Podcasts about Taj

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kas mainīsies publiskajos iepirkumos, kā arī pētām, kas notiek ar nekustamo īpašumu tirgū laikā, kad notikusi arī daļēja atgriešanās strādāt birojos.  Darbinieki atkal atgriežas birojos un pieprasījums pēc darba telpām pieaug. To saka nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji. Tajā pašā laikā vērojama  vēl cita tendence – koplietošanas biroju modelis sevi daļēji ir izsmēlis. Par izmaiņām biroju telpu pieprasījumā, prognozēm un to, kā ģeopolitika ietekmē arī biroju telpu tirgu, stāsta Sandra Dieziņa. -- Jau šonedēļ spēkā stājas izmaiņas publisko iepirkumu likumā. Par tām esam jau runājuši raidījumā un visticamāk, runāsim vēl un vēl, jo tie būtiski dažos aspektos maina to, kā strādāt gan tiem, kas lietas pērk, gan tiem, kas piedalās iepirkumos un ir “pārdevēju” pozīcijā. Viena no izmaiņām pašos pamatos – likuma mērķī, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vadītāja Monta Drebniece seminārā par plānotajām izmaiņām.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs uzskata, ka kultūrvēsturiskais mantojums nav tikai stāsts par pagātni. Tas ir arī par cilvēkiem, kuri šodien glābj, atjauno un piešķir jaunu dzīvi pilīm un muižām, veidojot tās par kultūras, tūrisma un kopienu centriem. Latvijā nav viena precīza skaita, kas atbildētu uz jautājumu, cik pilu un muižu valstī ir bijis. Gadsimtu gaitā tās pārbūvētas, paplašinātas, apvienotas vai zudušas, taču kultūrvēsturiskais mantojums joprojām saglabājas daudzviet Latvijā. Par tā nozīmi, saglabāšanas izaicinājumiem un cilvēkiem, kuri vēsturiskajām ēkām dod otru elpu, intervijā Lienei Jakovļevai stāsta Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs. Vēsture nav pagātne – tā ir šodienas stāsts Lai gan no malas var šķist, ka interese par pilīm un muižām saistīta tikai ar pagātnes izpēti, Roberts Grinbergs uzsver – šī joma ir pārsteidzoši dinamiska. «Man tas ir stāsts par to, kā mūsdienu notikumus un procesus ieraudzīt caur vēsturisko notikumu prizmu,» atzīst Roberts Grinbergs. Nesen viņš atgriezies no Vācijas, kur apmeklējis Meklenburgas un Pomerānijas reģiona pilis un muižas. Šādi braucieni ļauj salīdzināt Baltijas un Vācijas pieredzi, vērot līdzīgas attīstības tendences un meklēt kopīgus risinājumus kultūras mantojuma saglabāšanā. No padomju laika posta līdz atjaunošanas stāstiem Daudzas Latvijas muižas un pilis padomju gados tika pielāgotas pavisam citām vajadzībām – tajās ierīkoja skolas, saimniecības ēkas vai citas institūcijas. Tomēr Roberts Grinbergs uzsver, ka daudz kas ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja vietējie iedzīvotāji spējuši novērtēt ēku kultūrvēsturisko nozīmi, mantojums saglabājies. Turpretī citviet tas ticis iznīcināts vai zaudēts. Taču arī šķietami pazudušas vērtības mēdz atgriezties. Nereti šķūņos, bēniņos vai saimniecības ēkās tiek atrastas vēsturiskas mēbeles, mākslas darbi vai citi priekšmeti, kas desmitgadēm ilgi bijuši aizmirsti. «Nekas nav zudis. Tas viss vēl ir tepat, tikai dažkārt uz laiku pazudis no cilvēku apziņas,» uzskata Grinbergs. Pēdējo 25 gadu laikā – būtisks izrāviens Latvijas Piļu un muižu asociācija šogad atzīmē 25 gadu jubileju. Atskatoties uz paveikto, asociācijas prezidents secina, ka ceturtdaļgadsimta laikā notikušas ievērojamas pārmaiņas. Divtūkstošo gadu sākumā tikai veidojās izpratne, ka kultūrvēsturiska ēka var kļūt par tūrisma galamērķi. Starp pirmajiem veiksmīgajiem piemēriem Roberts Grinbergs min Kukšu muižu, kas kļuva par vienu no pionieriem kultūras tūrisma un viesmīlības jomā. Vēlāk attīstības impulsu deva arī Rīgas koka apbūves kvartālu atjaunošana, īpaši Kalnciema kvartāls, kas iedvesmoja cilvēkus pievērsties vēsturisko ēku atdzimšanai arī ārpus galvaspilsētas. Par vienu no veiksmīgākajiem jaunākās paaudzes piemēriem Grinbergs sauc Abgunstes muižu, kas pēdējos gados kļuvusi par populāru kultūras un pasākumu norises vietu. Jauna tendence – muižas atjauno draugu kopienas Pēdējos gados parādījusies vēl viena tendence – vēsturisko ēku atjaunošanā iesaistās nevis viens īpašnieks, bet draugu un domubiedru grupas. Šādos projektos cilvēki apvieno resursus un idejas, veidojot koprades telpas, kultūras centrus un dažādus sabiedriskus projektus. «Nav svarīgi, vai tur ir viesnīca, restorāns vai vienkārši dzīvojamā telpa. Galvenais, ka mantojums tiek saglabāts,» uzsver Grinbergs. Kad bijušie skolēni glābj savu skolu Īpaši emocionāli esot stāsti par vēsturiskajās muižās ierīkotajām skolām. Demogrāfisko pārmaiņu dēļ daudzas lauku skolas tiek slēgtas, taču arvien biežāk bijušie skolotāji vai absolventi nevēlas pieļaut, ka viņu skolas ēka aiziet bojā. Viņi iegādājas ēkas, iesaistās to apsaimniekošanā vai palīdz attīstīt tūrisma un kultūras aktivitātes. «Kamēr ir cilvēki, kuriem šīs vietas rūp, tikmēr būs arī nākotne šiem objektiem,» saka Roberts Grinbergs. No Ventspils līdz doktora studijām mākslas vēsturē Pats Roberts Grinbergs sevi dēvē par kurzemnieku ar dziļām saknēm. Viņa dzimtas vēsture saistīta ar Popes muižas apkārtni, taču interese par muižām un vēsturi nav radusies bērnībā. Tieši pretēji – bērnībā viņš Popes muižu uztvēris vienkārši kā skolas ēku. Pēc studijām kultūras vadībā un menedžmentā viņš turpināja izglītību vēsturē, bet šobrīd studē doktorantūrā mākslas vēsturē. «Man ir svarīgi redzēt šo tēmu daudzpusīgi. Muižniecības vēsture nav tikai vēsture – tā ir arī arhitektūra, māksla, mūzika un cilvēku stāsti,» viņš skaidro. Kā divi dzīvokļi Ķengaragā papildināja Rundāles pils muzeju Viens no pēdējo gadu neparastākajiem Roberta Grinberga profesionālajiem stāstiem saistīts ar grāmatu kolekcionāru Konstantīnu Tihomirniju. Pēc kolekcionāra nāves viņa mantinieku rīcībā palika vairāk nekā 6000 vērtīgu sējumu, kas glabājās divos dzīvokļos Ķengaragā. Grinbergs rosināja Rundāles pils muzejam uzsākt sarunas ar ģimeni, un rezultātā visa kolekcija nonāca muzeja krājumā. Pētot grāmatas, atklājās, ka tajās ir ievērojami vairāk Kurzemes hercoga Pētera Bīrona bibliotēkas eksemplāru, nekā iepriekš bija zināms. «Muzejs bija patiesi pārsteigts. Tas bija nozīmīgs papildinājums Latvijas kultūras mantojumam,» viņš stāsta. Vēl daudz kas gaida atklāšanu Roberts Grinbergs ir pārliecināts, ka daudz vērtību joprojām atrodas privātās mājās, bēniņos un šķūņos.  Tieši tāpēc publiskie stāsti par atrastajiem priekšmetiem nereti iedvesmo arī citus pārskatīt ģimenes mantojumu un meklēt vēstures liecības savā īpašumā. Viņš min piemēru par ģimeni Saulkrastos, kas muzejam nodevusi vēsturiskas bīdermeijera mēbeles, kuras gadiem ilgi glabājušās mājās bez skaidras izpratnes par to vērtību. Ne visas muižas sagaida glābējus Tomēr situācija nav tikai optimistiska. Latvijā joprojām ir daudz pamestu un degradētu kultūras pieminekļu. Nereti īpašnieki gadiem gaida iespēju objektus pārdot par ievērojami augstāku cenu, neveicot nekādus saglabāšanas darbus. «Potenciāls ir milzīgs, bet īpašnieki dažkārt gaida labākus laikus. Tā rodas situācija – pašam nevajag, bet citiem arī netiek dota iespēja,» saka Grinbergs. Piļu un muižu festivāls aicina doties ceļā Vasarā Latvijas Piļu un muižu asociācija turpina tradicionālo piļu un muižu apceļošanas iniciatīvu, kas šogad pārtapusi par festivālu. Apmeklētāji tiek aicināti ne tikai iepazīt kultūrvēsturiskos objektus, bet arī veidot foto galerijas un dalīties savos iespaidos. Fotogrāfijās jāfiksē noteikti elementi – piemēram, pils tornis, muižas kaķis, kamīns vai citi organizatoru izvirzītie objekti. «Svarīgi ir vienkārši doties ceļā. Daudzas vietas vēl aizvien gaida savus atklājējus,» saka Roberts Grinbergs. Kultūras mantojums ir cilvēku stāsts Runājot par nākotni, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents uzsver, ka kultūras mantojuma saglabāšana nav tikai īpašnieku vai muzeju uzdevums. Tajā var iesaistīties ikviens – arhitekts, vēsturnieks, uzņēmējs vai vienkārši interesents, kurš vēlas palīdzēt ar zināšanām, laiku vai atbalstu. «Varbūt nevajag pašam kļūt par muižas īpašnieku. Pietiek paskatīties apkārt, iesaistīties un palīdzēt saglabāt to, kas mums jau ir,» viņš saka.

In today's show Chas and David question the ethics of the El Salvador local who kicked his board at Jack Robinson, survey Italo's laceration from a different local, witness a near end of life at End Of The Road, learn the exact timeline of Taj's employ at Hayden, hear about old school street justice from Sunny Garcia, explain the relief that comes from horse massage, and identify that there are far worse things than being anal. Plus Barrel or Nah?! Enjoy!

How do you handle an interfering mother-in-law without damaging your marriage?After asking our listeners to anonymously share their challenges, one story stood out because it's a something many people face but rarely talk about openly.A woman wrote to us explaining that her mother-in-law is heavily involved in her marriage. Their marriage problems often spill into family gatherings, her mother-in-law regularly shares opinions on their relationship, and when she visits their home, she even snoops around their personal space.For many people navigating difficult in-law relationships, this situation will feel all too familiar.In this episode, Bal and Taj explore both sides of the story. Is this simply an interfering mother-in-law crossing boundaries, or could there be deeper concerns driving her behaviour?We discuss South Asian family dynamics, marriage expectations, family boundaries, and the challenges that arise when parents struggle to step back after their children get married. We also explore how relationship advice and unsolicited opinions from family members can affect trust, communication, and emotional wellbeing within a marriage.Topics include:✨ Mother-in-law problems and family conflict✨ Setting healthy boundaries in marriage✨ Privacy and respect within your own home✨ Marriage advice for couples dealing with difficult in-laws✨ South Asian marriage expectations and family pressure✨ Daughter-in-law and mother-in-law relationships✨ How to manage family drama without damaging relationships✨ Understanding both perspectives before jumping to conclusionsWhether you've experienced toxic in-law behaviour, struggled with family boundaries, or found yourself caught between your spouse and your parents, this episode offers a balanced and honest discussion about one of the most common relationship dilemmas in South Asian families.

After a quiet trip to a local fruit stand unexpectedly reminds her of her late grandmother, Rosie notices how grief can surface through scent, taste, memory, and tiny everyday rituals. What starts as “the Tajín being extra spicy” slowly becomes an honest moment of realizing she doesn't actually want to carry the sadness alone. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Latvijas izlase vakar, 28. maijā, pasaules hokeja čempionātā ceturtdaļfināla spēlē ar 0:2 zaudēja Norvēģijai. Latvijas hokeja izlase sesto reizi spēlēja pasaules čempionāta elites divīzijas ceturtdaļfinālā, norvēģi - ceturto. Līdz ar to Latvijas izlase šo hokeja čempionātu noslēdz ar 6. vietu. Tas ir otrais visu laiku labākais Latvijas valstsvienības rezultāts pasaules čempionātā hokejā. Ilgtermiņa perspektīvā Latvijas izlasei šis ir vērtīgs rezultāts, jo iegūti noderīgi pasaules ranga punkti, kas var ļaut pakāpties augšup un varbūt mūsējiem izdodas izvairīties no olimpiskās kvalifikācijas pirms 2030. gada olimpiskajām spēlēm Francijas Alpos, proti, izlase olimpiskās spēles sasniedz uzreiz ar rangu un nav jāspēlē vēlviens turnīrs Pasaules čempionātā vakar aizvadītas arī pārējās spēles. Tajās Somija ar 4:1 pārspēja Čehiju, Kanāda ar 4:0 uzveica ASV, Šveice ar 3:1 bija pārāka pār Zviedriju. Rīt, 30. maijā, pusfināla spēles, un Norvēģija izaicinās mājiniekus šveiciešus, kas astoņos mačos vēl ne reizi nav izjutusi zaudējuma rūgtumu.

"Mi ljudi smo podijeljeni u sebi. Ne postoji samo onaj pojavni ja, nego i onaj drugi ja, koji zna da može drukčije, da može bolje, autentičnije. Taj kreativni nemir ne razbacuje se riječima, voli se povući u osamu, u svoj osobni svijet propitkivanja sebe. Upravo je samorazgovor početak i pretpostavka svakog dobrog djela." Frano Prcela

Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, pārraides producente - Gunda Vaivode   Šis fonds tika dibināts, Aspazijai vēl dzīvai esot. Viņa savu un Raiņa mantojumu novēlēja fondam, kurā balvas un prēmijas dotu kādam rakstniecības pārstāvim. 1944. gadā, pavisam sarežģītos apstākļos, kad padomju karaspēks bija jau tuvu Latvijai un rudenī tas atradās jau Vidzemē, tomēr nolēma piešķirt pirmās balvas. Par šo faktu mani ieinteresēja režisors, arī Operas režisors Jānis Zariņš, kurš šajā laikā bija Rīgas Dramatiskā teātra (tagadējā Nacionālā teātra) režisors. Fonda priekšsēdētājs bija Kārlis Skalbe, tajā bija arī Veronika Strēlerte un Eduards Smiļģis. Tajā uzaicinātie cilvēki vērtēja, kam atzinību piešķirt. Pirmās Raiņa un Aspazijas fonda balvas jeb godalgas tika piešķirtas dzejniekam Jānim Grotam par dzejoļu krājumu "Klusums", prozā – Erikam Ādamsonam par romānu "Sava ceļa gājējs". Par to min laikraksts "Tēvija". Jānis Zariņš savās atmiņās šo sarežģīto apbalvojumu sadalīšanas procesu nepiemin: līdz ar to, ka viņš zināmā mērā arī bija noteicējs, viņam galvenais bija piešķirt balvu Mārtiņam Zīvertam par lugu "Vara" un aktierim Žanim Katlapam, kurš 1943. gadā brīnišķīgi bija nospēlējis Krustiņu "Pazudušajā dēlā". Tam jātic, jo Zariņš bija tomēr autoritāte. Arī Jānis Kubilis to pieminējis savās intervijās – ka noskatoties Žani Katlapu Krustiņa lomā, viņš pievērsies domai, ka varētu kļūt par aktieri, ka tas aizrauj. Savukārt "Tēvija" pēc tam rakstīja, ka balvas saņēmis Zīverts par lugu "Vara", Žanis Katlaps un Lilita Bērziņa par Imperiālijas lomu Frīdriha Šillera drāmā "Fiasko sazvērestība Dženovā" Dailes teātrī. Zariņš par to nemin ne vārda, un tas ir pārsteidzoši. Tāpat viņš nemin to, ka tika apbalvota arī Berta Rūmniece, kura atzīmēs 60 gadus uz skatuves. Berta Rūmniece taču ir mūžīgā māmuļu lomu atveidotāja, bet Jāņa Zariņa atmiņās tas nefigurē. Tas ir mazliet nesaprotami, tāpēc raidījums "Vai zini" vēršas pie klausītājiem, jo varbūt vēl kāds ko zina šajā sakarā. Interesanti, ka balvas iedeva arī mūzikas jomā, jo fondā darbojās arī Alfrēds Kalniņš, un viņš, pats gan nevērtējot, saņēma balvu par dziesmu "Zemes poēzija" soprānam. Tāpat atzinība tika izteikta arī komponistei Lūcijai Garūtai par duetu soprānam un mecosoprānam "Sarkana saule lēca". Šīs dziesmas vakarā pēc svinīgās balvu pasniegšanas tika nodziedātas, bet Lilita Bērziņa un Žanis Katlaps lasīja fragmentus no Grota dzejas un Ādamsona romāna. Aktieriem tika uzdāvināti no Raiņa zeltlietām darināti divi gredzeni; Jānis Zariņš raksta – baroka veidojumā. Protams, tas ir 1944. gads, un šie gredzeni bija domāti kā ceļojošie gredzeni. Tie palikuši Latvijā. Jānis Zariņš aizbrauca projām, Lilita Bērziņa un Žanis Katlaps palika. Bet līdz šim brīdim nevienam nav nekādas informācijas, kur šie gredzeni palikuši! Pēc desmit gadiem emigrācijā šī fonda darbība tika atsākta, un Jānis Zariņš pats pēc kāda laika, jau būdams emigrācijā, saņēma balvu par "Pūt, vējiņi!" iestudējumu. To bija saņēmis arī aktieris Jānis Lejiņš, kā arī Dailes teātra bijušais aktieris Reinis Birzgalis. Zināms, ka vēl septiņdesmitajos gados to saņēmis Sidnejas amatierteātris. Bet tad jau bijis cits zelta gredzens, līdzīgs Nameja gredzenam. Kur palikuši Lilitai Bērziņai un Žanim Katlapam dotie, nav pilnīgi nekādas nojausmas. Ir gan ārkārtīgi interesanti, ko saka Jānis Zariņš – ka 1944. gada septembrī, aptumšotās telpās, katrs nāk pa savām durvīm, katrs pa savu ceļu lielā slepenībā godināt gan Raini un Aspaziju, gan cilvēkus, kuri šajā trakajā laikā radījuši mākslas brīnumu. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka māksla tomēr ir pāri visam.

23. maijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Arkādes zālē pirmizrādi piedzīvoja režisora, dramaturga un aktiera Artūra Dīča izrāde "Tūrists" – darbs, kas tikpat daudz runā par patiesību kara laika Ukrainā, cik par cilvēka iekšējo pasauli, kas saskaras ar pārmaiņu, nedrošības un vainas izjūtu laikmetu. Šī monoizrāde, kurā piedalās arī ukraiņu aktrise Anastasija Ļovina, kļuvusi par zīmīgu notikumu teātra sezonā, piedāvājot skatītājam ne vien dokumentālu vērojumu, bet arī emocionālu un filozofisku pārdomu telpu. "Es braucu nelaimīgs, bet Kijivā kļuvu laimīgs"  Artūrs Dīcis "Tūristu" radījis, balstoties uz savu braucienu uz Kijivu – ceļojumu, kas sākotnēji bija iecerēts kā materiāla meklējumi izrādei, taču izrādījās arī personiskās krīzes un cerību meklējumu laiks. "Es braucu nelaimīgs," atzīst Dīcis. "Tas brauciens jau bija ieplānots, un tajā brīdī, kad es iebraucu Kijivā, es pēkšņi kļuvu laimīgs. Tad man likās, ka tas ir pētniecības objekts – kas ar mani notiek tieši šajā situācijā." Šīs izrādes īpašais spēks slēpjas drosmē reflektēt par savu iekšējo konfliktu laikā, kad ziņu lentes piepilda kara šausmas, bet pats šķietami "nedrīksti just, jo salīdzinājumā ar citiem tev ir labi". Izrāde balansē starp dokumentālo un intīmo, piedāvājot skatītājam domāt par to, kā indivīda izjūtas un ikdienas rūpes kļūst relatīvas kara un globālu satricinājumu fonā. Dīcis atklāj: "Galvenā mana atklāsme – ieraudzīt daudz enerģijas un atrast pozitīvās lietas. Tur nav tā, ka tas ir viegli, bet cilvēki arī visdrūmākajā situācijā meklē dzīvīgumu un optimismu." Tūrists kā laikmeta metafora Izrādes nosaukums "Tūrists" nav nejaušs – tas apzīmē gan paša Dīča pozīciju Kijivā, gan tādu kā iekšēju distanci, ar kādu cilvēks nereti raugās uz "svešu" ciešanu pieredzi. "Viņi mani sauca par tūristu," ar ironiju saka Dīcis, taču šī distance tiek nojaukta, izrādei kļūstot par empātijas tiltu. Tajā pašā laikā nosaukums uzsver arī vieglumu, ar kādu dzīve turpina ritēt arī kara apstākļos – šis vieglums kļūst par pretsvaru smagumam, kas nenovēršami ir klātesošs. Dīcis uzsver, ka izrāde nav tikai par Ukrainu. Tā ir arī par mums pašiem, par Latvijas sabiedrību laikā, kad "demogrāfiskā situācija ir katastrofāla", un par to, kā globāli satricinājumi ietekmē mūs visus. Fona scenogrāfijā Hugo Bērziņa minimālistiskā estētika un skaitlis, kas izrādes gaitā pieaug, kļūst par daudzslāņainu simbolu – vienlaikus atgādinot par kara upuriem, bet arī par mūsu pašu nākotnes skaitļiem. No Mocarta līdz Latgalei – cerības un rīcības aicinājums Muzikālais noformējums (Evilena Protektore) un Mocarta "Rekviēma" klātbūtne izrādei piešķir universālas skumju un cerību dimensiju. "Cilvēka prāts ir ģeniāls un brīnišķīgs," prāto Artūrs Dīcis, "bet reizēm tas sāk ražot kaut ko, kas ved mūs greizi." Taču izrādes galvenais vēstījums ir aicinājums vairot labo, pat ja tas šķiet naivi. "Ja dzīvē izdari vairāk laba nekā slikta, jau esi nodzīvojis vērtīgi, jo tad kopsummā tas labais vairojas." Interesanta ir arī Dīča iniciatīva "Vasarā uz Latgali" – simbolisks atbalsta žests reģionam, kas šobrīd īpaši izjūt kara tuvošanos un ar to saistīto nedrošību. "Mums nav bail, mēs jūs atbalstām – turpiniet būt tik viesmīlīgi, kādi esat, un mēs brauksim pie jums un ciemosimies daudz," aicina Dīcis. Teātris kā dzīves atspīdums "Tūrists" ir izrāde, kurā mākslinieka personiskā pieredze saplūst ar kolektīvo pārdzīvojumu, un šī saplūšana atgādina, ka māksla – īpaši teātris – joprojām ir spējīga uzdot neērtus jautājumus un radīt telpu sarunai par to, "kā mums dzīvot". Kā secina pats autors: "Tā ir laba, vērtīga izrāde. Tā nav domāta visiem, bet tiem, kas atnāks, tā dos daudz." Nākamās izrādes gaidāmas 28. maijā, 6. jūnijā un 27. augustā – iespēja ikvienam kļūt par "tūristu" cilvēka iekšējo un ārējo pārmaiņu ceļā. Artūru Dīci uz sarunu aicinājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente, topošā muzikoloģe Anželika Levičeva. 

Stāsta komponiste, literāte, JVLMA docētāja Gundega Šmite; pārraides producente Rūta Paula Ne vienam vien, arī man pašai, pirms par savām otrajām mājām sāku saukt saulaino Grieķiju, kā pirmā asociācija par grieķu tautas dejām nāk prātā sirtaki, kuru izpilda, dejotājiem izvietojoties garenā virtenē, uzliekot rokas uz kaimiņa pleciem un virzoties, veikli krustojot soļus uz priekšu un atpakaļ. Taču sirtaki nav grieķu tautas deja – tās autors ir grieķu komponists Mikis Teodorakis, kura nozīme un slava līdzināma Raimonda Paula statusam latviešu mūzikā. Turklāt slavenais sirtaki radīts kā filmas skaņu celiņš 1964. gadā uzņemtajai filmai "Grieķis Zorba". Interesants ir fakts, ka dejas nosaukumu – sirtaki – radījis nevis Teodorakis, bet grieķa Zorbas lomas atveidotājs, amerikāņu aktieris Entonijs Kvinns. "Sirtos" tik tiešām ir grieķu tautas dejas žanrs – līnijdeja, no kura ietekmējās Teodorakis, sacerot savu leģendāro sirtaki. Nosaukums "sirtaki" nozīmē – mazais sirtos; respektīvi – tas ir deminutīvs šim vārdam. Pazīstamajam sirtaki ir divas daļas – pirmā lēna un ātra, kura kļūst arvien ātrāka.  Dejas sākuma cēlais raksturs un lēnais temps saistīts ar apstākli, ka aktieris bija lauzis kāju un nespēja izpildīt horeogrāfa Jorga Proviasa iecerētos augstos lēcienus. Kvinns nācis klajā ar priekšlikumu – izpildīt velkošus, slīdošus soļus, kurus, kā viņš teica, viņam ierādījis kāds Krētas ciema iedzīvotājs. "Siro" grieķu valodā nozīmē "vadīt deju", burtiskā nozīmē – vilkt. Jāpiebilst, ka vēl viena no sirtaki ietekmēm ir viduslaikos dzimusī cēlā kareivju deja hasapiko. Filmas izskaņā liedagā stāv divi kungi. Jauns, pieklājīgs, rezervēts vīrietis – rakstnieks Bazils baltā uzvalkā, un sirmais Krētas iedzīvotājs, savā garā allaž brīvais Zorba. Izputējis filmas galveno varoņu biznesa plāns un abi ir palikuši tukšām rokām. Piepeši jaunais vīrietis saka: "Iemāci man dejot." "Dejot?! Vai tu teici – dejot?" – tā grieķis Zorba izsaucas neslēptā sajūsmā, noraujot savu virsjaku. "Nāc, manu zēn! Sāksim!" Un pāris Zorbas ritma knipjiem seko dejas sākuma taktis. Virs ģitāras šūpojošā ritma uzplaukst grieķu tradicionālā tautas instrumenta buzuki balss – saulaini spalga kā dienas gaisma, kas spoguļojas baltajā marmorā. Drīz liedaga smiltis sāk putēt zem deju soļiem. Rit leģendārākā un dzīvi apliecinošākā epizode grieķu filmogrāfijā. Tajā dejo tikai divi aktieri, vēl nenojaušot, kādu popularitāti šī deja iegūs nākamajās dekādēs līdz pat mūsdienām. Sirtaki ir viena no dejām, kas kļuvusi par grieķu kultūras daļu; tā tiek dejota gan kāzās, kristībās un citos svētkos. Paši grieķi 2012. gadā Volosas pilsētas svētkos ir uzstādījuši rekordu, izveidojot 5614 cilvēku virteni ar dalībniekiem vecumā no 14 līdz 89 gadiem.  Grieķu sirtaki tiek nereti izmantots arī mūzikas terapijā – tā pakāpeniski paātrinošais temps un paredzamais ritms palīdz atbrīvoties no spriedzes, mazina trauksmi un rosina radošu pašizpausmi.

Rundāles pils šogad svin 290. gadadienu kopš pils pamatakmens ielikšanas, un jubilejas gads apmeklētājiem nes gan svētku noskaņu, gan bagātīgu kultūras programmu. Viens no centrālajiem notikumiem ir jaunā izstāde "Ziedu valdzinājums", kas atklāj ziedu nozīmi mākslā, dārzu kultūrā un Eiropas vēsturē. Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse stāsta, ka jubilejas svinības tiks papildinātas ne tikai ar izstādes atklāšanu, bet arī muzikālu vakara programmu. Tajā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris ar īpaši ziediem veltītu repertuāru, kurā skanēs gan ārvalstu klasiķu, gan latviešu komponistu darbi, noslēgumā atskaņojot arī [Jāņa Mediņa] "Ziedu valsi". Izstādes "Ziedu valdzinājums" ideja radusies, pētot Rundāles pils kolekcijas un holandiešu ziedu klusās dabas tradīciju. Ekspozīcija veidota kā izziņas ceļojums, kas atklāj ne vien ziedu simbolisko nozīmi gleznās, bet arī to vietu Eiropas kultūras un dārzu vēsturē. Tajā stāstīts par 17. un 18. gadsimta "modes puķēm" — tulpēm, hiacintēm un citām sīpolpuķēm, kas savulaik kļuva par greznības un statusa simboliem. Īpaša uzmanība izstādē pievērsta arī tam, ko parasti skatītāji pamana mazāk — vāzēm, kurās ziedi tika kārtoti. Viena no ekspozīcijas telpām veltīta tieši vēsturiskajām vāzēm, kas atspoguļo laikmeta estētiku un galma kultūru. Izstāde tapusi plašā starptautiskā sadarbībā — darbi un priekšmeti deponēti no muzejiem Nīderlandē, Ukrainā un Lietuvā. Viens no nozīmīgākajiem eksponātiem ir glezna no Jana Brēgela Vecākā darbnīcas, kurā attēlota bagātīga ziedu kompozīcija ar simtiem precīzi izgleznotu augu. Šādi darbi savulaik simbolizēja ne vien bagātību un izsmalcinātību, bet arī mākslinieka centienus atainot dabas daudzveidību un skaistumu. Lai izstādi padarītu saistošu dažādām paaudzēm, tajā iekļauti arī interaktīvi elementi. Apmeklētāji varēs iepazīt Rundāles pils dekoros sastopamos ziedu motīvus, aplūkot lielizmēra ziedu kompozīcijas un ieiet īpaši veidotā ziedu telpā. Savukārt multimediāls mākslas darbs pievērsīsies slavenajam tulpju drudzim Eiropā. Ne mazāk aizraujošs ir stāsts par Rundāles vēsturiskajiem dārziem. Pētot arhīvu materiālus, noskaidrots, ka hercoga Bīrona laikā dārzos audzētas ne vien tulpes, narcises un hiacintes, bet arī eksotiski augi — citrusaugi, olīvkoki, lauru ķirši un citi oranžēriju stādījumi. Arī šodien Rundāles dārzos cenšas saglabāt vēsturisko augu un ziedu klātbūtni, atjaunojot parteru stādījumus un uzturot vēsturisko ainavu. Pavasaris šobrīd ir viens no skaistākajiem laikiem Rundālē — vēl zied tulpes, hiacintes un narcises, pamazām plaukst peonijas, bet ziedošie koki piešķir dārzam īpašu krāšņumu. Vasara Rundāles pilī būs bagāta arī ar mūziku. Plānoti koncerti ciklā "Sarunas pilī", Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts un Liepājas Simfoniskā orķestra uzstāšanās ar Mocarta un Bēthovena mūzikas programmu. Kā uzsver Laura Lūse, Rundāles pils Baltā zāle ar savu akustiku un atmosfēru ir īpaša vieta, kur mūzika iegūst pavisam citu skanējumu. Jaunumi gaidāmi arī Mežotnes pilī, kuru muzejs pakāpeniski cenšas atdzīvināt kā kultūras telpu. Šosezon tur būs skatāma Ernsta Velkera karikatūru izstāde, kas saistīta ar hercogienes Dorotejas laiku un viņas galma dzīvi. Tā ir daļa no plašāka mērķa — soli pa solim atjaunot Mežotni kā vietu kultūras notikumiem, izstādēm un nākotnē, iespējams, arī muzikāliem vakariem. Rundāles pils jubilejas gads apliecina, ka šī vieta nav tikai vēstures piemineklis. Tā turpina dzīvot kā kultūras un izziņas telpa, kur vienuviet sastopas māksla, daba, vēsture un mūzika. Izstāde "Ziedu valdzinājums" ir stāsts ne tikai par ziediem, bet arī par cilvēka vēlmi caur skaistumu saglabāt un izprast pasauli.

"Klasikā" tiekamies ar diriģentu Intu Teterovski, un šoreiz sarunas tēmas ir divas. Pirmkārt, 23. maijā Alojā gaidāmie VI Virsdiriģentu svētki, kas veltīti pirmo trīs Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles 185. dzimšanas dienai. Svētkos piedalīsies Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti, viņu vadītie kori un Limbažu novada kori, un Ints Teterovskis ir šo svētku mākslinieciskais vadītājs. Sarunājamies par šo svētku tradīciju un šī gada koncertu, kura veidošanā iesaistījušies visi virsdiriģenti, kuri izvēlējušies savas mīļākās dziesmas; par notikumiem bagāto dienu, ozolu stādīšanu un Indriķa Zīles kuplo ģimeni, kura arī būšot klāt. Vairāk par Virsdiriģentu svētkiem šeit! Bet interviju turpinām par Īles baznīcas koncertdzīvi un sadarbību ar Amerikas koriem, vietas atdzīvināšanu un īpašo auru, kas šeit valda, piesaistot vietējo publiku.  22. maijā plkst. 20.00 Īles luterāņu baznīcā risināsies starptautisks koru koncerts Voces Unitatis. Tajā piedalīsies Nevadas Universitātes sieviešu koris "Argenta" (Lasvegasa, ASV), diriģentes Stefānija Kounsila (Stephanie Council) un Sāra Norda (Sarah Noorda), kā arī jauniešu koris "Balsis" un diriģents Ints Teterovskis vadībā. Voces Unitatis ir tradicionāls starptautisks koru koncerts, kas ik gadu apvieno dziedātājus no dažādām valstīm kopīgā mākslinieciskā dialogā. Programma piedāvā daudzveidīgu muzikālo pieredzi, savijot dažādu tautu mūzikas tradīcijas ar sakrālo kormūziku, izceļot katrā kultūrā nozīmīgāko. Koncertā skanēs Palestrīnas, Lasso renesanses mūzikas paraugi, kā arī mūsdienu igauņu, latviešu un Ziemeļamerikas komponistu mūzika - Tormis, Ūsbergs, Kalniņš, Pauls, Vasks, Tiguls, Hogans, Smailija, Remzija, Betina, Kartela un Ezmeila. Atzīmējot izcilā latviešu komponista Pētera Vaska 80 gadu jubileju, kori apvienosies, lai atskaņotu “Fruit of Silence” ar Mātes Terēzes lūgšanas vārdiem. Tikām 30. maijā plkst. 20.00 kamermūzikas koncerts "Itālijas baroks Īlē", kurā skanēs krāšņa 17. un 18. gadsimta itāļu komponistu mūzikas programma. Zināmākais no programmā iekļautajiem komponistiem ir venēcietis Antonio Vivaldi, par kura kompozīciju "Nakts" un tās iespējamo saistību ar šausmu žanru, kā arī citiem skaņražiem, viņu opusiem un dažādiem interesantiem faktiem vēsta sagatavotie stāstījumi. Radoši un emocionāli jaudīgi šo baroka mūzikas partitūru lasījumi ir viens no aspektiem, ko vērts dzirdēt. Kā īpašs pārsteigums jeb bonuss – patiešām unikāls skanējums, ko veido meistarīga, šķiet, ar baroka mūziku nesavienojama mūzikas instrumentu saspēle. Cik kaislīgi skan bandoneons un akordeons, izpildot, piemēram, tango, vai kokle tautas un mūsdienu mūzikas kompozīcijās, tik pat spilgti un emocionāli sakāpināti šie instrumenti izdzied mīlas pārdzīvojumus, smieklus un asaras baroka mūzikas ietvarā. Pārsteigumiem un arī skaistas mūzikas baudījumam būs būt! Koncertā uzstāsies mūziķu apvienība: akordeonists un bandoneonists Artūrs Noviks, koklētājas Anda Eglīte un Dace Priedīte, un baroka vijolniece Lāsma Meldere-Šestakova.

Switching industries doesn't mean starting over. The skills you've built over 20+ years are transferable, and learning to translate them is the difference between feeling stuck and landing a better job in a completely new field. This episode walks through why your industry isn't where your value actually lives, how to reposition transferable skills for any new field, and the 3-step framework high performers use to make a career pivot without losing the seniority, salary, or recognition they've already earned.   What you'll learn Why most high performers stay stuck in their current industry, and the belief that's keeping them there The functional vs. industry-specific way to think about your skills (and why this shift is the unlock for any career pivot) The 3-step framework for making a career pivot without starting over: taking inventory of your transferable skills, finding functional overlap in your target industry, and building your bridge story Glenn's story: how a 20-year healthcare sales veteran pivoted into a Regional Director role at a values-aligned company after a life-changing diagnosis Taj's story: how multiple pivots across athletics, music, and coaching prove the through-line isn't the industry — it's how you want to live The reframe that changes everything about how hiring managers in a new industry see your background   Our book, Happen To Your Career: An Unconventional Approach To Career Change and Meaningful Work, is now available on audiobook! Visit  happentoyourcareer.com/audible to order it now! Visit happentoyourcareer.com/book for more information or buy the print or ebook here! Want to chat with our team about your unique situation? Schedule a conversation   Free Resources What career fits you? Join our free 8 Day Mini Course to figure it out! Career Change Guide - Learn how high-performers discover their ideal career and find meaningful, well-paid work without starting over.   Related Episodes Changing Careers (When You Don't Know Your Next Job Title) (Spotify / Apple Podcasts) Executive Burnout: Making A Midlife Career Change (Spotify / Apple Podcasts)

Latvijas hokeja izlase vakar,16. maijā, aizvadīja pirmo spēli šī gada pasaules čempionātā hokejā. Tajā tikās ar mājinieci Šveici un zaudēja ar 2:4. Abus vārtus latviešiem guva Rūdolfs Balcers. Kristers Gudļevskis Latvijas izlases vārtos vakar atvairīja 39 no 43 metieniem. Latvijas izlasē vakar debijas spēli pasaules čempionātā aizvadīja Alberts Šmits, Sandis Vilmanis, Oskars Lapinskis, Artūrs Andžāns, Miks Tumānovs, Kristaps Skrastiņš un 17 gadus vecais Olivers Mūrnieks. Jau šodien Latvijas izlases pretinieki būs Vācija. Abas komandas atkal tiksies vēlajā vakaaā spēlē pēc deviņiem vakarā. Arī vācieši čempionāta pirmajā mačā piedzīvoja zaudējumu, piekāpās somiem ar 1:3. Vācijas izlases kodols šajā čempionātā veidots no vietējās līgas spēlētājiem - 20 hokejisti pārstāv DEL līgas klubus, bet parējie tad pievienojušies no Ziemeļamerikas, un Dominiks Kahuns no Šveices augstākās līgas. Līdz šim pēdējā Latvijas un Vācijas savstarpējā spēle notika Valentīndienā, 14.februārī Milānā, olimpiskajā turnīrā. Todien Latvijas izlase ļoti skatāmā un azartiskā mačā uzveica vāciešus ar 4:3. -- Vēl vakardienas spēlēs Austrija ar 5:2 uzveica Lielbritāniju, Slovākija ar 2:1 pārspēja Norvēģiju, Somija ar 4:1 uzveica Ungāriju, Kanāda ar 6:0 uzveica itāļus, bet Slovēnijas izlase pamatīgi pārsteidza hokeja pasauli, jo ar 3:2 papildlaikā uzvarēja Čehijas izlasi.

Chef Chris Valdes joined Cafecito y Croquetas to cook up the PERFECT spicy mezcal margarita — and trust us… this one brings the heat.

Breast cancer can affect anyone, but conversations around screening and research participation are still missing in many South Asian and ethnically diverse communities.In this important episode, Taj and Bal sit down with researchers for the FAST MRI DYAMOND Study, and why more people from South Asian and ethnically diverse backgrounds need to be represented in breast cancer research. Together, they explore why early detection can make a life-changing difference.This podcast episode is sponsored by the NIHR Research Delivery Network, and explores:• The difference between self-examinations and breast screening• What the FAST MRI DYAMOND Study is and why it matters• Why mammograms and MRI scans are so important• The benefits of catching breast cancer early• Why representation in research matters for future healthcare outcomesThis is an honest and informative conversation designed to raise awareness, encourage action, and help break cultural silence around breast health.

Are your relationships deep and meaningful or just surface level?In this episode, Bal and Taj unpack the reality of surface level relationships in South Asian families and communities. From polite small talk to avoiding difficult conversations, we explore why so many of us keep things on the surface, even with the people closest to us.We dive into:What surface level relationships really look likeWhy we avoid sharing struggles with our childrenThe role of culture, respect, and “keeping the peace”Conversations with in-laws and extended familyPolitical views and safe topics vs real opinionsWhy many South Asian women feel pressure to stay silentHow surface level communication impacts emotional connectionIf you've ever felt like you're holding back, filtering yourself, or just “keeping things nice” instead of real, this episode is for you.#SurfaceLevelRelationships#SouthAsianPodcast#FamilyDynamics#RealTalk#EmotionalConnection#DesiConversations#RelationshipsMatter#CulturalExpectations#MentalHealthAwareness#AuthenticLiving

Četri jaunieši – Sofija Berga, Kārlis Šadris, Jānis Edgars Štrauss un Gustavs Šķenders - izdevuši jaunu digitālo laikrakstu "Krējums", kas piedāvā savas paaudzes perspektīvu uz Latvijas attīstību un izredzēm. Lai gan Sofija Berlīnē studē grafisko dizainu un Gustavs apgūst reklāmu Nīderlandē, savukārt Kārlis un Jānis dzīvo Latvijā un nesen absolvējuši Rīgas Ekonomikas augstskolu, visus četrus vieno vēlme "sapurināt" latviešus un atgādināt, ka sabiedrības "krējumu" veidojam mēs paši – galvenais ir "nenolikt karoti". Tādēļ pirmā izdevuma nosaukums ir "Nenoliec karoti", un tajā apkopoti trīs raksti: Gustavs dalās pieredzē par to, kā studenta dzīve Nīderlandē stiprinājusi viņa latvisko pašapziņu; laikraksta finanšu vadītājs Jānis analizē Latvijas kapitāla tirgu un skaidro, kāpēc valsts uzņēmumi tajā joprojām ir maz pārstāvēti; savukārt Kārlis apgalvo, ka Latvijas patiesais skaistums meklējams tās nepilnībās. Par to, kāpēc laikrakstu sauc tieši šādi, laikraksta redaktors Kārlis Šadris stāsta: “Krējuma” nosaukuma vēsture ir tāda, ka pavadīju pirmo šī mācību gada semestri Valensijā, un ceturtā mūsu kolektīva biedre Sofija [Berga] bija pie manis ciemos. Es viņai vēl nebiju izstāstījis ideju par laikrakstu, jo tā vēl bija ļoti līdz galam neizdomāta ideja. Mēs gājām cauri skaistai vietai, ko sauc Rusafa - tas ir rajons, kas būtu kaut kas starp Kluso centru un Grīziņkalnu, ja tas būtu Rīgā. Tur bija veikals, kurā bija diezgan liela ballīte. Sofija paskatījās un teica: “Viss sabiedrības krējums atnācis.” Man nepatīk ideja par to, ka sabiedrības krējums ir sabiedrībā nozīmīgie vai stilīgie vai kaut kādi tādi cilvēki. Tad pārvirzījos uz otru vārdu, kas ir “krējums”, un sapratu, ka krējums īstenībā ir ļoti svarīga daļa no Latvijas - es redaktora slejā mēģināju to pielīdzināt saspēles vadītājam. Ja redzi vārdu “krējums”, uzreiz to asociē ar kaut ko, vai tā būtu mājās gatavota biešu zupa vai kas tamlīdzīgs, bet mums bija doma ne tikai par to, ka tas ir kaut kas ļoti latvisks, bet arī kaut kas mūsu identitāti veidojošs, ka mēs varam paši noteikt, kas ir tas sabiedrības krējums, un tā arī mēs rakstām, ka sabiedrības krējums esam mēs visi. Kā dzima ideja par to, ka ir nepieciešams izdevums, kurā jūs gribat dalīties ar savu viedokli un zināšanām? Gustavs Šķenders: Es jau ilgi vēlējos rakstīt. Mēs ar Kārli iepazināmies 2024. gada beigās, 2025. gada sākumā. Pagājušā gada rudenī, kad Kārlis bija Valensijā, viņš man uzrakstīja un teica, ka grib veidot kaut ko kopīgu. Tajā brīdī tas vēl nebija īsti laikraksts vai žurnāls, tas vienkārši bija kaut kas kopīgs, caur ko mēs varētu pasniegt latviešu jauniešu kopābūšanas sajūtu. Sākumā tas bija vairāk par sajūtām un kā to noķert, un kā to pasniegt tālāk, un tad vēlāk tas viss izveidojās, un patiesībā ļoti veidojās. No sākuma tas tiešām bija “ko tas nozīmē - būt jaunietim”, bet beigās tas pārtapa par visu to krējuma būšanu, ka tas vairs nav tikai “ko tas nozīmē - būt jaunietim”, bet “ko tas nozīmē - būt latvietim” - jaunam, vecam, kaut kur pasaulē, bet tiešām vairāk latvietim. Par kopības sajūtu ir patīkami dzirdēt, jo jums noteikti ir zināms vidējās un vecākās paaudzes stereotips, ka “tie jaunie, tie jau tikai ekrānos un cits ar citu vispār nemaz neko”. Ko jūs atbildat uz šādiem stereotipiem? Jānis Edgars Štrauss: Tas patiesībā atgādina Gustava minēto. Gribēju piebalsot, kā es pievienojos - mēs ar Kārli bijām izgājuši pusdienās, abi bijām praksē, viņš tieši lidoja prom uz Valensiju un stāstīja par ideju veidot laikrakstu, kas parādīs, ka foršas un jaudīgas lietas notiek tieši no jauniešu puses. Kaut kādā mērā es piekritu piedalīties, jo jutu diezgan spēcīgas emocijas tieši par vecuma diskrimināciju no abām pusēm - jaunieši domā, ka vecākās paaudzes pārstāvji nesaprot viņus, un tas strādā arī uz otru pusi, bet man kaut kā nešķiet, ka tā ir realitāte. Mēs visi esam cilvēki, mēs visi esam latvieši, un tāpēc es gribēju tieši par to parunāt. Tā būtu platforma, kurā es varētu izteikt arī savu balsi un parādīt citām paaudzēm - hei, jaunieši nāk ar sparu, mums ir, ko teikt, ieklausāmies, sadarbojamies, jo tikai sadarbojoties kopā mēs varēsim uzbūvēt kaut ko lielāku par mums pašiem.  

Fluent Fiction - Hindi: Taj Mahal Reflections: Capturing Hidden Beauty in Crowds Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.com/hi/episode/2026-05-06-07-38-19-hi Story Transcript:Hi: वसंत ऋतु की एक खुशनुमा सुबह थी।En: It was a delightful spring morning.Hi: ताजमहल अपनी पूरी भव्यता में खड़ा था, उसे देखने वालों की भीड़ से घिरा।En: The Taj Mahal stood in all its grandeur, surrounded by a crowd of onlookers.Hi: चारों ओर रंग-बिरंगे फूलों की सुगंध और हल्की हवा में दूर से आती हंसी-मजाक की आवाजें गूंज रही थीं।En: The fragrance of colorful flowers and the distant sounds of laughter and chatter filled the light breeze.Hi: इस खूबसूरत सुबह में, रोहित, अंजली, और विक्रम ने ताजमहल का दौरा करने की योजना बनाई थी।En: On this beautiful morning, Rohit, Anjali, and Vikram planned to visit the Taj Mahal.Hi: रोहित एक फोटोग्राफर था।En: Rohit was a photographer.Hi: वह इस उम्मीद में ताज आया था कि वह एक अनूठी तस्वीर पकड़ सके, जो उसके सोशल मीडिया पोर्टफोलियो को एक नई उड़ान दे सके।En: He came to the Taj with the hope of capturing a unique photograph that could give his social media portfolio a new flight.Hi: अंजली हिस्ट्री की प्रेमी थी और वास्तुकला का चमत्कार देखने की उत्सुकता से भरी थी।En: Anjali was a history enthusiast, eager to witness the architectural marvel.Hi: विक्रम, जो पहली बार विदेश से अपने भारत दौरे पर आया था, पूरे अनुभव से अभिभूत था।En: Vikram, who was visiting from abroad for the first time, was overwhelmed by the entire experience.Hi: ऐसा लगता था जैसे पूरा शहर ईद-उल-फ़ित्र के उमंग में ताजमहल देखने उमड़ पड़ा था।En: It seemed like the whole city had flocked to see the Taj Mahal in the excitement of Eid-ul-Fitr.Hi: हर तरफ भीड़ थी, जिससे एक अच्छी फोटो लेने का काम और भी चुनौतीपूर्ण हो गया था।En: There was a crowd everywhere, making it even more challenging to take a good photo.Hi: भीड़ से थोड़ी हताशा में, रोहित ने सोचा कि क्या वह यहाँ इंतज़ार करें या कोई नया रास्ता ढूंढें।En: A bit frustrated by the crowd, Rohit wondered whether he should wait here or find a new path.Hi: उनके दिमाग में विचार कौंधा कि शायद कम चर्चित जगहों से कुछ दिलचस्प मिल सकता है।En: The thought flashed in his mind that perhaps something interesting could be found from less talked about places.Hi: वह दोस्तों से थोड़ा दूर गया और अपने चारों ओर ध्यान से देखने लगा।En: He moved a little away from his friends and started observing around him carefully.Hi: कुछ देर खोजने के बाद, उसे ताजमहल के एक ऐसे कोने में आया जहां से वह एक शांत तालाब के पार प्रतिबिंबित हो रहा था।En: After searching for a while, he arrived at a corner of the Taj Mahal where it was reflected across a serene pond.Hi: सूरज धीरे-धीरे ढल रहा था और पानी में ताजमहल की छवि अद्भुत दिख रही थी।En: The sun was slowly setting, and the image of the Taj Mahal in the water looked spectacular.Hi: रोहित ने तुरन्त अपने कैमरे को सेट किया और कुछ तस्वीरें लीं।En: Rohit immediately set up his camera and took some pictures.Hi: जब रोहित ने दोस्तों को अपना बिल्कुल नया शॉट दिखाया, तो अंजली ने ताजमहल की अद्वितीयता को फिर से महसूस किया और विक्रम, वह भारतीय सांस्कृतिक जड़ों से और करीब जुड़ गया।En: When Rohit showed his brand-new shot to his friends, Anjali once again realized the uniqueness of the Taj Mahal and Vikram, felt even closer to the cultural roots of India.Hi: रोहित ने इस अनुभव से सीखा कि कभी-कभी बेहतरीन अवसर अनजाने रस्तों से मिलते हैं।En: Rohit learned from this experience that sometimes the best opportunities come through unknown paths.Hi: जब वह ताजमहल को तस्वीर में कैद कर रहा था, वहीं अंजली और विक्रम ने वास्तविक जीवन में उस पल की सराहना की।En: While he was capturing the Taj Mahal in photos, Anjali and Vikram appreciated the moment in real life.Hi: यात्रा का यह अनुभव रोहित के लिए एक अद्भुत फोटोग्राफी क्षण बन गया, जबकि अंजली और विक्रम को अपनी जड़ों को फिर से देखने का अवसर मिला।En: This travel experience became an amazing photography moment for Rohit, while Anjali and Vikram got the chance to rediscover their roots.Hi: इस तरह, ताजमहल की छवि और उसकी अनुभूति दोनों ने उनके दिलों में एक गहरी छाप छोड़ी।En: Thus, both the image and the experience of the Taj Mahal left a deep impression on their hearts. Vocabulary Words:delightful: खुशनुमाgrandeur: भव्यताfragrance: सुगंधcrowd: भीड़onlookers: उसे देखने वालोंlaughter: हंसीchatter: मजाकphotographer: फोटोग्राफरcapture: पकड़portfolio: पोर्टफोलियोenthusiast: प्रेमीarchitectural: वास्तुकलाmarvel: चमत्कारoverwhelmed: अभिभूतflocked: उमड़ पड़ाchallenging: चुनौतीपूर्णfrustrated: हताशाobserve: देखनेserene: शांतreflected: प्रतिबिंबितspectacular: अद्भुतimpression: छापappreciate: सराहनाrediscover: फिर से देखनेexperience: अनुभवunique: अनूठाopportunities: अवसरunknown: अनजानेroots: जड़ोंcultural: सांस्कृतिक

Remembering the artist Mario Miranda on his birth centenary & how he visualised Shekhar Gupta's chronicle of wartime ‘Hotels in Hell'. ThePrint Editor-In-Chief shares his experiences of his stay at hotels while reporting on major stories— From Baghdad to Kabul, Fatehpur to Amritsar & Beijing to Jerusalem. The artwork for this piece, first published for the Taj magazine in 2003, was visualised and created by Mario Miranda. The video contains original sketches by the legendary artist.

“I wanted to get some CI's, but Kelly wouldn't let me.” No one man should wield such power. But for a while, Kelly Slater did. Or, allegedly did, at least.  Back in his early tour years, Taj Burrow had lined up a batch of boards from Channel Islands Surfboards. Order placed, path clear. Then, abruptly, not happening. After some digging, word came back. Kelly Slater had intervened. No rival rides the king's horse. Why arm the threat?  We seem to get the best out of our quasi-regular host, Dane Reynolds, when he's got some shared history with the guest. Something to look back on. Taj Burrow fits that perfectly. Both studs of the mid-to-late 2000s, same stretch of tour years, Dane essentially passing through Taj's established timeline. The two met ten times in heats, Taj taking seven. Dane three, including a Puerto Rico exchange that featured a near-perfect Dane turn but mysteriously avoided every camera lens. Fresh off his stint as the voice box of Ethan Ewing in Stab in the Dark, and a recent run on the WSL broadcast, Taj Burrow is this week's StabMic guest, calling in from his home in the West. The panel discuss being ageing surfers and dealing with the body refuting the mind's will, sharing private jets with Paris Hilton in Vegas, and the feeling of needing to protect Ethan Ewing from the Stab in the Dark production machine. We're at episode 12 already. Enjoy.

Guest-hosted this week by Taj Easton, stepping in for Kevin to present a story by LeCount Holmes Jr., now Taj's surrogate pops. (Content note: explicit sexual activity involving a minor) LeCount Holmes Jr. grew up with a father who told him he loved him, hugged him, cried in front of him, and believed that teaching his son how to love a woman was one of the most sacred things a father could do. This is the story of that education, of what was passed down through three generations of loving men, and one of the most unusual love stories RISK! has ever told.  Full episode details and music credits at risk-show.com/podcast/pop-obies-vibrator  Support RISK! & Get Involved

What does it mean to stay true to yourself in a world that constantly changes? Join host Buzz Knight on this week’s episode of takin' a walk as he sits down with the legendary musician Taj Mahal, a two-time Grammy winner whose contributions to American music have left an indelible mark. In this captivating conversation, we dive deep into Taj's remarkable new album, "Time," which features a previously unreleased Bill Withers composition that is sure to resonate with listeners. Taj shares his heartfelt initial reaction to the song, illuminating the profound connection he shared with Withers and the mutual respect that defined their musical journey As we explore the vibrant tapestry of music history, Taj Mahal reflects on his experiences within the music industry, offering insights into his philosophy of authenticity and the importance of staying true to one’s roots. His anecdotes, including a memorable encounter with Bill Withers, reveal the human side of musicianship, highlighting the emotional depth that fuels their artistry. This episode is not just about music; it’s about the creative journeys that shape artists and the stories behind the songs that touch our hearts. Listeners will also be treated to tales of Taj's collaborations, including a track with Ziggy Marley, and the rich music scene of the past that has influenced his career. Buzz Knight expertly guides this conversation, weaving in themes of family, recognition in the music industry, and the legacy of blues music. Taj’s reflections provide a heartfelt conclusion to the episode, showcasing his enduring passion for music and the profound connections that define his life. Whether you’re a fan of rock music history, jazz music, or simply love inspiring music stories, this episode of takin' a walk is packed with insights and heartfelt moments that will inspire you. Join us as we celebrate the artistic reinvention and resilience of one of music’s greats, and discover the stories behind the songs that have shaped our lives. Tune in for a journey through the music history that connects us all, and be inspired by the legacy of legendary musicians like Taj Mahal.Support the show: https://takinawalk.com/See omnystudio.com/listener for privacy information.

Medicine is something that everyone's vitally interested in. I have anecdotal proof every time I get something. For instance, when I was just in the UK, I was supposed to speak at an event called Rise. It was on Friday, Saturday, Sunday, and Monday. I didn't speak on Saturday or Sunday; only a little bit on Monday. The last sound that came from my mouth was on Friday night, and the next morning, I couldn't say a word. My voice was locked up. For over two days due to the very kind-hearted nature of devotees, I had a little shelf in my hotel room with no less than twelve different kinds of medicine that were run up. Everybody said, "You take this; it'll knock it out in an hour." Of course, I'm never ever sure—if I take all of them—if it was a combination, or one of the other combinations or permutations, or if it was none at all and I just would have got better myself anyway. But the idea of medicine—auṣadhi or rasāyana—is very appealing. The root word of medicine, med, is Latin; it means "to take appropriate measures." Everyone feels that if I can just adjust a little bit, if I just have the right kind of "goop," then maybe I'll feel better about myself. Some people take analgesics to the extreme because they feel it's really hard to feel good in this world, so they take chemical substances to feel better all the time. But then that doesn't work out because there's a limit to how much you can take; and then you don't get the same effect, and after a while, you just become addicted to it. So, this is a conundrum. In the 1980s, there was a famous musician from San Francisco—so I could talk about him—his name was Huey Lewis. Huey wrote some famous songs. We met Huey once while we were waiting in line for an airplane. Unfortunately, he got a disease where he couldn't hear properly, so he can't sing anymore. But in his day, he wrote many hit songs, and one of them was entitled, "I Need a New Drug." In the song, the lyrics bemoan the fact that there are all these different kinds of cures and drugs—mostly drugs that have severe side effects. The kinds of advertisements we see for pharmaceuticals these days, even though there are billions of dollars put into the research, always have a disclaimer and a warning at the end. In fact, if it's a 60-second advertisement, 10 seconds talks about how good you're going to look after you take this, and the next 50 seconds is about how you might have bleeding ulcers from it and it could cause death. This is a problem. 'Duḥkhauṣadham tad api duḥkham atad-dhiyāham.' Prahlāda Mahārāja says the medicine you get here in the material world is often worse than the disease itself. But in taking the rasāyana-kathā—the topics about Kṛṣṇa—into the ear, it very gently enters the heart. satāṁ prasaṅgām mama vīrya-saṁvido bhavanti hṛt-karṇa-rasāyanāḥ kathāḥ Hṛt means the heart and karṇa means the ear. So you take the medicine here (the ear) and it ends up here (the heart). Taj-joṣaṇād āśv apavarga-vartmani—this means that very quickly, you're going to be on a different path in life. ------------------------------------------------------------ To connect with His Grace Vaiśeṣika Dāsa, please visit https://www.fanthespark.com/next-steps/ask-vaisesika-dasa/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 https://vaisesikadasayatra.blogspot.com/ ------------------------------------------------------------ Add to your wisdom literature collection: https://iskconsv.com/book-store/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 https://www.bbtacademic.com/books/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 https://thefourquestionsbook.com/?utm_source=youtube&utm_medium=video&utm_campaign=launch2025 ------------------------------------------------------------

Angie, Brad, and Nicki are joined by Season 4 champ Ashley for a recap that somehow starts with tattoos and ends with prunes, charcoal, and one very unexpected question.The episode opens with a marathon tattoo duel, immediately exposing the divide on the show. Angie and Ashley proudly rep their tattoos, while Brad and Nicki are firmly on team no ink. Brad doubles down on never getting a tattoo, and Nicki makes it clear she's not built for needles. Meanwhile, Angie and Ashley sound ready to step in and win the category themselves.From there, the dreaded Roman Empire category continues to get avoided like it's cursed. Nobody wants it, nobody claims it, and it keeps getting passed around the floor. Taj defends “Sunday Toppings,” which leads to a full debate about granola on ice cream. The group agrees this should not be happening.Then the episode takes a turn during the Home Remedies duel.Brad leans all the way into the category, bringing up prunes and charcoal as real-life remedies. That alone would've been enough—but then Brad takes it one step further and asks the group if they've ever used charcoal… specifically for farting.The conversation immediately goes off the rails, with reactions ranging from confusion to concern, and it becomes one of the funniest moments of the episode.Meanwhile, Eric continues to be the biggest question mark on the floor. He passes multiple times, chooses not to use his time boost, and still manages to win. Ashley and the crew question whether it's strategy or luck, especially as his confidence continues to outpace his execution.Mike and Tim stay active in the chat throughout, adding commentary, backing takes, and basically functioning as unofficial co-hosts during the episode.Victor shines in “Home Remedies,” “peroxide-gate” sparks a rules debate, and the episode wraps with a rough dance movies duel, where several obvious answers are missed and the frustration level rises.In the end, it's a mix of close duels, bold confidence, questionable decisions, and a moment that no one expected:a serious conversation about charcoal… and farting.

What does Taj Mahal understand about music… that most artists still miss today?How did his approach to sound end up influencing Bob Marley?What does it actually mean to feel music instead of just hearing it?And what have we lost… now that music has become something we just consume?In this episode, Taj Mahal—five-time Grammy winner and one of the architects of modern Americana—shares a radically different way of thinking about music, connection, and culture.From growing up surrounded by gospel, jazz, and radio… to shaping a sound that would ripple across generations…This is a conversation about music.AND why that matters more than ever.Ben and Zach have been talking about this interview ever since!Taj doesn't just talk about music...he lives it.And somewhere along the way, it made us rethink how we listen… not just to songs, but to everything around us.We hope it does the same for you.If it does—share it with someone who needs to hear it!

Alex Hassan is the Assistant General Manager of the Minnesota Twins. He joins Dan Cook on Drivetime today to talk about the great run the Twins have been on early this season. Dan asks Alex about feelings they had about this roster internally ahead of the season. Alex runs through some of their offseason planning and how it's set them up for unexpected success. Dan and Alex then chat about individual performances that have exceeded his expectations. Dan asks about Taj Bradley and how he has performed off the mound, Alex details some of the pitches that Taj has improved. Dan also asks the Twins' aggressiveness in using the ABS system.

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

U Amsterdamu se pojavio novi tip društvenog okupljanja – klub u kojem sudionici svjesno ostavljaju telefone i druge uređaje te se „isključuju“ iz digitalnog svijeta. Taj klub odražava novi trend, osobito među mlađim ljudima, koji sve češće traže odmak od ekrana i povratak izravnom kontaktu s drugima i sa sobom.

Send us Fan MailOn this episode of The Get Ready Money Podcast, I spoke with Taj Chiu, divorce coach, about navigating divorce as both a financial and emotional transition, and how clarity, communication, and planning can help people move forward with greater confidence.Taj reframes divorce not as a failure, but as a forcing function that invites reflection, growth, and better alignment with what comes next. We explore why knowledge is one of the strongest antidotes to fear, how emotional and legal divorces differ, and why having a real plan for your money matters more than simply tracking balances.Key Takeaways

The two time Cy Young winner was no match for Twins starter Taj Bradley, who got the win, 4-2 over the Tigers on Tuesday. Henry Lake is loving what Taj is bringing to the Twins this season. Some #LakeTakes with Tom Hauser on The WCCO Morning News! Photo-David Berding/Getty Images

We are back with episode ninety four and more! To begin the show the brothers discuss the recent news on Frank Ragnow's money pay back situation. Twin's reviews ensue with a look back at the Orioles and Royals series. Puka Nacua, The Masters, Luka's Lakers and the Sabres mini slump are all spotlights on the show. The latest WWE drama, Bum outdoors, JCVD and some Dire Straits chatter are also integral parts of this week's episode. Thanks for checking us out!  00:12 Show Intro "Money Back"  02:34 Lion's money history, Frank's situation and Rod Wood's comments  05:35 Bargain Bin Brad grab Ben Bartch  07:22 Coach's retreat without Ben Johnson  09:08 Puka Nacua and other breaking news (weather report) 14:18 Show comments and Van Damme Noob action  25:00 Twins or the Saint Paul Saints  27:20 Twins and Taj win their first (Orioles and ABS talk) 31:24 Twins at Royal series  34:14 Twins fan's hope meter (Josh Bell) 36:45 Masters preview and champions dinner  46:12 Bum Outdoors: The Livescope addition 55:44 Sabres report (Bum's NHL 24' Pro) 1:06:12 Lakers report (Jury Duty and Bronny Jr) 1:09:35 Luka love (NBA standings) 1:11:46 A Timberwolves's stat 1:13:12 Wrestlemania 42 storyline adventures  1:24:20 Dire Straits chatter  1:27:18 Show outro                   Want to get your thoughts involved with the podcast?Check us out on Twitter/X @BumNZillyshowEmail at bumandzillyshow@gmail.com

It's Witness Wednesday! Are you prepared to see the insanity of radical subjectivity put to the test? What about our own consciences? Join Todd for real, on-the-street conversations about faith, truth, and Christ's gospel. SEGMENT 1 • Taj claims truth is subjective—until Todd exposes the contradiction. • Being raised in a Christian environment does not make one a Christian. • If you're clearly guilty before a just God… how can we have real hope? SEGMENT 2 • Peyton rejects design in the universe—Todd highlights the error with a simple analogy. • Think you're a “good person”? A quick test exposes lying, lust, theft—and a verdict you probably won't like. • If God already knew you'd sin, are you still accountable when judgment comes? SEGMENT 3 • Tiernan was told by a Catholic teacher to leave Christianity and explore other beliefs. • If God can erase your guilt, remove your shame, and give you purpose—what's the reason that you're rejecting Him? • Is your conscience just psychology… or evidence that you're accountable to a Creator you can't ignore? SEGMENT 4 • Tiernan rebuts Todd with the classic objection: the problem of evil. Can Christianity survive this? • Todd reframes the gospel: not just escape from hell, but a complete rewiring of how you think, feel, and see reality. • If Christianity answers guilt, suffering, purpose, and truth—what's actually stopping you from surrendering today? ___ Thanks for listening! Wretched Radio would not be possible without the financial support of our Gospel Partners. If you would like to support Wretched Radio we would be extremely grateful. VISIT https://fortisinstitute.org/donate/ If you are already a Gospel Partner we couldn't be more thankful for you if we tried!

Ir cilvēki, kuru dzīvesstāsts liek apstāties un aizdomāties par savu. Tāda ir šī saruna ar Jāni Šipkēvicu, "Radio SWH" un "Radio SWH TV" līdzdibinātāju un vadītāju. Tajā dzirdēsi, kā zaudējumi pārtop par izejmateriālu jaudai, nevis rūgtumam. Kā ir augt, zinot, ka īsto vecāku nav blakus, un kā no šīs plaisas vēlāk izaug spēja vadīt medijus, projektus un cilvēkus.Mēs runājām par negaidītām vēstulēm, kas saviļņo līdz sirds dziļumiem, par azartu izmantot pēkšņas iespējas un par iekšējiem lēmumiem, kuros dzimst asums un “killer” instinkti - nevis pret citiem, bet pret saviem ierobežojumiem.Šī ir saruna par dzīvi, kas nav bijusi ne vienkārša, ne parasta. Tā izraisīs gan spēcīgas emocijas, gan pavērs idejas, kā arī savu pieredzi pārvērst degvielā, kas ved uz priekšu.Tāda ir visa grāmata “Ar dziesmu par dzīvi”, ko Jānis piepildījis ar stāstiem par savu krāsaino, neparasto dzīvi un šogad publicējis.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

For the latest Whisper in the Wings from Stage Whisper, we welcomed on the actors Vaibhav Taparia and the Vish Shukla, to talk about their upcoming production of Guards at the Taj. This was such a great show to learn all bout and just like this conversation, it should not be missed. So tune in and get your tickets while you can!Guards at the TajNow- April 19th @ Next Stop Theatre (Herndon, VA)Tickets and more information are available at ovationtix.comAnd be sure to follow our guests to stay up to date on all their upcoming projects and productions: nextstoptheatre.org@vaibtaparia@softservesinnersvaibhavtaparia.com@vishhhshuklavishshukla.com

ASV sarunās ar Irānu esot labi rezultāti - tā saka ASV prezidents Donalds Tramps. Kaut arī Irāna noliedz, ka jelkādas sarunas notiktu, tomēr pasaules tirgi ir atviegloti uzelpojuši cerībā, ka ļaunākais ir aiz muguras.  Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Valstī uzdarbojas teroristiskais grupējums "Hezbollah" un Izraēla ir paziņojusi, ka tā grib likvidēt nebeidzamo apdraudējumu sev kaimiņos. Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas, kuru rezultātiem ir vērts pievērst uzmanību. Francijā gadu pirms prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Eiropā ikviena šāda tautas izvēle ir svarīga, jo tā arī nozīmē, kāds būs konkrētās valsts ārpolitikas kurss. Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, valdes loceklis Mārcis Balodis. Libāna – svešas varas un ieroči, pašu zeme un asinis Priekšvēsture pašreizējai Izraēlas Aizsardzības spēku sauszemes operācijai Libānā aizsākās 2023. gadā, kad pēc grupējuma „Hamas” teroristiskā iebrukuma Izraēlā un Gazas kara sākuma grupējuma „Hezbollah” no Libānas teritorijas uzsāka Izraēlas ziemeļdaļas raķešu apšaudes. Šis šiītu reliģiski politiskais veidojums ir, no vienas puses, oficiāli atzīta Libānas politiskā partija, no otras – militarizēts teroristisks formējums, galvenais Irānas Islāma republikas sabiedrotais reģionā. Pēc tam, kad 2024. gada rudenī Izraēla bija īstenojusi pret „Hezbollah” sekmīgas speciālās operācijas, nogalinot tās vadītāju Hasanu Nasrallu un vairākus citus komandierus, kā arī sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos, starp Izraēlu un Libānu tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar to Libānas valdības spēkiem bija jāpārņem savā kontrolē rajoni, kuros līdz tam saimniekoja „Hezbollah”, tā garantējot, ka Izraēlas teritorija vairs netiks apdraudēta. Tomēr šī vienošanās tā arī netika pilnībā īstenota, kas pierādījās šomēnes, kad pēc Izraēlas un Savienoto Valstu uzbrukuma Irānai „Hezbollah” atkal raidīja pret Izraēlu raķetes un lidrobotus. Pretim tika saņemti vispirms precīzi Izraēlas gaisa spēku triecieni pa grupējuma objektiem kā Libānas dienvidu rajonos, tā galvaspilsētā Beirutā, kas neizbēgami izraisīja civiliedzīvotāju upurus. Izraēlas brīdināja apmēram 50 ciemu iedzīvotājus evakuēties uz teritorijām ziemeļos no Litānī upes, un tiek ziņots, ka karadarbības rezultātā kopš mēneša sākuma savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku. 16. martā Izraēlas spēki uzsāka plaša mēroga sauszemes iebrukumu Libānā, iesaistoties kaujās pret „Hezbollah”  vienībām. Libānas valdības spēki atvilkās uz ziemeļiem, vairoties iesaistītes karadarbībā, tomēr to sastāvā ir vairāki bojāgājušie. Smagi ievainoti divi reģionā dislocēto Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēku karavīri. Savukārt civiliedzīvotāju upuri kopš marta sākuma jau sasnieguši vairāk nekā tūkstoti bojāgājušo un tuvu pie trīs tūkstošiem ievainoto. Šobrīd Izraēlas spēki turpina izvērst sauszemes operāciju, tai skaitā metodiski iznīcinot tiltus pār Litānī un pārtraucot komunikāciju starp apmēram 10% Libānas teritorijas valsts dienvidos un pārējo valsts daļu. Viens no premjera Netanjahu kabineta radikālajiem locekļiem, finanšu ministrs Becalels Smotričs izteicies, ka Izraēlai būtu jāanektē teritorija dienvidos no Litānī, savukārt aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki plāno uz nenoteiktu laiku okupēt šo Libānas daļu, izveidojot tur buferzonu. Libānas valdība raksturojusi šos plānus kā eksistenciālu draudu. Tajā pat laikā no Libānas ticis izraidīts Irānas vēstnieks, kas liecina par Beirutas vēlmi atbrīvoties no Teherānas režīma ietekmes. Francija – vēlam mēru, domājam par prezidentu 15. martā notikušās Francijas pašvaldību vēlēšanas ir apjomos grandiozs pasākums. Valstī ir nepilni 35000 komūnu, attiecīgi, par mēru un padomju deputātu amatiem šais vēlēšanās sacentās vairāk nekā miljons kandidātu. Tomēr kvantitāte nav galvenais, kāpēc franču vietvaru vēlēšanām pievērsta arī nozīmīga starptautiska uzmanība. Šo vēlēšanu rezultāti tiek uzlūkoti kā indikators spēku samēriem un potenciālajai politiskajai dinamikai nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Jāatzīmē, ka daudzviet mazajās un vidējās pašvaldībās, pavisam 50 līdz 60 procentos komūnu, varu ieguvuši neatkarīgie vai lokālo partiju pārstāvji bez piesaistes valsts mēroga spēkiem. Kas attiecas uz lielākajām pilsētām, tajās joprojām dominē tradicionālās kreisās partijas, kas nākamajā ciklā vadīs līdz pat ceturtdaļai no visām franču pašvaldībām. Parīzes mērs būs sociālists Emanuels Greguārs, viņa partijas biedrs Benuā Paijāns paliks otras lielākās pilsētas Marseļas mēra amatā, sociālistu mēri būs arī Nantē, Monpeljē, Lillē un Strasbūrā, pēdējā gan ar centristu atbalstu. Savukārt ceturtajā lielākajā pilsētā Lionā amatu paturēs Zaļo partijas pārstāvis Gregorī Dusē. Spēcīgas pozīcijas saglabā tradicionāli labēji centriskie spēki, kas koncentrējas ap liberālkonservatīvo Republikāņu partiju un dominē vidējā lieluma pilsētās un biezāk apdzīvotajos lauku rajonos, pavisam apmēram sestdaļā vietvaru. Republikāņu pārstāvis Ēriks Sjoti kļūs par mēru piektajā lielākajā pilsētā Nicā, šeit gan ar izšķirošu atbalstu no galēji labējās Nacionālās apvienības, kura to uzskata par savu uzvaru. Kopumā franču „nacionāļiem” izdevies vairakkārt palielināt pārstāvniecību pašvaldībās, gan tālu atpaliekot no ambiciozajiem priekšvēlēšanu mērķiem. Iemesla gausties nav arī prezidenta Makrona pārstāvētajiem liberāli centriskajiem spēkiem. Prezidenta sociālliberālās partijas „Renesanse” pārstāvis Tomā Kazenāvs kļūs par Bordo mēru, savukārt „Renesanses” stabilāko sabiedroto, labēji centriskās partijas „Horizonti” līderis Eduārs Filips vadīs Havras pašvaldību. Bijušais premjerministrs Filips tiek uzskatīts par nopietnu kandidātu nākamgada prezidenta vēlēšanās. Plaša labēji centriskā koalīcija nodrošinājusi amatu valsts trešās lielākās pilsētas Tulūzas galvam, neatkarīgajam kandidātam Žanam Likam Mudankam. Uz būtisko jautājumu – vai funkcionē kreiso, centrisko un mēreni labējo „sanitārais kordons”, kam jāatur no varas labējie radikāļi? – atbilde ir piesardzīgi pozitīva. Frederiksenas likme nevinnē Vakar, 24. martā, Dānijas karaļa pavalstnieki devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu mandātus simt septiņdesmit deviņiem parlamenta – Folketinga – deputātiem. Šīs bija ārkārtas vēlēšanas, kuras iniciatore bija premjerministre, Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mete Frederiksena. Stājoties pie sava otrā kabineta vadības 2022. gadā, politiķei nebija ne jausmas, kādi izaicinājumi viņu sagaida, proti, ka būs jāiztur Donalda Trampa nediplomātiskā grābāšanās ap Grenlandi. Pēc visa spriežot, neordinārā starptautiskā spiediena situācija radījusi zināmas plaisas Frederiksenas valdībā, ko veido centriski orientēta koalīcija ar sociāldemokrātu, konservatīvi liberālās partijas „Venstre” un liberālās Mēreno jeb Moderātu partijas piedalīšanos. Nu jau vairākas desmitgades dāņu politiskajā spektrā iezīmējas tradicionāla robežšķirtne starp t.s. „sarkano bloku” un „zilo bloku”,  respektīvi, kreisajām un labējām partijām, kur sociāldemokrāti ir sarkanie, „Venstre” – zilie, savukārt mērenie iestājas par šī dalījuma pārskatīšanu un par savas partijas krāsu izvēlējušies violeto. No otras puses, pretstāvē ar Baltā nama ekscentriķi Frederiksena ieguvusi nozīmīgu individuālās popularitātes kapitālu, ko varēja cerēt konvertēt partijas politiskajā svarā. Ja tāds bija aprēķins, tas neattaisnojās. Sociāldemokrāti šais vēlēšanās izrādījušies lielākie zaudētāji, viņu mandātu skaitam sarūkot no piecdesmit uz trīsdesmit astoņiem. Otrs lielākais zaudētājs ir „Venstre”, kuru no otrās pozīcijas parlamentā uz trešo atbīdījusi Zaļo kreiso partija, kuru vada vēl viena prominenta dāņu kreisā politiķe Pia Olsena Dīra. Lielākie ieguvēji ir labējie populisti un nacionālisti no Dāņu tautas partijas Mortena Meseršmita vadībā, kuri trīskāršojuši mandātu skaitu. Nedaudz zaudējuši arī mērenie, taču situācijā, kad vietu skaits parlamentā sadalījies visai līdzīgi starp „sarkanajiem” un „zilajiem”, tieši līdzšinējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena vadītais spēks var nodrošināt koalīcijai nepieciešamo balsu skaitu. Par ticamāko tiek uzskatīta kreisi centriska koalīcija, kurā apvienotos sociāldemokrāti, zaļie kreisie, mērenie un Sociālliberālā partija. Koalīcijas veidošanas sarunas uz notikušo vēlēšanu fona, kad ārpolitiskos izaicinājumus zināmā mērā aizēnojušas iekšējās problēmas, nesolās būt vieglas. Jaunā Slovēnijas parlamenta raibākā mozaīka Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovēnijā nesa sarūgtinājumu iepriekšējā cikla favorītiem – līdzšinējā premjerministra Roberta Goloba sociālliberālajai partijai „Brīvības kustība”. 2022. gadā šis spēks ieguva četrdesmit vienu no deviņdesmit deputātu mandātiem, kas bija līdz šim spožākais kādas partijas sniegums neatkarīgās Slovēnijas vēsturē. Uzvaru noteica sabiedrības neapmierinātība ar iepriekšējo – labēji populistisko Slovēnijas Demokrātiskās partijas un tās līdera Janeza Janšas valdību. Taču Goloba kabinets, kuru „Brīvības kustība” veidoja kopā ar sociāldemokrātiem un Kreiso partiju, zaudēja popularitāti veselības aprūpes problēmu, dzīvokļu dārdzības un biežo ministru demisiju dēļ. Kā kritisks moments tiek minēts arī valdības lēmums 2024. gadā atzīt Palestīnas valstiskumu, kas izrādījās lielai daļai sabiedrības nepieņemami. Spriežot pēc mandātu sadalījuma, vēlētāju balsis gan lielākoties pārceļojušas nevis pie Janšas labēji konservatīvajiem populistiem, bet pie diviem parlamenta jaunpienācējiem. Viena no šīm partijām ir labēji centriskā Demokrātu partija ar kādreizējo Janšas kabineta ārlietu ministru Anži Logaru priekšgalā, otra – partija „Resni.ca”, kuru vada bijušais policists Zorans Stevanovičs. Šis spēks izauga no vakcīnskeptiķu un pandēmijas ierobežojumu pretinieku protesta kustības, un tā programmā ir arī eiroskepticisms, cīņa pret korupciju, nodokļu mazināšana un līdzīgi motīvi. Rezultātā Slovēnija ir tikusi pie parlamenta, kurā diviem lielākajiem spēkiem ir teju vienāds vietu skaits un miglainas izredzes izveidot koalīciju. Robertam Golobam šai nolūkā būtu jāpiesaista līdzšinējiem kreisi centriskajiem arī kāds no labējākajiem spēkiem – Demokrātu partija vai trīs konservatīvo partiju bloks „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti”. Šīm partijām ideoloģiski tuvāka ir Janšas Slovēnijas Demokrātiskā partija, taču tad būtu jāņem koalīcijā arī vakcīnskeptiķi no „Resni.ca”, vai jāmēģina piedabūt sadarboties sociāldemokrāti, kas esot maz ticams. Vēl viena iespēja ir Golobam atstum līdzšinējos sabiedrotos Kreiso partiju un piesaistīt viņu vietā mēreni labējos demokrātus un kristīgos demokrātus – aritmētiski iespējama, taču ideoloģiski raiba kombinācija. Netiek izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu iespēja.       Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ikgadējā Pasaules ūdens dienā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina runāt ne tikai par ūdens pieejamību un resursiem, bet par kādu ar ūdeni ļoti cieši saistītu jautājumu – tualetēm kā nepieciešamību un vienlaikus arī izaicinājumu daudzviet pasaulē. Kā ar to sokas mums Latvijā? Raidījumā, kas veltīts Pasaules ūdens dienai, runājam par kādu ar ūdeni cieši saistītu jautājumu - tualešu pieejamību. Šo jautājumu šogad Pasaules ūdens dienas ietveros izcēlusi arī Rīgas Tehniskā universitāte un tualešu jautājums daudzviet pasaulē ir ne tikai akūtu vajadzību apmierināšana, bet arī nevienlīdzības un pat dzīvības apdraudējuma jautājums. Kāda ir situācija ar kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanu un publisko tualešu pieejamību Latvijā un kā ar to sokas pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus un Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Līga Lapiņa. "Katru gadu Pasaules ūdens dienā, cenšoties pievērst sabiedrības uzmanību dažādiem ar ūdeni saistītiem jautājumiem, tiek izziņotas arī dažādas tēmas. Šogad viena no tēmām bija vienlīdzība. Līdz ar to mēs arī centāmies pieskaņot mūsu tematiku pie ūdens pieejamības, tai skaitā tualešu pieejamības. Tas ir arī Latvijas sabiedrībai aktuāls jautājums, par ko mēs ne pārāk bieži runājam, jo tas ir tāds varbūt aiz slēgtām durvīm pārrunājams jautājums. Šoreiz centīsimies par to parunāt nedaudz plašāk, iezīmējot varbūt pāris "nacionālās īpatnības" un pāris izaicinājumus, ar ko kopumā jāsaskaras, lai  biežāk paši var runāt un arī visos sabiedrībā veicinātu tādu kopīgu izpratni un kultūru par šo jautājumu," norāda Sandis Dejus. "Bez kanalizācijas nav civilizācijas un kanalizācija rada iespēju cilvēkiem dzīvot apdzīvotās vietās, un centralizētas kanalizācijas sistēmas to ļauj vēl vairāk tādēļ, ka viss nelāgais materiāls tiek aizvākts projām no cilvēku ne tikai acīm, bet arī no tās vietas, kur viņi ikdienā uzturas, un arī kvalitatīvi attīrīts. Un šeit mēs varam teikt, ka Latvija ir gana labās pozīcijās. Mēs aptuveni 75 procentus no Latvijas iedzīvotāju radītajiem notekūdeņiem novadam centralizētas kanalizācijas sistēmās un secīgi arī attīrām, lai aizsargātu vidi pret mūsu radīto piesārņojumu," vērtē Sandis Dejus. "Tajā pašā laikā vēl ir mums 25% apmēram, kas dzīvo mazāk apdzīvotās vietās vai nomaļākās vietās, kas Eiropas kontekstā ir ekskluzīvs skaitlis, jo Eiropā tik daudz iedzīvotāju nedzīvo ārpus pilsētām kā Latvijā, kam ir savas kanalizācijas sistēmas, saucamās decentralizētās kanalizācijas sistēmas.  Runājot par tualešu publisko pieejamību, noteikti mums būtu vēl daudz ko darīt, ja mēs salīdzinām ar Eiropu. Protams, nav pieejama statistika, cik ir publisko tualešu uz simts tūkstošiem iedzīvotāju, bet ikdienas sajūta ir tāda, ka noteikti, no vienas puses, mums vajadzētu strādāt pie pieejamības veicināšanas un, no otras puses, kā es jau minēju, arī pie mūsu kopējās sabiedrības attieksmes veicināšanas un kultūras uzturēšanas šādos objektos, kur tādi vispār ir ierīkoti." Kā tualešu un citu atkritumu problemātiku risināja Rīgā senatnē? Mūsdienu kanalizācijas sistēmas aizmetņi veidojušies 19. gadsimta otrajā pusē, taču arī agrākos gadsimtos pilnīgi noteikti tika domāts par mehānismiem, lai uzturētu sanitāros apstākļus, proti, lai atbrīvotos no atkritumiem un savāktu lietusūdeņus. Protams, 13.-18. gadsimtā šīs sistēmas bija patālu no tā, ko lietojam pašlaik. Par šo tematu plašāk stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde. Tiekamies muzejā, Ilze pa gaiteņiem ved uz muzeja krājuma telpu, kur uz galda izkārtojusi sarunas tematam atbilstošus priekšmetus – naktspodus, keramikas traukus un ne to vien.

A causa de una de sus travesuras, Tajín crea los huracanes.

Taj Simrit is a modern Renaissance man whose journey has been defined by seeking wisdom through experience and transforming hardship into humility. Guided by the belief that true healing begins within, his work reflects themes of self-discovery, peace, and forgiveness. His debut book, Behold My Soul, shares timeless lessons on healing and transformation that resonate across cultures and generations. Beyond the page, Taj is a globetrotter, a travel writer, a public speaker, a retreat facilitator, and a consultant, known for creating transformative experiences that encourage inner growth and meaningful human connection. In episode 651 of the Fraternity Foodie Podcast, we find out how Taj's early life was purposeless and compassionless, whether his 8 years of traveling solo was running away, searching, or something else entirely, what was his "rock bottom" moment, what are some of the biggest ego traps young adults fall into, how students can they lead without being driven by ego, how college students can repair relationships, what happens psychologically and physically when someone carries resentment for years, how students can begin exploring spirituality without feeling like they have to abandon their existing beliefs, why so many men struggle to admit they're hurting, and what college students should do if they don't know their purpose. Enjoy!

I'm excited to welcome Taj Julien (they/them), a student affairs professional, storyteller, and advocate for belonging. Taj is a Caribbean-born from Trinidad and Tobago, an educator whose work centers identity, community, and supporting students through experiences of being othered. They bring both lived experience and professional expertise to the conversation on reclaiming confidence and passion in environments that don't always make space for you. Be sure to stick around!..Be a Guest: https://forms.gle/NtccnhVn2PVn9nSQ6..#doneapologizingpodcast #doneapologizingforbeingme #doneapologizing #womenempowerment #womensupportingwomen 

Survivor 50 is almost here and that means we of course need to make our picks of who will win! Will Elsa and Taj finally tear down Garretts reign of victory... we hope so!

This week on CockTales: Dirty Discussions, we're asking the real question: Who has shut-up money?!We kick things off with travel nostalgia and vacation dreams before running straight into the hilarious reality of adulthood. We dive into the chaos of planning family vacations, organizing group trips, setting budgets, and why everyone wants a luxury trip until it's time to pay the deposit.In this episode, we talk about:• The stress of planning trips with friends and family• Budget conversations nobody wants to have• The difference between work travel vs real vacations• Why group chats can't plan trips to save their lives• Dream destinations vs real-life responsibilitiesThen it's time for Weird Sex, and this story is truly unforgettable. A shocking medical discovery sparks a conversation about embarrassment, health, and the wild things people do in relationships.We wrap things up with Valentine's Day vibes, listener advice, and plenty of laughs along the way.Cocktail of the Week

Dan Australije obilježen je širom zemlje ceremonijama dodjele državljanstva i dodjelom nagrada Australac godine. Taj dan su obilježili i Aboridžini i otočani moreuza Torres, koji su se okupili širom zemlje na godišnjim događajima povodom 26. januara – uključujući proteste povodom Dana žalosti ili Dana invazije, kako oni doživljavaju 26. januar.

18-time Grammy nominee and American musical legend Taj Mahal goes deep on his influences and his approach to the craft. PART ONEPaul and Scott kick off the new year with a discussion about the nominees for the upcoming Grammy Awards. And more! PART TWOOur in-depth conversation with Taj MahalABOUT TAJ MAHALSinger, songwriter, and multi-instrumentalist Taj Mahal has mastered the blues form and has further built upon it by incorporating world music influences and expanding the boundaries of the genre. Growing up in Massachusetts, he made his way to Southern California in the mid-1960s where he formed the Group Rising Sons with Ry Cooder, Jessie Lee Kincaid, and Kevin Kelley. They signed with Columbia Records but, upon disbanding, Taj joined forces with guitarist Jesse Ed Davis and remained on the label as a solo artist. After a dozen albums with Columbia, he moved to Warner Bros. Records in the mid-1970s. Following a period spent living in Hawaii and largely out of the limelight in the 1980s, he ultimately reemerged for a new era of commercial success. Taj has been nominated for 18 Grammy Awards, winning five, including Best Contemporary Blues Album in 1997, 2000, 2008, and 2018, and best Traditional Blues Album in 2022 and 2025. He has received the Lifetime Achievement Award from both the Americana Music Association and the Recording Academy. His most recent album, a duet project with Keb' Mo' called Room on the Porch, is nominated for the Best Traditional Blues Album Grammy at the upcoming Awards on February 1st.   Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

The title is correct, Taj Mihelich is in the Unclicked studio! And I couldn't be more happy to type that out. Taj is a hero to the BMX community and a shining example of style, creativity, and doing things your own way. He's always been authentic to himself, never letting trends or outside influence distract from his vision. Whether it's riding, art, or making music, Taj has always stayed true to himself. I can keep saying nice things about Taj, but I won't keep you much longer, hit play and enjoy an in depth conversation with the living legend Taj Mihelich. We also got special guest host Mike Escamilla to help us dig deeper into Taj's history.After the podcast, Taj followed up with some bonus insight. Read here: https://docs.google.com/document/d/1QhjsxkMh1GjTox4SUrxE4Q23Y8Gu_et4fU-nvcIuqFY/edit?usp=sharingTaj has a new book out, Ban the Fan. It can be found here: https://thinkupgoodthings.com/Thanks to Dales, and Source BMX, for supporting the Unclicked Podcast!https://oskarblues.com/dales/ / https://www.sourcebmx.com/Hosts:Ryan Fudger: https://www.instagram.com/fyanrudger/?hl=enMike Escamilla: https://www.instagram.com/mikeescamilla/Guest:Taj Mihelich: https://www.instagram.com/tajlucas/?hl=en

In this week's episode, actress, writer, producer and professional on-screen villain Lindsay Diann pulls up for a raw, funny, and deeply honest conversation about being paper pregnant, navigating miscarriage, and stepping into baby joy after loss. She shares what it was really like inducing her missed miscarriage at home, how hormones had her feeling unhinged, and what partners should—and shouldn't—do when you're carrying that emotional load alone.We dive into the mental shift from “outside girl” to “intentional woman,” why friendships change when marriages and babies enter the chat, and how to be a better friend when someone in your circle goes through trauma. Lindsay also spills on playing the unhinged Leslie on “The Team”, the joy of being a villain, and what's next for her production company, LA Elite Productions, including her upcoming films “Girls Night,” “The Perfect Proposal,” and “Curious.”And because every episode needs something in the glass, today's drink is the Prego-Rita — a citrusy mocktail with a sparkling-wine upgrade for the girls who aren't pregnant.

DESCRIPTION: Mishelle tells Taj her story of a lifetime lived with an abusive mother in an environment of relentless lies, instability and unspeakable violence.  Check out all of our Conversation Stories!