Podcasts about latvijas

Slēgto robežpārejas punktu Pāternieki varētu apturēt pavisam. To ierosinājusi Iekšlietu ministrija. Robežkontroles punktā “Pāternieki” ir iestrēgušas vairākas kravas automašīnas, kam pēc dokumentiem jāšķērso tieši šis robežpunkts. Rindā stāv ap divdesmit kravas auto vadītāju. Svētceļnieki no Salaspils sākuši ceļu zu Aglonu. Migrācijas krīze Seutā rimusies, Maroka un Spānija vaino dezinformāciju migrantu pieplūdumā. Hokeja federācija Latvijas izlases jauno treneri sola nosaukt tuvākajās dienās.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par BMX riteņbraukšanu. Daudziem šķiet, ka šis sporta veids Latvijā sākās un arī beidzās ar Māra Štromberga panākumiem, taču tā nebūt nav. Studijā neilgi pēc pasaules čempionāta Austrālijā viesojas Latvijas BMX braucēji Veronika Monika Stūriška un Kristers Apels, kā arī izlases treneris Edžus Treimanis. Nedēļas notikumu izlasē: Trīs no četriem Latvijas futbola klubiem sasniedz Konferences līgas atlases trešo kārtu, vēsturisku un ļoti pārliecinošu panākumu pār Rumānijas lielklubu FCSB gūst “Auda”; FIFA prezidents Džanni Infantīno izziņo ambiciozu komercplānu, taču visa Eiropa ir pret to, vēlāk izsaka viņam neuzticību; Latviešiem spoži panākumi Eiropas Universitāšu spēlēs - Atvars Ozoliņš/Gustavs Auziņš kļūst par čempioniem pludmales volejbolā, citi izcīna godalgas; Mārtiņš Sesks/Renārs Francis daudzsološi sāk pasaules rallija čempionāta etapu Somijā, taču 14. ātrumposmā avarē.

Kāpēc cilvēki dodas svētceļojumos un kāpēc šī izvēle daudziem ir tieši Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš? Vai tie ir centieni sadziedēt savas dvēseles rētas vai norūdīt sevi fiziski? Vai varbūt kādam tas ir garīgu meklējumu ceļš un, kas zina, pat dievišķa atklāsme. Santjago ceļš - iesim pa to un runāsim par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore ceļotāja Zane Eniņa, Santjago ceļa izveides autore Latvijā Sandra Rone un Inga Grencberga, kura nesen veikusi Santjago ceļu Portugālē. "Kad es devos savā pirmajā ceļā, es arī "nesu" mugursomā ļoti daudz šaubu," atzīst Zane Eniņa. Viņa atklāj, ka ceļā devusies pēc veselības sarežģījumiem un pašai sevi bijis jautājums, vai varēs to izdarīt, bet jāmēģina. "Man liekas, ka vislabāk ir iet bez gaidām," vērtē Zane Eniņa. "Es nez kāpēc biju iztēlojusies, ka es tajā pirmajā ceļā domāšu tādas cēlas domas un ļoti dziļas. Bet viss, par ko es domāju ejot, bija netīras zeķes, šausmīgs nogurums, tad tulznas, tad gribas ēst, tad sāp gūža, tad sāp celis, tad sāp galva, tad vēl kaut kas sāp. Principā tu esi tā nomocījies, ka neviena cēlā doma galvā nenāk. Bet vienā brīdī... Tāpēc es uzskatu, ja vien dzīve ļauj, tomēr iet mēnesi, jo vienā brīdī tomēr atnāk tā tukšā galva un tā sajūta, ka ķermenis beidzot ir norūdījies, un pārņem kaut kāda cita veida sajūta. Fiziskās problēmas atkāpjas otrajā plānā, un tad tu vari ieiet kaut kādā no, es gribētu, te gandrīz nākamajā līmenī. Bet jā, tās atbildes vai tās sajūtas, es atceros, ļoti ilgi, pēc tam nāca. (..) Man liekas, vēl vairākus mēnešus staigāju tādās ceļa jūtīs, un varbūt tās domas pēc tam vairāk piemeklēja, nekā pašā gājumā." Inga Grencberga papildina, ka visgrūtākais ceļā bija atļaut sev apstāties, piemēram, dienas vidū pēc noietiem tikai pieciem kilometriem pateikt sev - šoodien nebūs vairāk, tagad pietiek, ir jāatpūšas. "Tu jūties vainīga par to, ka neej, jo tu taču esi atnākusi iet. Ceļš ir arī par spēju apstāties un varbūt arī par atnākt atpakaļ un sagaidīt nākamo brīdi, kad ir jāiet. Tikpat nozīmīgi ir iet, kā arī apstāties un pabūt ar sevi ne tikai emocionāli, bet arī fiziski novērtēt, ko tu vari un ko tu arī nevari beigu galā," papildina Inga Grencberga. Sandra Rone tomēr rosina iet vairāk nekā divas dienas, jo ceļā veidojas īpaša kopiena, notiek saliedēšanās ar citiem ceļiniekiem. Santjago ceļa maršrutu ir bezgala daudz. Šādi ceļi vijas cauri visai Eiropai. "Var iziet pa mājas durvīm, arī no Latvijas vairāki ļaudis tā ir aizgājuši, un tad principā pa jebkuru Eiropas valsti kā tāds asinsvadu tīkls vijas šis ceļa maršruts," bilst Zane Eniņa.  

Gerda Timrota – jaunā dziedātāja, kuru sadzirdējis Raimonds Pauls un kurai augusta sākumā gaidāms solokoncerts.  "Viņš gan muzikāli, gan arī kā cilvēks man ļoti daudz ko māca šajā vasarā," tā par mēģinājumu procesu kopā ar Raimondu Paulu saka dziedātāja Gerda Timrota. "Džeza mūzika, cik saprotu, ir viņa jaunības mūzika, kas man ir mazliet prātam neaptverama, jo mums ir 70 gadu starpība. Varbūt es no filmām varu rast kaut kādu priekšstatu, kā tas viss toreiz izklausījās un izskatījās," vērtē Gerda Timrota. "Taču diezgan interesanti ir tas, ka džezs ir arī mana jaunības mūzika, un tad mums ir ļoti skaista satikšanās. Pirmajās reizēs mēs vienkārši paņēmām kādu džeza standartu un kopā improvizējām. Tas man vēlreiz apliecina, cik brīnišķīga ir šī mūzika ar iespēju ienest savu balsi ļoti dabiskā veidā un uzreiz veidot saikni. Varbūt pat vārdos neizsakāma saikne veidojas tieši caur mūziku un improvizāciju." Jaunajā programmā būs iekļautas Raimonda Paula dziesmas, daļa no kurām arī dziedātājai ir atklājums. "Šīs konkrētās es nebiju iepriekš iepazinusi," atzīst Gerda Timrota. "Es cenšos izmantot to, ko esmu ieguvusi pa vidusskolas gadiem, kā es iepazīstos ar dziesmu, ka tie varbūt no sākuma ir vārdi, tad melodija. Ar viņu šis process ir ļoti interesants, jo viņš mēdz pats nospēlēt un padungot kaut ko priekšā, un tad man pirmā pieredze ar šo dziesmu ir tieši viņa interpretācijā, kas arī liekas ļoti jauki. Jā, es domāju, ka tas ir arī valodas aspektā interesants process. Prieks, ka es varu to dziedāt latviski un mēģināt šīs savas zināšanas, jo džezs, protams, galvenokārt balstās vismaz vokālistiem, angļu repertuārā... Mēģinat šīs zināšanas izmantot latviešu valodas dziesmās arī ir ļoti interesanti. Es ceru, ka tas izdosies tā jaukā veidā." -- Leģendārais latviešu komponists un pianists Raimonds Pauls kopā ar jaunās paaudzes džeza dziedātāju Gerdu Timrotu aicina klausītājus uz īpašu muzikālu vakaru 4. un 5. augustā mūzikas namā "Daile". Koncerta programmā skanēs Raimonda Paula melodijas jaunās aranžijās, kuros nozīmīga vieta atvēlēta improvizācijai un radošam muzikālajam dialogam. Vakaram unikālu noskaņu piešķirs Gerdas Timrotas spilgtā balss, muzikālā personība un svaigais skatījums uz pazīstamiem skaņdarbiem. Gerda Timrota pēdējos gados kļuvusi par vienu no daudzsološākajām jaunajām Latvijas džeza māksliniecēm. Viņas muzikālais ceļš ietver uzvaru konkursā “Ventspils Groove”, uzstāšanos nozīmīgos festivālos un sadarbību ar pieredzējušiem Latvijas mūziķiem. Arī Maestro Raimonds Pauls ir atzinīgi novērtējis dziedātājas izcilo balss potenciālu, muzikalitāti un skatuvisko harismu. Šī koncertprogramma ir stāsts par paaudžu satikšanos mūzikā – par tradīciju un jaunrades mijiedarbību, par savstarpēju iedvesmu un skaņām, kas vieno dažādu paaudžu klausītājus.

Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda senatoru Lindsiju Greiemu.„Prusaku Tautas partijas” jauda Indijā. Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā. Aktualitātes analizē Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas insitūtas vecākais pētnieks un RTU Aizsardzības tehnoloģiju centra direktors, un Paula Markusa, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktore. Lindsijam Greiemam aizejot Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda Lindsiju Greiemu, senatoru, vienu no ietekmīgākajiem un ārpolitikas procesos ieinteresētākajiem ASV likumdevēja pārstāvjiem un, cita starpā, pārliecinātu prezidenta Donalda Trampa sabiedroto. Greiems šķīrās no dzīves pēkšņi 11. jūlijā, 71 gada vecumā, kā tiek vēstīts, no aortas plīsuma, ko izraisījusi hroniska sirds un asinsvadu aterosklerotiskā kaite. Pagātnē gan Krievijas, gan Irānas propagandas rupori devuši mājienu, ka viņu valsts attiecīgie dienesti varētu mēģināt Greiemu novākt, taču, saskaņā ar varas iestāžu pausto, senatora aiziešanai ir dabiski iemesli. Lindsijs Greiems absolvējis Dienvidkarolīnas Universitāti ar jurista diplomu un septiņus gadus dienējis ASV Gaisa spēku juridiskajā dienestā, tai skaitā kā Gaisa spēku galvenais prokurors Eiropā, sasniedzot pulkveža dienesta pakāpi. Saistība ar bruņotajiem spēkiem nepārprotami noteikusi arī senatora pastāvīgo interesi par militārās stratēģijas un drošības jautājumiem. 1994. gadā Greiems tika pirmoreiz ievēlēts ASV Kongresā, kur izpelnījās ievērību kā viens no toreizējā prezidenta Bila Klintona impīčmenta procesa virzītājiem. Kopš 2002. gada Lindsijs Greiems bija Senāta loceklis. Viņš bija plaši pazīstams kā aktīvs bruņošanās budžetu un amerikāņu globālās militārās klātbūtnes aizstāvis, pārliecināts NATO alianses piekritējs. Viņš bija arī viens no tiem tālredzīgajiem Rietumu politiķiem, kurš atdzimstošā Kremļa impēriskuma draudus saskatīja jau kopš Krievijas agresijas pret Gruziju 2008. gadā un uzstāja, ka Putina režīms ir jāapvalda no spēka pozīcijām. Izraēlā, Ukrainā, arī Baltijas valstīs Lindsiju Greiemu piemin kā šo valstu uzticamu draugu un atbalstītāju. Vērienīgākās atvadu ceremonijas vakar notika Vašingtonā – atvadīšanās Kapitolija ēkā un bēru dievkalpojums Vašingtonas Nacionālajā katedrālē. Katedrālē atvadu runu teica arī prezidents Tramps, nodēvēdams Greiemu par „leģendu” un „Senāta gigantu”. 2016. gada vēlēšanu kampaņas laikā Trampam nācās uzklausīt no aizgājēja daudz netīkama, taču vēlāk abi kļuva par ciešiem sabiedrotajiem. Atvadu ceremonijā Kapitolijā Senāta vairākuma frakcijas vadītājs Džons Tūns pauda, ka aizgājējs pret savu likumdevēja darbu izturējies tik nopietni kā neviens, taču bijis arī nepārspējams, radot ap sevi jautrības un atbrīvotības gaisotni. Atvadīties no Lindsija Greiema ieradušies, starp citiem, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Zelenskis vakar ticies ar Trampu Baltā nama Ovālajā kabinetā, un pēc šīs tikšanās vēlreiz izskanēja informācija par iespējamu pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot”raķešu ražošanas licences piešķiršanu Ukrainai. Ar prusakiem nav joki Indijas politisko veidojumu „Prusaku Tautas partija” raksturo kā politiskās satīras kustību. Tā radās šī gada maijā, kad Indijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Surja Kants nievājoši izteicās par jauniem ļaudīm, kuri aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos un medijos, kā arī iesniedz attiecīgus pieprasījumus varas iestādēm. Kants pierakstīja šai jauno ļaužu kopībai sociālu parazītismu un salīdzināja viņus ar prusakiem. Neuzmanīgā frāze izraisīja plašu rezonansi, un šādā noskaņojumā tapa publiskās komunikācijas stratēģa Abidžīta Dipkes iniciatīva – soctīklu politiskā kustība „Prusaku Tautas partija”. Nosaukums nepārprotami kariķē premjerministra Nerendras Modi vadītā spēka – Indijas Tautas partijas nosaukumu. Jau mēnesi vēlāk „prusaki” parādīja konservatīvajai varai savu politisko jaudu. Par iemeslu kļuva maija sākumā notikušā centralizētā medicīnas studiju iestājpārbaudījuma rezultātu anulēšana. Šis iestājpārbaudījums ir vispieprasītākais Indijā, un rezultātu atcelšana atstāja neziņā miljoniem reflektantu. Kā tiek ziņots, 12 jaunieši psiholoģiskās spriedzes dēļ izdarījuši pašnāvību. Jūnija sākumā, „prusaku” kustības aicināti, Deli ielās izgāja pirmie protestētāji. Sākumā premjerministra Modi valdība nepievērsa tiem uzmanību, taču pulcēšanās nerima, līdz jūlijā sasniedza jau desmitus tūkstošu dalībnieku. Galvenās prasības bija izglītības ministra Dharmendras Pradhana demisija, nozīmīgas izglītības sistēmas reformas un kompensācijas tiem, kuriem nodarījis kaitējumu lēmums par pārbaudījuma rezultātu atcelšanu. Protestiem pieslēdzās vairākas studentu organizācijas un opozīcijas partijas. Kritiskais lūzuma punkts iestājās 20. jūlijā, kad policija galvaspilsētā Ņūdeli neļāva protestētāju gājienam pietuvoties parlamentam, laižot darbā nūjas un asaru gāzi. Protestētāji par atbildi apmētāja policistus ar akmeņiem. Vairāki desmiti protestētāju tika ievainoti, varas iestādes ziņo par cietušajiem arī policijas pusē. Policistu brutalitāte izraisīja pretēju efektu, un protesti tikai vērsās plašumā, aptverot arī citas pilsētas. Acīmredzot varas virsotnē saprata, ka ar „prusakiem” nav joki, un nolēma upurēt vienu no premjerministra uzticamajiem līdzgaitniekiem, izglītības ministru Pradhanu – 25. jūlijā viņš paziņoja par savu demisiju. Šis ir pirmais tāds gadījums divpadsmit gadus ilgajā premjerministra Modi un viņa partijas varas periodā. Diemžēl no vairākām Indijas pavalstīm pienāk ziņas, ka varasiestādes, par spīti agrāk solītajam, arestējušas vairākus desmitus protestu dalībnieku. Kustība piedraudējusi, ka var atkal aicināt jaunatni ielās. Sagatavoja Eduards Liniņš. Vasara kā nelaime Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā, un šomēnes tādi jau masveidā plosās vairākos Francijas un Spānijas reģionos. Francijā visvairāk cietis dienvidrietumos esošais Žirondas departaments, kur uguns pietuvojusies tā centram, Francijas devītajai lielākajai pilsētai Bordo. Uguns strauji izplatījusies, postot mežus un laukus Francijas slavenajā vīna reģionā, un mazāk nekā četrās dienās izdedzinājusi vairāk nekā 420 kvadrātkilometrus, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Parīzes teritoriju. Savukārt Spānijā skarti centrālie un austrumu reģioni, tai skaitā Spānijas galvaspilsētas Madrides apkaime. Spāņu iestādes ziņo, ka atsevišķi mežu ugunsgrēki reģionos ārpus Madrides kopumā ir izpostījuši aptuveni 770 kvadrātkilometrus. Dažos reģionos fiksēta arī ugunsvētru veidošanās, kas ir ekstremāla parādība, kad ugunsgrēka radītais karstums izraisa spēcīgas gaisa plūsmas, kas uztur un pastiprina degšanu. Šādos apstākļos ugunsgrēki var kļūt ievērojami grūtāk kontrolējami, radot papildu apdraudējumu gan glābšanas dienestiem, gan apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ugunsgrēku rezultātā ir pieaugušas bažas par gaisa kvalitāti blakusesošajos Spānijas un Francijas reģionos. Abas valstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli un evakuējušas vairāk nekā 330 000 cilvēku; vairākos reģionos slēgti autoceļi un pārtraukta satiksme. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistīti tūkstošiem ugunsdzēsēju, militārpersonu un brīvprātīgo. Francija un Spānija lūgušas palīdzību citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktivizējot bloka civilās aizsardzības mehānismu. Šī mehānisma ietvaros uz skartajiem reģioniem nosūtītas specializētās ugunsdzēsības lidmašīnas un citu tehnika. Meteorologi norāda, ka ugunsgrēku izplatību veicina ilgstošais karstuma vilnis un sausums, kas pēdējos gados Eiropā vasarās novērojams arvien biežāk. Šī vasara tiek raksturota kā šai ziņā ekstrēma – jūnijs bijis karstākais novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka līdzīgi karsta būs arī atlikusī vasaras daļa. Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs jau prognozējis, ka šīs vasaras klimatiskie apstākļi negatīvi ietekmēs graudaugu ražas apjomu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.  

Komentējot iepriekšējā aizsardzības ministra Andra Sprūda (“Progresīvie”) atlaišanu, bijusī valdības vadītāja Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka dronu incidenti nebūt nav bijusi vienīgā problēma ministrijas darbā, tas drīzāk būtu uzskatāms par pēdējo pilinu neapmierinātības traukā. Vai no pašreizējā ministra Raivja Meļņa, kuram ir ilgstoša darba pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, varam sagaidīt kaut ko līdzīgu revīzijai un godīgu komunikāciju par problēmām nozarē, kas radušās iepriekšējos gados? Kas īsti bija iemesls, kāpēc iepriekš Latvijā ielidojuši droni netika notriekti, bet pēc ministra maiņas jau pie pirmā gadījuma tas tika izdarīts? Ko R. Melnis atbildēs Latgales pašvaldību vadītāju aicinājumam palielināt NATO sabiedroto klātbūtni robežas tuvumā, kā arī Valsts Robežsardzes prstāvju un iekšlietu ministra mudinājumiem NBS aktīvāk iesaistīties robežas apsardzē.Par to raidieraksta “Aizsardzības līnija” 2. epizodē žurnālista Māra Antoneviča saruna ar aizardzības ministru Raivi Melni.Izmantoti audio fragmenti no Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma”."Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidieraksta saturu atbild "Latvijas Avīze"#SIF_MAF2026

Klajā nākusi mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles monogrāfija, dubultgrāmata "Margrieta Celmiņa. Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs / Glezniecība tuvplānā". Darbs vēsta par vienu no izcilām Vilhelma Purvīša glezniecības skolas pārstāvēm Margrietu Celmiņu. Ar monogrāfijas autori Kristīni Ogli saruna Kultūras rondo. Ja jau ziņu sižetos esat redzējuši ieskatu Margrietas Celmiņas darbu izstādē galerijā "Stella" (tā skatāma tikai līdz 8. augustam) un grāmatā par viņu, tad sarunu ar mākslas zinātnieci Kristīni Ogli sākamim no vietas - kur gan vēl varētu būt meklējami Margrietas Celmiņas darbi. 

Eksperti: Veikalu "Mere" slēgšana daļai iedzīvotāju liks mainīt paradumus, konkurence samazināsies. Nedēļas nogalē Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika nogalinājis vīrieti. Noslēdzas pirmā kārta uzņemšanai Latvijas augstskolās: topā ārstniecība, psiholoģija un tiesību zinātne. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Lielbritānijā tiekas ar šīs valsts jauno premjerministru Endiju Bērnemu. Tuvojoties mācību gada sākumam, ceturto gadu tiek rīkota akcija „Skolas somas Ukrainas bērniem”. Jauna sacensību vieta Pasaules kausa posmu kartē - tā var raksturot aizvadīto nedēļas nogali Inčukalnā, kur notika apjomīgas, starptautiskas jāšanas sporta sacensības.

No bēgļu nometnes karotes līdz "Michelin" zvaigznēm – stāsti, kas iepazīstina ar latviešu šefpavāriem pasaulē šobrīd iepazīstami izstādē "Virtuves zvaigznes. Latviešu šefpavāri pasaulē" muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieklausāmies virtuves zvaigžņu stāstos un atklājam latviešu pavāru noslēpumus. Izstādes uzmanības centrā ir deviņi izcili latviešu pavāri un šefpavāri, kuru karjera saistīta ar darbu ārpus Latvijas. Tie ir profesionāļi, kuri ar savām idejām, darbu un pieredzi ietekmējuši kulinārijas vidi gan Latvijā, gan ārpus tās. Izstādes varoņi ir dažādu dzīvesgājumu latvieši – daļa dzimusi diasporā, jo viņu ģimenes savulaik devušās svešumā kā kara bēgļi, bet citi no Latvijas izceļojuši nesen. Izstāde atklāj gan viņu ēdiena filozofiju, gan profesionālos panākumus "Michelin" zvaigžņu restorānos un prestižos konkursos. Izstāde balstīta pašu pavāru sniegtajās intervijās. Tās papildina fotogrāfijas un daudzveidīgs priekšmetu klāsts.  Iepazīt latviešu zvaigznes virtuvē raidījumā palīdz muzeja "Latvieši pasaulē" pārstāves Marianna Auliciema un Danute Grīnfelde. Un arī divi īpaši ciemiņi. Lauma Kilgasa ir izstādes "eksponāts". Viņa ir latviešu pavāre Īrijā, plašu atpazīstamību ieguva, uzvarot kulinārijas konkursā "Ireland's Next Top Cheff". Lauma ir galvenā šefpavāra vietniece senatnīgajā Kilronanas pilī Īrijā, bet Īrijā ir nokļuvusi uzreiz pēc tam, ka ir absolvējusi Vecbebru profesionālo tehnikumu, tur apguvu ēdināšanas pakalpojumu speciālistes profesiju. Otrs īpašais viesis ir šefpavārs Kaspars Barsukovs no restorāna "Bistro SMØR", kas tikai pusgadu pēc atvēršanas nonāca "Michelin" redzeslokā. 

Aicinām tādas filmas, kā Jāņa Streiča "Teātris", Aloiza Brenča "Ilgais ceļš kāpās" vai "Mirāža" noskatīties mazliet ar citām acīm, jo tās ir dažas no Centrālās televīzijas Rīgas kinostudijai pasūtītajām filmām. Šī gada jūnijā kinokritiķe Daira Āboliņa aizstāvējusi promocijas darbu, kurā pirmoreiz padziļināti analizētas PSRS Centrālās televīzijas pasūtījuma aktierfilmas Rīgas kinostudijā, atklājot to īpašo lomu studijas attīstībā, filmu stilistikas veidošanā un televīzijas filmu ražošanas principu attīstībā. Darbā analizētie piemēri liecina, ka televīzijas filmu veidošanā iesaistījās nozīmīgi Latvijas režisori, tostarp Ada Neretniece, Jānis Streičs, Pēteris Krilovs un Aloizs Brenčs. Pētījuma rezultāti paplašina izpratni par televīzijas filmu lomu Latvijas kino vēsturē un to nozīmi sociālās realitātes konstruēšanas procesos padomju periodā. Daira Āboliņa pētījusi gan šo padomju gadu Centrālās televīzijas pasūtījuma filmu spēles noteikumus, gan to, kas ar šīm filmām notiek tagad. Centrālā televīzija pasūtīja Rīgas kinostudijai filmas, kas tapušas laikā no 1966. līdz 1989. gadam. Darba nosaukums ir "Centrālās televīzijas pasūtījuma aktierfilmas Rīgas kinostudijā: stilistikas un ražošanas principu ģenēze". Darbs ir aizstāvēts, bet kāds ir šo filmu liktenis? Tās pieder Centrālajai televīzijai vai Rīgas kinostudijai? Daira Āboliņa: Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Es teiktu, ka šīs filmas joprojām atrodas tādā pelēkajā zonā, par ko ļoti žēl. Oriģināli, ja tādi ir saglabājušies, negatīvi, un visas filmas ir uzfilmētas uz 35 milimetriem, tātad uz īstas filmas, tās atrodas, nezinu kur Krievijā, Krievijas arhīvos. Ja mēs runājam par tiesībām, šis jautājums līdz galam nav atrisināts, kaut gan visu Rīgas kinostudijas autortiesību mantojumu atdeva atpakaļ autoriem, un tātad tās nepieder ne Rīgas kinostudijai, ne Krievijai vai Maskavai, tās pieder filmu autoriem. Fiziskie nesēji - tas ir jautājums. Kopijas iedeva arī tolaik Latvijas Televīzijai. Visas Centrālās televīzijas filmas kopiju veidā, filmu ruļļu veidā tika iedots arī Latvijas Televīzijai. (..)  Ko Rīgas kinostudijas zīmola mantotāji izdarīja ar daudzām no šīm filmām? Būtībā šī komunikācija nav tik veiksmīga un (..) Atbilde ir tāda, ka statuss ir neviennozīmīgs. -- Pavisam īsi - kāda tev ir sajūta par obligāto filmu dublēšanu un ieskaņošanu latviešu valodā* ?  Daira Āboliņa: Šajos gadījumos, kad mums nav latviešu versijas, un daudzām šīm padomju filmām, tieši padomju perioda filmām, es domāju, ka tur ir ļoti, kā es jau minēju, smalki jārisina, jādomā, kā to darīt. Bet vispār es esmu pret dublēšanu. Vispār es esmu pret. Mēs esam pieauguši cilvēki, mēs zinām valodas, mēs skatāmies brīnišķīgu kino kinoteātros ar subtitriem. Jaunā paaudze vispār pārzina vairākas valodas. Labi, tieši ar krievu valodu viņiem iet grūtāk, un lai viņi izvēlas, vai viņiem vajag to krievu valodu.  Ja nevajag, lai viņi mācās franču un itāļu. Jā, es esmu pret. * Saeima 23. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai noteiktu, ka Eiropas Savienības (ES) valstu svešvalodās veidoti televīzijas raidījumi vai to daļas būtu jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina ar subtitriem latviešu valodā. Savukārt raidījumi vai to daļas citās svešvalodās būs jādublē latviski.

No 29. jūlija līdz 1. augustam Rīga pirmo reizi vēsturē kļūs par pasaules trombonu galvaspilsētu, uzņemot Starptautisko Trombonu festivālu 2026 (International Trombone Festival – ITF 2026), pasaulē nozīmīgāko profesionālo forumu, kas veltīts trombonam. Festivāla norisi Latvijā virza starptautiski novērtētais latviešu trombonists, multiinstrumentālists un Starptautiskā Trombonu festivāla 2026 namatēvs Vairis Nartišs, ar kuru "Klasikas" studijā tiekamies pirmdienas "Neatliekamajā sarunā". Vaira Nartiša iniciatīva un sadarbība ar International Trombone Association ļāvusi Rīgai kļūt par vietu, kur šovasar satiksies pasaules trombonu elite, jaunā mūziķu paaudze un Latvijas profesionālie kolektīvi. Vairis Nartišs: Festivāls notiek regulāri, katru gadu kādā citā valstī. Izņēmums bija 2020. gads, kad Osakā plānotais festivāls pandēmijas dēļ tika atcelts. Inta Pīrāga: Vai Rīga uz šo statusu – kļūt par trombonistu galvaspilsētu – tiecas jau sen? Un kas nostrādāja par labu tam, ka tas notiek mūsu valstī?  Tas darbiņš man sākās 2016. vai 2017. gadā: tad bija pirmās idejas un pirmā saziņa ar Starptautisko trombona asociāciju. Bija plāns, ka es braucu uz Osakas festivālu skatīties, pētīt, iepazīties, izzināt, uzzināt un pārliecināt visus kungus. Taču viss nobruka, un mūs nolika mājsēdē. Bet vienalga – bija ļoti aktīvs un padziļināts darbs, diezgan daudz asociācijas pārstāvju brauca uz Latviju, lai izpētītu un saprastu Latvijas situāciju. 2025. gada sākumā oficiāli tika parakstīts līgums ar Pasaules starptautisko trombonu asociāciju, un es oficiāli varēju nākt klajā ar paziņojumu, ka Rīgā – pirmoreiz Austrumeiropā – un vairāk nekā pēc desmit gadu pauzes vispār Eiropā notiks Starptautiskais Trombonu festivāls. Lai piedalītos šajā festivālā, svarīgs noteikums ir būt par asociācijas biedru. Cik sen jūs pats tāds esat? Vairāk nekā desmit gadus. Kad vēl strādāju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, saņēmu jau pirmos žurnālus no Trombonu asociācijas ar nosaukumu "Trombone":   kolēģiem to rādīju, lasījām šīs intervijas, priecājāmies, cik labi būtu, ja arī Latvijā kaut kas tāds notiktu. Te nu mēs 2026. gadā esam nonākuši. Rīgas lidosta šajās dienās sagaida ļoti daudzus trombonistus. Preses relīzē rakstīts, ka Latvijā būs vismaz pieci simti viesu! Tas nav pārspīlēti? Apmēram tā arī būs. No visas pasaules. Vienīgi no Antarktīdas nav, arī Āfrika ir mazāk pārstāvēta. Bet visi pārējie kontinenti ir aptverti.  Trombons nav no tiem mazākajiem un vieglākajiem instrumentiem, turklāt tam ir dažādi paveidi. Jūs pats arī spēlējat tādus instrumentus, kuru garums ir četri, pieci metri. Kā ir ar ceļošanu? Kā ietiekat lidmašīnā? Kādreiz biju ļoti nekaunīgs. Kad vēl ceļoju kopā ar Operas orķestri, sagaidīju brīdi, kad pasažierus lidostā izsauca jau personīgi, un ar trombonu salonā gāju ar tādu teikumu: vai nu jūs izdomājat, kur šo trombonu likt, vai arī es kāpju ārā. Un parasti šī lieta tika atrisināta. Šobrīd tas kļūst aizvien sarežģītāk. Beidzamos gadus savu trombonu esmu uztaisījis ar noņemamu zvana daļu, un man ir ļoti, ļoti viltīgs futrālis, kas izskatās pēc vijoles futrāļa. Aizpagājušogad lidoju uz festivālu Amerikā. Lidojums no Rīgas uz Helsinkiem bija ar ļoti mazu lidmašīnu, kurā bija ļoti maz vietas. Tur to stratēģiju nospraudu tādu, ka pirmais ieeju salonā it kā ar vijoli, viltīgi ieslēpos savā vietā un uzreiz sāku tēlot, ka guļu. Ka manis nav. Viens no pēdējiem pasažieriem salonā ienāca viegli iereibis un apaļīgs somu kungs, kurš, redzot, ka viņam un viņa bagāžai vietas nav, diezgan skaļi sāka jautāt, kam, pie velna, pieder šī vijole! Tēloju, ka guļu un neko nezinu, līdz ar to kungs diezgan rupji nolamājās pa visu salonu un viņam vienkārši bija tālāk, jo neviens jau viņam neatbildēja... Līdz ar to ļoti bieži lidmašīnās jāpielieto viltības, bet trombonisti ir diezgan lielas personības, kuri spēj atrast šādus kreatīvus risinājumus tādās situācijās. (Smejas.) Sarunas turpinājumā par to, kāpēc trombonisti kļūst par plašas jomas speciālistiem, kuri nepazīst robežas un kālab tas vajadzīgs; par to, ko atšķirīgu šajā dienās ienesīs Latvija; par komandas darbu un koncerta dalībniekiem. *** Starptautiskais Trombonu festivāls jau vairāk nekā piecdesmit gadus ir nozīmīgākais ikgadējais notikums trombonu pasaulē. Katru gadu tas notiek citā valstī, pulcējot pasaules izcilākos trombonistus, pedagogus, komponistus, studentus un instrumentu ražotājus. Festivāls ir vieta, kur dzimst jaunas muzikālās idejas, profesionālas sadarbības un nākotnes projekti, bet 2026. gadā pirmo reizi tā mājvieta būs Rīga. "Pirms vairākiem gadiem ideja par Starptautisko Trombonu festivālu Rīgā šķita tikai sapnis. Tagad līdz tā sākumam atlikušas vien dažas dienas. Man ir patiess prieks, ka varēsim pasaulei parādīt ne tikai Latvijas mūziķus, bet arī mūsu kultūru, vēsturi un viesmīlību. Ceru, ka šis festivāls kļūs par notikumu, kuru atcerēsimies vēl daudzus gadus," saka festivāla namatēvs Vairis Nartišs. Līdzās pasaules līmeņa koncertiem festivāls piedāvās plašu profesionālo programmu – meistarklases, lekcijas, komponistu darbnīcas, starptautiskas diskusijas, studentu ansambļu koncertus, instrumentu un nošu izdevēju izstādi, kā arī daudzus citus pasākumus. Tā būs unikāla iespēja jaunajiem mūziķiem mācīties no pasaules vadošajiem trombonistiem, bet Latvijas klausītājiem – vienuviet dzirdēt māksliniekus, kuru koncerti ikdienā izskan pasaules prestižākajās koncertzālēs.    

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par motokrosu ar blakusvāģiem, jo studijā pašmāju labākā ekipāža, dvīņubrāļi Daniels un Bruno Lielbārži. Viņi stāsta par sarežģīto sezonu, ko ietekmējušas gan veselības problēmas, gan likstas ar tehniku. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” saruna par dāmu futbolu - ciemos Latvijas izlases galvenā trenere Liene Vāciete un Latvijas Futbola federācijas pārstāve Ņina Travkina. Nedēļas notikumu izlasē: Pasaules kausā futbolā triumfējusi Spānija, kas finālā papildlaikā ar 1:0 uzvarēja Argentīnu; Latvijas futbola klubi turpina “Eirokausu vasaru” - pie pirmās izbraukuma uzvaras četru gadu laikā tika “Riga”, “Audai” sensacionāla uzvara Rumānijā, panākums arī RFS, bet Liepājai zaudējums; Latvijas labākie pludmales volejbola pāri noskaidrojuši pretiniekus Eiropas čempionāta grupu turnīrā Polijā.

Dodamies uz pilsētu, kur atslēgām dod sieviešu vārdus. Uz Kultūras rondo kartes zīmējam Aizputi ar stāstiem par "Serdi", Kurzemes Atslēgu fabriku, Aizputes Renesanses biedrību, gleznotāju Jāni Kalnmali un Rimbenieka festivālu. Skaidrs, ka būs jābrauc vēl!  Aizputē daudzi ir bijuši tikai caurbraucot, jo nodomā, ka nav kur apstāties, brauks tik cauri. Šoreiz sarunas ar tiem, kuri Aizputē atgriezušies, lai vēsturiskā centra graustiem dotu jaunu dzīvi. Un pilsētai, protams. Jaunlatvietis Fricis Brīvzemnieks, komponists Pēteris Vasks un dziesminieks Mārtiņš Freimanis – tie ir trīs zināmākie aizputnieki. Bet šajā dienā Aizputē mūs sagaidīja daudz pārsteigumu. Skaidrs, ka mēs neko daudz nesapratām no atslēgu ražošanas, bet tagad zinām, ka Aizputē atslēgām dod sieviešu vārdus, savukārt rūpnīcai joprojām ir savs klubs ar kultūrvēsturisku interjeru, kā arī Voldemāra Actiņa fotogrāfijas, ko vērts iepazīt padomju dizaina un industriālā mantojuma pētniekiem. Atklājām gleznotāju Jāni Kalnmali un Klasiskās melnbaltās fotogrāfijas darbnīcu; bijām pie Ēvalda Rimbenieka mājas, piesakot Dienvidkurzemes mūzikas festivālu "Rimbenieks". Un vēl – redzējām, kā darbojas biedrības, un kā viena cilvēka radošā enerģija dubultojas un trīskāršojas. Sākam ar starpnozaru mākslas grupu "Serde", stāsta tās vadītāja Signe Pucena, Trīne Pucena un Ance Ausmane. Satikām arī rezidences māksliniekus - Gregs Pritčards (Greg Pritchard) ir no Austrālijas, Elīna Eihmane un Ieva Jurka – no Latvijas. Turpinājumā ieskats atslēgu tapšanas procesā. 1890. gadā Ģertrūde Lindberga Aizputē nodibina kartonāžas fabriku, pēc daudzām pārmaiņām kopš 1960. gada, kad no Rīgas uz Aizputi pārceļ daļu metālizstrādājumu fabrikas "Kvēle" un nodibina atslēgu un būvapkalumu rūpnīcu "Aizpute", tiek likti pamati tai rūpnīcai, kāda tā ir vēl šodien. Tagad tā ir metāla furnitūras rūpnīca "Kurzemes atslēga", jau sešus gadus to vada aizputnieks, būvinženieris Jānis Kreicburgs, kurš vadījis Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas būvdarbu gaitu. Šobrīd – iesaistīts Vecrīgas Vāgnera nama atjaunošanā. Jānis mūs izvadā pa Aizputes rūpnīcas cehiem, stāsta, rāda un visbeidzot pārsteidz ar klubu. Aizputē tagad atgriezies arī aizputnieks Andris Tauriņš, kurš pārstāv Aizputes Renesanses biedrību. Vēl mums Aizputē ir iespēja atklāt gleznotāju Jāni Kalnmali, kurš dzīvoja un gleznoja Aizputē un citur Eiropā. 2023. gadā viņš aizgāja mūžībā, bet, iespējams, viņa gleznas un radošā dzīves telpa vēl gaida savus atklājējus. Mākslinieka māju ar mīlestību izrāda Jāņa Kalnmaļa dzīvesbriedre Biruta. Vēl kāda ar mūziku saistīta tikšanās. Arī šovasar Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi koncertēs Dienvidkurzemē, festivālu "Rimbenieks" atklājot 2. augustā Grobiņas baznīcā, taču orķestra vadītājs Uldis Lipskis sola parādīt Ēvalda Rimbenieka māju Aizputē, rāda Tasmānijā tapušu grāmatu par Rimbenieku un atgādina, kāpēc festivālam nosaukums "Rimbenieks". Un vēl neliels ieteicamās literatūras saraksts, domājot par Aizputi: Ulrihs brīvkungs fon Šlipenbahs "Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi"; Džēna Kuplis "Jērs un lauva. Rimbenieks. Mācītājs. Mērs. Moceklis. Stāsts par izcilu neatkarīgās Latvijas valstsvīru un Dieva kalpu"; "Serdes" Tradīciju burtnīcas, to skaitā "Stāsti par ebrejiem Aizputē", "'Saimniecības stāsti", "Ēdieni Dienvidkurzemē" un daudzas citas, kurās apkopoti ekspedīcijās vāktie materiāli; Osvalds Zebris "Dzīvs!" par Frici Brīvzemnieku.

Krievija piektdien veikusi triecienu ar aviobumbām pa Doneckas apgabala pilsētu Slovjansku, kur uzbrukumā cietusi arī Latvijas goda konsulāta ēka Drošības dienests izmeklē ugunsgrēku "Tavi draugi" noliktavā; biedrība pārliecināta par ļaunprātīgu dedzināšanu. Latvijas Nacionālā bibliotēka plāno ieviest 3 eiro ieejas maksu par Gaismas pils apskati un cels arī jau esošo pakalpojumu cenas. Mākslas muzeju "Arsenāls" apmeklētājiem plānots atvērt 2028. gada pavasarī. Motosporta cienītāji šajā nedēļas nogalē lielā skaitā pulcēsies Madonā – tur norisināsies pasaules čempionāta posms blakusvāģu motokrosā.

Pieaugot nelegālās migrācijas spiedienam uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Nacionālā drošības padome vienojusies par jauniem robežas stiprināšanas pasākumiem. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar žogu un tehniskām sistēmām – būtiska ir arī spēja ātri reaģēt uz apdraudējumiem.

Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas. Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas. Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Eduardu Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu. Zelenskis nevar, kā ienāk prātā Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi. Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas. Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara. Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā. Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam. Jaunumi ukraiņu lidrobotu „ēdienkartē” Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti. „Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai. Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus. Dauningstrītas 10 jaunais iemītnieks Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju. Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu. Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”. Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju. Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Pētera Maģara sprints un barjerskrējiens Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”. Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens. Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā. Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos. Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

"Baltā cielava ir Latvijas cilvēkiem ļoti tuvs putns, gan fiziski, gan garīgi. Baltā cielava uzturas cilvēku tuvumā, apdzīvo viensētas, pilsētas, arī jūras krastu. Bet katrā ziņā bieži vien mēs redzam balto cielavu savā tuvumā," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.  "Mudīga un čakla. Latvijas nacionālais putns. Cielava ir tāda, kādi mēs gribētu būt, vismaz atbilstoši mūsu priekšstatiem par cielavu," atzīst Viesturs Ķerus. "Baltā cielava nav no tiem putniem, kuru mēs drīzāk dzirdētu nekā redzētu. Mežā mēs "vērojam putnus ar ausīm", bet baltā cielava nekur ļoti neslēpjas. Vienīgais viņa slēpjas tad, kad ir jāperē mazuļi, turpina Viesturs Ķerus. "Baltās cielavas mātītes tad ielien labi paslēptā ligzdā, kas varbūt kādā zaru kaudzē, malkas grēdā, akmeņu čupā. Reizēm ir gadījumi, kad šī vieta ir arī novārtā atstāta traktora motors." Ja tā gadās, šo traktoru vajadzētu vēl uz kādu mēnesi atstāt novārtā, lai cielava var mierīgi izaudzināt savus bērnus.  Lai arī oficiālais nosaukums ir baltā cielava, reizēm cilvēki viņu sauc par pelēko cielavu, jo pelēkuma viņā arī netrūkst. Melnbalts putns - melns, balts, pelēks. Ornitologi par pelēko cielavu sauc citu cielava sugu, kas ir stipri reti sastopama un dzīvo pie upēm. 

Vai Ungārijas bankas ienākšana Latvijā jāvērtē arī no politiskā aspekta? Ap 50 miljoniem eiro gadā no valsts budžeta būs nepieciešams, lai izveidot Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu. Rinkēvičs: Tieši militāri draudi no Krievijas nav novērojami, taču sabiedrībai jābūt modrai. Francijas vides ministre Monika Barbu paziņojusi par atkāpšanos saistībā ar parlamentā pieņemto likumprojektu, kas atļauj lietot bitēm kaitīgus pesticīdus. Zemniekiem, kas cietuši zaudējumus pērn slikto laika apstākļu dēļ, valsts papildus piešķīrusi 4 miljonu eiro atbalstu.

Pēc tam, kad Latvijas komanda no Igaunijas atgriezās kā divkārtējie Eiropas čempioni kombinētajā medību šaušanā, uz sarunu aicinājām komandas dalībnieku Mārtiņu Gaņģi.Runājam, protams, pa šaušanas sportu, piedzīvoto, emocijām, sasniegumiem. Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Šobrīd aizsākušies vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”. Tas ir prasīgs instruments. Lai dzirdētu skaistu koncertu, ir jāaizvada gan virkne mēģinājumu, kas visbiežāk aizrit laikā, kamēr citi jau guļ, kā arī nozīmīga loma ir ērģeļu restauratoru darbam. Viņiem var lūgt padomu brīžos, kad jāizvēlas koncertu norises vietas, jo tieši instrumenta atjaunotāji zina, kuros dievnamos ērģeles skan vislabāk. Par festivāla koncertiem un ērģeļu stāvokli Latvijā stāsta ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis un ērģelniece Ilona Birģele. Līdz 25. septembrim norisināsies X Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme” ar astoņiem koncertiem astoņos dievnamos - Ugālē, Ilūkstē, Valmierā, Viļakā, Rīgā, Cēsīs, Rogovkā un Popē, aptverot Latvijas novadus no Ziemeļkurzemes līdz pat Sēlijai un Latgalei. Šogad Vēsturisko ērģeļu svētki svin desmitgadi, savukārt Frīdriha Ladegasta ērģelēm Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā aprit cienījama 140 gadu jubileja. Ar skanīgu un piesātinātu programmu 26. jūlijā klausītāji tiks aicināti uz koncertu “Francijas sapņi un Maestro. Ladegastam – 140”. Koncertam būs arī īpašs mērķis – tajā vāks ziedojumus Frīdriha Ladegasta 3 manuāļu koncertinstrumentam, kura tehniskais stāvoklis ir kritisks.

Čelliste Gunta Ābele, kura ikdienā dzīvo Šveicē, šovasar atgriezusies Latvijā, lai debitētu kamermūzikas koncertā Rīgas Domā kopā ar ērģelnieci Vitu Kalnciemu. Franču komponistu mūzikas programma 39. Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas Doms" 22. jūlijā mūziķei ir īpašs notikums – tajā savienojas bērnības atmiņas, ilggadēja muzikāla draudzība un iespēja muzicēt kopā ar leģendārajām Doma ērģelēm. Lai gan Gunta Ābele jau daudzus gadus dzīvo Bernē, viņa atzīst, ka katra atgriešanās Latvijā aizvien ir emocionāla. “Vienmēr, no lidmašīnas ieraugot Latvijas mežus un jūru, ir īpaša sajūta sirdī.” Rīgā laiks rit citādi nekā ikdienā Šveicē – jāpagūst satikt ģimeni, draugus un piedzīvot pilsētu. Ar Vitu Kalnciemu čellisti vieno sena pazīšanās, kas sākās Jēzus baznīcā, kur bērnībā viņa kā Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkne regulāri muzicēja dievkalpojumos. Tieši tur radās apbrīna par ērģelnieces improvizācijas prasmi. “Kad pirmo reizi spēlēju Šveicē baznīcā, man bija pilnīgs kultūršoks. Man likās – tā, kā spēlē Vita, tā spēlē visi. Izrādījās, ka tā nemaz nav.” Rīgas Doma koncerts būs Guntas debija kamermūzikā šajā dievnamā. Viņa uzsver, ka muzicēšana līdzās varenajām ērģelēm rada pavisam citu skanējumu: “Ar tādu varenu instrumentu kā ērģeles čellam vienkārši jāskan – tur nav citu iespēju.” Programmā skanēs Kamila Sensānsa, Gabriela Forē, Sezāra Franka un Olivjē Mesiāna darbi. Pēc mūziķes teiktā, katrs koncerts ar ērģelēm ir unikāls, jo katrā baznīcā ir cits instruments un katrs ērģelnieks izvēlas savas skaņu krāsas: “Katru reizi veidojas pilnīgi cita skaņu pasaule.” Īpaša vieta programmā atvēlēta Mesiāna darbam "Slavinājums Jēzus mūžībai". “Ja nu Rīgas Doms un franču mūzika, tad noteikti gribēju šo skaņdarbu. Tas ir ārpus realitātes, savā pasaulē,” stāsta Gunta Ābele. Savukārt franču mūziku kopumā viņa raksturo kā īpaši niansētu, plūstošu un harmoniski smalku. Lai arī vasara citiem ir atpūtas laiks, mūziķes kalendārs joprojām ir piepildīts. Drīz pēc koncerta Rīgā viņa muzicēs kopā ar dzīvesbiedru Dolomītu kalnos Itālijā, bet rudenī turpinās koncertus kopā ar “Latvian Piano Trio” un citiem latviešu mūziķiem Šveicē. “Jo vairāk un dažādākos sastāvos spēlē kopā, jo vairāk saproti otru pat bez teikšanas.” Šogad čelliste nosvinējusi arī apaļu jubileju. Viņa atzīst, ka gadi devuši lielāku pieredzi, īpaši pedagoģiskajā darbā, taču nav mazinājuši aizrautību. “Varbūt esmu kļuvusi drusciņ gudrāka, bet dzīvi un mūziku joprojām mīlu.”  

Vasara ir lielisks laiks, lai atpūstos un baudītu, tomēr arī vasarā pastāv dažādi riski veselībai, kas saistīti tieši ar pašas vasaras kā gadalaika īpatnībām. Kādi tie ir un kā no tiem izvairīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ģimenes ārsts, Latvijas Ğimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, klīnikas "Alma" vadītājs Jevgēņijs Bondins, farmaceite Dace Ķikute un acu ārste, optometriste Anda Balgalve. Jevgēņijs Bondins aicina par veselības problēmām domāt ne tikai tad, kad jau ir karsti, bet iepriekš regulāri veikt veselības pārbaudes, lai zinātu savas ķermeņa spējas. Cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības vi''s atgādina, ka medikamentiem jābūt līdzi vienmēr, nevajadzētu tos aizmirst mājās, dodoties uz vasarnīcu.  

Trīs dienās 555 cilvēku parakstījuši vēstuli Valsts prezidentam aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības. Uz Ukrainu no Latvijas jeb vēl precīzāk - organizācijas "ziedot.lv" pagalma šodien ceļā devusies teju 160 000 eiro vērta humānās palīdzības krava. Bērnu slimnīca: No vairāk nekā 1200 bērniem, kuri šogad guvuši traumas pēc kritieniem no dažādiem braucamrīkiem, aizsargķiveri lietojuši tikai aptuveni 40. Sarunas par ieguldīšanu Latvijas aviokompānijā "airBaltic" notiek ar trim investoriem. Endijs Bērnems kļuvis par Lielbritānijas jauno premjerministru. Latvijas vīriešu pludmales volejbola izlase uzvarējusi Nāciju kausa finālturnīrā.

Andris Ušackis – ilggadējais Latvijas Televīzijas (LTV) Sporta redakcijas vadītājs šogad aprīļa sākumā paziņoja, ka atstāj amatu. Viņš ir viens no retajiem, kurš atklāti un kritiski runājis par to, kas notiek Latvijas sabiedriskā medija (LSM) iekšienē - laikā, kad arī sabiedrībā pieaugusi neapmierinātība, piemēram, par LSM vadības nostāju jautājumos, kas saistīti ar krievu valodas lietošanu. Tikmēr Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku iebildumi līdz šim lielākoties bijuši vērsti tikai pret vēsturisko zīmolu aizstāšanu ar burtiem "LSM".Sarunā arī par to, kāpēc LTV vairs nerāda Pasaules čempionātu futbolā un kā medijiem vajadzētu atspoguļot Olimpiskās spēles un citus sporta notikumus, ja tajos atkal tiktu pielaista Krievijas izlase.

Raidījumā Piespēle runājam par bērnu un jauniešu hokeju. Jūnija izskaņā Nacionālās hokeja līgas jauno spēlētāju izvēles ceremonijā dažādu klubu paspārnē nonāca četri pašmāju jaunie talanti. Ar piekto kārtas numuru izvēlējās rūjienieti Albertu Šmitu, bet ar 58.numuru – raiskumieti Rūdolfu Bērzkalnu. Abus bērnībā Valmierā trenēja Jānis Lauris, kurš raidījumā stāsta pastāstīs par abu spēlētāju ceļu līdz profesionālajam hokejam, kā arī to, kā ikdienā hokeja zinības apgūt bērni Rēzeknē. Nedēļas notikumu izlase: Pasaules kausā futbolā zināmas finālistes - par titulu spēkosies Argentīna un Spānija, bronzas spēlē tikās Anglija un Francija; Visi četri Latvijas futbola klubi Eirokausu vasaru turpinās Konferences līgas atlases otrajā kārtā; Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Bota izlaidīs nākamās divas sezonas.

Viena no daudzajām diskusijām tikko aizvadītajā sarunu festivālā „Lampa” bija veltīta kultūras saistībai ar pilsonisko līdzdalību. Arī pētījumi liecina, ka profesionālā māksla var veicināt empātiju, savstarpējo sapratni un spēju apzināties savu lomu sabiedrībā. Vai mākslinieki par to domā apzināti un kā šo mākslas vērtību iedzīvināt izglītības vidē? Par to saruna Kultūras rondo. Vai mākslas darbs ir arī īsceļš uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem skolā? Kultūras norises, izglītība un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc sarunā vairāk par praktiskām kultūras norisēm skolās un to, ko piedāvā jauna programma "Latvijas skolas somā". Sarunājas un iepazīstina māksliniece Eva Vēvere, kura darbojas ar sabiedriskiem projektiem kultūras, veselības, integrācijas jomā, ir pieredze Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektos "Mākslinieks ir klātesošs", programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna un Izglītības attīstības centra programmu autore un lektore, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.  

Šonedēļ pievērsīsimies norisēm dažādos pasaules kontinentos. Āfrikā, Sudānā, turpinās smaga humānā krīze, kas jau laupījusi ap 150 tūkstošiem vai vēl vairāk dzīvību un miljoniem cilvēku likusi doties bēgļu gaitās. Eiropas Savienībā šonedēļ sprieda par sankciju piemērošanu izraēliešu produkcijai, kas ražota izreāliešu apmetnēs Jordānas upes Rietumkrastā. Vienošanās par sankcijām gan netika panākta. Ukrainā notiek valdības maiņa, jo pēc nepilna gada darba no amata atkāpusies premjerministre Jūlija Sviridenko. Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane un portāla TVNET ārvalstu ziņu žurnāliste un redaktore Annija Vīnkalna. Ierakstā uzklausām ukraiņu politologu Dmitro Levusu.   Sudāna turpina asiņot Pagājušajā trešdienā, 8. jūlijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā faktu vākšanas misija Sudānā nāca klajā ar ziņojumu par vardarbību pret civiliedzīvotājiem, ko izvērsis militārais formējums „Ātrā atbalsta spēki”. Kopš 2023. gada Sudānā norit nežēlīgs pilsoņu karš starp valdības karaspēku un minēto grupējumu. „Ātrā atbalsta spēkus” kā no armijas neatkarīgu militāru struktūru 2013. gadā izveidoja toreizējais diktators Omārs el Bešīrs, iekļaujot tajā ļaudis no tā dēvētās džandžavīdu milicijas – bruņotām arābu nomadu grupām, kuras vairākas desmitgades bija rīkojušas bandītiskus uzbrukumus nearābu zemkopju kopienām valsts dienvidrietumos. 2019. gadā plaša protestu kustība gāza diktatora Bešīra režīmu, taču demokrātisku iekārtu tā arī neizdevās izveidot. Vispirms 2021. gadā Sudānas bruņotie spēki kopā ar Ātrā atbalsta spēkiem padzina civilo pārvaldi un izveidoja huntu, bet 2023. gadā abas šīs militārās frakcijas sāka cīnīties savā starpā. Ātrā atbalsta spēkiem sākumā izdevās sagrābt galvaspilsētu Hartūmu, taču pagājušā gada martā armija to atguva. Kā vienai, tā otrai karojošajai pusei drīz uzradās ārēji atbalstītāji. Bruņotos spēkus atbalsta Ēģipte, Turcija, Irāna un Krievija, savukārt Ātrā atbalsta spēki saņem ieročus no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur tiek pārdota lielākā daļa no zelta, ko šī karojošā puse nelegāli eksportē, tāpat ar Ātrā atbalsta spēkiem sadarbojas Etiopijas valdība un Lībijas austrumdaļu kontrolējošais ģenerālis Halīfa Haftars. Šobrīd karā iestājies zināms spēku līdzsvars, „Ātrā atbalsta spēki” nostiprinājušies Sudānas dienvidrietumos – Dārfūras provincē, bruņotiem spēki pārvalda pārējo valsts teritoriju. Vietumis atsevišķas zonas kontrolē ar vienu vai otru pusi saistītas mazākas bruņotas organizācijas un vietējās milicijas grupas. Pēc neatkarīgās amerikāņu domnīcas „Council of Foreign Relations” aplēsēm Sudānas pilsoņu karš ir izraisījis šobrīd smagāko humāno un bēgļu krīzi pasaulē, laupot apmēram 150 000 dzīvību un liekot apmēram divpadsmit miljoniem cilvēku pamest savas dzīvesvietas. Pieminētais Apvienoto Nāciju ziņojums atklāj, ka pagājušā gada oktobrī, kad Ātrā atbalsta spēku vienības ieņēma Fašīras pilsētu, tās izvērsa pret civiliedzīvotājiem, sevišķi nearābu izcelsmes, vardarbību ar genocīda elementiem. Notikušas masu slepkavības, masveidīgas izvarošanas grupā, iedzīvotāju mērķtiecīga atstāšana bez pārtikas. Pašreiz Ātrā atbalsta spēki koncentrē savas vienības ap Obeidas pilsētu valsts centrālajā daļā, kur mīt apmēram pusmiljons iedzīvotāju, tai skaitā ap astoņdesmit trim tūkstošiem bēgļu. Apvienoto Nāciju pārstāvji brīdina, ka ja Obeidā ļaus atkārtoties Fašīras scenārijam, slepkavību un vardarbības bilance var būt vēl šausminošāka. Ukrainai būs jauns ministru kabinets Svētdien, 12. jūlijā, Ukrainas Augstākajai Radai savu demisiju pieteica premjerministre Jūlija Sviridenko. Vakar Rada to apstiprināja ar savu balsojumu, līdz ar to līdzšinējā valdība uzskatāma par atkāpušos. Premjerministres aiziešana pēc gada valdības vadībā nav saistīta ar kādu skandālu vai acīmredzamām domstarpībām. Tā ir Ukrainas augstākā izpildvaras nesēja, prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīva, kuras pamatā, kā viņš to definējis, ir „atjaunota politiskā stratēģija”. Prezidents solījis izmaiņas arī spēka struktūru vadībā. Kā ticamākais Jūlijas Sviridenko pēctecis valdības priekšgalā tiek minēts līdzšinējais valsts naftas un gāzes piegādes koncerna „Naftogaz” vadītājs Serhijs Koreckis. Kā citi ticami kandidāti tiek minēti enerģētikas ministrs un kādreizējais premjerministrs Deniss Šmihaļs, aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs un Harkivas mērs Ihors Terehovs. Katram no viņiem ir savi pieredzes un kompetences „trumpji”. Domājams, ka savu premjera kandidātu prezidents cels priekšā Augstākajai Radai rīt, 16. jūlijā. Tikām Ukraina pēdējās nedēļas laikā atkal pievienojusi savam kontam pārliecinošus sasniegumus kaujas laukā. Dažu dienu laikā Azovas jūrā peldrobotu uzbrukumos nogremdēti vai bojāti simt pieci Krievijas peldlīdzekļi – tankkuģi, sauskravu kuģi, prāmji un velkoņi. Pavisam izsista no ierindas vairāk nekā puse Krievijas Azovas jūras civilās flotes. Ukraiņu lidroboti trāpījuši koncerna „Gazprom” naftas pārstrādes un naftas ķīmijas kombinātam Salavatā, Baškortostānā, kā arī militāriem mērķiem Krimā un tai pieguļošajās teritorijās. Sagatavoja Eduards Liniņš. Kam taisnība Jordānas Rietumkrastā? Pirmdien, 13. jūlijā, Eiropas Savienības Padomes ārlietu ministru konsīlijs pulcējās Briselē, lai apspriestu sankciju piemērošanu produkcijai, kas ražota izraēliešu apmetnēs Jordānas Rietumkrastā. Šī teritorija nonāca Izraēlas bruņoto spēku kontrolē Sešu dienu kara rezultātā 1967. gadā un pamatā ir starptautiskās sabiedrības atzīta par Izraēlas okupētu, kas vairākkārt atzīmēts Apvienoto Nāciju institūciju rezolūcijās un Starptautiskās tiesas spriedumos. Izraēla, savukārt, uzstāj, ka Rietumrasts ir strīdus teritorija, jo līdz 1967. gadam to bija anektējusi Jordānija, kam arī nebija uz to starptautiski atzītu tiesību. Jau drīz pēc Rietumkrasta nonākšanas Izraēlas kontrolē šajā līdz tam palestīniešu apdzīvotajā apgabalā sāka veidoties ebreju tautības Izraēlas pilsoņu apmetnes. Pašreiz līdzās aptuveni trim miljoniem palestīniešu tur dzīvo vairāk nekā pusmiljons izraēliešu kolonistu. Kopš 1993. gada Rietumkrasta teritorija ir sadalīta trīs dažādās zonās ar dažādu Izraēlas spēku klātbūtnes un kontroles līmeni, un izraēliešu apmetņu teritorija iekļauta zonā C, kas ir pilnīgā Izraēlas kontrolē. Pamatā starptautiskajā sabiedrībā valda konsenss par to, ka izraēliešu apmetņu veidošana ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Cita starpā, šādu viedokli 2024. gada jūlijā oficiāli formulēja Starptautiskā Tiesa, aicinot valstis novērst tirdzniecības vai investīciju attiecības, kas palīdz uzturēt šo situāciju. Tam kategoriski nepiekrīt pašreizējā Izraēlas valdība, kurā liela ietekme ir labējiem radikāļiem. Šo politiķu ieskatā Rietumkrasta zemes – Jūdeja un Samārija – ir vēsturiskas ebreju teritorijas un, attiecīgi, ebreju klātbūtne tur ir leģitīma. Pēdējos mēnešos ir pieaudzis vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu spiediens par labu sankciju noteikšanai, uzsverot, ka pastiprinās Izraēlas kolonistu vardarbība pret palestīniešiem un viņu īpašumu, kā arī Izraēlas valdība veicina apmetņu izplešanos. Tādas valstis kā Īrija, Nīderlande un Spānija jau ir ieviesušas savus nacionālā līmeņa tirdzniecības ierobežojumus apmetņu ražojumiem, taču Eiropas Savienība kopumā līdz šim pie kopsaucēja nav nonākusi, ko, protams, neveicina arī pašreizējais Izraēlas un „Hamās” karš. Valstu grupa, kurā ietilpst Beļģija, Nīderlande un Spānija ar augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas atbalstu pirmdienas sanāksmē ieradās ar mērķi panākt Eiropadomes balsojumu par konkrētiem pasākumiem. Runa ir par trīs iespējamajiem modeļiem: lielākiem tarifiem, importa licencēšanas sistēmu vai pilnīgu tirdzniecības aizliegumu. Tomēr vairākas dalībvalstis – Vācija, Itālija, Ungārija un Čehija – ir pret, tāpat skeptiski noskaņota arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Nav arī līdz galam skaidrs, vai Eiropadomes balsojumā šajā gadījumā būtu lietojams kvalificētā vairākuma, vai konsensa princips. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.

Zirgs vēl pirms simts gadiem bija draugs, palīgs un acu raugs daudziem laukos dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Bez tiem nebija iespēja ne pārvietoties, ne apstrādāt laukus, ne izdarīt jebkādus citus smagus lauka darbus. Tā kā zirgs bija vērtīgs resurss, netrūka arī to, kas kāroja zirgu iegūt vieglā ceļā, tos zogot. Zirgu zagļi bija grūti apakarojama sērga 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē. Kas bija slavēnākie zirgu zagļi, kā tos apkaroja un kādus sodus piesprieda zirgu zagļiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta vēsturnieks un etnogrāfs Uģis Niedre un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. "Zirgam pirms simts un vairāk gadiem bija ļoti plaša nozīmē. Viena lieta ir lauksaimniecība, bet noteikti tas ir transports kā tāds, tā ir arī militārā joma. Zirgu pasēs es esmu arī kaut kur pamanījis, ka arī, tāpat kā vīrietim ierakstīju, vai derīgas karaklausībai, tad arī zirgam ierakstīja, vai zirgs ir derīgs karaklausībai. Tam bija milzīga nozīme," atklāj Gatis Krūmiņš.  Bet lielais zirgu skaits radījis arī sarežģījumus, īpaši pilsētā, jo zirgi rada arī mēslus, kuri ir kaut kur jāliek. Jau tajā laikā zinātniekus aicināja meklēt risinājumus, ko darīt ar zirgu mēsliem.  "Zirgs arī bija kā statistikas elements, kas arī parādīja attīstību, turību. Viens no tiem pamatojumiem, kāpēc īpaša situācija ātri uzlabojas Latgalē, ir tieši zirgu skaita pieaugums. Tā ir kā luksusa prece. Un interesanti, kad īstenoja Agrāro reformu, tur bija pieejami dažādi kredīti. Viens no tiem bija zirgu iegādei un tos izķēra pirmos," turpina Gatis Krūmiņš. "Esmu lasījis, ka kādreiz arī vienam otram kalpa zēnam zirgs bija pirmā prioritāte. Tagad arī mēs redzam, ka ir viena otra daudzdzīvokļu māja, dzīvoklis ir noplucis, bet ļoti smalka mašīna pie durvīm. Cilvēka domāšana nav mainījusies. Arī toreiz bija viens otrs, kuram tas zirgs bija augstākā prioritāte. (..) Cenas arī bija ievērojamas. Tajā brīdī, kad rocība pieauga 30. gadu otrā pusē, gadatirgū labu zirgu zem 800 latiem nevarēja nopirkt. Ja mēs skatāmies, cik ilvēki pelnīja laukos, tad alga puisim bija kādi 50 lati mēnesī, tātad 500 latu gadā. Luksusa zirgs maksāja pusotru tūkstoti latu. Tā ir trīs gadu alga. Tas arī skaidro, kāpēc zirgus zaga." Runājot par cenu, Uģis Niedre atklāj, ka 19. gadsimta vidū labs zirgs maksāja 50 rubļu, bet pūru labības, labus rudzus, zemnieks varēja pārdot par 2,5 - 3 rubļiem. Straumējot laiku: ekspozīcijas sadaļa “Dzimis savā kārtā” Turpinām iepazīstināt ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas "Straumējot laiku" sadaļām. Šoreiz par kārtu sabiedrību un to, cik muižnieku un zemnieku dzīves bija cieši saistītas – ne tikai zemnieki bija atkarīgi no muižniekiem, bet arī otrādi. Soli pa solim raidījumā stāstām par šo ekspozīciju, kurā līdz ar 5. sadaļu nonākam plašā telpā, bet laikā ziņā esam piestājuši 18. gadsimtā. Gan šis posms, gan arī 19. gadsimta sākums vēstī par muižnieku un zemnieku, kuri, būdami no dažādām kārtām, patiešām abi bija vienā laivā, jo viņi bija atkarīgi viens no otra. Telpu piepilda muižas kompleksa makets, un tam līdzās videoprojekcijas ar zemniekiem, kuri veic dažādus lauku darbus. Telpas tālākā plānā interjers ar galdu un iedomātu skatu pa logu, un vēl apmeklētāju pavada konkrētā perioda personību portreti un balsis. Ar sadaļu “Dzimis savā kārtā” iepazīstina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Zvidra. Par dažādiem sabiedrības slāņiem un birģeru tiesībām runājām jau tad, kad iepazinām pilsētu veidošanos viduslaikos, un muzeja pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva norāda, ka arī muižnieki un zemnieki nebija kaut kas viendabīgs.  -- Vasaras vidus ir bērnu kopšanas laiks Latvijā ligzdojošajiem putniem, tostarp arī tiem, kas aktīvāki paliek tikai dienas tumšajā laikā. Par vienu šādu nakts putnu – klusu, bet ar ļoti skaļiem bērniem, stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. 

Deputāti komisijā atbalsta ieceri veidot īpašu fondu Latvijas austrumu teritorijas attīstībai; jālemj būs Saeimai. Joprojām asas diskusijas par vēja parka ieceri Augšdaugavas novadā. Lietuva un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem. Modernas un drošas telpas, plašākas ārstniecības, aprūpes un diagnostikas iespējas – tas tiek solīts jaunā Plaušu veselības un infekcijas slimību korpusa pacientiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Ir sagatavoti priekšlikumi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iepirkumiem. Priekšlikumus izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kopā ar IUB un Finanšu ministriju, atsaucoties uz premjera rezolūciju.

"Tas morālais izaicinājums ir starp progresu un cilvēka labbūtību." Šajā HR PODCAST CEO sarunā tiekos ar Latvijas Mākslīgā intelekta centra direktori Gunu Puci. Runājam par to, cik Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, ko nes mākslīgais intelekts, un kāpēc šis temats nav tikai par tehnoloģijām. Klausies sarunu un uzzini par ko runājām: — kāpēc Latvijai ir vajadzīgs Mākslīgā intelekta centrs un ko tas dara; — kādi ir mūsu neizdarītie digitalizācijas mājasdarbi; — vai Latvija var būt ne tikai tehnoloģiju lietotāja, bet arī radītāja; — kā līdzsvarot attīstības ātrumu ar drošību un cilvēka interesēm; — kurš atbildīgs par cilvēku labbūtību un darba vietām: — kā saglabāt kritisko domāšanu, arī tad, kad atbildi varam saņemt sekunžu laikā Runājam arī par līderību nenoteiktībā, komandas veidošanu jaunā organizācijā un atbildību par lēmumiem, kuru sekas vēl nevaram līdz galam paredzēt. Atziņa, ko paņemu līdzi - pirms kaut ko jautāt mākslīgajam intelektam, vispirms apstāties un pajautāt sev, ko es pati par to domāju? HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Ir kāds koncerts, kur īpaša vieta ir čellam un pie tam ļoti daudziem čelliem, jo tas būs ne tikai čellu tikai koncertus, bet arī čellu salidojums un dažādu paaudžu čellistu salidojums. 1. augustā Dzintaru koncertzālē skatītājus sagaida viens no šīs vasaras iespaidīgākajiem muzikālajiem notikumiem – "Melo-M Mega orķestra koncerts", kurā uz vienas skatuves muzicēs 130 čellisti no visas Latvijas.  Kā izaudzināt jaunus mūziķus, kurus interesē kāds konkrēts instruments? Čellam ir paveicies gan ar festivālu "Čello Cēsis", gan čellu lielkoncertu. Tiekamies ar ar čellistu un komponistu Kārli Auzānu un jauno čellistu Robertu Kalniņu.  

Uzņēmums "Latvijas valsts meži" iegādājies zemi 5800 hektāru platībā, no kuriem 4800 hektāru ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā. Brīvdienās trīs traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki. Tāpat nedēļas nogalēs uz Latvijas autoceļiem regulāri tiek pieķerti dzērājšoferi. Jānis Dombrava ir lauzis iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas - 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes. Vakardienas spēcīgais negaiss un vēja brāzmas valsts dienvidaustrumu daļā radījušas nopietnus postījumus tieši Rēzeknes apkārtnē.

Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē. Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši? Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.  

Šovasar pie lasītājiem nonākusi grāmata „Hipiji Latvijā. 20. gs. 60.-90. gadi”, un tā ir pirmā reize, kad plašākā pētījumā apkopotas atmiņas, intervijas, fotogrāfijas un stāsti par Latvijas hipiju kustību. Par grāmatu, hipijiem un padomju varas kontroli saruna ar grāmatas autori Līvu Zolneroviču un pētnieku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta sociologu Jāni Daugavieti Kultūras rondo.

Valdība slēgtā sēdē spriež par Tet un LMT turpmāko attīstību. Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tiesību aktu, kas atkal atļauj privātās saziņas masveida skenēšanu bez iepriekšēja iemesla jeb tā dēvēto “Chat Control“. Aļaskas kalnos smagi cietušais Latvijas alpīnists Mārtiņš Bilzēns pēc ārstēšanās ASV Latvijā varētu atgriezties pēc mēneša. Savvaļas ugunsgrēkā Spānijas dienvidos pie Almerijas pilsētas gājuši bojā 11 cilvēki. Traģēdiju veicināja karstais un sausais laiks.

Premjerministra Andra Kulberga ("Apvienotais saraksts") valdība mēneša laikā pilnībā izpildījusi trīs no kopumā 61 prioritārā darba. Viļānos slēdz piena produktu ražošanu "Bryunaļa", kas šeit ir ļoti pieprasīta. Sākusies vienotā uzņemšana pamatstudiju programmās astoņās Latvijas augstskolās. Rīga šonedēļ ir kļuvusi par Eiropas jauno uzņēmēju galvaspilsētu. Latvijā pirmo reizi norisinās Eiropas lielākais jauniešu uzņēmējdarbības festivāls “GEN-E”. Aviopasažieriem Eiropas Savienībā (ES) turpmāk nebūs jāpiemaksā, lai lidmašīnā varētu sēdēt kopā ar saviem bērniem, bet lidsabiedrības nevarēs iekasēt naudu par rokas bagāžu.

Rīgas dome skata jautājumu par galvaspilsētas mēra Viestura Kleinberga no „Progresīvajiem” atbrīvošanu no amata, ko ierosināja opozīcijas frakcija „Latvija pirmajā vietā”. Par seksuālu vardarbību pret bērniem rosina apsūdzēt skolotāju Engurē; viņš vainu atzīst. Ekonomisko saišu pārtraukšanai ar agresorvalstīm vajadzīga vienošanās Eiropas Savienības līmenī. Straumēšanas platformām Latvijā varētu noteikt pienākumu ieguldīt vietējā kino un seriālu veidošanā. Latvijas zemūdens dronu ražotājs „SUBmerge Baltic” parakstīja sadarbības memorandu ar Francijas aizsardzības un jūras tehnoloģiju uzņēmumu „Naval Group”. Starptautiskā olimpiskā komiteja atcēlusi ierobežojumus agresorvalsts Krievijas sportistiem, ļaujot viņiem piedalīties komandu sacensībās un arī 2028.gada olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās.

Sabiedrībā pastāv mīts, ka eksports ir piemērots tikai lielajiem uzņēmumiem un ražotnēm. Bet mūsdienu digitālajā pasaulē globālo tirgu var iekarot pat mājas pagrabā vai radošā darbnīcā dzimis hobijs. Par eksporta iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas keramiķe un zīmola "MUHAMORS"/ "Amanita Pottery" radītāja Dace Pavliņa, Latvijas Mobilā telefona Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis un uzņēmuma "MAD AND SPRING" pārstāve Madara Spriņģe. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču un pakalpojumu eksports veido būtiskāko Latvijas saimnieciskās darbības daļu - 65 procenti no IKP.  Bet šo lielo apjomu nodrošina vien seši procenti Latvijas uzņēmumu. Kā kvantitatīvi palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu?

Izlozēti partiju sarakstu numuri 15. Saeimas vēlēšanām. Publiskajā telpā parādījušās šaubas par dažu Saeimas deputātu kandidātu godprātību un patieso izglītību. Premjers sociālās tīklošanas vietnēs ir paziņojis, ka ticies ar „airBaltic” potenciālo stratēģisko investoru. Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar turpinās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru – savā laukumā jāspēlē pret Austrijas izlasi. Spēcīgās lietusgāzes naktī no svētdienas uz pirmdienu Stradiņa slimnīcas 32. korpusā radījušas ūdens noplūdi un bojājumus slimnīcas infrastruktūrai.

Kiberuzbrucēju mēģinājums piekļūt zāļu ražotāja, uzņēmuma „Olpha” IT infrastruktūrai neizdevās. Incidents identificēts un novērsts. Krievija slēgusi Pitalova-Kārsavas dzelzceļa robežšķērsošanas punktu. Raudā turpinās aizturēto ārzemnieku pagaidu izmitināšanas centra izveide. Moldovā atkāpjas premjers. Tas notiek īsi pēc tam, kad atklājās, ka vienā no valsts uzņēmumiem labi atalgotas darbavietas ir ieguvuši prezidentes Sandu attāli radinieki. Latvijas vīriešu basketbola izlase pret Nīderlandi aizvada pirmspēdējo Pasaules kausa kvalifikācijas spēli.

Kiberuzbrukums uzņēmumam "Latvijas Valsts meži" liek uzdot jautājumu – cik droša ir Latvijas stratēģiskā informācijas tehnoloģiju infrastruktūra? Studijā kiberincidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Nacionālā kiberdrošības centra ģenerāldirektors Rolands Heniņš un kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš.  

Uzbrucējs nopludinājis 44-us gigabaitus “Latvijas valsts mežiem” nozagto datu, lielākoties tie ir iekšēji dokumenti, epasti, paroles un sertifikāti - tā secinājusi kiberincidentu novēršanas institūcija Cert LV. Bet cik ievainojami ir citi uzņēmumi?  Atbalsts Ukrainai tās ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā - to par vienu no prioritātēm nosaukusi Īrija, kas šodien pārņem Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus. Vai Nacionālajā hokeja līgā spēlējošie Latvijas hokejisti mainīs klubu piederību? Šovakar pasaulē spēcīgākajā hokeja līgā sākas brīvo aģentu tirgus.

Latvijas upēs var sastapt kā pašmāju, tā invazīvo sugu vēžus un jūlijs tradicionāli ir mēnesis, kad ļaudis agrāk gāja "vēžot". Ko zinām par šo neparasto ūdens dzīvnieku, un kā tam klājas Latvijas upēs?

Latvijā par veselību bieži sāk domāt tad, kad jau ir tumšs, auksts, trūkst enerģijas, krītas garastāvoklis un ķermenis prasa remontu. Raidījumā Kā labāk dzīvot aicinām paskatīties uz ziemu preventīvi. Kā organisms pielāgojas rudenim un ziemai? Kā dienas ritms, gaisma, uzturs, kustība, elpošana, aukstuma kontrasti un nervu sistēmas regulācija palīdz sagatavoties sezonai, nevis tikai to pārdzīvot? Cik izglītoti un zinoši ir pacienti, vai apzināmies, cik svarīgi ir piedomāt pie tā, ko ēdam, cik svarīgas ir kustības un ko tad īsti nozīmē "veselīgs dzīvesveids" – par to sarunā piedalās veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Šukajeva un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs dr. Jevgēnijs Bondins.  

Vārds "radiācija" daudziem saistās ar ko bīstamu, taču medicīnā radiācija sniedz cerību uz izveseļošanos onkoloģijas pacientiem. Kā mums izdevies savaldīt šo unikālo radiācijas procesu un pakļaut to mūsu vēlmēm — medicīnā? Un kā mainījusies staru terapija gadsimta laikā? Par to saruna raidījumā Zināmais Nezināmajā, kurā piedalās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe-terapeite, Latvijas Terapeitiskās radiololoģijas valdes locekle Zane Ruduša un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Staru terapijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Gints Rausis. Raidījumā arī par ķirurģijas un ķirurģiskā griezuma pirmsākumiem sarunā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Jāni Gardovski. Modernā ķirurģija ir jauna nozare, lielākoties par tās attīstību runājam 19. un 20. gadsimta kontekstā, tomēr sapratne par cilvēka ķermeni veidojusies krietni agrāk. Viduslaikos, kas renesanses perioda iespaidā tika apzīmēti kā tumši laiki, ķirurģiskus griezumus veica bārdziņi — bez anestēzijas un instrumentu sterilizācijas. Nākamie gadsimti nesīs padziļinātas zināšanas par anatomiju, idejas par veiksmīgiem griezumiem operāciju laikā un, protams, atsāpināšanu. Šobrīd medicīnā tiek izmantotas arī robotizētas iekārtas. Paļauties tikai uz robotiem nevaram un nevarēsim, bet roboti ir precīzi, tie nenogurst, var strādāt saudzīgi un kvalitatīvi. Vadošā robotizētā ķirurģiskā sistēma pasaulē ir "Da Vinci". Kā stāsta Jānis Gardovskis, “Da Vinci” robotu vēl gaidām, taču Latvijas medicīnā jau krietnu laiku tiek lietotas citas noderīgas tehnoloģijas, un viena no tādām ir lāzeris.

Latvijas folkoras pētnieki sadarbībā ar citu valstu kolēģiem lūko skaidrot, vai stāstniecība kā tradīcija nav izzudusi un digitālajā laikmetā neesam zaudējuši prieku klausīties.  "Tīkls Eiropas mutvārdu tradīcijas stāstu un pasaku ķeršanai" - šādā pētījumā piedalās Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras  un mākslas institūts kopā ar kolēģiem no citām valstīm. Mērķis ir stiprināt stāstīšanas un mutvārdu tradīcijas kopšanu Eiropā, laikā, kad stāsti, kurus stāstām un klausāmies, krietni mainījušies. Vai 21. gadsimta Eiropā stāstnieka tradīcija vēl turpinās un kāpēc šodien vairāk nekā jebkad mums ir vajadzīgi stāsti? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas trīs pētnieki: stāstniece Māra Mellēna, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Zara un folkloras pētnieks, filoloģijas doktors, stāstnieks Guntis Pakalns. Rokraksti ir lielisks pētniecības materiāls Mūsdienās cilvēki ar roku raksta mazāk, virsroku ir guvis glītais datorraksts. Taču rokraksti ir lielisks pētniecības materiāls gan no agrākiem gadsimtiem, gan arī šajos laikos, jo tieši rokraksts atklāj cilvēka personību. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja pētniekiem rakstnieku un dzejnieku rokrakstu analīze ir darba ikdiena, tāpēc par to, kā dažkārt orientēties grūti salasāmos tekstos, saruna ar muzeja vadošo mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes docentu Ingu Barovski. Kādi teksti atrodami muzeja krājumā un ko var dēvēt sarežģītiem rokrakstiem, skaidro Ingus Barovskis. Retu, senu un sarežģītu rokrakstu atpazīšanā palīdz arī digitāli rīki. Nesen latviešu rokrakstu manuskriptu pētniecībai un digitalizācijai platformā "Transkribus" tapis pirmais atvērtais teksta atpazīšanas modelis. Tas būs noderīgs ikvienam, kurš strādā ar 19. gadsimta latviešu rokrakstu manuskriptiem. Protams, tas, cik daudz rīki palīdzēs, būs atkarīgs no tā, cik labi tie tiks apmācīti. Bet pētnieka redzīgā acs un uzkrātā pieredze jebkurā gadījumā būs ļoti nozīmīga tekstu atšifrēšanā arī turpmāk.

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Tiekamies ar astronomu Ilgoni Vilku, lai iepazītu viņa Latvijas astronomijas vēsturei veltītās grāmatas otro daļu. Tā stāsta par astronomijas zinātnes attīstībai Latvijā 20. gadsimtā otrajā pusē un ietver stāstus gan par dažādu observatoriju un teleskopu izbūvi 20. gadsimtā, gan to, kā astronomija no šauras zinātnes jomas kļuva par populārās zinātnes flagmani. Kkā astronomija no sadzīves tik atrautas un specifiskas nozares nonāca līdz ikdienas cilvēkam Latvijā, stāta Latvijas Universitātes  Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Kā interneta signāls veic ceļu līdz lietotājiem?​ Pa gaisu, pa zemi un pa ūdeni tā ļoti vienkāršoti varētu aprakstīt ceļus, kā internets nonāk pie lietotājiem. Sīkāk par katru no šiem ceļiem un kāpēc optiskie kabeļi šobrīd ir drošākais veids, kur plūst interneta sakariem, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes pētieki Andis Supe un Jurģis Poriņš. RTU asociētais profesors un vadošais pētnieks Andis Supe Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā rāda uz galda saliktās ierīces, ko vienkāršoti varētu saukt par vienu ceļa posmu un veidu, kā internets nāk līdz lietotājiem. Viens klikšķis un tā ir tikai sekundes daļa, kad datorā monitorā vai tālruņa ekrānā ielādējas video, attēls vai teksts. Bet vai esat domājuši, kādu ceļu šajā mirklī pieveic informācija? Tie ir vadi okeānu dzelmē, kur informācija tiek pārvērsta gaismas impulsos un pa optiskajiem kabeļiem nonāk mūsu ierīcēs. Tas ir sazarots tīkls kosmosā. Kopā ar Andi Supi mēģinām izsekot interneta gaitai no  zemes un debesīm līdz mājas datoram. Sarunai arī pievienojas inženierzinātņu doktors telekomunikācijās RTU profesors Jurģis Poriņš. Ja reiz runa ir par optiskajiem kabeļiem, tad profesors skaidro, kāpēc, salīdzinot ar kosmosa tehnoloģijām, šie mata izmēra vadiņi ir drošāks interneta ceļš. -- Erickiņš - kustīgs putniņš, kas labprāt dzīvo cilvēka tuvumā. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski aicina uz miera procesu, Putins noraida viņa tikšanās piedāvājumu. Tramps cer panākt mieru ar Irānu, bet atsākusies tieša karadarbība starp Irānu un Izraēlu. Armēnijā parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjera Nikola Pašinjana partija "Pilsoniskais līgums". Aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Eduards Ivaskis. Mēģinot pārliecināt Kremļa apsēsto Pagājušās ceturtdienas, 4. jūnija, vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nāca klajā ar publisku vēstuli agresorvalsts vadonim Putinam. Liela daļa no teksta veltīta pašreizējās situācijas raksturojumam, uzskaitot argumentus, kāpēc kara turpināšana nav Krievijas un arī tās valdnieka interesēs, un aicinot viņu sēsties pie sarunu galda. Tonis ir tiešs, pat skarbs, taču Ukrainai nepārprotami ir uz tādu tiesības, ievērojot, ka tās īstenotais lidrobotu karš šobrīd liek runāt par iespējamu lūzumu karadarbības gaitā. Melnu dūmu mutuļi pār Sanktpēterburgu tieši starptautiskā ekonomikas foruma norises dienā, pamatīgi zaudējumi Krievijas Baltijas flotes munīcijas krājumiem un no ierindas izsista korvete, lielā mērā paralizētas autotransporta un dzelzceļa komunikācijas ar Krimu, kas jau izpaužas kā ass degvielas deficīts okupētajā pussalā. Tomēr tas viss joprojām nav pietiekami pārliecinošs arguments Kremļa saimniekam, kurš, atbildot uz vēstījumu no Kijivas, paziņoja, ka šobrīd neredzot jēgu tikties ar prezidentu Zelenski, un atkārtoja jau labi zināmās prasības par Krievijas vēl neieņemtu Ukrainas teritoriju atdošanu. Prezidenta Zelenska vēstulē piesaukta arī Savienoto Valstu praktiskā atteikšanās no miera centieniem Ukrainas sakarā un Eiropas iespējamā iesaistīšanās. Kā apliecinājums tam bija Ukrainas vadītāja svētdienas vizīte Londonā, tiekoties ar Lielbritānijas premjeru Kīru Stārmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Četrinieks deklarēja piecus priekšnoteikumus taisnīgam un ilgstošam mieram: tūlītējs un pilnīgs pamiers, karadarbības apturēšana pie esošās saskares līnijas, stingras un juridiski saistošas drošības garantijas Ukrainai, ko nodrošinātu starptautisku spēku klātbūtne, Ukrainai nodarīto zaudējumu kompensēšana, no kā būs atkarīga Krievijas aktīvu atsaldēšana, kā arī Eiropas drošības interešu ievērošana un Eiropas Savienības un NATO līdzdalība ikvienā sarunu aspektā, kas skar šīs struktūras. Savukārt vakar, 9. jūnijā, Tallinā Ukrainas līderis tikās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astotnieka premjerministriem. Partneri izteica atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, taču galvenais samita akcents bija sadarbība pretstāvē Krievijai, sevišķi – pēdējā laikā aktuālajā pretgaisa aizsardzības aspektā. Kā nozīmīgs solis šai ziņā tiek atzīmēti Tallinā noslēgtie Ukrainas aizsardzības sadarbības līgumi ar Igauniju un Latviju. Miera optimists Tramps Vakar, runājot ar reportieriem Ņujorkā, prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka vienošanās par mieru ar Irānu tikšot panākta tuvāko divu trīs dienu laikā. Tā būšot ļoti laba vienošanās, pauda Baltā nama saimnieks, pēc kam tikšot atbloķēts Hormuza šaurums un Irāna izdošot savus bagātinātā urāna krājumus. No vienas puses, pēdējās nedēļās medijos tiešām parādījās signāli par to, ka sarunās starp Vašingtonu un Teherānu, kas notiek ar Pakistānas, Kataras un Omānas starpniecību, izstrādāts zināms mierlīguma ietvars. Taču tikuši minēti arī vairāki aspekti, kuros Irāna paliek striktās pozīcijās, proti – tā nevēlas principā atteikties no urāna bagātināšanas iespējas nākotnē, vēlas saglabāt kontroli Hormuza šaurumā arī pēc karadarbības beigām un vēlas, lai daļa no vienošanās būtu arī karadarbības pārtraukšana pret kustību „Hezbollah” Libānā. Pie tam tieši pēdējās dienās notikusi karadarbības eskalācija. Svētdien Izraēlas gaisa spēki deva triecienu „Hezbollah” objektiem Beirutā, uz ko reaģēja Irāna, raidot pret Izraēlu lidrobotu vilni. Atbilde bija Izraēlas aviācijas uzlidojumi aizsardzības infrastruktūras objektiem Irānā. Tādējādi pirmo reizi kopš aprīļa Irāna un Izraēla apmainījās savstarpējiem triecieniem. Pirmdien pēcpusdienā, pēc Donalda Trampa paustās nepatikas par notiekošo, pretinieki aktīvu apšaudīšanos pārtrauca, taču vakar Izraēlas aviācija jau atkal bombardēja „Hezbollah” objektus Libānā – šoreiz Tīras pilsētā, no kurienes bēga tūkstošiem iedzīvotāju. Visbeidzot vakar savstarpējiem triecieniem apmainījās Irāna un Savienoto Valstu spēki Persijas līča rajonā. Viss sākās ar to, ka Irānas lidrobots virs līča notrieca amerikāņu helikopteru; apkalpe tika sekmīgi izglābta. Atbildot uz to notika Savienoto Valstu gaisa spēku uzlidojums pretgaisa aizsardzības iekārtām, savukārt Irāna raidīja lidrobotus pret amerikāņu bāzēm Kuveitā un Bahreinā. Pēc visa notikušā nākas šaubīties, vai no aprīlī panāktās ugunspārtraukšanas kaut kas vairs ir palicis pāri, taču Donalda Trampa optimismu drīza miera sakarā tas, vismaz šķietami, nespēj mazināt. Armēnijas vēlēšanu ģeopolitiskās likmes Svētdien, 7. jūnijā, notikušās Armēnijas parlamenta vēlēšanas pamatoti tika uzlūkotas kā šīs Aizkaukāza valsts ģeopolitiskās izšķiršanās moments. Apstākļu spiesta, Armēnija līdz nesenam laikam paļāvās uz Krieviju kā savu galveno stratēģisko partneri, taču rūgti vīlās, kad Maskava neko nopietnu nepasāka, lai novērstu Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģiona nonākšanu Azerbaidžānas kontrolē. Tā nu Erevānai nācās norīt krupi un slēgt vienošanos ar spēcīgāko kaimiņvalsti, kur starpnieka lomā iejutās nevis Kremļa saimnieks Putins, bet gan ASV prezidents Donalds Tramps. Daudziem Armēnijā tā joprojām ir sāpīga un nepieņemama piekāpšanās, un varēja lēst, ka premjerministram Nikolam Pašinjanam nebūs viegli aizlāpīt šo plaisu savā reputācijā. Tomēr viņa izvēle – ciešāku saišu būvēšana ar Eiropas Savienību, distancējoties no līdzšinējā sabiedrotā Krievijas – izrādījās pareiza. Vēlēšanās Pašinjana vadītā partija „Pilsoniskais līgums” ieguva gandrīz pusi vēlētāju balsu un līdz ar to – parlamenta vairākumu. Kremlis, protams, darīja visu iespējamo, lai to nepieļautu. Pagājušā gada beigās tika nodibināta partija „Stiprā Armēnija”, kuru vada miljardieris Samvels Karapetjans – Gruzijas oligarha Bidzinas Ivanišvili līdzinieks, kurš arī savu bagātību sarūpējis pamatā Krievijā. Partijas kampaņa tēloja premjeru Pašinjanu kā nodevēju, kurš vainojams pie Arcahas zaudēšanas un tagad velk savu dzimteni uz pagrimušajiem Rietumiem, prom no tradicionālajām kristīgajām vērtībām. „Stiprajai Armēnijai” ir ciešas saiknes ar tām Armēņu Apustuliskās baznīcas aprindām, kuras pēdējā laikā aktīvi iesaistījušās politiskajos procesos opozīcijas pusē. Karapetjana sekotāji uztur vēstījumu, ka vienīgā Armēnijas cerība ir draudzība ar Krieviju, savukārt Pašinjana piedāvātā eiropeiskā orientācija draudot ar pakļaušanu Turcijai. Šādi motīvi, protams, rod dramatisku atbalsi armēņu tautas vēsturiskajā atmiņā. Ar līdzīgu vēstījumu startēja vēl viens opozīcijas bloks „Armēnijas alianse” un tās līderis Roberts Kočarjans. Krievija pamatīgi ieguldījās, lai panāktu Pašinjana sakāvi. Dezinformācijas kampaņa, kuru īstenoja gan apmaksāti mediji, gan botu tīkli, tiek raksturota kā otrs jaudīgākais Kremļa īstenotais vēlēšanu ietekmēšanas mēģinājums, atpaliekot tikai no pagājušā gada Moldovas parlamenta vēlēšanām. Vēl viens paņēmiens bija Krievijā dzīvojošo Armēnijas pilsoņu nogādāšana dzimtenē, lai viņi nobalsotu par promaskaviskajiem spēkiem. Kā redzams, pūles izrādījušās teju veltas. „Stiprā Armēnija” ieguva apmēram 23,5 procentus, „Armēnijas alianse” – nepilnus desmit procentus balsu. Tiesa, „Pilsoniskajam līgumam” pietrūkst mandātu konstitucionālajam vairākumam, un tas var apgrūtināt galīgo izlīgumu ar Azerbaidžānu. Armēnijas konstitūcijas preambulā ir atsauces uz pagājušajā gadsimtā tapušiem tiesiskiem aktiem, kuros piesauktas pretenzijas uz šo reģionu, un Azerbaidžāna pieprasa šo fragmentu izslēgšanu no pamatlikuma. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis. Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu?