Podcasts about raivis vil

Raidījuma fokuss pamatā vērsts uz naudu, citreiz vairāk runājam, kā to tērēt, šoreiz par naudas sadali, iekasēšanu un tad arī tērēšanu. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Raidījuma fokuss pamatā vērsts uz naudu, citreiz vairāk runājam, kā to tērēt, šoreiz par naudas sadali, iekasēšanu un tad arī tērēšanu. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.  

Raidījums #DigitālāsBrokastis turpina atskatīties uz tehnoloģiju pasaules aktualitātēm aizvadītajā gadā. Šoreiz — tehnoloģiju aktualitātes Latvijā un Baltijā. Kas ir bijušas šī gada galvenās tendences tehnoloģiju jaunuzņēmumu un inovāciju attīstībā Baltijā? Kā tiekam līdzi pasaules tendencēm mākslīgā intelekta un zaļās enerģijas jomā? Ko varam sagaidīt no nākamā gada? Piebīdiet papildus krēslus pie Digitālo brokastu galda, jo ciemiņu daudz! Ieva Treija, portāla "Labs of Latvia" galvenā redaktore, Anda Asere, "Labs of Latvia" redaktore, Keitija Krastiņa, portāla "Kursors.lv" satura veidotāja, un Raivis Vilūns, portāla "Delfi" žurnālists. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta projekta un ir daudz strīdīgu jautājumu un rosinājumu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta projekta un ir daudz strīdīgu jautājumu un rosinājumu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Saeimā šonedēļ karsta darba nedēļa: vispirms ārkārtas sēde, balsojot par jaunu Saeimas spīkeru, bet kārtējā sēdē pieņemts svarīgs lēmums samazināt "Sadales tīkla" fiksēto jaudas maksājumu mājsaimniecībām līdz gada beigām par 60%. Aktualitātes analizē žurnāliste Baiba Strautmane, "Kas notiek Latvijā" raidījumu vadītājs, žurnālists Jānis Domburs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Vilūns.   Šonedēļ notikušo Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu iznākums tika izlemts ne vien politiķu sarunās, bet arī Latvijas Radio studijā, kad raidījumā Krustpunktā spīkera amata kandidāts Gunārs Kūtris sarunāja lietas, kas bija nepieņemamas ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī Zaļo un zemnieku koalīcijas partneriem. Attiecības koalīcijā un norobežošanās no ASV sankcijām pakļautām un pirmajā instancē notiesātā Aivara Lemberga aizņems lielu daļu diskusijas raidījumā. Vēl arī aplūkojam pirmos jaunās valdības ministru lēmumus.  

Izglītības un zinātnes ministre Krustpunktā trešdien izteicās, ka gribētu rosināt diskusiju, vai pirmsskolas pedagogi ir tikpat līdzvērtīgi kā pārējie skolotāji. Interesants ir priekšlikums pāriet pirmsskolās uz mācībām tikai latviešu valodā, turklāt valsts valodā izglītību vajadzētu nodrošināt ikvienā bērnudārzā jau itin drīz.  Rīgā izveidojušās milzīgas pensionāru rindas, kuriem tagad jātērē stundas, lai varētu iesniegt papīra formātā ūdens skaitītāju rādījumus. Šodien Krustpunktā žurnālisti pārspriež šos un arī citus tematus. Studijā: "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja, TVNET žurnālists Iļja Kozins, Gundars Rēders no Latvijas TV un Raivis Vilūns no žurnāla "IR".

ASV ilgdzīvojošajā seriālā “Zvaigžņu ceļš” ir attēlota pasaule, kurā faktiski neeksistē nauda – cilvēce ir atklājusi neierobežotas enerģijas avotus un tehnoloģiju, kas ļauj no zila gaisa materiālizēt jebko. Cilvēki dzīvo neierobežotu resursu pasaulē. Proti, izteikti atšķirīgā no šībrīža pasaules. Lai gan, strikti runājot, naudas daudzumu (kura šobrīd ir digitāla) ierobežo tikai monētārās sistēmas un valsts pieņemtie ekonomikas principi, tikai retais var atļauties sev ikdienas dzīvē neatteikt. Nākotnē arī Latvijā būs jauni izaicinājumi – cilvēku skaita pieaugums un robotizācija. Žurnālists Raivis Vilūns speciāli Latvijas Radio Ziņu dienesta projektam "Statistiskie tautieši" lasa pētījumus, meklē statistiku un runā ar zinātniekiem un citiem gudriem cilvēkiem, lai saprastu, kādi būsim pēc 100 gadiem. Izvēlētas ir četras tēmas, kuras būs svarīgas arī nākotnē - ekonomika, kultūra, vide un politika. Pilno versiju lasiet LSM.LV, tur arī skaitļi, dati un ekspertu komentāri.

Pamatotas prognozes par ļoti tālu Latvijas nākotni! Žurnālists Raivis Vilūns ("Diena") Latvijas Radio Ziņu dienesta uzdevumā lasīja pētījumus, meklēja statistiku un runāja ar zinātniekiem un citiem gudriem cilvēkiem, lai saprastu, kādi būsim pēc simts gadiem. Viņš izvēlējās četras tēmas, kuras būs svarīgas arī nākotnē – nauda, kultūra, politika un ēdiens. Vai mūsu supervaronis būs kartupelis? Vai deputātus aizstās roboti? Visas nākotnes prognozes, skaitļus, faktus, animācijas un atsauces meklē projekta Statistiskie tautieši mājas lapā. Paldies zinātniekiem un ekspertiem: Andrim Šuvajevam, Jurgai Kupstītei (Kupstyte), Jurim Rozenvaldam, Markusam Meklam (Markus Hermann Meckl), Dzidrai Kreišmanei, Mārtiņam Hiršam, Maritai Zitmanei, Pēterim Strautiņam, Ilgai Gerdovicai, Klāvam Sedleniekam un Zanitai Avotniecei.

Par klimatu, tā mainību un ietekmi uz dažādām dzīves jomām esam runājuši daudz un arī turpināsim runāt, bet viens no veidiem, kā paskatīties uz šiem jautājumiem ir no kartupeļu perspektīvas. Latvijas Radio Ziņu dienesta projektā “Simts statistiskie tautieši” aplūkotas arī nākotnes prognozes par dzīvi Latvijā pēc simts gadiem. Pētījumu veicis laikraksta "Diena" žurnālists Raivis Vilūns, un viņa uzmanības lokā nonākusi gan nauda un ekonomika, gan kultūras un politiskās līdzdalības jautājumi, kā arī tas, kāda būtu lauksaimniecība un līdz ar to latvieša ēdienkarte nākotnē. Kā klimata pārmaiņas ietekmēs lauksaimniecību un vai mūsu uzturā ienāks arī kukaiņu proteīns? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina laikraksta "Diena" žurnālists Raivis Vilūns. Ar Raivja Vilūna veidotiem rakstiem par šo tēmu var iepazīsties arī portālā lsm.lv.    

Vieni saka, ka tā jau ir sākusies, citi – tūlīt, tūlīt un sāksies. Runa ir par ceturto industriālo revolūciju, kuras pamatā ir un būs vēl lielāka automatizācija un robotizācija, mākslīgais intelekts un kvantu datori. Bet kur paliks cilvēks? Tuvojamies 21. gadsimta lielākajam izaicinājumam, kur likt vairākus miljardus darba roku, kas jau pavisam drīz, iespējams, paliks bez darba. Ekonomisti, tehnologi un citi pētnieki draud, ka 21. gadsimtā roboti un mākslīgais intelekts pārņemšot aizvien vairāk profesijas. Vai roboti un gudrās mašīnas atņems darbu cilvēkiem un kā strādāsim nākotnē, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē sociālantropologs Roberts Ķīlis, žurnālists Raivis Vilūns un sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda. Prognozes rāda, ka tuvākajās desmitgadēs darba vietas mainīsies: vienas vairs nebūs vajadzīgas, bet citas nāks vietā. Līdz ar to būs jāmainās arī cilvēkiem. Šobrīd labāk zinām, kādas profesijas varētu izzust, bet vēl tik labi nezinām, kādi darbi būs nepieciešami pēc 5 – 10 gadiem. Tomēr roboti vēl aizvien nespēs izpildīt daudzas lietas. Tajā pašā laikā daudz vairāk esam pakļauti neparedzētiem pavērsieniem. Svarīgi, lai cilvēks spēj nepārtraukti mācīties un mainīties, uzturēt kvalifikāciju, neskatoties uz iepriekš mācīto, un radīt zināšanas. Būtiska ir ne tikai formālā izglītībā, bet neformālā, ko var apgūt, piemēram, izmantojot internetu. Kaut vai iemācīties iztīrīt putekļus portatīvajam datoram. Aktīvi jādiskutē par to, kas notiks nākotnē, jo valda nezināšana, nesaprašana un arī ignorance. Likumdevējiem jāapzinās izmaiņas, kas saistītas ar publisko sektoru.