POPULARITY
Categories
Tikko aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija nedaudz lielākā nekā 2021. gadā, vairāk balsotāju bija arī ārzemēs, pa pastu. Kas mudina latviešus, kuri nedzīvo Latvijā, balsot pašvaldību vēlēšanās un kā uzlabot diasporas aktivitāti visa veida vēlēšanās, skaidrojam raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts. Analizē Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības pārstāve, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja, Roberts Gorodko, "Latviesi.com" komunikācijas vadītājs, un Ginta Elksne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece.
Meška jau pastebėta šalia gyvenamųjų namų. Kas ir kokių veiksmų turėtų imtis, kad nenukentėtų žmonės?Ūkininkų sąjunga pristato siūlymus dėl gyventojų pajamų mokesčio ūkininkams, taip pat informuoja ketvirtadienį organizuojamą įspėjamąją protesto akciją prie Seimo.Izraelis ir Iranas toliau rengia atakas, abi pusės skaičiuoja žuvusius ir sužeistuosius.Mokesčių inspekcija skaičiuoja, kad nuomonės formuotojai ir kiti reklamos veikla užsiimantys asmenys už 2024 metus deklaravo 25 milijonus eurų pajamų. Nuomonės formuotojai ir kiti žinomi veidai neapsiriboja reklama – vis dažniau patys kuria verslus.Ved. Madona Lučkaitė
Jonas Miklovas, Karolis Tiškevičius ir Lukas Malinauskas aptaria Vilniaus „Ryto” niuksą Kauno „Žalgiriui”, repliką sirgaliams, Gedimino Žiemelio šokiravusį sprendimą, Vilniaus „Wolves” užkulisius ir kaip bus su LKL kitame sezone. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – 2025 m. liepos 5-6 dienomis susitinkame legendiniame ir kiekvienąmet vis geresniame BasketNews sąskrydyje! Daugiau: https://www.basketnews.lt/news-211080-basketnews-saskrydis-kviecia-legendiniam-2025-uju-susitikimui.html Temos: Kažkas negerai „Žalgiryje” (0:00); Stonkus pakandžiojo fanus (4:05); „Ryto” ramybė ir „Žalgirio” stresas (7:10); Nusodinti žalgiriečiai ir nykus žaidimas (11:38); Rungtynių metimas ir nepasitikėjimas (15:41); Iškalbinga „Žalgirio” pertraukėlė (20:59); Igno Sargiūno faktorius (26:18); „Ryto” šansas pagauti „Žalgirį” (32:48); „Wolves” ieškojo trenerio ir žaidėjų (38:16); Iš Žiemelio – jokios pagarbos ir kodėl atrodė, jog blefuoja (42:11); Krūva pasiteisinimų ir melas (48:06); Kas bus su žaidėjų kontraktais? (52:57); Idėja atkurti Vilniaus „Sakalus”? (57:39); Už blogą nuomonę – 50 tūkst. eurų bauda (1:00:18); Nesumokėti atlyginimai, nuoma ir Žiemelio paslaptis (1:05:56); Atviras čempionatas ir Kleizos žinutė (1:08:53); Trinchieri žodžiai ir žmonių apatiškumas (1:11:39); Mūsų šventė (1:15:40).
Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem. Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.
Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem. Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.
Dr. Mehmet Akif Koç'a göre İran, Kasım Süleymani suikastına ve Şam büyükelçiliği saldırısına yanıt veremediği için caydırıcılığını kaybetti. İran'da rejim değişikliğinin karadan işgal olmadan pek mümkün olmadığını kaydeden Koç, İsrail'in yükselişinin 7 Ekim 2023'ten sonra gerçekleştiğine dikkat çekti.
Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.
Kas gan var būt jaukāks par veldzējošu peldi karstā vasaras dienā? Tomēr peldēšanās ir aktivitāte, kurai ir savi nosacījumi, kas jāievēro. Viss par un ap peldēšanos – raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā sarunājas "Zilā karoga" nacionālās programmas operators Jānis Ulme un biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze. "Viss sākas kādā brīdī ar savu spēju apzināšanos. Brīdī, kad cilvēks dodas atveldzēties, par izteiktu peldēšanu atklātās ūdenstilpēs nevaram runāt, tā tiešām ir došanās uz mirkli ūdenī atveldzēties. Retos gadījumos mēs redzam, ka cilvēks tiešām peld, tas, ko nozīmē vārds peldēt īstākajā izpratnē," norāda Zane Gemze. "Bet te parādās kompetenču šķautne, par ko pārliecinos ar katru dienu arvien vairāk. Cilvēkam šķietami liekas, ka viņam ir zināšanas, prasmes, iemaņas, līdz ar ko viņš ir bezatbildīgs kaut kādā situācijā vai nespēj izvērtēt adekvāti riskus, kas var iestāties. Protams, ir virkne ieteikumu - izvēlēties drošas peldvietas, lietot peldvesti, pārliecināties par savu drošību, pieskatīt bērnus, nelietot piepūšamos [peldlīdzekļus], nedodaties tālā par savu nedrošo dziļumu, kas parasti ir no nabas līdz krūšu līmenim. Bet pirms vispār tas notiek, man ir aicinājums - aizejiet uz peldbaseinu, samaksājiet 12 eiro, mēģiniet nopeldēt 200 metrus. Varat nopeldēt peldaseinā 200 metrus? Tad jums ir zināšanas par to, kas ir jādara ūdenī un savā ziņa arī sapratīsiet, kā izvērtēt riskus un kas būs jādara, ja nonāksiet atklātā ūdenstilpē neveiklā situācijā. Ja jūs to nevarat, tad jāapzinās, ka ir jāievēro nosacījumi par vestēm, par drošām peldvietām." Zane Gamze arī piebilst, ka peldēt cilvēks var iemācīties jebkurā vecumā. Ir brīnišķīgi piemēri, kad peldētprasmi apguvuši arī seniori. Radžu ūdenskrātuve Jēkabpilī ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpne ar astoņām salām, kas radusies pēc dolomīta karjera applūdināšanas. Ūdenskrātuve un tās krastos atrodošais Mežaparks 158 ha platībā ir iecienīta vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta un 2. jūnijā Radžu ūdenskrātuvē jau sešpadsmito gadu pēc kārtas tika pacelts zilais karogs. Jēkabpilī tiekamies ar pludmales glābējiem un Mežaparka apmeklētājiem. Lai gan saule mūs šovasar nelutina, tomēr katram ir vērts atcerēties par dažām vienkāršām lietām, ko darīt, lai saulainā laikā sevi pasargātu gan no saules, gan karstuma. Uzklausām dermatologa Raimonda Karla ieteikumus. Ārsts norāda, ka šobrīd ir pierādīts, ka saules aktivitāte var būt augsta jau pirms 10 un 11 no rīta. Tāpēc iesaka sekot līdzi laika ziņām Latvijas Sabiedriskajā medijā, kur regulāri informē par saules aktivitāti. "Tad arī var plānot savas ikdienas aktivitātes. Ja ir zem trijām vienībām, tad varam iziet saulītē drošāk. Ja saules aktivitāte ir vairāk par trijām vienībām, UV indekss, tad ir vērts padomāt arī par saules aizsardzību. Līdz ar to - cepuri galvā, lai pasargātu galvu, lai pasargātu matus. Noteikti jāpasargā acis. Ir arī tas, ko mēs saucam par svarīgākajiem diviem kvadrātmetriem - tā ir āda. Šeit ir divas iespējas: vai mēs lietojam apģērbu - tas var būt arī ikdienas apģērbs, kas mūs pasargā, vai arī, ja strādājam saulē vai atpūšamies, vai sportojam saulē, tad ir arī speciāls apģērbs, kas ir paredzēts šādām lietām. Ķermeņa atklātām daļām būtu saules aizsargkrēmi lietojami. Stiprums būs atkarīgs no tā, cik jūtīga vai mazjūtīga ir cilvēka āda pret ultravioletajiem stariem, un, protams, kāda ir saules aktivitāte," norāda Raimonds Karls.
Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.
2010-aisiais – vadinamaisiais gimstamumo bumo metais – Vilniuje gimė 6681 vaikas. Panašiai tiek vietų devintokams šiemet ir suplanavo sostinės savivaldybės taryba – 6691. Bet realus būsimų devintokų skaičius keliais šimtais didesnis: pastaraisiais metais į Vilnių atvyko keli šimtai penkiolikmečių iš kitų Lietuvos miestų ir užsienio – Ukrainos, Baltarusijos, Rusijos, Kazachstano. Tad nuo rugsėjo į devintas klases pretenduoja per 7 tūkstančius penkiolikmečių.Bet keli šimtai šio amžiaus vaikų – jau kitą savaitę baigsiančių aštuntą klasę – liko už borto. Sostinės automatizuota mokyklų priėmimo sistema nepasiūlė jiems vietų į gimnaziją. Dar blogiau – jie nepatenka net į savo teritorines mokyklas, kurias pagal deklaruotą gyvenamąją vietą priskyrė pati savivaldybė.Po nesėkmingo pirmojo priėmimo etapo praėjusią savaitę tėvai tikėjosi, kad birželio 12-ąją situacija pagerės. Tačiau paaiškėjo, kad daugybė šeimų vietų negavo ir po antrojo rato. Jos piktos ir pasimetusios – lauks iki rugpjūčio pabaigos, nežinodamos, kur mokysis jų vaikai. Gi būsimi devintokai negali nei įsigyti naujos mokyklos uniformų, nei susipažinti su būsimais klasės draugais, nei ramiai mėgautis beprasidedančiomis vasaros atostogomis.Kas atsakingi už tai, kad 15 metų žinoma gimstamumo banga nevirto realiomis klasėmis? Kodėl planavimo klaidos vėl krenta ant tėvų pečių? Ar miesto valdžia braižydama mokyklų žemėlapius tikrai skaičiuoja realius vaikus? Kiek dar metų Vilnius gyvens pagal pasenusius skaičius ir nematys savo augančių vaikų?LRT radijo švietimo laidoje dalyvauja Vilniaus vicemeras Vytautas Mitalas, vilnietė aštuntoko, kurios sūnus negavo mokyklos, mama Jūratė.Ved. Jonė Kučinskaitė.
Konuğumuz ODTÜ'den mimar Prof. Dr. Abdi Güzer ile bu yıl 3-9 Kasım tarihleri arasında gerçekleşecek Antalya Mimarlık Bienali'ni konuşuyoruz.
Tradicinė 15min tinklalaidė apie futbolą „Skrieja kamuolys“ apžvelgė svarbiausius futbolo savaitės įvykius. Rinktinę Maltoje ir Danijoje lydėjęs Marius Bagdonas dalinosi savo įspūdžiais, atsakėme į klausytojų klausimus, reagavome į raginimus imtis permainų, diskutavome dėl tikslų, pažvelgėme į Valdo Dambrausko ateitį, kitų rinktinių reikalus ir klubų judesius futbolo rinkoje. Studijoje – 15min sporto žurnalistai Aurimas Tamulionis ir M.Bagdonas bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Kas finansuoja Bagdono keliones? 02:20 Karolio marškinėliai ir Japonija 08:49 Nulinės lygiosios Maltoje 29:48 Skaudi realybė Danijoje 42:04 Ar laikas permainoms? 49:20 Kokius tikslus turėtume kelti? 54:22 Skandalai lenkų rinktinėje 1:02:08 Italų futbolo krizė 1:06:56 Tuchelio ir anglų iššūkiai 1:10:10 C.Ronaldo ir portugalai 1:21:10 Brazilai prie C.Ancelotti 1:25:10 Dambrausko ir DVTK skyrybos 1:28:28 Naujas „Spurs“ treneris ir kiti ėjimai 1:38:05 Pasaulio klubų taurė ir filosofinis klausimas
Tallinna linnavalitsusel on jäänud loetud tunnid, et omavahelised suhted ära klaarida. Kas leppimine on võimalik ja kes milliseid järeleandmisi peaks tegema, sellest räägime Postimehe otsesaates Tallinna abilinnapea Pärtel-Peeter Perega (RE). Saatejuht on Ulla Länts.
Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.
Ja salīdzina ar citām vasarām, pagaidām negaisi Latviju saudzē, un šis gads, kas bijis laikapstākļu ziņā līdz šim, der kā piemērs, ka vēsās vasarās negaisu ir mazāk. Un lai arī šogad Vidzemē un Latgalē problēmas rada pārlieku lielais ūdens daudzums no lietavām, nav vismaz negaisā un krusas sapostītu dārzu. Tajā pašā laikā citviet Eiropā jau nav glābiņa no svelmes. Kamēr pie mums lielākajā daļā valsts meteoroloģiskā vasara vēl nav sākusies, turpinās neierasti garš un slapjš pavasaris, Eiropas rietumos gan pavasaris, gan vasaras sākums bijis ar sausu un karstu laiku. Vairāku rietumeiropas valstu meteodienesti ziņo, ka pavasaris bijis sausākais vai viens no sausākajiem novērojumu vēsturē, tā tas bijis daļā Lielbritānijas, Beļģijā, Vācijas dienvidos, Bavārijā. Un vasarīgais siltums un karstums, ko daudzi mūsu pusē gaida, netiek tālāk par Eiropas rietumiem. Spānijā jau labu laiku valda ne vien svelme, kas jūnijā tur ir normāla parādība, bet atsevišķi reģioni piedzīvo karstuma rekordus. Latviju šī gada vēsais vasaras sākums mūs sargā no lieliem un postošiem negaisiem. Pēdējo septiņu gadu laikā jūnijā jau bija pirmie spēcīgie negaisi, kad krusa, intensīvas lietusgāzes un brāzmaini negaisa vēji posta dārzus. Šogad pagaidām esam iztikuši tikai dažiem rībošiem mākoņiem, bez to atnestām stihijām. Pagājušajā nedēļā bija brīdinājumi par postošu negaisu, tomēr tas Latvijā neizveidojās, bet tam nav tiešas saistības ar vēso laiku. Tā vairāk bija veiksmīga sakritība, negaiss ar viesuļiem tika Lietuvas austrumiem. Lietuvas robežsardze izplatīja kadrus, ko uzņēmušas novērošanas kameras uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, tur koki gāzās krustām šķērsām un tā kā pats pierobežas rajons ir mazapdzīvots, nācās piesaistīt papildspēkus no citiem Lietuvas reģioniem, lai sakārtotu robežu, kur tiešām bija burtiski aizgāzta ar kokiem. Šādiem atsevišķiem pērkona negaisiem, kas atnes stihijas, protams, nav vajadzīgs ilgs un noturīgs karstums. Pietiek ar to, ka tveicīgas un mitras gaisa masas ar augstu temperatūru ir netālajos Eiropas reģionos un līdz mums atnāk īslaicīgi. Taču, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, kad jūnijā valdīja svelme, iespējamība negaisu stihijām, protams, ir daudz mazāka, ko labi parāda arī statistika. Pēdējā vasara, ko Latvijā no klimatiskā skatu punkta varēja saukt par vēsu, bija 2017. gadā, toreiz bija tikai viena ļoti karsta diena, kad temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādus, un bija viens tiešām liels negaiss ar postījumiem tajā pašā dienā - 12. augustā. Tomēr ir arī reizes, kad negaiss uznāk ne pārāk karstā laikā. Kas ir galvenie faktori, kas veicina negaisa veidošanos? Karstums, no vienas puses, nav tas pats svarīgākais, jo ir gadījumi, kad postoši negaisi ir arī bez tā, piemēram, ASV štatos, kur īpaši pavasara un vasaras sākuma mēnešos viedojas virpuļviesuļi jeb tornado, bieži svelmes pat nav. Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos gan biežāk sanāk, ka visi faktori sakrīt tad, kad ir arī svelme. Plašāk skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķis Kristans Pāps, kurš ir viens no zinošakajiem negaisu jautājumos. Viņš uzsvēra, ka vajadzīgas gluži kā kādam ēdienam - trīs sastāvdaļas, bez kurām nekādi. Pirmais - augsts gaisa mitrums (un Latvijā tas visbiežāk nāk ar ļoti siltu vai karstu gaisu); otrais - atmosfēras nestabilitāte, tā meteorologi sauc stāvokli, kad uz zemes gaiss ir daudz siltāks un mitrāks, nekā augstākos atmosfēras slāņos, kas ne vienmēr nozīmē karstumu uz zemes. Trešā lieta, ko nevar raksturot gluži vienā vārdā, - process vai apstāklis, kas ierosina vai palīdz siltajam un mitrajam gaisam pacelties. Un tad iesaistās visa apkārtējā vide - tas varbūt reljefs, ēkas, tā var būt jau pastāvoša gaisa cirkulācija vai gaisa plūsmas, kas pēkšņi turbulenti paceļ silto un mitro gaisu augšā un aizsāk šo procesu. Pēc tam, kad mākonis sācis veidoties, tas jau pats sāk sevī iesūkt siltuma un mitruma doto enerģiju no piezemes slāņa. Negaisa mākoņus var iedalīt vairākos veidos gan pēc to izcelsmes, gan izpausmēm, gan stihijām, ko tie nes un šo gan paklausīsimies, skaidro sinoptiķis Kristiāns Pāps.
Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.
Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.
Jo siltāks laiks, jo žirgtākas ir ērces. Un arī vēsā laikā īpaši mežā ir jābūt uzmanīgiem un zinošiem arī apģērba izvēlē. Ērces sastopamas ne tikai mežos un krūmājos, bet arī garā zālē un izcirtumu brikšņos. Kas jāzina par ērču ieradumiem, lai varētu no tām izvairīties? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un Dr. biol., Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem, vai cilvēku imunitāte ir vājāka? "Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi," vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas." Antra Bormane atgādina, ka arī cilvēkiem, kas ieiet pļavā vai mežā uz īsu brīdi, būtu jānodrošinās, lai ērces nepiesūktos. "Ejot mežā, vienmēr ir jāuzmanās. Nav svarīgi, vai ērču ir vairāk vai mazāk konkrētā gadā, kādu ērci, neuzmanīgi bradājot pa pļavām un laukiem, vienmēr var dabūt. Noteikti vajadzētu nodrošināt apģērba apakšējo daļu tā, lai ērces nevarētu ielīst zem apģērba, lai varētu izejot no pļavas, pārsvarā no garām zāļainām vietām, nopurināt bikses, lai ērces nelīstu pa tām," skaidro Antra Bormane. Ja ērce ir piesūkusies, ja cilvēks prot to noņemt tā, lai viņas iekšējais saturs neiekļūtu brūcē, vēlams to darīt pēc iespējas ātrāk. "Latvijā ir biotopi, kur ir daudz ērču, tās ir mežmalas, lapu koku meži, aizauguši krūmāji un pamestas pļavas. Ir biotopi, kur ērci nevar ar uguni atrast, piemēram, sausi zālāji, kāpas. Mazāk ērču ir priežu mežos, pļautos zālājos," norāda Voldemārs Spuņģis. Šobrīd ideāli laikapstākļi ērču izplatībai – mēreni silts un mitrs. Karstumā un aukstumā ir mazāk. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem? Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi, vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas."
Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.
Plungėje įvyko 25-asis Žemaitijos jaunųjų menininkų sąjūdis „Stanislovas Riauba – Žemaitijos Andersenas“.Kokias istorijas atskleidžia paroda „Pašnipinėkim: namai ir istorijos Šnipiškėse“?Žurnalas „The Economist“ skelbia, kad vis daugiau populiariosios muzikos dainų yra trumpesnės nei trys minutės. Kas lemia, kad populiariosios muzikos kūriniai trumpėja?Dirbtinis intelektas ir cenzūra bei teisingas atlygis autoriams. Apie visa tai kalbėta Europos rašytojų metiniame suvažiavime, kuriame Lietuvai atstovavo literatūrologas Saulius Vasiliauskas.Rubrikos „Be kaukių“ svečias – aktorius Remigijus Vilkaitis.Ved. Marius Eidukonis
Pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, balsis saskaitītas, rezultāti zināmi. Kā lielākās partijas vērtē savu sniegumu? Kas ir šo vēlēšanu lielākie pārsteigumi – uzvarētāji un zaudētāji? “Izvēlies nākotni!” pēcvēlēšanu diskusija ar politisko spēku līderiem.
Minu seekordseks vestluskaaslaseks on Argo Rannamets – kogenud tippjuht, kes täna tegutseb Enefit Greeni juhatuse liikme ja finantsjuhina. Argo juhtimisvaates põimuvad süsteemsus ja detailitundlikkus suure pildi hoidmisega. Ta usub, et juht ei peaks keskenduma üksnes sellele, kas asjad on tehtud õigesti, vaid küsima ennekõike: kas me üldse teeme õigeid asju?
Neuromokslininkai sako: mitas, kad žmogus yra mąstanti būtybė. Iš tiesų žmogus yra jaučianti būtybė, kuri kartais mąsto. Ar tikrai? Laidoje tai aiškinamės su psichologe, traumai jautrių metodų praktike ir lektore, Vilniaus kolegijos dėstytoja Liudovika Pakalkaite ir ergoterapeute, Vytauto Didžiojo universiteto dėstytoja Giedre Sasnauskiene.Kaip mūsų smegenys priima sprendimus? Kaip jas veikia stresas arba miegas? Kaip ir kada mokosi mūsų smegenys? Ką mums sako mūsų kūnas? Kas padeda vaikams siekti gerų rezultatų mokykloje? Kaip tai įtakoja ryšys su mokytoju? Kaip neuromokslo naujausius pasiekimus panaudoti mokinio žinių pritaikymui ne „pažymiui“, o visam gyvenimui?Laidoje pašnekovės atsako į šiuos ir kitus klausimus.Ved. Žydrė Gedrimaitė
Kas tas ir? Visu mūžu tas ir ar tevi, bet tas būs mūžīgi jāvelk. Šo Martas Bogustovas mīklu un citas mīklas, kuras sagudrojušas ģimenes, kas 2025.gadā viesojušās raidījumā Greizie rati, min aktieru Siliņu ģimene no Rīgas Āgenskalna: mamma Laura, tētis Uldis ar meitām Maiju (11 gadi) un Rasu (9 gadi). Ģimeņu mīklu kategorijā izvirzītas mīklas, kuras sacerējuši: Zigurds Tauriņš, Līga Reitere, Māra Vilmane, Evija Lācgalve, Regnārs Lēperis, Tomass Šmits, Dominiks Puriņš, Marta Bogustova, Klāvs Kristaps Košins, Jānis Rozenblats, Augusts Gailums, Andra Manfelde, Amēlija Meistere, Ieva Kozuliņa, Valters Vācietis un Jurijs Lukjanišens.
Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?
BRĪDINĀJUMS: Šajā epizodē tiek runāts par ēšanas traucējumiem, kas var skart sensitīvas tēmas, tostarp: pašvērtējuma problēmas, ķermeņa izskata uztveres traucējumus, trauksmi un depresiju saistībā ar ēšanu. Ja šīs tēmas jums ir īpaši sāpīgas vai var izraisīt diskomfortu, lūdzu, izvēlieties sev drošu klausīšanās vidi vai izvēlieties nepieciešamo atbalstu.Dr. Laila Siliņa ir sertificēta uztura speciāliste un KBT Ēšanas traucējumu metodes speciāliste. Šajā sarunā daktere stāsta par emocionālo ēšanu - problēmu, kas skar daudzus, bet par kuru bieži klusē. Daktere atklāj, kā emocionālā ēšana veidojas jau bērnībā un kāpēc ar to ir tik grūti cīnīties, izskaidrojot starpību starp fizisko un emocionālo izsalkumu. Dr. Siliņa piedāvā praktiskus risinājumus, kā aizstāt ēdienu ar citiem prieka avotiem - mūziku, smaržām, pieskārienu, grāmatām un radošām nodarbēm. Viņa stāsta, kā ietekmēt emocionālo ēšanu ar uztura dienasgrāmatu, kognitīvi biheiviorālo terapiju un apzinātības praksēm.Šī ir otrā saruna ar Dr.Siliņu. Pirmā saruna ar dakteri bija Nr 204: "Par ēšanas traucējumiem un veselīgām attiecībām ar ēdienu".Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir 232. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Ievads par emocionālo ēšanu04:28 - Kā emocionālā ēšana sākas bērnībā un kāpēc ar to ir grūti cīnīties06:42 - Fiziskās vajadzības, kā ēšanas veicinātājs08:51 - "Kas sagādā prieku?" - ko darīt emocionālās ēšanas vietā14:30 - Prieks caur mūziku: kā mainīt emocionālo stāvokli17:35 - Ožas maņas izmantošana21:31 - Taustes maņa: apģērba ērtums un tā ietekme uz pašsajūtu25:51 - Grāmatu lasīšana kā atslēgšanās no stresa30:57 - Radošuma atklāšana un nodarbības bez ekrāniem34:02 - Pieaugušo tiekšanās pēc perfekcionisma radošajās nodarbēs37:53 - Mākslas terapija un emocionālā ēšana39:50 - Ķermeņa apzināšanās terapija un kustību terapija40:51 - Emocionālās ēšanas apburtais loks44:20 - Praktiski risinājumi: socializēšanās, fiziskās aktivitātes un apzinātības prakses46:55 - Par vientulības sajūtu un sociālo kontaktu nozīmi48:42 Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas: vejdzirnavas.lv49:28 - Apzinātības un meditācijas prakses emocionālās ēšanas mazināšanai53:02 - Ekrāna laiks, kas veicina emocionālo ēšanu57:41 - Uztura dienasgrāmata: kā to izmantot1:03:40 - Saruna ar sevi rakstiski1:07:00 - KBT pieeja ēšanas traucējumu ārstēšanā1:27:54 - Kā atšķirt fizisko izsalkumu no emocionālā01:30:35 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: https://www.powerupspace.eu/1:31:35 - Kāpēc nevar noslāpēt emocijas ar ēdienu un kāpēc rodas nekontrolējama ēšana
Raidījumā pievēršamies seniem notikumiem Zemes vēsturē, kas aizvien raisa ne tikai pētnieku, bet ikviena zinātkāra cilvēka prātu - kas bija par iemeslu masveida izmiršanām senatnē un, ja šie iemesli nebūtu bijuši, vai šodien vēl aizvien mēs sastaptu dinozaurus? Kādas dzīvības formas pārstāja eksistēt izmiršanu rezultātā un kādas radās pēc tām? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals. Zinātnes ziņas Etnas izvirdums Itālijā 2. jūnijā Visi cilvēki, kam gadījās tuvāk vai tālāk pieredzēt izvirdumu, ir drošībā, un vietnē “Live Science”, kur apstiprināts, ka nav ziņu par ievainotajiem, apkopotas vairākas fotogrāfijas no dažādiem leņķiem un attālumiem ar Etnas aktivitāti. Kādas cilvēku smaržas piesaista odus? Klāt ir vasara, siltais laiks, un tas nozīmē, ka aktīvi ir arī kukaiņi, tostarp odi. Tāpēc odu sīkšana un to vēlme izsūkt asinis kļūst par ikgadēju pārbaudījumu. Ir dzirdētas versijas, par to, kādi cilvēki un to smakas vai smaržas piesaistas odus, un vienu šādu ieskatu piedāvā “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts. Vēzis kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu Arī slimības var ietekmēt mūsu smaržu, un vietnē “Nature” par vienu no smagām cilvēka slimībām, konkrētāk, vēzis kā slimība kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu. Vai esam gatavi nāvei kosmosā? Kas notiktu, ja cilvēks, konkrēti astronauts, nomirtu kosmosā, bezsvara stāvoklī? Izrādās, ka Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA ir sākusi meklēt atbildes un ar rakstu par šo tematu var iepazīties vietnē “Scientific American”. Zemeņu pilnmēness 11. jūnijā Bet lai noslēgtu uz mazliet priecīgākas nots, aicinām nākamnedēļ īpaši paraudzīties debesīs, jo uzausīs zemeņu pilnmēness - par to ne viena vien tīmekļa vietne atgādina. Cilvēkus zemeņu pilnmēness sāks priecēt jau otrdienas, 10. jūnija vakarā, taču lielāko un spožāko Mēnesi varēs redzēt trešdien, 11. jūnijā.
Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē partijas "Progresīvie" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele, apvienības "Partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība" Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un Apvienotā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks. Klāt vēlēšanu nedēļa. Kādi noteikti jau devušies un balsojuši, bet galvenā balsošanas diena vēl ir priekšā. Krustpunktā līdz šim vairāk esam runājuši par izaicinājumiem, kas ir kopēji visām vietvarām, vairāk fokusējušies pagājušās nedēļās uz reģioniem. Bet vēlēšanas ir arī Rīgā, un, protams, Rīga arī raisa īpašu interesi. Šķiet, likmes ir augstākas, konkurence sīva, partijām svarīga. Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā rīdziniekiem, dodoties pie vēlēšanu urnām? Saskaņā ar apstiprināto nolikumu šodien un rīt Krustpunktā studijā esam aicinājuši astoņu populārāko partiju mēra kandidātus - četrus šodien, četrus rīt un balstāmies uz SKDS pēdējo aptauju datiem. Tas, protams, nenozīmētu, ka visas šīs partijas noteikti tiks ievēlētas un nebūs citas, bet tām vismaz teorētiski vajadzētu būt lielākām izredzēm noteikt politiku Rīgā. Bet neilgi pirms diskusijas tiešraides viena no partijām mūs vienkārši tā ļoti skaisti "uzmeta". Kad jau Krustpunktā bija sācies pirms nepilnas pusstundas un šī diskusija jau bija pieteikta, saņēmām ziņu no Aināra Šlesera (Latviju pirmajā vietā), kurš norādīja, ka esot uzaicināts uz dievkalpojumu Vatikānā, tāpēc viņš esot aizskrējis uz turieni. Secinājām, ka viņš negrasījās nemaz arī nākt, un to, ka viņš būs Vatikānā, varēja, protams, pateikt arī agrāk, ja gribēja, nevis tad, kad jau ir ielicis visos sociālajos medijos, ka, lūk, viņš aizskrējis uz dievkalpojumu. Kas, protams, parādā arī viņa attieksmi, viņš rēķinās, ka acīmredzot Latvijas Radio 1 klausītāji nav viņa vēlētāji. Tāpēc aicinājām un sarunās piedalās tie Rīgas mēra amata kandidāti, kas uzskata, ka arī Latvijas Radio 1 klausītāji ir viņu vēlētāji.
Cilvēka spējām nav robežu - tā var spriest brīžos, kad redzam nirējus, veicot teju pārcilvēciskas darbības jūras dzelmē. Sākot ar nirējiem, kas necaurredzamos ūdeņos spēj orientēties, beidzot ar frīdaivinga meistariem, kas bez ieelpas var ienirt neticamos dziļumos - cilvēks ir atradis veidu, kā uzturēties sev pilnīgi nepiemērotā vidē. Kas notiek cilvēka organismā, kad ienirstam, un kādus rīkus esam radījuši, lai to varētu darīt drošāk un ilgāk? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta niršanas instruktore Irina Žukova un Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone, kura arī ir liela niršanas pieredze.
Vidutinė telefoninių sukčių padaryta žala žmogui siekia per šešis tūkstančius eurų, o išaiškinti pareigūnams pavyksta tik kas ketvirtą tokį nusikaltimą.Vilniuje vykusį Bukarešto devyneto ir Šiaurės šalių viršūnių susitikimą, kurio metu daugiausia dėmesio ketinama skirti gynybos finansavimui ir paramai Rusijos užpultai Ukraina, aptaria politologai.Klausytoja pasidalino skaudžia patirtimi - kaimynystėje nuomojamuose butuose nuolat triukšmaujama. Kas gali padėti?Laidos Lėto maisto kultūra vedėjai Paulius Briedis ir Simona Ševčenkaitė parengė pasakojimą iš Žemaitijos nacionaliniame parke įsikūrusio Vaivos ir Giedriaus Kosų biodinaminio ūkio.Ar skaičiavote, kaip vyriausybėje ir seime svarstomi mokesčių pakeitimai ar naujų mokesčių įvedimai palies jūsų finansus?Į LRT Girdi kreipėsi Kaune gyvenanti ankstuko mama. Dviem mėnesiais anksčiau nei planuota kūdikį pagimdžiusiai moteriai Kauno savivaldybė atsisakė duoti visiems mieste gimusiems kūdikiams priklausantį naujagimio kraitelį.Ved. Rūta Kupetytė
Lukas Malinauskas, Karolis Tiškevičius ir Tomas Purlys apie stebuklus Panevėžyje, „Žalgirio“ komplektacijos pabaigą, kosminę Jonavą ir visiškai nebevaldomą padėtį Graikijoje. Naujausias „Basketnews podkastas“ – jūsų dėmesiui. Tinklalaidės partneriai: – Tuokies? Būk ne nuobodus – Suit United kostiumai visų atspalvių, visų dydžių, visiems, kurie nori išsiskirti. Apsilankykite adresu: V. Pociūno g. 8, PC „Vilnius Outlet“! – ARAS - kokybiški ir efektyvūs odos priežiūros produktai vyrams. Asortimente esantys produktai leidžia pasirūpinti plaukais, kūno bei veido oda. Galime užtikrinti, jog kiekvienas vyras ras sau patinkantį produktą! Su nuolaidos kodu BASKETNEWS20, gausi 20% nuolaidą visam asortimentui: https://eshop.bioklab.com/ – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – Vasaros LIVE grįžta į Kauną su dviem krepšinio vakarais iš eilės! Birželio 26 d. – Jonas Mačiulis, liepos 20 d. – Rokas Jokubaitis, o perkant bilietus į abu – 20% nuolaida! Susitinkam jau greitai – gyvai, vasariškai, su krepšiniu. Bilietai: https://shop.basketnews.lt/ Temos: Vasara su Cicinu, BasketNews ir Škotija (0:00); Ką išdarinėja „Lietkabelis” su tokia sudėtimi? (5:52); LKL atkrintamųjų lankomumas – jums neįdomu? (12:32); Bravo Panevėžio kovotojams (17:58); Kosmosas – Jonava tikrai gali pačiupti medalį (20:44); Esminis klausimas apie „Rytą” (26:43); Kas per vienas tas Dustonas Sleva? (28:25); Rimta „Žalgirio” netektis – Sabonis out (34:13); Klausimai dėl „Žalgirio” sudėties (45:15); Įvyko didysis rinktinės susitikimas ir kam lįsti prie Sabonio (48:32); Kiek jau kainavo „Wolves” projektas ir esminės klaidos (52:48); LKL turgaus naujienos (1:03:47); Nesuvokiami PAO galvos pareiškimai (1:06:01); Kas iš Lietuvos trenerių lieka rinkoje? (1:12:29); Šaro išlikimas ir įspūdingas „Žalgirio” rezultatas (1:14:10).
V osmém díle videopodcastu týdeníku Respekt Dělníci kultury spolu Pavel Turek, Jan H. Vitvar a výjimečně Pavel Kroulík debatují o tom, co je v uplynulém týdnu v kultuře zaujalo či zklamalo a o své aktuální práci. Tentokrát došlo na: - duet Dua Lipa s Ewou Farnou - znovuotevření Kasáren Karlín - seriál Krvavý král- skladatele Jeremyho Dutchera - výstavy Ženy, mistryně, umělkyně 1300-1900 (Národní galerie Praha) a Ladislava Gažiová: Čekání (Museum Kampa) - knihy Miloše Hrocha Šeptej nahlas (Paseka), Františka Matouška Obrazy a kytka (GAVU Cheb), Jacoba Mikanowského Sbohem, východní Evropo: Intimní dějiny rozdělené země (Host) a Douglase Stuarta Mladej Mungo (Paseka)Když už člověk jednou je, tak má sledovat kulturu v Respektu.
Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ik trešdienu raidījumā Krustpunktā spriežam par reģionos būtiskiem jautājumiem. Šoreiz interesējamies, cik atbildīgi Latvijā notiek atkritumu apsaimniekošana. Diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe, "Zero Waste Latvija" politikas koordinatore Maija Krastiņa un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis, "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors. Vides saglabāšana un atkritumu savākšana. Saskaņā ar Eiropas direktīvām un Latvijas apņemšanos, pēc desmit gadiem 90% no visiem saražotajiem atkritumiem būs jāspēj sašķirot un pārstrādāt, proti, poligonos noguldot ne vairāk par desmito daļu. Ļoti ambiciozs mērķis. Spriežot pēc visa, esam tālu no tā. Kas nākošajām domē būs jādara, lai situāciju straujāk mainītu? Par atkritumu apsaimniekošanas praksi novados arī stāsts raidījumā Reģioni Krustpunktā.
Tarptautinėje filosofijos olimpiadoje Vilniaus licėjaus dvyliktokė Gustė Antanaitytė pelnė sidabro medalį. Kaip sudominti jaunimą filosofiją? Kokią naudą jos išmanymas duoda?Klimato kaitos rubrika. Kas yra tvari mada ir kaip suprasti, kai šiomis sąvokomis manipuliuojama? Pokalbis su tvarios mados dizainere Olesia Les.Iki birželio 1d. vyksta „Poezijos pavasaris“. Pokalbis su poete Rūta Vižintaite-Lajiene, kuriai buvo įteikta Zigmo Gaidamavičiaus–Gėlės premija už geriausią pirmąją poezijos knygą. Jos knyga vadinasi „Liuksemburgo jūra“.Ved. Agnė Skamarakaitė
Tradicinė 15min tinklalaidė apie futbolą „Skrieja kamuolys“ apžvelgia svarbiausius futbolo savaitės įvykius. Iš futbolo kelionių sugrįžęs Marius Bagdonas, nesibaigiantis Vilniaus „Žalgirio“ liūnas, nykus Europos lygos finalas, „Napoli“ triumfas, atsisveikinimas su legenda ir sudėlioti taškai ant „i“ stipriausiose Europos lygose – visa tai ir dar daugiau šios savaitės epizode. Studijoje – 15min sporto žurnalistai Aurimas Tamulionis ir Marius Bagdonas bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Įžanga ir Bagdono futbolo kelionės 16:16 Mariaus „Instagram“ paskyra 18:36 Vilniaus „Žalgiris“ toliau smenga 33:59 Kas tas Dejanas Georgijevečius? 39:52 Skylėta „Hegelmann“ gynyba 44:38 Lygiosios Telšiuose ir Gargžduose 48:59 Lietuviai užsienyje 55:29 Nukrypimas apie Ryčio talentus 1:05:28 Blogiausias finalas? 1:19:58 Diskusija dėl Amorimo ir MU 1:24:15 Ange‘o ir „Spurs“ ateitis 1:27:06 Brangiausias futbolo mačas 1:30:17 Anglai išsidalino vietas Europoje 1:43:02 Italija ir auksinis „Napoli“ finišas 1:52:00 „Sudie“ Modričiui ir „Santiago Bernabeu“ 1:58:11 Moterų Čempionų lyga ir likę reikalai
Baltkrievija šodien nav tā sapņu zeme, uz kuru daudzi gribētu labprātīgi doties un saukt par mājām, bet izrādās, tur joprojām dzīvo pusotrs tūkstotis latviešu. Tikmēr 19. gadsimta beigās Baltkrievijā mita gandrīz 17 tūkstoši latviešu. Tolaik Baltkrievijas teritorijā bija izveidojušās apmēram 60 latviešu kolonijas, un Vitebskas apgabalā – 300 kilometrus no Latvijas robežas – dažviet tautiešu īpatsvars pārsniedza pat 5% no vietējo iedzīvotāju skaita. Kolonijās norisinājās aktīva sabiedriskā dzīve, 20. gadsimta sākumā tur dibināja dibināja ciema padomes, skolas, un latvieši turpināja kopt savas tradīcijas un valodu. Kas savulaik mudināja doties uz Baltkrieviju un kas zināms par latviešu pēctečiem tur, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījumā viesojas Baltkrievijas latviešu pēcteces Ilga Reizniece un Laimrota Kriumane, kuru tēvs Andrejs Reiznieks ir dokumentējis savu dzīvi Baltkrievijā, Patāšņā, un izdevis grāmatu “Patāšņas latvieši. Ceļā.” Tāpat raidījumā viesojas arī vēsturnieks un cilvēkģeogrāfs Ilmārs Mežs, kurš ir apmeklējis vairākas Baltkrievijas latviešu kolonijas un zina stāstīt, kā tur izskatās tagad.
Nuo liepos 7 dienos įsigalios pakeitimas, kad automobiliai su suklastotais ridos duomenimis nebegalės gauti teigiamos techninės apžiūros išvados. Ką daryti tokiems vairuotojams?„Aktualaus klausimo“ rubrikoje klausime, kur esate suplanavę po Lietuvą pakeliauti jūs, ką norėtumėt patirti, pamatyti, o gal rekomenduoti kitiems.Kaip estai jaučia rusijos grėsmę, ypač po pastarųjų įvykių Baltijos jūroje, kai saugodama savo nelegalų tanklaivį rusija pakėlė kovinį naikintuvą.Po paviešinto LRT tyrimo apie rusijos finansuotus įvairius visuomenės veikėjus ir jų advokatus, Lietuvos advokatūra pradėjo vidinį tyrimą dėl trijų teisininkų, kurie minimi šiame tyrime. Tuo metu VSD vadovas Žinių radijui komentavo, kad rusijos specialiųjų tarnybų kontroliuojamo fondo pinigus gavę Lietuvoje veikiantys asmenys bus įvertinti teisine prasme. Kas toliau?Nerimą bei stresą patiria kas ketvirtas 5-11 klasės moksleivis. Tokius duomenis pateikė Lietuvos sveikatos mokslų universitetas, atlikęs tyrimą. O pastaraisiais metais, artėjant egzaminams vis daugiau jaunuolių jaučia ir nerimą, ir nuovargį, ir psichologinį spaudimą. Kaip nugalėti baimes ir susidoroti su stresu prieš egzaminus?Ved. Liuda Kudinova
Lietuvos kariuomene pasitiki 54 proc. žmonių, per mėnesį pasitikėjimas krito 5 procentais, atskleidė „Lietuvos ryto“ užsakymu atlikta „Vilmorus“ apklausa. Kas nulėmė kritimą? Kaip apskritai vertinti visuomenės pasitikėjimą kariuomene?Amerikos prezidentas rekomenduoja įvesti 50 procentų muitą Europos Sąjungai.Lietuvos europarlamentarai per pirmuosius kadencijos metus gana pavyzdingai dalyvauja plenariniuose posėdžiuose, nevengia juose išsakyti nuomonės, tačiau yra pasyvūs teisėkūroje, kuri laikoma pagrindiniu politiko svorio ir jo veiklos rezultatu. LRT paskaičiavo, kiek posėdžius lankė vienuolika Lietuvoje išrinktų politikų, kaip dažnai juose pasisakė ir prie kiek rezoliucijų prisidėjo.Viešojo saugumo tarnyba atskleidė, kaip treniruojasi Operatyvaus reagavimo kontratakos komandos pareigūnai.Tyrimai rodo, kad nerimą bei stresą patiria kas ketvirtas 5-11 klasės moksleivis. Kaip nugalėti baimes ir susidoroti su stresu prieš egzaminus?Turizmas Lietuvoje: nors svečių iš užsienio daugėja, lietuviai sudaro du trečdalius visų turistų ir nakvynių.Vakar pranešta, kad būdamas 53-jų žuvo žinomas muzikos prodiuseris Gintaras Bendžius. Pokalbis apie šią asmenybę ir jo įtaką Lietuvos pramogų pasauliui.Ved. Agnė Skamarakaitė
Vidusjūras dzīvesveids esot fiziskās un mentālās veselības atslēga. Kas īsti ir Vidusjūras dzīvesveids un kād to uzturēt Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda, pētnieks un ilgdzīvošanas eksperts Uģis Klētnieks un Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Petrinčika. Vidusjūras dzīvesveids apvieno uzturvielām bagātu uzturu, dabisku kustību, emocionālu līdzsvaru un spēcīgas sociālās saites – četras atslēgas ilgtermiņa veselībai un labklājībai. "Vidusjūras diētas pamatā ir ne tikai tas, ko ēdam, bet arī dzīvesveids. Tas lielākoties ietekmē, kāda mums būs veselība. Vidusjūrā dzīvojošajiem ir krietni mazāk stresains dzīvesveids. Tāpēc šī diēta ir unikāla ar šo dzīvesveidu," atzīst Elīna Petrinčika. Uģis Klētnieks atzīst, ka cilvēkiem patīk braukt atpūsties uz Vidusjūras valstīm, cilvēki, jūt, ka tur kaut kas ir. "Pētījumi apstiprina, ka Vidusjūras diēta ir optimālākā visām mūsu problēmām, uzlabo veselības rādītājus," norāda Uģis Klētnieks. Māris Žunda dzīvo Spānijā un atzīst, ka tie, kas dzīvo pie jūras, zivis savā uzturā izvēlas daudz vairāk "Otra lieta, stress un manjana, vai atlikšana uz rītdienu, vai siesta un gulēšana pa dienu, vai darba laiks bankai līdz pulksten diviem dienā un pēc tam tā ir ciet, šīs ir mazās praktiskās nianses, kas rada pilnīgu mieru. Var redzēt, ka cilvēki neuztraucas. Svētdienās veikali ir slēgti, un, esot tur uz vietas, var redzēt, ka svarīga kultūrā ir ģimene, sociālās saites. Ģimenes iet staigāt ar bērniem, apmeklē kafejnīcas," stāsta Māris Žunda. Elīna Petrinčika piekrīt, ka stress ir daudzu slimību pamatā un svarīgi, ka tiek ietverti veselīgāki tauki un mazāk ultrapārstrādāti produkti uzturā, kas šobrīd īpaši Latvijā ir lielā daudzumā. "Mēs neatpaliekam no lielajām valstīm. Latvijā tiek patērēti ļoti daudz pārstrādāti produkti. Bet Vidusjūras dietā ir neapstrādāti produkti. Tas ir galvenais pamats, mazāk iekaisumu no neapstrādātajiem produktiem, no pilngraudu produktiem, no kvalitatīvas eļļas," komentē Elīna Petrinčika.
Skriešana ir viens no vienkāršākajiem veidiem kā sevi turēt labā fiziskā formā. Bet skrienot nepareizi, var viegli iedzīvoties veselība problēmās. Kā skriet pareizi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta skriešanas treneris Andris Ronimoiss, sporta ārsts Toms Jānis Eglītis un "Skriešanas akadēmijas" galvenais treneris Salvis Gruševs. "Vai skriešana ir pirmais, kā uzturēt sevi formā, jā, fiziski aktīviem cilvēkiem, kas ir tikuši līdz skriešanai, tās ir ļoti labs veids, kā sevi uzturēt formā. Vēl ir daļa, kuriem jātiek līdz skriešanai," uzskata Andris Ronimoiss. Pēc pārtraukuma atsākt nav viegli, grūtākais ir iziet pa durvīm. Toms Jānis Eglītis piebilst, ka ir jāseko pašsajūtai. Nevajag ierobežojumus, ka obligāti jāaiziet pie sporta ārsta, tikai tad skriesiet. Tas tikai būs ierobežojums, lai vispār sāktu kustēties. "Vispirms vajag gribēt kustēties un sākt kustēties, ja mēs jūtam, ka kustību laikā kaut kas sāp, ir bail vai neesam par kaut ko pārliecināti, tad sporta ārsta konsultācija ir nepieciešama. Vienmēr ir grūtāk uzsākt un vēl grūtāk būs uzsākt, ja uzliks „blokus”," uzskata Toms Jānis Eglītis. Andris Ronimoiss norāda, ka nevajadzētu salīdzināties cilvēkiem savstarpēji, piemēram, arī mērot pulsu skriešanas laikā, jo katrs cilvēks ir individuāls. "Kas vienam ir 130, otram – 160, nevajag pieņemt, ka internetā izlasītais mērījums 130 vai 140 ir tas, zem kura jāturas. Tā nav," norāda Andris Ronimoiss. "Sajūtas jāmāk noķert, iesācējam tā ir lielākā problēma, viņš nejūt. Viņam liekas, ka tas ir viegli, bet patiesībā ķermenim nav viegli, sirdij nav viegli," skaidro Andris Ronimoiss. Es saku, ja atnāc dušā pēc pirmajiem treniņiem un tev ir - ou, šis bija forši, visticamāk, tu darīji kaut ko par ātru. Sajūsmai nevajadzētu būt. Vieglajam treniņam jābūt tādam, kas dod labsajūtu, bet no kura neesi super enerģizēts. Tā ir viena no pazīmēm, ka bija par intensīvu. Mēģināt mierīgi, kad liekas, ka ir mierīgi, vēl nedaudz samazināt ekspektācijas. Tas būs iesācējam pareizais. Gints Konošonoks pasākumā "Tukuma novada sporta laureāts 2024" šogad saņēma apbalvojumu "Aktīvākais tautas sporta vēstnesis". Viņš ir vietējās kopienas "Tukums skrien kopā" līderis un katru pirmdienu 18.30 tiekas ar domubiedriem, lai kopā noskrietu 10 kilometrus. Tukuma skrējēji tikko piedalījušies Rīgas maratonā, bet maija sākumā noskrējuši 107 kilometrus maratonā Rīga - Valmiera. Gints ir arī viens no taku skriešanas seriāla "Stirnu buks" organizētājiem un ar viņu mežā, netālu no Tukuma, tikās Daina Zalamane.
Ekspertai sako, kad Donaldo Trumpo ir Vladimiro Putino pokalbis apčiuopiamų rezultatų nedavė – nesutarta nei dėl paliaubų, nepradėta tartis ir dėl ilgalaikės taikos. Kas toliau?Aktualus klausimas. Negalingas transporto priemones šiuo metu galima vairuoti sulaukus 15 metų ir išlaikius tik teorijos egzaminą. Tuo metu Seimas svarstys siūlymą, kad negalingas transporto priemones būtų galima vairuoti sulaukus 16 metų ir išlaikius ne tik teorijos, bet ir praktikos egzaminą. Kaip tai vertinate?Biržų ligoninėje įrengtos vaizdo stebėjimo kameros sukėlė pasipiktinimą. Buvęs šios gydymo įstaigos chirurgas atskleidė, kad operacinėje filmuojami pacientai, kas, anot jo, pažeidžia privatumą.Valdantieji Seimui teikia mokesčių pertvarką, kurioje – didesnis pelno mokestis, platesnis nekilnojamojo turto mokestis, progresyvesnis gyventojų pajamų mokestis, naujas cukraus mokestis, apmokestinamos beveik visos ne gyvybės draudimo sutartys. Ar Lietuvai išvis reikia mokesčių pertvarkos? Pokalbis su finansų ministru Rimantu Šadžiumi.Beveik 400 benamių šunų Kauno rajone glaudžianti „Penkta koja“ teigia, kad patiria Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos spaudimą – prieš dvejus metus prieglaudai uždrausta priimti naujus gyvūnus, o neseniai viena Kauno veterinarijos klinika atsisakė suteikti pagalbą sužeistam jų globojamam šuniui, nes esą taip nurodė tarnyba. Ar taip yra iš tiesų?Ved. Edvardas Kubilius
Karolis Tiškevičius, Augustas Šuliauskas ir Lukas Malinauskas analizavo Jono Valančiūno interviu ir apžvelgė sudėtingus Lietuvos rinktinės varžovus pasaulio čempionato atrankoje. Taip pat nemažai dėmesio skyrėme Eurolygos finaliniam ketverui, kuris prasidės jau šią savaitę. Tinklalaidės partnriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. „MotoMafia“ – tai daugiau nei parduotuvė, tai motociklininkų bendruomenė. Siūlome kokybišką aprangą, apsaugas ir aksesuarus visiems, kas gyvena greičiu ir laisve. Apsilankykite internetinėje parduotuvėje: motomafia.lt arba užsukite į fizines parduotuves gyvai konsultacijai: Vilnius - Kalvarijų g. 206, Kaunas - Raudondvario pl. 150, Klaipėda - Minijos g. 2 – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – BasketNews krepšinio stovykla 2025 vėl kviečia 10-15 metų vaikus išbandyti save ir tobulėti kartu su geriausiais! Šiemet stovykla įsikurs jau pamėgtoje „Karpynės“ kaimo turizmo sodyboje Raseinių rajone, kuri puikiai tinka tiek krepšinio treniruotėms, tiek poilsiui. https://www.basketnews.lt/news-216466-pradedame-registracija-i-2025-m-basketnews-stovykla.html Temos: Nebylus signalas BasketNews (0:00); „Rytas“ nepersistengė Kaune? (2:01); DJ žaidimai per derbį (8:24); Karolio sveikinimai Jonui Mačiuliui (10:04); Ginevičius nenorėjo prisikalbėti ir įsiveržimas Klaipėdoje (12:35); Mattas Mitchellas pagaliau – žaidėjas (18:08); Šviesulys ir nuviliantis krepšininkas „Ryte“ (22:46); Nesusipratimas Šiauliuose (26:54); Ilgai lauktas JV ir Kurčio susitikimas (28:55); Visiškas pritarimas Balčiūnui (37:26); Buzelis ir Jonas taško dar nepadėjo (41:45); Pasaulio čemionato atranka – bus labai sunku (45:29); Basketnews kelionė į Abu Dabį – kokios žvaigždės atvyks? (50:12); Panathinaikos generolas Atamanas: ar pastatys Lessortą ant kojų? (55:45); Kas laimės Eurolygą? (1:01:59); Olympiakos vs Monaco – trenerių graikų istorinis mūšis (1:04:47); Negirdėtas „Žalgirio“ taikinys ir kitas Eurolygos vasaros turgus (1:10:05); Šios savaitės ir vasaros planai (1:15:41).
Šoreiz raidījumā Zināmais nezināmajā uzmanība pievērsta jūrām, tiem, kas tās apdzīvo, un tiem, kas tās pēta un aizsargā. kā savas dabiskās vajadzības kārto zivis un citi zemūdens iemītnieki, un kāda tam ir ietekem uz visu, kas notiek ūdens vidē. Vispirms interesējamies par smilšu "izskatu" jūras krastā Lai arī laiks aiz loga neliek domāt, ka straujiem soļiem tuvojas vasara, tomēr raidījuma temats liek pievērst uzmanību tam, kas notiek jūras krastā. Nezinu, vai daudzi, dodotie pastaigās pie jūras vai atpūšoties pludmalē, aizdomājas par to, kāpēc smiltis kādā vietā ir tumšākas un raupjākas, bet citviet pavisam gaišas un irdenas. Par smilšu “izskatu” un to, kādus noslēpumus var lasīt vienā smilšu graudiņā, ir aizdomājusies Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Laimdota Kalniņa. Viņa skaidro, kas nosaka smilšu struktūru Baltijas jūras piekrastē. Vēl stāsts par to, kā savas dabiskās vajadzības kārto zivis un citi zemūdens iemītnieki un kā tas ietekmē visu, kas notiek ūdens vidē. Vaļi kā lieli transporta kuģi pārnes savu urīnu, lai papildinātu okeāna ūdeņus ar barības vielām. Kas ir tik vērtīgs vaļa urīnā un kā okeānu ekosistēmu ietekmē citas tur mītošo dzīvnieku atliekvielas un kāpēc cilvēku izkārnījumi, atšķirībā no ūdens radību atstātajiem mēsliem, nenāk par labu jūras vai okeāna videi, par to stāsta zinātniskā institūta "BIOR" vadošais pētnieks Ivars Putnis. Ja salīdzinām okeānu ar mazdārziņu, ko rūpīgs dārznieks mēslo ar organisko mēslojumu, lai tajā lekni augtu dilles, tomāti, kāposti un citi mums tīkami dārzāji vai ziedi, tad okeāna ūdeņos šādi lielgabarītu dārznieki ir vaļi. Kā var lasīt 2025.gada martā publicētajā rakstā žurnāla „National Geographic” interneta vietnē, tad, piemēram, finvalis, kura garums sasniedz 27 metrus, dienā var saražot teju 900 litrus urīna. Un urīnā esošais slāpeklis un fosfors ir vieni no svarīgākajiem elementiem barības tīkla pamatā, un vaļi migrācijas laikā, okeānu ūdeņos izplata teju 4000 tonnu slāpekļa. Sīkāk par vērtīgo vaļu urīnu un citām ūdens iemītnieku atliekvielām kā barojumu okeāniem, stāsta ihtiologs Ivars Putnis. Jaunākais jūras aizsargājamo teritoriju izpētē Mēs ne reizi vien raidījumā esam tikušies ar dabas aizsardzības speciālistiem un jūras vides pārzinātājiem, lai stāstītu, kādas dabas vērtības ir īpaši sargājamas Baltijas jūrā un ko šajā ziņā palīdz saglabāt aizsargājamās jūras teritorijas. Pēdējos gados notiek aktīva izpēte, lai apzinātu jaunas teritorijas, kas Baltijas jūrā Latvijai būtu īpaši sargājamas. Šobrīd diskuisijas rit pilnā sparā ar dažādām iesaistītajām pusēm. Raidījumā runājam par to, kādi ir jaunākie atklājumi par to, kas Baltijas jūras ūdeņos ir īpaši vērtīgs un sargājams, kā zinātnieki saprot, kuras tieši būs tās vietas jūrā, kas jāsargā, un kas tiek darīts, lai šīs vietas patiešām aizsargātu? Skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, direktora vietniece Solvita Strāķe un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra "LIFE Good Water" projekta vadītāja vietniece Linda Fībiga.
Stuudios on Autotunni head sõbrad Karl Salumäe Äripäevast ja vabakutseline autoajakirjanik Tõnu Korrol, kes aitavad kõiki neid teemasid lahti võtta. Miks on Soomes, aga ka Lätis, huvitavamad autod kui Eestis? Milliseid autosid me rohkem tahaks näha? Kas autokogunemised on toredad või ei? Need on vaid mõned märksõnad. Ja et asi ei jääks ainult teooria tasemele, siis kaks proovisõitu ka: 1985. aasta Mercedes ja 1988. aasta Nissan 300ZX. Saatejuht on Tarmo Tähepõld Geeniuse uudisteportaalist.
Pirmą pusvalandį - apie tai, kas vyko savaitgalį - Euroviziją. Pokalbis su tiesiai iš Bazelio grįžusiais kolegomis.Po pusės vienuoliktos žinių apie policijos rėmėjus. Kas jie tokie? Kodėl jų reikia ir kaip atrodo jų darbas?Antrą laidos valandą apie stresą. Psichologė Inga Truskauskaitė sako, kad stresas daro nebūtinai blogus dalykus. Ką gero mums gali duoti stresas?Latvijoje, Jelgavoje, prasidėjo ir visą vasarą vyks Smėlio skulptūrų festivalis, prie kurio prisideda ir Lietuvos menininkai.Ved. Urtė Korsakovaitė
Beşiktaş dominate Adana Demirspor with a stunning 4-1 home victory! Goals from Rafa Silva, Milot Rashica, Ciro Immobile, and João Mário seal the win, pushing the Black Eagles above Samsunspor into third place in the Super Lig standings! With Başakşehir losing to Fenerbahçe and Eyüpspor falling to Kasımpaşa, Beşiktaş now hold an 7-point lead over 5th and 8 over 6th, making European qualification for next season almost certain. Depending on the Turkish Cup outcome, a UEFA Europa League ticket could be secured!
On Today's Show: Was Ally able to successfully solve Coachella's bathroom problem by handing out KAS branded adult diapers? The audio indicates major fails & a few successes. Klein has a bone to pick with Jersey Mikes, Jake does a Pot Quiz with a stoner on 420, a listener complains about why KAS shirts don't exist, we find a great hack for a heartfelt greeting card, Ally's mom guilts her into taking terrible Easter pics while hungover, listeners nominate a-hole sports fans in Don't Be A Dick, and we find out if a guy buying a Green Day shirt at Coachella knows anything about the band w/ the return of Do You Know the Band On Your Shirt!
Welcome Back!!Tahoe, Kas, and Georgie talk kids needing therapy and how their traumas are affecting the way they learn and the way they view themselves, measuring success, and Men being to Women what White people are to Black People?? Thank You guys for listening... ENJOY!!SocialsGeorgie@YourFavoriteTomboy on InstagramKas@KasRulesEverything on InstagramDead Ass Comedy Show @DeadAss.ComedyShow on InstagramListen To Georgie and Kas on Nah Thats Crazy Pod@NahThatsCrazy on Instagram
Welcome Back No Shame Gang!This week Tahoe sits with Kas and Georgie of the NahThats Crazy podcast to talk sharing your relationship status with the public, being a supportive friend to someone who doesn't listen to your advice, what love means, and a mother that doesnt want to be a mother anymore.Tune in this Thursday for Part Two! ENJOY!SocialsGeorgie@YourFavoriteTomboy on InstagramKas@KasRulesEverything on InstagramDead Ass Comedy Show @DeadAss.ComedyShow on Instagram