Kā labāk dzīvot

Bezrecepšu zāļu pārmērīga lietošana nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Zāļu valsts aģentūras direktore Indra Dreika, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja un pētniece Mirdza Kursīte. Zāļu valsts aģentūra no 15. septembra piedalās Eiropas kampaņā "Zāles nav konfektes" par drošu bezrecepšu zāļu lietošanu. Kampaņas mērķis - veicināt informētību par drošu bezrecepšu zāļu lietošanu visā Eiropā.  

Ierakstot interneta meklētājā angļu vārdu „agility”, ko tulko kā veiklība, algoritms piedāvās neskaitāmu skaitu vingrinājumu, kas domāti cilvēka veiklības uzlabošanai. Šoreiz raidījumā Kā labāk dzīvot mazāk par cilvēkiem, bet vairāk par suņiem un viņu veiklības treniņiem. Adžiliti ir sporta veids, kurā suns, klausot saimnieku, pārvar dažādus šķēršļus noteiktā trasē! Sunim tā ir kā spēle un rotaļa kopā ar saimnieku. Plašāk stāsta Natālija Sokolova, kura nodarbojas ar šo sporta veidu, un trenere, starptautiskās kategorijas tiesnese Lidija Beļajeva kopā ar šeltiju Varju. Pieredzē dalās Saiva Pekuse. Viņa ir četrus gadus veca Austrālijas ganu suņa saimniece. Kad suņa riešana sāka traucēt gan pašiem, gan kaimiņiem, kinologs ieteica suni aizvest uz adžiliti nodarbībām. Lidija Beļajeva iepazīstina ar adžiliti: ir vairāki šķēršļi, dažādas barjeras, bumbas, slaloms, kuras suņiem jāpārvar noteiktā secībā un mēs kā treneri suni vedam cauri trasei noteiktā secībā un pēc iespējas ātrāk. Kurš ātrāk pieveiks bez kļūdām, tas arī uzvar. Šajā veiklības sporta veidā notiek gan vietējās, gan starptautiskas sacensības, ir cilvēki, kuri vienkārši nāk treniņā un nekad nepiedalās sacensībās, vienkārši suņa veselībai, savai veselībai, jo cilvēkam tur arī ir diezgan daudz jāpaskrien. Adžiliti uzlabo cilvēka un suņa savstarpējo kontaktu, jo suns skrien bez pavadas, bez siksnas lielā ātrumā un klausās. "Suņiem patīk skriet. Sākumā var motivēt ar kārumiņu vai mantiņu, kas nu kuram patīk. Pēc tam viņam vienkārši patīk pats process, patīk skriet, patīk piedalīties, kopā ar savu saimnieku kaut ko padarīt. Tad vairāk nevajag ne ar ko motivēt. Viņš atnāk uz laukuma un ir tik motivēts kaut ko darīt, ka tik skrien," stāsta Lidija Beļajeva. Ne visu šķirņu suņi var trenēties, lai piedalītos sacensībās, bet savam priekam piedalīties noteikti var daudzi. "Adžiliti ir kolosāla brīnumtabletīte, kā risināt suņu uzvedības problēmas, bet treniņiem nav jābūt septiņas reizes nedēļā," uzskata Natālija Sokolova. "Mans stāsts, kāpēc es atnācu adžilti, ir saistīts ar to, ka tad, kad tu lasi aprakstu par šķirnes izvēli, tev liekas - man būs visgudrākais suns pasaulē. Tad tu saskaries ar to, ka visgudrākajam sunim pasaulē ir vajadzīga mentāla slodze. Tie, kuri paņem aktīvas suņu šķirnes, kuras ir ar augstu IQ, rēķinieties, ka jums būs jādod mentālā slodze," pieredzē dalās Natālija Sokolova. "Manā gadījumā viss tik perfekti salikās, ka nāca adžilti, bet es sapratu to, ka ir jāiemāca arī paklausības pamati. Jo adžiliti ir par ļoti ciešu kontakta izveidi starp saimnieku un suni, bet bez kaut kādiem pamatiem, ka sunim ir, piemēram, jāpaliek startā, tu nevari to visu izveikt."  

Ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, kurš seko līdzi Eiropas čempionātam basketbolā un jau pirms kāda laika savus sporta apavus kāris vadzī, šajās dienās noteikti sajuta vēlmi atgriezties laukumā. Bet ar vēlmi ir par maz. Nepieciešams arī kur un ar ko spēlēt. Par iespējām amatieriem uzspēlēt basketbolu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijā lielākās basketbola līgas amatieriem vadītājs Krišs Rauska un "Pasportosim.lv" vadītājs Jānis Sprukts. "Mēs kopā ar domubiedriem gan no hokeja, gan no volejbola izveidojām kopīgu platformu, attiecīgi mēs visi trīs sporti brālīgi ejam kopā un mēģinām kaut kādā veidā attīstīt entuziastu, amatieru sportu un padarītu to profesionālāku," stāsta Krišs Rauska. Viņš atzīst, ka spēlētāju diapazons ir ļoti plašs. "Mums spēlē gan jaunieši, kas tikko pabeiguši sporta skolu, gan pieauguši cilvēki, kuriem ir 30 līdz 40 gadi, arī veterāni, kuriem jau ir pie 60 gadiem, spēlē gan tēvi ar dēliem, kuriem ir 15 - 16 gadi, kuri vēlas uzspēlēt ar saviem vecākiem. Diapazons ir ļoti plašs - gan vīrieši, gan sievietes," norāda Krišs Rauska. Arī spēku samērs un spēju ziņa sportisti ir dažādi. "Ir gan bijušie Latvijas izlases spēlētāji, ir spēlētāji, kuri augstākajā līgā spēlējuši, gan tādi, kas šobrīd spēlē otrajā līgā pēc spēka, trešajā līgā. Gluži to nevar nosaukt pilnīgi par amatieru līgu," atzīst Krišs Rauska. "Bet ir arī apakšējās divīzijas, kurās var spēlēt spēlētāji, kuri ir tik tikko sajutuši to kāri pašiem pamēģināt uzspēlēt basketbolu, iziet ārā no treniņu režīma un beidzot paspēkoties ar citiem un saprast, kāds ir viņu līmenis." Komandas veido gan darba kolektīvi, gan domubiedri, reizēm arī palīdz cilvēkiem apvienoties komandā vai kādam, kas meklē, kur spēlēt, iesaka, kurai komandai varētu pievienoties. Jānis Sprukts iepazīstina ar to, kā viņa pārstāvētajā organizācijā notiek komandu veidošana. "Cilvēks, kurš grib atsākt spēlēt pēc kaut kādas pauzītes, viņš var aizpildīt anketu, norādīt savu spēlētprasmi, un tad mēs viņam atrodam vispiemērotāko treniņu," skaidro Jānis Sprukts. "Basketbolā un volejbolā galvenā sāls ir atrast tādu grupu, kura spēlē daudzmaz tavā līmenī. Ja tu aiziesi spēlēt ar cilvēkiem, kas spēlē daudz labāk nekā tu vai daudz sliktāk, nebūs interesanti. Daudzus tas pat var demotivēt, tāpēc ir svarīgi tieši atrast tādu grupu, kura būtu piemērota." Lai novērtētu katra sportot gribētāja spējas, viņš aizpilda anketu, kurā raksturo savu iepriekšējo pieredzi. Papildus pieejami video, kur var redzēt dažādu grupu spēles līmeni, un cilvēks var paskatīties, kura grupa būtu piemērotāka. Vārdos raksturot savu spēles līmeni ir sarežģīti. "Volejbolā tur ir svarīgi trāpīt īstajā līmenī, jo citādi spēle vispār neiet," norāda Jānis Sprukts. Bauskas novadā basketbols ir viens no top sporta veidiem, vienlaicīgi ar futbolu un florbolu. Bauskas novada čempionātā sacenšas 10 - 11 komandas no visa novada. Ierakstā uzklausām Bauskas novada basketbolistus.

Kādas ir izjūtas un pārdomas, atgriežoties Latvijā no citas zemes, kur vadīts kāds laiks – vai cerētais ir piepildījies un kas gaidāms nākotnē? Tiešraidē uzklausām stāstus Zemgalē. Šī gada pirmajos sešos mēnešos Zemgalē ar remigrācijas koordinatores atbalstu atgriezusies 51 persona, kas apliecina nemainīgu interesi par atgriešanos dzimtenē. Lai sekmētu veiksmīgu remigrācijas procesu, Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām sniedz ne tikai informatīvu, bet arī finansiālu atbalstu – tas šajā pusgadā ļāvis jaunam uzņēmējam Bauskas novadā uzsākt darbību loģistikas nozarē. Par aicināšanu atgriezties un pieredzē par to, kā ir atgriezties Latvijā pēc garāka vai īsāka citā valstī aizvadīta laika, dalās Zemgales reemigrācijas koordinatore Anete Briņeca, garšvielu eksperts Gatis Vilciņš, Andris Tālbergs, kā arī "SFabrika.lv" Ingus Krots, jo, protams, svarīgas ir darba iespējas, atgriežoties Latvijā.    

Mūsu klausītājs interesējas, kā daudzdzīvokļu mājā cīnīties ar prusakiem un blaktīm? Kā un kam tas būtu jādara, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns, "santāraisdienests.lv" pārstāvis Māris Boža, Rīgas namu pārvaldnieka Telpu uzkopšanas daļas vadītāja Vita Timermane un Veselības Inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka. Kā blusu, prusaku un pat žurku un ērču kodumi ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu un kad ieteicams konsultēties ar ārstu, ierakstā vaicājām alergoloģei Signei Puriņai. Droši vien neviens neraudātu, ja blaktis un prusaki pazustu pavisam. Problēmas ar dažādiem kukaiņiem daudzdzīvokļu mājās pastāv, bet jānodala apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildība. Visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem kopīgi jācīnās ar to, kura dzīvoklī ir, piemēram, prusaki, lai viņš savestu kārtībā savu īpašumu. Vienā dzīvoklī veikt kādu kukaiņu iznīdēšanu bieži vien nav jēgas, ja vien nav konkrēti zināms, ka tieši tas dzīvoklis rada visiem problēmas. Lai veiktu kukaiņu iznīdēšanu, dzīvoklis vispirms ir jāsagatavo. Piemēram, lai indētu prusakus, ir jāatbrīvo virtuves skapīši, jāatbīda no sienas, jānoņem dekoratīvās grīdlīstes, lai visas mēbeles var izsmidzināt un tā darbojas vēl pāris nedēļas. Ja vienā daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā kādā dzīvoklī ir iemitinājušies prusaki vai blaktis, ja ar viņiem necīnās, laika gaitā, tie var būt arī daži gadi, viņi var pārvietoties arī uz citām kāpņutelpām un izplatīties pa visu māju. Blaktis sākotnēji parasti ir gultā, tad jau aiz grīdlīstēm, ar laiku arī plauktos un skapīšos, kas ir pie gultas, ar laiku var ievākties arī aiz aizkaru stangām. Gultas blakti nejauši var aiznest mājās arī no sabiedriskā transport, ja viņa ir rūpīgi paslēpusies kādā sēdekļa šķirbā.

Iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik reti apmeklē bezmaksas profilaktiskās veselības pārbaudes pie sava ģimenes ārsta, ir dažādi. Kā tos mazināt? Risinājumus meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē ģimenes ārste Katrīna Priede, "Profesora Skrides sirds klīnikas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Jesajana un ģimenes ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras docētāja, Metodiskā vadības centra ģimenes medicīnā koordinatore ģimenes medicīnas jautājumos Dārta Puriņa. Jeļena Jesajana maģistra darba ietvaros veica pētījumu, lai noskaidrotu, kas kavē profilaktisko apskašu pie ģimenes ārsta veikšanu. Viņa atzīst, ka primāri tas ir zināšanu trūkums. Daudzi nezina, ka reizi gadā var veikt bezmaksas profilaktisko apskati pie ģimenes ārstā. Bet zināšanas ir saistītas ar profilakses jēgas un nozīmes izpratni. "Daudzi atbildēja – kad būs slikti, iešu pie ārsta, bet arī atklājās, ka liela loma ir ārstam, kamēr ārsts nesaka, ka vajag, cilvēks pats nejūtas daļēji līdzatbildīgs rūpēties par savu veselību," atzīst Jeļena Jesajana. Katrīna Priede skaidro, ka katra prakse, kas to dara [veic profilaktiskās apskate], organizē to atšķirīgi. "Mēs cenšamies uz profilaktiskām apskatēm aiz rokas ķert tos, kas nav kādu laiku bijuši un kaut kādu iemeslu dēļ ienākuši praksē," norāda Katrīna Priede. "Cenšamies gada ietvaros apskatīt maksimāli daudz pacientus profilaktiski, bet būsim godīgi – ir gandrīz nereāli apskatīt visus pacientus reizi gadā." Ģimenes ārsti diskutē, ka vajadzētu pārskatīt profilaktisko apskašu sistēmu Latvijā, jo ir aktuāls jautājums, vai veselam cilvēkam 18 līdz apmēram 35 gadu vecumam, ja viņam nav sūdzību, būtu jāiet pie ģimenes ārsta reizi gadā veikt profilaktisko apskati. Tāpat cilvēkiem ir dažādi priekšstati, ko šī profilaktiskā apskate iekļauj.  Primārā profilakse ir pasargāt no slimības attīstības, kas ietver pretsmēķēšanas politiku un veselīga dzīvesveida reklāmas. Dažādi skrīningi jau ir sekundārā profilakse, kurā cenšas atrast tos, kam slimība ir sākusies, bet ir agrīnā stadijā un vieglāk to ārstēt. Latvijā ir pieejami vēža skrīningi, bet ārstes vērtē, ka vajadzētu skrīningu depresijai un trauksmei, tas, piemēram, notiek Somijā un Lielbritānijā. Arī Latvijā ir aprobēta anketa, kas pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā. Savukārt senioriem būtu nepieciešams demences skrīnings.

Būtu ideāli, ja primāri mēs izvēlētos Latvijā ražotu pārtiku, bet mūsdienās tikai ar patriotismu cauri netiksi. Vietējam ražotājam nepieciešami trumpji, ar ko pārliecināt patērētāju izvēlēties pašmāju preci. Ar ko iespējams "pārtrumpot" importēto pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, uzņēmuma "FOOD UNION" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis un Latvijas maiznieku biedrības pārstāvis maizniekmeistars Normunds Skauģis. "Mūsu pircējs izvēlas vidusceļu, gan skatās kvalitāti, gan skatās, kas ir iepakojumā, gan arī skatās uz drošību," norāda Ināra Šure. "Jo loģistikas ķēde ir īsāka, jo drošāka ir pārtika," turpina Ināra Šure. "Tas nozīmē, ka visērtākā un vislabākā ir vietējā pārtika ar savu kvalitāti, jo mūsu pārtikā ir trīs galvenie kritēriji – drošība, kvalitāte un atbalstām vietējo ražotāju. Šie "trīs vienā" ir svarīgākais, ko vajadzētu saprast pircējam, pat ja ir nedaudz dārgāks produkts, ir savai veselībai labāk, tautai un valstij labāk." Artūrs Čirjevskis salīdzina ar Dāniju un vērtē, ka tur sentiments pēc vietējiem ražojumiem ir mazāks, nekā novēro Latvijā. "Tādu plašu plauktu ar svaigiem produktiem, kā Latvijā, varbūt arī Baltijā, jūs nekur neredzēsiet. Tik daudz svaiga sortimenta - deserti, jogurti, biezpiena sieriņi. Lielākoties Rietumeiropā plauktā var redzēt 4-5 jogurtus un tie paši būs vienkārši, bez lielām ogām, iekļāvumiem," atzīst Artūrs Čirjevskis. Ināra Šure tomēr norāda, ka piena produktu segmentā vajadzētu vairāk orientēties uz vietējiem, jo tikai 50 % ir vietējais piens.  "Igaunijā gandrīz 90% pērk vietējo produktu, Lietuvā tas ir nedaudz zemāk. Mums ir izteikti tas, ka aizvedam pienu daudz uz Lietuvu un atved jau ar pievieno vērtību produktu. Tas nav pareizi. Svarīgas ir tirgotāju stratēģijas," vērtē Ināra Šure. Ar savu produkciju noteikti varam nodrošināt Latviju gan ar jogurtiem, gan sieriņiem, gan pienu. Tas, ka plauktā stāv importa jogurti, sviests, ir ļoti nepareizi no vietējo tirgotāju stratēģijām." 

Lai gan valstī vērojams darba roku trūkums, cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu joprojām ir problēmas. Cik pieprasītas darba tirgū ir personas ar invaliditāti un kā ieinteresēt darba devējus nodarbināt šādus cilvēkus? Par integrāciju darba tirgū sarunā piedalās biedrības "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja Liene Reine-Miteva, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, kā arī sociālā mentore Inese Raisa-Reisa, kas darbojas kā asistents darba procesā. "Visgrūtāk ir cilvēkiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi, kuriem neesam pievērsuši uzmanību tik daudz. Kur nav speciālas atbalsta politikas, nav speciāli integrējošu pasākumu, lai radītu izpratni par dažādām invaliditātēm. Darba devēji arī ir neizpratnē, nezina, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. Labprāt ņemtu kādu darbā, bet nav gatavi ieguldīt daudz laika un pūļu, lai vienu vai otru lietu iemācītu. Rezultātā sabiedrība bieži ir neizpratnē," vērtē Ivars Balodis. Bieži vien arī paši cilvēki nav motivēti, jo sociālo pakalpojumu politika ir tāda, ka bieži strādāt ir neizdevīgāk, nekā saņemt pabalstu. Tas arī atspoguļojas nodarbinātībās situācijā. "Mēs cenšamies pārvarēt attieksmi, ka no vienas puses labprāt kaut ko nodrošinātu, no otras puses - ļaut cilvēkiem strādāt. Nebūs tā, ka tagad visiem ir jāstrādā, šim procesam jābūt no bērnības, jāmācās skolā kopā, jābūt atbalsta mehānismiem gan darba devējiem, gan pašiem cilvēkiem, jābūt sistēmai, kas darba prasmes un iemaņas iemāca. Tikai pēc tam varam runāt, ka sistēma ir mainījusies un attieksme ir mainījusies," atzīst Ivars Balodis. Kā cilvēki ar invaliditāti šobrīd tiek iesaistītidarba tirgu? Par pieredzi kādā no mazumtirdzniecības veikalu tīklā un ēdināšanas iestādē interesējās Daina Zalamane. Runājot par mentoru piesaisti cilvēku ar invaliditāti iesaistei darbā, Ivars Balodis vērtē, ka lielāka atbildība jāuzņemas valstij un finansējumam vajadzētu būt no Valsts nodarbinātības aģentūras budžeta.  "ja būtu atbilstošs atalgojums, mentorus varētu atrast ļoti daudz," uzskata Inese Raisa-Reisa. "Tikai vajadzētu atrast pareizo pieeju apmaksas sistēmai. Mums ir daudz bijušo mediķu, kas labi saprot šo tēmu, pedagogi visās vecuma grupās. Domāju, ka cilvēki būtu ieinteresēti." Liene Reine-Miteva piebilst, ka vērtīgas būtu apmācības mentoriem.

Turpinām fiziskās aktivitātes – arī rudenī! Studijā sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Klausāmies arī ierakstu, kas tapis Pāvilostā, vai un kā rudenī turpinās sportošana uz ūdens. 

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35 % līdz 7,87 %, paziņojusi Labklājības ministrija. Kā pensiju indeksācija notiks, un kas jāņem vērā? Bet līdz 2026. gada 31. janvārim strādājošie pensiju saņēmēji var izvēlēties mēnesi, kurā notiks automātiskais pensiju pārrēķins. Cik aktīvi ļaudis izmanto šo iespēju, un kāpēc tas ir svarīgi? Šos jautājumus pārrunāsim Kā labāk dzīvot – studijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Baiba Felsberga.

Kāda ir mājsaimniecībā pieejamā ūdens ietekme uz mūsu organismu, kāda ir ūdens sārmainība un kā tas ietekmē mūsu veselību? Un kādas ir ūdens apstrādes (attīrīšanas) pamatiekārtas mājsaimniecībās; kas mums jāzina par ūdens jonizēšanu? Šos jautājumus pārrunājam raidījumā, kad studijā viesojas Rīgas tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju asociētais profesors, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus un Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.  

Mēs kā sabiedrība elektrificējamies – visas mājas iekārtas darbinām ar elektrību, braucam ar elektroauto. Arī jaunajos mājokļos gāzes vietā lieto elektrību. Respektīvi, elektrības patēriņš ikdienā turpina pieaugt, tāpēc ir būtiski, kādas ir elektrības cenas un kā iespējams samazināt rēķinu par elektrību. Studijā "Enefit" Privātpersonu klientu segmenta nodaļas vadītāja Elza Rudzīte, "Latvenergo" pārdošanas direktore Ivita Reidzāne un "Elektrum Enerģijas centra" vecākais projektu vadītājs Edgars Korsaks-Mills.  

Cik ass ēdiens patīk latviešiem? Un vai vērts savā ēdienkartē iekļaut arī asākus ēdienus? Par čilli un asiem ēdieniem diskutējam kopā ar dietoloģi Lolitu Neimani, aso piparu audzētāju un pārstrādātāju Ronaldu Kreili (dēvētu arī par Latvijas čilli krusttēvu) un pavāru Ingmāru Ladigu. Klausāmies arī ierakstu par to, cik populāri ir asi ēdieni Pāvilostā.

Interneta krāpnieki medī ne tikai mūsu naudu, bet arī informāciju, ko nevar iegūt par personu no publiskām datu bāzēm. Ar kādām nepatikšanām var draudēt piedalīšanās it kā mašīnas izlozē, to noskaidrojam Kā labāk dzīvot kopā ar programmatūras inženieri Elvisu Strazdiņu un Valsts Policijas Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietnieci Solvitu Sļadzi.

„Skaties, skaties, re kur lapsiņa”! šādu izsaucienu Latvijā var dzirdēt gana bieži! Diemžēl, lapsas nedzīvojas tikai gar meža malu, bet arvien biežāk ir redzamas pie cilvēku mājokļiem! Tā noteikti ir problēma, bet kā to risināt? Sarunai partēmu studijā pievienojas Latvijas nacionālā dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange un Latvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis, mednieks Raimo Jansons.  

Pašu piemājas dārzos audzēto tomātu laiks ir klāt!  Par to kā audzēt tomātus , kad laika apstākļi nav tie labākie, spriedīsim trešdienas raidījumā kopā ar Dārzniecības "Neslinko" vadītāju Elgu Bražūni, dārzniecības aktīvisti un garšaugu audzētāju (viņas kolekcijā vairāk nekā 40 šķirnes) Saivu Pekusi un tomātu kolekcionāru Valdi Pūliņu.   

Pēdējos gados turpina pieaugt sīko zādzību, piesavināšanās un laupīšanas gadījumu skaits!  Tikai reģistrētu noziegumu skaits pērn pārsniedza vienpadsmit tūkstošus! Nereti zagļiem dzīvi atvieglo paši potenciālie upuri, tāpēc, otrdienas raidījumā saruna ar apsardzes "Alianse" drošības ekspertu Valdi Bogdanovu, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu par to kā visefektīvāk pasargāt savu mājokli no garnadžu iebrukuma.     

Cik daudz ūdens dienā cilvēkam ir jāizdzer? Un kā to ietekmē laika apstākļi, dienas darbu intensitāte un cilvēka vecums, vaicājam speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Uztura speciāliste Eva Kataja un dietologs Andis Brēmanis arī atklāj, kādi ir motivatori, kas palīdz atcerēties par ūdens dzeršanu.

Jau četrpadsmito reizi Latvijas piekrastē norisinājjās kampaņas “Mana jūra” Zaļā ekspedīcija. Mēneša laikā dalībnieki mēroja aptuveni 500 kilometrus garu ceļu gar Latvijas piekrasti, no Igaunijas līdz Lietuvas robežai. Par aktivitātes jēgu un ieguvumiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā viesojas asociācijas "Lauku ceļotājs" tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, pirmsskolas izglītības iestādes "Knābis" vadītāja, dabā gājēja Aija Barona, kā arī sazināmies ar Vides izglītības fonda pārstāvi Jāni Ulmi. 

Cilvēki joprojām lasa grāmatas. Tieši aktīvajiem grāmatu lasītājiem der zināt, kas ir bibliomāts un kā tas darbojas. Raidījumā Kā labāk dzīvot par to stāsta Mārupes novada bibliotēkas vadītāja Ilze Aizsila, Ogres centrālās bibliotēkas direktores vietniece Aija Žilvinska un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Ilze Kļaviņa. Lai gan Līvānu novada centrālajā bibliotēkā vēl nav bibliomāta (tuvākais ir Jēkabpilī), arī līvānieši domā par tehnoloģiju ieviešanu. Starp citu, Līvānos bija pirmā publiskā bibliotēka Latvijā, kur tika uzstādīta pašapkalpošanās iekārta grāmatu un žurnālu saņemšanai un nodošanai. Ierakstā uzklausām bibliotēkas apmeklētājus un Līvānu novada centrālās bibliotēkas vadītāju Baibu Āriņu.

Darba vietā būtu jājūtas labi katram - kā to panākt un kādi kritēriji ļauj iegūt "Ģimenei draudzīgas darbavietas" nosaukumu, skaidrojam raidījumā Kā labak dzīvot. Stāsta Sabiedrības integrācijas fonda eksperte dažādības vadības jautājumos Karolīna Auziņa, Sabiedrības integrācijas fonda Ģimeņu atbalsta programmu nodaļas vadītājas vietnieks Lauris Liepiņš, Getliņi EKO Ilgtspējas vadītāja Inese Avota un "Draugiem Group" Personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Bergmane. Līdz 9. septembrim uzņēmumi var pieteikties Sabiedrības integrācijas fonda novērtējumiem "Dažādībā ir spēks!" un "Ģimenei draudzīga darbavieta". "Abu novērtējumu mērķis ir rosināt darba devēju interesi un motivāciju veidot atvērtu un iekļaujošu darba vidi visiem. Darba devējus aicināt būt atvērtiem dažādībai, kas mūsu sabiedrībā ir, atzīstot, ka tas labs resurss un virzītājspēks organizācijām attīstīties, augt, pilnveidoties. Novērtējumi veidoti tā, lai darba devēji varētu izvērtēt jau esošo praksi, kā arī iegūt ieteikumus no ekspertiem, kā pilnveidoties, skaidro Karolīna Auziņa. 2024. gadā veiktās Sabiedrības integrācijas fonda aptaujas dati liecina, ka 24% darbinieku kā būtiskāko ieguvumu no iekļaujošas darba vides ieviešanas atzīst labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, 22% - lojalitātes pieaugumu darba vietai. "Mūsu lielākais mērķis bija paskatīties pašiem uz sevi, kur esam dažādības vadības un ģimenei draudzīga uzņēmuma jomās," par izvēli iesaistīties stāsta Inese Avota. "Ikdienā tā nav pirmā lieta, uz ko koncentrēties, bet šāds atskaites punkta, ka reizi trijos gados veicam novērtējumu par ģimenes statusu un par dažādības vadību katru gadu, tas ir labs brīdis paskatīties, kas ir izdarīts, kāds ir ir progress un kas ir jādara rīt, lai kļūtu vēl labāki." Viņa arī atzīst, ka neatsverams ir ekspertu padoms un idejas, kā virzīties tālāk. 

Kāpēc joprojām suņu saimnieki, pastaigājoties pilsētas parkos, ļauj viņiem brīvi skraidīt bez pavadas? Vai tas atļauts un kā uzrunāt suņu saimniekus, lai viņi mainītu savu rīcību? Raidījumā Kā labāk dzīvot to pārrunājam ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galveno speciālistu Rihardu Develu, kinologu Ivaru Lielpēteri un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieku Edgaru Ikstenu. Edgars Ikstens norāda, ka Rīgā ir veiktas izmaiņas suņu turēšanas noteikumos. Tagad ir noteikts, ka suns bez pavadas drīkst atrasties parkos, skvēros un zaļājā zonā Rīgā no plkst. 22 līdz 7. Vēl nav stājušies spēka noteikumi, ka pilsētas publiskajos mežos suņi varētu uzturēties bez pavadas visu diennakti. Pārējā laikā ir saglabāta prasība publiskās vietās ar suni pārvietoties pavadā.  

Par sēņu vietām, kurās izdevies labu ražu, parasti citiem nestāsta. Kā atrast labākās sēņu vietas: kur patīk augt gailenēm, baravikām un citām sēņotāju iekārotām sēnēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj AS "Latvijas Valsts meži" mežierīcības meistars Vidusdaugavas reģionā Kārlis Taukačs, Rīgas mežu bioloģiskās daudzveidības eksperts Gatis Eriņš un Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniela. Ierakstā uzklausām Rūtu Kuriņu. Viņa uz mežu sēnes lasīt dodas kopš bērnības, jau apmēram 30 gadus. Viņa izaugusi piecu bērnu ģimenē un sēņu un ogu lasīšana un pārdošana bija laba iespēja sagādāt visu skolai nepieciešamo. Tagad došanās uz Tomes mežiem viņai ir hobijs. "Šo gadu var saukt par gaileņu gadu, parējās sēnes pa druskai parādās, bet sēņotāju interesējošā daudzveidība ir maza pagaidām," vērtē Inita Dāniela. Viņa arī atgādina: Ja cilvēkam ir jautājums – vai šī sēne ir ēdama, tad noteikti viņam tā nav ēdama. Drīkst lasīt tikai tās sēnes, kuras droši pazīst. Kurām sēnēm patīk kādos mežos? "Tā pati gailene - sausie, mēreni mitrie skujkoku meži, tur būs diezgan droši atrodama. Apšubekas meklēt ietu uz lapainākiem mežiem, kur vairāk ir apses, lazdas, liepas. Saprotot, kas šajā sezonā no sēnēm ir izaudzis, uz atbilstošu mežu jāiet. Cūcenes vēlā rudenī – egļu mežos," iesaka Gatis Eriņš. "Protams, pieauguši meži, lieli meži, arī izcirtumos ir sēnes, bet tur sēnes lasa mazāk." Inita Dāniela papildina, ka gailenes labprāt aug arī lapu koku tuvumā. Savukārt baravikas ir dažādas - ir priežu baravika, egļu baravika un ir vasaras baravika, kas zem ozoliem aug. Arī apšubekas ir dažādas. Sēnes ir garšīgas, kaloriju tajās nav daudz. "Ja sēnes sacep ar speķīti, vai vēl apcep sviestā un pieliek saldo krējumu, tad sēnes nav vainīgas, ka šis ēdiens ir kaloriju bumba," norāda Inita Dāniela. "Nav jau obligāti sēnes jāēd. Var nevākt ēšanai, tāpat priecāties, fotografēt. Ļoti daudzi cilvēki ir uzlikuši sev mērķi pēc iespējas vairāk sugas iepazīt, sakrāt bildītes. Meklē visādus eksotisku sīkumiņus. Uz mežu iet un par sēnēm priecāties var un vajag." Savukārt Kārlis Taukačs mudina sēņošanas maršrutu saplānot jau mājās, izmantojot "LVMgeo" lietotni, kurā var redzēt mežaudžu plānu. Tur var redzēt, kādas sugas kurā mežā aug un cik tās ir vecas. "Dīvānā sēžot var saplānot savu ceļu, kur un kā dosimies, ka ieiesim šajā priežu jaunaudzītē salasīt gailenes, ieiesim šajā ozolu - egļu audzīte salasīt baravikas, tad tajā laukmalītē, kur apses aug, salasīsim apšubekas. To maršrutu var mājās nospraust un visticamāk, tas veicinās pilnu groziņu," iesaka Kārlis Taukačs. Viņš arī atgādina un iesaka mežā netrokšņot. Citās domās ir Gatis Eriņš, kurš tomēr iesaka vismaz skaļi aiztaisīt mašīnas durvis, lai zvērus, ar kuriem nevēlamies satikties, brīdinātu par savu ierašanos mežā. Bet runājot par mašīnas novietošanu, viesi atgādina, ka auto jānovieto tā, lai citi varētu pabraukt garām.  Tāpat arī atgādinājums, ka mašīnu nedrīkt nobraukt no ceļa garā zālē, jo tas var veicināt aizdegšanos no karsta izpūtēja. Arī kūdrainās augsnēs nevajadzētu atstāt. Pirms novietot mašīnu, ieteikums padomāt, vai tā nevar aizdedzināt mežu, kā arī, lai citi var pārvietoties pa mežu.

Aptaukošanās ir nopietna problēma, kura ir jārisina, jo tā saistīta ar daudziem citiem riskiem veselībai. Kā to darīt visefektīvāk, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka Zemgales diabēta centra Svara kontroles kabineta endokrinoloģe Sigita Pastare un ķirurgs Maksims Mukāns. "Nekādā gadījumā es neieteiktu ēst cilvēkam ar lieko svaru tā saucamo "fāstfūdu" vai ātrās uzkodas," atzīst Sigita Pastare. "Skumji ir ka tieši vīrieši ar mazkustīgu dzīvesveidu, kam Latvijā jau ir tā augsts kardiovaskulārais risks, kā tālbraucēji šoferi, braucot garām degvielas uzpildes stacijai mēs redzam, kāda rinda stāv pēc burgeriem vai vēl kaut kā." Mēs zinām, ka pamatā uzturā ir jābūt dārzeņiem, šķiedrvielām, pareizam mikrobiomam jābūt. Ja nav uzņemti dārzeņi pietiekamā daudzumā, bet ir uzņemtas šīs ātrās uzkodas, labā mikroflora, kas palīdz cilvēkam nenovecot, kas palīdz mums saglabāt labu vielmaiņu, zarnu traktā nedzīvo. Savairojās sliktās baktērijas, kas veicina aterosklerotiskos procesus, kas veicina cilvēka novecošanos, veicina insulīna rezistenci," skaidro Sigita Pastare. "Un atkal cilvēks griežas nākamajā degvielas uzpildes stacijā pēc nākamā burgerīša. Nevajadzētu arī šīs ātrās uzkodas iegādāties kioskos, skrienot kaut kur. Ēdienreizes ir jāplāno un cilvēkam ar lieko svaru būtu vēlams ēdienu pagatavot tieši mājās, jo arī restorāna ēdiens visbiežāk ir kalorijām pārbagāts." "Varbūt kebabs nebūtu tik slikts, ka tur ir olbaltumi, tur ir dārzeņi arī, bet cilvēks to apēd ātri visu. Varbūt viņam pietiktu ar trešdaļu tā kebabā, lai piesātinātos. Tas veicina cilvēkiem lieko ēšanu. Tas ir garšīgi un gribās apēst visu." Sigita Pastare arī norāda, ka Latvijā cilvēki pārmērīgi daudz lieto uzturā maizi.  "Tas ir saglabājies no pēckara gadiem, varbūt arī padomju laika, kad maize bija lēta. Neko mēs nevaram ēst, ja nepiekožam klāt maizi," bilst Sigita Pastare. "Tāpat arī piena produkti, mēs varam izvēlēties liesākus piena produktus. Olbaltumvielas. Neko nedos, ja pacients saka: es lietoju tikai vistas fileju. Svarīgi ir, kā mēs viņu pagatavojam, saliekam kastītēs un tās pašas 30 minūtes, kas ir veltītas pusdienlaikam, mēs garšīgi varam savu maltīti apēst, sākot ar dārzeņiem, aizpildot kuņģi ar dārzeņiem, ar šķiedrvielām, un tas mazinās slikto tauku un ogļhidrātu uzsūkšanās ātrumu, un radīsies sāta sajūta. Protams, ne visiem un ne vienmēr, bet tas vienā vienmēr ir pamats." Ja aptaukošanos ārstē ar medikamentiem, cilvēks nevarēs tikai lietot zāles un nemainīt savus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus.  

Epilepsija bieži tiek saistīta ar mītiem, kas neļauj atbilstoši un pareizi uztvert šo slimību. Ko nozīmē epilepsija un kā ar to sadzīvot, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs, bērnu neirologs Jurģis Strautmanis, Latvijas Pretepilepsijas biedrības vadītājs, neirologs epileptologs Normunds Sūna un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas centra vadītāja, epileptoloģe Santa Ašmane.  Šo raidījumu veidot rosināja kādas klausītājas vēstule. "Šo pacientu skaits [epilepsijas] ir gana liels, taču sabiedrība, kam nav ar to bijusi tieša saskarsme, ir maz informēta. Tas joprojām ir bubulis, kas labākajā gadījumā tiek pazīts kā krītamā kaite, no veciem stāstiem cilvēki ir dzirdējuši, ka lēkmes brīdī vajadzētu iebāzt karoti mutē.  Esmu epilepsijas paciente daudzus gadus, pēdējā laikā man ir aktualizējušās tā saucamās lielās krampju lēkmes, kas rada izbīli un nesaprašanu klātesošajos. Par šo vērsties radio mani pamudināja tas, ka mans darba devējs mani atlaida no darba tieši šīs slimības dēļ, jo kolēģi esot sūdzējušies, ka manas lēkmes darbavietā ir traucējošas. Lai gan es varu saprast arī kolēģus, skaidrs arī tas, ka sabiedrība ir ļoti nezinoša par epilepsiju un baidās no epilepsijas pacientiem.  Pēdējo reizi man lēkme sākās publiskā vietā bez pazīstamu cilvēku klātbūtnes. Rezultātā tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču slimnīcā es sastapos ar milzīgiem zilumiem uz rokām, kas liek secināt, ka klātesošie manas lēkmes laikā centušies visiem spēkiem saturēt, tātad nezināja, kā pareizāk rīkoties." Klausītāja aicina veidot sarunu gan par pašu slimību, gan tās izpausmēm, gan arī par to, ko sabiedrībai vajadzētu zināt, sastopoties ar epilepsijas lēkmi. Arī par aizspriedumiem un par to, ka vajadzētu būt atbalstošai darba videi un arī cilvēku attieksmei. "Epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, ko rada bojāti neironi, ir nervu šūnas, kas nestrādā pareizi un rada nepareizus impulsus, kas izplatās pa visām smadzenēm un rada lēkmes. Lēkmju veidi ir daudz un dažādi. Un paplašinātā epilepsijas definīcija ietver - pie epilepsijas pieskaita arī bioloģiskās un sociālās sekas, ko radās šī slimība," skaidro Jurģis Strautnieks. "Dzirdējām no pacienta stāstītā, ka viņa atlaista no darba. Ir aizspriedumi pret pacientiem, arī sekas pieskaita pie epilepsijas simptomiem." "Epilepsija vienmēr izpaužas ar lēkmēm, lēkme nozīmē pēkšņu sākumu un pēkšņas beigas, kaut kas no skaidrām debesīm sākas, beidzas, ilgums ir pusminūti, minūti, 2-3 minūtes. Ir atsevišķi laika veidi, kas var ilgt arī sekundes," skaidro Normunds Sūna. "Var būt īpašas sajūtas vai kādas kustības, kas var būt raustīšanās, kas varbūt ir automātiski kustības, tas var būt vienkārši sajūtas kā notirpums, sāpes, tie var būt redzes lietas vai dzirdes traucējumi, emocionāli spēcīgi pārdzīvojumi. Bieži vien ir apziņas zudums." "Pirms pāris gadiem ar studentiem veicām pētījumu par sabiedrības informētību par epilepsiju, būtībā tās izpausmes, kas nav saistītas ar krampjiem, maz atpazīst sabiedrībā kā epilepsijas izpausmi," turpina Normunds Sūna. "Cilvēkiem pārsvarā asociējas epilepsija tieši ar krišanu, ar krampjiem, tā saucamo krītamo kaiti. Nav tā, ka epilepsija var izpausties pilnīgi dažādos veidos, tomēr ir zināmas likumsakarības, kā lēkme sākas, kā beidzas, kā izplatās. Tiklīdz ir kādi lēkmjveida stāvokļi, jāvēršas pie zinoša speciālista, kas iztaujā par  simptomiem, par aculiecinieku redzēto. Ļoti noderīgi ir mājas video, ja kāds no ģimenes locekļiem uzņem, kā lēkme izskatās, to var ļoti labi izpētīt, apskatīt. Vienmēr tiek nozīmēti papildus izmeklējumi, kas atbalsta vai samazina iespēju, ka šī lēkme ir epilepsijas lēkme. Bet daļā gadījumu paliek arī tāda neskaidrība, ne vienmēr varam pateikt, ka kāds lēkmjveida stāvoklis simtprocentīgi ir epilepsija. Viena no epilepsijas sliktajām īpašībām ir tieši nenoteiktība. Lēkme var sākties jebkurā brīdī, nevar iepriekš ieplānot, ka man piektdien sešos būs lēkme un tad es būšu mājās savā dīvānā, un būs, kas man palīdz. Tā var sākties darbā, uz ielas vai mašīnā, vai vilcienā. Tā rada ļoti daudz stresa pašam pacientam un arī apkārtējiem." Klausītāji interesējas, vai var palīdzēt ģenētiskās analīzes?  "Ģenētiskie izmeklējumi šobrīd bērniem ir kā trešais lielais stūrakmens: elektroencefalogramma, magnētiskā rezonanse un ģenētiskie izmeklējumi. Šobrīd ģenētikas attīstība ir tādā līmenī, ka visbiežāk mēs spējam atrast ģenētisku iemeslu bērniņiem ar ļoti smagām epilepsijām, kurus izraisa kāds viens konkrēts gēns. Tie gēni katru gadu tiek atklāti arvien jauni, jau ir vairāki simti zināmi, kas to izraisa," skaidro Jurģis Strautmanis. "Epilepsija, kas ir cilvēkiem ar labu garīgo attīstību, ar spēju iekļauties sabiedrībā, kaut arī tās ģimenē ir vairākiem, visbiežāk tā ir daudzu gēnu kombinācija, ko mūsdienu ģenētikas metodes vēl nespēj atklāt. Ja ir runa par pieaugušu sievieti, kurai no 20 gadu vecuma ir epilepsija, visticamāk, mūsdienu ģenētikas iespējas nespēs noteikt risku precīzi un nespēs atrast kaut kādus konkrētus gēnus." 

Medības var būt dažādas - tostarp, izmantojot fotoaparātu. Ieguvums - skaisti un vērtīgi attēli, kuri sniedz arī nozīmīgus datus pētniecībai un ne tikai tas vien. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kas ir fotomedības. Stāsta "Daba laba" pārstāvis Reinis Pižiks un "Lūzumpunkts" vadītājs Māris Lazdiņš. "Esmu mednieks jau no 18 gadu vecuma. Tas ir ļoti līdzīgi, kad tu esi ar ieroci mežā, vai tu esi ar ieroci, ko sauc par fotoaparātu. Visas maņas, situācijas un notikumi ir diezgan līdzīgi," par foto medībām stāsta Reinis Pižiks. "Cilvēks sēž mašīnā, briedis iznāk, viņš [cilvēks] ir satraucies, viņam pulss ir kā 100 metru skrējējām un viņš bildē, elso. Un tad zvērs aizskrien. Fotomedības ir tādas pašas kā medības, tikai pēc veiksmīgi izdarīta šāviena medībās [parastās] tev ir jāiet un ir vesels notikumu komplekss, kas ir jādara. Foto medības ir ļoti līdzīgas medībām." Reinis Pižiks arī atzīst, ka pirmo reizi, kad fotomedību laikā cilvēki pamana dzīvnieku dabā, viņi ir satraukušies un skaļi, un zvērs aizskrien prom. Cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar foto medībām, vajadzētu iepazīt dzīvnieka uzvedību. "Ir jāzina, nevari vienkārši paņemt fotoaparātu un tad es braukšu... Tā var darīt, bet tad nedabūsi ļoti kvalitatīvas bildes, vienkārši dabūsi kaut kādas smukas ainiņas," norada Reinis Pižiks. Pats viņš nodarbojas gan ar medībām, gan fotomedībām. "Tu pavasarī brauc pa Ances mežiem, iznāk no meža medņu gailis un viņš tevi apstādina. Iznāk uz ceļa kā policists un apstādina. Protams, nebraucu malā. Izkāpu ārā, paņemu telefonu un viņš man nāk virsū, un taisa savu slaveno riesta deju un savu skaņu. Viņš ir uzvilcies, jo vienreiz gadā iet uz zaļumballi. Viņam ir vienalga, ka tu esi ar divtonnīgu mašīnu. Tāpēc martā uzmanīgi brauciet pa Latvijas Valsts mežu ceļiem, viņiem tur ir zaļumballe." Reinis Pižiks atzīst, ka fotogrāfi ir iecienījuši gan saullēktu, gan maģisko mirkli pirms saulrieta, kā arī, protams, jāņem vērā, ka dzīvnieki negribēs skaisto kadru mednieku pielaist sevi ļoti tuvu. Tāpēc jāizvēlas atbilstoša fototehnika. "Zvēram Robins Huds varbūt varēja pieiet ļoti tuvu klāt vai Čaks Noriss, bet mūsdienu cilvēks tuvu nevar pieiet, tad tehnika nāk talkā. Fotogrāfijās ir ļoti skaisti, ja, piemēram, kādam stirnu āzim redzi skropstu. Vai briedis, kad bauro, ka tu redzi garaiņus, kas ceļas no elpas. Silts organisms zaļumballē, viņš viņš bauro un auksts rīts septembrī. Lai bilde būtu kvalitatīva, tehnikai ir ļoti labai jābūt." Kameras tiešām ir ļoti dārgas, lai šādus kvalitatīvus attēlus uzņemtu. Ierakstā uzklausām Kasparu Vaišļu, kurš ir mednieks jau trešajā paaudzē un jau 26 gadus ir medību kluba "Jaunjelgava" biedrs. Kopš 90. gadu beigām viņš uz mežu dodas ar videokameru un visvairāk viņam patīk filmēt briežus bauru laikā.  

Naudai ir nozīme, par to nav ne mazāko šaubu. Izrādās, nauda var pati pelnīt sevi - kā tas iespējams un kā ar naudu rīkoties gudrāk, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs un Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. Kāda ir Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība? Toms Kreicbergs atzīst, ka vienmēr varētu būt daudz labāk. Salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem, izpratne atpaliek, no otras puses pēdējo 5-10 gadu laikā cilvēki aizvien vairāk interesējas par to, kā labāk pārvaldīt savu naudu, kā ieguldīt "Kopumā tendence, manuprāt, šobrīd ir diezgan pozitīva," vērtē Toms Kreicbergs. Kaspars Peisenieks piekrīt, ka interese pieaug.  "Līdz kaut kādam ideālam stāvoklim droši vien ir ļoti tālu. Mēdz teikt, ka mēs atpaliekam dažus gadus no igauņiem finanšu pratībā, tad igauņi paši saka, ka viņi atpaliek dažus gadus no somiem, somi savukārt saka, ka viņi dažus gadus atpaliek no zviedriem, un zviedri saka, ka viņi daudzus gadus atpaliek no amerikāņiem. Visiem, lai kur skatītos, ir kur augt," norāda Kaspars Peisenieks. "Labā lieta ir, ka mēs iesākam no salīdzinoši zemas bāzes, tad ir iespēja tādam ļoti straujam pieaugumam. Šķiet, ka pēdējos gados esam uzņēmuši salīdzinoši strauju pieaugumu interesē. Darbībās tas vēl būtu jāierauga, jo mēs redzam, ka iedzīvotāju nauda banku kontos turpina stāvēt lielos apmēros, kas arī nav slikti, drošības spilveniem jābūt, bet nu gribētos, ka tā nauda tiek jēdzīgāk izmantoti, lai cilvēki arī pelnītu un vairotu savu turību. Bet esam uz pareizā ceļa." Aija Brikše norāda, ka salīdzinājumā ar citām OECD valstīm, Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir vidēja. Investīciju ziņā atpaliekam no citām valstīm. "No pēdējiem datiem redzam, ka viena no zinošākajām, ieinteresēkajām grupām ir Latvijas skolēni. Tās, es domāju, ir ļoti labas ziņas. Viņi arī atzīst, ka ģimenēs runā par naudas lietām, un tas vieš cerību, ka ir jauna paaudze, kurai šīs tēmas interesē, un viņi zināšanu jomā kaut kādos jautājumos pārspēj pieaugušos, savus skolotājus, vecākus. Tās ir labas ziņas," uzskata Aija Brikše. Runājot par ieguldīšanu, Toms Kreicbergs atzīst, ka arvien cilvēkiem ir stereotips, ka ieguldīšana ir tas pats kazino un, iespējams, var vinnēt un, iespējams, var zaudēt. "Ar šo stereotipu ir nedaudz grūti cīnīties, jo patiesība ir tāda, ka ar dažiem ieguldījumiem tā ir un ar citiem ieguldījumiem ir daudz labāk. Ir jābūt zināšanām un izpratnei, lai spētu atšķirt, kas ir kazino un kas ir saprātīgi ieguldīšana," norāda Toms Kreicbergs. "Ja skatāmies ilgtermiņā, tad ir vismaz divi diezgan spēcīgi pelnoši ieguldījumu veidi, kurus nekādi ar kazino nevarētu salīdzināt. Viens ir diversificēts ieguldījums akciju tirgū. Tas nozīmē, ka ieguldām daudzu dažādu uzņēmumu akcijās. Šādi ieguldot, ilgtermiņā ir ļoti labas izredzes nopelnīt. Otrs lielais spēcīgais ilgtermiņa ieguldījums būtu nekustamajā īpašumā, kas Latvijā cilvēkiem varbūt ir vieglāk saprotams. Nopērc dzīvokli, izīrē - tas arī ilgtermiņā ar saviem riskiem, bet ir diezgan uzticams veids, kā vairot bagātību. Tad atkal ir citi, kas tiešām ir riskanti, spekulatīvi ieguldījumi, vienalga, vai tas būtu tā saucamais "forex" vai "day trading", vai tagad populārais kripto, tur tiešām var sanākt kā kazino." Kaspars Peisenieks norāda, ka cilvēkiem pietrūkst zināšanas par investīcijā un arī uzdrīkstēšanas investēt, paskatīties, nerunājot par kādu soļu veikšanu. "No sākuma jārēķinās, it īpaši, kad uzsākam visu procesu, ne tikai ar to, ka naudu ieguldīt, bet arī laiku. Un laiku atkarībā no tā, ko ar investīcijām vēlāmies darīt. Jjebkurā gadījumā no sākuma jāiegulda laiks, lai vispār saprastu, kas tas ir," atgādina Kaspars Peisenieks.  "Visiem gribētos vienkāršāko īsceļu - man ir nauda, pasaki, ko man darīt, lai es būtu pelnošs? Jābūt gataviem arī laiku ieguldīt, jo zināšanas būs ar vislielāko atdevi. Ja vienreiz izpētīsim veidu, kā mums katram dots savs ieguldījums tālāk virzīt, tur varētu būt vislielākais ieguvums. Varbūt ir kļūda, ka no sākuma neveltām pietiekami daudz laika." Arī klausītāji norāda, ka nav viegli veikt ieguldījumus, atlikt naudu, ja ir pietiekami daudz ikdienas maksājumu. "Protams, ir liela sabiedrības daļa Latvijā, ja mēs skatāmies uz reāliem ienākumiem, it īpaši, ja tev ir ģimene, ir bērni, mēneša beigās nekas daudz pāri nepaliek," piekrīt Toms Kreicbergs. "Tajā pašā laikā katram ir tā godīgi jāpaskatās uz savu situāciju, jo man ir paziņas, kas pelna, teiksim, 700-800 eiro mēnesī un nekas daudz nepaliek, un ir paziņas, kas pelna trīs un četrus tūkstošus mēnesī, un viņiem arī nekas daudz nepaliek. It kā viņi dzīvo vienā valstī un viņiem ir pieejami vienādi produkti un viss pārējais, bet tu pamanījies dažreiz iztērēt visu, kas tev ir. Ir sabiedrības daļa, tie varbūt ir 20-30%, kuriem ienākumi jau ir diezgan augsti, tāpat nesanāk neko atlikt. Tur gan vajadzētu rūpīgi paskatīties uz to, kā mēs tērējam un kādas ir mūsu prioritātes - vai tas ir dzīve šodien, vai mēs tomēr arī gribam padomāt par to, ka nākotnē mums varētu būt nedaudz vairāk brīvības, vai tas ir strādāt mazāk vai ceļot vairāk, vai nopirkt māju, vai kādas mums ir tās prioritātes." Aija Brikše arī norāda, ka cilvēkiem finanšu paradumi primāri ir vairāk saistīta ar to, kā viņš rīkojas, nevis ar pieejamo naudas daudzumu.  "Cilvēki, kuri saņēma lielāku atalgojumu, manā gadījumā, es piecus cilvēkus mentorēju, redzēju gluži pretēju ainu, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem ir uzlikuši sev nepieciešamās apdrošināšanas, viņi ir uzlikuši sev regulāro maksājumu uzkrājuma kontā, un viņi, patiesību sakot, ļoti rūpīgi plāno savu budžetu, viņi arī investē pensiju trešajā līmenī. Ar to naudas daudzumu, kas viņiem ir, viņi tiešām ļoti pārdomāti rīkojas," pieredzē daļas Aija Brikše. "Bet tad ir viens posms, kurā cilvēks sāk saņemt vairāk, un tas, kas bieži vien notiek, nevis viņš sāk investēt vai vairāk iemaksāt pensiju trešajā līmenī, bet viņš nopērk dārgāku mašīnu, viņš izvēlas citas ekstras savā dzīvē. Īsti arī labāks nekas nav izgudrots par to, ka vienkārši sākt regulāros vispirms uzkrāšanas un pēc tam ieguldīšanas paradumus. Arī šiem cilvēkiem, kuriem bija lielāki ienākumi, mēs arī sākām kaut ar nelielām summām viņiem vispār mācīt uzkrāt, atlikt katru mēnesi naudu, izvērtēt savus iepirkšanās paradumus, restorānu paradumus un tā tālāk."

Medus ir ne tikai gards, bet arī veselīgs produkts. Kā noteikt medus kvalitāti, no kā tā ir atkarīga un kā atpazīt patiesi labu bišu sarūpēto kārumu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis un LBB pētniece-konsultante-veterinārārste Ineta Eglīte.

Vasara ir atvaļinājumu laiks un daudzi no mums izvēlas doties atpūsties ārpus Latvijas, ļoti bieži, izmantojot tieši aviopārvadājumus. Taču ceļojot var gadīties dažādas ķibeles - aizkavēti vai atcelti reisi, neparedzami klimatiskie apstākļi, kas rada šķēršļus, pazuduši dokumenti vai ceļojumu somas. Kā ceļot droši un par ko jāpadomā, pirms uzsākam atvaļinājuma piedzīvojumus, intersējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktores vietniece Inta Bērante-Sukaruka un ceļotājas Alīna Andrušaite un Zane Eniņa. Raidījuma viešņu ieteikumi, padomi un skaidrojumi drošākai ceļošanai: Ceļojums sākas ar pases derīguma termiņa pārbaudi! Iepriekš vajag pārliecināties, kādi noteikumi ir spēkā kurā valstī, jo ir valstis, kur nepieciešams sešu mēnešu derīguma termiņš.  Jāņem vērā, ka ir valstis, kur nepieciešama elektroniskā ieceļošanas atļauja. Tagad tāda nepieciešama arī iekļūšanai Lielbritānijā.  Tā ir ceļotāja atbildība, noskaidrot, kādi dokumenti nepieciešami ieceļošanai kādā valstī un kādi ir derīguma termiņi personu apliecinošiem dokumentiem. Kādā Āzijas valstī secināt, ka beidzies derīguma termiņš kādam dokumentam, tas var radīt daudz sarežģījumu. Ļoti noderīgi ir iegādāties ceļojuma apdrošināšanu. Dodoties tālākos ceļojumos, būtiska ir arī veselības apdrošināšana, kā arī ieteicams rūpīgi izlasīt noteikumus, ko tā paredz. Runājot par ceļošanas transporta izvēli, arī jāzina attiecīgās valsts noteikumi par apdrošināšanas nepieciešamību.  Ceļojot ar savu auto, jāņem vērā, ka ir dažādi ceļu izmantošanas noteikumi.  Eiropā vairākās valstīs ir nepieciešamas "ceļa vinjetes" [autoceļu lietošanas nodeva] un tās jānovieto pareizā vietā uz auto vējstikla, lai sistēma nolasa. Jābūt arī uzmanīgam par stāvēšanas iespējam. Nezinot katras pilsētas un valsts stāvēšanas noteikumus, var viegli iekulties nepatikšanās. Stāvēšanas noteikumi mēdz būt sarežģīti. Arī ceļu satiksmes noteikumi valstīs mēdz atšķirties. Lai pēc tam nesaņemtu dārgu pastkarti ar pēcapmaksu no kādas valsts policijas, der iepazīties arī ar ceļošanai izvēlētās valsts ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgi pārbaudīt arī auto tehnisko stāvokli pirms doties ceļā, lai bez liekiem izdevumiem varētu veikt ceļojumu. "Es jebkurā gadījumā gribētu cilvēkus rosināt ceļot un nesabīties," mudina Zane Eniņa. "Mēs vairāk runājam par problēmām un par cilvēku tiesībām saņemt dažādas kompensācijas vai apdrošināšanu. Drošībai ir jābūt, bet tie būs ļoti reti gadījumi.  Es ceļoju vairāk nekā 10 gadus un intensīvi, un tikai šogad pirmoreiz dzīvē man nācās izmantot apdrošināšanas pakalpojumu. Tas nozīmē, ka visus iepriekšējos ceļojumus nekas tāds nav bijis. Tas nenozīmē, ka problēmas nav, viņas vienmēr kaut kur būs un parādīsies, bet cilvēki tiks galā. Un arī ārvalstīs, cik man ir nācies lūgt kādam padomu vai palīdzību, cilvēki visur ir ļoti atsaucīgi. Neatkarīgi no tā, kurā valstī tu esi, kādā valodā runā cilvēki, kādi viņi ir, viņi tiešām vienmēr vēlas tev palīdzēt. Tādā ziņā es gribētu vienkārši cilvēkiem teikt: ceļojiet un nebaidieties!" Vēl kāds atgādinājums: Eiropas Savienības regula nosaka, ja lidojums aizkavējas vai tiek atcelts, pienākas ne tikai nogādāšana izvēlētajā galapunktā ar citu reisu, nepieciešamā aprūpe, piemēram, ēdināšana, ja ilgu laiku jāgaida, vai arī pat naktsmītnes izmaksas, ja ir jānakšņo, bet arī morālā kompensācija, kas ir no 250 līdz 600 eiro personai. Regula nosaka aviopasažieru tiesības, ja ir atcelts reiss vai atteikta iekāpšana. Ja reiss kavējas trīs stundas un vairāk un kavēšanās iemesli nav kādi ārkārtas apstākļi, pasažierim ir tiesības saņemt ne tikai aprūpi, bet arī prasītāja kompensāciju. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no lidojuma garuma un vai tas lidojums bija Eiropas Savienības iekšienē vai arī uz trešajām valstīm.  Par katru gadījumu, kad reiss atcelts, der interesēties atsevišķi, kāda atlīdzība pienākas ceļotājam par attiecīgo kavējumu. Jāņem vērā, ka ne visi tehniskie traucējumi ir ārkārtas apstākļi. Ja ir apdrošināšana, par kompensācijas saņemšanu katrā konkrētā gadījumā der interesēties pie apdrošinātāja.  

Paaugstināts asinsspiediens ir veselības problēma, kurai var būt dažādi cēloņi, taču sekas vienmēr būs nopietnas. Kā vajadzētu ārstēt hipertensiju un kāpēc tas noteikti jādara, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Iveta Mintāle, ģimenes ārste Līga Bergmane un biedrības "Parsirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. "Hipertensija pati par sevi ir nopietns riska faktors. Ja nav ārstēta laicīgi un veiksmīgi, var novest pie lielām katastrofām," norāda Iveta Mintāle. To dēvē par kluso slimību, jo, ja tā ir neliela, parasti nejūt, tāpat kā holesterīnu nejūt, paaugstinātu asinsspiedienu nejūt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sava veselība laiku pa laikam būtu jāpārbauda. Tas nozīmē arī kontrolēt asinsspiedienu. Veselīgs un labs spiediens ikvienā vecumā ir 120/ 80. "Hipertensijas pacienti ir vieni no galvenajiem, ar ko mums ir jāstrādā praksē," atzīst Līga Bergmane. "Tā kā šī saslimšana ir tiešām praktiski nejūtama pacientam, ļoti bieži mēs varam atklāt paaugstināto asinsspiedienu vai nu profilaktiskajās apskatēs, vai veicot  pārbaudes vadītāja apliecības izsniegšanas." Inese Mauriņa norāda, ka gandrīz 30% pieaugušo ir hipertensija un Latvija nav unikāla, šī slimība ir ļoti izplatīta pasaulē. "Uztura bagātinātāji ir asinsspiedienu veicinoši. Nereti tie, kuri ir  it kā svaru stabilizējoši vai pamazinoši, tie ir īpaši uzsvērti dažādos pētījumos, bet nemotivēta un nekontrolēta uztura bagātinātāju lietošana arī ietekmē asinsspiedienu un arī vielmaiņu," norāda Iveta Mintāle. "noteikti riska faktors ir bezmiegs. Jo ilgāk cilvēks neguļ, kas ir nozīmē, ka ļoti augsts stresa līmenis, hronisks stress, kurš nav sakārtots, kas tālāk izpaužas bezmiegā, ir grūti sakārtot asinsspiedienu. Parasti, ja sakārto miegu, vieglāk ir arī ārstēt asinsspiedienu." Nepieciešamības gadījumā raidījuma viešņas mudina ievērot cilvēkus ārsta norādījumus un lietot medikamentus. "Zāles ir viena lieta, spiediens tik ļoti arī nemainīsies, ja vien pacients izdarīs visu pārējo, ko no viņa ārsts prasītu, lai viņa veselība būtu pareiza, laba un ilgstoši laba," atgādina Iveta Mintāle. "Tā ir regulāra fizkultūra, tā ir pareiza ēšana, tas ir optimizēts svars, un, protams, nesmēķēšana - četras svētas lietas, ko tik ļoti pacienti negrib izpildīt. Bet tie ir riska faktori, kas liek asinsspiedienam ar laiku mainīties."  

Konservēt var teju vai visu! Kā to pareizi darīt, lai rezultāts būtu gan garšīgs, gan veselīgs, jautājam raidījuma Kā labāk dzīvot viesiem. Studijā kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un dziedātājs Sergejs Jēgers. Sergejs Jēgers iesaka pirms gurķu konservēšanas tos vispirms kāds četras stundas paturēt aukstā ūdenī. Vienkārša mazsālītu gurķīšu recepte, ko viņš iesaka, ja ballīte ir pēc pāris dienām: uzvāra ūdeni, uz litru liek ēdamkaroti rupjā sāls, atdzesē, , kad ūdens atdzisis, to lej uz burkā saliktiem gurķiem, kur arī pievienoti ķiploki, diļļu kāti. Ideālā variantā ir glabāt ledusskapī. Pēc divām dienām - perfekti. Ivetas Galējas ieteikums, ja ballīte ir pēc dažām stundām, - uzlej karstu sālījumu. Un vēl augšējā kārtā liktos gurķīšus vēl iegriež. Tad gurķīši iesālās daudz ātrāk. Var pievienot arī lupstāju un un franču estragonu. Arī silti gurķi labi garšo! Bet visātrākā mazsālītu gurķīšu recepte ir tos ielikt maisiņā ar daudz garšvielām un sāli, ko pusstundu pakrata. Ja grib vēl ātrāk, pielej pili etiķa.  Raidījuma viesi atgādina, ka tīrība ir ļoti svarīga - burciņām jābūt izkarsētām un lietot tikai jaunus vāciņus burciņu aizvākošanai! Tāpat viņi neiesaka izmantot krāsainus nažus un plastmasas dēlīšus, lai krāsa nenoluptu un neiekļūtu ēdienā. Sergejs Jēgers atklāj arī, kā gatavo ceptu kabaču un sīpolu gardumu: Kabačus sagriež šķēlēs, apcep, liek caurdurī, lai notek liekā eļļa, sacep sīpolus. Burkā liek kārtās sīpolus un kabačus. Uzkarsē tomātu sulu ar tomātu mērci, pievieno etiķi, sāli, cukuru, piparus. Lej virsū burkās saliktajiem dārzeņiem. Garšas buķete neizsakāmi aromātiska, kraukšķīga, garšīga. Galvenais labi pasterizēt 40 minūtes. Gardums gatavs! Iveta Galēja atgādina savas universālās marinādes recepti: litrs ūdens, 125 ml 9% etiķa, 40 g sāls, 60 g cukura. Marinādi uzvāra un lej virsū uz tomātiem. Der arī gurķu, kabaču un patisonu marinēšanai. Sergejs Jēgers gatavo arī biešu salātus tomātu sulā. Sarīvētas bietes vāra tomātu sulā kopā ar burkāniem, nedaudz smalka paprika pievienota, sasmalcināts ķiploks, tādās devās, lai papildina garšu buķeti un ir aromāts. Nedaudz etiķis, samazināts cukura daudzums, sāls. Vāra katlā, nav jāpasterizē. Runājot par ievārījumu gatavošanu, Iveta Galēja atklāj, ka pēdējā laikā zaptēm pievieno kokosriekstu pienu. Kam nepatīk upeņu ievārījums ar savu spēcīgo garšu, maigāku to var panākt, pielejot klāt kokosriekstu pienu. Tāpat viņa vāra ķirbju ievārījumu: ķirbji, kokosriekstu piens, sakapāts ingvers un cukurs. Savāra biezenī. Ja grib saglabāt ķirbju tekstūru, atstāj gabaliņus, ja ne, sablenderē. Gardums, kas no vienas puses ir salds, no otras – ingvera stiprumiņš. Sergejs Jēgers vāra klasiskās zaptes. Viņš iesaka pildīt pēc iespējas mazākās burciņās, lai var atvērt, izēst un aizmirst, lai nemētājas pusizēstas pa ledusskapi.

Putni un cilvēki pilsētās dala teritoriju - ne tikai gaisa telpu. Tie drīzāk ir parki, bēniņi un dažreiz arī citas vietas. Kā sadzīvot ar putniem pilsētā un ko ņemt vērā, lai putni un cilvēki labi justos urbānajā kopdzīvē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidente Antra Stīpniece, ornitologs Ruslans Matrozis un Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane. Pēdējos 15 gados  Rīgā novērotas ap 270 putnu sugas. Rīga ir migrācijas vieta, jo pāri pilsētai iet Baltijas jūras migrācijas ceļš, skaidro Ruslans Matrozis. "Pie mums ir putnu sugu daudzveidība un arī skaits diezgan liels." "Daudzas sugas izvēlas dzīvi pilsētā, jo temperatūra ziemā ir augstāka. Ir labumi no tā, ir sliktumi. Meža pūcei bērni uzrodas agrāk nekā ārpus pilsētas, jo te traucē arī mākslīgais apgaismojums. Lielais ķīris bija visā reģionā 70.- 80. gados, kad mainījās barošanās apstākļi, populācija saruka,"norāda Antra Stīpniece. Lielā ķīra populācija ir sarukusi, bet sudrabkaija nē, tāpēc nevajag vieglprātīgi, piemēram, autoostas teritorijā Rīgā staigāt ar smalkmaizīti rokās.  "Ja kāds iet pa ielu, vieglprātīgi, izklaidīgi ēzdams, viņu varu apzagt," brīdina Antra Stīpniece. "Tas nav īpašs naids pret cilvēku ar smalkmaizīti, arī dabā kaijas vienu daļu pārtikas iegūst zogot. Ejat gar jūras krastu ziemā, tur ir pīļu bariņš, kas ienirst un iznirst, bet tur vienmēr ir kā bāka viens vai divi balti punkti. Sudrabkaija dežurē un ievāc meslus." Putnus pilsētā ietekmē traucējums, piemēram, palielinās ūdenstransporta skaits un cilvēki iebrauc arī dažādās vietās, kur putni ligzdo, tādejādi viņus traucē. Piemēram, ar viļņiem var noskalot atsevišķu sugu ierīkotās ligzdas. Cilvēki to nesaprot, lai arī ir ātruma ierobežojums noteikts, cilvēki to neievēro. "Otrs - cilvēkiem patīk makšķerēt, viņi izmanto dažādu rīkus un pēc tam redzam jūras krastā beigtus putnus, kas savainojušies ar makšķerauklu, ar svinu saindējušies. Ūdeņos ir daudz svina," par to, kas kaitē putniem stāsta Ruslans Matrozis.

Sportiskās aktivitātes ir labākās rūpes par sevi. Ko darīt vasarā un kā visefektīvāk izmantot šo gadalaiku sportojot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sportot aicina Sporta laboratorijas - FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Vasarā saule un gaismas terapija palīdz, lai izietu ārā, pastaigātu. Nav uzreiz jāvelk sporta tērps. Daba pasaka – nāciet un baudiet labumus! Jebkurš gadalaiks ir lielisks, lai atsāktu vai turpinātu fiziskās aktivitātes. Rūdolfs Cešeiko iesaka izvēlēties rīta cēlienu fiziskām aktivitātēm vasarā. "Līdz pulksten 11 varam drošāk veikt fiziskās aktivitātes, temperatūra ir patīkamāka un rīts dod savu dzestrumu. No pulksten 11 līdz apmēram sešiem vakarā temperatūra ir izteiktāka, kad būtu jāpavēro sevi un jāizvērtē spējas, cik intensīvi iesaistāmies mērķtiecīgās fiziskās aktivitātēs. Ja cilvēki izvēlas mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, padomāt, vai pa dienas vidu tas ir atbilstoši manam brīdim, pieredzei, veselībai," norāda Rūdolfs Cešeiko. Sandra Rozenštoka konkretizē, ka attiecībā uz skriešanu uzskata, ka augstāks risks ir, ja ir vairāk nekā +23 grādu. "No +23-28 grādu - ir paaugstināts risks skriešanai, ja ir virs +28 grādiem gaisa temperatūra, tas ir augsts risks dažādu slimību izpausmei, ja tādas cilvēkam ir, gan arī pārkaršanas risks. Uzskata, ka + 18-23 grādu ir temperatūra, kurā drošāk justies," skaidro Sandra Rozenštoka. Roberts Radičuks atzīst, ka vasarā saule uzliek lielāku slodzi, ja esmu aizelsies, tad jau augsta maksa ir par slodzi. Jāieklausās savās izjūtās. "Ļoti karsti laika apstākļi, tāpat kā auksti neļauj panākt labākus rezultātus, „uztrenēties”, ķermenis daudz enerģijas tērē dzesējoties," piebilst Sandra Rozenštoka. 7000 soļi vai 10000 soļi dienā? To nevajadzētu uzlikt kā mērķi, ka tas uzlabos veselību, nevajadzētu.  "Varam veikt 10000 soļus, bet jautājums, kādā veidā tos sasniedzam. Tā var būt ātrāka soļošana intervālu veidā, kur ir sirdsdarbības ritma izmaiņas. Ja tā ir vienkārši soļu savākšana ikdienā, veicot mājas darbus vai staigājot pa ofisu, tam efekts būs minimāls," skaidro Rūdolfs Cešeiko. "Slodzei ir jābūt trenējošai," atzīst Sandra Rozenštoka. Nepatīkamās onkoloģisko slimību diagnozes cilvēkiem liek mainīt dzīvesveidu un tas mudinājis arī ieviest regulāras fiziskās aktivitātes.  Rūdolfs Cešeiko norāda, ka, piemēram, ķīmijterapijas laikā, sievietei, kurai konstatēts krūts vēzis, lai arī pašsajūta dažādās izpausmēs pasliktinās, ir svarīgi saglabāt aktīvu dzīvesveidu. "Tas nenozīmē, ka ķīmijterapijas dienās vai dažas dienas pēc procedūras, kad jūt, ka procedūra vēl dara savu darbu, jūtamies slikti un noguruši, ja tas nav saistīts ar slinkumu, nespiežam un nevelkam par katru cenu ārā no gultas," norāda Rūdolfs Cešeiko. "Kad jūtam, ka enerģijas paliek vairāk, sākam mērķtiecīgi domāt par fiziskajām aktivitātēm. Piemēram, pastaigas 30 minūtes četras reizes nedēļā, iekļaut vieglākas intensitātes spēka vingrojumus, izmantojot vieglākas hantelītes. (..) Vislabākais variants ir sešu minūšu iesildīšanās likums, kad zinām, ka ir jāiziet ārā un jāpamēģina. Sešas minūtes vieglas intensitātes pastaiga istabā, vai dodoties ārā."

Dārzs joprojām smaržo un zied, solot arī krāšņus augļus. Ko darīt dārzā jūlija beigās, jautājam dārzniecēm raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Rododendrus un citus skābumu mīlošus augus šobrīd varētu pabarot, kas maina PH līmeni, lai būtu skābāks. Jānogriež zemenes, kas ir beigušas ražot un jāmēslo,  lai ieriešas ziedpumpuri nākamam gadam, mudina Maruta Kaminska. "Jūlijs ir tas mēnesis, kad veidojam nākamā gada ražu. Nākamā gadā būs tas, ko ieguldīsim šogad," norāda Vija Rožukalne. "Jūlijs ir mēnesis, kad gribas ar kafijas tasīti pasēdēt dārzā. Pasēdēt vajag, bet ir arī jāpastrādā." Augustā būs hortenziju un zemeņu stādīšanas laiks. Maruta Kaminska mudina stādīt dobēs arī skaistas graudzāles, bet Vija Rožukalne atgādina, ka ar graudzālēm jāmāk apieties.

Valoda atver pasauli. Daudzi cilvēki dzīves laikā iemācās vairākas valodas. Cik viegli vai grūti tas ir, jautājam raidījumā viesiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedre, Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore, tulce, tulkotāja Linda Gaile, un Tulkošanas biroja un valodu skolas tulks Ivars Kokorēvičs. Kā cilvēki sāk mācīties svešvalodas? Pirmais - saklausīt, ka tā ir cita valoda. "Ar klausīšanos ir problemātiski, jo reizēm cilvēki grib uzreiz kaut ko pateikt, bet sākumā der apstāties, paklausīties un ieklausīties, kā tas skan," norāda Linda Gaile. Tad nākamais solis - redzēt, kā to raksta. Linda Gaile vērtē, ka Baltijas valstīs un Latvijā daudzi cilvēki prot vairākas valodas, tāpēc, ka latviešu valodā ir ļoti daudz dažādas skaņas, ar kuru palīdzību mēs varam apgūt skaņas, kas ir līdzīgas citās valodās.  "Mums ir dažādība - gan tie garie, īsie, patskaņa, gan dažādas šņāceņi, gan mīkstinājuma zīmes, kas mums valodā ir. Mums jau dzimtā valoda ļoti bagāta, bagāta arī tāpēc, ka mēs vārdus varam locīt. Mums nav kā angļu valodā beidzas ar līdzskani, bet tālāk nekas neseko. Latviešu valodā ir galotnes vārdiem, visvisādas. Tur var zīmēt, klausīties, un tas palīdz citās valodās. Vismaz man tā ir bijis," atzīst Linda Gaile.   "Valoda tiek lietota četros veidos - divi pasīvie veidi un divi aktīvie," skaidro Ivars Kokorēvičs. "Tā ir klausīšanas, lasīšana runāšana un rakstīšana. Visvieglākā ir lasīšana, ar kuru būt jāsāk. Kad jau ir iegūts kaut kāds bāzes vārdu krājums, nākamais posms būtu video klausīšanās. Tagad "youtube" ir pieejami video par jebkuru tēmu jebkurā valodā, bet vēlams izmantot subtitrus tieši tajā valodā, kuru mācās, ne dzimtajā. Bieži ir grūti saklausīt vārdus, subtitri palīdz vārdus saklausīt pareizi. Nākamais posms ir aktīvie veidi, kas jau ir grūtāk. Tev pašam ir jāveido teikums, runa, nepietiek, ka klausies vai lasi. Tā ir rakstīšana. Rakstot vari izlabot kļūdas, vari apmānīt sarakstes biedru, ka ar mazām zināšanām vari uzrakstīt perfektu tekstu, bet runāšana ir pats augstākais posms, no visiem četriem veidiem tas ir grūtākais."  Piektais posms - cilvēks jau domā valodā, kuru mācās, piebilst Linda Gaile. "Valoda ir milzīgs datu apjoms, mēs katru dienu lietojam tūkstošiem vārdu dzimtajā valodā, zinām desmitiem tūkstošus vārdu, pārnest to visu citā valodā, to nevar izdarīt ātri. Ļoti liela nozīme ir tam, kā sadala mācību slodzi. Nav ieteicams mācīties katru dienu, jo smadzenes neņems pretī un atmiņa tam pretosies. (..) Labi būtu stundu vai pusstundu pārdienās," uzskata Ivars Kokorēvičs.  

Kiberdrošība joprojām ir aktuāls temats mūsu dienaskārtībā. Ko jāzina, lai sevi pasargātu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš. Klausītāji jautā, vai autorizēties kādā vietnē ar interneta banku var būt bīstami?  "Tas pats par sevi nav bīstami, kamēr tā ir jūsu izvēle, jūs zināt, uz kurieni ejat un kādā nolūkā autorizējaties. Ja spiežat uz krāpnieku atsūtītu saiti un tā vietā, lai autorizētos CSDD, kas ir ļoti populāra tēma šobrīd krāpnieku vidū, atļaujat uzbrucējam pieslēgties internetbankai un tad parādās kļūdas paziņojums, kas aicina ievadīt PIN2, un kad to ievada, jau notiek maksājums, šis ir tas brīdis, kad problēma nav internetbankā, problēma ir tajā, ka veicat darbības, ko izvēlējies uzbrucējs," norāda Gints Mālkalnietis. "Autentifikācija ar internetbanku ir tikpat bīstama kā pildspalva. Ja jūs ar šo pildspalvu parakstāt pie notāra pirkuma līgumu, ka pārdodat savu īpašumu par vienu eiro, tas var sabojāt visu dzīvi. Ja jūs ar šo pildspalvu vienkārši zīmējat, tas neko jums nenodarīs," līdzības komentē Elviss Strazdiņš. "ir ļoti bīstami, ja autentificējaties ar internetbanku nezināmās lapās. Tas var ļoti sabojāt vismaz jūsu dienu vai pat finansiālo stāvokli. Tāpēc neizmantojiet kodu kalkulatoru, jo tur jūs neredzat, kādā servisā šobrīd apstiprināt autentifikāciju. Izmantojiet tādu servisu kā SmartID vai alternatīvas, kuru nav daudz, tur jūs redzēsiet, kurš šobrīd mēģina autentificēties ar jūsu profilu," turpina Elviss Strazdiņš. Viņš norāda, ka jaunā krāpšana ir "Elektrun" un CSDD e-pasti, ko min arī Gints Mālkalnieties. "Nianses ir tik daudz, kam jāpievērš uzmanību, ticu, ka cilvēks var apmaldīties šajos džungļos," bilst Elviss Strazdiņš. Eksperti mudina interneta pirkumiem izmantot tikai šim nolūkam paredzētu bankas karti, kurā ir pieejama neliela naudas summa.  

Gatavot veselīgu pārtiku nav nemaz tik sarežģīti. Kas jāzina, ja vēlaties ko fermentēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par fermentēšanu stāsta fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča un Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja un festivāla līdzorganizētāja Agate Lūse. Baiba Rudoviča fermentēšanu iesaka sākt ar vienkāršām lietām - ar gurķiem. "Daļai cilvēku šķiet, ka fermentēšana ir brangs vārds, tāpēc skābēti kāposti ir garlaicīgi un vajag skatīties kaut kur tālāk, dziļāk, sarežģītāk. Es ieteiktu sākt ar vienkāršo," mudina Baiba Rudoviča. "Pat ja mēs sāksim ar skābētiem kāpostiem vai ļoti populārajiem kimči, tas nav sarežģīti, bet sastāvdaļu saraksts būs garš, process, kamēr sagatavosiet, būs ilgs. Iespējams, smarža būs nepierasta, var gadīties, ka vilsieties un nebūs pārliecības. Mans ieteikums ir sākt ar vienkāršo - vienkāršais, mums pazīstamais ir gurķīši. Bet viņus ieskābēt, nevis marinēt. Neliet virsū karstu marinādi, bet ieskābēt. Tas arī būs fermentēts produkts. Šobrīd ir sezona gurķīšiem, brīnišķīgs laiks. Skatīties arī reģionāli un sezonāli." Pati viņa fermentē dažādas lietas un arī dažādi eksperimentē, piemēram, fermentē medū. Ļoti ekskluzīvi - magnoliju ziedi fermentēti medū. Bet sākt vajag ar parastām, lai saprastu, kas ir fermentēšana.  Populārs ir teiciens - "tu esi tas, ko tu ēd".  "Tā vairs nav patiesība vai arī nekad nav bijusi patiesība. Tu esi tas, ko tu spēj uzņemt," norāda Baiba Rudoviča. "Mēs varam ēst ļoti labs uztura bagātinātājus vai ļoti labu pārtiku, bet, ja mūsu zarnu trakts nav gatavs to apstrādāt un paņemt, tas nenonāk pie mums. Fermentētie produkti tāpēc ir vērtīgi, ka baktērijas tos mums sagremo. Gudri tas saucas - uzturvielu biopieejamība. Mēs kā organisms spējam paņemt daudz vairāk, jo tas mums ir jau sagatavots iepriekš."

Rati jātaisa ziemā, bet ragavas vasarā. Ar skursteņiem un apkures sistēmām ir līdzīgi - to apkope jāveic vasarā. Kā sagatavoties nākamajai apkures sezonai spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Atgādina skursteņslauķis Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš. Par apkures sezonu jādomā laicīgi. Šobrīd - vasaras vidū - ir labākais laiks veikt skursteņu un apkures sistēmu apkopi līdz nākamajai apkures sezonai. Latvijā ir ap 80 skursteņslauķu, reizēm klientam nākas ilgāk gaidīt, kamēr meistars nokļūst līdz viņam, nekā ir veicamā darba objektā. Viendzīvokļu privātmājas īpašnieki drīkst arī paši tīrīt savas mājas skursteņus.  "Ja viņi ir ir  profesionāļi un to var izdarīt paši un fiziski ir gatavi tam, viendzīvokļu privātmājas īpašnieki drīkst darīt to paši," norāda Māris Bambis. Dzintars Lagzdiņš apstiprina, ka to atļauj arī Ugunsdrošības noteikumi, ja to spēj darīt, ja nē, meklē palīdzību pie speciālistiem.  Pirms aicināt skursteņslauķi, Māris Bambis iesaka katram ēkas īpašniekam atiet no mājas tik tālu, lai būtu redzams skursteņa gals, un novērtēt, vai jau nav nobrucis, vai varbūt drīzumā var nobrukt, vai tur ir šķirbas, kas traucē skursteņa vilkmei. "Ja regulāri izmanto skursteņslauķa pakalpojumus, tad, aizejot uz objektu, skursteņslauķis par to brīdina laicīgi īpašnieku, ka būtu jāsakārto skursteni, lai nākamajā apkopes reizē skurstenis būtu tāds, lai vispār varētu tīrīt. Dažs mēdz būt tāds, ka labāk neaiztikt," atzīst Māris Bambis. Speciālista novērojums: kas regulāri veic skursteņu un apkures sistēmu apkopi, ir arī uzstādījuši dūmu detektorus mājā.  Jo slapjāka malka, jo skursteņi ātrāk aizaug. Malku pareizi gādāt vienu sezonu uz priekšu. Šī rudens apkures sezonā pareizi būtu kurināt ar pagājušā gādātu malku, kas ir izžuvusi. Jo cietāka koksne, jo lielāka temperatūra krāsnī. Tāda ir ozola vai bērza malka. Vītolam ir mīksta koksne, tas tikai dod daudz pelnu, bet ne siltumu. Bet arī tikai ar ozolu kurnāt nevajag, vajadzētu būs dažādu koku malkai. Vecas mēbeles nevajadzētu kurināt!

Svarīgas ziņas ir jāsaņem visiem, jo īpaši tad, ja tās brīdina par būtiskiem riskiem. Par to, kā darbojas šūnu apraide un ko darīt, lai tā būtu efektīva, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Par šūnu apraides darbību Latvijas Radio ir informējis arī ziņu pārraidēs. Kādās situācijās jāsaņem šūnu apraides ziņojumi? "Situācijas var būt dažādas. Mēs vairāk orientējamies uz tādām situācijām, kurās ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība. Un, protams, katrā jomā tas ir dažādi," norāda Ivars Nakurts. Atsaucoties uz pirmajiem šūnu apraides mēģinājumiem aizvadītājā nedēļā, viņš skaidro, informācija par bīstamību saņemta no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Ir noteikti parametri, kad ir oranžais vai sarkanais brīdinājums par bīstamiem laikapstākļiem - lietus, sniegs, vējš, krusa un citi. "Katrā jomā ir noteikts, kura ir atbildīgā institūcija par konkrēto apdraudējuma situāciju. Policijas gadījumā, ja ir kāda situācija, kur būs bīstama, kas var apdraudēt lielākas sabiedrības drošību," turpina Ivars Nakurts. Piemēram, ja ir terorisma draudu pazīmes vai no cietuma ir izbēguši vairāki ieslodzītie, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, ir nolaupīts bērns. Meža ugunsgrēku gadījumā Valsts meža dienests nosaka bīstamību vai attīstības tendenci, vai jau ir spēkā oranžais vai sarkanais brīdinājums vai tuvākajā laikā var iestāties.  Par dienestu savstarpējo koordināciju atblidīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. "Šūnu apraides vislabākā analoģija ir ar radioapraidi, skaidro Āris Dzērvāns. "Šūnu apraide nozīmē to, ka mobilā operatora bāzes stacija, šūna ir šī te apraides tvērums ap šo bāzes staciju, šī bāzes stacija raida signālu līdzīgi kā radio raidītājs. Pilnīgi visi telefona aparāti, kas atrodas šīs bāzes stacijas apraides tvērumā, šajā šūnā dzird šo raidījumu, ko raida bāzes stacija. Tālāk jau katrs telefona aparāts ierauga, ka ir atnācis šāds te ziņojums un to attēlo. Īsziņu bāzes stacija sūta vienam konkrētam telefona aparātam, šūnu apraide tiek sūtīta pilnīgi visiem telefona aparātiem, kas atrodas šajā pārklājuma zonā. Visvienkāršākā un tiešākā analoģija ir ar radioapraidi. Telefona aparāts pārvēršas par radioaparātu un mobilā operatora bāzes stacija pārvēršās par radioraidītāju." Ja būs sarkanais vai oranžais brīdinājums, tās telefonos ieskanēsies ar īpaši skaļu vibrējošu skaņas signālu. Tas ir modificēts, lai pievērstu uzmanību, tomēr var atšķirties Android un Apple sistēmas telefoniem. Arī pirmajā reizē bija cilvēki, kas saņēma tikai vibrācijas signālu vai tikai skaņas signālu. Ivars Nakurts mudina neignorēt atjauninājumus telefonā, tie būs drošības paziņojumi, lai vairāk nekas nav jākonfigurē vai jāveic savos tālruņos.  "Rudens periodā lielākajā daļā telefonu brīdinājumi, kad būs oranžais un sarkanais brīdinājums, nāks gan ar skaļu signālu, gan ar vibrāciju, lai pievērstu uzmanību," atzīst Ivars Nakurts.  

Nieru vēzis ir viena no tām onkoloģiskajām saslimšanām, kas skar gan sievietes, gan vīriešus, tomēr biežāk tā skar kungus. Tomēr ir labas ziņas - ja nieru vēzi atklāj agrīni, ārstēšana ir ļoti sekmīga. Kā laikus pamanīt slimību un kā to uzveikt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite Ārija Brīze, RAKUS urologs, Latvijas Urologu asociācijas viceprezidents Juris Jansons un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Kārlis Mičulis. "Kopš ienāca mērķterapija nieru vēža šūnu vēža ārstēšanā, pacienti reaģē uz terapiju un ir pacienti, kas ar izplatītu nieru vēzi ārstējas jau 10 gadus. Pasaulē uzstādījums ir tāds, ka nieru vēzis kā daudzas citas slimības ir pārvēršams par hronisku slimību, kas ir ilgstoši un veiksmīgi ārstējama," sarunā norāda Ārija Brīze. Nieru vēzis atņem dzīvības, ārsti mudina laicīgi un regulāri veikt pārbaudes, lai konstatētu izmaiņas un veiksmīgāk atklātu onkoloģiskās saslimšanas un ārstētu, kad tas nepieciešams.  "Globāli - saslimstība pieaug, bet nāves gadījumi pakāpeniski samazinās, tas ir pateicoties tam, ka cilvēki laicīgi vēršas pie ģimenes ārsta, veic izmeklējumus, dara standarta izmeklējumus - asins analīzes, vēdera dobuma sonogrāfija, slimības tiek laicīgi atrastas un ārstētas. Ir labs iznākums," norāda Juris Jansons. Riska faktori nieru vēzim ir augsts asinsspiediens, aptaukošanās un smēķēšana.

Vasarā tā vien gribas ļauties saules gaismai un siltumam, tomēr to vajadzētu darīt piesardzīgi. Kā rūpēties par ādu, lai saule nekaitētu un mēs neriskētu ar veselību, izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro dermatologs Raimonds Karls un dermatoloģe, veneroloģe un Rīgas Stradiņa univeristātes lektore Alise Balcere. Ādas veselībai ir izšķiroši svarīgi laikus pamanīt izmaiņas un neuztvert “mazus plankumiņus” kā nieku. "Par saules ietekmi jāatgādina arī lietainās dienās, jo mums izveidojās paradoksāla uzvedība. Mēs esam izsalkuši pēc saules šajās lietainajās dienās, un kad pienāk tā saulainā diena, mēs bieži uzskatam, ka tā ir pēdējā šīs vasaras saulainā diena. Mēs redzam, ka cilvēks izmanto to kārtīgi un iegūst saules apdegumu," norāda Raimonds Karls. Dakteris atgādina, ka ir maldīgs uzskats, ka mums nav saules un tās pietrūkst, turklāt nevajag jau nemaz apzināti sauļoties, sales apdegumu var iegūt arī veicot ikdienas darbus ārā saulainā dienā. "Mums ir saule pietiekoši, lai mēs apdegtu. Kad esam apdeguši, tad esam tik tiešām lielu darvas karoti ielikuši tajā medus mucā, ko saucam par savu dzīves pieredzi," uzskata Raimonds Karls. Katru reizi, kad cilvēks iziet saulē, ādā notiek bioķīmiski procesi, kas ir pozitīvi, vērsti uz to, ka sāk veidoties vitamīns D.  "Kad šis laiks pārsniedz katram individuālo laiku, mums sāk veidoties saules apdegums. Notiek bioķīmiskie procesi, bet tie ir tādi, kuri spējīgi nākotnē izraisīt diemžēl tādas izmaiņas, kuras noveda pie ļaundabīgo audzēju rašanās," turpina Raimonds Karls. Cik bieži cilvēkiem vajadzētu apmeklēt dermatologu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un dažādus veidojumus uz ādas? Visvienkāršākais - ja nekad neesat bijis, apmeklējiet vienu reizi, un dermatologs ieteiks, kā katram konkrētam cilvēkam jārīkojas turpmāk, atkarībā no tā, vai cilvēks ir vai nav riska grupā un izrunājot viņa dzīves paradumus. "Apskatoties, kas notiekās uz ādas, gan vizuāli, gan izmantojot ļoti vienkāršu diagnostikas tehniku, ārsts teiks - ar jums tikšanās ir tad, kad pamanāt kaut ko jaunu vai kas ir mainījies; jums būtu ieteikums reizi gadā vērsties pie ārsta; bet ar jums vēl pēc papildus izmeklējumiem ir jātiekas pēc trijiem mēnešiem, jo viens, otrs vai trešais veidojums ir jāapseko un jāsaprot, kas ar viņu notiek. Universāla algoritma nav, ir ļoti individuāli," skaidro Raimonds Karls. Raidījuma viesi arī skaidro, kā atšķirt nekaitīgas dzimumzīmes no potenciāli bīstamiem veidojumiem, kas ir “melnais gulbis” jeb melanoma, un kāpēc ādas vēža ārstēšana joprojām ir izaicinājums.

Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe. Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli. "Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot. Pilotprojektā ir iesaistīti farmaceiti 50 aptiekās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi.  Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.