Podcasts about Zin

Alex Abellard se youn nan pyonye ki trase yon wout inik nan mizik ak medya ayisyen. Depi eksperyans li ak gwoup ZIN, atravè inisyativ dijital tankou HaitianetRadio, jiska lansman platfòm Telemix ak aplikasyon Mix+, li kontinye montre vizyon li pou mete kilti ayisyèn an valè sou tout fòm.

In Nerd Culture #221 duiken we weer diep in de wereld van films, series, comics en meer. Van Castlefest en Magic: The Gathering tot de nieuwe Spider-Man: Brand New Day-onthullingen met Michael Mando's Scorpion en een mogelijke Venom-tease. We bespreken opvallend nieuws zoals Gina Carano's schikking met Disney, nieuwe Star Wars-casting, de toekomst van Sicario 3, en waarom Fantastic Four keihard crasht aan de box office. Plus: trailers, behind-the-scenes beelden, en een blik op wat Sony met het Spider-Man-universum van plan is.Fantastic Four crasht hard in de box officeDe kassa's blijven rinkelen voor Marvel, maar niet zo hard als gehoopt. The Fantastic Four: First Steps begon sterk met een openingsweekend van $117,6 miljoen, maar kelderde in het tweede weekend met maar liefst 66% naar $40 miljoen. Ondanks positieve reviews, goede mond-tot-mondreclame en weinig directe concurrentie, weet de film buiten de kern van hardcore superheldenfans maar lastig een breder publiek te bereiken. Analisten noemen de daling opvallend en plaatsen de film in hetzelfde rijtje als eerdere MCU-titels met forse tweedeweekdrops. Toch is er hoop: het wereldwijde resultaat ligt al hoger dan enkele recente Marvel-flops, en de echte klapper moet nog komen met Avengers.The Last Ronin gaat op Frank Miller's Dark Knight lijkenTMNT-co-creator Kevin Eastman heeft meer verteld over de aankomende live-action The Last Ronin-film, gebaseerd op de geliefde en duistere miniserie. Het verhaal volgt de laatste overlevende Ninja Turtle in een dystopische toekomst, op een wraakmissie tegen Oroku Hiroto, kleinzoon van Shredder. Eastman noemt het een “liefdesgedicht” aan Frank Millers The Dark Knight Returns: losstaand van de canon, maar diep geworteld in de Mirage-comics. Paramount en Nickelodeon ontwikkelen de film als een ruigere, mogelijk R-rated adaptatie. Volgens Eastman is dit “de juiste aanpak” om deze afsluitende Turtle-saga tot leven te brengen. Scorpion keert terug voor Spider-Man: Brand New DayMichael Mando keert terug als Mac Gargan/Scorpion in Spider-Man: Brand New Day en hint op Instagram naar twee grote onthullingen: een comic-accurate groene Scorpion-suit met mechanische staart én een mogelijke transformatie tot Venom. In de comics is Gargans Venom een brute, onvoorspelbare kracht – veel gewelddadiger dan Eddie Brock. Als Marvel dat pad volgt, kan Gargan evolueren van straatcrimineel tot dodelijke “protector”. De film, geregisseerd door Destin Daniel Cretton en met Tom Holland, Zendaya en Jon Bernthal, verschijnt op 31 juli 2026. Opnames vinden nu plaats in Glasgow.Timestamps:00:00:00 Nerd Culture #22100:00:17 Wat gaan we vandaag doen?00:00:50 Magic: The Gathering00:07:55 Castlefest KCD2 panel00:14:13 Pirates of the Caribbean At World's End00:24:16 Stick00:28:53 Steven Spielberg: A Retrospective00:34:39 The Office00:36:28 The Paper Trailer00:41:01 Gerechtigheid voor Gina Carano00:44:27 Lightsabertje kopen?00:49:46 Star Wars Starfighter voegt opnieuw grote naam aan cast toe00:52:10 Zin in Sicario 3? Volgens Josh Brolin is de kans groot00:53:33 The Last Ronin gaat op Frank Miller's Dark Knight lijken00:57:52 Waltzing with Brando Trailer01:00:38 Fantastic Four crasht in tweede week box office01:11:49 Tom Holland onthult nieuwe suit in Spider-Man Brand New Day01:13:40 Ook Frank Castle heeft een nieuw pakje01:17:05 Michael Mando teased zijn Scorpion in Spider-Man Brand New Day01:19:52 Een boel andere villains in Brand New Day01:22:08 Behind-the-scenes shots in Spider-Man Brand New Day01:23:32 De toekomst van pre-vis?01:24:40 Sony pakt door met de Spider-Man universe01:26:16 HIM Trailer

Kā būtu, ja nebūtu? Šo jautājumu, domājot par to, kā būtu, ja uz Zemes nebūtu augu, var uzdot tīri teorētiski. Bet diezin vai mēs pat gribētu iedomāties tādu dzīves vidi, kurā koku un citu augu nav. Un ne tikai tāpēc, ka viss zaļais ir skaists, priecē mūsu acis un liek emocionāli justies labāk, bet tāpēc, ka augi tiešā veidā ir saistīti ar ūdens ciklu dabā. Ūdens un mitrums var ietekmēt arī cilvēku fizisko pašsajūtu, tādējādi sarunā noskaidrojam augu nozīmi ūdens regulācijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesors Ģederts Ieviņš un arborists, dārznieks, ainavu arhitekts un arī uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands.

This then was the lot of the tribe of the children of Judah by their families; even to the border of Edom the wilderness of Zin southward was the uttermost part of the south coast.JOS.15:2 And their south border was from the shore of the salt sea, from the bay that looketh southward:JOS.15:3 And it went out to the south side to Maalehacrabbim, and passed along to Zin, and ascended up on the south side unto Kadeshbarnea, and passed along to Hezron, and went up to Adar, and fetched a compass to Karkaa:JOS.15:4 From thence it passed toward Azmon, and went out unto the river of Egypt; and the goings out of that coast were at the sea: this shall be your south coast.JOS.15:5 And the east border was the salt sea, even unto the end of Jordan. And their border in the north quarter was from the bay of the sea at the uttermost part of Jordan:JOS.15:6 And the border went up to Bethhogla, and passed along by the north of Betharabah; and the border went up to the stone of Bohan the son of Reuben:JOS.15:7 And the border went up toward Debir from the valley of Achor, and so northward, looking toward Gilgal, that is before the going up to Adummim, which is on the south side of the river: and the border passed toward the waters of Enshemesh, and the goings out thereof were at Enrogel:JOS.15:8 And the border went up by the valley of the son of Hinnom unto the south side of the Jebusite; the same is Jerusalem: and the border went up to the top of the mountain that lieth before the valley of Hinnom westward, which is at the end of the valley of the giants northward:JOS.15:9 And the border was drawn from the top of the hill unto the fountain of the water of Nephtoah, and went out to the cities of mount Ephron; and the border was drawn to Baalah, which is Kirjathjearim:JOS.15:10 And the border compassed from Baalah westward unto mount Seir, and passed along unto the side of mount Jearim, which is Chesalon, on the north side, and went down to Bethshemesh, and passed on to Timnah:JOS.15:11 And the border went out unto the side of Ekron northward: and the border was drawn to Shicron, and passed along to mount Baalah, and went out unto Jabneel; and the goings out of the border were at the sea.JOS.15:12 And the west border was to the great sea, and the coast thereof. This is the coast of the children of Judah round about according to their families.JOS.15:13 And unto Caleb the son of Jephunneh he gave a part among the children of Judah, according to the commandment of the LORD to Joshua, even the city of Arba the father of Anak, which city is Hebron.JOS.15:14 And Caleb drove thence the three sons of Anak, Sheshai, and Ahiman, and Talmai, the children of Anak.JOS.15:15 And he went up thence to the inhabitants of Debir: and the name of Debir before was Kirjathsepher.JOS.15:16 And Caleb said, He that smiteth Kirjathsepher, and taketh it, to him will I give Achsah my daughter to wife.JOS.15:17 And Othniel the son of Kenaz, the brother of Caleb, took it: and he gave him Achsah his daughter to wife.JOS.15:18 And it came to pass, as she came unto him, that she moved him to ask of her father a field: and she lighted off her ass; and Caleb said unto her, What wouldest thou?JOS.15:19 Who answered, Give me a blessing; for thou hast given me a south land; give me also springs of water. And he gave her the upper springs, and the nether springs.JOS.15:20 This is the inheritance of the tribe of the children of Judah according to their families.JOS.15:21 And the uttermost cities of the tribe of the children of Judah toward the coast of Edom southward were Kabzeel, and Eder, and Jagur,JOS.15:22 And Kinah, and Dimonah, and Adadah,JOS.15:23 And Kedesh, and Hazor, and Ithnan,JOS.15:24 Ziph, and Telem, and Bealoth,JOS.15:25 And Hazor, Hadattah, and Kerioth, and Hezron, which is Hazor,JOS.15:26 Amam, and Shema, and Moladah,JOS.15:27 And Hazargaddah, and Heshmon, and Bethpalet,JOS.15:28 And Hazarshual, and Beersheba, and Bizjothjah,JOS.15:29 Baalah, and Iim, and Azem,JOS.15:30 And Eltolad, and Chesil, and Hormah,JOS.15:31 And Ziklag, and Madmannah, and Sansannah,JOS.15:32 And Lebaoth, and Shilhim, and Ain, and Rimmon: all the cities are twenty and nine, with their villages:JOS.15:33 And in the valley, Eshtaol, and Zoreah, and Ashnah,JOS.15:34 And Zanoah, and Engannim, Tappuah, and Enam,JOS.15:35 Jarmuth, and Adullam, Socoh, and Azekah,JOS.15:36 And Sharaim, and Adithaim, and Gederah, and Gederothaim; fourteen cities with their villages:JOS.15:37 Zenan, and Hadashah, and Migdalgad,JOS.15:38 And Dilean, and Mizpeh, and Joktheel,JOS.15:39 Lachish, and Bozkath, and Eglon,JOS.15:40 And Cabbon, and Lahmam, and Kithlish,JOS.15:41 And Gederoth, Bethdagon, and Naamah, and Makkedah; sixteen cities with their villages:JOS.15:42 Libnah, and Ether, and Ashan,JOS.15:43 And Jiphtah, and Ashnah, and Nezib,JOS.15:44 And Keilah, and Achzib, and Mareshah; nine cities with their villages:JOS.15:45 Ekron, with her towns and her villages:JOS.15:46 From Ekron even unto the sea, all that lay near Ashdod, with their villages:JOS.15:47 Ashdod with her towns and her villages, Gaza with her towns and her villages, unto the river of Egypt, and the great sea, and the border thereof:JOS.15:48 And in the mountains, Shamir, and Jattir, and Socoh,JOS.15:49 And Dannah, and Kirjathsannah, which is Debir,JOS.15:50 And Anab, and Eshtemoh, and Anim,JOS.15:51 And Goshen, and Holon, and Giloh; eleven cities with their villages:JOS.15:52 Arab, and Dumah, and Eshean,JOS.15:53 And Janum, and Bethtappuah, and Aphekah,JOS.15:54 And Humtah, and Kirjatharba, which is Hebron, and Zior; nine cities with their villages:JOS.15:55 Maon, Carmel, and Ziph, and Juttah,JOS.15:56 And Jezreel, and Jokdeam, and Zanoah,JOS.15:57 Cain, Gibeah, and Timnah; ten cities with their villages:JOS.15:58 Halhul, Bethzur, and Gedor,JOS.15:59 And Maarath, and Bethanoth, and Eltekon; six cities with their villages:JOS.15:60 Kirjathbaal, which is Kirjathjearim, and Rabbah; two cities with their villages:JOS.15:61 In the wilderness, Betharabah, Middin, and Secacah,JOS.15:62 And Nibshan, and the city of Salt, and Engedi; six cities with their villages.JOS.15:63 As for the Jebusites the inhabitants of Jerusalem, the children of Judah could not drive them out; but the Jebusites dwell with the children of Judah at Jerusalem unto this day.

In de haven ligt wel een heel bijzonder schip: een ijsbreker! Zappie en Lin de poes zijn razend nieuwsgierig waar het schip naartoe zal varen. Kapitein Rob de walrus nodigt hen uit om aan boord te komen en samen varen ze richting de Noordpool. Niet veel later komen ze daar een verdwaalde jonge ijsbeer tegen. Kunnen ze het ijsbeertje helpen? Je hoort het in dit Zin in Zappelin avontuur.

"DOME with bamfomania" is the greatest freestyle-rap/comedy podcast IN THE WORLD. If the beat drops while you're talking about it... You gotta rap about it. This week, it's just the boys, and we talk about the classic movie Groundhog Day, Hulk Hogan's death, Dave's trip to Lake Tahoe, Zin pouches and more. Also freestyles! If you would like to support the show, get access to episodes early, bonus episodes, and other content weekly, sign up at https://patreon.com/DOMEwithbamfomania Follow us on Instagram: https://www.instagram.com/bamfomania/ https://www.instagram.com/sultansatire/ https://www.instagram.com/bubbawhyy/ Listen to "DOME with bamfomania" on all podcast platforms: https://podcasts.apple.com/gb/podcast/dome-with-bamfomania/id1601495349 https://open.spotify.com/show/2IMnymbj1RU5U0NVXYLH9T?si=3ffba705f3a24e8f https://soundcloud.com/bamfdome Listen to bamfomania music on Spotify: https://open.spotify.com/artist/1w5Z3rwfh4BOU78BKZgFbk?si=rQB7uhH_SKmYrzYyI_Kvkg Listen to Sultan Satire music on Spotify: https://open.spotify.com/artist/4fvxByDc6w4Q49dcl9AKYS?si=LWa1-oSnQYmVZB1_qTKzTg If you enjoy this content, please like, comment, subscribe and share

Pobierz audycję w pliku mp3 Lipiec to Międzynarodowy Miesiąc Zinów. Co prawda spóźniłem się 4 minuty, ale i tak przyszedł czas by rozliczyć się z pewnymi zaległościami. W zeszłym roku w sierpniu ukazał się kolejny numer artzina "Ka-Tet 19/99", pisma dla miłośników horroru, fantastyki i szeroko rozumianej sztuki alternatywnej. W środku znajdziecie opowiadania, wiersze, komiksy czy galerie zdjęć. Sam magazyn powstał w duchu kingowym i dzisiaj postaram się wam opowiedzieć m.in. o tym ile tego Kinga faktycznie tutaj znajdziecie. W 702. odcinku podcastu Radio SK znów nadaję z mobilnego studia, tym razem w ośrodku wczasowym w Okoninach Nadjeziornych. Dzisiejsza audycja to podcast wakacyjno-urlopowy. Pierwszy raz w swojej podcasterskiej karierze mobilne studio rozłożyłem na kajaku na Jeziorze Okonińskim, a wy możecie posłuchać o zawartości czwartego numeru nowego magazynu.Cyfrowe archiwum zinów - zinelibrary.plJeżeli podoba ci się to co robię to możesz mnie wesprzeć nahttps://patronite.pl/radiosk

Zappie en zijn vriendjes vieren de Koningsspelen met tal van spellen. Ook de burgemeester komt langs. Hij heeft een bijzondere gast meegenomen, die graag meedoet aan alle activiteiten. Maar wie is toch die geheimzinnige gast? Hij houdt in ieder geval van koekhappen en hinkelen. Je hoort het in dit Zin in Zappelin avontuur.

Mūsu zināšanām par visumu un dabas likumiem ir konkrēta robeža un tā ir pie melnā cauruma horizonta. Esam pa atslēgas caurumu ielūkojušies Visuma tālākajās dzīlēs, kartēs tuvas un tālas debesis un pat meklējuši dzīvībai piemērotas planētas. Taču melnie caurumi sevī ieskatīties neļauj. Šeit atduras visas mūsu fizikas teorijas - gan standarta modelis, gan kvantu teorijas un pagaidām mums nav citu veidu, kā izskaidrot neparastos procesus, kas notiek šajos visuma objektos. Bet skaidrs ir viens - melnie caurumi rada izmaiņas visuma "audeklā" un maina laiktelpu veidos, kādos cilvēkam grūti iztēloties. Ko zinām par melnajiem caurumiem jau šodien? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa, "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un Rīgas Tehniskās universitāes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis. "Vēl mazliet interesantāks par melnajiem caurumiem liekas jautājums, kas ir aiz mūsu Visuma, kur ir tā robeža un kas ir aiz tās. Tas ir tikpat neizpētāms šobrīd kā melnie caurumi. Varbūt melnie caurumi ir eja," atzīst Anna Gintere. "Varbūt mēs dzīvojam melnajā caurumā," bilst Ints Ķešāns. "Šie divi jautājumi diezgan tuvu varētu būt -  kas ir melnie caurumi un kas notiek aiz visuma robežas, jo melnais caurums ir Visuma robeža savā ziņā," turpina Kārlis Dreimanis. Kuģiem bīstamais Bermudu trijstūris Jau gadu desmitiem no mutes mutē ceļojuši stāsti par Bermudu trijstūri - reģionu Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, ja iedomāti savieno Bermudu salas, Floridu un Puertoriko, kurā noslēpumainos apstākļos pazuduši kuģi un lidaparāti. Viens ļoti konkrēts pamatojums, vai un kāpēc kuģi tur tiešām pazūd, gan nav plaši izskanējis, tāpēc mēs padomu jautājam cilvēkam, kura ikdiena paiet kuģojot un pieredzot arī bīstamus apstākļus. Tas ir Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas profesionālās izglītības skolotājs, arī Rīgas Tehniskās universitātes maģistrs jūras transportā un stūrmanis Jurijs Šendriks. Viņam vispirms vaicāju - vai profesionāļu vidē ir apzināts, kur meklējamas saknes nostāstiem par Bermudu trijstūri?

Alex Abellard se youn nan pyonye ki trase yon wout inik nan mizik ak medya ayisyen. Depi eksperyans li ak gwoup ZIN, atravè inisyativ dijital tankou HaitianetRadio, jiska lansman platfòm Telemix ak aplikasyon Mix+, li kontinye montre vizyon li pou mete kilti ayisyèn an valè sou tout fòm.

De oom van Roef de giraf zou graag weer eens teruggaan naar Amerika. Voor een oudere giraf is het alleen een hele onderneming om zo'n lange reis te maken. Daarom gaan Zappie en Roef mee naar het vliegveld om Uncle Joe te helpen. Na het uitzwaaien, begint het avontuur voor Uncle Joe pas echt. Zal hij zijn bestemming bereiken? Je hoort het in dit Zin in Zappelin avontuur.

Pirmie noziedzīgie grupējumi, taksometru šoferu slepkavības, pazuduši bērni un bēgšana no ieslodzījuma vietām - šīs mūsu vēstures tumšākās nodaļas lasāmas Lāsmas Gaitnieces grāmatā "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē". Sērijā tapusi jau otrā grāmata, kas veltīta pirmajiem noziedzīgajiem grupējumiem Latvijā, skandalozajai Sergeja Rogoļova lietai un daudz kam citam. Par noziedzību 20. gadsimtā, izmeklētāja darbu un notikumiem, kas satrieca sabiedrību tolaik, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar grāmatas autori. Bet iesākumā īss stāsts par tiesu ekspertīzes aizsākumiem. Noslēgumā zinātnes ziņas. Latvijā atrastā gļotsēne persiku vilkpienaine ir jauna suga pasaules zinātnei. Kā DNS tiek izmantota, lai identificētu masu katastrofu upurus?  

Lai arī šogad par karstumu vasarā pagaidām sūdzēties nevaram, ierasti ik gadu pāris nedēļas kārtīgi svīstam. Cilvēks var patverties telpās pie kondicionieriem un ventilatoriem un plānot savas ikdienas gaitas, neuzturoties karstākajā saulē, bet kā tiek galā daba? Kā dzīvnieki pārcieš sauli un karstumu? Kādas stratēģijas tie ir radījuši, lai pasargātu sevi no tveices? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dzīvnieku pazināji - Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. "Cilvēkam it kā ir vienkāršāk, mums drēbes ļoti palīdz, vai nu mēs saģērbjamies, vai izģērbjamies. Brīdī, kad vairāk vairs nevar izģērbties, mums vienmēr ir iespēja vai nu ielīst ēnā, vai dzesēties kaut kur vēsumā, vai doties peldēties. Mēs tomēr savu dzīvi turam tādos rāmjos, ja jums ir jābūt ārā, mēs esam pieturā, gaidām autobusu karstumā, saulē. Bet dzīvniekus dabā tas skar mazāk, jo viņiem vienmēr ir izvēles iespējas - ielien ēnā, viņi ielien mitrā zemē, pārrok sev bedrīti, noslēpjas kaut kur. Mums ir grūtāk," vērtē Inta Lange. "Bet dzīvniekiem savukārt ir grūtāk izģērbties. Ja pēkšņi strauji ir karsts vai auksts, nevar kā  cilvēks noģērbt savu biezo jaku un pēkšņi ir mazajā t-krekliņā, tad dzīvnieks vēl ilgi pinkaini staigās, viņam kažoka noģērbšana ir krietni ilgāka un pēc tam uzaudzēt vietā arī ir ilgāk." "Dzesēšanas variantu ir daudz dažādi," norāda Māris Lielkalns. "Kā nu kurš māk. Viens attaisa muti, atver knābi, papleš spārnus un tad elso, mēģina tādā veidā atdzesēties, cits izrakņā kaut kādu iedobi, ielien un tādāveidā dzēsējās, cits atkal pamēģina atrast kaut kur vējaināku vietu, kur izstiept visas četras kājas uz visām pusēm un tā turēties. Citi vienkārši nenāk ārā dienas laikā, sēž savā alā, iedobē, slēptuvē un viss, čuč, atpūšas. Kad tas briesmīgais karstums ir pārgājis, sākās nakts dzīve. Piemēram, tuksnesī."  Ja pēkšņi uznāk liels karstums, vai dzīvnieki var un mēdz "pārplānot" savas dienas gaitas?  "Latvijas dabā viņi ir ļoti elastīgi. Dzīvnieki nenāk pa dienu, mēs viņus tikpat kā neredzam, viņi guļ kaut kur vēsumā, ēnā, krūmos, nenāk ārā. Viņiem varbūt plānošana ir mazāk sarežģīta nekā cilvēkam, jo mums ir jāiet uz darbu, ir savi pienākumi, ir saplānota diena, tad dzīvniekiem galvenais ir būt drošībā, paēst un varbūt par ģimeni parūpēties," atzīst Inta Lange. "Latvijā, kad ir karstākais laiks, daļai dzīvnieku jau bērni ir pietiekami lieli, viņiem par bērniem īpaši nav vairs jārūpējas, un tad viņi vairāk domā par kaut kādu savu komfortu, izdzīvošanu. Tad nakts un krēslas laiks ir īstais.  Lai cik sauss un karsts pa dienu Latvijā arī būtu, tad vakarā rasa ir klāt, mitrums zem krūmiem, nokritušas lapas, zāle, viss ir tomēr mitrs. Un Latvija ir tā laimīgā zeme, kur kilometriem tālu nebūtu neviena ūdens avota, mums ir vai nu upes, vai ezeri, vai dīķi, vai purvi.  Arī pilsētas dzīvē, kad uznāk ilgāks karstuma periods, tad visi uztraucas pilsētā par dzīvo dabu, jo pilsēta krietni vairāk uzsilst nekā ārpusē un arī krietni vēlāk atdziest. Tomēr kaut vai Rīgā ūdens avotu ir daudz. Un savvaļas dzīvnieki ikdienā diezgan tālu pārvietojas no savām ierastajām vietām. Cilvēki varbūt vairāk ap māju dzīvojas, bet dzīvniekiem tie ir pat vairāki kilometri dienā. Līdz ar to ūdens vienmēr ir sasniedzamā attālumā." Ir karsts laiks, cilvēkiem daudz jādzer, jo tā mēs svīstam. Vai citi dzīvnieki arī tā svīst? Zināms, mājas kaķi svīst tikai ar ķepiņām. Kā ir ar citiem dzīvniekiem? "Ir, kas svīst, ir, kas nesvīst. Tāpēc jaukais teiciens - nosvīdis kā cūka ir absolūti garām un nepareizs, jo cūka ir viens no tiem dzīvniekiem, kas nesvīst," bilst Māris Lielkalns. "Ja reiz nesvīst, ir jāmēģina savādāk dzesēties. Un to viņa dara, ne tikai viņa, arī degunradži, arī citi cūku radinieki. Viņi vienkārši sameklē dubļu peļķi un iegāžas tajā ar  lielu, lielu sajūsmu. Arī brieži ļoti labprāt zoodārzā, mums tāds purviņš ir uztaisīts, un tad viņi tur priecājas. Tad izlien laukā tāds dubļains un apmeklētāji nevar saprast - fui, kādi, jūs netīrāt un nepucējat  dzīvniekus, bet viņš ir sajūsmā par to, ka ir atdzesējies un ļoti labi jūtas." Dubļu kārta palīdz arī pret odiem, mušām un citiem kukaiņiem un ārējiem parazītiem. Viņi iekalst tajā dubļu kārtā, tad atliek tikai noberzēties un atkal ir tīrs. Vislabākais ir sveķains koks - egle, priede. "Arī bez biezkažokainajiem ir savas dzesēšanas sistēmas. Ir aita, vēl daži citi, kam ir biezāks kažoks, bet ausis ir plikas, tās ir gandrīz kailas. Tāpat arī trusim, zaķim ausis ir garas pietiekami daudz, ne jau tāpēc lai labāk dzirdētu, bet gan lai atdzesētos. Tur ir daudz sīkie asinsvadi un tādā veidā vienkārši - ausis gaisā, vējiņš staigā, ausis dzesējas, arī pats dzesējās," turpina Māris Lielkalns. "Ūdensputniem tīri labi noderētu arī pēdas. Protams, arī spalvu kārtai ir krietni plānāka vasarā nekā ziemā, bet vienalga, ja paliek par karstu, tad plunčājas un dzesējas ar pekām. Ziemā savukārt šīs pēdas kalpo pilnīgi pretēji." "Attiecībā uz pārkaršanu tomēr gribētu piebilst, ka visneaizsargātākie Latvijā ir mūsu mājdzīvnieki - suņi, kaķi, varbūt kādam mājās trusīši vai jūras cūciņas un kāmīši, jo cilvēks par sevi padomās. Zoodārzā arī par visiem ir padomāts, savvaļā dzīvnieki paši var aiziet un atrast savu komforta līmeni, bet mājdzīvniekiem tādas iespējas bieži vien netiek dotas, jo mēs viņus ieliekam dzīvokļos vai mēs viņus mašīnās atstājam, vai varbūt kāds suns laukos pie ķēdes. Vai kādi dzīvnieki palaisti aplokā, kur nav pat nojumes," atgādina Inta Lange. "Mājdzīvnieki līdz ar to paši nevar nodrošināt savu komfortu, atrodot ēnu vai atrodot vēsāku vietu, jo kur viņš ir, tur viņš ir diemžēl. Te gan gribētos teikt, ka pieskatām esam uzmanīgi, un pagalmos varbūt izliekam āra kaķīšiem un sunīšiem varbūt kādu bļodiņu ar ūdeni, šie dzīvnieciņi gan būs ļoti pateicīgi par to visu, jo viņi paši nepratīs. Tā ir cilvēku atbildība." Cilvēkiem svīst ir dabiski, bet ko svīšana var liecināt par mūsu veselību? Lai gan šovasar ilgstošu karstumu vēl neesam pieredzējuši, svīšana ir dabiska mūsu ķermeņa izpausme ne jau tikai karstās vasarās vien. Organismam svīst ir svarīgi, bet mums pašiem un apkārtējiem sviedri un to aromāts var radīt diskomfortu. Bet vai tie patiešām ir sviedri, kas smaržo, vai varbūt aromātu rada kas cits? To skaidro Anda Apine, dermatoloģe-veneroloģe Lāzerplastikas klīnikā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī Latvijas Dermatoonkoloģijas asociācijas priekšsēdētāja.

"Et oui, c'est la reprise!" Peut-être la citation la plus connue de Zinédine Zidane après "C'est bieng". Le FC Lorient est de retour après un premier succès en amical face à Fleury et avec une nouvelle recrue, Noah Cadiou, dans ses rangs. Julien et Raphaël reçoivent Lucas du compte twitter @le12ehommeraf pour nous présenter le nouvel arrivant avant de faire un point mercato et de répondre à toutes vos questions!________LA TAVARN EN DIRECT AU CINEVILLE DE LORIENT! 28/08 à 20h00!Pour réserver: https://linktr.ee/LaTavarn

#WHATSHAPPENING –  He attempted to evade responsibility for killing his family. There's a significant flood threat on the East Coast, and the FDA has approved a new food dye. Additionally, there is a trend related to Zin, and there's a new purpose being found for feral cats. Participating in just 30 minutes of "Japanese walking" each day may help improve your fitness. Audiobook narrators are grappling with the rise of robot narrators, with one noting, "AI doesn't know what an orgasm sounds like." Predictions are also being made for the 2025 Emmy nominations.

(1:18) Documentairemaker Sinan Can over zijn vader, zijn leidinggevenden in omroepland en de 13e eeuwse dichter Rumi (58:08) Podcast Grote Geesten: Breyten Breytenbach (1:51:50) Zin van de Dag: Maarten Doorman 

La légende Zinédine Zidane est connue de tous, ou presque. Mais quel homme se cache derrière l'iconique footballeur ? Mais que veulent dire ses silences, son sourire timide et son regard perçant ? D'où vient cette force qui lui a permis de se hisser au Panthéon de son sport ? "Zinédine Zidane, le feu sous la glace", c'est le nouvel épisode de Confidentiel. Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Tapusi apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums", kas ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Sākot ar slaveno Oto Hūnu kā centra pirmo direktoru, līdz pat padomju nežēlībām psihiatrijas nodaļās un mūsdienīgiem garīgas veselības ārstniecības pamatiem - grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta grāmatas sastādītāja Silva Bendrāte un viena no grāmatas autorēm - medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāj Ieva Lībiete. Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 2. daļa Sarunā ar Annu Žabicku, sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un vienlaikus Latvijas Universitātē, pirms dažām dienām skaidrojām izteiciena “ar ragaviņām uz mežu” izcelsmi, runājām par paaudžu konfliktiem kā senāk, tā mūsdienās, par ģimeņu modeļu maiņu un arī par nabagmājām, kas mūsdienās transformējušās pansionātos. Esam konstatējuši, ka pretestība pansionātiem cilvēkiem veidojas lielā mērā vainas izjūtas dēļ, jo šķiet neiedomājami kādu no saviem vecākiem vai vecvecākiem nodot kādas aprūpes iestādes pārziņā. Arī finansiālais aspekts ir no svara, jo pansionāts - tas tomēr arī kaut ko maksā. Sarunas turpinājumā aicinām pētniecei plašāk pastāstīt par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki, nonākot aprūpes iestādē. Iespējams, kādam senioram var nepatikt pansionāta personāla attieksme, ēdiens var šķist negaršīgs, varbūt insfrastruktūra nav laba. Kas rada aizspriedumus un bailes? Pētniece atzīst, ka noteikti ir gan ļoti labas, gan ne tik labas vietas, ja runājam par cilvēcisko attieksmi iestādē. Ir pansionāti ar ļoti pretimnākošu vadību, kas iedvesmo pārējos darbiniekus, un ir vietas, kur tas nedarbojas tik labi. Ir robi, ko var aizpildīt ar centību, entuziasmu, lielāku cilvēcību no pansionāta darbinieku puses, bet ir lietas, ko tādā veidā nevar uzlabot, un to, ko nevar uzlabot, tā jau ir politiskā līmenī nerisināta problēma. -- Pašlaik Anna Žabicka tuvojas noslēgumam savam līdz šim pēdējam pētījumam par kādu lauku pansionātu Latvijā, un pētījums ir Vīnes universitātē izstrādātā promocijas darba pamatā. Pētījuma gaita sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, un arī tas ļāvis izdarīt kādus secinājumus. Pētniece skata pansionātu lauku tukšošanās ietvarā, kam ir dažādi līmeņi. Viens no tiem - kā valsts politikā tiek domāts par tukšošanos, otrs - kā tukšošanos izjūt vietējie iedzīvotāji, ja, piemēram, slēdz viņu mazo mīļo bibliotēku un cilvēki mēģina pierādīt, ka mēs šeit tomēr esam. Šo izjūtu dod arī sliktas kvalitātes ceļi. Proti, ja konkrētā vieta un arī pansionāts tiek uztverts kā tukšums, tad kāpēc gan uz turieni izbūvēt ceļu?

Raidījumā plašāk runājam par Amerikas Savienotajām Valstīm, aptverot gan iekšpolitikas jautājumus, gan arī ārpolitikas jautājumus, kā arī beigās diskutējam par Ķīnu. ASV Neatkarības dienas svinības prezidentam Trampam īpašas šogad padarīja "Lielā un daiļā likumprojekta" pieņemšana. Tam gan bijis ne mazums kritiķu, kuru vidū ir arī Īlons Masks. Tikmēr ASV ārpolitikā galveno uzmanību, vismaz mēs Latvijā pievēršam karam Ukrainā, un pēdējā laikā no Trampa mutes izskanējušas šķietami pozitīvas iezīmes Ukrainai - Baltā nama saimnieka neapmierinātība ar Putinu aug un tiek meklētas iespējas arī stiprināt Ukrainas aizsardzības spējas. Kā būs ar darbiem, tas gan ir cits jautājums. Nenoteiktība joprojām valda arī tarifu sāgā. Savukārt Ķīna likusi skaidri noprast, ka tā nevēlas Krievijas sakāvi Ukrainā. Kā Eiropai to uztvert un kā veidot attiecības ar Pekinu laikā, kad sadarbība tirdzniecībā ir būtiska, bet kā ēna turpat blakus redzama Ķīnas militāro muskuļu audzēšana un arvien lielāks atbalsts Krievijas militārajai rūpniecībai? Aktualitātes analizē Sigita Strubera, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, un Kristofers Kārlis Krūmiņš, Austrumeiropas politikas students Džordžtaunas universitātē (ASV), RSU Ķīnas Studiju centra projektu koordinators. „Lielais skaistais” un „trešais dusmīgais” 4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Baltajā namā notikušo svinību ietvaros prezidents Tramps ar attiecīgu pompu parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”, kā viņš pats to dēvē. Līdz ar to šī nodokļu atlaižu un budžeta tēriņu pakete ir ieguvusi likuma spēku. Kā zināms, tas nenācās viegli, jo projekta ietekme uz vairākām nozīmīgām sociālajām programmām un budžeta izdevumu līmeni raisīja iebildumus ne tikai opozicionāros demokrātos, bet arī republikāņu rindās. Kongresa Budžeta birojs lēš, ka Trampa „finansiālā daile” varētu nākamajos desmit gados palielināt Savienoto Valstu budžeta deficītu par vairāk nekā trīs triljoniem dolāru un laupīt valsts apmaksātu veselības aprūpi un atbalstu pārtikas iegādei miljoniem amerikāņu. Projekts paredz padarīt par pastāvīgām nodokļu atlaides, kuras Tramps ieviesa savas pirmās prezidentūras laikā, toreiz uz laiku līdz šī gada nogalei. Šīs atlaides varētu turpmākajos desmit gados samazināt budžetu apmēram par četriem ar pusi triljoniem, bet prezidents ir pārliecināts, ka tās nozīmīgi veicinās ekonomikas izaugsmi. Būtisks pieaugums paredzēts militārajam budžetam, pamatā karakuģu būvei un pretgaisa aizsardzības projektam, prezidenta nodēvētam par „Zelta kupolu”, kā arī Imigrācijas un muitas kontroles dienestam, kurš īsteno Trampa politikas lolojumu – nelegālo ieceļotāju izraidīšanas kampaņu. Tikām uz „Lielā daiļā” stāšanos likumīgā spēkā reaģējis Īlons Masks, kurš jau agrāk bija solījis, ja tas notikšot, viņš dibināšot jaunu politisko partiju. Tā saukšoties Amerikas partija, un tās tuvākais mērķis esot nākamajās Kongresa vēlēšanās iegūt dažas vietas, kas, ievērojot demokrātu un republikāņu spēku samēru likumdevējā, kļūtu izšķiroši svarīgas. Eksperti gan ir visai skeptiski par iespēju nozīmīgi izkustināt nu jau pārsimts gadus cementēto divpartiju sistēmu Savienotajās Valstīs. Makaronu kārējs Vladimirs „Putins mums ir sakarinājis kaudzēm makaronu uz ausīm,” – tā varētu tulkot amerikāņu idiomu, ar kuru Baltā nama saimnieks raksturoja savas attiecības ar agresorvalsts līderi, runājot kabineta sēdē. Šķiet, ugunsgrēku iekrāsotās Ukrainas pilsētu debesis tomēr met savu baiso atblāzmu arī uz Vašingtonu, respektīvi, Kremļa rīcība, pieprasot faktisku Ukrainas kapitulāciju, slepkavojot tās civiliedzīvotājus un paralēli manipulējot ar Savienoto Valstu līderi, sāk nodarīt pārāk pamanāmu kaitējumu Trampa un viņa administrācijas reputācijai. Zināms indikators bija ieroču piegāžu jautājuma līkloči. Pēc pagājušās nedēļas vidū izskanējušās informācijas, ka Savienotās Valstis aptur militāro palīdzību Ukrainai, ciktāl to krājumi esot nepietiekami, un 4. jūlijā notikušās Savienoto Valstu un Ukrainas vadītāju telefona sarunas, pirmdien, 7. jūlijā, Tramps tomēr paziņoja, ka ieroči tikšot piegādāti. Otrdien tika precizēts, ka runa ir par desmit raķetēm pretgaisa aizsardzības sistēmai „Patriot”, kas ir visai pieticīgs daudzums. Tomēr būtiskākais ir tas, ka Savienotās Valstis nav radikāli mainījušas savu pieeju militārā atbalsta sakarā un nav tādējādi kļuvušas par faktisku agresijas atbalstītāju. Ja var ticēt aģentūras „Associated Press” paustajam, ideja par ieroču piegādes apturēšanu patiešām nākusi no Pentagona un bijusi Baltajam namam negaidīta. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vērsies pie prezidenta Trampa ar lūgumu pārdot viņam vienu „Patriot” iekārtu, lai to tālāk nodotu Ukrainai. Atbilde esot – lai Mercs piegādājot kādu no savā rīcībā esošajām iekārtām, bet Savienotās Valstis esot gatavas dalīt izmaksas uz pusēm. Bet šodien, 9. jūlijā, apritēja arī kārtējais termiņš, kuru Baltā nama saimnieks bija noteicis paaugstinātu ievedmuitas tarifu ieviešanai vairākām valstīm, t.sk. Bangladešai, Indonēzijai, Japānai un Dienvidkorejai, ja netiks panākta tirdzniecības vienošanās. Tomēr vakar prezidents atlika tarifu ieviešanu līdz 1. augustam. Zīmīgi, ka biržas praktiski nav reaģējušas uz pēdējiem Baltā nama saimnieka lēmumiem un izteikumiem tarifu sakarā. Pekina atklāj kārtis Pirms nedēļas Briseli apmeklēja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, četras stundas pavadot sarunās ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu. Sarunu gaitā Ķīnas pārstāvis izrādījās neierasti atklāts, paziņojot, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā – tādā gadījumā Savienoto Valstu uzmanība tikšot pievērsta tikai Ķīnai un Klusā okeāna reģionam. Informāciju par šo Ķīnas pārstāvja izteikumu publiskojis laikraksts „South China Morning Post”. Izdevums raksturojis tikšanos kā „četras stundas ilgu debašu maratonu”, kurā puses apmainījušās ģeopolitiskiem un ekonomiskiem pārmetumiem, pie tam Kajai Kallasai nācies uzklausīt pāris sarunu partnera pasāžas lektora stilā. Konkrētais izteikums nācis kā atbilde Eiropas Savienības pārstāves teiktajam, ka Ķīna sniedzot Krievijai konkrētu militāru atbalstu. Atklātība, ar kādu Vans Ji definējis savas valsts pozīciju pašreizējā kara sakarā, ir visai neierasta pat sarunās aiz slēgtām durvīm, un sacītais ir manāma nobīde no Pekinas oficiāli ieturētās neitralitātes. Pāris dienas vēlāk Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve gan centās mīkstināt situāciju, paužot, ka viņas valsts ir neitrāla šajā konfliktā un, protams, ieinteresēta pēc iespējas drīzā karadarbības pārtraukšanā un situācijas politiskā risinājumā. Ārlietu ministra Vana vizīte Briselē bija veltīta mēneša nogalē plānotā Eiropas Savienības un Ķīnas samita sagatavošanai, kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta apmeklēs Pekinu un tiksies ar prezidentu Sji Dziņpinu un citiem Ķīnas Tautas republikas vadītājiem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ja mēs pret sienu mestu trīs bumbas, tās, visticamāk, atsistos un katra aizripotu uz savu pusi, bet daļiņu fizikā pastāv kolektīvisms un elektroni pārvietojas saskaņoti. Kāpēc? Kolektīvi elektroni kaudzītēs. Zem šāda īpatnēja vārdu salikuma slēpjas svaigs Latvijas Universitātes fiziķu un matemātiķu atklājums kopā ar kolēģiem no Nēla Universitātes Francijā, kuri ar eksperimentu un jaunu universālu matemātisko metodi izpētījuši elektronu uzvedību un noskaidroja, cik elektroni ir nepieciešami, lai tie sāktu uzvesties kolektīvi un kādās grupās tie sadalās, atduroties pret šķērsli. Šī ir tikai ceturtā reize, kad autoriem no Latvijas zinātniskajām institūcijām izdevies sniegt izšķirošu devumu žurnālā "Nature" publicētā rakstā. Ko īsti nozīmē šis atklājums kvantu fizikā un vai tam būtu kāds jau zināms pielietojums? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitātes tenūrprofesors, un pētījuma līdzautore Elīna Pavlovska, Latvijas Universitātes fizikas doktorante. Ģeofiziķi pēta Zemes sirdspukstus Ģeofiziķi novērojuši interesantu parādību Zemes dzīlēs, proti, mūsu planētas sirdspukstus, kas kā vājš seismisks pulss reizi 26 sekundēs izplūst no Zemes dzīlēm. Vairāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons. Zemes pulsāciju, kas atkārtojas ik pa 26 sekundēm, pirmo reizi konstatēja pagājušā gadsimta 60. gados,  kad amerikāņu seismologs Džeks Olivers  paziņoja, ka šāds impulss nāk „no kaut kurienes Dienvidu vai ekvatoriālajā Atlantijas okeānā". Vēlāk, attīstoties tehnoloģijām, tika noteikta precīzāka vieta šim, lietojot  ģeologu terminu, mikroseisismam. Viens no šiem pulsa avotiem atrodas pie Rietumāfrikas krastiem Gvinejas līcī. Vairākas desmitgades seismometri ir spējuši ierakstīt regulāru signālu, kura svārstības allaž ilgst tieši 26 sekundes. Signāla frekvenci ar, tā teikt, neapbruņotu ausi nevar uztvert. Skaņa ir tāda, it kā zemē būtu aprakta desmit kilometrus gara basa klarnete - ir teikusi Hamburgas Seismoloģijas institūta pētniece  profesore Selīna Hadžioannu (Céline Hadziioannou). Lai arī līdz pat šai dienai neviens no ģeologiem nav īsti apstiprinājis regulārās seismiskās aktivitātes cēloni, tomēr fakts pats par  sevi ir interesants. Vairāk par šo pulsāciju Zemes dzīles stāsta pētnieks Viesturs Zandersons.   Par kādu interesantu grāmatu stāsta astronoms Ilgonis Vilks.

Latvijas četras sezonas sniedz lielu laikapstākļu daudzveidību un dažādību, kur no saules pielietas tveices vasarā nonākam līdz tumšiem aukstiem ziemas mēnešiem. Un vēl pa vidu tik dažādas dabas norises varam redzēt! Vējam, lietum, sniegam un citām dabas parādībām latviešu valodā ir daudz apzīmējumu un apvidvārdu. Ko tie stāsta par vietu, kurā dzīvojam un kā valodas dažādība stāsta par mūsu klimata daudzveidību? Kāpēc cilvēki jau izsenis cenšas izskaidrot dabas norises un laikapstākļus un saista tos ar mītiskiem un mitoloģiskiem tēliem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Anna Stafecka, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, un Ingus Barovskis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks.

Kad mazs bērns savā likstā vaino kādu citu, pārlieku asi reaģē stresa situācijā vai ir centrēts uz sevi un savām vēlmēm - to mēs itin viegli saprotam un skaidrojam ar vecuma īpatnībām, bet, ko darīt, ja šādas reakcijas rada pieaugušais? Pasē pilngadību sasniedzam līdz ar 18. dzimšanas dienu, bet, kad par pieaugušo ir uzskatāms cilvēks no bioloģijas skatu punkta? Vai cilvēka smadzenēs emocionālais briedums tiek sasniegts līdz ar kādu gada skaitli, bioķīmisku procesu vai smagu iekšēju darbu ar savām domām un darbiem un kāpēc daži to nesasniedz nekad? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Anika Miltuze, attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore. Sazināmies ar neirologu Jāni Mednieku. Ir kāds brīdis cilvēka dzīvē, kad mēs varam teikt no attīstības psiholoģijas viedokļa - viss, mēs esam izauguši, pieauguši, nobrieduši, adekvāti cilvēki? Annika Miltuze: Tas būtu baigi forši, ja varētu prognozēt, ka ir 18. dzimšanas dienas rīts un es pamostos pieaudzis, nobriedis. Parasti tas nenotiek vienā dienā, un arī tā ļoti skaidri novilkt robežu, kurā brīdī tas notiek, ir grūti. Pirmām kārtām tāpēc, ka katrs cilvēks attīstās individuāli. Bet, ja mēs gribam kaut kādas kopīgās likumsakarības, tad mūsdienās no fizioloģiskās attīstības viedokļa, no smadzeņu attīstības viedokļa tiek runāts par 25 gadu vecumu. Psiholoģiskās teorijās bieži vien tiek runāts pat par 30 gadu vecumu. Bet, kā jau es teicu, tas ir diezgan individuāls process. (..) Laika gaitā brieduma kritēriji ir mainījuši. Piemēram, pirms gadiem 30 bija diezgan skaidrs, ka pieaudzis cilvēks, nobriedis cilvēks ir tas, kurš ir pabeidzis izglītību, kuram ir darbs, kuram ir piedzimuši bērni, viņš veido ģimeni. Un apmēram bija diezgan skaidrs, kurā vecumā tas notiek. Ir pagājuši 30 gadi, sociālā situācija, konteksts, kurā mēs dzīvojam, ir mainījies, līdz ar to mēs nevaram vairs skatīties, piemēram, pēc izglītības jo mūsdienās mācās gan divdesmitgadnieki, gan sešdesmitgadnieki. Tātad - kurā brīdī tu esi pabeidzis izglītību? Tas nav saprotams.  Bērni dzimst arī ļoti dažādos vecumos, dzimst 20 gados, dzimst 40 gados, pat 45 gados. Darbs arī nav vairs kritērijs. Cilvēki reizē mācās, strādā. Dzīve pie vecākiem, padzīvoju pie vecākiem, dzīvoju patstāvīgi, atkal padzīvoju pie vecākiem. Šobrīd ir daudz grūtāk atrast skaidrus, taustāmus kritērijus, tāpēc pētnieki vairāk pievēršas tieši psiholoģiskajiem kritērijiem. Bet tur arī nav tik viennozīmīgi, jo tas ir atkarīgs no kultūras, kurā mēs dzīvojam. Piemēram, Rietumu kultūrā biežāk kā brieduma kritēriji tiek uzskatīti spēja uzņemties atbildību, finansiālā neatkarība un autonomija, respektīvi, ka tu esi patstāvīgs indivīds, kas nedzīvo nevienam uz kakla.  Austrumu kultūrās, pētījumi, kas nāk no Ķīnas, no Indijas rāda, tur bieži vien centrā izvirzās rēķināšanās ar citiem, jo tās ir vairāk kolektīvās kultūras, savu emociju paškontrole, ka tu spēj citu labā varbūt apvaldīt sevi. Bet visam cauri tomēr vijas tā spēja uzņemties atbildību, kas, man liekas, ir tāds viens no tādiem fundamentālākajiem kritērijiem.   Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 1. daļa Mūsu tautas folklorā varam atrast teicienu “ar ragaviņām uz mežu”, kas nozīmētu - aizvest no savām acīm prom it kā traucējošos vecos cilvēkus. Ko šāds teiciens pasaka par paaudžu attiecībām un savstarpējām rūpēm senāk? Kā šīs attiecības un vajadzība pēc aprūpes iestādēm senioriem mainījusies mūsdienās? “Ar ragaviņām uz mežu”, nabagmāja, pansionāts - tie ir jēdzieni, kas tapuši dažādos laikos un sniedz informāciju par attiecībām ar vecāka gadājuma, nabadzīgiem vai smagi slimiem cilvēkiem un attieksmi pret viņiem. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās savā domāšanā un valodā mēs lietojam visus pieminētos apzīmējumus, kaut nabagmāju vietā ir sociālās aprūpes centri, ikdienā dēvēti par pansionātiem, un ar ragaviņām uz mežu, kas pieminētas tautas pasakās, neviens savus vecākus vai vecvecākus neved. Vērojumu līmenī šķiet, ka paaudžu attiecības mūsdienās tomēr ir citādas nekā pirms 100 vai 200 gadiem. Vecākā paaudze tagad ilgi ir aktīva, strādā arī pensijas vecumā, un vēl jūtama liela individualizācija. Ja agrāk paaudzes bieži dzīvoja kopā, tad tagad ģimenes vēlas nošķirties. Vai tas ietekmējis arī pietāti pret senioriem? Šim meklējam atbildes sarunā ar Annu Žabicku - sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un arī Latvijas Universitātē. Ko tad rāda dati par paaudžu kopādzīvošanu un savstarpējām rūpēm?

Tous deux sont emprisonnés en Algérie, l'écrivain franco-algérien, et le journaliste français. Boualem Sansal espérait une grâce présidentielle, vendredi 5 juillet, jour de l'indépendance. Il n'en a rien été. Alors que l'écrivain de 80 ans, qui souffre d'un cancer, vient d'être condamné à cinq ans de prison ferme, « Paris attend maintenant un geste humanitaire pour qu'il soit libéré », annonce La Tribune Dimanche. Mais « depuis quelques mois », remarque le journal, « une seule thèse a droit de cité dans le pays : l'auteur algérien, naturalisé français l'an dernier, est un "traître" qu'il faut maintenir en prison ». Boualem Sansal est accusé d'avoir remis en cause les frontières de l'Algérie. « Il n'a pas bonne presse dans l'opinion publique », ajoute la Tribune Dimanche, pour qui « le maintien en détention de Boualem Sansal n'arrangera pas les relations algéro-françaises, déjà au point mort ». Une autre affaire ravive les tensions entre les deux pays… Le journaliste sportif français Christophe Gleizes vient d'être condamné à sept ans de détention en Algérie pour « apologie du terrorisme ». « Il paie les mauvaises relations entre la France et l'Algérie, disent ses soutiens, qui veulent mobiliser le monde du football » explique la Tribune Dimanche qui voit en Christophe Gleizes, « une victime collatérale ». Il est poursuivi pour avoir interviewé un dirigeant aujourd'hui en exil de la Jeunesse Sportive de Kabylie, également à la tête d'une organisation considérée comme « terroriste » par les autorités algériennes. Christophe Gleizes était en résidence surveillée depuis 13 mois, mais les autorités françaises avaient demandé à ses proches « de rester discrets ». « Ce silence n'aura en rien été payant », constate la Tribune Dimanche. « Les soutiens du reporter de 36 ans ont donc décidé de passer à un ton plus offensif. » L'ONG Reporters sans frontières, « qui suit l'affaire depuis le début », « veut mobiliser le monde du football, sport roi en Algérie ». » Quelques clubs, comme l'OGC Nice ou le Paris FC, ont déjà apporté leur soutien au journaliste (…) La famille du reporter en appelle aussi à une implication de Zinédine Zidane, qui est d'origine algérienne ».  « Un coup de gueule » dans l'Express Celui de la journaliste Marion Van Renterghem, spécialiste de l'Europe, une Europe qui, dit-elle, « ne sait plus où elle habite ». « Chez elle, sur son propre continent, elle n'a pas les moyens militaires pour empêcher Vladimir Poutine d'envahir une nation souveraine et d'avoir des visées sur d'autres pays au-delà de l'Ukraine (…) Au Moyen-Orient (…) elle est exclue des négociations qui la concernent par son grand allié transatlantique lui-même, dont le président la méprise. » « Elle peine à trouver sa place dans un monde sans droit », regrette encore Marion Van Renterghem, « l'Europe de plus en plus dépassée par les rapports de force, un monde dans lequel les relations entre états ne dépendent plus de quelques grands prédateurs désinhibés (…) l'Europe se retrouve seule à prêcher dans un monde de brutes. » A-t-elle un moyen de renverser la vapeur ? Elle qui a « eu besoin de Trump et Poutine » pour prendre conscience de sa « paresse militaire » s'indigne encore la journaliste qui voit là « une dialectique diabolique » : « si l'Europe de demain devient enfin la puissance militaire qu'elle doit être pour assurer sa sécurité et le droit international, elle le devra à Trump et à Poutine - les prédateurs en chef - de ce même droit international ».  Des cochons qui donnent de l'espoir  Ce sont « des animaux médicaments », nous explique le Point, élevés « dans une porcherie ultramoderne de 4 000 mètres carrés, quelque part en Bretagne ». « Deux petites modifications génétiques les ont fait se rapprocher - un peu - de l'espèce humaine. Elles ont permis de transformer la descendance de porcs tout à fait ordinaires, en une lignée produisant dans son sang des anticorps qui soignent les humains ». Et ce n'est pas tout : ces cochons peuvent aussi devenir donneurs d'organes, même si la technique reste à perfectionner. Bref, l'humain a tout intérêt à regarder d'un œil nouveau, ces animaux roses à la queue en tire-bouchon.     Première baignades dans la Seine, à Paris C'était hier, et selon La Tribune Dimanche, « il régnait en fin de matinée une joyeuse effervescence, au pied de la Tour Eiffel ».  Il a tout de même fallu patienter 40 minutes, « la capacité de l'aire de baignade étant fixée à 150 personnes » explique le journal. Les baigneurs sont ravis, comme cette femme de 54 ans, qui s'exclame : « l'eau est chaude et on voit nos pieds ».  De quoi oublier la canicule de ces derniers jours... 

(01:20) Jean-Paul Heck over Dany Lademacher (16:10) Liesbeth Korpershoek over Bep Rietveld (54:30) Wat Blijft Lijn (58:25) Midheta Husejnovic over vader Kiram (01:06:30) Grote Geesten: Leonardo Da Vinci (01:53:15) Zin van de Dag

(13:35) Marleen Stikker over Sam Altman (01:25) Robin Raven over Tula (52:33) Wat Blijft Lijn (59:25) Grote Geesten: Mary Wollstonecraft (01:46:52) Zin van de dag

Top 5 things that have happened the last 2 days in session with Rep. Emily McIntire, Rep. Vikki Breese Iverson and former Senate Republican Leader Tim Knopp.* Transportation just won't die, but the chairs have sure shifted. Change in people. SBD v. Gorsek, and turns out Oregonians don't care about paying for more roads when they think they are fine. * Wildfire funding is happening and the maps are being repealed - even though some republicans weren't there to help do it. Zin tax to go with it. * Capitol Construction puts out the Christmas tree bill. What does that mean? State sure is not broke over a $1 billion is in. See for yourself. * Campaign finance kicking out? First up in the House Rules Committee 5. Packing up for the summer? Hopefully the end is near so Oregonians can be “marked safe” from more taxes. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit www.crosstabs.studio

Face à Soprano, ce 24 juin 2025, Marc-Antoine Le Bret a notamment imité Dominique Besnehard, Zinédine Zidane et Fabrice Eboué. Retrouvez tous les jours le meilleur des Grosses Têtes en podcast sur RTL.fr et l'application RTL.Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

¿Qué significa la agresión de Estados Unidos a Irán y qué significa este alto el fuego de 12 horas entre Israel e Irán? ¿Estamos antes una III Guerra Mundial? Lo analizamos con Olga Rodríguez, periodista y experta en Oriente Medio, Ignacio Álvarez-Ossorio, catedrático de Estudios Árabes de la Universidad Complutense de Madrid. Mientras, en Gaza las bombas siguen cayendo y el drama humanitario se agrava. Hernán Zin y Maysun Abu-Khdeir Granados, nos presentan su documental ‘Todos Somos Gaza'. Y nos despedimos con un nuevo episodio de “Desigualdad Cero” con Oxfam Intermón. Más información aquí: bit.ly/IranTrump1535 Haz posible Carne Cruda: bit.ly/ProduceCC

Face à Soprano, ce 24 juin 2025, Marc-Antoine Le Bret a notamment imité Dominique Besnehard, Zinédine Zidane et Fabrice Eboué. En plus de sa chronique dans "RTL Soir", retrouvez Marc-Antoine Le Bret dans "Les Grosses Têtes" ! Chaque jour, il accompagne l'invité d'honneur de Laurent Ruquier, dans une séquence mêlant anecdotes et nombreuses imitations.Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Raidījumu esam veltījuši kādai ļoti interesantai varētu teikt pat profesijai, kas sevī ietvēra daudz vairāk nekā tikai mājas soli - mājsaimniecēm. Dzimumu lomu sadalījums gadsimtu laikā sievieti nolicis mājas pavarda priekšā kā galveno rūpju darba veicēju. Šīs lomas ir ierobežojušas, taču dažkārt un jo īpaši vēlākajos gadsimtos - arī sniegušas zināmu rīcības brīvību un pat kāpumu karjerā. Kā tieši? Ko sagaidīja no prasmīgas mājsaimnieces 19. un 20. gadsimtā un kāpēc mājsaimniecība tika uzskatīta par mākslu un zinātni un tik augstu vērtēta vēsturē, pat vēl padomju periodā? Kur skolojās prasmīgākās mājsaimnieces? Raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj ēdienu kultūras pētniece un gastronomijas vēstniece Astra Spalvēna un žurnāliste, vēsturniece Vineta Vilcāne-Toca. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas

Hoe dan? Netflix heeft een revolutionair idee. Iets waar nog nooit eerder iemand op kwam. Maar het durft de stap toch aan. Het gaat *tromgeroffel* lineaire tv uitzenden! Doen ze dus in Frankrijk. Daar sluit de streamer een deal met televisienetwerk TF1. Niet alleen komen hun programma's en series (waaronder The Voice) op Netflix te staan, maar de Fransen kunnen straks ook de tv-kanalen van TF1 via hun Netflix-abonnement bekijken. En andere televisiezenders kijken mee, want wie weet is dit de oplossing tegen het alsmaar kleiner wordende publiek. Of graven ze juist hun eigen graf? Dat beantwoorden we deze uitzending. En dan hoor je ook over de beursgang van Triodos. De bank moest noodgedwongen naar de beurs, om hun certificaathouders tevreden te stellen. Maar beleggers hadden er meer zin in, want na één dag handelen staat er een plus van 21 procent op het bord. We vertellen je ook over de truc die bedrijven uithalen om onder de importheffingen van Donald Trump uit te komen. Ze hoeven namelijk niet per se hun hele productie te verhuizen. Het aanpassen van een paar materialen is soms al genoeg om een lagere heffing te krijgen. En je krijgt te horen wat Wesley z'n guilty pleasure is tijdens het eten van zijn warme maaltijd.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Ne katru gadu un noteikti ne šogad, bet vasarās saskaramies arī ar sausuma periodiem. Šogad maija un jūnija lietavas mazliet arī ieceri runāt par šo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā. Par mazūdens periodu Latvijas upēs šovasar vēl runāt nevar, lai gan citus gadus tas mēdz sākties pat maijā. Taču pēdējos gados, kad sausuma periodi bijuši, cilvēki sūdzas par ūdens trūkumu akās. Cik ātri pēc lietavām tas spēj atjaunoties un vai vienmēr palīdzēs, ja aku raks dziļāku? Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti analizējuši tendences Latvijas upēs vasarās.  Šogad sausums nerada problēmas. Gluži pretēji – daudzviet, īpaši Latvijas austrumos, mitruma bijis par daudz. Vai klimata pārmaiņas manāmas arī šajā aspektā. Zināms, ka ziemās upes aizsalst retāk, lieli pavasara pali arī ir retāk, jo nav ne sniega, ne ledus, kam kust, vienlaikus ziemās pali kļuvuši biežāki. Runājot par mazūdens periodiem, pagaidām datos izteiktu tendenču nav, tomēr hidrologi nākotnē saskata riskus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klinta min, ka vasaras mazūdens periodus nevar nošķirt no ziemas mazūdens periodiem vai pavasara paliem. Tas viss ir saistīts process.

Nedēļas nogalē ikgadējais sarunu festivāls "Lampa" un arī šogad turpinām intervēt pētniekus, kuri uzstāsies festivālā, lai stāstītu, kā domāt par dažādiem jautājumiem lēnām. Kāpēc nesteidzīga domāšana ir tik būtiska dažādās zinātnes jomās un ne tikai un kāpēc domāt par matemātiku, ķīmiju un novecošanu ir aizraujoši? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas matemātiķis ar specializāciju topoloģijā Jānis Lazovskis, RSU vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa. Sarunaspar domāšanas procesiem, kuriem pakļauti cilvēki zinātnē, iesākam ar Jāni Ruško - ķīmiķi, kurš festivālā “Lampa” runās par lēno domāšanu saistībā ar pārtikas drošības riskiem. Pētnieks ir pārliecināts, ka jautājumos ir jāiedziļinās, tie jāaplūko no vairākiem rakursiem, bet pie publikāciju lasīšanas un rakstīšanas vēlams atgriezties vairākos piegājienos. Domāt lēni var par matemātikas formulām, par vecumu un arī par pārtikas drošību un risku novērtējumu. “Domā lēni par riskiem” - šī būs viena no sarunām šī gada festivālā “Lampa” uz Pasaulē mazākās skatuves. Savas izklāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Jānis Ruško. Vispārīgi runājot, risku novērtēšana ir process, kurā, balstoties zinātniskos datos, tiek izvērtēts, vai un cik lielā mērā kāda viela, produkts vai vides faktors var negatīvi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. Jānis Ruško norāda, ka risku analīze ir starpdisciplināra, tāpēc arī institūta komandā ir gan ķīmiķi kā viņš pats, gan arī veterinārmedicīnas pārstāvji, biologi un citi speciālisti. Arī 2024. gadā pirms sarunu festivāla "Lampa" sarunājamies par lēno domašanu.

Reagan and Bryan breakdown the happenings in the Capitol this past week including touching on the national President Trump news. In our effort to figure out how to land the plane, we learn it is the Unions in Oregon in control of the plane in Salem. '“No Kings” discussion, Trump says he is not. Unions are in control of the session, hence passing of SB 916TLT (Transient Lodging Tax) discussion happening in Salem. Are we on a cusp of seeing a major change in the Tourism Budgets across the state? Do we have to many cities in Oregon?Transportation Funding continues to go down into a black hole of nothing, especially when now they might refer to voters. Wildfire funding hinges on the Zin? Poor “zinners” are in the crosshairs of Democrats looking for new taxes. This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit www.crosstabs.studio

(01:27) Programmamaker Willem Alkema over muzikant Sly Stone (19:48) Journalist Jutta Chorus over auteur en journalist Joan Didion (53:04) Wat blijft lijn: Rianne Oosterom over Nelly van Bommel-Den Hartog (56:40) Muziek van The Beach Boys (01:00:56) Grote Geesten: Nathan de Vries maakte deze podcastaflevering over Sophie Oluwole (01:46:13) Muziek van Ibeyi (01:49:59) Zin van de Dag

Raidījumā pievēršamies mūsdienām, vēsturei un grābekļiem, kurus, cenzdamies apiet, tomēr saminam. Drīz būs aizvadīts pusgads kopš Donalds Tramps sācijs savu otro prezidentūru ASV. Pa šo laiku Amerikas tēls, starptautiskās attiecības, ekonomika un sadzīve sagriezusies teju kājām gaisā. Aizvien biežāk mediju komentāru slejās redzam ASV salīdzinājumus ar nacistiskās Vācijas situāciju pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Vai tie ir nekorekti pārspīlējumi, vai tomēr noskaņa liek vilkt paralēles ar to, kādā pasaulē dzīvojām pirms nepilniem simts gadiem Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis un žurnāla „IR” komentētājs Pauls Raudseps. Kaspars Zellis: Ja man jāraugās uz ASV un jāvelk paralēles ar nacistisko Vāciju, es teiktu, ka redzu gan kopīgas iezīmes, gan arī atšķirības. Sākšu ar atšķirībām.  Galvenā atšķirība ir tā, ka atšķirībā no Hitlera, kam bija ļoti izteikta ideoloģiska partija, ideoloģiska programma, kur bija viss salikts pa plauktiņiem, Amerikā mēs šādu ideoloģiju neredzam. Tur ir ļoti patmīlīgs, ļoti egocentrisks un kaprīzs cilvēks, kura iedomām, kura vēlmēm tiek pakļauta visa globālā sistēma.  Otra lieta, kas varētu būt atšķirīgi, ir tas, ka ASV kontekstā mēs īsti arī neredzam milzīgu sabiedrības atbalstu, ja neraugāmies uz vēlēšanām. Ja raugāmies uz kopīgajām iezīmēm, kas visvairāk izsauc pārdomas, ir Trampa retorika. Un šī Trampa retorika, kas ir balstīta gan uz manipulācijām, gan uz meliem, gan uz ienaidnieku, iekšējo un ārējo, meklēšanu, ļoti spēcīgi atgādina Hitlera Vāciju.  Tāpat šis jau hrestomātiskais sauklis: "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" Tas ir savdabīgs eskeipisms, kas raksturīgs visām autoritārajām kustībām, kuras saredz kaut kādu skaisto pagātni, kad valsts bija dižena. Te mēs varam vilkt paralēles arī ar Putina Krieviju, kas redz to diženumu Padomju Savienībā vai vēl kaut kur citur. Vai kādā citā valstī, kur ir autoritārie līderi, viņi pagātni iztēlojās kā tādu zelta laikmetu, kuru varētu atkal radīt. Tiek izmantoti vēstures naratīvi, tiek izmantota pagātne, lai radītu šo "jauno realitāti". Pauls Raudseps: Runājot par līdzīgiem procesiem, kādi notika Itālijā pagājušā gadsimta 20. gados, Vācijā - 30.gados, protams, tas, kas ir kopīgs visām šīm kustībām, ir apgalvojums, ka mēs esam tikuši pazemoti, kāds ārējais ienaidnieks mums uzbrūk, ir padarījis mūs vājus un mums ir atkal jāatgūst šis diženums. To teica gan Musolīni, gan Hitlers, to tagad teica Tramps. Es nepārspīlētu Hitlera un Musolīni ideoloģisko bāzi. Ja skatās, ko viņi rakstīja savas karjeras sākumā un ko beigās, tur daudz pa vidu mainījās. Galvenais dzinulis bija mazāk ideoloģisks, kā emocionāls, tiekšanās pēc varas. Šī arī ir lieta, kas ir kopīga visām šīm kustībām.  Protams, arī jaunāko tehnoloģiju izmantošana, lai manipulētu ar cilvēku prātiem. Hitlers ļoti efektīvi izmantoja savulaik radio. Tramps ļoti efektīvi izmanto sociālos medijus. Jautājums - vai Tramps ir fašists? Piemēram, Kamala Harisa pagājušā gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā teica - jā, Tramps ir fašists. Par to jau bija diezgan plašas diskusijas Amerikā jau pirms tam, arī tad, kad viņš pirmo reizi kandidēja un bija prezidents. Ļoti daudzi dažādi eksperti un vēsturnieki, un politologi ir iesaistījuši šajā diskusijā. Latvijā labi zīnāmais Timotijs Snaiders saka: jā, Tramps ir fašists. Tā saka Timotijs Snaiders, kas, es domāju, ir ļoti iecienīts vēsturnieks Latvijā. Citi arī ir pievienojušies šim viedoklim, citi atkal saka, ka tomēr ir atšķirības. Es teiktu, ka šobrīd, vērtējot fašisma pazīmes, Tramps ir tādā kā fašisma priekškambarī, jo ļoti daudzas lietas ir līdzīgas.  Viena lieta, lai gan viņš par to ir runājis, bet vai tiešām tās runas pāries darbos, tas ir liels jautājums. Gan Hitleram, gan Musolīni bija būtiska vardarbība, militārā ekspansija kā nācijas varēšanas un vīrišķības un atdzimšanas pierādījums. Hitleram tas bija ļoti izteikti, bet Musolini to arī darīja Ziemeļāfrikā un Albānijā. Tramps pirmās prezidentūras laikā par militāru ekspansiju nerunāja, mēs zinām tagad, ka viņš ir sācis teikt, ka Kanāda būtu jāpievieno, Panama, tad Grenlande. Vai tas tiešām rezultēsies kādā rīcībā, tas ir liels jautājums. Bet sevišķas nozīmes piešķiršana vardarbībai kā nācijas atdzimšanas apliecinājums, es domāju, tas ir viens ļoti svarīgs fašisma elements, kāpēc mēs atšķiram, fašismu no vienkārša autoritārisma. Ulmaņa [Kārļa] režīms bija autoritārs, tas nebija fašistisks, jo, par spīti tam, ka mēs dzirdam to vārdu no dažādiem kaimiņu valsts kara propagandistiem un arī dažkārt uz vietas, tas nebija fašistiski, jo nebija militarizācija un iedoma, ka iekarosim kaut kādas kaimiņzemes, lai parādītu savu varēšanu, bet īstam fašismam tas ir ļoti raksturīgi.  Tas arī tiek izdalīts kā atsevišķa kategorija, jo tā varam mēģināt saprast, kāda varētu būt rīcība nākotnē. Šobrīd, protams, ceram, ka Tramps tā nedarīs, bet zināmas pazīmes ir. Līdz šim, es domāju, tas, ka slieksnis nav pārkāpts.   Zinātnes ziņas Kā runāt ar vakcīnu skeptiķi: pētījums atklāj, kas darbojas. Aizvien aktuālāks jautājums ir, kā runāt ar vakcīnu skeptiķiem, un tieši tam vietnē “Nature” sniegtas dažas pētnieku rekomendācijas. Labākais laiks, lai redzētu Piena Ceļu, strauji tuvojas! Vietnē “Live Science” atklāts, ka strauji tuvojas tas brīdis, lai Piena Ceļu labi saskatītu. Ko dinozaurs ēda pirms 100 miljoniem gadu - liecības saglabātas fosilizētā laika kapsulā. Joprojām mūsdienās varam atklāt daudz interesantu faktu par dinozauriem un arī atrast liecības. Austrālijā ir atrasta aizvēsturiska laika kapsula no dinozaura gremošanas trakta. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprinājusi laboratorijā audzēta laša izmantošanu uzturā. Attīstoties tehnoloģijām, pamazām pieejamāka kļūst laboratorijā audzēta pārtika. Nupat ASV Pārtikas un zāļu pārvalde pirmo reizi devusi zaļo gaismu laboratorijā audzētas zivs, precīzāk, laša produkta, lietošanai uzturā.    

Kopā esam stiprāki - tā varam teikt ne tikai par cilvēku, bet par dažādu materiālu kokteiļiem, kurus inženieri prasmīgi rada mūsu ikdienas vajadzībām. Sākot ar aviāciju un kosmosa industriju, beidzot ar sportu un aizsardzību  - neskaitāmās jomās dažādiem materiāliem jāiztur ārkārtīgi smagi apstākļi. 21. gadsimts viennozīmīgi ir kompozītmateriālu laikmets - praktiski ikviena ierīce vai materiāls, kuru ikdienā lietojam, sastāv no dažādiem pārklājumiem un materiālu "kokteiļiem". Kā tie top, kā tos pēta un izstrādā, un kurās jomās, pateicoties šiem materiāliem, redzam vistraujāko izaugsmi? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta direktore, asociētā profesore Līva Pupure un RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta zinātniskais asistents Elvijs Bojārs.   Latvijas fiziķi  strādā pie tā, lai kontrolētu lāzera temperatūru, laikā kad ar šo starojumu tiek veiktas  ķirurģiskas manipulācijas. Kā  notiek  lāzera gaismas pētīšana laboratorijā, skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Spektroskopijas laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes profesors Anatolijs Šarakovskis. LU Cietvielu fizikas institūta Spektroskopijas laboratorijā notiek dažādas ar optisko, magnētisko un elektronu spektroskopiju saistītās pētniecības metodes, vienkāršāk sakot, šeit ar daudzām gudrām iekārtām pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus. Kopā ar  laboratorijas vadītāju Anatoliju Šarakovski skatām  lāzera starojuma jaudu, sākot no maza  krāsaina punktiņa, kas noder, lai norādītu uz kaut ko, līdz medicīniskam palīgrīkam. Laboratorijā, kur fona troksni rada lāzera dzesējamais aparāts, skatos uz dažādiem spektrometriem – gudram iekārtām ar kuru palīdzību zinātnieki šeit var ļoti precīzi testēt lāzera starojumu un līdz ar to izstrādātu jaunu materiālu, ko pēc tam  var izmantot visdažādākajās iekārtās, gan zinātnē, gan rūpniecībā, gan medicīnā. Un tieši šobrīd te notiek testēšanas process un darbs pie metodes izstrādes, lai mazummazas šķiedriņas galā izveidotu detektoru, kas mēra lāzera temperatūru tajā mirklī, kad ar šo lāzeru ķirurgi veic pacientam operāciju, piemēram vēdera dobumā.   Par savu iecienīto lasāmvielu stāsta literatūrpētnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Ingus Barovskis. Viņš izvēlējies maz zināmu grāmatu, kuras fragments laikā, kad vēl studējis bakalaura programmā Latvijas Universitātē, bija jālasa. Tā ir Mary Daly grāmata "Gyn Ecology". Un šis darbs kļuva par ierosmes avotu viņam mitoloģijas pētniecībā, lai grāmata ir par radikālo feminismu. Darbā viņa pēta sievieti kā lielo pirmmāti, pēta gan mītisko, gan sociāola, gan sabiedrības veidoto priekšstatu kopu par šiem jautājumiem.  

Latvijas Dabas fonds aicina piemājas teritorijās izveidot mitrzemes - nelielas zemes platības, kurās brīvi uzkrājas ūdens, tādejādi veicinot bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus šogad ne viens vien dārzs slīkst ūdenī. Kā daba var palīdzēt atbrīvoties no lielā mitruma mūsu saimniecībās un kāpēc šādas "peļķes" ir labas dabai?Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze un ģeologs, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns.

Raidījumā pievēršamies nodarbei, kas vasarā - atvaļinājumu sezonā - aizrauj daudzus - tā ir lasīšana. ASV pētnieki secinājuši, ka aizvien samazinās cilvēku skaits, kas ikdienā lasa. Tikai nepilna puse no aptaujātajiem gadā izlasījuši vismaz vienu grāmatu. Vai arī Latvijā esam kļuvuši slinki grāmatu lasītāji, vai šī sērga mūs neskar? Kāpēc šodien cilvēkiem ir tik grūti koncertēties sarežģītākiem tekstiem un ilgākai lasīšanai, kā to maina formāts, kādā lasām, un vai tomēr grāmatnīcas sastapsim arī pēc vairākām desmitgadēm? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile. "Samizdats" padomju gados Pagrīdes tipogrāfijas, mūzika uz kauliem, nevēlamas recepšu un budisma grāmatas - tas viss raksturo veselu subkultūru Padomju Savienībā, ko dēvē par "samizdatu". Bet padomju sistēmā cilvēki izcēlās ar lielu radošumu, tāpēc noteikumus allaž mēģināja kaut kā apiet un aizliegtās lietas izdot jebkurā gadījumā. Kurā laika posmā un cik plaši cilvēku dzīvi raksturoja "samizdats"? Sižeta ievadā skan grupas “Dzeltenie pastnieki” dziesma “Zaļais garais vilciens”, kas iekļauta 1981. gada albumā “Bolderājas dzelzceļš”. Taču grupas mūzika un dziesmu teksti padomju iekārtā tika noraidīti, “Dzeltenie pastnieki” kļuva par pagrīdes grupu, kurai nebija tiesību oficiāli uzstāties koncertos. Aizliegtie mūzikas ieraksti, ko cilvēki tomēr mēģināja pavairot un izplatīt, bija viena no "samizdata" formām. "Samizdats" no krievu valodas tulkojams kā “pašizdošana”, to, ko šis vārds ietver, skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere, kura šobrīd pārstāv Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

(01:20) Lisanne Hagens en Coen Verbraak over presentator Peter de Bie (21:45) Schrijver Mirjam Rotenstreich over haar vader Nathan  (53:38) Radiomaker Harrie van de Boogaart over radiopresentator Diny Schapendonk (58:44) Acteur Coen Bril over 'De Revolutie van de Rinsema's' (01:08:47) Grote Geesten: Laozi (01:51:18) Zin van de Dag

Raidījumā pievēršamies seniem notikumiem Zemes vēsturē, kas aizvien raisa ne tikai pētnieku, bet ikviena zinātkāra cilvēka prātu - kas bija par iemeslu masveida izmiršanām senatnē un, ja šie iemesli nebūtu bijuši, vai šodien vēl aizvien mēs sastaptu dinozaurus? Kādas dzīvības formas pārstāja eksistēt izmiršanu rezultātā un kādas radās pēc tām? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals.   Zinātnes ziņas Etnas izvirdums Itālijā 2. jūnijā Visi cilvēki, kam gadījās tuvāk vai tālāk pieredzēt izvirdumu, ir drošībā, un vietnē “Live Science”, kur apstiprināts, ka nav ziņu par ievainotajiem, apkopotas vairākas fotogrāfijas no dažādiem leņķiem un attālumiem ar Etnas aktivitāti. Kādas cilvēku smaržas piesaista odus? Klāt ir vasara, siltais laiks, un tas nozīmē, ka aktīvi ir arī kukaiņi, tostarp odi. Tāpēc odu sīkšana un to vēlme izsūkt asinis kļūst par ikgadēju pārbaudījumu. Ir dzirdētas versijas, par to, kādi cilvēki un to smakas vai smaržas piesaistas odus, un vienu šādu ieskatu piedāvā “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts. Vēzis kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu Arī slimības var ietekmēt mūsu smaržu, un vietnē “Nature” par vienu no smagām cilvēka slimībām, konkrētāk, vēzis kā slimība kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu. Vai esam gatavi nāvei kosmosā? Kas notiktu, ja cilvēks, konkrēti astronauts, nomirtu kosmosā, bezsvara stāvoklī? Izrādās, ka Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA ir sākusi meklēt atbildes un ar rakstu par šo tematu var iepazīties vietnē “Scientific American”. Zemeņu pilnmēness 11. jūnijā Bet lai noslēgtu uz mazliet priecīgākas nots, aicinām nākamnedēļ īpaši paraudzīties debesīs, jo uzausīs zemeņu pilnmēness - par to ne viena vien tīmekļa vietne atgādina. Cilvēkus zemeņu pilnmēness sāks priecēt jau otrdienas, 10. jūnija vakarā, taču lielāko un spožāko Mēnesi varēs redzēt trešdien, 11. jūnijā.

Mākslīgais intelekts rada pavisam citu sajūtu brīdī, kad tas iegūst cilvēkam līdzīgu izskatu. Humanoīdie roboti ir ne tikai līdzīgi mums, bet arī aprīkoti ar mākslīgo intelektu, radot cilvēkam līdzīgu šķietami domājošu mašīnu. Vai tie aizstās cilvēku fabrikā un vai šāds robots varēs sastādīt mums kompāniju pie vakariņu galda? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes dekāns, profesors Agris Ņikitenko un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns. Vai jums pašiem būtu interesanti izdzīvot tādu situāciju, kad mēs ēdam vakariņas vai kā citādi sēžam pie galda ar robotu, kas ir tiešām ļoti, ļoti līdzīgs cilvēkam?  Agris Ņikitenko: Šobrīd man ir grūti iedomāties šādu sarunu, mēs esam vēl tālu līdz tam. Bet kopumā nākotnē es pieļauju, ka tas ir iespējams.  Modris Greitāns: Vienu sarunu es varētu iedomāties, ka šķiroties viņam teiktu: Nu, tu samaksāsi? Un viņš man saka - jā! Bet citādāk, protams, līdzīgi jau laikam, kā Agris domā, ka tas ir tālu un cik svarīgi ir, ka viņš izskatās humanoīdveidīgs. Katrā gadījumā, ja man būtu izvēle, es noteikti pirmkārt vakariņotu cilvēkiem un tad varētu padomāt, vai vienatnē vai ar robotu. Iespējams, ka varbūt, ja pārāk ilgi vienatnē jāvakariņo, tad kādreiz būtu interesanti ar robotu.  Cik šobrīd pasaulē esam tālu tikuši ar cilvēkveido robotu izstrādi. Vai šobrīd ir daudz tādu, ar kuriem jau varētu mēģināt vest kādu sarunu vai mēģināt saprast, vai mums pretī ir īsts cilvēks vai robots, vai tomēr tie atsevišķi gadījumi joprojām, kas izceļas robotikas pasaulē? Agris Ņikitenko: Saruna pati par sevi starp cilvēkiem notiek vairākos līmeņos, vairākās šķautnēs. Viena ir, protams, vizuālā šķautne, tas ir emociju atspoguļojums sejā, mīmika, žesti, ķermeņa kustības, ķermeņa valoda. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir sarunas saturs, kas ir verbāli pateikts, dialogs. Un trešais ir āriene, kas robotu manifestē kā fizisku iekārtu.  Sarunā, lai tā būtu patīkama, rosinoša, savstarpēja interesanti, visām šīm trim komponentēm ir jābūt atbilstoši cilvēku uztveres preferencēm un priekšrocībām. Ja tā nav, saruna būs apgrūtināta vai nenotiks. Un tas attiecas arī uz cilvēkiem. Ja kāda no šīm komponentēm starp diviem sarunu biedriem nedarbojas īsti, visticamāk, tā saruna vai nu būs īsa, vai nebūs saistoša kādai no pusēm.  Katrā no šīm lietām, es gribētu teikt, progress ir atšķirīgs. Ja mēs runājam par robotu fizisko manifestāciju, mūsdienās galvenā ķibele ir sensoru blīvums uz nosacītu kvadrāta vienību. Līdz ar to bez pietiekamas sensoru informācijas, kas ir cilvēkam raksturīga, arī robots nespēj būt tik plastisks, varbūt mīmika nespēj būt tik saistoša un mums viegli uztverama, lai atpazītu kā savējo. Līdz ar to veidojas distance.  Ja runa ir par saturisko daļu, mēs varam katrs iedomāties ChatGPT, un kaut kādā līmenī dialogs tur ir iespējams šobrīd. Līdz ar to es gribētu teikt, ka progress kā tāds ir diezgan būtisks. Teikt, vai tā ir pilnvērtīga saruna, kā tas ir starp diviem cilvēkiem, tas ir atkarīgs, par ko runā, no cilvēku izglītības līmeņa, zināšanu apjoma, ar ko dialogā operējam, fona zināšanas, konteksts un viss pārējais.  Līdz ar to par visu kopumā es gribētu teikt, ka mums ir diezgan tālu līdz tam. Agris Ņikitenko skaidro, ka tehniskā puse fizikālu ierobežojumu dēļ, tas ir enerģijas blīvums uz masas vienību, tas ir sensoru blīvums uz masas vienību, tas ir tranzistoru blīvums uz kaut kādu masas vienību, kas apstrādā šo sensoru informāciju, šobrīd nav tik liels, kā tas ir cilvēkam, līdz ar to ir būtiski ierobežojumi. Modris Greitāns: Nākamais, pie kā mēs institūtā arī strādājām, ir robotam iedod kognitīvo uztveres sistēmu, ka viņš skatās uz apkārtējo pasauli, redz tos objektus un saprot tos objektus līdzīgi kā cilvēks. Tad saruna var veidoties ne tik abstrakti, bet jau konkrētāk par to, ko mēs abi redzam, kā mēs to abi uztveram, kā mēs to abi saprotam. Tad protams, ir, sauksim, domāšana, lēmumu pieņemšana, vai secinājumu izdarīšana no tā, ko mēs redzam, kur, protams, cilvēks ir ar savām smadzenēm pārāks nekā robots. Attīstās arī otra lieta, kas ir saistīta ar pašu robota formu, jo ir cilvēki, kam ir svarīgāka forma, lai skaisti izskatās, mazāk, ko viņš saka. Progress ir abās lietās. Jau iepriekš ir runāts, ka robotam ir grūti saprast teikto - aizej uz veikalu un nopērc kaut ko ēdamu. Modris Greitāns: Mmums ir interesanti, ko viņš izdarīs? Ko viņš atnesīs, kad mēs viņam pateiksim - kaut ko ēdamu? Šobrīd jau lielie valodas modeļi kaut ko atbildēs. Kaut ko viņš atnesīs. Tāpēc vēl viens virziens, kas mums ir iezīmēts tuvākā nākotnē, gribētos atrast gan finansējumu, gan resursus, lai varētu strādāt un padarīt šo sarunu interaktīvāku. Tas nozīmē, ja viņam pasaka - aizej, atnes kaut ko ēdamu un viņš nesaprot īsti, tad viņš nevis aiziet un izdara, ko nu ir saģenerējis savās robota smadzenēs, bet pajautā. Un tad viņam vari pateikt, piemēram, maizi un pienu. Viņš tā pamazām mācītos. Viņa kā mazam bērnam ir jāapgūst tās zināšanas. Agris Ņikitenko piebilst, ka šobrīd roboti "nezina, ko viņi nezina", tāpēc viņi nespēj noteikt, vai rezultāts, kā viņi rīkojas, ir pareizs konkrētajā kontekstā.   Vai robotiem un mākslīgajam intelektam ir tiesības? Vai mākslīgajam intelektam ir kādas tiesības un vai tas to apzinās? Uz kādām likumā noteiktajām normām var pretendēt roboti, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un zvērināta advokāte Karina Palkova. "Pagaidām manā redzeslokā nav bijusi sistēma, kas pateiktu, ka man ir tiesības uz to un to. neizslēdzu, ka tas kaut kur notiek un mākslīgais intelekts jau ir ieprogrammēts, jo tas mācās no datiem," runājot par robotu tiesībām, teic Karina Palkova.  Varbūt pirmajā mirklī šķiet nedaudz absurds jautājums – kādas gan var būt tiesības mašīnai, vai datu sistēmai un kā vispār tas izskatītos, ja, piemēram, mākslīgais intelekts sāktu paģērēt no cilvēkiem autortiesības par sakomponētu dziesmu, radītu gleznu vai sacerētu dzejoli? Tomēr par šo jautājumu jau vismaz Eiropā tika runāts pirms nepilniem desmit gadiem, kad Eiropas Parlamentā tika ierosināts MI piešķirt elektroniskas personas statusu.  Bet ar mīļāko bērnības dienu grāmatu iepazīstina kvantu fiziķis Vjašeslavs Kaščejevs. Viņš izvēlējies 1962. gadā izdotu grāmatu par zemi un visumu. To kā dāvanu no sava tēva savulaik ir saņēmusi Vjačeslava Kaščejeva mamma. Grāmata jaun bijusi mājās, pirms vēl viņš piedzimis,tāpēc natceras, kad sācis šķirstīt un lasīt. "Tā stāsta par fiziku, kosmosu tādā veidā, kas ļoti atraisa iztēli. Maziņš šķirstīju grāmatu un ilgi pētījis ilustrācijas," atklāj Vjačeslavs Kaščejevs.

Cilvēka spējām nav robežu - tā var spriest brīžos, kad redzam nirējus, veicot teju pārcilvēciskas darbības jūras dzelmē. Sākot ar nirējiem, kas necaurredzamos ūdeņos spēj orientēties, beidzot ar frīdaivinga meistariem, kas bez ieelpas var ienirt neticamos dziļumos - cilvēks ir atradis veidu, kā uzturēties sev pilnīgi nepiemērotā vidē. Kas notiek cilvēka organismā, kad ienirstam, un kādus rīkus esam radījuši, lai to varētu darīt drošāk un ilgāk? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta niršanas instruktore Irina Žukova un Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone, kura arī ir liela niršanas pieredze.

Ik pa laikam izskan ziņas par to, ka zinātnieki tālās visuma dzīlēs atraduši kādu planētu, kura varētu būt mājvieta kādām primitīvām dzīvības formām. Visbiežāk tiek norādīts uz ūdens klātbūtni vai citiem ķīmiskiem un fizikāliem parametriem, kas atbilst mūsu izpratnei par dzīvībai piemērotu vietu. Taču neskatoties uz to, drošticamu pierādījumu pagaidām mums nav. Kāpēc? Ar ko šobrīd rezultējušies mūsu centieni atrast vēl kādu dzīvu organismu ārpus mūsu planētas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Radioteleskopa izbūvē Čīlē iesaistās arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas Laikā līdz 2029. gadam Čīlē plānots izveidot jaunu teleskopu, un tā tapšanā iesaistījusies arī inženiere Līga Marija Putna no Latvijas. Būdama šobrīd otrpus okeānam, Līga ar prieku ir gatava raidījuma Zināmais nezināmajā klausītājus iepazīstināt ar teleskopa būvniecības mērķi un faktoriem, ar ko jārēķinās, veicot šādu darbu tuksnesī. “Latviete veido īpaši lielā teleskopa digitālo dvīni” - tā pirms dažiem mēnešiem bija lasāms astronomijas jautājumiem veltītā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” numurā. Šī latviete ir Līga Marija Putna - inženiere, kura pieteikusies Eiropas Dienvidu observatorijas konkursam un nokļuvusi Čīlē, kur pašlaik top pasaulē lielākais optiskais teleskops. Ar Līgu Mariju mēs tiekamies, izmantojot attālinātās saziņas vietni, un mūs šķir septiņu stundu laika starpība. Eiropas Dienvidu observatorijas galvenais birojs izvietots Vācijā, Garhingā pie Minhenes. Vēl viens birojs, kurā atrodas Līga Marija, ir Čīlē, Santjago Vitakūrā, un tad trešais objekts - arī Čīlē, Atakamas tuksnesī, uz kurieni zinātniece dodas aptuveni vienu reizi mēnesī. Kad pieteikusies darbam, viņa domājusi, ka ģeogrāfiski tas notiks Eiropas Savienībā ar nepieciešamību dažreiz doties uz Čīli. Bijis citādi, un varbūt pat labāk to sākotnēji nenojaust.

(1:19) Warchild directeur Ernst Suur over de Gazaanse influencer Yaqeen Hammad (9:33) Ondernemer en fan Koos Hoving over de Filipijnse zanger Freddie Aguilar (18:24) Kunsthistoricus Cathelijne Blok over kunstenaar Niki de Saint Phalle (53:31) Wat Blijft Lijn: rechtendecaan Carel Stolker over criminoloog Wouter Buikhuisen (57:00) Podcastmaker Jaïr Stein over zijn nieuwe podcast Onaantastbaar (1:06:27) Grote Geesten: Goethe (1:50:28) Zin van de Dag

Est-ce qu'on naît avec une passion ou est-ce qu'elle nous choisit ?Dès l'âge de quatre ans, Eugénie Le Sommer savait qu'elle voulait jouer au foot.À une époque où les filles n'avaient pas leur place sur un terrain, elle a dû prouver, expliquer, justifier, alors qu'elle était simplement… meilleure que les garçons.Elle n'a pas grandi avec des modèles féminins, elle en est devenue un.Dans cet épisode, Eugénie revient sur les moments fondateurs de sa carrière : les entraînements seule dans son jardin, son premier contrat à 600€, les coups durs, les blessures, les silences, les retours difficiles mais aussi les immenses victoires, les titres, les matchs historiques, les cris dans les stades.Elle partage avec honnêteté ce que le haut niveau exige : la rigueur, les sacrifices invisibles, la discipline mentale. Mais aussi ce que ça donne : la force d'inspirer, la fierté de représenter son pays, l'émotion unique que seul le sport peut générer.Un épisode qui parle de passion de résilience et de rêves accomplis.______Un match à revoir : Finale France 98Invité recommandé : Zinédine Zidane____Pour découvrir les coulisses du podcast :https://www.instagram.com/inpowerpodcast/Pour retrouver Eugénie Le Sommer sur les réseaux :https://www.instagram.com/els_9_france/?hl=frEt pour suivre mes aventures au quotidien :https://www.instagram.com/louiseaubery/Si cet épisode t'as plu, celui-ci te plaira surement :https://podcast.ausha.co/inpower-par-louise-aubery/marinette-pichon-le-destin-hors-du-commun-de-la-meilleure-joueuse-de-football-du-monde Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Joshua 15 outlines the territory given to the tribe of Judah, one of the largest and most significant of Israel's tribes. The chapter gives detailed borders, showing their inheritance stretched from the southern wilderness of Zin to the western coast near the Mediterranean Sea. It also mentions the conquest of Hebron by Caleb, a faithful warrior who drove out the Anakim giants as promised by God. Though Judah received a vast area, the chapter ends with a striking note—they could not drive out the Jebusites from Jerusalem, showing both success and limitation in fully possessing the land.Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/sendme-radio--732966/support.

Amid news of oversupply and decreased demand, the wine industry has an opportunity to adapt to the changing market. Audra Cooper, Director of Grape Brokerage, and Eddie Urman, Central Coast Grape Broker at Turrentine Brokerage, discuss key grape and wine industry trends, from oversupply and vineyard removals to the growing necessity of sustainable certification. They explore regional dynamics, bulk wine market shifts, and future trends, emphasizing innovation, industry collaboration, and better marketing to stay competitive. Resources:         REGISTER: 4/5/25 Fungicide Spraying: Evolving Strategies & Grower Insights Tailgate 258: 5 Ways Certification Makes Brands the SIP | Marketing Tip Monday 259: Winegrape Market Trends of 2024 265: How to Stand Out on Social Media in 2025 268: How to Tackle Leadership Transitions Successfully Turrentine Brokerage Turrentine Brokerage - Newsletter Vineyard Team Programs: Juan Nevarez Memorial Scholarship - Donate SIP Certified – Show your care for the people and planet   Sustainable Ag Expo – The premiere winegrowing event of the year Vineyard Team – Become a Member Get More Subscribe wherever you listen so you never miss an episode on the latest science and research with the Sustainable Winegrowing Podcast. Since 1994, Vineyard Team has been your resource for workshops and field demonstrations, research, and events dedicated to the stewardship of our natural resources. Learn more at www.vineyardteam.org.   Transcript [00:00:00] Beth Vukmanic: Amid news of oversupply and decreased demand, the wine industry has an opportunity to adapt to the changing market. [00:00:11] Welcome to Sustainable Wine, growing with the Vineyard team, where we bring you the latest in science and research for the wine industry. I'm Beth Vukmanic executive director. [00:00:22] In today's podcast, Craig McMillan, critical resource Manager at Niner Wine Estates. With Longtime SIP Certified Vineyard, and the first ever SIP certified winery speaks with Audra Cooper, director of Grape Brokerage and Eddie Urman, central Coast Grape Broker At Turrentine Brokerage, [00:00:41] they discuss key grape and wine industry trends from oversupply to vineyard removals to the growing necessity of sustainable certification. They explore regional dynamics, bulk wine market shifts and future trends. Emphasizing innovation, industry collaboration, and better marketing to stay competitive. [00:01:01] If you love infield education and are on California Central Coast on April 25th, 2025, please join us at the fungicide spring tailgate hosted at Cal Poly. In San Luis Obispo, California, Dr. Shunping Ding will share updated results from a 2024 study on fungicide programs using bio fungicides and their impact on grape yield and berry chemistry. Then we'll visit the Cal Poly Vineyard to explore new powdered mildew management technologies and discuss fungicide spraying programs. With farmers from throughout the central coast to register, go to vineyard team.org/events or look for the link in the show notes. [00:01:44] Craig Macmillan: Our guests today are Audra Cooper. She's Director of Grape Brokerage with Turrentine Brokerage. And also, Eddie Urman, who's Central Coast Grape Broker with Turrentine Brokerage as well. And thanks for coming back. This is part two of a, of a, of an episode here. So, I really appreciate you folks making time to come back. [00:02:00] Audra Cooper: Thank you for having us back. We're excited to join you once again. [00:02:04] Eddie Urman: Yeah, thanks for having us. [00:02:05] Craig Macmillan: So Audra, let's start with you. In our last conversation . [00:02:17] And that was kind of where we left it that then started a conversation amongst the three of us afterward. We were like, okay, there's a lot more to talk about here. So let's do it. [00:02:24] Can you give some examples of what you mean by getting ahead of changes? [00:02:30] Audra Cooper: I think it's a sound business strategy to always try and stay ahead of the curve regardless of what component of business or what industry you're in, right? It's just a, a good strategy to have and a good philosophy to have. It's really important in this industry to continue to stay relevant and in order to stay relevant, you have to stay within the trend or ahead of the trend. [00:02:51] Being behind the eight ball is, never a good thing . You need to be ahead of the curve. A good example of that is sustainable certification. And we still have these discussions on the daily and Eddie, you can talk to this too about how often we have to talk about if you're not sustainably certified, you are cutting your buyer pool, probably roughly in half, as I mentioned in the previous podcast, and you're limiting yourself. [00:03:18] And the majority of the practices, most growers are probably already doing, and they're just not going through the certification process and getting that done. And if you look back a little over a decade ago, it was something that wineries were paying, you know, 25, 50 per ton more for, they were paying a premium. [00:03:36] And then it became more of a, this is really nice to have. And so more and more growers We're doing it as a point of differentiation in their marketing. And now today it's almost a necessity. It's no longer something that's necessarily going to get you a premium price for your grapes. It's also not necessarily a point of differentiation any longer. [00:03:55] It's a need to have. [00:03:57] Craig Macmillan: Yeah, Eddie, do you have anything to add to that? [00:03:59] Eddie Urman: No, I think that's a great example. , Audra offered up. [00:04:02] Craig Macmillan: So there's, trends around that, and there's a lot of certifications now, and I agree, I think a lot of folks don't need to be afraid of whatever the certification is, because you're probably doing a lot of those things already, a lot of common practices. [00:04:13] I think that's an interesting insight that now it's kind of becoming expected or certainly a requirement for a lot of wineries. [00:04:19] Let's talk about changes in acreage. That's where we left off last time when we were talking about the difference between vineyard removals, which have been suggested, recommended, et cetera, by a number of folks in the industry as we just are in oversupply period I've heard estimates that we may have 30 to 35, 000 acres of grapes, more than we need based on current demand. [00:04:40] how accurate do you think that is? , how bad is it on the supply side? [00:04:45] Audra Cooper: Well, I think you have a couple parts to that question, right? Let's dissect that a little bit and start with, we just got back from the Unified Wine Grape Symposium in Sacramento, and of course, during the State of the Industry, Jeff Bitter gave his annual synopsis of the nursery survey that they do annually on how many vines were sold, and they do a, A lot of data work in regards to what were removals and his number that he reported over the last two years was 37, 500 acres have been removed from the state of California. [00:05:15] He believes based on their research that another 50, 000 acres need to be removed to reach the point of balance, assuming that consumption stays at its current rate or drops just a tiny bit. [00:05:29] And when we look at our information internally, now we don't do a survey like Allied does, but we're tracking a lot of information, both with our winery partners as well as our grower partners in regards to who's doing what, and our number's a little bit higher, but we also go back four years technically going back to 2022, our number for the state of California is closer to about 50, 000 acres that have been removed, and, you know, I would argue that If consumption stays flat, certainly there will need more removals, but I don't know about 50, 000 acres more. [00:06:04] That seems like an awful lot of acres that need to be removed. If his numbers are right, that would put us back to Basically global recession numbers, which would be around 500, 000 acres bearing.  [00:06:16] Craig Macmillan: right. in the Grape Crush Report, which is an annual report that's put out by, uh, California Department Of Food and Agriculture and the National Agricultural Statistics Service, there is a non bearing acres section in there, which I always find very interesting. Are we able to glean anything from that data in terms of what's been sold, what we think's gonna go back in, et cetera? [00:06:39] I want to put a timestamp on this. So this is being recorded first week of February, 2025. So the unified was in 2025. The report that's coming out is going to be for the 2024 year. [00:06:48] What can we learn from that non bearing acreage report?  [00:06:51] Audra Cooper: So there's two different reports. the acreage report will be coming out a little bit later in the year. We're going to have our crush report come out on February 10. I think you can glean two pieces of information, but both are very similar. And that is how much acreage has actually been removed and how light the crop truly was, particularly in the coastal regions for 2024. [00:07:10] And so when we look at, for example, a 23 bearing and non bearing acreage information from the state of California they're reporting 446, 000 acres of bearing wine grapes. And if you take that at, say, 7 tons an acre, that's 3. 12 million tons. And we know with certainty at 7 tons an acre, That acreage seems pretty low. [00:07:35] It doesn't seem realistic. So unfortunately, because it's a voluntary report when it comes to bearing versus non bearing acres, I do think that the state's probably about two years behind on real data trends. And so unfortunately right now, if you were to use that report as, you know, an analysis of the industry, you'd probably be a bit off. [00:07:54] Craig Macmillan: got it, got it. Are there trends in what varieties are coming out and what varieties are going back in? Because that's often been the driving force for removals and replants, is chasing the marketplace. Are we seeing that kind of thing in California? [00:08:11] Audra Cooper: Yeah, you know, I'll I'll touch on this a little bit and then turn it over to Eddie. It's, it's really difficult to predict in our industry how and what and when to plant, right? Because you are following a trend and a trend that you're going to be lagging behind in trying to meet because of the amount of time it takes to get a crop and a crop that is productive. [00:08:31] And so oftentimes we're abridged, Yeah. Yeah. too far behind in regards to consumer trends. When we look at the central coast as a whole, there's certainly some segmented dynamics on what's being removed versus planted. And, you know, a good place to start, of course, is Paso. Eddie, do you want to talk a little bit more about that? [00:08:51] Eddie Urman: Yeah we do see some trends of, varieties, being pushed out more frequently than others. You know, for the Central Coast, a couple that come to mind are, Zin, Pinot Noir Merlot is one that historically came out. If it's still there, still going out, and then more specifically, old vines is probably the more specific categories. You are seeing a lot of Cab being pushed, that are old vines, but likely to go back into Cab if it gets replanted. [00:09:17] Audra Cooper: that's an interesting trend, because when we're looking at what was purchased based on the survey numbers that Jeff Bitter reported, he was talking about 12, 000 acres being planted based on their survey in 2024, and an overwhelming percentage was still red varietals, which really bucks the trend on what we're seeing observing boots on the ground. [00:09:41] What we've mainly been seeing planted are more alternative whites and niche whites like Grenache Blanc, Pinot Grigio Astrotico, you know, very specific alternative whites in which they're trending with DTC and kind of smaller producers. Certainly we still see some redevelopment of Cabernet as well as Pinot Noir and Chardonnay, not so much on the red blender side or Merlot. [00:10:06] Those seem to be being pulled out and not redeveloped. [00:10:09] Craig Macmillan: Are we seeing any changes or trends around Okay, I'm pushing out Cabernet. I'm going to replant Cabernet. , am I going to replant the same amount of Cabernet? Am I using this as an opportunity to plant new ground? Do we have any information about that kind of thing? [00:10:24] Audra Cooper: Yeah, I mean, to give you hard data would be challenging. I don't know that anyone really has, a hard, fast calculation of what they do and don't do in regards to, the varietal makeup of a redevelopment. And I do want to clarify, I think there's a common misconception, particularly in the coastal regions that This is new net acreage. [00:10:43] It's not new net acreage. A lot of this is redeveloped acreage, but it will be higher in productivity based on, you know, better vines, healthier vines, better spacing, new farming technology, and so forth. And so we'll have new net supply based off that acreage. In full production. When you look at the new developments, though, and it was save paso cab, for example, it's really difficult to say, Oh, well, let's do 50 percent cab and 50 percent red blenders. [00:11:14] I mean, that's a tough decision to make. And you're really making a a pretty risky bet. I think for most people, they're going to plant to the site and also to the trend in the market. And so oftentimes, for example, again, Paso Cab, you're still going to have Cabernet largely go back in on those redevelopments. [00:11:31] When you look at Santa Barbara County, I think they're diversifying a little bit more than they had been in the past. You're not largely just Chardonnay Pinot Cab. You're also seeing alternative reds and whites being planted in that area. Monterey County, when you look at that region, it tends to be a little bit more mixed bag, but still largely chardonnay then in the southern Monterey County area, cabernet and red blenders. [00:11:54] Craig Macmillan: Do you have anything to add to that, Eddie? [00:11:56] Eddie Urman: As far as the rate of what's going back in the ground, you know, in acres. I think as far as East Paso goes Monterey County, Santa Barbara County, we're seeing contraction as far as more acres coming out that are going back. The only area we do see more plantings that are new, it is in the West side of Paso. And it's substantial. I think there's a good amount of acres that have gone in the West side. [00:12:17] Being from the growing side, I think we always wanted to diversify away from Cabernet and Paso Robles specifically, but the reality is the majority of people still want to buy Cabernet. So if anything, I'm worried that growers expect other varieties to try to diversify their portfolio that might not match the demand. [00:12:37] Craig Macmillan: Right, right. And speaking of demand. , we're talking about land and grapes, what's the current state of the, the bulk wine market where you'd expect a lot of the sovers to go where are we kind of at and what do you think are going to be the impacts on the bulk wine market with the replanting? [00:12:53] Audra Cooper: currently right now, listed available with us is about 28 million gallons. We anticipate that it will climb to probably 30, maybe past 30 million gallons at the peak of listing this year, which is typically early summer. In large part, that's still 2023 vintage. However, we do still have some 21, 22, and of course now new 24 is being listed. [00:13:18] The rate of listing is not being eclipsed by the rate of, you know, attrition decline in regards to bulk wine being removed from the market, whether that's through sales or higher and better use internally for those who are listing it. So we still have an off kilter balance there and certainly dramatically an oversupply and that dynamics likely to continue for the next couple of years until we see consumption increase and, and therefore increasing demand for new products. [00:13:45] Typically when we've seen these large increases in availability, what's gotten us out of it is the negotiants who are developing new brands, particularly when we look back to the premiumization sector. We saw a lot of middle tiers, you know, the likes of Duckhorn and Joel Gott and several others who were growing programs that they may have had for a couple of years, but they were very small and they've broadened those to other Appalachians or California and went to the bulk market first to kind of grow those programs before they started grape contracting. [00:14:16] So we're going to need to start seeing that trend in order to clean that market up. [00:14:19] Craig Macmillan: And so that's, that's basically good news, you think, for the bulk wine supply going down the road. [00:14:23] Audra Cooper: I think. In the future, it is in the short term. It's rather painful to have that amount of availability, right? We've been tracking this for the better part of three decades, and there's never been a single calendar year in which we've carried this amount of inventory, particularly going into last harvest, it was the highest inventory we'd ever seen in our tracking. [00:14:44] Keep in mind that this is what's listed available for us. This is not going out and taking inventory of what everyone has in tank that they're not necessarily going to bottle or they don't have a program for. So you can easily maybe double that number and that's what the likely availability is. [00:15:03] Craig Macmillan: Eddie what do you think is going to happen with pricing on on bulk wine? Yeah, I know that you're a specialized in grapes. But obviously those growers are concerned about what's going to happen to those grapes. From the grower side, how attractive is it right now to turn product into bulk wine, do you think? [00:15:21] Eddie Urman: I would say it's very, very, very much not attractive. Uh, we would. Not advocate for that in most scenarios for growers at this time regarding bulk pricing, you know, bulk wine, obviously we have bulk people who have better insight than Audrey, but in general, it's not going to be good. We don't, we don't foresee an increase in price as. we're obviously seeing an increase in supply of bulk wine, that typically is going to still have more downward pressure on price. And as far as growers bulking wine, it's, I think, a very risky game right now. You know, bulk wine does have a life expectancy, to Audra's point earlier. And, know, if you bulk it now, you have to sell it eventually to make your money back. [00:16:02] And then on top of that, you have to carry those costs with today's interest rates.  [00:16:06] Craig Macmillan: Right, right. So, prices for bulk wine right now, I'm guessing have been on the decline for probably a couple of years. Is that accurate? [00:16:13] Audra Cooper: Yeah, that's an accurate statement. If I were to really think about how long they've been on the decline, I would say probably mid, mid calendar year 2023 is when we start to see the downturn of the market be very, you know, impactful on pricing and overall demand. And of course, increasing inventory is really when that trend started. [00:16:34] I want to kind of go back to what Eddie was talking about regarding you know growers making bulk wine and and how risky that is, you know, we have a saying internally and it's so Elementary, but it's so applicable to these times. Your first loss is typically your best loss or your least loss and so it's really important when you're looking at alternative to market Whether or not you're actually going to be able to optimize how much investment you have in that product, and more often than not, when you're making grapes into bulk wine as a grower, you're not going to have the wherewithal to compete with a competitive set, other wineries, or large growers whose business models incorporate making bulk wine as a producer. [00:17:15] So you really end up being on the losing end of that game. [00:17:19] Craig Macmillan: Eddie, do you see price pressure on growers? Are prices being negotiated down or contracts being changed or not renewed? And if so, does that vary by region, do you think? I know you specialize in the Central Coast, but just from what you know. [00:17:34] Eddie Urman: I think for the Central Coast, it's easy to say that there's still unfortunately more cancellations or evergreens being called and their contracts being executed. There is some activity of people being willing to look at stuff and even make offers, which is good news, but typically it's at a lower pricing. [00:17:51] Craig Macmillan: This is for both of you if I'm a grower and I'm facing this situation both what I can get for my price and then also what the chances are of me selling my stuff on the bulk market, is this a situation where we're maybe better off not harvesting all the crop or mothballing some vineyards for the short term? [00:18:08] Eddie Urman: Yeah, I mean, I think in general, the less we pick this upcoming season that doesn't have a home, you know, the better off if it's picked for, uh, a program where it's actually needed, that's great, but bulking one on spec or taking in more fruit because it's cheap or very, you know, very low cost is not going to be a good thing. good overall thing for the industry. [00:18:30] As far as mothballing, we've talked a lot internally. This is where the conversation came in last time about making tough decisions and being intentional about how you're going to farm or you plant going into the season as a grower is, you know, mothballing is very controversial. [00:18:45] I think for our team, as far as whether it truly works and can you truly come back after it's done, if you're mothballing a Vineyard that's at the end of his life expectancy. You're probably just delaying your pain one more year. Cause it probably will not come back. If you're mothballing a five year old vineyard, maybe it's something that's a different story, but a real tough decision. [00:19:06] Mothballing a young producing vineyard most people are not in that situation. [00:19:12] Audra Cooper: Yeah, I mean, I want to expand a little bit on the, the mothballing and not harvesting fruit. I think it's really important that, you know, while this is a rather negative time in the industry and it's really easy to be very pessimistic. I do want to be optimistic about the needed outcomes and the solutions and the pain that's still rather prevalent in our industry to get kind of to the other side of being healthy. [00:19:36] I do want to be optimistic about some of the newer plantings that we've seen basically since 2012. There is a lot of new to middle aged vineyards that I really hope continue to stay in the ground. They need to stay in the ground because they are the highest and best fit for some of the newer style products in wine. [00:19:54] And we need to be able to continue to keep our wine quality elevated. And so while certainly there's vineyards that need to be removed or, or mothballed and taken out of production, there's also the flip side of that where there's a huge need for some of the. better vineyards and the more sought after vineyards or the vineyards that are priced right for the program that they're going into. [00:20:16] So this is kind of a double edged sword in the sense that yeah, we need plenty of production to be pulled out of the supply chain, but at the same time there's a huge need for very specific supply. So I want to be very careful in classifying those items. [00:20:30] Craig Macmillan: Right. And that brings me to my next question Audra there must be regional differences. Yeah. Yeah. In these patterns, I would assume some areas maybe are a little bit more protected from this kind of contraction or, or expansion over supply and others probably really bearing the brunt. I would guess. Do you see patterns at the state level? [00:20:48] Audra Cooper: I see patterns at the state level, but I can even bring it down to the central coast, even so far down to like even Paso right now. And Eddie and I have been talking about this a lot. You know, we saw a huge uptick in available inventory for east side AVA Cabernet and red blenders and even some of the white. Over the last two years, particularly last year in 2024, [00:21:11] and now we're seeing that dynamic shift from the east side climbing and available inventory. And now the west side is where we're seeing most of our listings come from over the last couple of weeks. And so we're now seeing it kind of push into more of the premium luxury tiers as far as this oversupply and the contraction and the kind of the pain points. [00:21:29] And so we are moving through the channels. Which I know again is, is difficult to hear and it's a very negative position to be in the industry, but it's also a sign that the market and the supply chain is moving through what it needs to move towards in order to come out the other side of this thing on a healthier end. [00:21:48] We comment on this a lot where. You know, it's going to get worse, dramatically worse for a short period of time before it gets better. And we're starting to see kind of the beginning of that position. [00:21:58] Craig Macmillan: What about the San Joaquin Valley? San Joaquin Valley? [00:22:02] Audra Cooper: is actually typically leading the charge in regards to our market, particularly our supply aspect of things, both in grapes and bulk wine. And so when we see A retraction in our industry or oversupply. We typically see it in the interior of the central valley first And when we see kind of a new, Growth stage we see it over there first as well And so they're ahead of us by one to two years Currently and then it kind of follows into the central coast and then up into the north coast and what i've seen Historically when you look back at markets and you look at kind of the time horizons of these things how? Long they live and what pushes the momentum of these markets. You'll typically see it last longer in the Central Valley, tiny bit shorter in the Central Coast and a lot shorter in the North Coast. The North Coast usually doesn't see quite as long of a pain period as the other two regions do. And there's, there's a lot of reasons that we probably shouldn't get into today because it would be a whole nother topic of conversation. [00:23:00] But I do think that the Central Coast right now has got another challenging year ahead of it. But also I think that the on ramp to a more positive industry is a little shorter than what I think people are giving credit for too because a lot of the work is being done, we just got to get through these major pain points first. [00:23:19] Craig Macmillan: We know that consumers drive demand for wine and hence wine grapes but are there other economic forces or political forces or regulatory forces that put pressure on this grape market aside from just consumer demand? [00:23:32] Eddie Urman: again, but 1 of big 1s is, put, it could put pressure to the positive or negative on our industry. We don't really know yet. It's still to be determined. when I read this question, the other thing came to mind to me is, is from a grower's perspective ensuring that you're growing. The compatible correct grapes for your region or varieties or it's staying within where you need to be. If the market for, for example, Chardonnay went through, went to the moon, it doesn't mean everyone in Paso should plant Chardonnay, [00:24:00] even though that's the hot variety, right? [00:24:02] It wouldn't be the best variety for most areas of Those are some of the quicker things that come to my mind. I'll probably elaborate. [00:24:10] Audra Cooper: I think to expand upon that, certainly regulations regarding, you know, water usage and irrigation is is a huge factor. And, and Eddie, you could probably do an entire podcast on that particular topic. And I'm sure that you guys have actually, Craig in addition to that, you really look at the economic environment in which people are growing grapes and producing wine. [00:24:32] And the economy of it is getting, you know, more and more difficult. The margins are getting much smaller. You can argue that more often than not people are taking losses year over year. And that puts a ton of pressure on their cash flow. In addition to that, when you look at the lending environment as well, that's become a lot more say, non conducive to being able to continue with business. In a lot of cases, [00:24:57] we have a handful of clients, if not more, who are questioning, do I prune because I don't necessarily have the same operational loan that I've had over the last couple of years and I've been taking low grape prices in order to survive to the following year, but you can only do that so long before it catches up to you. [00:25:14] And then we have another group or another segment of clientele who will prune, but may end up having to throw in the towel sometime, you know, mid summer or sooner because they don't have enough capital to continue with the grapes or you know, not sold. And then you look at the producer side on the winery side, and, and they too are getting crunched. [00:25:32] You know, we often talk about how low grape prices are, but we forget that, you know, wineries are getting crunched on their bottle price as well in order to nationally distribute. You know, what you see on the shelf as a price point does not necessarily mean that that's a price point to that producer. So the economies of this industry are getting more and more difficult every single year. [00:25:52] Craig Macmillan: Eddie, especially, are you seeing trends towards things like mechanization to try to keep costs down? [00:25:58] Eddie Urman: Yeah, absolutely. I mean mechanization and then automation and the vineyard or two, the , you know, hottest topics so here. And people were definitely making the efforts to try to implement those as they come available. The difficult thing can be oftentimes it's investment in equipment. That's very expensive and you have to truly consider is it going to, is it economically feasible to invest in that equipment and what's the payout time going to be based upon the amount of acres you're farming or how many passes you can do with that piece of equipment. So we're, we're seeing it happen, which is great. [00:26:31] It's innovation and it's heading us in the right direction, but at this point, a lot of it is still quite expensive and not everyone could participate for cost reasons. Yeah. [00:26:41] Craig Macmillan: Going forward, we've talked about this a little bit in terms of how different regions are kind of more paying for longer and some a little bit less and et cetera. And this then translates into the wines that are out there. Audra, you'd mentioned you know, the potential of negotiants to come in and help to alleviate the market. [00:26:59] That's definitely what happened in the nineties from my memory. We saw a lot of negotiate brands pop up because there was a plentiful supply for some of those years. Are there things that companies or government or grower associations, are there things that organizations could do to advise growers or help move people in the right direction in terms of kind of what they need to do? Is the viticulture consulting community? Taking these things into account Eddie, let's start with you, [00:27:29] Eddie Urman: that's a big question. there are plenty of people giving good advice in the industry and growers do have resources to reach out to, but it's very difficult to hear information that doesn't. Align with what you would like to do, right? So taking out our emotions from this from the equation and say, okay, does it really make sense to do this or to do that? Where where's that going to leave us and is that going to be in a position? To move forward in a better, know in a better new industry or new, you know New time in this industry when things rebound there's information out there, but it is difficult extremely difficult right now for growers and wineries to make decisions [00:28:09] Craig Macmillan: Yeah. That's the challenge when you have something like this, where it's individual decisions that lead to mass outcomes. It's hard for me as an individual to say, okay, well, I'm going to do my part. I'm going to keep these 10 acres out of production. Especially when I can see that I could sell to somebody. It's a tough go. Go ahead, Audra. [00:28:24] Audra Cooper: So I'm gonna go off on a tangent here a little bit. [00:28:26] Craig Macmillan: do. [00:28:28] Audra Cooper: I don't know, you might not welcome this one. So, you know, some people know this about me. I'm a pretty big Tony Robbins fan. And, You know, for some of you who don't know who that is, he's a self help guru that does a lot of different events and has written a lot of books and he has a philosophy and a saying that he utilizes through most of events, which is where focus goes, energy flows. [00:28:51] And unfortunately, we have not done the best of jobs being positive about ourselves in the industry, out there in the media, that ultimately is consumed by the masses. And so, I've been on this huge bandwagon about, when we're talking to the media, obviously we need to be rooted in reality, but we need to be as optimistic as we can about who we are and what our why is. [00:29:16] And I think oftentimes when we have these downturns, and this one's a pretty deep one, admittedly. That's the rooted in reality, right? But in these downturns, we tend to turn very, very pessimistic and we fail to remember that to some degree or another. We've been here before, and there have been a lot of innovations and activities and work and leadership that have pulled us out of it, and so we need to remember our history a little bit, I think would be my recommendation there, and I think a lot of the associations do a great job In reminding everyone what the historical background is and in some of our why Paso Robles Wine Country Alliance is a great example of what an association can do for a region on a national and international level. [00:30:03] I will continue to sing their praises because I think they've done a beautiful job in what they've done over the last 15 years. When you look at You know, what's happening from a government and regulation standpoint, you know, we have to band together as a community and be loud voices. We can't just rely on our neighbor or our representative to be our representative voice. [00:30:25] We need to make sure that we continue to be out there and loud. The other thing too is. We have a community, but we have a tendency to not keep collaboration consistent, and I would love to see our industry collaborate a little bit more, particularly on social media. I know that there's a lot of people probably listening to this right now thinking, why is social media even a remote solution? [00:30:48] But the amount of consumption from the younger generation that are now of drinking age that have not adopted wine as a beverage of choice, consume a huge amount of social media, more than they do TV, more than they do reading, more than any other culture. aspect of information gathering or any other platform that's available to them. [00:31:10] And we have an opportunity to band together and collaborate and change the algorithm regarding wine on social media. And I love to see us do that. We haven't done it. And there's various methods of doing that. And again, could probably be another podcast. I'm by no means the foremost expert on that, but our collaborative efforts. [00:31:27] We'll just drop that because I don't even remember exactly [00:31:30] Craig Macmillan: I think that's sound advice And it's always been a challenge. We do have some statewide Organizations that have that mission. They have a lot on their plate But I agree with you. I think that that is definitely the route or it seems to be the route There's more more research coming out that's showing that Not just the time but also like where people get their news You know, it shows you how important that is to them, how important , that venue is to them. [00:31:55] Eddie Urman: 1 of the things for me to extrapolate on that a little bit. What Audra was talking about is unified at the industry hot topics. Um. Rock mcmillan talked for a minute. The ceo of silicon bank about the wine industry Not itself and taking market share from itself, but taking market share from wine from beer from spirits They've clearly done that to us. [00:32:18] I mean It's a competition. It is what it is, and we've not done a great job marketing To younger, younger generations, everybody knows that everybody repeats it, but what are we going to do about it? And how can we as an industry figure out how to do a better job getting people exposed to wine, getting people to enjoy wine? [00:32:37] Audra Cooper: Yeah, I like that, Eddie. It's time to get aggressive and it's time to re enter wine in the conversation of culture and being part of the daily lifestyle. We've let it kind of fall by the wayside and it's time to get aggressive about what wine can be and was and should be here in the near future. [00:32:57] Craig Macmillan: right. You'd mentioned, you know, what's happened in the past. Audra, are there lessons that we learned that we are forgetting from 20 years ago or lessons that we should have learned 20 years ago that might help us now? [00:33:11] Audra Cooper: it's, that's an interesting question, and I think it is a great question of merit, because history does tend to repeat itself I think we need to get better about predictive trends, and I don't know what the answer is to that, I just know that we need to do that and again, we, we kind of talked about it early in the podcast here that, you know, it's really hard to plant a trend, because you're usually behind the eight ball on it. [00:33:38] And I think that we need to get better about how we plan for the future. I think we forget that, you know, Robert Mondavi and the Gallo's and, and countless others who came before us really went out. To the masses and marketed wine, not just their brands or their programs. They were out there to make sure that they were representing the wine industry and the product that we produce first and foremost. [00:34:06] And so I think there's that element. It's not necessarily missing, but it's not loud enough and it's not aggressive enough. And so we definitely need some leaders to come forward in that regard and really push the initiatives. That we fought so hard to stay in business for. When you look back historically to, I think we have a tendency to kind of do the blame game a little bit. [00:34:28] Like, you've planted too much over there on the coast and you've removed too much of the northern interior and you're charging too much up there in the north coast. And the reality is there's a place. For everyone to play and instead of being the competitive set that we are, again, to Eddie's point that Rob McMillan made as state of the industry, we should be looking at how do we take market share from our competitors, which are beer and spirits, RTDs, and so forth, not from each other. [00:34:57] Craig Macmillan: Yeah, that makes a lot of sense. It sounds like it's a time when we need to see some new leadership step up or some folks to take leadership roles which is always kind of scary. [00:35:08] Audra Cooper: It is. It's, it's, you know, here's the, the beautiful thing about emotion though. It's usually a call to action. So if we get scared enough. Someone will do something and I think we're just about there, and, and there's probably people working in the shadows that we're not aware of that will probably come forward here soon, you know, there's great leadership at CAWG level with their association as well as the Wine Institute, they're working hard every single day to be lobbyists , for our industry and to be making sure that they're representing our issues and finding solutions, solutions. [00:35:40] You know, one of the big things that I've learned over the last couple of years, particularly this last year, is, is that we are all responsible for our future and making sure our future is compelling. And so we need to be supporting those associations and paying attention to the relevancy of the information that's out there. [00:35:55] Craig Macmillan: Yeah, that's excellent. This is a, again, kind of a, kind of a tangent and it may not lead anywhere, but I, I just had this thought. You were talking about sustainability certifications and how important they are for growers now. Do you think that communicating the sustainability story of wineries and probably done at an individual level and then spreading out from there do you think consumers would respond to that? [00:36:17] Eddie Urman: Yeah it's hard to say because marketing is not my forte, but I, it sure seems like with the trends as far as health conscious and all this, I think it would resonate with them. It really should. And it's something we should probably capitalize on more as an industry in general. Yeah. [00:36:33] Craig Macmillan: That's interesting. Well do you have, does anybody have like a final message or one thing you would tell growers on this topic? Audra, [00:36:40] Audra Cooper: Well, we covered a lot of topics today, and I think I'll leave everyone with the same thing I said earlier, Where focus goes, energy flows, and if we're focused on the negative, and we're focused on how tough the industry is right now, that's where we're going to be. If we're focused on solutions, we'll find one that works, and it's going to be different for everyone. [00:37:04] Everyone's solution may look a little bit different. This is both an individual and industry wide issue that we're facing currently. with the downturn in the industry and the extreme oversupply. But I have faith that the work that's already being done will pull us out of this. We just need to get innovative in how we market to new consumers. [00:37:26] Craig Macmillan: That's great. Where can people find out more about you folks? [00:37:29] Eddie Urman: on our website. , you can get our information on there and reach out and contact us. Anything else Audra. Right. [00:37:44] Audra Cooper: Year you can go to our social media Turrentine Brokerate or you can find me at GrapeBroker on Instagram. You can also call us or email us or text us if you'd like, or smoke signal us too, although please don't carry fires. [00:37:50] Craig Macmillan: Anyway, right. Well, thank you so much. I guess today we're Audrey Cooper she is a director of great brokerage at Turrentine. Brokerage and Eddie Urman, who is the central coast, great broker Turrentine. Thank you both for being here and having such an interesting conversation. It's an important topic with a lot of question marks, lots and lots of questions, but I think we had some good things come out of it and I really appreciate it. [00:38:11] Audra Cooper: All right. Thank you.  [00:38:17] Beth Vukmanic: Thank you for listening. Today's podcast was brought to you by wonderful laboratories. Wonderful laboratories. Operates two state of the art high throughput laboratories to support pathogen detection and nutrient analysis. The team provides full service support to customers with field sampling, custom panels, and special projects. Their customers include pest control advisors, growers, consultants, seed companies, backyard gardeners, researchers, and more. [00:38:45] Make sure you check out the show notes for links to Turntine brokerage. Their previous interview on the Sustainable Winegrowing podcast, that's number 259, wine Grape Market Trends for 2024, plus other sustainable wine growing podcast episodes, including 265. How to stand out on social media in 2025 and 268 how to tackle leadership transitions successfully.   [00:39:10] If you'd like this show, do us a big favor by sharing it with a friend, subscribing and leaving us a review. [00:39:16] You can find all of the podcasts@vineyardteam.org/podcast and you can reach us at podcast@vineyardteam.org. Until next time, this is Sustainable Winegrowing with the Vineyard team.   Nearly perfect transcription by Descript