Podcasts about KAD

Play Episode Listen Later Dec 8, 2025 126:10

Kas notiek, kad partneris ir atkarīgs no pornogrāfijas, pieaugušais bērns no alkohola, vai arī- pats nevari pateikt "nē" procesam, kas pārņem tavu dzīvi? Šajā sarunā narkologs un kognitīvi biheiviorālā terapeite Dr. Ilze Maksima skaidro, kāpēc visizplatītākā kļūda ir mēģināt glābt otru, nevis rūpēties par sevi. Viņa atklāj, ka līdzatkarība nav par tavu partneri vai bērnu – tā ir par tevi un tavām robežām. Un tieši tāpēc palīdzību pirmām kārtām jāmeklē sev.Intervijā uzzināsi par pārmaiņu līmeņiem, caur kuriem iet gan atkarīgais, gan līdzatkarīgais cilvēks, kāpēc "puņķu lupata jāpaņem pieaugušajam bērnam pašam", kam ir atkarība, un kā atpazīt, vai partneris tiešām virzās uz priekšu vai turpina tavā priekšā spēlēt teātri. Dr. Maksima dalās arī konkrētos veidos, kā sports, hobiji un pašcieņa kļūst par īstajām zālēm ceļā uz brīvību – gan no atkarības, gan no līdzatkarības. Šī saruna ir par to, ka tu drīksti izvēlēties savu dzīvi, pat ja tas nozīmē pieņemt sāpīgus lēmumus.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas atradīsi 246.sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00:00 Ievads00:06:00 – Narkoloģija nav tikai par vielām, tā ir arī par procesiem, kas pārņem dzīvi.00:09:00 – Alkohols ir biežākais atkarību problēmu iemesls, bet reti nāk viens.00:13:00 – Pornogrāfijas atkarība un tās sekas.00:16:00 – Noliegums un tieksme – divi galvenie atkarības simptomi.00:17:00 – Vectētiņš, kas dzēra līdz 90 nav pretarguments astoņiem miljoniem.00:19:00 – Bauda ir pāri visam, jo smadzenes to pieprasa.00:20:30 – “Es pats sev reizēm riebjos” – kad atkarība kļūst par ciešanu avotu.00:23:00 – Līdzatkarība nav par otru, tā ir par Tevi.00:28:00 – Ja man vajag mīlestību, es neeju karā.00:30:00 – Pašaizliedzība nav kompliments.00:33:30 – Risinājums nav šķiršanās, bet doma par to var būt dziedinoša.00:45:00 – Attiecības ir barteris – ja man nedod, es arī nedodu.00:50:00 – Recidīvs nav fiasko, bet pieredze, kas palīdz augt.00:52:00 – Gads nav gaidīšana – tas ir laiks, kurā notiek virzība.00:57:17 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:58:30 – Plānošana sākas ar jautājumu: ko es gribu?01:03:00 – Ja depresija traucē rīkoties, medikamenti var būt daļa no plāna.01:07:15 – Atkarība nav slimība, ko var aizmirst – tā ir jāatceras.01:18:00 – Līdzatkarīgais meklē palīdzību sev, nevis glābj otru.01:21:00 – Ja pazūd hobiji, pazūd arī dzīves garša.01:27:00 – Pieaugušais bērns var nomirt – un tas ir jāspēj pieņemt.01:37:00 – Bailes no vientulības, kas liek darīt neprātīgas lietas.01:44:15 – Kad vainas sajūta traucē palīdzēt.01:58:00 – Skelets skapī smird, kamēr to nenes ārā.

pl kas kad bailes vair risin savu pornogr tevi cilv gads ilze alkohols attiec vect atkar

EHL-İ SÜNNET İTİKADINA AİT BAZI İNCELİKLER-6 ARALIK 2025-MEVLANA TAKVİMİ

Mevlana Takvimi

Play Episode Listen Later Dec 8, 2025 2:17

İman, dil ile ikrar ve kalp ile tasdiktir. Tek başına ikrar iman kâbul edilmez. Çünkü, tek başında ikrar, iman addedilse idi; münafıkların tamamı mü'min olurdu. Aynı şekilde sadece kalbin idrak etmesi (tasdik) de iman olmaz. Eğer bu durum tek başına yeterli olsa idi, Ehl-i Kitab'ın tamamı mü'min olurdu. Halbuki Allâhü Teâlâ dilleriyle ikrar eden münafıklar hakkında şöyle buyurmaktadır; “Allâh o münafıkların hiç şüphesiz yalancılar olduklarına şahadet eder.” (Münafikun s. 1) Ehl-i Kitap hakkında ise varit olan ayet şöyledir: “Kendilerine kitap verdiklerimiz peygamberi, oğullarını tanıdıkları gibi tanırlar.” (Bakara s. 146) Ne var ki bunu kâbullenip dilleriyle ikrar etmezler. İman ne artar ne de eksilir. Çünkü imanın azalması ancak küfrün artması ile; artması da ancak küfrün azalması ile tasavvur edilebilir. Bu durumda, bir kişinin aynı anda mü'min ve kafir olması nasıl mümkün olur? Mü'min, gerçek anlamda inanan, kafir de hakiki manada inkar edendir. İmanda şüphe olmaz. Tıpkı küfürde olmadığı gibi. Bu bağlamda Cenâb-ı Hâkk şöyle buyurmaktadır: “İşte onlar gerçekten mümindirler.” (Enfal s. 4) ve “İşte onlar gerçekten kafirdirler.” (Nisa s. 151)Efendimiz (s.a.v.) ümmet kadrosuna dahil olan günâhkarların tamamı gerçekten mü'mindir, kafir değillerdir. Amel imandan ayrı, iman da amelden farklıdır. Şöyle ki; amel mükellefiyetinin mü'minden kalktığı birçok zaman vardır. Fakat bu durumda imanın ondan gittiği söylenemez. Hayızlı kadın namaz kılmaktan muaf kılınmıştır. Böyle bir kadın için “Allâh (c.c.) onun kalbinden imanı çıkarmıştır ve ona imanı terk etmeyi emretmiştir” denemez. Şeriat o kadına; “Orucu bırak, sonra tutmadığın günleri kaza et” der. Kadına; “İmanı terk et, sonra kaza edersin” denmesi caiz değildir.(www.imamiazam.com)

bu kad nisa cen tek kitab amel kitap kler fakat bazi ehl bakara mevlana efendimiz aralik

EP 347: Branko Lukić I deo, Nonobject & Logitech - Pojacalo podcast

Play Episode Listen Later Dec 7, 2025 126:56

Kako dečak iz haotičnog detinjstva postane dizajner svetske klase? Branko Lukić u 347. epizodi Pojačala vodi Ivana i slušaoce kroz svoje detinjstvo na Voždovcu, od odrastanja u skromnoj radničkoj porodici u Jugoslaviji, kroz igrališta, vaterpolo i kompjutere, do traumatičnog perioda kada je period godina bio odvojen od majke i porodica se morala snalaziti praktično ni iz čega. Razgovor se bavi time kako su ga roditelji, knjige, filmovi i rani dodir sa tehnologijom i jogom oblikovali, kako je iz uličnog detinjstva, Partizanovog bazena i srednjoškolskog lutanja došao do otkrića da postoji profesija „dizajner” i do upisa u Školu za dizajn. Kroz niz vrlo ličnih, iskrenih i često duhovitih priča, Branko pokazuje kako se iz haotičnog okruženja i bez ikakve „prečice” polako gradio put koji će ga kasnije odvesti u Silicijumsku dolinu i vrh svetskog industrijskog dizajna, gde se ova epizoda fokusira upravo na njegov „origin story” - formiranje čoveka pre velikih titula i nagrada. Teme u epizodi: - Najava - Početak razgovora - Kad porastem biću - Škola i vaterpolo - Životni preokret i naglo odrastanje - Rani preduzetnički koraci - Rani dodir sa tehnologijom - Upis na fakultet i akademski razvoj - Fakultetski dani - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/48DNZbI Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

podr vo ivana logitech kad teme kako branko luki zaklju kroz jugoslaviji razgovor poja

Velo navigācijas iekārtas "Beeline Velo 2" apskats

#DigitālāsBrokastis

Play Episode Listen Later Dec 5, 2025 9:05

Kad nopietnāki gabali braucami ar velosipēdu un negribas turēt telefonu uz stūres, nāk talkā velo navigācijas iekārtas. Notestējām un apskatām "Beeline Velo 2" veikumu - mazāka par hokeja ripu, ar ekrānu ved tevi pa ceļiem un neceļiem. Ar ko tā ir labāka par viedtālruni vai viedpulksteni? Un kur tomēr ierastās iekārtas nepārspēt? Pievienojies pie Digitālo brokastu galda! * Ierīci neatkarīgam un neapmaksātam testam sagādāja : WaWay Baltics".

digit velo kad ier beeline

Andris Kalnozols: Dramaturģija ir tieši tā distance, kas man ir veselīga teātrī

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Dec 5, 2025 28:49

Kultūras rondo tiekamies ar rakstnieku un dramaturgu Andri Kalnozolu, kurš pabeidzis savu jauno romānu „Zobi” un noskatījies sava darba „Ods” pirmizrādi Nacionālajā teātrī Matīsa Budovska režijā. Oda sīkoņa vasarā ir tik ļoti kaitinošā, bet decembra tumsā pēc tās gandrīz vai uznāk ilgas. Daži burtiski un vairāki metaforiski odi sīc arī Nacionālā teātra Aktieru zālē nupat iestudētajā izrādē „Ods”. Par šo savā ziņā autobiogrāfisko skatuves darbu un citiem radošiem jaunumiem saruna ar Andri Kalnozolu. "Esmu priecīgs un radoši uzlādēts pats no šī darba, kuru varēju skatīties jau ar zināmu distanci," par lugas "Ods" iestudējumu atklāj Andris Kalnozols. Lugas pirmā versija tapusi vēl pirms pandēmijas. Tad bijusi pauze, ko ieviesa romāns "Kalendārs mani sauc", lugu "Ods" Andris Kalnozols pabeidzis pirms trim gadiem. "Man jau visi darbi ir zināmā mērā autobiogrāfiski un to pieredzi dramaturģijā tu liec kā ķīmijā pieredzes elementus. Ieliec visos tēlos un notikumus, mēģini to ķīmiju sabalansēt tā, lai tas pēdējais ķīmiskais elements būtu skatītājs, par kuru man nav nekādas teikšanas. Kad pievieno to pēdējo ķīmisko elementu un redzu, ka tas sprādziens ir, ka tā ķīmija strādā, tas dramaturgam ir lielākais pagodinājums. Arī lielākais sirdsmiers. Es redzu, ka luga "Ods" ir autonoms darbs ar savu asinsriti ļoti gudrā Matīsa Budovska režijā," gandarīts Andris Kalnozols. Bet arī Andris Kalnozols ir aktieris, savulaik studējis kopā ar Matīsu Budovski, kuram savukārt lugas "Ods" iestudējums ir debija kā režisoram Nacionālajā teātrī. Bet pašam kā aktierim Andrim Kalnozolam nav vēlmes atgriezties uz skatuves kā aktierim vai režisoram. "Man liekas, ka dramaturģija, skatuves teksts ir tieši tā distance, kas man ir veselīga teātrī. Esmu izgājis cauri vairākiem posmiem, esot gan aktieris, esot savu izrāžu autors, esot savu izrāžu režisors. Šī dramaturga pozīcija man ir visveselīgākā," vērtē Andris Kalnozols. Izrādei "Ods" piešķirts traģikomēdijas žanrs, un tās anotācija vēsta: "Jauns pāris gatavojas uzsākt kopdzīvi nesen iegādātā mazpilsētas dzīvoklī. Taču kādā vasaras naktī nejauši sastaptā klaidoņa izmestais jautājums – vai piepildīts sapnis par laimīgu dzīvi nozīmē laimīgu dzīvi? – kļūst par vienīgo jautājumu, kas uzmācīgi skan ausīs. Izrādās, ka dzīvoklis nav vienīgais, kam nepieciešama pārbūve." Režisors Matīss Budovskis ierakstā atklāj, ka luga pašam autoram bijusi kā ods. "Luga teātra arhīvā iegūlās jau pirms pandēmijas. Gāju gar Nacionālo teātri 2018./2019. gadā un redzēju, ka ir lugu ideju konkurss. Tas bija vasarā un tikko biju saticis vienu impozantu tipu Talsos, kurš mani iedvesmoja radošai darbībai. Es sapratu, ka šo satikšanās stāstu varētu piedāvāt kā ideju. Es iegāju teātrī un piedāvāju. Toreiz Valters Sīlis teica, ka šis ir jāņem," stāsta Andris Kalnozols. Toreiz Valters Sīlis arī apņēmies lugu iestudēt. Autors uzrakstījis, lai arī atzīst, ka nav bijis ar veikumu apmierināts, bet iesniedzis, lai turpinātu strādāt. Sekoja pandēmija, tad Valters Sīlis devās strādāt uz Liepāju, bet lugu līdzi ņemt nedrīkstēja. "Tā tas iesprūda. Man tas vienmēr palika prātā, ka Nacionālajā teātrī ir luga, zinu, ka nav pabeigta īsti. Nav tā pabeigta, ka būtu apmierināts. Tas sīca tomēr pakausī," bilst Andris Kalnozols, kurš daudz pie lugas strādājis pēc tam, kad to iestudēt izvēlējās Matīss Budovskis. Nupat Andris Kalnozols pabeidzis romānu "Zobi". "Es vēl strādāju pie melnraksta, pie labojumiem. Man ir plāns decembrī visu iepakot un nosūtīt redaktoram. Tālāk jau ziemā strādāt ar redaktoru un reizē arī ar tulkotāju, jo romāns iznāks nākamā gada rudenī reizē Latvijā un Lietuvā vienā dienā. Tāds mums ir biznesa plāns," atklāj Andris Kalnozols. Grāmatas redaktors ir Uldis Tīrons. "Romāns "Zobi" ir par jaunu autoru, kurš zaudējis ticību savai radošajai potencei, atgriežas mazpilsētā, lai nodzīvotos līdz nāvei. Bet tā nāve nenāk, viņš visu naudu iztērē, visu iedzīvi ir nodevis lombardos. Tad viņš satiek meiteni, kas piesakās par viņa ēnu Ēnu dienā. Viņš atgūst ticību sev šīs ēnas iedvesmots un uzraksta romānu, kas viņu vienā mirklī padara pasaulslavenu. Bet līdz ar to viņš zaudē to savu iepriekšējo dzīvi un zaudē arī šo ēnu," stāsta Andris Kalnozols. "Tas arī no personiskās pieredzes ņemts darbs, kur es pēc "Kalendāra" uzrakstīšanas tiku iesviests kaut kādā... Angļiem ir labāks teiciens - "afterlife", nevis pēcnāves dzīvē. Dzīvē pēc, ka es vairs nevaru atgriezties tajā ēnas pusē, kur palika ļoti tuvi draugi, kas mani iedvesmoja šim darbam. Šis darbs man deva jauno dzīvi, bet draugi palika tajā pusē. Vienmēr esmu pateicīgs par šo "pēcdzīvi", bet vienmēr arī, protams, skumšu un būšu pateicīgs tai ēnas pusei." Bet zobi ir par to, ja vairs nav, ar ko turēties pie šīs dzīves, tad pēdējais, kas paliek, tie ir zobi. -- Sarunas beigās skan grupas „Gaujarts” dziesma „Šķiršanās”, kas skan arī jaunajā izrādē „Ods”.

man bet mat distance rom ang kult nav tad tas kad oda ods autors dz vesel liep nacion andris latvij lietuv sarunas luga izr esmu jauns vienm

Ārste: Insultu var novērst, tāpēc ir jāizglīto sabiedrība

coach corner nfl week 13 still standing kad

Play Episode Listen Later Dec 4, 2025 48:53

Spēja ātri atpazīt insultu var izglābt kāda dzīvību. Kas jāzina par insulta pazīmēm un to noteikšanu un kā jārīkojas, lai palīdzētu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas ģimenes ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras docētāja, Metodiskā vadības centra ģimenes medicīnā koordinatore ģimenes medicīnas jautājumos Dārta Puriņa un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas Insulta vienības virsārsts Kristaps Jurjāns. "Mēs esam sabiedrībā, kurā ir pārāk daudz novēršamu nāvju un mums lielākoties nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kuras ir efektīvi novēršamas. Jautājums, vai paši objektīvi izturamies pret šiem rādītājiem," vērtē Dārta Puriņa. Cilvēki nepievērš uzmanību augstam asinsspiedienam vai augstam holesterīna līmenim asinīs. Protams, arī smēķēšana, kustību trūkums un aptaukošanās ir riska faktori, kā arī tas, ja pirmās pakāpes radinieki ir slimojušo ar insultu. "Insults notiek vienā mirklī un strauji, bet tas izveidojas laika gaitā. To var novērst, tāpēc ir jāizglīto sabiedrība," atzīst Dārta Puriņa. "Sabiedrība ne vienmēr izprot kopsakarību kopumu, ka augsts asinsspiediens vai augsts holesterīna līmenis nav tikai cipari, kurus dakteris grib izārstēt, bet ka tie ir riska faktori, kuriem laika gaitā attīstoties izveidosies saslimšana. Ja savlaicīgi strādājam ar riska faktoriem, saslimšanu ir lielas iespējas novērst," turpina Dārta Puriņa. "Kad notiek insults nervu šūnas iet bojā strauji. Stundas laikā cilvēks, kas slimo ar insultu, zaudē tik daudz nervu šūnu, cik normāli novecojot zaudē piecu gadu laikā," skaidro Kristaps Jurjāns. Šī ir viena no retajām slimībām, kurai ir tik īss laiks, lai pacientam reāli palīdzētu. Insultam tās ir pirmās 4,5 stundas, to laikā pacientam jānonāk slimnīcā, jāveic izmeklējumi un jāuzsāk ārstēšana. "Labāki rezultāti ir, ja to izdara pirmajā stundā," norāda Kristaps Jurjāns. "80% insultu ir iespējams novērst, kontrolējot primāros riska faktorus, kas galvenokārt saistīti ar dzīvesveidu, asinsspiedienu, holesterīnu, smēķēšanu," skaidro Kristaps Jurjāns. Diemžēl saslimst arī tie, kas ievēro visveselīgāko dzīves veidu, bet tā nav lielākā sabiedrības daļa. "Tas, ka saslimstība ir liela, liecina, ka mums klibo primāra un sekundāra profilakse. Slimības, kas insultu izraisa, netiek laicīgi diagnosticētas un ārstētas," norāda Kristaps Jurjāns. Ja ir aizdomas, ka kādam ir insults, svarīga ir ātra rīcība - atsmaidi, turi rokas, runā. Ja kādu no šīm funkcijām cilvēks nespēj veikt, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sabiedrība regulāri jāinformē par insulta simptomiem, testu "ĀTRI" un kampaņas ietvaros mācām arī bērniem bērnudārzā pazīst insultu. Kā rīkoties, ja kādam no vecākiem vai vecvecākiem parādās šādas pazīmes. Labāk reaģēt straujāk un zvanīt palīdzības dienestam, nevis konsultēties ar draugiem vai ģimeni un nogaidīt. "Insults veidojas, kad kādai smadzeņu daļai ir traucēta asiņu apgāde. Asinsvadu var aizsprostot trombs vai plīst asinsvads," skaidro Kristaps Jurjāns. "Išēmiskais insults rodas, kad trombs aizdambē asinsvadu, kāda smadzeņu daļa nesaņems asinis un sāks strauji iet bojā. Zudīs nervu šūnas, cilvēks zaudēs spēju runāt, kustināt vienu ķermeņa pusi, pazīt radiniekus. Dažādi simptomi var būt." Latvijā insults ir bieža saslimšana, bet tā ir novēršama slimība. -- Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar Latvijas Neirologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atpazīsti insultu! Rīkojies ĀTRI!”, lai skaidrotu insulta pazīmes un uzsvērtu to savlaicīgas atpazīšanas nozīmību veiksmīgai slimības ārstēšanai un izglītotu par insulta profilakses pasākumiem.

lab slim die m insults tri kas tas kad puri latvij cilv sarun jaut protams izgl sabiedr stradi zud

Mühim Şeyler - 115

CKARE

Play Episode Listen Later Dec 3, 2025 26:17

Dünyanın Kadınsılaşması

kad eyler

NFL Week 13: "Are You Still Standing"

Onside Punt

Play Episode Listen Later Dec 3, 2025 76:35

Hulmy and Kad are back — and guess what? The internet is finally sorted, the voices are synced, and the boys can actually see each other again.Just in time too, because this week's action was insane. We're talking huge upsets, jaw‑dropping catches, and season‑changing moments that shake up the standings. The lads dive in to see if your teams are still in contention.They're also bringing back Coach's Corner, tackling listener questions with their trademark mix of insight and banter.Finally, the boys wrap it all up with the weekly round‑up, making sure you don't miss a beat from the wildest week yet.Stay onside and listen in!

Tapo ruporu ir žmonių pajuoka: kaip Lenkijos transliuotojas atsigauna po pertvarkų?

Ryto allegro

Play Episode Listen Later Dec 2, 2025 88:41

„Nenoriu vėl pabusti tyloje, kuri dusina“, – sako menotyrininkė Agnė Narušytė, parengusi komentarą apie, jos žodžiais tariant, politikų bandymą užvaldyti nacionalinį transliuotoją ir įstatymus gerbiančio, laisvę ir demokratiją vertinančio pasaulio virsmą kažkuo kitu.Kodėl ne vienoje valstybėje prasidėjo spaudimas žiniasklaidai? Ar šiandieninėms visuomenėms yra svarbus visuomeninis transliuotojas, kaip žodžio laisvės ir demokratijos pagrindų garantas? Apie tai, kokia situacija susiklostė Lenkijoje, kas vyksta Estijoje, – pokalbis su LRT bendradarbiais Laurynu Vaičiūnu ir Vaidu Matulaičiu.Klaipėdos muzikinio teatro apšvietimas pelnė prestižinį įvertinimą tarptautiniame konkurse „LIT Lighting Design Awards“. Pokalbis su dizaino kompanijos „Energy Green“ vadovu Vytautu Judicku ir apšvietimo dizaineriu, koncepcijos kūrėju Šarūnu Noskaičiu.Kad galutinai nesugriūtų, vienas unikaliausių pastatų Klaipėdos centrinio pašto kompleksas greičiausiai bus perduotas Klaipėdos miesto savivaldybei.Šokimai, rodymai, nudavimai – taip prieš šimtą metų buvo apibūdinamas baletas. Taip vadinasi ir šiandien atidaroma profesionalaus Lietuvos baleto šimtmečiui skirta paroda. Pokalbis su parodos kuratoriumi, šokio istoriku ir kritiku Helmutu Šabasevičiumi, Čiurlionio menų mokyklos direktoriaus pavaduotoju baleto ugdymui Eligijumi Butkumi.Ved. Jolanta Kryževičienė

ved moni kad kod lrt apie taip kaip lietuvos pokalbis klaip lenkijos lenkijoje estijoje nenoriu jolanta kry

MUSTAFA KUTLU-İstanbul: İş yeri

Yeni Şafak Podcast

Play Episode Listen Later Dec 2, 2025 2:42

Gerçekten İstanbul artık bir “ikametgâh” olmaktan çıktı. Bilhassa İstanbul, yani Kadıköy ve Beyoğlu yakaları değil de asıl İstanbul. Yani “Sur içi”. Eminönü, Çemberlitaş, Sultanahmet, Çarşıkapı, Gedikpaşa, Cağaloğlu, Beyazıt, Laleli vb. gibi saymaya gerek görmediğimiz semtleri; ardından Kumkapı, Yenikapı, Haseki, Fındıkzade, Kocamustafapaşa, öbür yanda Süleymaniye, Şehzadebaşı, Fatih... Her neyse... Bütün bu semtler sakinlerinin oturdukları evleri gözyaşları arasında terk etmelerinden sonra birer birer atölye, iş hanı, çarşı, pasaj, dükkân vb. ile doldu.

kad fatih emin beyaz yeri beyo yenikap

Vai zini, kā Rīgā tika atjaunots Herdera piemineklis?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Dec 1, 2025 5:55

Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, JVLMA Muzikoloģijas katedras Etnomuzikoloģijas klases vadītāja, Zinātniski pētnieciskā centra vadošā pētniece Anda Beitāne; raidījuma producente – Maruta Rubeze Laikā, kad notiek diskusijas par dažādu pieminekļu nojaukšanu, pārvietošanu vai pārzāģēšanu, šķiet pamācoši atcerēties Johana Gotfrīda Herdera (Johann Gottfried Herder, 1744-1803, vācu dzejnieks, teologs, filozofs, cita starpā arī jēdziena "tautasdziesma" – Volkslied – radītājs) pieminekļa stāstu, ko pirms kāda laika publicējām grāmatā, tulkojot tās nosaukumu no angļu valodas: "Pieredze un ekspektācijas: "Nākotne no pagātnes" mūzikas radīšanā", kurā iekļauti dažādu valstu etnomuzikologu raksti. Viena no šīs grāmatas tēmām bija saistīta ar Herdera vārdu. Izrādās, ka citzemju tradicionālās mūzikas pētniekiem Rīga visupirms asociējas tieši ar Johanu Gotfrīdu Herderu, kurš šeit dzīvoja un strādāja laikā no 1764. līdz 1769. gadam. Herdera krūšutēls, visnotaļ nemanāms un tūristu pūļu neieskauts, stāv Herdera laukumā blakus Rīgas Domam. Tas izgatavots Minhenē, kopējot Johana Nepomuka Šallera (Johann Nepomuk Schaller) 1850. gadā darinātās pilna auguma skulptūras krūšutēla daļu, kas atrodas Svēto Pētera un Pāvila baznīcas priekšā Veimārā (Asmuß, 1871, 78; Spārītis, 2005, 103). Rīgas krūšutēla postamentu veidoja arhitekts Heinrihs Karls Šēls (Heinrich Karl Scheel), un tas bija izgatavots no tolaik populārā čuguna ar piemiņas uzrakstiem visās pusēs. Atsaucoties uz Ojāru Spārīti, iniciatīva uzcelt Herderam veltītu pieminekli Rīgā radās pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1863. gadā un Rīgas Doma rekonstrukcijas darbu uzsākšanas. Pieminekļa atrašanās vieta tika izvēlēta, balstoties uz aptuvenu informāciju par to, ka Herders varētu būt dzīvojis vienā no mājām, kas robežojās ar laukumu. Pieminekļa svinīgā atklāšana notika simboliskajā 1864. gada 25. augustā, tieši 100 gadus pēc dienas, kad Herders ieradās Rīgā (Spārītis, 2005, 102–103). Pārdzīvojis evakuāciju Pirmā pasaules kara laikā un Otro pasaules karu, Herdera piemineklis tika demontēts 20. gadsimta 50. gadu vidū kopā ar citiem pieminekļiem, kas nepatika okupācijas režīmam. Postaments tika izkausēts, bet krūšutēlu izglāba cilvēki, kuri strādāja Rīgas Valsts vēstures muzejā, ko šodien pazīstam kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, un kas joprojām atrodas blakus piemineklim Herdera laukumā. Vēlāk tas tika pārvietots uz Rīgas Ārzemju mākslas muzeju (Vilciņa 2005). 1959. gadā tika plānota Vācijas Demokrātiskās Republikas līderu – Valtera Ulbrihta (Walter Ulbricht) un Oto Grotevola (Otto Grotewohl) – vizīte Padomju Savienībā. Ziņas par šīs delegācijas otro dienu, kas tika pavadīta Rīgā, kur apsveikuma uzrunu teica PSRS kompartijas vadītājs Ņikita Hruščovs, atrodamas laikraksta "Neues Deutschland" 1959. gada 11. jūnija numura pirmajā lappusē ("Stern un Pogrombka", 1959). Viesiem tika gatavota īpaša programma, kuras ietvaros tika nolemts katram gadījumam steigšus atjaunot Herdera krūšutēlu tā sākotnējā vietā, jo viesi varētu uzzināt, ka viņu nacionāli nozīmīgai personībai šeit bijis piemineklis, ko viņi, iespējams, varētu vēlēties aplūkot. Tā raksta šo notikumu lieciniece Rita Vilciņa, piebilstot, ka tas bija liels trieciens tiem, kuri šo pieminekli tikai pirms dažiem gadiem bija noņēmuši, un atbildīgajai personai Kultūras ministrijas Muzeju, mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldē neatlika nekas cits, kā pēkšņi saslimt. Vilciņai, kura tikko bija pabeigusi vēstures un filozofijas studijas Latvijas Universitātē un sākusi strādāt šajā pārvaldē, tika uzticēts rūpēties par pieminekļa restaurāciju (Vilciņa, 2005). Kā viņa raksta savās atmiņās, ministrijā bija zināms, ka Herdera krūšutēls nav iznīcināts, citādi to nebūtu iespējams atjaunot tik īsā laikā. Problemātiska bija postamenta atjaunošana. Laika trūkuma dēļ nebija iespējams izgatavot precīzu 1864. gada oriģināla kopiju. Vilciņa atceras kultūras ministra vietnieka teikto: "Par uzraksta valodu viss skaidrs – tikai latviešu valodā. Kāpēc rakstīt vāciski, ja nav uzraksta krievu valodā?" (Vilciņa 2005, 123). Tādējādi uz jaunā granīta postamenta bija un ir lasāms pavisam īsi: "Johans Gotfrīds Herders 1744–1803". Šo stāstu noslēgšu ar brīnišķu Ritas Vilciņas citātu: "Postamenta izkalšana notika Rīgas uzņēmumā "Granīts", kur vajadzēja nogādāt arī krūšutēlu. Herdera galvu kara laikā bija skāruši vairāki šāvieni. Likvidēt bojājumus un piestiprināt postamentam krūšutēlu arī bija "Granīta" meistaru uzdevums. Lai pārvestu pieminekļa krūšutēlu no Aizrobežu mākslas muzeja uz darbnīcu, man iedeva ministra personīgo automašīnu "Volga". Kad piebraucu pie Rīgas pils, kur atradās muzejs, pa kāpnēm pretī ar Herderu rokās jau nāca direktora vietnieks zinātniskajā darbā Miķelis Ivanovs. Tālāk es ar Herderu rokās braucu uz darbnīcu. Karā cirstās brūces tika sadziedētas, postaments izgatavots un Johans Gotfrīds Herders atkal stāvēja savā vēsturiskajā vietā Rīgā. Nebija nedz svinīgas atklāšanas ar ziediem un mūziku, nedz informācijas presē. Piemineklis klusējot tika noņemts, klusējot – uzlikts." (Vilciņa, 2005, 124) Avoti Ahmedaja, Ardian and Anda Beitāne, 2023. "Latvia, Riga and JVLMA as Spaces of Musical Experience and Expectation". In Experience and Expectation: The Future From the Past" in Music Making. Ardian Ahmedaja and Anda Beitāne (eds.). Riga: Musica Baltica. 15-30. Asmuß, A. 1871. "Der Herder-Platz in Riga". In Album von Riga. I. Fünfundzwanzig Stahlstiche aus den funfzehn Jahrgängen des Rigaschen Almanachs. Riga: Backer. Harrison, Hope M. 1988. "The Berlin Crisis and the Khrushchev-Ulbricht Summits in Moscow, 9 and 18 June 1959." Introduction, translation, and annotation. Cold War International History Project. Bulletin 11 (Winter 1998). 204–217. Stern, Heinz and Willi Pogrombka. 1959. "Wir stehen fur unsere Freunde ein!" Neues Deutschland. 1959. gada 11. jūnijs. Spārītis, Ojārs. 2005. "Johana Gotfrīda Herdera piemineklis Rīgā. Vēstures un semantikas aspekti. Das Johann-Gottfried-Herder-Denkmal in Riga. Seine historischen und semantischen Aspekte". In Herders Rīgā. Herder in Riga. Ilze Ščegoļihina (ed.). Riga: Rīgas Doma eveņģēliski luteriskā draudze, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. 97–116. Vilciņa, Rita. 2005. "Kā atjaunoja Herdera pieminekli Rīgā. Atmiņas. Wie das Herder-Denkmal wiederhergestellt wurde. Errinerungen". In Herders Rīgā. Herder in Riga. Ilze Ščegoļihina (Ed.). Rīga: Rīgas Doma eveņģēliski luteriskā draudze, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 122–128.

moscow spaces freunde expectation gran seine otro stern aspekte oj heinz sv latvia kult bulletin riga kar doma viena tas laika kad lai zin herder tika zi volga music making jahrg herders pirm hru volkslied ardian ilze demokr valsts latvijas universit musical experience muzeju izr psrs atmi latvijas m padomju savien neues deutschland berlin crisis minhen

EP 346: Nikola Škorić, Državni posao & Točak istorije - Pojačalo podcast

women writing reading turkey middle east press cold war lens 1970s sesi kad islamic studies global women uluslararas nyay gazetesi siyaset bilimi

Play Episode Listen Later Nov 30, 2025 115:24

Kako je profesor istorije postao Dragan Torbica i promenio humor na Balkanu? Ivan u 346. epizodi Pojačala ugostio je Nikolu Škorića, poznatog kao Dragan Torbica iz serije „Državni posao“, u detaljnom razgovoru o njegovom odrastanju u Rijeci, traumatičnom preseljenju u Novi Sad devedesetih i putu od budućeg profesora istorije do jednog od najprepoznatljivijih komičara u regionu. Nikola govori o studentskim danima, radu u školi engleskog jezika i porodičnoj firmi, ulasku u RTV kroz „Noćnu smenu“ i nastanku „Državnog posla“, uz mnoštvo anegdota koje osvetljavaju i njegov privatni i profesionalni život. Kroz priču se dotiču stanja u prosveti, centralizacije medija, uloge regionalnih centara poput Rijeke i Novog Sada, kao i toga koliko je važno da se mladim autorima i scenaristima da kreativna sloboda, što je seriji i omogućilo da postane kultna. O čemu smo pričali: - Početak - Početak razgovora - Kad porastem biću - Studentski dani - Predavanje engleskog - Rad u porodičnoj firmi - Rad na televiziji - Centralizacija medija i kulturna scena - Nikolina uloga - Predstave - Projekti sa strane - Sportski formati i putopisi Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://shorturl.at/1T5C4 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

rad nikola kad kako novi sad avni rtv balkanu kroz nikolina poja novog sada predavanje

1970'li Yıllarda Türk Kadınlarının Uluslararası Dünyayı Yorumlaması: Kadınların Sesi Gazetesi Örneği

Paradigma

Play Episode Listen Later Nov 29, 2025 36:21

Aliye Gamze Sarıtunalı Elverişli, 2018 yılında Manisa Celal Bayar Üniversitesi Siyaset Bilimi ve Uluslararası İlişkiler bölümünden mezun oldu, akabinde yine aynı üniversitenin Kadın Çalışmaları yüksek lisans programına başladı. 2022 yılında “1970'li Yıllarda Türk Kadınlarının Uluslararası Dünyayı Yorumlaması: Kadınların Sesi Gazetesi Örneği” başlıklı teziyle yüksek lisansını tamamladı. Tezindeki ilgi alanından hareketle pek çok akademik çalışması bulunan Elverişli'nin The Routledge Companion to Global Women's Writing kitabında “Reading the Cold War of the 1970s through the Lens of Women's Press: The Case of Women's Voice Magazine in Turkey,” başlıklı makalesi ve Islamic Studies dergisi içinde “Reading the Middle East through the Lens of Women's Press in Turkey: The Case of Women's Voice Monthly (1975-1980)” isimli makalesi bulunmaktadır.

Latvijā daudziem joprojām problēmas sagādā braukšana krēslas stundās

Play Episode Listen Later Nov 28, 2025 46:04

Latvijas autobraucējiem joprojām lielas problēmas sagādā braukšana krēslas stundās. Šajā laikā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits turpina pieaugt. Ko pie stūres darām nepareizi laikā, kad visa diena var būt kā nebeidzama krēslas stunda? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Edmunds Ozolnieks. Runājot par uzmanības novēršanu pie stūres, Oskars Irbītis min, ka skandināvu speciālisti runā ne tikai par telefoniem, bet traucēt var arī bulciņa, kafija. "Mums ir tādi multidarītāji - vienā rokā glāze, otrā - hamburgers un ar ceļgalu stūrē," bilst Oskars Irbītis. Edmunds Ozolnieks norāda, ka viņš regulāri kursos jautā autovadītājiem, kurš māk ar kājām stūrēt. Reti kurš nepaceļ roku. "Mūsu ikdienas ritms prasa daudz manipulācijas darīt vienlaicīgi, tajā brīdī mēs aizmirstam. Bet kad veic kādu darbību, pilnībā esi novērsies no ceļa, pauze jau neiestājas, tu turpini braukt," vērtē Edmunds Ozolnieks. "Īpaši, ja brauc ārpus pilsētas, kur liela problēma ir dzīvnieki. Alnis jau neizmāks uz ceļa ar karodziņu - hei, es nāku! Un vēl ar atstarotāju. Kad leks, tad leks un skries. Mēs esam braukšanas sajūtu nolaiduši līdz automātismam, mūsu iekšējais ķermenis strādā kā autopilotā un mums neliekas, ka tas ir kaut kas sarežģīts. Tanī brīdī arī varam daudzas lietas darīt, nepadomājot, ka novēršamies no pamatlietas, no no braukšanas. Tā zaudējam koncentrāciju uz ceļu un iegūstam negadījumus."

run bet ko raid tan probl mums kad dro reti slas stund latvij latvijas joproj daudziem

Bizden Biri: Almanya'da yılın doktoru Ebru Yıldız

COSMO Köln Radyosu

Play Episode Listen Later Nov 27, 2025 21:52

Almanya doğumlu olan, ancak çocukluğunun bir kısmı Adana'da geçen Dr. Ebru Yıldız organ nakli konusunda uzman. Toplumda organ bağışı bilincini artırmaya yönelik çalışmaları dolayısıyla Almanya'da Yılın Kadın Doktoru ödülüne (German Medical Award 2025) layık görüldü. Almanya'nın önde gelen merkezlerinden biri olan Essen Üniversitesi Hastanesi Organ Nakli Merkezi'nin genel müdürlüğü görevini yürütüyor. İçimizden biri olan başarılı doktor ile çalışmalarını, ödülünü ve ilham veren hikayesini konuştuk. Sunucumuz Aydın Işık'ın Ebru Yıldız ile yaptığı ilginç söyleşi belki de organ bağışı konusundaki fikrinizi değiştirecek. Von Aydın Işık und Eren Mahir Gençer.

kr essen cosmo xd haber wdr kad avrupa almanya adana biri radyo medya ebru krv radyosu

Dok Vučić jede pršutu i cirka vince, mi čuvamo srpske zlatne rezerve : Njuz PODkast 215

njuznet

Play Episode Listen Later Nov 26, 2025 81:23

Aleksandar Vučić je proveo dva i po sata na "kolegijumu" Informera. U jednoj rečenici je uspeo da uvredi i sopstvenu majku i sve gledaoce omiljenog tabloida. Ovo je naša detaljna analiza tog istorijskog gostovanja. U novoj epizodi Njuz Podkasta zaranjamo duboko u najnovije apsurde srpske stvarnosti. Glavna tema je gostovanje Aleksandra Vučića kod Dragana J. Vučićevića, gde smo čuli sve – od toga da 15% Srba misli da mu je otac Albanac, preko čuvene "Vučićeve tabele", do najave kraha banaka i misterije viška zlata o kojem priča Jorgovanka Tabaković. Pored toga, bavimo se i genijalnim izgovorima u našem pravosuđu – da li je tužilac koji ne može da pogleda snimke napada na studente FDU jer mu "ne rade zvučnici" vrhunac bezobrazluka? I za kraj, komentarišemo prosvetljujuću ideju Gorana Karadžića da se mladima ukine internet.

deezer jede vu kad mla podkast ovo kako informer nis fdu banke aleksandar vu cirka uvod zaklju glavna spisak pored najbolji srba predlog aleksandra vu srpske popkast

Kadınlar isyanda, Venezuela hazırlığı | 26 Kasım 2025

Aposto! Altı Otuz

Play Episode Listen Later Nov 26, 2025 9:14

Kadınlar, 25 Kasım'da Türkiye'de pek çok merkezde alanlara çıktı, şiddete karşı taleplerini haykırdı. ABD'de Cumhuriyetçi Kongre üyesi, "Venezuela'ya girmek üzere olduklarını" söyledi.Bu bölüm Odeabank hakkında reklam içermektedir. Odeabank'ın yatırım vizyonuyla hazırlanan Odea Yatırım Odaklı Bülten, uzman ekonomistler ve deneyimli bankacılar tarafından farklı mecralarda üretilen içerikleri tek bir çatı altında topluyor.

venezuela bu kas abd kad cumhuriyet kongre

Kadına yönelik şiddet - Faillere elektronik kelepçe geliyor

COSMO Köln Radyosu

Play Episode Listen Later Nov 25, 2025 22:12

2024 yılının sayılarına göre Almanya'da günde 700'u aşkın kişi aile içi şiddete maruz kalıyor. En çok şiddet görenler ise % 73 ile kadınlar ve genç kızlar. Bu sayılar kayda geçmiş şiddet vakaları. Bilinmeyen karanlık sayının daha da yüksek olduğu tahmin ediliyor. İçişleri Bakanı Alexander Dobrindt siyasetin kadınları korumak için hala yetersiz kaldığını görüşünde. Hayata geçirilen önlemlerden birisi de şiddet uygulayan erkeklere elektronik kelepçe takmak. Almanya Göçmen Kadınlar Birliği'nden Pelin Şener ile aile içi şiddete karşı Alman devletine ve bizlere düşen görevleri konuştuk. Tecrübeli danışman şiddete maruz kalan kadınların nerelere başvuracağına ilişkin bilgiler de verdi. Mikrofonda Aydın Işık ve Serap Doğan var. Von Aydın Işık und Serap Doğan.

kr bu cosmo haber wdr kad elektronik avrupa alman almanya radyo medya hayata pelin birli tecr krv radyosu

Eve Dönerken - 25 Kasım 2025

NTVRadyo

Play Episode Listen Later Nov 25, 2025 43:12

bb bah kas kad

#244 Par biznesu un dzīvi pēc prātam neaptveramā - uzņēmēja, Gemoss īpašniece IEVA TREIJA

Play Episode Listen Later Nov 24, 2025 89:07

Kad Ieva Treija 1993. gadā kopā ar vīru sāka biznesu, viņi kokosriekstu skaidiņas glabāja vecāku garāžā un slēpās no mafijas aiz mājas sētas. Šodien Gemoss ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar 240 darbiniekiem un 41 miljonu apgrozījumu.Un tad notika 2019. gads, kuru Ieva sauc par baigo gadu. Trīs mēnešu laikā viņa zaudēja gan vīru, gan 17 gadus veco dēlu. Abās reizēs - pēkšņi un negaidīti. Esmu līdz sirds dziļumiem pateicīga Ievai, ka viņa pastāstīja, kā atrada spēku un jēgu dzīvot tālāk pēc prātam neaptverama zaudējuma.Šodien Ieva vada uzņēmumu kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem, un viņi jau ir iekarojusi arī Lietuvas tirgu. Ieva regulāri dodas ļoti garos pārgājienos un ik gadu atbalsta trīs jauniešus ar Artūra fonda stipendijām.Šī ir saruna par to, ka bizness nav tikai par naudu. Par to, kā dzīvot tālāk, kad notikušajam nav skaidrojuma. Un par to, ka mežs, Santjago ceļš un maltītes, ar kurām dalies, var būt daļa no dziedināšanās.P.S. Ja tu esi Gemoss fans tāpat kā Laura (kas regulāri uz Šveici ved pilnus koferus ar riekstiem) - šajā sarunā tu ieraudzīsi, kāpēc Gemoss ir tāds, kāds tas ir.Ja šī vai kāda cita saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas atradīsi 244. intervijas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:03 Gemoss dibināšana 1993. gadā un sākums garāžā00:06 Izglītība - pārtikas tehnoloģijas studijas00:10 Un tad “Laimai” vairs nevajadzēja pasūtītās kokosriekstu skaidiņu tonnas00:15 Kā mēs izšmaucām no mafijas00:18 Tad tas kļuva par vienīgo ienākumu avotu00:20 Kopīgs darbs ar vīru - "kā cimds ar roku" un smags, ilgs darbs00:23 Laura, kurai koferis bieži pilns ar riekstiem00:29 Pateicoties COVID, beidzot - interneta veikals00:33 Sava svarīgākā partnera – vīra zaudējums00:40 Kā zaudējums mūs saliedēja00:45 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 00:48 Kad tradīcijas dziedina un vieno 00:52 Grūtais jautājums - kā dzīvot tālāk pēc bērna zaudējuma 00:58 Kā noslēgt mieru ar neizskaidrojamo 01:00 Artūra fonds - stipendijas trim jauniešiem gadā 01:05 Santjago ceļš, jo bez tā vairs nevarēja 01:13 Mugursomā: 8-11 kg, kājām: 25-33 km dienā 01:16 Par ēdienu - mēs esam tas, ko ēdam 01:26 Ne visiem jānodarbojas ar biznesu 01:29 Darbs, kas aizrauj un turpinās

art ab tad niece kad sava kop biznesu ieva vair latvijas cilv darbs izgl esmu lietuvas

Kaip tvarumą šiandien supranta ir kaip jo siekia Lietuvos mokyklos

Vienkartinė planeta

Play Episode Listen Later Nov 24, 2025 28:31

„Aviliai ant stogo, vabzdžių viešbutis, švediškas stalas ar kita iniciatyva – kiekvienas mokykloje įgyvendintas tvarumo projektas gali tapti įkvepiančiu pavyzdžiu visai Lietuvos švietimo bendruomenei,“ – sako Almantas Kulbis, Lietuvos neformaliojo švietimo agentūros (LINEŠA) Tvarumo plėtros skyriaus vadovas.Lapkričio 20 d. Vilniuje pristatyti konkurso „Tvarios mokykla“ finalininkai ir paskelbti nugalėtojai, tarp kurių – 24 įkvepiantys mokyklų projektai išteklių tausojimo, judumo, kultūros ir gamtos paveldo, viešųjų erdvių ir kitose srityse.Šie apdovanojimai yra dalis iniciatyvos „Tvari mokykla 2030“, kuria siekiama visos šalies mokyklų bendruomenes įtraukti į darnaus vystymosi tikslų ir uždavinių įgyvendinimą. Agentūra taip pat atlieka nacionalinį tvarių mokyklų vertinimą ir renka mokyklas – tvarumo lyderes.Pasak LINEŠA atstovų, prie iniciatyvos jau prisijungė daugiau kaip 600 mokyklų visose 60 Lietuvos savivaldybių.Patirtis rodo, kad geriausiai joms sekasi įgyvendinti sveiko gyvenimo būdo, judumo ir išteklių tausojimo veiklas. Tuo metu tokios sritys kaip kultūros ir gamtos paveldo saugojimas bei vietovių ryšiai mokykloms dar kelia iššūkių.Bet kartu specialistai pastebi, kad dalyje labiausiai tvarumo srityje pažengusių savivaldybių – pavyzdžiui, Kauno, Klaipėdos ir Jonavos rajonuose, tvarumas jau yra neatsiejama mokyklų veiklos dalis.Kad iš arčiau pažintume mokyklas – tvarumo lyderes, lankomės Zapyškio pagrindinėje mokykloje Kauno rajone, iš kurio sulaukta daugiausia paraiškų, ir Tauragėje, kurios „Šaltinio“ progimnazija pateko tarp konkurso finalininkų.Autorė – Vaida Pilibaitytė

agent bet kad tuo kaip lietuvos vilniuje klaip kauno lapkri jonavos taurag mokyklos

Karpa, zirņi, bukstiņputra: nestandarta receptes labi zināmiem ēdieniem

Play Episode Listen Later Nov 24, 2025 46:47

Iespējams, ka katrai saimniecei vai saimniekam ir sava bukstiņputras, gaļas sautējuma, pupu un zirņu zupas, aukstās gaļas, aknu pastētes un karpas pagatavošanas recepte. Bet ja nav vai ir vēlme klasisko recepti dažādot, tad raidījumā Kā labāk dzīvot "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs atklāj nestandarta receptes labi zināmiem ēdieniem. Silts un gards ziemas ēdiens ir cepta karpa. Ingmārs Ladigs skaidro, ka karpu pārgriež no muguras puses, jo galvas pusē ir biezāka nekā pie astes, tā pārgriežot var vienmērīgi izklāt. Kārtīgi iztīra, izmazgā un var marinēt. Marinēšanai viņš iesaka izmantot sildošās garšvielas - muskatriekstu, ingveru. Tā zivs iegūs ambiciozāku garšu. Protams, var izmantot arī dilles, kadiķogas, ķiplokus, etiķi vai citrona sulu. "Marinētai zivij ir kulinārā vērtība," atzīst Ingmārs Ladigs. Pirms cepšanas marinādi ar salveti nosusina. Karpai patīk cepties lielā tauku daudzumā. Tad būs garšīgāka garoziņa. Fileju pietiek cept uz parastās pannas, veselu zivi - jāliek cepeškrāsnī. Ja veselu zivi liek cpeškrāsnī, pildījumam var izmanto arī cukgaļas cauraudzi. Karpu var pagatavot arī tumšā alus mērcē. Karpas fileju apvārta miltos un apcep. Tad sagatavo mērci: apcep pannā sīpolus ar sviestu, ielej glāzi tumšā alus, pieliek karoti medus, citrona sulu, mazliet sinepes. Kad alus novārās, var arī pāris karotes saldo krējumu pievienot. Apcepto zivi liek mērcē un pasutina 5-10 minūtes. Domājot par Ziemassvētku laiku, un arī siltiem ziemas ēdieniem, aktuāli ir vārītie pelēki zirņi. Ingmārs Ladigs iesaka atstāt vārītos zirņus šķidrumā, kurā vārīja, jo bez šķidruma paliek daudz sausāki. Ja nejauši pārvāra zirņus, var taisīt kroketes vai kotletes. Mērcēšanai labāk izvēlēties aukstu ūdeni, pirms vārīšanas to nomazgāt, jo zirņiem patīk rūgt. Vārot var pievienot kādu garšsakni (seleriju, pastinaku, burkānu vai sīpolu), tas bagātinās garšu. Sāli šefpavārs iesaka likt beigās. Klasiski zirņiem pievieno apceptu cauraudzīti ar sīpoliem, ja uzturā nelieto gaļu, var sīpolu ievārījumu uzlikt.

dom bet tad kad labi putra iesp pirms ziemassv protams karpas ingm

EP 345: Eško Kurtić, Kreativna fabrika - Pojačalo podcast

Play Episode Listen Later Nov 23, 2025 140:20

Kako je klinac sa najtežom astmom postao jedan od najsvestranijih umetnika u Srbiji? 345. epizoda Pojačala vodi nas kroz život i karijeru Eška Kurtića, multimedijalnog i tattoo umetnika iz Niša, čoveka koji je od rasturačkih devedesetih, teške astme i mesecima provedenim po bolnicama izgradio svoj put kroz umetnost, grafite, analogni dizajn i kasnije digital i tetoviranje. Razgovor počinje njegovim detinjstvom obeleženim ozbiljnom bolešću i time kako su papir i olovka postali doslovno način da preživi. Ivan ga vodi hronološki: od prvih grafita u dvorištu, preko ulaska u nišku umetničku školu u vreme inflacije i nestašice, pa do akademije gde susreće legendarne profesore, rusku školu crtanja, zapadnjačke pristupe, kaligrafiju, tipografiju i one “Mesijine” lekcije o ludilu i umetnosti. Eško detaljno opisuje kako je analogno doba - rapidografi, tuševi, četkice od životinjske dlake i plakati rađeni ručno - izgradilo njegovu veštinu i karakter. Poseban deo epizode bavi se njegovim uličnim periodom, hip-hop kulturom, skejtom, brejkom, putovanjima zbog grafita, upoznavanjem Beogradske ilegal ekipe i stvaranjem ranih murala koji se i danas pamte. Ipak, paralelno razvija “drugi Eško” - akademski, tehnički, disciplinovani deo koji radi ambalaže, plakat, fotografiju, 3D, UI/UX i sve što mu dođe pod ruku. O čemu smo pričali: - Najava - Početak razgovora - Kad porastem biću - Akademija i studentski dani - Životne lekcije o umetnosti - Grafiti kao umetnost - Prvi poslovi - Ključne tačke - Početak tattoo karijere - Mainstream vs underground Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/43Lazh8 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

3d mainstream kad ui ux kako prvi srbiji klju kurti grafiti ipak fabrika razgovor poja

Köşedeki Kitapçı - Günün kitapları

NTVRadyo

Play Episode Listen Later Nov 21, 2025 5:37

#KöşedekiKitapçı'da

spotify google apple soundcloud kad kitap bazen kitaplar

"Sonido" atbalsta tālrunis piektdienās īpaši atvēlēts onkoloģijas pacientiem

Play Episode Listen Later Nov 21, 2025 47:36

No 7. novembra zvanu centra "Sonido" atbalsta tālrunis katru piektdienu īpaši atvēlēts onkoloģijas pacientiem un cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Par sociālo projektu "Parunāsim?" interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta zvanu centra "Sonido" īpašniece un sociālā projekta "Parunāsim?" izveidotāja Inga Muižniece, žurnāliste un pacientu organizācijas "Onkoalianse" pārstāve Inese Supe un kapelāne Sindija Bergmane. Inese Supe norāda, ka onkoloģijas pacientiem nav savas līnijas, kur viņus uzklausītu cilvēks, kurš saprot, ko nozīmē onkoloģija, ārstēšanās un blaknes. "Kad es pati kļuvu par onkoloģijas pacienti, sapratu, cik svarīgi ir, ka ir otrs cilvēks ar tādu pašu diagnozi, ar kuru var pakonsultēties, jo dakterim nav laika. Tāpēc ir arī onkoloģijas pacientu atbalsta grupas," atzīst Inese Supe. "Kad šo ideju izstāstīju Ingai [Muižniecei], ka onkoloģijas pacientiem nav ar ko parunāties, jo tas ir specifiski, Inga uzreiz atbalstīja," gandarīta Inese Supe. Viņa stāsta, ka pirms tam bija vērsusies Veselības ministrijā, runājusi ar ierēdņiem, kas uzteica ideju, bet realizēja to sociālais projekts, jo tā izveidotāja saprot, cik ļoti svarīgas ir sarunas. Inese Supe pati ar prieku piedalās sarunās. "Liela daļa cilvēku zvana, kuriem ir mentālas problēmas, kuriem vienkārši gribas ar kādu parunāties. Tad mēs vienkārši runājam," pieredzē daļas Inese Supe. "Savukārt onkoloģijas pacientiem ir specifiski jautājumi, kāpēc pie daktera jāgaida tik ilgi, vai varu ieteikt kaut ko no pašas pieredzes, kādus vitamīnus vai uztura bagātinātājus var lietot ķīmijterapijas laikā, lai nebūtu tik slikti. Manuprāt, starts ir ļoti veiksmīgs un daudzsološs. Cik vien man ļaus, izmantošu piektdienas, lai parunātos ar cilvēkiem, arī publiski mēģināšu stāstīt, cik šis pakalpojums ir nepieciešams." Domājot par attīstību, Inese Supe būtu priecīga, ka ar cilvēkiem sarunātos mediķi, kuri var reālu padomu sniegt, kad beigusies garšas sajūta no ķīmijterapijas vai ir caureja vai spēcīga vemšana. Inga Muižniece stāsta, ka darbiniekiem ir specifiska atlase un arī viņiem tiek sniegta palīdzība un ir apmācības, lai varētu strādāt. "Tie ir cilvēki 50+ vecumā, cilvēki ar invaliditāti, kuri savas dzīves laikā invaliditāti ir ieguvuši, pieņēmuši, samierinājušies un spēj kvalitatīvi dzīvot tālāk. Viņiem ir personiskā pieredze," norāda Inga Muižniece. "Tas nes līdzi to, ka tu spēj pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Uzklausīt viņu. Ne vienmēr tas nozīmē, ka jāmetas klāt ar risinājumu. Bieži vien cilvēkam gribas izrunāt sāpi, nevis uzreiz ķerties klāt risinājumam." "Es šo līniju esmu izveidojusi, bet es nekad nevarētu strādāt par operatori," atklāj Inga Muižniece. "Jo man ir vēlme mesties uzreiz palīdzēt, dot risinājumu, bet ir jāpastāv, jānogaida un tikai pēc tam, kad cilvēks ir izrunājies, jāsaprot, vai risinājumam vispār ir vieta." "Sonido" sociālā projekta "Parunāsim?" atbalsta tālrunis ir 26564564. Zvanīt var darba dienās no pl. 11-19. Piektdienās no pl. 12-16 darbojas onkoloģijas atbalsta līnija, no pl. 16-19 - garīgais atbalsts ar kapelānu.

dom tie sonido tad tas kad vesel bie cik zvan savuk parun liela onkolo manupr piektdien uzklaus

İmralı oylaması, Zelenski ziyareti | 19 Kasım 2025

Aposto! Altı Otuz

Play Episode Listen Later Nov 19, 2025 6:34

Ukrayna lideri Zelenski, bugün Ankara'da Cumhurbaşkanı Erdoğan ve Trump'ın temsilcisi Witkoff'la ateşkes müzakerelerine dair görüşecek. TBMM'deki süreç komisyonu Cuma günü İmralı oylaması yapacak.Bu bölüm Türkiye İş Bankası hakkında reklam içermektedir. Türkiye İş Bankası, Dünya Girişimci Kadınlar Günü'nü kutluyor. Fikirlerini gerçeğe dönüştürerek ekonomiye, topluma ve geleceğe değer katan tüm girişimci kadınları destekliyor. Girişimci kadınlara özel çözümleri burada keşfedebilirsiniz.

donald trump bu ankara giri kad erdo cuma zelenski cumhurba ukrayna bankas tbmm

Korupcijas skandāls Ukrainā. Epstīna lieta radījusi pamatīgu viļņošanos ASV

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Nov 19, 2025 54:07

Raidījums Divas puslodes šoreiz ir neparakstāks, jo pārsvarā par krimināllietām un izmeklēšanas materiāliem. Divas lielas nozieguma ķēdes ir pievērsušas visas pasaules uzmanību, jo abām ir ļoti nepatīkamas sekas. Ukrainu pēdējās dienās satricinājis liels korupcijas skandāls - tur atklāta plaša koruptīva shēma, kurā iesaistītas augstas amatpersonas, arī kādreizējais prezidenta Volodimira Zelenska tuvs biznesa līdzgaitnieks, kurš pāris stundas pirms sākās aizturēšanas, paspēja pamest valsti. Otra lieta risinās Amerikas Savienotajās Valstīs. Atklājas arvien jauni fakti un liecības tā dēvētajā Epstīna lietā. Dzimumnoziedznieks, kurš Trampa pirmās prezidentūras laikā tika arestēts un cietumā izdarīja pašnāvību biju draudzējies ar virkni politikā un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, un arvien vairāk rodas jautājumi par viņa saistību ar pašu Donaldu Trampu. Vakar gan Kongress, gan Senāts praktiski vienbalsīgi nobalsoja, ka visas lietas materiāli ir jāpublisko. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēji - Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Epstīna lieta radījusi pamatīgu viļņošanos ASV 18. novembra vakarā ASV Kapitolijā varēja redzēt tādu vienprātību, kāda tur nebija novērota jau sen. Izņemot vienu kongresmeni no Republikāņiem, visi pārējie vienprātīgi balsoja par likumprojektu, kas uzliek par pienākumu Tieslietu ministrijai publiskot visus neklasificētos ierakstus, dokumentus, sarakstes un izmeklēšanas materiālus, saistītus ar Džefriju Epstīnu. Tūlīt pat balsojums sekoja arī Senātā, un tur visi senatori balsoja par. Epstīns bija amerikāņu uzņēmējs, kas bija izveidojis plašu seksuālās ekspluatācijas tīklu Savienotajās Valstīs. Pēc tam, kad viņš otrreiz tika arestēts, viņš 2019.gadā cietumā izdarīja pašnāvību. Vismaz tāda ir oficiālā versija, par kuru gan vairumam amerikāņu ir šaubas. Bet izmeklētāji gadu gaitā ir savākuši dažādus dokumentus un liecības, kas var mest ēnu uz daudziem, jo ir pamatotas aizdomas, ka seksuālo pakalpojumu izmantošanā ir piedalījusies virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Epstīna otrais arests un pašnāvība notika Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, un kopš tā laika interese par lietu nav rimusi. Patiesībā to ir aktīvi uzturējis arī pats Donalds Tramps, kurš pirmsvēlēšanu kampaņā apgalvoja, ka izmeklēšana ir atklājusi daudz nepatīkamu liecību par Epstīna saistību ar demokrātu politiķiem, tāpēc solīja, ka, viņam kļūstot par prezidentu, viņš visu cels atklātībā. Tomēr pēc ievēlēšanas Tramps apklusa. Toties publiskajā telpā parādījās arvien jaunas norādes, ka ar Epstīnu ir draudzējušies arī republikāņi, tajā skaitā savulaik pats Donalds Tramps. Notikumos aktīvi iesaistījās ASV kongresmeņi, un šajā rudenī kopumā ir publiskoti ap 30 tūkstoš dažādi dokumenti no lietas materiāliem, kas raisījuši vēl lielāku interesi. Viens no lielākajiem zaudētājiem līdz šim bijis britu princis Endrū, jo arī viņš ir vainots meiteņu seksuālā izmantošanām. Pirms mēneša viņam tika atņemti visi karaliskie tituli. Tomēr par Trampa attiecībām ar Epstīnu neskaidrību ir vairāk nekā gribētos. Tramps ir piedalījies Epstīna rīkotās pieņemšanās, ir savulaik arī nosūtījis viņam dzimšanas dienas dāvanu, taču vēlāk abi sastrīdējušies. Īsi pirms aresta publiskotajās sarakstēs redzams, ka Epstīns Trampu nodēvē par sliktu un bīstamu cilvēku. „Neviens nav tik slikts kā Tramps. Nevienas pieklājīgas šūnas viņa ķermenī…” tā raksta Epstīns. Pēdējās nedēļas laikā atklātībā nākusi Epstīna vēstule Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurā viņš lūdz palīdzību sazināties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Vēstule ir sūtīta pirms Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās Helsinkos. Tajā Epstīns liek noprast, ka viņam ir informācija par Trampu, kas varētu ieinteresēt Krieviju. Vai šāda tikšanās ir notikusi, nav zināms, taču ir vairākas norādes, kas liek domāt, ka Epstīna cilvēkiem ir bijuši arī citi kontakti ar Krievijas cilvēkiem. Kā zināms, Tramps tikšanās laikā ar Putinu bija ārkārtīgi labvēlīgs pret diktatoru, un daudzi izsaka aizdomas, ka Krievijai ir kompromats pret Trampu, kas liek ASV prezidentam būt labam pret Kremli. Kopš atkārtotas ievēlēšanas Donalds Tramps ir pretojies Epstīna lietas materiālu publiskošanai. Tomēr atklātībā nonākot arvien jaunām liecībām, neapmierinātība pieauga arī republikāņu pusē. Kad kļuva skaidrs, ka Kongress šonedēļ balsos par materiālu publiskošanu jebkurā gadījumā, Tramps beidzot mainīja savu retoriku un aicināja visus republikāņu kongresmeņus likumprojektu atbalstīt, sakot, ka šīm demokrātu spēlītēm vienreiz jāpieliek punkts. Tiesa, kā norāda paši kongresmeņi, neviens neliedza Trampam jau līdz šim uzdot ministrijai publiskot visus failus, un tam nevajadzēja parlamenta balsojumu. Tagad prezidentam ir jāparaksta likumprojekts, un ja viņš to izdarīs, tad tuvākajā laikā publiskajā telpā nonāks informācija, kas daudzos raisa milzu interesi. Sagatavoja Aidis Tomsons Prezidenta Zelenska nelāgie paziņas Korupcijas skandāls, kas pagājušajā nedēļā izvērtās Ukrainā, skar augstākā līmeņa valsts amatpersonas un arī prezidentam Volodimiram Zelenskim pietuvinātus ļaudis. Daudzviet notiekošais jau tiek dēvēts par nopietnāko un varas stabilitātei draudošāko korupcijas skandālu Zelenska prezidentūras laikā. Pirmdien, 17. novembrī, Ukrainas nacionālais antikorupcijas birojs un Speciālā antikorupcijas prokuratūra publiskoja informāciju par vairāku personu arestēšanu sakarā ar piecpadsmit mēnešus ilgā izmeklēšanas procesā atklātu korupcijas shēmu valsts enerģētikas sektorā. Privātuzņēmumi, kuri veikuši būvdarbus nacionālajai atomenerģijas kompānijai „Enerhoatom” piederošajās kodolspēkstacijās, maksājuši shēmas organizētājiem 10–15% no līgumu summas, pretējā gadījumā riskējot zaudēt pasūtījumus. Korupcijas apkarotāji arestējuši piecas personas un tur aizdomās vēl septiņas. Viens no arestētajiem ir kādreizējais vicepremjers Oleksijs Černišovs, kurš pirms tam pasludināts par aizdomās turamo vēl citā korupcijas lietā, kas saistīta ar kukuļņemšanu apmaiņā pret attīstītājiem izdevīgu zemes gabalu novērtējumu laikā, kad viņš bijis Ukrainas kopienu un teritoriju attīstības ministrs. Starp aizdomās turamajiem esot arī agrākā enerģētikas ministra Hermana Haluščenko bijušais padomnieks Ihors Miroņjuks, kompānijas „Enerhoatom” drošības dienesta priekšnieks Dmitro Basovs un citi. Kā galvenā persona no esošās valdības, uz kuru šī korupcijas skandāla sakarā krīt aizdomu ēna, ir pašreizējais tieslietu ministrs Haluščenko, kurš ilgāk nekā četrus gadus ieņēma enerģētikas ministra posteni premjerministra Denisa Šmihaļa kabinetā. Pagājušajā trešdienā, 12. novembrī, prezidents Zelenskis aicināja Haluščenko, kā arī pašreizējo enerģētikas ministri Svitlanu Hrinčuku demisionēt, ko abi arī nekavējušies darīt. Haluščenko pie tam paziņojis, ka par vainīgu sevi neuzskatot un esot gatavs aizstāvēties tiesā. Vakar abu ministru demisiju bija jāapstiprina parlamentam – Ukrainas Augstākajai Radai –, taču eksprezidenta Petro Porošenko vadītās frakcijas „Eiropas solidaritāte” deputāti fiziski bloķēja parlamenta tribīni, neļaujot Radai nobalsot. Porošenko grupējums pieprasa visa premjerministres Jūlijas Sviridenko kabineta demisiju. Starp korupcijas shēmā iesaistītajiem ir arī uzņēmējs Timurs Mindičs, kuram pagātnē bijuši visai cieši sakari ar prezidentu Zelenski. Mindičam pieder puse no īpašuma daļām producēšanas kompānijā „Studija Kvartāls 95”, kuras producētajos šovos tagadējais prezidents savulaik veidoja savu televīzijas karjeru. Kā tiek ziņots, Mindičs pametis Ukrainu 10. novembra rītā, dažas stundas pirms viņa dzīvoklī ieradušies Antikorupcijas biroja darbinieki. Sagatavoja Eduards Liniņš

bet raid otra vai divas priv republik viens kongress kad aktualit trampa pag iz ukrain speci zelenski kop tramps mindi ukrainas denisa asv halu poro skand latvijas vakar tiesa tagad endr pirms vladimira putina eiropas paties atkl starp krievijas kremli stradi putinu krieviju valst neviens toties vismaz ukrainu austrumeiropas krievijai donalda trampa zelenskis amerikas savienotaj petro poro eiropas padomes

Mazkustīgums: mēģinām atrast labus iemeslus, lai sāktu kustēties

Play Episode Listen Later Nov 19, 2025 49:35

Šogad labdarības maratona "Dod pieci!" vadmotīvs ir palīdzība bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Vienlaikus maratona laikā uzmanība tiks pievērsta arī sabiedrības mazkustīgumam. Kā tikt galā ar šo milzīgo problēmu? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Radio raidījuma "Digitālās brokastis" vadītājs Artis Ozoliņš, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja Anda Nulle. Par motivāciju kustēties un būt aktīviem vaicājam Esterei, Viktorijai, Natai un Renāram, kurus sastapām kādā Rīgas sporta klubā agrā rīta stundā. Mēģinām atrast labus iemeslus, lai sāktu kustēties. Artis Ozoliņš uzsver drauga lomu, lai pievērstos aktīvākām kustībām. "Ja tev ir kāds, kas pasaka - klau, varbūt izejam pastaigā, varbūt aizejam uz sporta zāli kopā, pēdējos 2-3 mēnešus man ir draugs, kurš tā pateica, šobrīd mums jau ir aktīvi treniņi divreiz nedēļā," atklaj Artis Ozoliņš. "Nav jau tā, ka es pirms tam pats par to neaizdomājos, ka tā būtu laba lieta. Nav jau tā, ka nebiju dzirdējis gudrus cilvēkus, kas saka, ka vajadzētu pavingrināt ķermeni vairāk par skraidīšanu un staigāšanu, bet drauga loma manā gadījumā bija ļoti svarīga, ka ir kāds, kurš saka - klau, atnāc ar mani, parādīšu, ko es daru, varbūt iepatīkas. Tas ir ir jānovērtē. Drauga plecs ir svarīgs." Anda Nulle norāda, ka kustība ir vajadzība arī tiem cilvēkiem, kam ir funkcionēšanas traucējumi, cilvēkiem, kas ir ratiņkrēslos, pārvietojas ar palīglīdzekļiem. "Ja apmēram puse relatīvi veselu cilvēku nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tad cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem tikai ¼ daļa nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm kaut cik pieņemamā apjomā," norāda Anda Nulle. "Es vairāk domāju, kā iesaistīt cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem sportā, aktivitātēs, kas dod dzīves jēgu un garšu." "Varbūt, ka vajag ierakstīt likumā, ka visiem ir jākustas. Redzēs, kas no tā sanāks," vērtē Anda Nulle, analizējot Solijas pieredzi. "Noteikti samazināsies darba nespējas lapu daudzums, uzlabosies veselība, mazināsies mirstība un viss, ko mēs ļoti labi zinām, bet ikdienā varbūt par to nedomājam. Ja kāds mums no ārpuses pabaksta, tad mēs vismaz mirklīti kustamies. Jebkurš līdzeklis, kas palīdz kustēties, ir apsveicams, kaut vai tas ir likums." Roberts Radičuks piebilst, ka ir jānovērtē ikdienišķas lietas, kas rada kustību prieku un varbūt notiek nemanāmi. "Kad iešu pārgājienā pa mežu, salasīšu čiekurus, kas ir taktilās izjūtas, ielikšu kabatā, pēc tam pārdomāšu veikto maršrutu, manī veidosies pozitīvās izjūtas. Visi šie komponenti tiek iesaistīti. Daudzas lietas darām, bet nenosaucam vārdos. Mums jānovērtē kāpšana pa kāpnēm, spēja uzkāpt Bastejkalnā bez aizdusas," uzskata Roberts Radičuks.

raid ties dod visi mums nav digit tas kad gums kust fizik redz latvijas radio varb stradi noteikti vienlaikus daudzas jebkur

#243 Neredzamā slodze, kas iztukšo. Robežas, kas sargā, un izvēles, kas atjauno.

Play Episode Listen Later Nov 17, 2025 117:10

Ja esi cilvēks ar lielām darba spējām, tev ir arī vajadzīga savu iekšējo resursu atjaunošana pienācīgā līmenī. Tā galīgi nav pieeja, kuru aktīvi cilvēki attiecinātu uz sevi. Viņi ir pieraduši darīt daudz. Citi ir pieraduši, ka viņi dara daudz. Un ne vieniem, ne otriem bieži vien nav pilnīga aina par to, ka “daudz” ir vēl vairāk, nekā “daudz”.Angliski to sauc “High performance requires high maintenance” (augstam sniegumam ir vajadzīga arī augsta uzturēšana). Praksē tas reti tā notiek.Mēs pieņemam, ka varam ilgstoši daudz darīt, ja mums patīk vai ir ļoti svarīgs tas, ko darām. Ka mīlestība uz darbu vai cilvēkiem un mērķiem, kuru dēļ darām, ir pietiekama aizsardzība pret savu resursu pārtērēšanu.Bet tā nav.Šī saruna ir turpinājums iepriekšējai epizodei Nr 242 (to atradīsi šeit). Un šoreiz ar Kristīni Virsnīti runājam par savu pieredzi:→ par augstām darbaspējām un neredzamo slodzi - visu to, ko dari citu labā, bet viņi pat nezina, cik tas tev “izmaksā”;→ kā vilkt robežas pašam ar sevi (ne tikai ar citiem) - un kāpēc tas ir grūtāk;→ kāpēc vienatne nav egoisms, bet uzlādēšanās, kas palīdz gan pašam, gan apkārtējiem;→ ko nozīmē uzpildīt bāku, PIRMS tu prasi no sevis nākamo augsto sniegumu, nevis PĒC tam, kad esi tukšs;→ par pieredzi atsakoties no saldumu ēšanas. Cerams, uz neredzēšanos.Problēma nav tajā, cik daudz tu dari. Problēma ir nedot sev iespēju atjaunoties atbilstoši tam, cik no sevis atdevi. Un tas, kas notiek tālāk, nav ilgtspējīgs. Ne veselībai, ne attiecībām, ne darbam, ko tik ļoti mīli.Sarunas tēmas noderēs, lai savā dzīvē ieviestu savlaicīgu atjaunošanos, jo rūpes par sevi nav izlaidība, bet apkope un investīcija, kas atmaksājas ar uzviju.Ja šī vai kāda iepriekšējā saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tava “kafija” mums palīdzēs segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00:00 2. daļas ievads00:02:33 Augstas darbaspējas - vai esi cilvēks, kas izdara "nereāli daudz"?00:04:33 Kad slimnīcā nācās aizdomāties par savām izvēlēm00:05:57 "Es vispirms ieiešu dušā, tad izsaukšu ātros" - kā smadzenes strādā krīzē00:12:45 Dakteres brīdinājums: "Jums ļoti jāpārdomā, kā jūs dzīvojat"00:13:18 Kas notiek, kad ignorē ķermeņa signālus, jo viens aizraujošs projekts dzen nākamo00:14:23 Otrā reize, kad dzīve vicina ar brīdinājuma karogu00:17:46 Sērošana, no kuras mēģināt aizmukt darbos00:21:51 Ko nozīmē pārkārtoties dzīvei pasaulē bez svarīga, mīļa cilvēka00:24:59 Solīti pa solim - kā mācīties dzīvot citādāk pēc izdegšanas00:29:35 Brīdinājums vietā: "Tai brīdī, kad jūties labi, esi īpaši uzmanīga"00:31:47 Vienatne, robežas un atteikšanās - kā nenosvilt, darot to, kas patīk01:29:33 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu01:32:14 Rituāls, lai atvadītos no saldumiem01:37:05 Kad klausoties podkāsta epizodi, saproti: “Ir jācērt, kā ar nazi"01:42:23 Un pienāk tas brīdis, kad saldumus vairs nevari ieēst, jo garšo pretīgi01:44:49 Lomkas un cīņa - cik grūti ir un kā nepadoties kārei pēc saldumiem01:46:28 "Kāpēc to dari?" “Jo skaidri zinu, ko gribu”

pc bet ir sol ko ka ritu probl nr tai robe citi kas krist kad otr sarg tava jums sarunas cilv pirms cerams

EP 344: Aleksandar Jerotić, direktor bez fakulteta - Pojačalo podcast

Play Episode Listen Later Nov 16, 2025 133:40

Gde te odvede put kada odlučiš da budeš čovek od rešenja, a ne od izgovora? U 344. epizodi Pojačala Ivan Minić razgovara sa Aleksandrom Jerotićem, plant menadžerom fabrike u blizini Bečeja koja proizvodi delove za automobilsku industriju za neke od najvećih svetskih brendova. Iz Aleksandrove priče pratimo put od odrastanja u radničkoj porodici, selidbi, ranog suočavanja sa odgovornošću i godinama provedenim na ledu kao hokejaš, preko prosečnog đaka koji ne zna „šta će sa sobom“, do čoveka koji iz najnižih pozicija u proizvodnji stiže do vođenja cele fabrike. Kroz razgovor otvara teme rada i discipline, sporta kao škole karaktera, uloge sistema i menadžera u prepoznavanju „nevidljivih“ ljudi u fabrici, ali i trenutka kada karijera prestaje da bude trka za titulama i postaje sredstvo da sebi i porodici obezbedi mirniji i stabilniji život. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Hokej kao strast - Školski dani - Prekretnica ka auto industriji - Dečko koji rešava probleme - Život i rad u fabrici - Balans između posla i porodice - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/47Jjz8T Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

direktor kad balans aleksandar hokej gde zaklju kroz fakulteta poja

Köşedeki Kitapçı - Günün kitapları

NTVRadyo

Play Episode Listen Later Nov 14, 2025 5:34

#KöşedekiKitapçı'da

spotify google apple soundcloud kad kitap bazen kitaplar bilimi

Kā nonākt pie interesantāka darba bez drāmas un ienākumu zaudēšanas

Play Episode Listen Later Nov 10, 2025 88:48

Vai pazīsti sajūtu, kad tagadējais darbs vairs nesagādā prieku, bet ikmēneša alga kontā ir tā drošība, ko nevari atļauties zaudēt? Šajā sarunā Kristīne Virsnīte – digitālā satura veidotāja un TV personība, un es, Laura Dennler, abas dalāmies savā pieredzē par to, kā mainīt savu nodarbošanos uz interesantāku bez drāmas un ienākumu zaudēšanas.Šī nav motivējoša runa par to, ka "vienkārši tici sev un viss sanāks". Tā ir godīga saruna par bailēm, šaubām, vaina sajūtu, spiedienu no citiem, finansiāliem apsvērumiem un konkrētiem soļiem, kas palīdz pietiekami drošā veidā mainīt savu nodarbošanos. Te runājam par studijām pēc 40, par brīdi, kad bērns saka "Mammīt, man tevis pietrūkst", par to, kā tikt pāri bailēm, ko citi padomās, kā sevi piedāvāt, lai pelnītu, un kāpēc negaidīt, ka kāds tevi atradīs, kā arī ka ne katrs hobijs ir tavs sapņu darbs, un kā saglabāt atvērtu attieksmi pat tad, kad šķiet, ka nav nekādu variantu.Ja tu šobrīd skaties uz savu darbu un domā "man vajag kaut ko citu, bet es nezinu, kā to izdarīt droši" – šī saruna ir tev.Piesakies Cilvēkjaudas jaunumiem, lai nepalaid garām jaunākās iespējas!Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunas pieturpunkti00:00 – Ievads 00:03 – Kad gribas pārmaiņas, bet uzticies tikai zināmajam 00:05 – "Es gribēju, lai neviens man nesaka, kas man ir jādara" 00:08 – Situācija pie Sporta pils: "Man palika slikti, jo..." 00:11 – Kad paralizē bailes par finansiālo drošību 00:13 – Par zīmi, ka vajadzīgas pārmaiņas - garastāvoklis, kas ilgstoši nav labs 00:16 – "Es biju ārkārtīgi sagurusi. Mans prieks bija saguris." 00:18 – Potenciāls vēl nenozīmē, ka tu to izmantosi 00:19 – Ko tu vari darīt savā labā, nevis otra cilvēka labā? 00:22 – Pārmaiņās grūti ielēkt, ja esi ar pliku pakaļu 00:24 – Saglabāt atvērtu attieksmi pat neiespējamās situācijās 00:27 – Monblāna stāsts: No kategoriska "nē" līdz virsotnei 00:29 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 00:31 – Kad partnera “NĒ” pretī liec: "Vai tu vari, tīri teorētiski, pieļaut..." 00:36 – Ticība sev, ko iegūsti ekstrēmā veidā, lai izvēlētos brīvību 00:40 – Par studēšanu 40 gadu vecumā: rozā brilles pret realitāti 00:45 – Kad bērns jautā: "Mammīt, kāpēc tev to vajadzēja?" 00:51 – Ne katrs hobijs ir tavs bizness 00:53 – "Mamma, ej prom!" un mammu vainas sajūta 00:57 – Rokdarbi un nabadzības birka, kas ierobežoja gadiem 00:61 – Kad hobijs kļūst par profesiju un kad – ne 01:07 – Pārgājieni kā hobijs: 300 000 skatījumi un atklāsme 01:11 – Kāpēc ceļojumi ar grupām nav mans bizness 01:17 – Atļaut sev spēlēties arī prieka pēc, nevis naudas dēļ 01:23 – "Tu drīksti sevi piedāvāt" – negaidot, kad tevi atradīs

tv man ko vai mans mamma situ anas tic krist kad potenci kumu interesant mamm sarunas cilv sporta darba

EP 343: Nenad Rikić, Alta Solutions & RedWood Digital - Pojačalo podcast

zohran mamdani soli kad selen direni

Play Episode Listen Later Nov 9, 2025 144:10

Od vojne gimnazije do e-commerce konsaltinga. U 343. epizodi Pojačala, Ivan Minić ugostio je Nenada Rikića, jednog od najvažnijih aktera razvoja e-commerce scene na Balkanu. Kroz otvoren i dinamičan razgovor, Nenad deli svoju životnu i profesionalnu priču, od odrastanja u Bijeljini i izazova vojne gimnazije, preko studija na FON-u i prvih menadžerskih koraka, do ključne uloge u izgradnji Sport Visiona iz male lokalne firme u regionalnog lidera. Posebna pažnja je posvećena lekcijama iz menadžmenta, važnosti discipline i praktične prodaje, transformaciji tradicionalne maloprodaje, kao i izazovima izlaska na strana tržišta. Epizoda daje autentičan pogled na to kako izgleda put od najnižih pozicija do izvršnih funkcija, šta znači raditi "end-to-end", i zašto je sposobnost sagledavanja celokupnog poslovnog procesa ključ za uspeh. Nenad govori i o prelasku iz korporativnog sveta u konsalting, gde danas, kroz sopstvenu agenciju, pomaže biznisima da shvate e-commerce kao suštinsku funkciju modernog poslovanja, a ne kao “još jedan sajt”. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - E-commerce kao biznis - Kad porastem biću - FON i odabir karijere - Počeci u Sport Vision-u - Standardi u saradnji - Ključni trenuci karijere - Izazovi novih tržišta - Uspon e-commerce trgovanja - Rađanje konsultanske firme Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3LswByZ Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

digital ra od redwoods kad fon epizoda nenad klju balkanu kroz posebna poja

Dünya Halleri ve Kadınlar - Bölüm 15 : Direniş Yükselişte | Selen Okay Akçalı, Soli Özel

Aposto! Altı Otuz

Play Episode Listen Later Nov 7, 2025 53:13

Selen Okay Akçalı ve Soli Özel ile Dünya Halleri ve Kadınlar serisinin yeni bölümünde Zohran Mamdani'nin zaferini ve seçim sonuçları açısından ulusal siyasetteki yerellik ile kozmopolit büyük şehirlerin çatışmasını, kadın hakları karşıtı sağcı projeyi ve baskıya karşı üretilen direnişi ele alıyor.

Pusė kaupiančiųjų II pakopoje planuoja atsisimti pinigus ir išleisti pirkiniams

Ryto garsai

Play Episode Listen Later Nov 6, 2025 144:25

LRT užsakymu atlikta apklausa parodė, kad beveik 40 procentų Lietuvos gyventojų kaupia lėšas II pensijų pakopoje, du trečdaliai nurodė to nedarantys arba neatsakė į klausimą. Tarp dirbančių šalies gyventojų lėšas II pensijų pakopoje šiuo metu kaupia daugiau nei pusė. Žmonių buvo klausiama, ar jie planuoja toliau kaupti lėšas pensijai, ar atsiimti pinigus, kai atsiras tokia galimybė, ir kam šiuos pinigus išleis.Laukiant Prezidento sprendimo, ar jis ketina Krašto apsaugos ministru skirti Seimo narį Robertą Kauną, visuomenėje aptarinėjama šio politiko patirtis gynybos srityje. Tokių politikų be didelės politinės patirties šioje vyriausybėje yra ir daugiau, tarp jų - ir tik metus politikoje apskritai esanti premjerė Inga Ruginienė. „Aktualaus klausimo“ rubrikoje klausime - ar politikui reikalinga patirtis?Laidoje „Svarbus pokalbis” šiandien - Gabrielius Landsbergis. Jis sako vis dažniau užsienyje girdintis klausimą - ar Lietuva eina Vengrijos keliu? O komentuodamas Amerikos ir Baltarusijos santykius, sako, kad keistai atrodo kai Lukašenkos lėktuvui nuimamos sankcijos, o lėktuvai Vilniuje negali pakilti. Ryto garsuose - pokalbio ištrauka.Ryšių reguliavimo tarnyba skaičiuoja, kad per metus daugiau nei trečdaliu padaugėjo nepilnamečiams draudžiamo ar žalingo turinio internete. Ekspertai sako, kad vien teisinių priemonių tokį turinį suvaldyti nepakaks, reikia ir suaugusiųjų, ypač tėvų, globėjų, mokytojų sąmoningumo ir gebėjimų.Lietuvoje trūksta daugiau kaip 350 gydytojų, daugiausia – regionuose. Kad pritrauktų jaunus specialistus į miestelius, ministerija ir savivaldybės siūlo įvairias paskatas.Ved. Liuda Kudinova

ved ry kad toki tarp lrt kra jis lietuvos lietuvoje lietuva vilniuje amerikos gabrielius landsbergis seimo baltarusijos ryto ekspertai vengrijos

Kāpēc tieši rudenī ir daudz miglas?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 4, 2025 24:32

Novembris Latvijā šķiet ir tumšākais mēnesis. Lai arī decembrī dienas ir vēl īsākas, tomēr gaišumu mēdz dot sniegs. Un novembris ir arī miglas mēnesis. Kāpēc rudeņos biežāk ir miglains, to skaidro Toms Bricis. Rudens migla jau izsenis daudz pieminētas arī folklorā. Parasti oktobrī, novembrī, kad ir veļu laiks, tas bieži tiek aprakstīts un ilustrēts ar tumsu un miglas vāliem. Un tam ir savs racionāls skaidrojums, kāpēc tieši rudeņi ir tie miglainākie. Jāsāk droši vien ar definīciju, kas ir migla. Vārdnīcā teikts – sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos. Te gribētu nodalīt divas lietas. Tātad migla ir sīki ūdens pilieniņi. Kad katlā vai tējkannā vārās ūdens, arī paceļas migla, lai arī mēs bieži sakām tvaiks vai garaiņi. Kad vārās tējkanna, garaiņos, protams, ir arī tvaiks. Tajā brīdī, kad mēs tos ieraugām, tas jau ir kondensējies sīkos pilieniņos. Apstākļi, kādos migla veidojas dabā, ir dažādi. Tomēr visam pamatā ir viena gaisa kā gāzu maisījuma īpašība, kuru, ja patur prātā, jebkuru miglu izskaidrot un saprast nav sarežģīti. Gaiss dabā vienmēr satur kādu daudzumu ūdens tvaika jeb neredzamu ūdeni gāzes formā. Jo gaiss ir siltāks, jo vairāk ūdens tvaika tas sevī var saturēt. Jo gaiss ir vēsāks, jo šīs spēja mazinās. Ja ir silts un mitrs gaiss, kurā nav miglas, atdziest, tad vienā brīdī tiek sasniegts limits jeb gaisa piesātinājums ar tvaiku ir tik liels, ka vairs nevar. Tad relatīvais gaisa mitrums ir 100 % un ūdens no gaisa sāk izdalīties sīkos pilienos – no gāzveida, pāriet šķidrā. Un vasaras vakari tam ir spilgts piemērs dabā. Dienā sasilušais gaiss atdziest. Vēsais gaiss ir smagāks par silto, tādēļ vēsākais saplūst ieplakās, piemēram, kādā pļavas ieplakā, kuru visātrāk sāk veidoties miglas vāli. Ar ūdenstilpēm līdzīgi. Kad ūdens ir krietni siltāks par gaisu, tad no ūdens paceļas ne tikai neredzams tvaiks, bet pats gaiss saskarē ar siltāku ūdeni sasilts. Siltais gaiss sāk celties augšup un ļoti ātri atdziest līdz punktam, kurā vairs nespēj tvaiku saturēt. Realitātē dabā tas ir uzreiz, burtiski dažus milimetrus no ūdens virsmas. Tad dīķi, upes un ezeri vēsos vasaras vai rudens rītos kūp. Šie ir lokāli miglas veidošanās apstākļi. Bet ir rudens un ziemas miglas, tāds kārtīgs veļu laiks, kad migla ir it visur. Meteoroloģijā to sauc par advekcijas miglu. Advekcija vienkāršā vārdā ir pārvietošanās. Tā ir migla, kas ir kaut kādu iemeslu dēļ atnesta pie mums vai to izveidojušas gaisa masas, kas atnākušas no relatīvas tālienes. Šīs gaisa masas ir lielas, tādēļ migla ir visaptveroša. Bet mehānisms ir līdzīgs, globāli raugoties, rudenī visā ziemeļu puslodē gaiss atdziest, tātad notiek tas pats, kas vasaras vakarā lokāli. Rudenī visā ziemeļu puslodē ir arvien vairāk apvidu, kur gaiss vairs nevar saturēt visu to ūdens tvaiku, ko varēja vasara. Piepalīdz arī jūras un okeāni, kas pa vasaru sasiluši un rudenī atdziest lēnāk, nekā gaiss, turpinot dot siltu un mitru gaisu, kas aizplūstot tālāk un atdziestot, pārvēršas miglas masās. Ziemās vēl ir tāds advekcijas miglas veids, kas veidojas tikai tad, ja ir sniega klāti lauki. Kad pēc krietnāka sala perioda ir arī bieza sniega kārta, ierodas atkusnis, tā parast ir mitra gaisa masa no Atlantijas okeāna, kas virs sniegotajiem reģioniem atdziest un atkal gaiss nespējot saturēt visu mitrumu, to izkrata ārā biezā miglā. Ja sniega nav, tad šāda migla veidojas retāk vai vismaz nav tik bieza un plaša.

bet realit die n tad kad taj lai ruden daudz rudens meteorolo parasti

#241 Par risinājumiem, saskaroties ar pasīvi agresīviem cilvēkiem un kolektīviem - LĪGA BĒRZIŅA

Play Episode Listen Later Nov 3, 2025 94:44

Vai pazīsti sajūtu, ka kaut kas darba vidē nav kārtībā, bet nevari tiešā veidā par to komunicēt, jo ir grūti pat noformulēt problēmu? Kad visi ir ārēji pieklājīgi, bet tu jūties izsmelts, šaubies par sevi un nespēj saprast, kāpēc tur jūties slikti?Šajā intervijā ar Līgu Bērziņu no Uzvediba.lv runājam par pasīvo agresiju un – neredzamo vardarbību, kas notiek zem ārēja aizsega “pie mums viss ir labi”. Tā ir situācija, kas sistemātiski grauj cilvēka pārliecību par sevi un spēju strādāt. Līga dalījās ar skaidriem piemēriem, kā atpazīt pasīvo agresiju: sarkasmu, informācijas noklusēšanu, “komplimentus, kas nelabi ož”, skatienus, kas pazemo.Šajā epizodē uzzināsi, kas ir emocionālā imunitāte un kā to nostiprināt, kā darbojas neveselīgs drāmas trīsstūris (upuris-glābējs-pāridarītājs) darba vidē, un – vissvarīgāk – ko praktiski darīt, ja saskaries ar šādu situāciju. Kā konfrontēt, uzdodot pareizos jautājumus, kāpēc dienasgrāmatas rakstīšana ir kritiski svarīga, un kad ir laiks mainīt darbu šādā vidē.Ja tu jūties izsmelts pēc darba dienas, domā par darbu naktīs, vai sāc šaubīties par savām spējām jomā, kur agrāk uzskatīji sevi par gana kompetentu – šī saruna ir tev. Līga piedāvā ne tikai izpratni par to, kas notiek, bet arī konkrētus rīkus, kā atgūt savu spēku un izvēlēties veselīgu darba vidi.Dalies ar šo sarunu ar citiem! Jo vairāk cilvēku to noklausīsies, jo pāridarītājiem būs grūtāk turpināt citus pazemot ar smaidu uz sejas, izliekoties, ka cilvēka sliktās sajūtas ir viņa paša izdomājums.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Ievads00:03 – Slēptā agresija var likt šaubīties par to, kas tu esi.00:09 – Kad Tu strādā pa naktīm, lai pierādītu, ka esi pietiekami labs – tas nav normāli.00:15 – Pasīvā agresija – mierīga virsma, zem kuras tiek saplosīta identitāte.00:16 – Pārliecība, ka nav izvēles, var liecināt, ka esi vardarbības ietekmē.00:18 – Dienasgrāmatas rakstīšana kā tavas realitātes aizsardzība.00:20 – Mainot darbu, tu pāraksti savu identitāti – un tas ir veselīgi.00:24 – Kā atpazīt slēpto agresiju, ja nav skaidru robežu pārkāpumu?00:27 – Kad kompliments neatstāj labu “pēcgaršu”.00:28 – Vai Tavā kolektīvā notiek cīņa par to, kurš ir lielākais upuris?00:31 – Emocionālā imunitāte ir spēja skaidri apzināties, kas ar tevi notiek.00:42 – “Ko tu ar to domāji?” – jautājums, kas novelk robežu.00:47 - Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:50 – Vārdi var mainīt identitāti – pat ja tie izskan kā joks.00:54 – Kāpēc ir vērts izturēt konfrontācijas diskomfortu.00:57 – Attiecības darbā ietekmē ģimenes dzīvi daudz vairāk nekā ģimenes dzīve – darba dzīvi.00:59 – Vai upuris vienmēr ir upuris? 01:05 – Drāmas trīsstūris un lomu maiņas.01:12 – Spēcīgas emocijas ir signāls – pievērs uzmanību, kas notiek.01:19 – Informācijas kultūra var būt agresijas mehānisms.01:22 – Pozitīvisms var būt maska, zem kuras slēpjas kontrole.01:26 – Lasīšana nav prokrastinācija – tā ir iespēja labāk apzināties notiekošo.01:30 – No konfliktiem nav jāizvairās – tie ir attīstības instruments.01:31 – Resursi, kas palīdz rīkoties.

pas ko inform vai sl kad emocion pozit vair risin viem cilv attiec agres dalies

EP 342: Dejan Ćirjaković, Državni posao & Tripcycle - Pojačalo podcast

Play Episode Listen Later Nov 2, 2025 121:16

Kako izgleda kad humor postane profesija, a improvizacija životni stil? 342. epizoda Pojačala donosi opušten, iskren i često duhovit razgovor Ivana sa Dejanom Ćirjakovićem – glumcem, muzičarem i jednim od autora kultne serije „Državni posao“. Kroz priču koja teče gotovo kao kafanski razgovor, Ćirjaković otkriva svoje detinjstvo u Novom Sadu, mladost obeleženu muzikom, sportom i ranim devedesetima, kao i put od bubnjara i zaljubljenika u džez do televizijskog scenariste i glumca. U epizodi se prepliću anegdote o odrastanju, svirkama i bendovima, iskustvima iz „Noćne smene“ i „Državnog posla“, ali i šira razmišljanja o umetnosti, radu, humoru i prolaznosti popularnosti. Ivan i Ćirjaković ne razgovaraju samo o karijeri, već i o vremenu koje ih je oblikovalo, prijateljstvima, upornosti i autentičnosti u stvaranju. Umesto klasične biografije, epizoda deluje kao topla retrospektiva jednog života ispunjenog stvaralaštvom, improvizacijom i upornim pokušajima da se ostane svoj i u muzici, i u humoru, i u životu. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Školski dani - Srednjoškolski dani i muzika - Biranje pravca - Ozbiljniji ulazak u muziku - Instrumentalna i eksperimentalna muzika - Noćna smena šou - Velika Srbija - Državni posao - Likovi i gosti - Državni posao predstave - Drugi formati - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4oNXgEz Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

ivana dejan kad drugi kako avni zaklju kroz novom sadu poja

EP 341: Jovan Simić, Leemoon creative agency - Pojačalo podcast

Play Episode Listen Later Oct 26, 2025 125:17

Zbog njega Miljakovac ima svoj klub, a Beograd novu priču o humanosti. Epizoda 341 Pojačala sa Jovanom Simićem je topla, energična ljudska priča o dečku sa Miljakovca koji je sport pretvorio u alat za zajednicu: od odrastanja među parkićima, šumom i sportskim idolima, do formiranja vrednosti koje su ga zauvek vezale za kraj i ljude oko sebe. Razgovor prati njegov put od čuvene humanitarne aukcije dresova iz 2014, koja ga je “izbacila u orbitu,” preko niza akcija i događaja poput Sportskog bazara i “Penala za život,” do osnivanja FK Miljakovac kao lokalnog, humanitarnog kolektiva koji okuplja komšiluk i menja navike navijanja ka “klubu iz kraja.” Usput, čujemo kako je iz praktičnog rada u fudbalu (Voždovac) sazrevao u komunikacijama i organizaciji, kako su se krupne ideje rađale iz malih gestova, i zašto je knjiga “878” njegov drugi front na kojem spaja istoriju, fikciju i identitet Beograda. Ukratko, epizoda je kolaž uspomena, akcije i vizije: kako sport, pripovedanje i lokalni ponos zajedno stvaraju trajne promene. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - FK Miljakovac i knjiga 878 - Kad porastem biću... - Fudbal, menadžeri i ljubav ka dresovima - Put do prve akcije - Brendiranje, ženski fudbal - Aktuelni projekti i zaključak Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4hysJZm Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

agency vo kad simi jovan creative agencies epizoda beograd beograda zbog razgovor poja

EP 340: Davorin Majhenšek, Vrdnik drvo - Pojačalo podcast

Play Episode Listen Later Oct 19, 2025 115:20

Od gastronomije do stolarije – ista strast, druga brzina. U 340. epizodi Pojačala, razgovarali smo sa Davorinom Majhenšekom o putu od ugostiteljstva i višegodišnje uloge šefa kuhinje u bekstejdžu Exita do osnivanja brenda Vrdnik drvo i zanatske proizvodnje dasaka i poslužavnika. Razgovor otvara njegovu biografiju: detinjstvo u Vrdniku, prve korake u novosadskoj gastronomiji, napredovanje do organizacije hrane za velike zvezde i anegdote sa rajderima, pa sve do filozofije „dovoljno je dobro kada je iskreno i jednostavno“ u kuhinji. Zatim prelazi na stolariju: kako su prve žardinjere i daske prerasle u prepoznatljiv brend, kako je brz rast doveo do pregorevanja i zašto je ponovna, svesno skromnija verzija posla donela više smisla njemu i porodici. Dotiču se i šire gastronomije kod nas, kulture stejkova, važnosti dobrih alata i ukusa bez „preliva“, kao i lokalnog identiteta Vrdnika i Novog Sada. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Stari Novi Sad i gastronomija - Prvi posao i intervju u Kruni - Meso i stejk kultura - Rad na Exitu - Anegdote sa Exita - Vrdnik drvo - priča o ljubavi - Oporavak od burnouta i zaključak Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4n90a5T Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

od rad kad prvi razgovor doti novog sada poja

EP 339: Uroš Milosavljević, KPMG & Young salt - Pojačalo podcast