Podcasts about Tur

La ciudad de Cieza celebra estos días su Floración 2026 bajo el lema "Arte en vivo", un proyecto turístico consolidado con más de 20 años de historia que busca proyectar la riqueza del municipio a toda la Región de Murcia y el extranjero,. En una jornada marcada por el tiempo primaveral, autoridades locales y representantes del tejido social destacaron que este año la floración está siendo especialmente espectacular, con una "explosión total" de colores fucsias en los campos debido a las condiciones climáticas favorables.El alcalde de Cieza, Tomás Rubio, subrayó que las 13.000 hectáreas de melocotoneros no solo ofrecen un paisaje único, sino que representan el principal motor económico local. "Admiramos la flor, pero estamos deseando que se convierta en melocotón y que entre bien a los bolsillos de los ciezanos", afirmó el primer edil, quien también destacó la importancia de la feria gastronómica "Degusta Cieza" para "conquistar a la gente por el estómago".Uno de los grandes atractivos de esta edición es la apuesta por el deporte de alto nivel. Tras el éxito del campeonato de marcha en distancia de maratón, Cieza acogerá el próximo 8 de marzo el campeonato nacional de marcha en distancia de media maratón,. Este evento atraerá a los mejores marchadores de España y del mundo, ya que los ganadores obtendrán plaza directa para el campeonato mundial en Brasil,. Además, el municipio está reforzando su promoción internacional mediante contactos con operadores turísticos y prensa de Alemania.La Floración 2026 también se nutre de la Semana Santa de Cieza, declarada de Interés Turístico Internacional. Joaquín Gómez, presidente de la Junta de Hermandades Pasionarias, destacó la "simbiosis" entre ambos eventos, con actividades como conciertos solidarios, almuerzos y la apertura de museos para los visitantes.La concejala de Turismo, María Turpín, animó a los visitantes a utilizar guías y turoperadores para disfrutar de las rutas de forma respetuosa con el trabajo de los agricultores, recordando que "Cieza se mueve durante todo el año" y ofrece actividades para todas las edades, desde teatro infantil en el Capitol hasta concursos de pintura al aire libre.

Hostia: Stanislav Ščepán (renomovaný športový novinár, komentátor a redaktor STVR, moderátor Rádia Slovensko. Ako redaktor sa zúčastnil na piatich paralympiádach /Atény 2004, Turín 2006, Peking 2008, Vancouver 2010, Londýn 2012/. V Soči 2014, Riu 2016 a Pjongčangu 2018 bol už ako tlačový atašé.) a Danka Hrbeková (Barteková) - slovenská reprezentantka v skeete, bronzová medailistka z letných olympijských hier v roku 2012. Je viceprezidentka Slovenského olympijského a športového výboru, členkou Medzinárodného olympijského výboru a predsedníčku pracovnej skupiny MOV pre OH mládeže. | Nahrávka: Zdeno Cíger (slovenská hokejová legenda, bývalý hráč NHL a našej najvyššej hokejovej ligy, reprezentant, reprezentačný tréner Slovenska - a dnes tréner, už roky sa venujúci športovej výchove mládeže - aj tej zo sociálne slabších rodín.). | Okruhy tém: Stručné zhodnotenie pôsobenia Slovenska a výkonov slovenských športovcov na ZOH v Taliansku, ide o úspech či neúspech; prevláda spokojnosť alebo je dôležité, že sa naplnila myšlienka Pierra de Coubertina: „Najdôležitejšie v živote nie je zvíťaziť, ale bojovať; hlavné nie je vyhrať, ale odvážne sa biť.“ Spája na Slovensku vrcholový šport alebo rozdeľuje? Alebo je aj šport odrazom spoločnosti a vnímania politiky? (napr. účasť hokejistov z KHL v rámci našej reprezentácie). Vyrastá nám na Slovensku mladá a úspešná generácia športovcov a zažíva Slovensko perspektívnu a úspešnú generačnú obmenu? Má na to podmienky, ako napr. v okolitých, či so Slovenskom porovnateľných. Čo by sa malo na Slovensku v športe a pri rozvoji mladých talentov malo robiť inak, aby bolo úspešné? Čo by mal robiť inak štát a čo zväzy? V čom to robia lepšie v zahraničí, v krajinách, porovnateľných s našou, ktoré sú v letných ako aj zimných športoch úspešnejšie? Je všetko len otázka peňazí? Nechýba Slovensku dlhodobá stratégia a vízia rozvoja športu? Pokiaľ áno – prečo? Nehrozí, že nám budú do susedných krajín utekať mladí športovci, ako sa to už pár krát stalo? Je cestou ako získať medzinárodný športový úspech kupovanie hotových športovcov za prísľub získania občianstva krajiny EÚ z Ruska, Vietnamu a ďalších tretích krajín sveta, ako sme toho boli svedkami v minulosti? Je toto stabilita rozvoja športu? Neohrozuje náš šport rodinkárstvo, byrokracia, katastrofálne podmienky na tréning a rozvoj, zlá infraštruktúra? Je šport len pre deti dobre situovaných rodičov? | ZOH 2026 a hľadanie odpovede na to, kam kráča slovenský šport. | Moderuje: Matej Baránek; | Diskusiu Z prvej ruky pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Vysielame každý pracovný deň o 12:30 v Rádiu Slovensko.

El presidente de Ucomur ha mantenido recientemente una serie de reuniones clave con la Comisión Europea y en Turín para defender el modelo cooperativo ante los futuros escenarios económicos. La principal preocupación radica en el borrador del marco financiero plurianual para el periodo 2028-2034, cuyas negociaciones con los gobiernos se desarrollarán entre este año y el próximo.Según ha advertido Pedreño, el borrador plantea agrupar diversos programas de financiación en solo 16 programas generales. Esta reestructuración podría suponer una reducción del presupuesto dedicado al ámbito social. El presidente de Ucomur subraya que esta disminución afectaría significativamente a las empresas y proyectos europeos, especialmente en regiones como Murcia, que recibe fondos fundamentales de la PAC y el Fondo Social Europeo. En sus encuentros con los responsables europeos, Pedreño destacó que el 95% de los ciudadanos europeos considera que todas las empresas deberían guiarse por valores como la gobernanza democrática y la redistribución de beneficios. Asimismo, defendió que la economía social es una herramienta clave para recuperar la autonomía estratégica de Europa, permitiendo fabricar productos esenciales dentro del continente y reduciendo la dependencia de mercados externos como Estados Unidos o Asia. El reto para la Unión Europea, según Pedreño, es recuperar competitividad sin sacrificar la cohesión social ni los valores fundacionales que representa el modelo cooperativo.Por otro lado, la agenda de Ucomur para las próximas semanas se presenta intensa, con el foco puesto en el trabajo interno para mejorar la cualificación de los trabajadores y la competitividad de las empresas. Entre las actividades destacadas se encuentran una jornada sobre comunidades energéticas en Fuente Álamo (3 de marzo), la asamblea de cooperativas de enseñanza (12 de marzo) y la feria de cooperativas escolares en Cartagena (18 de marzo). Además, la organización tendrá una proyección internacional relevante al participar en la presentación del primer plan de acción latinoamericano de economía social en Uruguay.

La Semana Santa de Cieza, declarada de Interés Turístico Internacional, ha comenzado oficialmente sus actos preparatorios con una gala de presentación en el auditorio Aurelio Guirao que contó con escenificaciones bíblicas en vivo. Aunque el pregón oficial se celebrará el 22 de marzo, esta presentación ha servido para marcar el inicio de una festividad que busca proyectarse más allá de las fronteras nacionales. Para esta edición, las cofradías han apostado por la conservación y restauración de sus imágenes y enseres, priorizando el mantenimiento del patrimonio existente sobre los nuevos estrenos, señala Joaquín Gómez, presidente de la Junta de Hermandades Pasionarias de la Semana Santa Cieza. La singularidad de Cieza reside en sus "estampas de pasión", representaciones que, como el Prendimiento o el Santo Entierro, dotan a las procesiones de una profundidad y sentimiento únicos que recorren desde el Viernes de Dolores hasta el Domingo de Resurrección. Además de la riqueza visual de momentos como el paso del Cristo de la Agonía por la calle del Barco, la tradición ciezana invita a los visitantes a disfrutar de su gastronomía típica, destacando la torta del pan dormido.

Programa Nº 84 de "Voces del Misterio", Temporada 2008/2009. Sumario: · Efemérides de 10 de Abril, con José Manuel García Bautista. · Programa especial de Viernes Santo, donde haremos un recorrido por dos de las reliquias más estudiadas de la cristiandad, nos referimos a la Sábana Santa y al Sudario de Oviedo. Lo haremos de la mano de dos especialistas y miembros de CES (Centro Español de Sindonología) dentro del marco de la exposición que sobre la Sábana Santa de Turín y la imaginería sevillana ha realizado el catedrático sevillano Juan Manuel Miñarro en la sede central de la RTVA en Sevilla. A cargo de él correrá la conferencia sobre el Sudario de Oviedo y abrirá este programa Julio Marvizón hablando sobre la Síndone de Turín (o Sábana Santa). Audio perteneciente a la primera etapa, en Radio Betis. Fecha de emisión: 10/04/2009 Os recordamos que este PODCAST NO es el OFICIAL del programa “Voces del Misterio”. PARANORMALIA: https://paranormaliaweb.github.io/ (WEB), https://www.facebook.com/paranormaliaweb/ (Facebook) y https://x.com/paranormaliaweb (X).

Purim & The Shabbat Connection Welcome to our daily Bitachon series, and specifically to our special Erev Shabbat edition where we discuss the holiness of the day. As Purim approaches, it is the perfect time to explore the deep connection between Shabbat and the miracle of Purim. The Megillah tells us: "On the seventh day, when the heart of the king was good with wine..." (Esther 1:10). The Gemara is immediately bothered by this. This was the seventh day of the elite Shushan party, which followed 180 days of worldwide celebration. Why, only on day 187, was Achashverosh finally "content" with his wine? The King of the World The Gemara explains a fundamental rule of the Megillah: Whenever it says the word Hamelech (The King) without the name Achashverosh, it can be understood as a reference to God, the King of the World. We even see this in "Hamelech Megillot," where the top of every column begins with that word. Another famous example is "On that night, the sleep of the King was disturbed" (Esther 6:1). This doesn't just mean Achashverosh couldn't sleep; it means the King of the World "awoke," so to speak. Does God Sleep? The Midrash points out a contradiction in Tehillim. One verse says: "Behold, the Guardian of Israel neither slumbers nor sleeps." Yet another verse cries out: "Awake! Why do You sleep, O Lord?" The Gemara explains that this "sleep" depends on us. When we aren't keeping the mitzvot, God is kavyachol (as it were) asleep; He hides His face. This is why Haman said of the Jews, "Yeshno am echad" —there is a certain nation. The word Yeshno can be read as Yashen (sleeping). When we sleep spiritually, God remains in Hester (hiddenness)—the root of the name Esther . But when we awaken ourselves through Teshuvah , God "awakes" for us. Through the repentance of the Jewish people in Shushan, the King's "sleep" was disturbed, and the salvation began. The Contrast of the Seventh Day The Gemara in Masechet Megilla explains that "the seventh day" refers to Shabbat . On that day, the King of the World was "happy with wine." Which wine? The wine of the Jewish Kiddush . God looked at the contrast. The Midrash says that when the Persians celebrated, they spent their time in drunken, crude arguments about whose women were more beautiful. Achashverosh eventually said, "Bring Vashti to show everyone." The rest is history: she refused, she was executed, and the door opened for Esther. The salvation of Purim was birthed on Shabbat because God saw how we celebrate versus how the world celebrates. He saw us sanctifying the day with Kiddush while others were descending into debauchery. The "Et Ratzon" of Shabbat This isn't just a Purim story; it happens every week. The Tur explains that during Shabbat Mincha, we say: "As for me, may my prayer to You, Hashem, be at an auspicious time (Et Ratzon)..." Why is Mincha time on Shabbat so auspicious? The preceding verse in Tehillim mentions those who "sit and drink beer." King David is highlighting a contrast: What do other nations do on their day off? They are in the bars or rolling in the gutters. But what do the Jewish people do? Yes, we ate; yes, we drank; yes, we slept—but here we are, back in Shul for Mincha. When God sees us turn a "day off" into a "holy day," it creates a massive Et Ratzon in Heaven. That is the secret of Purim and the power of every Shabbat. By choosing to use our rest for praise and holiness, we arouse God's presence and bring about our own salvation.

"Voces del Misterio" ENCUENTROS en el que hablamos de los misterios que tienen diferentes ciudades de Europa como París, Roma, Berlín, Viena, Turín, Praga. ¡No te lo pierdas! Misterio, Historia, Leyenda y muchas cosas más, es un viaje mágico al corazón del misterio de cada ciudad. Voces del Misterio ENCUENTROS: Ciudades misteriosas.

La información de Vigo, desde primera hora de la mañana, en la Cadena SER.Vigo se prepara para un fin de semana de Entroido marcado por el tiempo seco, temperaturas de 18 grados y el evento Retroauto en el Ifevi. La actualidad social destaca por una manifestación para exigir la liberación de la AP-9 y el último día de huelga médica, mientras la comunidad educativa convoca una movilización para el 25 de febrero solicitando más recursos. En el plano laboral, GKN Driveline Vigo retira su ERE tras un acuerdo de flexibilidad, y en lo deportivo, el alcalde defenderá ante el Ministerio la candidatura de la ciudad como sede mundialista. La seguridad registra un grave accidente en un parque de camas elásticas en Nigrán y una agresión en las fiestas de Oia. Finalmente, el PP propone declarar la Reconquista de Interés Turístico Internacional y se confirma una ayuda para la exhumación de una fosa en Salvaterra de Miño.

1. Residente debutará como director de cine con ‘Porto Rico', una película con Bad Bunny, Javier Bardem y Viggo Mortensen2. Rescatan a niña de 4 años y a sobre 40 perros de una casa en condiciones “deplorables” en Caguas. La Policía detuvo a los padres de la menor para una posible radicación de cargos, pero la secretaria de la Familia insiste en que no hay problemas3. Justicia no apelará la absolución en el caso por la muerte del biólogo Roberto Viqueira Ríos4. Sigue la controversia por el manejo de resultados de reválida médica: denuncian proceso irregular al margen del reglamento5. Pablo José Hernández Rivera anticipa primaria en el PNP y deja abierta su candidatura a la gobernación6. Anticipan una desaceleración económica en el primer trimestre7. Jenniffer González viaja a Washington8. Gobernadora y Compañía de Turismo de Puerto Rico lanzan Ruta Gastronómica, Turística y Cultural Mar y Tierra para impulsar el desarrollo económico de 15 municipios9. EU despliega fuerza naval y aérea en Medio Oriente ante posible acción militar contra Irán10. Total de muertos en Gaza exceden los 75,000 según un informe independiente de verificación de datos11. Los estadounidenses creen que los archivos de Epstein muestran que los poderosos se salvan, según una encuesta de Reuters/IpsosEste es un programa independiente y sindicalizado. Esto significa que este programa se produce de manera independiente, pero se transmite de manera sindicalizada, o sea, por las emisoras y cadenas de radio que son más fuertes en sus respectivas regiones. También se transmite por sus plataformas digitales, aplicaciones para dispositivos móviles y redes sociales. Estas emisoras de radio son:1. Cadena WIAC - WYAC 930 AM Cabo Rojo- Mayagüez2. Cadena WIAC – WISA 1390 AM Isabela3. Cadena WIAC – WIAC 740 AM Área norte y zona metropolitana4. WLRP 1460 AM Radio Raíces La voz del Pepino en San Sebastián5. X61 – 610 AM en Patillas6. X61 – 94.3 FM Patillas y todo el sureste7. WPAB 550 AM - Ponce8. ECO 93.1 FM – En todo Puerto Rico9. WOQI 1020 AM – Radio Casa Pueblo desde Adjuntas10. Mundo Latino PR.com, la emisora web de música tropical y comentario Una vez sale del aire, el programa queda grabado y está disponible en las plataformas de podcasts tales como Spotify, Soundcloud, Apple Podcasts, Google Podcasts y otras plataformas https://anchor.fm/sandrarodriguezcotto También nos pueden seguir en:REDES SOCIALES: Facebook, X (Twitter), Instagram, Threads, LinkedIn, Tumblr, TikTok BLOG: En Blanco y Negro con Sandra http://enblancoynegromedia.blogspot.com SUSCRIPCIÓN:Substack, plataforma de suscripción de prensa independientehttps://substack.com/@sandrarodriguezcotto OTROS MEDIOS DIGITALES: ¡Ey! Boricua, Revista Seguros. Revista Crónicas y otrosEstas son algunas de las noticias que tenemos hoy En Blanco y Negro con Sandra.

Hela SvD:s techredaktion har varit på Techarenan i Solna utanför Stockholm. Platsen där världens tech-elit ska mötas. Sägs det. Björn Jeffery tänker på alla som inte var där. men framöfr allt på hur ingen inom tech vågar kritisera eller ens ifrågasätta tech och vad det finns för risker med det. Northvolt är ett exempel, men det finns fler. Sophia Sinclair har grävt ner sig i AI-agenternas värld och funderar på om vi är på väg ot internets död - och vad händer med oss då? Dessutom har du blivit mobbad på internet av en AI-agent? Inte? Tur, för det verkar ligga i tangentens riktning. Med humor och initierade källor tar SvD:s journalister med dig när framtiden skapas. Med Björn Jeffery, Sophia Sinclair och Henning Eklund. Producent och redaktör Tove Friman Leffler. Vill du kritisera, tipsa eller bara hylla? Mejla till techbrief@svd.se

Teju ik dienu pa kādam treknākam burtam Latvijas olimpiskajā vēsturē. Arī vakar. Vakar, 18. februārī, aizvadīts vēsturisks olimpiskais komandu sprints Latvijas distanču slēpošanā. Tās ir sacensības, kur valsti pārstāv divi slēpotāji un katrs individuāli dažās minūtēs veic ātro sprinta apli. Laikus saskaita kopā. Ja valsts šādi ir starp 15 ātrākajām – var slēpot finālā. Tur jau startē visi bariņā un katram no diviem dalībniekiem trīs sprinta apļi. Turklāt pārmaiņus un nododot stafeti. Latvijas vīriešu duets Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis tika pie 17 ātrākā laika kvalifikācijā un uz lielo 15 valstu izrādi netika. Bet dāmas Patrīcija Eiduka un Kitija Auziņa, Patrīcijai slēpojot izcili ātri, esot pat sestajai ātrākajai, kvalifikācijā 12.vietā un viņas tika finālā. Un šis ir jauns ieraksts Latvijas distanču slēpošanas vēsturē – kopvērtējumā 13.vieta. Tiesa, citā slēpošanas trasē cerības nepiepildījās. Slalomā nevieskmīgs starts Dženiferai Ģērmanei, bet Ieva Bondare izcīnīja 43. vietu. Viedokli izsaka Latvijas slēpošanas federācijas vadītājs, treneris, sportists Dinārs Doršs. Labu brīdi Latvija bija visas pasaules ekrānos tiešraidē sieviešu biatlona stafetē dāmām. Sasniegums likās jau tas vien, ka sieviešu stafetē Latvija nebija startējusi kopš 2010. gada spēlēm Vankuverā. Sākas viss ļoti, lai arī finālā 18.vieta. Biatlonā Latvijai vēl viens starts un finišs. Masu starts. Un liels prieks, ka tajā startēs uzreiz divas mūsējās – gan Estere Volfa, gan Baiba Bendika. Tas gaidāms sestdien.

La Ventana MetropolitanaEl IFEVI acoge este fin de semana Retroauto y Motogalicia, una cita clave para los amantes de los vehículos clásicos y el coleccionismo en Vigo. En el plano de la actualidad, un accidente triple en el puente de Rande ha causado retenciones, mientras que en la crónica de sucesos destaca una agresión con arma blanca en las fiestas de Oío y un herido grave en un parque de ocio de Nigrán. En el ámbito judicial y laboral, el Concello deberá indemnizar a la familia de un bombero fallecido por diferencias salariales, mientras que en GKN Driveline se ha alcanzado un acuerdo mayoritario para retirar el expediente de despido colectivo.El alcalde Abel Caballero impulsa la recuperación del vuelo a Londres desde Peinador y presentará ante el Ministerio de Deportes la candidatura de Vigo para el Mundial 2030. Por otro lado, la comunidad educativa se moviliza para exigir más recursos de inclusión, coincidiendo con las protestas del sector sanitario por sus condiciones laborales. En la gestión municipal, se inicia un plan urgente de bacheo en 400 calles y el Partido Popular propone elevar la Reconquista a Fiesta de Interés Turístico Internacional.En la provincia, Baiona prepara la trigésima edición de la Arribada con novedades en su iluminación y zonas juveniles, y Ponteareas proyecta un museo al aire libre sobre el Corpus Christi. Finalmente, el sector de las rederas denuncia el intrusismo laboral mientras se anuncia una ayuda económica en Salvaterra de Miño para tareas de exhumación vinculadas a la memoria histórica.

Aviācija un laika apstākļi, kas ziemā ietekmē lidostas darbu, ir šajā nedēļā Toma Briča sarunu tēma. Šī ziema līdz šim bija itin mierīga, bija februāra sākumā viens gadījums, kad bieza migla pāris stundas kavēja gaisa satiksmi, un nupat piedzīvotais putenis bija pārbaudījums gan lidostas tehniskajam personālam, īpaši skrejceļu uzturētājiem, un, protams, arī dispečeriem. Par to, kāda ir viņu ikdiena un kā to ietekmē laikapstākļi, saruna lidostas dispečeri Renāru Bernānu. Viņš tā arī teica – visādi gadās, bet Rīgas lidosta ir samērā drošā vietā. Renārs Bernāns vērtē, ka Rīgas lidosta laikapstākļu ietekmes ziņā ir samērā mierīga.  "Mēs esam ērta un diezgan mierīga lidosta. Protams, mums ir daudz izteiktākas ziemas nekā lielākā daļā Eiropas. Mēs mākam ar to tikt galā," atzīst Renārs Bernāns. "Lidostā ir pietiekami daudz tehnikas, kas šo sniegu spēj ātri notīrīt, un arī piloti ir pieraduši pie sniega vairāk nekā dienvidu valstu piloti. Piemēram, Turcijas piloti pārvietojas pa sniegu un ledu manāmi lēnāk, jo viņiem ir bail no sniega un ledus." Viena lieta, ko no šīs sarunas atcerēties – ja Latvijai tuvojas vai ir sākusies kāda ierastā rudens-ziemas vētra, bet jums plānots kaut kur lidot, lielam satraukumam nav pamata, jo tieši aviācijai un vēl specifiskāk izlidošanai šādi vēji ir relatīvi nekaitīgi un reti būtiski ietekmē satiksmi vai rada draudus. Bet pirms sarunas mazliet informācijas par lidostām, kam nav paveicies tā, kā Rīgai. Ja raugāmies tepat Eiropā, tad, runājot par izteikti bīstamākām lidostām, parasti tiek pieminētas trīs. Un bīstamību rada ne tikai laikapstākļi.  Viena no šīm lidostām ir Reijkjavīkas lidosta Islandē, jo tā ir zeme ar skarbiem laikapstākļiem - biežām vētrām, puteņiem, biežu apledojumu. Tāpat kā vienu no bīstamajām bieži piemin Gibraltāru. Tur problēma ir specifisks sānu vējš. Bet vienu no riskantākajām lidostām pasaulē uzskata Madeiras lidostu.

El director del Sistema de Inteligencia Turística, Simón Tur, ha estado en el programa 'Hoy por Hoy para Ibiza y Formentera'

Cada mes de febrero, Teruel celebra una de sus fiestas más destacadas: las bodas de Isabel de Segura. Esta recreación histórica narra la leyenda de los Amantes de Teruel, una trágica historia de amor protagonizada por Isabel de Segura y Diego de Marcilla. Este evento, que convierte la ciudad en una villa del siglo XIII, cumple 30 años y acaba de ser declarado Fiesta de Interés Turístico Internacional.Escuchar audio

Teruel se prepara para volver al siglo XIII con la 30ª edición de las Bodas de Isabel de Segura, del 19 al 22 de febrero, la primera tras su reconocimiento como Fiesta de Interés Turístico Internacional. Más de cien actos transformarán el casco histórico en una villa medieval con recreaciones, mercado, música y teatro. Hablamos con sus organizadores sobre presente y futuro de una cita que emociona cada año.

Raidījumu esam veltījuši Baltijas jūrai un vairākiem interesantiem pētījumiem, kas atklāj jaunus faktus par mūsu jūru. Latvijas Hidroekoloģijas institūta biologi veikuši pētījumus gan par atjaunojošajām akvakultūrām Baltijas jūrā un to, kā aļģes un gliemenes varētu palīdzēt uzlabot ūdens kvalitāti, gan par to, kā ziemas ļauj prognozēt cianobaktēriju jeb zilaļģu ziedēšanu vasarā. Iepazīstam dažādos pētījumus! Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Maija Viška, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece un Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ineta Liepiņa-Leimane.   Kas liek ledum būt slidenam un kā to sacensībās padara vēl slidenāku? Slidu, kamaniņu un hokeja nūju skaņas pašlaik XXV ziemas olimpisko spēļu laikā Milānā un Kortīnā dzirdamas daudz. Olimpiskā ledus saķere un slīdamība ir vesela fizikas un ķīmijas principu buķete, un tieši olimpiādes laikā šis temats, piemēram, ātrslidošanas kontekstā, plašāk pētīts rakstā tiešsaistes žurnālā “National Geographic”. Ledus slīdamības principi labi zināmi ir Mārtiņam Rubenim, Rīgas Tehniskās universitātes Sporta tehnoloģiju centra vadītājam, kā arī Latvijas izlases trenerim, inženierim-mehāniķim kamaniņu sporta izlasei olimpiskajās spēlēs Kortīnā. Mārtiņš arī bijis pirmais sportists neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē, kurš izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, un tā bija bronzas medaļa 2006. gadā Turīnā, Itālijā. Ar Mārtiņu tiekamies attālināti, jo viņš atrodas Kortīnā. Ar viņu runājam par svarīgākajiem principiem, lai ledus labi slīdētu. Vai tā tas ir bijis Kortīnā?

V době konání Zimních olympijských her v Itálii se v rozhlasovém cestování vydáme s hokejovou legendou Patrikem Eliášem mimo jiné i na místa čtyř ZOH, kterých se měl možnost účastnit - do Salt Lake City v americkém Utahu (2002) , do italského Turína (2006), zastavíme se také na olympiádě v Kanadě (Vancouver 2010) a v Soči (2014).

V době konání Zimních olympijských her v Itálii se v rozhlasovém cestování vydáme s hokejovou legendou Patrikem Eliášem mimo jiné i na místa čtyř ZOH, kterých se měl možnost účastnit - do Salt Lake City v americkém Utahu (2002) , do italského Turína (2006), zastavíme se také na olympiádě v Kanadě (Vancouver 2010) a v Soči (2014).

El Carnaval de Águilas, fiesta declarada de Interés Turístico Internacional, ha vuelto a demostrar su poder de convocatoria y su desbordante creatividad tras un fin de semana de intensa actividad. A pesar de que el viento obligó a trasladar los actos infantiles del viernes al sábado, la fiesta estalló con fuerza con la batalla entre Don Carnal y Doña Cuaresma y el pregón "apoteósico" de la cantante murciana Rut Lorenzo.El domingo tuvo lugar el primero de los cuatro desfiles principales, una exhibición de cinco horas en la que participaron 42 peñas federadas. El despliegue de fantasía fue encabezado por peñas como Ipanema, cuya musa Paula Robles lució una "espaldera impresionante", así como por el ingenio de "Los Amantes del Chichi", quienes presentaron 15 carros con réplicas del castillo de San Juan de las Águilas elaboradas con arena, arroz, trigo y cebada.

V době konání Zimních olympijských her v Itálii se v rozhlasovém cestování vydáme s hokejovou legendou Patrikem Eliášem mimo jiné i na místa čtyř ZOH, kterých se měl možnost účastnit - do Salt Lake City v americkém Utahu (2002) , do italského Turína (2006), zastavíme se také na olympiádě v Kanadě (Vancouver 2010) a v Soči (2014).

20 gadus vecā Estere Volfa izcīnīja 11. vietu biatlona iedzīšanas sacensībās 2026. gada Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas ir otrais visu laiku labākais rezultāts Latvijai olimpiskajās sieviešu biatlona sacensībās. Īsi pirms raidījuma sākumā finišēja biatlona sacensības sievietēm iedzīšanā. Šīs bija vēsturiskas sacensības, jo 10 km garo distanci pirmoreiz Latvijas biatlona vēsturē veica pat trīs mūsu valsts pārstāves, kuras iepriekš iekļuva 60 labāko vidū sprintā. Un vēsturisks bija arī 20 gadus vecās Esteres Volfas rezultāts - viņa startēja 16. vietā, šāva teju nekļūdīgi - tikai viena kļūda, un slēpoja izcili ātri, un sasniedza labāko rezultātu savā olimpiskajā karjerā - 11. vieta. Tas Latvijai bija otrais visu laiku labākais sniegums olimpiskajās spēlēs sieviešu biatlona sacensībās. Pirms 20 gadiem Turīnā 10. vietu klasiskajā distancē izcīnīja Madara Līduma. Baiba Bendika pieļāva septiņas kļūdas šaušana un finišā bija 42. vietā, Sanita Buliņa kopvērtējumā 53. vietā. Par olimpisko čempioni kļuva nevainojami šāvusī mājiniece Liza Vitoci, kura par 28,8 sekundēm apsteidza sprinta uzvarētāju Marenu Kirkeidi no Norvēģijas. Bronzas medaļa somietei Suvi Minkinenai.  Šodien norisinājās arī biatlona 12,5km iedzīšanas sacensībās vīriešiem. Andrejs Rastorgujevs finišēja 29. vietā. Rihards Lozbers atkāpās uz 47. vietu, bet Edgars Mise bija viens no trim sportistiem, kuru apdzīna pa apli. Protams, gaidām hokeja maču plkst. 20:10, kur Latvija aizvadīs pēdējo grupas spēli pret Dāniju. Uzvara pamatlaikā garantē otro vietu C grupā un labvēlīgāku pretinieku pārspēlēs, visi citi iznākumi liks mums vēl iespringumā sekot arī ASV un Vācijas duelim vēlajā vakara spēlē. Katras grupas uzvarētāja un 2. vietas ieguvēja automātiski iekļūst ceturtdaļfinālā. Latvijai iespējas kļūt par otro labāko savā apakšgrupā faktiski ir zudušas, bet jebkurā gadījumā uzvara šodienas spēlē būs būtiska, lai tiktu pie nomināli vieglāka pretinieka pirmajā pārspēļu kārtā.  Lai analizētu mūsu komandas sniegumu līdzšinējās spēlēs, sazināmies ar bijušo hokejistu, astoņu pasaules čempionātu un trīs olimpisko spēļu dalībnieku Armandu Bērziņu. Šovakar vēl arī noslēdzošanai starts Kortīnas ledus trasē skeletonistiem. Iedvesmojoties no kamaniņu braukšanas radošuma, paplašinot disciplīnu veidus, arī skeletonā pirmo reizi tika sadalītas olimpiskās medaļasjaukto komandu stafetē. Starp 15 komandām būs arī Latvijas komanda ar Martu Andžāni un Emīlu Indriksonu sastāvā. Abiem šīs ir pirmās olimpiskās spēles, Andžāne sieviešu konkurencē izcīnīja 17. vietu, Indriksons starp vīriem palika 18. vietā. Emīls neslēpj, ka viņa mērķis ir šī vakara komandu stafetē iegūt augstāku vietu.

Claudia Manso, Directora de Promoción Turística de la Municipalidad de Gral Alvarado Conexion

Je to právě dvacet let, kdy Kateřina Neumannová na olympijských hrách v Turíně vybojovala zlatou medaili. „Je to neuvěřitelná vzpomínka, která ve mně zůstává pořád živá,“ vypráví. A dodává, že stejně živá je stále i fotografie její tříleté dcery Lucie běžící v růžové bundičce přivítat v cíli vítěznou maminku, jak ji zvěčnil fotograf Eduard Erben. „Růžová bundička je její prokletí. Ale už si zvykla,“ směje se Kateřina Neumannová.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Je to právě dvacet let, kdy Kateřina Neumannová na olympijských hrách v Turíně vybojovala zlatou medaili. „Je to neuvěřitelná vzpomínka, která ve mně zůstává pořád živá,“ vypráví. A dodává, že stejně živá je stále i fotografie její tříleté dcery Lucie běžící v růžové bundičce přivítat v cíli vítěznou maminku, jak ji zvěčnil fotograf Eduard Erben. „Růžová bundička je její prokletí. Ale už si zvykla,“ směje se Kateřina Neumannová.Všechny díly podcastu Host Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Je to právě dvacet let, kdy Kateřina Neumannová na olympijských hrách v Turíně vybojovala zlatou medaili. „Je to neuvěřitelná vzpomínka, která ve mně zůstává pořád živá,“ vypráví. A dodává, že stejně živá je stále i fotografie její tříleté dcery Lucie běžící v růžové bundičce přivítat v cíli vítěznou maminku, jak ji zvěčnil fotograf Eduard Erben. „Růžová bundička je její prokletí. Ale už si zvykla,“ směje se Kateřina Neumannová.

Hoy comienza el Carnavalmoral de Navalmoral de la Mata, que espera recibir a más de 25.000 visitantes hasta el martes. El alcalde de Navalmoral, Enrique Hueso, asegura que será una edición muy especial, ya que se trabaja para que la fiesta sea declarada de Interés Turístico Nacional.

Música : - Kiss - Lick it up - Genesis - Can´t Dance Noticias de actualidad : - Superamos las 44K escuchas - Alicia Munuera de nuevo campeona - Suspendida la charla para hablar sobre la instalación de la Zona de Bajas Emisiones en Port de Sagunt - El Gobierno estudia revocar el Interés Turístico Nacional de la Semana Santa de Sagunto por excluir a las mujeres Noticia(s) de la semana: - Una nueva infraestructura millonaria en Sagunt supera el último obstáculo Old Style: Ya llegó el verano Death Match (octavos):Tarazona vs. Carlos López Entrevista de la semana : María José Gimeno Enfermerides : Tomáse la birra ¿ Xavias que ? No todo lo que brilla es NODO no todoc #Sagunto #PuertoSagunto #Ondacero

Población - 6.441 habitantes | Reclamo - la catedral del Salvador de Santo Domingo de la Calzada con una torre exenta y en la que viven un gallo y una gallina | Otras cosas típicas - los ahorcaditos, un dulce hojaldrado típico; las patatas a la riojana; el vino de La Rioja; las fiestas del Santo de Interés Turístico Nacional y su hospitalidad, ya que se encuentra en medio del Camino de Santiago. 

Estela Carrizo: Directora de Promoción Turística, Comodoro Rivadavia, Chubut. @evangelocutora

Par darbiem, kurus nesen Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iegādājies savas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanai, par ilustrāciju kolekcijas nozīmi, kā arī par citām laikmetīgās mākslas aktualitātēm raidījumā "Mākslas vingrošana" sarunājas ilustratore Elīna Brasliņa, grafiķis Paulis Liepa, kura jaunāko darbu izstāde šobrīd aplūkojama galerijā "Māksla XO" un LNMM Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja Arta Vārpa. Sarunu vada mākslas kritiķis Vilnis Vējš; pārraides producente – Inga Saksone.  Vilnis Vējš: Šodien parunāsim par aktuālajiem notikumiem mākslā, mākslas tirgū un konkrēti – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauniegādātajiem un arī senāk iegādātajiem darbiem. Arta, ar ko papildināta tevis pārraudzītā kolekcija? Arta Vārpa: Nākot uz radio studiju, pa ceļam iegriezos Pauļa Liepas izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", un man šķiet, ka es uzminēju pirmo domas pavedienu, ko tu, Vilni, jau iezīmēji, ka muzejs savu kolekciju papildinājis ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Protams, uz muzeju nevaram lūkoties kā uz mākslas tirgus dalībnieku klasiskā izpratnē. Lai gan muzejs darbus iepērk, mēs tos glabājam nākotnei, visai sabiedrībai, tādēļ tirgošanās nav mūsu specifika. Toties mākslas ainas regulāra, iespējami sistemātiska pārraudzīšana un kolekcijas papildināšana gan ir viens no muzeja pamatuzdevumiem, kuram dažādos laika periodos esam varējuši pievērsties ar visai atšķirīgu rocību… Šobrīd, pastiprinot tieši laikmetīgās mākslas akcentu muzeja funkcijās, ir prieks par 2025. gada kopējo jaunieguvumu klāstu, kas aptvert gan glezniecību, gan grafiku, gan jaunus medijus un objektus. (..) Ar cik autoru darbiem esat papildinājuši savu kolekciju? Tie ir apmēram 40 autori – manuprāt, tas ir pieklājīgs autoru loks. Protams, ir autori, kuri muzeja krājumā jau līdz šim bijuši pārstāvēti, tikai ar cita perioda darbiem. 16 autori ir tādi, kuri muzeja krājumā nonāk pirmoreiz. Patlaban ļoti skaidri iezīmējas jauna mākslinieku paaudze, kas dzimusi vēlajos deviņdesmitajos gados un šobrīd sevi piesaka laikmetīgajā mākslā, darot to ļoti pārliecinoši un aktīvi. Un arī viņu – jaunākās paaudzes mākslinieku – darbi ienākuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Viena no māksliniecēm, kura bija ļoti priecīga un pagodināta par nonākšanu muzeja uzmanības lokā, vienlaikus gan bija arī noraizējusies: "Ak, vai! Bet kā būs nākotnē? Vai muzejs vēl kādreiz man pievērsīsies, vai arī tas būs tikai pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem?" Bet tas ir ļoti labs jautājums! Pauli, var teikt, ka tu esi laikmetīgās mākslas kolekcijas veterāns, jo tavi darbi muzejā glabājas jau vairākus gadus – saskaitīju trīs vai četrus. Kā tev tas liek justies, izņemot to prieku un pagodinājumu, ko Arta jau minēja? Paulis Liepa: Prieks un pagodinājums – tas jā, bet kā veterāns nu galīgi nejūtos! Tas, ko daru – tā ir lieta, ko man patīk darīt un es to izbaudu. Bet ka ir cilvēki, kas gatavi par to izdot naudu un iekļaut savās kolekcijās – privātās vai valstiskās – tā man ir mistērija vēl joprojām... (Smaida.) Elīn, tu esi viena no jaunajiem autoriem, kuru darbi pirmoreiz iepirkti Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijā. Turklāt – kaut arī pēc izglītības esi tāda pati grafiķe kā Paulis, tava darbības joma ir tieši ilustrācija, kas turpmāk muzejā tiks kolekcionēta kā laikmetīgā māksla. Kuri no taviem darbiem nonāca muzejā? Elīna Brasliņa: Tie ir divi senāki darbi no divām Luīzes Pastores grāmatām "Mākslas detektīvi" – no "Pēdējā ķēniņa" un "Svešinieku atnākšanas". Prieks un pagodinājums! Jo ar ilustrāciju dažbrīd ir tā, ka cilvēki – vai tā maz ir māksla? Bet, redz – piezvana muzejs un saka: mums interesē! Negaidīts pavērsiens, ka muzejs nopirka arī vienu mana zīmējumu cikla daļu: tie ir mātišķības un ikdienas pieredzei veltīti nelieli darbiņi akvareļzīmuļu tehnikā. Tā ka nu kolekcijā ir pārstāvēta gan Elīna kā māksliniece-ilustratore, gan Elīna kā [īsta] māksliniece. Arta, varbūt tu vari paskaidrot – ar ko īsti ilustrācija atšķiras no grafikas? Arta Vārpa: Man bija ļoti grūti noturēties un neiesaukties – protams, ka ilustrācija ir māksla! Piederīga laikmetīgajai mākslai! Mēs nevaram iedomāties mūsu mākslas vēstures klasiķu mantojumu bez ilustrācijas, kas ir grafikas pamats. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa zīmējumi jeb ilustrācijas "Baltajai grāmatai" iekļautas Latvijas kultūras kanonā, tāpat Niklāvs Strunke, Janis Rozentāls – tas, cik liela loma bijusi ilustrācijai šo dižgaru radošajā mantojumā, būtu atsevišķas sarunas vērts jautājums. Ilustrācija mums šobrīd ir ļoti spēcīga! Mūsu ilustratori gūst starptautiskus panākumus, viņi tiek ievēroti un godalgoti visā pasaulē. 20. gadsimta otrās puses grafikas kolekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsevišķu ilustrācija veido atsevišķu grupu, un visticamāk, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kopš deviņdesmitajiem gadiem tās sistemātiska papildināšana ir apsīkusi. Šis ir pēdējais brīdis, kad jāpievēršas arī šai jomai! Ilustratori, kuru darbi būtu iekļaujami Nacionālajā krājumā, ir vairāki, un mēs esam tikai sava ceļa sākumā, viņus uzrunājot un vērtējot, kam prioritāri ķerties klāt. Elīnas Brasliņas ilustrācijas Luīzes Pastores "Mākslas detektīviem" veido ļoti tiešu dialogu ar Nacionālā mākslas muzeja kolekciju, ar Niklāvu Strunki, ar Voldemāru Irbi, iedzīvinot gan viņu personības, gan arī nozīmīgus Nacionālās mākslas kolekcijas darbus. Piemēram, "Cilvēks, kas ieiet istabā" un vēl citi elementi – tos atpazīst gan bērni, gan pieaugušie, un tie ir mūsu vizuālās kultūras neatņemama sastāvdaļa. Pauli, tavā jaunākajā izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", aplūkojami darbi, kas noteikti nav ilustrācijas. Tajos saskatāmi palielināti simboli. Skatītājiem, kuri ar tiem jau pazīstami, izstāde ir priecīga atkalredzēšanās. Tiem, kuri tos nepazīst, varbūt vari izstāstīt – kādas piktogrammas tu lieto savos darbos? Paulis Liepa: Nav tāda īpaša komplekta, ko parasti pielietotu... Tās atnāk pašas! Maģiskajā mirklī, kad tiek strādāts ar skici, pēkšņi pārņem sajūta – o, šajā kaut kas ir! Tad vajag tikai spēt pabeigt ideju, pacīnīties par milimetriem pa labi, pa kreisi, par krāsām un tā tālāk. Laikam tas iekšā krājies jau kādu laiku: gribējās iet tādu rupjo, vienkāršo ceļu, ar tādu kā cirvi izcirst to visu. Strādāt ar pēc iespējas vienkāršākiem līdzekļiem. Viens no principiem bija šāds: ja kaut kādas tehniskas lietas skicei vai idejai neļauj īsti notikt, jāiet cits ceļš, vienkārši jādara pēc iespējas rupjāk un vienkāršāk. "Tirgošanās" – tas ir nosaukums, kas bišķiņ "knieš". Es bieži eju to ceļu, ka izstādē, piemēram, ir desmit darbi, un nosaukums ir tāds kā vienpadsmitais darbs – brīva vieta vēl vienai nelielai izpausmei. Šajā gadījumā tirgošanās ir tāda kā laikmeta sazemēšana: nevis tirdzniecība, bet kaulēšanās, bakstīšanās – kad cilvēki "tirgojas" par krēslu pie loga autobusā. Tāda ņemšanās. Tas kaut kā izkristalizējās procesā, jo darbos šur tur ir dalījums X pret Y, apaļš pret kantainu, liels pret mazu. Estētika šeit ir kā karogi ar lieliem, trekniem krāsu laukumiem ar vienu ķeburu vidū, piemēram. (..) Vai mums tie "ķeburi" būtu jāatpazīst? Paulis Liepa: Nē. Tie nav kā ceļa zīmes. Tur daudz kas ir intuitīvi. Profesionāls mākslinieks vai skolotājs var mēģināt to visu vērtēt no kompozīcijas un līdzsvara viedokļa. Ir gan arī konkrētas lietas; vairākos darbos ienāk karš. Bet daudz kas uz klišejas un lina nosēdies intuitīvi.  Elīn, cik jauki, ka pārstāvi divas pozīcijās – esi gan patstāvīga māksliniece, gan ilustratore. Lai gan ilustrators visbiežāk izpilda kādu pasūtījumu, zinu, ka pēdējos pārdesmit gados ilustrācija ir tiktāl emancipējusies, ka ilustratori paši sacer tēmas, sižetus, komiksus un strādā pilnīgi neatkarīgi no šādiem pasūtījumiem. Elīna Brasliņa: Ilustratoram visbiežāk darbu pasūtītājs ir izdevniecība. Un ir izdevniecības, kas ilustratoram ļauj diezgan brīvu vaļu, zinot, kāds ir konkrētais mākslinieks un pilnībā uzticoties viņa vīzijai. Tāda bija mana pieredze, nupat strādājot pie izdevniecības "Liels un mazs" pasūtījuma – Ingas Gailes tūdaļ iznākošā dzejas krājuma "Reiz divas meitenes, māte un priecīgs Dievs" ilustrācijām. Sākumā man bija ideja, ka katram dzejolim gribēšu iespēt kādu mākslas atsauci, taču vienā brīdī sapratu, ka tas ir pašmērķīgi un varbūt nevajag. Taču kādas piecas, sešas atsauces uz pasaules glezniecības darbiem tur ir, turklāt tās ir dažādas grūtības pakāpes – tie, kuri pirks un lasīs šo grāmatu, varēs meklēt. Šī sadarbība ir pozitīvais piemērs. Mazāk pozitīvs piemērs – tikko man bija sarakste ar vienu žurnālu, kurā bija kaulēšanās par to, vai mammas rokas ir vai nav pietiekoši tievas, vai ir par daudz tetovējumu, vai to ir par maz... Tā kā tas spektrs ir no viena gala līdz otram, un māksliniekam pašam jāizsver, ar ko viņš grib vai negrib ielaisties. Bet jūsu minētais emancipētais ilustrators, kas pats rada pats savu stāstu, ārpus Latvijas ir pazīstams samērā sen. Arī Latvijā šādu piemēru rodas arvien vairāk un vairāk. Tas bija arī mans ceļš – kaut kādā mērā nonākt līdz emancipācijai. Vairāk nekā desmit gadu garumā ilustrējot citu cilvēku stāstus, beidzot nonācu pie tā, ka man ir mans stāsts, ko gribu izstāstīt. Jo lieta jau ir arī tāda, ka bērnu grāmatu ir šausmīgi daudz – varbūt pat pārāk daudz. Un tad, kad domāju par savām grāmatām, ko gribētu laist pasaulē, rodas jautājums, vai tās ir vajadzīgas? Ja ir sajūta, ka ir vajadzīgas, tad – jā, tad jāķeras klāt.  Radīt pašam savu darbu bez teksta – droši vien tas šaubas vērš vēl lielākas, vai tas ir vajadzīgs? Elīna Brasliņa: Manas grāmatas gadījumā bija tā: līdz ar to, ka primāri esmu zīmētāja, ilustratore, sāku ar attēliem. Un stāsts ar mazu palīdzību no malas kaut kā tika salīmēts. Tas stāsts ir ļoti nosacīts un ļoti virspusējs. Uz to norādījuši recenzenti – ka kaut ko var saprast, un kaut ko nevar saprast. Bet tas nemaz nav slikti, ka ir grāmatas, kas izaug no attēliem. No tā, ko minēja Paulis – ka sāc ar skici, un skaties, kas darbojas un kas nedarbojas. Pieļauju, ka arī rakstniekam ir skice – sajūtas skice, ko noķert vārdos. Vārdi nav mans medijs. Mans medijs ir attēls. Un tad, izrādās, tā grāmata var tapt! Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Diretamente de Cancun, eu entrevistei Andrés Aguilar, Subsecretário de Promoção e Operação Turística da Secretaria de Turismo de Quintana Roo (Cancún).Desafios para oferecer a Experiencia do Cliente em Cancún, o segundo destino mais visitado do mundoAssista a integra desta minha entrevista em nosso canal do youtube.. Esta e outras centenas de debates riquíssimos. https://youtube.com/live/096pPTeb8Tk @andres_aguilar_b@sedeturqroo #experienciadocliente #customerexperience #crm #turismo #smartcityEle é subsecretário de turismo de Cancun, o segundo destino mais visitado do mundo

Stāsta tradicionālās dejas pētnieks, biedrības "Danču krātuve" izveidotājs un vadītājs Sandis Zučiks; pārraides producente – Signe Lagzdiņa  Latviešu tradicionālā deja veidojusies vairāku gadu desmitu un pat simtu laikā. Tā sevī iekļauj mums visiem zināmās un mīļās latviešu tautas dejas: "Mugurdanci", "Garo danci", "Sudmaliņas" un citas latvju dejas. Bet ne tikai. Gadsimtu laikā arī citu zemju dejas ar melodijām ienākušas un iesakņojušās latviešu un lībiešu tautas mantojumā.  Šoreiz apskatīsim mums tik mīļu un zināmu tradicionālo deju - "Cūkas driķos". Tā ir deja, kas dejota Latvijas ziemeļu daļā – Malienā, kā arī Igaunijā. "Cūkas driķos" ir viens no retajiem dančiem, kas mūsdienās ieguvis lielu popularitāti visās vecuma grupās gan dejotāju, gan nedejotāju vidū. Ir grūti iedomāties kādu dejotāju, kurš nezinātu meldiņu vai vismaz pāris pantu no šī danča teksta. Divi pāri, četri dejotāji izpilda jautru lēkāšanu jeb žīgāšanu. Šis dancis šķietami sastopams ikvienā sevis cienīgā danču pasākumā, it sevišķi gadskārtu svētkos: Jāņos, Miķeļos vai Mārtiņos. Dancis pierakstīts Malienā 1990. gadā, vēlāk publicēts Sniedzes Grīnbergas materiālā "Malienas novada horeogrāfija" 1992. gadā, teicēji: Elfrīda Sināte Bejā (dzimusi 1918. gadā Alūksnē). Deja publicēta arī Gunāra Stroda "Danču izlase. "Einam, šeinam"" 1999. gadā. Malienas pusē diezgan bieži sastopas augšvidzemnieku kultūras saskarsme ar pierobežā sastopamo igauņu kultūru. Igaunijā dancis ar tādu pašu mūziku un dejas iznesumu ir pazīstams ar nosaukumu "Kaera-Jaan" jeb tulkojot latviski – "Auzu Jānis". Tas tiek dejots identiski Latvijā populārākajam variantam un, domājams, cēlies no šīs dejas. Mazliet par Igauņu Auzu Jāni. Savās atmiņās slavenais igauņu rakstnieks Frīdenberts Tuglass par dziesmas izcelšanos savos memuāros 1939. gadā rakstīja šādi: "1880. gados nabadzīga ģimene dzīvoja būdā netālu no manām mājām, netālu no Ahjas. Tur dzīvoja Pēters Matsons jeb – kā viņu dēvēja – Pīters. Pīters vietējiem likās mazliet dīvains un dusmīgs cilvēks, kuram bija daudz konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Vīrieti apsmēja un deva iesauku "Auzu imperators". Tas notika tāpēc, ka Pīters ap savu māju sēja tikai auzas un vienmēr teica: "Auzām vajadzētu būt tik daudz, lai pat imperatoram pietiktu!" Pīters bija precējies trīs reizes un starp viņa bērniem bija dēls Jānis (dzim. 1862. gadā). Bērni tika saukti pēc sava tēva iesaukas, līdz ar to Jānis tika dēvēts par Auzu Jāni. Jānis bija brunču mednieks. Kādā dienā 1889. gadā vietējās meitenes muižā mazgāja veļu. Karstās dienas ietvaros dažas meitenes nolēma nomazgāties arī pašas. Viņas izģērbās, sagatavoja ūdeni un mazgājās. Arī Auzu Jānis pagadījās blakām; redzot plikās meitenes, tas paslēpās aiz netālu esošajām mucām. Tomēr viņš nebija vienīgais, kas novēroja meitenes. Kā izrādās, vēl kāds vietējais puisis – Kolli – arī jau bija tur paslēpies. Meitenes viņus pamanīja un pieķēra. Viņas bija pārsteigtas un dusmīgas. Šis atgadījums nepalika tikai starp meitenēm: līdzko viņas par puišu izdarībām uzzināja, nepagāja ne ilgs laiks, kad viss ciems par to zināja. Lai kauninātu puišus, tika radīta dziesmiņa par tiem. Bet, lai kaunu padarītu lielāku un jautrāku, tika radīta arī vienkārša, lecama deja. Tagad pirmatnējais dziesmas teksts jau ir aizmirsts un kādus gadus vēlā radies mūsdienās populārākais teksts. Par tāda "goda" izrādīšanu Auzu Jānis bija ļoti dusmīgs līdz pat savai nāves dienai daudz, daudz gadus vēlāk." Vēl igauņu rakstnieks Tuglass stāstīja, ka netālu no viņa mājām Ahjā dejas tika dejotas bez mūzikas, tikai ar dziesmām. "Auzu Jānis" bijusi viena no populārākajām dejām. No Ahjas dziesma un deja tika atvesta uz Tartu, kur tā tika atskaņota ar tādu pašu nosaukumu. Pēc neilga laika meldiņu sāka atskaņot arī orķestri un tas kļuva vēl slavenāks. 20. gadsimta sākumā igauņu oriģinālās dejas-spēles dziesmu teksts bija gandrīz aizmirsts, bet deja joprojām tika dejota pie sacerētā meldiņa. Deja tika dejota pēc koncertiem, ballēm, saietiem 1900. gadā un vēlāk. Tika rakstīts, ka ārzemniekiem deja patika pat vairāk nekā igauņiem, tāpēc tā tika dejota arī Kaukāzā, Pēterburgā, Rīgā un citur. Pastāv neoficiālas liecības, ka 20. gadsimta sākumā daži cilvēki redzējuši šo deju gan Latvijā, gan Vācijā. "Auzu Jāņa" popularitāte bija tik liela, ka tika ražotas pat konfektes un cigaretes ar nosaukumu "Kaerajaan" jeb "Auzu Jānis". Vēl jāpiebilst, ka pats Auzu Jānis nelielu laiku kalpoja Ahjas muižā pie latviešu izcelsmes kalēja Georga Bīdermaņa. Ai, Auzu Jāni, ai, auzu Jāni, Izlec laukā, lai redzētu, Vai meži līgojas, Vai auzas ir divdaļīgas.

Este programa se emite todos los jueves y los viernes en Onda Cero MS a las 19:20 horas. Changan: una nueva marca global que aterriza en España con ambición Changan es uno de los grandes gigantes de la automoción a nivel mundial y su llegada a España no es casualidad. El grupo cuenta con una estructura industrial y tecnológica de primer nivel, con 32 modelos en su oferta global que cubren todas las energías disponibles en el mercado. Está presente en 115 países, con 21 centros de fabricación, 76 filiales, cerca de 19.000 concesionarios y una plantilla de más de 120.000 empleados de cara al cliente. Uno de los grandes elementos diferenciadores de Changan frente a otros fabricantes chinos es su apuesta por la investigación y el desarrollo a escala global. Dispone de 44 centros de I+D repartidos por todo el mundo y más de 24.000 ingenieros, con presencia clave en Europa —Italia, Alemania y Reino Unido—, además de Estados Unidos y Japón. A esto se suman sus joint ventures estratégicas con marcas como Ford, Mazda y JMC, así como una división específica de vehículos ligeros. Toda la estrategia del grupo se apoya en tres pilares fundamentales: el Plan Verde, que incorpora nuevas tecnologías a toda la gama; el Plan Inteligente, con el objetivo de que el 100% de los coches sean conectados y con inteligencia artificial, incluyendo el lanzamiento de 35 nuevos modelos; y el Plan Internacional, que busca alcanzar 1,5 millones de unidades vendidas al año. Bajo este paraguas, Changan aterriza en España con un diseño europeo y una innovación global claramente definida. Changan Deepal S05 y S07: tecnología, diseño europeo y enfoque premium En los próximos tres años, Changan lanzará ocho nuevos modelos en nuestro mercado, y los primeros en llegar son los Deepal S05 y Deepal S07. Ambos han sido diseñados en Europa, con trabajos de desarrollo realizados entre Alemania, Italia y Reino Unido, pensados específicamente para el cliente europeo tanto en diseño como en experiencia de uso. El Deepal S05 destaca por su interior tecnológico y minimalista, con una pantalla central de 15,4 pulgadas de alta resolución que puede rotar hasta 15 grados hacia el conductor o el acompañante. No hay cuadro de instrumentos tradicional, ya que toda la información se delega en un HUD altamente configurable. A esto se suma un sistema de sonido de hasta 18 altavoces y 1.260 W, asientos de gran confort con soporte lumbar 3D y el sistema Queen Seat, que convierte el asiento del copiloto en una auténtica butaca de descanso. En el apartado técnico, el S05 ofrece versiones de tracción trasera y 4x4, con potencias de hasta 320 kW, batería de 68,8 kWh y autonomías que alcanzan los 605 km en ciclo urbano. Incorpora carga bidireccional V2L, bomba de calor, una estructura híbrida de acero y aluminio, 17 sistemas ADAS y cinco estrellas EuroNCAP. Todo ello con precios de lanzamiento muy agresivos, que parten desde 29.750 euros. El Deepal S07 mantiene la misma filosofía, pero con mayor tamaño, batería de 80 kWh y una orientación más familiar y rutera. Fiat: 125 años de historia y una gama que vuelve a equilibrarse Fiat es una de las marcas más icónicas de la historia del automóvil. Con más de 125 años de trayectoria, la Fábrica Italiana de Automóviles de Turín ha dado vida a modelos legendarios como el 500, el 600 o el Panda. En 2025 matriculó 20.926 unidades en España, un año marcado por la resiliencia tras la desaparición temporal del Fiat 500 de combustión, que dejó un hueco importante en volumen. La apuesta por electrificar en exclusiva el Fiat 500 llegó antes de que el mercado estuviera plenamente maduro, lo que obligó a la marca a replantear su estrategia. El Fiat 600 intentó cubrir ese vacío, pero no alcanzó el volumen esperado. Aun así, la gran noticia de 2025 fue la llegada del Fiat Grande Panda, que logró 1.170 matriculaciones y que se convertirá en uno de los pilares de la gama gracias a su oferta multienergía. De cara a 2026, Fiat prepara una ofensiva clave: el regreso del Fiat 500 Hybrid para recuperar volumen, actualizaciones en el Fiat 600, la llegada del Grande Panda de gasolina y dos nuevos modelos —conocidos internamente como F2U y F2X— que ofrecerán versiones eléctricas, microhíbridas y de gasolina. Además, habrá novedades en Abarth con el 600e Competizione de 280 CV y una nueva versión del Topolino. Jeep: ADN off-road y electrificación adaptada a Europa Jeep nació en 1941 y, tras más de 85 años de historia, sigue fabricando coches bajo la misma fórmula: capacidad, robustez, seguridad, actitud, versatilidad y tecnología. En 2025 la marca matriculó 10.355 unidades en España, con una gama que empezaba a acusar el paso del tiempo en modelos como Renegade o Compass. El gran protagonista fue el Jeep Avenger, con 7.965 unidades vendidas y un crecimiento del 27% respecto a 2024. Este modelo se ha convertido en la puerta de entrada a la marca, ofreciendo versiones gasolina, híbridas, eléctricas y 4xe. Será clave para sostener las ventas en 2026, junto con la llegada del nuevo Compass, con el que Jeep espera crecer un 20%. La estrategia de Jeep en Europa difiere claramente de la de Estados Unidos, con una electrificación mucho más marcada. En los próximos años regresará al segmento D con propuestas tan llamativas como el Jeep Recon, un eléctrico 4x4 de 400 CV con enfoque radical, y el Wagoneer S, con hasta 600 CV. Todo ello sin perder de vista pequeñas actualizaciones del Avenger y una política comercial adaptada al mercado europeo. Escúchanos en: www.podcastmotor.es Twitter: @AutoFmRadio Instagram: autofmradio Twitch: AutoFMPodcast Youtube: @AutoFM Contacto: info@autofm.es

Na novinarski konferenci se je predstavila slovenska teniška reprezentanca, ki jo konec tedna čaka nastop v Davisovem pokalu. V Velenju se bo pomerila z reprezentanco Turčije. V Italiji pa je že vse nared za začetek zimskih olimpijskih iger. Eden od vrhuncev največjega zimskega športnega dogodka bo močen hokejski turnir, saj bodo na njem nastopili tudi zvezdniki iz severnoameriške lige NHL.

Det är rapportsäsongens intensivaste dag med över 50 rapporterande bolag på Stockholmsbörsen.Tur då att Börslunch har med sig två klippor i form av Christian Brunlid, svensk förvaltningschef på Handelsbanken och Stefan Olofsson, förvaltare på Sensor. Programmet leds av Elin Wiker och Ellen Hagström.

Comienza la programación de eventos en torno a la Fiesta de Interés Turístico Regional, la Pedida de la Patatera, en Malpartida de Cáceres, una ocasión perfecta para una cata deliciosa con quienes conocen bien tanto el embutido como la evolución de la fiesta. Se nos hace la boca agua al escuchar, de la mano de Matías Macías, presidente de Cofradía Extremeña de la Gastronomía, las referencias a tan poderoso sabor , siendo además, "el más humilde y democrático" de los productos de nuestra matanza. Sentados a la mesa y enriqueciendo la sobremesa, Francisco Romero, cocinero del Parador de Cáceres y autor del libro "Patatera, elaboraciones gastronómicas", editado por CO2, José Manuel Galán, miembro de la Asociación "Amigos de la Patatera", profesor de cocina y pastelería y socio del restaurante "Pan de Huerta" y MariPaz Leo, responsable de turismo de Malpartida de Cáceres y alma mater de la fiesta, con quien, además, conocemos la apetitosa programación prevista en el municipio en su recién inaugurada "Ciudad Gastronómica Extremeña". Solo nos falta un poco de pan, y desearles ¡buen provecho!

Pirmais, kas nāk prātā, ja iedomājamies graudaugu ēdienus, noteikti ir putras. Kādus vēl garšīgus un veselīgus ēdienus var pagatavot no graudaugiem, īpaši pilngraudu, par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore vērtē: "Ja mūsu ikdienas maltītē ceturto daļu aizņemtu pilngraudu produkti, mūsu pašsajūta noteikti uzlabotos." Kāpēc uzturā jālieto auzas, mieži un citi graudaugi, ierakstā skaidro Liene Sondore. Ingmārs Ladigs mudina putru apliet iepriekšējā vakarā un uzbriedināt. Tad būs jāvāra īsāku laiku. Ja glabā termosā, no rīta jau būs gatava putra. No rīta var pielikt rīvētu ābolu, riekstus vai medu. Ina Poliščenko iesaka graudaugus iesaka pievienot salātos. Ingmārs Ladigs vērtē, ka katram ir jāatrod savi graudaugi, kam auzu pārslas, kam rīsi, prosa vai griķi. Īsts ziemas ēdiens - kartupeļi kopā ar grūbām, apcepti sīpoli un vēl cauraudzītis. Kartupeļi ar grūbām veido zīdainu tekstūru.  Pavāri iesaka jebkurus graudaugus iepriekš nedaudz pamērcēt, jeb "pabarot ar ūdeni, lai mazāku laiku aizņem vārīšana. Ina Poliščenko atgādina, ka vērtīgāki ir tie graudaugi, kas mazāk apstrādāti. Neizmērcētas grūbas vārās ilgi. Tāpēc ir pērļu grūbas, bet tās ir apstrādātas. Pērļu grūbas iesaka ēst pirms miega, jo tās satur melatonīnu. Rīsi – jo gaišāks, jo ātrāk var pagatavot, jo tumšāks, jo vērtīgāks. Rīsi draudzējas gan ar dārzeņiem, gan dažādām mērcēm un gaļu.  "Šo ēdienu sabojāt nevar," pārliecināta Ina Poliščenko. Kuskusu dēvē par "ātro graudaugu", ko iegūst no kviešu graudiem mehāniski. Bet to var pagatavot ātri. Var ievienot dārzeņus, gaļu vai zivi. Kuskusu aplej ar ūdeni vai buljonu, proporcijas 1:2. Ļoti uzbriedinātu kuskusu Ina Poliščenko iesaka uzcept kā kārtojumu pannā. Gana sātīgs un garšīgs, lai arī nav pats vērtīgākais. Ina Poliščenko dalās ar maizes recepti no griķiem. Izvāra apmēram 200 g zaļos griķus, kas ir maigāki, pievieno ceļteku sēnalu pulveri divas ēdamkarotes. To ieliek maizes formā un cep. Tā ir maizes alternatīva. Būs blīvāka. Der tiek, kam ir kādas alerģijas. Var pielikt sēkliņas, riekstus. Ja negrib cukuru un miltus, laba alternatīva. Ingmārs Ladigs norāda, ka kvinojā ir līdz 20% olbaltumvielas. "Gatavošanas ziņā interesanta, jo pēc garšas un uzturvērtības ir pielīdzināma bietēm un spinātiem. Tur ir gan daudz dzelzs, gan dažādi savienojumi," turpina Ingmārs Ladigs. Arī gatavojot kvinoju, viņš uz vienu glāzi graudu ņem divas glāzes šķidruma, novāra un var izmantot dažādi - var apcept ar dārzeņiem. Labi garšo ar sāļiem sieriem. Var izmantot salātos kā novārīti produktu. Kvinoja arī ir dažādās krāsās un tas arī nosaka garšas intensitāti - jo gaišāka, jo garša būs maigāka, tumšāka - izteiksmīgāka garša.  

Dzisiaj w wideokaście „Kultura na weekend”: Małgorzata Turzańska (w dowodzie: Turżańska), kostiumografka nominowana do Oscara za swoją pracę przy filmie „Hamnet” (w rolach głównych Paul Mescal i Jessie Buckley) w reżyserii Chloé Zhao. W rozmowie z Januszem Wróblewskim opowiada, jak wyglądała jej droga zawodowa: czy kostiumografia pasjonowała ją od zawsze? Turzańska wspomina też m.in. swoje pierwsze doświadczenia na planach filmowych i współpracę z reżyserką Agnieszką Holland. Rozmawiamy o tym, czym dla Turzańskiej jest prawda w filmie i czy filmy historyczne i kostiumy muszą dokładnie oddawać minioną rzeczywistość. Nie zabrakło także opowieści o tym, jak współpracuje się przy hollywoodzkich produkcjach, jak wygląda praca z wielkimi gwiazdami kina oraz jak Turzańska zbudowała swoją karierę na planie.
Filmy i seriale, przy których pracowała Małgorzata Turzańska, jest bardzo dużo. W jej portfolio znajdziecie takie filmy i seriale jak „Sny o pociągach”, „Zielony rycerz. Green Knight”, „Plan Maggie” czy „Stringer Things”.
Czy Polacy w Hollywood mają szansę na Oscary? Przekonamy się już w marcu.

Dicen que dos cabezas piensan mejor que una, pero en la industria del automóvil, a veces dos cabezas solo sirven para darse cabezazos. Existen frases muy manidas como “la unión hace la fuerza”, pero la historia nos demuestra que, en ocasiones, ocurre justo lo contrario: la unión no suma, resta. Hoy analizamos 10 ejemplos de colaboraciones fallidas, "Frankensteins" mecánicos y millones de euros tirados a la basura en proyectos que nunca debieron existir. 1. Cisitalia-Porsche Type 360 (1947): La genialidad maldita Esta historia comienza en una cárcel francesa, donde Ferdinand Porsche y Anton Piëch estaban presos tras la guerra. Piero Dusio, fundador de Cisitalia, pagó una fortuna por un diseño de Porsche para financiar su fianza. El resultado fue el Type 360, una locura técnica adelantada 20 años a su tiempo: motor central de 12 cilindros, doble compresor y tracción total conectable. 2. Maserati Quattroporte II (1974): La limusina lenta Bajo el paraguas de Citroën, Maserati intentó crear una berlina de lujo. El error fue partir del chasis del Citroën SM y usar su motor V6 de tracción delantera. El resultado fue una herejía: un Maserati de tracción delantera con menos de 200 CV para mover dos toneladas. Era lento y complicadísimo de reparar. Tras la quiebra de Citroën, Peugeot mandó destruir casi todas las unidades. Solo sobrevivieron 13. 3. Saab-Lancia 600 (1980): El vikingo friolero Saab necesitaba un coche nuevo y Lancia tenía el Delta. Decidieron vender el Delta en Suecia con el logo de Saab, prometiendo "temperamento latino y calidad sueca". Fue un desastre. El acero italiano de la época se oxidaba con la sal de las carreteras suecas y la calefacción no estaba pensada para el clima ártico. Además, la electrónica italiana enloquecía con la humedad escandinava. Casi arruina la reputación de Saab. 4. Alfa Romeo Arna (1983): El mundo al revés La lógica dictaba unir la fiabilidad japonesa con el diseño italiano. Pero hicieron lo contrario: usaron la carrocería del soso Nissan Cherry y le metieron la mecánica y electrónica caprichosa del Alfasud. Para colmo, las carrocerías se fabricaban en Japón y se enviaban a Nápoles para ser ensambladas por mano de obra sin experiencia. El coche era feo y se rompía constantemente. 5. Cadillac Allanté (1987): El puente aéreo más caro GM quería un rival para el Mercedes SL y contrató a Pininfarina. El problema fue logístico: Pininfarina fabricaba las carrocerías en Turín y las enviaban a Detroit en aviones Boeing 747 modificados (56 carrocerías por vuelo). Esta locura, conocida como el "Puente Aéreo Allanté", encareció el coche hasta los 54.000 dólares. Aunque no era mal coche, el Mercedes llegaba en barco, era mejor y más barato. 6. Chrysler TC by Maserati (1989): Un pacto de amigos Lee Iacocca y Alejandro de Tomaso decidieron colaborar. Usaron la plataforma del humilde Dodge Daytona, enviaron las piezas a Milán y Maserati las ensambló con cuero caro. El resultado costaba 33.000 dólares pero parecía un Chrysler LeBaron de 12.000. Fue un fracaso económico monumental que costó a Chrysler más de 600 millones de dólares. 7. Honda Crossroad (1993): Cuando Honda pierde aceite En plena fiebre SUV, Honda no tenía un todoterreno. Su solución fue traer el Land Rover Discovery, ponerle la "H" de Honda y llamarlo Crossroad. No cambiaron nada más. El choque cultural fue brutal: los clientes japoneses, acostumbrados a la fiabilidad absoluta, se encontraron con un coche inglés que dejaba manchas de aceite y tenía fallos eléctricos. Honda tuvo que recomprarlos y pedir perdón. 8. Cadillac Catera (1997): El pato que hacía Zig Cadillac intentó rejuvenecer su imagen importando el Opel Omega alemán a EE. UU. El coche no estaba mal, pero el marketing fue atroz. Usaron el eslogan "The Caddy that Zigs" y una mascota: un pato de dibujos animados. Nadie entendió qué hacía un Opel con un pato en un concesionario de lujo. Además, sufría problemas de fiabilidad y sobrepeso. 9. Aston Martin Cygnet (2011): La trampa legal Para cumplir con las normativas de emisiones europeas, Aston Martin cogió el pequeño Toyota iQ, le puso una parrilla propia, forró el interior de cuero y lo vendió por casi 40.000 euros (el triple que el Toyota). Mecánicamente era idéntico (98 CV). Fue una maniobra cínica para bajar la media de emisiones de la marca, aunque hoy son piezas de colección por su rareza. 10. Mercedes-Benz Clase X (2017): La estrella estrellada Mercedes quiso entrar en el mercado de las Pick-up usando la base de la Nissan Navara. Le cambiaron el frontal y el interior, pero la gente se dio cuenta de que era una Nissan con sobreprecio. Nadie quiso pagar el "impuesto de la estrella" por una herramienta de trabajo japonesa disfrazada. La producción se canceló apenas dos años después de su lanzamiento.

Vai mūsdienās, dzīvojot digitālajā laikmetā, ir mainījies veids, kā runājam, rakstām un sazināmies? Vai sarežģītas emocijas mūsdienās spējam izteikt tikai emociju zīmītēs un vai rakstīšana ar roku vēl ir prasme ko pieprotam? Vai varam saprast un izklāstīt sarežgītus konceptus no galvas, vai tomēr brīvāk jūtamies digitālajā vidē, kur tiek labotas gan mūsu drukas kļūdas, gan dažkārt konkretizētas mūsu domas, piemēram, ar mākslīgā intelekta palīdzību? Vai digitālās pasaules ātrums un saziņas intenstitāte šīs nianses nav noplicinājusi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente un Latviešu valodas aģentūras pētniece Justīne Bondare un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško. Vai mūsdienās ir mainījušies valodas lietojuma paradumi, tas, kā izsakām domas? Justīne Bondare: Es kā jauniete arī  ar vienaudžiem daudz runāju un cenšos saprast, kādi ir viņu valodas paradumi tieši digitālajā vidē. Saprotu, ka mums varbūt kaut kas ir palicis, bet jaunākiem valoda un paradumi mainās, kā viņi raksta, kā sazinās, tas ir ļoti mainījies. Un tas notiek ļoti strauji. Ja runājam par slengu, tas mainās arvien straujāk, un jau tagad saprast 2-3 gadus jaunāku jaunieti ir arvien grūtāk.  Solvita Umbraško: Neapšaubāmi mainās, jo šis ir jauns formāts, kas tiek veidots, balstoties uz dažādām digitālajām tehnoloģijām. Samērā jauns, ja skatāmies no cilvēciskās evolūcijas viedokļa un perspektīvas. Mūsu kognitīvie procesi tik ātri nemainās, kā mainās digitālā joma un digitālās tehnoloģijas. Cilvēks, protams, ir adaptīvs, un cilvēks mēģina adaptēties, un valoda tajā skaitā. Bet kādas ir tās kvalitatīvās izmaiņas - tas ir daudz sarežģītāks jautājums. Mēs domājam mazliet pa vecam, varbūt lēnāk un garākos teikumos un esam tehnoloģiski spiesti izteikties īsāk? Vai tas tāds stereotips? Solvita Umbraško: Drīzāk es domāju par informācijas apstrādes ātrumu un apjomu, ko cilvēks var apstrādāt. Informācijas pieejamība ir ļoti liela un plaša, bet cilvēka kognitīvās spējas tik ātri kā mašīnas nespēj apstrādāt to informāciju. Līdz ar to ir jāpieņem tāds kompromiss, vai mēs gribam daudz un paviršāk vai mazāk un pamatīgāk. Un starp to mēs balansējam. Tur arī parādās kvalitatīvās atšķirības, kā mēs apstrādājam informāciju, kas pieejama digitālā laikmetā. Mūsdienās tieši jaunas sievietes, kuras vairāk ievieš jaunus vārdus. To apstiprina arī pētnieces - jaunus vārdus ievieš tieši jaunākas sievietes, savā starpā runājoties.  Justīne Bondare: Tiešām sievietes ir valodas kustinātājas. Protams, pašlaik tieši jaunieši ir tādi valodas iekustinātāji. Tas, kuri vārdi nostabilizējas vai kuri pazūd, ir viņu ziņā. Bet arī pieaugušie šos vārdus lieto. Mēs visi lietojam tos vārdus, jo visi esam sociālajos medijos. Vairs nav šādu robežu. Daudz runāts par lasīšanu un lasītprasmi, vai tiešām ir vienalga, vai lasām grāmatu papīra formātā vai e-grāmatu, galvenais - kādu tekstu mēs lasām? Solvita Umbraško: Šis ir ļoti aktuāls pētījumu temats jau vairāk nekā 10 gadus, mēģinot šos formātus salīdzināt. Ir vēl viens formāts - audiogrāmatas.  Nē, nav vienalga. Tas ir atkarīgs no tekstiem, no cilvēka iepriekšējām valodas zināšanām un līmeņa, mērķa. Vieglākus tekstus, viegli uztveramu literatūru pieaugušajiem ir vienalga, vai viņi lasa elektroniski vai drukātā formātā. Sarežģītāki teksti, jomas specifiskie teksti ar daudz reti lietotiem jēdzieniem, to viennozīmīgi pētījumi parāda, ka vislabāk ir lasīt drukātās grāmatās.  Ja ir digitālais teksts, mums ir vēlme skrollēt uz leju, pārskatīt. Pat pētījumi rāda, ka nav vairs tāda horizontāle, mēs jau lasām "pa diagonāli". Līdz ar to mēs mazāk uztveram. Tā ir tāda virspusējā lasīšana. Arī no uztveres un apstrādes viedokļa - mums gribas ātrāk.  Vēl ļoti praktiska lieta. Ja mums ir grāmata vai žurnāls, mēs lasām, ja kaut ko nesaprotam, varam pašķirt lapu atpakaļ un paskatīties, salīdzināt, pārlasīt. Elektroniskā versijā to it kā arī var darīt - paskrollēt, bet tas no uztveres viedokļa ir sarežģītāk - uztrāpīt uz to lapu. Arī apjoma izpratne. Ja ir elektroniskā grāmata, grūti saprast, vai tās ir 10 lapas vai 100 lapas. Kad grāmata ir rokās, tu vari atgriezties daudz efektīvāk. Īpašs gēns "FOXP2" cilvēkiem ļauj iemācīties un lietot valodu Cilvēks ir unikāls ar to, ka atšķirībā no dzīvniekiem mums ir spēja runāt. Un ir izpētīts, ka par to ir atbildīgs gēns ar nosaukumu "FOXP2". Tātad  gēns, kas ir atbildīgs par runu un valodu. Šo gēnu atklāja pagājušā gadsimta 90. gados, kad zinātnieki kādā britu ģimenē sāka pētīt, kāpēc vairākiem šīs ģimenes locekļiem ir traucēta runa. Vairāk par šo gēnu un citiem faktoriem, kas  cilvēces vēsturē attīstīja runas spējas, stāsta Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals. Īzaks Rašals norāda, ka tādu sarežģītu procesu kā runas spēja nevar nodrošināt tikai viens gēns. Pagājušajā gadā zinātniekiem ASV Rokfellera universitātē ir izdevies atklāt vēl kādu gēnu, kas, iespējams, ir pat svarīgāks „mehānisms” cilvēka runas spēju nodrošināšanā. Rokfellera universitātes pētnieki šo jauno gēnu ar nosaukumu "NOVA1" ar gēnu rediģēšanas metodi pārnesa uz  pelēm un - nē, runāt cilvēku valodā peles gan nesāka. Kā teikts universitātes preses paziņojumā - "dzīvnieki vokalizēja savā starpā atšķirīgi, ar sarežģītākām vokalizācijām nekā pirms tam". Par jauno gēnu "NOVA1" stāsta Īzaks Rašals. Rubrikā "Iepazīstam Latvijas putnus" stāsts par lielo zīlīti

La Sábana Santa ha sido considerada durante siglos como una de las reliquias sagradas más famosas y respetadas del mundo cristiano. Miles de fieles han creí­do ciegamente que la pieza de lino que se conserva en la catedral de San Juan Bautista de Turí­n, en Italia, era la sábana que envolvió el cuerpo inerte de Jesucristo en el sepulcro tras su crucifixión. Sin embargo, cientí­ficos, forenses e historiadores no tienen tan claro que esta versión sea cierta, y han establecido un intenso debate para aclarar múltiples y dudosos aspectos sobre el origen del sudario y sobre su veracidad

Zadnji val protestov, ki so se v Iranu začeli zaradi slabih gospodarskih razmer, traja že tretji teden, protestniki pa imajo zdaj tudi odločne politične zahteve. Število žrtev nasilja se povečuje, državni vrh pa zagotavlja, da ima vse pod nadzorom in da so razmere stabilne. Ob tem z vojaškim posredovanjem grozi tudi ameriški predsednik Donald Trump, vendar prave alternative vladajoči eliti islamske republike ob morebitnem padcu režima ni na vidiku. O razmerah v Iranu in morebitnih posledicah tujega vpletanja bomo spregovorili v tokratnem Studiu ob 17.00. Gostje: Jožef Kunič, prvi slovenski veleposlanik v Iranu; Milan Jazbec, nekdanji veleposlanik v Turčiji, nerezidenčno zadolžen za Iran; Karmen Švegl, dopisnica RTV Slovenija z Bližnjega vzhoda.

En este episodio de Nébula nos adentramos en uno de los enigmas más fascinantes y polémicos de la historia: la Sábana Santa de Turín. Acompáñanos a explorar el misterio, las leyendas y la ciencia detrás del sudario más famoso del mundo. Para iluminar este debate contamos con un invitado excepcional: Carlos Mesa, investigador y divulgador, que nos visita con motivo del lanzamiento de su nuevo libro “Cómo se falsificó la Sábana Santa” de editorial Guante Blanco. Con él analizamos las pruebas históricas, científicas y forenses que cuestionan la autenticidad del lienzo, desmontamos mitos, revisamos experimentos y exploramos las hipótesis más sorprendentes sobre su origen. ¿Fue realmente un objeto sagrado o una falsificación genial de la Edad Media? ¿Quién pudo crear algo tan convincente? ¿Y por qué seguimos fascinados por él más de seis siglos después? Un episodio lleno de datos, debate y revelaciones que desafían lo que creíamos saber. ¿Quieres anunciarte en este podcast? Hazlo con advoices.com/podcast/ivoox/2481474

Hay tres cosas que me apasionan: las rarezas, las buenas historias y, sobre todo, retaros. Hoy no os voy a hablar de los coches de siempre. Hoy vamos a recorrer una línea temporal desde la posguerra hasta la era pop de los 60 para rescatar del olvido a 10 marcas que intentaron cambiar la historia del automóvil y se quedaron en el camino. Desde las ruinas de 1946 hasta el auge económico, estas son las historias de ingenieros soñadores, conspiraciones industriales y revoluciones técnicas. 1. 1946: CISITALIA y la belleza salvadora En una Turín de posguerra, Piero Dusio decidió apostar por la estética. Contrató a Battista "Pinin" Farina (quien luego cambiaría legalmente su apellido a Pininfarina por decreto presidencial) para crear el 202 GT. Este coche inauguró la línea "pontón", integrando aletas y faros en una forma fluida. Fue tan impactante que el MoMA de Nueva York lo etiquetó como "escultura rodante". 2. 1947: JOWETT, la ingeniería inglesa adelantada Mientras otros hacían "ladrillos" con ruedas, Jowett lanzó el Javelin: aerodinámico y con motor bóxer de aluminio, décadas antes que Subaru. Un coche brillante condenado por un error de gestión: su proveedor de carrocerías fue comprado por Ford, dejándoles sin piel de un día para otro. 3. 1947: BRISTOL, de bombarderos a coches de lujo Tras la guerra, la Bristol Aeroplane Company necesitaba recolocar a sus ingenieros. Usaron planos de BMW traídos como reparación de guerra para hacer coches de lujo. La marca sobrevivió décadas gracias a Tony Crook, un dueño excéntrico que se negaba a vender coches a quien consideraba "vulgar". 4. 1947: OSCA, los verdaderos Maserati Cuando los hermanos Maserati terminaron su contrato con los nuevos dueños de su propia marca, se marcharon para fundar OSCA. Querían hacer carreras puras. Su gran hazaña fue vencer en las 12 Horas de Sebring de 1954 con un pequeño motor de 1.5 litros, derrotando a los gigantescos Ferrari y Lancia. David contra Goliat. 5. 1954: PANHARD y la obsesión por el aluminio Una de las marcas más antiguas del mundo apostó todo a la eficiencia con el Dyna Z, una berlina de seis plazas hecha enteramente de aluminio y con motor bicilíndrico. Un error de cálculo financiero en los costes del material hizo que el coche fuera insostenible, acabando la marca absorbida por Citroën. 6. 1954: BORGWARD, ¿conspiración o quiebra? Eran el segundo fabricante de Alemania y su modelo Isabella era un icono. Pero en 1961 sufrieron una quiebra repentina rodeada de misterio y rumores de presión por parte de sus rivales. Lo irónico es que, al liquidar la empresa, sobró dinero. ¿Se mató a una marca solvente por miedo a su potencial? 7. 1958: ALVIS, el caballero discreto Alvis fabricaba coches como trajes a medida. Con una ingeniería robusta heredada de vehículos militares, sus coches como el TD21 eran elegantes y capaces de cruzar continentes. No quebraron estrepitosamente, simplemente se desvanecieron al ser absorbidos por Rover. 8. 1958: STANGUELLINI, la magia de la Fórmula Junior Desde Módena, Vittorio Stanguellini creó máquinas ganadoras basadas en Fiat y fue clave en la Fórmula Junior. Sin embargo, su insistencia en mantener el motor delantero cuando los ingleses (Lotus, Cooper) pasaron al motor trasero, les dejó obsoletos en apenas dos años. 9. 1963: ATS, la revuelta contra Ferrari Tras la famosa "Revolución de Palacio" donde Enzo Ferrari despidió a su cúpula técnica, los ingenieros fundaron ATS por pura venganza. Crearon el ATS 2500 GT, un deportivo de motor central V8 técnicamente superior, pero el proyecto fracasó por falta de dinero y peleas internas. 10. 1964: GLAS, del microcoche al V8 Hans Glas pasó del pequeño Goggomobil a querer hacer los mejores coches del mundo con el Glas 2600 V8, apodado el "Glaserati". BMW vio la oportunidad y compró la marca, no por sus coches, sino para quedarse con sus patentes y su fábrica de Dingolfing, vital para la expansión de BMW. Estas marcas cayeron por arrogancia, conspiraciones o pureza técnica, pero todas merecen ser recordadas. ¡Espero que disfrutéis de estas historias tanto como yo!

La Juventus, lejos de la dinastía que dominó Italia y Europa durante una década, atraviesa una etapa de estabilidad sin títulos ni protagonismo. En este contexto, irrumpió un nuevo actor inesperado: Tether, la empresa detrás de la stablecoin más utilizada del mundo, que lanzó una oferta para comprar el club. La propuesta buscaba adquirir la participación mayoritaria del holding Exor, propiedad de la familia Agnelli, que controla el 65,4% del capital. Aunque la respuesta fue negativa, Tether ya posee más del 10% de las acciones y se convirtió en el segundo mayor accionista, además de manifestar su intención de invertir 1.000 millones de euros para relanzar el proyecto deportivo. Quinta en la Serie A y lejos de los puestos de élite en Europa, la Juventus se convierte hoy en el punto de choque entre la tradición del fútbol centenario y el capital digital del siglo XXI. Mientras tanto, en Turín, el regreso del gigante sigue en espera.

Notikumi pasaulē risinājušies spraigi. Jau pirmās dienas liek domāt, ka šis būs saspringts gads. Raidījumā pievēršamies diviem tematiem. Irānā jau otro nedēļu cilvēki iziet ielās, lai protestētu pret dzīves dārdzību. Protesti Irānā vienmēr pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību. Un otrs temats, protams, notikumi Venecuēlā. Tur ir daudz aspektu, kas raisa bažas, un arī  jautājumus par tālāko.  Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra, Latvijas Radio ārpolitikas žurnālists Rihards Plūme un Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis. Specoperācija Venecuēlā Tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps aicina Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro atkāpties, sakot, ka viņa valdīšana šā vai tā drīz beigsies, nebija nekas jauns. Tramps savas prezidentūras pirmajā gadā ir sarunājis ļoti daudz ko. Tāpēc ziņas, kas 3. janvāra rītā parādījās starptautisko jaunumu lentēs, pārsteidza. Vispirms uzzinājām, ka ir notikuši ASV īstenoti gaisa triecieni Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas tuvumā. Un jau pavisam drīz Savienoto Valstu prezidents paziņoja, ka Maduro kopā ar dzīvesbiedri ir sagūstīts un izvests no valsts. Nākamajās stundās kļuva zināms, ka ASV bija īstenojušas vairākus mēnešus plānotu slepenu kaujas operāciju, lai izzagtu un nogādātu savā teritorijā Venecuēlas autoritāro līderi. Nakts aizsegā labvēlīgos laikapstākļos, iesaistot apmēram 150 lidaparātu, amerikāņu specvienība ielauzās prezidenta rezidencē, nogalinot vairākus desmitus cilvēku, kā arī saņemot Maduro un viņa sievu gūstā. Vēlāk Tramps lielījās, ka neviens ASV karavīrs nav gājis bojā, un arī visa tehnika veiksmīgi atgriezusies Savienoto valstu karabāzēs. Specoperācija īstenota veiksmīgi un profesionāli, par to šaubu nav. Taču viss pārējais ir raisījis pamatīgu apjukumu. Jau vairākas dienas nerimst kritikas vilnis par to, cik leģitīmi un tiesiski viss noticis – vai ASV prezidents bez Kongresa akcepta bija tiesīgs dot pavēli šādu operāciju īstenot? Vai ASV drīkst rīkoties pretēji starptautisko tiesību praksei? Un kas tālāk notiks Venecuelā? Preses konferencē pēc nakts notikumiem Donalds Tramps paziņoja, ka kādu laiku Venecuēlas pārvaldi pārņems Savienotās Valstis. Tomēr Venecuēlas viceprezidente, kas šajās dienās jau pieņēmusi pagaidu zvērestu, ir sacījusi, ka nepieļaus savas valsts okupāciju, kaut arī solījusi sadarboties ar ASV. Nav arī skaidrs, vai Vašingtona ir gatava sūtīt savu armiju iekarot Venecuēlu. Donalds Tramps ir vairakkārt atkārtojis, ka turpmāk Venecuēlas naftas industriju pārvaldīs ASV kompānijas. Venecuēlā ir lielākie līdz šim zināmie naftas krājumi pasaulē. Daudzi analītiķi pauž pārliecību, ka tieši nafta ir bijis galvenais iemesls, kāpēc Donalds Tramps ir izrādījis tādu interesi par Venecuēlu. Tikmēr nolaupītais prezidents Nikolass Maduro ar sievu ir nogādāti Ņujorkā un jau stājušies tiesas priekšā, kur viņiem ir izvirzītas apsūdzības narkterorismā. Protesti Irānā Bojā ir gājuši jau vairāki desmiti cilvēku un aizturēti virs tūkstoš protestētāju – tādus skaitļus min Irānas aktīvisti, runājot par pēdējo dienu notikumiem šajā valstī. Viss aizsākās vēl iepriekšējā gada nogalē, kad ielās izgāja tirgotāji, kas pārdod preci Teherānas Lielajā tirgū. Viņi pauda sašutumu par situāciju valūtas tirgū. Pusgada laikā Irānas valūta ir zaudējusi savu vērtību par vairāk nekā 50 procentiem, un tas savukārt izraisījis vēl lielāku inflācijas vilni. Gada laikā preces ir sadārdzinājušās par vairāk nekā divām trešdaļām. Salīdzinoši nelielā protesta akcija ātri vien pārauga plašākās demonstrācijās, un dažu dienu laikā pārņēma gandrīz visu valsti. Lai gan pirmajās dienās prezidents Masuds Pezeškiāns solīja īstenot ekonomiskas reformas un aktīvāk cīnīties pret korupciju valstī, tas protestus neapturēja, un drīz vien parādījās arī politiskas prasības pēc varas maiņas valstī. Protesti Irānā nav nekas jauns, un līdzīgi protesta viļņi bijuši arī iepriekš. Līdz šim tie nav nesuši būtiskas pārmaiņas. Tajā pašā laikā ekonomiskā situācija Irānā ir pasliktinājusies, un ir grūti prognozēt, kā viss turpināsies – vai ar laiku protesti norims vai tieši otrādi – pāraugs plašākos nemieros. Svētdien, 4. janvārī, ASV prezidents Donalds Tramps piedraudēja Irānas varasiestādēm „nesākt nogalināt cilvēkus, kā tas ir noticis pagātnē”, jo tad ASV iejauksies un Teherāna piedzīvos ļoti nepatīkamas sekas, gan sīkāk nepaskaidrojot, kādas tās varētu būt. Savukārt  Irānas tiesu vara pirmdien paziņoja, ka tā neizrādīs nekādu iecietību pret "nekārtību" dalībniekiem. Valsts galvenais tiesnesis paudis pārliecību, ka ar protestētājiem solidarizējusies ASV un arī Izraēlas valdība, un tās ir Irānas galvenie ienaidnieki.  

Som vanligt, när Mia sitter vid spakarna, blir det ond bråd död. Denna vecka projiceras all ångest på 90-talets stora snackis - galna kosjukan. Tur att det är länge sedan nu, att det är över. Men är det verkligen över? Dessutom: varför drar kvinnor i sitt könshår när de pratar med andra människor? Och vad ska man göra på dagarna när man är arbetslös?Stort tack till våra ljuvliga patroner på https://www.patreon.com/FlashbackForeverTrådar:https://www.flashback.org/t3439563https://www.flashback.org/t587083p14https://www.flashback.org/t2649139https://www.reddit.com/r/biology/comments/1iqpp9u/how_worried_should_i_be_about_mad_cow_disease/https://www.reddit.com/r/todayilearned/comments/152as9h/til_mad_cow_disease_is_caused_by_cattle_consuming Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Katy Tur joins Joanna Coles to parse how a once forceful Trump, who called her “little Katy,” is now plagued by health concerns, prosecutorial incompetence, and an ever-growing Epstein scandal. Tur, Host of MS NOW's ‘Katy Tur Reports' digs into the deep fissures in Trump's public persona: slowing energy, slurred speech, and shifting routines that raise questions about his health and stamina. Tur also breaks down the ongoing implications of the Epstein files, Trump's handling of journalists, and the political fallout from rising healthcare costs. From the personal to the political, this conversation captures a president—and a country—under intense scrutiny Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

SEASON 4 EPISODE 34: COUNTDOWN WITH KEITH OLBERMANN A-Block (2:30) SPECIAL COMMENT: So, will he? I mean you don't think he's serious about WANTING them released, do you? He's just trying to avoid a 100-vote defeat. Note he hasn't asked the Senate to pass a bill. And he's already throwing out "what can be legally released" caveats - like he cares. And Trump is still threatening to prosecute President Clinton. He's thrown Marjorie Taylor Greene under the bus. He's destroyed the House and the DOJ. He's invoking The Streisand Effect and insisted we all stop talking about it. His Government Shutdown ran out of gas - what does he do now? He's terrified of what's in there, to the point where Senator Chris Murphy said it's enough to potentially end his presidency. I mean Alexander Haig and others told Nixon to burn the Watergate tapes, in public, with the media present and Haig says Nixon asked him to do it but Haig demurred and later says it was the biggest mistake ever. So? Will Trump destroy the Epstein Files? Burn them, bury them, dump them, or order Kash Patel or Pam Bondi or just Walt Nauta to do it? And can Democrats make Epstein and what is at minimum Trump's protection of pedophiles the centerpiece of the midterms? To explain to voters that burying the files is why Trump is gerrymandering and trying to fix or cancel those midterms? If he doesn't destroy them, does he destroy the process by which they could get out? Does he destroy what's left of democracy? The full monty of authoritarianism? And as an aside, when he was even willing to change the topic from Epstein to his MRI last month, did anybody else note that he made a remark as crazy as anything ever said by - anybody? That he had no idea what part of his body they MRI'd but he had the greatest MRI ever? What if he's not crazy, lying, or unable to understand what an MRI is? What if that's true? Was he unconscious? Sedated? Did they just surprise him? What are the implications for the theories that he's being treated for some form of dementia? Or: Maybe they MRI’d Trump looking to see if he stuffed the Epstein files up his...assisted living facility. PLUS: The self-beclowning of Stephen A. Smith continues. He can't figure out why Gavin Newsom and AOC and other Democrats won't come on his new political podcast: "I'm A Right Wing Dupe." And Olivia Nuzzi's new book is about to arrive and I have only one detail to address, but I have two big fears. What if her publicity tours include interviews with Ingraham on Fox and Tur on MSNOW? Lol B-Block (34:00) THE WORST PERSONS IN THE WORLD: JD Vance wants us to believe all those undocumented immigrants are stealing SNAP benefits, eating pets and driving up home prices by snapping up $500,000 houses. It seems like Eric Trump just said his wife charges him a fee to have a glass of wine with her. And Megyn Kelly explains Jeffrey Epstein wasn't technically a pedophile and the age of the victim makes a difference, after a career filled with her screaming at anybody else who suggested exactly the same thing. C-Block (45:00) IN MEMORY OF MISHU: It's the fourth anniversary of the month my late hospice puppy with the incurable, untreatable heart condition, taught me one of the meanings of life. I like to remember him; I hope you'll remember him with me.See omnystudio.com/listener for privacy information.