POPULARITY
Categories
349 episodes with Tur
122 episodes with Tur
64 episodes with Tur
39 episodes with Tur
24 episodes with Tur
49 episodes with Tur
41 episodes with Tur
37 episodes with Tur
24 episodes with Tur
16 episodes with Tur
21 episodes with Tur
18 episodes with Tur
12 episodes with Tur
13 episodes with Tur
17 episodes with Tur
10 episodes with Tur
8 episodes with Tur
10 episodes with Tur
9 episodes with Tur
16 episodes with Tur
9 episodes with Tur
9 episodes with Tur
9 episodes with Tur
5 episodes with Tur
12 episodes with Tur
8 episodes with Tur
7 episodes with Tur
7 episodes with Tur
2 episodes with Tur
6 episodes with Tur
7 episodes with Tur
7 episodes with Tur
3 episodes with Tur
5 episodes with Tur
4 episodes with Tur
4 episodes with Tur
3 episodes with Tur
5 episodes with Tur
2 episodes with Tur
6 episodes with Tur
74 episodes with Tur
73 episodes with Tur
14 episodes with Tur
7 episodes with Tur
7 episodes with Tur
5 episodes with Tur
4 episodes with Tur
4 episodes with Tur
2 episodes with Tur
6 episodes with Tur
4 episodes with Tur
3 episodes with Tur
4 episodes with Tur
3 episodes with Tur
Na evropskem prvenstvu v košarki je slovenska reprezentanca odigrala tri tekme. Najprej s Poljsko in Francijo, včeraj pa v Katovicah še z Belgijo. Ta teden jo v skupinskem delu tekmovanja čakata še dva obračuna. Slovenske odbojkarice pa bodo popoldne igrale tekmo osmine finala proti Turčiji. Več tudi o dogajanju na prvem letošnjem nogometnem derbiju med Olimpijo in Mariborom.
Gostili smo Klaro Lotrič, grafično oblikovalko in svetovno popotnico, ki jo je zadnja služba popeljala v Turčijo, kjer deluje kot predstavnica ene od turističnih agencij. Prvo pot po svetu je opravila pri devetnajstih letih, pozneje pa je živela in delala v različnih državah, med drugim na Tajskem, v Maleziji, Mehiki, Argentini, pa tudi v Španiji. V oddaji je spregovorila o življenju in delu v tujini.
Obilno deževje danes povzroča težave predvsem na zahodu države. Poleg hiš je voda poplavila ceste in spodjedla podlago dela železniške proge Divača-Koper, ta bo zato zaprta več ur. Ob vse daljšem seznamu prometnih težav so se pristojni medtem z avtoprevozniki dogovorili za vzpostavitev posebnega pasu za tovornjake od Razdrtega do Nove Gorice, s čimer želijo odmašiti primorsko avtocesto. Druge teme: - Evropska unija bi pri varnostnih jamstvih za Ukrajino sodelovala predvsem z urjenjem njenih vojakov. - Turčija zaradi ofenzive v Gazi zamrznila gospodarske vezi z Izraelom. - Na kajakaški tekmi v Tacnu drugi mesti za sestro in brata Hočevar.
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga rīkotā koncertcikla "Vasaras vakara kamermūzika" ietvaros 29. augustā plkst. 20.00 skanēs Arnolda Šēnberga Trīsreiz septiņi dzejoļi no Albēra Žiro poēmas "Mēness Pjero". Klātienes sastapšanās ar 20. gadsimta austriešu skaņumākslas vizionāra Arnolda Šēnberga ikonisko melodrāmu "Mēness Pjero" ir allaž ļoti gaidīts un īpašs notikums ne tikai Latvijas koncertdzīvē vien. Kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem to izdzīvos pasaules slavas priekšvakarā esošais soprāns Katrīna Paula Felsberga. Rīgā uzaugušais talants meistarību spodrinājis arīdzan Berlīnē. Tieši šīs metropoles izsmalcināto klausītāju uzmanībai Jaunās Vīnes skolas aizsācējs 1912. gadā pirmoreiz nodevis savu meistardarbu. Tajā ieaustās beļģu dzejdara Albēra Žiro vārsmas ir pārpilnas aforismu un simbolu, laikmetu satricinošu vērojumu un komentāru, spēcīgi rezonējot arīdzan ar laiku un apstākļiem, kādos šobrīd dzīvojam mēs. Šo daudzšķautņaino simbolista vārdos un pusvārdos formulēto tēlainību Šēnbergs uztvēris līdz smalkākajām niansēm. Kā gan citādi lai skaidrojam partitūrā iemiesoto emocionālās amplitūdas grandiozo vērienu, kuras atklāsmē sava loma gan čukstiem un dziedrunai, gan brīnumkrāšņām tembrkrāsu spēlēm, gan galvu reibinošiem ritma paterniem un aizrautīgi izskaitļotiem skaņurindu veidoliem. Koncertā piedalās: Katrīna Paula Felsberga /vokāls/ Vita Rozēna- Gaļicka /flauta/ Mārtiņš Circenis /klarnete/ Ivars Brīnums /vijole/ Dārta Trasune /čells/ Rihards Plešanovs /klavieres/ Diriģents Artūrs Oskars Mitrevics Par visu plašāk stāsta Artūrs Oskars Mitrevics, Dārta Trasune un Rihards Plešanovs, atklājot, kāpēc Šēnberga "Mēness Pjero" reti tiek atskaņots Latvijā, kas katram no mūziķiem ir viņa Pjero, vai šis ir tik pašpietiekams opuss, ka tam koncertā citu līdzās negribas likt... Daži cilvēki, kuri jau kādu laiciņu dzīvo Šēnberga mūzikas pasaulē, varbūt un vispār viņa filozofijas un noskaņu pasaulē, lai gatavotos vienam no vasaras vakara kamermūzikas notikumiem - Arnolda Šēnberga "Mēness Pjero" atskaņojumam. Vai es maldījos, teikdama, ka jūs dzīvojat tieši šajā pasaulē? Varbūt ne tikai tajos mēģinājumu laikos, bet varbūt kādreiz kādā nakts stundā kaut kas parādās kā vīzija? ARTŪRS OSKARS MITREVICS: Jā, no savas puses runājot, es šajā pasaulē sāku dzīvot jau kopš vasaras sākuma, ja ne pat vēlā pavasara. Bet tagad, pēdējās nedēļās, kopš sākušies aktīvi mēģinājumi, jāsaka, "Mēness Pjero" neizkāpj no galvas nevienu brīdi. Ir smieklīgi pamosties dažkārt no rītiem vai iet arī gulēt ar melodrāmām galvā. (Smejas.) Tu esi uzaicināta persona, tad tu saproti, ka, no vienas puses, viss ir kārtībā. Bet varbūt ne viss ir kārtībā? ARTŪRS OSKARS MITRĒVICS: Viss kārtībā būs tad, kad būs izskanējis šis darbs ar nosaukumu "Trīsreiz septiņ dzejoļi" no Albēra Žiro poēmas. Es nemaz īsti nebiju zinājusi, ka arī tā šis skaņdarbs tiek apzīmēts. Dārta, vai tajā, ka skanēs "Mēness Pjero" ir tava "vaina"? DĀRTA TRASUNE: Nedaudz ir "mana vaina". No sākuma, kad bija jāiesniedz projekti, es uzrunāju flautisti Ditu Rozēnu-Gaļicku, jo vienkārši domāju, ka vajadzētu spēlēt kopā. Man gribējās tieši kameransamblī ar pūtējiem vairāk paspēlēt kopā, sākām mēs kopīgi meklēt dažādus variantus, meklējām, meklējām, un tieši Vita bija tā, kura kā vienu no variantiem ierosināja šo Šēnberga darbu. Tad mēs jau iesniedzām projektu, un tad jau attiecīgi meklējām. Rihard, cik nojaušu, klavierēm šajā opusā ir milzīga un ļoti grūta loma. Vai tu jūties kā savā ziņā tāds pamats? RIHARDS PLEŠANOVS: Es negribētu tam piekrist. Tur jau ir daļas, kas ir bez klavierēm, un katram tur ir ļoti būtiska loma. Un starp citu, nav arī tā, ka mēs pavadam dziedātāju, jo dziedātājs arī ir kā instrumentālists. Man ļoti patika šī opusa apzīmējums, ka tas ir kabatas izmēra orķestris, kur ir divi pūtēji, divi stīdzinieki un klavieres. Tā kā neesmu absolūti galvenais, lai gan mans materiāls ar polifoniju varbūt visbiezākais, bet Artūrs ir tas, kas mums arī daudz ko iesaka un norāda, un tas ir brīnišķīgi, ja kāds ir cilvēks no malas, kas kontrolē visu formu. Un tad, protams, es arī no Artūra saņemu kaut kādu komentāru. Jā, tas ir uzdevums, bet katram ir ļoti būtiskas replikas, un tas ļoti smalks šis materiāls Bet laikam jau dziedāšana arī nav īstais vārds, ko lietot. ARTŪRS OSKARS MITRĒCIVS: Jā, šī ir tā sauktā dziedruna, kas notēta ar konkrētiem nošu augstumiem, bet tā iecere vairāk ik runa, kas notēta ar konkrētiem augstumiem, bet uz šiem nošu augstumiem un izpildītājs nedrīkst kavēties, viņam visu laiku jāslīd no šiem augstumiem nost. Ir arī brīži, kur Šēnbergs ļoti skaidri norāda, ka, teiksim, šīs divas notis ir jādzied vai šīs vai zilbes ir jāčukst. Vairāk - ierakstā.
Ya se empieza a notar ambiente en las calles de Tarazona donde a mediodía se podrá disfrutar de una de las imágenes más icónicas del calendario festivo de Aragón. También se resolverá el misterio de quién es el turiasonense que representa este año al Cipotegato. Hoy en Buenos Días Aragón, el alcalde de Tarazona, Tono Jaray ha repasado cómo se encuentra la ciudad en uno de los momentos más importantes del año para los turiasonenes y donde se triplica la población. Arrancan las fiestas de San Atilano, para las que hay programadas más de 300 actos. Unos festejos que terminarán el 1 de septiembre y que son Fiesta de Interés Turístico Nacional.
Os meses de inverno costumam atrair turistas de todo o Espírito Santo e país para as Montanhas Capixabas! As motivações e comportamentos desses viajantes podem ser diferentes, mas há uma coisa em comum: movimentam a economia local e ajudam a fortalecer o ramo do turismo no Estado. Para ajudar a identificar o perfil do turista e entender melhor quem escolhe o ES como destino, o Observatório do Turismo da Secretaria de Estado do Turismo (Setur) desenvolve pesquisas sazonais. Em entrevista à CBN Vitória, Gerente de Estudos e Negócios Turísticos e Coordenador do Observatório do Turismo, Rafael Granvilla, apresenta os dados da pesquisa mais recente: a de inverno. Ouça a conversa completa e entenda a origem dos turistas, o gasto médio durante a estadia, os tipos de hospedagem mais procurados, além do transporte utilizado e a avaliação geral em relação à experiência.
Este episodio forma parte de una selección para el verano de EL PAÍS Audio. Este episodio se emitió el 17 de junio de 2025. Llegamos a Italia, a inicios del Jubileo, el año santo católico. El país gobernado por Fratelli D'Italia, de Giorgia Meloni, representa un manual sobre cómo restringir el aborto, teniendo una ley que sí lo permite. Partiendo de Nápoles, pasando por Roma y llegando a Turín, descubrimos cómo ese manual se relaciona con la Red Política por los Valores, cómo afecta a la vida de las mujeres y cómo condiciona las políticas públicas. Créditos: La familia correcta es un podcast internacional, con siete adaptaciones, coproducido por El País Audio, Chora Media, Europod y 444. Se ha realizado en el marco del proyecto WePod, *cofinanciado por el programa Europa Creativa de la Comisión Europea. La versión española está escrita y narrada por Elsa Cabria Idea, información y trabajo de campo: Francesca Berardi, Claudia Torrisi, Lili Rutai, Elsa Cabria y Manuel Tomillo Apoyo editorial: Bárbara Ayuso Edición: Ana Ribera y Alexander Damiano Ricci Grabación y diseño de sonido: Daniel Gutierrez y Mattia Liciotti (basado en ‘The Devil You Know’ soundtrack, con licencia de Machiavelli Music) Diseño de arte: Ruth Benito y Rebecca Grassi Project manager: Henar León Editora jefe de El País Audio: Silvia Cruz Lapeña Productora ejecutiva: Ana Ribera Coordinación editorial y de producción: Alexander Damiano Ricci (Europod) *Cofinanciado por la Unión Europea. No obstante, las opiniones expresadas pertenecen únicamente al autor o a los autores y no reflejan necesariamente las opiniones de la Unión Europea. Ni la Unión Europea ni la administración otorganora pueden considerarse responsables.
When prohibited food falls into permissible food and imparts an off flavor, may one consume the mixture? • The Rambam and Tur disagree about whether or not distinct prohibitions join together when calculating their negation • Where does Rebbi Shimon acknowledge the oral tradition from Sinai of liability for the consumption of an olive's volume of prohibited foods? • Squirrel beer • Why may one consume honey with bees' legs?
El programa del viernes con Jesús Gallego: empieza la segunda jornada de liga con el Betis-Alavés en La Cartuja por las obras del Villamarín, el encuentro entre Trump y Gianni Infantino, vuelve El Sanedrón con Raúl Pérez, empieza La Vuelta a España en Turín, baloncesto, motociclismo y más deporte.
El programa del viernes con Jesús Gallego: empieza la segunda jornada de liga con el Betis-Alavés en La Cartuja por las obras del Villamarín, el encuentro entre Trump y Gianni Infantino, vuelve El Sanedrón con Raúl Pérez, empieza La Vuelta a España en Turín, baloncesto, motociclismo y más deporte.
Las noticias se centran en los incendios forestales en España, con una mejora gradual de la situación tras dos semanas de lucha. Un piloto de hidroavión describe los desafíos de su labor, como la visibilidad reducida por el humo y las complejas maniobras de carga de agua (6000 litros en segundos), destacando su papel crucial pero complementario a las brigadas terrestres. Se compara el año actual con 2022, resaltando la intensidad de los focos. La DGT informa de carreteras cortadas por incendios y accidentes. En otros temas, se aborda el inicio de La Vuelta a España 2023 en Turín, que pasará por zonas afectadas por los incendios. Se discute la controversia sobre su inicio internacional y se mencionan las expectativas sobre ciclistas como Vingegaard y Ayuso. También se destacan festividades locales únicas: el "Zipote Gato" en Tarazona, donde se lanzan tomates al personaje, y la representación popular de "El Alcalde de Zalamea" en Zalamea de la Serena por sus vecinos. Finalmente, se ...
Los Hermanos en Cristo Carlo Acutis y Pier Giorgio Frassati vivieron en épocas diferentes, pero compartieron la pasión de vivir su fe al máximo. Uno escaló picos alpinos; el otro programó sitios web. Uno sirvió a los pobres de la Turín de la posguerra; el otro evangelizó desde una laptop en Milán. Próximamente estos dos jóvenes del norte de Italia serán canonizados juntos por el Papa León XIV. El P. Núñez además responde a las preguntas llegadas al programa vía telefónica, el correo electrónico (padrepedro@ewtn.com) y Facebook (www.facebook.com/ppedronunez).
Zakaj se zdi, da so prav ženske idealne nosilke progresivne, emancipatorne, inkluzivne politike, ki si prizadeva za osvoboditev Kurdistana, razdeljenega med Turčijo, Irak, Iran in Sirijo? Ko so ob koncu prve svetovne vojne države zmagovalke preurejale politični zemljevid Bližnjega vzhoda in na novo risale meje – v tem kontekstu sta slej ko prej ključno vlogo igrali Velika Britanija in Francija –, so na območju današnje jugovzhodne Turčije predvidele tudi možnost oblikovanja samostojne kurdske države. Potem pa je Mustafa Kemal Atatürk v brutalni vojni za neodvisnost, ki je potekala med letoma 1919 in 1923, uspel obrzdati kolonialne apetite evropskih velesil in Turčiji zagotoviti precej več ozemlja. Tako so se Kurdi, ko so se leta 1923 s pogodbo v Lausanni boji naposled končali, znašli pod oblastjo sicer sekularne, a izrazito nacionalistične vlade v Ankari, ki si je prizadevala iz vseh ljudi, ki so živeli znotraj meja novoustanovljene turške republike, zlepa ali zgrda narediti – Turke. Čeprav je od tistih časov minilo že več kot 100 let, se za Kurde, ki živijo v Turčiji, razmere niso bistveno spremenile. Četudi danes predstavljajo 18 odstotkov vsega tamkajšnjega prebivalstva, morda pa tudi več, turške oblasti njihove narodne in jezikovne pravice še naprej sistematično omejujejo in teptajo. Kurdi so na raznarodovalne pritiske odgovorili tudi z oboroženim odporom, tako da se je na jugovzhodu Turčije od konca sedemdesetih let dalje odvijala gverilska vojna omejenega obsega, za katero pa se zdaj zdi, da jo je Ankara dobila. Vse to v Evropi načeloma sicer vemo, pa zaradi tega vseeno ne izgubljamo spanca. Če pač sploh mislimo na Kurde, ne mislimo toliko na tiste, ki živijo v Turčiji, temveč na one v Iraku in Siriji, dveh drugih državah, ki, mimogrede rečeno, svoje meje dolgujeta evropskemu vmešavanju ob koncu prve svetovne vojne. Obe tamkajšnji kurdski skupnosti sta se namreč za krajši čas znašli v naših večernih poročilih v kontekstu širšega kaosa, ki ga je ameriško neoimperialno lomastenje povzročilo na Bližnjem vzhodu. V tem smislu so na zahodno javnost menda posebej močan vtis naredile pripadnice YPJ, kurdskih ženskih zaščitnih enot, ki so se pred kakim desetletjem s puško v roki zoperstavile divjanju Islamske države. A samooklicanemu kalifatu je – v pomembni meri prav zaradi naporov sirskih Kurdov in Kurdinj – spodletelo, sirska državljanska vojna je prešla v novo fazo, mi pa smo na zagaten položaj 40 milijonskega naroda brez lastne nacionalne države lahko znova lagodno pozabili. Zoper to amnezijo, zoper to brezbrižnost so sklenili nekaj storiti pri Inštitutu Časopisa za kritiko znanosti in tako so v prevodu Katarine Majerhold in Nine Kozinc pred nedavnim objavili knjigo Kurdsko žensko gibanje : zgodovina, teorija, praksa, ki jo je napisala kurdska sociologinja, postdoktorska raziskovalka na Oxfordu, Dilar Dirik. A ko beremo njeno razpravo, se zdi, da problemski horizonti, ki jih Dilar Dirik tu razpira, pravzaprav presegajo kurdski boj za narodno samoodločbo. Zakaj bi utegnil boj Kurdinj za oblikovanje kurdske države ponujati model progresivne, emancipatorne, inkluzivne politike ne samo za Kurdistan ampak kar za ves svet v 21. stoletju, smo preverjali v tokratnih Glasovih svetov, ko smo pred mikrofonom gostili socialno antropologinjo, dr. Bejo Protner, sicer raziskovalko na Univerzi na Dunaju, ki je slovenski izdaji Kurdskega ženskega gibanja pripisala spremno besedo. Foto: borki kurdskih ženskih samozaščitnih enot med napadom turške vojske na Afrin v severozahodni Siriji februarja leta 2018 (Kurdishstruggle / Wikipedija)
La previa de la Vuelta ciclista a 3 días del inicio en Turín con la etapa navarra marcada en rojo
La previa de la Vuelta ciclista a 3 días del inicio en Turín con la etapa navarra marcada en rojo
Šodien visas pasaules uzmanība pievērsta Aļaskai. Tur ar protestiem sagaida ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos; Aglonā izskanējuši vērienīgākais gada notikums Latvijas katoļu saimei - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki; Latvijas Alpīnisti iekarojuši 7500 metru augsto Somoni virsotni.
Gost epizode 191 je bil Mohammed Waleed Alaswad, mladi fant, ki je kot migrant prišel iz Sirije v Slovenijo. Danes dela kot uspešen frizer v eni izmed Ljubljanskih brivnic. =================== Pridite se strižt k Mohammedu ❤️ https://form.lime-booking.com/sl/UnseenBarbershop/service?u=7228 =================== V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Spoznanje s Klemnom in otroštvo v Siriji Življenje pred vojno in izkušnje v šoli Začetek vojne in posledice Beg iz Sirije in potovanje v Turčijo Življenje v Turčiji in iskanje dela Migracija v Evropo in izkušnje v Sloveniji Prilagajanje na novo življenje in izobraževanje Uspeh in prihodnost =================== Prijavi se na AIDEA newsletter (obvestilo glede LIVE AIDEA dogodka): https://aidea.si/aidea-mailing-lista
When and how does an animal that was worshipped become prohibited? • Surprisingly, the Shulchan Aruch rules in accordance with the Tur against the Rambam and Ran (the Rif and Rosh are mysteriously silent about Chalipei Chalipin)
Par sēņu vietām, kurās izdevies labu ražu, parasti citiem nestāsta. Kā atrast labākās sēņu vietas: kur patīk augt gailenēm, baravikām un citām sēņotāju iekārotām sēnēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj AS "Latvijas Valsts meži" mežierīcības meistars Vidusdaugavas reģionā Kārlis Taukačs, Rīgas mežu bioloģiskās daudzveidības eksperts Gatis Eriņš un Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniela. Ierakstā uzklausām Rūtu Kuriņu. Viņa uz mežu sēnes lasīt dodas kopš bērnības, jau apmēram 30 gadus. Viņa izaugusi piecu bērnu ģimenē un sēņu un ogu lasīšana un pārdošana bija laba iespēja sagādāt visu skolai nepieciešamo. Tagad došanās uz Tomes mežiem viņai ir hobijs. "Šo gadu var saukt par gaileņu gadu, parējās sēnes pa druskai parādās, bet sēņotāju interesējošā daudzveidība ir maza pagaidām," vērtē Inita Dāniela. Viņa arī atgādina: Ja cilvēkam ir jautājums – vai šī sēne ir ēdama, tad noteikti viņam tā nav ēdama. Drīkst lasīt tikai tās sēnes, kuras droši pazīst. Kurām sēnēm patīk kādos mežos? "Tā pati gailene - sausie, mēreni mitrie skujkoku meži, tur būs diezgan droši atrodama. Apšubekas meklēt ietu uz lapainākiem mežiem, kur vairāk ir apses, lazdas, liepas. Saprotot, kas šajā sezonā no sēnēm ir izaudzis, uz atbilstošu mežu jāiet. Cūcenes vēlā rudenī – egļu mežos," iesaka Gatis Eriņš. "Protams, pieauguši meži, lieli meži, arī izcirtumos ir sēnes, bet tur sēnes lasa mazāk." Inita Dāniela papildina, ka gailenes labprāt aug arī lapu koku tuvumā. Savukārt baravikas ir dažādas - ir priežu baravika, egļu baravika un ir vasaras baravika, kas zem ozoliem aug. Arī apšubekas ir dažādas. Sēnes ir garšīgas, kaloriju tajās nav daudz. "Ja sēnes sacep ar speķīti, vai vēl apcep sviestā un pieliek saldo krējumu, tad sēnes nav vainīgas, ka šis ēdiens ir kaloriju bumba," norāda Inita Dāniela. "Nav jau obligāti sēnes jāēd. Var nevākt ēšanai, tāpat priecāties, fotografēt. Ļoti daudzi cilvēki ir uzlikuši sev mērķi pēc iespējas vairāk sugas iepazīt, sakrāt bildītes. Meklē visādus eksotisku sīkumiņus. Uz mežu iet un par sēnēm priecāties var un vajag." Savukārt Kārlis Taukačs mudina sēņošanas maršrutu saplānot jau mājās, izmantojot "LVMgeo" lietotni, kurā var redzēt mežaudžu plānu. Tur var redzēt, kādas sugas kurā mežā aug un cik tās ir vecas. "Dīvānā sēžot var saplānot savu ceļu, kur un kā dosimies, ka ieiesim šajā priežu jaunaudzītē salasīt gailenes, ieiesim šajā ozolu - egļu audzīte salasīt baravikas, tad tajā laukmalītē, kur apses aug, salasīsim apšubekas. To maršrutu var mājās nospraust un visticamāk, tas veicinās pilnu groziņu," iesaka Kārlis Taukačs. Viņš arī atgādina un iesaka mežā netrokšņot. Citās domās ir Gatis Eriņš, kurš tomēr iesaka vismaz skaļi aiztaisīt mašīnas durvis, lai zvērus, ar kuriem nevēlamies satikties, brīdinātu par savu ierašanos mežā. Bet runājot par mašīnas novietošanu, viesi atgādina, ka auto jānovieto tā, lai citi varētu pabraukt garām. Tāpat arī atgādinājums, ka mašīnu nedrīkt nobraukt no ceļa garā zālē, jo tas var veicināt aizdegšanos no karsta izpūtēja. Arī kūdrainās augsnēs nevajadzētu atstāt. Pirms novietot mašīnu, ieteikums padomāt, vai tā nevar aizdedzināt mežu, kā arī, lai citi var pārvietoties pa mežu.
Esta tercera entrega nos ofrece una combinación de botánica y turismo internacional. Viajamos por Italia, Suiza y Alemania. Nuestra primera parada es el Jardín Botánico Alpino Rezia de Bormio que alberga jardines botánicos de especial interés, enclavado en el valle de Valtellina, dentro del antiguo dominio del Milanesado.Por otra parte en Turín, es una ciudad al pie de los Alpes, acoge junto a su universidad un jardín botánico histórico, aunque de horario restringido, por lo tanto se necesita organizar la visita para disfrutar de su colección. Cruzando la frontera hacia el norte, llegando a Suiza nos recibe dos joyas, Ginebra y Zúrich, el primer lugar alberga uno de los jardines más espectaculares, ´Jardín Botanique de Genéve´, perfectamente señalizado y accesible con vehículos. Por la otra zona, en Zúrich, esta El Jardín Botánico de Zúrich con acceso a colecciones vivas y cultivadas, y que durante el verano, es frecuente encontrar parcelas con cereales tradicionales.La ruta culmina en el entorno alpino alemán, con el Jardín Botánico de Múnich es un jardín botánico y arboreto de 22 hectáreas de extensión, que depende administrativamente de la Universidad de Múnich.
Tenis öyle bir spor ki, aynı elit turnuvadaki oyuncuların bir kısmı oraya ortaklaşa minivanla gelmişler, bir kısmı trenle, bir kısmı ekonomi uçarak, birkaç tanesi de ise özel jetle. Ama ismi adil rekabet. Bu kadar çok elit oyuncunun bu kadar süründüğü başka bir spor yok. . Yeni Kitap: Fularsız Felsefe: Dört Önemli Mesele . Konular: (00:04) Tenis zengin sporudur (01:02) İlk 150 (02:31) Geçen bölüm özeti (03:21) Pasta (05:58) Erken başlangıç (08:37) Fırsat maliyeti (11:20) Only the ladder is real (12:46) Minivan tenisçisi (14:19) Breakeven noktası (16:08) Piramidin tepesi (18:30) Federer-er-er (20:25) Turnuva Teorisi (23:35) Tur finalleri (25:03) Sosyal reformlar (26:58) Adil rekabet mi hikaye mi (28:09) Gelecek bölüm . Kaynaklar: Video: Why most tennis players struggle to make a living Yazı: Father Figure Makale: Financial Break Even in Professional Tennis ------- Podbee Sunar ------- Bu podcast, Garanti BBVA reklamı içermektedir. Bonus Platinum'un avantajlarını keşfet!
En pleno verano de serpientes mediáticas, nos sumergimos en cuatro historias que desafían nuestra percepción de la realidad. Empezamos con el controvertido estudio del brasileño Cícero Moraes sobre la Sábana Santa de Turín: ¿pudo un lienzo medieval envolver realmente un cuerpo crucificado o estamos ante una falsificación más sofisticada de lo que creíamos? Seguimos con el objeto interestelar 3I/Atlas, que según el astrofísico de Harvard Avi Loeb podría ser una nave alienígena hostil dirigiéndose hacia nuestro sistema solar, aunque la comunidad científica tenga una opinión muy diferente. Y cerramos con dos fenómenos inquietantes de nuestro tiempo: el movimiento NoFap y sus supuestos "superpoderes", que esconde conexiones oscuras con ideologías peligrosas, y la perturbadora secta checa del gurú Richard, que durante 20 años manipuló a profesionales universitarios hasta llegar a un final tan predecible como escalofriante. Cuatro historias de verano que nos recuerdan que vivimos tiempos verdaderamente extraños. Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals
Augustā tiek svinēta operete! Par to parūpējies Operetes teātris. Pirmkārt, no 10. līdz 16. augustam Ikšķilē notiks 7. Starptautiskais Operetes festivāls, kura vainagojums būs galā koncerts un valšu vakars. Savukārt 12. augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā varēs iepazīt operetes žanra nākotni Starptautiskajā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursa finālā. Starptautiskais Marinas Zirdziņas vokālistu konkurss Latvijā notiek pirmo reizi, un tā mērķis ir atrast jaunus muzikālā teātra talantus starptautiskā mērogā. Šogad par laureāta godu sacentīsies 12 jaunie dziedātāji no sešām valstīm. Konkurss godā ceļ operetes zvaigznes Marinas Zirdziņas vārdu. Tas nozīmē, ka Operetes teātris turpina attīstīt savu darbību arvien plašākā spektrā. Par visu plašāk stāsta Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska. Pirms gada diriģents Atvars Lakstīgala, stāstot par savu nokļūšanu operetes pasaulē, teica, ka operete ir kā atsevišķa pasaule, kurā ir sava dzīve, savas iespējas ceļot, savas iespējas baudīt, savas iespējas izgaršot visu to, ko sniedz šis žanrs. Ko operetes žanrs nozīmē Operetes teātra valdes priekšsēdētāja Agijai Ozoliņai-Kozlovskai? "Operetes žanrs man nozīmē prieku. Pirmkārt, klasisku, kvalitatīvu mūziku un pozitīvismu, krāsas, humoru. Nevis muļķīgus jokus, bet asprātīgu humoru," teic Agija, paužot prieku, ka festivāls dzīvo jau septīto gadu: "Man ir prieks, ka festivāls dzīvo. Man ir prieks, ka cilvēki par to interesējas, turklāt – ne tikai Latvijā: ļaudis brauc arī no citām valstīm uz mūsu festivālu ne tikai dziedāt, bet arī klausīties. Domāju, ka festivāls uzsācis labu, veiksmīgu ceļu, attīstās un iet plašumā." Festivāls veiksmīgi palīdz uzsākt ceļu arī jaunajiem dziedātājiem, un tieši pats pirmais festivāla koncertā tiks dots vārds jaunajiem mūziķiem. "Operetes teātrim vispār viens no ļoti būtiskiem virzieniem, kurā mēs strādājam un attīstāmies, ir jaunie mūziķi, jaunie mākslinieki, jo tā ir mūsu nākotne. Tie, kas šodien plūc starptautiskus laurus konkursos, tā ir mūsu nākotne operetes teātrim." Turklāt vārds tiek dots ne tikai jaunajiem vokālistiem, bet arī instrumentālistiem. Vai operetes pasaule arī instrumentālistiem ir pavisam atšķirīga? "Operetes pasaule ir ļoti plaša, jo tajā gan dzied, gan dejo, gan runā. Tur vajadzīgi gan ļoti labi dziedātāji, kas ir arī aktieri un dejotāji vienlaikus, gan arī orķestris – pilns simfoniskais orķestris, scenogrāfijas, kostīmi, tehniskā puse. Profesionālais spektrs, ko ietver operetes jeb muzikālais teātris, ir ļoti plašs. Un darba iespējas, kad būsim kā stabils teātris ar savu namu, jaunajiem radošajiem cilvēkiem un arī tehniskajiem cilvēkiem, būs ļoti plašas." Protams, muzikālā teātra orķestrantiem specifika ir ļoti atšķirīga no operas žanra: viņiem jābūt daudz elastīgākiem, jo jāseko ne tikai dziedātāju elpai, gan striktajam dejotāju temporitmam, kas raksturīgas operetei, jābūt tādai profesionalitātes un elegances proporcijā. Operetes festivālā ienāks arī džezs, turklāt ne pirmoreiz. "Mums kā muzikālā teātra žanru spektra teātrim džezs ir viens no virzieniem. Džezs man pašai ārkārtīgi patīk. Un arī šoreiz būs džezs. Un man ir liels gandarījums, ka uz Latviju piekritis atbraukt spēlēt Peter Sarik Trio no Ungārijas. Viņi spēlē visās pasaules lielākajās koncertzālēs, ir ļoti pieprasīti mūziķi, katrs individuāli ir konkursa laureāts un visi kopā arī daudz dažādas atzinības balvas ieguvuši starptautiskā līmenī. Ļoti profesionāli, eleganti, noslīpēti viņi spēlē, bet no otras puses tas draivs, tā garša, ko viņi iedod koncertā, ir vienreizēja." Festivālā vēl gaidāmi daudzi un dažādi notikumi, ar kuriem aicinām iepazīties šeit! Taču pirmo reizi šogad risinās pirmais starptautiskais Marinas Zirdziņas vokālistu konkurss. Pirmā kārta jau notikusi ar ierakstu starpniecību, attālināti, bet otrā un pats noslēgums un fināls gaidāms 12. augustā. Marinas Zirdziņas vārds šī konkursa nosaukumā ietverts ar domu aktualizēt šai māksliniecei raksturīgās mākslinieciskās un profesionālās kvalitātes. Pirmkārt, liela atbildība pret savu darbu. Neapšaubāmi, liels talants, bet talants bez darba nav nekas. Arī brīnišķīgs cilvēks. Dažkārt ir tā, ka ir talants, bet cilvēks ir ļoti iedomīgs, ar viņu ir grūti komunicēt, bet Marinas Zirdziņas personībā apvienojās tik ļoti daudz dažādu labu īpašību – gan profesionālu, gan arī cilvēcīgu. Viņa ir brīnišķīga māte, vecāmāte, ģimenē ļoti mīlēta. Un viņa savā ģimenē ir spējusi aizdedzināt šo operetes liesmiņu! Viņas ģimene – nu jau četrās paaudzēs - dzīvo, elpo ar opereti. Tāpēc man īpašs prieks par šo sadarbību šī konkursa veidošanā. Marina Zirdziņa visu mūžu veltījusi operetei, muzikālajam teātrim. 25 gadus viņa ir bijusi prīma Operetes teātrī, dziedot visas lielās lomas. Viņai bija pa spēkam atveidot arī raksturlomas, kas ne vienmēr vienam un tam pašam cilvēkam tik labi padodas. Neviena loma viņai nelikās par maznozīmīgu, katrā lomā viņa ielika dvēseli un savu personību, un katra loma bija spilgta, krāsaina. Viņai piemita arī izcila plastika. Vēl pavisam jauna meitene būdama, viņa uzvarēja skaistumkonkursā un faktiski ar to arī iesākās viņas gaitas. Tad viņa dziedāja Teodora Reitera korī, kur viņu patiešām iemīlēja mūziku un nopietni strādājot arī nokļuva Operetes teātrī. Mūzikai viņa veltījusi visu savu mūžu, 25 gadus dziedot vadošās lomas Operetes teātrī un pēc tam turpinot kā soliste dziedāt dažādās kultūras vietās visā Latvijā. Esmu absolūti pārliecināta, ka ar viņas talantu un spožumu, ja vien nebūtu dzelzs priekškara, Marina noteikti nokļūtu Holivudā. Pirmajā starptautiskajā Marinas Zirdziņas vokālistu konkursā iespējams bija arī jaunajiem mūziķiem no citām valstīm. Finālam ir izraudzīti 12 mākslinieki no Ķīnas, Korejas, Vācijas, Lietuvas, Ukrainas un vairāki arī no Latvijas. Pats sākums, pirmais konkurss... Kurš pasaulē zina, ka tāds notiek? Kurš pasaulē zina tādu Marinu Zirdziņu? Tāpēc, protams, bija bažas, kā to auditoriju sasniegsim, kā mēs ieinteresēsim. Bet patiesībā esmu ļoti, ļoti gandarīta, jo rezultāts pārsniedza gaidīto. Bija vairāk nekā 50 pieteikumi no 14 valstīm. Gandrīz visi konkursanti – ļoti augstā līmenī, to atzīst visi starptautiskās žūrijas locekļi, kuri uzmanīgi viņus klausījās. Tā kā es esmu ļoti, ļoti gandarīta.” Konkursanti varēja dziedāt gan operešu melodijas, gan arī operu. Jo, lai dziedātu opereti, jābūt akadēmiski skolotām balsīm, un, protams, opera ir tas pamats, ar ko visi sāk. Un tad, ja ir šis akadēmiskais pamats, tad var dziedāt opereti, mūziklu, operu, vēl un vēl – visu ko var dziedāt! Tieši tāpēc mums bija atsevišķa kategorija astoņpadsmitgadīgajiem, kur bija jādzied opera, bet visiem pārējiem pamats bija operete un tad otra ārija – vai nu opera, vai nu mūzikls. Jā, žūrijas priekšsēdētājs ir Deivids Staponkus no Lietuvas, kurš regulāri piedalās starptautiskās žūrijās kā to priekšsēdētājs. No Igaunijas ir operdziedone Heli Veskus, tāpat ir Sonora Vaice no Latvijas, kā arī diriģents Gregorijs Buhalters no Amerikas, kurš starptautiski koncertē ne tikai Amerikā, bet arī Eiropā, ir Varnas festivāla mākslinieciskais vadītājs un diriģents un daudzu, daudzu dažādu operu viesmākslinieks, ieskaitot arī Metropoles operu Ņujorkā. Finālistus klausītāji varēs dzirdēt 12. augustā klātienē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, kur risināsies konkursa otrā kārta. Un tad jau vakarā pulksten 19 arī svinīgā rezultātu paziņošana un laureātu galā koncerts. Konkursa laureāti saņems īpaši veidotu stikla balvu – skulptūru, ko veido stikla māksliniece Anna Varnase. Baltijā ir vienīgs Baltijā stikla pūtējs, un Anna ar šo stikla pūtēju sadarbojas, tāpēc balva veidota katram laureātam individuāli. Pirmās, otrās un trešās vietas ieguvēji saņems arī naudas balvu, ko sarūpējusi Marinas Zirdziņas ģimene. Vairākiem finālistiem dosim iespēju piedalīties arī Operetes teātra koncertos un izrādēs. Kādas īpašības konkursantam ir nepieciešamas, lai iekristu acīs klausītājiem un žūrijai? AgiJa Ozoliņa-Kozlovska saka tā: "Strādājiet no sirds, sekojiet savam sapnim, paļaujIEties uz Dievu, un jums viss izdosies!
Emocionāla un ekskluzīva tikšanās ar gleznotāju Maiju Tabaku un viņas gleznām personālizstādē ar lakonisku nosaukumu ‘'Gleznas” kultūrtelpā "Ola Foundation". Šī ir īpaša izstāde, kur visi eksponētie darbi ir no privātkolekcijām un plašākai publikai pieejami tikai šajā izstādē. Tās tapšanā piedalījās arī pati māksliniece, izvēloties darbus ar personisku nozīmi. Kultūras rondo tiekamies ar vienu no izstādes kuratorēm - Ivonnu Veiherti un ekskluzīva saruna ar mākslinieci Maiju Tabaku, kura pirms intervijas pati pirmo reizi aplūko šo izstādi Lai veidotu izstādes ekspozīciju, kuratores raudzījušās, kuri Maijas Tabakas gleznu īpašnieki varētu būt atsaucīgi. "Mēs arī jautājām Maijai Tabakai, kas kura ir, viņa bija ļoti pārsteigta un priecīga par dažu gleznu atrašanos, jo viņai nebija ne jausmas, ka tās kādreiz redzēs. Mums notika ļoti interesants saskaņošanas darbs kopā ar Maiju, arī ar viņas komentāriem," par izstādes tapšanu stāsta Ivonna Veiherte. "Gleznai ir pilnīgi suverēna dzīve. Tur ar mani nav nekāda sakara," vērtē Maija Tabaka. Tāpat viņa min, nevēlas paturēt pabeigtus darbus. "Es uztaisu gleznu un tad man gribas no viņas atbrīvoties, negribas, ka viņa traucē, aizgriežu pret sienu," bilst Maija Tabaka. Viņa reti tur gatavus darbu darbnīcā. Māksliniece ir arī daudz inscenējusi un režisējusi savus darbus. "Glezniecībai ir liela priekšrocība, tas reizē var būt kā teātris, bet ir paliekošs. Es uztaisu savu teātri un tas paliek gleznā, ja man izdodas, jābūt zināmai meistarībai, lai to paveiktu," atzīst Maija Tabaka. "Par katru gleznu ir stāsts, jo Maijai nav gleznas bez stāsta," atklāj Ivonna Veiherte. Sarunā māksliniece arī atklāj, ka savulaik "izmesta" no Mākslas akadēmijas par neapdāvinātību, taču turpināja gleznot un pēc dažiem gadiem atgriezās. Indulis Zariņš viņai teicis: "Nav ko talantīgam cilvēkam mētāties pa "Kazu"." Akadēmiju Maija Tabaka pabeigusi kā teicamniece.
Daily Halacha Podcast - Daily Halacha By Rabbi Eli J. Mansour
We are to begin our day, each day of our lives, by expressing our gratitude to Hashem for all the blessings He has granted us. Immediately upon awakening, we recite "Modeh Ani," thanking Hashem for restoring our souls, and we are then required to recite a series of Berachot known as "Birkot Ha'shahar" – the morning blessings. These Berachot thank Hashem for our ability to open our eyes to see, the ability to get out of bed and walk, and other basic functions of the body. They also thank Hashem for spiritual blessings, such as His having chosen us and given us the Torah. As parents, we know how much it means when a child expresses gratitude. The more our children acknowledge what we do for them and thank us, the more we want to do for them. But when children act ungratefully, and do not thank their parents, the parents will be less inclined to give them what they want. We are Hashem's children, and we owe Him an enormous debt of gratitude for the countless blessings He gives us each day, starting with life itself. The more we thank Him for the blessings we have received, the more He will continue blessing us. We therefore thank Hashem each morning for some of the precious gifts that He has given us. Rav Natrunai Gaon (9 th century, Babylonia) traces the origins of the Birkot Ha'shahar to the obligation to recite one hundred Berachot each day. This obligation was taught as a "Halacha Le'Moshe Mi'Sinai" – a law that Moshe heard at Mount Sinai and has since been transmitted orally from one generation to the next. In ancient times, there were no fixed Berachot, and everyone was expected to recite Berachot on his own, until reaching a total of one hundred each day. However, without a fixed text of Berachot, and without specific Berachot required at certain times and on certain occasions, people became lax, and failed to recite the obligatory one hundred Berachot. In fact, the Midrash relates that when a devastating plague ravaged the Jewish Nation during the time of King David, killing one hundred people a day, King David determined that this was caused by the people's failure to fulfill this obligation of reciting one hundred Berachot every day. He therefore issued an edict to ensure that people recite the required number of Berachot, and the plague suddenly stopped. Still, this obligation was not always fulfilled. Therefore, the Ansheh Kenesset Ha'gedola (Men of the Great Assembly), a group of scholars and prophets that was formed at the beginning of the Second Commonwealth, established fixed Berachot that we are required to recite every day, thus ensuring that we recite one hundred blessings over the course of the day. Included in these Berachot are the eighteen Birkot Ha'shahar that we must recite each morning. Indeed, the Shulhan Aruch discusses the Birkot Ha'shahar in the same Siman (chapter) in which he mentions the obligation to recite one hundred Berachot each day – indicating that, as Rav Natrunai Gaon explained, the Birkot Ha'shahar are related to this obligation. They were instituted to help ensure that a person recites the required amount of Berachot every day. As mentioned earlier, underlying the requirement of Birkot Ha'shahar is our debt of gratitude to Hashem. Not surprisingly, we find a close connection between the obligation to recite one hundred Berachot each day and the concept of gratitude. First, the 100 th chapter of Tehillim is the chapter "Mizmor Le'toda" – the song which was sung to express gratitude to Hashem, thus establishing an association between the number 100 and gratitude. And, the first two letters of the word "Modim" ("We thank") are Mem and Vav, which together in Gematria equal 46 – the Siman in the Shulhan Aruch that speaks of the obligation of one hundred Berachot. We might wonder, why is it necessary to recite these Berachot each and every day? Why does it not suffice for us to occasionally praise and thank Hashem for all He gives us and does for us? An important answer to this question is offered by the Rashba (Rav Shlomo Ben Aderet, Barcelona, Spain, 1235-1310). He writes that every morning, we must see ourselves as born anew. As the verse says (Echa 3:23), "Hadashim La'bekarim, Rabba Emunatecha" – G-d performs great kindnesses for us each and every morning by restoring our consciousness, by giving us a new day, showing us His trust in our capacity to achieve and accomplish. Yesterday's blessings do not suffice today, because today we have been created anew, and so we must express gratitude to G-d anew. The Berachot that comprise Birkot Ha'shahar thank Hashem for many things – such as our vision, our ability to stand up straight and walk, our clothing, our having been chosen by Hashem – but does not appear to be exhaustive. Rav Haim Palachi (Turkey, 1788-1868) raised the question of why the Sages did not institute a Beracha thanking Hashem for the ability to speak. It goes without saying that the faculty of speech is one of the human being's most important capabilities. In fact, the Torah says that when G-d created Adam, He infused within Him "Nishmat Haim" – "a living soul" (Bereshit 2:7), and Targum Onkelos translates this expression to mean "Ru'ah Memalela" – "a spirit that speaks." The power of speech can be said to be our defining characteristic, the quality that distinguishes the human being from other creatures in the animal kingdom. Why, then, do we not have a special blessing thanking Hashem for this most precious gift? An answer to this question appears in the work Petah Ha'debir by Rav Binyamin Pontremoli (Turkey, d. 1784). He notes the aforementioned verse, and Onkelos' translation, which teaches us that the faculty of speech is a function of the Neshama, the human soul. Now the Sages instituted as one of the Birkot Ha'shahar a special Beracha thanking Hashem for the soul which He has given us – the blessing of "Elokai Neshama." Hence, as the ability to speak stems from the Neshama, this Beracha which thanks Hashem for giving us our soul also thanks Hashem for the power of speech. (It would thus seem that if parents have a child who, G-d forbid, is not developing the ability to speak, or struggles with speech issues, they should have special intention when reciting the Beracha of "Elokai Neshama," and have in mind the child's soul through which they wish that he develop the faculty of speech.) Moreover, Rav David Abudarham (Spain, 14 th century), in explaining the Beracha of "Elokai Neshama," cites the verse in Tehillim (115:17), "Lo Ha'metim Yehalelu Y-ah" – "It is not the dead that will praise G-d." Once a person's soul is taken, he is no longer able to express Hashem's praises. Rav Abudarham notes the implication of this verse that the primary purpose of speech is to praise G-d. (This is indicated in the text of "Elokai Neshama," in which we say, "As long as the soul is within me, I give thanks before You…") Accordingly, it stands to reason that when we recite "Elokai Neshama" and give thanks to Hashem for giving us a soul, this includes an expression of gratitude for our ability to speak. A second answer to this question was offered by Rav Shmuel Alexander Unsdorfer (1920-2002), who explained that we express gratitude for the faculty of speech by reciting Birkat Ha'Torah – the blessing over Torah learning. The Misva of learning Torah includes the obligation to speak words of Torah and to transmit them to others, and so when we thank Hashem for this precious Misva, we automatically thank Him also for the gift of speech. A different question was asked regarding the omission of the faculty of hearing from the Birkot Ha'shahar. Clearly, our hearing is exceedingly important. In fact, if somebody injured another person and caused him to lose his hearing, he must pay compensation for the damages. Why, then, is this capability not included in our morning blessings? One answer given is that the ability to hear is included in the Beracha of "Ha'noten La'sechvi Bina Le'havhin Ben Yom U'ben Layla" – thanking Hashem for granting the rooster the knowledge to crow in the morning, thus waking people up. Of course, the rooster's crow is effective in waking people only because of the ability to hear, and so this Beracha implicitly expresses gratitude for the sense of hearing. Another answer is that the morning blessings thank Hashem only for those abilities which we lost, as it were, during the night when we slept, and were restored in the morning. Thus, for example, we thank Hashem for restoring our vision after our eyes were closed throughout the night, and for allowing us to get out of bed, stand upright and walk, after we spent the night lying down. Our sense of hearing, however, is unaffected by sleep; we can still hear while sleeping, and so this capability is not included in Birkot Ha'shahar. (Interestingly, the Ben Ish Hai (Rav Yosef Haim of Baghdad, 1833-1909), in his work Mi'kavse'el, cites a Rabbi who wanted to apply this theory to explain why we do not recite a Beracha over the ability to speak. This Rabbi noted that some people talk in their sleep, and so this capability is not technically "lost" at night, such that we should give thanks for it when we wake up in the morning. The Ben Ish Hai dismissed this answer, noting that some people sleepwalk, and yet we still recite each morning the Beracha of "Ha'mechin Mis'adeh Gaber," thanking Hashem for the ability to walk. One might, however, distinguish between talking in one's sleep and sleepwalking, as a person who sleepwalks is not actually sleeping as he walks, whereas those who talk in their sleep really are still asleep and have not woken up to talk.) The Sefer Hasidim (Rabbenu Yehuda Ha'hasid, Germany, 1150-1217) writes that he once met an exceptionally pious individual who recited additional blessings each morning, thanking Hashem for each and every part of the body, and the Sefer Hasidim expressed great admiration for this practice. He noted the verse in Tehillim (84:3), "Libi U'bsari Yeranenu El Kel Hai" – "My heart and my flesh shall sing praise to the living G-d" – implying that each and every part of the body which functions properly is a sufficient reason to give praise to Hashem. A different verse in Tehillim (35:10) states, "Kol Asmotai Tomarna, Hashem Mi Kamocha" – "All my bones shall declare: G-d, who is like you?" Indeed, it is worthwhile to express our gratitude to the Almighty for each and every limb and organ in the body. The Hida (Rav Haim Yosef David Azulai, 1724-1806), in his commentary to Sefer Hasidim, asserts that this righteous man could not have actually recited additional Berachot, for a Beracha that was not instituted by the Sages constitutes a Beracha Le'batala – a Beracha recited in vain, which is forbidden. Undoubtedly, this man expressed his gratitude to Hashem for all his working body parts without reciting formal Berachot. By contrast, Rav Meir Mazuz (1945-2025) suggested that this righteous man followed the opinion that one is permitted to create his own Beracha to give praise to Hashem. In any event, the truth is that we do not need additional Berachot – formal or informal – to express our gratitude to Hashem for everything in our body that works properly. The Tur (Rabbenu Yaakov Ben Asher, Spain, 1270-1340) notes that in the Beracha of "Asher Yasar," which one recites after using the restroom, we say that Hashem created "Halulim Halulim" (hollow spaces in the body). The Gematria of the word "Halulim," the Tur observes, is 124, and we recite this word twice, for a total of 248 – the number of limbs and organs in a person's body. This expression, then, alludes to all our body parts. Thus, when we recite "Asher Yasar," we give thanks to Hashem not only for the wondrous ability to eliminate the waste from our body, but also for each and every body part. The Rishonim (Medieval scholars) debate the question of whether a person recites a Beracha that is not applicable to him, because he unfortunately does not have the ability for which that Beracha gives thanks. For example, does a blind person recite the Beracha of "Poke'ah Ivrim," in which we thank Hashem for the gift of vision? The Rambam (Hilchot Tefila 7:7-8) writes explicitly that a person recites each of these Berachot only after performing the action referred to by that Beracha. For example, after standing upright, one recites the Beracha of "Zokef Kefufim" ("Who makes the bent upright"), and after getting dressed, one recites the Beracha of "Malbish Arumim" ("Who clothes the naked"). The Rambam writes that if, for whatever reason, a person did not experience that which a given Beracha speaks of, then he does not recite that Beracha. In the Rambam's opinion, the Birkot Ha'shahar resemble the Berachot recited over food, which one recites only when eating. By the same token, one recites each of the morning blessings only after receiving the benefit for which each blessing gives praise. The Shulhan Aruch follows this opinion. By contrast, the Kolbo (anonymous work from the period of the Rishonim), citing several of the Geonim, writes that every person recites all the Birkot Ha'shahar, regardless of whether or not he personally experiences these phenomena. According to this opinion, the morning blessings express gratitude not for one's personal experience, but rather for the general phenomena mentioned by these Berachot. Even if one is not, Heaven forbid, able to see, for example, he still recites the Beracha of "Poke'ah Ivrim" to praise Hashem for the phenomenon of vision. Common practice follows this view of the Kolbo. One of the interesting questions asked regarding the Birkot Ha'shahar relates to the Halachic principle that applies in situations of a "Beracha Semucha La'haveratah" – a Beracha which is recited immediately following another Beracha. Normally, when a Beracha is recited right after another Beracha, it does not begin with the word "Baruch." Thus, for example, the text of Birkat Ha'mazon consists of four Berachot recited in immediate succession of one another, and thus only the first Beracha begins with "Baruch." The three subsequent Berachot are covered, so-to-speak, by the "Baruch" which begins the first Beracha, and so they do not require the introductory word "Baruch." In the Amida prayer, too, only the first Beracha begins with the word "Baruch," whereas all the subsequent Berachot do not, because they are recited immediately after the first Beracha. When it comes to Birkot Ha'shahar, however, the blessings all begin with the word "Baruch," despite the fact that they are recited as a series of Berachot, one right after the other. Tosafot in Masechet Berachot (46) offer two answers. First, they explain, unlike the blessings of Birkat Ha'mazon and the Amida, the blessings of Birkot Ha'shahar were not instituted as a series of Berachot. The Sages did not require reciting them together in a particular sequence. As we saw, the Rambam maintained that one recites each Beracha as he experiences the phenomenon referred to by each Beracha, and the Rambam writes explicitly that there is no set order for these Berachot. The rule of "Beracha Semucha La'haveratah," Tosafot write, applies only to a series of Berachot which were instituted to be recited together in a particular order, and so it does not apply to Birkot Ha'shahar. Secondly, Tosafot suggest, this rule applies only to relatively lengthy Berachot, such as the Berachot of Birkat Ha'mazon and the Amida. The Birkot Ha'shahar, however, are very brief, and thus they require the introduction of "Baruch Ata Hashem." A person should not unnecessarily get involved in other matters before reciting the Birkot Ha'shahar. Ideally, the Hesed La'alafim (Rav Eliezer Papo, 1785-1827) writes, the first words that come out of a person's mouth in the morning should be words of praise and gratitude to Hashem. One should not write text messages, make phone calls and the like before reciting the morning blessings. The Kaf Ha'haim (Rav Yaakov Haim Sofer, Baghdad-Jerusalem, 1870-1939) warns that according to the Kabbalah, unnecessarily delaying the recitation of Birkot Ha'shahar has the effect of allowing the Kelipot (negative spiritual energies) access to the person's soul, which can cause great harm. One should not be doing anything else while reciting a Beracha. This applies not only to Birkot Ha'shahar, but to all blessings that we recite. The Ben Ish Hai writes that "Lo Tiheyeh Ka'zot Be'Yisrael" – it should never happen that a Jew recites a Beracha while being involved in some other activity. And the Ben Ish Hai laments the fact that many people make this mistake. One common example is Netilat Yadayim – many people mistakenly recite the Beracha while drying their hands. One must ensure not to begin reciting the Beracha of "Al Netilat Yadayim" until after he finished drying his hands. Another common mistake is people reciting Birkot Ha'shahar while rushing to get to shul. This is improper. One should recite a Beracha while standing in place and doing nothing else, focusing his attention fully on the Beracha. The Taz (Rav David Ha'levi Segal, Poland, 1586-1667) writes that one who recites a Beracha while performing other activities is included in the Torah's harsh warnings against serving Hashem "Be'keri" – in a casual, haphazard manner, without focus and attentiveness. Rav Chaim Brim (1922-2002) tells that he once went to visit Rav Moshe Yehoshua Landau in the middle of the night. Rav Landau was in the restroom when he arrived, and so he waited. When Rav Landau came out, he recited the Beracha of "Asher Yasar" without realizing that he was being watched. Rav Brim said that at 2am, without realizing that anyone was around, Rav Landau recited "Asher Yasar" with greater concentration and emotion than most people have while reciting Ne'ila in the synagogue on Yom Kippur. We start our day by thanking Hashem for all the great blessings He has granted us. I had the occasion during my trips to Israel to visit Israeli soldiers who, unfortunately, sustained injuries that necessitated the amputation of limbs. They do not have the ability that the rest of having to easily get out of bed and move about. We need to appreciate these great blessings that Hashem gives us anew each morning, and try, as much as possible, to recite the Berachot with thought and concentration, truly appreciating all that Hashem does for us.
Naudai ir nozīme, par to nav ne mazāko šaubu. Izrādās, nauda var pati pelnīt sevi - kā tas iespējams un kā ar naudu rīkoties gudrāk, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs un Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. Kāda ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība? Toms Kreicbergs atzīst, ka vienmēr varētu būt daudz labāk. Salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem, izpratne atpaliek, no otras puses pēdējo 5-10 gadu laikā cilvēki aizvien vairāk interesējas par to, kā labāk pārvaldīt savu naudu, kā ieguldīt "Kopumā tendence, manuprāt, šobrīd ir diezgan pozitīva," vērtē Toms Kreicbergs. Kaspars Peisenieks piekrīt, ka interese pieaug. "Līdz kaut kādam ideālam stāvoklim droši vien ir ļoti tālu. Mēdz teikt, ka mēs atpaliekam dažus gadus no igauņiem finanšu pratībā, tad igauņi paši saka, ka viņi atpaliek dažus gadus no somiem, somi savukārt saka, ka viņi dažus gadus atpaliek no zviedriem, un zviedri saka, ka viņi daudzus gadus atpaliek no amerikāņiem. Visiem, lai kur skatītos, ir kur augt," norāda Kaspars Peisenieks. "Labā lieta ir, ka mēs iesākam no salīdzinoši zemas bāzes, tad ir iespēja tādam ļoti straujam pieaugumam. Šķiet, ka pēdējos gados esam uzņēmuši salīdzinoši strauju pieaugumu interesē. Darbībās tas vēl būtu jāierauga, jo mēs redzam, ka iedzīvotāju nauda banku kontos turpina stāvēt lielos apmēros, kas arī nav slikti, drošības spilveniem jābūt, bet nu gribētos, ka tā nauda tiek jēdzīgāk izmantoti, lai cilvēki arī pelnītu un vairotu savu turību. Bet esam uz pareizā ceļa." Aija Brikše norāda, ka salīdzinājumā ar citām OECD valstīm, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir vidēja. Investīciju ziņā atpaliekam no citām valstīm. "No pēdējiem datiem redzam, ka viena no zinošākajām, ieinteresēkajām grupām ir Latvijas skolēni. Tās, es domāju, ir ļoti labas ziņas. Viņi arī atzīst, ka ģimenēs runā par naudas lietām, un tas vieš cerību, ka ir jauna paaudze, kurai šīs tēmas interesē, un viņi zināšanu jomā kaut kādos jautājumos pārspēj pieaugušos, savus skolotājus, vecākus. Tās ir labas ziņas," uzskata Aija Brikše. Runājot par ieguldīšanu, Toms Kreicbergs atzīst, ka arvien cilvēkiem ir stereotips, ka ieguldīšana ir tas pats kazino un, iespējams, var vinnēt un, iespējams, var zaudēt. "Ar šo stereotipu ir nedaudz grūti cīnīties, jo patiesība ir tāda, ka ar dažiem ieguldījumiem tā ir un ar citiem ieguldījumiem ir daudz labāk. Ir jābūt zināšanām un izpratnei, lai spētu atšķirt, kas ir kazino un kas ir saprātīgi ieguldīšana," norāda Toms Kreicbergs. "Ja skatāmies ilgtermiņā, tad ir vismaz divi diezgan spēcīgi pelnoši ieguldījumu veidi, kurus nekādi ar kazino nevarētu salīdzināt. Viens ir diversificēts ieguldījums akciju tirgū. Tas nozīmē, ka ieguldām daudzu dažādu uzņēmumu akcijās. Šādi ieguldot, ilgtermiņā ir ļoti labas izredzes nopelnīt. Otrs lielais spēcīgais ilgtermiņa ieguldījums būtu nekustamajā īpašumā, kas Latvijā cilvēkiem varbūt ir vieglāk saprotams. Nopērc dzīvokli, izīrē - tas arī ilgtermiņā ar saviem riskiem, bet ir diezgan uzticams veids, kā vairot bagātību. Tad atkal ir citi, kas tiešām ir riskanti, spekulatīvi ieguldījumi, vienalga, vai tas būtu tā saucamais "forex" vai "day trading", vai tagad populārais kripto, tur tiešām var sanākt kā kazino." Kaspars Peisenieks norāda, ka cilvēkiem pietrūkst zināšanas par investīcijā un arī uzdrīkstēšanas investēt, paskatīties, nerunājot par kādu soļu veikšanu. "No sākuma jārēķinās, it īpaši, kad uzsākam visu procesu, ne tikai ar to, ka naudu ieguldīt, bet arī laiku. Un laiku atkarībā no tā, ko ar investīcijām vēlāmies darīt. Jjebkurā gadījumā no sākuma jāiegulda laiks, lai vispār saprastu, kas tas ir," atgādina Kaspars Peisenieks. "Visiem gribētos vienkāršāko īsceļu - man ir nauda, pasaki, ko man darīt, lai es būtu pelnošs? Jābūt gataviem arī laiku ieguldīt, jo zināšanas būs ar vislielāko atdevi. Ja vienreiz izpētīsim veidu, kā mums katram dots savs ieguldījums tālāk virzīt, tur varētu būt vislielākais ieguvums. Varbūt ir kļūda, ka no sākuma neveltām pietiekami daudz laika." Arī klausītāji norāda, ka nav viegli veikt ieguldījumus, atlikt naudu, ja ir pietiekami daudz ikdienas maksājumu. "Protams, ir liela sabiedrības daļa Latvijā, ja mēs skatāmies uz reāliem ienākumiem, it īpaši, ja tev ir ģimene, ir bērni, mēneša beigās nekas daudz pāri nepaliek," piekrīt Toms Kreicbergs. "Tajā pašā laikā katram ir tā godīgi jāpaskatās uz savu situāciju, jo man ir paziņas, kas pelna, teiksim, 700-800 eiro mēnesī un nekas daudz nepaliek, un ir paziņas, kas pelna trīs un četrus tūkstošus mēnesī, un viņiem arī nekas daudz nepaliek. It kā viņi dzīvo vienā valstī un viņiem ir pieejami vienādi produkti un viss pārējais, bet tu pamanījies dažreiz iztērēt visu, kas tev ir. Ir sabiedrības daļa, tie varbūt ir 20-30%, kuriem ienākumi jau ir diezgan augsti, tāpat nesanāk neko atlikt. Tur gan vajadzētu rūpīgi paskatīties uz to, kā mēs tērējam un kādas ir mūsu prioritātes - vai tas ir dzīve šodien, vai mēs tomēr arī gribam padomāt par to, ka nākotnē mums varētu būt nedaudz vairāk brīvības, vai tas ir strādāt mazāk vai ceļot vairāk, vai nopirkt māju, vai kādas mums ir tās prioritātes." Aija Brikše arī norāda, ka cilvēkiem finanšu paradumi primāri ir vairāk saistīta ar to, kā viņš rīkojas, nevis ar pieejamo naudas daudzumu. "Cilvēki, kuri saņēma lielāku atalgojumu, manā gadījumā, es piecus cilvēkus mentorēju, redzēju gluži pretēju ainu, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem ir uzlikuši sev nepieciešamās apdrošināšanas, viņi ir uzlikuši sev regulāro maksājumu uzkrājuma kontā, un viņi, patiesību sakot, ļoti rūpīgi plāno savu budžetu, viņi arī investē pensiju trešajā līmenī. Ar to naudas daudzumu, kas viņiem ir, viņi tiešām ļoti pārdomāti rīkojas," pieredzē daļas Aija Brikše. "Bet tad ir viens posms, kurā cilvēks sāk saņemt vairāk, un tas, kas bieži vien notiek, nevis viņš sāk investēt vai vairāk iemaksāt pensiju trešajā līmenī, bet viņš nopērk dārgāku mašīnu, viņš izvēlas citas ekstras savā dzīvē. Īsti arī labāks nekas nav izgudrots par to, ka vienkārši sākt regulāros vispirms uzkrāšanas un pēc tam ieguldīšanas paradumus. Arī šiem cilvēkiem, kuriem bija lielāki ienākumi, mēs arī sākām kaut ar nelielām summām viņiem vispār mācīt uzkrāt, atlikt katru mēnesi naudu, izvērtēt savus iepirkšanās paradumus, restorānu paradumus un tā tālāk."
Viņa partija pēc vēlētāju atbalsta vēlēšanās ierindojās vien piektajā vietā, taču tieši viņš kļuva par pilsētas mēru, nomainot Latvijā visilgāk pašvaldību vadījušo Andri Rāviņu. Krustpunktā Lielā intervija ar Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Daģi. Pagājušajā pirmdienā Krustpunktā studijā bija jaunievēlētais Līvānu mērs Dāvids Rubens. Bija interesanti runāt ar 24 gadus jaunu cilvēku, kurš spējis ieinteresēt sava novada iedzīvotājus. Vēlēšanās cilvēki viņam deva pārliecinošu mandātu pārmaiņām pašvaldībā. Viņš ir kļuvis par visjaunāko domes vadītāju Latvijā. Līvānos domes vadība nebija mainījusies 23 gadus, bet Jelgavā - 24 gadus. Taču šīs vasaras vēlēšanas arī Jelgavā ir nesušas pārmaiņas. Tur visilgāk pilsētu vadījušo Andri Rāviņu nomainījis Mārtiņš Daģis. Daudziem noteikti, it īpaši ārpus Jelgavas, viņš nav pazīstams, tāpēc esam viņu aicinājuši uz interviju.
Viņa partija pēc vēlētāju atbalsta vēlēšanās ierindojās vien piektajā vietā, taču tieši viņš kļuva par pilsētas mēru, nomainot Latvijā visilgāk pašvaldību vadījušo Andri Rāviņu. Krustpunktā Lielā intervija ar Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Daģi. Pagājušajā pirmdienā Krustpunktā studijā bija jaunievēlētais Līvānu mērs Dāvids Rubens. Bija interesanti runāt ar 24 gadus jaunu cilvēku, kurš spējis ieinteresēt sava novada iedzīvotājus. Vēlēšanās cilvēki viņam deva pārliecinošu mandātu pārmaiņām pašvaldībā. Viņš ir kļuvis par visjaunāko domes vadītāju Latvijā. Līvānos domes vadība nebija mainījusies 23 gadus, bet Jelgavā - 24 gadus. Taču šīs vasaras vēlēšanas arī Jelgavā ir nesušas pārmaiņas. Tur visilgāk pilsētu vadījušo Andri Rāviņu nomainījis Mārtiņš Daģis. Daudziem noteikti, it īpaši ārpus Jelgavas, viņš nav pazīstams, tāpēc esam viņu aicinājuši uz interviju.
"Varu pilnīgi skaidri teikt, ka viņi abi – Vāgners un Mocarts – ir mani mīļākie komponisti, un tas ir tāpēc, ka viņu šedevri ir paredzēti skatuvei. Arī Mocarta labākie darbi ir viņa operas. Un man patīk strādāt ar dziedātājiem, man patīk vokālā mūzika, man patīk cilvēka balss, un drāma, muzikālais teātris. Tas ir mans dzīves ceļš," saka Tarmo Peltokoski - šosezon vēl Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. 9. augustā Cēsu Mākslas festivālā viņa vadībā atkal skanēs Riharda Vāgnera mūzika, un Cēsu koncertzāle atkal kļūs par "Ziemeļu Baireitu", kā to dēvē diriģents Peltokoski, kuram "Parsifāls" būs jau trešais Vāgnera operas koncertiestudējums Cēsīs pēc "Zīgfrīda" un "Dievu mijkrēšļa", savukārt simfonisko koncertu programmās kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri viņš vēris arī citu Vāgnera operu – "Valkīras", "Tanheizera", "Tristana un Izoldes lappuses". "Parsifāla" koncertuzvedumā piedalīsies daudz mūsu lielisko opersolistu: Edgars Ošleja, Marlēna Keine, Ilze Grēvele-Skaraine, Gunta Gelgote, Tatjana Trenogina, Inna Kločko, Irma Pavāre, Artjoms Safronovs, Edgars Auniņš un Viesturs Vītols, kā arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Notiks arī ieraksts, ko "Klasikas" vilnī paredzēts raidīt 30. augustā. Ar Tarmo Peltokoski tiekamies nelielā, bet svarīgā sarunā, kas notika spraigā mēģinājumu gaisotnē, īsi pirms mēģinājuma 1. augusta pēcpusdienā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra šībrīža mājvietā Kongresu namā, diriģenta darbistabā. "Parsifāls" ir visaptverošs Maruta Rubeze: Sveicot jūs Rīgā un Cēsīs jeb vietā, sauktā Wenden, kā to, ziņojot par sava mākslinieka aktivitātēm, raksta ierakstu kompānija Deutsche Grammophon, lūdzu, raksturojiet Vāgnera operas "Parsifāls" īpašo vietu jūsu personīgajā "apsēstībā" gan ar Vāgneru, gan operas žanru kopumā, zinot arī to, ka iestudēt "Parsifālu" ir viens no jūsu sapņu piepildījumiem. Tarmo Peltokoski: Diezgan objektīvi raugoties, tā ir viena no divām smagnējām Vāgnera partitūrām - "Parsifāls" un "Tristans UN Izolde. Tās abas savā ziņā paceļas augstu pāri virs "Nībelunga gredzena" savas hromatiskās rakstības un filozofiskās sarežģītības ziņā, kas arī padara tās ļoti īpašas. Protams, tas ir viņa pēdējais un savā ziņā sarežģītākais darbs, īpaši otrais cēliens, un Kundri tēls ir dīvainākā lieta, ko viņš jelkad ir izdomājis, un kurā viņam bija jāapvieno dažādas mitoloģijas un tēlus. "Parsifāls" savā veidā ir visaptverošs – reliģiju, filozofiju, tradīciju un dažādu leģendu apkopojums, un viss šeit saplūst kopā, dažkārt pat nedaudz šizofrēniskā veidā. Arī muzikālo stilu daudzveidība šeit ir satriecoša. Mums ir pilnībā diatoniskā Grālu raksturojošā mūzika ar pasaulē maģiskāko orķestrāciju, un tad mums ir Amfortasa ciešanu hromatismi, un Kundri un Klingzora šausminošās disonanses, un naivās fanfaras, kas raksturo jauno Parsifālu, kurš pēc tam, veicot garu līdzjūtības un apgaismības ceļojumu, kļūst par Grāla karali. Šī opera patiešām ir bijusi viena no manām lielākajām mīlestībām jau kopš 11, 12 gadu vecuma... No Vāgnera pirmās idejas par "Parsifālu" līdz pirmuzvedumam pagāja veseli 25 gadi, akurāt jūsu šībrīža vecums, vai varat raksturot šo ceļu, kas nebūt nebija vienkāršs? Jā, tas tā ir, kaut kā viņam visu savu darbu idejas radušās krietni iepriekš. Savā autobiogrāfijā, kuru patiesībā rakstīja viņa sieva Kozima, Vāgners atsaucas uz kādu Lielo Piektdienu, - der Karfreitag - Šveicē. Bet ir pierādījumi, ka šis stāsts patiesībā ir izdomājums, kā tas ir ar daudziem stāstiem Vāgnera autobiogrāfijā Mein Leben. Bet šī ideja tiešām viņu pavadīja vairākus gadu desmitus. Viņš lasīja Volframa fon Ešenbaha Parsifālu un citas tā paša virziena leģendas. Bet vispirms viņš, protams, 40. gadu beigās komponēja "Loengrīnu", un "Parsifāls" prasīja diezgan ilgu laiku. Visbeidzot, pēc "Nībelunga gredzena" pirmizrādes un pārcelšanās uz Baireitu 1876. gadā viņš varēja veltīt visu savu laiku "Parsifālam", un tas ir vienīgais darbs, kas rakstīts tieši Baireitas Svētku namam jo, līdz tam viņš joprojām īsti nezināja, kā tas darbosies. Pēc "Nībelunga gredzena" pirmizrādes beidzot tas tapa skaidrs, kāds patiesībā ir šis uzceltais nams, un tad tika uzrakstīts "Parsifāls", paturot prātā šī nama specifisko akustiku. Sākotnēji "Parsifālu" drīkstēja atskaņot tikai Baireitā Parsifāla pirmajā un trešajā cēlienā ir tikpat kā vienīgi lēna mūzika, kas sarakstīta tā, lai perfekti atbilstu Baireitas akustikai. Un mēs zinām, ka sākotnēji bija aizliegts to atskaņot jebkur citur, tikai Baireitā. Diemžēl pēc Vāgnera nāves šis aizliegums tika atcelts. Metropolitēna opera vēlējās to atskaņot, un, protams, ikviens vēlas to atskaņot. Un ar prieku mūsdienās mēs varam teikt, ka Cēsis ir mūsu "Ziemeļu Baireita", par ko esmu ļoti laimīgs. Tas ir Vāgnera pēdējais darbs. Pirmizrāde notika 1882. gada jūlijā, tikai pusgadu pirms viņa nāves Venēcijā. Vai šajā partitūrā ir kas tāds, kas apliecina to, ka Vāgners apzinājās šo sava pēdējā darba vēstījumu, to, ka tas ir tāds kā viņa testaments? Domāju, viņš zināja, ka mirs… Bet pēdējās lappuses mani aizkustina jo īpaši, paturot prātā, ka tas bija viņa pēdējais darbs. Un mēs zinām, kā viņa, tā teikt, audžudēls tajā laikā, Frīdrihs Nīče, ļoti agresīvi vērsās pret darbu, sakot, ka pat Vāgners paklanījies krusta priekšā, un sāka aktīvi Vāgneru par to ienīst. Bet pat Nīče atzina, ka šī skaņdarba Prelūdija, stingri muzikāli runājot, bija kaut kas tik skaists, ka viņš nevarēja atrast neko līdzvērtīgu nekur citur nevienā citā mākslā, kam es pilnībā piekrītu. To nevar reducēt līdz Mikipeles līmeņa vienkāršībai Kāda nozīme šajā darbā ir Vāgneram tik raksturīgajiem vadmotīviem, vai tie kaut kādā veidā īpaši izcelti arī partitūrā? Vāgners, protams, izmanto savas tehnikas, bet ne tik acīmredzamā veidā kā "Gredzenā". Jo "Gredzenā" ir neticami sarežģīta vadmotīvu sistēma. Un gan "Tristanā", gan "Parsifālā" motīvu nav tik daudz, un viņam nav tik daudz vietas, lai tos attīstītu. Tomēr mēs varam skaidri redzēt, kā viņš attīsta Parsifāla motīvu, kas pirmajā un otrajā cēlienā savā formā ir ļoti vienkāršs, fanfarveidīgs, un kā III cēlienā tas kļūst klīstošāks, un rodas sajūta, ka viņš ir apmaldījies. Un tad pavisam drīz pēc tam, kad viņš ir svaidījis karali, tad tas beidzot kļūst tikpat triumfāls, kādam tam vienmēr bijis lemts būt. Un, piemēram, pats sākums: šī garā, lidojošā melodija Labemol mažorā, tā sastāv no daudziem dažādiem motīviem, kas pēc tam atsevišķi parādās visu laiku. Un man īsti nepatīk dot tiem nosaukumus, jo arī pats Vāgners nebija mierā, ka cilvēki viņa tēmām mēģina dot nosaukumus, tieši to viņš nevēlējās, jo tas kaut kā viņa mūziku trivializē un padara to pārāk vienkāršu, un kaut kā liek tai izskatīties pēc mūsdienu filmu mūzikas, kā tas patiesībā nav. Tā ir daudz sarežģītāka un pārdomātāka, un to nevar reducēt līdz Mikipeles līmeņa vienkāršībai. Baireitā jūtos kā debesīs Vai esat bijis Baireitā? Jā, es nupat tur atkal biju, pagājušajā mēnesī pat divas reizes, "Parsifālu" tur skatījos gan pagājušajā gadā, gan gadu iepriekš, un tā patiešām ir mana iecienītākā vieta, kur atrasties, Baireitā es jūtos kā debesīs. Un ir interesanti, ka pirmos Grāla zvanus būvēja vietējais klavieru fabrikas uzņēmums Steingraeber & Söhne, un man ir ļoti paveicies apmesties Šteingrēberu mājā, kad vien esmu Baireitā. Pazīstu šo ģimeni un šo Šteingrēberu klavieru fabriku, ko 1852. gadā dibināja Eduards Šteingrēbers un par kuru tagad rūpējas jau septītā paaudze. Viņiem ir milzīga, 18. gadsimtā celta māja, un es tur apmetos katru reizi, kad esmu Baireitā. Tur ir daudz oriģinālo Grāla zvanu kopiju, kuras Vāgners personīgi pasūtīja Eduardam Šteingrēbera kungam "Parsifāla" pirmatskaņojumam 1882. gadā. Un ir patiešām jautri šos zvanus spēlēt, tā kā šī saikne ar Baireitu tiešām ir ļoti īpaša. Ir zināms, ka Tarmo Peltokoski vadībā Somijā Eurajoki festivālā "Bel Canto" ir iestudēts Riharda Vāgnera "Nībelunga gredzena" cikls, kā arī "Tristans un Izolde". Vai Somijā Vāgners ir mīlēts komponists? Domāju, nepietiekami. "Parsifāls" Somijā pēdējo reizi tika spēlēts Nacionālajā operā 2018. gadā, un es, protams, biju tur klāt. Betto varētu darīt daudz biežāk. Vāgners un Mocarts ir mani mīļākie komponisti Lūkojot ierakstu kompānijas Deutsche Grammphon mājaslapā, kur atrodamas ziņas par Tarmo Peltokoski aktualitātēm, līdzās Vāgneram izceļas arī Mocarta vārds: tuvākā laikā uz vairākām skatuvēm Tarmo Peltokoski vadībā tiks uzvestas operas "Burvju flauta" un "Dons Žuans". Vai tā ir sagadīšanās vai apzināta vēlme? Jā. Varu pilnīgi skaidri teikt, ka viņi abi ir mani mīļākie komponisti, un tas ir tāpēc, ka viņu šedevri ir paredzēti skatuvei. Arī Mocarta labākie darbi ir viņa operas. Un man patīk strādāt ar dziedātājiem, man patīk vokālā mūzika, man patīk cilvēka balss, un drāma, muzikālais teātris. Tas ir mans dzīves ceļš. Protams, jums labi pazīstams ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet šogad mēs iepazīsim arī virkni jaunu dziedātāju, no kuriem vairākiem tās būs arī šo lomu debijas? Jā, šeit ir daži debitanti: Martina Dike dzied savu pirmo Kundri lomu, arī Klingzors to dara pirmo reizi. Bet mums ir ļoti paveicies, ka galvenajās lomās ir Stefens Millings un Mihaels Veiniuss, kuri to ir darījuši daudzas, daudzas reizes. Stefens ir dziedājis Gurnemancu simtiem reižu. Amfortass ir Nikolass Braunlijs - jauna superzvaigzne uz Vāgnera skatuves, kurš jau ir Baireitā un nākamajās sezonās dziedās savu pirmo Votānu Bavārijas Valsts operā. Tāpēc mums ir ļoti paveicies ar šo jauno, superlielo vārdu. Ir tik daudz mūzikas, ka pietiek ikvienam Tuvākajā laikā mēs piedzīvosim vēl vienu ar Jums saistītu lielo notikumu – Rīgā ar somu mūzikas programmu atkal atgriezīsies jūsu skolotājs Jorma Panula… Vai arī viņš savulaik ko ieteicis, ko mācījis par Vāgneru? Nē, ne gluži. Vāgners nekad nav bijusi Jormam tuva lieta. Viņš nekad nav bijis īsts operas diriģents un nekad īsts Vāgnera cienītājs, mēs gan kopā uztaisījām vairākus iestudējumus "Zīgfrīdam", kas Jormam ļoti patīk. Man laikam vēl nebija pat 15 gadu, kad darīju to pirmoreiz kopā ar viņu. Bet es vienmēr esmu zinājis, ka Vāgners ir man tuvs, un arī Jorma to ir zinājis, un vienmēr par to uzjautrinājies. Bet ir tik daudz mūzikas, ka pietiek ikvienam, un, galvenais, es ļoti priecājos, ka Jorma atkal būs Rīgā. Es tur parādīšos pavisam nedaudz, tas būs Jormas koncerts.
Esta semana en Vaticano: Camina tras las huellas del Beato Pier Giorgio Frassati mientras visitamos los lugares clave en Turín que marcaron su extraordinaria vida de fe y servicio. Luego, acompáñanos a la Summer Academy de EWTN, donde la fe y la formación se encuentran en un entorno dinámico para los jóvenes. Y por último, seremos testigos de cómo el Papa León conquista el corazón de los jóvenes, que acogen con entusiasmo su mensaje de fe, unidad y esperanza para el futuro.
Kur'an-ı Kerim bütün zamanlara hitab eden en büyük ve ebedi bir mucizedir. Hz. Peygam- ber (s.a.v.) bir hadislerinde “Hiçbir peygamber yoktur ki, onlara kendi zamanlarındaki insan- ların inandıkları bir mucize verilmemiş olsun. Hepsine mucizeler verilmiştir. Bana mucize olarak verilen ise Allâh'ın bana vahyetti- ği Kur'an-ı Kerimdir.'' buyurmuştur. (Buhari) Kur'an, lafzı yani sözü ile ve manasıyla mucize- dir. Kur'an'ın i'cazının (mucize oluşunun) tarifi şöyledir: “Kur'an, Allâh (c.c.)'un kelamı olan ve benzerini meydana getirmekten beşer gücünün aciz kalacağı çok yüksek bir mertebede bulu- nan kitaptır. Kur'an ayetlerinin Peygamberimiz (s.a.v.)'in doğruluğunu gösteren birer delil ol- duğunu kâbul etmeyen müşrikler: “İşittik, eğer istersek biz de onun gibisini yani Kur'an gi- bisini söyleriz. Bu evvelkilerin masallarından başka bir şey değildir.'' (Enfal s. 31) dediler. Bu- nun üzerine Cenab-ı Allâh, inanmayanlara karşı Kur'an'la meydan okumasını Peygamberimiz (s.a.v.)'e tavsiye buyurmuştur. Kur'an-ı Kerim, müşriklere meydan okurken, çoktan başlayıp aza doğru birbirini kuvvetlendi- ren şöyle bir yol takip etmiştir. Bu konuda ilk inen ayet Kasas suresi 49. ayettir. İkinci olarak inen ayet ise: “Yoksa Kur'an'ı kendisi mi uydurup söyledi diyorlar. Hayır, onlar inanmazlar. Eğer doğru sözlü iseler Kur'an'ın bir benzerini ge- tirsinler.'' (Tur s. 33-34) Üçüncü olarak inen ayet ise: “Yoksa Kur'an'ı o peygamber mi uydurdu diyorlar. De ki, öyle ise onun gibi uydurma olacak şekilde on sure getirin. Ve sözünüzde doğru iseniz, Allâh'tan başka gücünüzün yet- tiği kimseleri de çağırın.” (Hud s. 13) Dördüncü safhada ise, meydan okumanın zirvesi teşkil edil- miştir: “Yoksa onu uydurdu mu diyorlar. De ki eğer doğru sözlü iseniz, onun benzeri bir sure getirin. Ve de Allâh'tan başka da çağırabile- ceklerinizi de çağırın.” (Yunus s. 38)(Kamil Kırkız, www.manisa.diyanet.gov.tr, 2017)
Hampus sommarmorgon startar med att han sprätter upp som en "gummisnodd av bus" med håret i en avslappnad sommarruffs, för att sedan försöka med den tydligen omöjliga uppgiften att hitta lugnet i att få lyssna klart på i alla fall ETT sommarprat. Mia klämmer hand i parasoll och varför skall solkrämen svida i ögonen så förbaskat ?!Tur då att det finns en vän som likt professor Baltazar har magiska diverseblandningar i handväskan. Medverkande: Mia Skäringer & Hampus NessvoldSkäringer & Nessvold klipps av: Micke Solkulle & Anna SpolanderProduktionsbolag: Polpo Playwww.polpoplay.com Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.
Vreme in promet sta najbolj praktično-realni poletni skrbi. Slovenske železnice so kupile največje avtobusno podjetje v državi, čakamo samo še, da združijo moči z Darsom in Petrolom. To bi lahko bila zmagovita slovenska blagovna znamka. V zakulisju najbolj izpostavljenih svetovnih konfliktov tlijo nova žarišča sovraštva. Turčija bi pomagala pri rusko-ukrajinskem premirju, hkrati pa bi imela Ciper. Zavrelo je med Kambodžo in Tajsko, svoje interese uveljavlja tudi Kitajska. Slovensko mirovniško gibanje nadaljuje s pritiski, navkljub vse večjim utopijam. Kaj je bilo in kaj šele bo prav ali narobe, danes ne znajo za dober denar napovedati več niti mariborski vedeževalci.
Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedre, Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, tulce, tulkotāja Linda Gaile, un Tulkošanas biroja un valodu skolas tulks Ivars Kokorēvičs. Kā cilvēki sāk mācīties svešvalodas? Pirmais - saklausīt, ka tā ir cita valoda. "Ar klausīšanos ir problemātiski, jo reizēm cilvēki grib uzreiz kaut ko pateikt, bet sākumā der apstāties, paklausīties un ieklausīties, kā tas skan," norāda Linda Gaile. Tad nākamais solis - redzēt, kā to raksta. Linda Gaile vērtē, ka Baltijas valstīs un Latvijā daudzi cilvēki prot vairākas valodas, tāpēc, ka latviešu valodā ir ļoti daudz dažādas skaņas, ar kuru palīdzību mēs varam apgūt skaņas, kas ir līdzīgas citās valodās. "Mums ir dažādība - gan tie garie, īsie, patskaņa, gan dažādas šņāceņi, gan mīkstinājuma zīmes, kas mums valodā ir. Mums jau dzimtā valoda ļoti bagāta, bagāta arī tāpēc, ka mēs vārdus varam locīt. Mums nav kā angļu valodā beidzas ar līdzskani, bet tālāk nekas neseko. Latviešu valodā ir galotnes vārdiem, visvisādas. Tur var zīmēt, klausīties, un tas palīdz citās valodās. Vismaz man tā ir bijis," atzīst Linda Gaile. "Valoda tiek lietota četros veidos - divi pasīvie veidi un divi aktīvie," skaidro Ivars Kokorēvičs. "Tā ir klausīšanas, lasīšana runāšana un rakstīšana. Visvieglākā ir lasīšana, ar kuru būt jāsāk. Kad jau ir iegūts kaut kāds bāzes vārdu krājums, nākamais posms būtu video klausīšanās. Tagad "youtube" ir pieejami video par jebkuru tēmu jebkurā valodā, bet vēlams izmantot subtitrus tieši tajā valodā, kuru mācās, ne dzimtajā. Bieži ir grūti saklausīt vārdus, subtitri palīdz vārdus saklausīt pareizi. Nākamais posms ir aktīvie veidi, kas jau ir grūtāk. Tev pašam ir jāveido teikums, runa, nepietiek, ka klausies vai lasi. Tā ir rakstīšana. Rakstot vari izlabot kļūdas, vari apmānīt sarakstes biedru, ka ar mazām zināšanām vari uzrakstīt perfektu tekstu, bet runāšana ir pats augstākais posms, no visiem četriem veidiem tas ir grūtākais." Piektais posms - cilvēks jau domā valodā, kuru mācās, piebilst Linda Gaile. "Valoda ir milzīgs datu apjoms, mēs katru dienu lietojam tūkstošiem vārdu dzimtajā valodā, zinām desmitiem tūkstošus vārdu, pārnest to visu citā valodā, to nevar izdarīt ātri. Ļoti liela nozīme ir tam, kā sadala mācību slodzi. Nav ieteicams mācīties katru dienu, jo smadzenes neņems pretī un atmiņa tam pretosies. (..) Labi būtu stundu vai pusstundu pārdienās," uzskata Ivars Kokorēvičs.
Fue sede real y capital de reino, la cuna de los reinos de Castilla, Navarra y Aragón. Nájera fue escenario del medieval juego de tronos español. Sus calles guardan historia y leyendas, que cobran vida, gracias a sus vecinos, cada año, en la Crónica Najerense. Representación teatral -declarada Bien de Interés Cultural y Fiesta de Interés Turístico de La Rioja- en la que se narra, entre otros pasajes, el prodigioso hallazgo de la Virgen Negra de la Jarra o de la Terraza que dio origen al Monasterio, y panteón real, de Santa María la Real. Hoy descubrimos en la España Mágica de Más de Uno con nuestro compañero Fran Contreras los secretos, historia y leyendas de Nájera junto con Jesús Pérez Garibay, responsable de comunicación de la Crónica Najerense
En el programa de hoy conocemos la propuesta “Pequevisitas” que organiza la Comarca de la Jacetania y, en concreto, nos fijamos en la que se llama “El escondite de las golondrinas” y también viajamos hasta Daroca para conocer los detalles de su Feria medieval, Fiesta de Interés Turístico de Aragón.
En el programa de hoy conocemos la propuesta “Pequevisitas” que organiza la Comarca de la Jacetania y, en concreto, nos fijamos en la que se llama “El escondite de las golondrinas” y también viajamos hasta Daroca para conocer los detalles de su Feria medieval, Fiesta de Interés Turístico de Aragón.
En el programa de hoy conocemos la propuesta “Pequevisitas” que organiza la Comarca de la Jacetania y, en concreto, nos fijamos en la que se llama “El escondite de las golondrinas” y también viajamos hasta Daroca para conocer los detalles de su Feria medieval, Fiesta de Interés Turístico de Aragón.
Lai arī šogad par karstumu vasarā pagaidām sūdzēties nevaram, ierasti ik gadu pāris nedēļas kārtīgi svīstam. Cilvēks var patverties telpās pie kondicionieriem un ventilatoriem un plānot savas ikdienas gaitas, neuzturoties karstākajā saulē, bet kā tiek galā daba? Kā dzīvnieki pārcieš sauli un karstumu? Kādas stratēģijas tie ir radījuši, lai pasargātu sevi no tveices? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dzīvnieku pazināji - Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Cilvēkam it kā ir vienkāršāk, mums drēbes ļoti palīdz, vai nu mēs saģērbjamies, vai izģērbjamies. Brīdī, kad vairāk vairs nevar izģērbties, mums vienmēr ir iespēja vai nu ielīst ēnā, vai dzesēties kaut kur vēsumā, vai doties peldēties. Mēs tomēr savu dzīvi turam tādos rāmjos, ja jums ir jābūt ārā, mēs esam pieturā, gaidām autobusu karstumā, saulē. Bet dzīvniekus dabā tas skar mazāk, jo viņiem vienmēr ir izvēles iespējas - ielien ēnā, viņi ielien mitrā zemē, pārrok sev bedrīti, noslēpjas kaut kur. Mums ir grūtāk," vērtē Inta Lange. "Bet dzīvniekiem savukārt ir grūtāk izģērbties. Ja pēkšņi strauji ir karsts vai auksts, nevar kā cilvēks noģērbt savu biezo jaku un pēkšņi ir mazajā t-krekliņā, tad dzīvnieks vēl ilgi pinkaini staigās, viņam kažoka noģērbšana ir krietni ilgāka un pēc tam uzaudzēt vietā arī ir ilgāk." "Dzesēšanas variantu ir daudz dažādi," norāda Māris Lielkalns. "Kā nu kurš māk. Viens attaisa muti, atver knābi, papleš spārnus un tad elso, mēģina tādā veidā atdzesēties, cits izrakņā kaut kādu iedobi, ielien un tādāveidā dzēsējās, cits atkal pamēģina atrast kaut kur vējaināku vietu, kur izstiept visas četras kājas uz visām pusēm un tā turēties. Citi vienkārši nenāk ārā dienas laikā, sēž savā alā, iedobē, slēptuvē un viss, čuč, atpūšas. Kad tas briesmīgais karstums ir pārgājis, sākās nakts dzīve. Piemēram, tuksnesī." Ja pēkšņi uznāk liels karstums, vai dzīvnieki var un mēdz "pārplānot" savas dienas gaitas? "Latvijas dabā viņi ir ļoti elastīgi. Dzīvnieki nenāk pa dienu, mēs viņus tikpat kā neredzam, viņi guļ kaut kur vēsumā, ēnā, krūmos, nenāk ārā. Viņiem varbūt plānošana ir mazāk sarežģīta nekā cilvēkam, jo mums ir jāiet uz darbu, ir savi pienākumi, ir saplānota diena, tad dzīvniekiem galvenais ir būt drošībā, paēst un varbūt par ģimeni parūpēties," atzīst Inta Lange. "Latvijā, kad ir karstākais laiks, daļai dzīvnieku jau bērni ir pietiekami lieli, viņiem par bērniem īpaši nav vairs jārūpējas, un tad viņi vairāk domā par kaut kādu savu komfortu, izdzīvošanu. Tad nakts un krēslas laiks ir īstais. Lai cik sauss un karsts pa dienu Latvijā arī būtu, tad vakarā rasa ir klāt, mitrums zem krūmiem, nokritušas lapas, zāle, viss ir tomēr mitrs. Un Latvija ir tā laimīgā zeme, kur kilometriem tālu nebūtu neviena ūdens avota, mums ir vai nu upes, vai ezeri, vai dīķi, vai purvi. Arī pilsētas dzīvē, kad uznāk ilgāks karstuma periods, tad visi uztraucas pilsētā par dzīvo dabu, jo pilsēta krietni vairāk uzsilst nekā ārpusē un arī krietni vēlāk atdziest. Tomēr kaut vai Rīgā ūdens avotu ir daudz. Un savvaļas dzīvnieki ikdienā diezgan tālu pārvietojas no savām ierastajām vietām. Cilvēki varbūt vairāk ap māju dzīvojas, bet dzīvniekiem tie ir pat vairāki kilometri dienā. Līdz ar to ūdens vienmēr ir sasniedzamā attālumā." Ir karsts laiks, cilvēkiem daudz jādzer, jo tā mēs svīstam. Vai citi dzīvnieki arī tā svīst? Zināms, mājas kaķi svīst tikai ar ķepiņām. Kā ir ar citiem dzīvniekiem? "Ir, kas svīst, ir, kas nesvīst. Tāpēc jaukais teiciens - nosvīdis kā cūka ir absolūti garām un nepareizs, jo cūka ir viens no tiem dzīvniekiem, kas nesvīst," bilst Māris Lielkalns. "Ja reiz nesvīst, ir jāmēģina savādāk dzesēties. Un to viņa dara, ne tikai viņa, arī degunradži, arī citi cūku radinieki. Viņi vienkārši sameklē dubļu peļķi un iegāžas tajā ar lielu, lielu sajūsmu. Arī brieži ļoti labprāt zoodārzā, mums tāds purviņš ir uztaisīts, un tad viņi tur priecājas. Tad izlien laukā tāds dubļains un apmeklētāji nevar saprast - fui, kādi, jūs netīrāt un nepucējat dzīvniekus, bet viņš ir sajūsmā par to, ka ir atdzesējies un ļoti labi jūtas." Dubļu kārta palīdz arī pret odiem, mušām un citiem kukaiņiem un ārējiem parazītiem. Viņi iekalst tajā dubļu kārtā, tad atliek tikai noberzēties un atkal ir tīrs. Vislabākais ir sveķains koks - egle, priede. "Arī bez biezkažokainajiem ir savas dzesēšanas sistēmas. Ir aita, vēl daži citi, kam ir biezāks kažoks, bet ausis ir plikas, tās ir gandrīz kailas. Tāpat arī trusim, zaķim ausis ir garas pietiekami daudz, ne jau tāpēc lai labāk dzirdētu, bet gan lai atdzesētos. Tur ir daudz sīkie asinsvadi un tādā veidā vienkārši - ausis gaisā, vējiņš staigā, ausis dzesējas, arī pats dzesējās," turpina Māris Lielkalns. "Ūdensputniem tīri labi noderētu arī pēdas. Protams, arī spalvu kārtai ir krietni plānāka vasarā nekā ziemā, bet vienalga, ja paliek par karstu, tad plunčājas un dzesējas ar pekām. Ziemā savukārt šīs pēdas kalpo pilnīgi pretēji." "Attiecībā uz pārkaršanu tomēr gribētu piebilst, ka visneaizsargātākie Latvijā ir mūsu mājdzīvnieki - suņi, kaķi, varbūt kādam mājās trusīši vai jūras cūciņas un kāmīši, jo cilvēks par sevi padomās. Zoodārzā arī par visiem ir padomāts, savvaļā dzīvnieki paši var aiziet un atrast savu komforta līmeni, bet mājdzīvniekiem tādas iespējas bieži vien netiek dotas, jo mēs viņus ieliekam dzīvokļos vai mēs viņus mašīnās atstājam, vai varbūt kāds suns laukos pie ķēdes. Vai kādi dzīvnieki palaisti aplokā, kur nav pat nojumes," atgādina Inta Lange. "Mājdzīvnieki līdz ar to paši nevar nodrošināt savu komfortu, atrodot ēnu vai atrodot vēsāku vietu, jo kur viņš ir, tur viņš ir diemžēl. Te gan gribētos teikt, ka pieskatām esam uzmanīgi, un pagalmos varbūt izliekam āra kaķīšiem un sunīšiem varbūt kādu bļodiņu ar ūdeni, šie dzīvnieciņi gan būs ļoti pateicīgi par to visu, jo viņi paši nepratīs. Tā ir cilvēku atbildība." Cilvēkiem svīst ir dabiski, bet ko svīšana var liecināt par mūsu veselību? Lai gan šovasar ilgstošu karstumu vēl neesam pieredzējuši, svīšana ir dabiska mūsu ķermeņa izpausme ne jau tikai karstās vasarās vien. Organismam svīst ir svarīgi, bet mums pašiem un apkārtējiem sviedri un to aromāts var radīt diskomfortu. Bet vai tie patiešām ir sviedri, kas smaržo, vai varbūt aromātu rada kas cits? To skaidro Anda Apine, dermatoloģe-veneroloģe Lāzerplastikas klīnikā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācijas priekšsēdētāja.
En unas horas arranca en Teruel La Vaquilla, una fiesta que aspira a ser de Interés Turístico Nacional. Las fiestas se inician oficialmente mañana sábado pero esta noche ya habrá música en las peñas. En Buenos Días Aragón hemos hablado con la alcaldesa de Teruel, Emma Buj. El Ayuntamiento solicitará que se convierta en fiesta de interés turístico nacional cuando finalice la edición de este año. De hecho, se estudiará por primera vez el impacto económico para aportar estos datos al expediente. Para la alcaldesa, este reconocimiento supondría extender el impacto económico durante todo el año.
Daily Halacha Podcast - Daily Halacha By Rabbi Eli J. Mansour
The Halacha below was derived from multiple classes orated by Rabbi Eli Mansour in the Bekiim B'Halacha series. Click on any of the dates below to hear the original audio files, which are the sources for today's Halacha below. 05-20-2025 ; 05-21-2025 ; 05-22-2025 Should One Maintain Constant Awareness of the Tefillin While Wearing Them? This Halacha explores a fundamental aspect of wearing Tefillin: the requirement to remain mentally aware of the Tefillin while they are on. What level of concentration does Halacha demand? Does distraction invalidate the Misva? And what daily practices help us meet this obligation? We will examine opinions from the Rambam, Ben Ish Hai, and other Poskim, along with practical examples of proper behavior while wearing Tefillin. Maintaining this awareness is not simply about reverence. It reflects a deep, continuous bond with Hashem during the time the Tefillin are worn. The focus required is not only external respect—like refraining from laughter or lightheadedness—but also internal mindfulness. This internal state expresses the core idea that Tefillin are not just objects we wear; they are active symbols of our devotion and submission to Hashem. What Does "Hesah Hadaat" Mean When It Comes to Tefillin? The Torah commands us to wear Tefillin as a sign between us and Hashem. But the Sages further teach that while the Tefillin are on a person's body, one must maintain a level of awareness and reverence toward them. This is called Hesah Hadaat – a lapse of focus or consciousness. According to the Rambam and the stringent view followed by Maran and the Ben Ish Hai, a person should maintain constant awareness of the Tefillin and avoid any activities or behaviors that reflect frivolity or lightheadedness. This includes joking, social banter, or idle chatter. Even while praying The Amidah, where the focus is technically on the words of the prayer, one must avoid mentally wandering to unrelated topics. That too is considered Hesah Hadaat . However, other Rishonim, like the Rosh and the Tur, take a more lenient approach. They argue that as long as a person is not engaging in disrespectful or lightheaded behavior, it is acceptable to be mentally occupied with mundane matters. They draw proof from the Halacha that one may sleep while wearing Tefillin, implying that constant cognitive attention is not required. Nonetheless, the accepted practice, especially among Sepharadim, is to follow the stricter opinion of the Rambam—that mental focus must be retained throughout the duration of wearing Tefillin. Can One Drive with Tefillin On? This question highlights a common dilemma: If a person wants to fulfill the custom of arriving at the synagogue already wearing Tefillin, can he put them on at home and drive to Shul? On one hand, driving demands attention and would seem to constitute Hesah Hadaat . On the other hand, the act of driving is not inherently disrespectful, and it would be only for a short time. Moreover, entering the synagogue already wearing Tefillin brings great merit—the angels escort such a person. Therefore, while ideally one should avoid this situation, there is room to be lenient and allow driving to Shul with Tefillin on, especially for a short drive, relying on the lenient opinions in the Rishonim. How Long Is a "Lapse" That Counts as Hesah Hadaat? Some authorities define Hesah Hadaat as lasting the time it takes to walk four Amot (approximately 6-7 feet), which equates to just a few seconds. Others extend the timeframe to the time it takes to walk 100 Amot—about 54 seconds. In practice, a person should try to "check in" mentally at least every minute. If one finds himself mentally distracted for longer than a minute while wearing Tefillin, that could constitute a lapse. Talking, joking, or daydreaming while wearing Tefillin is highly discouraged. What Practices Help Avoid Hesah Hadaat? Touching and Kissing the Tefillin: It is customary to touch the Tefillin during key parts of prayer when they are mentioned (e.g., Ukeshartam Le'ot ). One should then kiss their fingers. This is an expression of love and awareness. Holding the Shalyad: The Ben Ish Hai recommends holding the Tefillin Shel Yad (the arm Tefillin) throughout the Shema to increase awareness and prevent distraction. Avoiding Idle Talk: Many righteous individuals accept upon themselves not to speak at all while wearing Tefillin, especially outside of prayer-related matters. Custom Visual Cues: Some communities place the word "Tefillin" at the top of their Siddur pages to help maintain awareness. Short Reminders During Prayer: Quietly repeating to oneself, "I am wearing Tefillin," during pauses in prayer can serve as a mental reset to regain focus. Summary Maintaining awareness of the Tefillin while wearing them is a Torah value with practical consequences. According to the Rambam and Maran, mental focus must be retained the entire time, even during prayer. Distractions such as joking, daydreaming, or unrelated conversation are inappropriate. Practices like touching the Tefillin, visual cues, holding the Shel Yad during Shema, and mentally checking in throughout the prayer service can help fulfill this obligation and elevate the experience of this precious Misva.
Yahrtzeit Yomi #1542!!יב תמוזThe Turרבינו יעקב בן רבינו אשרבעל הטורים(1269 - 1340)---------------------------------------------------Tammuz Yahrtzeits!!1. First Bobover Rebbe, Reb Yonah Minsker2. Mike Tress3. Lubavitcher Rebbe, Rav Shneur Kotler4. Rabbeinu Tam, Baal Haflaah5. Maaseh Merkavah6. Sreifas HaTalmud, Yonatan Netanyahu7. Rav Gedalia Schorr, Lev Simcha8. Imrei Noam9. Klausenberger Rebbe10. Rebbetzin Elyashiv11. Rav Elchonon Wasserman12. The Tur13. Be'er HaGolah14. Rav Ruderman15. Ohr HaChaim16. Kapischnitzer Rebbe17. Rav Yaakov Yosef Herman, Rav Yaakov Weinberg18. Naroler Rebbe, Rav Shmuel Yehuda Levin19. Rav Herzog, Rav Lazer Yudel Finkel20. Rav Avrohom Chaim Na'eh, Rav Avrohom Yitzchok Bloch21. Meitscheter Iluy, The Shtefanester22. Rav Avrohom Grodzenski23. Ramak24. Rav Yaakov Yosef25. Shaagas Aryeh26. Rav Nachman Bulman27. Rav Shmuel Rozovsky28. Kitzur Shulchan Aruch, Rav Elyashiv29. Rashi, Yismach Moshe---------------------------------------------------Share the Yahrtzeit Yomi link with your contacts!!https://chat.whatsapp.com/JimbwNtBaX31vmRDdnO3yk---------------------------------------------------To dedicate or sponsor, please contact 917-841-5059, or email yahrtzeityomidaily@gmail.com. Sponsorships can be paid by Zelle to the same number. First come, first served.Monthly sponsorships are $540.Weekly sponsorships are $180.Daily sponsorships are as follows:Dedications (l'Zecher Nishmas, Zechus shidduch/refuah/yeshuah, etc.) are $50.Sponsorships (fliers, advertising, promotions, additional links, etc.) are $100.The cost to request and sponsor a specific Tzaddik (unlisted on the Yahrtzeit Yomi schedule) is $180.MAY THE ZECHUS OF ALL THE TZADDIKIM PROTECT US FROM ALL TZAROS, AND MAY HASHEM GRANT US, AND ALL OF KLAL YISROEL, YESHUOS, NECHAMOS AND BESUROS TOVOS!!!
KIŞ HAZIRLIKLARI Çocukluğumuzda eşsiz bağ bozunlarını yaşardık. Ekim ayı, kasabamızın en güzel aylarından biriydi. Bu ayda ne kışın dondurucu soğuğu ne yazın kavurucu sıcağı vardı. Güneş parlak, gökyüzü açıktır. Rüzgârlar serin serin eser. Yağan yağmurlar bahçeleri, bağları, evleri ve sokakları yıkayan, tertemiz yapan tabii bir banyo gibidir. Bu ayda, bağlarda üzümler toplanır; pekmez, pestil, sucuk ve kesme gibi kış tatlıları yapılır, sandıklara doldurulurdu. Bağ bozumu dolayısıyla diğer bütün kış hazırlıkları da tamamlanırdı. Büyük kazanlarda kavurmalar pişirilir, pastırma yapılırdı. Bulgur, yarma, nişasta, tarhana ve un gibi yiyecek malzemeleri hazırlanırdı. Sebzeler kurutulur, iplere dizili biberler, patlıcanlar haftalarca pencerelerde güneşte kalırdı. Turşu ve reçeller yapılırdı. Kısacası, kasım ayı girince kış için gerekli her şey hazırlanmış olurdu. O vakitler yıl demek kış demekti. Öbür mevsimler, geçim bakımından önemsenmezdi. Baharda süt, peynir, yumurta çıkar; çeşit çeşit kır bitkileri toplanırdı. Yaza doğru dut, kiraz, vişne çıkar; uzan da kavun, karpuz gibi her türlü meyve ve sebze bol miktarda olurdu. Hele üzüm çıktı mı geçim daha da kolaylaşırdı. Aslında kışı da kurtaran yazdı; yazdaki o bolluk, o bereket... Yaz, hayatın ta kendisiydi. Kış ise âdeta ölüm kadar ciddiye alınırdı. Kış mevsimine, sanki uzun bir yolculuğa çıkılacakmış ya da çok uzaklara gidilecekmiş gibi hazırlanılırdı. Sanki kış gelince kapılar kapanacak; dışarıyla, dış dünyayla tüm ilişkiler kesilecek zannedilir, hazırlıklar buna göre yapılırdı. Bu yüzden, kış da kendine has bir renk kazanırdı. Sıcak saç sobaların kıpkırmızı olduğu; halı, minder ve yastıklarla dolu kış odalarında, çok farklı bir hayat vardı. Sezai KARAKOÇ (Düzenlenmiştir.)
Donato Sergi"Il vampiro di Vanchiglia"Il libro degli spiritiIanieri Edizioniwww.ianieriedizioni.comTorino, 1884. Achille Sacchi, giovane giornalista, deve scrivere un ritratto di Giuseppe Turàt, un accademico le cui teorie sul crimine destano scalpore tra i colleghi. Il professore è un enigma: dandy ambiguo, ora angelico, ora inquietante. Nel frattempo, nel quartiere di Vanchiglia avviene un orrendo delitto: la vittima è una bambina, segnata da tagli, morsi e due strani fori sul collo. Tra la gente inizia a serpeggiare l'idea che un vampiro si aggiri per la città, tant'è che il prefetto istituisce una commissione di specialisti per indagare. Quando tutto sembra perduto, Turàt giunge alla soluzione del caso. Della vicenda i lettori apprenderanno ogni dettaglio grazie agli appunti di lavoro di Sacchi. Intanto, in segreto, si risveglia un movimento di donne decise a lottare per i propri diritti.Donato Sergi (Barbarano del Capo, 1991), analista amministrativo, articolista e studioso appassionato, ha collezionato nel tempo poesie, storie e racconti. Tra le sue pubblicazioni: Fenomenologia del suicidio: la questione giapponese tra anomia e fatalismo; Max Weber: il disincanto della modernità; Exemplum ergo sum: la pleonasticità dello Spirito nel reincanto dei social network; Fobopatia: Quel morboso interesse per la devianza. Dello stesso autore, sotto lo pseudonimo di Nathan Pollak, Il mirabolante viaggio di Martino Balabanoff, Bonaventura e il tacco della morte, Piccioni di tutto il mondo unitevi, Racconti orripilanti e del terrore, Guelfo, L'incresciosa esistenza di Misha Stukovijk; Sussurri: racconti del terrore eterno.IL POSTO DELLE PAROLEascoltare fa pensarewww.ilpostodelleparole.itDiventa un supporter di questo podcast: https://www.spreaker.com/podcast/il-posto-delle-parole--1487855/support.
No vienas puses ir jocīgi, ka cilvēkiem ir jākopj dabiskās pļavas Lai pati daba lemj, kam pļavā būt, kam nē. Tomēr ne. Par dabas zemniekiem un atvērto pļavu dienām vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa, sazināmies ar vienu no projekta "GrassLIFE2" partnerēm jeb dabas zemnieci Sanitu Āboliņu. Ierakstā uzklausām zemniekus Rūdolfu un Agnesi Medeņus Madonas novadā. 19. jūlijā atvēro pļavu diena notiks netālu no Madonas - Praulienas pagasta zemnieku saimniecībā "Kalna Rubeņi". Tur bioloģiski vērtīgie zālāji aizņem 240 ha un pļavās ganās ap 150 Hereford šķirnes liellopi. Saimnieki izveidojuši arī nelielu gaļas pārstrādes cehu. -- Latvijas Dabas fonds sāk kampaņu "Dabas zemnieki" un aicina uz atvērto pļavu dienām visas vasaras garumā. Kampaņas mērķis ir cildināt un pateikties dažādiem dabisko pļavu apsaimniekotājiem par darbu, kuru viņi dara un stāstīt par to, kāpēc pļavas atjaunot ir svarīgi, kā to darīt, rodot tajā arī biznesa iespēju. Sākot no 12. jūlija, kampaņas laikā tiks organizētas četras atvērto pļavu dienas - tā būs iespēja apmeklēt četras saimniecības dažādās vietās Latvijā, iepazīties ar saimniekiem, doties ekskursijās pa pļavām, kā arī baudīt dabisko pļavu produktus.
El canterano del Real Madrid metió el único gol contra la Juventus de Turín, escuchamos reacciones y protagonistas del partido. Además, repasamos con el Sanedrín todos los temas de actualidad entre los que se encuentran el futuro a corto plazo de Gonzalo García en el equipo blanco y hablamos con Irene Paredes, capitana de la selección española antes de jugar la Eurocopa.
Saukta par ugunszemi, Kaspijas jūras krastu un Kaukāza ieskauta ir Azerbaidžāna – latviešiem pazīstama ar savu virtuvi, mūziku un cieši ievijusies daudzu slavenu latviešu dižgaru dzīvēs. Ko Azerbaidžānā darīja Jānis Jaunsudrabiņš un kā attīstījusies šī zeme? Par to sarunā ar rakstnieci Lāsmu Gaitnieci un Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru, politologu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu. Un raidījumā arī izvērstāks stāsts par ūdentilpēm. „Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma” – šāds ir pirmais skaidrojums, kas parādās, interneta meklētajā ievadot vārdus „Kaspijas jūra” vai „Kaspijas ezers”. Tāpēc pirms skatām šo abu platības ziņā tiešām lielo ūdenstilpju likteni un stāvokli, noskaidrosim, kā korekti būtu tās saukt – par jūrām vai ezeriem. Atbildi attālināti ierakstītā sarunā sniedz Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Lapinskis. Tātad paliekam pie nosaukumiem „ezeri” un sākam skatīt to stāvokli mūsdienās. Arāla ezers savulaik ierindojās pasaules lielāko ezeru pieciniekā, bet kopš pagājušā gadsimta vidus tas ir sarucis desmitkārt. Iemesls – Sirdarjas un Amudarjas – divu upju, kas piegādā Arāla ezeram ūdeni, novirzīšana lauksaimniecības zemju apūdeņošanai. Taču ne tikai cilvēka ietekme ir veicinājuši šī ezera izžūšanu, teic Jānis Lapinskis. Uz jautājumu, vai būtu iespējams atjaunot šo degradēto teritoriju, kur šodien ūdens vietā paveras tuksnešaina ainava, Jānis Lapinskis bilst, ka tās, pirmkārt, būtu astronomiskas izmaksas, otrkārt, tas esot neiespējami, jo abas upes – Sirdaja un Amudarja – reizi gadā tomēr piepilda Arāla ezera dibenu, kas atkal vasarās iztvaiko. Un šīs lai arī nelielās, bet regulārās ūdens padeves un pēc tam sekojošās izsīkšanas dēļ tā tomēr ir neiespējama misija. Lūkojam uz nākamo ūdenstilpi – Kaspijas ezeru, kas arī tiek ierindots izzūdošo dabas objektu sarakstā. Tur ezera stāvokli nosaka ne tik daudz cilvēka saimnieciskā darbība un dabas ietekme, kā sarežģītā ģeopolitiskā situācija un ezera dzīlēs pieejamās naftas atradnes. Atgriežoties pie nosaukuma – jūra vai ezers –, tieši šis faktors mūsdienās raisa neskaidrības ūdenstilpes statusā.
Deportres 1 de julio 2025 (1104) - www.deportres.comEn el Deportres de hoy: Zonkeys derrota a domicilio a Astros de jalisco con un "buzzer beater" de Alex Williams para mandar la serie final de CIBACOPA a un séptimo y definitivo partido que se jugará hoy, en el fútbol internacional, conmoción mundial con la derrota del poderoso Manchester City de Guardiola y Haland ante el Al Hilal de arabia Saudita, hoy toca el turno al Real Madrid ante la Juventus de Turín en un clásico europeo y a los Monterrey contra el Borussia Dortmund, todo el béisbol, tu participacion y como siempre ¡mucho mas! www.patreon.com/c/Deportres
Zakaj se ideja, da bi balkanski narodi mirno sobivali v skupni federaciji, čim bolj politično in ekonomsko neodvisni od velesil, kljub nekaterim resnim poskusom nikoli ni uresničila v okviru, širšem od socialistične Jugoslavije?Iz lastne zgodovine dobro vemo, da države niso nekaj večnega in nespremenljivega, ampak se lahko ista območja v različnih obdobjih vključujejo v zelo različne politične tvorbe. Slovenci smo samo v zadnjih 150 letih izkusili življenje v Avstro-Ogrski monarhiji, Kraljevini SHS, nato preimenovani v Kraljevino Jugoslavijo, pa pod nemško in italijansko okupacijo, zatem v socialistični Jugoslaviji in nazadnje v samostojni Sloveniji. In vendar le redko pomislimo, da bi se te države lahko oblikovale tudi drugače in da je zgodovina polna nematerializiranih zamisli, ki kasneje izginejo iz našega spomina, pa morda v kakšnem trenutku sploh niso bile nujno tako daleč od uresničitve. Ena od takšnih je tudi ideja balkanske federacije, federacije, ki bi poleg nekaterih ali vseh držav nekdanje Jugoslavije vključevala vsaj še Bolgarijo, v nekaterih različicah pa tudi Albanijo ter celo Romunijo, Grčijo in Turčijo. V tokratnih Sledeh časa se podajamo v zgodovino te nikoli uresničene zamisli, o kateri pa se je vodstvo socialistične Jugoslavije z Josipom Brozom Titom na čelu vsaj z Bolgarijo že pred koncem druge svetovne vojne ter nekaj let po vojni presenetljivo intenzivno pogajalo. Kdaj je ta zamisel sploh nastala in kakšno je bilo njeno življenje v našem političnem prostoru? Zakaj na koncu ni bila uresničena in kako so nanjo gledale velesile tistega časa, še posebej Sovjetska zveza in Velika Britanija? Nastanek zamisli in njeno življenje do druge svetovne vojne nam bo pomagal osvetliti znanstveni svetnik, upokojeni raziskovalec Inštituta za novejšo zgodovino dr. Jurij Perovšek, njene poizkuse uresničitve med in po drugi svetovni vojni pa zgodovinar dr. Jurij Hadalin z istega inštituta. Oddajo je pripravila Alja Zore. Foto: Wikipedija, javna last
Editorial El 11 de junio de 1899 se leyó un acto solemne en todas las catedrales e iglesias del mundo. Enviado por el Papa León XIII, este texto era una consagración del género humano al Sagrado Corazón. La consagración al Sagrado Corazón permite responder al amor de Dios mediante un acto de ofrenda voluntaria. León XIII insistió especialmente en este punto en su encíclica, «Annum Sacrum». Noticias internacionales Myanmar: Temporada de lluvias agrava la situación causada por terremoto EE. UU.: Corte Suprema avala ley que prohíbe las transiciones de género Italia: Cursos especiales para profundizar en el Santo Sudario de Turín Perú: Iglesia celebrará año jubilar en honor a Santo Toribio de Mogrovejo Noticias nacionales Justicia española rechaza por tercera vez aplicar la eutanasia a una joven Procesión del Corpus Christi se realizó el jueves por la noche en Sevilla La Capellanía Hispano-Mozárabe celebró la solemnidad del Corpus Christi Noticias de la Santa Sede El Papa destaca la polifonía como un medio musical para llegar a Dios El Papa volverá a usar Castel Gandolfo como residencia veraniega Catequesis sobre «Jesucristo, nuestra esperanza» https://www.youtube.com/@NoticiasHMTelevision
© 2020-2025 Ivy Podcast Discovery LLC
