Podcasts about Kas

Bugün 01 Kasım 2025 #dogatakvimi

Seekordses Ilmaparandaja saates räägime peamiselt keskkonnaharidusest. Kuidas mõjutab keskkonnahariduse ümberkorraldus Eesti haridussüsteemi ja ühiskonda ja kuidas kompleksselt loodusest rääkida nii, et noorte peas ka seosed tekiksid? Kas ilma teadmata, mis on märg mets, saab rääkida sellest, mida selle metsaga tegema peaks? Saates on külas hariduspsühholoog Grete Arro. Saatejuht on Mart Valner

Atzīmējot Latvijas Radio simtgadi, raidījumā ceļojam vēsturē uz pagājušā gadsimta sākumu, kad cilvēce piedzīvoja milzu tehnoloģisko pavērsienu, savās mājsaimniecībās ienesot radio aparātu. Kā tehnoloģijas un žurnālistika veica apvērsumu informācijas apritē un kā radio balsis uzrunāja cilvēkus visā pasaulē tolaik un tagad, par to tad Latvijas Radio jubilejas raidījumā stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un radioamatieris Andris Bruņenieks. Kas ir radio fenomens? Vita Zelče: Radio joprojām dēvē par intīmāko mediju. Ja mēs tradicionāli klausāmies balsis, tad klausītājs un runātājs veido šo sasaisti, plašāku vai šaurāku. Bet radio fenomens gan sākumā, gan laika gaitā ir tas, ka klausītājs jūtās vai var justies kā tieši personiski uzrunāts, ka tas viss ir tieši viņam. (..) Radio ar, mēs teiktu ar džingliem, ar dažādām skaņām, ar konkrētajām balsīm, kas ir žurnālistu vai diktoru balsis, tā vai citādi laika gaitā klausītāju pieradina un rada tādu drošības sajūtu.  Vēl man būtu jāatsaucas kaut vai uz Atmodas laiku, šo ļoti slaveno Latvijas Radio vēstures gadu - 1991. gadu, kad ir gan barikādes, gan pagrīdes radio, gan iebrukums radio. Tobrīd Agris Semēvics, kas ir viens no pagrīdes radio veidotājiem, arī saka, ka radio nozīme ir skatāma ne tikai informācijas pasniegšanas kontekstā, bet tieši drošības kontekstā. Kamēr skan radio, tikmēr arī Latvijas valsts, tikmēr Latvijā. Andris Bruņenieks: Es gribētu piebilst, kāpēc radio tā visiem patīk? Pirmām kārtām, tas ir pats vecākais tāda veida informatīvais līdzeklis, otrkārt, tas ir ļoti labs fona medijs, kurš darbojas tad, kad jūs ar kaut ko citu nodarbojaties, bet vienkārši tas skan fonā, un jūs varat kaut kam piesaistīties, paklausīties tad, kad jums liekas kaut kas interesants. Tipiski automašīnā. 

Cenk Dereli ile her ayın son haftası mimarlık gündeminden gelişmeleri değerlendirdiğimiz programlardan bir yenisini sunuyoruz. 2-5 Ekim tarihleri arasında gerçekleşen ve Cenk'in de bir panelinde yer aldığı Kayseri Mimarlık Festivali'nden izlenimleri, 3-9 Kasım tarihleri arasında düzenlenecek Antalya Mimarlık Bienali'nden haberleri paylaşıyoruz. Malatya'nın Darende ilçesindeki 4 bin yıllık tarihe sahip Aslantaş heykellerinin Malatya Müzesi'ne taşınması kararı sonrasındaki tepkileri, Göbeklitepe'deki GT2 alanının ziyarete açılmasını konuşuyoruz. Paris'teki Centre Pompidou'nun Moreau Kusunoki ve Frida Escobedo tarafından yenilenmek üzere 5 yıllığına ziyarete kapanması üzerinden yapının mimarlık tarihindeki önemini, yeni müze projesini, benzer başka örnekleri tartışıyoruz.

Cenk Dereli ile her ayın son haftası mimarlık gündeminden gelişmeleri değerlendirdiğimiz programlardan bir yenisini sunuyoruz. 2-5 Ekim tarihleri arasında gerçekleşen ve Cenk'in de bir panelinde yer aldığı Kayseri Mimarlık Festivali'nden izlenimleri, 3-9 Kasım tarihleri arasında düzenlenecek Antalya Mimarlık Bienali'nden haberleri paylaşıyoruz. Malatya'nın Darende ilçesindeki 4 bin yıllık tarihe sahip Aslantaş heykellerinin Malatya Müzesi'ne taşınması kararı sonrasındaki tepkileri, Göbeklitepe'deki GT2 alanının ziyarete açılmasını konuşuyoruz. Paris'teki Centre Pompidou'nun Moreau Kusunoki ve Frida Escobedo tarafından yenilenmek üzere 5 yıllığına ziyarete kapanması üzerinden yapının mimarlık tarihindeki önemini, yeni müze projesini, benzer başka örnekleri tartışıyoruz.

New York belediye başkanlığı yarışının sonuçları Amerika'nın en büyük şehirlerinden birinin yönetiminden öte bir anlam taşıyor. 4 Kasım'da gerçekleşecek seçimde Amerikan siyasetinin yeni nesil liderler üretmekte yaşadığı kriz, Demokrat Parti'nin geleceği, Sanders'ın ilerici kanadının popülaritesi ve Trump'a karşı sol popülizmin ilaç olup olmadığı gibi birçok soruya cevap aranacak. Demokrat Parti'nin adaylığını kazanarak büyük bir başarıya imza atan Zohran Mamdani, İsrail'in Amerikan siyasetinde yaşadığı meşruiyet krizini ve İsrail'e desteğin son derece toksik bir mesele haline gelmesini de ustaca kullanarak New York'un orta ve alt sınıflar için çok pahalı bir şehir hale gelmesini seçim kampanyasının merkezine oturttu. Zenginlerden daha fazla vergi toplayarak ücretsiz eğitim ve toplu taşıma gibi vaatleriyle özellikle gençlerin yoğun desteğini alan Mamdani'nin muhtemel başarısı, Trumpçı popülizminin anti-tezi olarak sol ve ilerici popülizmin de siyasette karşılığı olduğu fikrini güçlendirecek.

Zemapziņas iekustināšana Vidvuda Zviedra personālizstādē “Reiz bija zila zāle un zaļas debesis” Mākslas stacijā "Dubulti". Ar vērienīgu jaundarbu klāstu sevi piesaka mākslinieks Vidvuds Zviedris. Mākslas stacijā “Dubulti” līdz 2026. gada februārim aplūkojama viņa personālizstāde “Reiz bija zila zāle un zaļas debesis”. “Kas notiek ar mūsu psihi, ņemot vērā, ka vardarbība ir tik redzama, bet mūsu ietekme ir tik niecīga,” jautā Vidvuds Zviedris, kurš no 1995. gada dzīvojis un strādājis Amerikā, bet 2020. gadā atgriezies dzimtenē un tagad sarīkojis savu lielāko personālizstādi.

Kas ir tikums? Noslēdzošais raidījums ciklā par tikumiem un netikumiem.

„Helovino renginiai Signatarų namuose nedera su šios vietos misija“, – išplatintame pranešime spaudai teigė Jono Basanavičiaus premijų laureatai.Kas galėjo pagalvoti, kad šiuo laikmečiu gimtų naujas kultūros leidinys. Popierinis, ne skaitmeninis. O Kaune dvi draugės Ieva Drukteinytė ir Karina Aleksejevė išleido pirmąjį žurnalo „Ate ate" numerį. Jame pristatomi nykstantys dalykai: įpročiai, daiktai, jausmai, kultūriniai reiškiniai, net nykstanytys kioskai! Rugsėjo pabaigoje meno leidinių mugėje „Kaunas Art Book Fair“ viešumoje pirmąkart pristatytas žurnalas buvo akimirksniu išgraibstytas. Planuojama, kad žurnalas išeis kas ketvirtį. Su žurnalo „Ate ate" leidėjomis susitiko kolegė Skirmantė Javaitytė.Marius Jakštas išvertė, o filosofinių knygų leidykla „Phi knygos“ išleido ekonomisto Niallo Kishtainy knygą „Glausta ekonomikos istorija“. Ekonomistė ir politikė Ingrida Šimonytė įvertins knygos aktualumą ir reikalingumą šių dienų Lietuvoje.Pasaulio muzikos naujienose Jurgis Kubilius pasakoja apie smuikų gamintojų parodą Niujorke, iš operos pasaulio dėl seksizmo besitraukiančią režisierę Katie Mitchell bei neįprastai atšauktą kompozitorės Clara'os Iannotta'os kūrinio premjerą Esene.Ved. Gerūta Griniūtė

Kas ir dzīvība, kur tā sākas, kāda ir mūsu atbildība pret to un kurš drīkst šo dzīvību izbeigt? Krustpunktā intervija ar grāmatas "Embrioloģijas daudzveidība" autori, habilitēto medicīnas doktori, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Māru Pilmani.  

Kad sporta zinātniece, fizioloģe un asociētā profesore Līga Plakane stāsta par 8000 metru augstumu, par alpīnistu, kuru viena glāba 7500 metru augstumā, vai 170 kilometru skrējienu apkārt Monblānam, viņa stāsta par savu robežu iepazīšanu.Tā ir saruna par spēju saprast savu ķermeni robežsituācijās - kā ķermenis signalizē, ka ir par daudz un kad vēl vari. Kā atjaunošanās var izrādīties svarīgāka par kārtējo treniņu. Kāpēc tas, kas garšo ikdienā, kalnos izraisa pretestību.Līga ir zinātniece, kas teoriju pilnveido praksē – no Siguldas trepēm līdz Himalaju virsotnēm. Viņa ir mamma, kas bērnus ņēma līdzi uz kalniem. Viņa ir pirmā Baltijas sieviete, kas uzkāpa 8000-nieka virsotnē bez skābekļa un bez ārēja atbalsta.Vērtīgākais šajā sarunā ir Līgas spēja izskaidrot, kā ķermenis strādā robežsituācijās. Kāpēc šokolāde kalnos negaršo, bet kefīrs ir glābiņš pēc treniņa. Kāpēc zarnas sāp, kad skrien, bet ne, kad slēpo. Kā atpazīt atšķirību starp "vēl varu" un "jau par daudz". Kā pieņemt pareizos lēmumus brīžos, kad uz spēles ir drošība un nākotne.Šī saruna ir gan dīvāna mīļiem, gan tiem, kas jau trenējas ar augstām ambīcijām. Jo Līga runā par to, kas apvieno visus – par ķermeni, kas visu laiku cenšas mums kaut ko pateikt. Mums tikai jāiemācās klausīties.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:03:18 Cho Oyu 8201m – Līgas pirmais 8000-nieks (2008)00:04:04 Monblāna ultramaratons – 170 kilometri un emocijas00:09:00 Par sasniegumiem – devītā pasaulē savā vecuma grupā00:11:24 Franču alpīnista glābšana 7500 metros00:19:49 Lhotse – kāpēc neuzkāpām līdz galam00:28:19 Dzīvošana 7500 metros – kā spēki izzūd katru dienu00:31:01 Shishapangma un ceļš uz 8000 niekiem00:36:27 Bērni un kalni – par ģimenes līdzi ņemšanu ekstrēmos apstākļos00:37:57 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:40:16 Kā fizioloģija palīdz robežsituācijās00:42:36 Bērni kā atbildības enkurs – kad atgriezties00:44:02 "Kas tā par bezatbildību?" – sabiedrības spriedumi00:48:16 No cik gadiem bērnus ņemt līdzi piedzīvojumos00:54:11 Kā audzināt bērnus, kas nav baiļu pilni00:59:22 Pirmā Baltijas sieviete 8000-nieka virsotnē bez skābekļa01:00:14 Satikšanās ar Reinholdu Mesneru – kad leģenda novērtē tavu sasniegumu01:10:10 Gatavošanās konkrētam piedzīvojumam – regulārās aktivitātes01:16:34 Svarīgākais – iepazīt savas robežas01:18:47 Ēšanas režīms – kas garšo mājās un kas kalnos01:22:45 Ko ēst pirms, laikā un pēc – fiziologa ieteikumi01:32:06 Ieteikumi diviem tipiem – dīvāna mīļiem un ambiciozajiem01:34:41 Trenēties gudrāk, ne vairāk – vissvarīgākā mācība01:39:05 Distanču slēpošana klasiskajā stilā – labākais sports visam ķermenim

Kas ir dzīvība, kur tā sākas, kāda ir mūsu atbildība pret to un kurš drīkst šo dzīvību izbeigt? Krustpunktā intervija ar grāmatas "Embrioloģijas daudzveidība" autori, habilitēto medicīnas doktori, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Māru Pilmani. Šo sarunu rosināja divi notikumi: pirmkārt, mūsu kolēģu raidījums "Lielās patiesības" Latvijas Televīzijā, kur šajā sezonā tiek apskatīti 10 Dieva baušļi. Pirms nedēļas bija saruna par bausli "Tev nebūs nokaut". Otrs - pēdējās dienās izvērsušās diskusijas par abortiem Latvijā. Saka, ka statistiski situācija abortu jomā Latvijā uzlabojas un nepavisam nav slikti, salīdzinot, kā bija. Bet temats ir kļuvis politiski izdevīgs, jo kādiem, protams, Latvijas sabiedrība šķiet pateicīga augsne, lai ar šo jautājumu radītu tādu šūmēšanos, pievērstu uzmanību, palīdzētu iegūt kādu politisko kapitālu. Tāpēc vairāki politiskie spēki labprāt šajā jomā sāk izpausties.  Bet jāatzīst, ka vispār tie jautājumi par dzīvības rašanos, sākšanos, par mūsu atbildību, kā mēs pret to izturamies, ir svarīgi un patiešām arī šķiet ļoti noslēpumaini. Bet kā to redz cilvēks, kas lielu daļu mūža arī ir pavadījis, pētot šos dzīvības brīnumainos procesus?

ABD'de New York Belediye Başkanlığı için seçimler 4 Kasım'da yapılacak. Demokratlar'ın kalesi New York'ta Demokratlar'ın adayı Hindistan-Uganda asıllı Zohran Mamdani. Haziran ayında yapılan ön seçimlerde Mamdani, New York eski valisi Andrew Cuomo'yu yenilgiye uğratmıştı. Ancak Cuomo köşeye çekilmek yerine bağımsız aday olarak seçimlere girecek.

Donald Trump ütles laupäeval, et ei kavatse Venemaa presidendi Vladimir Putiniga kõnelusi planeerida, kui ei tea ette, kas Ukraina sõja lõpetamises on võimalik kokkuleppele jõuda. Kas see tähendab, et USA president on loobunud rahulepet vahendamast, sellest räägime Postimehe «Sõjastuudios» strateegilise kommunikatsiooni eksperdi ja riigikogu liikme Peeter Taliga. Saatejuht on Ulla Länts.

Apgādā "Neputns" klajā nācis izdevums, kurā apvienots Borisa Bērziņa zīmējumu albums un Laimas Slavas sarunas ar mākslinieku. Izdevuma redaktors ir Raimonds Ķirķis, bet dizainere Anta Pence. Grāmata ir veltījums Borisam Bērziņam (1930–2002), kura 95. jubileja tika atzīmēta 7. oktobrī. Izdevumā apkopotas mākslas zinātnieces Laimas Slavas sarunas ar Borisu Bērziņu, kuras tapušas laika periodā no 20. gadsimta 80. gadu sākuma līdz pat gadsimta beigām, īpaši daudz 90. gadu vidū, un Borisa Bērziņa radītu zīmējumu albums. Ar mākslas zinātnieci Laimu Slavu plašākā sarunā tiekamies "Klasikā". Ieva Zeidmane: Boriss Bērziņš esot jūsu mūža cilvēks. Laima Slava: Nenoliedzami, tā tas ir. Jo viņu nevar aizmirst. Un sarunas ar viņu bijušas tik piesātinātas un vērtīgas, ka ir svarīgi, ka cilvēki var tās izlasīt. Un tieši sarunas kā sarunas, nevis tikai kaut kādi gudrību formulējumi. Tas, kā viņš spontāni reaģē – tas man liekas ļoti svarīgi. Un tas šai grāmatā ir saglabāts. Un speciāli īpaša uzmanība pievērsta tieši zīmējumam, jo zīmējums tomēr ir visintīmākā un vistiešākā mākslinieka izpausme. Tur nu skaidri var redzēt, cik talanta vērta ir mākslinieka roka, tās pieskāriens, tas, ko viņš spēj paveikt vienkārši ar roku. Borisam Bērziņam tā bija milzu bagātība, un es neizsakāmi vēlos, lai cilvēki gūst baudu, šos zīmējumus šķirstot un skatoties. Zīmējis Boriss Bērziņš esot vienmēr un visur, un arī jūs pati sarunas laikā ar Borisu Bērziņu esat šādus zīmējumus pieredzējusi. Jūs interesēja, kas konkrētajā brīdī top? Nē, jo sapratu, ka tā ir diskrēta lieta – tas, ko viņš zīmē. Skatīties pār plecu man nepatīk... Reizēm tā bija vienkārši līnija, reizēm kāds izvērstāks zīmējums? Jā, iespējams. Grāmatā esmu minējusi, ka bija viena tāda reize, kad viņš to zīmējumu, kas tapa mūsu sarunas laikā, man atdeva. Tad es redzēju, kas ir šajā zīmējumā. Kas tas bija? Tāda figūra, ne pārāk apaļīga. (Smejas.) Un es biju ļoti laimīga un priecīga par šo zīmējumu. Jūs noteikti māksliniekam tikāt vaicājusi, ko viņam nozīmē zīmējums.  Tā ļoti nopietni par zīmēšanu viņam neko neesmu jautājusi, jo varu teikt, ka zīmējuma īpašo vērtību pati esmu novērtējusi vēlāk. Tagad. Jo tad es jautāju vairāk par procesu, par radošumu: ko viņš domā, kā viņš pieiet tieši radošumam, kas man likās pats svarīgākais. Un ko viņš atbildēja par radošuma aspektu? Grāmatā tas viss ir. No daudziem un dažādiem viedokļiem. Varbūt viens zīmīgs teikums, ko atradu uz viena no viņa zīmējumiem: "Staigāšana ir redzēšana." Tas apliecina, ka radošums viņā bijis pastāvīgi un neglābjami. Ja viņš kaut kur ir gājis, viņš visu ir ievērojis, viņa redze uzreiz uztvērusi to, kas viņu interesē, kas paliek atmiņā. Tas nenozīmē, ka tas uzreiz kaut kā realizējies, bet viss kļuvis par būtisku impulsu. Redzēto viņš attīra un pasniedz savu [versiju].  Pašu pirmo tikšanos ar mākslinieku jūs, protams, atceraties... Protams – kā gan to var aizmirst?! Es gan toreiz drusku baidījos, jo man bija sastāstījuši, ka ar Borisu Bērziņu var būt visādi – viņš var bezmaz pa trepēm "nolaist" zemē. Laikam jau viņam bija bijusi ne pārāk laba pieredze. Bet nu – gāju avīzes "Literatūra un Māksla" uzdevumā, mēs kaut kā aizrunājāmies un sapratāmies. Un šī pirmā intervija ir arī grāmatas sākumā. Tā bija mūsu pirmā tikšanās, ja neskaita to, ka braucu uz izstādi Doles salā, kas notika Mākslas dienās – tur viņu redzēju pirmoreiz. Bet pirmā aizraušanās ar viņu man bija 1973. gadā, kad viņam bija pirmā lielā personālizstāde. Tolaik vēl strādāju Dārziņskolā par mākslas vēstures skolotāju un sūtīju savus bērnus skatīties šo izstādi un rakstīt par to. Man bija liels prieks, ka pati kopš tā brīža ar viņu aizrāvos, un arī jaunie mūziķi reaģēja ļoti skaisti un adekvāti uz to, kas bija šajā izstādē. Bet tā pirmā lielā saruna mums bija 1981. gadā. Vairāk – ierakstā.

Gazze Mahkemesinin nihai oturumunun İstanbul'da yapılmasına birkaç gün kala Richard Falk'ın mahkemeyle ilgili Middle East Eye'da yayımlanan bir makalesini okudum. Richard Falk mahkemenin “son oturumunun 23-26 Ekim 2025 tarihlerinde İstanbul Üniversitesi'nde yapılacağı”nı söylüyordu. Makalede mahkemenin ilham kaynağı, görevi, dayanakları ve önemi hakkında oldukça önemli cümleler kurulmuştu. Anadolu Ajansının verdiği bilgilere göre ise halk vicdanına dayanan mahkemenin kuruluşu ve hazırlık toplantısı Kasım 2024'te Londra'da, ikinci toplantı ise Mayıs 2025'te Saraybosna'da yapılmıştı.

Kas ir balta miesa ar melnām zarnām? Šo Ringolda Gaidukēviča un klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Andrejevu ģimene Rīgas Andrejostā: mamma Daina, tētis Roberts ar dēliem Eduardu (10 gadi) un Valteru (8 gadi).

Saeimys deputatu vairuokums aizvadeitajā nedeļā 1. lasejumā nūbolsova par izastuošonu nu Stambulys konvencejis jeb Eiropys Padūmis konvencejis par vardarbeibys pret sīvītem i vardarbeibys saimē nūviersšonu i apkaruošonu. Pyrma bolsuojuma deputatu vairuokums lēme tam nūsaceit steidzameibu i vērtīs jū tikai divejūs lasejumūs. Latgolā pādejūs godūs ir nūtykuši skali i tragiski nūzīgumi, kuri ir saisteiti ar vardarbeibu, par pīmāru, septeņgadeiguos Justīnis nūgalynuošona voi divgadeiguo Andreja pamesšona nūsaļšonai Rēzeknis nūvodā. Kas šūbreid Latgolā nūteik vardarbeibys apkaruošonys jūmā i profilaksē, voi uzaticim tīseibsorgojūšajom īstuodem, voi zynim, kur īt pēc paleidzeibys i cik daudzi kas pasamainejs laikā, kod Latveja beja ratificiejuse Stambulys konvenceju, par tū itūreiz raidejumā Vaļsts policejis Prevencejis vadeibys biroja prīšknīks Andis Rinkevics, Latvejis vodūšuo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys centra  “MARTA” Rēzeknis filiales vadeituoja Alīse Potaša i Rēzeknis nūvoda Socialuo dīnasta vadeituoja Inta Greivule-Loca.

1922 yılında Yunan'a karşı zafer kazanılmasının ardından hem Ankara Hükümeti hem de İstanbul Hükümeti Lozan görüşmelerine davet edildiler. Ankara Hükümeti, İstanbul'un Lozan'a katılımını önlemek amacıyla 1 Kasım'da Büyük Millet Meclisi'nde saltanatı kaldırdı.

Merkez Bankası Para Politikası Kurulu (PPK) bugün toplanıyor. Para Politikası Kurulu, Eylül ayında gerçekleştirdiği toplantıda politika faiz oranını yüzde 43'ten yüzde 40,5'e indirilmesine karar vermişti. Kasım ayında Para Politikası Kurulu toplantısı yapılmayacak ve dolayısıyla bu yıl için faiz kararı için son toplantı Aralık ayında gerçekleşecektir.

Bir araya gelelim, karşılıklı sohbet edelim diyen, İzmir'de yaşayan ya da İzmir'e gelme imkanı olan bütün dostlarımız davetlidir. Bu ilk buluşmada bizi yalnız bırakmayın.

23. oktobrī Jelgavas Kultūras namā jauno koncertsezonu atklāj Jelgavas kamerorķestris. Sadarbībā ar dziedātājām Katrīnu Paulu Felsbergu (soprāns) un Irmu Pavāri (mecosoprāns) orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Aigars Meri izveidojis krāsainu koncertprogrammu, kurā izskanēs uvertīra Johana Štrauss operetei “Sikspārnis”, Marģera Zariņa "Partita baroka stilā", Bakhanālija no Kamila Sensānsa operas “Samsons un Dalila” un argentīniešu komponista Osvaldo Golihovsa Trīs dziesmas soprānam un stīgu orķestrim. Par to, kā pirms 20 gadiem orķestris tapa, kas šajā laikā paveikts un kas turpmākajam iecerēts, stāsta diriģents Aigars Meri. Vai vari izcelt svarīgākos brīžus šo 20 gadu gaitā? Droši vien orķestris līdz ar tevi ir audzis un attīstījies. Man svarīgākie brīži ir noteiktu ideju atrises fakts, kad jauns mūziķis, kurš kādreiz sācis pie manis spēlēt Jelgavas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestrī kā 1. kursa audzēknis un devies studēt uz JVLMA, pēc tam atgriežas orķestrī kā grupas koncertmeistars vai solists. Man tie ir ļoti silti un mīļi mirkļi. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka to, ko esam 20 gadus darījuši, ir vērts darīt, un tas ir jādara. Jūti to nozīmīgumu, kāpēc šis kamerorķestris ir svarīgs? Tā ir iespēja jelgavniekiem nebraukt meklēt laimi citur, bet palikt savā pilsētā un spēlēt orķestrī? Laimi jābrauc un jāmeklē, jāiegūst izglītība un visdažādākie iespaidi, bet ir lieliski, ja, atgriežoties dzimtenē, tev ir darba iespēja - iespēja spēlēt Jelgavā. Es to uzskatu par pievienoto vērtību. Mēs nespēlējam tikai algas dēļ, bet tās ir saknes, un man liekas, ka tas ir ļoti būtiski. Orķestrantu kontingents mainās? Nē, es principā esmu par stabilitāti un to, lai mūsu sadarbība turpinātos. Vienmēr mēģināšu būt iejūtīgs un saprotošs, jo saprotu mūsdienu laikmeta ātrumu un to, ka šis nav vienīgais darbs. Es vienmēr esmu vērsts uz kompromisu. Ir cilvēki, kuriem orķestra stāžs ir ļoti apjomīgs. Ir arī cilvēki, kuri mainās, bet uzskatu, ka mākslinieciskā kolektīvā tā ir normāla parādība. Orķestra kodols - esmu priecīgs, ka man tas ir stabils, tas nav nemainīgs, bet ir stabils. Esi Jelgavas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs kopš pašiem pirmsākumiem. Tev noteikti ir bijuši kādi principi vai uzstādījumi, par ko esi domājis, šo orķestri veidojot un vadot. Kas ir bijis svarīgi? Esmu gribējis, lai mūzikas vidusskolas audzēknis, kurš spēlē Jelgavas kamerorķestrī, saprot, ka tā saucamā elitārā Rīgas mūzika, kas skan Operā, ko atskaņot mūsu profesionālie kori un orķestri - tas viss ir iespējams, ieguldot darbu un sadarbībā ar tiem pašiem mūziķiem, kuri spēlē Latvijas profesionālajos orķestros un koros - orķestra koncertmeistari ir Latvijas profesionālo orķestru mūziķi. Vienmēr esmu cīnījies par principu, lai vienmēr būtu klāt kāds profesionāls koncertmeistars. Kā jau tas mēdz būt, visiem orķestriem ir savi grafiki un savas darba slodzes, bet man ir būtiski, lai jaunais mūziķis sēž blakus pieredzes bagātajiem mūziķiem un gūst šo pieredzi. Protams, ir jābrauc uz Operu, uz koncertiem, jāskatās mēģinājumi, bet ir ļoti būtiski, ka viņš to redz arī orķestra ikdienas procesā. Tāpēc vienmēr esmu mēģinājis atrast un arī atradis lieliskus mūziķus, ar kuriem ir bijusi sadarbība kā ar koncertmeistariem. Man šķiet, ka tev vienmēr ir bijis ļoti svarīgi arī meklēt muzikālus atradumus, rokrakstus, partitūras, piedāvāt klausītājiem kaut ko nedzirdētu. Jā, bet man šķiet, ka tā ir jebkura diriģenta dabiska nepieciešamība (smejas). Es patiešām meklēju, un prieks, ka izdevies atrast brīnišķīgu mūziku. Vēl lielāks prieks, ka šis spars nemazinās. Varbūt tas ir dīvaini, bet nemazinās. Un prieks par atklājumiem vienmēr ir liels un pirmatnējs. 

Trump ja Putin leppisid läinud nädalal kokku kohtumises Ungari pealinnas Budapestis. Kas see kohtumine võiks lähiajal toimuda ja mida see Ukrainale tähendab, sellest räägime Postimehe «Sõjastuudios» riigikogu riigikaitsekomisjoni esimehe Kalev Stoicescuga. Saatejuht on Ulla Länts.

Kas yra „groomingas“ ir kaip nuo jo apsaugoti savo vaikus? Pokalbyje dalyvauja „Ribologija“ bendraįkūrėja Rugilė Butkevičiūtė ir Valstybinės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnybos Specializuotos pagalbos vaikams ir šeimoms skyriau vedėja Agnė Marčiukaitienė.Pokalbis su Ukrainoje kariaujančiu lietuviu Osvaldu Guoku. Jis pavasarį buvo sužeistas, šalia buvęs ukrainietis nuo drono žuvo iš karto. Osvaldas - dronų ekspertas.Spalis – krūties vėžio prevencijos vėžio. Pokalbis su Inga Černiuk – apie jos diagnozę, kaip ji su ja taikėsi, kas buvo sunkiausia. Ingos kelionė per ligą taip pat įamžinta fotografijose, kurios ji tiki „gali pasakyti kitoms, su liga susidūrusioms moterims – liga, tai ne pabaiga, tai kelionė, per kurią ir tau pavyks nukeliauti“.Parduoti viską, ką turi sausumoje, įsigyti laivą ir išplaukti keliauti po pasaulį – apie tokį gyvenimo būdą pamąsto ne vienas, mėgstantis keliauti ar tiesiog pavargęs nuo kasdienės rutinos. Būtent tokį sprendimą su mylimuoju priėmė Emilija Malinauskaitė. Kartu į kelionę leidosi ir tuo metu vos šešerių mėnesių dukra. Dabar jai jau penkeri. Šeima toliau laivu naršo po pasaulį, bendrauja su kitais tokį gyvenimo būdą pasirinkusiais žmonėmis ir vietos gyventojais.Ved. Agnė Skamarakaitė

Kāpēc mēs, latvieši, tik ļoti baidāmies, lai gan dzīvojam brīvā valstī? Kāpēc neredzam, cik spēcīgi un varoši patiesībā esam? Un, kas vēl svarīgāk – kā no šīm bailēm atbrīvoties?Par to šajā sarunā ar kino režisoru Dzintaru Dreibergu, kurš savām filmām ir izvēlējies ļoti skaidru misiju: atgādināt latviešiem, cik spēcīgi, gudri un izturīgi mēs esam bijuši un varam būt.Dzintaram jautāju arī detaļas par to, kā viņš mainīja savu nodarbošanos, kļūstot par režisoru, un kā tagad strādā, lai sasniegtu tik iespaidīgus rezultātus. Kā raksta scenārijus, kā iegūst sadarbības partnerus, kā tiek galā ar nepārtraukto spiedienu, perfekcionismu un tumšajiem brīžiem.Dzintars ir režisors filmai "Dvēseļu putenis", kas ir stāsts par latviešu strēlniekiem. Un tagad viņš mums sagādājis nākamo lielo filmu: "Tīklā. TTT leģendas dzimšana". Tā ir latviešu spēka stāsts par Eiropas vēsturē izcilāko sieviešu basketbola komandu “TTT”. Komandas uzvaras sniedzas ārpus sporta. Tās ir pretestības simbols okupācijas laikā.Šajā sarunā Dzintars dalās ar saviem novērojumiem gan par latviešu bailēm, gan spēku. Viņa filmas ir stāsti, kas parāda – mēs nekad neesam bijuši vāji. Mēs esam bijuši gudri, spēcīgi un radoši. Un šīs īpašības mums ir arī šodien.Jau tagad vari iegādāties biļetes uz filmu “ Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, ko noskatīties, cik drīz vien iespējams. Jaudas uzlāde garantēta. Filmas pirmizrāde 6.novembrī. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir 239.epizodes lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:04:25 Dzintara ceļš – no dokumentālajām filmām līdz mākslas filmām00:06:24 Dzintara lielais sapnis – četras episkas filmas par Latvijas vēsturi00:11:01 Scenārija rakstīšanas process – kā sevi uz to piedabūt un izdarīt veiksmīgi00:15:29 Saruna par latviešu bailēm un pārspīlēto nevarību00:19:14 Kurzemes katls un latviešu spēja aizstāvēt savu zemi00:24:35 Piemērs – kā darboties okupācijas apstākļos00:31:24 Cilvēki, kas vienkārši dara00:34:32 Režisora ceļš – no ekonomikas izglītības līdz kinorežijai00:42:21 Lēmums pilnībā mainīt karjeru00:50:14 Radošais process – izpēte, dzirksts un darbs00:54:41 Starptautiskie panākumi ar "Dvēseļu puteni"00:57:17 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:58:26 Dvēseles tumšā nakts – par grūtākajiem brīžiem01:03:56 Harmonijas trīsstūris – īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa risinājumi01:05:55 Doktorantūra01:10:12 Par koloniālismu, postmodernismu un sirsnību01:14:27 Psihologa loma – kas palīdz tikt galā ar spiedienu01:15:38 Radošais process – kā Dzintars strādā pie scenārija01:18:55 Prokrastinācija pret darīšanu01:24:31 Montāža un sadarbība01:30:16 Kas bija pats grūtākais veidojot TTT filmu01:33:02 Par naudu un pārdošanu – kā piesaistīt atbalstītājus01:35:49 Nāc, skatīties šo filmu!

Autotund on tagasi ja muidugi sobivalt kohe peale valimisi. Sestap vaatame tulemustele otsa ja püüame ennustada, mis nüüd edasi saab ... või siis ei saa. Neste algatatud kütusemöll käib ikka veel ja kuhu see kõik niimoodi jõuab? Või hakkame üldse sõitma elektriautodega ja kütusehind on suva, sest Eestis on elektriautosid juba 10 000! Kas nende hind on ka langenud ja millised on üldse lemmikud? Muidugi ei saa me ümber ega üle ka talverehvidest. Ja juhiabidest. Saatejuhid on Tarmo Tähepõld ja Martin Mets Geeniuse uudisteportaalist.

Kas sieja muziejų Belgijoje, vilą Alpėse ir šeimos namą Raudondvaryje? Ir kodėl ieškoti plytininko Dzūkijos miškuose yra tvaresnis architektūrinis sprendimas nei pažangus kondicionierius? Laidoje Žmogus ir miestas kalbamės apie savitą požiūrį į tvarumą ir kasdienybės erdves, apie vietines statybines medžiagas (molį, medį) ir apie architekto darbo virtuvės skirtumus Belgijoje ir Lietuvoje. Laidos pašnekovas - architektas Aidas Krutejavas.Aidas Krutejavas kartu su architekte Ieva Baranauskaite susiprojektavo sau namą Kauno rajone - Raudondvaryje. Šeimos namas intriguojančiu pavadinimu „Audra“ jau sulaukė ir kolegų dėmesio, pripažinimo. Sukaupęs nemažai įdomios patirties užsienyje namus jis nusprendė kurti čia, Lietuvoje ir pritaikyti savo patirtis iš skirtingų kontekstų. Aidas turi savitą požiūrį į kūrybą, mus supančią aplinką ir čia nemažą rolę vaidina tvarumas, bet kiek kitoks nei dažnai girdime spaudoje. Kalbėsimės, ne apie energetinį efektyvumą ir inžinerinius sprendimus, bet apie tokius regis paprastus, bet svarbius dalykus kaip būstas ir vietinės medžiagos.Ved. Justinas Dūdėnas ir Matas Šiupšinskas.

On yıl önce birisi çıkıp da “askeri vesayet sona erecek, Fetullahçıların kökü kazınacak, Ayasofya ibadete açılacak, Suriye'de Türkiye'nin desteklediği mücahitler Rusya ve İran'a galebe çalıp Esed rejimini devirecek” deseydi kuşkusuz kimse inanmazdı. Bir ay sonra, 18 Kasım'da, Erdoğan liderliğindeki AK Parti iktidardaki kesintisiz 23 yılını doldurmuş olacak. İcraatları yukarda saydığımız birkaç kalemden oluşmuyor:

Kas gan īsti notika Elsinorā? Ar šo jautājumu jau vairākus gadus nodarbojas mākslinieks Miervaldis Polis, pētot un tulkojot Šekspīra lugu "Hamlets". Un kam dot Polonija un Klaudija lomas? Bet iestudēt gan varētu tāds režisors, kas pats ir labs aktieris – arī par to tulkotāja vēstulē. Šoreiz Radio mazās lasītavas ieraksts ir tikpat neparasts kā arī šis izdevums – žaketes kabatā ieliekams, melnu vāku, sarkaniem burtiem "Dāņu princis Hamlets". Radio studijā uz galda ir ne tikai grāmata, bet arī vēstules, kurās Miervaldis Polis rakstiski atbildējis uz Gundara Āboliņa un Ingvildas Strautmanes jautājumiem. Atbildes rakstītas ar parasto zīmuli. Ja ko pārdomā, var arī izdzēst, bet, ja ne – tad grafīts ir noturīgāks pret laika pārbaudījumiem. Tieši dažādu laiku sociālie vai politiskie uzslāņojumi "Hamleta" tulkojumiem latviešu valodā arī pamudinājuši Miervaldi Poli radīt savu. Par citiem apsvērumiem lasāms tulkotāja priekšvārdā. Vēstules mums nogādāja un studijā sarunājās grāmatas dizainere un izdevēja Katrīna Vasiļevska. Šekspīrs. "Dāņu princis Hamlets", no angļu valodas tulkojis Miervaldis Polis. Droši vien stāsts par Dāniju arī ir tikai māņu kustība kā paukošanā. Joprojām. Raidījumu atbalsta:

Kas ir nakts pasaka? Šo Diānas Prikules un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min deju skolas "Dzirnas" ģimene: Marta Paula Rāzna, Ieva Beate Roze, Paulis Bārzdiņš un Agris Daņiļevičs. Sveicam deju skolu "Dzirnas" 40 gadu jubilejā!

Lukas Malinauskas, Karolis Tiškevičius ir Jonas Miklovas reaguoja į tragišką savaitę Lietuvos klubams. Dėmesio centre – „Žalgirio” pralaimėjimai, rungtynių dalyvių pasisakymai ir silpnas žurnalistų pasirodymas. Pokalbis pasisuko ir į NBA projektą Europoje, Tomą Balčėtį „Žalgiryje” bei skandalus Didžiojoje Britanijoje. Tinklalaidės partneriai: Saily - nauja eSIM paslauga rinkoje. Gaukite išskirtinę 15% nuolaidą „Saily“ duomenų planams! Naudokite kodą BASKETNEWS atsiskaitydami. Atsisiųskite „Saily“ programėlę arba apsilankykite https://saily.com/basketnews Naują LKL sezoną žiūrėkite per Telia Play. Krepšinis, filmai, serialai – viskas vienoje vietoje, visur, kur tik norit. Daugiau: https://www.telia.lt/privatiems/televizija/planai Sportuok didžiausiame sporto klubų tinkle Gym+! Rinkis iš 10 miestų ir net 34 lokacijų, įsigyk narystę jau šiandien: https://gymplius.lt/kainos/ Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Bilietai į pokalbių šou „Iš 9 metrų“ su Dariumi Songaila: http://bit.ly/46DLhU2 Temos: Podkasto sklaida, „Krepšinio pasaulyje” likimas ir Karolio herojus (0:00); Susmukęs „Žalgiriukas”, Butkevičiaus šou ir „pastatęs” žiūrovas (6:06); Ką reiškia „per gerai apie save pagalvojom”? (10:25); Italų gynybos erkės ir „Žalgirio” gynybos klaidos (15:11); Butkevičiaus gyvenimo rungtynės, įdirbio trūkumas ir Iggy vargai (26:33); Labai prasta prof. Messinos konferencija (34:23); Kas išeina ankščiau laiko – tas gaidys (43:51); NBA Europos planai – kas vyksta iš tikrųjų? (45:41); Tragiška savaitė ir kam pralaimėjo „Rytas”? (1:02:07); Kiek kainuoja arenos ir „sportinis principas” BCL (1:09:59); Kas po velnių vyksta su Didžiąja Britanija? (1:12:26); Ką „Žalgiryje” veiks Tomas Balčėtis, o Pocius „Reale”? (1:17:55); Roberto Javtoko bauda ir Balčiūno algoritmai/mechanizmai (1:24:30); Šiaulių mero byla, pokalbis su Songaila ir keiksmažodžių draudimas (1:30:01); Liako ir Audriaus rubrika: „Atspėk klubą” (1:35:40).

"Psihiskā veselība" – ne mentālā, ne garīgā. Vārdi, ko lietojam, rada aizspriedumus, kas kavē cilvēkus vērsties pēc palīdzības. Un tas var maksāt dzīvības – Latvijā katru gadu apmēram 250 cilvēki aiziet no dzīves pašnāvībā, un lielākā daļa no viņiem pirms tam ir bijuši depresīvā stāvoklī, bet nav saņēmuši palīdzību. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, psihiatrs Elmārs Rancāns šajā sarunā parāda, kāpēc mums ir tik daudz nepamatotu aizspriedumu pret psihisko veselību un ko tas mums maksā. Viņš izskaidro atšķirību starp psihiatru, psihoterapeitu un psihologu un palīdz saprast, kad ikdienas stress pārvēršas par klīniski nozīmīgu trauksmi vai depresiju, un kur ir tā robeža, kad nepieciešama profesionāla palīdzība. Profesors atklāti runā par neērtām tēmām – pašnāvībām, vainas sajūtu, kas dara pāri, un kāpēc vecāki NAV vainīgi pie visām bērnu problēmām. Profesors skaidro, kā atpazīt bipolāros traucējumus un robežstāvokļa personību. Šī saruna palīdzēs atpazīt brīdi, kad tev vai tuvam cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, un kur to meklēt bez kauna un bailēm. Dalies ar šo sarunu ar citiem – tā var glābt kāda dzīvību vai vienkārši palīdzēt dzīvot pilnvērtīgāk, ne tikai eksistēt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 238. intervijas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:36 Kas ir psihiskā veselība, nevis "mentālā" vai "garīgā"4:06 Tvaika iela – aizspriedumi, kas mainās7:04 Kas ir psihiatrs, psihoterapeits un psihologs – būtiskākās atšķirības12:00 Darba instruments – cilvēka smadzenes15:00 Neirozinātne un psihiatrija17:31 Par trauksmi – kad tā kļūst par klīniski nozīmīgu25:40 Trauksmes novērtēšanas tests depresija.lv27:29 "Psihiatri grib mūs nozāļot" – aizspriedums, kas kavē meklēt palīdzību30:27 Kā atpazīt labu psihiatru34:00 Placebo efekts un medikamentu efektivitāte38:30 Ģenētiskā nosliece – vai varam uzzināt savus riskus?39:38 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu42:35 Vecāki NAV vainīgi pie visām bērnu problēmām44:23 Psihoterapija nav vainīgā meklēšana47:40 Par pašnāvībām – realitāte Latvijā53:28 "Kāpēc mēs dzīvojam?"57:39 Ko darīt apkārtējiem, kad otrs grib izdarīt pašnāvību60:31 Emocionālā šantāža, draudot ar pašnāvību1:03:00 Maksimāli iespējamais konkrētos apstākļos1:07:31 Par dzīvi pēc bērna zaudēšanas1:10:01 Patoloģiskas vai ieilgušas sēras – kad ar 6 mēnešiem nepietiek1:11:52 Par atkarībām – ķīmiskām un uzvedības1:13:47 Dopamīns un atalgojuma sistēma smadzenēs1:15:35 Internets, telefoni, bērni – jaunā atkarība1:22:51 Bipolārie traucējumi – dzīve šūpolēs1:26:28 Robežstāvokļa personība1:29:10 Pusaudži, kas sevi graiza – signāls par emocionālām ciešanām1:32:17 Noslēguma vārdi – izglītība, kas mazina aizspriedumus

Kāpēc tik lielas emocijas Saeimā pēdējā laikā ir bijušas par vides piesārņojuma jautājumiem? Kas turpmāk būs citādi, vai ko var un vajag darīt citādi, nekā ir panākta vienošanās Eiropas līmenī, vērtējam Krustpunktā. Analizē Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts), Saeimas deputāts,  Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (Progresīvie), biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Maksis Apinis un Ārvalstu investoru padomes (FICIL) eksperte, "SCHWENK Latvija Vides un juridiskā direktore, valdes locekle un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētaja Evita Goša. Pēc lielas opozīcijas pretestības Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus likumā „Par piesārņojumu”,  lai tādējādi pārņemu divas Eiropas Savienības direktīvas saistībā ar emisiju kvotu sistēmu paplašināšanu. Šobrīd emisiju kvotu sistēma attiecas uz lielajiem izmešu radītājiem enerģētikā un energoietilpīgajā rūpniecībā, bet direktīvas šo sistēmu attiecina uz arī uz autotransportu, ēku un vēl citiem papildus sektoriem. Direktīvu Eiropas Savienība plāno iedzīvināt no 2027.gada. Ko mūsu ekonomikai un iedzīvotājiem īsti nozīmē šī direktīva, kādēļ Saeimā par to bija tik liela cīņa, skaidrojam diskusijā.

Jonas Miklovas, Lukas Malinauskas ir Tomas Purlys „BasketNews.lt podkaste“ apžvelgia trečiąsias Kauno „Žalgirio” rungtynes Eurolygoje, aptaria Roko Jokubaičio situaciją ir atvirą interviu. Tinklalaidėje taip pat diskutuojama apie Donato Motiejūno debiutą su Belgrado „Crvena Zvezda” marškinėliais ir „Lietkabelio” pergalę prieš „Rytą“. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – Sportuok didžiausiame sporto klubų tinkle Gym+! Rinkis iš 10 miestų ir net 34 lokacijų, įsigyk narystę jau šiandien: https://gymplius.lt/kainos/ – Atrask legendinį „Džiugo“ skonį ir laimėk išskirtinius prizus – registruok čekį svetainėje: www.dziugaszaidimas.lt – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Temos: „Žalgiris“ Eurolygos lyderis, bet mes jau pasimokėme (0:00); Ko neįsivertinome prieš sezoną (4:57); Kas gali būti nepatenkintas (11:20); „Žalgirio“ kaimo arkliai (16:07); Aiški Masiulio ranka (20:57); Jokubaičio pozityvas ir ramybė Miunchene (27:36); Kada Rokelis grįš į aikštę? (34:22); Palankios aplinkybės Motiejūnui (40:05); Moseso Wrighto įveikta diagnozė (47:22); Skambus pareiškimas tarp LKL trenerių (53:09); Atodūsis „Ryte“, laukiantis išsiskyrimas „Lietkabelyje“ ir grįžimas į rinką (56:59); Atvažiuojame į Šiaulius (1:05:07).

Starp zvaigznēm, planētām, komētām un citiem objektiem izplatījumā ir matērija, kuru neredzam, nespējam uztvert ar tradicionāliem novērojumiem, bet par tās klātbūtni esam visai droši jau teju gadsimtu. Tumšā matērija ir viena no aizraujošajām visuma mīklām, par kuru arī nesen tapuši jauni atklājumi. Kas tā ir, ko tā satur un kādas teorijas par to ir zinātniekiem pasaulē? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis un astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Kur beidzas Saules sistēma un sākas starpzvaigžņu telpa? „Astronomijas lielākā burvība ir, ka ap mums ir faktiski bezgalīga telpa, tā nav tukša, tur zvaigznes, miglāji un daudz kas cits un visu laiku var kaut ko pētīt arvien tālāk, smalkāk un detalizētāk un izzināt kaut ko jaunu. Tas ir tāds liels lauks, kur tik paskaties, ir ko izzināt. Tas, man liekas, attaisno cilvēka būtību meklēt kaut ko jaunu un izzināt,” saka Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills. Gadu desmitu un gadsimtu laikā cilvēku priekšstats par to, kas veido Saules sistēmu, aizvien ir paplašinājies. Šobrīd nevaram teikt, ka zinām pilnīgi visu, un gluži kā Dullajiem Daukām arī mums varētu rasties jautājums ja ne gluži par to, kas ir aiz horizonta, tad par to, kur beidzas Saules sistēma, gan. Zināmi atskaites punkti, kas nosaka aptuvenās Saules sistēmas robežas, ir skaidri. Kā tad šī izpratne pakāpeniski ir veidojusies, par to stāsta Mārtiņš Gills.

Kasdien apie tai negalvojame, bet oras, kuriuo kvėpuojame, gali daug pasakyti apie mūsų aplinką. Kai ore pasklinda nemalonus kvapas – tai ne tik estetikos klausimas. Mokslininkai sako, kad kvapai veikia mūsų fizinę ir psichikos sveikatą, todėl Europoje jie jau laikomi atmosferos teršalais.Kas šiandien yra saugumas? Tik kariuomenė ir gynyba, ar ir mūsų kasdienis pasirengimas, pasitikėjimas valstybės institucijomis, gebėjimas išlikti ramiais krizės akivaizdoje? Apie tai kalbama renginyje „Saugumo kodas 2025“ – tačiau šios temos aktualios kiekvienam iš mūsų. Ką reiškia būti pasiruošusiam neapibrėžtam rytojui – tiek valstybės, tiek asmens lygmeniu?Statistika liudija, kad dalis žmonių vis dar rizikuoja kirsdami geležinkelio pervažas neįsitikinę, ar link jų neartėja traukinys. Tokie neatsargūs sprendimai kasmet pareikalauja žmonių gyvybių arba sukelia sunkius incidentus. Specialistai pabrėžia – net kelių sekundžių delsimas ar neatidumas gali tapti lemtingas.

Kuidas läheb neil perefirmadel, kes kolmkümmend ja enam aastat tagasi ennast säästmata alustasid ja mille järgmine põlvkond nüüd üle võtab? Kas noored tahavad end alustajate kombel ribadeks töötada?

Kas kuulujuttudel, et järgmise põlvkonna Xboxi konsooli enam ei tulegi, on alust? Martin arvab ühtemoodi, Rainer teistpidi, saatekülaline Sten Kohlmann jääb sinna kuskile vahepeale. Uudistes räägime veel Kingmakersist, Skate Story'st, Marathonist ning mitmestki mängust veel. Sten on läbi teinud Ghost of Yōtei, Martin Quantum Breaki ja Rainer on mänginud (Sten ka!) Mario Galaxy 2. Lisaks on veel menüüs CloverPit ja Baby Steps. Soovituseks on siiani kestev Remedy allahindlus Humble Bundle'is. Lingid: https://www.windowscentral.com/gaming/no-xboxs-next-gen-console-hardware-plans-arent-cancelled https://www.windowscentral.com/gaming/report-microsoft-gave-up-usd300-million-in-call-of-duty-sales-as-a-result-of-game-pass https://www.eurogamer.net/the-role-of-the-console-is-shifting-are-rising-prices-the-end-for-games-consoles-as-we-know-them https://www.eurogamer.net/call-of-duty-black-ops-6-is-getting-a-week-long-free-trial-in-direct-competition-with-battlefield-6-release-date https://www.eurogamer.net/kingmakers-delayed-indefinitely-as-developer-needs-more-time-before-we-feel-good-about-charging-money-for-it https://www.eurogamer.net/marathon-still-lives-as-bungie-announces-new-closed-technical-test-ahead-of-public-update https://www.eurogamer.net/shovel-knight-developers-zelda-like-game-mina-the-hollower-delayed https://www.ign.com/videos/skate-story-official-release-date-trailer https://www.eurogamer.net/broken-sword-sequel-gets-reforged-treatment-after-last-years-reimagining-out-next-year

Kas šobrīd ir aktuālākais Latvijā, runājot par kultūras nozari, - attīstība, naudas taupīšana? Krustpunktā izvaicājam kultūras ministri Agnesi Lāci. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio 3 "Klasika" žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.  

Ir situācijas, kad laicīga diagnostika un efektīva ārstēšana vistiešākajā veidā nozīmē iespēju gan elpot, gan dzīvot. Tā ir arī plaušu fibrozes gadījumos. Kāpēc ir tik svarīgi slimību pamanīt laikus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja p.i., pneimonoloģe, RSU pasniedzēja Zaiga Kravale, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe Ilze Priedīte un Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs. Kas izraisa plaušu fibrozi? Zaiga Kravale skaidro, ka klasisks riska faktors ir smēķēšana, virkne reimatoloģisku slimību, bet jāņem vērā, ka simptomi ir nespecifiski - pakāpeniski progresējošs elpas trūkums un sauss klepus. Ārste arī atgādina, ka nevaram uztvert elpas trūkumu kā normālu nevienā vecumā. Ilze Priedīte min, ka cilvēkiem parasti, domājot par plaušu diagnostiku, pirmais prātā nāk rentgens. Bet šīs ir slimību grupa, kurai rentgens nederēs, lai konstatētu izmaiņas. Svarīgākā diagnostikas metode ir datortomogrāfija, kur iegūst attēlu, kurā ārsti skaidri redz plaušu bojājumu veidu.

Prasidėjo 19-asis dokumentinių filmų festivalis „Nepatogus kinas“. Jis truks iki spalio 26-os dienos Vilniaus, Kauno, Šiaulių ir Alytaus kino teatruose, šalies bibliotekose, internete ir net įkalinimo įstaigose.Oro uostų darbą vis dažniau sutrikdo netoliese pastebėti dronai ar kontrabandininkų paleisti meteorologiniai balionai. Dėl saugumo laikinai stabdyti skrydžius ar orlaivius nukreipti į kitus oro uostus tenka ne tik Lietuvoje, bet ir kitose Europos šalyse. Kas atlygins keleiviams už sujauktas atostogas?Tyrimai rodo, kad 93 procentai Lietuvos jaunuolių susiduria su emociniais sunkumais. „Vaikų linija“ kartu su LRT tęsia kampaniją „Sunkios mintys“. Jos tikslas – atkreipti dėmesį į vaikų ir paauglių emocinius sunkumus bei surinkti lėšų, kad pagalbos linija galėtų ir toliau užtikrinti nuolatinę emocinę paramą kiekvienam jaunam žmogui.Kiekvienas meistras palieka pėdsaką, o Vilkyčiuose, Šilutės rajone įsikūręs kalvis Darius Vilius jį palieka ne tik metale, bet ir bendruomenėje, kultūroje, erdvėje, kurioje gyvena. Meistras savo kūryboje jungia metalą ir dainą, amatą ir protėvių ženklus.Auksinio proto atrankos žaidimas.Ved. Darius Matas.

In this episode, Kasandra Riggs shares how her passion for service, leadership, and community engagement fuels her work at HOYA and beyond—empowering teams, mentoring future leaders, and creating lasting impact.About the guest:Kasandra ‘Kas' Riggs is a passionate advocate for community service and volunteerism, with over 25 years of leadership experience in customer care. As Director of Customer Care at HOYA, she has spent the last nine years building high-performing teams and driving impactful initiatives.Additionally, Kas serves as HOYA North America's One Vision Country Manager, championing the pillars of Community, Environment and Workplace. Guided by the principle "Focus on a Better Tomorrow, Today," she leads local One Vision ambassadors across the US and Canada, who support our communities, reduce our environmental impact, and foster a safe and diverse workplace.Beyond her professional role, Kas is deeply committed to making a difference. She has served on the Board of Volunteers of America Texas, led a mentorship program with the Texas Rangers Baseball Foundation, and co-facilitated anti-racism initiatives with Hope For All Colors. Kas's dedication to service was sparked in childhood, delivering food to rural families with her father—an experience that shaped her lifelong mission to uplift others. Her contributions were recently recognized when she was honored as a Black History Leader in Dallas-Fort Worth. A former expatriate who lived in Uruguay for three years, Kas brings a global perspective to leadership and service. She is a driving force for positive change, making an impact one community, one team, and one act of kindness at a time.Like this episode? Please subscribe and share!iTunes | Spotify | Overcast | iHeartRadio | AmazonConnect with the OWA:Website | LinkedIn | Instagram | Facebook

Kāpēc par problēmām ar naudu runāt ir tikpat grūti kā par problēmām seksā? Tāpēc, ka abas tēmas prasa ievainojamību, atklātību un drošību. Kad tās sarunā trūkst, tad katra no šīm tēmām var kļūt par attiecību grāvējiem.Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Nansija Lībiete šajā sarunā parāda, ka gandrīz visi konflikti par naudu sākas ar vienu problēmu – nesarunāšanos. Mēs pieņemam, ceram, domājam, ka "gan jau viss nokārtosies", bet nerunājam. Un tad pēkšņi atklājas, ka viens ir taupītājs, otrs – patērētājs, vienam vajag drošības spilvenu, otrs dzīvo šodienai, viens slēpj pirkumu cenas, otrs jūtas nenovērtēts.Nauda pati par sevi pārus neizšķir. Bet nespēja par to runāt godīgi – tā gan.Sarunu ierakstījām, lai palīdzētu saprast, kā atpazīt sarkanos karogus, ko darīt, ja viens pelna daudz vairāk nekā otrs, kas ir finansiālā vardarbība, kā aizsargāt sevi, kad esi finansiāli atkarīgs no partnera un citām problēmām, kas saistītas ar naudu.Galvenais secinājums? Runāt, runāt un vēlreiz runāt ar otru. Jo tikai caur sarunām mēs varam atrast risinājumu, kas palīdz un der mums abiem.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:43 Kāpēc par naudu runāt ir tikpat grūti kā par seksu8:58 Kad viens pelna vairāk: kas notiek ar varu attiecībās12:48 Kad sieviete pelna vairāk nekā vīrietis15:08 Otra maiņa mājās – kad viens dara mājas darbus, bet otrs nepalīdz16:19 Kā finanšu nesaskaņas grauj intimitāti22:00 Taupītājs un patērētājs vienās attiecībās – vai tas var izdoties?25:20 Sarkanie karogi: kā tos laicīgi pamanīt32:51 Kad viens grib mainīt rīcību, bet otrs saka "mēs vienmēr tā darījām"40:17 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu41:25 Individuālais un kopīgais budžets – kā to sabalansēt49:00 Finansiālās vardarbības piemērs52:37 Kā organizēt budžetu, ja ir liela ienākumu atšķirība57:57 "Kas tu esi par veci…" – pārmetumi, kas ievaino59:43 Otra monētas puse: vīrieši, kas smok no atbildības sloga1:04:27 Finansiālā atkarība: kad viens ir pilnībā atkarīgs no otra1:07:27 Laulības līgums – aizsardzība, nevis laulības nāves spriedums1:10:26 Kad vīrs uzstāj, lai sieva nestrādā1:17:36 Kad sieviete grib palikt mājās, bet vīrs nejūtas finansiāli droši1:20:04 Kas ir finansiālā vardarbība attiecībās1:23:05 Pieauguša cilvēka atbildība – domāt par savu dzīvi

ABD'nin Gazze planı Hamas'a sunuldu, Trump örgütün 3-4 gün içinde karar vermesi gerektiğini söyledi. Can Holding ve Ciner Grubu soruşturmasında Süper Lig kulübü Kasımpaşa'ya kayyum atandı.Bu bölüm Tchibo hakkında reklam içermektedir. Tchibo, 1 Ekim Dünya Kahve Günü'nde tüm kahve tutkunlarını bu özel günü birlikte kutlamaya davet ediyor. Tchibo Gold Selection, her fincanda günün en keyifli anlarına altın bir dokunuş katıyor. Özel fırsatları Tchibo mağazalarında ve burada keşfedin.

No empātijas līdz apātijai ir viens solis, tā varētu teikt par kādu interesantu fenomenu, ko dažkārt redzam sabiedrībā. Kad kāds garāmgājējs nonāk nelaimē, mēs steidzamies palīgā, ja apkārt nav citu cilvēku. Kolīdz šāda situācija notiek pūlī, reakcija palīdzēt kavējas. Psiholoģijā to dēvē par garāmgājēja efektu. Kāpēc tā rīkojamies? Kas noteiks to, vai būsim empātiski vai apātiski? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Univerisitātes profesors, sociālās psiholoģijas un politikas psiholoģijas pētnieks Ģirts Dimdiņš. Par to, cik atsaucīgi esam vai neesam, ziņojot par kādiem notikumiem, aicinot palīgā, ja kāds nonācis nelaimē, vaicājam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas priekšnieka vietnieci Nadeždu Griņeviču. "Protams, mūsu personībai ir nozīme, un daži cilvēki pēc dabas ir palīdzošāki, altruistiskāki, empātiskāki, bet noteikti būtu liela kļūda reducēt to, vai cilvēki palīdz ārkārtas situācijās, uz rakstura īpašībām, vēl jo vairāk tikai uz empātiju vai altruismu," norāda Ģirts Dimdiņš. Pētnieks skaidro, palīdzēšana - nepalīdzēšana ir pētīta sistemātiski un daudz jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, un pētījumi kopumā ir izkristalizējuši piecus galvenos soļus, lai cilvēki palīdzētu ārkārtas situācijās citiem. Liela loma ir situācijai un dažādām apstākļu sakritībām. "Pirmkārt, mums ir jāpamana ārkārtas situācija, lai rastos interese vai vajadzība palīdzēt vai mēs par domātu par to, vai mums kādam ir jāpalīdz. Otrkārt, mums ir jāinterpretē tā ārkārtas situācija kā ārkārtas situācija. (..) Treškārt, mums ir jāuzņemas atbildība. Un šeit parādās klasiskais saucamais pasīvā novērotāja efekts, jo vairāk ir vēl citu liecinieku bez mums, jo mazāka varbūtība, ka mēs būsim tie, kuri pieslēgsies, mēģinās kaut ko darīt," skaidro Ģirts Dimdiņš. "(..) Mums ir arī jābūt spējīgiem, kompetentiem palīdzēt pat tad, ja mēs saprotam, jā, man būtu jāpalīdz šajā situācijā, bet jautājums, vai es to varu? Paņemt telefonu un piezvanīt mēs varbūt visi varam, bet ja ir jālec ūdenī un kāds jāvelk ārā, vai jāskrien degošā mājā, vai jāiesaistās fiziskā konfliktā, tur jau ir pilnīgi cits jautājums un citi apsvērumi. Ar to viss vēl nebeidzas, jo ir piektais solis, kas ir mūsu racionālā analīze. Vai, ja es iesaistīšos, tās izmaksas nebūs pārāk augstas, salīdzinot ar iespējamiem ieguvumiem neiesaistoties vai arī izmaksām, kas notiks tad, ja neiesaistīšos tajā situācijā. Tātad vienmēr pēdējais solis vēl ir tāda tīri ekonomiski racionāla analīze." "Ir jābūt noteiktām personības iezīmju kombinācijām, lai cilvēks izvēlētos aizturēt likumpārkāpēju ar kaut kādu risku sev. To biežāk dara vīrieši," analizē Ģirts Dimdiņš. "Kur ir vajadzīgā drosmes, fiziskā spēka demonstrēšana, tur biežāk iesaistās iesaistās tieši vīrieši. Tur atkal parādās tas aspekts, ja ir, piemēram, pēc dzimuma homogēna novērotāju grupa, piemēram, ārkārtas situācijai ir pieci liecinieki vīrieši, tad ir lielāka varbūtība, ka viens no viņiem iesaistīsies ārkārtas situācijā, nekā tad, ja tā ir miksēta grupa. Atkal varētu būt tāpēc, ka gribās nodemonstrēt, kurš ir spēcīgāks barā, vai arī ir paļaušanās, ka citi nāks palīgā, ja vajadzēs." -- Bet par grāmatām savā grāmatplauktā, kas saistītas ar šī raidījuma sarunas tēmu, stāsta raidījuma autores Sandra Kropa un Paula Gulbinska. Viņu izvēle - Dexter Dias "10 types of human" (Desmit cilvēku tipi) un Cathy O'Neil "Weapons of Math Destruction" (Matemātikas iznīcināšanas ieroči).

Mēs visi gribam domāt, ka "ar mani tā nenotiks", bet statistika ir nežēlīga un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) diemžēl NAV tādu dienu, kad viņiem nebūtu darba.Brīdinājums: intervijā ir sadaļa, kas paredzēta tikai pieaugušajiem un NAV piemērota, lai to klausītos bērni (apmēram no 54:02-1:03).Es izjautāju NMPD brigādes vadītāju, mediķi Alvi Osmani, lai uzzinātu, kā mēs varam pasargāt sevi un mīļos no dzīvību apdraudošiem notikumiem. Kā neradīt situāciju, kad bez NMPD neiztikt, jo reizēm pat vislabākā brigāde ar vismodernāko aprīkojumu un visaugstāko profesionalitāti nevar neko izdarīt, ja tu neuzliki ķiveri, ja tu skaties telefonā pie stūres vai tavs bērns klausās mūziku, ejot pa ielu, kur ir dzīva satiksme, ja tu nezini, kur ir tavi bērni, ja tu domā, ka "tikai uz mirkli" ir pietiekami droši.Ja nu tomēr notiek nelaime - tad ir svarīgi zināt, ko darīt pirmajās minūtēs, kamēr NMPD brigāde vēl ir ceļā. Nereti tās pirmās minūtes izšķir visu.Pēc šīs sarunas ar Alvi man ir pilnīgi skaidrs - NMPD var izdarīt ļoti daudz, bet tikai tad, ja vispār ir ko glābt. Un lielākā daļa no gadījumiem, ko viņš aprakstīja, varēja nenotikt. Vienkārši nenotikt.Dalies ar šo sarunu ar citiem, jo tā var izglābt dzīvību!Piedalies Cilvēkjaudas pirmajā klātienes tikšanās pasākumā par Cilvēkjaudas un mūsu dzīves aizkulisēm, lai mūsu kļūdas un atklājumi atvieglo tavu dzīvi. Informācija un biļetes ir šeit: cilvekjauda.lv/aizkulisesŠo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads1:13 Ceļš no sanitāra līdz NMPD – 12 gadi neatliekamajā medicīnā2:58 Kas tiek sagaidīts no mediķa katrā izsaukumā6:16 Intuīcija – maņa, kas glābj dzīvības neatliekamajā medicīnā12:27 Bērni un narkotikas. Kā vecākiem atpazīt, ka bērns tās ir lietojis20:04 Kad OBLIGĀTI saukt NMPD23:28 Speciālā brigāde – kāpēc iedzīvotājs to nevar izsaukt pats29:06 Sirēnas, bākuguns un cilvēki, kas nedod ceļu31:20 Elementāra drošība – kad ķivere būtu glābusi dzīvību33:35 Logu mazgāšana34:38 Vilcieni un austiņas – nāvējoša kombinācija 37:58 Telefons vadot auto38:04 Ūdens, uguns, bērni – kas notiek sekundēs42:35 Auto avārijas – risks, ātrums, jaunība49:41 "Kā tu spēj darīt šo darbu?"54:02 NEKLAUSIES KOPĀ AR BĒRNIEM: pikantās situācijas, kad cietušajam ir neērti stāstīt par notikušo57:36 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu1:02:42 Kur atrast visu par pirmo palīdzību: NMPD mājas lapas palīdzības resursi: https://www.nmpd.gov.lv/lv/ko-darit-traumu-un-nelaimes-gadijumos1:04:07 NMPD nav ātrā palīdzība – kāda ir atšķirība1:08:02 Dažādākās vietas, kur sniegta palīdzība cietušajiem – no operas līdz kuģim Baltijas jūrā1:13:12 "Bākugunīm ir jābūt asinīs iekšā"1:16:28 Pirmā palīdzība – lielākā kļūda ir neko nedarīt1:21:47 "Es izsaucu un aizgāju tālāk" – problēma Latvijā1:27:43 Mīti par pirmo palīdzību1:29:22 "Mīliet sevi, mīliet citus – drošība pirmajā vietā"

In today's narration of Reddit stories, OP tells us their story of how they demanded to check her brothers girlfriends bag before they left. From here a commentor recognises who OP is talking about and then gives us another story about "KAS".0:00 Intro0:19 Story 13:22 Story 1 Edits4:17 Story 1 Update 14:53 Story 1 Comments / OP's Reply5:35 Story 1 Update 212:31 Story 1 Comments13:05 Story 1 Update 314:41 Story 1 Update 418:28 Story 2 21:08 Story 2 CommentsFor more viral Reddit stories, incredible confessions, and the best Reddit tales from across the platform, subscribe to the channel! I *try* :) to bring you the most entertaining Reddit stories, carefully selected from top subreddits and narrated for your enjoyment. Whether you love drama, revenge, or heartwarming moments, this channel delivers the most captivating Reddit content. New videos uploaded daily featuring the best Reddit stories you won't want to miss!#redditupdate #redditrelationship #redditstoriesreddit Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Shai Wyborski is one of the three co-authors of the GHOSTDAG paper, and a man who takes pride in his independent thinking and divergent approach to research. As a PhD in quantum cryptography, he's got lots of knowledge to share. But by virtue of his involvement in Bitcoin and Kaspa, he's got stories to tell too. What does the future of Proof of Work look like? Let's find out! Time stamps: 00:01:09 - Welcoming Shai Wyborski 00:01:28 - Dig into GhostDAG; most interesting PoW scaling tech. 00:04:44 - Shai's BTC opinions over time 00:05:21 - How Shai spent BTC on "creativity fuel" (undisclosed). 00:06:31 - Disenchantment: Steam drops BTC (congestion/volatility); SegWit "tyranny" births BCH. 00:10:47 - Rejects SoV; BTC as "decentralized vault" for eternal data archiving. 00:15:44 - BTC probs: Low TPS; LN fails. 00:16:15 - Kaspa suite: Beyond TPS/confirmations. 00:16:59 - Tradeoff: High throughput → no audit; pruning for 10-30yr trust. 00:18:40 - GhostDAG multi-ledger: Parallel processing, flexible tx order. 00:19:45 - Miners: Partial info cuts selfish mining/MEV. 00:20:42 - Enables auctions/oracles (Elliot Mabe block-voting). 00:21:40 - Debunks PoW myths: BTC artifacts (congestion for fees). 00:22:15 - Kaspa: Paradigm shift proof; lessons from protocols. 00:23:24 - Flaw: Fast emission + fair launch = whale buyout. 00:23:49 - Fair ≠ community; coercion w/o social contract. 00:25:10 - Whales fund → control; monetary world nature. 00:27:46 - Balance: Incentives, explicit contracts. 00:30:31 - Mining phases: CPU/GPU/ASIC stages; ultra-ASIC decen lock. 00:32:22 - ASIC-friendly: Cheap/low-power scale. 00:32:47 - Emission: Heavy early; ASICs 80-90% pre-retail. 00:34:29 - Full supply lifetime; tail short?00:35:28 - BTC emission extend 2-4x for social good. 00:37:27 - Kaspa whales: 3 hold 6% ($100M), foundation collusion. 00:38:27 - Kaspa emission: 60% in 1.5yrs emulates BTC adjusted for fast adoption. 00:41:16 - Guitar jam & sponsors.SideShift.ai: KYC-free swaps. NoOnes.com: P2P global south, "lions" mission. Bitcoin.com News: global views. LayerTwo Labs: Drivechains, ETH/Zcash sides. 00:46:49 - Kaspa drivechain?; WBTC custody risks. 00:48:33 - Citrea: ZK-rollup BTC DeFi. 00:49:27 - Alts: Quai grant, Kadena parallels. 00:50:47 - Parallel sec dilution. 00:52:03 - Quai: Selfish mining fixes, Monero 28% vuln. 00:53:01 - Monero RandomX ASIC-hostility. 00:54:02 - PoW specialized non-wasteful. 01:00:00 - Myths: Scalable, non-congested, decentralization. 01:15:00 - Casino stifles ingenuity; hype vs depth (IOTA rush). 01:30:00 - Funding: Retail quick vs VC long (Mobileye 20yr $80B). 01:45:00 - Game theory: Mechanism design incentives. 02:00:00 - Kaspa risks: Whale control, docs issues. 07:00:00 - Music: Beatles Sgt. Pepper post-Pet Sounds. 07:15:00 - McCartney bass; prog Floyd/Crimson.07:30:00 - Pet Sounds "God Only Knows" acapella. 07:43:02 - Pop→exp; Helter Skelter metal. 07:45:36 - Metal thrash/extreme; stoner Pantheon I. 07:47:41 - HS Pantera/prog/funk.07:49:51 - Concerts: Aristocrats, AC/DC; Dylan regret. 07:52:39 - Misses: Jethro Tull/Motörhead; Bon Jovi meh. 07:55:16 - Grunge: Nirvana In Utero, Soundgarden. 07:58:11 - Smashing Pumpkins trilogy; Corgan drama. 08:00:00 - Timeless tees; Doors sloppy; Zep Moby Dick. 08:02:40 - Zappa Inca Roads/Stink-Foot. 08:07:19 - AI scans/drones; govt bans. 08:12:08 - Radical: Vault, SoV, ultra-ASIC. 08:14:02 - PoW scalable/non-wasteful.08:15:00 - Fair vs community; casino timing punish. 08:17:40 - Narratives over fundamentals; retail vs VC. 08:21:07 - Record 8h21m+; ramble praise. 08:21:50 - Q&A: Kaspa 10yr alive, adapt. 08:22:24 - Beatles Kaspa? Pruning no. 08:23:44 - Game theory mechanism design. 08:26:09 - Work: Consulting, patents, Tectonic quantum.08:29:23 - Quai edu grant, freelance. 08:31:17 - KAS +3% pump; past dumps. 08:31:58 - Quai minor pump; negative effects. 08:33:34 - First interview 0.15→0.5¢; 13 KAS dons. 08:34:21 - Jam: Theme rock, lag. 08:38:07 8h39m record! Sponsors recap. 08:40:00 - Next interview with Val Venis on Monero/WWF; banter.

Nākamajā gadā gaidāmo vēlēšanu tuvums jūtams arvien vairāk. Arī valdības partiju attiecībās un it īpaši, kad runa ir par 2026. gada budžetu. Kas notiek valdības koalīcijā, par to politikas un sabiedrisko attiecību ekspertu diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, politoloģe Iveta Kažoka, socioloģe Ieva Strode un politologs Juris Rozenvalds. Pēc gada mēs atkal dosimies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Saeimas sastāvu. Gaida atkal mūsu politiskās diskusijas, partiju reklamēšanās sociālajos medijos, reklāmas stendi uz ielām. Tomēr partijas saprot, ka nevar gaidīt tikai pēdējo brīdi. Vērojot to, kas tagad notiek, šķiet, ka vismaz atsevišķas partijas ir jau uzsākušas darboties aktīvi tagad. Budžeta pieņemšanā skaļākās diskusijas, kā redzam, izvērsās nevis par to, kur naudu taupīt, bet gan par to, ko vēl patīkamu tautai izdarīt. Saeimā lielā spriešana gaidāma par jauniešu piedalīšanos praida gājienos, par pubertātes bloķēšanu. Izskatās, arī koalīcijā strādāt kļūst grūtāk. Ir atkal tā pazīstamā situācija, kad partneri jau domā par to, kā katrs pozicionēsies vēlētāju acīs, nevis ko labāk kopā izdarīt. Kas tad mūs gaida šajā gadā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām?