Podcasts about ar latvijas

Stāsta mākslas zinātniece Ramona Umblija Vārdi "heraldika" un "ģerbonis" radušies un ir cieši saistīti ar militāro jomu, ieroču attīstību un to pielietošanas veidiem. Vairākās Rietumeiropas valodās vārds "ģerbonis" un "ierocis" ir viens un tas pats. Franču, vācu, angļu Wappen, Waffen to apliecina. Latviešu valodas nosaukums ģerbonis ir pārņemts no krievu valodas – gerb. Uzreiz gribu kliedēt arī vēl kādu iesakņojošos un joprojām izplatītu mītu, ka ģerbonis ir sociālās hierarhijas, muižniecības, augstākai šķirai piederošs atribūts. Jau no 13. gadsimta Eiropā ģerbonis varēja būt gan pilsoņiem, gan amatniekiem. Arī Latvijas teritorijā ir daudz paraugi no dažādu amatnieku brālību un ģilžu ģerboņiem. Atgriežoties pie ģerboņa attēla, vispirms jāsaka – heraldikai piemīt nosacīta simbolu valoda, tā ir dekoratīva, krāšņa, mīl pārspīlējumus, ir daudznozīmīga. Heraldikā drīkst lietot tikai četras krāsas: sarkanu, zilu, zaļu un purpuru. Ja kāda figūra, piemēram, brūni bebri, ir heraldiski jāapraksta, tos dēvē "dabiskās krāsās". Vairoga un citu figūru kontūrai lieto melno krāsu. Heraldikā izmanto arī  divus metālus – zeltu un sudrabu. Ne krāsas, ne metāli savā starpā nedrīkst saskarties – tas ir it kā vēl viens rēbuss, kas jāiegaumē ģerboņu darinātājiem. Sākotnēji vairogus izgatavoja no koka vai metāla, tāpēc vēsturiski veidojusies un saglabājusies šī tradīcija. Ģerboņa galvenā sastāvdaļa ir vairogs – kā aizsardzības rīks, kas pakāpeniski, laika gaitā kļūst par simbolisku objektu. Uz vairoga un ap to laika gaitā top dažādas figūras. Tās heraldiski apraksta, skatoties no vairoga turētāja puses, tāpēc skatītājam kreisā un labā puse mainās vietām, ko reizēm nezinātājs uztver kā kļūdainu tekstu. Vairoga zīmējumam var izmantot ļoti bagātīgu dažādu simbolu klāstu: ir ģeometriskas figūras vai  dalījumi. Piemēram, skaldīts, kreisais sāns, galva, pēda, sija utt. Šīs figūras nereti tiek apvienotas un tādā gadījumā heraldiskajā aprakstā parādās teksts "dalīts galvā". Piemēram, jaunajam Ādažu novada ģerbonim heraldiskais apraksts skan šādi: "Dalīts galvā ar zilu un sudrabu. Sudraba laukā zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru." Galva ir ¼ no vairoga augšpuses nodalīta ar horizontālu līniju. Savukārt ševrons ir heraldiska figūra apgriezta V veidā, tās smailais gals pavērsts uz augšpusi. Daudziem valstu, pilsētu, arī dzimtu ģerboņiem ir tā saucamie vairogu turētāji, kas tur vairogu. Latvijas valsts ģerboņa gadījumā tie ir šādi: labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē – sudraba grifs ar zelta mēli. Interesanta figūra ir tā saucamais kleinods – ģerboņa elements, kas atrodas virs vairoga. Tas vēsturiski veidojies no bruņinieka ķiveres rotājuma, kas tos atšķīra vienu no otra turnīros. Latviešu valodā heraldisko terminu vārdnīcā ir ietverti apmēram 40 dažādi apzīmējumi, kurus lieto heraldiskajos aprakstos. Ģerbonī drīkst iekļaut tikai tādus elementus  vai figūras, kurus var aprakstīt.

Dzirnavas, Holandes siers un klompes jeb koka kurpes – šīs ir lietas, kuras nāk prātā, kad domājam par Nīderlandi. Tomēr šī nelielā valstiņa Eiropas vidienē ir kļuvusi par iecienītu galamērķi topošajiem ārvalstu studentiem. Tur studē arī pusotrs tūkstotis latviešu jauniešu, un šis skaitlis katru gadu turpina augt. Ziemas brīvlaikā, kad daudzi studenti viesojas mājās, izmantojam iespēju, un esam uzaicinājuši ciemos trīs studentus no Nīderlandes. Kā tas ir – pārcelties uz svešu valsti un uzsākt dzīvi no nulles? Vai izdodas uzturēt saikni ar Latviju un vai vispār ir vēlme un iespējas to darīt? Sarunājas Justīne Kozlovska, maģistra grāda studente Groningenas universitātē, pabeigusi bakalaura studijas Roterdamā, Laura Eva Furmanova, ceturtā kursa bakalaura studente Utrehtā, un Kārlis Apinis, Groningenas universitātes absolvents. Justīne apgūst žurnālistiku, Laura Eva radošo uzņēmējdarbību, Kārlis studēja starptautiskās attiecības.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio faktu pārbaudītāju – dezinformācijas pētnieci Aneti Bērzkalni.  

Jau piektdien, 26. jūlijā, vakarpusē ar atklāšanas ceremoniju Parīzē sāksies vasaras olimpiskās spēles. Francijas galvaspilsētā jau ieradušies virkne Latvijas sportistu, bet pirmie starti gaidāmi nākamajā dienā pēc atklāšanas ceremonijas. Uz Parīzi jau rīt dosies arī Latvijas Radio komanda.

Par piemiņu no ceļojuma mājās pārvests gliemežvāks, skaists savvaļas zieds vai koraļļu kaklarota lai nepadara jūs par noziedznieku. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā nekļūt par kontrabandistu. Ko labāk neizvēlēties kā suvenīru tālā zemē, atgādina rāpuļu eksperts Andris Čeirāns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāne. Lai ierobežotu cilvēku vēlmi pārvest mājās kādus eksotiskus dzīvniekus vai augus, izveidota Vašingtonas konvencijas jeb  CITES, kas pieņemta jau 1975. gadā. Latvija tai ir pievienojusies 1997. gadā. "Kad aizbrauciet uz ārzemēm, ieejot vietējā tirdziņā vai vienalga kur, skatoties uz dažādiem interesantiem objektiem, kas varētu būt nākuši no dabas, vislabākais būtu turēt rokas kabatās un galvu vēsumā. Tāpēc ka CITES sarakstos ir iekļautas ap 35000 augu un dzīvnieku sugu. Ja kāds no šiem dzīvniekiem vai augiem atrodas šajos sarakstos, tā jau ir cita līmeņa aizsardzības pakāpe. Lai nevestu pāri robežām un netirgotu šos priekšmetus, ir ierobežojumi," norāda Māris Lielkalns. Jābūt uzmanīgam, vēloties iegādāties krokodilādas, čūskādas somiņas, dažādas rotaslietas, kas ir no bruņurupuču bruņām taisītas, dažādas kažokādas. Arī korāļi, kas salasīti jūras krastā, arī dažādi gliemeži, kas arī guļ jūras krastā, dažādas spalvas, pulverīši. Pat krēmos var būt iekļautas vielas, ko nedrīkst pārvadāt. Kāpēc cilvēki izvēlas šādus eksotiskus suvenīrus – daudzos gadījumos tās ir mirkļa emocijas – ļoti gribas, foršs, jauks un vēl lēti. Arī Latvijas un Eiropas dzīvnieki ir iekļauti CITES sarakstos. Rīgas Zoodārzā ir ap 125 sugu, kas iekļautas CITES sarakstos. Arī šos dzīvniekus transportējot ir vajadzīgas ievešanas un izvešanas atļaujas. "Būtu ļoti skaisti, ka pasažieri nāktu pie mums un stāstītu, ka ir iegādājušies čūsku pudelē vai čūskas ādas jostu, bet parasti tā nenotiek, un mums ir jāveic kontroles pasākumi," norāda Linna Mukāne. "Protams, vienmēr aicinām pasažierus, ja viņiem ir neskaidrības un jautājumi, vai tomēr viņš drīkst vai nedrīkst šādu preci ievest, doties pa sarkano koridoru lidostā, meklēt muitnieki un teikt, ka ir šāda prece, ko vēlas atmuitot. Tā ir ideālā pasaule, uz ko mēs tiektos un par ko mēs ļoti priecātos. Diemžēl tā nenotiek, lielākoties pasažieri dodas uz zaļo koridoru, kas nozīmē, ka viņam nav nekas deklarējams." Visbiežāk lietas, kas iekļautas CITES sarakstos, tiek ievestas no Āzijas valstīm, Okeānijas, tāpat bieži tas ir neapzināti, ka cilvēks, pastaigājoties okeāna krastā, pacēlis kādu gliemežvāku vai koralli, vai nopircis tirdziņā kādu suvenīru, nedomājot, ka tam nepieciešama īpaša atļauja, lai to pārvadātu. Šogad vēl nav bijis neviens gadījums, kad kaut kas no CITES sarakstā iekļautā būtu konstatēts lidostā. Linna Mukāne ir gandarīta, ka cilvēki kļūst arvien apzinīgāki. Viens no lidostas muitas darbinieku pieredzē neparastākiem priekšmetiem, ko cilvēks mēģinājis ievest, ir lāčāda ar visu lāča galvu. "Ir bijis, kad persona kā tādu mazo mīļdzīvnieku uz rokas nes izbāztu mazo krokodillīti, aligatoriņu. Tādi ir tie spilgtākie, kas mums paliek atmiņā. Un tādi koraļļi jau kā ikdiena," bilst Linna Mukāne.      

Arī šoreiz raidījumā, protams, par pasaules čempionātu hokejā, kas turpinās Čehijā. Noslēgumam tuvojas apakšgrupu turnīrs, kas nozīmē intrigu par gaidāmajiem ceturtdaļfināla pāriem. Lielā saruna šoreiz ar Latvijas hokeja izlases fizioterapeitu un bijušo vārtsargu Kristapu Zelču. Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” mēģinām izzināt, kādus inovatīvus inventāra risinājumus lieto Rihards Bukarts un Martins Laviņš. Nedēļas topā: Latvijas hokeja izlase turpina pasaules čempionātu, vēl mačs pret ASV; Pasaules čempionāts hokejā un fanu kustība - vieni brauc mājās, citi tikai dodas uz Ostravu; Ziemeļamerikā izšķirošie notikumi cīņā par titulu Nacionālajā hokeja līgā un Nacionālajā basketbola asociācijā.

Latvijas lielākā vēstniecība atrodas Briselē – tā ir Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Un lai arī tajā ir 81 darbinieks, kas ir daudz – tā ir otra mazākā aiz Maltas. Salīdzinājumam Lietuvas pārstāvniecībā ir 96, bet Igaunijas 85 darbinieki. Kā notiek Latvijas interešu aizstāvība Briselē? Par to Latvijas Televīzija izvaicāja Latvijas vēstnieci ES Leldi Līci-Līcīti.

Šoreiz saruna par florbolu - raidījuma viesis Latvijas florbola izlases spēlētājs Pēteris Trekše. Nedēļas topā: Latvijas vīru hokeja izlase ar graujošu uzvaru 8:0 noslēdz pārbaudes spēļu ciklu pirms pasaules čempionāta; Nacionālajā hokeja līgā Artūrs Šilovs, Teodors Bļugers un Vankūveras “Canucks”, kā arī Uvis Balinskis un Floridas “Panthers” sasniedz Stenlija kausa izcīņas otro kārtu; Latvijas U-18 hokeja izlase cienīgi spēlē pret Kanādu, bet zaudē pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, beigās astotā vieta pasaulē; Motosportists Pauls Jonass uzvar Portugāles “Lielajā balvā” pasaules čempionāta seriālā prestižākajā MXGP klasē; Kristaps Porziņģis traumas dēļ nevarēs spēlēt ilgāku laiku, bet Bostonas “Celtics” sasniedz Nacionālās basketbola asociācijas Austrumu konferences pusfinālu.

Latvijas drošība un atbalsts Ukrainai - aktualitātes, kuras aizvadītajā nedēļā pārrunāja Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tiekoties ar valsts amatpersonām Rīgā. Par svarīgākajiem uzdevumiem diasporas jumtorganizācijā turpmākajos divos gados raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts izvaicājam PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu no Amerikas un priekssēža vietnieci Mārīti Kļaviņu no Vācijas.

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists Raimonds Rudzāts un Lietišķās informācijas dienesta žurnālists Ikars Kubliņš.  

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists Raimonds Rudzāts un Lietišķās informācijas dienesta žurnālists Ikars Kubliņš.  

Sarakstu iesniegšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noslēgusies, un priekšvēlēšanu laiks var sākties pa īstam. Bet ar kādiem uzdevumiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saskarsies jaunais sasaukums un arī deputāti, kas būs ievēlēti no Latvijas? Priekšvēlēšanu laiks ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet tas diemžēl negatīvi ietekmē ASV palīdzību Ukrainai, kur Krievijas izraisītais karš ir ieildzis. Par to saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Dauni Aueru.  

Sarakstu iesniegšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir noslēgusies, un priekšvēlēšanu laiks var sākties pa īstam. Bet ar kādiem uzdevumiem pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā saskarsies jaunais sasaukums un arī deputāti, kas būs ievēlēti no Latvijas? Priekšvēlēšanu laiks ir arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet tas diemžēl negatīvi ietekmē ASV palīdzību Ukrainai, kur Krievijas izraisītais karš ir ieildzis. Par to saruna Krustpunktā Lielajā intervijā ar politologu, Latvijas Universitātes profesoru Dauni Aueru.  

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Latvijas zemnieki, līdzīgi kā lauksaimnieki citviet Eiropa, nolēmuši doties protesta akcijās. Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka sadarbojusies ar Krievijas drošības dienesta darbiniekiem. Nedēļas aktualitātes analizē žurnālisti: raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 raidījumu vadītāja Anita Daukšte.  

Latvijas zemnieki, līdzīgi kā lauksaimnieki citviet Eiropa, nolēmuši doties protesta akcijās. Eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka sadarbojusies ar Krievijas drošības dienesta darbiniekiem. Nedēļas aktualitātes analizē žurnālisti: raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "TVNET" galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 raidījumu vadītāja Anita Daukšte.  

Beidzot pienākusi ilgi gaidītā Česlava atgriešanās Tavā Istabā. Šoreiz apspriežam ne tikai basketbolu, bet arī Česlava interesantākās darba pieredzes studiju gados. Lai labi klausās!

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Dizaina centra un Latvijas Modes palātas vadītāju Ditu Danosu.  

Latvijas izlase ceturtdien un piektdien aizvadīs pārbaudes spēles pret Franciju, tāpēc "Ārpus kadra ar skaidru skatu" svaigākā epizode veltīta hokejam. Ciemos Eduards Tralmaks. Savainojuma dēļ nesagaidījis cerēto interesi no Ziemeļamerikas, 26 gadus vecais uzbrucējs izlēma skatīties Eiropas virzienā. Iezvanījās telefons, un otrā pusē bija Jaromīrs Jāgrs. Leģendai piederošajā Kladno "Rytiri" Tralmaks spēlē pirmo vijoli – ar deviņiem vārtiem viņš atrodams starp Čehijas Ekstralīgas labākajiem snaiperiem, un uzbrucējs Latvijas izlasē ieradies ar piecām rezultatīvām spēlēm pēc kārtas. Skaties "Ārpus kadra ar skaidru skatu" trešdien pulksten 21:30 kanālā TV4

Pēc Latvijas Futbola izlases spēlēm EČ kvalifikācijā "Rezervisti" dalās ar savām pārdomām par izlases sniegumu, fanu protestiem un prognozē, kas varētu izmainīties tuvākajā laikā

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Dabas muzeja ornitologu Dmitriju Boiko.  

Pasniegtas Latvijas Arhitektūras gada balvas. Lielā balva piešķirta Dailes teātra priekšlaukumam, Gada balva - Koka biroju ēkai Lizumā. Tās abas saņem SIA "MADE arhitekti". Kultūras rondo tiekamies ar „MADE arhitekti” pārstāvjiem Lindu Krūmiņu un Miķeli Putrāmu un "MUUD arhitektiem" Dinu Vecānu un Juriju Kostirko. Gada balva piešķirta arī SIA "Mood" par interjera risinājumu Brīvības ielā 68, kas garāmgājējiem atklāj  farmaceita ikdienu, jo ikviens to var vērot piecos lielos skatlogos. Starptautiskās žūrijas īpašā atzinība – arhitektu birojam "Sudraba arhitektūra" par risinājumu Valmieras "Kurtuvei", kas ir bijusī Valmieras katlu māja, kas pārveidota par pagaidu telpām Valmieras teātrim. Fināla žūrijas balva jeb Latvijas Arhitektūras gada balva 2023 saņēma arī "MUUD arhitekti" Dins Vecāns un Jurijs Kostirko – Zāļu pagatavošanas nodaļas pieci lielie skatlogi Brīvības ielā.  

Ar “Latvijas koncerti” programmu direktoru un Andreja Žagara Kultūras attīstības fonda valdes locekli Arturu Maskatu Kultūras rondo pārrunājam aktualitātes nozarē, kā arī gaidāmā "Rudens kamermūzikas festivāla" un koncerta "Draugi – Andrejam Žagaram" programmas.    Andrejs Žagars šogad svinētu 65. gadu jubileju. Savukārt koncerts "Draugi – Andrejam Žagaram" norisināsies jau piekto reizi. Šoreiz programmā iekļauts Džuzepes Verdi "Rekviēms" – monumentāls garīgās vokāli instrumentālās mūzikas skaņdarbs, kurā komponists ielicis visu savu ģeniālā melodiķa un lielu muzikālo formu dramaturģijas meistara talantu. Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti un Valsts Akadēmiskā koris "Latvija". Pie diriģenta pults – maestro Andris Poga. Savukārt ikgadējais "Rudens kamermūzikas festivāls"šogad norisināsies no 8. līdz 14. oktobrim. Atklāšanas koncertā 8. oktobrī “Lielajā ģildē” uzstāsies viens no pasaulē atzītākajiem stīgu kvartetiem - “Quatuor Ébène”.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio podkāstu redaktoru Andreju Siliņu.  

Saeimā šonedēļ karsta darba nedēļa: vispirms ārkārtas sēde, balsojot par jaunu Saeimas spīkeru, bet kārtējā sēdē pieņemts svarīgs lēmums samazināt "Sadales tīkla" fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām līdz gada beigām par 60%. Aktualitātes analizē žurnāliste Baiba Strautmane, "Kas notiek Latvijā" raidījumu vadītājs, žurnālists Jānis Domburs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns.   Šonedēļ notikušo Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu iznākums tika izlemts ne vien politiķu sarunās, bet arī Latvijas Radio studijā, kad raidījumā Krustpunktā spīkera amata kandidāts Gunārs Kūtris sarunāja lietas, kas bija nepieņemamas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī Zaļo un zemnieku koalīcijas partneriem. Attiecības koalīcijā un norobežošanās no ASV sankcijām pakļautām un pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga aizņems lielu daļu diskusijas raidījumā. Vēl arī aplūkojam pirmos jaunās valdības ministru lēmumus.  

Latvijas futbolu mīlošie Arkādijs Birjuks un Edmunds Novickis atskatās uz aizvadītajām Latvijas futbola izlases spēlēm "Euro 2024" kvalifikācijā pret Horvātiju un Velsu. Futbolbumbas apspriež spēļu epizodes un trenera Daiņa Kazakeviča savdabīgo attieksmi pret izlases rezervistiem. Pēc šīm spēlēm svarīgākais jautājums - #DainisOut vai #DainisIn?

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Dizaina gada balvas 2023 uzvarētājiem - autoru komandas "Ēter" pārstāvi Dagnija Smilga un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Kortnija Māra Gurtlava un Latvijas dizaina centra valdes priekšsēdētāju Ditu Danosu. "Latvijas Dizaina gada balvas 2023" galveno balvu jeb "Grand Prix" un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēmis arhitektūras birojs "Ēter" par scenogrāfiju Londonas Dizaina muzejā. Kopumā apbalvojumi pasniegti piecās kategorijās – produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. "Ēter" apbalvots arī kategorijā "Vide". Kategorijā "Digitālie risinājumi" apbalvots "Color Gray" par videospēli "The Case of the Golden Idol", bet kategorijā "Komunikācija" balvu saņēma grafikas dizainere Rūta Jumīte par jauniešu organizācijas "Young Folks" vizuālo identitāti. Jumīte saņēma arī Latvijas radošo industriju komunikācijas platformas "Fold" īpašo balvu. Kategorijā "Pakalpojumi" apbalvota Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Izglītības un pieejamības daļa, kas, sadarbībā ar dizaineri Lāsmu Kondrāti un ilustratori Kristīni Martinovu, radīja dizaina studiju bērniem Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tikmēr kategorijā "Produkti" apbalvots Edijs Ļaksa, kurš izstrādājis militāro transportlīdzekli "VR-1-FOX". Latvijas Dizaina gada balvai šogad kopumā tika iesniegti 159 darbi, kas ir līdz šim lielākais pieteikto darbu skaits augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā. Dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja 59 darbus. Fināla žūrijas sastāvā darbojās septiņi pieredzējuši dizaina jomas profesionāļi.

  Digitālo brokastu tehnoloģiju ziņu top 5 virsraksti.     1. Eiropas Savienība regulējums mākslīgajam intelektam;     2. Ar Latvijas zinātnieku izstrādātu interneta rīku iespējams prognozēt augu slimības;     3. WhatsApp ziņu rediģēšana un slēgtie čati;     4. Windows 11 iespējams savienot ar iPhone un izmantot iMessage;     5. Microsoft Designer pieejams bezmaksas lietošanai.     Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.    

Pasaules čempionātu hokejā Latvijas izlase vakar, 12. maijā, sāka zaudējumu Kanādai ar 0:6. Neveiksmīgā spēles sākumā mājinieki ātri ielaida divas ripas. Otrajā trešdaļā kanādieši guva vēl divus vārtus un pārsvaru nostiprināja ar divām ripām pēdējā periodā. Arī Latvijas nākamie pretinieki - slovāki, ar kriem spēle jau šovakar,  čempionātu sāka ar 2:3 zaudējumu čehiem. Latvijas izlasei spēle pret Slovākiju ir ārkārtīgi svarīga, jo turnīra beigās tieši šī mača iznākums var izšķir pašmāju izlases “būt vai nebūt” ceturtdaļfinālā.

1990. gada vasara. Jāsākas Padomju Savienības basketbola čempionātam. Bet Padomju Savienība atrodas uz sabrukuma robežas, politikas peripetijās nonāk Igaunijas komanda “Kalev”, kurai jāpieņem nozīmīgs lēmums. Par igauņu spēlfilmu "Kalev" Kultūras rondo studijā saruna ar Latvijas filmu studijas "Ego Media" producentu Gunti Trekteri un Latvijas basketbola vēstures pārzinātāju Gunti Keiselu. Ierakstā uzklausām aktierus Artūru Putniņu un Jēkabu Reini.  

Turpinām raidījumu ciklu “Sapnis par …” un runājam par Vāciju.  Sarunā piedalās Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Miks Babris, kurš janvāra sākumā pārcēlās uz Hohenšteinu spēlēt telpu futbolu klubā “HOT 05 Futsal”, un Laura Putāne, kura dzīvo Štutgartē un Vacijā jau ir kopš 2008. gada. Laura strādā ar dažādiem projektiem kultūras nozarē un aktīvi uztur latviešu kopienu Vācijā, organizējot latviešu skoliņu, vadot tautu deju kolektīvu, svinot latviešu svētkus un saglabājot latviskās tradīcijas tur. “Tik latviska, cik es esmu Vācijā, es nezinu, vai es būtu Latvijā,” tā Laura Putāne. Miks ir futbolists un pašlaik izsapņo savu sapni – iegūst pieredzi ārvalstīs.  “Ar Latvijas robežu nekas nebeidzas – gribas attīstīties, iegūt pieredzi, mācīties valodas. Tas viss tiešām ir forši jauniem cilvēkiem,” tā Miks Babris.    Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Edgars Provejs.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību. Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss. Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne. Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi. Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums. Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš. Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu. Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio bigbenda trombonistu Uldi Ziediņu.  

Stāsta rakstniece un ceļotāja, mag.art. Elvita Ruka Karogs ir ļoti sens simbols, tas iezīmē teritoriju un uzskatus, vieno un šķir, iedvesmo savējos un padara niknus pretiniekus, plīvo uzvarai un tiek iznīcināts zaudējot. Karogs vienmēr ir sakrāla lieta, un necieņa pret to ikvienā kultūrā tiek uztverta kā zaimošana. Kā karogs nonāca baznīcā un kāds tas ir? Galvenais - tie ir sakrāli priekšmeti, kas tiek izmantoti krusta gājienos jeb procesijās katoļu un pareizticīgo konfesijās. Tikpat svarīgi, ka gadsimtu laikā to darināšana kļuvusi par specifisku mākslas veidu, kura krāšņākie piemēri ir izšūšanas, glezniecības, metālkalšanas un juvelieru darba šedevri. Karoga simbolika parādās jau Vecās derības Otrajā Mozus grāmatā, kad, izejot no Ēģiptes, izredzētā tauta gūst uzvaru pār naidniekiem. Tad seko pateicība –  "Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: Tas Kungs ir mans karogs. Un viņš sacīja: "Mana roka tur Tā Kunga karogu!" Simboliski šis vēstījums vēlāk tiek iekodēts arī Jaunās derības kristiešu praksē, jo reliģiskais karogs apliecina Kristus uzvaru pār nāvi un Sātanu. Kristietības vēsturē ir nostiprinājusies leģenda par to, kā reliģiskais karogs palīdzēja gūt uzvaru Konstantīnam Lielajam  – pirmajam Romas imperatoram, kas atcēla savu priekšgājēju ieviesto kristiešu vajāšanu, izsludināja ticības iecietību un pārcēla impērijas galvaspilsētu no Romas uz Konstantinopoli - viņš ir pagrieziena punkts kristietības atzīšanā, bet biogrāfi atzīmē epizodi 312. gada kaujā. Tā bijusi ļoti izšķirīga. Pirms tās viņš debesīs ieraudzījis krustu ar uzrakstu "Ar šo uzvarēsi"', tas pats atkārtojies sapnī. Tad viņš licis savu karaļa kaujas karogu papildināt ar krusta zīmi un guvis uzvaru, vienlaikus kļūstot par pārliecinātu kristieti. Šo zīmi dēvē par LABARUM, tā sastāv no krusta un diviem grieķu burtiem, kas ir pirmie vārdā Kristus. Vēlāk tas kļuva arī par militāro standartu, un ar šādiem karogiem devās kaujā. Taču pamazām militārie un baznīcas karogi nošķīrās, lai arī abi tika dēvēti vienā vārdā - horugvi.  Nu jau daudzus gadsimtus tas ir rituāls priekšmets ar praktisku nozīmi un ieņem konstantu vietu sakrālās telpas interjerā, īpaši pareizticības tradīcijā. Ikdienā tie atrodas baznīcas altāra daļā – klirosā – kā pastāvīgs rotājums. Horugvi vienmēr tiek izgatavoti pa pāriem, visbiežāk tie ir novietoti simetriski. To specifika ir abpusējība, tāpēc tos var izvietot brīvi stāvošus - mākslas darbs ir gan vienā, gan otrā pusē. Fiziski tie atrodas virs cilvēku galvām, tāpēc liek vērst skatu uz augšu, bet to īpašā forma ir attīstījusi konkrētu darināšanas un rotāšanas veidu. Ja katoļu tradīcija procesuālo karogu asociē ar buru, kas tiešām vējā arī mēdz piepūsties un tāpēc ir stiprināma ar četru nesēju turētām lentām, tad pareizticīgo horugvi tiek darināti kā smagi, vertikāli karogi vai ažūri metāla lējumi apaļā, saulei līdzīgā formā. Klasiskie procesiju karogi ir vertikāli taisnstūri ar trīs daļās sadalītu apakšu. Tos stiprina uz gara koka krusta tā, lai augšējā mala ir taisna un pamats nekrokojas. Vidū visbiežāk ir ikona, kas ir uzgleznota tieši uz auduma vai arī vispirms uz koka, metāla, ādas, kas pēc tam filigrāni piestiprināta. Īpaši vērtīgs šai ikonu glezniecībai bija tā sauktais Bristoles kartons - to darināja no ļoti augstvērtīga papīra, kas tika līmēts vairākās kārtās. Pēc kanona karogu priekšpusē vienmēr ir Jēzus Kristus un Svētās Dievmātes ikonas, otrā pusē var būt konkrētajai baznīcai īpašs Svētais vai kāds Bībeles sižeta atveids. Apkārt un apakšdaļā ir bagātīgi rotājumi un bārkstis. Tekstila horugvi pasaulē visbiežāk ir izšūti ar zelta diegiem uz samta vai smaga zīda auduma. Mēdz būt izrotāti ar dārgakmeņiem, metālkalumiem un juvelierizstrādājumiem. Metālgriezuma horugvos bagātīgi izmantots zelts, sudrabs, emalja. Bieži tos veidoja no krāsaina metāla, kas pārklāts ar zeltu un izrotāts ar emaljas figūrām, kļūstot gandrīz par skulpturālu darbu. Pēc tradīcijas horugvi ir godājami tāpat kā ikonas, bet pasaules mākslas vēsturē cienīti, pētīti un novērtēti kā atsevišķi mākslas darbi. Arī Latvijas pareizticīgās baznīcas ir bagātas ar šo specifisko sakrālo mantojumu, kura apzināšana un pētīšana uzsākta pavisam nesen.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Unu Klapkalni.  

Bibliotēka šokolādes fabrikā, lasāmzāle kinoteātrī, Grāmatrūpniecības arodu nams, kas vēlāk kļuva par slavenajiem Poligrāfiķiem, sīkumtirgus, Helmāra Rudzīša izdevniecība „Grāmatu Draugs”, par kuru interesējās policija, un daudzas citas „Lasāmvietas”. „„Lasāmvietas” ir ceļvedis pa lasīšanas vietām 20. gadsimta sākuma Rīgā. Ceļvedi izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēkas ciklā „Latviešu grāmatai 500”. Idejas autore un viena no sastādītājām ir pētniece Kristina Papule. Mēs esam gatavi ierakstīt 21. gadsimta sākuma Rīgas mums svarīgākās „Lasāmvietas” (un tam ceļvedī ir paredzētas īpašas baltas lapas – „Manas 21. gadsimta sākuma Rīgas lasāmvietas”), un noteikti sāksim ar Latvijas Radio Doma laukumā 8, kur Radio mazajā lasītavā grāmatas lasa Gundars Āboliņš, Agita Bērziņa, Nora Micpapa un Ingvilda Strautmane. Un lasīs arī turpmāk. Mēs tuvojamies Latviešu grāmatas 500. gadskārtai un arī Latvijas Radio simtgadei.   Raidījumu atbalsta:

Kāpēc pat 20.gadsimtā sievietes nepelnīti tika turētas aizdomās par kaitīgu ietekmi uz elekroniku, kāds bija šī misēkļa patiesais iemesls, un kāpēc joprojām ir daudz aizspriedumu par zemāku sieviešu kompetenci jomās, kuras var pārstāvēt abi dzimumi? Arī Latvijas seniori bieži netiek sadzirdēti. Tāpēc sākusi veidoties paaudze, kurai nav vienalga. Starp šiem cilvēkiem viena no redzamākajām ir vides aktīviste, komunikāciju speciāliste Maija Krastiņa.

 Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio 5 personību Magnusu Eriņu.

Latvijas čempione Rīgas maratonā Anna Kļučņika Kembridžas Universitātē beigusi doktorantūru, pētot mitohondrija DNS, kam esot vistiešākā saistība ar viņas kaislību skriešanu. Pirms došanās mājup uz Lielbritāniju Anna ir mūsu studijas viešņa - sarunu par skriešanu, latvietību un zinātni raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.    

Kāda ir tehnoloģiju loma mūsdienu hokejā? Ko nozīmē būt video trenerim? Kā praktiski strādā situāciju video fiksēšana? Pie #DigitālāsBrokastis galda pirms 2022. gada Pasaules čempionāts hokejā pievienojas Latvijas izlases video treneris Pēteris Groms. Šova video epizodes skaties šeit. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.

''Es domāju, ka ik viens no mums kādā dzīves posmā ir juties neiederīgs. Izrādē mēs gribējām runāt par neiederēšanos, neatbilstību sabiedrības normām. Man šī tēma vienmēr ir bijusi simpātiska, jo tā ir mūžam aktuāla,'' par Leļļu teātra izrādi "Es - Bendžamins Batons" stāsta režisors Edgars Niklasons. LTV raidījumā "Kultūrdeva" viņam pievienojas aktieris Artūrs Putniņš, kurš izrādi ir nosaucis par manifestu leļļu teātrim: "Daudzi mūs, leļļu teātri, uzskata par tādiem dīvainīšiem teātra saimē. Es tā nejūtos, bet leļļu teātris tiek turēts tādā pabērna lomā, ka tur jābūt tikai jautri, rotaļīgi, asprātīgi, ka mēs smejamies un tur nekas nopietns nevar būt".

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Arī Latvijas kibertelpā jau kopš janvāra vidus pieaug apdraudējuma līmenis. Šobrīd kā iespējamās pazīmes kiberuzbrukumiem ir viltus ziņas un krāpniecības kampaņas saistībā ar notikumiem Ukrainā. Internetā izplatītā informācija ceļo cauri daudziem datoru tīkliem, un to var redzēt visā pasaulē. Ja netiek ievērotas nepieciešamās drošības normas, cilvēki ar sliktiem nodomiem var uzzināt ne tikai jums zināmas privātas lietas, bet arī izmantot jūsu identitāti. Kādi ir biežākie riski, kas apdraud interneta un mobilo ierīču lietotājus, un kā pasargāt sevi, atgādina CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Šoreiz Piespēle Pekinas olimpisko spēļu atskaņās - tās noslēdzās pirms nedēļas un visi Latvijas delegācijas pārstāvji atgriezušies no Ķīnas. Par dažādajiem izaicinājumiem Ķīnā parunājam ar Latvijas Olimpiskās vienības ārstu Jāni Kaupi. Studijā atgriezies Māris, kurš iepriekšējos trīs raidijumos piedalījās, atrodoties sacensību arēnās Pekinā, kā arī pilsētas lidostā. Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā šoreiz esam spiesti runāt par politiku un sportu. Krievijas iebrukums Ukrainā, protams, ietekmējis arī sporta sacensību norisi, sportistiem, funkcionāriem atsakoties doties uz Krieviju vai sacensties ar Krievijas sportistiem. Turpinām ar pašu sportu: Aļona Ostapenko uzņēmusi ļoti nopietnus apgriezienus - pēc uzvaras prestižajā Dubaijas turnīrā, viņa ļoti labi turpina spēlēt arī šonedēļ, sasniedzot Dohas turnīra pusfinālu; Patrīcija Eiduka izcīna sudraba medaļu pasaules junioru un U23 čempionātā distanču slēpošanā 10 kilometru distancē klasiskajā stilā. Tā ir Latvijas pirmā medaļa distanču slēpošanā šāda līmeņa sacensībās. Latvijas sportiste vēl 2 kilometrus līdz finišam pat bija vadībā, taču beigu beigās 1,3 sekundes zaudēja Anjai Veberei no Šveices. Eidukai šajā disciplīnā labi sekmējās arī Pekinā, kur Eidukai 23. vieta.   Motosportists Pauls Jonass traumas dēļ tomēr nepiedalīsies pasaules motokrosa čempionāta pirmajā posmā. Jau iepriekš zinājām, ka viņam ir rokas cīpslas iekaisums, taču atlabšana nenotika tik labi, cik cerēts - ārsti atzina, ka sportistam nepieciešama neliela operācija, citādi no šīs problēmas tikt vaļā neizdosies. Operācija tik tiešām ir neliela un atlabšana prasa aptuveni 10 dienas. Pauls prognozē, ka jau nākamnedēļ Itālijas trasē Mantovā viņš būs ierindā. Teodors Bļugers atgriezies Pitsburgas "Penguins" treniņos. Hokejists traumu guva janvāra beigās, kad pret viņu spēka paņēmienu izpildīja Vinipegas “Jets” aizsargs Brendons Dilons. Hokejists intervijās vietējiem medijiem atzina, ka pirmā nedēļa bijusi visgrūtākā, pilnībā dzīvojot bez cieta, košļājama ēdiena, bet komandas biedri palīdzējuši gan psiholoģiski, stāstot, kas un kā gaidāms, gan arī palīdzot ar šķidru ēdienu un dažādiem kokteiļiem jeb smūtijiem. Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Pekinas Olimpiskajās spēlēs saskārāmies ar ļoti striktu Covid-19 drošības protokolu un ikdienas testēšanu. Mārim noteikti ir šis tas sakāms par testēšanas režīmu Pekinā. Milzīgu darba apjomu Pekinā paveica Latvijas delegācijas galvenais Covid oficieris, Latvijas Olimpiskās vienības ārsts Jānis Kaupe, kurš strādāja un darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai Latvijas sportisti pēc iespējas ātrāk tiktu ārā no izolācijas un beigu beigās varētu atgriezties arī mājās. Iztaujājam Jāni par aizkulisēm Pekinā. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” Gunārs šoreiz pie sevis viesos uzņem sporta ārsti ar deviņu olimpisko spēļu pieredzi Zani Krūzi, kā arī bijušo kamaniņbraucēju un tagad kamanu izlases treneri/mehāniķi Mārtiņu Rubeni.

Turpinām vēstījumu par latviešu drukātās preses vēsturi. Otrā saruna veltīta latviešu preses attīstībai 19. gadsimta vidū, latviešu nacionāli politiskās preses aizsākumiem, kas saistās ar laikrakstu "Mājas Viesis" un "Pēterburgas Avīzes" iznākšanu. Stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, literatūrvēsturnieks Raimonds Briedis. Pēc Krimas kara visā Krievijas impērijā iestājas jauna situācija: Krievija cieš graujošu sakāvi, parādās visas valsts atpalicība, nepieciešamība pēc reformām, modernizācijas. Tas viss, protams, ietekmē pozitīvi arī situāciju latviešu apdzīvotajās zemēs un latviešu kultūrtelpā. Kāda ir tā avīžniecības aina pirms brīža, kad parādās jauns, arī zināmā mērā jauna tipa izdevums latviešu valodā, tā ir avīze "Mājas Viesis". "Situācija, no vienas puses, nemaz nav tik slikta. Latviešu valodā iznāk jau kopš 1822. gada laikraksts "Latviešu Avīzes", un tieši Krimas kara laikā "Latviešu Avīzes" ir piedzīvojušas vienkārši fantastisku uzplaukumu un iznāk jau 4100 eksemplāru tirāžā. Raugoties pat visas Krievijas impērijas ietvaros, tā ir fantastiska tirāža," laikmetu raksturo Vita Zelče. "Manā rīcībā esošā informācija vēsta, ka pat Krievijas lielajās pilsētās Maskavā un Sanktpēterburgā iznākošo augstākajām kārtām domāto vācu un krievu preses izdevumu tirāžas nemaz nebija lielākas, bet gan nedaudz zemākas." "Tieši piecdesmitajos gados latviešu sabiedrība piedzīvoja pirmo informatīvo sprādzienu. Cilvēki lasīja kara ziņas, sāka orientēties politikā vispār Eiropas uzbūvē, valstu savstarpējās attiecībās, arī ieguva, pateicoties preses izdevumiem, tādu emocionālo baudījumu vai gandarījumu, gan pozitīvi, bet varbūt vairāk pat negatīvi, sekojot līdzi Krievijas impērijas armijas gaitām Krimā un līdzpārdzīvojot sakāvi," turpina Vita Zelče. "Bet kopumā tas ir tāds zināms uzplaukuma laiks, kas vienlaikus ir arī norieta laiks, jo "Latviešu Avīzes" tomēr ir saturā diezgan konservatīvas, diezgan varbūt zema līmeņa izdevums ziņu pasniegšanas veidā, bet tāpēc jau mēs arī gaidām šo jauno laikmetu un pārmaiņas arī preses laukā." "Mājas viesis" sāka iznāk 1856. gadā un zināms, ka tā ir pirmā īsti komerciālā latviešu avīze. Vita Zelče skaidro, ka 19. gadsimtā visā Eiropā ir pieprasījums pēc drukātā vārda vietējās valodās. "Ar nacionālo valodu palīdzību top nācija, bet, no otras puses, tā ir ļoti nozīmīga biznesa sastāvdaļa, jo grāmatu tipogrāfijas, grāmatu izdošana un drukāšana kļūst par vienu no modernākajām industrijas nozarēm. Arī Latvijas teritorijā jau 30. - 50. gados parādās vairākas jaunas tipogrāfijas. Tipogrāfijas pērk jaunas ierīces. Un 50. gados ir tā lieliskā ziņa, ka vienā stundā ir iespējams nodrukāt jau 1200 eksemplārus. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi talantīgi uzņēmēji tiecās nokļūt tieši grāmatu izdošanas biznesā," skaidro Vita Zelče.  Bet ejošākā prece vairs nav elitārie izdevumi smalkās valodās, pieņemsim, latīņu valodā, vai Latvijas kontekstā tā būtu vācu valoda, kurā runā elite, bet gan šīs zemes kārtu valodas. 50. gados jau par tādu super preci kļūst kalendāri latviešu valodā, jo tos pērk un peļņa dažkārt ir pat desmitkārtīga. Sākotnēji "Mājas viesa" komandā darbojās visi tie, kurus mēs pazīstam ar apzīmējumu jaunlatvieši, tātad jauni ļaudis ar izteikti nacionālo apziņu. Tie ir brāļi Alunāni, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kaspars Biezbārdis, tur jau darbojas Jēkabs Zvaigznīte.  Viņu raksti, protams, izsauc satraukumu un nepatiku vācu garīdznieku vidē. Ir zināma pretreakcija, un šie aktīvākie, dusmīgākie jaunie latvieši no turienes aiziet, un tie, kas paliek ir tie, kuri tomēr ir gatavi kompromisam ar latviešu lietās ieinteresētajiem vāciešiem. "Pēterburgas Avīzes" iznāk, kā liecina nosaukums, Pēterburgā, un sākotnēji iziet cauri Valdemāra plāns kļūt pat par šīs avīzes cenzoru, kas šķiet teju neticami. "Tā ir vienkārši fantastiska kombinācija. Par Valdemāru vēlāk saka, ka Voldemāram bija viltīgs prāts, kā to vispār dabūt gatavu - vienlaikus būt laikraksta izdevējam, vienlaikus laikraksts cenzoram un savu skolasbiedru, draugu ielikt par laikraksta redaktoru, un principā dažus mēnešus būtu Krievijas impērijā visbrīvākajām laikrakstam," norāda Vita Zelče. Pēc tam attopas vietējā Baltijas vāciešu publika, tiek uzrakstīts, kur vajag, un cenzēšanu pārceļ uz Rīgu, uz gubernatora kanceleju. Tur jau pavisam citi cilvēki ar to nodarbojas, līdz ar to ir jāsāk vairāk rēķināties ar ierobežojumiem. Lai gan, salīdzinot ar "Mājas Viesi", "Pēterburgas Avīzes" šos trīs gadus, kamēr tās iznāk, ir brīvs, drosmīgs ass izdevums, kurš tēmē jau ļoti konkrētu satīru pret vācbaltiešu aprindām. Parādās pat konkrēti satīriski tēli "bize", "bizmanis". Bize kā 18. gadsimta garderobes piederums, atpakaļrāpulības simbols. Kad pēc dažiem gadiem "Pēterburgas Avīzes" slēdz, šķiet tur noteicošais faktors ir tas, ka pret tiem, kuri abonē šo laikrakstu, tiek vērstas zināms sociāls un politisks spiediens.  

Krustpunktā brīvais mikrofons ar Latvijas Radio vecāko sporta ziņu redaktoru Mārtiņu Kļavenieku.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons kopā ar Latvijas Radio kultūras žurnālisti Andu Buševicu.

Saruna par mākslu; par modernisma iezīmēm pilsētas kultūrvidē, par saprasto un nesaprasto mākslu; kā arī LMA studiju programmā.

Krustpunktā brīvais mikrofons ar Latvijas Radio bigbenda trombonistu, Latvijas radio 5 raidījuma "Pieci rīti" bijušo producentu un vadītāju Uldi Ziediņu.

Valdis Valters runā ar Latvijas labāko futbola žurnālistu Edmundu Novicki, lai noskaidrotu kas notiek Latvijas futbolā.

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz, protams, par Tokijas olimpiskajām spēlēm, to atklāšanu, kā arī Latvijas cerībām šajā sporta forumā. Pārraides otrajā daļā paviesosimies Latvijas sieviešu basketbola izlases otrās vasaras nometnes pirmajā treniņā. Sarunāsimies ar komandas jauno galveno treneri Gundaru Vētru, kā arī basketbolistēm Aiju Jurjāni (agrāk Putniņu) un Kitiju Laksu. Izrādās, ka meitenēm jūnija sākumā bija pavisam reāla iespēja nokļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā, kuram viņas nekvalificējās. Tas būtu noticis, ja kāda no dalībkomandām nevarētu spēlēt Covid-19 dēļ.

6. jūlijā pēc pandēmijas gada pārtraukuma klātienē atklāts Starptautiskais Kannu kinofestivāls ar franču režisora Leo Karaksa jaunāko muzikālo filmu “Annette” ar Marionu Kotiljāru centrā. Kā savā Facebook profilā ieraksta kinokritiķe Daira Āboliņa: „Ne tikai melni tauriņi, bet arī melnas maskas”. Nacionālā kino centra vadītājas Ditas Rietumas neliels ieskats konkursa filmu klāstā un par to, kāda kāda festivālā ir Latvijas un Baltijas kopējā līdzdalība. Latvija šogad aktīvi piedalās dažādos kino industrijas notikumos, programmās un filmu tirgū.

Ar Latvijas 3x3 izlases basketbolistu Agni Čavaru, kurš ir programmētājs, runājam par Tokijas olimpiskajām spēlēm, partneriem laukumā, šī sporta veida attīstību Latvijā un pasaulē, dzīvi ārpus sporta.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Aigaru Kalvīti.

Šo stundu veltām jubilejai, ko līdz ar Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu svin Latvijas Nacionālais mākslas muzejs - muzeja galvenās ēkas atvēršanas piecu gadu jubileju pēc rekonstrukcijas. 2016. gada 4. maijā ilgi gaidītais brīdis bija klāt un svinīgā pasākumā tika vērtas atjaunotā muzeja durvis. Arī Kultūras rondo bija klāt svinīgajā brīdī. Lai arī šķiet, ka tas noticis pavisam nesen, pārskatot muzeja notikumu sarakstu pēdējo piecu gadu laikā, var teikt, ka tād darba intensitāte un vērtība sabiedrībā noteikti ir sasniegusi un, iespējams, arī pārsniegusi cerēto un gaidīto. Dodamies uz muzeju, lai atcerētos un vērtētu notikušo, kā arī sapņotu par nākotni. Ne jau visiem muzeja direktoriem izdodas nodarboties ar muzeja atjaunošanu, Māra Lāce Latvijas Nacionālā muzeja galvenās ēkas rekonstrukciju uztvēra kā izaicinājumu. Kā pandēmija izgaismojusi kultūras telpu un kāda bijusi piecu gadu pieredze muzejā, kā muzejs mainās un iekļaujas nākotnes ainā – pārrunājam ar Māru Lāci, tiekoties Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Ielūkojamies arī notikumos pirms pieciem gadiem - atmiņās no atklāšanas brīža.

Sarunas ar Latvijas literatūras gada balvas ieguvējiem. Lūkojamies savos arhīvos, varam būt lepni un priecīgi, ka Kultūras rondo arhīvā ir sarunas ar visiem Literatūras gada balvas laureātiem. Literatūras gada balvas 2020 laureāti Labākais darbs bērniem Marts Pujāts “Ej nu ej”, ilustrējusi Lāsma Pujāte (“Liels un mazs”) Spilgtākā debija Andris Kalnozols “Kalendārs mani sauc” (“Orbīta”) Labākais tulkojums Jāņa Elsberga no angļu valodas tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens” (“Neputns”) Labākais dzejas darbs Amanda Aizpuriete “Pirms izvākšanās” (“Neputns”) Labākais prozas darbs Jānis Joņevs “Tīģeris” (“Dienas Grāmata“) Balvu par mūža ieguldījumu saņēma valodniece un rakstniece Lalita Muižniece un literatūrzinātnieks Gunārs Bībers.  

Šoreiz saruna ar Latvijas Dizaina gada balvas organizatori, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāju Barbaru Freibergu, kura stāsta par turpmāko konkursa norisi un plānotajiem pasākumiem. Barbara Freiberga ir Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja, profesionāla interjera dizainere, izstāžu kuratore, fotogrāfe, Latvijas Dizaina gada balva 2020-2021 projekta vadītāja. Barbara ir dizaina profesionāle, kas ir ieguvusi izglītību interjera dizainā, absolvējusi Tehnisko Universitāti Rīgā un Tehnoloģiju Universitāti Kauņā ar maģistra grādu polimēru tehnoloģijā un dizainā, kā arī studējusi un praktizējusies Vācijā. Kā Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojas Latvijas Dizaina padomē un iesaistās Latvijas kultūrpolitikas veidošanā.

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) žūrija paziņojusi LALIGABAs nominantus piecās kategorijās, savukārt speciālbalva piešķirta starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2020” komandai Ingas Žoludes vadībā. Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt diviem laureātiem – valodniecei un rakstniecei Lalitai Muižniecei un literatūrzinātniekam Gunāram Bīberam. Kultūras rondo iepazīstinām ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Latvijas Literatūras Gada balvas nominanti: Labākais dzejas darbs Amanda Aizpuriete “Pirms izvākšanās” (“Neputns”) Ingmāra Balode “Dzejoļi pēc mūsu ēras” (“Neputns”) Katrīna Rudzīte “Ērti pārnēsājami spārni” (“Neputns”) Kārlis Vērdiņš “Gatavā dzeja” (“Neputns”) Labākais prozas darbs Inga Ābele “Balta kleita”, (“Dienas Grāmata”) Inga Gaile “Rakstītāja”, (“Dienas Grāmata”) Jānis Joņevs “Tīģeris”, (“Dienas Grāmata“) Laura Vinogradova “Upe”, (“Zvaigzne ABC”) Labākais darbs bērniem Ērika Bērziņa “Mammas dzejoļi”, ilustrējusi Anna Vaivare, (“Liels un mazs”) Ieva Melgalve, Elizabete Lukšo-Ražinska “Emī un Rū. Robota sirds”, ilustrējusi Guna Poga, (“Tuta Media”) Marts Pujāts “Ej nu ej”, ilustrējusi Lāsma Pujāte, (“Liels un mazs”) Inga Žolude “Pirmo reizi uz Zemes”, ilustrējis Krišs Salmanis, (“Liels un mazs”) Labākais tulkojums Dena Dimiņa no holandiešu valodas tulkotais Edvarda van de Vendela romāns “Zilās zāles vasara”, (“Liels un mazs”) Jāņa Elsberga no angļu valodas tulkotā Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, (“Neputns”) Daces Meieres no lietuviešu valodas tulkotais Jurgas Viles grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku”, ilustrējusi Lina Itagaki, (“Liels un mazs”) Māras Poļakovas no krievu valodas tulkotais Leonīda Dobičina romāns “Enpils”, (“Orbīta”) Spilgtākā debija Elvīra Bloma “Izdzēstie attēli”, (“Orbīta”) Andris Kalnozols “Kalendārs mani sauc”, (“Orbīta”) Ivars Šteinbergs “Strops”, (“Neputns”) Lauris Veips “Interesantās dienas”, (“Orbīta”) LALIGABA ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.

Vai zinājāt, ka ar Latvijas mākslas kolekcijām ir saistīti divi Rembranta mātes portreti? Stāsta Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece. Pirmais no tiem atradies Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Ernsta fon Bīrona (1724-1800) īpašumā. Kā zināms, viņš ir bijis kaislīgs mākslas kolekcionārs, kuram piederējis pat Rembranta (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606-1669) darbs. Lai jūs nemulsina  gleznas nosaukums “Simeons un Anna templī ” - klasisks Kunga prezentācijas sižets, kurā attēlots tas īpašais brīdis, kad Simeons un Anna uz templi atnestajā Jēzus bērnā atpazīst Pestītāju. Rodas jautājums, kur tad ir māte Nēlthena fan Zeitbrūka (Neeltgen Willemsdr. van Zuytbroeck, ap1568–1640)? Te nu jāveido neliela atkāpe. Glezna “Simeons un Anna” ir  Rembranta agrīnā perioda darbs, kas datēts ar 1627. gadu. Šajā laikā Rembrants vēl dzīvoja Leidenē pie vecākiem, dzirnavnieka ģimenē.  Iztika bija pietiekoša, bet ne tik liela, lai apmaksātu modeļus. Līdz ar to  Rembrants daudz zīmēja un  gleznoja pats sevi .Viņš zīmēja arī tēvu un mammu, jo vecāki bija pieejamākie un pacietīgākie modeļi. Piemēram,  gleznā “Simeons un Anna”, iespējams, tieši māte pozē cienījamos gados esošās pravietes Annas tēlam. Pat vēl vairāk - Anna tiek gleznota arī atsevišķā portretā. No šīs gleznas gan ir saglabājusies tikai Hovarta Flinka (1615 –1660) kopija, kas šobrīd atrodas Kunsthistorische Museum Vīnē. Diemžēl hercoga Pētera kolekcija ar laiku tika izkomplektēta un citu mājvietu atrada arī glezna “Simeons un Anna”. Labā ziņa, ka glezna līdz mūsdienām ir saglabājusies un ir skatāma Hamburgas Kunsthalles ekspozīcijā. Savukārt Latvijā, Mākslas muzejā Rīgas Birža glabājas vēl viens Rembranta "Mātes portrets", kas arī ir agrīnā perioda darbs (1628).  Šī mazā, oforta un sausās adatas tehnikā veidotā grafika, pēc visa spriežot,  pašam Rembrantam bijusi ļoti mīļa, jo viņš to ik pa laikam līdz pat 1640. gadam aizvien uzlabojis.  Uz plates iegravēts 1628. gads. Līdz ar to izšķir divus darba stāvokļus. Pirmais attiecas uz 1628. gadu, vēl nepabeigto ofortu. Tajā ir tikai mātes sejas atveidojums, bet nav paraksta un datējuma. Šis variants tikpat kā nav saglabājies. Viens no tā novilkumiem atrodas Britu muzejā Londonā. Savukārt Mākslas muzejā Rīgas Birža glabājas 1640. gadā pabeigtais darbs – oforta otrais stāvoklis. Kopā ar šo grafikas darbu, MMRB glabājas vēl 11 Rembranta oforti, kas ik pa laikam tiek izlikti apskatei. Pēdējo reizi tie bija apskatāmi projekta „Baltijas ozoli” ietvaros. Tā kā tas bija salīdzinoši nesen, tad acīmredzot, līdz nākamai reizei būs jāgaida vēl vismaz pieci gadi, jo tik sens papīrs ir gaismas jūtīgs un starp divām eksponēšanas reizēm vēlams vismaz pieci gadi to paturēt tumsā. Kad jums būs iespēja apmeklēt Hamburgu, aizejiet uz  Kunsthalli  apskatīt Rembranta agrīnā perioda gleznu “Simeons un Anna templī”. Jūs varat arī aizvērt acis un iedomāties , cik labi tā kādreiz izskatījusies Rundāles pilī! Kāda tad bija šī glezna, ko iegādājās hercogs Pēteris? Krēslainajā templī ar augstajām, majestātiskajām kolonnām, iespīd saules staru kūlis, apgaismojot sirmajam Simeonam uz ceļiem gulošo, autiņos ietīto Jēzus bērnu. Pa kreisi, lūgšanā saliktām rokām ceļos nometusies Marija .Viņai blakus atrodas Jāzeps, tērpts pavisam vienkāršā tumšbrūnā kamzolī, kailām,  lielceļu putekļos sabristām pēdām. Viņš ir pilnībā pievērsies Marijai, mēs redzam tikai viņa siluetu no mugurpuses. Aiz Svētās ģimenes stāv Anna, priekā paceltām rokām lūkojoties uz bērnu, kuru viņa un Simeons ir tik ilgi gaidījuši . Bet pār visu šo, Rembrantam tik raksturīgajos, brūnajos toņos ieturēto daudzfigūru kompozīciju, spīd zeltaina gaisma. Pasaules gaisma. Tā apvieno visu. 

Baltkrievijā jau mēnešiem norisinās protesti, kas katru nedēļas nogali ielās pulcē tūkstošiem cilvēku. Arī Latvijas sabiedrība līdzpārdzīvo, šausminās par Baltkrievijā notiekošo un jautā – kā to varētu izbeigt? Bet vienlaikus izrādījies, ka mūsu imigrācijas sistēma no Lukašenko režīma bēgošajiem ir tikpat nelabvēlīga, kāda tā savulaik tika izveidota, cenšoties nepieļaut citu bēgļu ieplūšanu Latvijā. Vai kaut kas jāmaina un kas? Un kad tas varētu notikt? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze un kustības "Viegli palīdzēt" pārstāve Inese Vaivare.

Šoreiz epizodē vairāk par kultūru, nevis biznesu. Intervēju Latvijas talantu - dziedātāju, mūziķi Katrīnu Dimantu. Katrīna ne tikai skaisti dzied, aranžē mūziku, komponē, bet arī vada savu uzņēmumu, organizē dažādus pasākumus. Katrīna ir dziedātāja no bērna kājas un ar savu talantu ir apceļojusi pasauli, nesot Latvijas vārdu plašumos. Pozitivitātes lādiņš, klausoties šo epizodi, ir garantēts! Support the show (https://www.buymeacoffee.com/atrodisavuba)

Valdis Valters uz sarunu 11TV aicinājis bijušo Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretāru un patreizējo Latvijas olimpiskās komitejas ģenerālsekretāru Kārli Lejnieku. Šodien tēmās: - Kas sasniegts 6 gados atrodoties pie LTS ''stūres''; - Vai patreizējā tenisa sistēma Latvijā strādā efektīvi; - Kad Latvijai būs spēcīga tenisa akadēmija; - Kā atrisināt tenisistu savstarpējos konfliktus; - Kas ir Latvijas tenisistu panākumu atslēga; - Pirmie darbi kā LOK ģenerālsekretāram.

Vestards Šimkus apgalvo, ka ne pirms koncertiem, ne koncerta laikā viņam nav satraukuma. Kā viņš pats skaidro - tas ir prāta stāvoklis, kuru viņš ir izkopis gadiem, sev iestāstot, ka klavierspēle ir vienīgais, ko viņš dzīvē prot vislabāk un vēlas ar to dalīties. Ar Latvijas vienu no talantīgākajiem jaunās paaudzes pinaistiem "Diena pēc" tiekas viņa mājās Kurzemes pusē un, kas nav mazsvarīgi, mums izdevās pierunāt Vestardu nedaudz apsēsties arī pie klavierēm. Dāmas un kungi - mūsu ceturtās sezonas atklāšanas sērijā - komponists un pianists Vestards Šimkus!Support the show (http://www.dienapec.lv)

Portālā LA.LV no 2020. gada janvāra līdz jūnijam skanēs pieci podkāsti Latvijas simtgades projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.-1990.”. Tajos runāsim par notikumiem un kustībām, kas iekustināja latviešu tautu un sagatavoja augsni neatkarības atgūšanai. Ceturtajā epizodē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce sarunājas ar deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" autoru, Valsts prezidentu Egilu Levitu. Kā sarunāties ar Rietumvalstīm tām saprotamā valodā, kā Baltijas cīņa par neatkarību veicināja Berlīnes mūra krišanu un cik ilgu ceļu līdz neatkarības atgūšanai Egils Levits prognozēja 1985. gadā, - to visu klausieties 4. epizodē! Izmantotā mūzika: Music from https://filmmusic.io "Ancient Rite" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY (http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/) Music from https://filmmusic.io "Blippy Trance" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: CC BY (http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/)

Pavisam nesen, 10. februārī, no Kanaveralas raga startēja Eiropas Kosmosa aģentūras un NASA zonde „Solar Orbiter”. Tās uzdevums būs pētīt mums tuvāko zvaigzni - Sauli. Par šo un arī citām šobrīd aktuālajām kosmosa izpētes misijām saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Raidījuma viesi: Suntažu observatorijas saimniece un žurnāla "Stars Space" redaktore Anna Gintere un IT speciālisti un astronomijas entuziāsti Ints Ķešāns un Raitis Misa. "Solar Orbiter" ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un NASA kopprojekts. Šī automatizētā zonde pētīs Sauli. "Solar Orbiter" nepielidos mūsu zvaigznei tik tuvu kā Pārkera zonde, bet tās lielākā priekšrocība būs spēja palūkoties uz Saules polārajiem reģioniem. Drīzumā jauns raidījumu cikls par kosmosu „Kosmoss: Iespējamās pasaules” – tāds ir nosaukums Annas Draienas un viņas komandas jaunākajam jeb trešajam raidījumu ciklam ar trīspadsmit sērijām, kas iezīmē ceļojumu cauri cilvēces pagātnei, tagadnei un rada cerību pilnu vīziju par mūsu nākotni. Pirmizrāde televīzijas kanālos „Nacionālā ģeogrāfija” un „FOX” raidījumu ciklam paredzēta šī gada 15. martā, un kopumā sērijas būs skatāmas 172 valstīs. Latvijas Radio pirmizrādes skates pasākumā un mediju pārstāvju tikšanās reizē Parīzē sarunājās ar raidījumu veidotājiem un tuvāk iepazina gan pašas sērijas, gan autoru vēstījumu sabiedrībai. Raidījumu cikla „Kosmoss: Iespējamās pasaules” sagatavošanā bijuši iesaistīti 987 cilvēki. Temati trīspadsmit sērijām izvēlēti un pārrunāti sadarbībā ar dažādiem zinātniekiem, un sēriju galvenā autore – producente un rakstniece Anna Draiena – turpinājusi ideju, ko pirms 40 gadiem uzsākusi kopā ar dzīvesbiedru Karlu Saganu pirmajā raidījumu ciklā „Kosmoss: Personīgs ceļojums”, bet pēc Sagana aiziešanas mūžībā otrajā ciklā ar nosaukumu „Kosmoss – Visuma odiseja”. Tikšanās reizē Anna Draiena stāstīja par jauno sēriju ideju, par zinātnes nozīmi kopumā un to, kā šķietamas vīzijas vienā brīdī var kļūt reālas. Visuma vecums ir aptuveni 13,8 miljardi gadu, un tajos trīspadsmit sēriju ietvarā ar skatītājiem satiekas stāstnieks, viens no pasaules spožākajiem prātiem – astrofiziķis Nīls Degrass Taisons - , kurš sarežģītas lietas par zinātni spēj izstāstīt vienkāršā un saprotamā valodā. Jaunās sērijas atspoguļo gan mūsu senču dzīvi, viņu pirmo uzdrīkstēšanos ļauties izaicinājumam, lekt iekšā nezināmajā un atklāt jaunas zemes, gan izskata iespējas apgūt citas dzīves telpas mūsu pēctečiem. Par uzticēšanos zinātnei tikšanās reizē Parīzē dalījās arī Nīls Degrass Taisons.  

Decembrī pirms Muzeju krātuves svinīgās atklāšanas jau ielūkojāmies Latvijas Nacionālā vēstures, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja telpās. Toreiz tās bija tukšas un varēja tikai iztēloties, kā viss izskatīsies, kad pārvedīs šo muzeju krājumu. Šonedēļ devāmies uz Muzeju krātuvi, lai vērotu, kā notiek Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma pārvešana un izvietošana. Te atradīsies 30000 mākslas darbi no “Arsenāla” krātuves un 20000 ārzemju mākslas kolekcijas priekšmetu. Pašlaik darbs ir sākuma posmā.

Krustpunktā "Brīvais mikrofons" piektdienās pieejams no pusvieniem līdz vieniem, un šoreiz klausītāju zvanus uzklausīs raidījuma vadītāja Māra Jansone un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.  

Dažādu iežu un minerālu mums apkārt netrūkst, tikai reto no tiem var saukt par dārgakmeni. Dārgakmeņi un rotakmeņi - kā tie veidojas un kā atšķiras no citiem iežiem? Kurus no šiem vērtīgajiem akmeņiem var atrast arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Muzeja eksperte un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Vija Hodireva. "Dārgakmeņi ir tie skaistie minerāli, kas arī sastopami dabā un kam ir ļoti skaistas īpašības. Tātad viņi ir īpaši, caurspīdīgi, krāsaini, varbūt reti sastopami. Un man ļoti gribētos, lai latviešu valodā mēs ieviešam vārdu rotakmeņi. Ar ko tie atšķiras no dārgakmeņiem? Faktiski ar to, ka tie nav tik caurspīdīgi. Krāsas ir ļoti skaistas, dažādas – zaļas, zilas, sarkanīgas un vēl visādas. Bet tie nav caurspīdīgi kristāli. Tos mēs lietojam rotās, lietojam apdarē, suvenīros,” skaidro Vija Hodireva. “Laikam jau tas dārgums vai tā vērtība ir atkarīga no tā, cik daudz daba mums ir šīs vielas. Jā, ir ļoti retas vielas, kas sastopamas dabā un skaistos kristālos, tad ir arī diezgan daudz tādu vielu, kas ir gandrīz vai veseli slāņi, kurus var atrast un sameklēt, un iegūt. Tas daudzums arī nosaka to vērtību,” turpina Vija Hodireva. Vai arī Latvijā ir atrodami minerāli, kurus iespējams pārvērst dārgakmeņos? “Ja prasa, vai mums ir dārgakmeņi dabā, es vienmēr saku, jā, mums ir. Bet papildus jautājums ir, cik daudz un cik lieli. Vai no tiem mēs tiešām varam rotas taisīt? Par dārgakmeņiem es runāju. Mums ir gan cirkoni, gan turmalīni, gan granāti, ir mazliet koronas topāzs. Tie ir minerāli, kurus lieto dārgās rotās. Jā, tie ir sastopami Latvijā, bet smilšu graudiņa lielumā. Mums ir granāta smiltis mums ir cirkona koncentrāti, bet rotas laikam no tiem nevarēsi uztaisīt,” atzīst Vija Hodireva. Tas, kāpēc Latvijas dabā šie minerāli ir tikai smilšu graudiņa lielumā, ir atkarīgs no ģeoloģiskajiem apstākļiem Iespēja atrast pērli Latvijā ir tuvu nullei Kurš gan no mums, staigājot gar jūras krastu, nebūs vēlējies smiltīs atrast dzintara gabaliņu. Tāpat gadsimtiem ilgi bijis vilinājums ieraudzīt kaut ko vērtīgu un mirdzošu arī upēs un ezeros, kur mīt pērli sargājošās gliemenes. Tomēr, zinot reālo situāciju, izskatās, ka šie stāsti lēnām kļūst par vēsturi, jo arī pērles un to saimnieces gliemenes arvien vairāk attiecināmas uz aizgājušiem laikiem. Vai Latvijā no kādas upes vēl varēsim izcelt spožu gliemeni, skaidro Latvijas Dabas Pētnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, malakologs Edgars Dreijers. “Diemžēl Latvijā vairs pērles nav atrodamas, jo pērļgliemeņu ir palicis maz un varbūtība, ka kādā no tām izveidojas pērle, ir tuva nullei,” atzīst Edgars Dreijers. Malakoloģijas kā zooloģijas apakšnozares galvenais izpētes objekts ir gliemji, un pie tiem pieskaitāmas arī pērļgliemenes, kurās daudzi rotu kārotāji centušies un joprojām cenšas atrast pērles. Taču, atsaucoties Edgara Dreijera teiktajam, Latvijā tas nav iespējams. Ziemeļu upespērlene bijusi sastopama pie mums jau kopš tiem laikiem, kad no Latvijas teritorijas atkāpies ledus. Diemžēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pērļgliemenēm sākuši veidoties ne tie labākie dzīves apstākļi, un laika gaitā nelabvēlīgo faktoru ietekme tikai pastiprinājusies. Edgars Dreijers iepazīstina, cik bieži Latvijā sastopamas pērles veidojošie gliemji un kādi nosacījumi sekmējuši tieši pērļgliemeņu populācijas samazināšanos.

Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio klausītāju Arvi Villu.

Dabas pētnieki ceļ trauksmi par to, ka visā pasaulē samazinās plēsēju populācijas – kā uz sauszemes, tā arī jūrā. Bet kāda ir situācija Latvijā – kā mainās plēsēju skaits un dzīves kvalitāte un kā šīs izmaiņas ietekmē ekosistēmu kopumā? Ar Latvijas lielajiem plēsējiem – vilkiem, lāčiem un lūšiem, droši vien uz vienas meža takas cilvēki labprāt nesatiktos. Tomēr skaidrs, ka šiem dzīvniekiem ir būtiska loma veselīgas ekosistēmas uzturēšanā. Tiesa, gana bieži, diskutējot par vilku, lāču un lūšu situāciju Latvijā, grūti izvairīties arī no kaismīgām diskusijām, jo šeit saduras lauksaimnieku, mednieku un dabas intereses. Šobrīd Latvijā aktuālas diskusijas, vai nebūtu jāierobežo lūšu medības. Vai tik tiešām jāsatraucās par plēsēju populāciju Latvijā? Par lielo plēsēju situāciju Latvijā raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. Latvijas Dabas muzejā aplūkojama izstāde “Svešie mūsu dabā” Vārds „svešie” bieži vien apzīmē ienācējus no citas vietas, bet ne vienmēr tos vajadzētu uzskatīt par citplanētiešiem. Par „svešajiem” mēs varam runāt arī augu, dzīvnieku un sēņu sugu gadījumā. Latvijas Dabas muzejā atklātā izstāde “Svešie mūsu dabā” ļauj iepazīt vairākas sugas, pie kurām jau nereti esam tik ļoti pieraduši, ka par svešām vai draudīgām tās vairs neuzskatām. Svešās jeb svešzemju sugas ir tās, kas lielākoties ar cilvēka palīdzību ir izplatījušās ārpus sava dabiskā areāla. Šīs sugas nonāk pie mums Latvijā, dažas iedzīvojas, dažas ne. Tās, kas iedzīvojas, var kļūt arī invazīvas, proti, tās var nodarīt reālu kaitējumu vietējām sugām vai cilvēkam, bet tas nenozīmē, ka visas svešās sugas ir invazīvas. Turklāt ir arī ļoti seni ienācēji, kas iekļāvušies vietējā florā un faunā, un neseni svešie, kuru ietekme vēl nav saprasta. Par svešzemju, kā arī invazīvajām sugām stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākā ekoloģe Lauma Kupča un vecākā botāniķe Laura Grīnberga. Izstāde „Svešie mūsu dabā” Latvijas Dabas muzejā būs apskatāma līdz 2020. gada 8. martam.

Ir sācies Senās mūzikas festivāls, kas sestdien izskanēs Rundālē ar krāšņu festivāla noslēguma koncertu, kurā jau par tradīciju kļuvis Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikla „Gadalaiki” atskaņojums. Bet pirms tam piektdien Rīgā Sv. Pētera baznīcā skanēs Meksikas baroka šedevri. Latvijā jau ieradies pazīstamais senās mūzikas speciālists un arfu spēles lietpratējs Endrū Lorenss-Kings. Šoreiz viņš muzicēs kopā ar Latvijas Radio kori un kamermūziķiem. Mēģinājumā Endrū Lorenss-Kings strādā kopā ar Radio kori, arī precizējot tekstu un slīpējot vārdu izrunu. Šoreiz programmā izvēlēta Latvijā mazpazīstama baroka laika mūzika no Meksikas, kurā atsauces uz Āfrikas bagāto kultūru un Eiropas, jo īpaši Spānijas. Pārtraukumā man iespēja iztaujāt Endrū Lorensu-Kingu. Sasveicinoties saku sirsnīgu paldies par iepriekšējo koncertu 2014.gadā, jo īpašā atmiņā palikusi viņa muzicēšana kopā ar „Sinfoniettu Rīga” un baroka ģitāristu, arī dejotāju Stīvenu Pleijeru. Endrū Lorenss-Kings apliecina, ka joprojām sadarbojas ar Pleijeru, taču šoreiz Rīgā muzicēs baroka ģitārists no Somijas Ēro Palviainens, fagotu spēlēs Jānis Semjonovs, sitaminstrumenti Mikus Bāliņa ziņā, pozitīvērģeles atskaņos Aigars Reinis un šoreiz dziedās Latvijas Radio koris. Iepriekšējo reizi, viesojoties un muzicējot Senās mūzikas festivālā, Endrū Lorenss-Kings iepazīstināja ar angļu baroka laika komponista un ērģelnieka Henrija Pērsela mūziku. Par programmu, ko izvēlējies šoreiz, baroka laika mūziku no Meksikas, Lorenss-Kings atklāj, ka speciāli šai programmai izvēlēta 17.gadsimta baroka laika mūzika, baroka agrīnais periods, bet no Meksikas. “Tajā ir interesants kultūru sajaukums. Jo Meksikā ir spēcīga spāņu ietekme, kas ienesa brīnišķīgu augstās mākslas polifoniju kormūzikā. Tad pašu Centrālamerikas iezemiešu, meksikāņu tautas mūzika ar viņu dejām. Un vēl vergi, kas nāca no Āfrikas. Tieši šo trīs stilu sajaukums – spāņu, amerikāņu un afrikāņu sajaucās un atgriezās atpakaļ Spānijā, kļūstot par spāņu baroka mūziku,” skaidro Endrū Lorenss-Kings. Mēs šajā programmā esam iekļāvuši mesu spāņu stilā, kurā divi kori, oriģināli instrumenti, un tā ir augstā māksla spāņu stilā. Tad mums ir deju mūzika – Centrālamerikas deju mūzika un 17.gadsimta afrikāņu mūzika. Tad ir mūzika, kurā sajaukti dažādi stili, un šie muzikālie skaņdarbi ir kādas piecas minūtes gari – kā opera, kā maza baroka opera. Taču ar varenu vēstījumu. Kādu brīdi koris izpilda spāņu zemnieka partiju, kurš svin Ziemassvētkus, savukārt citā darbā koris izpilda portugāļa partiju, viņš ir ievērojama persona, aristokrāts. Un tad ir nākamā daļa, kurā mazs nerātns afrikāņu zēns. Tie ir tik atšķirīgi raksturi, un viss sajaucas ar populāru tradicionālo deju un noslēdzas ar augsto mākslu. Arī mēģinājumā Lorenss-Kings demonstrē dažādus stilus, arī šo vienkāršās tautas runas manieri, draudzīgumu, sirsnību. Vērojot mūziķi mēģinājumā un dzirdot viņu uzstājamies, rodas priekšstats, ka viņam patīk humors, tam gūstu arī apstiprinājumu. “Tā būs arī daļa no šī koncerta. Mēs atskaņosim augstās mākslas mūziku ar brīnišķīgiem garīgiem tekstiem, savukārt šajos populārajos muzikālajos darbos ir ikdienišķi personāži – zemnieki, palaidņi puikas, vienkāršie ciemata iedzīvotāji, kuri svin svētkus. Allaž nopietnā reliģiskā vēstījumā ir arī humors. Un protams, tas atspoguļojas arī mūzikā, īpaši spāņu baznīcas mūzikā,” bilst Lorenss-Kings. Endrū Lorenss-Kings daudz ceļo gan koncertējot, gan iepazīstot vietējās tradīcijas un pētot senās mūzikas ietekmes. Viņam allaž interesanti vērot, kā vēsture, tās bagātā kultūra iegūst kaut ko jaunu šodien. To viņš saka arī par vietu, kurā norit mēģinājumi kopā ar Radio kori, vienā no vēsturiskajām Spīķeru jeb noliktavu ēkām. Un tādu jaunu enerģiju, atskaņojot seno mūziku, viņš jūt arī strādājot kopā ar Latvijas mūziķiem.

Krustpunktā studijā žurnālisti pārrunā šīsnedēļas aktualitātes. Šoreiz saruna ne tikai par Latviju vien. Interesanti notikumi šajās dienās risinājušies Krievijā, kur aizturēja, bet pēc tam tomēr nācās atbrīvot Rīgā bāzētās interneta vietnes “Meduza” žurnālistu Ivanu Golunovu. Arī Latvijas žurnālisti solidarizējās kolēģa atbalstam. Savukārt Latvijā diskutēts par dažādiem citiem tematiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK lietā jau saskārusies ar grūtībām un pretrunām. Rīgas domē turpinās neskaidrības par tālāko. Runāsim arī par atkal izteikto vēlmi lemt par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām. Apspriežam arī laika apstākļus – meteorologi sola, ka karstuma viļņi būšot arvien liekāki turpmāk. Studijā kopā ar raidījuma vadītājiem Māru Jansoni un Aidi Tomsonu diskutē žurnālisti Baiba Strautmane, Guntis Bojārs (LTV) un Ksenija Koļesņikova (portāls “Delfi”, krievu versija).

"Daudzas pilsētas arī Latvijā strādā pie tā, lai ieviestu kādus gudro pilsētu risinājumus, lielāka pieredze šajā ziņā ir mazajās pilsētās, jo tur ir vieglāk ieviest šādus risinājumus. Noteikti uzslavu ir pelnījušas tādas pilsētas kā Jelgava, Valmiera un Sigulda. Šajās pilsētās ir ieviesti reāli risinājumi, kas strādā dzīvē. Šie risinājumi ir pieejami katram iedzīvotājam, izmantojot aplikācijas, citus rīkus," skaidro Artūra Kaulakāns. Viedā pilsēta var palīdzēt, piemēram, rast risinājumus satiksmes sastrēgumiem. Un tas ir tikai viens no jautājumiem, ko risina tie, kas būvē nākotnes pilsētu, kurā visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu justies ērti un komfortabli. Kāpēc, ieviešot pilsētu pārvaldē jaunas digitālas tehnoloģijas, tas vēl negarantē, ka kopumā viss arī strādās kā vienota vieda sistēma? Kāpēc ilgtspējīga būvniecība ir pamats, uz kā būvēt viedo pilsētu? Kā būvēt viedo pilsētu, raidījumā Kā labāk dzīvot nedaudz pafantazējam, bet daudz runājām par praktiskām lietām, kas jau šobrīd tiek īstenotas. Raidījuma viesi: ilgtspējīgas būvniecības inženiere Ludmila Bernšteine un tehnoloģiju uzņēmuma “Cisco” klientu vadītājs Artūrs Kaulakāns.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.  

Pārtikas nozarē šobrīd ir ne mazums izaicinājumu, klimata pārmaiņas un nepieciešamība pēc jauna veida lauksaimniecības, pārtikas atkritumi un iedzīvotāju paradumu maiņa, pārtikas drošība un arvien jauni atklājumi par dažādu vielu klātesamību ēdienā, tāpat arī ražošanas tehnoloģijas, piegāde un pārtikas industrija nestāv uz vietas. Kļūstot par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovācijas kopienas «EIT Food» partneri, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) veicinās inovācijas pārtikas industrijā, sākot no lauksaimniecības un ražošanas līdz pat piegādei un klientu apkalpošanai. Laikā, kad daļai pasaules dienaskārtībā ir jautājums par pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, bet citi domā, kā novērst badu, inovācijām un pārdomātai resursu lietošanas politikai ir liela nozīme. Raidījumā Zināmais nezināmajā par jauno darbības virzienu un par izaicinājumiem pārtikas nozarē Ziemeļvalstu reģionā stāsta RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede un Ziemeļu Ministru padomes Latvijas biroja padomniece ilgtspējas un digitalizācijas jautājumos Maija Kāle. "Viens virziens, kur Latvijai iespēja sevi parādīt, ir iepakojuma, kas aizvieto plastmasu, ražošana," skaidro Liene Briede. "Otrs, runājot par pārtiku, svarīga ir arī ūdens tēma. Tas attiecas uz ūdens attīrīšanu, veicinot dzert krāna ūdeni, tā arī mazinot plastmasas patēriņu, mazāk iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs." Kā trešo virzienu viņa min lauksaimniecību, kur zinātnieki var piedāvāt risinājumus gan gaļas ražošanas ciklā, gan domājot par klimata pārmaiņu raisītajām problēmām sausumu vai plūdiem.   Pētījumi par Latvijas meža ogu atliekvielu izmantošanu medicīnā Cilvēks jau izsenis savā ēdienkartē garšas baudīšanai un veselības uzlabošanai iekļāvis savvaļas ogas. Vienlaikus pētnieki turpina analizēt ogu sastāvdaļas un to, kā tās palīdz cilvēku dzīvības un vielmaiņas procesiem. Latvijas Universitātes zinātnieki nu jau ilgāku laiku pēta meža un purva ogas un to, kā tās palīdz gan izvairīties no iekaisumiem, gan atjaunot mūsu audus, gan arī pasargāt kaulus un skrimšļus no noārdīšanās. Par melleņu labvēlīgo ietekmi uz redzi būs dzirdēts daudz. Tāpat zināms par vitamīniem bagātajām dzērvenēm un brūklenēm. Tomēr zinātnieki skaidro, ka ogu īpašības un darbības mehānismi ne tuvu vēl nav pilnībā apzināti. Arī Latvijas pētnieki pēdējo gadu garumā ar neatlaidīgu darbu apstiprinājuši jau zināmus un pierādījuši jaunus ogu pozitīvos efektus. No vitamīniem bagāta uztura līdz jaunām skrimšļa šūnām jeb hondroģenēzei – tik plašs ir ogu piedāvātais spektrs. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmas profesores Una Riekstiņa un Ruta Muceniece, kā arī doktorante un pētniece Līga Saulīte plašāk iepazīstina ar savu veikumu, kurā izvēlētas melleņu ģints ogas – mežā lasītas mellenes, kultivētās krūmmellenes, brūklenes, kultivētās lielogu dzērvenes un purva dzērvenes. Pētījumā zinātnieces salīdzināja šo ogu izspiedatlieku farmakoloģiskās īpašības, jo izrādās, ka šajās atliekās paliek daudz aktīvu vielu, ko nevajag izmest laukā.

Kopš neatkarības atjaunošanas, divdesmit sešu gadu laikā - no Latvijas ir aizbraukuši aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Tā ir oficiālā statistika. Šobrīd runājot par emigrāciju, mēs vairāk runājam par pēdējo emigrācijas vilni, kas Latvijā sākas pēc globālās 2008.gada ekonomiskās un finanšu krīzes. Aptuveni desmit gados aizbraukušie ir aptuveni ap 300 tūkstoši. Lai arī pēdējos gados emigrējošo skaits samazinās, tomēr cilvēki joprojām turpina pamest Latviju un meklē sev jaunas mājas, darbu un arī lielāku atalgojumu. Uz sarunu par iemesliem, kāpēc cilvēki joprojām turpina pamest Latviju un vai ir iespējams šo cilvēku aizplūšanu no Latvijas apturēt, esmu uzaicinājusi Latvijas Universitātes profesoru, migrācijas un demogrāfijas pētnieku Mihailu Hazanu. 

Saruna ar Latvijas Institūta (LI) direktori Aivu Rozenbergu notiek septembra vidū. Ir pagājis vairāk nekā gads kā LI sāka jaunu kustību – „Gribu Tevi atpakaļ”. Šis sauklis vieniem radīja smieklus, citiem – ironiju, bet bija arī tādi, kas par šo problēmu sāka runāt ļoti nopietni, jo tas aizskāra emocionāli un personīgi. Līdz šim mēs bijām piedzīvojuši, ka ir eksperti, kuri ceļ trauksmi un ir politiķi, kas izliekas šo problēmu risinām. Tagad kāds mēģināja iekustināt sabiedrību pašu. Pirms gada šis sauklis, tautas valodā runājot, - „aizgāja rūkdams”. Pēc tam klusums. Šodien to vairs tik pat kā nedzird. Kāpēc un kas notiek ar tautas kustību patlaban – saruna ar Latvijas Institūta direktori, kustības „Gribu Tevi atpakaļ” radītāju Aivu Rozenbergu. 

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Saruna ar Salliju Benfeldi, kura žurnālistikā strādā kā rakstošais žurnālists jau kopš 1993. gada, ir strādājusi un vadījusi dienas laikraksta Labrīt politikas nodaļu, vēlāk arī politikas nodaļu Neatkarīgajā Rīta Avīzē, ir 15 gadus nostrādājusi ar Kārli Streipu "Skatā no Malas", 8 gadus vadījusi diskusijas Latvijas Radio 1 un ne tikai. Šodienas tēma: Kas notiek Latvijas medijos? Helmuts Meškonis podraide Tauta

Raidījumā saruna par Eiropas un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām. Studijas viesi: Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta pētnieks Aldis Bulis un Ārlietu ministrijas Āzijas un Okeānijas valstu nodaļas vadītājs Egils Dzelme. Vēl raidījumā pievērsīsimies Turcijas un Krievijas attiecību nākotnei, Spānijas parlamentam un iespējamām kārtējām ārkārtas vēlēšanām. Kā arī stāstīsim par lielāko Eiropas finanšu centru - Londonas sitiju un to, kā gaidāmais Brexit varētu šo centru ietekmēt. Komentārs par Spāniju. Jau astoņus mēnešus politiskās partijas Spānijā nav spējušas vienoties par valdības izveidi, un arvien lielāka kļūst iespēja, ka Spānijai var nākties jau trešo reizi gada laikā rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Taču pagājušajā nedēļā publiskota aptauja liecina, ka jaunas vēlēšanas politisko ainu valstī nemainītu. Turpina politologs Ivars Ījabs. "Jebkuras vēlēšanas un jebkuras aptaujas ir divas diezgan atšķirīgas lietas. Arī Latvijas piemērs mums to daudzkārt atgādina, īpaši 9. Saeimas vēlēšanas 2006. gadā, ka tas, ko liecina aptaujas, ir tikai kaut kāda indikatīva zīme attiecībā uz to, kāds būs vēlēšanu rezultāts. Līdz ar to, protams, tur var būt kaut kādi brīnumi un var būt tā, ka labējo partiju atbalstītāji vienkārši neaiziet, un tad vairākumu iegūst šis te „Ciudadanos” kopā ar otru lielāko partiju, kas Spānijā bijusi ļoti ietekmīga partija. Līdz ar to tur ir dažādi risinājumi iespējami, un šādas aptaujas ne vienmēr ir mierinājums, jo īstenībā ir tikai viena aptauja, kas skaitās, un tā ir tā, kuru pilsoņi izdara pie vēlēšanu urnām. Līdz ar to es pilnīgi saprotu, ka Spānijas establešments negrib vairs turpināt šo jokošanos, un ir iespējams, ka izveidos daudzmaz normālu, labēji - centrisku koalīciju, kas to valsti varētu vadīt. Tur ir jāņem vērā, ka tas savā ziņā vieno Latviju un Spāniju, jo Spānijā arī ir ļoti fragmentēta partiju politika, un tur ir daudz visādu partiju, tai skaitā reģionālās partijas no Kanāriju salām, no Basku zemes, no Katalonijas utt, bet tā spēle pati par sevi un koalīcijas izveidošana ir diezgan ķēpīgs process, bet nu es nedomāju, ka tāpēc tur varētu notikt kaut kas briesmīgs.”    

Plašākai sabiedrībai viņi kļuva zināmi ar darbošanos citās jomās, taču pirms lielākais vai mazākas popularitātes viņi strādāja radio. Raidījumā saruna ar Rīgas Skaņu ierakstu studijas saimnieku,  bijušo televīzijas  raidījuma „Varavīksne” vadītāju Aldi Ermanbriku par laiku, kad radio skanēja  tāda paša nosaukuma raidījums. Kopā ar  Ministru prezidentes  preses sekretāri Aivu Rozenbergu atcerēsimies viņas gaitas radio ziņu dienestā, bet televīzijas raidījuma „Latvijas Šlāgeraptauja” vadītāja Raiva Veidenbauma stāstīs par ballēm radiomājā laikā, kad viņa strādāja raidījumā „Vecais ratiņš” un „Dziesmu laiks”. „Par televīzijas popularitāti liecina interviju skaits. Kad strādāju radio, labi, ja vienu vai divas reizes mani intervēja, bet kopš esmu redzama Šlāgeraptaujā, intervijas ar mani ir krietni vairāk,” tā smej televīzijas raidījuma ”Latvijas šlāgeraptauja” vadītāja Raiva Veidenbauma. „Šai sarunai varu izbrīvēt kādu pusstundu,” bilst Raiva. „Jo darba man ir daudz, un tas ir intensīvs.” Taču runa nav par rosīšanos televīzijā, bet par darbadienu Administratīvajā rajona tiesā, strādājot par tiesas sēžu sekretāri. Tādās divās atšķirīgas pasaules jau vairākus gadus rit Raivas darbs. Taču viņas pirmais amats bija sekretāre radio raidījumā „Vecais ratiņš”. Tur jauno filoloģijas studenti uzaicināja strādāt tā raidījuma vadītāji Viola Lazo un Kārlis Vahšteins. Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū radioviļņos beidza skanēt raidījums „Vecais ratiņš” taču Raiva kopā ar Viesturu Sproģi turpināja nu jau jaunā formātā informēt klausītājus par latviešu mūziku. Raidījums „Dziesmu laiks” skanēja ik darbadienas rītu un tāda intensitāte tolaik Raivai deva rūdījumu, mobilizēties tiešraidei vienalga kādā fiziskajā un garīgajā noskaņojumā. 1950. gadu beigas, 60. gadu sākums: žurnālistikas un Konservatorijas students Aldis Ermanbriks pa vakariem spēlē Skolotāju nama orķestrī un vēl atrod laiku, lai atsauktos radio aicinājumam - aizvietot sasirgušu darbinieku Ziņu redakcijā. Radio bacilis inficēja mūzikas un žurnālistikas studentu Ermanbriku un pēc pāris gadiem, 1964. gadā, viņš kļūst par Radio štata darbinieku Mūzikas redakcijā. Amata nosaukums - klasiskās mūzikas un muzikāli izglītojošo raidījumu redakcijas literārais redaktors. Iesākumā Aldim Ermanbrikam bija jāpārraksta diktoriem domātie garie papīru palagi par mūziku. Darbs vienmuļš un nepavisam tīkams, līdz pamazām jaunais redaktors ēterā sāka veidot informatīvus raidījumus par mūziku ārvalstīs un Latvijā, un tie bija iedīgļi vēlāk skanošajam radio raidījumam „Varavīksne”, kas gan populārs kļuva 80. gados, pārtopot par „Televīzijas varavīksni.” Cenzūras acs un auss un nemitīgās bailes par padomju ideoloģijai nepiedienīgas mūzikas atskaņošanu tolaik bija ikdienišķa parādība. Un toreizējo kapitālistisko valstu mūzika tika iegūta puslegāli un nelegāli ar reto ārzemju paziņu starpniecību vai zagta, klausoties rietumu raidstacijas. „Redzi, kādā lieliskā vietā ir darbvieta!” raidījuma Reiz radio veidotājai rāda Latvijas valsts Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Paveros pa Ministru kabineta logu - tur zaļo liepu aleja un zeltainos kupolus spīdina Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle. Tomēr pēc brīža Aiva teiks, ka ik reizi, ieejot radiomājā, kas pirmajā brīdī šķiet tumša un pat drūma, viņu pārņem nostalģija pēc tās brīvības un dinamikas, kas valdīja laikā, ka Aiva tur strādāja. Ar Aivu Rozenbergu man, Zanei Lācei, saistās personīgas atmiņas, sākot darbu Latvijas Radio 1996. gadā. Gluži tāpat kā iepriekšējo sarunas biedru Aldi Ermanbriku, mani uzaicināja Ziņu dienestā aizvietot atvaļinājumā esošu kolēģi. Agrie rīti, tempā jāiztulko ārzemju ziņu aģentūru jaunumi un teksts jāpārveido klausītājiem baudāmā valodā. Stress bija pamatīgs, un tam, ka ne reizi vien ziņas laikus un sakarīgos teikumos veidotas tika nogādātas diktoriem, paldies jāsaka pieredzējušākiem ziņeniekiem, tostarp arī Aivai, kas nomierināja un palīdzēja izturēt straujo ziņu tempu. Atšķirībā no manis, Aivai šī darba specifika un ritms bija prātam un viņa ar labpatiku atceras savu pirmo darbu Radio Ziņu dienestā. Radio Aiva nokļuva, patiecoties brālim Jānim, kurš jau toreiz pagājušā gadsimta 90. gadu vidū strādāja Radio Ziņu dienestā un mājās ar māsu runāja par šo darbu. Aivai radās interese un kā aizvietotāja viņa sāka te darboties. Plašāka sabiedrība par Aivu uzzināja tad, kad viņa 1999. gadā kļuva par toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas preses sekretāri un 2014. gadā par  nodibinājuma "Rīga 2014" programmu vadītāju. Taču strādājot radio, Aiva nemaz nealka pastiprinātās ļaužu uzmanības, ziņas viņa toreiz veidoja ar pseidonīmu Aiva Strauta, tādejādi godinot savu vecvecmāmiņu kurai bija šāds uzvārds. 

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par izaicinājumiem Eiropas Savienības aviācijas industrijā. Par spīti biežajām traģēdijām un jaunām ES drošības regulām, aviācijas industrija arvien cenšas pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas. Viesi studijā: “AirBaltic” Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags un transporta jomas eksperts Tālis Linkaits. Rubrikā „Viedokļi”: kā Grieķijas kredītkrīze ietekmē uzņēmējus, patērētājus un starptautisko uzticību valstij. Grieķijas vilcināšanās noslēgt vienošanos ar Eiropas Savienību par konkrētu reformu plānu ir pasliktinājusi ne tikai valsts attiecības ar Vāciju un starptautiskajiem aizdevējiem. Smagi ir cietusi arī Grieķijas ekonomika. Grieķijas uzņēmēju konfederācija prognozē, ka nestabilās politiskās un ekonomiskās situācijas dēļ jau maija sākumā Grieķijā būs novērojams būtisks preču iztrūkums. Mazajiem uzņēmumiem ir radušās nopietnas problēmas ar maksātspēju, bet ārvalstu piegādātāji slēdz līgumus tikai ar priekšapmaksu. Nedrošība ir negatīvi ietekmējusi arī patērētājus un veicinājusi kapitāla aizplūšanu. Ik nedēļu no Grieķijas banku kontiem tiek izņemts pusotrs miljards eiro. “Germanwings” lidmašīnas katastrofas mācības Kad aviācijā nenotiek traģiski atgadījumi, tad parasti to pavada dažādi joki. Kad kāds baidās lidot, mēdz teikt: ko tur satraukties, lidmašīnas ir drošākas, nekā automašīnas. Katrā jokā ir daļa patiesības, tikai diemžēl, kad notiek kāda nelaime, pasažieru aviācija vienā mirklī aiznes vairāku desmitu cilvēku dzīvības. Francijas Alpos nogāztā “Germanwings” lidmašīna ir kas šokējošs, par ko satraukusies ir arī aviācijas nozare kopumā. Iemeslus, kāpēc nokrita “Germanwings” lidaparāts, lai šobrīd noskaidro izmeklētāji. To, ka katastrofa Alpos, ir ārkārtējs izņēmums, norādīja “Germanwings” mātes kompānijas “ Lufthansa” izpilddirektors Karstens Špors, norādot, ka šis ir unikāls gadījums vairāku gadu desmitu laikā, kad sistēma ir strādājusi ļoti labi. Drošība aviācijā Eiropā ir ļoti augstā līmenī. Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs norāda, ka Eiropas sistēmu par pamatu savām normatīvajām bāzēm izmanto visā pasaulē. Tāpēc domāt, ka Eiropā būtu nolaidība aviācijas drošības uzraudzībā, ir aplami. Eiropas līmeņa aviācijas drošību uzrauga dažādas institūcijas. Savu vārdu šajā lietā saka arī Eiropas Komisija. Atcerēsimies kaut vai skandālu, kad lidojumu drošības prasību neievērošanas dēļ, uz īsu brīdi ielidošana Eiropā bija slēgta labi zināmām Krievijas aviokompānijām. Tieši to, ka jāaizstāv kopējas rīcības nozīme Eiropas mērogā, norādījis arī Eiropas Komisijas pārstāvis aviācijas jomā Olivjē Valdners. Viņaprāt, ir pareizi, ka aviācijas uzraudzību Eiropā veic katra valsts pati, taču krīzes vadības pasākumi jau ir visas Eiropas lieta. “Krīzes vadībai un rīcībai jebkurā gadījumā ir jābūt katras valsts atbildībai. Taču mūsu mērķis ir risināt jautājumus par krīzes situācijām arī Eiropas mērogā. Lai rīcība būtu konsekventa,” bilst Olivjē Valdners To, ka “Germanwings” gadījums ir radījis daudz emociju, atzīst “Lufthansa” vadība. Taču šobrīd ir jātiek skaidrībā, ko tālāk darīt nozares profesionāļiem. To, ka izmaiņas sekos, apstiprina “Lufthansa” izpilddirektors Karstens Špors. Uzreiz pēc katastrofas Alpos daudzas kompānijas piemēroja normu, ka pilotu kabīnē jābūt vismaz diviem cilvēkiem. Viena no pirmajām arī pašu “AirBaltic”. Žurnālisti nedaudz ir mēģinājuši atgādināt “Lufthansai”, ka ASV šāda sistēma jau ir pastāvējusi sen. Pēc šī negadījuma, izmaiņas drošības sistēmā rosinājusi arī Latvija, kas pilda Eiropas Savienības prezidējošās valsts lomu. Māris Gorodcovs no Civilās aviācijas aģentūras norāda, šobrīd aviācijā nenovērtē darba apstākļu radītos riskus. “Uz aviāciju skatās kā uz tādu ļoti vieglu, prestižu nozari, saistītu ar iespējām ceļot. Daļēji tas tā protams arī ir, bet patiesībā tas ir mīts. Darbs lidojuma apkalpes locekļiem ir ļoti smags. Protams, arī citu darbu veicējiem ir problēmas un arī viņi nonāk stresā, bet viņi ar savu rīcību nevar nodarīt tik lielu kaitējumu, kā to var izdarīt piloti,”vērtē Gorodcovs. Taču Māris Gorodcovs kategoriski noraida iespēju, ka šajā katastrofā vainojams stress. Pilots nekļūdījās, bet apzināti trieca lidmašīnu kalnos. Tātad šajā gadījumā jārunā par drošības sistēmas izmaiņām, lai šādi reti, bet tomēr iespējami gadījumi, neatkārtotos. No nelaimēm aviācijā mācās. Jāpiekrīt, ka gadsimtu ilgajā aviācijas vēsturē šāds gadījums ir ja ne pirmais, tad rets noteikti. Arī Latvijas atbildīgās iestādes ir nolēmušas rosināt Eiropas līmeņa diskusijas, kā pilnveidot drošības sistēmu. Skaidrs, ka tas nav pāris dienu jautājums. Toties vēl jo svarīgāk ir arī atgādināt, ir vairākas profesijas šajā pasaulē, kur pārguris un fiziski iztukšots cilvēks, var nonākt psiholoģisku grūtību priekšā. Tie, kam uzticētas svešas dzīvības, nedrīkst būt pakļauti pārslodzēm. Pat, ja “Germanwings” gadījumā avārijas motīvi ir citi, jomas, kurās izdarīt izmaiņas, ir vairākas.