Podcasts about saeimas

Ungārija un Slovākija bloķē sankcijas pret Krieviju un aizdevumu Ukrainai. Šķietami arvien nestabilāka kļūst partija “Stabilitātei!”. Šomēnes no tās valdes izslēgti vēl divi locekļi – Saeimas deputāti Igors Judins un Jefimijs Klementjevs. Biedrības "Tavi draugi" telpās notiek plakātu darbnīca "Kopā līdz uzvarai!", kuru jau ceturto gadu rīko "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai", Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS" un biedrība "Tavi draugi". Ķekavas novada dome lems par Baldones sākumskolas pievienošanu vidusskolai.

Aizdomās par augstu amatpersonu slepkavību plānošanu Ukrainā un Moldovā aizturēti 10 cilvēki. Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir būtiski pieaudzis un pēdējā laikā sabiedrībā izskan diskusijas, vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Saeimas darbakārtībā nereti nonāk jautājumi, kas skar Latvijas pilsonības atņemšanu – gan skatot dažādus lēmumprojektus par tās atņemšanu konkrētām personām, gan reaģējot uz sabiedrībā aktualizētām iniciatīvām. Baltijas jūras ilgtspējai veltītā konferencē Saeimā runāts ne tikai par jūras vides aspektiem un sugu daudzveidību būtiskā piesārņojuma apstākļos, bet arī par Baltijas jūru kā valsts drošības sastāvdaļu.

Gatavošanās rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām notiek pēc plāna. Pērn katras 25. dzemdības Latvijā notikušas valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā. Daugavpilī e-biļešu sistēmas iepirkuma konkursā saglabāts pagājušā gada uzvarētājs. Darbinieki arī turpmāk slimības gadījumā varēs vienoties ar darba devēju par vienas dienas prombūtni, neņemot darba nespējas lapu.

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.

Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?

Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?

Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Abū Dabī šodien notiek Ukrainas, ASV un Krievijas sarunu otrā kārta. Lai pievērstu politiķu uzmanību problēmām onkoloģijas zāļu pieejamībā, pie Saeimas šorīt pulcējās vēža pacienti un viņu atbalstītāji. Finanšu ministrija atbalsta ieceri nodot Patērētāju aizsardzības centra funkcijas nebanku kreditēšanas sektora uzraudzībā Latvijas Bankai. Latvijas kamaniņu sportisti Kortīnā jau saskārušies ar pirmajām neērtībām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām sagaida sīvu cīņu starp politiskajām partijām un "visdažādākās pieejas" tam, kā partijas uzrunās vēlētājus, intervijā "Rīta Panorāmā" pauda prezidents.

Daudzus gadus viņa vadīja Konkurences padomi, tad iesaistījās politikā, iestājās partijā "Progresīvie", kļuva par Saeimas deputāti, taču domstarpību dēļ ir partiju pametusi un vairs nav nevienā frakcijā. Krustpunktā Lielā intervija ar Skaidrīti Ābramu.  

Daudzus gadus viņa vadīja Konkurences padomi, tad iesaistījās politikā, iestājās partijā "Progresīvie", kļuva par Saeimas deputāti, taču domstarpību dēļ ir partiju pametusi un vairs nav nevienā frakcijā. Krustpunktā Lielā intervija ar Skaidrīti Ābramu.  

Pasaulē šobrīd ir trauksmains laiks, ģeopolitiskā situācija mainās. Kādas ir Latvijas ārpolitiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz ASV līdera ambīcijām. Cik vienoti šai jautājumā ir Saeimas deputāti? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Saiemas frakciju pārstāvji: frakcijas "Progresīvie" vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Krištopans, Saeimas ārlietu komisijas deputāts no Apvienotā saraksta Edvards Smiltēns un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šņore. ka centrā būs strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija. Gada sākums nesis lielu spriedzi arī NATO partneru vidū pēc tam, kad ASV prezidents atkārtoti pauda pretenzijas uz Grenlandi, neizslēdzot militāra spēka pielietošanu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā šis bija viens no lielajiem jautājumiem, jo galu galā NATO ir visa mūsu reģiona drošības garants. Šajā forumā arī izskanēja, ka jābeidz pieglaimošanās politika Savienoto Valstu prezidentam. Kāda ir Saeimas  frakciju nostāja šajos jautājumos?

Pasaulē šobrīd ir trauksmains laiks, ģeopolitiskā situācija mainās. Kādas ir Latvijas ārpolitiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz ASV līdera ambīcijām. Cik vienoti šai jautājumā ir Saeimas deputāti? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Saiemas frakciju pārstāvji: frakcijas "Progresīvie" vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Krištopans, Saeimas ārlietu komisijas deputāts no Apvienotā saraksta Edvards Smiltēns un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šņore. ka centrā būs strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija. Gada sākums nesis lielu spriedzi arī NATO partneru vidū pēc tam, kad ASV prezidents atkārtoti pauda pretenzijas uz Grenlandi, neizslēdzot militāra spēka pielietošanu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā šis bija viens no lielajiem jautājumiem, jo galu galā NATO ir visa mūsu reģiona drošības garants. Šajā forumā arī izskanēja, ka jābeidz pieglaimošanās politika Savienoto Valstu prezidentam. Kāda ir Saeimas  frakciju nostāja šajos jautājumos?

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.  

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.  

Pieaugot siltumenerģijas patēriņam, plānots sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi. Okupēto Ukrainas austrumu teritoriju statuss ir galvenais temats trīspusējās sarunās Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā. Rēzeknes dome apstiprinājusi šī gada budžetu, dēvējot to par sabalansētu un drošu. KNAB vērtēs Šlesera iesniegumu par iecerēto izrādi Dailes teātrī par 2011. gada Saeimas atlaišanu.

Globālie notikumi šonedēļ saplūduši ar vietējiem. Laikā, kad Eiropa ir satraukumā par ASV prezidenta Donalda Trampa Grenlandes tīkojumiem, mūsu parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstījusi vēstuli, kurā Trampam lūdz piešķirt Nobela Miera prēmiju. Pārējās Latvijas augstākās amatpersonas gan norāda, ka tas ir Mieriņas personiskais lēmums un Saeimas priekšsēdētāja ar to nepauž parlamenta viedokli. Bet skaidrs ir viens, ka šis Mieriņas solis šonedēļ ir viens no apspriestākajiem tematiem, vienlaikus vērojot, kas notiek pasaules ekonomikas forumā Davosā. Nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.  

Saeimas priekšsēdētājas paraksts vēstulē, kas rosina piešķirt Nobela prēmiju ASV prezidentam, ir likusi uzdot jautājumu, cik saskaņotas ir augstāko amatpersonu darbības? Par situāciju koalīcijā, par valdības pieņemtajiem lēmumiem un ministru darbu Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un žurnāla "IR" portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa.  

Studijā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Turpinām iepazīt tekstus kolektīvajā monogrāfijā “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940”. Šoreiz lielāku uzmanību pievēršam Baltijas vācietēm un latviešu tautasdziesmām vāciski sarunā ar literatūras zinātnieci Māru Gruduli un runājam par sieviešu vēsturi kopumā starp publisko, privāto un politisko ar šīs monogrāfijas sastādītāju literatūras zinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis kolektīvo monogrāfiju “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940”. Autoru kopdarbs izgaismo nozīmīgus procesus Latvijas vēsturē, kas līdz šim nav pietiekami pētīti, īpaši attiecībā uz sieviešu lomu sabiedrības un kultūras veidošanā. Par sieviešu balotēšanos Saeimas vēlēšanās un deputātes darbu Ceturtajā Saeimā ar pētniecēm runājām jau decembrī. Ineta Lipša un Liene Dreimane stāstīja par sieviešu tiesību aktīvistēm starpkaru Latvijā un biedrošanās brīvības nozīmi, izceļot ietekmīgākās sievietes politikā, piemēram, Bertu Pīpiņu, Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi un Aspaziju.   

2026. gads solās būt ļoti interesants gads. Daudziem tas būs arī apgrūtinošs, jo paies lielu politisko kaislību noskaņās gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, arī šeit intrigas solās būt lielas. Viens no jaunajiem spēlētājiem gaidāmajā spēlē apņēmās būt kustība "Bez partijām", kas pirms pāris mēnešiem sevi skaļi pieteica publiskajā telpā. Bet jau no paša sākuma to pavadīja daudz emocionālas nestabilitātes un pretrunīgi vēstījumi. Viens no "piecīšiem", ja tā drīkst teikt, kas tika nosaukti kā šīs kustības iniciators, ir uzņēmējs Armands Broks. Viņš izmantoja 2008. gada finanšu krīzes radītās iespējas, aktīvi darbojoties nebanku kreditēšanas biznesā, lai nopelnītu naudu. Pats ir teicis, kad daudz ir izdarīts, var nākt palīgā valstij. Sekojiet līdzi notikumu attīstībai saistībā ar pieminēto kustību, ar katru nedēļu arī mums radās vairāk jautājumu, tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Armandu Broku.    

Saeimas vēlēšanu gads tūlīt sāksies, bet priekšvēlēšanu gaisotne ir jūtama jau labu laiku. Koalīcijas partneri jau mēnešiem viens pret otru vērš skarbus vārdus un ne tikai vārdus, bet valdība turas. Kāda ir situācija "uz politiskās starta līnijas" un kādi faktori un lēmumi ietekmēs finišu nākamgad oktobrī, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, domnīcas "PROVIDUS" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds un pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Saeimas vēlēšanu gads tūlīt sāksies, bet priekšvēlēšanu gaisotne ir jūtama jau labu laiku. Koalīcijas partneri jau mēnešiem viens pret otru vērš skarbus vārdus un ne tikai vārdus, bet valdība turas. Kāda ir situācija "uz politiskās starta līnijas" un kādi faktori un lēmumi ietekmēs finišu nākamgad oktobrī, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, domnīcas "PROVIDUS" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds un pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Pagājušā gadā centāmies izvairīties Ziemassvētkos Krustpunktā ielaist kristietības un baznīcas tematiku, jo raidījuma primārais uzdevums ir runāt par politiku, ekonomiku, sociāliem jautājumiem. Bet nevar noliegt, ka arī reliģijai ir sava vieta Latvijas sabiedrībā, un, šķiet, šogad tai ir bijusi arī itin pamanāma ietekme ne tikai uz sabiedriskajiem, bet arī politiskajiem procesiem. Daudzajos strīdos par vērtībām un politiskajām izvēlēm ir iesaistījušies arī mācītāji. Kristīgās vērtības piesauc ne viens vien Saeimas deputāts, un interesanti ir tas, ka šajā daudzbalsībā nav tā, ka visi kristieši dziedātu vienas un tās pašas notis. Ne tikai sabiedrība, arī baznīca ir kļuvusi politizētāka. Krustpunktā ir ciemojušies katoļu un luterāņu mācītāji. Taču Latvijā ir vairākas lielās tradicionālās baznīcas, un baptisti noteikti ir vieni no tiem. Turklāt kādi no viņiem ir arī politiski ļoti aktīvi. Tāpēc šoreiz mūsu izvēle bija Ziemassvētku nedēļā aicināt uz interviju baptistu mācītāju. 

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Pagājušā gadā centāmies izvairīties Ziemassvētkos Krustpunktā ielaist kristietības un baznīcas tematiku, jo raidījuma primārais uzdevums ir runāt par politiku, ekonomiku, sociāliem jautājumiem. Bet nevar noliegt, ka arī reliģijai ir sava vieta Latvijas sabiedrībā, un, šķiet, šogad tai ir bijusi arī itin pamanāma ietekme ne tikai uz sabiedriskajiem, bet arī politiskajiem procesiem. Daudzajos strīdos par vērtībām un politiskajām izvēlēm ir iesaistījušies arī mācītāji. Kristīgās vērtības piesauc ne viens vien Saeimas deputāts, un interesanti ir tas, ka šajā daudzbalsībā nav tā, ka visi kristieši dziedātu vienas un tās pašas notis. Ne tikai sabiedrība, arī baznīca ir kļuvusi politizētāka. Krustpunktā ir ciemojušies katoļu un luterāņu mācītāji. Taču Latvijā ir vairākas lielās tradicionālās baznīcas, un baptisti noteikti ir vieni no tiem. Turklāt kādi no viņiem ir arī politiski ļoti aktīvi. Tāpēc šoreiz mūsu izvēle bija Ziemassvētku nedēļā aicināt uz interviju baptistu mācītāju. 

Tiesībsargs gada laikā ir saņēmis vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un būtu jāreorganizē. Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos. Vai nepieciešama bāriņtiesas reforma, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Liene Lācekle un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Ja nu ir kāds atbildīgs, ļoti grūts un svarīgs darbs, tad tas ir darbs bāriņtiesā. Šī tiesa lemj par cilvēku likteņiem, īpaši par bērnu likteņiem, un ir vajadzīga milzīga iejūtība, lielas zināšanas un gatavību stāties pretī arī spēcīgām negācijām. Bet ne visas bāriņtiesas tiek ar šo galā. Esošā sistēma novecojusi, to ir jāreorganizē, varbūt pat jālikvidē. Ar tik skarbu vērtējumu klajā nāca Latvijas Republikas tiesībsargs. Protams, tas radījis viļņošanos tajos, kas ir saistīti ar bāriņtiesām. Kas satrauc tiesībsargu, vai tiešām situācija ir tik slikta un ko vajadzētu mainīt? Vai tiesībsargs nav pārsteidzies ar skarbiem secinājumiem? Mēģinām rast skaidrību, kas notiek bāriņtiesu darbā. 

Tiesībsargs gada laikā ir saņēmis vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un būtu jāreorganizē. Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos. Vai nepieciešama bāriņtiesas reforma, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Liene Lācekle un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Ja nu ir kāds atbildīgs, ļoti grūts un svarīgs darbs, tad tas ir darbs bāriņtiesā. Šī tiesa lemj par cilvēku likteņiem, īpaši par bērnu likteņiem, un ir vajadzīga milzīga iejūtība, lielas zināšanas un gatavību stāties pretī arī spēcīgām negācijām. Bet ne visas bāriņtiesas tiek ar šo galā. Esošā sistēma novecojusi, to ir jāreorganizē, varbūt pat jālikvidē. Ar tik skarbu vērtējumu klajā nāca Latvijas Republikas tiesībsargs. Protams, tas radījis viļņošanos tajos, kas ir saistīti ar bāriņtiesām. Kas satrauc tiesībsargu, vai tiešām situācija ir tik slikta un ko vajadzētu mainīt? Vai tiesībsargs nav pārsteidzies ar skarbiem secinājumiem? Mēģinām rast skaidrību, kas notiek bāriņtiesu darbā. 

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, to manām politiķu rīcībā jau kādu laiku. Būs arī oficiālais priekšvēlēšanu laiks un tad jau Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam (KNAB) būs jāseko līdzi visiem partiju  tēriņiem. Un tā nav vien formalitāte, jo partijas ir arī saskārušās ar reālu valsts finansējuma apturēšanu pārkāpumu dēļ. KNAB ir arī citas aktuālas lietas, piemēram, krimināllieta pret Valmieras novada amatpersonām. Krustpunktā izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa un žurnāla "IR" žurnāliste Baiba Litvina.   

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Saeimas deputāti turpina skatīt valsts budžetu 2026. gadam. Krievijas diktators Vladimirs Putins devies uz Indiju, kur viņam būs laba iespēja parādīt, ka nav izolēts, kā arī stiprināt svarīgās naftas un bruņojuma saites ar Deli. Baltijas valstu prezidentu tikšanās reizē uzmanības lokā lielākoties ar ārpolitiku un drošības politiku saistīti jautājumi. Brīvprātīgo darbā Latvijā iesaistās nedaudz vairāk par 6iem % iedzīvotāju. Izraēlas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā Ženēvā apspriež raidorganizācijas, kas piedalās konkursa organizēšanā.

Simtiem izņemti datu nesēji, datori, telefoni un kaudze dokumentu - tāds ir rezultāts pēdējo nedēļu laikā veiktajām kratīšanām Ukrainas lielākajā korupcijas skandālā. Edgars Rinkēvičs: Tuvākās nedēļas parādīs, kurp novedīs sarunas par mieru Ukrainā. Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieki paziņojuši, ka ar šodienu sāk nedēļu ilgu protestu pret kaimiņvalsts politiķu mēģinājumiem ietekmēt raidsabiedrības darbu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa apmeklē Latvijas Onkoloģijas centru un tiekas ar centra un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadību. Latvijas Banka un Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko "Tavas pensijas nedēļu" - pasākumu un aktivitāšu kopumu, kura mērķis ir veicināt pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Latvijas vīriešu basketbola izlase šovakar aizvadīs otro spēli Pasaules kausa kvalifikācijā, Vīnē jāspēlē pret austriešiem.

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 3. sezonas 3. epizodes tēma: dažādi veiktie pētījumi un statistikas rādītāji liecina, ka vidējais latvietis ir mazaktīvs un pat aptaukojies. Valsts budžeta programmas "Sports" oficiālais mērķis ir "palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1 līdz 2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm". Kā tas sasaucas ar Veselības ministrijas mērķiem un prioritātēm rūpēs par sabiedrības veselību? Ko varam darīt, lai situācija vēl vairāk nepasliktinātos, bet tieši pretēji uzlabotos? Oktobrī izsludināts Veselības ministrijas rīcības plāns par liekā svara un aptaukošanās mazināšanu Latvijas sabiedrībā. Kas plānā teikts un vai šīs darbības situāciju uzlabos? Studijā: raidījuma vadītāji Jānis Celmiņš un Rolands Eliņš, Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa, bijušais Latvijas izlases hokejists, šobrīd hokeja treneris Oļegs Sorokins un skriešanas seriāla ‘'Stirnu buks'' organizators Rimants Liepiņš. Viedokļus raidījumā pauž arī basketbola leģenda un VM ārštata padomnieks bērnu un jauniešu veselības profilakses un sporta zinātnes jautājumos Valdis Valters, velo ultramaratonists Arvis Sprude un Saeimas deputāts, divu OS dalībnieks Raimonds Bergmanis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #sif_maf2025 #BezMaksasSports

Esam nosvinējuši Latvijas 107. dzimšanas dienu un jau paspējuši pēc tam apspriest gan valsts budžetu, gan turpināt gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Amatā ir apstiprināts jauns ģenerālprokurors. Bet pasaulē atkal nākas runāt par Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Krustpunktā aktualitātes analizē domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Gada inflācija Latvijā sasniegusi jau 4,3 procentus par spīti Ekonomikas ministrijas centieniem mazināt pārtikas cenas, bet tas nav vienīgais, kas padara mūsu dzīvi dārgāku. Kādēļ šāda inflācija? Par to diskutējam Krustpunktā, kad studijā ir Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Saeimas tautsaimniecības komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama.  

Konceptuāli nākamā gada budžeta projekts ir apstiprināts. Taču faktiski Latvijā jau ir mazākumvaldība, un gala lasījumam daudzas partijas ir apņēmušās visādas prasības, lai maksimāli gūtu labumu sev. Vai mēs netuvojamies valsts mēroga drāmai? Par to Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: premjerministres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Jaunā vienotība"), Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna un Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" deputāte Ramona Petraviča.   

Valsts drošība ir šobrīd galvenā prioritāte Latvijā. Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs. Pēdējo dienu kaislības ap Saeimas lēmumiem bijušas tik skaļas, ka ir arī bijis pamats domāt par valdības krīzi. Liekas, ka vien nākamā gada budžeta pieņemšana kavē politiķus rīkoties radikālāk. Tas tāpēc, ka saspringta situācija nav tikai Latvijas iekšpolitikā, visas Eiropas drošības jomā ir pamatīgi izaicinājumi. Ir jāpieņem budžets, kurā īpaša prioritāte ir atvēlēta aizsardzības jomai. Par krīzēm, par izaicinājumiem, to, kā sevi sargāsim, saruna Krustpunktā ar Andri Sprūdu.

Ārkārtas sēdē parlaments vētī nākamā gada valsts budžeta projektu. Stambulas konvencijas denonsēšanas lēmumu atstāj nākamās Saeimas ziņā. Aizvadīta Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference. Apelācijas tiesa vēl nesāk skatīt seksuālajā vardarbībā apsūdzētā Postaža lietu; apsūdzētais saslimis. Latvijas hokeja izlase šonedēļ aizvadīs pārbaudes turnīru Vācijā.

Līdz ar Zaļo un zemnieku savienības piesliešanos opozīcijai jautājumā par Stambulas konvenciju ir parādījusi valdības nestabilitāti – var būt jautājumi, kur tā nespēj nodrošināt balsis parlamentā pat, ja valdībā lēmums ir pieņemts. Budžetam atbalstu it kā sola visas valdības partijas, bet ar to jau viss nebeigsies, līdz nākamajām vēlēšanām, jaunai Saeimai un un jaunai koalīcijai vēl vesels gads un daudz darāmā. Nevar neņemt vērā arī politisko fonu un sabiedrības aktivitāti, ko izraisīja Saeimas balsojums par Stambulas konvenciju un prezidenta lēmums to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Kādas ir šīs koalīcijas iespējas, vai un kādas ir alternatīvas, galu galā, ko vēlamies sagaidīt no izpildvaras gada garumā līdz nākamajām vēlēšanām? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore socioloģe Liene Ozoliņa.  

Pēc Saeimas pagājušās nedēļas balsojuma par izstāšanos no konvencijas pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sabiedrības aktivitāte šķiet sasniegusi sen neredzētu līmeni. Par šiem procesiem un diskusiju kvalitāti saruna raidījumā. Pievēršamies arī citiem jautājumiem, tostarp valodniecības aktualitātēm. Krustpunktā runājam ar žurnāla "Domuzīme" galveno redaktori Rudīti Kalpiņu.    

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saucamās Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X". Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme. Šodien, 3. novembrī, Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pilī rīkoja tikšanos ar Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem saistībā ar parlamentā pieņemto likumu. Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Savukārt platformā "ManaBalss.lv" par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 62 000 cilvēku. Bet Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis gandrīz 33 000. Ceturtdien paredzēti protesti pret izstāšanos no konvencijas. Tie notiks Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī, kā arī ārpus Latvijas - Tallinā un Tartu, Briselē, Helsinkos, Berlīnē, Hāgā un Vīnē.

Saeimas Ārlietu komisija galīgajam lasījumam virza likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) nevirzīs Ventspils brīvostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā. Tiesā atkal nonākusi Latgalē noslepkavotās Justīnes lieta - prokuratūra iesniegusi apelāciju, pieprasot meitenes slepkavām bargākus sodus. Lietuvā valdība pieņēmusi lēmumu uz mēnesi slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju. Ar izņēmumiem robežu varēs šķērsot tikai Medininku robežšķērsošanas punktā. Pēc 100 dienām Itālijā startē ziemas olimpiskās spēles.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valkas novada pašvaldības amatpersonām, tostarp mēru Ventu Armandu Kraukli, par iespējamu krāpšanu lielā apmērā. Saeimas deputāti atkārtoti norāda, ka ministrijām ir iespējas vēl vairāk samazināt izdevumus nākamā gada budžetā. Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns uzskata, ka jaunās ASV sankcijas pret diviem Krievijas valsts naftas uzņēmumiem – „Rosneft” un „Lukoil” ir pārspīlētas. Pedagogu arodbiedrība rosina noteikt vienotas vadlīnijas tam, cik daudz bērnu viens pedagogs un viņa palīgs drīkst izglītot bērnudārzā. Latvija gatavojas Eiropas čempionāta telpu futbolā uzņemšanai.

Veselības ministrija rosina pakāpeniski pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā. Saeimas lēmums ierobežot elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu sastāvu atbilst Satversmei. Eiropas Savienības valstu līderiem nav izdevies vienoties par reparāciju aizdevumu Ukrainai. Lielbritānija sanāksmē Londonā centīsies pierunāt sabiedrotos piešķirt Ukrainai vairāk tālās darbības rādiusa ieročus.

Kāpēc tik lielas emocijas Saeimā pēdējā laikā ir bijušas par vides piesārņojuma jautājumiem? Kas turpmāk būs citādi, vai ko var un vajag darīt citādi, nekā ir panākta vienošanās Eiropas līmenī, vērtējam Krustpunktā. Analizē Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Saeimas deputāts,  Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (Progresīvie), biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Maksis Apinis un Ārvalstu investoru padomes (FICIL) eksperte, "SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētaja Evita Goša. Pēc lielas opozīcijas pretestības Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”,  lai tādējādi pārņemu divas Eiropas Savienības direktīvas saistībā ar emisiju kvotu sistēmu paplašināšanu. Šobrīd emisiju kvotu sistēma attiecas uz lielajiem izmešu radītājiem enerģētikā un energoietilpīgajā rūpniecībā, bet direktīvas šo sistēmu attiecina uz arī uz autotransportu, ēku un vēl citiem papildus sektoriem. Direktīvu Eiropas Savienība plāno iedzīvināt no 2027.gada. Ko mūsu ekonomikai un iedzīvotājiem īsti nozīmē šī direktīva, kādēļ Saeimā par to bija tik liela cīņa, skaidrojam diskusijā.

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone. Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? To mēs skaidrosim šodien, kad uz diskusiju esam aicinājuši valdības koalīcijas un arī divu opozīcijas partiju pārstāvjus.

Nākamajā gadā gaidāmo vēlēšanu tuvums jūtams arvien vairāk. Arī valdības partiju attiecībās un it īpaši, kad runa ir par 2026. gada budžetu. Kas notiek valdības koalīcijā, par to politikas un sabiedrisko attiecību ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, politoloģe Iveta Kažoka, socioloģe Ieva Strode un politologs Juris Rozenvalds. Pēc gada mēs atkal dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Saeimas sastāvu. Gaida atkal mūsu politiskās diskusijas, partiju reklamēšanās sociālajos medijos, reklāmas stendi uz ielām. Tomēr partijas saprot, ka nevar gaidīt tikai pēdējo brīdi. Vērojot to, kas tagad notiek, šķiet, ka vismaz atsevišķas partijas ir jau uzsākušas darboties aktīvi tagad. Budžeta pieņemšanā skaļākās diskusijas, kā redzam, izvērsās nevis par to, kur naudu taupīt, bet gan par to, ko vēl patīkamu tautai izdarīt. Saeimā lielā spriešana gaidāma par jauniešu piedalīšanos praida gājienos, par pubertātes bloķēšanu. Izskatās, arī koalīcijā strādāt kļūst grūtāk. Ir atkal tā pazīstamā situācija, kad partneri jau domā par to, kā katrs pozicionēsies vēlētāju acīs, nevis ko labāk kopā izdarīt. Kas tad mūs gaida šajā gadā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām?

Koalīcija ir konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu, bet viegls ceļš diez vai ir gaidāms, jo Zaļo un zemnieku savienība nāk ar savām prasībām budžeta atbalstam. Par vienu no tām – pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi atsevišķiem produktiem vienošanās esot panākta, tomēr ir vēl arī citi jautājumi, kur vienoties varētu būt grūtāk. Tas ir lauku skolu tīkls un diskusija par mežu likumu arī varētu būt karsta. Katrā ziņā attiecības koalīcijā nākamā gadā gaidāmo Saeimas vēlēšanu apstākļos ir interesants temats. Tas ir viens no tematiem nedēļas notikumu apskatā, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnāliste Guna Gleizde, Latvijas TV Ziņu dienesta kolēģis Ģirts Zvirbulis, Romāns Meļņiks no TV24 un Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Cik maksāt par nostrādātajām virsstundām? Darba devēji un darba ņēmēji par to nav vienojušies, un lēmums būs jāpieņem Saeimai. Valdība ir atbalstījusi izmaiņas Darba likumā, kas ļauj par virsstundām maksāt vien 50% apmērā. Kā tas ietekmētu ekonomiku un strādājošos? Krustpunktā diskutē Latvijas Brīvo arodbiedŗibu savienības jurists Kaspars Rācenājs, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, Latvijas darba devēu konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene.  

Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās ir aktivizējusi sarunas par drošības garantijām Ukrainai pēc kara beigām. Ir izveidota darba grupa, ASV valsts sekretāra vadībā, bet ko nozīmē drošības garantijas? Ko tas patērēs arī no Latvijas? Diskusijā piedalās bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.