Krustpunktā

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu.  Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Nākamajā gadā paredzēts ieviest jaunu slimnīcu reformu, ne vairs ar pieciem, bet trim slimnīcu līmeņiem. Ko tas risinās un kā līdzēs mūžīgajai līdzekļu trūkuma problēmai medicīnā? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentara sekretare Līga Āboliņa, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Krustpunktā vēsturē ne reizi vien esam runājuši par slimnīcu reformu, jo jautājums tiek aktualizēts ik pa gadiem. Jau iepriekš ir bijušas slimnīcu reformas, kaut kādu rezultātu, protams, tās ir devušas. Jautājumā, vai šis rezultāts ir bijis labs, domas dalās. Lai nu kā, ir skaidrs, ka tas nav pilnībā sakārtojis slimnīcu tīklu, jo atkal esam nākamās reformas priekšvakarā. Protams, realitāte mainās, un nekas arī akmenī nav iecirsts. Jautājums, vai tad, ja tiks īstenota nākamā reforma, būs labāk? Sekojot līdzi jau vairāku mēnešu garumā ilgušajām diskusijām, šķiet, ka vairums speciālistu saka, ka atstāt visu, kā ir, arī nevajadzētu. Bet ir svarīgi, lai pēc vēl vienas reformas tiešām sistēma būtu kaut cik sakārtota un saprotama un pacienti būtu ieguvēji, nevis zaudētāji.

"Rail Baltica" projektam nepieciešams restarts – uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas ar šādu paziņojumu nāca klajā uzņēmums "RB Rail", kas atbild par šo projektu. Premjers Andris Kulbergs, kurš savulaik parlamentā vadīja izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica", apņēmies vadīt projekta tālākās virzības modeļa izstrādi – šāds uzdevums noteikts arī valdības deklarācijā. Tur arī minēta nepieciešamība nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. Kā varētu izskatīties projekta tālākā virzība, kādi ir steidzami nepieciešamie lēmumi nākamajiem pieciem valdības darba mēnešiem? Krustpunktā skaidro un analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns un Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētajs Mārtiņš Ķeņģis.  

Krievijas karš Ukrainā demonstrē, ka bruņotajiem spēkiem ir jāspēj strauji pielāgoties jauniem izaicinājumiem un tehnoloģiskā iespējām. par to, cik mēs esam elastīgi, Krustpunktā intervija ar Brigādes ģenerāli, MATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmāru Ati Lejiņu.  

Ir pagājusi pirmā darba nedēļa jaunajai valdībai: būs biežākas Ministru kabineta sēdes, premjers aktīvi izmanto sociālos medijus, jaunie ministri sāk iepazīstināt sabiedrību ar savām prioritātēm. Krustpunktā pārskatām nedēļas aktualitātes. Notikumus analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, portāla Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.  

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis. Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu? 

Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā. Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.  

Kad mainās valdības, nozares to parasti uztver ar zināmām gaidām vai bažām. Šoreiz tas notiek tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kas, iespējams, liks pieņemt vēl ātrākus lēmumus, varbūt arī priekšvēlēšanu laika diktētus. Snaust nevar, satraucošā drošības situāciju rada galvassāpes Latvijas austrumu daļā un diemžēl ietekmē arī uzņēmējdarbību. Par ekonomiku Krustpunktā runājam vairāk ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Katrīnu Zariņu.  

Kopš pagājušā rudens, kad saplaisāja Evikas Siliņas valdības koalīcija, bieži dzirdējām, ka šai koalīcijai alternatīvas nav, tādēļ nāksies vien kā nebūt nodzīvot līdz vēlēšanām ar šo pašu. Bet pagājušas ir vien divas nedēļas kopš Siliņas demisijas, un Latvijā jau ir jauns premjers un jauna valdība. Tikai droni gan turpina ielidot, un kāds nepamanīts pat uzsprāga ezerā. Tas gan nav tik traki kā Rumānijā, kur Krievijas drons ietriecās dzīvojamajā ēkā. Par visām šīm aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.  

Dzelzceļu gadiem saucam par satiksmes mugurkaulu, vismaz plānos. Krustpunktā izjautājam Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod  Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Straujā tempā ir tapusi jauna valdības koalīcija un sadalītas arī atbildības jomas. Līdz vēlēšanām ir ļoti maz laika, tieši tāpēc ministra darbam būs pievērsta liela uzmanība. Kā Ko varam gaidīt no jaunās valdības, par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis un viceprezidente Inga Zemdega-Grāpe, un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Dronu dēļ izsludinātā trauksme pierobežas novadu iedzīvotājiem vienubrīd jau kļuvusi par nepatīkamu ikdienas blakni. Tas nozīmē, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, saņemot šūnu apraides paziņojumu, teorētiski būtu jāpaliek mājās vai citās telpās un jāgaida, kamēr trauksme tiek atcelta. Tiesa, gadījumos, kad drons reāli sprāga tur, kur cilvēki varēja būt apdraudēti, šūnu apraide vēl nebija bija iedarbināta. Kā samērot drošības pasākumus ar reālo apdraudējumu, kā rīkoties, lai dzīve novados netiek paralizēta, vienlaikus cilvēki patiešām ir pasargāti, kad to vajag, un nekļūst nevērīgi pret savu drošību? Krustpunktā analizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle un Latvijas darba devēju asociācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.  

Ukraina arvien sekmīgāk uzbrūk Krievijai, un mēs piedzīvojam šī kara blaknes. Par to, kā stājamies pretī jaunajiem izaicinājumiem pieaugošo draudu ēnā, Krustpunktā runājam ar bijušo aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, tagad uzņēmēju Jāni Garisonu.  

Jaunā valdība top, četras partijas tagad mēģina sadalīt atbildības sfēras. Amatu ir pametis Valsts kancelejas vadītājs. Tikmēr aizejošā premjere ir aicinājusi pārskatīt draudu līmeņa pakāpes. Dronu dēļ pat nākas pārtraukt centralizētos eksāmenus skolās. Aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Kā sokas ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, kā arī cīņu ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

"Iznomājam telpas!" – šādu plakātus Rīgas centra namu pirmo stāvu skatlogos var redzēt gana daudz. Kā Rīgā aktivizēt ekonomiku un palielināt dzīvību – par to diskusija Krustpunktā. Analizē arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes loceklis Ints Dālderis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un "VEFRESH" vadītājs Viesturs Celmiņš. Tukši skatlogi un nereti arī tukši logi virs tiem. Sociālajos medijos jau ilgāku laiku cilvēki diskutē par to, kāpēc Rīgā ir tik daudz mazapdzīvotu namu. Visbiežāk arī piesauc Brīvības ielu, kur vietumis namsaimnieku bizness acīmredzami nīkuļo. Bet, protams, runa jau nav tikai par vienu ielu. Ceļojot pa Eiropu, var redzēt, ka pilsētas ir ļoti dažādas. Arī citviet pasaulē var redzēt līdzīgas ainas kā Rīgā un vēl sliktāk, bet ir pilsētas, kur neapdzīvoto telpu atrast ir gandrīz neiespējami un dzīvība, šķiet, kūsā it visur. Kāpēc tā? Kas nosaka to, ka cilvēki grib dzīvot un strādāt pilsētā, un kas ir jādara, lai Rīga būtu viena no tādām? Pirms pāris nedēļām studijā bija Rīgas domnieki, kuriem bija ļoti atšķirīgi viedokļi par transportu galvaspilsētā. Bet ne jau tikai satiksmes jautājumi nosaka pilsētas dzīvīgumu?

Opozīcijā esošajam "Apvienotā saraksta" deputātam Andrim Kulbergam uzticēta nākamās valdības veidošana, bet partijām, kas gatavas veidot valdības kodolu Saeimas vairākuma nav. Kurš strādās nākamajā valdībā – Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvju diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, "Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Nacionālā apvienības Saeimas frakcijas deputāts Jānis Dombrava, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un "Progresīvo" Saeimas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Jau vairākas dienas notiek jaunās valdības veidošanas sarunas nominētā premjera amata kandidāta Andra Kulberga vadībā. Trīs partijas – "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība vienojušās par tādu kā valdības kodolu, bet Saeimas vairākuma tam nav. Kā ceturtais iespējamais partneris tiek minēti līdzšinējā premjera partija "Jaunā Vienotība". "Progresīvos" valdībā nevēlas redzēt Nacionālā apvienība, lai gan premjera amata kandidāts viņus no sarunām neizslēdz. "Latvija Pirmajā vietā" gan, šķiet, nemaz netiek izskatīta kā partneris. Vai izdosies vienoties par jauno koalīciju un ko saka tie, kurus atstās aiz borta?

Kurš nogāza valdību – koalīcijas partneri vai pati premjere? Visi tagad rāda viens uz otru, bet skaidrība tā arī nav gūta. Skaidrs ir viens – tagad valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošajam Apvienotā saraksta pārstāvim Andrim Kulbergam, bet līdz tam darbu turpina demisionējusī valdība. Vai premjere rēķinājās ar šādu iznākumu? Krustpunktā lielā intervija ar demisionējušo premjeri Eviku Siliņu.  

Kas pirms nedēļas būtu domājis, ka dronu ielidošana Latvijas teritorijā izrādīsies liktenīga visai valdībai. Un, ka valdības krišana nebūs ne tuvu vienīgais skaļais notikums. Par nedēļas aktualitātēm spriežam Krustpunktā. Analizē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. Šī ir bijusi viena traka nedēļa. Katrā ziņā tiem, kas interesējas par politiku, nebija garlaicīgi. Dronu ielidošana Latvijas teritorijā beidzās ar aizsardzības ministra atlaišanu un, kā izrādījās, ar to nekas nebeidzās. "Progresīvie" ar to nesamierinājās, paziņoja, ka valdību vairs neatbalsta. Un tad papildus asumu visam piešķīra zemkopības ministra un Valsts kancelejas vadītāja aizturēšana "kokrūpnieku lietā". Vispirms abus atstādinājusi, premjere Evika Siliņa paziņoja par demisiju. Tas ļoti īss šīs nedēļas notikumu atstāts. Tagad notiek partiju sarunas, gan pašiem gan ar Valsts prezidentu, tiek veidota jauna koalīcija. 

Uzmanības centrā šobrīd ir 2. pensiju līmeņa uzkrājumi, bet aktuāli ir arī jautājumi par pensiju sistēmu kopumā un tās ilgtspēju. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība). Runājam ne tikai par labklājības jomu, bet arī politiskajām aktualitātēm, jo premjere ir iesniegusi demisiju, valdība turpina darbu līdz jaunas izveidošanai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce.  

Dronu ielidošana Latvijas teritorijā kļūst biežāka un pēdējais gadījums, kad tie ietriecās par laimi tukšā naftas rezervuārā, liek domāt, kā aizsargāt kritisko infrastruktūru un cilvēkus no pieaugušiem dronu uzlidojumu riskiem? Par to arī diskusijam Krustpunktā. Analizē Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, politologs Artis Pabriks, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins un militārais apskatnieks Mārtiņš Vērdiņš. Sazināmies ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, atvaļinātu ģenerālmajoru Juri Maklakovu un bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Pagājušā ceturtdienā Krustpunktā nācās mainīt raidījuma saturu Rēzeknē nokritušo dronu dēļ. Tobrīd daudzi jautājumi vēl nebija skaidri, bet diskusijā radās arī tādi, uz kuriem vispār mums atbilžu nebija. Raidījuma viesi sacīja, ka par tiem ir vajadzīga plašāka diskusija, tāpēc šodien sarunu turpinām un varēsim salikt vairāk punktus uz "i". Diemžēl Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji atteicās raidījumā piedalīties, runāt varot tikai komandieris, kurš neesot Latvijā. Visi ir aizņemti šobrīd. Patiesībā žēl, ka šādos brīžos armija klusē. 

Par referenduma rīkošanu, lai veiktu izmaiņas valsts fondēto pensiju likumā, kas ļautu rīkoties ar savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu, dažu dienu laikā parakstījušies jau vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Saeimā vairakkārt iesniegti līdzīgi priekšlikumi, ir rosinājums sašaurināt iespējas, kad var kaut ko darīt ar šo uzkrājumu, piemēram, smagu veselības problēmu gadījumā. Bet, ko praktiski nozīmē šie priekšlikumi, kādi ir ieguvumi un kādi riski?  Krustpunktā analizē "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis un Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" priekšsēdētāja vietniece Agnese Krasta.  

Savulaik viņš bija jaunākais jebkad ievēlētais Latvijas pašvaldības vadītājs. Tagad kļuvis par valdošās koalīcijas vienas no Saeimas frakcijas vadītājiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni. Kas to būtu domājis, ka nedēļu iesāksim ar brūkošu valdību? Krīze it kā jau draudēja labu laiku, bet lūzuma punkts izrādījās Ukrainas droni. Nu labi, nav jau vēl viss beidzies, jāgaida "Progresīvo" tālākais lēmums.  Mēs pirmdienās uz interviju pēdējās nedēļās esam aicinājuši vairāku politisko partiju pārstāvjus - gan no jaunveidotajām partijām, gan opozīcijas. Parasti runājam par mazliet vispārīgākiem un plašākiem jautājumiem, bet šoreiz jāsāk ar aktuālo, jo šīsdienas Krustpunktā viesis ir no valdošās koalīcijas

Nedēļas laikā pierobežā vairakkārt ir atskanējuši trauksmes brīdinājumi. Vai pie kaujas droniem vismaz Latgalē ir jāsāk pierast? Tikmēr Krievijā gatavojas 9. maija svinībām un draud ar triecieniem Kijivai. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins.  

Šorīt, 7. maijā, Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums un iedarbināta šūnu apraide. Tāpēc Krustpunktā runājam par civilo aizsardzību, secinājumiem un mācībām, kas veicamas pēc šīs nakts notikumiem Latgalē. Analizē Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, SIA "NEWT21" valdes priekšsēdērājs Jānis Garisons un Valsts ugunsdzšības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Sazināmies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski un izglītības un zinātnes ministri Daci Malbārdi.    

Iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos gados ir mazinājies. Kā galvaspilsētu padarīt pievilcīgāku dzīvošanai un arī uzņēmējdarbībai? Krustpunktā diskutē Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāte Jūlija Stepaņenko, partijas "Latvija pirmajā vietā" Rīgas domes frakcijas vadītājs Edvards Šlesers, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumos Edvards Ratnieks un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks. Pēdējās nedēļās lielu ņemšanos un strīdus ir izraisījuši vairāki projekti galvaspilsētā Rīgā - satiksme ap Ģertrūdes ielu, ierobežojumi Grīziņkalna apkaimē. Un izskatās, ka tā būs arī turpmāk, jo Rīgas dome ir aktīvi pieķērusies auto satiksmes mierināšanai galvaspilsētā. Šāds vārds tiek lietots. Ērtības pārvietojoties ar auto nav un nebūs šīs Rīgas vadības prioritāte. Tāds varētu būt vēstījums rīdziniekiem. Bet ne jau visi priecājas par to, ko domnieki dara. Un jautājums jau, protams nav arī tikai par satiksmi. Kas ir darāms, lai Rīga kļūtu par vienu no pievilcīgākajām dzīvesvietām Latvijā? Daudzi, kā zināms, arī sūdzas par tukšajiem skatlogiem, pat neapdzīvotajām ēkām Rīgas centrā. Tas viss liek jautāt, kā panākt, lai galvaspilsētā dzīvība atkal kūsā? 

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis gandrīz visās jomās, izglītībā tajā skaitā. Un tad rodas jautājums, ciktāl tā izmantošana ir progresa pazīme un vērtīgs palīgs, bet kurā tas brīdī sāk graut izglītības kvalitāti. Šodienas studenti drīz ienāks vai pat jau ir ienākuši darba tirgū un tur iegūtās izglītības kvalitāti tad var sajust praksē. Ciktāl augstskolas ar savām izstrādātajām vadlīnijām regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, kā tas ietekmē studentu zināšanas, kurā brīdī mākslīgais intelekts kļūst par problēmu? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese.

Katru gadu, sagaidot 4. maiju un atceroties dienu, kad Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir jādomā arī par brīvības trauslumu. Īpaši pēdējos gados, kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, jo tagad sevišķi asi redzam, ka ar neatkarības atjaunošanu nekas nebeidzas. Krustpunktā saruna ar vēsturnieku Latvijas kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātāju Daini Poziņu.  

Uzturēšanas atļaujas ir sabiedrības uzmanības fokusā jau ilgāku laiku. Bet ne tikai par to Krustpunktā izvaicājam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieci Mairu Rozi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurjāns un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Protokols, nepieciešamība vai kaprīze – cik pamatota ir valsts amatpersonu VIP privilēģiju izmantošana lidostās, dodoties komandējumos? Krustpunktā analizē Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Marģers Krams, atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis, bijušais satiksmes ministrs politiķis Tālis Linkaits, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka. Sazināmies arī Rīgas lidostas Komerciālā departamenta direktori Vaivu Kirvelaiti. Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pēdējā laika atklāsmes par amatpersonu lidojumu izmaksām sociālajās tīklošanas vietnēs ir radījušas pamatīgu viļņošanos. Premjere par VIP zāļu izmantošanu lidostās vien iztērējusi pāri par 30000 eiro, prezidents - vēl divtik daudz.  Vajag revolūciju, šos kungus dabūt nost no kakla, lai mācās dzīvot tāpat kā visa pārējā tauta. Apmēram tāds ir tas vēstījums, kas virmo ierakstos, kurus izplata sašutušie iedzīvotāji. Tikmēr kolēģi no ziņām ir skaidrojuši, ka tā nemaz neesot pašu amatpersonu izvēle, viņiem esot jāizmanto VIP zonas, jo to pieprasa protokols. Un izrādās, ka arī opozīcijā esošie kādreiz ir bijuši VIP zālēs. Tiesa, cik no skaidrotā varēja noprast, kādreiz var arī neiet caur VIP zonu. Kurās reizēs tā ir obligāta, kurās nē? Turklāt kāpēc bez prezidenta, piemēram, VIP zona jāizmanto fotogrāfam vai padomniekam? Mēs secinājām, ka tomēr ir daudz jautājumu, uz kuriem gribas rast atbildes. Kas ir un kas nav valsts līdzekļu šķērdēšana? Esam izvērtējuši visas procedūras, cik tās saprātīgas un atbilstīgas?

Ar iniciatīvu apvienot Labklājības un Veselības ministriju klajā nācis veselības ministrs. Savā laikā šīs jomas bija zem viena jumta, bet tās atdalīja, pamatojot ar nepieciešamību efektīvāk risināt veselības aprūpes problēmas. Laika gaitā ir veidotas jaunas un apvienotas esošas ministrijas, nereti tas darīts arī politisku mērķu labad, lai visiem pietiek portfeļu. Vai ministriju apvienošana ir solis birokrātijas apkarošanas un efektīvākas finanšu izlietošanas virzienā, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti? Varbūt tam jānāk komplektā ar plašāku valdības struktūras maiņu un funkcijas pārdali? Krustpunktā analizē Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš, sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma "Grant Thornton Baltic" partneris Raitis Logins un domnīcas "Providus" padomes loceklis un asociēto pētnieks Ivo Rollis.  

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā. Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija ir mazākā starp visām parlamenta frakcijām šobrīd. Bet, ja tendences nemainīsies un socioloģija būs precīza, tad pēc rudens vēlēšanām 15. sasaukumā tā varētu kļūt par vislielāko frakciju. Tas ir pietiekami interesanti, lai ar šo partiju parunāt vairāk.  Mēs iepriekšējās pirmdienās uz studiju aicinājām to partiju pārstāvjus, kas ir izveidojuši jaunus politiskos spēkus, solot nākotnē pārmaiņas. Iepazināmies ar viņu līderiem. Šis saraksts ir noslēgts. Tāpēc nospriedām, ka uz sarunu vajadzētu aicināt kādu no "Latvija pirmajā vietā". Rūpīgi pārdomājām, tieši kuru no cilvēkiem aicināt, jo partijas vadītājs tagad ir Rīgas domē, daudz intervēts un sen zināms. Turklāt pirms vēlēšanām ar viņu noteikti tiksimies. Tā izvēlējāmies Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku. Arī tāpēc, ka partija šajā sasaukumā tika daudz aprunāta ģimenisko saišu dēļ, jo abi redzamākie partijas līderi uz parlamentu līdzi atveda savus dēlus. Viens no viņiem - Ričards Šlesers - intervijas tikpat kā nav sniedzis un ir itin neredzams deputāts. Bet Kristaps Krištopans gan nevairās, ir arī piedalījies vairākās Krustpunktā diskusijās. Mums likās interesanti aprunāties plašāk ar viņu. 

LMT, "tet" un Latvijas Valsts meži varbūt glābs vēlēšanu sistēmu, lai rudenī raitāk tiktu pie vēlētāju gribas noskaidrošanas. Savukārt politiķi spriedīs, vai ļaut agrāk piekļūt otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.  

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Nedrošība, vai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, ziņas par arestiem IT iepirkumos liek atgriezties pie jautājuma, kāpēc Latvijas valsts pārvaldē neveicas ar digitālo projektu īstenošanu? Vai iespējams atrast sistēmiskos iemeslus un secināt, kur jāveic kļūdu labojumi? Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Rūta Pirta un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Nedrošība, vai rudens vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, un ziņas par aizturēšanām un arestiem IT iepirkumos šopavasar atsauca atmiņā tādas vairākas iepriekšējos skaļos skandālus, par kuriem arī mēs esam runājuši jau vairākkārt. Sākot ar neveiksmīgo e-skolu e-veselību, kas radījusi tik daudz galvassāpju. Tie ir pirmie, kas nāk prātā. Ir vēl bijuši arī citi nepatīkami procesu. Ir tāda sajūta, ka digitālo projektu īstenošanā esam gaužām lieli nemākuļi vai pat noziedzīgi, kā redzam pēc kriminālprocesa. Bet ir jau arī risinājumi, tai skaitā arī privātajā sektorā, kas ir itin ekselenti. Nav jau tā, ka Latvija būtu nemākuļu zeme. Kāpēc mums tā neveicas tik bieži valsts pārvaldē? Vai varam atrast iemeslus un izdarīt kādus secinājumus? Aizdomāties par šo jautājumu lika publikācija portālā "Delfi", kuru bija sagatavojusi "Providus" komanda.

Krustpunktā diskusija: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā? Diskutē Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Artūrs Butāns, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Pagājušā nedēļā Saeima nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu, lai glābtu aviokompāniju "airBaltic" no problēmām, kas ir radušās Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Lēmumu pavadīja pamatīga politiskā turbulence. Valdība knapi noturējās, un balsojums bija arī politiski ļoti standartizēts - atbalstīja to koalīcija, opozīcija balsoja vai nu pret, vai nebalsoja vispār, un pat viens koalīcijas deputāts balsoja pret. Bet 30 miljoni ilgtermiņā neko nerisina, par to šaubu nav nevienam. Tā bija tikai laika pirkšanu, lai tad, kad maija beigās kompānijas vadība nāks klajā ar savu stratēģisko vai drīzāk restrukturizācijas plānu, lemtu par pašu galveno - būt vai nebūt Latvijā nacionālajai aviokompānijai. Vai šajā pirmsvēlēšanu laikā vispār spējam pieņemt racionāli atbildīgus lēmumus un kas ir valstiski atbildīgi lēmumi, kur ir tā robeža starp kopējās sabiedrības interesēm un politisko partiju izdevīgumu?

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Ārstu biedrības žurnāla „Latvijas Ārsts" medicīnas žurnālists, ārsts Pēteris Apinis.  Reiz viņš bija arī politiķis un ministrs, bet šobrīd Pēteri Apini var arī saukt arī par medicīnas un veselīga dzīvesveida influenceri, arī par veselības žurnālistu.  Runājam gan par medicīnu, gan par politiku, par medicīnu un politiku, arī par to, kā, piemēram, šī brīža starptautiskā situācija Irānā ietekmē ne tikai naftas, bet arī zāļu cenas. Runājam arī par mākslīgo intelektu, kā tas maina veselības aprūpi, par jauniem medikamentiem, tehnoloģijām, par ārstu ētiku, privāto medicīnu. 

Šīs nedēļas svarīgākos ziņu notikumus apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, izdevuma "SestDiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un portāla "Lasi.lv" galveno redaktoru Jāni Žildi.  

Šobrīd Latvijā politiskā situācija ir trauksmaina. Vēlēšanu gadā gan tas nav nekas neparasts. "airBaltic" dēļ premjere gandrīz bija gatava izjaukt valdību, bet sarunas starp koalīcijas partijām visu pagaidām ir atrisinājušas. Par svarīgākajiem iekšpolitikas un arī ārpolitikas jautājumiem Krustpunktā VIP intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Latvijas Avīzes" žurnālistu Māri Antoneviču.  

Kā atšķirīgas vēlēšanu sistēmas spēj ietekmēt vēlēšanu procesu, vēlētāju motivāciju un vēlēšanu rezultātus? Studijā Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas prezidents (2019–2023), konstitucuionālo tiesību eksperts Egils Levits un politologs Juris Rozenvalds.  

Latvijai būs grūtības izpildīt klimata mērķus transporta jomā, bet atbalsts elektroauto iegādei nav pietiekoši sekmējis pāreju uz videi draudzīgu transportu. Kā to mainīt? Par to saruna studijā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo, Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu un Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jānis Bekeru un Auto asociācija biedrības valdes locekli Krišu Lipšānu.