Podcasts about svar

Būtu ideāli, ja primāri mēs izvēlētos Latvijā ražotu pārtiku, bet mūsdienās tikai ar patriotismu cauri netiksi. Vietējam ražotājam nepieciešami trumpji, ar ko pārliecināt patērētāju izvēlēties pašmāju preci. Ar ko iespējams "pārtrumpot" importēto pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, uzņēmuma "FOOD UNION" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis un Latvijas maiznieku biedrības pārstāvis maizniekmeistars Normunds Skauģis. "Mūsu pircējs izvēlas vidusceļu, gan skatās kvalitāti, gan skatās, kas ir iepakojumā, gan arī skatās uz drošību," norāda Ināra Šure. "Jo loģistikas ķēde ir īsāka, jo drošāka ir pārtika," turpina Ināra Šure. "Tas nozīmē, ka visērtākā un vislabākā ir vietējā pārtika ar savu kvalitāti, jo mūsu pārtikā ir trīs galvenie kritēriji – drošība, kvalitāte un atbalstām vietējo ražotāju. Šie "trīs vienā" ir svarīgākais, ko vajadzētu saprast pircējam, pat ja ir nedaudz dārgāks produkts, ir savai veselībai labāk, tautai un valstij labāk." Artūrs Čirjevskis salīdzina ar Dāniju un vērtē, ka tur sentiments pēc vietējiem ražojumiem ir mazāks, nekā novēro Latvijā. "Tādu plašu plauktu ar svaigiem produktiem, kā Latvijā, varbūt arī Baltijā, jūs nekur neredzēsiet. Tik daudz svaiga sortimenta - deserti, jogurti, biezpiena sieriņi. Lielākoties Rietumeiropā plauktā var redzēt 4-5 jogurtus un tie paši būs vienkārši, bez lielām ogām, iekļāvumiem," atzīst Artūrs Čirjevskis. Ināra Šure tomēr norāda, ka piena produktu segmentā vajadzētu vairāk orientēties uz vietējiem, jo tikai 50 % ir vietējais piens.  "Igaunijā gandrīz 90% pērk vietējo produktu, Lietuvā tas ir nedaudz zemāk. Mums ir izteikti tas, ka aizvedam pienu daudz uz Lietuvu un atved jau ar pievieno vērtību produktu. Tas nav pareizi. Svarīgas ir tirgotāju stratēģijas," vērtē Ināra Šure. Ar savu produkciju noteikti varam nodrošināt Latviju gan ar jogurtiem, gan sieriņiem, gan pienu. Tas, ka plauktā stāv importa jogurti, sviests, ir ļoti nepareizi no vietējo tirgotāju stratēģijām." 

Latvijas basketbola izlase svētdien, 31. augustā, nedaudz ievilka elpu pēc aizvadītām trim no piecām apakšgrupas spēlēm. Komanda trenējās, bet atrada laiku arī atpūtināt ķermeni un prātu pēc saspringtā turnīra sākuma. Šodien, 1. septembrī, jau nākamā spēle, kas ir ārkārtīgi svarīga, no turnīra tabulas viedokļa varbūt pat izšķiroša - latviešiem jātiekas ar Portugāli. Mača sākums pulksten 18. Lai tēmētu uz vietu astotdaļfinālā, nepieciešama uzvara.  Portugāle čempionātu sāka ar uzvaru pār Čehiju ar 62:50, tā pagaidām viņiem vienīgā uzvara šajā grupā; sekoja itin laba spēle, taču zaudējums Serbijai 69:80, savukārt pret turkiem viņi ātri izkāra balto karogu, zaudējot ar -41 punktu. Latvijas basketbolisti pret Portugāli spļeējuši trīs reizes - Eiropas čempionāta finālturnīra apakšgrupā 2007.gadā, kad Latvija zaudēja, un divreiz 2008.gadā, nākamā Eiropas finālturnīra kvalifikācijā - tur latviešiem uzvara mājās ar 79:43, bet zaudējums izbraukumā ar 92:93.

Vi träffas i studion och pratar igenom Björnjakten med Dan Persson, hur har det gått? Sköter sig jägarna? Hur mårhunden?`Svar i podden. Vi pratar också med Svenska Jägareförbundets Kommunikationschef, Magnus Rydholm, om säkerhet på pass. Skjutriktningar, kulfång, passröjniong och mycket mer avhandlas. Vi berättar ocksåp att Outdoor Enterprise är ny sponsor i podden, vilket betyder ny ammunition för både Erik och Kristian samt att Erik uppgraderar sin trotjänare SAKO 80 Black Bear - till vad? lyssna in podden. Kristian pratar också om senaste veckornas största snackis bland guntubers, Federals nya kaliber 7mm Backcountry. En kaliber som likt SigSauers .277 Fury utvecklar ett tryuck om hela 80.000 PSI, att jämför med 6.5.x55 som ligger på ca 52.000 PSI. Det ger en mängd fördelar och spännande prestanda. Kommer hypen att förbandlas till en ny och utbredd kaliber, eller blir det en kortlivad fluga sombart en klick entusiaster använder? Det får framtiden utvisa. Erik bjuder också på en härligt uppfriskande Gissa Djuret, med asiatisk touch flankerad av en Tjeckisk öl med klassisk smak.   

I detta avsnitt diskuteras hur man kan förbättra interaktionen med AI-språkmodeller genom att fokusera på kontext snarare än bara att formulera perfekta frågor. Context engineering framhävs som en viktig aspekt för att få relevanta och användbara svar från AI.

I det här avsnittet bjuds det på ett frågespecial där lyssnarnas frågor står i fokus. Ämnena spänner från uppladdning inför Vätternrundan och energiplanering under motocrosstävlingar, till hur man ska tolka klockans kaloriberäkningar, anpassa styrketräning för löpare och vilken effekt cykelträning kan ha på löpningen.  Tidsshema: 05:00 Fråga 1: Uppladdning inför Vätternrundan – kost, träning sista veckan, energiplan under loppet. 11:30 Fråga 2: Energi och måltider för en 16-årig motocrosstjej under tävlingshelg – praktiska råd kring kolhydrater, måltidsupplägg och återhämtning. 20:00 Fråga 3: Skillnader mellan Garmins kaloriberäkning och Prestera Meras kalkylator – hur man ska tolka siffrorna. 25:30 Fråga 4: Hur en löpare kan bygga in styrketräning och plyometriska övningar för att bli starkare inför ultralopp. 36:00 Fråga 5: Kan cykelträning (distans och intervaller) förbättra löpningen? – fysiologiska effekter och praktiska upplägg.       Mer poddar och artiklar hittar du på Prestera Mera Har du frågor till podden? ställ din fråga på vårt instagramkonto: @presteramerabyumara   Värdar  Tommy Ivarsson, Fil.mag Biomedicin (M.Sc.)–Specialisering mot mänsklig prestation. tommy@umara.se Simon Gustavsson, Fil.kand Biomedicin (B.Sc.)–Specialisering mot områdena kost och träning. simon@umara.se

Ebba Bush får kritik för att ha rådfrågat en AI-språkmodell när hon skrev sitt sommartal. Allt fler tar hjälp av AI i vardagen, men hur påverkar det oss att använda AI till sysslor vi bara för några år sedan klarade på egen hand? Gäst är Paulina Modlitba och Jonas Ivarsson på Göteborg universitet.

Vi kjører Fredagslive'n med Leif Knutsen, Anouchka, Zhira Beck og Henrik Beckheim, og tar opp ukens viktigste saker.Temaer vi tar opp denne gangen er: - Hva skjedde egentlig ved Litteraturhuset i Trondheim?- Foredrag i Oslo med Haviv Rettig Gur, tanker om hva han sa.- Gaza, Hamas, og Palestinere- Partidebatt hos JUF/DMT med alle partiene representert. Tanker og analyse.- Svar på seerspørsmål.Støtt arbeidet mitt ved å Vippse til #823278 Eller bli bli Fast Giver her:https://spleis.no/henrik-beckheim

Kan Christian Eriksen blive udtaget til landsholdet, når han stadig ikke har nogen arbejdsgiver? Det spørgsmål må landstræner Brian Riemer stille sig selv, for i næste uge skal han udtage sin trup til Danmarks to første VM-kvalifikationskampe. Christian Eriksen har ikke fundet en ny klub, han har ikke trænet eller spillet kampe henover sommeren, og derfor er kampformen helt i bund. Riemer ved endnu ikke, om han udtager Eriksen mandag. Men han er klar over, at situationen er langt fra optimal. Vært: Emil Schiønning. Medvirkende: Brian Riemer.

Programledare: David FjällPanel: Björn Johnson & SkugganGäster: Marcus Aggebo, Hampus Knutsson, Marcus Antonsson, Tommy Stridsman och Niklas EkstedtRedaktion: Otto Jorméus, Oliver Tommos Jernberg, Carl Hultin, Victor Enberg & William ÅbergKontakta redaktionen: otto@dobb.se Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Rondvilan Instagram https://www.instagram.com/rondvilan/ TikTok https://www.tiktok.com/@rondvilan YouTube https://youtube.com/@rondvilan?si=Zr6jLjAdHHnOG0qw    Timestamps 0:00 intro 0:17 Hej och välkomna med energin av en gisslanförhandling  1:19 Sebbe är en bitter hatare för att hans egna grappling är sämst 4:05 Ali "håller med mycket" av vad Sebbe säger men säger det med bakvänd keps för han tror han är cool 8:01 Alis kommentarer leder direkt till Epstein-snack 13:15 Vad hade DDP kunnat göra annorlunda, förutom att faktiskt förbereda sig? Svar: oil checks 17:27 Vad tyckte världens största Khamzat-fan (Adal)? 22:35 Grattis DDP, du blev inte avslutad. Men du blev totalt ägd.  23:53 Kommer detta påverka MMA i Sverige?  26:25 Vad händer med Rafael Kveldstad? Vi vill se honom i buren!  29:21 Vem kan ge Khamzat en tuff match i mellanvikt?  36:19 Vill Dana White ha mindre Alhamdullilah?  38:47 Amerikaner vet bara hur en enda flagga på jorden ser ut (deras egna)  39:38 Joe Rogan har blivit en boomer som inte förstår MMA längre  42:00 Aaron Pico dundrar in i UFC - och en armbåge  47:48 Fighting nerds fortsatt obesegrade, Carlos Prates gör det igen!  53:00 MVP dansar sig till en dominant seger 57:56 Adal är en kombination av hardcore och casual  59:12 Dags att vara riktigt sus och problematiska ett tag  1:00:25 Kai Asakura floppar igen  1:02:06 Ali drar en intressant anekdot om svenska fighters i USA 1:03:10 Välkomna tillbaka till South Park-podden  1:05:22 Vad mer fanns på det extremt lilla underkortet?  1:07:35 Ingen gillar Belal Muhammad 1:08:10 Det märks att UFC tar order uppifrån  1:09:45 Vad har killarna haft för sig och hur vågar de ta ledigt?  1:10:40 Sebbe har varit i Frankrike, vilken skräll (med prospect tips) 1:12:10 Alis invandrarkort tas ifrån honom  1:15:13 Adal Tarantino har hållit sig sysselsatt  1:21:00 snabba filmtips och tack och hej!

Happy och Sebbe fortsätter att svara på era frågor och funderingar! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Predikan från Pingstkyrkan Eskilstuna

16. augustā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī un 17. augustā Liepupes muižā kopā ar pianistu Edgaru Tomševicu uz kamermūzikas vakariem ar moto "Stīgu burvība" aicinā Šveicē un Itālijā dzīvojošais čellists Maksims Beitāns - mūziķis ar saknēm Jelgavā un tur gūtu pamatizglītību, ievērojamu starptautisku konkursu un koncertpieredzi, kurš šobrīd dzīvo Šveicē un Dienvidfrancijā un ir priecīgs atgriezties ar diviem koncertiem Latvijā. Sarunā - par ikdienu ceļā un skaistuma mīlestību, interesi par arhitektūru un vēsturi, čella skanējuma līdzību ar cilvēka balsi, pirmo sadarbību ar Edgaru Tomševicu, patiku pret pārlikumiem un iespēju spēlēt Stradivāri darinātu instrumentu. Esat brīvmākslinieks un spēlējat dažnedažādās vietās? Tieši tā. Esmu ļoti brīvs savā izvēlē, kur spēlēšu, ar ko spēlēšu un ko darīšu. Tāpēc, ka mūzika nav vienīgais, ko daru, es varu atļauties izvēlēties. Un ko Jūs izvēlaties? Brīvību. Ko izvēlaties muzikālās sadarbības ziņā? Kam par labu parasti kāds fakts nospēlē - tā ir kamermūzika, lielie solo projekti? Pārsvarā solo projekti un manis paša organizēti pasākumi. Kā veidojat savas programmas? Jums patīk likt kopā dažādas krāsainas miniatūras vai pārsvarā tie ir lielie opusi? Pieredze rāda, ka miniatūras un skaņdarbus, kurus cilvēki atpazīst, jo tos tagad vairāk klausās. Nevajag būt kategoriskiem un sekot tikai savām vēlmēm, bet arī skatīties, kas publikai patīk, kāds formāts. Tas arī atšķiras. Ja spēlē, piemēram, Vigmora zālē, tur nāk cilvēki, kuriem ir muzikālā izglītība, un viņi izvēlas lielākas formas, akadēmisko repertuāru. Bet, ja tie ir privāti pasākumi, kur es aicinu cilvēkus, daži no viņiem nav tik izglītoti muzikāli, viņiem gribas atpūsties, labi pavadīt laiku un dzirdēt kaut ko, ko viņi atpazīst. Jūs esat teicis, ka čellu nevis spēlējat, bet liekat tam dziedāt. Vai tas nozīmē, ka liriskas un melodiskas lappuses Jums vairāk iet pie sirds? Man viss iet pie sirds, to vienkārši vajag dinamiski dažādos veidos atskaņot. Man ļoti patīk mācīties dziedāt un runāt uz čella, es ļoti daudz laika veltu tam un zinu, ka cilvēki to atcerēsies, jo es ne tikai radu skaņu mūzikā, es radu arī tekstu, kuru pats izdomāju. Nevis verbāli, bet caur čella skaņām? Gan emocionāli, gan verbāli. Es iedomājos, ko gribētu teikt, kādu emociju un ar kādiem vārdiem, un tad to pārlieku čellam. Mūzika vispār ir cita līmeņa komunikācijas veids. Cilvēki, kas vienkārši spēlē instrumentu, ir instrumentālisti, bet man liekas, ka ir svarīgi saprast, ka instruments ir daļa no tevis. Tas ir kaut kas tāds, kur tu vari pateikt vairāk ar savām emocijām nekā ar vārdiem. Kad spēlēju, es vienmēr komunicēju ar publiku enerģētiskā līmenī. Tas ir ļoti svarīgi. Plašāk - audioierakstā.

Happy och Sebbe svarar på era frågor och åsikter! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Det er sjældent, at politifolk overhovedet blander sig i den offentlige debat – og endnu mere sjældent er det, at en tidligere politichef gør det. Claus Hilborg har i 44 år været vidne til skiftende regeringers forgæves indsats mod narkotika. I hans øjne giver det »ingen mening at hævde, at den indsats, vi gør, har nogen større nyttevirkning«. Tværtimod går udviklingen i den forkerte retning. I et interview med Berlingske foreslår han en radikal omkalfatring af Danmarks narkopolitik: Han vil have et "narko-bolag", inspireret af svensk alkoholpolitik. Artiklen er skrevet og læst højt af journalist på Berlingskes Christiansborg redaktion, Daniel Tidemann. Producer: Frederik Riis-Jacobsen Redaktør: Ida Hasgaard Røntorp Find alle højtlæste artikler fra Berlingske herSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Endnu en vild uge på aktiemarkederne lakker mod enden. Millionærklubben samler op på ugens store begivenheder, hvor særligt Novo Nordisk og ærkerivalen Eli Lilly har stjålet rampelyset. Med i studiet er teknisk analytiker Lars Persson og chefanalytiker i Svenssen og Tudborg, Lau Svenssen, der sætter ord på de store kursbevægelser, tjekker ind på markedet i dag, og svarer på spørgsmål fra lytterne. Vært: Laura Bitte RossauSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Aptaukošanās ir nopietna problēma, kura ir jārisina, jo tā saistīta ar daudziem citiem riskiem veselībai. Kā to darīt visefektīvāk, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka Zemgales diabēta centra Svara kontroles kabineta endokrinoloģe Sigita Pastare un ķirurgs Maksims Mukāns. "Nekādā gadījumā es neieteiktu ēst cilvēkam ar lieko svaru tā saucamo "fāstfūdu" vai ātrās uzkodas," atzīst Sigita Pastare. "Skumji ir ka tieši vīrieši ar mazkustīgu dzīvesveidu, kam Latvijā jau ir tā augsts kardiovaskulārais risks, kā tālbraucēji šoferi, braucot garām degvielas uzpildes stacijai mēs redzam, kāda rinda stāv pēc burgeriem vai vēl kaut kā." Mēs zinām, ka pamatā uzturā ir jābūt dārzeņiem, šķiedrvielām, pareizam mikrobiomam jābūt. Ja nav uzņemti dārzeņi pietiekamā daudzumā, bet ir uzņemtas šīs ātrās uzkodas, labā mikroflora, kas palīdz cilvēkam nenovecot, kas palīdz mums saglabāt labu vielmaiņu, zarnu traktā nedzīvo. Savairojās sliktās baktērijas, kas veicina aterosklerotiskos procesus, kas veicina cilvēka novecošanos, veicina insulīna rezistenci," skaidro Sigita Pastare. "Un atkal cilvēks griežas nākamajā degvielas uzpildes stacijā pēc nākamā burgerīša. Nevajadzētu arī šīs ātrās uzkodas iegādāties kioskos, skrienot kaut kur. Ēdienreizes ir jāplāno un cilvēkam ar lieko svaru būtu vēlams ēdienu pagatavot tieši mājās, jo arī restorāna ēdiens visbiežāk ir kalorijām pārbagāts." "Varbūt kebabs nebūtu tik slikts, ka tur ir olbaltumi, tur ir dārzeņi arī, bet cilvēks to apēd ātri visu. Varbūt viņam pietiktu ar trešdaļu tā kebabā, lai piesātinātos. Tas veicina cilvēkiem lieko ēšanu. Tas ir garšīgi un gribās apēst visu." Sigita Pastare arī norāda, ka Latvijā cilvēki pārmērīgi daudz lieto uzturā maizi.  "Tas ir saglabājies no pēckara gadiem, varbūt arī padomju laika, kad maize bija lēta. Neko mēs nevaram ēst, ja nepiekožam klāt maizi," bilst Sigita Pastare. "Tāpat arī piena produkti, mēs varam izvēlēties liesākus piena produktus. Olbaltumvielas. Neko nedos, ja pacients saka: es lietoju tikai vistas fileju. Svarīgi ir, kā mēs viņu pagatavojam, saliekam kastītēs un tās pašas 30 minūtes, kas ir veltītas pusdienlaikam, mēs garšīgi varam savu maltīti apēst, sākot ar dārzeņiem, aizpildot kuņģi ar dārzeņiem, ar šķiedrvielām, un tas mazinās slikto tauku un ogļhidrātu uzsūkšanās ātrumu, un radīsies sāta sajūta. Protams, ne visiem un ne vienmēr, bet tas vienā vienmēr ir pamats." Ja aptaukošanos ārstē ar medikamentiem, cilvēks nevarēs tikai lietot zāles un nemainīt savus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus.  

Det bör finnas en kvantpartikel som hör till gravitationen. Nu föreslår forskare i Stockholm ett sätt att hitta den. Lyckas man är det ett steg på vägen mot svaret på fysikens största fråga. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Programmet sändes första gången 1 oktober 2024. Hur ska man få gravitationsteorin att gå ihop med kvantmekaniken? Det har fysikerna länge undrat. Gravitationen är vi bekanta med till vardags och den fungerar bra också när det gäller vad som händer i rymden, medan kvantmekaniken väl beskriver det som händer i partiklarnas lilla lilla värld. Samtidigt beskriver de ju samma verklighet och måste på något sätt gå ihop.Ett första steg på den vägen kan vara att hitta gravitonen, gravitationens kvantpartikel. Men hur ska det gå till? Genom att borsta av en teknik från 1960-talet och samtidigt dra nytta av moderna gravitationsvågsexperiment, föreslår Igor Pikovski och hans medarbetare vid Stockholms universitet.Medverkande: Ulf Danielsson, professor i teoretisk fysik Uppsala Universitet, Igor Pikovski, forskare i fysik vid Stockholms universitet.Programledare: Camilla Widebeckcamilla.widebeck@sverigesradio.seProducent: Lars Broströmlars.brostrom@sverigesradio.se

Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vasara ir atvaļinājumu laiks un daudzi no mums izvēlas doties atpūsties ārpus Latvijas, ļoti bieži, izmantojot tieši aviopārvadājumus. Taču ceļojot var gadīties dažādas ķibeles - aizkavēti vai atcelti reisi, neparedzami klimatiskie apstākļi, kas rada šķēršļus, pazuduši dokumenti vai ceļojumu somas. Kā ceļot droši un par ko jāpadomā, pirms uzsākam atvaļinājuma piedzīvojumus, intersējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktores vietniece Inta Bērante-Sukaruka un ceļotājas Alīna Andrušaite un Zane Eniņa. Raidījuma viešņu ieteikumi, padomi un skaidrojumi drošākai ceļošanai: Ceļojums sākas ar pases derīguma termiņa pārbaudi! Iepriekš vajag pārliecināties, kādi noteikumi ir spēkā kurā valstī, jo ir valstis, kur nepieciešams sešu mēnešu derīguma termiņš.  Jāņem vērā, ka ir valstis, kur nepieciešama elektroniskā ieceļošanas atļauja. Tagad tāda nepieciešama arī iekļūšanai Lielbritānijā.  Tā ir ceļotāja atbildība, noskaidrot, kādi dokumenti nepieciešami ieceļošanai kādā valstī un kādi ir derīguma termiņi personu apliecinošiem dokumentiem. Kādā Āzijas valstī secināt, ka beidzies derīguma termiņš kādam dokumentam, tas var radīt daudz sarežģījumu. Ļoti noderīgi ir iegādāties ceļojuma apdrošināšanu. Dodoties tālākos ceļojumos, būtiska ir arī veselības apdrošināšana, kā arī ieteicams rūpīgi izlasīt noteikumus, ko tā paredz. Runājot par ceļošanas transporta izvēli, arī jāzina attiecīgās valsts noteikumi par apdrošināšanas nepieciešamību.  Ceļojot ar savu auto, jāņem vērā, ka ir dažādi ceļu izmantošanas noteikumi.  Eiropā vairākās valstīs ir nepieciešamas "ceļa vinjetes" [autoceļu lietošanas nodeva] un tās jānovieto pareizā vietā uz auto vējstikla, lai sistēma nolasa. Jābūt arī uzmanīgam par stāvēšanas iespējam. Nezinot katras pilsētas un valsts stāvēšanas noteikumus, var viegli iekulties nepatikšanās. Stāvēšanas noteikumi mēdz būt sarežģīti. Arī ceļu satiksmes noteikumi valstīs mēdz atšķirties. Lai pēc tam nesaņemtu dārgu pastkarti ar pēcapmaksu no kādas valsts policijas, der iepazīties arī ar ceļošanai izvēlētās valsts ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgi pārbaudīt arī auto tehnisko stāvokli pirms doties ceļā, lai bez liekiem izdevumiem varētu veikt ceļojumu. "Es jebkurā gadījumā gribētu cilvēkus rosināt ceļot un nesabīties," mudina Zane Eniņa. "Mēs vairāk runājam par problēmām un par cilvēku tiesībām saņemt dažādas kompensācijas vai apdrošināšanu. Drošībai ir jābūt, bet tie būs ļoti reti gadījumi.  Es ceļoju vairāk nekā 10 gadus un intensīvi, un tikai šogad pirmoreiz dzīvē man nācās izmantot apdrošināšanas pakalpojumu. Tas nozīmē, ka visus iepriekšējos ceļojumus nekas tāds nav bijis. Tas nenozīmē, ka problēmas nav, viņas vienmēr kaut kur būs un parādīsies, bet cilvēki tiks galā. Un arī ārvalstīs, cik man ir nācies lūgt kādam padomu vai palīdzību, cilvēki visur ir ļoti atsaucīgi. Neatkarīgi no tā, kurā valstī tu esi, kādā valodā runā cilvēki, kādi viņi ir, viņi tiešām vienmēr vēlas tev palīdzēt. Tādā ziņā es gribētu vienkārši cilvēkiem teikt: ceļojiet un nebaidieties!" Vēl kāds atgādinājums: Eiropas Savienības regula nosaka, ja lidojums aizkavējas vai tiek atcelts, pienākas ne tikai nogādāšana izvēlētajā galapunktā ar citu reisu, nepieciešamā aprūpe, piemēram, ēdināšana, ja ilgu laiku jāgaida, vai arī pat naktsmītnes izmaksas, ja ir jānakšņo, bet arī morālā kompensācija, kas ir no 250 līdz 600 eiro personai. Regula nosaka aviopasažieru tiesības, ja ir atcelts reiss vai atteikta iekāpšana. Ja reiss kavējas trīs stundas un vairāk un kavēšanās iemesli nav kādi ārkārtas apstākļi, pasažierim ir tiesības saņemt ne tikai aprūpi, bet arī prasītāja kompensāciju. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no lidojuma garuma un vai tas lidojums bija Eiropas Savienības iekšienē vai arī uz trešajām valstīm.  Par katru gadījumu, kad reiss atcelts, der interesēties atsevišķi, kāda atlīdzība pienākas ceļotājam par attiecīgo kavējumu. Jāņem vērā, ka ne visi tehniskie traucējumi ir ārkārtas apstākļi. Ja ir apdrošināšana, par kompensācijas saņemšanu katrā konkrētā gadījumā der interesēties pie apdrošinātāja.  

Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

I veckans avsnitt avhandlar vi frågor och svar och det blir såväl lättsamma som tyngre frågor som behandlas. Allt ifrån status och stilmarkörer 2025 som vilka badbyxor som gäller på Österlen respektive St Tropez. Vi tittar även närmare på Bollingers nya PNTX20 baserad på uteslutande druvan Pinot Noir. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Q&A står på schemat och vi blir rejält grillade. Vad tycker vi om kompisar som ligger med ens ex och om influencers som ljuger om vad de äter? Följ oss på instagram och Tiktok @mandagsvibe, gå med i facebookgruppen "Måndagsvibbare" och skicka frågor, dilemman, am I the asshole och fuckboy or not till mandagsvibepodd@gmail.com. Hadeee!

Ida och Andrea är tillbaka efter sommarlovet och startar med att ställa varandra många svåra frågor där svaren är minst sagt lätta och desto mer obekväma. Hur hade du svarat? Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Nyheterna Radio 17:00

Volvo skriver av över 10 miljarder för SPA2-plattformen – alla har en åsikt om vad som gått fel och så även vi – eller mest Esse faktiskt.Utöver det släpper Tesla en ny bil som vi inte kommer kunna köpa. Dessutom ger de en rabattkampanj som kan tyckas generös men som i alla sammanhang måste man jämföra med totalen.Slutligen är det dags att avslöja om Mercedes CLA with EQ Technology kan vara något för de svenska vägarna. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Svarīgas ziņas ir jāsaņem visiem, jo īpaši tad, ja tās brīdina par būtiskiem riskiem. Par to, kā darbojas šūnu apraide un ko darīt, lai tā būtu efektīva, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Par šūnu apraides darbību Latvijas Radio ir informējis arī ziņu pārraidēs. Kādās situācijās jāsaņem šūnu apraides ziņojumi? "Situācijas var būt dažādas. Mēs vairāk orientējamies uz tādām situācijām, kurās ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība. Un, protams, katrā jomā tas ir dažādi," norāda Ivars Nakurts. Atsaucoties uz pirmajiem šūnu apraides mēģinājumiem aizvadītājā nedēļā, viņš skaidro, informācija par bīstamību saņemta no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Ir noteikti parametri, kad ir oranžais vai sarkanais brīdinājums par bīstamiem laikapstākļiem - lietus, sniegs, vējš, krusa un citi. "Katrā jomā ir noteikts, kura ir atbildīgā institūcija par konkrēto apdraudējuma situāciju. Policijas gadījumā, ja ir kāda situācija, kur būs bīstama, kas var apdraudēt lielākas sabiedrības drošību," turpina Ivars Nakurts. Piemēram, ja ir terorisma draudu pazīmes vai no cietuma ir izbēguši vairāki ieslodzītie, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, ir nolaupīts bērns. Meža ugunsgrēku gadījumā Valsts meža dienests nosaka bīstamību vai attīstības tendenci, vai jau ir spēkā oranžais vai sarkanais brīdinājums vai tuvākajā laikā var iestāties.  Par dienestu savstarpējo koordināciju atblidīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. "Šūnu apraides vislabākā analoģija ir ar radioapraidi, skaidro Āris Dzērvāns. "Šūnu apraide nozīmē to, ka mobilā operatora bāzes stacija, šūna ir šī te apraides tvērums ap šo bāzes staciju, šī bāzes stacija raida signālu līdzīgi kā radio raidītājs. Pilnīgi visi telefona aparāti, kas atrodas šīs bāzes stacijas apraides tvērumā, šajā šūnā dzird šo raidījumu, ko raida bāzes stacija. Tālāk jau katrs telefona aparāts ierauga, ka ir atnācis šāds te ziņojums un to attēlo. Īsziņu bāzes stacija sūta vienam konkrētam telefona aparātam, šūnu apraide tiek sūtīta pilnīgi visiem telefona aparātiem, kas atrodas šajā pārklājuma zonā. Visvienkāršākā un tiešākā analoģija ir ar radioapraidi. Telefona aparāts pārvēršas par radioaparātu un mobilā operatora bāzes stacija pārvēršās par radioraidītāju." Ja būs sarkanais vai oranžais brīdinājums, tās telefonos ieskanēsies ar īpaši skaļu vibrējošu skaņas signālu. Tas ir modificēts, lai pievērstu uzmanību, tomēr var atšķirties Android un Apple sistēmas telefoniem. Arī pirmajā reizē bija cilvēki, kas saņēma tikai vibrācijas signālu vai tikai skaņas signālu. Ivars Nakurts mudina neignorēt atjauninājumus telefonā, tie būs drošības paziņojumi, lai vairāk nekas nav jākonfigurē vai jāveic savos tālruņos.  "Rudens periodā lielākajā daļā telefonu brīdinājumi, kad būs oranžais un sarkanais brīdinājums, nāks gan ar skaļu signālu, gan ar vibrāciju, lai pievērstu uzmanību," atzīst Ivars Nakurts.  

Det finns mycket att förundras över i insekternas minivärld. Och att undra över! Ett specialprogram där entomolog Moa Pettersson svarar på lyssnarnas insektsfrågor. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Det är högsommar och det surrar för fullt i luften av allehanda insekter. Men vilka är de, och vad gör de? Vi får in massor av frågor om insekter från er som lyssnar, så därför har vi kallat in Moa Pettersson, entomolog på Artdatabanken, för att svara på några av dem.Varför var buskarna längs cykelvägen till jobbet i Göteborg helt inspunna som i spindelväv? Vem har gjort massor av äppelkart längst ute på ekens grenar? Varför klättrade myrorna i flera lager på varandra på myrstacken i våras i Luleå? Och varför såg det ut som att en humla hade skägg?Det är några av de frågor som får svar under programmet, som direktsänds från Röboåsen i Uppsalas norra utkant.Moa Pettersson berättar också om några av de fjärilar som kommer att klassas som hotade på nästa rödlista.Programledare är Jenny Berntson Djurvall.

Mentālās veselības nozīme ir nenovērtējama. Kāpēc tik svarīgi par to rūpēties un kur doties, lai uzzinātu ko vairāk, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas biedrības "Ogle" vadītāja Alise Cepurīte, psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts Ernests Pūliņš-Cinis un viens no festivāla "Ogle"organizatoriem Klāvs Adamovičs. -- 11.–12. jūlijā Tallinas ielas kvartālā notiks festivāls "Ogle 2025", kur apmeklētāji varēs uzzināt, kā parūpēties par savu mentālo veselību. Pasākums apmeklētājiem pieejams par ziedojumiem. Divu dienu programmā vairāk nekā trīsdesmit Latvijas psihologi, psihoterapeiti, kustību speciālisti, mākslas terapeiti un pieredzes stāstu dalībnieki piedāvās lekcijas, radošās darbnīcas, meditācijas kokļu pavadībā un individuālas bezmaksas konsultācijas, sacīja rīkotāji un uzsvēra, ka festivāla centrālais fokuss ir labbūtība – saprotami, zinātniski pamatoti paņēmieni, kas palīdz uzlabot ikdienas pašsajūtu, sākot ar kvalitatīvu miegu un līdzsvarotām attiecībām un beidzot ar drosmi runāt par sarežģītām tēmām.   "Šovasar centāmies vairāk fokusēties uz labbūtību un kā parūpēties par sevi ikdienā. Tādēļ būs dažādas tēmas par stresu, par attiecībām, par miegu. Ja citus gadus tas ir bijis vairāk kā izklaides festivāls ar mūziku, šogad tomēr vairāk koncentrējamies uz jautājumiem, kas saistīti ar mentālās veselības tēmu gan lekcijās, gan diskusijās, gan dažādās darbnīcās," par gaidāmo festivālu stāsta Alise Cepurīte.

En häftig mekanism i ett litet underligt djur skulle bli viktig också för oss människor och belönades med Nobelpris 2024. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Programmet sändes första gången 3/12 2024. ”I love that animal”. Nobelpristagaren Victor Ambros har mycket att tacka en millimeterlång mask för. Det lilla genomskinliga djuret har nämligen inte bara haft en central plats i hans karriär, den har också lett till att han i år tilldelas årets Nobelpris i medicin. Hör om upptäckten av en viktig genetisk funktion som ärvts genom årmiljonerna och om varför så kallade ” worm people” är lite speciella inom forskarvärlden.Reporter Lena Nordlund lena.nordlund@sr.se Producent Lars Broström lars.brostrom@sr.se

Da den folkekære skuespiller Lone Hertz mistede sin søn Tomas, stod hun tilbage med ubesvarede spørgsmål. Han fik som spæd diagnosen 'åndssvag', og siden har Lone kæmpet for at ændre synet på mennesker med handicap. Men da Tomas i en alder af 58 døde efter et fald på sit bosted, begyndte en ny kamp: Familien tvivler på, om han blev passet godt nok - og kan ikke få indsigt i de dokumenter, der måske rummer svarene. I dagens Genstart fortæller Lone Hertz og datteren Maria Lindhardt om sorgen og jagten på retfærdighed. Vært: Anna Ingrisch. Program publiceret i DR Lyd d. 2. juli 2025.

Hvilke omgivelser er bedst for et lig at være i? Hvorfor vil man gerne være drabsefterforsker?Er der nogle ting, du har måtte opgive pga. dit arbejde? Eller har du altid prioriteret familien?Hvorfor kan man få dobbeltstraf, bare fordi man er medlem af en bande?Og hvad er en body-farm?I “Danske Drabssager spørgsmål og svar”, stiller vært Stine Bolther spørgsmål på vegne af jer lyttere til en række af vores eksperter. Det kan være om retsmedicin, kriminalteknik, efterforskning, rettergang, kriminaljournalistik og meget andet.De medvirkende trækker tråde til sager, de selv har stået med og øser ud af deres store viden og indsigt. Medvirkende:Tidligere drabschef ved Rejseholdet Bent Isager-NielsenProfessor i retsmedicin Hans Petter HougenForsvarsadvokat Jesper Storm ThygesenVært: Kriminalreporter & forfatter Stine Bolther

Bråkstaken Robert Lewandowski! Lite landslagspepp! Den förbryllande Nations League-finalen! Frånåkte tysken! Svärtan i Italy! RIP Brescia! Lyssna på två fullmatade avsnitt av Tutto Balutto, helt utan reklam, på Podme. Signa upp dig på podme.com – de första 14 dagarna är gratis. Ladda sedan ner Podme-appen i Appstore eller Google Play.

https://linktr.ee/learningwithervin

https://linktr.ee/learningwithervin

Vi funderar på flyttar, diskuterar diskussionsformat, eleverar engelska, äskar abstrakta åsikter och spånar på tunnlande kartor.

Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā ir dzīvokļu īpašnieku kopīgu lēmumu pieņemšana. Izmaiņas Dzīvokļu īpašnieku likumā tagad ļauj pieņemt svarīgus lēmumus arī mazākumam. Vai tas ir mainījis situāciju uz labo pusi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē jurists Jānis Uzulēns, namu pārvaldniece Irēna Rusiņa un Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas vadītājs Oskars Skrastiņš. Ierakstā pieredzē dalās kādas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja. Viņas pārziņā ir divas 36 dzīvokļu mājas un visgrūtāk visiem bijis vienoties par mājas renovāciju, bet to izdevies veiksmīgi pabeigt. "Ja runājam par dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm - jā, tas ir diezgan sarežģīts process. Mēs varam lēmumus pieņemt kopsapulcēs, mēs varam lēmumus pieņemt aptaujas veidā un citādi savstarpēji vienojoties," norāda Irēna Rūsiņa. "Kopsapulci var ierosināt gan pārvaldnieks, gan arī viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki. Un šeit ir stāsts par to - viens vai vairāku dzīvokļu īpašnieki, kurš uzņemas atbildību? " Rūsiņa atzīst, ka dzīvokļu īpašnieki neaizdomājas, ka viņiem ir tiesības sasaukt kopsapulci. Viņi ir gatavi gaidīt no pārvaldnieka, no kaimiņa, no kādas citas personas, bet neuzņemties pašiniciatīvu. "Pārvaldnieku var salīdzināt ar pedagogu, kuram ir kaut kāda dzīves pieredze, un viņš katru gadu sāk darbu ar pirmo klasi. Māca matemātiku," uzskata Jānis Uzulēns. "Pedagogam ir fenomenāla noturība, ka viņš katru gadu no sākuma sāk bērniem stāstīt, cik ir viens plus viens, tad viens plus divi. Kaut gan viņam pašam iekšēji ir sajūta - kā to var nezināt. Un pretī viņam klasē sēž 30 - 40 bērni. Lai man piedod Pēteri, bet tas ir konkrēts vandālis, kurš paņem pusi klases ar savu harizmu, viņam vispār neinteresē, cik viens plus viens. Iedomājieties, kāda ir tā psiholoģiskā slodze uz cilvēku, kurš mēģina klasi savākt nodarbībā kopā un savākt tā, lai tas sliktākais rezultāts būtu iespējami labākais. Šeit ir tas stāsts par iedzīvotājiem. Cilvēki uzreiz saslāņojas atbalstītājos, noliedzējos. Diemžēl ir jārēķinās, ka ir viena cilvēku grupa, kuriem ir valodas barjera vai drīzāk viņi uzskata, ka viņiem tā ir, un viņi nobīstas no sarunas. Lielākā grupa vienmēr ir tie, kas saka - mēs neko nezinām, ko mēs te vispār darām. Tev ir jāmēģina sarunā trāpīt pa visām šīm četrām grupām ar informāciju tā, lai tas vājākais elements veidotu saturu. Iztēlojoties, ka tas Pēterītis nav līderu grupā, kuri visu atbalsta. Kāpēcīšos viņš arī nebūs, jo tas nav līderis, viņš ir tajos, kas īsti nesadzird tevi, vai tajos, kas vienkārši visu noliedz. Nedod Dievs, Pēteris ir tanī grupā, kas visu noliedz, automātiski tā māja ir destruktīva. Tādā vidē mēs dzīvojam, un to nevar atrisināt ar normatīvo regulējumu."

I veckans huvudavsnitt tar vi upp resultatet av den statliga adoptionsutredningen, som slår fast den internationella adoptionen i Sverige har präglats av oegentligheter, korruption och barnhandel. Utredaren rekommenderar bland annat ett stopp av internationell adoption och att regeringen formellt ber om ursäkt till de drabbade.I andra halvan svarar vi på några av era lyssnarfrågor. Det blir prat om anknytningsteorin, Diddy-rättengången, överdiagnostisering + mer! Enjoy! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vasara šogad sākas negribīgi un ļoti pakāpeniski, tomēr peldsezona oficiāli ir atklāta un gan jau pienāks arī brīdis, kad laikapstākļi vilinās vai pat spiedīs doties veldzi meklēt peldoties. Diemžēl ūdenstilpes katru gadu Latvijā paņem arī desmitiem dzīvību, ir pat sitācijas, kad zināšanas par upes, ezera un jūras ģeogrāfiskajām un vides procesu īpašībām ļautu izvairīties no traģēdijas. Toms Bricis ir apkopojis svarīgāko, ko der zināt no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa, pirms doties peldēt. Jau mēnesis, kopš oficiālā peldsezona sākusies, bet laikapstākļi ir tādi, ja neskaita ziemas peldētājus, šķiet, ka nav pārāk daudz cilvēku, kas būtu metušies peldēties. Un labi, ka tā, jo tas ļauj vēl pirms sezonas atsvaidzināt zināšanas vai pat uzzināt kaut ko jaunu, kas tiešām var palīdzēt novērtēt situāciju un nerīkoties riskanti. Ja upju atvari, purvu akači ir minēti pat folklorā, tad par bīstamajām jūras straumēm sabiedrībā sāka runāt tikai pēdējo 5 -20 gadu laikā pēc dažiem traģiskiem gadījumiem. Iespējams, ka te arī klimata pārmaiņas pie vainas, agrāk vasaras bija tik īsas un vēsas, ka senie latvieši jūrā nemz nepeldējās. Sākoties peldsezonai, atbildīgās institūcijas – mediķi, pašvaldības policija, pludmales glābēji – parasti atgādina par drošību ūdens tuvumā un peldoties, par to, kā rīkoties, ja notikusi nelaime. Toms šoreiz dara ko līdzīgu, tikai no dabas apstākļu puses. Kā pamanīt zīmes, kas norāda uz risku, ka peldēšanās var būt bīstama?   Runājot par aktuāliem laikapstākļiem Latvijā Latgali, arī daļu Vidzemes un Zemgales skāris ļoti liels slapjums. Lauki un dārzi daudzviet ne tikai pārmitri, izmirkuši, bet applūduši, kamēr daudzviet Kurzemē, īpaši Ventspils, Talsu novadā, valda ja ne gluži sausums, tad dārzi jau ir jāpalaista. Aizvadītais maijs Latvijā, ja rēķina vidēji uz visu valsti nolijušo ūdens daudzumu, bija sestais slapjākais pēdējā gadsmita laikā. Savukārt vēsturiskie dati liek atcerēties vienu interesantu lietu – lietainākais maijs Latvijā bija 1928. gadā, otrajā vietā ir turpat netālu laika skalā 1926. gads. Arī toreiz daudzviet Latvijā applūda lauki, bija neražas gadi, plūdi bija daudz plašāki, nekā šogad. Latvijas Radio sāka raidīt 1925. gadā. Parādījās ās visu Latviju aptveroša jauna, acīm neredzama tehnoloģija, kas spēj nogādāt skaņu jebkurā Latvijas nostūrī. Un kāda sakritība – nākamajos gados pēkšņi sāk līt daudz vairāk. Sākas plūdi un neraža. Palasot tā laika presi, ko var ērti darīt portālā "periodika.lv", var atrast ziņas, ka cilvēki lietavās vainoja radio. Ka radio ietekmē atmosfēru, radot nepieredzēti lielus lietus mākoņus. Izdevumā "Laiks un tā pareģošana". kas izdots 1936. gadā var lasīt: "1928. gads pie mums Latvijā un Lietuvā bija ļoti lietains. Raža aizgāja bijā. Strauja radio attīstība iekrita taisni šinī slapjajā gadā. Laucinieki sāka nopietni uztraukties, ka radio dēļ viņiem jācieš tādi zaudējumi. Radio esot lietus cēlonis." Ir pagājuši gandrīz 100 gadi un nekas nav mainījies. Tagad to vairs neraksta avīzēs, bet palasot, ko ļaudis raksta internetā, arī ir saksatāmas līdzības. Laikapstākļu anomālijās tiek vainotas tehnoloģijas, apzināta vai neapzināta to ietekme, lai gan arī par aizvadīto maiju var droši teikt – nepatīkami, dārziem un laukiem postoši, bet šāds slapjš maijs nav nekas nepieredzēts. Tādi un vēl slapjāki ir bijuši un būs.

Sista rycket inför trupputtagning till EM - vilka svar vill vi ha från matcherna mot Italien och Danmark?! Blackstenius avgörande - bra eller dåligt för henne?! Och överraskande serieledare, lag som inte lär sig - och spöken i Alingsås.Kontakta redaktionen: linus@k26media.seVill ditt företag samarbeta med Viva Femme? samarbete@tutto.seSociala Medier:Instagram - TuttofemmeTwitter - FemmevivaTikTok - Femmeviva Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Hvor tæt arbejder efterforskere sammen med familien og de øvrige efterladte i en drabsefterforskning?Findes der mange uidentificerede lig i Danmark? Har du som efterforsker nogensinde selv været bange for at blive overfaldet eller slået ihjel?Har du kunnet sammenligne lig, hvor man kan genkende modus? Hvor mange af “dine” sager er stadig uopklarede, og føler du skyldfølelse, når de ikke bliver opklaret?Hvorfor er der forskel i straf på om der er tale om vold med døden til følge og drab? Resultatet er jo det samme.Og hvordan kan det være, at man som anklager ikke må snakke med vidner, inden en retssag går igang?I “Danske Drabssager spørgsmål og svar” stiller vært Stine Bolther spørgsmål på vegne af jer lyttere til en række af vores eksperter. Det kan f.eks. være om retsmedicin, kriminalteknik, efterforskning, rettergang, psykologi, kriminaljournalistik og meget andet.De medvirkende trækker tråde til sager, de selv har stået med og øser ud af deres store viden og indsigt. Medvirkende:Tidligere drabschef ved Rejseholdet Bent Isager-NielsenProfessor i retsmedicin Hans Petter HougenForsvarsadvokat Jesper Storm ThygesenVært: Kriminalreporter Stine Bolther

Gutta spiller inn en noe redusert podcast 18. Mai. Vi oppsummerer 17. Mai og hvordan det gikk. Er det overraskende attraktivt å kunne knyte slipsknute som jente? Er det innafor å kysse venninner venner av samme kjønn? Kan man få mindre pupper av å drikke kaffe? Hva gjør man når kjæresten har slått opp fordi du tidligere har ligget med tvillingbroren (enegget)? Anonymt skjema for innsendelse:  ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://forms.gle/j9rAaF7jvgsHWoiS6⁠⁠

Dr. Arvīds Irmejs šajā sarunā atklāj dzīvību glābjošus faktus par vēzi. Dakteris parāda, kā vēzis attīstās un kā tas kļūst arvien viltīgāks laika gaitā, tāpēc agrīnai diagnostikai un mamogrāfijas metodei ir izšķiroša nozīme, lai glābtu dzīvību un saglabātu dzīves kvalitāti. Pat neliela kavēšanās var dramatiski mazināt izveseļošanās iespējas. Dakteris arī norāda, kā 40% vēža gadījumu ir novēršami ar dzīvesveida izmaiņām.Dr. Arvīds Irmejs ir krūts ķirurģijas virsārsts PSKUS. Viņš ir RSU asociētais profesors, Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors. Latvijas ārstu biedrības ceremonijā "Gada balva medicīnā" viņš saņēma balvu "Gada cilvēks medicīnā 2021".Šajā sarunā ārsts stāsta par mūsdienu ārstēšanas iespējām, pateicoties kam 80% sieviešu ar krūts vēzi vairs nav jāuztraucas par krūts zaudēšanu. Dakteris sniedz gan praktisku informāciju par skrīninga iespējām Latvijā, gan emocionālu atbalstu un cerību. Tā ir saruna, kas daudzas sievietes un viņu ģimenes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves novēloti konstatēta vēža dēļ.Šīs intervijas saturs ir veidots sociālās kampaņas ietvaros, kas veltīta krūts veselībai. Kampaņa Latvijā tiek organizēta sadarbojoties ar krūts vēža pacientēm, pacientu organizācijām, vēža pacientu atbalsta organizāciju Onkoalianse, vadošajiem ārstiem ķīmijterapeitiem un farmācijas uzņēmumu Novartis.Sarunā pieminētos informācijas avotus un saites atradīsi 228. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Agrīnā diagnostika glābj dzīvības00:02 – Iepazīšanās ar Dr. Arvīdu Irmeju00:04 - Krūts slimību centra darbība un komanda00:05 - Darba ikdiena un izmaiņas ārsta karjerā00:06 - Vīriešu krūts vēzis - retāk sastopams, bet tas pastāv00:08 - Ticības loma ārsta darbā, kas Dr. Irmejam dod spēku 00:10 - Pozitīva komunikācija ar pacientiem, kad svarīgi fokusēties uz risinājumiem, nevis sliktākajiem scenārijiem.00:14 - Svarīgi, lai pacients nebūtu viens, saņemot diagnozi.00:19 - Mūsdienu iespējas saglabāt krūti00:22 - Māņticības ietekme uz vēža ārstēšanu00:26 - Komplementārās medicīnas loma - fizisko aktivitāšu, uztura un garīgās veselības nozīme vēža ārstēšanas procesā.00:28 - Dzīvesveida ietekme uz vēža attīstību00:30 - Reproduktīvie faktori un krūts vēža risks00:32 - Garīgās veselības ietekme uz imunitāti un vēža attīstību.00:36 - Traģiskās kavēšanās sekas, kuras var mazināt00:40 - Vēža attīstības process un agrīnas diagnostikas nozīme00:44 - Krūts vēža statistika un jaunāku sieviešu risks, kas jāņem vērā00:45 - Mamogrāfijas pieejamība, valsts apmaksātais skrīnings sievietēm no 50 gadu vecuma un ieteikumi jaunākām sievietēm00:47 - Mamogrāfijas metodes drošības skaidrojums00:48 - Krūts vēža statistika Latvijā00:49 - Agrīna diagnostika var samazināt mirstību par trešdaļu00:51 – Skaidrojums, kādas ir mamogrāfijas priekšrocības pār citām metodēm00:54 - Godīga saruna par mamogrāfijas diskomfortu, kad ieguvumi no šī skrīninga atsver īslaicīgo diskomfortu.01:01 - Kā vīriešiem atbalstīt sievas, māsas, draudzenes krūts veselības pārbaudēs un ārstēšanas procesā01:03 - Pārmantotā vēža risks un ģenētiskās pārbaudes sievietēm01:06 – Interesanti pētījumi par krūšu palielināšanu un vēža risku01:07 - Nākotnes prognozes krūts vēža ārstēšanā, kad prevencija un veselīgs dzīvesveids ir efektīvākie risinājumi01:11 - Kā Dr. Irmejs saglabā līdzsvaru un atjaunojas01:14: Tava svarīgākā fotosesija

Send us a text

Heilir og sælir hlustendur góðir! Endalínan mætti með dyggri aðstoð Magga Gun og Rúnars Inga og fór yfir leik 2 í lokaúrslitum og alla vitleysuna sem átti sér stað í Ásgarði í leik 2.Allt var þetta í samtarfi við Brons, Soho, Kef Spa, Viking Lite og Comfyballs, þangað til næst!

Send us a textGratulerer! Du har jobbet deg gjennom alle 70 høyfrekvente spørsmål. Fortsetter du å shadow-lese 15 minutter daglig, vil flyten din raskt stabilisere seg på solid B1 – kanskje til og med nærme seg B2. Ønsker du personlig feedback, prøveeksamen og løpende uttaletrening, meld deg på vårt Norskprøven-intensivkurs via lenken i beskrivelsen. Bruk koden summer før 15. mai for 10 % rabatt, og bli med i affiliate-programmet for å tjene provisjon mens du deler kurset. Takk for at du fulgte serien – vi sees på kurset og på selve prøven. Lykke til med Norskprøven!

Send us a textNorskprøven Muntlig 2025: Høyfrekvente B1 Spørsmål og Svar Del 2Strålende! Nå behersker du 48 spørsmål. Det gjenstår bare en siste spurt før du er komplett B1-klar. Klikk videre til del 3 (49–70) for å lukke sirkelen og sikre toppscore.Husk også 10 % sommerkurs-rabatt med koden summer innen 15. mai, og vårt åpne affiliate-program hvor du kan tjene inn kursavgiften. Alle detaljer finner du under. Vi møtes i finalen!

Send us a textNorskprøven Muntlig 2025: Høyfrekvente B1 Spørsmål og Svar Del 1

Send us a text

Ett amerikanskt militärflyg kommer lastat med slädar och skottsäkra bilar. Om Grönland i dragkamp mellan storebror Danmark och USA. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Den gigantiska ön i Arktis har hamnat mitt i geopolitiken. Vita huset hoppas få goodwill genom att ge pengar till den årliga slädhundstävlingen och Danmark påminner om allt gott landet gjort för Grönland genom historien.Men där danskarna sett godhet ser grönländare övergrepp. Nu hoppas befolkningen på en chans att styra sig själva och få ut mesta möjliga av öns rikedomar. Men kan en plats med knappt 60.000 personer bli en nation?Medverkande: Jørgen Chemnitz, fotograf Nuuk, Line Rasmussen, boende i Nuuk, Maliina Abelsen, tidigare finansminister Grönland och idag styrelseordförande för fiskerikoncernen Royal Greenland, Martin Breum, journalist och författare med fokus på Arktis, Sørine Petersen som växte upp med grönländska hundar på Grönland, Kuno Fencker, politiker för det grönländska partiet Naleraq som haft tät kontakt med USA, Arnaq Davidsen, Maya Martinsen, Nivikka Berg, studenter vid Nuuks gymnasium.Programledare: Fernando Ariasfernando.arias@sr.seProducent och reporter i Grönland: Ulrika Bergqvistulrika.bergqvist@sr.se