POPULARITY
Categories
Jonas Mačiulis – pirmasis 2025 metų BasketNews Vasaros LIVE svečias. Su legendiniu krepšininku, o dabar – Panevėžio „Lietkabelio” direktoriumi Karolis Tiškevičius ir Jonas Miklovas kalbėjosi apie naują karjeros su kostiumu etapą ir įsimintiniausias akimirkas aikštelėje. Tinklalaidės partneriai: – Detailer Place! Top prekės tavo automobiliui, geriausias aptarnavimas, o su mūsų nuolaidos kodu BASKETNEWS10 gauni net 10% nuolaidą! https://detailerplace.com/ Temos: Jonai ir Joninės (0:00); Koks Mačiulis direktorius? (4:09); Draugystė su teisėjais ir apsaugininkais (10:00); Kodėl per langus skraidė foteliai? (16:38); Kaip Mačiulis derasi dėl kontraktų (20:09); Skolų grąžinimas (29:09); Mačiulis – vis dar žvėris aikštelėje (35:30); Ko daugiau niekada nebus rinktinėje? (43:50); Krepšininkų boikotai žurnalistams (51:18); Kaip telefonai gadina žaidėjų santykius(57:40); Žmogus, prieš kurį Mačiulis neturėjo argumentų (1:05:16); Rauginti svogūnai rūbinėje (1:07:06); Geriausias rėmas krepšinyje (1:09:08); Prožektorių šviesas mėgdavęs teisėjas (1:10:32); Vagiux ir neadekvatux (1:11:51); Kas daugiausia gazuoja? (1:14:32); Tikrieji patriotai (1:15:46); Kas apgintų Mačiulį? (1:18:17); Kas gaili pinigų? (1:19:41); Kodėl GM Mačiulis kviestų 20-metį Mačiulį į komandą? (1:22:05); Dėl žiūrovų žaidžiantis talentas (1:26:01); Karjerą pakeitęs sezonas (1:27:56); Kada Mačiuliui buvo gėda ir liūdna (1:29:34); Konfliktas su Spanouliu (1:32:10); Kai prispaudžia reikalas (1:34:03); Kai gera nuotaika nepersikelia į rungtynes (1:36:11); Kodėl rungtynėse su Sakartvelu nebuvo emocijos (1:38:11); Nešvarumai aikštelėje (1:40:04); Kada Mačiulis stresuoja? (1:41:42); Pensininkų rojus Atėnuose (1:42:56); Kas realiau – Mačiulis „Barcoj” ar „Ryte”? (1:48:01); Mitchellas į Panevėžį? (1:48:38); Mačiulio alkūnių istorijos (1:49:22); Kaip laikosi asilas Karmėlavoje? (1:52:40); Ar Mačiulis iškirto Casspį? (1:55:09); Už kiek į „Rytą“? (1:56:58); Ko Lekšas prisimokė iš Mačiulio? (1:58:40); Kaip padidinti tribūnas „Kalnapilio” arenoje? (1:59:54); Panevėžyje nustebinusi patirtis (2:02:40); Kiek Mačiulis stumia? (2:07:19); Didžiausias gautas pasiūlymas (2:08:01); Netikėta ataka iš dangaus (2:09:33); Kur patys įkyriausi fanai? (2:12:26).
#DigitālāsBrokastis galdā LG QNED87A televizora apskats. Kas īsti ir QNED tehnoloģija un vai LG veikums ir teju četru ciparu vērts? Testējām 65 collu modeli, tostarp AI funkcijas, multi-view un balss vadību. * Televizoru neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja "LG Latvija".
1987 çıkışlı "Bad" albümünde yer alan ve 21 Kasım 1988'de tekli olarak yayınlanan şarkının ortaya çıkış süreci, şarkı sözlerinin anlamları, klibinin ilham aldığı filmler, kişiler ve çok daha fazlası.
Rēzeknis vaļstspiļsātā dzeivoj drupeit vaira nakai 26 000 dzeivuotuoju. Piļsātā, kur bezdorbs sasnādz 7,2% nu dorba spiejeigū cylvāku, i struodojūšū cylvāku videjuo olga ir tikai 1165 eiro, pyrma goda tyka atlaista piļsātys dūme i ar lykumu īcalta pagaidu administraceja. Īmeslis ir īprīkšejuos politiskuos varys naspieja sabalansēt budžetu, īleinūt miļzeigūs poruodūs, kū piļsāta vaira navarēja paceļt. I pagaidu administracejai tys beja juosakuortoj goda laikā da nuokušajom vieliešonom, voi vysmoz juostabilizej situaceja, kab piļsāta naītu bankrotā. Ir paguojs gods, nūtykušys ari pošvaļdeibu vieliešonys. Rēzeknīši otkon ir izdarejuši sovu izvēli par lobu tam pošam politiskajam spākam “Kūpā Latvejai” i tuo vadeituojam Aleksandram Bartaševičam, kurs ari pyrma tam tyka atlaists. Kas pa godu pagaidu administracejai ir izadevs, i kaidi ir secynuojumi par ūtrys leluokuos Latgolys vaļstspiļsātys Rēzeknis nuokūtnis atteisteibys perspektivom, par tū saruna ar nu jau bejušū Rēzeknis pagaidu administracejis vadeituoju Gunu Puci.
Kirk, Maddy, and Jason take their Kas to the Beach for a trip through Hideo Kojima's latest action game, Death Stranding 2. They talk about the changes from the first game, the quirks of the story, and what it's like to build ladders and roads across Mexico, Australia, and more.One More Thing:Kirk: A Complete Unknown (2024)Maddy: Clair Obscur: Expedition 33 (I finished it)Jason: Ninth House (Leigh Bardugo)LINKS:Excerpts from “Minus Sixty One” and “Fragile Things” by WOODKID form the Death Stranding 2 OSTWired on the making of Death Stranding 2: https://www.wired.com/story/how-covid-19-changed-hideo-kojimas-vision-for-death-stranding-2/Sam Adler-Bell on A Complete Unknown: https://www.thenation.com/article/culture/a-complete-unknown-bob-dylan-film/Triple Click LIVE in Portland, July 11: https://albertarosetheatre.com/event/triple-click-live/alberta-rose-theatre/portland-oregon/Support Triple Click: http://maximumfun.org/joinBuy Triple Click Merch: https://maxfunstore.com/search?q=triple+click&options%5Bprefix%5D=lastJoin the Triple Click Discord: http://discord.gg/tripleclickpodTriple Click Ethics Policy: https://maximumfun.org/triple-click-ethics-policy/
Send us a textJaanika P ja tema parima sõbranje menüüs on MDMA, tuntud ka kui ecstasy ja molly. See on aine, millest rääkimist on siin sarjas pikalt oodatud. Teemad, millest saates juttu tuleb:Esimene proovimine. “Mul on meeles visuaal, et kõik halvad mõtted, mis väljast tulevad, põrkuvad peast eemale."MDMA enam kui sajandipikkune ajaluguKuidas suhtutakse MDMAsse teistes riikides? Pöörased peokogemused – sitaga kaetud tantsulõvi jneRääkimine inimestega, kellega sa muidu ei viitsiks rääkidaMDMA tarvitamise kõrvalmõjud ja riskid. Mida tasub vältida?Kas ja kuidas saab kombineerida MDMAd ja teraapiat?Sarja "Ainelised olendid" eesmärk on muuta psühhotroopsete ainete ümber käivaid vestlusi sisulisemaks – mitte hirmutada, vaid rääkida ainete headest ja halbadest külgedest. Igas saates on koos saatejuhiga üks külaline, kellega tulevad jutuks nii teadmised, müüdid kui ka inimeste isiklikud kogemused ja seiklused seoses uimastitega.Võib juhtuda, et mõnes sarja osas tuleb lisaks erinevatele ainetele jutuks poliitika ning elu laiemalt – nii nagu inimesed tegelikult mõtlevad ja arutlevad.
Klajā nācis žurnāla «Teātra Vēstnesis» vasaras numurs, par kura saturu stāsta teātra zinātniece, «Teātra Vēstneša» redaktore Edīte Tišheizere. Uz žurnāla vāka - Mārtiņš Kalita, kurš atveido Mārtiņu Elmāra Seņkova iestudējumā «Baltijas teļš». Šī Liepājas teātra izrāde ir viens no iestudējumiem par padomju laiku, ko rubrikā «Process» vērtē Valda Čakare. Numura tēma «Starp mazo un lielo zāli» pēta telpas mēroga nozīmi teātra mākslinieku darbā. Jaunajā žurnāla numurā portretēts režisors Mārtiņš Eihe, publicētas intervijas ar Jāni Kroni un Māru Ķimeli, kā arī Ingas Siliņas saruna ar Kristīni Krūzi. Rubrikā «Jaunie teātrī» Edīte Tišheizere publisko savas piezīmes uz programmiņu un citu lapiņu malām, reflektējot par Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa diplomandu pirmajiem soļiem uz skatuves. Atsaucoties uz ziņu, ka šobrīd Dailes teātris atrodas viesizrādēs Holandē, Inta Pīrāga vaicā arī par teātra kritiķu kultūrceļojumiem pasaulē. Runāts tiek par Latvijas brīvdabas izrādēm un publiku. Uzzinām, no kā atkarīgs žurnāla tēmu loks, interviju un portretu klāsts, kāda ir ārzemju teātra kritiķu un mūsu studentu iesaiste rakstu veidošanā. Edīte Tišheizere: Ja žurnāls iznāk četras reizes gadā, mums ir tiešām liels darbs periods, tāpēc cenšamies rakstīt nevis recenziju kā recenziju - tās jau ir bijušas “Kultūras Dienā” un “Latvijas Avīzē”, bet tēmu skatīt kompleksi kompleksi vai rakstīt par problēmām, jo dienas prese nekad nerakstīs par teātri kā par problēmu. Mēs vai “Kroders”, kas kaut kādā ziņā ir mūsu brālis, varam rakstīt par problēmām, un tas, domāju, ir mūsu spēks un mūsu uzdevums. Inta Pīrāga: Studenti ir kaut kā jāiesilda teātra pasaulē? Vai jāgādā, lai rakstošajiem žurnālistiem būtu pēctecība? Signija Joce jau krietnu laiku raksta, un raksta labi “Kroderā”. Mēs viņu zināmā mērā pārvilinājām. Ar citiem jaunajiem mēs vienkārši strādājam, sēžam blakus un ķidājam teikumu pēc teikuma. Es ļoti vēlētos, lai jaunie vairāk uzturētos tieši teātrī, otrā pusē. Viena lieta ir skatīties kā skatītājam, bet otra lieta ir jebkādā veidā iesaistīties teātra darbībā un redzēt, kā tas top. Un varbūt mazināt zināmu viszinību un kategorismu. Kas teātra kritiķim ir laba vasara un kāda ir labākā atpūta, kā uzkrāt spēkus nākamajai sezonai? Labākā atpūta ir dzīvot bez teātra kādu brīdi (smejas).
Publiskoti 9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti, taču daļai absolventu bija apgrūtināta piekļuve tiem traucējumu dēļ portālā "Latvija.lv"; Biedrība Tavi draugi, kas atbalsta kā Latvijas, tā Ukrainas iedzīvotājus, pārceļas uz citām telpām. Kas jāņem vērā potenciālajiem palīgiem un ziedotājiem? Bet šobrīd spožākais Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis spēlēs citā klubā - no Bostonas "Celtics" viņš aizmainīts uz Atlantas "Hawks".
Atvykėliams iš Vidurinės Azijos gauti leidimus gyventi Lietuvoje taps sunkiau. Migracijos departamentas siūlo uždaryti prašymus leidimams laikinai Lietuvoje gyventi priimantį išorės paslaugų teikimo centrą Tadžikistane. Imigrantų iš šios šalies per dvejus metus išaugo beveik penkis kartus ir tai viena sparčiausiai augančių bendruomenių. Patys tadžikai sako, kad jei bus uždarytas kelias į Lietuvą atvykti legaliai, išaugs nelegali migracija.Hagoje tęsiasi NATO viršūnių susitikimas. Šiandien lyderiai pasirašys jau iš anksto istoriniu vadinamą susitarimą didinti išlaidas gynybai iki penkių procentų nuo bendrojo vidaus produkto. Kas įvyko Hagoje vakar ir kas laukia šiandien?Dėl mažų algų ir darbuotojų stygiaus prie Vyriausybės protestuoja iki šimto statutinių pareigūnų.Olimpinių žaidynių bronzinė prizininkė Lietuvos vyrų krepšinio trijulių rinktinė nepateko į Mongolijoje vykstančio pasaulio čempionato atkrintamąsias varžybas.Ved. Madona Lučkaitė
In this episode of the IFE podcast, Dan sits down with our High Performance Coach, Kas, to explore his marathon journey and how he overcame plateaus in both his training and recovery from injuries. Discussion on the mental resilience needed to push through tough times and how to elevate your marathon performance. If you're struggling to break through a training barrier or coming back from an injury, this episode is filled with insights to help you reach that next level.
Jonas Žotkevičius – ypatingas ūkininkas, gyvenantis Padubysio kaime Kauno rajone. Pradėjęs ūkininkauti nuo nulio per tris dešimtmečius sukūrė modernų 640 ha ūkį. Su žmona Roma kalbinti prieš šventes, neprisiminė ypatingų vardadienio šventimų, mat tą dieną labiau mėgsta pakeliauti. Tačiau abu labai didžiuojasi, kad anūkas Arnoldas perima ūkį ir per Jonines seneliui visada atveža dovaną – ąžuolo vainiką.Pasvalio rajono Pumpėnų bendruomenė siekia rekordo – ilgiausio Joninių vainiko Lietuvoje. Aktyviausi vietos gyventojai plušėjo visą savaitgalį ir pirmadienį, į vientisą ilgesnį nei 700 metrų kūrinį, sujungę tūkstančius laukų gėlių žiedų ir medžių šakelių. Kas paskatino Pumpėnų seniūnijos bendruomenių žmones siekti rekordo, kuo ypatingas buvo darbas?Fiksuoti gamtos grožį ir jos ypatumus patogiausia – fotografams. Akmenės ir Mažeikių krašto fotografų klubo „Lokys”, vienijančio tris dešimtis entuziastų, klubo pirmininkas Sigitas Kazlauskas pasakoja kodėl traukia apylinkių gamta, kaip surandami įdomiausi vaizdai.Ved. Arvydas Urba
Aktualus klausimas. Daugėja kelių, kuriais važiuodamas krovininis ir komercinis transportas turės susimokėti. Susisiekimo ministerijos teigimu, taip siekiama surinkti daugiau pinigų ir už juos tvarkyti prastos būklės kelius. Kaip Jūs vertinate tokią idėją?Baiminantis Irano keršto po smūgių jo branduolinėms programos objektams, Jungtinės Valstijos įspėja amerikiečius visame pasaulyje būti budrius.63 proc. gyventojų norėtų, kad būtų padidinta riba, iki kurios būtų galima atsiskaityti grynaisiais pinigais. Seime šiuo metu svarstomas siūlymas ribą nuo 5 tūkst. padidinti iki 10 ar 15 tūkst. eurų.Deklaruodama paramą Ukrainai, Europa tuo pat metu finansuoja Rusiją. Kodėl dalis Europos šalių renkasi rusiškas dujas ir naftą?Į Ukrainą vykstantys Lietuvos medikai skundžiasi, kad jie negali apsidrausti ir į karo krečiamą šalį važiuoja be jokio draudimo. Neseniai padėtis kiek pasikeitė, nes į Ukrainą važiuojančius Lietuvos medikus savo lėšomis nutarė drausti bendrovė „BTA“, tarpininkaujant „Perlo draudimo brokeriui“, bet tai bus daroma tik iki vasaros pabaigos. Kas toliau?Atgimsta Joninių vainikų pynimo tradicijos.Ved. Edvardas Kubilius
In this KE Report company update, I'm joined by Mike Spreadborough, Executive Co-Chairman, and Kas De Luca, General Manager of Exploration at Novo Resources (TSXV: NVO - OTCQX: NSRPF), to unpack the June 19th news release focused on exploration in the Pilbara region of Western Australia. Key themes discussed: Early-stage aircore drilling at the Balla Balla Project: Kas outlines the targeting strategy across a 15km strike. Although wide-spaced, the drilling revealed low-level gold mineralization and a strong multi-element geochemical signature pointing to a fertile system over 5km of strike. Emerging gold-antimony prospects: The Sherlock Crossing area has returned high-grade surface samples (up to 146 g/t gold and 3% antimony), with a 1.5km soil anomaly now defined and ready for drilling. The Southeast Wyloo prospect is back on the radar with strong historical results, and fieldwork will resume shortly. Egina JV with Northern Star Resources: Following the takeover of De Grey Mining, Northern Star is reviewing the project data. With $18M in spending remaining to earn 50%, Mike explains the ongoing collaboration and outlook for future drilling. Strategic project pipeline: Mike and Kas provide insight into Novo's broader exploration strategy, balancing advanced targets in New South Wales (Tibooburra and John Bull) with greenfield discoveries in Pilbara. They also remain open to potential JVs or asset sales where appropriate. Expect further news on follow-up drilling and new target prioritization by the end of Q3. Click here to visit the Novo Resources website to learn more about all the projects and exploration programs.
Daugelis gali norėti miegoti geriau, tačiau vien žinių apie tai dažnai yra maža, nes įpročius pakeisti nėra lengva. Kas gali padėti lengviau pagerinti miego įpročius, naujame „Miego DNR“ epizode pataria neuromokslininkė Laura Bojarskaitė.Norvegijos Svalbardo salyne mokslininkai įgyvendina novatorišką mokslinių tyrimų misiją, kad pirmą kartą paimtų baltųjų lokių riebalinio audinio biopsijas ir galėtų ištirti teršalų poveikį jų sveikatai.Pastaruoju metu Europoje stebimas Euribor palūkanų normų mažėjimas, kuris signalizuoja galimą pinigų politikos švelninimą. Šis reiškinys glaudžiai susijęs su atsigaunančia Europos ekonomika – infliacijos tempams lėtėjant ir ekonomikai rodant stabilumo ženklus, rinkos dalyviai viliasi palankesnių finansavimo sąlygų.Valkininkuose vyks netradicinis baidarių iššūkis „Knygnešiai“, kurio dalyviai ne tik taps įprasto plaukimo, bet ir gyvos istorijos dalyviais.Į LRT GIRDI kreipėsi vilnietė, kuri teigė, kad nepažįstamas vyras viešajame transporte garsiai reiškia įvairias prorusiškas idėjas. Ekspertai perspėja, kad nors tokie atvejai Lietuvoje pavieniai, gyventojai turi kritiškai vertinti galbūt sąmoningą dezinformacijos sklaidą karo Ukrainoje kontekste. Policija ragina tokius atvejus fiksuoti ir kviesti pareigūnus.Ved. Paulius Selezniovas
"Ir paaudze, kam "Osiris" saistās ar brīvību, neatkarību, pieaugšanu, mājām, pirmo balzamu ar kolu, pēdējo oficiālo cigareti iekštelpās un dejām uz galdiem. Šis stāsts lielā mērā ir tieši par viņiem. Un par Andreju Žagaru, kurš nenoliedzami bija un joprojām ir "Oziris" sirds," tā grāmatu "Oziris. Sākums" ievada Anete Konste, kura pati noteikti nepieder tai paaudzei, kurai "Oziris" bija tā brīvības un neatkarības vieta. Viņa ir jauna. Tagad viņa ir uzklausījusi atmiņu stāstus (arī pretrunīgus), lasījusi 90. gadu presi ar ēdienu, viesu un kokteiļu aprakstiem (tādu vairs mūsdienu Latvijas presē nav), papētījusi arī dažus dokumentus un, protams, ēdienkartes. Anete Konste atbild, ka, protams, viņa ir bijusi "Ozirisā", bet grāmatas dizaina autors Ģirts Reiniks gan tikai tagad esot aizgājis, taču grāmatas apvāks ir precīzs trāpījums. Kāpēc no daudzajiem Andreja Žagara restorāniem izdzīvoja tieši šis? Ko 90. gadu realitātē nozīmēja ledus? Kāpēc putekļusūcēju bija jāved no Šveices? Kāpēc viesi atdauzīja kājas? Kas ir "binoklis"? Kas ir Aivara Vilipsōna mīļākais ēdiens? Kāpēc Edīti Piafu nevarēja spēlēt no rīta? Šie un daudzi citi jautājumi tiek atbildēti vai arī atstāti bez skaidrām atbildēm, jo katram ir tiesības strīdēties par grāmatā aprakstīto. Tāpat kā domās pievienot grāmatas tekstam un fotogrāfijām paša piedzīvoto Lāčplēša un Krišjāņa Barona ielas stūra telpās. Anete Konste "Oziris. Sākums". Ideja - Katrīna Jaunupe. Izdevis fonds „Mākslai vajag telpu". Raidījumu atbalsta:
Vasara – kelionių, atostogų ir pramogų metas, o jų metu dažniausiai norisi sau leisti viską ir savęs nevaržyti. Kaip tinkamai suplanuoti kelionės biudžetą, kad grįžus iš jų neslėgtų finansiniai sunkumai?Jau antrą sezoną Klaipėdos, Tauragės ir Telšių apskrityse savo darbą tęsia Valstybinės mokesčių inspekcijos autobusiukas, lankantis toliau nuo didžiųjų miestų nutolusias vietoves ir teikiantis konsultacijas gyventojams.Klaipėdos paplūdimiai jau kelintą vasarą sunkiai įsivaizduojami be prie molo bangose besisūpuojančių banglenčių sporto entuziastų. Ši sporto šaka pastaraisiais metais itin sparčiai populiarėja, ypač – tarp jaunų žmonių.Kas daugiau nei prieš šimtą metų, pirmą sykį statant paminklą poetui Simonui Dachui, galėjo pagalvoti, kad postamentas su Anike iš Taravos taps žinomesniu už patį poetą. Klaipėdoje minint Simono Dacho metus poeto palikimas atgyja senosios muzikos ansamblio „Šviesotamsa“ repertuare, per žaidimus, ekskursijas, knygas ir diskusijas. Simonas Dachas – istorinis vardas, kuriam Klaipėda dar tik kuria vietą savo tapatybėje.Ved. Paulius Selezniovas
Kā sabiedrība izturas pret pacientiem, kuriem ir onkoloģiskas slimības? Vai atbalsts un izpratne ir pietiekama vai tomēr būtiski pietrūkst? Vai un kas būtu jāmaina attieksmē un ko vēl vajadzētu darīt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas antropologs un politologs Mārtiņš Daugulis un RSU pētījumu datu analītiķe Renāte Grudule. RSU veikts pētījums par to, kā digitālajā vidē cilvēki runā par onkoloģiju. "Pētījumā lūkojāmies uz to, kā Latvijas digitālajā vidē - kas ir sociālie tīkli, arī konvenciālās mājaslapas, viss, kas ir internetā, kā tajā runā par onkoloģiju, par vēzi, par pacientiem. Kas ir tās lielākās šaubas, bažas, trauksmes, kas parādās tieši Latvijas digitālajā vidē," skaidro Mārtiņš Daugulis Šāds pētījums veikts Latvijā, jo ir zinātniski pētījumi pasaulē, kas rāda, ka digitālā vide ievērojami veido sabiedrības priekšstatus. Savukārt sabiedrības priekšstati tieši saistās ar veselības rādītājiem. "Mēs ieraudzījām saistību gan par attieksmi pret vēzi kā tādu, gan arī caur onkoloģiju attieksmi pret valsti, par lielākajām trauksmēm, kas ir par mūsu veselības sistēmu un tās pārvaldību," norāda Mārtiņš Daugulis. "Droši vien lielākā atziņa, kas būtu, ir tā, ka vēzis Latvijā tiek uztverts un cīņa ar vēzi tiek uztverta kā varoņa ceļš. Tas tiešām prasa milzīgu personīgo ieguldījumu no cilvēka gan no viņa dzīves resursu veidā, gan arī bieži finansiālu resursu ziņā. No vienas puses, mēs ļoti kampaņveidīgi runājam un skatāmies uz to un sabiedrības ir ārkārtīgi solidāra, bet tas notiek kampaņveidīgi un ar tādu lielu uzsvaru, ka tas ir varonis. Ja mēs paraugāmies pēc stāstu veidošanas principiem sabiedrībā, jo mēs visi dzīvojam stāstos un priekšstatos par stāstiem, tur ir liela bīstamība. Tajā brīdī, kad tu esi varoņa ceļā, visa milzīgā slodze tiek uzlikta uz tevi kā uz indivīdu - tev šī cīņa ir jāizcīna, tu nedrīksti normāli ciest vai arī tieši pretēji, tev ir jācieš ļoti eksponēti un jāparāda tas viss sabiedrībai. Visbeidzot, varoņa ceļš, kas ir uzlikts uz pacienta pleciem, īstenībā ļoti ērtā pozīcijā nostāda valsts veselības aprūpes sistēmu un politikas veidotājus. Jo tu tur cīnies, mēs, protams, bāzi nodrošinām tai cīņai; sabiedrība pieslēdzās klāt, kā Sprīdītim palīdzēja arī dažādi no malas, kad viņš savu kauju izcīnīja. Bet beigās tā ir tava lieta. Šķiet - vai varētu savādāk? Jā. Vēzis un onkoloģiskās saslimšanas, protams, ir smaga un pacientam prasoša saslimšana, bet ar mūsdienīgu pieejamu aprūpi par vēzi sāk runāt aizvien vairāk kā par hronisku slimību. Tajā brīdī, kad mēs viņu laicīgi konstatējam un efektīvi ārstējam, tad mūsdienās rādītāji ir pilnīgi savādāki kā kaut kādos vēsturiskajos priekšstatos. Vēzis nav nāvējoša saslimšana, ja tiek laicīgi konstatēts un adekvāti ārstēts vairums gadījumu. Mums vajadzētu virzīties, lai cik tas izklausītos dīvaini, uz vēža normalizāciju kā tādu, prasot vairāk atbildības tiem, kas varētu mums šos risinājumus dot, - inovatīvas, jaunas zāles, mūsdienīgas terapijas vietas, kur ārstēt, pieejamība. Tas šajā digitālajā telpā atklājas kā virstēmā, bet, protams, arī daudz detalizācijas."
Kas sinu ettevõttes on inimesed õigel kohal? Probleem ei pruugi olla töötajas endas, vaid tema rollis – ning kuidas teadlik vestlus ja rolli ümberkujundamine võivad muuta rahulolematuse pühendumuseks. „Äriminutid" on ettevõtlusest ja ettevõtjatest rääkiv lühisaade, mis ilmub igal nädalal. Podcasti viivad läbi LHV ettevõtete finantseerimise juht Marko Kiisa ja B2B-turundusspetsialist Johannes Kanter. Jaga meiega ka oma mõtteid aadressil minutid@lhv.ee.
Žingeidžius ir pasakoti garsu norinčius išmokti žmones LRT kviečia į antrą kartą rengiamą „LRT radijo akademiją“. Šioje mokymų ir mentorystės programoje dešimt dalyvių ateinantį rudenį tris mėnesius semsis patirties ir žinių iš Lietuvos bei užsienio garso profesionalų.Zarasų rajone, Antalieptėje veikia mėnesio trukmės stovykla, skirta sunkumų patiriantiems jauniems žmonėms. Neretai jie nesimoko, arba yra beiškrentantys iš švietimo sistemos, nedirba, dalis jų – turi priklausomybių. Ko reikia, kad jaunas žmogus galėtų atsistoti ant kojų ir pažintų save?Taip pat, laidoje kalbėsime apie oro kokybę Lietuvoje. Kas dažniausiai daro jai įtaką? Kaip yra matuojama tarša?.„Moderni močiutė dažniau dėvi aukštakulnius nei riši skarelę, keliauja į festivalius, o ne mezga kojines anūkams. Ji mėgaujasi savo gyvenimu, užuot laukusi dėmesio iš vaikaičių“ - taip apie savo herojes pasakoja LRT Mediatekos laidos „(Ne)močiučių klubas“ vedėja Lina Mieliauskienė.Vasara – bene patogiausias metas lankyti įvairius Lietuvos pažintinius takus. Dzūkijoje esančio Metelių regioninio parko atstovas Artūras Pečkys sako, kad žinant, kuo kiekvienas takas ypatingas skirtingais mėnesiais, galima pamatyti skirtingų reginių ir paragauti įvairių gėrybių.Ved. Darius Matas
Tikko aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija nedaudz lielākā nekā 2021. gadā, vairāk balsotāju bija arī ārzemēs, pa pastu. Kas mudina latviešus, kuri nedzīvo Latvijā, balsot pašvaldību vēlēšanās un kā uzlabot diasporas aktivitāti visa veida vēlēšanās, skaidrojam raidījumā Globālais latvieties. 21. gadsimts. Analizē Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības pārstāve, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja, Roberts Gorodko, "Latviesi.com" komunikācijas vadītājs, un Ginta Elksne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece.
Jonas Miklovas, Karolis Tiškevičius ir Lukas Malinauskas aptaria Vilniaus „Ryto” niuksą Kauno „Žalgiriui”, repliką sirgaliams, Gedimino Žiemelio šokiravusį sprendimą, Vilniaus „Wolves” užkulisius ir kaip bus su LKL kitame sezone. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – 2025 m. liepos 5-6 dienomis susitinkame legendiniame ir kiekvienąmet vis geresniame BasketNews sąskrydyje! Daugiau: https://www.basketnews.lt/news-211080-basketnews-saskrydis-kviecia-legendiniam-2025-uju-susitikimui.html Temos: Kažkas negerai „Žalgiryje” (0:00); Stonkus pakandžiojo fanus (4:05); „Ryto” ramybė ir „Žalgirio” stresas (7:10); Nusodinti žalgiriečiai ir nykus žaidimas (11:38); Rungtynių metimas ir nepasitikėjimas (15:41); Iškalbinga „Žalgirio” pertraukėlė (20:59); Igno Sargiūno faktorius (26:18); „Ryto” šansas pagauti „Žalgirį” (32:48); „Wolves” ieškojo trenerio ir žaidėjų (38:16); Iš Žiemelio – jokios pagarbos ir kodėl atrodė, jog blefuoja (42:11); Krūva pasiteisinimų ir melas (48:06); Kas bus su žaidėjų kontraktais? (52:57); Idėja atkurti Vilniaus „Sakalus”? (57:39); Už blogą nuomonę – 50 tūkst. eurų bauda (1:00:18); Nesumokėti atlyginimai, nuoma ir Žiemelio paslaptis (1:05:56); Atviras čempionatas ir Kleizos žinutė (1:08:53); Trinchieri žodžiai ir žmonių apatiškumas (1:11:39); Mūsų šventė (1:15:40).
Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem. Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.
Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.
Kas gan var būt jaukāks par veldzējošu peldi karstā vasaras dienā? Tomēr peldēšanās ir aktivitāte, kurai ir savi nosacījumi, kas jāievēro. Viss par un ap peldēšanos – raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā sarunājas "Zilā karoga" nacionālās programmas operators Jānis Ulme un biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze. "Viss sākas kādā brīdī ar savu spēju apzināšanos. Brīdī, kad cilvēks dodas atveldzēties, par izteiktu peldēšanu atklātās ūdenstilpēs nevaram runāt, tā tiešām ir došanās uz mirkli ūdenī atveldzēties. Retos gadījumos mēs redzam, ka cilvēks tiešām peld, tas, ko nozīmē vārds peldēt īstākajā izpratnē," norāda Zane Gemze. "Bet te parādās kompetenču šķautne, par ko pārliecinos ar katru dienu arvien vairāk. Cilvēkam šķietami liekas, ka viņam ir zināšanas, prasmes, iemaņas, līdz ar ko viņš ir bezatbildīgs kaut kādā situācijā vai nespēj izvērtēt adekvāti riskus, kas var iestāties. Protams, ir virkne ieteikumu - izvēlēties drošas peldvietas, lietot peldvesti, pārliecināties par savu drošību, pieskatīt bērnus, nelietot piepūšamos [peldlīdzekļus], nedodaties tālā par savu nedrošo dziļumu, kas parasti ir no nabas līdz krūšu līmenim. Bet pirms vispār tas notiek, man ir aicinājums - aizejiet uz peldbaseinu, samaksājiet 12 eiro, mēģiniet nopeldēt 200 metrus. Varat nopeldēt peldaseinā 200 metrus? Tad jums ir zināšanas par to, kas ir jādara ūdenī un savā ziņa arī sapratīsiet, kā izvērtēt riskus un kas būs jādara, ja nonāksiet atklātā ūdenstilpē neveiklā situācijā. Ja jūs to nevarat, tad jāapzinās, ka ir jāievēro nosacījumi par vestēm, par drošām peldvietām." Zane Gamze arī piebilst, ka peldēt cilvēks var iemācīties jebkurā vecumā. Ir brīnišķīgi piemēri, kad peldētprasmi apguvuši arī seniori. Radžu ūdenskrātuve Jēkabpilī ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpne ar astoņām salām, kas radusies pēc dolomīta karjera applūdināšanas. Ūdenskrātuve un tās krastos atrodošais Mežaparks 158 ha platībā ir iecienīta vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta un 2. jūnijā Radžu ūdenskrātuvē jau sešpadsmito gadu pēc kārtas tika pacelts zilais karogs. Jēkabpilī tiekamies ar pludmales glābējiem un Mežaparka apmeklētājiem. Lai gan saule mūs šovasar nelutina, tomēr katram ir vērts atcerēties par dažām vienkāršām lietām, ko darīt, lai saulainā laikā sevi pasargātu gan no saules, gan karstuma. Uzklausām dermatologa Raimonda Karla ieteikumus. Ārsts norāda, ka šobrīd ir pierādīts, ka saules aktivitāte var būt augsta jau pirms 10 un 11 no rīta. Tāpēc iesaka sekot līdzi laika ziņām Latvijas Sabiedriskajā medijā, kur regulāri informē par saules aktivitāti. "Tad arī var plānot savas ikdienas aktivitātes. Ja ir zem trijām vienībām, tad varam iziet saulītē drošāk. Ja saules aktivitāte ir vairāk par trijām vienībām, UV indekss, tad ir vērts padomāt arī par saules aizsardzību. Līdz ar to - cepuri galvā, lai pasargātu galvu, lai pasargātu matus. Noteikti jāpasargā acis. Ir arī tas, ko mēs saucam par svarīgākajiem diviem kvadrātmetriem - tā ir āda. Šeit ir divas iespējas: vai mēs lietojam apģērbu - tas var būt arī ikdienas apģērbs, kas mūs pasargā, vai arī, ja strādājam saulē vai atpūšamies, vai sportojam saulē, tad ir arī speciāls apģērbs, kas ir paredzēts šādām lietām. Ķermeņa atklātām daļām būtu saules aizsargkrēmi lietojami. Stiprums būs atkarīgs no tā, cik jūtīga vai mazjūtīga ir cilvēka āda pret ultravioletajiem stariem, un, protams, kāda ir saules aktivitāte," norāda Raimonds Karls.
Konuğumuz ODTÜ'den mimar Prof. Dr. Abdi Güzer ile bu yıl 3-9 Kasım tarihleri arasında gerçekleşecek Antalya Mimarlık Bienali'ni konuşuyoruz.
Tradicinė 15min tinklalaidė apie futbolą „Skrieja kamuolys“ apžvelgė svarbiausius futbolo savaitės įvykius. Rinktinę Maltoje ir Danijoje lydėjęs Marius Bagdonas dalinosi savo įspūdžiais, atsakėme į klausytojų klausimus, reagavome į raginimus imtis permainų, diskutavome dėl tikslų, pažvelgėme į Valdo Dambrausko ateitį, kitų rinktinių reikalus ir klubų judesius futbolo rinkoje. Studijoje – 15min sporto žurnalistai Aurimas Tamulionis ir M.Bagdonas bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Kas finansuoja Bagdono keliones? 02:20 Karolio marškinėliai ir Japonija 08:49 Nulinės lygiosios Maltoje 29:48 Skaudi realybė Danijoje 42:04 Ar laikas permainoms? 49:20 Kokius tikslus turėtume kelti? 54:22 Skandalai lenkų rinktinėje 1:02:08 Italų futbolo krizė 1:06:56 Tuchelio ir anglų iššūkiai 1:10:10 C.Ronaldo ir portugalai 1:21:10 Brazilai prie C.Ancelotti 1:25:10 Dambrausko ir DVTK skyrybos 1:28:28 Naujas „Spurs“ treneris ir kiti ėjimai 1:38:05 Pasaulio klubų taurė ir filosofinis klausimas
Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.
Ja salīdzina ar citām vasarām, pagaidām negaisi Latviju saudzē, un šis gads, kas bijis laikapstākļu ziņā līdz šim, der kā piemērs, ka vēsās vasarās negaisu ir mazāk. Un lai arī šogad Vidzemē un Latgalē problēmas rada pārlieku lielais ūdens daudzums no lietavām, nav vismaz negaisā un krusas sapostītu dārzu. Tajā pašā laikā citviet Eiropā jau nav glābiņa no svelmes. Kamēr pie mums lielākajā daļā valsts meteoroloģiskā vasara vēl nav sākusies, turpinās neierasti garš un slapjš pavasaris, Eiropas rietumos gan pavasaris, gan vasaras sākums bijis ar sausu un karstu laiku. Vairāku rietumeiropas valstu meteodienesti ziņo, ka pavasaris bijis sausākais vai viens no sausākajiem novērojumu vēsturē, tā tas bijis daļā Lielbritānijas, Beļģijā, Vācijas dienvidos, Bavārijā. Un vasarīgais siltums un karstums, ko daudzi mūsu pusē gaida, netiek tālāk par Eiropas rietumiem. Spānijā jau labu laiku valda ne vien svelme, kas jūnijā tur ir normāla parādība, bet atsevišķi reģioni piedzīvo karstuma rekordus. Latviju šī gada vēsais vasaras sākums mūs sargā no lieliem un postošiem negaisiem. Pēdējo septiņu gadu laikā jūnijā jau bija pirmie spēcīgie negaisi, kad krusa, intensīvas lietusgāzes un brāzmaini negaisa vēji posta dārzus. Šogad pagaidām esam iztikuši tikai dažiem rībošiem mākoņiem, bez to atnestām stihijām. Pagājušajā nedēļā bija brīdinājumi par postošu negaisu, tomēr tas Latvijā neizveidojās, bet tam nav tiešas saistības ar vēso laiku. Tā vairāk bija veiksmīga sakritība, negaiss ar viesuļiem tika Lietuvas austrumiem. Lietuvas robežsardze izplatīja kadrus, ko uzņēmušas novērošanas kameras uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, tur koki gāzās krustām šķērsām un tā kā pats pierobežas rajons ir mazapdzīvots, nācās piesaistīt papildspēkus no citiem Lietuvas reģioniem, lai sakārtotu robežu, kur tiešām bija burtiski aizgāzta ar kokiem. Šādiem atsevišķiem pērkona negaisiem, kas atnes stihijas, protams, nav vajadzīgs ilgs un noturīgs karstums. Pietiek ar to, ka tveicīgas un mitras gaisa masas ar augstu temperatūru ir netālajos Eiropas reģionos un līdz mums atnāk īslaicīgi. Taču, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, kad jūnijā valdīja svelme, iespējamība negaisu stihijām, protams, ir daudz mazāka, ko labi parāda arī statistika. Pēdējā vasara, ko Latvijā no klimatiskā skatu punkta varēja saukt par vēsu, bija 2017. gadā, toreiz bija tikai viena ļoti karsta diena, kad temperatūra Latvijā sasniedza +30 grādus, un bija viens tiešām liels negaiss ar postījumiem tajā pašā dienā - 12. augustā. Tomēr ir arī reizes, kad negaiss uznāk ne pārāk karstā laikā. Kas ir galvenie faktori, kas veicina negaisa veidošanos? Karstums, no vienas puses, nav tas pats svarīgākais, jo ir gadījumi, kad postoši negaisi ir arī bez tā, piemēram, ASV štatos, kur īpaši pavasara un vasaras sākuma mēnešos viedojas virpuļviesuļi jeb tornado, bieži svelmes pat nav. Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos gan biežāk sanāk, ka visi faktori sakrīt tad, kad ir arī svelme. Plašāk skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķis Kristans Pāps, kurš ir viens no zinošakajiem negaisu jautājumos. Viņš uzsvēra, ka vajadzīgas gluži kā kādam ēdienam - trīs sastāvdaļas, bez kurām nekādi. Pirmais - augsts gaisa mitrums (un Latvijā tas visbiežāk nāk ar ļoti siltu vai karstu gaisu); otrais - atmosfēras nestabilitāte, tā meteorologi sauc stāvokli, kad uz zemes gaiss ir daudz siltāks un mitrāks, nekā augstākos atmosfēras slāņos, kas ne vienmēr nozīmē karstumu uz zemes. Trešā lieta, ko nevar raksturot gluži vienā vārdā, - process vai apstāklis, kas ierosina vai palīdz siltajam un mitrajam gaisam pacelties. Un tad iesaistās visa apkārtējā vide - tas varbūt reljefs, ēkas, tā var būt jau pastāvoša gaisa cirkulācija vai gaisa plūsmas, kas pēkšņi turbulenti paceļ silto un mitro gaisu augšā un aizsāk šo procesu. Pēc tam, kad mākonis sācis veidoties, tas jau pats sāk sevī iesūkt siltuma un mitruma doto enerģiju no piezemes slāņa. Negaisa mākoņus var iedalīt vairākos veidos gan pēc to izcelsmes, gan izpausmēm, gan stihijām, ko tie nes un šo gan paklausīsimies, skaidro sinoptiķis Kristiāns Pāps.
Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.
Jo siltāks laiks, jo žirgtākas ir ērces. Un arī vēsā laikā īpaši mežā ir jābūt uzmanīgiem un zinošiem arī apģērba izvēlē. Ērces sastopamas ne tikai mežos un krūmājos, bet arī garā zālē un izcirtumu brikšņos. Kas jāzina par ērču ieradumiem, lai varētu no tām izvairīties? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un Dr. biol., Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem, vai cilvēku imunitāte ir vājāka? "Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi," vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas." Antra Bormane atgādina, ka arī cilvēkiem, kas ieiet pļavā vai mežā uz īsu brīdi, būtu jānodrošinās, lai ērces nepiesūktos. "Ejot mežā, vienmēr ir jāuzmanās. Nav svarīgi, vai ērču ir vairāk vai mazāk konkrētā gadā, kādu ērci, neuzmanīgi bradājot pa pļavām un laukiem, vienmēr var dabūt. Noteikti vajadzētu nodrošināt apģērba apakšējo daļu tā, lai ērces nevarētu ielīst zem apģērba, lai varētu izejot no pļavas, pārsvarā no garām zāļainām vietām, nopurināt bikses, lai ērces nelīstu pa tām," skaidro Antra Bormane. Ja ērce ir piesūkusies, ja cilvēks prot to noņemt tā, lai viņas iekšējais saturs neiekļūtu brūcē, vēlams to darīt pēc iespējas ātrāk. "Latvijā ir biotopi, kur ir daudz ērču, tās ir mežmalas, lapu koku meži, aizauguši krūmāji un pamestas pļavas. Ir biotopi, kur ērci nevar ar uguni atrast, piemēram, sausi zālāji, kāpas. Mazāk ērču ir priežu mežos, pļautos zālājos," norāda Voldemārs Spuņģis. Šobrīd ideāli laikapstākļi ērču izplatībai – mēreni silts un mitrs. Karstumā un aukstumā ir mazāk. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem? Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi, vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas."
Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?
BRĪDINĀJUMS: Šajā epizodē tiek runāts par ēšanas traucējumiem, kas var skart sensitīvas tēmas, tostarp: pašvērtējuma problēmas, ķermeņa izskata uztveres traucējumus, trauksmi un depresiju saistībā ar ēšanu. Ja šīs tēmas jums ir īpaši sāpīgas vai var izraisīt diskomfortu, lūdzu, izvēlieties sev drošu klausīšanās vidi vai izvēlieties nepieciešamo atbalstu.Dr. Laila Siliņa ir sertificēta uztura speciāliste un KBT Ēšanas traucējumu metodes speciāliste. Šajā sarunā daktere stāsta par emocionālo ēšanu - problēmu, kas skar daudzus, bet par kuru bieži klusē. Daktere atklāj, kā emocionālā ēšana veidojas jau bērnībā un kāpēc ar to ir tik grūti cīnīties, izskaidrojot starpību starp fizisko un emocionālo izsalkumu. Dr. Siliņa piedāvā praktiskus risinājumus, kā aizstāt ēdienu ar citiem prieka avotiem - mūziku, smaržām, pieskārienu, grāmatām un radošām nodarbēm. Viņa stāsta, kā ietekmēt emocionālo ēšanu ar uztura dienasgrāmatu, kognitīvi biheiviorālo terapiju un apzinātības praksēm.Šī ir otrā saruna ar Dr.Siliņu. Pirmā saruna ar dakteri bija Nr 204: "Par ēšanas traucējumiem un veselīgām attiecībām ar ēdienu".Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir 232. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 - Ievads par emocionālo ēšanu04:28 - Kā emocionālā ēšana sākas bērnībā un kāpēc ar to ir grūti cīnīties06:42 - Fiziskās vajadzības, kā ēšanas veicinātājs08:51 - "Kas sagādā prieku?" - ko darīt emocionālās ēšanas vietā14:30 - Prieks caur mūziku: kā mainīt emocionālo stāvokli17:35 - Ožas maņas izmantošana21:31 - Taustes maņa: apģērba ērtums un tā ietekme uz pašsajūtu25:51 - Grāmatu lasīšana kā atslēgšanās no stresa30:57 - Radošuma atklāšana un nodarbības bez ekrāniem34:02 - Pieaugušo tiekšanās pēc perfekcionisma radošajās nodarbēs37:53 - Mākslas terapija un emocionālā ēšana39:50 - Ķermeņa apzināšanās terapija un kustību terapija40:51 - Emocionālās ēšanas apburtais loks44:20 - Praktiski risinājumi: socializēšanās, fiziskās aktivitātes un apzinātības prakses46:55 - Par vientulības sajūtu un sociālo kontaktu nozīmi48:42 Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas: vejdzirnavas.lv49:28 - Apzinātības un meditācijas prakses emocionālās ēšanas mazināšanai53:02 - Ekrāna laiks, kas veicina emocionālo ēšanu57:41 - Uztura dienasgrāmata: kā to izmantot1:03:40 - Saruna ar sevi rakstiski1:07:00 - KBT pieeja ēšanas traucējumu ārstēšanā1:27:54 - Kā atšķirt fizisko izsalkumu no emocionālā01:30:35 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: https://www.powerupspace.eu/1:31:35 - Kāpēc nevar noslāpēt emocijas ar ēdienu un kāpēc rodas nekontrolējama ēšana
Raidījumā pievēršamies seniem notikumiem Zemes vēsturē, kas aizvien raisa ne tikai pētnieku, bet ikviena zinātkāra cilvēka prātu - kas bija par iemeslu masveida izmiršanām senatnē un, ja šie iemesli nebūtu bijuši, vai šodien vēl aizvien mēs sastaptu dinozaurus? Kādas dzīvības formas pārstāja eksistēt izmiršanu rezultātā un kādas radās pēc tām? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals. Zinātnes ziņas Etnas izvirdums Itālijā 2. jūnijā Visi cilvēki, kam gadījās tuvāk vai tālāk pieredzēt izvirdumu, ir drošībā, un vietnē “Live Science”, kur apstiprināts, ka nav ziņu par ievainotajiem, apkopotas vairākas fotogrāfijas no dažādiem leņķiem un attālumiem ar Etnas aktivitāti. Kādas cilvēku smaržas piesaista odus? Klāt ir vasara, siltais laiks, un tas nozīmē, ka aktīvi ir arī kukaiņi, tostarp odi. Tāpēc odu sīkšana un to vēlme izsūkt asinis kļūst par ikgadēju pārbaudījumu. Ir dzirdētas versijas, par to, kādi cilvēki un to smakas vai smaržas piesaistas odus, un vienu šādu ieskatu piedāvā “Nacionālās ģeogrāfijas” raksts. Vēzis kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu Arī slimības var ietekmēt mūsu smaržu, un vietnē “Nature” par vienu no smagām cilvēka slimībām, konkrētāk, vēzis kā slimība kļūst nāvējošāks, ja audzēja šūnām trūkst Y hromosomu. Vai esam gatavi nāvei kosmosā? Kas notiktu, ja cilvēks, konkrēti astronauts, nomirtu kosmosā, bezsvara stāvoklī? Izrādās, ka Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA ir sākusi meklēt atbildes un ar rakstu par šo tematu var iepazīties vietnē “Scientific American”. Zemeņu pilnmēness 11. jūnijā Bet lai noslēgtu uz mazliet priecīgākas nots, aicinām nākamnedēļ īpaši paraudzīties debesīs, jo uzausīs zemeņu pilnmēness - par to ne viena vien tīmekļa vietne atgādina. Cilvēkus zemeņu pilnmēness sāks priecēt jau otrdienas, 10. jūnija vakarā, taču lielāko un spožāko Mēnesi varēs redzēt trešdien, 11. jūnijā.
Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē partijas "Progresīvie" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele, apvienības "Partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība" Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un Apvienotā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks. Klāt vēlēšanu nedēļa. Kādi noteikti jau devušies un balsojuši, bet galvenā balsošanas diena vēl ir priekšā. Krustpunktā līdz šim vairāk esam runājuši par izaicinājumiem, kas ir kopēji visām vietvarām, vairāk fokusējušies pagājušās nedēļās uz reģioniem. Bet vēlēšanas ir arī Rīgā, un, protams, Rīga arī raisa īpašu interesi. Šķiet, likmes ir augstākas, konkurence sīva, partijām svarīga. Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā rīdziniekiem, dodoties pie vēlēšanu urnām? Saskaņā ar apstiprināto nolikumu šodien un rīt Krustpunktā studijā esam aicinājuši astoņu populārāko partiju mēra kandidātus - četrus šodien, četrus rīt un balstāmies uz SKDS pēdējo aptauju datiem. Tas, protams, nenozīmētu, ka visas šīs partijas noteikti tiks ievēlētas un nebūs citas, bet tām vismaz teorētiski vajadzētu būt lielākām izredzēm noteikt politiku Rīgā. Bet neilgi pirms diskusijas tiešraides viena no partijām mūs vienkārši tā ļoti skaisti "uzmeta". Kad jau Krustpunktā bija sācies pirms nepilnas pusstundas un šī diskusija jau bija pieteikta, saņēmām ziņu no Aināra Šlesera (Latviju pirmajā vietā), kurš norādīja, ka esot uzaicināts uz dievkalpojumu Vatikānā, tāpēc viņš esot aizskrējis uz turieni. Secinājām, ka viņš negrasījās nemaz arī nākt, un to, ka viņš būs Vatikānā, varēja, protams, pateikt arī agrāk, ja gribēja, nevis tad, kad jau ir ielicis visos sociālajos medijos, ka, lūk, viņš aizskrējis uz dievkalpojumu. Kas, protams, parādā arī viņa attieksmi, viņš rēķinās, ka acīmredzot Latvijas Radio 1 klausītāji nav viņa vēlētāji. Tāpēc aicinājām un sarunās piedalās tie Rīgas mēra amata kandidāti, kas uzskata, ka arī Latvijas Radio 1 klausītāji ir viņu vēlētāji.
Cilvēka spējām nav robežu - tā var spriest brīžos, kad redzam nirējus, veicot teju pārcilvēciskas darbības jūras dzelmē. Sākot ar nirējiem, kas necaurredzamos ūdeņos spēj orientēties, beidzot ar frīdaivinga meistariem, kas bez ieelpas var ienirt neticamos dziļumos - cilvēks ir atradis veidu, kā uzturēties sev pilnīgi nepiemērotā vidē. Kas notiek cilvēka organismā, kad ienirstam, un kādus rīkus esam radījuši, lai to varētu darīt drošāk un ilgāk? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta niršanas instruktore Irina Žukova un Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone, kura arī ir liela niršanas pieredze.
Vidutinė telefoninių sukčių padaryta žala žmogui siekia per šešis tūkstančius eurų, o išaiškinti pareigūnams pavyksta tik kas ketvirtą tokį nusikaltimą.Vilniuje vykusį Bukarešto devyneto ir Šiaurės šalių viršūnių susitikimą, kurio metu daugiausia dėmesio ketinama skirti gynybos finansavimui ir paramai Rusijos užpultai Ukraina, aptaria politologai.Klausytoja pasidalino skaudžia patirtimi - kaimynystėje nuomojamuose butuose nuolat triukšmaujama. Kas gali padėti?Laidos Lėto maisto kultūra vedėjai Paulius Briedis ir Simona Ševčenkaitė parengė pasakojimą iš Žemaitijos nacionaliniame parke įsikūrusio Vaivos ir Giedriaus Kosų biodinaminio ūkio.Ar skaičiavote, kaip vyriausybėje ir seime svarstomi mokesčių pakeitimai ar naujų mokesčių įvedimai palies jūsų finansus?Į LRT Girdi kreipėsi Kaune gyvenanti ankstuko mama. Dviem mėnesiais anksčiau nei planuota kūdikį pagimdžiusiai moteriai Kauno savivaldybė atsisakė duoti visiems mieste gimusiems kūdikiams priklausantį naujagimio kraitelį.Ved. Rūta Kupetytė
Lukas Malinauskas, Karolis Tiškevičius ir Tomas Purlys apie stebuklus Panevėžyje, „Žalgirio“ komplektacijos pabaigą, kosminę Jonavą ir visiškai nebevaldomą padėtį Graikijoje. Naujausias „Basketnews podkastas“ – jūsų dėmesiui. Tinklalaidės partneriai: – Tuokies? Būk ne nuobodus – Suit United kostiumai visų atspalvių, visų dydžių, visiems, kurie nori išsiskirti. Apsilankykite adresu: V. Pociūno g. 8, PC „Vilnius Outlet“! – ARAS - kokybiški ir efektyvūs odos priežiūros produktai vyrams. Asortimente esantys produktai leidžia pasirūpinti plaukais, kūno bei veido oda. Galime užtikrinti, jog kiekvienas vyras ras sau patinkantį produktą! Su nuolaidos kodu BASKETNEWS20, gausi 20% nuolaidą visam asortimentui: https://eshop.bioklab.com/ – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – Vasaros LIVE grįžta į Kauną su dviem krepšinio vakarais iš eilės! Birželio 26 d. – Jonas Mačiulis, liepos 20 d. – Rokas Jokubaitis, o perkant bilietus į abu – 20% nuolaida! Susitinkam jau greitai – gyvai, vasariškai, su krepšiniu. Bilietai: https://shop.basketnews.lt/ Temos: Vasara su Cicinu, BasketNews ir Škotija (0:00); Ką išdarinėja „Lietkabelis” su tokia sudėtimi? (5:52); LKL atkrintamųjų lankomumas – jums neįdomu? (12:32); Bravo Panevėžio kovotojams (17:58); Kosmosas – Jonava tikrai gali pačiupti medalį (20:44); Esminis klausimas apie „Rytą” (26:43); Kas per vienas tas Dustonas Sleva? (28:25); Rimta „Žalgirio” netektis – Sabonis out (34:13); Klausimai dėl „Žalgirio” sudėties (45:15); Įvyko didysis rinktinės susitikimas ir kam lįsti prie Sabonio (48:32); Kiek jau kainavo „Wolves” projektas ir esminės klaidos (52:48); LKL turgaus naujienos (1:03:47); Nesuvokiami PAO galvos pareiškimai (1:06:01); Kas iš Lietuvos trenerių lieka rinkoje? (1:12:29); Šaro išlikimas ir įspūdingas „Žalgirio” rezultatas (1:14:10).
V osmém díle videopodcastu týdeníku Respekt Dělníci kultury spolu Pavel Turek, Jan H. Vitvar a výjimečně Pavel Kroulík debatují o tom, co je v uplynulém týdnu v kultuře zaujalo či zklamalo a o své aktuální práci. Tentokrát došlo na: - duet Dua Lipa s Ewou Farnou - znovuotevření Kasáren Karlín - seriál Krvavý král- skladatele Jeremyho Dutchera - výstavy Ženy, mistryně, umělkyně 1300-1900 (Národní galerie Praha) a Ladislava Gažiová: Čekání (Museum Kampa) - knihy Miloše Hrocha Šeptej nahlas (Paseka), Františka Matouška Obrazy a kytka (GAVU Cheb), Jacoba Mikanowského Sbohem, východní Evropo: Intimní dějiny rozdělené země (Host) a Douglase Stuarta Mladej Mungo (Paseka)Když už člověk jednou je, tak má sledovat kulturu v Respektu.
Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ik trešdienu raidījumā Krustpunktā spriežam par reģionos būtiskiem jautājumiem. Šoreiz interesējamies, cik atbildīgi Latvijā notiek atkritumu apsaimniekošana. Diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe, "Zero Waste Latvija" politikas koordinatore Maija Krastiņa un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis, "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors. Vides saglabāšana un atkritumu savākšana. Saskaņā ar Eiropas direktīvām un Latvijas apņemšanos, pēc desmit gadiem 90% no visiem saražotajiem atkritumiem būs jāspēj sašķirot un pārstrādāt, proti, poligonos noguldot ne vairāk par desmito daļu. Ļoti ambiciozs mērķis. Spriežot pēc visa, esam tālu no tā. Kas nākošajām domē būs jādara, lai situāciju straujāk mainītu? Par atkritumu apsaimniekošanas praksi novados arī stāsts raidījumā Reģioni Krustpunktā.
Tarptautinėje filosofijos olimpiadoje Vilniaus licėjaus dvyliktokė Gustė Antanaitytė pelnė sidabro medalį. Kaip sudominti jaunimą filosofiją? Kokią naudą jos išmanymas duoda?Klimato kaitos rubrika. Kas yra tvari mada ir kaip suprasti, kai šiomis sąvokomis manipuliuojama? Pokalbis su tvarios mados dizainere Olesia Les.Iki birželio 1d. vyksta „Poezijos pavasaris“. Pokalbis su poete Rūta Vižintaite-Lajiene, kuriai buvo įteikta Zigmo Gaidamavičiaus–Gėlės premija už geriausią pirmąją poezijos knygą. Jos knyga vadinasi „Liuksemburgo jūra“.Ved. Agnė Skamarakaitė
Tradicinė 15min tinklalaidė apie futbolą „Skrieja kamuolys“ apžvelgia svarbiausius futbolo savaitės įvykius. Iš futbolo kelionių sugrįžęs Marius Bagdonas, nesibaigiantis Vilniaus „Žalgirio“ liūnas, nykus Europos lygos finalas, „Napoli“ triumfas, atsisveikinimas su legenda ir sudėlioti taškai ant „i“ stipriausiose Europos lygose – visa tai ir dar daugiau šios savaitės epizode. Studijoje – 15min sporto žurnalistai Aurimas Tamulionis ir Marius Bagdonas bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Įžanga ir Bagdono futbolo kelionės 16:16 Mariaus „Instagram“ paskyra 18:36 Vilniaus „Žalgiris“ toliau smenga 33:59 Kas tas Dejanas Georgijevečius? 39:52 Skylėta „Hegelmann“ gynyba 44:38 Lygiosios Telšiuose ir Gargžduose 48:59 Lietuviai užsienyje 55:29 Nukrypimas apie Ryčio talentus 1:05:28 Blogiausias finalas? 1:19:58 Diskusija dėl Amorimo ir MU 1:24:15 Ange‘o ir „Spurs“ ateitis 1:27:06 Brangiausias futbolo mačas 1:30:17 Anglai išsidalino vietas Europoje 1:43:02 Italija ir auksinis „Napoli“ finišas 1:52:00 „Sudie“ Modričiui ir „Santiago Bernabeu“ 1:58:11 Moterų Čempionų lyga ir likę reikalai
Nuo liepos 7 dienos įsigalios pakeitimas, kad automobiliai su suklastotais ridos duomenimis nebegalės gauti teigiamos techninės apžiūros išvados. Ką daryti tokiems vairuotojams?„Aktualaus klausimo“ rubrikoje klausime, kur esate suplanavę po Lietuvą pakeliauti jūs, ką norėtumėt patirti, pamatyti, o gal rekomenduoti kitiems.Kaip estai jaučia rusijos grėsmę, ypač po pastarųjų įvykių Baltijos jūroje, kai saugodama savo nelegalų tanklaivį rusija pakėlė kovinį naikintuvą.Po paviešinto LRT tyrimo apie rusijos finansuotus įvairius visuomenės veikėjus ir jų advokatus, Lietuvos advokatūra pradėjo vidinį tyrimą dėl trijų teisininkų, kurie minimi šiame tyrime. Tuo metu VSD vadovas Žinių radijui komentavo, kad rusijos specialiųjų tarnybų kontroliuojamo fondo pinigus gavę Lietuvoje veikiantys asmenys bus įvertinti teisine prasme. Kas toliau?Nerimą bei stresą patiria kas ketvirtas 5-11 klasės moksleivis. Tokius duomenis pateikė Lietuvos sveikatos mokslų universitetas, atlikęs tyrimą. O pastaraisiais metais, artėjant egzaminams vis daugiau jaunuolių jaučia ir nerimą, ir nuovargį, ir psichologinį spaudimą. Kaip nugalėti baimes ir susidoroti su stresu prieš egzaminus?Ved. Liuda Kudinova
Lietuvos kariuomene pasitiki 54 proc. žmonių, per mėnesį pasitikėjimas krito 5 procentais, atskleidė „Lietuvos ryto“ užsakymu atlikta „Vilmorus“ apklausa. Kas nulėmė kritimą? Kaip apskritai vertinti visuomenės pasitikėjimą kariuomene?Amerikos prezidentas rekomenduoja įvesti 50 procentų muitą Europos Sąjungai.Lietuvos europarlamentarai per pirmuosius kadencijos metus gana pavyzdingai dalyvauja plenariniuose posėdžiuose, nevengia juose išsakyti nuomonės, tačiau yra pasyvūs teisėkūroje, kuri laikoma pagrindiniu politiko svorio ir jo veiklos rezultatu. LRT paskaičiavo, kiek posėdžius lankė vienuolika Lietuvoje išrinktų politikų, kaip dažnai juose pasisakė ir prie kiek rezoliucijų prisidėjo.Viešojo saugumo tarnyba atskleidė, kaip treniruojasi Operatyvaus reagavimo kontratakos komandos pareigūnai.Tyrimai rodo, kad nerimą bei stresą patiria kas ketvirtas 5-11 klasės moksleivis. Kaip nugalėti baimes ir susidoroti su stresu prieš egzaminus?Turizmas Lietuvoje: nors svečių iš užsienio daugėja, lietuviai sudaro du trečdalius visų turistų ir nakvynių.Vakar pranešta, kad būdamas 53-jų žuvo žinomas muzikos prodiuseris Gintaras Bendžius. Pokalbis apie šią asmenybę ir jo įtaką Lietuvos pramogų pasauliui.Ved. Agnė Skamarakaitė
Karolis Tiškevičius, Augustas Šuliauskas ir Lukas Malinauskas analizavo Jono Valančiūno interviu ir apžvelgė sudėtingus Lietuvos rinktinės varžovus pasaulio čempionato atrankoje. Taip pat nemažai dėmesio skyrėme Eurolygos finaliniam ketverui, kuris prasidės jau šią savaitę. Tinklalaidės partnriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. „MotoMafia“ – tai daugiau nei parduotuvė, tai motociklininkų bendruomenė. Siūlome kokybišką aprangą, apsaugas ir aksesuarus visiems, kas gyvena greičiu ir laisve. Apsilankykite internetinėje parduotuvėje: motomafia.lt arba užsukite į fizines parduotuves gyvai konsultacijai: Vilnius - Kalvarijų g. 206, Kaunas - Raudondvario pl. 150, Klaipėda - Minijos g. 2 – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – BasketNews krepšinio stovykla 2025 vėl kviečia 10-15 metų vaikus išbandyti save ir tobulėti kartu su geriausiais! Šiemet stovykla įsikurs jau pamėgtoje „Karpynės“ kaimo turizmo sodyboje Raseinių rajone, kuri puikiai tinka tiek krepšinio treniruotėms, tiek poilsiui. https://www.basketnews.lt/news-216466-pradedame-registracija-i-2025-m-basketnews-stovykla.html Temos: Nebylus signalas BasketNews (0:00); „Rytas“ nepersistengė Kaune? (2:01); DJ žaidimai per derbį (8:24); Karolio sveikinimai Jonui Mačiuliui (10:04); Ginevičius nenorėjo prisikalbėti ir įsiveržimas Klaipėdoje (12:35); Mattas Mitchellas pagaliau – žaidėjas (18:08); Šviesulys ir nuviliantis krepšininkas „Ryte“ (22:46); Nesusipratimas Šiauliuose (26:54); Ilgai lauktas JV ir Kurčio susitikimas (28:55); Visiškas pritarimas Balčiūnui (37:26); Buzelis ir Jonas taško dar nepadėjo (41:45); Pasaulio čemionato atranka – bus labai sunku (45:29); Basketnews kelionė į Abu Dabį – kokios žvaigždės atvyks? (50:12); Panathinaikos generolas Atamanas: ar pastatys Lessortą ant kojų? (55:45); Kas laimės Eurolygą? (1:01:59); Olympiakos vs Monaco – trenerių graikų istorinis mūšis (1:04:47); Negirdėtas „Žalgirio“ taikinys ir kitas Eurolygos vasaros turgus (1:10:05); Šios savaitės ir vasaros planai (1:15:41).
Beşiktaş dominate Adana Demirspor with a stunning 4-1 home victory! Goals from Rafa Silva, Milot Rashica, Ciro Immobile, and João Mário seal the win, pushing the Black Eagles above Samsunspor into third place in the Super Lig standings! With Başakşehir losing to Fenerbahçe and Eyüpspor falling to Kasımpaşa, Beşiktaş now hold an 7-point lead over 5th and 8 over 6th, making European qualification for next season almost certain. Depending on the Turkish Cup outcome, a UEFA Europa League ticket could be secured!
Tiek skirtingų temų „BasketNews podkaste“ liesta nebuvo jau seniai. Nuo RKL iki NCAA, nuo LKL iki Eurolygos, nuo įtampų iki konfliktų. Apie viską – Lukas Malinauskas, Karolis Tiškevičius ir Tomas Purlys. Tinklalaidės partneriai: – Antėja. Sirgti – gerai, kai kalbam apie komandą. Bet ne apie save. Visą gegužės mėnesį sveikatos sprendimų centruose Antėja – 25 % nuolaida vyrų sveikatos tyrimams. Nuo prostatos patikros iki viso organizmo ištyrimo – greitai, tiksliai ir be streso. https://www.anteja.lt/menesio-pasiulymai/geguze-vyru-sveikatai – ARAS - kokybiški ir efektyvūs odos priežiūros produktai vyrams. Asortimente esantys produktai leidžia pasirūpinti plaukais, kūno bei veido oda. Galime užtikrinti, jog kiekvienas vyras ras sau patinkantį produktą! Su nuolaidos kodu BASKETNEWS20, gausi 20% nuolaidą visam asortimentui:https://eshop.bioklab.com/ – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – BasketNews krepšinio stovykla 2025 vėl kviečia 10-15 metų vaikus išbandyti save ir tobulėti kartu su geriausiais! Šiemet stovykla įsikurs jau pamėgtoje „Karpynės“ kaimo turizmo sodyboje Raseinių rajone, kuri puikiai tinka tiek krepšinio treniruotėms, tiek poilsiui. https://www.basketnews.lt/news-216466-pradedame-registracija-i-2025-m-basketnews-stovykla.html Temos: Karolis buvo vikšras (0:00); Muštynės Vilniaus derbyje ir kaip ta naujoji „Wolves” arena (1:53); Kas nutinka „vilkams”? (7:51); Krepšinis – nusivylimo apsuptyje (11:26); Kaip Vidas Mačiulis suminkštino Mato Buzelio širdutę (14:09); Tragiškos naujienos Malinauskui ir laimėjęs Tiškevičius (18:59); Kaip nesiseka Maksvyčiui ir dėmesys iš Lietuvos (24:20); Atkritę Milašiaus variantai ir aiškus favoritas į LKL (34:08); Komanda Alytuje? (39:58); Ar žinojo, kur Lietuvoje atsidurs dukart NBA čempionas? (47:04); Triukšmas po Lietuvos moterų rinktinės kandidačių paskelbimo (51:08); FIBA tyrimas dėl įvykių Lietuvoje (57:45); Įsijungė Arvydas Sabonis ir Vydo Gedvilo „džiaugsmas” dėl rentos (1:04:03); Metinė LKF konferencija ir laukiantys esminiai sprendimai (1:07:07); Realybės neatitinkantis faktas LKF pranešime spaudai (1:09:34); Istorinio įvykio Lietuvai autorius (1:13:12); Lietuvos legendų vaikai – NCAA sistemoje (1:25:01); BasketNews krepšinio stovykla (1:28:10).
On Today's Show: Was Ally able to successfully solve Coachella's bathroom problem by handing out KAS branded adult diapers? The audio indicates major fails & a few successes. Klein has a bone to pick with Jersey Mikes, Jake does a Pot Quiz with a stoner on 420, a listener complains about why KAS shirts don't exist, we find a great hack for a heartfelt greeting card, Ally's mom guilts her into taking terrible Easter pics while hungover, listeners nominate a-hole sports fans in Don't Be A Dick, and we find out if a guy buying a Green Day shirt at Coachella knows anything about the band w/ the return of Do You Know the Band On Your Shirt!
Welcome Back!!Tahoe, Kas, and Georgie talk kids needing therapy and how their traumas are affecting the way they learn and the way they view themselves, measuring success, and Men being to Women what White people are to Black People?? Thank You guys for listening... ENJOY!!SocialsGeorgie@YourFavoriteTomboy on InstagramKas@KasRulesEverything on InstagramDead Ass Comedy Show @DeadAss.ComedyShow on InstagramListen To Georgie and Kas on Nah Thats Crazy Pod@NahThatsCrazy on Instagram
Welcome Back No Shame Gang!This week Tahoe sits with Kas and Georgie of the NahThats Crazy podcast to talk sharing your relationship status with the public, being a supportive friend to someone who doesn't listen to your advice, what love means, and a mother that doesnt want to be a mother anymore.Tune in this Thursday for Part Two! ENJOY!SocialsGeorgie@YourFavoriteTomboy on InstagramKas@KasRulesEverything on InstagramDead Ass Comedy Show @DeadAss.ComedyShow on Instagram