Podcasts about eiropas

Bezrecepšu zāļu pārmērīga lietošana nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma. Kāpēc speciālisti ceļ trauksmi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Zāļu valsts aģentūras direktore Indra Dreika, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja un pētniece Mirdza Kursīte. Zāļu valsts aģentūra no 15. septembra piedalās Eiropas kampaņā "Zāles nav konfektes" par drošu bezrecepšu zāļu lietošanu. Kampaņas mērķis - veicināt informētību par drošu bezrecepšu zāļu lietošanu visā Eiropā.  

Eiropas čempionātā basketbolā aizvadīti pirmie divi ceturtdaļfināla dueļi, kuros vietu pusfinālā izcīnīja Turcija un Grieķija. Turki uzvarēja Poliju ar 91:77, bet Grieķija ar 87:76 pārspēja Lietuvu. Turcijas islase joprojām šajā Eiropas čempionātā nav zaudējusi nevienā spēlē, bet Grieķijai viena zaudējums grupā un sešas uzvaras. Jau šodien, 10. septembrī, noskaidrosies otras divas pusfinālistes - piecos pēcpusdienā spēkosies pārsteigumu autores astotdaļfinālā Somija un Gruzija, bet deviņos vakarā - pasaules čempione Vācija sacentīsies ar Slovēniju.

Latvijas basketbola izlases kandidāti ziedo gan savu brīvo laiku, gan veselību, lai piepildītu sapni - spēlētu valstsvienībā. Tā raidījumā “Piespēle” pauda basketbolists Mārtiņš Laksa. Viņš šovasar cīnījās par vietu Latvijas izlases Eiropas čempionāta sastāvā, taču treniņā pirms pārbaudes spēles pret Lietuvu savainoja plecu. Šobrīd Mārtiņš atlabst un cer atgriezties laukumā jau decembrī. 

Eiropas čempionātā basketbolā šodien, 9. septembrī, sākas ceturtdaļfināla dueļi - piecos pēcpusdienā spekosies Turcijas un Polijas izlases, bet deviņos vakarā tiksies Lietuvas un Grieķijas komandas. Turcija duelī pret poļiem ir favorīte, jo ir labāka visos svarīgākajos statistikas rādītājos, turki šajā Eiropas čempionātā vēl nav izjutuši zaudējuma rūgtumu. Bet arī Polijai ir savi ieroči. Galvenais no tiem naturalizētais spēlētājs Džordans Loids, kurš ir viens no labākajiem tālmetienu izpildītājiem turnīrā, realizējot 47% metienu, turklāt sešās spēlēs viņš grozam no tālās distances uzbrucis 38 reizes. Liels metienu skaits un arī liela precizitāte. Bet vakarā mūsu kaimiņu, lietuviešu duelis ar grieķiem. Abu komandu vadītāji prognozē sarežģītu spēli - gan grieķu komandas  treneris Vasilis Spanulis, gan lietuviešu izlases ģenerālmenedžeris Lins Kleiza. Abi savulaik bijuši komandas biedri Pireju "Olympiacos" komandā. Lietuvieši šajā čempionātā ir labāki visos galvenajos komandu statistikas rādītājos - viņi ir rezultatīvāki, atdod vairāk rezultātivu piespēļu, savāc vairāk atlēkušo bumbu, vairāk pārtver bumbas un bloķē metienus, bet grieķi mazāk kļūdas. Grieķiem arī labāka metienu precizitāte, turklāt viņiem ir "x-faktors", kas vienpersoniski var izšķirt spēli - Jannis Adetekumbo.  

Ne viens vien Latvijas iedzīvotājs, kurš seko līdzi Eiropas čempionātam basketbolā un jau pirms kāda laika savus sporta apavus kāris vadzī, šajās dienās noteikti sajuta vēlmi atgriezties laukumā. Bet ar vēlmi ir par maz. Nepieciešams arī kur un ar ko spēlēt. Par iespējām amatieriem uzspēlēt basketbolu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijā lielākās basketbola līgas amatieriem vadītājs Krišs Rauska un "Pasportosim.lv" vadītājs Jānis Sprukts. "Mēs kopā ar domubiedriem gan no hokeja, gan no volejbola izveidojām kopīgu platformu, attiecīgi mēs visi trīs sporti brālīgi ejam kopā un mēģinām kaut kādā veidā attīstīt entuziastu, amatieru sportu un padarītu to profesionālāku," stāsta Krišs Rauska. Viņš atzīst, ka spēlētāju diapazons ir ļoti plašs. "Mums spēlē gan jaunieši, kas tikko pabeiguši sporta skolu, gan pieauguši cilvēki, kuriem ir 30 līdz 40 gadi, arī veterāni, kuriem jau ir pie 60 gadiem, spēlē gan tēvi ar dēliem, kuriem ir 15 - 16 gadi, kuri vēlas uzspēlēt ar saviem vecākiem. Diapazons ir ļoti plašs - gan vīrieši, gan sievietes," norāda Krišs Rauska. Arī spēku samērs un spēju ziņa sportisti ir dažādi. "Ir gan bijušie Latvijas izlases spēlētāji, ir spēlētāji, kuri augstākajā līgā spēlējuši, gan tādi, kas šobrīd spēlē otrajā līgā pēc spēka, trešajā līgā. Gluži to nevar nosaukt pilnīgi par amatieru līgu," atzīst Krišs Rauska. "Bet ir arī apakšējās divīzijas, kurās var spēlēt spēlētāji, kuri ir tik tikko sajutuši to kāri pašiem pamēģināt uzspēlēt basketbolu, iziet ārā no treniņu režīma un beidzot paspēkoties ar citiem un saprast, kāds ir viņu līmenis." Komandas veido gan darba kolektīvi, gan domubiedri, reizēm arī palīdz cilvēkiem apvienoties komandā vai kādam, kas meklē, kur spēlēt, iesaka, kurai komandai varētu pievienoties. Jānis Sprukts iepazīstina ar to, kā viņa pārstāvētajā organizācijā notiek komandu veidošana. "Cilvēks, kurš grib atsākt spēlēt pēc kaut kādas pauzītes, viņš var aizpildīt anketu, norādīt savu spēlētprasmi, un tad mēs viņam atrodam vispiemērotāko treniņu," skaidro Jānis Sprukts. "Basketbolā un volejbolā galvenā sāls ir atrast tādu grupu, kura spēlē daudzmaz tavā līmenī. Ja tu aiziesi spēlēt ar cilvēkiem, kas spēlē daudz labāk nekā tu vai daudz sliktāk, nebūs interesanti. Daudzus tas pat var demotivēt, tāpēc ir svarīgi tieši atrast tādu grupu, kura būtu piemērota." Lai novērtētu katra sportot gribētāja spējas, viņš aizpilda anketu, kurā raksturo savu iepriekšējo pieredzi. Papildus pieejami video, kur var redzēt dažādu grupu spēles līmeni, un cilvēks var paskatīties, kura grupa būtu piemērotāka. Vārdos raksturot savu spēles līmeni ir sarežģīti. "Volejbolā tur ir svarīgi trāpīt īstajā līmenī, jo citādi spēle vispār neiet," norāda Jānis Sprukts. Bauskas novadā basketbols ir viens no top sporta veidiem, vienlaicīgi ar futbolu un florbolu. Bauskas novada čempionātā sacenšas 10 - 11 komandas no visa novada. Ierakstā uzklausām Bauskas novada basketbolistus.

Basketbola vēstures pētnieks Guntis Keisels niansēti stāsta par to, kāds bija 1935. gada Eiropas čempiones basketbolā Latvijas izlases devums nākamajām spēlētāju paaudzēm, kā arī Padomju Savienības propagandas centieniem izdzēst “Sapnu komandas” sasniegto. Vēl arī par to, kā deviņdesmitajos tika meklēta nauda izlasei un organizēts treniņprocess.   

Noskaidroti visi Eiropas čempionāta basketbolā ceturtdaļfināla dalībnieki - Turcijai, Vācijai, Lietuvai un Somijai pievienojās Polija, Gruzija, Slovēnija un Grieķija. Tagad arī zināms, kurā vietā šajā Eiropas čempionātā ierindojusies Latvijas izlase - pašmāju komanda izcīnīja 12. pozīciju. Milzu pārsteigumu, pat sensāciju vakar, 7. septembrī, sagādāja gruzīni, kas ar 80:70 uzveica Franciju; kopumā astotdaļfināli izvērtās saspringti un sarežģīti daudziem favorītiem. Slovēnijas uzvarā pār Itāliju ar 84:77 spīdošs atkal bija Luka Dončičs, kuram 42 punkti un desmit atlēkušās bumbas. Viņš guvis gandriz 37% no savas komandas punktiem čempionātā, viņš arī statistiski ir līderis citās galvenajās kategorijās - atlēkušajās bumbās, rezultatīvajās piespēlēs, blokos un pārtvertajās bumbās. Ceturtdaļfināla mači notiks 9. un 10.septembrī: otrdien Lietuva spēkosies pret Grieķiju, bet Turcija sacentīsies ar Poliju, savukārt trešdien Vācijas-Slovēnijas un Somijas-Gruzijas duelis. Starptautiskās Basketbola federācijas mājaslapā ikviens var nobalsot par lielākā pārsteiguma autori astotdaļfinālā - kandidātes ir Somija, Gruzija un Slovēnija, vadībā ir somi.

Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2014. gadā Latvija dāvināja Latvijas Ziemassvētku egli Briseles pilsētai. Tā tika uzstādīta Briseles Lielajā laukumā jeb Grand place, kas tiek uzskatīts par vienu no visskaistākajiem Eiropas rātslaukumiem. Jāatceras, ka 2014. gadā Rīga vērienīgi sevi pieteica kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, savukārt 2015. gada pirmais pusgads bija pirmās Latvijas prezidentūras laiks Eiropas Savienības Padomē. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas prezidentūras notikumu un pasākumu risinājās Briselē, Rīgas egle bija izcila iespēja iezīmēt Latvijas prezidentūras sākumu. Rīgas pilsētas dāvinātā egle tika izvēlēta Babītē, tur tā tika nocirsta mediju klātbūtnē un tad, sekojot medijiem, ar lielu auto vesta uz Briseli. Tā bija 22 metrus augsta un tiek aprakstīta kā augstākā egle, kas jebkad tikusi uzstādīta Briseles Lielajā laukumā. Toreiz Inga Barisa, Rīgas pārstāve Briselē, stāstīja par eglītes rotājumiem: "Tas būs tradīciju un tēla sajaukums. Eglīte mirdzēs, pateicoties 17 000 gaismas diodēm, 10 000 sarkanām gaismiņām un 7000 mirgojošām spuldzītēm. Tā tiks rotāta ar Māras krustu un Rīgas atslēgām, kā arī Rīgas nosaukums būs spoguļu dekoros.” Protams, mēs visi zinām, ka Rīga sevi reklamē kā Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijas ir aizsākuma vietu. To gan īsti neviens dokuments neapstiprina, bet kā labu faktoloģisko atsauci var minēt Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā aplūkojamo, iespējams, senāko eglīšu rotājumu mantiņu. Kāpēc Briselē? Tāpēc, ka Briseles pilsēta jau no 2002. gada organizē Ziemassvētku festivālu. Šis ir pasākums, kas apvieno Ziemassvētku tirdziņus, atrakcijas un slidotavu. Visi pasākumi mājīgi iekārtojis Briseles centrā – tas ir Lielajā laukumā (Grand place),  Biržas laukumā (Place de la Bourse) un Svētās Katrīnas laukumā (Place Sainte-Catherine). Parasti festivāla atklāšana notiek novembra beigās un festivāls ilgst līdz janvāra sākumam. Šis pasākums ir kļuvis par vienu no galvenajiem Briseles simboliem, un to apmeklē milzīgs cilvēku daudzums. 2014. gadā tika atzīmēta festivāla trīspadsmitā gadadiena, to apciemoja pusotrs miljons apmeklētāju. Divas nedēļas Rīgas egle Briselē pilsētas Lielajā laukumā bija visvairāk fotografētais un atsaucēs minētais objekts Briselē. Medijos pat parādījās iebildumi, ka tā tiekot reklamēta nevis Brisele, bet Rīga. Tomēr tas no mūsu skatupunkta bija labākais Latvijas vēstniecības Beļģijā, Rīgas domes un arī Briseles pašvaldības sadarbības sasniegums. Paralēli Rīgas eglei Lielajā laukumā Rīgas un Latvijas ražotāju un amatnieku stendi bija pieejami arī Ziemassvētku tirdziņā Svētās Katrīnas laukumā. Pelēkie zirņi ar speķi, Latvijas skābētie kāposti ar Latvijas desiņām, kā arī Rīgas balzama un upeņu sulas karstais dzēriens bija ļoti pieprasīti un atzinīgi vērtēti. Starp citu, liels noiets bija zupu pusfabrikātiem, kas pēc dalības degustācijā tika momentāni „izķerti”. Droši vien jāatceras, ka Brisele ir Eiropas institūciju citadele, ierēdņi bieži šeit dzīvo pagaidu stāvokli, kas veido nozīmīgu atbalstu dažādu pārtikas pusfabrikātu biznesam. Rīgas egles dāvinājumu Briseles pilsētai noteikti var uzskatīt par izdevušos publiskās diplomātijas projektu – kultūras mantojums un Ziemassvētku egles 500 gadu stāsts kalpoja par labu pamatu Rīgas pilsētas un Briseles pilsētas sadarbības veidošanai arī nākotnē, savukārt Latvijas diplomātiskais dienests Latvijas vēstniecības personā bija labākais savedējs. Un svarīgi atcerēties, ka starptautiska, valstiska līmeņa pasākumu organizēšana paņem lielu laiku – egles dāvinājums no idejas līdz realizācijai prasīja laiku un sinerģisku, atvērtu sadarbību.

Latvijas basketbola izlasei vakardien, 6. septembrī zaudējums Eiropas čempionāta astotdaļfinālā - mājinieki piekāpās Lietuvai ar 88:79, tāpēc šis turnīrs latviešiem noslēdzies. Latvijas izlase maču iesāka sliktāk nekā pretinieki, pirmajā ceturtdaļā zaudēja ar 18:28, latvieši ne reizi šajā spēlē nebija vadībā. Savu, iespējams, karjeras labāko spēli aizvadīja lietuviešu saspēles vadītājs Arns Velička, kuram 21 punkts, 11 rezultatīvas piespēles, piecas atlēkušās bumbas. Viņam netraucēja arī galvas savainojums - vienā no spēles epizodēm saspēles vadītāja galva cieta no sadursmes ar Artūra Žagara zobiem. Lietpratēji saka, ka Lietuvas izlases galvenais treneris Rims Kurtinaitis taktiskā gambītā apspēlēja Luku Banki, Latvijas izlases treneri. Pēc mača varēja gaidīt, ka kāds no pieredzējušajiem Latvijas izlases basketbolistiem paziņos par karjeras beigām valstsvienībā, bet tā nenotika - komandas pieredzējušākais vīrs Dairis Bertāns pauda, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņem uzreiz pēc tik emocionālas spēles. Daudz diskusiju bija par tiesnešu lēmumiem, it sevišķi spēles noslēgumā, liela neapmierinātība bija no spēlētājiem, treneriem, spēles komentētājiem televīzijā un radio. Pēcvkardienas spēlēm Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālu sansiegušas Turcija, Vācija, Lietuva un Somija. Somi vakar sagādāja liekāko pārsteigumu šajā turnīrā līdz šim - ar 92:86 uzvarēja galveno favorīti Serbiju. Šodien gaidāmi atlikušie četri astotdaļfināla dueļi - Polija spēkosies ar Bosniju un Hercvegovinu, Francija spēlēs pret Gruziju, Itālija sacentīsies ar Slovēniju, bet Grieķija spēlēs pret Izraēlu.

Šoreiz raidījumā Piespēle ne tik daudz par Rīgā notiekošo Eiropas čempionātu basketbolā, jo lielā saruna ir par orientēšanās sportu. Studijā viesojas Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Juris Žilko un orientieriste Ieva Godiņa. Nedēļas topā: Latvijas vīriešu basketbola izlase Eiropas čempionātu Rīgā noslēdz jau astotdaļfinālā, kur zaudē Lietuvai; Latvijas vīriešu futbola izlase Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē savā laukumā zaudē Serbijai; Četri Latvijas vieglatlēti devušies uz pasaules čempionātu Japānā, tas gan sāksies tikai 13.septembrī; Sākusies Latvijas atklātā hokeja čempionāta sezona.

Eiropas basketbola čempionātā sākas izšķirošās spēle. Šodien, 6. septembrī, norisināsies četras pirmās astotdaļfināla spēles. Vienā no tām Latvijas izlase tiksies ar lietuviešiem. Spēles sākums plkst. 18.30. Lietuvieši savas apakšgrupas spēles aizvadīja Tamperē, uzvarēja četrās no piecām cīņām - dienvidu kaimiņi pārspēja Lielbritāniju, Melnkalni, Somiju un Zviedriju, bet zaudēja pagaidām perfekti spēlējošajai Vācijai. Latvija apakšgrupā zaudēja Turcijai un Serbijai, bet uzveica Igauniju, Portugāli un Čehiju. Lietuvas izlasei šajā Eiropas čempionātā traumas dēļ vairs nepalīdz pirmais saspēles vadītājs Roks Jokubaitis, bet Latvijai arī savainojuma dēļ vairs nepalīdz uzbrucējs Andrejs Gražulis. Latvijas un Lietuvas basketbola izlase 21.gadsimtā finālturnīros tikušās piecreiz - lietuvieši uzvarējuši trīsreiz, bet latvieši divreiz. Mums, protams, zīmīgākās ir abas Latvijas uzvaras: 2001.gadā arī astotdaļfinālā latvieši triumfēja ar 94:76 (starp citu 15 punktus tajā spēlē guva mūsu kolēģis Uvis Helmanis), bet 2023.gada Pasaules kausā cīņā par piekto vietu Latvija uzvarēja ar 98:63. Kur slēpjas lietuviešu spēks un kā vērtēt Latvijas izlases līdzšinējo sniegumu, stāsta bijušais Latvijas izlases saspēlēs vadītājs, kurš jau ilgstoši Lietuvā strādā par treneri, Sandis Buškevics. Vēl šodien Turcija spēkosies ar Zviedriju, Francija tiksies ar Gruziju un Serbija spēkosies ar Somiju.

Latvijas izlase spraigā cīņā zaudē Lietuvas valstsvienībai astotdaļfināla spēlē Eiropas čempionātā basketbolā ar 79:88. Latvijas komandai šis čempionāts ir noslēdzies. Rezultatīvākais mačā bija Kristaps Porziņģis, kurš lietuviešu grozā sameta 34 punktus un izcīnīja 19 atlēkušās bumbas.

Valdis Valters pēc aizvadītā grupu turnīra Eiropas čempionāta basketbolā uz sarunu aicinājis Latvijas izlases galvenā trenera asistentu- Jāni Gailīti. Jānis atklāj komandas progresu turnīra gaitā, sastāva gatavību pret Lietuvu.

Latvijas basketbolisti vakar, 3. septembrī, Eiropas čempionātā ar 109:75 pārliecinoši pārspēja Čehijas izlasi grupas pēdējā spēlē. Izlase finišēja trešajā pozīcijā grupā un sestdien, 6. septembrī, astotdaļfinālā tiksies ar lietuviešiem. Latvijas izlasei mačā pret Čehiju, lai gan tas neko neizšķīra nevienai no komandām, vajadzēja saglabāt uzņemt ritmu uzbrukumā un kopējā sniegumā, tā pēc mačā pauda aizsargs Artūrs Kurucs . Mūsu sportistiem šodien būs pilnvērtīga brīvdiena bez treniņa, katrs to varēs izmantot kā vēlas. Šobrīd skaidri zināma puse no gaidāmajiem astotdaļfināla dueļiem - tajos Latvijas spēkosies ar Lietuvu, Turcija spēlēs pret Zviedriju, šķietami neapturamo Vāciju mēģinās piebremzēt sīkstā Portugāle, bet Serbija cīnīsies pret Somiju.  

Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēgumā piektdienas, 5. septembra, vakarā īpašs notikums – pirmo reizi Latvijā izskanēs ķīniešu komponista un diriģenta Taņa Duņa (Tan Dun) grandiozais opuss “Budas pasija” (Buddha Passion). Budisma filozofija un Āzijas tautu tradīcijas tajā savijas ar Rietumu klasiskās mūzikas un operas ietekmēm. Pasiju atskaņos koris „Latvija”, solisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar īpaši šim opusam paplašinātu sitaminstrumentu grupu, kuras instrumentu klāstā būs arī akvārijs. Rīgas atskaņojumā solo partijas dziedās Jolanta Strikaite, Viktorija Majore, Ieva Parša un Mārtiņš Zvīgulis, kā arī ķīniešu baritons Yiran Jia un mongoļu rīkles dziedātājs un tradicionālās ķīniešu divstīgu vijoles meistars Hasibagen. Ķīnā dzimušais un kopš 90.gadiem ASV dzīvojošais komponists Taņs Duņs kļuvis pazīstams ar spēju sapludināt Austrumu un Rietumu mūzikas tradīcijas vērienīgos opusos un filmu mūzikā. Par mūziku Anga Lī filmai „Tīģeris un drakons” viņš 2001.gadā saņēma Oskaru. Jau ilgu laiku Taņa Duņa mūzika saista arī kora „Latvija” māksliniecisko vadītāju Māri Sirmo. Jau iepriekš Māris Sirmais ar kori un Liepājas Simfonisko orķestri bija atskaņojis Taņa Duņa „Tūkstošgades simfoniju”, kurā viņu aizrāva meistarīgi apvienotās Eiropas klasiskās tradīcijas ar Ķīnas mūzikas ietekmēm. „Budas pasija” ir viens no Taņa Duņa jaunākajiem darbiem, pabeigts 2018.gadā pēc iespaidīga Drēzdenes „Musikfestspiele”, Losandželosas, Ņujorkas un Melburnas simfonisko orķestru koppasūtījuma. Komponists pie tā strādājis sešus gadus, mūzikā mēģinot izteikt slavenajā Ķīnas budistu svētvietā – Mogao alās – redzētos sienu gleznojumus ar mūzikas instrumentiem un orķestriem. -- „Budas pasijas” atskaņojums piektdien Kongresu namā, bet Valsts akadēmiskajam korim „Latvija” šis mēnesis būs ļoti spraigs: jau 15.septembrī koris piedalīsies Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā kopā ar LNSO un Tarmo Peltokoski Latvijas Nacionālajā operā, bet 20.septembrī kāps uz Nacionālā teātra skatuves „Induļa un Ārijas” pirmizrādē.

Latvijas basketbolisti 3. septembrī Eiropas čempionātā ar 109:75 pārliecinoši pārspēja Čehijas izlasi grupas pēdējā spēlē. Pirms šīs spēles jau abām komandām bija skaidrs turpmākais liktenis neatkarīgi no savstarpējās cīņas iznākuma. Latvijas valstsvienība jau ir bija nodrošinājusi 3. vietu A grupā un dalību astotdaļfinālā. Latvijas izlases pretinieki astotdaļfinālā kļūs zināmi trešdien vēlu vakarā pēc pēdējās spēles B grupā Tamperē.

Stāsta etnomuzikoloģe, koklētāja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laima Jansone. Beļģiju bieži vien asociējam ar Puaro, labu šokolādi un ar to, ka tā ir viens no Eiropas birokrātijas centriem. Tomēr pašā Briseles sirdī atrodas īpaša vieta. Tajā glabājas mūzikas instrumenti un to stāsti no visas pasaules. Mūzikas instrumenti savā būtībā atspoguļo ne vien tautas tradīcijas vai konkrēta laikmeta liecības, bet arī zināmu aristokrātiju. Ne velti gan diplomāti, gan karaļi no tālām zemēm veduši un kā dāvanas pasnieguši mūzikas instrumentus. Tiek uzskatīts, ka Briseles Mūzikas instrumentu muzejs (MIM) dibināts 1877. gadā, un tā bijusi daļa no Briseles Karaliskās Mūzikas konservatorijas. Un mērķis bijis gluži vienkāršs – nodrošināt studentiem tiešu pieeju senajiem mūzikas instrumentiem. Pašos pirmsākumos muzejs izveidojās, apvienojot divas kolekcijas. Pirmā piederēja ievērojamajam beļģu muzikologam Fransuā Žozefam Fetī. Lai gan kolekciju iegādājās Beļģijas valdība, viņš aizvien to pārzināja, jo tajā laikā Fetī ieņēma konservatorijas direktora amatu. Savukārt, otro kolekciju veidoja bengāļu muzikologa Sourindro Mohun Tagores dāvinājums – apmēram 100 indiešu mūzikas instrumentu, kurus viņš uzdāvināja tā laika Beļģijas karalim Leopoldam Otrajam. Lai gan mūsdienās muzejā glabājas vairāk nekā 12 000 mūzikas instrumentu, tieši ar Tagores dāvājumu, sākas to uzskaitījums. Īpaši ievērojama ir plašā ārpus Rietumeiropas instrumentu kolekcija. Piemēram, mukupiela – vidēja izmēra bungas no Kongo republikas. Tās spēlējušas čokvi (chokwe) tauta, kas dzīvo plašajā un auglīgajā pierobežā starp Angolu un Kongo. Čokvi amatnieki ir izcili ģeometrisko ornamentu veidošanā – kā uz ādām, tā metāla un koka gravējumos, sākot ar sadzīves priekšmetiem (kā krēsliem), gan ieročos (kā šķēpos), gan mūzikas instrumentos. Mukupiela ir būtisks čokvi valdnieku atribūts – tās tika ieskandinātas gan tad, kad valdnieks devās ceļojumos, gan tad, kad atgriezās. Valdnieka nāves brīdī instruments tika pakārts pie mājokļa žoga, pārgriežot bungu ādu. Neparastā kārtā beļģu mūzikas instrumenti Briseles muzeja kolekcijā parādās vēlāk. Piemēram, knapzobis, ko patiesībā sauc par knaptand. Flāmu valodā knap nozīmē gan talantīgs, gan skaists, gan arī “knapi, ar grūtībām”, savukārt, tand – zobs. Knaptand ir gandrīz divus metrus augsts mūzikas instruments, vizuāli veidots kā suņa vai vilka maska. Spēlētājs, atrodoties kostīmā, ar nelielu auklu liek žokļiem klaudzēt. Tādējādi varam teikt, ka knaptand ir „klaudzinātājs dzīvnieka kostīmā”, un to izmanto pat mūsdienās – Austrumflandrijā, Dendermondes Milžu gājienos. Tur šis “knaptands” darbojas kā kārtības sargs – ja skatītāji tuvojas pārāk tuvu, tas saklaudzina savus zobus! Bet nu par svarīgāko! Kopš Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā muzejā skatāma arī Latvijas kokle. Man bija tas prieks piedalīties šīs kokles dāvināšanā, ko organizēja Latvijas Radio 3 „Klasika”. Kokle tika īpaši darināta šim pasākumam, un iepriekš arī es izstaigāju muzeju un skatījos, kur tā vislabāk izskatītos, un viens nu bija skaidrs – tai bija jābūt gaišā krāsā. Pateicoties tā laika jaunajām tehnoloģijām un idejām, kokle patiešām tika ievietota ekspozīcijā, jo ikdienā šajā piecstāvu ēkā ir apskatāmi vien 1200 instrumentu. Tāpēc – ja izdodas apmeklēt Briseles Mūzikas instrumentu muzeju, ieskaties un ieklausies!

Ukrainā, Černihivas apgabalā, atklās trīs bumbu patvertnes izglītības iestādēs. Darbi notikuši ar Olenas Zelenskas fonda un Latvijas finansiālo atbalstu. Eiropas lietu ministri Dānijā spriež par Eiropas Savieības paplašināšanos. Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu. Loģisks solis taupības nolūkos vai tomēr drauds augstākās izglītības sistēmai? Kā vērtējama Izglītības un zinātnes ministrijas iecere likvidēt Augstākās izglītības padomi. Latvijas vieglatlētikas izlase dosies uz pasaules čempionātu Tokijā, ierindā tikai četri sportisti.

Latvijas basketbola izlase vakar, 1. septembrī, ar 78:62 uzveica Portugāli un tādējādi spēra platu soli pretī Eiropas čempionāta astotdaļfinālam. Tobrīd gan vēl pilnībā nebija garantēta vieta izslēgšanas cīņās, bet Serbijas uzvara pār Čehija latviešiem nodrošināja biļeti uz turnīra nākamo posmu. Latvijas izlase vakar sāka pārliecinoši, jau spēles ievadā iekrāja solīdu pārsvaru un to noturēja līdz mača beigām. Latvijas izlasē Kristaps Porziņģis guva 21 punktu, izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas. Rolands Šmits guva 15 punktus un izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas, Dāvis Bertāns - 14 punktus un sešas atlēkušās bumbas, bet Dairis Bertāns guva 11 punktus. Rihards Lomažs pēc vakardienas cīņas sacīja, ka šobrīd izlase labi saprotas laukumā un tāpēc arī uzbrukums kļuvis plūdenāks. Sliktas ziņas gan atkal par Latvijas basketbolistu veselību - jau pašā spēlēs ievadā pret portugāļiem savainojumu guva saspēles vadītājs Artūrs Žagars, bet cīņas izskaņā kāju satraumēja arī otrs saspēles vadītājs Kristers Zoriks. Pagaidām nav zināms, vai viņi varēs spēlēt turnīra turpinājumā. Lietuva vakar ar 81:78 uzveica Somiju un gandrīz garantēja astotdaļfināla maču pret Latviju Rīgā. Vēl gan somi grupas pēdējā spēlē var uzveikt šķietami nepārspējamos vāciešus. Tādā gadījumā Latvija astodaļfinālā tiksies ar somiem. Vēl vakar Eiropas čemopionātā basketbolā Melnkalne uzveica zviedrus ar 87:81, Turcija pārspēja Igauniju ar 84:64, Vācija turpināja savu iespaidīgo uzvaru gājienu - 120:57 pret Lielbritāniju. Dienas noslēdzošajā mačā vakar Serbija Rīgā ar 82:60 uzveica čehus.

Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glezniecības kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Aija Brasliņa. Pirmais un vienīgais starpkaru laika avangardiskais latviešu mākslas žurnāls ar nosaukumu “Laikmets” iznāca 1923. gadā Berlīnē – četru miljonu apdzīvotajā milzu metropolē, tā izdevējiem iesaistoties kosmopolītiskajā mākslas dzīvē un fonā nemitīgi izjūtot Veimāras republikas hiperinflāciju? Rīgu ar Berlīni 1921. gadā savienoja pēc Pirmā pasaules kara atjaunotā dzelzceļa satiksme un “mašīnu laikmeta” ātruma simbols – vilciens. Latvijas de jure atzīšana pavēra robežas ceļošanai uz Rietumeiropu, kurp vietējos māksliniekus vilināja divi galvenie centri – Parīze un Berlīne. Abu nozīme 20. gadsimta sākumā pieauga līdz ar urbanizāciju un intensīvo migrāciju. Latvijas modernisti izmantoja iespēju diennakts laikā nokļūt Vācijas galvaspilsētā, kas gan vairumam palika tikai tranzītpunkts ceļā uz Parīzi. Viens no pirmajiem vācu metropoles virzienā pēc atgriešanās no Krievijas devās tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942), kuru Berlīnes avangarda pasaulē atklāja un atbalstīja ietekmīgais vācu mākslas kritiķis un žurnāla Das Kunstblatt izdevējs Pauls Vestheims (1886–1963). Tādējādi Eiropas avangarda periodikas pacēlumā leģendārā latviešu “Laikmeta” četri numuri nāca klajā sadarbībā ar augstvērtīgo un daudzpusīgo Vestheima izdevumu kā galveno paraugu un partneri, atšķiroties no daudzu “mazo žurnālu” radikālisma. “Laikmeta” izdošanu rosināja Zāle, kam Berlīnē līdzizdevēja un atbildīgā redaktora lomā pievienojās par viņa mācekli dēvētais, maz pazīstamais tēlnieks Arnolds Dzirkals (1896–1942), savukārt par žurnāla faktisko redaktoru kļuva rakstnieks un mākslas teorētiķis Andrejs Kurcijs (1884–1959) – diplomēts ārsts, kurš vācu lielpilsētā turpināja filozofijas studijas. Ambiciozais, bet izdevējdarbībā nepieredzējušais Zāle bija iecerējis Latvijas mākslas sabiedrībai vēstīt par pēckara Eiropas avangarda jaunumiem un reizē popularizēt moderno latviešu mākslu ārvalstīs. Manifestējot jauno estētiku un urbāno modernismu, žurnāla saturs atspoguļoja tā veidotāju programmu. Izdevēji pieteica mērķi: “(..) apvienot kopsadarbībā tos māksliniekus, mākslas un rakstniecības kritiķus, teorētiķus, vēsturniekus, kuri pēdējos gados Eiropā ir bijuši noteicēji un vadoņi mākslas meklējumos, kā arī tos latvju māksliniekus un rakstniekus, kuri piedalās jaunās mākslas kultūras nodibināšanā.” Izmantojot Berlīnē izveidotos sakarus, no "Das Kunstblatt" ar Vestheima labvēlību pārpublicēšanai saņemti aktuāli ārzemju autoru raksti, tostarp Karla Einšteina, Ivana Golla, Fernāna Ležē, Lekorbizjē, Amedē Ozanfāna, paša Vestheima un citu. Tekstus no vācu, franču un krievu valodas pārsvarā tulkoja Kurcijs, kurš veicināja arī krievu rakstnieku Andreja Belija un Viktora Šklovska rakstu publicēšanu, turklāt uzstājās ar savu jauno aktīvisma teoriju, kas līdzinās avangarda manifestiem. Zīmīgi, ka aptuveni puse no “Laikmeta” reprodukcijām ir identiskas vācu žurnālā publicētajam ilustratīvajam materiālam. “Laikmeta” recenzijās parasti izcelta žurnāla poligrāfiskā kvalitāte, ko Vācijā nodrošināja druka Vestheima izdevuma paspārnē sadarbībā ar augsti kvalificētiem tehniskās realizācijas partneriem. Abi divi žurnāli salikti vācu grāmatizdevēja Gustava Kīpenheiera (Gustav Kiepenheuer) apgāda tipogrāfijā Potsdamā, izmantojot analogu maketa grafisko iekārtojumu, identisku burtu garnitūru un kopīgas Dr. Selle & Co spiestuvē Berlīnē izgatavotas attēlu klišejas. Nesen “Laikmeta” simtgadē atgūtajā fragmentārajā redakcijas arhīvā saglabājusies kāda Deutsche Bank kvīts par Dzirkala veiktu skaidras naudas maksājumu Kīpenheiera izdevniecībai viena miljona 400 tūkstošu marku apmērā. Rēķinoties ar izmaksu kāpumu, sagatavošanu un drukāšanu nācies steidzināt. Latvijas modernistu vērienīgi uzsāktais un jaundibinātā apgāda “Latvijas tēlnieks” izdotais, diemžēl savā pastāvēšanā īslaicīgais žurnāls apsīka vēl pirms inflācijas savaldīšanas, iekams “zelta divdesmitie” Vācijas galvaspilsētā uzņēma jaudīgākus apgriezienus. Žurnāls “Laikmets” ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu un spožu lappusi Latvijas klasiskā  modernisma vēsturē, kuras nozīmi jau tad atzinis mākslas kritiķis Jānis Siliņš: “Mūsu tēlnieki un teorētiķi cienīgi un solidāri nostājas līdzās citu zemju un tautu jaunās mākslas formas cīnītājiem.”

Latvijas basketbola izlase vakar, 1. septembrī, ar 78:62 uzveica Portugāli un tādējādi spēra platu soli pretī Eiropas čempionāta astotdaļfinālam. Tobrīd gan vēl pilnībā nebija garantēta vieta izslēgšanas cīņās, bet Serbijas uzvara pār Čehija latviešiem nodrošināja biļeti uz turnīra nākamo posmu. Latvijas izlase vakar sāka pārliecinoši, jau spēles ievadā iekrāja solīdu pārsvaru un to noturēja līdz mača beigām. Latvijas izlasē Kristaps Porziņģis guva 21 punktu, izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas. Rolands Šmits guva 15 punktus un izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas, Dāvis Bertāns - 14 punktus un sešas atlēkušās bumbas, bet Dairis Bertāns guva 11 punktus. Rihards Lomažs pēc vakardienas cīņas sacīja, ka šobrīd izlase labi saprotas laukumā un tāpēc arī uzbrukums kļuvis plūdenāks. Sliktas ziņas gan atkal par Latvijas basketbolistu veselību - jau pašā spēlēs ievadā pret portugāļiem savainojumu guva saspēles vadītājs Artūrs Žagars, bet cīņas izskaņā kāju satraumēja arī otrs saspēles vadītājs Kristers Zoriks. Pagaidām nav zināms, vai viņi varēs spēlēt turnīra turpinājumā. Lietuva vakar ar 81:78 uzveica Somiju un gandrīz garantēja astotdaļfināla maču pret Latviju Rīgā. Vēl gan somi grupas pēdējā spēlē var uzveikt šķietami nepārspējamos vāciešus. Tādā gadījumā Latvija astodaļfinālā tiksies ar somiem. Vēl vakar Eiropas čemopionātā basketbolā Melnkalne uzveica zviedrus ar 87:81, Turcija pārspēja Igauniju ar 84:64, Vācija turpināja savu iespaidīgo uzvaru gājienu - 120:57 pret Lielbritāniju. Dienas noslēdzošajā mačā vakar Serbija Rīgā ar 82:60 uzveica čehus.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība pirmdien Rīgā pret Portugāli aizvadīja priekšpēdējo spēli Eiropas čempionāta finālturnīra grupā. Latvija svinēja uzvaru ar 78:62. Rezultatīvākais latviešu rindās bija Kristaps Porziņģis.  

Šodien ne tikai pie mācību galdiem atgriežas skolēni, bet arī raidījums Pievienotā vērtība atsāk jauno sezonu.  Lai gan pasaule ir neprognozējama un pēdējos gados jebkura nākotnes pareģošana bija liels risks, nedrīkst atteikties no plānošanas un domāšanas par to, kas notiks pēc vairākiem gadiem. Jau pēc dažiem gadiem sāksies jauns Eiropas Savienības plānošanas periods ar jaunām iespējām izmantot Eiropas naudu svarīgu lietu sasniegšanai un ekonomikas stutēšānai.  Tiesa, vēl ar esošo jātiek galā, jo tikai šobrīd reāli Eiropas naudas ieguldīšana daudzos projektos ir sākusies un laiku pa laikam izskan bažas, ka visu pieejamo naudu tā arī neizmantosim.   Esam mazliet iekavējušies, un nozīmē. ka īpaši jāsaņemas, lai nākamreiz būtu labāk. Jo Eiropas līdzekļi ir būtiski Latvijas izaugsmei un mūsu iekšzemes kopprodukts bez tiem būtu zemāks. 

Latvijas basketbola izlase svētdien, 31. augustā, nedaudz ievilka elpu pēc aizvadītām trim no piecām apakšgrupas spēlēm. Komanda trenējās, bet atrada laiku arī atpūtināt ķermeni un prātu pēc saspringtā turnīra sākuma. Šodien, 1. septembrī, jau nākamā spēle, kas ir ārkārtīgi svarīga, no turnīra tabulas viedokļa varbūt pat izšķiroša - latviešiem jātiekas ar Portugāli. Mača sākums pulksten 18. Lai tēmētu uz vietu astotdaļfinālā, nepieciešama uzvara.  Portugāle čempionātu sāka ar uzvaru pār Čehiju ar 62:50, tā pagaidām viņiem vienīgā uzvara šajā grupā; sekoja itin laba spēle, taču zaudējums Serbijai 69:80, savukārt pret turkiem viņi ātri izkāra balto karogu, zaudējot ar -41 punktu. Latvijas basketbolisti pret Portugāli spļeējuši trīs reizes - Eiropas čempionāta finālturnīra apakšgrupā 2007.gadā, kad Latvija zaudēja, un divreiz 2008.gadā, nākamā Eiropas finālturnīra kvalifikācijā - tur latviešiem uzvara mājās ar 79:43, bet zaudējums izbraukumā ar 92:93.

Stāsta mūziķe un diplomāte Vita Timermane-Moora. 2005. gada oktobrī Francijas lielākais laikraksts Le Monde rakstīja: „Eiropas Savienības jaunpienācēja, mazā Baltijas valsts Latvija ar galvaspilsētu Rīgu piedāvā daudznozaru festivālu Etonnante Lettonie, kas notiks no 30. oktobra līdz 10. decembrim četrās Francijas metropolēs: Parīzē, Strasbūrā, Lionā un Bordo. Instalācija Les Pierres parlantes, kas iecerēta kā Latvijas kultūras simbols, cirkulēs pa četrām pilsētām." Festivāls „Pārsteidzošā Latvija” ar vairāk nekā 70 projektu palīdzību pētīja Latvijas tradīcijas un radošumu mūzikā, skatuves mākslās, vizuālajā mākslā, literatūrā, kino, kultūras mantojumā. Tas bija pirmais liela mēroga valstiski koordinētais publiskās diplomātijas pasākums pēc Latvijas valsts atjaunošanas. Vaira Vīķe-Freiberga, mūsu prezidente, bija festivāla patronese, savukārt par festivāla krustvecākiem tika iecelta franču aktrise un režisore Dominika Blāna un izcilais mākslas zinātnieks Imants Lancmanis. Vai zini, kā tas sākās? Kad 2003. gadā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālā vizītē apmeklēja Parīzi, uz Elizejas pils kāpnēm viņu sagaidīja Francijas kolēģis Žaks Širaks, kurš ar autentisku franču eleganci noskūpstīja mūsu prezidentes roku, un toreizējā televīzija un prese nodrošināja, ka šis tēls saglabājās daudzās Latvijas un Francijas preses atmiņās. Var teikt, ka Eiropas tautas folklorā skūpsts ir atmodas simbols, pasakās tieši tas izvelk no miega dzīlēm apburtās princeses. Bet kāpēc „Pārsteidzošā Latvija”? Etonante Lettonie ir vārdu spēle, aliterācija ar „ton, ton”, un tā ir vēstnieka Rolanda Lappuķes ātra, rotaļīga ideja, sekojot iepriekšējo kultūras sezonu, piemēram, Armenie mon ami, Bresil-Bresils pēdām. L`ettonante Lettonie vai rezultātā Etonnante Lettonie rada muzikalitāti un ritmu, kas padara nosaukumu vieglāk iegaumējamu un priecīgāk uztveramu nekā, piemēram, vienkārši Saison de la Lettonie. Vārds "etonnante" franču valodā nes pozitīvu nozīmi – pārsteidzošs, apbrīnojams, aizraujošs. Liekot to kopā ar "Lettonie" Latvija tiek atklāta kā interesanta, oriģināla, neparasta, tieši tāda, kādu francūži to tobrīd nepazina. Tā ir mērķtiecīga ietekmes diplomātija caur valodas izvēli veidot labvēlīgu pirmo iespaidu. Etonnante Lettonie festivāla galveno vēstījumu un spilgtāko notikumu veidoja instalācija, informācijas telpa, performance un ceļojošs objekts Les Pierres parlantes jeb „Runājošie akmeņi”. Tie bija deviņi dažāda izmēra akmeņi, kas nāca no Latvijas laukiem un jūras malas. Tie bija skatāmi Parīzē, Lionā, Bordo un Strasbūrā. Šie akmeņi gan runāja, gan dziedāja. Deviņi akmeņi – deviņas dažādas izsmalcinātas, enerģiskas, smalkas vai pieticīgas latviešu personības, kas uzrunāja frančus franču valodā, stāstot viņiem par valsti, no kuras viņi nāk. Katrs akmens ar savu temperamentu un raksturu aizsāka diskusiju, kuras mērķis ir piesaistīt, informēt un arī izklaidēt Francijas iedzīvotājus. Jāatzīst, ka tā bija Latvijas reklāma ar scenogrāfijas elementiem cilvēku diplomātijas garā, un akmeņi kļuva arī par visa festivāla logo. Kā rakstīja Francijas prese, vienam no šiem akmeņiem ir seja, kuras acis pusatvērtas pārsteigumā, imitējot francūžu pēkšņu pārsteiguma izteiksmi, dzirdot vārdu Latvija. Deviņi akmeņi, kas mostas, tiklīdz uz tiem krīt skatiens, līdzīgi kā skūpsts, kas pamodina princesi ar vēlmi pārsteigt. Latvija ierodas Francijā. Katras stundas sākumā akmeņi pamodās, iedziedājās un galu galā daudzbalsīgi dziedāja jestro latviešu tautasdziesmu „Liku bēdu zem akmeņa”. Pirmo reizi Francijas iniciētā kultūras programma jeb kultūras sezona runāja par kultūras, ekonomikas un politikas mijiedarbību. Programma tiks salāgota visos valsts līmeņos – gan kultūras, gan ekonomikas, gan politiskā ziņā. Bet svarīgi, ka programmas izveides pamatā bija četri kritēriji: tā bija savstarpēji līdzvērtīgu institūciju sadarbība pēc vienošanās, līdzvērtīgas izmaksas, publicitātes nodrošinājums un sadarbības ilgtspēja. Kādi bijuši festivāla ieguvumi? Tiek lēsts, ka runājošos akmeņus redzēja un dzirdēja ceturtdaļmiljons apmeklētāju. Un sadarbība tiešām turpinājās. Prezidentes vizītes laikā no 2005. gada 7. līdz 9. novembrim tika pieņemts lēmums organizēt Francijas atbildes programmu Latvijā 2007. gada pavasarī, un tas bija „Francijas pavasaris”. Tik ātri, lai paspētu to realizēt pirms abu prezidentu pilnvaru termiņa beigām. Protams, jāatceras, ka Francijas prezidents Žaks Širaks oficiālā vizītē apmeklēja Latviju jau 2001. gadā un arī 2006. gadā NATO samita laikā Rīgā, un pēc abiem lielajiem festivāliem 2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri parakstīja politisko deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kurā tika pārskatītas abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO un definētas svarīgākās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai. Un mēs skaidri redzam, ka šī sadarbība turpinās arī šodien – turpinājums „Pārsteidzošajai Latvijai” un „Francijas pavasarim” bija arī Baltijas simbolistu izstādē Orsē muzejā Parīzē 2018. gadā.

Latvijas basketbola  izlase vakar aizvadīja savu trešo spēli Eiropas čempionātā Rīgā. Tajā bija jātiekas ar vieniem no visa turnīra favorītiem Serbiju. Ļoti līdzīgā un spraigā cīņā mājinieki tomēr zaudēja ar 80:84. Serbiem šī bija grūtākā no līdzšinējām trim spēlēm turnīrā. Neapturams vakar bija daudzu lietpratēju par pasaules labāko basketbolistu uzskatītais Nikola Jokičs – viņam 39 punkti, desmit atlēkušās bumbas un četras rezultatīvas piespēles. Viņš spēles izskaņā realizēja ļoti svarīgu tālmetienu. Serbiem vakar gan nespēlēja viens no līderiem Bogdans Bogdanovičs, kuram kājas trauma. Diemžēl arī Latvijas izlase vakar jau spēles sākumā palika 11 vīru sastāvā – pēdu mača ievadā savainoja Andrejs Gražulis un viņam diemžēl Eiropas čempionāts ir beidzies. Serbijai šī bija vissaspringtākā spēle šajā turnīrā, favorītiem bija krietni jāpacīnās par uzvaru.  Latvijas izlase vakar realizēja 12 no 31 tālmetiena līnijas jeb 38,7 %, serbiem šis rādītājs bija 40 %. Kopējā metienu precizitāte serbiem šajā mačā 45,3 %, bet latviešiem 37,7 %. Maču apmeklēja 11 000 skatītāju. Latvijas izlasei šodien brīvdiena, bet jau rīt jāpsēlē pret sīksto Portugāli. Portugāļiem līdz šim turnīrā veicies tāpat kā Latvijas izlasei – viena uzvara un divi zaudējumi (zaudēts Serbijai un Turcijai).   

Raidījumā Piespēle, protams, runājam par basketbolu. Rīgā sācies Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrs vīriešu izlasēm. Sarunā ar Latvijas basketbola izlases kandidātu šajā vasarā Mārtiņu Laksu izzinām to, ko spēlētāji upurē, lai sasniegtu sapni spēlēt valstsvienībā. Laksa šajā vasarā vienā no izlases treniņiem savainoja plecu, laukumā viņš varētu atgriezties vien decembrī. Mārtiņam nav līguma jaunajai sezonai, tāpēc cīņa par vietu Latvijas izlasē viņam šovasar bija milzu risks. Rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz bijusī Latvijas Radio sporta žurnāliste un arī basketbola trenere Inita Kresa-Katkovska un jaunatnes basketbola treneris Mārtiņš Fomins. Nedēļas topā: Latvijas vīriešu basketbola izlase Eiropas čempionātu Rīgā sāk ar uzvaru un diviem zaudējumiem, bet svarīgākie mači vēl tikai gaidāmi; Šoruden bez Eirokausu līgas fāzes - gan “Riga”, gan RFS futbolisti tomēr nesasniedz Konferences līgas pamatturnīru; ASV atklātā tenisa čempionāta vienspēļu pamatsacensībās pirmoreiz trīs Latvijas tenisistes, bet visām turnīrs ļoti ātri arī beidzas.

Eiropas čempionātā basketbolā vakar Latvijas izlase aizvadīja savu otro spēli un izcīnīja pirmo uzvaru. Ļoti grūtā, sīkstā un nepiekāpīgā cīņā ar 72:70 uzveikta Igaunija. Latvijas izlase vakar tikai trešās ceturtdaļas pašā izskaņā pirmo reizi izvirzījā vadībā, līdz tam igauņiem visu laiku bija aptuveni 6–7 punktu pārsvars. Lietuviešu basketbola apskatnieki vakardienas Latvijas-Igaunijas maču nodēvēja par līdz šim neglītāko spēli šajā Eiropas čempionātā, bet ukraiņu basketbola žurnālists Oleksandrs Prošuta pauda, ka Latvijas ir vismulsinošākā izlases (snieguma ziņā) pirmajās turnīra dienās. Latvijas izlases spēlētāji divos mačos Eiropas čempionātā joprojām nav atraduši ritmu no tālmetienu līnijas – vakar pret izgauņiem precīzi tikai seši no 33 trejačiem jeb 18,2 %. Kopējā metienu precizitāte vakar pret Igauniju latviešiem arī vien 37 %, kas nav augstvērtīgs rādītājs. * Šodien Latvijas izlasei pretiniekos viena no visa turnīra favorītēm Serbija. Serbi šajā Eiropas čempionātā izcīnījuši divas uzvaras – 98:64 pār Igauniju un 80:69 pret Portugāli. Pagaidām neizskatās, ka serbi abos līdzšinējos mačos izmantojuši vairāk par pusi spēka no maksimāli iespējamā. Serbijas izlasei ir aktuāla 14 uzvaru sērija, serbu līdz šim pēdējais zaudējums bija pērn Parīzes olimpisko spēļu pusfinālā, kad viņi piekāpās ASV valstsvienībai. Latvijas basketbolisti pret serbiem spēlējuši septiņas reizes, bet uzvarējuši tikai vienreiz. Tas notika 2022.gada jūnijā, Pasaules kausa kvalifikācijas cīņā Rīgā. Serbijas izlases absolūti galvenā figūra ir centrs Nikola Jokičs – iespējams, šobrīd labākais basketbolists pasaulē. Pagājušajā sezonā Nacionālajā basketbola asociācijā Denveras Nuggets rindās viņam vidēji 29,6 punkti, 12,7 atlēkušās bumbas un 10,2 rezultatīvas piespēles Īpašu uzmanību pievērsiet tieši piespēlēm – mēs runājam par centru nevis saspēles vadītāju. Protams, Jokičs diezgan regulāri kļūst par saspēles organizētāju, bet viņš bija otrs labākais piespēlētājs NBA. Serbu kvalitāti apliecina fakts, ka 11 no 12 spēlētājiem pārstāv NBA vai ULEB Eirolīgas klubus – proti, spēlē divās spēcīgākajās ligās pasaulē.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra trešajā mačā ar rezultātu 80:84 (18:22, 20:20, 18:25, 24:17) zaudēja meistarsacīkšu favorītei Serbijai ar Nikolu Jokiču sastāvā. Traumas dēļ ātri maču noslēdza Andrejs Gražulis. Basketbola studijā aizvadīto Latvijas–Serbijas spēli komentē Māris Bergs un Uvis Helmanis.

Eiropas čempionāts basketbolā aizvadīta otrā spēļu diena, fiksēta arī pirmā tiešām lielā sensācija – pašreizējie Eiropas čempionii Spānija paklupa pret Gruziju, bet Slovēnija Katovicē nedaudz negaidīti atzina Polijas pārākumu. Latvijas nometnē pēc zaudējuma Turcijai kaujiniecisks noskaņojums. Izlase pēc spēles aizvadījusi ļoti garu video sesiju, analizējot detaļas, un treneri norādījuši uz komandas pasivitāti dažādās situācijās. Arī igauņi sāka ar zaudējumu Serbijai, turklāt mača gaitā viņiem pat mīnus 44. Abām izlasēm savstarpējais mačs notika arī 2015. gada Eiropas čempionātā, kad turnīrs iepriekšējoreiz notika mūsu laukumā. Toreiz Latvijas izlase sev sagādāja vairāk problēmu nekā vajag – 2. ceturtdaļas pēdējā minūtē mūsējiem –15, tomēr Latvijas izlase prata atspēlēties,  uzvarot 75:64. Tovakar Jānim Strēlniekam 21 punkts, palīdzot izraut ne to vienkāršāko uzvaru. 21.gadsimtā Latvija un Igaunija aizvadījušas tikai septiņas savstarpējās spēles, latviešiem četras uzvaras. Līdz šim pēdējo reizi abas vienības tikās pārbaudes spēlē 2022.gadā, kad Latvijas izlase uzvarēja ar 80:69. Toreiz rezultatīvākais šajā mačā bija Kristaps Porziņģis ar 18 punktiem. Visas trīs uzvaras igauņi gan izcīnījuši pārbaudes spēlēs. Igauņiem sastāvā ļoti, ļoti liels iztrūkums, viņiem nevar palīdzēt Maiks Kotsars, igauņu šobrīd, iespējams, labākais basketbolists un pavisam noteikti vislabāk apmaksātais basketbolists. Pēdējos divus gadus viņš pavadījis Japānā un šogad raženais centrs nevar palīdzēt pleca traumas dēļ, bet no 2022. līdz 2024. gadam viņš spēlēja spēcīgajā Vitorijas Baskonia komandā Spānijā. Otrajā sezonā Baskonia viņa loma kritās, bet katrā ziņā viņš tur spēlēja un bija produktīvs. Bez Kotsara igauņiem ir vēl vairāki būtiski iztrūkumi – gados jaunie Henri Vēsārs un Kers Krīsa, kuri ikdienā spēlē ASV koledžū čempionātā. Savainojumu dēļ Igaunijai nevarēs palīdzēt arī Kaspers Sūrorgs, Stefans Vākss un Mikels Kirvess.  Runājot par spēlētājiem, kas igauņiem ir ierindā – viens no ārējās līnijas potenciālajiem līderiem ir Kristiāns Kulamē. Šis vārds basketbola līdzjutējiem noteikti ir pazīstams, jo viņa tēvs ir Gērts Kulamē, Igaunijas basketbola leģenda, kurš arī šeit Rīgā pārstāv vienu no kaimiņvalsts medijiem. Iepriekšējās sezonas viņš pavadīja Spānijā, Bilbao komandas rindās, bet pret serbiem ar ne to labāko precizitāti 8 punkti. Starp līderiem jāmin viņu 3. pozīcijas spēlētājs Henri Drels, kurš pret serbiem ar 11 punktiem bija rezultatīvākais, turklāt viņš ticis līdz Čikāgas Bulls komandai, kur gan nospēlēja vien 4 spēles, tomēr NBA viņš ir atzīmējies. Tāpat jāpiemin Artūrs Konončuks, kuram trešdien 10 punktu. Viņš ar labu sniegumu izcēlās Vācijas augstākajā līgā, tur iekrājot gandrīz 13 punktus spēlē, bet nākamsezon spēlēs Turcijā. Ja par mūsu pirmajiem pretiniekiem turkiem varēja teikt, ka tā ir komanda, kas agresīvi lūkos spēlēt uz groza apakšu, tad igauņi ir komanda, kas ļoti daudz meklēs laimi no tālmetienu līnijas. Mačā pret Serbiju viņi precīzi pusi savu metienu izdarīja no tālās distances – spēlē viņi izpildīja 72 metienus, 36 no tiem trīspunktnieki. Sīva cīņa solās būt arī tribīnēs, kur abu izlašu līdzjutēju attiecība varētu būt 50:50. Tribīnēs būs aptuveni 4000 igauņu un arī tikpat latviešu. Igauņi pirms turnīra bija naskākie biļešu pircēji un Rīgā ieradušies daudz ziemeļu kaimiņu.  

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien, 29. augustā, Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra otrajā mačā grūtā cīņā uzvarēja Igaunijas valstsvienību. Latvija A grupas mačā uzvarēja ar 72 pret 70 (17:21, 21:21, 25:19, 9:9). Basketbola studijā aizvadīto Latvijas–Igaunijas spēli komentē Māris Bergs un Uvis Helmanis.

Nupat klajā nākusi dzejnieces un rakstnieces Ingas Gailes uz ilgus gadus tapuša pētījuma bāzes radītā luga „Sliktā māte”. Lugas centrālais tēls odiozā, pretrunīgā un visādā ziņā paradoksālā latviešu režisore un skatuves mākslas teorētiķe Asja Lācis. Kas ir Asja? Vieniem noteikti spoža, neatkarīga un pat valdonīga sieviete, citiem savukārt greizsirdības iemesls, turklāt teju Eiropas filozofijas elites līmenī, jo tieši Asjas dēļ uz Rīgu devās slavenais literatūrkritiķis un filozofs Valters Benjamins, tādējādi sadusmojot un liekot ienīst Asju tādai filozofijas slavenībai kā Teodors Adorno. Par spēku, izdzīvotspēju, kaislību pret teātri un nepielūdzamību attiecībās ar vīriešiem saruna ar lugas autori Ingu Gaili un Asjas mazmeitu Māru Ķimeli.

Eiropas čempionāts basketbolā sācies ar sešām spēlēm vakardien, trīs notika Rīgā, bet trīs Tamperē. Pirmajā mačā Lietuva ar 94:70 uzveica Lielbritāniju, pasaules čempione Vācija ar 106:76 uzvarēja Melnkalni, bet mājinieki somi Ziemeļvalstu derbijā ar 93:90 pārspēja Zviedriju. Rīgas grupā vakar Portugāle ar 62:50 uzveica čehus, Serbija ar 98:64 viegli tika galā ar igauņiem, bet Latvija ar 73:93 zaudēja Turcijai. Visas trīs spēles Rīgā vakar klātienē vēroja arī čehu un visas pasaules hokeja leģenda Jaromirs Jāgrs. Uzreiz jāsāk arī ar lielāko jautājumu – Artūru Žagaru. Viņš trešās ceturtdaļas sākumā pameta laukumu pēc sadursmes ar pretinieku, laukumā neatgriezās. Kolēģi minēja, ka viņš pēc spēles devies prom no laukuma klibodams, bet komandas treneris Luka Banki teica, ka šodien būs lielāka skaidrība par problēmas nopietnību. Ja Žagars gadījumā nevar spēlēt, Latvija paliek ar četriem ārējās līnijas spēlētājiem, un tā ir liela problēma. Latvijas izlasei spēlē pret turkiem bija līdzīgas problēgas kā pārbaudes spēlēs - stagnējošs uzbrukums, liela paļaušanās uz tālmetienu precizitāti, kas šoreiz bija tikai 34 %, nepietiekama bumbas nogādāšana zem groza garajiem spēlētājiem. Turki aizvadīja ļoti labu spēli, realizēja 60 % tālmetienu, kā arī sasniedz izlases tālmetienu rekordu Eiropas čempionātā. Šī komanda vienā mačā vēl nekad nebija realizējusi 15 trejačus, turklāt to izdarīja ar 25 metieniem. Viņiem arī kopējā precizitāte no spēles krietni labāka, realizējot 60 % metienu, kamēr mūsējie trāpīja vien nepilnus 39 % metienu Turki bija pārāki arī teju visās pārējās statistikas ailītēs – cīņā par atlēkušajām bumbām viņi uzvarēja 40–23, savācot 12 bumbas uzbrukumā, viņiem arī 4 bloķēti metieni, mūsējiem neviena. Tāpat astoņas pārtvertas bumbas preet četrām Turcijas labā. Individuāli blāvs sniegums Kristapam Porziņģim – 10 punkti, 5 atlēkušās bumbas, tikai 3 precīzi metieni no 12. Oficiālajā FIBA statistikā viņam arī 6 kļūdas un otrs sliktākais plus mīnus rādītājs komandā –17. Viņš pats arī norādījis, ka jābūt krietni labākam. Eiropas čempionātā šodien pirmās spēles notiks arī Katovicē un Kiprā, savukārt Rīgas un Tamperes apakšgrupā būs brīvdiena. C grupā Limasolā vispirms trijos dienā spēkosies Gruzija un Spānija, plkst.18.15 – Bosnija un Hercegovina spēlēs pret Kipru, bet plkst. 21.30 – Grieķija pret Itāliju.  D grupā Katovicē trijos būs Izraēlas un Islandes mačs, sešos – Beļģijas un Francijas cīņa, bet pusdesmitos – Slovēnijas un Polijas duelis.  

Ukrainas militāri politiskās situācijas novitātes ir Ukrainas bruņoto spēku pieaugusī gaisa triecienu kapacitāte un tās ietekme uz Krievijas degvielas piegādi iekšējā un ārējā tirgū, parādījušās ziņas par Pentagona aizliegumiem amerikāņu tāldarbības raķešu lietošanai, kā arī Polijas prezidents uzlicis veto Ukrainas atbalsta likumprojektam. Pēc mēneša gaidāmās vēlēšanas Moldovā, kur nākas pievērsties Krievijas un Eiropas Savienības iesaistei, attiecīgi, pro- un antieiropeisko spēku atbalstam. Ārvalstu aktualitātes pārrunājam studijā kopā ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) vadītāju Sigita Strubergu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes locekli Sandi Šrāderu. Maijas Sandu „pēdējā kauja” Šodien Moldovā paredzēta trīs Eiropas politikas smagsvaru vizīte – Kišiņevā sagaida Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Tas ir nepārprotams atbalsta žests Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem – pie varas esošajai partijai „Rīcība un Solidaritāte” un prezidentei Maijai Sandu. Nākamās Moldovas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek 28. septembrī, mediji jau nodēvējuši par prezidentes „pēdējo kauju” viņas valsts ceļā uz Eiropas Savienību. Iepriekšējās vēlēšanās 2021. gadā „Rīcība un Solidaritāte” pārliecinoši uzvarēja, iegūstot 63 no 101 deputāta vietas. Parlamentā iekļuva vēl tikai divi politiskie spēki: toreizējais Komunistu un sociālistu bloks ar 32 mandātiem un oligarha Ilana Šora dibinātā un sava dibinātāja vārdā nodēvētā partija ar sešiem mandātiem. Nākamais gads nesa Krievijas plaša mēroga iebrukumu Moldovas kaimiņvalstī Ukrainā, ukraiņu bēgļu plūsmu uz un caur Moldovu, destabilizētu ekonomisko un enerģētisko situāciju. Zīmīgi, ka dienās, kad krievu tanku kolonnas virzījās uz Kijivu, „Rīcības un Solidaritātes” reitingi būtiski kritās, pēc tam gan atkal atgūstoties līdz ar pozitīvākām ziņām no frontes. Izšķirošs moments bija Moldovas prezidenta vēlēšanas pagājušā gada oktobrī, vienlaicīgi ar konstitucionālo referendumu, kas ļāva valstij virzīties uz Eiropas Savienību. Maija Sandu tika ievēlēta uz otru termiņu ar apmēram 55 % balsu, savukārt referendumā proeiropeiskajiem spēkiem pozitīvā atbilde iegūta par mata tiesu – ar 50 un trīsdesmit piecām simtdaļām procenta. Kopš pēdējām vēlēšanām aizvadītajos gados „Rīcība un Solidaritāte” lielākoties palikusi sabiedrības aptauju līderos, tomēr pēdējos mēnešos tās pozīcijas nav spožas. Valdošajai partijai min uz pēdām jūlijā saformētais „Patriotiskais bloks”, kurā sociālistiem un komunistiem pievienojušās divas mazākas partijas – „Moldovas sirds” un „Moldovas nākotnes partija”. Oficiāli bloka lozungs ir starptautiski neitrāla un nepievienojusies Moldova, kas praksē, protams, nozīmē pavērt durvis Kremļa ietekmei. Daudz atklātāk prokremlisks ir Ilana Šora jaunais veidojums – bloks „Uzvara”, kura dibināšanas kongress jūlija sākumā notika Maskavā. Taču pēc tam, kad bloka saraksta „lokomotīve”, autonomā Gagauzijas reģiona gubernatore Jevgenija Gucula tika notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā par nelegālu Krievijas finansējuma saņemšanu, Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija atsauca bloka un arī to veidojošo atsevišķo partiju reģistrāciju vēlēšanām. Līdz ar to palielinājušās izredzes vēl diviem politiskajiem spēkiem: blokam „Alternatīva”, kura redzamākās figūras ir Maijas Sandu galvenais konkurents pērngada prezidenta vēlēšanās Aleksandrs Stojanoglo un agrākais premjerministrs Jons Kiku, kā arī partijai „Mūsu partija”. „Alternatīva” sevi vismaz oficiāli pozicionē kā proeiropeisku spēku, savukārt „Mūsu partijai” ir populistu un mērenu eiroskeptiķu reputācija. Ja vēlēšanu rezultāti aptuveni atbildīs pašreizējiem aptauju rādītājiem, tad „Rīcībai un Solidaritātei” var nākties meklēt sev kādu koalīcijas partneri. Ukraina rāda, ko spēj Strauji kāpušas degvielas cenas, milzu rindas pie benzīntankiem un degvielas iegādes normas dažos Krievijas reģionos – tāds ir Ukrainas gaisa uzbrukumu redzamais rezultāts. Kā ziņo laikraksts "The New York Times", Ukrainai jau izdevies izsist no ierindas apmēram sesto daļu no Krievijas naftas pārstrādes jaudām. Tai skaitā uz laiku tikusi apturēta piegāde pa naftas vadu „Draudzība”, pa kuru krievu naftas produktus saņem Ungārija un Slovākija. Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto jau paziņojis, ka viņa valsts atslēgšana no degvielas piegādēm esot uzbrukums tās suverenitātei. Tiek ziņots, ka Krievija savukārt turpina triecienus pa Ukrainas enerģētika infrastruktūru, draudot ar apkures problēmām nākamajā ziemā. Tomēr tendence ir nepārprotami iezīmējusies – Ukraina šai gaisa karā vairs nav „peramais zēns”, tās prettriecieni kļūst agresoram arvien sāpīgāki un līdz ar to Krievijas sabiedrībai pamanāmāki. Un tos nevar nepamanīt arī starptautiskajā arēnā, kur joprojām biezē migla ap Donalda Trampa un viņa administrācijas izredzēm apsēdināt Kremļa diktatoru un viņa Kijivas pretni pie viena sarunu galda, un šajā kontekstā joprojām aktuāls priekšstats, ka „Zelenskim nav kāršu”. Vēl viens potenciāls „trumpis” Kijivas rokās ir ziņa par sekmīgu Ukrainas spārnotās raķetes „Flamingo” izmēģinājumu noslēgumu. Raķetes darbības rādiuss ir līdz trīs tūkstošiem kilometru, kaujas lādiņa masa – līdz vienai tonnai. Tie ir rādītāji, kas pārspēj jebkuru līdzīgu ieroču veidu, kādu Ukrainai līdz šim nodevuši Rietumus sabiedrotie, pie tam liedzot tos lietot triecieniem Krievijas pamatteritorijā. Tikām neiepriecinošas ziņas pirmdien pienākušas no Varšavas, kur Polijas prezidents Karols Navrockis ar savu veto apturējis likumprojektu, kuram bija jāturpina poļu finansiālais atbalsts Ukrainai, tai skaitā pieejai globālajam saziņas tīklam Starlink no 1. oktobra. Tas, savukārt, draud iedragāt ukraiņu spēku taktiskās iespējas frontē un apdraud citas Ukrainas valdībai svarīgas informācijas drošu apriti un glabāšanu. Prezidenta Navrocka rīcībai ir iekšpolitiski motīvi. Nesen ievēlētais poļu politikas konservatīvās līnijas pārstāvis, kura platformā nozīmīgi ir „Polija pirmajā vietā” motīvi, vēlas apcirpt sociālās garantijas, kādas saņem Polijā patvērumu radušie Ukrainas bēgļi. Viņš grib, lai bērnu un veselības pabalstus turpmāk saņemtu tikai strādājoši bēgļi. Tas dotu Polijas budžetam nepilnu divu miljonu eiro ietaupījumu, tiesa, budžets būtu jāpārplāno. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Šodien sākas 42. Eiropas čempionāts basketbola čempionāts vīriešu izlasēm. Tas notiks četrās valstīs – Kiprā, Polijā, Somijā un Latvijā. Katrā valstī notiks vienas apakšgrupas turnīrs, sešas komandas apakšgrupā. Un Rīgā spēlēs Latvija, Turcija, Serbija, Igaunija, Čehija un Portugāle. Eiropas čempionāta pirmajā dienā notiks sešas spēles (Rīgā un Tamperē), Rīgā šodien Čehija pret Portugāli plkst. 14.45, Latvija pret Turciju plkst. 18, bet plkst. 21.15 Serbija pret Igauniju. Latvijas izlase pirms Eiropas čempionāta aizvadīja piecas pārbaudes spēles, uzvarēja divās no tām. Vidēji katrā spēlē latvieši guva 89,8 punktus, bet ielaida 92. Latvijas basketbolisti Eiropas čempionātā tikai divreiz spēlējuši pret turkiem, abas reizes turnīrs notika tieši Turcijā. 2001.gadā Latvija zaudēja ar 82:85 (Ainaram Bagatskim 21 punkts, Kasparam Kambalam 20), bet 2017.gadā uzvarēja ar 89:79 (Kristapam Porziņģim 28 punkti 29 minūtēs). Šajā gadsimtā Latvijas basketbola izlase piedalījusies deviņos Eiropas čempionāta finālturnīros, deviņās turnīra ievadspēlēs Latvijai četras uzvaras un pieci zaudējumi. Iepriekšējais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kurā piedalījās Latvijas izlase, notika 2017.gadā Turcijā. No tā sastāva šogad izlases divpadsmitniekā ir Kristaps Porziņģis, Dairis Bertāns, Dāvis Bertāns, Rolands Šmits un Andrejs Gražulis. Latvijas izlases sastāvā šogad ir seši Eiropas čempionāta debitanti – Klāvs Čavars, Rihards Lomažs (debitē izlasē kādā no finālturnīriem), Mārcis Šteinbergs, Artūrs Kurucs, Artūrs Žagars un Kristers Zoriks. Kopš iepriekšējā Eiropas čempionāta, kurā startēja Latvija, treneru korpusā (galvenais+asistenti) palicis tikai Artūrs Visockis-Rubenis. Turcijas izlases galvenā figūra ir Alperens Šengins – viens no Nacionālās basketbola asociācijas kluba Hjustonas "Rockets" līderiem - 19.1 punkti, 10.3 atlēkušās bumbas un 4.9 rezultatīvas piespēles. Šengins ir diezgan labs piespēlētājs, īpaši jau savā pozīcijā, bet pretstatā mūsdienu garo spēlētāju tendencēm, viņš nav labs tālmetienu izpildītājs – no trīspunktu līnijas viņš uzbrūk reti, un trāpa vēl retāk – aizvadītajā sezonā viņam tikai 23% realizētu metienu no tālās distances, bet viņš arī izpilda tikai vidēji vienu metienu. Viņš daudz efektīvāks ir groza tuvumā. Pēdējās divās pārbaudes spēlēs viņš arī uzņēmās iniciatīvu – 25 punkti pret Lietuvu, 26 punkti pret Melnkalni. Kristaps Porziņģis Šenginu salīdzina ar Nikolu Jokiču, šobrīd, visticamāk, labāko basketbolistu pasaulē.  Ja Šengins nebūs bīstams no distances, tad vīrs, kurš nekautrēsies uzbrukt no distances – Čedi Osmans, viens no Atēnu Panathinaikos līderem. Pēdējā spēlē viņam 19 punkti pret Melnkalni. Noteikti jāpiemin ārējās līnijas spēlētāju Šeinu Larkinu – naturalizēto amerikāni Turcijas izlasē. Viņš izlasē varēja arī nebūt, jo turki naturalizētā spēlētāja vietā izskatīja citas opcijas, bet Larkins pats izteica lielu vēlmi spēlēt. Viens no labākajiem uzbrūkošā stila spēlētājiem Eirolīgā pēdējos gados, tieši viņš laboja Kasparam Kambalam ilgus gadus piederošo Eirolīgas rekordu vienā spēlē gūtajos punktos. Iepriekšējā sezonā gan ne tuvu tik laba, nepilni 12 punkti spēlē, bet viņš ir ļoti labi pazīstams ar Luku Banki – abi sezonas otrajā daļā strādāja kopā Stambulas Anadolu Efes rindās. Ja spēle ievirzīsies gultnē, kur viss izšķirsies beigās, diezgan droši, ka tieši Larkins veidos uzbrukumus. Pārsvarā saspēli viņiem vadīs Kenans Sipahi, bet tieši saspēles veidošana tiek uzskatīta par turku vājo vietu. No individuāli meistarīgiem spēlētājiem jāpiemin arī Furkans Korkmazs – pēdējā spēlē pirms turnīra 10 punkti 15 minūtēs, var iemest no distances, var izprovocēt arī daudz sodu. Groza tuvumā mūsējiem jābūt vērīgiem, kad laukumā būs 2 metrus 8 centimetrus garais Adems Bona – atlētisks spēlētājs, kurš centīsies agresīvi bloķēt pretinieku metienus. Jāpiemin arī Edžans Osmani. Visticamāk, turki centīsies doties uz grozu, uzbrukt no tuvākas distances, jo tālmetienu precizitāte tomēr kopumā viņiem ir klibojusi. Tā ir augumā ražena izlase – septiņi spēlētāji ir augumā virs diviem metriem, un tikai viens ir zem metrs deviņdesmit – iepriekšminētais Larkins.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien, 27. augustā, Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīru sāka ar zaudējumu Turcijai 73 pret 93. Pēcspēles studijā uz laukumā notikušo atskatās Māris Bergs un Uvis Helmanis.

Valdis Valters pirms gaidāmā Eiropas čempionāta basketbolā uz sarunu aicinājis Latvijas izlases galvenā trenera asistentu- Jāni Gailīti. Jānis atklāj komandas gatavību, spēlētāju veselības gatavību, kā arī par pretiniekiem ar kuriem jātiekas grupu turnīrā.

Šodienas podkāsta ''IZRĀVIENS'' 82. epizodē Rihards Mednis ar Gustavu Mellenbergu ne pārāk analītiskā veidā prognozē kāpēc Latvijas izlasei Eiropas čempionātā būs ļoti smags ceļš ejams līdz medaļām, sastāva nepilnības un mūsu izlases mazo interesi par latviešu jaunajiem basketbola talantiem.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Andris ar Valdi ar nepacietībi gaidīs Eiropas čempionātu basketbolā. Raidījuma tēmas: - ️Sākas Eurobasket; - U-16 Latvijas izlases; - ️Dario uz Spāniju?; - Latvijas klubi bez Eirokausiem?; - ️US Open; - KP uz UFC?; - LBS šķērdē naudu?; - Futbola virslīga; - Tonijs Parkers grib kļūt par NBA treneri; - Kauane Kosinski;

Šoreiz raidījumā runājam par pašmāju klasiskā volejbola izlašu vēsturisko sasniegumu – gan sieviešu, gan vīriešu izlase kvalificējusies nākamā gada Eiropas čempionāta finālturnīram. Līdz šim pēdējo reizi tas bija noticis pirms 30 gadiem. Studijā viesojas Latvijas sieviešu volejbola izlases kapteine Paula Nikola Ņečiporuka un abu izlašu direktors Artūrs Vitkovskis. Nedēļas topā: Latvijas vīriešu basketbola izlase pabeidz pārbaudes spēļu ciklu ar zaudējumu Grieķijai un uzvaru pār Itāliju; Latvijas 16 gadīgo un jaunāku meiteņu izlases basketbolistes Eiropas čempionātā izcīna ceturto vietu; Latvijas vadošie futbola klubi Konferences līgas kvalifikācijā nonākuši bezdibeņa malā; Tenisiste Darja Semeņistaja pirmoreiz karjerā sasniedz ASV atklātā čempionāta pamatturnīru, pievienojas Aļonai Ostapenko un Anastasijai Sevastovai.

Ir vajadzīga Eiropas valstu militāra klātbūtne Ukrainā jau miera sarunu procesā, parādot, ka Eiropa ir nopietna. "Piesegšanās ar papīriem" attiecībā uz Krieviju nekad nav strādājusi, "Rīta Panorāmā" sacīja bijušais Valsts prezidents (2007–2011) Valdis Zatlers.

Tas, ka Putins ir sācis runāt par mieru, nozīmē, ka arī viņam šī kara turpināšana ir grūta, tāpēc ļoti svarīgi ir Ukrainu stiprināt gan militāri, gan ekonomiski, "Rīta Panorāmā" sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV).

Gaza – kara rati joprojām ripo Augusta sākumā Izraēlas kara kabinets apstiprināja plānu pilnībā pārņemt savā kontrolē Gazas pilsētu, pie kam premjerministrs Netanjahu pasludināja, ka galīgais mērķis ir pilnīga Gazas joslas okupācija. Tādējādi tiktu īstenota galīgā organizācijas Hamas atbruņošana un joprojām gūstā turēto izraēliešu ķīlnieku, dzīvu vai mirušu, atgūšana. Pēc tam Gazas josla tiktu demilitarizēta, paturēta Izraēlas drošības kontrolē, un pārvalde tajā nodota jaunām civilām institūcijām, kas nebūtu saistītas ne ar Hamas, ne ar palestīniešu varas struktūrām Jordānas rietumkrastā. Šādam uzstādījumam ir daudz pretinieku kā pašā Izraēlā, tā starp tās starptautiskajiem sabiedrotajiem. Pastāv saprotamas bažas, ka pilnīga Izraēlas militāra kontrole pār Gazas joslas teritoriju prasīs vēl daudz laika un asiņu, pie tam samazinās ķīlnieku izdzīvošanas iespējas. Tikām Hamas un citas palestīniešu frakcijas pirmdien vēlu vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka pieņem Ēģiptes un Kataras starpnieku ierosināto uguns pārtraukšanas plānu. Tas paredz karadarbības pārtraukšanu uz diviem mēnešiem, kuru laikā Izraēlai pēc noteikta grafika tiktu atdoti desmit dzīvi ķīlnieki un astoņpadsmit mirušo gūstekņu ķermeņi. Savukārt Izraēla šai periodā atbrīvotu tūkstoš simts vienpadsmit Gazas joslā sagūstīto, simt divdesmit piecus palestīniešu cietumniekus, kam piespriests mūža ieslodzījums, un atdotu simt astoņdesmit nogalināto palestīniešu līķus. Izraēlai būtu jāatvelk savi spēki uz apmēram kilometru platu joslu Gazas sektora robežas perimetrā, gan saglabājot kontroli divos t.s. militārajos koridoros. Paralēli uguns pārtraukšanas periodā notiktu sarunas par galīgo noregulējumu un atlikušo ķīlnieku atbrīvošanu. Šis plāns ir ļoti līdzīgs tam, ko jau agrāk izvirzījis Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Izraēlas puse pirmdienas plānu nav tieši noraidījusi, taču izteikusies, ka nav ieinteresēta kādās daļējās vienošanās – Izraēla vēlas visu ķīlnieku atbrīvošanu. Kā izteicies Izraēlas valdības oficiālais pārstāvis Dāvids Mencers, situācija esot mainījusies, ciktāl premjerministram ir plāns Gazas joslas nākotnei. Tikām Izraēlas ielās svētdien izgājuši, kā lēš, četrsimt tūkstoši, protestējot pret valdības pieeju kara vešanai.   Uz sarkanā paklāja sarkanus pleķus neredz… Ne vienā vien pasaules medijā pēdējās dienās apspēlēts sarkanā paklāja motīvs. Fotogrāfu fiksētā aina, kad amerikāņu jūras kājnieki savienoto valstu bruņoto spēku bāzē Ankoridžā rūpīgi izklāj purpura krāsas celiņu līdz trapam, pa kuru tūdaļ jānokāpj agresorvalsts vadonim, kara noziegumos apsūdzētajam Vladimiram Putinam, daudziem šķiet simboliska. Par ko tādu personāžs, kas karikatūrās bieži tiek tēlots asinīm notriepta puskaila pundura izskatā, līdz nesenam laikam nevarēja pat sapņot. Bet, tā sacīt, uz sarkanā tepiķa sarkanus pleķus neredz. Tepiķa klājēja, Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa pēdējā laika draudi par sankcijām, ja netiks pārtraukta karadarbība, pēkšņi pārvērtās godpilnā uzaicinājumā uz tikšanos. Nav nekāds brīnums, ka uz Putina repliku, ka „nākamreiz Maskavā”, Baltā nama saimnieks atbildēja savā ierastajā manierē miglaini, taču nebūt ne noliedzoši. Tiesa, ir arī tie, kas pauž, ka Aļaskā viss varēja beigties vēl daudz sliktāk. Tā Krieviju pametušais politologs un publicists Staņislavs Belkovskis pirms samita nerima atkārtot, ka abi dalībnieki paziņošot – viņiem kopīgiem spēkiem izdevies glābt pasauli no kodolkatastrofas, par ko „draugam Vladimiram”, protams, pienākas kāda daļa no Ukrainas zemes un suverenitātes. Tas nenotika, un, runājot par miera procesu, Ankoridžā formāli nav noticis vispār nekas. Sankciju piedraudējums un uguns pārtraukšanas prasījums Krievijai gan kaut kā izrādās izkūpējis gaisā – tagad Tramps runā par galīgu miera noregulējumu. Pretēju viedokli pauda vairāki no Eiropas valstu līderiem, kuri līdz ar Ukrainas prezidentu Zelenski pirmdien ieradās Vašingtonā. Sevišķi konkrēti to artikulēja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, sakot – Putina un Zelenska tikšanās bez uguns pārtraukšanas viņam esot neiedomājama. Kopumā arī Vašingtonas tikšanās nepiepildīja pēc Ankoridžas joprojām pastāvošās bažas, ka prezidents Tramps mēģinās īstenot spiedienu, lai panāktu piekāpšanos Putina vēlmēm. Klātesošajiem Eiropas līderiem izdevās pavērst sarunu gaitu primāri Ukrainai sniedzamo drošības garantiju tēmā, gan bez kādiem taustāmiem rezultātiem. Kas attiecas uz turpmāko, tad tagad būtu jānotiek piesauktajām Ukrainas un Krievijas vadītāju sarunām klātienē, kurām kādā turpmākā posmā varētu pievienoties arī Donalds Tramps. Šo tēmu Baltā nama saimnieks steidzās apspriest ar savu Ankoridžas sarunbiedru, sazvanoties tieši tikšanās laikā ar eiropiešiem. Pirms aizlidošanas no Ankoridžas Putins pauda principiālu gatavību sarunām ar Zelenski, taču komentārā, ko par Kremļa vadoņa un ASV prezidenta telefonsarunām sniedza Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs, šāds formāts vairs netika pieminēts, vien ekspertu sarunu izvēršana. Un, protams, ne vārda par iespēju pārtraukt asinsizliešanu.   Sagatavoja Eduards Liniņš      

Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēdējo dienu laikā ticies gan ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem, Tramps izteicies, ka nākamais solis miera procesā varētu būt Putina un Zelenska divpusējā tikšanās. Izskanējušas vairākas versijas par iespējamo tikšanās vietu: Ungārija, Šveice, Itālija, Turcija. Tās varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā. Ja tā būs, ko no tām sagaidīt? Vairāk sarunā ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Kolu.

Kā tālāk rīkosies Vladimirs Putins, vai viņš piekritīs trīspusējām vai pat četru pušu sarunām, kurās klāt būtu arī Eiropas līderi? Kad tās varētu notikt, un kas notiks pēc tām? Neskaidrību ir ļoti daudz, tomēr dažus no šiem jautājumiem lūgsim komentēt Kristīni Bērziņu, Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju, kura mums pievienojas tiešraidē.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Lietavu dēļ zemkopības ministrs aicina valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā. Augšdaugavas novads prasa kompensāciju lietavās izskaloto ceļu dēļ. Studiju programma “Mācītspēks” šogad uzņem 97 topošos pedagogus; visvairāk – STEM priekšmetos. "Vivi" un "Rīgas satiksmes" vienotās biļetes var nopirkt arī "Vivi" mājaslapā, lai tās reģistrētu, vajadzīga lietotne. Latvijas U-18 puišu basketbola izlase ar 4. vietu pabeigusi Eiropas čempionātu augstākajā divīzijā, spēlē par bronzas godalgām zaudējot vienaudžiem no Itālijas.

Krustpunktā diskusija: Ko ekonomikai nozīmē Trampa un Leienas panāktā vienošanās par muitas tarifiem? Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis un ekonomists un uzņēmējs Guntars Vītols. ASV un Eiropa ir panākušas vienošanos par savstarpējo tirdzniecību un muitas tarifiem. To uzzinājām 27. jūlija vakarā pēc tam, kad Donalds Tramps bija ticies ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu Skotijā, kur viņš bija atbraucis arī uzspēlēt golfu. Bet vienošanās saturs Eiropas valstīs nav raisījis sajūsmas pilnas ovācijas. Fakts, ka vienošanās vispār panākta, ir labs, bet... Seko visdažādākie vērtējumi. Politikai mazliet pieskarsimies raidījumā Divas puslodes, bet, ja šī vienošanās tiešām stāsies spēkā, kāda būs tā ietekme uz ekonomiku, biznesu un tirdzniecību kopumā?

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Lai gan protesti Gruzijas ielās notikuši praktiski katru dienu mēnešiem ilgi, situāciju tie nespēj mainīt. Eiropas Savienība tikmēr piedraud atcelt Gruzijai piešķirto bezvīzu režīmu. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Par ekonomiskajiem aspektie runājam Krustpunktā, bet šajā raidījumā mazliet par politiskajām blaknēm. Par ASV runājot, jāpiemin arī tā saucamie Epstīna faili, kas būtiski iespaido politisko noskaņojumu ASV. Vēl lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai? Ir izsniegtas vīzas, lai gan delegācijas dalībnieki, ieskaitot domes priekšsēdētāju, ir iekļauti sankciju sarakstos un Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām. Aktualitātes komentē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un portāla LSM.lv žurnālists Ģirts Kasparāns. Runājot par Krievijas delegācijas ierašanos konferencē Šveicē, sazināmies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Antoņinu Nenaševu ("Progresīvie"), kura piedalās šajā konferencē.  Jaunumi no globālā golfa laukuma Pagājušās nedēļas otrajā pusē Donalds Tramps pavadīja četras dienas Skotijā, apraudzīdams savus turienes golfa kūrortus un pie reizes šo to nokārtodams ar „Vecās pasaules” līderiem. Vispirms bija tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Tērberijā, Skotijas rietumu piekrastē, tās finālā paziņojot par noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Briseli un Vašingtonu. Daži iztēlo notikušo kā Eiropas kapitulāciju, kas gan ir krietni izkāpināts vērtējums. Eiropai nāksies samierināties ar 15% ievedmuitas tarifu, pie tam nepiemērojot nekādu bāzes tarifu amerikāņu importam, taču nav piepildījušās drūmākās prognozes, kas saistījās ar krietni lielākiem tarifiem Eiropas automobiļu, lidmašīnu un pusvadītāju eksportam. Tāpat Eiropa apņēmusies līdz Trampa prezidentūras termiņa beigām importēt amerikāņu naftu, sašķidrināto gāzi un citus energoresursus 750 miljardu eiro vērtībā, kā arī papildus investēt Savienotājās Valstīs 600 miljardus. Ja par pirmo apņemšanos tiek teikts, ka tā nav reālistiska, ciktāl tas nozīmētu, ka amerikāņiem būtu jānovirza praktiski viss savs pašreizējais attiecīgo energoresursu eksports tikai uz Eiropas Savienību, tad otrās apjomi neko daudz nepārsniedzot domājamo investīciju summu, kādu Eiropas uzņēmumi arī bez īpašas vienošanās varētu ieguldīt Savienotajās Valstīs. Vispārējais secinājums ir, ka vienošanās, protams, nav vienlīdzīga, tomēr tā no Eiropas puses esot pieņemama cena par izvairīšanos no tirdzniecības kara ar amerikāņiem. No Tērberijas prezidents un golferis, britu premjera Kīra Stārmera pavadīts, pārcēlās uz Aberdīnas apkārtni Lielbritānijas pretējā krastā, kur atklāja jaunu golfa laukumu savā Balmedī klubā. Pirmdien, 28. jūlijā, pirms doties pāri okeānam, viņš pārsteidza žurnālistus ar jaunu pavērsienu Krievijas sakarā, pasludinot, ka atceļ iepriekš līdz septembra sākumam noteikto termiņu, kurā Putinam vajadzēja vienoties ar Ukrainu par karadarbības pārtraukšanu. Tagad viņš dodot Krievijas vadonim vēl desmit līdz divpadsmit dienas, pirms ieviesīšot smagus sekundāros tarifus Krievijas energoresursu patērētājiem. Atgriezušos no šī brauciena, Baltā nama saimnieku sagaida pašmāju aktualitātes, kurās pēdējās nedēļās dominē t.s. „Epstīna faili”. Uzņēmējs Džefrijs Epstīns 2019. gada jūlijā izdarīja pašnāvību cietuma kamerā, kur bija nonācis kā aizdomās turētais par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. Versijas, ka Epstīna lietas izmeklēšanas materiālos atrodamas ziņas par pedofilu tīklu, kuram pieder ne viens vien nīstās politiskās elites pārstāvis, ieņem svarīgu vietu MAGA kustības folklorā. Tramps, priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzturējis spēkā priekšstatu, ka ievēlēšanas gadījumā raus priekškaru šiem derdzīgajiem noslēpumiem, nesen lika daudziem no attiecīgās publikas vilties, kad paziņoja, ka „failos” neesot ko redzēt un visa šī lieta esot viņa ienaidnieku demokrātu sagudrojums. Tikām presē ir nonākušas ziņas, ka izmeklēšanas materiālos figurējot arī paša prezidenta vārds. Ziedi noziedzniecei Šobrīd Ženēvā notiek starptautiskās nevalstiskās organizācijas Starpparlamentu savienība rīkotā 6. Vispasaules parlamentu priekšsēžu konference un ar to saistītais 15. Parlamentu priekšsēžu – sieviešu samits. Daudzi no pasākuma dalībniekiem, jādomā, bija šokēti, kad tajā uzradās arī visai respektabla Krievijas Federācijas delegācija ar Federālās Sapulces priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko priekšgalā. Kā liecina reportāžas, ierodoties Ženēvā, Matvijenko kundze sagaidīta ar ziediem. Gan pati agresorvalsts parlamenta spīkere, gan divi citi delegācijas locekļi – Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Krievijas Valsts Domes (parlamenta apakšpalātas) priekšsēža vietnieks Pjotrs Tolstojs – ir pakļauti personālām sankcijām, tai skaitā iebraukšanas liegumam Šengenas zonā, par lomu, kāda viņiem bijusi Krievijas agresijas atbalstīšanā un politiskajā nodrošināšanā. Matvijenko paraksts ir uz attiecīgā Federālās Sapulces lēmuma par Krimas aneksiju 2014. gadā un balsojuma protokola, ar kuru Putinam tika dota „zaļā gaisma” iebrukumam Ukrainā. Ja Šveices valdībai kā pasākuma uzņemošajai pusei teorētiski bija tiesības pieļaut izņēmumu sankciju piemērošanā, tad Itālijas valdībai, kura ļāvusi Krievijas valdības lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, šādi rīkoties nebija pat formāla pamata. Tikusi pie vārda konferencē, Matvijenko lika klātesošajiem uzklausīt kārtējās pasāžas par tēmu „astoņus gadus bumboja Donbasu” un citus Krievijas propagandas pekstiņus. Daudzi delegāti vairījušies nonākt ar skandalozo viešņu kopīgās oficiālās fotogrāfijās, kā arī pagodināt ar savu klātbūtni viņas uzstāšanās. Ka izteicies Ukrainas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Heorhijs Tihijs, viņa valsts nenogurstoši strādāšot, lai organizētu šai dāmai vēl vienu braucienu – uz Hāgu, kur drīz sāks darbu Īpašais Tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu. Gruzija puspagriezienā pret Rietumiem  Raksturojot pašreizējā Gruzijas režīma ģeopolitisko orientāciju, nebūtu gluži pareizi sacīt, ka oficiālā Tbilisi ir pagriezusi Rietumiem muguru. Šobrīd Gruzijā norit militārās mācības ar divu tūkstošu NATO dalībvalstu un partnervalstu karavīru, tai skaitā apvienotās Lietuvas-Polijas-Ukrainas brigādes, tāpat Vācijas, Rumānijas, Moldovas u.c. vienību līdzdalību. Apņemšanās virzīties uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē joprojām nav svītrota no Gruzijas konstitūcijas. Tajā pat laikā vēl šomēnes Eiropas Parlamentam nācās pieņemt skarbi nosodošu rezolūciju par Gruzijas pašreizējās varas rīcību. Jūnija nogale iezīmēja juridisku izrēķināšanos ar redzamākajiem Gruzijas opozīcijas līderiem. Bijušais partijas Apvienotā nacionālā kustība vadītājs Nika Melija saņēmis astoņus mēnešus cietumā, viņa partijas biedrs Givi Targamadze – septiņus mēnešus, vēl četri citi opozīcijas spēku līderi – līdzīga apjoma cietumsodus. Apsūdzības saturs visiem vienāds: atteikšanās liecināt t.s. Culukiani komisijai – Gruzijas parlamentā izveidotai pagaidu izmeklēšanas komisijai deputātes Tejas Culukiani vadībā, kurai jāizvērtē nelikumības, kuras it kā notikušas prezidenta Miheila Saakašvili varas periodā. Vēl viens opozīcijas līderis Nika Gvaramija, kā arī kādreizējais iekšlietu ministrs Iraklijs Okruašvili atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Pašam eksprezidentam Saakašvili šī gada martā tiesa par it kā veiktu valsts līdzekļu izšķērdēšanu piesprieda deviņus gadus cietumā, tādējādi par trīs gadiem pagarinot jau agrāk piespriesto cietumsodu, kā arī gandrīz simt tūkstošu eiro naudas sodu. Aiz restēm atrodas arī daudzi pagājušā gada nogalē notikušo protestu dalībnieki – daži vēl pirmstiesas izmeklēšanā, citi jau notiesāti, tai skaitā ar vairāku gadu ieslodzījuma termiņiem. Eiropas Savienības institūcijas piedraudējušas Tbilisi, ka varētu tikt pārskatīts līdzšinējais bezvīzu režīms ieceļošanai savienībā. Šādu lēmumu Eiropadome var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, kamēr kādas skarbākas sankcijas, kā aktīvu iesaldēšana, visdrīzāk bloķētu Eiropas kvazidemokrātu duets Viktors Orbans un Roberts Fico. Tiesa, ir pazīmes, kas liecina, ka Gruzija nav gluži kurla pret Briseles toņa maiņu. Pēdējās dienās atlikta lēmumu pasludināšana pāris protestu dalībnieku prāvās, tāpat vairākiem notiesātajiem opozīcijas līderiem doti mājieni, ka prezidents Miheils Kavelašvili varētu viņus apžēlot, ja viņi apņemtos neboikotēt oktobrī paredzētās pašvaldību vēlēšanas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Šoreiz raidījumā Divas puslodes pārsvarā pievēršamies notikumiem Eiropā. Neuzticības balsojumu pagājušajā nedēļā ir izturējusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Lai gan jau pirms balsojuma bija skaidrs, ka jaunas komisijas meklējumos nebūs jādodas, notikums tomēr ir uzmanības vērts, jo izgaismo neapmierinātību ar komisijas vadību, tostarp arī to politisko spēku vidū, kas viņas kandidatūru atbalstīja. Šengenas beigu sākums - šādi virsraksti nereti vērojami starptautiskajos medijos, tiem atspoguļojot Eiropas valstu arvien stingrākos pasākumus imigrācijas ierobežošanai. Vai pārbaudes uz robežām tiešā nozīmē Šengenas nāvi un kad sagaidīsim darbojošos Eiropas mēroga risinājumus imigrācijas kontrolēšanai? Pēc četrām desmitgadēm ieročus nolicis kurdu bruņotais separātistu grupējums Kurdistānas Sstrādnieku partija. Kamēr partija norāda, ka cīņu pārnes uz demokrātisko fronti jeb politiku, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau paziņojis, ka atbruņošanās uzskatāma par viņa valsts uzvaru. Kādēļ tas notiek tagad un kurš no tā būs ieguvējs? Nedaudz arī par vē vienu aktualitāti - Tramps izvirzījis Krievijai prasību 50 dienu laikā diplomātiskā ceļā vienoties par mieru, piedraudot, ka pretējā gadījumā uzliks ievedmuitu 100% apmērā importam no Krievijas un no tās tirdzniecības partneriem.  Aktualitātes analizē politisko norišu pētnieks Veiko Spolītis un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Marts Ivaskis.   Fon der Leienas kundzes jaunā pieredze Eiropas Parlamenta balsojumi par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas prezidentam, respektīvi, komisijai pilnā sastāvā, nav sevišķi bieža parādība. Salīdzinoši vairāk to bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Žaka Delora komisija piedzīvoja trīs, bet Žaka Santēra komisija – divus balsojumus, pie tam Santērs demisionēja pats brīdī, kad brieda trešais balsojums. Mūsu gadsimtā pa vienam balsojumam nācies izturēt Romano Prodi 2004. gadā, Žozē Manuelam Barrozu 2005. gadā un Žanam Klodam Junkeram 2014. gadā. Pagājušajā ceturtdienā, 10. jūlijā, šim sarakstam pievienojusies arī Urzula fon der Leiena. Tāpat kā iepriekšējās reizēs arī šoreiz viss beidzās komisijas labā: 360 parlamentāriešiem balsojot pret, nepieciešamais divu trešdaļu balsu apjoms netika iegūts, un fon der Leienas komisija palika savā vietā. Konkrētais balsojuma rosinātājs bija deputāts no Rumānijas George Piperjs, labējā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā ietilpstošās partijas Alianse rumāņu vienotībai pārstāvis. Galvenais motīvs ir t.s. Faizergeita – skandāls, kuru 2021. gada aprīlī izraisīja laikraksta „The New York Times” publikācija, kurā tika apgalvots, ka vienošanās starp Eiropas Komisiju un farmācijas kompāniju „Pfizer” par 35 miljardus vērto Covid-19 vakcīnu iepirkumu faktiski notikusi, fon der Leienai apmainoties īsziņām ar „Pfizer” izpilddirektoru Albertu Burlu. Eiropas Komisija noliedz šādu traktējumu, savukārt laikraksts panācis Eiropas Vispārējās tiesas lēmumu, ka komisijai būtu jāpadara attiecīgā sarakste publiski pieejama. Visdrīzāk, juridiska stīvēšanās par šo jautājumu, kā arī par to, vai īsziņas vispār var būt obligāti publiskojams materiāls, turpināsies. Pērkot deputātu labvēlību, pirms balsojuma fon der Leienai nācās atteikties no vairākām savām nostādnēm pēc pāris nedēļām apstiprināmā savienības septiņgadu budžeta sakarā. Sociālistu un demokrātu grupa pavisam tieši piedraudēja balsojumā atturēties, ja budžetā netiks saglabāta apjomīgā Eiropas Sociālā fonda finansējuma daļa. Tāpat fon der Leiena atteicās no domas finansējumu reģionu atbalstam, kas veido apmēram trešdaļu no visa savienības budžeta, piešķirt ar nacionālo valdību starpniecību. Pret neuzticības izteikšanu balsoja vairums deputātu no Eiropas Tautas partijas, Sociālistu un demokrātu, liberālās „Atjauno Eiropu” un Zaļo grupām, savukārt par – pamatā labējie: Konservatīvie un reformisti, „Eiropas patrioti”, Suverēno nāciju Eiropa, arī daļa no radikālās Kreiso grupas. Kurdistānas Strādnieku partija noliek ieročus Kurdi ir viena no pasaules lielākajām nācijām bez savas valsts. Aprēķini ir visai atšķirīgi, taču ne mazāk kā trīsdesmit miljoni kurdu kompakti apdzīvo Turcijas dienvidaustrumus, kā arī tiem piegulošos Irānas, Irākas un Sīrijas rajonus. Suverēnas Kurdistānas izveides ideja tika pieteikta jau pirms vairāk nekā simts gadiem, Pirmā pasaules kara izskaņā, taču ne toreiz, ne vēlāk nav īstenojusies. Kurdu neatkarības centienus visas pieminētās valstis uzlūkojušas kā apkarojamu separātismu, un palaikam šī pretstāve izvērtusies bruņotā cīņā. Turcijas kurdu cīņas avangards kopš 1978. gada bija Kurdistānas Strādnieku partija, kuras ideoloģija apvienoja kurdu nacionālismu un marksismu, deklarējot kā mērķi ne vien neatkarīgu, bet arī sociālistisku Kurdistānu. Tiek lēsts, ka organizācijas bruņotā cīņa pret Turciju prasījusi vairāk nekā 37 000 dzīvību, pie tam vardarbībā pret civiliedzīvotājiem tiek vainotas abas puses. 1999. gadā Turcijas specdienestiem izdevās Kenijā sagūstīt un pārvest uz Turciju Kurdistānas Strādnieku partijas dibinātāju un līderi Abdullu Edželanu, kurs kopš tā laika atrodas mūža ieslodzījumā. Pēc Sadama Huseina režīma sabrukuma Irākā 2003. gadā un Sīrijas pilsoņkara uzliesmošanas 2011. gadā kurdu bruņotās vienības sāka kontrolēt savas etniskās teritorijas attiecīgajās valstīs, un šeit patvērumu atrada arī Kurdistānas Strādnieku partijas kaujinieki, kas, savukārt, pamudināja Turciju īstenot militāras operācijas pret kurdu spēkiem kaimiņvalstu teritorijā. 2012. gadā toreizējā Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdība uzsāka sarunas ar ieslodzījumā esošo Edželanu, taču nākamajā gadā Parīzē tika noslepkavots viens no kurdu līderiem, un pāris nākamo gadu laikā miera process izjuka. Šķiet, tagad ir izdevies panāks labāku rezultātu, jo šī gada februārī Edželans aicināja savu organizāciju atbruņoties un pašlikvidēties, un maijā Kurdistānas Strādnieku partijas kongress tiešām pieņēma attiecīgu lēmumu. 11. jūlijā Irākas ziemeļu pilsētā Suleimānijā Strādnieku partijas kaujinieki piedalījās simboliskā ieroču iznīcināšanas ceremonijā, dedzinot sārtā savus automātus un citus šaujamos. Grūti gan spriest, cik liela daļa no Strādnieku partijas militārā spārna ir gatavi pakļauties augstākstāvošo lēmumam un tiešām atbruņoties. Tāpat pagaidām nav skaidri zināms, ko ir apņēmusies darīt Turcijas valdība apmaiņā pret kurdu atteikšanos no bruņotas cīņas.  Vai Šengena briesmās?  Pagājušajā nedēļā prezidents Makrons un premjerministrs Stārmers tikās Londonā kārtējā Francijas un Lielbritānijas samitā. Kā teju nozīmīgākais tikšanās rezultāts tiek izcelta vienošanās par neregulāro imigrantu apmaiņas programmu, proti, Francija piekrīt saņemt no Lielbritānijas atpakaļ zināmu skaitu ārpuseiropas migrantu, kuri bez ieceļošanas atļaujas šķērsojuši Lamanšu, savukārt Lielbritānija uzņems attiecīgu skaitu tādu, kuriem būtu tiesības uz uzturēšanos, bet kuri to līdz šim nav mēģinājuši panākt. Tiek lēsts, ka šādi Lielbritānija varētu nosūtīt atpakaļ uz kontinentu apmēram 2600 cilvēkus gadā jeb apmēram 6% no bez atļaujas atkuģojušajiem. Kamēr briti bija Eiropas Savienībā, viņiem bija tiesības nosūtīt neregulāros migrantus uz to savienības valsti, kurā viņi bija ieradušies vispirms. Līdz 2016. gadam Apvienotā Karaliste nogādāja kontinentā vairāk ieceļotāju nekā uzņēma, taču tagad situācija ir mainījusies. 2024. gadā pieteikumus par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu iesnieguši 108 000 cilvēku, kas ir apmēram divas ar pusi reizes vairāk nekā 2018. gadā. Šogad, kā liecina statistika, šis apjoms varētu vēl dubultoties. Pret šiem skaitļiem domājamais atgriežamo daudzums šķiet pieticīgs, taču abi valdību vadītāji izteicās optimistiski – galu galā šī ir pirmā šāda veida vienošanās starp Lielbritāniju pēc Breksita un kādu Eiropas Savienības valsti. Tikām citāda noskaņa valda divu Eiropas Savienības valstu – Polijas un Vācijas – pierobežā pēc tam, kad Polija 7. jūlijā ieviesa daļēju robežas kontroli ar Vāciju un arī Lietuvu. Iemesls jau atkal ir neregulārie migranti, kuri cenšas, ietikuši Polijā vai kādā no Baltijas valstīm, nonākt Vācijā. Taču Varšava diezin vai būtu spērusi šādu soli, ja Berlīne ko līdzīgu nepasāktu jau 2023. gada oktobrī. Šobrīd tās gan ir pārbaudes izlases kārtībā, un teorētiski tām būtu pēc kāda laika jābeidzas, tomēr par to drošas pārliecības nav. Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka kontrole uz tās iekšējām robežām var tikt ieviesta tikai ārkārtas situācijās un uz pusgadu, taču norma skaidri nenosaka, ka šo termiņu nevar pagarināt. To arī dara ne vien Vācija un Polija, bet arī vairākas citas dalībvalstis. Situācijā, kad kontrolētas Eiropas Savienības iekšējās robežas tikai vairojas, arvien biežāk izskan spriedelējumi par iespējamu Šengenas sistēmas galu. Sagatavoja Eduards Liniņš.