POPULARITY
Categories
Tad and the Brothers Anderson (no relation) discuss Shadow Cabinet issues 11 to 13.
Why do the ultra-wealthy ignore the traditional 60/40 portfolio? Tad Fallows, founder of a high-net-worth community, reveals that his members hold almost zero bonds and use portfolio lines of credit instead of keeping cash reserves. In this interview, he breaks down the actual asset allocation strategies used by those with $5M-$100M+ net worths, including why they prioritize private equity and real estate over public bonds. Tad also explains why whole life insurance is almost never a good investment , the difference between revocable and irrevocable trusts for estate planning , and sophisticated tax strategies for selling concentrated stock positions—like Exchange Funds and Direct Indexing—without triggering a massive tax bill. Check out the company: https://longangle.com
Vectēva brāļa Alfrēda Drulles ar roku rakstītas atmiņas par bērnību Druvienas apkārtnē nonāca Ivara Drulles rokās. Tas gan nebija oriģināls, jo tas bija pazudis. Līdz mūsdienām bija nonākusi kserokopija ar miglainām, sliktas kvalitātes bildēm, tomēr tas bija sākums grāmatai. Tad ķērās klāt novadpētnieks Nils Treijs, lai šķetinātu radurakstus, notikumus, meklētu aizmirstus vietvārdus, zināmus un nezināmus cilvēkus. "Dravnieku māju stāsti" – tie ir Druvienas Drulles, Debesnieki, Tocupi un Kučuri, kuri dalās savās atmiņās, Alfrēda Drullas atmiņām pievienojas muzejā saglabātās Ērikas Zvejnieces un Artura Tocupa atmiņas, Ērika mātes Alises Debesnieces atmiņas, apcerējums par Kārli Kučuri, lai radītu pilnīgāku laikmeta ainu Druvienā. Tagad grāmatai pievienoti kultūrvēsturiski komentāri, fotogrāfijas un kartes. Sastādītājs un komentāru autors Nils Treijs raksta: "Mūsdienās, tāpat kā senākos laikos, Druvienas pagasta austrumu daļā stāv četras "Dravnieku" mājas – trīs no tām pašā Tirzas upes krastā un viena ir nedaudz attālāk no pārējām, otrpus Grotes-Druvienas lielceļam. Māju nosaukums saistīts ar šejienes iedzīvotāju senāko nodarbi – dravniecību." Grāmatu izdevusi Druvienas Vecā skola-muzejs ar Latviešu vēsturisko zemju, Vidzemes plānošanas reģiona, Gulbenes novada un Valsts Kulturkapitāla fonda atbalstu. Raidījumu atbalsta:
Have you ever wondered how the ultra-wealthy structure their investments to preserve and grow their wealth? In this episode, Tad Fallows, an expert in high-net-worth investing, joins Russ and Joey to discuss the strategies behind building $10M+ portfolios. Tad provides valuable insights into how top investors manage their wealth. He explains the mindset and practical steps that can turn passive income into substantial wealth, emphasizing the importance of strategic investing. For anyone looking to achieve financial freedom and build generational wealth, Tad's guidance on navigating complex investment decisions and leveraging high-net-worth strategies is a must-listen. This episode is packed with actionable tips, inspiring listeners to rethink their approach to investing and pursue opportunities that go beyond traditional methods. Whether you're an experienced investor or just starting out, Tad's advice can help you maximize your returns and optimize your portfolio for greater financial success.Top three things you will learn: -How high-net-worth investors manage and grow $10M+ portfolios with diversified strategies-The mindset and approach that successful investors adopt to manage their wealth-How to emulate successful high-net-worth investing techniques in their own financial strategiesAbout Our Guest:Tad Fallows is the co-founder and Managing Director of Long Angle, a private peer community for very-high-net-worth (VHNW) entrepreneurs, executives, and professionals across 45 countries. He offers profound insights into the investment strategies employed by VHNW investors, the importance of networking within the community, and the unique challenges and opportunities they encounter on their wealth-building journey.Disclaimer: The opinions expressed on this podcast are solely those of the hosts and guests and do not constitute financial advice. Always consult a licensed professional for financial decisions.This episode is sponsored by a podcast show partner. We may receive compensation if you use links or services mentioned in this episode.The hosts may have a financial interest in the programs or services mentioned in this episode.Connect with Tad Fallows:-Website - LongAngle.com
Texas decided January should belong to scale modelers, and we're not arguing. We map out two can't‑miss events—Model Fiesta in New Braunfels and Winter Blitz in College Station—so you can plan builds, book time, and show up ready. From streamlined online registration to judging formats that respect your effort and schedule, this is a practical guide wrapped in pure hobby energy.We start with Model Fiesta on January 3, hosted by the Alamo Chapter, where clear rules, posted scoring sheets, and an open gold‑silver‑bronze system set a fair stage. Display‑only builders get real love too, with sponsor‑selected special awards that include a Cold War theme, People's Choice, aerospace, vehicles, sci‑fi, and more. The vendor hall is nearly full—about 140 tables—so expect plenty of aftermarket, kits, and tools, plus a handy location with food nearby. The website makes everything simple: download forms, pay online, and walk in ready.ModelFiesta Then we head to Winter Blitz on January 24 at the Museum of the American GI, a venue where restored Shermans and half‑tracks share space with your entries. It's armor‑centric, fast, and focused: doors at nine, judging by noon, medals on the table, and a short ceremony spotlighting 16 Best Of categories and the sponsors who make it happen. This year's theme celebrates military support vehicles, and the Tank of the Year target is the 38T in any variant—bring your Hetzer or Marder and go for it. New categories—Brown water Navy, Landing Craft, Helicopters, a P‑47 challenge, and MaschinenKrieger—open the door for more builders without diluting the armor vibe. There's a Friday soft open for early drop‑off and a group dinner at Tad's Louisiana Cooking to turn logistics into community.We also talk Hall of Fame honors for past Best of Show winners, vendors, and a weather policy that keeps the show on unless ice shuts the roads. If you've been looking for a reason to finish that support truck, dust off a 38T, or finally paint a P‑47, January in Texas is your cue. WinterBlitz 2026Subscribe, share this with your build group, and leave a review with the model you're bringing—who's ready to roll?SQUADRON Adding to the stash since 1968Model Paint SolutionsYour source for Harder & Steenbeck Airbrushes and David Union Power ToolsModel PodcastsPlease check out the other pods in the modelsphere!Disclaimer: This post contains affiliate links. If you make a purchase, I may receive a commission at no extra cost to you.Give us your Feedback!Rate the Show!Support the Show!PatreonBuy Me a BeerPaypalBump Riffs Graciously Provided by Ed BarothAd Reads Generously Provided by Bob "The Voice of Bob" BairMike and Kentucky Dave thank each and everyone of you for participating on this journey with us.
Today's guests are a father-son duo who have been on a fascinating journey of growing up with the family business, exiting that chapter, and deciding to start a new one. Tad Edwards was part of a multi-generational family business in the financial services industry, A.G. Edwards, that was ultimately acquired by Wachovia and then Wells Fargo. Tad took the pen on the next chapter of the family legacy by starting the firm Benjamin F. Edwards, and is now joined in the business by his son, Ben. On today's episode, New Growth from Deep Roots with Tad and Ben Edwards of Benjamin F. Edwards. Special Guests: Benjamin (Ben) F. Edwards V and Tad Edwards.
Tad is joined by comic scribes and real life pals Mark Russell & Bryce Ingman to discuss their recent books Aggie, TerrorBytes (Mark), and Death Dog (Bryce). And much, much more... Including, if you listen closely, first word of an upcoming book from Mark that you won't want to miss...
Vai ziņu ar speķi Ziemassvētkis ir ir kanoniska recepte? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, kad runājam par tradicionālām un mazāk zināmām gada nogales svētku ēdienu receptēm. Receptes piedāvā "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Zirņiem jābūt svētku galdā! "Pelēkos zirņus iepriekšējā dienā jāaplej ar karstu ūdeni, nedaudz piespiež citrona sulu vai pieliek sodu. Tad vāroties būs nedaudz mīkstāki. Mērcējamo ūdeni pirms vārīšanas noliet un uzliet citu," iesaka Ingmārs Ladigs. Ja gribas pie zirņiem sacept speķi ar sīpoliem, vispirms taukos apcep sīpolus, tos noņem no pannas, tad liek gaļu cepties un saliek kopā. Tad būs kraukšķīgāki. Cepot kopā sīpolus ar gaļu, var vairāk sasust. Garšai var pielikt melnos piparus un arī var ķimenes pielikt. Ar sāli jābūt uzmanīgam, to labāk pievienot beigās, lai nebūtu pārāk sāļi, jo žāvēai gaļai parasti ir jau pievienota sāls. Neatņemams svētku ēdiens ir rasols. Ina Poliščenko uzskata, ka tas ir svētku ēdiens, ko saprot katrs latvietis un parasti ceļ galdā. Tradicionāli gatavo ar desu, bet var gatavot ar liellopa gaļu vai vistu. Klasiskās sastāvdaļas - marinēts gurķis, konservēti zaļie zirnīšu, vārīti kartupeļi, vārīta ola, arī vārīti burkāni. Var likt skābu krējumu un majonēzi, mazliet vieglākai versijai var likt grieķu jogurtu bez piedevām. Pievieno sinepes, mārrutkus. Ina Poliščenko savam rasolam izvēlas vistas fileju vai cūkgaļu. To iemarinē iepriekš ar medu, sāli un pipariem, pagatavo kā cepeti, sagriež un iemaisa rasolā. Mazliet rotaļīgi un garšīgi. Citu salātu versija jeb "restorāna rasols". Uz šķīvja izklāj salātlapas. Uz tām liek nelielus kartupelīšus, kas novārīti un apcepti. Nedaudz rozmarīns vai timiāns. Pa virsu vēl liek saule kaltētu tomātus vai mazos tomātiņus, sarkano sīpolu. "Dārgo" garšu piešķirs pievienotais cepetis vai rostbifs. Var pievienot arī grauzdētus riekstus vai sēklās. Ina Poliščenko bilst, ka dažādi rieksti un sēklas ir tas, kas Ziemassvētku ēdienus ar viegliem paņēmieniem padara īpašus. Ingmārs Ladigs papildina, ka arī granātābolu sēkliņas Ziemassvētku salātiem piešķir īpašu garšu. Vēl pavāri stāsta, kā marinēt un krāsnī pagatavot pīli vai citu putnu. Tāpat klausītāji vēlas zināt veģetāru un vegānu svētku ēdienu receptes. Ina P iesaka izmantot sojas granulas. Viņa arī piedāvā pildītas portaballo sēnes, kā arī ceptus baklažānus un cukīni. Protams, Ziemassvētkos dažādos veidos var gatavot ķirbi. Ingmārs Ladigs arī stāsta un rāda, kā pagatavot piparkūku mīklas recepti.
Stāsta JVLMA profesore, Muzikoloģijas katedras Etnomuzikoloģijas klases vadītāja, Zinātniski pētnieciskā centra vadošā pētniece Anda Beitāne; pārraides producente – Maruta Rubeze Ziemeļlatgalē, precīzāk, Medņevas, Viļakas, Rekovas, Upītes, Baltinavas un Briežuciema apkārtnē par kaladošanu sauc dziesmas, ko dzied ap Ziemassvētkiem. Tām raksturīgo refrēnvārdu "kalado", no kura atvasināts šis apzīmējums vietējā tautas terminoloģijā, dziedātājas nereti saista ar katoļu dievmaizītēm kaladām. Tā, piemēram, šīs tradīcijas mantiniece un nesēja, dziedāšanas meistare un ilggadējā Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Natālija Smuška man savulaik stāstīja: "Ziemassvētku priekšvakarā taču ēd kaladas. Mums vienmēr tēvs atnesa. Māte uzsedz uz galda galdautiņu un virsū uzliek kaladas. Apēd kaladas, tad jau vakariņas ēd. Tad dziedam Dieva dziesmas, visādas, Ziemassvētku." Uz jautājumu, ko parasti dara Ziemassvētkos, Natālija atbild: "Visu ko. "Čigānos" ejam uz klubu, čigankas zīlē un ko tik nedara!" Viņa atceras, ka agrākos laikos gājušas "čigānos" arī "pa mājām": "Kādreiz staigājām, vai, kā staigājām! Mēs bijām jaunas vēl, nebijām pie vīra gājušas. Vienos kaimiņos iegājām, a tur maizīti no cepļa velk. Tūlīt "čigāniem" pa gabalam atlauza. Cik tā maize garda bija! Sasēdušas pa grīdu, ēdām. Smējāmies: savās mājās nekad tā neēstu sausu maizi. Gājām visur kur. Vienā vietā nelaida iekšā. Ko tagad darīsim? Dēļ kā šie nelaiž, ne tiem mazu bērnu, nekā. Aizspiedām durvis – lai guļ pa dienu, ja viņiem miegs nāk." Medņevā "čigānos" gāja no 25. decembra līdz 6. janvārim – Triju kungu dienai. Natālija Smuška stāsta arī par to, ko "čigāni" vilka mugurā viņas bērnībā un jaunībā: "Kādas nu lupatas bija, ka tik interesantāk – visas mugurā savilktas. Un kažoki – toreiz bij' aitādu kažoki. To jau uz kreiso pusi izgriež, par lāci sataisās, par dzērvi. Manam tēvam vienmēr patika taisīt "čigānus". Agrāk bija tādi lieli grozi, ar ko sienu nesa uz kūti govīm. A te kaimiņos bija viena tāda vecene. Viņa ielīda tajā grozā. Tāda sīka vecene bija, un apsēja to grozu apkārt ar deķi, ietaisīja rokturi, un lūk – šarmanka , proti, leijerkaste. A viņa – tur iekšā dzied." Kaladošana sastopama arī Medņevas kaimiņpagastos. Taču medņevietes to dzied garākā versijā nekā citur. Natālija Smuška to skaidro šādi: "To var pārveidot īsāku un garāku. Tā garā kaladošana, lai ir ko klausīties. Es reiz dzirdēju – Baltinavas ansamblis dziedāja, kaut kas līdzīgs bija. Atbraukusi mājās, domāju, paga, paga, vajag saštukot." Te vietā neliela atkāpe par dziesmu saštukošanu jeb pārmantošanu no kaimiņiem. Kā stāsta Natālija, "kur nobraucam, kaut vienu jaunu dziesmu vedam uz dvoru". Par dvoru Medņevā sauc māju un sētu. Uz manu piebildi, ka nevaru saprast, vai drīkstu visai pasaulei par to stāstīt, viņa atbild: "Bet tā ir. Es nezinu, ko tur sacīt. Tautasdziesmu nevar noslēpt. Tautasdziesma jau iet no mutes mutē – kā sadzird, tā arī dzied." Arī Briežuciema dziedātājas vārda "kalado" nozīmi saista ar katoļu dievmaizītēm kaladām. Broņislava Platniece stāsta, ka "tā bij pieņemts, tās kaladas. Kaladas Ziemassvētkos ēda un tagad ēd, un dziesmas dzied." Interesants ir Broņislavas stāstījums par pašām kaladām: "Mums, katoļu cilvēkiem, baznīcā deva. Svētības zīme bija. Tā arī tagad viņas ir. Nu, ar to tā kaladošana ir. Nu, svētība, maizīte tāda." Taču vēl interesantāka šajā kontekstā ir Felicijas Loginas piebilde, ka kaladas jāēd un kaladošanu jādzied arī tāpēc, ka "zini, kādam lopiņam, kad grūti, vai kad viņš slimo", kas norāda uz saistību ar senākiem maģijas slāņiem. Dziedātājas arī atgādina, ka kaladas jāglabā visu gadu – līdz nākamajiem Ziemassvētkiem. Nu ko, priecīgus Ziemassvētkus! Avoti: Beitāne, Anda. 2018. Notes from Latvia. Multipart Music in the Field. European Voices: Audiovisuals 1. Vienna: Department for Folk Music Research and Ethnomusicology of the University of Music and Performing Arts Vienna / Riga: Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music, 212, 2 CD, ISBN 978-9934-547-02-7. Beitāne, Anda. 2009. "Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā". Rīga: LULFMI. Beitāne, Anda. (sast.) 2008. "Medņevas dziedātājas". Rīga: LULFMI.
Tad, Peter, Matt, and Dillon Gilbertson discuss the second issue of the revived Metal Hurlant.
Maria, Marisol, and Tad discuss the third issue of the second volume of Love and Rockets by Gilbert, Jaime, and Mario Hernandez, and the first issue of Beto's Luba's Comics and Stories.
Tad talks with writer and publisher Mike Kennedy- founder of Magnetic Press- about Freaks Squeele and more! Freaks Squeele is crowdfunding on Kickstarter through January 2. https://www.kickstarter.com/projects/label619/freaks-squeele?ref=csxkyn
Stāsta vēsturnieks Vidvuds Bormanis; pārraides producente – Inta Zēgnere Senās Rīgas trīs brīnumi ir Svētā Kristapa statuja pie pilsētas vārtiem, plostu tilts pār Daugavu un zvans Svētā Jēkaba baznīcas torņa ārpusē. Plašajā kultūrvēsturiskajā skicē, kas veltīta Rīgas simboliem, 1907. gadā izdevumā "Rigasche Almanach" Artūrs Pelhavs galīgi nostiprināja minēto Rīgas simbolu trijotni. Šādi "brīnumi" jeb īpatnējas iezīmes acīmredzot bija katrā Hanzas pilsētā. Tie kalpoja kā pierādījums, ka cilvēks tur ir bijis un tos redzējis. Īpaši svarīgi tas bija ceļojošajiem mācekļiem – vanderzeļļiem, kuriem bija jāapgūst jaunās amata prasmes, apmeklējot kādu citu darbnīcu citā pilsētā un apgūstot jaunus meistarstiķus. Agrāk, kad liela daļa cilvēku neprata lasīt, tieši šādā veidā notika jaunu prasmju apgūšana. Tādējādi viņi varēja pierādīt, ka tiešām bijuši kāda citā pilsētā un mācījušies, nevis sēdējuši kādā krogā un plītējuši... Un tieši tāpēc, zinot Rīgas brīnumus, viņi varēja pierādīt, ka bijuši Rīgā! Ceļojošajiem zeļļiem tika rīkotas īpašas pārbaudes, jautājot: "Vai trīs Rīgas brīnumus redzējāt? Kādi tie ir?" Ja zellis Rīgā bija patiešām bijis, tad varējis tos nosaukt. Milzis pie vārtiem Nav iespējams paiet garām vienam no Rīgas simboliem – Lielā Kristapa skulptūrai. Šodien Rīgai gan ir divi Lielie Kristapi: kad Rīga sāka svinēt 800 gadu jubileju, tika izgatavota precīza Kristapa kopija, kas tagad atrodas stikla paviljonā 11. novembra krastmalā pretī Rīgas pilij. Savukārt oriģinālais Lielais Kristaps atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Pirmā Rīgas Kristapa statuja esot izgatavota jau 1510. gadā vai pat vēl agrāk. Sākotnēji statuja atradās Lastādijā pie vecās pārceltuves, apmēram mūsdienu 13. janvāra ielas galā. Tagadējās koka statujas oriģinālo versiju zviedru Vidzemes laikā 1693. gadā izgatavoja pilsētas galvenais tēlnieks Mihails Brinkmans, un tā atradās pie Kārļa vārtiem pašreizējās Alksnāja ielas galā. 1824. gadā statuja vētras laikā apgāzās, nositot kādu kareivi, un vēlāk to drošības pēc ievietoja īpašā namiņā. Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas statuju pārcēla uz Kaņepāju tirgus rajonu, bet vēlāk – pie Sarkanajiem spīķeriem. Latvijas Brīvības cīņu laikā Lielā Kristapa statuja tika stipri bojāta, un 1923. gadā tās atliekas pārveda uz Doma baznīcas krusteju Rīgas pilsētas muzejā. 1997. gadā koktēlnieks Gints Upītis Lielā Kristapa skulptūru izgatavoja no jauna, un atjaunoto Lielo Kristapu uzstādīja bruņustikla paviljonā Daugavmalā. Ar lielo Kristapu ir saistīta teika par Rīgas dibināšanu. Taisnības labad jāsaka, ka tāda pati teika ir arī par Viļņas dibināšanu – kā nekā Šventasis Kristoforas ir Viļņas patrons un attēlots Viļņas ģerbonī. "Tad nu reiz senos laikos Daugavas krastā dzīvojis liels vīrs, kas strādājis par pārcēlāju. Kādā vētrainā naktī Kristaps izdzirdis mazu puisēnu raudam – bērns gribējis tikt pāri upei. Kristaps uzsēdinājis viņu uz pleca un sācis nest. Ejot pāri braslam, viņš sajutis milzu svaru sev uz pleciem. Tomēr Kristaps pārgājis pāri, bet no noguruma saļimis un aizmidzis otrā upes krastā. Kad pamodies, puisēna vairs nav bijis, bet tā vietā bijusi kaudze ar naudu. Par to naudu tad Kristaps uzcēlis Rīgu." Šī jaukā leģenda saistīta ar kristīgo tradīciju par Svēto Kristoforu un Jēzu Kristu. Tāpēc viņam arī šāds vārds – "Christophoros", ko no grieķu valodas tulko kā "Kristus nesējs". Tilts virs ūdens 1701. gadā, kad plosījās Ziemeļu karš, pāri Daugavai tika uzcelts tā saucamais plostu tilts no koka, kas tolaik bija vissarežģītākā koka konstrukcija Rietumeiropā, kas uzcelta pāri 500 līdz 600 metru platai upei. Tas bija tehnikas brīnums Eiropā! To uzcēla pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XII rīkojuma, lai viņa karaspēks varētu sasniegt Spilves pļavas, kur tobrīd atradās Polijas-Lietuvas un Saksijas karaspēks. Pēc kaujas tas palika Rīgas pilsētas īpašumā un to izmantoja vasaras mēnešos, bet ziemā demontēja un novietoja Vējzaķusalas līcī. Tas tika saukts arī par Laivu tiltu, jo balstījās uz noenkurotām koka laivām. 1705. gada pavasarī plūdi tiltu aiznesa uz jūru. 1714. gadā tika uzcelts jauns tilts. Tas balstījās uz plostiem, tāpēc tika dēvēts par Plosta tiltu. To no upes noņēma vēlā rudenī un uzstādīja atpakaļ tūlīt pēc ledus iešanas pavasarī. Tilta konstrukciju laika gaitā vairākkārt pilnveidoja, līdz tas kļuva par vispāratzītu paraugu labi būvētam plosta tiltam pāri lielai, platai upei. 18. gadsimtā tas tika saukts par vienu no "trim Rīgas brīnumiem". Plosta tilts bija maksas tilts. No maksas bija atbrīvoti kājāmgājēji, kā arī armijas, policijas, ugunsdzēsēju, ārstu un garīdznieku transports. 1892. gadā to pamazām pa posmiem sāka aizstāt ar pontoniem, līdz 1896. gadā atklāja Pontonu tiltu. Zvans ārpus baznīcas torņa Arī šodien, kad ejam garām Svētā Jēkaba katedrālei, paceļot acis augšup, var ieraudzīt mazu tornīti, kura ārpusē karājas zvans, un jau no 14. gadsimta zināms, ka tāds zvans tur ir bijis. Pilsēta leģenda vēsta, ka tas klusi iezvanoties ikreiz, kad garām paiet neuzticīga sieva. Nav gan skaidrs, kas notika, ja garām pagāja neuzticīgs vīrs... Jēkaba katedrāles zvans nosaukts 4. gadsimtā dzīvojušā bīskapa un mocekļa Svētā Blāzija vārdā. Viņš bija pabeidzis filozofijas un medicīnas studijas, strādājis par ārstu. Redzēdams cilvēku lielo pieķeršanos laicīgajai pasaulei, Blāzijs, sekojot Kristus aicinājumam, kļuva par dvēseļu ārstu un veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam. Blāzijs mira mocekļa nāvē. Šodien svētais Blāzijs tiek piesaukts kā dziedinātājs no kakla slimībām, jo bija izglābis kādu zēnu no nosmakšanas.
Kalėdos ir Kūčios - didelis galvos skausmas tiems, kurie priima svečius. O vakarėlių žiemą būna ir dar daugiau. Tad kokie gi tie žingsniai norint suorganizuoti vakarėlį be didelio galvos skausmo? Pokalbis su renginių organizatore Laura Vaitiekūnaite.Taip pat laidoje aptariame MTV eros pabaiga. Kodėl legendai atėjo galas? Komentuoja muzikos prodiuseris Martynas Tyla.Ir ikrų prabangos ekonomika, kuri tampa kasdienybe.Ved. Mindaugas Aušra ir Jurgita Čeponytė
Sean Harklerode and Mark Pracht co-host with Tad in conversation with Jimmy Palmiotti about Jonah Hex and more!
19. decembrī pulksten 19 Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmo reizi Latvijā koncertu sniegs izcilā baroka vijolniece Alfija Bakijeva, kura festivālā "Eiropas Ziemassvētki" muzicēs kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" gan kā soliste, gan vienlaikus kā orķestra vadītāja. No Roskildes festivāla decibeliem, ekspresīviem tango ritmiem un tatāru tautas melodijām līdz baroka mūzikas zeltītajai spozmei un alegorijām. Tāds ir vijolnieces Alfijas Bakijevas radošais lidojums, kas šķērso žanru un kultūru robežas. Baroka vijoles spēli viņa slīpējusi pie Enriko Onofri – leģendārā "Il Giardino Armonico" dibinātāja un ilggadēja šī ansambļa koncertmeistara. Kā soliste, koncertmeistare un atskaņojuma vadītāja viņa muzicē kopā ar senās mūzikas grandiem – Žordi Savalu un viņa "Le Concert des Nations" vai izcilo itāļu ansambli "Il Pomo d'Oro". Šim laikam pirms Ziemassvētkiem māksliniece izvēlējusies spožākās Georga Fīlipa Tēlemaņa, Jana Dīsmasa Zelenkas un Johana Sebastiāna Baha partitūras. Koncerta norisei ikviens varēs sekot "Klasikas" tiešraidē. Alfija Bakijeva spēlē Frančesko Rudžēri vijoli, kas izgatavota 1680. gadā Itālijas pilsētā Kremonā, un kuru viņai uztic Jumpstart Jr. fonds. Inta Zēgnere: Prieks jūs satikt Rīgā: esat šeit pirmo reizi, un šī ir arī jūsu pirmā sadarbība ar orķestri “Sinfonietta Rīga”. Kādi ir jūsu iespaidi par mūsu mūziķiem? Alfija Bakijeva: Man ir liels prieks būt šeit! Patiešām, esmu Rīgā pirmo reizi. Biju ļoti laimīga, kad orķestris ar mani sazinājās, un esmu sajūsmā, ierodoties šeit. Patiešām – ar prieku gaidīju šo sadarbību! Strādāt ar šo orķestri ir liels prieks. Viņi ārkārtīgi dziļi jūt mūziku. Ļoti bieži man pat nav nekas jāsaka, jo viņi tik uzmanīgi un precīzi visu uztver… Ir liels prieks sadarboties un veidot šo skaisto programmu kopā. Mēs nākam no dažādām vidēm: es spēlēju vijoli, kura ir zarnu stīgas, orķestra mūziķu rīcībā savukārt ir instrumenti ar metāla stīgām, bet skaņas saplūsme man šķiet pārsteidzoši skaista! Tāpat frāzēšanas izjūta dažādos stilos ir lieliska. Es patiešām apbrīnoju viņu meistarību. Kā jūs varētu izskaidrot to, ka skaņas saplūsme ir tik veiksmīga, ja Sinfonietta spēlē modernos instrumentus, bet jūs – baroka vijoli? Domāju, tas ir tāpēc, ka mūzikai nav robežu un mūziķiem piemīt liels jūtīgums, radot skaņu, kā arī spēja pielāgoties un sekot. Tas liecina par orķestra augsto profesionalitāti. Jūs minējāt, ka spēlējat baroka laika instrumentu ar zarnu stīgām. Pastāstiet, lūdzu, par savu vijoli! Man ir ļoti īpašs instruments. Man bija gods parakstīt līgumu ar "Jumpstart Junior Foundation" Amsterdamā. Fondam ir privāta kolekcija, tika rīkots konkurss , kurā mani uzaicināja uz noklausīšanos. Kopumā bija uzaicināti 14 vijolnieki no visas pasaules. Tajā brīdī kolekcijā bija divi instrumenti, un man bija gods parakstīt līgumu par vienu no tiem – Frančesko Rudžēri instrumentu. Viņš tiek uzskatīts par Nikolo Amati skolnieku. Mana vijole izgatavota ap 1680. gadu Kremonā. Instruments ir īsts šedevrs ar skaistu toni, un ir liels gods to spēlēt. Katrs instruments ir mākslas darbs, tāpat kā glezna. Katram instrumentam ir unikāla skaņa un īpašības. Kādus komplimentus jūs varētu veltīt savai ļoti retajai vijolei? Neesmu skaitījusi, cik pasaulē ir šī meistara būvēto instrumentu, bet, cik saprotu, šāda vijole pieejama tikai fondiem, un to piešķir īpašiem mūziķiem. Konkrēti šim fondam pieder divas Rudžēri vijoles: otru spēlē mans kolēģis un draugs Emanuels Rečs (Emmanuel Resch), kurš dzīvo Parīzē un ir viens no "Les Arts Florissants" koncertmeistariem. Mana vijole reaģē uz visu, ko vēlos izteikt frāzējot — tā ne tikai reaģē, bet bieži padara to vēl labāku, nekā biju iedomājusies. Dažreiz man jāsaka: “Ak, Dievs, nebiju iedomājusies, ka tas būs tik skaisti!” Tas ir neticams partneris mūzikā. Notiek savstarpējs mijiedarbības process frāzēšanā. Tas ir ļoti interesanti, kā senie instrumenti māca mums interpretēt baroka laikmeta mūziku. Atceros, kā Kristians Bezeidenhauts stāstīja, ka vecie Mocarta laika instrumenti viņam iemācīja saprast , ko pats Mocarts bija domājis, rakstot savu mūziku. Tieši tā. Man bija gods spēlēt Mocarta vijoli pirms gada — itāļu vijoli no fonda “Mozart Stiftung della Costa”. Tā bija viena no visdziedošākajām itāļu balsīm, ko es jebkad esmu dzirdējusi. Bija satriecoši skaisti. Iemācījos tik daudz no šīs nelielās iespējas spēlēt šo instrumentu — tās bija tikai dažas stundas, mēģinājumā un koncertā. Tā kā tas ir valsts dārgums, protams, nevarēju to ņemt līdzi. Kad Rīgā satiku Enriko Onofri, viņš izstāstīja, kā vijole ienāca viņa dzīvē. Tas bija ļoti neparasts stāsts: Enriko jau bija 14 gadi, kad tēvs atnesa mājās instrumentu. Viņš bija gleznotājs un vēlējās to uzgleznot. Un Enriko iemīlējās šajā vijolē. Enriko Onofri ir jūsu skolotājs, bet kāds ir jūsu piedzīvojums ar vijoli? Kā jūs sākat spēlēt šo instrumentu? Mani vecāki nav mūziķi. Ģimenē esam trīs bērni, es esmu vecākā. Brālis spēlē vijoli, māsa – čellu, un viņa ir arī folkloras, popmūzikas un džeza dziedātāja. Kad biju bērns, vecāki vēlējās, lai es studēju mūziku, un jautāja, vai gribu to darīt. Es atbildēju – jā, jo neuztvēru to kā jautājumu, bet drīzāk kā pavēli… Vecāki nolēma, ka mācīšos klavieres, bet skolā nebija brīvu vietu, tāpēc sāku ar vijoli. Tādējādi tā kļuva par manu instrumentu un manu likteni. Bet starp baroka vijoli un mūsdienu vijoli ir atšķirība. Kā jūs nonācāt pie baroka instrumenta un sapratāt, ka vēlaties veltīt dzīvi baroka mūzikai? Es pat atceros precīzu dienu, kad tas notika! Strādāju operā, kurā pirms daudziem, daudziem gadiem galvenais diriģents bija Teodors Kurencis. Biju pavisam jauna, 17–18 gadi, un skolotājs man teica, ka ir kāds jauns grieķu diriģents un ir brīva vieta orķestrī – lai eju uz noklausīšanos. Aizgāju ar moderno vijoli. Izturēju konkursu un kļuvu par koncertmeistara asistenti operā, Novosibirskā... Diriģents bija liels baroka mūzikas cienītājs, viņš iegādājās mums baroka vijoles, zarnu stīgas un baroka lociņus. Tad viņš mums iedeva kompaktdiskus, DVD un sacīja: “Es nevaru jums iemācīt spēlēt – vienkārši klausieties un mēģiniet atdarināt.” Es patiesi iemīlējos tajā mūzikā… Kad sāku mājās klausīties pirmo albumu, raudāju no pašas pirmās nots – tas bija tik apbrīnojami un skāra mani tik dziļi, ka sapratu: tas ir tas, ko vēlos darīt visu mūžu. Un tad es atvēru šī albuma bukletu, lai uzzinātu, kas spēlē, un tur bija rakstīts – Enriko Onofri. Tūlīt pat gūglē sameklēju viņa vārdu, un tur bija rakstīts, ka 2006. gadā viņš rīko meistarklases. Sapratu: lai tur vai kas – es braukšu! Tas pilnībā mainīja manu dzīvi. No tās dienas es atradu savu spēles veidu, kas ir ļoti tuvs manai sirdij un dvēselei, ko vēlējos īstenot savā dzīvē. Es vēlējos kļūt par šī visuma daļu un izzināt to. Un man palīdzēja Enriko Onofri. Tad jūs kļuvāt par Onofri studentu Palermo? Jā. Tad sekoja lidojums no Novosibirskas uz Palermo, un es kļuvu par viņa studenti. Tās bija ļoti lielas pārmaiņas. Viss bija jauns – krāsas, garšas, jūra, draudzīgums, Vidusjūras mentalitāte, jauna valoda, klase, spēles veids. Vesela odiseja – tik daudz atklājumu! Palermo studēju sešus gadus, bet nodzīvoju tur astoņus. Savukārt pēc tam devos uz Austriju, kur studēju Vīnes klasiku – klasisku, vēsturiski pamatotu interpretāciju, kā arī romantisko mūziku. Studēju "Mozarteum" Universitātē Zalcburgā, kur mācījos pie Hiro Kurosaki un spēlēju klasisko uz romantisko repertuāru, izmantojot zarnu stīgas. Bet tagad noteikti esat laimīga par savu Kremonas dārgumu. Jā, ļoti laimīga, bet līgums ir ierobežots: vēl trīs gadi, un pēc tam vijole tiks piešķirta citam mūziķim, kurš to varēs lietot nākamos septiņus gadus. Tomēr ar šo vijoli ir jau daudz paveikts: ierakstīta Vivaldi mūzika kopā ar Žordi Savaļu un viņa ansambli "Les Musiciens de Concert de Nation". (..) Gribu pavaicāt arī par tatāru mūziku – jūs esat izveidojusi savu ansambli Jā, ar māsu un sicīliešu perkusionistu. Manā ģimenē mana vecmāmiņa un vecvecmāmiņa bija amatierdejotājas un dziedātājas, un viņas saglabāja ģimenes mūzikas tradīciju. Es nolēmu to turpināt. Lūdzu mammai filmēt vecmāmiņu dziedam un fiksēt viņas uzkrāto tautas mantojumu. Viņa to izdarīja, savukārt es pierakstīju visus tekstus un melodijas un mēs ar māsu izveidojām aranžējumus, lai iepazīstinātu cilvēkus ar mūsu mākslu un mantojumu. Jūsu māsa dzied. Jā, gan dzied, gan spēlē dažādus instrumentus. Kad uzstājamies, vienlaikus piedzīvojam arī skaistu un siltu ģimenes sajūtu. Mēs svinam mūziku un dejojam! Un uzstājaties savos tautastērpos. Jā, tos izgatavoja mana mamma, kas ir tērpu darinātāja. Tā ir ģimenes sadarbība. Vairāk - ierakstā.
Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders un atvaļināts vēstnieks, ārlietu eksperts Andris Teikmanis. Par notikušo Austrālijā uzklausām Olgu Nemirovsku, kura jau 30 gadus dzīvo Bondai pludmales tuvumā. Asinsdzīres pludmalē Sidnejas Bondai pludmale ir viena no iecienītākajām Austrālijas atpūtas vietām un arī tūristu apmeklēts objekts. Apkārtējos rajonos dzīvo daudzi Sidnejas ebreju kopienas locekļi, un Bondai pludmale ir vieta, kur ik gadus decembrī astoņas dienas norit Hanukas, tradicionālo ebreju svētku, svinēšana. Šogad svētku sākums iekrita 14. decembra pievakarē, un tobrīd Bondai pludmalē bija pulcējušies apmēram tūkstotis cilvēku. Ar automašīnu, kuru rotāja t.s. Islāma kalifāta karogs, pie pludmales ieradās tēvs un dēls Akrami – piecdesmit gadus vecais Sādžids, ieceļojis no Indijas 1998. gadā, un viņa Austrālijā dzimušais atvase Navīds, 24 gadus vecs. Abi bija bruņoti līdz zobiem – viņiem līdzi bija pavisam seši šaujamieroči, visi Akrama vecākā legāli iegādāti. Automašīnā vēlāk tika atrasti arī vairāki pašdarināti spridzekļi. Izkāpjot no mašīnas, abus pamanīja gados vecāks ebreju pāris – Sofija un Boriss Gurmani. Mēģinot aizturēt bruņotos vīrus, laulātie draugi tika nošauti. Viņi kļuva par pirmajiem 14. decembra terorakta upuriem. Tad, izvietojušies uz viena no gājēju tiltiņiem pie promenādes, tēvs un dēls sāka šaut uz Hanukas svētku dalībniekiem. Pēc brīža Sādžids Akrams devās tuvāk pludmalei, un te viņam ar kailām rokām uzbruka augļu tirgotavas īpašnieks Ahmeds al Ahmeds, starp citu, 2006. gadā Austrālijā ieceļojis islāmticīgs sīrietis. Viņam izdevās atņemt šāvējam ieroci, taču Akrams vecākais atgriezās uz tiltiņa, kur paķēra nākamo šaujamo un līdz ar dēlu turpināja savu asisnsdarbu. Ahmeds al Ahmeds tika sašauts rokā, savukārt Reuvens Morisons, kurš mēģināja kavēt teroristus, metot uz viņiem akmeņus, – nošauts. Līdz brīdim, kad notikuma vietā ieradās policija un neitralizēja šāvējus, tēvu Sādžidu nogalinot uz vietas un dēlu Navīdu smagi ievainojot, abiem izdevās nogalināt pavisam 50 cilvēkus, tai skaitā 10 gadus vecu meitenīti un 87 gadus veco holokaustā izdzīvojušo Ukrainas ebreju Aleksandru Kleitmanu, un vēl 39 ievainot. Nozieguma motīvi ir nepārprotami – antisemītisms un islāma radikālisms, kuru, iespējams, uzkurinājusi pašreizējā Izraēlas un Gazas konflikta rezultātā pieaugusī spriedze Austrālijas ebreju un musulmaņu kopienu starpā. Kā tagad atklājies, 2019. gadā Navīds Akrams nonācis Austrālijas izlūkdienesta uzmanības lokā, taču toreiz secināts, ka viņš nav sabiedrībai bīstams. Sādžids Akrams līdz šim nav radījis nekādas aizdomas nedz varasiestādēm, nedz apkārtējiem līdzpilsoņiem. Gandrīz visu novembri tēvs un dēls pavadījuši Mindanao salā, kas ir Filipīnu musulmaņu kopienas mājvieta un kur ar t.s. Islāma kalifātu saistīti kaujinieki 2017. gadā vairākus mēnešus pretojās valdības karaspēkam. Dancis pa trim Berlīnē Pagājušajā svētdienā un pirmdienā (14. un 15. decembrī) Vācijas galvaspilsētā risinājās kārtējais sarunu raunds, kur galda vienā pusē bija jau ierastie prezidenta Trampa īpašie pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, bet otrā – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs un arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Sarunu otrajā kārtā minētajiem pievienojās visai reprezentatīvs Eiropas politisko līderu loks, tā uzskatāmi demonstrējot Eiropas apņēmību arī turpmāk stingri balstīt Ukrainu tās pretstāvē impēriskajam agresoram austrumos. Noslēguma paziņojumu pirmdien Berlīnē parakstīja Vācijas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Lielbritānijas valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas prezidente un Eiropadomes prezidents. Dokuments ir atvērts arī citu valstu apstiprināšanai. Publiskotā informācija liecina, ka Berlīnē panākts vienots redzējums starp amerikāņiem un eiropiešiem par drošības garantiju modeli Ukrainai. Tas paredz, ka miera laikā Ukrainas bruņoto spēku lielums ir 800 000 militārpersonu, un Eiropa turpina sniegt Kijivai visa veida militāro, drošības, kā arī diplomātisko atbalstu. Pie tam paredzēts, ka starptautiski militārie spēki, kuru kodolu veidotu t.s. „Gribas koalīcijas” valstis, kā drošības garants tiktu izvietoti Ukrainas teritorijā. Savienoto Valstu primārā funkcija būtu uguns pārtraukšanas kontrole un, kā tas definēts, „miera atjaunošana” karadarbības atsākšanās gadījumā. Gluži lieki piebilst, ka šāds modelis diezin vai gūs atsaucību Maskavā, kas līdz šim kategoriski iebildusi pret jebkādu NATO valstu militāro klātbūtni Ukrainā. Un, protams, joprojām neizkustināts ir agresorvalsts sarunu procesā ieripinātais klupšanas akmens – prasība bez cīņas atdot tai daļu Ukrainas teritorijas. Pirmdienas Eiropas līderu paziņojumā pausts, ka vienīgais subjekts, kas var lemt Ukrainas teritorijas likteni, ir Ukrainas tauta brīdī, kad ir iedarbinātas reālas drošības garantijas, kā arī, ka starptautiski atzītas robežas nav maināmas ar spēku. Ne mazāk komplicēts ir jautājums par turpmāko finanšu atbalstu Ukrainai. Berlīne stingri aizstāv ideju, ka Kijivai piešķirams vairāk nekā 200 miljardu eiro aizdevums, izmantojot garantijai Eiropā iesaldētos Krievijas Centrālās bankas līdzekļus. Uz tiem, kā zināms, metis acis arī Donalds Tramps, vēloties vismaz daļu no tiem ieguldīt īpašā Ukrainas atjaunošanas fondā, kura darbībā izšķiroša loma būtu Vašingtonai. Kanclers Mercs jau kritiski izteicies par šādu iespēju, bet Baltais nams, kā izdevumam „Politico” paudis kāds vārdā nenosaukts augsta ranga Eiropas amatvīrs, liekot lietā pamatīgu spiedienu uz vairākām Eiropas valdībām. Līdz ar Beļģiju, kura kā iesaldēto līdzekļu galvenā glabātāja līdz šim iebildusi vispamanāmāk, kā arī Kremļa ierastajiem „sapratējiem” Ungāriju un Slovākiju, iebildes šobrīd paudušas arī Itālija, Bulgārija un Malta. Savukārt jaunais Čehijas premjerministrs Babišs paziņojis, ka viņa valsts neuzņemsies nekādas saistības šai sakarā. Izšķirošā Eiropadomes sēda Briselē paredzēta rīt, 18. decembrī. Pretmetu cīņas iznākums Čīlē Svētdien, 14. decembrī, notikušo Čīles prezidenta vēlēšanu otro kārtu var nodēvēt par pretmetu cīņu. Vēlētājiem tika piedāvāta izvēle starp ultrakonservatīvu katoli un neoliberālas ekonomikas piekritēju Hozē Antonio Kastu un Čīles Komunistiskās partijas pārstāvi Žanetu Haru. Tūdaļ gan jāsaka, ka Žaneta Hara pārstāv plašu kreisi centrisku koalīciju „Vienotība Čīlei”, kurā bez komunistiem ietilpst vesela virkne citu politisko spēku, sākot ar kreisi centriskajiem sociālistiem un liberāļiem, beidzot ar izteikti centriskajiem kristīgajiem demokrātiem. Arī viņas platformā nebija nekā radikāli kreisa, orientējoties uz sociālo garantiju, valsts veselības apdrošināšanas sistēmas un nodarbinātības veicināšanas attīstību. Tomēr, kā izrādījās, vairākumam čīliešu uzrunājoša bija labējā kandidāta Kasta programma ar akcentu uz nelegālās imigrācijas un noziedzības apkarošanu. „Čīlei vajag kārtību!” bija viens no jaunievēlētā valsts galvas pamatlozungiem. Jaunajā Čīles līderī nav grūti saskatīt vēl vienu „mazo Trampu”, līdz pat tādām detaļām kā aizsargbarjeras būvniecība pie ziemeļu robežām. Vēl viens Žanetas Haras zaudējuma iemesls ir tas, ka viņa asociējas ar iepriekšējo – diezgan nepopulāro prezidenta Gabriela Boriča kreiso valdību, kurā viņa ieņēma darba ministres posteni. Lai arī Boriča sociālā programma tika daļēji īstenota, viņa politiskās ambīcijas cieta vairākas nozīmīgas neveiksmes, vēlētājiem referendumā neatbalstot jauno konstitūcijas projektu un valdībai nespējot politiski atrisināt konfliktu ar iedzimto mapuču cilšu kopienām valsts dienvidos, galu galā ķeroties pie militāra spēka. Jaunievēlētais prezidents Kasts, savukārt, ir pazīstams kā liels pagājušajā gadsimtā valdījušā Čīles militārā diktatora Augusto Pinočeta piekritējs; kura valdībā Kasta vecākais brālis bija ministrs. Jaunais valsts galva gan nosodījis Pinočeta laikā notikušos cilvēktiesību pārkāpumus, taču slavējis tā laika ekonomisko politiku. Var piebilst, ka monolīta atbalsta likumdevējā Hozē Antonio Kasta valdībai gan nebūs, jo parlamenta apakšpalātā viņa labējo frakcijai „Pārmaiņas Čīlei” ir tikai otra lielākā frakcija aiz pieminētā kreiso bloka, un nāksies meklēt citu spēku – mērenāk centriskā bloka „Dižā un vienotā Čīle” un populistiskās Tautas partijas atbalstu. Vēl izteiktāks spēku līdzsvars starp labējiem un kreisajiem ir parlamenta augšpalātā Senātā. Sagatavoja Eduards Liniņš.
The Brothers Anderson (no relation) and Tad discuss issues 21-25 of Static.
Tad warns Drex and Kara that they won't last long in this job unless they start doing something most people tend to avoid...
10. Februar 1997: Enabran Tain lebt! So die unerwartete Nachricht, die Garak (nebst Worf) auf die Suche nach seinem fiesen Lehrmeister (oder mehr?) in den Gamma-Quadranten schickt. Doch lauert dort eine Invasionsflotte, die den kalten Konflikt mit dem Dominion dramatisch aufheizen könnte. Überraschungen zünden, Masken fallen – und TaD beerdigt den ewigen Spoileralarm. Fortsetzung folgt übernächste Woche. In Deutschland: Die Schatten der Hölle, ausgestrahlt am 10. März 1998.
Maria, Marisol, and Tad discuss the third issue of the second volume of Love and Rockets by Gilbert, Jaime, and Mario Hernandez.
Tad, Mark Pracht, and Sean Harklerode discuss Forever People #10, New Gods #10, and Mister Miracle #10 by Jack Kirby.
Anyone who works in HR will want to pay close attention to one of the issues Tad noticed with his year-end sensitivity training!
Ožas zudums un izmaiņas rokrakstā - šīs ir vienas no savdabīgākajām iespējamajām pazīmēm slimībai, ar ko sirgst miljoniem cilvēku pasaulē. Viena no neirodeģeneratīvām saslimšanām, kas skar vairāk nekā 10 miljonus pasaulē, ir Parkinsona slimība. un šobrīd tā tiek uzskatīta par vienu no straujāk augošajām nervu sistēmas slimībām. Pazīstama ar izteiktu muskuļu trīci, kas laika gaitā apgrūtina gan runas, gan ikdienas darba spējas. Kā to diagnosticē, ārstē un pēta? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska. "Ja runājam par neiroģeneratīvajām slimībām, pie kurām pieder arī Parkinsona slimība, pasaulē tiek lēsts pēc epidemioloģiskiem datiem, ka šī ir viena no slimību grupām, kur sagaidāma epidēmija. Mēs parasti runājam par epidēmiju, par vīrusu slimībām, kas ātri izplatās. Kopumā, ņemot vērā, ka sabiedrībai ir tendence novecot, ilgāk dzīvot, mazāk nomirt no infekciju slimībām, no kardiovaskulārām slimībām, tad neirodeģeneratīvās slimības paliek aizvien biežākas un un izplatītākas visā pasaulē un arī Latvijā," norāda Ramona Valante. "Galvenais riska faktors joprojām ir vecums. Jo vecāki mēs kļūstam, jo lielāks risks ir šai slimībai," atzīst Krista Lazdovska. "60 gadu vecumā tas varētu būt viens līdz 5 procenti, 80 gadu vecumā jau vismaz 5% varētu slimot ar Parkinsona slimību. Bet skaidri pierādīta ir pesticīdu iedarbība. Francijā cilvēki, kas strādā lauksaimniecībā, var Parkinsona slimību kārtot kā arodsaslimšanu. Kopumā zinām, ka viss, kas ietekmē smadzeņu veselību, ietekmēs arī arī neirodeģenerāciju un iespējamu slimības attīstību. Gan sirds asinsvadu veselības aspekts, gan arī dažādas toksiskas vielas var būt iesaistītas, gan arī sporta trūkums, protams, arī ģenētiskie faktori." Ārstes norāda, ka ar Parkinsona slimību saslimst arī gados jauni cilvēki. "Tas ir mīts, kad Parkinsona slimība ir tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem. Parkinsona slimība var parādīties jebkurā vecumā," atzīst Ramona Valante. "Kopumā Parkinsona slimību uzskata par multifaktoriālu, kas nozīmē, ka vairāki faktori iedarbojas, mēs nevaram pateikt, kurš ir tas viens un galvenais, kas ir palaidis to slimību. Un man šobrīd īsti nav skaidrs, kādiem tiem faktoriem ir jāsakrīt, lai beigās būtu Parkinsona slimība. Diemžēl viņa var arī parādīties 30-40 gados bez ģenētiskā fona." "Parkinsona slimību mēs varētu skatīt kā tādu daļēji lietussargu, zem kura apakšā var būt katram sava slimība, savi simptomi," skaidro Krista Lazdovska. "Bet pirmais, pēc kura spriedīsim, ka tā ir tieši Parkinsona slimība, šie pacienti kļūst lēnāki. Tas ir tāds pamatsimptoms. Mēs skatāmies, vai šis kustību temps ir zudis." Pacienti to izjūt dažādi. Kāds to izjūtu gaitā, ka kļūst lēnāks, soļu garums samazinās. Kāds izjūt, piemēram, kad kaut ko gatavo. No rīta grib uztaisīt omleti un kuļ olu, un roka pēc pāris tiem apgriezieniem kļūst arvien lēnāka. Lēnīgums ir pamatsimptoms. Tai pievienojas miera trīce. Ārste mudina nesatraukties tos, kam satraukumā nedaudz trīc rokas. Miera trīce ir "sarkanais karogs" Parkinsona slimībai. Cilvēks sēž mierīgi, neko nedara, rokas klēpī un skatās televizoru, un vienai rokai īkšķis vai plaukstas daļa patrīc. Tam pievienojas muskuļu stīvums. "Ja mēs runājam par klasisku Parkinsona slimību, šie simptomi sākumā ir vienpusēji, vienā ķermeņa pusē," bilst Krista Lazdovska. "Ja pēkšņi vienu reizi neveikli sanācis notīrīt kartupeli, tas nenozīmē, ka ir slimība, jo Pārkinsona slimība viņa ir lēna un progresējoša. Izmainītās kustības paliek konstantas," papildina Ramona Valante. Sākumā cilvēki nejūt tieši lēnīgumu, bet to, ka kustas citādi. Ja tās ir pāris reizes, par to nebūt jāsatraucas. Ja tas sāk traucēt ikdienā, tas ir brīdis, kad jāvēršas pie ārsta, jo Parkinsona slimība nepāriet. "Ja cilvēks atnāk pie ārsta un pasaka: man šis sākas pirms mēneša, ārsts nedrīkst pat teikt, ka šī ir Parkinsona slimība. Mēs izvērtēsim pacientu, mēs paturam prātā, bet patiesībā, lai noteiktu, ka šī ir Parkinsona slimība, simptomiem ir jābūt vismaz trīs gadus," norāda Krista Lazdovska. "Jautājums, vai tas nav novēloti? Diemžēl patiesība ir tāda, ka neviena neirodeģeneratīva slimību, tai skaitā Parkinsona slimība, nav izārstējama. Līdz ar to nevar nokavēt to, ko nevar izārstēt. Mēs varam ar medikamentiem un darbībām varam tikai uzturēt dzīves kvalitāti, bet ne izārstēt," atzīst Ramona Valante. Nacionālā Dabas muzejā turpmāk būs vērojama skeletiem veltīta ekspozīcija Mirkli pirms Latvijas Nacionālā dabas muzeja jaunās, pastāvīgās ekspozīcijas “Skeletārijs” atklāšanas esam satikušies ekspozīcijas zālē ar muzeja Zooloģijas nodaļas vadītāju, ornitologu Dmitrijs Boiko. Ekspozīcijā mūs ieskauj lieli un mazi visdažādāko dzīvnieku sugu skeleti un to daļas. No 11. decembra ikvienam to visu ir iespēja aplūkot jebkurā mirklī muzeja 5. stāvā. Dmitrijs Boiko kā ekspozīcijas darba grupas vadītājs norāda, ka “Skeletārija” ceļš iets vairākus gadus. Laika gaitā paši muzeja pārstāvji savu kolekciju papildinājuši ar jauniem galvaskausiem, bet, lai iegūtu pilnus dzīvnieku skeletus, atrasti lieliski sadarbības partneri - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte Jelgavā. Tad uzsāktas sarunas, vai muzejs varētu deponēt fakultātes osteoloģiskās kolekcijas priekšmetus, un šim ierosinājumam gūta atsaucība. Tā tapis “Skeletārijs”. Savukārt muzeja vecākā ekoloģe Lauma Goldblate ekspozīcijā bijusi atbildīga par saturu un vislabāk zina stāstīt, pēc kāda principa “Skeletārijs” veidots. Atklājot ekspozīciju, Latvijas Nacionālā dabas muzeja direktore Skaidrīte Ruskule savā uzrunā norāda, ka līdz ar “Skeletārija” atklāšanu tiek pāršķirta vēstures lappuse. Ar “Skeletāriju” muzejs savā ziņā atvadās no kādreizējā ekspozīciju izteiktā vēsturiskā pieskāriena. Vienlaikus direktore uzsver, ka līdz šim nav pieredzēta neviena ekspozīcija, kurā būtu ieguldīts tik liels darbs eksponātu sagatavošanāS Skanot prieka čalām pēc “Skeletārija” atvēršanas, par savu darbu vēl pastāsta ekspozīcijas materiāla sagatavotāja un arī atsevišķu eksponātu restauratore Janta Meža. Lai eksponāti saglabātos ilgtermiņā, Janta tos mazgājusi ar ļoti smalkām smiltīm, dzeramo sodu, ūdeni, bet nolūzušās detaļas fiksējusi ar speciālu līmi. “Skeletārijs” Latvijas Nacionālajam dabas muzejam ir jauna latiņa, ne katram dabas muzejam ir šāda skeletu ekspozīcija, un, kā atklāšanā norādījis ekspozīcijas mākslinieciskā risinājuma autors Didzis Jaunzems, “Skeletārijs” pat atgādina dārglietu ateljē.
The Last Trade: Tad Smith unpacks why Bitcoin's “disappointing” 2025 might be the perfect setup, how gold and sovereign flows are quietly rewriting the sound money playbook, and what AI, labor shocks, and Fed policy mean for younger generations staring at a broken system and a massive opportunity.---
Tad, Drex and Kara set out to find the funniest and most ridiculous injury stories!
Fr. Tad joins us to discuss the Pro-life Cause, what bioethics is, and how faith is integral to both
Bob Sikoryak co-hosts with Tad in conversation with James Sturm to discuss The Golem's Mighty Swing, Fantastic Four: Unstable Molecules, the Center For Cartoon Studies, Watership Down, and more!
Tad, Peter, Matt, and Dillon Gilbertson discuss the September 1979 edition of Heavy Metal Magazine. Enjoy listening? Remember to Subscribe, Rate, and Review! And consider becoming a Patron. https://www.patreon.com/22panelspodcast
Tad, Matt, Belle, and Josh Eiserike discuss Brian K. Vaughan & Fiona Staples' Saga volume 5.
No dogs or cats here! A number of unorthodox pets have arrived at the White House and become part of the first family in very unusual ways throughout history. Research: “All Creatures Great and Small: Ground Floor Pet Sculptures.” The White House. https://georgewbush-whitehouse.archives.gov/holiday/2002/groundfloor/05.html “An Animal Often Misjudged.” Evening Star. Nov. 28, 1926. https://www.newspapers.com/image-view/618563692/?match=1&terms=raccoon%20%22white%20house%22%20coolidge “Coolidge Didn’t Leave ‘Rebecca’ Behind.” News Journal. March 11, 1927. https://www.newspapers.com/image-view/291999678/?match=1&terms=rebecca%20raccoon Coolidge, Calvin. “The Autobiography Of Calvin Coolidge.” Cosmopolitan Book Corporation. 1929. https://archive.org/details/autobiographyofc011710mbp/page/n1/mode/2up Costello, Matthew. “Raccoons at the White House.” The White House Historical Association. https://www.whitehousehistory.org/raccoons-at-the-white-house Hard, Anne. “Pets of the White House.” The Minneapolis Journal. Jan. 6, 1929. https://www.newspapers.com/image-view/811305767/?match=1&terms=%22reuben%20raccoon%22 Heiskell, Samuel Gordon. “Andrew Jackson and early Tennessee history, Vol. 3.” Ambrose Printing Co. 1921. https://archive.org/details/andrewjacksonear31heis/page/52/mode/2up?q=parrot Jack the Turkey. “On Gratitude.” President Lincoln’s Cottage. No. 27, 2014. https://www.lincolncottage.org/on-gratitude/ King, Gilbert. “The History of Pardoning Turkeys Began With Tad Lincoln.” Smithsonian Magazine. Nov. 21, 2012. https://www.smithsonianmag.com/history/the-history-of-pardoning-turkeys-began-with-tad-lincoln-141137570/ “Live Raccoon Gives Coolidge Big Problem.” The Columbus Ledger. Nov. 26, 1926. https://www.newspapers.com/image-view/855229358/?match=1&terms=raccoon%20%22white%20house%22%20coolidge McGraw, Eliza. “This raccoon could have been a president’s Thanksgiving meal. It became a White House pet instead.” The Washington Post. Nov. 25, 2019. https://www.washingtonpost.com/science/2019/11/25/this-raccoon-could-have-been-presidents-thanksgiving-meal-it-became-white-house-pet-instead/ “Meet Rebecca!” The Cincinnati Enquirer. Dec. 25, 1926. https://www.newspapers.com/image-view/103377809/?match=1&terms=rebecca%20raccoon Meyer, Holly. “Andrew Jackson’s Funeral Drew Thousands, 1 Swearing Parrot.” The Tennessean. June 7, 2015. https://www.tennessean.com/story/news/2015/06/07/andrew-jacksons-funeral-drew-thousands-swearing-parrot/28664493/ Mezaros, John. “Statue of Jack the Pardoned Turkey.” Atlas Obscura. https://www.atlasobscura.com/places/statue-of-jack-the-pardoned-turkey Moser, Harold D. (ed.) “The Papers of Andrew Jackson.” University of Tennessee Press. 2002. https://trace.tennessee.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1009&context=utk_jackson “Odds and Ends At the Nation’s Capital.” The Buffalo News. March 1, 1928. https://www.newspapers.com/image-view/837109710/?match=1&terms=rebecca%20raccoon “Raccoon Sent to Coolidge to Be White House Pet.” Salt Lake Telegram. Dec. 1, 1926. https://www.newspapers.com/image-view/288632502/?match=1&terms=raccoon%20%22white%20house%22%20coolidge “Rebecca in Disgrace Again As She Flees White House Kennels to Spend Night Out.” The Evening Star. Dec. 14, 1927. https://www.newspapers.com/image-view/618609389/?match=1&terms=%22rebecca%20in%20disgrace%22 “Rebecca, Raccoon, Is Banished From Coolidge Domicile.” San Francisco Examiner. March 17, 1927. https://www.newspapers.com/image-view/457915005/?match=1&terms=rebecca%20raccoon Upton, Harriet Taylor. “Our Early Presidents, Their Wives and Children: From Washington to Jackson.” D. Lothrop Company. 1890. Accessed online: https://books.google.com/books?id=vzpOAAAAYAAJ&vq=alligator&source=gbs_navlinks_s “Wills House Virtual Identity: Thomas ‘Tad’ Lincoln.” National Parks Service. https://www.nps.gov/gett/learn/historyculture/wills-house-virtual-identity-thomas-tad-lincoln.htm Wootson, Cleve R. Jr. “A history of White House profanity — and one cursing presidential parrot.” Washington Post. Jan. 12, 2018. https://www.washingtonpost.com/news/retropolis/wp/2018/01/12/a-potty-mouthed-history-of-presidential-profanity-and-one-cursing-white-house-parrot/ Wright, James L. “Coolidge Heads Toward Outing Spot in Dakota.” The Buffalo News. June 14, 1927. https://www.newspapers.com/image-view/836843871/?match=1&terms=rebecca%20raccoonakota.” Zellner, Xander. “A Brief History of President-Bird Companionship.” Audubon. Feb 12, 2016. https://www.audubon.org/news/a-brief-history-president-bird-companionship See omnystudio.com/listener for privacy information.
Tad, Mark Pracht, & Sean Harklerode discuss the fifth and sixth volumes of Jimmy Palmiotti and Justin Gray's Jonah Hex run: Luck Runs Out & Bulets Don't Lie with artwork from Russ Heath, Giuseppe Camuncoli, Jordi Bernet, John Higgins, Rafael Garres, Paulo Siqueira, Darwyn Cooke, Mark Sparacio, and J.H. Williams III. (And Mark does a bit of a Chris Farley impression... "that was awesome.") Enjoy listening? Remember to Subscribe, Rate, and Review! And consider becoming a Patron. https://www.patreon.com/22panelspodcast
Each year, under the bright full moon of Guru Purnima, yoga practitioners and seekers around the world pause to honor the timeless presence of the Guru, the teacher who removes darkness and reveals the light that has always been within us. But what does it truly mean to walk in the light of the Guru? In the ancient yoga tradition, the Guru is far more than just a transmitter of techniques or philosophy. The Guru is the living embodiment of wisdom, a steady flame passed from teacher to student, generation after generation. The Guru: Not Just a Teacher, but a Living Embodiment Our ancient texts speak clearly about this. The Mundaka Upanishad (1.2.12) tells us: तद्विज्ञानार्थं स गुरुमेवाभिगच्छेत समित्पाणिः श्रोत्रियं ब्रह्मनिष्ठम् ॥ Tad-vijnanartham sa gurum evabhigacchet Samit-panih srotriyam brahma-nishtham "To realize that Supreme Knowledge, one must approach a Guru alone, carrying fuel in hand, who is learned in the scriptures (srotriya) and firmly established in Brahman (brahma-nistha)." These two qualities, srotriya and brahma-nistha, reveal the heart of the true Guru. Srotriya (श्रोत्रिय) comes from sruti (श्रुति), meaning "that which is heard," the revealed wisdom of the Vedas and Upanishads. Etymologically, sru means to hear and -triya means possessor of. A srotriya is one who has fully mastered the sacred teachings, the outer mastery of scripture, tradition, and precise method. Brahma-nistha (ब्रह्मनिष्ठ) brings us deeper still. Brahman is the undivided reality, the ultimate truth. Nistha means "firmly established," from nis (down, firm) and stha (to stand). A brahma-nistha is one who stands unshakably rooted in the living truth of Brahman. This is the inner realization that breathes life into the outer knowledge. Together, they remind us: Without srotriya, the teaching drifts. Without brahma-nistha, the teaching is lifeless. How the Guru Lives in Our Lineage In the Ashtanga Yoga tradition, we have seen these qualities alive in the teachers who came before us. K. Pattabhi Jois was a true srotriya, deeply rooted in Sanskrit, the Vedas, and the subtle method of Ashtanga Yoga. Yet his real power came from being brahma-nistha too: his whole life was practice, devotion, and direct living example. He did not just talk about yoga, he was yoga, every dawn, every breath, every student who came to him. Sharath Jois, Guruji's grandson, embodies this same living thread. His srotriya shines through in the precise count, the unwavering discipline, the commitment to preserve the parampara, the unbroken lineage. But what touches people most is his brahma-nistha: the quiet steadiness, the humility, the simple, living truth that shows through his presence and service to this path. A true Guru does not make you a follower. A true Guru shows you how to find the light that has always been yours. The Guru Cultivates the Inner Flame As Patanjali reminds us in the Yoga Sutra (1.20): श्रद्धावीर्यस्मृतिसमाधिप्रज्ञापूर्वक इतरेषाम् ॥ १.२० ॥ Sraddha-virya-smrti-samadhi-prajna-purvaka itaresam "For others, samadhi comes through faith (sraddha), vigor (virya), remembrance (smrti), deep absorption (samadhi), and wisdom (prajna)." These qualities are the hidden garden the Guru nourishes in us: Sraddha: faith, the quiet trust that steadies us when doubt arises. Virya: courageous effort, the strength to keep going. Smrti: remembrance of who we really are and why we practice. Samadhi: deep absorption, the merging of mind, breath, and heart. Prajna: clear insight, the wisdom that sees through illusion. The outer Guru lights this lamp. The inner Guru keeps it burning. A Prayer on Guru Purnima When we bow on Guru Purnima, we do not bow only to a person, we bow to the entire living thread that connects us to truth: our teachers, our daily practice, our inner wisdom. May our lives be our offering back, our sraddha, our virya, our willingness to stand firm in the truth when the world wavers. May we carry this flame forward, bright and steady, for all those who will come after us, seeking the same light that our Gurus kept alive for us. ॐ श्रीगुरुभ्यो नमः। Pranam to all Gurus, visible and invisible, past, present, and yet to come. Closing Thought May Guru Purnima remind you that the Guru is not far away. The true Guru lives in your daily breath, your sincere effort, and the quiet voice inside that whispers, keep going. May we keep this light alive, together. Practice LIVE with me exclusively on Omstars. Start your journey today with a 7-day trial at omstars.com. Stay connected with us on social @omstarsofficial and @kinoyoga. Practice with me in person for workshops, classes, retreats, trainings and Mysore seasons. Find out more about where I am teaching at kinoyoga.com and sign up for our Mysore season in Miami at www.miamilifecenter.com .
Kids say the darndest things! Tad reveals the hysterical question his 4-year-old daughter asked after she heard him using voice to text!
On the Secret Witch Show today, our guest is Tad Hargrave. Tad is a hippy who developed a knack for marketing (and then learned how to be a hippy again). Since 2001, he's been weaving together strands of ethical marketing, Waldorf School education, a history in the performing arts, local culture work, anti-globalization activism, an interest in his ancestral, traditional cultures, community building and supporting local economies into this work of helping people create profitable businesses that are ethically grown while restoring the beauty of the marketplace. In this episode, we explore how our deepest wounds often point toward the wisdom we're here to share with the world as healers. Tad offers a refreshing lens on marketing as healing - showing how integrity, honesty, and right-relationship can become sacred acts of service. We speak about transforming our wounds into our gifts, learning to share our magic without manipulation, and reclaiming business as a soulful exchange that honours both the Witch and the world. What You'll Learn from this Episode: Coercion is everywhere - from birth to business - but healing begins when we choose integrity over manipulation We are branded by life - marked by our wounds in ways that show where our true medicine lives Our wounds show us the terrain we know best - the places we can now guide others through with humility and heart True marketing is love in action - remembering that business can be a sacred exchange, not a performance of persuasion Credibility doesn't come from certificates - it comes from 'heft': the weight of having lived, healed, walked the land and returned with wisdom to share When we turn our wounds into architecture - creating real offerings rooted in what we've healed - our work becomes medicine for the world. Resources and Things that We Spoke About: Tad's Links: Website - https://marketingforhippies.com/membership/ Facebook - https://www.facebook.com/hippymarketer Instagram - @marketingforhippies You Tube - https://www.youtube.com/user/radicalbusiness Our Links: Join our free Meet your Witch ceremony on 15th January 2026 - http://meetyourwitch.eventbrite.com Join our Apothecary Membership to journey with Clear Quartz: www.nicolebarton.co.uk/membership> Social: Facebook - https://www.facebook.com/nicoleamandabarton Facebook Group - Secret Witch Sisterhood: www.facebook.com/groups/secretwitch Instagram - @iamnicolebarton Instagram - @archetypalapothecary You Tube - https://www.youtube.com/@secretwitchsociety Tiktok - @archetypalapothecary Free Moonlit Apothecary Love Letters: www.nicolebarton.co.uk/moonlitapothecary Resources: Derick Jenson - A Language Older Than Words / The Culture of Make Believe - https://derrickjensen.org/language-older-than-words/ Thank you for listening, we'd love to know what comes alive for you in this week's episode, so please let us know. If you loved it, there's a fresh episode every other week - subscribe so you don't miss it! Thank you, Nicole and Team Secret Witch xox
Tad is joined by Lazlow, David Lapham, and Shelly Bond to discuss their new series American Caper from Dark Horse.
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka ir saskāries ar elektroierīču izraisītu negadījumu vai arī zina kādu, kas tādu ir pieredzējis. Tomēr vecas un bojātas elektroierīces turpina krāties teju katrā Latvijas mājsaimniecībā. Kā pārstāt veidot nevajadzīgu krāmu kolekciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē AAS "Balta" risku vadības konsultants Jānis Vaivods, "AJ Power Recycling" pārstāvis Uldis Skrebs, inženieris, "Gjensidige Latvija" risku eksperts Juris Puriņš un "Latvijas zaļā punkta" vadītājs Kaspars Zakulis. "Svarīgi mājās neturēt vecu elektrotehniku vai bojātu elektrotehniku, tā var apdraudēt pašu, apkārtējos vai īpašumu," norāda Uldis Skrebs. Juris Puriņš atgādina, ka noveco ne tikai pati ierīce, bet arī vads. Pieslēdzot iekārtu elektrības tīklam, arī tam jāpievērš uzmanība. Parādās bojātās elektroinstalācijas riski. "Vienkārši notīt ar izolācijas lentu ir īslaicīgs risinājums. Elektrības pievadvads jāmaina, ja grib lietot, piemēram, veco tējkannu," atzīst Juris Puriņš. Jānis Vaivods atzīst, ka no bojātu elektroierīču radītu ugunsgrēku skaits tikai pieaug. Šobrīd jau katrs trešais ugunsgrēks ir no bojātām elektroinstalācijām vai elektroierīcēm. "Ja elektrības tīklam pieslēdz ilgstoši nelietotu elektroierīci, tas var radīt neparedzētu pārslodzi," norāda Jānis Vaivods. Iekārtās uzkrājas putekļi, metāliskās detaļas var sarūsēt. Ja elektrotīklam nav atbilstošu drošinātāju, tas var izraisīt ugunsgrēku elektroinstalācijās. Raidījuma viesi arī mudina utilizēt vecos telefonus, jo tajos ir litija jona baterijas, kuras izraisītu ugunsgrēku, ja tā sprāgst, ir neiespējami nodzēst ar ūdeni. Tad mājās jābūt ugunsdzēšamajam aparātam. Nevajag sevi pakļaut nevajadzīgam riskam. Kaspars Zakulis mudina aizdomāties jau par nākotnes riskiem. Šobrīd daudzi mājās uzstāda elektrības uzkrāšanas baterijas, kas ražoti no litija un kas varētu būt potenciāli bīstami.
Tad is joined again by the Killustrator Alex Cormack, this time with writer Neil Kleid to discuss their new Comixology Original Medieval, a tale of a Yankee Bleacher Creature in King Arthur's Court.
With over 400 jury trials under his belt, Board Certified in Criminal Law by the Texas Board of Legal Specialization for 30 years, and recognized as a Super Lawyer over 10 consecutive years, Tad Nelson is a force to be reckoned with in the courtroom. His reputation for aggressive representation, combined with an unparalleled level of expertise, has made him the go-to criminal defense attorney in Galveston County and beyond.Tad has not only mastered the law—he has mastered the science behind it. Achieving the prestigious Lawyer-Scientist designation from the American Chemical Society, he further solidified his expertise by pursuing a Master's in Forensic Toxicology from the University of Florida. This deep understanding of forensic science gives him a cutting edge in cases involving DWI, drug charges, sexual assaults, and other forensic-heavy criminal matters.Beyond his scientific acumen, Tad has earned the highest possible AV rating from Martindale-Hubbell, an honor recognizing both legal skill and ethical integrity. His aggressive nature, wicked courtroom skills, and commitment to justice make him a wrecking ball when it comes to defending the rights of his clients.With over 400 jury trials under his belt, Board Certified in Criminal Law by the Texas Board of Legal Specialization for 30 years, and recognized as a Super Lawyer over 10 consecutive years, Tad Nelson is a force to be reckoned with in the courtroom. His reputation for aggressive representation, combined with an unparalleled level of expertise, has made him the go-to criminal defense attorney in Galveston County and beyond.Tad has not only mastered the law—he has mastered the science behind it. Achieving the prestigious Lawyer-Scientist designation from the American Chemical Society, he further solidified his expertise by pursuing a Master's in Forensic Toxicology from the University of Florida. This deep understanding of forensic science gives him a cutting edge in cases involving DWI, drug charges, sexual assaults and other forensic-heavy criminal matters.Beyond his scientific acumen, Tad has earned the highest possible AV rating from Martindale-Hubbell, an honor recognizing both legal skill and ethical integrity. His aggressive nature, wicked courtroom skills, and commitment to justice make him a wrecking ball when it comes to defending the rights of his clients.Make sure to connect with Tad Nelson
Eran Aviram & Aviv Or join Tad and Phil to discuss their graphic novel Crystal Heart- a Savage Worlds rpg actual play comic- out now from Dark Horse. Check out the comic and the game at: https://www.uptofourplayers.com/
Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
In this episode, host Bill Kelly welcomes Tad Fallows and Matt Shechtman from Long Angle, a private community of high-net-worth individuals focused on wealth preservation, personal growth, and alternative investing. Tad and Matt share their entrepreneurial backgrounds, discuss how Long Angle fosters unbiased peer learning, and explore the value of collective access to private market investments. The conversation also touches on health and wellness, mental health pressures tied to technology, and strategies for asset allocation, diversification, and tax-efficient planning in the wake of concentrated liquidity events.
Welcome to Secrets of Organ Playing Podcast No. 755. This question was sent by Tad and he writes:1- I would love to be able to sight read and improvise over hymns with ease2- I struggle with reading from 4 lines at once and how to add improvisations and re-harmonisations that fit the tone and key of the hymn properlyHere you will find all my scores: https://www.sheetmusicplus.com/en/category/arrangeme/?q=Secrets+of+Organ+Playing&aff_id=454957Secrets of Organ Playing Mug: https://www.zazzle.co.uk/z/ywbhd071?rf=238366920809443329You can support this channel by becoming a member here: https://www.youtube.com/channel/UCO4K3_6QVJI_HlI5PCFQqtg/joinIf you like what I do, you can buy me some coffee: https://www.buymeacoffee.com/organduoPayPal: https://PayPal.Me/VPinkeviciusWe support Ukraine: https://www.blue-yellow.lt/enMy Hauptwerk setup: https://www.organduo.lt/tools.htmlTotal Organist - the most comprehensive organ training program online: https://www.organduo.lt/total-organistSecrets of Organ Playing - When You Practice, Miracles Happen! https://organduo.ltListen to my organ playing on Spotify: https://open.spotify.com/artist/0ckKPIvTWucoN3CZwGodCO?si=YWy7_0HqRvaZwBcovL-RKg#ausramotuzaite #vidaspinkevicius #secretsoforganplaying
Kad Ieva Treija 1993. gadā kopā ar vīru sāka biznesu, viņi kokosriekstu skaidiņas glabāja vecāku garāžā un slēpās no mafijas aiz mājas sētas. Šodien Gemoss ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar 240 darbiniekiem un 41 miljonu apgrozījumu.Un tad notika 2019. gads, kuru Ieva sauc par baigo gadu. Trīs mēnešu laikā viņa zaudēja gan vīru, gan 17 gadus veco dēlu. Abās reizēs - pēkšņi un negaidīti. Esmu līdz sirds dziļumiem pateicīga Ievai, ka viņa pastāstīja, kā atrada spēku un jēgu dzīvot tālāk pēc prātam neaptverama zaudējuma.Šodien Ieva vada uzņēmumu kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem, un viņi jau ir iekarojusi arī Lietuvas tirgu. Ieva regulāri dodas ļoti garos pārgājienos un ik gadu atbalsta trīs jauniešus ar Artūra fonda stipendijām.Šī ir saruna par to, ka bizness nav tikai par naudu. Par to, kā dzīvot tālāk, kad notikušajam nav skaidrojuma. Un par to, ka mežs, Santjago ceļš un maltītes, ar kurām dalies, var būt daļa no dziedināšanās.P.S. Ja tu esi Gemoss fans tāpat kā Laura (kas regulāri uz Šveici ved pilnus koferus ar riekstiem) - šajā sarunā tu ieraudzīsi, kāpēc Gemoss ir tāds, kāds tas ir.Ja šī vai kāda cita saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas atradīsi 244. intervijas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:03 Gemoss dibināšana 1993. gadā un sākums garāžā00:06 Izglītība - pārtikas tehnoloģijas studijas00:10 Un tad “Laimai” vairs nevajadzēja pasūtītās kokosriekstu skaidiņu tonnas00:15 Kā mēs izšmaucām no mafijas00:18 Tad tas kļuva par vienīgo ienākumu avotu00:20 Kopīgs darbs ar vīru - "kā cimds ar roku" un smags, ilgs darbs00:23 Laura, kurai koferis bieži pilns ar riekstiem00:29 Pateicoties COVID, beidzot - interneta veikals00:33 Sava svarīgākā partnera – vīra zaudējums00:40 Kā zaudējums mūs saliedēja00:45 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 00:48 Kad tradīcijas dziedina un vieno 00:52 Grūtais jautājums - kā dzīvot tālāk pēc bērna zaudējuma 00:58 Kā noslēgt mieru ar neizskaidrojamo 01:00 Artūra fonds - stipendijas trim jauniešiem gadā 01:05 Santjago ceļš, jo bez tā vairs nevarēja 01:13 Mugursomā: 8-11 kg, kājām: 25-33 km dienā 01:16 Par ēdienu - mēs esam tas, ko ēdam 01:26 Ne visiem jānodarbojas ar biznesu 01:29 Darbs, kas aizrauj un turpinās
Welcome to Episode 197 of Inside The Line: The Catskill Mountains Podcast! In this episode, Tad and I shine the spotlight on loyal listener Jeff Jotz. Jeff shows up with his four-legged hiking boss Orla, who may or may not be the real reason he gets outdoors. Jeff dishes out his go-to New Jersey hiking spots, shares some gear tips, and tries not to humble-brag too hard about his miles. We also chat about some recent rescues, Michelino Sunseri's pardon, and the $40-million pause button at Gore Mountain. Make sure to subscribe on your favorite platform, share the show, donate if you feel like it… or just keep tuning in. I'm just grateful you're here. And as always... VOLUNTEER!!!!Links for the Podcast: https://linktr.ee/ISLCatskillsPodcast, Donate a coffee to support the show! https://www.buymeacoffee.com/ITLCatskills, Like to be a sponsor or monthly supporter of the show? Go here! - https://www.buymeacoffee.com/ITLCatskills/membershipThanks to the sponsors of the show: Outdoor chronicles photography - https://www.outdoorchroniclesphotography.com/, Trailbound Project - https://www.trailboundproject.com/, Camp Catskill - https://campcatskill.co/, Another Summit - https://www.guardianrevival.org/programs/another-summitLinks: Jeff's Instagram, Mushers Wax, Nexguard tick preventionVolunteer Opportunities: Trailhead stewards for 3500 Club -https://www.catskill3500club.org/trailhead-stewardship, Catskills Trail Crew - https://www.nynjtc.org/trailcrew/catskills-trail-crew, NYNJTC Volunteering - https://www.nynjtc.org/catskills, Catskill Center - https://catskillcenter.org/, Catskill Mountain Club - https://catskillmountainclub.org/about-us/, Catskill Mountainkeeper - https://www.catskillmountainkeeper.org/ Post Hike Brews and Bites - Catskill Brewing Lone Mountain, Hudson North, Paradox Brewing, Willas, C&B Kitchen, Left Bank Ciders, Van Smokies, Celenas#hikingwithdogs #orla #doghiking #history #hikethehudson #hudsonvalleyhiking #NYC #history #husdonvalley #hikingNY #kaaterskill #bluehole #catskillhiking #visitcatskills #catskillstrails #catskillmountains #3500 #catskills #catskillpark #catskillshiker #catskillmountainsnewyork #hiking #catskill3500club #catskill3500 #hikethecatskills #hikehudson
This week's show is with Tad Hargrave. Tad is a hippy who developed a knack for marketing (and then learned how to be a hippy again). Since 2001, he's been weaving together strands of ethical marketing, Waldorf School education, a history in the performing arts, local culture work, anti-globalization activism, an interest in his ancestral, traditional cultures, community building and supporting local economies into this work of helping people create profitable businesses that are ethically grown while restoring the beauty of the marketplace. Tad did improv comedy semi-professionally for 25 years, co-ran Edmonton's progressive community building network TheLocalGood.ca, founded streetcarshows.com and the Jams program of yesworld.org. He speaks Scottish Gaelic and helped to launch and co-facilitate the Nova Scotia Gaels Jam. He is from Edmonton, Alberta (traditionally known, in the language of the Cree, as Amiskwaciy [Beaver Hill] and later Amiskwaciwaskihegan [Beaver Hill House]) and currently lives in Duncan, BC (Quw'utsun territory). In this episode, Lian and Tad explore how living stories form culture, meaning they're more than psychological metaphors, they're teachings tied to the land and beings around us. They touch upon Tad's Waldorf childhood and the years he drifted, the Gaelic homecoming that pulled him to Scotland and an elder storyteller. They follow the thread from archetype to architecture… sun, soil, and seasons. From there the conversation turns to how stories remember what a culture must not forget, why punishment poisons, and how initiation is smuggled into folktales so boys and girls grow into people. Listen if you have ever felt imprinted by myth then somehow lost your connection to it, wondered why archetypes can feel lacking, or longed for belonging. We'd love to know what YOU think about this week's show. Let's carry on the conversation… please leave a comment wherever you are listening or in any of our other spaces to engage. What you'll learn from this episode: How Tad's own hunger for ancestral story led him from activism to Gaelic study, reawakening a lineage of belonging How old stories once carried medicine, mapping the plants, elements, and ethics that kept a people alive Why myth without land becomes psychology, and what returns when stories are rooted back in place Resources and stuff spoken about: Visit Tad's Website Tad's Ethical Marketing Starter Kit Find out more about Membership for Marketing for Hippies Join Tad on Instagram & YouTube See Tad's Upcoming Events Join UNIO, The Community for Wild Sovereign Souls: This is for the old souls in this new world… Discover your kin & unite with your soul's calling to truly live your myth. Be Mythical Join our mailing list for soul stirring goodness: https://www.bemythical.com/moonly Discover your kin & unite with your soul's calling to truly live your myth: https://www.bemythical.com/unio Go Deeper: https://www.bemythical.com/godeeper Follow us: Facebook Instagram TikTok YouTube Thank you for listening! There's a fresh episode released each week here and on most podcast platforms - and video too on YouTube. If you subscribe then you'll get each new episode delivered to your device every week automagically. (that way you'll never miss a show).
Welcome to Episode 196 of Inside The Line: The Catskill Mountains Podcast! On this episode, Tad and I sit down with adventurer, writer, and author Erik Schlimmer for a wild and insightful chat. Erik dives into his mission to summit the seldom-visited Catskill 200 peaks, shares stories from his time as an Assistant Forest Ranger and his quests of paddling major rivers from their source to the sea! We also talk about New York's sneaky proposal 1 and take a moment to spotlight Men's Mental Health Awareness Month. Make sure to subscribe on your favorite platform, share the show, donate if you feel like it… or just keep tuning in. I'm just grateful you're here. And as always... VOLUNTEER!!!!Links for the Podcast: https://linktr.ee/ISLCatskillsPodcast, Donate a coffee to support the show! https://www.buymeacoffee.com/ITLCatskills, Like to be a sponsor or monthly supporter of the show? Go here! - https://www.buymeacoffee.com/ITLCatskills/membershipThanks to the sponsors of the show: Outdoor chronicles photography - https://www.outdoorchroniclesphotography.com/, Trailbound Project - https://www.trailboundproject.com/, Camp Catskill - https://campcatskill.co/, Another Summit - https://www.guardianrevival.org/programs/another-summitLinks: Erik's Page, Erik's Books, Archive.org, Volunteer Opportunities: Trailhead stewards for 3500 Club -https://www.catskill3500club.org/trailhead-stewardship, Catskills Trail Crew - https://www.nynjtc.org/trailcrew/catskills-trail-crew, NYNJTC Volunteering - https://www.nynjtc.org/catskills, Catskill Center - https://catskillcenter.org/, Catskill Mountain Club - https://catskillmountainclub.org/about-us/, Catskill Mountainkeeper - https://www.catskillmountainkeeper.org/ Post Hike Brews and Bites - Hudson North, Zero Gravity, Coors Banquet#erikschlinmer #adventurer #sourcetosea #author #history #hikethehudson #hudsonvalleyhiking #NYC #history #husdonvalley #hikingNY #kaaterskill #bluehole #catskillhiking #visitcatskills #catskillstrails #catskillmountains #3500 #catskills #catskillpark #catskillshiker #catskillmountainsnewyork #hiking #catskill3500club #catskill3500 #hikethecatskills #hikehudson
Today on Word Balloon, I'm talking with two legends of Disney TV animation—Greg Weisman, the creator of Gargoyles, and Tad Stones, the mind behind Darkwing Duck. They're teaming up for the first time in decades for a brand-new crossover comic series — Gargoyles / Darkwing Duck, debuting this January from Dynamite Entertainment.We'll dig into how this unlikely mash-up came together, what it's like blending the gothic mythos of Gargoyles with the high-energy satire of Darkwing Duck, and how the characters reflect two very different eras of Disney storytelling. Beyond the comic,Greg and Tad share their memories from the golden age of Disney Afternoon syndication—what it was like building shows like DuckTales, Chip ‘n Dale Rescue Rangers, Aladdin: The Animated Series, and of course, Gargoyles—when animation was a daily fixture for millions of kids. And we'll get real about today's landscape—how streaming has upended the business model that supported those kinds of shows, what that means for creators, and whether there's still room for original animated series to thrive outside of nostalgia.
In this conversation, Tad and Dr. David Hawley (Chief Science Officer at Fluence) unpack what really matters when dialing in your lighting strategy for cannabis and other high-value crops. They get deep into how plants perceive light, what “good spectrum” actually means, and how to think about intensity, uniformity, and plant response in a more scientific (and practical) way.Topics covered include:Understanding Daily Light Integral (DLI) and how it relates to plant metabolismWhen to use far-red and what to expect from itThe truth about UV lighting and secondary metabolite productionManaging leaf temperature and avoiding hidden stress from high PPFDHow fixture placement and uniformity impact yield and morphologyUsing dimming strategies through different growth stagesWhy overemphasizing spectrum specs can distract from the real gainsPractical steps for mapping your grow and verifying performanceDavid also shares insights on under-canopy lighting, canopy architecture, and the future of horticultural light design, offering takeaways for both commercial cultivators and serious home growers.Resources mentioned:Fluence by OSRAMKiS Organics Living Soil & Nutrients Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.