceļojuma idejas pratējām – Sandru Roni un Lindu Straumi. Rakstīt dienasgrāmatu vai atskaitīties sociālajos medijos par svētceļojumā  piedzīvoto pieder pie labā toņa. Ir iznākuši gan fotogrāfiju albumi, gan romāni, gan ceļojumu apraksti, arī latviski. Savādi, bet man visa ceļojuma laikā neko negribējās pierakstīt. Mans personības kodols ceļojuma laikā bija it kā izgarojis: pastāvēja nevis cietā vai šķidrā veidā, kā ūdens vai ledus, bet planēja stratosfērā mākoņains kā tvaiks. Taču bez vārdiem tomēr neiztikt. Rīgā ieeju lidostas kapelā palūgties. Jūs taču zināt, kur Rīgas lidostā ir kapela? Trešā stāvā, pie kam izcili skaista. Pelēks betons ar Māra Subača zīmētu dievmāti. Pirms došanās ceļā satraukums dara savu, lūdzos, un vārdi virknējas lieli un skaisti. Vienlaikus iekšēji pavīpsnāju par savu daiļrunību. Nav te neviena, kas to novērtētu. Varētu lūgties arī pieticīgāk, bet no sevis neizbēgsi, es taču esmu Radio žurnāliste – vārda māksliniece! Bet varbūt manai trenētajai prasmei redzēt pasauli labāku, ieraudzīt to, kas vēl nav piepildījies, ir nozīme arī kādā lielākā plānā. Un varbūt tieši tāda ir arī Santjago ceļa tīklojuma būtība. Ieraudzīt labu ceļamērķi, tā vārdā dibināt citādas attiecības starp cilvēkiem. Ieraudzīt savu ciematu kā pieturas punktu tiem, kas ar labu nodomu devušies ceļā. Un tālākais šķiet tik vienkārši – palīdzēt ar ceļa norādi, sagādāt pajumti. Uzsaukt: Bom Caminho! Arī Latvijā cilvēki čakli soļo. Iet jūrtaku, ceļo ar velomūziku. Tas ir mazliet jocīgi. Pusi no sava mūža tu velti tam, lai nopirktu labu auto, nopelnītu iespēju ērti apceļot pasauli. Un mūža otrā pusē it kā no jauna atklāj, ka neko no tā tev tā īsti nevajag. Nu labi – vismaz šo divu nedēļu laikā nevajag. Dzīve ir tik vienkārša! Santjago ceļu iet gan pārīši, gan vecāki, kuriem grūti savu pusaudzi mājas sienās piedabūt uz sarunu. Iet japāņu tūristi, jūsmodami par pavasara ziediem kā neviens. Superātrumā Santjago pedāļiem nomin labi ekipētas velotūristu grupas. Jā, ir arī tādi, ar pašu grieztām kūjām, Jēzus vecumā un izskatā. Es pat neesmu droša, ka viņi visi ir kristieši. Taču ir kaut kas, ar ko Latvijas jūrtaka atšķiras no Santjago ceļa. Un tā ir tā tūkstošgadu tradīcijas diktētā laipnība. Latvijā kājamgājējiem pārāk bieži nākas sadurties ar kartēs neiezīmētiem, privātīpašnieku saceltiem žogiem, tīši vaļā palaistiem suņiem. Vēsture mūs, viensētniekus, ir citādi mācījusi.  Es pirmo reizi ceļoju viena. Protams, es esmu ceļojusi viena, braukusi komandējumos, vai devusies kādu apciemot. Taču šoreiz sajūta bija jocīga: Uzrakstīt iesniegumu par divām tik dārgā atvaļinājuma nedēļām, bez noteikta plāna, apskatāmo objektu vai pasākumu saraksta. Un ja nu man apniks? Uznāks Lielā Skumja? Un šis būs sliktākais atvaļinājums manā mūžā? Teikšu godīgi, bez paļaušanās uz Dievu es varbūt tā arī nebūtu sadūšojusies. Taču šis manā mūžā nebija pirmais svētceļojums. Atcerieties pagājušā gadsimta deviņdesmitos, kad mēs visi, aiz “dzelzs priekškara” mītošie, sakāpām autobusos, lai dotos iepazīt Reitumeiropu? Austrumeiropiešiem vajadzēja vīzu uz veco Eiropu, un viens no izplatītākajaiem veidiem to dabūt, bija tieši svētceļojumi. Uz ekumenisko kopienu Tezē Francijā. Slāpes redzēt Parīzi, apmeklēt Luvru, dzert vīnu Sakrikēra pakājē bija tik lielas, ka uz Tezē devos pat ar stopiem. Kad beidzot pēc saviem klejojumiem ierados galamērķī, Tezē kopienā, nometos uz ceļiem baznīcas teltī, atbalstīju pieri pret grīdu, un no pārguruma tieši tādā pozā arī aizmigu. Es piedzīvoju brīnumu, un tie ļaudis, kas man tolaik palīdzēja ceļā, joprojām ir mani draugi – mākslas kuratori, mūziķi, arhitekti. Kad piedzīvoju komplikācijas pēc vīrusa saslimšanas, un izskatījās, ka zaudēšu balsi un līdzšinējo profesiju, man tik ļoti gribējās atkal tur nokļūt. Brīnuma iespējamības sajūtā. Sauksim to par Tezē, jo tur es to piedzīvoju pirmoreiz. Iegāju kopienas mājas lapā, lai izlasītu, ka esmu par vecu. Viņi gaida jauniešus, mana vecuma ļaudis tikai kā grupu pavadoņus. Es nemaz nestāstīšu, ko par šādu lietu kārtību pie sevis padomāju. Pasteigšos laikā uz priekšu, lai pavēstītu, ka Santjago ceļā atkal iemantoju šo meklēto sajūtu. “Ceļā tu nekad neesi viens”, izlasu uz baznīcas solā noliktas kartītes. Taču kļūsti uzmanīgāks un pateicīgāks. Un tiešām – šai ceļojumā netrūka ne sarunu, ne iepazīšanās.  Tās bija gaistošas, jo mēs visi bijām ceļā. Sandra Rone uz studiju līdzi ir paņēmusi savu svētceļnieka pasi. Tagad tādas var saņemt tepat Latvijā.

Su çarkı teknolojisinin kullanımını müslüman mühendisler oldukça fazla benimsemiş, geliştirmiş ve her yere uygulamışlardır. Su çarkı teknolojisinde yenilenebilir enerjiye model olacak şekilde türbin yapısının dairesel hareketi ile doğrusal ve dikey eksende suyun iletilmesi sağlanmıştır. İslâm dünyasındaki su değirmenlerinin endüstriyel kullanımı 7. yüzyıla kadar uzanırken, yatay ve dikey tekerlekli su değirmenleri de 9. yüzyılda yaygın olarak kullanılıyordu. İslâm dünyasında, gemi değirmenleri, pul değirmenleri, çelik değirmenleri, şeker değirmenleri ve gelgit değirmenleri dahil olmak üzere çeşitli endüstriyel su değirmenleri kullanıldı. 11. yüzyılda, İslâm dünyasında Endülüs ve Kuzey Afrika'dan Orta Doğu ve Orta Asya'ya kadar bu endüstriyel sular işletiliyordu. Müslüman mühendisler ayrıca krank milleri ve su türbinleri, su değirmenlerindeki ve su toplama makinelerinde dişliler ve su değirmenlerine ve su toplama makinelerine ilave güç sağlamak için kullanılan barajları da kullandılar. İslâm dünyasının mühendisleri bir su çarkından maksimum verimi elde etmek için çeşitli çözümler geliştirdi. Bir çözüm, artan akıştan yararlanmak için onları köprü iskelelerine monte etmekti. Diğer bir çözüm ise, ortada demirleyen gemilerin yanlarına monte edilmiş su çarklarıyla çalışan bir tür su değirmeni idi. Bu teknik, Bağdat'ta tahıl ambarı için mısırdan her gün 10 ton un üretebileceği, tik ve demirden yapılmış büyük gemi değirmenlerinde, 10. yy.'da Dicle ve Fırat nehirleri boyunca kullanıldı. 13. yüzyılda çalışan El-Cezeri ve 16. yüzyılda Takiyüddin, teknolojik çalışmalarında, birçok yaratıcı su toplama makinesi tanımladı. (Dr. Mehmet Rida Tür, Keşf-i Kadîmden Vaz'-ı Cedîde İslâm Bilim Tarihi ve Felsefesi,S.558-559)

"Soļus tulkot nevajag! Par to esmu pārliecināts. Mana personīgā recepte ir šāda: man ļoti nepatīk uz izrādi atnākt pēdējā brīdī, kad skrienu, nedaudz kavēju un neesmu gatavs pašā izrādes sākumā tai pieslēgties un uztvert brīvi un atvērti. Vēl viena no lietām – neizvirzām pārāk lielas ekspektācijas! Atnākam uz izrādi kā atvērta, balta lapa, lai bez lielām ekspektācijām un dziļas analīzes to vienkārši baudītu. Tas reizēm ļoti labi palīdz," saka dejotājs, horeogrāds, arī scenogrāfs, pedagogs un Dejas balvas žūrijas priekšsēdētājs Dmitrijs Gaitjukevičs. Gaidot Dejas balvas pasniegšanas ceremoniju, kas 29. aprīlī risināsies koncertzālē "Cēsis", runājam par deju, dejas norisēm, dejas mākslas veidiem, virzieniem un uzzinām, kas būtisks nozarei. Signe Lagzdiņa: Sāksim ar lielajām balvām, kas jau zināmas: mūža balvas ieguvējas ir Baiba Rasma Šteina un Gunta Bāliņa. Dmitrij, vai izvēle par to, kam šogad piešķirt balvu par mūža ieguldījumu, bija sarežģīta? Vai arī viss jau bija skaidrs? Dmitrijs Gaitjukevičs: Tur viss bija skaidrs. Ļoti ātri nonācām pie viena kopsaucēja. Gribētu izmantot iespēju un vēlreiz mūsu žūrijas vārdā sveikt brīnišķīgās profesionāles, sava žanra pārstāves – Guntu un Baibu. Balva ir ļoti pelnīta un patīkami, ka tieši mums bija iespēja godināt abas dāmas. Vai varat divos teikumos pateikt – kāpēc tieši viņām pienākas balva par mūža ieguldījumu? Man šķiet, ka divos teikumos nesanāks. Jo katrai no šīm dāmām aiz muguras ir tik bagāta biogrāfija – visi lielie soļi, ko viņas ir paveikušas, sākot no savas izglītības, pēc tam ieguldījuma un attīstības gan pie mūsu skatuviskās tautas dejas, gan baleta mākslas. Nav iespējams to raksturot divos teikumos...  Paveiktais patiešām ir iespaidīgs un katram tādu mūžu var novēlēt! Bet vai jums jau ir kas zināms par pašu pasniegšanas ceremoniju? Vai arī žūrijas priekšsēdētājam un žūrijas locekļiem tas būs pārsteigums? Tas būs pārsteigums. Varēsiet atpūsties? Jā! Mums atsūtīja ielūgumus – būsim viesi un skatīsimies. Pirmo reizi, man šķiet, būsim skatītāja lomā. Būs interesanti! Vai visi darbi jau pabeigti, vai arī balsošana par nominantiem vēl priekšā? Nē. Vakar atnāca ziņa, ka viss ir parakstīts, pavisam droši – ar e-parakstiem. Viss jau ir izlemts.  Dejas balva tiek pasniegta reizi divos gados, līdz ar to periods, kas jums bija jāpiedzīvo žūrijas priekšsēdētāja amatā, bija patiešām vērienīgs. Divi gadi – 2023. un 2024. Jūsuprāt – tas ir labi, ka balva tiek pasniegta reizi divos gados, vai tomēr vajadzētu biežāk – reizi gadā? Nezinu... Šobrīd ir trešā reize, kad notiek šī ceremonija. Manā rīcībā nav precīzas statistikas par iepriekšējiem gadiem, bet šo divu gadu laikā bija 86 jaundarbi, ko mēs noskatījāmies. Salīdzinot ar "Spēlmaņu nakti", tas nav tik liels skaitlis, taču man tas šķiet diezgan optimāls, lai tas tomēr būtu biennāls notikums, nevis tiktu rīkots katru gadu. "Klasikā" īsi pēc Dejas balvas nominantu paziņošanas viesojās jūsu kolēģe Sintija Siliņa. Sarunā ar Orestu Silabriedi viņa atklāja, kā esat sadalījuši žanrus. Dejas balva taču ir tik plašs jēdziens. Dejot var tik dažādi. Dejot var menuetu un dejot var hiphopu…  Var arī nedejot un saukt to par deju... Sintija Siliņa: Mums ar gudru ziņu un savā ziņā arī ar eksperimentālu ziņu apvienoti četri žanri, jo divi no tiem – skatuviskā tautas deja un mūsdienu deja – darbojas profesionāli tās horeogrāfu, vadītāju un radošo risinājumu ziņā, lai arī izpildītāji nav profesionāli. Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka galaprodukts ir vērtējams profesionālā kontekstā. Orests Silabriedis: Kas tad ir tie, kas dejo laikmetīgo deju? Profesionāļi. Laikmetīgajā un arī klasiskajā dejā Latvijā iespējams iegūt augstāko izglītību un arī maģistra grādu, un arī teorētiski spēt sevi uzturēt tādā formā, ka tas nav tikai izglītības apliecinājums. Klasiskajā dejā ir vienkāršāk: mums ir baleta trupa, un tur arī faktiski 99 procenti dejotāju sevi realizē.  Tas, kas notiek Baltajā namā, tas tad arī ir viss, vai ne? Tā būtu atsevišķa saruna, un to mani kolēģi žūrijas locekļi – Lita Beiris un Erlends Ritenbergs – arī uzsver, ka ir žēl, ka tā: mums pietrūkst norišu spēlētāju, kas varbūt to variētu, jo Baltā nama baleta trupa var nodrošināt tik, cik tā spēj, tomēr arī baleta pasaulē ir dažādas paaudzes. Man, piemēram, vienmēr žēl noskatīties un pat domāt, kas notiek pēc tam, kad baletdejotājs sasniedz vecumu, kad viņš praktiski var aiziet izdienas pensijā. Bet ar to jau neizbeidzas mākslinieka fiziskās un mākslinieciskās iespējas! Tās var transformēties un būt ne mazāk uzrunājošas skatītājiem. Bet, runājot par laikmetīgo deju, šeit ir milzīgi daudz starptautisko platformu. Tā ir globāla kustība, kurai ir ļoti daudz tīklu, kur var gan sevi trenēt, gan īstenot, gan arī iegūt zināšanas; rezidēt, braukt atpakaļ, veidot darbus rezidencēs, kas ir ārpus Latvijas – ļoti daudz ir tādu iespēju. Un tad varbūt to salikt kopā tepat Latvijā. Signe Lagzdiņa: Sintija jau iezīmēja vairākas problēmas, reizē ieskicējot žanrus, ko jūs vērtējat. Tie ir tik dažādi žanri, tik krasa atšķirība – ir skolu beiguši dejotāji un ir brīvā laika pavadīšanas pulciņi. Kā to var salikt pa plauktiņiem? Šķiet, ka būtiskākais ir  saprast, ka katram žanram ir savi principi, savas stiprās puses, savi uzdevumi; katram savi spēles noteikumi. Protams, mēs vērtējam, un vērtēšana ir diezgan liels izaicinājums un atbildība. Man viens no svarīgajiem kritērijiem vērtēšanā ir darba mākslinieciskā vērtība: vai tas mani uzrunā? Jo cilvēks vairāk lasa, vairāk skatās, vairāk klausās, viņam ir vieglāk uztvert konkrēto darbu. Bet ir arī ļoti daudzas reizes, kad cilvēks bez lielas pieredzes konkrēto darbu sajūt, un tas viņu ietekmē. Tajā ir kas tāds, kas uzrunā, un to var saprast arī neprofesionāļi. Atbildot uz jūsu jautājumu, ir pilnīgi vienalga, vai tas ir profesionāļu vai neprofesionālu veikums – galvenais ir vēstījums. Mūsdienu dejas lauciņš šobrīd ir ļoti plašs. Mūsdienu deju grupu ir ļoti daudz, turklāt katrai deju grupai vēl ir apakšgrupas, kas saistītas ar dalībnieku vecumu. Vai skatāties arī bērnus un jauniešus, vai tomēr vērtējat pieaugušos dejotājus? Mūsdienu dejas kategorijā izvirzīti vairāki jauniestudējumi, kuros piedalījās jaunieši. Te atkal jārunā par kritērijiem, kā mēs vērtējam: vai mēs vērtējam tikai tehnisko sniegumu, vai arī māksliniecisko sniegumu un darba māksliniecisko vērtību. Mēģinām būt maksimāli objektīvi, tomēr daudzi no mums zina viens par otru, zina to stāstu, kas saistīts ar katru mākslinieku. Ir reizes, kad tas viss jāatmet malā un jādod ļoti skaidrs vērtējums tieši par konkrētajiem diviem gadiem. Piemēram, ir nominācijas, kurās mēs ļoti vēlamies atzīmēt kādu mākslinieku, kurš vairs nav aktīvs dejotājs, taču mēs visi viņu atceramies. Bet mums diemžēl jānoliek malā savas personīgās vēlmes un skaidri jāskatās uz divu gadu laika bildi un jāvērtē tikai tas, kas noticis šo divu gadu laikā. Vai varat dalīties ar kādām īpašām tendencēm, ko pamanījāt? Varbūt skatuviskajai tautas dejai kaut kas bijis īpaši raksturīgs tieši šo divu gadu periodā? Tā varētu būt stilizācija – deja kļūst vizuāli niansētāka, tai ir laikmetīgās dejas pieskaņa; manāma arī teātra mākslas klātbūtne. Otra lieta, ko var atzīmēt – tie ir autentiskuma meklējumi. Mums joprojām ir ļoti svarīgi atgriezties pie savām saknēm, iet dziļumā un atrast savu autentiskumu, kas, manuprāt, skatuviskajā tautas dejā atkal kļuvis vai joprojām ir svarīgs un nozīmīgs. Vēl manāma interese par reģionālajām īpatnībām. Turpretī mūsdienu dejā ir pilnīgi kaut kas cits? Mūsdienu dejai ir sociālo tīklu ietekme, "Tik Tok" ietekme. Te viss ir ātri, spilgti, fragmentāri, iedarbīgi – efekts tiek sasniegts uzreiz. Tā ka šeit ir nedaudz savādāk. Skatītāju daudzums aug, un mūsu mākslinieki piedalās lielās, lielās sacensībās; popularitāte aug un arī kvalitāte kļuvusi daudz, daudz spēcīgāka, daudz tehniskāka.  Sintija Siliņa mazliet ieskicēs par baletu, un tad mēs paturpināsim mazliet arī par to. Sintija Siliņa: Tas, kas pamainījās ar šo - divgadīgā sadarbībā ar Kultūras ministrijas Dejas padomi, kas ir ar konsultatīvu iedabu, kurā tiek vērtēti tikai šajos divos gados pirmizrādītie jaundarbi, ja mēs runājam par iestudējumu vai notikumu. Un tā izrādījās problemātika baletam: daļa no uzvedumiem, ko mēs redzam repertuārā, ir iepirkti, tie ir pārlikti, un tie nav unikāli veidoti trupai, un līdz ar to sanāca, ka tie netiek vērtēti. Un tas ir arī bijis ar nolūku - gan Dejas padome, gan žūrija to darījusi ar nolūku, paužot tādu kā signālu: mēs gribam jaundarbus. Mums ir horeogrāfi, mēs gribam dot iespēju, mēs gribam stiprināt un veicināt iekšējos resursus.  Sintija Siliņa labi paskaidroja, kāpēc bieži varbūt kādi baleta uzvedumi, kas daudziem droši vien šķiet spilgti, efektīgi, tomēr netiek līdz Dejas balvai. Jūs skatāties tikai uz jaunradi? Jā. Vai jūs no sava skatupunkta arī varat nedaudz komentēt baleta norises? Man ir grūti komentēt baleta norises. Daļēji piekrītu Sintijai: arī man gribas, lai Latvijā būtu lielāka iespēja māksliniekiem būt ne tikai izpildītājiem, bet lai brīdī, kad viņu dejotāja karjera tuvojas noslēgumam, viņi varētu turpināt radīt jauniestudējumus, radīt izrādes – būt horeogrāfi. Šis ir prakses jautājums, ko viņiem varētu dot Baltais nams – lai viņi praktizējas un kļūst par mūsu Latvijas turpmākajiem Latvijas lielajiem vārdiem, lielajiem horeogrāfiem, jo mums ir ļoti daudz talantīgu kolēģu, kuri pabeiguši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un kuriem vienkārši trūkst prakses – nav iespēju, kur rādīt šīs izrādes. Tāpēc man ir diezgan grūti komentēt, bet daļēji piekrītu: man gribas, lai būtu vairāk Latvijas baleta horeogrāfu. Visbeidzot laikmetīgā deja. Te jūs esat liels eksperts. Laikmetīgās dejas norises ved ļoti dažādos virzienos. Var būt kino eksperimenti, var būt arī nekustīgs dejas uzvedums vai pilnīga abstrakcija, tāpat laikmetīgā deja satiekas ar cirka elementiem un dejām virvēs. Kas notiek laikmetīgās dejas žanrā? Kur ir tā robeža, kad priekšnesums vairs nav laikmetīgā deja? Man šķiet, ka nevajadzētu apstāties, jo laikmetīgās dejas pluss un stiprā puse ir tā, ka nav skaidru robežu un interpretācija ir ļoti plaša. (..) Tāpat kā restorānā – vienam garšo, vienam nē. Man šķiet, ar to ir viss pateikts. Tas ir brīnišķīgi, ka laikmetīgā deja ir tik plaša un tajā runa var būt par ļoti daudzām tēmām. Laikmetīgā deja var būt arī iekļaujoša: tajā var piedalīties cilvēki ar invaliditāti, kuri, ja skatāmies no baleta vai mūsdienu dejas viedokļa, tajās nevar piedalīties. Taču laikmetīgajā dejā viņi var sevi  realizēt, un tas ir brīnišķīgi! Tāpēc es laikmetīgo deju pagaidām neliktu rāmjos. Nezinu, kas notiks pēc kāda laika, taču pagaidām man šķiet, ka tas ir jauki. Dejas balvas žūrijas sastāvā ir arī Lība Bērziņa, kura rūpējas par to, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu vides pieejamība. Viņa ir māksliniece, mākslas terapeite, mākslas mediatore. Tas ir ar nolūku – lai arī šādus procesus vieglāk izvērtētu? Lība mums ir ļoti daudz palīdzējusi ar savu viedokli. Kad žanra eksperti nereti par dziļu ieiet savās lietās, Lība vienmēr skaidri pasaka savu viedokli, un ļoti bieži mēs tajā ieklausāmies. Dzirdēt viedokli no malas vienmēr ir atsvaidzinoši. Tad galu galā - kāds tad ir tas žūrijas sastāvs, lai visus šos dažādos deju žanrus tā objektīvi, pēc iespējas profesionāli novērtētu, žūrijā jābūt katras jomas pārstāvim. oreiz Dejas balvā katrā žanrā ir divi žūrijas pārstāvji. Tā iepriekš nebija?  Manuprāt, nebija. Manuprāt, bija katra žanra pārstāvis un neatkarīgais eksperts, kāds šobrīd ir Lība. Šos divus gadus vērtē deviņi cilvēki. Tas ir mazliet vieglāk – mēs varam savā starpā parunāties. Jo dialogs jau ir pats būtiskākais, lai kaut ko tādu izvērtētu un saprastu, kurp doties. Vai jūs jau zināt, kas notiek ar nākamā perioda žūriju? Paliek Sintija Siliņa, es nepalieku. Nāk klāt Kristīne Brīniņa, brīnišķīga laikmetīgās dejas horeogrāfe. Kopumā ir ļoti jauks, spilgts laikmetīgās dejas pārstāvju sastāvs.  Un nu vēl viens fragments no sarunas ar Sintiju Siliņu, kur viņa runā par abstrakciju un dejas saprašanu. Sintija Siliņa: Nav noslēpums, ka Latvijas kultūras patērētājs, ja runājam par skatuves mākslu, ir teātra virzīts, naratīva virzīts, skaidra vēstījuma virzīts. Lai viss ir ļoti ātri uztverams. Abstrakcija ir kas tāds, kas joprojām ienāk lēni un joprojām skaitās margināla. Te mums jāpievēršas vēl vienai lietai, kas mums izpaliek, jo mums nākas cīnīties ar to stigmu, ka tā ir līdzvērtīga māksla. Horeogrāfijai ir neskaitāmas tehnikas un veidi, tāpat kā mūzikas radīšanā vai vizuālās mākslas tehnikās. Un veidi, kā strādāt, būvējot horeogrāfisku materiālu – ko tu tajā ietilpini vai neietilpini –, arī ir vesela disciplīna. Taču nākas domāt par to, kā mani sapratīs skatītājs – vai atnāks, vai atkal nesūdzēsies, ka neko nesaprot... Vai jums arī šādas dilemmas dažkārt ir? Vai jūs uztraucaties par to, ka jūs un jūsu paveikto kādreiz nesapratīs? Liekuļošu, ja teikšu, ka mani neuztrauc tas, kā skatītājs uztvers manu darbu. Protams, ka domāju par to, jo es taču strādāju tam, lai manu veikumu kāds novērtē, skatās un esmu ļoti priecīgs par to, ka man vispār ir iespēja pateikt to, ko gribu pateikt, īstenot savas iekšējās intereses un izvērst tēmas, kuras man ir ļoti aktuālas. Esmu ļoti pateicīgs, ja varu to kādam parādīt.  Bet par to saprašanu – bieži vien jādomā abstrakti. Arī skatoties skatuvisko tautas deju, noder abstraktā domāšana. Bet nu tomēr: ja mēs gribētu patulkot kādus soļus, jums ir kādi pavedieni, ko jūs mums varat atklāt, ja dodamies uz kādu dejas izrādi? Kam pievērst uzmanību, ja ir tā sajūta, ka neko nesaprotu? Soļus tulkot nevajag! Par to esmu pārliecināts. Kā jau minēju: jo vairāk skatos un redzu, jo vieglāk uztvert. Mana personīgā recepte ir šāda: man ļoti nepatīk uz izrādi atnākt pēdējā brīdī. Kad skrienu, nedaudz kavēju un neesmu gatavs pašā izrādes sākumā tai pieslēgties un uztvert brīvi un atvērti. Tā būtu viena no lietām – ka neizvirzām pārāk lielas ekspektācijas: atnākam kā atvērta, balta lapa, lai bez lielām ekspektācijām un dziļas analīzes vienkārši baudītu. Tas reizēm ļoti labi palīdz. Jūsu padoms labi noderēs, arī dodoties uz koncertiem, teātri un operu! Bet vēl runājot par teātri. Jūs pats darbojaties dažādos teātros: ir izrādes, kurās iedzīvināts jūsu solis. Viena no izrādēm ir Latvijas Nacionālā teātra iestudējums "Ilgu tramvajs". Jā, tā bija ļoti jauka sadarbība ar Pēteri [Krilovu], kurš māk uzaicināt mākslinieku savā komandā tā, ka tikai tad, kad esi nolicis klausuli, saproti, ka esi jau piekritis. (smejas) Sarunas laikā tu runā par to darbu, it kā nekādi termiņi un uzdevumi īsti neatskan, bet pēc tam tu saproti, ka viss – tu esi iekšā, tu jau esi piekritis… Man ļoti patīk vērot, kā strādā Pēteris, un šī bija fantastiska pieredze redzēt arī, kā aktieri klausās un strādā. Redzēju katru mēģinājumu – brīnišķīgo aktieru darbu un viņu sniegumu. Tas bija ļoti, ļoti vērtīgs process. Maija Doveika un Jana Lisova pirmizrādes banketā esot uzsaukušas mazo tostu, kurā viņas man pateicās par neredzamo kustību... Tas bija ļoti liels kompliments, jo izrādē ne vienmēr ir deja – ir arī tādi risinājumi, ko skatītājs neasociēs ar deju. Tas bija ļoti patīkams kompliments. Ļoti, ļoti laba sadarbība, laba, dziļa, emocionāla izrāde – iesaku visiem!

Šajā dziļajā un atklātajā sarunā teologs, mācītājs un lektors Indulis Paičs ielūkojas pašvērtības un jēgpilnas dzīves noslēpumos. Viņš vedina izprast mūsdienu sabiedrībā tik aktuālo pašapziņas konceptu, atklājot, ka tā nav tikai maska vai sacensība ar citiem, bet gan dziļa sajūta par savu piederību pasaulei un Universam. Caur personīgiem piemēriem un garīgām atziņām Paičs atsedz ceļu, kā atrast savu īsto aicinājumu un dzīvot saskaņā ar to – ieklausoties savā iekšējā balsī un netraucējot tam avotam, kas mūsos ir, brīvi izpausties. Šī saruna ir vērtīgs ceļvedis ikvienam, kas meklē dziļāku dzīves jēgu un vēlas justies patiesi dzīvs.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:38 Uz kā balstās pašvērtības koncepts 10:22 Pašapziņas jēdziena “zelta standarts”, Nathaniel Branden grāmata “The Six Pillars of Self-Esteem”12:00 Savā pieredzē balstīta neticība sev14:16 Sajūta, ka “man nepienākas”18:03 Būt uzmanīgam, kad ārēji izcila pašapziņa var būt arī tikai maska20:09 Vai pastāv kaut kāds objektīvs cilvēka pašvērtības mērītājs25:27 ”Pašapziņa – tas ir stāsts par to, kā es sevi izjūtu”28:26  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze (300 EUR vērtībā), lai tavs bizness aug - Premium Solutions īpašais piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies: ps.lv/jauda29:26 Vai pašapziņas var būt par daudz31:38 Pašvērtība kā mērīšanās. Jā vai nē34:10 “Es esmu piederīgs, iederīgs šai pasaulei, es esmu šī Universa izpausme”39:48 Sastapšanās ar augsta līmeņa garīgu pieredzi43:21 “Mīlestības pieredze iedod mums iederēšanās un piederēšanas sajūtu”45:26 Vai augsta līmeņa garīgu pieredzi ir iespējams panākt, izplānot vai nopelnīt50:08 Ilūzija par vienotību, kuru būtu vērtīgi izprast53:47 Kā teologs un mācītājs Indulis Paičs nonāca līdz sapratnei, ka mēs visi esam vienots veselums57:27 Stāsts par Ābrahamu, kas simbolizē sava ES un sava aicinājuma atrašanu1:03:24 Maldīgie priekšstati, kā izskatās brīdis, kad esi atradis savu aicinājumu1:09:04 ‘Netraucēt tam avotam, kas manī ir, izpausties. Un gribēt to, ko viņš grib, un darīt to, ko viņš dara.”1:12:22 Kad tā vietā, lai ļautos savam aicinājumam, mēs paši saliekam šķēršļus 1:16:04 Galvenie orientieri, kas palīdz mums saprast, kas ar mums notiek1:19:23 Justies dzīvam - kā galvenā vēlme dzīvē1:24:52 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:25:52 Kad tu saproti, kas tu esi1:24:51 Iemācīties uzticēties savai iekšējai balsij

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels Kultūras rondo stāsta par savu iestudējumu "Idiota valsis" un nepieciešamību radīt  muzikāli literāru kompozīciju, kurā ir arī paša aktiera dienasgrāmatas ieraksti, iespaidi un pārdomas. 2. jūnijā Mihaila Čehova Rīgas krievu tēatra aktieris Maksims Busels saņems Harija Liepiņa balvu. Viņš jau bijis Hamlets un Tartifs, uzvarējis muzikālajā televīzijas šovā ”Pārdziedi mani”, par Eižena Finka lomu nominēts „Spēlmaņu naktij”, bet nupat radījis savu muzikālo refleksiju „Idiota valsis”. Vai jūs savai pirmajai mīlestībai pateicāt, ka taisāt šādu izrādi? Maksims Busels: Ziniet, kas bija skaisti, viņa atlidoja uz pirmizrādi. Kas izrādās bija visefektīvais, kad beidzās tieši pirmizrāde, es pēc aplausiem teicu visiem paldies no skatuves un saku, ka šodien izrāde ir īpaša ne tikai tāpēc, ka tā ir pirmizrāde, arī tāpēc, ka no Amsterdamas atlidoja šī Aņa, par kuru tas stāsts. Es viņu aicināju uz skatuves, un viņa kāpa uz skatuves, visa zāle noelsās. Man pēc tam teātra pārstāvji stāstīja, ka skatītājiem izejot bijis jautājums - šis stāsts ir taisnība? Cilvēki bija pārsteigti, tikai tad, kad Aņa kāpa uz skatuves, viņi saprata, ka šis stāsts nav izdomāts un ka tas patiešām bija noticis.  Aktierim ir dīvaina lieta: no vienas puses, jo tālāk no sevis, jo savā veidā vienkāršāk veikt lomu. Jo tas ir vairāk tavs, jo tas ir sarežģītāk, tāpēc, ka tev jāatkailinās tā... Atis Rozentāls arī pēc pirmizrādes teica - jābūt ļoti drosmīgam, lai tā atkailinātos.  Kad sāku taisīt šo izrādi, nezināju, kādas man sajūtas pēc tam būs, ka ir jābūt drosmīgam, lai to veiktu un tā ir taisnība, jo tas nav viegli. (..) Jūs uzaugāt uzreiz ar šīm divām valodām - latviešu un krievu? Maksims Busels: Nē, nē, tieši tāpēc es īpaši priecājos, ka es jūtos savā sabiedrībā kā savā sabiedrībā. Tā ir bijis, ka pēc padomju laikiem manā ģimenē visi krievvalodīgie un arī bija krievvalodīga skola, apkārtne, un es būtībā normāli kaut kā atvēru sev sabiedrību tikai, kad sāku mācīties Latvijas Kultūras akadēmijā. Tajā brīdī es saprotu - opā, kā tā var būt? Tagad es jau apzinos, ir konkrēti vārdi integrācija un tas viss, un tieši pateicoties cilvēkiem, man nebija grūti integrēties. Arī ņemot vērā manus mērķus. Latviešu valoda arī skolā nebija tik laba, es atceros, vienmēr bija sarežģīti. Es tagad domāju - tik dīvaini, it ka nebija tas viss tik sen, bet man tagad tas šķiet tik dīvaini, ka es biju Latvijā, bet krieviski viss bija apkārt man. Tas nav pareizi tajā nozīmē, ka tas tikai apgrūtina vēl vairāk. Es vismaz sajūtu uz sevis, ka tas man tikai apgrūtina šo visu ceļu. Bet pateicos, kā galu galā viss sanāca. Es nejūtos... Man žēl dzirdēt no dažiem krievvalodīgiem, ka viņi šeit nejūtas kā mājās. Bet šeit ir viens jautājums viņiem pašiem - ja tu gribi, ja tu esi šeit, nav nekādu problēmu. (..) Pirms Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Maksims Busels filmējās arī Krievijā, bija aktieris Nāciju teātrī, bet visu sadarbību pārtraucis, lai arī tieši tajā brīdī karjera attīstījusies Maksims Busels: Es sapratu, ka es nevarēšu, negribu un nevaru to vispār nekādā veidā pieņemt, tāpēc tā arī viss beidzās. Mani tur arī apstiprinājums uz kādu lomu vēsturiskā drāmā, bet tam jau tam jau vairs nebija nozīmes. Tajā brīdī kad sākās karš Ukrainā, faktiski jebkuram vajadzēja pieņemt lēmumu. Maksims Busels: Jā. Dienā kad sākās karš, es bija Samārā, filmējos īsfilmā, kura, es biju pārsteigts, ir iznākusi Krievija. Es domāju, ka es filmējos, nekas nenotiks, bet pēc tam es uzzināju, ka viņi neierakstīja manu vārdu titros. Nu labi.  Pirmajā nedēļā es neticēju. Kad viss sākās, liekās - nē, kas tas par murgu. Pēc tam biju vēl Maskavā un kad sapratu, ka jābrauc prom, es skatos mana lidmašīnas biļete bija jau atcelta, naudu man joprojām, protams, neatgrieza. Es atvēru internetu, lai meklētu biļetes uz autobusu, tikai autobusi bija. Es redzu, ka atveru un mēģinu izvēlēties tuvāko datumu un manā acu priekšā pazūd datumi. Es nopirku uz marta sākumu, kas bija tuvākais un gaidīju. Tā es atbraucu. Bet tās dienas, es atceros, es jau zināju, ka es nebūšu izrādē, bet tā kā es saprotu, es nevaru vienkārši sēdēt tur, jo man "brauc jumts" no tā, kas notiek, un es gāju uz mēģinājumiem, jo tas bija, kā vienmēr darbs bija vienīgais, kas man palīdz domāt par kaut ko citu.          

Mākslas vēsturniece, publiciste, "Piebalgas kultūrtelpas biedrības" vadītāja Elvita Ruka turpina stāstus par aizraujošām piebaldzēnu dzīves epizodēm. Tās tiek smeltas brāļu Kārļa (1904–1990) un Voldemāra (1912–2004) Ruku atmiņās, kas glabājas Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejā Darbība notiek īsi pēc Pirmā pasaules kara Ruku dzimtā. Lūk, kā mazais brālis Voldemārs jeb Ruku Valdis apraksta lielā brāļa atgriešanos lauku sētā… "Kārļa pirmā aizraušanās jeb iziešana tautā plašākas publikas priekšā bija atturības propaganda. Viņš lasīja priekšlasījumus, dibināja skolās cerību pulciņus. Kad lektors jau bija iededzies citos pasākumos, vēl ilgi "Vecseviķu" istabaugšā glabājās uzskatāmības līdzekļi: mākslīgās sirdis, aknas un nieres. Alus dzērāja sirds bija pietūkusi, veidota divas reizes lielāka par normālo, bet šņabotājiem tā bija maza, sažuvusi, sačervelējusies." Kārlis bija pametis mācības lauksaimniecības skolā un ar plašu žestu piemājas tīrumā ierīkoja stādu audzētavu jeb kokskolu, ābeļu sēklaudžu atlasē nodarbinot arī mazāko brāli. Kārlim plāni bija kā Napoleonam un viņš bija sacerējies saimniecību pārveidot par īstu paradīzes dārzu. Tam bija vajadzīgi lieli līdzekļi. Tēvs pret aizņemšanos no bankas bija kategoriski pret, un Kārlis lepni devās pasaulē. Pabeidza lopkopības pārrauga kursus un braukāja pa Vidzemes sētām pienu svērdams, mērīdams un analizēdams. Braucienos līdzi bija gluži vai burvju mākslinieka kaste ar dažādiem instrumentiem. Voldemāram īpaši patika piena tauku procentu noteicējs, kas rūca kā aeroplāns. Kad to sāka darbināt, drebēja grīda un logi. Drīz vien Kārlis bija kļuvis par Madonas rajona lopu pārraudzības instruktoru, ar visu enerģiju cīnoties vispirms par Latvijas raibaļām un tad par brūnaļām. Šajā propagandas darbā viņam dzima gaiša doma – sekmīgai tirdzniecībai nepieciešams izdot sugas lopu biļetenu, kur drukātos gan sugas lopu pircēji, gan pārdevēji. Savu ideju Kārlis gribēja realizēt tikai savā vārdā, taču viņam vēl nebija 25 gadi un viņš nevarēja būt izdevuma galvenais redaktors. Kārlis ar visu dedzību un padevību metās pie tēva, arī Kārļa. "Tajā laikā politiskiem izdevumiem, it sevišķi sarkanajiem "strādnieku – zemnieku", galvenie redaktori ar nodomu bija izraudzīti tādi, kas par labu samaksu labprātīgi atsēdēja piespriestos soda mēnešus par savu pretinieku nepatiesu apvainošanu un pastāvošās iekārtas graušanu. Izdevuma vadošās personas darbu turpināja, sameklējot jaunus atsēdētājus. Tēvs, visu to labi pārzinādams, nebija pierunājams. Kad Kārlis svēti nosolījās, ka šajā biļetenā nebūs neviena vārda no politikas, tikai govslopu pirkšana, pārdošana un ciltsraksti, tēvs beidzot piekrita. Biļetenu drukāja, tā atbildīgais redaktors bija Kārlis Ruks, un neviens jau nezināja, ka juniors." Drīz vien jaunais censonis pārdeva sev atdalīto zemi, iegūto naudu ieguldīja spiestuves labiekārtošanā un Madonā atvēra izdevniecību "Provinces prese" Tajā iespiestas 14 rajona avīzītes, sarīkojumu programmas, dziesmu lapiņas, uzsaukumi un pat grāmatas. Šajā laikā arī mazais brālis ģimnāzists iesaistīts darbā, par ko uzrakstījis savu pirmo literāro darbu "Sludinājuma vācēja piedzīvojumi". Darbībai paplašinoties, Kārlis spiestuvi pārcēla uz Pļaviņām Daugavas krastā, vīnrūpnieka Upīša mājās. Blakus spiestuvei pagrabos gatavojās vīns pāri cilvēka augumam lielos traukos, bet nerimtīgā Kārļa darbīgais gars jau meklēja jaunus apvāršņus. Turpmākie brīvvalsts gadi viņu aiztriec uz Rīgu. Kārlis (un viņa pēdās Voldemārs) kļūst par dievturi, iesaistās politikā, audzē un tirgo redīsus, tad uzsāk dāliju selekcionēšanu un drīz vien "Mājas viesis" par viņu raksta tā: "Pašlaik lielākais dāliju šķirņu skaits esot dārzkopim K. Rukam, kurš paraugdārzos iestādījis ap 2000 stādu no 540 šķirnēm." Kārlis ir pret "sarkano mēri", taču kara laikā nokļūst gan Centrālcietumā, gan Salaspils nāves nometnē. Kā dzīves paradokss ir 1949. gads, kad Kārli viņa Aspazijas bulvāra dzīvoklī pamodina brutāli kareivji un ielādē vagonā uz Austrumiem. No šī notikuma viņš maz atceras, jo kādreizējais atturības sludinātājs esot bijis stipri piedzēries. Uz Sibīriju viņš izsūtīts brāļa Voldemāra vietā, kurš kā "Piebalgas budzis" bija paspējis sentēvu mājas pamest. Kad Kārlis no Jakutijas raksta, ka "pārtikas iegādei būtu vajadzīga bise", Voldemārs pa detaļām izjauc 12. kalibra divstobreni un pa porcijām aizsūta. Pēc brāļa atgriešanās abu avantūrisms izpaužas selekcijā un paraugdārzos, kā arī fotografējot Latvijas kultūras mantojumu. Par spīti 20. gadsimta spaidiem, abi brāļi saglabā Piebalgas zemnieku sīkstumu, optimismu un avantūras garu, to visu vēl cītīgi aprakstot – šķiet, ka mūzām piebaldzēni patīk. "Visā savā nodzīvotā dzīvē brālis bija kā kūsājošs, enerģijas pilns, pastāvīgi putojošs vīna trauks. Viņa dotības un aicinājums bija vadīt, iet pa priekšu, būt pirmajam. Runāt, dominēt, likt pakļauties savai domai un uzskatiem," Voldemārs formulē Kārļa Ruka dzīves kopsaucēju.

Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiğim programın bu haftaki konuğu Çiçek Bahar Togay. 1973 yılında Gölcük'te doğan Çiçek, 9 Eylül Üniversitesi'nde İngilizce öğretmenliği bölümünde okudu. Mezun olduktan sonra 6 yıl öğretmenlik yaptı. Ardından New York'a taşındı Multi Medya programcılığı ve Tasarımı bölümünde okudu. 3 yıl New York'ta yaşadıktan sonra İstanbul'a döndü ve Avrupa Birliği için projeler yaptı. Bu sırada İskoçya'da doktora programına başladı. Farklı sektörlerde ve farklı ülkelerde işler yapan Çiçek, 2007 yılında çok yakın arkadaşını kaybetmesiyle beraber hayatı sorgulamaya başladı. 2008 yılında yogaya başlayan Çiçek, ardından eğitmenlik eğitimi aldı. 2012 yılında Güney Afrikalı öğretmen Vernon Frost'un labirent eğitimlerine katılan Çiçek, hayatının değişmesiyle beraber manevi yolda iyice derinleşmek istedi. Ses ve koku frekanslarından bio enerjiye kadar birçok farklı alanlarda eğitim alan Çiçek, Dr. Ali Achim Onur ile Ley hatları üzerinde yer alan antik şehirlerdeki enerjilerin aktivasyonu için çalışıyor. Çiçek'in paylaşımlarını ve çalışmalarını https://www.instagram.com/cicekbahartogay/ Instagram adresinden takip edebilirsiniz. Keyifli dinlemeler :)*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı Desteklemek İster Misin? :)Hiçbir maddi destek almadan 5 yıldır gönüllü sürdürdüğüm bu programın içeriğini beğeniyor ve hayatına bir katkı sunduğuna inanıyorsan, beni ve programı maddi olarak da desteklemek istersen, https://kreosus.com/ask üzerinden ister aylık, ister tek seferlik katkı sunabilirsin :)*****Artık Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nın Whatsapp Grubu var :)https://chat.whatsapp.com/D29r8vCHBN6ARYI6UTJtYpDuyuruları, geri bildirimleri paylaştığımız bu alanda olmak istersen, yukarıdaki linkten gruba dahil olabilirsin.*****Yazılarımı ve yolculuklarımı takip etmek istersen; https://www.instagram.com/didemmollaoglu/*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı aynı zamanda Spotify ve Apple Music'den podcast olarak dinleyebilirsin. https://open.spotify.com/show/312t5k7BqvGSv7c9l88Y6Z https://podcasts.apple.com/tr/podcast/anadolunun-şifacı-kadınları/id1519077215*****Ben Kimim? 2016'da tüm eşyalarını satarak çıktığı yolculukta henüz kendine doğru bir yolculukta olduğunu bilmiyordu. Ta ki yuvasından binlerce kilometre uzaklıkta Anadolu onu çağırana kadar. Yuvasına dönüşüyle birlikte kendi şifa yolculuğu başladı. Çünkü bir ağacın yeşermesi için önce köklerinin iyileşmesi gerektiğini biliyordu ve kökleri bu kadim topraklardaydı. Çıktığı bu yolculukta Maya Şamanizmden yogaya, yogadan tasavvufa uzanan farklı ilimlerin peşinden gitti, birçok eğitim aldı. Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiği bir podcast yapan Didem kendi deyimiyle Aşk'ı arayan bir aciz kul, yolcu. ***** Light Of Daytime by Vlad Gluschenko | https://soundcloud.com/vgl9 Music promoted by https://www.free-stock-music.com Creative Commons / Attribution 3.0 Unported License (CC BY 3.0) https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

Ovo nije priča o hirurgiji. Ovo je priča o snu koji je postao misija. U 314. epizodi Pojačala gost je dr Miloš Matković, kardiohirurg i specijalista transplantologije iz Univerzitetskog kliničkog centra Srbije – jedan od najmlađih, ali i najcenjenijih stručnjaka u ovoj izuzetno zahtevnoj oblasti medicine. Kroz inspirativan i dubok razgovor, saznajemo kako se dečački san o pilotiranju preobrazio u nepokolebljivu odlučnost da postane kardiohirurg – pokrenut fascinacijom televizijskim likom iz serije Chicago Hope. Ova epizoda prati Milošev put od upisa na medicinski fakultet, preko usavršavanja u Francuskoj u jednoj od najprestižnijih bolnica u Evropi, sve do odluke da se vrati u Srbiju i svojim znanjem doprinosi domaćem zdravstvenom sistemu. Govori o izazovima i odgovornostima koje nosi hirurška profesija, kompleksnosti školovanja, važnosti mentora i timskog rada u savremenoj medicini, kao i o ličnoj borbi, odricanjima i motivima koji ga pokreću svakog dana. Ovo nije samo priča o medicini. Ovo je priča o pozivu, posvećenosti, ljubavi prema znanju, ljudima i zemlji iz koje dolazi. Idealna epizoda za sve koji žele da se podsete šta znači raditi posao iz ljubavi – čak i kada je taj posao borba za nečiji život. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Medicinski fakultet - Pozitivni uticaji - Transformacija tokom studija - Proces učenja za hirurge - Moderni alati za dijagnozu - Karijera posle faksa - Usavršavanje u inostranstvu - Internacionalni rad - Odgovornost hirurga - Život van sale - Hitne intervencije - Predavanja i edukacija - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3Y8K5TZ Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Kārtība un tās ieviešana mājās var palīdzēt harmonizēt dzīvi. Kā izveidot mājokli, kurā paši visu vienmēr varam atrast, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas interjera dizainere, ainavu arhitekte Ilze Tola un dizaina eksperte, interjera un lietu dizainere Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas vietniece Barbara Freiberga. Ilze Tola norāda, ka pirmām kārtām ir mājās jādomā par funkcionalitāti, jo māja mainās. "Ja jūs dzīvojat divatā, māja ir citāda. Tikko mājā ierodas vēl bērni, māja pilnība maina savu funkcionalitāti un jūs arī saprotat, ka tās lietas, ko darījāt un kā uzvedāties, kad bijāt divi, ir savādāk, nekā, kad esat četri, vai jums vēl ir suns vai vēl kāds mājdzīvnieks," atzīst Ilze Tola. Vienkāršs ieteikums - kad iet cauri mājai, lai pa vidu nebūtu ne galds, ne lete, ne kādi krēsli, lai var iziet taisni cauri, lai nekas netraucē. "Viskaitinošāk ir, kad ej un vienmēr kaut kas ķeras, kaut kādi priekšmeti atrodas," norāda Ilze Tola. Tālāk var domāt, ka sakārtot lietas, kas traucē. Barbara Freiberga neslēpj, ka dizaineriem var būt tieši tāpat, kā visiem cilvēkiem jeb kā kurpniekam ar kurpēm… Viņa aicina izveidot sarakstu ar lietām, kas palīdz dzīvot un kas traucē dzīvot. Tad veidojas kopaina, kas notiek dzīvoklī vai mājvietā.  "Kad to var ieraudzīt pats uz papīra, tad arī pašam ir vieglāk soli pa solim sākt to novērst," bilst Barbara Freiberga. "Nākamais ir "iekāpt dizainera kurpēs" un pajautāt sev, kur ir problēma, kāds varētu būt risinājums un pamēģināt to ieviest. Varbūt nestrādā, tad pamēģināt ieviest nākamo risinājumu." 

Pavasara saulē seju nosauļot nav problēmu, bet vai to vajag darīt? Par sejas ādas sargāšanu un kopšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatoloģe Tatjana Ļiņova, biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone. Renāte Reinsone aicina uzmanīgi rīkoties ar dažādiem skrubjiem, tīrot seju. Āda ir sausa, tai trūkst mitruma, ja virsējo slāni noņem, tā kļūs vēl sausāka. "Vislielākais risks saule. Kad virsējo aizsargslāni esam noņēmuši nost, risks iegūt apdegumu ir daudz lielāks, nekā ja āda ir saglabājusi dabīgo raga slānīti," skaidro Renāte Reinsone. Tatjana Ļiņova aicina arī ikdienā lietot sejai saules aizsardzības krēmu, jo āda nav pārlieku jānoslogo.

Kako se iz Novog Sada gradi firma koja sarađuje sa globalnim gigantima u oblasti AI i analitike? U 313. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Nenadom Božićem, jednim od najvažnijih ljudi domaće tech scene i osnivačem kompanije SmartCat. Kroz otvoren i iskren razgovor, Nenad deli svoj razvojni put – od ranih dana u štampariji i pravljenja prvih web sajtova, preko rada u velikim IT firmama, do odluke da osnuje kompaniju koja danas razvija napredna AI rešenja i sarađuje sa klijentima širom sveta. Otkrićete kako se gradi tehnološka firma iz Srbije koja uspeva na globalnom tržištu, šta znači stvarati kulturu poverenja sa klijentima, kako se prelazi put od inženjera do lidera, kao i zašto je ponekad prva svađa sa klijentom – pravi početak saradnje. Nenad priča o svom odnosu prema učenju, radoznalosti, mentorstvu, greškama koje su ga oblikovale, kao i izazovima koje donosi vođenje firme u industriji koja se neprestano menja. Teme u epizodi: - Najava razgovore - Početak razgovora - Kad porastem biću - Formativni uticaji - Nestandardno učenje - Baratanje podacima - Body leasing - Građenje poverenja - Percepcija kao strategija - Mindset vs. skill set - Prihvatanje novih tehnologija Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/42K259K Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Važno je da ljudi učine sve da održe porodicu, ali kad shvate da će biti srećniji odvojeni, onda treba da se raziđu, jer to je bolja opcija i za dete, priča gošća Mamazjanije i mama jedne Senje, Ivana Marinković “Frajerka”, koja je doktor filoloških nauka, zaposlena u Institutu za srpski jezik SANU, organizatorka venčanja, influenserka, a uz sve to, naglašava, uvek ima vremena za sebe i za svoje dete. Ivana se tokom razgovora osvrnula na bolne periode kada je pokušavala da održi i iznese trudnoću, ali, nažalost, nije uspevala. "Imala sam vanmateričnu trudnoću, potom i sponatni, a kad sam treći put ostala trudna, ležala sam dva meseca u bolnici. Hospitalizovana sam kad sam bila tek u petoj nedelji. Imam utisak da sam uspela, jer sam 'pustila', odnosno konačno sam se opustila i rekla sebi, ‘šta bude, biće'. Takođe sam se obraćala i bebi u sebi, i rekla joj da i ona mora malo da poradi na ovome", kroz osmeh priča Ivana. Ona je danas ponosna mama devetogodišnje Senje kojoj posvećuje najveći deo svog slobodnog vremena. "Imala sam neke poslovne ponude, ali sam ih odbila jer želim da provodim više vremena sa ćerkom dok je još mala. Aktivnost na mrežama je išla tom putanjom da mi oduzme dosta vremena, a već radim u Institutu i bavim se organizacijom venčanja i to je sve zajedno mnogo posla". Dodaje da kad ne radi i nije sa ćerkom, voli i sebi da udovolji, da se opusti i napuni baterije. "Bar pola sata dnevno odvojim samo za sebe, da izađem negde i popijem kafu. Mislim da je jako važno da žena bude ostvarena i zadovoljna da bi bila dobra mama", kaže Ivana. Nakon borbe da održi trudnoću, iz koje je stigla Senja, nažalost, došlo je do razvoda. "Ona je bila mala, a mi smo odlučili da se rastanemo. To nikad nije lako. Čovek sve čini da mu se porodica ne raspadne, nije to samo dvoje ljudi koji se razilaze, to je rascep porodice, a okolina krivicu uvek nekako svaljuje na ženu. Svakako, ne kajem se, jer mislim da je za dete daleko bolje da bude sa roditeljima koji su odvojeni, a srećni, nego da živi u disfunkcionalnoj zajednici", objašnjava Ivana. Opisuje i kako je ćerki dosta pomogla psihoterapija da prebrodi težak period. "Kad smo joj zajedno saopštili, počela je da se smeje, ali to je delovalo kao odbrambeni mehanizam deteta koje ne može odmah da prihvati tako drastičnu promenu", priča naša gošća. Ono što je problem su ljudi, koji i danas, u 21. veku, stigmatizuju samohrane majke. “Doživljavamo da u centru Beograda stičeš utisak da bi lakše prihvatili da žena, majka, ima pored sebe bilo kakvog muškarca, makar i onog koji je bije, samo da nije sama. Da je tu ta muška figura, kakva god i to je prosto neverovatno”, naglašava Ivana. U razgovoru je navela da ćerki pruža dosta slobode i da nije helikopter mama. “Ima nekih ljudi koji kažu da je 'nestašna', jer se popela na drvo, a ona je samo živahno dete, puno energije i deca treba da budu napolju, a ne da sede sa tabletom po ceo dan. Dogovorile smo se da može da koristi tablet pola sata radnim danima i sat vremena kad ne ide u školu. Za sad nekako uspeva, ali videćemo koliko će potrajati. Svakako, ono što želimo da naša deca budu i kako želimo da žive i da se ponašaju, treba mi prvo da pokažemo, jer je naš model taj na koji se ugledaju”, zaključuje Ivana “Frajerka”.

Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiğim programın bu haftaki konuğu Banu Conker. 1969 yılında İstanbul'da doğan Banu, İstanbul Üniversitesi İletişim Fakültesi'nde okudu. Üniversite yıllarında Milliyet sanat'ta çalışan Banu, mezun olduktan sonra Tekstil sektöründe işe girdi ve yaklaşık 20 yıl bu sektörde çalıştı. Çalıştığı sırada anne olan Banu, 2005 yılında boşandı. Daha sonra astroloji ve tarot eğitimi alan Banu, 2008 yılında gittiği nefes seminerinden sonra koçluk eğitimi aldı ve Transformal nefes eğitmenliği sertifikasını aldı. 2016 yılında aile dizimi eğitimi alan Banu'nun paylaşımlarını ve çalışmalarını https://www.instagram.com/banuconkerleadt/ Instagram sayfasından takip edebilirsiniz. Keyifli dinlemeler :)*****Nisan Ayı AŞK Buluşmasına Katılmak İster Misin?18 Nisan Cuma saat 20:30'de çevirimiçi (Zoom) gerçekleşecek buluşmamızda Sevgili Fulya Nanba ile AŞK Oyununda Sinir Sistemi Aktivasyonları, ardından Sevgili Aysu Erdoğdu ile farkındalıklı temas için elleri uyandırma yapacağız. Detaylar ve kayıt formuna aşağıdaki linkten ulaşabilirsin. https://forms.gle/TueUKWM1oCZTKT9q8*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı Desteklemek İster Misin? :)Hiçbir maddi destek almadan 5 yıldır gönüllü sürdürdüğüm bu programın içeriğini beğeniyor ve hayatına bir katkı sunduğuna inanıyorsan, beni ve programı maddi olarak da desteklemek istersen, https://kreosus.com/ask üzerinden ister aylık, ister tek seferlik katkı sunabilirsin :)*****Artık Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nın Whatsapp Grubu var :)https://chat.whatsapp.com/D29r8vCHBN6ARYI6UTJtYpDuyuruları, geri bildirimleri paylaştığımız bu alanda olmak istersen, yukarıdaki linkten gruba dahil olabilirsin.*****Yazılarımı ve yolculuklarımı takip etmek istersen; https://www.instagram.com/didemmollaoglu/*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı aynı zamanda Spotify ve Apple Music'den podcast olarak dinleyebilirsin. https://open.spotify.com/show/312t5k7BqvGSv7c9l88Y6Z https://podcasts.apple.com/tr/podcast/anadolunun-şifacı-kadınları/id1519077215*****Ben Kimim? 2016'da tüm eşyalarını satarak çıktığı yolculukta henüz kendine doğru bir yolculukta olduğunu bilmiyordu. Ta ki yuvasından binlerce kilometre uzaklıkta Anadolu onu çağırana kadar. Yuvasına dönüşüyle birlikte kendi şifa yolculuğu başladı. Çünkü bir ağacın yeşermesi için önce köklerinin iyileşmesi gerektiğini biliyordu ve kökleri bu kadim topraklardaydı. Çıktığı bu yolculukta Maya Şamanizmden yogaya, yogadan tasavvufa uzanan farklı ilimlerin peşinden gitti, birçok eğitim aldı. Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiği bir podcast yapan Didem kendi deyimiyle Aşk'ı arayan bir aciz kul, yolcu. ***** Light Of Daytime by Vlad Gluschenko | https://soundcloud.com/vgl9 Music promoted by https://www.free-stock-music.com Creative Commons / Attribution 3.0 Unported License (CC BY 3.0) https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down with Sara Docan-Morgan and talk about the burden of magical thinking while adopted, being in reunion with your birth family and how casual familial interactions can reduce the spotlight that is so often placed on adoptees when they meet their birth families.Meet Sara Docan-Morgan!Instagram: @in.reunionCheck out her book, In Reunion!---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.

Saruna par to, kā izskatās dzīve sievietei alpīnistei, kura kopā ar vīru regulāri dodas kāpt pasaules augstkalnu virsotnēs, kāpj kilometru augstās klinšu sienās, mīl leduskāpšanu un raksta grāmatas par saviem piedzīvojumiem.Te alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa stāsta par savu ceļu no personas, kas uzskatīja sevi par "vāju un kalniem nepiemērotu" līdz alpīnistei, kura uzkāpusi apmēram 200 kalnu virsotnēs vairākos kontinentos un uzrakstījusi divas grāmatas.Sarunā uzzināsi par baiso kritienu treniņos, no kura Kristīnei nācās atgūties mēnešiem, par to, kāpēc kalnos viņa un vīrs Kristaps Liepiņš "nav vīrs un sieva", bet gan komandas biedri, un kādēļ katrs grams mugursomā var izšķirt dzīvību un nāvi. Kristīne stāsta arī par jauno grāmatu "Andīnisms. Pirmatnības vilinājums", kurā apkopoti stindzinoši pieredzes stāsti.Cilvēkjaudas atbalstītājs – Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus. Vairāk informācijas: vejdzirnavas.lvŠo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.lvSarunā pieminētās saites atradīsi 222. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads02:41 Cik ilgs laiks pagāja, kamēr Kristīne Liepiņa uzdrošinājās sevi saukt par alpīnisti5:03 Peru kalni ir ļoti īpaši 6:14 Alpīniste un grāmatu autore. Stindzinoši pieredzes stāsti jaunajā grāmatā “Andīnisms. Pirmatnības vilinājums”10:52 Ar pietāti pret laikapstākļiem - kad paļauties var tikai pats uz sevi16:50 No kā Kristīne kalnos baidās visvairāk21:52 Cik sver mugursomas, ar kurām Kristīne un Kristaps Liepiņi dodas kalnos24:01 Kā šķērsot kalnu upi, ja noteikums ir “nekad nešķērso kalnu upi”26:30 Iemīlēties pasniedzējā alpīnisma kursam, uz kuru Kristīni pieteica paziņa28:42 “Es biju ļoti vāja, nepiemērota kalniem” - Kristīne savā alpīnisma karjeras pašā sākumā30:54  Nelāgās emocijas, kuras no cilvēka izvelk kalni35:59 “Kalnos mēs neesam vīrs un sieva”38:46 Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus. Vairāk informācijas: vejdzirnavas.lv39:31 “Katrs grams ir no svara” - kā tiek plānotas maltītes pirms došanās augstkalnos49:30 Kristīnes un Kristapa garšu preferences ikdienā un kalnos52:53 “Kristīn, nekusties, tev kauli vēl nav saskrūvēti” - atgūšanās pēc baisa kritiena treniņu laikā1:03:56 Kad atdod kalniem sevi visu, un mājās atbrauc, lai sevi salabotu1:05:53 Vai gandarījums par sasniegto virsotni būtu vienlīdzīgs, ja tur nebūtu nāves baiļu1:12:16 Kāds ir Kristīnes un Kristapa treniņu grafiks1:16:12 Ko sevī ietver dziļās muskulatūras treniņš1:18:57 Kā Latvijā ir iespējams savākt kvalitatīviem kalnu treniņiem vajadzīgos augstuma metrus1:23:43 Kā izskatās viens kārtīgi grūts treniņš, gatavojoties augstkalniem1:26:47 Nenovērtēt nevienu maršrutu par zemu1:30:13 Kādus pienākumus uzliek darbs ar cilvēkiem apgrūtinošos apstākļos1:37:17 Cik ilgā laikā un kā tapa Kristīnes un Kristapa jaunā grāmata 1:41:51 “Es jūtos izģērbusies šo

Bērnība, kādu šodien izdzīvo bērni rietumu pasaulē, ir krietni atšķirīga no tās, kuru piedzīvoja paaudzes pirms tam. Ne velti mēs nereti kavējamies nostaļģiskās atmiņās par savu bērnību, spriežot par to, cik pareizas vai nepareizas bērnības piedzīvo mūsdienu bērni. Kāda bija bērnu dzīve senāk? Kad radās izpratne par bērnu attīstību un kad sabiedrība sāka izjust nepieciešamību radīt jaunu sistēmu, pielāgotu bērnu vajadzībām? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitāes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, gramatas "Digitala berniba" autore Zanda Rubene, vēsturnieks, LU profesors Gvido Straube un Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankus.   Profesors: Veselīgai ģimenes videi ir būtiska nozīme bērna attīstībā Nesen Latvijā viesojās viens no zināmāmakjiem bērnu attīstības psihologiem pasaulē – Upsālas universitātes profesors Gustafs Gredebeks. Sarunā viņš stāsta par bērna sociālo, emocionālo un izziņas attīstību agrīnā vecumā un skaidro, kāpēc veselīgai ģimenes videi ir tik būtiska nozīme bērna attīstībā. Upsalas zīdaiņu un bērnu laboratoriju Zviedrijā ik gadu apmeklē aptuveni 3000 zīdaiņu vai bērnu kopā ar saviem vecākiem. Zinātnieki šo vizīšu laikā veic pētniecisko darbu, taču, lai to paveiktu, maziem bērniem, protams, nav iespējams dot nopietnas instrukcijas, tāpēc pētnieki vienkārši spēlējas ar bērniem un pēc tam top zinātniskās publikācijas. Tā stāsta šīs laboratorijas vadītājs, attīstības psiholoģijas profesors Upsalas Universitātē Gustafs Gredebeks (Gustaf Gredebäck), un viņš arī piebilst, ka nevarētu vēlēties sev labāku darbu.  Šī gada sākumā Rīgā norisinājās Latvijas Republikas Goda konsula ASV Ilinoisas štatā Roberta Blumberga atbalstītā un nu jau par tradīciju kļuvusī izcilības lekcija, un šoreiz izcilības lekcijas godā bija tieši profesora Gustafa Gredebeka priekšlasījums “Kā rokas veido prātu” (How Hands Shape the Mind). Profesora pētnieciskās intereses saistītas ar bērniem, jaundzimušajiem, īpaši viņu kognitīvo jeb izziņas, sociālo un emocionālo attīstību. Arī mums - “Zināmais nezināmajā” - bija iespēja uz brīdi ar profesoru satikties, un tikšanās iesākumā viņam minēju, ka daudzkārt dzirdēts apgalvojums - visām prasmēm un talantiem, kas mums piemīt, aizsākumi ir meklējami bērnībā. Pēc Gredebeka domām, zināmā mērā šādi apgalvojumi ir pareizi, sākuma punkts attīstībai un pamats tam, par ko mēs kļūsim, ir bērnībā, taču mums allaž ir iespējams mainīties, mācīties jaunas lietas, pielāgoties, tā ka nevar visu laiku tikai atsaukties uz bērnību. Bet vai ir kādas lietas, ko mēs vairs nevaram mainīt, kad esam 10, 20, 30 gadus veci?   Bet raidījuma ievadā par savu izvēlēto grāmatu stāsta ornitologs Viesturs Ķerus. Viņš izvēlējies Franka Gilla un Ričarda Prama (Frank Gill, Richard Prum) grāmatu "Ornitoloģija".  "Esmu pamatā ornitologs, mazliet rakstnieks, un reizēm, kad es stāstu bērniem par to, kas ir kopīgs grāmatu rakstīšanai un ornitoloģijai tad viena no tām lietām, kas ir kopīga, ir tas, ka daudz jālasa. Varbūt tas, ko lasa, atšķiras, vai tu esi rakstnieks vai ornitologs, bet daudz jālasa ir abiem," stāsta Viesturs Ķerus. "Tāpēc ka ornitologi cilvēkiem saistās ar speciālistiem, kas zina visu par putniem. No tā visa, ko mēs zinām un varam pastāstīt, mēs paši esam izpētījuši tikai ļoti, ļoti mazu daļiņu. Lielāko daļu mēs esam uzzinājuši, lasot citu cilvēku pētījumus. Citu ornitologu pētījumus. Un tā īstā lasāmviela zinātniekiem ir zinātniskie žurnāli. Bet zinātniskie raksti ir katrs par kādu ļoti šauru aspektu. Grāmatu "Ornitoloģija" ir tāds labs avots, kur ir apkopoti daudzu pētījumu rezultāti. Šajā grāmatā, kas kā pamatā ir domāta studentiem, bet ļoti noder arī man darbā, ir apkopots viss svarīgākais par putniem. Līdz ar to šī grāmata ir būtisks palīglīdzeklis man darbā tieši tajos brīžos, kad man ir jāstāsta par putniem citiem. Piemēram, ja Zināmais nezināmajā mani uzaicina pastāstīt par putnu maņām vai par putnu attiecībām, tad šī grāmata man ir pirmais atspēriens. Šie abi autori - Franks Gills jūsu Ričards Prams - ir izdarījuši ļoti lielu darbu manā vietā. Šajā gadījumā man nav jāiet cauri simtiem zinātnisku rakstu, lai sagatavotos vienai sarunai par kādu putnu dzīves aspektu. Bet es varu paskatīties, kas ir minēts šajā grāmatā, un tad varbūt dažus jaunākos rakstus vēl piemeklēt klāt, kas par šo tēmu ir izpētījis kopš grāmatas iznākšanas."    

Šta se desi kada IT-jevac u duši upadne u svet marketinga i zavoli haos? U 312. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Jovanom Bugarčićem – direktorom marketinga kompanije Imlek, nekadašnjim IT-ijevcem, preduzetnikom u duši i čovekom bogate profesionalne i životne biografije. U ovom iskrenom i ležernom razgovoru, Jovan nas vodi kroz svoj put – od detinjstva u Čačku i ranih fascinacija računarima, preko studija na FON-u, do uspešne karijere u marketingu velikih sistema kao što su Lactalis, PepsiCo i Imlek. Epizoda otkriva kako izgleda prelaz iz sveta programiranja u svet brendova i potrošača, kako se iz hobija rađa poslovna strast, i na koji način korporativno iskustvo može da se obogati autentičnim preduzetničkim duhom. Pričamo i o transformaciji domaće FMCG industrije, važnosti istraživanja tržišta, digitalizaciji marketinga, kao i o balansiranju karijere, roditeljstva i ličnih interesovanja. Jovan deli konkretne primere kampanja, izazova i uspeha, osvetljava promene u potrošačkom ponašanju i otvoreno govori o svojim greškama i lekcijama koje su iz njih proizašle. Ako želite da saznate kako se gradi karijera na raskršću tehnologije, biznisa i kreativnosti – ova epizoda je za vas. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Studije na fon-u - Početak karijere - Rad u Somboledu - Prelazak u Pepsi Co - Počeci digital marketinga - Izlet u Dubai - Povratak u Imlek - Porodični biznis Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3YhP2d2 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o #Pojacalo #podcast Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiğim programın bu haftaki konuğu Serpil Çakar. 1981 yılında Iğdır'da Azeri kökenli şifacı bir aileye doğan Serpil, daha küçük yaşlarda şifa yolculuğuna başladı. Iğdır'dan İzmir'e taşınmasıyla hayatında büyük bir kırılım yaşayan Serpil, 24 yaşına geldiğinde iletişim ajansında çalışmaya başladı. Ajans patronun kendisini reiki toplantılarına götürmesiyle reiki ile tanışan Serpil, farklı şifa teknikleri ile de çalışmaya başladı. Regresyon terapisiyle tanışan Serpil, Tülin Etmeyez ile çalışmaya başladı. Ardından yoga eğitimi için Hindistan'a giden Serpil, işten çıkarıldı ve Nepal'e gitmeye karar verdi. Burada yaptığı bir çalışmada kendiyle yüzleşen Serpil, seyahatini uzatarak bir yıl yolculuğunu uzatarak şifa yolculuğuna devam etti. Regresyondan, Geleneksel Çin Tıbbına, su terapisinden iç organ masajına kadar farklı eğitimler alan Serpil'in çalışmalarını ve paylaşımlarını https://www.instagram.com/butunsel_sifa_terapileri/ Instagram adresinden takip edebilirsiniz. Keyifli dinlemeler :)*****Nisan Ayı AŞK Buluşmasına Katılmak İster Misin?18 Nisan Cuma saat 20:30'de çevirimiçi (Zoom) gerçekleşecek buluşmamızda Sevgili Fulya Nanba ile AŞK Oyununda Sinir Sistemi Aktivasyonları, ardından Sevgili Aysu Erdoğdu ile farkındalıklı temas için elleri uyandırma yapacağız. Detaylar ve kayıt formuna aşağıdaki linkten ulaşabilirsin. https://forms.gle/TueUKWM1oCZTKT9q8*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı Desteklemek İster Misin? :)Hiçbir maddi destek almadan 5 yıldır gönüllü sürdürdüğüm bu programın içeriğini beğeniyor ve hayatına bir katkı sunduğuna inanıyorsan, beni ve programı maddi olarak da desteklemek istersen, https://kreosus.com/ask üzerinden ister aylık, ister tek seferlik katkı sunabilirsin :)*****Artık Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nın Whatsapp Grubu var :)https://chat.whatsapp.com/D29r8vCHBN6ARYI6UTJtYpDuyuruları, geri bildirimleri paylaştığımız bu alanda olmak istersen, yukarıdaki linkten gruba dahil olabilirsin.*****Yazılarımı ve yolculuklarımı takip etmek istersen; https://www.instagram.com/didemmollaoglu/*****Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı aynı zamanda Spotify ve Apple Music'den podcast olarak dinleyebilirsin. https://open.spotify.com/show/312t5k7BqvGSv7c9l88Y6Z https://podcasts.apple.com/tr/podcast/anadolunun-şifacı-kadınları/id1519077215*****Ben Kimim? 2016'da tüm eşyalarını satarak çıktığı yolculukta henüz kendine doğru bir yolculukta olduğunu bilmiyordu. Ta ki yuvasından binlerce kilometre uzaklıkta Anadolu onu çağırana kadar. Yuvasına dönüşüyle birlikte kendi şifa yolculuğu başladı. Çünkü bir ağacın yeşermesi için önce köklerinin iyileşmesi gerektiğini biliyordu ve kökleri bu kadim topraklardaydı. Çıktığı bu yolculukta Maya Şamanizmden yogaya, yogadan tasavvufa uzanan farklı ilimlerin peşinden gitti, birçok eğitim aldı. Anadolu'nun Şifacı Kadınları'nı konuk ettiği bir podcast yapan Didem kendi deyimiyle Aşk'ı arayan bir aciz kul, yolcu. ***** Light Of Daytime by Vlad Gluschenko | https://soundcloud.com/vgl9 Music promoted by https://www.free-stock-music.com Creative Commons / Attribution 3.0 Unported License (CC BY 3.0) https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

Uspjeh je često kombinacija upornosti, strpljenja i sposobnosti da se suočiš s izazovima, čak i kad stvari ne idu po planu. Kad si postaviš ovo pitanje: "Kako da baš ja, bez obzira na sve, IPAK uspijem?", u tvom umu se pokreću procesi razmišljanja koji podržavaju tvoju šansu za uspjeh. Tvoj um pronalazi nove mogućnosti koje možda ranije nije znao da postoje.Postavi sebi ovo magično pitanje svaki dan i aktiviraj svoj um da pronalazi prilike i radi za tebe!Za suranju se javi na email: dvorskidaniela@gmail.com#uspjeh #inspiracija

Nije normalno da mame postižu sve svakoga dana, rastrzane smo, a potrebno je da imamo vremena za sebe, priča u novoj Mamazjaniji influenserka Aleksandra Golijan, poznatija na mrežama kao „Nanamamasita“, koja je mama tri devojčice, a uči ih da su jedna drugoj najbolje drugarice i najveće bogatstvo - i sa kojima nikad nije dosadno. Kod Aleksandre u kući, dinamike, buke, pitanja, odgovora, razgovora, druženja, ne nedostaje, sa tri devojčice, koje neretko okupljaju i svoje drugarice, pa žurka ne prestaje. „Njihove drugarice su često kod nas, ostaju i da prespavaju, pa je to zabava bez prestanka, ali navikli smo na gužvu, tako da dok su dobre i lepo se zabavljaju ništa nije teško. Osim, što kad završe sa igrom, neko mora da raskloni haos“, uz osmeh priča Aleksandra. U dvadesetim godinama rodila je sve tri ćerke i kaže da je to nešto najbolje što je u životu uradila, jer danas je mlada mama, a one su već velike i mogu da se druže, putuju, bez nervoze i premora. „Rodila sam prvu ćerku sa 22, kroz par godina drugu, a uskoro i treću. Sa drugim detetom je teže, a sa trećim nije uopšte bilo lako, jer sam bila baš umorna. Ipak, drago mi je što sam bila mlada, iako ne mislim da je to najvažnije. Na dete se odlučujete kad imate pravog partnera, osobu sa kojom želite da imate decu, bez obzira na godine“, kaže naša gošća. Za decu je presudan model koji im pružamo, kao i međusobni odnos roditelja, ističe ona. „Deca su ogledalo kuće i života i ponašanja roditelja. Mi smo smireni, tolerantni, trudimo se da ne budemo nervozni, napeti sa decom, da na njih ne prenosimo loše raspoloženje, jer to je način da odrastaju u zdrave ljude“. Škola jeste važna, ali nije najvažnija. „Jednom me je najstarija ćerka slagala za ocenu i rasplakala sam se. Sebe sam iznenadila takvom reakcijom, ali nisam je očekivala, niti od nje da me slaže. To se više nije ponovilo. Čudno je zato što ih učm baš da ocene nisu najvažnije, već društvo u kojem se nalaze jer to je neki temelj za srećan život, pre nego uspeh u školi, koji ne garantuje i uspeh u životu“, priča Aleksandra. U eri interneta i njenog rada, koji pratimo na Instagramu, teško je decu odvojiti od telefona, ali ona, ipak, nekako uspeva. „Ne provode previše vremena na mrežama, uče, izlaze napolje, bave se sportom, tako da sa ograničavanjem vremena na telefonu nemamo problem. Ono što se, inače, često vidi na Instagramu nije realna slika života. Ima žena koje se snimaju kako se bude u tri ujutru ili u pet, pa treniraju, spremaju hranu, bude decu u zoru, a ona kao ustaju bez problema. Kad to vidite, znate da nešto nije u redu. Ipak, ko stvarno može tako i nije mu teret, svaka čast“, objašnjava Aleksandra. Ćerke uči da jedna drugoj treba da budu najbolje drugarice i da je to što imaju jedna drugu neprocenjivo bogatstvo. „Uvek sam želela sestru, a evo sad imam tri ćerke koje su moj najveći životni uspeh i želim da budu svesne koliko su srećne što imaju jedna drugu. Tome ih učim, kao što one mene uče da budem dosledna, strpljiva i prenose mi neke kvalitete i osobine, koje pre njih nisam posedovala, a i od dece ponekad treba učiti“, zaključuje Aleksandra.

Vai pavasaris būtu īstais laiks, kad uzlabot acu veselību? To vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un Bērnu redzes aizsardzības centra optometriste, Latvijas Universitātes pasniedzēja, „Gada optometriste 2024” Kristīne Kalniča-Dorošenko. Anda Balgalve aicina iet dabā un baudīt sauli, nelietojot saulesbrilles. "Kad saule lec, uz viņu droši var skatīties, to nevar darīt, kad viņa ir zenītā. Saullēktā un saulrietā, kad viņa ir tuvu horizontam, kur ir pārsvarā infrasarkanā gaisma un nav ultravioletā starojuma praktiski vispār, tas tikai nāk par labu mūsu acu veselībai un ne tikai acu veselībai, visam mūsu organismam, jo esam radīti zem dabiskās saules," norāda Anda Balgalve. Ārste atgādina, ka nevienā telpā, arī tajā, kur ir liels skaists logs bez aizkariem, ja ārā spīd saule, tāpat telpā nav pilna spektra gaisma, kas absolūti nepieciešama ne tikai acīm, bet visam organismam. Tāpat viņa bilst, ka ir liela saistība ar bezmiegu tam, ka pavadām pārāk daudz laika telpās. Dienā acīm nepietiek pilnā spektra gaismas, bet naktī un vakarā ir gaismas piesārņojums. Pilsētā ir daudz ielas gaismas, tāpat vakaros vēl pirms gulētiešanas cilvēki ieskatās telefonā, tas summāri neveicina miega kvalitāti. Optometriste Kristīne Kalniča-Dorošenko mudina iestatīt gan datoram, gan telefonam "nakts režīmu", kas ekrānu dara dzeltenīgāku un saudzē acis. Jaunākiem telefoniem izmaiņas var iestatīt, lai veic automātiski, nav katru reizi jāpārslēdz. "No zilās gaismas [kas nāk no ekrāna] samdzenes apjūk un domā, ka ir pusdienlaiks. Droši vien esam visi sajutuši, ja ir parastais zilais ekrāns, mēs varam sērfot un sērfot, un miegs nevienā acī. Pamēģinām tajā laikā palasīt grāmatu, tās būs bieži vien labākās miega zāles. Telefons vienkārši tur tonusu un neļauj izstrādāties melatonīnam, miega hormonam," skaidro Anda Balgalve. Kristīne Kalniča-Dorošenko saules brilles aicina izvēlēties, kas aizsargā arī no malām. Tās lielākoties ir sporta brilles vai autovadītājiem domātās brilles. Modes brilles ir vairāk aksesuārs, kur pat lēcas ne vienmēr aizsargā acis.

Od sajta za Borču do vrha svetskog gejminga – priča koju niste očekivali! U 311. epizodi podkasta Pojačalo, Ivan Minić razgovara sa Markom Jevtićem, potpredsednikom za fudbalske igre u Nordeusu i jednim od ključnih aktera domaće digitalne i startap scene u poslednje dve decenije. Kroz otvoren i autentičan razgovor, Marko nas vodi kroz svoj fascinantan razvojni put – od prvih koraka sa računarima i internetskim projektima u Borči, preko rada u medijima, digitalnom oglašavanju i startup eksperimentima, sve do Nordeusa i rada na globalno uspešnim igrama poput Top Eleven. Ova epizoda je svojevrsna hronika razvoja digitalne scene u Srbiji – od CD klubova i dial-up interneta, preko pionirskih dana internet oglašavanja, do profesionalizacije i internacionalizacije domaće IT industrije. Marko deli iskustva o učenju, neprestanom prilagođavanju, neuspesima i inovacijama, ali i o tome koliko su ljudi, zajednica i vrednosti važni za uspeh u savremenom poslovnom svetu. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Odrastanje uz računar - Borča sajt - Izbor fakulteta - IT u medijima - Razvoj karijere - Prelazak u Nordeus - Rani dani mobile gaminga - Play testing proces - Evolucija mobile gaminga - Akvizicija Nordeusa - Design thinking Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3DNml0T Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Tas, ka Donalda Trampa otrās prezidentūras laiks nebūs vienkāršs, bija zināms jau pirms vēlēšanām, tomēr tādus Savienoto Valstu ārpolitikas un arī iekšpolitiskos manevrus, kādus kā redzam tagad un to ietekmi, šķiet, prognozēja retais. Kāda nākotne gaida Rietumus, vai esam demokrātijas globāla sabrukuma priekšā? Krustpunktā analizē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, biroja "Cobalt" partneris Lauris Liepa. Pasaulē viss plūst un mainās, un kurš gan to vēl labāk zina kā vēstures pētnieki? Bet tajā pašā laikā šķiet, ka cilvēkam nav viegli piemēroties visām pārmaiņām. Pēdējā laikā Krustpunktā studijā viesi bieži atkārto domu, kas mums pārņem arvien vairāk, proti, ka mēs un vispār visa Rietumu pasaule tagad saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas tai sen nav bijuši. Tā gan esam teikuši ne vienā vien krīzē. Kad sākās lielais migrācijas vilnis, tā sacījām. Kad pasauli pārņēma Covid pandēmija, teicām - cik sen tā nav tas bijis. Tad, protams, Krievijas karš visu satricināja vēl vairāk. Tagad, lūkojoties uz Donalda Trampa plosīšanos - solījumiem anektēt Grenlandi, pakļaut Kanādu un vispār padarīt Ameriku savā izpratnē par varenu lielvaru, daudzi patiešām nesaprot, kur mēs virzāmies, kas notiek ar Rietumu demokrātiju, tās lielajām vērtībām? Kā tas izdzīvos, kas jādara, lai tās nepazaudētu? Tajā laikā, kad lielvaras pārņem vēlme savu negausību realizēt, lai cik dārgi tas kādiem arī maksātu, šādi globāli un fundamentāli jautājumi rodas cilvēku prātos, un mēs tos uzdodam savos sociālajos kontos, meklējot atbildes. Jautājums: vai atbildes vispār ir? 

Kādēļ vērtīgi darbinieki aiziet no uzņēmumiem un kā to novērst? Kādas prasmes un attieksme veicina sekmīgu profesionālo izaugsmi? Šajā epizodē tiekamies ar karjeras kouču Santu Līci-Krūzi, lai runātu par cilvēkprasmēm, kas būtiskas gan darba devējiem, gan darbiniekiem.Uzzināsi, kā nepieļaut darba devēju biežākās kļūdas, zaudējot savus labākos darbiniekus. Izpratīsi būtiskākos faktorus, kas ietekmē darba attiecības, profesionālo izaugsmi un ilgtermiņa apmierinātību ar karjeru. Tā ir ilūzija, ka "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs". Uzzināsi par prasmēm, kas nepieciešamas darbiniekiem, lai veiksmīgi veidotu savu karjeru mūsdienu mainīgajā darba tirgū. Santa dalās ar vērtīgiem novērojumiem un praktiskiem padomiem, kā atpazīt tuvojošos profesionālo izdegšanu, kā rīkoties, saskaroties ar pretestību darbā, un kādas cilvēkprasmes kļūs arvien nozīmīgākas nākotnē.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi 220. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:43 Tendence neredzēt iespējas sev apkārt, savā esošajā darba vietā6:49 Kāda šobrīd ir situācija darba tirgū Latvijā, faktori, kas to ietekmēs arī nākotnē8:27 Riski un iespējas, savā darbā pielietojot Mākslīgo Intelektu (AI)12:51 Signāli, kas norāda, ka drīz sekos neapmierinātība un izdegšana. Iespējamie risinājumi, kā to apturēt18:33 Ko darīt, ja cilvēks dara savu sirdsdarbu, bet atduras pret kolēģu un sistēmas pretestību22:14 Profesionālis, kurš cenšas palīdzēt visiem – idejas, kā sevi nepārslogot25:49 Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem: ps.lv/jauda26:49 Kas ir supervīzija un kā tā var palīdzēt savas jomas speciālistiem29:56 Kādi ir iespējamie risinājumi, lai tiktu pie supervizora konsultācijas32:48 Cilvēki, darbinieki ir resurss. Tuvredzīgs ir tas uzņēmējs, kurš nerūpējas par šo savu resursu36:09 Ilūzija: "ja čakli strādāšu, gan jau mani pamanīs"39:37 Kādas soft skills jeb cilvēkprasmes būtu vērtīgi uzlabot katram profesionālim43:42 Risinājumi speciālistiem, kuriem vienīgais karjeras kāpums šķiet kļūt par vadītājiem, kas, savukārt, viņus neinteresē47:36 Ko darīt ar sajūtu, ka darbā vairs nav interesanti51:02 Viena no galvenajām kvalitātēm, ko nākotnē novērtēs darba devēji55:49 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu56:49 Kādas profesijas varētu būt īpaši pieprasītas nākotnē58:36 Kā apturēt “profesionālo vīšanu”1:03:15 Kad gribi rezultātu, bet nevēli

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down and talk about storytelling, what it looks like in 2025 and all the stuff that goes into it.Me and Korea “Omma Poom” Art Installation: https://meandkorea.org/ommapoom2025---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.

Kako je jedan dečko iz Srbije, koji je sanjao da bude Džejms Bond, završio na Harvardu i izgradio jednu od najuspešnijih advokatskih karijera u regionu? U 309. epizodi Pojačala, Ivan Minić ugostio je Bogdana Gecića, osnivača i partnera advokatske kancelarije Gecić Law, u prvoj od dve epizode posvećene njegovom životnom i profesionalnom putu. Ovaj razgovor donosi fascinantan uvid u odrastanje i obrazovanje jednog od najistaknutijih pravnika u regionu, sa posebnim fokusom na njegov put od Beogradskog pravnog fakulteta do master studija na Harvardu. Bogdan govori o svom odrastanju, ranim snovima o karijeri, ljubavi prema logici i kako je pravni sistem zapada oblikovao njegovu viziju pravde i poslovnog prava. Kroz niz anegdota i oštrih zapažanja, objašnjava kako je izgledalo studiranje prava u Srbiji, koji su izazovi tog obrazovanja, ali i koje su ključne razlike između pravnih sistema u različitim delovima sveta. Takođe, dotiče se uticaja komunizma na pravničku profesiju i društvo u celini, kao i razvoja poslovnog prava u Srbiji. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Kvalitet obrazovanja - Uticaji tokom studija - Razvoj poslovnog prava - San o Harvardu postaje java - Advokatska scena - Odlazak na Harvard - Harvard sistem vs naš - Organizacija na Harvardu - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3DKPo50 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

"Ovo je priča o čoveku koji pravi hardver koji može da pobedi Intel, AMD i Nvidia – a sve to iz Srbije!" U 308. epizodi podkasta Pojačalo, Ivan Minić ugostio je Aleksandra Berića, vrhunskog inženjera i potpredsednika za istraživanje i razvoj u kompaniji NextSilicon. Kroz inspirativan razgovor, Aleksandar deli svoju fascinantnu karijeru, počevši od ranih interesovanja za matematiku i elektroniku, preko školovanja u Matematičkoj gimnaziji i Elektrotehničkom fakultetu u Beogradu, pa sve do rada u vodećim tehnološkim kompanijama poput Intela i ASML-a. Epizoda pokriva ključne trenutke njegove karijere, uključujući nezaboravno iskustvo na praksi u Japanu tokom 1999. godine, istraživački rad u Holandiji, kao i njegov povratak u Srbiju i angažman u kompaniji NextSilicon, gde srpski inženjeri rade na razvoju nekih od najnaprednijih računarskih akceleratora na svetu. Osim tehničkih tema, razgovor osvetljava i izazove prilagođavanja različitim kulturama, značaj vrhunskog inženjerskog obrazovanja, kao i važnost strasti i znatiželje u profesionalnom razvoju. Kroz humor i lične anegdote, epizoda pruža dubok uvid u svet vrhunskih inženjerskih inovacija i podstiče mlade ljude da slede svoje ambicije u svetu tehnologije. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Školski dani - Fakultetski dani - Praksa u Japanu - Šta posle Japana - Život i rad u Holandiji - Prelazak u Legacy - Inženjering u startapima - Posle Intela - NextSilicon priča - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3DqtgwF Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down with our first guest in a while, Lynn Sando and chat with her about growing up (and living in) Minnesota, being a therapist and adoptee, and how important it is to be in community and what it means to “do the work.”Meet Lynn SandoFacebook: https://www.facebook.com/sandowellnessInstagram: @sandowellnessWebsite: https://www.sandowellness.com/---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.

Kako izgleda život čoveka koji upravlja globalnim platnim sistemima, ali i piše knjige i svira u bendu? U 307. epizodi "Pojačala", Ivan Minić ugostio je Ognjena Vlačinu – globalnog kupca za finansijske i platne usluge u kompaniji Ingka Group koja upravlja IKEA maloprodajom. Ognjen je od detinjstva sanjao o fudbalskoj karijeri, ali je umesto driblinga na terenu završio u svetu finansija i platnih sistema. Kroz opuštenu i duhovitu priču otkriva kako je odrastao u Prijedoru, zašto mu je fudbalski trener savetovao da "beži" od sporta i kako je ljubav prema muzici i pisanju postala njegov večiti beg od brojki i tabela. Kroz razgovor se provlače teme o školovanju, studentskim danima u Beogradu, fascinantnim profesorima, prvom poslu u revizorskoj kući (gde je shvatio da voli ekonomiju, ali ne i beskrajne tabele), pa sve do današnje uloge u IKEA grupaciji, gde je stručnjak za platne sisteme na globalnom nivou. Ako ste ikada želeli da saznate kako funkcionišu moderni načini plaćanja, šta se krije iza vaših omiljenih kartica i digitalnih novčanika, ili kako jedan Bosanac u Švedskoj može imati više strasti prema gitari nego prema finansijama – ovo je epizoda za vas! Bonus: saznaćete i šta mu znači fudbalska ekipa koja već 26 godina igra zajedno, a možda i shvatiti zašto je nekada važnije imati dobar pas nego dobru investiciju. Teme u epizodi: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Muzičke škole - Školski dani - Studentski dani - Iz faksa na posao - Prelazak u Ikeu - Rad u Ikei - Zanimljivi projekti - Evolucija online trgovine - Povratak muzici i pisanju Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3F2M8SP Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Bir ay önce Los Angeles'ta birkaç büyük yangın çıkmış, yaklaşık 4 tane Kadıköy büyüklüğünde yer yanmıştı. Sosyal medyada, sigorta şirketlerinin dahil olduğu birtakım komplo teorileri yayıldı ama bence işin altında daha ilginç bir şey var: Zamanında halk adına, halk için alınmış bir kararın, iklim değişikliğinin de ittirmesiyle, tamamen geri tepmesi.Konular:(00:00) Kitap: Dört Önemli Mesele(01:27) LA yangınları(03:26) Fiyat kontrolü(06:20) İklim değişikliği(08:27) Primary peril(10:23) Riskin fiyatlanması(14:02) Reinsurance(15:00) Devletin rolü(18:10) Tabure barın belkemiğidir ve patronlarKaynak:Blog: LA Fires Could Change the Insurance IndustrySee Privacy Policy at https://art19.com/privacy and California Privacy Notice at https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info.