Kā labāk dzīvot

Aptaukošanās pēdējos gados Latvijas populācijā pieaugusi par vienu procentpunktu gadā. Situācija vēl nav traģiska, bet par normālu to arī vairāk nenosauksi. Kas ir aptaukošanās - slimības vai izlaidība? Spriežam ar speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore. Sazināmies ar psihoterapeiti Ainu Poišu. Viņa skaidro, kas ir emocionālā ēšana. Savukārt Inese Mauriņa, biedrības "parsirdi.lv" vadītāja, ieraktā aicina rīt, 5. martā, piedalīties biedrības organizētajā pasākumā "Mans svars ir mana veselība". "Šo slimību izraisa dažādi faktori, tā ir multifaktoriāla. Protams, mums vairāk gribas domāt, ka tā ir iedzimtība, jo, ja ģimenē ir liekais svars vecākiem, šo tendenci varam pārmantot," par aptaukošanos skaidro Kristīne Geldnere. "Vēl ir virkne ģenētisku sindromu, kas saistās ar lieko svaru un aptaukošanos jau sākot no ļoti agrīna vecuma - jaundzimušā, bērna vecumā. Mūsdienās pieejamie ģenētiskie testi ļauj identificēt šīs saslimšanas. Ne vienmēr mēs esam efektīvi to ārstēšanā, bet, attīstoties medicīnai, arī šis lauciņš kļūst arvien apgūstamāks. Tomēr līdz par 85-90% to ietekmē, pirmkārt, mūsu dzīvesveids un otrs, nenoliedzami arī apkārtējā vide. Arī būs pacienti, kuriem ir citas saslimšanas, kuru dēļ var mainīties ķermeņa svars, mainās vielmaiņa, pieaug svars. Katrs cilvēks, kuram ir liekais svars un aptaukošanās, noteikti ir jāvērtē ļoti individuāli, jo iemesli ir ārkārtīgi dažādi." Ne vienmēr liekie kilogrami uzreiz ir saistāmi ar nozīmīgām veselības problēmām. Šobrīd runā arvien vairāk par to, ka, ilgtermiņā skatoties, tāda veselīga aptaukošanās īsti nepastāv. Un no šī termina arvien vairāk ārsti izvairās, jo veselību var uzturēt ar dzīvesveidu - sportojot, pareizi ēdot, kustoties un arī, cik nu var, izvairoties no ikdienas stresa un pietiekoši guļot. Liene Sondore atgādina, ka daudz cilvēks pats var darīt, pārdomājot savus iepirkšanās un ēdiena gatavošanas paradumus, izvēloties veselīgāku uzturu, un galvenais, gatavojot mājās, nevis iegādājoties pusfabrikātus veikalā. "Cilvēki ēd izteikti par maz, vai par daudz. Liela daļa neēd brokastis, kaut gan ir arī pētījumi, ka ir jāpaēd apmēram 40 minūtes pēc piecelšanās olbaltumvielas saturošas brokastis. Jā, tas vārds šobrīd ir ļoti modē, bet tas tiešām nodrošina sāta sajūtu ilgākam laikam. Pluss ir šķiedrvielas - pilngraudu produkti, dārzeņi, nevis bulciņa ar kafiju no rīta skrienot," norāda Liene Sondore.

Radio klausās arī vājdzirdīgi cilvēki, un tas nav jādara, uzgriežot radio uz "pilnu klapi". Pasaules dzirdes dienā runājam par iespējām uzlabot dzirdi, arī izmantojot mehāniskis līdzekļus. Plašāk stāsta Surdotehniskās palīdzības centra audioloģe Rita Legzdiņa un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Arturs Barščevskis. Ko nozīmē būt cilvēkam ar vāju dzirdi? Ierakstā uzklausām Ineses Immures pieredzes stāstu. - 3. martā, Pasaules dzirdes dienā, Surdocentrs plāno izglītojošas aktivitātes, lai atbalstītu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un veicinātu sabiedrības izpratni par dzirdes veselību. Bet par bērnu dzirdes problēmām saruna raidījumā "Ģimenes studija".

"Laimīgai dzīvei vajag pavisam maz." Tā kādreiz esot teicis Marks Aurēlijs, jo laime ir cilvēkā pašā, viņa domāšanā. Varbūt beigt gausties un sākt dzīvot? Ar šādu uzsaukumu atzīmējam raidījuma Kā labāk dzīvot 20 gadu jubileju. Sarunājas Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un zinātņu doktore psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Marika Rudzīte-Griķe ir uzņēmēja Līvānos. Viņas ģimene dzimtas īpašumā izveidojusi "Handmade Latgola" - vietu, kur var apskatīt un iegādāties Latgales mūsdienu amatniecības darbus, kur ir telpa pasākumiem un naktsmītne. Uzņēmēja vērtē, kKo katrs no mums pats var darīt, lai labi justos un dzīvotu labāk. Māris Kalniņš un viņa dēls Artis Talsu novada Vandzenē darbojas lauksaimnieku kooperatīvā, audzē kaņepes un no to sēklām spiež eļļu, un ražo citus produktus. Abi stāsta par to, cik svarīga viņiem ir apkārtējā vide un ģimene. -- 20 gadi - tas ir daudz vai maz? 20 gadu laikā cilvēks nu neko nesaprotoša kunkulīša kļūst par patstāvīgi domājošu būtni ar savām zināšanām, intelektu un spriestspēju. Raidījumam Kā labāk dzīvot nebija nepieciešami 20 gadi, lai sasniegtu pilnbriedu, jo radio profesionāļu Loretas Bērziņas un Haralda Burkovska pārvaldībā raidījums ātri iekaroja klausītāju sirdis. Latvijas Radio 2 kolēģi nespēja izprast, kur viņiem 9 no rīta pazūd auditorija. Jā, ne vienu vien gadu raidījums ir bijis populārākais Latvijā. Ir mainījušies vadītāji, bet galvenais - klausītāju vēlme pavadīt laiku kopā ar mums paliek noturīga visus šos 20 gadus. Paldies par kopā būšanu!  Vai būs nākamie 20? Dzīvosim, redzēsim, jo izziņas process kā ir labāk dzīvot, ir teju nebeidzams. Daudz laimes mums un jums šajā dzimšanas dienā! 

6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Programmu grupas Bizness un ekonomika vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē Sociālo zinātņu fakultātē, zinātņu doktore uzņēmējdarbības vadībā Anita Gaile. Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

Retās neiromuskulārās slimības. Šādu slimību diagnoze pirmajā brīdī varētu šķist kā gala spriedums cilvēkam, bet tā nebūt nav. Par dzīvi ar retām slimībām un ārstēšanas iespējām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas neirologe, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra ārste Marija Roddate, neiroloģe, Reto neiroloģisko slimību centra virsārste Viktorija Ķēniņa un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve Gunta Anča.

Pēc krietnā aukstuma, kas valdīja teju visu janvāri un februāri, ne viens vien sociālo mediju lietotājs apšaubīja siltumsūkņu tehnoloģiju lietderību mitekļa apsildīšanai. Tāpēc raidījumā turpināsim 21. janvāra sarunu par šo apkures sistēmu darbību. Vērtē SIA "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns un uzņēmuma "Termo"  pārstāvis Endijs Melecis.

Onomastika ir valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi. Par onomastiku latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.

Vitamīns A redzei un ādai, vitamīns B matiem, nagiem un nerviem, vitamīns C sirds un asinsvadu veselībai, bet vitamīns D imūnsistēmas uzlabošanai. Tas ir tikai neliels saraksts, kāpēc mums ir nepieciešami šie organiskie savienojumi. Bet, vai tos jālieto īpaši? Varbūt pietiek ar pilnvērtīgu uzturu? Uzklausām speciālistus raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ortomolekulārās terapijas speciāliste Antra Briede, farmācijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas un farmakoterapijas katedras docētāja Anna Gavrilova un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, sertificēta farmaceite Zane Dzirkale. "Ja uzturs  ir sabalansēts, visiem nav nepieciešams lietot papildus vitamīnus," norāda Anna Gavrilova. "Ja skatāmies uz Latviju, ne vienu nepārsteigšu, ka mums ir ļoti izplatīts D vitamīna trūkums, to būtu jālieto." Antra Briede, atsaucoties uz apjomīgu pētījumu, norāda, ka teorētiski var ar uzturu uzņemt pietiekami daudz vitamīnu, prakse atšķiras. Pārsvarā tie ir B grupas vitamīni.   Zane Dzirkale bilst, ka arī it kā tik ikdienišķa lietā, kā vitamīnu lietošana, svarīga ir individualizēta pieeja. Daudz kas atkarīgs no katra cilvēka dzīves veida un izvēlēm ikdienā. Lai rūpīgi izvērtētu, kādi vitamīni organismā trūkst, nepietiek ar ikdienas analīzēm. Anna Gavrilova vērtē, ka uztura bagātinātāji būt jālieto, ja cilvēks meklē kādu risinājumu, kā var par sevi papildus parūpēties, ja vēlas. Runājot par lietderīgumu, ir svarīgi saprast, ar kādu mērķi to lietos. Jāņem vērā arī dažādas individuālās saslimšanas, lai saprastu, kā attiecīgā vitamīna deficītu novērstu.

Dārzs tā vien sauc un aicina, kaut gan vēl pats guļ kupenās. Ko varam darīt pavisam agrā pavasarī un vai patiesi jau jāsāk rosīties? Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, stādu audzētavas "Baižas" saimniece Zane Zeltiņa un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Šobrīd ir laiks sakopt siltumnīcas un parūpēties par augļu kokiem. Kaļķot gan vajadzētu tad, kad temperatūra ir virs nulles. Maruta Kaminska iesaka, ja nav iespējas kaļķot, izmantot bambusa sētiņu, ko aplikt ap augļu kokiem, jo stirnas šogad ir ļoti čaklas. Tāpat vajadzētu piemīdīt sniegu, jo arī peles aktīvi dzīvo apakšā. Skujeņus vajadzētu miglot ar meža zvēru asins preperātu, lai pasargātu košumkrūmus. Zane Zeltiņa mudina veikt krājumu inventarizāciju, izveidot darbu plānu. Ar sēšanu un stādīšanu vēl nevajadzētu steigties, bet izbaudīt ziemu.

Demence ir problēma, kura sastopama arvien biežāk, un gan pašas diagnozes noteikšana, gan medicīniskā un sociālā atbalsta sniegšana ir izaicinošs uzdevums, tomēr jācenšas to risināt. Kā tieši to darīt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro neiroloģe Zane Anna Litauniece, Latvijas Alcheimera asociācija valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte, pirmā multisensorā dienas centra cilvēkiem ar demenci “Sāras dārzs” projekta vadītāja Inese Motte un sociālā darbiniece un rehabilitētāja centrā “Sāras dārzs” Liene Lizdika. Zane Anna Litauniece skaidro, ka demence bieži sākas ļoti nemanāmi, piemēram, cilvēks sāk aizmirst ikdienišķas lietas - kā sauc kaimiņu vai kā pagatavot omleti. Attīstoties demencei, cilvēkam var mainīties arī raksturs - mierīgs cilvēks kļūst agresīvāks. Demence ir tad, kad cilvēks ne tik labi doma un nevar pilnvērtīgi veikt ikdienas lietas. Demence ir slimība ne normāla novecošanās pazīme. To ir laicīgi jādiagnosticē un jāsāk ārstēt. Tieši agrīna stadijā vislabāk var palīdzēt noturēt dzīves līmeni kvalitatīvu. Demences sākumu tuvākie var arī uzreiz nepamanīt kādam ģimenē. Aptauja liecina, ka vārdu demence zina visi, daudzi nesaprot, ko tas izsaka, bet lielākā daļa tic, ka ir iespējas kaut ko darīt, lai to attālinātu, tomēr nezina, kas būtu jādara, lai to attālinātu. Demence ir aktuāla visā pasaulē. Katras trīs sekundes pasaulē nāk klāt viens demences pacients. Vidēji 1,8% no iedzīvotāju skaita ir cilvēki ar demenci. Raidījuma viešņas arī norāda, ka vēl nav zināms, kā cilvēka smadzeņu darbību ietekmēs mākslīgā intelekta atttīstība, jo jau pētījumi par tehnoloģiju lietojumu rāda, ka cilvēki izmantoto mazāk vairākas smadzeņu daļas, kas bija nepieciešamās kādreiz, kad paturēt prātā vajadzēja daudz vairāk.

Brīvprātīgā gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā kā ierasts sāksies 1. martā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļai iedzīvotāju šogad nodokļu pārmaksa var neveidoties vai būt mazāka nekā iepriekšējos gados. Kas mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Fizisko personu Deklarāciju Uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare. "Pagājušajā gadā tika atcelts diferencētais neapliekamais minimums un ieviests vienots fiksētais visiem iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka jau gada laikā, saņemot atlīdzību, tika piemēroti precīzāki nodokļi un tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārmaksas var neveidoties," izmaiņas skaidro Dace Ķirse-Ķirša. Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji var iesniegt nodokļu deklarāciju, lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, izglītību un arī iemaksām privātajos pensiju fondos un veiktajiem ziedojumiem.  

Šobrīd ALTUM paspārnē esošajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā pieteikumu pieņemšana nenotiek, jo viss 170 miljonu eiro finansējums ir rezervēts. Tas gan nenozīmē, ka  tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas vēl tikai domā par mājas renovāciju, jāsēž rokas klēpī salikušiem. Kādus priekšdarbus var veikt arī bez apstiprināta ALTUM atbalsta, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Skaidro ekobūvnieks ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs, "HomeUp" valdes loceklis Gatis Roze, Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs. Eksperti iesaka, kamēr nav iespējas pieteikties finanšu atbalstam ēkas renovēšanai, ir īstais laiks dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namā vienoties un pieņemt lēmumu, ka vispār grib veikt renovāciju un siltināšanas darbus, lai tad, kad būs pieejams finansējums, startētu un rīkotos. Tad domāt tikai par lēmuma pieņemšanu būs par vēlu. Daudzdzīvokļu namā Rīgā, Upes ielā 2a, ir 52 dzīvokļi. Pirms diviem gadiem ēka tika renovēta, un šis process ilga piecus gadus. Renovācijā ieguldīti 1,2 miljoni eiro un no tiem puse ir ALTUM līdzfinansējums, otru pusi - 600 000 eiro dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā 13 gadu laikā. Ar biedrības „U2a valdes locekli Liānu Rutku tikās Daina Zalamane.

Notāru diena šogad plānota 5. martā, bet jautājumus, kas saistīti ar zvērinātu notāru sniegtajiem pakalpojumiem, varēsiet uzdot pirmdien raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro un stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle.

Ārā ir tik auksts, kur tad vēl tagad skriet vai vingrot. Šādi argumenti dzirdēti šoziem ne reizi vien, bet aukstais laiks ir nevis noliedzams, bet tieši ieteicams āra sportiskajām aktivitātēm. Par sportiskām aktivitātēm, kas piemērotas vēl atlikušajām šīs ziemas nedēļām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sportot aicina Rīgās Stradiņa universitātes docente Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas studiju virziena "Sports" vadītāja Inese Ļubinska, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un Latvijas Tautas sporta asociācijas pārstāvji Kristīne Rāte un Valters Bergs. "Lai kustības radītu prieku, vajag labi justies," atgādina Inese Ļubinska. Tāpēc vispirms ir jānovērtē savs veselības stāvoklis. "Lai es kustētos un smaidītu kustību laikā, man ir jāzina sava starta pozīcija - kā es varu kustēties, vai šis mirklis, kurā es sāku kustēties, ir atbilstošs manam veselības stāvoklim un fiziskai sagatavotībai," norāda Inese Ļubinska. Ir jānoskaidro šī starta pozīcija un tad var sākt darboties. Tāpat, lai kustētos un sportotu ārā, svarīgs ir atbilstošs apģērbs un apavi. Lai būtu ērti, lai nebūtu par karstu vai aukstu.

Vadīšana ir darbs, kuru kādam jāuzņemas, tomēr vadītājs arī ir cilvēks un, protams, arī darbinieks. Kādam vajadzētu būt labam vadītājam un ko mēs ar to saprotam? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē setificēta supervizore Rūta Bumbiere, emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova un "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags. Ierakstā uzklausām Agneses Alksnes-Bensones pieredzi. Viņa ir Latvijas korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja un uzņēmuma "Sustainability Partners" vadītāja. Viņas kā vadītājs pienākums ir komunicēt ar ļoti daudziem sadarbības partneriem, jo, piemēram, biedrībā gada laikā ir sadarbība ar vairāk nekā 100 partneriem. Jana Strogonova vērtē, ka vadītājam vispirms jābūt cilvēcīgam un jāmīl strādāt ar cilvēkiem. Tas var būt liels izaicinājums, jo reizēm par vadītājiem kļūst tie, kas nemīl cilvēkus. Vadītājam vienlaikus jāspēj būt cilvēcīgam un prasīgam. Jāspēj rast balanss. Rūta Bumbiere atzīst, ka vadītāja darbā ir daudz bailes un nedrošības, ir jāmācās godīgi un konstruktīvi sniegt atgriezenisko saiti. Protams, ir jāstrādā ar darbiniekiem, bet vadītājam ir arī jāmāk labi vadīt savu laiku un saprast savas emocijas. „Organizācijām vajadzētu mācīt vadītājus,” norāda Rūta Bumbiere. Kā arī bilst, ka vadītāja darbā ir daudz izaicinājumu. Jana Strogonova skaidro, ka vadītājam ir jārunā ar cilvēkiem. „Galvenais uzdevums, kam būtu jāaizņem 90 procentus vadītāja laika, ir komunikācija,” uzskata Jana Strogonova. "Komunikācija ir pamatprasme." Rūta Bumbiere piebilst, ka arī klausīšanās ir būtiska prasme. Ekstravertiem vadītājiem tā ir problēma. "Ja cilvēki baidās no vadītāja, tur nav nākotnes," vērtē Valdis Vanags.

Tagad dzīvojam tik labi, kā nekad, lai saprastu, ka ir tik slikti kā nekad. Iespējams, ka pretrunīgāku apgalvojumu atrast būs grūti. Bet varbūt viss ir loģiski? Kā atšifrēt šo apgalvojumu? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas bioloģijas zinātņu doktors Indriķis Krams un oftalmoloģe Anda Balgalve. Kas mūsdienu sabiedrības dzīvē ir mainījies un kāpēc jūtamies nelaimīgi, ierakstā vaicājām apzinātības asniedzējam, psihoterapeitam un psihologam Ansim Jurģim Stabingim. 

Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā pateicības vārdi tika teikti arī brīvprātīgajiem. Bet brīvprātīgā darba veicēji ir sastopami ne tikai lielos sporta pasākumos. Vēl ir neskaitāmas jomas, kur bez brīvprātīgā darba iztikt nevar. Par brīvprātīgo darbu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sarunājas Nodarbinātības valsts aģēntūras Attīstības un analītikas departamenta vadītāja vietniece Ilona Rute, "Caritas Latvija" valdes priekšsēdētāja Inese Švekle, kura 2025. gadā nominācijā "Gada brīvprātīgā darba organizētājs" saņēma goda zīmi, Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Agnija Jansone un Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja, cilvēktiesību aizstāve Inete Ielīte. Ierakstā uzklausām brīvprātīgo Žaneti Ločmeli no Balvu novada. "Jo vairāk Latvijas iedzīvotāju iesaistīsies ar dažām stundām [brīvprātīgā darba], jo vairāk varēsim foršas lietas paveikt. Nebūs tik daudz izdegušo cilvēku," vērtē Agnija Jansone. "Jo vairāk cilvēku iesaistīsies, jo viņi būs laimīgāki. Viņi mazāk gaidīs no savas vietējās pašvaldības vai valsts, ka kaut kas atkal nenotiek, viņi būs jau savu problēmu atrisinājuši mazajā kopienā, kurā jūtas piederīgi. Jo ātrāk atrisināsi problēmas kopienā, jo mazāk ekspektēsi no valsts un mazāk būs "viss ir slikti". Mazāk gaidām, darām paši," mudina Agnija Jansone. Būtiska loma ir brīvprātīgā darba koordinatoram. Tam ir jābūt līderim, un vadītājus nelieliem procesiem jāsāk audzināt jau skolā un jaunatnes organizācijās, pārliecināta Agnija Jansone.      

Pagājušajā nedēļā atzīmēja Pasaules vēža dienu, kuras vadmotīvs šogad bija profilakse un agrīna slimības atklāšana. Par šo darbību nozīmīgumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa, uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža un infektologs Iļja Drjagunovs.

Šodien, 6. februārī, pasniegs balvas "Gada cilvēks tūrismā 2025". Kā būt izcilniekam laikā, kad tūrisms valstī piedzīvo ne tos pašus labākos laikus? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Tūrisma pētnieks, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs.

Sievietes organismam ir savas īpatnības, kuras ietekmē arī sirds veselību. Kāpēc tā un ko par savu sirdi vajadzētu zināt tieši sievietēm, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Iveta Mintāle skaidro, ka anatomiski sievietes un vīrieša sirds neatšķiras, bet fizioloģiski un slimības simptomu ziņā atšķirības ir lielas. Sievietēm nav tik krasi izteiktas sāpes krūtis, nav tik krasa izstarojuma sāpēm uz roku, kā tas ir vīriešiem. "Jāpievērš uzmanība, ja ir diskomforts, nepatīkama sajūta, tirpstoša sajūta, pat slikta dūša. Lietas, kas pēkšņi parādās un kuras nevar nepamanīt," norāda Iveta Mintāle. Ārste mudina, ja ir nepatīkamas sajūtas un neizpratne, ko darīt, nevis nogaidīt, bet zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un noskaidrot, vai jāsauc palīdzība, vai var iztikt ar konsultāciju pa telefonu. Tas ir labs palīgs, lai izprastu pazīmes. "Sievietēm vairāk cieš mazie asinsvadi, tāpēc ir grūtāk veikt diagnostiku," norada Iveta Mintāle. "Ja kaut kas atšķiras no veselīgās, spēcīgās, enerģiskās sajūtas, kāda bija vakar, ir jāpadomā, kas tam varētu būt par iemeslu," atgādina Iveta Mintāle. Vēl ārste min, ka jāņem vērā, ka sievietes var būt emocionālākas, ar augstāku stresa līmeni, kas bieži noved pie miega trūkuma. "Nepietiekams miegs ir ļoti izteikts riska faktors. Ir izpētīts, ka sievietēm jāguļ vairāk nekā vīriešiem. Sievietēm ir jāguļ 8-9 stundas, ar sešām stundām nepietiek," skaidro Iveta Mintāle. "Ja regulē asinsspiedienu ar medikamentiem, kamēr nav noregulēts miegs, ar asinsspiedienu ir grūti cīnīties. Miegs un normāla mentāla pašsajūta ietekmē pašsajūtu." Diemžēl sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis sievietēm Latvijā. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai un mudinātu veikt pārbaudes, februāris ir sievietes sirds veselības mēnesis. Biedrība "Par sirdi" arī aicina veikt pārbaudes un vispirms doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu profilaktiski nepieciešamās analīzes. Savukārt mājaslapā "parsirdi.lv" veikt testu "Vai viss kārtībā, mīļā sirds?", lai aizdomātos vairāk par savas sirds veselību. Biedrība arī veikusi aptauju, kurā vaicāja sievietēm, vai viņas zina sirds veselības riska faktoriem un vai tos varētu atpazīt. Piemēram, vai prastu atpazīt infarkta pazīmes? 37% atbildēja, ka neprastu atpazīt infarkta pazīmes un arī nezina sirds veselības riska faktorus.

Šoziem ne viens vien gadiem nelietots kamīns atkal tiek kurināts, lai nodrošinātu mājoklī pieņemamu temperatūru. Bet, vai šie kamīni pirms sezonas tika pienācīgi sagatavoti intensīvai kurināšanai? Par krāšņu  un kamīnu ekspluatāciju šajā aukstajā laikā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par ugunsdrošību atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, skursteņslauķis Māris Bambis un praktizējošs kamīnmeistars Druvis Pakulis. Nekustamā īpašuma apdrošināšanā atlīdzības par ugunsnelaimēm aizņem salīdzinoši mazu tirgus daļu - ap 10%, bet tieši ugunsnelaimes rada vislielākos zaudējumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Vidējais atlīdzības apmērs, ko izmaksā apdrošinātāji, ir ap 10 000 eiro, savukārt, privātmājām summas var sasniegt 300 000 līdz 400 000 eiro, uzņēmumiem - pat miljonus. Ierakstā skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. "Lielākoties ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, gan ar atklātu uguni, gan apkures iekārtām," norāda Ilze Dāme. To visu varēja novērst. Diemžēl statistika ir skaudra 2026. gada janvārī ugunsgrēkos ir gājuši bojā 17 cilvēki (2025. gada janvārī -četri cilvēki). Māris Bambis atgādina, ka par skursteņu tīrīšanu un apkures sistēmu sakopšanu jādomā vasarā, lai apkures sezonas laikā var baudīt siltumu bez uztraukumiem. Tāpēc viņš aicina jau maijā sākt pievērst uzmanību savu apkures sistēmu sakopšanai, lai rudenī nav problēmu iekurināt un sildīties. Ja nepieciešams, skurstenis ir jātīra arī ziemā, it sevišķi, ja izvēlēts nepareizs kurināmais. Piemēram, malka ir slapja. Par apkures katla un dūmeņa tīrīšanu daudzdzīvokļu mājā ir atbildīgs apsaimniekotājs, ne dzīvokļa īpašnieks, kurā atrodas katls. Par dūmvadu tīrīšanu gādā apsaimniekotājs, par apkures ierīcēm dzīvoklī gādā katrs īpašnieks pats. Parasti iedzīvotājus informē, kad skursteņslauķis ieradīsies tīrīt dūmvadus.  "Mazākie apsaimniekotāji nolaidīgāki pret dūmvadu tīrīšanu," norāda Māris Bambis. VUGD veiktās pārbaudes vairākdzīvokļu namu koplietošanas telpās liecina, ka vairāk nekā 50% ēku nav veikta dūmvadu tīrīšana un tehniskā stāvokļa pārbaude noteiktajā laikā.

Kādas zāļu tējas vislabāk lietot laikā, kad termometra stabiņš spītīgi rāda krietnus mīnusus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro akupunktūras ārsts - fitoterapeits Artūrs Tereško, zāļu sieva Evita Lūkina un uzņēmēja, ārstniecības augu audzētāja Inese Mekša. "Februārī, kad ir auksts, jāpievēršas tējām, kas silda," atzīst Artūrs Tereško. Viņš skaidro, ka tējas iedala trīs kategorijas - vēsie, remdenie un siltie augi. Latvijā aug mārsils, kas ir siltais augs. "Ja mārsila tēju iedzersiet, būs iekšējs siltums," bilst Artūrs Tereško. "Veikalā var iegādāties ingvera sakni, kas arī ļoti silda." Viņš iesaka ingvera sakni sarīvēt un izkaltēt, lai ilgāk var uzglabāt. To pavāra, parasti tas ir apmēram īkšķa lieluma gabaliņš, ko uzvāra ar puslitru ūdens un visai ģimenei var izsniegt pa pustasītei tējas. Vēl arī sildoša ir raudenes un asinszāles tēja. Tās var dzert, ja uznāk drebulis pēc vēsas dienas. Tāpat dakteris aicina sildīties pie kāda kamīna vai krāsns.  "Aukstumam ir pretī jānostāda siltums, tad iestājas līdzsvars un cilvēks mazāk saslimst," norāda Artūrs Tereško. "Man liekas, šobrīd ir liela kļūda, ka mēs pārāk siltus dzīvokļus turam un bērnus ļoti tuntulējam, un viņi telpās sasilst un tad iziet ārā, ļoti atdzesējas. Tad arī krītas imunitāte un mikrobiem un vīrusiem ir lielākas iespējas tikt klāt." Inese Mekša ingveram pievienot smiltsērkšķus, gan lapas, gan ogas. Tie arī silda un vēl daudz vitamīnu. Tāpat viņa iesaka rūpīgi sekot līdzi, kur un kā augs, ko piedāvā tējai, ir audzis. Labāk izvēlēties bioloģiski audzētus augus, jo arī zāļu tēju audzēšanai lielos daudzumos izmanto pesticīdus. Savukārt pret pārmērīgu svīšanu iesaka dzert salvijas tēju. Salvija labi aug arī Latvijā. Evita Lūkina mudina mainīt tējas un pielāgot to koncentrāciju, kā arī veidot savus maisījumus. Piemēram, liepziedi ir sviedrējošs augs. Lai arī tēja ir ļoti garšīga, to nedrīkst dzert nepārtraukti.

Janvāra vidū "Getliņi EKO" atklāja informatīvo kampaņu "Jāšķiro ir viss! Un viss", jo statisktika nav iepriecinoša - tikai puse Latvijas iedzīvotāju zina, kā pareizi šķirot atkritumus. Kā mainīt šo bēdīgo statistiku? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par atkritumu šķirošanu atgādina "Getliņi EKO" Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja Dārta Grudule, "Lidl Latvija" Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule, "RIMI Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa. "Latvijas Zaļais punkts" ir ražotāju atbildības sistēma, kas organizē dažādu atkritumu - iepakojuma, elektrisko un elektronisko iekārtu, videi kaitīgo preču, tekstilizstrādājumu un plastmasas saturošu atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi un reģenerāciju. "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis stāsta, kas jāievēro atkritumu šķirošanā. Protams, svarīgi ir šķirot atkritumus, bet Maija Krastiņa mudina tos neradīt. "Ja mēs gribam ikdienā kaut simboliski samazināt iepakojuma un atkritumu apjomu, kas mājās rodas, arī lielveikalos var nopirkt lietas bez iepakojuma. Nav svarīgi, kāds maisiņš vai tūtiņa ir, to var lietot atkārtoti." iesaka Maija Krastiņa. "Ja mēs katrs aizietu uz lielveikalu kaut vai ar pāris plastmasas maisiņiem kabatā! Ideālā gadījumā, ja kāds ir ļoti motivēts, to pašu malto gaļu vai salātus daudzos lielveikalos var ielikt savā kastītē. Ja mēs aizejam uz lielveikalu ar savu plastmasas kastīti vai burciņu, ēdienu var iesvērt tajā. Tad nerodas jauni atkritumi."  

Lai arī ziema šogad kārtīga un temperatūra daudzviet ir -20 grādu, čaklākiem dārzkopjiem jau darba pilnas rokas, jo šobrīd īstais brīdis sēt leduspuķes, petūnijas, piparus, pētersīļus un citus zaļumus Kā un kur sēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kurās palodzes dobēs jau varam parušināties, skaidro dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse un dārzkopības entuziaste Maija Čerjaka no Carnikavas. Dārzkopes atgādina, ka visu, kas bija glābjams no aukstuma, vajadzēja jau laicīgi sasegt. Ja nu nav paspēts, jutīgākiem garšaugiem un arī rozēm, ja nav sasegtas, var uzmest virsū sniegu. Arī siltumnīcā vajadzētu sanest sniegu, lai tad, kad iestāsies siltāks laiks, tas kustu un mitrinātu augsni. Ja vien ir sasnidzis tik daudz. Bet tiem, kuri paši vēlas sēt papriku un kādus garšaugus, laiks to darīt un dārzkopes dalās pieredzē, kā labāk lolot mazās sēkliņas.

Masāža ir ļoti iedarbīgs veids, kā palīdzēt dažādās situācijās – tā nav tikai relaksācija, bet arī efektīvs veids, kā atjaunot spēkus, uzlabot pašsajūtu un tonizēt ķermeni. Plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro masiere, biedrības "Latvijas masieru asociācija" valdes priekšsēdētāja Rita Grīnfogele un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzēja, Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas valdes locekle Lilita Dūda.

Ir tikai deviņas piktogrammas, kas atrodamas uz sadzīves ķīmijas iepakojuma un signalizē pircējam par tajā esošās vielas vai maisījuma kaitīgumu, bet dažādu produktu - tūkstošiem. Par sadzīves ķīmijas kaitīgumu un nekaitīgumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

Turpinām sarunu par drošību internetā. Pērn interneta un telefona krāpnieku ķēriens Latvijā vien krietni pārsniedza 20 miljonus eiro. Diemžēl arī 2026. gads noziedzniekiem ir sācies labi. Par šobrīd izplatītākajām krāpšanas metodēm un drošības uzlabojumiem elektroniskā paraksta jomā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš un Latvijas Radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine. Vineta Sprugaine stāsta, ka jau kopš pagājušā gada novembra LVRTC ir ieviesis jaunu drošības funkciju eParaksts mobile lietotājiem. Tagad, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile, pārlūkprogrammā jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlojas eParaksts mobile lietotnē. Viņa neslēpj, ka lietotāji iebilst, bet tas ir svarīgi drošībai, jo ir jau bijuši gadījumi, kad arī šo drošības kodu cilvēki nodod krāpniekiem.   "Vienmēr neizdosies pasargāt, jo vājākais ķēdes posms ir pats cilvēks. Nekādas tehnoloģijas nepasargās, ja cilvēks svešiniekam, kurš zvana un uzdodas par kaut ko, atdod savas digitālās pases, identitāti un parakstu," uzskata Vineta Sprugaine. Viņa arī norāda, ka no 2026. gada februāra, lai izmantot e-parasts mobile, Android telefoniem būs nepieciešama 10. versija, bet iOS - 16. versija. Elviss Strazdiņš atklāj, ka Tartu universitātes veiktā pētījumā secināts, ka arī bankas Baltijas valstīs savā ziņā nevārīgi izturas  pret drošību, jo kā prioritāti izvirza ērtības. Konkrēti viņš norāda, ka bankās būtu nepieciešams ieviest Smart ID trīs skaitļu funkcionalitāti.  Vēl viņš aicina nelietot vienu un to pašu PIN kodu telefonam un Smart ID, kā arī neizmantot ekrānā uznirstošos Smart ID paziņojumus. Gints Mālkalnietis atgādina, ka cilvēku slinkums darbojas krāpnieku labā.  Smart ID trīs skaitļu funkcionalitāti ir izveidojis jau pirms vairākiem gadiem, bet cilvēki izvēlas to nelietot.  "Ir daudz tehnoloģiski labu mehānismu, kurus nelieto, jo ir slinkums, jo lietotāju pieredze nav tāda. Bankas nevēlas, lai klientiem būtu kāds apgrūtinājums. Es viņus saprotu, bet no drošības viedokļa riski ir gana lieli un cilvēki īsti nesaprot, ar ko viņi riskē dažu lieku klikšķu dēļ," papildina Gints Mālkalnietis.

Pirmais, kas nāk prātā, ja iedomājamies graudaugu ēdienus, noteikti ir putras. Kādus vēl garšīgus un veselīgus ēdienus var pagatavot no graudaugiem, īpaši pilngraudu, par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un "Ladigs gastronomija" pavārs Ingmārs Ladigs. Sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore vērtē: "Ja mūsu ikdienas maltītē ceturto daļu aizņemtu pilngraudu produkti, mūsu pašsajūta noteikti uzlabotos." Kāpēc uzturā jālieto auzas, mieži un citi graudaugi, ierakstā skaidro Liene Sondore. Ingmārs Ladigs mudina putru apliet iepriekšējā vakarā un uzbriedināt. Tad būs jāvāra īsāku laiku. Ja glabā termosā, no rīta jau būs gatava putra. No rīta var pielikt rīvētu ābolu, riekstus vai medu. Ina Poliščenko iesaka graudaugus iesaka pievienot salātos. Ingmārs Ladigs vērtē, ka katram ir jāatrod savi graudaugi, kam auzu pārslas, kam rīsi, prosa vai griķi. Īsts ziemas ēdiens - kartupeļi kopā ar grūbām, apcepti sīpoli un vēl cauraudzītis. Kartupeļi ar grūbām veido zīdainu tekstūru.  Pavāri iesaka jebkurus graudaugus iepriekš nedaudz pamērcēt, jeb "pabarot ar ūdeni, lai mazāku laiku aizņem vārīšana. Ina Poliščenko atgādina, ka vērtīgāki ir tie graudaugi, kas mazāk apstrādāti. Neizmērcētas grūbas vārās ilgi. Tāpēc ir pērļu grūbas, bet tās ir apstrādātas. Pērļu grūbas iesaka ēst pirms miega, jo tās satur melatonīnu. Rīsi – jo gaišāks, jo ātrāk var pagatavot, jo tumšāks, jo vērtīgāks. Rīsi draudzējas gan ar dārzeņiem, gan dažādām mērcēm un gaļu.  "Šo ēdienu sabojāt nevar," pārliecināta Ina Poliščenko. Kuskusu dēvē par "ātro graudaugu", ko iegūst no kviešu graudiem mehāniski. Bet to var pagatavot ātri. Var ievienot dārzeņus, gaļu vai zivi. Kuskusu aplej ar ūdeni vai buljonu, proporcijas 1:2. Ļoti uzbriedinātu kuskusu Ina Poliščenko iesaka uzcept kā kārtojumu pannā. Gana sātīgs un garšīgs, lai arī nav pats vērtīgākais. Ina Poliščenko dalās ar maizes recepti no griķiem. Izvāra apmēram 200 g zaļos griķus, kas ir maigāki, pievieno ceļteku sēnalu pulveri divas ēdamkarotes. To ieliek maizes formā un cep. Tā ir maizes alternatīva. Būs blīvāka. Der tiek, kam ir kādas alerģijas. Var pielikt sēkliņas, riekstus. Ja negrib cukuru un miltus, laba alternatīva. Ingmārs Ladigs norāda, ka kvinojā ir līdz 20% olbaltumvielas. "Gatavošanas ziņā interesanta, jo pēc garšas un uzturvērtības ir pielīdzināma bietēm un spinātiem. Tur ir gan daudz dzelzs, gan dažādi savienojumi," turpina Ingmārs Ladigs. Arī gatavojot kvinoju, viņš uz vienu glāzi graudu ņem divas glāzes šķidruma, novāra un var izmantot dažādi - var apcept ar dārzeņiem. Labi garšo ar sāļiem sieriem. Var izmantot salātos kā novārīti produktu. Kvinoja arī ir dažādās krāsās un tas arī nosaka garšas intensitāti - jo gaišāka, jo garša būs maigāka, tumšāka - izteiksmīgāka garša.  

Gada sākumā ASV Veselības un cilvēkresursu departaments publicējis jaunas uztura vadlīnijas, kas sacēlušas pamatīgu vētru zinātnieku un uztura speciālistu vidū. Kas īsti uztrauc speciālistus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Dr. med., sertificēta dietoloģe Laila Meija. 2026. gada 7. janvārī Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments un Veselības cilvēkresursu departaments publicēja 2025.–2030. gada uztura vadlīnijas. Tās tiek atjauninātas ik pēc pieciem gadiem, pamatojoties uz jaunākajiem pētījumiem veselības un uztura jomā. 2025.–2030. gada vadlīnijas iesaka dot priekšroku augstas kvalitātes olbaltumvielām, veselīgiem taukiem, augļiem, dārzeņiem un pilngraudiem, vienlaikus izvairoties no ļoti pārstrādātiem pārtikas produktiem un rafinētiem ogļhidrātiem. Vadlīnijās doti, piemēram, šādi padomi: ikdienā nepieciešamās kalorijas ir atkarīgas no jūsu vecuma, dzimuma, auguma, svara un fiziskās aktivitātes līmeņa; pievērsiet uzmanību porciju lielumam, īpaši attiecībā uz ēdieniem un dzērieniem ar augstu kaloriju saturu; ūdens uzņemšana ir galvenais faktors vispārējā veselībā – izvēlieties negāzētu vai gāzētu ūdeni un nesaldinātus dzērienus; ēdiet dārzeņus un augļus visas dienas garumā; koncentrējieties uz pilngraudiem, dodiet priekšroku šķiedrvielām bagātiem pilngraudu produktiem; ierobežojiet ļoti pārstrādātu (ultra-processed) pārtikas produktu, pievienotā cukura un rafinēto ogļhidrātu patēriņu. Vadlīnijās ieteikts arī katrā ēdienreizē priekšroku dot olbaltumvielu saturošai pārtikai. Norādīts prioritizēt augstas kvalitātes un uzturvielām bagātus olbaltumvielu produktus – lietot uzturā dažādus dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, tostarp olas, mājputnu gaļu, jūras veltes, sarkano gaļu, kā arī dažādus augu izcelsmes olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, tostarp pupiņas, zirņus, lēcas, pākšaugus, riekstus, sēklas un soju. Vadlīnijās ieteikts dienā uzņemt 1,2–1,6 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu. Līdz šim lielākā daļa organizāciju un asociāciju ieteica uzturā uzņemt aptuveni 0,8 gramus olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu dienā.  Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka šajās vadlīnijās akcentēta arī sarkanā gaļa kā ļoti labs olbaltumvielu avots. Arī tas ir pretrunā ar daudzu profesionālu asociāciju rekomendācijām.

Attieksme pret dzīvniekiem atspoguļo sabiedrības atbildības pakāpi. Joprojām pastāv atšķirības, kā cilvēki dažādās Latvijas vietās izprot dzīvnieku labturības jautājumus un dzirdam par gadījumiem, kur cilvēks ir pārkāpis dzīvnieka tiesības. Kā situāciju labot, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Medija, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Meldra Ivbule-Sjanita un kinologs Ivars Lielpēteris. Kāpēc pilsētā un reģionos joprojām ir izpratnes plaisa dzīvnieku labturības jautājumos, cik lielā mērā saimnieki apzinās likumā noteiktos pienākumus, kur rodas cietsirdīga vai nolaidīga izturēšanās pret dzīvniekiem? Kā veicināt atbildīgāku attieksmi sabiedrībā? Ierakstā situāciju raksturo patversmes "Ķepu-ķepā" vadītāja Gundega Bidere.

Sociālajos medijos neviens vien mājas īpašnieks, kurā siltumu nodrošina siltumsūknis, šoziem dalījies ar bažām, ka iekārtas efektivitāte, salam turpinoties, varētu būt zema vai tādas nav vispār. Vai bažām ir pamats? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs  Raimonds Ķeirāns un uzņēmums "Termo" pārstāvis Endijs Melecis. Eksperti norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un jaunākās paaudzes gaisa-ūdens siltumsūkņi lietderības koeficienta ziņā ir līdzvērtīgi zemes siltumsūkņiem. Iekārtas kļūst tehnoloģiski labākas, līdz ar to arī dārgākas. Izbūves izmaksas zemes un gaisa siltumsūkņiem šobrīd ir līdzvērtīgas, īpašnieks var izvērtēt, kurš izdevīgāks konkrētā objektā. Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Kārlis un Reinis ir kaimiņi un dzīvo privātmājās Cēsīs. Kārlis māju uzcēla pirms septiņiem, Reinis - pirms trim gadiem. Abas mājas ir 100 kvadrātmetru lielas un abi saimnieki apkurē izmanto siltumsūkņus. Kāda ir viņu pieredze un vai siltumsūknis nodrošina komfortu arī tik aukstā ziemā kā šī?

Šobrīd lielākā daļa donoru asiņu tiek izmantota akūtos gadījumos – neatliekamās medicīnas vajadzībām, bet tās ir nepieciešamas arī hronisko slimību pacientiem. Tam diemžēl asinis nereti pietrūkst. Par pacientu asins pārvaldību interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts Asinsdonoru centra (VADC) vadītāja Egita Pole un reanimatoloģe, anestezioloģe Eva Strīķe. Laba diena ir, ja asinis nodod ap 200 cilvēku, katrs nodod 450 mililitrus, kopā tas ir ap 100 litru dienā. Nodotās asinis pārbauda, vai tajās nav HIV vīruss, C un B hepatītu un sifilisa baktērijas, jo tos var pārnest ar asinīm. Kad rezultāts ir negatīvs, asins komponentes nodod slimnīcām. Nereti mēs dzirdam Latvijas Radio ziņās, ka Valsts asinsdonoru centram nepieciešamas kādas konkrētas grupas asinis. Tas visbiežāk nozīmē, ka trūkst kādas konkrētas grupas asinis. Situācija katru dienu ir mainīga. "Vienmēr visvairāk trūkst "universālās" grupas asiņu - 0 rēzus negatīvā, kas krīzes situācija ir derīga citu asinsgrupa pacientiem. Šādas grupas donoru ir tikai ap 7 %. Mēs viņus turam diezgan lielā zelta vērtē. Vienmēr aicinām tieši šo grupu. Tas nenozīmē, ka viena vai otra grupa ir labāka vai sliktāka. Vienkārši tā ir šīs grupas īpatnība, ka derīga citām asins grupām," skaidro Egita Pole.  

Sociālajos medijos cilvēki jau sākuši sūdzēties, ka daža laba vecgada apņemšanās, kas saistīta ar fizisko aktivitāšu sākšanu vai palielināšanu, jau izkūpējusi janvāra salā. Vai vainīgs ziemas nogurums? Mītus kliedējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un pētnieks Klāvs Ēvelis, kura uzmanības lokā ir fiziskās formas un psiholoģiskās labsajūtas saistība, sportošanas ietekme uz smadzenēm. Ierakstā vaicājam cilvēkiem, vai bieži jūtaties noguris un kas tam varētu būt par iemeslu? Mudinot tomēr neatmest apņemšanos kustēties, raidījuma viesi atzīst, ka, protams, dabā būs labāk, nekā uz ielas, kur ir satiksme un dažādi trokšņi. Var arī pastaigu savienot ar nākšanu no darba ar kājām, bet pilsētā, nākot no darba ar kājām, smadzenēm var būt arī pārstimulācija, ja atkal apkārt ir trokšņi, jo smadzenēm tāpat ir daudz jāstrādā - šķērsielas, luksofori. Turklāt brīvdienas ir iespēja iet ārā dienas gaišajā laikā. "Brīvdienās ārā ir gaišs, mēs esam izgulējušies, atpūtušies, darba nedēļa ir noslēgusies. Ja tad varam aiziet uz kādu tuvāku vai tālāku parku bez austiņām. Tas ir svarīgs akcents - bez austiņām!" norāda Klāvs Ēvelis. Pētnieks norāda, ka cilvēkiem nepieciešams, lai smadzenes dzird putnu skaņas, soļus, sniega gurkstoņu. Tas mūsu smadzenēm patīk. Tas palīdz atpūsties, bet vienlaikus ir arī fiziskās aktivitātes. "Ir pētījumi par to, ja cilvēkiem ir bijusi kognitīvā slodze, kas izraisa nogurumu, lai arī jūtas labi, viņiem liek iet dabā un veic smadzeņu aktivitātes mērījumus. Ir redzams, ka laikā, kamēr viņi atrodas dabā, smadzeņu aktivitāte samazinās. Tas nozīmē atslābumu, patīkamu sajūtu. Mēs jūtamies mierīgāk, fokusētāk, brīvāk. Darbā ir saspringums, steiga, paziņojumi, zvani. Daba palīdz atslēgties, sākam ar nedēļas nogali, ieplānojam pusstundas pastaigu, kā tur nokļūt. Tas kopā varbūt aizņems pusotru stundu. Pēc tam var nopirkt kafiju, var arī pastaigas laikā. Kāpēc ne," mudina Klāvs Ēvelis.

Troksnis ir būtiska problēma ne tikai noteiktās darba vidēs, bet arī citur. Cik ļoti cilvēku var ietekmēt troksnis, kādu iespaidu tas var atstāt uz veselību un kā radušās problēmas risināt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par trokšņa ietekmi stāsta Dr.med, asociētais profesors, Rīgas Stradiņa univeristātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Ierakstā uzklausām Latvijas Akustiķu apvienības pārstāvi Jāni Ankipānu. Viņš skaidro, kā mūsu dzīvi ietekmē dažādi trokšņi, sākot ar pavisam maziem bērniem un skolēniem. "Jāatceras, ka arī skaņa, kura nav troksnis, patīkama skaņa, arī tā tomēr ietekmē veselību. Mūziķi, kuri spēlē pašu izpratnē skaistu mūziku, arī var sabojāt dzirdi, ja tās skaņas ir par daudz. Respektīvi, ja troksnis ir nevēlams, nepatīkams, nevajadzīgs un lieks tajā brīdī skaidrs, tas rada gan bojājumus dzirdes orgāniem, gan diskomforta sajūtu. Pat ja tā skaņa patīk, arī tad tā var būt kaitīga," norāda Ivars Vanadziņš. Ivars Vanadziņš arī atgādina, ka mūzikas klausīšanās austiņas arī var būt kaitīga, ja trokšņa intensitāte ir pārāk augsta. "Ja arī skaņa ir patīkama vai interesē, arī tad tā, protams, var dzirdi bojāt," atzīst Ivars Vanadziņš. Ilgtermiņā ir kaitīgs arī zems vides troksnis, tāpēc raidījuma viesi norāda, ka vides troksnis ir problēma, ko nevajadzētu ignorēt.  

Metropolitēna opera vai Metropoles opera? Kā ir pareizi? Arī šo jautājumu iztirzāsim janvāra latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Andrejs Veisbergs aicina vēl šonedēļ iesniegt pieteikumus gada vārda un nevārda, kā arī spārnotā teiciena titulam. Ir jau saņemti vairāki labi piemēri. No iesūtītajiem materiāliem kā spārnotā teiciena piemērus viņš min - "mūsu nākotne ir vējā" un "Katram jākopj savs kaps". 

No 2026. gada 1. janvāra paaugstināti pensiju minimālie apmēri. Kādas vēl izmaiņas šogad stājušās spēkā pensiju jomā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA)  Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze 2026. gadā ir 213 eiro (iepriekš – 189 eiro), savukārt cilvēkam ar invaliditāti – 255 eiro (iepriekš – 226 eiro). Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,2, un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, to palielina par 2% no aprēķina bāzes. Tāpat jāatceras, ka no 2026. gada 1. aprīļa strādājošajiem pensiju saņēmējiem VSAA pensijas pārrēķinās automātiski. Nepārrēķinās tiem pensionāriem, kam 1. aprīlī vēl nebūs pagājuši 12 mēneši pēc pēdējā pensijas pārrēķina vai pēc pensijas piešķiršanas. Šiem cilvēkiem VSAA pensiju automātiski pārrēķinās 2027. gada 1. aprīlī. Strādājošiem pensiju saņēmējiem ir iespēja izvēlēties automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi, līdz 31. janvārim, iesniedzot VSAA iesniegumu automātiskā pensijas pārrēķina datuma maiņai. Tādā gadījumā pēc 2026. gada 1. aprīļa un turpmākos gadus VSAA pensiju automātiski pārrēķinās no personas izvēlētā mēneša pirmā datuma. Izvēlēties citu automātiskā pensijas pārrēķina mēnesi ir nepieciešams, ja:  persona vēlas, lai pensiju pārrēķina pēc dzimšanas dienas, jo tas var ietekmēt pensijas apmēru pēc pārrēķina. To nosaka vērtība “G”, kas ir atkarīga no personas pilno gadu skaita. 2026. gada 1. aprīlī pēc pēdējā pensijas pārrēķina vēl nebūs pagājuši 12 mēneši un persona vēlas pārrēķinu pirms 2027. gada 1. aprīļa. Plašāk par izmaiņām sociālajā jomā 2006. gadā var uzzināt šeit.  

Nekustamā īpašuma apdrošināšana nepasargās no pašas nelaimes, bet mazināt seku likvidācijas finansiālo triecienu var. Kā izvēlēties savam īpašumam vispiemērotāko apdrošināšanas paku, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins un sertificēta apdrošināšanas brokere Mārīte Sondore. Kādi ir vienkāršākie punkti, ko ieraksta nekustamā īpašuma apdrošināšanas polisē? "Kad tiek apdrošināts īpašums, klasiskie punkti, protams, ir ugunsgrēks un ugunsgrēka eksplozijas risks, ūdensvada avārijas riski, vētras, dabas stihijas, trešo personu jeb zādzības risks. Tas ir pamata komplekts," skaidro Mārīte Sondore. "Tad papildus nāk atsevišķi riski, kas ir tehniskās palīdzības, kas ir pirmās palīdzības komplekts, iestājoties kaut kādiem negadījumiem, ja dzīvoklis nav apdzīvojams, ko apdrošinātāji izmaksā. Tad ir apakšriski." Tā ir pamata paka, kurai var pievienot paplašināto, kur iekļauti piemēram, sala nodarītie zaudējumi, arī īrnieku radītie zaudējumi.  Apdrošinātāji piedāvā komplektus, piemēram, pamata paku, lai būtu pasargāts no galvenajiem riskiem. Cilvēkam arī jāizvērtē, kas viņam ir vajadzīgs. Piemēram, augšējā stāva dzīvoklim noteikti būtu aktuāls nokrišņu ūdens risks. Jānis Abāšins vērtē, ka normāls komplekts daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem būtu, ka īpašnieks ir apdrošinājis savu dzīvokli. Un otrs ir, kad šī mājas kopība, biedrība vai tas, kas māju pārvalda, apdrošina mājas karkasu jeb kopīgās daļas.  Latvijā vidēji apdrošināta ir puse apdzīvoto mājokļu.

Sniegs un apledojums daudziem autobraucējiem rada problēmas, bet ir arī tie, kas sniegotos ceļus pārvērš  par izklaides zonu ar pārgalvīgām sānslīdēm un, diemžēl, nereti iestūrē grāvī. Par drošu braukšanu ziemā raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks. "Mūsas trasē" netālu no Bauskas drošas autobraukšanas treniņi nenotiek regulāri, bet ar iepriekšēju pieteikšanos. Trasē sniegs jau ir nošķūrēts un noblietēts, bet pie trases ārpusē redzams, ka šo vietu izmanto arī tie, kam patīk izmēģināt driftu jeb sānslīdi. Ierakstā uzklausām "Mūsas trases" vadītāju Jāni Bergu. Oskars Irbītis atgādina, ka ziemā mašīnā nevajadzētu sēdēt ļoti plānā apģērbā, lai nebūtu risks nosalt, ja notiek kāds negadījums. Tāpat raidījuma viesi min, ka ziemā uz ceļa nevajag neko darīt agresīvi - bremzēt pakāpeniski, stūrēt bez straujām kustībām ar minimālu pagriešanas leņķi.  Ziemā, ja vien uz ceļa nav kritiska situācija, visu ir jādara lēnāk un galvenais laicīgi. "Ziemā braucot, nevar sākt reaģēt uz elementāru situāciju mašīnas priekšā tādā pašā attālumā vai laika sprīdī, kā to dara rudenī vai vasarā. Ziemā uz ceļa saķere mazinās desmit reizes, bremzēšanas vai apstāšanās ceļš būs vismaz desmit reizes garāks. Nevajag pat ekstremālus apstākļus. Nevis agresīvāk un spēcīgāk, bet mierīgāk un laicīgāk darīt. Skatieties mazliet tālāk," iesaka Jānis Vanks.  

Janvārī īpaša vērība tiek pievērsta dzemdes kakla vēzim, jo izmaiņas skrīninga veikšanā un daži citi ārstu aktualizēti aspekti ir tā vērti, lai par tiem parunātu vairāk un padarītu cīņu ar dzemdes kakla vēzi efektīvāku. Plašāk stāsta Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, ginekoloģe Kristīne Pčolkina, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja, asociētā profesore, ginekoloģe Jana Žodžika un Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs, otolaringologs Renārs Deksnis. Speciālisti norāda, ka Latvijā cilvēki neizmanto iespēju jauniešiem vakcinēties pret papilomas vīrusu, lai nākotnē izvairītos no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, kā arī citām ļaundabīgām saslimšanām. Kā piemēru viņi min Zviedriju, kura līdz ar citām Skandināvijas valstīm ir zeme, kurā ļoti veiksmīgi uzsākta vakcinācija skolu vecuma jauniešiem. Tas notika 2009. / 2010. gadā, kad arī Latvija uzsāka vakcināciju. "Tas nozīmē, ka sievietēm, kas sasniedz 25 gadus šajā periodā, dzemdes kakla vēzis vairs nav. Zviedrijā tas tiešām arī nav. Tas nozīmē, ka arī citi vēža veidi - rīkles, dzimumlocekļa, viņiem nav. Bet mēs joprojām esam tieši tādā pašā situācijā, jo vakcinācija ir pamatu pamats. Man ļoti žēl, ka nespējam sasniegt tos pašus rezultātus," atzīst Jana Žodžika. "Valsts sniedz šīs iespējas. Tas ir katra cilvēka - sievietes, vecāku - lēmums veikt vakcināciju. Ja to neveic, faktiski viņa uzņemas atbildību par bērna veselību visā dzīves garumā." "Vakcīna ir droša. Tā nav jauna, un neredzam mēs nekādas nopietnas sekas un problēmas, nemaz nerunājot par miljoniem cilvēku, kas ir pasaulē vakcinēti. Bet diemžēl mīti, nepareizi uzskati joprojām ceļo," turpina Jana Žodžika. "Es saprotu, ka ir sabiedrības daļa, kas kas grib dzīvot ļoti dabiski, tai skaitā atsakās no vakcinācijas. Bet ir sabiedrības daļa, kas varbūt šaubās. Es gribu aicināt un apliecināt, ka tas ir droši un tas ir ļoti efektīvi. Diemžēl jāsaka, ka ir arī ģimenes ārsti, kas joprojām šaubās man nezināmu iemeslu pēc. Vai tā ir neinformētība vai nevēlēšanās, man grūti pateikt." Speciāliste mudina izmantot iespēju vakcinēties jau pusaudžu vecumā. Šobrīd iespējam vakcinēties ir līdz 26 gadu vecumam, bet nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi. Tas nebūs vairs tikai efektīvi. Drīkst vakcinēties arī lielākā vecumā, bet jāatceras, ka vakcīna neārstē esošos esošos vīrusus, bet pasargā no jauniem tipiem, un tas var būt zināmās situācijās svarīgi. 

Sensorā pārslodze ir stāvoklis, kad smadzenes nespēj efektīvi pastrādāt pārāk lielus signālus, kas nāk no mūsu redzes, dzirdes, ožas, taustes vai garšas. Īpaši bīstami, ja šāds stāvoklis veidojas darba vidē. Šāda gadījumā varētu palīdzēt neirodažādība. Kā tā darbojas? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uzņēmuma "Accenture" Neirodažādības kopienas vadītaja Natālija Lukina, "Accenture" Dažādības un iekļautības vadītāja Liene Kļaviņa unsupervīzore, Sistēmiskās psihoterapijas centra pārstāve Ilze Žilde.

Cilvēka pēda ir kā atspere, kas ejot vai skrienot, amortizē triecienus pret zemi, nodrošina līdzsvaru un stabilitāti, rada spēku atspērienam. Tomēr jebkura atspere var nolietoties vai pat salūzt. Kā to nepieļaut? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē traumatologs, ortopēds, pēdas ķirurgs Juris Brūklis un fizioterapeite Ilze Vindele-Strode. "Ziema būtiski neietekmē pēdu un pēdu locītavu traumas. Tās vairāk saistītas ar sporta aktivitātēm, kam nav īpaši sezonāls raksturs. Plaukstu un roku traumas ir vairāk saistītas ar ziemu," vērtē Juris Brūklis. Ilze Vindele-Strode piekrīt, ka uzmanīties vajadzētu, bet ziema nav tas laiks, kad traumu ir vairāk. Ir jādomā par stabilākiem apaviem. Runājot par apaviem, Juris Brūklis atzīst, ka kvalitāte ir sekundārs jautājums, domājot par traumām. Viņš atsaucas uz kādu pētījumu, kurā teikts, ka vislielāko krišanas risku vecākiem cilvēkiem nosaka, cik stipri ir mazie pēdu muskuļi, kas spiež pirkstus pie zemes. "Ja mēs ievelkam pēdu šaurās kurpēs, kur visi pirksti saspiesti čupiņā, ja jūs paskatīsieties lielāko daļu apavu un savus apavus mājās, redzēsiet, ka ir milzīga disproporcija starp to, cik šaurs vai plats purngals un kāda gribētu būt pēda tad, kad jūs kāpjat. Ja pēdas pirksti nespēj izplesties, viņi nespēj veikt savu mazo darbu - pēdas balansu, un cilvēki tāpēc krīt uz priekšu. It sevišķi vecāki cilvēki, jo viņiem ir ļoti vāji pēdu muskuļi. Visi āmurveida pirksti, greizie īkšķi ir tikai sekas. Apavi ir viens no galvenajiem veicinošiem faktoriem nestabilitātei tieši veciem cilvēkiem," norāda Juris Brūklis.  Ilze Vindele-Strode papildina, ka šauros apavos samazinās arī atbalsta laukums pēdai. Vai garas pastaigas var palīdzēt pēdu muskuļu trenēšanai? "Skatoties, kā cilvēki staigā, kādos apavos un kur staigā. Ja viņš paņem nūjas rokās, uzvelk šaurus apavus ar labi polsterētu zoli un noslāj 10 kilometrus, viņš trenē tikai kardiosistēmu un muskulatūru kā tādu," norāda Juris Brūklis, "Tas nav slikti. Bet tas pēdām neko labu neizdara. Varbūt pat pretēji."  "Ja mēs ejam ātri, gariem soļiem, monotoni un  viendabīgi, nedomājot par to, kā liekam pēdu, tajā skaitā nepieslēdzam mazos pirkstus atspērienā, tas neko labu pēdām neizdara," turpina Juris Brūklis. "Ja mēs uzvelkam pēc iespējas plānākus, vienkāršākus, platākus apavus un apzināti ejam, piemēram, pa kaut kādām nelīdzenām virsmām, kur mainās reljefs, ir čiekuri, saknes, akmentiņi, kur uzmanāmies, izvairāmies, tas viennozīmīgi trenē. Kādi apavi tiek uzvilkti, tāds arī ir efekts pēdai."

Lai mazinātu birokrātiju un ilgo procesu, lai ēku nodotu ekspluatācijā, no 2026. gada būs vairākas izmaiņas būvniecības jomā. Kā to izjutīs privātmāju īpašnieki? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par izmaiņām stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs un Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa. "Svarīgākais, kas ir ieviests no 6. janvāra, ir vienotais būves reģistrācijas process, kas labs iestāžu kopā darbā piemērs, kurā tiek atvieglota dzīve cilvēkam, neliekot viņam vērsties trīs iestādēs, bet ar pirmo reizi ierosinot visu procesu līdz pat tam, lai būves dati tiktu reģistrēti kadastrā un īpašumtiesības ierakstītas Zemes grāmatā," vērtē Baiba Vītoliņa. Tie vairāk ir jautājumi, kas saistoši īpašniekiem vai būves ierosinātājiem, kas arī ir atbildīgi par tās reģistrāciju un nodošanu ekspluatācijā. "Diezgan bieži īpašnieki lūdz procesu novest līdz galam, līdz pat noošanai ekspluatācijā. Ja būvnieki piekrīt, viņi ar to nodarbojas. Arī arhitekti bieži veic šīs procedūras, gan konsultējot, gan palīdzot, gan saņemot pilnvaru nodot būvi ekspluatācijā," papildina Normunds Grīnbergs.