Podcasts about Zin

  • 685PODCASTS
  • 2,833EPISODES
  • 35mAVG DURATION
  • 5WEEKLY NEW EPISODES
  • Jun 18, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024

Categories



Best podcasts about Zin

Show all podcasts related to zin

Latest podcast episodes about Zin

AEX Factor | BNR
Franse Marco & Ali B. straks ook op Netflix

AEX Factor | BNR

Play Episode Listen Later Jun 18, 2025 22:48


Hoe dan? Netflix heeft een revolutionair idee. Iets waar nog nooit eerder iemand op kwam. Maar het durft de stap toch aan. Het gaat *tromgeroffel* lineaire tv uitzenden! Doen ze dus in Frankrijk. Daar sluit de streamer een deal met televisienetwerk TF1. Niet alleen komen hun programma's en series (waaronder The Voice) op Netflix te staan, maar de Fransen kunnen straks ook de tv-kanalen van TF1 via hun Netflix-abonnement bekijken. En andere televisiezenders kijken mee, want wie weet is dit de oplossing tegen het alsmaar kleiner wordende publiek. Of graven ze juist hun eigen graf? Dat beantwoorden we deze uitzending. En dan hoor je ook over de beursgang van Triodos. De bank moest noodgedwongen naar de beurs, om hun certificaathouders tevreden te stellen. Maar beleggers hadden er meer zin in, want na één dag handelen staat er een plus van 21 procent op het bord. We vertellen je ook over de truc die bedrijven uithalen om onder de importheffingen van Donald Trump uit te komen. Ze hoeven namelijk niet per se hun hele productie te verhuizen. Het aanpassen van een paar materialen is soms al genoeg om een lagere heffing te krijgen. En je krijgt te horen wat Wesley z'n guilty pleasure is tijdens het eten van zijn warme maaltijd.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Zināmais nezināmajā
Mazūdens periodi upēs saistīti arī laikapstākļiem ziemā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 17, 2025 23:25


Ne katru gadu un noteikti ne šogad, bet vasarās saskaramies arī ar sausuma periodiem. Šogad maija un jūnija lietavas mazliet arī ieceri runāt par šo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā. Par mazūdens periodu Latvijas upēs šovasar vēl runāt nevar, lai gan citus gadus tas mēdz sākties pat maijā. Taču pēdējos gados, kad sausuma periodi bijuši, cilvēki sūdzas par ūdens trūkumu akās. Cik ātri pēc lietavām tas spēj atjaunoties un vai vienmēr palīdzēs, ja aku raks dziļāku? Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti analizējuši tendences Latvijas upēs vasarās.  Šogad sausums nerada problēmas. Gluži pretēji – daudzviet, īpaši Latvijas austrumos, mitruma bijis par daudz. Vai klimata pārmaiņas manāmas arī šajā aspektā. Zināms, ka ziemās upes aizsalst retāk, lieli pavasara pali arī ir retāk, jo nav ne sniega, ne ledus, kam kust, vienlaikus ziemās pali kļuvuši biežāki. Runājot par mazūdens periodiem, pagaidām datos izteiktu tendenču nav, tomēr hidrologi nākotnē saskata riskus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klinta min, ka vasaras mazūdens periodus nevar nošķirt no ziemas mazūdens periodiem vai pavasara paliem. Tas viss ir saistīts process.

Zināmais nezināmajā
Kā domāt lēnām par matemātiku, ķīmiju un novecošanu?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 16, 2025 49:02


Nedēļas nogalē ikgadējais sarunu festivāls "Lampa" un arī šogad turpinām intervēt pētniekus, kuri uzstāsies festivālā, lai stāstītu, kā domāt par dažādiem jautājumiem lēnām. Kāpēc nesteidzīga domāšana ir tik būtiska dažādās zinātnes jomās un ne tikai un kāpēc domāt par matemātiku, ķīmiju un novecošanu ir aizraujoši? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas matemātiķis ar specializāciju topoloģijā Jānis Lazovskis, RSU vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa. Sarunaspar domāšanas procesiem, kuriem pakļauti cilvēki zinātnē, iesākam ar Jāni Ruško - ķīmiķi, kurš festivālā “Lampa” runās par lēno domāšanu saistībā ar pārtikas drošības riskiem. Pētnieks ir pārliecināts, ka jautājumos ir jāiedziļinās, tie jāaplūko no vairākiem rakursiem, bet pie publikāciju lasīšanas un rakstīšanas vēlams atgriezties vairākos piegājienos. Domāt lēni var par matemātikas formulām, par vecumu un arī par pārtikas drošību un risku novērtējumu. “Domā lēni par riskiem” - šī būs viena no sarunām šī gada festivālā “Lampa” uz Pasaulē mazākās skatuves. Savas izklāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Jānis Ruško. Vispārīgi runājot, risku novērtēšana ir process, kurā, balstoties zinātniskos datos, tiek izvērtēts, vai un cik lielā mērā kāda viela, produkts vai vides faktors var negatīvi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. Jānis Ruško norāda, ka risku analīze ir starpdisciplināra, tāpēc arī institūta komandā ir gan ķīmiķi kā viņš pats, gan arī veterinārmedicīnas pārstāvji, biologi un citi speciālisti. Arī 2024. gadā pirms sarunu festivāla "Lampa" sarunājamies par lēno domašanu.

Crosstabs
Turns Out, Unions Own the Plane

Crosstabs

Play Episode Listen Later Jun 15, 2025 48:06


Reagan and Bryan breakdown the happenings in the Capitol this past week including touching on the national President Trump news. In our effort to figure out how to land the plane, we learn it is the Unions in Oregon in control of the plane in Salem. '“No Kings” discussion, Trump says he is not. Unions are in control of the session, hence passing of SB 916TLT (Transient Lodging Tax) discussion happening in Salem. Are we on a cusp of seeing a major change in the Tourism Budgets across the state? Do we have to many cities in Oregon?Transportation Funding continues to go down into a black hole of nothing, especially when now they might refer to voters. Wildfire funding hinges on the Zin? Poor “zinners” are in the crosshairs of Democrats looking for new taxes. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit www.crosstabs.studio

Wat blijft
Radio: Jutta Chorus over Joan Didion, Willem Alkema over Sly Stone

Wat blijft

Play Episode Listen Later Jun 15, 2025 113:20


(01:27) Programmamaker Willem Alkema over muzikant Sly Stone (19:48) Journalist Jutta Chorus over auteur en journalist Joan Didion (53:04) Wat blijft lijn: Rianne Oosterom over Nelly van Bommel-Den Hartog (56:40) Muziek van The Beach Boys (01:00:56) Grote Geesten: Nathan de Vries maakte deze podcastaflevering over Sophie Oluwole (01:46:13) Muziek van Ibeyi (01:49:59) Zin van de Dag

Zināmais nezināmajā
Pauls Raudseps: Vērtējot pazīmes, Tramps ir tādā kā fašisma priekškambarī

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 12, 2025 45:59


Raidījumā pievēršamies mūsdienām, vēsturei un grābekļiem, kurus, cenzdamies apiet, tomēr saminam. Drīz būs aizvadīts pusgads kopš Donalds Tramps sācijs savu otro prezidentūru ASV. Pa šo laiku Amerikas tēls, starptautiskās attiecības, ekonomika un sadzīve sagriezusies teju kājām gaisā. Aizvien biežāk mediju komentāru slejās redzam ASV salīdzinājumus ar nacistiskās Vācijas situāciju pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vai tie ir nekorekti pārspīlējumi, vai tomēr noskaņa liek vilkt paralēles ar to, kādā pasaulē dzīvojām pirms nepilniem simts gadiem Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps. Kaspars Zellis: Ja man jāraugās uz ASV un jāvelk paralēles ar nacistisko Vāciju, es teiktu, ka redzu gan kopīgas iezīmes, gan arī atšķirības. Sākšu ar atšķirībām.  Galvenā atšķirība ir tā, ka atšķirībā no Hitlera, kam bija ļoti izteikta ideoloģiska partija, ideoloģiska programma, kur bija viss salikts pa plauktiņiem, Amerikā mēs šādu ideoloģiju neredzam. Tur ir ļoti patmīlīgs, ļoti egocentrisks un kaprīzs cilvēks, kura iedomām, kura vēlmēm tiek pakļauta visa globālā sistēma.  Otra lieta, kas varētu būt atšķirīgi, ir tas, ka ASV kontekstā mēs īsti arī neredzam milzīgu sabiedrības atbalstu, ja neraugāmies uz vēlēšanām. Ja raugāmies uz kopīgajām iezīmēm, kas visvairāk izsauc pārdomas, ir Trampa retorika. Un šī Trampa retorika, kas ir balstīta gan uz manipulācijām, gan uz meliem, gan uz ienaidnieku, iekšējo un ārējo, meklēšanu, ļoti spēcīgi atgādina Hitlera Vāciju.  Tāpat šis jau hrestomātiskais sauklis: "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" Tas ir savdabīgs eskeipisms, kas raksturīgs visām autoritārajām kustībām, kuras saredz kaut kādu skaisto pagātni, kad valsts bija dižena. Te mēs varam vilkt paralēles arī ar Putina Krieviju, kas redz to diženumu Padomju Savienībā vai vēl kaut kur citur. Vai kādā citā valstī, kur ir autoritārie līderi, viņi pagātni iztēlojās kā tādu zelta laikmetu, kuru varētu atkal radīt. Tiek izmantoti vēstures naratīvi, tiek izmantota pagātne, lai radītu šo "jauno realitāti". Pauls Raudseps: Runājot par līdzīgiem procesiem, kādi notika Itālijā pagājušā gadsimta 20. gados, Vācijā - 30.gados, protams, tas, kas ir kopīgs visām šīm kustībām, ir apgalvojums, ka mēs esam tikuši pazemoti, kāds ārējais ienaidnieks mums uzbrūk, ir padarījis mūs vājus un mums ir atkal jāatgūst šis diženums. To teica gan Musolīni, gan Hitlers, to tagad teica Tramps. Es nepārspīlētu Hitlera un Musolīni ideoloģisko bāzi. Ja skatās, ko viņi rakstīja savas karjeras sākumā un ko beigās, tur daudz pa vidu mainījās. Galvenais dzinulis bija mazāk ideoloģisks, kā emocionāls, tiekšanās pēc varas. Šī arī ir lieta, kas ir kopīga visām šīm kustībām.  Protams, arī jaunāko tehnoloģiju izmantošana, lai manipulētu ar cilvēku prātiem. Hitlers ļoti efektīvi izmantoja savulaik radio. Tramps ļoti efektīvi izmanto sociālos medijus. Jautājums - vai Tramps ir fašists? Piemēram, Kamala Harisa pagājušā gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā teica - jā, Tramps ir fašists. Par to jau bija diezgan plašas diskusijas Amerikā jau pirms tam, arī tad, kad viņš pirmo reizi kandidēja un bija prezidents. Ļoti daudzi dažādi eksperti un vēsturnieki, un politologi ir iesaistījuši šajā diskusijā. Latvijā labi zīnāmais Timotijs Snaiders saka: jā, Tramps ir fašists. Tā saka Timotijs Snaiders, kas, es domāju, ir ļoti iecienīts vēsturnieks Latvijā. Citi arī ir pievienojušies šim viedoklim, citi atkal saka, ka tomēr ir atšķirības. Es teiktu, ka šobrīd, vērtējot fašisma pazīmes, Tramps ir tādā kā fašisma priekškambarī, jo ļoti daudzas lietas ir līdzīgas.  Viena lieta, lai gan viņš par to ir runājis, bet vai tiešām tās runas pāries darbos, tas ir liels jautājums. Gan Hitleram, gan Musolīni bija būtiska vardarbība, militārā ekspansija kā nācijas varēšanas un vīrišķības un atdzimšanas pierādījums. Hitleram tas bija ļoti izteikti, bet Musolini to arī darīja Ziemeļāfrikā un Albānijā. Tramps pirmās prezidentūras laikā par militāru ekspansiju nerunāja, mēs zinām tagad, ka viņš ir sācis teikt, ka Kanāda būtu jāpievieno, Panama, tad Grenlande. Vai tas tiešām rezultēsies kādā rīcībā, tas ir liels jautājums. Bet sevišķas nozīmes piešķiršana vardarbībai kā nācijas atdzimšanas apliecinājums, es domāju, tas ir viens ļoti svarīgs fašisma elements, kāpēc mēs atšķiram, fašismu no vienkārša autoritārisma. Ulmaņa [Kārļa] režīms bija autoritārs, tas nebija fašistisks, jo, par spīti tam, ka mēs dzirdam to vārdu no dažādiem kaimiņu valsts kara propagandistiem un arī dažkārt uz vietas, tas nebija fašistiski, jo nebija militarizācija un iedoma, ka iekarosim kaut kādas kaimiņzemes, lai parādītu savu varēšanu, bet īstam fašismam tas ir ļoti raksturīgi.  Tas arī tiek izdalīts kā atsevišķa kategorija, jo tā varam mēģināt saprast, kāda varētu būt rīcība nākotnē. Šobrīd, protams, ceram, ka Tramps tā nedarīs, bet zināmas pazīmes ir. Līdz šim, es domāju, tas, ka slieksnis nav pārkāpts.   Zinātnes ziņas Kā runāt ar vakcīnu skeptiķi: pētījums atklāj, kas darbojas. Aizvien aktuālāks jautājums ir, kā runāt ar vakcīnu skeptiķiem, un tieši tam vietnē “Nature” sniegtas dažas pētnieku rekomendācijas. Labākais laiks, lai redzētu Piena Ceļu, strauji tuvojas! Vietnē “Live Science” atklāts, ka strauji tuvojas tas brīdis, lai Piena Ceļu labi saskatītu. Ko dinozaurs ēda pirms 100 miljoniem gadu - liecības saglabātas fosilizētā laika kapsulā. Joprojām mūsdienās varam atklāt daudz interesantu faktu par dinozauriem un arī atrast liecības. Austrālijā ir atrasta aizvēsturiska laika kapsula no dinozaura gremošanas trakta. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprinājusi laboratorijā audzēta laša izmantošanu uzturā. Attīstoties tehnoloģijām, pamazām pieejamāka kļūst laboratorijā audzēta pārtika. Nupat ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pirmo reizi devusi zaļo gaismu laboratorijā audzētas zivs, precīzāk, laša produkta, lietošanai uzturā.    

Zināmais nezināmajā
Kompozītmateriāli: kurās jomās, pateicoties šiem materiāliem, redzam straujāko izaugsmi?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 11, 2025 44:17


Kopā esam stiprāki - tā varam teikt ne tikai par cilvēku, bet par dažādu materiālu kokteiļiem, kurus inženieri prasmīgi rada mūsu ikdienas vajadzībām. Sākot ar aviāciju un kosmosa industriju, beidzot ar sportu un aizsardzību  - neskaitāmās jomās dažādiem materiāliem jāiztur ārkārtīgi smagi apstākļi. 21. gadsimts viennozīmīgi ir kompozītmateriālu laikmets - praktiski ikviena ierīce vai materiāls, kuru ikdienā lietojam, sastāv no dažādiem pārklājumiem un materiālu "kokteiļiem". Kā tie top, kā tos pēta un izstrādā, un kurās jomās, pateicoties šiem materiāliem, redzam vistraujāko izaugsmi? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta direktore, asociētā profesore Līva Pupure un RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta zinātniskais asistents Elvijs Bojārs.   Latvijas fiziķi  strādā pie tā, lai kontrolētu lāzera temperatūru, laikā kad ar šo starojumu tiek veiktas  ķirurģiskas manipulācijas. Kā  notiek  lāzera gaismas pētīšana laboratorijā, skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Spektroskopijas laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors Anatolijs Šarakovskis. LU Cietvielu fizikas institūta Spektroskopijas laboratorijā notiek dažādas ar optisko, magnētisko un elektronu spektroskopiju saistītās pētniecības metodes, vienkāršāk sakot, šeit ar daudzām gudrām iekārtām pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus. Kopā ar  laboratorijas vadītāju Anatoliju Šarakovski skatām  lāzera starojuma jaudu, sākot no maza  krāsaina punktiņa, kas noder, lai norādītu uz kaut ko, līdz medicīniskam palīgrīkam. Laboratorijā, kur fona troksni rada lāzera dzesējamais aparāts, skatos uz dažādiem spektrometriem – gudram iekārtām ar kuru palīdzību zinātnieki šeit var ļoti precīzi testēt lāzera starojumu un līdz ar to izstrādātu jaunu materiālu, ko pēc tam  var izmantot visdažādākajās iekārtās, gan zinātnē, gan rūpniecībā, gan medicīnā. Un tieši šobrīd te notiek testēšanas process un darbs pie metodes izstrādes, lai mazummazas šķiedriņas galā izveidotu detektoru, kas mēra lāzera temperatūru tajā mirklī, kad ar šo lāzeru ķirurgi veic pacientam operāciju, piemēram vēdera dobumā.   Par savu iecienīto lasāmvielu stāsta literatūrpētnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Ingus Barovskis. Viņš izvēlējies maz zināmu grāmatu, kuras fragments laikā, kad vēl studējis bakalaura programmā Latvijas Universitātē, bija jālasa. Tā ir Mary Daly grāmata "Gyn Ecology". Un šis darbs kļuva par ierosmes avotu viņam mitoloģijas pētniecībā, lai grāmata ir par radikālo feminismu. Darbā viņa pēta sievieti kā lielo pirmmāti, pēta gan mītisko, gan sociāola, gan sabiedrības veidoto priekšstatu kopu par šiem jautājumiem.  

Zināmais nezināmajā
Mitraines: kāpēc šādas "peļķes" ir labas dabai?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 10, 2025 20:36


Latvijas Dabas fonds aicina piemājas teritorijās izveidot mitrzemes - nelielas zemes platības, kurās brīvi uzkrājas ūdens, tādejādi veicinot bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus šogad ne viens vien dārzs slīkst ūdenī. Kā daba var palīdzēt atbrīvoties no lielā mitruma mūsu saimniecībās un kāpēc šādas "peļķes" ir labas dabai?Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze un ģeologs, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns.

Zināmais nezināmajā
Lasīšana: kā uztveram tekstu, kas rakstīts uz papīra, un tekstu, ko lasām viedierīcē?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 9, 2025 47:31


Raidījumā pievēršamies nodarbei, kas vasarā - atvaļinājumu sezonā - aizrauj daudzus - tā ir lasīšana. ASV pētnieki secinājuši, ka aizvien samazinās cilvēku skaits, kas ikdienā lasa. Tikai nepilna puse no aptaujātajiem gadā izlasījuši vismaz vienu grāmatu. Vai arī Latvijā esam kļuvuši slinki grāmatu lasītāji, vai šī sērga mūs neskar? Kāpēc šodien cilvēkiem ir tik grūti koncertēties sarežģītākiem tekstiem un ilgākai lasīšanai, kā to maina formāts, kādā lasām, un vai tomēr grāmatnīcas sastapsim arī pēc vairākām desmitgadēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile. "Samizdats" padomju gados Pagrīdes tipogrāfijas, mūzika uz kauliem, nevēlamas recepšu un budisma grāmatas - tas viss raksturo veselu subkultūru Padomju Savienībā, ko dēvē par "samizdatu". Bet padomju sistēmā cilvēki izcēlās ar lielu radošumu, tāpēc noteikumus allaž mēģināja kaut kā apiet un aizliegtās lietas izdot jebkurā gadījumā. Kurā laika posmā un cik plaši cilvēku dzīvi raksturoja "samizdats"? Sižeta ievadā skan grupas “Dzeltenie pastnieki” dziesma “Zaļais garais vilciens”, kas iekļauta 1981. gada albumā “Bolderājas dzelzceļš”. Taču grupas mūzika un dziesmu teksti padomju iekārtā tika noraidīti, “Dzeltenie pastnieki” kļuva par pagrīdes grupu, kurai nebija tiesību oficiāli uzstāties koncertos. Aizliegtie mūzikas ieraksti, ko cilvēki tomēr mēģināja pavairot un izplatīt, bija viena no "samizdata" formām. "Samizdats" no krievu valodas tulkojams kā “pašizdošana”, to, ko šis vārds ietver, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere, kura šobrīd pārstāv Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

Wat blijft
Radio: Lisanne Hagens en Coen Verbraak over Peter de Bie, Mirjam Rotenstreich, Harrie van de Boogaart over Diny Schapendonk

Wat blijft

Play Episode Listen Later Jun 9, 2025 115:46


(01:20) Lisanne Hagens en Coen Verbraak over presentator Peter de Bie (21:45) Schrijver Mirjam Rotenstreich over haar vader Nathan  (53:38) Radiomaker Harrie van de Boogaart over radiopresentator Diny Schapendonk (58:44) Acteur Coen Bril over 'De Revolutie van de Rinsema's' (01:08:47) Grote Geesten: Laozi (01:51:18) Zin van de Dag

Vai zini?
Vai zini par cilvēkiem, kuri ļoti veiksmīgi darbojušies vairākās jomās, arī mūzikā?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Jun 6, 2025 5:51


Stāsta pianists Ventis Zilberts. Stāstījums ir par diviem dažādu paaudžu pārstāvjiem. Viens no tiem ir Ivars Ebels, kura simtgade tika svinēta šogad martā. Mediķu aprindās viņu joprojām daudzina kā pirmo latviešu profesoru bērnu slimībās un kā Latvijas pediatru zinātniskās skolas izveidotāju. Savukārt pianista Jāņa Maļecka darbošanās rit profesionāli divās mākslas jomās – mūzikā un glezniecībā. Mūzika un medicīna – divas darbības jomas gan mācību laikā, gan intensīvajos darba gados savijušās kopā un vedušas cauri visai Ivara Ebela dzīvei. Lūk, virkne biogrāfisku faktu, kas to uzskatāmi rāda. Īstais nopietnais vienas profesijas izvēles sākums varbūt meklējams dienā, kad Ivars Ebels, būdams vēl audzēknis Rīgas 1. ģimnāzijā, iegāja profesora Jāzepa Vītola kabinetā, lai parādītu savas klavierspēles prasmes. Gājiens izrādījās veiksmīgs, jo ar 1942. gadu viņš, būdams vēl ģimnāzists, uzsāka mācību gaitas Latvijas Konservatorijā profesora Nikolaja Dauges klavieru klasē. Paralēli mūzikas studijām pēc diviem gadiem viņš varēja sevi saukt par studentu arī Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē. Mācību pārtraukums dažādu iemeslu dēļ gan vienā, gan otrā augstskolā tomēr nekavēja 1950. gadu sākumā iegūt augstskolas diplomu abās speciālitātēs. Tālāk sekoja ārkārtīgi intensīvs darbs medicīnas jomā – praktiskajā darbībā gan Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā, gan Rīgas Medicīnas institūtā, tā toreiz sauca minētās darba vietas. Zinātnes laukā ne mazāk veikumu – Ivara Ebela kontā gan medicīnas zinātņu kandidāta, gan arī medicīnas zinātņu doktora disertācija, publicēti arī neskaitāmi nozīmīgi raksti un grāmatas par specifiskiem medicīnas jautājumiem. Neskatoties uz lielo slodzi medicīnas nozarē, viņš neatmeta ar roku mūzikas mūzai – varbūt vadījās no latīņu teiciena Medicina sanat corpus, musica levat animam jeb “Medicīna dziedē ķermeni, mūzika paceļ dvēseli”. Lai arī profesora darbības galvenā dominante bija medicīna, iedzimts mūziķa talants un ļoti liela vēlme muzicēt aizveda Ivaru Ebelu pie klausītājiem veselus 15 gadus pēc mācību beigām. Tā 1967. gadā viņš kopā ar Leonīda Vīgnera vadīto Jaunatnes simfonisko orķestri Rīgā atskaņoja Ferenca Lista virtuozo Pirmo klavierkoncertu. Sekoja koncerti arī Maskavā un toreizējā Ļeņingradā. Arī Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts viņa atskaņojumā savā laikā iejūsminājis klausītājus. Kādā intervijā viņš stāstīja, ka jau ilgāku laiku mājās uz viņa flīģeļa Steinway&Sons stāv partitūra – Sergeja Rahmaņinova Trešai klavierkoncerts, kuru viņš jau gandrīz ir sagatavojis atskaņojumam. Diemžēl iecere netika realizēta. Var piebilst, ka laikabiedri, Ivara Ebela kolēģi, stāstījuši, ka medicīnas profesors labprāt publiski spēlējis Friderika Šopēna, Pētera  Čaikovska, Aleksandra Skrjabina un Jāņa Ivanova klavierdarbus. Var secināt, ka ārstniecības dievs Asklēpijs un mūzikas mūza Eiterpe ir bijuši Ivara Ebela teicami sabiedrotie visu mūžu. Mūsu laikabiedra pianista Jāņa Maļecka darbošanās profesionāli divās mākslas jomās – mūzikā un glezniecībā – rit nepārtrauktā mijiedarbībā kopš 1994. gada, kad tika absolvēta Latvijas Mākslas akadēmija, bet sākums abām takām mākslā sācies jau bērnībā. Ir vērts atgādināt Jāņa Maļecka biogrāfisko datu atsevišķus pieturas punktus saistībā ar katru profesiju. Mūzikā tās bija mācības mūsu konservatorijā, absolvējot profesora Igora Kalniņa klavieru klasi 1981. gadā. Kopš tā laika līdz pat šai dienai – koncerti, ieraksti un atkal koncerti dažādos sastāvos gan ar vokālistiem, gan instrumentālistiem Latvijā un daudzkur ārzemēs, Beļģijā, Norvēģijā, ASV. Muzicēšanas sakarā izcelšu tikai vienu, bet ļoti būtisku vienību, Klavieru kvartetu „RIX” (latviešu mūzikas profesionālajā vidē augsti novērtētu, dažādās pasaules malās dzīvojošu latviešu mūziķu ansambli), kura koncerti Jāņa Maļecka vadībā vienmēr ir svētki klausītājiem. Paralēli koncertdarbībai – ļoti sekmīgs pedagoģiskais darbs, vide, kurā, manuprāt, kristalizējas daudzas noderīgas atziņas radošai darbībai abās minētajās sfērās. Savukārt glezniecībā pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijā Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona meistardarbnīcās – personālizstādes, izstādes kopā ar citiem gleznotājiem un atkal personālizstādes: Agijas Sūnas galerijā, Gārsenes pilī, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Valmieras Novadpētniecības muzejā, Latgales vēstniecībā GORS.  Par izstādi ar nosaukumu “Muzikālās tēmas un noskaņas Jāņa Maļecka gleznās” gribas teikt īpaši – spēcīga mākslinieka pārvaldīto profesiju sinerģija! Kā lasāms notikuma aprakstā, “tā izpaužas muzikālo tēmu un muzikālo noskaņo attainojumā jebkurā audeklā, gan figurālās gleznās "Arfiste"', "Čelliste", "Pavasara sonāte", gan izlasē no gleznu sērijas, kas radīta komponista Olivjē Mesiāna “Kvarteta laika galam” iespaidā”. Lūk, daiļrunīgie atsevišķu daļu nosaukumi, – “Putnu bezdibenis”, “Slavinājums Jēzus mūžībai”, “Mūžības slavinājums”, gleznojumu inspirācijas pamats.  Liekas, ka profesora Jāņa Maļecka darbībā abu mākslas profesiju, mūzikas un glezniecības attiecība veido savdabīgu zelta griezumu jeb dievišķo proporciju, kurā mazs pārsvars ir mūzikai, – gandrīz kā melno un balto klavieru taustiņu attiecība oktāvā – pieci pret astoņi.

Zināmais nezināmajā
Ja nebūtu bijušas masveida izmiršanas Zemes vēsturē, vai arvien mēs sastaptu dinozaurus?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 5, 2025 48:18


Raidījumā pievēršamies seniem notikumiem Zemes vēsturē, kas aizvien raisa ne tikai pētnieku, bet ikviena zinātkāra cilvēka prātu - kas bija par iemeslu masveida izmiršanām senatnē un, ja šie iemesli nebūtu bijuši, vai šodien vēl aizvien mēs sastaptu dinozaurus? Kādas dzīvības formas pārstāja eksistēt izmiršanu rezultātā un kādas radās pēc tām? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals.   Zinātnes ziņas Etnas izvirdums Itālijā 2. jūnijā Visi cilvēki, kam gadījās tuvāk vai tālāk pieredzēt izvirdumu, ir drošībā, un vietnē “Live Science”, kur apstiprināts, ka nav ziņu par ievainotajiem, apkopotas vairākas fotogrāfijas no dažādiem leņķiem un attālumiem ar Etnas aktivitāti. Kādas cilvēku smaržas piesaista odus? Klāt ir vasara, siltais laiks, un tas nozīmē, ka aktīvi ir arī kukaiņi, tostarp odi. Tāpēc odu sīkšana un to vēlme izsūkt asinis kļūst par ikgadēju pārbaudījumu. Ir dzirdētas versijas, par to, kādi cilvēki un to smakas vai smaržas piesaistas odus, un vienu šādu ieskatu piedāvā “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts. Vēzis kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu Arī slimības var ietekmēt mūsu smaržu, un vietnē “Nature” par vienu no smagām cilvēka slimībām, konkrētāk, vēzis kā slimība kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu. Vai esam gatavi nāvei kosmosā? Kas notiktu, ja cilvēks, konkrēti astronauts, nomirtu kosmosā, bezsvara stāvoklī? Izrādās, ka Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA ir sākusi meklēt atbildes un ar rakstu par šo tematu var iepazīties vietnē “Scientific American”. Zemeņu pilnmēness 11. jūnijā Bet lai noslēgtu uz mazliet priecīgākas nots, aicinām nākamnedēļ īpaši paraudzīties debesīs, jo uzausīs zemeņu pilnmēness - par to ne viena vien tīmekļa vietne atgādina. Cilvēkus zemeņu pilnmēness sāks priecēt jau otrdienas, 10. jūnija vakarā, taču lielāko un spožāko Mēnesi varēs redzēt trešdien, 11. jūnijā.

Zināmais nezināmajā
Pētnieki: Humanoīdie roboti pagaidām vēl nebūs kompanjoni vakariņās

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 4, 2025 51:01


Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns. Vai jums pašiem būtu interesanti izdzīvot tādu situāciju, kad mēs ēdam vakariņas vai kā citādi sēžam pie galda ar robotu, kas ir tiešām ļoti, ļoti līdzīgs cilvēkam?  Agris Ņikitenko: Šobrīd man ir grūti iedomāties šādu sarunu, mēs esam vēl tālu līdz tam. Bet kopumā nākotnē es pieļauju, ka tas ir iespējams.  Modris Greitāns: Vienu sarunu es varētu iedomāties, ka šķiroties viņam teiktu: Nu, tu samaksāsi? Un viņš man saka - jā! Bet citādāk, protams, līdzīgi jau laikam, kā Agris domā, ka tas ir tālu un cik svarīgi ir, ka viņš izskatās humanoīdveidīgs. Katrā gadījumā, ja man būtu izvēle, es noteikti pirmkārt vakariņotu cilvēkiem un tad varētu padomāt, vai vienatnē vai ar robotu. Iespējams, ka varbūt, ja pārāk ilgi vienatnē jāvakariņo, tad kādreiz būtu interesanti ar robotu.  Cik šobrīd pasaulē esam tālu tikuši ar cilvēkveido robotu izstrādi. Vai šobrīd ir daudz tādu, ar kuriem jau varētu mēģināt vest kādu sarunu vai mēģināt saprast, vai mums pretī ir īsts cilvēks vai robots, vai tomēr tie atsevišķi gadījumi joprojām, kas izceļas robotikas pasaulē? Agris Ņikitenko: Saruna pati par sevi starp cilvēkiem notiek vairākos līmeņos, vairākās šķautnēs. Viena ir, protams, vizuālā šķautne, tas ir emociju atspoguļojums sejā, mīmika, žesti, ķermeņa kustības, ķermeņa valoda. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir sarunas saturs, kas ir verbāli pateikts, dialogs. Un trešais ir āriene, kas robotu manifestē kā fizisku iekārtu.  Sarunā, lai tā būtu patīkama, rosinoša, savstarpēja interesanti, visām šīm trim komponentēm ir jābūt atbilstoši cilvēku uztveres preferencēm un priekšrocībām. Ja tā nav, saruna būs apgrūtināta vai nenotiks. Un tas attiecas arī uz cilvēkiem. Ja kāda no šīm komponentēm starp diviem sarunu biedriem nedarbojas īsti, visticamāk, tā saruna vai nu būs īsa, vai nebūs saistoša kādai no pusēm.  Katrā no šīm lietām, es gribētu teikt, progress ir atšķirīgs. Ja mēs runājam par robotu fizisko manifestāciju, mūsdienās galvenā ķibele ir sensoru blīvums uz nosacītu kvadrāta vienību. Līdz ar to bez pietiekamas sensoru informācijas, kas ir cilvēkam raksturīga, arī robots nespēj būt tik plastisks, varbūt mīmika nespēj būt tik saistoša un mums viegli uztverama, lai atpazītu kā savējo. Līdz ar to veidojas distance.  Ja runa ir par saturisko daļu, mēs varam katrs iedomāties ChatGPT, un kaut kādā līmenī dialogs tur ir iespējams šobrīd. Līdz ar to es gribētu teikt, ka progress kā tāds ir diezgan būtisks. Teikt, vai tā ir pilnvērtīga saruna, kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tas ir atkarīgs, par ko runā, no cilvēku izglītības līmeņa, zināšanu apjoma, ar ko dialogā operējam, fona zināšanas, konteksts un viss pārējais.  Līdz ar to par visu kopumā es gribētu teikt, ka mums ir diezgan tālu līdz tam. Agris Ņikitenko skaidro, ka tehniskā puse fizikālu ierobežojumu dēļ, tas ir enerģijas blīvums uz masas vienību, tas ir sensoru blīvums uz masas vienību, tas ir tranzistoru blīvums uz kaut kādu masas vienību, kas apstrādā šo sensoru informāciju, šobrīd nav tik liels, kā tas ir cilvēkam, līdz ar to ir būtiski ierobežojumi. Modris Greitāns: Nākamais, pie kā mēs institūtā arī strādājām, ir robotam iedod kognitīvo uztveres sistēmu, ka viņš skatās uz apkārtējo pasauli, redz tos objektus un saprot tos objektus līdzīgi kā cilvēks. Tad saruna var veidoties ne tik abstrakti, bet jau konkrētāk par to, ko mēs abi redzam, kā mēs to abi uztveram, kā mēs to abi saprotam. Tad protams, ir, sauksim, domāšana, lēmumu pieņemšana, vai secinājumu izdarīšana no tā, ko mēs redzam, kur, protams, cilvēks ir ar savām smadzenēm pārāks nekā robots. Attīstās arī otra lieta, kas ir saistīta ar pašu robota formu, jo ir cilvēki, kam ir svarīgāka forma, lai skaisti izskatās, mazāk, ko viņš saka. Progress ir abās lietās. Jau iepriekš ir runāts, ka robotam ir grūti saprast teikto - aizej uz veikalu un nopērc kaut ko ēdamu. Modris Greitāns: Mmums ir interesanti, ko viņš izdarīs? Ko viņš atnesīs, kad mēs viņam pateiksim - kaut ko ēdamu? Šobrīd jau lielie valodas modeļi kaut ko atbildēs. Kaut ko viņš atnesīs. Tāpēc vēl viens virziens, kas mums ir iezīmēts tuvākā nākotnē, gribētos atrast gan finansējumu, gan resursus, lai varētu strādāt un padarīt šo sarunu interaktīvāku. Tas nozīmē, ja viņam pasaka - aizej, atnes kaut ko ēdamu un viņš nesaprot īsti, tad viņš nevis aiziet un izdara, ko nu ir saģenerējis savās robota smadzenēs, bet pajautā. Un tad viņam vari pateikt, piemēram, maizi un pienu. Viņš tā pamazām mācītos. Viņa kā mazam bērnam ir jāapgūst tās zināšanas. Agris Ņikitenko piebilst, ka šobrīd roboti "nezina, ko viņi nezina", tāpēc viņi nespēj noteikt, vai rezultāts, kā viņi rīkojas, ir pareizs konkrētajā kontekstā.   Vai robotiem un mākslīgajam intelektam ir tiesības? Vai mākslīgajam intelektam ir kādas tiesības un vai tas to apzinās? Uz kādām likumā noteiktajām normām var pretendēt roboti, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova. "Pagaidām manā redzeslokā nav bijusi sistēma, kas pateiktu, ka man ir tiesības uz to un to. neizslēdzu, ka tas kaut kur notiek un mākslīgais intelekts jau ir ieprogrammēts, jo tas mācās no datiem," runājot par robotu tiesībām, teic Karina Palkova.  Varbūt pirmajā mirklī šķiet nedaudz absurds jautājums – kādas gan var būt tiesības mašīnai, vai datu sistēmai un kā vispār tas izskatītos, ja, piemēram, mākslīgais intelekts sāktu paģērēt no cilvēkiem autortiesības par sakomponētu dziesmu, radītu gleznu vai sacerētu dzejoli? Tomēr par šo jautājumu jau vismaz Eiropā tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, kad Eiropas Parlamentā tika ierosināts MI piešķirt elektroniskas personas statusu.  Bet ar mīļāko bērnības dienu grāmatu iepazīstina kvantu fiziķis Vjašeslavs Kaščejevs. Viņš izvēlējies 1962. gadā izdotu grāmatu par zemi un visumu. To kā dāvanu no sava tēva savulaik ir saņēmusi Vjačeslava Kaščejeva mamma. Grāmata jaun bijusi mājās, pirms vēl viņš piedzimis,tāpēc natceras, kad sācis šķirstīt un lasīt. "Tā stāsta par fiziku, kosmosu tādā veidā, kas ļoti atraisa iztēli. Maziņš šķirstīju grāmatu un ilgi pētījis ilustrācijas," atklāj Vjačeslavs Kaščejevs.

Zināmais nezināmajā
Kādas izmaiņas notiek cilvēka organismā, ienirstot jūras dzelmē?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 3, 2025 24:55


Cilvēka spējām nav robežu - tā var spriest brīžos, kad redzam nirējus, veicot teju pārcilvēciskas darbības jūras dzelmē. Sākot ar nirējiem, kas necaurredzamos ūdeņos spēj orientēties, beidzot ar frīdaivinga meistariem, kas bez ieelpas var ienirt neticamos dziļumos - cilvēks ir atradis veidu, kā uzturēties sev pilnīgi nepiemērotā vidē. Kas notiek cilvēka organismā, kad ienirstam, un kādus rīkus esam radījuši, lai to varētu darīt drošāk un ilgāk? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta niršanas instruktore Irina Žukova un Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone, kura arī ir liela niršanas pieredze.

Zachte kracht vooruit
365 Waarom je niet online wil ondernemen

Zachte kracht vooruit

Play Episode Listen Later Jun 3, 2025 8:23


Zin in een vrijer leven? Doe mee aan de vrijheidsformule! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Zināmais nezināmajā
Iepazīstam sarežģītos dzīvības meklējumos Visuma dzīlēs

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 2, 2025 48:04


Ik pa laikam izskan ziņas par to, ka zinātnieki tālās visuma dzīlēs atraduši kādu planētu, kura varētu būt mājvieta kādām primitīvām dzīvības formām. Visbiežāk tiek norādīts uz ūdens klātbūtni vai citiem ķīmiskiem un fizikāliem parametriem, kas atbilst mūsu izpratnei par dzīvībai piemērotu vietu. Taču neskatoties uz to, drošticamu pierādījumu pagaidām mums nav. Kāpēc? Ar ko šobrīd rezultējušies mūsu centieni atrast vēl kādu dzīvu organismu ārpus mūsu planētas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Radioteleskopa izbūvē Čīlē iesaistās arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas Laikā līdz 2029. gadam Čīlē plānots izveidot jaunu teleskopu, un tā tapšanā iesaistījusies arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas. Būdama šobrīd otrpus okeānam, Līga ar prieku ir gatava raidījuma Zināmais nezināmajā klausītājus iepazīstināt ar teleskopa būvniecības mērķi un faktoriem, ar ko jārēķinās, veicot šādu darbu tuksnesī. “Latviete veido īpaši lielā teleskopa digitālo dvīni” - tā pirms dažiem mēnešiem bija lasāms astronomijas jautājumiem veltītā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” numurā. Šī latviete ir Līga Marija Putna - inženiere, kura pieteikusies Eiropas Dienvidu observatorijas konkursam un nokļuvusi Čīlē, kur pašlaik top pasaulē lielākais optiskais teleskops. Ar Līgu Mariju mēs tiekamies, izmantojot attālinātās saziņas vietni, un mūs šķir septiņu stundu laika starpība. Eiropas Dienvidu observatorijas galvenais birojs izvietots Vācijā, Garhingā pie Minhenes. Vēl viens birojs, kurā atrodas Līga Marija, ir Čīlē, Santjago Vitakūrā, un tad trešais objekts - arī Čīlē, Atakamas tuksnesī, uz kurieni zinātniece dodas aptuveni vienu reizi mēnesī. Kad pieteikusies darbam, viņa domājusi, ka ģeogrāfiski tas notiks Eiropas Savienībā ar nepieciešamību dažreiz doties uz Čīli. Bijis citādi, un varbūt pat labāk to sākotnēji nenojaust.

Wat blijft
Radio: Ernst Suur over Yaqeen Hammad, Koos Hoving over Freddie Aguilar, Cathelijne Blok over Niki de Saint Phalle

Wat blijft

Play Episode Listen Later Jun 2, 2025 113:38


(1:19) Warchild directeur Ernst Suur over de Gazaanse influencer Yaqeen Hammad (9:33) Ondernemer en fan Koos Hoving over de Filipijnse zanger Freddie Aguilar (18:24) Kunsthistoricus Cathelijne Blok over kunstenaar Niki de Saint Phalle (53:31) Wat Blijft Lijn: rechtendecaan Carel Stolker over criminoloog Wouter Buikhuisen (57:00) Podcastmaker Jaïr Stein over zijn nieuwe podcast Onaantastbaar (1:06:27) Grote Geesten: Goethe (1:50:28) Zin van de Dag

Thanks a Lottie
#84 Een getuigenis over veerkracht, liefde en doorzettingsvermogen. Met Soetkin, vroedvrouw en massagetherapeut

Thanks a Lottie

Play Episode Listen Later Jun 2, 2025 67:28


Wat begint als een verhaal over zorgmassage en het opstarten van haar praktijk Reset, groeit al snel uit tot een getuigenis van veerkracht, liefde en doorzettingsvermogen. Soetkin vertelt over de impact van de gezondheidsproblemen van haar man, haar eigen zoektocht naar rust en zelfzorg, en de moed om telkens opnieuw te beginnen, ondanks alles.Zorgmassage, transformational cupping en koudwaterzwemmen blijken niet enkel tools voor haar cliënten, maar ook voor haarzelf. Het gesprek raakt thema's als zelfzorg, grenzen stellen, omgaan met verdriet, en tegelijk het leven blijven omarmen.We hebben het ook over koudwaterzwemmen, people pleasen, de rol van kleine gebaren, en waarom de zee soms beter helpt dan woorden.

Zināmais nezināmajā
Pētījums: Cilvēkiem daba ir vērtība, bet dabas aizsardzībā aktīvi neiesaistās

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 29, 2025 43:40


Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Tā secināts jaunā pētījumā, ko Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LatViaNature" ietvaros veikusi Vidzemes augstskola. Ko iedzīvotāji zina par dabu un saprot par tās aizsardzības praktiskiem pasākumiem? Un kā izpratni par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību veicinājusi Latvijas Nacionālā Dabas muzeja izstāde "Kā būtu, ja nebūtu?", kas nesen noslēgusies? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vidzemes augstskolas profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Maija Medne un Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange.   Zinātnes ziņas Pētījums liecina, ka Āfriku pamazām sadala karstu iežu mantijas strūkla no Zemes dzīlēm. Pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus tam, ka gigantiskas karsto iežu veidotas mantijas strūklas zem Āfrikas kontinenta izraisa vulkānisko aktivitāti un acīmredzot sadala kontinentu divās daļās. Vai un kā zivis guļ? “Nacionālās ģeogrāfijas” vietne aicina iepazīties ar to, kas ekspertiem ir zināms par zivju miegu. Jaunas kontaktlēcas ļauj cilvēkam redzēt infrasarkano gaismu. Gluži kā no zinātniskās fantastikas, bet cilvēkiem ir radīts jauns veids, kā redzēt infrasarkano gaismu, neizmantojot neērtas nakts redzamības brilles. Pētnieki ir izgatavojuši pirmās kontaktlēcas, kas nodrošina infrasarkano redzi, un šīs ierīces darbojas pat tad, kad cilvēkiem ir aizvērtas acis. Latvijas vides organizācijas: atbalstām vēja enerģiju, taču ne uz dabas rēķina Vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai ir jābūt atbildīgai un tā nedrīkst notikt uz dabas vērtību rēķina, uzsver Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”. Organizāciju kopējā pozīcija par vēja enerģijas ieguvi Latvijā aicina politikas veidotājus, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt atbildīgu vēja enerģijas attīstību, kas respektē dabas vērtības un ietekmi uz sabiedrību. Pozīcijas autori: Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Zināmais nezināmajā
ASV aptur finansējumu pētniecībai: kuras zinātņu nozares varētu ciest visvairāk

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 28, 2025 51:38


Jau labu laiku analītiķi, politiķi, žurnālisti un faktiski jebkurš interesents sekojis līdzi tam, kā attīstās situācija Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā. Jaunās pilnvaras Trampam ļāvušas sevi spilgti apliecināt gan ārpolitikā, gan momentāni iedarbināt virkni procesu iekšpolitikā, par ko daļa priecājas, bet daļa ir ārkārtīgi satraukusies. Šo satraukto prātu vidū ir arī zinātnieki. Visai drīz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotas stāšanās amatā tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā tikušies mītiņos ar saukli "Stand Up for Science" ("Iestājieties par zinātni"). Viņi pauduši protestu ASV administrācijas darbībām, samazinot zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai. Vai ASV administrācija baidās no zinātniekiem un kuras zinātņu nozares varētu ciest visvairāk? Vai tas varētu sekmēt to, ka zinātnieki pamet ASV? Un cik liela zinātnes un akadēmiskā brīvība ir tepat Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centra vadītāja Ieva Puzo, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders un Latvijas Universitātes pēcdoktorants, starpdisciplinārs matemātiķis, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis. Dienā, kad skan raidījums, kļuva zināms, ka ASV varas iestādes apturējušas studentu vīzu noformēšanu. Visiem trim sarunas dalībniekiem ir pieredze saistībā ar darbu vai mācībām ASV. Ieva Puzo ir ieguvusi maģistra grādu Kalifornijas universitātē Berklijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un pēc tam arī doktora grādu Pitsburgas universitātē. 2017. gadā viņa atgriezās Latvijā un uzsāka darbu Rīgas Stradiņa universitātē. "Sajūtas ir ļoti dažādas šobrīd, bet galvenokārt milzīga nožēla par to potenciālo, tām trakajām lietām, kas jau ir sākušās un kas vēl varētu arī notikt zinātnes vidē Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī tāpēc, ka Pitsburgas universitāte, kur ieguvu doktora grādu, bija pirmā, kas šī gada sākumā paziņoja, ka šogad neuzņems doktorantūras studentus. Tai sekoja vēl citas. Bet tā bija tāda pirmā skaļāka zīme arī man, kas parādīja, kā procesi mainās, universitātes ļoti sāks pielāgoties. Tās lietas, ko mēs iepriekš tvērām kā pašsaprotamas, domājot par akadēmisko brīvību visdažādākajās tās izpratnēs, par kaut kādu institūciju attiecībām ar štatiem, ar federālo varu ASV, ka tās patiešām ļoti krasi mainīsies un noteikti ietekmēs arī to, kā vispār zināšanas tiek radītas ASV un citviet pasaulē," vērtē Ieva Puzo. "Es vairāk kā politologs skatos. Redzu, ka zinātne kā tāda arī ir viens no ASV varas eksportiem pasaulē, jo daudzi cilvēki dodas uz ASV ar mērķi iegūt zināšanas, jo ASV ir labs finansējums, viss ļoti ērti, infrastruktūra, var iegūt labas zināšanas, programmas ļoti kvalitatīvas, un pēc tam cilvēki aizbrauc atpakaļ uz savām mītnes zemēm ar labu iespaidu par Amerikas Savienotajām Valstīm kopumā. Bieži šie cilvēki veido eliti šajās valstīs, kas attiecīgi nāk ar pozitīvu noskaņojumu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kas savukārt nozīmē: ja Amerikai, teiksim, kaut ko vajag panākt starptautiskajā vidē, to var izdarīt daudz vieglāk, jo Amerikai uzreiz ir sabiedrotie, cilvēki, kas ir pozitīvi noskaņoti pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja šāds finansējums zūd, tad šāds eksports mazinās, attiecīgi tas arī mazina ASV spēku starptautiskajā sistēmā," analizē Toms Rātfelders. Jānis Lazovskis ir ieguvis doktora grādu ASV Čikāgā un piekrīt kolēģu teiktajam. Šobrīd ASV strādā un mācās vairāki viņam pazīstami cilvēki. Kad minējis viņiem, ka būs šāda diskusija, un lūdzis komentārus, vairāki lūguši neminēt vārdus, jo viņiem ir satraukums, ka var vērsties pret starptautiskajiem studentiem. "Līdz šim tas ir bijis balstīts tajā, ja izsaka atbalstu Palestīnai, bet kopumā ir sajūta, ja kaut ko pateiks, kas valdībai nepatiks, tad var ļoti viegli studentus izspert ārā no valsts," bilst Jānis Lazovskis. "Tas ir, no vienas puses, neaptverami, kā tāds slikts sapnis, ko gaidām, kad tas beigsies. Protams, no ārpuses ir viegli to tā uztvert. Tiem, kuri dzīvo un strādā Amerikā, tā ir ikdiena, un tas ir noteikti daudz, daudz grūtāk." '"Mums pirms diviem mēnešiem izraidīja no universitātes astoņus studentus. Nebija nekād paziņojuma, vienkārši universitātes Starptautisko lietu departaments skatījās tā saucamos "service record", respektīvi, kur ir informācija par studentu failiem, un ierauga, ka vīza ir atņemta. Principā students ir nostādīts fakta priekšā," stāsta Toms Rātfelders. "Mums universitātes vadība teica: ja kaut ko tādu ierauga, mēģināsim ātri ziņot, mēģināsim ātri monitorēt, lai mēs nebraucam uzreiz projām, jo ir iespēja dabūt universitātes apmaksātu juridisko pakalpojumu. Tā ir realitāte, ar ko jāsaskara, ja tu vēlies palikt ASV, ja tu vēlies savu akadēmisko karjeru saistīt ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti ātri viss var mainīties un tev var vienā brīdī vienkārši nākties samainīt visus dzīves plānus." Tas neattiecas tikai uz studentiem, bet arī uz universitāšu darbiniekiem, norāda Ieva Puzo. Kāpēc Amerika sāka šādi uzvesties pret saviem zinātniekiem un studentiem? Toms Rātfelders norāda, ka jāņem vērā politiskais konteksts saistībā ar Izraēlas - Palestīnas konfliktu, bet laika gaitā tas jau ir attīstījies, ja sāc kaut ko publiski teikt, rakstīt, uzstāties, kas ir pretrunā ar ASV valdības oficiālo nostāju ne tikai Palestīnas jautājumā, arī citos jautājumos, automātiski valdība var pateikt, ka tu esi nevēlams cilvēks šai valstī un tev ir jādodas projām. Tāpēc tev ir jābūt ļoti uzmanīgam. Kuras zinātņu nozares varētu ciest vairāk?  "Viens no uzbrukuma pirmajiem upuriem ir, protams, visas tās jomas vai tie zinātnieki, kas darbojās virzienā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, lai mēs veidotu, piemēram, veselības pakalpojumus, kas pieejami visdažādākajām cilvēku grupām. Šīs jomas arī ātri vien kļuva par uzbrukumu upuri un ātri vien parādījās šie 40 vārdi, ko pētnieki nedrīkst iekļaut savos Nacionālā zinātnes fonda un Nacionālā veselības institūta projektu pieteikumos. Šo vārdu saraksts iekļauj, piemēram, tādus vārdus kā sievietes. Tad mēs saprotam, kas ir tas, pret ko notiek šī vēršanās," komentē Ieva Puzo. "Jā, tas vairāk skar noteiktas sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, tomēr tas tiešām skar visdažādākās zinātnes nozares, milzīgas pētnieku grupas. Mani ļoti pārsteidza, ka tajā brīdī, kad šis 40 vārdu saraksts izskanēja, es novēroju kaut kādās "Facebook" grupās, kur pētnieki pulcējas un apspriežas, ka pirmā reakcija bija - hei, mums ir nevis jāprotestē, bet mums ir jāpielāgo savi pētījumu pieteikumi, mums ir jāizņem šie vārdi un tie ir jāaizstāj ar citiem. Un tā ir bīstama tendence, manuprāt, ko es, šķiet, negaidīju no ASV kolēģiem, no vienas puses. No otras puses, tas man tikai nostiprināja pārliecību, ka tas, kas notiek tagad, ir kaut kāda iepriekšējo procesu intensificēšanās un pastiprināšanās. Kā ik trešdienu piedāvājam ielūkoties kādā iedomātā grāmatu plauktā. Šoreiz kādu pērli no Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja plaukta ir gatava izcelt muzeja vadītāja Ieva Lībiete. Viņa stāsta par grāmatu, kas visvairāk ietekmējis to, kā pati saprot medicīnas vēstures gaitu. Tā arī grāmata, kas ietekmējusi veidu, kā medicīnas vēsturi viņa pasniedz studentiem. Tā ir kanādiešu autores - ārstes-hematoloģies, medicīnas vēsturnieces un medicīnas vēstures profesores Žaklinas Dafinas grāmata "Medicīnas vēsture: skandalozi īsa iepazīstināšana" (Jacalyn Duffin. History of Medicine: A Scandalously Short Introduction).  

InPower - Motivation, Ambition, Inspiration
La meilleure buteuse de l'histoire des Bleues : le parcours hors du commun d'Eugénie le Sommer

InPower - Motivation, Ambition, Inspiration

Play Episode Listen Later May 27, 2025 67:50


Est-ce qu'on naît avec une passion ou est-ce qu'elle nous choisit ?Dès l'âge de quatre ans, Eugénie Le Sommer savait qu'elle voulait jouer au foot.À une époque où les filles n'avaient pas leur place sur un terrain, elle a dû prouver, expliquer, justifier, alors qu'elle était simplement… meilleure que les garçons.Elle n'a pas grandi avec des modèles féminins, elle en est devenue un.Dans cet épisode, Eugénie revient sur les moments fondateurs de sa carrière : les entraînements seule dans son jardin, son premier contrat à 600€, les coups durs, les blessures, les silences, les retours difficiles mais aussi les immenses victoires, les titres, les matchs historiques, les cris dans les stades.Elle partage avec honnêteté ce que le haut niveau exige : la rigueur, les sacrifices invisibles, la discipline mentale. Mais aussi ce que ça donne : la force d'inspirer, la fierté de représenter son pays, l'émotion unique que seul le sport peut générer.Un épisode qui parle de passion de résilience et de rêves accomplis.______Un match à revoir : Finale France 98Invité recommandé : Zinédine Zidane____Pour découvrir les coulisses du podcast :https://www.instagram.com/inpowerpodcast/Pour retrouver Eugénie Le Sommer sur les réseaux :https://www.instagram.com/els_9_france/?hl=frEt pour suivre mes aventures au quotidien :https://www.instagram.com/louiseaubery/Si cet épisode t'as plu, celui-ci te plaira surement :https://podcast.ausha.co/inpower-par-louise-aubery/marinette-pichon-le-destin-hors-du-commun-de-la-meilleure-joueuse-de-football-du-monde Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

SendMe Radio
Joshua 15 Judah's Inheritance and Caleb's Courage Pastor Chidi Okorie Episode 5 - Digital Ink

SendMe Radio

Play Episode Listen Later May 27, 2025 39:34


Joshua 15 outlines the territory given to the tribe of Judah, one of the largest and most significant of Israel's tribes. The chapter gives detailed borders, showing their inheritance stretched from the southern wilderness of Zin to the western coast near the Mediterranean Sea. It also mentions the conquest of Hebron by Caleb, a faithful warrior who drove out the Anakim giants as promised by God. Though Judah received a vast area, the chapter ends with a striking note—they could not drive out the Jebusites from Jerusalem, showing both success and limitation in fully possessing the land.Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/sendme-radio--732966/support.

Zināmais nezināmajā
Pilsētvidē urbānie objekti spēj pastiprināt un arī mazināt klimata pārmaiņu ietekmi

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 27, 2025 22:10


Gadalaiki arī mūsu platuma grādos vairs nav tādi kā agrāk. Vasara mēdz būt neizturami tveicīga vairākus mēnešus, ziema kavējas, un tad nemitīgi mainīgas temperatūras dēļ ledus upēs te sasalst, te izkūst, apdraudot tuvējo pilsētu ar ūdens līmeņa celšanos. Tas nozīmē, ka arī pilsētvidē pieaug nozīme tam, kā urbānie objekti spēj pastiprināt vai mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Vai un kā pilsētās meklē risinājumus, kad vasarās ārkārtīgi uzkarst asfalts, ceļas putekļi transporta dēļ, bet citā brīdī - plūdi draud sagraut visu infrastruktūru? Vai pilsētvide spēj iespaidot laikapstākļus? Un vai pilsētā var būt tādas vietas, kur cilvēki uzlabo savu emocionālo pašsajūtu, piemēram, sēru brīdī? Kādus risinājumus par labu klimatam, kā arī cilvēka fiziskajai un emocionālajai veselībai iesaka pilsētplānotāji un ko no tā var ņemt vērā pilsētu pašvaldību pārstāvji, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pilsētplānotājs, atvērto inovāciju kustības "VEFRESH" izpilddirektors Viesturs Celmiņš un Rīgas pašvaldības pārstāvis Jānis Ušča.

Zināmais nezināmajā
Fantasmagorijas jeb maģisko laternu šovi 18. gadsimtā ir arī kino pirmsākumi

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 26, 2025 49:47


Šīs dienas raidījums paies, meklējot krustpunktus zinātnei, kino un arī mistikai. Maģisko laternu izgudrošana sākotnēji kalpoja gan šausminošu izklaižu vārdā, gan zinātniskiem nolūkiem. Vienlaikus maģisko laternu performances jeb fantasmagorijas kā spirituāli seansi 18. gadsimtā bija viens no kino pirmsākumiem, un tieši fantasmagorijas bijusi atsauce eksperimentālā kino festivālam "Process", kas nupat noslēdzies Rīgā. Kādi bija kino attīstības ceļi, kā tieši fantasmagorijas veidoja kino un kā zinātnes, īpaši fizikas un optikas paņēmieni palīdzēja radīt kino un pat maģiju? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters un kinopētniece, kino kritiķe, portāla "Kinoraksti.lv" līdzredaktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Elīna Reitere. Pirms sarunas neliels ieraksts, kurā par eksperimentālā kino būtību un tā saistību ar fantasmagoriju šoviem stāsta festivāla "Process" direktore, kuratore Ieva Balode. "Man liekas, ka ir svarīgi apzināties, runājot par maģiskajām laternām un kino pirmsākumiem, ka nevar skatīties uz kino rašanos tādā teleoloģiskā skatījumā, ka bija kaut kāds punkts, kad nekā nebija, un tad notika attīstība, kur katrs nākošais izgudrojums bija attīstības pakāpe, uz kura pakāpās nākošais, un tā attīstījās visu laikus uz kaut ko labāku un pilnīgāku," norāda Elīna Reitere. "Maģiskās laternas un kino izgudrošana ir jāskata visā 19. gadsimta kultūras un sociālās ainavas attīstības kontekstā, kad bija intensīvs dažādu tehnikas izgudrojumu laikmets. Man tas liekas ārkārtīgi aizraujošs laikposms. Dažādu paņēmienu, dažādu prakšu bija ārkārtīgi daudz, arī dažādi aparātu tika izgudroti, lai varētu labāk tās bildes iekustināt." "Būtiski arī šajā gadījumā norādīt, ka bija daudz un dažādas 19. gadsimtā performatīvās prakses, kā demonstrēt dažādus... Man negribētos šajā sakarā lietot vārdu brīnums, jo ir ļoti svarīga atšķirība, ka viena tēma bija māņticība, otra - iluzionisms. Ir ļoti svarīgi, kāda bija skatītāju attieksme pret šiem dažādajiem fenomeniem," turpina Elīna Reitere. "Iluzionisma un arī kino rašanās gadījumā bija ļoti svarīgi tas, ka skatītājs zina, viņš ļoti labi apzinās, ka viņu māna. Viņš to zina, un tāpēc viņš ar milzu cieņu un apbrīnu, un sajūsmas skatās uz to, kā viņu māna un ko viņi piedāvā. Savukārt māņticība un spiritisma seansi balstās pilnīgi pretējā principā. Tie balstās tajā, ka skatītājs tic tam. Viņš tic, ka tur patiešām tie gari no blakus istabas kliedz, tas viss ir pa īstam. Iluzionisti šajā ziņā ir godīgi. Viņi neatklāj, kā viņi dara. (..) Iluzionisma gadījumā ir būtiski saprast, jā, mēs zinām, ka tu mūs māni." Runājot par spirotuālismu, Elīna Reitere atzīst, ka viena tehnoloģija tika izmantota dažādiem mērķiem, jo katrs šovmenis gribēja, lai viņa performance būtu vislabākā, un tad viņš ņēma to tehniku, kas bija viņa rīcībā konkrētajā brīdī. Maģiskās laternas izmantoja gan zinātnē, stāstot par jaunākajiem zinātnes atklājumiem, gan arī spiritismā, lai pastiprinātu efektu, ka tur patiešām kāds ir un kaut kādi gari staigā, kaut ko var redzēt un kaut kas kustas.  "Palasīju par vienu no ievērojamākajiem spiritisma seansu organizētājiem Eiropā, tādu Johanu Georgu Šefleru, kurš dzīvojis un savus seansus organizējis tieši Leipcigā, kur es dzīvoju. Un viņa spiritisma seansiem bija ļoti būtisks nosacījums. Viena lieta, ka tur drīkstēja piedalīties tikai vīrieši, bet tas saistīts ar to, ka viņš bija brīvmūrnieks. Bet nosacījums bija tāds, ka cilvēki nedrīkst 24 stundas pirms seansa ēst. Un tad, kad viņi tika ieaicināti šajā kafejnīcā, kas piederēja Šefleram, šīs kafejnīcas biljarda zālē, kur notika šie spiritisma seansi, tad viņiem vispirms bija jāizdzer glāze karsta groka. Es domāju, ka efekts pēc tam bija lielisks," stāsta Elīna Reitere. Turpinot par kino pirmsākumiem, viņa skaidro: "Vispirms ir jāatspēko absolūti iesīkstējušais mīts par to, ka tad, kad brāļi Lumjēri 1895. gada 28. decembrī pirmo reizi Parīzē kafejnīcā demonstrēja filmu "Vilciena pienākšana Sjotas stacijā", ka skatītāji, redzot to, ka viņiem tūlīt virsū brauks vilciens, metās ārā no zāles, krēslus laužot. Tas ir absolūts mīts, kas radies vēlāk, man šķiet, 20. -30. gados, kad jau bija mainījusies uztvere un priekšstats par agrīno kino. Viņiem likās, ka tā tas būtu varējis būt, bet tā tas nebija. Pēdējo 40 gadu laikā ir ļoti aktīvi pētīts agrīnā kino periods, pateicoties tam, ka ir pieejami daudzi arhīvi. Un ir skaidrs tieši tas uzstādījums, kā skatījās toreiz tie pirmo seansu skatītāji šīs filmas.  Pirmais svarīgais nosacījums - visi šie seansi pirmsākumos sākās ar stopkadru. Arī šis bija pats pirmais kino seanss sākās ar stopkadru, kā mēs to mūsdienās teiktu. Bija nekustīgs kadrs. Skatītājs vispirms redzēja nekustīgu kadru un tad viņš tika iekustināts. Tātad viņiem tika parādīts, ka šis brīnums, ka kustīgu kadru var jau iekustināt. Viņi ļoti labi apzinājās to, ka tas bija nekustīgs pirms tam. Viņi ļoti labi apzinājās, ka tas ir triks, ņemot vērā šo milzīgo iluzionisma un dažādu iluzoro prakšu popularitāti 19. gadsimtā. (..) Viņi savā ziņā bija pieraduši šādu ārkārtīgi bagātu vizuālo piedāvājumu ieraudzīt uz skatuves, vai šajā gadījumā - uz ekrāna."     Cik māņticīgi ir Latvijas iedzīvotāji? Citplanētieši, ceriņu pieclapītes - par ticību šādiem faktoriem, kas mums teorētiski var nest laimi vai kaitēt, daudzi pasmietos. Bet kā mēs vispār definējam māņticību un kad tā sākas? Un vai tiešām ticēšana tam, ko nevar izskaidrot ar zinātnes formulām, būtu muļķības? Par to saruna ar ar pētījumu centra SKDS vadītāju Arni Kaktiņu. Ievadot tīmekļa meklētājā tādus vārdu salikumus kā “māņticība Latvijas sabiedrībā”, “māņticības mērījumi Latvijā” un vēl citus, uzrādās dažādos gados veiktas aptaujas un pētījumi par to, cik daudz ticam māņiem un tieši kādiem. Sākot no melna kaķa pārskriešanas pāri ceļam līdz 5G tehnoloģijas ietekmei uz mūsu veselību. Taču skaidri pateikt, kas vispār ir māņticība un kurā brīdī tā sākas, nav nemaz tik vienkārši. Sarunā ar Arni Kaktiņu, un pārliecināmies, ka māņticības pamatā ir tas, kā definējam lietas. Bet vispirms par to, cik daudz šādi pētījumi par māņticību Latvijā ir īstenoti?

Zināmais nezināmajā
Dažādā ūdens bezmugurkaulnieku pasaule lielās un mazās ūdenstilpēs

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 20, 2025 24:24


Lielākā daļa pasaules dzīvnieku ir bezmugurkaulnieki. Un daudziem no viņiem ļoti būtiska dzīves telpa ir tieši ūdens vide. Lai kā arī nezinātājam gribētos visus ūdens bezmugurkaulniekus saukt par līdzīgām vabolēm, tārpiem, garnelēm vai citiem “kukaiņiem” - tie ir ļoti atšķirīgi organismi un radniecība to starpā nebūt nav tuva. Cik dažāda ir ūdens bezmugurkaulnieku pasaule, kas dabai nozīmīgs attīstās un dzīvo dažādās ūdenstilpēs un kā šie organismi ietekmē cilvēku dzīvi, par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Uģis Piterāns, Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs, un Dāvis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieks. Mēs pirms brīža ar Tomu Brici kavējamies atmiņās par 2005. gadu, kad esot bijis ļoti liels mitruma daudzums un nokrišņu daudzums, tad strauji iesākās vasara maija beigās un ļoti savairojās dažādi knišļi. Vai tajos brīžos, kad ir lielāks ūdens daudzums dabā visapkārt un ūdenstilpēs sāk vairoties dažādi organismi, vairāk ir to, kas pēc tam mums dzeļ un dažādi apgrūtina dzīvi, vai patiesībā tā ir vide, kurā attīstās arī ļoti daudz tādu organismu, kas palīdz regulēt to līdzsvaru? "Droši vien kā savairojas gan vieni, gan otri, bet tos, kas mums ir nepatīkami, mēs vienkārši labāk pamanām, vieglāk ieraugam, ka viņu ir vairāk. Bet citi ūdens iemītnieki arī izmanto tādas iespējas, ja ūdens ir vairāk kā citus gadus, ūdens kukaiņu attīstība daudzos gadījumos ir pietiekami ātra. Viņi spēj diezgan ātri savairoties. Bet tos asinssūcējus mēs pamanām vairāk," vērtē Uģis Piterāns. "Par to ir daudz jāstāsta, ka arī odus mēs varam saukt par ūdens kukaiņiem. Starp ūdens kukaiņiem ir pietiekami daudz tādu sugu grupu, kuru kāpuri dzīvo ūdenī, bet pieaugušais kukainis ar ūdeni faktiski nav saistīts. Viņš lido apkārt un var būt jebkur sastopams. Odu faktiski varam dēvēt par ūdens kukaini."

Zināmais nezināmajā
Jaunākie atklājumi par vērtīgo un sargājamo Baltijas jūrā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 19, 2025 48:17


Šoreiz raidījumā Zināmais nezināmajā uzmanība pievērsta jūrām, tiem, kas tās apdzīvo, un tiem, kas tās pēta un aizsargā. kā savas dabiskās vajadzības kārto zivis un citi zemūdens iemītnieki, un kāda tam ir ietekem uz visu, kas notiek ūdens vidē. Vispirms interesējamies par smilšu "izskatu" jūras krastā Lai arī laiks aiz loga neliek domāt, ka straujiem soļiem tuvojas vasara, tomēr raidījuma temats liek pievērst uzmanību tam, kas notiek jūras krastā. Nezinu, vai daudzi, dodotie pastaigās pie jūras vai atpūšoties pludmalē, aizdomājas par to, kāpēc smiltis kādā vietā ir tumšākas un raupjākas, bet citviet pavisam gaišas un irdenas. Par smilšu “izskatu” un to, kādus noslēpumus var lasīt vienā smilšu graudiņā, ir aizdomājusies Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju  fakultātes vadošā pētniece Laimdota Kalniņa. Viņa skaidro, kas nosaka smilšu struktūru Baltijas jūras piekrastē. Vēl stāsts par to, kā savas dabiskās vajadzības kārto zivis un citi zemūdens iemītnieki un kā tas ietekmē visu, kas notiek ūdens vidē. Vaļi kā lieli transporta kuģi pārnes savu urīnu, lai papildinātu okeāna ūdeņus ar barības vielām. Kas ir tik vērtīgs vaļa urīnā un kā okeānu ekosistēmu ietekmē citas  tur mītošo dzīvnieku atliekvielas un kāpēc cilvēku izkārnījumi, atšķirībā no ūdens radību atstātajiem mēsliem, nenāk par labu jūras vai okeāna videi, par to stāsta zinātniskā  institūta "BIOR" vadošais pētnieks Ivars Putnis. Ja salīdzinām okeānu ar mazdārziņu, ko rūpīgs dārznieks mēslo ar organisko mēslojumu, lai tajā lekni augtu dilles, tomāti, kāposti un citi mums tīkami dārzāji vai ziedi, tad okeāna ūdeņos šādi lielgabarītu dārznieki ir vaļi. Kā var lasīt 2025.gada martā publicētajā rakstā žurnāla „National Geographic” interneta vietnē, tad, piemēram, finvalis, kura garums sasniedz 27 metrus, dienā var saražot  teju 900 litrus urīna.  Un urīnā esošais slāpeklis un fosfors  ir vieni no svarīgākajiem elementiem barības tīkla pamatā, un vaļi  migrācijas laikā, okeānu ūdeņos izplata teju 4000 tonnu slāpekļa. Sīkāk par vērtīgo vaļu urīnu un citām ūdens iemītnieku atliekvielām kā barojumu okeāniem, stāsta ihtiologs Ivars Putnis. Jaunākais jūras aizsargājamo teritoriju izpētē Mēs ne reizi vien raidījumā esam tikušies ar dabas aizsardzības speciālistiem un jūras vides pārzinātājiem, lai stāstītu, kādas dabas vērtības ir īpaši sargājamas Baltijas jūrā un ko šajā ziņā palīdz saglabāt aizsargājamās jūras teritorijas. Pēdējos gados notiek aktīva izpēte, lai apzinātu jaunas teritorijas, kas Baltijas jūrā Latvijai būtu īpaši sargājamas. Šobrīd diskuisijas rit pilnā sparā ar dažādām iesaistītajām pusēm.  Raidījumā runājam par to, kādi ir jaunākie atklājumi par to, kas Baltijas jūras ūdeņos ir īpaši vērtīgs un sargājams, kā zinātnieki saprot, kuras tieši būs tās vietas jūrā, kas jāsargā, un kas tiek darīts, lai šīs vietas patiešām aizsargātu? Skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, direktora vietniece Solvita Strāķe un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra "LIFE Good Water" projekta vadītāja vietniece Linda Fībiga.  

Zināmais nezināmajā
Pētījums: pieaug cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 15, 2025 40:56


Klajā nākuši "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa 2025" dati, kas meklēja atbildes uz jautājumiem - ar kādām emocijām un atmiņām atceramies okupācijas laiku un pirmspadomju periodu - posmus vēsturē, kurus liela daļa sabiedrības pati nav piedzīvojusi vai piedzīvojusi tikai daļēji. Dati liecina, ka samazinājusies tā saucamā padomju laika nostaļģija, bet pieaug to cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu un mūsdienas. Kādas atšķirības šajos datos vērojamas starp latviski un krieviski runājošajiem, un ko šādi pētījumi liecina par mūsu sabiedrību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro divi pētījuma autori - komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, un sociālantropologs Andris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Andris Saulītis: Aizvien vairāk mēs varam skatīties, nevis kādas ir atšķirības starp latviski un krieviski runājošām grupām, bet atšķirībām krievvalodīgo vidu. Latvieši vidū ir monolītāk, bet daudz sarežģītāk ir saprast un analizēt krievvalodīgo kopienu. Līdz ar to tā pieeja šobrīd vairs nav skatīties uz šīm divām grupām, bet būtībā skatīties uz krievvalodīgo grupu, kur var konstatēt jau pazīmes uz zināmu polarizāciju. Pēc kādiem datiem vai pēc kādiem raksturlielumiem ir šī polarizācija - vecums, paaudžu atšķirības?  Andris Saulītis: Vecums noteikti ir viena lieta, bet, protams, ka tas ir saistīts bieži vien ar ģeopolitisko orientāciju, ko gan mēs šajā aptaujā nevaram plaši precīzāk konstatēt, jo tomēr aptauja koncentrējas tieši uz jautājumiem par vēsturi. Bet vienlaicīgi tās ir zināmā mērā lietas, kuras savstarpēji saistītas. Protams, ka Latgale arī mums ir tāds reģions, kur ir atšķirīgāka šī izpratne un vērtējums, bet tai pašā laikā jāņem vērā, ka Latgalē vienkārši ir vairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, ir vairāk vecāka gadagājuma iedzīvotāju un arīdzan tās ir daudz multietniskas kopienas, kur līdz ar to dialogs, iespējams, ir daudz intensīvāks. Un tajā pašā laikā, iespējams, ka tas ir tas iemesls, kāpēc daudzos jautājumos, it sevišķi vērtējot vēsturi, iedzīvotāji un sevišķi krievvalodīgā kopiena atturas vērtēt.  Tādā amnēzija attiecībā uz Latvijas vēsturi, kas ir pirms 1918. gada, ir izplatīta arī latviešu valodā runājošajās ģimenēs. Ja latviešu vidū vērtējumi sāk parādīties no 1918. gada, tad krievvalodīgo vidū tas saglabājas līdz pat Otrajam pasaules karam. Šeit ir runa arīdzan par izglītības sistēmu, un nekoncentrējoties tikai uz 20. gadsimtu, jo aptaujā mēs vaicājām vērtējumu līdz pat senlatviešu periodam, un mēs redzam, ka šobrīd tiešām iedzīvotājiem lielai daļai ir grūti formulēt savu attieksmi pret dažādiem vēstures periodiem pirms 1918. gada. Bet kas ir vēl interesanti, ka principā visi vēstures periodi, kas saistīti ar Krievijas impēriju, ar Padomju Savienību, tiem visiem ir stipri biežāk negatīvs vērtējums nekā jebkuram citam vēstures periodam. Arī no krievvalodīgo puses? Andris Saulītis: Grūti man pateikt, cik daudz tur ir šis pienesums, bet principā nu mēs redzam dinamiku.  Arīdzan attiecībā uz Padomju Savienības periodu Latvijā, tur gan mēs redzam arī krievvalodīgo vidū šo sadalīto, ne vienveidīgo kopienas skatījumu. Tas ir arī kaut kas tāds, kas ir mainījies, kopš mēs aptaujājām iedzīvotājus 2017. gadā, tā nostalģija pret šo periodu samazinās. Tam iepretim ir, ka atjaunotās Latvijas laiks kopš 1991. gada šobrīd ir vispozitīvāk vērtētais periods Latvijas vēsturē. Tas ir pārspējis līdzšinējo "top 1" - tas ir Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, kas līdz šim ir dominējis ne tikai 2017. gadā, arī iepriekš. Tagad pozitīvs vērtējums ir tieši šim laikam. Labā lieta ir arī tāda, ka, skatoties uz to, vai cilvēks ir apmierināts ar savu dzīvi un kā viņš vērtē padomju laikus, tad nav stingru korelāciju tādā ziņā, ka, ja tu pats esi neapmierināts ar šodienu, tas nenozīmē, ka tu ilgojies pēc padomju laikiem. Mārtiņš Kaprāns: Man liekas, ka ir jāsaprot, kā mēs skatāmies, kas ir sociālā atmiņa. Tas savā ziņā ir kā tāds trauks, un tur nav bezgalīga ietilpība. Tāpat kā cilvēkam uzmanība ir diezgan ierobežots resurss, tu nevari uz visu koncentrēties, arī sabiedrības uzmanība nevar koncentrēties uz pilnīgi visiem vēsturiskiem notikumiem, kas tai ir bijuši svarīgi kādā noteiktā posmā. Ir aktualitātes, kas mainās, mainoties, protams, arī paaudzēm.  Tas, ko mēs pašlaik redzam, ka lēnām, bet neizbēgami Otrais pasaules karš no tādas aktīvās komunikatīvās atmiņas, no tādas ikdienas saziņas, kur tas ik pa laikam par sevi dažādos veidos, arī pašlaik vēl, nupat Ogres gadījumā dzirdējām, tas atgriežas. Bet lēnām Otrais pasaules karš kļūst par daļu no tā, ko atmiņu pētniecībā sauc par kultūras atmiņu, proti, tā ir literatūra, tie ir arhīvi, viss pārējais, bet tā vairs nav daļa no ikdienas attiecību elementa.  To jau var redzēt, kas piedalās, piemēram, 16. marta pasākumos, kas ir neoficiālā leģionāru piemiņas diena, gan arī nupat 8. maijs bija, es biju Lestenē, pats apskatījos. Tas cilvēku skaits un cilvēku struktūra, nepārprotami liecina, ka šis ir tāds aizejošs, bet tas nenozīmē, ka tu aizmirsti. Tas vienkārši vairs nav ar to aktualitāti.  Mēs visu laiku uz krievvalodīgajiem fokusējamies, taču ir jāsaprot arī, ka latviešu vidū, ja runājam tieši par etniskām grupām, ir pamanāmi tādi momenti, kur varētu runāt par iekšēju, ja ne sašķeltību, tad katrā ziņā, ka tur nav spēcīgs konsenss.  Sociālā atmiņa nav tikai attieksme pret kādu noteiktu vēstures periodu, ir arī attieksme pret konkrētiem notikumiem vai aktivitātēm, kas saistītas ar vēsturi. Ar to vēlos teikt, ka ļoti sabiedrību polarizējošo padomju okupācijas slavinošo pieminekļu demontāža kopš 2022. gada, kas, protams, bija saistīta ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ja krievvalodīgo vidū ir spēcīga pretestība šādai rīcībai, aptuveni 75% ir pret, spēcīga opozīcija. Tad latviešu vidu šī daļa ir mazinājusies un lielāka daļa ir to, kam ir neitrāla attieksme. It kā saprotami, ka atbalsts ir lēnām noplacis, viņš nav, protams, kritizējošs, bet krievvalodīgo vidū nekas nav mainījies.     Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Cilvēki jebkad ir izpētījuši tikai 0,001% no dziļūdens dzīlēm. Bebri, iespējams, varētu kļūt par sava veida klimata varoņiem. Meksika iesūdz tiesā “Google” par patvaļīgu Meksikas līča pārsaukšanu.

Zināmais nezināmajā
Kā tūrisma plūsmu pēta, regulē un apkalpo vidē, kur noteicējs ir savvaļa?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 13, 2025 29:26


Jaukais laiks, garās brīvdienas, vasaras tuvošanās - viss mudina doties dabā un Latvijā dabas tūrisms pēdējos gados kļuvis īpaši populārs. Laivošana, pastaigas pa dabas takām un mežiem; purvu laipas un jūras piekraste - šobrīd dabā gājēji ir sastopami visur. Taču, ko tas nozīmē pašai savvaļai un kā mēs varam prātīgi organizēt šo tūrismu plūsmu tā, lai cilvēks atpūties un daba paliek netraucēta? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, tūrisma speciālists, un Agnese Balandiņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja. Saistībā ar raidījuma pirmās pusstundas tematu par kara ietekmi uz vidi, Andris Klepers atzīst, ka tas ietekmē gan tūristu izvēli ceļot uz Latviju, gan arī mūsu pašu izvēles un iespējas ceļot Latvijā. Karš visdažādākās pakāpēs ietekmē to, kur un kuri cilvēki var ceļot un atpūsties. "Diemžēl šī tēma ir aktuāla jau vairākus gadus. Lielākoties tūristi no tālajām valstīm, kuri tik labi nepārzina situāciju, atliek savus braucienus, nemaz tik ātri neizlemj braukt uz Latviju. Drošības jautājums ir pirmajā vietā, pirms domāt, vai savvaļa šeit ir tas, kas mudina apmeklēt Latviju," atzīst Andris Klepers. "Vēl Latvijas simtgadē daudz aktivitātes notika gar Latvijas robežu, gan ar velosipēdiem, gan skriešana un dažādas mazas koncertprogrammas, tagad gan Baltkrievijas, gan Krievijas robežjoslā, visur, kur ir vajadzīgas atļaujas, nav tik vienkārša ceļošana," turpina Andris Kleperis Tāpat militāro poligonu teritorijā, ja notiek mācības, nav iespējas ne ogot, ne sēņot. Neskatoties uz to, daļa cilvēku tomēr mēģina to ignorēt.  

Life Between the Vines
Podcast 695 – Clay Mauritson, Proprietor, Mauritson Winery, Dry Creek

Life Between the Vines

Play Episode Listen Later May 12, 2025 28:12


In Dry Creek Valley, the highly regarded Zinfandel grape is king. Clay Mauritson and Mauritson Winery is known for high quality Zinfandel wines in an area where growers thrive on Zin. I met Clay last year at a Sonoma auction and missed a chance to chat with him, but I made up for it earlier [...]

Zināmais nezināmajā
Pusmūža cilvēka dzīves izaicinājumi. Iepazīstam jaunu grāmatu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 8, 2025 44:40


Iepazīstam kādu grāmatu, kas pievēršas mūsdienu vidējās paaudzes dzīves izaicinājumiem. 21. gadsimta demogrāfijā redzam vairāk pusmūža cilvēku nekā jebkad līdz šim. Tas rada veselu paaudzi cilvēku, kuriem par pienākumu uzlikts sniegt rūpes bērniem un vecākiem vienlaikus, būt aktīviem darba dzīvē ilgāk nekā jebkad iepriekš. Kādas sekas tas rada un ko par to saka cilvēkģeogrāfijas pētījumi, par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar socioloģi, migrācijas, mobilitātes un sociālās nevienlīdzības pētnieci, asociēto profesi Austrumsomijas universitātē un viesprofesori Rīgas Stradiņa universitātē Aiju Lulli.   Zinātnes ziņas Sirds slimību nāves gadījumi visā pasaulē saistīti ar ķīmiskām vielām, ko plaši izmanto plastmasā Ne reizi vien raidījumā esam runājuši par plastmasu, par mikroplastmasu un to, kā tā, iespējams, atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. “Science Daily” raksta, ka sirds slimību nāves gadījumi visā pasaulē ir saistīti ar ftalātiem. Pagājušajā nedēļā publicēts pētnieku ziņojums uzrādījis, ka ikdienas saskare ar ftalātiem, kas tiek lietoti mājsaimniecības priekšmetu ražošanā, varētu būt saistīti ar 356 000 nāves gadījumu pasaulē sirds slimību dēļ, un šie ir konkrēti dati par 2018. gadu. Pētījumu vadījuši zinātnieki no Ņujorkas, ASV, un uzmanība īpaši pievērsta ftalāta veidam, kas padara pārtikas traukus, medicīnisko aprīkojumu un citu plastmasu mīkstāku, elastīgāku, un pētījumos pierādīts, ka ftalāta iedarbība izraisa pārmērīgu imūnreakciju (iekaisumu) sirds artērijās, kas laika gaitā ir saistīta ar paaugstinātu sirdslēkmes vai insulta risku. Pētījums liecina, ka mēs ne tikai dzirdam mūziku, bet gan “kļūstam par to” Kāds cits pētījums, piedaloties ASV un Kanādas zinātniekiem, liecina, ka mūsu smadzenes un ķermeņi ne tikai saprot mūziku, bet arī fiziski rezonē ar to. Šie atklājumi, kas balstīti neirozinātnes, mūzikas un psiholoģijas atklājumos, apstiprina neironu rezonanses teoriju (NRT). Saskaņā ar šo teoriju muzikālā pieredze rodas no smadzeņu dabiskajām svārstībām, kas sinhronizējas ar ritmu, melodiju un harmoniju. Šī rezonanse veido mūsu laika izjūtu, muzikālo baudu un instinktu kustēties līdzi ritmam. Tātad viss patiesi balstīts fizikā, fizioloģijā, ne tik daudz kādos mūsu paredzējumos, cerībās par to, kāda mūzika varētu būt. Kā veidot pilsētu, lai uzlabotu savu psihisko veselību saskaņā ar zinātni? Bet psihisko veselību iespējams uzlabot arī, pievēršot uzmanību pilsētplānošanai. Par to “Nacionālās ģeogrāfijas” tīmekļa vietnē ir vēstīts. Eksperti apgalvo, ka nelielas izmaiņas mūsu apkārtnē, piemēram, kur mēs sēžam, staigājam vai pulcējamies, var būtiski ietekmēt to, kā jūtamies. Aicina ziņot par gredzenotiem mājas strazdiem. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieki veic pētījumu par Latvijas Ornitoloģijas biedrības izsludināto 2025. gada putnu – mājas strazdu. Tādēļ ir ļoti liels lūgums ziņot pētījuma vadītājam Oskaram Keišam (oskars.keiss@lu.lv, 29236300) par novērotiem mājas strazdiem ar gredzenu uz kājas.  Pētnieki būs ļoti pateicīgi par ikviena gredzenota putna ziņojumu un vēl pateicīgāki, ja māju īpašnieki atļaus putnu sagūstīt, noņemt datu uztvērēju (ģeolokatoru) un putnu atkal atlaist brīvībā.  

Zināmais nezināmajā
Semaglutīdi: kādas sekas var radīt šādu medikamentu lietošana

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 7, 2025 42:39


Aizvien biežāk dzirdam piesaucam dažādus medikamentus, ar kuru palīdzību ātri un bez īpašas piepūles var zaudēt lieko svaru. Pēdējos gados lielu populariāti guvuši diabēta pacientiem paredzēti medikamenti, kas ļaujot ātri atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Lai notievētu, tos lietojot pat slavenas aktrises; un tievētgribētāji tik aktīvi steiguši iegādāties šos medikamentus, ka bešā paliek tie, kuriem šīs zāles patiešām vajadzīgas. Holivudas slavenību iedvesmoti cilvēki visā pasaulē izmēģina šos līdzekļus, kas sākotnēji paredzēti pavisam citiem mērķiem - diabēta ārstēšanai. Kas īsti ir šie semaglutīdi un cik pamatota ir to lietošana? Ar kādu mērķi tie radīti un vai brīnuminjekcija vai tablete kādu dienu patiešām ļaus atbrīvoties no liekajiem kilogramiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro dietoloģe, Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Laila Meija. Patiesībā mēs esam ļoti priecīgi, ka ir arī mums palīdzīgs rīks tieši lai ārstētu aptaukošanos, jo aptaukošanās - tas ir atzīts, ka tas nav tikai izlaidīgs dzīvesveids, ka daudz ēd un maz kustās, tam tiešām ir ļoti daudz medicīnisku cēloņu, gan ģenētisku cēloņu. Cilvēkiem bieži ir izmainīta vielmaiņa, ir izmainīta sāta sajūta, apetītes regulēšana, arī ēšanas kāri lielā mērā nosaka ģenētika. Protams, tas darbojas kopā ar dzīvesveidu. No otras puses, ir arī ļoti daudz cilvēku, kas ievērošot visas rekomendācijas, un tomēr visu dzīvi svaru kontrolēt ir ārkārtīgi grūti. Tā kā aptaukošanās problēma pieaug, protams, arī tiek meklēti risinājumi dažādi, arī medikamenti, kas palīdzētu aptaukošanos mazināt," norāda Laila Meija. Medikamenti, kuru aktīvā viela ir semaglutīds, sākotnēji tika radīti, lai ārstētu otrā tipa cukura diabētu, bet tad pamanīja, ka ir papildus ieguvums - svara zaudēšana. Tāpēc šī viela ir reģistrēta arī svara mazināšanai, tikai ir atšķirīgas devas un atšķirīgi soļi, kā šīs devas palielina.  "Šī aktīvā viela, ja tas tiešām ir medikaments, tā ir arī pierādīta kā efektīva svara mazināšanai," atzīst Laila Meija. Kas notiek, ja cilvēkam liekas, ka viņam ir mazliet par daudz kilogramu, un vienkāršāk, kā vienmēr, ir iedzert tableti, nekā domāt par savu dzīvesveidu un visu pārējo? Ja veselam cilvēkam, kuram viss it kā strādā, vēl no malas ar kaut kādiem medikamentiem ir dota iespēja kaut ko savā organismā izmainīt, kāds ir efekts un kādas ir sekas?  Laila Meija: Īslaicīgais efekts, protams, būs, svars mazināsies, jo cilvēks vienkārši ēd mazāk. Un ēšana mazāk un retāk var būt ieguvums, bet tas varbūt arī gluži otrādi, process, kas pēc tam, ja šo medikamentu nelieto visu mūžu, arī būtībā šīs maltītes regulācijas izjauc. Cilvēki ir priecīgi - negribas ēst, es visu dienu neēdu, pēc tam es paēdu jebko, bet vienkārši ļoti maz. Un, apēdot kaut ko ļoti maz, arī nevēlamus produktus, tik un tā tas svars zudīs. Un līdz ar to daudziem ir eiforiska sajūta, cik labi un es varu dzīvot.  Jautājums, kas notiek tālāk? Protams, šiem cilvēkiem nav šis medikaments jālieto visu mūžu, viņi arī paši to negribēs, jo tās ir arī izmaksas. Būs daļa cilvēku, kam tiešām šis medikaments jālieto visu mūžu, tāpat kā, piemēram, ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, bet tā būs neliela daļa, kas ir nopietni slimi ar aptaukošanos.  Par ēšanas traucējumiem, no vienas puses, tas varētu palīdzēt nepārēsties, kam ir bulīmija, no otras puses, tiem, kam iepriekš jau bijuši ēšanas traucējumi, viņiem jau tāpat ir problēmas, kā saka, sliktas attiecības ar ēdienu, ar maltītēm, šie medikamenti varētu būt patiesībā nelabvēlīgi. Galvenais - ja cilvēks tikai lieto medikamentu, bet nemaina dzīvesstilu, kas jau kā lozungs skan, tātad gan uzturu, gan fiziskās aktivitātes, tad tas ilgtermiņa efekts nebūs vai būs gluži pretēji - negatīvs.  Es, nozīmējot medikamentus, vienmēr saku, tagad jums ir kolosāla iespēja, jūs neesat tik ļoti atkarīgs no savām vēlmēm, kārēm, jūs varat pārdomāti, bez tādas pārēšanās izvēlēties tos produktus, kas ir veselīgi, mierīgi iemācīties gatavot veselīgi, jo nav tā drebuļa. Tāpat arī kustības. (..) Ja mēs runājam par cilvēkiem, kam nepatīk daži lieki kilogrami, protams, tās nav indikācijas un nevajadzētu izrakstīt. Nu, bet mēs līdzās redzam, kas saņem šo medikamentu. Veselības inspekcijā raidījuma veidotāji noskaidroja, ka Latvijā nav novērots, ka šādus medikamentus izrakstītu nepamatoti, bet informācija liecina, ka citviet pasaulē pietrūkst jau daudzviet šo medikamentu, kas ir vajadzīgi diabēta pacientiem. Tas liecina, ka iespējams, citur ir viegli tikt pie šiem medikamentiem arī tie, kas varbūt pat nelegālā veidā tos iegādājas internetā. Laila Meija atgādina, ka nelegāli iegādāti medikamenti var būt arī bīstami. Skaistumkopšanas injekciju plusi un mīnusi Kamēr mediķi vēl nav izdomājuši, kā cilvēkiem novecojot var atjaunot smadzeņu, sirds, kaulu vai citu iekšējo orgānu darbību, tikām vismaz sejas ādu var saglabāt svaigāku krietni ilgāku laiku, pateicoties botulīna toksīna, hilauroskābes, kolagēna, hidroksilapatīta un vēl citu ādas pildvielu injekcijām. Senākā no šīm vielām – botulīna toksīns – pazīstama jau no 70. gadiem. Kas ir šo injekciju sastāvā? Cik tās drošas un veselīgas? Kas ir kolagēns, koenzīms, botokss un kā šīs vielas darbojas mūsu organismā, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asistenta pienākumu izpildītāja un Latvijas Universitātes medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētniece Aina Semjonova. Aina Semjonova arī skaidro par riskiem, ko var izraisīt minētās injekcijas, vispirms viņa kā ķīmiķe un farmaceite stāsta, kā iedalās jau minētie filleri, jeb ādas pildvielas, ko izmanto skaistumkopšanā.   Bet par kādu sev īpašu grāmatu stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Jūras Monitoringa nodaļas vadošā pētniece Solvita Strāķe. Viņa izraudzījusies Robina S. Šārma grāmatu "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Pētniece atzīst, ka grāmata ilgi laiku gulējusi plauktā un šobrīd pienācis laiks to ievērot. Tā ir par cilvēku pašpilnveidošanos, par pašdisciplīnu, par domu pārvaldīšanu. kas ir aktuāli mūsdienu pasaulē. "Šobrīd, kad ir ļoti saskaldīta un trauksmaina ikdiena, lai arī katrs cenšas, arī es, sevi disciplinēt, es teiktu, ka domu pārvaldīšana ir samērā grūta. Lasot šo grāmatu, es labāk izpratu teikumu par to, ka prāts ir gan mūsu sabiedrotais, gan ienaidnieks," atklāj Solvita Strāķe.      

Zināmais nezināmajā
Pētnieki: Ugunsgrēki dabai nedara neko sliktu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later May 6, 2025 19:52


Savvaļas ugunsgrēki mežos nu jau kļuvuši par biežu parādību visos pasaules reģionos. Kā dabas vide atjaunojas pēc uguns nelaimes? Vai koki iet bojā vai tomēr ataug? Vai sadeg visa dzīvā radība, vai tomēr ir kādi dzīvnieki, kas labprāt apdzīvo šādu vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biologs, Latvijas Universitātes profesors Guntis Brumelis un entomologs, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pasniedzējs Kristaps Vilks. "Ugunsgrēki dabai nedara neko sliktu. Ugunsgrēki rada ekonomisko zudumu cilvēkam. Tas posts ir cilvēkam, nevis dabā," norāda Guntis Brumelis. "Ugunsgrēki vienmēr ir bijuši, vienmēr būs. Daļa dabiski izceļās ar zibeni. Bet vēsturiski lielākā daļa ugunsgrēku ir cilvēka radīti, it sevišķi kad cilvēki ierīkoja līdumus, dedzināja mežus, ierīkoja lauksaimniecības zemes, tālāk attīrīja krūmus ar ugunsgrēka palīdzību. Tātad cilvēks izraisīja lielāko daļu ugunsgrēku. Bet daba ir pielāgojusies ugunsgrēkiem un ugunsgrēki nekad neizposta visu mežu. Reti būs tāda teritorija, kur visi koki ir sadeguši, parasti daļa koku paliek dzīvi un un degumi ir ļoti heterogēni, nav vienādi. Būs vieta, kur neviens koks nav miris, ir vietas, kur visi koki ir miruši un pa vidu." Arī Kristaps Vilks piekrīt, ka ugunsgrēks dabā īsti nav nelaime. "Es arī piekrītu apgalvojumam, ka meždegās, man patīk šis vārds attiecībā uz degumiem mežā, tā nav dabas katastrofa. Tur patiesībā koncentrējas daudz dzīvības pēc tam, tieši pēc degšanas, jo degšana rada struktūras, kas nav parastā mežā, nedegušā mežā. Šajās vietās uz apdegušām kritalām var dzīvot sugas, kas citur nav," skaidro Kristaps Vilks. "Protams, daļa augsnes dzīvnieku, kas nelido, aiziet bojā. Bet es vienmēr saku: jāpatur prātā tādi kā svaru kausi - vienā svaru pusē ir parastās sugas, kas ir visur, to skaitā būs arī kādi lēnīgi kukaiņi vai gliemezīši, vai daudzkāji, kas nevar aizbēgt. Un viņi aizies bojā. Daļa no viņiem izdzīvos. Kā Guntis jau minēja, mežs neizdeg visur vienādi, būs ieplaciņas ar mitrākiem apstākļiem, tur viņi saglabāsies un varēs kolonizēt atpakaļ deguma teritoriju. Un tad ar sugas otrā svaru kausā, kas ir dabas retumi, kuriem citur vienkārši nav māju. Viņi dzīvo tieši meždegās."

Wat blijft
Radio: Jessica Voeten over Marga Minco, Christel Don over Virginia Giuffre, Marloes Vernooijs over Mies Walbeehm

Wat blijft

Play Episode Listen Later May 5, 2025 115:24


(1:25) Journalist Christel Don over Virginia Giuffré, de vrouw die prins Andrew en Jeffrey Epstein aanklaagde wegens seksueel misbruik (13:40) Journalist Jessica Voeten over haar moeder, schrijver Marga Minco (44:57) Podcastmaker Marloes Vernooijs over verzetsheld Mies Walbeehm (54:10) Wat blijft Lijn: Guida Joseph over haar grootmoeder Ida Joseph-Franken (57:03) Podcast Grote Geesten: Inge ter Schure duikt in het leven van Menno ter Braak (1:45:33) Aandacht voor muziekproducer Roy Thomas Baker (1:52:30) Zin van de Dag: Etty Hillesum

Zināmais nezināmajā
Īslaicīgā un automātiskā atmiņa: kā tā darbojas pēc slimības un novecojot

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 30, 2025 48:31


Liela daļa mūsu ikdienas darbību ir automātiskas - mūsu ķermenis un prāts tās ir iegaumējis, ļaujot mums atcerēties jaunas lietas. Taču, kā īslaicīgā un automātiskā atmiņa darbojas cilvēkiem, kuri pārcietuši dažādas slimības? Kas notiek mūsu galvās, kad mācāmies automatiskas darbības un kāpēc dažkārt atceramies vecus faktus, bet aizmirstam, kāpēc atnācām uz veikalu? Kas notiek ar mūsu ierastajām darbībām un neseno notikumu atminēšanos, kad kļūstam vecāki? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes  Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, VCA Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.   Vai dabas līdzekļi var palīdzēt asināt prāta modrību? Neviens vien līdzeklis aptieku plauktos sola uzlabot prāta darbību un atmiņu. Ginko, žeņšeņs, rozmarīns… Vai tiešām mēs savu atmiņu varam uzlabot, lietojot preparātus ar minētajiem augiem? Ko tie sevi slēpj un vai arī Latvijas dabā ir rodami augi, kas uzlabo atmiņu un cilvēka kognitīvās spējas, stāsts Rīgas Stradiņa universitātes Lietišķās farmācijas docētāja Inga Sīle. Āzijas floras pārstāvji žeņšeņs, divdaivu ginks, eleitorokoks, rožainā rodiola jeb zeltsakne jau izsenis ir atzīti kā atmiņu uzlabojoši ārstniecības augi, un izrādās, šīs senču zināšanas nav tikai mārketinga triks, bet tiešām šie augi ir labi izpētīti un to ķīmiskajā sastāvā atklātas vielas, kas palīdz labāk darboties mūsu atmiņai. Inga Sīle norāda, ka lignānu savienojumi šajos augos ir tie, kas veicina atmiņas uzlabošanos, bet šie savienojumi ir arī sastopami citos augos un ir arī atbildīgi arī par imūnsistēmu un palīdz hormonālās sistēmas darbībai. Nav vienas konkrētas vielas, kas vieno pieminētos augus. Katram augam  būs savas aktīvās vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu atmiņu. Inga Sīle vairākus gadus arī ir pētījusi Latvijas dabā augošos ārstniecības augus un šie pētījumi rezultējušies grāmatā „"Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze". Vai arī mūsu platuma grādos ir atrasti augi, kas uzlabi atmiņu? Latvijas florā nav daudz tādu, kas tiešā veidā uzlabo atmiņu, tie būs vairāk svešzemju augi, bet tos var kultivēt dārzos. Par izvēlēto grāmatu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Šnē. Viņš izraudzījies detektīvstāstus un konkrēti par Šerloku Holmsu. Aicinājums izvēlēties kādu dārgumu grāmatu plauktā bijis grūts un izaicinošs uzdevums, jo ikdienā ir daudz jāstrādā ar literatūru un dažādiem pētījumiem par vēsturi un arheoloģiju. "Pēc pārdomām paliku nevis pie zinātniskas literatūras, bet pie daiļlitratūras. Nav nekāds noslēpums, ka ne viens vien arheologs un vēsturnieks ir arī detektīvromānu cienāts, tāpēc grībētu pievērst uzmanību vienam no saviem iecienītākajiem literārajiem tēliem - Šerlokam Holmsam," stāsta Andris Šnē.

Zināmais nezināmajā
Nākotnes lauksaimniecība: ko varēs ģenētiski modificēt, kādas šķirnes neizturēs stihijas

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 29, 2025 26:58


Klimata pārmaiņas draud ar lielākiem plūdiem, ilgstošākiem sausuma periodiem, negaidītām salnām un bez sniega ziemām. Šādiem apstākļiem tiek pielāgotas arī dažādu pārtikas augu kultūras. Ko var ģenētiski modificēt tā, lai tas būtu droši augam, videi un patērētajam, un kādu stihiju priekšā pat visizturīgākā šķirne ir bezspēcīga? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, Latvijas Universitātes profesors Nils Rostoks un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Dina Popluga.

Wat blijft
Radio: Joeri Pruys over Marina Abramovic, Willemiek Kluijfhout over Jonnie Boer, Samira al-Zwaini over Laila al-Zwaini

Wat blijft

Play Episode Listen Later Apr 28, 2025 113:57


(1:19) Regisseur Willemiek Kluijfhout over sterrenchef Jonnie Boer (10:52) Samira al-Zwaini over haar zus, Arabist en jurist Laila al-Zwaini (25:09) Documentairemaiker Joeri Pruys over kunstenaar Marina Abramovic (54:04) Wat blijft lijn: Vicky De Baere over Danny Verbiest, de stem van Samson (56:28) Museumdirecteur Thomas Vriens over cabaretier Toon Hermans (1:04:20) Grote Geesten: Marie Curie (1:50:47) Zin van de Dag: Claudia de Breij over Barbara Streisand

Le goût de M
#153 Roman Frayssinet : « C'est un objet trop mystique, une blague. C'est bizarre, c'est une suite de mots dans un timing, un ordre précis qui déclenche un réflexe très positif »

Le goût de M

Play Episode Listen Later Apr 24, 2025 53:08


On le découvre tout d'abord sur Canal+, chez l'animateur Mouloud Achour en 2018. Chaque dimanche, Roman Frayssinet enflamme les dernières minutes de « Clique » avec sa chronique. Sur scène, son talent se confirme, il pousse encore d'un cran ses élucubrations métaphysiques. Roman cherche le sens de sa vie avec son son seul-en-scène « Ô dedans », où le ton se fait plus poétique, un poil absurde à la Devos. Il est aujourd'hui de retour avec la suite « Ô delà », qu'il commence à roder et avec lequel il se rend en tournée en France à partir du mois de septembre et à l'Olympia, à Paris, pour dix-huit dates à la fin de l'année.Le jeune homme de 30 ans nous accueille dans une petite rue commerçante typique de Montorgueil, à Paris, dans son espace de travail, « un atelier de sieste et d'écriture », traversé par d'étranges colonnes : « Il n'y a rien qui est droit ici, c'est biscornu, étrange, donc c'est un bon endroit pour être créatif », confie l'humoriste, désignant aussi un tapis sur lequel il fait « des allers-retours en marchant et en parlant tout seul ». Il ajoute : « Le vendeur du tapis était extrêmement désagréable. Et c'est là que j'ai compris qu'il avait de la qualité. Parce que pour être aussi désagréable et avoir encore sa boutique, c'est que tu as de bons produits. »Roman Frayssinet a grandi à Chevilly-Larue, dans le Val-de-Marne, au côté de son père touche-à-tout, de sa mère fonctionnaire et de son grand frère. Les deux premiers manifestaient une curiosité et une ouverture sur le monde, et le troisième était « tellement marrant » : « Le rire avait une place très importante dans la famille. » Après son bac scientifique, il s'envole pour le Canada, à Montréal, où vit une de ses tantes, directrice de casting, la seule personne dans son entourage proche du milieu artistique. Il commence à travailler bénévolement comme assistant de production pour le festival Juste pour rire. C'est la révélation. Il s'inscrit à l'Ecole nationale de l'humour. Dans cet épisode du « Goût de M », il évoque son admiration pour Zinédine Zidane et Gad Elmaleh, ainsi que ses obsessions passées ou du moment : les chiffres, les vidéos de gens qui réparent les voitures, les guitares, les meubles et les léopards.Cet épisode a été publié le 25 avril 2025.Depuis six saisons, la journaliste et productrice Géraldine Sarratia interroge la construction et les méandres du goût d'une personnalité. Qu'ils ou elles soient créateurs, artistes, cuisiniers ou intellectuels, tous convoquent leurs souvenirs d'enfance, tous évoquent la dimension sociale et culturelle de la construction d'un corpus de goûts, d'un ensemble de valeurs.Un podcast produit et présenté par Géraldine Sarratia (Genre idéal), préparé avec l'aide de Diane Lisarelli et de Juliette SavardRéalisation : Emmanuel BauxMusique : Gotan Project Hébergé par Audion. Visitez https://www.audion.fm/fr/privacy-policy pour plus d'informations.

Zināmais nezināmajā
Statuss, nauda un prieka pēc - iemesli, kāpēc izvēlas studēt doktorantūrā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 24, 2025 46:25


Vairumam doktorantūras studijas un doktora grādu ieguvušie simbolizē akadēmiskus panākumus un saistās ar pētniecību un pasniedzēja darbu augstskolās, taču pieredze rāda, ka liela daļa doktorantūras studentu nemaz nesaista savu dzīvi ar zinātni. Vai doktora grāds var būt arī hobijs vai praktisks darbs sabiedrības labā? Ko īsti nozīmē studijas doktorantūrā un cik dažādi var būt doktorantūras virzieni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas direktore, profesore Zanda Rubene, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības priekšsēdētājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis un Latvijas Kulturas akadēmijas 2. kursa doktorante Dita Šķēle. Oskars Teikmanis ikdienā nodarbojas ar robotiem un mašīnmācīšanos. Viņš strādā pie metodēm, kā iemācīt robotiem un citām līdzīgām ierīcēm kustēties visādos interesantos un noderīgos veidos. To viņš arī pēta doktorantūras ietvaros Dita Šķēle ikdienā strādā Latvijas dabas fondā, bet doktorantūrā studē Kultūras akadēmijā kino zinātnes jomā. Viņa atzīst, ka laika gaitā gribētu vairāk savu ikdienu saistīt ar kino un akadēmisko vidi. "Man šķiet, ka doktorantūra ir labs veids, kā nodrošināt sev tādu intelektuālu spriedzi, jo rakstīšana vismaz mani ļoti audzina.  Pētniecības process, kas nozīmē, ka man ir jālasa, šī informācija ir kaut kādā veidā jāstrukturē, man šai iegūtajai informācijai ir jāliek klāt tas, ko es par to domāju, un jāmācās arī skatīties filmas un tās analizēt. Tad es bieži vien sevi pieķeru tādā paviršumā, gan tajā, ka es nevaru koncentrēties. (..) Man šķiet, ka tas ir ļoti labs vingrinājums rakstura audzināšanai, bet, protams, nav jābūt doktorantūrā, lai to darītu. Vienkārši akadēmiskā vide, kurā es redzu, ka citi to dara un ka citi ir ļoti ieinteresēti, tas arī motivē," vērtē Dita Šķēle. "Ar laiku sapratu, ka mani uzrunā brīvības sajūta, ko var iegūt no pētniecības, ka es jau esmu izstudējis kaut ko ļoti tehnoloģisku tehniski sarežģītām lietām, mani interesētu tas, ka es tagad varu vienkārši skatīties, kuros virzienos iespējams iet ar šīm zināšanām. Tajā brīdī sapratu, ka pētniecība ir tas formāts, kā ar inženierzinātnēm var ļoti interesantos veidos nodarboties un ieviest savā dzīvē tādu nedrošības aspektu, nedaudz azartu," pieredzē dalās Oskars Teikmanis. Kas īsti ir doktorantūras laiks - tā ir intelektuālā spriedze un brīvības sajūta, interesants hobijs vai neiztrūkstošs ķieģelītis karjeras kāpnēs?  "Doktorantūras uzdevums ir sasniegt divus rezultātus. Viens rezultāts ir pētījums par robotiku, par kino, un otrs ir palīdzēt tapt pētniekam. Un tas pētnieks būtībā ir akadēmiski domājošs, precīzus spriedumus veidojošs, zinātkārs cilvēks. Latvijā vidēji 35 gadus vecs. Jaunais doktors ir no ļoti smalka klubiņa, "crem de la crem" no visas sabiedrības, jo mums Latvijā zinātņu doktoru diemžēl ir pārāk maz. Ja vidēji Eiropas Savienībā tas ir 1% no populācijas, mums ir 0,4%. Mums ir par maz," norāda Zanda Rubene. Viņa atsaucas uz raidījumus Zināmais nezināmajā, kurā bija saruna par lāčiem Latvijā, kurā minēja, ka Latvijā ir 150 lāči. "Mana tēze ir tāda, ka satikt lāci Latvijā ir aptuveni tikpat liela iespēja kā satikt šajā gadā aizstāvējušos doktorantu, jo 2023. gada statistika ir tāda, ka aizstāvējās 158 jaunie zinātņu doktori, lai gan iestājās 822. Būtībā mūsu šī brīža likumdošana ir izveidota tā, ka tas procents, kuri patiešām iegūst doktora grādu no kopējā doktorantu skaita, ir visai neliels. 2023. gadā bija 3350 doktoranti Latvijā," atklāj Zanda Rubene. "Tas ir iemesls, kādēļ no šī gada esam uzsākuši jaunā doktorantūras modeļa īstenošanu un ir lielas cerības, ka to lāčiem līdzīgo kļūs arvien vairāk." Par to, kāpēc cilvēki izvēlas studēt doktorantūrā, Zanda Rubene atsaucas uz kādu konferencē dzirdētu britu profesora teikto, ka ir trīs iemesli - statuss, nauda vai prieka pēc, vislabāk, ka visi šiem iemesli ir kopā.  Oskars Teikmanis papildina, arī atsaucoties uz sarunām ar citiem doktorantiem, ka viens no populārākajiem iemesliem doktorantūras studiju izvēlei ir prieka aspekts.  Noslēgumā zinātnes ziņas Kas ir 21. gadsimta, kā arī visu laiku citētākās zinātniskās publikācijas? Kāds tam var piekrist, kāds ne, bet skaidrs ir tas, ka, virzoties uz priekšu zinātnē un tiecoties pēc doktora vai vēl augstāka akadēmiskā grāda, aizvien lielāka nepieciešamība ir pēc zinātniskām publikācijām. Un šoreiz tieši par publikācijām aizvadītās nedēļas laikā ir bijis vēstīts vietnē “Nature”, aprakstot gan 21. gadsimta, gan arī visu laiku citētākās zinātniskās publikācijas. Un tas arī ir skaidrs - jo vairāk uz kādu zinātnisko publikāciju kāds atsaucas, to citē, jo nozīmīgāk tā tiek vērtēta. Aizvadīts pasaulē pirmais pusmaratons, kurā piedalījušies roboti Vietnē “Kursors.lv” aprakstīts, ka aizvadītajā sestdienā, 19. aprīlī, Pekinas tehnoloģiju centrā “E-Town” risinājies pasaulē pirmais pusmaratons, kurā piedalījušies roboti. Skrējienā kopumā piedalījies 21 cilvēkveidīgais robots, kas sacenties ar vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tiesa, pēc šī pasākuma secinājums ir viens - vēl tāls ceļš ejams, līdz roboti sastādīs nopietnu konkurenci dzīviem sportistiem. Kāpēc žāvāšanās ir lipīga? Vietnē “Live Science” vēstīts par žāvāšanos un tās “lipīgumu”, un to vairums būt pamanījis - līdzko nožāvājas viens, tā drīzumā gribas žāvāties citam, un tas raksturīgi ne tikai cilvēku, bet arī citu dzīvnieku sugu vidū. Izrādās, ka liela nozīme šeit ir smadzeņu šūnām, ko sauc par spoguļneironiem, un tieši spoguļneironi reaģē uz darbībām, ko mēs novērojam citos. Kā norādījis psihiatrs Čārlzs Svīts - kad kāds žāvājas, tad šie spoguļneironi “uzliesmo” (ar to domāts, ka tie vienkārši aktivizējas).  Zinātnieki ieguvuši līdz šim pārliecinošākos pierādījumus par dzīvību uz citas planētas Šī vēsts aizvadītās nedēļas laikā pāršalca daudzas zinātnes vietņu lappuses un arī pašmāju tīmekļa vietnes. Proti, zinātniekiem izdevies rast spēcīgākās norādes par bioloģisko aktivitāti, tātad dzīvības pastāvēšanu, ārpus Saules sistēmas, un te runa ir par eksoplanētu K2-18b.  

CILVĒKJAUDA
#224 CILVĒKJAUDA BIZNESĀ: Komunikācijas spēks biznesa veidošanā un pienesums valsts komercvides izaugsmē - IEVA TREIJA

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Apr 23, 2025 60:25


Šajā CILVĒKJAUDA BIZNESĀ epizodē tiekamies ar Ievu Treiju, Finday.lv līdzdibinātāju un Labs of Latvia redaktori. Sarunas mērķis ir parādīt komunikācijas spēku biznesa veidošanā un tā ietekmi uz biznesa izaugsmi. Ievas ieteikumi noderēs kā atspēriena punkts, ja domā par sava uzņēmuma izveidi un ja vēlies izkļūt no ierobežojoša uzskata par Baltijas valstīm kā biznesa "sērdienīšiem".Ieva parādīja "zirnekļa efekta" nozīmi uzņēmumu un sabiedrības attīstībā. Viņa pieminēja praktiskus padomus, kā pārvarēt bailes par sevi komunicēt, kādi jaunuzņēmumi Latvijā gūst starptautiskus panākumus, un kādas atbalsta vides pieejamas Latvijā. Ieva aicina ikvienu uzdrošināties runāt par savām idejām, pat ja tās sākotnēji varētu šķist nepietiekami labas.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Ieteiktos resursus un saites uz tiem atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI00:00 Ievads - Ieva Treija no Finday.lv02:38 Kā Ievas darbs biznesa informācijas apkopošanā var noderēt citiem, it īpaši, ja interesē dažādas biznesa iespējas06:50 https://labsoflatvia.com/ - projekts jaunām biznesa idejām un to popularizēšanai10:21 “Nu neesam mēs nekādi sērdienīši!” Jaunuzņēmumu vides veiksmes stāsti Balstijas valstīs.15:16 Par biznesa veiksmes faktoriem16:56 Kas ir “zirnekļa” efekts un kāds tam sakars ar uzņēmuma un sabiedrības izaugsmi22:06 Piemērs, kā un kāpēc uzņēmumumiem vajadzētu par sevi komunicēt plašāk26:36 Praktisks ieteikums, kā pārvarēt bailes publicēt vizuālo saturu ar sevi sociālajos tīklos28:23 Kādas ziņas cilvēkiem patīk lasīt - finday.lv pieredze30:21 Tendences un iespējas interneta komunikācijai par sevi33:28  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda34:27 Kāpēc ir vērts komunicēt par to, kas tevi interesē, arī ja tā ir ļoti specifiska tēma38:11 Par mēģināšanu darīt pat tad, ja nav vajdzīgo prasmju41:51 Ar kādiem jaunuzņēmumiem mēs Latvijā varam lepoties44:42 Kādas startup vides ir pieejamas Latvijā un ar ko tās savstarpēji atšķiras46:57 Mūsu “pašu čaļi no biznesa inkubatora”, kas ir nonākuši videospēļu nozares milžu TOP 10 50:02 Iedvesmojošs stāsts par jaunuzņēmuma panākumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, iegūstot Eiropas līmeņa inovāciju atzinību51:51 Pūļa finansējums kā izaugsmes iespēja savas trakās idejas attīstīšanai54:01 Zinātnes komercializācija un kā tajā var iesaistīties ikviens, kuru tas interesē58:07 Power-Up S

Kā labāk dzīvot
Valoda sporta ziņās un sporta pārraižu translācijās

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Apr 23, 2025 47:28


Latvijas izlase vai valstsvienība? Porziņģis guvis 20 punktus vai 20 punktu? Vai var teikt, ka pretinieki tika sagrauti? Par sporta terminoloģiju, sporta ziņām, translacījām un tajās lietoto valodu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Radio sporta žurnālists Mārtiņš Kļavenieks. "Visu nevar latviskot, ir sporta veidi, kas stabili ir valodā, kā basketbols un futbols. Mēs, protams, varam teikt kājasbumba, rokasbumba, groza bumba, bet tas ir daudz garāk. Tad būs rokasbumbas spēlētājs. Tas viss stiepjas arvien garāk," atzīst Andrejs Veisbergs, runājot par sporta terminoloģiju. "Liekas, ka sportu ir tik daudz, ka visu latviskot nevarēsim. Ir arī specifiski jauni sporta veidi, kuros cilvēki neorientējas. Ja tos komentējam, anglismi spiedīsies iekšā, tas ir pilnīgi skaidrs." Viņš norāda, ka terminos, kur ir kāds vārds, piemēram, ono lēciens, pie tā vajadzētu palikt, nevis mēģināt atšifrēt. Zinātāji sapratīs. "Lielā mērā daudz nosaka īsums. Uzvar labskaņa un īsums, un tā ir ļoti daudzos sporta veidos," atzīst Dite Liepa. "Arī sporta terminoloģijā nav nekas īpašs, kas nebūtu bijis citu nozaru terminoloģijā. Ļoti ātri nostiprinās sevišķi ar komentāriem, komentētājiem, sporta pārraižu translācijām angliskie [vārdi]. Ir vairāki apstākļi - ir grūti pieradināt, ne vienmēr uzreiz ir atbilstošais latviešu valodas ekvivalents un ne vienmēr arī tas ir veiksmīgs."

Zināmais nezināmajā
Ūdeņos nogrimušie dārgumi. Ko pēta zemūdens arheoloģija?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 22, 2025 21:52


To, vai jūras dzelme glabā zelta lādes un pirātu apslēptos dārgumus, diezin vai uzzināsim, taču jau šobrīd zināms, ka arī Baltijas jūrā un arī Latvijas iekšējos ūdeņos glabājas liecības no senas pagātnes. Ko pēta zemūdens arheologi? Ko slēpj upes Latvijā un mūsu Dzintara jūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro arheologi - Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskais aistents Jānis Meinerts un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars Markuss Molls.

Wat blijft
Radio: Lara Nuberg en Feba Sukmana over Kartini, Jeroen en Andreas Oerlemans over Petra Lasseur

Wat blijft

Play Episode Listen Later Apr 20, 2025 115:15


(01:25) Andreas en Jeroen Oerlemans over hun moeder, actrice Petra Laseur (20:29) Muziek van Max Romeo (25:38) Historicus Lara Nuberg en journalist Feba Sukmana over feministisch icoon Kartini (53:40) Wat Blijft lijn: Stijn Fens over Judith Holtackers (57:05) Grote Geesten podcast: Nathan de Vries maakte deze podcast over psychiater en vrijheidsstijder Frantz Fanon (01:46:29) Muziek van Prince (01:50:54) Zin van de Dag: Stine Jensen met een levenswijsheid van schrijver en acteur Fran Lebowitz

Sustainable Winegrowing with Vineyard Team
269: From Surplus to Strategy: Managing the Grape Market's Challenges

Sustainable Winegrowing with Vineyard Team

Play Episode Listen Later Apr 17, 2025 39:35


Amid news of oversupply and decreased demand, the wine industry has an opportunity to adapt to the changing market. Audra Cooper, Director of Grape Brokerage, and Eddie Urman, Central Coast Grape Broker at Turrentine Brokerage, discuss key grape and wine industry trends, from oversupply and vineyard removals to the growing necessity of sustainable certification. They explore regional dynamics, bulk wine market shifts, and future trends, emphasizing innovation, industry collaboration, and better marketing to stay competitive. Resources:         REGISTER: 4/5/25 Fungicide Spraying: Evolving Strategies & Grower Insights Tailgate 258: 5 Ways Certification Makes Brands the SIP | Marketing Tip Monday 259: Winegrape Market Trends of 2024 265: How to Stand Out on Social Media in 2025 268: How to Tackle Leadership Transitions Successfully Turrentine Brokerage Turrentine Brokerage - Newsletter Vineyard Team Programs: Juan Nevarez Memorial Scholarship - Donate SIP Certified – Show your care for the people and planet   Sustainable Ag Expo – The premiere winegrowing event of the year Vineyard Team – Become a Member Get More Subscribe wherever you listen so you never miss an episode on the latest science and research with the Sustainable Winegrowing Podcast. Since 1994, Vineyard Team has been your resource for workshops and field demonstrations, research, and events dedicated to the stewardship of our natural resources. Learn more at www.vineyardteam.org.   Transcript [00:00:00] Beth Vukmanic: Amid news of oversupply and decreased demand, the wine industry has an opportunity to adapt to the changing market. [00:00:11] Welcome to Sustainable Wine, growing with the Vineyard team, where we bring you the latest in science and research for the wine industry. I'm Beth Vukmanic executive director. [00:00:22] In today's podcast, Craig McMillan, critical resource Manager at Niner Wine Estates. With Longtime SIP Certified Vineyard, and the first ever SIP certified winery speaks with Audra Cooper, director of Grape Brokerage and Eddie Urman, central Coast Grape Broker At Turrentine Brokerage, [00:00:41] they discuss key grape and wine industry trends from oversupply to vineyard removals to the growing necessity of sustainable certification. They explore regional dynamics, bulk wine market shifts and future trends. Emphasizing innovation, industry collaboration, and better marketing to stay competitive. [00:01:01] If you love infield education and are on California Central Coast on April 25th, 2025, please join us at the fungicide spring tailgate hosted at Cal Poly. In San Luis Obispo, California, Dr. Shunping Ding will share updated results from a 2024 study on fungicide programs using bio fungicides and their impact on grape yield and berry chemistry. Then we'll visit the Cal Poly Vineyard to explore new powdered mildew management technologies and discuss fungicide spraying programs. With farmers from throughout the central coast to register, go to vineyard team.org/events or look for the link in the show notes. [00:01:44] Craig Macmillan: Our guests today are Audra Cooper. She's Director of Grape Brokerage with Turrentine Brokerage. And also, Eddie Urman, who's Central Coast Grape Broker with Turrentine Brokerage as well. And thanks for coming back. This is part two of a, of a, of an episode here. So, I really appreciate you folks making time to come back. [00:02:00] Audra Cooper: Thank you for having us back. We're excited to join you once again. [00:02:04] Eddie Urman: Yeah, thanks for having us. [00:02:05] Craig Macmillan: So Audra, let's start with you. In our last conversation . [00:02:17] And that was kind of where we left it that then started a conversation amongst the three of us afterward. We were like, okay, there's a lot more to talk about here. So let's do it. [00:02:24] Can you give some examples of what you mean by getting ahead of changes? [00:02:30] Audra Cooper: I think it's a sound business strategy to always try and stay ahead of the curve regardless of what component of business or what industry you're in, right? It's just a, a good strategy to have and a good philosophy to have. It's really important in this industry to continue to stay relevant and in order to stay relevant, you have to stay within the trend or ahead of the trend. [00:02:51] Being behind the eight ball is, never a good thing . You need to be ahead of the curve. A good example of that is sustainable certification. And we still have these discussions on the daily and Eddie, you can talk to this too about how often we have to talk about if you're not sustainably certified, you are cutting your buyer pool, probably roughly in half, as I mentioned in the previous podcast, and you're limiting yourself. [00:03:18] And the majority of the practices, most growers are probably already doing, and they're just not going through the certification process and getting that done. And if you look back a little over a decade ago, it was something that wineries were paying, you know, 25, 50 per ton more for, they were paying a premium. [00:03:36] And then it became more of a, this is really nice to have. And so more and more growers We're doing it as a point of differentiation in their marketing. And now today it's almost a necessity. It's no longer something that's necessarily going to get you a premium price for your grapes. It's also not necessarily a point of differentiation any longer. [00:03:55] It's a need to have. [00:03:57] Craig Macmillan: Yeah, Eddie, do you have anything to add to that? [00:03:59] Eddie Urman: No, I think that's a great example. , Audra offered up. [00:04:02] Craig Macmillan: So there's, trends around that, and there's a lot of certifications now, and I agree, I think a lot of folks don't need to be afraid of whatever the certification is, because you're probably doing a lot of those things already, a lot of common practices. [00:04:13] I think that's an interesting insight that now it's kind of becoming expected or certainly a requirement for a lot of wineries. [00:04:19] Let's talk about changes in acreage. That's where we left off last time when we were talking about the difference between vineyard removals, which have been suggested, recommended, et cetera, by a number of folks in the industry as we just are in oversupply period I've heard estimates that we may have 30 to 35, 000 acres of grapes, more than we need based on current demand. [00:04:40] how accurate do you think that is? , how bad is it on the supply side? [00:04:45] Audra Cooper: Well, I think you have a couple parts to that question, right? Let's dissect that a little bit and start with, we just got back from the Unified Wine Grape Symposium in Sacramento, and of course, during the State of the Industry, Jeff Bitter gave his annual synopsis of the nursery survey that they do annually on how many vines were sold, and they do a, A lot of data work in regards to what were removals and his number that he reported over the last two years was 37, 500 acres have been removed from the state of California. [00:05:15] He believes based on their research that another 50, 000 acres need to be removed to reach the point of balance, assuming that consumption stays at its current rate or drops just a tiny bit. [00:05:29] And when we look at our information internally, now we don't do a survey like Allied does, but we're tracking a lot of information, both with our winery partners as well as our grower partners in regards to who's doing what, and our number's a little bit higher, but we also go back four years technically going back to 2022, our number for the state of California is closer to about 50, 000 acres that have been removed, and, you know, I would argue that If consumption stays flat, certainly there will need more removals, but I don't know about 50, 000 acres more. [00:06:04] That seems like an awful lot of acres that need to be removed. If his numbers are right, that would put us back to Basically global recession numbers, which would be around 500, 000 acres bearing.  [00:06:16] Craig Macmillan: right. in the Grape Crush Report, which is an annual report that's put out by, uh, California Department Of Food and Agriculture and the National Agricultural Statistics Service, there is a non bearing acres section in there, which I always find very interesting. Are we able to glean anything from that data in terms of what's been sold, what we think's gonna go back in, et cetera? [00:06:39] I want to put a timestamp on this. So this is being recorded first week of February, 2025. So the unified was in 2025. The report that's coming out is going to be for the 2024 year. [00:06:48] What can we learn from that non bearing acreage report?  [00:06:51] Audra Cooper: So there's two different reports. the acreage report will be coming out a little bit later in the year. We're going to have our crush report come out on February 10. I think you can glean two pieces of information, but both are very similar. And that is how much acreage has actually been removed and how light the crop truly was, particularly in the coastal regions for 2024. [00:07:10] And so when we look at, for example, a 23 bearing and non bearing acreage information from the state of California they're reporting 446, 000 acres of bearing wine grapes. And if you take that at, say, 7 tons an acre, that's 3. 12 million tons. And we know with certainty at 7 tons an acre, That acreage seems pretty low. [00:07:35] It doesn't seem realistic. So unfortunately, because it's a voluntary report when it comes to bearing versus non bearing acres, I do think that the state's probably about two years behind on real data trends. And so unfortunately right now, if you were to use that report as, you know, an analysis of the industry, you'd probably be a bit off. [00:07:54] Craig Macmillan: got it, got it. Are there trends in what varieties are coming out and what varieties are going back in? Because that's often been the driving force for removals and replants, is chasing the marketplace. Are we seeing that kind of thing in California? [00:08:11] Audra Cooper: Yeah, you know, I'll I'll touch on this a little bit and then turn it over to Eddie. It's, it's really difficult to predict in our industry how and what and when to plant, right? Because you are following a trend and a trend that you're going to be lagging behind in trying to meet because of the amount of time it takes to get a crop and a crop that is productive. [00:08:31] And so oftentimes we're abridged, Yeah. Yeah. too far behind in regards to consumer trends. When we look at the central coast as a whole, there's certainly some segmented dynamics on what's being removed versus planted. And, you know, a good place to start, of course, is Paso. Eddie, do you want to talk a little bit more about that? [00:08:51] Eddie Urman: Yeah we do see some trends of, varieties, being pushed out more frequently than others. You know, for the Central Coast, a couple that come to mind are, Zin, Pinot Noir Merlot is one that historically came out. If it's still there, still going out, and then more specifically, old vines is probably the more specific categories. You are seeing a lot of Cab being pushed, that are old vines, but likely to go back into Cab if it gets replanted. [00:09:17] Audra Cooper: that's an interesting trend, because when we're looking at what was purchased based on the survey numbers that Jeff Bitter reported, he was talking about 12, 000 acres being planted based on their survey in 2024, and an overwhelming percentage was still red varietals, which really bucks the trend on what we're seeing observing boots on the ground. [00:09:41] What we've mainly been seeing planted are more alternative whites and niche whites like Grenache Blanc, Pinot Grigio Astrotico, you know, very specific alternative whites in which they're trending with DTC and kind of smaller producers. Certainly we still see some redevelopment of Cabernet as well as Pinot Noir and Chardonnay, not so much on the red blender side or Merlot. [00:10:06] Those seem to be being pulled out and not redeveloped. [00:10:09] Craig Macmillan: Are we seeing any changes or trends around Okay, I'm pushing out Cabernet. I'm going to replant Cabernet. , am I going to replant the same amount of Cabernet? Am I using this as an opportunity to plant new ground? Do we have any information about that kind of thing? [00:10:24] Audra Cooper: Yeah, I mean, to give you hard data would be challenging. I don't know that anyone really has, a hard, fast calculation of what they do and don't do in regards to, the varietal makeup of a redevelopment. And I do want to clarify, I think there's a common misconception, particularly in the coastal regions that This is new net acreage. [00:10:43] It's not new net acreage. A lot of this is redeveloped acreage, but it will be higher in productivity based on, you know, better vines, healthier vines, better spacing, new farming technology, and so forth. And so we'll have new net supply based off that acreage. In full production. When you look at the new developments, though, and it was save paso cab, for example, it's really difficult to say, Oh, well, let's do 50 percent cab and 50 percent red blenders. [00:11:14] I mean, that's a tough decision to make. And you're really making a a pretty risky bet. I think for most people, they're going to plant to the site and also to the trend in the market. And so oftentimes, for example, again, Paso Cab, you're still going to have Cabernet largely go back in on those redevelopments. [00:11:31] When you look at Santa Barbara County, I think they're diversifying a little bit more than they had been in the past. You're not largely just Chardonnay Pinot Cab. You're also seeing alternative reds and whites being planted in that area. Monterey County, when you look at that region, it tends to be a little bit more mixed bag, but still largely chardonnay then in the southern Monterey County area, cabernet and red blenders. [00:11:54] Craig Macmillan: Do you have anything to add to that, Eddie? [00:11:56] Eddie Urman: As far as the rate of what's going back in the ground, you know, in acres. I think as far as East Paso goes Monterey County, Santa Barbara County, we're seeing contraction as far as more acres coming out that are going back. The only area we do see more plantings that are new, it is in the West side of Paso. And it's substantial. I think there's a good amount of acres that have gone in the West side. [00:12:17] Being from the growing side, I think we always wanted to diversify away from Cabernet and Paso Robles specifically, but the reality is the majority of people still want to buy Cabernet. So if anything, I'm worried that growers expect other varieties to try to diversify their portfolio that might not match the demand. [00:12:37] Craig Macmillan: Right, right. And speaking of demand. , we're talking about land and grapes, what's the current state of the, the bulk wine market where you'd expect a lot of the sovers to go where are we kind of at and what do you think are going to be the impacts on the bulk wine market with the replanting? [00:12:53] Audra Cooper: currently right now, listed available with us is about 28 million gallons. We anticipate that it will climb to probably 30, maybe past 30 million gallons at the peak of listing this year, which is typically early summer. In large part, that's still 2023 vintage. However, we do still have some 21, 22, and of course now new 24 is being listed. [00:13:18] The rate of listing is not being eclipsed by the rate of, you know, attrition decline in regards to bulk wine being removed from the market, whether that's through sales or higher and better use internally for those who are listing it. So we still have an off kilter balance there and certainly dramatically an oversupply and that dynamics likely to continue for the next couple of years until we see consumption increase and, and therefore increasing demand for new products. [00:13:45] Typically when we've seen these large increases in availability, what's gotten us out of it is the negotiants who are developing new brands, particularly when we look back to the premiumization sector. We saw a lot of middle tiers, you know, the likes of Duckhorn and Joel Gott and several others who were growing programs that they may have had for a couple of years, but they were very small and they've broadened those to other Appalachians or California and went to the bulk market first to kind of grow those programs before they started grape contracting. [00:14:16] So we're going to need to start seeing that trend in order to clean that market up. [00:14:19] Craig Macmillan: And so that's, that's basically good news, you think, for the bulk wine supply going down the road. [00:14:23] Audra Cooper: I think. In the future, it is in the short term. It's rather painful to have that amount of availability, right? We've been tracking this for the better part of three decades, and there's never been a single calendar year in which we've carried this amount of inventory, particularly going into last harvest, it was the highest inventory we'd ever seen in our tracking. [00:14:44] Keep in mind that this is what's listed available for us. This is not going out and taking inventory of what everyone has in tank that they're not necessarily going to bottle or they don't have a program for. So you can easily maybe double that number and that's what the likely availability is. [00:15:03] Craig Macmillan: Eddie what do you think is going to happen with pricing on on bulk wine? Yeah, I know that you're a specialized in grapes. But obviously those growers are concerned about what's going to happen to those grapes. From the grower side, how attractive is it right now to turn product into bulk wine, do you think? [00:15:21] Eddie Urman: I would say it's very, very, very much not attractive. Uh, we would. Not advocate for that in most scenarios for growers at this time regarding bulk pricing, you know, bulk wine, obviously we have bulk people who have better insight than Audrey, but in general, it's not going to be good. We don't, we don't foresee an increase in price as. we're obviously seeing an increase in supply of bulk wine, that typically is going to still have more downward pressure on price. And as far as growers bulking wine, it's, I think, a very risky game right now. You know, bulk wine does have a life expectancy, to Audra's point earlier. And, know, if you bulk it now, you have to sell it eventually to make your money back. [00:16:02] And then on top of that, you have to carry those costs with today's interest rates.  [00:16:06] Craig Macmillan: Right, right. So, prices for bulk wine right now, I'm guessing have been on the decline for probably a couple of years. Is that accurate? [00:16:13] Audra Cooper: Yeah, that's an accurate statement. If I were to really think about how long they've been on the decline, I would say probably mid, mid calendar year 2023 is when we start to see the downturn of the market be very, you know, impactful on pricing and overall demand. And of course, increasing inventory is really when that trend started. [00:16:34] I want to kind of go back to what Eddie was talking about regarding you know growers making bulk wine and and how risky that is, you know, we have a saying internally and it's so Elementary, but it's so applicable to these times. Your first loss is typically your best loss or your least loss and so it's really important when you're looking at alternative to market Whether or not you're actually going to be able to optimize how much investment you have in that product, and more often than not, when you're making grapes into bulk wine as a grower, you're not going to have the wherewithal to compete with a competitive set, other wineries, or large growers whose business models incorporate making bulk wine as a producer. [00:17:15] So you really end up being on the losing end of that game. [00:17:19] Craig Macmillan: Eddie, do you see price pressure on growers? Are prices being negotiated down or contracts being changed or not renewed? And if so, does that vary by region, do you think? I know you specialize in the Central Coast, but just from what you know. [00:17:34] Eddie Urman: I think for the Central Coast, it's easy to say that there's still unfortunately more cancellations or evergreens being called and their contracts being executed. There is some activity of people being willing to look at stuff and even make offers, which is good news, but typically it's at a lower pricing. [00:17:51] Craig Macmillan: This is for both of you if I'm a grower and I'm facing this situation both what I can get for my price and then also what the chances are of me selling my stuff on the bulk market, is this a situation where we're maybe better off not harvesting all the crop or mothballing some vineyards for the short term? [00:18:08] Eddie Urman: Yeah, I mean, I think in general, the less we pick this upcoming season that doesn't have a home, you know, the better off if it's picked for, uh, a program where it's actually needed, that's great, but bulking one on spec or taking in more fruit because it's cheap or very, you know, very low cost is not going to be a good thing. good overall thing for the industry. [00:18:30] As far as mothballing, we've talked a lot internally. This is where the conversation came in last time about making tough decisions and being intentional about how you're going to farm or you plant going into the season as a grower is, you know, mothballing is very controversial. [00:18:45] I think for our team, as far as whether it truly works and can you truly come back after it's done, if you're mothballing a Vineyard that's at the end of his life expectancy. You're probably just delaying your pain one more year. Cause it probably will not come back. If you're mothballing a five year old vineyard, maybe it's something that's a different story, but a real tough decision. [00:19:06] Mothballing a young producing vineyard most people are not in that situation. [00:19:12] Audra Cooper: Yeah, I mean, I want to expand a little bit on the, the mothballing and not harvesting fruit. I think it's really important that, you know, while this is a rather negative time in the industry and it's really easy to be very pessimistic. I do want to be optimistic about the needed outcomes and the solutions and the pain that's still rather prevalent in our industry to get kind of to the other side of being healthy. [00:19:36] I do want to be optimistic about some of the newer plantings that we've seen basically since 2012. There is a lot of new to middle aged vineyards that I really hope continue to stay in the ground. They need to stay in the ground because they are the highest and best fit for some of the newer style products in wine. [00:19:54] And we need to be able to continue to keep our wine quality elevated. And so while certainly there's vineyards that need to be removed or, or mothballed and taken out of production, there's also the flip side of that where there's a huge need for some of the. better vineyards and the more sought after vineyards or the vineyards that are priced right for the program that they're going into. [00:20:16] So this is kind of a double edged sword in the sense that yeah, we need plenty of production to be pulled out of the supply chain, but at the same time there's a huge need for very specific supply. So I want to be very careful in classifying those items. [00:20:30] Craig Macmillan: Right. And that brings me to my next question Audra there must be regional differences. Yeah. Yeah. In these patterns, I would assume some areas maybe are a little bit more protected from this kind of contraction or, or expansion over supply and others probably really bearing the brunt. I would guess. Do you see patterns at the state level? [00:20:48] Audra Cooper: I see patterns at the state level, but I can even bring it down to the central coast, even so far down to like even Paso right now. And Eddie and I have been talking about this a lot. You know, we saw a huge uptick in available inventory for east side AVA Cabernet and red blenders and even some of the white. Over the last two years, particularly last year in 2024, [00:21:11] and now we're seeing that dynamic shift from the east side climbing and available inventory. And now the west side is where we're seeing most of our listings come from over the last couple of weeks. And so we're now seeing it kind of push into more of the premium luxury tiers as far as this oversupply and the contraction and the kind of the pain points. [00:21:29] And so we are moving through the channels. Which I know again is, is difficult to hear and it's a very negative position to be in the industry, but it's also a sign that the market and the supply chain is moving through what it needs to move towards in order to come out the other side of this thing on a healthier end. [00:21:48] We comment on this a lot where. You know, it's going to get worse, dramatically worse for a short period of time before it gets better. And we're starting to see kind of the beginning of that position. [00:21:58] Craig Macmillan: What about the San Joaquin Valley? San Joaquin Valley? [00:22:02] Audra Cooper: is actually typically leading the charge in regards to our market, particularly our supply aspect of things, both in grapes and bulk wine. And so when we see A retraction in our industry or oversupply. We typically see it in the interior of the central valley first And when we see kind of a new, Growth stage we see it over there first as well And so they're ahead of us by one to two years Currently and then it kind of follows into the central coast and then up into the north coast and what i've seen Historically when you look back at markets and you look at kind of the time horizons of these things how? Long they live and what pushes the momentum of these markets. You'll typically see it last longer in the Central Valley, tiny bit shorter in the Central Coast and a lot shorter in the North Coast. The North Coast usually doesn't see quite as long of a pain period as the other two regions do. And there's, there's a lot of reasons that we probably shouldn't get into today because it would be a whole nother topic of conversation. [00:23:00] But I do think that the Central Coast right now has got another challenging year ahead of it. But also I think that the on ramp to a more positive industry is a little shorter than what I think people are giving credit for too because a lot of the work is being done, we just got to get through these major pain points first. [00:23:19] Craig Macmillan: We know that consumers drive demand for wine and hence wine grapes but are there other economic forces or political forces or regulatory forces that put pressure on this grape market aside from just consumer demand? [00:23:32] Eddie Urman: again, but 1 of big 1s is, put, it could put pressure to the positive or negative on our industry. We don't really know yet. It's still to be determined. when I read this question, the other thing came to mind to me is, is from a grower's perspective ensuring that you're growing. The compatible correct grapes for your region or varieties or it's staying within where you need to be. If the market for, for example, Chardonnay went through, went to the moon, it doesn't mean everyone in Paso should plant Chardonnay, [00:24:00] even though that's the hot variety, right? [00:24:02] It wouldn't be the best variety for most areas of Those are some of the quicker things that come to my mind. I'll probably elaborate. [00:24:10] Audra Cooper: I think to expand upon that, certainly regulations regarding, you know, water usage and irrigation is is a huge factor. And, and Eddie, you could probably do an entire podcast on that particular topic. And I'm sure that you guys have actually, Craig in addition to that, you really look at the economic environment in which people are growing grapes and producing wine. [00:24:32] And the economy of it is getting, you know, more and more difficult. The margins are getting much smaller. You can argue that more often than not people are taking losses year over year. And that puts a ton of pressure on their cash flow. In addition to that, when you look at the lending environment as well, that's become a lot more say, non conducive to being able to continue with business. In a lot of cases, [00:24:57] we have a handful of clients, if not more, who are questioning, do I prune because I don't necessarily have the same operational loan that I've had over the last couple of years and I've been taking low grape prices in order to survive to the following year, but you can only do that so long before it catches up to you. [00:25:14] And then we have another group or another segment of clientele who will prune, but may end up having to throw in the towel sometime, you know, mid summer or sooner because they don't have enough capital to continue with the grapes or you know, not sold. And then you look at the producer side on the winery side, and, and they too are getting crunched. [00:25:32] You know, we often talk about how low grape prices are, but we forget that, you know, wineries are getting crunched on their bottle price as well in order to nationally distribute. You know, what you see on the shelf as a price point does not necessarily mean that that's a price point to that producer. So the economies of this industry are getting more and more difficult every single year. [00:25:52] Craig Macmillan: Eddie, especially, are you seeing trends towards things like mechanization to try to keep costs down? [00:25:58] Eddie Urman: Yeah, absolutely. I mean mechanization and then automation and the vineyard or two, the , you know, hottest topics so here. And people were definitely making the efforts to try to implement those as they come available. The difficult thing can be oftentimes it's investment in equipment. That's very expensive and you have to truly consider is it going to, is it economically feasible to invest in that equipment and what's the payout time going to be based upon the amount of acres you're farming or how many passes you can do with that piece of equipment. So we're, we're seeing it happen, which is great. [00:26:31] It's innovation and it's heading us in the right direction, but at this point, a lot of it is still quite expensive and not everyone could participate for cost reasons. Yeah. [00:26:41] Craig Macmillan: Going forward, we've talked about this a little bit in terms of how different regions are kind of more paying for longer and some a little bit less and et cetera. And this then translates into the wines that are out there. Audra, you'd mentioned you know, the potential of negotiants to come in and help to alleviate the market. [00:26:59] That's definitely what happened in the nineties from my memory. We saw a lot of negotiate brands pop up because there was a plentiful supply for some of those years. Are there things that companies or government or grower associations, are there things that organizations could do to advise growers or help move people in the right direction in terms of kind of what they need to do? Is the viticulture consulting community? Taking these things into account Eddie, let's start with you, [00:27:29] Eddie Urman: that's a big question. there are plenty of people giving good advice in the industry and growers do have resources to reach out to, but it's very difficult to hear information that doesn't. Align with what you would like to do, right? So taking out our emotions from this from the equation and say, okay, does it really make sense to do this or to do that? Where where's that going to leave us and is that going to be in a position? To move forward in a better, know in a better new industry or new, you know New time in this industry when things rebound there's information out there, but it is difficult extremely difficult right now for growers and wineries to make decisions [00:28:09] Craig Macmillan: Yeah. That's the challenge when you have something like this, where it's individual decisions that lead to mass outcomes. It's hard for me as an individual to say, okay, well, I'm going to do my part. I'm going to keep these 10 acres out of production. Especially when I can see that I could sell to somebody. It's a tough go. Go ahead, Audra. [00:28:24] Audra Cooper: So I'm gonna go off on a tangent here a little bit. [00:28:26] Craig Macmillan: do. [00:28:28] Audra Cooper: I don't know, you might not welcome this one. So, you know, some people know this about me. I'm a pretty big Tony Robbins fan. And, You know, for some of you who don't know who that is, he's a self help guru that does a lot of different events and has written a lot of books and he has a philosophy and a saying that he utilizes through most of events, which is where focus goes, energy flows. [00:28:51] And unfortunately, we have not done the best of jobs being positive about ourselves in the industry, out there in the media, that ultimately is consumed by the masses. And so, I've been on this huge bandwagon about, when we're talking to the media, obviously we need to be rooted in reality, but we need to be as optimistic as we can about who we are and what our why is. [00:29:16] And I think oftentimes when we have these downturns, and this one's a pretty deep one, admittedly. That's the rooted in reality, right? But in these downturns, we tend to turn very, very pessimistic and we fail to remember that to some degree or another. We've been here before, and there have been a lot of innovations and activities and work and leadership that have pulled us out of it, and so we need to remember our history a little bit, I think would be my recommendation there, and I think a lot of the associations do a great job In reminding everyone what the historical background is and in some of our why Paso Robles Wine Country Alliance is a great example of what an association can do for a region on a national and international level. [00:30:03] I will continue to sing their praises because I think they've done a beautiful job in what they've done over the last 15 years. When you look at You know, what's happening from a government and regulation standpoint, you know, we have to band together as a community and be loud voices. We can't just rely on our neighbor or our representative to be our representative voice. [00:30:25] We need to make sure that we continue to be out there and loud. The other thing too is. We have a community, but we have a tendency to not keep collaboration consistent, and I would love to see our industry collaborate a little bit more, particularly on social media. I know that there's a lot of people probably listening to this right now thinking, why is social media even a remote solution? [00:30:48] But the amount of consumption from the younger generation that are now of drinking age that have not adopted wine as a beverage of choice, consume a huge amount of social media, more than they do TV, more than they do reading, more than any other culture. aspect of information gathering or any other platform that's available to them. [00:31:10] And we have an opportunity to band together and collaborate and change the algorithm regarding wine on social media. And I love to see us do that. We haven't done it. And there's various methods of doing that. And again, could probably be another podcast. I'm by no means the foremost expert on that, but our collaborative efforts. [00:31:27] We'll just drop that because I don't even remember exactly [00:31:30] Craig Macmillan: I think that's sound advice And it's always been a challenge. We do have some statewide Organizations that have that mission. They have a lot on their plate But I agree with you. I think that that is definitely the route or it seems to be the route There's more more research coming out that's showing that Not just the time but also like where people get their news You know, it shows you how important that is to them, how important , that venue is to them. [00:31:55] Eddie Urman: 1 of the things for me to extrapolate on that a little bit. What Audra was talking about is unified at the industry hot topics. Um. Rock mcmillan talked for a minute. The ceo of silicon bank about the wine industry Not itself and taking market share from itself, but taking market share from wine from beer from spirits They've clearly done that to us. [00:32:18] I mean It's a competition. It is what it is, and we've not done a great job marketing To younger, younger generations, everybody knows that everybody repeats it, but what are we going to do about it? And how can we as an industry figure out how to do a better job getting people exposed to wine, getting people to enjoy wine? [00:32:37] Audra Cooper: Yeah, I like that, Eddie. It's time to get aggressive and it's time to re enter wine in the conversation of culture and being part of the daily lifestyle. We've let it kind of fall by the wayside and it's time to get aggressive about what wine can be and was and should be here in the near future. [00:32:57] Craig Macmillan: right. You'd mentioned, you know, what's happened in the past. Audra, are there lessons that we learned that we are forgetting from 20 years ago or lessons that we should have learned 20 years ago that might help us now? [00:33:11] Audra Cooper: it's, that's an interesting question, and I think it is a great question of merit, because history does tend to repeat itself I think we need to get better about predictive trends, and I don't know what the answer is to that, I just know that we need to do that and again, we, we kind of talked about it early in the podcast here that, you know, it's really hard to plant a trend, because you're usually behind the eight ball on it. [00:33:38] And I think that we need to get better about how we plan for the future. I think we forget that, you know, Robert Mondavi and the Gallo's and, and countless others who came before us really went out. To the masses and marketed wine, not just their brands or their programs. They were out there to make sure that they were representing the wine industry and the product that we produce first and foremost. [00:34:06] And so I think there's that element. It's not necessarily missing, but it's not loud enough and it's not aggressive enough. And so we definitely need some leaders to come forward in that regard and really push the initiatives. That we fought so hard to stay in business for. When you look back historically to, I think we have a tendency to kind of do the blame game a little bit. [00:34:28] Like, you've planted too much over there on the coast and you've removed too much of the northern interior and you're charging too much up there in the north coast. And the reality is there's a place. For everyone to play and instead of being the competitive set that we are, again, to Eddie's point that Rob McMillan made as state of the industry, we should be looking at how do we take market share from our competitors, which are beer and spirits, RTDs, and so forth, not from each other. [00:34:57] Craig Macmillan: Yeah, that makes a lot of sense. It sounds like it's a time when we need to see some new leadership step up or some folks to take leadership roles which is always kind of scary. [00:35:08] Audra Cooper: It is. It's, it's, you know, here's the, the beautiful thing about emotion though. It's usually a call to action. So if we get scared enough. Someone will do something and I think we're just about there, and, and there's probably people working in the shadows that we're not aware of that will probably come forward here soon, you know, there's great leadership at CAWG level with their association as well as the Wine Institute, they're working hard every single day to be lobbyists , for our industry and to be making sure that they're representing our issues and finding solutions, solutions. [00:35:40] You know, one of the big things that I've learned over the last couple of years, particularly this last year, is, is that we are all responsible for our future and making sure our future is compelling. And so we need to be supporting those associations and paying attention to the relevancy of the information that's out there. [00:35:55] Craig Macmillan: Yeah, that's excellent. This is a, again, kind of a, kind of a tangent and it may not lead anywhere, but I, I just had this thought. You were talking about sustainability certifications and how important they are for growers now. Do you think that communicating the sustainability story of wineries and probably done at an individual level and then spreading out from there do you think consumers would respond to that? [00:36:17] Eddie Urman: Yeah it's hard to say because marketing is not my forte, but I, it sure seems like with the trends as far as health conscious and all this, I think it would resonate with them. It really should. And it's something we should probably capitalize on more as an industry in general. Yeah. [00:36:33] Craig Macmillan: That's interesting. Well do you have, does anybody have like a final message or one thing you would tell growers on this topic? Audra, [00:36:40] Audra Cooper: Well, we covered a lot of topics today, and I think I'll leave everyone with the same thing I said earlier, Where focus goes, energy flows, and if we're focused on the negative, and we're focused on how tough the industry is right now, that's where we're going to be. If we're focused on solutions, we'll find one that works, and it's going to be different for everyone. [00:37:04] Everyone's solution may look a little bit different. This is both an individual and industry wide issue that we're facing currently. with the downturn in the industry and the extreme oversupply. But I have faith that the work that's already being done will pull us out of this. We just need to get innovative in how we market to new consumers. [00:37:26] Craig Macmillan: That's great. Where can people find out more about you folks? [00:37:29] Eddie Urman: on our website. , you can get our information on there and reach out and contact us. Anything else Audra. Right. [00:37:44] Audra Cooper: Year you can go to our social media Turrentine Brokerate or you can find me at GrapeBroker on Instagram. You can also call us or email us or text us if you'd like, or smoke signal us too, although please don't carry fires. [00:37:50] Craig Macmillan: Anyway, right. Well, thank you so much. I guess today we're Audrey Cooper she is a director of great brokerage at Turrentine. Brokerage and Eddie Urman, who is the central coast, great broker Turrentine. Thank you both for being here and having such an interesting conversation. It's an important topic with a lot of question marks, lots and lots of questions, but I think we had some good things come out of it and I really appreciate it. [00:38:11] Audra Cooper: All right. Thank you.  [00:38:17] Beth Vukmanic: Thank you for listening. Today's podcast was brought to you by wonderful laboratories. Wonderful laboratories. Operates two state of the art high throughput laboratories to support pathogen detection and nutrient analysis. The team provides full service support to customers with field sampling, custom panels, and special projects. Their customers include pest control advisors, growers, consultants, seed companies, backyard gardeners, researchers, and more. [00:38:45] Make sure you check out the show notes for links to Turntine brokerage. Their previous interview on the Sustainable Winegrowing podcast, that's number 259, wine Grape Market Trends for 2024, plus other sustainable wine growing podcast episodes, including 265. How to stand out on social media in 2025 and 268 how to tackle leadership transitions successfully.   [00:39:10] If you'd like this show, do us a big favor by sharing it with a friend, subscribing and leaving us a review. [00:39:16] You can find all of the podcasts@vineyardteam.org/podcast and you can reach us at podcast@vineyardteam.org. Until next time, this is Sustainable Winegrowing with the Vineyard team.   Nearly perfect transcription by Descript

Zināmais nezināmajā
Lielie fizikas eksperimenti, kas imitē procesus visumā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 17, 2025 45:08


Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par ļoti neparastiem eksperimentiem uz mūsu planētas. Cilvēkam nav lemts doties uz citu galaktiku, Visuma centru vai laika mašīnā novērot, kā radies kosmoss. Taču mēs to mērķtiecīgi darām tepat uz Zemes - eksperimentos, kuros cenšam rast atbildes uz jautājumiem, kuru atbildes meklējamas neiedomājami tālu vai sen. Kas ir šie eksperimenti? Kā mums sokas ar atbilžu meklējumiem, stāsta Kārlis Dreimanis, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors, un Andris Šternebrgs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātnes jomā, fizikas doktors. Raidījuma noslēgumā zinātnes ziņas.  

Zināmais nezināmajā
Plēsēji Latvijā: kā viņiem klājas un kā ar viņiem sadzīvot

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 16, 2025 50:03


No ziemas miega modušies lāči, cilvēka tuvumā jau drošāk jūtas lūši, aizvien diskusijas par vilku sirojumiem lopkopju tuvumā. Kā klājas plēsējiem Latvijā? Ko zinām par šo dzīvnieku uzvedību un kā šīs zināšanas var palīdzēt sadzīvot ar Latvijas mežu iemītniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš un šī paša institūta vadošā pētniece Guna Bagrade.   Nesen plašsaziņas līdzekļos varējām lasīt informāciju par to, ka ASV zinātnieki pēc DNS paraugiem ir klonējuši pirms 10 tūkstošiem gadu izmirušu vilku sugu. Vai pēc pieejama fosilā ģenētiskā materiāla ir iespējams no jauna radīt sen izmirušas sugas, skaidro ģenētiķis Īzaks Rašals.   Par savu izvēlēto zinātniskās fantastikas grāmatu stāsta astronomijas entuziaste, "StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Viņa iepazīstina ar Daniela Suareza (Daniel Suarez) triloģijas pirmajām divām daļām "Delta-v" un "Critical Mass" (Kritiskā masa) "Grāmata zināmā mērā ieskicē to, ko varētu sagaidīt no kosmosa izpētes un apguves nākotnē. Šobrīd tā vēl ir zinātniskā fantastika ar būtisku uzsvaru vārdā zinātne," atzīst Anna Gintere. Triloģijas trešā daļa vēl top.

Zināmais nezināmajā
Satelīti: kādus labumus sniedz un riskus rada šie klusie novērotāji Zemes orbītā?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Apr 15, 2025 26:18


Virs mūsu galvām ikdienu pārvietojas teju 12 tūkstoši cilvēka radītu aparātu, kas ļauj mums izmantot digitālo tehnoloģiju labumus, prognozēt laikapstākļus un paredzēt stihiju sekas. Šo aparātu skaits strauji pieaug. Bet varbūt to jau ir par daudz? Kādus labumus un riskus mums sniedz šie klusie novērotāji Zemes orbītā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un Latvijas Universitātes Ģoegrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons.

Live Slow Ride Fast Podcast
Parijs-Roubaix voorbeschouwing: ‘'Welke Florian wil je zijn?!''

Live Slow Ride Fast Podcast

Play Episode Listen Later Apr 10, 2025 74:30


Laurens en Stefan gaan verder. Vanaf 't Bajeskwartier: thuishaven, toevluchtsoord, en volgens henzelf: de leukste thuiswerkplek van Nederland.Vandaag niet alleen De Grote Voorbeschouwing van de Hel van het Noorden, maar ook een boel ander geneuzel, zowel Live Slow als Ride Fast van aard. De heren bellen met Florian, hebben nog wat nabranders, een update na Jakobsen z'n operatie, en natuurlijk kan Marco Haller niet ontbreken in deze podcast. En rondom de voorbeschouwing Parijs-Roubaix - de Koningin der Klassiekers - niks blijft onbesproken: het parcours, de favorieten, de weersvoorspelling, de stroken, de chicane, de wind, de outsiders. En hoe zat het nou met die aparte KLAK AF! groepsapp voor de weersvoorspelling van Parijs-Roubaix? Je hoort het allemaal in weer een nieuwe aflevering van de Live Slow Ride Fast podcast.☕ Zin in een pittig bakkie? Il Magistrale Cobble Crusher met gratis verzending bestel je met code ‘CRUSHIT' - tm 27 april 2025 via magistralecyclingcoffee.cc.

Words From the Servants
Meditations for the 40 Days 2025: April 5 – Num 20: 1-13; 21:4-9

Words From the Servants

Play Episode Listen Later Apr 5, 2025


For today’s installment of our 40 Days Meditation series, our brother Martin Steinbereithner provides commentary on Num 20: 1-13; 21:4-9. Listen below, download here, or search for Words from the Brothers on your favourite podcasting app. And the people of Israel, the whole congregation, came into the wilderness of Zin in the first month, and the people stayed in Kadesh. And Miriam died there and was buried there. Now there was no water for the congregation. And they assembled themselves together against Moses and against Aaron. And the people quarreled with Moses and said, “Would that we had perished when our brothers perished before the Lord! Why have you brought the assembly of the Lord into this wilderness, that we should die here, both we and our cattle? And why have you made us come up out of Egypt to bring us to this evil place? It is no place for grain or figs or vines or pomegranates, and there is no water to drink.” Then Moses and Aaron went from the presence of the assembly to the entrance of the tent of meeting and fell on their faces. And the glory of the Lord appeared to them, and the Lord spoke to Moses, saying, “Take the staff, and assemble the congregation, you and Aaron your brother, and tell the rock before their eyes to yield its water. So you shall bring water out of the rock for them and give drink to the congregation and their cattle.” And Moses took the staff from before the Lord, as he commanded him. Then Moses and Aaron gathered the assembly together before the rock, and he said to them, “Hear now, you rebels: shall we bring water for you out of this rock?” And Moses lifted up his hand and struck the rock with his staff twice, and water came out abundantly, and the congregation drank, and their livestock. And the Lord said to Moses and Aaron, “Because you did not believe in me, to uphold me as holy in the eyes of the people of Israel, therefore you shall not bring this assembly into the land that I have given them.” These are the waters of Meribah, where the people of Israel quarreled with the Lord, and through them he showed himself holy. From Mount Hor they set out by the way to the Red Sea, to go around the land of Edom. And the people became impatient on the way. And the people spoke against God and against Moses, “Why have you brought us up out of Egypt to die in the wilderness? For there is no food and no water, and we loathe this worthless food.” Then the Lord sent fiery serpents among the people, and they bit the people, so that many people of Israel died. And the people came to Moses and said, “We have sinned, for we have spoken against the Lord and against you. Pray to the Lord, that he take away the serpents from us.” So Moses prayed for the people. And the Lord said to Moses, “Make a fiery serpent and set it on a pole, and everyone who is bitten, when he sees it, shall live.” So Moses made a bronze serpent and set it on a pole. And if a serpent bit anyone, he would look at the bronze serpent and live. Num 20: 1-13; 21:4-9

Words From the Servants
Meditations for the 40 Days 2025: April 3 – Num 12:16-13:33

Words From the Servants

Play Episode Listen Later Apr 3, 2025


For today’s installment of our 40 Days Meditation series, our brother Martin Steinbereithner provides commentary on Num 12:16-13:33. Listen below, download here, or search for Words from the Brothers on your favourite podcasting app. After that the people set out from Hazeroth, and camped in the wilderness of Paran. The Lord spoke to Moses, saying, “Send men to spy out the land of Canaan, which I am giving to the people of Israel. From each tribe of their fathers you shall send a man, every one a chief among them.” So Moses sent them from the wilderness of Paran, according to the command of the Lord, all of them men who were heads of the people of Israel. And these were their names: From the tribe of Reuben, Shammua the son of Zaccur; from the tribe of Simeon, Shaphat the son of Hori; from the tribe of Judah, Caleb the son of Jephunneh; from the tribe of Issachar, Igal the son of Joseph; from the tribe of Ephraim, Hoshea the son of Nun; from the tribe of Benjamin, Palti the son of Raphu; from the tribe of Zebulun, Gaddiel the son of Sodi; from the tribe of Joseph (that is, from the tribe of Manasseh), Gaddi the son of Susi; from the tribe of Dan, Ammiel the son of Gemalli; from the tribe of Asher, Sethur the son of Michael; from the tribe of Naphtali, Nahbi the son of Vophsi; from the tribe of Gad, Geuel the son of Machi. These were the names of the men whom Moses sent to spy out the land. And Moses called Hoshea the son of Nun Joshua. Moses sent them to spy out the land of Canaan and said to them, “Go up into the Negeb and go up into the hill country, and see what the land is, and whether the people who dwell in it are strong or weak, whether they are few or many, and whether the land that they dwell in is good or bad, and whether the cities that they dwell in are camps or strongholds, and whether the land is rich or poor, and whether there are trees in it or not. Be of good courage and bring some of the fruit of the land.” Now the time was the season of the first ripe grapes. So they went up and spied out the land from the wilderness of Zin to Rehob, near Lebo-hamath. They went up into the Negeb and came to Hebron. Ahiman, Sheshai, and Talmai, the descendants of Anak, were there. (Hebron was built seven years before Zoan in Egypt.) And they came to the Valley of Eshcol and cut down from there a branch with a single cluster of grapes, and they carried it on a pole between two of them; they also brought some pomegranates and figs. That place was called the Valley of Eshcol, because of the cluster that the people of Israel cut down from there. At the end of forty days they returned from spying out the land. And they came to Moses and Aaron and to all the congregation of the people of Israel in the wilderness of Paran, at Kadesh. They brought back word to them and to all the congregation, and showed them the fruit of the land. And they told him, “We came to the land to which you sent us. It flows with milk and honey, and this is its fruit. However, the people who dwell in the land are strong, and the cities are fortified and very large. And besides, we saw the descendants of Anak there. The Amalekites dwell in the land of the Negeb. The Hittites, the Jebusites, and the Amorites dwell in the hill country. And the Canaanites dwell by the sea, and along the Jordan.” But Caleb quieted the people before Moses and said, “Let us go up at once and occupy it, for we are well able to overcome it.” Then the men who had gone up with him said, “We are not able to go up against the people, for they are stronger than we are.” So they brought to the people of Israel a bad report of the land that they had spied out, saying, “The land, through which we have gone to spy it out, is a land that devours its inhabitants, and all the people that we saw in it are of great height. And there we saw the Nephilim (the sons of Anak, who come from the Nephilim), and we seemed to ourselves like grasshoppers, and so we seemed to them.” Num 12:16-13:33