Podcasts about KAD

Kako izgleda kad porodična tradicija od 50 godina postane tvoja svakodnevica? U ovoj epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Vladimirom Marinkovim - advokatom, predavačem i naslednikom porodične tradicije koja traje više od pola veka. Razgovor kreće od detinjstva i prvih dečačkih snova, preko odrastanja u burnim devedesetim i odluke da ipak zakorači u pravo, pa sve do njegovih današnjih profesionalnih angažmana i pogleda na advokaturu. Kroz priču se provlače teme izbora životnog puta, izazova studiranja prava i pravosudnog ispita, ali i sećanja na dedu Veljka Guberinu, legendu srpske advokature. Marinkov deli iskustva iz sudnica, govori o značaju dostojanstva advokata, o umeću oratorstva i o tome koliko je važno upoznati klijenta kao osobu, a ne samo kao predmet postupka. Osim karijernih prekretnica, epizoda otvara i intimniji pogled na njegov razvoj, od radoznalog dečaka koji rastavlja elektroniku i otkriva programiranje, do advokata koji balansira tradiciju i savremene izazove, naročito u oblasti zaštite ljudskih prava i novih tehnologija. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Odrastanje i škola - Odluka o studijama - Studiranje prava - Praksa i polaganje - Karijera posle faksa - Tereti krivičnog prava - Svestrani pravnik - Saveti advokata Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/41hyvHU Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

İsrail'de on binler hükümetin Gazze işgalini genişletme kararına karşı genel greve çıktı. Çanakkale'deki yangınlarda köyler tahliye edildi, Atatürk Evi ve Conkbayırı'nın da bulunduğu bölgelere giriş kapatıldı.Bu bölüm Şişecam hakkında reklam içermektedir. Şişecam, kuruluşunun 90. yılında genç kadınların kariyer ve kişisel gelişim yolculuklarına destek olmak için harekete geçiyor. “Geleceğe İlerleyen Kadınlar” eğitim ve gelişim programı, 9 ilde toplam 900 kadının gelişimine katkı sunacak. Programa buradan başvurabilirsiniz.

Kako radoznalost može da postane tvoja karijera? U 330. epizodi Ivan razgovara sa Milovanom Dekićem – User Research Lead-om u Nordeusu, koautorom bestseler knjige „Design Thinking – kako da stvarate proizvode koje ljudi žele“ i jednim od pionira UX istraživanja u mobilnim igrama na ovim prostorima. Ovo je prva od dve epizode koje će biti posvećene Milovanovom životu i karijeri. Kroz otvoren i živ razgovor, Dekić deli svoj put od detinjstva u Vranju, opsesije muzikom i košarkom, preko školskih izazova i otkrivanja strasti za učenjem, do studija političkih nauka i akademske karijere, koju je napustio zbog nedostatka praktične primene istraživanja. Govori o svojim formativnim iskustvima, važnosti izlaska iz zone komfora, prototipisanju i eksperimentisanju, mentalitetu prema greškama i neuspehu, kao i o lekcijama iz bihevioralne ekonomije koje primenjuje u radu. Epizoda je bogata primerima iz prakse, pričama iz muzičke i omladinske subkulture 90-ih i ranih 2000-ih, ali i uvidima o tome kako posmatranje korisnika i validacija problema mogu da unaprede svaki proizvod ili ideju. Rezultat je inspirativan i neposredan portret čoveka koji spaja radoznalost, istraživačku disciplinu i kreativni pristup rešavanju problema. Teme u epizodi: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Muzika i odrastanje - Školske muke - Studije i uticaji - Muzika i forumi - Rad na fakultetu - Odluka o doktoratu - Zaključak razgovora - Ulazak u Nordeus Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/47nl1xS Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Köşe Üçlü'nün yeni bölümünde Anıl Kantemir ve Yavuz Yavuz 2025 Kadınlar Voleybol Milletler Ligi'nin (VNL) final aşamasını değerlendiriyor.

The AFC North is back in the spotlight—and it's anything but predictable. Hulmy and Kad return to Onside Punt to unpack the chaos brewing across Baltimore, Cincinnati, Pittsburgh, and Cleveland. The Ravens are chasing history with Lamar Jackson at the helm, while the Bengals are banking on a healthy Joe Burrow and a locked-in receiving duo to reclaim their crown. Pittsburgh's got a new QB in Aaron Rodgers and a defense that's still elite with T.J. Watt. And the Browns......the Browns.... Let's just say they're plenty to choose from.Mini camp isn't just drills and depth charts—it's drama. Trey Hendrickson's absence in Cincinnati and Rodgers in Pittsburgh are already shaping the preseason narrative. Kad back to basics with headlines, and Hulmy might just have a wildcard surprise for one of the division's fan-favourite squads.As always, the finale delivers the divisional fun. Bold projections fly, allegiances are tested, and one AFC North team gets crowned as the must-follow crew.New season. Same fun. Listen in

Feyenoord 2-1 FenerbahçeTek golümüz Amrabatİlk yarıyı 1-0 geride kapattık. İkinci yarıda eşitlik geldi ancak 90+1 de yedik.Rövanş haftaya Kadıköy'de.Fenerbahçe XI: İrfan Can, Mert Müldür, Skriniar, Oosterwolde, Oğuz, Archie, Fred, Amrabat, İrfan Can, Syzmanski, En Nesyry

Renkler Neden Sadece Bir Görsel Tercih Değil, Bir Strateji?Renkler hayatımızın her alanında bize bir şeyler fısıldar. Duygularımızı tetikler, kararlarımızı etkiler, güven verir ya da heyecanlandırır. Bu yüzden bir markanın rengi asla tesadüf olamaz. Bu bölümde, renklerin insan psikolojisi üzerindeki etkisinden başlayarak markaların neden ve nasıl bu kadar dikkatli şekilde renk stratejisi oluşturduğunu detaylıca konuşacağız.Renklerin İnsan Psikolojisi Üzerindeki EtkisiKırmızı neden iştah açar? Mavi neden güven verir? Yeşil neden huzurla eşleştirilir? Sarı neden dikkat çeker ama aynı zamanda neden rahatsız edici olabilir? Bu soruların yanıtı beynimizin derinliklerinde yatıyor. Renkler, bilinçaltımızla iletişim kuran en güçlü araçlardan biridir. Bu yüzden pazarlamada kullanıldığında, müşterinin karar verme sürecini doğrudan etkiler.Markaların Renk Seçimindeki Stratejik KararlarCoca-Cola'nın kırmızısı, Facebook'un mavisi, Starbucks'ın yeşili… Bunlar sadece estetik tercihler değil, marka kimliğiyle bütünleşmiş bilinçli seçimler. Bu bölümde, dünyaca ünlü markaların neden bu renklere yatırım yaptığını, bu renklerin markaya kattığı değerleri ve tüketiciyle kurduğu bağı detaylı örneklerle ele alıyoruz.Hedef Kitleye Göre Renklerin Anlamı Nasıl Değişir?Bir genç için canlı renkler heyecan vericiyken, bir profesyonel için koyu renkler daha güven verici olabilir. Kadın-erkek, yaş grubu, kültürel arka plan gibi demografik değişkenler renk algısını tamamen değiştirebilir. Bu yüzden renk seçerken sadece “güzel duruyor” demek büyük bir hata olur. Doğru renk, doğru kitleyle duygusal bağ kurar.Duygulara Dokunan Renk Stratejileri Nasıl Oluşturulur?Markanızın ruhunu, değerlerini ve vizyonunu yansıtan renkler seçmek, doğru bir iletişim kurmanın ilk adımıdır. Bu bölümde, sıfırdan bir marka yaratırken renk paletinin nasıl seçilmesi gerektiğini, mevcut bir markada nasıl dönüşüm yapılabileceğini ve sektörel farklılıklara göre hangi renklerin öne çıktığını anlatıyorum.Dönüşüm Odaklı Renk Kullanımı: Sadece Güzel Olması YetmezDijital pazarlamada renk, dönüşüm oranlarını doğrudan etkiler. Özellikle CTA butonlarında kırmızı, turuncu gibi dikkat çekici renkler dönüşümü artırırken; arka plan uyumu, kontrast kullanımı gibi detaylar da önemlidir. Bu bölümde A/B test örnekleriyle hangi sektör için hangi renk daha fazla dönüşüm getirmiş inceliyoruz.Kültürel Farklılıklar: Aynı Renk Her Yerde Aynı Etkiyi YaratmazBatı'da beyaz saflığı, doğu kültürlerinde yas'ı temsil edebilir. Bu yüzden global markalar, renk stratejilerini her ülke için yeniden düzenlemek zorundadır. Özellikle e-ihracat yapan markalar için kültürel renk kodlarını bilmek kritik önemdedir.Sonuç: Marka Kimliğinin Görsel Temsilcisi RenklerdirBu podcast bölümüyle birlikte, marka yaratımında ve dijital pazarlama stratejilerinde renklerin neden bu kadar önemli olduğunu ve nasıl daha bilinçli kullanılabileceğini kapsamlı bir şekilde öğrenmiş olacaksın.Bölümü Beğendiysen…Daha fazla içerik için joykek.com'u ziyaret edebilir, Instagram'da @frktprk hesabımdan beni takip edebilirsin.Sormak istediklerin varsa faruk@joykek.com üzerinden bana ulaşabilirsin.Ve unutma, renkleri doğru kullanan markalar sadece dikkat çekmekle kalmaz, zihinde de kalıcı olur.

Odobrena isplata duga RS slovenačkom Viaductu. U inicijativi o podizanju spomenika "žrtvama posleratnog komunističkog terora" u Valjevu na zapadu Srbije navedeni i pripadnici kvislinških formacija. Kad "pravo javnosti da zna" postane alat za izvlačenje para iz državne kase Crne Gore

"Kristovi učenici, a to znači kršćani, ne smiju bježati od svoje odgovornosti. Kad uočimo potrebu, moramo istog trena gledati kako da na tu potrebu odgovorimo. Možda ćemo morati ponuditi kruh, kao u evanđelju, možda svoje slobodno vrijeme, možda neke od svojih talenata. Potrebno je početi konkretno iskazivati suosjećanje, ne samo na riječima. Tada Bog čini čuda." Fra Darko Tepert

Tržište ti je protiv tebe. Sistem ne postoji. A ti i dalje praviš knjige. Kako? U 329. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Borisom Maksimovićem, osnivačem izdavačke kuće Imprimatur iz Banjaluke, koji se ističe kao jedan od retkih izdavača u regionu s jasnim uredničkim konceptom i autentičnim pristupom. Kroz razgovor Boris otkriva kako je iz sveta lekture i prevođenja, bez ikakvog predznanja o tržištu, pokrenuo Imprimatur — prvo kao pomoć mladim piscima, a zatim kao ozbiljan izdavački poduhvat koji danas objavljuje i regionalne i svetske autore. Osim o izdavaštvu, Boris otvoreno govori o teškom periodu traženja posla nakon studija, frustracijama u formalnom obrazovanju, paradoksima tržišta rada na Balkanu, kao i o izazovima distribucije i e-trgovine u postjugoslovenskom prostoru. Dotiču se i velikih razlika u tržištima, nedostatka infrastrukture, uloge tehnologije u širenju kulture, kao i ličnih fascinacija koje oblikuju Borisov rad i identitet. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Fakultetski dani - Teškoće u zapošljenju - Logističke muke - Iskustva iz izdavaštva - Prevodna književnost - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3H4Gcu3 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Vaktiyle bir çamaşırcı kadınla üç kızı yaşarlarmış. Kadın çamaşır yıkayarak ailesini geçindirirmiş. Günlerden bir gün, ailenin büyük kızı kısmetini bulmak için evden ayrılmış. Az gitmiş, uz gitmiş. Dere tepe dün gitmiş... Bir falcının evine varmış...

Kad je Isus Krist živio na zemlji, ukazivao je na budućnost, spasenje i na Božje kraljevstvo. A što je obuzimalo um i srca njegovih učenika?

Dün Türkiye İstatistik Kurumu TÜİK ülkemizdeki işsizlik oranlarını açıkladı. Buna göre haziran ayında işsizlik %0,2 oranında artarak %8,6 seviyesine gelmiş. Şeamet tellalları, ‘Battık, bittik' edebiyatı hayranları hemen tezvirata başladılar. Kadınların işsizliği erkeklerden betermiş; Dr. Şeref Oğuz'un isabetle ‘Ev genci' olarak tanımladığı, iş bulma ihtimali olsa da çalışmamayı tercih eden geniş bir kitle bu rakama dahil değilmiş. Daha bir dizi ilave izahat…

Caddebostan'da Ragıp Paşa Köşkü yapılırken çevrede çıkan dedikodular, Abdülhamit paşaları neden Kadıköy tarafına rağbet ediyordu ve başka şeyler...

Sportiskās aktivitātes ir labākās rūpes par sevi. Ko darīt vasarā un kā visefektīvāk izmantot šo gadalaiku sportojot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Vasarā saule un gaismas terapija palīdz, lai izietu ārā, pastaigātu. Nav uzreiz jāvelk sporta tērps. Daba pasaka – nāciet un baudiet labumus! Jebkurš gadalaiks ir lielisks, lai atsāktu vai turpinātu fiziskās aktivitātes. Rūdolfs Cešeiko iesaka izvēlēties rīta cēlienu fiziskām aktivitātēm vasarā. "Līdz pulksten 11 varam drošāk veikt fiziskās aktivitātes, temperatūra ir patīkamāka un rīts dod savu dzestrumu. No pulksten 11 līdz apmēram sešiem vakarā temperatūra ir izteiktāka, kad būtu jāpavēro sevi un jāizvērtē spējas, cik intensīvi iesaistāmies mērķtiecīgās fiziskās aktivitātēs. Ja cilvēki izvēlas mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, padomāt, vai pa dienas vidu tas ir atbilstoši manam brīdim, pieredzei, veselībai," norāda Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka konkretizē, ka attiecībā uz skriešanu uzskata, ka augstāks risks ir, ja ir vairāk nekā +23 grādu. "No +23-28 grādu - ir paaugstināts risks skriešanai, ja ir virs +28 grādiem gaisa temperatūra, tas ir augsts risks dažādu slimību izpausmei, ja tādas cilvēkam ir, gan arī pārkaršanas risks. Uzskata, ka + 18-23 grādu ir temperatūra, kurā drošāk justies," skaidro Sandra Rozenštoka. Roberts Radičuks atzīst, ka vasarā saule uzliek lielāku slodzi, ja esmu aizelsies, tad jau augsta maksa ir par slodzi. Jāieklausās savās izjūtās. "Ļoti karsti laika apstākļi, tāpat kā auksti neļauj panākt labākus rezultātus, „uztrenēties”, ķermenis daudz enerģijas tērē dzesējoties," piebilst Sandra Rozenštoka. 7000 soļi vai 10000 soļi dienā? To nevajadzētu uzlikt kā mērķi, ka tas uzlabos veselību, nevajadzētu.  "Varam veikt 10000 soļus, bet jautājums, kādā veidā tos sasniedzam. Tā var būt ātrāka soļošana intervālu veidā, kur ir sirdsdarbības ritma izmaiņas. Ja tā ir vienkārši soļu savākšana ikdienā, veicot mājas darbus vai staigājot pa ofisu, tam efekts būs minimāls," skaidro Rūdolfs Cešeiko. "Slodzei ir jābūt trenējošai," atzīst Sandra Rozenštoka. Nepatīkamās onkoloģisko slimību diagnozes cilvēkiem liek mainīt dzīvesveidu un tas mudinājis arī ieviest regulāras fiziskās aktivitātes.  Rūdolfs Cešeiko norāda, ka, piemēram, ķīmijterapijas laikā, sievietei, kurai konstatēts krūts vēzis, lai arī pašsajūta dažādās izpausmēs pasliktinās, ir svarīgi saglabāt aktīvu dzīvesveidu. "Tas nenozīmē, ka ķīmijterapijas dienās vai dažas dienas pēc procedūras, kad jūt, ka procedūra vēl dara savu darbu, jūtamies slikti un noguruši, ja tas nav saistīts ar slinkumu, nespiežam un nevelkam par katru cenu ārā no gultas," norāda Rūdolfs Cešeiko. "Kad jūtam, ka enerģijas paliek vairāk, sākam mērķtiecīgi domāt par fiziskajām aktivitātēm. Piemēram, pastaigas 30 minūtes četras reizes nedēļā, iekļaut vieglākas intensitātes spēka vingrojumus, izmantojot vieglākas hantelītes. (..) Vislabākais variants ir sešu minūšu iesildīšanās likums, kad zinām, ka ir jāiziet ārā un jāpamēģina. Sešas minūtes vieglas intensitātes pastaiga istabā, vai dodoties ārā."

Zašto Srbi ne vole osiguranje i kako nas to na kraju skupo košta – otkriva Štedljivko! U ovoj epizodi Pojačala, Ivan Minić razgovara sa Đorđem Nedeljkovićem, ekonomistom, stručnjakom za osiguranje i pokretačem popularnog Instagram naloga „Štedljivko“. Kroz ličnu i profesionalnu priču, Đorđe otkriva kako je od potpune odbojnosti prema industriji osiguranja postao njen vatreni zagovornik, ali pod svojim uslovima, kroz edukaciju i transparentnost. Govori o svom detinjstvu u Mionici, školovanju, prvim poslovima, kao i izazovima u javnim nabavkama i tranziciji ka preduzetništvu. Centralna tema razgovora jeste značaj „finansijske higijene“, posebno u domenu osiguranja života, imovine i putovanja, ali bez prodaje, već kroz otvaranje važnih pitanja o ličnoj odgovornosti, planiranju i zaštiti budućnosti. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Srednja i stručna škola - Studenski dani - Priča o osiguranju - Rana karijera - Zašto osiguranje - Stanje osiguranja kod nas - Najčešći vidovi osiguranja - Ostali vidovi osiguranja - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/40EbkXN Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Playlist: Animatori - Ljeto nam se vratiloNarodni dar - Kad zapiva moja AnaVinko Coce - Sveta AnaVuco - Lipa AnaZagrebacki malisani - Volim djeda i bakuMarko Perkovic Thompson - Moj dida i jaKrunoslav Cigoj - Prolazi zivotKUD Dangubice - Goro,goro visoka siJosip Pintaric - Oprosti Boze

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām. Par aptaujas rezultātiem saruna raidījumā. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka. "Īpaši arī redzam, ka respondenti, kuri izvēlējās atbildēt aptauju latviešu valodā, uzsvēra to, ka Latvija ir droša vieta, kur dzīvot," atzīst Ieva Birka. "Tajā pašā laikā mēs piedāvājām respondentiem 11 dažādus iespējamos izaicinājumus vai krīžu situāciju variantus, un bija iespēja atbildēt, vai viņi personīgi uztver šo kā draudu," turpina Ieva Birka. Pētniece min piecus Rīgas iedzīvotāju galveno drošības izaicinājumus, par kuriem viņu personīgi uztraucas.  "Pirmais, ko mēs redzam, cilvēki uztraucas par Latvijas ekonomisko situāciju, un viņi uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija kopumā ietekmē viņu personīgo drošību. Otrs, par ko respondenti bija satraukušies, bija kritisko piegāžu pārtraukumi. Kas notiek, ja ir elektrības vai ūdens padeves traucējumi. Trešais ir militārs uzbrukums Latvijas valstij. Šeit varētu uzsvērt, ka tieši latviski runājošie respondenti 64% uzsvēra to kā draudu, kur krieviski runājošie - tikai 46% par šo bija satraukušies. Redzam, ka ir plaisa tajā, kā tiek uztverts šis militārais drauds," norāda Ieva Birka. "Ceturtais drauds, par ko uztraucās Rīgas iedzīvotāji, ir dezinformācijas izplatība, tas ir tāds jau grūtāk izprotams drauds, kurš strauji sāk pacelties tajā, par ko cilvēki uztraucas. Piektais bija ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas riski. Kas notiek, ja šis konflikts, kas notiek mums kaimiņos, ieņem jau citas formas un citus veidus? Kāds ir šis risks, kad kodolieroču pielietojums varētu arī ietekmēt Rīgas iedzīvotājus." Pētnieki arī jautājumi respondentiem vai ir iepazinušies ar informatīvo bukletu par 72 stundu somu un ņēmuši vērā ieteikumus "Sagatavotības līmenis ir kritiski zems," norāda Ieva Birka. "Piemēram, pamata jautājums - vai ir zināms, ko darīt, ja skan sirēnas? Šo jautājumu uzdodot, mēs saņēmām tikai 46% respondentu atbildi ka, jā, viņi zina, kas būtu jādara, ja skan sirēnas. Jo īpaši slikti informētas par to, kas būtu jādara, bija sievietes - tikai 41% no sievietēm zināja, kas būtu jādara. Arī krieviski runājošie bija sliktāk informēti, kā arī vecāka gada gājuma respondenti - tikai 38% no vecākā gadagājuma respondentiem, kā arī krieviski runājošajiem zināja, kas būtu jādara, ja skan sirēnas." Vēl aptaujā bija iekļauts jautājums:  vai jūs zināt, kur doties, ja jums steidzami ir nepieciešams pamest māju?  "Respondentu skaits, kas zina, ko darīt, ir tikai 29%," atzīst Ieva Birka. To, kur atrodas tuvākā patvertne, zināja tikai 14% no Rīgas iedzīvotājiem.  "Ja mēs padziļināti skatāmies datos, tieši 18 līdz 29 gadus veci jaunieši (21%) bija tie, kas vairāk zināja, kur būtu jādodas, nekā vecāka gadagājuma cilvēki, kur tikai 8% zināja. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka nesen 112 aplikācijā tika ieviests digitālais risinājums - digitālā karte, kas parāda tuvākās patvertņu vietas. Ar datiem varam labi parādīt un ilustrēt, kas strādā un kas nestrādā, un kur ir vājās vietas, pie kā būtu jāpiestrādā, lai informētu sabiedrību," skaidro Ieva Birka. Sirēnu skanēšanas gadījumā ir jāieslēdz radioaparāts. Vai cilvēkiem ir mājās ar baterijām darbināmi radioaparāti vispār? "Dzirdot sirēnas, ir jāieslēdz sabiedriskie mediji. Gadījumā, ja ir traucēta arī kritiskā infrastruktūra, kas bija viens no tiem draudiem, par ko cilvēki uztraucās, un, iespējams, traucēta elektrības padeve, līdz ar to nedarbojas televizors vai nav pieejams internets, tad rekomendācija ir klausīties ar baterijām darbināmu radio. Mēs prasījām, vai mājsaimniecībām ir šis radioaparāts. Tikai 28% no mājsaimniecību no mūsu respondentiem bija šis radio aparāts Rīgā. Tieši biežāk vecāka gadagājuma cilvēkiem - 40% no respondentiem, ir vēl joprojām ar baterijām darbināmais radio," atzīst Ieva Birka.   Raidījuma noslēgumā zinātnes ziņas Novecošanās tempi dažādās valstīs atšķiras. Plašs pētījums apgalvo, ka politikai ir nozīme. Kad savu dzīvi beigs Saules sistēma? Biedējošs jautājums, atbildi uz kuru varbūt nemaz negribas zināt, bet tieši šāds jautājums šķetināts vietnē “Live Science”. Vai tu sauc savu suni par savu "pūkaino mīluli"? Tā nav apsēstība - tā ir zinātne. Kamēr esam uz Zemes, varam priecāties par visu dzīvo, tostarp mūsu mājas mīluļiem, un šim tematam veltīts interesants raksts “Nacionālās ģeogrāfijas” vietnē.

Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedre, Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, tulce, tulkotāja Linda Gaile, un Tulkošanas biroja un valodu skolas tulks Ivars Kokorēvičs. Kā cilvēki sāk mācīties svešvalodas? Pirmais - saklausīt, ka tā ir cita valoda. "Ar klausīšanos ir problemātiski, jo reizēm cilvēki grib uzreiz kaut ko pateikt, bet sākumā der apstāties, paklausīties un ieklausīties, kā tas skan," norāda Linda Gaile. Tad nākamais solis - redzēt, kā to raksta. Linda Gaile vērtē, ka Baltijas valstīs un Latvijā daudzi cilvēki prot vairākas valodas, tāpēc, ka latviešu valodā ir ļoti daudz dažādas skaņas, ar kuru palīdzību mēs varam apgūt skaņas, kas ir līdzīgas citās valodās.  "Mums ir dažādība - gan tie garie, īsie, patskaņa, gan dažādas šņāceņi, gan mīkstinājuma zīmes, kas mums valodā ir. Mums jau dzimtā valoda ļoti bagāta, bagāta arī tāpēc, ka mēs vārdus varam locīt. Mums nav kā angļu valodā beidzas ar līdzskani, bet tālāk nekas neseko. Latviešu valodā ir galotnes vārdiem, visvisādas. Tur var zīmēt, klausīties, un tas palīdz citās valodās. Vismaz man tā ir bijis," atzīst Linda Gaile.   "Valoda tiek lietota četros veidos - divi pasīvie veidi un divi aktīvie," skaidro Ivars Kokorēvičs. "Tā ir klausīšanas, lasīšana runāšana un rakstīšana. Visvieglākā ir lasīšana, ar kuru būt jāsāk. Kad jau ir iegūts kaut kāds bāzes vārdu krājums, nākamais posms būtu video klausīšanās. Tagad "youtube" ir pieejami video par jebkuru tēmu jebkurā valodā, bet vēlams izmantot subtitrus tieši tajā valodā, kuru mācās, ne dzimtajā. Bieži ir grūti saklausīt vārdus, subtitri palīdz vārdus saklausīt pareizi. Nākamais posms ir aktīvie veidi, kas jau ir grūtāk. Tev pašam ir jāveido teikums, runa, nepietiek, ka klausies vai lasi. Tā ir rakstīšana. Rakstot vari izlabot kļūdas, vari apmānīt sarakstes biedru, ka ar mazām zināšanām vari uzrakstīt perfektu tekstu, bet runāšana ir pats augstākais posms, no visiem četriem veidiem tas ir grūtākais."  Piektais posms - cilvēks jau domā valodā, kuru mācās, piebilst Linda Gaile. "Valoda ir milzīgs datu apjoms, mēs katru dienu lietojam tūkstošiem vārdu dzimtajā valodā, zinām desmitiem tūkstošus vārdu, pārnest to visu citā valodā, to nevar izdarīt ātri. Ļoti liela nozīme ir tam, kā sadala mācību slodzi. Nav ieteicams mācīties katru dienu, jo smadzenes neņems pretī un atmiņa tam pretosies. (..) Labi būtu stundu vai pusstundu pārdienās," uzskata Ivars Kokorēvičs.  

Konuğum bir akademisyen, yazar ve yas terapisti Prof. Dr. Şengül Hablemitoğlu.Hemen bazı konu başlıklarıyla konuya giriyorum… Neler konuştuk?  • Yas nedir? Yas ne değildir?• Adaleti, şehirlerimizi, kurumları, doğayı, işlerimizi, mesleklerimizi kaybediyoruz… Bu da bir yas mıdır? Bu yaşadıklarımızın bir ismi var mıdır?• Yas yaşayanlara nasıl davranılmalı? Neler yapılmamalı?• Yasın süresi var mıdır?• Yas konuşan bir şey midir? Yas neleri talep eder?• Yas liderliği nedir?• Politik karakterler ve yası görme biçimleri…• Yas bir hak, sosyal adalet meselesi• Kadın, erkek ve yas yasama biçimleri• Toplumların yası yaşama biçimleri• Dijital yas…  • Sosyal medya ve yas• Yasın koreografisi olur mu?• Kaybediş şekillerinin yasa etkisi• Kollektif etkili bireysel yaslar…• 6 Şubat depremi, Kartalkaya faciası, Çorlu Tren Kazası, yenidoğan bebek cinayetleri, artan kadın cinayetleri ve toplumsal olarak hissettiklerimiz. Adalet-duygusal adalet sağlanamayan durumlarda yas, öfke ve diğer duygular…• Öbür dünya inanışı ve yasın yaşanışı• Giden gençliğe yas duyulur mu?• Ve Şengül Hablemitoğlu'nun kendi yası; Necip Hablemitoğlu'nun ardından yaşananlar…Çok etkileyici bir yayın… Yaz-kış demeyin, yas hissedin hissetmeyin bence dinleyin… Gazeteci#Journalist ~ #Art- #Food- #Travel lover ~ #EnthusiastBooks:

Na intersekciji podcasta Dopisi iz Diznilenda i ExKurs Podcast nalazi se Peder, Pop i Pravnik Podcast. Miljan (Peder) kao poveznica između Vukašina Milićevića (Pop) i Nemanje Paleksića (Pravnik). Sve teme iz oba podcasta i one kojima u njima nema mesta, ovde, na jednom mestu. Vidimo se (i čujemo), za sad, dvaput mesečno. U današnjoj epizodi bavimo se za početak pitanjem koliko je medijsko lešinarenje u slučaju „uhvaćeni u preljubi na koncertu Koldpleja“ u redu kada su u pitanju visoko pozicionirani funkcioneri kompanija. Zatim diskutujemo o tome da li treba da nas brine potencijalni sastav studentske liste za izbore i koliko nam je bitno pitanje „ko posle Vučića?“ Da li su Vučićeva pomilovanja ustavna i šta govore njegovim sledbenicima, a šta protivnicima? Da li će nas stvarno pregaziti i eventualno zaraziti HIV-om 100.000 Ganaca? Šta i ko su „neutralni“ i šta bi Isus rekao za njih? Koliko nas Marko Đurić gaslajtuje od „Srbija - Amerika - Izrael: partnerstvo za budućnost“ do „Srbija je otvorila mnogo poglavlja u pregovorima sa EU i sprečila hiljade femicida“? Kad smo kod Ganaca - koliki problem za društvo su ne-beogradski akcenti dođoša? Tramp neće da objavi dokumentaciju o Epstinu i ukida emisiju Stivena Kolbera - da li nas to nešto čudi? Beogradski Prajd preotima pitanje porodice od desničara i konačno, telefoniramo s mitropolitom Fotijem da nam blagoslovi čtenije pesama o vrućini i ponečemu još... mnogo tema, dva sata programa, iscrpno i opširno. Pratite nas na: https://www.youtube.com/@dopisiizdiznilenda www.facebook.com/DopisiizDiznilenda/ www.podcast.rs/autori/dopisi-iz-diznilenda/ Ako želite da nam pomognete u održavanju servera na soundcloudu, uplate rado primamo na PayPal: mtanic@gmail.com ili postanite naš patron na www.patreon.com/dopisi Miljan: fb: /mtanic, Twitter/Instagram: @mtanic YouTube: /Mtanic Nemanja: fb: /paleksic @diznilend iTunes: itunes.apple.com/us/podcast/id1223989792 Stitcher: https://www.stitcher.com/show/dopisi-iz-diznilenda-podcast Pocket Casts: pca.st/pT2h podcast.rs/show/dopisi-iz-diznilenda/ Spotify: https://open.spotify.com/show/4U3wm6QOkJ30QEbk1kvqZS?si=RM6QdrOlTuO0WUJzYBl7hA

Epizoda koju ćete započeti sa osmehom, a završiti u tišini. U ovoj epizodi Pojačala, Ivan Minić razgovara sa Stefanom Markovićem – novinarom CINS-a, autorom i koautorom narativnih podkasta Glasna žica i Tragovi, bivšim reperom i čovekom koji je odlutao iz sveta književnosti u svet istraživačkog novinarstva, i ostao da se tu bori mikrofonom i rečima. Kroz iskren i duhovit razgovor, Stefan otkriva svoj put od klinaca sa spuštenim pantalonama i rimama iz Niša, preko rep scena i studentskih lutanja, do ozbiljnog bavljenja društveno važnim temama. Govori o svojim počecima u Južnim vestima, o važnosti zanatskog pristupa novinarstvu i kako se istraživačko novinarstvo razlikuje od svakodnevnog izveštavanja. Delimo priče o pretnjama, o upornosti, o pokušajima da se svet učini makar malo razumljivijim – pa makar to bio svet pun apsurda i praznih obećanja. Stefan priča o tome kako su nastali Tragovi – potresni istraživački podkast koji dokumentuje tragične događaje poput Ribnikara, Malog Orašja, Dubone i rudarske nesreće u Aleksincu – kao i o tome kako je Glasna žica nastala iz želje da se apsurdnost svakodnevice zabeleži u formi koja je i angažovana i duhovita. Osvrćemo se i na značaj naracije, osetljivosti pri radu sa sagovornicima i granici između novinara i čoveka. O čemu smo pričali: - Najava epizode - Početak razgovora - Kad porastem biću - Školski dani i rep - Ulazak u novinarstvo - Balans u izveštavanju - Novi početak u BG-u - Početak podkasta - Teške priče - Izazovi tokom snimanja - Neobjavljeni materijal - Plan za budućnost Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4kKFpMF Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Suriye'nin Süveyda kentinde sular durulmazken İsrail, Şam'da Başkanlık Sarayı ve Genelkurmay Başkanlığı binasını vurdu. Ekrem İmamoğlu, Akın Gürlek davasında hapis cezasına çarptırıldı.Bu bölüm EY hakkında reklam içermektedir. EY'ın küresel çapta düzenlediği EY Girişimci Kadın Liderler Programı, kadın girişimcilere işlerini büyütme ve uluslararası pazarlara açılma yolculuklarında rehberlik ve destek sağlıyor. Türkiye'de bu yıl dokuzuncusu düzenlenecek olan programa, 15 Ağustos'a kadar buradan başvuru yapabilirsiniz. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Lai arī šogad par karstumu vasarā pagaidām sūdzēties nevaram, ierasti ik gadu pāris nedēļas kārtīgi svīstam. Cilvēks var patverties telpās pie kondicionieriem un ventilatoriem un plānot savas ikdienas gaitas, neuzturoties karstākajā saulē, bet kā tiek galā daba? Kā dzīvnieki pārcieš sauli un karstumu? Kādas stratēģijas tie ir radījuši, lai pasargātu sevi no tveices? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dzīvnieku pazināji - Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Cilvēkam it kā ir vienkāršāk, mums drēbes ļoti palīdz, vai nu mēs saģērbjamies, vai izģērbjamies. Brīdī, kad vairāk vairs nevar izģērbties, mums vienmēr ir iespēja vai nu ielīst ēnā, vai dzesēties kaut kur vēsumā, vai doties peldēties. Mēs tomēr savu dzīvi turam tādos rāmjos, ja jums ir jābūt ārā, mēs esam pieturā, gaidām autobusu karstumā, saulē. Bet dzīvniekus dabā tas skar mazāk, jo viņiem vienmēr ir izvēles iespējas - ielien ēnā, viņi ielien mitrā zemē, pārrok sev bedrīti, noslēpjas kaut kur. Mums ir grūtāk," vērtē Inta Lange. "Bet dzīvniekiem savukārt ir grūtāk izģērbties. Ja pēkšņi strauji ir karsts vai auksts, nevar kā  cilvēks noģērbt savu biezo jaku un pēkšņi ir mazajā t-krekliņā, tad dzīvnieks vēl ilgi pinkaini staigās, viņam kažoka noģērbšana ir krietni ilgāka un pēc tam uzaudzēt vietā arī ir ilgāk." "Dzesēšanas variantu ir daudz dažādi," norāda Māris Lielkalns. "Kā nu kurš māk. Viens attaisa muti, atver knābi, papleš spārnus un tad elso, mēģina tādā veidā atdzesēties, cits izrakņā kaut kādu iedobi, ielien un tādāveidā dzēsējās, cits atkal pamēģina atrast kaut kur vējaināku vietu, kur izstiept visas četras kājas uz visām pusēm un tā turēties. Citi vienkārši nenāk ārā dienas laikā, sēž savā alā, iedobē, slēptuvē un viss, čuč, atpūšas. Kad tas briesmīgais karstums ir pārgājis, sākās nakts dzīve. Piemēram, tuksnesī."  Ja pēkšņi uznāk liels karstums, vai dzīvnieki var un mēdz "pārplānot" savas dienas gaitas?  "Latvijas dabā viņi ir ļoti elastīgi. Dzīvnieki nenāk pa dienu, mēs viņus tikpat kā neredzam, viņi guļ kaut kur vēsumā, ēnā, krūmos, nenāk ārā. Viņiem varbūt plānošana ir mazāk sarežģīta nekā cilvēkam, jo mums ir jāiet uz darbu, ir savi pienākumi, ir saplānota diena, tad dzīvniekiem galvenais ir būt drošībā, paēst un varbūt par ģimeni parūpēties," atzīst Inta Lange. "Latvijā, kad ir karstākais laiks, daļai dzīvnieku jau bērni ir pietiekami lieli, viņiem par bērniem īpaši nav vairs jārūpējas, un tad viņi vairāk domā par kaut kādu savu komfortu, izdzīvošanu. Tad nakts un krēslas laiks ir īstais.  Lai cik sauss un karsts pa dienu Latvijā arī būtu, tad vakarā rasa ir klāt, mitrums zem krūmiem, nokritušas lapas, zāle, viss ir tomēr mitrs. Un Latvija ir tā laimīgā zeme, kur kilometriem tālu nebūtu neviena ūdens avota, mums ir vai nu upes, vai ezeri, vai dīķi, vai purvi.  Arī pilsētas dzīvē, kad uznāk ilgāks karstuma periods, tad visi uztraucas pilsētā par dzīvo dabu, jo pilsēta krietni vairāk uzsilst nekā ārpusē un arī krietni vēlāk atdziest. Tomēr kaut vai Rīgā ūdens avotu ir daudz. Un savvaļas dzīvnieki ikdienā diezgan tālu pārvietojas no savām ierastajām vietām. Cilvēki varbūt vairāk ap māju dzīvojas, bet dzīvniekiem tie ir pat vairāki kilometri dienā. Līdz ar to ūdens vienmēr ir sasniedzamā attālumā." Ir karsts laiks, cilvēkiem daudz jādzer, jo tā mēs svīstam. Vai citi dzīvnieki arī tā svīst? Zināms, mājas kaķi svīst tikai ar ķepiņām. Kā ir ar citiem dzīvniekiem? "Ir, kas svīst, ir, kas nesvīst. Tāpēc jaukais teiciens - nosvīdis kā cūka ir absolūti garām un nepareizs, jo cūka ir viens no tiem dzīvniekiem, kas nesvīst," bilst Māris Lielkalns. "Ja reiz nesvīst, ir jāmēģina savādāk dzesēties. Un to viņa dara, ne tikai viņa, arī degunradži, arī citi cūku radinieki. Viņi vienkārši sameklē dubļu peļķi un iegāžas tajā ar  lielu, lielu sajūsmu. Arī brieži ļoti labprāt zoodārzā, mums tāds purviņš ir uztaisīts, un tad viņi tur priecājas. Tad izlien laukā tāds dubļains un apmeklētāji nevar saprast - fui, kādi, jūs netīrāt un nepucējat  dzīvniekus, bet viņš ir sajūsmā par to, ka ir atdzesējies un ļoti labi jūtas." Dubļu kārta palīdz arī pret odiem, mušām un citiem kukaiņiem un ārējiem parazītiem. Viņi iekalst tajā dubļu kārtā, tad atliek tikai noberzēties un atkal ir tīrs. Vislabākais ir sveķains koks - egle, priede. "Arī bez biezkažokainajiem ir savas dzesēšanas sistēmas. Ir aita, vēl daži citi, kam ir biezāks kažoks, bet ausis ir plikas, tās ir gandrīz kailas. Tāpat arī trusim, zaķim ausis ir garas pietiekami daudz, ne jau tāpēc lai labāk dzirdētu, bet gan lai atdzesētos. Tur ir daudz sīkie asinsvadi un tādā veidā vienkārši - ausis gaisā, vējiņš staigā, ausis dzesējas, arī pats dzesējās," turpina Māris Lielkalns. "Ūdensputniem tīri labi noderētu arī pēdas. Protams, arī spalvu kārtai ir krietni plānāka vasarā nekā ziemā, bet vienalga, ja paliek par karstu, tad plunčājas un dzesējas ar pekām. Ziemā savukārt šīs pēdas kalpo pilnīgi pretēji." "Attiecībā uz pārkaršanu tomēr gribētu piebilst, ka visneaizsargātākie Latvijā ir mūsu mājdzīvnieki - suņi, kaķi, varbūt kādam mājās trusīši vai jūras cūciņas un kāmīši, jo cilvēks par sevi padomās. Zoodārzā arī par visiem ir padomāts, savvaļā dzīvnieki paši var aiziet un atrast savu komforta līmeni, bet mājdzīvniekiem tādas iespējas bieži vien netiek dotas, jo mēs viņus ieliekam dzīvokļos vai mēs viņus mašīnās atstājam, vai varbūt kāds suns laukos pie ķēdes. Vai kādi dzīvnieki palaisti aplokā, kur nav pat nojumes," atgādina Inta Lange. "Mājdzīvnieki līdz ar to paši nevar nodrošināt savu komfortu, atrodot ēnu vai atrodot vēsāku vietu, jo kur viņš ir, tur viņš ir diemžēl. Te gan gribētos teikt, ka pieskatām esam uzmanīgi, un pagalmos varbūt izliekam āra kaķīšiem un sunīšiem varbūt kādu bļodiņu ar ūdeni, šie dzīvnieciņi gan būs ļoti pateicīgi par to visu, jo viņi paši nepratīs. Tā ir cilvēku atbildība." Cilvēkiem svīst ir dabiski, bet ko svīšana var liecināt par mūsu veselību? Lai gan šovasar ilgstošu karstumu vēl neesam pieredzējuši, svīšana ir dabiska mūsu ķermeņa izpausme ne jau tikai karstās vasarās vien. Organismam svīst ir svarīgi, bet mums pašiem un apkārtējiem sviedri un to aromāts var radīt diskomfortu. Bet vai tie patiešām ir sviedri, kas smaržo, vai varbūt aromātu rada kas cits? To skaidro Anda Apine, dermatoloģe-veneroloģe Lāzerplastikas klīnikā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācijas priekšsēdētāja.

Your music suggestions are always welcome. Drop me a text or voice note01-AYA NAKAMURA-DJA DJA02-AYRA STARR-BLOODY SAMARITAN03-BEYONCE-BREAK MY SOUL04-DJ DINO BRAVO feat UMUTI, AYANDA, L.EONI, KEIN, KAD & AYZEE-WHAT YOU WANT05-ADELE-ROLLING IN THE DEEP06-JADE-DON'T WALK AWAY07-AKA feat KID DOMINANT-COMPANY08-MR JAZZIQ feat MPURA & FAKELOVE-PICTURE JUNKPARK09-MBUSO DE MBAZO & LADY DU-THIBA10-SCOTTS MAPHUMA-NGIBOLEKENI11-RIVALZ, T.M.A RSA, B6 RIDER, NATION-365, FIGOXBABU-DLALA KA YONA12-SHAKE & LES, 031CHOPPA & ZEE NXUMALO feat SPRINGLE-MALUNDE13-UNLIMITED SOUL, DJY FRESH & TURNUPJID feat THESIIX-NEW CULTURE14-TEBZA DE DJ feat NOMZA THE KING-KA VALUNGU15-KABZA DE SMALL, VIGRO DEEP 7 DJ MAPHORISA-WISHI WISHI16-MR PILATO, EGO SLIMFLOW & DJ MAPHORISA feat SJE KONKA-BIRI MARUNG17-TOSS, 9UMBA & MDOOVAR feat SINO MAOLO, LADY DU, YOUNG STUNNA-UMLANDO18-JAY MUSIC feat MELLOW & SLEAZY-THE FUXKIN INJURY19-TNK MUSIQ, DJ MAPHORISA & SEUN1401-UYAPHAPHA MAN20-ADAM PORT & STRYV, KEINEMUSIK, ORSO feat MALACHIII-MOVESupport the show

Kadınlar barış istiyor! Barışa İhtiyacım Var Kadın İnisiyatifi'nin çağrısıyla Ankara'da toplanan yüzlerce kadın olarak barış taleplerimizi dile getirdik. Üç talep öne çıktı: Kayyum uygulamasına son verilmesi, kadınların barış müzakerelerinde temsil edilmesi, ve Terörle Mücadele Kanunu'nun kaldırılması. Barış masasında, meclis komisyonlarında, barışın konuşulduğu her yerde biz kadınlar olmalıyız, olacağız! #Barış #ToplumsalCinsiyet Müzik: Front Runner - Blue Dot Sessions

Vasarā tā vien gribas ļauties saules gaismai un siltumam, tomēr to vajadzētu darīt piesardzīgi. Kā rūpēties par ādu, lai saule nekaitētu un mēs neriskētu ar veselību, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatologs Raimonds Karls un dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa univeristātes lektore Alise Balcere. Ādas veselībai ir izšķiroši svarīgi laikus pamanīt izmaiņas un neuztvert “mazus plankumiņus” kā nieku. "Par saules ietekmi jāatgādina arī lietainās dienās, jo mums izveidojās paradoksāla uzvedība. Mēs esam izsalkuši pēc saules šajās lietainajās dienās, un kad pienāk tā saulainā diena, mēs bieži uzskatam, ka tā ir pēdējā šīs vasaras saulainā diena. Mēs redzam, ka cilvēks izmanto to kārtīgi un iegūst saules apdegumu," norāda Raimonds Karls. Dakteris atgādina, ka ir maldīgs uzskats, ka mums nav saules un tās pietrūkst, turklāt nevajag jau nemaz apzināti sauļoties, sales apdegumu var iegūt arī veicot ikdienas darbus ārā saulainā dienā. "Mums ir saule pietiekoši, lai mēs apdegtu. Kad esam apdeguši, tad esam tik tiešām lielu darvas karoti ielikuši tajā medus mucā, ko saucam par savu dzīves pieredzi," uzskata Raimonds Karls. Katru reizi, kad cilvēks iziet saulē, ādā notiek bioķīmiski procesi, kas ir pozitīvi, vērsti uz to, ka sāk veidoties vitamīns D.  "Kad šis laiks pārsniedz katram individuālo laiku, mums sāk veidoties saules apdegums. Notiek bioķīmiskie procesi, bet tie ir tādi, kuri spējīgi nākotnē izraisīt diemžēl tādas izmaiņas, kuras noveda pie ļaundabīgo audzēju rašanās," turpina Raimonds Karls. Cik bieži cilvēkiem vajadzētu apmeklēt dermatologu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un dažādus veidojumus uz ādas? Visvienkāršākais - ja nekad neesat bijis, apmeklējiet vienu reizi, un dermatologs ieteiks, kā katram konkrētam cilvēkam jārīkojas turpmāk, atkarībā no tā, vai cilvēks ir vai nav riska grupā un izrunājot viņa dzīves paradumus. "Apskatoties, kas notiekās uz ādas, gan vizuāli, gan izmantojot ļoti vienkāršu diagnostikas tehniku, ārsts teiks - ar jums tikšanās ir tad, kad pamanāt kaut ko jaunu vai kas ir mainījies; jums būtu ieteikums reizi gadā vērsties pie ārsta; bet ar jums vēl pēc papildus izmeklējumiem ir jātiekas pēc trijiem mēnešiem, jo viens, otrs vai trešais veidojums ir jāapseko un jāsaprot, kas ar viņu notiek. Universāla algoritma nav, ir ļoti individuāli," skaidro Raimonds Karls. Raidījuma viesi arī skaidro, kā atšķirt nekaitīgas dzimumzīmes no potenciāli bīstamiem veidojumiem, kas ir “melnais gulbis” jeb melanoma, un kāpēc ādas vēža ārstēšana joprojām ir izaicinājums.

Cumhurbaşkanı Erdoğan, "AK Parti, MHP ve DEM Parti olarak süreci selametle sonuna kadar götürmekte kararlıyız" dedi. Gazze'de su kuyruğunda bekleyenler vuruldu, İsrail ordusu "teknik hata" savunması yaptı.Bu bölüm EY hakkında reklam içermektedir. EY'ın küresel çapta düzenlediği EY Girişimci Kadın Liderler Programı, kadın girişimcilere işlerini büyütme ve uluslararası pazarlara açılma yolculuklarında rehberlik ve destek sağlıyor. Türkiye'de bu yıl dokuzuncusu düzenlenecek olan programa, 15 Ağustos'a kadar buradan başvuru yapabilirsiniz. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Mislila je da nikad neće raditi u marketingu – danas gradi zajednice za najveće developer alate. U 326. epizodi Pojačala gostuje Milica Maksimović, stručnjakinja za developer marketing i suosnivačica platforme Literally. Njena priča je sve samo ne linearna: od ljubavi prema engleskom jeziku i snova o karijeri bubnjarke, preko rada u prosveti i metodike koja ju je trajno udaljila od nastavničkog poziva, pa sve do, po njenim rečima "slučajnog" ulaska u svet tech startapa i developer zajednica. Razgovor sa Ivanom vodi nas kroz Milicine rane profesionalne borbe, ali i kroz složeni pejzaž rada sa inženjerskim publikama. Saznajemo kako se gradi zajednica, kako se komunicira sa najtežim tržištem, i zašto developer alati danas nose najviše povraćaja investicije. Milica objašnjava kako izgleda autentična marketinška komunikacija u svetu gde je cinizam uobičajen, a poverenje teško stečeno. Epizoda osvetljava i razlike između rada u bootstrap okruženju i korporativnog fintech-a, govori o burnoutu, ulozi mentora i tome kako jedna knjiga o mrežama može da preokrene ceo karijerni put. O čemu smo pričali: - Najava razgovora - Početak razgovora - Kad porastem biću - Ulazak u IT svet - Šta posle faksa - Novo poglavlje - Novi Sad - Napredak u karijeri - Internet i edukacija - Organizacija u IT-ju - Ulazak u preduzetništvo - Zaključak razgovora Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3GJ32ab Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Türkiye'de tarih, ne kadınların gözünden ne de kadınların elinden yazıldı. Anlatılar, kitaplar, belgeler erkek egemen toplumsal yapı temelinde kayda geçti. Oysa nüfusun yarısının kadın olduğu ve kadınların tarih boyunca hem toplumsal hem de bireysel açıdan gidişata yön verdiği dikkate alınırsa, kadınların algısının ve hafızasının bir yerde kayda geçmiş olması gerekiyor. İşte sanatçı Aslı Filiz tam da bunu yapıyor. 24 Haziran'da Hamburg Üniversitesi Konukevi'nde açılan ve "Kadın Hafızası" adını verdiği sergisi, 24 Eylül 2025'e kadar ziyaret edilebilir. Aslı Filiz, yeni köşemiz Bizden Biri'nde sunucumuz Gökçe Göksu'nun sorularını yanıtladı. Von Gökçe Göksu und Elmas Topcu.

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean (& Asian) Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down Mei Tomko and talk about growing up in the age of OG Youtube and embracing your asianness, doing the most with what you've got, and building things that last.Later we get into some Bibim Chips by Paldo…did they just make this to promote their sauce?!Meet Mei!On Instagram as @postnostalgia!Buy her artwork @postnostalgiaprints!Check out her Adoptee Resource Database!---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.

Laikapstākļus un dabu mūsu senči ir vērojuši jau izsenies, un latviešu folklorā kā maģiskākie brīži dabā visvairāk minēti tieši saulgrieži. Toms Bricis šoreiz pētījis, vai ticējumos teiktais arī darbojas. Un īsā atbilde ir – daudzi nedarbojas, daži darbojas, bet visi ticējumi noteikti nav pār vienu kārti metami. Ir tādi, kuros patiesi var saskatīt mūsu senču saikni ar dabu, novērojumus un likumsakarību šķetināšanu, bet ir tādi, kas vairāk kalpojuši citiem mērķiem, tikai ne laika prognozēšanai. Lasot ticējumus un tautasdziesmas, atklājas, ka mūsu senči, tāpat kā mēs, ir bijuši dažādi. Ne visi bijuši ieinteresēti kaut ko izpētīt un noskaidrot. Senču gudrības noteikti nevar vērtēt par zemu, tajās ir daudz noderīga, bet nevajag arī paļauties uz katru folkloras krātuvēs saglabāto frāzi. Ticējumi un dabas vērojumi, laika prognozēšana pēc tiem. Lielākoties šo visu liek kopā, lai gan es teiktu, ka laika prognozēšanas ticējumi un laika prognozēšana pēc dabas novērojumiem ne vienmēr ir viens un tas pats. Ticējumi ir folkloras daļa, bet novērot dažādas likumsakarības dabā, kas vēsta par pārmaiņām var arī bez senču ticējumiem. Ir gana daudz lietu, kas pārklājas, jo daudziem ticējumiem pamats ir dabas norišu vērošana. Mēdz teikt, ka cilvēki dabu ir izmainījuši, piesārņojums un iejaukšanās dabas procesos novedusi pie tā, ka ticējumi vairs nestrādā. Lai apgalvotu, ka tie nestrādā, sākumā vajag apstiprinājumu, ka tie ir strādājuši. Folklorā var atrast daudz dažādu ticējumu, bet nevar atrast skaidras norādes, ka, piemēram, ticējumi palīdzējuši sagatavoties kādām dabas kataklizmām vai neražai. Arī no klimatiskā viedokļa raugoties, var teikt, ka daļai ticējumu nekad nav bijis racionāls pamats, lai tie darbotos, lai pēc tiem patiesi varētu prognozēt laiku. Spilgtākā kategorija ir tie ticējumi, kas paredz laikapstākļus pēc viena konkrēta datuma. Piemēram, ja tajā un tajā dienā ir tādi un tādi laikapstākļi, tad vasara būs tāda vai šitāda vai kāda diena vēl pēc diviem mēnešiem būs tāda vai šitāda. Mūsu ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka šāds regulārs, pārliecinošs cikliskums nekad nav pastāvējis vai bijis iespējams. Vienīgais īstais cikliskums, kas mums pastāv ir gadalaiki – pavasarim seko vasara, tad rudens un tālāk ziema, bet tie katru gadu var ļoti atšķirties un paredzēt to pēc laikapstākļiem kādā konkrētā datumā nevar. Cik seni Latvijā ir pierakstītie laikapstākļu novērojumi, vai paši senākie arhīvi spēj pierādīt vai apgāzt kādus ticējumus? Vairums Latvijas meteoroloģisko staciju darbu sāka 20. gadsimta 20. gados vai vēlāk, līdz ar to daļa cilvēku varētu uzskatīt, ka jau tad cilvēku ietekme uz dabu bija pārāk liela, lai šie novērojumi būtu pierādījums, ka ticējumi nedarbojas, bet dažās vietās Latvijā laikapstākļu pieraksti ir saglabājušies vēl krietni senāk. Rīgā regulāri mērījumi un pieraksti sākti 1795. gadā. 27. jūnijā bija Septiņu gulētāju diena, 10. jūlijā būs Septiņu brāļu diena. Šie ir tautā labi saglabājušies ticējumu datumi: ja 27. jūnijā līst, līs vēl septiņas dienas; ja 10. jūlijā līst, tad līs vēl septiņas nedēļas. Vai šie ticējumi strādā? Šie bija datumi, ko pārbaudīju, apskatot gan pēdējo gadu datus, gan senus arhīvus. Ir vēl kāda vēsturiska nianse. Būtu jājautā folkloristiem un vēsturniekiem, bet man ir aizdomas, ka abi šie datumi ticējumam izvēlēti ne tik daudz dabas norišu dēļ, bet tieši kalendāra izmaiņu dēļ, jo sanāk, ka 10. jūlijs, Septiņu brāļu diena, pēc vecā kalendāra ir 27. jūnijs, un tur ir dīvaina tieši kalendāriska sakritība. Kad pirms astoņiem gadiem gāju uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvu, kur šie senie laikapstākļu pieraksti joprojām guļ lielos pierakstu žurnālos, daļa no tiem vēl nav pat digitalizēti. Toreiz mūsu ziņu portāla LSM.lv uzdevumā veicu tieši šo ticējumu parbaudi. Sāku ar 2017. gada datu pārbaudi un gāju arvien tālāk pagātnē - vai ticējums par Septiņu brāļu dienu strādā.

Kad mazs bērns savā likstā vaino kādu citu, pārlieku asi reaģē stresa situācijā vai ir centrēts uz sevi un savām vēlmēm - to mēs itin viegli saprotam un skaidrojam ar vecuma īpatnībām, bet, ko darīt, ja šādas reakcijas rada pieaugušais? Pasē pilngadību sasniedzam līdz ar 18. dzimšanas dienu, bet, kad par pieaugušo ir uzskatāms cilvēks no bioloģijas skatu punkta? Vai cilvēka smadzenēs emocionālais briedums tiek sasniegts līdz ar kādu gada skaitli, bioķīmisku procesu vai smagu iekšēju darbu ar savām domām un darbiem un kāpēc daži to nesasniedz nekad? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Anika Miltuze, attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore. Sazināmies ar neirologu Jāni Mednieku. Ir kāds brīdis cilvēka dzīvē, kad mēs varam teikt no attīstības psiholoģijas viedokļa - viss, mēs esam izauguši, pieauguši, nobrieduši, adekvāti cilvēki? Annika Miltuze: Tas būtu baigi forši, ja varētu prognozēt, ka ir 18. dzimšanas dienas rīts un es pamostos pieaudzis, nobriedis. Parasti tas nenotiek vienā dienā, un arī tā ļoti skaidri novilkt robežu, kurā brīdī tas notiek, ir grūti. Pirmām kārtām tāpēc, ka katrs cilvēks attīstās individuāli. Bet, ja mēs gribam kaut kādas kopīgās likumsakarības, tad mūsdienās no fizioloģiskās attīstības viedokļa, no smadzeņu attīstības viedokļa tiek runāts par 25 gadu vecumu. Psiholoģiskās teorijās bieži vien tiek runāts pat par 30 gadu vecumu. Bet, kā jau es teicu, tas ir diezgan individuāls process. (..) Laika gaitā brieduma kritēriji ir mainījuši. Piemēram, pirms gadiem 30 bija diezgan skaidrs, ka pieaudzis cilvēks, nobriedis cilvēks ir tas, kurš ir pabeidzis izglītību, kuram ir darbs, kuram ir piedzimuši bērni, viņš veido ģimeni. Un apmēram bija diezgan skaidrs, kurā vecumā tas notiek. Ir pagājuši 30 gadi, sociālā situācija, konteksts, kurā mēs dzīvojam, ir mainījies, līdz ar to mēs nevaram vairs skatīties, piemēram, pēc izglītības jo mūsdienās mācās gan divdesmitgadnieki, gan sešdesmitgadnieki. Tātad - kurā brīdī tu esi pabeidzis izglītību? Tas nav saprotams.  Bērni dzimst arī ļoti dažādos vecumos, dzimst 20 gados, dzimst 40 gados, pat 45 gados. Darbs arī nav vairs kritērijs. Cilvēki reizē mācās, strādā. Dzīve pie vecākiem, padzīvoju pie vecākiem, dzīvoju patstāvīgi, atkal padzīvoju pie vecākiem. Šobrīd ir daudz grūtāk atrast skaidrus, taustāmus kritērijus, tāpēc pētnieki vairāk pievēršas tieši psiholoģiskajiem kritērijiem. Bet tur arī nav tik viennozīmīgi, jo tas ir atkarīgs no kultūras, kurā mēs dzīvojam. Piemēram, Rietumu kultūrā biežāk kā brieduma kritēriji tiek uzskatīti spēja uzņemties atbildību, finansiālā neatkarība un autonomija, respektīvi, ka tu esi patstāvīgs indivīds, kas nedzīvo nevienam uz kakla.  Austrumu kultūrās, pētījumi, kas nāk no Ķīnas, no Indijas rāda, tur bieži vien centrā izvirzās rēķināšanās ar citiem, jo tās ir vairāk kolektīvās kultūras, savu emociju paškontrole, ka tu spēj citu labā varbūt apvaldīt sevi. Bet visam cauri tomēr vijas tā spēja uzņemties atbildību, kas, man liekas, ir tāds viens no tādiem fundamentālākajiem kritērijiem.   Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 1. daļa Mūsu tautas folklorā varam atrast teicienu “ar ragaviņām uz mežu”, kas nozīmētu - aizvest no savām acīm prom it kā traucējošos vecos cilvēkus. Ko šāds teiciens pasaka par paaudžu attiecībām un savstarpējām rūpēm senāk? Kā šīs attiecības un vajadzība pēc aprūpes iestādēm senioriem mainījusies mūsdienās? “Ar ragaviņām uz mežu”, nabagmāja, pansionāts - tie ir jēdzieni, kas tapuši dažādos laikos un sniedz informāciju par attiecībām ar vecāka gadājuma, nabadzīgiem vai smagi slimiem cilvēkiem un attieksmi pret viņiem. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās savā domāšanā un valodā mēs lietojam visus pieminētos apzīmējumus, kaut nabagmāju vietā ir sociālās aprūpes centri, ikdienā dēvēti par pansionātiem, un ar ragaviņām uz mežu, kas pieminētas tautas pasakās, neviens savus vecākus vai vecvecākus neved. Vērojumu līmenī šķiet, ka paaudžu attiecības mūsdienās tomēr ir citādas nekā pirms 100 vai 200 gadiem. Vecākā paaudze tagad ilgi ir aktīva, strādā arī pensijas vecumā, un vēl jūtama liela individualizācija. Ja agrāk paaudzes bieži dzīvoja kopā, tad tagad ģimenes vēlas nošķirties. Vai tas ietekmējis arī pietāti pret senioriem? Šim meklējam atbildes sarunā ar Annu Žabicku - sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un arī Latvijas Universitātē. Ko tad rāda dati par paaudžu kopādzīvošanu un savstarpējām rūpēm?

Tuksnesis vēl neveidojas, bet kailgliemeži šogad papostījuši ne vienu vien dārzu. Īsti iedarbīgu metožu, kā ar šo invazīvo sugu cīnīties nav. Par iespējam ierobežot šo sugu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Bioloģijas institūta direktors Latvijas malakologu biedrības pārstāvis Arturs Stalažs, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre un "profesionāla dārzu mīļotāja" Ivita Ruduša. Vēsā un lietainā vasara patīk Spānijas kailgliemežiem, kas veicina to vairošanos. Kailgliemežiem apetīte laba un viņi nav izvēlīgi. Negrauž balto āboliņu, bet ēd zemenes, ēd arī beigtus dzīvniekus, sugas brāļus, izkārnījumus. Cilvēki vairāk izmanto preparātus, kas satur dzelzi, bet labākie preparāti cīņai ar kailgliemežiem būtu tie, kas satur varu. "Vara preparāti ir iedarbīgāki, bet tie īsti laikam Latvijā nav pieejami, atzīst Aiva Bojāre. Ivita Ruduša dalās pieredzē, ka kailgliemeži dārzā ir jau kādus piecus gadus. "Sākumā bija ļoti maz, vakarā varēja divus trīs atrast, šo gadu laikā ir progresējuši ģeometriskā progresijā. Katru vakaru nolasa vismaz puslitru, lai arī dārzs nav liels. Lasām, ja ne katru vakaru, tad katru otro vakaru," stāsta Ivita Ruduša. "Lasām un izmantojam arī dzelzs preparātus. Kad vēl bija vara preparāti pieejami, izmantoja tos. Granulas maksāja salīdzinoši daudz. Arī kaimiņi lasa un ber. Bet ir viens kaimiņš, kurš nelasa." Arturs Stalažs norāda, ka lasīšana visefektīvākais variants gliemežu skaita samazināšanai, ko var kombinēt ar citām metodēm. Simtprocentīgi viņus iznīcināt nevar, var samazināt daudzumu ar lasīšanu. Labs līdzeklis alus, labāk izmantot kvalitatīvu alu.

Balsis iedziedātas, deju grīdas ierībinātas un instrumenti noskaņoti. Tas nozīmē, ka XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir klāt un uzsākuši savu vērienīgo ritējumu. Ceļu uz Rīgu mērojuši ne tikai bērni un jaunieši no visiem Latvijas novadiem, bet arī dalībnieki no tālām pasaules malām. Kad agrā pavasarī runājām par gatavošanos svētkiem diasporā, svētku rīkotāju pārstāve Aiga Vasiļevska, kura tur roku uz pulsa diasporas norisēs, minēja, ka ap 400 bērnu un jauniešu no visas pasaules gaidīs ciemos. Šķiet, tālākie ciemiņi ir Austrālijas latviešu koris.  Kā jau raidījumam Globālais latvietis. 21. gadsmits pienākas, esam tautiešus aicinājuši ciemos pie sevis, lai viņi dalītos pirmajos iespaidos, sajūtās par gaidāmo nedēļu un pastāstītu, kā noritēja sagatavošanās svētkiem valstīs, kur koris un tautas dejas nav ikdienas kultūras sastāvdaļa.  Studijā ir daudz viesu, jo atnākuši ir ne tikai kolektīvu vadītāji, bet arī paši dalībnieki. Raidījumā piedalās Ilze Atardo, kura ir sapulcējusi bērnus no deviņām Eiropas valstīm un nodibinājusi Eiropas bērnu un jauniešu kori, kopā ar viņu studijā ir tētis Dainis Siliņš ar mazo Agatu un dziedātājas Daina Siliņa un Lote Paiča; tālākie ciemiņi ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas jauktais bērnu un jauniešu koris no Austrālijas un studijā ir tā vadītāja Iveta Laine, diriģents Matīss Reinhards un dziedātāja Kristiāna Rumpe; kā arī tautas deju kopas “Briseles mazie latviešu dejotāji” vadītāja Ilze Baranovska un dejotāji Elza Anna Ancāne un Dāvis Jēkabsons.

Mokyklos baigimo proga, abiturientai savadarbiu plaustu leidžiasi į kelionę per Lietuvą.Ką apie darbuotoją pasako jo darbo stalas? Neretai jis, kaip magnetas ima traukti viską, kas nebūtinai reikalinga ir netgi trukdo susikaupti. Kad darbas vyktų sklandžiai, padeda paprasta ir aiški tvarkos sistema.Vilniuje atlikta apklausa rodo, kad vis daugiau paauglių svaigiųjų gėrimų gauna iš savo šeimos narių. Alkoholio vienam iš septynių nepilnamečių pernai duodavo artimieji. Todėl Vilniuje pradėta Socialinė kampanija „Leiskite patirti – neduokite paragauti“, skirta psichoaktyviųjų medžiagų vartojimo sostinėje prevencijai.Šakių rajone odontologas Remigijus Laurinčikas puoselėja skinamų gėlių ūkį „Flowerboom“. Gėlių auginimą vadina hobiu, kuris lyg savita terapija: leidžia atitrūkti nuo darbų, varginančių situacijų. Remigijus augina ne tik retų veislių jurginus, bijūnus, bet ir turi daugiau retų augalų kolekcijų10–12. Ved. Ignas Andriukevičius

The term was used as an insult towards Greek and Italian migrants who arrived after the Second World War. But the generations that follow have reclaimed 'wog', redefining their cultural identity. - Kad je 1975. godine pokrenut SBS - tada kao dvije radijske postaje – 2EA u Sydneyju i 3EA u Melbourneu – grčki i talijanski bili su među prvim jezicima koji su se čuli u eteru. Grčka i talijanska zajednica bile su medju onima s najdužim useljeničkim stažom, no te su zajednice često bile suočene s diskriminacijom – nazivani su „Wogs“, što je uvredljiv izraz koji se u Australiji obično odnosi na ljude mediteranskog podrijetla. Iako neki i dalje taj izraz doživljavaju kao rasistički, mnogi su ga s vremenom prisvojili i počeli koristiti kao izraz identiteta ili čak kao izraz dragosti. U novoj epizodi serije SBS Examines istražujemo kako se značenje tog izraza mijenjalo kroz vrijeme i kako su grčke i talijanske migrantske zajednice oblikovale australski identitet.

This is a free preview of a paid episode. To hear more, visit tersaci.substack.comEvlilik ve değişen kadın erkek ilişkileri üzerine Eleni ve Salpi ile birlikte yaptığımız sohbet. [Sohbetin tamamına tersaci.substack.com üzerinden ulaşabilirsiniz.]SORU: Evlilik yaşının yükselmesi—sadece Türkiye'ye değil, bütün dünyada böyle— boşanma oranlarının artması buna bağlı olarak da çocuk sayıları azalıyor. Dolayısıyla yani daha geç evlenen, daha sık boşanan ve daha az evlenen toplumlarda çocuk yapma oranının düşmesi çok sürpriz değil. Ne oldu da evlilik oranları düşüyor, kadınlar beğenmez oluyor ve eligible/uygun erkek sayısı azalıyor?“Çekirdek aile—işte bir karı koca ve çocuk—resmi aslında biraz daha bir balondu ve söndü.”“Ben her şeyi var oturuşçu bir yerden sorguladığım için çok fazla tabii motivasyonu olabilir. Çocuk yapmaya dair insanların motivasyonları neler bunları sormak gerekir. Evliliğin devamı var, çevremde gözlenmediğim kadarıyla. Aslında o motivasyonlara girmemiz lazım.”“Tek eşlilik bizim oluşturduğumuz bir sosyal konstrakt (yapı). Sonradan oluşturulmuş bu yapı aslında dengeli bir yapı değil bir kartel anlaşmasına benzer. Yani toplumsal olarak veya sosyal olarak bu kodun bu anlaşmanın devam etmesini istiyorsun ama bireysel olarak da cheat etmek (aldatmak) istiyorsun. Bireysel olarak da ben bu anlaşmaya uymayayım ama toplum uysun. Yani ben aldatayım ama diğerleri aldatmasın.”“Kadınlar yani hani şimdi bu %99'un seçilip %1'in harem kurduğu mesele dün başlayan bir mesele değil. Yani bu evrimin başlangıçtan başlangıçtan itibaren var. Erkekler o dönemlerde nasıl hayatta kalıp seçilip bu zamana kadar geldilerse bu zamandan sonra da o şekilde devam edecek süreç. Yani bu yeni oluşan bir şey değil ama daha görünür oldu belki.”“Çerçeveye oturtulan ve hedef gösterilen ve insanların bunlar da cinsel özgürlüğe ulaşmış dövmeli kız prototipi yaratıp ona saldırması da yine çok yanlış anlaşılan bir şey.”Keyifli dinlemeler.[Kayıt tarihi: 26 Mayıs 2025]Güncellemelerden haberdar olmak ve daha fazlası (bölüm notları, soru ve yorumlarınız) için: tersaci.substack.com Twitter: @trscbrs

“Ey Peygamber'in hanımları! Siz, kadınlardan herhangi biri gibi değilsiniz. Eğer Allah'a karşı gelmekten sakınıyorsanız (erkeklerle konuşurken) sözü yumuşak bir eda ile söylemeyin ki kalbinde hastalık (kötü niyet) olan kimse ümide kapılmasın. Güzel (ve doğru) söz söyleyin.” Ahzap 32Hak Teâlâ'nın, "Siz diğer kadınlardan biri gibi değilsiniz" ifadesi de aynen böyle olup, "Sizlerde, diğerkadınlarda bulunmayan özellikler var. Meselâ siz, bütün mü'minlerin annelerisiniz ve seyyam beri erin enhayırlısının hanımlarısınız" demektir.Bu ifade sonraki kısımla ilgili olup, "Eğer ittikâ ediyorsanız, siz yabancı erkeklere yumuşak konuşmayın. Çünkü Allah, çirkin bir iş olan zinadan menedince, götüren öncü şeylerden de menetmektedir. Bu da kadınların erkeklerle îması ve konuşma şeklinde fâsık erkeğe uymaktır" demektir.Sözü maruf şekilde söyleyin. Yani, "Allah'ı zikir veya lüzumu kadar konuşma kabilinden söz edin" demektir.“Evlerinizde oturun ve daha önce Câhiliye döneminde olduğu gibi açılıp saçılmayın, namazı güzelce kılın, zekâtı verin, Allah'a ve resulüne itaat edin. Ey peygamber ailesi! Allah sizi sadece günah kirlerinden arındırmak ve sizi tertemiz yapmak istiyor.” 33Allah Teâlâ "Evvelki câhiliyyet yürüyüşü gibi yürümeyin" buyurmuştur. Bunun, "Kırıla döküle, kırıtarak yürümeyin" manasına olduğu söylenmiştir. Yine bundan muradın, "Süslerinizi ortaya koymayın, göstermeyin" manası olması da muhtemeldir.Kendini büyük gören zorbalara benzememe demek olan namazınızı kılın, kerîm ve rahîm olana benzemek demek olan zekâtınızı verin ve Allah'a itaat edin" buyurmuştur.Emirler Arındırmak İçindirDaha sonra Allah Teâlâ "Ey Ehl-i Beyt, Allah sizden ancak kiri gidermek ve sizi tertemiz yapmak diler" yani "Size verilen mükellefiyetlerden istifâde edecek olan Allah değildir. Allah yaptıklarınızdan faydalanmaz. Bunun faydası size aittir. Allah'ın bu şeyleri size emretmesi, sizin menfaatiniz içindir" buyurmuştur.Bu ifadede şöyle bir incelik vardır: Bazan kirin-pisliğin bizzat kendisi ortadan kalkar, giderilir, ama o yeri tam temizlenmiş olmaz. O halde "Allah sizden ancak kiri gidermek... diler" ifadesi, "Günahlarınızı silip, giderir" manasına; "Sizi tertemiz yapmak diler" ifadesi de, "Size keramet (şeref) elbiselerini giydirir" manasınadır.“Kadın her şeyiyle olduğu gibi sesiyle de çekici, büyüleyici ve tahrik edicidir ve aslında bu onun çirkin olduğunu değil, güzel olduğunu gösterir. Birer nimet demek olan çekici yönlerini, bu arada sesini fitneye sebep olmak ve tahrik etmek için kullanırsa, yani konuşmasını kırıla döküle ve kadınsı biçimde yaparsa, ya da nağmeli sözlerle normal konuşurken zaten tahrik edici olan sesini daha da etkileyici hale getirirse, sesi avret olduğundan değil de, fitneye sebep olacağından haram olur. Vakarlı ve karşısındakine ümit kestirici edayla konuşursa haram olmaz."İslam dinamik bir dindir. Hristiyanlık gibi miskinlik dini değildir. Hristiyanlıkta sana bir tokat attılar mı karşılık verme diğer yanağını çevir der. Bu, zalimin zulmünü arttırmasına destek vermekdir. İslam'da biri sana tokat attı mı devlete şikayet edersin. İslam devleti o adamı yakalar ve ellerini bağlayıp senin karşına getirir. Sana kaç tokat attıysa hakkındır, aynı şiddette sen de vur der.Emîrü'l-Mü'minîn Hazreti Ali şöyle dedi: "Amellerin en faziletlisi iyiliği emrederek kötülükten alıkoymaktır.Fasığa buğzetmek bir çeşit iyiliği emretmektir. Böylesi mü'mini desteklemiş, ona arka çıkmış olur. Buna karşılık kötülükten alıkoyan kimse de münafığın burnunu yere sürtmüş olur."“Dünyaya muhabbet eden kimse başkaları için toplar. Kişi, bilmediği şeyin düşmanıdır.İnsanı vaktinden evvel yıpratan bir şey varsa o da tembelliktir.” Hazreti Ali r.a.

Neziņa ir viena no grūtākajām dzīves situācijām - kad nezinām, vai būs karš, vai nepazaudēsim darbu, vai attiecības izturēs pārbaudījumus, vai atgūsim veselību. Mūsu smadzenes cenšas kontrolēt nekontrolējamo, mēs bezgalīgi meklējam informāciju vai pilnīgi no tās izvairāmies, bet stress tik un tā paliek. Klīniskā psiholoģe, PhD, Marija Ābeltiņa šajā sarunā dalās gan personīgā pieredzē par grūtību pārvarēšanu, gan piedāvā profesionāles padomus, kā pāriet no satraukuma paralīzes uz konstruktīvu rīcību. Viņa izskaidro kentaura metaforu - kāpēc mūsu "zirdziņa jeb dzīvnieciskā daļa" reaģē uz draudiem, bet "cilvēka daļa" var mācīties dzīvot neziņā, neatliekot prieku un svarīgās lietas uz vēlāku laiku. Šī saruna ir ceļvedis visiem, kas grib mācīties dzīvot pilnvērtīgi pat tad, kad nākotne šķiet miglaina un neparedzama.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:17 Sarunas tēma - izdegšana no bailēm un uztraukuma4:14 Vai pastāv atkarība no satraukuma meklēšanas?6:40 “Kentaurs” - cilvēks kā racionālās un instinktīvās daļas savienojums11:24 Drošības meklēšana caur informācijas pārsātinājumu14:00 Izvairīšanās no informācijas kā pretēja stratēģija17:47 Māņticība par to, ka satraukšanās atvairīs nelabo18:29 Kognitīvi biheiviorālā terapija un pieņēmumu pārbaude20:51 Dubultais satraukums - satraukšanās par satraukšanos25:38 Sociālā ietekme - kā apkārtējie ietekmē mūsu satraukumu30:34 Diplomātu un ekspertu viedokļi nav objektīva realitāte38:13 Radikālā pieņemšana - dzīvot ne-ideālā situācijā43:34 Salīdzinājums ar pagātni - 90. gadi, finanšu krīze48:03 Cikliski uztraukumi - 2008. krīze, kovids, karš Ukrainā, Tramps52:42 Vainas sajūta par to, ka dzīvojam labi, kamēr citiem ir slikti54:34 Pieauguša cilvēka izaicinājums - turpināt priecāties, neskatoties uz bēdām56:36 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: https://www.powerupspace.eu/57:36 Marijas personīgais stāsts par grūtu laiku pārvarēšanu1:00:16 Līdzīgas situācijas - vēzis remisijā, darba stress, attiecības1:02:54 "Kāpēc man tas ir jāpiedzīvo?" - grāmata "Kad ar labiem cilvēkiem notiek sliktas lietas"1:09:47 Atšķirt racionālās bailes no papildu stresa1:15:27 Ikdienas darbs ar domām un faktiem1:18:01 Satraukums darba un uzņēmējdarbības kontekstā1:18:34 Marijas personīgais stāsts par darba maiņu un bailēm1:30:23 Miega trūkuma sekas uz spriestspēju un lēmumu pieņemšanu

"Sa 40 godina je rasprodala sve što ima i krenula biciklom oko sveta - ali pre toga je živela život koji bi većinu slomio." U 322. epizodi Pojačala Ivan je ugostio Snežanu Radojičić, poznatiju kao "Ciklonomad" U prvoj od dve epizode sa ovom autorkom, profesorkom i ženom koja je prešla više od 100.000 kilometara biciklom kroz pedesetak zemalja, vraćamo se unazad – u godine pre nego što je spakovala život u bisage i krenula na put oko sveta. Snežana nas vodi kroz svoje detinjstvo na Banovom brdu, mladalačke snove i prve velike poraze - školske, porodične i društvene - koji su oblikovali njen identitet. Govori otvoreno o tome kako je rasla u radničkoj porodici, kako je kao dete želela da postane "nastavnica... ili Tito", kako je izgubila veru u društveni sistem koji ju je oblikovao, ali i kako se u svemu tome rađala pisac u njoj. Epizoda nas vodi kroz godine školovanja, studiranja književnosti, prvih poslova, pokušaja i promašaja, kao i ključnog otkrića da može i mora živeti od pisanja ako želi da ostane verna sebi. Tu su i anegdote iz njenog rada kao nastavnica srpskog jezika u najtežim godinama devedesetih: kako se borila s nepoverenjem sistema, roditeljskim očekivanjima, ali i duboko traumama koje su deca donosila u školu. Iskreno, nefiltrirano i bez uzmicanja. O čemu smo pričali: - Kad porastem biću - Studentski dani - Karijera posle faksa - Izlazak iz nastave - Iz nekretnina u osiguranje - Lično preispitivanje Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3SNtylo Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Tikšanās ar fenomenālu cilvēku - Viju Kilbloku, kura vairāk nekā 30 gadus vada grāmatu izdevniecību "Zvaigzne ABC". Viņa ir izdevusi vairāk nekā 14 000 grāmatu un pārdzīvojusi četras nopietnas ekonomiskās krīzes, katru reizi kļūstot stiprāka. Vija stāsta, kā 90. gados, būdama jauna sieviete, viņa pārmaiņu laikos nebaidījās pateikt "es esmu valsts", mainīt sistēmu un audzēt uzņēmumu no 80 līdz 300+ darbiniekiem, vadoties pēc savas dzīves mantras "kad tu baidies, tu jau esi zaudējis".Saruna ir gan par Vijas biznesa un dzīves pieredzi, gan arī par grāmatām, kas pēdējos gados ietekmējušas viņas dzīvi, un kā katru no tām viņa ir izmantojusi savā dzīvē. Šī ir saruna ar sievieti, kura savos pāri septiņdesmit gados aktīvi rūpējas par savu fizisko un emocionālo veselību, turpina strādāt, uzskata savu ķermeni par "eksperimentu vietu", nav baidījusies riskēt ar savu "ādu" uzņēmējdarbībā un pierāda, ka dzīvē nav robežu tam, ko var sasniegt, ja nepadodies bailēm.Pilnu grāmatu sarakstu ar Vijas ieteikumiem atradīsi 233. intervijas lapā.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:15 Vija Kilbloka par četrām krīzēm, vadot grāmatu izdevniecību Zvaigzne ABC4:02 Matemātika un grāmatu bizness7:47 Kā jauna, azartiska sieviete var panākt neiespējamo biznesa pasaulē9:00 “Man ir ļoti laba izglītība un tas man palīdz visu mūžu.”10:40 "Es esmu valsts" - kā 90. gados Vija lauza sistēmu un mainīja noteikumus12:51 No 80 cilvēkiem līdz 300+ - uzņēmuma izaugsme krīžu laikā16:51 "Kad tu baidies, tu jau esi zaudējis" - Vijas dzīves mantra18:48 Grāmata "Sešas vielas, kas maina tavu dzīvi" - kā dopamīns, oksitocīns un citi hormoni ietekmē mūsu ikdienu23:01 Stāstu nozīme mārketingā un cilvēku vadīšanā25:07 Dr. Peter Attia grāmata "Outlive" par ilgmūžību un veselīgu novecošanu31:32 Kā Vija uztver savu ķermeni par "eksperimentu vietu"33:27 "Glikozes revolūcija" - grāmata, kas mainīja Vijas ēšanas paradumus40:46 Kāpēc karš atņēma iedvesmu veselīgai dzīvei un kā to atgūt42:20 "Es esmu absolūti kaislību cilvēks" – iedvesma Vijas darba dzīvē58:32 Dvēseles tumšā nakts - vai Vijai ir bijusi šāda pieredze1:01:12 Par sieviešu spēku un vīriešu trauslumu1:02:32 Krīze ap 50 - kad viss šķita atkārtojamies un zuda dzīves garša1:07:19 Grāmata "Varbūt es maldos" - budistu mūka stāsts par izdegšanu un atgriešanos1:11:33 "Risks ar savu ādu" - kāpēc uzņēmējiem nevajag baidīties1:16:38 Uzņēmums ir dzīve un tur var audzināt bērnus1:18:35 Mihaela Endes "Bezgalīgais stāsts"1:22:30 Vai ir plāni kādreiz doties pensijā un pārtraukt strādāt1:23:53 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei1:27:56 Vai ir bijusi nožēla par kād

Pubertet. Taj trenutak kad ti dijete preko noći naraste, zaključa vrata i postane ti potpuno strano biće. U ovoj epizodi razgovaramo o najtežem razdoblju roditeljstva:

Kovalska otkriva kako je od gaming videa došla do vođenja najvećeg YouTube festivala na Balkanu – i zašto veruje da svako ima svoj prostor online! U 321. epizodi Pojačala Ivan razgovara sa Milicom Leštarić, poznatijom kao Kovalska⁩ – prvom ženskom YouTube zvezdom Balkana koja je svojim radom i upornošću otvorila vrata digitalnog stvaralaštva za čitavu generaciju mladih kreativaca. Ovo nije samo priča o uspehu na internetu, već duboko iskren razgovor o tome kako se YouTube scena razvijala od entuzijazma do ozbiljne industrije, šta se dešavalo iza kulisa organizacije najvećih YouTube okupljanja poput Balkan Tube Festa, kao i kako se lični snovi i strasti spajaju sa realnošću i tržištem. Milica i Ivan vode vas kroz njenu transformaciju od deteta fasciniranog orijentalnim plesom do preduzetnice i organizatorke velikih događaja, osvetljavajući pri tome kako je digitalni svet evoluirao na Balkanu – od skrivenih username-ova do pune sale Sava centra. Njihov razgovor je opušten, ali temeljno analitičan; pun anegdota o prvim snimcima, nestašnim algoritmima i zajednici koja je odrasla zajedno sa svojim stvaraocima. O čemu smo pričali: - Kad porastem biću - Učenje i povezivanje - Počeci Youtube karijere - Razvoj Youtube karijere - Youtube u regionu - Core ekipa - Žongliranje platformama - Presek Youtube faza - Milica van Youtube-a Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4kHG3uQ Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Kako izgleda karijera jednog dizajnera koji kroz svaki piksel spaja umetnost i život? U 320. epizodi Pojačala, Ivan je ugostio Igora Adamovića, grafičkog i veb dizajnera, osnivača studija Control Creative iz Beograda i jednog od najprepoznatljivijih autora na domaćoj sceni. U povodu obeležavanja 25 godina karijere, Igor deli priče o svojim počecima u Majdanpeku, profesionalnom sazrevanju i prelasku iz analogne u digitalnu eru dizajna. Razgovor osvetljava njegov specifičan pristup vizuelnim komunikacijama i filozofiju koja kombinuje strast, instinkt i minimalističku estetiku. Poseban deo epizode posvećen je Igorovoj velikoj ljubavi prema muzici i radu na omotima za vinile, gde su se dizajn i zvuk neraskidivo spojili. Igor otkriva kako je kroz dizajn imao priliku da sarađuje sa umetnicima različitih muzičkih žanrova i kako mu je ta saradnja omogućila da izrazi svoju kreativnost na najdublji način. O čemu smo pričali: - Kad porastem biću - Majdanpek i kraft piva - Školski dani - Studentski dani - Prva zaposlenja u dizajnu - Burne devedesete - Promene u dizajnu - Ključne tačke karijere - Priča o muzici - Lični rast - Saveti za mlađe dizajnere Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/4kOv9n4 Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

In this episode of 90 Plus Extra Time, we head to Kadıköy — the beating heart of Istanbul's Asian side — to explore the rich, rebellious, and passionate legacy of Fenerbahçe SK.From secret matches under Ottoman rule to continental showdowns in Europe, Fenerbahçe's history is a rollercoaster of glory, heartbreak, and defiance. We break down their 28 (or 19?) league titles, unforgettable nights against Chelsea and Galatasaray, the wild energy of Şükrü Saracoğlu, and the voice of the ultras: Genç Fenerbahçeliler.This is the full story of a club that doesn't just play football — it lives it.(8:39) - Fenerbahçe

Od 23. bloka do digitalnog sveta šaha – priča o disciplini, borbi i inovaciji. U 319. epizodi Pojačala, Ivan razgovara sa Lenom Govedaricom – međunarodnom šahovskom majstoricom, sudijom, trenerkom, preduzetnicom i osnivačicom platforme OutpostChess. Lena nas vodi kroz svoj fascinantan životni put – od devojčice iz 23. bloka koja je sanjala da postane fudbalerka, preko takmičarke na međunarodnim šahovskim prvenstvima, do liderke u svetu digitalne šahovske tehnologije. U razgovoru koji obuhvata detinjstvo, sportsko i akademsko odrastanje, profesionalne izazove i razvoj biznisa, Lena iskreno deli kako izgleda život žene u šahovskom svetu, kako balansira između brojnih uloga, i zašto je šah više od igre – to je disciplina, psihološki izazov i prostor za inovaciju. Dotaknute su i teme poput razvoja veštačke inteligencije u šahu, razlike između tradicionalnog i modernog pristupa igri, iskustva sa međunarodnih turnira, kao i ideje koje stoje iza nastanka OutpostChess-a. Lena otvoreno govori i o pritiscima, neuspesima i naučenim lekcijama koje su je oblikovale kao osobu i profesionalca. O čemu smo pričali: - Kad porastem biću - Kako sam ušla u šah - Čovek protiv mašine u šahu - Školovanje uz šah - Uzori u šahu - Šah kao profesija uz outpost Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/3H8CejL Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Episode Summary: In this week's episode of your favorite Korean Adoptee podcast, the Janchi Boys sit down and react to the news of South Korea admitting to adoption fraud. It's not a light topic, but it is the Janchi Show so there's still a fair amount of laughs!Later, we get into HBAF Flavored Popcorn! Can someone tell us what the heck a “New York Cheeseburger” is?!Resources:The New York Times articleReddit Post with NYT article text (in comment)---// Support the Show!Online at janchishow.com / @janchishowSupport the show at janchishow.com/supportJoin our Facebook Group! janchishow.com/afterpartyWatch our Youtube VideosLeave a voicemail! 972-677-8867Write us a note: janchishow@gmail.comThe Janchi Show Quick BioThe Janchi Show focuses on exploring intersectional identities and current events through the lens of adoption, race, lived experience and more. Sometimes we have guests, and sometimes it's just the three of us. Either way, it's always a janchi!// Meet the Janchi Boys!Nathan NowackNathan (he/him) is a transracial Korean American adoptee who was born in Seoul in the 1970s. He was adopted at the age of 5 months old and raised in a small town in Oklahoma along with a non-biological Korean adopted sister.  After going to college in Colorado he later moved to Los Angeles to pursue a digital media career and eventually started 2 photography companies.  He loves spending time with his wife and 3 kids, playing golf, and collecting Lego. He is in reunion with his biological family as the youngest of 7 and has been in contact since 2015.  He currently serves on the Advisory Council for KAAN and helps with the planning of their annual adoptee conference.  In 2021, Nathan and his family moved back to Colorado to be closer to family and start a new chapter in their lives.  Connect with Nathan!Website: http://www.coverve.comInstagram: http://instagram.com/nnowackPatrick ArmstrongPatrick Armstrong (he/him) is a transracial Korean American adoptee, podcaster, speaker, and community facilitator. He is one of the hosts of the Janchi Show, a podcast that explores and celebrates the experiences and stories of Korean adoptees everywhere. He also is host of Conversation Piece with Patrick Armstrong, a podcast where he discusses the missing pieces of the conversations we're already having. He is a cofounder of the Asian Adoptees of Indiana, a group dedicated to creating a safe, engaging community for all Asian adoptees who need it. He is currently based in Indianapolis with his wife and cat. Connect with Patrick!Website: http://patrickintheworld.meLinkedIn: http://linkedin/in/patrickintheworldInstagram: http://instagram.com/patrickintheworldK.J. Roelke (@kjroelke)KJ (he/him) was adopted from Daegu and raised in Dallas, Texas with his two biological, older siblings and his younger sister, adopted from Russia. After spending a decade in the Midwest for college and career, he and his wife are back in Dallas and living large! He has been on his journey of discovery since 2015 and spends his days as a web developer for the Choctaw Nation of Oklahoma.Connect with K.J.!Website: https://kjroelke.online/LinkedIn: https://linkedin/in/kjroelkeInstagram: https://instagram.com/kjroelke// Listen to/Watch The Janchi Show on all major platforms:Apple: http://janchishow.com/appleSpotify: http://janchishow.com/spotifyYoutube: http://janchishow.com/youtubeGratitude & CreditsMichelle Nam for our logo and brandingJerry Won for bring us togetherThis show is created and produced by Patrick, Nathan and KJ and is the sole property of the Janchi Show, LLC.