Podcasts about Latvija

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi būs šokā, kā Eurobasket 2025 ir beidzies. Raidījuma tēmas: - ️Eurobasket fināls; - Eurobasket All Stars; - ️Atamans ir labākais treneris Eiropā?; - Kanelo pret Kroufordu; - ️Luka pērk māju LA; - Latvija dāvā pilsonības; - Meivezers liek likmi; - RFS zaudē; - Nikoloto kritizē futbola sabiedrību; - Sākas PČ vieglatlētikā;

The RAF Latvija was a Soviet-era minibus. Externally, it looks remarkably similar to the iconic Volkswagen Type 2 van. The story of its production offers us an insight into manufacturing during the Soviet era. The Latvija became a symbol of communal mobility, serving as a marshrutka - a minibus on a set route, or used as an unofficial taxi, and its drivers and passengers share many poignant experiences. Join me and jump aboard a Latvija minibus. Thanks for listening!

Krievijas aviobumbas triecienā Doneckas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku. Latvija izglītībā iegulda uz pusi mazāk nekā daudzas citas OECD valstis, pieaugušajiem biežāk nekā citās attīstītajās valstīs arī trūkst tekstpratības un prasmes risināt problēmas. Atjauno plānu piecu gadu laikā iegādāties deviņus bateriju vilcienus. Politiķi, uzņēmēji un sociālo mediju lietotāji kritizē valsts atbalstam izvēlētos fundamentālos un lietišķos pētījumus.

Atklājot jauno Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) sezonu, svinīgi pasniegta LNSO fonda Izcilības balva, kas tikusi klarnetistam Mārtiņam Circenim, savukārt speciālbalva piešķirta arfistei Ievai Šablovskai. Balva 5000 eiro apmērā pasniegta kā atzinība mūziķiem par teicamu profesionālo sniegumu, inovatīvām un radošām idejām repertuāra izstrādē kamermūzikas ciklos un izglītojošajos koncertos, kā arī par aktivitātēm, kas stiprina LNSO tēlu Latvijas un pasaules kultūras vidē. LNSO 100. sezonas rezidējošais komponists būs Pēteris Vasks, savukārt rezidējošā māksliniece – čelliste Kristīne Blaumane. Šos jaunumus šodien preses konferencē pavēstīja LNSO direktore Indra Lūkina. Tajā piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš, LNSO fonda pārstāvis Jānis Jenzis un diriģents Tarmo Peltokoski. Sezonas atklāšanā Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) 13. un 14. septembrī skanēs austriešu komponista Gustava Mālera Astotā jeb "Tūkstošu simfonija". LNOB, LNSO un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Rīgas Doma meiteņu kori "Tiara" un solistu ansambli – soprāniem Silju Ālto, Čenu Reisu un Anniju Kristiānu Ādamsoni, mecosoprāniem Justīnu Gringīti un Zandu Švēdi, tenoru Tuomasu Katajalu, baritonu Rinaldu Kandalincevu un igauņu basu Ainu Angeru – atskaņos šo vērienīgo Mālera skaņdarbu. Atskaņojuma muzikālā vadība būs somu diriģenta Tarmo Peltokoski rokās. Indra Lūkina atzīmē, ka ar Mālera simfoniju orķestris atklāj 100. jubilejas sezonu, vienlaikus šis ir pēdējais koncerts mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Peltokoski vadībā šādā statusā. Peltokoski pauda pateicību par sadarbību ar LNSO. "Esmu ārkārtīgi pateicīgs par aizvadītajiem trijiem gadiem, kas manā dzīvē bijuši tik nozīmīgi. Man būs vislabākās atmiņas par Rīgu. Es mīlu šo valsti, šo orķestri un jūs visus – gan klausītājus, gan orķestra ļaudis. Esmu pateicīgs, ka man tika dota iespēja te strādāt, pateicos arī par jauno titulu – tā, ka varēsim turpināt mūsu draudzību. Tiešām nevēlos doties projām, esmu ļoti skumjš. Teiksim tā – pagātnē esmu pieļāvis dažas kļūdas. Dzīve tiek plānota vairākus gadus uz priekšu. Un tur, kur esmu savu vārdu ierakstījis, ir ļoti grūti kaut ko mainīt. Labprāt būtu šeit vairāk, bet tas nebūs viegli, taču es centīšos. Šonedēļ, kad iezīmējas manas pagaidu atvadas, atskaņosim izcilāko, plašāko un skaļāko no visām simfonijām – Mālera astoto. Kāpēc gan nedoties projām ar blīkšķi! Šī tiek saukta par tūkstoš mūziķu simfoniju, mums gan tik daudz mūziķu nebūs, būs aptuveni 250 – ar to pietiks, jo mums pagaidām vēl nav atbilstošas koncertzāles, bet centīšos rūpēties arī par to. Būs aizkustinoša nedēļa, būs divi koncerti.  Mālera Astotā simfonija ir viens no izcilākajiem darbiem cilvēces vēsturē. Simfonija ir divdaļīga, tas ir netipiski, turklāt tā rakstīta divās valodās. Tā tapusi 1906.tajā gadā – īsā laika periodā, vienas vasaras laikā. Komponists teicis: „Klausieties, kā skan visums! Tās vairs nav cilvēku balsis, bet saules un planētas, kas riņķo orbītā.” (Aptuveni tā, tas bija vāciski). Pirmā daļa ir latīņu valodā, veidota uz himnas „Nāc, radošais gars” bāzes, un, lai gan tā ir simfoniski veidota, tomēr vairāk atgādina kantāti vai moteti. Daļa nav ļoti  gara, aptuveni 20 minūtes, bet ir ārkārtīgi skaļa. Ir vajadzīgi 3 kori, 7 solisti, ērģeles un lielisks orķestris. Otrā daļa – aptuveni stundu gara, tās pamatā – vācu literatūras dižākā darba - Gētes „Fausta” aina, kurā Fausta dvēsele dodas uz debesīm, viņu pavada agrākās mīļotās gars un sagaida Jaunava Marija. Viss noslēdzas ar izcilo kori  – nezināmu cilvēku un eņģeļu balsis slavina mūžīgo sievišķo, lai kas tā arī nebūtu. Šī daļa tā skaisti pieliek – negribētu teikt punktu, bet drīzāk gan komatu kaut kam, kas iesākās 2022. gada janvārī man ar šo brīnišķīgo orķestri. Nākamvasar atgriezīšos Cēsu mākslas festivālā ar Vāgnera operu. Aizvadīto triju gadu laikā man bijusi tā laime atskaņot 3 Vāgnera operas – trīs pēdējos viņa pabeigtos darbus: „Zigfrīds”, „Dievu mijkrēslis” un „Parsifāls”. Tā kā „Parsifāls” ir viņa pēdējais darbs, mums nāksies hronoloģiski pakāpties atpakaļ, un būs ļoti loģiski izstāstīt Parsifāla dēla Loengrīna stāstu. Tas būs nākamgad augustā, gaidu ar nepacietību. Pēc tam tiksimies biežāk, jo man jāparūpējas par šo orķestri, koncertzāle man ir ļoti svarīgs projekts, jo gan šī valsts, gan šis orķestris ir pelnījis jaunu koncertzāli. Es arī vēlos iesaistīties jaunā mākslinieciskā vadītāja meklējumos. Orķestrim ir vajadzīgs labs mākslinieciskais vadītājs. Labāk, lai nav neviena, nekā ir slikts. Tāpēc vēlos būt klātesošs vismaz garīgi. Man šī nedēļa ir ļoti skumja, tāpēc nevēlos vairāk neko teikt – tiksimies divos koncertos šajā nedēļas nogalē." Peltokoski 2026./2027. gada sezonā kļūs par Tulūzas Nacionālā Kapitolijas orķestra un Honkongas filharmoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju, iepriekš strādājot kā šo amatu pienākumu izpildītājam. Turklāt 2025./2026. gada sezonā viņš sāk trīs gadu rezidenci kā Dortmundes koncertzāles ekskluzīvais mākslinieks.

Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2014. gadā Latvija dāvināja Latvijas Ziemassvētku egli Briseles pilsētai. Tā tika uzstādīta Briseles Lielajā laukumā jeb Grand place, kas tiek uzskatīts par vienu no visskaistākajiem Eiropas rātslaukumiem. Jāatceras, ka 2014. gadā Rīga vērienīgi sevi pieteica kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, savukārt 2015. gada pirmais pusgads bija pirmās Latvijas prezidentūras laiks Eiropas Savienības Padomē. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas prezidentūras notikumu un pasākumu risinājās Briselē, Rīgas egle bija izcila iespēja iezīmēt Latvijas prezidentūras sākumu. Rīgas pilsētas dāvinātā egle tika izvēlēta Babītē, tur tā tika nocirsta mediju klātbūtnē un tad, sekojot medijiem, ar lielu auto vesta uz Briseli. Tā bija 22 metrus augsta un tiek aprakstīta kā augstākā egle, kas jebkad tikusi uzstādīta Briseles Lielajā laukumā. Toreiz Inga Barisa, Rīgas pārstāve Briselē, stāstīja par eglītes rotājumiem: "Tas būs tradīciju un tēla sajaukums. Eglīte mirdzēs, pateicoties 17 000 gaismas diodēm, 10 000 sarkanām gaismiņām un 7000 mirgojošām spuldzītēm. Tā tiks rotāta ar Māras krustu un Rīgas atslēgām, kā arī Rīgas nosaukums būs spoguļu dekoros.” Protams, mēs visi zinām, ka Rīga sevi reklamē kā Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijas ir aizsākuma vietu. To gan īsti neviens dokuments neapstiprina, bet kā labu faktoloģisko atsauci var minēt Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā aplūkojamo, iespējams, senāko eglīšu rotājumu mantiņu. Kāpēc Briselē? Tāpēc, ka Briseles pilsēta jau no 2002. gada organizē Ziemassvētku festivālu. Šis ir pasākums, kas apvieno Ziemassvētku tirdziņus, atrakcijas un slidotavu. Visi pasākumi mājīgi iekārtojis Briseles centrā – tas ir Lielajā laukumā (Grand place),  Biržas laukumā (Place de la Bourse) un Svētās Katrīnas laukumā (Place Sainte-Catherine). Parasti festivāla atklāšana notiek novembra beigās un festivāls ilgst līdz janvāra sākumam. Šis pasākums ir kļuvis par vienu no galvenajiem Briseles simboliem, un to apmeklē milzīgs cilvēku daudzums. 2014. gadā tika atzīmēta festivāla trīspadsmitā gadadiena, to apciemoja pusotrs miljons apmeklētāju. Divas nedēļas Rīgas egle Briselē pilsētas Lielajā laukumā bija visvairāk fotografētais un atsaucēs minētais objekts Briselē. Medijos pat parādījās iebildumi, ka tā tiekot reklamēta nevis Brisele, bet Rīga. Tomēr tas no mūsu skatupunkta bija labākais Latvijas vēstniecības Beļģijā, Rīgas domes un arī Briseles pašvaldības sadarbības sasniegums. Paralēli Rīgas eglei Lielajā laukumā Rīgas un Latvijas ražotāju un amatnieku stendi bija pieejami arī Ziemassvētku tirdziņā Svētās Katrīnas laukumā. Pelēkie zirņi ar speķi, Latvijas skābētie kāposti ar Latvijas desiņām, kā arī Rīgas balzama un upeņu sulas karstais dzēriens bija ļoti pieprasīti un atzinīgi vērtēti. Starp citu, liels noiets bija zupu pusfabrikātiem, kas pēc dalības degustācijā tika momentāni „izķerti”. Droši vien jāatceras, ka Brisele ir Eiropas institūciju citadele, ierēdņi bieži šeit dzīvo pagaidu stāvokli, kas veido nozīmīgu atbalstu dažādu pārtikas pusfabrikātu biznesam. Rīgas egles dāvinājumu Briseles pilsētai noteikti var uzskatīt par izdevušos publiskās diplomātijas projektu – kultūras mantojums un Ziemassvētku egles 500 gadu stāsts kalpoja par labu pamatu Rīgas pilsētas un Briseles pilsētas sadarbības veidošanai arī nākotnē, savukārt Latvijas diplomātiskais dienests Latvijas vēstniecības personā bija labākais savedējs. Un svarīgi atcerēties, ka starptautiska, valstiska līmeņa pasākumu organizēšana paņem lielu laiku – egles dāvinājums no idejas līdz realizācijai prasīja laiku un sinerģisku, atvērtu sadarbību.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi būs sašutuši par Latvijas izstāšanos no Eurobasket2025. Raidījuma tēmas: - ️US Open; - KP monstrs; - ️Eurobasket brīnumi; - F1 Monza; - ️Sabonis Rīgā; - Latvija izstājas no Eurobasket; - Neimāram ziedo; - Džordžio Armani; - Messi pēdējā spēle Argentīnas izlasē; - Latvijas fane grib būt Porziņģe;

Jau pēc mēneša Osakā, Japānā, noslēgsies pasaulē lielākā izstāde „Expo 2025”, kurā visu šo laiku kopš 13. aprīļa piedalās arī Latvija kā vadošā valsts Baltijas paviljonā "We Are One", kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva. Kultūras rondo studijā par gūto pieredzi izvaicāsim paviljona galveno dizaineru Artūru Analtu, koncepta autori Lauru Slaviņu un satura kuratori Ievu Zībarti. Ierakstā pārdomās par darbu „Expo 2025” dalās gide Elīna Briede.

Eiropas basketbola čempionātā sākas izšķirošās spēle. Šodien, 6. septembrī, norisināsies četras pirmās astotdaļfināla spēles. Vienā no tām Latvijas izlase tiksies ar lietuviešiem. Spēles sākums plkst. 18.30. Lietuvieši savas apakšgrupas spēles aizvadīja Tamperē, uzvarēja četrās no piecām cīņām - dienvidu kaimiņi pārspēja Lielbritāniju, Melnkalni, Somiju un Zviedriju, bet zaudēja pagaidām perfekti spēlējošajai Vācijai. Latvija apakšgrupā zaudēja Turcijai un Serbijai, bet uzveica Igauniju, Portugāli un Čehiju. Lietuvas izlasei šajā Eiropas čempionātā traumas dēļ vairs nepalīdz pirmais saspēles vadītājs Roks Jokubaitis, bet Latvijai arī savainojuma dēļ vairs nepalīdz uzbrucējs Andrejs Gražulis. Latvijas un Lietuvas basketbola izlase 21.gadsimtā finālturnīros tikušās piecreiz - lietuvieši uzvarējuši trīsreiz, bet latvieši divreiz. Mums, protams, zīmīgākās ir abas Latvijas uzvaras: 2001.gadā arī astotdaļfinālā latvieši triumfēja ar 94:76 (starp citu 15 punktus tajā spēlē guva mūsu kolēģis Uvis Helmanis), bet 2023.gada Pasaules kausā cīņā par piekto vietu Latvija uzvarēja ar 98:63. Kur slēpjas lietuviešu spēks un kā vērtēt Latvijas izlases līdzšinējo sniegumu, stāsta bijušais Latvijas izlases saspēlēs vadītājs, kurš jau ilgstoši Lietuvā strādā par treneri, Sandis Buškevics. Vēl šodien Turcija spēkosies ar Zviedriju, Francija tiksies ar Gruziju un Serbija spēkosies ar Somiju.

Latvijas izlase spraigā cīņā zaudē Lietuvas valstsvienībai astotdaļfināla spēlē Eiropas čempionātā basketbolā ar 79:88. Latvijas komandai šis čempionāts ir noslēdzies. Rezultatīvākais mačā bija Kristaps Porziņģis, kurš lietuviešu grozā sameta 34 punktus un izcīnīja 19 atlēkušās bumbas.

LRT sporto žurnalistas iš Rygos: Latvija jaučia spaudimą dėl rungtynių su Lietuva

Digitalizācija mūs uzlabos! Cels mūsu konkurētspēju! Kļūsim zaļāki! Tā mūs atbrīvos… Būsim labāki cilvēki? Mākslīgais intelekts mūs aizsūtīs atvaļinājumā, bet algas vai bezalgas? Kāda ir digitālās Latvijas parole? Meklēsim kopā diskusijā no sarunu festivāla “LAMPA”! Desmit tehnoloģiju ekspertu prognozes par valsts digitalizāciju tuvākajā piecgadē komiķu mērcē. Būs vai nebūs? Tāds ir jautājums! Atbildes meklējam kopā ar improvizatoriem Aneti Bendiku un Mārtiņu Kozlovski, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku digitālās transformācijas jautājumos Gati Ozolu, kā arī LU asociēto profesoru, Pēteri Paikenu. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Latvijas basketbola izlase pēc vienas brīvdienas šodien. 5. septembrī, atkal ķersies pie darba, vakarā aizvadot treniņu pirms rīt gaidāmās spēles pret Lietuvu "Eurobasket 2025" astotdaļfinālā. Izlases ilggadējais kapteinis Jānis Blūms norāda, ka ir gandarīts, ka mūsējie no grupas iziet kā trešie. Viņš atzīmē, ka Latvijas izlase spēlēja tiešām spēcīgā grupā. Rīgā ieradušās jau vairākas citas astotdaļfināla komandas, vakar arī tika aizvadīti treniņi, strādājot Vācijas, Lietuvas, Somijas izlasēm. Pirms gaidāmajām spēlēm arī ārēnā jāveic nelieli pārbūves un uzlabošanas darbi. Zināms, ka astotdaļfinālā Latvija spēlēs pret Lietuvu, Grieķija tiksies ar Izraēlu, Turcija spēkosies ar Zviedriju, Polija spēlēs pret Bosniju un Hercegovinu, Vācija pārbaudīs Portugāles sīkstumu, Itālija tiksies ar Slovēniju, Serbija spēkosies ar Somiju, bet Francija tiksies ar Gruziju.  

Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā, tomēr arī te notiek pazemes kustību pētījumi un arī mūs ietekmē procesi, kas klusām ris zem mūsu kājām? Kas īsti ir seismologa pētījumu lauks? Kā vulkānus un zemestrīces pēta pasaulē un Latvijā? Tiekamies sarunā ar Latvijas pirmo un pagaidām vienīgo seismologu - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku Viesturu Zandersonu. Seismoloģija ir  fascinējoša ģeoloģijas apakšnozare, kas pēta mūsu planētas plātņu kustības un to radītās izpausmes. Par vulkāniem un zemestrīcēm tuvu un tālu no Latvijas; par to, kādi riski mums varētu draudēt, ja izvirstu kāds vulkāns tuvu Eiropā un kā vispār pēta šādus procesus, saruna raidījumā. Uzklausām arī Gunu Kalnu-Kjartansoni, gidi, kura komentē civilo aizsardzību seismiski aktīvās zonās.

Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēgumā piektdienas, 5. septembra, vakarā īpašs notikums – pirmo reizi Latvijā izskanēs ķīniešu komponista un diriģenta Taņa Duņa (Tan Dun) grandiozais opuss “Budas pasija” (Buddha Passion). Budisma filozofija un Āzijas tautu tradīcijas tajā savijas ar Rietumu klasiskās mūzikas un operas ietekmēm. Pasiju atskaņos koris „Latvija”, solisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar īpaši šim opusam paplašinātu sitaminstrumentu grupu, kuras instrumentu klāstā būs arī akvārijs. Rīgas atskaņojumā solo partijas dziedās Jolanta Strikaite, Viktorija Majore, Ieva Parša un Mārtiņš Zvīgulis, kā arī ķīniešu baritons Yiran Jia un mongoļu rīkles dziedātājs un tradicionālās ķīniešu divstīgu vijoles meistars Hasibagen. Ķīnā dzimušais un kopš 90.gadiem ASV dzīvojošais komponists Taņs Duņs kļuvis pazīstams ar spēju sapludināt Austrumu un Rietumu mūzikas tradīcijas vērienīgos opusos un filmu mūzikā. Par mūziku Anga Lī filmai „Tīģeris un drakons” viņš 2001.gadā saņēma Oskaru. Jau ilgu laiku Taņa Duņa mūzika saista arī kora „Latvija” māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo. Jau iepriekš Māris Sirmais ar kori un Liepājas Simfonisko orķestri bija atskaņojis Taņa Duņa „Tūkstošgades simfoniju”, kurā viņu aizrāva meistarīgi apvienotās Eiropas klasiskās tradīcijas ar Ķīnas mūzikas ietekmēm. „Budas pasija” ir viens no Taņa Duņa jaunākajiem darbiem, pabeigts 2018.gadā pēc iespaidīga Drēzdenes „Musikfestspiele”, Losandželosas, Ņujorkas un Melburnas simfonisko orķestru koppasūtījuma. Komponists pie tā strādājis sešus gadus, mūzikā mēģinot izteikt slavenajā Ķīnas budistu svētvietā – Mogao alās – redzētos sienu gleznojumus ar mūzikas instrumentiem un orķestriem. -- „Budas pasijas” atskaņojums piektdien Kongresu namā, bet Valsts akadēmiskajam korim „Latvija” šis mēnesis būs ļoti spraigs: jau 15.septembrī koris piedalīsies Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā kopā ar LNSO un Tarmo Peltokoski Latvijas Nacionālajā operā, bet 20.septembrī kāps uz Nacionālā teātra skatuves „Induļa un Ārijas” pirmizrādē.

Snuje vozilo, za katero verjame, da bo pomenilo pravo revolucijo v premikanju po brezpotjih, saj združuje tri vozila s katerimi lahko v različnih vremenskih pogojih premagujemo razdalje tam, kjer ni utrjenih cest. Erick Pastor v latvijski prestolnici Rigi razvija visokotehnološko futuristično enosledno vozilo na gosenicah, ki je mešanica med motorjem, tankom in motornimi sanmi. Je direktor startupa Oruga, nemirna raziskovalna duša, ki se je v Latviji ustalil zato, ker je država naklonjena prav takim ljudem: inovatorjem, ki razvijajo visokotehnološke rešitve. Iz podjetja Oruga pa so na pragu poletja obelodanili, da so se v Rigi srečali z gospodarsko delegacijo iz Kanade in se dogovarjajo o morebitni proizvodnji vozil v Ontariu. Svojim prvim strankam – prednaročnikom pa so tudi sporočili, da bodo prvih 100 vozil dostavili že v prihodnjem letu. Kako se je podjetnik in raziskovalec iz Ekvadorja ustalil državi ob Baltiku, kako je Latvija naklonjena inovatorjem, ki razvijajo visokotehnološke rešitve, kaj tam morda pogreša?

Latvijas basketbola izlase gatavojas apakšgrupas noslēdzošajai cīņai pret Čehiju šovakar, 3. septembrī. Tiesa, mačam nebūs izšķiroša nozīmē, jo Latvijas izlase sev jau ir nodrošinājusi A apakšgrupā trešo vietu, bet čehi līdz šim ir zaudējuši visās cīņās un ir pēdējā vietā apakšgrupā. Latvijas komandas lielākās bažas ir par saspēles vadītāju Artūra Žagara un Kristera Zorika veselību - kā viena, tā otra basketbolista gatavību spēlēt šodien vērtēs īsi pirms mača. Līdzšinējās trijās sasvstarpējās spēlēs FIBA turnīros latviešiem divas uzvaras, čehiem - viens panākums. 2015. gadā Latvija pat divreiz tikās ar Čehiju:  grupas mačā latvieši triumfēja, bet cīņā par septīto pozīciju Latvija zaudēja. Vēl viena uzvara Latvijai arī Rio olimpisko spēļu kvalifikācijā 2016.gadā

Latvijas basketbola izlase vakar, 1. septembrī, ar 78:62 uzveica Portugāli un tādējādi spēra platu soli pretī Eiropas čempionāta astotdaļfinālam. Tobrīd gan vēl pilnībā nebija garantēta vieta izslēgšanas cīņās, bet Serbijas uzvara pār Čehija latviešiem nodrošināja biļeti uz turnīra nākamo posmu. Latvijas izlase vakar sāka pārliecinoši, jau spēles ievadā iekrāja solīdu pārsvaru un to noturēja līdz mača beigām. Latvijas izlasē Kristaps Porziņģis guva 21 punktu, izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas. Rolands Šmits guva 15 punktus un izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas, Dāvis Bertāns - 14 punktus un sešas atlēkušās bumbas, bet Dairis Bertāns guva 11 punktus. Rihards Lomažs pēc vakardienas cīņas sacīja, ka šobrīd izlase labi saprotas laukumā un tāpēc arī uzbrukums kļuvis plūdenāks. Sliktas ziņas gan atkal par Latvijas basketbolistu veselību - jau pašā spēlēs ievadā pret portugāļiem savainojumu guva saspēles vadītājs Artūrs Žagars, bet cīņas izskaņā kāju satraumēja arī otrs saspēles vadītājs Kristers Zoriks. Pagaidām nav zināms, vai viņi varēs spēlēt turnīra turpinājumā. Lietuva vakar ar 81:78 uzveica Somiju un gandrīz garantēja astotdaļfināla maču pret Latviju Rīgā. Vēl gan somi grupas pēdējā spēlē var uzveikt šķietami nepārspējamos vāciešus. Tādā gadījumā Latvija astodaļfinālā tiksies ar somiem. Vēl vakar Eiropas čemopionātā basketbolā Melnkalne uzveica zviedrus ar 87:81, Turcija pārspēja Igauniju ar 84:64, Vācija turpināja savu iespaidīgo uzvaru gājienu - 120:57 pret Lielbritāniju. Dienas noslēdzošajā mačā vakar Serbija Rīgā ar 82:60 uzveica čehus.

Latvijas basketbola izlase vakar, 1. septembrī, ar 78:62 uzveica Portugāli un tādējādi spēra platu soli pretī Eiropas čempionāta astotdaļfinālam. Tobrīd gan vēl pilnībā nebija garantēta vieta izslēgšanas cīņās, bet Serbijas uzvara pār Čehija latviešiem nodrošināja biļeti uz turnīra nākamo posmu. Latvijas izlase vakar sāka pārliecinoši, jau spēles ievadā iekrāja solīdu pārsvaru un to noturēja līdz mača beigām. Latvijas izlasē Kristaps Porziņģis guva 21 punktu, izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas. Rolands Šmits guva 15 punktus un izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas, Dāvis Bertāns - 14 punktus un sešas atlēkušās bumbas, bet Dairis Bertāns guva 11 punktus. Rihards Lomažs pēc vakardienas cīņas sacīja, ka šobrīd izlase labi saprotas laukumā un tāpēc arī uzbrukums kļuvis plūdenāks. Sliktas ziņas gan atkal par Latvijas basketbolistu veselību - jau pašā spēlēs ievadā pret portugāļiem savainojumu guva saspēles vadītājs Artūrs Žagars, bet cīņas izskaņā kāju satraumēja arī otrs saspēles vadītājs Kristers Zoriks. Pagaidām nav zināms, vai viņi varēs spēlēt turnīra turpinājumā. Lietuva vakar ar 81:78 uzveica Somiju un gandrīz garantēja astotdaļfināla maču pret Latviju Rīgā. Vēl gan somi grupas pēdējā spēlē var uzveikt šķietami nepārspējamos vāciešus. Tādā gadījumā Latvija astodaļfinālā tiksies ar somiem. Vēl vakar Eiropas čemopionātā basketbolā Melnkalne uzveica zviedrus ar 87:81, Turcija pārspēja Igauniju ar 84:64, Vācija turpināja savu iespaidīgo uzvaru gājienu - 120:57 pret Lielbritāniju. Dienas noslēdzošajā mačā vakar Serbija Rīgā ar 82:60 uzveica čehus.

Latvijas basketbola izlase svētdien, 31. augustā, nedaudz ievilka elpu pēc aizvadītām trim no piecām apakšgrupas spēlēm. Komanda trenējās, bet atrada laiku arī atpūtināt ķermeni un prātu pēc saspringtā turnīra sākuma. Šodien, 1. septembrī, jau nākamā spēle, kas ir ārkārtīgi svarīga, no turnīra tabulas viedokļa varbūt pat izšķiroša - latviešiem jātiekas ar Portugāli. Mača sākums pulksten 18. Lai tēmētu uz vietu astotdaļfinālā, nepieciešama uzvara.  Portugāle čempionātu sāka ar uzvaru pār Čehiju ar 62:50, tā pagaidām viņiem vienīgā uzvara šajā grupā; sekoja itin laba spēle, taču zaudējums Serbijai 69:80, savukārt pret turkiem viņi ātri izkāra balto karogu, zaudējot ar -41 punktu. Latvijas basketbolisti pret Portugāli spļeējuši trīs reizes - Eiropas čempionāta finālturnīra apakšgrupā 2007.gadā, kad Latvija zaudēja, un divreiz 2008.gadā, nākamā Eiropas finālturnīra kvalifikācijā - tur latviešiem uzvara mājās ar 79:43, bet zaudējums izbraukumā ar 92:93.

Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2005. gada oktobrī Francijas lielākais laikraksts Le Monde rakstīja: „Eiropas Savienības jaunpienācēja, mazā Baltijas valsts Latvija ar galvaspilsētu Rīgu piedāvā daudznozaru festivālu Etonnante Lettonie, kas notiks no 30. oktobra līdz 10. decembrim četrās Francijas metropolēs: Parīzē, Strasbūrā, Lionā un Bordo. Instalācija Les Pierres parlantes, kas iecerēta kā Latvijas kultūras simbols, cirkulēs pa četrām pilsētām." Festivāls „Pārsteidzošā Latvija” ar vairāk nekā 70 projektu palīdzību pētīja Latvijas tradīcijas un radošumu mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajā mākslā, literatūrā, kino, kultūras mantojumā. Tas bija pirmais liela mēroga valstiski koordinētais publiskās diplomātijas pasākums pēc Latvijas valsts atjaunošanas. Vaira Vīķe-Freiberga, mūsu prezidente, bija festivāla patronese, savukārt par festivāla krustvecākiem tika iecelta franču aktrise un režisore Dominika Blāna un izcilais mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Vai zini, kā tas sākās? Kad 2003. gadā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālā vizītē apmeklēja Parīzi, uz Elizejas pils kāpnēm viņu sagaidīja Francijas kolēģis Žaks Širaks, kurš ar autentisku franču eleganci noskūpstīja mūsu prezidentes roku, un toreizējā televīzija un prese nodrošināja, ka šis tēls saglabājās daudzās Latvijas un Francijas preses atmiņās. Var teikt, ka Eiropas tautas folklorā skūpsts ir atmodas simbols, pasakās tieši tas izvelk no miega dzīlēm apburtās princeses. Bet kāpēc „Pārsteidzošā Latvija”? Etonante Lettonie ir vārdu spēle, aliterācija ar „ton, ton”, un tā ir vēstnieka Rolanda Lappuķes ātra, rotaļīga ideja, sekojot iepriekšējo kultūras sezonu, piemēram, Armenie mon ami, Bresil-Bresils pēdām. L`ettonante Lettonie vai rezultātā Etonnante Lettonie rada muzikalitāti un ritmu, kas padara nosaukumu vieglāk iegaumējamu un priecīgāk uztveramu nekā, piemēram, vienkārši Saison de la Lettonie. Vārds "etonnante" franču valodā nes pozitīvu nozīmi – pārsteidzošs, apbrīnojams, aizraujošs. Liekot to kopā ar "Lettonie" Latvija tiek atklāta kā interesanta, oriģināla, neparasta, tieši tāda, kādu francūži to tobrīd nepazina. Tā ir mērķtiecīga ietekmes diplomātija caur valodas izvēli veidot labvēlīgu pirmo iespaidu. Etonnante Lettonie festivāla galveno vēstījumu un spilgtāko notikumu veidoja instalācija, informācijas telpa, performance un ceļojošs objekts Les Pierres parlantes jeb „Runājošie akmeņi”. Tie bija deviņi dažāda izmēra akmeņi, kas nāca no Latvijas laukiem un jūras malas. Tie bija skatāmi Parīzē, Lionā, Bordo un Strasbūrā. Šie akmeņi gan runāja, gan dziedāja. Deviņi akmeņi – deviņas dažādas izsmalcinātas, enerģiskas, smalkas vai pieticīgas latviešu personības, kas uzrunāja frančus franču valodā, stāstot viņiem par valsti, no kuras viņi nāk. Katrs akmens ar savu temperamentu un raksturu aizsāka diskusiju, kuras mērķis ir piesaistīt, informēt un arī izklaidēt Francijas iedzīvotājus. Jāatzīst, ka tā bija Latvijas reklāma ar scenogrāfijas elementiem cilvēku diplomātijas garā, un akmeņi kļuva arī par visa festivāla logo. Kā rakstīja Francijas prese, vienam no šiem akmeņiem ir seja, kuras acis pusatvērtas pārsteigumā, imitējot francūžu pēkšņu pārsteiguma izteiksmi, dzirdot vārdu Latvija. Deviņi akmeņi, kas mostas, tiklīdz uz tiem krīt skatiens, līdzīgi kā skūpsts, kas pamodina princesi ar vēlmi pārsteigt. Latvija ierodas Francijā. Katras stundas sākumā akmeņi pamodās, iedziedājās un galu galā daudzbalsīgi dziedāja jestro latviešu tautasdziesmu „Liku bēdu zem akmeņa”. Pirmo reizi Francijas iniciētā kultūras programma jeb kultūras sezona runāja par kultūras, ekonomikas un politikas mijiedarbību. Programma tiks salāgota visos valsts līmeņos – gan kultūras, gan ekonomikas, gan politiskā ziņā. Bet svarīgi, ka programmas izveides pamatā bija četri kritēriji: tā bija savstarpēji līdzvērtīgu institūciju sadarbība pēc vienošanās, līdzvērtīgas izmaksas, publicitātes nodrošinājums un sadarbības ilgtspēja. Kādi bijuši festivāla ieguvumi? Tiek lēsts, ka runājošos akmeņus redzēja un dzirdēja ceturtdaļmiljons apmeklētāju. Un sadarbība tiešām turpinājās. Prezidentes vizītes laikā no 2005. gada 7. līdz 9. novembrim tika pieņemts lēmums organizēt Francijas atbildes programmu Latvijā 2007. gada pavasarī, un tas bija „Francijas pavasaris”. Tik ātri, lai paspētu to realizēt pirms abu prezidentu pilnvaru termiņa beigām. Protams, jāatceras, ka Francijas prezidents Žaks Širaks oficiālā vizītē apmeklēja Latviju jau 2001. gadā un arī 2006. gadā NATO samita laikā Rīgā, un pēc abiem lielajiem festivāliem 2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri parakstīja politisko deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kurā tika pārskatītas abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO un definētas svarīgākās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai. Un mēs skaidri redzam, ka šī sadarbība turpinās arī šodien – turpinājums „Pārsteidzošajai Latvijai” un „Francijas pavasarim” bija arī Baltijas simbolistu izstādē Orsē muzejā Parīzē 2018. gadā.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība pirmdien Rīgā pret Portugāli aizvadīja priekšpēdējo spēli Eiropas čempionāta finālturnīra grupā. Latvija svinēja uzvaru ar 78:62. Rezultatīvākais latviešu rindās bija Kristaps Porziņģis.  

Latvijas basketbola  izlase vakar aizvadīja savu trešo spēli Eiropas čempionātā Rīgā. Tajā bija jātiekas ar vieniem no visa turnīra favorītiem Serbiju. Ļoti līdzīgā un spraigā cīņā mājinieki tomēr zaudēja ar 80:84. Serbiem šī bija grūtākā no līdzšinējām trim spēlēm turnīrā. Neapturams vakar bija daudzu lietpratēju par pasaules labāko basketbolistu uzskatītais Nikola Jokičs – viņam 39 punkti, desmit atlēkušās bumbas un četras rezultatīvas piespēles. Viņš spēles izskaņā realizēja ļoti svarīgu tālmetienu. Serbiem vakar gan nespēlēja viens no līderiem Bogdans Bogdanovičs, kuram kājas trauma. Diemžēl arī Latvijas izlase vakar jau spēles sākumā palika 11 vīru sastāvā – pēdu mača ievadā savainoja Andrejs Gražulis un viņam diemžēl Eiropas čempionāts ir beidzies. Serbijai šī bija vissaspringtākā spēle šajā turnīrā, favorītiem bija krietni jāpacīnās par uzvaru.  Latvijas izlase vakar realizēja 12 no 31 tālmetiena līnijas jeb 38,7 %, serbiem šis rādītājs bija 40 %. Kopējā metienu precizitāte serbiem šajā mačā 45,3 %, bet latviešiem 37,7 %. Maču apmeklēja 11 000 skatītāju. Latvijas izlasei šodien brīvdiena, bet jau rīt jāpsēlē pret sīksto Portugāli. Portugāļiem līdz šim turnīrā veicies tāpat kā Latvijas izlasei – viena uzvara un divi zaudējumi (zaudēts Serbijai un Turcijai).   

Latvijā ir basketbola svētki, atbalstam savējos un tad pēc spēles tiekamies tiešraidē un izrunājam to, ko pierdzējām! Tiekās! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Eiropas čempionātā basketbolā vakar Latvijas izlase aizvadīja savu otro spēli un izcīnīja pirmo uzvaru. Ļoti grūtā, sīkstā un nepiekāpīgā cīņā ar 72:70 uzveikta Igaunija. Latvijas izlase vakar tikai trešās ceturtdaļas pašā izskaņā pirmo reizi izvirzījā vadībā, līdz tam igauņiem visu laiku bija aptuveni 6–7 punktu pārsvars. Lietuviešu basketbola apskatnieki vakardienas Latvijas-Igaunijas maču nodēvēja par līdz šim neglītāko spēli šajā Eiropas čempionātā, bet ukraiņu basketbola žurnālists Oleksandrs Prošuta pauda, ka Latvijas ir vismulsinošākā izlases (snieguma ziņā) pirmajās turnīra dienās. Latvijas izlases spēlētāji divos mačos Eiropas čempionātā joprojām nav atraduši ritmu no tālmetienu līnijas – vakar pret izgauņiem precīzi tikai seši no 33 trejačiem jeb 18,2 %. Kopējā metienu precizitāte vakar pret Igauniju latviešiem arī vien 37 %, kas nav augstvērtīgs rādītājs. * Šodien Latvijas izlasei pretiniekos viena no visa turnīra favorītēm Serbija. Serbi šajā Eiropas čempionātā izcīnījuši divas uzvaras – 98:64 pār Igauniju un 80:69 pret Portugāli. Pagaidām neizskatās, ka serbi abos līdzšinējos mačos izmantojuši vairāk par pusi spēka no maksimāli iespējamā. Serbijas izlasei ir aktuāla 14 uzvaru sērija, serbu līdz šim pēdējais zaudējums bija pērn Parīzes olimpisko spēļu pusfinālā, kad viņi piekāpās ASV valstsvienībai. Latvijas basketbolisti pret serbiem spēlējuši septiņas reizes, bet uzvarējuši tikai vienreiz. Tas notika 2022.gada jūnijā, Pasaules kausa kvalifikācijas cīņā Rīgā. Serbijas izlases absolūti galvenā figūra ir centrs Nikola Jokičs – iespējams, šobrīd labākais basketbolists pasaulē. Pagājušajā sezonā Nacionālajā basketbola asociācijā Denveras Nuggets rindās viņam vidēji 29,6 punkti, 12,7 atlēkušās bumbas un 10,2 rezultatīvas piespēles Īpašu uzmanību pievērsiet tieši piespēlēm – mēs runājam par centru nevis saspēles vadītāju. Protams, Jokičs diezgan regulāri kļūst par saspēles organizētāju, bet viņš bija otrs labākais piespēlētājs NBA. Serbu kvalitāti apliecina fakts, ka 11 no 12 spēlētājiem pārstāv NBA vai ULEB Eirolīgas klubus – proti, spēlē divās spēcīgākajās ligās pasaulē.

Latvijā ir basketbola svētki, atbalstam savējos un tad pēc spēles tiekamies tiešraidē un izrunājam to, ko pierdzējām! Tiekās! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Latvijā ir basketbola svētki, atbalstam savējos un tad pēc spēles tiekamies tiešraidē un izrunājam to, ko pierdzējām! Tiekās! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/ Izmanto, kodiņu FREEBET-50 un saņem īpašu piedāvājumu no Fenikss visur!

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien, 29. augustā, Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra otrajā mačā grūtā cīņā uzvarēja Igaunijas valstsvienību. Latvija A grupas mačā uzvarēja ar 72 pret 70 (17:21, 21:21, 25:19, 9:9). Basketbola studijā aizvadīto Latvijas–Igaunijas spēli komentē Māris Bergs un Uvis Helmanis.

Eiropas čempionāts basketbolā aizvadīta otrā spēļu diena, fiksēta arī pirmā tiešām lielā sensācija – pašreizējie Eiropas čempionii Spānija paklupa pret Gruziju, bet Slovēnija Katovicē nedaudz negaidīti atzina Polijas pārākumu. Latvijas nometnē pēc zaudējuma Turcijai kaujiniecisks noskaņojums. Izlase pēc spēles aizvadījusi ļoti garu video sesiju, analizējot detaļas, un treneri norādījuši uz komandas pasivitāti dažādās situācijās. Arī igauņi sāka ar zaudējumu Serbijai, turklāt mača gaitā viņiem pat mīnus 44. Abām izlasēm savstarpējais mačs notika arī 2015. gada Eiropas čempionātā, kad turnīrs iepriekšējoreiz notika mūsu laukumā. Toreiz Latvijas izlase sev sagādāja vairāk problēmu nekā vajag – 2. ceturtdaļas pēdējā minūtē mūsējiem –15, tomēr Latvijas izlase prata atspēlēties,  uzvarot 75:64. Tovakar Jānim Strēlniekam 21 punkts, palīdzot izraut ne to vienkāršāko uzvaru. 21.gadsimtā Latvija un Igaunija aizvadījušas tikai septiņas savstarpējās spēles, latviešiem četras uzvaras. Līdz šim pēdējo reizi abas vienības tikās pārbaudes spēlē 2022.gadā, kad Latvijas izlase uzvarēja ar 80:69. Toreiz rezultatīvākais šajā mačā bija Kristaps Porziņģis ar 18 punktiem. Visas trīs uzvaras igauņi gan izcīnījuši pārbaudes spēlēs. Igauņiem sastāvā ļoti, ļoti liels iztrūkums, viņiem nevar palīdzēt Maiks Kotsars, igauņu šobrīd, iespējams, labākais basketbolists un pavisam noteikti vislabāk apmaksātais basketbolists. Pēdējos divus gadus viņš pavadījis Japānā un šogad raženais centrs nevar palīdzēt pleca traumas dēļ, bet no 2022. līdz 2024. gadam viņš spēlēja spēcīgajā Vitorijas Baskonia komandā Spānijā. Otrajā sezonā Baskonia viņa loma kritās, bet katrā ziņā viņš tur spēlēja un bija produktīvs. Bez Kotsara igauņiem ir vēl vairāki būtiski iztrūkumi – gados jaunie Henri Vēsārs un Kers Krīsa, kuri ikdienā spēlē ASV koledžū čempionātā. Savainojumu dēļ Igaunijai nevarēs palīdzēt arī Kaspers Sūrorgs, Stefans Vākss un Mikels Kirvess.  Runājot par spēlētājiem, kas igauņiem ir ierindā – viens no ārējās līnijas potenciālajiem līderiem ir Kristiāns Kulamē. Šis vārds basketbola līdzjutējiem noteikti ir pazīstams, jo viņa tēvs ir Gērts Kulamē, Igaunijas basketbola leģenda, kurš arī šeit Rīgā pārstāv vienu no kaimiņvalsts medijiem. Iepriekšējās sezonas viņš pavadīja Spānijā, Bilbao komandas rindās, bet pret serbiem ar ne to labāko precizitāti 8 punkti. Starp līderiem jāmin viņu 3. pozīcijas spēlētājs Henri Drels, kurš pret serbiem ar 11 punktiem bija rezultatīvākais, turklāt viņš ticis līdz Čikāgas Bulls komandai, kur gan nospēlēja vien 4 spēles, tomēr NBA viņš ir atzīmējies. Tāpat jāpiemin Artūrs Konončuks, kuram trešdien 10 punktu. Viņš ar labu sniegumu izcēlās Vācijas augstākajā līgā, tur iekrājot gandrīz 13 punktus spēlē, bet nākamsezon spēlēs Turcijā. Ja par mūsu pirmajiem pretiniekiem turkiem varēja teikt, ka tā ir komanda, kas agresīvi lūkos spēlēt uz groza apakšu, tad igauņi ir komanda, kas ļoti daudz meklēs laimi no tālmetienu līnijas. Mačā pret Serbiju viņi precīzi pusi savu metienu izdarīja no tālās distances – spēlē viņi izpildīja 72 metienus, 36 no tiem trīspunktnieki. Sīva cīņa solās būt arī tribīnēs, kur abu izlašu līdzjutēju attiecība varētu būt 50:50. Tribīnēs būs aptuveni 4000 igauņu un arī tikpat latviešu. Igauņi pirms turnīra bija naskākie biļešu pircēji un Rīgā ieradušies daudz ziemeļu kaimiņu.  

Eiropas čempionāts basketbolā sācies ar sešām spēlēm vakardien, trīs notika Rīgā, bet trīs Tamperē. Pirmajā mačā Lietuva ar 94:70 uzveica Lielbritāniju, pasaules čempione Vācija ar 106:76 uzvarēja Melnkalni, bet mājinieki somi Ziemeļvalstu derbijā ar 93:90 pārspēja Zviedriju. Rīgas grupā vakar Portugāle ar 62:50 uzveica čehus, Serbija ar 98:64 viegli tika galā ar igauņiem, bet Latvija ar 73:93 zaudēja Turcijai. Visas trīs spēles Rīgā vakar klātienē vēroja arī čehu un visas pasaules hokeja leģenda Jaromirs Jāgrs. Uzreiz jāsāk arī ar lielāko jautājumu – Artūru Žagaru. Viņš trešās ceturtdaļas sākumā pameta laukumu pēc sadursmes ar pretinieku, laukumā neatgriezās. Kolēģi minēja, ka viņš pēc spēles devies prom no laukuma klibodams, bet komandas treneris Luka Banki teica, ka šodien būs lielāka skaidrība par problēmas nopietnību. Ja Žagars gadījumā nevar spēlēt, Latvija paliek ar četriem ārējās līnijas spēlētājiem, un tā ir liela problēma. Latvijas izlasei spēlē pret turkiem bija līdzīgas problēgas kā pārbaudes spēlēs - stagnējošs uzbrukums, liela paļaušanās uz tālmetienu precizitāti, kas šoreiz bija tikai 34 %, nepietiekama bumbas nogādāšana zem groza garajiem spēlētājiem. Turki aizvadīja ļoti labu spēli, realizēja 60 % tālmetienu, kā arī sasniedz izlases tālmetienu rekordu Eiropas čempionātā. Šī komanda vienā mačā vēl nekad nebija realizējusi 15 trejačus, turklāt to izdarīja ar 25 metieniem. Viņiem arī kopējā precizitāte no spēles krietni labāka, realizējot 60 % metienu, kamēr mūsējie trāpīja vien nepilnus 39 % metienu Turki bija pārāki arī teju visās pārējās statistikas ailītēs – cīņā par atlēkušajām bumbām viņi uzvarēja 40–23, savācot 12 bumbas uzbrukumā, viņiem arī 4 bloķēti metieni, mūsējiem neviena. Tāpat astoņas pārtvertas bumbas preet četrām Turcijas labā. Individuāli blāvs sniegums Kristapam Porziņģim – 10 punkti, 5 atlēkušās bumbas, tikai 3 precīzi metieni no 12. Oficiālajā FIBA statistikā viņam arī 6 kļūdas un otrs sliktākais plus mīnus rādītājs komandā –17. Viņš pats arī norādījis, ka jābūt krietni labākam. Eiropas čempionātā šodien pirmās spēles notiks arī Katovicē un Kiprā, savukārt Rīgas un Tamperes apakšgrupā būs brīvdiena. C grupā Limasolā vispirms trijos dienā spēkosies Gruzija un Spānija, plkst.18.15 – Bosnija un Hercegovina spēlēs pret Kipru, bet plkst. 21.30 – Grieķija pret Itāliju.  D grupā Katovicē trijos būs Izraēlas un Islandes mačs, sešos – Beļģijas un Francijas cīņa, bet pusdesmitos – Slovēnijas un Polijas duelis.  

Šodien sākas 42. Eiropas čempionāts basketbola čempionāts vīriešu izlasēm. Tas notiks četrās valstīs – Kiprā, Polijā, Somijā un Latvijā. Katrā valstī notiks vienas apakšgrupas turnīrs, sešas komandas apakšgrupā. Un Rīgā spēlēs Latvija, Turcija, Serbija, Igaunija, Čehija un Portugāle. Eiropas čempionāta pirmajā dienā notiks sešas spēles (Rīgā un Tamperē), Rīgā šodien Čehija pret Portugāli plkst. 14.45, Latvija pret Turciju plkst. 18, bet plkst. 21.15 Serbija pret Igauniju. Latvijas izlase pirms Eiropas čempionāta aizvadīja piecas pārbaudes spēles, uzvarēja divās no tām. Vidēji katrā spēlē latvieši guva 89,8 punktus, bet ielaida 92. Latvijas basketbolisti Eiropas čempionātā tikai divreiz spēlējuši pret turkiem, abas reizes turnīrs notika tieši Turcijā. 2001.gadā Latvija zaudēja ar 82:85 (Ainaram Bagatskim 21 punkts, Kasparam Kambalam 20), bet 2017.gadā uzvarēja ar 89:79 (Kristapam Porziņģim 28 punkti 29 minūtēs). Šajā gadsimtā Latvijas basketbola izlase piedalījusies deviņos Eiropas čempionāta finālturnīros, deviņās turnīra ievadspēlēs Latvijai četras uzvaras un pieci zaudējumi. Iepriekšējais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kurā piedalījās Latvijas izlase, notika 2017.gadā Turcijā. No tā sastāva šogad izlases divpadsmitniekā ir Kristaps Porziņģis, Dairis Bertāns, Dāvis Bertāns, Rolands Šmits un Andrejs Gražulis. Latvijas izlases sastāvā šogad ir seši Eiropas čempionāta debitanti – Klāvs Čavars, Rihards Lomažs (debitē izlasē kādā no finālturnīriem), Mārcis Šteinbergs, Artūrs Kurucs, Artūrs Žagars un Kristers Zoriks. Kopš iepriekšējā Eiropas čempionāta, kurā startēja Latvija, treneru korpusā (galvenais+asistenti) palicis tikai Artūrs Visockis-Rubenis. Turcijas izlases galvenā figūra ir Alperens Šengins – viens no Nacionālās basketbola asociācijas kluba Hjustonas "Rockets" līderiem - 19.1 punkti, 10.3 atlēkušās bumbas un 4.9 rezultatīvas piespēles. Šengins ir diezgan labs piespēlētājs, īpaši jau savā pozīcijā, bet pretstatā mūsdienu garo spēlētāju tendencēm, viņš nav labs tālmetienu izpildītājs – no trīspunktu līnijas viņš uzbrūk reti, un trāpa vēl retāk – aizvadītajā sezonā viņam tikai 23% realizētu metienu no tālās distances, bet viņš arī izpilda tikai vidēji vienu metienu. Viņš daudz efektīvāks ir groza tuvumā. Pēdējās divās pārbaudes spēlēs viņš arī uzņēmās iniciatīvu – 25 punkti pret Lietuvu, 26 punkti pret Melnkalni. Kristaps Porziņģis Šenginu salīdzina ar Nikolu Jokiču, šobrīd, visticamāk, labāko basketbolistu pasaulē.  Ja Šengins nebūs bīstams no distances, tad vīrs, kurš nekautrēsies uzbrukt no distances – Čedi Osmans, viens no Atēnu Panathinaikos līderem. Pēdējā spēlē viņam 19 punkti pret Melnkalni. Noteikti jāpiemin ārējās līnijas spēlētāju Šeinu Larkinu – naturalizēto amerikāni Turcijas izlasē. Viņš izlasē varēja arī nebūt, jo turki naturalizētā spēlētāja vietā izskatīja citas opcijas, bet Larkins pats izteica lielu vēlmi spēlēt. Viens no labākajiem uzbrūkošā stila spēlētājiem Eirolīgā pēdējos gados, tieši viņš laboja Kasparam Kambalam ilgus gadus piederošo Eirolīgas rekordu vienā spēlē gūtajos punktos. Iepriekšējā sezonā gan ne tuvu tik laba, nepilni 12 punkti spēlē, bet viņš ir ļoti labi pazīstams ar Luku Banki – abi sezonas otrajā daļā strādāja kopā Stambulas Anadolu Efes rindās. Ja spēle ievirzīsies gultnē, kur viss izšķirsies beigās, diezgan droši, ka tieši Larkins veidos uzbrukumus. Pārsvarā saspēli viņiem vadīs Kenans Sipahi, bet tieši saspēles veidošana tiek uzskatīta par turku vājo vietu. No individuāli meistarīgiem spēlētājiem jāpiemin arī Furkans Korkmazs – pēdējā spēlē pirms turnīra 10 punkti 15 minūtēs, var iemest no distances, var izprovocēt arī daudz sodu. Groza tuvumā mūsējiem jābūt vērīgiem, kad laukumā būs 2 metrus 8 centimetrus garais Adems Bona – atlētisks spēlētājs, kurš centīsies agresīvi bloķēt pretinieku metienus. Jāpiemin arī Edžans Osmani. Visticamāk, turki centīsies doties uz grozu, uzbrukt no tuvākas distances, jo tālmetienu precizitāte tomēr kopumā viņiem ir klibojusi. Tā ir augumā ražena izlase – septiņi spēlētāji ir augumā virs diviem metriem, un tikai viens ir zem metrs deviņdesmit – iepriekšminētais Larkins.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien, 27. augustā, Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīru sāka ar zaudējumu Turcijai 73 pret 93. Pēcspēles studijā uz laukumā notikušo atskatās Māris Bergs un Uvis Helmanis.

Ceturtdien, 28. augustā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā un tiešraidē LR3 "Klasika" izskanēs Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncerts “Pertam 90”, kas veltīts komponista Arvo Perta 90. dzimšanas dienai. Koncerta mākslinieciskais vadītājs - igauņu diriģents Risto Josts, Tartu Vanemuines teātra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs, Igaunijas Nacionālās operas diriģents un Virtembergas kamerorķestra galvenais diriģents. Ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” vairākkārt sadarbojies jau iepriekš, arī pirms gada Tartu un Pērnavā atskaņojot Gustava Mālera Astoto simfoniju Šajā koncertā izskanēs 40 gadu periodā tapuši darbi - gan opusi jauktajam korim a cappella, gan ērģeļskaņdarbi, kā arī kompozīcija vīru korim, ērģelēm un sitaminstrumentiem, kurā korim “Latvija” pievienosies perkusionists Reinis Tomiņš un ērģelniece Kristīne Adamaite. Sarunā ar Risto Jostu atcerējāmies viņa iepriekšējo viesošanos pie kora 2009. gadā, kā arī pirmo sastapšanos ar Arvo Perta mūziku, jo Risto Josta kā profesionāla dziedātāja pirmais solo bija tieši Arvo Perta rakstīts darbs. Pieskārāmies arī mūzikas valodai, kas ir tehniski izkārtota, matemātiskos principos balstīta, bet nebūt ne bezemocionāla, kā nereti to tulko daži diriģenti, kā arī runājām par Arvo Perta muzikālās idejas turpinātāju, jauno igauņu komonistu Pertu Ūsbergu, kurš ir viens no nedaudzajiem tā dēvētās jaunās vienkāršības pārstāvjiem Igaunijā.  

Ukraiņu mūziķi Natālija Behma un Serhijs Zadorožnijs no Ukrainas ieradās Latvijā 2022. gadā, pašlaik abi darbojas Valsts Akadēmiskajā korī "Latvija". Sirsnīgā sarunā Kultūras Rondo mūziķi dalās izjūtās par savu vietu Latvijā un notiekošo pasaulē.

Sporta tiešraides atgriežas Latvijas Radio ēterā – Latvijas vīru basketbola izlases pārbaudes spēle pret Slovēniju tiešraidē Latvijas Radio 1 un mobilajā lietotnē! Gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Rīgā pārbaudes spēlē ar rezultātu 100:88 pārspēja Slovēnijas valstsvienību. Rezultatīvākie mūsu valstsvienības sastāvā bija Kristaps Porziņģis, kurš izcēlās ar 20 punktiem, bet 16 punktus pievienoja Dāvis Bertāns. Viesu rindās par visu mača rezultatīvāko spēlētāju kļuva leģendārās NBA komandas Losandželosas "Lakers" viens no līderiem Luka Dončičs, kurš spēli pabeidza priekšlaicīgi, bet tāpat 20 minūšu laikā spēja gūt 26 punktus. Basketbola studijā aizvadīto spēli komentē Māris Bergs un Uvis Helmanis.  

14. augusta radio Star FM rīta programmas Zoopasta tehnoloģiju rubrikas ieraksts. Šoreiz ciemos Bite Latvija mobilo ierīču kategorijas vadītājs Gvido Dolgais un runājam par uzņēmuma sagatavotajām "back to school" kampaņām, kā arī Bites novērotajām ierīču iegādes tendencēm.

Prezidentas Gitanas Nausėda, pateikęs Seimui socialdemokratės Ingos Ruginienės kandidatūrą į premjeres, sako, jog kiekvienas į Vyriausybės vadovo postą ateinantis žmogus yra eksperimentas.Generalinei prokurorei kreipusis į Seimą dėl „aušriečio“ Sauliaus Bucevičiaus bei socialdemokrato Tomo Martinaičio teisinės neliečiamybės panaikino, „Nemuno aušros“ frakcijos seniūno pavaduotojas tikina bent jau dėl savo partiečio nematantis tam pagrindo. Savo ruožtu socialdemokratų frakcijos lyderis Remigijus Motuzas tikina, jog A. Dudėno istorija nepasikartos – socialdemokrato T. Martinaičio neliečiamybė tikrai bus panaikinta.Europos Sąjunga įvedė draudimą pardavinėti kosmetiką, kurioje yra TPO medžiaga, ji dažnai naudojama geliniuose nagų lakuose. Mokslininkai teigia, kad ši medžiaga yra kancerogenas. Nuo rugsėjo mėnesio bus privaloma grožio salonuose naudoti kitus, nekenksmingus nagų lakus.Vystydama šalies sienos apsaugą, Lietuva pereina nuo pavienių inžinerinių pajėgumų plėtojimo į vientisos gynybos linijos vystymą. Kartu su Latvija ir Estija vystoma Baltijos šalių gynybos linija ir Lenkijos įgyvendinamas „Rytų skydo“ projektas rudenį bus sujungti kariniame operaciniame lygmenyje.Zarasuose skulptoriaus Mykolo Saukos skulptūrą „Liudytoja“ padegęs vyras viešai atsiprašė dėl savo veiksmų ir pažadėjo atlyginti padarytus nuostolius. Tačiau pareigūnai fiksavo dar vieną išpuolį prieš skulptūrą – sulaikytas ant jos piešęs vyras.Triskart Lietuvos moterų krepšinio lygos čempionas Gitautas Kievinas tarpsezoniu ramiai ruošėsi artėjantį sezoną treniruoti „Šiaulių“ krepšininkes, tačiau viską aukštyn kojomis apvertė skambutis iš už 10-ties tūkstančių kilometrų esančios Indonezijos su pasiūlymu vadovauti šios šalies moterų rinktinei.Serbijoje vėl paaštrėjus protestams prieš prezidento Aleksandro Vučičiaus valdžią kilo masiniai susirėmimai tarp protestuotojų, prezidento šalininkų bei policijos.Ved. Agnė Skamarakaitė

Kā pasargāt Latvijas debesis no Krievijas droniem? Krustpunktā diskutē Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, aizsardzības ministra ārštata konsultants bezpilota sistēmu spēju attīstības jautājumos Māris Bruža, uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdērājs Jānis Garisons un uzņēmuma "LV-TEH" valdes loceklis Uģis Svirido. Pasaule ar bažām un piesardzību gaida piektdienu, 15. augustu, kad Aļaskā tiksies ASV prezidents Tramps un Krievijas diktators Putins. Vai izdosies vienoties par pamieru Ukrainā un par kādu cenu? Vakar preses konferencē Tramps jau atkal kritiski runāja par Zelenski, bet neko nosodoši nepateica par Putinu. Vai lielvaras svešas robežas pārzīmēs un dalīs bez pašu ukraiņu ziņas? Pat ja piektdienas sarunās Putina agresiju izdosies apturēt, ar agresoru mums arvien kaimiņos būs jāsadzīvo.  Nesen Lietuva, iepriekš arī Latvija un Polija ir pieredzējusi Krievijas dronu ielidošanu savās teritorijās, turklāt ar pievienotām sprāgstvielām. Ir izskanējis, ka Baltijas valstīm un Polijai ir jāmudina NATO mūsu papildu aizsargāt pret Krievijas droniem. Kā nodrošināt mūsu gaisa telpas aizsardzību, kā savlaicīgi pamanīt un notriekt naidīgus dronus - par to saruna Krustpunktā.  

Kā pasargāt Latvijas debesis no Krievijas droniem? Krustpunktā diskutē Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, aizsardzības ministra ārštata konsultants bezpilota sistēmu spēju attīstības jautājumos Māris Bruža, uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdērājs Jānis Garisons un uzņēmuma "LV-TEH" valdes loceklis Uģis Svirido. Pasaule ar bažām un piesardzību gaida piektdienu, 15. augustu, kad Aļaskā tiksies ASV prezidents Tramps un Krievijas diktators Putins. Vai izdosies vienoties par pamieru Ukrainā un par kādu cenu? Vakar preses konferencē Tramps jau atkal kritiski runāja par Zelenski, bet neko nosodoši nepateica par Putinu. Vai lielvaras svešas robežas pārzīmēs un dalīs bez pašu ukraiņu ziņas? Pat ja piektdienas sarunās Putina agresiju izdosies apturēt, ar agresoru mums arvien kaimiņos būs jāsadzīvo.  Nesen Lietuva, iepriekš arī Latvija un Polija ir pieredzējusi Krievijas dronu ielidošanu savās teritorijās, turklāt ar pievienotām sprāgstvielām. Ir izskanējis, ka Baltijas valstīm un Polijai ir jāmudina NATO mūsu papildu aizsargāt pret Krievijas droniem. Kā nodrošināt mūsu gaisa telpas aizsardzību, kā savlaicīgi pamanīt un notriekt naidīgus dronus - par to saruna Krustpunktā.  

"Varu pilnīgi skaidri teikt, ka viņi abi – Vāgners un Mocarts – ir mani mīļākie komponisti, un tas ir tāpēc, ka viņu šedevri ir paredzēti skatuvei. Arī Mocarta labākie darbi ir viņa operas. Un man patīk strādāt ar dziedātājiem, man patīk vokālā mūzika, man patīk cilvēka balss, un drāma, muzikālais teātris. Tas ir mans dzīves ceļš," saka Tarmo Peltokoski - šosezon vēl Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. 9. augustā Cēsu Mākslas festivālā viņa vadībā atkal skanēs Riharda Vāgnera mūzika, un Cēsu koncertzāle atkal kļūs par "Ziemeļu Baireitu", kā to dēvē diriģents Peltokoski, kuram "Parsifāls" būs jau trešais Vāgnera operas koncertiestudējums Cēsīs pēc "Zīgfrīda" un "Dievu mijkrēšļa", savukārt simfonisko koncertu programmās kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri viņš vēris arī citu Vāgnera operu – "Valkīras", "Tanheizera", "Tristana un Izoldes lappuses". "Parsifāla" koncertuzvedumā piedalīsies daudz mūsu lielisko opersolistu: Edgars Ošleja, Marlēna Keine, Ilze Grēvele-Skaraine, Gunta Gelgote, Tatjana Trenogina, Inna Kločko, Irma Pavāre, Artjoms Safronovs, Edgars Auniņš un Viesturs Vītols, kā arī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Notiks arī ieraksts, ko "Klasikas" vilnī paredzēts raidīt 30. augustā. Ar Tarmo Peltokoski tiekamies nelielā, bet svarīgā sarunā, kas notika spraigā mēģinājumu gaisotnē, īsi pirms mēģinājuma 1. augusta pēcpusdienā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra šībrīža mājvietā Kongresu namā, diriģenta darbistabā. "Parsifāls" ir visaptverošs  Maruta Rubeze: Sveicot jūs Rīgā un Cēsīs jeb vietā, sauktā Wenden, kā to, ziņojot par sava mākslinieka aktivitātēm, raksta ierakstu kompānija Deutsche Grammophon, lūdzu, raksturojiet Vāgnera operas "Parsifāls" īpašo vietu jūsu personīgajā "apsēstībā" gan ar Vāgneru, gan operas žanru kopumā, zinot arī to, ka iestudēt "Parsifālu" ir viens no jūsu sapņu piepildījumiem. Tarmo Peltokoski: Diezgan objektīvi raugoties, tā ir viena no divām smagnējām Vāgnera partitūrām - "Parsifāls" un "Tristans UN Izolde. Tās abas savā ziņā paceļas augstu pāri virs "Nībelunga gredzena" savas hromatiskās rakstības un filozofiskās sarežģītības ziņā, kas arī padara tās ļoti īpašas. Protams, tas ir viņa pēdējais un savā ziņā sarežģītākais darbs, īpaši otrais cēliens, un Kundri tēls ir dīvainākā lieta, ko viņš jelkad ir izdomājis, un kurā viņam bija jāapvieno dažādas mitoloģijas un tēlus. "Parsifāls" savā veidā ir visaptverošs – reliģiju, filozofiju, tradīciju un dažādu leģendu apkopojums, un viss šeit saplūst kopā, dažkārt pat nedaudz šizofrēniskā veidā. Arī muzikālo stilu daudzveidība šeit ir satriecoša. Mums ir pilnībā diatoniskā Grālu raksturojošā mūzika ar pasaulē maģiskāko orķestrāciju, un tad mums ir Amfortasa ciešanu hromatismi, un Kundri un Klingzora šausminošās disonanses, un naivās fanfaras, kas raksturo jauno Parsifālu, kurš pēc tam, veicot garu līdzjūtības un apgaismības ceļojumu, kļūst par Grāla karali. Šī opera patiešām ir bijusi viena no manām lielākajām mīlestībām jau kopš 11, 12 gadu vecuma... No Vāgnera pirmās idejas par "Parsifālu" līdz pirmuzvedumam pagāja veseli 25 gadi, akurāt jūsu šībrīža vecums, vai varat raksturot šo ceļu, kas nebūt nebija vienkāršs? Jā, tas tā ir, kaut kā viņam visu savu darbu idejas radušās krietni iepriekš. Savā autobiogrāfijā, kuru patiesībā rakstīja viņa sieva Kozima,  Vāgners atsaucas uz kādu Lielo Piektdienu, - der Karfreitag - Šveicē. Bet ir pierādījumi, ka šis stāsts patiesībā ir izdomājums, kā tas ir ar daudziem stāstiem Vāgnera autobiogrāfijā Mein Leben. Bet šī ideja tiešām viņu pavadīja vairākus gadu desmitus. Viņš lasīja Volframa fon Ešenbaha Parsifālu un citas tā paša virziena leģendas. Bet vispirms viņš, protams, 40. gadu beigās komponēja "Loengrīnu", un "Parsifāls" prasīja diezgan ilgu laiku. Visbeidzot, pēc "Nībelunga gredzena" pirmizrādes un pārcelšanās uz Baireitu 1876. gadā  viņš varēja veltīt visu savu laiku "Parsifālam", un tas ir vienīgais darbs, kas rakstīts tieši Baireitas Svētku namam jo, līdz tam viņš joprojām īsti nezināja, kā tas darbosies. Pēc "Nībelunga gredzena" pirmizrādes beidzot tas tapa skaidrs, kāds patiesībā ir šis uzceltais nams, un tad tika uzrakstīts "Parsifāls", paturot prātā šī nama specifisko akustiku. Sākotnēji "Parsifālu" drīkstēja atskaņot tikai Baireitā  Parsifāla pirmajā un trešajā cēlienā ir tikpat kā vienīgi lēna mūzika, kas sarakstīta tā, lai perfekti atbilstu Baireitas akustikai.  Un mēs zinām, ka sākotnēji bija aizliegts to atskaņot jebkur citur, tikai Baireitā. Diemžēl pēc Vāgnera nāves šis aizliegums tika atcelts. Metropolitēna opera vēlējās to atskaņot, un, protams, ikviens vēlas to atskaņot. Un ar prieku mūsdienās mēs varam teikt, ka Cēsis ir mūsu "Ziemeļu Baireita", par ko esmu ļoti laimīgs. Tas ir Vāgnera pēdējais darbs. Pirmizrāde notika 1882. gada jūlijā, tikai pusgadu pirms viņa nāves Venēcijā. Vai šajā partitūrā  ir kas tāds, kas apliecina to, ka Vāgners apzinājās šo sava pēdējā darba vēstījumu, to, ka tas ir tāds kā viņa testaments? Domāju, viņš zināja, ka mirs… Bet pēdējās lappuses mani aizkustina jo īpaši, paturot prātā, ka tas bija viņa pēdējais darbs. Un mēs zinām, kā viņa, tā teikt, audžudēls tajā laikā, Frīdrihs Nīče, ļoti agresīvi vērsās pret darbu, sakot, ka pat Vāgners paklanījies krusta priekšā, un sāka aktīvi Vāgneru par to ienīst. Bet pat Nīče atzina, ka šī skaņdarba Prelūdija, stingri muzikāli runājot, bija kaut kas tik skaists, ka viņš nevarēja atrast neko līdzvērtīgu nekur citur nevienā citā mākslā, kam  es pilnībā piekrītu. To nevar reducēt līdz Mikipeles līmeņa vienkāršībai Kāda nozīme šajā darbā ir Vāgneram tik raksturīgajiem vadmotīviem, vai tie kaut kādā veidā īpaši izcelti arī partitūrā? Vāgners, protams,  izmanto savas tehnikas, bet ne tik acīmredzamā veidā kā "Gredzenā". Jo "Gredzenā" ir neticami sarežģīta vadmotīvu sistēma. Un gan "Tristanā", gan "Parsifālā" motīvu nav tik daudz, un viņam nav tik daudz vietas, lai tos attīstītu. Tomēr mēs varam skaidri redzēt, kā viņš attīsta Parsifāla motīvu, kas pirmajā un otrajā cēlienā savā formā ir ļoti vienkāršs, fanfarveidīgs, un kā III cēlienā tas kļūst klīstošāks, un rodas sajūta, ka viņš ir apmaldījies. Un tad pavisam drīz pēc tam, kad viņš ir svaidījis karali, tad tas beidzot kļūst tikpat triumfāls, kādam tam vienmēr bijis lemts būt. Un, piemēram, pats sākums: šī garā, lidojošā melodija Labemol mažorā, tā sastāv no daudziem dažādiem motīviem, kas pēc tam atsevišķi parādās visu laiku. Un man īsti nepatīk dot tiem nosaukumus, jo arī pats Vāgners nebija mierā, ka cilvēki viņa tēmām mēģina dot nosaukumus, tieši to viņš nevēlējās, jo tas kaut kā viņa mūziku trivializē un padara to pārāk vienkāršu, un kaut kā liek tai izskatīties pēc mūsdienu filmu mūzikas, kā tas patiesībā nav. Tā ir daudz sarežģītāka un pārdomātāka, un to nevar reducēt līdz Mikipeles līmeņa vienkāršībai. Baireitā jūtos kā debesīs Vai esat bijis Baireitā? Jā, es nupat tur atkal biju, pagājušajā mēnesī pat divas reizes, "Parsifālu" tur skatījos gan pagājušajā gadā, gan gadu iepriekš, un tā patiešām ir mana iecienītākā vieta, kur atrasties, Baireitā es jūtos kā debesīs. Un ir interesanti, ka pirmos Grāla zvanus būvēja vietējais klavieru fabrikas uzņēmums Steingraeber & Söhne, un man ir ļoti paveicies apmesties Šteingrēberu mājā, kad vien esmu Baireitā. Pazīstu šo ģimeni un šo Šteingrēberu klavieru fabriku, ko 1852. gadā dibināja Eduards Šteingrēbers un par kuru tagad rūpējas jau septītā paaudze. Viņiem ir milzīga, 18. gadsimtā celta māja, un es tur apmetos katru reizi, kad esmu Baireitā. Tur ir daudz oriģinālo Grāla zvanu kopiju, kuras Vāgners personīgi pasūtīja Eduardam Šteingrēbera kungam "Parsifāla" pirmatskaņojumam 1882. gadā. Un ir patiešām jautri šos zvanus spēlēt, tā kā šī saikne ar Baireitu tiešām ir ļoti īpaša. Ir zināms, ka Tarmo Peltokoski vadībā Somijā Eurajoki festivālā "Bel Canto" ir iestudēts Riharda Vāgnera "Nībelunga gredzena" cikls, kā arī "Tristans un Izolde". Vai Somijā Vāgners ir mīlēts komponists? Domāju, nepietiekami. "Parsifāls" Somijā pēdējo reizi tika spēlēts Nacionālajā operā 2018. gadā, un es, protams, biju tur klāt. Betto varētu darīt daudz biežāk.  Vāgners un Mocarts ir mani mīļākie komponisti Lūkojot ierakstu kompānijas Deutsche Grammphon mājaslapā, kur atrodamas ziņas par Tarmo Peltokoski aktualitātēm, līdzās Vāgneram izceļas arī Mocarta vārds: tuvākā laikā uz vairākām skatuvēm Tarmo Peltokoski vadībā tiks uzvestas operas "Burvju flauta" un "Dons Žuans". Vai tā ir sagadīšanās vai apzināta vēlme? Jā. Varu pilnīgi skaidri teikt, ka viņi abi ir mani mīļākie komponisti, un tas ir tāpēc, ka viņu šedevri ir paredzēti skatuvei. Arī Mocarta labākie darbi ir viņa operas. Un man patīk strādāt ar dziedātājiem, man patīk vokālā mūzika, man patīk cilvēka balss, un drāma, muzikālais teātris. Tas ir mans dzīves ceļš. Protams, jums labi pazīstams ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet šogad mēs iepazīsim arī virkni jaunu dziedātāju, no kuriem vairākiem tās būs arī šo lomu debijas?  Jā, šeit ir daži debitanti:  Martina Dike dzied savu pirmo Kundri lomu, arī Klingzors to dara pirmo reizi. Bet mums ir ļoti paveicies, ka galvenajās lomās ir Stefens Millings un Mihaels Veiniuss, kuri to ir darījuši daudzas, daudzas reizes. Stefens ir dziedājis Gurnemancu simtiem reižu. Amfortass ir Nikolass Braunlijs -  jauna superzvaigzne uz Vāgnera skatuves, kurš jau ir Baireitā un nākamajās sezonās dziedās savu pirmo Votānu Bavārijas Valsts operā. Tāpēc mums ir ļoti paveicies ar šo jauno, superlielo vārdu. Ir tik daudz mūzikas, ka pietiek ikvienam Tuvākajā laikā mēs piedzīvosim vēl vienu ar Jums saistītu lielo notikumu – Rīgā ar somu mūzikas programmu atkal atgriezīsies jūsu skolotājs Jorma Panula… Vai arī viņš savulaik ko ieteicis, ko mācījis par Vāgneru? Nē, ne gluži. Vāgners nekad nav bijusi Jormam tuva  lieta. Viņš nekad nav bijis īsts operas diriģents un nekad īsts Vāgnera cienītājs, mēs gan kopā uztaisījām vairākus iestudējumus "Zīgfrīdam",  kas Jormam ļoti patīk. Man laikam vēl nebija pat 15 gadu, kad darīju to pirmoreiz kopā ar viņu. Bet es vienmēr esmu zinājis, ka Vāgners ir man tuvs, un arī Jorma to ir zinājis, un vienmēr par to uzjautrinājies. Bet ir tik daudz mūzikas, ka pietiek ikvienam, un, galvenais, es ļoti priecājos, ka Jorma atkal būs Rīgā. Es tur parādīšos pavisam nedaudz, tas būs Jormas koncerts.

18 Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieprasījušas 127 miljardus eiro lielus aizdevumus no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE). Daugavpils dome dod zaļo gaismu uzņēmēju ienākšanai topošajā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra „ALTOP” industriālajā parkā Locikos. No 1. augusta jauni – stingrāki – noteikumi alkohola iegādei. Dodoties ceļā ar vilcienu, nepietiek iegādāties vilciena biļeti, bet tā ir arī jāreģistrē. Pretējā gadījumā var nākties atvērt maciņu un maksāt soda naudu līdz pat 50 eiro.

Paaugstināts asinsspiediens ir veselības problēma, kurai var būt dažādi cēloņi, taču sekas vienmēr būs nopietnas. Kā vajadzētu ārstēt hipertensiju un kāpēc tas noteikti jādara, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle, ģimenes ārste Līga Bergmane un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. "Hipertensija pati par sevi ir nopietns riska faktors. Ja nav ārstēta laicīgi un veiksmīgi, var novest pie lielām katastrofām," norāda Iveta Mintāle. To dēvē par kluso slimību, jo, ja tā ir neliela, parasti nejūt, tāpat kā holesterīnu nejūt, paaugstinātu asinsspiedienu nejūt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sava veselība laiku pa laikam būtu jāpārbauda. Tas nozīmē arī kontrolēt asinsspiedienu. Veselīgs un labs spiediens ikvienā vecumā ir 120/ 80. "Hipertensijas pacienti ir vieni no galvenajiem, ar ko mums ir jāstrādā praksē," atzīst Līga Bergmane. "Tā kā šī saslimšana ir tiešām praktiski nejūtama pacientam, ļoti bieži mēs varam atklāt paaugstināto asinsspiedienu vai nu profilaktiskajās apskatēs, vai veicot  pārbaudes vadītāja apliecības izsniegšanas." Inese Mauriņa norāda, ka gandrīz 30% pieaugušo ir hipertensija un Latvija nav unikāla, šī slimība ir ļoti izplatīta pasaulē. "Uztura bagātinātāji ir asinsspiedienu veicinoši. Nereti tie, kuri ir  it kā svaru stabilizējoši vai pamazinoši, tie ir īpaši uzsvērti dažādos pētījumos, bet nemotivēta un nekontrolēta uztura bagātinātāju lietošana arī ietekmē asinsspiedienu un arī vielmaiņu," norāda Iveta Mintāle. "noteikti riska faktors ir bezmiegs. Jo ilgāk cilvēks neguļ, kas ir nozīmē, ka ļoti augsts stresa līmenis, hronisks stress, kurš nav sakārtots, kas tālāk izpaužas bezmiegā, ir grūti sakārtot asinsspiedienu. Parasti, ja sakārto miegu, vieglāk ir arī ārstēt asinsspiedienu." Nepieciešamības gadījumā raidījuma viešņas mudina ievērot cilvēkus ārsta norādījumus un lietot medikamentus. "Zāles ir viena lieta, spiediens tik ļoti arī nemainīsies, ja vien pacients izdarīs visu pārējo, ko no viņa ārsts prasītu, lai viņa veselība būtu pareiza, laba un ilgstoši laba," atgādina Iveta Mintāle. "Tā ir regulāra fizkultūra, tā ir pareiza ēšana, tas ir optimizēts svars, un, protams, nesmēķēšana - četras svētas lietas, ko tik ļoti pacienti negrib izpildīt. Bet tie ir riska faktori, kas liek asinsspiedienam ar laiku mainīties."  

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām. Par aptaujas rezultātiem saruna raidījumā. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka. "Īpaši arī redzam, ka respondenti, kuri izvēlējās atbildēt aptauju latviešu valodā, uzsvēra to, ka Latvija ir droša vieta, kur dzīvot," atzīst Ieva Birka. "Tajā pašā laikā mēs piedāvājām respondentiem 11 dažādus iespējamos izaicinājumus vai krīžu situāciju variantus, un bija iespēja atbildēt, vai viņi personīgi uztver šo kā draudu," turpina Ieva Birka. Pētniece min piecus Rīgas iedzīvotāju galveno drošības izaicinājumus, par kuriem viņu personīgi uztraucas.  "Pirmais, ko mēs redzam, cilvēki uztraucas par Latvijas ekonomisko situāciju, un viņi uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija kopumā ietekmē viņu personīgo drošību. Otrs, par ko respondenti bija satraukušies, bija kritisko piegāžu pārtraukumi. Kas notiek, ja ir elektrības vai ūdens padeves traucējumi. Trešais ir militārs uzbrukums Latvijas valstij. Šeit varētu uzsvērt, ka tieši latviski runājošie respondenti 64% uzsvēra to kā draudu, kur krieviski runājošie - tikai 46% par šo bija satraukušies. Redzam, ka ir plaisa tajā, kā tiek uztverts šis militārais drauds," norāda Ieva Birka. "Ceturtais drauds, par ko uztraucās Rīgas iedzīvotāji, ir dezinformācijas izplatība, tas ir tāds jau grūtāk izprotams drauds, kurš strauji sāk pacelties tajā, par ko cilvēki uztraucas. Piektais bija ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas riski. Kas notiek, ja šis konflikts, kas notiek mums kaimiņos, ieņem jau citas formas un citus veidus? Kāds ir šis risks, kad kodolieroču pielietojums varētu arī ietekmēt Rīgas iedzīvotājus." Pētnieki arī jautājumi respondentiem vai ir iepazinušies ar informatīvo bukletu par 72 stundu somu un ņēmuši vērā ieteikumus "Sagatavotības līmenis ir kritiski zems," norāda Ieva Birka. "Piemēram, pamata jautājums - vai ir zināms, ko darīt, ja skan sirēnas? Šo jautājumu uzdodot, mēs saņēmām tikai 46% respondentu atbildi ka, jā, viņi zina, kas būtu jādara, ja skan sirēnas. Jo īpaši slikti informētas par to, kas būtu jādara, bija sievietes - tikai 41% no sievietēm zināja, kas būtu jādara. Arī krieviski runājošie bija sliktāk informēti, kā arī vecāka gada gājuma respondenti - tikai 38% no vecākā gadagājuma respondentiem, kā arī krieviski runājošajiem zināja, kas būtu jādara, ja skan sirēnas." Vēl aptaujā bija iekļauts jautājums:  vai jūs zināt, kur doties, ja jums steidzami ir nepieciešams pamest māju?  "Respondentu skaits, kas zina, ko darīt, ir tikai 29%," atzīst Ieva Birka. To, kur atrodas tuvākā patvertne, zināja tikai 14% no Rīgas iedzīvotājiem.  "Ja mēs padziļināti skatāmies datos, tieši 18 līdz 29 gadus veci jaunieši (21%) bija tie, kas vairāk zināja, kur būtu jādodas, nekā vecāka gadagājuma cilvēki, kur tikai 8% zināja. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka nesen 112 aplikācijā tika ieviests digitālais risinājums - digitālā karte, kas parāda tuvākās patvertņu vietas. Ar datiem varam labi parādīt un ilustrēt, kas strādā un kas nestrādā, un kur ir vājās vietas, pie kā būtu jāpiestrādā, lai informētu sabiedrību," skaidro Ieva Birka. Sirēnu skanēšanas gadījumā ir jāieslēdz radioaparāts. Vai cilvēkiem ir mājās ar baterijām darbināmi radioaparāti vispār? "Dzirdot sirēnas, ir jāieslēdz sabiedriskie mediji. Gadījumā, ja ir traucēta arī kritiskā infrastruktūra, kas bija viens no tiem draudiem, par ko cilvēki uztraucās, un, iespējams, traucēta elektrības padeve, līdz ar to nedarbojas televizors vai nav pieejams internets, tad rekomendācija ir klausīties ar baterijām darbināmu radio. Mēs prasījām, vai mājsaimniecībām ir šis radioaparāts. Tikai 28% no mājsaimniecību no mūsu respondentiem bija šis radio aparāts Rīgā. Tieši biežāk vecāka gadagājuma cilvēkiem - 40% no respondentiem, ir vēl joprojām ar baterijām darbināmais radio," atzīst Ieva Birka.   Raidījuma noslēgumā zinātnes ziņas Novecošanās tempi dažādās valstīs atšķiras. Plašs pētījums apgalvo, ka politikai ir nozīme. Kad savu dzīvi beigs Saules sistēma? Biedējošs jautājums, atbildi uz kuru varbūt nemaz negribas zināt, bet tieši šāds jautājums šķetināts vietnē “Live Science”. Vai tu sauc savu suni par savu "pūkaino mīluli"? Tā nav apsēstība - tā ir zinātne. Kamēr esam uz Zemes, varam priecāties par visu dzīvo, tostarp mūsu mājas mīluļiem, un šim tematam veltīts interesants raksts “Nacionālās ģeogrāfijas” vietnē.

Mājas kafejnīcas – kurp doties šajā vasarā un kādi pārsteigumi sagaida mājas kafejnīcu dienu apmeklētājus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Lauku ceļotājs" valdes locekle un viesu mājas "Ārpus laika" saimniece Ilze Bērziņa un Dobeles Tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Štosa. Sazināmies ar pašvaldības aģentūras "Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs" direktori Ievu Skabārdi un Gulbenes novada mājas kafejnīcas "Kadiķīši" saimnieci Inesi Mozgu. No 28. jūnija līdz 14. septembrim visa Latvija pārtaps par lielu gardēžu galamērķi. "Mājas kafejnīcu dienas 2025" aicina doties neaizmirstamā piedzīvojumā cauri 42 dažādiem reģioniem, kur katrs pagrieziens ceļā vedīs pie jaunām garšām un cilvēku viesmīlības. Ar plašo un garšīgo piedāvājumu var iepazīties internetā. Mājas kafejnīcu dienas notiek jau piekto gadu un visas nedēļas nogales līdz pat septembra vidu var plānot garšu piedzīvojumus Latvijas novados. Kopumā šogad Mājas kafejnīcu dienās piedalīsies ap 600 mājas kafejnīcu. Milzīgas izvēles iespējas visiem ceļotājiem. Motivācija piedalīties saimniekiem ir dažāda, kāds grib izmēģināt spēkus viesmīlībā, kāds grib parādīt savu sasniegto, piemēram, kādu atjaunotu ēku, kādam hobijs ir ēst gatavošana un cilvēks izmanto iespēju pacienāt plašāku cilvēku loku. Pirms doties ceļā, Inese Šīrava iesaka ielūkoties mājaslapā un jāiepazīstas ar aprakstiem, jo daudzi saimnieki piedāvā ne tikai gardu ēdienu, bet arī citas izklaides. Tāpat viņa iesaka iepazīties ar apmeklējumam izvēlētās mājas kafejnīcas noteikumiem, jo bieži ir jāpiesakās, jo ir vietas, kur ir ierobežots vietu skaits apmeklētājiem. Otrs iemesls - lai saimnieks var plānot ēdiena apjomu. Ja cilvēks ikdienā nenodarbojas, neuzkrāj produktus, ir jāsagatavojas. Ieteikums ņemt līdzi skaidru naudu.  

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā". Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Publiskoti 9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti, taču daļai absolventu bija apgrūtināta piekļuve tiem traucējumu dēļ portālā "Latvija.lv"; Biedrība Tavi draugi, kas atbalsta kā Latvijas, tā Ukrainas iedzīvotājus, pārceļas uz citām telpām. Kas jāņem vērā potenciālajiem palīgiem un ziedotājiem? Bet šobrīd spožākais Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis spēlēs citā klubā - no Bostonas "Celtics" viņš aizmainīts uz Atlantas "Hawks".

Pēc tam, kad Rēzeknē vēlētāju uzticību guva tie paši spēki, kas pilsētu noveduši līdz bēdīgam finanšu stāvoklim, sabiedrībā atkal sāk runāt par to, kādēļ bagātajām pašvaldībām jādalās ar naudu, kuru pēc tam kāds var iztērēt bezatbildīgi. Vai jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma? Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Lielās Latgales pilsētas tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir pievērsušas sev lielāku uzmanību nekā parasti. Arī Latvijas Radio tikko skanēja reportāža no Daugavpils un Rēzeknes. Bet stāsts nav tikai par pārliecinošo atbalstu valdošajām partijām. Īpaši Rēzekne ir bijusi uzmanības fokusā arī naudas tērēšanas dēļ, tā nonāca maksātnespējas priekšā. Arī Krustpunktā esam daudz stāstījuši par naudas izsaimniekošanu. Visa valsts glāba pilsētu. Protams, glābējiem gribas, lai izglābtie to novērtē, bet rēzeknieši pārliecinoši ir ievēlējuši pilsētas vadībā iepriekšējos izsaimniekotājus, un viņi arī turpinās rīkoties ar naudu, kuru mēs turpināsim viņiem maksāt. Un runa nav tikai par kredītiem vai aizdevumiem, jo ik gadus Rēzekne saņem arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, tieši tāpēc arī varēja nodrošināt pilsētā bezmaksas transportu, ko naudas devēji nekad paši nav varējuši atļauties, un visādi citādi tērēt naudu, ko nopelna citi.  "Ja rēzeknieši grib sev šādus saimniekus, tā ir viņu izvēle, bet ne par manu naudu!" Tā daudzi šajās dienās ir rakstījuši sociālajos medijos, un tas tiešām rada jautājumus. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - laba lieta, bet vai kaut kas sistēmā nav aizgājis ačgārni?

Sākoties raidījumam, vēl turpinās balsu skaitīšana 7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis bija jāskaita manuāli. Raidījuma skanēšanas laikā noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās. Krustpunktā speciālizladumā analizējam vēlēšanu rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins un Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva. Sazināmies ar partiju pārstāvjiem, plašāk diskutējot par to, kāda varētu veidoties koalīcija Rīgas domē. Rezultāti liecina, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās visvairāk – 18,7% – balsu ieguvis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts, kurš ar nepilnu 2% pārsvaru apsteidza "Progresīvos". Savukārt līdzšinējā galvaspilsētas mēra Viļņa Ķirša pārstāvētā "Jaunā Vienotība" saņēmusi 12,9% balsu.  Tāpat ļoti svarīga ir Latgale, bet tur būtiskas pārmaiņas, šķiet, neviens negaidīja. Tomēr kādas korekcijas varbūt ieviesīs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam domes vadībai. Tas varētu atteikties varbūt vēl uz kādām citām pašvaldībām. Viedokli izsaka partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainars Šlesers, partijas "Progresīvie" Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.  

2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā". Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.  Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība. Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību. Vēlētāju aptaujā Daugavpilī  pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to. Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%. Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu. Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%. Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija). Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani. Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču. Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai". Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli.

Ukraina veiksmīgi īsteno operāciju "Zirnekļa tīkls". Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis. Latvija debitē ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Sazināmies ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku vēsturnieku Valdi Kuzminu un politologu Kārli Daukštu. Trumpji Zelenska piedurknē Ne viens vien pasaules medijs 2. jūnijā savos virsrakstos piesauca kāršu spēles motīvus. Tehnoloģiski novatoriska un organizatoriski filigrāna Ukrainas Drošības dienesta operācija pret Krievijas stratēģiskās bumbvedēju aviācijas bāzēm dziļi agresorvalsts teritorijā tiek uztverta kā nepārprotams mājiens prezidentam Trampam, kuram tīk klāstīt, ka Ukrainai „neesot kāršu” pašreizējā spēlē, respektīvi, nav izredžu pretoties Krievijas agresijai. Ilgstoši un pamatīgi gatavotajā diversijas akcijā neko nenojauzdami kravas mašīnu šoferi nogādāja Krievijas aviācijas bāzu tuvumā konteinerus, kuros it kā atradās moduļu mājas. Kad vajadzīgās lokācijas bija sasniegtas, no konteineriem izlidoja desmitiem lidrobotu un devās uz mērķi. Pavisam triecienus saņēma četri objekti, no kuriem salīdzinoši tuvākie atrodas pie Rjazaņas un Ivanovas, attiecīgi nepilnu astoņsimt un apmēram tūkstoš kilometru attālumā no Kijivas, attālākais pie Murmanskas, apmēram divtūkstoš kilometru attālumā, bet vistālāko – Sibīrijā, Irkutskas apgabalā – no Ukrainas galvaspilsētas šķir apmēram 4300 kilometri. Uzbrukuma mērķis bija stratēģiskie bumbvedēji un radioizlūkošanas lidmašīnas, kas, cita starpā, ietilpst Krievijas kodolspēku sastāvā, bet tiek izmantotas arī raķešu triecieniem pa Ukrainas pilsētām. Sākotnēji figurēja visai atšķirīgi dati par nodarītajiem zaudējumiem, līdz vakar Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka pavisam esot trāpīts 41 lidaparātam un trīspadsmit no tiem padarīti nelietojami. Tas ir jūtams zaudējums, sevišķi ja ievēro, ka tādus lidaparātus kā Tu-95 un Tu-22M3 jau ceturtdaļgadsimtu vairs neražo, un izskan viedokļi, ka attiecīgo zaudējumu kompensēšanai varētu būt vajadzīgi gadi vai pat desmitgades. Tāpat šī operācija liek Krievijai domāt par savas stratēģiskās aviācijas izkliedētāku dislocēšanu, kas mazinās tās izmantošanas efektivitāti. Pasaule vēl aizgūtnēm turpināja apspriest svētdienas operāciju, kurai Ukrainas Drošības dienests devis nosaukumu „Zirnekļa tīkls”, kad agrā otrdienas rītā jaudīga zemūdens eksplozija satricināja Krievijas uzcelto tiltu pāri Kerčas šaurumam, plašāk pazīstamu kā Krimas tilts. Zemūdens eksplozija notikusi tuvu gruntij un pamatīgi bojājusi vienu no tilta balstiem. Pēc tam tilts uz laiku ticis slēgts, tad atkal atvērts, tad vēlreiz slēgts, un šobrīd nav īsti skaidrs, vai un kādā režīmā tas funkcionē. Latvija debitē ANO Drošības padomē 3. jūnijā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja ievēlēja piecas jaunas ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles ar mandāta termiņu 2026. un 2027. gadā. Viena no jaunievēlētajām loceklēm ir Latvija, pārējās – Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā republika un Libērija. Vēl piecas nepastāvīgās locekles, kas Drošības padomē ieņem vietas kopš šī gada sākuma ir Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija. Kā vēsta statistika, pavisam balsojušas 188 dalībvalstis, pret balsojušo nav bijis, taču zināms skaits balsotāju attūrējušies. Visvairāk tādu bijis balsojumā par mūsu valsti – veseli desmit, kamēr, piemēram, Bahreinas gadījumā šādu pārliecības trūkumu paudušas vien divas delegācijas. Latvija ir arī vienīgā no ievēlētajām padomes loceklēm, kas šo prestižo pienākumu uzņemsies pirmoreiz. Drošības padomes kompetencē ietilpst jebkura drošības jautājuma izvērtēšana un attiecīgu lēmumu pieņemšana, aicinot ANO dalībvalstis vērst pret drošības apdraudētāju ekonomiskās vai diplomātiskās sankcijas, tāpat Drošības padome var lemt par militāru vai citu nepieciešamu līdzekļu lietošanu. Pagātnē ar šādu mandātu starptautiskās koalīcijas iesaistījās Korejas karā 1950. gadā, veica Kuveitas atbrīvošanu no Irākas okupācijas 1991. gadā un intervenci Lībijā 2011. gadā. Drošības padome ir tā institūcija, kas izvirza Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāra kandidatūru un iesaka jaunu dalībvalstu uzņemšanu organizācijā. Kā zināms, bez desmit pārvēlamajām Drošības padomes loceklēm tajā ir arī piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām – Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Līdz nesenam laikam trīs Rietumu demokrātijas – ASV, Lielbritānija un Francija – tika apzīmētas kā „P3”. Tās tradicionāli ieņēma līdzīgu pozīciju visos būtiskākajos globālās politikas jautājumos. Taču kopš Baltajā namā saimnieko Donalds Tramps, šī ierastā kārtība jau vairākkārt tikusi izjaukta. Tāpēc katras uz tradicionālajām Rietumu vērtībām orientētas valsts klātbūtne Drošības padomē šobrīd iegūst papildu nozīmi. Par purna tiesu Nepilni 370 000 no apmēram 21 miljona jeb mazāk nekā divi procenti – tāds balsu apjoms izšķīra Polijas prezidenta vēlēšanu rezultātu. Pēc vēlēšanu pirmās kārtas 18. maijā sacīksti turpināja divi: valdošās labēji centriskās Pilsoniskās platformas kandidāts, Varšavas mērs Rafals Tšaskovkis un lielākās opozīcijas partijas, nacionālkonservatīvās „Likums un Taisnīgums” un tās sabiedroto atbalstītais neatkarīgais kandidāts Karols Navrockis. Negaidīti labi rezultāti pirmajā kārtā bija vēl diviem izteikti labējiem kandidātiem: Brīvības un neatkarības konfederācijas pārstāvis Slavomirs Mencens ieguva gandrīz 15% un monarhistiskās Polijas kroņa konfederācijas pārstāvis Gžegošs Brauns – vairāk nekā 6% balsu. Brauns aicināja savu elektorātu balsot par Navrocki, savukārt Mencens sarīkoja publisku pasākumu, kurā aicināja abus otrās kārtas kandidātus parakstīties zem viņa ierosinātās programmas astoņiem punktiem. Navrockis parakstīja, Tšaskovskis – nē. Vairāki centriski un kreisi kandidāti, tādi kā Šimons Holovņa no Polijas Tautas partijas vai Magdalena Bjejata no koalīcijas „Kreisie”, savukārt aicināja balsot par Tšaskovski, kaut arī kreisajiem ir pretenzijas pret Pilsoniskās platformas labējo sociālo politiku. Rezultātā ar gluži nelielu pārsvaru uzvaru svētdien, 1. jūnijā, svinēja Karols Navrockis. Vēlēšanu rezultātu kartes rāda Polijai jau ierasto ainu, kad par konservatīvo politiku balso vēsturiskās poļu zemes valsts centrā un dienvidaustrumos, savukārt par liberālāku pieeju – pēc Otrā pasaules kara pievienotās teritorijas rietumos un ziemeļos, kā arī Varšava un citas lielās pilsētas, izņemot Krakovu. Tā nu Polijā turpināsies līdzšinējā situācija, kad centriskai un proeiropeiskai valdības koalīcijai jāsadzīvo ar radikāli konservatīvu prezidentu. Navrockis tiek dēvēts par „Polijas Farāžu”, ciktāl ir kategoriski pret ciešāku Eiropas Savienības integrāciju, tai skaitā pret eiro ieviešanu Polijā, un arī skeptisks par savienības tālāku paplašināšanos, tai skaitā Ukrainas uzņemšanu. Tomēr jaunievēlētā prezidenta uzskati noteikti nav prokremliski, ciktāl Krievijas agresijas atturēšanu viņš uzskata par Polijas drošības politikas stūrakmeni, aicinot stiprināt NATO, sadarbību ar Savienotajām Valstīm un reģionālo sadarbību ar t.s. Bukarestes devītnieku – Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Baltijas valstīm; tāpat ar Somiju un Zviedriju. Polijas prezidenta pilnvaras nav sevišķi plašas, taču pašreizējā situācijā konservatīvam prezidentam faktiski ir likumdošanas veto iespējas. Prezidenta veto Sejms var atcelt ar 60% balsu, bet centriski liberālajiem spēkiem šāda pārsvara likumdevējā nav. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Maskava 9. maijā cenšas demonstrēt, ka vēl ir militāri stipra un ietekmīga, bet Latvija līdz ar citām kaimiņvalstīm nav ļāvusi Krievijas Uzvaras dienas svinētājiem izmatot mūsu gaisa telpu lidojumiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, politologs Juris Rozenvalds un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne.