Podcasts about svar

Cc Madhya 24.278-326 https://vedabase.io/en/library/cc/madhya/24/ ------------------------------------------------------------ I read in the Śrī Bhaktisiddhānta Vaibhava that when devotees got a windfall, Śrīla Bhaktisiddhānta liked them to spend the money on preaching. He didn't like them to get fat and have lots of money. He wanted them to feel that "we have to depend on Kṛṣṇa." That's why it's nice to spend all your money on books and then distribute them all and start over. It gives that feeling of full dependence on Kṛṣṇa. When Caitanya Mahāprabhu, in the Caitanya Bhāgavata, had taken sannyās and He goes out wandering, He brings His followers with Him. As they began the journey, He turned to them and said, "Did you bring anything?" And they said, "Oh, my Lord, You didn't tell us to bring anything." He said, "Very good, because I want you to observe that although the universe is filled up with food and money, people get only what they deserve, and that Kṛṣṇa is sustaining us wherever we go." Once I interviewed Mahātma Prabhu about the early days of preaching, and he said, once Prabhupāda put out an edict that "anybody who goes out preaching and traveling to preach who doesn't care for personal maintenance, then, I guarantee they'll go back to Godhead." I forget what the exact benediction was, but it was something extremely lofty. And he said, "We all just jumped in the van in the middle of winter and took off for the North." He tells the whole story about how they got to some tiny, little town. It was in Canada. It was blizzard conditions, and there was some drunk guy. The only guy on the street was drunk. He ended up buying a book. And then they wondered where to stay, and they were looking around, and they just happened to find a door with a sign on it. They went in there, and it was full facility. Everywhere they went, they found that kind of facility. That Prabhupāda's mood, sort of as Svarūpa Dāmodara said, after Lord Caitanya took sannyās, he said, "I became mad." So Prabhupāda had that kind of spiritual madness, too. I heard he brought a little bag of oats or something, in case there was nothing to eat. (excerpt from the discussion) To connect with His Grace Vaiśeṣika Dāsa, please visit https://www.fanthespark.com/next-steps/ask-vaisesika-dasa/ ------------------------------------------------------------ Add to your wisdom literature collection: https://iskconsv.com/book-store/ https://www.bbtacademic.com/books/ https://thefourquestionsbook.com/ ------------------------------------------------------------ Join us live on Facebook: https://www.facebook.com/FanTheSpark/ Podcasts: https://podcasts.apple.com/us/podcast/sound-bhakti/id1132423868 For the latest videos, subscribe https://www.youtube.com/@FanTheSpark For the latest in SoundCloud: https://soundcloud.com/fan-the-spark ------------------------------------------------------------ #sricaitanyacaritamrita #govardhanreadings #spiritualawakening #soul #spiritualexperience #spiritualpurposeoflife #spiritualgrowthlessons #secretsofspirituality #vaisesikaprabhu #vaisesikadasa #vaisesikaprabhulectures #spirituality #bhaktiyoga #krishna #spiritualpurposeoflife #krishnaspirituality #spiritualusachannel #whybhaktiisimportant #whyspiritualityisimportant #vaisesika #spiritualconnection #thepowerofspiritualstudy #selfrealization #spirituallectures #spiritualstudy #spiritualquestions #spiritualquestionsanswered #trendingspiritualtopics #fanthespark #spiritualpowerofmeditation #spiritualteachersonyoutube #spiritualhabits #spiritualclarity #bhagavadgita #srimadbhagavatam #spiritualbeings #kttvg #keepthetranscendentalvibrationgoing #spiritualpurpose

I avsnitt 186 som publicerades i augusti gick Jacob och Erik igenom de fyra första artiklarna av inom ämnet "glukoskollen" som Svenska Dagbladet har publicerat. De har fram tills nu publicerat 13 olika artiklar och kvalitén har inte blivit bättre över tid. Den sista artikeln är troligen den sista i serien och i den svarar Kerstin Brismar på tretton stycken läsarfrågor och Jacob och Erik sitter i sin tur och går igenom både frågorna och svaren i det här avsnittet av Hälsoveckan by Tyngre. På Hälsoveckan by Tyngres instagram kan du hitta bilder relaterat till detta och tidigare avsnitt. Hålltider (00:00:00) Introsnack (00:06:36) Kerstin Brismar svarar på läsarfrågor kring glukoskoll i SvD

Alice Teodorescu undrar varför inte palestina-aktivister demonstrerar för Sudan. Fredrik förklarar hur det hänger ihop. Daniel Gilbert premiärspelar en ny singel och hipsterhoran Carl HS funderar över upplysta svampkillar. Support till showen http://supporter.acast.com/gott-snack-med-fredrik-soderholm. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne Latviešu gadskārtu svētku un kāzu rituālajā maskošanās darbībā vārds "čigāni" neapšaubāmi saistās ne tikai ar etnosu, bet arī ar stabilu masku tēlu. Šajā masku pasaulē, kurā mēdz parādīties arī citu etnosu tēli, piemēram, Žīds, Čigāns iegūst pārliecinoši vadošu un centrālo lomu. Čigāns bieži vien ir galvenais atslēgas tēls – barvedis, parasti ierodas kopā ar savu sievu Čigānieti. Šī nozīmīguma dēļ visa masku grupa nereti tiek dēvēta par čigāniem, bet pati maskošanās akcija tiek apzīmēta kā čigānos iešana vai čigānos laišanās. Pētot leksēmas "čigāni" lietojumu klasiskajās tautasdziesmās, ir secināts, ka čigānu daudzinājums ieņem ceturto vietu aiz vāciešiem, krieviem un leišiem – tautām, ar kurām latviešiem veidojušies cieši kultūrvēsturiski sakari. Čigānu tematikas dziesmu relatīvi prāvais skaits skaidrojams nevis ar leksēmas lietojumu kā etnonīmu, bet gan kā masku gājienu dalībnieku apzīmējumu. Šeit parādās vēsturisks paradokss: tautasdziesmu aktīvās jaunrades periods datējams ar 13.–16. gadsimtu, bet čigānu ieceļošana Latvijā no Polijas un Vācijas notika vēlāk – 15.–16. gadsimtā. Tādējādi dziesmu rašanās intensitāte nav tieši saistīta ar etnisko čigānu klātbūtni, bet drīzāk ar tēla simbolisko nozīmi. Turklāt statistiskie dati par šo dziesmu koncentrācijas blīvumu nav saistāmi ar tiem novadiem, kuros mitinājies lielāks etnisko čigānu skaits. Pieņemot, ka Čigāna tēls ienācis masku pasaulē vēlīni, zemniekiem imitējot īsto čigānu dzīvesveidu un atdarinot viņu valodu dziesmās (piemēram, siku siku parsipellā), var skaidrot čigānu masku tradīcijas Kurzemē, kur tika reģistrēti visvairāk etnisko čigānu. Tur arī koncentrējas vēlīnas izcelsmes dziesmas ar plaša diapazona melodijām un piedziedājumiem. Meklējot čigānu masku tēla saknes senākos kultūras priekšstatos, melodiju analīze atklāj, ka lielākā daļa ar maskošanos saistīto dziesmu pieder senajam muzikālajam slānim — rečitācijai, kuras raksturīgās iezīmes ir šaura melodiskā amplitūda un fonētiski krāsaini refrēni, piemēram, "kalado", "tondaro", kas īpaši izplatīti Latvijas austrumdaļā. Svarīgs arguments par Čigāna tēla senumu ir vārda etimoloģija. "Čigāni" ir eksonīms, aizgūts no grieķu atsinganos, kas nozīmē "neaizskaramie" vai "izstumtie". Šis jēdziens saistāms ar hinduistu sabiedrības zemāko kastu — čandalām, kuru pienākumos ietilpa rituāli netīru funkciju veikšana, piemēram, līķu aizvadīšana. Viņu sociālā izolācija un mistiskā loma sabiedrībā radīja kultūras stereotipu, kas vēlāk migrēja uz Eiropu kopā ar romu tautām. Līdzīgi kā čandalas, arī čigāni Eiropā un Latvijā nodarbojās ar peripatētiskām profesijām – kalšanu, zīlēšanu, muzicēšanu –, kuras sabiedrībā tika uzskatītas par marginālām. Viņi atradās ekonomiskajā un sociālajā perifērijā, piedāvājot pakalpojumus, kurus nometnieku kopienas nevēlējās pastāvīgi uzturēt. Senajās sabiedrībās aptuveni 5% iedzīvotāju bija migrējoši, un šie cilvēki bieži tika apzīmēti ar vispārīgo jēdzienu "čigāni". Tas parāda, ka vārda "čigāni" etimoloģija nav tikai lingvistiska, bet arī sociāli stigmatizēta — saistīta ar izstumtību, mistiku un marginalitāti. Čigānu maskas ietver plašu semantiku: etniski citādais, profesionāli izdalītais, mītiski svešais. Tieši šī marginālā statusa dēļ Čigāna tēls folklorā izkonkurē citus etniskos tēlus, piemēram, Žīdu, un iegūst lielāku popularitāti. Maskošanās rituāli nav tikai dzīves atspoguļojums, bet arī ilgdzīvošanas mehānisms, kurā tēli ar rituālu jēgu un mītisku nozīmi nodrošina saikni starp pasaulēm. Tādējādi Čigāna tēls folklorā kļūst par maskošanās kvintesenci — tajā saplūst klejotāja dzīvesveids, sociālā izstumtība, citādība un saikne ar mirušo pasauli. Ar spēju šķērsot robežas starp šo sauli un viņsauli, Čigāns ierindojas līdzās citiem masku tēliem kā mītisks ceļotājs starp pasaulēm, nesot auglību un svētību.

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

>>> Se mere om selvhjælpskurset "Fra Angst til Tryghed" her---Jeg har fået en stor stak spørgsmål fra jer om angst, og i denne podcastepisode svarer jeg på en række af dem. Jeg har selv kæmpet med angst i årevis og har specialiseret mig i angst som psykolog, og med årene er det blevet mere og mere tydeligt, hvad der virker, og hvad der ikke virker. Angst er det mest udbredte psykologiske problem i Danmark. Det kommer bag på mange, og jeg tror, det er fordi, angst er mere tabubelagt end fx. stress, at angst bliver usynligt. Så husk - hvis du også kæmper med angst, så er du ikke alene. Jeg håber, du hører noget i episoden i dag, du kan bruge til noget og del gerne med andre, hvis du kender nogen, der kan have gavn af at lytte med.>>> Link til listen over spørgsmål og links til diverse, der henvises til i dagens episode

Kad sporta zinātniece, fizioloģe un asociētā profesore Līga Plakane stāsta par 8000 metru augstumu, par alpīnistu, kuru viena glāba 7500 metru augstumā, vai 170 kilometru skrējienu apkārt Monblānam, viņa stāsta par savu robežu iepazīšanu.Tā ir saruna par spēju saprast savu ķermeni robežsituācijās - kā ķermenis signalizē, ka ir par daudz un kad vēl vari. Kā atjaunošanās var izrādīties svarīgāka par kārtējo treniņu. Kāpēc tas, kas garšo ikdienā, kalnos izraisa pretestību.Līga ir zinātniece, kas teoriju pilnveido praksē – no Siguldas trepēm līdz Himalaju virsotnēm. Viņa ir mamma, kas bērnus ņēma līdzi uz kalniem. Viņa ir pirmā Baltijas sieviete, kas uzkāpa 8000-nieka virsotnē bez skābekļa un bez ārēja atbalsta.Vērtīgākais šajā sarunā ir Līgas spēja izskaidrot, kā ķermenis strādā robežsituācijās. Kāpēc šokolāde kalnos negaršo, bet kefīrs ir glābiņš pēc treniņa. Kāpēc zarnas sāp, kad skrien, bet ne, kad slēpo. Kā atpazīt atšķirību starp "vēl varu" un "jau par daudz". Kā pieņemt pareizos lēmumus brīžos, kad uz spēles ir drošība un nākotne.Šī saruna ir gan dīvāna mīļiem, gan tiem, kas jau trenējas ar augstām ambīcijām. Jo Līga runā par to, kas apvieno visus – par ķermeni, kas visu laiku cenšas mums kaut ko pateikt. Mums tikai jāiemācās klausīties.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:03:18 Cho Oyu 8201m – Līgas pirmais 8000-nieks (2008)00:04:04 Monblāna ultramaratons – 170 kilometri un emocijas00:09:00 Par sasniegumiem – devītā pasaulē savā vecuma grupā00:11:24 Franču alpīnista glābšana 7500 metros00:19:49 Lhotse – kāpēc neuzkāpām līdz galam00:28:19 Dzīvošana 7500 metros – kā spēki izzūd katru dienu00:31:01 Shishapangma un ceļš uz 8000 niekiem00:36:27 Bērni un kalni – par ģimenes līdzi ņemšanu ekstrēmos apstākļos00:37:57 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:40:16 Kā fizioloģija palīdz robežsituācijās00:42:36 Bērni kā atbildības enkurs – kad atgriezties00:44:02 "Kas tā par bezatbildību?" – sabiedrības spriedumi00:48:16 No cik gadiem bērnus ņemt līdzi piedzīvojumos00:54:11 Kā audzināt bērnus, kas nav baiļu pilni00:59:22 Pirmā Baltijas sieviete 8000-nieka virsotnē bez skābekļa01:00:14 Satikšanās ar Reinholdu Mesneru – kad leģenda novērtē tavu sasniegumu01:10:10 Gatavošanās konkrētam piedzīvojumam – regulārās aktivitātes01:16:34 Svarīgākais – iepazīt savas robežas01:18:47 Ēšanas režīms – kas garšo mājās un kas kalnos01:22:45 Ko ēst pirms, laikā un pēc – fiziologa ieteikumi01:32:06 Ieteikumi diviem tipiem – dīvāna mīļiem un ambiciozajiem01:34:41 Trenēties gudrāk, ne vairāk – vissvarīgākā mācība01:39:05 Distanču slēpošana klasiskajā stilā – labākais sports visam ķermenim

http://youtube.com/post/Ugkxh1YDEXy2Ycpo9JltpXut13Vvjcn92y-r?si=ZutNGfPeHfyLE2Uihttps://www.youtube.com/watch?v=jZtJW0jf8k0https://www.youtube.com/watch?v=lYPygTKTGTEhttps://www.youtube.com/watch?v=hXyiBmsGW54Kontakt: jonasandlighet@gmail.com

Vi svarar på era frågor om Kulllamannen och går igenom förberedelser generellt. Behöver man ha en race plan? Hur mycket energi kan man räkna med att lyckas få i sig och hur stor ryggsäck behöver man? Det är mycket att tänka på och alldeles snart är det dags för en av årets allra tuffaste utmaningar. Kullamannen by UTMB är ett erkänt svårt lopp, men varför? Vi gör vårt bästa för att vägleda er och för dig som verkligen vill ta din Kullamannen-satsning på allvar rekommenderar vi att kolla in vårt coachingprogram mot Kullamannen 2026 som startar nästa gång 1 februari. Gör gärna en intresseanmälan redan nu! Och dessutom, för dig som siktar på bergslopp nästa sommar så kör vi igång programmet Bergslöpningscoaching nu 1 december, även där med Anna Carlsson som coach!

Būtu svarīgi zināt, ko mēs ēdam, kaut vai tāpēc, lai apzinātos dažādu vielu ietekmi uz organismu. Tomēr - vai pievēršam tam pietiekami daudz uzmanības un kāpēc tas var izrādīties svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča un sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare. Vai iedzīvotāji, iepērkoties veikalos, pievērš uzmanību produktu sastāvam un e-vielām, to vaicājam Rīgas ielās sastaptajiem cilvēkiem. Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidro, ka e-vielas ir precīzi definētas vielas un tās tiek stingri uzraudzītas un reglamentētas. Tās ir vielas, kuras pievieno pārtikas produktiem pārstrādes un ražošanas procesā ar zināmu tehnoloģisko nolūku - sasniegt noteiktu uzturvērtību, sasniegt noteiktu uzglabāšanu pārtikas produktiem un drošumu. Tās obligāti jānorāda pārtikas produktu marķējumā. Ikviens var iepazīties pirms iegādāšanās. E-vielas, pirms tās iekļaut atļauto sarakstā, stingri no vērtē no dažādiem bīstamības aspektiem. "Neapstrādātiem produktiem - augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, medum, bērnu un zīdaiņu pārtikai e-vielas nemaz nedrīkst pievienot," norāda Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. Runājot par nitrītu un nitrātu pievienošanu gaļas izstrādājumiem, Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča norāda, ka no 2025. gada 9. oktobra gaļas produktos ir samazināts pievienojamo nitrītu un nitrātu daudzums. Devas ir samazinātas, bet ņemts vērā, lai mikrobioloģiskais drošums būtu saglabāts. "Produkti, kas satur nitrātus un nitrītus, gaļas izstrādājumi ir ļoti populāri, cilvēkiem ir grūti atteikties," vērtē Zane Timpare. "Pēdējā laika ieteikums ir, ja ēdam kūpinātas gaļas šķēli, tad ar rupjmaizi un dārzeņiem. Kāpēc? Jo dārzeņi saturēs C vitamīnu, flavonoīdus, dažādas bioloģiski aktīvās vielās, kas mazinās kaitīgo ietekmi, ja tā ir. Tas nenozīmē, ka es rekomendēju ēst šos produktus. Tie, kam kūpinātas gaļas maize tā garšo, tā varētu būt laba kombinācija." "Neatkarīgi no tā, kā e-vielas ir iegūtas, visām ir jābūt drošām, ja tās ir iekļautas atļaut e-vielu sarakstā," atgādina Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča. "Visi produkti, kas nonāk veikalu plauktos, tirgū vai tirdzniecības vietās un ir pieejami, apriori ir droši un nekaitīgi. Piesārņoti produkti nedrīkst nonāk veikala plauktos vai tirgū. Ja tas ir nonācis veikala plauktā, pats par sevi produkts ir drošs un nekaitīgs. Protams, gadās dažādas nianses attiecībā uz uzglabāšanu." Zane Timpare mudina paskatīties uz e-vielām no cita skatupunktā - kas ir tie produkti, kam e-vielas visbiežāk pievieno. "Ir svarīga produktu grupa, ko angliski dēvē "ultra-processed food" vai "hyperpalatable food", no kuriem pēdējo tulko kā pārmērīgi garšīgs. Varētu teikt, nesalīdzināmi garšīgs produkts, salīdzinot ar vienkāršo, ar melleni, burkānu, grūbām," norāda Zane Timpare. "Man liekas, lielākā problēma ir šo produktu pamatsastāvs, šādos produktos ir daudz tauku, daudz cukuru, vai daudz tauku un ogļhidrātu, vai daudz sāls. Tad jau e-vielas ir papildinājums. Jārunā par šo grupu, kuras patēriņš, ka liecina pētījumi, ļoti pieaug. Un arvien vairāk pieaug jaunu cilvēku vidū. Tas ir riska faktors. Ja runājam par e-vielām šādos produktos, tad ražotāji iet uz priekšu, ir nomainītas sintētiskās krāsvielas pret dabīgām, jo ražotāji seko līdzi tam, ko prasa patērētāji. No e-vielu skatupunkta nav riska, risks ir par pamatsastāvu. Lai panāktu šos produktus garšīgākus, kraukšķīgākus, krēmīgākus, visam vajadzīgas e-vielas, nav svarīgi, vai tās ir kaitīgas vai nekaitīgas, bet visi šie produkti veicina vēlmi ēst. Tur ir riska faktors - mēs gribam, lai ir garšīgāks, kraukšķīgāks, un ražotājs piedāvā. Tad ir pircēja izvēle."  

It's October, welcome to Spooky Month! This time we're sharing the immersive high fantasy audiodramas Counterbalance! Find out more at Trilunis.com. Cast: Raka - Kessir Riliniki, Lyn - Carollyn Monterola, Malaki - Eyþór Viðarsson (Blighthouse Studio), Auril - Travis Vengroff (The White Vault), Yosha - Hem Brewster (The Lucky Die), Akasar Eþiovar - Lani Minella (AudioGodz), Cerafaïn - Austin Beach (Broken Bard Studios). Additional Voices: Whitney Johnson (Kalila Stormfire's Economical Magic Services),Tal Minear (Ungifts), Lucille Valentine (The Six Disappearances of Ella McCray). Written and Dialogue Edited by Kessir Riliniki, Sounddesign by Sarah Buchynski (Polarity Audio Works), Theme music "Sál Svar" by Fuimadane from the album "Vegleitir". Send Auril a mail to Auril (@-Rune) Trilunis.com. More information at: https://linktr.ee/counterbalancepod. This is a Blighthouse Studio production. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Cc Madhya 14.174-257 https://vedabase.io/en/library/cc/madhya/14/advanced-view/ Dressing himself as a Vaiṣṇava, Mahārāja Pratāparudra entered the garden at Balagaṇḍi alone and began reciting verses from Śrīmad-Bhāgavatam. He then took the opportunity to massage the lotus feet of Śrī Caitanya Mahāprabhu. The Lord, in His ecstatic love for Kṛṣṇa, immediately embraced the King and thus bestowed mercy upon him. When there was an offering of prasādam in the garden, Lord Caitanya also partook of it. After this, when Lord Jagannātha's ratha car stopped moving, King Pratāparudra called for many elephants to pull it, but they were unsuccessful. Seeing this, Lord Caitanya began to push the car from behind with His head, and the car began moving. Then the devotees began pulling the car with ropes. Near the Guṇḍicā temple is a place known as Āiṭoṭā. This place was fixed up for Śrī Caitanya Mahāprabhu to rest in. When Lord Jagannātha was seated at Sundarācala, Śrī Caitanya Mahāprabhu saw it as Vṛndāvana. He performed sporting pastimes in the water of the lake known as Indradyumna. For nine continuous days during Ratha-yātrā, the Lord remained at Sundarācala, and on the fifth day He and Svarūpa Dāmodara observed the pastimes of Lakṣmī, the goddess of fortune. During that time, there was much talk about the pastimes of the gopīs. When the ratha was again being drawn and the chanting resumed, two devotees from Kulīna-grāma — Rāmānanda Vasu and Satyarāja Khān — were requested to bring silk ropes every year for the Ratha-yātrā ceremony. (Chapter description) ------------------------------------------------------------ To connect with His Grace Vaiśeṣika Dāsa, please visit https://www.fanthespark.com/next-steps/ask-vaisesika-dasa/ ------------------------------------------------------------ Add to your wisdom literature collection: https://iskconsv.com/book-store/ https://www.bbtacademic.com/books/ https://thefourquestionsbook.com/ ------------------------------------------------------------ Join us live on Facebook: https://www.facebook.com/FanTheSpark/ Podcasts: https://podcasts.apple.com/us/podcast/sound-bhakti/id1132423868 For the latest videos, subscribe https://www.youtube.com/@FanTheSpark For the latest in SoundCloud: https://soundcloud.com/fan-the-spark ------------------------------------------------------------ #sricaitanyacaritamrita #govardhanreadings #spiritualawakening #soul #spiritualexperience #spiritualpurposeoflife #spiritualgrowthlessons #secretsofspirituality #vaisesikaprabhu #vaisesikadasa #vaisesikaprabhulectures #spirituality #bhaktiyoga #krishna #spiritualpurposeoflife #krishnaspirituality #spiritualusachannel #whybhaktiisimportant #whyspiritualityisimportant #vaisesika #spiritualconnection #thepowerofspiritualstudy #selfrealization #spirituallectures #spiritualstudy #spiritualquestions #spiritualquestionsanswered #trendingspiritualtopics #fanthespark #spiritualpowerofmeditation #spiritualteachersonyoutube #spiritualhabits #spiritualclarity #bhagavadgita #srimadbhagavatam #spiritualbeings #kttvg #keepthetranscendentalvibrationgoing #spiritualpurpose

Svarīgi pārdomāt veidus kā sludināt par Jēzu Kristu mūsdienu pasaulē, kur grēka jēdziens ir kļuvis nesaprotams. Līdz ar to vēsts par Jēzu kā Pestītāju vairs neuzrunā.

Svarīgs ir vecāku piemērs. Ģimenes kopā pavadītie brīži un ģimenes rituāli. Jābūt skaidrībai, ka kārtību nosaka pieaugušais.

I avsnitt 200 av Radiokorrespondenterna Ryssland minns våra korrespondenter hur allting startade och pekar ut faktorerna som spelat en avgörande roll för kriget. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Ukrainas president Volodymyr Zelenskyj reser till Washington för nya samtal med Donald Trump. Vi analyserar den amerikanske presidentens möjligheter att få till en fredsuppgörelse mellan Ryssland och Ukraina. Och hur reagerar Vladimir Putin när Trump hotar med den amerikanska kryssningsroboten Tomahawk?Vi ställer oss också frågan varför Putin krupit till korset och erkänt att det var Ryssland som sköt ner ett passagerarplan från Azerbajdzjan.Programledare Johanna MelénProducent Lena BejerotMedverkande:Fredrik Wadström, RysslandskorrespondentLubna El-Shanti, UkrainakorrespondentMaria Person Löfgren, tidigare Rysslandskorrespondent

Nākamā gada valsts budžeta projektā svarīgākais punkts ir finanšu stabilitāte, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV). Viņa solīja, ka, vērtējot budžeta projektu, Saeimas komisija rūpīgi "ies cauri visiem priekšlikumiem", bet netiks palielināts kopējais budžeta deficīts.

I studio i dag har vi besøk av tidligere elitespiller Thea. Hun har spilt ishockey siden hun var barn, og har hatt det veldig gøy med det. Samtidig kommer det noen utfordringer og irritasjoner med å være kvinne i en mannsdominert idrett. I studio: Marie Sundve og Thea Svarød Produsent: Alfhild Beate Voulab Ansvarlig redaktør: Vilde Havn

Har drabsmetoder ændret sig gennem årene? Kan en person have været død for længe, til at man kan lave en obduktion?Bliver I irriterede, hvis en krimi eller tv-serie er for langt fra jeres virkelighed? Hvordan bliver man en dygtig retsmediciner eller politimand? Hvilken egenskab er vigtigst at besidde?Er der gerningsmænd, der prøver at skjule offerets identitet? Hvis ja, hvordan gør de det så?Og kan man fake sin egen død?I “Danske Drabssager spørgsmål og svar” stiller vært Stine Bolther spørgsmål på vegne af jer lyttere til en række af vores eksperter. Det kan f.eks. være om retsmedicin, kriminalteknik, efterforskning, rettergang, psykologi, kriminaljournalistik og meget andet.De medvirkende trækker tråde til sager, de selv har stået med og øser ud af deres store viden og indsigt. Har du et spørgsmål eller to så skriv til os via info@truecrime.dk eller find True Crime Agency på de sociale medier.Medvirkende:Professor i retsmedicin Hans Petter HougenKriminaltekniker Bent Hytholm JensenVært: Kriminalreporter og forfatter Stine Bolther

Velkommen til det her efterårsafsnit, hvor vi gør noget lidt andet, end vi plejer. I dag har jeg nemlig samlet nogle af de spørgsmål, som jeg ved, mange sidder med lige nu. Så i dag svarer jeg derfor på tre spørgsmål, der på hver sin måde handler om at få lidt færre bekymringer og lidt mere ro og retning på økonomien.Link til podcast afsnit

Hösten 2025 kränks Nato:s luftrum på flera sätt. Polen hotas av ryska drönare och utanför Estland möter svenska piloter ryskt stridsflyg. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Svaret från Nato är splittrat. Skjut ner dom, säger en av Estlands högsta militärer på frågan om vad Nato bör göra med ryska stridsflyg.När ett 20-tal ryska drönare tar sig in i Polen öppnar Nato och Polens luftförsvar eld. Vi besöker pensionärsparet som precis hann ta sig ut innan taket rasade in. En raket landade på parets hus.En vecka tidigare hade svenska förband kunnat möta de där drönarna i Polen. På flygflottiljen i Blekinge jobbar piloterna som nyss kommit hem från ett Nato-uppdrag där de haft i uppgift att skydda en hubb för transporter till krigets Ukraina - mot bland annat ryska drönare.Och när Estlands luftrum kränks får de svenska stridspiloterna möta upp och identifiera Rysslands MIG-31:or.Dagar senare svärmar mystiska drönare över Danmarks flygplatser.Medverkande: Alicja and Tomasz Wesolowski, pensionärer i Wyryki Wola i östra Polen vars tak rasade in, Tomas Ries, docent i säkerhetspolitik vid Försvarshögskolan, Christian Bertilsson, förbandschef för den svenska kontingenten vid Nato-insatsen i Malbork i Polen, Johan Elofsson, chef för Blekinge flygflottilj och pilot, Aron Kalmus, vice befälhavare för de estniska marktrupperna, Kristi Raik, chef för International Centre for Defence and Security, Peter Vigo Jakobsen, forskare vid Royal Danish Defence College, Marta, egenföretagare i Wyryki Wola,Reporter i Polen och Estland: Felicia Hassan, Östersjökorrespondent.Programledare: Viktor Löfgrenviktor.m.lofgren@sr.seProducent: Ulrika Bergqvistulrika.bergqvist@sr.se

Nils tror på Renault, Theo tycker att den borde ha hetat Renault 3 och Johan vill bara sälja bil. Dessutom har vi kört ytterligare ett postmodernistiskt tempel från baguettkramarnas förlovade land, nya Renault 4!

Ir situācijas, kad laicīga diagnostika un efektīva ārstēšana vistiešākajā veidā nozīmē iespēju gan elpot, gan dzīvot. Tā ir arī plaušu fibrozes gadījumos. Kāpēc ir tik svarīgi slimību pamanīt laikus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja p.i., pneimonoloģe, RSU pasniedzēja Zaiga Kravale, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe Ilze Priedīte un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs. Kas izraisa plaušu fibrozi? Zaiga Kravale skaidro, ka klasisks riska faktors ir smēķēšana, virkne reimatoloģisku slimību, bet jāņem vērā, ka simptomi ir nespecifiski - pakāpeniski progresējošs elpas trūkums un sauss klepus. Ārste arī atgādina, ka nevaram uztvert elpas trūkumu kā normālu nevienā vecumā. Ilze Priedīte min, ka cilvēkiem parasti, domājot par plaušu diagnostiku, pirmais prātā nāk rentgens. Bet šīs ir slimību grupa, kurai rentgens nederēs, lai konstatētu izmaiņas. Svarīgākā diagnostikas metode ir datortomogrāfija, kur iegūst attēlu, kurā ārsti skaidri redz plaušu bojājumu veidu.

Argumentationsteknik för dina samtal om Israel - Palestinakonflikten

Nyheterna Radio 10:00

Prabhupāda encouraged everyone to write. The main forum for writing during Prabhupāda's time, since Prabhupāda was writing all the books, was the Back to Godhead magazine. He wanted devotees to make articles for that. He emphasized, and all that's there in the record—that writing is a way of consolidating your realizations. If you write essays or books, then you have to do deep research, and you also become very acquainted with it, and you become more articulate in teaching Kṛṣṇa consciousness. Because, as you know well, when you write, you have to refine the way you present it, and then it becomes refined in your mind also. What Prabhupāda said about it was that finding ways to present Kṛṣṇa consciousness in a modern context, he said that you have to be expert to do that. That's one thing he said. To give an anecdote, Prabhupāda encouraged Svarūpa Dāmodara Mahārāja to write a science book, which he did. He wrote a book called 'The Scientific Basis of Kṛṣṇa Consciousness.' And Prabhupāda appreciated that a lot, and he touted that book, and his disciple who had written it, so he was encouraging about that. (excerpt from discussion) Verses covered: CC Madhya 1.86-109 https://vedabase.io/en/library/cc/madhya/1/advanced-view/ ------------------------------------------------------------ To connect with His Grace Vaiśeṣika Dāsa, please visit https://www.fanthespark.com/next-steps/ask-vaisesika-dasa/ ------------------------------------------------------------ Add to your wisdom literature collection: https://iskconsv.com/book-store/ https://www.bbtacademic.com/books/ https://thefourquestionsbook.com/ ------------------------------------------------------------ Join us live on Facebook: https://www.facebook.com/FanTheSpark/ Podcasts: https://podcasts.apple.com/us/podcast/sound-bhakti/id1132423868 For the latest videos, subscribe https://www.youtube.com/@FanTheSpark For the latest in SoundCloud: https://soundcloud.com/fan-the-spark ------------------------------------------------------------ #spiritualawakening #soul #spiritualexperience #spiritualpurposeoflife #spiritualgrowthlessons #secretsofspirituality #vaisesikaprabhu #vaisesikadasa #vaisesikaprabhulectures #spirituality #bhaktiyoga #krishna #spiritualpurposeoflife #krishnaspirituality #spiritualusachannel #whybhaktiisimportant #whyspiritualityisimportant #vaisesika #spiritualconnection #thepowerofspiritualstudy #selfrealization #spirituallectures #spiritualstudy #spiritualquestions #spiritualquestionsanswered #trendingspiritualtopics #fanthespark #spiritualpowerofmeditation #spiritualteachersonyoutube #spiritualhabits #spiritualclarity #bhagavadgita #srimadbhagavatam #spiritualbeings #kttvg #keepthetranscendentalvibrationgoing #spiritualpurpose

Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne. No juridisko, morāli ētisko, reliģisko normu viedokļa raugoties, zagšana ir nosodāma rīcība, jo saistīta ar slepenu sveša – materiāla vai nemateriāla – īpašuma piesavināšanos. Neskatoties uz to, tradicionālajā kultūrā attiecībā uz zagšanu vērojama divējāda attieksme. Saskaņā ar tautas priekšstatiem dažādu labumu sadale ir Dieva funkcija. Tādējādi zagšana būtu iejaukšanās Dieva darbības sfērā, tamdēļ tā kategoriski netiek sankcionēta. Taču zagšana ir leģitimēta dažādos kalendāro svētku  un cilvēka mūža godu rituālos. Tā ir akceptēta, taču pakļauta noteiktām normām, tādējādi ritualizēta. Vienīgi rituālā ir atļautas korekcijas labumu sadales sistēmā, nepārkāpjot Dieva likumus. Kas īpaši raksturo zagšanu rituālajā norisē? Tā ir rituāla darbība, kas šādā veidā iegūtiem priekšmetiem piešķir īpašu sakralitāti un maģisku spēku. To plaši izmanto gan aizsargājošos, gan auglību veicinošos rituālos. Eiropas tautu tradīcijās ir vairāki šādi piemēri – lai izsauktu lietu, zog no kaimiņa uz žoga uzspraustos māla podus un met tos akā; lai nodrošinātu druvas auglību, sējai izmanto zagtus graudus; lai govs dotu daudz piena, rekomendē pabarot to ar kaimiņa pļavā zagtu zāli; lai saimei nodrošinātu laimi, bluķi zāģē no svešā zemes gabalā augoša koka utt. Zog masku gājienos maskotie ļaudis – ne vien susekli, bet pat kādu mājlopu, gaili vai suni. Līdzi var paņemt arī meitu vai puisi, kuru nākamajā mājā izpērk. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tradīcija pirms mičošanas nozagt līgavu un vēlāk prasīt tās izpirkšanu vai arī zagt gulošo kāzinieku apģērba gabalus, apavus, lai nākamajā rītā saņemtu par tiem izpirkšanas maksu. Zagšanas piemēri atrodami arī latviešu mītiskajos stāstos par Dieva un Velna attiecībām akmens un uguns radīšanā, par to, kā Mēness vai Velns zog līgavas, kā mītiskā pele zog zirņus. Tādējādi zagšana ir kosmogonijas un antropogonijas daļa mītos un pielīdzināma radīšanai. Rituālās zagšanas tradīcijai pamatā ir sekojoši priekšstati. Vispirms tie ir arhaiskie priekšstati par telpu, kurā tiek nodalīts – savējais un svešais. No savējiem nezog, zog no svešajiem. Svešais, citādais nenoliedzami saistās ar sakrālo. Objekts, kas iegūts no svešās, sakrālās sfēras, vienmēr būs apveltīts ar īpašām spējām. Otrs priekšstats ir par ierobežotu labumu daudzumu – pasaulē ir nemainīgs dzīves labumu, laimes un nelaimju apjoms un saistībā ar to darbojas kompensācijas princips. Cik daudz tiek zaudēts vienā vietā, tik daudz tiek iegūts citā vietā. Rituālā nozagtais priekšmets bieži vien nav materiāli vērtīgs. Svarīgāks ir tā simboliskais statuss un pati darbība. Projicējot ārējās pasaules struktūru – savējais/svešais – uz cilvēka iekšējo pasauli, rituālās zagšanas kontekstā labuma iegūšana krīžu situācijās individuālajā līmenī varētu būt meklējama arī indivīda apziņas-zemapziņas procesu virzienā. Tādējādi rituālā darbība ārējā pasaulē, šajā gadījumā – rituālā zagšana, kalpo par aktivatoru  sevis paša iekšējo spēka resursu iegūšanai. Rituālā zagšana ir tāda kultūras forma, kas demonstrē, kā sabiedrība konstruktīvi reaģē uz krīzēm: tā izmanto simbolu valodu, robežu loģiku un rituālu noteikumus, lai mobilizētu gan kopienas, gan individuālos resursus.

Kāpēc cilvēks nevar būt tikai pats par sevi? Kādas iespējas paveras, ja kristīgs cilvēks ir aktīvs ikdienā? Kā atrast motivāciju ticībai? Raidījuma 8. sezonu iesākam ar skaidru jautājumu – kā būt aktīvam kristīgam jaunietim? Atbildi rast palīdz mūsu viesi no KATOLIS JAUNIEŠIEM – Māra un Domeniko. P.S Raidījuma ierakstu video formātā vari atrast mūsu Facebook lapā. Raidījumu veidojam mēs, "Kedās" komanda: Linda, Alise, Paula, Sanija.

En leopardprikket lerklump har fået NASA til at juble. Samtidig raser et nyt rumkapløb mellem stormagterne, hvor både prestige, politik og videnskab er på spil.Men risikerer man i virkeligheden at udvande det øjeblik, hvor vi endelig står med de uomtvistelige beviser? Berlingskes videnskabsjournalist, Lars Henrik Aagaard, tager dig med til kanten af det måske største spørgsmål af alle: Er vi alene i universet?Gæst: Lars Henrik Aagaard, videnskabsjournalist på Berlingske Vært: Anne Sofie Allarp See omnystudio.com/listener for privacy information.

Partnerepisode: Dette betyr at denne episoden er lagd i et betalt partnerskap med Blaser Group Norway.Kalle Frisk og Even Svensen jobber i Blaser Group Norway som representerer merkene Blaser, Mauser, Sauer, Rigby, Liemke, og Minox. Merker som mange kjenner og er glade i. Vi har spurt våre kjære lyttere om å spørre dem om det de lurer på, og det kom inn massevis av spørsmål! Sånt blir det podkast av, og her er det både mye å lære for den som er glad i utstyr, nyheter og det blir naturligvis også tid til jaktprat

Fredagslive'n med meg og Leifern. I dag snakker vi om Rosh Hashana og Jom kippúr, IDF inn i Gaza City, Norges nasjonale minoriteter, hva skjer på Gaza, og svar på seerspørsmål. ► STØTT ARBEIDET PÅ VIPPSOm du ønsker å støtte arbeidet med denne podcasten, kan du bidra med et stort eller lite beløp, etter eget ønske. All støtte settes pris på, og du bidrar til arbeidet med å lage flere episoder. Bruk Vippsnummer: #823278►  ⁠BLI ⁠⁠⁠⁠MEDLEM⁠⁠⁠⁠⁠ Fremover vil de som er støttemedlemmer få tilgang til episodene først. Da støtter du podcasten med det samme som prisen av en kaffe hver måned. Setter stor pris på om du blir støttemedlem. Tusen takk.► Annonsere på Henrik Beckheim Podcast?Send en mail til post@henrikbeckheim.no ► MERCH: Kjøp klær, kopper, capser og mer: https://henrikbeckheim.com/store► Linker:⁠⁠Youtube⁠⁠ | ⁠⁠Nettside⁠⁠ | ⁠⁠TikTok⁠⁠ | ⁠⁠Instagram⁠⁠ | Podimo | ⁠⁠Facebook⁠⁠ | ⁠⁠Apple

Empātija nav tikai vārds. Tā ir spēja un prasme izprast gan savas, gan citu cilvēku emocijas un tas var izrādīties būtiski dažādu situāciju risināšanā. Kāpēc empātija ir tik svarīga darba vidē, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe.

Civilizācijas, komforta un drošības saliņa polārajos reģionos un tālos ledājos - stacijas. Tajās notiek ne tikai pētnieku ikdienas sadzīve, bet arī pētniecība. Kāda ir polārstaciju loma zinātnē, kādu ir dzīve stacijās un kādiem apstākļiem tās ir pakļautas? Un kāpēc polāro staciju izveide ir arī politisks jautājums? Par mūsu polārpētnieku piedzīvojumiem un pētniecību dažādos pasaules ledājos esam stāstījuši daudz un ar aizrautību sekojuši līdzi viņu ekspedīcijām, taču tikai garāmejot esam pieminējuši kādu civilizācijas saliņu polārajos apgabalos un tās ir polārās stacijas. Par šīm mītnes vietām ledājos, to politisko, sociālo un pētniecības nozīmi saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā polārpētnieki - Jānis Karušs, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētie profesors, un Kristaps Lamsters, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētie profesors.

Det norska valet den 8 september har utvecklats till ett ovanligt laddat skådespel. I centrum står högerns inbördes uppgörelse: Høyre, som länge varit landets naturliga regeringsparti, har tappat kraftigt i opinionen. Samtidigt har Fremskrittspartiet seglat upp som största borgerliga parti och frågan som väckts är om partiets ledare Sylvi Listhaug ska bli statsministerkandidaten. Därmed ställs allt på sin spets: ska högern ledas av det gamla etablissemanget eller av utmanaren?I podden möter jag Ole Asbjørn Ness – journalist, författare och mannen bakom podden Ness, utsedd till Årets podcast 2024. Vi pratar om vad som ligger bakom Høyres fall, varför Frp lockar nya väljargrupper, hur Arbeiderpartiet fått ny luft under vingarna, men också om de större frågorna: energipriser, migration, kriminalitet – och religionens roll i ett samhälle på väg att ritas om. Ett korspublicerat avsnitt: Ness x Rak höger.Prenumerera på eller stötta Rak högerI takt med att fler blir betalande prenumeranter har Rak höger kunnat expandera med fler skribenter och mer innehåll. Vi får inget presstöd, vi tar inte emot pengar från någon intresseorganisation eller lobbygrupp. Det är endast tack vare er prenumeranter vi kan fortsätta vara självständiga röster i en konform samtid. Så stort tack för att ni är med, utan er hade det inget av detta varit möjligt.Den som vill stötta oss på andra sätt än genom en prenumeration får gärna göra det med Swish, Plusgiro, Bankgiro, Paypal eller Donorbox.Swishnummer: 123-027 60 89Plusgiro: 198 08 62-5Bankgiro: 5808-1837Utgivaren ansvarar inte för kommentarsfältet. (Myndigheten för press, radio och tv (MPRT) vill att jag skriver ovanstående för att visa att det inte är jag, utan den som kommenterar, som ansvarar för innehållet i det som skrivs i kommentarsfältet.) This is a public episode. If you'd like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit www.enrakhoger.se/subscribe

Būtu ideāli, ja primāri mēs izvēlētos Latvijā ražotu pārtiku, bet mūsdienās tikai ar patriotismu cauri netiksi. Vietējam ražotājam nepieciešami trumpji, ar ko pārliecināt patērētāju izvēlēties pašmāju preci. Ar ko iespējams "pārtrumpot" importēto pārtiku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, uzņēmuma "FOOD UNION" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis un Latvijas maiznieku biedrības pārstāvis maizniekmeistars Normunds Skauģis. "Mūsu pircējs izvēlas vidusceļu, gan skatās kvalitāti, gan skatās, kas ir iepakojumā, gan arī skatās uz drošību," norāda Ināra Šure. "Jo loģistikas ķēde ir īsāka, jo drošāka ir pārtika," turpina Ināra Šure. "Tas nozīmē, ka visērtākā un vislabākā ir vietējā pārtika ar savu kvalitāti, jo mūsu pārtikā ir trīs galvenie kritēriji – drošība, kvalitāte un atbalstām vietējo ražotāju. Šie "trīs vienā" ir svarīgākais, ko vajadzētu saprast pircējam, pat ja ir nedaudz dārgāks produkts, ir savai veselībai labāk, tautai un valstij labāk." Artūrs Čirjevskis salīdzina ar Dāniju un vērtē, ka tur sentiments pēc vietējiem ražojumiem ir mazāks, nekā novēro Latvijā. "Tādu plašu plauktu ar svaigiem produktiem, kā Latvijā, varbūt arī Baltijā, jūs nekur neredzēsiet. Tik daudz svaiga sortimenta - deserti, jogurti, biezpiena sieriņi. Lielākoties Rietumeiropā plauktā var redzēt 4-5 jogurtus un tie paši būs vienkārši, bez lielām ogām, iekļāvumiem," atzīst Artūrs Čirjevskis. Ināra Šure tomēr norāda, ka piena produktu segmentā vajadzētu vairāk orientēties uz vietējiem, jo tikai 50 % ir vietējais piens.  "Igaunijā gandrīz 90% pērk vietējo produktu, Lietuvā tas ir nedaudz zemāk. Mums ir izteikti tas, ka aizvedam pienu daudz uz Lietuvu un atved jau ar pievieno vērtību produktu. Tas nav pareizi. Svarīgas ir tirgotāju stratēģijas," vērtē Ināra Šure. Ar savu produkciju noteikti varam nodrošināt Latviju gan ar jogurtiem, gan sieriņiem, gan pienu. Tas, ka plauktā stāv importa jogurti, sviests, ir ļoti nepareizi no vietējo tirgotāju stratēģijām." 

Kan Christian Eriksen blive udtaget til landsholdet, når han stadig ikke har nogen arbejdsgiver? Det spørgsmål må landstræner Brian Riemer stille sig selv, for i næste uge skal han udtage sin trup til Danmarks to første VM-kvalifikationskampe. Christian Eriksen har ikke fundet en ny klub, han har ikke trænet eller spillet kampe henover sommeren, og derfor er kampformen helt i bund. Riemer ved endnu ikke, om han udtager Eriksen mandag. Men han er klar over, at situationen er langt fra optimal. Vært: Emil Schiønning. Medvirkende: Brian Riemer.

Det er sjældent, at politifolk overhovedet blander sig i den offentlige debat – og endnu mere sjældent er det, at en tidligere politichef gør det. Claus Hilborg har i 44 år været vidne til skiftende regeringers forgæves indsats mod narkotika. I hans øjne giver det »ingen mening at hævde, at den indsats, vi gør, har nogen større nyttevirkning«. Tværtimod går udviklingen i den forkerte retning. I et interview med Berlingske foreslår han en radikal omkalfatring af Danmarks narkopolitik: Han vil have et "narko-bolag", inspireret af svensk alkoholpolitik. Artiklen er skrevet og læst højt af journalist på Berlingskes Christiansborg redaktion, Daniel Tidemann. Producer: Frederik Riis-Jacobsen Redaktør: Ida Hasgaard Røntorp Find alle højtlæste artikler fra Berlingske herSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Endnu en vild uge på aktiemarkederne lakker mod enden. Millionærklubben samler op på ugens store begivenheder, hvor særligt Novo Nordisk og ærkerivalen Eli Lilly har stjålet rampelyset. Med i studiet er teknisk analytiker Lars Persson og chefanalytiker i Svenssen og Tudborg, Lau Svenssen, der sætter ord på de store kursbevægelser, tjekker ind på markedet i dag, og svarer på spørgsmål fra lytterne. Vært: Laura Bitte RossauSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Aptaukošanās ir nopietna problēma, kura ir jārisina, jo tā saistīta ar daudziem citiem riskiem veselībai. Kā to darīt visefektīvāk, raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka Zemgales diabēta centra Svara kontroles kabineta endokrinoloģe Sigita Pastare un ķirurgs Maksims Mukāns. "Nekādā gadījumā es neieteiktu ēst cilvēkam ar lieko svaru tā saucamo "fāstfūdu" vai ātrās uzkodas," atzīst Sigita Pastare. "Skumji ir ka tieši vīrieši ar mazkustīgu dzīvesveidu, kam Latvijā jau ir tā augsts kardiovaskulārais risks, kā tālbraucēji šoferi, braucot garām degvielas uzpildes stacijai mēs redzam, kāda rinda stāv pēc burgeriem vai vēl kaut kā." Mēs zinām, ka pamatā uzturā ir jābūt dārzeņiem, šķiedrvielām, pareizam mikrobiomam jābūt. Ja nav uzņemti dārzeņi pietiekamā daudzumā, bet ir uzņemtas šīs ātrās uzkodas, labā mikroflora, kas palīdz cilvēkam nenovecot, kas palīdz mums saglabāt labu vielmaiņu, zarnu traktā nedzīvo. Savairojās sliktās baktērijas, kas veicina aterosklerotiskos procesus, kas veicina cilvēka novecošanos, veicina insulīna rezistenci," skaidro Sigita Pastare. "Un atkal cilvēks griežas nākamajā degvielas uzpildes stacijā pēc nākamā burgerīša. Nevajadzētu arī šīs ātrās uzkodas iegādāties kioskos, skrienot kaut kur. Ēdienreizes ir jāplāno un cilvēkam ar lieko svaru būtu vēlams ēdienu pagatavot tieši mājās, jo arī restorāna ēdiens visbiežāk ir kalorijām pārbagāts." "Varbūt kebabs nebūtu tik slikts, ka tur ir olbaltumi, tur ir dārzeņi arī, bet cilvēks to apēd ātri visu. Varbūt viņam pietiktu ar trešdaļu tā kebabā, lai piesātinātos. Tas veicina cilvēkiem lieko ēšanu. Tas ir garšīgi un gribās apēst visu." Sigita Pastare arī norāda, ka Latvijā cilvēki pārmērīgi daudz lieto uzturā maizi.  "Tas ir saglabājies no pēckara gadiem, varbūt arī padomju laika, kad maize bija lēta. Neko mēs nevaram ēst, ja nepiekožam klāt maizi," bilst Sigita Pastare. "Tāpat arī piena produkti, mēs varam izvēlēties liesākus piena produktus. Olbaltumvielas. Neko nedos, ja pacients saka: es lietoju tikai vistas fileju. Svarīgi ir, kā mēs viņu pagatavojam, saliekam kastītēs un tās pašas 30 minūtes, kas ir veltītas pusdienlaikam, mēs garšīgi varam savu maltīti apēst, sākot ar dārzeņiem, aizpildot kuņģi ar dārzeņiem, ar šķiedrvielām, un tas mazinās slikto tauku un ogļhidrātu uzsūkšanās ātrumu, un radīsies sāta sajūta. Protams, ne visiem un ne vienmēr, bet tas vienā vienmēr ir pamats." Ja aptaukošanos ārstē ar medikamentiem, cilvēks nevarēs tikai lietot zāles un nemainīt savus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus.  

Det bör finnas en kvantpartikel som hör till gravitationen. Nu föreslår forskare i Stockholm ett sätt att hitta den. Lyckas man är det ett steg på vägen mot svaret på fysikens största fråga. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Programmet sändes första gången 1 oktober 2024. Hur ska man få gravitationsteorin att gå ihop med kvantmekaniken? Det har fysikerna länge undrat. Gravitationen är vi bekanta med till vardags och den fungerar bra också när det gäller vad som händer i rymden, medan kvantmekaniken väl beskriver det som händer i partiklarnas lilla lilla värld. Samtidigt beskriver de ju samma verklighet och måste på något sätt gå ihop.Ett första steg på den vägen kan vara att hitta gravitonen, gravitationens kvantpartikel. Men hur ska det gå till? Genom att borsta av en teknik från 1960-talet och samtidigt dra nytta av moderna gravitationsvågsexperiment, föreslår Igor Pikovski och hans medarbetare vid Stockholms universitet.Medverkande: Ulf Danielsson, professor i teoretisk fysik Uppsala Universitet, Igor Pikovski, forskare i fysik vid Stockholms universitet.Programledare: Camilla Widebeckcamilla.widebeck@sverigesradio.seProducent: Lars Broströmlars.brostrom@sverigesradio.se

Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Vasara ir atvaļinājumu laiks un daudzi no mums izvēlas doties atpūsties ārpus Latvijas, ļoti bieži, izmantojot tieši aviopārvadājumus. Taču ceļojot var gadīties dažādas ķibeles - aizkavēti vai atcelti reisi, neparedzami klimatiskie apstākļi, kas rada šķēršļus, pazuduši dokumenti vai ceļojumu somas. Kā ceļot droši un par ko jāpadomā, pirms uzsākam atvaļinājuma piedzīvojumus, intersējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktores vietniece Inta Bērante-Sukaruka un ceļotājas Alīna Andrušaite un Zane Eniņa. Raidījuma viešņu ieteikumi, padomi un skaidrojumi drošākai ceļošanai: Ceļojums sākas ar pases derīguma termiņa pārbaudi! Iepriekš vajag pārliecināties, kādi noteikumi ir spēkā kurā valstī, jo ir valstis, kur nepieciešams sešu mēnešu derīguma termiņš.  Jāņem vērā, ka ir valstis, kur nepieciešama elektroniskā ieceļošanas atļauja. Tagad tāda nepieciešama arī iekļūšanai Lielbritānijā.  Tā ir ceļotāja atbildība, noskaidrot, kādi dokumenti nepieciešami ieceļošanai kādā valstī un kādi ir derīguma termiņi personu apliecinošiem dokumentiem. Kādā Āzijas valstī secināt, ka beidzies derīguma termiņš kādam dokumentam, tas var radīt daudz sarežģījumu. Ļoti noderīgi ir iegādāties ceļojuma apdrošināšanu. Dodoties tālākos ceļojumos, būtiska ir arī veselības apdrošināšana, kā arī ieteicams rūpīgi izlasīt noteikumus, ko tā paredz. Runājot par ceļošanas transporta izvēli, arī jāzina attiecīgās valsts noteikumi par apdrošināšanas nepieciešamību.  Ceļojot ar savu auto, jāņem vērā, ka ir dažādi ceļu izmantošanas noteikumi.  Eiropā vairākās valstīs ir nepieciešamas "ceļa vinjetes" [autoceļu lietošanas nodeva] un tās jānovieto pareizā vietā uz auto vējstikla, lai sistēma nolasa. Jābūt arī uzmanīgam par stāvēšanas iespējam. Nezinot katras pilsētas un valsts stāvēšanas noteikumus, var viegli iekulties nepatikšanās. Stāvēšanas noteikumi mēdz būt sarežģīti. Arī ceļu satiksmes noteikumi valstīs mēdz atšķirties. Lai pēc tam nesaņemtu dārgu pastkarti ar pēcapmaksu no kādas valsts policijas, der iepazīties arī ar ceļošanai izvēlētās valsts ceļu satiksmes noteikumiem. Svarīgi pārbaudīt arī auto tehnisko stāvokli pirms doties ceļā, lai bez liekiem izdevumiem varētu veikt ceļojumu. "Es jebkurā gadījumā gribētu cilvēkus rosināt ceļot un nesabīties," mudina Zane Eniņa. "Mēs vairāk runājam par problēmām un par cilvēku tiesībām saņemt dažādas kompensācijas vai apdrošināšanu. Drošībai ir jābūt, bet tie būs ļoti reti gadījumi.  Es ceļoju vairāk nekā 10 gadus un intensīvi, un tikai šogad pirmoreiz dzīvē man nācās izmantot apdrošināšanas pakalpojumu. Tas nozīmē, ka visus iepriekšējos ceļojumus nekas tāds nav bijis. Tas nenozīmē, ka problēmas nav, viņas vienmēr kaut kur būs un parādīsies, bet cilvēki tiks galā. Un arī ārvalstīs, cik man ir nācies lūgt kādam padomu vai palīdzību, cilvēki visur ir ļoti atsaucīgi. Neatkarīgi no tā, kurā valstī tu esi, kādā valodā runā cilvēki, kādi viņi ir, viņi tiešām vienmēr vēlas tev palīdzēt. Tādā ziņā es gribētu vienkārši cilvēkiem teikt: ceļojiet un nebaidieties!" Vēl kāds atgādinājums: Eiropas Savienības regula nosaka, ja lidojums aizkavējas vai tiek atcelts, pienākas ne tikai nogādāšana izvēlētajā galapunktā ar citu reisu, nepieciešamā aprūpe, piemēram, ēdināšana, ja ilgu laiku jāgaida, vai arī pat naktsmītnes izmaksas, ja ir jānakšņo, bet arī morālā kompensācija, kas ir no 250 līdz 600 eiro personai. Regula nosaka aviopasažieru tiesības, ja ir atcelts reiss vai atteikta iekāpšana. Ja reiss kavējas trīs stundas un vairāk un kavēšanās iemesli nav kādi ārkārtas apstākļi, pasažierim ir tiesības saņemt ne tikai aprūpi, bet arī prasītāja kompensāciju. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no lidojuma garuma un vai tas lidojums bija Eiropas Savienības iekšienē vai arī uz trešajām valstīm.  Par katru gadījumu, kad reiss atcelts, der interesēties atsevišķi, kāda atlīdzība pienākas ceļotājam par attiecīgo kavējumu. Jāņem vērā, ka ne visi tehniskie traucējumi ir ārkārtas apstākļi. Ja ir apdrošināšana, par kompensācijas saņemšanu katrā konkrētā gadījumā der interesēties pie apdrošinātāja.  

Q&A står på schemat och vi blir rejält grillade. Vad tycker vi om kompisar som ligger med ens ex och om influencers som ljuger om vad de äter? Följ oss på instagram och Tiktok @mandagsvibe, gå med i facebookgruppen "Måndagsvibbare" och skicka frågor, dilemman, am I the asshole och fuckboy or not till mandagsvibepodd@gmail.com. Hadeee!

Svarīgas ziņas ir jāsaņem visiem, jo īpaši tad, ja tās brīdina par būtiskiem riskiem. Par to, kā darbojas šūnu apraide un ko darīt, lai tā būtu efektīva, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Par šūnu apraides darbību Latvijas Radio ir informējis arī ziņu pārraidēs. Kādās situācijās jāsaņem šūnu apraides ziņojumi? "Situācijas var būt dažādas. Mēs vairāk orientējamies uz tādām situācijām, kurās ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība. Un, protams, katrā jomā tas ir dažādi," norāda Ivars Nakurts. Atsaucoties uz pirmajiem šūnu apraides mēģinājumiem aizvadītājā nedēļā, viņš skaidro, informācija par bīstamību saņemta no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Ir noteikti parametri, kad ir oranžais vai sarkanais brīdinājums par bīstamiem laikapstākļiem - lietus, sniegs, vējš, krusa un citi. "Katrā jomā ir noteikts, kura ir atbildīgā institūcija par konkrēto apdraudējuma situāciju. Policijas gadījumā, ja ir kāda situācija, kur būs bīstama, kas var apdraudēt lielākas sabiedrības drošību," turpina Ivars Nakurts. Piemēram, ja ir terorisma draudu pazīmes vai no cietuma ir izbēguši vairāki ieslodzītie, kas var apdraudēt sabiedrības drošību, ir nolaupīts bērns. Meža ugunsgrēku gadījumā Valsts meža dienests nosaka bīstamību vai attīstības tendenci, vai jau ir spēkā oranžais vai sarkanais brīdinājums vai tuvākajā laikā var iestāties.  Par dienestu savstarpējo koordināciju atblidīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. "Šūnu apraides vislabākā analoģija ir ar radioapraidi, skaidro Āris Dzērvāns. "Šūnu apraide nozīmē to, ka mobilā operatora bāzes stacija, šūna ir šī te apraides tvērums ap šo bāzes staciju, šī bāzes stacija raida signālu līdzīgi kā radio raidītājs. Pilnīgi visi telefona aparāti, kas atrodas šīs bāzes stacijas apraides tvērumā, šajā šūnā dzird šo raidījumu, ko raida bāzes stacija. Tālāk jau katrs telefona aparāts ierauga, ka ir atnācis šāds te ziņojums un to attēlo. Īsziņu bāzes stacija sūta vienam konkrētam telefona aparātam, šūnu apraide tiek sūtīta pilnīgi visiem telefona aparātiem, kas atrodas šajā pārklājuma zonā. Visvienkāršākā un tiešākā analoģija ir ar radioapraidi. Telefona aparāts pārvēršas par radioaparātu un mobilā operatora bāzes stacija pārvēršās par radioraidītāju." Ja būs sarkanais vai oranžais brīdinājums, tās telefonos ieskanēsies ar īpaši skaļu vibrējošu skaņas signālu. Tas ir modificēts, lai pievērstu uzmanību, tomēr var atšķirties Android un Apple sistēmas telefoniem. Arī pirmajā reizē bija cilvēki, kas saņēma tikai vibrācijas signālu vai tikai skaņas signālu. Ivars Nakurts mudina neignorēt atjauninājumus telefonā, tie būs drošības paziņojumi, lai vairāk nekas nav jākonfigurē vai jāveic savos tālruņos.  "Rudens periodā lielākajā daļā telefonu brīdinājumi, kad būs oranžais un sarkanais brīdinājums, nāks gan ar skaļu signālu, gan ar vibrāciju, lai pievērstu uzmanību," atzīst Ivars Nakurts.  

Det finns mycket att förundras över i insekternas minivärld. Och att undra över! Ett specialprogram där entomolog Moa Pettersson svarar på lyssnarnas insektsfrågor. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Det är högsommar och det surrar för fullt i luften av allehanda insekter. Men vilka är de, och vad gör de? Vi får in massor av frågor om insekter från er som lyssnar, så därför har vi kallat in Moa Pettersson, entomolog på Artdatabanken, för att svara på några av dem.Varför var buskarna längs cykelvägen till jobbet i Göteborg helt inspunna som i spindelväv? Vem har gjort massor av äppelkart längst ute på ekens grenar? Varför klättrade myrorna i flera lager på varandra på myrstacken i våras i Luleå? Och varför såg det ut som att en humla hade skägg?Det är några av de frågor som får svar under programmet, som direktsänds från Röboåsen i Uppsalas norra utkant.Moa Pettersson berättar också om några av de fjärilar som kommer att klassas som hotade på nästa rödlista.Programledare är Jenny Berntson Djurvall.

En häftig mekanism i ett litet underligt djur skulle bli viktig också för oss människor och belönades med Nobelpris 2024. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play. Programmet sändes första gången 3/12 2024. ”I love that animal”. Nobelpristagaren Victor Ambros har mycket att tacka en millimeterlång mask för. Det lilla genomskinliga djuret har nämligen inte bara haft en central plats i hans karriär, den har också lett till att han i år tilldelas årets Nobelpris i medicin. Hör om upptäckten av en viktig genetisk funktion som ärvts genom årmiljonerna och om varför så kallade ” worm people” är lite speciella inom forskarvärlden.Reporter Lena Nordlund lena.nordlund@sr.se Producent Lars Broström lars.brostrom@sr.se

Da den folkekære skuespiller Lone Hertz mistede sin søn Tomas, stod hun tilbage med ubesvarede spørgsmål. Han fik som spæd diagnosen 'åndssvag', og siden har Lone kæmpet for at ændre synet på mennesker med handicap. Men da Tomas i en alder af 58 døde efter et fald på sit bosted, begyndte en ny kamp: Familien tvivler på, om han blev passet godt nok - og kan ikke få indsigt i de dokumenter, der måske rummer svarene. I dagens Genstart fortæller Lone Hertz og datteren Maria Lindhardt om sorgen og jagten på retfærdighed. Vært: Anna Ingrisch. Program publiceret i DR Lyd d. 2. juli 2025.

Bråkstaken Robert Lewandowski! Lite landslagspepp! Den förbryllande Nations League-finalen! Frånåkte tysken! Svärtan i Italy! RIP Brescia! Lyssna på två fullmatade avsnitt av Tutto Balutto, helt utan reklam, på Podme. Signa upp dig på podme.com – de första 14 dagarna är gratis. Ladda sedan ner Podme-appen i Appstore eller Google Play.

https://linktr.ee/learningwithervin

https://linktr.ee/learningwithervin

I veckans huvudavsnitt tar vi upp resultatet av den statliga adoptionsutredningen, som slår fast den internationella adoptionen i Sverige har präglats av oegentligheter, korruption och barnhandel. Utredaren rekommenderar bland annat ett stopp av internationell adoption och att regeringen formellt ber om ursäkt till de drabbade.I andra halvan svarar vi på några av era lyssnarfrågor. Det blir prat om anknytningsteorin, Diddy-rättengången, överdiagnostisering + mer! Enjoy! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.