Podcasts about Kas

Donatas Urbonas, Karolis Tiškevičius ir Jonas Miklovas apžvelgia Kauno „Žalgirio” dvikovą su Atėnų „Panathinaikos”, skambią Vilniaus „Ryto” pergalę ir Augusto Marčiulionio debiutą bei aiškinasi, kas apsimelavo Luka Dončičiaus ir Mato Buzelio konflikte. Tinklalaidės partneriai: – Saily eSIM. Gaukite išskirtinę 15% nuolaidą „Saily“ duomenų planams! Naudokite kodą BASKETNEWS atsiskaitydami. Atsisiųskite „Saily“ programėlę arba apsilankykite https://saily.com/basketnews – RAMBYNO užkandžiai – natūraliai rūkyti alksnio medienos dūmu, juose nėra sintetinių dažiklių, augalinių riebalų, skonio stipriklių bei konservantų, o traškus valgomas kolageno apvalkalas leidžia neišsitepti pirštų ir mėgautis fantastišku skoniu be jokių problemų. – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – Bilietai į renginį BN LIVE su Arnu Butkevičiumi: https://tickets.paysera.com/lt/event/basketnews-live-su-arnu-butkeviciumi Temos: Saugokitės, tėtis grįžo (0:00); Nostalgija dėl Graikijos (1:12); Rungtynes nusprendęs momentas (3:47); Wrighto pražangų turėjo nebūti? (8:09); Ąžuolo kovingumo pavyzdys (14:11); Bodirogos atvaizdas bus grąžintas į palubes? (16:41); Ant popieriaus stipriausia visų laikų Europos komanda (20:33); Cisco neklausęs Masiulis (22:45); Ką galvoti apie Atamaną? (28:56); Kas garantuotų šeštą vietą Eurolygoje? (33:48); Ką iš dešimtuko išmes Dubajus? (35:55); Karolis skrenda į Stambulą (39:36); Ko dabar reikia „Rytui” (42:28); Visiems patikęs Marčiulionis (44:08); Neguodžianti Gudaičio situacija (52:42); Kodėl Marčiulionio nebuvo rinktinėje? (56:07); Svarbiausios „Ryto” sezono rungtynės (59:59); 83 taškų sprogimas NBA (1:01:37); Ypatingas Buzelio atvejis (1:08:27); Kodėl netikime nė vienu Buzelio žodžiu konflikte su Luka (1:17:12); Ech, Linai (1:20:44); Labai jautrus ir atviras Butauto pokalbis (1:23:01).

Kad galdaspēļu pasaulē sāk birt skandāli kā kauliņu piramīdas, bet Toms un Kristaps cenšas saprast, kam vispār var ticēt, ir skaidrs — Kreisais Tokens ir atgriezies ar trešo sēriju un emocionālu uzticības krīzi. Lai sevi kaut nedaudz nomierinātu, mums jādodas uz spēļu un rekreācijas nometni, par kuras dziednieciskajām pieredzēm arī ziņosim epizodes ievadā.✨ Svaigs un gardsToms ir gatavs kā Laika kad suncis devās kosmosa ceļojumā! Vai tad kaut kas varētu noiet greizi, jo  Moon Colony Bloodbath taču ir tik daudz izpalīdzīgu robotu.Kristaps uzskata, ka zinātnē jāsāk ar fundamentālām teorijām un konstantēm. Tāpēc spēlē Ada's Dream viņš meklēs patiesību, kurš bija pirmais, dators vai sieviete?

Klajā nākusi jaunākājā Latvijas Sarkanā grāmata – tā vairs nav viena neliela izmēra grāmatiņa, bet seši lieli sējumi ar 1069 Latvijā reti sastopamām vai izzūdošām sugām. Vai Sarkanā grāmata palikusi biezāka un ja tā ir, ko tas stāsta par Latvijas dabas daudzveidību? Kam izdevies izsprukt no Sarkanās grāmatas lappusēm un kas diemžēl tur ir nonācis? Kā tapis šis izdevums un kas ir neparastākie šīs grāmatas varoņi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta dabas aizsardzības pārvaldes speciālists, viens no Sarkanās grāmatas veidotājiem Jēkabs Dzenis, Latvijas Universitātes pētniece, bioloģe Līga Strazdiņa, entomologs, Lielbritānijas Dabas vēstures muzeja speciālists un Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs un biologs Andris Andrušaitis. Jēkabs Dzenis norāda, ka objektīvi pateikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc šajā Sarkanās grāmatas izdevumā ir salīdzinoši tik liels sugu skaits iekļauts, nav iespējams. Laikiem mainoties, ir mainījušās iespējas ekspertu piesaistei vērtēšanai, arī metodika mainās un atšķiras no iepriekšējo sējumu veidošanas laikā izmantotās. Gatavojot šo izdevumu vērtētas 1600 sugas, iepriekšējā reizē - 1000. "Noteikti arī pārmaiņas dabā, politikā un saimnieciskajā darbībā. Ir daudz noticis, un mēs nevaram sagaidīt, ka sugu skaits, kas ir apdraudēts, samazināsies," atzīst Jēkabs Dzenis.   Latvijas dabas dārgumi - viens no tiem mīt mežā un mirdz kā koši violēts ametists; otrs ir bieži sastopams pilsētnieks. Gada ķērpis un gada sēne - divi varoņi, par kuriem loģiskā kārtā šodien vienots stāsts. Pirmkārt, tāpēc ka ķērpja organismu kopdzīvē ar aļģi veido arī sēne. Otrkārt, gan gada ķērpi, gan gada sēni izraugās Latvijas Mikologu biedrība. Varoņi tiek noskaidroti demokrātiskā ceļā, biedriem iesūtot kandidātu vārdus, un pēc tam notiek balsošana. Visvairāk balsis ieguvušais kandidāts saņem titulu.  Vispirms par gada ķērpi, un šogad šo titulu ieguvis dzeltenais sienasķērpis. Kas interesanti - gada ķērpis nosaukts pēc 15 gadu pauzes. Saruna ar Latvijas Mikologu biedrības pārstāvi Renāti Kaupužu, un, protams, pirmais jautājums, kāpēc bijis tik ilgs pārtraukums? Savukārt tuvāk iepazīt gada sēni dodos uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju. Tur tiekos ar muzeja mikoloģi Initu Dānieli. Viņa stāsta, ka līdz šim par gada sēni izraudzītas gan ēdamās, gan indīgās, gan aizsargājamās sēnes, cepurīšu, piepju sēnes, pūpēžsēnes - tātad plašs spektrs. Gada sēnes titulu šogad ieguvusi ametista bērzlapene. Nosaukums jau liek domāt, ka sēne ir violetā ametista krāsā. Par gada ķērpi un gada sēni aicinām klausītājus ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, kā arī starptautiskā platformā “iNaturalist”. Tas svarīgi, lai iegūtu reprezentatīvus datus par Latviju un lai neveidotos ačgārna situācija, ka par retām un apdraudētām sugām ir ziņots vairāk nekā par bieži sastopamām, tostarp dzelteno sienasķērpi. Savukārt iepazīt Latvijas sēnes, tostarp ametista bērzlapeni kvalitatīvu foto veidā iespējams vietnē senes.lv.

“Kinnisvarajutud” podcasti 283. osas tõmbavad Algis ja Siim lõplikult joone alla meie suurele aastavahetuse küsitlusele, kui käime eraldi läbi, mida arvavad 290 investorit alanud 2026. aasta kohta pikaajalises üüriäris ja flippimises. Kas pikaajalist üüriäri on käesoleval aastal üldse mõistlik viljeleda või on hoopis flippimine praegu see valdkond, kuhu tasuks oma energia suunata? Kaardistasime ka, mis on investorite jaoks kõige põletavamad probleemid? Saladuskatte all võib öelda, et suuresti olid vastused etteaimatavad, aga tuli välja ka üllatusi. Kõik küsitlusele vastanud investorid võiks saate kindlasti lõpuni kuulata, sest päris lõpus viime läbi ka loosimise, kus selgub kolm õnnelikku võitjat, kes saavad endale "Kinnisvarajutud" meenekotikese pusa, kruusi ja võtmehoidja näol. --- Podcast “Kinnisvarajutud” võtab luubi alla Eesti kinnisvaraturu ning üritab erinevad teemad sügavuti lahti võtta. Eesmärk on rääkida kinnisvarast kui varaklassist (väike)investori vaatenurgast ning olla valdkonnast huvitatutele abimeheks ja meelelahutuseks. Saatejuhid on investor ja kinnisvarahuviline Siim Semiskar ning Uus Maa Pro partner ja kinnisvaramaakler Algis Liblik. Kuulajad saavad kaasa rääkida, küsimusi küsida või saate kohta tagasisidet anda Facebooki grupis Kinnisvarajutud. Jälgi meid ka Instagramis: www.instagram.com/kinnisvarajutud/ Toeta meie tegemisi Patreonis ja saa ligipääs boonusepisoodidele ja muule lisamaterjalile: www.patreon.com/kinnisvarajutud

Märtsikuus tähistame küll naistepäeva, kuid tähistamise kõrval tuleb meelde tuletada päeva sisulist sõnumit ja mõtestada naiste (õiguste) olukorda. Selleks vaatab ka Ringjoon tagasi eelmisele aastale ning märgib, missuguseid arenguid on tehtud ning kus ilmutavad end murettekitavad tendentsid. Maailmapoliitika on turbulentne ning sõjaliste konfliktide keskel – mis see naiste õiguste kaitsele kaasa toob? Miks Taani Gröönimaa inuiidi naiste ees vabandas? Kes siis naist õiguspoolest kaitsebki, konventsioon või mees? Kas naiste õiguste kaitsmisel ka edulugusid esines? Kõlab naiste olukorrastki Ukrainas, Sudaanis, Gazas ja Kongos. Saates diskuteerivad Rahel ja Kärt, keda usutleb Annabel. Saate lõikas kokku Eke. ---Kuula ka eelnevaid naistepäeva saateid!- Helikoptervaade naiste õigustest kodus ja võõrsil (2025)- Võta kässar maha ja pane tuled peale (2024)

JAV ir Izraelis svarsto į Iraną siųsti specialiąsias pajėgas.Kas lemia, kad Lietuvoje dirbančių senjorų dalis yra viena didžiausių ES?Kodėl pernai net 756 žmonės Lietuvoje nusprendė pasikeisti savo vardą?Anykščiuose per Naktigonės šventę rengiamos žirgų maudynės, įrašytos į Nematerialaus kultūros paveldo sąvadą.Kaip atsirado Kaziuko mugė ir kas ją išlaiko tokia populiaria?Lietuvos moterų futbolo rinktinė pirmąjį pasaulio čempionato atrankos langą užbaigė pergale ir lygiosiomis.Ved. Madona Lučkaitė

Wie ist es wirklich, Sebastian Kaindl beim Coaching und bei der Trainingsplanung über die Schulter zu schauen?Praktikantin Sina gibt heute einen ehrlichen Einblick in ihre ersten Wochen im Kaindl Athletic System.Sie erzählt, was sie über submaximales Training, Prilepins Tabelle und die Struktur hinter Coaching und Trainingsplanung gelernt hat.Außerdem sprechen wir über eine Frage, die viele Athleten beschäftigt:Wie individuell ist Training wirklich – und wo stößt Individualisierung an ihre Grenzen?Und ja:Warum sie mich zwischendurch einfach ausgelacht hat.Everyday Athletes Programm

Kā palīdzēt dzirdēt, redzēt, saprast un nokļūt kultūras iestādē visiem, kam ir interese? Kādi piekļūstamības risinājumi šobrīd dažās no kultūrvietām jau īstenoti un cik loma loma tajos ir dizainam? Kas mudinātu šādus uzlabojumus ieviest plašāk?  Par to raidījumā "Kāpēc dizains?", Ilzes Dobeles uzrunāti, diskutē Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore Barbara Ābele, LR Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktores vietniece Agnese Rupenheite, dizainers, informācijas un vides piekļūstamības eksperts Rihards Funts un Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.  Pārraides producente – Inta Pīrāga. Diskusija teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Grėsmių nacionaliniam saugumui ataskaitoje užsimenama apie ekstremistines bei teroristines organizacijas, kurios socialiniuose tinkluose taikosi į vaikus. Jie tampa vis labiau radikalūs, skatinami smurtauti. Pasak žvalgybos, tokių atvejų pasitaiko ir Lietuvoje. Kas ir kiek dažnai taikosi į vaikus Valstybės saugumo departamento vadovas Remigijus Bridikis neatskleidžia. O ką apie tai žino Lietuvos institucijos? Pokalbis su Vaiko teisių apsaugos tarnybos kontroliere Edita Žiobiene ir Vaikų linijos psichologe Jurgita Smilte Jasiulione.

Vai esi vēlējies pamēģināt 3D drukāšanu savam priekam? Šodien tie vairs nav eksotika. Arvien vairāk cilvēku izvēlas drukāt nelielas detaļas, nevis tās frēzēt vai pasūtīt no ārvalstīm. Kas īsti ir 3D printeris? Kā tas darbojas? Ko iespējams paveikt mājas apstākļos un cik sarežģīti ir sākt lietot šādu ierīci? Un kādas ir slēptās izmaksas? Pie Digitālo brokastu galda piesēž Fricis Pirtnieks, "AM Craft 3D" printēšanas eražošanas inženieris, un Edgars Timofejevs, "Tomega" Produktu departamenta vadītājs un mācību centra pedagogs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ūkininkai Kristina ir Rokas Janickai Kaišiadorių rajone Gabriliavos kaime laiko 140 mėsinių galvijų ir 350 avių. Ir ketina plėsti bandas. Trisdešimtmečiai, padedami Kristinos tėčio, jau turi nemenkos patirties, daug dirba, sumaniai pritaiko naujoves ir spėja visur: vaikus auginti, pakeliauti, kultūrinius renginius aplankyti. Kas labiausia lemia jų pasirinkimą užsiimti gyvulininkyste?Daugėja ūkiškų veiklų, kur žmogų ir įprastą techniką gali pakeisti dronai. Bendrovės Agrodronas, vienos pirmųjų Baltijos regione pradėjusios tiekti žemdirbiams dronus, vadovas Mindaugas Dorelis įsitikinęs, kad viskas priklauso nuo naudotojo fantazijos. Biržų rajono ūkininkas Žilvinas Jasinevičius tai tik patvirtina, nes prižiūrėti 400 ha uogyną dabar lengviau. Ne tik ūkininkai galės geriau įvaldyti dronus, kai Kauno technologijų mokymo centre pradėjo veikti uždara dronų skraidymo praktinio mokymo bazė. Jos direktorius Paulius Čepas pristato mokymų ypatumus.Molėtų rajone Duobinių kaime vietos gyventojas Dalius Kontrimavičius prieš metus įrengė šaudyklą. Joje lankosi ne tik profesionalai iš krašto apsaugos, medžiotojai, bet ir visi, norintys išmokti valdyti ginklą. Kaip kilo toks neįprastas sumanymas, kuriam gauta ES parama alternatyviai veiklai kaime kurti?Ved. Arvydas Urba

Korraliste riigikogu valimisteni on jäänud täpselt aasta. Kas praegune valitsus püsib? Kas riigijuhtimine pannakse pausile ja kas valitsusest saabuvad vaid head uudised? Millised otsused ei kannata uut valitsust oodata?

Kas on taas esile kerkinud vastuseis üleminekule eestikeelsele õppele? Selline mulje võib jääda lugedes mõningaid seisukohti poliitikute suust. Arutame teemat koos ajakirjanik Jevgenia Volohhonskajaga. Saatejuht on Pavel Ivanov.

Kas dešimtas darbuotojas Lietuvoje yra užsienietis, tai daugiausiai vyrai, dirbantys transporto srityje. Pastaraisiais metais imigrantų skaičius sparčiai augo, dabar jis siekia 7,5 proc. Lietuvos gyventojų.Prezidentas Gitanas Nausėda sako, kad „nors migrantų skaičiumi ir pragyvenimo lygiu Lietuva sparčiai artėja prie Europos Sąjungos vidurkio, negalime leisti, kad mūsų šalį pasiektų ir kiti senosiose Europos valstybėse vykstantys reiškiniai, kuriuos sukėlė netoliaregiška tų šalių migracijos politika“.Jis siūlo įvesti naują migracijos valdymo mechanizmą, pagal jį būtų nustatyta, kad Lietuvoje pas vieną darbdavį padirbę užsieniečiai po tam tikro laiko turėtų išvykti iš šalies. Tai būtų tik darbui atvykstantys imigrantai, jie neturėtų teisės į šeimų susijungimą ir nepretenduotų į Lietuvos gyventojo statusą.Laidoje dalyvauja buvęs Valstybės saugumo departamento vadovas Gediminas Grina, Vilniaus universiteto Tarptautinių santykių ir politikos mokslų instituto docentė Nerija Putinaitė, Seimo narys, liberalas Simonas Kairys, Seimo Nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto narys, Valstiečių, žaliųjų ir Krikščioniškų šeimų sąjungos frakcijos narys Dainius Gaižauskas, advokatų profesinės bendrijos „ReLex“ vyresnioji teisininkė, viena iš nevyriausybinės organizacijos „Sienos grupė“ steigėjų Emilija Švobaitė, prezidento patarėja, buvusi Migracijos departamento vadovė Evelina Gudzinskaitė.Ved. Agnė Skamarakaitė.

Aptaukošanās pēdējos gados Latvijas populācijā pieaugusi par vienu procentpunktu gadā. Situācija vēl nav traģiska, bet par normālu to arī vairāk nenosauksi. Kas ir aptaukošanās - slimības vai izlaidība? Spriežam ar speciālistiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Liene Sondore. Sazināmies ar psihoterapeiti Ainu Poišu. Viņa skaidro, kas ir emocionālā ēšana. Savukārt Inese Mauriņa, biedrības "parsirdi.lv" vadītāja, ieraktā aicina rīt, 5. martā, piedalīties biedrības organizētajā pasākumā "Mans svars ir mana veselība". "Šo slimību izraisa dažādi faktori, tā ir multifaktoriāla. Protams, mums vairāk gribas domāt, ka tā ir iedzimtība, jo, ja ģimenē ir liekais svars vecākiem, šo tendenci varam pārmantot," par aptaukošanos skaidro Kristīne Geldnere. "Vēl ir virkne ģenētisku sindromu, kas saistās ar lieko svaru un aptaukošanos jau sākot no ļoti agrīna vecuma - jaundzimušā, bērna vecumā. Mūsdienās pieejamie ģenētiskie testi ļauj identificēt šīs saslimšanas. Ne vienmēr mēs esam efektīvi to ārstēšanā, bet, attīstoties medicīnai, arī šis lauciņš kļūst arvien apgūstamāks. Tomēr līdz par 85-90% to ietekmē, pirmkārt, mūsu dzīvesveids un otrs, nenoliedzami arī apkārtējā vide. Arī būs pacienti, kuriem ir citas saslimšanas, kuru dēļ var mainīties ķermeņa svars, mainās vielmaiņa, pieaug svars. Katrs cilvēks, kuram ir liekais svars un aptaukošanās, noteikti ir jāvērtē ļoti individuāli, jo iemesli ir ārkārtīgi dažādi." Ne vienmēr liekie kilogrami uzreiz ir saistāmi ar nozīmīgām veselības problēmām. Šobrīd runā arvien vairāk par to, ka, ilgtermiņā skatoties, tāda veselīga aptaukošanās īsti nepastāv. Un no šī termina arvien vairāk ārsti izvairās, jo veselību var uzturēt ar dzīvesveidu - sportojot, pareizi ēdot, kustoties un arī, cik nu var, izvairoties no ikdienas stresa un pietiekoši guļot. Liene Sondore atgādina, ka daudz cilvēks pats var darīt, pārdomājot savus iepirkšanās un ēdiena gatavošanas paradumus, izvēloties veselīgāku uzturu, un galvenais, gatavojot mājās, nevis iegādājoties pusfabrikātus veikalā. "Cilvēki ēd izteikti par maz, vai par daudz. Liela daļa neēd brokastis, kaut gan ir arī pētījumi, ka ir jāpaēd apmēram 40 minūtes pēc piecelšanās olbaltumvielas saturošas brokastis. Jā, tas vārds šobrīd ir ļoti modē, bet tas tiešām nodrošina sāta sajūtu ilgākam laikam. Pluss ir šķiedrvielas - pilngraudu produkti, dārzeņi, nevis bulciņa ar kafiju no rīta skrienot," norāda Liene Sondore.

Felsefe Seminerleri - Dijital Teknolojiler, Eleştiri ve Toplum“Cehalet Epistemolojisi ve Kayıtsızlaşmanın Ardında”Konuşmacı: Ebru YetişkinModeratör: Emre ŞanSeminer Tarihi: 14 Kasım 2024Çağdaş cehalet epistemologları, cehaletin ve kayıtsızlığın artık sadece bilgisizlik ve bir bilgi eksikliği sorunu olarak tanımlanamayacağını, toplumsal olarak inşa edildiğini ve öğrenildiğini ikna edici bir şekilde ortaya koydular. Böylelikle cahilliğin ve kayıtsızlığın benimsenmesi ve değer sayılmasının ardında felsefi, siyasi ve ekonomi-psikolojik bir kültürel üretim hattı ortaya çıktı. Bu kültürel hattın içinde kakofoni, bitkinlik tasarımı, aptallık, ırkçılık, sistematik yok sayma ve yıkıcılık gibi nekropolitik unsurlar da yer almakta. Dijital teknolojilere eleştirel bir perspektif sunan bu seminerde, cehalet epistemolojisi üzerine yapılan son çalışmalardan yararlanarak, günümüz toplumsallığına dair çok disiplinli bir okuma yapılacak. Günümüzde tekno-feodalizmin yarattığı yaşam ve ölüm süreçleri içinde cehaleti ve kayıtsızlığı benimsemekte acaba nasıl bir güç bulmaktayız?

ISSP galerijā pašlaik skatāma Ivetas Gabaliņas fotogrāfiju izstāde „Meža vakari”. Iveta ir kuratore, praktizējoša fotogrāfe un ISSP galerijas vadītāja. Kas mudinājis mākslinieci pievērsties mežu izzušanas tēmai, kāpēc uzmanības centrā vecie meži un kā ar fotogrāfijas starpniecību iezīmēt būtiskas paralēles starp meža ķermeni un sievietes ķermeni? 

Vastuseks USA ja Iisraeli rünnakule asus Iraan ründama piirkonnas paiknevaid riike. Kas sellega ei osatud arvestada, mis edasi saab ja kui palju see kõik mõjutab Ukraina abistamist, sellest räägime Postimehe «Sõjastuudios» vaatleja Raivo Varega. Saatejuht on Ulla Länts.

"Digitunnil" on külas Tarijakaitse ja Tehnilise Järelvalve Ameti digiligipääsetavuse ekspert Hanna Rattasepp ja ligipääsuke.ee ligipääsetavuse konsultant Jakob Rosin, kellega lahkame riiklike veebirakenduste ligipääsetavuse teemat ja räägime ligipääsetavusest ka laiemalt. USA sõjaministeerium kandis Anthropicu musta nimekirja, kuna nad polnud nõus andma oma AI lahendusi autonoomsete tapamasinate tootmiseks. Teised andsid. Lastele mõeldud videoplönn mõjub nende vaimsele tervisele halvasti. Üks mees sai võimu tuhandete robottolmuimejate üle. Samsungi uued telefonid. Kas telefonikaamera pilti saab usaldada? Stuudios on Mait Tafenau ja Andrus Raudsalu.

Kas sieja brutalaus betono gyvenamąjį namą Naujojoje Vilnioje ir švelnaus, minkšto medžio interjerą Kuršių nerijoje? Kaip kurti jaukius namus, kurių dizainas ir medžiagos būtų neatsiejami nuo vietos – greta dundančio geležinkelio arba ošiančios jūros, pramoninio kraštovaizdžio arba smėlio kopų? Laidoje „Žmogus ir miestas“ kalbamės apie tvarų kontekstualumą architektūroje kartu su energijos nestokojančiomis „Case Studio for Architecture“ architektėmis Karolina Čiplyte ir Julija Čiapaitė-Jurevičiene.Ved. Matas Šiupšinskas

„Populizmas pateikia atsakymus, menininkai kelia klausimus“, – sako prancūzų choreografas Olivier Dubois, kurio spektaklis „Tragédie“ pradėjo šiuolaikinio šokio festivalį „New Baltic Dance“.Domanto Razausko muzikinės naujienos.Dusetose praėjusią savaitė, neatlikęs gausaus svorio sugriuvo seniausias miesto pastatas - buvusi žydų manufaktūra.Lenkija įvardijama kaip viens iš svarbiausių strateginių Lietuvos partnerių. Kiek ši strateginė partnerystė ryški kultūros srityje?Kompozitorius Sigitas Stankūnas savo namus Panevėžyje pavertė atvira meno erdve.Jean Baptitste Andrea 2023 metais už romaną „Globoti ją“ įvertintas Gonkūrų premija. Kas rašant knygas svarbu 20 metų kine dirbusiam rašytojui?Ved. Marius Eidukonis

Pianists un bijušais Bolderājas mūzikas un mākslas skolas direktors Artūrs Cingujevs nule divas nedēļas pavadījis savā jaunajā amatā kā Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors. "Atsperes" sarunā jautājam par jauno direktora ikdienu, ko nozīmē pārvaldīt ap 500 cilvēku, kā atjaunot uzticēšanos iestādē pēc iekšēja konflikta, par to, vai mākslinieciskā domāšana maina vadības stilu un to, cik svarīgi arī konkurējošā vidē ir pievērsties tieši sev un sevis izprašanai. Anna Marta Burve: Menedžmenta gars jūsos mīt jau kopš skolas laikiem. (..) Varbūt pat varam runāt par iedzimtību? Ir cilvēki, kas piedzimst ar menedžmenta garu, un tādi, kas nē? Šķiet, ka jums tas nācis dabiski. Mani vienmēr uzrunājušas personības. Un personībām ir viena līdzīga īpašība – katrs no šiem cilvēkiem ir sava ceļa gājējs. Neskatoties ne uz ko, ne uz kādiem apstākļiem. Zināmā vecumā uzdodot jautājumu, kas un kāds es esmu, protams, skatījos apkārt. Mēs dažreiz kaut ko kopējam, mācāmies, meklējam sevi, bet nonācu līdz atziņai, ka vēlos būt es pats. Un, lai es būtu es pats, vienīgā iespēja ir koncentrēties tikai un vienīgi uz sevi. Tas nenozīmē, ka jāiet pāri līķiem – nē! Bet tev ir ļoti jākoncentrējas pašam uz sevi, jāvēro sevi, jāanalizē sevi, jāstrādā ar sevi. Tā es uztveru dzīvi un sevi. Tas ir tas, ko turpinu darīt ikdienā. Tādēļ – jā, varbūt tā ir kaut kāda iedzimtība, jo vispār organizēt lietas man patika jau bērnudārzā: mamma stāstīja, ka audzinātāja esot teikusi – Artūrs būs kolhoza vadītājs! (Smejas.) Pats gan to neatceros. Tās ir lietas, kuras no tevis nav atkarīgas, līdz ar to – kad meklē sevi, tās vienkārši organiski parādās. Tas tā vienkārši ir, neko mākslīgi nevar izdomāt. Cilvēkiem ir liela tendence skatīties uz sevi kontekstā ar citiem un salīdzināt sevi ar citiem. Tāpēc spēja, māka, vēlme pievērsties sev un uzdot jautājumu, kas es esmu un ko gribu – tas, liekas, ir pat grūtāk, nekā pirmajā brīdī varētu domāt. Darbs ar sevi ir nebeidzams process. Mums parasti vieglāk domāt un runāt par citiem, nevis par sevi. Protams, esam sabiedrības daļa, un it īpaši tad, ja esam vadītāji, runājam par citiem. Bet ir ļoti svarīgi neaizmirst par sevi kā par kaut ko tādu, kas nemitīgi mainās. Viens no aspektiem, kas ļoti būtisks jebkuram vadītājam, ir objektivitāte. Faktos balstītas lietas. Skaidrs, ka mēs esam subjektīvas un emocionālas būtnes, un katram ir savs redzējums. Strādājot ar cilvēkiem, nespēju beigt brīnīties, cik mēs esam atšķirīgi un cik mēs vienu un to pašu jautājumu vai lietu uzlūkojam atšķirīgi! Tas parasti ir pārpratumu objekts sarunās. Bet jebkuram vadītājam jāspēj atrast objektīvs skatījums, lai varētu rast kopsaucēju. Tāpēc mēģinu skatīties uz sevi no malas un – nebaidos šī vārda – strādāt ar sevi. Nav noslēpums, ka Nacionālā mākslu vidusskola nesen piedzīvoja vadības nestabilitāti, kas arī bija par iemeslu konkursam. Kas, jūsuprāt, ir galvenais priekšnosacījums, kas veicina uzticēšanās sajūtas atgriešanos? Man grūti komentēt pašu procesu – atgriešanos. Bet varu teikt, ka par direktoru nepiedzimst. Par direktoru kļūst. Runājot par uzticēšanos – domāju, jebkurās attiecībās – gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan organizācijas ietvaros – uzticēšanos nevar panākt ātri. Tam vajadzīgs laiks, atvērta saruna, dialogs. Māka klausīties – ne tikai runāt. Tur ir daudz sastāvdaļu, kas procesu padara jēgpilnu. Un tad ir arī rezultāts. Ja mēģinām uzreiz mākslīgi iet uz rezultātu… Mēs visi esam jūtīgas būtnes, īpaši mākslā un mūzikā: mēs taču ikdienā pie tā strādājam, lai attīstītu sevī jūtīgumu! Menedžmentā tas diemžēl jānonivelē, jo neizbēgami dažreiz jāpieņem sāpīgi, ne visiem patīkami lēmumi, un vadītājs nekad nebūs vienādi labs visiem. Tā pa īstam to var saprast tikai tie cilvēki, kuri bijuši kādos amatos, jo, kamēr neesi bijis šajā lomā, tu to nevari izprast. Ja es pats nebūtu vadītājs, domātu – ko direktors īsti dara: paraksta dokumentus, sēž sapulcēs? Bet pamatā tā ir komunikācija. Es pat teiktu – komunikācijas kultūra, jo komunicēt jau komunicējam mēs visi, bet jautājums – kā mēs to darām? Piemēram, tas pats jūtīgums: otra puse vienmēr jūt un dzird ne tikai to, kādu vēsti tu gribi nodot, bet arī to, kā tu to dari. Vairāk – audioierakstā.

Kas ir tikai decembrī, bet nav citos mēnešos? Šo Samantas Kirilovičas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Kalniņu ģimene Rīgā: mamma Sanita, tētis Dzintars ar bērniem Herbertu (8 gadi) un Emmu (4 gadi).

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām. Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.  

Daliai Alytaus Adolfo Ramanausko-Vanago gimnazijos mokytojų tęsiant protesto akciją dėl atleistos etikos mokytojos, Alytaus miesto meras Nerijus Cesiulis sako sutinkantis su premjerės pozicija, kad situaciją reikėtų spręsti teisiniu keliu.Kaip reaguotų įvairios tarnybos, jeigu viename iš sostinės pastatų, kuriame veikia įvairių bendrovių ir kompanijų biurai, įvyktų teroro aktas? Ar apskritai, mes visi, žinotume, kaip elgtis tokio išpuolio metu?Lietuvos vyrų krepšinio rinktinė stos į dar vieną kovą 2027 m. pasaulio krepšinio čempionato atrankos turnyre. Lietuvių varžovė Islandijos rinktinė, kuriai gražių žodžių negailėjo ir treneris Rimas Kurtinaitis.Kas atstovaus Lietuvą „Eurovizijos“ dainų konkurse?Ved. A.Skamarakaitė

Augustas Šuliauskas, Tomas Purlys ir Jonas Miklovas aptaria pasakišką vakarą Kaune, kur „Žalgiris” po 50 minučių kovos įveikė Pirėjo „Olympiakos“. Vyrai taip pat apžvelgia geriausią žaidimą Europoje demonstruojantį Stambulo „Fenerbahče” ir išsako savo lūkesčius apie šio mėnesio rinktinių langą. Tinklalaidės partneriai: Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. Atsirado papildomų išlaidų? Vartojimo paskola - vienam ar keliems poreikiams. Pildyk paraišką internetu ir sužinok kiek gali pasiskolinti: https://inbank.lt/paskola/paskola-vartojimo Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Susitinkame stebėti rungtynių BasketNews ambasadoje! Vietų rezervacija čia: https://actionbyapollo.lt/vilnius/activity/basketnews-transliacijos/ Temos: Reikėjo įsižnybti, kad patikėtumei (0:00); Charakterį parodžiusios rungtynės (3:42); Klausimus kėlę teisėjų sprendimai (7:41); Rungtynes keitę teisingi Masiulio sprendimai (14:37); Skaudžiai kirtę antrieji „Olympiakos” šansai (19:11); Rungtynes keitusi kova ir energija (20:12); Kas čia įvyko su Butkevičiumi?? (26:57); Gražiausia vakaro akimirka ir ilgai laukta lyderių chemija (30:25); Fournier ir Bartzoko konfliktas (35:15); Pasikeitęs Cisco (36:57); „Žalgiris” dėl Francisco pasiruošęs viskam (45:30); Nuoširdžios Sabo emocijos (50:46); Žiūrim į turnyrinę ir tvarkaraštį (52:40); Geriausią žaidimą Europoje demonstruojanti „Fenerbahče” (54:00); „Fener” taikosi į istorinius rodiklius (58:44); Niekada nesibaigiantys klausimai dėl rinktinės sudėties (1:05:14); Turi būti dvi pergalės (1:09:12).

5 Kasım 2001 günü 28 yaşındaki doktor Andrew Bagby ortadan kayboldu. Cansız bedeni ertesi sabah bir otoparkta bulundu. Yüzünden, göğsünden, kalçasından ve başının arkasından beş kez vurulmuştu. Tanıdığı herkes tarafından dost canlısı bir arkadaş olarak anılan Andrew'un bu ani ve vahşi ölümü herkes için bir şok dalgası yarattı. Gözler hemen o zamanlarki kız arkadaşı Shirley'ye çevrildi. Kendisi o sıralar 40 yaşındaydı.

5 Kasım 2001 günü 28 yaşındaki doktor Andrew Bagby ortadan kayboldu. Cansız bedeni ertesi sabah bir otoparkta bulundu. Yüzünden, göğsünden, kalçasından ve başının arkasından beş kez vurulmuştu. Tanıdığı herkes tarafından dost canlısı bir arkadaş olarak anılan Andrew'un bu ani ve vahşi ölümü herkes için bir şok dalgası yarattı. Gözler hemen o zamanlarki kız arkadaşı Shirley'ye çevrildi. Kendisi o sıralar 40 yaşındaydı.

Četri gadi ir apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākoties piektajam kara gadam, gribam saprast, kas notiek ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kara sākumā bija liels uzrāviens, ja runājam par iedzīvotāju atbalstu, lielus līdzekļus atvēlēja arī valsts, gan palīdzībai, kas nonāk Ukrainā, gan palīdzībai civiliedzīvotājiem, kas atmuka uz Latviju. Kas notiek tagad? Un kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, ņemot vērā gan situāciju frontē, gan citviet, kur Krievija nemitīgi vērš uzbrukumus. Kā sokas ar palīdzību Ukrainai, par to diskusija Krustpunktā.  Vērtē "Ziedot.lv" juridisko jautājumu vadītāja Beāte Bauga, organizācijas "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un bloga "Vara bungas" autors, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.  

Hedefi değiştirebilmek 00:00 – MBCT'nin Doğuşu Ve Oxford Süreci 00:50 – Bilim, Yoga Ve Meditasyona Direnç 03:49 – John Kabat-Zinn Ve Stres Kliniği 04:31 – Mindfulness Tanımı: Kasıtlı, Anda, Yargısız 07:41 – Farkındalığın Üç Temel Faydası 13:09 – Terapide Hedef Değişimi 14:27 – Yoga: Bedeni Değil İlişkiyi Dönüştürmek 16:57 – Meditasyon Pratiği Zeynep Aksoy bu bölümde Mindfulness Based Cognitive Therapy'nin nasıl ortaya çıktığını ve bilişsel terapiyle mindfulness'ın hangi noktada birleştiğini anlatıyor. John Kabat-Zinn'in çalışmalarının depresyon alanında yeni bir perspektif açtığını, asıl dönüşümün düşünce içeriğini değiştirmekten değil, düşüncelerle kurulan ilişkiyi dönüştürmekten geçtiğini vurguluyor. Yoga ve meditasyonun da benzer şekilde beden ya da düşünceyi düzeltmekten çok onlarla kurulan ilişkiyi değiştirdiğinde etkili olduğunu söyleyerek bölümü meditasyon pratiğiyle tamamlıyor. Zeynep Aksoy, saygın bir yoga eğitmeni ve Reset platformunun kurucusudur. Web sitesi üzerinden canlı ve kayıttan izlenebilen dersler, üyelik programları ve profesyonel eğitimler sunmaktadır. Online Stüdyo üyeliği ile günlük çevrim içi derslere, geniş bir arşive ve topluluk desteğine erişim imkânı sağlar. Ayrıca Zeynep, katılımcıların hareket, anatomi ve farkındalık konularında bilgilerini derinleştirmelerine yardımcı olmak için yenilikçi Fasyal Yoga Uzmanlık Programı'nı yürütmektedir. Daha fazla bilgi almak ve sertifikalı eğitimlere katılmak için: www.zeynepaksoyreset.com

Pusiaukelėje tarp trijų šiaurės Europos sostinių drumstas Baltijos jūros vanduo skalauja kapą, kurio nebylus buvimas yra gausiai aptarinėjamas net ir po trisdešimties metų.  Vieną 1994-ųjų rugsėjo vakarą, kaip įprastai, nuo Estijos krantų atsiplešė keltas „MS Estonia“. Vilkikų vairuotojai, laisvo vakarietiško krašto sudominti keliautojai, darbinių reikalų vedini biznieriai ir kiti įvairaus plauko avantiūristai traukė link Stokholmo. Audros bangų blaškomame laive gėrimus ragavo, kazino ruletes suko, karaoke programose dainavo ir paragautus gėrimus už borto pylė lauk apie tūkstantis keleivių. Buvo likusios kelios valandos iki didžiausios Europos jūrinės tragedijos nuo Antrojo pasaulinio karo laikų. Kas nutiko tą naktį? Kodėl Švedija skubėjo palaidoti „MS Estonia“ po betoniniu sarkofagu? Ką slepia susitarimas nenardyti tragedijos vietoje? Ir kodėl visą pasaulį supurčiusi nelaimė vis dar kelia daug klausimų? Nepažadame, kad pateiksime visus atsakymus. Taip pat yra labai didelė tikimybė, kad po epizodo būsite dar labiau sutrikę, nei prieš jį įsijungiant. Tad iš anksto įspėjame ir atsiprašome.   Artwork: @korinavaicikone Muzika: Zapsplat, Free World, Pixel Perfect Productions Reportažai: LRT Panorama  

BN pokalbiuose apsilankęs naujasis Vilniaus „Ryto“ generalinis direktorius Martynas Giga, pristatė požiūrį į klubo valdymą, aptardamas organizacijos plėtrą, „Ryto“ dalyvavimą „NBA Europe“ bei derybas dėl nacionalinio stadiono operavimo. Vadovas taip pat analizuoja santykį su sirgaliais, investuotojų paieškas. Temos: Naujasis „Ryto“ generalinis direktorius: patirtis versle ir krepšinyje (0:00); Kodėl Giga pasirinko būtent „Rytą“? (11:10); „Rytas“ – nekenčiamiausia Lietuvos komanda: kaip tai pakeisti? (16:24); Riba tarp direktoriaus ir generalinio direktoriaus (23:18); „Ryto“ administracijos plėtimasis (28:42); Kas bus naujas investuotojas į „Rytą“? (32:14); „Rytas“ – per žingsnį nuo „NBA Europe“? (34:32); (Ne)konkretumas dėl „NBA Europe“ (41:40); Verslo požiūris į „Rytą“ ir konkurencija su Vilniaus „Žalgiriu“ (43:52); Papildomos „Ryto“ akcijos: ką tai reiškia? (48:48); Savivaldybės įtaka „Ryte“ ir akcijos fanams (53:51); Derybos dėl nacionalinio stadiono operavimo (59:22); Vilniaus „Žalgiris“ ir privatus investuotojas taip pat derybose (01:04:42); Kodėl „Rytas“ nepirko didžiosios arenos? (01:06:27); Atributikos pajamos, fanų kiekis ir pokyčiai ČL formate (01:08:53); Kas „Rytui“ bus sėkmė už penkerių metų? (01:15:47).

İkili Görüş'te Dr. Bahadır Çelebi, konuğu Aydın Selcen ile Münih Güvenlik Konferansı'ndan çıkan mesajları, ABD-İran gerilimindeki son gelişmeleri ve küresel siyasetin öne çıkan başlıklarını değerlendiriyor.Dk 10'da bahsedilen "62. Münih Güvenlik Konferansından Ne Sonuçlar Çıktı?" adlı yazı:https://daktilo1984.com/bultenler/dunya-gundemi-62-munih-guvenlik-konferansindan-ne-sonuclar-cikti/Yayın sonunda bahsedilen Devrim Muhafızları'nın gücüne dair Reza Talebi'nin yazısı (ENG):https://daktilo1984.com/d84intelligence/beyond-the-budget-how-irans-revolutionary-guards-built-an-economic-power-of-their-own/00:00 Giriş00:35 Galatasaray'ın Juventus'u 5-2 yenmesinin düşündürdükleri (futbol dışında her şey)09:00 Demokrasi ve hukuka tecdid-i iman10:10 2007'den bugüne Münih Güvenlik Konferansı'nın içerik değişimi12:00 Seçmeni Trump'ı Beyaz Saray'a bir nthr bom*cısı olarak gönderdi, tabir caizse17:30 İyi bir taktisyen ama kötü bir stratejist: Putin18:20 Münih Güvenlik Konferansı'nda Rubio'nun alkışlanması: Avrupa'nın trajedisi19:30 ABD Yudeo-Christian'lıktan Yudeo'yu düşürme peşinde: yeni sömürgecilik kapıda22:30 AfD Türkiye'de şubesini ne zaman açacak?26:00 Münih Güvenlik Konferansı: Düzen yıkılıyor değil, yıkıldı.27:40 Trump ara seçimde (Kasım 2026) hem Senato'yu hem Meclis'i kaybedecek gibi28:50 Sen Kübalı bir Marco Rubio'sun, Avrupa'nın çocuğuyum deme31:50 ABD'de dindarlaşma ve dinden uzaklaşma paralel olarak yoğunlaşıyor33:50 Devlet-altı aktörlerin devri kapanıyor ama mevcut çatışmalar "devlet"in azarıyla bitmez51:50 ABD, İran'la görüşmelerdeki heyecanını yeni uçak gemileri sevk ederek gösteriyor(!)01:01:01 MOSSAD'ın derin düşüncesi: İran rejimini yıkınca başa kimi koyacağız?01:04:20 Münih Güvenlik Kaonfrası'nda Mazlum Abdi vardı, Suriye Dışişleri Bakanı'nın yanında 01:07:20 Epstein dosyalarının gösterdiği: Avrupalı "beni, oy verdiğim kişi yönetmiyormuş" diye düşünüyor01:12:50 Almanya'nın silahlanması kötü. Japonya'nın silahlanması kötü. İkisinin aynı zamanda silahlanması...Ayrıcalıklardan yararlanmak için bu kanala KATIL:https://www.youtube.com/channel/UCWyDy24AfZX8ZoHFjm6sJkg/joinBizi Patreon'dan Destekleyin

Brīvprātīgā gada ienākumu deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā kā ierasts sāksies 1. martā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļai iedzīvotāju šogad nodokļu pārmaksa var neveidoties vai būt mazāka nekā iepriekšējos gados. Kas mainījies, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Fizisko personu Deklarāciju Uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša un VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Jana Uzare. "Pagājušajā gadā tika atcelts diferencētais neapliekamais minimums un ieviests vienots fiksētais visiem iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka jau gada laikā, saņemot atlīdzību, tika piemēroti precīzāki nodokļi un tādējādi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, pārmaksas var neveidoties," izmaiņas skaidro Dace Ķirse-Ķirša. Tāpat kā līdz šim iedzīvotāji var iesniegt nodokļu deklarāciju, lai saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi, izglītību un arī iemaksām privātajos pensiju fondos un veiktajiem ziedojumiem.  

Mihnenē pagājušā nedēļā aizvadīta ikgadējā drošības konference un šoreiz tur nācās daudz spriest par to, vai iespējams atjaunot uzticību starp NATO partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Kas ir ļoti satraucošs jautājums laikā, kad tūlīt būs apritējuši jau četri gadi kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani.  

Raidījumu esam veltījuši Baltijas jūrai un vairākiem interesantiem pētījumiem, kas atklāj jaunus faktus par mūsu jūru. Latvijas Hidroekoloģijas institūta biologi veikuši pētījumus gan par atjaunojošajām akvakultūrām Baltijas jūrā un to, kā aļģes un gliemenes varētu palīdzēt uzlabot ūdens kvalitāti, gan par to, kā ziemas ļauj prognozēt cianobaktēriju jeb zilaļģu ziedēšanu vasarā. Iepazīstam dažādos pētījumus! Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Maija Viška, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece un Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ineta Liepiņa-Leimane.   Kas liek ledum būt slidenam un kā to sacensībās padara vēl slidenāku? Slidu, kamaniņu un hokeja nūju skaņas pašlaik XXV ziemas olimpisko spēļu laikā Milānā un Kortīnā dzirdamas daudz. Olimpiskā ledus saķere un slīdamība ir vesela fizikas un ķīmijas principu buķete, un tieši olimpiādes laikā šis temats, piemēram, ātrslidošanas kontekstā, plašāk pētīts rakstā tiešsaistes žurnālā “National Geographic”. Ledus slīdamības principi labi zināmi ir Mārtiņam Rubenim, Rīgas Tehniskās universitātes Sporta tehnoloģiju centra vadītājam, kā arī Latvijas izlases trenerim, inženierim-mehāniķim kamaniņu sporta izlasei olimpiskajās spēlēs Kortīnā. Mārtiņš arī bijis pirmais sportists neatkarīgās Latvijas sporta vēsturē, kurš izcīnījis medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs, un tā bija bronzas medaļa 2006. gadā Turīnā, Itālijā. Ar Mārtiņu tiekamies attālināti, jo viņš atrodas Kortīnā. Ar viņu runājam par svarīgākajiem principiem, lai ledus labi slīdētu. Vai tā tas ir bijis Kortīnā?

Kas lemia, kad užsienyje gimę ar augę lietuvių vaikai, jau būdami suaugę, vis dar palaiko ryšį su Lietuva? 2024–2025 metais Vytauto Didžiojo universitete atliktas kokybinis tyrimas rodo, kad svarbiausias veiksnys – tėvai: jų pasakojimai apie gimtinę, jų pasididžiavimas lietuviška tapatybe ir asmeninis pavyzdys. Svarbų vaidmenį atlieka ir lietuviškos mokyklėlės, bendruomenės, galimybė vaikams atvykti į Lietuvą, taip pat įvairios programos ir iniciatyvos, skatinančios pažinti šalį iš arčiau.Kremlius intensyvina informacinį karą prieš Lietuvą ir visus Vakarus, o apklausos rodo, kad du trečdaliai mūsų šalies gyventojų bijo karo su Rusija. Komunikacijos eksperto, agentūros „Bosanova“ vadovo Vytauto Matulevičiaus knyga „Baimės frontas“ analizuoja, kaip Rusija kovoja informacinį karą ir kaip Kremliaus melai veikia mūsų kasdienybę – nuo geopolitikos iki kiekvieno iš mūsų kišenės.Vasario 16-osios minėjimo Istorinėje Lietuvos Respublikos Prezidentūroje Kaune tradicija siekia laiką, kai ji buvo tiesiog prezidentūra. Tiesa, prieš šimtą metų šios atmintinos datos akcentai buvo visai kiti. Šventinėmis šios institucijos puoselėjamomis tradicijomis tuomet ir dabar domisi Kotryna Lingienė iš Kauno.

Family Matters Ch. 18Locking eyes with Shanks, the necromancer speaks a single word and casts Power Word Kill. Shanks falls dead, and the battlefield goes silent. But only for a moment, and as the battle rages on to its imminent conclusion, Shanks finds himself in the Veil. He is met there by his ancestral God, The Hunter. The two converse on his journey through life and his progress toward balance. Their conversation ended with the awakening of Mind's Eye to its full potential. Meanwhile, the party pushes their enemies toward defeat when the necromancer casts Cone of Cold, dropping Turk unconscious.As he falls, time slows to a stop, and he meets his much-maligned patron, Kas the Bloody-handed. The Vampire questions Turks' resolve and motivations for his pact, ultimately relieving the halfling of his powers after he refuses to do the betrayer's bidding. Turk isn't the only one pushed to the edge by the Cone of Cold. Zechs soon falls unconscious after a strike from the barbarian. The Tabaxi awakes in a vision of the spirit world of his people, the Goddess of the realm at his side. Tumra, the Snow Leopard, helps the Ranger unburden himself through thoughtful conversation and quiet contemplation. As the battle comes to a dramatic close, with Salix performing the revivify spell on Shanks' lifeless body, the archer's time in the Veil draws to a close. He meets the Matron of Ravens, who informs him that his time in the land of the living is not at an end. She, like the party, is opposed to the Constable's plans and wishes for him to take her blessing back to stop the needless loss of life, once and for all. Shanks accepts this gift as everything fades to black.There's so much happening, and that's where we pick up…Find out what happens next in this episode of the Medusa's Cascade: Collateral Damage!Theme Music is written and performed by EfflorescenceMixed by Thomas Lapierre IIITitle Card by Pierce Graphics Check out the show at themedusascascade.com Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Stuudios Priit Hõbemägi, Marek Strandberg ja Hindrek Riikoja. Kas haridus läheb allamäge või ülesmäge? Arutame Eesti Inimarengu aruande üle. Ukraina kiivrisaaga kütab kirgi. Kelle ROKi juhid on Venemaa. Teedeehitusse suunatakse 4 aastaga miljard eurot. Tarbijahinna indeksiga on mingi suur jama - see ei saa ega saa seda valmis!

Seimo narys „aušrietis“ Tomas Domarkas praėjusį rudenį apklaustas kaip liudininkas byloje dėl užkastų pavojingų atliekų. Jos aptiktos politiko tėvui priklausančiame sklype Plungės rajone, o įtarimai tyrime pareikšti keliolikai esamų ir buvusių bendrovės „Redus LT“ darbuotojų.Aktualus klausimas. Dalis politikų ir aplinkosaugininkų sako, kad Seime svarstomos Miškų įstatymo pataisos leis tik labai nedaug miškų geriau apsaugoti. Tuo metu kita dalis politikų ir miškų savininkų sako, kad dėl papildomos miškų apsaugos Lietuva neteks dešimčių milijonų eurų pajamų. Kas svarbiau – miškai ar iš jų gaunamos pajamos?Knygą apie Gintautą Palucką ir jo aplinką pristantys Andrius Tapinas ir Šarūnas Černiauskas sako, kad dar toli gražu neatskleisti aukščiausių šalies vadovų ryšiai su įtartinais verslininkais.Vis daugiau gyventojų piktinasi kelyje Vilnius-Utena įrengtomis horizontaliomis apsaugos juostomis, kurių tikslas – apsaugoti vairuotojus nuo į kelią išbėgančių gyvūnų. Į LRT RADIJĄ kreipusis moteris sako, kad, patekusi ant tokios juostos, susilaužė riešą, o kiek anksčiau ant tokios juostos užlipęs žirgas nusilaužė kojas. Ar viskas gerai su šiomis apsaugos juostomis ir ką daryti, kad nenukentėtų nei žmonės, nei gyvūnai?Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba informuoja, kad pastaraisiais metais vaistų tiekimo sutrikimų sumažėjo. Tačiau jau ketvirtas mėnuo, kaip stinga vaistų krūties vėžiui gydyti. Jų reikia penkiems tūkstančiams moterų. Kodėl?Ved. Edvardas Kubilius

Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?

Hodnota zlata sa za posledné tri roky zvýšila o takmer 170 percent. To je rekordný rast, ktorý sa dá porovnať len s obdobiami ako bola ropná kríza koncom sedemdesiatych rokov, alebo globálna finančná kríza po roku 2008. Tieto obdobia však zároveň upozorňujú, že po prudkom raste často prichádza strmý pád. Ak niekto kúpil zlato v roku 1980, nasledoval prepad ceny a trvalo mu 27 rokov, kým sa jeho investícia dostala späť na úroveň nákupu. Ak nakupoval v roku 2010, investícia sa mu vrátila o desať rokov. Aktuálne v posledných týždňoch cena zlata mierne klesla asi o desať percent, ale stále zostáva na rekordnej úrovni okolo 5000 dolárov za trójsku uncu. Radoslav Kasík zo spoločnosti Finax vysvetľuje, že investície do zlata dnes hraničia skôr so psychózou a ľudia majú skreslené predstavy: "Pri investovaní nikdy nie je dobré reagovať na aktuálne dianie a naháňať trendy. Aj tak ľudia väčšinou zachytia až záver, po ktorom nasleduje prudká zmena." Zlato nie je ideálna investícia na zhodnotenie majetku, pretože jeho výkon z dlhodobého hľadiska nedosahuje zhodnotenie akcií. Môže však slúžiť na diverzifikáciu portfólia, ak v ňom človek nemá uložených viac ako desať - pätnásť percent svojho majetku. Ak už sa niekto rozhodne investovať do zlata, mal by dôkladne zvážiť, kde ho kúpi, za akú cenu a kde ho bude skladovať. Predajcovia majú totiž rôzne triky. "Často sľubujú predaj bez poplatku, ale ponúkajú zlato v eurách za gram," vysvetľuje Kasík. Zlato sa však celosvetovo predáva v amerických dolároch za trójsku uncu a preto je dôležité si ponúkanú cenu prepočítať. Pre investora je najlepšie navštíviť priamo výrobcu zlata, zvyčajne mincovňu. Kasík tiež hodnotí vývoj na akciovom trhu. Napriek clám a inflácii zatiaľ americká a svetová ekonomika nie sú v recesii, ale na trhu sa dejú nečakané zmeny. "Napríklad v minulom roku európske a ázijské indexy prekonali tie americké a zmenila sa aj pozícia technologických firiem," dodáva Radoslav Kasík z Finaxu. Rozhovor moderuje Eva Mihočková. V rozhovore sa dozviete: Oplatí sa dnes kupovať zlato? Bude hodnota zlata ešte rásť alebo príde pád? Na čo si dať pozor pri kúpe zlata Aké je historické zhodnotenie zlata a akcií Ako trhy reagujú na nepredvídateľnú politiku Donalda Trumpa Aký vývoj akciového trhu je možné očakávať See omnystudio.com/listener for privacy information.

Tagad dzīvojam tik labi, kā nekad, lai saprastu, ka ir tik slikti kā nekad. Iespējams, ka pretrunīgāku apgalvojumu atrast būs grūti. Bet varbūt viss ir loģiski? Kā atšifrēt šo apgalvojumu? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas bioloģijas zinātņu doktors Indriķis Krams un oftalmoloģe Anda Balgalve. Kas mūsdienu sabiedrības dzīvē ir mainījies un kāpēc jūtamies nelaimīgi, ierakstā vaicājām apzinātības asniedzējam, psihoterapeitam un psihologam Ansim Jurģim Stabingim. 

„Socialinis ryšys smegenims yra ne prabanga. Tai bazinė informacija, kad pasaulis yra prasmingas“, – pažymi neuromokslininkė Laura Bojarskaitė. Kaip vienatvė veikia žmogų, ji pasakoja naujame „Smegenų DNR“ epizode.Šią žiemą Lietuvą sukaustę rekordiniai šalčiai paliko pėdsaką ne tik termometruose, bet ir mūsų piniginėse. Daržovių kainos kyla, o augintojai sako – dalis derliaus paprasčiausiai sušalo sandėliuose. Situaciją dar labiau apsunkina išaugusios sąskaitos už elektrą ir šildymą.Vasaris šiemet žada būti ypatingas ne tik kalendoriuje, bet ir danguje. Kalbama apie planetų rikiuotes, neįprastus dangaus reiškinius ir net kelias datas – vasario 17-ąją, 26-ąją ir 28-ąją, kai esą verta pakelti akis į dangų. Kas iš tiesų vyks kosmose, ką galėsime pamatyti iš Lietuvos, o kas – labiau skambios antraštės nei realūs stebuklai?Į LRT girdi kreipėsi vilnietis Martynas. Jis teigia nemaloniai nustebęs, kai buvo paprašytas susimokėti už priduotas statybų atliekas. Anot jo, anksčiau gyventojams skirtos aikštelės skatino tvarumą ir atliekas priimdavo nemokamai. Atliekų tvarkytojai teigia, kad tvarka pasikeitė, nes gyventojams skirtomis aikštelėmis ėmė naudotis ir verslas.Ved. Paulius Selezniovas

Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas par pārāk zemām algām. Tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir ļoti pat cienījams, kādam varētu šķist arī nesamērīgi liels. Par atalgojuma politiku augstākajās izglītības iestādēs diskusija Krustpunktā. Raidījumā diskutē Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Augstskolām, līdzīgi kā citām iestādēm, kas saņem valsts budžeta naudu, ir jāpublicē amatpersonu atalgojumu, ko izmaksā ik mēnesi. Pēdējās dienās interneta vidē viļņošanās izvērsusies ap Latvijas Universitātes publicēto, ka decembrī rektors mēnesī saņēmis gandrīz 22000 eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15000. Tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13000 un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, attiecībā pret valsti un attiecībā pret studentiem, jo pamatā tā ir studentu un arī valsts nauda? Krustpunktā neesam daudz interesējušies par to, kas vispār notiek ar atalgojumu augstākajā izglītībā, vai pasniedzējiem, lektoriem arī ir labas algas? Kas tās nosaka? Kāpēc vispār runa ir par tik lielām summām?

Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību. Aktualitātes komentē politologs Veiko Spolītis un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sāpīgā failu lavīna Piektdien, 30. janvārī, Savienoto Valstu Ģenerālprokurora birojs darīja pieejamu tīmeklī pēdējo porciju no t.s. „Epstīna failiem”, respektīvi, dzimumnoziegumos apsūdzētā un 2019. gadā cietumā pašnāvību izdarījušā finansista Džefrija Epstīna un viņa līdzzinātājas Gisleinas Maksvelas lietas materiāliem. Tie ir apmēram trīs ar pusi miljonu lappušu teksta, vairāk nekā divi tūkstoši video failu un apmēram 180 tūkstoši attēlu. Šo publiskošanu Ģenerālprokurora birojam par pienākumu uzlika Savienoto Valstu Kongresa pagājušā gada novembrī pieņemtais Epstīna failu caurskatāmības akts. Tiesa, pilnīga publiskošana aizkavējusies par vairāk nekā mēnesi pēc Kongresa noteiktā termiņa. Iemesls, kā apgalvo birojs, esot nepieciešamība veikt failu rediģēšanu, pirmām kārtām padarot nepieejamu noziegumos cietušo identitāti. Tomēr, kā atklājuši publiskoto pārlūkojušie žurnālisti, ne visos gadījumos tas ticis konsekventi veikts. Tāpat norādīts, ka publiskotais materiālu masīvs ir absolūti neorganizēts, daudzas elektroniskās sarakstes vienības un izmeklēšanas dokumentu kopijas tajā atrodamas vairakkārt dažādās vietās, pie tam konstatējams, ka dažādās viena un tā paša materiāla kopijās izrediģēta atšķirīga informācija. Šodien, 4. februārī, Ņujorkas federālā tiesa pēc noziegumos cietušo pārstāvju prasības lems par attiecīgā resursa slēgšanu līdz brīdim, kad visa ar cietušajām saistītā informācija būs padarīta nepieejama. Tikām pasaule ar pārsteigumu konstatē, cik plaši un personiski bijuši Džefrija Epstīna sakari dažādu valstu elites, tai skaitā politiskās elites aprindās. Acīmredzami tieši šajos sakaros, tos mērķtiecīgi būvējot un uzturot, viņš balstījis savu biznesa modeli. Viņa paziņu un sarakstes lokā ir atrodami multimiljardieri Īlons Masks un Bils Geitss, britu karaļnama atvase Endrjū Vindzors-Mauntbatens, publicists, netradicionālās medicīnas apoloģēts Dīpaks Čopra, eksprezidents Bils Klintons, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita un citi. ASV Kongresa Uzraudzības komiteja izsaukusi eksprezidentu Klintonu un viņa dzīvesbiedri, kādreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni uz iztaujāšanu, un vakar kļuva zināms, ka Klintonu pāris piekritis ierasties. Apmēram trīstūkstoš reizes publiskotajos materiālos parādās pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš jau paziņojis, ka publiskotais apliecinot viņa pilnīgu nevainīgumu jebkādu Epstīna likumpārkāpumu sakarā. Apmēram tūkstoš reizes šeit uzpeld arī Krievijas diktatora Vladimira Putina vārds, ar kuru gan, pēc visas spriežot, tiešu kontaktu Džefrijam Epstīnam nav bijis. Toties viņa tiešo kontaktu sarakstā ir kādreizējais Krievijas vēstnieks ANO, 2017. gadā mirušais Vitālijs Čurkins un Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs, Krievijas Federālā drošības dienesta akadēmijas absolvents Sergejs Beļakovs. Prāga iziet ielās Sadursme starp Čehijas prezidentu Petru Pavelu un labēji populistisko premjera Andreja Babiša valdību, kas uzsāka darbu decembra vidū, notikusi ātrāk un ir ar plašāku rezonansi, nekā daudzi prognozējuši. Babišs trešo reizi kļuva par Čehijas premjerministru 2025. gada decembrī, viņa partijai „ANO 2011” izveidojot koalīciju ar partijām „Brīvība un tiešā demokrātija” un „Automobilisti paši sev”. Viens no pirmajiem jaunās varas simboliskajiem žestiem bija Ukrainas karoga aizvākšana no parlamenta ēkas. Par konkrēto ieganstu pašreizējam konfliktam kļuva prezidenta atteikšanās apstiprināt vides ministra amatā partijas „Automobilisti paši sev” pārstāvi Filipu Tureku, kura partija pauž izteikti antiekoloģiskus uzskatus. Tas ir pirmais šāds kategoriska ministra noraidījuma gadījums no Čehijas prezidenta puses kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pašreizējā konstitūcija. Kā iemeslu prezidents min Filipa Tureka attieksmi pret valsts likumiem un konstitucionālajām vērtībām – viņš izcēlies ar homofobiskiem, seksistiskiem, rasistiskiem un nacismam simpatizējošiem izteikumiem. Šīs „daiļrades” apkopojumu publicēja izdevums „Denìk N”.  Tāpat nesen, pavadot ārlietu ministru Petru Macinku vizītē Kijivā, Tureks netieši attaisnoja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ārlietu ministrs Macinka, kurš ir arī „Automobilistu” partijas līderis, nosūtīja vairākas īsziņas prezidenta palīgam, solot Tureka neapstiprināšanas gadījumā, citējot, „sadedzināt tiltus tā, ka tas paliks politoloģijas mācību grāmatās”. Viņš nācis klajā ar iniciatīvu, ka Čehiju nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā, jāpārstāv nevis, kā ierasts, prezidentam, bet gan premjerministram Babišam. Svētdien, 1. februārī, Prāgas Svētā Vāclava laukumā pēc organizācijas „Miljons mirkļu demokrātijai” aicinājuma pulcējās 80 līdz 90 tūkstošus liels protesta mītiņš prezidenta pozīcijas atbalstam. Opozīcijas partijas vakar sarīkoja parlamenta apakšpalātas neuzticības balsojumu Babiša valdībai, kuru kabinets, pateicoties vairākumam likumdevējā, izturēja. Šodien, 4. februārī, paredzēta prezidenta Pavela un premjerministra Babiša tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju. Indijas un Eiropas Savienības dižlīgums Tirdzniecības vienošanos, kuru 27. janvārī Indijas galvaspilsētā Ņūdeli parakstīja šīs valsts premjerministrs Narendra Modi un Eiropas Savienības pārstāvji – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta – abas puses savos paziņojumos krāšņi dēvē par „visu darījumu māti”. Tas patiešām ir apjomos bezprecedenta nolīgums, kas aptver tirgu ar apmēram diviem miljardiem cilvēku un 25% planētas kopprodukta. Vienošanās paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu gandrīz 97% Eiropas Savienības eksporta uz Indiju un gandrīz 100% Indijas eksporta uz savienību – ļoti vērtīgs papildinājums līdzīgu vienošanos komplektam, kas jau saista savienību ar Japānu, Indonēziju, Meksiku, Dienvidamerikas Brīvā tirgus valstu grupu „Mercosur” un virkni citu valstu. Sarunas par šo līgumu tika uzsāktas 2007. gadā, tad 2013. gadā pārtrauktas nepārvaramu nesaskaņu dēļ, līdz atsāktas 2022. gadā. Var tikai lēst, cik lielā mērā par šo sarunu sekmīga iznākuma katalizatoru kalpoja Savienoto Valstu līdera pēdējā gada mētāšanās ar saviem superaugsto tarifu piedraudējumiem kā Ņūdeli, tā Briseles virzienā, taču vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tā ir divu globālās ekonomikas smagsvaru reakcija uz pamanāmo līdzšinējās pasaules kārtības ļodzīšanos. Kā par noslēgto vienošanos raksta Austrālijā bāzētās starptautiskās politikas domnīcas Louvija institūts resurss „The Interpreter”: „Tā vietā, lai signalizētu par atgriešanos pie vecā stila tirdzniecības liberalizācijas, Indijas un ES brīvās tirdzniecības nolīgums atspoguļo pragmatiskāku modeli, kas vērsts uz diversifikāciju, noturību un politikas elastību. Tas mazāk darbojas kā tarifu samazināšanas pasākums un vairāk kā piegādes ķēžu stabilizēšanas plāns ģeopolitisku satricinājumu laikmetā.” Domnīca lēš, ka standartu salāgošana pozitīvi ietekmēs digitālās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un atbildīgas ražošanas normu situāciju visā Indijas okeāna reģionā. Kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir paredzamas kā galvenās ieguvējas no šīs vienošanās, tad Indijā tā ir mašīnbūve, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, savukārt Eiropas Savienībā – automobiļu būve un elektronikas ražošana. Savstarpējo loģistikas ceļu stiprināšana paredz sadarbību kuģošanas drošības un vispārējās aizsardzības jomā Indijas okeānā, kur pēdējā desmitgadē manāmi pieaugusi Ķīnas klātbūtne. Šai ziņā svarīgs moments ir arī drošības un aizsardzības partnerības nolīgums, kuru 27. janvārī parakstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars. Der piebilst, ka vakar, 3. februārī, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par tarifu samazināšanu importam no Indijas no 25% uz 18%. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Terve elu olen arvanud, et lapse saamine on käkitegu. Nüüd olen õnnelikus suhtes, aga last ei ole. Kas meie põlvkond on tünga saanud? Ühel päeval ütles mu elukaaslane Kristi, kui oli kuulanud järjekordset podcast'i lapse saamise teekonnast, et sellest räägivad ainult naised. Tahaks mehe vaatenurka ka. Mida te mõtlete ja tunnete?Nii et siin ma siis olen, 33-aastane mees, ja räägin teile, miks mul lapsi pole, mida ma teen, et oleks, ning kuidas see kõik paneb pea ringi käima. Audiolugu loeb: Lennart RuudaSalvestus, helikujundus ja originaalmuusika: Janek MurdLevila 2026Support the show

Profesore Gunta Ancāne ir psihoterapijas un psihosomatikas ārste. Šajā sarunā viņa atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas nostāju: "emocionālā veselība nosaka fizisko veselību". Profesori izjautāju, ko tas nozīmē praksē. Kāpēc cilvēkam sāp galva, vēders vai mugura, lai gan izmeklējumi rāda, ka viss kārtībā?Profesore skaidro, kā neizteiktas bailes, dusmas vai kauns kļūst par fiziskām sāpēm. Viņa atklāj, kāpēc dusmas ir noderīgas un nepieciešamas jūtas, kas palīdz aizstāvēt savas robežas. Kāpēc rūpēties par sevi nav egoisms, bet gudra rīcība un pienākums pret sevi un apkārtējiem.Šī saruna palīdzēs vairāk saprast, kāpēc tu jūties, kā jūties, un ko ar to darīt. Profesore ikdienā strādā Ziemeļeiropas mentālās veselības centrā. Viņas pieredze un zināšanas palīdz saprast, kā emocijas kļūst par slimībām un, kas vēl svarīgāk, kā no tām izārstēties.Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir 251.epizodes lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads03:08 Kāpēc emocionālā veselība nav tikai emocionālā veselība - Pasaules Veselības organizācijas pozīcija07:07 Kas cilvēkiem būtu jāsaprot par emociju rašanos smadzenēs - izjūtas un sajūtas14:08 Kā emocionālie faktori rada galvassāpes, muguras sāpes un citus simptomus16:20 Kas ir aleksitīmija - cilvēki, kuri neizprot savas jūtas19:52 Par mēru - Aristoteļa gudrība par visām jūtām21:09 Skaudība kā vērtīga informācija par to, ko es gribu23:15 Dusmas ir noderīgas jūtas - kāpēc un kā tās lietot30:29 Laicīgi pamanīt, kā es jūtos, un rīkoties33:54 Rūpēties par savu pašsajūtu nav tikai tiesības - tā ir pienākums36:29 Pareizi/nepareizi - kas ir tas soģis, kas var pateikt, kā ir pareizi?38:11 Drīkst/nedrīkst - kā šie vārdi tevi padara par kalpu40:02 Labi/slikti - cieņpilna izturēšanās vs vērtējumi44:45 Ja ir grūti rūpēties par sevi - kā to darīt?51:33 Vajag/nevajag - bīstamākie vārdi Latvijas sabiedrībā55:39 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu58:05 Kā okupācija un meli mūs pazemoja1:00:40 "Es gribu" un "man patīk" - svētie vārdi attiecībā uz veselību01:05:29 Ziemeļeiropas mentālās veselības centrs - kur meklēt palīdzību01:10:11 Kad ir grūts dzīves posms - ko darīt?01:18:02 Nav vienas receptes, bet ir individuāls risinājums01:22:08 "Tu esi egoists!"01:25:41 Reanimēt vārdu "ambīcijas"

Täna on teemaks hiljutised Elisa ja Telia internetikatkestused ja kas nende puhul saaks midagi teisiti teha. Glen raporteeris Google'ile reklaamipettust ja sai vastuseks teada, et kõik on nii nagu peab. Arutame, kas Smart ID+ aitab petturite vastu või teeb hoopis inimeste elu keerulisemaks. Euroopa Komisjon esitab Google'ile nõudmisi – on need põhjendatud? Saate lõpus sirvime lugejakirju.   Saate teemad: • Kas operaatorite internetikatkestused on paratamatus ja oleme lihtsalt hea teenusega liiga ära harjunud? • Google'i uudisvoos reklaamitakse petuskeemi, aga juriidiliselt on kõik korras • Smart ID+ võiks vähendada petuskeeme, aga pankadel on oma arvamus • Tuline vaidlus: kas Euroopa Komisjon kiusab Google'it või kaitseb kasutajaid? • Kuulajakiri: taaskord taskuhäälingute nivoodest   Kui sul on meile küsimusi või tahad jagada oma kogemusi tehnikamaailmas, kirjuta meile: digisaade@geenius.ee. Saadet teevad Hans Lõugas, Glen Pilvre ja Meelis Väljamäe. Tunnusmuusika: Glen Pilvre, Paul Oja.

Recorded 1/13/26: It is our annual exchange student wrap up episode. Iris joins us and teaches us Dutch cuss words. Our new favorite is "Kaasneuker", (Kas-nuuker). Listen to find out what it means! Original music composed by The Jessi Brown Experience. Find Jessi at TheJessiBrownExperience.Bandcamp.com, and us@ShannonsParty, @ActualMaggieMay, @ThatMoreThing , and @ShannonsPartyReads on Instagram. Now streaming on Podbean, Pocket Cast, Spotify, and Apple Podcast