Podcasts about KAD

Od vojne gimnazije do e-commerce konsaltinga. U 343. epizodi Pojačala, Ivan Minić ugostio je Nenada Rikića, jednog od najvažnijih aktera razvoja e-commerce scene na Balkanu. Kroz otvoren i dinamičan razgovor, Nenad deli svoju životnu i profesionalnu priču, od odrastanja u Bijeljini i izazova vojne gimnazije, preko studija na FON-u i prvih menadžerskih koraka, do ključne uloge u izgradnji Sport Visiona iz male lokalne firme u regionalnog lidera. Posebna pažnja je posvećena lekcijama iz menadžmenta, važnosti discipline i praktične prodaje, transformaciji tradicionalne maloprodaje, kao i izazovima izlaska na strana tržišta. Epizoda daje autentičan pogled na to kako izgleda put od najnižih pozicija do izvršnih funkcija, šta znači raditi "end-to-end", i zašto je sposobnost sagledavanja celokupnog poslovnog procesa ključ za uspeh. Nenad govori i o prelasku iz korporativnog sveta u konsalting, gde danas, kroz sopstvenu agenciju, pomaže biznisima da shvate e-commerce kao suštinsku funkciju modernog poslovanja, a ne kao “još jedan sajt”. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - E-commerce kao biznis - Kad porastem biću - FON i odabir karijere - Počeci u Sport Vision-u - Standardi u saradnji - Ključni trenuci karijere - Izazovi novih tržišta - Uspon e-commerce trgovanja - Rađanje konsultanske firme Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3LswByZ Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Selen Okay Akçalı ve Soli Özel ile Dünya Halleri ve Kadınlar serisinin yeni bölümünde Zohran Mamdani'nin zaferini ve seçim sonuçları açısından ulusal siyasetteki yerellik ile kozmopolit büyük şehirlerin çatışmasını, kadın hakları karşıtı sağcı projeyi ve baskıya karşı üretilen direnişi ele alıyor.

LRT užsakymu atlikta apklausa parodė, kad beveik 40 procentų Lietuvos gyventojų kaupia lėšas II pensijų pakopoje, du trečdaliai nurodė to nedarantys arba neatsakė į klausimą. Tarp dirbančių šalies gyventojų lėšas II pensijų pakopoje šiuo metu kaupia daugiau nei pusė. Žmonių buvo klausiama, ar jie planuoja toliau kaupti lėšas pensijai, ar atsiimti pinigus, kai atsiras tokia galimybė, ir kam šiuos pinigus išleis.Laukiant Prezidento sprendimo, ar jis ketina Krašto apsaugos ministru skirti Seimo narį Robertą Kauną, visuomenėje aptarinėjama šio politiko patirtis gynybos srityje. Tokių politikų be didelės politinės patirties šioje vyriausybėje yra ir daugiau, tarp jų - ir tik metus politikoje apskritai esanti premjerė Inga Ruginienė. „Aktualaus klausimo“ rubrikoje klausime - ar politikui reikalinga patirtis?Laidoje „Svarbus pokalbis” šiandien - Gabrielius Landsbergis. Jis sako vis dažniau užsienyje girdintis klausimą - ar Lietuva eina Vengrijos keliu? O komentuodamas Amerikos ir Baltarusijos santykius, sako, kad keistai atrodo kai Lukašenkos lėktuvui nuimamos sankcijos, o lėktuvai Vilniuje negali pakilti. Ryto garsuose - pokalbio ištrauka.Ryšių reguliavimo tarnyba skaičiuoja, kad per metus daugiau nei trečdaliu padaugėjo nepilnamečiams draudžiamo ar žalingo turinio internete. Ekspertai sako, kad vien teisinių priemonių tokį turinį suvaldyti nepakaks, reikia ir suaugusiųjų, ypač tėvų, globėjų, mokytojų sąmoningumo ir gebėjimų.Lietuvoje trūksta daugiau kaip 350 gydytojų, daugiausia – regionuose. Kad pritrauktų jaunus specialistus į miestelius, ministerija ir savivaldybės siūlo įvairias paskatas.Ved. Liuda Kudinova

Ilgiausiam vyriausybės užsidarymui Jungtinių Valstijų istorijoje peržengus 36 parų ribą, dalis judriausių oro uostų šalyje mažina skrydžių skaičių dėl nepakankamo skrydžių kontrolės darbuotojų skaičiaus. Tuo metu bylą nagrinėjantys Aukščiausiojo Teismo teisėjai kritiškai atsiliepė apie Donaldo Trampo muitų politiką.Lietuvoje trūksta daugiau kaip 350-imt gydytojų, daugiausia – regionuose. Kad pritrauktų jaunus specialistus į miestelius, ministerija ir savivaldybės siūlo įvairias paskatas. Per pastaruosius metus Zarasuose pradėjo dirbti penki jauni šeimos gydytojai.Lietuvos teisėsaugos pareigūnų federacija, Nacionalinis pareigūnų profesinių sąjungų susivienijimas siūlo keisti statutinių įstaigų finansavimo modelį, numatant, kad tarnyboms kasmet būtų skiriama tam tikra procento dalis nuo Bendrojo vidaus produkto.Kaune inovacijų dirbtuvėse pristatomi Lietuvos oro erdvės gynybos iššūkiai ir poreikiai kovojant su nelegaliais kontrabandiniais balionais iš Baltarusijos. Verslo, mokslo atstovai ir įvairių sričių specialistai siūlo technologinius sprendimus balionų ir kitų objektų atpažinimui ir neutralizavimui.Ved. Madona Lučkaitė

The NFL is pure madness right now — and Onside Punt is riding the wave with a loose, wild week while Kad's off traveling. Hulmy grabs the wheel for a no-huddle episode that's unpredictable, chaotic, and exactly the kind of mayhem we love. He's joined by a special guest, the inaugural Onside Punt Fantasy League champ Bangers, who's dropping bold predictions, spicy takes, and a few cheeky victory laps as we look ahead to Week 10.But wait — with the trade deadline slammed shut, Hulmy sneaks in a fly-by chat with Kad to wrap up the wheeling and dealing. It's fast, it's loose, and it's Hulmy doing what Hulmy does best.Join us, tune in, and have some fun with this week's action

Novembris Latvijā šķiet ir tumšākais mēnesis. Lai arī decembrī dienas ir vēl īsākas, tomēr gaišumu mēdz dot sniegs. Un novembris ir arī miglas mēnesis. Kāpēc rudeņos biežāk ir miglains, to skaidro Toms Bricis. Rudens migla jau izsenis daudz pieminētas arī folklorā. Parasti oktobrī, novembrī, kad ir veļu laiks, tas bieži tiek aprakstīts un ilustrēts ar tumsu un miglas vāliem. Un tam ir savs racionāls skaidrojums, kāpēc tieši rudeņi ir tie miglainākie. Jāsāk droši vien ar definīciju, kas ir migla. Vārdnīcā teikts – sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos. Te gribētu nodalīt divas lietas. Tātad migla ir sīki ūdens pilieniņi. Kad katlā vai tējkannā vārās ūdens, arī paceļas migla, lai arī mēs bieži sakām tvaiks vai garaiņi. Kad vārās tējkanna, garaiņos, protams, ir arī tvaiks. Tajā brīdī, kad mēs tos ieraugām, tas jau ir kondensējies sīkos pilieniņos. Apstākļi, kādos migla veidojas dabā, ir dažādi. Tomēr visam pamatā ir viena gaisa kā gāzu maisījuma īpašība, kuru, ja patur prātā, jebkuru miglu izskaidrot un saprast nav sarežģīti. Gaiss dabā vienmēr satur kādu daudzumu ūdens tvaika jeb neredzamu ūdeni gāzes formā. Jo gaiss ir siltāks, jo vairāk ūdens tvaika tas sevī var saturēt. Jo gaiss ir vēsāks, jo šīs spēja mazinās. Ja ir silts un mitrs gaiss, kurā nav miglas, atdziest, tad vienā brīdī tiek sasniegts limits jeb gaisa piesātinājums ar tvaiku ir tik liels, ka vairs nevar. Tad relatīvais gaisa mitrums ir 100 % un ūdens no gaisa sāk izdalīties sīkos pilienos – no gāzveida, pāriet šķidrā. Un vasaras vakari tam ir spilgts piemērs dabā. Dienā sasilušais gaiss atdziest. Vēsais gaiss ir smagāks par silto, tādēļ vēsākais saplūst ieplakās, piemēram, kādā pļavas ieplakā, kuru visātrāk sāk veidoties miglas vāli.  Ar ūdenstilpēm līdzīgi. Kad ūdens ir krietni siltāks par gaisu, tad no ūdens paceļas ne tikai neredzams tvaiks, bet pats gaiss saskarē ar siltāku ūdeni sasilts. Siltais gaiss sāk celties augšup un ļoti ātri atdziest līdz punktam, kurā vairs nespēj tvaiku saturēt. Realitātē dabā tas ir uzreiz, burtiski dažus milimetrus no ūdens virsmas. Tad dīķi, upes un ezeri vēsos vasaras vai rudens rītos kūp. Šie ir lokāli miglas veidošanās apstākļi. Bet ir rudens un ziemas miglas, tāds kārtīgs veļu laiks, kad migla ir it visur. Meteoroloģijā to sauc par advekcijas miglu. Advekcija vienkāršā vārdā ir pārvietošanās. Tā ir migla, kas ir kaut kādu iemeslu dēļ atnesta pie mums vai to izveidojušas gaisa masas, kas atnākušas no relatīvas tālienes. Šīs gaisa masas ir lielas, tādēļ migla ir visaptveroša. Bet mehānisms ir līdzīgs, globāli raugoties, rudenī visā ziemeļu puslodē gaiss atdziest, tātad notiek tas pats, kas vasaras vakarā lokāli. Rudenī visā ziemeļu puslodē ir arvien vairāk apvidu, kur gaiss vairs nevar saturēt visu to ūdens tvaiku, ko varēja vasara. Piepalīdz arī jūras un okeāni, kas pa vasaru sasiluši un rudenī atdziest lēnāk, nekā gaiss, turpinot dot siltu un mitru gaisu, kas aizplūstot tālāk un atdziestot, pārvēršas miglas masās. Ziemās vēl ir tāds advekcijas miglas veids, kas veidojas tikai tad, ja ir sniega klāti lauki. Kad pēc krietnāka sala perioda ir arī bieza sniega kārta, ierodas atkusnis, tā parast ir mitra gaisa masa no Atlantijas okeāna, kas virs sniegotajiem reģioniem atdziest un atkal gaiss nespējot saturēt visu mitrumu, to izkrata ārā biezā miglā. Ja sniega nav, tad šāda migla veidojas retāk vai vismaz nav tik bieza un plaša.

Vai pazīsti sajūtu, ka kaut kas darba vidē nav kārtībā, bet nevari tiešā veidā par to komunicēt, jo ir grūti pat noformulēt problēmu? Kad visi ir ārēji pieklājīgi, bet tu jūties izsmelts, šaubies par sevi un nespēj saprast, kāpēc tur jūties slikti?Šajā intervijā ar Līgu Bērziņu no Uzvediba.lv runājam par pasīvo agresiju un – neredzamo vardarbību, kas notiek zem ārēja aizsega “pie mums viss ir labi”. Tā ir situācija, kas sistemātiski grauj cilvēka pārliecību par sevi un spēju strādāt. Līga dalījās ar skaidriem piemēriem, kā atpazīt pasīvo agresiju: sarkasmu, informācijas noklusēšanu, “komplimentus, kas nelabi ož”, skatienus, kas pazemo.Šajā epizodē uzzināsi, kas ir emocionālā imunitāte un kā to nostiprināt, kā darbojas neveselīgs drāmas trīsstūris (upuris-glābējs-pāridarītājs) darba vidē, un – vissvarīgāk – ko praktiski darīt, ja saskaries ar šādu situāciju. Kā konfrontēt, uzdodot pareizos jautājumus, kāpēc dienasgrāmatas rakstīšana ir kritiski svarīga, un kad ir laiks mainīt darbu šādā vidē.Ja tu jūties izsmelts pēc darba dienas, domā par darbu naktīs, vai sāc šaubīties par savām spējām jomā, kur agrāk uzskatīji sevi par gana kompetentu – šī saruna ir tev. Līga piedāvā ne tikai izpratni par to, kas notiek, bet arī konkrētus rīkus, kā atgūt savu spēku un izvēlēties veselīgu darba vidi.Dalies ar šo sarunu ar citiem! Jo vairāk cilvēku to noklausīsies, jo pāridarītājiem būs grūtāk turpināt citus pazemot ar smaidu uz sejas, izliekoties, ka cilvēka sliktās sajūtas ir viņa paša izdomājums.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Ievads00:03 – Slēptā agresija var likt šaubīties par to, kas tu esi.00:09 – Kad Tu strādā pa naktīm, lai pierādītu, ka esi pietiekami labs – tas nav normāli.00:15 – Pasīvā agresija – mierīga virsma, zem kuras tiek saplosīta identitāte.00:16 – Pārliecība, ka nav izvēles, var liecināt, ka esi vardarbības ietekmē.00:18 – Dienasgrāmatas rakstīšana kā tavas realitātes aizsardzība.00:20 – Mainot darbu, tu pāraksti savu identitāti – un tas ir veselīgi.00:24 – Kā atpazīt slēpto agresiju, ja nav skaidru robežu pārkāpumu?00:27 – Kad kompliments neatstāj labu “pēcgaršu”.00:28 – Vai Tavā kolektīvā notiek cīņa par to, kurš ir lielākais upuris?00:31 – Emocionālā imunitāte ir spēja skaidri apzināties, kas ar tevi notiek.00:42 – “Ko tu ar to domāji?” – jautājums, kas novelk robežu.00:47 - Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:50 – Vārdi var mainīt identitāti – pat ja tie izskan kā joks.00:54 – Kāpēc ir vērts izturēt konfrontācijas diskomfortu.00:57 – Attiecības darbā ietekmē ģimenes dzīvi daudz vairāk nekā ģimenes dzīve – darba dzīvi.00:59 – Vai upuris vienmēr ir upuris? 01:05 – Drāmas trīsstūris un lomu maiņas.01:12 – Spēcīgas emocijas ir signāls – pievērs uzmanību, kas notiek.01:19 – Informācijas kultūra var būt agresijas mehānisms.01:22 – Pozitīvisms var būt maska, zem kuras slēpjas kontrole.01:26 – Lasīšana nav prokrastinācija – tā ir iespēja labāk apzināties notiekošo.01:30 – No konfliktiem nav jāizvairās – tie ir attīstības instruments.01:31 – Resursi, kas palīdz rīkoties.

Kako izgleda kad humor postane profesija, a improvizacija životni stil? 342. epizoda Pojačala donosi opušten, iskren i često duhovit razgovor Ivana sa Dejanom Ćirjakovićem – glumcem, muzičarem i jednim od autora kultne serije „Državni posao“. Kroz priču koja teče gotovo kao kafanski razgovor, Ćirjaković otkriva svoje detinjstvo u Novom Sadu, mladost obeleženu muzikom, sportom i ranim devedesetima, kao i put od bubnjara i zaljubljenika u džez do televizijskog scenariste i glumca. U epizodi se prepliću anegdote o odrastanju, svirkama i bendovima, iskustvima iz „Noćne smene“ i „Državnog posla“, ali i šira razmišljanja o umetnosti, radu, humoru i prolaznosti popularnosti. Ivan i Ćirjaković ne razgovaraju samo o karijeri, već i o vremenu koje ih je oblikovalo, prijateljstvima, upornosti i autentičnosti u stvaranju. Umesto klasične biografije, epizoda deluje kao topla retrospektiva jednog života ispunjenog stvaralaštvom, improvizacijom i upornim pokušajima da se ostane svoj i u muzici, i u humoru, i u životu. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Školski dani - Srednjoškolski dani i muzika - Biranje pravca - Ozbiljniji ulazak u muziku - Instrumentalna i eksperimentalna muzika - Noćna smena šou - Velika Srbija - Državni posao - Likovi i gosti - Državni posao predstave - Drugi formati - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4oNXgEz Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

"Bieži vien mēs esam pārāk paši sevī ierāvušies. Mums mazliet pietrūkst kopā būšanas, kopīgas mērķu nospraušanas. Mazāk viensētas sindroma! Jā, mēs kādreiz izdzīvojām tāpēc, ka bijām viensētā. Tagad, būsim godīgi, mēs varam izdzīvot tikai tad, ja strādājam visi kopā kā tauta. Ja mazāk strīdamies par kādām lietām. Varbūt arī izstrīdamies, bet – ja vienojamies, tad darām! Mēs dažreiz izstrīdamies, vienojamies un... nedarām. No tāda viedokļa raugoties, tiekoties ar jauniešiem, tiekoties ar cilvēkiem, [pārliecinos, ka] ar mums ir labāk, nekā paši domājam. Bet mums pašiem sevi bieži vien ir jāpārvar!" – tā intervijā Latvijas Radio 3 raidījuma "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei un programmu vadītājam Orestam Silabriedim uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Svinot Latvijas Radio simtgadi, Latvijas Radio 3 raidījumā "Atspere" saruna ar Valsts prezidentu ritēja gan par kultūru un prezidenta Rinkēviča kādreizējo darba pieredzi Latvijas Radio, gan Latvijas talantīgajiem cilvēkiem, patriotismu un vaļaspriekiem. Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio katru rītu septiņos savas pārraides sāka ar rīta vingrošanu. Trīs reizes ēterā izskanēja ierakstīta gaiļa dziesma, un pēc tam esot bijuši arī dzīvi vingrotāji radio studijā. Sakiet, vai arī jūsu rīts sākas ar vingrošanu? Edgars Rinkēvičs: Pēdējā gada laikā tā tas ir! Tā man liek fizioterapeits, un es to daru. Tā ir reāla rīta vingrošana.  Orests Silabriedis: Radio jubilejas saistībā vēlējos jautāt par jūsu rītu. Savulaik jūs intervijā kolēģei Lienei Jakovļevai teicāt, ka Latvijas Radio ziņas ir jūsu dzīves sastāvdaļa. Vai arī prezidenta dzīves sastāvdaļa? Jā, bet ir ļoti mainījies veids, kā sekoju ziņām. Tas, protams, ir saistībā gan ar laika skrējienu, gan arī tehnoloģijām, jo bieži vien ziņas vairāk skatos telefonā. Kaut kad, protams, tās skan arī mašīnā, ja kaut kas īpaši jānoklausās, un nu jau ir arī "Spotify".  Piemēram, raidījumu "Krustpunktā" nevaru noklausīties tajā laikā, kad tas skan, bet diskusijas tajā ir svarīgas un interesantas: tad nu noder vai nu "Spotify", vai arī Latvijas Radio aplikācija.  Orests Silabriedis: Vai pieturaties pie vecmodīgā priekšstata, ka radio jāklausās un to nevajag redzēt, vai tomēr labprāt kādreiz arī redzat to, kas notiek ēterā?  Man nav stereotipu, vai radio klausīties, vai to skatīties. Man pašam vienkārši pārsvarā tomēr joprojām sanāk klausīties. Gunda Vaivode: Un klausīties jums sanāk arī mūziku, un mēs to darīsim arī šodien kopā ar jums. Prezidenta kungs, jūs pats ļoti daudz ejat uz koncertiem, arī uz teātra izrādēm un baudāt kultūru plašā spektrā. Vai jums ir svarīgs arī kritikas viedoklis – vienalga, vai kur jūs to lasītu vai redzētu – laikrakstos vai sociālajos medijos? Vai jums ir interesanti to salīdzināt ar savu viedokli? Un cik bieži tas sakrīt vai nesakrīt? Netieku uz koncertiem vai teātru izrādēm tik daudz, cik vēlētos. Diemžēl tas grafiks ir tāds, ka nākas izšķirties par labu darba pienākumiem. Jā, es dažreiz izlasu kritiku, bet ļoti bieži mans viedoklis ar kritiķiem nesakrīt. Bet es arī vienmēr sev atgādinu, ka esmu vienkāršs skatītājs vai klausītājs, un tās smalkās nianses, ko bieži analizē profesionāļi, nespēju uztvert. Starp citu, bieži vien ir tā, ka mans viedoklis nesakrīt arī ar daudzu manu kolēģu un draugu viedokļiem! Arī tā sanāk. Man bieži daudz kas ir paticis, bet viņi ir diezgan kritiski. Es teiktu, ka piecdesmit procentos gadījumu mans viedoklis sakrīt ar kritiķu vērtējumu. Reizēm kritika ir atzinīga, un es pie sevis domāju – ārprāts! Un otrādi – kritika kaut ko nolīdzina līdz ar zemi, bet man patīk. Orests Silabriedis: Vai jums ir puslīdz skaidra vīzija par to, kā savienot sevī to, ka esi globāls cilvēks un tev jāizjūt viss, kas notiek pasaulē, ar to, ka jājūtas piederīgam savai teritorijai? Vai tas ir savienojams? Es domāju, ka savienot var ļoti labi un nekādu pretrunu te neredzu. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti, un atceros, ka vienu brīdi bija ļoti karstas diskusijas, vai Latvijas vēsturi mācīt atsevišķi, vai tomēr to mācīt kā daļu no pasaules vēstures. Beigās tomēr atgriezās pie, manuprāt, saprātīga lēmuma, ka mācām Latvijas vēsturi, jo mēs tomēr pasaulē izejam ar savu nacionālo identitāti, ar savu vēsturisko pieredzi, un arī pasaules procesus tomēr skatām uz savas valsts vēstures, tagadnes un arī nākotnes fona. Un ar kultūru ir tieši tas pats.  Man to ir teikuši ļoti daudzi – gan tad, kad biju ārlietu ministrs, gan paziņas no ārzemēm tīri privātā kārtā, gan arī tagad, kad esmu prezidents: visi ir izbrīnīti par to, ka tik nelielai, mazai tautai ir tik daudz talantu: dziedātāju, diriģentu, sportistu... Viņi visi dodas pasaulē, viņi atgriežas Latvijā, ienesot mums to, ko īstenībā pat viens otrs mūsu kaimiņš neizjūt! Nesen bijām Latvijas Nacionālajā operā uz Marinas Rebekas koncertu. Kas notika pēc tā? Viņai pasniedza Francijas Mākslas un literatūras ordeni. Tā ir Francijas atzinība. Es domāju, mums ar to viss ir kārtībā. Es tur nekādu problēmu neredzu. Kur es dažreiz redzu problēmu – ka mēs paši sevi noniecinām un sākam diskutēt, kas ir provinciāli, kas nav provinciāli. Šādas diskusijas man nekad nav patikušas. Vienalga, vai tā būtu politika, māksla, mūzika vai ikdiena. Gunda Vaivode: Mums ir ļoti liels prieks, ka Latvijas Nacionālā opera atsaucās mūsu aicinājumam un tieši 1. novembrī ieplānoja Pučīni operas "Madama Butterfly" izrādi, ar ko 1925. gada 1. novembrī tika atklāts Rīgas Radiofons. Galvenajā lomā būs Kristīne Opolais. Jūs, prezidenta kungs, esat laimīgs, ka būsiet izrādē, jo mēs, pārējie, svinēsim.  Svinēsim katrs savā vietā, un domāju, tas tiešām ir simboliski, ka "Madama Butterfly" tieši šovakar būs mūsu Nacionālajā operā un baletā, bet Latvijas Radio ļaudis savukārt svinēs simtgadi savā vidū. Svinēsim katrs, kā varam, un atzīmēsim šos svētkus! Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio bijāt ārzemju ziņu korespondents. Vai vēl piedzīvojāt brīdi, kad uz intervijām bija jānes tas neprātīgi smagais reportieris – kaste, kura svēra kādus astoņus kilogramus? Patiesību sakot, bija vēl smieklīgāk: bija ne tikai reportiera komplekts… Tas bija brīdis, kad parādījās pirmie mobilie telefoni. Ziņu dienestam, man šķiet, bija divi. Kad man bija jādodas uz kāda ārvalstu viesa preses konferenci, es, jauns puisis būdams, lepns kā pāvs stiepu abus divus – gan mobilo telefonu, kuru veidoja tāds kā ķieģelis un liela kaste, un ierakstu aparatūru. Labi atceros, kā mēģināju zvanīt uz tiešo ēteru... Jūs jau esat pieraduši gan Ziņu dienestā, gan "Klasikā" strādāt ar ļoti modernu tehniku. Bet toreiz… Tad mēģināji instalēt telefonu, tad uzliki tā antenu pie loga... Atceros, devos pie prezidenta Gunta Ulmaņa uz interviju saistībā, šķiet, ar Krievijas armijas izvešanu. Prezidenta institūcija toreiz bija Maikapara namā. [Telefona sakaru] pārklājums bija vienkārši slikts, un viss, ko es atceros – ka es nebalsī bļāvu un man nebalsī bļāva pretī no Doma laukuma: "Mēs tevi nedzirdam, mēs tevi atslēdzam!" (Smejas.)  Orests Silabriedis: Cik bezsirdīgi!  Ar visu savu lepnumu sajutos stipri, stipri apbēdināts. (Smejas.)  Gunda Vaivode: Bet tagad jūs vismaz saprotat tos žurnālistus, kas jums seko pa pēdām, un droši vien esat daudz smalkjūtīgāks… Galīgi nē! Bet zinu dažus trikus, kā tikt vaļā no atbildēm vai žurnālistiem. (Smaida.)  Saruna pilnā apjomā lasāma Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.LV!

Lietuva yra tarp pirmaujančių Europos sąjungoje pagal ekonominę nelygybę. Ar dažnai apie tai kalbama nacionalinėje ir regioninėje žiniasklaidoje? NARA redakcija kviečia į atvirus susitikimus „Ko negirdi žurnalistai?“Užsienio kultūros spaudos apžvalga apie garsiausius muziejų apiplėšimus, naujausius jaunimo kultūrinių tendencijų pokyčius ir politinę naujieną iš Japonijos.Ar paskutinę sekundę prieš susinaikindami dar spėsime sustoti? Fotografijos parodoje „Kad ir pasaulio pabaiga“ klausia 33 žymiausi Lietuvos fotografai. Pokalbis su parodos kuratore dr. Margarita Matulyte ir fotomenininku, poetu ir eseistu Tomu Kregžde.Tauragėje įteikta pirmoji poetės Birutės Baltrušaitytės literatūrinė premija. Ji skirta už knygą, kurioje atsispindi Mažosios Lietuvos istorija, ypač kultūros istorija. Būtent šia tema dažnai rašydavo ir pati kūrėja. Birutės Baltrušaitytės gimimo metinėms skirtoje konferencijoje poetė prisiminta kaip šviesi ir talentinga kūrėja. O kam įteikta pirmoji poetės vardo premija ir kaip kūrėją prisimena artimieji ir ją pažinoję žmonės? Apie tai Vestos Vitkutės pasakojimas.Su įvairių formatų reklama mieste, internete, radijuje ar televizijoje susiduriame kasdien. Tarpukario Lietuvoje neatsiejama daugelio lietuvių kasdienybės dalis buvo laikraščiai ir žurnalai, kuriuose lygiai taip pat buvo galima rasti daugybę įvairaus formato reklamų. Kaip atrodė reklama tarpukario Lietuvoje ir ar dabar atkreiptume į ją dėmesį pasakoja Tomas Riklius.Šiandien Turine prasideda šiuolaikinio meno mugė Artissima Fair, kurioje ypatingas dėmesys skiriamas Lietuvos menui. Kuo mums svarbi ši mugė, kokį meno spektrą pristatome kalbamės su Lietuvos kultūros atašė Italijoje Laura Gabrielaitytė-KazulėnienėVed. Jolanta Kryževičienė

This week, the NFL gets haunted — and so do Hulmy and Kad. It's the Halloween episode, and things get spooky fast. The boys throw on their metaphorical capes and masks to take you across the league, handing out hot takes, cold truths, and a few candy-coated surprises.From ghostly performances in Week 8 to monstrous matchups in Week 9, they break down all the action with their signature blend of cause, banter, and NFL knowledge. Whether it's a frightful fumble or a touchdown that raises the dead, they've got it covered.So grab your pumpkin, light a candle, and tune in — if you dare. And don't be scared to leave a comment… Hulmy might read it in a Monsters voice.

Asr-ı Saadet ve kıyâmete yakın Hz.İsa (a.s.) ve Hz. Mehdi Âl-î Resûl devirleri hariç, gerçek hoşgörü sadece Osmanlı devrinde yaşandı. Batı medeniyeti dışlayıcıdır. İslâm medeniyeti ise kucaklayıcıdır. Selçuklu ve onun mirası üzerine kurulan 636 yıllık Osmanlı hükümranlığının başlıca iki özelliği vardır: “Kurucu ve koruyucu” olmak. Osmanlı'nın İslâm'a hizmeti Ashâb-ı Kiram (r.a.e.)'den sonra, makamları ise Tabiin (r.a.e.)'den sonra gelir. Oysa Batı medeniyet anlayışı iki temel üzerine kuruludur: 1. Asimilasyon, kendi kültür potasında eriterek kendine benzetmek ve yok etmek. 2. Eliminasyon: Asimile çabalarının sonuç vermediği durumlarda açıkça yok etmek.Bilecik Söğüt kasabasında, Domaniç yaylasında 444 çadırdan üç kıtaya hakim olan, İslâm Dünyası'nı birleştiren, 32 milyon km2'ye yayılan 180 milyon nüfusa sahip olan Osmanlı Devleti'nin başarısı şu sebeplere dayanır: 1. Her yaptığını rıza-i ilâhî için yapardı. 2. Sevgili ve şerefli Peygamber (s.a.v.) Efendimiz ve sevdiklerini çok sevmesi ve örnek alması. 3. İslâm ahlâkı ile ziynetlenmesi. 4. Büyük düşünmesi ve ideal sahibi olması (Kızıl-elma). 5. İlme değer vermesi. 6. Adaletin önünde Osmanlı Sultanı ile Sirkeci'deki hamal eşitti. 7. Sağlam aile yapısı. 8. Karşılıklı dayanışma, vakıf ve şahıslar yoluyla yardımlaşma ve kanaat duygusu. 9. Sultana, devlet büyüklerine, ordu ve din mensuplarına saygı ve itaat. 10. Kadın ve kızların iffet, ismet, ihlas, sadâkat, sabır, edeb, namus timsâli olması. Cemiyetleri yükselten kadındır. Osmanlı devrinde hanımlar, İslâm'ın emirlerini vecd halinde, âdeta kendinden geçercesine yaşıyordu. Çocuğunu İslâm terbiyesi ile yetiştiriyordu. Erkeğine her konuda destek oluyordu. İlâhî aşka bir nevi meczubeydi. Kadın ve erkeğin en büyük arzusu şehit olmaktı. Ancak bu saydığım güzel hasletler yok olunca, İngiliz hilesiyle Osmanlı aydını din bilgisinden, halk da fen bilgisinden uzaklaştırılınca çöküş süreci başlamış oldu.(Necati Özfatura, Türkiye Gazetesi, 2018)

Kad, ja ne tagad, ir īstais brīdis veselības uzlabošanai, imunitātes stiprināšanai un vienkārši labam garastāvoklim savu ikdienu papildināt ar kādu smaržīgu zāļu tēju. Varbūt ne vienu vien. Kādas zāļu tējas iesaka rudenī dzert speciālisti, vaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz akupunktūras ārsts- fitoterapeits Artūrs Tereško un zāļu sieva Evita Lūkina.

Kadınlarda D vitamini, demir, iyot gibi eksiklikler neden cinsel isteksizliğe neden olur?

Kad sporta zinātniece, fizioloģe un asociētā profesore Līga Plakane stāsta par 8000 metru augstumu, par alpīnistu, kuru viena glāba 7500 metru augstumā, vai 170 kilometru skrējienu apkārt Monblānam, viņa stāsta par savu robežu iepazīšanu.Tā ir saruna par spēju saprast savu ķermeni robežsituācijās - kā ķermenis signalizē, ka ir par daudz un kad vēl vari. Kā atjaunošanās var izrādīties svarīgāka par kārtējo treniņu. Kāpēc tas, kas garšo ikdienā, kalnos izraisa pretestību.Līga ir zinātniece, kas teoriju pilnveido praksē – no Siguldas trepēm līdz Himalaju virsotnēm. Viņa ir mamma, kas bērnus ņēma līdzi uz kalniem. Viņa ir pirmā Baltijas sieviete, kas uzkāpa 8000-nieka virsotnē bez skābekļa un bez ārēja atbalsta.Vērtīgākais šajā sarunā ir Līgas spēja izskaidrot, kā ķermenis strādā robežsituācijās. Kāpēc šokolāde kalnos negaršo, bet kefīrs ir glābiņš pēc treniņa. Kāpēc zarnas sāp, kad skrien, bet ne, kad slēpo. Kā atpazīt atšķirību starp "vēl varu" un "jau par daudz". Kā pieņemt pareizos lēmumus brīžos, kad uz spēles ir drošība un nākotne.Šī saruna ir gan dīvāna mīļiem, gan tiem, kas jau trenējas ar augstām ambīcijām. Jo Līga runā par to, kas apvieno visus – par ķermeni, kas visu laiku cenšas mums kaut ko pateikt. Mums tikai jāiemācās klausīties.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:03:18 Cho Oyu 8201m – Līgas pirmais 8000-nieks (2008)00:04:04 Monblāna ultramaratons – 170 kilometri un emocijas00:09:00 Par sasniegumiem – devītā pasaulē savā vecuma grupā00:11:24 Franču alpīnista glābšana 7500 metros00:19:49 Lhotse – kāpēc neuzkāpām līdz galam00:28:19 Dzīvošana 7500 metros – kā spēki izzūd katru dienu00:31:01 Shishapangma un ceļš uz 8000 niekiem00:36:27 Bērni un kalni – par ģimenes līdzi ņemšanu ekstrēmos apstākļos00:37:57 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:40:16 Kā fizioloģija palīdz robežsituācijās00:42:36 Bērni kā atbildības enkurs – kad atgriezties00:44:02 "Kas tā par bezatbildību?" – sabiedrības spriedumi00:48:16 No cik gadiem bērnus ņemt līdzi piedzīvojumos00:54:11 Kā audzināt bērnus, kas nav baiļu pilni00:59:22 Pirmā Baltijas sieviete 8000-nieka virsotnē bez skābekļa01:00:14 Satikšanās ar Reinholdu Mesneru – kad leģenda novērtē tavu sasniegumu01:10:10 Gatavošanās konkrētam piedzīvojumam – regulārās aktivitātes01:16:34 Svarīgākais – iepazīt savas robežas01:18:47 Ēšanas režīms – kas garšo mājās un kas kalnos01:22:45 Ko ēst pirms, laikā un pēc – fiziologa ieteikumi01:32:06 Ieteikumi diviem tipiem – dīvāna mīļiem un ambiciozajiem01:34:41 Trenēties gudrāk, ne vairāk – vissvarīgākā mācība01:39:05 Distanču slēpošana klasiskajā stilā – labākais sports visam ķermenim

Her 3 kadından 1'i kalp hastalıklarından hayatını kaybediyor. Kadınlar kalp krizi geçirdiklerinde erkeklere kıyasla %50 daha fazla yanlış teşhis alıyor. Peki neden? Kadınların kalp rahatsızlıkları daha mı sinsi ilerliyor? Hamilelik ya da menopozun bunda etkisi ne kadar? Kadınların tedavide başarı oranı erkeklere göre neden daha düşük? Merak ettiklerimizi Türk Kardiyoloji Derneği Yönetim Kurulu Üyesi Prof. Dr. Fahriye Vatansever Ağca'ya soruyoruz.

Stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Beāte Lielmane Piromantija ir zīlēšana, izmantojot uguni. Pateicoties tās nozīmīgajai lomai seno ķīniešu dzīvē, šīs prakses liecības veido unikālu dokumentāro mantojumu, kas 2017. gadā tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Šīs liecības saglabājušās uz vairāk nekā 3000 gadus veciem zīlēšanas kauliem, kas radīti vēlajā bronzas laikmetā Šanu dinastijas laikā. Kauli pierādīja, ka leģendām apvītā Šanu dinastija tiešām pastāvēja. Uzraksti vēsta par dabas parādībām un klimatu, dzīvnieku un augu sugām, dabas resursiem, ekonomiku un cilvēku ikdienas dzīvi. Tie ir arī senākie saglabājušies pierādījumi par ķīniešu rakstību, kuras nozīmīgums pielīdzināms šumeru ķīļrakstam uz māla plāksnītēm. Šīm rakstzīmēm jau piemita attīstītas rakstības pazīmes – ķīnzīme jeb ķīniešu hieroglifs vairs nebija tikai piktogramma, bet ieguva fonētiskas, asociatīvas un semantiskas funkcijas. Līdz pat 19. gadsimta beigām ķīniešu historiogrāfijā zīlēšanas kauli tika uzskatīti par mītu. Situācija mainījās 1899. gadā, kad kāds ierēdnis saslima ar malāriju un vērsās pie ārsta, kas tirgoja tā dēvētos “pūķa kaulus”. Uz šiem it kā pūķa kauliem tika pamanīti dīvaini simboli, kas atgādināja senos ķīniešu rakstus. Tas aizsāka kaulu patiesās izcelsmes meklējumus, kuri vainagojās ar panākumiem 20. gadsimta 30. gados, kad ķīniešu zinātnieki noteica, ka tie nāk no senās karaliskās galvaspilsētas Iņsjui. Senās Iņsjui drupās tika uzsākti izrakumi un atrasti vairāki tūkstoši kaulu ar uzrakstiem, kas bija pieraksti par Šanu dinastijas zīlēšanas un lūgšanās tradīcijām aptuveni no 1400. līdz 1100. gadam p.m.ē. Ņemot vērā nozīmīgos bronzas laikmeta atradumus, karalisko kapeņu un piļu paliekas, Iņsjui arheoloģiskā vieta kopš 2006. gada ir arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Līdz šim tur atrasti apmēram 150 000 zīlēšanas kaulu, tomēr kolekcija ir izkliedēta pa vairāk nekā 100 institūcijām visā pasaulē. Pasaules atmiņas reģistrā iekļauti vairāk nekā 90 000 eksemplāru no 11 Ķīnas institūcijām. Lielākā kolekcija (vairāk nekā 34 000 vienības) glabājas Ķīnas Nacionālajā bibliotēkā. Zīlēšanai izmantotie kauli visbiežāk bija liellopu lāpstiņas vai bruņurupuču čaulas, retāk – liellopu ribas un stilba kauli, cūku lāpstiņas, briežu galvaskausi, bifeļu, tīģeru un ziloņu kauli, un atsevišķos gadījumos pat cilvēku galvaskausi. Uzraksti tika iegravēti ar bronzas vai nefrīta instrumentiem, bet aptuveni uz 80 kauliem pieraksti veikti ar otu, izmantojot melnu vai sarkanu tinti. Zīlēšana bija tehniski sarežģīts process. Kaulus vispirms sagatavoja, attīrot no miesas, izurbjot virkni mazu bedrīšu un iegravējot jautājumu. Jautājumi parasti bija neitrāli apgalvojumi, piemēram: “Šajā mēnesī līs lietus.” Kad kauls bija sagatavots jautājuma uzdošanai gariem, bedrītēs ievietoja degošus priekšmetus un zīlētājs gaidīja, kad čaula saplaisās. Plaisu formas tika interpretētas kā dievu atbildes. Kauli kalpoja kā starpnieki starp cilvēku un garu pasauli, kurā mājoja dabas spēki, senču gari, dievība Di, kā arī citi augstākie spēki. Valdnieks bija galvenais zīlnieks – viņš interpretēja plaisas, bet rakstveži iegravēja datumu, jautājumu, atbildi un nereti arī prognozes iznākumu. Valdnieka prestižs bija cieši saistīts ar zīlēšanas precizitāti, tāpēc pierakstos gandrīz vienmēr tika uzsvērts, ka viņa pareģojums piepildījās. Zīlēšanas kaulu raksti ir īpaši, jo tie dokumentē nevis ikdienas sarunas starp cilvēkiem, bet saziņu starp cilvēkiem un dieviem. Tie galvenokārt atspoguļo valdnieka un galma darbības – upurēšanu, lūgšanas, militāros pasākumus, ražu, laikapstākļus u.tml. Tas ļauj rekonstruēt Šanu dinastijas ģenealoģiju, svarīgākos notikumus un dzīves veidu. Pēc 1046. gada p.m.ē., kad Šanus gāza Džou dinastija, zīlēšana ar pelašķiem kļuva populārāka, un zīlēšanas kaulu lietojums strauji izzuda. Līdz šim uz kauliem identificētas vairāk nekā 4000 unikālu rakstzīmju, taču bez Rozetas akmenim līdzīga ceļveža zinātniekiem izdevies atšifrēt vien apmēram 1000. Pētījumus apgrūtina tas, ka rakstzīmes gadsimtu gaitā ir ievērojami mainījušās. Lai veicinātu izpēti, pirms dažiem gadiem kāds muzejs Ķīnā pat izsludināja atlīdzību – 100 000 juaņu jeb aptuveni 12 000 eiro – par katru veiksmīgi iztulkotu zīmi, protams, ar pierādījumos balstītu pamatojumu. Šodien arvien lielāku nozīmi šajā procesā iegūst mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, kas palīdz seno pareģojumu atšifrēšanā.

Zbog njega Miljakovac ima svoj klub, a Beograd novu priču o humanosti. Epizoda 341 Pojačala sa Jovanom Simićem je topla, energična ljudska priča o dečku sa Miljakovca koji je sport pretvorio u alat za zajednicu: od odrastanja među parkićima, šumom i sportskim idolima, do formiranja vrednosti koje su ga zauvek vezale za kraj i ljude oko sebe. Razgovor prati njegov put od čuvene humanitarne aukcije dresova iz 2014, koja ga je “izbacila u orbitu,” preko niza akcija i događaja poput Sportskog bazara i “Penala za život,” do osnivanja FK Miljakovac kao lokalnog, humanitarnog kolektiva koji okuplja komšiluk i menja navike navijanja ka “klubu iz kraja.” Usput, čujemo kako je iz praktičnog rada u fudbalu (Voždovac) sazrevao u komunikacijama i organizaciji, kako su se krupne ideje rađale iz malih gestova, i zašto je knjiga “878” njegov drugi front na kojem spaja istoriju, fikciju i identitet Beograda. Ukratko, epizoda je kolaž uspomena, akcije i vizije: kako sport, pripovedanje i lokalni ponos zajedno stvaraju trajne promene. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - FK Miljakovac i knjiga 878 - Kad porastem biću... - Fudbal, menadžeri i ljubav ka dresovima - Put do prve akcije - Brendiranje, ženski fudbal - Aktuelni projekti i zaključak Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4hysJZm Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Kad karte vai telefons nav pa rokai, maksā ar plaukstu! Sarunā ar uzņēmuma “Handwave” līdzdibinātāju Oskaru Lakšēvicu skaidrojam, kā darbojas šis biometrijas risinājums, cik droši ir maksāt ar plaukstu un kā šī tehnoloģija var mainīt mūsu ikdienas norēķinus. Latvija var! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne Veļu mielošanas pamatā ir senču kults, kurā eksistē pārliecība, ka cilvēku veido divas substances – ķermenis un gars. Mirušajiem bieži tiek piedēvētas dievišķas īpašības, un viņu piemiņai tiek rīkoti rituāli, kuros lūdz senču garu palīdzību. Daudzās kultūrās mirušo gari tiek uzskatīti par aktīviem ģimenes locekļiem, kas ietekmē pēcnācēju labklājību, ražu, mājlopus vai pat uzņēmējdarbību. Šāda uzskatu sistēma balstās ticībā, ka gars turpina dzīvot pēc nāves un uztur attiecības ar dzīvajiem. Dzīvība un nāve ir vienotā esamības cikla aspekti, un dzīve pēc nāves turpinās senču kultā. Latviešu folklorā un tradīcijās nāves un nemirstības jautājumi tiek risināti ar rituāliem, kas apliecina ticību aizkapa dzīvei. Piemēram, darbības, kas jāveic, lai dvēsele varētu netraucēti aiziet, apliecinātas ticējumā: "Kad mirējs mirst, tad jālaiž durvis jeb logi vaļā, lai dvēsele tek laukā." Bēru mielasta tradīcijās mirušajam tiek klāts galds ar tukšu šķīvi un iedegtu sveci, kas simbolizē viņa paša klātbūtni. Vēl vairāk – mielasta saimnieks ir pats nelaiķis, par ko liecina nelaiķa vārdā izteiktais aicinājums uz bēru mielastu, ēdienkarte, viesu uzvedība un vietas iekārtojums. Ticība pēcnāves dzīvei parādās arī vēsturiskajos avotos. Liecības no 13. gadsimta vēsta, ka mirušos dedzina ar visiem dzīvei vajadzīgajiem priekšmetiem, tostarp lopiem un kalpiem. Ticība pēcnāves eksistencei saglabājusies arī vēlākajos gadsimtos, kad pēc bērēm sadedzināja mirušā mantas. Senču kults visbiežāk sastopams sabiedrībās ar spēcīgām radniecības saitēm, kur senči kļūst par reliģiskās darbības fokusu. Piemēram, Ķīnā Konfūcisma tradīcijā senču kults ir centrālais – mirušie tiek godināti ar rituāliem, ziedojumiem un svētkiem. Japānā Šinto reliģijā senči tiek uzskatīti par kami (garīgas būtnes, svētie spēki), kas var ietekmēt dzīvo likteni. Vjetnamā  senču altāri ir katrā mājā, un mirušie tiek uzskatīti par ģimenes aizbildņiem. Daudzās Āfrikas dienvidu un centrālo reģionu kultūrās senči tiek uzskatīti par garu pasaules starpniekiem. Šīs sabiedrības raksturo spēcīga ģimenes struktūra, vertikāla autoritāte un rituāla saikne ar mirušajiem, kas padara senču kultu par nozīmīgu garīgās dzīves daļu. Ticība aktīvai garu pasaulei ļauj mirušajiem turpināt būt par dzimtas locekļiem, kas sniedz labklājību vai soda ar slimībām un neražu. Senču spēks ir divējāds – viņi var gan aizsargāt, gan sodīt, un bez viņu atbalsta dzīvie kļūst ievainojami pret burvībām un ļaunumu. Tātad mirušais paliek dzimtas loceklis, kas piedalās svarīgos dzīves brīžos. Tas saistīts ar seno apbedīšanas tradīciju mājas tuvumā vai pie pavarda. Mirušie tika uzskatīti par sarggariem, kas dzird, redz un saprot vairāk nekā dzīvie. Veļu laiks tradicionālajā kultūrā, kas iestājas rudenī pēc ražas novākšanas, ir pateicības un piemiņas periods, kurā senči tiek godināti ar kapu apmeklējumiem, dvēseļu aicināšanu uz mājām un mielastu klāšanu. Kā vēsta ticējumi, Veļu laikā mirušie sapulcējas zemes apakšā, apspriež notikušo un nākotni. Viņi izklīst pa mājām, pārrauga dzīvo gaitas, noklausās sarunas un sniedz padomus. Veļu vakara rituāli ietver mielastu, telpas izpušķošanu un simbolisku saziņu ar mirušajiem. Lai gan pāreja viņsaulē ir neatgriezeniska, veļu laikā dzīvie simboliski saskaras ar mirušajiem, piedzīvojot viņu klātbūtni emocionāli, nevis maņu līmenī. Gari ir neredzami, taču ticējumos aprakstīti kā melni kamoli, linu saujas vai salīdzināti ar rudens dabas parādībām – miglas vāliem. Viņu klātbūtne nojaušama pēc netiešām zīmēm, piemēram, aizskarta ēdiena uz veļiem klātā galda. Šajās veļu mielošanas tradīcijās iekodēta ne tikai rituāla loģika, bet arī iracionāla domāšana, kas ļauj cilvēkam intuitīvi sazināties ar zemapziņas slāņiem. Rituāli kalpo kā tilts starp redzamo un neredzamo pasauli, starp apzināto un neapzināto, kur senču klātbūtne tiek nevis redzēta, bet izjusta – caur sajūtām, klusumu, simboliem un telpas noskaņu. Tādējādi veļu laiks kļūst par dziļas iekšējas refleksijas brīdi, kurā cilvēks ne tikai godina senčus, bet arī sastopas ar sevi.

Nezināšana, kļūdīšanās vai vienaldzība? Joprojām liels šķiroto atkritumu konteineru satura apjoms nenonāk otrreizējā pārstrādē, bet tiek noglabāts sadzīves atkritumu poligonā. Kā uzlabot atkritumu šķirošanas kvalitāti, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sarunājas "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis, SIA "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors, "CleanR" sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane un SIA ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Inga Kovala-Sēne. Rīgas ielās cilvēkiem vaicājam, vai iedzīvotāji šķiro atkritumus un vai saprot, kā to pareizi izdarīt? Kaspars Zakulis norāda, ka ir valsts, kur atkritumu šķirošanas procents ir ļoti augsts un tas ir vairāku faktoru kopums. "Pirmām kārtām droši vien tā ir iedzīvotāju labklājība, izglītības līmenis, un es domāju, ka arī maksa par sadzīves atkritumu izvešanu," atzīst Kaspars Zakulis. "Kad tu maksā ļoti maz, īsti nav motivācijas. Latvijā mēs esam kaut kur pa vidu, līdz Zviedrijas līmenim mums vēl droši vien neaiztiekties maksā par atkritumu izvešanu, Taivānu nepārspējamam, bet Kambodžu noteikti pārspējam." Viņš arī norāda, ka iepakojums, kas nonāk tirgū, tiek precīzi uzskaitīts, tāpat rūpīgi ir uzskaitīts, cik daudz iepakojuma nonāk pārstrādē, konkrēti - stikls, papīrs, kartons, plastmasa.  "Ja paskatāmies iedzīvotājus, tad to cilvēku skaits, kas aptaujās atzīst, ka viņi šķiro [atkritumus], patlaban ir 79%. Tas ir ļoti augsts procents, jo mēs zinām, kad sasniedz 80% jebkurā nozarē, nākošie procenti nāk arvien grūtāk un grūtāk, un smagāk. Tad vienmēr ir atrunas - konteiners ir par tālu, es īsti nesaprotu. Dažādi iemesli," komentā Kaspars Zakulis. Arī Inga Kovala-Sēne atzīst, ka situācija šķirošanas paradumos cilvēkiem uzlabojas. Iedzīvotāji vēlas šķirot, un tas ir pirmais solis.

20. oktobrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) tika paziņots Vijas Celmiņas fonda stipendijas pirmais saņēmējs. Mākslinieces Vijas Celmiņas klātbūtnē stipendija piešķirta Ievai Putniņai. Inta Zēgnere piedāvā reportāžu no šī svinīgā notikuma!  Vijas Celmiņas fonda stipendijai 30 000 ASV dolāru (aptuveni 25 800 eiro) apmērā pieteicās pavisam 85 mākslinieki vai mākslinieku apvienības. Lai nodrošinātu stipendijas pretendentu pieteikumu izvērtēšanu un nominantu atlasi, izveidota žūrija piecu ekspertu sastāvā. Žūrijas locekļu vidū ir viens LNMM pārstāvis un četri pieaicinātie Latvijas laikmetīgās mākslas procesu jomas eksperti. Pēc diviem gadiem tiks veidots jauns, LNMM direktora apstiprināts ekspertu grupas sastāvs.  Šī gada žūrija darbojās mākslas zinātniece Elita Ansone, "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja Zane Čulkstēna, mākslinieki un kuratori Kaspars Groševs, Maija Kurševa un Inga Meldere. Žūrijas locekļi izvēlējās 11 no 85 pieteikumiem, kurus nosūtīja vērtēšanai uz ASV. Jāatzīmē, ka sākotnējā paziņojumā tika vēstīts, ka žūrija izvēlēsies un Vijas Celmiņas fonda pārstāvjiem nosūtīs piecus stipendijas pretendentus.  No 11 mākslinieku vai mākslinieku apvienību pieteikumiem Vijas Celmiņas fonda pārstāvji izvēlējās vienu stipendijas saņēmēju – Ievu Putniņu.  Skatīties video Vijas Celmiņas fonda stipendija, ko ASV dibinātais Vijas Celmiņas fonds (Vija Celmins Foundation Inc.) izveidojis sadarbībā ar LNMM un Latvijā dzimušo amerikāņu mākslinieci Viju Celmiņu, paredz ik gadu piešķirt 30 000 ASV dolāru vienam Latvijas māksliniekam vai mākslinieku apvienībai, kas apliecinājusi augstu māksliniecisko kvalitāti un aktīvi darbojas vizuālās mākslas jomā.  Stipendijas mērķis ir sniegt būtisku atbalstu radošai darbībai un veicināt mākslas mecenātismu Latvijā. Vijas Celmiņas fonds apņēmies nodrošināt šo atbalstu desmit gadu garumā – no 2025. gada oktobra līdz 2034. gada oktobrim.  "Seko savai mākslai un dodies tur, kur tā tevi ved. Radīt mākslu nozīmē tiekties pēc tā, ko nespēj pateikt vārdos," topošos pretendentus ar stipendijas izziņošanu iedvesmoja Vija Celmiņa, uzsverot vēlmi atbalstīt Latvijas māksliniekus un stiprināt viņu iespējas būt radoši brīviem arī ierobežotos apstākļos.  Par Viju Celmiņu Vija Celmiņa ir latviešu izcelsmes amerikāņu māksliniece. Celmiņa dzimusi 1938. gadā Rīgā, 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, 1948. gadā ieceļoja ASV un 1949. gadā apmetās Indianapolisā. Kad 1962. gadā Vija Celmiņa uzsāka mācības Kalifornijas Universitātē (Tēlotājas mākslas maģistra grāds, 1965), viņa pārcēlās uz Losandželosu, kur dzīvoja un strādāja līdz 1981. gadam. Tad devās uz Ņujorku, pārliecinoši nostiprināja savu vārdu Rietumu mākslas apritē un kļuva par vienu no ievērojamākajām mūsdienu māksliniecēm. Viņas zīmējumi, gleznas un grafikas darbi pazīstami ar okeāna virsmām, zvaigžņotām debesīm, zirnekļu tīkliem un tuksneša akmeņu attēlojumu.  Vijas Celmiņas darbi atrodas nozīmīgajās laikmetīgās mākslas kolekcijās pasaulē: Mūsdienu mākslas muzejā (MoMA), Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejā, Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā, Losandželosas Valsts mākslas muzejā, Sanfrancisko Modernās mākslas muzejā, Pompidū mākslas centrā Parīzē, Teita galerijā Londonā u. c. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā glabājas 11 autores darbi. 

Stāsta ilggadējā Latvijas Radio redaktore, raidījumu veidotāja un mūzikas ierakstu producente Māra Šuba Par ierakstu tūkstošiem, kas savulaik lenšu veidā sagūluši Latvijas Radio fonotēkas plauktos, allaž mēdza teikt, ka tas ir mūsu mūzikas kultūras zelta fonds un milzu bagātība. Tā ir tapusi daudzu gadu garumā, nākot klāt vienam ierakstam aiz otra. Radio vienmēr tiecās pēc labākā, aicināja labākos mūziķus, labākos kolektīvus. Mēs spējām saglabāt visu mūsu mūzikas vēsturi ierakstu veidā. Ne tikai recenzijas, raksti avīzēs un žurnālos krājās arhīvu plauktos, bet arī pati mūzika, kas var skanēt, kas tiek restaurēta un joprojām ir pieejama Radio veidotajās programmās. Katrs taču ir dzirdējis Jāņa Zābera, Žermēnas Heines-Vāgneres balsis, ir klausījies mūsu izcilākos solistus – instrumentālistus, stīgu kvartetus. Nav iespējams viņus visus nosaukt. Bet ne vienmēr ir bijis vienkārši veidot šo bagātību. Savulaik bija cīņa par klavieru kvalitāti, par lenšu pietiekamību un par finanšu resursiem. Ierakstu darbs gan nekad nav apstājies, bet grūtības bijušas dažādas. Pamatā tas vienmēr bija saistīts ar līdzekļiem. Kad deviņdesmitajos gados lielo trūkumu varēja redzēt mūsu ledusskapjos, arī Radio nebija finanšu līdzekļu. Toreiz sākām meklēt dažādas iespējas, kā uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem un par mazāku naudu vienoties ar mūziķiem, lai tikai šīs bagātības nepazūd. Šajā periodā netrūka arī sāpīgu brīžu. Atsevišķi mūziķi, uzzinot, kā ieraksti tiek organizēti pasaulē, mums atteica – ja nav līdzekļu līguma slēgšanai, viņi nenāks. Man un, domāju, ka arī pašiem mūziķiem tagad ir ļoti žēl par visu to, kas tādējādi netika fiksēts un izkūpēja gaisā. Tas ir liels zaudējums. Iespējams, pašos mūziķos kādu brīdi patiesi valdīja neizpratne, kāpēc tagad, kad esam Eiropā, Latvijas Radio pietrūkst līdzekļu samaksai par studijas ierakstiem. Manuprāt, vislielākā savstarpējā izpratne radās nu jau 2009. gada grūtībās un krīzē. Tad tiešām Radio naudas vairs nebija nemaz. Mēs katrs ziedojām vienu savu algu, lai tikai viss neapstātos, vācām ziedojumus. Gan sabiedrībā zināmi, gan nepazīstami cilvēki kontā ieskaitīja pa pieciem, desmit latiņiem. Par šo naudu mēs pirkām degvielu ierakstu mašīnām, jo koncerti taču notiek baznīcās, koncertzālēs… Caur skumju pieredzi atradām dažāda veida paņēmienus, kā līgumā vienoties un precizēt dažādus noteikumus, lai tikai nepazaudētu iespēju krāt ierakstus. Mēs taču nekādi nebūtu varējuši atļauties pasaulslaveno orķestri "Kremerata Baltica", bet pēc tam, kad viņi atklāja, ka mums ir ļoti labi skaņu režisori un 1. studijā var tapt augstvērtīgi ieraksti, spējām savstarpēji vienoties. Tā lēnām tikām arī pie "Kremerata Baltica" ierakstiem.  Kad no mums aizgāja orķestris un Latvijas Radio koris, vienu brīdi līgumos bija saglabātas savstarpējās sadarbības iespējas. Tas palīdzēja saglabāt mūsu ierakstu nepārtrauktību. Vēlme fiksēt, saglabāt labāko mūsu mūzikas dzīvē – tā nekad nav rimusies. Tāpēc jau mēs šeit esam, lai mūzika būtu pieejama ne tikai koncertzālēs, bet jebkuram, kas vien ieslēdz radio. Es ļoti labi atceros, ka tālajos astoņdesmitajos gados mums nesāpēja galva par finansēm. Par to jau bija gādājusi Kultūras ministrija. Bija mūziķu tarifikācijas komisijas. Viņām mūziķi atspēlēja un pēc tam tapa saraksts, kuram ir pirmā kategorija, kuram - otrā. Pirmajai laikam bija 16 rubļi par minūti un otrajai, ja nemaldos – deviņi. Mums tikai atlika atvērt sarakstu un Radio sekretāre pati bez kādām galvassāpēm, bez nekādas papildus vienošanās vienkārši saskaitīja minūtes un sareizināja izmaksājamo summu. Skaidrs, ka 1. studijas un arī ārpusstudijas fondu ieraksti vienmēr bija prioritāte. Radio jau arī fiksēja ļoti daudz koncertu. Lielākajos bada laikos tīrās lentes vienmēr tika saglabātas tieši fondu ierakstiem, kamēr koncerti ar lielām sirdssāpēm tika rakstīti cits citam virsū. Lenšu vienkārši nebija. Noliktavas tukšas. Nācās ņemt senākus un jau izskanējušus koncertus. Protams, sāp sirds par to, kas tāpēc ir gājis zudībā. Divtūkstošo gadu sākumā bija posms, kad trūka pat kompaktdisku. Tobrīd pats ieraksts vēl tapa lentē, un pēc tam to caur speciālu tehniku kopēja kompaktdiskā. Savukārt kompaktdisku trūka, un tad bija jāsakrāj tik daudz fondu ierakstu, lai visu 70 minūšu garo disku varētu piepildīt. Mēs esam šeit piedzīvojuši veselu laikmetu. Droši vien jebkurā jomā varētu teikt, cik ļoti tehnoloģijas ir mainījušas visus procesus.

Rakstnieks un dzejnieks Anatols Imermanis un filma "Testaments". Kultūras rondo izvaicājam dokumentālās fikcijas režisoru Jāni Ābeli, galveno operatoru Tomu Šķēli un rakstnieku, filmas scenārija autoru Jāni Joņevu. Cigāri, kafija, plikavas un nozudusi rakstnieka pelnu urna – kolosāls sākuma komplekts, lai rastos poēzijas pilns detektīvs dokumentālā kino žanra labākajās franču jaunā viļņa tradīcijās. Rīgas starptautiskā kinofestivāla ietvaros pirmizrādi 21. oktobrī piedzīvo Jāņa Ābeles filma "Testaments", kuras stāsta vadmotīvs ir Latvijas detektīvžanra pioniera un dzejnieka Anatola Imermaņa pelnu urna, kura mistiski nozuda 1998. gadā pēc autora došanās mūžībā. Bet tas vēl nav viss – rakstnieka kvēlākā vēlēšanās ir bijusi, lai viņa pelnus izkaisa Parīzes "sarkano lukturu rajonā". Runājot par Anatolu Imermani un filmas ieceri, Jānis Joņevs atklāj leģendu, ko viņam savukārt stāstījusi kāda Rakstnieku savienības darbiniece. "Kad viņa ir stājusies amatā, ierādīts viņai kabinets. Viņa sāk krāmēt, iekārtot pa savam. Atrod urnu, uz kuras rakstīts: Anatols Imermanis. Iekšā pīšļi grāb. Tas viņu satrauca, pajautāja vecākām kolēģēm: kāpēc man, atvainojiet, kabinetā miris rakstnieks? Darbinieces teica: "Ak jā, pareizi, tas tak Anatoliņš. Viņam tak bija tā vēlēšanās, lai viņa pelnus izkaisa Parīzē, bet neviens jau tādam komandējumam nav nav saņēmies. Un tā nu Anatols te dzīvo." Viņa vēlējās, lai Anatols no viņas kabineta pazūd, un tālākais ceļš ir mīklains," stāsta Jānis Joņevs. Šo stāstu Jānis Joņevs izstāstījis Jānim Ābelem kā vieglu anekdoti, un stāsts uzrunājis. "Kad Jānis man šo izstāstīja, man šķita, nu gan ir oriģināls stāsts, jo tādu pēcnāves vēlmi nebiju dzirdējis. Kad vēlāk pameklēju vēl kādas trakas pēcnāves vēlmes cilvēki vēlējušies, neko līdzvērtīgu man arī nav sanācis uziet. Tad mēs sākām mazliet šķetināt. Sākumā domāju, varbūt tur varētu sanākt tāda šarmanta, komiska īsfilma par nāvi, bet tad, sākot veikt dažus telefona zvanus gados vecākiem rakstniekiem, kas varētu kaut ko zināt, izrādījās, ka neviens nav Parīzē viņu kaisījis  pie dāmām un arī pati urna ir pazudusi. Un tad jau detektīvžanrs nevis tikai tāpēc, ka Anatols Imermanis ir bijis detektīvrakstnieks, bet tāpēc vienkārši, ka pati dzīve mums sagādā detektīvu," par filmas ideju bilst Jānis Ābele.

Ako se ikad pitaš zašto za tebe ne funkcioniraju “provjerene” poslovne rutine, ili zašto te preplavi osjećaj krivnje kad tvoj tempo ne izgleda kao tuđi - ova epizoda će ti otvoriti potpuno novi pogled na to kako tvoj mozak zapravo radi.Današnja gošća, Lea Ivančić Žic Peša, psihoterapeutkinja, logopedinja i coach za neurodivergentne odrasle, pomaže svojim klijentima da pronađu način života i rada koji ih ne iscrpljuje nego obnavlja. Autorica je knjige “Stani, diši, pusti, pleši - Kako preživjeti neurorazličitost”, koja iskreno i toplo istražuje što znači živjeti autentično kad tvoj mozak ima svoj ritam.U ovom razgovoru Lea i ja pričamo o tome:kako prepoznati da “nije do tebe”, nego do tvog neurodivergentnog mozga,zašto pritisak ponekad može biti ljekovit i pomoći mozgu da se fokusira,kako razlikovati otpor od intuicije (i što znači kad tvoje tijelo jednostavno kaže “ne”)i zašto ne moraš “skakati u vatru”, čak i kad ti to kaže mentor - jer pravi rast dolazi u mikro dozama.ZAPRATI LEU:Web: https://leaivanciczic.com/Instagram: https://www.instagram.com/adhd.psihoterapija.leaYouTube kanal: https://youtube.com/@leaivanciczicNewsletter: https://subscribepage.io/adhdterapeutleaivanciczicSLIČNE EPIZODE:#153: Moć autentičnosti - Kako ostvariti uspjeh u skladu sa sobom? / Lora Davidović#163: Posao u skladu sa životom - navike, membership i tihe faze rastaOSTANI U TOKU:Prijavi se na newsletter: https://www.radimposvom.com.hr/newsletter/Piši mi na Instagramu: https://www.instagram.com/teazavacki00:00:00 - Intro00:05:47 - Kad si primijetila da si drugačija od drugih?00:10:17 - Što znači neurorazličitost00:12:56 - Odnos neurodivergentnosti i ADHD-a, autizma i sl.00:16:22 - Kako prepoznati da neki procesi ne funkcioniraju za nas00:19:42 - Kakvi su bili tvoji počeci na društvenim mrežama00:26:39 - Ima li neki dio biznisa u kojem tvoj mozak ima svoj ritam00:30:29 - Koliko si bila uključena u vizualni dizajn svoje knjige00:33:52 - Kako se u praksi autentično pojavljivati u svom poslu00:40:37 - Kako neurorazličite osobe funkcioniraju u fleksibilnom rasporedu00:48:28 - Kako je izgledao proces pisanja knjige00:55:51 - Postoje li stvari koje više ne glumiš01:03:04 - Outro

Kad laiks paliek vēsāks, gribas tā pamatīgi "piesiet dūšu" ar kārtīgiem ēdieniem. Ar rudens ēdienu receptēm šefpavāri iepazīstina raidījumā Kā labāk dzīvot. Ciemos uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko un restorāna "Trīs sezonas" šefpavārs Ingmārs Ladigs. Un vispirms, runājot par sildošiem rudens ēdieniem, aicinām pagatavot ķirbi. Ingmārs Ladigs atzīst, ka ķirbi var izmantot visur, sākot no saldējuma, līdz zupai un marinējumiem. Sildošs ēdiens noteikti būs ķirbju zupa. Zupai labāk vispirms izcept krāsnī. Tālāk ķirbja mīkstumu sagatavo zupai, pievienojot sīpolu, garšvielas, kariju. Pievieno buljonu, saldo krējumu vai svaigo sieru. Pasniegt var ar grauzdiņiem, ķirbju sēklām. Ina Poliščenko atzīst, ka patīk ķirbi papildināt ar tomātu, selerijas sakni vai burkāniem pusi uz pusi. Lai garša būtu izteiksmīgāka.  Ingmārs Ladigs piedāvā karsto ķirbju dzērienu: 100 g marinēta vai cepta ķirbja, 200 ml piena, ap 50 g cidoniju sīrupa. Mazliet kanēli pievieno.  Ķirbju gabaliņus kopā ar cidoniju sīrupu un pienu liek virtuves procesorā, pievieno kanēli, sablendē un uzsilda līdz vārīšanas temperatūrai, lej glāzes un dzer karstu. Procesora vietā var izmantot katliņu un parasto blenderi. Savukārt Ina Poliščenko iesaka cept krāsnī ķirbi. Vispirms gan iemarinē ar timiānu, sāli, pipariem. Pasniedz ar riekstu mērci, kazas sieru. Sanāk restorāna līmeņa ēdiens. Savukārt Ingmārs Ladigs iesaka plānās šķēlēs sagriez bieti, ķirbi, selerijas sakni, izklāt pannā, pārkaisīt ar timiānu, pārliet ar olīveļļu. Cep 25 minūtes cep 200 grādos. Būs labi izcepušies, būs siltā piedeva. Abi pavāri arī iesaka: Auksto gaļu var un vajag vārīt! Lai arī sēņošanas laiks ir gandrīz beidzies, pavāri iesaka arī sēņu ēdienu receptes, un Ingmārs Ladigs atklāj, ka sēnēm pievieno arī sojas mērci. Vienkāršākā garša: apcep sviestā vai eļļā sīpolus, izņem no pannas un tad liek sacepties sēnes, pēc tam visu samaisa. Sēnes var gatavot salātos, zupās un cept arī sēņu karbonādes. Tāpat Ina Poliščenko  iesaka iegādāties „lielo šampinjonu” – portobello sēni, kurai ir izteiksmīga gaļas tekstūra. Tā var būt alternatīva gaļai burgeros. Var arī marinēt ar ķiplokiem, olīveļļa, sojas mērce, rozmarīns, timiāns. Tad strauji apcep uz grila vai pannā. Tā kā cepurīte ir salīdzoši liela, var labi arī pildīt ar spinātiem, sieru, arī ķirbi. Var arī izmantot gaļas konservus. Ātras pusdienas vai vakariņas ir gatavas!

Od gastronomije do stolarije – ista strast, druga brzina. U 340. epizodi Pojačala, razgovarali smo sa Davorinom Majhenšekom o putu od ugostiteljstva i višegodišnje uloge šefa kuhinje u bekstejdžu Exita do osnivanja brenda Vrdnik drvo i zanatske proizvodnje dasaka i poslužavnika. Razgovor otvara njegovu biografiju: detinjstvo u Vrdniku, prve korake u novosadskoj gastronomiji, napredovanje do organizacije hrane za velike zvezde i anegdote sa rajderima, pa sve do filozofije „dovoljno je dobro kada je iskreno i jednostavno“ u kuhinji. Zatim prelazi na stolariju: kako su prve žardinjere i daske prerasle u prepoznatljiv brend, kako je brz rast doveo do pregorevanja i zašto je ponovna, svesno skromnija verzija posla donela više smisla njemu i porodici. Dotiču se i šire gastronomije kod nas, kulture stejkova, važnosti dobrih alata i ukusa bez „preliva“, kao i lokalnog identiteta Vrdnika i Novog Sada. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Stari Novi Sad i gastronomija - Prvi posao i intervju u Kruni - Meso i stejk kultura - Rad na Exitu - Anegdote sa Exita - Vrdnik drvo - priča o ljubavi - Oporavak od burnouta i zaključak Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4n90a5T Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

#DoğaKonuşmaları

#DoğaKonuşmaları

Resûlullâh (s.a.v.)'e kadının en faziletli namazının nerede olduğu sorulduğunda: “Evinin en kuytu köşesinde kıldığı namazdır.” buyurmuştur. Yani kadının evinde kıldığı namaz, Kâbe'de kıldığı namazdan daha faziletli olmaktadır. Serahsî (r.âleyh)'in burada işaret ettiği Hadis-i Şeriflerden biri şöyledir: “Ümmü Humeyd (r.anhâ) isimli bir kadın Efendimiz (s.a.v.)'e gelerek: “Ya Rasûlallâh! Ben sizinle birlikte mescitte namaz kılmayı çok seviyorum.” demiş. Bunun üzerine Efendimiz (s.a.v.): “Ben, benimle birlikte namaz kılmayı sevdiğini biliyorum; lakin evinin en kuytu köşesinde kıldığın namaz, senin için benim mescidimde kıldığın namazdan daha faziletlidir.” buyurmuştur. Bunun üzerine Ümmü Humeyd (r.anhâ) evinin kuytu köşesine mescid yer bina ettirip ölünceye kadar namazlarını burada kıldı.” İmamımız Ebû Hanîfe (r.a.) söz konusu rivayetlere atıfta bulunarak şöyle demiştir: “Kadınların bayram namazına çıkmalarına ruhsat verilmiştir; ancak bugün ben bunu mekruh görüyorum. Aynı şekilde kadınların cuma ve farz namazlarında cemaate katılmalarını da mekruh görüyorum.”Bugün özellikle Ramazan ve Kandil gecelerinde kadınlar camileri doldurmakta, hocalarımızın hususi sohbet programlarında “hanımlar da davetlidir” şeklinde ilanlar yapılmaktadır. Hatta camilerde gelinlikli düğün, nişan fotoğrafları çekilmekte, daha da ötesi mini etek ve şortla tarihi camilere giren kadın turistlere bile mani olan çıkmamaktadır. Hoca hanımlara yavaş yavaş camide seminerler verdirilir, ki zaman zaman verdiriliyor, sonra vaaz kürsüsünün yolu açılır, ardından minber ve mihrap zorlanır. Bu çıkışların altında hiç şüphesiz “cinsiyet eşitliği” denilen projeye direnen yegâne mekânlar olan camileri alet etme arzusu yatmaktadır.(Mesut Özbilir, 2023)

Tutunamayanlar mıydık? | 3. Bölüm – Kadın Dindarlığı Konuk: Dr. Öğr. Üyesi Zehra Işık Moderatör: Ebrar Soysal

Yeni çözüm sürecinin birinci yılında Doğu ve Güneydoğu Anadolu'da halkın yeni süreçten beklentilerini Medyascope ekibi araştırıyor. İlk durağımız, Türkiye'nin en yoksul ili olan Van. Peki şehirde neler konuşuluyor? 2012-2015 çözüm sürecinde kadınların rolü tartışılmıştı, ancak bugün kadınlar hala masada değil. Kentin öncü kadınlarından Zozan Özgökçe, barış sürecinde kadınların yaşadığı dışlanmayı ve şeffaflık eksikliğini anlatıyor ve soruyor: Hakikat komisyonları neden kurulmadı?, Kadınlar ve Kürtçe konuşma hakkı neden engelleniyor? Eğitim sisteminde farklılıkların görünmezliği toplumda neye yol açıyor? Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Konsultant danju, destiler noću – priča o strasti, radu i upornosti. U 339. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Urošem Milosavljevićem, partnerom u KPMG-u i suosnivačem beogradskog brenda zanatskog džina Young Salt. Kroz ličnu priču o odrastanju, studijama i prvim godinama u industriji, Uroš objašnjava kako je gradio karijeru u savetovanju i zašto veruje da konsultant mora da razmišlja kao preduzetnik, ali i kako je paralelno nastao Young Salt, brend koji je pažnju osvojio kvalitetom i promišljenim pakovanjem. Gledaoci mogu da očekuju razgovor o kulturi rada, putu do partnerstva, balansiranju korporativnog posla i preduzetničkog pogona, važnosti porodičnih vrednosti i tome šta znači održati entuzijazam dok se pravi nešto svoje. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Školski dani - Studije i profilisanje - Izlazak na tržište u pandemiji - Prvi posao posle faksa - Napredak u karijeri - Young Salt - Planovi za dalje i zaključak Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/47lrDwf Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Ben Okurum, 7. sezonuna 2025'in yaz aylarında kaybettiğimiz, edebiyatımızın önemli isimlerinden Pınar Kür'ü anarak ve anlayarak başlıyor. Yazarın külliyatında da özel bir yere sahip olan romanı Asılacak Kadın'ınmasaya yatırıldığı 119. bölümde, Deniz Yüce Başarır'ın konuğu kadın yazını alanındaki çalışmalarıyla da tanınan akademisyen Bilge Ulusman. Pınar Kür'ün müstehcenlik suçlamasıyla yargılanan bu çok sesli eserinden, çarpıcı bölümler de Başarır'ın sesinden hayat buluyor. Kadın cinayetlerinin her geçen gün arttığı ülkemizde Pınar Kür'ü yeniden okumanın ve bu sohbeti dinlemenin tam zamanıdır belki de.

Kāpēc par problēmām ar naudu runāt ir tikpat grūti kā par problēmām seksā? Tāpēc, ka abas tēmas prasa ievainojamību, atklātību un drošību. Kad tās sarunā trūkst, tad katra no šīm tēmām var kļūt par attiecību grāvējiem.Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Nansija Lībiete šajā sarunā parāda, ka gandrīz visi konflikti par naudu sākas ar vienu problēmu – nesarunāšanos. Mēs pieņemam, ceram, domājam, ka "gan jau viss nokārtosies", bet nerunājam. Un tad pēkšņi atklājas, ka viens ir taupītājs, otrs – patērētājs, vienam vajag drošības spilvenu, otrs dzīvo šodienai, viens slēpj pirkumu cenas, otrs jūtas nenovērtēts.Nauda pati par sevi pārus neizšķir. Bet nespēja par to runāt godīgi – tā gan.Sarunu ierakstījām, lai palīdzētu saprast, kā atpazīt sarkanos karogus, ko darīt, ja viens pelna daudz vairāk nekā otrs, kas ir finansiālā vardarbība, kā aizsargāt sevi, kad esi finansiāli atkarīgs no partnera un citām problēmām, kas saistītas ar naudu.Galvenais secinājums? Runāt, runāt un vēlreiz runāt ar otru. Jo tikai caur sarunām mēs varam atrast risinājumu, kas palīdz un der mums abiem.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:43 Kāpēc par naudu runāt ir tikpat grūti kā par seksu8:58 Kad viens pelna vairāk: kas notiek ar varu attiecībās12:48 Kad sieviete pelna vairāk nekā vīrietis15:08 Otra maiņa mājās – kad viens dara mājas darbus, bet otrs nepalīdz16:19 Kā finanšu nesaskaņas grauj intimitāti22:00 Taupītājs un patērētājs vienās attiecībās – vai tas var izdoties?25:20 Sarkanie karogi: kā tos laicīgi pamanīt32:51 Kad viens grib mainīt rīcību, bet otrs saka "mēs vienmēr tā darījām"40:17 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu41:25 Individuālais un kopīgais budžets – kā to sabalansēt49:00 Finansiālās vardarbības piemērs52:37 Kā organizēt budžetu, ja ir liela ienākumu atšķirība57:57 "Kas tu esi par veci…" – pārmetumi, kas ievaino59:43 Otra monētas puse: vīrieši, kas smok no atbildības sloga1:04:27 Finansiālā atkarība: kad viens ir pilnībā atkarīgs no otra1:07:27 Laulības līgums – aizsardzība, nevis laulības nāves spriedums1:10:26 Kad vīrs uzstāj, lai sieva nestrādā1:17:36 Kad sieviete grib palikt mājās, bet vīrs nejūtas finansiāli droši1:20:04 Kas ir finansiālā vardarbība attiecībās1:23:05 Pieauguša cilvēka atbildība – domāt par savu dzīvi

Her 8 kadından 1'i bu riski taşıyor. Genetik yatkınlık yüzde 15, diğer faktörler yüzde 85 etkiliyor. Kadın kanserlerinde birinci sırada yer alan meme kanseri erken teşhis edildiğindeyse tedavisi mümkün. Peki güncel taramalarda ne var? Yapay zeka meme kanseri teşhisinde nerede duruyor? Yürüyüş mü ağırlık kaldırmak mı önleme açısından daha etkili? Meme kanseri çocuklara kadar ulaştı mı? Merak ettiklerimizi Genel Cerrah Prof. Dr. Cihan Uras'a sorduk.

Kako izgleda karijera koja povezuje muziku, film i marketing? U gostima nam je bio Andreja Milkić, dugogodišnji profesionalac iz sveta komunikacija i oglašavanja. Razgovor prati njegov put od tinejdžerskih medijskih projekata, radija i televizije i rane muzičke scene (TeenAge TV), preko ulaska u industriju i stvaranja Bassivity generacije 2000tih godina, do ozbiljnog advertajzinga i rada na velikim kampanjama (Leo Burnett, Publicis). Gledaoci mogu da očekuju konkretne anegdote i „iza kulisa” priče o tome kako se gradi brend, kako se organizuju kreativni timovi i kako se prelazi iz jedne industrije u drugu bez gubitka kompasa. Ovo je epizoda o karijernim zaokretima, tržišnim promenama i lekcijama iz muzike, filma i marketinga, ispričana kroz iskustvo čoveka koji je sve to prošao iz prve ruke. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Čime se Andreja bavi - Kad porastem biću - Počeci na Studiju B - Studije vs. život - Filmovi i muzika - Iz muzike u marketing - Zanimljivi momenti - Rad sa ljudima - Rad u edukaciji - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3Wp2oTw Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Selen Okay Akçalı ve Soli Özel ile Dünya Halleri ve Kadınlar serisinin yeni bölümünde sağ politikaların kadınlar üzerinde artırdığı baskıyı ele alıyor. ABD-Türkiye ilişkileri, Gazze için tünelin ucunda beliren umut ışığı ve Türkiye'de kültür sanat dünyasındaki abluka söyleşinin ana gündemleri arasında.

No empātijas līdz apātijai ir viens solis, tā varētu teikt par kādu interesantu fenomenu, ko dažkārt redzam sabiedrībā. Kad kāds garāmgājējs nonāk nelaimē, mēs steidzamies palīgā, ja apkārt nav citu cilvēku. Kolīdz šāda situācija notiek pūlī, reakcija palīdzēt kavējas. Psiholoģijā to dēvē par garāmgājēja efektu. Kāpēc tā rīkojamies? Kas noteiks to, vai būsim empātiski vai apātiski? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Univerisitātes profesors, sociālās psiholoģijas un politikas psiholoģijas pētnieks Ģirts Dimdiņš. Par to, cik atsaucīgi esam vai neesam, ziņojot par kādiem notikumiem, aicinot palīgā, ja kāds nonācis nelaimē, vaicājam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas priekšnieka vietnieci Nadeždu Griņeviču. "Protams, mūsu personībai ir nozīme, un daži cilvēki pēc dabas ir palīdzošāki, altruistiskāki, empātiskāki, bet noteikti būtu liela kļūda reducēt to, vai cilvēki palīdz ārkārtas situācijās, uz rakstura īpašībām, vēl jo vairāk tikai uz empātiju vai altruismu," norāda Ģirts Dimdiņš. Pētnieks skaidro, palīdzēšana - nepalīdzēšana ir pētīta sistemātiski un daudz jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, un pētījumi kopumā ir izkristalizējuši piecus galvenos soļus, lai cilvēki palīdzētu ārkārtas situācijās citiem. Liela loma ir situācijai un dažādām apstākļu sakritībām. "Pirmkārt, mums ir jāpamana ārkārtas situācija, lai rastos interese vai vajadzība palīdzēt vai mēs par domātu par to, vai mums kādam ir jāpalīdz. Otrkārt, mums ir jāinterpretē tā ārkārtas situācija kā ārkārtas situācija. (..) Treškārt, mums ir jāuzņemas atbildība. Un šeit parādās klasiskais saucamais pasīvā novērotāja efekts, jo vairāk ir vēl citu liecinieku bez mums, jo mazāka varbūtība, ka mēs būsim tie, kuri pieslēgsies, mēģinās kaut ko darīt," skaidro Ģirts Dimdiņš. "(..) Mums ir arī jābūt spējīgiem, kompetentiem palīdzēt pat tad, ja mēs saprotam, jā, man būtu jāpalīdz šajā situācijā, bet jautājums, vai es to varu? Paņemt telefonu un piezvanīt mēs varbūt visi varam, bet ja ir jālec ūdenī un kāds jāvelk ārā, vai jāskrien degošā mājā, vai jāiesaistās fiziskā konfliktā, tur jau ir pilnīgi cits jautājums un citi apsvērumi. Ar to viss vēl nebeidzas, jo ir piektais solis, kas ir mūsu racionālā analīze. Vai, ja es iesaistīšos, tās izmaksas nebūs pārāk augstas, salīdzinot ar iespējamiem ieguvumiem neiesaistoties vai arī izmaksām, kas notiks tad, ja neiesaistīšos tajā situācijā. Tātad vienmēr pēdējais solis vēl ir tāda tīri ekonomiski racionāla analīze." "Ir jābūt noteiktām personības iezīmju kombinācijām, lai cilvēks izvēlētos aizturēt likumpārkāpēju ar kaut kādu risku sev. To biežāk dara vīrieši," analizē Ģirts Dimdiņš. "Kur ir vajadzīgā drosmes, fiziskā spēka demonstrēšana, tur biežāk iesaistās iesaistās tieši vīrieši. Tur atkal parādās tas aspekts, ja ir, piemēram, pēc dzimuma homogēna novērotāju grupa, piemēram, ārkārtas situācijai ir pieci liecinieki vīrieši, tad ir lielāka varbūtība, ka viens no viņiem iesaistīsies ārkārtas situācijā, nekā tad, ja tā ir miksēta grupa. Atkal varētu būt tāpēc, ka gribās nodemonstrēt, kurš ir spēcīgāks barā, vai arī ir paļaušanās, ka citi nāks palīgā, ja vajadzēs." -- Bet par grāmatām savā grāmatplauktā, kas saistītas ar šī raidījuma sarunas tēmu, stāsta raidījuma autores Sandra Kropa un Paula Gulbinska. Viņu izvēle - Dexter Dias "10 types of human" (Desmit cilvēku tipi) un Cathy O'Neil "Weapons of Math Destruction" (Matemātikas iznīcināšanas ieroči).

Raidījumā spriežam, vai ir jau pienācis tas brīdis, kad nākamās vasaras ceļojuma plānošanu varam uzticēt mākslīgajam intelektam (MI)? Sarunājas un pieredzē dalās "Tez Tour" vadītājs Rolands Birģelis, uzņēmuma "Helmes Latvia" līdzīpašnieks Viesturs Bulāns un ceļotāja Alīna Andrušaite. Viesturs Bulāns atzīst, ka MI jāizmanto kā palīgs, nevar pieņemt lēmumus cilvēka vietā. Viņš arīatgādina, ka vienmēr ir jāpārbauda MI sniegtā informācija. Alīna Andrušaite dalās pieredzē, ka šogad diviem ceļojumiem - viens bijis uz Maurīciju, otrs - uz Ņujorku, izmantojusi MI rīkus, lai plānotu braucienu. Stāstot par Maurīcijas brauciena plānošanu, viņa atzīst, ka daudz nācies vilties. "Sametot punktus uz kartes, ko MI piedāvā, pirmajā brīdī šķiet loģiski, tiešām interesantas apskates vietas, biju ierakstījusi, kas mani interesē. Kad praksē sāc skatīties, parādās nianses - pirmais ir darba laiki, bieži vien saplānotais maršruts neatbilst tam, kā tās vietas reāli strādā. Jo MI izmanto vecu informāciju vai vispār neņem to vērā. Vai arī maršruti saplānoti tā, ka katru dienu jābraukā pa visu salu. Loģiski būtu apskatīties kārtīgi vienu stūrīti, tad doties, nevis katru dienu pavadīt sešas stundas automašīnā, braukājot no viena gala uz otru," pieredzē dalās Alīna Andrušaite. "Jebkurā gadījumā uz to jāskatās kritiski, vietas palīdzēt atrast noteikti var, bet tas viss ir jāpārbauda." Savukārt, stāstot par braucienu uz Ņujorku, viņa atklāj, ka bijusi gandarīta par MI ieteikumu apmeklēt kādu privātu bibliotēku, ko noteikti pati tā vienkārši neatrastu, savukārt trīs citi ieteikumi bijuši par vietām, kas jau slēgtas. "MI tūrisma sfērā darbu neatņem, nodrošina iespēju savādāk paskatīties uz kādu darbu," atzīst Rolands Birģelis. "Izmanto aprakstu tulkošanā, video veidošanā vai attēlu ģenerēšanā, vairāk tehniskās lietās."

Da li je moguće izlečiti društvo koje je decenijama potiskivalo svoje traume? U 337. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Tijanom Mirović o njenom ranom pozivu za psihologiju, iskustvu odrastanja devedesetih, studijama i prvim profesionalnim koracima u školi, kao i o putu od akademije do pokretanja sopstvenog savetovališta. U središtu razgovora je tema traume: kako je razumemo lično i kolektivno, kako se prepliće sa našim razvojem i društvenim kontekstom, te koji integrativni terapijski i edukativni pristupi mogu da pruže stvarnu promenu. Govori se i o volontiranju i društvenom aktivizmu, o potrebi za solidarnošću i podrškom ranjivim grupama, uz širu refleksiju o cikličnim društvenim krizama na ovim prostorima. U završnici epizoda otvara pitanje kako mentalno izdržati produžene krize i kako zajednica može da odgovori, nudeći lične uvide i praktičnu nadu da se pomak gradi kroz terapiju, edukacije i javan razgovor. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Formativne godine - Fakultetski dani - Prvi posao u muzičkoj školi - Stalno učenje i istraživanje - Pristupi psihoterapiji - Kolektivne traume - Volonterski rad - Diskusija o mentalitetima - Ulazak u preduzetništvo - Terapija za preduzetnike - Terapija pre i posle covida - Pogled unazad - Shema terapija - Motivacija za odlazak na terapiju - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Nesen grāmatā iznākušais Guntara Cerava garstāsts “Traļmeistars” stāsta par piekrastes ciemu un zvejnieku dzīvi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Šobrīd autors jau ir uzrakstījis lugu par Krišjāni Valdemāru, tagad strādā pie romāna par piejūras ciemos joprojām pieminēto pirmo jūrskolu dibinātāju. Kā kopš Valdemāra laikiem vairākkārt mainījusies piejūras ļaužu dzīve, par to saruna šai raidījumā Augstāk par zemi. Jauns vārds latviešu literatūrā – Guntars Ceravs. Grāmatā iznācis autora garstāsts “Traļmeistars”. Darbības vieta – Guntars Ceravs ir no Mērsraga, un to, ka pats jūrā gājis, to var sajust ik rindiņā. Darbības laiks – pagājušā gadsimta piecdesmitie gadi, tas nozīmē, ka aprakstīta pēckara nabadzība, kolhozu dibināšana, kad vecajiem saimniekiem atņēma ij lopus, ij zemes, taču piekraste tolaik bija pilna ar zvejas laivām. Grāmatas sākums ir skarba vīriešu pasaule. Zvejnieka darbs ir smags – agrās rīta stundas, laivas ir vecas, mitrums iekšpusē tāds, ka sausu iekuru grūti atrast. Un tad nāk veiksme, laiva pilna zivīm. Var vienkārši teikt – zivis, bet  “Traļmeistarā” zvejnieki vietējā izloksnē par zivīm stāsta tā, ka gaisā sāk smaržot. “Tu zin, cik siļķ ir garšig? Varej gan uz pann ar krejum uztaisīt, gan plītē uz oglēm avīzē ietīt un cept.” “Tu te stāst tā, ka pilnīg siekal sāk tecēt.” “Kad pabeigs, ies uzēst tos brētliņs. Tiem a nav nekād vain.” Garstāsta galvenais varonis ir Raimonds. Gribējis braukt uz lielajiem kuģiem, bet daltonisma dēļ izbrāķēts, apguvis traļa meistara amatu. Zvejas laiva – embiķis – pieder kolhozam, ir nozvejas plāni, tīklu un konservu cehi. Taču uz jūras zvejnieki zīmes meklē tieši tāpat kā to darījuši viņu tēvu tēvi. Garstāstā “Traļmeistars” savijas vairāki stāsti. Viens no tiem, kā nācies glābt Roņu salas zvejniekus, kuru laivai apstājies motors. Igauņi tik atkārto – Ruhnu, Runhu. Bet latviešu puikas brīnās ko kurratām vajag. Pamazāk “Traļmeistara” dzīvē ievijas arī citi stāsti: viņš iegriežas vecāku mājas, kuru kādreizējos laukus tagad apstrādā kolhozs. Apciemo māsu, kas apguvusi grāmatvedību, dzīvo no zvejnieku sētas jau atšķirīgu dzīvi. Un tad ir epizode, kurā viņš un viņa saskatās, stāstā ir vairāki pāri, kas dabonas.  Pārsteidz arī epizode, kurā cieminieki uz ostu nāk sagaidīt zvejas laivas, cerībā tikt pie zivīm. Kā? Ir taču kolhoza laiki! Krastā bargi stāv pieņēmēja, lai uzskaitītu ar kolhoza laivu nozvejoto. Taču uzskaite sāksies tikai krastā. Kamēr vēl laivā, no zivīm pagrābjas paši zvejnieki, viss ciems ir paēdis. Mērsragā Guntars Ceravs atgriezies kovidlaikā, kad radās iespēja strādāt attālināti. Tad jau klāt bija arī pensijas gadi, un nekur citur viņš vairs doties neesot gribējis. Bet darba mūžs aizritējis Rīgā un Pierīgā kā inženierim. Bet rakstniecībā roku izmēģinājis jau agrāk. Guntara Cerava un un Jāņa Vasiļevska grāmata par Latviešu leģiona virsnieku Teodoru Kalnāju iznāca reģionālā izdevniecībā pirms desmit gadiem. Pēc tās iznākšanas kādu laiku Guntars Ceravs kā rakstnieks klusē, tad 2022. gadā piedalās Prozas lasījumos, 2024. gadā žurnāls „Punctum” publicē viņa “Melnās jūras stāstu”, pagājušajā gadā tapusi luga “Vollis”. Luga “Vollis” ir veltījums Krišjānim Valdemāram viņa divsimtgadē. Kā 2. decembrī gaidāmās dižā jaunlatvieša jubilejas ieskaņas pasākums, Mērsraga bibliotēkā septembrī notika lugas fragmentu lasījums. Tos lasīja Guntars Ceravs pats, pieaicinot biedrus no amatierteātru kustības. Šobrīd Guntars Ceravs strādā pie romāna par Krišjāni Valdemāru.

Lai gan programmatūras izstrādātāji mēģina ar to cīnīties, mākslīgais intelekts var tīri labi palīdzēt interneta krāpniekiem veikt plānotos noziegumus. Kā tas notiek, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis. Lai cilvēki neuzķertos uz investīciju krāpniekiem vai vismaz mazāk būtu upuru, Elviss Strazdiņš iesaka visiem apmeklēt Latvijas Bankas mājaslapu un atrast tirgus dalībnieku sadaļu, pārbaudīt, vai platforma vai finanšu iestāde ir tur minēta. "Tikai tur uzskaitītajās platformās vai bankas, vai finanšu iestādēs drīkst investēt. Nekur citur nedrīkst investē. Kad šo mantru atcerēsies visi topošie pelnītāji un investori, viņu [apkrāpto] būs daudz mazāk," norāda Elviss Strazdiņš. Daudzi nezina, ka šāda iespēja ir pieejama. Jāņem vērā, ka krāpnieki var arī aizbildināties, ka bankas konkrēto investīciju kompāniju negrib akreditēt. Uz nevajag paļauties. "Brīžiem krāpnieki izmanto daļu no legāla uzņēmuma nosaukuma un pieliek galā kādu papildus vārdiņu un pēc tam stāsta cilvēkiem, ka esam daļa šīs grupas, pamatkontaktu sarakstā neesam atrodami, bet esam apmēram tas pats legālais uzņēmums," norāda Gints Mālkalnietis. Šādas nelegālas platformas rada vienu pēc otras, reti, kad CERT.lv vēršas cietušie ar vienu viltus investīciju platformu, kurā iekrituši. Artūrs Mednis dalās pieredzē, ka viņš cenšas vairāk iztērēt krāpnieku laiku sarunā, lai mazāk viņiem būs laika citiem, kas tiešām var "iekrist".  "Tajā brīdī, kad pilnībā visa krāpniecības shēma tiks realizēta ar mākslīgo intelektu, kad zvanītājs būs robots, krāpniekam būs vienalga, cik laika es tērēju, jo vienlaicīgi varēs krāpt kaut vai tūkstoti cilvēku. Kamēr tas ir reāls cilvēks, kas runā ar mani, vai pat gaida, tikmēr nevar apkrāpt kādu citu cilvēku," atklāj Artūrs Mednis. Viņš vērtē, ka tiem, kas saprot, ka runā ar krāpnieku, vajadzētu ar viņu ilgāk sarunāties, lai pasargātu citus. Nevis uzreiz teikt – hei, es zinu, kas tu esi.  Elviss Strazdiņš gan min, ka cilvēkiem nevajadzētu riskēt, jo ilgākas sarunas laikā var arī instalēt kādu spiegvīrusu un cilvēku tomēr apkrāj. Ilgāka saruna tomēr ir riskanta.

Kako izgleda put od crtanja na papiru do VR projekata za najveće developere? U 336. epizodi Pojačala Ivan razgovara sa Nebojšom Zaklanom, arhitektom, suosnivačem i direktorom Case 3D i direktorom Sooade, o njegovom putu kroz kreativne uloge i preduzetništvo na preseku arhitekture, 3D-a i tehnologije. Razgovor prati odrastanje devedesetih, formiranje senzibiliteta za strip, gejming i tehnologiju, te studije arhitekture, uz prelazak sa analognog crtanja na digitalne alate. U fokusu je evolucija Case 3D: od klasičnih vizuelizacija ka real-time okruženjima, uz prihvatanje Unreal Engine-a i rane VR projekte, što je kompaniji dalo prednost u razvoju interaktivnih alata za nekretnine. Epizoda osvetljava kako su vizuelizacije od „lepih slika“ za marketing prerasle u konkretne alate za odlučivanje i prodaju, uz uvid u procese, tim i rast kompanije. Ton je prijateljski i analitičan: od uvodnog okvira o promenama struke i ambiciji priče Case 3D, do praktičnih lekcija o partnerstvu, istraživanju i razvoju i dugoročnom razmišljanju u industriji. O čemu smo pričali u epizodi: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Život i škola 90tih - Fakultetski dani - Spoj arhitekture i 3D tehnologije - Arhitektura nekad i sad - Šta posle faksa? - Far cry menja sve - Case 3D - Nova vizija - Real-time tehnologija i prvi VR projekti - Digitalizacija u real estate industriji - Razlike u poslovanju zapad vs istok - Case 3D danas i planovi za budućnost Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/48xx10e Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down and talk about whether or not Patrick hates Korea, the role of governments (and how America's is perfect and has never made any missteps ever), and integrating Koreanness as parents.---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.

Kako izgleda put od beogradske sale do svetskog trona? U 335. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Sonjom Vasić o njenom životu, karijeri i vrednostima koje su je oblikovale. Ova epizoda predstavlja Sonju ne samo kao jednu od najuspešnijih srpskih košarkašica, već i kao izuzetno autentičnu i samosvesnu ličnost. Kroz opušten i iskren dijalog, Sonja govori o svom odrastanju u Beogradu, odnosu sa porodicom, prvim sportskim koracima, ulozi oca kao trenera i podršci sestre, kao i o izazovima s kojima se suočavala na putu od školske sale do vrha evropske i svetske košarke. Posebno je naglašena njena unutrašnja borba sa povredama, periodi sumnje i preispitivanja, ali i proces sazrevanja koji ju je, uprkos teškim trenucima, doveo do vrhunskih rezultata. Razgovor ide daleko izvan sportskih dostignuća i medalja, već otvara i teme porodičnog balansa, majčinstva, lične discipline, odnosa prema neuspesima i ponovnom građenju identiteta nakon završetka karijere. Epizoda nosi duh topline, iskrenosti i sirovih uvida u to šta znači biti lider, sportista i čovek, a slušaocima daje priliku da razumeju Sonju i kroz prizmu njene svakodnevnice, vrednosti i izbora koje je donosila daleko od reflektora i terena. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Sport i porodica - Kad porastem biću - Odlazak u inostranstvo - Prva sportska povreda - Život i rad u Rusiji - Promena uloga tokom godina - Klub vs reprezentacija - Nikad slobodnog vremena - Izvor motivacije - Iskustvo u ženskom NBA-u - Olimpijske igre - Olimpijada tokom kovida - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3VfNZbP Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Polonya'nın Rusya'yı hava sahasını ihlal etmekle suçlaması sonrası NATO olağanüstü toplandı. CHP, 53. "Millet İradesine Sahip Çıkıyor" mitingini Kadıköy'de düzenledi. Bu bölüm ON Dijital Bankacılık hakkında reklam içermektedir. ON Dijital ile rahat bankacılık yurt dışı para transferi yaparken de sizinle. Türkiye'de ilk kez VISA ile ücretsiz yurt dışı para transferi ON'da sizi bekliyor. Ayrıntılı bilgiye buradan ulaşabilirsiniz.

Tri decenije Beograda, muzike i sporta – sažeto kroz iskustvo jednog čoveka. U 334. epizodi Pojačala Ivan Minić razgovara sa Ivanom Lončarevićem, čovekom koji već decenijama vodi paralelne karijere: sportski komentator i novinar sa jedne, a graditelj alternativne muzičke scene kroz Pop Depresiju sa druge. Lončarević otvara ključne prelomne tačke svoje priče, od preko 1600 snimljenih epizoda i formata, do toga kako je Pop Depresija izrasla iz radijske emisije u izdavačku kuću i koncertnu praksu, prateći autore poput Ane Ćurčin, Kralja Čačka, Gazorpazorpa i Prototipa te energiju pokreta Hali Gali. Govori o mentorstvu i tome zašto se karijera ne gradi instant receptima, o realnosti komentarisanja iz skučenih kabina i vrednosti pripreme, kao i o Beogradu i sceni kroz tri decenije. Rezultat je sažet, iskren i koristan vodič kroz istrajnost, ukus i odgovornost prema zajednici. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Velikani fudbala - Sportski velikani - Sport nekad i sad - Situacija u zemlji - Muzika 80tih i 90tih - Beograd nekad i sad - Fakultetski dani - Rad na radiju b92 - B92 iz mog ugla - Romantičarski pristup - Početak pop depresije - Event organizacija - Ulazak u izdavaštvo - Teški periodi - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3VzmrhI Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Kako nastaje slobodna misao u zarobljenom društvu? 333. epizoda Pojačala donosi Ivanov razgovor sa Vukašinom Milićevićem – teologom, piscem i javnim intelektualcem, o njegovom životnom putu, obrazovanju i radu u crkvi i akademiji. Kroz lične priče iz detinjstva i mladosti, Vukašin govori o tome kako je odrastao između crkve, istorije i nauke, o prelomnim trenucima koji su ga oblikovali i o ličnim traženjima između ekstremizma, vere i stvaralaštva. Razgovor se dotiče i šireg društvenog i istorijskog konteksta – od pitanja nacionalizma i univerzitetske autonomije, preko odnosa religije i nauke, do kritičkog sagledavanja društvenih promena u poslednjih nekoliko decenija. Epizoda otkriva slojevitu priču o čoveku koji uvek ide protiv linije manjeg otpora i pokazuje da teologija, filozofija i književnost mogu biti deo istog traganja za smislom i istinom. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Put do teologije - Povratak matematici i fizici - Priča o istoriji - Studiranje teologije - Problem nacionalizma - Pad univerziteta - Studije teologije 2 - Studentski dani - Nacionalizam kao problem - Teologija i akademska scena - Uloga crkve - Kulturna politika i stvaranje razlika Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4p0bB1C Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Kako izgleda kad porodična tradicija od 50 godina postane tvoja svakodnevica? U ovoj epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Vladimirom Marinkovim - advokatom, predavačem i naslednikom porodične tradicije koja traje više od pola veka. Razgovor kreće od detinjstva i prvih dečačkih snova, preko odrastanja u burnim devedesetim i odluke da ipak zakorači u pravo, pa sve do njegovih današnjih profesionalnih angažmana i pogleda na advokaturu. Kroz priču se provlače teme izbora životnog puta, izazova studiranja prava i pravosudnog ispita, ali i sećanja na dedu Veljka Guberinu, legendu srpske advokature. Marinkov deli iskustva iz sudnica, govori o značaju dostojanstva advokata, o umeću oratorstva i o tome koliko je važno upoznati klijenta kao osobu, a ne samo kao predmet postupka. Osim karijernih prekretnica, epizoda otvara i intimniji pogled na njegov razvoj, od radoznalog dečaka koji rastavlja elektroniku i otkriva programiranje, do advokata koji balansira tradiciju i savremene izazove, naročito u oblasti zaštite ljudskih prava i novih tehnologija. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Odrastanje i škola - Odluka o studijama - Studiranje prava - Praksa i polaganje - Karijera posle faksa - Tereti krivičnog prava - Svestrani pravnik - Saveti advokata Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/41hyvHU Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN