Podcasts about Zin

Est-ce qu'on naît avec une passion ou est-ce qu'elle nous choisit ?Dès l'âge de quatre ans, Eugénie Le Sommer savait qu'elle voulait jouer au foot.À une époque où les filles n'avaient pas leur place sur un terrain, elle a dû prouver, expliquer, justifier, alors qu'elle était simplement… meilleure que les garçons.Elle n'a pas grandi avec des modèles féminins, elle en est devenue un.Dans cet épisode, Eugénie revient sur les moments fondateurs de sa carrière : les entraînements seule dans son jardin, son premier contrat à 600€, les coups durs, les blessures, les silences, les retours difficiles mais aussi les immenses victoires, les titres, les matchs historiques, les cris dans les stades.Elle partage avec honnêteté ce que le haut niveau exige : la rigueur, les sacrifices invisibles, la discipline mentale. Mais aussi ce que ça donne : la force d'inspirer, la fierté de représenter son pays, l'émotion unique que seul le sport peut générer.Un épisode qui parle de passion de résilience et de rêves accomplis.______Un match à revoir : Finale France 98Invité recommandé : Zinédine Zidane____Pour découvrir les coulisses du podcast :https://www.instagram.com/inpowerpodcast/Pour retrouver Eugénie Le Sommer sur les réseaux :https://www.instagram.com/els_9_france/?hl=frEt pour suivre mes aventures au quotidien :https://www.instagram.com/louiseaubery/Si cet épisode t'as plu, celui-ci te plaira surement :https://podcast.ausha.co/inpower-par-louise-aubery/marinette-pichon-le-destin-hors-du-commun-de-la-meilleure-joueuse-de-football-du-monde Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

We maken allemaal weleens een innerlijke storm mee. Dit kan een storm van gedachten, emoties of beide zijn. En laten we eerlijk zijn: alle ellende op het wereldtoneel helpt ook niet mee. In mijn trainingen hoor ik het ook vaak: cliënten die overspoeld raken door gedachten, emoties of oude pijn. Maar ook coaches zelf die af en toe even geen lucht krijgen van alles wat er speelt. Herkenbaar?In die momenten is er één oefening waar ik zelf vaak naar teruggrijp. Simpel. Kort. Maar zó effectief. Het heet 'Dropping Anchor', ontwikkeld door Russ Harris – ACT-trainer en schrijver van onder meer The Happiness Trap. Ik heb het geluk gehad om zelf bij hem in de leer te zijn geweest. En sindsdien is dit anker een van mijn favoriete tools geworden. Niet alleen voor cliënten, maar ja, ook voor mezelf trouwens.Omdat ik merk hoeveel rust, helderheid en stevigheid deze oefening geeft, heb ik ‘m ingesproken voor mijn podcast. In het Nederlands, zodat jij – en je cliënten – er direct mee aan de slag kunnen. Even tien minuten luisteren. En dan weer met beide benen op de grond.De oefening werkt met drie simpele stappen, die je makkelijk kunt onthouden met een ABC'tje:A – Aandacht voor Alles Aan je binnenkant.Je richt je aandacht vriendelijk naar binnen. Wat speelt er aan gedachten, gevoelens, herinneringen, neigingen, sensaties? Benoem het, zonder oordeel. Gewoon: "ik merk onrust", "ik voel verdriet", "ik heb de gedachte dat ik dit niet kan".B – Beweeg Bewust je Body.Voel je voeten op de grond. Beweeg een beetje. Adem wat dieper in. Zucht. Reik uit. Maak contact met je lijf.C – Contact met de Cirkel om je heen.Kijk even rustig om je heen. Waar ben je? Wat zie je? Wat hoor je? Wat kun je doen wat past bij wie je wilt zijn?Dropping Anchor is geen manier om je storm weg te duwen. Het helpt je om er middenin te blijven staan, zonder meegesleurd te worden. En hoe vaker je het oefent, hoe sneller je merkt: hé, ik ben hier nog. Ik adem nog. Ik kan weer kiezen.Zin om je (verder) te bekwamen in het coachvak? Kijk eens hier: www.bewezeneffect.nl/Zin om te reageren op deze Podcast? Hier laat je eenvoudig een voice-berichtje voor ons achter: www.speakpipe.com/bewezeneffectEn in Spotify kun je tegenwoordig ook een reactie geven.Daarmee steun je deze podcast en zorg je dat ik gemotiveerd blijf om hem te maken, dus grote dank als je die kleine moeite neemt!

Klajā nākuši "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa 2025" dati, kas meklēja atbildes uz jautājumiem - ar kādām emocijām un atmiņām atceramies okupācijas laiku un pirmspadomju periodu - posmus vēsturē, kurus liela daļa sabiedrības pati nav piedzīvojusi vai piedzīvojusi tikai daļēji. Dati liecina, ka samazinājusies tā saucamā padomju laika nostaļģija, bet pieaug to cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu un mūsdienas. Kādas atšķirības šajos datos vērojamas starp latviski un krieviski runājošajiem, un ko šādi pētījumi liecina par mūsu sabiedrību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro divi pētījuma autori - komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, un sociālantropologs Andris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Andris Saulītis: Aizvien vairāk mēs varam skatīties, nevis kādas ir atšķirības starp latviski un krieviski runājošām grupām, bet atšķirībām krievvalodīgo vidu. Latvieši vidū ir monolītāk, bet daudz sarežģītāk ir saprast un analizēt krievvalodīgo kopienu. Līdz ar to tā pieeja šobrīd vairs nav skatīties uz šīm divām grupām, bet būtībā skatīties uz krievvalodīgo grupu, kur var konstatēt jau pazīmes uz zināmu polarizāciju. Pēc kādiem datiem vai pēc kādiem raksturlielumiem ir šī polarizācija - vecums, paaudžu atšķirības?  Andris Saulītis: Vecums noteikti ir viena lieta, bet, protams, ka tas ir saistīts bieži vien ar ģeopolitisko orientāciju, ko gan mēs šajā aptaujā nevaram plaši precīzāk konstatēt, jo tomēr aptauja koncentrējas tieši uz jautājumiem par vēsturi. Bet vienlaicīgi tās ir zināmā mērā lietas, kuras savstarpēji saistītas. Protams, ka Latgale arī mums ir tāds reģions, kur ir atšķirīgāka šī izpratne un vērtējums, bet tai pašā laikā jāņem vērā, ka Latgalē vienkārši ir vairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, ir vairāk vecāka gadagājuma iedzīvotāju un arīdzan tās ir daudz multietniskas kopienas, kur līdz ar to dialogs, iespējams, ir daudz intensīvāks. Un tajā pašā laikā, iespējams, ka tas ir tas iemesls, kāpēc daudzos jautājumos, it sevišķi vērtējot vēsturi, iedzīvotāji un sevišķi krievvalodīgā kopiena atturas vērtēt.  Tādā amnēzija attiecībā uz Latvijas vēsturi, kas ir pirms 1918. gada, ir izplatīta arī latviešu valodā runājošajās ģimenēs. Ja latviešu vidū vērtējumi sāk parādīties no 1918. gada, tad krievvalodīgo vidū tas saglabājas līdz pat Otrajam pasaules karam. Šeit ir runa arīdzan par izglītības sistēmu, un nekoncentrējoties tikai uz 20. gadsimtu, jo aptaujā mēs vaicājām vērtējumu līdz pat senlatviešu periodam, un mēs redzam, ka šobrīd tiešām iedzīvotājiem lielai daļai ir grūti formulēt savu attieksmi pret dažādiem vēstures periodiem pirms 1918. gada. Bet kas ir vēl interesanti, ka principā visi vēstures periodi, kas saistīti ar Krievijas impēriju, ar Padomju Savienību, tiem visiem ir stipri biežāk negatīvs vērtējums nekā jebkuram citam vēstures periodam. Arī no krievvalodīgo puses? Andris Saulītis: Grūti man pateikt, cik daudz tur ir šis pienesums, bet principā nu mēs redzam dinamiku.  Arīdzan attiecībā uz Padomju Savienības periodu Latvijā, tur gan mēs redzam arī krievvalodīgo vidū šo sadalīto, ne vienveidīgo kopienas skatījumu. Tas ir arī kaut kas tāds, kas ir mainījies, kopš mēs aptaujājām iedzīvotājus 2017. gadā, tā nostalģija pret šo periodu samazinās. Tam iepretim ir, ka atjaunotās Latvijas laiks kopš 1991. gada šobrīd ir vispozitīvāk vērtētais periods Latvijas vēsturē. Tas ir pārspējis līdzšinējo "top 1" - tas ir Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, kas līdz šim ir dominējis ne tikai 2017. gadā, arī iepriekš. Tagad pozitīvs vērtējums ir tieši šim laikam. Labā lieta ir arī tāda, ka, skatoties uz to, vai cilvēks ir apmierināts ar savu dzīvi un kā viņš vērtē padomju laikus, tad nav stingru korelāciju tādā ziņā, ka, ja tu pats esi neapmierināts ar šodienu, tas nenozīmē, ka tu ilgojies pēc padomju laikiem. Mārtiņš Kaprāns: Man liekas, ka ir jāsaprot, kā mēs skatāmies, kas ir sociālā atmiņa. Tas savā ziņā ir kā tāds trauks, un tur nav bezgalīga ietilpība. Tāpat kā cilvēkam uzmanība ir diezgan ierobežots resurss, tu nevari uz visu koncentrēties, arī sabiedrības uzmanība nevar koncentrēties uz pilnīgi visiem vēsturiskiem notikumiem, kas tai ir bijuši svarīgi kādā noteiktā posmā. Ir aktualitātes, kas mainās, mainoties, protams, arī paaudzēm.  Tas, ko mēs pašlaik redzam, ka lēnām, bet neizbēgami Otrais pasaules karš no tādas aktīvās komunikatīvās atmiņas, no tādas ikdienas saziņas, kur tas ik pa laikam par sevi dažādos veidos, arī pašlaik vēl, nupat Ogres gadījumā dzirdējām, tas atgriežas. Bet lēnām Otrais pasaules karš kļūst par daļu no tā, ko atmiņu pētniecībā sauc par kultūras atmiņu, proti, tā ir literatūra, tie ir arhīvi, viss pārējais, bet tā vairs nav daļa no ikdienas attiecību elementa.  To jau var redzēt, kas piedalās, piemēram, 16. marta pasākumos, kas ir neoficiālā leģionāru piemiņas diena, gan arī nupat 8. maijs bija, es biju Lestenē, pats apskatījos. Tas cilvēku skaits un cilvēku struktūra, nepārprotami liecina, ka šis ir tāds aizejošs, bet tas nenozīmē, ka tu aizmirsti. Tas vienkārši vairs nav ar to aktualitāti.  Mēs visu laiku uz krievvalodīgajiem fokusējamies, taču ir jāsaprot arī, ka latviešu vidū, ja runājam tieši par etniskām grupām, ir pamanāmi tādi momenti, kur varētu runāt par iekšēju, ja ne sašķeltību, tad katrā ziņā, ka tur nav spēcīgs konsenss.  Sociālā atmiņa nav tikai attieksme pret kādu noteiktu vēstures periodu, ir arī attieksme pret konkrētiem notikumiem vai aktivitātēm, kas saistītas ar vēsturi. Ar to vēlos teikt, ka ļoti sabiedrību polarizējošo padomju okupācijas slavinošo pieminekļu demontāža kopš 2022. gada, kas, protams, bija saistīta ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ja krievvalodīgo vidū ir spēcīga pretestība šādai rīcībai, aptuveni 75% ir pret, spēcīga opozīcija. Tad latviešu vidu šī daļa ir mazinājusies un lielāka daļa ir to, kam ir neitrāla attieksme. It kā saprotami, ka atbalsts ir lēnām noplacis, viņš nav, protams, kritizējošs, bet krievvalodīgo vidū nekas nav mainījies.     Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Cilvēki jebkad ir izpētījuši tikai 0,001% no dziļūdens dzīlēm. Bebri, iespējams, varētu kļūt par sava veida klimata varoņiem. Meksika iesūdz tiesā “Google” par patvaļīgu Meksikas līča pārsaukšanu.

Jaukais laiks, garās brīvdienas, vasaras tuvošanās - viss mudina doties dabā un Latvijā dabas tūrisms pēdējos gados kļuvis īpaši populārs. Laivošana, pastaigas pa dabas takām un mežiem; purvu laipas un jūras piekraste - šobrīd dabā gājēji ir sastopami visur. Taču, ko tas nozīmē pašai savvaļai un kā mēs varam prātīgi organizēt šo tūrismu plūsmu tā, lai cilvēks atpūties un daba paliek netraucēta? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, tūrisma speciālists, un Agnese Balandiņa, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja. Saistībā ar raidījuma pirmās pusstundas tematu par kara ietekmi uz vidi, Andris Klepers atzīst, ka tas ietekmē gan tūristu izvēli ceļot uz Latviju, gan arī mūsu pašu izvēles un iespējas ceļot Latvijā. Karš visdažādākās pakāpēs ietekmē to, kur un kuri cilvēki var ceļot un atpūsties. "Diemžēl šī tēma ir aktuāla jau vairākus gadus. Lielākoties tūristi no tālajām valstīm, kuri tik labi nepārzina situāciju, atliek savus braucienus, nemaz tik ātri neizlemj braukt uz Latviju. Drošības jautājums ir pirmajā vietā, pirms domāt, vai savvaļa šeit ir tas, kas mudina apmeklēt Latviju," atzīst Andris Klepers. "Vēl Latvijas simtgadē daudz aktivitātes notika gar Latvijas robežu, gan ar velosipēdiem, gan skriešana un dažādas mazas koncertprogrammas, tagad gan Baltkrievijas, gan Krievijas robežjoslā, visur, kur ir vajadzīgas atļaujas, nav tik vienkārša ceļošana," turpina Andris Kleperis Tāpat militāro poligonu teritorijā, ja notiek mācības, nav iespējas ne ogot, ne sēņot. Neskatoties uz to, daļa cilvēku tomēr mēģina to ignorēt.  

In Dry Creek Valley, the highly regarded Zinfandel grape is king. Clay Mauritson and Mauritson Winery is known for high quality Zinfandel wines in an area where growers thrive on Zin. I met Clay last year at a Sonoma auction and missed a chance to chat with him, but I made up for it earlier [...]

Viņš jau bija uzbūvējis eklektisma un jūgendstila ēkas kosmopolītiskajā Rīgā. Bet kāpēc viņš pēc Pirmā pasaules kara pievērsās arī funkcionālismam? Ebreju arhitekts Pauls Mandelštams arī pēc Ulmaņa apvērsuma, kad tika kultivēta „latviskās Rīgas arhitektūra”, saglabāja uzticību Bauhaus ideāliem – forma seko funkcijai, mazāk ir vairāk un patiesību nosaka materiāli. Mūs, protams, visvairāk interesē tagadējā Latvijas Radio nama tapšana, kuras autors ir Pauls Mandelštams. Celta kā Rīgas Komercbanka, pirms tam nojaucot vairākas ēkas Vecrīgā, veidojot neparastu arkveida nišu visas ēkas augstumā, nams, iespējams, vairāk līdzīnās baznīcai, ne bankai, bet skulptūru grupā ir gan Rīgas ģerbonis, gan Hermejs, gan pārticības un veiksmes simboliskās figūras. Arhitektūras pētnieks Jānis Lejnieks grāmatā "Arhitekta Paula Mandelšatama trešais stils", protams, ne tikai par mūsu eklektisko namu, bet arī par daudzām citām publiskajām un privātajām ēkām Rīgā. Sarunā ar Jāni Lejnieku Gundars Āboliņš ik pa laikam pajautā, vai tik šis nams arī nav Mandelšatama projektēts? Jāņa Lejnieka grāmatā koncertētā veidā iezīmēta arī ebreju līnija Rīgā, gan 30. gadu spožums, gan politisko varu ietekmes arhitektūrā. 1941. gadā Paulu Mandelštamu nacisti nogalināja, iznīcinot arī viņa arhīvu, bet viņa nami paliek. Jāņa Lejnieka grāmatu "Arhitekta Paula Mandelštama trešais stils" izdevusi "Zinātne". Raidījumu atbalsta:  

Deze korte, laagdrempelige en afwisselende oefening is afkomstig uit ACT. Hij duurt ongeveer drie minuten en is heel geschikt om dagelijks mindfulness mee te oefenen. Hij gaat niet snel vervelen, want hij is telkens weer anders. En zodra jij ermee vertrouwd bent kun je hem weer doorgeven aan je coachées!Je kunt hem inleiden met de volgende woorden:Om je een indruk te geven van het trainen van je aandacht nodig ik je uit voor een korte oefening, genaamd 5 x 5. Wat we daarbij doen is: vijf ademhalingen tellen; vijf voorwerpen in deze ruimte bekijken alsof je ze voor de allereerste keer ziet; daarna luisteren naar vijf verschillende geluiden; dan richten we onze aandacht op ons lichaam en merken we vijf verschillende fysieke sensaties op. En tot slot tellen we nogmaals vijf ademhalingen. Ik begeleid je erdoorheen, doe je mee? Stap 1. Breng je aandacht naar je buik of borst en word je daar op een vriendelijke manier bewust van je ademhaling. Je hoeft niets aan je adem te veranderen, je hoeft die alleen op te merken. En zo tel je rustig elke keer dat je uitademt. (…) Stap 2. Kijk nu eens met een bepaalde verwondering, of met de ogen van een kind om je heen en observeer vijf voorwerpen in deze ruimte. (…) Stap 3. Sluit nu je ogen of laat je blik rusten op de vloer en luister naar de klank van de wereld om je heen en tel vijf geluiden, ver weg of dichtbij. (…) Stap 4. Ga nu met je aandacht naar binnen en merk vijf fysieke sensaties op. Bijvoorbeeld je voeten op de grond, je contact met de stoel, de kleding op je huid, de temperatuur van de lucht. (…) Stap 5. Breng je aandacht nu opnieuw naar je buik of borst en word je daar weer op een vriendelijke manier bewust van je ademhaling. Tel opnieuw je uitademingen. (…) Meer weten over ACT? Kijk eens hier: https://www.bewezeneffect.nl/digitale-goodies-rondom-coachen-met-act/Zin om te reageren op deze Podcast? Hier laat je eenvoudig een voice-berichtje voor ons achter: www.speakpipe.com/bewezeneffectEn in Spotify kun je tegenwoordig ook een reactie geven.Daarmee steun je deze podcast en zorg je dat ik gemotiveerd blijf om hem te maken, dus grote dank als je die kleine moeite neemt!

Iepazīstam kādu grāmatu, kas pievēršas mūsdienu vidējās paaudzes dzīves izaicinājumiem. 21. gadsimta demogrāfijā redzam vairāk pusmūža cilvēku nekā jebkad līdz šim. Tas rada veselu paaudzi cilvēku, kuriem par pienākumu uzlikts sniegt rūpes bērniem un vecākiem vienlaikus, būt aktīviem darba dzīvē ilgāk nekā jebkad iepriekš. Kādas sekas tas rada un ko par to saka cilvēkģeogrāfijas pētījumi, par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar socioloģi, migrācijas, mobilitātes un sociālās nevienlīdzības pētnieci, asociēto profesi Austrumsomijas universitātē un viesprofesori Rīgas Stradiņa universitātē Aiju Lulli.   Zinātnes ziņas Sirds slimību nāves gadījumi visā pasaulē saistīti ar ķīmiskām vielām, ko plaši izmanto plastmasā Ne reizi vien raidījumā esam runājuši par plastmasu, par mikroplastmasu un to, kā tā, iespējams, atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. “Science Daily” raksta, ka sirds slimību nāves gadījumi visā pasaulē ir saistīti ar ftalātiem. Pagājušajā nedēļā publicēts pētnieku ziņojums uzrādījis, ka ikdienas saskare ar ftalātiem, kas tiek lietoti mājsaimniecības priekšmetu ražošanā, varētu būt saistīti ar 356 000 nāves gadījumu pasaulē sirds slimību dēļ, un šie ir konkrēti dati par 2018. gadu. Pētījumu vadījuši zinātnieki no Ņujorkas, ASV, un uzmanība īpaši pievērsta ftalāta veidam, kas padara pārtikas traukus, medicīnisko aprīkojumu un citu plastmasu mīkstāku, elastīgāku, un pētījumos pierādīts, ka ftalāta iedarbība izraisa pārmērīgu imūnreakciju (iekaisumu) sirds artērijās, kas laika gaitā ir saistīta ar paaugstinātu sirdslēkmes vai insulta risku. Pētījums liecina, ka mēs ne tikai dzirdam mūziku, bet gan “kļūstam par to” Kāds cits pētījums, piedaloties ASV un Kanādas zinātniekiem, liecina, ka mūsu smadzenes un ķermeņi ne tikai saprot mūziku, bet arī fiziski rezonē ar to. Šie atklājumi, kas balstīti neirozinātnes, mūzikas un psiholoģijas atklājumos, apstiprina neironu rezonanses teoriju (NRT). Saskaņā ar šo teoriju muzikālā pieredze rodas no smadzeņu dabiskajām svārstībām, kas sinhronizējas ar ritmu, melodiju un harmoniju. Šī rezonanse veido mūsu laika izjūtu, muzikālo baudu un instinktu kustēties līdzi ritmam. Tātad viss patiesi balstīts fizikā, fizioloģijā, ne tik daudz kādos mūsu paredzējumos, cerībās par to, kāda mūzika varētu būt. Kā veidot pilsētu, lai uzlabotu savu psihisko veselību saskaņā ar zinātni? Bet psihisko veselību iespējams uzlabot arī, pievēršot uzmanību pilsētplānošanai. Par to “Nacionālās ģeogrāfijas” tīmekļa vietnē ir vēstīts. Eksperti apgalvo, ka nelielas izmaiņas mūsu apkārtnē, piemēram, kur mēs sēžam, staigājam vai pulcējamies, var būtiski ietekmēt to, kā jūtamies. Aicina ziņot par gredzenotiem mājas strazdiem. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieki veic pētījumu par Latvijas Ornitoloģijas biedrības izsludināto 2025. gada putnu – mājas strazdu. Tādēļ ir ļoti liels lūgums ziņot pētījuma vadītājam Oskaram Keišam (oskars.keiss@lu.lv, 29236300) par novērotiem mājas strazdiem ar gredzenu uz kājas.  Pētnieki būs ļoti pateicīgi par ikviena gredzenota putna ziņojumu un vēl pateicīgāki, ja māju īpašnieki atļaus putnu sagūstīt, noņemt datu uztvērēju (ģeolokatoru) un putnu atkal atlaist brīvībā.  

Aizvien biežāk dzirdam piesaucam dažādus medikamentus, ar kuru palīdzību ātri un bez īpašas piepūles var zaudēt lieko svaru. Pēdējos gados lielu populariāti guvuši diabēta pacientiem paredzēti medikamenti, kas ļaujot ātri atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Lai notievētu, tos lietojot pat slavenas aktrises; un tievētgribētāji tik aktīvi steiguši iegādāties šos medikamentus, ka bešā paliek tie, kuriem šīs zāles patiešām vajadzīgas. Holivudas slavenību iedvesmoti cilvēki visā pasaulē izmēģina šos līdzekļus, kas sākotnēji paredzēti pavisam citiem mērķiem - diabēta ārstēšanai. Kas īsti ir šie semaglutīdi un cik pamatota ir to lietošana? Ar kādu mērķi tie radīti un vai brīnuminjekcija vai tablete kādu dienu patiešām ļaus atbrīvoties no liekajiem kilogramiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro dietoloģe, Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Laila Meija. Patiesībā mēs esam ļoti priecīgi, ka ir arī mums palīdzīgs rīks tieši lai ārstētu aptaukošanos, jo aptaukošanās - tas ir atzīts, ka tas nav tikai izlaidīgs dzīvesveids, ka daudz ēd un maz kustās, tam tiešām ir ļoti daudz medicīnisku cēloņu, gan ģenētisku cēloņu. Cilvēkiem bieži ir izmainīta vielmaiņa, ir izmainīta sāta sajūta, apetītes regulēšana, arī ēšanas kāri lielā mērā nosaka ģenētika. Protams, tas darbojas kopā ar dzīvesveidu. No otras puses, ir arī ļoti daudz cilvēku, kas ievērošot visas rekomendācijas, un tomēr visu dzīvi svaru kontrolēt ir ārkārtīgi grūti. Tā kā aptaukošanās problēma pieaug, protams, arī tiek meklēti risinājumi dažādi, arī medikamenti, kas palīdzētu aptaukošanos mazināt," norāda Laila Meija. Medikamenti, kuru aktīvā viela ir semaglutīds, sākotnēji tika radīti, lai ārstētu otrā tipa cukura diabētu, bet tad pamanīja, ka ir papildus ieguvums - svara zaudēšana. Tāpēc šī viela ir reģistrēta arī svara mazināšanai, tikai ir atšķirīgas devas un atšķirīgi soļi, kā šīs devas palielina.  "Šī aktīvā viela, ja tas tiešām ir medikaments, tā ir arī pierādīta kā efektīva svara mazināšanai," atzīst Laila Meija. Kas notiek, ja cilvēkam liekas, ka viņam ir mazliet par daudz kilogramu, un vienkāršāk, kā vienmēr, ir iedzert tableti, nekā domāt par savu dzīvesveidu un visu pārējo? Ja veselam cilvēkam, kuram viss it kā strādā, vēl no malas ar kaut kādiem medikamentiem ir dota iespēja kaut ko savā organismā izmainīt, kāds ir efekts un kādas ir sekas?  Laila Meija: Īslaicīgais efekts, protams, būs, svars mazināsies, jo cilvēks vienkārši ēd mazāk. Un ēšana mazāk un retāk var būt ieguvums, bet tas varbūt arī gluži otrādi, process, kas pēc tam, ja šo medikamentu nelieto visu mūžu, arī būtībā šīs maltītes regulācijas izjauc. Cilvēki ir priecīgi - negribas ēst, es visu dienu neēdu, pēc tam es paēdu jebko, bet vienkārši ļoti maz. Un, apēdot kaut ko ļoti maz, arī nevēlamus produktus, tik un tā tas svars zudīs. Un līdz ar to daudziem ir eiforiska sajūta, cik labi un es varu dzīvot.  Jautājums, kas notiek tālāk? Protams, šiem cilvēkiem nav šis medikaments jālieto visu mūžu, viņi arī paši to negribēs, jo tās ir arī izmaksas. Būs daļa cilvēku, kam tiešām šis medikaments jālieto visu mūžu, tāpat kā, piemēram, ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, bet tā būs neliela daļa, kas ir nopietni slimi ar aptaukošanos.  Par ēšanas traucējumiem, no vienas puses, tas varētu palīdzēt nepārēsties, kam ir bulīmija, no otras puses, tiem, kam iepriekš jau bijuši ēšanas traucējumi, viņiem jau tāpat ir problēmas, kā saka, sliktas attiecības ar ēdienu, ar maltītēm, šie medikamenti varētu būt patiesībā nelabvēlīgi. Galvenais - ja cilvēks tikai lieto medikamentu, bet nemaina dzīvesstilu, kas jau kā lozungs skan, tātad gan uzturu, gan fiziskās aktivitātes, tad tas ilgtermiņa efekts nebūs vai būs gluži pretēji - negatīvs.  Es, nozīmējot medikamentus, vienmēr saku, tagad jums ir kolosāla iespēja, jūs neesat tik ļoti atkarīgs no savām vēlmēm, kārēm, jūs varat pārdomāti, bez tādas pārēšanās izvēlēties tos produktus, kas ir veselīgi, mierīgi iemācīties gatavot veselīgi, jo nav tā drebuļa. Tāpat arī kustības. (..) Ja mēs runājam par cilvēkiem, kam nepatīk daži lieki kilogrami, protams, tās nav indikācijas un nevajadzētu izrakstīt. Nu, bet mēs līdzās redzam, kas saņem šo medikamentu. Veselības inspekcijā raidījuma veidotāji noskaidroja, ka Latvijā nav novērots, ka šādus medikamentus izrakstītu nepamatoti, bet informācija liecina, ka citviet pasaulē pietrūkst jau daudzviet šo medikamentu, kas ir vajadzīgi diabēta pacientiem. Tas liecina, ka iespējams, citur ir viegli tikt pie šiem medikamentiem arī tie, kas varbūt pat nelegālā veidā tos iegādājas internetā. Laila Meija atgādina, ka nelegāli iegādāti medikamenti var būt arī bīstami. Skaistumkopšanas injekciju plusi un mīnusi Kamēr mediķi vēl nav izdomājuši, kā cilvēkiem novecojot var atjaunot smadzeņu, sirds, kaulu vai citu iekšējo orgānu darbību, tikām vismaz sejas ādu var saglabāt svaigāku krietni ilgāku laiku, pateicoties botulīna toksīna, hilauroskābes, kolagēna, hidroksilapatīta un vēl citu ādas pildvielu injekcijām. Senākā no šīm vielām – botulīna toksīns – pazīstama jau no 70. gadiem. Kas ir šo injekciju sastāvā? Cik tās drošas un veselīgas? Kas ir kolagēns, koenzīms, botokss un kā šīs vielas darbojas mūsu organismā, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asistenta pienākumu izpildītāja un Latvijas Universitātes medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētniece Aina Semjonova. Aina Semjonova arī skaidro par riskiem, ko var izraisīt minētās injekcijas, vispirms viņa kā ķīmiķe un farmaceite stāsta, kā iedalās jau minētie filleri, jeb ādas pildvielas, ko izmanto skaistumkopšanā.   Bet par kādu sev īpašu grāmatu stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Jūras Monitoringa nodaļas vadošā pētniece Solvita Strāķe. Viņa izraudzījusies Robina S. Šārma grāmatu "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Pētniece atzīst, ka grāmata ilgi laiku gulējusi plauktā un šobrīd pienācis laiks to ievērot. Tā ir par cilvēku pašpilnveidošanos, par pašdisciplīnu, par domu pārvaldīšanu. kas ir aktuāli mūsdienu pasaulē. "Šobrīd, kad ir ļoti saskaldīta un trauksmaina ikdiena, lai arī katrs cenšas, arī es, sevi disciplinēt, es teiktu, ka domu pārvaldīšana ir samērā grūta. Lasot šo grāmatu, es labāk izpratu teikumu par to, ka prāts ir gan mūsu sabiedrotais, gan ienaidnieks," atklāj Solvita Strāķe.      

Savvaļas ugunsgrēki mežos nu jau kļuvuši par biežu parādību visos pasaules reģionos. Kā dabas vide atjaunojas pēc uguns nelaimes? Vai koki iet bojā vai tomēr ataug? Vai sadeg visa dzīvā radība, vai tomēr ir kādi dzīvnieki, kas labprāt apdzīvo šādu vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biologs, Latvijas Universitātes profesors Guntis Brumelis un entomologs, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pasniedzējs Kristaps Vilks. "Ugunsgrēki dabai nedara neko sliktu. Ugunsgrēki rada ekonomisko zudumu cilvēkam. Tas posts ir cilvēkam, nevis dabā," norāda Guntis Brumelis. "Ugunsgrēki vienmēr ir bijuši, vienmēr būs. Daļa dabiski izceļās ar zibeni. Bet vēsturiski lielākā daļa ugunsgrēku ir cilvēka radīti, it sevišķi kad cilvēki ierīkoja līdumus, dedzināja mežus, ierīkoja lauksaimniecības zemes, tālāk attīrīja krūmus ar ugunsgrēka palīdzību. Tātad cilvēks izraisīja lielāko daļu ugunsgrēku. Bet daba ir pielāgojusies ugunsgrēkiem un ugunsgrēki nekad neizposta visu mežu. Reti būs tāda teritorija, kur visi koki ir sadeguši, parasti daļa koku paliek dzīvi un un degumi ir ļoti heterogēni, nav vienādi. Būs vieta, kur neviens koks nav miris, ir vietas, kur visi koki ir miruši un pa vidu." Arī Kristaps Vilks piekrīt, ka ugunsgrēks dabā īsti nav nelaime. "Es arī piekrītu apgalvojumam, ka meždegās, man patīk šis vārds attiecībā uz degumiem mežā, tā nav dabas katastrofa. Tur patiesībā koncentrējas daudz dzīvības pēc tam, tieši pēc degšanas, jo degšana rada struktūras, kas nav parastā mežā, nedegušā mežā. Šajās vietās uz apdegušām kritalām var dzīvot sugas, kas citur nav," skaidro Kristaps Vilks. "Protams, daļa augsnes dzīvnieku, kas nelido, aiziet bojā. Bet es vienmēr saku: jāpatur prātā tādi kā svaru kausi - vienā svaru pusē ir parastās sugas, kas ir visur, to skaitā būs arī kādi lēnīgi kukaiņi vai gliemezīši, vai daudzkāji, kas nevar aizbēgt. Un viņi aizies bojā. Daļa no viņiem izdzīvos. Kā Guntis jau minēja, mežs neizdeg visur vienādi, būs ieplaciņas ar mitrākiem apstākļiem, tur viņi saglabāsies un varēs kolonizēt atpakaļ deguma teritoriju. Un tad ar sugas otrā svaru kausā, kas ir dabas retumi, kuriem citur vienkārši nav māju. Viņi dzīvo tieši meždegās."

(1:25) Journalist Christel Don over Virginia Giuffré, de vrouw die prins Andrew en Jeffrey Epstein aanklaagde wegens seksueel misbruik (13:40) Journalist Jessica Voeten over haar moeder, schrijver Marga Minco (44:57) Podcastmaker Marloes Vernooijs over verzetsheld Mies Walbeehm (54:10) Wat blijft Lijn: Guida Joseph over haar grootmoeder Ida Joseph-Franken (57:03) Podcast Grote Geesten: Inge ter Schure duikt in het leven van Menno ter Braak (1:45:33) Aandacht voor muziekproducer Roy Thomas Baker (1:52:30) Zin van de Dag: Etty Hillesum

Hoe zou het zijn als je vraagstukken niet alleen overdenkt, maar ook doorvoelt? Als je als coach niet alleen met je hoofd werkt, maar ook met je hele lijf aanwezig bent? In deze bijzondere aflevering van de podcast gaat Sergio van der Pluijm in gesprek met Paula Kolthoff, expert in Embodied Learning, trainer, coach en auteur van de boeken Stevig staan in intense situaties en Sterk staan door flexibel bewegen.Paula neemt ons mee in de wereld van lichaamsbewustzijn als fundament voor professioneel begeleiden. Ze deelt hoe ze beweging gebruikt om mensen, natuur én complexe vraagstukken beter te begrijpen – soms letterlijk door als een boom in het bos te gaan staan. We verkennen samen hoe lichaamsbewustzijn de kwaliteit van je aanwezigheid als coach verdiept, hoe het je helpt om informatie te ontvangen buiten je cognitie om, en hoe je als begeleider meer impact kunt maken vanuit radicale zachtmoedigheid: een unieke combinatie van scherpzinnige helderheid en compassievolle aanwezigheid.Je hoort:Waarom lichaamsbewustzijn méér is dan een 'leuke toevoeging' aan je coachtoolkit.Hoe je met je lijf kunt ‘luisteren' naar je coachee – zelfs online!Wat het verschil is tussen empathie en compassie in belichaamd luisteren.Hoe paradoxen zoals ‘sterk staan en flexibel bewegen' fysiek onderzocht kunnen worden.En hoe belichaamd onderbreken (!) soms precies is wat je coachee nodig heeft.Een must-listen voor iedere coach, trainer of begeleider die z'n werk wil verdiepen, vernieuwen én verrijken – met hoofd, hart en lijf.Meer over Paula vind je hier: www.embodiedlearning.nlZin om je (verder) te bekwamen in het coachvak? Kijk eens hier: www.bewezeneffect.nl/Zin om te reageren op deze Podcast? Hier laat je eenvoudig een voice-berichtje voor ons achter: www.speakpipe.com/bewezeneffectEn in Spotify kun je tegenwoordig ook een reactie geven. Daarmee steun je deze podcast en zorg je dat ik gemotiveerd blijf om hem te maken, dus grote dank als je die kleine moeite neemt!

In deze aflevering neem ik je mee in een bijzonder gesprek met Valerie Vandaele, mijn zanglerares, die mij niet alleen leerde zingen – maar ook leerde mild zijn voor mezelf. We hebben het over de kracht van stem, waarom zingen zo kwetsbaar aanvoelt, en hoe zanglessen onverwacht een proces van persoonlijke groei werden. Valerie deelt openhartig over haar eigen ervaringen als zangeres en coach, en over hoe zingen je kan helpen om je plek in te nemen, letterlijk en figuurlijk.

Liela daļa mūsu ikdienas darbību ir automātiskas - mūsu ķermenis un prāts tās ir iegaumējis, ļaujot mums atcerēties jaunas lietas. Taču, kā īslaicīgā un automātiskā atmiņa darbojas cilvēkiem, kuri pārcietuši dažādas slimības? Kas notiek mūsu galvās, kad mācāmies automatiskas darbības un kāpēc dažkārt atceramies vecus faktus, bet aizmirstam, kāpēc atnācām uz veikalu? Kas notiek ar mūsu ierastajām darbībām un neseno notikumu atminēšanos, kad kļūstam vecāki? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes  Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, VCA Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.   Vai dabas līdzekļi var palīdzēt asināt prāta modrību? Neviens vien līdzeklis aptieku plauktos sola uzlabot prāta darbību un atmiņu. Ginko, žeņšeņs, rozmarīns… Vai tiešām mēs savu atmiņu varam uzlabot, lietojot preparātus ar minētajiem augiem? Ko tie sevi slēpj un vai arī Latvijas dabā ir rodami augi, kas uzlabo atmiņu un cilvēka kognitīvās spējas, stāsts Rīgas Stradiņa universitātes Lietišķās farmācijas docētāja Inga Sīle. Āzijas floras pārstāvji žeņšeņs, divdaivu ginks, eleitorokoks, rožainā rodiola jeb zeltsakne jau izsenis ir atzīti kā atmiņu uzlabojoši ārstniecības augi, un izrādās, šīs senču zināšanas nav tikai mārketinga triks, bet tiešām šie augi ir labi izpētīti un to ķīmiskajā sastāvā atklātas vielas, kas palīdz labāk darboties mūsu atmiņai. Inga Sīle norāda, ka lignānu savienojumi šajos augos ir tie, kas veicina atmiņas uzlabošanos, bet šie savienojumi ir arī sastopami citos augos un ir arī atbildīgi arī par imūnsistēmu un palīdz hormonālās sistēmas darbībai. Nav vienas konkrētas vielas, kas vieno pieminētos augus. Katram augam  būs savas aktīvās vielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz mūsu atmiņu. Inga Sīle vairākus gadus arī ir pētījusi Latvijas dabā augošos ārstniecības augus un šie pētījumi rezultējušies grāmatā „"Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze". Vai arī mūsu platuma grādos ir atrasti augi, kas uzlabi atmiņu? Latvijas florā nav daudz tādu, kas tiešā veidā uzlabo atmiņu, tie būs vairāk svešzemju augi, bet tos var kultivēt dārzos. Par izvēlēto grāmatu stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Andris Šnē. Viņš izraudzījies detektīvstāstus un konkrēti par Šerloku Holmsu. Aicinājums izvēlēties kādu dārgumu grāmatu plauktā bijis grūts un izaicinošs uzdevums, jo ikdienā ir daudz jāstrādā ar literatūru un dažādiem pētījumiem par vēsturi un arheoloģiju. "Pēc pārdomām paliku nevis pie zinātniskas literatūras, bet pie daiļlitratūras. Nav nekāds noslēpums, ka ne viens vien arheologs un vēsturnieks ir arī detektīvromānu cienāts, tāpēc grībētu pievērst uzmanību vienam no saviem iecienītākajiem literārajiem tēliem - Šerlokam Holmsam," stāsta Andris Šnē.

Send us a textHet is zover. Na acht magere jaren kan Anderlecht met de Beker van België eindelijk nog eens een prijs pakken. Nu zondag is het do or die tegen aartsrivaal Club Brugge. In een nieuwe Radio Radzinski blikken we samen met tenniscoach en Anderlecht-fan Kristof Vliegen vooruit en wikken en wegen we de kansen van paars-wit. “Als Vertonghen zondag de beker in zijn handen heeft, dan zal dat waarschijnlijk niet als speler zijn. Maar het is voor mij wel de foto van het jaar.” Tennis en voetbal zijn twee sporten die je nauwelijks met elkaar kan vergelijken. Wat de ondergrond ook is, in een tennisarena is het tijdens de balwisselingen meestal muisstil. Supporters gedragen zich en kennen de regels van de edele racketsport. Noblesse oblige, zouden ze in de bestuurskamer van Anderlecht zeggen. Wat er in het Astridpark daarentegen soms aan spreekkoren van de tribunes rolt, doet terecht de wenkbrauwen fronsen. Maar voetbal is dan ook geen gentleman's sport. Een groep vrienden… Het snijpunt tussen de twee sporten luistert misschien wel naar de naam Kristof Vliegen. De Limburger schopt het midden jaren 2000 tot de dertigste plaats op de wereldranglijst van het mannentennis. The Fly haalt in die periode ook enkele mooie resultaten op de grandslams om uiteindelijk in 2011 een punt achter zijn carrière te zetten. Vandaag begeleidt hij het opkomende tennistalent Zizou Bergs, vernoemd naar de Franse god op noppen: Zinédine Zidane. Bergs supportert voor KV Mechelen, Vliegen voor Anderlecht. En dat doet hij in het vak van de BCS, de harde kern van paars-wit. “Ja, ik weet dat die groep een bepaalde reputatie heeft, maar voor mij zijn het in de eerste plaats vrienden waarmee ik mij goed kan amuseren. Sommige dingen zijn niet goed te praten, zoals de rellen tijdens de wedstrijd tegen Fenerbahçe. Maar ik snap tegelijkertijd ook niet dat er Anderlecht-supporters zijn die hun kaartje doorgeven aan Turkse fans. Da's om problemen vragen.” … met een opVliegend karakter Zelf kan Vliegen zich wel beheersen in een voetbalstadion, al vindt hij het wel jammer dat het supportersvuur bij sommigen vandaag minder hard lijkt te branden dan vroeger. “De sportieve haat tegenover aartsrivalen als Club Brugge is wat zoek. Ik kan dat niet begrijpen. Het is nu zondag in de bekerfinale niet op leven en dood, maar eigenlijk toch wel he.” En dus hoopt Vliegen dat de ploeg er vanaf de eerste minuut staat en durft door te pakken wanneer dat nodig is. Iets wat hemzelf in zijn eigen tenniscarrière misschien wel meer matchen heeft gekost dan opgeleverd. “Tennis is een totaal andere sport. Je wint en verliest alleen en daarvoor moet je mentaal ijzersterk zijn. Tegen Nadal spelen was bijvoorbeeld allesbehalve plezierig. Die speelt elk punt alsof zijn leven ervan afhangt en gunt niemand een kruimel. Ja, da's om zot van te worden...” De match van de waarheid Terug naar het voetbal dan. Een opstelling voor de bekerfinale is er nog niet, maar dat belet ons niet om zelf al eens een ideale basiself samen te stellen. En da's er een zonder Jan Vertonghen. “Als Vertonghen zondag de beker in zijn handen heeft, dan zal dat waarschijnlijk niet als speler zijn. Maar het is voor mij wel de foto van het jaar,” wordt Vliegen enthousiast. Verder vindt hij het vreemd dat er in dit stadium van de competitie nog altijd geen typeploeg is, al ziet hij coach Hasi met een viermansverdediging wel duidelijke keuzes maken. Tussen de discussies door pakken we nog uit met een nieuwe, toch wel bijzondere give-away. En dan is het aan Bono en U2 om deze Radio Radzinski muzikaal af te sluiten met Sunday Bloody Sunday.   

Klimata pārmaiņas draud ar lielākiem plūdiem, ilgstošākiem sausuma periodiem, negaidītām salnām un bez sniega ziemām. Šādiem apstākļiem tiek pielāgotas arī dažādu pārtikas augu kultūras. Ko var ģenētiski modificēt tā, lai tas būtu droši augam, videi un patērētajam, un kādu stihiju priekšā pat visizturīgākā šķirne ir bezspēcīga? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, Latvijas Universitātes profesors Nils Rostoks un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Dina Popluga.

Stāsta senās mūzikas pētniece, multiinstrumentāliste, vēsturisko pūšaminstrumentu pārvaldītāja Ieva Nīmane Vai zini, ka saksofona radītājam Ādolfam Saksam bija apmēram 40 Parīzes patentu valdē reģistrētu patentu, tostarp arī ar medicīnu saistīti? Mūsdienās saksofons ir viens no populārākajiem pūšaminstrumentiem, kurš lieliski iekļaujas gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas žanros. Tas ir jaunākais instruments koka pūšaminstrumentu saimē. Jā, tieši koka pūšaminstrumentu, jo, lai gan kopš savas dzimšanas izgatavots no metāla, tomēr, līdzīgi kā klarnetei, tam ir vienpusēja niedres mēlīte. Zinām precīzu šī instrumenta patenta reģistrēšanas datumu: tas ir 1846. gada 22. jūnijs. Ādolfs Sakss vēlāk daudzkārt lielajās Parīzes instrumentu un inovāciju izstādēs demonstrēs instrumentus, kuri nes viņa vārdu, piemēram, sakstrompete vai sakstrombons. Viņš iegūs godalgotas vietas, bet lielākā daļa no šiem instrumentiem, kurus pārsvarā izmantoja militārajos orķestros tā laika Francijā, līdz ar Ādolfa Saksa aktīvās instrumentu attīstītāja un izgudrotāja darbības beigām izies no aprites. Bet saksofons paliks, kaut arī šī instrumenta ceļš mūzikā nebūt nebija taisns un rozēm kaisīts. Lai gan kopš paša sākuma instrumentam bija atbalstītāji, toskait arī komponisti, kas iekļāva saksofonu savās orķestra partitūrās (Meijerbērs, Masnē, Sensānss un citi franču skaņraži), tomēr bija arī tādi, kas saksofona skaņu aprakstīja kā neizteiksmīgu un tukšu, nodēvējot to par skaļu un bļaustīgu instrumentu... Instrumenta prestižu nevairoja arī labi domātais, tā popularizēšanai radītais reklāmas sauklis: "Ikviens, kurš spēlē kādu pūšaminstrumentu, var apgūt saksofona spēli vien nieka astoņās dienās!" Fagotisti, obojisti un klarnetisti, kuri pavadījuši garus gadus prasmju izkopšanā sava instrumenta spēlē, nespēja nopietni uztvert šādu saksofona prezentāciju. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pirmie, kuri jau 1850. gados atskaņoja orķestra partitūrās iekļautās saksofona partijas, bija tie paši fagotisti, obojisti un klarnetisti, kuri bija apguvuši arī saksofona spēli... Ādolfa Saksa interese par instrumentu pilnveidošanu un jaunradīšanu radās nekur citur kā ģimenē. Viņa tēvs Šarls Jozefs Sakss arī bija instrumentu meistars. Viņa izgudrojums ofiklaids (ophicleide), kuru Hektors Berliozs izmantojis savā "Fantastiskajā simfonijā", ir pēctecis renesanses laika zemajam pūšaminstrumentam ar nosaukumu "serpents", un patiešām atgādina vairākos līkumos saliekušos čūsku. Ādolfam interesēja tēva darbnīcā notiekošais. Viņiem bija daudz kopīgu īpašību: zinātkāre un nerimstoša vēlme uzlabot savus instrumentus, vēlēšanās izzināt akustikas principus, ārkārtīga neatlaidība, kas reizēm robežojās ar spītību. Bet Ādolfs bija arī tāds bērns, kurš nemitīgi iekūlās kādās nepatikšanās. Saskaņā ar Ādolfa Saksa pirmā biogrāfa Oskara Kometanta (Oscar Comettant) teikto, nelaimes, kuras piemeklēja jauno izgudrotāju, bija teju šaušalīgas. Reiz, krītot no kāpnēm, viņš sasita galvu uz akmens grīdas. Vai citkārt Ādolfs iedzēra vitriola un ūdens maisījumu, domājot, ka tas ir piens. Viņš guva apdegumus, sprāgstot šaujampulverim, un no jumta krītošs akmens atstāja viņa galvā rētu uz visu mūžu. Tikai laimīga sagadīšanās viņu paglāba no nāves, jo viņš aizmiga telpā, kurā atradās tikko lakoti priekšmeti. Viņu atrada, pirms viņš bija paspējis saelpoties indīgos lakas izgarojumus... Ādolfs Sakss uz Parīzes patenu valdi devās it bieži, un nebūt ne visi viņa izgudrojumi bija saistīti ar mūzikas instrumentiem vai to uzlabojumiem. Pēc slimības 1863. gadā viņš patentēja iekārtu, kura telpā izsmidzina antiseptiskus tvaikus. Tāpat viņš piedāvāja jaunus risinājums koncertzāļu akustikas uzlabošanai – balstoties uz paraboliskiem principiem, zālei būtu jābūt iegarenas olas formā. Bet visdīvainākais un arī visnepraktiskākais no Adolfa Saksa izgudrojumiem, kuru gan neizdevās patentēt, bija "Saksa lielgabals", kura stobra diametrs būtu 10 metri, un tas izšautu 550 tonnas smagus lādiņus. Lai gan lielāka daļa izgudrojumu, kuri nesa Ādolfa Saksa vārdu, mūsdienās ir zaudējuši savu aktualitāti, tomēr viens, nu jau gandrīz 200 gadu garumā, turpina pilnveidoties un pārsteigt mūs ar savu spilgto skanējumu tik daudzveidīgās izpausmēs.

(1:19) Regisseur Willemiek Kluijfhout over sterrenchef Jonnie Boer (10:52) Samira al-Zwaini over haar zus, Arabist en jurist Laila al-Zwaini (25:09) Documentairemaiker Joeri Pruys over kunstenaar Marina Abramovic (54:04) Wat blijft lijn: Vicky De Baere over Danny Verbiest, de stem van Samson (56:28) Museumdirecteur Thomas Vriens over cabaretier Toon Hermans (1:04:20) Grote Geesten: Marie Curie (1:50:47) Zin van de Dag: Claudia de Breij over Barbara Streisand

In deze inspirerende podcastaflevering gaan we in gesprek met Rens Linders – vader, sporter, teamtrainer en oplossingsgericht coach. We duiken samen in zijn aangrijpende verhaal over het fietsongeluk in mei 2022, waarbij hij ernstig gewond raakte, onder andere met een verbrijzeld sleutelbeen en een hersenkneuzing.We verkennen verschillende facetten van zijn herstelproces, zoals de kracht van neuroplasticiteit, het belang van een stevig netwerk en de inzet van methodes als ACT en oplossingsgericht denken. Rens deelt openhartig hoe hij de fysieke en mentale strijd aanging, hoe zijn gezin hem kracht gaf, en hoe hij zijn oude zelfbeeld losliet om een nieuwe identiteit te omarmen.Samen ontdekken we hoe levenskracht, rust en een gezonde levensstijl essentieel zijn in herstel, en hoe een veilige, ondersteunende omgeving het verschil maakt. Rens' ervaringen brengen ons waardevolle inzichten over empathie en veerkracht, die hem – en ons – als professional completer en begripvoller maken.Tenslotte staan we uitgebreid stil bij het omarmen van verandering als sleutel tot groei en herstel.Hier lees je meer over Rens en zijn bedrijf: www.hetontwikkelpunt.nl/renslinders/Zin om je (verder) te bekwamen in het coachvak? Kijk eens hier: www.bewezeneffect.nl/Zin om te reageren op deze Podcast? Hier laat je eenvoudig een voice-berichtje voor ons achter: www.speakpipe.com/bewezeneffectEn in Spotify kun je tegenwoordig ook een reactie geven.Daarmee steun je deze podcast en zorg je dat ik gemotiveerd blijf om hem te maken, dus grote dank als je die kleine moeite neemt!

On le découvre tout d'abord sur Canal+, chez l'animateur Mouloud Achour en 2018. Chaque dimanche, Roman Frayssinet enflamme les dernières minutes de « Clique » avec sa chronique. Sur scène, son talent se confirme, il pousse encore d'un cran ses élucubrations métaphysiques. Roman cherche le sens de sa vie avec son son seul-en-scène « Ô dedans », où le ton se fait plus poétique, un poil absurde à la Devos. Il est aujourd'hui de retour avec la suite « Ô delà », qu'il commence à roder et avec lequel il se rend en tournée en France à partir du mois de septembre et à l'Olympia, à Paris, pour dix-huit dates à la fin de l'année.Le jeune homme de 30 ans nous accueille dans une petite rue commerçante typique de Montorgueil, à Paris, dans son espace de travail, « un atelier de sieste et d'écriture », traversé par d'étranges colonnes : « Il n'y a rien qui est droit ici, c'est biscornu, étrange, donc c'est un bon endroit pour être créatif », confie l'humoriste, désignant aussi un tapis sur lequel il fait « des allers-retours en marchant et en parlant tout seul ». Il ajoute : « Le vendeur du tapis était extrêmement désagréable. Et c'est là que j'ai compris qu'il avait de la qualité. Parce que pour être aussi désagréable et avoir encore sa boutique, c'est que tu as de bons produits. »Roman Frayssinet a grandi à Chevilly-Larue, dans le Val-de-Marne, au côté de son père touche-à-tout, de sa mère fonctionnaire et de son grand frère. Les deux premiers manifestaient une curiosité et une ouverture sur le monde, et le troisième était « tellement marrant » : « Le rire avait une place très importante dans la famille. » Après son bac scientifique, il s'envole pour le Canada, à Montréal, où vit une de ses tantes, directrice de casting, la seule personne dans son entourage proche du milieu artistique. Il commence à travailler bénévolement comme assistant de production pour le festival Juste pour rire. C'est la révélation. Il s'inscrit à l'Ecole nationale de l'humour. Dans cet épisode du « Goût de M », il évoque son admiration pour Zinédine Zidane et Gad Elmaleh, ainsi que ses obsessions passées ou du moment : les chiffres, les vidéos de gens qui réparent les voitures, les guitares, les meubles et les léopards.Cet épisode a été publié le 25 avril 2025.Depuis six saisons, la journaliste et productrice Géraldine Sarratia interroge la construction et les méandres du goût d'une personnalité. Qu'ils ou elles soient créateurs, artistes, cuisiniers ou intellectuels, tous convoquent leurs souvenirs d'enfance, tous évoquent la dimension sociale et culturelle de la construction d'un corpus de goûts, d'un ensemble de valeurs.Un podcast produit et présenté par Géraldine Sarratia (Genre idéal), préparé avec l'aide de Diane Lisarelli et de Juliette SavardRéalisation : Emmanuel BauxMusique : Gotan Project Hébergé par Audion. Visitez https://www.audion.fm/fr/privacy-policy pour plus d'informations.

Vairumam doktorantūras studijas un doktora grādu ieguvušie simbolizē akadēmiskus panākumus un saistās ar pētniecību un pasniedzēja darbu augstskolās, taču pieredze rāda, ka liela daļa doktorantūras studentu nemaz nesaista savu dzīvi ar zinātni. Vai doktora grāds var būt arī hobijs vai praktisks darbs sabiedrības labā? Ko īsti nozīmē studijas doktorantūrā un cik dažādi var būt doktorantūras virzieni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas direktore, profesore Zanda Rubene, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības priekšsēdētājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis un Latvijas Kulturas akadēmijas 2. kursa doktorante Dita Šķēle. Oskars Teikmanis ikdienā nodarbojas ar robotiem un mašīnmācīšanos. Viņš strādā pie metodēm, kā iemācīt robotiem un citām līdzīgām ierīcēm kustēties visādos interesantos un noderīgos veidos. To viņš arī pēta doktorantūras ietvaros Dita Šķēle ikdienā strādā Latvijas dabas fondā, bet doktorantūrā studē Kultūras akadēmijā kino zinātnes jomā. Viņa atzīst, ka laika gaitā gribētu vairāk savu ikdienu saistīt ar kino un akadēmisko vidi. "Man šķiet, ka doktorantūra ir labs veids, kā nodrošināt sev tādu intelektuālu spriedzi, jo rakstīšana vismaz mani ļoti audzina.  Pētniecības process, kas nozīmē, ka man ir jālasa, šī informācija ir kaut kādā veidā jāstrukturē, man šai iegūtajai informācijai ir jāliek klāt tas, ko es par to domāju, un jāmācās arī skatīties filmas un tās analizēt. Tad es bieži vien sevi pieķeru tādā paviršumā, gan tajā, ka es nevaru koncentrēties. (..) Man šķiet, ka tas ir ļoti labs vingrinājums rakstura audzināšanai, bet, protams, nav jābūt doktorantūrā, lai to darītu. Vienkārši akadēmiskā vide, kurā es redzu, ka citi to dara un ka citi ir ļoti ieinteresēti, tas arī motivē," vērtē Dita Šķēle. "Ar laiku sapratu, ka mani uzrunā brīvības sajūta, ko var iegūt no pētniecības, ka es jau esmu izstudējis kaut ko ļoti tehnoloģisku tehniski sarežģītām lietām, mani interesētu tas, ka es tagad varu vienkārši skatīties, kuros virzienos iespējams iet ar šīm zināšanām. Tajā brīdī sapratu, ka pētniecība ir tas formāts, kā ar inženierzinātnēm var ļoti interesantos veidos nodarboties un ieviest savā dzīvē tādu nedrošības aspektu, nedaudz azartu," pieredzē dalās Oskars Teikmanis. Kas īsti ir doktorantūras laiks - tā ir intelektuālā spriedze un brīvības sajūta, interesants hobijs vai neiztrūkstošs ķieģelītis karjeras kāpnēs?  "Doktorantūras uzdevums ir sasniegt divus rezultātus. Viens rezultāts ir pētījums par robotiku, par kino, un otrs ir palīdzēt tapt pētniekam. Un tas pētnieks būtībā ir akadēmiski domājošs, precīzus spriedumus veidojošs, zinātkārs cilvēks. Latvijā vidēji 35 gadus vecs. Jaunais doktors ir no ļoti smalka klubiņa, "crem de la crem" no visas sabiedrības, jo mums Latvijā zinātņu doktoru diemžēl ir pārāk maz. Ja vidēji Eiropas Savienībā tas ir 1% no populācijas, mums ir 0,4%. Mums ir par maz," norāda Zanda Rubene. Viņa atsaucas uz raidījumus Zināmais nezināmajā, kurā bija saruna par lāčiem Latvijā, kurā minēja, ka Latvijā ir 150 lāči. "Mana tēze ir tāda, ka satikt lāci Latvijā ir aptuveni tikpat liela iespēja kā satikt šajā gadā aizstāvējušos doktorantu, jo 2023. gada statistika ir tāda, ka aizstāvējās 158 jaunie zinātņu doktori, lai gan iestājās 822. Būtībā mūsu šī brīža likumdošana ir izveidota tā, ka tas procents, kuri patiešām iegūst doktora grādu no kopējā doktorantu skaita, ir visai neliels. 2023. gadā bija 3350 doktoranti Latvijā," atklāj Zanda Rubene. "Tas ir iemesls, kādēļ no šī gada esam uzsākuši jaunā doktorantūras modeļa īstenošanu un ir lielas cerības, ka to lāčiem līdzīgo kļūs arvien vairāk." Par to, kāpēc cilvēki izvēlas studēt doktorantūrā, Zanda Rubene atsaucas uz kādu konferencē dzirdētu britu profesora teikto, ka ir trīs iemesli - statuss, nauda vai prieka pēc, vislabāk, ka visi šiem iemesli ir kopā.  Oskars Teikmanis papildina, arī atsaucoties uz sarunām ar citiem doktorantiem, ka viens no populārākajiem iemesliem doktorantūras studiju izvēlei ir prieka aspekts.  Noslēgumā zinātnes ziņas Kas ir 21. gadsimta, kā arī visu laiku citētākās zinātniskās publikācijas? Kāds tam var piekrist, kāds ne, bet skaidrs ir tas, ka, virzoties uz priekšu zinātnē un tiecoties pēc doktora vai vēl augstāka akadēmiskā grāda, aizvien lielāka nepieciešamība ir pēc zinātniskām publikācijām. Un šoreiz tieši par publikācijām aizvadītās nedēļas laikā ir bijis vēstīts vietnē “Nature”, aprakstot gan 21. gadsimta, gan arī visu laiku citētākās zinātniskās publikācijas. Un tas arī ir skaidrs - jo vairāk uz kādu zinātnisko publikāciju kāds atsaucas, to citē, jo nozīmīgāk tā tiek vērtēta. Aizvadīts pasaulē pirmais pusmaratons, kurā piedalījušies roboti Vietnē “Kursors.lv” aprakstīts, ka aizvadītajā sestdienā, 19. aprīlī, Pekinas tehnoloģiju centrā “E-Town” risinājies pasaulē pirmais pusmaratons, kurā piedalījušies roboti. Skrējienā kopumā piedalījies 21 cilvēkveidīgais robots, kas sacenties ar vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tiesa, pēc šī pasākuma secinājums ir viens - vēl tāls ceļš ejams, līdz roboti sastādīs nopietnu konkurenci dzīviem sportistiem. Kāpēc žāvāšanās ir lipīga? Vietnē “Live Science” vēstīts par žāvāšanos un tās “lipīgumu”, un to vairums būt pamanījis - līdzko nožāvājas viens, tā drīzumā gribas žāvāties citam, un tas raksturīgi ne tikai cilvēku, bet arī citu dzīvnieku sugu vidū. Izrādās, ka liela nozīme šeit ir smadzeņu šūnām, ko sauc par spoguļneironiem, un tieši spoguļneironi reaģē uz darbībām, ko mēs novērojam citos. Kā norādījis psihiatrs Čārlzs Svīts - kad kāds žāvājas, tad šie spoguļneironi “uzliesmo” (ar to domāts, ka tie vienkārši aktivizējas).  Zinātnieki ieguvuši līdz šim pārliecinošākos pierādījumus par dzīvību uz citas planētas Šī vēsts aizvadītās nedēļas laikā pāršalca daudzas zinātnes vietņu lappuses un arī pašmāju tīmekļa vietnes. Proti, zinātniekiem izdevies rast spēcīgākās norādes par bioloģisko aktivitāti, tātad dzīvības pastāvēšanu, ārpus Saules sistēmas, un te runa ir par eksoplanētu K2-18b.  

Šajā CILVĒKJAUDA BIZNESĀ epizodē tiekamies ar Ievu Treiju, Finday.lv līdzdibinātāju un Labs of Latvia redaktori. Sarunas mērķis ir parādīt komunikācijas spēku biznesa veidošanā un tā ietekmi uz biznesa izaugsmi. Ievas ieteikumi noderēs kā atspēriena punkts, ja domā par sava uzņēmuma izveidi un ja vēlies izkļūt no ierobežojoša uzskata par Baltijas valstīm kā biznesa "sērdienīšiem".Ieva parādīja "zirnekļa efekta" nozīmi uzņēmumu un sabiedrības attīstībā. Viņa pieminēja praktiskus padomus, kā pārvarēt bailes par sevi komunicēt, kādi jaunuzņēmumi Latvijā gūst starptautiskus panākumus, un kādas atbalsta vides pieejamas Latvijā. Ieva aicina ikvienu uzdrošināties runāt par savām idejām, pat ja tās sākotnēji varētu šķist nepietiekami labas.Iegūsti BEZMAKSAS mājaslapas analīzi 300 EUR vērtībā no Cilvēkjaudas atbalstītāja Premium Solutions. Viņu speciālisti izpētīs tavas mājas lapas ātrdarbību, lietojamību, vizuālās un funkcionālas nepilnības. Saņemsi ieteikumus vismaz 10 risinājumiem bez tehniska žargona, kā tava mājas lapa var strādāt labāk, lai sasniedz savus biznesa mērķus. Piesakies ps.lv/jauda!Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Ieteiktos resursus un saites uz tiem atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI00:00 Ievads - Ieva Treija no Finday.lv02:38 Kā Ievas darbs biznesa informācijas apkopošanā var noderēt citiem, it īpaši, ja interesē dažādas biznesa iespējas06:50 https://labsoflatvia.com/ - projekts jaunām biznesa idejām un to popularizēšanai10:21 “Nu neesam mēs nekādi sērdienīši!” Jaunuzņēmumu vides veiksmes stāsti Balstijas valstīs.15:16 Par biznesa veiksmes faktoriem16:56 Kas ir “zirnekļa” efekts un kāds tam sakars ar uzņēmuma un sabiedrības izaugsmi22:06 Piemērs, kā un kāpēc uzņēmumumiem vajadzētu par sevi komunicēt plašāk26:36 Praktisks ieteikums, kā pārvarēt bailes publicēt vizuālo saturu ar sevi sociālajos tīklos28:23 Kādas ziņas cilvēkiem patīk lasīt - finday.lv pieredze30:21 Tendences un iespējas interneta komunikācijai par sevi33:28  Bezmaksas mājas lapas efektivitātes analīze, lai tavs bizness aug - Premium Solutions piedāvājums ps.lv/jauda34:27 Kāpēc ir vērts komunicēt par to, kas tevi interesē, arī ja tā ir ļoti specifiska tēma38:11 Par mēģināšanu darīt pat tad, ja nav vajdzīgo prasmju41:51 Ar kādiem jaunuzņēmumiem mēs Latvijā varam lepoties44:42 Kādas startup vides ir pieejamas Latvijā un ar ko tās savstarpēji atšķiras46:57 Mūsu “pašu čaļi no biznesa inkubatora”, kas ir nonākuši videospēļu nozares milžu TOP 10 50:02 Iedvesmojošs stāsts par jaunuzņēmuma panākumiem aizsardzības tehnoloģiju jomā, iegūstot Eiropas līmeņa inovāciju atzinību51:51 Pūļa finansējums kā izaugsmes iespēja savas trakās idejas attīstīšanai54:01 Zinātnes komercializācija un kā tajā var iesaistīties ikviens, kuru tas interesē58:07 Power-Up S

Latvijas izlase vai valstsvienība? Porziņģis guvis 20 punktus vai 20 punktu? Vai var teikt, ka pretinieki tika sagrauti? Par sporta terminoloģiju, sporta ziņām, translacījām un tajās lietoto valodu vairāk raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Radio sporta žurnālists Mārtiņš Kļavenieks. "Visu nevar latviskot, ir sporta veidi, kas stabili ir valodā, kā basketbols un futbols. Mēs, protams, varam teikt kājasbumba, rokasbumba, groza bumba, bet tas ir daudz garāk. Tad būs rokasbumbas spēlētājs. Tas viss stiepjas arvien garāk," atzīst Andrejs Veisbergs, runājot par sporta terminoloģiju. "Liekas, ka sportu ir tik daudz, ka visu latviskot nevarēsim. Ir arī specifiski jauni sporta veidi, kuros cilvēki neorientējas. Ja tos komentējam, anglismi spiedīsies iekšā, tas ir pilnīgi skaidrs." Viņš norāda, ka terminos, kur ir kāds vārds, piemēram, ono lēciens, pie tā vajadzētu palikt, nevis mēģināt atšifrēt. Zinātāji sapratīs. "Lielā mērā daudz nosaka īsums. Uzvar labskaņa un īsums, un tā ir ļoti daudzos sporta veidos," atzīst Dite Liepa. "Arī sporta terminoloģijā nav nekas īpašs, kas nebūtu bijis citu nozaru terminoloģijā. Ļoti ātri nostiprinās sevišķi ar komentāriem, komentētājiem, sporta pārraižu translācijām angliskie [vārdi]. Ir vairāki apstākļi - ir grūti pieradināt, ne vienmēr uzreiz ir atbilstošais latviešu valodas ekvivalents un ne vienmēr arī tas ir veiksmīgs."

To, vai jūras dzelme glabā zelta lādes un pirātu apslēptos dārgumus, diezin vai uzzināsim, taču jau šobrīd zināms, ka arī Baltijas jūrā un arī Latvijas iekšējos ūdeņos glabājas liecības no senas pagātnes. Ko pēta zemūdens arheologi? Ko slēpj upes Latvijā un mūsu Dzintara jūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro arheologi - Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskais aistents Jānis Meinerts un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars Markuss Molls.

(01:25) Andreas en Jeroen Oerlemans over hun moeder, actrice Petra Laseur (20:29) Muziek van Max Romeo (25:38) Historicus Lara Nuberg en journalist Feba Sukmana over feministisch icoon Kartini (53:40) Wat Blijft lijn: Stijn Fens over Judith Holtackers (57:05) Grote Geesten podcast: Nathan de Vries maakte deze podcast over psychiater en vrijheidsstijder Frantz Fanon (01:46:29) Muziek van Prince (01:50:54) Zin van de Dag: Stine Jensen met een levenswijsheid van schrijver en acteur Fran Lebowitz

Amid news of oversupply and decreased demand, the wine industry has an opportunity to adapt to the changing market. Audra Cooper, Director of Grape Brokerage, and Eddie Urman, Central Coast Grape Broker at Turrentine Brokerage, discuss key grape and wine industry trends, from oversupply and vineyard removals to the growing necessity of sustainable certification. They explore regional dynamics, bulk wine market shifts, and future trends, emphasizing innovation, industry collaboration, and better marketing to stay competitive. Resources:         REGISTER: 4/5/25 Fungicide Spraying: Evolving Strategies & Grower Insights Tailgate 258: 5 Ways Certification Makes Brands the SIP | Marketing Tip Monday 259: Winegrape Market Trends of 2024 265: How to Stand Out on Social Media in 2025 268: How to Tackle Leadership Transitions Successfully Turrentine Brokerage Turrentine Brokerage - Newsletter Vineyard Team Programs: Juan Nevarez Memorial Scholarship - Donate SIP Certified – Show your care for the people and planet   Sustainable Ag Expo – The premiere winegrowing event of the year Vineyard Team – Become a Member Get More Subscribe wherever you listen so you never miss an episode on the latest science and research with the Sustainable Winegrowing Podcast. Since 1994, Vineyard Team has been your resource for workshops and field demonstrations, research, and events dedicated to the stewardship of our natural resources. Learn more at www.vineyardteam.org.   Transcript [00:00:00] Beth Vukmanic: Amid news of oversupply and decreased demand, the wine industry has an opportunity to adapt to the changing market. [00:00:11] Welcome to Sustainable Wine, growing with the Vineyard team, where we bring you the latest in science and research for the wine industry. I'm Beth Vukmanic executive director. [00:00:22] In today's podcast, Craig McMillan, critical resource Manager at Niner Wine Estates. With Longtime SIP Certified Vineyard, and the first ever SIP certified winery speaks with Audra Cooper, director of Grape Brokerage and Eddie Urman, central Coast Grape Broker At Turrentine Brokerage, [00:00:41] they discuss key grape and wine industry trends from oversupply to vineyard removals to the growing necessity of sustainable certification. They explore regional dynamics, bulk wine market shifts and future trends. Emphasizing innovation, industry collaboration, and better marketing to stay competitive. [00:01:01] If you love infield education and are on California Central Coast on April 25th, 2025, please join us at the fungicide spring tailgate hosted at Cal Poly. In San Luis Obispo, California, Dr. Shunping Ding will share updated results from a 2024 study on fungicide programs using bio fungicides and their impact on grape yield and berry chemistry. Then we'll visit the Cal Poly Vineyard to explore new powdered mildew management technologies and discuss fungicide spraying programs. With farmers from throughout the central coast to register, go to vineyard team.org/events or look for the link in the show notes. [00:01:44] Craig Macmillan: Our guests today are Audra Cooper. She's Director of Grape Brokerage with Turrentine Brokerage. And also, Eddie Urman, who's Central Coast Grape Broker with Turrentine Brokerage as well. And thanks for coming back. This is part two of a, of a, of an episode here. So, I really appreciate you folks making time to come back. [00:02:00] Audra Cooper: Thank you for having us back. We're excited to join you once again. [00:02:04] Eddie Urman: Yeah, thanks for having us. [00:02:05] Craig Macmillan: So Audra, let's start with you. In our last conversation . [00:02:17] And that was kind of where we left it that then started a conversation amongst the three of us afterward. We were like, okay, there's a lot more to talk about here. So let's do it. [00:02:24] Can you give some examples of what you mean by getting ahead of changes? [00:02:30] Audra Cooper: I think it's a sound business strategy to always try and stay ahead of the curve regardless of what component of business or what industry you're in, right? It's just a, a good strategy to have and a good philosophy to have. It's really important in this industry to continue to stay relevant and in order to stay relevant, you have to stay within the trend or ahead of the trend. [00:02:51] Being behind the eight ball is, never a good thing . You need to be ahead of the curve. A good example of that is sustainable certification. And we still have these discussions on the daily and Eddie, you can talk to this too about how often we have to talk about if you're not sustainably certified, you are cutting your buyer pool, probably roughly in half, as I mentioned in the previous podcast, and you're limiting yourself. [00:03:18] And the majority of the practices, most growers are probably already doing, and they're just not going through the certification process and getting that done. And if you look back a little over a decade ago, it was something that wineries were paying, you know, 25, 50 per ton more for, they were paying a premium. [00:03:36] And then it became more of a, this is really nice to have. And so more and more growers We're doing it as a point of differentiation in their marketing. And now today it's almost a necessity. It's no longer something that's necessarily going to get you a premium price for your grapes. It's also not necessarily a point of differentiation any longer. [00:03:55] It's a need to have. [00:03:57] Craig Macmillan: Yeah, Eddie, do you have anything to add to that? [00:03:59] Eddie Urman: No, I think that's a great example. , Audra offered up. [00:04:02] Craig Macmillan: So there's, trends around that, and there's a lot of certifications now, and I agree, I think a lot of folks don't need to be afraid of whatever the certification is, because you're probably doing a lot of those things already, a lot of common practices. [00:04:13] I think that's an interesting insight that now it's kind of becoming expected or certainly a requirement for a lot of wineries. [00:04:19] Let's talk about changes in acreage. That's where we left off last time when we were talking about the difference between vineyard removals, which have been suggested, recommended, et cetera, by a number of folks in the industry as we just are in oversupply period I've heard estimates that we may have 30 to 35, 000 acres of grapes, more than we need based on current demand. [00:04:40] how accurate do you think that is? , how bad is it on the supply side? [00:04:45] Audra Cooper: Well, I think you have a couple parts to that question, right? Let's dissect that a little bit and start with, we just got back from the Unified Wine Grape Symposium in Sacramento, and of course, during the State of the Industry, Jeff Bitter gave his annual synopsis of the nursery survey that they do annually on how many vines were sold, and they do a, A lot of data work in regards to what were removals and his number that he reported over the last two years was 37, 500 acres have been removed from the state of California. [00:05:15] He believes based on their research that another 50, 000 acres need to be removed to reach the point of balance, assuming that consumption stays at its current rate or drops just a tiny bit. [00:05:29] And when we look at our information internally, now we don't do a survey like Allied does, but we're tracking a lot of information, both with our winery partners as well as our grower partners in regards to who's doing what, and our number's a little bit higher, but we also go back four years technically going back to 2022, our number for the state of California is closer to about 50, 000 acres that have been removed, and, you know, I would argue that If consumption stays flat, certainly there will need more removals, but I don't know about 50, 000 acres more. [00:06:04] That seems like an awful lot of acres that need to be removed. If his numbers are right, that would put us back to Basically global recession numbers, which would be around 500, 000 acres bearing.  [00:06:16] Craig Macmillan: right. in the Grape Crush Report, which is an annual report that's put out by, uh, California Department Of Food and Agriculture and the National Agricultural Statistics Service, there is a non bearing acres section in there, which I always find very interesting. Are we able to glean anything from that data in terms of what's been sold, what we think's gonna go back in, et cetera? [00:06:39] I want to put a timestamp on this. So this is being recorded first week of February, 2025. So the unified was in 2025. The report that's coming out is going to be for the 2024 year. [00:06:48] What can we learn from that non bearing acreage report?  [00:06:51] Audra Cooper: So there's two different reports. the acreage report will be coming out a little bit later in the year. We're going to have our crush report come out on February 10. I think you can glean two pieces of information, but both are very similar. And that is how much acreage has actually been removed and how light the crop truly was, particularly in the coastal regions for 2024. [00:07:10] And so when we look at, for example, a 23 bearing and non bearing acreage information from the state of California they're reporting 446, 000 acres of bearing wine grapes. And if you take that at, say, 7 tons an acre, that's 3. 12 million tons. And we know with certainty at 7 tons an acre, That acreage seems pretty low. [00:07:35] It doesn't seem realistic. So unfortunately, because it's a voluntary report when it comes to bearing versus non bearing acres, I do think that the state's probably about two years behind on real data trends. And so unfortunately right now, if you were to use that report as, you know, an analysis of the industry, you'd probably be a bit off. [00:07:54] Craig Macmillan: got it, got it. Are there trends in what varieties are coming out and what varieties are going back in? Because that's often been the driving force for removals and replants, is chasing the marketplace. Are we seeing that kind of thing in California? [00:08:11] Audra Cooper: Yeah, you know, I'll I'll touch on this a little bit and then turn it over to Eddie. It's, it's really difficult to predict in our industry how and what and when to plant, right? Because you are following a trend and a trend that you're going to be lagging behind in trying to meet because of the amount of time it takes to get a crop and a crop that is productive. [00:08:31] And so oftentimes we're abridged, Yeah. Yeah. too far behind in regards to consumer trends. When we look at the central coast as a whole, there's certainly some segmented dynamics on what's being removed versus planted. And, you know, a good place to start, of course, is Paso. Eddie, do you want to talk a little bit more about that? [00:08:51] Eddie Urman: Yeah we do see some trends of, varieties, being pushed out more frequently than others. You know, for the Central Coast, a couple that come to mind are, Zin, Pinot Noir Merlot is one that historically came out. If it's still there, still going out, and then more specifically, old vines is probably the more specific categories. You are seeing a lot of Cab being pushed, that are old vines, but likely to go back into Cab if it gets replanted. [00:09:17] Audra Cooper: that's an interesting trend, because when we're looking at what was purchased based on the survey numbers that Jeff Bitter reported, he was talking about 12, 000 acres being planted based on their survey in 2024, and an overwhelming percentage was still red varietals, which really bucks the trend on what we're seeing observing boots on the ground. [00:09:41] What we've mainly been seeing planted are more alternative whites and niche whites like Grenache Blanc, Pinot Grigio Astrotico, you know, very specific alternative whites in which they're trending with DTC and kind of smaller producers. Certainly we still see some redevelopment of Cabernet as well as Pinot Noir and Chardonnay, not so much on the red blender side or Merlot. [00:10:06] Those seem to be being pulled out and not redeveloped. [00:10:09] Craig Macmillan: Are we seeing any changes or trends around Okay, I'm pushing out Cabernet. I'm going to replant Cabernet. , am I going to replant the same amount of Cabernet? Am I using this as an opportunity to plant new ground? Do we have any information about that kind of thing? [00:10:24] Audra Cooper: Yeah, I mean, to give you hard data would be challenging. I don't know that anyone really has, a hard, fast calculation of what they do and don't do in regards to, the varietal makeup of a redevelopment. And I do want to clarify, I think there's a common misconception, particularly in the coastal regions that This is new net acreage. [00:10:43] It's not new net acreage. A lot of this is redeveloped acreage, but it will be higher in productivity based on, you know, better vines, healthier vines, better spacing, new farming technology, and so forth. And so we'll have new net supply based off that acreage. In full production. When you look at the new developments, though, and it was save paso cab, for example, it's really difficult to say, Oh, well, let's do 50 percent cab and 50 percent red blenders. [00:11:14] I mean, that's a tough decision to make. And you're really making a a pretty risky bet. I think for most people, they're going to plant to the site and also to the trend in the market. And so oftentimes, for example, again, Paso Cab, you're still going to have Cabernet largely go back in on those redevelopments. [00:11:31] When you look at Santa Barbara County, I think they're diversifying a little bit more than they had been in the past. You're not largely just Chardonnay Pinot Cab. You're also seeing alternative reds and whites being planted in that area. Monterey County, when you look at that region, it tends to be a little bit more mixed bag, but still largely chardonnay then in the southern Monterey County area, cabernet and red blenders. [00:11:54] Craig Macmillan: Do you have anything to add to that, Eddie? [00:11:56] Eddie Urman: As far as the rate of what's going back in the ground, you know, in acres. I think as far as East Paso goes Monterey County, Santa Barbara County, we're seeing contraction as far as more acres coming out that are going back. The only area we do see more plantings that are new, it is in the West side of Paso. And it's substantial. I think there's a good amount of acres that have gone in the West side. [00:12:17] Being from the growing side, I think we always wanted to diversify away from Cabernet and Paso Robles specifically, but the reality is the majority of people still want to buy Cabernet. So if anything, I'm worried that growers expect other varieties to try to diversify their portfolio that might not match the demand. [00:12:37] Craig Macmillan: Right, right. And speaking of demand. , we're talking about land and grapes, what's the current state of the, the bulk wine market where you'd expect a lot of the sovers to go where are we kind of at and what do you think are going to be the impacts on the bulk wine market with the replanting? [00:12:53] Audra Cooper: currently right now, listed available with us is about 28 million gallons. We anticipate that it will climb to probably 30, maybe past 30 million gallons at the peak of listing this year, which is typically early summer. In large part, that's still 2023 vintage. However, we do still have some 21, 22, and of course now new 24 is being listed. [00:13:18] The rate of listing is not being eclipsed by the rate of, you know, attrition decline in regards to bulk wine being removed from the market, whether that's through sales or higher and better use internally for those who are listing it. So we still have an off kilter balance there and certainly dramatically an oversupply and that dynamics likely to continue for the next couple of years until we see consumption increase and, and therefore increasing demand for new products. [00:13:45] Typically when we've seen these large increases in availability, what's gotten us out of it is the negotiants who are developing new brands, particularly when we look back to the premiumization sector. We saw a lot of middle tiers, you know, the likes of Duckhorn and Joel Gott and several others who were growing programs that they may have had for a couple of years, but they were very small and they've broadened those to other Appalachians or California and went to the bulk market first to kind of grow those programs before they started grape contracting. [00:14:16] So we're going to need to start seeing that trend in order to clean that market up. [00:14:19] Craig Macmillan: And so that's, that's basically good news, you think, for the bulk wine supply going down the road. [00:14:23] Audra Cooper: I think. In the future, it is in the short term. It's rather painful to have that amount of availability, right? We've been tracking this for the better part of three decades, and there's never been a single calendar year in which we've carried this amount of inventory, particularly going into last harvest, it was the highest inventory we'd ever seen in our tracking. [00:14:44] Keep in mind that this is what's listed available for us. This is not going out and taking inventory of what everyone has in tank that they're not necessarily going to bottle or they don't have a program for. So you can easily maybe double that number and that's what the likely availability is. [00:15:03] Craig Macmillan: Eddie what do you think is going to happen with pricing on on bulk wine? Yeah, I know that you're a specialized in grapes. But obviously those growers are concerned about what's going to happen to those grapes. From the grower side, how attractive is it right now to turn product into bulk wine, do you think? [00:15:21] Eddie Urman: I would say it's very, very, very much not attractive. Uh, we would. Not advocate for that in most scenarios for growers at this time regarding bulk pricing, you know, bulk wine, obviously we have bulk people who have better insight than Audrey, but in general, it's not going to be good. We don't, we don't foresee an increase in price as. we're obviously seeing an increase in supply of bulk wine, that typically is going to still have more downward pressure on price. And as far as growers bulking wine, it's, I think, a very risky game right now. You know, bulk wine does have a life expectancy, to Audra's point earlier. And, know, if you bulk it now, you have to sell it eventually to make your money back. [00:16:02] And then on top of that, you have to carry those costs with today's interest rates.  [00:16:06] Craig Macmillan: Right, right. So, prices for bulk wine right now, I'm guessing have been on the decline for probably a couple of years. Is that accurate? [00:16:13] Audra Cooper: Yeah, that's an accurate statement. If I were to really think about how long they've been on the decline, I would say probably mid, mid calendar year 2023 is when we start to see the downturn of the market be very, you know, impactful on pricing and overall demand. And of course, increasing inventory is really when that trend started. [00:16:34] I want to kind of go back to what Eddie was talking about regarding you know growers making bulk wine and and how risky that is, you know, we have a saying internally and it's so Elementary, but it's so applicable to these times. Your first loss is typically your best loss or your least loss and so it's really important when you're looking at alternative to market Whether or not you're actually going to be able to optimize how much investment you have in that product, and more often than not, when you're making grapes into bulk wine as a grower, you're not going to have the wherewithal to compete with a competitive set, other wineries, or large growers whose business models incorporate making bulk wine as a producer. [00:17:15] So you really end up being on the losing end of that game. [00:17:19] Craig Macmillan: Eddie, do you see price pressure on growers? Are prices being negotiated down or contracts being changed or not renewed? And if so, does that vary by region, do you think? I know you specialize in the Central Coast, but just from what you know. [00:17:34] Eddie Urman: I think for the Central Coast, it's easy to say that there's still unfortunately more cancellations or evergreens being called and their contracts being executed. There is some activity of people being willing to look at stuff and even make offers, which is good news, but typically it's at a lower pricing. [00:17:51] Craig Macmillan: This is for both of you if I'm a grower and I'm facing this situation both what I can get for my price and then also what the chances are of me selling my stuff on the bulk market, is this a situation where we're maybe better off not harvesting all the crop or mothballing some vineyards for the short term? [00:18:08] Eddie Urman: Yeah, I mean, I think in general, the less we pick this upcoming season that doesn't have a home, you know, the better off if it's picked for, uh, a program where it's actually needed, that's great, but bulking one on spec or taking in more fruit because it's cheap or very, you know, very low cost is not going to be a good thing. good overall thing for the industry. [00:18:30] As far as mothballing, we've talked a lot internally. This is where the conversation came in last time about making tough decisions and being intentional about how you're going to farm or you plant going into the season as a grower is, you know, mothballing is very controversial. [00:18:45] I think for our team, as far as whether it truly works and can you truly come back after it's done, if you're mothballing a Vineyard that's at the end of his life expectancy. You're probably just delaying your pain one more year. Cause it probably will not come back. If you're mothballing a five year old vineyard, maybe it's something that's a different story, but a real tough decision. [00:19:06] Mothballing a young producing vineyard most people are not in that situation. [00:19:12] Audra Cooper: Yeah, I mean, I want to expand a little bit on the, the mothballing and not harvesting fruit. I think it's really important that, you know, while this is a rather negative time in the industry and it's really easy to be very pessimistic. I do want to be optimistic about the needed outcomes and the solutions and the pain that's still rather prevalent in our industry to get kind of to the other side of being healthy. [00:19:36] I do want to be optimistic about some of the newer plantings that we've seen basically since 2012. There is a lot of new to middle aged vineyards that I really hope continue to stay in the ground. They need to stay in the ground because they are the highest and best fit for some of the newer style products in wine. [00:19:54] And we need to be able to continue to keep our wine quality elevated. And so while certainly there's vineyards that need to be removed or, or mothballed and taken out of production, there's also the flip side of that where there's a huge need for some of the. better vineyards and the more sought after vineyards or the vineyards that are priced right for the program that they're going into. [00:20:16] So this is kind of a double edged sword in the sense that yeah, we need plenty of production to be pulled out of the supply chain, but at the same time there's a huge need for very specific supply. So I want to be very careful in classifying those items. [00:20:30] Craig Macmillan: Right. And that brings me to my next question Audra there must be regional differences. Yeah. Yeah. In these patterns, I would assume some areas maybe are a little bit more protected from this kind of contraction or, or expansion over supply and others probably really bearing the brunt. I would guess. Do you see patterns at the state level? [00:20:48] Audra Cooper: I see patterns at the state level, but I can even bring it down to the central coast, even so far down to like even Paso right now. And Eddie and I have been talking about this a lot. You know, we saw a huge uptick in available inventory for east side AVA Cabernet and red blenders and even some of the white. Over the last two years, particularly last year in 2024, [00:21:11] and now we're seeing that dynamic shift from the east side climbing and available inventory. And now the west side is where we're seeing most of our listings come from over the last couple of weeks. And so we're now seeing it kind of push into more of the premium luxury tiers as far as this oversupply and the contraction and the kind of the pain points. [00:21:29] And so we are moving through the channels. Which I know again is, is difficult to hear and it's a very negative position to be in the industry, but it's also a sign that the market and the supply chain is moving through what it needs to move towards in order to come out the other side of this thing on a healthier end. [00:21:48] We comment on this a lot where. You know, it's going to get worse, dramatically worse for a short period of time before it gets better. And we're starting to see kind of the beginning of that position. [00:21:58] Craig Macmillan: What about the San Joaquin Valley? San Joaquin Valley? [00:22:02] Audra Cooper: is actually typically leading the charge in regards to our market, particularly our supply aspect of things, both in grapes and bulk wine. And so when we see A retraction in our industry or oversupply. We typically see it in the interior of the central valley first And when we see kind of a new, Growth stage we see it over there first as well And so they're ahead of us by one to two years Currently and then it kind of follows into the central coast and then up into the north coast and what i've seen Historically when you look back at markets and you look at kind of the time horizons of these things how? Long they live and what pushes the momentum of these markets. You'll typically see it last longer in the Central Valley, tiny bit shorter in the Central Coast and a lot shorter in the North Coast. The North Coast usually doesn't see quite as long of a pain period as the other two regions do. And there's, there's a lot of reasons that we probably shouldn't get into today because it would be a whole nother topic of conversation. [00:23:00] But I do think that the Central Coast right now has got another challenging year ahead of it. But also I think that the on ramp to a more positive industry is a little shorter than what I think people are giving credit for too because a lot of the work is being done, we just got to get through these major pain points first. [00:23:19] Craig Macmillan: We know that consumers drive demand for wine and hence wine grapes but are there other economic forces or political forces or regulatory forces that put pressure on this grape market aside from just consumer demand? [00:23:32] Eddie Urman: again, but 1 of big 1s is, put, it could put pressure to the positive or negative on our industry. We don't really know yet. It's still to be determined. when I read this question, the other thing came to mind to me is, is from a grower's perspective ensuring that you're growing. The compatible correct grapes for your region or varieties or it's staying within where you need to be. If the market for, for example, Chardonnay went through, went to the moon, it doesn't mean everyone in Paso should plant Chardonnay, [00:24:00] even though that's the hot variety, right? [00:24:02] It wouldn't be the best variety for most areas of Those are some of the quicker things that come to my mind. I'll probably elaborate. [00:24:10] Audra Cooper: I think to expand upon that, certainly regulations regarding, you know, water usage and irrigation is is a huge factor. And, and Eddie, you could probably do an entire podcast on that particular topic. And I'm sure that you guys have actually, Craig in addition to that, you really look at the economic environment in which people are growing grapes and producing wine. [00:24:32] And the economy of it is getting, you know, more and more difficult. The margins are getting much smaller. You can argue that more often than not people are taking losses year over year. And that puts a ton of pressure on their cash flow. In addition to that, when you look at the lending environment as well, that's become a lot more say, non conducive to being able to continue with business. In a lot of cases, [00:24:57] we have a handful of clients, if not more, who are questioning, do I prune because I don't necessarily have the same operational loan that I've had over the last couple of years and I've been taking low grape prices in order to survive to the following year, but you can only do that so long before it catches up to you. [00:25:14] And then we have another group or another segment of clientele who will prune, but may end up having to throw in the towel sometime, you know, mid summer or sooner because they don't have enough capital to continue with the grapes or you know, not sold. And then you look at the producer side on the winery side, and, and they too are getting crunched. [00:25:32] You know, we often talk about how low grape prices are, but we forget that, you know, wineries are getting crunched on their bottle price as well in order to nationally distribute. You know, what you see on the shelf as a price point does not necessarily mean that that's a price point to that producer. So the economies of this industry are getting more and more difficult every single year. [00:25:52] Craig Macmillan: Eddie, especially, are you seeing trends towards things like mechanization to try to keep costs down? [00:25:58] Eddie Urman: Yeah, absolutely. I mean mechanization and then automation and the vineyard or two, the , you know, hottest topics so here. And people were definitely making the efforts to try to implement those as they come available. The difficult thing can be oftentimes it's investment in equipment. That's very expensive and you have to truly consider is it going to, is it economically feasible to invest in that equipment and what's the payout time going to be based upon the amount of acres you're farming or how many passes you can do with that piece of equipment. So we're, we're seeing it happen, which is great. [00:26:31] It's innovation and it's heading us in the right direction, but at this point, a lot of it is still quite expensive and not everyone could participate for cost reasons. Yeah. [00:26:41] Craig Macmillan: Going forward, we've talked about this a little bit in terms of how different regions are kind of more paying for longer and some a little bit less and et cetera. And this then translates into the wines that are out there. Audra, you'd mentioned you know, the potential of negotiants to come in and help to alleviate the market. [00:26:59] That's definitely what happened in the nineties from my memory. We saw a lot of negotiate brands pop up because there was a plentiful supply for some of those years. Are there things that companies or government or grower associations, are there things that organizations could do to advise growers or help move people in the right direction in terms of kind of what they need to do? Is the viticulture consulting community? Taking these things into account Eddie, let's start with you, [00:27:29] Eddie Urman: that's a big question. there are plenty of people giving good advice in the industry and growers do have resources to reach out to, but it's very difficult to hear information that doesn't. Align with what you would like to do, right? So taking out our emotions from this from the equation and say, okay, does it really make sense to do this or to do that? Where where's that going to leave us and is that going to be in a position? To move forward in a better, know in a better new industry or new, you know New time in this industry when things rebound there's information out there, but it is difficult extremely difficult right now for growers and wineries to make decisions [00:28:09] Craig Macmillan: Yeah. That's the challenge when you have something like this, where it's individual decisions that lead to mass outcomes. It's hard for me as an individual to say, okay, well, I'm going to do my part. I'm going to keep these 10 acres out of production. Especially when I can see that I could sell to somebody. It's a tough go. Go ahead, Audra. [00:28:24] Audra Cooper: So I'm gonna go off on a tangent here a little bit. [00:28:26] Craig Macmillan: do. [00:28:28] Audra Cooper: I don't know, you might not welcome this one. So, you know, some people know this about me. I'm a pretty big Tony Robbins fan. And, You know, for some of you who don't know who that is, he's a self help guru that does a lot of different events and has written a lot of books and he has a philosophy and a saying that he utilizes through most of events, which is where focus goes, energy flows. [00:28:51] And unfortunately, we have not done the best of jobs being positive about ourselves in the industry, out there in the media, that ultimately is consumed by the masses. And so, I've been on this huge bandwagon about, when we're talking to the media, obviously we need to be rooted in reality, but we need to be as optimistic as we can about who we are and what our why is. [00:29:16] And I think oftentimes when we have these downturns, and this one's a pretty deep one, admittedly. That's the rooted in reality, right? But in these downturns, we tend to turn very, very pessimistic and we fail to remember that to some degree or another. We've been here before, and there have been a lot of innovations and activities and work and leadership that have pulled us out of it, and so we need to remember our history a little bit, I think would be my recommendation there, and I think a lot of the associations do a great job In reminding everyone what the historical background is and in some of our why Paso Robles Wine Country Alliance is a great example of what an association can do for a region on a national and international level. [00:30:03] I will continue to sing their praises because I think they've done a beautiful job in what they've done over the last 15 years. When you look at You know, what's happening from a government and regulation standpoint, you know, we have to band together as a community and be loud voices. We can't just rely on our neighbor or our representative to be our representative voice. [00:30:25] We need to make sure that we continue to be out there and loud. The other thing too is. We have a community, but we have a tendency to not keep collaboration consistent, and I would love to see our industry collaborate a little bit more, particularly on social media. I know that there's a lot of people probably listening to this right now thinking, why is social media even a remote solution? [00:30:48] But the amount of consumption from the younger generation that are now of drinking age that have not adopted wine as a beverage of choice, consume a huge amount of social media, more than they do TV, more than they do reading, more than any other culture. aspect of information gathering or any other platform that's available to them. [00:31:10] And we have an opportunity to band together and collaborate and change the algorithm regarding wine on social media. And I love to see us do that. We haven't done it. And there's various methods of doing that. And again, could probably be another podcast. I'm by no means the foremost expert on that, but our collaborative efforts. [00:31:27] We'll just drop that because I don't even remember exactly [00:31:30] Craig Macmillan: I think that's sound advice And it's always been a challenge. We do have some statewide Organizations that have that mission. They have a lot on their plate But I agree with you. I think that that is definitely the route or it seems to be the route There's more more research coming out that's showing that Not just the time but also like where people get their news You know, it shows you how important that is to them, how important , that venue is to them. [00:31:55] Eddie Urman: 1 of the things for me to extrapolate on that a little bit. What Audra was talking about is unified at the industry hot topics. Um. Rock mcmillan talked for a minute. The ceo of silicon bank about the wine industry Not itself and taking market share from itself, but taking market share from wine from beer from spirits They've clearly done that to us. [00:32:18] I mean It's a competition. It is what it is, and we've not done a great job marketing To younger, younger generations, everybody knows that everybody repeats it, but what are we going to do about it? And how can we as an industry figure out how to do a better job getting people exposed to wine, getting people to enjoy wine? [00:32:37] Audra Cooper: Yeah, I like that, Eddie. It's time to get aggressive and it's time to re enter wine in the conversation of culture and being part of the daily lifestyle. We've let it kind of fall by the wayside and it's time to get aggressive about what wine can be and was and should be here in the near future. [00:32:57] Craig Macmillan: right. You'd mentioned, you know, what's happened in the past. Audra, are there lessons that we learned that we are forgetting from 20 years ago or lessons that we should have learned 20 years ago that might help us now? [00:33:11] Audra Cooper: it's, that's an interesting question, and I think it is a great question of merit, because history does tend to repeat itself I think we need to get better about predictive trends, and I don't know what the answer is to that, I just know that we need to do that and again, we, we kind of talked about it early in the podcast here that, you know, it's really hard to plant a trend, because you're usually behind the eight ball on it. [00:33:38] And I think that we need to get better about how we plan for the future. I think we forget that, you know, Robert Mondavi and the Gallo's and, and countless others who came before us really went out. To the masses and marketed wine, not just their brands or their programs. They were out there to make sure that they were representing the wine industry and the product that we produce first and foremost. [00:34:06] And so I think there's that element. It's not necessarily missing, but it's not loud enough and it's not aggressive enough. And so we definitely need some leaders to come forward in that regard and really push the initiatives. That we fought so hard to stay in business for. When you look back historically to, I think we have a tendency to kind of do the blame game a little bit. [00:34:28] Like, you've planted too much over there on the coast and you've removed too much of the northern interior and you're charging too much up there in the north coast. And the reality is there's a place. For everyone to play and instead of being the competitive set that we are, again, to Eddie's point that Rob McMillan made as state of the industry, we should be looking at how do we take market share from our competitors, which are beer and spirits, RTDs, and so forth, not from each other. [00:34:57] Craig Macmillan: Yeah, that makes a lot of sense. It sounds like it's a time when we need to see some new leadership step up or some folks to take leadership roles which is always kind of scary. [00:35:08] Audra Cooper: It is. It's, it's, you know, here's the, the beautiful thing about emotion though. It's usually a call to action. So if we get scared enough. Someone will do something and I think we're just about there, and, and there's probably people working in the shadows that we're not aware of that will probably come forward here soon, you know, there's great leadership at CAWG level with their association as well as the Wine Institute, they're working hard every single day to be lobbyists , for our industry and to be making sure that they're representing our issues and finding solutions, solutions. [00:35:40] You know, one of the big things that I've learned over the last couple of years, particularly this last year, is, is that we are all responsible for our future and making sure our future is compelling. And so we need to be supporting those associations and paying attention to the relevancy of the information that's out there. [00:35:55] Craig Macmillan: Yeah, that's excellent. This is a, again, kind of a, kind of a tangent and it may not lead anywhere, but I, I just had this thought. You were talking about sustainability certifications and how important they are for growers now. Do you think that communicating the sustainability story of wineries and probably done at an individual level and then spreading out from there do you think consumers would respond to that? [00:36:17] Eddie Urman: Yeah it's hard to say because marketing is not my forte, but I, it sure seems like with the trends as far as health conscious and all this, I think it would resonate with them. It really should. And it's something we should probably capitalize on more as an industry in general. Yeah. [00:36:33] Craig Macmillan: That's interesting. Well do you have, does anybody have like a final message or one thing you would tell growers on this topic? Audra, [00:36:40] Audra Cooper: Well, we covered a lot of topics today, and I think I'll leave everyone with the same thing I said earlier, Where focus goes, energy flows, and if we're focused on the negative, and we're focused on how tough the industry is right now, that's where we're going to be. If we're focused on solutions, we'll find one that works, and it's going to be different for everyone. [00:37:04] Everyone's solution may look a little bit different. This is both an individual and industry wide issue that we're facing currently. with the downturn in the industry and the extreme oversupply. But I have faith that the work that's already being done will pull us out of this. We just need to get innovative in how we market to new consumers. [00:37:26] Craig Macmillan: That's great. Where can people find out more about you folks? [00:37:29] Eddie Urman: on our website. , you can get our information on there and reach out and contact us. Anything else Audra. Right. [00:37:44] Audra Cooper: Year you can go to our social media Turrentine Brokerate or you can find me at GrapeBroker on Instagram. You can also call us or email us or text us if you'd like, or smoke signal us too, although please don't carry fires. [00:37:50] Craig Macmillan: Anyway, right. Well, thank you so much. I guess today we're Audrey Cooper she is a director of great brokerage at Turrentine. Brokerage and Eddie Urman, who is the central coast, great broker Turrentine. Thank you both for being here and having such an interesting conversation. It's an important topic with a lot of question marks, lots and lots of questions, but I think we had some good things come out of it and I really appreciate it. [00:38:11] Audra Cooper: All right. Thank you.  [00:38:17] Beth Vukmanic: Thank you for listening. Today's podcast was brought to you by wonderful laboratories. Wonderful laboratories. Operates two state of the art high throughput laboratories to support pathogen detection and nutrient analysis. The team provides full service support to customers with field sampling, custom panels, and special projects. Their customers include pest control advisors, growers, consultants, seed companies, backyard gardeners, researchers, and more. [00:38:45] Make sure you check out the show notes for links to Turntine brokerage. Their previous interview on the Sustainable Winegrowing podcast, that's number 259, wine Grape Market Trends for 2024, plus other sustainable wine growing podcast episodes, including 265. How to stand out on social media in 2025 and 268 how to tackle leadership transitions successfully.   [00:39:10] If you'd like this show, do us a big favor by sharing it with a friend, subscribing and leaving us a review. [00:39:16] You can find all of the podcasts@vineyardteam.org/podcast and you can reach us at podcast@vineyardteam.org. Until next time, this is Sustainable Winegrowing with the Vineyard team.   Nearly perfect transcription by Descript

Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par ļoti neparastiem eksperimentiem uz mūsu planētas. Cilvēkam nav lemts doties uz citu galaktiku, Visuma centru vai laika mašīnā novērot, kā radies kosmoss. Taču mēs to mērķtiecīgi darām tepat uz Zemes - eksperimentos, kuros cenšam rast atbildes uz jautājumiem, kuru atbildes meklējamas neiedomājami tālu vai sen. Kas ir šie eksperimenti? Kā mums sokas ar atbilžu meklējumiem, stāsta Kārlis Dreimanis, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors, un Andris Šternebrgs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātnes jomā, fizikas doktors. Raidījuma noslēgumā zinātnes ziņas.  

No ziemas miega modušies lāči, cilvēka tuvumā jau drošāk jūtas lūši, aizvien diskusijas par vilku sirojumiem lopkopju tuvumā. Kā klājas plēsējiem Latvijā? Ko zinām par šo dzīvnieku uzvedību un kā šīs zināšanas var palīdzēt sadzīvot ar Latvijas mežu iemītniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš un šī paša institūta vadošā pētniece Guna Bagrade.   Nesen plašsaziņas līdzekļos varējām lasīt informāciju par to, ka ASV zinātnieki pēc DNS paraugiem ir klonējuši pirms 10 tūkstošiem gadu izmirušu vilku sugu. Vai pēc pieejama fosilā ģenētiskā materiāla ir iespējams no jauna radīt sen izmirušas sugas, skaidro ģenētiķis Īzaks Rašals.   Par savu izvēlēto zinātniskās fantastikas grāmatu stāsta astronomijas entuziaste, "StarSpace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Viņa iepazīstina ar Daniela Suareza (Daniel Suarez) triloģijas pirmajām divām daļām "Delta-v" un "Critical Mass" (Kritiskā masa) "Grāmata zināmā mērā ieskicē to, ko varētu sagaidīt no kosmosa izpētes un apguves nākotnē. Šobrīd tā vēl ir zinātniskā fantastika ar būtisku uzsvaru vārdā zinātne," atzīst Anna Gintere. Triloģijas trešā daļa vēl top.

Virs mūsu galvām ikdienu pārvietojas teju 12 tūkstoši cilvēka radītu aparātu, kas ļauj mums izmantot digitālo tehnoloģiju labumus, prognozēt laikapstākļus un paredzēt stihiju sekas. Šo aparātu skaits strauji pieaug. Bet varbūt to jau ir par daudz? Kādus labumus un riskus mums sniedz šie klusie novērotāji Zemes orbītā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels un Latvijas Universitātes Ģoegrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons.

Pēc klausītāju lūguma skaidrojam, kāda bijusi vulkāniskā aktivitāte Latvijas tuvumā, sākot ar vulkāniem tepat Viduseiropā, beidzot ar Sibīrijas neparasto vulkānisko sistēmu. Klausītāja lūgums mudināja mūs aizdomāties par to, kur vēl Eirāzijas ziemeļos un Eiropā varam manīt senas vulkāniskās aktivitātes liecības. Vai šie simtiem miljonu gadu vecie vulkāni Sibīrijā vainojami masveida izmiršanā uz mūsu planētas un kā tik senu vēsturi var izšķetināt raugoties Eirāzijas kalnu sistēmās šodien? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeogrāfs Ivars Strautnieks un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis. Bioogles – skats no ķīmiķa darba ikdienas skatpunkta Iestājoties siltam laikam, noteikti aizvien iecienītāki kļūs arī dažādi dārza svētki un maltīšu gatavošana, tostarp grilēšana. Un kur grilēšana, tur bieži vien līdzās ir kokogles, lai maltīti pagatavotu. Mēs šoreiz uz kokoglēm un vēl plašāku jēdzienu – biooglēm – palūkosimies no ķīmiķa darba ikdienas skatpunkta, jo ogles ir izmantojamas krietni plašāk, tostarp elektroiekārtās. Par to stāsta Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijas pētniece Ance Pļavniece. Te arī pirmais svešvārds – biorafinēšana -, ko lūdzu Ancei paskaidrot, un tas vistiešākajā veidā attiecināms uz sarunas tālāko gaitu par oglēm. Tātad biorafinēšana – tas nozīmētu, ka atkritumproduktus vai blakusproduktus, kas radušies vienā procesā, izmantojam kā materiālus atkal citā brīdī. Attiecīgi dodam tiem jaunu iespēju, un nekas netiek izmests ārā. Pēc brīža tad plašāk par to, kā tālāk iespējams izmantot kokogles, bet iesākumā pētniece skaidro, kādus materiālus iespējams izmantot, lai vispār radītu ogles.

(01:33) Leon Verdonschot over Keith Bakker (18:01) Wilfried de Jong over Leo Beenhakker (22:09) Maarten van Riel over zijn boek 'Het verdriet van Tilburg' (51:05) Wat Blijft lijn: Bram Vermeulen over Oleksiy Savkevych (56:57) Muziek van Amadou & Mariam (01:02:28) Grote Geesten podcast: Marlous Lazal maakte deze podcast over René Gude (01:48:56) Zin van de Dag: Stine Jensen met een zin van zanger Willem Wilmink

Laurens en Stefan gaan verder. Vanaf 't Bajeskwartier: thuishaven, toevluchtsoord, en volgens henzelf: de leukste thuiswerkplek van Nederland.Vandaag niet alleen De Grote Voorbeschouwing van de Hel van het Noorden, maar ook een boel ander geneuzel, zowel Live Slow als Ride Fast van aard. De heren bellen met Florian, hebben nog wat nabranders, een update na Jakobsen z'n operatie, en natuurlijk kan Marco Haller niet ontbreken in deze podcast. En rondom de voorbeschouwing Parijs-Roubaix - de Koningin der Klassiekers - niks blijft onbesproken: het parcours, de favorieten, de weersvoorspelling, de stroken, de chicane, de wind, de outsiders. En hoe zat het nou met die aparte KLAK AF! groepsapp voor de weersvoorspelling van Parijs-Roubaix? Je hoort het allemaal in weer een nieuwe aflevering van de Live Slow Ride Fast podcast.☕ Zin in een pittig bakkie? Il Magistrale Cobble Crusher met gratis verzending bestel je met code ‘CRUSHIT' - tm 27 april 2025 via magistralecyclingcoffee.cc.

Uzturs, kuru ikdienā servējam sev uz šķīvja, krietni atšķiras no tā, ko cilvēki ēd apstākļos, kur nav ne virtuves rīku, iekārtu, ne ledusskapju. Un tomēr kalnos kāpējiem, karavīriem un ikvienam, kam ilgstoši jābūt dabā un kustībā, nepieciešams bagātīgs uzturs. Te lieti noder pārtikas tehnologu ieviestie risinājumi, kas ļauj ar ilgu derīguma termiņu, bagātīgu uzturvētību un mazu apjomu sagatavot pārtiku dažādām situācijām. Kā to pārveidot tā, lai to var viegli lietot un pārnēsāt un vienlaikus, lai tas nezaudē savu vērtību? Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava un šīs universitātes Pārtikas institūta vadošā pētniece, docente Asnate Ķirse-Ozoliņa. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Vienojošais vārds šīs dienas zinātnes ziņām varētu būt “retumi”, kas ieraudzīti pirmo reizi vai arī otrādi - kas ilgu laiku nav redzēti un pārsteidz no jauna, vai arī kurus cilvēki paši mēģina radīt no jauna. Vai zinātnieki patiešām atdzīvinājuši briesmīgo vilku? Pirmā vēsts, kas šajās dienās ienākusi vairākās tīmekļa vietnēs, ir par to, ka amerikāņu biotehnoloģiju uzņēmums “Colossal Biosciences” atkal mēģina ar kaut ko pārsteigt. Kāpēc atkal? Tāpēc ka marta sākumā stāstīju par šī paša uzņēmuma centieniem atjaunot mamutus ar ģenētiski modificētu peļu palīdzību. Šoreiz izvēle ir kritusi par labu vilkiem, kam latviešu valodā “Vikipēdijas” enciklopēdija piedāvā apzīmējumu “briesmīgais vilks”, latīniskais nosaukums tad attiecīgi “Canis dirus”. Plašāk lasiet “Scientific American”. Kāda bija dinozauru daudzveidība pirms asteroīda trieciena? Ar nākamo ziņu atgriežamies vēl senākā pagātnē, kas no jauna tiek pārskatīta, un par to “Live Science” raksta. Runa ir par dinozauriem. Proti, līdzšinējie fosiliju atklājumi liecinājuši, ka dinozauru skaits un daudzveidība sarukusi pirms liktenīgā asteroīda trieciena Zemē krīta perioda beigās, pirms aptuveni 66 miljoniem gadu. Iepriekš daži pētnieki uzskatījuši, ka tā jau bijusi zīme, ka dinozauri bija ceļā uz izzušanu, pat pirms asteroīda trieciena. Tomēr šī ideja jau sen ir bijusi pretrunīga, jo citi pētnieki apgalvojuši, ka dinozauru daudzveidība to nāves brīdī bijusi labā līmenī. Kopumā tas bijis diskusiju temats jau vairāk nekā 30 gadu.  Plašāk lasiet šeit. Radīts pasaulē mazākais elektrokardiostimulators rīsa lielumā Vēl viena ziņa aizvadīto dienu laikā ir bijusi zinātnes vietņu uzmanības centrā un ir joprojām, un tas ir solis uz priekšu medicīnā: pasaulē mazākais elektrokardiostimulators ir mazāks par rīsa graudu. Tātad tas ir sirdsdarbības regulators, ko izstrādājuši ASV pētnieki, un ar ko tas ir īpašs? Protams, ar to, ka tam ir priekšrocības salīdzinājumā ar līdz šim lietotajiem sirds stimulatoriem. Plašāk vietnē “Nature”. Latgalē uzieta reti sastopamās sēnes toverīšu sarkosomas atradne Un vēl kāda īsa vēsts, kas nedēļas sākumā noteikti iepriecināja mikologus un droši vien daudzus dabas mīļotājus - Rāznas Nacionālā parka teritorijā uzieta jauna retās un īpaši aizsargājamās sēņu sugas toverīšu sarkosomas (Sarcosoma globosum) atradne. Latvijā šī sēne sastopama vien dažās vietās, un vēl nesen tika uzskatīts, ka tā no dabas jau izzudusi. Vietnē www.lsm.lv var skatīt Latgales reģionālās televīzijas sagatavotu materiālu.  

Bērnība, kādu šodien izdzīvo bērni rietumu pasaulē, ir krietni atšķirīga no tās, kuru piedzīvoja paaudzes pirms tam. Ne velti mēs nereti kavējamies nostaļģiskās atmiņās par savu bērnību, spriežot par to, cik pareizas vai nepareizas bērnības piedzīvo mūsdienu bērni. Kāda bija bērnu dzīve senāk? Kad radās izpratne par bērnu attīstību un kad sabiedrība sāka izjust nepieciešamību radīt jaunu sistēmu, pielāgotu bērnu vajadzībām? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Universitāes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, gramatas "Digitala berniba" autore Zanda Rubene, vēsturnieks, LU profesors Gvido Straube un Latvijas Bērnu labklājības tīkla politikas koordinatore Evisa Stankus.   Profesors: Veselīgai ģimenes videi ir būtiska nozīme bērna attīstībā Nesen Latvijā viesojās viens no zināmāmakjiem bērnu attīstības psihologiem pasaulē – Upsālas universitātes profesors Gustafs Gredebeks. Sarunā viņš stāsta par bērna sociālo, emocionālo un izziņas attīstību agrīnā vecumā un skaidro, kāpēc veselīgai ģimenes videi ir tik būtiska nozīme bērna attīstībā. Upsalas zīdaiņu un bērnu laboratoriju Zviedrijā ik gadu apmeklē aptuveni 3000 zīdaiņu vai bērnu kopā ar saviem vecākiem. Zinātnieki šo vizīšu laikā veic pētniecisko darbu, taču, lai to paveiktu, maziem bērniem, protams, nav iespējams dot nopietnas instrukcijas, tāpēc pētnieki vienkārši spēlējas ar bērniem un pēc tam top zinātniskās publikācijas. Tā stāsta šīs laboratorijas vadītājs, attīstības psiholoģijas profesors Upsalas Universitātē Gustafs Gredebeks (Gustaf Gredebäck), un viņš arī piebilst, ka nevarētu vēlēties sev labāku darbu.  Šī gada sākumā Rīgā norisinājās Latvijas Republikas Goda konsula ASV Ilinoisas štatā Roberta Blumberga atbalstītā un nu jau par tradīciju kļuvusī izcilības lekcija, un šoreiz izcilības lekcijas godā bija tieši profesora Gustafa Gredebeka priekšlasījums “Kā rokas veido prātu” (How Hands Shape the Mind). Profesora pētnieciskās intereses saistītas ar bērniem, jaundzimušajiem, īpaši viņu kognitīvo jeb izziņas, sociālo un emocionālo attīstību. Arī mums - “Zināmais nezināmajā” - bija iespēja uz brīdi ar profesoru satikties, un tikšanās iesākumā viņam minēju, ka daudzkārt dzirdēts apgalvojums - visām prasmēm un talantiem, kas mums piemīt, aizsākumi ir meklējami bērnībā. Pēc Gredebeka domām, zināmā mērā šādi apgalvojumi ir pareizi, sākuma punkts attīstībai un pamats tam, par ko mēs kļūsim, ir bērnībā, taču mums allaž ir iespējams mainīties, mācīties jaunas lietas, pielāgoties, tā ka nevar visu laiku tikai atsaukties uz bērnību. Bet vai ir kādas lietas, ko mēs vairs nevaram mainīt, kad esam 10, 20, 30 gadus veci?   Bet raidījuma ievadā par savu izvēlēto grāmatu stāsta ornitologs Viesturs Ķerus. Viņš izvēlējies Franka Gilla un Ričarda Prama (Frank Gill, Richard Prum) grāmatu "Ornitoloģija".  "Esmu pamatā ornitologs, mazliet rakstnieks, un reizēm, kad es stāstu bērniem par to, kas ir kopīgs grāmatu rakstīšanai un ornitoloģijai tad viena no tām lietām, kas ir kopīga, ir tas, ka daudz jālasa. Varbūt tas, ko lasa, atšķiras, vai tu esi rakstnieks vai ornitologs, bet daudz jālasa ir abiem," stāsta Viesturs Ķerus. "Tāpēc ka ornitologi cilvēkiem saistās ar speciālistiem, kas zina visu par putniem. No tā visa, ko mēs zinām un varam pastāstīt, mēs paši esam izpētījuši tikai ļoti, ļoti mazu daļiņu. Lielāko daļu mēs esam uzzinājuši, lasot citu cilvēku pētījumus. Citu ornitologu pētījumus. Un tā īstā lasāmviela zinātniekiem ir zinātniskie žurnāli. Bet zinātniskie raksti ir katrs par kādu ļoti šauru aspektu. Grāmatu "Ornitoloģija" ir tāds labs avots, kur ir apkopoti daudzu pētījumu rezultāti. Šajā grāmatā, kas kā pamatā ir domāta studentiem, bet ļoti noder arī man darbā, ir apkopots viss svarīgākais par putniem. Līdz ar to šī grāmata ir būtisks palīglīdzeklis man darbā tieši tajos brīžos, kad man ir jāstāsta par putniem citiem. Piemēram, ja Zināmais nezināmajā mani uzaicina pastāstīt par putnu maņām vai par putnu attiecībām, tad šī grāmata man ir pirmais atspēriens. Šie abi autori - Franks Gills jūsu Ričards Prams - ir izdarījuši ļoti lielu darbu manā vietā. Šajā gadījumā man nav jāiet cauri simtiem zinātnisku rakstu, lai sagatavotos vienai sarunai par kādu putnu dzīves aspektu. Bet es varu paskatīties, kas ir minēts šajā grāmatā, un tad varbūt dažus jaunākos rakstus vēl piemeklēt klāt, kas par šo tēmu ir izpētījis kopš grāmatas iznākšanas."    

Dzīvojam skaļā gadsimtā, kad apkārtējās vides trokšņi teju diennakts garumā skan fonā mūsu ikdienas darbībām. Īpaši to novērojam pilsētā, kur transports, būvniecība un sadzīves skaņas bieži laužas ēkās pat caur aizvērtiem logiem. Kā mēra, modelē un plāno trokšņu piesārņojumu pilsētvidē un ar ko atšķiras trokšņi ūdenī no trokšņiem uz sauszemes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Iveta Šteinberga un Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas pētnieks Māris Skudra un Veselības inspekcijas  Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

For today’s installment of our 40 Days Meditation series, our brother Martin Steinbereithner provides commentary on Num 20: 1-13; 21:4-9. Listen below, download here, or search for Words from the Brothers on your favourite podcasting app. And the people of Israel, the whole congregation, came into the wilderness of Zin in the first month, and the people stayed in Kadesh. And Miriam died there and was buried there. Now there was no water for the congregation. And they assembled themselves together against Moses and against Aaron. And the people quarreled with Moses and said, “Would that we had perished when our brothers perished before the Lord! Why have you brought the assembly of the Lord into this wilderness, that we should die here, both we and our cattle? And why have you made us come up out of Egypt to bring us to this evil place? It is no place for grain or figs or vines or pomegranates, and there is no water to drink.” Then Moses and Aaron went from the presence of the assembly to the entrance of the tent of meeting and fell on their faces. And the glory of the Lord appeared to them, and the Lord spoke to Moses, saying, “Take the staff, and assemble the congregation, you and Aaron your brother, and tell the rock before their eyes to yield its water. So you shall bring water out of the rock for them and give drink to the congregation and their cattle.” And Moses took the staff from before the Lord, as he commanded him. Then Moses and Aaron gathered the assembly together before the rock, and he said to them, “Hear now, you rebels: shall we bring water for you out of this rock?” And Moses lifted up his hand and struck the rock with his staff twice, and water came out abundantly, and the congregation drank, and their livestock. And the Lord said to Moses and Aaron, “Because you did not believe in me, to uphold me as holy in the eyes of the people of Israel, therefore you shall not bring this assembly into the land that I have given them.” These are the waters of Meribah, where the people of Israel quarreled with the Lord, and through them he showed himself holy. From Mount Hor they set out by the way to the Red Sea, to go around the land of Edom. And the people became impatient on the way. And the people spoke against God and against Moses, “Why have you brought us up out of Egypt to die in the wilderness? For there is no food and no water, and we loathe this worthless food.” Then the Lord sent fiery serpents among the people, and they bit the people, so that many people of Israel died. And the people came to Moses and said, “We have sinned, for we have spoken against the Lord and against you. Pray to the Lord, that he take away the serpents from us.” So Moses prayed for the people. And the Lord said to Moses, “Make a fiery serpent and set it on a pole, and everyone who is bitten, when he sees it, shall live.” So Moses made a bronze serpent and set it on a pole. And if a serpent bit anyone, he would look at the bronze serpent and live. Num 20: 1-13; 21:4-9

For today’s installment of our 40 Days Meditation series, our brother Martin Steinbereithner provides commentary on Num 12:16-13:33. Listen below, download here, or search for Words from the Brothers on your favourite podcasting app. After that the people set out from Hazeroth, and camped in the wilderness of Paran. The Lord spoke to Moses, saying, “Send men to spy out the land of Canaan, which I am giving to the people of Israel. From each tribe of their fathers you shall send a man, every one a chief among them.” So Moses sent them from the wilderness of Paran, according to the command of the Lord, all of them men who were heads of the people of Israel. And these were their names: From the tribe of Reuben, Shammua the son of Zaccur; from the tribe of Simeon, Shaphat the son of Hori; from the tribe of Judah, Caleb the son of Jephunneh; from the tribe of Issachar, Igal the son of Joseph; from the tribe of Ephraim, Hoshea the son of Nun; from the tribe of Benjamin, Palti the son of Raphu; from the tribe of Zebulun, Gaddiel the son of Sodi; from the tribe of Joseph (that is, from the tribe of Manasseh), Gaddi the son of Susi; from the tribe of Dan, Ammiel the son of Gemalli; from the tribe of Asher, Sethur the son of Michael; from the tribe of Naphtali, Nahbi the son of Vophsi; from the tribe of Gad, Geuel the son of Machi. These were the names of the men whom Moses sent to spy out the land. And Moses called Hoshea the son of Nun Joshua. Moses sent them to spy out the land of Canaan and said to them, “Go up into the Negeb and go up into the hill country, and see what the land is, and whether the people who dwell in it are strong or weak, whether they are few or many, and whether the land that they dwell in is good or bad, and whether the cities that they dwell in are camps or strongholds, and whether the land is rich or poor, and whether there are trees in it or not. Be of good courage and bring some of the fruit of the land.” Now the time was the season of the first ripe grapes. So they went up and spied out the land from the wilderness of Zin to Rehob, near Lebo-hamath. They went up into the Negeb and came to Hebron. Ahiman, Sheshai, and Talmai, the descendants of Anak, were there. (Hebron was built seven years before Zoan in Egypt.) And they came to the Valley of Eshcol and cut down from there a branch with a single cluster of grapes, and they carried it on a pole between two of them; they also brought some pomegranates and figs. That place was called the Valley of Eshcol, because of the cluster that the people of Israel cut down from there. At the end of forty days they returned from spying out the land. And they came to Moses and Aaron and to all the congregation of the people of Israel in the wilderness of Paran, at Kadesh. They brought back word to them and to all the congregation, and showed them the fruit of the land. And they told him, “We came to the land to which you sent us. It flows with milk and honey, and this is its fruit. However, the people who dwell in the land are strong, and the cities are fortified and very large. And besides, we saw the descendants of Anak there. The Amalekites dwell in the land of the Negeb. The Hittites, the Jebusites, and the Amorites dwell in the hill country. And the Canaanites dwell by the sea, and along the Jordan.” But Caleb quieted the people before Moses and said, “Let us go up at once and occupy it, for we are well able to overcome it.” Then the men who had gone up with him said, “We are not able to go up against the people, for they are stronger than we are.” So they brought to the people of Israel a bad report of the land that they had spied out, saying, “The land, through which we have gone to spy it out, is a land that devours its inhabitants, and all the people that we saw in it are of great height. And there we saw the Nephilim (the sons of Anak, who come from the Nephilim), and we seemed to ourselves like grasshoppers, and so we seemed to them.” Num 12:16-13:33

Antibiotiku patēriņš pasaulē pieaug, līdz ar to pieaug arī rezistence pret šiem medikamentiem. Dažkārt tas var draudēt ar nopietnām briesmām cilvēka veselībai un dzīvībai. Taču ne visi vīrusi ir kaitīgi, daži palīdz ārstiem uzveikt bīstamas baktēriju infekcijas. Tos dēvē par bakteriofāgiem - vīrusi, kuri nevēlamo baktēriju neitralizē. Kas par šiem organismiem atklāts un izpētīts Latvijā un kā fāgu terapija varētu palīdzēt pacientiem šodien un nākotnē? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un Sabiedrības veselības institūta vadītāja Juta Kroiča nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prodekāns un fāgu pētnieks Kārlis Rācenis. "Rezistences problēma ir arvien biedējošāka un ir jādomā par alternatīvām ārstēšanas metodēm un bakteriofāgs ir viens no tādiem," atzīst Juta Kroiča. Diemžēl kara periodi ir tik, kad "fāgus" izmanto arvien vairāk. Tos atklāja Pirmā pasaules kara laikā, kad daudzas dzīvības glāba, tos plaši izmantoja Otrā pasaules kara laikā, diemžēl arī tagad būtu arvien vairāk jāizmanto bakteriofāgi, ārstējot Ukrainas karā cietušos. "Fāgi" ir salīdzinoši lētāki nekā antibiotikas. Šobrīd arī NATO ietvaros notiek pētniecība, kad lietot bakteriofāgus kara apstākļos. Pētījumi rāda, ka valstīs, kur antibiotiku lietošana ir bezrecepšu, tas rada lielāku rezistences slogu. Afganistānas, Ukrainas dati radā, ka augsta ir antibakteriālā rezistence, jo bezrecepšu antibiotiku lietošana ir daudz biežāka, stāsta Kārlis Rācenis. Savukārt Juta Kroiča norāda uz pētījumu, kas veikts Eiropas valstīs. Ar vienādu diagnozi atšķiras antibiotiku lietojuma daudzums, biežums un ilgums dažādās valstīs.  "Pie vienas diagnozes Skandināvijā lieto saprātīgā daudzumā, ja tā varētu skaties. Savukārt Dienvidzemēs - Itālija, Grieķija, gandrīz divas reizes lielākās devās, divreiz ilgāk pie tās pašas diagnozēs. Tā aplūkoja vairākas diagnozes un visos gadījumos bija šādas atšķirības. Tas ir uztraucoši, ka tas notiek Eiropā," norāda Juta Kroiča.  Rezistences mehānismi ir dažādi, bet pārsteidzoši ir tas, ka baktērijas pielāgojas ļoti ātri. Zinātnieki rada jaunas antibiotikas un pēc diviem mēnešiem jau ir ziņas par rezistenci. Tas ir uztraucoši. Cilvēki izdala "fāgus" no sava organisma un tie nonāk vidē "Kur ir baktērijas, kuras ierosina konkrētās slimības, tur būs arī bakteriofāgi. Ja gribam atrast bakteriofāgus pret konkrēto ierosinātāju, ir jāskatās konkrēti, kur ir šī baktērija. Līdz ar to mēs skatāmies slimnīcu notekūdeņos, Rīgas notekūdeņos, kuri ir bagāti gan ar baktērijām, gan rezistentajām baktērijām. Pētījumu arī Latvijā parādā, ka mums ir daudz rezistences baktēriju notekūdeņos," atzīst Kārlis Rācenis. Tur atrastos vīrusus izmanto pētnieki, lai tālāk jau novestu līdz gala produktam, ko dot cilvēkam ārstēšanai. Arī augsnē ir dažādi mikroorganismi, kas var izraisīt kādu saslimšanu Labi zinām, ka kakla un deguna vīrusu infekcijas bieži izplatās gaisā pilienu veidā, bet vēdervīrusus var dabūt, nemazgājot rokas. Taču arī augsnē ir dažādi mikroorganismi, kas var izraisīt kādu saslimšanu. Kādi tie ir un kuri no šiem patogēniem ir sastopami Latvijā?  Jēdzienu “kosmoss”, par ko mūsu raidījumā runājam ik pa laikam, varētu attiecināt arī uz augsni un augsnes mikroorganismiem, kaut, protams, tas ir pētīts un pētījumi aizvien notiek. Šoreiz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktore Olga Valciņa skaidro, kas augsnē mitinās un kādas tieši baktērijas apdraud cilvēka veselību. Visā šajā tā saucamajā kosmosā mēs varam ieviest skaidrību, jo kādi organismi augsnē mīt visu laiku, bet citi tur nonāk.   Raidījuma ievadā savā grāmatu plauktā ļauj ielūkoties vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Viņš izvēlējies pastāstīt par Tūves Jānsones stāstu krājums „Neredzamais bērns”, kuru pārlasa regulāri, jo dažādās situācijās un atšķirīgos noskaņojumos var atrast tur nepieciešamo.

Ilgi gaidītais pavasaris daudziem saistās vai nu ar patikamo sajūtu, ka beidzot varam saulītē baudīt siltumu un ieelpot svaigumu, vai arī ar tā saukto pavasara nogurumu un vitamīnu trukumu. Interesanti, kāds šis laiks ir pašai dabai? Vai arī augiem jāsteidz uzņemt spēki pēc garās ziemas vai gluži pretēji - tie spēkpilni steidz augt un ziedēt, lai gādātu vēlāk augļus?  Ko augiem mūsu dārzos un savvaļā sniedz pavasaris ar cīruļputeņiem, salnām, pēkšņu karstumu un ilgu sausumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova.

(1:18) Koffietijd eindredacteur en goede vriend Marck Geurtsen over Loretta Schrijver (21:03) Documentairemaker Claire Slingerland over drie transvrouwen: Dirkje Kuik, Lili Elbe en Marsha P. Johnson (52:44) In de Wat blijft lijn: Ingrid Rollema van de Hope Foundation over de Palestijnse kunstenaar Dorgham Quraiqi (57:09) Botte Jellema vertelt over zijn documentaire over Gerard Reve (1:05:23) In de reeks Grote Geesten: schrijver Gerard Reve. Komt Reve nog weg met zijn racistische uitspraken, die hij zelf ironie noemde? (1:51:17) Zin van de Dag: Erasmus  

durée : 00:05:13 - Dans la playlist de France Inter - La rappeuse Zinée propose un nouveau titre quelques mois seulement après la sortie de son premier album "Osmin".

Diplomātija - dažkārt pelta kā nespējīga un bezzobaina, citkārt - turēta uz pjedestāla kā vienīgais cerību stariņš krīzes situācijās. Kādas ir diplomātisko kontaktu iespējas un ierobežojumi? Un kāda ir diplomātijas loma šodien un vēsturē? Kā notiek sarunas visaugstākajā līmenī un kā šo sarunu iznākums ietekmēs mūsu nākotni? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē politoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle Žaneta Ozoliņa un atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. "Diplomātijas ieguvums ir tajā brīdī, kad neviens nejūtas kā zaudētājs, ka katrs kaut ko no tā iegūst," atzīst Žaneta Ozoliņa. "Ja skatāmies kādus diplomātiskos panākumus vēsturiski, laikam tāds visklasiskākais piemērs ir Kubas krīze 1962. gadā, kad Aukstā kara apstākļos ļoti tuvu Padomju Savienība un ASV bija kodolkonfliktam, bet gan augstākā līmenī, gan arī diplomātiskā līmenī, kur, starp citu, ļoti aktīvi darbojās diplomāti no abām pusēm, tika panākta vienošanās un faktiski šis potenciālais kodolkonflikts tika novērsts. Tajā pašā laikā ieguvēji bija abi - gan Padomju Savienībā, gan arī faktiski Amerikas Savienotās Valstis. Tas bija saistīts ar raķešu izvākšanu no Turcijas un Kubas." "Domāju, ka diezgan liels sasniegums bija arī Parīzes klimata vienošanās 2015. gadā, un tas ir savukārt piemērs tā saucamajai multilaterālajai vai daudzpusējai diplomātijai, ka valstis kopīgi, praktiski gandrīz visas pasaules valstis, tajā brīdī akceptēja šo klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz pasauli un vienojās strādāt pie klimata pārmaiņu dažādu pasākumu ieviešanas savās valstīs, lai mazinātu negatīvās sekas," turpina Žaneta Ozoliņa. "Bet es gribētu pieminēt vēl vienu piemēru. Faktiski, ja mēs skatāmies uz Latvijas sarunām un šo pakāpenisko iestāšanās procesu Eiropas Savienībā un NATO, es domāju, ka šeit arī ir ļoti daudz tādu labu piemēru, kur ar pārliecināšanu, arī ar sabiedroto palīdzību ir izdevies panākt labu rezultātu."  Pētniece norāda, ka notikumu attīstība no 1997. gada, kad Latvijai atteica dalību šajās organizācijās, līdz 2002. gadam, kad jau iestāšanās sarunas noslēdzās, nebūtu bijusi iespējama bez diplomātu ļoti smaga un pamatīga darba. Protams, būtu pārspīlēti teikt, ka to izdarīja vienīgi diplomāti.  

Vairākas desmitgades 20. gadsimtā Latvijas piekraste daudzās vietās bija slēgta cilvēku acīm. Kāda bija Baltijas jūras piekraste padomju periodā? Kā tur sadzīvoja zvejnieki, atpūtnieki, padomju militārās struktūras un daba? Kāda bija dabas daudzveidība laikā, kad vairākas vietas Latvijas piejūras teritorijās apmeklētājiem bija liegtas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins un meklēšanas savienības "Leģenda" pārstāvis Viktors Duks. Atmiņas dalās kino režisore Ilze Burkovska-Jakobsena, kura bērnību pavadīja Alsungā un par to arī savulaik stāstīts Ilzes veidotajā animācijas filmā “Mans mīļākais karš”.  

Mūsdienu populārajā kultūrā vikingi attēloti kā skarbi karotāji un laupītāji, bet arheoloģiskajā izpētē gan Skandināvijā, gan Latvijā atklājas cita aina, tostarp, arī atspēkoti mīti par sieviešu lomu vikingu sabiedrībā. Ko par šiem jūras braucējiem atklājuši arheologi Latvijā un pasaulē? Šis gads arheologiem Lielbritānijā atnesis lielus panākumus: saskaņā ar viņu teikto izdevies atklāt līdz šim lielāko zināmo vikingu celtni Lielbritānijā. Bet britu arheologi nav vienīgie, kuriem uzdodas atklāt ko jaunu un pārsteidzošu par slavenajiem un arī leģendām apvītajiem vikingiem.  Arī pētniekiem no Latvijas ir izdevies atklāt ko jaunu un interesanti šajā jomā. Kā vairāki populārās kultūras mīti viegli atspēkojami ar mūsdienu arheologu instrumentiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Gerhards un arheoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Elīna Pētersone-Gordina. "Vikingi asociējas ar skarba izskata skandināvu vīriem, kuri laupīja dedzināja un aiz sevis atstāja iznīcību 9. -11. gadsimtā Eiropā. Jāsaka, ka tas ir ļoti vienkāršots pieņēmums no 21. gadsimta skatupunkta. Vārds vikings nenozīmē kādu konkrētu etnisku vai konkrētu piederību. Par vikingiem sevi dēvē paši skandināvi, citviet Eiropā viņus pazina ar cita veida apzīmējumu, franku zemēs tie bija normāņi, Krievzemē - varjagi," norāda Guntis Gerhards. Vai Latvijā vispār ir vikingu laikmets, jo periodizācijā šāds laiks neparādās? Viens no projekta uzstādījumiem vēsturniekiem bijis - paraudzīties uz šīm lietām atšķirīgi.  "Viens no iemesliem, kāpēc šādu periodu atsevišķi neizdalīja, jo nebija pārliecinošu liecību par pašu vikingu klātbūtni. Jā, mums ir skandināviskas izcelsmes priekšmeti, kas ir atrasti daudzviet Latvijā," norāda Guntis Gerhards. Elīna Pētersone-Gordina norāda, ka projektā pievēršas Latvijas populācijai un pēta, vai Vikingu laikmets ietekmēja vietējo populāciju. Mēs jau neskatāmies uz vikingiem. "Veicot diētas analīzes un vērtējot izmaiņas apbedījumu tradīcijās, var redzēt Vikingu laikmetu arī Latvijā un izmaiņas ir pietiekami nozīmīgas," norāda Elīna Pētersone-Gordina Viņa arī atzīst, ka pētījumos atklāts, ka 10. un 11. gadsimtā parādās atšķirības diētā - vīrieši patērē augstāku dzīvnieku proteīna proporciju nekā sievietes, kas iepriekšējos gadsimtos nebija. Izmaiņas ir izteiktas un tas nāk arī kopā ar apbedīšanas tradīciju izmaiņām. Guntis Gerhards norāda, ka neapšaubāmi Skandināvijas iedzīvotāji ir atstājuši noteiktas ģenētiskas pēdas arī Latvijas populācijā. Vai vikingu sievietes bija arī karotājas? "Pēdējos desmit gados šis jautājums ir kļuvis ļoti aktuāls. Tas lielā mērā saistīts ar atradumiem Birkas kapulaukā, kur ļoti bagāti apbedījumi, kur bija klāt ieroči, divi zirgi, daudzas citas lietas. Tas tika atklāts 20. gadsimta pašā sākumā, un ilgstoši tika uzskatīts, ka tas ir vīrieša karotāja apbedījums. Taču, ienākot mūsdienu modernajām tehnoloģijām, tām pašām DNS, tika pierādīts, ka konkrētā apbedījuma kauli pieder sievietēm, tātad sieviete karotāja," skaidro Guntis Gerhards. "Pēc tam, pārlūkojot atsevišķus Skandināvijas apbedījumus, apmēram ir kādi 10 droši gadījumi, ka ir ar bagātīgām kapu piedevām veltīti apbedījumi, kuros ir sievietes. Līdz ar to ir jautājums, ka sievietes varēja ieņemt vikingu laikmetā Skandināvijā pietiekami augstu sociālo stāvokli līdztekus vīriešiem. Vai viņas visos gadījumos ir uzskatāmas par karotājām, tas varētu būt apšaubāmi. Bet tas, ka viņām varēja būt nozīmīga loma, teiksim, dažādos reliģiskajos kultos, ideoloģijā vikingu, tas ir noteikti." Guntis Gerhards norāda, ka arī Latvijas teritorijā Daugavas krastos 8.-9. gadsimta latgaļu un sēļu kapulaukos parādījās tāda sieviešu dzimtei netipiska senlieta kā cirvis. Tas liek uzdod jautājumu - kas bija šīs sievietes? Diētas analīzes parāda, ka šīs sievietes bija līdzvērtīgas vīriešiem, bilst Guntis Gerhards. Iespējams, ka šīs sievietes varēja ieņemt noteiktu vietu tā laika sabiedrībā līdztekus vīriešiem.

Meži, purvi, jūras piekraste un lauki... Latvijas ainavas ir tik dažādas! Gan tuvas un pazīstamas, gan zudušas un tādas, kas par sevi liecina vairs tikai senās fotogrāfijās. Zīmīgākās ainavas savulaik pat iekļautas Latvijas kultūras kanonā, taču arī tās pamazām piedzīvo pārmaiņas. Kā mūsu saimniekošana ir mainījusi Latvijas ainavu un kādus skatus Latvijas laukos un pilsētās mēs vairs neredzēsim? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus un bibliotekāre, Latvijas Nacionālās bibliotēkas porjekta "Zudusī Latvija" vadītāja Ginta Zalcmane.   Neparasta ar ainavām saistīta profesija - lokāciju skauts Latvijā salīdzinoši nelielā attālumā var atrast filmēšanai derīgas vietas - vecpilsētu, jūru, laukus un padomju mantojumu vairāku pilsētu arhitektūrā, stāsta filmēšanas vietu administratore Ieva Eihe. Iztaujājam viņu par ainaviskākajām kino vietām, kā arī uzzinām, kāpēc Zirgu iela Vecrīgā ir visvairāk filmētā vieta un kā kino vajadzībām  izrīkojas ar elektrības stabiem, stikla pakešu logiem un siena ruļļiem.  

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

Klāt pavasaris un tas nozīmē vairāk saules gaismas. Lai arī par to priecājas visa dzīvā daba un bez saules siltuma un gaismas nevar neviens, saules starojums ir arī kaitīgs. Kas īsti ir ultravioletais (UV) starojums? Kā darbojas SPF krēmi? Un kā augi un dzīvnieki sevi pasargā no saules kaitīgās ietekmes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro dermatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja un docente Elga Bataraga un veterinārārste, diplomēta veterinārā dermatoloģe Jevgēnija Kondratjeva.

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

The Treehouse: Sketches of the Millennial Kingdom If this is your first newsletter, you've jumped into the last of a four-part series that began with The Gift Horse, Watch the Smoke, and Wetter than Water. Click on the links to start at the beginning. In last week's teaching, we concluded with these mysterious statements concerning the striking of the Rock Messiah in the wilderness: ·     “Tell Aaron and his sons to be careful with the holy gifts of the sons of Israel, which they dedicate to Me, so as not to profane My holy name; I am the LORD.” (Le 22:2) ·     “'...for in the wilderness of Zin, during the strife of the congregation, you rebelled against My command to treat Me as holy before their eyes at the water.' These are the waters of Meribah of Kadesh in the wilderness of Zin.” (Nu 27:14) The water, the text says, “came forth abundantly, and the congregation and their beasts drank.” (Nu 20:11) The English translation of “abundantly” is from the Hebrew rav [rabim H7227] which has several meanings. Among its first uses in Scripture, we have context of a quarrel, which emphasizes that it was not only the people who were quarreling, but the water, too. Messiah had a beef with the situation, and he demonstrated it with how he yielded the waters: ·     Then the LORD saw that the wickedness of man was great on the earth, and that every intent of the thoughts of his heart was only evil continually. (Ge 6:5) ·     In the six hundredth year of Noah's life, in the second month, on the seventeenth day of the month, on the same day all the fountains of the great deep burst open, and the floodgates of the sky were opened. (Ge 7:11) ·     And the land could not sustain them while dwelling together, for their possessions were so great that they were not able to remain together. (Ge 13:6) The first two examples above are of The Holy One's quarrel with mankind, and the third is of the quarrel between the shepherds of Avraham and Lot. If Messiah's reaction to being struck by Moses and Aaron was quarrelsome water, it sounds as if it wasn't a gently flowing stream! It was a real gusher. From the sentence imposed on Moses and Aaron, the implication is that the quarrel was with their actions in striking instead of speaking. Striking instead of teaching holiness. But what was the reason Messiah withheld water after Miriam's death? Was he, too, joining with them in mourning? Was he giving the royal priesthood an opportunity to rise to a more intimate level with him? For them to understand that the Word in their mouths also had power to restore the plants, heal, and sanctify in the Bridegroom's Name? Perhaps Messiah wanted the Israelites to speak to him about restoring their holy gifts by the stream, yet they were conditioned to look to their leadership. The text says only that “the people drank.” That wasn't their first concern, remember? It was the miraculous plants and the purifying stream of water for a royal priesthood. They mentioned drinking water for themselves and their beasts only last. The natural earthly realm was literally the least of their worries. Let's tie this in with the River of Life in the millennium: ·     “In that day the Branch of the LORD will be beautiful and glorious, and the fruit of the earth will be the pride and the adornment of the survivors of Israel.” (Is 4:5) The Branch of YHVH is Messiah Yeshua, the Rock in the wilderness. Because of the Branch and miraculous water, miraculous Edenic plants grew on the banks of the stream: orchards, spices, and vineyards on a heavenly timetable, not earthly. If not overnight, then within a month of the camp's settlement. Israel is prophetic of the world to come. She is uniting realms that have been disconnected since the fall from the Garden. In the wilderness, they came very close to Eden as demonstrated by the manna, ever-wear garments and sandals,

Part 2 picks up where we left off in Part 1. Barbara had just really become settled in San Francisco and was in what would become a decades-long process of learning the place (I can totally relate, btw). She hung out in the Castro more than the Mission, which in those days was a lesbian mecca. Café Flore (nowadays known as Fisch and Flore) was a favorite.   Eventually, though, Barbara moved to the Mission. The company she had been contracting with hired her and that provided the security she needed. She called an apartment at 19th Street and Dolores, across from Dolores Park, home. She's quick to point out how different the neighborhood was back then. "You wouldn't wanna walk through that park at certain times of the night," she says.   By the time Dolores Park Café and Bi-Rite opened and that area slowly gentrified, Barbara and her partner moved west to the Castro. They lived there for a few years before finally relocating to The Bayview, the neighborhood Barbara has called home since 1999.   Barbara's foray into winemaking started, as many things do, as a hobby. A coworker's husband was making wine at home with friends, and he asked her why, as an Italian-American, she had never tried it. It was a "challenge accepted"-type of moment.   1997 was the first year Barbara made wine. That coworker's husband served as her mentor for about two years. Having grown up out east, part of her winemaking education involved learning to enjoy good California wines. The first wine she made was the first one she fell in love with: Zinfandel.   The basement of her apartment on Dolores was a perfectly moldy, dank, dark space for making wine. They began with garbage-can-size containers of juice, and she and a friend took turns caring for the fermentation. They'd have bottling parties with their partners. They split the haul—six cases each.   The next year, that friend bailed on her, and Barbara was solo. The year after that, 1999, she found a new grower. It was an all-Zin affair until 2009, when she added a Cabernet Sauvignon to her repertoire. For the first decade or so, the wine was shared with friends, at dinners, at parties, that sort of thing. Her friends loved her wine, but she wondered whether they were just being polite.   Then opportunities arose for folks in The Bayview but outside of her circle of friends to try her wine. Art 94124 Gallery was one such opportunity. Barbara served wine at an art opening there and got excellent feedback. She'd already secured a permit for making wine at her home in The Bayview. We go into some depth discussing the permit process. After that, Barbara bumped her volume up to half a ton.   She took her wines to a weekly market outside the Bayview Opera House, now known as the Ruth Williams Opera House. It was early in the time of pop-ups, 2012 or so, but that's what it was. The Bayview Underground Food Scene convened every Thursday at the opera house from 6 to 9 p.m.   But when the opera house underwent renovations and the market moved to Pier 70, in Barbara's words, things "went downhill." Fewer people were willing or able to make the trek to The Bay. Eventually, it fizzled.   But through that group, Barbara had met a baker. In 2015, the two decided to open up in the space where Gratta is today. At first, the wine bar was in back (where it still is today), but the front was her business partner's bakery. Today, that space is an Italian goods retail shop that Barbara runs.   Seven years later, the bakery moved out. In 2017, Barbara had taken over the space just next door to the south, the idea being that it could serve as her winery. They moved everything from the garage in her home to the space where it is today (also the space where we recorded).   Today, Gratta Wines and Market comprises a wine bar in back, groceries and a deli up front, and winery next door. They're located at 2022 Lane Street/5273 Third Street. And they're open Tuesday–Thursday 3 p.m.–9 p.m. and Friday–Saturday 12 p.m.–10 p.m. Barbara hopes to have the winery fully opened by this spring. Follow Gratta Wines for updates.   We end the podcast with Barbara's take on our theme this season—Keep It Local.   Photography by Dan Hernandez We recorded this podcast at the Gratta Wines winery on Third Street in the Bayview in December 2024.