Podcasts about saeimas

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Liepājā tiekamies RTU Liepājas akadēmijā, lai runātu par izglītības politikas veidošanu nākotnē. Diskutē RTU Liepājas akadēmijas lektore Ivita Pelnēna, RTU Liepājas akadēmijas docētāja Maija Ročāne un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča. Par to, ka krītas Latvijas skolēnu sniegums ne tikai dabaszinātnēs un matemātikā, bet arī lasīšanā, kas ir izšķirīgi svarīga, lai varētu visas šīs zinības apgūt, eksperti trauksmi ceļ jau sen. To rāda arī OECD dati. Turklāt tieši vispārējā izglītība ir piedzīvojusi daudz un apjomīgas reformas. Ir viedoklis, ka tas ir iemesls skolēnu sniegums kritumam. Tāpēc runājam par šīm reformām un to, kā būtu jāvirzās tālāk un ko mēs gaidām no nākamā sasaukuma politiķiem?

Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Kurzemes vēlēšanu apgabala debatēs, kas notiek Liepājā, piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem. Debates norisinās ar reģionu iedzīvotāju un auditorijas līdzdalību, dodot iespēju uzdot jautājumus un diskutēt par reģionam un valstij kopumā aktuālajiem jautājumiem. Debates vada LTV žurnālists Guntis Bojārs. Pēc debatēm – ekspertu diskusija par dzirdēto. #IzvēliesLatvijasNākotni #Vēlēšanas2026

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Liepājā tiekamies RTU Liepājas akadēmijā, lai runātu par izglītības politikas veidošanu nākotnē. Diskutē RTU Liepājas akadēmijas lektore Ivita Pelnēna, RTU Liepājas akadēmijas docētāja Maija Ročāne un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča. Par to, ka krītas Latvijas skolēnu sniegums ne tikai dabaszinātnēs un matemātikā, bet arī lasīšanā, kas ir izšķirīgi svarīga, lai varētu visas šīs zinības apgūt, eksperti trauksmi ceļ jau sen. To rāda arī OECD dati. Turklāt tieši vispārējā izglītība ir piedzīvojusi daudz un apjomīgas reformas. Ir viedoklis, ka tas ir iemesls skolēnu sniegums kritumam. Tāpēc runājam par šīm reformām un to, kā būtu jāvirzās tālāk un ko mēs gaidām no nākamā sasaukuma politiķiem?

Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu ciklu “Partija fokusā”, kas sniegs visaptverošu ieskatu partiju programmās un to piedāvājumā. Balstoties uz SKDS sabiedriskās domas pētījuma datiem, ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas augusta sākumā sasnieguši vismaz 2 % atbalstu. Partiju "Nacionālā apvienība" pārstāvēs: Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns #IzvēliesLatvijasNākotni #Vēlēšanas2026

Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu ciklu “Partija fokusā”, kas sniegs visaptverošu ieskatu partiju programmās un to piedāvājumā. Balstoties uz SKDS sabiedriskās domas pētījuma datiem, ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas augusta sākumā sasnieguši vismaz 2 % atbalstu. Partiju apvienību "Jaunā vienotība!" pārstāvēs: Evika Siliņa, Edmunds Jurēvics, Arvils Ašeradens, Rihards Kozlovskis, Baiba Braže. #IzvēliesLatvijasNākotni #Vēlēšanas2026

Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu ciklu “Partija fokusā”, kas sniegs visaptverošu ieskatu partiju programmās un to piedāvājumā. Balstoties uz SKDS sabiedriskās domas pētījuma datiem, ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas augusta sākumā sasnieguši vismaz 2 % atbalstu. ZZS pārstāvēs: Viktors Valainis, Daiga Mieriņa, Kaspars Melnis, Reinis Uzulnieks un Uldis Augulis #IzvēliesLatvijasNākotni #Vēlēšanas2026

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Valmierā tiekamies Vidzemes Augstskolā, lai runātu par ekonomiku un uzņēmējdarbību. Kā Latvijā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un atbalstīt inovāciju ieviešanu? Diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas prorektore Iveta Putniņa un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.   

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Valmierā tiekamies Vidzemes Augstskolā, lai runātu par ekonomiku un uzņēmējdarbību. Kā Latvijā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un atbalstīt inovāciju ieviešanu? Diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas prorektore Iveta Putniņa un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.   

Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Rīgas vēlēšanu apgabala debatēs piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem. Debates norisinās ar reģionu iedzīvotāju un auditorijas līdzdalību, dodot iespēju uzdot jautājumus un diskutēt par reģionam un valstij kopumā aktuālajiem jautājumiem. Debates vada LTV žurnālists Guntis Bojārs.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka aptuveni trešā daļa vēlētāju nezina, par ko balsot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vai kas nemaz negrasās balsot. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka reāli uz vēlēšanām aiziet vēl mazāk vēlētāju, nekā uzrāda aptaujas. Kā palielināt vēlētāju aktivitāti, vai esam gatavi drošām un uzticamām vēlēšanām? Par diskutējam Krustpunktā. Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzējs Filips Lastovskis, zvērināts advokāts, "COBALT" biroja vadošais partneris, LU lektors Lauris Liepa un tirgvedības meistars Ansis Egle.  Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Valsts kanceleju un Centrālo vēlēšanu komisija ir uzsākuši kampaņu "Man ir viena vēlēšanās", lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās. Bet, kas tad ir tas, kas aizved cilvēkus uz vēlēšanām?

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka aptuveni trešā daļa vēlētāju nezina, par ko balsot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vai kas nemaz negrasās balsot. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka reāli uz vēlēšanām aiziet vēl mazāk vēlētāju, nekā uzrāda aptaujas. Kā palielināt vēlētāju aktivitāti, vai esam gatavi drošām un uzticamām vēlēšanām? Par diskutējam Krustpunktā. Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzējs Filips Lastovskis, zvērināts advokāts, "COBALT" biroja vadošais partneris, LU lektors Lauris Liepa un tirgvedības meistars Ansis Egle.  Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Valsts kanceleju un Centrālo vēlēšanu komisija ir uzsākuši kampaņu "Man ir viena vēlēšanās", lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās. Bet, kas tad ir tas, kas aizved cilvēkus uz vēlēšanām?

Nespējot ilgāk klusēt ppar kultūras nozares dziļākajām problēmām valsts finansētajās kultūras iestādēs, to pārstāvji vakar, 7. septembrī, uz sarunu aicināja 15. Saeimas deputātu kandidātus no vairākām partijām. Budžeta samazināšanas un lielās inflācijas dēļ tās ir samilzušas tiktāl, ka šobrīd vairs neklusē pat allaž tolerantā un pieticīgā kultūras nozare. Kāda ir situācija, un vai vakar izdevās sadzirdēt arī kādus racionālus priekšlikumus tās uzlabošanai? Kultūras rondo saruna ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Tomu Ķikutu, Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītāju Sandi Voldiņu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktori Dagniju Baltiņu.  

Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu ciklu “Partija fokusā”, kas sniegs visaptverošu ieskatu partiju programmās un to piedāvājumā. Balstoties uz SKDS sabiedriskās domas pētījuma datiem, ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas augusta sākumā sasnieguši vismaz 2 % atbalstu. Partiju "Stabilitātei!" pārstāvēs: Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Orlovs, Pāvels Kuzmins, Ludmila Rjazanova

Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu ciklu “Partija fokusā”, kas sniegs visaptverošu ieskatu partiju programmās un to piedāvājumā. Balstoties uz SKDS sabiedriskās domas pētījuma datiem, ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas augusta sākumā sasnieguši vismaz 2 % atbalstu. "Latvijas attīstībai" pārstāv visu piecu apgabalu līderi - Iveta Ratinīka, Juris Pūce, Edgars Jaunups, Leons Līdums un Andris Vaivods.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Rīgā tiekamies Latvijas Universitātē, lai runātu par vērtību jautājumiem: kā lemt par Stambulas konvenciju, vai izdosies pieturēties pie Eiropas brīvību standartiem cilvēktiesību un mediju jomā? Disktutē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis.  

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Rīgā tiekamies Latvijas Universitātē, lai runātu par vērtību jautājumiem: kā lemt par Stambulas konvenciju, vai izdosies pieturēties pie Eiropas brīvību standartiem cilvēktiesību un mediju jomā? Disktutē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis.  

Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Televīzija rīko plašu priekšvēlēšanu debašu ciklu, dodoties uz visiem vēlēšanu apgabaliem. Zemgales vēlēšanu apgabala debatēs, kas notiek Jelgavā, piedalās 10 partiju konkrēto vēlēšanu apgabalu sarakstu līderi. Kandidātiem, kuri gatavi kļūt par jūsu balsi Saeimā, jāskaidro savs redzējums un praktiskie risinājumi tieši vēlētājam svarīgiem jautājumiem.

“Drošas Saeimas vēlēšanas nav par sevi saprotamas, Ne vienā vien Eiropas valstī vēlēšanās ir centusies iejaukties Krievija, un būtu naivi domāt, ka šobrīd tā snauž. Drošas un godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamatu pamats, un mēs zinām, ka aizvadītajos gados mums ir gājis visādi,” tā jūnijā, uzrunājot Saeimu, pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tik lielu bažu par Saeimas vēlēšanu norisi, šķiet, Latvijā vēl nav bijis ne reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas. Ar kādiem apdraudējumiem mums jārēķinās?Raidieraksta autors - Māris Antonevičs.Izmantoti fragmenti no “Latvijas Avīzes” intervijām ar Cetrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Māri Zviedri, politologu Andi Kudoru, LTV raidījuma “Panorāma”, Latvijas Radio raidījuma “Krustpunktā”, Sky News, Youtube konta @presidentlvFoto: LETAIzmantotā mūzika:Chris Haugen – Island DreamThe Whole Other – Valley Of Spies

Vētra aiz muguras, runājam par problēmām, ar ko saskārāmies, kādi bija risinājumi. Diskutējam ar mednieku Gati Panavu. Mazliet runājam arī par to, pēc kādiem kritērijiem vērtēt savas iespējas šā gada Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī mednieku intereses. Katram pašam jāizvēlas atbilstoši savai pārliecībai, bet jautājums paliek atklāts - par ko tad galu galā vēlēt. Tāpat arī runājam par likumu interpretēšanas iespējamā! Par medību pieteikšanu, dronu lietošanu un citiem svarīgiem aspektiem! Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Lai palīdzētu vēlētājiem izdarīt kritisku un apzinātu izvēli 15. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Televīzija piedāvā raidījumu ciklu “Partija fokusā”, kas sniegs visaptverošu ieskatu partiju programmās un to piedāvājumā. Balstoties uz SKDS sabiedriskās domas pētījuma datiem, ciklā piedalīsies politiskie spēki, kas augusta sākumā sasnieguši vismaz 2 % atbalstu. 31. augusta raidījuma viesi - partija "Mēs mainām noteikumus"

15. Saeimas vēlēšanu debates #IzvēliesLatvijasNākotni Daugavpilī & ekspertu diskusija by LTV Ziņu dienests

Kā iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības un investīciju piesaistes, gan valsts drošības intereses termiņuzturēšanās atļauju jautājumā? Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Armands Krauze, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Andris Sprūds, premjerministra padomnieks Didzis Dejus un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.  

“airBaltic” ir stratēģiski svarīgs uzņēmums Latvijas ekonomikai, tāpēc tā nākotnei nepieciešams skaidrs un vienots valdības atbalsts, “Rīta Panorāmā” uzsvēra “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību.  Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu.  Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro.  Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību.  Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu.  Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro.  Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) ir viens no aktīvākajiem Rīgas domes politiķiem un nevar sūdzēties par publicitātes trūkumu, taču pēdējā laikā tā lielākoties koncentrējusies ar vienu tēmu – cīņa pret imigrāciju un ar to saistītajām problēmām. Ratnieks ne vien rosinājis Pašvaldības policijas reidus, lai pārbaudītu imigrantu statusu un iespējamās nelikumības, bet arī aktīvi iesaistās soctīklu diskusijās par šiem jautājumiem. Nesen asu reakciju izpēlnījās kāds viņa ieraksts, kurā bija lietots apzīmējums “mērkaķi”. Politiskie oponenti tajā sakatījuši rasisma izpausmes. Lai gan šajā jautājumā visasākos pārmetumus Ratniekam veltījuši partijas “Progresīvie” pārstāvji, īpaši tās jaunatnes organizācija “Protests”, tas netraucē Nacionālajai apvienībai un “Progresīvajiem” kopīgi strādāt Rīgas domes valdošajā koalīcijā. Vai tādu pašu kombināciju varam pieredzēt arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī?

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.  

Valsts galvenā ierēdņa amats joprojām vakants - nespējot atrast piemērotu kandidātu valsts kancelejas direktora amatam, izsludināts atkārtots konkurss ar krietni zemākām prasībām. Saeimas deputāti izbraukuma sēdē Krāslavā vērtē priekšlikumus likumprojektam "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" pirms tā izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimā. Betona bloki, prettanku metāla eži, baļķi un citi elementi - to visu šodien izmanto pretmobilitātes šķēršļu būvēšanai Rīgā notiekošajās mācībās. Zemais ūdens līmenis Reinā traucē kravu pārvadājumiem.

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.  

Kijivā pēc Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas ielūguma šodien viesojas Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže. Edgars Rinkēvičs: Šobrīd ir īstais brīdis, lai sabiedrība pirms Saeimas vēlēšanām deputātu kandidātiem jautātu viņu domas par parlamentāriešu transporta un mājokļa kompensācijām. Lai gan slimnīcu tīkla reforma stāsies spēkā tikai nākamā gada sākumā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība paziņojusi, ka dzemdību nodaļu Balvos slēgs jau no septembra. Ģenerālis Juris Martukāns: Spēcīga hibrīduzbrukuma apstākļos, ja pie robežas parādās anomāls migrantu skaits, robežsardzei būtu nepieciešams vismaz 400 papildus cilvēku. Latvijas U-18 sieviešu izlase Eiropas čempionātā aizvada astotdaļfināla spēli.

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.  

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.  

Stipro lietavu dēļ Talsu novadā applūduši un pamatīgi sabojāti vairāki pašvaldības ceļi, pašvaldība situāciju uzskata par ārkārtēju un risinājumu meklēšanai sasaukta Saeimas komisijas sēde. Valsts policijas priekšnieks: Policija vērtēs sievietes motīvus sniegt nepatiesu informāciju par migrantu uzbrukumu Rīgas centrā. Saeima otrajā lasījumā lemj par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā. Eiropas Savienības valstis šodien pēc vairāku nedēļu sarunām vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Igaunija un Lietuva seko līdzi situācijai ap „airBaltic” un gatavo rezerves plānus.

Nepilnās četrās minūtēs un bez plašām diskusijām valdība šodien sēdē ir apstiprinājusi savu rīcības plānu. Baltijas banku tirgū plāno ienākt Ungārijas OTP banka, iegādājoties „Luminor Bank”. Francijas parlaments balso par sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem jauniešiem. Saeimas komisijā ziņo par vienotu organizatoriskā modeļa izveidi Dziesmu un deju svētkiem. "Daugavas" stadionā Liepājā vēl vērtē postažu pēc "Prāta vētras" koncerta, divi futbola klubi palikuši bez mājas laukuma

Dzīvnieks nav manta vai priekšmets – šādas izmaiņas Civillikumā jau vairākus mēnešus tiek apspriestas Saeimā. Tagad sākusies arī diskusija, vai nepieciešams pastiprināt atbildību par cietsirdīgu un nepiedienīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to plašāk spriežam Krustpunktā. Analizē Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe-Dzintare, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa, Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore un juriste, dzīvnieku tiesību eksperte Inese Bāra. Raidījumā Krustpunktā daudz ir diskutēts un runāts par vardarbību - vardarbību pret bērniem, pret sievietēm, vardarbību ģimenē, arī emocionālo vardarbību interneta komentāros un citos aspektos. Mazāk esam apsprieduši tematu par vardarbību pret dzīvniekiem. Vidēji gadā pēc Krimināllikuma 230. panta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieku spīdzināšanu tiek sākti aptuveni 50 kriminālprocesi. Visbiežāk cietsirdība vērsta pret mājdzīvniekiem - suņiem un kaķiem, taču mocības piedzīvojuši arī zirgi, govis, truši, putni un pat bruņurupucis. Mēneša sākumā medijos izskanēja ziņa, ka vairāku gadu garumā kādā Pierīgas stallī notikusi zirgu seksuāla izmantošana, šīs perversijas arī filmētas. Policija šobrīd veic izmeklēšanu, vainīgās personas ir noskaidrotas, un dzīvnieki tagad ir drošībā. Pēc šī gadījuma Latvijas Veterinārārstu biedrība jau atkārtoti aicina likumā skaidri noteikt, ka dzīvnieku seksuāla izmantošana ir noziedzīgs nodarījums,. Arī policija uzskata, ka tas atvieglotu šādu lietu izmeklēšanu. Tikmēr Tieslietu ministrijā skaidro, ka pašreizējais Krimināllikuma regulējums ir pietiekams, bet būtu jāievieš izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un paralēli arī Saeimas deputāti šī sasaukuma izskaņā spriež par šo jautājumu, kas ir dzīvnieks - dzīva būtne vai tikai manta un priekšmets?

Noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Šoreiz to ir krietni mazāk nekā iepriekšējā reizē pirms četriem gadiem, bet nez vai tas mazinās cīņas sīvumu. Kā vērtējami partiju saraksti, kāda veidosies priekšvēlēšanu cīņa – par to kopā ar ekspertiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē politoloģe Iveta Kažoka, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un  politologs Juris Rozenvalds.  

Izlozēti partiju sarakstu numuri 15. Saeimas vēlēšanām. Publiskajā telpā parādījušās šaubas par dažu Saeimas deputātu kandidātu godprātību un patieso izglītību. Premjers sociālās tīklošanas vietnēs ir paziņojis, ka ticies ar „airBaltic” potenciālo stratēģisko investoru. Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar turpinās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru – savā laukumā jāspēlē pret Austrijas izlasi. Spēcīgās lietusgāzes naktī no svētdienas uz pirmdienu Stradiņa slimnīcas 32. korpusā radījušas ūdens noplūdi un bojājumus slimnīcas infrastruktūrai.

Režisora Ādolfa Šapiro izslēgšana no "Spēlmaņu nakts" nominantiem, kiberuzbrukums Latvijas Valsts mežiem (LVM) un kriminālprocesa sākšana pret kiberdrošības blogeri Elvisu Strazdiņu bijuši sabiedrībā plašāk apspriesti notikumi, nekā partiju saraksti Saeimas vēlēšanām. Tomēr partiju jaunākie reitingi ir interesanti, kā arī politiķu aktivitātes, tuvojoties vēlēšanām. Runājam arī citiem nedēļas notikumiem raidījumā Krustpunktā. Analizē žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore, TV3 raidījuma "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns.  

Eiropas Savienības valstu līderi Briselē turpina diskutēt par to, kādam būtu jāizskatās nākamajam bloka daudzgadu budžetam, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam. Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņu; aicina jautājumu kvalitatīvi pārrunāt uzņēmumā. Gatavojoties Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra pārbūvei, noslēdzies nozīmīgs posms – uz līdzās esošo stacionāru “Gaiļezers” pārcelta pēdējā no onkoloģijas centra nodaļām – Hematoloģijas nodaļa. Līdzdalības budžeta darbību Latvijā pētnieki vērtē neviennozīmīgi. Augšdaugavas un Krāslavas novadu pašvaldības pieprasījušas Valsts meža dienestam piešķirt medību atļaujas divu vilku nomedīšanai. Doma laukumā norisinās tradicionālais Zāļu tirgus.

Andra Kulberga valdība apņēmusies izstrādāt jaunu ar vietvarām saskaņotu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kādi varētu būt iespējamie risinājumi, kas būtu pieņemami pašvaldībām ar ļoti dažādām interesēm – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu. Vietējo pašvaldību ienākumu bāze, šķiet, ir bijis jautājums, kas ir viens no visbiežāk pieminētajiem Latvijas Radio studijā ikreiz, kad runājam par vietvaru darbu. Par to ir sūdzējies praktiski ikviens un droši vien arī sūdzēsies turpmāk, jo naudas vienmēr ir par maz. Bet sūdzības daudzu gadu garumā par to, kā līdzekļi starp dažādām pašvaldībām tiek sadalīti, nešķiet bez pamata. Ne velti pēdējās valdības kā vienu no uzdevumiem ir minējušas tieši esošās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas reformu. Tajā pašā laikā līdz konkrētam rezultātam tā arī nav nonākts. Varētu teikt, ka arī tāpēc, ka temats nav interesantākais vēlētājiem. Tomēr tas ir būtiski svarīgi. Jaunā valdība ir atkārtoti deklarējusi, ka tā beidzot esošo sistēmu reformēs. Ja reiz šīs apņemšanās ir tik liela, tad gribas saprast, ko tad mēs varētu sagaidīt tuvāko mēnešu laikā? 

Gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanāsm rit pēc grafika, vienlaikus saglabājas atsevišķi riski un uzmanības centrā ir arī vēlēšanu drošība, gatavība iespējamām krīzes situācijām un sabiedrības informēšana. Visaktīvāk pret militārajiem riskiem savu īpašumu vēlas apdrošināt lauksaimnieki. Krīze Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā daļēji ir atrisināta – lielākajai daļai tirgotāju ierādītas jaunas tirdzniecības vietas. 3x3 sieviešu basketbola izlase turpina Eiropas kausa kvalifikāciju Rumānijā.

Vien nepilni četri mēneši palikuši līdz Saeimas vēlēšanām, tāpēc atgriežamies pie jautājuma, cik uzticami un droši tās noritēs. Pavasarī ar IT iepirkumiem saistīta kriminālprocesa dēļ nācās mainīt tos, kuri strādā ar tiešsaistes vēlēšanu sistēmām. Pēdējās ziņas ir, ka darbi norit veiksmīgi un daži pat pabeigti ātrāk. Tikmēr saskārāmies ar cita veida problēmām – regulārām trauksmēm pierobežā, kas arī var notikt vēlēšanu dienā. Cik gatavi esam, lai vēlēšanas noritētu uzticami un droši, tajā skaitā arī iespējamas trauksmes apstākļos? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece Iveta Blaua, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis un politoloģe Iveta Kažoka.  

Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā. Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Kara laika uzdevumi miera laikā. Nacionālajos bruņotajos spēkos sākts plašāks transformācijas process, lai pielāgotu armiju un valsts aizsardzības spēju mūsdienu drošības izaicinājumiem. Atskaitoties par Latvijas valsts mežu revīziju, Valsts kontrole Saeimas komisijai īpašu uzmanību vērš uz kapitālsabiedrības pārvaldības problēmām. Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu. Sperts kārtējais solis Latvijas slimnīcu tīkla reformas plāna virzībā – noslēgusies sabiedriskā apspriešana, visām ieinteresētajām pusēm par to izsakoties. 3x3 vīriešu basketbola izlase sāk dalību Pasaules kausā.

Opozīcijā esošajam "Apvienotā saraksta" deputātam Andrim Kulbergam uzticēta nākamās valdības veidošana, bet partijām, kas gatavas veidot valdības kodolu Saeimas vairākuma nav. Kurš strādās nākamajā valdībā – Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvju diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, "Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālā apvienības Saeimas frakcijas deputāts Jānis Dombrava, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un "Progresīvo" Saeimas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Jau vairākas dienas notiek jaunās valdības veidošanas sarunas nominētā premjera amata kandidāta Andra Kulberga vadībā. Trīs partijas – "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība vienojušās par tādu kā valdības kodolu, bet Saeimas vairākuma tam nav. Kā ceturtais iespējamais partneris tiek minēti līdzšinējā premjera partija "Jaunā Vienotība". "Progresīvos" valdībā nevēlas redzēt Nacionālā apvienība, lai gan premjera amata kandidāts viņus no sarunām neizslēdz. "Latvija Pirmajā vietā" gan, šķiet, nemaz netiek izskatīta kā partneris. Vai izdosies vienoties par jauno koalīciju un ko saka tie, kurus atstās aiz borta?

Par referenduma rīkošanu, lai veiktu izmaiņas valsts fondēto pensiju likumā, kas ļautu rīkoties ar savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu, dažu dienu laikā parakstījušies jau vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Saeimā vairakkārt iesniegti līdzīgi priekšlikumi, ir rosinājums sašaurināt iespējas, kad var kaut ko darīt ar šo uzkrājumu, piemēram, smagu veselības problēmu gadījumā. Bet, ko praktiski nozīmē šie priekšlikumi, kādi ir ieguvumi un kādi riski?  Krustpunktā analizē "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis un Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētāja vietniece Agnese Krasta.  

Savulaik viņš bija jaunākais jebkad ievēlētais Latvijas pašvaldības vadītājs. Tagad kļuvis par valdošās koalīcijas vienas no Saeimas frakcijas vadītājiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni. Kas to būtu domājis, ka nedēļu iesāksim ar brūkošu valdību? Krīze it kā jau draudēja labu laiku, bet lūzuma punkts izrādījās Ukrainas droni. Nu labi, nav jau vēl viss beidzies, jāgaida "Progresīvo" tālākais lēmums.  Mēs pirmdienās uz interviju pēdējās nedēļās esam aicinājuši vairāku politisko partiju pārstāvjus - gan no jaunveidotajām partijām, gan opozīcijas. Parasti runājam par mazliet vispārīgākiem un plašākiem jautājumiem, bet šoreiz jāsāk ar aktuālo, jo šīsdienas Krustpunktā viesis ir no valdošās koalīcijas

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā. Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija ir mazākā starp visām parlamenta frakcijām šobrīd. Bet, ja tendences nemainīsies un socioloģija būs precīza, tad pēc rudens vēlēšanām 15. sasaukumā tā varētu kļūt par vislielāko frakciju. Tas ir pietiekami interesanti, lai ar šo partiju parunāt vairāk.  Mēs iepriekšējās pirmdienās uz studiju aicinājām to partiju pārstāvjus, kas ir izveidojuši jaunus politiskos spēkus, solot nākotnē pārmaiņas. Iepazināmies ar viņu līderiem. Šis saraksts ir noslēgts. Tāpēc nospriedām, ka uz sarunu vajadzētu aicināt kādu no "Latvija pirmajā vietā". Rūpīgi pārdomājām, tieši kuru no cilvēkiem aicināt, jo partijas vadītājs tagad ir Rīgas domē, daudz intervēts un sen zināms. Turklāt pirms vēlēšanām ar viņu noteikti tiksimies. Tā izvēlējāmies Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku. Arī tāpēc, ka partija šajā sasaukumā tika daudz aprunāta ģimenisko saišu dēļ, jo abi redzamākie partijas līderi uz parlamentu līdzi atveda savus dēlus. Viens no viņiem - Ričards Šlesers - intervijas tikpat kā nav sniedzis un ir itin neredzams deputāts. Bet Kristaps Krištopans gan nevairās, ir arī piedalījies vairākās Krustpunktā diskusijās. Mums likās interesanti aprunāties plašāk ar viņu. 

Nedrošība, vai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, ziņas par arestiem IT iepirkumos liek atgriezties pie jautājuma, kāpēc Latvijas valsts pārvaldē neveicas ar digitālo projektu īstenošanu? Vai iespējams atrast sistēmiskos iemeslus un secināt, kur jāveic kļūdu labojumi? Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Rūta Pirta un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Nedrošība, vai rudens vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, un ziņas par aizturēšanām un arestiem IT iepirkumos šopavasar atsauca atmiņā tādas vairākas iepriekšējos skaļos skandālus, par kuriem arī mēs esam runājuši jau vairākkārt. Sākot ar neveiksmīgo e-skolu e-veselību, kas radījusi tik daudz galvassāpju. Tie ir pirmie, kas nāk prātā. Ir vēl bijuši arī citi nepatīkami procesu. Ir tāda sajūta, ka digitālo projektu īstenošanā esam gaužām lieli nemākuļi vai pat noziedzīgi, kā redzam pēc kriminālprocesa. Bet ir jau arī risinājumi, tai skaitā arī privātajā sektorā, kas ir itin ekselenti. Nav jau tā, ka Latvija būtu nemākuļu zeme. Kāpēc mums tā neveicas tik bieži valsts pārvaldē? Vai varam atrast iemeslus un izdarīt kādus secinājumus? Aizdomāties par šo jautājumu lika publikācija portālā "Delfi", kuru bija sagatavojusi "Providus" komanda.

Krustpunktā diskusija: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā? Diskutē Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Artūrs Butāns, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Pagājušā nedēļā Saeima nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu, lai glābtu aviokompāniju "airBaltic" no problēmām, kas ir radušās Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Lēmumu pavadīja pamatīga politiskā turbulence. Valdība knapi noturējās, un balsojums bija arī politiski ļoti standartizēts - atbalstīja to koalīcija, opozīcija balsoja vai nu pret, vai nebalsoja vispār, un pat viens koalīcijas deputāts balsoja pret. Bet 30 miljoni ilgtermiņā neko nerisina, par to šaubu nav nevienam. Tā bija tikai laika pirkšanu, lai tad, kad maija beigās kompānijas vadība nāks klajā ar savu stratēģisko vai drīzāk restrukturizācijas plānu, lemtu par pašu galveno - būt vai nebūt Latvijā nacionālajai aviokompānijai. Vai šajā pirmsvēlēšanu laikā vispār spējam pieņemt racionāli atbildīgus lēmumus un kas ir valstiski atbildīgi lēmumi, kur ir tā robeža starp kopējās sabiedrības interesēm un politisko partiju izdevīgumu?