Podcasts about Tad

Why do men have their own spaces like “man caves” but women don't? It makes perfect sense to Tad...

Philosopher and religion scholar Tad DeLay (author of Future of Denial) drops a guest essay on us this week, and it's a barn-burner. Tad brings together Wilhelm Reich, Walter Benjamin, Lacan, Althusser, and Adorno — yeah, the whole squad — to lay out a series of theses on how reactionary consciousness actually works, from repressed sexuality to theological cover stories for raw materialism. He makes the case that white evangelicalism is basically a half-century-old improvisation around whiteness and anticommunism, and that Trumpism is its perfected form — an ecumenical fascism where confessing the dear leader functions like a sinner's prayer. Along the way he unpacks Frank Wilhoit's devastating one-line definition of conservatism, explains why charging evangelicals with hypocrisy is a category error (they simply don't care what they believe), and uses Lacanian psychoanalysis to show how shame, guilt, and anxiety keep the whole machine running. Fair warning: Tad doesn't let liberals off the hook either — the essay's conclusion forces all of us to sit with the moral compromises we've made and what it means to keep breathing in hell. Tad DeLay, PhD is a philosopher, religion scholar, and interdisciplinary critical theorist. He has written four books, including his latest, Future of Denial: The Ideologies of Climate Change. He is a philosophy professor and lives in Grand Rapids. ONLINE LENT CLASS: Jesus in Galilee w/ John Dominic Crossan⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ What can we actually know about Jesus of Nazareth? And, what difference does it make? ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠This Lenten class ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠begins where all of Dr. John Dominic Crossan's has work begins: with history. What was actually happening in Galilee in the 20s CE? What did Herod Antipas' transformation of the "Sea of Galilee" into the commercial "Sea of Tiberias" mean for peasant fishing communities? Why did Jesus emerge from John's baptism movement proclaiming God's Rule through parables—and what made that medium so perfectly suited to that message? Only by understanding what Jesus' parables meant then can we wrestle with what they might demand of us now. ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠The class is donation-based, including 0, so join, get info, and join up here.⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ This podcast is a ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Homebrewed Christianity ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠production. Follow ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠the Homebrewed Christianity⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Theology Nerd Throwdown⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, & ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠The Rise of Bonhoeffer⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ podcasts for more theological goodness for your earbuds. Join over 75,000 other people by joining our ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Substack - Process This!⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Get instant access to over 50 classes at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.TheologyClass.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Follow the podcast, drop a review⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, send ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠feedback/questions⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or become a ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠member of the HBC Community⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Tad Overbaugh is one of Boston's finest songwriters — criminally under the radar, but not for much longer. Tad crafts a sound that's been beautifully described as "alt-country music viewed from Boston," a gritty, lived-in blend of roots rock, Americana, and dive-bar pop that draws comparisons to The Replacements, Drive-By Truckers, and Steve Earle. It was fellow Boston-based songwriter Tom Baker — a man whose taste we've long admired — who essentially grabbed us by the collar and told us just how good this guy is. And Tad's new record is all the proof you need. Music Clips by The Charms, The Dogmatics, The Zulus, Black Helicopter, and Tad Overbaugh Produced and Hosted by Steev Riccardo

"Tad ticība kļūst prātam par to pašu, kas teleskops ir acij. Tas neiznīcina aci. Tas to pilnveido." (Bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Atrodi un izlasi šodien Jēkaba vēstules 1 nodaļas 5. pantu! Godināmais bīskaps Fultons Šīns (1895 - 1979) — viens no izcilākajiem 20. gadsimta sludinātājiem, viens no pirmajiem, kurš radio un televīziju izmantoja, lai sludinātu Kristu, ar Evaņģēlija vēsti aizsniedzot miljonus. Šajā gadā bīskapa Fultona Šīna pārdomasdzirdēsi Radio Marija Latvija Gavēņa kalendārā. Patiesa atgriešanās, lūgšana, Euharistija un Kristus upuris — tikai dažas no tēmām, kas Gavēņa laikā iedvesmos Tevi uz dziļāku garīgo dzīvi.

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 27. Tad also dives into Arsenal's lack of composure and anti football tactics. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 27. Tad also dives into Arsenal's lack of composure and anti football tactics. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

"Esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt, bet to šobrīd nevēlos nemaz... To, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu šeit var dzirdēt," neslēpj pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei stāstot par savu jaunāko albumu, kurā sastopas Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika. Tas ir klusināta miera un iekšējās gaismas muzikāls apliecinājums – ceļojums klusumā, ticībā un bezgalībā. Jaunais albums ierakstīts Ventspils koncertzālē "Latvija", bet izdots prestižajā izdevniecībā "Berlin Classics". Tas iezīmē vēsturisku notikumu Latvijas muzikālajā ainavā – pirmo Ventspils koncertzāles majestātisko ērģeļu ierakstu!  Albuma oficiālās atvēršanas svētki notika 13. februārī Vācijā, bet Latvijā tā vaļā vēršanu ieskandinās Ivetas Apkalnas solokoncerts 21. februārī. Protams, Ventspils koncertzālē "Latvija". Spoguļattēls tam, kā šobrīd jūtas Gunda Vaivode: "Viatore" ir viens no skaņdarbiem, kas iekļauts tavā jaunajā albumā. Ceļinieks. Iveta, tu arī esi ceļiniece? Un no kurienes tu tagad esi atceļojusi?  Jā, es esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Fiziski šobrīd esmu atceļojusi no Berlīnes. Interesanti, ka Pētera Vaska "Viatore" bija mana paša pirmā albuma centrālais skaņdarbs! Un nejauši, patiešām par to neaizdomājoties un neplānojot, es to esmu iekļāvusi savā jaunākajā albumā, neapzinoties šī nosaukuma un skaņdarba "Ceļinieks" patieso, īsto būtību un jēgu šībrīža kontekstā: proti, tas ir spoguļattēls tam, kā es šobrīd jūtos... Tad secīgi bija Perta "Spiegel am Spiegel", kas ir otrs centrālais skaņdarbs šajā diskā. Tieši šie divi darbi ar savām trauslajām, bet emocionāli spēcīgi uzrunājošajām notīm iezīmē augšupeju un spoguļattēlā – mazu lejupslīdi: un visu laiku, šiem mazajiem motīviem mijoties, notiek maģija… Tā nu es ceļoju. Un to, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu var dzirdēt šajā albumā… Abi jubilāri – Arvo Perts, kam jubileju svinējām pērn, un Pēteris Vasks, kuram 80. dzimšanas dienu svinēsim 16. aprīlī – ir tā sauktās jaunās vienkāršības pārstāvji. Tu pēc dabas esi ļoti temperamentīga. Ir sajūta, ka tev, ieskaņojot šo albumu, bijis jānorimst…  Jā, jā! Domāju arī, ka lielākais vairums manu sekotāju – koncertu līdzbraucēji un klausītāji – uzdos sev šo jautājumu: kāpēc pēkšņi šāda izvēle? Jo kādam tas tiešām varētu šķist arī pārsteidzoši. Tu ļoti precīzi pajautāji! Visi Arvo Perta skaņdarbi, kas iekļauti šajā albumā, patiesībā ir komponēti tieši tajā laikā, kad es piedzimu – tas ir 1976. gads. Arī 1978., 1980. gads. Tam, iespējams, ir kāda dziļāka nozīme jeb tas ir spoguļattēls, kāpēc es šobrīd, tuvojoties savai dzīves jubilejai, raugos iekšēja miera virzienā, sevis un sava ego malā nolikšanas virzienā, un tik ļoti nealkstu pēc tām vizuļojošajām, burbuļojošajām pasāžu kaskādēm un galvu reibinošajām, žilbinošajām, skrejošajām un virtuozajām notīm un treļļiem, kuru, protams, neiztrūkst manos koncertos joprojām. Bet tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir, lūk, šis te trauslums un spēks vienlaicīgi. Šajos skaņdarbos, kurus komponējuši lielie meistari Arvo Perts un Pēteris Vasks, tikai noliekot malā savu ego, varam atrast patieso un dzidro šīs mūzikas kristālu un izprast, interpretēt un aiznest līdz klausītājam šīs mūzikas būtību. Jo šādā mūzikā ērģelnieks ļoti maz reprezentē sevi – ko bieži vien sagaidām Lista virtuozajos opusos, arī žilbinošajās Baha fūgās. Bet patiešām: lai saprastu šo skaņdarbu patieso būtību un vēstījumu, man ir jāpakāpjas malā. Ar manu temperamentu tieši tas jau ir tas grūtākais! Jo pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt. Bet to šobrīd nevēlos nemaz... Man šķiet, šī mūzika atnāca pie manis īstajā laikā. Es to nemeklēju. Bet tad, lūkojot šīs mūzikas un katra skaņdarba stāstu – un katram no šiem skaņdarbiem ir savs stāsts –, es tajos saredzēju tik daudz paralēļu, ka man šķita – nu, tiešām nav nejaušību šai dzīvē un mākslā!  Ar ērģelēm, tāpat kā puķēm, ir jāsarunājas Uz kurām ērģelēm tu esi šo albumu ierakstījusi? Ak jā – tas arī ir ļoti, ļoti būtisks aspekts un lielums ērģelnieka ierakstos! Šajā gadījumā tas ir instruments, kas sen jau bija pelnījis tikt ierakstīts albumā un iemūžināts taustāmā un netaustāmā formātā, un tās ir Filipa Klaisa radītās ērģeles Ventspils koncertzālē "Latvija". Šī koncertzāle, kura tūdaļ svinēs sesto dzimšanas dienu, iemantojusi ļoti stabilu vietu koncertzāļu ģeogrāfijā šeit, Latvijā. Tā ērģeles, kuras man bijušas sava veida krustbērns to tapšanas brīdī, ilgi gaidīja ērģeļu solo programmas ieskaņojumu kompaktdiskā. Turklāt iznācis ne tikai kompaktdisks, bet arī skaņu plate! Albuma un plates oficiālie atklāšanas svētki notika manā laimīgajā 13. datumā – 13. februārī, bet ieskaņot to sākām pagājušā gada 13. jūlijā. Un arī pats pirmais mans albums tika ieskaņots 2003. gada 13. jūlijā.  Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt Pētera Vaska "Ceļinieka" interpretācijas – kā tas skanēja tolaik, un kā tas skan tagad, pie Ventspils koncertzāles ērģelēm – varenajām, bet tanī pat laikā pārsteidzoši siltajām, ieskaujošajām ērģeļu skaņām. Pat ne skaņām – tie ir mirkļi, kurus šīs ērģeles dāvā caur savu skanējumu. Arī pārsteiguma mirkļi, kurus pati sev joprojām tur rodu un pārsteidzu sevi. Līdz pat šim brīdim, spēlējot uz šī instrumenta, nevienā brīdī man nav ne reizi bijis jautājuma, kā radīt šo vai citu krāsu.  Tieši gribēju vaicāt – vai reģistrus uz tām ir viegli piemeklēt? Un vai ir kāda īpaša krāsa tieši Ventspils ērģelēm? Šīm ērģelēm mīļākie tembri, mīļākā noskaņa, mīļākās krāsas ir tās klusinātākās un arī dziļais bass, kurš varbūt daudziem šķistu par dziļu, par vibrējošu, par pārāk tālskanīgu, bet man tieši šī amplitūda no dziļuma līdz pašām spicajām augšām šķiet kā īsta emociju jūra, kurā, atkarībā no gadalaika, atkarībā no diennakts laika, atkarībā no tā, vai ir saullēkts vai saulriets, spēju atrast nepieciešamo krāsu. Un burvīgā kārtā jāsaka, ka šīs ērģeles tiek ļoti labi apkoptas un uzturētas! Kas to dara?  Tas ir grūts jautājums, jo nav jau tik daudz meistaru, kuri Latvijā to dara ikdienā, un Ventspils nav galvaspilsēta Rīga... Taču mani ļoti nomierina fakts, ka vismaz reizi gadā uz Ventspili – arī šoreiz – atbrauc kāds no Bonnas, no ērģeļbūves firmas "Philipp Klais Klais Orgelbau GmbH & Co KG", un šo instrumentu uzrauga un aprūpē. Tā ir lielā nepieciešamā tehniskā apkope, kā mēs to sauktu automašīnas gadījumā. Taču arī ikdienā atrasts risinājums – ir cilvēki, kuri liek lietā gan savu ausi, gan savas rokas. Un pats galvenais un svarīgākais ir tas, ka ērģeles tiek regulāri spēlētas – tie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kuri tās tiešām darbina, jo ar ērģelēm, tāpat kā ar puķēm mājās, ir jāsarunājas – tās nedrīkst vienkārši ieslēgt ik pa laikam! Un Ventspilī tas tiek arī darīts. Albuma ieraksta skaņu režisors bija tavs dzīvesbiedrs Jenss Šūnemanis, ar ko saprotaties bez vārdiem. Tas taču ir atvieglojoši, ja varat būt kopā arī šādā radošā procesā? Jā, tas ir atvieglojums, bet vienlaikus, strādājot kopā ar Jensu, vienmēr jūtos kā pie stingra, prasīga pedagoga… Jo zinu: ja reiz ir viens cilvēks uz šīs pasaules, kurš tiešām vislabāk zina mani kā mūziķi – ne tikai kā cilvēku, pazīst manas spējas un izturību, tad tas ir Jenss! Un es nevaru noblefot, teikdama, ka man vairs nav spēka un šis man varētu būt par daudz… Jo Jenss zina, cik daudz es varu! (Smejas.) No vienas puses tā ir laba provokācija, ko, ar viņu strādājot, varu sagaidīt. Es zinu, ka viņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saliks visu pa plauktiņiem. Bet tas, protams, ir liels, liels atvieglojums – strādāt abiem kopā. Jo tieši tas jau ir tas, ko ieraksta procesā vēlas katrs mūziķis – lai ir kāds, kurš ne tikai ieskaņo ierakstu, bet pazīst arī tevi kā mākslinieku, indivīdu un spēj aizvest līdz maksimāli labam rezultātam; kurš tevi atver tā, lai tu spēj noticēt saviem spēkiem un saproti, ka tā nav tikai viņa vēlme jeb ārēju spēku radīta nepieciešamība – šo vai to izdarīt savādāk –, bet tā ir TAVA pārliecība. Un tas bieži vien ir lielākais deficīts, sadarbojoties ar skaņu režisoriem: jo nepietiek tikai ar norādēm "ātri", "lēni", "klusu", "skaļi", "par augstu", "par zemu"… Mums patiešām ir vajadzīgs personiskais, individuālais stāsts un ticība – visvairāk jau sev. Ja ticam sev, tad arī ierakstā to sapratīs un sajutīs klausītājs. Klausītāju apskauti Filmā, ko veidojuši mūsu Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi, redzam, cik trauksmaina ir tava dzīve, bieži vien pavadīta vilcienos un lidostās. Tev bijuši skaisti koncertbraucieni kopā arī ar mūsējiem, ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Mazliet ieskicē, kur tie bija un kur tas vēl būs? Patiešām ir tā, ka amplitūda, ģeogrāfija un temps nesamazinās, arī dzīves gadu skaitam pieaugot… Bet intensitāte, ar kādu vienu vai otru koncertu es personīgi izdzīvoju un gaidu – tā nu gan pieaug! Mūsu sadarbība un skaistā Eiropas tūre ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Māri Sirmo vēl turpināsies – šos koncertus esmu visvairāk gaidījusi, jo zināju – tajos būs ne tikai muzikāls pārsteigums un dažkārt pat emocionāla katarse, kādu piedzīvojam uz skatuves: šajos koncertos tu jūti, ka satiecies ar skanisko organismu, kas nāk ne tikai no tavas valsts, kuram ne tikai ir tava mentalitāte, ne tikai tavi sirdspuksti, bet arī muzikāli ar to raugies vienā virzienā un spēj radīt – ne tikai rādīt vai parādīt. Tas mani visvairāk fascinē, sadarbojoties ar kori "Latvija" un Māri Sirmo. Skaistajos koncertos janvārī, kādus piedzīvojām Dortmundē, Luksemburgā, Frankfurtē, jutāmies klausītāju apskauti, apmīļoti un ļoti, ļoti gaidīti. Tie bija ļoti apmeklēti.  Kādu mūziku klausītājiem piedāvājāt? Gan franču, gan angļu, arī Bahs neizpalika. Un Pēteris Vasks. Daļa no šīs programmas būs dzirdama 26. aprīlī koncertzālē "Cēsis", kur smagsvars un galvenā harmoniskā krāsa būs Pētera Vaska mūzika un viņa jubileja. Tas bija ļoti skaists muzikāls ceļojums, kurā koris un ērģeles sastapās kā divi orķestri, kā divi solisti. Visi koncerti notika tikai koncertzālēs. Tas man personīgi ir gan izaicinājums, gan prieks, jo ar kori fiziski esmu kopā uz skatuves – blakus diriģentam, priekšā dziedātājiem. Redzu katru acu pāri, katru muti, skaisti safrizētos dāmu matus, kas mūzikai viļņojas līdzi un arī dzied… Un tik ārkārtīgi saviļņojoši, kā reaģē publika! To visu koncertzālē var izjust daudz, daudz intensīvāk. Turpinājumā dosimies arī uz Zagrebu, Vīni un Londonu, gaidāmi arī koncerti Budapeštā un nākamgad – Prāgā. Tas ir tik skaists ceļojums un iespēja skanēt Latvijai – kā korim "Latvija" un Latvijai kā valstij. Tas man ir pagodinoši. Olimpiāde satuvina Zinot tavu sportisko ģimeni: vai jums iznāk arī sekot Olimpiskajām spēlēm un latviešu panākumiem tajās? O jā, protams, mēs sekojam un joprojām sekojam, un ne tikai latviešu panākumiem! Bērnus ļoti aizkustināja Latvijas hokeja komanda, kura vinnēja Vāciju. Par šo jau bija lielais prieks. Tas bija ļoti, ļoti saviļņojoši. Ļoti patīk viss, kas saistīts ar slalomu. Arī kamaniņu sports. Bet man joprojām lielais bērnības sapnis un aizraušanās ir daiļslidošana: esmu pilnīgi tajā visā iekšā un gribētu būt vēl vairāk. Tajā pašā 13. februārī, kas bija viens no nervus kutinošākajiem daiļslidošanas vakariem – vīriešu  sacensības, man bija jābūt uz skatuves. Un es patiešām paralēli Baham un Glāsam domāju, kas notiek slidotavā. (Smejas.) Vakarā to visu paspēju noskatīties atkārtojumā. Joprojām sekojam Olimpiādei, un mums ir žēl, ka tā ir tik reti. Mēs jau gribētu katru gadu, jo tā arī mūs apvieno uz viena dīvāna ne tikai vakarā, kad ir pāris minūtes brīva laika, bet visu cauru dienu, jo Olimpiādi var skatīties gan no rīta, gan vakarā, gan naktī – tā ir kā magnēts. Tas ir skaisti, ka sports un māksla – tās ir lietas, kas daudzus vieno, jo bieži vien, atrodoties pat vienā telpā, nepietiek laika, lai parunātos vai par kopā kaut ko pārdzīvotu. Tad nu šī ir tā lieta, ko mēs kopā pārdzīvojam! Vai tava meitiņa joprojām trenējas futbolā? Mana meitiņa joprojām trenējas futbolā, un vēl aizvakar skatījāmies arī UEFA Čempionu līgas spēli, kurā bija daudz pārdzīvojumu, bet uzvarēja pareizā komanda. (Sirsnīgi smejas.)  Uzbrukums "Goram" kā uzbrukums ģimenei Iveta, lai arī attālumā, tad noteikti seko līdzi notikumiem "Gorā" un Rēzeknē. Vai tev ir kāds savs sakāmais par šo situāciju? Ļoti sekoju. Un biju patīkami pārsteigta par to, cik ļoti mani tas ne tikai satrauca, bet sāpināja... Patīkami – tas varbūt nebūtu pareizais vārds šajā kontekstā – bet man tomēr tas ir jāsaka, jo "Goru" vienmēr esmu jutusi kā savu ģimeni; gan savu māksliniecisko, gan cilvēcisko ikdienu nespēju iedomāties bez "Gora"! Un ne tikai tamdēļ, ka "Gors" ir Rēzekne, ne tikai tamdēļ, ka man ir tas gods būt Rēzeknes Goda pilsonei, ieskandināt "Gora" koncertzāli un radīt savu festivālu, bet arī tamdēļ, ka, objektīvi raugoties, "Gors" visā Eiropas un pasaules koncertzāļu paletē ir ar ārkārtīgi daudzām plusa zīmēm! Šajā situācijā tas patīkamais bija, ka redzēju, cik ļoti man tas sāp – bija sajūta, ka iegriezts pirkstā un vai ka visu laiku kāds kāpj uz varžacīm. Jutos tā, ka jāaizstāv kāds no manas ģimenes – šo situāciju izjutu gandrīz fiziski sāpīgi. Tas viss iespaidoja gan manu Ziemassvētku prieku, gan Jaunā gada gaidīšanas sajūsmu. Nespēju būt mierā ar to, cik cilvēki var būt nepastāvīgi savos spriedumos, savos solījumos un arī savā nostājā. Mani pārsteidza, ka cilvēki, kas šo visu vētru iesāka, ir tie paši, kas radījuši kopā ar "Goru", kas priecājušies par "Gora" panākumiem un nupat, svinot festivāla "Organismi" 10. jubileju, solījuši, ka tā tam vienmēr būs būt! Un nepaiet ne pāris mēnešu, un tu sev uzdod jautājumu: vai tiešām mēs runājam par šiem pašiem cilvēkiem? Vai mēs tiešām runājam par šo situāciju, par šo pašu koncertzāli? Tas manī radīja apjukumu un šoku. Rakstīju vēstuli nu jau atstādinātajam Rēzekne mēram, parakstoties kā pilsētas Goda pilsone, nevis tikai kā mūziķe Iveta Apkalna, jo to sajutu kā savu pienākumu – paust savu viedokli. Atbildi neesmu saņēmusi līdz šim brīdim, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka vēstulē atgādināju gan mūsu sarunas, gan arī to, ka objektīvi nav pamata visiem šiem izteikumiem. Nespēju raudzīties cilvēkiem acīs, kad viņi melo un katru dienu stāstīta jaunus stāstus. Tas aizvainojums un nepamatoto pārmetumu gūzma, kas bija jāpārdzīvo Diānai Zirniņai – kā kaut kas tāds spēj rasties! Šobrīd uzdodu sev jautājumu – vai festivālam "Organismi" būtu arī turpmāk; vai tam būt tādam, kāds tas bijis līdz šim; vai kaut kādā veidā nav jāpārstrukturējas. Bet man ir liels prieks, ka šobrīd darbs turpinās, un redzu kaut kādu cerību. Neteiktu, ka tā ir uzvara – tā ir tikai iespēja paiet solīti uz priekšu cerībā, ka mēs nepašļuksim. Bet tas, kā tas ir ieviļņojies un ko tas atstāj aiz sevis – tas man ir ļoti biedējoši: kā būs tālāk? Es to jūtu kā uzbrukumu savai ģimenei. Cerēsim, ka risinājums tiks rasts – iesaistoties Kultūras ministrijai, atbildīgajām institūcijām un arī sabiedrībai, kas bija ļoti patīkami... Tas bija ārkārtīgi patīkami – īpaši runājot par sabiedrību, kas dzīvo Rēzeknē. Tas bija saviļņojoši – dzirdēt un redzēt, kas tur notika! Patiešām cerams, ka visiem prātiem klātesot, tiks rasts vislabākais risinājums, kāds šobrīd vajadzīgs Rēzeknei, "Goram" un visiem, kuri tajā mīl klausīties labu mūziku, skatīties teātri un kino.  Tieši tā. Jo "Gors" ir tas magnēts, vilinātājs un rosinātājs, kāpēc daudzi vispār pirmo reizi savā dzīvē aizbraukuši uz Rēzekni. Un tādu bijis ļoti daudz. Varbūt tieši šis fakts ir tas pamata grauds, rosinātājs un motivētājs!

A new season begins with a full house, a generous conversation, and stories grounded in land, memory, and care. Last fall at the Cambridge Public Library, Kahstoserakwathe moderated a sold-out evening with celebrated author and media creator David A. Robertson of Norway House Cree Nation. This was TAD's first episode recorded with a live audience.Together, they explored how land shapes emotional health, how identity unfolds through writing, and how family stories guide us across time.David is a two-time winner of the Governor General's Literary Award, recipient of the TD Canadian Children's Literature Award, and the Writers' Union of Canada Freedom to Read Award. In this conversation, he shares tender memories of his father, Dr. Donald Robertson, a pioneering educator whose influence continues to shape his work and life.We also speak about David's powerful six-part podcast Kiwew (S/he returns home), which became an unexpected and moving tribute to his father after he passed away during its creation. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

W ostatnich tygodniach w Azji Centralnej miało miejsce sporo ciekawych wydarzeń, które nie zawsze przebiły się do mediów. W tym odcinku opowiadamy o tym, co wydarzyło się w Kirgistanie i jaki może to mieć wpływ na przyszłość tego kraju. Opowiadamy także o Kazachstanie i zbliżającym się referendum konstytucyjnym. Poruszamy także temat sukcesji w Tadżykistanie oraz amerykańskich samolotów w Turkmenistanie. O tym wszystkim opowiada Daria Zielińska, ekspertka OSW.

Pusiaukelėje tarp trijų šiaurės Europos sostinių drumstas Baltijos jūros vanduo skalauja kapą, kurio nebylus buvimas yra gausiai aptarinėjamas net ir po trisdešimties metų.  Vieną 1994-ųjų rugsėjo vakarą, kaip įprastai, nuo Estijos krantų atsiplešė keltas „MS Estonia“. Vilkikų vairuotojai, laisvo vakarietiško krašto sudominti keliautojai, darbinių reikalų vedini biznieriai ir kiti įvairaus plauko avantiūristai traukė link Stokholmo. Audros bangų blaškomame laive gėrimus ragavo, kazino ruletes suko, karaoke programose dainavo ir paragautus gėrimus už borto pylė lauk apie tūkstantis keleivių. Buvo likusios kelios valandos iki didžiausios Europos jūrinės tragedijos nuo Antrojo pasaulinio karo laikų. Kas nutiko tą naktį? Kodėl Švedija skubėjo palaidoti „MS Estonia“ po betoniniu sarkofagu? Ką slepia susitarimas nenardyti tragedijos vietoje? Ir kodėl visą pasaulį supurčiusi nelaimė vis dar kelia daug klausimų? Nepažadame, kad pateiksime visus atsakymus. Taip pat yra labai didelė tikimybė, kad po epizodo būsite dar labiau sutrikę, nei prieš jį įsijungiant. Tad iš anksto įspėjame ir atsiprašome.   Artwork: @korinavaicikone Muzika: Zapsplat, Free World, Pixel Perfect Productions Reportažai: LRT Panorama  

We are all taught to listen to our doctors but, in this case, Tad thinks Drex is making a giant mistake.

Tad is joined to by artist Victor Santos to discuss Kid Maroon, Silenzio, and more! Silenzio is available through Victor's Substack, Broken English. https://brokenenglish.substack.com/s/silenzio

Tad & Dr. Ramos are joined by Kayla E. to discuss her award winning book Precious Rubbish.

Prieš apsilankydami teatre neretai dvejojame, kaip derėtų rengtis. Spektaklio metu ne visada žinome, kada derėtų ploti, kaip elgtis, kas priimtina, o kas – ne. Teatras ilgą laiką buvo erdvė, diktuojanti daugybę elgesio taisyklių. Tačiau laikai keičiasi: keičiasi kartos, įpročiai, kartu keičiasi ir pats žiūrovas. „Teatras prisitaiko prie visuomenės ir netgi labai dažnai pataikauja jos skoniui, jos kultūrai“, – sako teatrologas Audronis Liuga. Tad koks teatro etiketas yra šiandien? Pasakoja Gabrielė Miškinytė.Kaune, galerijoje „Muitinė“, eksponuojami tekstilės menininkės Loretos Švaikauskienės darbai. Personalinėje parodoje „Nigredo Albedo“ menininkė permąsto šio laikmečio neramumus ir pristato per pastaruosius metus sukurtus piešinius. Pasakoja kolega Andrius Baranovas.Šių metų kino festivalyje „Kino pavasaris“ bus pristatytas ukrainiečių režisieriaus Valentyno Vasianovyčiaus filmas „Iki pergalės“. Tai distopinis pasakojimas apie sudėtingą pokario Ukrainos ateitį. Pokalbis su režisieriumi.Tauragės pilies menėse veikia pirmoji menininkės Ievos Dianos Altaravičiūtės patyriminė paroda „Alcheminiai paveikslai“. Kūrėja užsiima alchemine tapyba, kuri dažnai naudojama kaip terapinė priemonė. Parodoje lankytojai tapys savo alcheminį paveikslą, kurs šių metų norą bei bandys pažinti save per paveikslus. Kas menininkei yra alcheminė tapyba ir ką bus galima patirti parodoje „Alcheminiai paveikslai“. Pasakoja Vesta Vitkutė.Ved. Gerūta Griniūtė

Par interpretāciju smalkumu un precizitāti slavētais britu diriģents Dankans Vords, ar kuru tiekamies "Klasikas" studijā, savās programmās tiecas būvēt tiltus starp dažādiem laikmetiem un muzikālajiem stiliem. Minēto var attiecināt arī uz orķestra "Sinfonietta Rīga" koncertu 21. februārī pulksten 19 LU Lielajā aulā, kurā jauneklīgais talants aicinās viesoties gan kameriskas svečugaismas ieskautajā 18. gadsimta Vīnē, gan tās pēcākajā versijā ar greznu lustru apspīdētām ballēm un spožu laternu izgaismotām ielām. Līdzās romantiķa Franča Šūberta Sešām vācu dejām, kas jaunu elpu ieguvušas, pateicoties Antona Vēberna stilistiski iejūtīgajai instrumentācijai, viņš licis klasiķa Jozefa Haidna koķeti ironiskā humora caurstrāvoto 83. simfoniju "Vista", kas gan tapusi pēc Parīzes pasūtinājuma. Simfonijas žanrs nodarbinājis arī Jaunās Vīnes skolas aizsācēja Arnolda Šēnberga prātu, ko aplieciena arīdzan viņa Pirmā kamersimfonija, kas pilna melodiska vijīguma, nospriegotu harmoniju un veldzējošas apskaidrības. Savu jaunrades ceļu šis 20. gadsimta mūzikas reformators aizsāka kā vēlīnā romantisma ideju turpinātājs un tieši šis opuss uzskatāms par pagrieziena punktu komponista radošajos meklējumos. Pārmaiņu vējos tapušas arī Volfganga Amadeja Mocarta koncertārijas, kurās ieaustos liesmojošos mīlas pilnos tēlus atklās par emocionālu dziļumu un žilbinošu tehnisko varēšanu slavētais poļu soprāns Monika Bučkovska-Vorda.  Ieva Zeidmane: Savās programmās jūs nereti līdzās liekat dažādu stilus, dažādu laikmetu skaņdarbus. Vai vienmēr nepieciešama kāda saikne, kas programmu vieno? Dankans Vords: Manuprāt, ir ļoti aizraujoši, ja ir kontrastējoši elementi. Ir jauki, ja pastāv kāda saikne, iemesls, kāpēc skaņdarbi sader kopā un kāpēc tie izceļ noteiktas īpašības. Un vai šoreiz tāda saikne ir? Protams! Šoreiz programma saistīta ar Vīni un abām Vīnes skolām. Un ļoti skaisti abas saista šis Šūberta mazo vācu deju cikls, ko orķestrējis Antons Veberns, kad deju partitūra laimīgā kārtā tika atrasta tikai 1930. gadā. Notis ilgu laiku bija zudušas, un Vēberns tās savā miniatūru perfekcionista manierē ļoti rūpīgi orķestrēja. Tas, ko viņš darīja, nav radikāli, bet tas ir ļoti perfekcionistiski. Izmantojot ļoti klasisku orķestri, viņš šīm dejām izveidojis skaistu 20. gadsimta orķestrāciju. Manuprāt, Vēberns šo darbu veicis brīnišķīgi. Lai gan, acīmredzot, tas viņam sagādājis zināmas grūtības.Viņš rakstījis Šēnbergam, ka viņam patiešām nācies ieguldīt laiku, lai visu paveiktu pareizi un sajustu, ka ir notvēris īsto noskaņu. Šēnberga Pirmā kamersimfonija ir viendaļīgs darbs, tomēr tajā var saskatīt piecdaļības iezīmes. Komponists arī tās iezīmējis ar mēģinājumu cipariem. Šī piecdaļība ir svarīga? Jā, es domāju, ka šī struktūra ir diezgan skaidra, kopējais viendaļīga darba plūdums šķiet ļoti organisks. Jūs vienmēr tiekat aizvests nākamajā ceļojuma posmā. Ir daudz tēmu, kuras jūs iemācāties atpazīt, tās vienmēr savijas savā starpā, izvijas starp ārkārtīgi virtuozajām līnijām 15 solo instrumentos. Jā, es domāju, ka šis kompaktais formāts, kāds izmantots jau arī agrāk tapušos darbos, piemēram, Šūberta “Ceļinieka fantāzijā”, spēj ietvert plašāku formu mūzikas nepārtrauktajā plūdumā. Mani pārsteidz emociju un intensitātes amplitūda, ko Šēnbergs panāk. Es domāju, tā līdzinās, piemēram, Mālera Septītajai simfonijai, kas komponēta ap to pašu laiku, pabeigta šķiet, gadu iepriekš. Vienīgi Šēnberga darbs ir 20 nevis 90 minūšu garš. Emociju ziņā kamersimfonija ir īsti amerikāņu kalniņi. Sarežģīts skaņdarbs? Grūtāks orķestra mūziķiem vai diriģentam?  Visiem šis skaņdarbs ir liels izaicinājums. Katra partija ir ārkārtīgi virtuoza, daudzviet uz robežas ar neiespējamo. Liela daļa jāspēlē galvu reibinošā ātrumā, ar neticamiem tempiem un plūdumu. Tomēr katrai līnijai, gluži kā atskaņojot kādu no Riharda Štrausa lielajām operām, ir jābūt ārkārtīgi skaistai. Šī nav nekāda agresīva divpadsmittoņu mūzika. (4:05) Tās ir patiesi dziļi romantiskas līnijas, kurām jābūt ne tikai perfekti intonētām un ar fantastisku ritmu, bet arī ļoti izteiksmīgām. Un, protams, viens no izaicinājumiem man ir ļoti pārliecinoši izveidot tempu formu un struktūru, lai viss būtu ļoti plūstoši un organiski. Nereti varam dzirdēt, ka šī darba atskaņojumi ir pārāk saraustīti, bet ir arī tādi diriģenti, kas vienkārši izbrāžas darbam cauri, un jūs neko nejūtat. Tāpēc ir tik svarīgi atrast īsto līdzsvaru starp šīm pasaulēm. Un vēl viena ļoti būtiska lieta, ko prasa instrumentācija: ir jāatrod īstais balanss. Protams, komponists sniedz ļoti konkrētas norādes, bet ir tikai pieci stīdzinieki, pret ievērojami lielāku koka pūšaminstrumentu un mežragu skaitu, tāpēc vienmēr nākas mazliet pacīnīties. Un nav brīnums, ka nereti atskaņojumos stīgu instrumentu skaits tiek palielināts. Vēlāk, protams, kompnists šo kamersimfoniju to pārorkestrēja, lai varētu baudītu šo brīnišķīgo mūziku episkā orķestra mērogā. Un līdzās šai mūzikai jūs programmā iekļaujat arī Haidnu un Mocartu. Jā, tie ir iepriekšējo gadsimtu Vīnes ideāli. Brīnišķīgi programmā iekļaut vienu no Haidna Parīzes simfonijām – tā ir 83.simfonija, pazīstama arī ar nosaukumu "Vista". Man patīk izcelt humoru un pārsteiguma elementus Haidna mūzikā. Manuprāt, viņš ir absolūts "gaidiet negaidīto" meistars. No sešām Parīzes simfonijām, šī ir vienīgā, kas rakstīta minorā, tā sākas "Sturm und Drang" garā kā dramatisks vigoroso. Bet pavisam drīz nonākam jau pie otrās tēmas, kad oboju partijā un stīgās dzirdam klukstošas vistas, kas knābā. Šī simfonija ir īsts meistardarbs, katrs posms ir kā dārgakmens. Man tiešām prieks pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezties pie šī darba. Un, tad protams, Mocarta mūzika – koncertārijas. Esmu priecīgs šoreiz būt Rīgā kopā ar savu sievu Moniku. Mēs iepazināmies, tieši atskaņojot Mocartu. Es diriģēju "Così fan tutte" Strasbūrā, kādu vakaru saslima Fjordilidži lomas atveidotāja un Monika ieradās no Polijas, lai viņu aizvietotu. Tā mēs iepazināmies, un viņai, tāpat kā man, ir ļoti plašs repertuārs. Bet – jā, Mocarts joprojām ir svarīgs. Nesen viņa Frankfurtē dziedāja galveno lomu Mocarta pirmajā operā "Mitridats – Pontas karalis": jau šajā operā Mocarts ir ceļā uz to virtuozitāti, kas dzirdama koncertārijās. Koncertārijas Mocarts parasti rakstīja vai nu kādam soprānam, ko uzskatīja par ārkārtīgi talantīgu, vai arī otrādi – dziedātājas viņu pierunāja un dīca, lai Mocarts uzraksta ko tādu, kas atklātu visu, ko viņu balsis spēj. Un īpaši pēdējā no ārijām, ko atskaņosim, ir neprātīgi virtuoza – koloratūras, ātrums, tesitūra, vienmēr augšup un augšup, mūzika ir enerģijas un krāsu pārpilna. Tie ir brīnišķīgi skaņdarbi, un ir patiess prieks tos iekļaut programmā. Kā tas ir – atrasties uz vienas koncertskatuves ar sievu? Jūs vieno īpaša saikne un saprotaties bez vārdiem? Vai arī uz skatuves esat vienkārši profesionāli mūziķi? Mēs esam profesionāļi, bet, protams, pastāv īpaša saikne. Mums gan ne pārāk bieži iznāk muzicēt kopā, bet, kad tāda iespēja rodas, vienmēr priecājamies. Protams, starp mums valda ļoti instinktīva saprašanās arī mūzikā. Mēs precīzi zinām, kurp otrs dosies, ko nozīmē elpa, emocijas, temps, un mums ir ļoti atklāts dialogs. Tā ir ļoti laba darba sadarbība. Šī nav pirmā reize, kad esat Rīgā – esat pie mums jau viesojies. Jā, diemžēl tikai vienu reizi esmu bijis šajā skaistajā pilsētā, un tas bija krietni sen, pirms gadiem 18, tad es aktīvāk darbojos kā komponists. Man lūdza uzrakstīt solo skaņdarbu akordeonam manai senajai, mīļajai draudzenei Ksenijai Sidorovai, un manu darbu atskaņoja festivāla ietvaros vienā no jūsu skaistajām baznīcām. Šķiet, kopš tā laika pilsēta ir ļoti mainījusies, ir lieliski to no jauna atklāt. Jūs jau pieminējāt repertuāra daudzveidību, jūs atskaņojat laikmetīgos opusus, baroku, iesaistāties džeza un tautas mūzikas projektos, pievēršaties mūzikai no Indijas un Kubas. Pasaulē ir tik daudz mūzikas! Kā jūs atrodat tieši sev tuvo?  Var taču viegli apmaldīties visā daudzveidībā! Tas ir labs jautājums! Patiesībā – jo vairāk iedziļinies kādā mūzikas virzienā, jo vairāk saproti, cik daudz vēl neesi atklājis un iepazinis. Man dažreiz tā naivi jautā – jūs droši vien esat diriģējis gandrīz visus lielos skaņdarbus? Nu, protams, nē. Katras atvērtās durvis paver vēl vienu koridoru – gluži kā grāmatā "Alise Brīnumzemē" – ar miljoniem citu durvju. Šī iespēju bagātība nozīmē, ka šajos ceļos katra komponista daiļradei pievēršos ar lielāku atlasi. Es nejūtu īpašu vajadzību diriģēt pilnīgi visas kāda skaņraža simfonijas. Lai gan tas ir bijis visai klasisks modelis ierakstu industrijā, kur valda noteikti programmu veidošanas stereotipi. Bet patiesībā – jā, protams, katram komponistam ir virsotnes un arī dažādība viņa rakstītajā. Ir skaņdarbi, kas jūs uzrunās vairāk, ne vienmēr tie ir visslavenākie, bet es parasti meklēju novārtā atstātus darbus, kas būtu pelnījuši lielāku atzinību, nekā saņem. Tas ir viens no maniem mērķiem, izvēloties no šī neskaitāmo iespēju klāsta. Un tad, kā jau sākumā minēju, cenšos atrast darbus, kas, manuprāt, ļoti labi sader kopā, bet varbūt nav tā acīmredzamā izvēle, liekot kopā dažādu tautu, dažādu laikmetu un stilu kompozīcijas. Un nav arī tā, ka diriģents vienkārši sēž, sapņo un var darīt, ko vēlas. Mēs nedzīvojam vakuumā, un katrs lēmums par programmu rodas diskusijās ar orķestra vai opernama vadību, konkrēta festivāla vai radio kompānijas pārstāvjiem vai pašiem mūziķiem. Un jāatzīst, ka tas ne vienmēr ir ierobežojums. Dažkārt labākās idejas rodas tieši šādās diskusijās un mijiedarbībā. Jūs pats esat rakstījis mūziku, spēlējis mežragu arī orķestrī. Vai, stājoties orķestra priekšā, diriģentam šī pieredze palīdz? Noteikti – tā ir ļoti svarīga! Pirms mēģināju spēlēt mežragu – es saku – mēģināju, jo šo instrument spēlēt nav viegli –, es spēlēju arī klavieres un sākumā daudz ko apguvu pašmācības ceļā. Es klausījos ierakstus un izspēlēju melodijas, un komponēju pats savas. Vai klavieres spēlēt ir vieglāk, nekā mežragu? Citādāk. Ja nospiežat fadiēza taustiņu, tad arī skanēs fadiēzs, un jums nav jācer, ka lūpas nostrādās pareizi un elpa balstīsies īstajā vietā. Bet, protams, sēdēt kameransamblī vai orķestrī kopā ar kolēģiem un zināt, ko nozīmē kopā elpot, precīzi intonēt, radīt vienotu skaņu, brīnišķīgu ansambļa skanējumu un bagātīgu tembru sajaukumu – tas ir ļoti vērtīgi. Un, protams, vadot dziedātājus vai kori kādā operā vai oratorijā, vokālisti ir pateicīgi, ka es kā diriģents arī elpoju kopā ar žestu un palīdzu viņiem justies ērti, viņi jūt atbalstu un sapratni. Tāpēc mana pieredze noteikti ir bijis liels ieguvums. Un es domāju, ka komponēšana, ar ko visai aktīvi nodarbojos no apmēram septiņu līdz 25 gadu vecumam, arī bija ārkārtīgi noderīga un būtiska vēlāk man kā diriģentam. Tas palīdz laikmetīgajā mūzikā, lai saprastu tehnikas un domāšanas procesus, un noder arī citu laiku repertuārā, lai palūkotos uz notiekošo ar komponista acīm. Tas var būt ļoti vērtīgi. Jūs pats sacerējāt savu mūziklu vienpadsmit gadu vecumā, divpadsmit gadu vecumā to iestudējāt savā skolā. Vai šī pieredze kaut kā noderēja vēlāk, kad pats jau diriģējāt citu komponistu operas? Pieredze vēlāk bija ļoti līdzīga un ļoti, ļoti noderīga. Toreiz, kad radīju savu mūziklu, es nekad iepriekš nebiju diriģējis... Mans skolotājs apskatīja manis atnesto partitūru manam mūziklam "Alise Brīnumzemē" – šo divu stundu garo darbu biju sarakstījis vasaras brīvlaikā – un teica: "Izskatās ļoti labi, Dankan. Man žēl, jo ir mācību gada sākums, tāpēc esmu ļoti aizņemts, bet, ja vēlies to atskaņot, tev pašam jāķeras pie darba." Tā nu es sapulcēju kori, saaicināju skolotājus solistu lomās, izveidoju orķestri jeb bigbendu un sāku mēģinājumus. Tobrīd no diriģēšanas neko nesapratu, man nebija diriģēšanas stundu, un es pat īsti nebiju redzējis daudz diriģentu, bet domāju — es šo mūziku zinu, es to esmu sarakstījis un vēlos, lai šie cilvēki to atskaņo. Un skolēni labprāt nāca uz mēģinājumiem! Viņi visi bija vecāki par mani, un mēs iestudējām šo izrādi. Es pat nesen satiku cilvēkus, kas to joprojām atceras ar prieku. Šodien droši vien par šo mūziku nejustos pārāk lepns, bet toreiz es tik daudz iemācījos – rakstot, atskaņojot, vadot mēģinājumus. Tas bija patiešām svarīgi un vērtīgi, un es sapratu – man tas ļoti patīk, tā arī kopš tā laika esmu mūzikas pasaulē. Vai varat teikt, ka diriģenta galvenais uzdevums ir iedvesmot mūziķus? Jo jūs pats neradāt skaņu, jums jāpanāk, lai mūziķi rada skaņu, kādu vēlaties jūs. Iedvesmošana – tas ir ļoti svarīgs vārds un būtiska īpašība diriģentam. Tas nozīmē – izcelt vislabāko, atraisīt maksimumu, ko spēj mūziķi, ar kuriem sadarbojaties. Katram mūziķim ir savs stāsts, savas īpašības, savs talants savā specialitātē, bet diriģenta māksla ir apvienot visus šos talantus vienas idejas vārdā un pulcēt cilvēkus kopīgā redzējumā par to, kas ir šis konkrētais skaņdarbs. Tādā ziņā šī ir ļoti socioloģiska profesija, spēlēšanās ar telpā esošo cilvēku enerģiju. Ir jāatrod veids, kā izcelt mūziķos visu to labāko un caur viņu sniegumu ļoti spilgti nodot mūzikā pausto jau tālāk klausītājiem. Kā jūs izceļat labāko no mūziķiem? Nav taču tāda slēdža, ko ieslēgt, tas jāpanāk kaut kā maģiski. Jā, dažreiz gribētos, lai būtu slēdzis. Viens no profesionāla diriģenta priekiem ir iespēja ceļot un strādāt ar ļoti dažādiem orķestriem, jo katram ir savs raksturs. Mēs sakām, un zināmā mērā tā ir taisnība, ka ierakstu industrijas un multikulturālisma dēļ daži orķestri skan starptautiskāk, bet cilvēku un darba kultūras ziņā atšķirības joprojām ir lielas. Un jums ir ļoti maz laika, ienākot jaunā telpā, tiekoties ar jaunu cilvēku grupu, lai saprastu, kā strādāt šajā nedēļā. Protams, ir dažas dienas līdz koncertam, bet, lai sajustu grupas garu un pielāgotu savu darba veidu un izteiksmi konkrētajam skaņdarbam, lai mūziķi būtu jūsu pusē, jābūt ļoti elastīgam un ātri jāatrod ceļš. Diriģēšana ir fiziska māksla. Lielākā daļa diriģenta darba notiek caur klātbūtni un žestiem, un arī sejas izteiksmi, bet neatkarīgi no valodas barjeras būs arī sarunas. Un tas katrā orķestrī tās būs citādākas. Vai tas ir tikai diriģenta talants – vai nu tas ir, vai nav, vai arī to var iemācīties? Es domāju, daudz ko var iemācīties ar pareizu iedrošinājumu un īsto skolotāju, bet galvenokārt ar pieredzi. Diriģēšanu nevar iemācīties no grāmatas vai savā istabā vienatnē. Vienīgais veids, kā attīstīties, ir iegūt pieredzi ar cilvēkiem. Jaunie diriģenti man bieži jautā padomu, un es vienmēr saku: “Nav svarīgi, ko jūs diriģējat – bērnu grupu, amatieru kori, jebkuru stilu, jebkuru laikmetu – svarīgs ir fiziskais kontakts ar cilvēkiem un spēja viņus apvienot savas idejas vārdā. Atvērti, elastīgi un ieinteresēti -  tā jūs raksturojat savu orķestri – "Dienvidnīderlandes filharmoniķus". Jūs esat šī orķestra galvenais diriģents. Vai šīs ir īpašības, ko visvairāk novērtējat orķestrantos? Jā, tās ļoti palīdz, neatkarīgi no tā, cik izcils ir orķestris. Ja nedēļas sākumā visi sanāk kopā ar attieksmi – mēs atskaņojam šo meistardarbu, varbūt jau simto reizi, bet kā tas būs šoreiz; ja ir atvērtība un sajūsmas enerģija, tad mēs varam sasniegt augstākās virsotnes. Ja cilvēki vēlas spēlēt kopā, būt iedvesmoti un iedvesmoties, paskatīties uz mūziku ar svaigu skatījumu, tas ir ļoti aizraujoši. Šī ir mana pirmā reize, strādājot ar orķestri "Sinfonietta Rīga". Es biju dzirdējis labas atsauksmes un šorīt bija aizraujoši sākt ar Haidna simfoniju un uzreiz sajust šo garu: kā Dankans to vēlas? Kurp mēs ejam? Ak, krāsa, tas bija negaidīti! Lieliski – atvērts prāts un gatavība pieņemt jaunas idejas. Brīnišķīgi mūziķi un lieliskas viņu spēlētās solo partijas! Jūtama izcila kameransambļa sajūta, vēlme satikt jaunu draugu, jaunu iedvesmotāju, kolēģi un radīt aizraujošu koncertu. Dažos ļoti slavenos orķestros var būt sajūta: mēs šo mūziku spēlējam tā, un tā to atskaņojam jau 200 gadus. Kāpēc kaut ko mainīt? Dažreiz var izveidot brīnišķīgu dialogu ar šo vēsturi, jo bieži tā ir izcila vēsture. Bet reizēm tas ir grūtāk. Es ļoti novērtēju, ja pat visizcilākie orķestri saglabā degsmi un atvērtību, vēlmi attīstīties jaunā virzienā. Un vēl viena lieta, ko iemācījos kā jauns diriģents, ir – nekad neuztvert personīgi tās izpausmes, ko, iespējams, redzat cilvēku sejās. Es agrāk naktīs modos, domādams – tas vijolnieks uz mani skatījās dīvaini: varbūt es kaut ko daru nepareizi? Un bieži tieši šis cilvēks pēc koncerta pienāca klāt un teica, ka tas bijis iedvesmojošākais concerts! Un tu domā – ko?! Lūdzu, saved kārtībā savas grimases! (Smejas.) Tas var būt pārsteidzoši. Protams, stereotipi par jauniem mūziķiem pastāv, bet mūzika ir universāla un bez vecuma ierobežojumiem. Kad es savos divdesmit gados biju Saimona Retla asistents Berlīnes filharmoniķos, bija jauni akadēmijas mūziķi, kas 19 gadu vecumā ieguva vietu orķestrī un uzreiz iemantoja pārējo kolēģu cieņu, jo viņi bija lieliski mūziķi. Tas pats attiecas arī uz diriģēšanu. Nevienam nebūs iebildumu, ja vien jūs patiesi dziļi pazīstat un mīlat šo mūziku un skaidri parādāt, ko vēlaties, un jums ir talants. Tad, neatkarīgi no vecuma, cilvēki parasti būs jūsu pusē.  

Tad is joined by Jeremy Whitley to discuss his double #1 crowdfunding campaign for Slay/The Girlfriend Survives. Back it now on Zoop. https://zoop.gg/c/slay

Šobrīd ALTUM paspārnē esošajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā pieteikumu pieņemšana nenotiek, jo viss 170 miljonu eiro finansējums ir rezervēts. Tas gan nenozīmē, ka  tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēl tikai domā par mājas renovāciju, jāsēž rokas klēpī salikušiem. Kādus priekšdarbus var veikt arī bez apstiprināta ALTUM atbalsta, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Skaidro ekobūvnieks ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs, "HomeUp" valdes loceklis Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs. Eksperti iesaka, kamēr nav iespējas pieteikties finanšu atbalstam ēkas renovēšanai, ir īstais laiks dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā vienoties un pieņemt lēmumu, ka vispār grib veikt renovāciju un siltināšanas darbus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, startētu un rīkotos. Tad domāt tikai par lēmuma pieņemšanu būs par vēlu. Daudzdzīvokļu namā Rīgā, Upes ielā 2a, ir 52 dzīvokļi. Pirms diviem gadiem ēka tika renovēta, un šis process ilga piecus gadus. Renovācijā ieguldīti 1,2 miljoni eiro un no tiem puse ir ALTUM līdzfinansējums, otru pusi - 600 000 eiro dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā 13 gadu laikā. Ar biedrības „U2a valdes locekli Liānu Rutku tikās Daina Zalamane.

Godināmais bīskaps Fultons Šīns (1895 - 1979) — viens no izcilākajiem 20. gadsimta sludinātājiem, viens no pirmajiem, kurš radio un televīziju izmantoja, lai sludinātu Kristu, ar Evaņģēlija vēsti aizsniedzot miljonus. Šajā gadā bīskapa Fultona Šīna pārdomas dzirdēsi Radio Marija Latvija Gavēņa kalendārā. Patiesa atgriešanās, lūgšana, Euharistija un Kristus upuris — tikai dažas no tēmām, kas Gavēņa laikā iedvesmos Tevi uz dziļāku garīgo dzīvi. "Dvēseles vēlmēm nav robežu. Tās nekad nesasniedz piesātinājuma punktu. Nav robežu patiesībai, ko vari iepazīt, dzīvībai, ko vari dzīvot, mīlestībai, ko vari baudīt, skaistumam, ko vari piedzīvot. Ja tas būtu viss, kas mums ir šajā pasaulē, cik ļoti mēs būtu apkrāpti." (Bīsk. Fultons Šīns) Dienas impulss: Šodien, Pelnu Trešdienā, pārdomājam, ka tas, ko piedzīvojam šeit, virs zemes, nav viss. Ir vairāk! Arī Pelnu Trešdienas liturģijā priestera pasludinātie vārdi, kas atskan, kad uz mūsu pierēm tiek uzkaisīti pelni, proti, “Puteklis tu esi un par putekli paliksi”, ir spēcīgs atgādinājums, ka esam mirstīgi un mūsu priekšā ir mūžība, kas nekad nebeigsies. Savā lūgšanu brīdī pārdomā, kas ir 3 Tev vissvarīgākās lietas šīszemes dzīves laikā. Tad noliec tās mūžības perspektīvā – kādas tās Tev izskatās uz bezgalīgas mūžības fona? Parunā par to ar Kungu!

"Es zinu, kas man jādara. Pat gribu to darīt. Bet vienkārši nevaru saņemties." Pazīstama situācija? Tad noderēs šī saruna ar Dr. Sandru Vestermani- ārsti, neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri. Daktere parāda:- kāpēc mēs tā vietā, lai rakstītu svarīgu projektu, pēkšņi metamies mazgāt logus (vai kārtot skapjus, vai uzkopt visu māju);- kāpēc ar gadiem kļūst arvien grūtāk saņemties, lai gan mērķi ir skaidri un vēlme ir īsta;- un kā atšķirt, vai tas, ko tu sauc par slinkumu, patiesībā ir nogurums, motivācijas traucējumi vai depresija.Dr. Vestermane runā bez izskaistinājumiem par to, kāpēc smadzenes mūs bremzē ceļā uz mērķi pat tad, kad mums viss ir - zināšanas, prasmes, iespējas.Te nav uzsauciena: "Saņemies un pacenties!" Viņa dalās arī ar savu ikdienu - kā sevi "apmāna" un piedabū darīt lietas, uz kurām grūti saņemties.Tu uzzināsi, kā sevis pazīšana ir atslēga tam, lai sevi motivētu (un kāpēc burkāna vai pātagas metode uz visiem nestrādā), kad ir laiks meklēt profesionālu palīdzību, un kā mūsu ekrānu paradumi var būt viens no iemesliem, kāpēc mums vairs nekas nepatīk un īsti neinteresē.Ja mokies ar nebeidzamu nogurumu, kam īsti nav izskaidrojuma, ja tu dari darbu, kurā neredzi jēgu, vai ja tev vienkārši ir sajūta, ka agrāk viss bija vieglāk, tad šī saruna palīdzēs saprast, kas ar tevi notiek.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Ievads00:02 - Kāpēc mums jārunā par slinkumu, nogurumu un motivācijas traucējumiem?05:50 - Kāpēc smadzenes bremzē mūs ceļā uz mērķi (pat ja mērķis ir skaidrs)10:00 - "Es gribu, es zinu kas jādara, bet es nedaru" - motivācijas paradokss13:30 - Izdegšana un vēlme mainīt profesiju - kāpēc tā uzrādas ap 30+?19:50 - "Tu esi noguris no datora klabināšanas?" - par intelektuālo nogurumu26:30 - Garlaicība arī ir stress32:10 - Slinkums nav īsti slinkums 37:30 - "Gudrs, bet slinks" pieaugušā vecumā42:20 - Pašmotivācija - vienīgais instruments, kas strādā ilgtermiņā52:00 - "Man nav motivācijas" un "Man nav spēka" - kā atšķirt?55:42 - Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:02:30 - Cilvēku pārslodze - kad sociālā mijiedarbība nogurdina01:06:30 - Ko darīt, ja nevari saņemties? Diagnostika un pirmie soļi01:12:40 - Praktiski risinājumi: testi, psihologs, psihiatrs, karjeras konsultants01:15:00 - Kāpēc vīrieši biežāk lieto alkoholu, bet sievietes - antidepresantus01:19:00 - Vai tu redzi jēgu tam, ko dari?01:24:40 - "Motivācija seko rīcībai, nevis otrādi". Kāpēc nestrādā pieeja - sēdēt un gaidīt01:29:30 - Ģeopolitiskā letarģija - "kāpēc sākt, ja viss var beidzies?"

Recorded February 11, 2026, and November 5, 2025 https://youtu.be/3B23i_w-5ig Episode 150 of the PetroNerds podcast is a true PetroNerds special.  This 150th PetroNerds podcast is celebrated with a fresh market introduction covering oil prices hitting $65 a barrel on February 11th, 2026.  Trisha Curtis, CEO of PetroNerds, gets into the oil price moves, US and Iran negotiations, China's increased purchases of Russian crude oil, and rising US natural gas production in November 2025.  The body of the podcast is the panel discussion Trisha Curtis organized and moderated at the Denver Earth Resources Library on November 5th, 2025 when oil prices were $60 a barrel.  The panel discussion included Nathan Anderson with the North Dakota Department of Mineral Resources, Tad True with True Companies and Bridger Pipeline, and Joe DeDominic with Anschutz Exploration.  All three executives bring a wealth of knowledge from their respective companies and oil plays.  Trisha covers $60 oil and "peak shale" with all panelists.  Trisha gets into the weeds on North Dakota and the Bakken with Nathan and asks Nathan to talk about the sustainability of production, the interest by private equity, and how much there is left to drill in the prolific Williston Basin.  She asks Joe to talk about Anschutz's position in the Powder River Basin in Wyoming as well as the Uinta in Utah.  Joe talks about their lower well costs and how they are positioning themselves at $60 oil.  Trisha and Tad discuss the midstream side of the business, and Tad's experience in North Dakota, the Uinta, and the Powder. 

Welcome to The Cashflow Project Podcast! In this episode, we sit down with Tad Fallows, co-founder and managing director of Long Angle—a private community for high-net-worth entrepreneurs and executives across 45 countries. Tad shares his journey from bootstrapping a software company during the financial crisis to building Long Angle, a platform designed to provide authentic, unsponsored access to alternative investments. We dive into strategies beyond traditional real estate and index funds, including private equity, private credit, energy, and other exclusive opportunities typically reserved for institutions. If you're looking to diversify your portfolio, expand your network, and gain insight into lesser-known asset classes, this episode delivers practical wisdom and valuable perspective—plus a rapid-fire round packed with books, lessons, and investor advice. [00:00] Sudden Wealth and Its Challenges [03:42] Alternative Investments for Wealth Growth [07:39] "Diversification for Smoother Returns" [13:00] Diversified Investing Insights [14:33] Private Credit for Medium Businesses [18:14] Alternative Investment Strategies [20:13] "Oil Royalties and Investment Risks" [25:48] Energy Trends and Political Impact [28:00] Oil Demand and Green Transition [32:10] "Long-Term Bullish on Energy Investment" [35:13] Leveraging Connections for Success [39:24] "Lessons from Real Estate Management" [40:37] "Profiting Despite Real Estate Mistakes" [43:52] "Take Action, Level Up" Connect with Tad Fallows! Website LinkedIn Connect with Marc Adams! Website Website 2 LinkedIn

Inspirado por las radiofórmulas americanas, hoy toca disfrutar de una sesión épica de grunge sin (casi) interrupciones. ¿Te gusta el formato? Deja tu comentario para decidir si repetimos con este u otros géneros. Suenan: Soundgarden, Sonic Youth, Alice in Chains, Veruca Salt, Mudhoney, Brad, PJ Harvey, TAD, Nirvana, Hole, Bush, Pearl Jam, Mother Love Bone + info - https://linktr.ee/b90podcast Espacio patrocinado por: Barullo -Unai Elordui - JulMorGon - David Salamanca Sanz - Jaime Marchica Band - Sr.Jota - Theinvisibleband - jorge - Llorx Miller - Yago Llopis - chalsontheroute - boldano - estebansantosjuanesbosch - Vicent Martin - Matias Ruiz Molina - Próxima Estación Okinawa - Rosa Rivas - Achtungivoox - jvcliment - Jaume Solivelles - Javier Alcalde - jmgomez - Ana Isabel Miguélez Domínguez - Iñigo Albizu - Rachael - Power42 - Naïa - Dani GO - Jaime Cruz Flórez - DOMINGO SANTABÁRBARA - faeminoandtired - Jose Manuel Valera - Ivan Castro - Javi Portas - Belén Vaca - Ana FM - tueresgeorge - Eduardo Mayordomo Muñoz - Barrax de Pump - pdr_rmn - fernando - QUIROGEA Integrative Osteopath - J. Gutiérrez - Gabriel Vicente - Carlos Conseglieri - Miguel - Isabel Luengo - Franc Puerto - screaming - HugoBR - angelmedano - Vicente DC - Alvaro Gomez Marin - Alvaro Perez - Sergio Serrano - Antuan Clamarán - Isranet - Paco Gandia - ok_pablopg - Crisele - Wasabi Segovia - Dani RM - Fernando Masero - María Garrido - RafaGP - Macu Chaleka - laura - davidgonsan - Juan Carlos Mazas - Bassman Mugre - SrLara - carmenlimbostar - Piri - Miguel Ángel Tinte - Jon Perez Nubla - Nuria Sonabé - Pere Pasqual - Juanmi - blinddogs - JM MORENTE - Alfonso Moya - Rubio Carbón - LaRubiaProducciones - cesmunsal - Marcos - jocio - Norberto Blanquer Solar - Tolo Sent - Carmen Ventura - Jordi y varias personas anónimas. ✌️

Reach out to Tad Hopp Sober Coach Podcaster and YouTubeCreator Person in Long Recovery:https://www.instagram.com/magicaltadrigal/What That Drink Cost Me:https://podcasts.apple.com/us/podcast/what-that-drink-cost-me/id1829187266Recovery literature (quit-lit) recommendation:Blackout: Remembering the Things I Drank to Forget by Sara Hepola- https://a.co/d/01aMU1qE Best piece of Recovery Advice: Don't quit until the miraclehappens! Song that symbolizes Recovery to Tadd: Fight Song by Rachel Platten - https://youtu.be/xo1VInw-SKc?si=48NquIBaU6mEeQsz TakeawaysTad Hopp has over eight years of sobriety.He serves the recovery community as a sober coach and podcaster.His podcast, 'What That Drink Cost Me,' discusses the impact of alcohol.Community and connection are vital for recovery.Tad's Thanksgiving incident was a turning point in his sobriety journey.He emphasizes the importance of vulnerability in recovery.Tad found running as a healthy outlet in sobriety.He met his husband through a sober softball league.Forgiveness of past actions is a work in progress for Tad.Tad's story highlights the transformative power of recovery. SummaryIn this episode of The Way Out Podcast, Tad Hopp shares hisjourney of recovery from alcohol addiction, highlighting the importance ofcommunity, vulnerability, and personal growth. With over eight years ofsobriety, Tad discusses the pivotal moments that led him to seek help,including a Thanksgiving incident that served as a wake-up call. He emphasizesthe role of connection in recovery, the challenges he faced, and the successeshe has achieved, including finding love and launching a recovery podcast. Tad'sstory is a testament to the transformative power of sobriety and the importanceof sharing one's journey to inspire others.Don't forget to check out “The Way Out Playlist” available onlyon Spotify. Curated by all our wonderful guests on the podcast! https://open.spotify.com?episode/07lvzwUq1L6VQGnZuH6OLz?si=3eyd3PxVRWCKz4pTurLcmA (c) 2015 - 2026 The Way Out Podcast | All Rights Reserved. ThemeMusic: “all clear” (⁠⁠⁠https://ketsa.uk/browse-music/)byKetsa (https://ketsa.uk⁠⁠⁠)licensedunderCCBY-NC-ND4.0(https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd)

On this episode @TadPredicts discusses some of the burning question that arose form this past weekend's games and how the league sits. Tad talks, title race, Liverpool and Arsenal form, the current league MVP and managers who could get fired. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

On this episode @TadPredicts discusses some of the burning question that arose form this past weekend's games and how the league sits. Tad talks, title race, Liverpool and Arsenal form, the current league MVP and managers who could get fired. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Mark Pracht, Sean Harklerode, and Tad discuss Jack Kirby's Mister Miracle #12-15.

Founder of the Autism Scene Brit Payne, Psychocomicology's Dr. Edgar Ramos & Lee Woods, and Tad discuss Growing Up on the Spectrum with cartoonist Tess Langston. You can back Growing Up on the Spectrum on Kickstarter now! https://www.kickstarter.com/projects/oneshipress/growing-up-on-the-spectrum

Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas par pārāk zemām algām. Tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir ļoti pat cienījams, kādam varētu šķist arī nesamērīgi liels. Par atalgojuma politiku augstākajās izglītības iestādēs diskusija Krustpunktā. Raidījumā diskutē Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Augstskolām, līdzīgi kā citām iestādēm, kas saņem valsts budžeta naudu, ir jāpublicē amatpersonu atalgojumu, ko izmaksā ik mēnesi. Pēdējās dienās interneta vidē viļņošanās izvērsusies ap Latvijas Universitātes publicēto, ka decembrī rektors mēnesī saņēmis gandrīz 22000 eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15000. Tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13000 un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, attiecībā pret valsti un attiecībā pret studentiem, jo pamatā tā ir studentu un arī valsts nauda? Krustpunktā neesam daudz interesējušies par to, kas vispār notiek ar atalgojumu augstākajā izglītībā, vai pasniedzējiem, lektoriem arī ir labas algas? Kas tās nosaka? Kāpēc vispār runa ir par tik lielām summām?

Tad, Marisol, Belle, Matt, Psychocomicology's Lee Woods, and writer Josh Eiserike discuss the seventh volume of the Brian K. Vaughan ad Fiona Staples masterpiece.

Hey! Ho! Let's Go! Welcome to our bi-monthly ENCORE PRESENTATION of classic REVOLUTIONS PER MOVIE episodes from the vault! The incredible Craig Finn on the amazing Ramones' cult film Rock 'N' Roll High School...what more can I say, Principal Togar...this episode rules...enjoy!(Episode 51 originally aired on August 24th, 2024).Original Show Notes:This week, we talk to CRAIG FINN of THE HOLD STEADY & 'That's How I Remember It' podcast about the legendary cult classic ROCK 'N' ROLL HIGH SCHOOL! We discuss how discovering THE RAMONES is a young person's game, reading THRASHER magazine in the school library, not knowing what bands sounded like, KTEL record complitaions and ROCK 80 LP, the Summer of 1980 AM Rock Radio, Craig seeing STYX's KILROY WAS HERE tour, vomiting at a DEVO show, $1.92 new wave shows, fantasing about where bands are getting coffee in your hometown when they come through on tour, the VHS release of the film, ROAD TO RUIN LP, Craig getting guitar lessons from punk legend Chris Osgood of The Suicide Commandoes, the singleminded yet 4 headed songwriting beast that was THE RAMONES & the cultish nature of the band, Joe Dante's script, how producer ROGER CORMAN wanted to cut out the middle of The Ramones songs, DISCO HIGH, teaching the Ramones to walk in the film, staying overnight to get concert tickets, getting punished by your parents by them forcing you to go see a LAURIE ANDERSON concert, our big Ramones regrets, the trouble with filmming the Ramones' live footage and how it almost started a riot, learning about Chicken Vindaloo through the band's song lyrics, getting the courage to go to a punk rock show, Violent Femmes, our first punk/new wave show we went too, clove cigarettes, The Replacements, ticket prices vs. record prices, under attended hardcore matinee shows, Clint Howard, PJ Soles & Vince Van Patton, does the movie hold up as a cult film, High School permanent records, how the soundtrack turned us on to the MC5 and ENO and the search for those records, Mudhoney & Tad, how the film smartly adds more and more Ramones to the film as it goes on, the Americana side of the Ramones, what Ramones lyric would Craig wished he had written and what lyric of his is the most Ramones, what would a Roger Corman produced Hold Steady movie consist of and what role Clint Howard would play in it and so much more!!!So, let's tear up our permanent records on this episode of Revolutions Per Movie!!!CRAIG FINN:https://craigfinn.net/https://theholdsteady.net/REVOLUTIONS PER MOVIE:Host Chris Slusarenko (Eyelids, Guided By Voices, owner of Clinton Street Video rental store) is joined by actors, musicians, comedians, writers & directors who each week pick out their favorite music documentary, musical, music-themed fiction film or music videos to discuss. Fun, weird, and insightful, Revolutions Per Movie is your deep dive into our life-long obsessions where music and film collide.The show is also a completely independent affair, so the best way to support it is through our Patreon at patreon.com/revolutionspermovie. By joining, you can get weekly bonus episodes, physical goods such as Flexidiscs, and other exclusive goods.Revolutions Per Movie releases new episodes every Thursday on any podcast app, and additional, exclusive bonus episodes every Sunday on our Patreon. If you like the show, please consider subscribing, rating, and reviewing it on your favorite podcast app. Thanks!TIP JAR:ko-fi.com/revolutionspermovieSOCIALS:@revolutionspermovieBlueSky: @revpermovieTHEME by Eyelids 'My Caved In Mind'www.musicofeyelids.bandcamp.com ARTWORK by Jeff T. Owenshttps://linktr.ee/mymetalhand Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Tad needs help explaining to his 10-year-old why his sister gets away with murder & probably always will!

Tad and Psychocomicology's Lee Woods discuss Crowded volume 1 by Christopher Sebela, Ro Stein, and Ted Brandt. Many of our friends were under the weather this month, so we will finish the series in our March meeting.

Kādas zāļu tējas vislabāk lietot laikā, kad termometra stabiņš spītīgi rāda krietnus mīnusus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro akupunktūras ārsts - fitoterapeits Artūrs Tereško, zāļu sieva Evita Lūkina un uzņēmēja, ārstniecības augu audzētāja Inese Mekša. "Februārī, kad ir auksts, jāpievēršas tējām, kas silda," atzīst Artūrs Tereško. Viņš skaidro, ka tējas iedala trīs kategorijas - vēsie, remdenie un siltie augi. Latvijā aug mārsils, kas ir siltais augs. "Ja mārsila tēju iedzersiet, būs iekšējs siltums," bilst Artūrs Tereško. "Veikalā var iegādāties ingvera sakni, kas arī ļoti silda." Viņš iesaka ingvera sakni sarīvēt un izkaltēt, lai ilgāk var uzglabāt. To pavāra, parasti tas ir apmēram īkšķa lieluma gabaliņš, ko uzvāra ar puslitru ūdens un visai ģimenei var izsniegt pa pustasītei tējas. Vēl arī sildoša ir raudenes un asinszāles tēja. Tās var dzert, ja uznāk drebulis pēc vēsas dienas. Tāpat dakteris aicina sildīties pie kāda kamīna vai krāsns.  "Aukstumam ir pretī jānostāda siltums, tad iestājas līdzsvars un cilvēks mazāk saslimst," norāda Artūrs Tereško. "Man liekas, šobrīd ir liela kļūda, ka mēs pārāk siltus dzīvokļus turam un bērnus ļoti tuntulējam, un viņi telpās sasilst un tad iziet ārā, ļoti atdzesējas. Tad arī krītas imunitāte un mikrobiem un vīrusiem ir lielākas iespējas tikt klāt." Inese Mekša ingveram pievienot smiltsērkšķus, gan lapas, gan ogas. Tie arī silda un vēl daudz vitamīnu. Tāpat viņa iesaka rūpīgi sekot līdzi, kur un kā augs, ko piedāvā tējai, ir audzis. Labāk izvēlēties bioloģiski audzētus augus, jo arī zāļu tēju audzēšanai lielos daudzumos izmanto pesticīdus. Savukārt pret pārmērīgu svīšanu iesaka dzert salvijas tēju. Salvija labi aug arī Latvijā. Evita Lūkina mudina mainīt tējas un pielāgot to koncentrāciju, kā arī veidot savus maisījumus. Piemēram, liepziedi ir sviedrējošs augs. Lai arī tēja ir ļoti garšīga, to nedrīkst dzert nepārtraukti.

What rips? Tiny little things that make us happy. Tad learns he's been paying for a Costco benefit he never knew he had, and Carrie in Ellenwood gets the most joy from the complimentary item she grabs whenever she goes to the grocery store!

Janvāra vidū "Getliņi EKO" atklāja informatīvo kampaņu "Jāšķiro ir viss! Un viss", jo statisktika nav iepriecinoša - tikai puse Latvijas iedzīvotāju zina, kā pareizi šķirot atkritumus. Kā mainīt šo bēdīgo statistiku? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par atkritumu šķirošanu atgādina "Getliņi EKO" Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja Dārta Grudule, "Lidl Latvija" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule, "RIMI Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. "Latvijas Zaļais punkts" ir ražotāju atbildības sistēma, kas organizē dažādu atkritumu - iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu, videi kaitīgo preču, tekstilizstrādājumu un plastmasas saturošu atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi un reģenerāciju. "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis stāsta, kas jāievēro atkritumu šķirošanā. Protams, svarīgi ir šķirot atkritumus, bet Maija Krastiņa mudina tos neradīt. "Ja mēs gribam ikdienā kaut simboliski samazināt iepakojuma un atkritumu apjomu, kas mājās rodas, arī lielveikalos var nopirkt lietas bez iepakojuma. Nav svarīgi, kāds maisiņš vai tūtiņa ir, to var lietot atkārtoti." iesaka Maija Krastiņa. "Ja mēs katrs aizietu uz lielveikalu kaut vai ar pāris plastmasas maisiņiem kabatā! Ideālā gadījumā, ja kāds ir ļoti motivēts, to pašu malto gaļu vai salātus daudzos lielveikalos var ielikt savā kastītē. Ja mēs aizejam uz lielveikalu ar savu plastmasas kastīti vai burciņu, ēdienu var iesvērt tajā. Tad nerodas jauni atkritumi."  

Cartoonist Ezra Claytan Daniels joins Tad to discuss his new book Mama Came Callin' (with artist Camilla Sucre).

Tad, Maria, and Marisol discuss Love and Rockets volume 2 #5 and Luba's Comics and Stories #2.

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 24. Tad also dives into the Lucas Paquetá scandal and its consequences surrounding #WHUFC #MCFC & #CFC. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Welcome to Episode 206 of Inside The Line: The Catskill Mountains Podcast! This week, Tad and I chat with Kaitlyn Supa, who lost her cat Walter, for 29 days after camping in the Catskills. Kaitlyn shares how Walter escaped, what it took from her and the community and what it was like when the day he was rescued. We also chat about the recent snowstorm and a rescue on the Fisherman's path. Make sure to subscribe on your favorite platform, share the show, donate if you feel like it… or just keep tuning in. I'm just grateful you're here. And as always... VOLUNTEER!!!!Links for the Podcast: https://linktr.ee/ISLCatskillsPodcast, Donate a coffee to support the show! https://www.buymeacoffee.com/ITLCatskills, Like to be a sponsor or monthly supporter of the show? Go here! - https://www.buymeacoffee.com/ITLCatskills/membershipThanks to the sponsors of the show: Outdoor chronicles photography - https://www.outdoorchroniclesphotography.com/, Trailbound Project - https://www.trailboundproject.com/, Camp Catskill - https://campcatskill.co/, Another Summit - https://www.guardianrevival.org/programs/another-summitLinks: Times Union Article, Nexguard, Tracktive TrackerVolunteer Opportunities: Trailhead stewards for 3500 Club -https://www.catskill3500club.org/trailhead-stewardship, Catskills Trail Crew - https://www.nynjtc.org/trailcrew/catskills-trail-crew, NYNJTC Volunteering - https://www.nynjtc.org/catskills, Catskill Center - https://catskillcenter.org/, Catskill Mountain Club - https://catskillmountainclub.org/about-us/, Catskill Mountainkeeper - https://www.catskillmountainkeeper.org/ Post Hike Brews and Bites - Hudson North #rescue #catrescue #hikethehudson #hudsonvalleyhiking #NYC #history #husdonvalley #hikingNY #kaaterskill #bluehole #catskillhiking #visitcatskills #catskillstrails #catskillmountains #3500 #catskills #catskillpark #catskillshiker #catskillmountainsnewyork #hiking #catskill3500club #catskill3500 #hikethecatskills #hikehudson

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 24. Tad also dives into the Lucas Paquetá scandal and its consequences surrounding #WHUFC #MCFC & #CFC. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

In this episode John, Stewart, and myself sit down with Tad Kubler, best known as guitarist and songwriter for the best bar band in the world, The Hold Steady. John and I have both made records with the band and it was awesome to catch up with Tad about gear, guitars, and all things Hold Steady. We also got into Tad's production and engineering work, his burgeoning home studio, and his writing and demoing process.

Apparently, there's a WRONG way to return a plastic container & Tad definitely is “That guy”.

Throwbacks are where I re-release old episodes from the archives. So don't worry if you have heard it already, as 'New episodes' will continue to come out on Sundays. To get some of the old episodes heard.~~~Tonight we are joined by Tad calling from New Zealand and tads encounter occurred mid-summer of 1989 just outside of Stratford-upon-Avon while camping with his wife in a crop field.More information on this episode on the podcast website:https://ufochroniclespodcast.com/ep-211-a-midsummer-night/Want to share your encounter on the show?Email: UFOChronicles@gmail.comOr Fill out Guest Form:https://forms.gle/uGQ8PTVRkcjy4nxS7Podcast Merchandise:https://www.teepublic.com/user/ufo-chronicles-podcastHelp Support UFO CHRONICLES by becoming a Patron:https://patreon.com/UFOChroniclespodcastX: https://x.com/UFOchronpodcastThank you for listening!Like share and subscribe it really helps me when people share the show on social media, it means we can reach more people and more witnesses and without your amazing support, it wouldn't be possible.Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/ufo-chronicles-podcast--3395068/support.

Throwbacks are where I re-release old episodes from the archives. So don't worry if you have heard it already, as 'New episodes' will continue to come out on Sundays. To get some of the old episodes heard.~~~Tonight we are joined by Tad calling from New Zealand and tads encounter occurred mid-summer of 1989 just outside of Stratford-upon-Avon while camping with his wife in a crop field.More information on this episode on the podcast website:https://ufochroniclespodcast.com/ep-211-a-midsummer-night/Want to share your encounter on the show?Email: UFOChronicles@gmail.comOr Fill out Guest Form:https://forms.gle/uGQ8PTVRkcjy4nxS7Podcast Merchandise:https://www.teepublic.com/user/ufo-chronicles-podcastHelp Support UFO CHRONICLES by becoming a Patron:https://patreon.com/UFOChroniclespodcastX: https://x.com/UFOchronpodcastThank you for listening!Like share and subscribe it really helps me when people share the show on social media, it means we can reach more people and more witnesses and without your amazing support, it wouldn't be possible.Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/ufo-chronicles-podcast--3395068/support.

The "experts" say you're supposed to make your kids do this starting at age 3, but Tad isn't even sure if he should make his TEN-YEAR-OLD SON do this!

19. März 1997: TaD trägt die Trilogy of Terror über die Ziellinie – doch woher kommt der Fan-Begriff eigentlich? Sebastian geht auf Tauchstation und liefert eventuell Ergebnisse, während Simon seinen ersten Eindruck von Starfleet Academy schildert. Und auf der Voyager? Da wird Harry schießwütig, träumt schlecht von Muttern, bekommt Hautausschlag und besucht schließlich die Leather Goddesses of Phobos. In Deutschland: Die neue Identität, ausgestrahlt am 28. August 1998.

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 23. Tad also questions why we've had such an inactive January transfer window. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 23. Tad also questions why we've had such an inactive January transfer window. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

On this episode @TadPredicts gives us his thoughts on the upcoming EPL Gameweek 22. Tad also breaks down what #MUFC & #CFC fans can expect from Michael Carrick and Liam Rosenior. Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

What do America and Israel share other, other than shared values and a strategic alliance against the forces of tyranny? Try: declarations of independence and a celebration of individual rights that have stood the test of time (nearly 250 years for the US, nearly 80 years for Israel). Peter Berkowitz, the Hoover Institution's Tad and Dianne Taube Senior Fellow and a celebrated constitutional scholar and lecturer, discusses what he witnessed fresh off a visit to the Middle East. Among the topics discussed: Israel at a crossroads in 2026 (peace in Gaza, perhaps another strike against Iran, a national election later this year) and its evolution as a free society versus where America currently stands. Berkowitz also reflects on his participation in the first Trump Administration State Department's Commission on Unalienable Rights, building off what Thomas Jefferson penned back in 1776, plus the “Varieties of Conservatism in America” course he teaches as part of Stanford University's Civics initiative and how it pertains to the competition (1776 and independence vs. 1619 and the introduction of slavery) to influence America's origins to younger generations. Recorded on January 5, 2026.