Krustpunktā

Lauksaimniecībā visā valstī izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcām trūkst naudas, rindas pie ārstiem kļūst arvien garākas, valdošajā koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ārpolitiku. Krustpunktā aktualitātes analizē TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Žurnāla IR portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

15 rietumvalstis pagājušajā nedēļā nāca klajā ar aicinājumu atzīt Palestīnas valsti. Liela daļa gan no tām pašas to vēl nav izdarījušas, bet grasoties to darīt vai arī gatavas rīkoties tuvākajā laikā. Iniciatore šim paziņojumam bija Francija, kas ir apņēmusies šo soli spert septembrī. Līdzīgi grasās rīkoties Lielbritānija, Kanāda, kas arī nesen par to skaļi paziņoja. Apņemšanās gan arī paredz nosacījumus. Viens no tiem ir tāds, ka Hamās vairs nebūs pie teikšanas Gazas joslā. Vai Latvijai arī vajadzētu atzīt Palestīnas valsti vai vismaz sākt par to nopietnas diskusijas? Krustpunktā analizē politologs Andis Kudors, portāla "Satori" ziņu redaktore un projektu vadītāja Agnese Radziņa, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība).

Atgriežamies pie jautājuma par izdienas pensijām un esošās sistēmas pārskatīšanu. Krustpunktā ir bijušas vairākas sarunas ar politiķiem par šo, bet viņi paši arī rosinājuši uz raidījumu aicināt sociālos partnerus un citus iesaistītos, kuru teiktajā viņi saka ieklausāmies. Cik daudz ieklausās? Par to droši vien varam diskutēt. Studijā sociālie partneri no tām institūcijām, kuru viedoklis būs svarīgs, spriežot par šīm izmaiņām. Krustpunktā diskutē Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzens un Latvijas darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns.  

Viņa partija pēc vēlētāju atbalsta vēlēšanās ierindojās vien piektajā vietā, taču tieši viņš kļuva par pilsētas mēru, nomainot Latvijā visilgāk pašvaldību vadījušo Andri Rāviņu. Krustpunktā Lielā intervija ar Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Daģi. Pagājušajā pirmdienā Krustpunktā studijā bija jaunievēlētais Līvānu mērs Dāvids Rubens. Bija interesanti runāt ar 24 gadus jaunu cilvēku, kurš spējis ieinteresēt sava novada iedzīvotājus. Vēlēšanās cilvēki viņam deva pārliecinošu mandātu pārmaiņām pašvaldībā. Viņš ir kļuvis par visjaunāko domes vadītāju Latvijā. Līvānos domes vadība nebija mainījusies 23 gadus, bet Jelgavā - 24 gadus. Taču šīs vasaras vēlēšanas arī Jelgavā ir nesušas pārmaiņas. Tur visilgāk pilsētu vadījušo Andri Rāviņu nomainījis Mārtiņš Daģis. Daudziem noteikti, it īpaši ārpus Jelgavas, viņš nav pazīstams, tāpēc esam viņu aicinājuši uz interviju.

Krustpunktā pārrunājam nedēļas aktualitātes. Ne vienam vien deputātam ir problēmas ar pareizas informācijas sniegšanu par savu izglītību. Vai vajag ļaut pašvaldībām regulēt būvniecību kāpu zonā. Jārunā arī par tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Aktualitātes analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, žurnāla "SestDIENA" galvenā redaktore un TV3 "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Par dabas aizsardzību, reģionālo attīstību un digitālo transformāciju Krustpunktā VIP intervija ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla TVNET žurnālists Jānis Tereško.  

Krustpunktā diskusija: Ko ekonomikai nozīmē Trampa un Leienas panāktā vienošanās par muitas tarifiem? Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis un ekonomists un uzņēmējs Guntars Vītols. ASV un Eiropa ir panākušas vienošanos par savstarpējo tirdzniecību un muitas tarifiem. To uzzinājām 27. jūlija vakarā pēc tam, kad Donalds Tramps bija ticies ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu Skotijā, kur viņš bija atbraucis arī uzspēlēt golfu. Bet vienošanās saturs Eiropas valstīs nav raisījis sajūsmas pilnas ovācijas. Fakts, ka vienošanās vispār panākta, ir labs, bet... Seko visdažādākie vērtējumi. Politikai mazliet pieskarsimies raidījumā Divas puslodes, bet, ja šī vienošanās tiešām stāsies spēkā, kāda būs tā ietekme uz ekonomiku, biznesu un tirdzniecību kopumā?

Krustpunktā diskusija: Ekonomikas ministrija (EM) rosina atcelt likumā noteiktos aizliegumus būvēties kāpu zonā, atstājot pašvaldību ziņā izlemt - ļaut būvniecību vai nē. Vai šis ir izsvērts lēmums un kāpēc tas aktualizēts? Analizē Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste, Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele. Sazināmies ar Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes locekli Uldi Kronblūmu un Talsu novada domes priekšsēdētāju Ansi Bērziņu. Vai vajag ļaut pašvaldībām vairāk izlemt - apbūvēt savu teritoriju pie jūras vai nē, ko tur drīkst, ko nedrīkst darīt? Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz noņemt aizliegumu būvēties kāpās, ja pašvaldību teritorijas plānojumā tas ir paredzēts. Pilsētās jau šādu dabu varēja veikt, bet, ja pieņems izmaiņas likumā, tad varēs būvēt arī ciematos. Tāpat nebūs vairs ierobežojumu būvēt lielākas ēkas. Paredzēts no likuma izņemt to daļu, kas ierobežo būvju apjomu. Vides organizācijas ceļ trauksmi.

  Gados visjaunākais pilsētas un novada vadītājs, kas spēja pārliecināt vēlētājus un no amata gāzt ļoti ilggadējo novada vadītāju. Krustpunktā Lielā intervija ar Līvānu novada domes priekšsēdētāju Dāvidu Rubenu.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Krustpunktā VIP intervija: Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons. 1. augustā apritēs gads, kopš Zaiga Liepiņa stājusies Patērētāju tiesību aizsardzības biroja vadītājas amatā.  "Īpaši aktuāli ir veidot patērētāju aizsardzību, kas veicina dinamisku un efektīvu uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmumi varētu attīstīties, un svarīgs ir patērētāju pieprasījums, kas veicina inovācijas un ekonomikas attīstību un kas motivē uzņēmumus veidot godīgas cenas, kā arī labu produktu un pakalpojumu kvalitāti," tā Zaiga Liepiņa teica pirms gada un to varēja izlasīt Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Zaiga Liepiņa atzīst, ka zem šiem vārdiem var parakstīties arī tagad. "Man un maniem kolēģiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir ļoti būtiski, lai tirgus strādātu taisnīgi, lai taisnīgums būtu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem un varētu piedāvāt tirgus drošas preces un pakalpojumus, patērētāji varētu tam uzticēties. Un, protams, lai šis regulējums nebremzētu mūsu inovāciju attīstību," bilst Zaiga Liepiņa. "Mēs redzam arī arvien vairāk un vairāk nāk dažādi regulējumi arī no Eiropas Savienības, kas ir jāievieš, tomēr mēs mēģinām skatīties caur prizmu, kā regulējumus vienu ar otru integrēt un neradīt papildus slogu uzņēmējiem. Lai būtu kompleksa pieeja šajā visā."  

Krustpunktā diskusija: Izglītības un zinātnes ministrija sola līdz gada beigām apstiprināt jaunu sporta finansēšanas modeli. Kādam tam jābūt? Un kas nestrādā esošajā kārtībā? Analizē Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs (Jaunā Vienotība), Vladimirs Šteinbergs, Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs, Raitis Keselis, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, un Anda Pūpola, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve. Latvijas sporta nozare ir pelnījusi saprotamus, caurskatāmus un vienlīdzīgus kritērijus finansējuma sadalē, nodrošinot taisnīgumu un atklātu konkurenci. Nodokļu maksātājiem ir svarīgi zināt katra eiro izlietojumu un ieguvumu sabiedrībai. Šādi par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija pamato nepieciešamās pārmaiņas sporta jomas finansēšanā. Izmaiņas būšot cieši saistītas ar valsts prioritātēm sporta attīstībā, tostarp sekmējot bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību un sabiedrības fiziskās veselības veicināšanu.  To, kā tiek tērēta valsts nauda sporta ne nesen plašāk analizēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārbaudē atklātas virkne nepilnību, esot risks, ka nauda netiek sadalīta atbilstoši galvenajām prioritātēm un godprātīgi sabiedrības interesēs. Par sportu un naudu diskusija Krustpunktā.

Vai lielajos uzņēmumos nepieciešams ar likuma palīdzību nodrošināt dzimumu līdzsvaru? Valdībā ir skatīts šāds projekts, tas attiektos uz atsevišķiem lielajiem uzņēmumiem. Jāteic, ka to arī nosaka Eiropas Savienības direktīva. Pēc gada arī stāsies spēkā direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu un darba samaksas publiskošanu. Kāda ir situācija darba tirgū šai jomā, kā šie noteikumi ietekmēs mūsu uzņēmumus, par to Krustpunktā diskutē Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vadītāja, Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, un Alda Sebre, Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore.  

Laiks, kad sapucēti politiķi pirms vēlēšanām zem reklāmas saukļiem raudzījās no televizoru ekrāniem ir pagājis ne tikai tādēļ, ka šādas reklāmas televīzijā pirms vēlēšanām vairs nav atļautas. Tagad ir citi un krietni lētāki veidi, kā uzrunāt sabiedrību. Ir izaugusi paaudze, kura gandrīz visu apzinīgo mūžu ir pavadījusi ar tīmekļa piedāvātiem saziņas veidiem. Kā mainījusies mūsu uztvere un saziņa digitālajā ērā un vai tā nerada izstumšanas risku tiem, kam nav pieeju tehnoloģijām, par saruna Krustpunktā ar sociālantropologu, Latvijas Universitātes lektoru Artūru Pokšānu.  

Lai cik nebūtu neparasti, bet šonedēļ apspriestākais notikums bija "youtube" zvaigznes neilgā viesošanās Latvijā. Ekonomikas ministru tajā dienā vairāk pamanīja "IShowSpeed" pavadībā, ne tādēļ, ka tika pieņemts arī lēmums par "LMT" un "TET" akciju izpirkšanu. Ir bijuši arī citi notikumi. Piemēram, tagad zinām, ka Latvijas Radio 4 no jaunā gada vairs neskanēs. Par to un citiem nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Vērtē Olga Dragiļeva, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste, Atis Rozentāls, laikraksta "Diena" žurnālists, un Ērika Staškeviča, TVNET galvenā redaktore.  

Latvijas Valsts meži ir viens no šobrīd neprivatizējamajiem uzņēmumiem, kura daļu pārdošanu rosina Finanšu ministrija. Vai tas būtu lietderīgi un kādi ir riski, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents, Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, un Andris Strazds, Latvijas Bankas ekonomists.  

Par skaidras naudas iemaksu, sākot no 750 eiro, un izmaksu no 1500 eiro būs jāsniedz sliekšņa deklarācijas – to paredz Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts. Bet koalīcijā par šādu ieceri nav vienprātības. Par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam jāsaņem ziņas par skaidras naudas darījumiem, spriež jau sen, par minētajām summām vismaz gadu. Ēnu ekonomikā liela nozīme ir skaidras naudas apritei un Latvijā tā ir liela – caur bankomātiem iemaksu un izmaksu veidā izplūst miljardi eiro. Protams, netiek uzskatīts, ka tā visa saistīta ar ēnu ekonomiku. Vai un kādu pienesumu šāda uzraudzība dos ēnu ekonomikas apkarošanā? Par to Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.  

Lai arī pirms gada izskanēja pa bažīgai balsij, ka skolu koru skaits mazinās un kas gan notiks ar dziesmu svētku kustību, tomēr nupat aizvadītie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki rāda – viss ir kā vienmēr – līksma un pacilāta gaisotne, skaisti koncerti un ļoti daudz dziedošu un dejojošu bērnu. Protams, arī kāda paburkšķēšana un pamācīšana no malas, kas nebija pareizi – arī tas kā vienmēr. Kā mainās svētki, kā mainās mūsu attieksme pret tiem – par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, Kultūras un mākslu institūta vadītāju Andu Laķi.  

Skaidras naudas aprites kontrole ir kārtējais jautājums, kur iezīmējas atšķirīga nostāja koalīcijas partiju vidū. Jāteic, ka arī publiskajās diskusijas viedokļi ir ļoti dažādi. Politiķi arī nav vienisprātis par neprivatizējamo kapitālsabiedrību daļu pārdošanu, bet tā, kura varētu iet uz publisko piedāvājumu savukārt nav pievilcīga pat kaimiņu acīs. Runa ir par "airBaltic".  Savukārt Izraēlas premjers Nobela miera prēmijai izvirza Donaldu Trampu. Tie ir nedēļas notikumi, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Raivis Vilūns, Latvijas Universitates Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, raidījuma "Nākotnes kapitāls" veidotājs.  

Uzmanības lokā labklājības joma, tostarp pensiju un pabalstu un jautājumi. Krustpunktā VIP intervija: labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.  

Jau otro gadu vasaras vidus Rīgā topošajiem vidusskolēniem ir visnotaļ murgains klašu komplektēšanas haotiskuma dēļ. Tomēr tas liek arī uzdot jautājumus par kvalitatīvas vidējās izglītības pieejamību visā valstī. Cik efektīva ir uzņemšanas kārtība vidusskolās, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina (Jaunā Vienotība), Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka.  

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā". Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Pirms pieciem gadiem, protestējot pret Aleksandra Lukašenko kārtējo atgriešanos amatā, Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Pēc ilgajiem protestiem autoritārisma žņaugi tomēr palika ciešāki, daudzi aizmuka no valsts. Tagad Baltkrievija ir Krievijas ciešākais sabiedrotais karā pret Ukrainu, tā veic nemitīgus hibrīduzbrukumus mums un citiem kaimiņiem, bet disidenti sēž cietumā. Vai pārmaiņas Baltkrievijā iespējamas tikai pēc Krievijas sakāves? Par to Krustpunktā sarunājamies ar bijušo un šobrīd pēdējo Latvijas vētnieku Baltkrievijā, tagad Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Einaru Semani.  

Ministrijas ir nākušas klajā ar taupības pasākumiem nākamā gada budžetā, ir plānota gan darbinieku skaita samazināšana, gan iestāžu reorganizācija. Pie vēlēto amatpersonu atalgojuma iesaldēšanas koalīcija strādāšot, bet vēl mazāka atsaucība ir par partiju finansēšanas mazināšanu. Tikmēr visas pašvaldības tikušas pie mēriem un Valsts Drošības dienests jau sācis saņemt pieteikumus par valsts noslēpuma pielaižu saņemšanu domju vadītājiem. Bet šķiet par taupību domā ne visas domes, vismaz attiecība uz vicemēru amatu skaitu. Rēzeknē, kas izslavēta ar bēdīgo finanšu situāciju, atvēziens ir vēl plašāks, jo viens no pirmajiem jaunievēlētās domes plāniem ir atjaunot bezmaksas sabiedrisko transportu tiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu. Par to un citām nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Dzelzceļa jautājumi šodien būs mūsu uzmanības lokā. Dzelzceļš kā satiksmes mugurkauls laikam arvien ir aktuāla doma Latvijā, tomēr tas nozīmē, ka jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Bet peļņa ar dzelzceļa pārvadājumiem noteikti nav tāda kā bija kādreiz. Pēc dažiem gadiem jau ceram arī uz Eiropas platuma dzelzceļu, kas būs vietām jāsalāgo ar esošo. Kas notiek dzelzceļa jomā? Krustpunktā izjautājam VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālsti Sandru Dieziņu un "Dienas bizness" žurnālistu Māri Ķirsonu.  

Krustpunktā diskusija: Vai darba nespējas lapās būtu obligāti norādāma arī diagnoze? Kāpēc tas būtu vajadzīgs un vai neaizskar pacientu tiesības uz privātumu? Par to diskusijā piedalās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, juriste Karina Palkova un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.  

Kā panākt, ka politiskās partijas reģionos, īpaši Latgalē, izvērš plašāku darbību? Par to diskusija studijā, kurā piedalās PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs, kā arī sarunai pievienojas biedrības "New East" pārstāvis Viktors Andruškevičs.  

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes profesors un domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.  

Šīs nedēļas aktualitātes vērtējam kopā ar TV24 žurnālistu Ansi Bogustovu, Latvijas Universitātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un žurnāla "Ir" galveno redaktori Nelliju Ločmeli.  

Krustpunktā VIP intervija: Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET ziņu redaktoru Jāni Tereško un TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku.  

Krustpunktā diskusija: Vai laiks pārskatīt izdienas pensiju saņēmēju loku? Studijā Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene, Saeimas budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Andis Šuvajevs, Saeimas frakcijas Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmuds Zivtiņš.  

Aicinām klausītājus šoreiz piedalīties raidījuma Krustpunktā veidošanā klātienē Cēsu pils parkā. Sarunu festivālā "Lampa" diskutēsim par izglītības sistēmas mērķiem. Vai skolās ir jāmāca ne tikai zināšanas, bet arī dzīves prasmes, lai mūsu sabiedrība būtu laimīgāka. Diskutē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, filozofs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, vecāku organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja, trīs bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Krustpunktā VIP intervija: uzņēmuma "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņu izvaicājam kopā ar Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālistu Andreju Vasku un Latvijas Televīzijas raidījuma "DeFacto" žurnālisti Ingu Šņori.  

Krustpunktā diskusija par diplomātijas lomu šī brīža ģeopolitikā. Studijā bijušais diplomāts, ārlietu eksperts Andris Teikmanis, atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, domnīcas Ziemeļeiropas politikas centra direktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, politologs Artis Pabriks, kā arī analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, Rīgas Stradiņa universtitātes lektors Mārtiņš Vargulis.  

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju pārdošana ne tikai atdzīvinātu vietējo akciju tirgu, bet arī paplašinātu iespējas pensiju naudu ieguldīt tepat Latvijā. Vai politiķi ir gatavi izšķirties par šobrīd neprivatizējamo uzņēmu daļu pārdošanu? Krustpunktā analizē Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ("Jaunā vienotība"), Saeimas frakcijas Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un Saeimas Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.  

Krustpunktā saruna par tiesiskumu un atbildību. Šie jautājumi, protams, ir bijuši aktuāli vienmēr, bet dažādos laikos tajos ietveram dažādus vēstījumus, atkarībā no tā, kas tajā brīdī ir dienaskārtībā. Pēdējos gados dzīvojam Ukrainas kara ēnā un globāli sarežģītas ekonomiskās situācijas apstākļos, tādēļ uz daudziem jautājumiem arī par tiesiskumu un likumiem skatāmies caur šo prizmu. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Saulvedi Vārpiņu.  

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.  

Pēc tam, kad Rēzeknē vēlētāju uzticību guva tie paši spēki, kas pilsētu noveduši līdz bēdīgam finanšu stāvoklim, sabiedrībā atkal sāk runāt par to, kādēļ bagātajām pašvaldībām jādalās ar naudu, kuru pēc tam kāds var iztērēt bezatbildīgi. Vai jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma? Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Lielās Latgales pilsētas tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir pievērsušas sev lielāku uzmanību nekā parasti. Arī Latvijas Radio tikko skanēja reportāža no Daugavpils un Rēzeknes. Bet stāsts nav tikai par pārliecinošo atbalstu valdošajām partijām. Īpaši Rēzekne ir bijusi uzmanības fokusā arī naudas tērēšanas dēļ, tā nonāca maksātnespējas priekšā. Arī Krustpunktā esam daudz stāstījuši par naudas izsaimniekošanu. Visa valsts glāba pilsētu. Protams, glābējiem gribas, lai izglābtie to novērtē, bet rēzeknieši pārliecinoši ir ievēlējuši pilsētas vadībā iepriekšējos izsaimniekotājus, un viņi arī turpinās rīkoties ar naudu, kuru mēs turpināsim viņiem maksāt. Un runa nav tikai par kredītiem vai aizdevumiem, jo ik gadus Rēzekne saņem arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, tieši tāpēc arī varēja nodrošināt pilsētā bezmaksas transportu, ko naudas devēji nekad paši nav varējuši atļauties, un visādi citādi tērēt naudu, ko nopelna citi.  "Ja rēzeknieši grib sev šādus saimniekus, tā ir viņu izvēle, bet ne par manu naudu!" Tā daudzi šajās dienās ir rakstījuši sociālajos medijos, un tas tiešām rada jautājumus. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - laba lieta, bet vai kaut kas sistēmā nav aizgājis ačgārni?

Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.