Podcasts about Tur

Pirmā un pagaidām vienīgā iestaigātā taciņa kosmosa dzīlēs šobrīd ir Mēness. Plāni atgriezties uz mūsu pavadoņa, veidot cilvēku apmetnes, iegūt derīgos izrakteņus un daudz ko citu ir vareni, taču kā ar iekļaušanos termiņos un daudzo sarežģīto sagatavošanas darbu izpildi? Vai varam cerēt tuvākajos gados vēlreiz uzkāpt uz Mēness? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālisti un astronomijas entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns. "Šis datums [kad doties misijā uz Mēnesi] ir pārbīdīts jau daudzas reizes. Ilgu laiku tas bija 2019. gads, tad bija 2024. gads. Šobrīd ir 2027. gads. Grūti pateikt," skaidro Ints Kešāns. "Es domāju "Artemis 2" misija, kas plānota pēc diviem mēnešiem, kas aplidos Mēnesi, nevis nolaidīsies. Es domāju, ka tas ir ļoti reāli. Viņi ir tam gatavi. Bet nolaišanās uz Mēness 2027. gadā. Tur ļoti daudz iesaistīto. Galvenais, tur ir citi partneri un, pirmkārt, "Space X" ar savu nolaižamo aparātu, kas ir diezgan sarežģīts koncepts. It kā viss iet pēc plāna, bet es teiktu, ka diezgan ambiciozi domāt, ka tas būs 2027. gads." "Ja to neizdarīs Rietumu apvienība, ķīnieši 2030. gadā noteikti to izdarīs. Jo viņiem viss notiek pēc plāna. Cik es zinu, nav nekādu paredzamu šķēršļu. Viņi ļoti metodiski, lēnām, bet tajā pašā laikā pēc plāna visu dara. Viss līdz šim ir izdevies un viņi nekādas milzīgas izmaiņas savā grafikā nav veikuši," papildina Raitis Misa. Iemesli misijas laika pārcelšanai ir dažādi. "Ilgu laiku kā galvenais iemesls tika minēti jaunie Mēness skafandri, kurus nevar un nevar dabūt gatavus, jo ļoti sarežģītas iekārtas, ļoti dārgas iekārtas," norāda Ints Ķešāns. Doma par atgriešanos uz Mēness ir aktuāla jau kopš 2000. gada, laika gaitā vairākas lietas mainījušās, lielākās izmaiņas - tagad vairāk piesaistīti privātie partneri.  "Pirmām kārtām "Space X", kas būvē nolaišanās sistēmu, bet ir apmēram 10 citi, kas taisa arī nolaižamos aparātus visdažādākos, kas piegādās uz Mēnesi dažādas kravas. Tas ne visiem iet gludi, tāpēc daudz kas iekavējas. Tas ir arī ārkārtīgi dārgi, budžeti aug un naudas visam nepietiek. Tie nav 60. gadi, kad NASAi bija neierobežots budžets, ka tik mēs būtu pirmie," turpina Ints Ķešāns. Bet kāpēc tieši tagad cilvēkam jāatgriežas uz Mēness? Pirmkārt, tie ir pētījumi fundamentālajā zinātnē, kur darba pietiks vairākām paaudzēm.  "Otrs - tik milzīga programma pati par sevi ir progress. Lai realizētu tāda izmēra lietas, būs tūkstošiem atklājumu, būs jaunas tehnoloģijas, jauni materiāli, jaunas metodes, jauna juridiskā bāze varbūt. Tas pats par sevi ir kaut kas, kas dzen cilvēci uz priekšu," atzīst Ints Ķešāns. Vēl viņš min, ka "Artemis" programmas ietvaros top jaunas metodoloģijas, kuras pēc tam varēs lietot dažādas nozares gan kosmosā, gan uz zemes. Tas varētu būt arī svarīgākais visā programmā. Tāpat tiks pilnveidota vai izstrādāta juridiskā bāze.  Vai varēsim izaudzēt pārtiku arī citviet Visumā? Bet, ja reiz par kosmosu runājam, tad visnotaļ svarīgs jautājums ir - vai Visumā hipotētiski mēs varētu audzēt pārtiku? Ja reiz cilvēce veidos apmetnes uz tālākiem Visuma objektiem, tas noteikti būtu svarīgs faktors, lai varētu šīs cilvēku kolonijas nodrošināt ar pārtikas resursiem ārpus Zemes. Par iespējām audzēt pārtiku kosmosā stāsta astrofiziķis, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš un Dārzkopības institūta vadošo pētnieci Līga Lepse. Skaidrs ir tas, ka pēc dažiem miljardiem gadu, pat ja tā prātā šobrīd šķiet kā neaptverama nākotne, uz Zemes dzīve vairs nebūs iespējama. Vienlaikus cilvēks jau pakāpeniski sācis iekarot kosmosu, un tas, cik tālu iesim, ir tikai laika jautājums. Kā iespējamās vietas nākotnes cilvēces mājvietai varētu būt ne vien Marss, bet arī Jupitera pavadoņi un pat tālais Plutons. Zvaigzne Saule savā evolūcijā izpletīsies un kļūs par sarkano milzi, kas, tā teikt, apēdīs sev tuvākās planētas - Merkuru, Venēru un arī Zemi, tāpēc mums, meklējumos pēc jaunas mājvietas un iespējas audzēt tur pārtiku, būs jālūkojas ārējā kosmosa virzienā. Tā skaidro Kārlis Bērziņš. Pagaidām vēl varam teikt, ka uz Zemes patiešām ir īpaši fizikālie apstākļi, kas ļauj mums šeit audzēt pārtiku. Par tiem stāsta Līga Lepse. Pētniece norāda, ka pašlaik būtiskais jautājums uz Zemes ir aizvien straujāk pieaugošās izmaiņas klimatā. Ar to saskaras arī augu selekcionāri, īpaši attiecībā uz ilggadīgu augu - koku, krūmu - selekcijas procesu. Jaunajām šķirnēm ir jātiek līdzi klimata pārmaiņām. Viņa arī vērtē situāciju uz citām planētām.

Državni zbor pravico do plačevanja z gotovino vpisal v ustavo.Opolnoči pocenitev pogonskih goriv.Pogovor z nadškofom Martinom Kmetcem o papeževem obisku v Turčiji.Vreme: Jutri bo povečini oblačno, na zahodu in jugu bodo možne rahle padavine.

Papež oblastem v Libanonu: bodite delavci za mir, združeni v preseganju ran in krivic.Papež novinarjem: Turčija ima pomembno vlogo glede miru na Bližnjem vzhodu in v Ukrajini.Umeščen novi evangeličanski škof Aleksander Erniša.Dom sv. Jožef Celje pripravil spletni misijon za advent.Nadškof Zore v Cerkljah blagoslovil obnovljeno kotlovnico.

Programa de “Voces del Misterio” Nº 1011, en el que hablamos de Reliquias con José Carlos Bermejo, de los misterios de Turín (Italia), del 'Sumo Sacerdote' en el Tarot con Toñi Nieto, de la Inteligencia Humana con Antonio Reinoso y de los secretos del Vaticano y el Cónclave con Mateo González. RECORDAROS que este PODCAST NO es el OFICIAL del programa “Voces del Misterio”. Para comentarios sobre los temas tratados o las opiniones de los colaboradores, podeís contactar directamente con el programa a través de su web (https://www.vocesdelmisterio.com) o el correo electrónico: "vocesdelmisterio@gmail.com". Podeís seguirnos a través de la WEB (https://paranormaliaweb.github.io/), FACEBOOK (https://www.facebook.com/paranormaliaweb/) o X (https://x.com/paranormaliaweb).

Bulgáriából expedíció érkezik a posztszovjet Turáni Köztársaságba, hogy Nesztor Nesztorov professzor vezetésével felkutassa a bolgár nemzet bölcsőjét, és megtalálja az ősbolgárok közép-ázsiai leszármazottait. Eközben a demográfiai válsággal küzdő Bulgáriában a politikusoknak kapóra jönnek az újonnan talált "vértestvérek": már csak annyit kell elérniük, hogy megfelelően szavazzanak a közelgő választásokon. Mindez szédítően abszurd és ellenállhatatlanul komikus helyzetek sorozatához vezet: Popov groteszk színpadán őrjöngő diktátorok és politikailag jól képzett sámánok, hitbuzgó áltudósok és népviseletbe bújt influenszerek vonulnak fel az olvasók előtt, akiknek ez az egész világ hátborzongatóan ismerősnek tűnhet... A világ sokszínű, de hogy mennyit érzékelünk belőle, az rajtunk múlik – a nyitottságunkon, és azon, hogy van-e bátorságunk valóban megismerni a minket körülvevő valóságot, kilépni a buborékjainkból.  A Kreatív Európa program támogatásával útjára indított, a Helikon Kiadó és Margó Irodalmi Fesztivál közös gondozásában megjelenő Margó Könyvek sorozat ehhez a felfedezőtúrához ad muníciót 18 európai ország 18 kortárs szerzőjének műveivel. A hangos beleolvasókban ezekből a kötetekből mutatunk egy-egy részletet Friedenthal Zoltán tolmácsolásában.

AAD PARTE 1: La ONG Asociación Centro Trama lleva 27 años trabajando en Asturias, sobre todo en el ámbito de la infancia y la familia. Atiende cada año a más de 700 menores, muchos de ellos pendientes de cumplir medidas judiciales. Hoy conocemos en “Asturias al día” su actividad y sus próximos proyectos con: Ángel Rey, director de Trama en Asturias, Soledad González, educadora del centro de día de Trama en Oviedo y Beatriz Lorences, coordinadora del centro de día de Trama en Oviedo. AAD PARTE 2: Raquel Ruiz dirige en Xixón “Vintastic”, un proyecto que incluye una tienda de regalos y talleres de artesanía que suman aprendizaje manual y vida social. AAD PARTE 3: Una de las entidades corales más conocidas de Asturias, el Coro Minero de Turón, cumple 75 años. Y lo celebra con una exposición, organizada por HUNOSA y el propio Coro, que se acaba de inaugurar en el Espacio Cultural Pozo San José con el título de“Coro Minero de Turón, 1950–2025: 75 años cantando a la minería”. Estarán con nosotros: Rebeca Velasco, Directora del Coro Minero de Turón, Nicanor García, Presidente del Coro Minero de Turón, Mario Coto, integrante del Coro Minero de Turón y José Manuel Mallada, integrante del Coro Minero de Turón.

Papež sklenil obisk Turčije: vernike je povabil, naj si prizadevajo za edinost znotraj Cerkve, drugimi krščanskimi cerkvami in z vsemi verstvi.Začenjamo adventni čas, ki nas po besedah nadškofa Cvikla vabi k odprtosti srca.V Puconcih umestitev novega evangeličanskega škofa Aleksandra Erniše.Fides: Vlada z interventnim zakonom priznala, da so razmere v javnem zdravstvu kritične.Slovenija na repu črpanja evropskih sredstev za energetske prenove stavb. Čas je preobrat, pravijo gospodarstveniki.Volilni turizem na Balkanu - tihi udar na demokracijo; komentar doktorja Boža Cerarja za Portal Plus.Število smrtnih žrtev požara v Hongkongu še naraslo.Osumljenec za umor 31-letne Avstrijke v priporu v Avstriji: Zločin je priznal.Šport: Nika Prevc v Falunu do svoje 23. posamične zmage v karieri.Vreme: Popoldne se bo pooblačilo, oblačno tudi v prihodnjih dneh.

Juan Montes, Alcalde de Turégano, nos habla de la primera Feria de Navidad

Katy Tur joins Joanna Coles to parse how a once forceful Trump, who called her “little Katy,” is now plagued by health concerns, prosecutorial incompetence, and an ever-growing Epstein scandal. Tur, Host of MS NOW's ‘Katy Tur Reports' digs into the deep fissures in Trump's public persona: slowing energy, slurred speech, and shifting routines that raise questions about his health and stamina. Tur also breaks down the ongoing implications of the Epstein files, Trump's handling of journalists, and the political fallout from rising healthcare costs. From the personal to the political, this conversation captures a president—and a country—under intense scrutiny Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Zakaj se generacija, ki šele stopa v odraslost, vse pogosteje odloča za estetske posege in celo plastične operacije? Plastični kirurgi po svetu opozarjajo, da se starostna meja njihovih pacientov hitro niža, vse večkrat se zanje namreč odločajo najstniki in mladi odrasli, še preden se v svojem telesu zares počutijo domače.V slovenskih estetskih klinikah Fabjan in Juventina opozarjajo na nujnost konservativnega pristopa, številne posege pri mladih odsvetujejo, saj pravijo, da so nepotrebni ali celo škodljivi. Ob tem izpostavljajo še tveganja medicinskega turizma: vse več mladih zaradi nižjih cen potuje v Turčijo ali Srbijo, kjer se pojavljajo zapleti, od okužb in poškodb živcev do posegov v hotelskih sobah. Sogovorniki: Samir Horvat in Žan Kajtna, Golden Boys Lucija Čevnik, doktorica sociologije in specializantka lacanovske psihonalaize dr. Uroš Ahčan, specialist splošne kirurgije ter specialist rekonstruktivne, plastične in estetske kirurgije dr. Matic Fabjan, specialist plastične kirurgije Zapiski: Vroči mikrofon - Lepotni posegi na črnem trgu in v rokah amaterjev Knjiga: Super market lepote, Uroš Ahčan Foto: Golden Boys

Papež prispel v Turčijo. V ospredju prvega apostolskega potovanja je edinost med kristjani in mir. Evropski poslanci pozvali h konkretnim ukrepom ob preganjanju in diskriminaciji 380 milijonov kristjanov po svetu.Gospodarstvo zaradi resnega stanja v pomembnih panogah vlado znova poziva, naj nemudoma sproži mehanizem skrajšanega delovnega časa.V akciji Klic dobrote zbranih že približno 300 tisoč evrov, zbiranje sredstev za družine in posameznike v stiski se nadaljuje.Direktor Radia Ognjišče Trstenjak ob 31-letnici oddajanja: Če ne bomo mi prinašali luči, se lahko kot družba sesujemo.Vreme: Jutri se bo nadaljevalo sončno vreme, z nekaj jutranje megle.Ministrska ekipa na obisku v Podravju med drugim potrdila predlog zakona o postopnem zapiranju Premogovnika Velenje in zdravstveni interventni zakon.Ne nekaterih slovenskih smučiščih ta konec tedna začetek smučarske sezone.ŠPORT: Smučarji skakalci tekme v Falunu končali z zmago Laniška in trtejim mestom Prevca.

En "Voces del Misterio" nº.1011 hablamos de Reliquias con José Carlos Bermejo, de los misterios de Turín (Italia), del Sumo Sacerdote en el Tarot con Toñi Nieto, de la Inteligencia Humana con Antonio Reinoso y de los secretos del Vaticano y el Cónclave con Mateo González. En "Voces del Misterio", Real Betis Radio, 96.8 fm. Voces del Misterio nº.1011: Reliquias, Misterio en Turín, El Sumo Sacerdote, Inteligencia Humana, Cónclave.

En este episodio conversamos con Claudia Thostrup, Directora de Promoción Turística de Dina Huapi, uno de los destinos patagónicos que más viene creciendo en los últimos años.Claudia nos cuenta cómo Dina Huapi está consolidando su identidad propia dentro del corredor Bariloche–Cordillera, cuáles son los productos turísticos que hoy marcan tendencia y cómo la localidad trabaja para posicionarse como un destino sostenible, accesible y abierto a nuevas experiencias.Naturaleza, deporte, gastronomía, desarrollo local y estrategia de promoción: una charla imprescindible para entender hacia dónde va la Patagonia en materia turística.

Papež prispel v Turčijo. Slovesen sprejem v Ankari.Papež pri avdienci: Bog podpira človeštvo, tudi ko se le-to udinja vojnam in diskriminaciji.Na Klicu dobrote zbranih skoraj 200 tisoč evrov.Škof Štumpf v Kopru sprejel evangeličanskega škofa Novaka.Pevci iz Župnije Sele na jubileju pevskih zborov v Rimu.

Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš Atbilstoši globalizācijai, pirms trīsdesmit gadiem Eiropas valstīm bija jāslēdz līgums ar aizokeāna partneriem par tirdzniecību. Tie gribēja, lai arī kultūras produkcijai tiktu piemēroti parastie komerciālie noteikumi – tātad, lai tiktu atceltas pieļaujamās svešas kultūras produktu kvotas un lai tiktu aizliegta vietējās kultūras dotēšana. Tādā gadījumā pār Eiropu gāztos Holivudas filmu un citas turienes audiovizuālās produkcijas plūdi. Arī latviešu mūzika tiktu izspiesta no Latvijas Radio programmām. Rietumeiropas prese jau skaidri apzinājās draudus savu tautu kultūrām, ja kultūra tiktu pielīdzināta parastai precei. Te nu nevarējām klusēt arī mēs. Kopā ar Latvijas Radio starptautisko sakaru daļas vadītāju, angļu filologu Aivaru Ginteru parakņājāmies ārzemju presē un publicējām, tā sakot, savas aizstāvības rakstu.         Citējām pat Francijas prezidentu Fransuā Miterānu, kurš rakstīja: "Uz spēles ir mūsu nāciju kultūras identitāte, katras tautas tiesības uz savu pašas kultūru. Ja kāda sabiedrība grasās atdot citiem līdzekļus, ar kuriem tai sevi garīgi jāpārstāv, tad tā būs paverdzināta sabiedrība. (..) Bet Francija un, ceru, visa Eiropa pašreizējās tirdzniecības sarunās aizstāvēs kultūras izņēmumstāvokli (..) Mēs Eiropu neizveidosim, ja zaudēsim Eiropas mūzikas pašas tēlus." Taču 1993. gada beigās Radio kultūras tiesības tika apdraudētas ne vairs ārēju, bet gluži vienkārši Latvijas iekšējo apstākļu dēļ. Joprojām nācās cīnīties par trešās jeb Kultūras programmas eksistenci. Radio budžeta samazināšana par 15 procentiem no 1. oktobra ļāva apmaksāt šīs ultraīsviļņu programmas dzirdamību ne vairs visā Latvijā, bet tikai Rīgā un 90 kilometru rādiusā ap to. Tas bija izraisījis klausītāju neapmierinātību un pārmetuma vēstules, adresētas, protams, manai šajā situācijā nevarīgajai personai. Kāda ventspilniece rakstīja: ""Jaukāku" dāvanu Starptautiskajā mūzikas dienā (1. oktobrī) provinces melomāni laikam gan nevarēja gaidīt. Cik ciniskam gan jābūt cilvēkam, kurš tā vienkārši nolemj, ka kultūra provincē ir pārāk liels greznums un nevajadzīga izšķērdība, un tik precīzi izvēlas datumu, kad šo kultūras caurulīti aizgriezt pilnīgi." Ko uz to atbildēt? Lai nevienam neliktu vilties un cerot uz nākamā gada budžeta iespējām, tad nu šis "ciniskais cilvēks" riskēja un solīja, ka 1994. gadā trešo programmu ultraīsviļņos atkal padarīsim dzirdamu visā Latvijā.     Mūs visvairāk aizstāvēja Eiropas Raidorganizāciju savienība, saukta EBU. Tās prezidents uzsvēra, ka gan komercraidītājiem, gan mums kā sabiedriskajiem raidītājiem ir vienā un tai pašā telpā jācīnās par klausītājiem, lai gan mūsu mērķi ir atšķirīgi. Komerciālā raidīšana ir bizness, bet sabiedrisko raidītāju uzdevums ir sniegt klausītājiem pilnu informācijas un zināšanu spektru. Viņš norādīja uz šīs problēmas sevišķo saasināšanos Austrumeiropā, tātad arī Latvijā, un uzsvēra: "Tur trūkst pietiekamu valsts ienākumu, lai finansētu tos uzdevumus, kas ir tik svarīgi tieši šajā nacionālās identitātes atjaunošanas periodā (..). Ir nepieciešams radīt drošību (..) nacionālajiem medijiem, kas kalpotu nacionālai vai reģionālai videi, citādi identitātes, tradīcijas un valodas izzudīs, sajauksies internacionālā putrā." Lieki teikt, ka šie vārdi vēl vairāk nekā iedrošinājums mums, bija nepieciešami mūsu valdībai, negribīgajai mūsu sabiedriskā radio finansētājai. Svarīga Radio saite ar ārpasauli, kā minēju, bija klausītāju vēstules. Viņu iebildumi pret izklaides mūzikas uzkundzēšanos citiem raidījumiem palīdzēja cīnīties pret iesīkstējušos estrādes mūzikas kultu. Kāds sadusmots klausītājs rakstīja: "Notiek vērtīga radio lekcija, intervija. Bet – to pārtraukt pa vidu ar estrādes gabaliem, kas sabojā interesanto labsajūtu un interesi – tas ir uzbāzīgs huligānisms. Tas neaudzina, bet posta." Lieta tā, ka toreiz estrādes dziesmiņu mānija Radio tik tiešām bija fatāla. Reiz kāda redaktore man rādīja sabiedriski politiska raidījuma plānu, kas sākās ar banālu dziesmu par mīlestību. Jautāju: vai tad pēc tam, kad pieteikts nopietns raidījums, klausītājam tiešām būtu jākavē vairākas minūtes, klausoties kaut ko pavisam citu? "Jā," bija atbilde, bez dziesmas politiska raidījuma klausītājs jutīsies vīlies... Šādu aplamību izskaušana bija lēna un grūta. Taču šodienas Radio ir sasniedzis līmeni, kur manis stāstītais ir noiets etaps, tāpēc stāstam par senām problēmām lieku punktu.

Vatikanski dikasterij za nauk vere izdal dokument o monogamiji.Papež: poudarek v Libanonu na miru, v Turčiji edinost med kristjani.Škof Jamnik po predavanju študentom na Kitajskem zdaj še v Vietnamu.

Ekonomist Lahovnik o opozorilih Bruslja zaradi rekordnih proračunskih izdatkov in slabi dediščini sedanje vlade na področju financ.Slovenski regulator zavrnil zahtevo hrvaške Fine za prevzem Ljubljanske borze. Kakšen bo epilog?Ukrajina pozdravila načela okleščenega ameriškega mirovnega načrta, a njegova prihodnost ostaja nejasna.Pred papeževim obiskom v Turčiji: Nicejska veroizpoved in zakaj je še danes predmet spora.Nadškof Cvikl sodelavcem in prostovoljcem Karitas na Ponikvi: Ko se Cerkev skloni do revnih, zavzame svojo najbolj plemenito držo.Vreme: Jutri bo delno jasno z občasno zmerno oblačnostjo.Incidente na železnicah preiskuje tudi operativna skupina sveta za nacionalno varnost.Klic dobrote tudi leto vabi k pomoči družinam v stiki. Drevi prenos tudi na Radiu Ognjišče.ŠPORT: Lanišek včeraj drugi na srednji skakalnici v Falunu, na kvalifikacijah na veliki skakalnici prav tako.

Zaradi obilnih padavin nekatere reke prestopile bregove. Za jugozahod izdano oranžno opozorilo.Videtič: Koalicija je izgubila kompas, levemu polu je treba vrniti verodostojnost.Nedeljski referendum je za nami, še vedno pa ostaja vprašanje - kaj bo s paliativno oskrbo?Poslanci z mešanimi odzivi na letno poročilo Varuha človekovih pravic. Ta je vladi podal skoraj 100 novih priporočil. ŠPORT: Smučarji skakalci s tekmo na srednji napravi v švedskem Falunu.VREME: Padavine se bodo nadaljevale do jutrišnjega popoldneva. Najvišje dnevne temperature bodo od 3 do 8, na Primorskem do 13 °C.Jankoviću očitki o sprejemanju koristi za nezakonito posredovanje, napeljevanje k zlorabi položaja ter dajanje podkupnine.Papež pred obiskom v Turčiji objavil apostolsko pismo o edinosti vere.Katere spremembe prinašajo pogajanja v mirovni načrt za Ukrajino?

Združene države, Velika Britanija in Evropska unija so konec oktobra prvič hkrati udarile po osrednjih stebrih ruske energetike. Sankcije na Rosneft, Lukoil in njihove hčerinske družbe naj bi zmanjšale prihodke Kremlja, omejile dostop do financiranja in ustvarile pritisk za neposredna pogajanja z Ukrajino o koncu vojne. Vendar ali imajo nove sankcije na najbolj sankcionirano državo na svetu sploh še odločilni vpliv pritiska in kako se skupaj z novimi energetskimi tokovi izrisuje nov geopolitični zemljevid razmerja svetovnih sil? O tem razmišljajo sogovorniki iz Rusije, ki pojasnjujejo, da so bile najučinkovitejše prav prve sankcije, po katerih je Moskva preusmerila naftne tokove na vzhod – proti Indiji, Kitajski in Turčiji, ki postaja glavno vozlišče sivega trga energentov. Globalne verige, lastništva tankerjev in trg derivatov so se že preoblikovali do te mere, da Zahod sankcionira model, kot pojasnjujejo sogovorniki, ki danes ne obstaja več. Oddajo je pripravila dopisnica iz Moskve Helena Ponudič.

Depois de mais de 30 anos de pesquisas, o musicólogo alemão Peter Wollny anunciou na segunda-feira passada, dia 17, em Leipzig, na Alemanha, a identificação de duas músicas de Bach para órgão, a Chacona em Ré Menor e a Chacona em Sol Menor, que foram compostas por volta de 1705, quando o compositor tinha 20 anos de idade e atuava como organista em Arnstadt, na Turíngia, no leste alemão. Na ocasião, as duas obras foram executadas pelo organista holandês Ton Koopman. As partituras dessas obras foram descobertas por Wollny na Biblioteca Real da Bélgica, em Bruxelas, em 1992, quando ele fazia pesquisas para sua tese de doutorado e encontrou ali um grupo de manuscritos dos séculos 17 e 18 provenientes da Turíngia, sem identificação do autor. Ao longo de sua carreira acadêmica, o musicólogo reuniu indícios de que as duas chaconas eram de autoria de Bach. A confirmação definitiva ocorreu quando foi identificado o copista que produziu as partituras: um aluno de Bach em Arnstadt chamado Salomon Günther John. As duas chaconas de Bach recém-identificadas são apresentadas nesta edição de Manhã com Bach, em gravação feita durante o anúncio de Peter Wollny, na segunda-feira passada. O podcast dá início também à audição do Weihnachsoratorium, o Oratório de Natal (BWV 248), de Bach. Ouça o podcast no link acima. Este podcast reproduz o programa Manhã com Bach, da Rádio USP (93,7 MHz), transmitido nos dias 22 e 23 de novembro de 2025. Dedicado à divulgação da música do compositor alemão Johann Sebastian Bach (1685-1750), Manhã com Bach vai ao ar pela Rádio USP (93,7 MHz) sempre aos sábados, às 9 horas, com reapresentação no domingo, também às 9 horas, inclusive via internet, através do site da emissora. Às segundas-feiras ele é publicado em formato de podcast no site do Jornal da USP. As edições anteriores do podcast Manhã com Bach estão disponíveis neste link.

Laikā, kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē. Tādi ir arī Latvijas Radio jaunāko raidieraksta "Es izvēlos dzīvi laukos" piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas, izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido Latgales laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, klusums, miers, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Laima Jurča un Kristaps Koļčs latgaliešu trīsdesmitgadnieku paaudze, kas ilgu dzīves daļu savas iespējas realizēties saistīja ar galvaspilsētu. Kristaps strādā arhitektūras jomā, bet Laima ir modes dizainere. Divus gadus atpakaļ viņi izlēma no galvaspilsētas pārcelties atpakaļ tuvāk dzimtas saknēm un vecākiem uz Rēzekni. Tagad ik rītu dzer kafiju ar skatu uz vietējo pilsētas ezeru, bet brīžus ārpus mākslas un radošajiem darba projektiem velta savu piepilsētas īpašuma Upessala attīstīšanai, kur top viņu māja un radošo projektu atvērtā telpa. Paši viņi to sauc par savu personīgo paradīzi. „Sākām ar to, ka elektrību ievilkām, nākošais laikam bija ūdens,” pirms trīs gadiem šeit dažus kilometrus no Rēzeknes nebija principā nekā, dīķis un Laimas un Kristapa vēlme šo vietu padarīt par savu. „Tad jau tālāk mēs turpinājām ar plānu, kā vispār šo vietu varētu apdzīvot, kas varētu būt tās nepieciešamās potenciālās būves.” Nedaudz vairāk kā 6 ha zemes, ko ieskauj upīte, piederēja Laimas vecākiem. „Šī māja sākumā bija domāta kā garāža. Bet diezgan ātri sapratām, ka tā nebūs garāža, bet radošā darbnīca, kur varēs arī palikt pa nakti,” viņi izrāda savām rokām celto pirmo būvi. Tepat nosvinētas arī kāzas un nu Upessalā viņi turpina būvēt savus sapņus. „Dzīvosim un skatīsimies pēc situācijas, cik vispār mums lielu vajag arī to nākamo [būvi], tāpēc ka šī teritorija pati par sevi ir tik forša, tajā gribas uzturēties, līdz ar to tās iekštelpas varētu būt gana minimālas, lai nepatērē daudz resursu.” Kristaps studējis mākslas akadēmijā, strādā arhitektūras jomā. Viņu interesē radīt telpu no idejas līdz fiziskam apjomam. "Parasti nav tā gandarījuma, ja tu mēnešiem vienkārši strādā pie projekta, un beigās ieliec mapītē. Šeit pats ar savām rokām procesā vari veidot.” „Liekas forši dzīvi dzīvot arī, ka tu baudi tos procesus, ka tu esi klātesošs,” saka Laima, kas ir profesionāla modes dizainere, nesen Latvijas Mākslas akadēmijā pabeigusi doktorantūras studijas. Spilgti un koši – tā var raksturot Laimas darbus, kam raksturīgi drosmīgi krāsu salikumi un rakstainas audumu apdrukās. viņas radītais tērps Parīzē izstādīts kopā ar «Chanel», «Saint Laurant», «Balenciaga» apģērbiem. Viņa ir daudzu starptautisku konkursu dalībniece, un vairāku balvu laureāte.  „Man ir dažreiz tā sajūta, vai es nepalaižu garām Rīgā svarīgas atklāšanas vai kaut kādus pasākumus, to pašu socializēšanos, jo tomēr tai manai šī brīža profesijai ir diezgan svarīgi būt arī redzamam. Bet tas iedod vienkārši arī to motivāciju arī būt un nepazust, un paradoksāli, ka dzīvojot Rēzeknē, mēs apmeklējam vairāk pasākumus nekā dzīvojot Rīgā.” Savu profesionālo darbību modes biznesā Laima plāno integrēt Upessalā. Tur viņi plāno veidot ne vien dzīves vietu bet vietu, kur pasaule un māksla nāks pie viņiem. Idejas ir plašas gan par mākslinieku rezidencēm, gan darbnīcām. Stāvot blakus pašu rokām celtai būvei, kas vēl nav ne māja, ne garāža, saka – tā ir tā brīvība „brīvība tādā kontekstā, ka tu vari izdarīt izvēles ar tādu brīvu gribu, es daru kā es gribu, un man galvenais ir, ka es sapratu, ka tā drīkst."  

Sintonía: "Bahçe" - Peki Momés1.- "Afrotrip"2.- "Ethnique"3.- "Ma Belle"Músicas extraídas del álbum "Guiss Guiss" (2025) del colectivo multicultural localizado en Turín, Italia, AfrodreamTodas las músicas compuestas e interpretadas por Afrodream1.- "Baslangiç"2.- "Göç mevsimi"3.- "Yasll dünya"Músicas extraídas del primer álbum homónimo de la compositora y cantante turca Peki Momés (Mocambo, 2025)Todas las músicas compuestas e interpretadas por Peki Momés1.- "Estate"2.- "Il trucido e lo sbirro"3.- "Travolti da un insolito destino nell´azzurro mare d´agosto"Músicas extraídas del álbum "Italia" (Ear Music, 2025) del trompetista germano Till BrönnerTodas las músicas compuestas e interpretadas a la trompeta por Till Brönner1.- "Blue House Rock"2.- "Choice of Music"3.- "Disco Jack"4.- "My God Has a Telephone" (feat. Jolly Joseph)5.- "Hot Water Skank"Músicas extraídas del álbum "Blue House Rockin´" (Gee Recordings, 2025) de Soul Sugar Meets Dub ShepherdsTodas las músicas compuestas e interpretadas por Soul Sugar y Dub ShepherdsEscuchar audio

¡QUE RUEDE LA PELOTA! ⚽ Inician las emociones de los Cuadrangulares en la Liga Dimayor 2025.

SEASON 4 EPISODE 34: COUNTDOWN WITH KEITH OLBERMANN A-Block (2:30) SPECIAL COMMENT: So, will he? I mean you don't think he's serious about WANTING them released, do you? He's just trying to avoid a 100-vote defeat. Note he hasn't asked the Senate to pass a bill. And he's already throwing out "what can be legally released" caveats - like he cares. And Trump is still threatening to prosecute President Clinton. He's thrown Marjorie Taylor Greene under the bus. He's destroyed the House and the DOJ. He's invoking The Streisand Effect and insisted we all stop talking about it. His Government Shutdown ran out of gas - what does he do now? He's terrified of what's in there, to the point where Senator Chris Murphy said it's enough to potentially end his presidency. I mean Alexander Haig and others told Nixon to burn the Watergate tapes, in public, with the media present and Haig says Nixon asked him to do it but Haig demurred and later says it was the biggest mistake ever. So? Will Trump destroy the Epstein Files? Burn them, bury them, dump them, or order Kash Patel or Pam Bondi or just Walt Nauta to do it? And can Democrats make Epstein and what is at minimum Trump's protection of pedophiles the centerpiece of the midterms? To explain to voters that burying the files is why Trump is gerrymandering and trying to fix or cancel those midterms? If he doesn't destroy them, does he destroy the process by which they could get out? Does he destroy what's left of democracy? The full monty of authoritarianism? And as an aside, when he was even willing to change the topic from Epstein to his MRI last month, did anybody else note that he made a remark as crazy as anything ever said by - anybody? That he had no idea what part of his body they MRI'd but he had the greatest MRI ever? What if he's not crazy, lying, or unable to understand what an MRI is? What if that's true? Was he unconscious? Sedated? Did they just surprise him? What are the implications for the theories that he's being treated for some form of dementia? Or: Maybe they MRI’d Trump looking to see if he stuffed the Epstein files up his...assisted living facility. PLUS: The self-beclowning of Stephen A. Smith continues. He can't figure out why Gavin Newsom and AOC and other Democrats won't come on his new political podcast: "I'm A Right Wing Dupe." And Olivia Nuzzi's new book is about to arrive and I have only one detail to address, but I have two big fears. What if her publicity tours include interviews with Ingraham on Fox and Tur on MSNOW? Lol B-Block (34:00) THE WORST PERSONS IN THE WORLD: JD Vance wants us to believe all those undocumented immigrants are stealing SNAP benefits, eating pets and driving up home prices by snapping up $500,000 houses. It seems like Eric Trump just said his wife charges him a fee to have a glass of wine with her. And Megyn Kelly explains Jeffrey Epstein wasn't technically a pedophile and the age of the victim makes a difference, after a career filled with her screaming at anybody else who suggested exactly the same thing. C-Block (45:00) IN MEMORY OF MISHU: It's the fourth anniversary of the month my late hospice puppy with the incurable, untreatable heart condition, taught me one of the meanings of life. I like to remember him; I hope you'll remember him with me.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Viņš ir dzimis un audzis Lielbritānijā, viņa - Latvijā. Abi runā latviski un abu sirdis pieder Latvijai. Bet šobrīd viņu dzīve aizrit Notingemā, Lielbritānijā. Tur abi rūpējas par visu latvisko sev apkārt, rīko svētkus, svin latvietību un šķiet, ka cer kādu dienu dzīvot Latvijā. Atbilstoši raidījuma Globālais latvietis 21. gadsimts nosaukumam ar abiem latviešiem sastopamies Portugālē, kur abi ir atbraukuši brīvdienās uz savu brīvdienu māju. Ak, jā, viņu sauc Baiba, bet viņu - Karls, jeb kā Baiba viņu sauc - Kārlis. Un vēl viņš ir ne tikai latvietis, bet viņā plūst arī igauņu asinis un ir cieša saikne ar Portugāli. Portugālē tiekamies ar Baibu Dobeli un Karlu Kelku (Kelk).

El tenista español no puede con Jannik Sinner en la final de Turín

El tenista español no puede con Jannik Sinner en la final de Turín

Carlos Alcaraz es entrevistado por Pedro Fullana tras asegurarse el Número 1 del mundo. Disputará las semifinales de las ATP Finals en Turín ante Auger-Aliassime. La selección española busca certificar su clasificación al próximo Mundial en los encuentros contra Georgia y Turquía..

Álex Corretja desgrana todas las claves de una nueva final entre Carlos Alcaraz y Jannik Sinner. En esta ocasión, en las ATP Finals de Turín. Además, el análisis de la victoria de la Selección en Georgia por un contundente 0-4 que da a España la clasificación virtual al Mundial 2026.

Álex Corretja desgrana todas las claves de una nueva final entre Carlos Alcaraz y Jannik Sinner. En esta ocasión, en las ATP Finals de Turín. Además, el análisis de la victoria de la Selección en Georgia por un contundente 0-4 que da a España la clasificación virtual al Mundial 2026.

Noticias del día. Luis de la Fuente habla de la relación con el Barcelona. Entrevista a Carlos Alcaraz desde Turín donde está jugando las ATP Finals.

Your one stop giblit stop!  Happy Thanksgiving! 

Carlos Alcaraz logró este jueves el primero de los dos objetivos de su semana en el Masters ATP en Turín: tras su victoria ante Lorenzo Musetti, el español se aseguró terminar el año en lo más alto del ranking ATP. La selección de Francia se clasificó este jueves al Mundial 2026 al vencer a Ucrania 4-0 gracias a un doblete de Kylian Mbappé. Escucha estas y otras noticias de deportes del 14 de noviembre.

New Recipes for Thanksgiving!  Why stop at the tur-duck-en? 

AGENDA: Intro Elena Rybakina gana los WTA Finals en Riyadh vs Aryna Sabalenka. Final como talRoad a la final. 5 millones de dólares de premio. Ya empezaron los ATP Finals en Turín Quienes son los 8 que entraron y los gruposResultadosEscenarios de quién acaba el #1 del mundo (Carlos Alcaraz o Jannik Sinner). Título #101 para Novak Djokovic en Atenas + dijo que va a jugar las Olimpiadas 2028.  Y más ...Instagram: @TennisPiochasTwitter: @TennisPiochasTikTok: @tennis.piochas  Distribuido por Genuina Media Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Ne tikai pie mums Latvijā un Baltijā, bet arī citviet Eiropā turpinās ļoti silts rudens. Latvijā pagājušajā nedēļā – 7. novembrī – tika reģistrēts +15 grādu siltums. Un tas ir viens no vēlākajiem datumiem rudenī, kad bijusi tik augsta gaisa temperatūra. Zināmi vēl tikai daži gadījumi vēsturē. Nesenākais no tiem 2022. gadā, kad gan Rīgā, gan Mērsragā bija +15 grādi, un tas notika 12. novembrī, kas ir visvēlākais datums ar +15 grādiem. Šonedēļ siltuma rekordi birs Eiropas centrālajā un rietumu daļā. Ceturtdien un piektdien daudzviet Francijā prognzēti +20, +25 grādi, kas pat Francijā novembra vidū nav ierasti. Bet līdz +15, +20 grādiem silts būs Vācijā un pat daļā Polijas, Čehijā, Austrijā un Ungārijā. Tikmēr Atlantijas okeāna otrā krastā – Amerikā – daudzviet atnākusi ļoti agra ziema. Gan Kanādas, gan ASV austrumu štatos iestājies sals, snieg un puteņo. Īpaši stipru snigšanu piedzīvojuši reģioni Lielo ezeru tuvumā, kur veidojās ezera efekta sniega mākoņi. Līdzīgi kā pie mums Rīgas līcis mēdz burtiski ražot intensīvus nokrišņu mākoņus, kad pie mums ieplūst auksts gaiss, tas pats notiek virs Lielajiem ezeriem starp ASV un Kanādu. Vsivairāk uzsnidzis uz dienvidiem no Mičiganas ezera – Indianas štatā – ap 30 cm sniega. Aukstā gaisa masa aizplūdusi pat tik tālu uz dienvidiem, ka Floridā uzstādīti aukstuma rekordi. Štata ziemeļos temperatūra pat noslīdējusi mazliet zem nulles, līdz -2…-3 grādiem, kas saulainajai un siltajai Floridai nav bieža parādība pat ziemas mēnesis, kur nu vēl novembra vidū. ASV Nacionālās Okeāna un atmosfēras pārvalde lēš, ka šis ir lielākais aukstuma vilnis pēdējo gandrīz 30 gadu laikā, bet atsevišķās vietās var tikt uzstādīti lokālas nozīmes rekordi ar lielāko aukstumu pēdējo 60 gadu laikā.  * Latvijā, patriotu nedēļā, laiks pie mums vienmēr ir pelēcīgs, vēss un drūms un noteikti gribētos vairāk svētku brīvdienu labā laikā, vienlaikus, manuprāt, lieliski ir arī tas, ka novembra valsts svētku laikapstākļi ir radījuši spēcīgas asociācijas un tikai papildina svētku sajūtu. Paliekot pie pamata 15 svētku dienām gadā, ir viena lieta no statistikas, ko gribas pateikt uzreiz – vienīgā no visām svētku dienām, kad vēsturiski Latvijas teritorijā nekad nav bijis sals, ir Jāņi – 24. jūnijs. Pat ne Līgo diena, jo 23. jūnijā ir bijuši gadījumi, kad temperatūra ir mīnusos. Rekords ir 1977. gada Līgo dienas rīts Stendē ar -1,5 grādiem. Un te cilvēki noteikti atcerēsies, ka arī Jāņu rītā, 24. jūnijā ir bijusi salna un tā ir tiesa, ir bijuši gadi un pēdējais visspilgtākais bija 1992. gads, kad salna zāles augstumā bija daudzviet Latvijā. Jāņu rītā nebija rasas, zāle bija sasalusi kraukšķīga, bet 2 metru augstumā, kur mēra gaisa temperatūru, minimums bija Zosēnos: +0,7 grādi. Vēsturiskajā bezslanu periodā, kas ir no jūlija pirmās puses līdz augusta vidum, kad Latvijā tiešām nav pat salnu, svētku mums nav. Kurus no svētkiem statistiski var saukt par saulainiem, siltiem un kurus pavisam noteikti ne? Uz šo jautājumu pat bez klimatisko datu analīzes mēs katrs vairāk vai mazāk varam atbildēt. Tātad Līgo diena, Jāņi, protams, vairumā gadījumu ir vairāk vai mazāk vasarīgi un tad ir svētki, kuros var būt gan vasarīgs siltums, gan sniegs un tādi ir gan 1. un 4. maijs, gan, protams, Lielā Piektdiena un Pirmās un Otrās Lieldienas, kas var iekrist datumos no marta beigām līdz aprīļa beigu daļai. Bet ir vēl divas svētku dienas, ko cilvēki piemirst, ka vispār tie ir, tā sauktie, sarkanie datumi. un tā ir Mātes diena – maija otrā svētdiena. Jo, tā kā tā ir svētdienā, tad lielākā daļa cilvēku nebauda īpašās svētku dienas privilēģijas darbā. Un vēl Vasarsvētki, kas arī ir mainīgos datumos no 10. maija līdz 13. jūnijam, bet arī vienmēr svētdienā. Šos un Pirmās Lieldienas, kas ir svētdienā es tomēr no statistikas celtu ārā, jo tās tomēr nav klasiskas svētku brīvdienas, kad cilvēkiem tiek dots vairāk brīva laika svinēšanai un atpūtai. Noņemot šīs trīs dienas nost mums ir 12 svētku brīvdienas, no kurām stabili divas ir vasarīgas. Ja paveicas, tad maija svētki un Lieldienas, tad var iekrist līdz 6 svētku brīvdienā ar labu laiku. Pārājās – 18. novembris, trīs Ziemassvētku brīvdienas, Vecgada diena un Jaungada diena labākajā gadījumā ir ar sauli, bet biežāk tomēr tumšas un pat Ziemassvētku laiks arvien biežāk ir bez sniega. Klimatiskie dati rāda, ka 1. un 4. maijā iespējamība, ka diena ir saulaina, ir 70 procenti, savukārt novembrī vai decembrī 20-30 procenti. Turklāt, ja maijā diena ir saulaina, tad saule var spīdēt līdz 16 stundas, tad novembrī un decembrī, pat ja visa diena ir ar skaidrām debesīm, tās ir tikai 6–7 stundas. Bet šajā diskusijā par svētku brīvdienas statusa atņemšanu 1. maijam, bieži dzird argumentu, ka Darba svētki ir Padomju laika mantojums un to vajag atmest. Šis komentārs no manis ne par kllimatu vai laikapstākļiem, bet tomēr aicinu atcerēties, ka 1. maijā ne visi svin Darba svētkus un arī es personīgi šo dienu vispār nesaistu ar darba svētkiem, bet kā ierakstīts arī likumā – Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Tā ir diena, kad Latvijā sāka strādāt pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments. Un, manuprāt, tas ir gana nozīmīgs notikums demokrātiskai valstij. Protams, var diskutēt, vai tam vajag svētku brīvdienu, bet to Darba svētku argumentu gan var mierīgi atmest.  Mēs pavisam noteikti neeam rekordisti Eiropā un pat Lietuvā ir par vienu brīvdienu vairāk, nekā mums, bet viņiem arī ir tās brīvdienas, kas vienmēr iekrīt svētdienā – Mātes diena un viņiem arī jūnija pirmā svētdiena – Tēva diena. Vēl, starp citu, mīts, ka lietuviešiem kā katoļiem Jāņi nav brīvdiena. Nav tiesa. Viņiem Līgo diena nav brīva, bet 24. jūnijs ir gan. Un atšķirībā no mums, lietuviešiem ir divas brīvidneas kārtīgā vasarā – 6. jūlijs – Karaļa Mindauga kronēšanas diena un 15. augusts – VIssvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, vienlaikus tie, kas nav katoļi to svin kā Zemes mātes dienu pēc pagānu tradīcijām kā viduspunktu starp vasaru un rudeni. Un vēl interesanti, ka lietuvišiem novembrī ir divas brīvdienas pēc kārtas – 1. novembrī Visu svēto diena un 2. novembris – Mirušo piemiņas diena, ko mēs saucam par svecīšu vakaru. Igauņiem savukārt ir tikai 12 svētku dienas. Bez 23. un 24, jūnija Igaunijā vēl ir Neatkarības atjaunošanas diena 20. augustā. Bet, kas interesanti, ka 23. jūnijs nav Saistīts ar vasaras saulgriežiem un Līgo pagānu tradīcijām. Tā ir Uzvaras diena. Un uzvaras diena, kas ir svinama arī Latvijā. Igauņiem 23. jūnijs ir brīvs par godu uzvarai Cēsu kaujā 1919. gadā, kad iaguņu un latviešu karavīri plecu pie pleca cīnījās pret Vācu karspēku. Un uzvarēja. Rekordisti svētku brīvdienu skaitā Eiropā ir Austrija. Bet ne visa Austrija. Tur atkarībā no federālās zemes ir 13–18 svētku brīvdienas. Intersanta šķiet Malta. 14 brīvdienas. Ļoti vidēji uz pārējo Eiropas valstu fona, bet liekot kopā ar klimatiskajiem un meteoroloģiskajiem datiem kaut kā likās, ka viņiem daudz brīvdienu vasarīgā laikā, bet skaidrs, ka Maltā vienkārši laiks ir vasarīgāks. Viņiem 8 no svētku brīvdienām sanāk tādā laikā, kas mums saucams par vasarīgu. Brīvības diena 31. martā, kad Maltu pameta britu karspēks1979. gadā, Lieldienu brīvdienas, darba svētki 1. maijā, sacelšanās pret britu koloniālistiem 7. jūnijā, tad viņiem brīva ir Pēterdiena 29. jūnijā, Marijas debesīs uzņemšanas diena 15. augustā, vēl ir vairāku vēsturisku uzvaru svinības 8. septembrī, tad galvenā Natkarības diena 21. septembrī, kad arī Maltā vēl valda vasara. Ja runājam par ziemeļniekiem, viņi tiešām ir strādīgāki un viņiem ir vismazāk svētku brīvdienu – Islandē tikai 10, Zviedrijā un Norvēģija 12, Somijā 13. Un vasaras brīvdienu ziņā Norvēģijā ir visbēdīgāk. VIņiem nav Jāņu vai cita veida Vasaras saulgriežu brīvdienu. Kaut cik siltajā gada daļā ir 1. maijs, 17. maijs – Konstitūcijas diena un tad ir trīs kristiešu brīvdienas, no kurām viena vienmēr ir svētdienā un tās ir, es nebiju pārliecināts par precīziem nosaukumiem latviešu valodā, bet tās ir 39. diena pēc Lieldienām, tātad arī kaut kad aprīļa beigās vai maijā un vēl 49. un 50. diena pēc Lieldienām, kas sanāk ne vēlāk kā jūnija vidus, kad daļā Norvēģijas vēl mēdz pa reizi snigt. Rezumējot var teikt, ka mūsu svētku brīvdienu komplekts ir tuvs Ziemeļvalstīm, bet tomēr mums ir mazliet vairāk brīvdienu. Gribētu mums brīvu 21. augustu, jo tie 1991. gada notikumi šķiet svarīgi mūsu vēsturē. 11. novembris ir ar ļoti jaukām tradīcijām un tad noteikti patritisku noskaņu ir vairāk, bet labums ir tas, ka – tā kā 11. novembris nekad nav bijis brīvdiena, mēs esam iemācījušies to svinēt bez papildu bīvā laika. Un 11. novembris, manuprāt, ir tādi ļoti latviski svētki, jo ja mēs te Rīgā vēl pulcējamies pie Prezidenta pils un kopīgi dedzam sveces, daudzi jo daudzi, arī rīdzinieki, kas nenāk uz Krastmalu, iededz sveci logā un svarīgākais ir pārdomas, ko dod šī diena un vakars. Un tādā ziņā man šīet, ka 11. novembris ir pašpietiekams, bet 21. augustu varētu iedzīvināt, ka ļoti jaukus, brīvības svinēšanas svētkus ārā, ar plašākām dažādu aktivitāšu iespējām. Bet katram noteikti savas domas un argumentu jau ir daudz un dažādi.  Teiktu, ka nav slikts mūsu svētku brīvdienu komplekts. Nav kā maltiešiem, kas var rīkot festivālus visu cauru vasaru, bet tam jau mēs ņemam atvaļinājumus.

Escuchamos las reacciones de Luis de la Fuente y Karanka tras la ausencia de Lamine que había sido convocado por Luis de la Fuente para los partidos contra Georgia y Turquía, pero que finalmente se los perderá tras ser sometido a un procedimiento de radiofrecuencia por sus molestias en el pubis. Este mediodía hemos vivido el sorteo de la segunda ronda del Copa del Rey con todos los equipos de primera a excepción de los que disputan la Supercopa. Vivimos en directo y de forma actualizada el partido del español, Carlos Alcaraz, en el ATP Finals de Turín ante el americano Taylor Fritz. Iturralde responde a vuestras preguntas en los micrófonos de la SER. Bruno Alemany nos actualiza la última hora del fútbol internacional con la Premier League, el super clásico entre Boca y River, y las polémicas declaraciones de Cristiano Ronaldo.

Corea del Norte se proclama campeona del mundo en el Mundial de sub-17 en Marruecos. La tenista kazaja, Elena Rybakina vence a Aryna Sabalenka en el WTA Finals de Riad. Carlos Alcaraz venció al australiano Alex de Minaur para lograr su primera vitoria en el Masters de Turín.

Titulares. La convocatoria de España. El Real Madrid asalta una vez más el Palau. Empate entre Elche y Real Sociedad. El domingo arrancan en Turín las ATP Finals. La emoción de Laporta en el regreso al Camp Nou del Barcelona. #OasisDeLibertad. Actualidad del Real Madrid. #Campodelgas.

AGENDA: Intro (Festejando y presentando a nuestro nuevo patrocinador)Jannik Sinner gana Masters 1000 de ParísRoad a la finalFinal como talStats del italianoNuevo #1 del mundo. ATP Race a los ATP Finals en Turín (Ya hay 7 calificados y se juega el último lugar entre Felix y Musetti)Arrancaron los WTA Finals en RiyadhResultados y como van los gruposPicksY más ...Instagram: @TennisPiochasTwitter: @TennisPiochasTikTok: @tennis.piochas  Distribuido por Genuina Media Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Pagājušajā reizē raidījumā Divas puslodes runājām par Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa turneju pa Āzijas valstīm, piebilstot, ka priekšā ir gaidītākā tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Kādi ir šīs tikšanās rezultāti un ko tas nozīmē pārējai pasaulei un mums visiem? Cita vērā ņemama ziņa saistās ar Nīderlandi. Tur notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas, un to rezultāti ir citādi nekā vēl pirms gada. Labējai Brīvības partijai, kuras rīcība izprovocēja šo notikumu, vēlētāju izvēli ir likusi vilties. Iespējams, ka ārkārtas vēlēšanas būs arī Serbijā. Tur pēc ļoti plašiem protestiem prezidents Aleksandars Vučičs meklē iespējas mazināt sabiedrības neapmierinātību. Serbijā šajās dienās pieminēja traģēdijas gadadienu, kad Novisadas pilsētā sabruka dzelzceļa nojume, nogalinot 16 cilvēkus. Notikumus komentē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes pasniedzēja Sigita Struberga, Latvijas Universitātes pasniedzējs politologs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Un vēl viens temats. Savienotajās Valstīs 4.novembrī vairākos štatos, arī Ņujorkā, cilvēki devās pie vēlēšanu urnām. Rezultāti nav Donaldam Trampam labvēlīgi. Ko tas liecina par noskaņojumu Amerikā? „Lielo zēnu” skaidrošanās Pagājušajā ceturtdienā, 30. oktobrī, pienāca globāli sengaidīts notikums – prezidentu Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās, pirmā Savienoto Valstu līdera otrās kadences laikā. Aizvadītie mēneši, kas pagājuši abu superlielvaru tirdzniecības kara apstākļos, padara šo samitu nozīmīgu ne tikai Vašingtonai un Pekinai, ciktāl šī cīkstēšanās ekonomiski iespaido visu pasauli. Abu šīs pasaules vareno samits notika Dienvidkorejas pilsētā Pusanā un noslēdza Baltā nama saimnieka iespaidīgo piecu dienu Austrumāzijas tūri. Tās laikā viņš apmeklēja Malaiziju, kur piedalījās ASEAN organizācijas samitā, pēc tam viesojās Japānā un Dienvidkorejā. Kas attiecas uz Trampa un Sji tikšanos, eksperti atzīmē, ka tā bijusi pat pārsteidzoši īsa – vien stunda un četrdesmit minūtes; un tas, visdrīzāk, liecinot, ka runāts tikai par to, par ko jau iepriekš panāktas principiālas vienošanās. Kopumā sarunu rezultāts tiek raksturots kā „pamiers” tirdzniecības karā ar termiņu uz vienu gadu. Savienotās valstis piekritušas samazināt uz pusi to tarifa daļu importam no Ķīnas, kas tika noteikta kā sankcija par Ķīnā ražotās narkotiskās vielas fentanila kontrabandu uz Savienotajām Valstīm. Savukārt Pekina apņēmusies aktīvāk apkarot šo kontrabandu. Kopējais tarifs Ķīnas ražojumu importam tādējādi samazināsies no 57 uz 47 procentiem. Ķīnas tarifs amerikāņu preču importam 32 procentu apmērā paliks nemainīgs. Pekina piekritusi neieviest ierobežojumus piecu retzemju elementu eksportam uz ASV, kamēr ierobežojumi septiņām citām šīs kategorijas izejvielām, kas noteikti jau iepriekš, paliek spēkā. Tāpat Ķīna apņēmusies atsākt amerikāņu sojas pupiņu importu. Savukārt no prezidenta Trampa puses esot saņemti Pekinai cerīgi signāli, ka iespējama ierobežojumu mīkstināšana mākslīgā intelekta attīstībai svarīgo jaunākās paaudzes mikroshēmu eksportam uz Ķīnu; šos ierobežojumus noteica prezidenta Baidena administrācija. Protams, ne mazāka interese kā par tirdzniecības karu aizvadītās tikšanās sakarā ir interese par karu tiešā nozīmē – kā jau notiekošu, tā iespējamu. Kas attiecas uz iespējamu Ķīnas iebrukumu Taivānā, tas, kā pēc tikšanās apgalvoja Donalds Tramps, sarunās neesot pat pieminēts. Par Krievijas agresiju pret Ukrainu gan esot runāts, pie tam Ķīnas līderis solījis sastrādāties ar Vašingtonu, lai vairotu miera iespējamību. Grūti gan spriest, kā tas varētu izpausties. Tiek lēsts, ka gandrīz visas abu karojošo pušu kaujas lidrobotiem izmantotās mikroshēmas un optiskais kabelis ir ražots Ķīnā, Pekina patiešām varētu būt vienīgais spēks šai pasaulē, kas varētu reāli pieslāpēt karadarbību, pārtraucot šo sastāvdaļu piegādi karojošajām pusēm. Nekas gan neliecina, ka tā varētu notikt. Vēlēšanu rezultāti Nīderlandē Kārtējām parlamenta vēlēšanām Nīderlandē bija jānotiek 2028. gadā, taču premjerministra Dika Shofa vadītās koalīcijas valdības izjukšana šī gada jūnijā un citas koalīcijas izveides neiespējamība noteica to, ka nīderlandiešu elektorātam jau otro reizi pēc kārtas bija jābalso ārkārtas vēlēšanās. Demisionējušo kabinetu bezpartejiskā premjera Shofa vadībā izdevās izveidot gandrīz astoņus mēnešus pēc iepriekšējām vēlēšanām, kurās izcilus panākumus guva radikāli labējā, populistiskā „Partija brīvībai” ar Gērtu Vildersu priekšgalā. Koalīciju ar šiem radikāļiem piekrita veidot konservatīvi liberālā „Tautas partija brīvībai un demokrātijai”, lauku labējo populistu partija „Zemnieku pilsoņu kustība” un kristīgi demokrātiskā partija „Jaunais sociālais līgums”. Tomēr mērenāko koalīcijas partneru nostādnes izrādījās grūti savienojamas ar Vildersa partijas pieeju imigrācijas jautājumos, kas paģērēja pilnīgu moratoriju patvēruma meklētāju uzņemšanai. Šajās vēlēšanās labējo radikāļu cerības nepiepildījās – vairāk nekā ceturtdaļa vēlētāju balsu un, attiecīgi, 11 no 37 deputātu mandātiem „Partija brīvībai” gājuši zudībā. Vietu skaita ziņā Vildersa partiju panākusi kreisi centriskā, sociālliberālā partija „Demokrāti 66”. Ļoti nozīmīgi savas pozīcijas parlamentā uzlabojusi arī konservatīvā partija „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”, un divas galēji labējās partijas – „JA21” (saīsinājums no nosaukuma „Pareizā atbilde – 21”) un „Forums demokrātijai”. Daļu mandātu zaudējot, tomēr lielāko partiju pirmajā četriniekā joprojām ir „Tautas partija brīvībai un demokrātijai” un agrākā eirokomisāra Fransa Timmermansa vadītā „Zaļo kreiso” un „Darba partijas” alianse, nozīmīgākais kreisais spēks parlamentā. Tā kā Nīderlandes vēlēšanu sistēma neparedz balsu skaita slieksni iekļūšanai parlamentā, tur ir vēl astoņas mazākas partijas ar mandātu skaitu no viena līdz četriem. Visloģiskākais koalīcijas modelis būtu plaša ap centru veidota kombinācija, kurā centriskie „Demokrāti 66” vienotos ar labējākajām partijām Kristīgi demokrātiskais aicinājums un Tautas partija brīvībai un demokrātijai no vienas, un kreiso Darba partijas un Zaļo kreiso aliansi no otras puses. Tomēr savilkt kopā šī politiski visai plašā spektra daļas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tāpēc valdības izveide atkal var prasīt vairākus mēnešus. Eiropas Savienības paplašināšanās „telesamits” 4. novembrī Briselē risinājās savdabīgs notikums – telekanāls „EuroNews” bija pulcinājis uz samitu telekameru priekšā sešu Eiropas Savienības kandidātvalstu vadītājus, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu un eirokomisāri paplašināšanās jautājumos, Slovēnijas pārstāvi Martu Kosu. Kandidātvalstis klātienē pārstāvēja Moldovas prezidente Maija Sandu, Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Hristijans Mickoskis un Melnkalnes ārlietu un Eiropas lietu vicepremjers Filips Ivanovičs, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Albānijas premjerministrs Edi Rama pieslēdzās samitam tiešsaistē. Notikums bija salāgots ar Eiropas Komisijas ziņojuma par kandidātvalstu iestāšanās procesa virzību publiskošanu, un tajā telekameru fokusā nonāca kandidātvalstu specifiskās problēmas, kuras citādi grūti izlobāmas no politisko dokumentu sausajām rindām. Protams, ar citiem nesalīdzināmas tās ir Ukrainai, kuras vēlme pievienoties Eiropas Savienībai bija galvenais iemesls Krievijas agresijai, kuru Ukraina izmisīgi atvaira jau divpadsmito gadu. Prezidents Zelenskis uzrunāja samita dalībniekus tiešsaistē no kādas nekonkretizētas vietas frontes tuvumā un veltīja nīgrus vārdus Ungārijas premjeram Viktoram Orbanam, kurš deklarējis, ka bloķēs Ukrainas iestāšanās centienus. Kremļa tieksmes taranēt iestāšanās procesu sajūt arī Moldova, kuru Krievija cenšas visiem līdzekļiem iekšēji destabilizēt un panākt sev draudzīgu spēku nākšanu pie varas. Par netīkamu ārējo ietekmi samitā runāja arī Ziemeļmaķedonijas premjers Mickoskis, kurai iestāšanas procesā apšaubāmas prasības izvirza tās savienībā jau esošā kaimiņvalsts Bulgārija. Tomēr vislielāko ievērību samitā izpelnījās par tā „melno avi” dēvētais Serbijas līderis Aleksandars Vučičs. Viņam nācās atbildēt uz daudziem neērtiem jautājumiem, sākot ar Serbijas īpašajām attiecībām ar Maskavu, beidzot ar protestiem, kuri viņa valstī nenorimst nu jau gadu. Protestu galvenā tēma ir korupcija, taču arī autoritārisma iezīmes pastāvošajā varā. Attiecīgi tiek pieprasīta ne vien korumpantu saukšana pie atbildības, bet arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas un, tā kā starp protestētājiem ir īpaši daudz studentu, finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai. Prezidents Vučičs šai situācijā turpina manipulēt, gan aizvācot no amatiem dažus korupcijā vainotos, gan sūtot pret demonstrantiem policiju un ar dažādiem sitamajiem bruņotus huligānus, kas, savukārt, izraisa protestētāju pretreakciju. Pēdējais vardarbības uzliesmojums bija augustā, kad sadursmēs un policistu brutālos uzbrukumos cieta vairāki desmiti cilvēku un demonstranti izdemolēja un aizdedzināja prezidenta Vučiča vadītās Serbijas progresīvās partijas, citu varas partiju un valsts institūciju birojus.

Predsednica države Nataša Pirc Musar je ob začetku razprav o ukrepih, s katerimi se namerava odzvati na dogajanje v jugovzhodni Sloveniji, nagovorila državni zbor in člane vlade. Pozvala je, da mora politika kljub temu, da je Slovenija pretresena zaradi smrti Aleša Šutarja, paziti, da ne pade v skušnjavo, da bi volivce v predvolilnem času pridobivala na osnovi te tragedije, vseh ukrepov, ki jih namerava sprejemati, pa naj se loti premišljeno in ob upoštevanju stroke. Skupaj smo zavozili - tako je ocenila delovanje politike, zato smo skupaj odgovorni, da tudi poiščemo rešitve. Druge teme: - Soočenje podpornikov in nasprotnikov oblasti v Beogradu: ponoči pridržali 37 ljudi, danes na protestih mirno. - Premirje v Gazi mrtva črka na papirju: o tem razpravljajo na vrhu muslimanskih držav v Turčiji. - Pristojni svarijo pred stranskimi učinki zdravil: prijavljena je le desetina neželenih učinkov.

The graffiti was vile, sprayed on buildings in Tur'an, a mainly Arabic village in Israel's Galilee region. Soon after, a delegation from Tag Meir went to meet council members and residents as an act of solidarity and compassion. Gadi Gvaryahu, founder of Tag Meir, was there. “It starts with graffiti … if it is ignored, … Continue reading Stories of Hope: Tag Meir →

Tras dos días de bloqueos, la madrugada de este miércoles los agricultores de maíz del Bajío finalmente llegaron a un acuerdo con el Gobierno federal, y las vialidades comenzaron a ser liberadas.La Fiscalía de la CDMX anunció que Simón Levy, el exsubsecretario de Planeación Turística, había sido arrestado en Portugal… pero el mismo Levy salió a desmentirlo, asegurando que estaba en libertad.Además… A Sheinbaum no le gustó nadita la decisión de EE UU de cancelar 13 rutas de aerolíneas de México a los United; Morena y Movimiento Ciudadano presentaron una iniciativa para legalizar la eutanasia en México; Con afectaciones en Haití, Cuba y Jamaica, el paso del huracán Melissa está siendo devastador para el caribe; Ayer Israel anunció que retomó el alto al fuego tras una noche de bombardeos; Nvidia se convirtió en la primera empresa mundial de 5 billones de dólares; Y ayer se estrenó la nueva temporada de Star Wars: Visions. Y para #ElVasoMedioLleno… Un nuevo dispositivo podría devolverle la visión a personas que han perdido la vista por una condición ocular degenerativa incurable. Para enterarte de más noticias como estas, síguenos en redes sociales. Estamos en todas las plataformas como @telokwento. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

En exclusiva para MVS Noticias con Luis Cárdenas, el exsubsecretario de Planeación Turística en México, Simón Levy, desmintió que haya sido detenido, como lo confirmó durante la mañana de este miércoles 29 de octubre, la Fiscalía de la CDMX, y la propia presidenta Claudia Sheinbaum.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Olycksfågeln Robert har svårt att lära sig att brott inte lönar sig. När han ska stjäla saker ur en lyxvåning 1895 och har pistol med sig är det nära att gå riktigt illa. Tur att underkläder var så obekväma på den tiden.Programledare: Anderas Utterström, Mattias Bergman Producent: Jonas Lindskov

Minister vnútra a predseda strany Hlas-SD Matúš Šutaj Eštok v relácii Ide o pravdu reagoval na aktuálne politické a spoločenské témy. Vyjadril sa k prípadu vládneho splnomocnenca Petra Kotlára, k zrážke vlakov v Jablonove nad Turňou aj k výhradám voči štátnemu rozpočtu. Energopomoc bude podľa Šutaja Eštoka hradená z eurofondov, „ľudí nezaujíma, z ktorého balíka to pôjde, hlavné je, že im štát pomôže.“

Viac ako deväťdesiat zranených, viacero v kritickom stave, ale našťastie bez obetí. Pred tunelom pri obci Jablonov nad Turňou sa v pondelok zrazili dva rýchliky a je len šťastím, že to nedopadlo celé ešte oveľa horšie.Čo sa vlastne stalo a ako to vyzeralo na mieste nehody?Tomáš Prokopčák sa v podcaste Dobré ráno pýta šéfredaktorky denníka Korzár Kataríny Gécziovej.Zdroj zvukov: TV Markíza, TASROdporúčanieFestival Pohoda zverejnil meno prvého budúcoročného headlinera a na svoje 30. narodeniny si dal darček nie menší ako rovno Gorillaz. Festival pracoval niekoľko rokov, aby do Trenčína dotiahol práve túto kapelu a úprimne, aj sa už teším. Takže ak ešte nemáte, dnes odporúčam kúpiť si lístok na Pohodu, ktorá sa odohrá od 9. do 11. júla 2026.–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠

Slovenskom otriaslo železničné nešťastie. Pri zrážke rýchlikov neďaleko Rožňavy, pred tunelom pri obci Jablonov nad Turnou, sa zranilo 69 ľudí. 7 z nich sú stále v kritickom stave, ďalších 14 ľudí má stredne ťažké zranenia a 48 je zranených ľahko. Vrtuľníky a sanitky ich okamžite rozvážali do nemocníc v Rožňave, Košiciach či Prešove. Minister vnútra na mieste nehody vyhlásil, že za nehodou je pravdepodobne zlyhanie ľudského faktora. Že jeden z rušňovodičov nedal prednosť.Je to skutočne tak? Je na vine teda rušňovodič, ktorý sa neriadil návestidlom? Ako vôbec môže dôjsť k takejto vážnej zrážke rýchlikov? Ako vyzerá trať pri Jablonove nad Turňou a prečo sa tu trate križujú na jednokoľajku? A ako sú na tom naši rušňovodiči? Máme ich dosť a majú dostatočný výcvik? Prečo sami hovoria, že ich je málo a musia pracovať viac? Ako to môže ovplyvniť ich výkon? A ako máme zabezpečené trate? Bol by nehode zabránil automatický systém ochrany, aký zrýchlene zavádzajú v Česku? U nás ho máme len na 11 percentách našich tratí, v čom je problém?Braňo Závodský sa rozprával s generálnym riaditeľom Železničnej spoločnosti Slovensko Ivanom Bednárikom a riaditeľom Inštitútu pre dopravu a hospodárstvo Ondrejom Matejom.

Today on the Christian History Almanac, we remember the martyrs of Turón on the anniversary of their deaths in 1934. Show Notes: Germany / Switzerland - Study Tour  Support 1517 Podcast Network 1517 Podcasts 1517 on Youtube 1517 Podcast Network on Apple Podcasts 1517 Events Schedule 1517 Academy - Free Theological Education What's New from 1517: Untamed Prayers: 365 Daily Devotions on Christ in the Book of Psalms by Chad Bird https://www.amazon.com/Untamed-Prayers-Devotions-Christ-Psalms/dp/1964419263 Remembering Your Baptism: A 40-Day Devotional by Kathryn Morales https://shop.1517.org/collections/new-releases/products/9781964419039-remembering-your-baptism Sinner Saint by Luke Kjolhaug https://shop.1517.org/products/9781964419152-sinner-saint The Impossible Prize: A Theology of Addiction by Donavan Riley https://shop.1517.org/products/9781962654708-the-impossible-prize More from the hosts: Dan van Voorhis SHOW TRANSCRIPTS are available: https://www.1517.org/podcasts/the-christian-history-almanac CONTACT: CHA@1517.org SUBSCRIBE: Apple Podcasts Spotify Stitcher Overcast Google Play FOLLOW US: Facebook Twitter Audio production by Christopher Gillespie (outerrimterritories.com).