Kā labāk dzīvot

Kā būtu jauno gadu sākt ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, slēpošanu? Par iespējām izvingrināt sevi slēpošanas trasē vai vienkārši mežā arī ļoti mainīgos laika apstākļos, kādi tie ir šobrīd, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Doties slēpot, gan laisties no kalna, gan slēpot mežā aicina Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas distanču slēpošanas vecākais treneris Kalvis Ciekurs, kalnu slēpošanas instruktore Ginta Kleinberga, kalnu slēpošanas instruktors Renārs Doršs, ceļotājs untūrisma eksperts Juris Smaļinskis un atpūtas kompleksa "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš.

Ko nozīmē inovācijas medicīnā, kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu un kā notiks inovāciju ieviešana, un kas notiek pašlaik, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstniecības kvalitātes direktore Aelita Plinta, psihiatre Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja Liene Sīle un inovāciju stratēģijas uzņēmums „Helve” līdzdibinātāja un vadošā partnere Marija Ručevska.

Mājoklī ieperinājies pelējums ne tikai apdraud tajā dzīvojošo veselību, bet arī norāda uz mājas slikto tehnisko stāvokli un zemo energoefektivitāti. Kādi ir pieejamākie veidi, lai cīnītos ar pelējuma sēnītēm, kas braši vairojas māju pagrabos, dušas telpās un istabās, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētais profesors Ingus Skadiņš un RSU Aroda un vides medicīnas katedras lektore un pētniece Aneka Kļaviņa. Ingus Skadiņš atzīst, ka pelējuma sēnīte ir klātesoša cilvēka ikdienā jau tūkstošiem gadu. "Mēs pat neapzināmies, cik bieži dzīvojam ar viņām kopā, tā ir neredzamā mikrobioloģijas pasaule, ko ar neapbruņotu aci nemaz neredz. Ja runā vispār par pelējumiem, tie ir kļuvuši par lielu mūsu ikdienas daļu. Ja skatās veikala plauktos, redzam pelējuma sierus, redzam daudzas citas pārtikas industrijas, kur izmanto pelējumus pat produktu sagatavošanā," norāda Ingus Skadiņš. "Veselam cilvēkam ar labu imūno sistēmu šie rādītāji [pelējuma sēnīšu klātbūtne] nebūs tik bīstami. Te runājam par atsevišķu cilvēku grupu, riska grupām, kas varētu būt gados veci cilvēki, cilvēki ar ļoti novājinātu imūno sistēmu, bērni, cilvēki ar lielākām alerģiskām izpausmēm, ar hroniskām slimībām, akūtām respiratoram saslimšanām," turpina Ingus Skadiņš. Aneka Kļaviņa atzīst, ka cilvēkiem patīk skaista vide apkārt un, ja ir redzami vizuāli bojājumi, ko rada pelējuma sēne, pirmais risinājums būtu to nomazgāt un notīrīt, lai neattīstītos tālāk. "Mans pirmais ieteikums būtu – risināt vizuālo problēmu," bilst Aneka Kļaviņa. "Pelējums sāk augt, kad ir paaugstināts mitrums gan materiālā, gan gaisā. Pirmais risinājums – žāvēt materiālu un telpas, tad mazgāt un žāvēt atkal. Sākt lietot visādus dezinfekcijas vai pelējumu iznīcinošos līdzekļus vajadzētu tikai, ja esam kāda no jutīgajām grupām. Ja esam stiprs pieaudzis cilvēks, pietiks ar pelējuma sēņu nomazgāšanu un telpas uzturēšanu higiēniskā kārtībā." Ar ikdienišķu tīrību pietiks, lai pelējuma sēne atkal nesavairotos. Žanna Martinsone iesaka neradīt vidi, kas patīk pelējuma sēnītēm, un tas ir mitrums un siltums. "Arī mums patīk siltums un kaut kāds mitruma līmenis. Dažreiz ir tā, ka tas ir uz robežas un nevaram pilnībā novērst, pilnīgi sausā gaisā arī nebūs labi dzīvot," atzīst Žanna Martinsone. "(..) Daudzas lietas varam paši varam regulēt, bet dažreiz nav tik vienkārši." Viens no ieteikumiem ir pelējuma sēni mazgāt, izmantojot ķīmiju, konkrēti fungicīdus. Aneka Kļaviņa skaidro, ka līdzeklis nogalina pelējuma sēni, kas ir dzīvs organisms, līdz ar to var nogalināt arī kādas mūsu dzīvās šūnas. Ķīmiskie līdzekļi ietekmēs arī cilvēka veselību un tos lietojot maksimāli jāievēro drošība.  

Personas apliecība jeb eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada maija. Bet kas notiks ar pasēm un vai līdz maijam vēl ir reāli paspēt eID noformēt? Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. "Šobrīd primāri noteikts, ka eID karte būs personu apliecinošs dokuments. Arī pasi var izmantot," skaidro Gatis Ozols. Maira Roze norāda, ka daudzi izvēlās kā personu apliecinošu dokumentu ņemt gan pasi, gan eID karti. Pase ir būtiska tiem, kas vēlas ceļot, jo ir vairākas valstis, tajā skaitā Lielbritānija, kur iebraucot nepieciešams uzrādīt pasi. Jāatceras, ka pasei jābūt sešus mēnešus derīgai. Senioriem, kuriem ir izsniegtas beztermiņa pases, tās varēs izmantot līdz 2030. gada beigām. Tas pats attiecas uz pirmās grupas invalīdiem, cilvēkiem, kas ilgstoši uzturas sociālās aprūpes institūcijās, politiski represētām personām. "Likums saka, ka eID karte ir obligāts dokuments, bet administratīvais sods ir, ja nav neviena dokumenta," norāda Maira Roze. "Šobrīd ir aicinājums šo dokumentu paņemt, bet nav sankcijas, kas pārejas periodam ir samērīgi." Derīgu pasi arvien varēs izmantot. Gatis Ozols vēlreiz atgādina priekšrocības, ko nodrošina eID karte. Par pakalpojumiem, ko varēs nodrošināt, izmantojot eID karti, saruna ar iepriekš raidījumā. PMLP darbinieki pie cilvēkiem, kuri ir uz gultas, arī brauc uz mājām noformēt dokumentu. Maira Roze atgādina, ka eID karti, kurai beidzies termiņš, nedrīkst sagriezt kā bankas karti un izmest atkritumos, tā jāņem līdzi uz PMLP un jānodod, mainot dokumentu. Cilvēkus mudina sazināties ar tuvāko PMLP nodaļu, lai iestātos rindā kartes maiņai vai noformēšanai, kā arī pieteikties, izmantojot lietotni "Qticket". PMLP tālrunis uzziņām 67209400.  

Līdz 31. janvārim Latvijā reģistrētajiem mazajiem uzņēmumiem ir pieejamas bezmaksas apmācības kiberdrošības un pretpikšķerēšanas jomā, jo, neskatoties uz pēdējo gadu ļoti aktīvajām izglītošanas kampaņām, uz pikšķerēšanas e-pastiem turpina iekrist ievērojams skaits dažādu uzņēmumu darbinieku. Kā noziedznieki iemidzina mūsu modrību un kā pret to cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina „Corporate Solutions” biznesa attīstības direktors un apmācību platformas „Cloudstudy” vadītājs Imants Felsbergs, kiberdrošības eksperts Kārlis Apalups un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Uz pikšķerēšanu iekrīt 20 - 70 %. Tā trāpa visiem. Uzņēmējiem tās var būt ne tikai "tradicionālās" vēstules no Nigērijas prinčiem, bet arī pavadzīmes, kas pienāk it kā no sadarbības partneriem, bet realitātē ir mainīti bankas rekvizīti. "Ir vēstules, kas jau noformētas individualizēti, noziedznieki ir ielūkojušies mājaslapā un līdz ar to vēstules saņem viens vai divi cilvēki, arī noformējums mēdz būt atšķirīgs. Līdz ar to dažādas ir iespējas atpazīst krāpniekus. Labi sagatavota vēstule var arī veiksmīgi iziet cauri" analizē Gints Mālkalnietis. Viņš stāsta, ka redzējis arī vēstules, kuru pamatā ir reāla sarakste, tikai modificēta. Tas var būt aicinājums atvērt kādu failu, atsaucoties uz bijušu darījumu, lai pārskatītu tāmi vai kādu tehnisko risinājumu. "Šādas iziet cauri ļoti vienkārši, cilvēki zina sadarbības partnerus, atceras, ka pirms pusgada bija objekts, kaut ko darījām, paskatīsimies. Ja runājam par maksājumiem, vienmēr esmu uzsvēris - mācāmies elektroniski parakstītos dokumentus lietot. Vajag atcerēties, ka mums ir šāda aizsargāta sarakstes forma, kur varam digitāli nodrošināt, ka šis dokuments nemainīgs aiziet līdz partnerim un ka viņš spēj identificēt, no kā saņēmis. Bizness vēlas ļoti skriet, un ar šo skriešanu un nevēlēšanos veltīt divas, piecas minūtes, lai šos elektroniskos sarakstus apstiprinātu, zaudē simtus, tūkstošus. Zaudējumi uz šāda veida kļūmēm, nepārskatot dokumentus, ko vajadzētu pārskatīt, tie ir sešciparu skaitļi Latvijā regulāri," atzīst Gints Mālkalnietis. Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. "Atsaucība mācībām nav pārāk liela," atzīst Imants Felsbergs, "Mācībās vairāk uzsvars ir uz kiberdrošības kultūras veidošanu, jo nav viena konkrēta risinājuma visiem gadījumiem. Darbiniekiem ir jāzina, kā ikdienā rīkoties ar informāciju dažādā formā, arī lietojot sociālos tīklus. Tāpat jāsaprot fiziskās drošības pamatprincipi, ka jāaizver durvis un jāuzliek signalizācija, tāpat ir jāzina, kā strādāt ar e-pastu, uzņēmuma informāciju un jāzina, kā rīkoties, ja notiek jaut kas slikts."  

Arvien populārāks kļūst uzskats, ka jebkuru valsti pa īstam var iepazīt, nevis apmeklējot ierastās tūrisma vietas, bet gan satiekot vietējos cilvēkus. Kā piedāvājums "Lauku dzīvesveids" ļauj tūristiem iepazīt dzīvi un cilvēkus Latvijas laukos, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ar piedāvājumu "Lauku dzīvesveids" iepazīstina "Lauku ceļotāja" pārstāve Anna Palelione. Ko piedāvā tūristiem un kas interesē tūristiem no ārvalstīm, atklāj z/s "Ozoliņi" saimniece Evita Lūkina, "Lauku tēju" piedāvātāja, zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze Stabulniece, viesu nams "Mauriņi" saimniece Māra Zemdega un viesnīca "Kārļamuiža" pārstāve Baiba Stepiņa.  

Mobings ir psiholoģiskā terora veids un sastopams daudz biežāk, nekā mēs gribētu domāt. Kas var īstenot mobingu, kā to atpazīt un kā pretoties, lai neciestu mūsu pašu psihiskā un fiziskā veselība, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ārsts, psihoterapeits, arī „workingday.lv” vadītāju atlases speciālists Andris Jansons, "Trainify" valdes priekšsēdētājs Viktors Pedčenko un Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Elīna Ūsiņa. Pieredzē dalās komunikāciju aģentūras „A.W.Olsen & Partners” projektu direktore Rūta Grikmane. Elīna Ūsiņa norāda, ka birojs arvien vairāk saņem signālus par emocionālo vardarbību, kas sabiedrībā ir raksturīga un izpaužas arī darba vidē. "Pēdējā laikā ir vairāki iesniegumi un to varam skaidrot, ka sabiedrība ir kļuvusi izglītotāka, vairāk izprot mobingu un bosingu un arī to, kādām jābūt darba attiecībā, darba videi. Līdz ar to atrod drosmi arī ziņot," atzīst Elīna Ūsiņa. "Ne visos gadījumos mobings un bosings ir identificējams, bet pozitīvi, ka cilvēki neklusē, uzdrošinās formulēt savu problēmu un vēršas tiesībaizsargājošās iestādēs." Viņa arī norāda, ka nav identisku mobinga un bosinga gadījumu, tāpēc arī ekspertu vidu nav vienotas izpratnes, kas tas īsti ir. "Mobinga un bosinga tvērums nemitīgi evolucionē un katrā darba kolektīvā tas var būt pilnīgi savādāks," norāda Elīna Ūsiņa. "Pats svarīgākais ir saprast, ka tā nav viena vai pāris epizodes, kas mums nepatīk darbā, darba attiecībās. Šajā gadījumā runājam par psiholoģisko teroru, kas ietver sevī sistemātisku, naidīgu un neētisku attieksmi no vienas vai vairākām personām, vai tie ir kolēģi, vai darba devējs." Tas var izpausties gan ar kliegšanu, gan pazemošanu, gan profesionālo vai personīgo īpašību noniecināšanu, izsmiešanu, aprunāšanu, izolēšanu. Pats galvenais - mērķis ir radīt nelabvēlīgas sekas šim darbiniekam. Ūsiņa norāda, ka par mobingu vai bosingu var runāt, ka šīs kaitnieciskās darbības nav vienreizēja rakstura, bet atkārtojas un turpinās kaut kādā laika periodā. Rūta Grikmane atklāj, ka cietusi no mobinga, ko īstenojis nevis darba devējs, bet klients. "Visvairāk sarūgtināja, ka klients bija valsts iestāde," neslēpj Rūta Grikmane. "Protams, mēs visi esam cilvēki, bet, manuprāt, realizējot projektus, tie cilvēki, kas strādā kopā, viņi ir kā komanda, nevis viens ir kā boss, kurš tevi visu laiku "dzen grīdā", maina projektu, nosaka nereālus izpildes termiņus, nepārtraukti par tavu darbu sūdzas gan savai, gan manai vadībai. Kas ir pilnīgi, manuprāt, ārpus jebkādiem rāmjiem. Sauc manus padotos par nespējīgiem, par idiotiem. Tādā veidā visu, ko es daru, nepārtraukti noniecina, izplatot to apkārt. Man tas likās nesaprotami." "Pēc tam man nācās pierādīt, ka projekts realizēts tajā un pat labāk, nekā tas bija plānots," turpina Rūta Grikmane. "Tur bija sarakste uz sarakstes par to, esam, ko neesam darījuši, katra cipara pierādīšana. Tas bija milzīgs nesaprotama papildus darba apjoms, kur visu laiku juties, ka kaut ko dari nepareizi, lai gan visi rezultāti un apkārtējie cilvēki, kas iesaistīti, izņemot vienu, saprata, ka viss notiek normālā laikā, visu esam izdarījuši, viss ir noorganizēts, nekādām lielām problēmām nevajadzētu būt." "Viens no pārmetumiem bija, ka viņi neredzot manu komandu. Bet speciāli saudzēju savu komandu, lai viņi arī netiek novesti līdz brīdim, kad ierauga, ka zvana telefons, tu jau saraujies un domā, ak dievs, kas atkal būs. Šādi nodzīvoju kādus četrus mēnešus. Manuprāt, attieksme un visa uzvedība bija vienkārši nenormāla," vērtē Rūta Grikmane. Andris Jansons atzīst, ka reizēm ir situācijas, ka klienti ir augstprātīgi, nepārdomāti prasīgi. Viņu lēmumu pieņemšana kavējas, bet no otras puses visu izdarīt ātri.  

No 2023.gada 2.janvāra VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) sāks izsniegt jauna parauga vadītāja dokumentus, tai skaitā vadītāja apliecības, ar moderniem pretviltošanas elementiem, kas iestrādāti ar šā brīža jaunākajām tehnoloģijām. Jaunā parauga vadītāja dokumentos būs krāsaina, ar lāzergravēšanas tehnoloģiju iestrādāta fotogrāfija. Atbilstoši jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām tiks modernizēti arī citi drošības elementi - taktili, ar tausti jūtami detalizēti gravējumi, kā arī ultravioletajā gaismā redzamie attēli. Norādītie drošības elementi tiks iestrādāti visu veidu vadītāju dokumentos, ne tikai vadītāja apliecībā. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters. Visi jaunie transporta līdzekļu vadītāji saņems jaunā tipa vadītāja apliecības, kurās iestrādāti daži jauni knifi, lai nodrošinātos pret apliecību viltošanu. Galvenais, kas mainīsies, - ar lāzergravēšanu būs ieskanēta krāsaina vadītāja fotogrāfija. Tāpat jaunajās vadītāja apliecībās būs vēl vairāki detalizēti gravējumi, kas ar taustes palīdzību varēs noteikt, ka tā ir oriģināla, tas nozīmē, - grūti viltojama. Jaunās vadītāja apliecības sāks izsniegt pakāpeniski: no 2. janvāra tās sāks izsniegt Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Valmieras klientu apkalpošanas centros, no 3. janvārā - Jelgavā un Rēzeknē, no 4. janvāra - Talsos un Gulbenē, no 5. janvāra - Jēkabpilī un Ventspilī. 

Ziemas mēnešos dārza darbi un aktīvā rosīšanās puķu dobēs nenotiek, tā vietā lielāka vērība jāpievērš istabas augiem. Kā rūpēties par telpaugiem ziemā - zinātājus izvaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa. Trīs svarīgi nosacījumi augu labsajūtai telpās ziemā - gaisma, temperatūra un mitrums. "Ziemā ir maz gaismas, jāizvēlas gaišākā palodze, jānovieto tuvāk loga augi," skaidro Ingūna Gudrupa. "Bieži ir silts un sauss, kas veicina augšanu un augi izstīdzē. Vēl nepareizi laista - bieži augus pārlaista ziemā un tas arī augus nobeidz." Sandra Putniņa aicina cilvēkus saprast, kāds ir augs un kāda ir telpa. Labāk izvēlies telpai piemērotu, nevis - man tas augs patīk un es viņu gribu, neatkarīgi, vai manās mājās der. "Veikalā vispirms uzrunā skaisti ziedi un raibas lapas, tur nevar pretoties. Nopērkam un sākam interesēties par augu, kad sāk nīkuļot, tad jau ir pa vēlu," norāda Ingūna Gudrupa. Zaļiem augiem ziemā gaismu vajag mazāk, tie var palikt uz ziemeļu puses palodzēm, ziedošos augus ieteicams pārvietot uz austrumu vai dienvidu puses palodzēm. Ziemā iecienītām podu puķēm ciklamenām jeb alpu vijolītēm vajag ne tik daudz gaišu, cik vēsu telpu. Vēsums pat svarīgāks. Pārāk siltā telpā pat var sākt pūt. Arī acāliju var novietot vēsākā telpā.  

Svētki tepat durvju priekšā dīžājas un, šķiet, katrs īsts latvietis Ziemassvētkos domā, ka brangi paēst - kā pacienāt sevi un savējos. Šis gads nebūs izņēmums. Tikai ir viena ķibele - pirms svētkiem parasti esam ļoti aizņemti, turklāt šogad nav "iešūpojošu" brīvdienu - šodien vēl strādājam, rīt jau svētku vakars. Iespējams, ka daudziem varētu noderēt šefpavāru un kulinārijas virtuozu padomi un ieteikumi, kā dažādot svētku ēdienkarti un, galvenais, to visu sapost ātri. Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi restorāna "KEST" šefpavārs un līdzīpašnieks Māris Jansons un uzņēmuma "Gemoss" šefpavāre Ina Poliščenko. Māris Jansons atzīst, ka Ziemassvētki nav tā reize, kad gribētu eksperimentēt - tos pašus kāpostiņus, kartupelīti uz galda. 12 ēdieniem jābūt! Ina Poliščenko šajā laikā jūtas kā konsultants visiem draugiem, bet viņa nevēlētos, lai cilvēki nostrādājas virtuvē, tāpēc miksē "veco pasauli" ar "jauno". Cepetis uz galda - vienojošais elements. Ina Poliščenko izvēlas tītaru. Labā lieta, ka visiem pietiek un vēl paliek pāri brokastīm. Turklāt, kamēr gaļa cepas, var jau sākt baudīt svētkus. Abi šefpavāri iesaka klasiskās vērtības ar variācijām. Māris Jansons piedāvā sautēt svaigus sarkanos kāpostus - "claret" kāposti, kuru recepti var atrast arī internetā. Ina Poliščenko arī klasisku recepti papildina ar kādu īpašāku garšu. Piemēram, klasisko rīsu pudiņu papildināt ar vaniļu, nedaudz ruma, mandeļu skaidiņām, saldo krējums. Veģetāro siļķi kažokā var pagatavot ar ceptiem baklažāniem. Māris Jansons iesaka saglabāt labās lietas - bukstiņputru, sklandraušus, arī rasolu. Viņš rasolā liek kartupeļus, burkānus, marinētus gurķus, konservētos zirnīšus, krējumu ar sinepēm un majonēzi. Ja gatavo ar gaļu, liek klāt vārītu gaļu vai vārītu desu. Pašam labāk patīk veģetārā versija. Inai "slepenā" sastāvdaļa rasolam ir marinēta, cepta cūkgaļa vai vistas gaļa. Viņa rasolam pievieno arī olas.

Kā pārvarēt Ziemassvētku spriedzi, tikt galā ar dāvanu drudzi un kā izbaudīt Ziemassvētku laiku, neatkarīgi no tā, vai esat vienatnē vai kopā ar citiem cilvēkiem,  raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē sistēmiskais ģimenes psihoterapeits, "Olainfarm" pārstāvju darba efektivitātes vadītājs Aldis Miglinieks, kultūras antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Sociālā antropoloģija" direktore Ieva Puzo un etiķetes speciāliste Kristīna Sprūdža. Runājot par svētku tradīcijām, Ieva Puzo norāda, ka ideja par to, kas ir Ziemassvētki, kā tos svin un kad tos svin ir tradīcija mainībā un kustībā, to arī šobrīd piedzīvojam. Ziemassvētkus svin dažādās kultūras, tāpēc to, kā šos svētkus tveram, ko nevajadzētu pieņemt idejas par to, kas ir vai nav pašsaprotams. Tomēr saistībā ar svētkiem rodas spriedze. Aldis Miglinieks norāda, ka personīgā tradīcija un globālais stāsts iespaido mūs, mūsu ģimenes un draugus. Tas var izraisīt emocionālu sadursmi. Ieva Puzo atzīst, visdažādākās pretrunas izlien virspusē. Spriedze parādās dažādos līmeņos, kā domājām par attiecībām ar ģimeni, ar paplašināto ģimeni. Bieži šajā ziņā realitāte atšķiras no ideālā. Tāpat spriedzi raisa ar tēriņiem saistīti jautājumi: kam tērējam naudu, kāpēc tērējam naudu, kāpēc esam gatavi investēt līdzekļus, zinot, ka pēc tam būs finansiālas grūtības ģimenē. Dāvanu iegāde arī aktualizē vides jautājumus. Aldis Miglinieks uzskata, ka ir svarīgi vērot un saprast, kas notiek mums, ar ģimeni, ar mums tuviem cilvēkiem, draugiem, ar kolēģiem. Tas ir pirmais solis, lai saprastu, kā jūtamies, ko darām. Ja pamana grūtības - var uzsākt dialogu, kā dzīvot labāk. Kristīna Sprūdža, domājot par klausītājas, kura norādīja, ka trūkuma dēļ, svētku viņas ģimenē nav jau gadiem, vērtē, ka cilvēkiem dzīvē svarīgām lietām laiks atrodas. Ja kāds saka, man nav laika kaut kam, visticamāk, cilvēkam to negribas darīt vai par to domāt, tā nav prioritāte.

Vēja appūsta seja vai vaigi ir gana bieži lietoti epiteti latviešu un pasaules literātu darbos. Bet vai 21. gadsimtā mums būtu vējā un salā jāmoka sava āda, ja ir iespējams iegādāties dažādus aizsargkrēmus? Kā kopt ādu ziemā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības centru apvienības dermatoloģe veneroloģe Alise Vīgante un dermatoloģe, kosmētiķe Ilze Actiņa. Kas ādai vairāk kaitē - kārstā vasaras saule vai ziemas aukstums? Alise Vīgante vērtē, ka vasarā saules radītais ultravioletais starojums tomēr ir bīstamāks, bet ziemā ādas ienaidnieki ir aukstums, sals, mitrums, apkures radīts sausums.  Aukstumā asinsvadi sašaurinās un āda saņem mazāk barības vielas, ja tas ir ilgāku laiku, tas ir bīstami. Ikdienas darba apstākļi padara ādu jutīgāku. Lai ādu pasargātu ziemas aukstumā un mitrumā, it sevišķi, ja darbs ir ādā, noteikti ir jāvelk rokās cimdi, sejas ādas pasargāšanai lielākā aukstumā var auduma masku, bet vairāk tomēr pasargās aukstumkrēmi, kas pareizi baro aukstā laikā ādu.  Par aukstumkrēmiem vairāk runā, domājot par bērniem, jo viņu āda ir vēl jutīgāka, bet tos var lietot ar pieaugušajiem. Krēmus var salīdzināt ar apģērbu sejas ādai. Kā zināt, kad ādai salst? Ja cilvēks jūt salšanas sajūtu, kad "sals kož ādā".  

2023. gadā sabiedriskā transporta lietotājus gan starppilsētu autobusu maršrutos, gan galvaspilsētā skars virkne būtisku izmaiņu. Kas īsti mainīsies, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Satiksmes valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš un Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis. Kristiāns Godiņš skaidro, ka reģionālajos pārvadājumos sabiedriskajā transportā izmaiņas saistībā ar personalizētas e-ID kartes izmantošanu stāsies spēka vasarā un būs arī pārejas periods līdz 2023. gada beigām, ja kādam nav e-ID kartes, viņš atvieglojumus varēs saņemt, izmantojot esošo kārtību. "Aicinām jau laicīgi cilvēkus, lai nebūtu, ka pēdējā brīdī kaut ko mēģina skriet un kārtot, paskatīties, vai esošā e-ID karte ir atbilstoša," norāda Kristiāns Godiņš. Viņš aicina cilvēkus paskatīties, kad karte ir izdota, ja izdota līdz 2019. gada 1. septembrim, tajā nav iestrādāts risinājums, kas ļauj to izmantot sabiedriskajā transportā. Šī karte būtu jāmaina. Jaunajā kartē visa informācija būs pieejama un atlaides sabiedriskajā transportā piemēros automātiski, uzrādot karti. Ja karte ir izdota līdz 2021. gada 27. decembrim, tajā ir iestrādāta aplikācija, bet tā jāaktivizē. Nekas nav jāmaina cilvēkiem, kuru e-ID karte ir izdota pēc 2021. gada 28. decembra un arī nav vajadzīgs neviens cits papildus dokuments sabiedriskajā transportā. Džineta Innusa atklāj, ka no nākamā gad nebūs Rīgā sabiedriskajā transportā specifiskas atlaides tieši rīdziniekiem. "Visi pasažieri ir vienādi un saņems vienādus produktus, tajā skaitā visas atlaides, gan braukšanas maksa mēnesim, gan attiecīgās statusa atlaides. Speciāli rīdziniekiem veidoti produkti no nākošā gada 2. janvāra nebūs," atzīst Džineta Innusa. Jau no 2022. gada janvāra nevar iegādāties biļetes pie transporta vadītāja, tas darīts ar domu, lai attiektos no skaidras naudas aprites un tas arī atvieglo vadītāja darbu. Vienīgi 22. maršruta autobusā, kas dodas uz un no lidostu "Rīga", var iegādāties biļetes, izmantojot skaidru naudu.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, kopš gada sākuma Latvijā no legionelozes miruši 11 cilvēki - tikpat daudz, cik iepriekšējos trīs gados kopā. Eksperti lēš, ka situācija var tikai pasliktināties, jo tikt no leģionellām vaļā ir ārkārtīgi sarežģīti. Kā cīnīties ar šo bīstamo baktēriju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis un zinātniskā institūta "BIOR" laboratoriju vadītāja Olga Valciņa. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Viktorija Leitēna iepazīstina ar statistiku, cik cilvēku saslimuši ar legionelozi. Dati liecina, ka salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, ka visaugstākais saslimstības gadījumu skaits ir bijis 2021. gadā - 61, 2022. gadā līdz 1. decembrim reģistrēti 58 saslimšanas gadījumi, no tiem 11 ir nāves gadījumu skaits. Tas ir lielākais, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits ir reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā. Vairāk slimo vīrieši vecumā virs 50 gadiem.  Olga Valciņa skaidro, ka legionellas ir baktērijas, kas dzīvo mitrās vidēs.  "Nav nekāds brīnums, ka vismaz puse leģionāru slimības gadījumu ir Rīgā. Rīgā ir daudz daudzdzīvokļu māju," norāda Olga Valciņa. "Institūtā BIOR mēs pirms vairākiem gadiem veicām pētījumu asins donoriem, ņēmām asinis no vēnas un pārbaudījām antivielas uz legionellām. Konstatējām, ka vislielākais risks ir būt kseropozitīvam, saturēt antivielas asinīs, ir tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kas saņem centralizēti karsto ūdeni. Viņi nevar ietekmēt ūdens temperatūru, lielākoties, nevar ietekmēt, kā ūdens tek pa caurulēm." Iedzerot ūdeni ar legionellām, cilvēks nesaslimst, tas ir jāieelpo. Ieelpot var tad, kad rodas ūdens aerosols. Tikai 5-10%, kas ieelpo, saslimst. "Ūdens aerosols visbiežāk veidojas, kad ūdens sitas pret cietu virsmu. Riska vietas ir izlietne, kur atlec ūdens, noraujot ūdeni podā, ja nav aizvērts vāks, tur iet aerosols pa gaisu, aerosols veidojas dušā, visvairāk kabīnē ar cietajām virsmām, kur atsitas. Duša ir liels riska moments. Strūklakas, auto mazgātuves, daudz vietas, kur pat neiedomājamies," skaidro Olga Valciņa.

Pēdējā 2022. gada latviešu valodas stundā ar valodniekiem Diti Liepu un Andreju Veisbergu spriedīsim par latviešu valodas pozīcijām digitālajā vidē,  kā arī atbildēsim uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem.

Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi dzīvē ir cietusi no partnera vardarbības. Savukārt gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (jeb 46%) personīgi ir dzirdējis un pazīst kādu, kurš ir saskāries ar vardarbību ģimenē. Vardarbībai ir daudzas izpausmes un tās ir jāspēj pamanīt. Cik ļoti sabiedrība ir spējīga reaģēt uz vardarbību un kas ir jādara, lai vardarbību izskaustu, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. 2021.gada decembrī uzņēmuma IKEA sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veiktā tiešsaistes aptaujā gandrīz puse jeb 45% Latvijas dalībnieku atzīst, ka Covid-19 laikā vardarbība ģimenē viņu personīgajā dzīvē un starp apkārtējiem ir pastiprinājusies. Lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (59%) ir pamanījuši pieaugošo vardarbību, un arī 48% cilvēku vecumā no 30 līdz 39 gadiem atzīst, ka situācija ir saasinājusies. Iedzīvotāji atzīst, ka viņu apkārtnē ir cilvēki, kas ir pieredzējuši vardarbību ģimenē. Pazīstamo lokā, kas piedzīvojuši vardarbību ģimenē, visbiežāk ir draugi (39%), kāds no tuvākajiem ģimenes locekļiem (23%) un kāds no tuvākās apkaimes, ko viņi personīgi nepazīst (22%). Pētījuma laikā tika aptaujāti 500 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tāpēc uzņēmums īsteno sociālās atbildības iniciatīvu "Pamani vardarbību", kuras ietvaros, aicinot iegādāties Kristiana Brektes veidotas īpaša dizaina somas. Visi līdzekļi tiks novirzīti Latvijas ģimenes krīzes centru labiekārtošanā. Šādu labiekārtošanu jau pieredzējis krīzes centra "Mīlgrāvis". Tā vadītāja Inese Tentere raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst, ka centrā vēršas sievietes, kuras cietušas no vardarbības.  "Tas ir drosmīgs solis, tādu sieviešu, kas nolemj pārtraukt [vardarbīgas attiecības] un sper šo soli, nav daudz. Gada laikā ir vidēji 20 sievietes pie mums vērsušās. IR stereotips, ka attiecības ir viegli pārtraukt. Diemžēl tā nav. Tas ir ļoti sarežģīti, saņemties un atzīt, ka cieš no vardarbības, ir sarežģīti. Nav iespējams ar pirmo reizi pārtraukt un kaut ko risināt," norāda Inese Tentere. 57% gadījumu vardarbība ģimenē atkārtojas atkal un atkal. Kāpēc ir grūti aiziet no šādām attiecībām? Centra "Milgrāvis" klīniskā psiholoģe Inese Bordāne norāda, ka iemesli ir kompleksi.  "Cilvēkam gribas ticēt labajam, skaistajam, gribas ticēt mīlestībai, gribas ģimeni, ir cerības un gaidas. Esot attiecības, cilvēks cer, ka varbūt būs labi. Ir grūti aiziet, jo bieži ir kauns atzīt, ka man nav kā visiem. Bieži ir sajūta, ka pati esmu vainīga, upura loma. Ir bailes, daudzas sievietes ir iebiedētas," skaidro Inese Bordāne. "Ir daudz salauztu sieviešu, kas ir nobijušās. Gaida no vīrieša, kas ienācis viņu dzīvē, stipro atbalstu, „tēti”. Sievietes, kas ir izteikti upuri, atrod varmāku. Tas notiek neapzināti."

Šogad virkne uzņēmumu Ziemassvētkos saviem darbiniekiem nedāvinās dāvanas, bet tām paredzētos līdzekļus novirza labdarībai. Viena no šādām iniciatīvām ir "Uzņēmēji mieram", kuras ietvaros vāc gan naudu, gan dažāda veida preces, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem. Vairāk par iniciatīvu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Uzņēmēji mieram" valdes loceklis, SIA Nutrameg dibinātājs Kristofs Blaus, "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, finanšu vadības kompānijas "Primum" valdes priekšsēdētājs Raivo Pede, SIA "MED grupe" pārstāve Kristīne Vizule un "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks. Ierakstā uzklausām ukrainieti Oksanu Hončarenko. Viņa stāsta par palīdzību, par to, kas šobrīd visvairāk nepieciešams Ukrainas cilvēkiem. "Kad viss sākās, bija brīžiem bezpalīdzības sajūta, kur to visu dabūt, kā to fianansēt. Šobrīd tas ir iegājis tādā režīmā, katram cilvēkam, kas tic Eiropas vērtībām, jāsaprot, ka jāatbalsta līdz brīdim, kamēr šī uzvara būs notikusi. Tas nav tā - atbalstījām, attīrījām savu sirdsapziņu un aizmirsām," atzīst Māris Simanovičs. "Ja mēs šodien nopelnām 1000 eiro, tad jāatrod sevī spēks un 100 eiro jāziedo. Ja Krievija uzvarēs šajā karā, tad tas ir karš Eiropā, kas turpināsies. Kā teica mūsu ukraiņu kolēģi, diemžēl mantas tiek iznīcinātas, nolietojas, tās vajag visu laiku. Nerunājam par munīciju, ko sniedz lielās valstis, mēs runājam par vienkāršām praktiskām lietām - guļammaisi, siltais apģērbs, medicīnas iekārtas, "poverbankas", tie paši ģeneratori. Ir vienkārši jāturpina iesāktais, jākāpina tempi. Es noteikti ticu, ka ir tāda lieta, kā karma un, jo vairāk atbalsti citus, jo vieglāk lietas notiek tev pašam." Raiva Pede arī piebilst, ka palīdzība ir vajadzīga ne tikai armijai, gādājot dārgu tehniku, bet arī vienkāršiem cilvēkiem, kuriem nav nodrošinātas pamatvajadzības ziemā.  "Šeit dzīvojot, mums ir prātam neaptverami iedomāties, kas notiek tur. Ja jūs mājās apsedzaties ar divām segām un jums liekas auksti, iedomājieties, kas notiek, ja jums nav mājas, nav gultas un ir viena sega, un jāguļ vienkārši tur, kur sniegs nekrīt virsū," turpina Māris Simanovičs. Visi raidījuma viesi mudina ziedot un palīdzēt, jo situācija Ukrainā ir smaga un katra palīdzība – nauda, mantas vai brīvprātīgais darbs – ir nozīmīga.    

No 2023. gada 1. maija elektroniskā identifikācijas karte ir noteikta kā primārais personu apliecinošais dokumenta veids. Tas paver iespējas vairāk attīstīt dažāda veida elektroniskos pakalpojumus, kuros tiek izmantots elektroniskais paraksts. Ar e-paraksta jaunumiem raidījumā Kā labāk dzīvot iepazīstina Latvijas Valsts radio un televīzijas centr (LVRTC) Biznesa attīstības daļas vadītājs Kārlis Siliņš un LVRTC Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine. Atgādinot par iespējām, ko nodrošina e-paraksts, Vineta Vineta Sprugaine norāda, ka no "dārgas pildspalvas", kas stāv uz vadītāja darba galda, e-paraksts kļuvis katra kabatā vai viedtālrunī esošu rīku dažādām sadzīves situācijām. E-parakstam ir divas funkcijas - dokumentu parakstīšana, kas ikdienas pilsonim ir mazāk nepieciešana, otra funkcionalitāte - e-identitātes apliecināšana, kas nepieciešama ik uz soļa, ja ir darījumi digitālā vidē. "Nākamā gadā pielietošana būtiski paplašināsies, jo 1. februārī stājas spēkā Fizisku personu elektroniskās identifikācijas likums, kas paredz, ka komersantiem, kas nodrošina elektronisku identifikāciju savos portālos, vai tā būtu parole vai lietotājvārds, vai internetbankas rīki, būs jānodrošina šī pati iespējā arī ar nacionāliem identifikācijas rīkiem – eID karti un mobilo lietotni "eparaksts mobile"," skaidro Vineta Sprugaine.  

Šī gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms. Aptaujas dati nepārsteidz! Par iespējām cīnīties ar šo postošo atkarību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par palīdzības iespējām sarunājas klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu departamenta vecākā eksperte Ineta Upeniece.

14. decembrī tiks pasniegtas ikgadējās eksporta un inovāciju balvas. Viena no balvu kategorijām - “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”. Kas ir tas produkts, kas varētu piesaistīt tūristus no malu malām Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Liepājas 17-19.gs. interjera muzeja Hoijeres kundzes viesu nams direktore Ieva Dzintare un Kuldīgas Kaļķu ielas kvartāla attīstītājs Toms Egle.

Viss nebūt nav tik labi, kā mums gribētos domāt. Cilvēki, kuru iespējas ir ierobežotas, piemēram, invaliditātes dēļ, joprojām cieš no diskriminācijas. Kas noskaidrots kādā no pēdējā laika pētījumiem un ko darīt, lai diskrimināciju novērstu, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj "Vieglās valodas aģentūra" valdes priekšsēdētāja Irīna Meļņika, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” politikas koordinatore, monitoringa veicēja Iveta Neimane un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Iveta Neimane atklāj, ka bija iecerēts, ka monitorings būs saistīts tikai ar komentāriem, ar cilvēku reakciju, bet pandēmijas dēļ daudzos portālos tika slēgti komentāri, tāpēc analizēti "klikšķu portāli" un kā tur pasniedz invaliditāti, kāpēc par to raksta un kāda ir attieksme un ieguvumi. Attieksmes un dažādības pieņemšanas ziņā Latvijā ir līdzvērtīga daudzām valstīm, uzskata Iveta Neimane.  "Pozitīvi un neitrāli, informatīvi neitrāli kopumā ir 33% rakstu vai informācijas, bet 28% jūtam atšķirīgo attieksmi, vairāk negatīvu, gan komentāros, gan rakstos," norāda Iveta Neimane. Kā negatīvu vērtē arī žēluma veicināšanu, mazvērtīgumu, ka cilvēkus ar invaliditāti uzskata kā mazvērtīgākus. "Vēl viens, ar ko jārēķinās, invaliditāti izmanto kā lamuvārdus. Tas vairāk komentāros. Patīk rakstīt "idiots", "debils", "kurlmēms". (..) Negatīvas īpašības sasaistot ar cilvēku invaliditāti," atzīst Iveta Neimane. Vēl viņa min, ka, runājot par kādu konkrētu cilvēku, negatīvu komentāru nav daudz, tie vairāk vērsti uz žēlumu, mazvērtīgumu, vai uz varoņa tēla veidošanu. "Tajā pašā laikā, ja tie ir jautājumi, kas skar kādas grupas, attieksme mainās. Visizteiktāk negatīvo attieksmi manīja saistībā ar paralimpiešiem," norāda Iveta Neimane. Tās bija divas konkrētas lietas, kas saistītas ar naudu, - par prēmiju samazināšanu paralimpiešiem par panākumiem olimpiskajās spēlēs un sporta halles būvniecību šo sportistu vajadzībām. "Tajā brīdī gāzās vienkārši vājprāts. Kad mēs nerunājam par konkrētu paralimpieti, kas kaut ko sasniedzis, bet kad sākām, ka viņiem vajag paralimpisko halli, tad atceramies, ka paralimpiskais vispār nav sports. Mazvērtīgums, nonicināšana ir ļoti izteikta," atzīst Iveta Neimane. Vēl nievājoša un augstprātīga attieksme parādās terminoloģijā, izvēloties, kādus terminus lieto par cilvēkiem ar invalīdīti. Pimēram, nedzirdīgs vai kurls.

Asins draugi! Kādam šāds vārdu salikums var izklausīties  aizdomīgs, bet tieši ar šādu nosaukumu pagājušajā gadā startēja Valsts asinsdonoru centra kampaņa (VADC), lai piesaistītu gados jaunus asins ziedotājus. Šobrīd kampaņa jau ir pāraugusi kustībā. Par tās mērķiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņu un iespēju ziedot asinis stāsta VADC vadītāja Egita Pole. Ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Rācenis skaidro, cik būtiskas ir ziedotās asinis cilvēku veselības saglabāšanai un, protams, arī dzīvības glābšanai.

Nesen Latvijā veikta aptauja rāda, ka 92 % Latvijas iedzīvotāju, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk vai retāk klausās mūzikas ierakstus. 74 % aptaujāto piekrīt, ka par intelektuālā īpašuma izmantošanu jāsaņem atlīdzība, bet tikai 24 % ir gada laikā atvēruši maciņu, lai kaut eiro iztērētu ierakstu pirkšanai. Vai šajos skaitļos kaut kas ir nepareizi, raidījumā vērtē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, mūziķis un producents, LaIPA padomes loceklis Rūdolfs Budze un AKKA/LAA vadītājs Kārlis Kazāks. Liena Edvardsa norāda, ka LaIPA veiktais gadskārtējais pētījums par mūzikas patēriņu Latvijas sabiedrībā rāda, kā mainās avoti, no kuriem mūzika tiek patērētā. "2016. gadā, kad sākām pētījumu, stabils līderis bija radio ar 75%, šogad, 2002. gadā, galvenais mūzikas avots - 39% - ir bezmaksas interneta vietnes, attiecīgi, ir nedaudz pieaudzis patēriņš no digitālajām straumēšanas vietnēm. Savukārt radio klausās tikai viena trešdaļa sabiedrības - 33%. Cilvēki vairāk izvēlas klausīties mūziku internetā," norāda Liena Edvardsa. Tāpat pieaudzis straumēšanas servisu izmantojums, 2016. gadā tie bija tikai 4% patērētāju, šogad - 16%. Līdzīgi pētījumi Lietuvā un Igaunijā rāda vēl straujāku pieaugumu šajā jomā. 44% procenti klausās mūziku, pārvietojoties automašīnā. "Informācijas trūkums ir par mūzikas izmantošanu internetā. Pētījums parāda, ka sabiedrība meklē un atrod iespējas mūziku klausīties bez maksas. Mūziku katru dienu klausās 92% sabiedrības, bet tikai 24% ir gatavi par to maksāt un ir gada laikā to darījuši," atzīst Liena Edvardsa. Gada laikā cilvēki ir gatavi mūzikas ierakstu iegādei tērēt līdz 10 eiro. Kārlis Kazāks vērtē, ka daudz dzirdam terminu "bez maksas", tomēr patērējot '"bez maksas" kaut ko kādam maksā.  "Iespējams, ka tās ir reklāmdevēju uzturētas vietnes, mēs klausāmies bez maksas, klausāmies arī reklāmas, mūsu domas ietekmē. Šādi mūzika kļūst par citu produktu, nekā tas bija kādreiz, kad to spēlēja raidstacijas. Šobrīd mūzika ir vairāk arguments pārdot kaut kādus citus produktus. Cilvēks klausās mūziku, bet tajā pašā laikā viņam piepārdot visu ko citu, ko viņam varbūt vajadzētu," analizē Kārlis Kazāks. Viņš uzteic pētījumu, kas parāda, kā gadu no gada mainās tirgus un arī mūziķi redz, kā būtu jāreaģē. Runājot par mūzikas ierakstiem, Rūdolfs Budze vērtē, ka šobrīd no klausītāja viedokļa ir pasaules vēsturē labākais laiks, kad var visu atrast un viss ir pieejams. Savulaik CD maksāja 12 latus un varēja rēķināt, cik var atļauties. "Attiecīgi šodien, ja paskatāmies uz legālajiem servisiem, vari samaksāt septiņus, astoņus vai 10 eiro, kā kurā vietā, un tev ir pieejama gandrīz jebkura jebkad izdotā mūzika. Tu vari klausīties Bahu, Vivaldi, "Queen", Donu un Aminatu, un tas ir pieejams vienā vietā. Ja sarēķina gadā, tas nav daudz. Ceru, ka mūsu iedzīvotāji pārvarēs šo barjeru," vērtē Rūdolfs Budze. Viņš arī atsaucas uz LaIPA pētījumu: 5,2 ir tas marķieris skalā no 1 līdz 7, kur aptaujātie cilvēki piekrīt, ka būtu jāsaņem autoriem un radītājiem taisnīga atlīdzība par viņu mūzikas klausīšanos. Ar straumēšanas servisiem gan iet gausi. "Ir labi, ka cilvēki domā, ka mūziķiem ir jābūt atalgotiem. Nākamo 3 - 5 gadu plāns varētu būt, ka mums kā industrijai un mūziķiem individuāli arvien vairāk jārunā par to, kā klausītājiem legāli klausīties mūziku, lai visi saņemtu taisnīgu atlīdzību," atzīst Rūdolfs Budze.

Noteikti katram interneta lietotājam ir nācies ielūkoties kādā mājaslapā, kurā piedāvātajām precēm tiek solītas vilinošas cenas un atlaides. Ne vienmēr aiz šāda piedāvājuma slēpjas krāpnieki vai negodprātīgi uzņēmēji. Kā atdalīt sēklas no pelavām, iepērkoties virtuālajā vidē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta galvenā juriste Zanda Dāvida, PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. "Kā pazaudēt naudu vienkārši tāpat internetā – tas nekur nav pazudis," atzīst Gints Mālkalnietis Ir pikšķerēšanas un viltus lapu uzbrukumi, viltus investīciju platformas, kas vērstas pret privātpersonām, viltus rēķini, dažādas kontu mainīšanas, kas ir problēma uzņēmējiem. (..) darījumu summas mēdz būt lielas." "Ja jums rāda [Facebook], ka draugs iesaka kaut ko ļoti dīvainu, ja ir reāls kontakts ar šiem cilvēkiem, paziņot, ka, man šķiet, ka no tava konta redzējām kaut kādu krāpniecību," atzīst Gints Mālkalnietis. "Bieži saskaramies ar to, ka uztaisa profilu ar tā paša cilvēka vārdu un uzvārdu, citu lietotājvārdu kādā no virtuālajām lietotājvidēm, pēc tam tās vārdā piesakās draugos, mēģina iziet uz sarunām. Ļoti bieži sarunas ved pie šīm viltus investīciju platformām. Šāda metode, kas arī nav jauna, atkal ir uzpeldējusi. Ir problēma, ka virtuālā vidē pārbaudīt identitāti nav lielas." "Ja jūsu draugs sāks pēkšņi runāt krieviski, kas to nav darījis, neticiet. Bet mēs redzam arī reālus uzbrukumus latviski," turpina Gints Mālkalnietis. "Reklāmas visbiežāk būs angļu vai iztulkotā angļu valodā. Lapas, kur pāradresē apmeklētājus, ir ar sagatavi angliski, kas automātiski tiek tulkota latviski. Tāpēc brīži izskatās stipri jocīgi."  Gints Mālkalnietis arī min, ka ala lietotāji jūt to, ko nevar ietekmēt, un tie ir uzbrukumi pakalpojumu sniedzējiem, finanšu iestādēm. PTCA ir gan "melnais saraksts" un aizdomīgo vietņu saraksts, kurā iesaka ielūkoties patērētājam. Klausītājs jautā, vai PTCA ir ziņas dažādiem kursu piedāvājumiem, kas sākumā ir bezmaksas un tikai pēc tam parādās abonēšanas maksa. "Sūdzas ne tikai par dažādiem kursiem, bet sūdzas arī par cita veida pakalpojumiem, kur princips ir viens - cilvēkam piedāvā kaut ko uz laiku bez maksas un cilvēks neizlasa, kā parasti, līdz galam un noslēdz abonēšanas līgumu. Kad atnāk rēķins, saprot, ka piesaistīts uz gadu vai diviem, vai beztermiņa līgums. Bieži var redzēt, ka cilvēks devis piekrišanu, pats visu atzīmējis. Neizlasīja," atzīst Zanda Dātava. "Patērētāju uzvedības pētījumi parāda, ka viņi nelasa līgumus un arī nelasīs līgumus, līdz ar to mums kā uzraudzības iestādei un arī likumdevējam ir jādomā, ka izveidot normatīvos aktus tā, lai cilvēkus pasargātu." "Metodes šādai nejaušai iesaistei ir dažādas, viens no aktuālākajiem - tu spēlē kādu spēlīti, pēkšņi izlec ārā aicinājums kaut ko pamēģināt bez maksas, tu ievadi savu telefona numuru un ar to pietiek. Nevajag pat ievadīt kartes datus, jo tu pieslēdz pakalpojumu un rēķins tiek piesaistīts mobilo sakaru pakalpojumu maksai. Tev pēkšņi atnāk lielāks rēķins. Pat nav jāievada nekādi dati," skaidro Zanda Dātava.

Sākam gatavoties jaunajai 2023. gada dārza darbu sezonai! Teiksiet - par ātru, jo vēl jau dārzs nav pat ziemai gatavs. Slinkojam vai strādājam, to jautājam dārzkopēm - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktorei, bioloģijas zinātņu doktorei Vijai Rožukalnei un kokaudzētavas "Dzērves" saimniecei Marutai Kaminskai. Vērtējot aizvadīto gadu, Maruta Kaminska atzīst, ka viņu priecē, ka jauni cilvēki arvien vairāk pievēršas dārzkopībai. Bažīgu dara tas, ka cilvēki arvien vairāk pasūta stādus no citām valstīm. Savukārt Vija Rožukalne ir gandarīta, ka cilvēki arvien vairāk domā par dārzu, nav haotiska attieksme pret dārzu, lasa, plāno dārza iekārtošanu. Šobrīd darzā var paskatīties un padomāt par krūmu un kociņu piesegšanu, lai pasargātu no sala un arī zvēriem. Uzsnigušais sniegs ir laba sega, bet jāseko arī līdzi, vai sniegu arī nevajag papurināt no krūmu zariem, lai tos neliec un nelauž Beidzot vajadzētu dārzniekam arī atpūsties!

Kā palīdzēt ģimenēm, kuras ieceļojušas no Ukrainas, un kādu atbalstu krīzē var saņemt gan šie cilvēki, gan arī Latvijas iedzīvotāji, kuri raizējas par karu un tā sekām? Par to, kāda palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem Ukrainā, gan tiem, kas ieradušies Latvijā, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes" pāstāve Darja Veļičko. Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava 30. novembrī ir atklājis rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem, informē Ārlietu ministrija. Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību. Rehabilitācijas centrs sniegs patvērumu 20 sievietēm un viņu ģimenes locekļiem. Tajā iekārtotas telpas dzīvošanai, kā arī psihologa un medicīnas speciālista darbam. Centrā izbūvēta autonoma apkures un elektroapgādes sistēma. Tā nodrošinās centra nepārtrauktu darbību, neraugoties uz Ukrainas energosistēmas pārrāvumiem, ko radījuši Krievijas nemitīgie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Novērtējot Latvijas sniegto atbalstu, viena no telpām nosaukta latviešu dzejnieces, emancipācijas un sieviešu tiesību aizstāves Aspazijas vārdā. Biedrībai “Centrs MARTA” sadarbībā ar partneriem Ukrainā ir atvērta uzticības tālruņa līnija seksuālo noziegumu un spīdzināšanas upuriem. Ar uzticības tālruņa palīdzību tika nodrošinātas konsultācijas, psiholoģiskā palīdzība, informācija un piekļuve sociālajai, medicīniskajai, juridiskajai un humānajai palīdzībai. Četru mēnešu laikā palīdzību saņēmušas vairāk nekā simts sieviešu, kas cietušas no seksuālās vardarbības. Iluta Lāce atklāj, ka jau šobrīd palīdzību jau ir saņēmušas 104 sievietēm un darbs turpināsies. Tāpat paralēli palīdzības sniegšanai tiek īstenots projekts, lai izglītotu speciālistus un līdzcilvēkus, lai viņi spēj pamanīt noziegumus, ziņotu par tiem un sniegt u atbalstu cietušajiem.  Viņa arī aicina doties uz centra mājaslapu un ziedot, lai nodrošinātu bezmaksas palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un viņu bērniem. Šobrīd, ziedojot projekta ietvaros, katra ziedotā summa ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu tiks dubultota. Runājot par palīdzību, Darja Veļičko vērtē, ka katrs var kaut izdarīt no savas puses, lai atbalstītu. Ja nav iespēja palīdzēt ar mājokli, tā var būt pārtikas paka vai silts apģērbs ziemā vai citas lietas. "Tāpat jāizvērtē savas spējas atbalstīt un uzklausīt," bilst Darja Veļičko, runājot par psiholoģisko atbalstu. "Jāsaprot, vai paši būtu gatavi būt klāt un atbalstīt, uzklausīt smagas lietas. To arī pamanīt ir ārkārtīgi grūti. Cilvēki parasti labi turas un nestāsta.  Sākt ar to, ka dot zināmu, ka esam pieejami, ka esam gatavi būt klāt un uzklausīt, ja tas ir nepieciešams. Nespiest, bet iedrošināt, ja vēlies, esmu gatavs uzklausīt. Pazīmes pamanīt ir grūti, jo tās bieži ir personiskas. Ne katrs ir gatavs parādīt, ka krīt panikā pie katras skaļākas skaņas. Piemēram, kad lido lidmašīnas, kas ir ļoti izplatīta lieta cilvēkiem, kas atbraukuši no Ukrainas. Viņiem panikās lēkmes sākas, dzirdot lidmašīnu skaņas. Ne katrs ir gatavs kaut ko tādu parādīt. Būt klāt, izvērtēt savas iespējas un iedrošināt runāt, ja ir nepieciešamība, gan arī informēt par iespējam saņemt profesionālu atbalstu."

 Gada otrajā pusē strauji pieaudzis jau tā augstai pieprasījums pēc saules paneļiem un to uzstādīšanu vēl līdz gada beigām, bet pieprasījums ir tik liels, ka jau veidojas rezervācijas rinda līdz pavasarim. Savukārt tie, kas atliks izpildītāja nolīgšanu uz pavasari, visticamāk saņems saules paneļus uz mājas jumta vai piemājas teritorijā tikai nākamās vasaras otrā pusē. Bet ar to nepatikšanas nebeidzas. Izskan viedoklis, ja tiks apstiprināti AS „Sadales tīkls” jaunie tarifi par elektrības nodošanu tīklā, mikroģenerācijai Latvijā varēs likt treknu punktu. Vai joprojām saules paneļi būs izdevīgs risinājums patērētājiem, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis, SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, enerģētikas eksperts, SIA "EVECON" valdes loceklis Gatis Lazda un AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Jānis Kirkovalds. Edgars Bergholcs skaidro, ka šobrīd ziemā, kad ir sals un sniegs, būvniekiem kāpt uz juma nav sevišķi droši, tāpat plastmasas un gumijas savienojumus montēt, kad ārā ir mīnus grādi, nebūtu ieteicams. Viņš apstiprina, ka rindas ir garas, līdz pat vasaras vidus.  "Šis ir īstais brīdis, lai rezervētu sev nākamā gadā saules paneļu uzstādīšanu," uzskata Edgars Bergholcs. Viņš to saista ar produktu un materiālu pieejamību saistībā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un enerģijas krīzi Ukrainā, daudz materiālu būs nepieciešami tur. Viņš mudina tos, kas gatavi kaut ko darīt, tagad to veikt. Gatis Lazda norāda, ka privātmāju īpašniekiem saistībā ar gaidāmo tarifu pieaugumu ir vairāki jautājumi un saules paneļu uzstādīšana kļuvusi lēnākā, bet aktīvāki ir uzņēmēji, kas paneļus uzstāda uz zemes, ne ēku jumtiem. Tas saistīts arī ar pieejamo atbalstu.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Latvijas Pasts aicina savus klientus svētku apsveikumus un dāvanas sūtīt laikus, neatliekot to uz decembra beigām. Bet ne tikai ar Latvijas Pasta starpniecību cilvēki sūtīs apsveikumus un dāvanas. Kādas vēl ir iespējas nosūtīt apsveikuma kartītes un Ziemassvētku dāvanas, ko drīkst un ko nedrīkst sūtīt un cik tas maksās? Par to, kā pasta un kurjerpasta pakalpojumu sniedzēji strādās gada nogalē, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš, „Omniva” Klientu atbalsta centra vadītāja Rūta Gaurilova un DPD Pārdošanas un mārketinga vadītāja Dita Mirbaha. Visi pakalpojumu sniedzēju pārstāvji raidījumā apliecina, ka Ziemassvētku sūtījumu laiks ir sācies, un aicina dāvanu iegādi ar interneta veikala starpniecību neatlikt uz pēdējām dienām, lai sūtījumu saņemtu laicīgi un būtu, ko likt zem eglītes. Vienīgi apsveikuma kartītes vēl var nesteigties sūtīt. Kristaps Krūmiņš sola, ka apsveikumus, ko cilvēki sūtīs tikai nedēļu pirms svētkiem adresāti saņems laicīgi. Lai pārliecinātos, cik maksās sūtījums, viņš iesaka izmantot Latvijas Pasta mājaslapā esošo kalkulatoru. Tāpat visi pakalpojumu sniedzēji atgādina - saņemat īsziņu, steidzieties pakaļ paciņai. Lielākoties dzīvas būtnes nedrīkst sūtīt, bet ir bijuši gadījumi, ka cilvēki cenšas nosūtīt gan bites, gan zivtiņas plastmasas maisiņā ar ūdeni. Kristaps Krūmiņš norāda, ka bites, ja runājam par nacionāliem pastiem, ir atļauts sūtīt, ja ir atbilstošs drošs iepakojums. Bites mēdz sūtīt.

Šobrīd, pieaugot energoresursu cenām, ir aktualizējies jautājums, vai elektroauto, ko vēl nesen daudzināja kā ekonomisku alternatīvu iekšdedzes dzinēja automašīnām, arvien ir uzskatāms par maciņam draudzīgu alternatīvu. Turklāt vācu eksperti norāda, auto komplektējošo daļu trūkums, līdz ar to auto pircēju rindu veidošanās, var domu par pāriešanu uz elektroauto atlikt uz nenoteiktu laiku, kas mērāms pat gadu desmitos. Ko svarīgi zināt elektroauto īpašniekiem un tiem, kas šāda auto iegādi apsver? Cik izdevīgs ir valsts piedāvātais atbalsts elektroauto iegādei un ko ir būtiski zināt, lai to saņemtu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē "Skandi Motors" eksperts Vilnis Debesnieks, elektroauto eksperts Ingus Rūtiņš un "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers.

No pirmās Ukrainas kara dienas Latvijas iedzīvotāji ir nesavtīgi palīdzējuši ukraiņiem cīnīties ar iebrucēju ordu, gan atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus, gan palīdzot bēgļiem ar pajumti un maizes riecienu. Diemžēl karam pagaidām beigas neredz un katrs mūsu ziedotais eiro joprojām ir teju dzīvības cenā. Par to, kā un kur ziedot Ukrainai, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kādas šobrīd ir aktuālākās palīdzības nepieciešamības un kā iespējams ziedot, stāsta biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone-Gavale, biedrības "Tev" pārstāve Linda Spoģe un "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimante. "Mantiskās vajadzības ir ārkārtīgi daudz, bet tas nav vienīgais ziedojumu veids. Ziedošanās iespējas ir visā Latvijā un arī bēgļi ir visā Latvijā, "Palidzibaskarte.lv" var atrast visas vietas ar darba laikiem, ko tur pieņem. Vienmēr aicinu iepriekš sazināties un pārbaudīt, vai tas punkts ir tajā brīdī vaļā un kas ir tās lietas, kas ir nepieciešamās. Iespējams, ka tajā punktā ir daudz bērnu ratu, bet vajag šampūnu. Vajadzības ir ļoti dažādas. (..) Pārbaudīt, kādas lietas visvairāk nepieciešamas. Vajadzību saraksts ir ārkārtīgi garš," atzīst Linda Jākabsone-Gavale. Izvēloties ziedot šampūnu vai naudu, labāks ziedojums būtu nauda, jo cilvēki, kas strādā organizācijās, varēs iepirkt vairumā, tas būs lētāk, loģistika būs vienkāršāka un ziedojumu varēs pielāgot nepieciešamai vajadzībai. Bet jebkurš ziedojums būs labs arī mantiskā formā. "Reizēm cilvēki sakautrējas vai pie sevis mēz padomāt, ko tad es ar vienu zeķu pāri vai šampuna pudeli... Vajag atcerēties, ka, pirmkārt, mazu ziedojumu nav, otrkārt, ļoti liela nozīmē, reizēm vēl lielāka ir, ja to neaiznes kādai organizācijai, bet paliec ar atvērtu sirdi ikdienā, lai kur tu būtu, strādātu, darītu, domāju, sanāk saskarties ar cilvēku no Ukrainas, nekautrēties iet klāt, uzrunāt un apvaicāties, kā jums iet un vai varam palīdzēt," uzskata Linda Spoģe. Daudziem noder mentora padoms no vietējiem. Rūta Dimanta skaidro, ka šogad sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!", katrs var ziedot "Dodpieci.lv" piecus eiro un izvēlēties dziesmu. "Galvenā ideja ir izlietot saziedotu naudu visā Latvijā sadarbībā ar citām labdarības organizācijām, kuru redzes lokā ir kara bēgļu bērni no Ukrainas, un sniegt tieši mērķtiecīgu, mērķētu palīdzību - to, kas katram bērnam ir visnepieciešamākais. Nevis, ka vienkārši nopērkam visiem saldumu paciņas vai visiem mēteļus, bet katra bērna vajadzības. Tā mēs ar citām organizācijām strādājam visus šos deviņu mēnešus. Ja bērniņam ir vajadzīgs apmaksāt brilles, kas nav valsts apmaksātas, tad no šāda ziedojuma ar ārsta receptes pamatojumu tiek apmaksāts. Ja ir vajadzīga datortehnika skolai, arī šāda veida palīdzība. Tas nebūs tikai Rīgā, bet visā Latvijā, esam ar citām labdarības organizācijām šādu aptauju veikuši, kura organizācija ko ir gatava palīdzēt," skaidro Rūta Dimanta. Tāpat Latvijā dzīvojošie ukraiņi varēs pieteikties nepieciešamajai palīdzībai "Dod pieci!" mājaslapā.  

Birojā iespējams ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, sazināties un dalīt darba vietu ar kādu citu kolēģi. Ko piedāvā mūsdienīgs birojs un kas jāņem vērā, izvēloties vietu, kur pavadīt savu darba dienu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās „SEB Global Services” biroja vadītāja vietniece Rīgā Aļesja Kirčenko, biroju uzbūves pārzinātājs Zigurds Spunde un „Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks. Kas ir biroja ergonomika? Zigurds Spunde atzīst, tas nozīmē, lai būtu ērti.  "Birojam ir jābūt ērtām, tāpēc tas ir ļoti subjektīvi. Eksistē pētnieciskā daļa, birokrātiskā daļa, jo šī tēma ir birokratizēta, jo darba drošība, veselība ir pakļauta valstiskai birokrātiskai mašinērijai. Tā ir apdrošināšana. Tā ir liela nauda, tāpēc ir formālā daļa, kura ir jāievēro, kura lielākā daļā gadījumu ir absolūti nefunkcionāla un pietiekoši muļķīga. Bet ir jāievēro," uzskata Zigurds Spunde. "Tad ir otra puse, kas ir tā īstā - kā ir ērti. Tas ir tas, kā pielāgot darba vietu konkrēta cilvēka vajadzībām. Te nevar būt universālu risinājumu. Katram cilvēkam ir unikāla ķermeņa proporcija, svars muskulatūra. Kas ir pats svarīgākais - katram cilvēkam ir unikāla redze. Jautājums par redzi vienmēr pazūd no tematiem. Tas nosaka to, ka cilvēks vienmēr atradīsies tādā darba pozā, kādā viņam visērtāk būs skatīties uz ekrānu. Ja skatāmies no otra gala - ekrāna pozīcija pret cilvēka acīm nosaka to, kādā pozīcijā viņš mēģinās iestumt savu ķermeni. Tas notiek neapzināti." Viņš sevi min kā piemēru, atzīstot, ka nevar skatīties uz leju, no tā sāp galva. Ja ekrāns ir pa zemu, agri vai vēlu saliec muguru. 

Šobrīd būtu grūti iedomāties mūsu dzīvi bez dažāda veida raidošām un uztverošām iekārtām. Diemžēl nereti ir gadījumi, ka tās savstarpēji nespēj viena ar otru sadzīvot, radot nopietnus sakaru traucējumus iekārtu īpašniekiem un apkārtējai infrastruktūrai. Kāpēc rodas šādas situācijas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. VAS „Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču monitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem, iegādājoties Ziemassvētku dāvanām dažādas raidiekārtas interneta veikalos, kas piedāvā īpaši pievilcīgas cenas un funkcionalitātes aprakstu. Taču vēlāk var sagādāt cilvēkiem nepatīkamus pārsteigumus, radot kaitīgus radio traucējumus, tā pircēji arī neapzināti pārkāpj likumu. "Radio frekfenču sadalījums dažādos pasaules reģionos ir atšķirīgs, tāpēc mēdz būs, ka frekvenču josla, kas Ķīnā vai ASV iedalīta vienam radio sakaru dienesta, Eiropas reģionā paredzēta citam nolūkam. To, vai radio iekārta ir paredzēta lietošanai Latvijā, var noteikt, iepazīstoties ar tehnisko informāciju un lietošanās ierobežojumiem pirms iekārtas iegādes," norāda Lauris Labanovskis. Iekārtas izplatītājiem ir pienākums sniegt patērētājiem visu vajadzīgo informāciju. Tie var būt arī telefoni. Īpaša vērība jāpievērš bezvadu telefoniem, kas tiek lietoti mājās. Pēdējos gados Latvijas tirgū parādījušies šāda veida telefoni, kas paredzētu ASV tirgum. Tie ik pa laikam radīja problēmas mobilo sakaru tīklu darbībai. Vislielākā iespēja Eiropas reģionam neatbilstošu iekārtu ir iespēja iegādāties lielajās interneta pārdošanas platformās. Kā noteikt, vai iekārta ir atbilstoša Eiropas reģionam: iekārtai ir CE marķējums, ja šāda marķējuma nav, iekārtu lietot Latvijā ir aizliegts; precei jābūt pievienotai atbilstības deklarācijai, kas apliecina atbilstību Eiropas radio iekārtu direktīvai; radio iekārtai ir jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai, kurā norādīti lietošanas nosacījumi un ierobežojumi. Plašāka informācija pieejama internetā. Par radio un televīzijas signālu uztveršanas iespējam stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine un LVRTC vadošais telekomunikāciju inženieris Gunārs Mikučāns.        

Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" no 2022. gada maija līdz 2022. gada septembrim veica pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos". Pētījuma rezultātus analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pētījumu plašāk stāsta Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežmale un Ekodizaina kompetences centra pārstāve Anna Lankovska.  Viens no secinājumiem - lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, nepieciešams samazināt sintētisko pesticīdu patēriņu lauksaimniecībā un izveidot aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām. Ekodizaina kompetences centra pārstāve un ķīmijas eksperte Anna Lankovska, prezentējot rezultātus norādīja, ka pētījumā tika ievākti 18 paraugi no 13 Latvijas novadiem. Visvairāk paraugu tika ievākts Kurzemē un Vidzemē. Vislielākā pesticīdu koncentrācija mājas tika konstatēta Zemgalē - vidēji 700 nanogrami uz gramu.  Pētījumā piedalījās 15 Latvijas lauku mājsaimniecības, tā ietvaros tika analizēta 30 Latvijā visbiežāk lietoto pesticīdu klātesamība un koncentrācija Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos.  

Auduma iepirkuma maisiņš, rūpīgi plānoti pirkumi, pārvietošanās ar divriteni vai sabiedrisko  transportu, bezatkritumu dzīvesveids un vēl virkne principu raksturo videi draudzīgu dzīvesveidu. Tomēr viena lieta ir par to runāt, bet kā to visu realizēt dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un sociālantropologs  Kārlis Lakševics. "Vēl viens aspekts, ka mums ir ideāli, kā gribam dzīvot, - savā mājā, savā mašīnā, ar pārtiku, kas nāk no visas pasaules un dažādi intensīvi audzētu, tas viss līdz šim ir bijis tāds ideāls. Ja paskatāmies, kāda ir ietekme uz klimatu, tas ir ir diez gan lielā mērā sācis kļūt apšaubāms, tas, kas ir bijis ideāls, šobrīd ir jāsāk pārvērtēt," Kārlis Lakševics. Darbnīcās, tiekoties ar Latvijā cilvēkiem, viņi norādījuši, ka nav gatavi atteikties no privātā transporta par labu sabiedriskajam. Tas vēl ir vairāku gadu jautājums. Tiesa, raidījuma viesi arī piekrīt, ka sabiedriskā transporta infrastruktūra un nodrošinājums nav tāds, lai cilvēki dotu priekšroku sabiedriskajām transportam.  Eiropā šobrīd populāras kļūst kopdzīvošanas formas, kas mums no padomju pieredzes saistās ar komunālajiem dzīvokļiem un nepatīkamu pieredzi. "Mērķis ir skatīties, kā audzēt dzīves kvalitāti, samazinot patēriņu, privāto automašīnu lietojumu vai mājokļa lielumu. Tās ir grūtas izvēles, piekrīt Kārlis Lakševics. "Salīdzinošo maz cilvēku ir gatavi samazināt dzīvojamo platību, tas ir tāpēc, ka Latvijā viens no lielākajiem pārapdzīvotības līmeņiem pēc OCDE datiem un kritērijiem. (..) Ja iztēlojies, ka varbūt vajadzētu domāt, ka palielināt dzīvojamo platību, bet samazināt, tad pilnīgi aizraujas elpa. Tas nav vienkārši." Latvijā infrastruktūra ir veidota tā, ka bez privātās automašīnas privātmājas īpašnieks nemaz nevar iztikt. Līdzīgi ir arī ar dzīvokļu infrastruktūru, kuru nemaz nevar pielāgot kooperatīvai dzīvošanai. "Daudzi kooperatīvie dzīvokļi Eiropā piedāvā, ka tev ir sava tualete un virtuve, salīdzinoši mazāka, tad ir lielākas koplietošanas telpas, kur visa māja savstarpēji sarunājot, var aicināt viesus. Ir potenciālās koplietošanas telpas. Mums šādas mājas ir maz," norāda Kārlis Lakševics. Viņs arī min, ka Eiropā, kā piemēru nosaucot Vāciju, šadās mājas tiek būvētas, balstoties uz citiem principiem. Kopiena jau vienojas ar arhitektu par mājas būvniecību, Latvijā nav ne tādas pieredzes, ne arī iespēju īstenot.

Kā labāk dzīvot Latvijā? Uz šo nebūt vienkāršo jautājumu atbildes meklējam 18. novembra raidījumā, kurā sarunājamies ar kustības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvjiem Jāni Kreili un Juri Sorokinu.

Turpinām sarunu par to, kā apsteigt dzemdes kakla vēzi, jo nesen notikusī saruna izraisīja lielu klausītāju interesi un vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Atbildes uz tiem meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbildes sniedz medicīnas doktore ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Jana Žodžika un medicīnas doktore onkoginekoloģe Arta Spridzāne. Abas ārstes strādā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Maksāt par privātmājas apkuri vien pāris desmitus eiro mēnesī, vai pat mazāk! Piemēram, skolas sporta zāles apkures izmaksas būtu apmēram 500 eiro gadā. Teiksiet, tā nevar būt. Var, ja ēka būvēta pēc pasīvās mājas principiem un par to var pārliecināties Ādažos, Brīvajā Valdorfa skolā. Cik viegli šādu māju uzbūvēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta pasīvo ēku ražotnes SIA "i2" vadītājs Krists Slokenbergs, biedrības "Passive House" Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems, pasīvo ēku arhitekts Ervīns Krauklis un Uldis Pabērzis, kurš dzīvo pasīvajā ēkā.

Kā jau pirmsvētku laikā ierasts, valsts un pašvaldību institūcijas izsūta krietnu daudzumu personalizētu ielūgumu un sveicienu. Apskatot publiski pieejamos paraugus, rodas iespaids, ka valstī nav vienotu standartu, kā pareizi uzrunāt personu, kam atdresēts ielūgums vai apsveikums. Piemēram, augsti godātais vai vienkārši - godātais? Kā ir pareizi, skaidrojam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz un uz klausītāju jautājumiem atbild filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa un Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs.

Indijā viņu ir 9% no kopējās populācijas. Un tas ir augstākais rādītājs pasaulē. Eiropā gandrīz 2% cilvēku sevi sauc par vegāniem. Kas īsti ir vegānisms - domāšanas veids, modes lieta vai nākotnes nepieciešamība, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande un vegāns, zvērināts dzīvnieku advokāts Sandris Ādminis. Guna Bīlande skaidro, ka vegānisms ir radies 20. gadsimta vidū un saistīts jautājumiem par dzīvnieku brīvību un dažādiem vides aspektiem. Pirmkārt, tā ir pārliecība, kurai sekojot, arī mainās diētas vai uztura paradumi, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas mūsdienās kļūst arvien populārāk, jo apzināmies, cik daudz mēs ar to, ko uzliekam uz šķīvja, varam ietekmēt gan savu, gan vides veselību. Vegāns nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, nebūs ne tikai gaļa, zivs, olas un piena produktu, nebūs arī medus. Īstenam vegāna nebūs arī ādas maciņa un ādas jostas. Tas ir viss ar skaidru definīciju sev un izpratni par planētas kopējo ilgtspēju. Sandris Ādminis piekrīt, ka vegānisma uzmanības centrā ir uzturs, jo "lielākā daļa dzīvnieku, ar kuriem mēs mijiedarbojamies un kuriem arī nodarām pāri un ko audzējam nogalināšanai, ir tieši pārtikai audzētie dzīvnieki". Viņš min, ka katru gadu pasaulē pārtikai audzē un nogalina 75 miljardus sauszemes dzīvnieku vien.  "Salīdzinot ar tiem, visi pārējie eksperimentos izmantotie, kažokādām un izklaidei cirkā un tā tālāk, ko arī cilvēki saista ar vegānismu, tas ir salīdzinoši mazs, niecīgs procents. Ir saprotams, ka mūsu priekšstatā un ikdienā lielākā uzmanība ir tieši uz pārtikas daļu, jo mēs pieņemam vismaz trīs reizes dienā izvēles par to, ko ēdīsim. Līdz ar to biežāk vegānisma sakarā par to runā," atzīst Sandris Ādminis. Tāpat Sandris Ādminis norāda, ka arvien vairāk cilvēki apzinās, ka dzīvnieki cieš un vēlams viņus nogalināt mazāk, ka tas var arī palīdzēt videi un pašu veselībai. Viņi varbūt sevi par vegāniem nesauc, bet rezultātā kopējais izmantoto un nogalināto dzīvnieku skaits samazinās, pateicoties "pusvegāniem". Sandris Ādminis atzīst, ka mūsdienas ir daudz vieglāk kļūt par vegānu, jo pieejamais pārtikas klāsts ir daudz plašāks. "Ir nesalīdzināmi vieglāk veikt šīs pārmaiņas, nekā bija pirms 10, 20, kur nu vēl vairāk gadiem. Es domāju, ar katru gadu šis vieglums un pieejamība pieaug, gan produkti ir aizvien vairāk plašāk pieejami, gan sapratne," vērtē Sandris Ādminis. "Uztura speciālisti aizvien labāk to saprot, ģimenes ārstiem arī tā nav ķīniešu ābece, viņi orientējas tēmā. Līdz ar to sabiedrība kopumā mazāk vadās pēc kādiem aizspriedumiem, pārmetumiem un cilvēkiem ir vieglāk domāt par šo tēmu, saprast, ka viņiem tiešām ir izvēle." Guna Bīlande arī atzīst, ka izvēlēties būt vegānam vai iekļaut augu valsts uzturu savā ikdienā ir krietni vieglāk mūsdienās. "Vienīgi jāmin par veikala produktiem, neaizmirstam to, ka vegāna desiņa vai vegāns cīsiņš, ja mēs no veselības viedokļa skatāmies, nebūs stipri veselīgāka par to, kas būs sarkanās gaļas pārstrādes produkts. Tāpēc, ka tur joprojām būs piesātinātās taukskābes, tieši tāpēc, ka tur būs palielināts sāls daudzums," norāda Guna Bīlande. "Industrija jau arī nav muļķi, viņi skaidri redz tendences attiecībā uz pieprasījumu un to liek pretī tirgū." Sandris Ādmins ieskicē savu ēdienkarti: Brokastīs man patīk iepriekšējā vakarā aplietās auzu pārslas ar rozīnēm un kādām sēkliņām samaltām - linsēklas un saulespuķu sēklas, magoņu sēkliņas. Klāt kāds auglis,, svaigs vai varbūt no mammas ievārījuma burciņām, kas nav varbūt labākais augļu avots. Man patīk putras, mušļi, var kakao vēl pielikt klāt citādākai garšai.  Man ļoti patīk visādas uzkodu maizītes ar kabača šķēlīti, kad ir sezona, apceptu vai svaigu tomātu un zaļumiem pa virsu. Un, protams, jā, neaizmirst visdažādākos pākšaugu avotus. Man liekas, ka to vajag biežāk arī pieminēt tā saukto šķīvja principu, kas  ir tāda elementāra pamatdoma, kā uzturu sabalansēt.  (..) Man ļoti patīk zupas, visvisādas, it īpaši aukstajā gadalaikā un visādi griķu, rīsu ēdieni ar ar dārzeņu mērcītēm. Esmu minimālā, vienkāršota dzīvesveida dzīvotājs, līdz ar to es labprātāk pats gatavoju un paralēli domāju par saviem nākamajiem darbiem, nevis eju ārpus mājas un ceru, ka tur kaut kas būs.

Neierasti siltais novembris liek nogaidīt ar dārzu ieziemošanu, bet paver iespējas paveikt iekavētos dārza darbus. Par tuvāko nedēļu dārza darbiem saruna ar dārzkopēm Viju Rožukalni un Marutu Kaminsku raidījumā Kā labāk dzīvot.

Atzīmējot Pasaules diabēta dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizējam mītus par cukura diabētu un skaidrojam, kā izvairīties no šīs slimības, kā arī to, ko darīt, ja tomēr cilvēks ir kļuvis par diabēta pacientu. Ieteikumus sniedz profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre Gunta Freimane un "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone. Ilze Konrāde skaidro, ka diabētu ir 54 dažādi tipi, bet sabiedrībā vairāk runā par pirmā un otrā tipa diabētu. Kad cilvēkam nosaka diagnozi cukura diabēts, 92% gadījumu runa ir par 2.tipa diabētu. Tas nozīmē insulīna nejūtību audos, ko ārsti sauc par insulīna rezistenci. "Ja jūs jautātu, kā es redzu Diabēta dienu, lai arī oficiālie lozungi ir piekļuve speciālistiem utt., mans aicinājums un es apsolos arī radio ēterā, ka arī pati to beidzot izdarīšu, aiziet visiem, kuriem nav diagnozes, uz laboratoriju tukšā dūšā un nodot analīzes," mudina Ilze Konrāde. "Pēc rekomendācijām tas būtu jādara no 45 gadiem, šobrīd tas ir 40 gadi. Kas liecina par to, ka tas, kā mēs dzīvojam, mūsu stress, mūsu neizgulēšanās, relatīva mazkustība un uztura īpatnības, ir mainījušas mūsu vielmaiņas procesu un diabēts kļūst arvien jaunāks.  Diabēta dienu varētu pārvērst par Pretdiabēta dienu un katrs, kurš sen nav bijis un nodevis analīzes, lūdzu, tukšā dūšā vajadzētu aiziet uz laboratoriju un noteikt cukura līmeni asinīs." Gunta Freimane atzīst, ka daudziem ir grūti saņemties aiziet nodot analīzes un pārbaudīt cukura līmeni. Bieži vien pat cilvēkam ārsti jau iesaka lietot medikamentus cukura līmeņa pazemināšanai, bet viņš turas pretī un saka, ka mainīs dzīvesveidu, mainīs uztura paradumus. Cilvēkam parādās vainas apziņa, ka nav bijis vērīgs pret savu veselību. Viņa uzskata, ka nevajag sev pārmest un mocīties vainas apziņā, bet doties uz laboratoriju un veikt pirmo soli.

Grūti saskaitīt, cik daudz reižu mūsu raidījumā ārsti un uztura speciālisti ir uzsvēruši, ka labākā izvēle no augu eļļām, ko lietot uzturā, ir auksti spiesta olīveļļa. Kāpēc tā ir tik būtiska cilvēku diētā un labas veselības nodrošināšanā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro kardioloģe profesore Iveta Mintāle un sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore. Iveta Mintāle norāda, ka olīveļļa ir viens no visvecākajiem produktiem un tai ir tik daudz labu īpašību un tas ir arī zinātniski pierādīts. "Olīveļļa ir viens no superproduktiem. Olīveļļa ir tā, kurai ir ļoti izteiktas antiaterosklerotiskas īpašības un, galvenais, pretiekaisuma īpašības. Ja skatāmies pēc sastāva, tad olīveļļa ir viens no produktiem, kurā ir milzu daudzums polifenolu, kas nozīmē antioksidantus," norāda Iveta Mintāle. "Salīdzināšanai, ja paprikā vai citronā varam mērīt antioksidantus 18 līdz 20, tad olīveļļā tas būs tuvu tūkstotim. Labā olīveļļā. Neaizmirsīsim, ka svarīga ir kvalitāte." Liene Sondore min, ka pētījumi rāda, ka dienā vajadzētu patērēt divas līdz četras karotes olīveļļas, bet tas atkarīgs no tā, ko gatavo un kādu eļļu izmanto. Iveta Mintāle norāda, lai gūtu tos rezultātus no olīveļļas lietošanas, ko apstiprina pētījumi, vajadzētu lietot četras un vairāk karotes olīveļļas dienā. "Pētījumos ir pierādīts, ka 4,5 gadus lietojot Vidusjūras diētu ar olīveļļas daudzumu vairāk nekā četras ēdamkarotes dienā, var samazināt infarkta un insulta risku par 30 - 38 %, kas ir milzīgs skaitlis," vērtē Iveta Mintāle. Pētījums veikts pacientiem, kam nav diagnosticēta kāda sirds slimība, bet ir riska faktori - paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis. Četras karotes olīveļļas nav jālieto kā zāles. "Gatavojam eļļā, liekam klāt pie ēdiena, pie salātiem. Var būt, ka cilvēks nopērk labu olīveļļu, apēd tās četras karotes kampaņveidīgi un viss beidzas. Tas ir dzīvesveids. Regulāri lieto un pārskati arī pārējos ēšanas paradumus. Ja joprojām mājās būs desas, cīsiņi, sardeles un vēl visādi brīnumi un ātrās ēdināšanas ēdieni un mājās negatavos, tad nevaram gaidīt rezultātu. Jāmaina dzīves veids," atzīst Liene Sondore. Arī pannā ir jāliek olīveļļa un neviena cita eļļa! Vēl kāds ieteikums: neturēt eļļas pudeli pie pašas plīts, tas arī kaitē produkta īpašībām.