Podcasts about latvijas universit

Šovasar pie lasītājiem nonākusi grāmata „Hipiji Latvijā. 20. gs. 60.-90. gadi”, un tā ir pirmā reize, kad plašākā pētījumā apkopotas atmiņas, intervijas, fotogrāfijas un stāsti par Latvijas hipiju kustību. Par grāmatu, hipijiem un padomju varas kontroli saruna ar grāmatas autori Līvu Zolneroviču un pētnieku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta sociologu Jāni Daugavieti Kultūras rondo.

Raidījuma uzmanības centrā  vārdi, nosaukumi un to loma mūsu kolektīvās atmiņas veidošanā. Domāt par to Kultūras rondo rosināja iniciatīva portālā „manabalss.lv”, kas aicina pārsaukt Uzvaras parku Rīgā par Saules parku. Ko darīt ar nosaukumiem, kas vēlāku vēstures pavērsienu dēļ kļūst pretrunīgi? Vai un kādos gadījumos tie būtu maināmi, kam par to būtu jālemj un kā līdz ar nosaukuma maiņu neaizslaucīt arī daļu no mūsu nebūt ne vienkāršās vēstures? Par to šodien runājam ar ar diviem vēstures un kolektīvās atmiņas pētniekiem – Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieci Vitu Zelči un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Kasparu Zelli. -- Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" norit parakstu vākšana, lai Uzvaras parku Rīgā pārdēvētu citā nosaukumā. "Uzvaras parks pēc lielajām pārvērtībām ir pilnībā mainījis savu enerģiju, jēgu un auditoriju, ir tikai dabiski, ka arī nosaukumam vajadzētu atspoguļot šo jauno, gaišo realitāti. Šeit pulcējas bērni, ģimenes, sportot gribētāji, notiek muzikāli pasākumi, tiek svinēti saulgrieži, tāpēc nosaukums "Saules parks" lieliski piestāvētu atjaunotajam parkam," uzskata iniciatīvas iesniedzēja Jolanta Stricka. Šī ideja gan pagaidām savākusi tikai 178 no diviem tūkstošiem nepieciešamo parakstu, lai tā būtu jāizskata Rīgas pašvaldībai.

No vienas puses – dabisks process, savdabīga deja starp Karību un Dienvidamerikas tektoniskām plātnēm, no otras puses – traģiskas postošas sekas pilsētām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo  ar šādu kustīgu pasauli zem kājām. Nesen notikusī zemestrīce Venecuālā bija viena no traģiskākajām, ko šī latīņamerikas valsts piedzīvojusi ilgā laikā, taču nebūt ne vienīgā. Ģeologi norāda, ka lielākā daļa venecuēliešu dzīvo burtiski zemestrīču epicentrā. Ko zinām par Dienvidamerikas ģeoloģiju un kāpēc šajā zemestrīcē ir tik liels bojā gājušo skaits? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis. -- Latīņamerikas valsti Venecuēlu trešdien, 24. jūnijā, satricinājušas divas spēcīgas zemestrīces ar 7,2 un 7,5 magnitūdu stiprumu. Postījumi nodarīti arī galvaspilsētā Karakasā.  Pirmās zemestrīces epicentrs atradās 21 kilometru uz rietumiem no piekrastes pilsētas Moronas. 39 sekundes vēlāk aptuveni 45 kilometru attālumā notika otra zemestrīce. Piedzīvoti vēl 20 pēcgrūdieni. NASA publicētie dati liecina, ka spēcīgajās zemestrīcēs Venecuelā ir sabojājušas vai sagrāvušas vairāk nekā 58 000 ēku.    Ko par zemestrīcēm domāja cilvēki vairākus tūkstošus gadu senā vēsturē? Dievu dusmas, nepaklausīgu dievību dumpošanās pazemē, milzu dzīvnieki, kas kustas uz saviem pleciem nesot pasauli – tā senāk cilvēki ir skaidrojuši zemestrīču rašanos. Pa starpu šiem ticējumiem arī zinātniski skaidrojumi,  piemēram, 1774. gadā  izdotajā „Augstas gudrības grāmatā” Vecais  Stenders par zemestrīci raksta šādi: „Dziļā zemē ir daudz alas, dažas no iekšķīgiem sērainiem tvaikiem iekarst un gruzd, kamēr uguns iešaujās, kur nu caurumu atrod, un kad vietām caurumu neatrod, kur tie iekšķīgi karsti tvaiki, kas plešās, iziet varētu, tad visa virsēja zeme top celta  un kratīta un rīb un trīc.  Ak tu Dieva sodība! Kas par briesmām, kad zeme apakš kājām zūd un lejas par kalniem ceļās.” Lai arī Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā, tomēr vēl pirms Stendera zinātnisku pamatojumu šai dabas parādībai ir devis Stendera tautietis, vācbaltu mācītājs Georgs Mancelis un runa ir par zemestrīci  Bauskas apkaimē 1616. gadā. Par to stāsta ģeoloģijas zinātņu doktors Valdis Segliņš. -- Vālodzes dosjē - iepazīstam retāk sastopamu putniņu, kas gan daudz ir apdziedāts tautasdziesmās. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.   Japāņu kultūrā bija izplatīts mīts par milzu samu Namazu, kurš mīt zem Japānas salām un dievs  Kašima ir izmantojis burvju akmeni, lai šo samu  piespiestu pie zemes. Tikko Kašima novērsis uzmanību, tā sams dauzījis asti un kustējies un sākās zemestrīce.  Pievēršamies arī citiem pasaules reģioniem un mītiem. Valdis Segliņš stāsta par  Centrālamerikas  indiāņu ciltīm un viņu skatījumu un šo dabas parādību.

Rīgas Tehniskajā universitātē darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs to, ko ir visai grūti nomērīt, cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi, jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju. Veicot fizioloģiskus ķermeņa mērījumus, piemēram, sirds darbību vai acu skatienu, laboratoriskais aprīkojums ļaus iegūt objektīvu informāciju par cilvēka reakciju uz informāciju, pakalpojumu, preci vai rīcību. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes tenūrprofesors, „HyperLab” dibinātājs un līdzvadītājs Agnis Stibe. Ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes profesoru Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju Jurģi Šķilteru. Zinātnes ziņās par to, kā bites tiek galā ar karstumu Vēstis par karstuma rekordiem mūsu platuma grādos un cilvēku centieniem atvēsināties dzirdam ne pirmo gadu. Bet pētnieki Austrālijā pievērsušies tam, cik lielā mērā karstums skar bites. Plaša mēroga pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Communications", apsekota 95 vietējo bišu sugu karstuma tolerance. Dati liecina, ka bišu sugas, kas ligzdo augu stublājos, varētu saskarties ar vislielākajiem draudiem no temperatūras paaugstināšanās, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. Turpretī bites, kas ligzdo pazemē, šķiet labāk sagatavotas, lai izvairītos no bīstamā karstuma. Cik lielu karstumu bites var izturēt un vai draudi Austrālijas bitēm būtu attiecināmi arī uz mums? To šoreiz skaidro vienīgā bišu veterinārārste Latvijā, kā arī Latvijas Biškopības biedrības pētniece un konsultante Ineta Eglīte.

Vārds "radiācija" daudziem saistās ar ko bīstamu, taču medicīnā radiācija sniedz cerību uz izveseļošanos onkoloģijas pacientiem. Kā mums izdevies savaldīt šo unikālo radiācijas procesu un pakļaut to mūsu vēlmēm — medicīnā? Un kā mainījusies staru terapija gadsimta laikā? Par to saruna raidījumā Zināmais Nezināmajā, kurā piedalās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe-terapeite, Latvijas Terapeitiskās radiololoģijas valdes locekle Zane Ruduša un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Staru terapijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Gints Rausis. Raidījumā arī par ķirurģijas un ķirurģiskā griezuma pirmsākumiem sarunā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Jāni Gardovski. Modernā ķirurģija ir jauna nozare, lielākoties par tās attīstību runājam 19. un 20. gadsimta kontekstā, tomēr sapratne par cilvēka ķermeni veidojusies krietni agrāk. Viduslaikos, kas renesanses perioda iespaidā tika apzīmēti kā tumši laiki, ķirurģiskus griezumus veica bārdziņi — bez anestēzijas un instrumentu sterilizācijas. Nākamie gadsimti nesīs padziļinātas zināšanas par anatomiju, idejas par veiksmīgiem griezumiem operāciju laikā un, protams, atsāpināšanu. Šobrīd medicīnā tiek izmantotas arī robotizētas iekārtas. Paļauties tikai uz robotiem nevaram un nevarēsim, bet roboti ir precīzi, tie nenogurst, var strādāt saudzīgi un kvalitatīvi. Vadošā robotizētā ķirurģiskā sistēma pasaulē ir "Da Vinci". Kā stāsta Jānis Gardovskis, “Da Vinci” robotu vēl gaidām, taču Latvijas medicīnā jau krietnu laiku tiek lietotas citas noderīgas tehnoloģijas, un viena no tādām ir lāzeris.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LULFMI) savā pastāvēšanas 80. jubilejā   starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā saņēmis augstāko kopvērtējumu “izcili”. Kā institūtam jau otro reizi izdodas noturēt šo augsto vērtējumu un kā zinātne un kultūra palīdz mums dzīvot zaļi? Studijā izvaicājam institūta direktori Evu Eglāju-Kristsoni, pētniekus Jāni Ogu un Haraldu Matuli.

Vai tie būtu neirologi, kas ar magnētiskās rezonanses uzņemtiem attēliem skaidro to, ko redzam sapņos, vai varbūt meditācija, kuru cenšamies izskaidrot ar datiem – vēlme nomērīt un izskaidrot ir ļoti raksturīga cilvēkiem. Ko varam un ko nevaram racionāli skaidrot? Sarunā piedalās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks Uldis Vēgners.

Latvijas folkoras pētnieki sadarbībā ar citu valstu kolēģiem lūko skaidrot, vai stāstniecība kā tradīcija nav izzudusi un digitālajā laikmetā neesam zaudējuši prieku klausīties.  "Tīkls Eiropas mutvārdu tradīcijas stāstu un pasaku ķeršanai" - šādā pētījumā piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras  un mākslas institūts kopā ar kolēģiem no citām valstīm. Mērķis ir stiprināt stāstīšanas un mutvārdu tradīcijas kopšanu Eiropā, laikā, kad stāsti, kurus stāstām un klausāmies, krietni mainījušies. Vai 21. gadsimta Eiropā stāstnieka tradīcija vēl turpinās un kāpēc šodien vairāk nekā jebkad mums ir vajadzīgi stāsti? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas trīs pētnieki: stāstniece Māra Mellēna, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Zara un folkloras pētnieks, filoloģijas doktors, stāstnieks Guntis Pakalns. Rokraksti ir lielisks pētniecības materiāls Mūsdienās cilvēki ar roku raksta mazāk, virsroku ir guvis glītais datorraksts. Taču rokraksti ir lielisks pētniecības materiāls gan no agrākiem gadsimtiem, gan arī šajos laikos, jo tieši rokraksts atklāj cilvēka personību. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja pētniekiem rakstnieku un dzejnieku rokrakstu analīze ir darba ikdiena, tāpēc par to, kā dažkārt orientēties grūti salasāmos tekstos, saruna ar muzeja vadošo mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes docentu Ingu Barovski. Kādi teksti atrodami muzeja krājumā un ko var dēvēt sarežģītiem rokrakstiem, skaidro Ingus Barovskis. Retu, senu un sarežģītu rokrakstu atpazīšanā palīdz arī digitāli rīki. Nesen latviešu rokrakstu manuskriptu pētniecībai un digitalizācijai platformā "Transkribus" tapis pirmais atvērtais teksta atpazīšanas modelis. Tas būs noderīgs ikvienam, kurš strādā ar 19. gadsimta latviešu rokrakstu manuskriptiem. Protams, tas, cik daudz rīki palīdzēs, būs atkarīgs no tā, cik labi tie tiks apmācīti. Bet pētnieka redzīgā acs un uzkrātā pieredze jebkurā gadījumā būs ļoti nozīmīga tekstu atšifrēšanā arī turpmāk.

Viens tos uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi - par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu vēsturē ir bijis ne mazums. Naudā, graudā, darbā – veidi, kā iekasēt no iedzīvotājiem nodevas, ir bijuši dažādi, laikmeta prasībām raksturīgi un dažkārt visai savdabīgi. Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi? Raidīujumā Zināmais nezināmajā sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.   Zinātnes ziņas par to, ka pārsteidzošs atklājums Ugandā radījis raizes vietējiem biologiem – tur šimpanzes uzsākušas karu savā starpā. Gan cilvēku, gan citu dzīvnieku sugu starpā ir novērojami konflikti, taču arī tad pētījumos var atklāties pārsteidzoši fakti. Ugandā, Kibales Nacionālajā parkā, pēdējos trīsdesmit gadus īstenots Ngogo šimpanžu projekts, novērojot lielu savvaļas šimpanžu grupu ar vairāk nekā 200 īpatņiem. 2015. gadā pētnieku komanda šajā šimpanžu barā ievērojusi polarizāciju, laikā līdz 2018. gadam barā parādījušās divas atšķirīgas grupas, bet nākamo septiņu gadu laikā vienas grupas locekļi veikuši 24 uzbrukumus otrai grupai, nogalinot vismaz septiņus pieaugušus tēviņus un 17 mazuļus. Pētījuma rezultāti nesen publicēti žurnālā “Science”, un tajā abas grupas apzīmētas kā Rietumu un Centrālā, atbilstoši to teritorijai nacionālajā parkā. Cīņa par teritoriju, slimības un vēl citi iemesli var novest pie tik krasas bara sadalīšanās, un par to sarunar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu.

Tiekamies ar astronomu Ilgoni Vilku, lai iepazītu viņa Latvijas astronomijas vēsturei veltītās grāmatas otro daļu. Tā stāsta par astronomijas zinātnes attīstībai Latvijā 20. gadsimtā otrajā pusē un ietver stāstus gan par dažādu observatoriju un teleskopu izbūvi 20. gadsimtā, gan to, kā astronomija no šauras zinātnes jomas kļuva par populārās zinātnes flagmani. Kkā astronomija no sadzīves tik atrautas un specifiskas nozares nonāca līdz ikdienas cilvēkam Latvijā, stāta Latvijas Universitātes  Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Kā interneta signāls veic ceļu līdz lietotājiem?​ Pa gaisu, pa zemi un pa ūdeni tā ļoti vienkāršoti varētu aprakstīt ceļus, kā internets nonāk pie lietotājiem. Sīkāk par katru no šiem ceļiem un kāpēc optiskie kabeļi šobrīd ir drošākais veids, kur plūst interneta sakariem, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes pētieki Andis Supe un Jurģis Poriņš. RTU asociētais profesors un vadošais pētnieks Andis Supe Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā rāda uz galda saliktās ierīces, ko vienkāršoti varētu saukt par vienu ceļa posmu un veidu, kā internets nāk līdz lietotājiem. Viens klikšķis un tā ir tikai sekundes daļa, kad datorā monitorā vai tālruņa ekrānā ielādējas video, attēls vai teksts. Bet vai esat domājuši, kādu ceļu šajā mirklī pieveic informācija? Tie ir vadi okeānu dzelmē, kur informācija tiek pārvērsta gaismas impulsos un pa optiskajiem kabeļiem nonāk mūsu ierīcēs. Tas ir sazarots tīkls kosmosā. Kopā ar Andi Supi mēģinām izsekot interneta gaitai no  zemes un debesīm līdz mājas datoram. Sarunai arī pievienojas inženierzinātņu doktors telekomunikācijās RTU profesors Jurģis Poriņš. Ja reiz runa ir par optiskajiem kabeļiem, tad profesors skaidro, kāpēc, salīdzinot ar kosmosa tehnoloģijām, šie mata izmēra vadiņi ir drošāks interneta ceļš. -- Erickiņš - kustīgs putniņš, kas labprāt dzīvo cilvēka tuvumā. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Šonedēļ Rīgā atklās 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus „Gaudeamus”. Par tradīciju un jauno svētku programmā pārrunāsim ar "Gaudeamus 2026" māksliniecisko komandu. Raidījuma viesi: režisors un svētku mākslinieciskās koncepcijas autors Juris Jonelis, deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale un koru programmas mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. Saredzēt sevi kā daļu no kultūras lielā spēka un sajust sevi lielākā – Baltijas – kontekstā šajā nedēļas nogalē no 19. līdz 21.jūnijam aicina Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus”, kas Baltijas studentus kopā pulcē kopš 1957. gada un šogad notiks apaļu 20. reizi. Iepriekšējie notika Viļņā, vēl pirms tam – Tartu, pirms 12 gadiem „Gaudeamus” uzņēma Daugavpils, bet Rīgā Baltijas dziedošie, dejojošie un spēlējošie studenti pēdējoreiz sabrauca 2004. gadā, kad šā gada svētku rīkotāji un raidījuma vadītāja paši vēl bija studenti vai varbūt pat vēl skolēni. Šajā nedēļā Rīgā priecāsies un skatītājus priecēs apmēram pieci tūkstoši studentu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, jo vārds jo „gaudeamus” nozīmē „priecāsimies”. Svētku pasākumi norisināsies Latvijas Universitātē (LU), Vērmanes dārzā, Dailes teātrī, Doma baznīcā, Vecrīgā un Brīvības laukumā. Svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi – 64 kori, 39 tautas deju ansambļi un deviņi pūtēju orķestri.     

2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri. Sarunas iesākumā par to, kas notika Latvijā līdz šai masu deportācijai. Represīvas akcijas notika jau visu pirmo okupācijas gadu. Cik tās bija plašas? Varbūt liela daļa sabiedrības līdz 1941. gada jūnija izsūtīšanai šī režīma represīvo un nežēlīgo raksturu vēl īsti nebija ievērojusi un atklājusi.

No bārenes par Krievijas ķeizarieni - par Katrīnu I aizvien valda dažādas leģendas un pat vēsturnieki strīdās, kāda ir bijusi carienes izcelsme un dzīve. Kā Ernsta Glika audžumeita nonāca līdz impērijas tronim? Leģendāra personība, kuras dzīves gājums bijis gluži kā meksikāņu ziepju operā - vai vismaz tā gribētos domāt, jo nezināmā par šo biogrāfiju aizvien ir daudz. Meitene, kas dzīvi sāka kā Marta Skavronska, beidza kā Krievijas ķeizariene. Kas bija šī sieviete un kāda bija viņas izcelsme? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva un mācītājs, Ernstam Glikam veltītas grāmatas autors Andris Pešelis. Daudz nezināmā un leģendu ir par šo personību, atzīst raidījuma viesi. "Ja mēs runājam par meiteni Martu, jāsaka, ka nezināmā ir ļoti daudz. Ja mēs runājam par ķeizariene Katrīna Pirmo, tad tā jau ir vēsturiska persona, zināma, uz politiskās un vēsturiskās skatuves esoša un un labi apskatāma, bet arī viedokļi par viņu kā ķeizarieni arī ir ļoti atšķirīgi," atzīst Mārīte Jakovļeva. Interpretāciju ir daudz par viņas izcelsmi, vai tiešām bija Skavronska, kā nokļuva Glika mājās, nav zināms, kur viņa ir dzimusi, kas bijuši viņas vecāki. Par to ir daudz versiju. Pat populārā vietne Vikipedija dažādas valodās piedāvā dažādas versijas par to, kur ir dzimusi Marta Skavronska. "Nav arī skaidrības par viņas etnisko piederību. Mums gribās domāt, ka viņa bija latviete, igauņiem tikpat labi uzskata, ka viņa bija igauniete vai vai somiete. Baltkrievi uzskata, ka viņa ir cēlusies no Minskas, respektīvi, no baltkrieviem, lietuvieši - no lietuviešiem. Visi velk deķīti uz savu pusi, un nevienam nav konkrēti dokumentētas argumentācijas," turpina Mārīte Jakovļeva.  

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Izrādās, garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā. Kā uztveram garšu ar visām savām maņām? Kāpēc dažkārt produkts ar nemainītu recepti garšo atšķirīgi? Un ko garša pastāsta par produkta kvalitāti? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas institūta asociētā profesore Evita Straumīte. Par garšas uztveri ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes profesoru Jurģi Šķilteru.

Šķirot, ziedot un dot lietām otro iespēju – tā ir aprites ekonomika. Kur tās principi jau darbojas un kur vēl jāpiestrādā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Banku augstskolas asociētā profesore Inga Uvarova, Latvijas Universitātes profesore Natālija Cudečka-Puriņa un "CleanR" operacionālās vadības direktore Liene Rumpane. "Cilvēku uztvere par lietām mainās, aizņemties, izmantot otrreiz kļūst par stila lietu arī jauniešiem. Tas ir ir pozitīvi, ka nav tendence, ka vienmēr grib kaut ko jaunu, bet sākas apmaiņa. Tā aptver lielu tirgu, gan pagarinot produktu dzīves ciklu, gan ilgmūžību, gan dodot pievienoto vērtību," vērtē Natālija Cudečka-Puriņa. Nedēļas nogalē - svētdien, 14. jūnijā, notiks pirmais Viskaļu krāmu tirgus Rīgā, Čiekurkalnā. No pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens, kam pagrabā vai skapī glabājas lietas, kas pašam nav vajadzīgas, var atnest tās uz krāmu tirgu un dot tām otru dzīvi. Ierakstā saruna ar vienu no Viskaļu ielas komūnas pārstāvjiem, šefpavāru Havjeru Garsiju.

Turaidas Muzejzervāts ir vieta, kur arheoloģiskā izpēte ir ar pamatīgu un bagatīgu tradīciju, taču nekas nav apstājies un izpēte aizvien turpinās. Šajā teritorijā atrastas liecības par cilvēku dzīvi vēl pirms Rīga kļuva par pilsētu. Kas atrasts Turaidā, kā notiek arheoloģiskā izpēte šeit un kā nākotnē plānots atklāt aizvien jaunus faktus par cilvēku dzīvi Turaidas pils apkaimē. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Mārcis Kļaviņš,  Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks, Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāta vēsturniece, un Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists. Vispirms par aktuālo, jo jau 12. jūnijā Turaidā norisināsies Eiropas arheoloģijas dienas. Šī gada Arheoloģijas dienu tēma “Ēdiens pilī” aicina ielūkoties viduslaiku ikdienā caur arheoloģiskajām liecībām par uzturu un galda kultūru.  Savukārt jūlija otrajā pusē atjaunos pļavas, 19. jūlija līdz 1. augustam Turaidas muzejrezervātā norisināsies starptautisks projekts, kurā jaunie kultūras mantojuma speciālisti no visas Eiropas apvienos spēkus, lai praktiski atjaunotu un koptu Turaidas vēsturiskā centra kultūrainavu, izmantojot tradicionālās metodes. Tas nozīmē, ka zāli pļaus ar izkapti un kraus zārdos. Zinātnes ziņas par kādu atradumu Ķīnā Nesen Ķīnā atrastie akmens priekšmeti liecina, ka cilvēki spējuši radīt visai sarežģītus darba rīkus 146 tūkstošu gadu senā pagātnē, kad valdījis ledus laikmets. Tas liek pārvērtēt uzskatu, kad notiek lielāka civilizācijas attīstība. Vai cilvēku radošums zeļ tikai vieglos un labklājīgos laikos? Iespējams, ka ne, un par to, ka varētu būt citādi, aicina domāt Ķīnas zinātnieki. “Žurnālā par cilvēka evolūciju” publicētā rakstā pētnieki pēc vairāk nekā 10 gadu ilga darba senā vietā Ķīnas centrālajā daļā, izrokot dzīvnieku kaulus un sarežģītus akmens darbarīkus, snieguši pierādījumus, ka agrīnie cilvēki varbūt kļuvusi atjautīgāki, dzīvojot skarbā ledus laikmetā. Runa ir par laiku pirms 146 tūkstošiem gadu, un atrastās arheoloģiskās liecības raksturo mūsdienu cilvēkam radniecisku grupu "Homo juluensis". Tādējādi ne tikai Eiropā cilvēka senčiem bijusi attīstīta domāšana. Par pētījumu saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Valdi Bērziņu, un iesākumā palūkosimies, kāda bija aina "Homo juluensis" darbības laikā izskatījās Eiropā.

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis. Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu? 

Krievijas - Ukrainas karā gaisa uzbrukumi kļūst intensīvāki, katru dienu ir ziņas vai nu par sagrautām ēkām, bojā gājušiem, saspridzinātiem naftas objektiem vai problēmām pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc gribam izveidot kopskatu par to, kas notiek vispirms jau tajā valstī, kas uzsākusi agresīvo karu, par kuru arvien biežāk runā, ka karš nonācis strupceļā. Kāda ir tuvākā un tālākā perspektīva visiem notikumiem? Raidījumā Divas puslodes runājam par situāciju frontē, gan ekonomiku, gan cilvēkresursiem, arī noskaņojumu pašā Krievijā un to, ko šāda notikumu attīstība nozīmē tālāk Krievijas politikā.  Analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Rihards Plūme, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš. Sazināmies ar Nacionālo bruņoto spēku majoru Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu un ekonomikas zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes ekonomikas profesoru, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Jāni Priedi.

Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders. Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu. "Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju. Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām." Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā pētnieki strādā pie īpaši ādu reģenerējoša plākstera, kas tapis no visai universāla līdzekļa – Prūsijas zilā Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls.  Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu. Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā. -- Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis. Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu? 

Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā. Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Dzīvā daba ir tik daudzveidīga, arī  pārsteidzoša un brīnišķīga. Viens no šādiem īpašiem dabas brīnumiem ir spāres. Spāres ir viens no senākajiem kukaiņiem uz mūsu planētas un miljoniem gadu laikā tā aizvien ir paturējusi sev dažas tai raksturīgās pazīmes. Kukaiņu pasaules pirmrindnieki – tā arī varētu dēvēt glītā paskata spāres, kas, izrādās, ir nadzīgi plēsēji. Ko zinām par spārēm senatnē un kāda ir spāru daudzveidība Latvijā? Par spārēm raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta biologs un sugu un biotopu eksperts Mārtiņš Kalniņš, uzklausām arī paleontologu, Latvijas Universitātes profesoru Ervīnu Lukševiču. Bet vispirms izzinām, kas paludikultūra un kāda loma tajā ir niedrēm un vilku vālītēm? Iespējams, ka kāds jau sen ir audzē tādus augus kā miežabrālis vai melnalksnis, taču nav zinājis, ka to var dēvēt par paludikultūru. Un varbūt atklājums ir arī fakts, ka šos un citus augus, to biomasu var izmantot produktu ražošanā, sākot no ārstniecības līdz pat celtniecības materiāliem. Par paludikultūrām saruna ar Ezeru un purvu izpētes centra valdes priekšsēdētāju Ilzi Ozolu. Pēc izpētes centra dibināšanas 2016. gadā Latvijā pamazām ieviestas paludikultūras, balstoties Vācijas kolēģu ilgākā pieredzē. Savukārt aizvadītā gada rudenī Vācijas pilsētā Greifsvaldē liela mēroga konferencē par paludikultūru izmantošanu pulcējušies zinātnieki un praktiķi, un te bijusi iespēja iepazīt visdažādāko paludikultūru produktu prototipus. Ieviešot reālu produktu, ražotājam svarīgi, ka izejviela vēl ilgu laiku būs pieejama lielos apjomos, tāpēc tas var būt signāls kādam lauksaimniekam – ja viņa pārziņā ir teritorija ar kūdru un paaugstinātu ūdens līmeni, to nav obligāti jāsusina, jo tajā var audzēt ko neierastu un vērtīgu. Ko tad īsti nozīmē paludikultūras, skaidro Ilze Ozola.

Varam droši teikt, ka sev tuvo Visumu pazīstam labāk nekā pasauli zem mūsu kājām. Vairāku metru dziļumā ir neparasta augu un sēņu saziņas sistēma, augsnē – vesela pasaule ar bezmugurkaulniekiem, bez kuriem nebūtu iedomājama dzīvība uz šīs planētas. Turpat – senas liecības par cilvēces un šīs planētas pirmsākumiem. Ko zinām par pasauli zem mūsu kājām? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas arheoloģe, pēcdoktorantūras pētniece Leidenas universitātē Dita Auziņa, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās grupas vadītājs Zigmunds Orlovskis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis un Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns.

Straujā tempā ir tapusi jauna valdības koalīcija un sadalītas arī atbildības jomas. Līdz vēlēšanām ir ļoti maz laika, tieši tāpēc ministra darbam būs pievērsta liela uzmanība. Kā Ko varam gaidīt no jaunās valdības, par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis un viceprezidente Inga Zemdega-Grāpe, un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Ikvienu cilvēku veido triljoni šūnu, kas dzīvo diezgan intensīvu dzīvi. Izrādās, ne visas šūnas iet bojā pēc tam, kad vairs nespēj dalīties. Dažas paliek mūsu organismā un sāk pastiprināti ražot vielas, kas veicina iekaisumu. Kā tas notiek un kā ietekmē mūsu orgānu veselību, un kā šīs šūnas iznīcināt? Ir kāds process mūsu organismā, kas norit klusi nemanot, radot mums gan dažādas slimības, gan paātrinot novecošanu. Ne visas šūnas, pārstājot dalīties, iet bojā. Dažas paliek aktīvas un rada mūsu organismā nevēlamas sekas - ne reti tās dēvē par zombiju šūnām. Raidījumā plašāk skaidro medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes tenūrprofesore precīzijas medicīnā Una Riekstiņa un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore Maija Dambrova. Uzklausām arī sertificētu uztura speciālisti Gunu Bīlandi. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai limfas šķidrums apceļotu visu mūsu organismu? Aplūkojot cilvēka ķermeņa orgānu sistēmu shematiskus zīmējumus, līdzās asinsrites orgānu sistēmai ir vēl kāda tikpat svarīga, kas caurauž mūsu organismu, bet par kuru ikdienā, iespējams, runājam mazāk. Tā ir limfātiskā sistēma. Līdzīgi kā asinsritē arī limfātiskā sistēma sastāv no caurulītēm - dažāda lieluma limfas vadiem, pa kuriem plūst limfa. Ar limfātiskās sistēmas nozīmi plašāk iepazīstina Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore. Kas tad limfa īsti ir, kā tā mūsu organismā veidojas un vai tas notiek pastāvīgi?

Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par mūsu veselību un konkrēti par raibo sīko organismu saimi, kas apdzīvo mūsu gremošanas sistēmu un klusi nemanāmi ikdienu dara svētīgu darbu. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki strādā pie kāda līdzekļa, kas nākotnē varētu palīdzēt prebiotikām un probitiokām - šim labājām baktērijām efektīvāk strādāt cilvēka organismā. Kādas vielas palīdzētu uzlabot kā zarnu veselību, tā mūsu kognitīvās spējas? Skaidro molekulārā bioloģe, pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Elbere un Sertificēta uztura speciāliste Loreta Baumane. Vēl raidījumā zinātnes ziņas un saruna ar Hannu Kārinu Jokinu no Somijas par zinātnieku iesaisti miera kustībās aukstā kara laikā un akadēmiķu lomu antikodolieroču aktīvismā. Hanna Kārina Jokena (Hannah Kaarina Yoken) ir pētniece Vēstures un etnoloģijas katedrā, Jiveskiles universitātē Somijā un vienlaikus Somijas Jauno pētnieku akadēmijas valdes locekle. Pagājušajā nedēļā viņa viesojās Rīgā un piedalījās Ziemeļvalstu-Baltijas Jauno akadēmiju tikšanās reizē, ko pirmo reizi Latvijā rīkoja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Kopumā 40 dalībnieki sanāksmē plaši apsprieda akadēmisko ētiku, akadēmisko brīvību un arī zinātnes lomu drošības stiprināšanai. Hanna savā pētniecībā vairākus gadus pievērsusies akadēmiķiem un pacifismam pagājušā gadsimta 80. gados, skatot tieši Somijas piemēru. Par saviem atklājumiem stāsta Hanna Kārina Jokena: Mans pētījums, ko prezentēju šeit, ir daļa no plašāka projekta ar nosaukumu “Atvadas no ieročiem: protests pret kodolieročiem, emocijas un dzimums Somijā 1980. gados”, un šis projekts tapa Covid-19 pandēmijas laikā. Es atrados Apvienotajā Karalistē, kur tobrīd dzīvoju, visa valsts tika slēgta, un es izjutu lielas bailes. Un tā rezultātā es sāku zvanīt saviem gados vecākiem radiniekiem, jautājot, kad viņi piedzīvojuši milzīgus globālu nemieru brīžus, kas viņus emocionāli satricinājuši līdz pašiem pamatiem. Daži no viņiem pieminēja Kubas raķešu krīzi 1960. gados, bet daudzi minēja 1980. gadu eiroraķešu krīzi un ideju par kodoldraudiem. Tā nu es nonācu līdz savam projektam, kurā plaši aplūkoti pret kodolieročiem vērstie protesti 1980. gados Somijā.  Interesanti bija tas, ka ar šī projekta ideju nācu klajā aptuveni 2020. gadā, bet tad viss mainījās. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā, protams, mainīja kursu. Pēkšņi pretkodolu kustības Somijā šķita ļoti būtiskas. Visa Somijas ārpolitikas perspektīva mainījās. Somija iestājās NATO, kas arī ietekmējis šo projektu.

20. gadsimta sieviešu vēsturē ir kāda ļoti neparasta lappuse – veltīta sievietēm, kas devās tālās misijās uz Indonēziju, Ķīnu un Āfriku kā baznīcas misionāres. Tālais ceļš, nezināmais, tropiskās slimības, dieva vārda sludināšana un vietējo ļaužu skološana – tie ir dzīvesstāsti, kādus grūti atrast gadsimta sākumā. Kas lika sievietēm no Latvijas doties izglītot citu tautu cilvekus uz tālām zemēm, kur nereti grūtos sadzīves apstakļos bija spiestas dzīvot piecus vai pat 10 gadus prom no mājām? Latviešu misionāru ceļus pasaulē 20. gadsimta sākumā pētījusi teoloģe, humanitāro un mākslas zinātņu doktore Kristīna Ēce, Lutera akadēmijas docente un pētniece, Latvijas Bībeles centra akadēmiskā docente, un Diāna Hristenko, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktora grāda pretendente, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre.   Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Straumējot laiku" iepazīstam reliģijas un baznīcas vēsturi Latvijā. Kopienu var stiprināt paaudzēs pārmantotas amata prasmes, to var vienot dzīve pilskalnā vai aiz drošiem pilsētas mūriem, un to var saturēt kopā ticība un draudze. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā “Straumējot laiku” esam līdz šim jau mērojuši kādu ceļa gabalu gan telpā, gan laikā, un šodien atkal ļausimies straumes pagriezienam, piestājot ekspozīcijas ceturtajā sadaļā “Kopība draudzē”. Arhitekts Didzis Jaunzems šo sadaļu veidojis tā, lai apmeklētājs it kā varētu ieiet dažādu Latvijā kultūrvēsturiski nozīmīgu reliģiju vai konfesiju dievnamos, pakavēties tajos, iepazīt liturģiskos priekšmetus, kā arī audio veidā paklausīties mācītāja vai cita reliģiskā līdera dziedājumu. Muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte vispirms skaidro mūsu šīs dienas pieturvietas nozīmi. Blakus dažādām kristietības konfesijām Latvijas karte atklāj vēl kādu būtisku kopienu. Tie ir ebreji ar savu reliģiju jūdaismu un lūgšanu namiem sinagogām. Ebreju konsolidācija Latvijas teritorijā notiek 18. gadsimtā, un 19. gadsimta otrajā pusē tādās pilsētās kā Rīga, Daugavpils, Jelgava ir katrā jau vairākas sinagogas. Otrā pasaules kara ietekmē ir piedzīvoti zaudējumi, tostarp zudusi krāšņā Rīgas Horālā sinagoga. Mūsdienās daudzām kādreizējo sinagogu ēkām ir citas funkcijas, piemēram, Zaļā sinagoga Rēzeknē darbojas kā kultūrvēstures un tūrisma centrs, taču aizvien funkcionē sinagoga Daugavpilī un Rīgā, Peitavas ielā, kas uzskatāma par jūgendstila pērli. Ar jūdaisma principiem iepazīstina muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Olga Miheloviča.

Aplēses liecina, ka no diasporas Latvijā ik gadu ienāk līdz pat vienam miljardam eiro, līdz ar to diaspora pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu resursu valsts ekonomikas attīstībai, bet vai tas ir pienācīgi novērtēts? To analizējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Sarunājas Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece Līga Brasliņa, migrācijas pētniece, socioloģe, Latvijas Universitātes  tenūrprofesore Inta Mieriņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju departamenta direktores p.i. Vita Balode-Andrūsa un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvis Miks Muižarājs.

Hokeja spēle, vēlēšanu debates, vakcinācija vai ekonomika – par šādiem jautājumiem viedoklis teju visiem, nereti visskaļāko pauž tie, kuri var lepoties ar visniecīgākajām zināšanām konkrētajā jomā. Psiholoģijā tam pat ir īpašs apzīmējums – Daninga - Krīgera efekts. Vai pašpārliecība mūs padara par ekspertiem un vai tiesa, ka, jo zinošāki kļūstam, jo grūtāk mums formulēt savu viedokli un vēlme paust savu nostāju mazinās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece. Kā valsts vara var ietekmēt sabiedrības paradumu maiņu veselības jautājumos Zināms, ka noteiktā vecuma grupā mums ir iespējams veikt valsts apmaksātu krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu. Jau vairākus gadus ik palaikam tiek rīkotas dažādas veselības veicināšanas kampaņas, kur piedāvā bez maksas pārbaudīt šo vai citu mūsu orgānu darbību. Ir cilvēki, kas ar prieku to izmanto, ir ļaudis, kas sūdzas par it kā neestētiskiem uz uzbāzīgiem reklāmas plakātiem ielās. Teju ikviens mūsdienās zina, ka ir jāēd veselīgāk, vairāk jākustas, smēķēt ir kaitīgi. Tāpat zinām, rindas uz izmeklējumiem ir jūdzēm garas un slimnīcas ir pārpildītas. Bet kurš veids ir labākais, lai vienlaikus pabukņītu, neizkaitinātu un pamudinātu cilvēku rūpēties par savu veselību, tā teikt, pamatlīmenī, to pēta samērā jauna zinātnes joma - veselības komunikācija. Rīgas Stradiņa universitātes docētāja veselības komunikācijā Vita Savicka stāsta, kāpēc cilvēki uzskata, ka pietiek ar labām domām, lai atvairītu slimību, kā īsziņa telefonā varētu pamudināt doties uz veselības pārbaudi un vai picas dāvināšana veicināja potēšanos pret Covid? Sākumā Vita Savicka stāsta par to, kādi uzrunāšanas veidi pastāv, lai mudinātu cilvēkus  pārbaudīt veselību. Veidi, kā mudināt mūs pašus rūpēties par savu veselību, ir vairāki. Ir tikai jautājums, kurš no tiem der dažādiem ļaudīm dažādās vidēs. Mēģinājumi uzrunāt pilnveidojas un attīstās un šobrīd RSU notiek darbs pie jauna veselības komunikācijas veida "Ar īsziņu pret zarnu vēzi". -- Maijā ir īstais laiks ieklausīties dziedātājstrazda dziesmā. Par dziedātājstrazdu stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Dārzā rosība rit pilnā sparā, un nereti tas nozīmē stīvu muguru un sāpes ceļos nākamajās dienās. Kā darbošanos dārzā padarīt mazāk traumatisku? Kādus trikus un ieteikumus zina teikt dārznieki un veselības eksperti? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies par agrofitnesu. Stāsta Latvijas Universitātes profesore, fizioloģe Līga Plakane, kura arī pati labprāt rosās dārzā, ergoterapeite Zane Liepiņa, fizioterapeite Marta Fogele un arborists, dārznieks, ainavu arhitekts un arī uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands. Līga Plakane atzīst, ka agrofitness nav gluži zinātnisks termins. "Šo jēdzienu lieto ar nozīmi treniņš. Tas ir treniņš, lai attīstītu dažādu muskuļu grupu spēku, izturību. Tas nenozīmē, ka pēc tam puķes smuki zied un un kartupeļi ienākas, tas ir vairāk treniņa veids, kas imitē tādu dārza darbu aktivitātes. Līdz ar to tas ir izdomāts termins," bilst Līga Plakane. Bet Latvijā kā treniņa veids, kas imitē dārza darbus, tas nav īpaši izplatīts. Marta Fogele mudina arī pirms dārza darbiem iesildīties. "No ergoterapeita skatupunkta man ļoti negribētos dārzkopības aktivitātes saukt par agrofitnesu, jo ir jāuztver šī aktivitāte kā mērķtiecīga nodarbe, ko cilvēks izpilda savā brīvajā laikā vai arī darbalaikā atbilstoši arī profesijai," palidina Zane Liepiņa, norādot, ka ergoterapijā nodarbes skata plašāk. Viņa norāda, ka mūsu kultūras kontekstā dārzkopības aktivitāte ir kaut kas vairāk, nevis tikai ravēšana, stādīšana un ražas novākšana. Tam ir ļoti dziļš kultūras konteksts pamatā, latviešiem sirdij tīkama ir tieši rosīšanās dārzā. Bet tam var būt arī negatīvās puses. "Dārzkopība un dārza dārza aktivitātes, ja tās izpilda neapdomīgi, ir ļoti augsts traumu risks, ļoti augsts arī muskuloskeletāro sistēmu saslimšanu risks, piemēram, karpālā kanāla sindroms, osteoartrīts un citas. Kas, protams, nerodas tikai no dārzkopības aktivitātēm. Tas jau ir faktoru kopums. Bet, ja mēs nerūpējamies par sevi, ja mēs izmantojam nepiemērotus darba rīkus, ja mēs pārmērīgi forsējam, kampaņveidīgi izpildām dažādas dārzkopības aktivitātes, tas var novest pie šiem negatīvajiem riskiem un ietekmēm," atzīst Zane Liepiņa.

Nedēļas laikā pierobežā vairakkārt ir atskanējuši trauksmes brīdinājumi. Vai pie kaujas droniem vismaz Latgalē ir jāsāk pierast? Tikmēr Krievijā gatavojas 9. maija svinībām un draud ar triecieniem Kijivai. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins.  

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis gandrīz visās jomās, izglītībā tajā skaitā. Un tad rodas jautājums, ciktāl tā izmantošana ir progresa pazīme un vērtīgs palīgs, bet kurā tas brīdī sāk graut izglītības kvalitāti. Šodienas studenti drīz ienāks vai pat jau ir ienākuši darba tirgū un tur iegūtās izglītības kvalitāti tad var sajust praksē. Ciktāl augstskolas ar savām izstrādātajām vadlīnijām regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, kā tas ietekmē studentu zināšanas, kurā brīdī mākslīgais intelekts kļūst par problēmu? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese.

Biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Universitāte un Rīgas enerģētikas aģentūra pētījusi gaisa kvalitāti Rīgā. Pētījums "Elpo, Rīga!" noslēdzies un iegūtie rezultāti liecina, ka Rīgā gaiss caurmēra ir labs, tomēr intensīvas satiksmes laikā krietni pasliktinās. Kādi citi novērojumi atklāti par Rīgas gaisa kvalitāti un iedzīvotāju paradumiem? Ko rāda pēdējā gada laikā veiktais Rīgas gaisa monitorings, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj biedrības"Zaļā brīvība" pārstāvji - Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Santa Krastiņa. Vienlaikus pētījums atklāj, ka, lai gan jaunieši šobrīd pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu, ilgtermiņā vairāk nekā puse viņu sevi redz kā automobiļa lietotājus. Pētījumā, kas no 2025. gada septembra līdz 2026. gada martam īstenots ar amatierzinātnes pieeju, apvienoti vairāk nekā 696 tūkstoši sensoru mērījumu, 117 skolēnu iesaiste datu vākšanā, 1208 iedzīvotāju aptauja un vecāku fokusgrupu dati. 

Ar 21 dienu būs par maz. Lai veidotos ieradums regulāri sportot, būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Kas varētu palīdzēt sākt un, galvenais, kas - nepadoties? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un zinātņu doktors medicīnas un veselības zinātnēs, Fizisko aktivitāšu klīnikas vadošais speciālists Latvijas Universitātes pētnieks Rūdolfs Cešeiko. Lai pieradinātu sevi regulāri sportot vai vismaz aktīvi kustēties, sākumā jārada regulārs pieradums, mudina Sandra Rozenštoka. Speciāliste arī atgādina, ka fiziskā slodze, kas saistīta ar darbu ikdienā, netrenē, bet uztur aktivitāti. "Motivācija sākumā ir ar pieraduma radīšanu, pamazām, kad veidojas sajūta, ka varu un jūtos labi, tas jau turpinās kā ieradums," atzīst Sandra Rozenštoka. Jebkura kustība ir fiziskā aktivitāte, bet fiziskā slodze būs tā, kas trenē ķermeni. Tad gan ir jāsvīst vai elpai jābūt ātrākai. Ja arī tā ir tikai iešana un jau zināmo 10000 soļu skaitīšana, svarīgi, lai tas nebūtu monotoni. Var apsēsties un piecelties uz soliņa, kam iet garām, piepumpēties pie koka.   "Ķermenis pierod pie ierastā maršruta un ritma, tāpēc svarīgi ikdienas pastaigā ielikt arī sparīgāku soļošanu, kas nav sprints, bet kad jūtam, ka aizdusa ir nedaudz lielāku. Tas iedod citu atbildes reakciju organismā, vielmaiņa paātrinās. Tas iedod labu pārsteigumu mūsu slinkumam," bilst Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka min, ka daudziem cilvēkiem vajag uzstādīt mērķi. Rakstot savu doktores darbu, viņa atradusi pētījumu, ka Latvijā 82% pieaugušo domā, ka viņiem ir vidēji laba un augsta fiziskā sagatavotība. Cilvēks domā, ja var paveikt darba pienākumus un mājas darbus, viss ir kārtībā un nav motivācijas papildus kustēties un sportot.  

Ķīmijas ābece – elementu periodiskā tabula – palīdzēja mums salikt pa plauktiņiem elementus, no kuriem esam veidoti mēs un pasaule mums apkārt. Tā ir gan leģendām apvīta, gan aizvien mainīgs zināmo elementu apkopojums, kas stāsta ne tikai par bieži sastopamiem materiāliem, bet arī ar retiem un sintētiskiem materiāliem, kurus dabā novērot praktiski nevaram. Ko zinām par periodisko tabulu senāk un kā tā attīstās mūsdienās? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ķīmijas zinātņu doktors Jānis Jaunbergs un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece Agnese Brangule. Īpašā krāsviela „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā Izmantots mākslā, radiācijas slimības ārstēšanā, ražošanā un senāk pat karavīru tērpu krāsošanā – „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā. Kas īsti šī ir par vielu un kāds ir tās pielietojums? „Prūsijas zilais”, citviet saukts arī „Berlīnes zilo”, ir krāsviela, ko krāsu ražotājs Johans Jakobs Dīsbahs nejaušības pēc atklāja 1704. gadā, vai kā citviet minēts, 1706. gadā Berlīnē alķīmiķa Johana Dipela laboratorijā. Dīsbahs, nepareizi sajaucot reaģentus, radīja piesātinātu tumši zilu krāsu. Vizuālajā mākslā „Prūsijas zilo” piemin, runājot par japāņu gleznotāja Kacušikas Hokusai ļoti atpazīstamo gleznu „Lielais Kanagavas vilnis”. Tāpat šo krāsu var labi redzēt van Goga  darbā „Zvaigžņotā nakts virs Ronas”, bet ar šo krāsvielu mūsdienās ļoti daudz darbojas ķīmiķi, fiziķi, tā tiek izmantota  rūpniecībā, medicīnā, farmakoloģijā. Vairāk par šīs zilās krāsas daudzveidīgo dabu  un lietojumu stāsta ķīmiķis Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds. -- Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par skanīgo dziedātāju – melno mežastrazdu.

Daudziem jau piemirsies, kas ir stāvkundziņš. Bet varbūt jūs nemaz nezināt, kas tas ir? Arī par stāvkundziņu latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Par jaunajiem vārdiem stāsta Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Stāvkundziņš ir viens no vārdiem, kas iekļauts elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs". Tas iesniegts sabiedrības iesaistes iniciatīvā, kurai dots nosaukums "Iesaki vārdu!". Stāvkundziņš ir rotaļlieta ar noapaļotu apakšdaļu, ko nav iespējams apgāzt, jo zemā smaguma centra dēļ tā vienmēr atgriežas stāvus stāvoklī. Elektroniskajā vārdnīcā "Tēzaurs" no 20. janvāra uzsākta sabiedrības iesaistes iniciatīva "Iesaki vārdu!". Tā ir daļa no Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījumu projekta "Mūsdienīgas metodes latviešu valodas leksisko resursu pilnveidei" un tā mērķis ir pētīt un attīstīt jaunākās metodes vārdnīcu papildināšanā, aptverot valodā lietotus, bet vārdnīcās vēl neiekļautus vārdus un to nozīmes. Par šogad iesūtītajiem un vārdnīcā jau iekļautajiem vārdiem stāsta Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes aosciētā profesore Ilze Lokmane. Dite Liepa īpaši analizējusi valodas lietojumu medijos. Viņa atzīst, ka būtisku jaunumu nav, bet norāda, ka pārāk daudz medijos lieto vārdu izaicinājums.  "Nezinu, varbūt man vienai tagad ir tāda saasināta uztvere. Bet "skola ar fiziskās veselības izaicinājumiem", "bērni ar neiroloģiskiem kustību izaicinājumiem", "ģeopolitiskie izaicinājumi", "demogrāfijas problēmas ir lielākais izaicinājums". Humoram - "tualetes kā nepieciešamība un izaicinājums". Trīsreiz var minēt, kāds izaicinājums ir tualetēm. To gan ir teicis studijas viesis: "Tualetes kā nacionālo īpatnību izaicinājums."," piemērus min Dite Liepa. "Ja jums kaut kas pietrūkst, izaicinājums jums palīdzēs." Teju viss ir izaicinājums. "Ja klausās ziņu raidījumus, dienā tie ir 30 - 40 izaicinājumi," bilst Dite Liepa. Savukārt Andrejs Veisbergs min, ka daudzskaitlī mēdz lietot vārdu progresivitāte - progresivitātes. "Daudzās progresivitātes ir liels izaicinājums," piemēru min Andrejs Veisbergs. "Samērā jauns modes vārds, kas parādījies ļoti dīvainā formā, tā ir resilience un resilients. Turklāt ar "s" nevis "z". Ja mēs to lietojam, tad jābūt "z", jo nesakām "reserve" un līdzīgus vārdus. Tā ir angļu valoda, bet šim vārdam jau gadus divus vismaz ir stabilas terminoloģija apstiprināts vārds "noturība". Ļoti labs vārds. Bet bieži mēs dzirdam tagad kopā tā sauktos dubultvārdus - "resilientā noturība"."  "Esmu savācis vēl dažus šos dubultos [vārdus], kur parasti ir viens aizguvums, viens ir paša vārds," turpina Andrejs Veisbergs. "Nacionālā valstsvienība, zāļu medikamenti, testa pārbaude, potenciālās iespējas. Un tādu ir daudz."   

Šīs nedēļas svarīgākos ziņu notikumus apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, izdevuma "SestDiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un portāla "Lasi.lv" galveno redaktoru Jāni Žildi.  

Par savu veselību mums jārūpējas arī pašiem, jo viss sākas ar sevi – cik aktīvi, atbildīgi un iesaistīti esam savas veselības nodrošināšanā, tik vesela kopumā būs sabiedrība. Ko varam darīt, lai veicinātu līdzestību? To skaidrosim raidījumā, kad studijā viesosies Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis, klīniskā farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.  Klausāmies arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba kā ģimenes ārsta pieredzi par to, cik atbildīgi esam par savu veselību.

Kā atšķirīgas vēlēšanu sistēmas spēj ietekmēt vēlēšanu procesu, vēlētāju motivāciju un vēlēšanu rezultātus? Studijā Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas prezidents (2019–2023), konstitucuionālo tiesību eksperts Egils Levits un politologs Juris Rozenvalds.  

Jau drīz viss ziedēs un sazaļos! Kuri augi ir ziedēšanas sprinteri, kuriem vajadzīgs ilgāks laiks, lai uzziedētu? Kā augu labsajūtu ietekmē iepriekšējā sezona un kā zied koki? Par lielo ziedēšanu saruna studijā ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesoru Ģedertu Ieviņu un botāniķi Rūtu Sniedzi-Kretalovu.

Kas ir tas, kas neļauj mums ieskriet stenderēs un zaudēt līdzsvaru? Kas ir šī sestā maņa, kura ļauj pārvietoties tumsā vai pielikt pirkstu pie deguna? Un kādus traucējumus varam novērot, ja mums šīs maņas trūkst? Par to studijā runājam ar bioloģijas doktori, Latvijas Universitātes asociēto profesori, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāju Līgu Ozoliņu-Mollu un Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju, profesoru Jurģi Šķilteru. Raidījuma sākumā atskatāmies uz jaunāko zinātnes sasniegumu, proti, kosmosa entuziastiem priecīga bija sestdienas rīta ziņa, ka “Artemis II”  misija atgriezusies mājup veiksmīgi. Pacelšanās un nolaišanās ir nervus kutinošākie posmi misijās ar apkalpi kosmosā, un arī šī reize nebija izņēmums – īpaši brīdis, kad iestājās plānots sešu minūšu sakaru pārtraukums. Plānots, jo “Orien” kapsula triecās Zemes atmosfērā ar 11 km/s lielu ātrumu, uzkarsējot tās apvalku līdz pat 2800 grādiem. Pateicoties lieliski nostrādātām tehnoloģijām, apkalpe Kalifornijas krastos nolaidās veiksmīgi, veseli, izciešot vien 3.9 punktus gravitācijas spēka līknē, salīdzinājumam – “Apollo 11” misijai tikai bija 6 punkti. Pie mums, Latvijā, tikmēr strauji atgriežas gājputni un aizvadītajā nedēļas nogalē vairākās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās norisinājās ikgadējās putnu dienas. Zinām, ka pavasaris ir laiks, kad putnu dziesmas skan visdaudzbalsīgāk, un zinām arī to, ka parasti dziedātāji ir tēviņi. Vai tā ir vienmēr un vai arī putnu mammām ir savas dziesmas, to vaicājām ornitologam Andrim Dekantam. Tāpat aicinājām ieklausīties arī raidījuma arhīva stāstā par visai izplatītu fobiju – klaustrofobiju. Kas tā īsti ir un kā to ārstē, savulaik izvaicājām psihiatru Māri Taubi.     

Latvijā noslēdzies viens no apjomīgākajiem pētījumiem Latvijā - GISTAR, kura mērķis bija izvērtēt kuņģa un zarnu vēžu skrīningu metodes. Projekta uzdevums svarīgs ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai. Pētījumā 13 gadu laikā piedalījās vairāk nekā 11 tūkstoši dalībnieku no dažādām Latvijas pilsētām. Kādi ir pētījuma rezultāti un kāpēc kuņga un zarnu vēži kļūst aizvien izplatītāki? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro gastroenteroloģe, interniste, endoskopiste Danute Ražuka-Ebela un Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docente Daiga Šantare.

Smaga galva, loģiskās domāšanas trūkums, slinkums, nereti pārmetumi skolotājiem vai mācību materiāliem - dzirdēti dažādi skaidrojumi, kāpēc kā lieliem, tā maziem novērojam grūtības mācīties matemātiku. Stenfordas universitātes pētījumā meklēti iemesli, kāpēc dažkārt pat ar lielu centību sekmes matemātikā nav tik labas. Izrādās, pie vainas nav ne "smaga galva", ne abstraktās domāšanas trūkums, bet gan spēja mācīties no savām kļūdām un pielāgt savu uzvedību. Kā uztveram matemātiskus terminus, likumus un abstraktus skaitļus? Kāpēc vienam matemātika padodas, citam - nē? Raidījumā Zināmais nezināmajā par matemātiku un tās apguvi sarunājas matemātiķis pēcdoktorantūras pētniecībā Latvijas Universitātē Jānis Lazovskis un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško.   Matemātiķiem arvien ir interesanti veikt gigantiskus aprēķinus   Ir tādi skaitļi, kurus iztēloties cilvēka prātam nav iespējams. Cik daudz smilšu graudu pludmalē, cik daudz sniegpārslu uz pasaules, kur sākas bezgalība un kāds skaitlis ir īsi pirms tās. Uz šiem jautājumiem matemātiķi atbildes ir meklējuši jau izsenis. Domājot  par šo tematu, nāk prātā tautasdziesmas rindas: „…kas var zvaigznes izskaitīt, jūrā zvirgzdus izlasīt…” Izrādās, ka tas ir iespējams, un matemātiķi ir aprēķinājuši pat vēl sīkākas frakcijas Visumā. Zinām, ka pagājušā gadsimta 30. gados ebreju izcelsmes matemātiķis Edvards Kāzners 10 simtajā pakāpē nosauca par „gugol” skaitli. Saskaņā ar  daudzviet publicētu informāciju terminu „gugol” Kāzneram ieteicis viņa deviņgadīgais brāļadēls. Gugolam seko „gogolplekss”, kas ir „gugols” 10 pakāpē. Bet, kā saka fiziķis, Latvijas Universitāts profesors Mārcis Auziņš, tad  daudz  valdzinošāks viņam šķiet Greiema skaitlis.  Kāds ir šis milzu skaitlis, kāpēc matemātiķiem ir interesanti veikt šādus gigantiskus aprēķinus un vai vispār šādus skaitļus var pierakstīt, par to saruna ar Mārci Auziņu. Ronalds Luiss Greiems amerikāņu matemātiķis, kurš aizrāvās ar žonglēšanu un burvju trikiem. Pagājušā gadsimta 70. gados viņš publicēja zinātnisku rakstu par daudzdimensionāliem kubiem, kuros krāsu musturus var atrisināt ar milzīgu skaitli. Vēlāk šo skaitli  nodēvēja par Greiema skaitli. Mācis Auziņš skaidro, kā amerikāņu matemātiķis veica šos aprēķinus. -- Putnu pasaules arhitekts – dižraibais dzenis. Bez viņa izkaltajiem dobumiem grūti klātos ļoti daudzām putnu sugām Latvijā. Iepazīstna Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis.

Klaiņojoši dzīvnieki, vardarbība vai nolaidīga attieksme pret dzīvniekiem – šie jautājumi parasti sakuļ ūdeņus sociālo tīklu vidē, kur nereti diskusijās iesaistās kā brīvprātīgie dzīvnieku glābēji, tā arī veterinārārsti, kuru aprūpē nereti nonāk šie dzīvnieki. Par šo tapis promocijas pētījums Latvijas Universitātē. Asās diskusijas liek uzdot jautājumus visai sabiedrībai kopumā – ko uzskatām par labu dzīvnieku aprūpi un kādai jābūt cilvēku atbildībai, nodrošinot dzīvnieku tiesības? Plašāk stāsta pētījuma autors sociālo zinātņu doktors Staņislavs Šeiko un filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece.   Vai nākotnē kvantu skaitļotājus varētu izgatavot pats un lietot mājās? Kvantu datori ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm. Atšķirībā no ikdienā ierastajiem datoriem, kas izmanto par bitiem dēvētas informācijas vienības, kvantu datori izmanto kvantu bitus jeb kubitus un spēj būt daudz, daudz jaudīgāki. Tas nozīmē, ka tie jau var un ar laiku aizvien labāk varēs risināt sarežģītas problēmas, tostarp biznesā, saistībā ar datu drošību un citām jomām. Tīmekļa meklētājā ierakstot atslēgas vārdus “kvantu dators”, ikviens var redzēt ļoti populāru attēlu ar zelta vadu lielu daudzpakāpju elementu un tādā veidā gūt priekšstatu, kā šie jaudīgie datori izskatās. Bet ar to viss nebeidzas. Kā vēstī zinātnes žurnāls “New Scientist”, Spānijā, Barselonā bāzētais uzņēmums “Qilimanjaro” šobrīd piedāvā pašsaliekamus kvantu datorus. Izmēros krietni mazākus, nekā ierasts redzēt attēlos, bet ar visām svarīgajām detaļām. Kāds labums no šādiem maziem kvantu datoriem, skaidro Latvijas Universitātes tenūrprofesors fizikā Vjačeslavs Kaščejevs.

Latviešu valodas institūta pētnieces radījušas personvārdiem veltīto elektronisko vārdnīcu, kas ļauj izsekot dažādu latviešiem doto personvārdu cilmes un vēstures ceļiem, sākot no 13. gadsimta hroniku ierakstiem līdz 18. gadsimta reģistrējumiem. Kāpēc Baibas 18. gadsimtā bija sastopamas tikai Kurzemē un kādus senus vārdus mūsdienas vairs nedzirdam? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar vārdnīcu iepazīstina Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. Šobrīd vārdnīcā var aplūkot pirmos 200 publicētos šķirkļus. Bet tā jau tagad, pašā tās iesākumā, parāda, cik bagāta un mainīga ir latviešu personvārdu vēsture. Līdzās mūsdienās pazīstamajiem personvārdiem vēsturiskajos avotos lielākoties sastopami vārdi, kas izzuduši vai saglabājušies tikai uzvārdos, piemēram, Andārte, Babe, Jaspers, Kriškjānis, Ķestens, Saplīze, Šķērstens, Tenīss. Ir tādi, ko latvieši savā mēlē pārveidojuši tik ļoti, ka cilmes vārds bez pētnieka darba grūti atpazīstams, piemēram, Baiba, Šķērsts. Ir tādi, kas rāda izlokšņu vai latviešu personvārdu darināšanas bezgalīgās iespējas, piemēram, Dārčus (sieviešu vārds), Baibuža, Binne, Ilžuks, Ortija. Un ir tādi, ar kuriem var lepoties tikai balti, piemēram, Nameitis, Dotis, Gailis. Paraksts uz dokumenta savulaik bija nopietna sociālā slāņa un izglītības mēraukla „Nav svarīgi, kas tu esi, bet būtiski, ka tev ir dokuments.” Tā atzīst Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja, vēstures zinātņu  doktore Anita Čerpinska, rādot vienus no senākajiem šajā arhīvā pieejamiem dokumentiem. No hercoga  eleganti vilktiem kruzuļiem līdz  zemnieka drebelīgam parakstam. Viņa ir izlikusi dokumentus ar sarkaniem vaska zīmogiem, ar Kurzemes-Zemgales hercogistes, ar Impēriskās Krievijas ģerboņiem, dažādu grāfu un baronu dzimtas simboliem iespiestiem vaskā. Šis  ir stāsts par laiku, kad paraksts bija nevis vienkārša formalitāte, bet gan nopietna sociālā slāņa un izglītības mēraukla. -- Lauku balodis ir lielākais no baložiem, patiešām drukns putns. Latvijas Orntioloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar lauku balodi – putnu, kura populācija Latvijā aizvien pieaug.

Drīzumā klajā nāks viena no retajām latviešu pētnieku grāmatām par astronomiju – Jāņa Kauliņa grāmata "Sarkanās planētas dzīvības noslēpums". Marss mūs fascinē ne tikai ar tā noslēpumiem, bet vilina arī ar nākotnes misijām. Ko zinām par šo kaimiņu mūsu Saules sistēmā un kas pamudinājis par to veidot arī apjomīgu grāmatu latviešu auditorijai? Par to saruna ar grāmatas autoru Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieku Jāni Kauliņu un Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvi Mārtiņu Gillu. Kas jūs pamudināja tik apjomīgu darbu veikt par Sarkano planētu? Jānis Kauliņš: Ideja man radās jau ļoti sen, bet sākumā tā bija doma par diezgan sausu apkopojumu par kosmiskām misijām uz Marsu un tālajām kosmiskām misijām vispār. Starta grūdiens bija 2014. gadā, kad uz Marsa nosēdās sekmīgi ārkārtīgi sarežģītā "Curiosity" misija ar ļoti interesantu nolaišanās tehnoloģiju. Tad man bija skaidrs, ka kaut ko man gribas šajā jomā darīt. Sāku vākt materiālus, un pamazām arī teksts virknējās.  Es ļoti ātri sapratu, ka nevar dot ziņas par sausu kosmisko misiju apkopojumu, pirmām kārtām, tas nebūs nevienam interesanti, otrkārt, šāda informācija un šādas grāmatas jau pietiekami daudz arī ir. Šajā grāmatā var lasīt, kā vēsta satura rādītājs, gan par Marsa uzbūvi, gan par misijām, gan par ceļu līdz tām, gan par to, kā mēs par Marsu esam domājuši, to uztvēruši dažādos kultūras aspektos un dažādās jomās.  Jānis Kauliņš: Grāmatas centrālā ass ir Marsa pētniecības vēsture, sākot ar pirmo reizi, kad Galilejs paskatījās teleskopā uz Marsu, un beidzot ar kosmisko misiju hronoloģiju. Turklāt šajās misijās skaidrojot gan izmantotās tehnoloģijas, gan iegūtos rezultātus. Un vienā brīdī nāca atskārsme, ka cilvēkiem arī jāpastāsta, kāpēc tas mūs vispār interesē. Ttad tapa nodaļa par Marsa nozīmi cilvēces kultūrtelpā.

Izmaiņas darba likumā, kas mainītu to, cik lielā apmērā apmaksājams virsstundu darbs un darbs svētku dienās, ir raisījušas lielas diskusijas un pat parakstu vākšanu. Piedāvājums virsstundu  apmaksu samazināt līdz 50 procentiem, bet darbu svētku dienās – 75, pašreizējo 100 procentu vietā ir raisījis neapmierinātību no darba ņēmēju puses. Vienlaikus darba devēji argumentē, ka esošā kārtība mazina uzņēmumu konkurētspēju un liedz arī paaugstināt darba algas. Saeimas komisija, skatot projektu uz otro lasījumu, mainīja viedokli un attiecībā uz svētku dienām un saglabāja 100 procentu apmaksu. Bet diskusiju būs vēl daudz. Krustpunktā diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.  

Par demogrāfiju un migrāciju, par nacionālajiem un vērtību jautājumiem, kas kādus ceļu, bet citus vieno - par lielajiem politikas un dzīves jautājumiem Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes docentu, filozofu un mākslas kuratoru Igoru Gubenko. Ja palūkojas, par ko Latvijas Sabiedriskajā medijā intervēts mans šīsdienas raidījuma viesis, tad sarunas bijušas par grāmatām, par mākslas pasauli un kritiku, kultūras jautājumiem, īpaši saistībā ar krievu kultūru. Bet raksta, piemēram, žurnālā "Satori" atklāj, ka viņu interesē ne tikai kultūra. Lielie jautājumi, kas ir pamatā daudziem notikumiem un sabiedrības izaicinājumiem, viņam ir ne mazāk svarīgi. Un citādi jau nevar būt, jo primāri viņš ir filozofs, tātad domātājs.  Tieši šodien Latvijas Universitātē tika prezentēti pētījuma rezultāti par sabiedrības saliedētību, un tajā arī viņš piedalījies. Mazliet pieskarsimies arī tam sarunā. Šodien par grāmatām nerunāsim. Tam ir citi raidījumi. Par aktualitātēm gan.

Ne vienmēr var gaidīt, ka Eiropas Savienībā visos jautājumos būs vienprātība. Bet pārāk bieži kompromisi nozīmē arī lēnāku attīstību. Tādēļ tie, kas var, vienojas, bet pārējie dara, kā grib. Par divu ātrumu Eiropu un ko tas nozīmē tās attīstībai, spriežam Krustpunktā. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli, Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ījabu un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centra" direktoru, bijušo ārlietu un aizsardzības ministru, politologu Arti Pabriku.   Ja Ungārijā pie varas paliks Viktors Orbāns, Ukrainai nav nekādu izredžu pievienoties Eiropas Savienībai. To Orbāns atkārto atkal un atkal, šādi faktiski arī demonstrējot, cik smagnēja ir Eiropas Savienības politiskā sistēma. Lai tai pievienotos, jālien vai no ādas ārā. Toties pēc tam to var torpedēt gandrīz vai neierobežoti. Pārāk daudzos jautājumos ir grūti savienības līmenī vienoties, tāpēc rodas kādi jaunveidojumi, kas top paralēli Eiropas Savienībai. Proti, tiek meklētas citas iespējas, kur tās valstis, kas grib strādāt kopā, virzās uz priekšu. Pārējās lai dara pa savam. Biežākais vārdu salikums, ko dzirdam pēdējā laikā, ir divu ātrumu Eiropa. Savulaik par to runājām, kad sākās krīze Grieķijā. Arī tagad ekonomiskajā attīstībā vairākas lielās valstis vēlas rīkoties elastīgāk, ātrāk, negaidot, kad visi būs gatavi pievienoties. Turpat ir drošības un citi jautājumi. Neviļus rodas jautājums: ja šīs tendences uzņems apgriezienus, kādas tam būs sekas? Vai tas nerada draudus kopējai Eiropas vīzijai? Un kur tad šajā realitātē esam mēs?  

Tirgi parasti reaģē uz satricinājumiem energoresursu ieguves reģionos, un tā tas notika brīdī, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai. Bet, kad Irāna ne tikai draudēja, bet patiešām ir bloķēja piegādes ceļus, situācija kļuva pavisam satraucoša. Degvielas uzpildes stacijās reakcija bija tūlītēja, bet kas notiks, ja karadarbība Tuvajos Austrumos ieilgs par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa solītajam? Vai jāgatavojas kārtējai krīzei? Un vai tā būtu energokrīze vai cenu krīze? Par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, ekonomikas zinātņu doktors Jānis Priede, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes enerģijas tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš.