Podcasts about Kas

Zarasų rajone, Kamariškiuose atgimsta dvaras. Griūvantį pastatą nusipirkę paveldo mylėtojai jį verčia vieta kūrybai ir lėtam gyvenimui. Kas žinoma apie patį dvarą, kaip įveiklinamos jo erdvės, su kokiais iššūkiais susiduriama jį atstatant, domisi Ieva Radzevičiūtė.

Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis atsitraukia nuo ankstesnio projekto dėl kovos su korupcija įstaigų laisvės. Kritikų teigimu, juo siekta sudaryti galimybę valdžiai kištis į rezonansines korupcines bylas. O Ukrainos tarnybos praneša, kad gyventojų protestais jau bando pasinaudoti Rusija.Kas privertė Ukrainos piliečius išeiti į gatves? Ir kokią pagalbą Ukrainai šioje situacijoje gali suteikti Lietuva?Laidoje dalyvauja Lietuvos ambasadorė Ukrainoje Inga Stanytė-Toločkienė, buvęs Ukrainos ūkio ministras verslininkas Aivaras Abromavičius, Nepriklausomybės Akto signataras Albinas Januška, buvęs Valstybės saugumo departamento vadovas Gediminas Grina, Seimo Užsienio reikalų komiteto vicepirmininkas Žygimantas Pavilionis. Ved. Jurga Tvaskienė

Balti riikide kaitseministritega kohtunud USA kaitseminister teatas, et Ameerika vägede kohaolek Euroopas väheneb. Kas see tähendab USA sõdurite lahkumist Balti riikidest, sellest räägime Postimehe «Sõjastuudios» riigikogu liikme ja strateegilise kommunikatsiooni eksperdi Peeter Taliga. Saatejuht on Ulla Länts.

24. jūlijā, Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ziedu smaržu un vasaras zaļuma ieskauta, kārtējo reizi tika pasniegtas Jāņa Baltvilka balvas. Tas ir kļuvis par ikgadēju bērnu un jauniešu literatūras un grāmatu mākslas svētku kulmināciju Latvijā, un šogad tika godināts dzejnieks Krišjānis Zeļģis par dzejoļu grāmatu "Patīk!", ilustratore Dace Krēsliņa par grāmatām "Kas par smaku" un "Postaža parkā". Savukārt mākslinieks Zahars Ze par ilustrācijām Helgas Tormanes grāmatām "Juki muzejā" un "Juki satiek draugus" saņēma "Latvijas Valsts mežu" balvu "Jaunaudze". Lasītāju sirdis iekarojusi Sanita Reinsone, saņemot īpašo lasītāju simpātiju balvu par grāmatu "Draugi un kaimiņi". Trešdienas rītā "Klasikā" varēsit dzirdēt sarunu ar vācu rakstnieci Ditu Cifeli un viņas grāmatas "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" tulkotāju Signi Višku. Viņas atzītas par Jāņa Baltvilka balvas šī gada starptautiskajām laureātēm. Pasākums, kas dibināts 2004. gadā, ar katru gadu apliecina savu neatsveramo lomu bērnu literatūras attīstībā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā visā mūsu sabiedrībā. Šoreiz uz sarunu aicinām dzejnieku KRIŠJĀNI ZEĻĢI. Liega Piešiņa: Vai tu pats bieži dzīvē saki – patīk? Krišjānis Zeļģis: Pārāk bieži nē. Es laikam esmu piesardzīgāks ar to "patīk". Kā tad izveidojās tā, ka tapa dzejoļu krājums bērniem tieši ar tādu nosaukumu? Grāmatas galvenais varonis ir bērns, un tad nu es iztēlojos šo bērnu, kurš ir spējīgs priecāties un brīnīties par visu vairāk nekā pieaugušie. Vai tu gribētu būt tāds varonis kā tavas grāmatas "Patīk" varonis? Jā un nē. Protams, bērns es negribētu būt... Bet to spēju vairāk priecāties un brīnīties gan gribētu – tā spēja, laikam ejot, kaut kā lēnām zūd, un to noteikti gribētos atgūt. 2010. gadā iznāca tavs pirmais dzejoļu krājums "Visas tās lietas", un kopskaitā tev iznākuši pieci dzejoļu krājumi pieaugušajiem. Vai to, ka tagad izdevniecībā "Liels un mazs" iznācis šis bērniem domātais dzejoļu krājums "Patīk", varētu uzskatīt par sava veida debiju? Jā, kaut kādā mērā tā ir cita darbības zona, kur ir citi noteikumi, cits lasītājs. Un tas ir arī mazliet bailīgi. Bet kaut kādā ziņā tā ir arī zināma attīstības stadija: domāju, ka ātrāk šo grāmatu nevarēju uzrakstīt.  Jo tev pašam vēl bērniņa nebija. Vispār grāmatu lielākoties uzrakstīju vēl pirms bērns bija piedzimis. Drīzāk domāju, ka tas ir tekstuālas pieredzes jautājums. Tev pašam bija interesanti? Jā, jā! Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc to darīju. Jo dzejniekiem jau tā brīvība ir diezgan liela. Mums jau neviens izdevējs neklauvē pie loga un neprasa, kad būs manuskripts. Tas ir mūsu pašu interesēs – darīt vai nedarīt. Tā ka grāmata noteikti izauga no manis paša intereses par šo tēmu. Kā tāds izaicinājums varbūt. Vai tu savam bērnam lasi dzejoļus? Savam dēlam nē. Viņam ir divi gadi un šobrīd ir mazliet citas intereses. Bet bildes viņam patīk skatīties. Viņš šobrīd ir apsēsts ar automašīnām un vilcieniem, kas nav temati, kas apskatīti grāmatā. Varbūt vēlāk...  Kādas tev bijušas tikšanās par šo dzejoļu krājumu? Jo tev ir veiksmīgs liktenis, jo arī Latvijas Literatūras gada balvai tu biji nominēts. Veiksmīgs liktenis... Jā, bijušas pāris tikšanās ar bērniem. Un tās bijušas patīkamas un interesantas – tās vairāk ir tādas sarunas ar bērniem par lietām, kas viņus interesē. Bērniem jau bremžu nav, līdz ar to sarunas ir daudz vieglākas, nepiespiestākas. Izbaudu šīs tikšanās, jo tā ir tāda jautra parunāšana, nav nekā smagnēja. Vai arī dzejniekam nedrīkst būt bremzes? Nezinu... Tās neizbēgami izstrādājas laika gaitā. Tas ir plašāks jautājums – par  valodas lietojuma bremzēm vai tematisko loku. Var dažādi uz to skatīties. Ideāli būtu, ja tās bremzes vajadzīgajos brīžos varētu atslēgt: tas ir svarīgāk.  Kā tev tas izdodas? Droši vien varētu labāk. Reizēm izdodas. Ja runājam vēl par krājumu "Patīk": tajā ļoti skaidri izpaužas puiku domāšana. Vai ir jābūt grāmatām, kas domātas meitenēm un puikām atsevišķi? Nedomāju, ka grāmatām jābūt sadalītām. Tas var mierīgi pārklāties. Viens no šīs grāmatas uzdevumiem bija uzrunāt zēnus, jo zēni vienkārši mazāk lasa. Tas tā ir, un  jāmeklē veidi, kā sarunāties ar puikām, kurus kaut kādu iemeslu pēc literatūra neuzrunā. Atceroties sevi bērnībā – es daudz lasīju, bet nelasīju to, kas bija jālasa skolā, jo man tas likās ļoti garlaicīgi. Lasīju Žilu Vernu, zinātnisko fantastiku – tādas lietas, kas bija aizraujošas un interesantas. Tāpēc lasīt "Staburaga bērnus", kas nav sliktākais variants, ko lasīt puikam, kaut kā nebija interesanti. "Baltā grāmata" arī man likās ļoti garlaicīga tajā vecumā. Tā ka obligāto literatūru es visbiežāk vispār nelasīju, un man liekas, ka mana literatūras skolotāja pamatskolā nebija augstās domās par mani, jo viņai likās, ka es neko nelasu. Bet patiesībā es lasīju ļoti daudz! Tikai tās nebija grāmatas, kas bija jālasa skolā. Vairāk – ierakstā.

Seekord oleme peamiselt hobiautode teemas, sest ees ootab Youngtimer Camp. Seega räägime, kuidas saada oma autole must numbrimärk ning milliseid ohtusid hobikat valides ette võib tulla. Noh, näiteks 40 000 eurot pidurite eest... Sõitsime ka uue Mercedes CLA elektrikaga, mille sõiduulatus ilmselt võiks ka kõige nõudlikuma inimese jaoks piisav olla. Kas ka ülejäänud auto? Saatejuhid on Tarmo Tähepõld ja Margus Pipar Geeniuse uudisteportaalist.

Gatavot veselīgu pārtiku nav nemaz tik sarežģīti. Kas jāzina, ja vēlaties ko fermentēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par fermentēšanu stāsta fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča un Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja un festivāla līdzorganizētāja Agate Lūse. Baiba Rudoviča fermentēšanu iesaka sākt ar vienkāršām lietām - ar gurķiem. "Daļai cilvēku šķiet, ka fermentēšana ir brangs vārds, tāpēc skābēti kāposti ir garlaicīgi un vajag skatīties kaut kur tālāk, dziļāk, sarežģītāk. Es ieteiktu sākt ar vienkāršo," mudina Baiba Rudoviča. "Pat ja mēs sāksim ar skābētiem kāpostiem vai ļoti populārajiem kimči, tas nav sarežģīti, bet sastāvdaļu saraksts būs garš, process, kamēr sagatavosiet, būs ilgs. Iespējams, smarža būs nepierasta, var gadīties, ka vilsieties un nebūs pārliecības. Mans ieteikums ir sākt ar vienkāršo - vienkāršais, mums pazīstamais ir gurķīši. Bet viņus ieskābēt, nevis marinēt. Neliet virsū karstu marinādi, bet ieskābēt. Tas arī būs fermentēts produkts. Šobrīd ir sezona gurķīšiem, brīnišķīgs laiks. Skatīties arī reģionāli un sezonāli." Pati viņa fermentē dažādas lietas un arī dažādi eksperimentē, piemēram, fermentē medū. Ļoti ekskluzīvi - magnoliju ziedi fermentēti medū. Bet sākt vajag ar parastām, lai saprastu, kas ir fermentēšana.  Populārs ir teiciens - "tu esi tas, ko tu ēd".  "Tā vairs nav patiesība vai arī nekad nav bijusi patiesība. Tu esi tas, ko tu spēj uzņemt," norāda Baiba Rudoviča. "Mēs varam ēst ļoti labs uztura bagātinātājus vai ļoti labu pārtiku, bet, ja mūsu zarnu trakts nav gatavs to apstrādāt un paņemt, tas nenonāk pie mums. Fermentētie produkti tāpēc ir vērtīgi, ka baktērijas tos mums sagremo. Gudri tas saucas - uzturvielu biopieejamība. Mēs kā organisms spējam paņemt daudz vairāk, jo tas mums ir jau sagatavots iepriekš."

Vai mugurkaula operācija var būt saudzīgāka un ar ātrāku atlabšanu?Jaunajā “ORTO Talks” epizodē runājam par endoskopiskajām muguras operācijām – mūsdienīgu ķirurģijas metodi, kas no šī gada pieejama arī ORTO Klīnikā.Mugurkaulāja ķirurgs Dr. Kaspars Ruks stāsta:

Prieš mėnesį Seimas priėmė mokesčių reformą. Verslas paketą pavadino jovalu.Pakeitimai įsigalios nuo kitų metų. Ir ne tik gyventojams. Nemaža dalis – įmonėms ir smulkiesiems verslininkams, tai yra individualiai dirbantiems žmonėms. Kas jiems keisis? Kam verslas turi ruoštis ir ką tai reikš paslaugų ir prekių pirkėjams? Diskutuoja Mokesčių konsultantų asociacijos vadovė Tatjana Erdman, advokatų kontoros „Tegos“ mokesčių teisininkė Agnė Pimpytė ir platformos „Mokesčių sufleris“ ekspertas Gintaras Juškauskas.Ved. Irma Janauskaitė

CHP'nin 38. Olağan Kurultayının iptali ve hiç yapılmamış kabul edilmesi (mutlak butlan) talebiyle Ankara 42. Asliye Hukuk Mahkemesi'nde açılan dava bugün (30 Haziran 2025) görüldü ve mahkeme 8 Eylül tarihine ertelendi. Mahkemede eski Hatay Belediye Başkanı CHP'li Lütfü Savaş ve bazı CHP kurultay delegeleri davacı konumunda bulunuyor. Mahkeme eğer davacıların talebi doğrultusunda kararını verseydi CHP'nin 4-5 Kasım 2023'te gerçekleştirilen 38. Olağan Kurultayında Genel Başkan, Parti Meclisi ve Merkez Disiplin Kurulu seçimleri yok sayılacak, her şey 3 Kasım 2023'e dönecek yani bu tarihte Genel Başkan olan Kemal Kılıçdaroğlu ve diğer kurullar tekrar görev başına gelecekti. Dolayısıyla Kılıçdaroğlu da bu davanın bir tarafı olarak görülüyor.CHP davası CHP'lerin işbirlikçilik yaptığı bir iktidar operasyonudurTürkiye siyasi tarihinde eşi benzeri olmayan bu karar ancak hukuka takla attırarak alınabilirdi. Çünkü Yüksek Seçim Kurulu'nun yetkili olduğu ve tüm itiraz süreçlerinin tamamlanıp kesinleştiği CHP Kurultayı ile ilgili Asliye Hukuk Mahkemesi'nin karar vermeye yetkisi dahi yoktu. Dolayısıyla klasik bir istibdad rejimi örneği olarak mahkemenin siyasi talimata hukuki kılıf giydirmesi gerekiyordu. İlginç bir durum oldu. Mahkeme karar vermedi ve davayı 8 Eylül'e erteledi. Bu erteleme kararının da ciddiye alınır hukuki bir gerekçesi yoktu. Mahkeme başkanı “Bu celsede karar verecektik ama ceza yargılamasındaki görevsizlik kararının kesinleşmesini bekliyoruz. En azından yargılamanın hangi mahkemede yapılacağını görmemiz gerekiyor.” diyerek erteleme kararını açıkladı. Asliye Ceza Mahkemesi “rüşvet suçu” var ise ağır ceza mahkemesi yetkilidir diye görevsizlik kararı vermişti.Dikkat! Rüşvet iddialarını da içeren ceza yargılamalarının sonucunu değil hangi mahkemenin görevli olduğunu görmek istiyor. “Sanıkların ceza mahkemesinde suçlu mu görüleceği yoksa beraat mı edeceği belli olsun, bu bizim baktığımız davada maddi gerçekliğin ortaya çıkması açısından önemlidir” dese belki anlaşılır. Ama öyle demiyor. Hangi mahkeme bakacak onu göreyim diyor. Sonra sanıklar suçlu da görülse beraat de etse benim için fark etmez diyor. Sadece hukukla değil akılla mantıkla da ilgisi olmayan gerekçeler. Nitekim erteleme kararının hemen ardından görevsizlik kararı reddedildi ve ceza yargılamasının Asliye Ceza Mahkemesi'nde süreceği belli oldu.Belli ki bu sefer de erteleme yönünde bir siyasi karar tebliğ edilmiş bu karara hukuki kılıf uydurulmuştu. Belli ki CHP'nin 8 Eylül'e kadar tüm yaz boyunca kendi iç kavgalarıyla uğraşması, iktidarı sıkıştıran erken seçim yerine CHP'nin seçiminin konuşulur olması isteniyor. Ve öyle olacağı da anlaşılıyor. İstibdad rejiminin açık bir siyasi operasyonu ile karşı karşıyayız. Bu operasyonu birçok yönüyle “CHP'de mutlak buhran” başlıklı yazımızda işlemiştik. Bu yazımızda “CHP köklü partidir, bu oyunlara gelmez” gibi düşüncelerin mezarlıktan geçerken ıslık çalmak kabilinden olduğunu ve Kılıçdaroğlu cephesinin istibdadın mahkemesi eliyle yeniden CHP'nin başına geçmeye hazırlandığını söylemiştik. Geçen süre içinde Kemal Kılıçdaroğlu ve Ekrem İmamoğlu, Silivri'de bir görüşme yaptı. Özgür Özel cephesi, Kılıçdaroğlu'na, kendisini sağduyu ile hareket etmeye davet etmek, kendisinden olası bir mutlak butlan kararını gayrimeşru ilan etmesini ve eğer böyle bir karar çıkarsa partiyi hemen olağanüstü genel kurula götüreceğini açıklamasını istemek için aracılar gönderdi. Hepsi de elleri boş döndü. Silivri'ye geldiğinde Kılıçdaroğlu'nu “genel başkanım” diye karşılayan İmamoğlu artık onun için “beni burada betona gömmek istiyor” diyordu.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par šahu un vienu no visu laiku izcilākajiem tā spēlētājiem - rīdzinieku Mihailu Tālu. Tāla zvaigzne pie pasaules šaha debesjuma uzmirdzēja 1960. gadā, kad viņš kļuva par pasaules čempionu. Diemžēl tronī izdevās noturēties vien gadu, pēc tam šo panākumu vairs atkārtot viņš nespēja. Kas īsti bija un joprojām ir Tāla fenomens, un kāds cilvēcīgi bija šahists ikdienā - par to saruna ar nule kā klajā nākušās grāmatas “Eksčempions. Mihails Tāls” autoru, šaha treneri un vēsturnieku Andri Tihomirovu. Nedēļas topā: RFS futbolisti soļo tālāk Čempionu līgas kvalifikācijā, “Audai” un “Daugavpilij” izstāšanās Konferences līgas pirmajā kārtā; “Latvijas Universitāte” arī nākamajā sezonā tomēr spēlēs apvienotajā basketbola līgā - turnīrā 14 komandas, Rīgas “Zeļļi” tomēr atsakās no vietas FIBA Eiropas kausa kvalifikācijā; Aļonai Ostapenko turpina neveikties visaugstākās raudzes tenisa turnīru finālos - zaudējums Vimbldonas dubultspēlēs un neizmantota iespēja kļūt par dubultspēļu ranga līderi.

“6.0” ifadesini duyan pek çok kişinin aklına ilk olarak Fenerbahçe'nin 6 Kasım'da Galatasaray karşısında aldığı tarihi galibiyet geliyor olabilir. En azından bir Fenerli olarak, ‘Bir Teselli Ver' şarkısı eşliğinde içimden geçirmeden edemiyorum. Ama bugün 6.0, bir zaferin değil; ekonomik bir tıkanmanın kalıcı çözüm yoluna işaret ediyor. İki yılı aşkın süredir uygulanan programın, dönemsel krizlerin ötesine geçerek döviz-enflasyon-faiz ekseninde daha derin ve kalıcı bir sarmal oluşturduğuna bir kez daha tanıklık ediyoruz. Merkez Bankası'nın faiz toplantısı yaklaştıkça, bu sarmalın etrafımızı nasıl giderek daha sıkı sardığını açıkça görebiliyoruz. Enflasyon ile politika faizi arasındaki makas buradan Erzurum'a yol alacak kadar açılmış, aylık enflasyon ise Yalova kadar küçülmüşken; döviz atağı korkusuyla cesur bir karar veremeyen bir iradenin şekillendiğini daha sık görmeye başlayacağız gibi görünüyor.

Žlutá lehátka a sluchátka v uších – tak budou vypadat projekce v letním kině v Kasárnách Karlín. Pražské kulturní a společenské centrum muselo zavřít loni z rozhodnutí stavebního úřadu, navíc dlouhodobě čelilo kritice některých místních obyvatel kvůli hluku. Prvním letošním filmem se v předpremiéře stala nová digitální verze české komedie Jaroslava Papouška Ecce homo Homolka.

Melis Alphan'ın Doğan Kitap'tan yayımlanan Menopoz Rehberi adlı kitabı, dünyada ve ülkemizde görmezden gelinen menapoz dönemine hem kişisel deneyim hem de bilimsel çerçeveyle ışık tutuyor. Cerrahi menopozla bir gecede bambaşka bir bedensel gerçeklikle karşılaşan Alphan, bu sürecin yalnızca fizyolojik değil, aynı zamanda yapısal bir yalnızlık içerdiğini anlatıyor.Kasım 2024'te açtığı “Menopoz Seyir Defteri” hesabıyla yüzlerce kadının deneyimini dinleyen Alphan, bu bilgisizliğin bireysel değil, sistemsel bir sorun olduğunu vurguluyor. Alphan, uzman hekimlerle yaptığı canlı yayınlar ve gündeme getirdiği güncel araştırmalarla menopozla ilgili tabuları yıkmak ve kadınları bilinçlendirmek yolunda önemli adımlar attı. Menopoz bir hastalık değil; doğurganlık döneminin sona erdiği, sağlıklı kadının yaşam döngüsündeki doğal bir evre. Ancak bilgi eksikliği, bu süreci kadınlar için zorlu bir döneme dönüştürebiliyor. Yapılan araştırmalar, kadınların hayatlarının yaklaşık üçte birini menopoz sonrası dönemde geçirdiğini ve bu sürecin ciddi bir halk sağlığı başlığı olarak ele alınması gerektiğini gösteriyor.Melis Alphan'la T24'de buluştuk, menapozla ilgili tüm bilinmeyenleri masaya yatırdık. Menopozun hâlâ tabu kabul edilmesi, doğurganlık sonrası kadının görünmezleşmesi ve cinselliğin yok sayılması gibi meseleler bireysel hikâyelerden çok daha öte bir yapısal çarpıklığa işaret ediyor. Alphan, “Menopozu bilmediğimiz gibi, onun sağlıkla ve politika ile ilişkisini de konuşmuyoruz,” diyor. Kitap, menapozu öğrenmek, hiç kimseyle paylaşamadığınız sorularınıza cevap bulmak için önemli bir kaynak. Biz kadınları sadece doğurganlıkla tanımlayan sisteme inat, sessizliğimizi bozup kadının en muhteşem dönemini keşfetmeniz dileğiyle.Video

Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe. Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli. "Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot. Pilotprojektā ir iesaistīti farmaceiti 50 aptiekās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi.  Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.

Dziś zapraszam Was na spotkanie niezwykłe – moim gościem jest Pani Justyna – mieszkanka wsi, która żyje w krajobrazie zastanym po przodkach. Jej życiową pasją są ptaki – obserwuje je, notuje ich obecność, śledzi zmiany, towarzyszy im w ich codziennym rytmie. Nie z pozycji naukowca, lecz człowieka zakorzenionego – takiego, który rozumie, że przyroda to nie coś „obok”, ale coś „z nami”.Rozmawiamy o tym, co daje życie w rytmie przyrody, jak zmienia się nasz krajobraz i czy jeszcze potrafimy naprawdę widzieć to, co mamy tuż pod nosem.Strona odcinka: https://michalstanecki.com/122-2/ Społeczna strona protestu, który dotyczy inwestycji KAS w Charbicach Górnych w gminie Lutomiersk: https://www.ocalmy-gorke-charbicka.pl/ Petycja w obronie "Górki Charbickiej": https://www.petycjeonline.com/ocalmy_gork_charbick Podziękowania dla wszystkich moich Patronek i Patronów. W tym zacnym gronie są: Joanna, Kamil, Daniel, Krystyna, Patrycja, Olga, Hanna, Paweł, Łukasz, Tomasz, Andrzej, Maciej, Edyta, Ewa, Kacper, Katarzyna, ‘Staszek', Anna, Aga, Maciek, Ania i Agnieszka.Dziękuję za Wasze zaufanie i zaangażowanie!

​No 15. līdz 20. jūlijam Dzintaru koncertzālē norisināsies ikgadējais Jūrmalas festivāls, vērienīgā programmā piedāvājot jauno talantu parādi ciklā "Dzimuši Latvijā", simfoniskos koncertus, operbalsis, flamenko dejas un saullēkta koncertu pludmalē. Festivālu otrdienas vakarā atklās Liepājas Simfoniskais orķestris un tā galvenais diriģents Guntis Kuzma, sadarbojoties ar pianistiem Sergeju Osokinu, Andreju Osokinu un Georgiju Osokinu. Koncertā skanēs daļas no Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga  klavierkoncertiem, Morisa Ravela "Bolero" versijā trim klavierēm, Volfganga Amadeja Mocarta Koncerts trim klavierēm un orķestrim,un Johana Sebastiāna Baha Koncerts četrām klavierēm reminorā, kas ir Antonio Vivaldi koncerta četrām vijolēm pārlikums – šajā reizē tas izskanēs Georgija Osokina versijā trim klavierēm un orķestrim. Plašāk par gaidāmo koncertu stāsta Sergejs un Andrejs Osokini. Andrejs Osokins: Pirms desmit gadiem ideja nospēlēt lielu koncertu ar orķestri Dzintaru koncertzālē mums visiem trim likās mazdrusciņ traka un pārāk ambicioza, bet, kad bijām uz skatuves un ļoti labi mēģinājām, tad sapratām, ka varbūt tomēr mēs būsim ļoti laimīgi pēc šī koncerta. Tad, kad vairāk nekā 2000 cilvēku atnāca uz klasiskās mūzikas koncertu, man bija lepnuma un pagodinājuma sajūta. Tieši klausītāju dēļ, jo viņi bija ārkārtīgi ieinteresēti un viņiem ļoti patika ideja, ka trīs paaudžu pianisti, trīs tik dažādi pianisti, spēlē klaviermūziku, spēlē arī kopā. Klausītājiem šī ideja ļoti patika, un tieši viņu dēļ mēs šos desmit gadus turpinājām gatavot jaunas programmas, spēlēt, vingrināties, veidot jaunas aranžijas. Repertuārs trīs klavierēm nav tik plašs, un mēs to paplašinājām, tādējādi varējām desmit gadus spēlēt ļoti daudzveidīgu mūziku. Arī šoreiz mēs nospēlēsim ļoti jaudīgu programmu. Būs divi skaņdarbi, kas klausītājiem ārkārtīgi patika, var teikt, ka pēc klausītāju pieprasījuma tos atkārtosim, bet viss pārējais būs jauns, tāpēc būs ļoti spilgta programma. Es vēlētos uzdot jautājumu Sergejam Osokinam, kurš noteikti licis pamatakmeņus šo abu mūziķu dzīvēs - vai ir kādi komponisti, skaņdarbi, kas tika atskaņoti Georgija un Andreja bērnībā, kas joprojām ietekmē viņu muzikālās izvēles un gaumi? Kas ir būtiskākie komponisti, kas iet laikam līdzi un joprojām paliek aktuāli? Sergejs Osokins: Nav vienkāršs jautājums. No pedagoga puses, kad tu ar kādu talantīgu bērnu strādā ar kāda komponista skaņdarbu, tas ir mīļākais skaņdarbs, mīļākais komponists (smejas). Ir bijis dažādi. Man vienmēr patīk strādāt ar Bēthovena mūziku, gan ar Andreju, gan ar Georgiju, ar Šopēna mūziku un Lista mūziku. Trīs komponisti. Kā tika veidota šī programma, cik ilgs laiks tas ir bijis? Vai katram tiek dots vārds izvēlēties kādu skaņdarbu, tā ir kopīga ideja? Sergejs Osokins: Protams, idejas ir no katra, bet pēc tam seko nelielas diskusijas. 2015. gadā tā bija ideja par vienreizēju notikumu. Mums bija prieks, un tikai pēc tam, bet uzreiz pēc tam, mēs sapratām, ka publikai patīk ideja un ir jāturpina. Es domāju, ka tagad diskusiju laiks ir mazāks. Tagad mēs daudz ko starp mums saprotam bez vārdiem.

Kas no rīta zaudē galvu, bet vakarā atgūst? Šo Gintas Pērles Sīles un citas šī pusgada mīļmīkliņas Greizajos ratos min Daugavpils teātra aktieri: Inese Ivulāne, Agnese Laicāne, Marģers Eglinskis un režisore Liena Šmukste. Mīļmīkliņu kategorijā izvirzītās mīklas sacerējuši: Oskars Igaunis, Oskars Rusiņš, Ieva Vaivode, Liene Uzula Petrovska, Ieva Kozuliņa, Ligita Elste, Daina Kudiņa, Jānis un Maija Rozenblati, Sāra Tamuža, Ginta Pērle Sīle, Eugēnija Audare, Jasmīna Meistere, Kornēlija Šlāpina, Leonards Veldre, Madara Meiere un Liene Roziņa.

Daugiau diskusijų https://www.instagram.com/osportas/ Daugiau diskusijų https://www.facebook.com/Osportas.lt Dėl reklamos: reklama@odangau.lt   00:00 – Įžanga ir Brazdeikio netektis 05:28 – Trūkumas trečių ir Ulanovas 09:26 – Ar pasigedom Jogėlos? 12:20 – Jokubaičio lyderystė 15:55 – Kas bus antras įžaidėjas? 19:00 – avariniai iškvietimai 21:55 – Sargiūnas, Rubštavičius ar Normantas? 24:30 – Kas geriausiai ginsis iš gynėjų 27:28 – didelės netektys sudėtyje 29:45 – Radzevičius starte ir be konkurencijos 32:16 – krūva neturinčių kontraktų 35:58 – Aiškūs ketvirti numeriai 40:42 – Birutis ar Marekas? 42:15 – Kintantys rinktinės lūkesčiai 46:00 – Spaudimas keisis ar ne? 48:20 – Kas nevažiuos su rinktine 49:32 – Valančiūno vaidmuo žaidime 53:00 – Ar Jonas gali bėgti? 58:00 – Pokyčiai trenerių štabe  01:00:55 – Kuzminskas būtų gerai   #LietuvosRinktine #Valanciunas #Kurtinaitis #rinktine25 #jonasvalanciunas #Brazdeikis #Sirvydis #Jokubaitis

Nors pasaulyje gyventojų daugėja, mokslininkai jau seniai kelia tik visuomenės senėjimo ir gyventojų mažėjimo išsivysčiusiame pasaulyje problema. Mat greitai ji ateis ir į vis dar sparčiai augančias šalis. Kas laukia kasdienio gyvenimo ir ekonomikos, esant tokiai demografinei dinamikai?Pokalbis su Vilniaus universiteto docentu Daumantu Stumbriu.Taip pat skaičiuojame prestižiškiausio teniso čempionato Vimbldono pinigus. Komentuoja LRT Sporto grupės vadovė Dovilė Šeduikytė.Ir kiek milijardų Barbei atnešė lėlių įvairovė?Ved. Mindaugas Aušra ir Jurgita Čeponytė.

Tapusi apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums", kas ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Sākot ar slaveno Oto Hūnu kā centra pirmo direktoru, līdz pat padomju nežēlībām psihiatrijas nodaļās un mūsdienīgiem garīgas veselības ārstniecības pamatiem - grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta grāmatas sastādītāja Silva Bendrāte un viena no grāmatas autorēm - medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāj Ieva Lībiete. Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 2. daļa Sarunā ar Annu Žabicku, sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un vienlaikus Latvijas Universitātē, pirms dažām dienām skaidrojām izteiciena “ar ragaviņām uz mežu” izcelsmi, runājām par paaudžu konfliktiem kā senāk, tā mūsdienās, par ģimeņu modeļu maiņu un arī par nabagmājām, kas mūsdienās transformējušās pansionātos. Esam konstatējuši, ka pretestība pansionātiem cilvēkiem veidojas lielā mērā vainas izjūtas dēļ, jo šķiet neiedomājami kādu no saviem vecākiem vai vecvecākiem nodot kādas aprūpes iestādes pārziņā. Arī finansiālais aspekts ir no svara, jo pansionāts - tas tomēr arī kaut ko maksā. Sarunas turpinājumā aicinām pētniecei plašāk pastāstīt par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki, nonākot aprūpes iestādē. Iespējams, kādam senioram var nepatikt pansionāta personāla attieksme, ēdiens var šķist negaršīgs, varbūt insfrastruktūra nav laba. Kas rada aizspriedumus un bailes? Pētniece atzīst, ka noteikti ir gan ļoti labas, gan ne tik labas vietas, ja runājam par cilvēcisko attieksmi iestādē. Ir pansionāti ar ļoti pretimnākošu vadību, kas iedvesmo pārējos darbiniekus, un ir vietas, kur tas nedarbojas tik labi. Ir robi, ko var aizpildīt ar centību, entuziasmu, lielāku cilvēcību no pansionāta darbinieku puses, bet ir lietas, ko tādā veidā nevar uzlabot, un to, ko nevar uzlabot, tā jau ir politiskā līmenī nerisināta problēma. -- Pašlaik Anna Žabicka tuvojas noslēgumam savam līdz šim pēdējam pētījumam par kādu lauku pansionātu Latvijā, un pētījums ir Vīnes universitātē izstrādātā promocijas darba pamatā. Pētījuma gaita sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, un arī tas ļāvis izdarīt kādus secinājumus. Pētniece skata pansionātu lauku tukšošanās ietvarā, kam ir dažādi līmeņi. Viens no tiem - kā valsts politikā tiek domāts par tukšošanos, otrs - kā tukšošanos izjūt vietējie iedzīvotāji, ja, piemēram, slēdz viņu mazo mīļo bibliotēku un cilvēki mēģina pierādīt, ka mēs šeit tomēr esam. Šo izjūtu dod arī sliktas kvalitātes ceļi. Proti, ja konkrētā vieta un arī pansionāts tiek uztverts kā tukšums, tad kāpēc gan uz turieni izbūvēt ceļu?

Reformierakonna avantüür Tallinna võimukoalitsioonis põhines usul, et lasteaiakohtade kohatasu kaotamine annab neile parema positsiooni kohalikel valimistel. Kas see võibki nii minna, või andis see hoopis tõuke teistele erakondadele? Milliseid kampaaniaid võime näha tulevastel valimistel? Postimehe stuudios on külas kommunikatsioonispetsialist Taavi Linnamäe. Saatejuht on Tarvo Madsen.

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

#126 – tā kā vismaz teorētiski ir vasara un tā jau ir bijusi un turpinās būt kino notikumiem bagāta, Kino Kults saņēmās un sanāca kopā pavisam īpašā oriģinālajā sastāvā, lai par to parunātu. Un, jā, ar oriģinālo sastāvu domājam arī Sergeju Musatovu! Podkāsts šoreiz ir absolūtā "free form" variantā, runājām par visu, kas uz sirds sakrājies.Šajā raidījumā:Kas labs iznācis? (00:07:09)Vess Andersons – par un pret (00:30:34)Topošais "Harija Potera" seriāls (00:49:36);"The Studio" (00:55:16)"Mission: Impossible" franšīze un Toms Krūzs (01:00:44)Gaja Ričija aizņemtība (01:14:56)Bond... James Bond (01:30:02)Straumēšanas servisi (01:44:05)"28 Bridgets Later" jeb "28 Years Later" un "Bridget Jones: Mad About the Boy" (01:56:11)Sergeja M. popūrijs (02:23:12)Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega, Sergejs Musatovs, Toms CielēnsMontāža: Toms Cielēns

Tradicinė 15min tinklalaidė apie futbolą „Skrieja kamuolys“ apžvelgia svarbiausius futbolo savaitės įvykius. Pradėję nuo grybavimo sugebėjimų, pasinėrėme į Nacionalinio stadiono operatoriaus klausimus, aptarėme Lietuvos futbolo kiemą, pasaulio klubų čempionato atkrintamąsias, futbolo turgaus naujienas, Europos moterų čempionatą ir atsisveikinome su Diogo Jota. Studijoje – 15min sporto žurnalistai Marius Bagdonas ir Aurimas Tamulionis bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Trumai ir kokie iš mūsų grybautojai? 08:59 „Hegelmann“ pasiūlymas 11:56 Pozityvi „Žalgirio“ banga 20:02 Kas „operuos“ Nacionalinį? 31:28 Skerlos karių bangos 40:42 „Kauno Žalgiris“ ir Rokas Lekiatas 46:12 Abipusis susitarimas „Riteriuose“ 48:22 Pirmas „Džiugo“ kartas Alytuje 52:53 Odė „Sūduvai“ 58:01 In memoriam Diogo Jota 1:06:10 Saudo Arabijos kirtis „Man City“ 1:10:26 „Fluminense“ pusfinalyje ir „Chelsea“ ėjimai 1:17:05 Musiala čiurna ir PSG prieš „Bayern“ 1:23:37 „Real“ virsmas prie Alonso 1:29:02 Nico Williamso drama su „Barcelona“ 1:34:08 Kitos turgaus naujienos, gandai 1:46:31 „Gold Cup“ – Meksikos rankose 1:47:26 Europos moterų futbolo čempionatas

Krašto apsaugos ministrė Dovilė Šakalienė neatsitraukia – jos sprendimu nušalintas ir į rezervą ir perkeltas Elegijus Paulavičius kol kas nebus gražintas į karinės žvalgybos vadovo pareigas. Tą paragino padaryti Seimo Nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto nariai, pasak kurių su karininku pasielgta neteisingai.Jungtinių valstijų prezidentas Donaldas Trumpas pasikalbėjo su Vladimiru Putinu ir pirmą kartą viešai pripažino, kad pokalbis nebuvo sėkmingas. negana to, iškart po skambučio Rusija surengė didžiausią oro ataką prieš Ukrainą nuo karo pradžios.Kauno rajono savivaldybė nustatė beveik šimtą nerūkymo zonų. Tai parkai, skverai, pažintinai takai, pėsčiųjų trasos, fortai, pIIIliakalniai, vietos sportuoti bei rekreacinės teritorijos prie vandens telkinių.Lietuvos krepšinio rinktinės vyriausiasis treneris Rimas Kurtinaitis pristatė išplėstinį komandos sąrašą 2025 m. Europos čempionatui. Kas tie 16 žaidėjų?Ved. Liepa Želnienė

Dzelzceļa jautājumi šodien būs mūsu uzmanības lokā. Dzelzceļš kā satiksmes mugurkauls laikam arvien ir aktuāla doma Latvijā, tomēr tas nozīmē, ka jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Bet peļņa ar dzelzceļa pārvadājumiem noteikti nav tāda kā bija kādreiz. Pēc dažiem gadiem jau ceram arī uz Eiropas platuma dzelzceļu, kas būs vietām jāsalāgo ar esošo. Kas notiek dzelzceļa jomā? Krustpunktā izjautājam VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālsti Sandru Dieziņu un "Dienas bizness" žurnālistu Māri Ķirsonu.  

Kviečiame pasiklausyti pokalbio vasariška tema - kuo gaivintis, kai temperatūra už lango nevaldomai kyla aukštyn. Apie maistą ir gėrimus karščių metu.Daugėja norinčiųjų tapti kariūnais. Kas yra kariūnas ir kuo jis skiriasi nuo karininko?Lietuviai atranda etnomadą. Pokalbis apie tai, kaip etnomada šiandien tampa ne tik aprangos detale, bet ir asmenine kultūrine žinute, kurią kiekvienas gali perduoti ją vilkėdamas.LRT KLASIKA skelbia radijo pjesių konkursą. Ruošdamiesi radijo šimtmečiui norime paskatinti dramaturgus, scenaristus, rašytojus ir įvairių sričių menininkus rašyti radijo pjeses - ieškome įvairaus formato, žanro ir temų kūrinių. Savo kūrinius gali siūlyti įvairią patirtį turintys kūrėjai. Yra numatytas prizinis fondas, o geriausia pjesė bus įvertinta ne tik piniginiu prizu, bet ir galimybe pastatyti kūrinį radijo teatre.Šiemet 120 metų sukanka Juozo Masiulio knygynui Panevėžyje. Tai vienas seniausių veikiančių nepriklausomų knygynų Lietuvoje.Ved. Darius Matas

Ekologi pasaulē runā par "virtuļa principu", kuru ievērojot varam apmierināt mūsdienu cilvēka prasības pēc dzīves komforta un vienlaikus arī nepārkāpt dabas un klimata ekoloģiskās robežas. Kas tas ir? Cik tālu "virtuļa" apļos esam aizvirzījušies? Un kāpēc viena "zaļa" izvēle dažkārt aizved pie citas pavisam nezaļas izvēles? Ko par to saka skaitļi? To studijā pārrunājam ar sociālantropologu Kārli Lakševiču un biedrības "Zaļā brīvība" vadītāju un Latvijas Universitātes pētnieku Jāni Brizgu.

Jonas Mačiulis – pirmasis 2025 metų BasketNews Vasaros LIVE svečias. Su legendiniu krepšininku, o dabar – Panevėžio „Lietkabelio” direktoriumi Karolis Tiškevičius ir Jonas Miklovas kalbėjosi apie naują karjeros su kostiumu etapą ir įsimintiniausias akimirkas aikštelėje. Tinklalaidės partneriai: – Detailer Place! Top prekės tavo automobiliui, geriausias aptarnavimas, o su mūsų nuolaidos kodu BASKETNEWS10 gauni net 10% nuolaidą!   https://detailerplace.com/ Temos: Jonai ir Joninės (0:00); Koks Mačiulis direktorius? (4:09); Draugystė su teisėjais ir apsaugininkais (10:00); Kodėl per langus skraidė foteliai? (16:38); Kaip Mačiulis derasi dėl kontraktų (20:09); Skolų grąžinimas (29:09); Mačiulis – vis dar žvėris aikštelėje (35:30); Ko daugiau niekada nebus rinktinėje? (43:50); Krepšininkų boikotai žurnalistams (51:18); Kaip telefonai gadina žaidėjų santykius(57:40); Žmogus, prieš kurį Mačiulis neturėjo argumentų (1:05:16); Rauginti svogūnai rūbinėje (1:07:06); Geriausias rėmas krepšinyje (1:09:08); Prožektorių šviesas mėgdavęs teisėjas (1:10:32); Vagiux ir neadekvatux (1:11:51); Kas daugiausia gazuoja? (1:14:32); Tikrieji patriotai (1:15:46); Kas apgintų Mačiulį? (1:18:17); Kas gaili pinigų? (1:19:41); Kodėl GM Mačiulis kviestų 20-metį Mačiulį į komandą? (1:22:05); Dėl žiūrovų žaidžiantis talentas (1:26:01); Karjerą pakeitęs sezonas (1:27:56); Kada Mačiuliui buvo gėda ir liūdna (1:29:34); Konfliktas su Spanouliu (1:32:10); Kai prispaudžia reikalas (1:34:03); Kai gera nuotaika nepersikelia į rungtynes (1:36:11); Kodėl rungtynėse su Sakartvelu nebuvo emocijos (1:38:11); Nešvarumai aikštelėje (1:40:04); Kada Mačiulis stresuoja? (1:41:42); Pensininkų rojus Atėnuose (1:42:56); Kas realiau – Mačiulis „Barcoj” ar „Ryte”? (1:48:01); Mitchellas į Panevėžį? (1:48:38); Mačiulio alkūnių istorijos (1:49:22); Kaip laikosi asilas Karmėlavoje? (1:52:40); Ar Mačiulis iškirto Casspį? (1:55:09); Už kiek į „Rytą“? (1:56:58); Ko Lekšas prisimokė iš Mačiulio? (1:58:40); Kaip padidinti tribūnas „Kalnapilio” arenoje? (1:59:54); Panevėžyje nustebinusi patirtis (2:02:40); Kiek Mačiulis stumia? (2:07:19); Didžiausias gautas pasiūlymas (2:08:01); Netikėta ataka iš dangaus (2:09:33); Kur patys įkyriausi fanai? (2:12:26).

Ik dienas raidījumā intervējam zinātniekus un pētniekus, kuriem izpēte ir darbs un profesija, taču zinātne var būt arī aizraušanās! Vienam tā ir vēsture, citam padziļināta dabas vērošana, vēl kāds aizraujas ar senām fosilijām vai visuma dzīlēm. Kas zinātnē ir tik valdzinošs, ka cilvēki ir gatavi tam pievērsties brīvajā laikā? Raidījumā arī par citu tematu. Kā pavisam nesen esam skaidrojuši, “samizdats” jeb “pašizdošana” bija vesela subkultūra Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 60.–80. gados. Par aizliegtu kļuva gan noteikta žanra mūzika, gan konkrētas grupas, un arī politiska un reliģiska satura teksti un daudz kas cits padomju varai netīkams kļuva par pašu cilvēku pavairotiem un izplatītiem materiāliem. Šodien – stāsta otrajā daļā – sarunā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri* aplūkojam, kā tad cilvēki to panāca. Ņemot vērā padomju varas centienus kontrolēt visas cilvēku dzīves jomas, varētu šķist, ka “samizdata” izdevumu apjoms bija ļoti bagātīgs, taču tā nebija vis. Te jāuzsver, ka Padomju Savienībā tika stingri kontrolēta tipogrāfiskā tehnika. Tādas iespējas kā, piemēram, Polijā, kur pagrīdē darbojās tipogrāfija un pat tika izdotas grāmatas, PSRS nepastāvēja. Arī papīrs bija deficīts. Tādēļ iespējas pavairot dažāda veida literatūru bija ierobežotas.  Līdztekus aplūkotajiem veidiem, kā tehniski pavairot un izplatīt aizliegto literatūru, jāmin vēl kāds paņēmiens. Dažkārt aizliegto autoru darbus izveda ārpus padomju bloka, iespieda Rietumos un tad nelegāli ieveda atpakaļ Padomju Savienībā un pavairoja. Kā piemēru šādam gadījumam pētniece Daina Bleiere nosauc Borisa Pasternaka romānu “Doktors Živago”, kas tika publicēts ārzemēs, tad atgādāts atpakaļ uz PSRS, un izplatīts rokraksta eksemplāros.  Noslēdzot 2. sēriju par “samizdatu”, jautājām pētniecei, vai Krievijā, kur vēl aizvien daudz kas ir aizliegts politiskā režīma dēļ, joprojām varētu runāt par tādu subkultūru kā “samizdats”. Daina Bleiere norāda, ka diametrāli ir mainījies tas, kā veidojas informācijas plūsma. Daudzi cilvēki vairs vispār nelasa. Pastāv digitālās formas informācijas ieguvei, turklāt, neskatoties uz visiem centieniem Krievijā ierobežot tīmekļa darbību un dažādus kanālus, tāpat pastāv sistēmas, kas ļauj to visu apiet. *Daina Bleiere pārstāv Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.  

CHP'nin Kasım 2023'teki kurultayının iptali istemiyle açılan dava Eylül'e ertelendi. Parti başkanı Özgür Özel şimdilik rahat bir nefes aldı, eski başkan Kılıçdaroğlu pusuda. Siyasi gözlemciler konunun o tarihe kadar parti içinde ve basının belli kesiminde canlı tutulmasının iktidarın işine geleceği görüşünde. Davanın sonucu, CHP'nin önümüzdeki dönemdeki siyasi rotasını ve iç dengelerini derinden etkileyebilir. Son gelişmeleri Erkan Aslan derledi. Yeni Arayış Yayın Koordinatörü Murat Aksoy, COSMO Türkçe'ye CHP içindeki atmosferi değerlendirdi ve partinin geleceğine yönelik tahminlerini anlattı. Berlin'de yaşayan gazeteci Can Dündar iktidarın CHP stratejisini yorumladı. Mikrofonda Gökçe Göksu var. Von Gökçe Göksu und Erkan Aslan.

Kirk, Maddy, and Jason take their Kas to the Beach for a trip through Hideo Kojima's latest action game, Death Stranding 2. They talk about the changes from the first game, the quirks of the story, and what it's like to build ladders and roads across Mexico, Australia, and more.One More Thing:Kirk: A Complete Unknown (2024)Maddy: Clair Obscur: Expedition 33 (I finished it)Jason: Ninth House (Leigh Bardugo)LINKS:Excerpts from “Minus Sixty One” and “Fragile Things” by WOODKID form the Death Stranding 2 OSTWired on the making of Death Stranding 2: https://www.wired.com/story/how-covid-19-changed-hideo-kojimas-vision-for-death-stranding-2/Sam Adler-Bell on A Complete Unknown: https://www.thenation.com/article/culture/a-complete-unknown-bob-dylan-film/Triple Click LIVE in Portland, July 11: https://albertarosetheatre.com/event/triple-click-live/alberta-rose-theatre/portland-oregon/Support Triple Click: http://maximumfun.org/joinBuy Triple Click Merch: https://maxfunstore.com/search?q=triple+click&options%5Bprefix%5D=lastJoin the Triple Click Discord: http://discord.gg/tripleclickpodTriple Click Ethics Policy: https://maximumfun.org/triple-click-ethics-policy/

Send us a textJaanika P ja tema parima sõbranje menüüs on MDMA, tuntud ka kui ecstasy ja molly. See on aine, millest rääkimist on siin sarjas pikalt oodatud. Teemad, millest saates juttu tuleb:Esimene proovimine. “Mul on meeles visuaal, et kõik halvad mõtted, mis väljast tulevad, põrkuvad peast eemale."MDMA enam kui sajandipikkune ajaluguKuidas suhtutakse MDMAsse teistes riikides? Pöörased peokogemused – sitaga kaetud tantsulõvi jneRääkimine inimestega, kellega sa muidu ei viitsiks rääkidaMDMA tarvitamise kõrvalmõjud ja riskid. Mida tasub vältida?Kas ja kuidas saab kombineerida MDMAd ja teraapiat?Sarja "Ainelised olendid" eesmärk on muuta psühhotroopsete ainete ümber käivaid vestlusi sisulisemaks – mitte hirmutada, vaid rääkida ainete headest ja halbadest külgedest. Igas saates on koos saatejuhiga üks külaline, kellega tulevad jutuks nii teadmised, müüdid kui ka inimeste isiklikud kogemused ja seiklused seoses uimastitega.Võib juhtuda, et mõnes sarja osas tuleb lisaks erinevatele ainetele jutuks poliitika ning elu laiemalt – nii nagu inimesed tegelikult mõtlevad ja arutlevad.

Publiskoti 9. klases centralizēto eksāmenu rezultāti, taču daļai absolventu bija apgrūtināta piekļuve tiem traucējumu dēļ portālā "Latvija.lv"; Biedrība Tavi draugi, kas atbalsta kā Latvijas, tā Ukrainas iedzīvotājus, pārceļas uz citām telpām. Kas jāņem vērā potenciālajiem palīgiem un ziedotājiem? Bet šobrīd spožākais Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis spēlēs citā klubā - no Bostonas "Celtics" viņš aizmainīts uz Atlantas "Hawks".

In this episode of the IFE podcast, Dan sits down with our High Performance Coach, Kas, to explore his marathon journey and how he overcame plateaus in both his training and recovery from injuries. Discussion on the mental resilience needed to push through tough times and how to elevate your marathon performance. If you're struggling to break through a training barrier or coming back from an injury, this episode is filled with insights to help you reach that next level.

Aktualus klausimas. Daugėja kelių, kuriais važiuodamas krovininis ir komercinis transportas turės susimokėti. Susisiekimo ministerijos teigimu, taip siekiama surinkti daugiau pinigų ir už juos tvarkyti prastos būklės kelius. Kaip Jūs vertinate tokią idėją?Baiminantis Irano keršto po smūgių jo branduolinėms programos objektams, Jungtinės Valstijos įspėja amerikiečius visame pasaulyje būti budrius.63 proc. gyventojų norėtų, kad būtų padidinta riba, iki kurios būtų galima atsiskaityti grynaisiais pinigais. Seime šiuo metu svarstomas siūlymas ribą nuo 5 tūkst. padidinti iki 10 ar 15 tūkst. eurų.Deklaruodama paramą Ukrainai, Europa tuo pat metu finansuoja Rusiją. Kodėl dalis Europos šalių renkasi rusiškas dujas ir naftą?Į Ukrainą vykstantys Lietuvos medikai skundžiasi, kad jie negali apsidrausti ir į karo krečiamą šalį važiuoja be jokio draudimo. Neseniai padėtis kiek pasikeitė, nes į Ukrainą važiuojančius Lietuvos medikus savo lėšomis nutarė drausti bendrovė „BTA“, tarpininkaujant „Perlo draudimo brokeriui“, bet tai bus daroma tik iki vasaros pabaigos. Kas toliau?Atgimsta Joninių vainikų pynimo tradicijos.Ved. Edvardas Kubilius

In this KE Report company update, I'm joined by Mike Spreadborough, Executive Co-Chairman, and Kas De Luca, General Manager of Exploration at Novo Resources (TSXV: NVO - OTCQX: NSRPF), to unpack the June 19th news release focused on exploration in the Pilbara region of Western Australia.   Key themes discussed: Early-stage aircore drilling at the Balla Balla Project: Kas outlines the targeting strategy across a 15km strike. Although wide-spaced, the drilling revealed low-level gold mineralization and a strong multi-element geochemical signature pointing to a fertile system over 5km of strike. Emerging gold-antimony prospects: The Sherlock Crossing area has returned high-grade surface samples (up to 146 g/t gold and 3% antimony), with a 1.5km soil anomaly now defined and ready for drilling. The Southeast Wyloo prospect is back on the radar with strong historical results, and fieldwork will resume shortly. Egina JV with Northern Star Resources: Following the takeover of De Grey Mining, Northern Star is reviewing the project data. With $18M in spending remaining to earn 50%, Mike explains the ongoing collaboration and outlook for future drilling. Strategic project pipeline: Mike and Kas provide insight into Novo's broader exploration strategy, balancing advanced targets in New South Wales (Tibooburra and John Bull) with greenfield discoveries in Pilbara. They also remain open to potential JVs or asset sales where appropriate. Expect further news on follow-up drilling and new target prioritization by the end of Q3.   Click here to visit the Novo Resources website to learn more about all the projects and exploration programs.   

Daugelis gali norėti miegoti geriau, tačiau vien žinių apie tai dažnai yra maža, nes įpročius pakeisti nėra lengva. Kas gali padėti lengviau pagerinti miego įpročius, naujame „Miego DNR“ epizode pataria neuromokslininkė Laura Bojarskaitė.Norvegijos Svalbardo salyne mokslininkai įgyvendina novatorišką mokslinių tyrimų misiją, kad pirmą kartą paimtų baltųjų lokių riebalinio audinio biopsijas ir galėtų ištirti teršalų poveikį jų sveikatai.Pastaruoju metu Europoje stebimas Euribor palūkanų normų mažėjimas, kuris signalizuoja galimą pinigų politikos švelninimą. Šis reiškinys glaudžiai susijęs su atsigaunančia Europos ekonomika – infliacijos tempams lėtėjant ir ekonomikai rodant stabilumo ženklus, rinkos dalyviai viliasi palankesnių finansavimo sąlygų.Valkininkuose vyks netradicinis baidarių iššūkis „Knygnešiai“, kurio dalyviai ne tik taps įprasto plaukimo, bet ir gyvos istorijos dalyviais.Į LRT GIRDI kreipėsi vilnietė, kuri teigė, kad nepažįstamas vyras viešajame transporte garsiai reiškia įvairias prorusiškas idėjas. Ekspertai perspėja, kad nors tokie atvejai Lietuvoje pavieniai, gyventojai turi kritiškai vertinti galbūt sąmoningą dezinformacijos sklaidą karo Ukrainoje kontekste. Policija ragina tokius atvejus fiksuoti ir kviesti pareigūnus.Ved. Paulius Selezniovas

Vasara – kelionių, atostogų ir pramogų metas, o jų metu dažniausiai norisi sau leisti viską ir savęs nevaržyti. Kaip tinkamai suplanuoti kelionės biudžetą, kad grįžus iš jų neslėgtų finansiniai sunkumai?Jau antrą sezoną Klaipėdos, Tauragės ir Telšių apskrityse savo darbą tęsia Valstybinės mokesčių inspekcijos autobusiukas, lankantis toliau nuo didžiųjų miestų nutolusias vietoves ir teikiantis konsultacijas gyventojams.Klaipėdos paplūdimiai jau kelintą vasarą sunkiai įsivaizduojami be prie molo bangose besisūpuojančių banglenčių sporto entuziastų. Ši sporto šaka pastaraisiais metais itin sparčiai populiarėja, ypač – tarp jaunų žmonių.Kas daugiau nei prieš šimtą metų, pirmą sykį statant paminklą poetui Simonui Dachui, galėjo pagalvoti, kad postamentas su Anike iš Taravos taps žinomesniu už patį poetą. Klaipėdoje minint Simono Dacho metus poeto palikimas atgyja senosios muzikos ansamblio „Šviesotamsa“ repertuare, per žaidimus, ekskursijas, knygas ir diskusijas. Simonas Dachas – istorinis vardas, kuriam Klaipėda dar tik kuria vietą savo tapatybėje.Ved. Paulius Selezniovas

Kā sabiedrība izturas pret pacientiem, kuriem ir onkoloģiskas slimības? Vai atbalsts un izpratne ir pietiekama vai tomēr būtiski pietrūkst? Vai un kas būtu jāmaina attieksmē un ko vēl vajadzētu darīt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas antropologs un politologs Mārtiņš Daugulis un RSU pētījumu datu analītiķe Renāte Grudule. RSU veikts pētījums par to, kā digitālajā vidē cilvēki runā par onkoloģiju. "Pētījumā lūkojāmies uz to, kā Latvijas digitālajā vidē - kas ir sociālie tīkli, arī konvenciālās mājaslapas, viss, kas ir internetā, kā tajā runā par onkoloģiju, par vēzi, par pacientiem. Kas ir tās lielākās šaubas, bažas, trauksmes, kas parādās tieši Latvijas digitālajā vidē," skaidro Mārtiņš Daugulis Šāds pētījums veikts Latvijā, jo ir zinātniski pētījumi pasaulē, kas rāda, ka digitālā vide ievērojami veido sabiedrības priekšstatus. Savukārt sabiedrības priekšstati tieši saistās ar veselības rādītājiem.  "Mēs ieraudzījām saistību gan par attieksmi pret vēzi kā tādu, gan arī caur onkoloģiju attieksmi pret valsti, par lielākajām trauksmēm, kas ir par mūsu veselības sistēmu un tās pārvaldību," norāda Mārtiņš Daugulis. "Droši vien lielākā atziņa, kas būtu, ir tā, ka vēzis Latvijā tiek uztverts un cīņa ar vēzi tiek uztverta kā varoņa ceļš. Tas tiešām prasa milzīgu personīgo ieguldījumu no cilvēka gan no viņa dzīves resursu veidā, gan arī bieži finansiālu resursu ziņā. No vienas puses, mēs ļoti kampaņveidīgi runājam un skatāmies uz to un sabiedrības ir ārkārtīgi solidāra, bet tas notiek kampaņveidīgi un ar tādu lielu uzsvaru, ka tas ir varonis. Ja mēs paraugāmies pēc stāstu veidošanas principiem sabiedrībā, jo mēs visi dzīvojam stāstos un priekšstatos par stāstiem, tur ir liela bīstamība. Tajā brīdī, kad tu esi varoņa ceļā, visa milzīgā slodze tiek uzlikta uz tevi kā uz indivīdu - tev šī cīņa ir jāizcīna, tu nedrīksti normāli ciest vai arī tieši pretēji, tev ir jācieš ļoti eksponēti un jāparāda tas viss sabiedrībai. Visbeidzot, varoņa ceļš, kas ir uzlikts uz pacienta pleciem, īstenībā ļoti ērtā pozīcijā nostāda valsts veselības aprūpes sistēmu un politikas veidotājus. Jo tu tur cīnies, mēs, protams, bāzi nodrošinām tai cīņai; sabiedrība pieslēdzās klāt, kā Sprīdītim palīdzēja arī dažādi no malas, kad viņš savu kauju izcīnīja. Bet beigās tā ir tava lieta.  Šķiet - vai varētu savādāk? Jā. Vēzis un onkoloģiskās saslimšanas, protams, ir smaga un pacientam prasoša saslimšana, bet ar mūsdienīgu pieejamu aprūpi par vēzi sāk runāt aizvien vairāk kā par hronisku slimību. Tajā brīdī, kad mēs viņu laicīgi konstatējam un efektīvi ārstējam, tad mūsdienās rādītāji ir pilnīgi savādāki kā kaut kādos vēsturiskajos priekšstatos. Vēzis nav nāvējoša saslimšana, ja tiek laicīgi konstatēts un adekvāti ārstēts vairums gadījumu. Mums vajadzētu virzīties, lai cik tas izklausītos dīvaini, uz vēža normalizāciju kā tādu, prasot vairāk atbildības tiem, kas varētu mums šos risinājumus dot, - inovatīvas, jaunas zāles, mūsdienīgas terapijas vietas, kur ārstēt, pieejamība. Tas šajā digitālajā telpā atklājas kā virstēmā, bet, protams, arī daudz detalizācijas."

Žingeidžius ir pasakoti garsu norinčius išmokti žmones LRT kviečia į antrą kartą rengiamą „LRT radijo akademiją“. Šioje mokymų ir mentorystės programoje dešimt dalyvių ateinantį rudenį tris mėnesius semsis patirties ir žinių iš Lietuvos bei užsienio garso profesionalų.Zarasų rajone, Antalieptėje veikia mėnesio trukmės stovykla, skirta sunkumų patiriantiems jauniems žmonėms. Neretai jie nesimoko, arba yra beiškrentantys iš švietimo sistemos, nedirba, dalis jų – turi priklausomybių. Ko reikia, kad jaunas žmogus galėtų atsistoti ant kojų ir pažintų save?Taip pat, laidoje kalbėsime apie oro kokybę Lietuvoje. Kas dažniausiai daro jai įtaką? Kaip yra matuojama tarša?.„Moderni močiutė dažniau dėvi aukštakulnius nei riši skarelę, keliauja į festivalius, o ne mezga kojines anūkams. Ji mėgaujasi savo gyvenimu, užuot laukusi dėmesio iš vaikaičių“ - taip apie savo herojes pasakoja LRT Mediatekos laidos „(Ne)močiučių klubas“ vedėja Lina Mieliauskienė.Vasara – bene patogiausias metas lankyti įvairius Lietuvos pažintinius takus. Dzūkijoje esančio Metelių regioninio parko atstovas Artūras Pečkys sako, kad žinant, kuo kiekvienas takas ypatingas skirtingais mėnesiais, galima pamatyti skirtingų reginių ir paragauti įvairių gėrybių.Ved. Darius Matas

Aplinkos apsaugos agentūra užvakar pranešė, kad ozono koncentracija visoje šalyje, daugiausia vidurio Lietuvoje, buvo padidėjusi – Kaune ir Mažeikiuose ozono didžiausia 8 val. vidurkio koncentracija viršijo nustatytą normą. Kas dažniausiai daro įtaką oro kokybei Lietuvoje? Apie visa tai – meteorologas Gytis Valaika ir Aplinkos apsaugos agentūros Aplinkos oro kokybės vertinimo skyriaus vedėja Vilma Bimbaitė.

Jonas Miklovas, Karolis Tiškevičius ir Lukas Malinauskas aptaria Vilniaus „Ryto” niuksą Kauno „Žalgiriui”, repliką sirgaliams, Gedimino Žiemelio šokiravusį sprendimą, Vilniaus „Wolves” užkulisius ir kaip bus su LKL kitame sezone. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – 2025 m. liepos 5-6 dienomis susitinkame legendiniame ir kiekvienąmet vis geresniame BasketNews sąskrydyje! Daugiau: https://www.basketnews.lt/news-211080-basketnews-saskrydis-kviecia-legendiniam-2025-uju-susitikimui.html Temos: Kažkas negerai „Žalgiryje” (0:00); Stonkus pakandžiojo fanus (4:05); „Ryto” ramybė ir „Žalgirio” stresas (7:10); Nusodinti žalgiriečiai ir nykus žaidimas (11:38); Rungtynių metimas ir nepasitikėjimas (15:41); Iškalbinga „Žalgirio” pertraukėlė (20:59); Igno Sargiūno faktorius (26:18); „Ryto” šansas pagauti „Žalgirį” (32:48); „Wolves” ieškojo trenerio ir žaidėjų (38:16); Iš Žiemelio – jokios pagarbos ir kodėl atrodė, jog blefuoja (42:11); Krūva pasiteisinimų ir melas (48:06); Kas bus su žaidėjų kontraktais? (52:57); Idėja atkurti Vilniaus „Sakalus”? (57:39); Už blogą nuomonę – 50 tūkst. eurų bauda (1:00:18); Nesumokėti atlyginimai, nuoma ir Žiemelio paslaptis (1:05:56); Atviras čempionatas ir Kleizos žinutė (1:08:53); Trinchieri žodžiai ir žmonių apatiškumas (1:11:39); Mūsų šventė (1:15:40).

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.  

Konuğumuz ODTÜ'den mimar Prof. Dr. Abdi Güzer ile bu yıl 3-9 Kasım tarihleri arasında gerçekleşecek Antalya Mimarlık Bienali'ni konuşuyoruz. 

Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.  

Lukas Malinauskas, Karolis Tiškevičius ir Tomas Purlys apie stebuklus Panevėžyje, „Žalgirio“ komplektacijos pabaigą, kosminę Jonavą ir visiškai nebevaldomą padėtį Graikijoje. Naujausias „Basketnews podkastas“ – jūsų dėmesiui. Tinklalaidės partneriai: – Tuokies? Būk ne nuobodus – Suit United kostiumai visų atspalvių, visų dydžių, visiems, kurie nori išsiskirti. Apsilankykite adresu: V. Pociūno g. 8, PC „Vilnius Outlet“! – ARAS - kokybiški ir efektyvūs odos priežiūros produktai vyrams. Asortimente esantys produktai leidžia pasirūpinti plaukais, kūno bei veido oda. Galime užtikrinti, jog kiekvienas vyras ras sau patinkantį produktą! Su nuolaidos kodu BASKETNEWS20, gausi 20% nuolaidą visam asortimentui: https://eshop.bioklab.com/ – Nealkoholinis alus „Gubernija“, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – Vasaros LIVE grįžta į Kauną su dviem krepšinio vakarais iš eilės! Birželio 26 d. – Jonas Mačiulis, liepos 20 d. – Rokas Jokubaitis, o perkant bilietus į abu – 20% nuolaida! Susitinkam jau greitai – gyvai, vasariškai, su krepšiniu. Bilietai: https://shop.basketnews.lt/ Temos: Vasara su Cicinu, BasketNews ir Škotija (0:00); Ką išdarinėja „Lietkabelis” su tokia sudėtimi? (5:52); LKL atkrintamųjų lankomumas – jums neįdomu? (12:32); Bravo Panevėžio kovotojams (17:58); Kosmosas – Jonava tikrai gali pačiupti medalį (20:44); Esminis klausimas apie „Rytą” (26:43); Kas per vienas tas Dustonas Sleva? (28:25); Rimta „Žalgirio” netektis – Sabonis out (34:13); Klausimai dėl „Žalgirio” sudėties (45:15); Įvyko didysis rinktinės susitikimas ir kam lįsti prie Sabonio (48:32); Kiek jau kainavo „Wolves” projektas ir esminės klaidos (52:48); LKL turgaus naujienos (1:03:47); Nesuvokiami PAO galvos pareiškimai (1:06:01); Kas iš Lietuvos trenerių lieka rinkoje? (1:12:29); Šaro išlikimas ir įspūdingas „Žalgirio” rezultatas (1:14:10).