Podcasts about svar

Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. "Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams, tāpēc arī dzeguze ir kultūrā svarīgākajām putnu balsīm. No senām tautasdziesmām un ticējumiem līdz Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Dzeguzes balsij". Vienīgais, par ticējumiem runājot, es neieteiktu, it īpaši jauniem cilvēkiem, mēģināt pēc dzeguzes balss prognozēt atlikušo gadu skaitu, jo nu nekas daudz vairāk par 10 parasti nesanāks" par dzeguzi stāsta Viesturs Ķerus.  Kūkotāji ir dzeguzes tēviņi, bet gan tēviņam, gan arī mātītei ir arī dažādi citi saucieni. "Dzeguzes kūkošana ir vispazīstamākā balss, un ar to tēviņš, kā jau visbiežāk putniem ar dziesmām ir, aizsargā teritoriju un piesaista mātītes," turpina Viesturs Ķerus. "Bet, kā mēs zinām, dzeguzes nav piesaistītas ligzdai. Arī viņu pāra attiecības patiesībā nav pāra attiecības. Tēviņš sargā savu teritoriju, un, ja kāda mātīte atnāk, viņš ar to pārojas bet pāri neveidojas. Galu galā par mazuļiem nerūpējas ne tēviņš, ne mātīte. Kāda gan būtu lietderība no šāda pāra?" Zinām, ka dzeguzes dēj olas citu putnu ligzdās, bet ne gluži jebkura cita putna ligzdā. Katrai dzeguzes mātītei ir ģenētiski noteikts, kādas olas viņa dēs. Viņai ir jādēj tāda putna ligzdā, kur puslīdz atbildīs tas olu izskats.  "Kā viņa to nosaka, kurš būs īstais putns, tas man nav īsti skaidrs," atzīst Viesturs Ķerus. "Bet par to, kā atrod ligzdu, ir vismaz versijas. Ir kaut kādi novērošanas posteņi, kur dzegužu mātītes skatās, kas apkārtnē notiek. Un ir pētījumi, kur tuvāk tiem novērošanas posteņiem ligzdās ir biežāk dzegužu olas, tālāk - mazāk. Un arī uztraukuma saucieni palīdz viņām ligzdas atrast, jo mēdz uztraukties putni pie savām likstām, redzot apdraudējumu." Tālāk stāsts ir visnotaļ nežēlīgs. Kad dzeguze ir atradusi ligzdu, viņai ir svarīgi, lai viņas ola šķiltos apmēram tajā laikā, kad būtu normāli tam putnam, kura ligzda izraudzīta, jāšķiļas. Tas nozīmē, ja izraudzītajā ligzdā ir jau mazuļi vai olu attīstība ir tālāk nekā dzeguzei, viņa mazuļus vai olas izsviež ārā, lai tas putns dabūtu dēt pa jaunu. Bet, ja ir pareizā attīstības stadija, tad dzeguze var piedēt savu olu.  "Mazulis, kad izšķiļas, vēl ir pliks un akls, izstumj ārā īstās olas vai mazuļus, ja viņi jau ir uz to brīdi izšķīlušies, un paliek viens pats audžuvecākiem aprūpēšanai. Tad viņš liek lietā visas iežēlināšanas metodes, kas no putnu mazuļiem ir pieejamas, jo putnu mazuļi ar saviem saucieniem, ar savu čīkstēšanu prasa vecākiem barību. Un dzegužu mazuļu saucieni izklausās iespaidīgi, tā ka brīžiem pat vairāki mazuļi čīkstētu pēc barības," stāsta Viesturs Ķerus.  

Kommer Nooshi Dadgostar få en ministerpost efter antisemitismen i Vänsterpartiet? Vad har Lennart Ekdahl och Deputy Prime Minister David Lammy gemensamt? Svar på dessa frågor och hur mycket fryst prinsesstårta det är möjligt att äta får du i Inaktuellt med Jonas Nilsson och Hasse Brontén.Mejla in dina frågor till: inaktuellt@podplay.seFölj Inaktuellt på Instagram: inaktuelltpoddLyssna på Inaktuellt måndag och torsdag i Podplay-appen med Jonas Nilsson, Hasse Brontén och Svea Sigmond. De vadar dig genom nyhetsflödet med satir, humor och skärpa.

Vad behöver man tänka på för att tiden på fritidshemmet ska vara givande och trygg för elever med olika funktionsnedsättningar? Rådgivarna Angelina Sandberg och Katarina Zandén svarar på frågor om fritidshem, som kommit till SPSM:s tjänst Fråga en rådgivare. Samtalet leds av Sara Hamrén Håkansson, kommunikatör på SPSM.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs uzskata, ka kultūrvēsturiskais mantojums nav tikai stāsts par pagātni. Tas ir arī par cilvēkiem, kuri šodien glābj, atjauno un piešķir jaunu dzīvi pilīm un muižām, veidojot tās par kultūras, tūrisma un kopienu centriem. Latvijā nav viena precīza skaita, kas atbildētu uz jautājumu, cik pilu un muižu valstī ir bijis. Gadsimtu gaitā tās pārbūvētas, paplašinātas, apvienotas vai zudušas, taču kultūrvēsturiskais mantojums joprojām saglabājas daudzviet Latvijā. Par tā nozīmi, saglabāšanas izaicinājumiem un cilvēkiem, kuri vēsturiskajām ēkām dod otru elpu, intervijā Lienei Jakovļevai stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs. Vēsture nav pagātne – tā ir šodienas stāsts Lai gan no malas var šķist, ka interese par pilīm un muižām saistīta tikai ar pagātnes izpēti, Roberts Grinbergs uzsver – šī joma ir pārsteidzoši dinamiska. «Man tas ir stāsts par to, kā mūsdienu notikumus un procesus ieraudzīt caur vēsturisko notikumu prizmu,» atzīst Roberts Grinbergs. Nesen viņš atgriezies no Vācijas, kur apmeklējis Meklenburgas un Pomerānijas reģiona pilis un muižas. Šādi braucieni ļauj salīdzināt Baltijas un Vācijas pieredzi, vērot līdzīgas attīstības tendences un meklēt kopīgus risinājumus kultūras mantojuma saglabāšanā. No padomju laika posta līdz atjaunošanas stāstiem Daudzas Latvijas muižas un pilis padomju gados tika pielāgotas pavisam citām vajadzībām – tajās ierīkoja skolas, saimniecības ēkas vai citas institūcijas. Tomēr Roberts Grinbergs uzsver, ka daudz kas ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja vietējie iedzīvotāji spējuši novērtēt ēku kultūrvēsturisko nozīmi, mantojums saglabājies. Turpretī citviet tas ticis iznīcināts vai zaudēts. Taču arī šķietami pazudušas vērtības mēdz atgriezties. Nereti šķūņos, bēniņos vai saimniecības ēkās tiek atrastas vēsturiskas mēbeles, mākslas darbi vai citi priekšmeti, kas desmitgadēm ilgi bijuši aizmirsti. «Nekas nav zudis. Tas viss vēl ir tepat, tikai dažkārt uz laiku pazudis no cilvēku apziņas,» uzskata Grinbergs. Pēdējo 25 gadu laikā – būtisks izrāviens Latvijas Piļu un muižu asociācija šogad atzīmē 25 gadu jubileju. Atskatoties uz paveikto, asociācijas prezidents secina, ka ceturtdaļgadsimta laikā notikušas ievērojamas pārmaiņas. Divtūkstošo gadu sākumā tikai veidojās izpratne, ka kultūrvēsturiska ēka var kļūt par tūrisma galamērķi. Starp pirmajiem veiksmīgajiem piemēriem Roberts Grinbergs min Kukšu muižu, kas kļuva par vienu no pionieriem kultūras tūrisma un viesmīlības jomā. Vēlāk attīstības impulsu deva arī Rīgas koka apbūves kvartālu atjaunošana, īpaši Kalnciema kvartāls, kas iedvesmoja cilvēkus pievērsties vēsturisko ēku atdzimšanai arī ārpus galvaspilsētas. Par vienu no veiksmīgākajiem jaunākās paaudzes piemēriem Grinbergs sauc Abgunstes muižu, kas pēdējos gados kļuvusi par populāru kultūras un pasākumu norises vietu. Jauna tendence – muižas atjauno draugu kopienas Pēdējos gados parādījusies vēl viena tendence – vēsturisko ēku atjaunošanā iesaistās nevis viens īpašnieks, bet draugu un domubiedru grupas. Šādos projektos cilvēki apvieno resursus un idejas, veidojot koprades telpas, kultūras centrus un dažādus sabiedriskus projektus. «Nav svarīgi, vai tur ir viesnīca, restorāns vai vienkārši dzīvojamā telpa. Galvenais, ka mantojums tiek saglabāts,» uzsver Grinbergs. Kad bijušie skolēni glābj savu skolu Īpaši emocionāli esot stāsti par vēsturiskajās muižās ierīkotajām skolām. Demogrāfisko pārmaiņu dēļ daudzas lauku skolas tiek slēgtas, taču arvien biežāk bijušie skolotāji vai absolventi nevēlas pieļaut, ka viņu skolas ēka aiziet bojā. Viņi iegādājas ēkas, iesaistās to apsaimniekošanā vai palīdz attīstīt tūrisma un kultūras aktivitātes. «Kamēr ir cilvēki, kuriem šīs vietas rūp, tikmēr būs arī nākotne šiem objektiem,» saka Roberts Grinbergs. No Ventspils līdz doktora studijām mākslas vēsturē Pats Roberts Grinbergs sevi dēvē par kurzemnieku ar dziļām saknēm. Viņa dzimtas vēsture saistīta ar Popes muižas apkārtni, taču interese par muižām un vēsturi nav radusies bērnībā. Tieši pretēji – bērnībā viņš Popes muižu uztvēris vienkārši kā skolas ēku. Pēc studijām kultūras vadībā un menedžmentā viņš turpināja izglītību vēsturē, bet šobrīd studē doktorantūrā mākslas vēsturē. «Man ir svarīgi redzēt šo tēmu daudzpusīgi. Muižniecības vēsture nav tikai vēsture – tā ir arī arhitektūra, māksla, mūzika un cilvēku stāsti,» viņš skaidro. Kā divi dzīvokļi Ķengaragā papildināja Rundāles pils muzeju Viens no pēdējo gadu neparastākajiem Roberta Grinberga profesionālajiem stāstiem saistīts ar grāmatu kolekcionāru Konstantīnu Tihomirniju. Pēc kolekcionāra nāves viņa mantinieku rīcībā palika vairāk nekā 6000 vērtīgu sējumu, kas glabājās divos dzīvokļos Ķengaragā. Grinbergs rosināja Rundāles pils muzejam uzsākt sarunas ar ģimeni, un rezultātā visa kolekcija nonāca muzeja krājumā. Pētot grāmatas, atklājās, ka tajās ir ievērojami vairāk Kurzemes hercoga Pētera Bīrona bibliotēkas eksemplāru, nekā iepriekš bija zināms. «Muzejs bija patiesi pārsteigts. Tas bija nozīmīgs papildinājums Latvijas kultūras mantojumam,» viņš stāsta. Vēl daudz kas gaida atklāšanu Roberts Grinbergs ir pārliecināts, ka daudz vērtību joprojām atrodas privātās mājās, bēniņos un šķūņos.  Tieši tāpēc publiskie stāsti par atrastajiem priekšmetiem nereti iedvesmo arī citus pārskatīt ģimenes mantojumu un meklēt vēstures liecības savā īpašumā. Viņš min piemēru par ģimeni Saulkrastos, kas muzejam nodevusi vēsturiskas bīdermeijera mēbeles, kuras gadiem ilgi glabājušās mājās bez skaidras izpratnes par to vērtību. Ne visas muižas sagaida glābējus Tomēr situācija nav tikai optimistiska. Latvijā joprojām ir daudz pamestu un degradētu kultūras pieminekļu. Nereti īpašnieki gadiem gaida iespēju objektus pārdot par ievērojami augstāku cenu, neveicot nekādus saglabāšanas darbus. «Potenciāls ir milzīgs, bet īpašnieki dažkārt gaida labākus laikus. Tā rodas situācija – pašam nevajag, bet citiem arī netiek dota iespēja,» saka Grinbergs. Piļu un muižu festivāls aicina doties ceļā Vasarā Latvijas Piļu un muižu asociācija turpina tradicionālo piļu un muižu apceļošanas iniciatīvu, kas šogad pārtapusi par festivālu. Apmeklētāji tiek aicināti ne tikai iepazīt kultūrvēsturiskos objektus, bet arī veidot foto galerijas un dalīties savos iespaidos. Fotogrāfijās jāfiksē noteikti elementi – piemēram, pils tornis, muižas kaķis, kamīns vai citi organizatoru izvirzītie objekti. «Svarīgi ir vienkārši doties ceļā. Daudzas vietas vēl aizvien gaida savus atklājējus,» saka Roberts Grinbergs. Kultūras mantojums ir cilvēku stāsts Runājot par nākotni, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents uzsver, ka kultūras mantojuma saglabāšana nav tikai īpašnieku vai muzeju uzdevums. Tajā var iesaistīties ikviens – arhitekts, vēsturnieks, uzņēmējs vai vienkārši interesents, kurš vēlas palīdzēt ar zināšanām, laiku vai atbalstu. «Varbūt nevajag pašam kļūt par muižas īpašnieku. Pietiek paskatīties apkārt, iesaistīties un palīdzēt saglabāt to, kas mums jau ir,» viņš saka.

Matilda Rånge på P3 Nyheter förklarar morgonens stora nyheter, alltid tillsammans med programledarna för Morgonpasset i P3: David Druid och Michelle Hallström. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Det stormar kring Vänsterpartiet, efter Expressen avslöjande om att flera kandidater uttryckt stöd för terrorgrupper på olika sätt. Nu har partiet strukit minst 14 kandidater från kommunlistorna. Igår kommenterade Nooshi Dadgostar – om än lite motvilligt – hela grejen för första gången. Lite senare pratar vi om ”Invandrare för svenskar”-gate. SVT har fått hård kritik efter att det blivit känt att ytterhögeraktivisten Nick Alinia ska vara med som gäst i programmet. Vissa deltagare har hoppat av och nu säger programmets ansvariga utgivare att hon hade avrått till att ha med Alinia om hon fått frågan i förväg. P3 Nyheter har sökt Nick Alinia som tackat nej till en bandad intervju.

Tony & Niclas svarar på era frågor som kommit till oss genom, mail, dm, m.m.

1.Nogle nyuddannede er bekymrede for, at kunstig intelligens kan gøre det sværere for dem at få deres første job. Hvorfor tror du, de er bekymrede?Jeg tror, der kan være forskellige grunde til det.For det første kan mange nyuddannede være bekymrede, fordi de ikke har så meget erfaring endnu. Hvis en virksomhed kan bruge kunstig intelligens til nogle af de opgaver, som unge medarbejdere normalt starter med, kan det måske blive sværere at få det første job. Det kan for eksempel være opgaver som at skrive tekster, lave research, analysere data eller svare på simple kundespørgsmål.For det andet kan nyuddannede være bange for, at virksomheder hellere vil ansætte folk, der allerede har erfaring med kunstig intelligens. Hvis man kommer direkte fra en uddannelse og ikke har lært at bruge AI ordentligt, kan man måske føle sig mindre attraktiv på arbejdsmarkedet.Derfor kan bekymringen handle om, at de både mangler erfaring og samtidig skal konkurrere med ny teknologi.2.Hvad tror du, det betyder for nyuddannedes muligheder på arbejdsmarkedet, at flere virksomheder begynder at bruge kunstig intelligens?Jeg tror, det kan betyde forskellige ting.På den ene side kan det gøre arbejdsmarkedet sværere for nyuddannede, fordi nogle simple begynderopgaver måske bliver automatiseret. Det kan betyde, at der bliver færre stillinger, hvor man kan lære tingene stille og roligt fra starten.På den anden side kan kunstig intelligens også give nye muligheder. Hvis nyuddannede lærer at bruge AI godt, kan de blive mere effektive og hurtigere til at løse opgaver. De kan for eksempel bruge AI til at finde information, skrive udkast, lave idéer eller forstå svære emner.Så efter min mening bliver det ikke nødvendigvis umuligt for nyuddannede at få job, men kravene ændrer sig. De skal ikke kun have en uddannelse. De skal også kunne bruge nye digitale værktøjer på en ansvarlig måde.3.Der er nogle, der mener, at nyuddannede skal lære at bruge kunstig intelligens allerede under deres uddannelse. Hvorfor tror du, de mener det?Jeg tror, der kan være forskellige grunde til det.For det første mener de nok det, fordi kunstig intelligens allerede bliver brugt på mange arbejdspladser. Derfor er det vigtigt, at de studerende lærer at bruge teknologien, før de kommer ud på arbejdsmarkedet. Hvis man først skal lære det efter uddannelsen, kan man måske komme bagud i forhold til andre ansøgere.For det andet kan AI være et godt redskab, hvis man bruger det rigtigt. Studerende kan bruge kunstig intelligens til at få inspiration, øve sig, forstå svære tekster og strukturere deres arbejde. Det betyder ikke, at AI skal lave arbejdet for dem, men det kan hjælpe dem med at lære mere effektivt.4.Mener du, der kan være nogen problemer ved, at nyuddannede bruger kunstig intelligens meget i deres studie og arbejdsliv? Hvorfor?/Hvorfor ikke?Ja, jeg mener godt, at der kan være nogle problemer.For det første kan nogle studerende blive for afhængige af kunstig intelligens. Hvis de altid bruger AI til at skrive, tænke og finde svar, risikerer de måske, at de ikke selv udvikler deres faglige evner godt nok. Det kan være et problem, når de senere skal løse opgaver uden hjælp.For det andet kan kunstig intelligens lave fejl. Hvis man bare kopierer svaret uden at kontrollere det, kan man komme til at bruge forkerte oplysninger. Det kan især være alvorligt i fag som sundhed, jura, økonomi eller undervisning.Men jeg synes ikke, at løsningen er at forbyde AI. Efter min mening skal studerende lære at bruge AI kritisk. De skal forstå, at AI kan være en hjælp, men at de selv stadig har ansvaret for deres arbejde.

Inför det kommande valet är hälso- och sjukvården åter en av väljarnas mest prioriterade frågor. En växande befolkning, högt tryck på akutsjukhusen och vårdköer gör prioriteringar inför nästa mandatperiod avgörande både nationellt och i landets regioner. SNS bjuder in ledande forskare, politiker i Region Stockholm och företrädare på nationell nivå till ett fördjupat samtal om partiernas vägval och vilka reformer som är mest avgörande. Vilka samband finns mellan vårdplatsbrist, överbelastade akutmottagningar och patientsäkerhet? Hur bör ansvarsfördelningen mellan stat och regioner utformas och hur påverkar det hur vården organiseras? Välkommen till ett seminarium på SNS där vi diskuterar de viktigaste skiljelinjerna mellan partierna och vad forskningen säger om de vägval som väntar under nästa mandatperiod. Seminariet anordnas som en del i SNS serie Mötesplats vård. Medverkande Talla Alkurdi (S), hälso- och sjukvårdsregionråd , Region Stockholm Anders Anell, professor, Ekonomihögskolan vid Lunds universitet Christian Carlsson (KD), ordförande för socialutskottet Axel Conradi (M), oppositionsregionråd, Region Stockholm Marie Morell (M), vice ordförande i SKR:s sjukvårdsdelegation, ordförande regionstyrelsen, Region Östergötland. Björn af Ugglas, civilingenjör, doktor i medicinsk vetenskap, Karolinska Institutet, grundare DB Evidence AB Samtalet modereras av Anna Norén, forskningsledare på SNS.

I veckans uppsnack rör vi oss från enastående bedrifter i den Grekiska övärlden via Instagramnostalgi till pre-barns-livets naivitet och svarta hål.Veckans huvudfokus är dock, precis som förra veckan, hjärtflimmer. Jonas svarar på lyssnarfrågor och reagerar på input på sina inlägg om saken i sociala medier.Veckans presenterande partners:Ferlinloppsdagarnahttps://www.filipstadsk.com/explorer/files/Ferlindoppet/Ferlindoppet.pdfRabattkod 10%: COLTING10 Apollo Sportshttps://www.apollo.se/resor/traningsresor

Tusen takk for at du har lyttet til denne episoden av "Suksess i sosiale medier"! Om du får lyst til å booke inn en sosiale medier-sprint i juni, for deg og din virksomhet, sender du meg bare en epost på astrid@valen-utvik.no og skriver der at du hørte om dette fra podkasten. Da er du sikret kampanjepriser på 25.000 kr eks mva, for en 2-timers digitale arbeidsøkt for deg og dine kollegaer ✨ Ha en flott dag og uke videre! //Astrid ----------------- Vil du heller lese mine Tirsdagstanker fremover, og få epost hver gang nye tanker kommer? Da foreslår jeg at du abonnerer på mitt nyhetsbrev: www.valen-utvik.no/nyhetsbrevJeg vil gjerne høre fra deg! Du når meg enten på epost til podkast@valen-utvik.no eller ved å finner meg i sosiale medier på enten @astridvu eller @valenutvik. Husk å abonnere på podkasten for å få med deg fremtidige episoder, og sleng gjerne inn et ærlig antall stjerner på enten Apples Podkaster-app eller på Spotify, for da hjelper du andre som liker tilsvarende podkaster, å finne denne.Har du ønsker, tips eller spørsmål ang denne podkasten, så er det bare å kontakte meg i valgfri sosial kanal, eller sende en epost til podkast@valen-utvik.no - jeg vil veldig gjerne høre fra deg! Jeg vil også anbefale deg å kjøpe boken min. Du finner boken "Hvordan oppnå suksess i sosiale medier" her, eller ved å gå inn på valen-utvik.no og klikke deg inn på Produkter. Kanskje du ønsker et nettverk og fellesskap med andre likesinnede, som du kan stille spørsmål til når verden virker vanskelig å forstå og nettavisene slåss om å presentere de aller mest sjokkerende overskriftene om sosiale medier? I så fall bør du sjekke ut VU Kompetanse eller VU Kompetanse Pluss, for et medlemskap der gir deg akkurat dette - og mye, mye mer. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Latvijas hokeja izlasei šodien, 23. maijā, pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību. Spēles sākums 13. 20. "Būs ļoti interesanta spēle, cerams, tā būs mūsu labā," atzīst Latvijas izlases aizsargs Kristiāns Rubīns. Pasaules čempionātā gan ASV izlase līdz šim spēlējusi nepārliecinoši: amerikāņiem zaudējums Šveicei un Somijai, uzvarēta Lielbritānija pamatlaikā un Vācija pēcspēles metienos. ASV, protams, ir spēcīga komanda, tomēr šis modelis noteikti ne tuvu nav tik draudīgs kā Milānas olimpisko spēļu ASV izlases versija. Arī iepriekšējos pasaules čempionātos amerikāņi sapulcējuši krietni spēcīgāku un meistarīgāku sastāvu, īpaši jau pērn, kad viņi kļuva par čempioniem. ASV komanda Latvijai izsenis pasaules čempionātā bijis zīmīgs pretinieks. Atceramies 2023. gadu, kad tieši uzvara pār Amerikas izlasi atnesa pašmāju vienībai vēsturiskās bronzas medaļas. Šis Latvijas izlasei ir jau 29. pasaules čempionāts elites divīzijā, mūsu komanda tur debitēja 1997. gadā. Pirmā spēle debijas gadā bija tieši pret ASV, kurā Latvija zaudēja ar 4:5. -- Pasaules čempionātā vakar notika četras spēles: Vācijas izlase izcīnīja pirmo uzvaru šajā pasaules čempionātā, ar 6:2 uzveica Ungāriju, Somija ar 4:0 pārspēja Lielbritāniju, bet Frībūrā Kanāda ar 3:1 uzveica Slovēniju, Zviedrija - ar 3:0 Itāliju. Savukārt šodien kopumā sešas spēles čempionātā: diena sāksies ar Latvijas-ASV un Dānijas-Slovēnijas dueli, pēc tam plkst.17.20 Šveice pret Ungāriju un Slovākija pret Čehiju, bet plkst. 21.20 - Austrija pret Vāciju un Norvēģija pret Zviedriju.

Kāpēc svarīgi aktualizēt jautājumu par vizuālo teātri? Par formu un veidu, kā skatītājs un teorētiķi uztver vizuālo teātri, Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Leļļu teātra direktoru Mārtiņu Eihi un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci un teātra kritiķi Kitiju Balcari. No 22. līdz 24. maijam pirmo reizi Latvijā norisināsies Baltijas Vizuālā teātra skate (BVTS), kas apvienos pēdējo gadu labākās vizuālā teātra izrādes Baltijā. Tas ir reģiona lielākais vizuālā teātra notikums un lieliska iespēja ne vien profesionāļiem veidot jaunus kontaktus un parādīt sevi starptautiskai auditorijai, bet arī skatītājiem – iepazīt, cik daudzveidīga var būt teātra valoda, kurā galvenā loma ir nevis tekstam, bet vizuālajai skatuves darbībai un asociatīvai domāšanai. Skate piedāvās rūpīgi veidotu inovatīvu un starpdisciplināru izrāžu izlasi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šogad pirmo reizi programmā būs iekļauta arī pirmsfestivāla diena, kurā tiks prezentēta īpaša vizuālā teātra izrāžu izlase no Somijas. Skate piedāvās iestudējumus gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem, aicinot visu paaudžu skatītājus piedzīvot Baltijas labākās vizuālā teātra izrādes. Festivālā piedalās: Kauņas Valsts Leļļu teātris, Klaipēdas Leļļu teātris un Viļņas Leļļu teātris “Lelė” – pārstāvot Lietuvu; igauņi iepazīstinās ar VAT teātra un Igaunijas Jaunatnes teātra izrādēm un Somiju pārstāvēs “Babygonia” radošā komanda, Tehdas teātra un Grus Grus teātra kopprojekts. Latviju pārstāvēs Latvijas Leļļu teātris, Liepājas Leļļu teātris un KVADRIFRONS. Skates izrādes notiks trīs dažādās norises vietās – Latvijas Leļļu teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī un Rīgas cirkā.

Inga Dönare följer upp diskussionen från gårdagens avbrutna derby. Vi får senaste nytt från polisen och frågar oss om Blåvitt slängde Öis under bussen med sin kommuniké om att det bara var dem som ville spela färdigt matchen. Vi ringer upp Blåvitt-supportern Anders som är kritisk mot hur supporterklubben Änglarna riktat fokus mot polisen efter matchen snarare än mot den egna läktaren. Vi snackar dessutom ner matcherna för Gais, Häcken och Häcken FF.Ansvarig utgivare: Christofer Ahlqvist Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Latvijas hokeja valstsvienība svētdien, 17. maijā, pasaules čempionātā ar 2:0 pieveica Vācijas izlasi, un ar pirmo uzvaru grupā uzlaboja izredzes sasniegt ceturtdaļfinālu. Latvijas izlase laukumā pret vāciešiem darbojās ļoti organizēti, strukturēti un pareizi, maz kļūdījās, pārsvarā uzvarēja divcīņās, novirzīja vāciešus prom no bīstamajām metienu zonām. Vārtsargs Kristers Gudļevskis atvairīja visus 26 metienus, Latvijas komandai vārtus guva Mārtiņš Dzierkals un kapteinis Rūdolfs Balcers. Vakar pasaules čempionātā norisinājās vēl pieci mači: ASV uzveica Lielbritāniju ar 5:1, slovāki pārspēja itāļus ar 4:1, Austrija bija pārāka pār Ungāriju ar 4:2, Zviedrija ar 6:2 uzveica Dāniju, bet Norvēģija ar 4:0 Slovēniju. Šodien Lavijas izlasei brīvdiena, rīt, 19. maijā, spēle ar Austriju.

I veckans VG-plogg gästar Maria Tholén från Mindful Milk – mindfulnessinstruktör, amningsrådgivare och hjälpmamma via Amningshjälpen – för att svara på lyssnarnas frågor om amning, postpartum och den första tiden som mamma. Med fokus på konkreta råd, expertkunskap och trygg vägledning delar Maria med sig av verktyg som kan göra amningsresan både lugnare och mer hållbar. Vi pratar bland annat om:• Hur du vet om barnet får i sig tillräckligt• Vanliga orsaker till smärta vid amning• Stress, press och osäkerhet kring mjölkproduktion• Mindfulness, nervsystem och oxytocinets roll• Kort tungband och andra vanliga utmaningar• Hur partnern bäst kan stötta• Vikten av community, självkänsla och trygghet postpartumEtt avsnitt fyllt av lyssnarfrågor, experttips och praktiska råd för gravida, nyblivna mammor och partners som vill känna sig mer förberedda och stärkta genom amningens olika faser.In och följ @mindful_milk på Instagram för mer tips och råd.Och följ även gärna oss! @vattnetgaramning, amningsråd, amningsproblem, amningshjälp, postpartum, nybliven mamma, mjölkproduktion, amningssmärta, Mindful Milk, Maria Tholén, amningsstress, amning tips, amning nyfödd, kort tungband, amningsstöd, mammaliv, oxytocin amning, partnerstöd postpartum, mindfulness för mammor, första tiden med bebisSupport till showen http://supporter.acast.com/vattnetgar. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Hur ska Mathias Hultman egentligen ansluta vattenpumpen? Och hur ska Adam Josefsson göra med biledaren? Det är två av elektrikernas frågor som får svar av elsäkerhetsexperten Cecilia Axelsson i ett liveavsnitt från mässan Nordbygg.

Ekots dagliga, längre sändningar med nyheter och fördjupning. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app.

Stāsta muzeja "Žaņa Lipkes memoriāls" direktore un publiciste Lolita Tomsone. Pārraides producente: Inga Saksone. Par Žani Lipki mēs zinām galveno – ka kara laikā viņš kopā ar sievu Johannu un uzticamu draugu loku izglāba vairāk nekā piecdesmit ebreju no drošas nāves, slēpjot viņus bunkurā Ķīpsalā un citās vietās, izmantojot gan izdomu, gan uzņemoties risku, gan attīstot īpašo spēju nepakļauties kara laika absurdam, kas dažkārt izšķir dzīvību un nāvi. Taču pēc kara šis pats cilvēks nepagaisa vēstures fonā un nepārvērtās par klusējošu varoni, kurš dzīvo tikai atmiņās – viņš turpināja darīt, strādāt, rosīties, un viņa darbošanās ieguva pavisam citu, daudz ikdienišķāku, bet ne mazāk interesantu formu. Ķīpsalas šķūnis Žanim kļuva par vietu, kur dzīve turpinājās, mēs to varētu saukt par “vīru alu”, par darbnīcu, kurā Žanis Lipke kopā ar dēlu Zigi ilgstoši, pacietīgi un ar zināmu aizrautību darbojās ar rokām, veidojot priekšmetus, kas neiederas ne akadēmiskās mākslas kategorijās, ne vienkāršā amatniecības definīcijā. Sķūņa telpai bija sava loģika un savs dienas ritms, kurā nozīme bija ne gala rezultātam vien, bet pašam procesam – grebšanai, liešanai, krāsošanai, pārveidošanai. Tā Žanis ar dēlu Zigi pavadīja garas darba stundas. Šajā šķūnī tapa darbi, kuru tematika ir pārsteidzoši plaša un reizēm pat šķietami nesavienojama: no koka grebti indiāņi, kas atgādina padomju laika piedzīvojumu filmu romantizēto pasauli, ģipša un epoksīda sveķu figūras, kas attēlo suņus vai sadzīves ainas, dzīru skatus ar sārtvaidžiem svinētājiem pie svētku galda, un līdzās tam – reliģiski motīvi, kas pavisam neiederas oficiālajā padomju kultūras ainavā. Šī daudzveidība nav nejauša, tā drīzāk raksturo laikmeta apstākļus, kuros cilvēks strādā ar to, kas ir pieejams, un rada no tā, kas atrodams komisijas veikalos, darbnīcās vai nejaušās materiālu “noplūdēs”. Ar šīm “noplūdēm” padomju laikā saprata neoficiāli sarunātu materiālu iegūšanu no rūpnīcām vai darbnīcām, kur tie bija paredzēti citām vajadzībām, piemēram, stiklašķiedras audumu un epoksīda sveķus, ko Žanim piegādāja dēls no eksperimentālā laivu ceha Jelgavas ielā, kur šie materiāli tika izmantoti tehniskiem mērķiem, nevis amatiermākslai. Īpašu uzmanību piesaista tas, ka Lipke ne vien kopē vai interpretē plaši zināmus mākslas motīvus, piemēram, atveidojot da Vinči “Svēto vakarēdienu”. Šajā darbā redzama Kristus pēdējā maltīte ar mācekļiem, attēlota brīdī, kad viņš pasaka, ka viens no viņiem viņu nodos, un kompozīcijā svarīga ir tieši šī spriedzes pilnā reakcija ap galdu. Uz viena no Lipkes darinājumiem ir arī latīņu teksts no Mateja evaņģēlija: “amen dico vobis quia unus vestrum me traditurus est”, kas nozīmē “patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos”. Tai pat laikā Lipke gatavo un dāvina draugiem dažādas sārtvaidžu birģeru ainiņas, kur ļaudis iedzer un svin. Žanis veido arī priekšmetus, kuriem ir konkrēta nozīme ebreju reliģiskajā praksē – Pesaha svētku šķīvjus, dekoratīvus šķīvjus ar Dāvida zvaigznes kompozīciju ar Vecās derības patriarhiem. Šis aspekts iegūst īpašu nozīmi, ja atceramies, ka padomju laikā šādi priekšmeti nebija ne plaši pieejami, ne politiski neitrāli, un to radīšana pati par sevi prasa zināmu drosmi un arī dziļāku izpratni par to, kam un kāpēc tie ir vajadzīgi. Šajā ziņā šķiet, ka Lipkes darbība pēc kara turpina viņa iepriekšējo pieredzi citā, klusākā un materiālākā veidā – palīdzot nevis slēpt cilvēkus, bet uzturēt dzīvas viņu senās tradīcijas. Ļensku ģimene vēlāk muzejam stāstīja, ka robežsargi Lipkes dāvināto Pesaha šķīvi atņēmuši, kad viņi emigrēja no padomju Latvijas, apgalvojot, ka tas noteikti ir vērtīgs, šāds šķīvis nav saglabājies arī muzeja krājumā. Tomēr šie darinājumi nepakļaujas viennozīmīgai interpretācijai. Piemēram, Patriarhu šķīvī  attēlotie Bībeles tēli neatgādina klasisko ikonogrāfiju, bet drīzāk balstās padomju kultūras kanonā – viņu figūrās un sejās var saskatīt Ļeva Tolstoja, Ivana Turgeņeva, Dmitrija Mendeļejeva un citu tā laika varoņu pazīstamos vaibstus. Ādams ir Puškins, tikai bez vaigu bārdas. Šo parādību varētu skaidrot nevis kā ironiju vai parodiju, bet kā vizuālās valodas pielāgošanu – situācijā, kurā tradicionālie reliģiskie attēli nav pieejami, svētuma forma tiek aizgūta no tā, kas kultūrā ir atzīts par autoritatīvu vai viegli pieejamu. Rezultātā rodas savdabīgs slāņojums, kur vienā priekšmetā sastopas ebreju reliģiskā simbolika un padomju sekulārā ikonogrāfija. Ne mazāk interesants ir velna tēls, kas šajā šķūņa pasaulē parādās līdzās reliģiskajiem motīviem. Šie velni ir izteikti teatrāli, ar pārspīlētām grimasēm un izceltām detaļām, un tie vairāk pieder pasaku un folkloras pasaulei nekā kristīgajam skatījumam. Latviešu folklorā velns bieži vien ir viltīgs, bet arī apmuļķojams, un šis aspekts šķiet saskan ar Lipkes paša dzīves pieredzi, kur izdzīvošana bieži vien bija atkarīga no spējas apiet noteikumus, pielāgoties un izmantot situāciju sev par labu. Svarīgi uzsvērt, ka šie darbi netika radīti kā mākslas tirgus objekti vai izstāžu eksponāti. Tie tika dāvināti cilvēkiem, ar kuriem Lipke bija saistīts pēckara dzīvē, draugiem, paziņām, arī tiem, kuri bija daļa no viņa stāsta. Tādējādi šie priekšmeti kļuva par attiecību nesējiem, par liecībām, kas pārvietojas no vienas dzīves uz otru un tikai vēlāk, bieži vien nejauši, nonāk muzeja krājumā, kur iegūst jaunu nozīmi kā vēstures artefakti. Šķūnis Ķīpsalā ir sava veida turpinājums tam, kas Lipkes dzīvē bija sācies kara laikā, tikai citā formā un citā intensitātē. Ja toreiz tika glābtas dzīvības, tad pēc kara tiek veidota ikdiena, kurā ir vieta pacietīgam darbam, jaunatklātiem materiāliem, humoram un arī zināmai iekšējai brīvībai. Šī brīvība izpaužas spējā vienā un tajā pašā telpā radīt gan velnus, gan “Svēto vakarēdienu”, gan Pesaha šķīvjus jūdu Lieldienām, neuzskatot to par pretrunīgu, bet drīzāk par pašsaprotamu dzīves daudzslāņainības izpausmi. Un varbūt tieši šajā šķūnī, starp koka skaidām, epoksīda sveķiem un krāsām, vislabāk var ieraudzīt Lipki ne tikai kā vēsturisku figūru, bet kā cilvēku, kurš pēc katastrofas turpina pieticīgu dzīvi, bet arī rada sev mīļas lietas savā pēckara pasaules mērogā, ne ar plašiem žestiem, bet ar nelielām dāvanām, ar neatlaidīgu, ikdienišķu darbu.

I denne podkast-episoden setter vi søkelys på Sykehjemslegenettverket – et faglig fellesskap for sykehjemsleger i utvikling.Harald Sanaker snakker om bakgrunnen for nettverket og hvilken rolle det kan spille for faglig støtte og kvalitet i sykehjemstjenestene. Er du sykehjemslege og ønsker å bli en del av nettverket? Se her: SykehjemslegenettverketPodkastvert: Silje SveenVil du vite mer om hva et Utviklingssenter er og hva vi jobber med?Klikk her: StartsideVi i USHT ønsker å evaluere podkasten U-sagt. Har du hørt den? Svar gjerne på evalueringen vår.https://forms.office.com/e/wNka92gGWU?origin=lprLink Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Ekots dagliga, längre sändningar med nyheter och fördjupning. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app.

Stortingsrepresentant Joel Ystebø forteller hva han mener om NTNU-professoren Bassam Hussein som mener "7. oktober var det vakreste som har skjedd i vårt århundre", og hva han tenker om alt hatet vi så på Israelmarkeringen søndag 26. april 2026.Ystebø sendte også et spørsmål til Justisminister Astri Aas-Hansen, og imens vi prater så tikker svaret fra ministeren inn. Vi leser opp svaret i sin helhet, og vi får Ystebøs reaksjon live.Hvor går grensen mellom ytringsfrihet og hat i Norge? Hva er Politiets rolle ved markeringer, og skal folk kunne rope på massakre mot jøder? Skal Politiet la være å gripe inn av frykt for forhåndssensur. Hvordan skal det reageres i etterkant? Hvor blir det av reaksjoner fra politikere og media? Kapitler:00:00 Ytringsfrihet og politiets håndtering20:46 Reaksjoner fra samfunnet og mediene28:35 Sikkerhet og hverdagsliv for norske jøder36:02 Demonstrasjoner og ytringsfrihet41:19 Ulik behandling av jøder og Israel i media50:58 Akademisk frihet vs. ansvar58:05 Den norske kirke og forhold til Israel► NY BOK UTE NÅ: Frykt og Stillhet - jødiske stemmer i Norge etter 7. oktober. Bestill her:  https://bok.norli.no/frykt-og-stillhet► STØTT ARBEIDET PÅ VIPPSOm du ønsker å støtte arbeidet med denne podcasten, kan du bidra med et stort eller lite beløp, etter eget ønske. All støtte settes pris på, og du bidrar til arbeidet med å lage flere episoder. Bruk Vippsnummer: #823278►  ⁠BLI ⁠⁠⁠⁠MEDLEM⁠⁠⁠⁠⁠ Fremover vil de som er støttemedlemmer få tilgang til episodene først. Da støtter du podcasten med det samme som prisen av en kaffe hver måned. Setter stor pris på om du blir støttemedlem. Tusen takk.► Annonsere på Henrik Beckheim Podcast?Send en mail til post@henrikbeckheim.no ► MERCH: Kjøp klær, kopper, capser og mer: https://henrikbeckheim.com/store► Linker:⁠⁠Youtube⁠⁠ | ⁠⁠Nettside⁠⁠ | ⁠⁠TikTok⁠⁠ | ⁠⁠Instagram⁠⁠ | Podimo | ⁠⁠Facebook⁠⁠ | ⁠⁠Apple

Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savukārt rīt, 4. maijā, atzīmēsim 36. gadskārtu, kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Raidījumā pieminām abus šos vēsturiskos notikumus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Uzsākusi savu darbību 1. maijā, Satversmes sapulce deva neatkarīgajai Latvijai tās konstitucionālo ietvaru - Satversmi, kas ir spēkā joprojām. Par Satversmes sapulces vēlēšanām un tajās iesaistītajiem nozīmīgākajiem politiskajiem spēkiem stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis. Gluži citas vēlēšanas gluži citos apstākļos Latvijā notika 1990. gada 18. martā. Tas, ka šajās vēlēšanās, kas notika vēl saskaņā ar toreizējiem padomju likumiem, pārsvaru guva Latvijas Tautas frontes izvirzītie un tās idejas atbalstošie kandidāti, noteica to, ka šī likumdevēja institūcija pieņēma Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanai izšķirošo lēmumu. Par priekšvēlēšanu procesu un 4. maija deklarācijas pieņemšanas apstākļiem stāsta toreizējie Augstākās Padomes deputāti - publicists Dainis Īvāns, toreiz Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.

No dažām slimībām un to izraisītajām sekām var pasargāt tikai vakcinācija. Kādi jauni izraisītāju veidi parādās pasaulē un kā cīņai ar tiem izmanto vakcīnas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Dace Zavadska, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un RSU docētāja žurnāla "Medicus Bonus" redaktore Aija Kažoka.

Lone vil at Hanna skal spørre hva hun har gjort i helgen, mens Hanna er sjokkert over hva folk får seg til å si og gjøre. Begge er i sjokk over Therese Johaug som vinner Sentrumsløpet 3 måneder etter fødsel, og endelig kom "det blir jordskjælv"-sitatet til sin rett! En influenserkollega har delt screenshots fra og skuffelse over uttalelser fra Lone, mens lytterne lurer på hva som egentlig var greia. Svar på både dette og hvem damene tror blir neste Love Island-programledere hører du i dagens! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Noslēdzies visaptverošs pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību - monitorings par cilvēka organismā sastopamajām kaitīgām ķīmiskajām vielām. Rezultāti nav unikāli Eiropai, taču ataino mūsdienu dzīvesveida paradumus, tostarp plasmatasas, kā arī pesticīdu un smago metālu klātbūtni mūsu dzīvē. Kādi izskatāmies uz Eiropas fona un kādas sekas mūsu veselībai var radīt šīs vielas? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)  Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Lāsma Akūlova un RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Linda Matisāne. Ivars Vanadziņš saka paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atsaucās arī pēc pētnieku stāstiem raidījumā Zināmais nezināmajā un iesaistījās pētījumā. Runājot par to, ko atklāj pētījuma rezultāti, pētnieki atzīst, ka viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem ir, ka Latvijas iedzīvotāju organismā ir kokteilis ar ļoti daudz un dažādām ķīmiskām vielām. Turklāt katram cilvēkam tas kokteilis ir diezgan individuāls.  "Mēs kopumā noteicām nedaudz vairāk kā simts dažādas vielas cilvēku asinīs un urīnā, gan sākotnējās vielas, ko mēs uzņemam, gan tās vielas, kas organismā pārveidojas, metabolītus. Kopumā secinājumi ir tādi, ka vidējais vielu skaits ir 43 no 103," atklāj Linda Matisāne.  Tāpat daļa vielu cilvēka organismā nav konstatēta, jo to koncentrācija bija zem laboratoriju iespējām noteiktās attiecīgās vielas. "Pētījuma nākotne vai turpinājums ir ne tikai vākt papildus paraugus, noteikt citas vielas, bet arī skatīties, kā attīstās dažādas laboratorijas iespējas noteikt [vielas]. Iespējams, ja mēs pēc 10 gadiem analizēsim šo pašu cilvēku paraugus ar citām laboratorijas metodēm, mēs atklāsim vēl kādas vielas," turpina Linda Matisāne. Pētījums atklāj, akrilamīds ir konstatēts visiem dalībniekiem, savukārt bisfenoli un daudzu pesticīdu līmeņi Latvijā ir zemāki vai līdzīgi Eiropas vidējam rādītājam.  "Akrilamīds, kas konstatēts visiem pētījuma dalībniekiem, ir viens no blakus produktiem, kas rodas degšanas procesā, cepšanas, fritēšanas, grauzdēšanas procesā. Mūsu paradumi, kā mēs gatavojām ēdienu un ko mēs ēdam, un arī protams, smēķēšana jāpiemin un grilēšana," skaidro Ivars Vanadziņš. Linda Matisāne norāda, ka nevajadzētu domāt, ka nedrīkst cept. Svarīgi nepārcept. Nav jākrīt galejībās. "Neaicinām šašliku tvaicēt, bet cept saprātīgi," atzīst Ivars Vanadziņš. Mājaslapā "biomonitorings.lv" var iepazīsties ar kaitīgajām vielām un tur cilvēki varēs pieteikties arī turpmākajiem pētījumiem.   Iepazīstam viduslaiku Rīgu No 13. gadsimta sākuma par politiskiem, ekonomiskiem un kultūras dzīves centriem kļuva mūra aizsargātās pilsētas. Tas bija jauns apdzīvotības tips salīdzinājumā ar dzelzs laikmeta kopienu dzīves centriem pilskalniem, un Latvijas teritorijā tas parādījās līdz ar ienācējiem no Rietumeiropas. Tādējādi šeit mainījās sabiedrības struktūra un zināmā mērā arī etniskais sastāvs, jo ienācēji pamatā nāca no vāciski runājošām zemēm un bija tendēti uz tirdzniecību un ienesa jaunas amatniecības prasmes. Par šīm pārmaiņām stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” 3. sadaļa “Pilsētas mūri vieno”, un šodien piestāsim tajā. Pieturvietā vispirms tiekamies ar muzeja pētnieci, vēstures doktori Mārīti Jakovļevu, kura izceļ būtiskākās pilsētu iezīmes. Pilsēta, no vienas puses, bija sadalīta dažādās sabiedrības kārtās, bet, no otras puses, tā sevi āreji reprezentēja kā kopiena, un viens no reprezentācijas elementiem bija zīmogs. Ekspozīcijā aplūkojami vairāku pilsētu zīmogu nospiedumi – Jaunjelgavas, Kuldīgas, Aizputes, Cēsu, Limbažu, Jelgavas, Grobiņas, Rīgas. Turpat līdzās zīmējums ar pilsētas galvenās iestādes – rātes – sēdi, ļaujot iepazīt tās hierarhiju un amatus. Sudraba saktas, gredzeni un jostas – ar šādiem grezniem priekšmetiem rotājušies pilsētnieki, un daļu no šīm bagātībām atklāj ekspozīcijas stends. Vēl viens vēsturisks dārgums skatāms izvelkamā atvilktnē, un tas ir birģera zvērests. Lai kļūtu par birģeri un baudītu tiesības gūt ienākumus no savas nodarbošanās, saņemt sociālo atbalstu un citus labumus, pretendentam bija jādod uzticības zvērests. Un vēl bija visas kopienas zvērests, ko tā nodeva politiskajai varai svinīgā ceremonijā rātslaukumā, bet no 17. gadsimta birģeri apliecināja zvēresta tekstu arī ar saviem parakstiem. Ekspozīcijā redzams Rīgas birģeru zvērests Zviedrijas karalim Kārlim XI ar Lielās ģildes locekļu parakstiem.  Viduslaiku pilsētā notika aktīva tirgošanās, un kur tirgošanās, tur nauda. Rakstītie avoti liecina, ka monētu kaltuve Rīgā atradusies Lielās un Mazās Monētu ielas stūrī. Ļoti konkrētas un taustāmas pēdas gan par to atrodamas tikai dokumentos, ne vairs Rīgas ielās, bet, staigājot pa pilsētu, varam iztēloties, kā šajā vietā šķindējušas monētas. Par naudas kalšanu plašāk gatava stāstīt muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.

Kļūstot siltākam, autovadītājiem arvien uzmanīgāk jāvēro atpakaļskata spoguļi. Kāpēc tas ir būtiski? Kā labāk dzīvot analizēsim aktuālos satiksmes drošības jautājumus. Studijā Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Uģis Spēlmanis. 25. aprīlī Rīgā norisināsies tradicionālā Moto sezonas atkāšana. Tāpēc arī raidījumā atgādinām par drošību, piedaloties satiksmē ar motociklu. "Motocikls ir ļoti bīstama rotaļlieta," atzīst raidījuma viesi. Diemžēl satiksmes negadījumos daudz ir iesaistīti motociklisti, kuriem nav tiesību būt uz ceļa ar šo transporta līdzekli. 2025. gadā 11 motociklisti aizgāja bojā. Oskars Irbītis norāda, ka daudziem klibo braukšanas iemaņas, vairākiem arī nav bijušas motocikla vadīšanas tiesības. Vismaz ofociāli braukšanas māku nav apguvuši.  

Aktualizējam dubultpilsonības jautājumu diasporā. Cik svarīgi bērnam ir izvēlēties ne tikai mītnes zemes, bet arī Latvijas pilsonību, kas motivē izvēlēties dubultpilsonību, kādi no tās ieguvumi un vai ir kādi apgrūtinājumi? Saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu statusa kontroles nodaļas vadītājas vietniece Ilze Kalniņa, PMLP Metodiskās vadības nodaļas vadītāja Dace Kupče, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības vadītāja Renāte de Karvaļo-Albrehta, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārās nodaļas vadītāja Ilvija Birkhāne. Ierakstā uzklausām Laumu Vlasovu, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdi.

Under temaet: Små bøker – stort innhold, ble følgende bøkerpresentert av bibliotekar Sarah Judith Hovelstad. Mors dager / Sverre Bjertnæs. Snøen stryk ut alle spor / Lars Ove Seljestad. De siste kjærtegn / Øyeblikk for evigheten / Dødsverk / Kjersti Anfinnsen. Svar på brev fra Helga / Bergsvein Birgisson. Soga om veret / Bergsvein Birgisson.Det gamle barnet / Jenny Erpenbeck. Denandre datteren / Annie Ernaux. Pakk / Monika Helfer. Nede i dalen / Paolo Cognetti

Ring P1 från Göteborg med svar på dina frågor om klimat och miljö. Mona Hambraeus, klimatkommentator på Sveriges Radio, medverkar. Programledare: Erik Blix, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Klimat och miljö är en av de frågor som engagerar väljarna allra mest inför valet 2026. Därför besöker turnén Ekot från Sverige Gotland för att träffa några av de svenskar som påverkats av klimatförändringarna i form av brist på vatten.Ring P1 passar på att koppla upp Sveriges Radios klimatkommentator Mona Hambraeus, för att hjälpa till att reda ut era funderingar kring klimat och miljö.Producent: Susanne Ehlin

Det vælter ind med store nyheder til de danske bilister. I denne uge tager Bilradio-værterne Christian Schacht og Jan Lang pulsen på alt fra vilde kvalitetsløft til luksusmonstre med rekordrækkevidde. Går du med elbildrømme, er der god grund til at spidse ørerne. En af de mest populære elbiler herhjemme, VW ID.3, får nemlig en total makeover og skifter navn til ID.3 Neo. Volkswagen har endelig smidt den billige plastik ud og genindført fysiske knapper på rattet. Samtidig får rækkevidden et massivt boost til 630 km. Ifølge Jan Lang er det en opgradering, der rammer plet hos de danske forbrugere, men er prisen konkurrencedygtig? I ugens podcast får du også historien om Mazda CX-6e, som er en gigantisk SUV, der med sin længde er større end en Tesla Model Y og proppet med kinesisk skærmteknologi. Derudover ser værterne nærmere på den nye Mercedes EQS, som nu kommer med 800-volts lynhurtig opladning og en rækkevidde på svimlende 926 km. Endelig er finalefeltet til Årets Brugtbil 2026 fundet, og eksperterne giver deres bud på de seks bedste brugtkøb netop nu. Resten af programmet er spækket med nyheder: Tesla-gennembrud: Det hollandske grønne lys til Teslas selvkørende system og betydningen for danske ejere.Renault 4: Nyt elektrisk foldetag til 10.000 kr. præcis i tide til sommerferien.Nissan Juke EV: Radikalt ”origami-design” på vej til de danske veje.Testgaragen: Duel mellem den kinesiske udfordrer Leapmotor B10 og Renault Scénic.Mindeord: Et sidste farvel til bilisternes vagthund, Leif Nielsen.Lytterspørgsmål: Svar på dilemmaet fra sidste uge. Vært: Christian Schacht Redaktør: Jacob Grosen Klip og produktion: Cecilie Aagaard HansenSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Ring P1 med svar på dina frågor om arbetsmarknaden. Anders Jelmin, ekonomireporter på Ekot, medverkar. Programledare: Erik Blix, producent: Susanne Ehlin, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Inför valet 2026 ligger arbetslösheten i Sverige på historiskt höga nivåer och hur ekonomin mår är en av de frågor som engagerar väljarna allra mest, enligt en mätning av Indikator Opinion.I Ring P1 i dag får du chansen att ställa frågor direkt till Ekots ekonomireporter Anders Jelmin om läget på arbetsmarknaden. Under dagen hör du mer om svensk ekonomi när satsningen Ekot från Sverige sänder direkt från Burlöv, en av kommunerna där arbetslösheten är som högst.Producent: Susanne Ehlin

Ring P1 från Luleå med svar på dina frågor om skolan. Katarina Helmerson, skolpolitikreporter på Ekot medverkar. Programledare: Nicke Nordmark, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Skolan, och i synnerhet stöket och vinsterna i friskolan, engagerar väljarna inför valet 2026, visar en mätning från Indikator Opinion.Därför gästar Katarina Helmerson, politikreporter på Ekot med fokus på skolan, Ring P1 för att svara på dina frågor. Under dagen hör du mer om ämnet i P1 och Sveriges Radios app, då satsningen Ekot från Sverige besöker en skola i Östersund som lyckats få bukt med stöket.Producent: Anna Fjellström

Ring P1 från Luleå med svar på dina frågor om läget i vården. Chefredaktören för Dagens Medicin, Christina Kennedy medverkar. Programledare: Nicke Nordmark, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Vård är en av väljarnas viktigaste frågor inför valet 2026 och vårdköerna är det problem som oroar flest, enligt en mätning som Indikator Opinion gjort för Ekot.Under onsdagen besöker Ekots satsning Ekot från Sverige Luleå i Norrbotten, ett av länen där väntetiden på vård är som längst. Ring P1 har passat på att bjuda in Christina Kennedy, chefredaktör för Dagens Medicin, för att svara på era frågor om vården.Under de kommande veckorna besöker Ekot från Sverige även Östersund, Burlöv och Gotland för att belysa skolan, ekonomin och klimatet.Producent: Anna Fjellström

Både før, under og efter valgkampen var der stor efterspørgsel på den såkaldte dronerapport. Men den var ikke færdig ved udskrivelsen, og derfor kom den ikke ud. Men man skal heller ikke forvente, at den er på vej lige foreløbigt, for i et svar til RADIO IIII oplyser Forsvarsministeriet, at rapportens videre arbejde først færdiggøres når en ny regering er dannet. Og endnu mere nedslående, for dem som har ventet i spænding på svaret, er det, at rapporten nok ikke engang konkluderer det helt store. Det peger chefredaktør på OLFI og vært på Frontlinjen her på RADIO IIII, Peter Ernstved Rasmussen på.See omnystudio.com/listener for privacy information.

I de vidsträckta jordbruksmarkerna i sydvästra Minnesota finns ett fall som fortsätter att förbrylla både utredare och lokalbefolkning. Försvinnandet av Brandon Swanson den 15 maj 2008 skulle inte bara leda till omfattande förändringar i delstatens lagstiftning utan också efterlämna ett mysterium. Källor: all that's interesting Medium CNN Minneapolis Star-Tribune Podcast: Morbid - Where is Brandon Swanson Kreis Minden-Lübbecke True crime garage: Frauke Liebs Stern.de WDR Lokalzeit Rysarpodden: Kvällen i Paderborn: Fallet Frauke Liebs

Ring P1 från Göteborg, med svar på frågor om invandring och integration. Programledare: Erik Blix, gäst: statsvetaren Maria Tyrberg, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. I Ekots satsning ”Ekot från Sverige” besöker redaktionen sex platser under kommande veckor och fokuserar på sex av väljarnas viktigaste ämnen. Under torsdagen sänder Ekots program från Hultsfred, som var en av de kommuner i landet som tog emot flest människor under flyktingkrisen 2015.Ring P1 tar tillfället i akt och har bjudit in statsvetaren Maria Tyrberg till studion som svarar på era frågor kring frågor om invandring och integration.Programledare: Erik Blix, producent: Alexander Fogde, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl

Aprīļa sākums dārzkopības entuziastiem ir ļoti rosīgs. Par svarīgākajiem Lieldienu laika dārza darbiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ko noteikti vajadzētu paspēt izdarīt, atgādina Dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un SIA "Labie koki" vadītājs, arborists, teritorijas labiekārtošanas plānotājs Edgars Neilands. Aktuālākais - augi ir cietuši aizvadītajā ziemā. Apsaluši un apdeguši skujeņi un rododendri. Skuju kokiem ir izteikti apsalusi un apdegusi dienvidu puse. Pagaidām speciālisti vēl iesaka nesteigties un neko negriezt, un noteikti vēl nerakt augus laukā, jo visbiežāk mostas snaudošie pumpuri. Tas nebūs ātrs process. Skaists koks būs tikai pēc gada. Lai stimulētu jauno dzimumu veidošanos un stiprinātu sakņu sistēmu, augs ir jāmiglo ar jūras aļģu preparātu. Tāpat cietušos augus ir jālaista.

Landsholdet er samlet, og kampen i Parken mod Nordmakedonien er få dage væk. Landstræner Brian Riemer vil ikke afsløre, hvem der starter i det danske mål, og generelt er der stadig spørgsmål, der mangler at blive besvaret. Dagens Tyvstart går helt tæt på den afgørende landskamp, for hvad er det, der bare ikke må gå galt? Modsat danskerne spiller Nordmakedonien helt uden pres. Det har alt at vinde, og ifølge en tidligere makedonsk landsholdsspiller er det måske ligefrem en fordel for gæsterne. Vært: Mikkel Nygaard. Gæster: Fodboldkommentator Andreas Kraul og tidligere makedonsk landsholdsspiller Dzevdet Sainoski.

Vad undrar du om frågor kring lag och ordning inför höstens val? Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Idag drar Ekots satsning ”Ekot från Sverige” igång - där redaktionen besöker sex platser under kommande veckor och fokuserar på sex av väljarnas viktigaste ämnen.Under tisdagen sänder Ekots program från Östberga i Stockholm, som faktiskt vänt utvecklingen från utsatt område till att plockas bort från listan.Ring P1 tar tillfället i akt och har bjudit in Ekots kriminalreporter Simon Andrén till studion som svarar på era frågor kring frågor om lag och ordning.Programledare: Steffen Renklint, producent: Peter Öberg, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl

I 20 minutter svarer kronprinsesse Mette-Marit på spørsmål om kontakten med Jeffrey Epstein. Men hva er det hun ikke svarer på – og trenger hun egentlig å svare på mer?

I really want to thank Divyanāma Prabhu and Śraddhā Devī Dāsī for threading the needle, because it's not so easy to land in all these places and have a stretch of time that we've had to sit here and do bhajan. I keep resonating with the cleaning ladies who asked Ānanda Vrindāvana if we all live in one āśrama back in California, and she said, "No, we're from all over the world," but these yātrās are like living in one āśrama and having the opportunity to see what it's like. See how you like it—just hearing and chanting and going to holy places. And if you do like it, then you're really lucky, because this is life. The other part of the life is to take whatever drop we get and give it to as many people as possible. The spiritual mathematics given in the Caitanya-caritāmṛt is: the more you give it out, the more it swells in our own lives. Dear Śrīla Prabhupāda, dear Śrī Caitanya Mahāprabhu, dear Śrīla Sārvabhauma Bhaṭṭācārya, Śrīla Rāmānanda Rāya, Śrīla Svarūpa Dāmodara, and all the residents of Jagannātha Purī who are followers of Lord Caitanya Mahāprabhu: If You so desire, please instill in our hearts a drop of the mercy of Śrī Caitanya Mahāprabhu—for You are His great devotees—so that we can follow in the footsteps of Lord Caitanya by following the footsteps of Śrīla Prabhupāda and his followers, and bring millions and millions of people back here to Jagannātha Purī to chant, dance, and live in one huge āśrama. Make the whole world one āśrama with everyone chanting and hearing. Thank you for considering our request. ------------------------------------------------------------ To connect with His Grace Vaiśeṣika Dāsa, please visit https://www.fanthespark.com/next-steps/ask-vaisesika-dasa/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 https://vaisesikadasayatra.blogspot.com/ ------------------------------------------------------------ Add to your wisdom literature collection: https://iskconsv.com/book-store/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 https://www.bbtacademic.com/books/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 https://thefourquestionsbook.com/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 ------------------------------------------------------------ Join us live on Facebook: https://www.facebook.com/FanTheSpark/ Podcasts: https://podcasts.apple.com/us/podcast/sound-bhakti/id1132423868 For the latest videos, subscribe https://www.youtube.com/@FanTheSpark For the latest in SoundCloud: https://soundcloud.com/fan-the-spark ------------------------------------------------------------ #pilgrimageoftheheart #spiritualawakening #soul #spiritualexperience #spiritualpurposeoflife #spiritualgrowthlessons #secretsofspirituality #vaisesikaprabhu #vaisesikadasa #vaisesikaprabhulectures #spirituality #bhaktiyoga #krishna #spiritualpurposeoflife #krishnaspirituality #spiritualusachannel #whybhaktiisimportant #whyspiritualityisimportant #vaisesika #spiritualconnection #thepowerofspiritualstudy #selfrealization #spirituallectures #spiritualstudy #spiritualquestions #spiritualquestionsanswered #trendingspiritualtopics #fanthespark #spiritualpowerofmeditation #spiritualteachersonyoutube #spiritualhabits #spiritualclarity #bhagavadgita #srimadbhagavatam #spiritualbeings

Vilken efterrätt kommer på 81:a plats på Lukas godaste-lista? Vad var det för hemskt Anna G bjöd sin ingifta farbrors bror på under julfirandet i Dalarna? Och vad menar Ludvig egentligen med termen kötthäst? Svar (och framför allt mängder av frågor) i detta bonusavsnitt av KPodden!

Jeg har rettet kritikk på tik tok, og rett før vi gikk i opptak fikk jeg beskjed om at jeg hadde fått svar! Skrellex har fått mye hate, men også love fra uventet hold. Send inn dine spørsmål, historier, innspill eller hot takes på melding til 48 43 53 96. (Alle meldinger og talemeldinger anonymiseres.)Anines Olsens venneliste får kjørt seg når hun sammen med sine internett-mutuals, og kommenterer aktuell populærkultur, internettkultur, datingkultur og ukultur. Frekvens er en ukentlig podkast produsert av BAFF, produsent er Helle Aakesen.

Bez stresa un izdegšanas riska mazināšanas ir vēl virkne iemeslu, kāpēc cilvēkam nepieciešams vaļasprieks, jeb hobijs. Varbūt pat vairāki.  Kam noder vaļasprieki un kā tos izvēlēties? Raidījumā Kā labāk dzīvot par vaļasprieku lietderību stāsta ārsts-psihoterapeits, Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzējs psiholoģijā, līderībā un komandas darbā Andris Jansons. Bet par saviem vaļaspriekiem stāsta floriste Aivita Muzikante, Anita Feldmane, kura auž, ada, dzied ansamblī, ceļo, ir arī biteniece un glezno akrila gleznas, un Marģers Majors, kurš mīl pazust kokos. Vaļasprieki cilvēkam ir vēlami un ieteicami, bet ir vairāki iemesli, kāpēc hobijs var kļūt bīstams:  reizēm aizrautība var kļūt par  apsēstību un tā nav laba lieta, jo cilvēks koncentrējas uz vienu un zaudē līdzsvaru starp dzīves jomām;  otrs - cilvēks izvēlas vaļasprieku, bet patiesībā viņš bēg no kaut kā, ko nav sevī atrisinājis; trešais - tu ļoti priecājies par vaļasprieku, kas pēkšņi pārvēršas par tavu pienākumu, tu visu laiku ar to nodarbojies un tas aizņem arvien vairāk laika un resursu, un hobijs sāk cilvēku nogurdināt; vēl bieži vien cilvēki darbā izdeg, bet vaļasprieks nav vienīgās zāles, kā no šīs izdegšanas paglābties. Svarīgs ir līdzsvars starp to, kas sagādā prieku, un to, kas palīdz nopelnīt. 

Ring P1 från Malmö, idag med Sveriges Radios Mellanöstern-korrespondent Cecilia Uddén som svarar på lyssnarfrågor om utvecklingen i området, efter Israels och USA:s attacker mot Iran. Programledare: Sofie Ericsson, ansvarig utgivare: Sabina Schatzl Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app.

Kan man hitta mening i livet, utan att tro på att det finns en större plan? Och har individens frihet gjort det svårare? Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Meningen med livet är en evig fråga, men det verkar pågå ett nytt sökande efter mening idag. Många vänder sig till filosofins idéer om meningen med livet. Aristoteles ansåg att meningen var att förverkliga sin potential, och stoikerna ville nå inre frid genom självbehärskning och att omfamna ödet. Vad är mening och vad säger filosoferna idag?Vår tid betonar individuell frihet, utan begränsande konventioner, auktoriteter och kollektiv. Undersökningar visar att unga människor i Sverige mår sämre och upplever mindre mening, än äldre, och regeringen vill satsa på existentiell hälsa. Samtidigt är det många människor som söker sig till det traditionella och rentav till auktoritära politiska rörelser. Kan för mycket frihet göra att man söker mening hos det auktoritära? Och kan samhället skapa mening i människors liv?Medverkande: Filosofen Johan Brännmark och religionsvetaren och författaren David ThurfjellProgramledare: Cecilia Strömberg WallinProducent: Marie Liljedahl Veckans tips:Böcker:Glaspärlespelet - Hermann HesseSvindlande höjder - Emelie Brontë

Kan man godt være forsvarsadvokat for den ene og anklager for den anden i en straffesag? Har I en uopklaret sag, der nager?Hvis man skal have en database over alle danskeres DNA, kan regeringen så bare bestemme det? Hvordan bliver man anklager?Hvordan tænker man som en morder?Og kan en død mand dømmes for drab?I “Danske Drabssager spørgsmål og svar” stiller vært Stine Bolther spørgsmål på vegne af jer lyttere til en række af vores eksperter. Det kan f.eks. være om retsmedicin, kriminalteknik, efterforskning, rettergang, psykologi, kriminaljournalistik, retshistorie og meget andet.De medvirkende trækker tråde til sager, de selv har stået med og øser ud af deres store viden og indsigt. Medvirkende:Tidligere souschef ved Rejseholdet Kurt KraghTidligere anklager Jeanette Wincentz AndersenVært: Kriminalreporter og forfatter Stine Bolther

In an online meeting with the Chicago Ramana devotees on 28th December 2025, Michael answers various questions about the teachings of Bhagavan Ramana This episode can be watched as video on YouTube. A more compressed audio copy in Opus format can be downloaded from MediaFire. Songs of Sri Sadhu Om with English translations can be accessed on our Vimeo video channel. Books by Sri Sadhu Om and Michael James that are currently available on Amazon: By Sri Sadhu Om: ► The Path of Sri Ramana (English) By Michael James: ► Happiness and Art of Being (English) ► Lyckan och Varandets Konst (Swedish) ► Anma-Viddai (English) Above books are also available in other regional Amazon marketplaces worldwide. - Sri Ramana Center of Houston

Saruna ar diviem izciliem speciālistiem – Diānu Zandi un Juri Sērmukšu, kas abi ir ne tikai psihologi, bet arī pāris, kas jau 30 gadus ir kopā, neskatoties uz to, ka viņu smadzenes darbojas fundamentāli atšķirīgi, jo vienam pārī ir UDHT (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi jeb ADHD), bet otram – ne.Šī saruna ir piemērs, ka foršas attiecības var būt pat tad, kad viens aizmirst kalendāra ierakstus un otrs plāno dzīvi pa minūtēm. Par to, ka atšķirības var kļūt par spēku, ja tās saprot un pieņem.Bieži vien mēs interpretējam UDHT cilvēku uzvedību kā nevērību, nekārtību vai pat necieņu, lai gan patiesībā viņi vienkārši uztver un apstrādā pasauli citādi. Diāna un Juris palīdz saprast, kas notiek otra cilvēka galvā, un, kas vēl svarīgāk, – ko ar to iesākt praktiskā līmenī.Diāna Zande ir psiholoģijas zinātņu doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite. Juris Sērmukšs ir klīniskais psihologs. Viņi dalās gan ar savu darba pieredzi, gan savā personīgajā ceļā – godīgi un ar humoru stāsta, kāpēc cilvēks ar UDHT var perfekti zināt, kas viņam jādara, bet vienkārši nespēj to izdarīt, kāpēc vienam cilvēkam visi stimuli gāžas virsū vienlaikus, kamēr citi spēj automātiski filtrēt svarīgo no nesvarīgā.Par to, kā veidot dialogu, nevis cīņu. Kā radīt struktūru, kas palīdz, nevis ierobežo. Kā komunicēt tā, lai otrs tiešām dzird. Un kā atrast līdzsvaru starp pielāgošanos un robežām, kas sargā. Viņi māca būt godīgiem par savām grūtībām, nevis slēpt tās aiz aizbildinājumiem, un vienlaikus atzīt, ka daži izaicinājumi nav raksturs vai slinkums – tie ir neirobioloģija.Svarīgs atgādinājums no Diānas un Jura – ja rodas aizdomas par UDHT, vērsies pie profesionāļa ar izglītību, kvalifikāciju un ētikas standartiem, nevis nodarbojies ar pašdiagnostiku.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Vairāk informācijas 248. sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads03:00 Viesu iepazīšana un sarunu tēmas ievads06:00 Kas ir UDHS? Definīcija un galvenie simptomi09:00 Kāpēc nevajag sevi diagnosticēt pašiem14:15 Vai tas ir UDHS? Atšķiršana no pusaudža vecuma īpatnībām19:00 Par nekārtību un izklaidību - kas tas patiesībā ir?25:00 Laika uztvere un lineārās funkcijas izaicinājumi27:30 Par stimulu blīvumu un informācijas filtrēšanu35:00 Kā UDHS ietekmē partnerattiecības43:00 Konfliktu risināšana, kad viens partneris ir ar UDHS48:00 Praktiskas stratēģijas ikdienai - kalendāri, atgādinājumi, struktūra53:00 Par medikamentiem un ārstēšanas iespējām01:05:30 Par apzinātības praktiku un meditāciju01:11:00 Kā atbalstīt partneri ar UDHS - empātija un izpratne01:16:00 Robežas, kas sargā - kad nepieņemams kļūst par pieņemamu01:25:30 Pozitīvās UDHS īpašības - spontanitāte, radošums, enerģija01:31:00 Bērni ar UDHS - vecāku atbalsts un sapratne01:41:00 Darba vide un UDHS - kā atrast piemērotu profesiju01:45:00 Par aizmāršību - kas ir normāli un kas nav01:50:00 Par modes tendencēm diagnostikā - uzmanību!01:59:00 Kā runāt par sevi un UDHS - komunikācijas padomi02:09:43 Noslēguma vārdi - par grūtību pārvarēšanu un prieku

In an online meeting with the San Diego Ramana Satsang (ramana-satsang-sd@googlegroups.com) on 7th December 2025, Michael answers various questions about Bhagavan's teachings. This episode can be watched as a video on YouTube. A more compressed audio copy in Opus format can be downloaded from MediaFire. Advertisement-free videos on the original writings of Bhagavan Ramana with explanations by Michael James can be accessed on our Vimeo video channel. Books by Sri Sadhu Om and Michael James that are currently available on Amazon: By Sri Sadhu Om: ► The Path of Sri Ramana (English) By Michael James: ► Happiness and Art of Being (English) ► Lyckan och Varandets Konst (Swedish) ► Anma-Viddai (English) Above books are also available in other regional Amazon marketplaces worldwide. - Sri Ramana Center of Houston