Podcasts about Zin

Latvijā top pirmais piekrastes zvejas kuģis, kuru darbinātu elektrība un ūdeņradis. Līdz šim jūras transportā zaļā enerģija nav plaši izmantota, bet, ņemot vērā piesārņojumu un emisijas, ko pasaulē rada kuģu kustība, inovācijas ir nepieciešamas. Par to, kā kursētu šāds kuģis un vai nākotnē varam cerēt, ka arī pasažieru un kravas kuģi kļūs videi un klimatam draudzīgāki, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes vadošo pētnieku Andrejs Zvaigzne un Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, vadošais pētnieks Oskars Java. Slavenākie kuģi Latvijas vēsturē Galvenais jeb flagmaņkuģis „Virsaitis”, dmīnu meklētāji „Imanta” un „Viesturs” un zemūdenes „Ronis” un „Spīdola”.  Domāju,  šos  vārdus  ir  dzirdējuši daudzi, ja runājam par starpkaru Latvijas Republikas Jūras kara floti.  Skaitā neliela, bet tam laikam moderna, kaujās šie peldlīdzekļi nepiedalījās, bet  liela nozīme tiem bija  krasta aizsardzībā un mūsu jūrnieku apmācības procesā. Mūsu kara flotes oficiālais dibināšanas datums ir 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas Bruņoto spēku Virspavēlnieka ģenerāļa Dāvja Sīmansona štāba tika nodibināta Jūras nodaļa, kurā iekļāva jūrnieku rotu un Mīnu izzvejošanas partiju, bet reāli par kaut cik nopietnu jaunizveidotās valsts floti var runāt tikai pēc Neatkarības kara beigām, tā atzīst Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks, vēstures zinātņu doktors Juris Ciganovs. Pēc Pirmā pasaules kara izveidotā organizācija – Tautu savienība, kas rūpējās par jaunizveidoto valstu drošību,  formēja arī šo valstu flotes un tika noteikts, ka Latvijas Republikai vajadzētu četras zemūdenes un astoņus karakuģus, bet kā teic Juris Ciganovs, šie plāni palika tikai uz papīra, jo jāņem vērā, ka kara gados novārdzinātā jaunizveidotā Latvijas valsts nevarēja atļauties uzbūvēt tik lielu floti. 1940.gadā PSRS īstenoja Latvijas okupāciju un, protams, līdz ar mūsu valsts  pastāvēšanas beigām, beidzās arī mūsu flotes darbība. Sarkanā armija visus minētos peldlīdzekļus pārņēma savā rīcībā, zemūdenes tika nogremdētas  1941. gadā,  tajā pašā gadā traleris „Imanta” uzbrauca uz mīnas  un nogrima, kuģis „Viesturs” nonāca padomju flotes rindās un flagmaņkuģis „Virsaitis” arī 1941. gada decembrī, veicot  Sarkanās armijas  evakuāciju, uzskrēja uz mīnas un nogrima. -- Kā ik trešdienu ielūkojamies mūsu raidījuma viesu grāmatu plauktos un smeļamies iedvesmu aizraujošai lasāmvielai par zinātni un ne tikai. Šodien ar kādu sev nozīmīgu grāmatu iepazīstina ģeologs Ģirts Stinkulis.

Civilizācijas, komforta un drošības saliņa polārajos reģionos un tālos ledājos - stacijas. Tajās notiek ne tikai pētnieku ikdienas sadzīve, bet arī pētniecība. Kāda ir polārstaciju loma zinātnē, kādu ir dzīve stacijās un kādiem apstākļiem tās ir pakļautas? Un kāpēc polāro staciju izveide ir arī politisks jautājums? Par mūsu polārpētnieku piedzīvojumiem un pētniecību dažādos pasaules ledājos esam stāstījuši daudz un ar aizrautību sekojuši līdzi viņu ekspedīcijām, taču tikai garāmejot esam pieminējuši kādu civilizācijas saliņu polārajos apgabalos un tās ir polārās stacijas. Par šīm mītnes vietām ledājos, to politisko, sociālo un pētniecības nozīmi saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā polārpētnieki - Jānis Karušs, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētie profesors, un Kristaps Lamsters, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētie profesors.

Nesen kāds pētījums atklājis interesantu faktu par skudru spēju darboties komandā - kad pūznī strauj aug iemītnieku skaits, skudras strādā smagāk un vairāk kopējā pūžņa labuma vārdā. Cilvēku sabiedrībā mēs nereti novērojam pretējo, ka lielākos kolektīvos mūsu uzņēmība un motivācija ziedoties sarūk. Vienlaikus skudru stratēģijas pārņemšana varētu palīdzēt risināt grūtības robotu "kolektīvā". Kā mainās cilvēku, skudru un robotu uzvedība, kad jāsāk darboties komandā? Ko cilvēki un roboti varētu mācīties no dzīvnieku pasaules komandas saliedēšanā un cik labi komandas spēlētāji ir cilvēki un viņu radītās ierīces?  Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Ivars Austers, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā, Jānis Dreimanis, Latvijas Dabas muzeja entomologs, un Agris Ņikitenko, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors.

Latvijas basketbola izlase pēc vienas brīvdienas šodien. 5. septembrī, atkal ķersies pie darba, vakarā aizvadot treniņu pirms rīt gaidāmās spēles pret Lietuvu "Eurobasket 2025" astotdaļfinālā. Izlases ilggadējais kapteinis Jānis Blūms norāda, ka ir gandarīts, ka mūsējie no grupas iziet kā trešie. Viņš atzīmē, ka Latvijas izlase spēlēja tiešām spēcīgā grupā. Rīgā ieradušās jau vairākas citas astotdaļfināla komandas, vakar arī tika aizvadīti treniņi, strādājot Vācijas, Lietuvas, Somijas izlasēm. Pirms gaidāmajām spēlēm arī ārēnā jāveic nelieli pārbūves un uzlabošanas darbi. Zināms, ka astotdaļfinālā Latvija spēlēs pret Lietuvu, Grieķija tiksies ar Izraēlu, Turcija spēkosies ar Zviedriju, Polija spēlēs pret Bosniju un Hercegovinu, Vācija pārbaudīs Portugāles sīkstumu, Itālija tiksies ar Slovēniju, Serbija spēkosies ar Somiju, bet Francija tiksies ar Gruziju.  

Augustā noslēgusies kārtējā "Mana jūra" ekspedīcija Latvijā, bet Ženēvā nesekmīgi beigušās sarunas par plastmasas lietojumu un piesārņojumu pasaulē. Kāda šobrīd situācija ar plastmasas ražošanu un pārstrādi pasaulē un ko pētījumi stāsta par plastmasas ceļu dabā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Jānis Ulme, Vides izglītības fonda pārstāvis, Jānis Brizga, Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis, un Inta Dimante-Deimantoviča, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece un mikroplastmasas laboratorijas vadītāja. "Mikroplastmasa ir plastmasas piesārņojuma nākotne," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča. "Globāli raugoties, plastmasas atkritumi, nonākot vidē, tos ietekmē saules gaismā, dažādi citi apstākļi, kā rezultātā plastmasa kā materiāls sadalās aizvien mazākās daļiņās un uzkrājas vidē mikroplastmasas veidā. Un mikroplastmasas veidā arī kļūst ļoti mobila, jo tiek aizpūsta ar vēju, aiznesta nokrišņiem, tiek apēsta, pēc tam izdalīta un atkal apēsta. Viss tas, kas no lielā plastmasas piesārņojuma netiek savākts un pārstrādāts, agri vai vēlu atgriežas mikroplastmasas veidā.  "Turklāt arī mazliet bezcerīgā problēma ir tā, ka nepietiek ar to, ka mēs, piemēram, sakām - mums šajā pludmalē viss ir kārtībā, te viss ir tīrs, te viss ir savākts, te piesārņojuma nebūs, jo mēs tiešām par to rūpējamies un un mūsu atkritumu menedžments ir augstā līmenī. Plastmasai, jo sevišķi mikroplastmasa ir globāls raksturs. Tas nozīmē, ka var būt tik tīrs, cik vien vēlamies, bet mums to atnesīs no citurienes. Līdz ar to arī ierobežošanai, kopīgai nostājai jābūt globālai, lai šo piesārņojuma veidu apkarotu un un novērstu, turpina Inta Dimante-Deimantoviča. Arī Latvijā visos paraugos, ko zinātnieki ievāc, vienmēr ir mikroplastmasa un tās daudzums pieaug. To apliecina arī ekspedīcijas "Mana jūra" dati. Gadu no gada piesārņojuma klātbūtne dažādās pludmalēs var atšķirties. Apvienoto Nāciju organizācija ziņo, ka gadā pasaulē saražo ap 400 miljonu tonnu platsmasas un tā pārsvarā visa nonāk atpakaļ dabā. Tas, ka drīz sāksim slīkt plastmasā, vairs nav tikai tēlains izteiciens, jo arī pētījumi apliecina, ka plastmasas izstrādājumi ir ne tikai mums apkārt, bet mūsu organismā. Par šo jautājumu nesen aizvadītas ANO sarunas Ženēvā, bet tepat Latvijā - ikgadējā piekrastes ekspedīcija, kurā noskaidrotas tīrākās un piesārņotākās pašmāju pludmales. Gliemju čaula sniedz informāciju arī par "mājiņas" īpašnieka vecumu Vai zinājāt, ka pēc gliemju čaulas var noteikt tās īpašnieku vecumu? Bet ja runājam par čaulas krāsu, tad dažām jūrā dzīvojošām gliemju sugām to nemaz nevar redzēt apauguma dēļ, savukārt skaistais zaigojošais perlamutrs sedz čaulas iekšpusi. Vairāk par gliemju „mājiņām” stāsta zooloģe Digna Pilāte. Jautājums, kāpēc vairākiem ūdenī mītošiem gliemjiemtā krāsa ir vajadzīga, smaidot teic Digna Pilāte.  Skatot tās mīkstmiešu sugas, kurām ir čaula, varētu teikt, ka tie ir gliemji, kuriem skelets atrodas ārpusē. Jo gluži kā cilvēkam ir kauli, tā gliemjiem čaula, tā teikt, strukturē ķermeni un gliemju gadījumā arī kalpo kā kaulaina mājvieta savam saimniekam. Lūkojam tās uzbūvi, formas un, protams, arī krāsu tām sugām, kurām tā ir ieraugāma arī gliemja dzīves laikā. Par to stāsta zooloģe, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Digna Pilāte. -- Kā ik trešdienu ielūkojamies mūsu raidījuma viesu grāmatu plauktos un smeļamies iedvesmu aizraujošai lasāmvielai par zinātni un ne tikai. Šoreiz ar kādu sev nozīmīgu grāmatu iepazīstinās entomologs Uģis Piterāns. Viņš izvēlējies grāmatu somu valodā par Somijas blaktīm. Tā viņu mudinājusi atgriezties zinātnē.

2024. gadā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki aizsāka ekspedīcijas, kuru pirmsākumi meklējami mērnieku laikos - iedzīvotāju antropoloģisko mērīšanu. Pagājušajā vasarā tā bija Piebalga, šogad lauka pētījumi turpinās Kurzemē. Kādus mūsdienu iedzīvotāju veselības, ķermeņa uzbūves un demogrāfiskos rādītājus pētnieki ieguvuši? Kā esam mainījušies vēstures gaitā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Arta Grabčika, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asistente, projekta administratore, un Jānis Vētra, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Anatomijas laboratorijas vadošais pētnieks. "Šajā gadā mēs izvēlējāmies mērījumus veikt trīs pilsētās. Tā varbūt ir tāda būtiska atšķirība no 30. gadiem, kad pārsvarā bija izvēlēti lauku ciemati vai pat viensētas daudzos gadījumos. Mēs izvēlējāmies Kuldīgu, Liepāju un Ventspili," skaidro Jānis Vētra. "Atsaucība bija negaidīti liela. Pētījums katrā pilsētā ilga nepilnas piecas dienas no trešdienas līdz svētdienai, Kuldīgā mums bija 423, Liepājā - 563 dalībnieki nepilnās piecās dienās un Ventspilī - 380 dalībnieku.  Lai ilustrētu, ko tas nozīmē mūsu komandai, kurā ir četri pētnieki, 15 studenti un vēl trīs skenētāji no mūsu partneru firmas, kopumā šai it kā diezgan lielajai komandai, tomēr Liepājā mums vienā dienā ierodas 160 cilvēku. Mums viņi ir jāreģistrē, jāizskaidro pētījums, viņiem ir jāparaksta diezgan apjomīga informētā piekrišana. Viņiem ir jāveic spirometrija, tas ir, elpošanas pārbaude, asinsspiediens jānomēra, viņiem ir jāveic antropometriskie mērījumi ķermenim, pēc tam vēl ir 3D skenēšana, vēl fotografēšana, vēl asinis jānoņem. Ja, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā diennaktī ir 250 apmeklētāju, mums deviņās stundās -160. Dienas beigās, kad jautāju studentiem, vai viņi vēl ies uz jūru, viņi teica - ar labu nakti."

Āfrikas cūku mēris ir skāris vienu no lielākajām cūku novietnēm Latvijā. Infekcijas slimība konstatēta Ogres novada Lauberes pagastā, norvēģu uzņēmējiem piederošajā „Baltic pork”. Ukrainā aizturēts aizdomās turamais par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību. Koalīcijā saruna turpinās par tikai Karīnas Palkovas kandidatūras virzīšanu tiesībsarga amatam. Rīgas Rīnūžu vidusskolā Zinību dienas svētkus svin latviski, arī mācīsies tikai latviski. Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem pirmdien pakļauta lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena devās uz Bulgāriju.

This month on our podcast, we're diving into the bold and beautiful world of Zinfandel, a grape with a rich history and even richer flavours.Zinfandel is a bold, robust, and wonderfully versatile grape variety that deserves a place on your table all year round.Whether you're enjoying a cozy winter roast or firing up the grill in the heat of summer, Zinfandel has the character and complexity to match. And speaking of grilling…We're also discussing our Zin & Grill summer promotion which is a celebration of how beautifully Zinfandel pairs with all things BBQ. This grape is a grill master's best friend.Check out the blog posts on our website for Zinfandel food pairings and enjoy the podcast! FOLLOW US

Bianca Snijders en Marcel Stoeten hebben in januari 2025 de training Zin in Lesgeven gevolgd als deel van hun rijke oriëntatie op de mogelijk overstap naar het onderwijs. Er is een stereotype beeld van leraren dat ze ‘stoer' zouden moeten zijn. In gesprek met Marcel en Bianca komen andere kwaliteiten naar voren, het gaat vooral om de relatie met de leerlingen. Daarom kiest Marcel voor het basisonderwijs en Bianca voor het voortgezet onderwijs.

Ken je dat? Een coachgesprek dat aanvoelt als strijd, dat je veel energie kost en dat eigenlijk ook niet heel effectief is? Maak je het weleens mee dat de ander in de ‘ja maar-stand' gaat, je deskundigheid ter discussie stelt, of je herhaaldelijk onderbreekt? Of dingen zegt als: ‘wie ben jij om dat te zeggen?', ‘hoe lang duurt dit nog?', of: ‘je begrijpt er niks van!' Als jij zo'n geluksvogel bent die uitsluitend in een vrijwillig kader werkt met mensen die zelf betalen voor jouw coaching, dan zal bovenstaande wel meevallen. Maar voor al die coachende docenten, woonbegeleiders, reïntegratieprofessionals, Jeugdzorgconsulenten en andere helden die in semi-gedwongen kader werken is dit misschien wél heel herkenbaar. In dat geval wordt je gegarandeerd blij van deze Blogcast met 10 effectieve manieren om weerstand te voorkomen of verminderen. Daarin vind je eerst 10 dingen waar je misschien beter mee kunt stoppen (als je ze per ongeluk doet) en daarna 10 dingen die niet alleen bewezen effectiever zijn, maar ook sterk bijdragen aan je werkgeluk.Zin om je (verder) te bekwamen in het coachvak? Kijk eens hier: www.bewezeneffect.nl/Zin om te reageren op deze Podcast? Heb je een vraag, een compliment of opbouwende feedback? Hier laat je eenvoudig een voice-berichtje voor ons achter: www.speakpipe.com/bewezeneffectVerder zijn alle blijken van waardering zeer welkom: delen met anderen, 5-sterren reviews, reacties, lid worden, etc. Doe vooral wat je passend vindt!Daarmee steun je deze podcast en zorg je dat ik gemotiveerd blijf om hem te maken, dus grote dank als je die kleine moeite neemt!

On y est, l'Eurobasket 2025 va démarrer ! Après cinq victoires en autant de matches de préparation, l'équipe de France d'un Freddy Fauthoux encore invaincu s'avance avec le plein de confiance. Mais sans ses stars (Wemby, Gobert, Fournier) et amputée par de nombreux forfaits (Lessort, Poirier, Strazel)... Alors, quelle ambition pour nos Bleus ? La Serbie avec Jokic, la Slovénie avec Doncic, la Grèce avec Giannis... Alors que la France va disputer cet Eurobasket sans une vraie star dans son effectif, peut-on encore gagner une grande compétition sans une tête d'affiche ? Dans la partie historique, les équipes de Basket Time vont écrire l'histoire: Notre Tony Parker national peut-il écrire l'histoire sur un banc de touche comme l'a fait son vieil ami Zinédine Zidane ? Basket Time avec Pierre Dorian, Stephen Brun, Arnaud Valadon et Felix Gabory.Production : Killian VeroveRéalisation : Kevin Paugam

Tony Parker futur coach ? À 43 ans, la légende du basket français se lance dans l'obtention du Diplôme d'État, lui qui s'inspire de ses vieux amis Thierry Henry et... Zinédine Zidane ! Notre TP national peut-il écrire l'histoire sur un banc de touche ?   

Elke keer dat je denkt: “Zou dit goed scoren?”, verlies je een beetje van je eigenheid. In deze aflevering hebben je fotografievrienden het over de druk van likes – en wat dat doet met je creativiteit. Want fotograferen om te behagen is iets anders dan fotograferen om te maken.We bespreken hoe je jezelf losmaakt van die drang naar bevestiging, en wat er gebeurt als je weer puur voor jezelf gaat werken. Spoiler: het wordt leuker. En beter.☀️ Speciale zomeraanbieding van Photofacts!Zin om deze zomer terug te gaan naar waar het om draait – jouw eigen plezier in fotografie? Dan is de Photofacts zomeraanbieding precies wat je nodig hebt. Een jaar lang toegang tot meer dan 100 cursussen, waaronder Michiels cursus straatfotografie.Daarbovenop krijg je ook nog de Straatfotobijbel én de Zwartwitbijbel cadeau. Geen likes nodig. Gewoon lekker leren. Alles samen voor maar €99 via https://photofactsacademy.nl/30msWe namen deze aflevering met publiek op in het weekend van 21-22 juni, live op de Fotofair 2025.

Wat denk je dat – wereldwijd – het meest voorkomende aantal sessies in een therapie-traject is? Hou je vast. Dat is: één. Aanvankelijk zagen behandelcentra die ‘trajecten van één sessie' als min of meer mislukt. Tot een slimme onderzoeker die mensen eens ging nabellen. Wat bleek? In opvallend veel gevallen was die ene sessie gewoon genoeg. Mensen hadden het inzicht dat ze zochten en konden weer verder met hun leven. Dit bleek het begin van een nieuwe visie op geestelijke hulpverlening die bekend is komen te staan als 'Single Session Therapy'. De naam verklapt precies waar het over gaat: één krachtig gesprek, op het moment dat het ertoe doet. Geen wachttijden, geen eindeloos diagnostisch traject. Gewoon één stevig, doelgericht gesprek dat mensen écht verder helpt. En niet onbelangrijk: waarbij beide partijen vooraf weten dat het bij een gesprek blijft. En ja, het werkt. Uit onderzoek blijkt dat één goed gesprek vaak net zo effectief kan zijn als een hele reeks sessies. Misschien niet altijd, maar verrassend vaak. Natuurlijk is het mogelijk om na enige tijd opnieuw zo'n gesprek te hebben, maar in principe staat ieder gesprek op zichzelf. En doordat beide partijen dit weten gebeurt er wat moet gebeuren. Heel eerlijk: vooraf was ik skeptisch, maar onlangs interviewde ik Helen van Empel die hier het eerste Nederlandstalige boek over schreef. Haar verhaal vond ik heel overtuigend. Dat ze mij in twintig minuten zo'n single session gaf droeg daar natuurlijk ook aan bij. Helen's missie? Een flexibel zorgsysteem waarin passende hulp snel beschikbaar is. Voor iedereen. Of dat nu coaching, therapie of gewoon een goed gesprek is. Meer over Helen en haar boek lees je hier:https://www.vanempelpsycholoog.nl/boek-single-session-therapy/En single sessions boeken kan hier: https://yet.nl/Zin om je (verder) te bekwamen in het coachvak? Kijk eens hier: www.bewezeneffect.nl/Zin om te reageren op deze Podcast? Heb je een vraag, een compliment of opbouwende feedback? Hier laat je eenvoudig een voice-berichtje voor ons achter: www.speakpipe.com/bewezeneffectVerder zijn alle blijken van waardering zeer welkom: delen met anderen, 5-sterren reviews, reacties, lid worden, etc. Doe vooral wat je passend vindt!Daarmee steun je deze podcast en zorg je dat ik gemotiveerd blijf om hem te maken, dus grote dank als je die kleine moeite neemt!

Alex Abellard se youn nan pyonye ki trase yon wout inik nan mizik ak medya ayisyen. Depi eksperyans li ak gwoup ZIN, atravè inisyativ dijital tankou HaitianetRadio, jiska lansman platfòm Telemix ak aplikasyon Mix+, li kontinye montre vizyon li pou mete kilti ayisyèn an valè sou tout fòm.

Professor Ulvert de uil heeft een hele bijzondere uitvinding gedaan, hij heeft een tijdmachine gebouwd! Zappie wil graag met Lin de poes naar de Middeleeuwen en met één druk op de knop reizen ze samen naar een land vol ridders en kastelen. Het wordt plots wel een héél spannende reis als de tijdmachine hapert. Komen Zappie en Lin ooit nog terug uit de Middeleeuwen? Je hoort het in dit Zin in Zappelin avontuur.

Fala Carlão conversa com Everson Zin, Gerente Sênior de Estratégia de Acesso ao Mercado na Sumitomo Chemical, direto do estande da empresa no Congresso da ANDAV. Ele destacou a importância de participar do evento e reforçou o valor da parceria entre a Sumitomo e a ANDAV para fortalecer o setor. Com mais de 30 anos de experiência no mercado, Everson compartilhou sua trajetória profissional, falou sobre seu trabalho na companhia e a relação próxima da empresa com seus parceiros comerciais. Também apresentou um novo programa de relacionamento, pensado para estreitar ainda mais os laços e gerar valor para todos os envolvidos. Fala aí, Zin!

Zoeken, zoeken, zoeken… en het zat al de hele tijd in je binnenzak. In deze aflevering bespreken Niels en Michiel hoe fotografen vaak blijven speuren naar iets dat er al is: hun eigen stem. Je stijl, je voorkeuren, je manier van kijken – het zit er vaak al in. Je hoeft het alleen te herkennen.We praten over het moment dat het kwartje viel, over beelden die ‘eigen' voelen, en over het verschil tussen imiteren en ontwikkelen. Want echt groeien begint pas als je stopt met zoeken naar iets buiten jezelf.☀️ Speciale zomeraanbieding van Photofacts!Zin om deze zomer je fotografiestem verder te ontdekken? Met de Photofacts zomeraanbieding krijg je een jaar lang toegang tot meer dan 100 cursussen, waaronder Michiels cursus straatfotografie. Superpraktisch én inspirerend, voor elke stijl.Daarbij ontvang je ook de Straatfotobijbel én de Zwartwitbijbel cadeau. Alles samen normaal €239, nu tijdelijk voor €99. Alleen voor luisteraars van 30 Minuten Sluitertijd: https://photofactsacademy.nl/30msWe namen deze aflevering met publiek op in het weekend van 21-22 juni, live op de Fotofair 2025.CHECK ONZE 30MS SPOTIFY PLAYLISTGewoon een selectie nummers die wij lekker vinden. Omdat het kan.https://open.spotify.com/playlist/3M77mG61fDq3VRYIsL2Spq?si=382ece7944a24c5a COLORWOOD en PHOTOFACTSDeze podcast wordt mede mogelijk gemaakt door Colorwood, Sony en Photofacts.Colorwood - de winkel voor professionele en amateurfotografenSony - het cameramerk voor de veeleisende fotograafWebsite: https://www.colorwood.nlInsta: https://www.instagram.com/colorwoodphotoSony: https://www.sony.nlPhotofacts Academy - jouw to-go-to plek voor online fotografiecursussen.Photofacts Academy https://photofactsacademy.nl/ Photofacts artikelen https://www.photofacts.nl/ De Fotobijbels (boeken) https://fotobijbels.nl/ Steun & promoot jouw favoriete podcast, bezoek onze shop voor shirts, polo's, petten en mokken:https://30minutensluitertijd.nl/shop/

In Nerd Culture #221 duiken we weer diep in de wereld van films, series, comics en meer. Van Castlefest en Magic: The Gathering tot de nieuwe Spider-Man: Brand New Day-onthullingen met Michael Mando's Scorpion en een mogelijke Venom-tease. We bespreken opvallend nieuws zoals Gina Carano's schikking met Disney, nieuwe Star Wars-casting, de toekomst van Sicario 3, en waarom Fantastic Four keihard crasht aan de box office. Plus: trailers, behind-the-scenes beelden, en een blik op wat Sony met het Spider-Man-universum van plan is.Fantastic Four crasht hard in de box officeDe kassa's blijven rinkelen voor Marvel, maar niet zo hard als gehoopt. The Fantastic Four: First Steps begon sterk met een openingsweekend van $117,6 miljoen, maar kelderde in het tweede weekend met maar liefst 66% naar $40 miljoen. Ondanks positieve reviews, goede mond-tot-mondreclame en weinig directe concurrentie, weet de film buiten de kern van hardcore superheldenfans maar lastig een breder publiek te bereiken. Analisten noemen de daling opvallend en plaatsen de film in hetzelfde rijtje als eerdere MCU-titels met forse tweedeweekdrops. Toch is er hoop: het wereldwijde resultaat ligt al hoger dan enkele recente Marvel-flops, en de echte klapper moet nog komen met Avengers.The Last Ronin gaat op Frank Miller's Dark Knight lijkenTMNT-co-creator Kevin Eastman heeft meer verteld over de aankomende live-action The Last Ronin-film, gebaseerd op de geliefde en duistere miniserie. Het verhaal volgt de laatste overlevende Ninja Turtle in een dystopische toekomst, op een wraakmissie tegen Oroku Hiroto, kleinzoon van Shredder. Eastman noemt het een “liefdesgedicht” aan Frank Millers The Dark Knight Returns: losstaand van de canon, maar diep geworteld in de Mirage-comics. Paramount en Nickelodeon ontwikkelen de film als een ruigere, mogelijk R-rated adaptatie. Volgens Eastman is dit “de juiste aanpak” om deze afsluitende Turtle-saga tot leven te brengen. Scorpion keert terug voor Spider-Man: Brand New DayMichael Mando keert terug als Mac Gargan/Scorpion in Spider-Man: Brand New Day en hint op Instagram naar twee grote onthullingen: een comic-accurate groene Scorpion-suit met mechanische staart én een mogelijke transformatie tot Venom. In de comics is Gargans Venom een brute, onvoorspelbare kracht – veel gewelddadiger dan Eddie Brock. Als Marvel dat pad volgt, kan Gargan evolueren van straatcrimineel tot dodelijke “protector”. De film, geregisseerd door Destin Daniel Cretton en met Tom Holland, Zendaya en Jon Bernthal, verschijnt op 31 juli 2026. Opnames vinden nu plaats in Glasgow.Timestamps:00:00:00 Nerd Culture #22100:00:17 Wat gaan we vandaag doen?00:00:50 Magic: The Gathering00:07:55 Castlefest KCD2 panel00:14:13 Pirates of the Caribbean At World's End00:24:16 Stick00:28:53 Steven Spielberg: A Retrospective00:34:39 The Office00:36:28 The Paper Trailer00:41:01 Gerechtigheid voor Gina Carano00:44:27 Lightsabertje kopen?00:49:46 Star Wars Starfighter voegt opnieuw grote naam aan cast toe00:52:10 Zin in Sicario 3? Volgens Josh Brolin is de kans groot00:53:33 The Last Ronin gaat op Frank Miller's Dark Knight lijken00:57:52 Waltzing with Brando Trailer01:00:38 Fantastic Four crasht in tweede week box office01:11:49 Tom Holland onthult nieuwe suit in Spider-Man Brand New Day01:13:40 Ook Frank Castle heeft een nieuw pakje01:17:05 Michael Mando teased zijn Scorpion in Spider-Man Brand New Day01:19:52 Een boel andere villains in Brand New Day01:22:08 Behind-the-scenes shots in Spider-Man Brand New Day01:23:32 De toekomst van pre-vis?01:24:40 Sony pakt door met de Spider-Man universe01:26:16 HIM Trailer

Ollie de olifant wil graag leren fietsen. Het blijkt nog geen koud kunstje. En dan zijn er ook nog de kuikens Karim en Kato, die op alles commentaar geven. Gelukkig weet Zappie een mooie oplossing voor Ollie. Wil jij weten wat Zappie heeft bedacht? Luister dan naar dit Zin in Zappelin avontuur.

Kā būtu, ja nebūtu? Šo jautājumu, domājot par to, kā būtu, ja uz Zemes nebūtu augu, var uzdot tīri teorētiski. Bet diezin vai mēs pat gribētu iedomāties tādu dzīves vidi, kurā koku un citu augu nav. Un ne tikai tāpēc, ka viss zaļais ir skaists, priecē mūsu acis un liek emocionāli justies labāk, bet tāpēc, ka augi tiešā veidā ir saistīti ar ūdens ciklu dabā. Ūdens un mitrums var ietekmēt arī cilvēku fizisko pašsajūtu, tādējādi sarunā noskaidrojam augu nozīmi ūdens regulācijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesors Ģederts Ieviņš un arborists, dārznieks, ainavu arhitekts un arī uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands.

This then was the lot of the tribe of the children of Judah by their families; even to the border of Edom the wilderness of Zin southward was the uttermost part of the south coast.JOS.15:2 And their south border was from the shore of the salt sea, from the bay that looketh southward:JOS.15:3 And it went out to the south side to Maalehacrabbim, and passed along to Zin, and ascended up on the south side unto Kadeshbarnea, and passed along to Hezron, and went up to Adar, and fetched a compass to Karkaa:JOS.15:4 From thence it passed toward Azmon, and went out unto the river of Egypt; and the goings out of that coast were at the sea: this shall be your south coast.JOS.15:5 And the east border was the salt sea, even unto the end of Jordan. And their border in the north quarter was from the bay of the sea at the uttermost part of Jordan:JOS.15:6 And the border went up to Bethhogla, and passed along by the north of Betharabah; and the border went up to the stone of Bohan the son of Reuben:JOS.15:7 And the border went up toward Debir from the valley of Achor, and so northward, looking toward Gilgal, that is before the going up to Adummim, which is on the south side of the river: and the border passed toward the waters of Enshemesh, and the goings out thereof were at Enrogel:JOS.15:8 And the border went up by the valley of the son of Hinnom unto the south side of the Jebusite; the same is Jerusalem: and the border went up to the top of the mountain that lieth before the valley of Hinnom westward, which is at the end of the valley of the giants northward:JOS.15:9 And the border was drawn from the top of the hill unto the fountain of the water of Nephtoah, and went out to the cities of mount Ephron; and the border was drawn to Baalah, which is Kirjathjearim:JOS.15:10 And the border compassed from Baalah westward unto mount Seir, and passed along unto the side of mount Jearim, which is Chesalon, on the north side, and went down to Bethshemesh, and passed on to Timnah:JOS.15:11 And the border went out unto the side of Ekron northward: and the border was drawn to Shicron, and passed along to mount Baalah, and went out unto Jabneel; and the goings out of the border were at the sea.JOS.15:12 And the west border was to the great sea, and the coast thereof. This is the coast of the children of Judah round about according to their families.JOS.15:13 And unto Caleb the son of Jephunneh he gave a part among the children of Judah, according to the commandment of the LORD to Joshua, even the city of Arba the father of Anak, which city is Hebron.JOS.15:14 And Caleb drove thence the three sons of Anak, Sheshai, and Ahiman, and Talmai, the children of Anak.JOS.15:15 And he went up thence to the inhabitants of Debir: and the name of Debir before was Kirjathsepher.JOS.15:16 And Caleb said, He that smiteth Kirjathsepher, and taketh it, to him will I give Achsah my daughter to wife.JOS.15:17 And Othniel the son of Kenaz, the brother of Caleb, took it: and he gave him Achsah his daughter to wife.JOS.15:18 And it came to pass, as she came unto him, that she moved him to ask of her father a field: and she lighted off her ass; and Caleb said unto her, What wouldest thou?JOS.15:19 Who answered, Give me a blessing; for thou hast given me a south land; give me also springs of water. And he gave her the upper springs, and the nether springs.JOS.15:20 This is the inheritance of the tribe of the children of Judah according to their families.JOS.15:21 And the uttermost cities of the tribe of the children of Judah toward the coast of Edom southward were Kabzeel, and Eder, and Jagur,JOS.15:22 And Kinah, and Dimonah, and Adadah,JOS.15:23 And Kedesh, and Hazor, and Ithnan,JOS.15:24 Ziph, and Telem, and Bealoth,JOS.15:25 And Hazor, Hadattah, and Kerioth, and Hezron, which is Hazor,JOS.15:26 Amam, and Shema, and Moladah,JOS.15:27 And Hazargaddah, and Heshmon, and Bethpalet,JOS.15:28 And Hazarshual, and Beersheba, and Bizjothjah,JOS.15:29 Baalah, and Iim, and Azem,JOS.15:30 And Eltolad, and Chesil, and Hormah,JOS.15:31 And Ziklag, and Madmannah, and Sansannah,JOS.15:32 And Lebaoth, and Shilhim, and Ain, and Rimmon: all the cities are twenty and nine, with their villages:JOS.15:33 And in the valley, Eshtaol, and Zoreah, and Ashnah,JOS.15:34 And Zanoah, and Engannim, Tappuah, and Enam,JOS.15:35 Jarmuth, and Adullam, Socoh, and Azekah,JOS.15:36 And Sharaim, and Adithaim, and Gederah, and Gederothaim; fourteen cities with their villages:JOS.15:37 Zenan, and Hadashah, and Migdalgad,JOS.15:38 And Dilean, and Mizpeh, and Joktheel,JOS.15:39 Lachish, and Bozkath, and Eglon,JOS.15:40 And Cabbon, and Lahmam, and Kithlish,JOS.15:41 And Gederoth, Bethdagon, and Naamah, and Makkedah; sixteen cities with their villages:JOS.15:42 Libnah, and Ether, and Ashan,JOS.15:43 And Jiphtah, and Ashnah, and Nezib,JOS.15:44 And Keilah, and Achzib, and Mareshah; nine cities with their villages:JOS.15:45 Ekron, with her towns and her villages:JOS.15:46 From Ekron even unto the sea, all that lay near Ashdod, with their villages:JOS.15:47 Ashdod with her towns and her villages, Gaza with her towns and her villages, unto the river of Egypt, and the great sea, and the border thereof:JOS.15:48 And in the mountains, Shamir, and Jattir, and Socoh,JOS.15:49 And Dannah, and Kirjathsannah, which is Debir,JOS.15:50 And Anab, and Eshtemoh, and Anim,JOS.15:51 And Goshen, and Holon, and Giloh; eleven cities with their villages:JOS.15:52 Arab, and Dumah, and Eshean,JOS.15:53 And Janum, and Bethtappuah, and Aphekah,JOS.15:54 And Humtah, and Kirjatharba, which is Hebron, and Zior; nine cities with their villages:JOS.15:55 Maon, Carmel, and Ziph, and Juttah,JOS.15:56 And Jezreel, and Jokdeam, and Zanoah,JOS.15:57 Cain, Gibeah, and Timnah; ten cities with their villages:JOS.15:58 Halhul, Bethzur, and Gedor,JOS.15:59 And Maarath, and Bethanoth, and Eltekon; six cities with their villages:JOS.15:60 Kirjathbaal, which is Kirjathjearim, and Rabbah; two cities with their villages:JOS.15:61 In the wilderness, Betharabah, Middin, and Secacah,JOS.15:62 And Nibshan, and the city of Salt, and Engedi; six cities with their villages.JOS.15:63 As for the Jebusites the inhabitants of Jerusalem, the children of Judah could not drive them out; but the Jebusites dwell with the children of Judah at Jerusalem unto this day.

"DOME with bamfomania" is the greatest freestyle-rap/comedy podcast IN THE WORLD. If the beat drops while you're talking about it... You gotta rap about it. This week, it's just the boys, and we talk about the classic movie Groundhog Day, Hulk Hogan's death, Dave's trip to Lake Tahoe, Zin pouches and more. Also freestyles! If you would like to support the show, get access to episodes early, bonus episodes, and other content weekly, sign up at https://patreon.com/DOMEwithbamfomania Follow us on Instagram: https://www.instagram.com/bamfomania/ https://www.instagram.com/sultansatire/ https://www.instagram.com/bubbawhyy/ Listen to "DOME with bamfomania" on all podcast platforms: https://podcasts.apple.com/gb/podcast/dome-with-bamfomania/id1601495349 https://open.spotify.com/show/2IMnymbj1RU5U0NVXYLH9T?si=3ffba705f3a24e8f https://soundcloud.com/bamfdome Listen to bamfomania music on Spotify: https://open.spotify.com/artist/1w5Z3rwfh4BOU78BKZgFbk?si=rQB7uhH_SKmYrzYyI_Kvkg Listen to Sultan Satire music on Spotify: https://open.spotify.com/artist/4fvxByDc6w4Q49dcl9AKYS?si=LWa1-oSnQYmVZB1_qTKzTg If you enjoy this content, please like, comment, subscribe and share

Mūsu zināšanām par visumu un dabas likumiem ir konkrēta robeža un tā ir pie melnā cauruma horizonta. Esam pa atslēgas caurumu ielūkojušies Visuma tālākajās dzīlēs, kartēs tuvas un tālas debesis un pat meklējuši dzīvībai piemērotas planētas. Taču melnie caurumi sevī ieskatīties neļauj. Šeit atduras visas mūsu fizikas teorijas - gan standarta modelis, gan kvantu teorijas un pagaidām mums nav citu veidu, kā izskaidrot neparastos procesus, kas notiek šajos visuma objektos. Bet skaidrs ir viens - melnie caurumi rada izmaiņas visuma "audeklā" un maina laiktelpu veidos, kādos cilvēkam grūti iztēloties. Ko zinām par melnajiem caurumiem jau šodien? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa, "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un Rīgas Tehniskās universitāes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis. "Vēl mazliet interesantāks par melnajiem caurumiem liekas jautājums, kas ir aiz mūsu Visuma, kur ir tā robeža un kas ir aiz tās. Tas ir tikpat neizpētāms šobrīd kā melnie caurumi. Varbūt melnie caurumi ir eja," atzīst Anna Gintere. "Varbūt mēs dzīvojam melnajā caurumā," bilst Ints Ķešāns. "Šie divi jautājumi diezgan tuvu varētu būt -  kas ir melnie caurumi un kas notiek aiz visuma robežas, jo melnais caurums ir Visuma robeža savā ziņā," turpina Kārlis Dreimanis. Kuģiem bīstamais Bermudu trijstūris Jau gadu desmitiem no mutes mutē ceļojuši stāsti par Bermudu trijstūri - reģionu Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, ja iedomāti savieno Bermudu salas, Floridu un Puertoriko, kurā noslēpumainos apstākļos pazuduši kuģi un lidaparāti. Viens ļoti konkrēts pamatojums, vai un kāpēc kuģi tur tiešām pazūd, gan nav plaši izskanējis, tāpēc mēs padomu jautājam cilvēkam, kura ikdiena paiet kuģojot un pieredzot arī bīstamus apstākļus. Tas ir Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas profesionālās izglītības skolotājs, arī Rīgas Tehniskās universitātes maģistrs jūras transportā un stūrmanis Jurijs Šendriks. Viņam vispirms vaicāju - vai profesionāļu vidē ir apzināts, kur meklējamas saknes nostāstiem par Bermudu trijstūri?

Alex Abellard se youn nan pyonye ki trase yon wout inik nan mizik ak medya ayisyen. Depi eksperyans li ak gwoup ZIN, atravè inisyativ dijital tankou HaitianetRadio, jiska lansman platfòm Telemix ak aplikasyon Mix+, li kontinye montre vizyon li pou mete kilti ayisyèn an valè sou tout fòm.

Pirmie noziedzīgie grupējumi, taksometru šoferu slepkavības, pazuduši bērni un bēgšana no ieslodzījuma vietām - šīs mūsu vēstures tumšākās nodaļas lasāmas Lāsmas Gaitnieces grāmatā "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē". Sērijā tapusi jau otrā grāmata, kas veltīta pirmajiem noziedzīgajiem grupējumiem Latvijā, skandalozajai Sergeja Rogoļova lietai un daudz kam citam. Par noziedzību 20. gadsimtā, izmeklētāja darbu un notikumiem, kas satrieca sabiedrību tolaik, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar grāmatas autori. Bet iesākumā īss stāsts par tiesu ekspertīzes aizsākumiem. Noslēgumā zinātnes ziņas. Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei. Kā DNS tiek izmantota, lai identificētu masu katastrofu upurus?  

Lai arī šogad par karstumu vasarā pagaidām sūdzēties nevaram, ierasti ik gadu pāris nedēļas kārtīgi svīstam. Cilvēks var patverties telpās pie kondicionieriem un ventilatoriem un plānot savas ikdienas gaitas, neuzturoties karstākajā saulē, bet kā tiek galā daba? Kā dzīvnieki pārcieš sauli un karstumu? Kādas stratēģijas tie ir radījuši, lai pasargātu sevi no tveices? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dzīvnieku pazināji - Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Cilvēkam it kā ir vienkāršāk, mums drēbes ļoti palīdz, vai nu mēs saģērbjamies, vai izģērbjamies. Brīdī, kad vairāk vairs nevar izģērbties, mums vienmēr ir iespēja vai nu ielīst ēnā, vai dzesēties kaut kur vēsumā, vai doties peldēties. Mēs tomēr savu dzīvi turam tādos rāmjos, ja jums ir jābūt ārā, mēs esam pieturā, gaidām autobusu karstumā, saulē. Bet dzīvniekus dabā tas skar mazāk, jo viņiem vienmēr ir izvēles iespējas - ielien ēnā, viņi ielien mitrā zemē, pārrok sev bedrīti, noslēpjas kaut kur. Mums ir grūtāk," vērtē Inta Lange. "Bet dzīvniekiem savukārt ir grūtāk izģērbties. Ja pēkšņi strauji ir karsts vai auksts, nevar kā  cilvēks noģērbt savu biezo jaku un pēkšņi ir mazajā t-krekliņā, tad dzīvnieks vēl ilgi pinkaini staigās, viņam kažoka noģērbšana ir krietni ilgāka un pēc tam uzaudzēt vietā arī ir ilgāk." "Dzesēšanas variantu ir daudz dažādi," norāda Māris Lielkalns. "Kā nu kurš māk. Viens attaisa muti, atver knābi, papleš spārnus un tad elso, mēģina tādā veidā atdzesēties, cits izrakņā kaut kādu iedobi, ielien un tādāveidā dzēsējās, cits atkal pamēģina atrast kaut kur vējaināku vietu, kur izstiept visas četras kājas uz visām pusēm un tā turēties. Citi vienkārši nenāk ārā dienas laikā, sēž savā alā, iedobē, slēptuvē un viss, čuč, atpūšas. Kad tas briesmīgais karstums ir pārgājis, sākās nakts dzīve. Piemēram, tuksnesī."  Ja pēkšņi uznāk liels karstums, vai dzīvnieki var un mēdz "pārplānot" savas dienas gaitas?  "Latvijas dabā viņi ir ļoti elastīgi. Dzīvnieki nenāk pa dienu, mēs viņus tikpat kā neredzam, viņi guļ kaut kur vēsumā, ēnā, krūmos, nenāk ārā. Viņiem varbūt plānošana ir mazāk sarežģīta nekā cilvēkam, jo mums ir jāiet uz darbu, ir savi pienākumi, ir saplānota diena, tad dzīvniekiem galvenais ir būt drošībā, paēst un varbūt par ģimeni parūpēties," atzīst Inta Lange. "Latvijā, kad ir karstākais laiks, daļai dzīvnieku jau bērni ir pietiekami lieli, viņiem par bērniem īpaši nav vairs jārūpējas, un tad viņi vairāk domā par kaut kādu savu komfortu, izdzīvošanu. Tad nakts un krēslas laiks ir īstais.  Lai cik sauss un karsts pa dienu Latvijā arī būtu, tad vakarā rasa ir klāt, mitrums zem krūmiem, nokritušas lapas, zāle, viss ir tomēr mitrs. Un Latvija ir tā laimīgā zeme, kur kilometriem tālu nebūtu neviena ūdens avota, mums ir vai nu upes, vai ezeri, vai dīķi, vai purvi.  Arī pilsētas dzīvē, kad uznāk ilgāks karstuma periods, tad visi uztraucas pilsētā par dzīvo dabu, jo pilsēta krietni vairāk uzsilst nekā ārpusē un arī krietni vēlāk atdziest. Tomēr kaut vai Rīgā ūdens avotu ir daudz. Un savvaļas dzīvnieki ikdienā diezgan tālu pārvietojas no savām ierastajām vietām. Cilvēki varbūt vairāk ap māju dzīvojas, bet dzīvniekiem tie ir pat vairāki kilometri dienā. Līdz ar to ūdens vienmēr ir sasniedzamā attālumā." Ir karsts laiks, cilvēkiem daudz jādzer, jo tā mēs svīstam. Vai citi dzīvnieki arī tā svīst? Zināms, mājas kaķi svīst tikai ar ķepiņām. Kā ir ar citiem dzīvniekiem? "Ir, kas svīst, ir, kas nesvīst. Tāpēc jaukais teiciens - nosvīdis kā cūka ir absolūti garām un nepareizs, jo cūka ir viens no tiem dzīvniekiem, kas nesvīst," bilst Māris Lielkalns. "Ja reiz nesvīst, ir jāmēģina savādāk dzesēties. Un to viņa dara, ne tikai viņa, arī degunradži, arī citi cūku radinieki. Viņi vienkārši sameklē dubļu peļķi un iegāžas tajā ar  lielu, lielu sajūsmu. Arī brieži ļoti labprāt zoodārzā, mums tāds purviņš ir uztaisīts, un tad viņi tur priecājas. Tad izlien laukā tāds dubļains un apmeklētāji nevar saprast - fui, kādi, jūs netīrāt un nepucējat  dzīvniekus, bet viņš ir sajūsmā par to, ka ir atdzesējies un ļoti labi jūtas." Dubļu kārta palīdz arī pret odiem, mušām un citiem kukaiņiem un ārējiem parazītiem. Viņi iekalst tajā dubļu kārtā, tad atliek tikai noberzēties un atkal ir tīrs. Vislabākais ir sveķains koks - egle, priede. "Arī bez biezkažokainajiem ir savas dzesēšanas sistēmas. Ir aita, vēl daži citi, kam ir biezāks kažoks, bet ausis ir plikas, tās ir gandrīz kailas. Tāpat arī trusim, zaķim ausis ir garas pietiekami daudz, ne jau tāpēc lai labāk dzirdētu, bet gan lai atdzesētos. Tur ir daudz sīkie asinsvadi un tādā veidā vienkārši - ausis gaisā, vējiņš staigā, ausis dzesējas, arī pats dzesējās," turpina Māris Lielkalns. "Ūdensputniem tīri labi noderētu arī pēdas. Protams, arī spalvu kārtai ir krietni plānāka vasarā nekā ziemā, bet vienalga, ja paliek par karstu, tad plunčājas un dzesējas ar pekām. Ziemā savukārt šīs pēdas kalpo pilnīgi pretēji." "Attiecībā uz pārkaršanu tomēr gribētu piebilst, ka visneaizsargātākie Latvijā ir mūsu mājdzīvnieki - suņi, kaķi, varbūt kādam mājās trusīši vai jūras cūciņas un kāmīši, jo cilvēks par sevi padomās. Zoodārzā arī par visiem ir padomāts, savvaļā dzīvnieki paši var aiziet un atrast savu komforta līmeni, bet mājdzīvniekiem tādas iespējas bieži vien netiek dotas, jo mēs viņus ieliekam dzīvokļos vai mēs viņus mašīnās atstājam, vai varbūt kāds suns laukos pie ķēdes. Vai kādi dzīvnieki palaisti aplokā, kur nav pat nojumes," atgādina Inta Lange. "Mājdzīvnieki līdz ar to paši nevar nodrošināt savu komfortu, atrodot ēnu vai atrodot vēsāku vietu, jo kur viņš ir, tur viņš ir diemžēl. Te gan gribētos teikt, ka pieskatām esam uzmanīgi, un pagalmos varbūt izliekam āra kaķīšiem un sunīšiem varbūt kādu bļodiņu ar ūdeni, šie dzīvnieciņi gan būs ļoti pateicīgi par to visu, jo viņi paši nepratīs. Tā ir cilvēku atbildība." Cilvēkiem svīst ir dabiski, bet ko svīšana var liecināt par mūsu veselību? Lai gan šovasar ilgstošu karstumu vēl neesam pieredzējuši, svīšana ir dabiska mūsu ķermeņa izpausme ne jau tikai karstās vasarās vien. Organismam svīst ir svarīgi, bet mums pašiem un apkārtējiem sviedri un to aromāts var radīt diskomfortu. Bet vai tie patiešām ir sviedri, kas smaržo, vai varbūt aromātu rada kas cits? To skaidro Anda Apine, dermatoloģe-veneroloģe Lāzerplastikas klīnikā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācijas priekšsēdētāja.

#WHATSHAPPENING –  He attempted to evade responsibility for killing his family. There's a significant flood threat on the East Coast, and the FDA has approved a new food dye. Additionally, there is a trend related to Zin, and there's a new purpose being found for feral cats. Participating in just 30 minutes of "Japanese walking" each day may help improve your fitness. Audiobook narrators are grappling with the rise of robot narrators, with one noting, "AI doesn't know what an orgasm sounds like." Predictions are also being made for the 2025 Emmy nominations.

(1:18) Documentairemaker Sinan Can over zijn vader, zijn leidinggevenden in omroepland en de 13e eeuwse dichter Rumi (58:08) Podcast Grote Geesten: Breyten Breytenbach (1:51:50) Zin van de Dag: Maarten Doorman 

La légende Zinédine Zidane est connue de tous, ou presque. Mais quel homme se cache derrière l'iconique footballeur ? Mais que veulent dire ses silences, son sourire timide et son regard perçant ? D'où vient cette force qui lui a permis de se hisser au Panthéon de son sport ? "Zinédine Zidane, le feu sous la glace", c'est le nouvel épisode de Confidentiel. Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Tapusi apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums", kas ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Sākot ar slaveno Oto Hūnu kā centra pirmo direktoru, līdz pat padomju nežēlībām psihiatrijas nodaļās un mūsdienīgiem garīgas veselības ārstniecības pamatiem - grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta grāmatas sastādītāja Silva Bendrāte un viena no grāmatas autorēm - medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāj Ieva Lībiete. Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 2. daļa Sarunā ar Annu Žabicku, sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un vienlaikus Latvijas Universitātē, pirms dažām dienām skaidrojām izteiciena “ar ragaviņām uz mežu” izcelsmi, runājām par paaudžu konfliktiem kā senāk, tā mūsdienās, par ģimeņu modeļu maiņu un arī par nabagmājām, kas mūsdienās transformējušās pansionātos. Esam konstatējuši, ka pretestība pansionātiem cilvēkiem veidojas lielā mērā vainas izjūtas dēļ, jo šķiet neiedomājami kādu no saviem vecākiem vai vecvecākiem nodot kādas aprūpes iestādes pārziņā. Arī finansiālais aspekts ir no svara, jo pansionāts - tas tomēr arī kaut ko maksā. Sarunas turpinājumā aicinām pētniecei plašāk pastāstīt par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki, nonākot aprūpes iestādē. Iespējams, kādam senioram var nepatikt pansionāta personāla attieksme, ēdiens var šķist negaršīgs, varbūt insfrastruktūra nav laba. Kas rada aizspriedumus un bailes? Pētniece atzīst, ka noteikti ir gan ļoti labas, gan ne tik labas vietas, ja runājam par cilvēcisko attieksmi iestādē. Ir pansionāti ar ļoti pretimnākošu vadību, kas iedvesmo pārējos darbiniekus, un ir vietas, kur tas nedarbojas tik labi. Ir robi, ko var aizpildīt ar centību, entuziasmu, lielāku cilvēcību no pansionāta darbinieku puses, bet ir lietas, ko tādā veidā nevar uzlabot, un to, ko nevar uzlabot, tā jau ir politiskā līmenī nerisināta problēma. -- Pašlaik Anna Žabicka tuvojas noslēgumam savam līdz šim pēdējam pētījumam par kādu lauku pansionātu Latvijā, un pētījums ir Vīnes universitātē izstrādātā promocijas darba pamatā. Pētījuma gaita sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, un arī tas ļāvis izdarīt kādus secinājumus. Pētniece skata pansionātu lauku tukšošanās ietvarā, kam ir dažādi līmeņi. Viens no tiem - kā valsts politikā tiek domāts par tukšošanos, otrs - kā tukšošanos izjūt vietējie iedzīvotāji, ja, piemēram, slēdz viņu mazo mīļo bibliotēku un cilvēki mēģina pierādīt, ka mēs šeit tomēr esam. Šo izjūtu dod arī sliktas kvalitātes ceļi. Proti, ja konkrētā vieta un arī pansionāts tiek uztverts kā tukšums, tad kāpēc gan uz turieni izbūvēt ceļu?

Raidījumā plašāk runājam par Amerikas Savienotajām Valstīm, aptverot gan iekšpolitikas jautājumus, gan arī ārpolitikas jautājumus, kā arī beigās diskutējam par Ķīnu. ASV Neatkarības dienas svinības prezidentam Trampam īpašas šogad padarīja "Lielā un daiļā likumprojekta" pieņemšana. Tam gan bijis ne mazums kritiķu, kuru vidū ir arī Īlons Masks. Tikmēr ASV ārpolitikā galveno uzmanību, vismaz mēs Latvijā pievēršam karam Ukrainā, un pēdējā laikā no Trampa mutes izskanējušas šķietami pozitīvas iezīmes Ukrainai - Baltā nama saimnieka neapmierinātība ar Putinu aug un tiek meklētas iespējas arī stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Kā būs ar darbiem, tas gan ir cits jautājums. Nenoteiktība joprojām valda arī tarifu sāgā. Savukārt Ķīna likusi skaidri noprast, ka tā nevēlas Krievijas sakāvi Ukrainā. Kā Eiropai to uztvert un kā veidot attiecības ar Pekinu laikā, kad sadarbība tirdzniecībā ir būtiska, bet kā ēna turpat blakus redzama Ķīnas militāro muskuļu audzēšana un arvien lielāks atbalsts Krievijas militārajai rūpniecībai? Aktualitātes analizē Sigita Strubera, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, un Kristofers Kārlis Krūmiņš, Austrumeiropas politikas students Džordžtaunas universitātē (ASV), RSU Ķīnas Studiju centra projektu koordinators. „Lielais skaistais” un „trešais dusmīgais” 4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Baltajā namā notikušo svinību ietvaros prezidents Tramps ar attiecīgu pompu parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”, kā viņš pats to dēvē. Līdz ar to šī nodokļu atlaižu un budžeta tēriņu pakete ir ieguvusi likuma spēku. Kā zināms, tas nenācās viegli, jo projekta ietekme uz vairākām nozīmīgām sociālajām programmām un budžeta izdevumu līmeni raisīja iebildumus ne tikai opozicionāros demokrātos, bet arī republikāņu rindās. Kongresa Budžeta birojs lēš, ka Trampa „finansiālā daile” varētu nākamajos desmit gados palielināt Savienoto Valstu budžeta deficītu par vairāk nekā trīs triljoniem dolāru un laupīt valsts apmaksātu veselības aprūpi un atbalstu pārtikas iegādei miljoniem amerikāņu. Projekts paredz padarīt par pastāvīgām nodokļu atlaides, kuras Tramps ieviesa savas pirmās prezidentūras laikā, toreiz uz laiku līdz šī gada nogalei. Šīs atlaides varētu turpmākajos desmit gados samazināt budžetu apmēram par četriem ar pusi triljoniem, bet prezidents ir pārliecināts, ka tās nozīmīgi veicinās ekonomikas izaugsmi. Būtisks pieaugums paredzēts militārajam budžetam, pamatā karakuģu būvei un pretgaisa aizsardzības projektam, prezidenta nodēvētam par „Zelta kupolu”, kā arī Imigrācijas un muitas kontroles dienestam, kurš īsteno Trampa politikas lolojumu – nelegālo ieceļotāju izraidīšanas kampaņu. Tikām uz „Lielā daiļā” stāšanos likumīgā spēkā reaģējis Īlons Masks, kurš jau agrāk bija solījis, ja tas notikšot, viņš dibināšot jaunu politisko partiju. Tā saukšoties Amerikas partija, un tās tuvākais mērķis esot nākamajās Kongresa vēlēšanās iegūt dažas vietas, kas, ievērojot demokrātu un republikāņu spēku samēru likumdevējā, kļūtu izšķiroši svarīgas. Eksperti gan ir visai skeptiski par iespēju nozīmīgi izkustināt nu jau pārsimts gadus cementēto divpartiju sistēmu Savienotajās Valstīs. Makaronu kārējs Vladimirs „Putins mums ir sakarinājis kaudzēm makaronu uz ausīm,” – tā varētu tulkot amerikāņu idiomu, ar kuru Baltā nama saimnieks raksturoja savas attiecības ar agresorvalsts līderi, runājot kabineta sēdē. Šķiet, ugunsgrēku iekrāsotās Ukrainas pilsētu debesis tomēr met savu baiso atblāzmu arī uz Vašingtonu, respektīvi, Kremļa rīcība, pieprasot faktisku Ukrainas kapitulāciju, slepkavojot tās civiliedzīvotājus un paralēli manipulējot ar Savienoto Valstu līderi, sāk nodarīt pārāk pamanāmu kaitējumu Trampa un viņa administrācijas reputācijai. Zināms indikators bija ieroču piegāžu jautājuma līkloči. Pēc pagājušās nedēļas vidū izskanējušās informācijas, ka Savienotās Valstis aptur militāro palīdzību Ukrainai, ciktāl to krājumi esot nepietiekami, un 4. jūlijā notikušās Savienoto Valstu un Ukrainas vadītāju telefona sarunas, pirmdien, 7. jūlijā, Tramps tomēr paziņoja, ka ieroči tikšot piegādāti. Otrdien tika precizēts, ka runa ir par desmit raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmai „Patriot”, kas ir visai pieticīgs daudzums. Tomēr būtiskākais ir tas, ka Savienotās Valstis nav radikāli mainījušas savu pieeju militārā atbalsta sakarā un nav tādējādi kļuvušas par faktisku agresijas atbalstītāju. Ja var ticēt aģentūras „Associated Press” paustajam, ideja par ieroču piegādes apturēšanu patiešām nākusi no Pentagona un bijusi Baltajam namam negaidīta. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vērsies pie prezidenta Trampa ar lūgumu pārdot viņam vienu „Patriot” iekārtu, lai to tālāk nodotu Ukrainai. Atbilde esot – lai Mercs piegādājot kādu no savā rīcībā esošajām iekārtām, bet Savienotās Valstis esot gatavas dalīt izmaksas uz pusēm. Bet šodien, 9. jūlijā, apritēja arī kārtējais termiņš, kuru Baltā nama saimnieks bija noteicis paaugstinātu ievedmuitas tarifu ieviešanai vairākām valstīm, t.sk. Bangladešai, Indonēzijai, Japānai un Dienvidkorejai, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās. Tomēr vakar prezidents atlika tarifu ieviešanu līdz 1. augustam. Zīmīgi, ka biržas praktiski nav reaģējušas uz pēdējiem Baltā nama saimnieka lēmumiem un izteikumiem tarifu sakarā. Pekina atklāj kārtis Pirms nedēļas Briseli apmeklēja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, četras stundas pavadot sarunās ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu. Sarunu gaitā Ķīnas pārstāvis izrādījās neierasti atklāts, paziņojot, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā – tādā gadījumā Savienoto Valstu uzmanība tikšot pievērsta tikai Ķīnai un Klusā okeāna reģionam. Informāciju par šo Ķīnas pārstāvja izteikumu publiskojis laikraksts „South China Morning Post”. Izdevums raksturojis tikšanos kā „četras stundas ilgu debašu maratonu”, kurā puses apmainījušās ģeopolitiskiem un ekonomiskiem pārmetumiem, pie tam Kajai Kallasai nācies uzklausīt pāris sarunu partnera pasāžas lektora stilā. Konkrētais izteikums nācis kā atbilde Eiropas Savienības pārstāves teiktajam, ka Ķīna sniedzot Krievijai konkrētu militāru atbalstu. Atklātība, ar kādu Vans Ji definējis savas valsts pozīciju pašreizējā kara sakarā, ir visai neierasta pat sarunās aiz slēgtām durvīm, un sacītais ir manāma nobīde no Pekinas oficiāli ieturētās neitralitātes. Pāris dienas vēlāk Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve gan centās mīkstināt situāciju, paužot, ka viņas valsts ir neitrāla šajā konfliktā un, protams, ieinteresēta pēc iespējas drīzā karadarbības pārtraukšanā un situācijas politiskā risinājumā. Ārlietu ministra Vana vizīte Briselē bija veltīta mēneša nogalē plānotā Eiropas Savienības un Ķīnas samita sagatavošanai, kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta apmeklēs Pekinu un tiksies ar prezidentu Sji Dziņpinu un citiem Ķīnas Tautas republikas vadītājiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ja mēs pret sienu mestu trīs bumbas, tās, visticamāk, atsistos un katra aizripotu uz savu pusi, bet daļiņu fizikā pastāv kolektīvisms un elektroni pārvietojas saskaņoti. Kāpēc? Kolektīvi elektroni kaudzītēs. Zem šāda īpatnēja vārdu salikuma slēpjas svaigs Latvijas Universitātes fiziķu un matemātiķu atklājums kopā ar kolēģiem no Nēla Universitātes Francijā, kuri ar eksperimentu un jaunu universālu matemātisko metodi izpētījuši elektronu uzvedību un noskaidroja, cik elektroni ir nepieciešami, lai tie sāktu uzvesties kolektīvi un kādās grupās tie sadalās, atduroties pret šķērsli. Šī ir tikai ceturtā reize, kad autoriem no Latvijas zinātniskajām institūcijām izdevies sniegt izšķirošu devumu žurnālā "Nature" publicētā rakstā. Ko īsti nozīmē šis atklājums kvantu fizikā un vai tam būtu kāds jau zināms pielietojums? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitātes tenūrprofesors, un pētījuma līdzautore Elīna Pavlovska, Latvijas Universitātes fizikas doktorante. Ģeofiziķi pēta Zemes sirdspukstus Ģeofiziķi novērojuši interesantu parādību Zemes dzīlēs, proti, mūsu planētas sirdspukstus, kas kā vājš seismisks pulss reizi 26 sekundēs izplūst no Zemes dzīlēm. Vairāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons. Zemes pulsāciju, kas atkārtojas ik pa 26 sekundēm, pirmo reizi konstatēja pagājušā gadsimta 60. gados,  kad amerikāņu seismologs Džeks Olivers  paziņoja, ka šāds impulss nāk „no kaut kurienes Dienvidu vai ekvatoriālajā Atlantijas okeānā". Vēlāk, attīstoties tehnoloģijām, tika noteikta precīzāka vieta šim, lietojot  ģeologu terminu, mikroseisismam. Viens no šiem pulsa avotiem atrodas pie Rietumāfrikas krastiem Gvinejas līcī. Vairākas desmitgades seismometri ir spējuši ierakstīt regulāru signālu, kura svārstības allaž ilgst tieši 26 sekundes. Signāla frekvenci ar, tā teikt, neapbruņotu ausi nevar uztvert. Skaņa ir tāda, it kā zemē būtu aprakta desmit kilometrus gara basa klarnete - ir teikusi Hamburgas Seismoloģijas institūta pētniece  profesore Selīna Hadžioannu (Céline Hadziioannou). Lai arī līdz pat šai dienai neviens no ģeologiem nav īsti apstiprinājis regulārās seismiskās aktivitātes cēloni, tomēr fakts pats par  sevi ir interesants. Vairāk par šo pulsāciju Zemes dzīles stāsta pētnieks Viesturs Zandersons.   Par kādu interesantu grāmatu stāsta astronoms Ilgonis Vilks.

Latvijas četras sezonas sniedz lielu laikapstākļu daudzveidību un dažādību, kur no saules pielietas tveices vasarā nonākam līdz tumšiem aukstiem ziemas mēnešiem. Un vēl pa vidu tik dažādas dabas norises varam redzēt! Vējam, lietum, sniegam un citām dabas parādībām latviešu valodā ir daudz apzīmējumu un apvidvārdu. Ko tie stāsta par vietu, kurā dzīvojam un kā valodas dažādība stāsta par mūsu klimata daudzveidību? Kāpēc cilvēki jau izsenis cenšas izskaidrot dabas norises un laikapstākļus un saista tos ar mītiskiem un mitoloģiskiem tēliem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Anna Stafecka, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, un Ingus Barovskis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks.

Kad mazs bērns savā likstā vaino kādu citu, pārlieku asi reaģē stresa situācijā vai ir centrēts uz sevi un savām vēlmēm - to mēs itin viegli saprotam un skaidrojam ar vecuma īpatnībām, bet, ko darīt, ja šādas reakcijas rada pieaugušais? Pasē pilngadību sasniedzam līdz ar 18. dzimšanas dienu, bet, kad par pieaugušo ir uzskatāms cilvēks no bioloģijas skatu punkta? Vai cilvēka smadzenēs emocionālais briedums tiek sasniegts līdz ar kādu gada skaitli, bioķīmisku procesu vai smagu iekšēju darbu ar savām domām un darbiem un kāpēc daži to nesasniedz nekad? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Anika Miltuze, attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore. Sazināmies ar neirologu Jāni Mednieku. Ir kāds brīdis cilvēka dzīvē, kad mēs varam teikt no attīstības psiholoģijas viedokļa - viss, mēs esam izauguši, pieauguši, nobrieduši, adekvāti cilvēki? Annika Miltuze: Tas būtu baigi forši, ja varētu prognozēt, ka ir 18. dzimšanas dienas rīts un es pamostos pieaudzis, nobriedis. Parasti tas nenotiek vienā dienā, un arī tā ļoti skaidri novilkt robežu, kurā brīdī tas notiek, ir grūti. Pirmām kārtām tāpēc, ka katrs cilvēks attīstās individuāli. Bet, ja mēs gribam kaut kādas kopīgās likumsakarības, tad mūsdienās no fizioloģiskās attīstības viedokļa, no smadzeņu attīstības viedokļa tiek runāts par 25 gadu vecumu. Psiholoģiskās teorijās bieži vien tiek runāts pat par 30 gadu vecumu. Bet, kā jau es teicu, tas ir diezgan individuāls process. (..) Laika gaitā brieduma kritēriji ir mainījuši. Piemēram, pirms gadiem 30 bija diezgan skaidrs, ka pieaudzis cilvēks, nobriedis cilvēks ir tas, kurš ir pabeidzis izglītību, kuram ir darbs, kuram ir piedzimuši bērni, viņš veido ģimeni. Un apmēram bija diezgan skaidrs, kurā vecumā tas notiek. Ir pagājuši 30 gadi, sociālā situācija, konteksts, kurā mēs dzīvojam, ir mainījies, līdz ar to mēs nevaram vairs skatīties, piemēram, pēc izglītības jo mūsdienās mācās gan divdesmitgadnieki, gan sešdesmitgadnieki. Tātad - kurā brīdī tu esi pabeidzis izglītību? Tas nav saprotams.  Bērni dzimst arī ļoti dažādos vecumos, dzimst 20 gados, dzimst 40 gados, pat 45 gados. Darbs arī nav vairs kritērijs. Cilvēki reizē mācās, strādā. Dzīve pie vecākiem, padzīvoju pie vecākiem, dzīvoju patstāvīgi, atkal padzīvoju pie vecākiem. Šobrīd ir daudz grūtāk atrast skaidrus, taustāmus kritērijus, tāpēc pētnieki vairāk pievēršas tieši psiholoģiskajiem kritērijiem. Bet tur arī nav tik viennozīmīgi, jo tas ir atkarīgs no kultūras, kurā mēs dzīvojam. Piemēram, Rietumu kultūrā biežāk kā brieduma kritēriji tiek uzskatīti spēja uzņemties atbildību, finansiālā neatkarība un autonomija, respektīvi, ka tu esi patstāvīgs indivīds, kas nedzīvo nevienam uz kakla.  Austrumu kultūrās, pētījumi, kas nāk no Ķīnas, no Indijas rāda, tur bieži vien centrā izvirzās rēķināšanās ar citiem, jo tās ir vairāk kolektīvās kultūras, savu emociju paškontrole, ka tu spēj citu labā varbūt apvaldīt sevi. Bet visam cauri tomēr vijas tā spēja uzņemties atbildību, kas, man liekas, ir tāds viens no tādiem fundamentālākajiem kritērijiem.   Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 1. daļa Mūsu tautas folklorā varam atrast teicienu “ar ragaviņām uz mežu”, kas nozīmētu - aizvest no savām acīm prom it kā traucējošos vecos cilvēkus. Ko šāds teiciens pasaka par paaudžu attiecībām un savstarpējām rūpēm senāk? Kā šīs attiecības un vajadzība pēc aprūpes iestādēm senioriem mainījusies mūsdienās? “Ar ragaviņām uz mežu”, nabagmāja, pansionāts - tie ir jēdzieni, kas tapuši dažādos laikos un sniedz informāciju par attiecībām ar vecāka gadājuma, nabadzīgiem vai smagi slimiem cilvēkiem un attieksmi pret viņiem. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās savā domāšanā un valodā mēs lietojam visus pieminētos apzīmējumus, kaut nabagmāju vietā ir sociālās aprūpes centri, ikdienā dēvēti par pansionātiem, un ar ragaviņām uz mežu, kas pieminētas tautas pasakās, neviens savus vecākus vai vecvecākus neved. Vērojumu līmenī šķiet, ka paaudžu attiecības mūsdienās tomēr ir citādas nekā pirms 100 vai 200 gadiem. Vecākā paaudze tagad ilgi ir aktīva, strādā arī pensijas vecumā, un vēl jūtama liela individualizācija. Ja agrāk paaudzes bieži dzīvoja kopā, tad tagad ģimenes vēlas nošķirties. Vai tas ietekmējis arī pietāti pret senioriem? Šim meklējam atbildes sarunā ar Annu Žabicku - sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un arī Latvijas Universitātē. Ko tad rāda dati par paaudžu kopādzīvošanu un savstarpējām rūpēm?

Tous deux sont emprisonnés en Algérie, l'écrivain franco-algérien, et le journaliste français. Boualem Sansal espérait une grâce présidentielle, vendredi 5 juillet, jour de l'indépendance. Il n'en a rien été. Alors que l'écrivain de 80 ans, qui souffre d'un cancer, vient d'être condamné à cinq ans de prison ferme, « Paris attend maintenant un geste humanitaire pour qu'il soit libéré », annonce La Tribune Dimanche. Mais « depuis quelques mois », remarque le journal, « une seule thèse a droit de cité dans le pays : l'auteur algérien, naturalisé français l'an dernier, est un "traître" qu'il faut maintenir en prison ». Boualem Sansal est accusé d'avoir remis en cause les frontières de l'Algérie. « Il n'a pas bonne presse dans l'opinion publique », ajoute la Tribune Dimanche, pour qui « le maintien en détention de Boualem Sansal n'arrangera pas les relations algéro-françaises, déjà au point mort ». Une autre affaire ravive les tensions entre les deux pays… Le journaliste sportif français Christophe Gleizes vient d'être condamné à sept ans de détention en Algérie pour « apologie du terrorisme ». « Il paie les mauvaises relations entre la France et l'Algérie, disent ses soutiens, qui veulent mobiliser le monde du football » explique la Tribune Dimanche qui voit en Christophe Gleizes, « une victime collatérale ». Il est poursuivi pour avoir interviewé un dirigeant aujourd'hui en exil de la Jeunesse Sportive de Kabylie, également à la tête d'une organisation considérée comme « terroriste » par les autorités algériennes. Christophe Gleizes était en résidence surveillée depuis 13 mois, mais les autorités françaises avaient demandé à ses proches « de rester discrets ». « Ce silence n'aura en rien été payant », constate la Tribune Dimanche. « Les soutiens du reporter de 36 ans ont donc décidé de passer à un ton plus offensif. » L'ONG Reporters sans frontières, « qui suit l'affaire depuis le début », « veut mobiliser le monde du football, sport roi en Algérie ». » Quelques clubs, comme l'OGC Nice ou le Paris FC, ont déjà apporté leur soutien au journaliste (…) La famille du reporter en appelle aussi à une implication de Zinédine Zidane, qui est d'origine algérienne ».  « Un coup de gueule » dans l'Express Celui de la journaliste Marion Van Renterghem, spécialiste de l'Europe, une Europe qui, dit-elle, « ne sait plus où elle habite ». « Chez elle, sur son propre continent, elle n'a pas les moyens militaires pour empêcher Vladimir Poutine d'envahir une nation souveraine et d'avoir des visées sur d'autres pays au-delà de l'Ukraine (…) Au Moyen-Orient (…) elle est exclue des négociations qui la concernent par son grand allié transatlantique lui-même, dont le président la méprise. » « Elle peine à trouver sa place dans un monde sans droit », regrette encore Marion Van Renterghem, « l'Europe de plus en plus dépassée par les rapports de force, un monde dans lequel les relations entre états ne dépendent plus de quelques grands prédateurs désinhibés (…) l'Europe se retrouve seule à prêcher dans un monde de brutes. » A-t-elle un moyen de renverser la vapeur ? Elle qui a « eu besoin de Trump et Poutine » pour prendre conscience de sa « paresse militaire » s'indigne encore la journaliste qui voit là « une dialectique diabolique » : « si l'Europe de demain devient enfin la puissance militaire qu'elle doit être pour assurer sa sécurité et le droit international, elle le devra à Trump et à Poutine - les prédateurs en chef - de ce même droit international ».  Des cochons qui donnent de l'espoir  Ce sont « des animaux médicaments », nous explique le Point, élevés « dans une porcherie ultramoderne de 4 000 mètres carrés, quelque part en Bretagne ». « Deux petites modifications génétiques les ont fait se rapprocher - un peu - de l'espèce humaine. Elles ont permis de transformer la descendance de porcs tout à fait ordinaires, en une lignée produisant dans son sang des anticorps qui soignent les humains ». Et ce n'est pas tout : ces cochons peuvent aussi devenir donneurs d'organes, même si la technique reste à perfectionner. Bref, l'humain a tout intérêt à regarder d'un œil nouveau, ces animaux roses à la queue en tire-bouchon.     Première baignades dans la Seine, à Paris C'était hier, et selon La Tribune Dimanche, « il régnait en fin de matinée une joyeuse effervescence, au pied de la Tour Eiffel ».  Il a tout de même fallu patienter 40 minutes, « la capacité de l'aire de baignade étant fixée à 150 personnes » explique le journal. Les baigneurs sont ravis, comme cette femme de 54 ans, qui s'exclame : « l'eau est chaude et on voit nos pieds ».  De quoi oublier la canicule de ces derniers jours... 

(01:20) Jean-Paul Heck over Dany Lademacher (16:10) Liesbeth Korpershoek over Bep Rietveld (54:30) Wat Blijft Lijn (58:25) Midheta Husejnovic over vader Kiram (01:06:30) Grote Geesten: Leonardo Da Vinci (01:53:15) Zin van de Dag

(13:35) Marleen Stikker over Sam Altman (01:25) Robin Raven over Tula (52:33) Wat Blijft Lijn (59:25) Grote Geesten: Mary Wollstonecraft (01:46:52) Zin van de dag

Top 5 things that have happened the last 2 days in session with Rep. Emily McIntire, Rep. Vikki Breese Iverson and former Senate Republican Leader Tim Knopp.* Transportation just won't die, but the chairs have sure shifted. Change in people. SBD v. Gorsek, and turns out Oregonians don't care about paying for more roads when they think they are fine. * Wildfire funding is happening and the maps are being repealed - even though some republicans weren't there to help do it. Zin tax to go with it. * Capitol Construction puts out the Christmas tree bill. What does that mean? State sure is not broke over a $1 billion is in. See for yourself. * Campaign finance kicking out? First up in the House Rules Committee 5. Packing up for the summer? Hopefully the end is near so Oregonians can be “marked safe” from more taxes. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit www.crosstabs.studio

Face à Soprano, ce 24 juin 2025, Marc-Antoine Le Bret a notamment imité Dominique Besnehard, Zinédine Zidane et Fabrice Eboué. Retrouvez tous les jours le meilleur des Grosses Têtes en podcast sur RTL.fr et l'application RTL.Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

¿Qué significa la agresión de Estados Unidos a Irán y qué significa este alto el fuego de 12 horas entre Israel e Irán? ¿Estamos antes una III Guerra Mundial? Lo analizamos con Olga Rodríguez, periodista y experta en Oriente Medio, Ignacio Álvarez-Ossorio, catedrático de Estudios Árabes de la Universidad Complutense de Madrid. Mientras, en Gaza las bombas siguen cayendo y el drama humanitario se agrava. Hernán Zin y Maysun Abu-Khdeir Granados, nos presentan su documental ‘Todos Somos Gaza'. Y nos despedimos con un nuevo episodio de “Desigualdad Cero” con Oxfam Intermón. Más información aquí: bit.ly/IranTrump1535 Haz posible Carne Cruda: bit.ly/ProduceCC

Face à Soprano, ce 24 juin 2025, Marc-Antoine Le Bret a notamment imité Dominique Besnehard, Zinédine Zidane et Fabrice Eboué. En plus de sa chronique dans "RTL Soir", retrouvez Marc-Antoine Le Bret dans "Les Grosses Têtes" ! Chaque jour, il accompagne l'invité d'honneur de Laurent Ruquier, dans une séquence mêlant anecdotes et nombreuses imitations.Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Raidījumu esam veltījuši kādai ļoti interesantai varētu teikt pat profesijai, kas sevī ietvēra daudz vairāk nekā tikai mājas soli - mājsaimniecēm. Dzimumu lomu sadalījums gadsimtu laikā sievieti nolicis mājas pavarda priekšā kā galveno rūpju darba veicēju. Šīs lomas ir ierobežojušas, taču dažkārt un jo īpaši vēlākajos gadsimtos - arī sniegušas zināmu rīcības brīvību un pat kāpumu karjerā. Kā tieši? Ko sagaidīja no prasmīgas mājsaimnieces 19. un 20. gadsimtā un kāpēc mājsaimniecība tika uzskatīta par mākslu un zinātni un tik augstu vērtēta vēsturē, pat vēl padomju periodā? Kur skolojās prasmīgākās mājsaimnieces? Raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj ēdienu kultūras pētniece un gastronomijas vēstniece Astra Spalvēna un žurnāliste, vēsturniece Vineta Vilcāne-Toca. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas

Hoe dan? Netflix heeft een revolutionair idee. Iets waar nog nooit eerder iemand op kwam. Maar het durft de stap toch aan. Het gaat *tromgeroffel* lineaire tv uitzenden! Doen ze dus in Frankrijk. Daar sluit de streamer een deal met televisienetwerk TF1. Niet alleen komen hun programma's en series (waaronder The Voice) op Netflix te staan, maar de Fransen kunnen straks ook de tv-kanalen van TF1 via hun Netflix-abonnement bekijken. En andere televisiezenders kijken mee, want wie weet is dit de oplossing tegen het alsmaar kleiner wordende publiek. Of graven ze juist hun eigen graf? Dat beantwoorden we deze uitzending. En dan hoor je ook over de beursgang van Triodos. De bank moest noodgedwongen naar de beurs, om hun certificaathouders tevreden te stellen. Maar beleggers hadden er meer zin in, want na één dag handelen staat er een plus van 21 procent op het bord. We vertellen je ook over de truc die bedrijven uithalen om onder de importheffingen van Donald Trump uit te komen. Ze hoeven namelijk niet per se hun hele productie te verhuizen. Het aanpassen van een paar materialen is soms al genoeg om een lagere heffing te krijgen. En je krijgt te horen wat Wesley z'n guilty pleasure is tijdens het eten van zijn warme maaltijd.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Ne katru gadu un noteikti ne šogad, bet vasarās saskaramies arī ar sausuma periodiem. Šogad maija un jūnija lietavas mazliet arī ieceri runāt par šo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā. Par mazūdens periodu Latvijas upēs šovasar vēl runāt nevar, lai gan citus gadus tas mēdz sākties pat maijā. Taču pēdējos gados, kad sausuma periodi bijuši, cilvēki sūdzas par ūdens trūkumu akās. Cik ātri pēc lietavām tas spēj atjaunoties un vai vienmēr palīdzēs, ja aku raks dziļāku? Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti analizējuši tendences Latvijas upēs vasarās.  Šogad sausums nerada problēmas. Gluži pretēji – daudzviet, īpaši Latvijas austrumos, mitruma bijis par daudz. Vai klimata pārmaiņas manāmas arī šajā aspektā. Zināms, ka ziemās upes aizsalst retāk, lieli pavasara pali arī ir retāk, jo nav ne sniega, ne ledus, kam kust, vienlaikus ziemās pali kļuvuši biežāki. Runājot par mazūdens periodiem, pagaidām datos izteiktu tendenču nav, tomēr hidrologi nākotnē saskata riskus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klinta min, ka vasaras mazūdens periodus nevar nošķirt no ziemas mazūdens periodiem vai pavasara paliem. Tas viss ir saistīts process.

Nedēļas nogalē ikgadējais sarunu festivāls "Lampa" un arī šogad turpinām intervēt pētniekus, kuri uzstāsies festivālā, lai stāstītu, kā domāt par dažādiem jautājumiem lēnām. Kāpēc nesteidzīga domāšana ir tik būtiska dažādās zinātnes jomās un ne tikai un kāpēc domāt par matemātiku, ķīmiju un novecošanu ir aizraujoši? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas matemātiķis ar specializāciju topoloģijā Jānis Lazovskis, RSU vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa. Sarunaspar domāšanas procesiem, kuriem pakļauti cilvēki zinātnē, iesākam ar Jāni Ruško - ķīmiķi, kurš festivālā “Lampa” runās par lēno domāšanu saistībā ar pārtikas drošības riskiem. Pētnieks ir pārliecināts, ka jautājumos ir jāiedziļinās, tie jāaplūko no vairākiem rakursiem, bet pie publikāciju lasīšanas un rakstīšanas vēlams atgriezties vairākos piegājienos. Domāt lēni var par matemātikas formulām, par vecumu un arī par pārtikas drošību un risku novērtējumu. “Domā lēni par riskiem” - šī būs viena no sarunām šī gada festivālā “Lampa” uz Pasaulē mazākās skatuves. Savas izklāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Jānis Ruško. Vispārīgi runājot, risku novērtēšana ir process, kurā, balstoties zinātniskos datos, tiek izvērtēts, vai un cik lielā mērā kāda viela, produkts vai vides faktors var negatīvi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. Jānis Ruško norāda, ka risku analīze ir starpdisciplināra, tāpēc arī institūta komandā ir gan ķīmiķi kā viņš pats, gan arī veterinārmedicīnas pārstāvji, biologi un citi speciālisti. Arī 2024. gadā pirms sarunu festivāla "Lampa" sarunājamies par lēno domašanu.

Reagan and Bryan breakdown the happenings in the Capitol this past week including touching on the national President Trump news. In our effort to figure out how to land the plane, we learn it is the Unions in Oregon in control of the plane in Salem. '“No Kings” discussion, Trump says he is not. Unions are in control of the session, hence passing of SB 916TLT (Transient Lodging Tax) discussion happening in Salem. Are we on a cusp of seeing a major change in the Tourism Budgets across the state? Do we have to many cities in Oregon?Transportation Funding continues to go down into a black hole of nothing, especially when now they might refer to voters. Wildfire funding hinges on the Zin? Poor “zinners” are in the crosshairs of Democrats looking for new taxes. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit www.crosstabs.studio

Est-ce qu'on naît avec une passion ou est-ce qu'elle nous choisit ?Dès l'âge de quatre ans, Eugénie Le Sommer savait qu'elle voulait jouer au foot.À une époque où les filles n'avaient pas leur place sur un terrain, elle a dû prouver, expliquer, justifier, alors qu'elle était simplement… meilleure que les garçons.Elle n'a pas grandi avec des modèles féminins, elle en est devenue un.Dans cet épisode, Eugénie revient sur les moments fondateurs de sa carrière : les entraînements seule dans son jardin, son premier contrat à 600€, les coups durs, les blessures, les silences, les retours difficiles mais aussi les immenses victoires, les titres, les matchs historiques, les cris dans les stades.Elle partage avec honnêteté ce que le haut niveau exige : la rigueur, les sacrifices invisibles, la discipline mentale. Mais aussi ce que ça donne : la force d'inspirer, la fierté de représenter son pays, l'émotion unique que seul le sport peut générer.Un épisode qui parle de passion de résilience et de rêves accomplis.______Un match à revoir : Finale France 98Invité recommandé : Zinédine Zidane____Pour découvrir les coulisses du podcast :https://www.instagram.com/inpowerpodcast/Pour retrouver Eugénie Le Sommer sur les réseaux :https://www.instagram.com/els_9_france/?hl=frEt pour suivre mes aventures au quotidien :https://www.instagram.com/louiseaubery/Si cet épisode t'as plu, celui-ci te plaira surement :https://podcast.ausha.co/inpower-par-louise-aubery/marinette-pichon-le-destin-hors-du-commun-de-la-meilleure-joueuse-de-football-du-monde Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.