Podcasts about Kas

Kyotost-Veneetsiasse - Lauri Kitsniku akadeemiline lend. Kas koduloomad, kellest tüdineme tõepoolest loomaaeda elussöödaks? Aleksei Turovski seisukoht. Ja - Besame Mucho, maailma ühe kuulsama laulu lugu.

Kas olete mõelnud, milline klient teie juuksuritoolis olete? Ja sellele, kui palju on enam kui 30 aasta jooksul muutunud meie suhtumine juustesse ja salongis pakutavasse?

Kerkivad hinnad on teinud inimesed pahaseks. Kas toiduainete käibemaksu alandamisega on võimalik hinnad poes alla tuua või tähendab see lihtsalt vähem raha riigieelarvesse ja kaupmehed kujundavad hinda ikka omal viisil, sellest räägime Postimehe otsesaates Eesti Panga ökonomisti Kaspar Ojaga. Saatejuht on Ulla Länts.

Viimase nädala jooksul juhtus kaks rasket liiklusõnnetust, kus ei suudetud vältida otsasõitu teeseisvas seisvatele suurtele veokitele. Kas olukord meie maanteedel on muutunud ohtlikumaks või autojuhid hooletumaks, sellest räägime Postimehe otsesaates transpordiameti juhi Priit Saukiga. Saatejuht on Ulla Länts.

Šiandien iš premjero pareigų oficialiai atsistatydina socialdemokratas Gintautas Paluckas. O jo partiečiai skubiai ieško naujo Vyriausybės vadovo, apie kurį prezidentas iš tarnybų prašys visos įmanomos ir net neįmanomos informacijos. Klausimų kyla ir dėl valdančiosios koalicijos ateities – yra norinčių ją perkrauti, atsisveikinant su prieštaringas reakcijas keliančia partija „Nemuno aušra“.Kas bus mūsų valdžia po socialdemokratų sprendimų?Laidoje dalyvauja VU TSPMI docentas Liutauras Gudžinskas, portalo „Delfi“ politikos aktualijų žurnalistė Lauryna Vireliūnaitė, VU Komunikacijos fakulteto Politikos komunikacijos tyrimų centro vadovas Linas Kontrimas.Ved. Jurga Tvaskienė

Prisijunkite

Euroopa Liidu bürokraatiakoridorides hiilib üks kurikaval eelnõu, mis sunniks suhtlusäppe tagama juurdepääsu krüpteeritud vestlustele.  Glen voltis Fold 7-t mitu korda ning jagab muljeid. ChatGPT funktsioonide loetelus on nüüd agendid, mis veebis ringi tuiskavad ja asju teevad – panime need proovile. Hans jagab kogemusi ühe uue ja huvitava märkmeäpiga. Lõpetuseks sirvime kirju ja tuletame meelde, et uus kuulajamäng ootab vastuseid.  Saate teemad:• ELi nõukogu eesistujariik Taani tutvustas Chat Control nimelist eelnõud. • Samsung Galaxy Z Fold 7 kasutusmuljed. • Kas veebiagent saab päriselt hakkama broneerimise ja tellimisega? • Mis on Obsidian? • Kuulaja annab nõu, kuidas osta tipptelefon hea hinnaga. • Auhinnamäng ootab vastuseid. Kui sul on meile küsimusi või tahad jagada oma kogemusi tehnikamaailmas, kirjuta meile: digisaade@geenius.ee. Saadet teevad Hans Lõugas, Glen Pilvre ja Meelis Väljamäe. Tunnusmuusika: Glen Pilvre, Paul Oja

Norbert Röttgen ist wohl einer der bekanntesten Außenpolitiker der Bundesrepublik. Im Interview spricht der CDU-Bundestagsabgeordnete über die Herausforderungen deutscher Außenpolitik in einer zunehmend instabilen Welt. Anlässlich des 50. Jahrestags der Schlussakte von Helsinki geht es um die Frage, welche Bedeutung internationale Abkommen heute noch haben – und welche Rolle Deutschland in der Verteidigung von Souveränität, Rechtsstaatlichkeit und internationaler Ordnung übernehmen kann. Durch das Gespräch führt die freie Journalistin Sandra Wahle. Redaktion: Sandra Wahle, Michael SIeben, Dr. Ulrike Hospes Produktion: Michael Scheppe "Erststimme" ist ein Podcast der Konrad-Adenauer-Stiftung e.V.

Kokia padėtis Lietuvoje, į šalį atslinkus itin lietingam pietiniam ciklonui?Aktualus klausimas. Liberalus jaunimas Vilniuje, Daukanto aikštėje, renkasi į protesto akciją, kurioje klaus, kur prezidento stuburas, vertinant premjero krizę. Kaip jūs vertinate prezidento Gitano Nausėdos laikyseną dėl Gintauto Palucko?Po to, kai Papilės piliakalnį, kuriame palaidotas Simonas Daukantas, pažeidė stiprūs lietūs, praėjo metai, tačiau jokie tvarkymo darbai nepradėti.Radviliškio rajono mokyklose nebeliko, o ligoninėje netrukus nebeliks privačių įmonių, gaminančių maistą. Mero teigimu, nusibodo girdėti žmonių priekaištus apie tai, ką jie valgo. Šilutės rajono mokyklos taip pat palaipsniui vėl pačios ima maitinti vaikus. Kas geriau pamaitina žmones – pačios įstaigos ar konkursus laimėjusios bendrovės?Lietuvoje gyvenančiai baltarusei Liudmilai liepta išvykti iš Lietuvos, nurodant, kad jos gyvenimas šalyje „gali grėsti valstybės saugumui“. Moteris teigia nesuprantanti tokio sprendimo, o Lietuvos institucijos tvirtina, kad sprendimas grįstas įrodymais ir profesionalia analize.Ved. Edvardas Kubilius

Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis Dāvi Mārtiņu Daugavieti. Kas ir notiek Latvijas sporta politikā, kā tiek pieņemti lēmumi un ar kādu fokusu jāvirzās nākotnē?

Spaudos apžvalga.Šiek tiek daugiau nei prieš metus įkurtas Kauno jaunimo simfoninis orkestras „Da Capo Al Fine“ šią vasarą pluša iš peties – įrašinėja Juozo Naujalio simfoninę kūrybą, kurios akcentas – simfoninė poema „Ruduo“. Pasakoja Skirmantė Javaitytė.Užsienio kultūros naujienose: apie dėl cenzūros atšauktą dailininkės Amy Sherald parodą JAV; sumažėjusį jaunimo ir užsienio svečių susidomėjimą Tate galerija Londone; žvilgsnis į Honkonge nykstančią madžongų gamybą rankiniu būdu. Pasakoja kolega Rytis Skamarakas.Daugiau kaip prieš metus trys garsių rašytojų memorialiniai muziejai perduoti viešajai įstaigai „Vilnius, UNESCO literatūros miestas“. Kas vyksta Pamėnkalnio gatvėje, ar šios erdvės gyvos? Pokalbis su įstaigos direktore Rūta Elijošaityte-Kaikare.Vilniaus koncertų ir sporto rūmai, viena reikšmingiausių salių krepšinio varžyboms ir koncertams sovietmečiu, jau du dešimtmečius griūna dėl nesibaigiančių nesutarimų ir sprendimų stygiaus. Ar naujasis Vyriausybės sprendimas išjudins procesus iš mirties taško? Pokalbyje dalyvauja Premjero patarėjas ekonomikos ir finansų klausimais Gediminas Černiauskas, Seimo narė, praėjusios kadencijos Lietuvos Respublikos Vyriausybės kanclerė Giedrė Balčytytė, Vilniaus miesto vyriausioji architektė Laura Kairienė ir Lietuvos žydų kultūros paveldo kelio asociacijos pirmininkas Daumantas Levas Todesas.Visaginas pradeda švęsti 50-ąjį miesto gimtadienį. Apie jubiliejinį tarptautinį festivalį –pokalbis su Visagino kultūros centro laikinai einančia direktoriaus pareigas Jurgita Skiotyte-Norvaišiene.Ved. Jolanta Kryževičienė

Zarasų rajone, Kamariškiuose atgimsta dvaras. Griūvantį pastatą nusipirkę paveldo mylėtojai jį verčia vieta kūrybai ir lėtam gyvenimui. Kas žinoma apie patį dvarą, kaip įveiklinamos jo erdvės, su kokiais iššūkiais susiduriama jį atstatant, domisi Ieva Radzevičiūtė.

Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis atsitraukia nuo ankstesnio projekto dėl kovos su korupcija įstaigų laisvės. Kritikų teigimu, juo siekta sudaryti galimybę valdžiai kištis į rezonansines korupcines bylas. O Ukrainos tarnybos praneša, kad gyventojų protestais jau bando pasinaudoti Rusija.Kas privertė Ukrainos piliečius išeiti į gatves? Ir kokią pagalbą Ukrainai šioje situacijoje gali suteikti Lietuva?Laidoje dalyvauja Lietuvos ambasadorė Ukrainoje Inga Stanytė-Toločkienė, buvęs Ukrainos ūkio ministras verslininkas Aivaras Abromavičius, Nepriklausomybės Akto signataras Albinas Januška, buvęs Valstybės saugumo departamento vadovas Gediminas Grina, Seimo Užsienio reikalų komiteto vicepirmininkas Žygimantas Pavilionis. Ved. Jurga Tvaskienė

Balti riikide kaitseministritega kohtunud USA kaitseminister teatas, et Ameerika vägede kohaolek Euroopas väheneb. Kas see tähendab USA sõdurite lahkumist Balti riikidest, sellest räägime Postimehe «Sõjastuudios» riigikogu liikme ja strateegilise kommunikatsiooni eksperdi Peeter Taliga. Saatejuht on Ulla Länts.

24. jūlijā, Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ziedu smaržu un vasaras zaļuma ieskauta, kārtējo reizi tika pasniegtas Jāņa Baltvilka balvas. Tas ir kļuvis par ikgadēju bērnu un jauniešu literatūras un grāmatu mākslas svētku kulmināciju Latvijā, un šogad tika godināts dzejnieks Krišjānis Zeļģis par dzejoļu grāmatu "Patīk!", ilustratore Dace Krēsliņa par grāmatām "Kas par smaku" un "Postaža parkā". Savukārt mākslinieks Zahars Ze par ilustrācijām Helgas Tormanes grāmatām "Juki muzejā" un "Juki satiek draugus" saņēma "Latvijas Valsts mežu" balvu "Jaunaudze". Lasītāju sirdis iekarojusi Sanita Reinsone, saņemot īpašo lasītāju simpātiju balvu par grāmatu "Draugi un kaimiņi". Trešdienas rītā "Klasikā" varēsit dzirdēt sarunu ar vācu rakstnieci Ditu Cifeli un viņas grāmatas "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" tulkotāju Signi Višku. Viņas atzītas par Jāņa Baltvilka balvas šī gada starptautiskajām laureātēm. Pasākums, kas dibināts 2004. gadā, ar katru gadu apliecina savu neatsveramo lomu bērnu literatūras attīstībā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā visā mūsu sabiedrībā. Šoreiz uz sarunu aicinām dzejnieku KRIŠJĀNI ZEĻĢI. Liega Piešiņa: Vai tu pats bieži dzīvē saki – patīk? Krišjānis Zeļģis: Pārāk bieži nē. Es laikam esmu piesardzīgāks ar to "patīk". Kā tad izveidojās tā, ka tapa dzejoļu krājums bērniem tieši ar tādu nosaukumu? Grāmatas galvenais varonis ir bērns, un tad nu es iztēlojos šo bērnu, kurš ir spējīgs priecāties un brīnīties par visu vairāk nekā pieaugušie. Vai tu gribētu būt tāds varonis kā tavas grāmatas "Patīk" varonis? Jā un nē. Protams, bērns es negribētu būt... Bet to spēju vairāk priecāties un brīnīties gan gribētu – tā spēja, laikam ejot, kaut kā lēnām zūd, un to noteikti gribētos atgūt. 2010. gadā iznāca tavs pirmais dzejoļu krājums "Visas tās lietas", un kopskaitā tev iznākuši pieci dzejoļu krājumi pieaugušajiem. Vai to, ka tagad izdevniecībā "Liels un mazs" iznācis šis bērniem domātais dzejoļu krājums "Patīk", varētu uzskatīt par sava veida debiju? Jā, kaut kādā mērā tā ir cita darbības zona, kur ir citi noteikumi, cits lasītājs. Un tas ir arī mazliet bailīgi. Bet kaut kādā ziņā tā ir arī zināma attīstības stadija: domāju, ka ātrāk šo grāmatu nevarēju uzrakstīt.  Jo tev pašam vēl bērniņa nebija. Vispār grāmatu lielākoties uzrakstīju vēl pirms bērns bija piedzimis. Drīzāk domāju, ka tas ir tekstuālas pieredzes jautājums. Tev pašam bija interesanti? Jā, jā! Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc to darīju. Jo dzejniekiem jau tā brīvība ir diezgan liela. Mums jau neviens izdevējs neklauvē pie loga un neprasa, kad būs manuskripts. Tas ir mūsu pašu interesēs – darīt vai nedarīt. Tā ka grāmata noteikti izauga no manis paša intereses par šo tēmu. Kā tāds izaicinājums varbūt. Vai tu savam bērnam lasi dzejoļus? Savam dēlam nē. Viņam ir divi gadi un šobrīd ir mazliet citas intereses. Bet bildes viņam patīk skatīties. Viņš šobrīd ir apsēsts ar automašīnām un vilcieniem, kas nav temati, kas apskatīti grāmatā. Varbūt vēlāk...  Kādas tev bijušas tikšanās par šo dzejoļu krājumu? Jo tev ir veiksmīgs liktenis, jo arī Latvijas Literatūras gada balvai tu biji nominēts. Veiksmīgs liktenis... Jā, bijušas pāris tikšanās ar bērniem. Un tās bijušas patīkamas un interesantas – tās vairāk ir tādas sarunas ar bērniem par lietām, kas viņus interesē. Bērniem jau bremžu nav, līdz ar to sarunas ir daudz vieglākas, nepiespiestākas. Izbaudu šīs tikšanās, jo tā ir tāda jautra parunāšana, nav nekā smagnēja. Vai arī dzejniekam nedrīkst būt bremzes? Nezinu... Tās neizbēgami izstrādājas laika gaitā. Tas ir plašāks jautājums – par  valodas lietojuma bremzēm vai tematisko loku. Var dažādi uz to skatīties. Ideāli būtu, ja tās bremzes vajadzīgajos brīžos varētu atslēgt: tas ir svarīgāk.  Kā tev tas izdodas? Droši vien varētu labāk. Reizēm izdodas. Ja runājam vēl par krājumu "Patīk": tajā ļoti skaidri izpaužas puiku domāšana. Vai ir jābūt grāmatām, kas domātas meitenēm un puikām atsevišķi? Nedomāju, ka grāmatām jābūt sadalītām. Tas var mierīgi pārklāties. Viens no šīs grāmatas uzdevumiem bija uzrunāt zēnus, jo zēni vienkārši mazāk lasa. Tas tā ir, un  jāmeklē veidi, kā sarunāties ar puikām, kurus kaut kādu iemeslu pēc literatūra neuzrunā. Atceroties sevi bērnībā – es daudz lasīju, bet nelasīju to, kas bija jālasa skolā, jo man tas likās ļoti garlaicīgi. Lasīju Žilu Vernu, zinātnisko fantastiku – tādas lietas, kas bija aizraujošas un interesantas. Tāpēc lasīt "Staburaga bērnus", kas nav sliktākais variants, ko lasīt puikam, kaut kā nebija interesanti. "Baltā grāmata" arī man likās ļoti garlaicīga tajā vecumā. Tā ka obligāto literatūru es visbiežāk vispār nelasīju, un man liekas, ka mana literatūras skolotāja pamatskolā nebija augstās domās par mani, jo viņai likās, ka es neko nelasu. Bet patiesībā es lasīju ļoti daudz! Tikai tās nebija grāmatas, kas bija jālasa skolā. Vairāk – ierakstā.

Kas zib ar pavadījumu? Šo Sandra Graša un citas šī sgada vasarīgākās mīklas Greizajos ratos min Latvijas sieviešu volejbola izlases spēlētājas Lāsma Ozola, Elīna Zvaigzne un Sindija Bože. Vasarīgāko mīklu kategorijā izvirzītās mīklas sacerējuši: Ulla Kļaviņa, Valters Vācietis, Matilde Būmeistere, Vija Āboliņa, Renārs Kečko, Dominiks Puriņš, Namejs Birznieks, Inita Zaharāne, Olivers Sirmais, Klāvs Kristaps Košins, Ieva Vaivode, Regnārs Lēperis, Rasa Sofija Grimma, Teodors Tauriņš, Raivis Bahšteins, Sandris Grasis, Evita un Arturs Kļaviņi.

Seekord oleme peamiselt hobiautode teemas, sest ees ootab Youngtimer Camp. Seega räägime, kuidas saada oma autole must numbrimärk ning milliseid ohtusid hobikat valides ette võib tulla. Noh, näiteks 40 000 eurot pidurite eest... Sõitsime ka uue Mercedes CLA elektrikaga, mille sõiduulatus ilmselt võiks ka kõige nõudlikuma inimese jaoks piisav olla. Kas ka ülejäänud auto? Saatejuhid on Tarmo Tähepõld ja Margus Pipar Geeniuse uudisteportaalist.

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām. Par aptaujas rezultātiem saruna raidījumā. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Ieva Birka. "Īpaši arī redzam, ka respondenti, kuri izvēlējās atbildēt aptauju latviešu valodā, uzsvēra to, ka Latvija ir droša vieta, kur dzīvot," atzīst Ieva Birka. "Tajā pašā laikā mēs piedāvājām respondentiem 11 dažādus iespējamos izaicinājumus vai krīžu situāciju variantus, un bija iespēja atbildēt, vai viņi personīgi uztver šo kā draudu," turpina Ieva Birka. Pētniece min piecus Rīgas iedzīvotāju galveno drošības izaicinājumus, par kuriem viņu personīgi uztraucas.  "Pirmais, ko mēs redzam, cilvēki uztraucas par Latvijas ekonomisko situāciju, un viņi uzskata, ka Latvijas ekonomiskā situācija kopumā ietekmē viņu personīgo drošību. Otrs, par ko respondenti bija satraukušies, bija kritisko piegāžu pārtraukumi. Kas notiek, ja ir elektrības vai ūdens padeves traucējumi. Trešais ir militārs uzbrukums Latvijas valstij. Šeit varētu uzsvērt, ka tieši latviski runājošie respondenti 64% uzsvēra to kā draudu, kur krieviski runājošie - tikai 46% par šo bija satraukušies. Redzam, ka ir plaisa tajā, kā tiek uztverts šis militārais drauds," norāda Ieva Birka. "Ceturtais drauds, par ko uztraucās Rīgas iedzīvotāji, ir dezinformācijas izplatība, tas ir tāds jau grūtāk izprotams drauds, kurš strauji sāk pacelties tajā, par ko cilvēki uztraucas. Piektais bija ķīmisko, bioloģisko vai kodolieroču izmantošanas riski. Kas notiek, ja šis konflikts, kas notiek mums kaimiņos, ieņem jau citas formas un citus veidus? Kāds ir šis risks, kad kodolieroču pielietojums varētu arī ietekmēt Rīgas iedzīvotājus." Pētnieki arī jautājumi respondentiem vai ir iepazinušies ar informatīvo bukletu par 72 stundu somu un ņēmuši vērā ieteikumus "Sagatavotības līmenis ir kritiski zems," norāda Ieva Birka. "Piemēram, pamata jautājums - vai ir zināms, ko darīt, ja skan sirēnas? Šo jautājumu uzdodot, mēs saņēmām tikai 46% respondentu atbildi ka, jā, viņi zina, kas būtu jādara, ja skan sirēnas. Jo īpaši slikti informētas par to, kas būtu jādara, bija sievietes - tikai 41% no sievietēm zināja, kas būtu jādara. Arī krieviski runājošie bija sliktāk informēti, kā arī vecāka gada gājuma respondenti - tikai 38% no vecākā gadagājuma respondentiem, kā arī krieviski runājošajiem zināja, kas būtu jādara, ja skan sirēnas." Vēl aptaujā bija iekļauts jautājums:  vai jūs zināt, kur doties, ja jums steidzami ir nepieciešams pamest māju?  "Respondentu skaits, kas zina, ko darīt, ir tikai 29%," atzīst Ieva Birka. To, kur atrodas tuvākā patvertne, zināja tikai 14% no Rīgas iedzīvotājiem.  "Ja mēs padziļināti skatāmies datos, tieši 18 līdz 29 gadus veci jaunieši (21%) bija tie, kas vairāk zināja, kur būtu jādodas, nekā vecāka gadagājuma cilvēki, kur tikai 8% zināja. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka nesen 112 aplikācijā tika ieviests digitālais risinājums - digitālā karte, kas parāda tuvākās patvertņu vietas. Ar datiem varam labi parādīt un ilustrēt, kas strādā un kas nestrādā, un kur ir vājās vietas, pie kā būtu jāpiestrādā, lai informētu sabiedrību," skaidro Ieva Birka. Sirēnu skanēšanas gadījumā ir jāieslēdz radioaparāts. Vai cilvēkiem ir mājās ar baterijām darbināmi radioaparāti vispār? "Dzirdot sirēnas, ir jāieslēdz sabiedriskie mediji. Gadījumā, ja ir traucēta arī kritiskā infrastruktūra, kas bija viens no tiem draudiem, par ko cilvēki uztraucās, un, iespējams, traucēta elektrības padeve, līdz ar to nedarbojas televizors vai nav pieejams internets, tad rekomendācija ir klausīties ar baterijām darbināmu radio. Mēs prasījām, vai mājsaimniecībām ir šis radioaparāts. Tikai 28% no mājsaimniecību no mūsu respondentiem bija šis radio aparāts Rīgā. Tieši biežāk vecāka gadagājuma cilvēkiem - 40% no respondentiem, ir vēl joprojām ar baterijām darbināmais radio," atzīst Ieva Birka.   Raidījuma noslēgumā zinātnes ziņas Novecošanās tempi dažādās valstīs atšķiras. Plašs pētījums apgalvo, ka politikai ir nozīme. Kad savu dzīvi beigs Saules sistēma? Biedējošs jautājums, atbildi uz kuru varbūt nemaz negribas zināt, bet tieši šāds jautājums šķetināts vietnē “Live Science”. Vai tu sauc savu suni par savu "pūkaino mīluli"? Tā nav apsēstība - tā ir zinātne. Kamēr esam uz Zemes, varam priecāties par visu dzīvo, tostarp mūsu mājas mīluļiem, un šim tematam veltīts interesants raksts “Nacionālās ģeogrāfijas” vietnē.

Gatavot veselīgu pārtiku nav nemaz tik sarežģīti. Kas jāzina, ja vēlaties ko fermentēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par fermentēšanu stāsta fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča un Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja un festivāla līdzorganizētāja Agate Lūse. Baiba Rudoviča fermentēšanu iesaka sākt ar vienkāršām lietām - ar gurķiem. "Daļai cilvēku šķiet, ka fermentēšana ir brangs vārds, tāpēc skābēti kāposti ir garlaicīgi un vajag skatīties kaut kur tālāk, dziļāk, sarežģītāk. Es ieteiktu sākt ar vienkāršo," mudina Baiba Rudoviča. "Pat ja mēs sāksim ar skābētiem kāpostiem vai ļoti populārajiem kimči, tas nav sarežģīti, bet sastāvdaļu saraksts būs garš, process, kamēr sagatavosiet, būs ilgs. Iespējams, smarža būs nepierasta, var gadīties, ka vilsieties un nebūs pārliecības. Mans ieteikums ir sākt ar vienkāršo - vienkāršais, mums pazīstamais ir gurķīši. Bet viņus ieskābēt, nevis marinēt. Neliet virsū karstu marinādi, bet ieskābēt. Tas arī būs fermentēts produkts. Šobrīd ir sezona gurķīšiem, brīnišķīgs laiks. Skatīties arī reģionāli un sezonāli." Pati viņa fermentē dažādas lietas un arī dažādi eksperimentē, piemēram, fermentē medū. Ļoti ekskluzīvi - magnoliju ziedi fermentēti medū. Bet sākt vajag ar parastām, lai saprastu, kas ir fermentēšana.  Populārs ir teiciens - "tu esi tas, ko tu ēd".  "Tā vairs nav patiesība vai arī nekad nav bijusi patiesība. Tu esi tas, ko tu spēj uzņemt," norāda Baiba Rudoviča. "Mēs varam ēst ļoti labs uztura bagātinātājus vai ļoti labu pārtiku, bet, ja mūsu zarnu trakts nav gatavs to apstrādāt un paņemt, tas nenonāk pie mums. Fermentētie produkti tāpēc ir vērtīgi, ka baktērijas tos mums sagremo. Gudri tas saucas - uzturvielu biopieejamība. Mēs kā organisms spējam paņemt daudz vairāk, jo tas mums ir jau sagatavots iepriekš."

Prieš mėnesį Seimas priėmė mokesčių reformą. Verslas paketą pavadino jovalu.Pakeitimai įsigalios nuo kitų metų. Ir ne tik gyventojams. Nemaža dalis – įmonėms ir smulkiesiems verslininkams, tai yra individualiai dirbantiems žmonėms. Kas jiems keisis? Kam verslas turi ruoštis ir ką tai reikš paslaugų ir prekių pirkėjams? Diskutuoja Mokesčių konsultantų asociacijos vadovė Tatjana Erdman, advokatų kontoros „Tegos“ mokesčių teisininkė Agnė Pimpytė ir platformos „Mokesčių sufleris“ ekspertas Gintaras Juškauskas.Ved. Irma Janauskaitė

Vai mugurkaula operācija var būt saudzīgāka un ar ātrāku atlabšanu?Jaunajā “ORTO Talks” epizodē runājam par endoskopiskajām muguras operācijām – mūsdienīgu ķirurģijas metodi, kas no šī gada pieejama arī ORTO Klīnikā.Mugurkaulāja ķirurgs Dr. Kaspars Ruks stāsta:

CHP'nin 38. Olağan Kurultayının iptali ve hiç yapılmamış kabul edilmesi (mutlak butlan) talebiyle Ankara 42. Asliye Hukuk Mahkemesi'nde açılan dava bugün (30 Haziran 2025) görüldü ve mahkeme 8 Eylül tarihine ertelendi. Mahkemede eski Hatay Belediye Başkanı CHP'li Lütfü Savaş ve bazı CHP kurultay delegeleri davacı konumunda bulunuyor. Mahkeme eğer davacıların talebi doğrultusunda kararını verseydi CHP'nin 4-5 Kasım 2023'te gerçekleştirilen 38. Olağan Kurultayında Genel Başkan, Parti Meclisi ve Merkez Disiplin Kurulu seçimleri yok sayılacak, her şey 3 Kasım 2023'e dönecek yani bu tarihte Genel Başkan olan Kemal Kılıçdaroğlu ve diğer kurullar tekrar görev başına gelecekti. Dolayısıyla Kılıçdaroğlu da bu davanın bir tarafı olarak görülüyor.CHP davası CHP'lerin işbirlikçilik yaptığı bir iktidar operasyonudurTürkiye siyasi tarihinde eşi benzeri olmayan bu karar ancak hukuka takla attırarak alınabilirdi. Çünkü Yüksek Seçim Kurulu'nun yetkili olduğu ve tüm itiraz süreçlerinin tamamlanıp kesinleştiği CHP Kurultayı ile ilgili Asliye Hukuk Mahkemesi'nin karar vermeye yetkisi dahi yoktu. Dolayısıyla klasik bir istibdad rejimi örneği olarak mahkemenin siyasi talimata hukuki kılıf giydirmesi gerekiyordu. İlginç bir durum oldu. Mahkeme karar vermedi ve davayı 8 Eylül'e erteledi. Bu erteleme kararının da ciddiye alınır hukuki bir gerekçesi yoktu. Mahkeme başkanı “Bu celsede karar verecektik ama ceza yargılamasındaki görevsizlik kararının kesinleşmesini bekliyoruz. En azından yargılamanın hangi mahkemede yapılacağını görmemiz gerekiyor.” diyerek erteleme kararını açıkladı. Asliye Ceza Mahkemesi “rüşvet suçu” var ise ağır ceza mahkemesi yetkilidir diye görevsizlik kararı vermişti.Dikkat! Rüşvet iddialarını da içeren ceza yargılamalarının sonucunu değil hangi mahkemenin görevli olduğunu görmek istiyor. “Sanıkların ceza mahkemesinde suçlu mu görüleceği yoksa beraat mı edeceği belli olsun, bu bizim baktığımız davada maddi gerçekliğin ortaya çıkması açısından önemlidir” dese belki anlaşılır. Ama öyle demiyor. Hangi mahkeme bakacak onu göreyim diyor. Sonra sanıklar suçlu da görülse beraat de etse benim için fark etmez diyor. Sadece hukukla değil akılla mantıkla da ilgisi olmayan gerekçeler. Nitekim erteleme kararının hemen ardından görevsizlik kararı reddedildi ve ceza yargılamasının Asliye Ceza Mahkemesi'nde süreceği belli oldu.Belli ki bu sefer de erteleme yönünde bir siyasi karar tebliğ edilmiş bu karara hukuki kılıf uydurulmuştu. Belli ki CHP'nin 8 Eylül'e kadar tüm yaz boyunca kendi iç kavgalarıyla uğraşması, iktidarı sıkıştıran erken seçim yerine CHP'nin seçiminin konuşulur olması isteniyor. Ve öyle olacağı da anlaşılıyor. İstibdad rejiminin açık bir siyasi operasyonu ile karşı karşıyayız. Bu operasyonu birçok yönüyle “CHP'de mutlak buhran” başlıklı yazımızda işlemiştik. Bu yazımızda “CHP köklü partidir, bu oyunlara gelmez” gibi düşüncelerin mezarlıktan geçerken ıslık çalmak kabilinden olduğunu ve Kılıçdaroğlu cephesinin istibdadın mahkemesi eliyle yeniden CHP'nin başına geçmeye hazırlandığını söylemiştik. Geçen süre içinde Kemal Kılıçdaroğlu ve Ekrem İmamoğlu, Silivri'de bir görüşme yaptı. Özgür Özel cephesi, Kılıçdaroğlu'na, kendisini sağduyu ile hareket etmeye davet etmek, kendisinden olası bir mutlak butlan kararını gayrimeşru ilan etmesini ve eğer böyle bir karar çıkarsa partiyi hemen olağanüstü genel kurula götüreceğini açıklamasını istemek için aracılar gönderdi. Hepsi de elleri boş döndü. Silivri'ye geldiğinde Kılıçdaroğlu'nu “genel başkanım” diye karşılayan İmamoğlu artık onun için “beni burada betona gömmek istiyor” diyordu.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par šahu un vienu no visu laiku izcilākajiem tā spēlētājiem - rīdzinieku Mihailu Tālu. Tāla zvaigzne pie pasaules šaha debesjuma uzmirdzēja 1960. gadā, kad viņš kļuva par pasaules čempionu. Diemžēl tronī izdevās noturēties vien gadu, pēc tam šo panākumu vairs atkārtot viņš nespēja. Kas īsti bija un joprojām ir Tāla fenomens, un kāds cilvēcīgi bija šahists ikdienā - par to saruna ar nule kā klajā nākušās grāmatas “Eksčempions. Mihails Tāls” autoru, šaha treneri un vēsturnieku Andri Tihomirovu. Nedēļas topā: RFS futbolisti soļo tālāk Čempionu līgas kvalifikācijā, “Audai” un “Daugavpilij” izstāšanās Konferences līgas pirmajā kārtā; “Latvijas Universitāte” arī nākamajā sezonā tomēr spēlēs apvienotajā basketbola līgā - turnīrā 14 komandas, Rīgas “Zeļļi” tomēr atsakās no vietas FIBA Eiropas kausa kvalifikācijā; Aļonai Ostapenko turpina neveikties visaugstākās raudzes tenisa turnīru finālos - zaudējums Vimbldonas dubultspēlēs un neizmantota iespēja kļūt par dubultspēļu ranga līderi.

Kas staigā augšpēdus? Šo Teodora Tauriņa un citas šī pusgada asprātīgākās mīklas Greizajos ratos min Latvijas vīriešu volejbola izlases spēlētāji: Jānis Jansons, Kristers Dardzāns un Jānis Eduards Medenis. Asprātīgāko mīklu kategorijā izvirzītās mīklas sacerējuši: Ieva Vaivode, Moona Rozenbauma, Teodors Tauriņš, Tomass Šmits, Ilga Vālodze Ābele, Mārtiņš Vācietis, Mudīte Reinsone, Eva Lūcija Keņģe, Jolanta Treile, Māra Vilmane Meženiekce, Vija Rozenberga, Eli Ellere, Sandra Vikmane, Jānis Vaivods, Anete Grantiņa un Sandra Rozenblate.

“6.0” ifadesini duyan pek çok kişinin aklına ilk olarak Fenerbahçe'nin 6 Kasım'da Galatasaray karşısında aldığı tarihi galibiyet geliyor olabilir. En azından bir Fenerli olarak, ‘Bir Teselli Ver' şarkısı eşliğinde içimden geçirmeden edemiyorum. Ama bugün 6.0, bir zaferin değil; ekonomik bir tıkanmanın kalıcı çözüm yoluna işaret ediyor. İki yılı aşkın süredir uygulanan programın, dönemsel krizlerin ötesine geçerek döviz-enflasyon-faiz ekseninde daha derin ve kalıcı bir sarmal oluşturduğuna bir kez daha tanıklık ediyoruz. Merkez Bankası'nın faiz toplantısı yaklaştıkça, bu sarmalın etrafımızı nasıl giderek daha sıkı sardığını açıkça görebiliyoruz. Enflasyon ile politika faizi arasındaki makas buradan Erzurum'a yol alacak kadar açılmış, aylık enflasyon ise Yalova kadar küçülmüşken; döviz atağı korkusuyla cesur bir karar veremeyen bir iradenin şekillendiğini daha sık görmeye başlayacağız gibi görünüyor.

Zāļu lietošanas pārskats īpaši varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem ir jālieto daudz dažādi medikamenti vienlaikus. Kas ir zāļu lietošanas pārskats un kā pie tāda var tikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Zāļu lietošanas pārskats ir Latvijā jauns farmaceitu sniegtais pakalpojums aptiekā, kas šobrīd tiek īstenots kā pilotprojekts. Kāpēc tās nepieciešams un ko tas dod pacientam, skaidro Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle ģimenes ārste Katrīna Priede, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente, farmaceite Dace Ķikute, pilotprojekta eksperte, RSU maģistra studiju programmas " Klīniskā farmācija" vadītāja, klīniskā farmaceite Inga Gūtmane un pilotprojekta dalībniece, farmaceite Inga Puķe. Dati liecina, ka Latvijā polifarmācija jeb vismaz piecu dažādu zāļu lietošana ikdienā ir sastopama 38,5 % cilvēkiem no visas populācijas, un tas ir augstākais rādītājs Baltijas valstis. Un īpaši izplatīta polifarmācija Latvijā ir vecuma grupā no 75 līdz 84 gadiem. Tas varētu radīt arī reizēm objektīvas grūtības. Vairāku zāļu lietošana ir ikdiena gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Dace Ķikute skaidro, ka šobrīd ir izstrādāts pilotprojekts un farmaceiti jau aptiekās pieņem polifarmācijas pacientus ar jautājumiem un veido cilvēkiem zāļu lietošanas pārskatus individuāli. "Mērķis ir palīdzēt pacientiem ikdienā, kam ir vajadzīgs to zaļu, kuras lieto, pārskats un atjaunināšana," norāda Dace Ķikute. Viņa atzīst, ka cilvēkiem bieži ir neskaidrība par zāļu lietošanu, īpaši, ja to ir vairākas, un tie ir ne tikai jautājumi par zāļu sastāvu un izmaksām, bet arī jautājumi par salāgošanu ilgstoši lietojot. Pilotprojektā ir iesaistīti farmaceiti 50 aptiekās. Pakalpojums pilotprojekta ietvaros ir bez maksas. Pilotprojekta ietvaros ir nosacījums, ka konsultācijām aicina pieteikties pacientus, kuriem ir vismaz divas hroniskas saslimšanas un viņi lieto vismaz piecus recepšu medikamentus. Vēlams būtu, lai zāļu lietošanas periods arī būtu minimums seši mēneši, lai farmaceiti varētu redzēt, vai pakalpojums kaut kā uzlabo zāļu lietošanas vēsturi.  Iepazīties ar pakalpojumu un pieteikties tam var internetā.

Tapusi apjomīga psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums", kas ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Sākot ar slaveno Oto Hūnu kā centra pirmo direktoru, līdz pat padomju nežēlībām psihiatrijas nodaļās un mūsdienīgiem garīgas veselības ārstniecības pamatiem - grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta grāmatas sastādītāja Silva Bendrāte un viena no grāmatas autorēm - medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāj Ieva Lībiete. Paaudžu attiecības un savstarpējās rūpēm senāk. Sarunas 2. daļa Sarunā ar Annu Žabicku, sociālantropoloģi, kā arī pētnieci Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, Rīgas Stradiņa universitātē un vienlaikus Latvijas Universitātē, pirms dažām dienām skaidrojām izteiciena “ar ragaviņām uz mežu” izcelsmi, runājām par paaudžu konfliktiem kā senāk, tā mūsdienās, par ģimeņu modeļu maiņu un arī par nabagmājām, kas mūsdienās transformējušās pansionātos. Esam konstatējuši, ka pretestība pansionātiem cilvēkiem veidojas lielā mērā vainas izjūtas dēļ, jo šķiet neiedomājami kādu no saviem vecākiem vai vecvecākiem nodot kādas aprūpes iestādes pārziņā. Arī finansiālais aspekts ir no svara, jo pansionāts - tas tomēr arī kaut ko maksā. Sarunas turpinājumā aicinām pētniecei plašāk pastāstīt par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki, nonākot aprūpes iestādē. Iespējams, kādam senioram var nepatikt pansionāta personāla attieksme, ēdiens var šķist negaršīgs, varbūt insfrastruktūra nav laba. Kas rada aizspriedumus un bailes? Pētniece atzīst, ka noteikti ir gan ļoti labas, gan ne tik labas vietas, ja runājam par cilvēcisko attieksmi iestādē. Ir pansionāti ar ļoti pretimnākošu vadību, kas iedvesmo pārējos darbiniekus, un ir vietas, kur tas nedarbojas tik labi. Ir robi, ko var aizpildīt ar centību, entuziasmu, lielāku cilvēcību no pansionāta darbinieku puses, bet ir lietas, ko tādā veidā nevar uzlabot, un to, ko nevar uzlabot, tā jau ir politiskā līmenī nerisināta problēma. -- Pašlaik Anna Žabicka tuvojas noslēgumam savam līdz šim pēdējam pētījumam par kādu lauku pansionātu Latvijā, un pētījums ir Vīnes universitātē izstrādātā promocijas darba pamatā. Pētījuma gaita sakritusi ar Covid-19 pandēmijas laiku, un arī tas ļāvis izdarīt kādus secinājumus. Pētniece skata pansionātu lauku tukšošanās ietvarā, kam ir dažādi līmeņi. Viens no tiem - kā valsts politikā tiek domāts par tukšošanos, otrs - kā tukšošanos izjūt vietējie iedzīvotāji, ja, piemēram, slēdz viņu mazo mīļo bibliotēku un cilvēki mēģina pierādīt, ka mēs šeit tomēr esam. Šo izjūtu dod arī sliktas kvalitātes ceļi. Proti, ja konkrētā vieta un arī pansionāts tiek uztverts kā tukšums, tad kāpēc gan uz turieni izbūvēt ceļu?

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

#126 – tā kā vismaz teorētiski ir vasara un tā jau ir bijusi un turpinās būt kino notikumiem bagāta, Kino Kults saņēmās un sanāca kopā pavisam īpašā oriģinālajā sastāvā, lai par to parunātu. Un, jā, ar oriģinālo sastāvu domājam arī Sergeju Musatovu! Podkāsts šoreiz ir absolūtā "free form" variantā, runājām par visu, kas uz sirds sakrājies.Šajā raidījumā:Kas labs iznācis? (00:07:09)Vess Andersons – par un pret (00:30:34)Topošais "Harija Potera" seriāls (00:49:36);"The Studio" (00:55:16)"Mission: Impossible" franšīze un Toms Krūzs (01:00:44)Gaja Ričija aizņemtība (01:14:56)Bond... James Bond (01:30:02)Straumēšanas servisi (01:44:05)"28 Bridgets Later" jeb "28 Years Later" un "Bridget Jones: Mad About the Boy" (01:56:11)Sergeja M. popūrijs (02:23:12)Piedalās: Sergejs Timoņins, Līva Spandega, Sergejs Musatovs, Toms CielēnsMontāža: Toms Cielēns

Tradicinė 15min tinklalaidė apie futbolą „Skrieja kamuolys“ apžvelgia svarbiausius futbolo savaitės įvykius. Pradėję nuo grybavimo sugebėjimų, pasinėrėme į Nacionalinio stadiono operatoriaus klausimus, aptarėme Lietuvos futbolo kiemą, pasaulio klubų čempionato atkrintamąsias, futbolo turgaus naujienas, Europos moterų čempionatą ir atsisveikinome su Diogo Jota. Studijoje – 15min sporto žurnalistai Marius Bagdonas ir Aurimas Tamulionis bei „Go3“ komentatorius Karolis Dudėnas. 00:00 Trumai ir kokie iš mūsų grybautojai? 08:59 „Hegelmann“ pasiūlymas 11:56 Pozityvi „Žalgirio“ banga 20:02 Kas „operuos“ Nacionalinį? 31:28 Skerlos karių bangos 40:42 „Kauno Žalgiris“ ir Rokas Lekiatas 46:12 Abipusis susitarimas „Riteriuose“ 48:22 Pirmas „Džiugo“ kartas Alytuje 52:53 Odė „Sūduvai“ 58:01 In memoriam Diogo Jota 1:06:10 Saudo Arabijos kirtis „Man City“ 1:10:26 „Fluminense“ pusfinalyje ir „Chelsea“ ėjimai 1:17:05 Musiala čiurna ir PSG prieš „Bayern“ 1:23:37 „Real“ virsmas prie Alonso 1:29:02 Nico Williamso drama su „Barcelona“ 1:34:08 Kitos turgaus naujienos, gandai 1:46:31 „Gold Cup“ – Meksikos rankose 1:47:26 Europos moterų futbolo čempionatas

Krašto apsaugos ministrė Dovilė Šakalienė neatsitraukia – jos sprendimu nušalintas ir į rezervą ir perkeltas Elegijus Paulavičius kol kas nebus gražintas į karinės žvalgybos vadovo pareigas. Tą paragino padaryti Seimo Nacionalinio saugumo ir gynybos komiteto nariai, pasak kurių su karininku pasielgta neteisingai.Jungtinių valstijų prezidentas Donaldas Trumpas pasikalbėjo su Vladimiru Putinu ir pirmą kartą viešai pripažino, kad pokalbis nebuvo sėkmingas. negana to, iškart po skambučio Rusija surengė didžiausią oro ataką prieš Ukrainą nuo karo pradžios.Kauno rajono savivaldybė nustatė beveik šimtą nerūkymo zonų. Tai parkai, skverai, pažintinai takai, pėsčiųjų trasos, fortai, pIIIliakalniai, vietos sportuoti bei rekreacinės teritorijos prie vandens telkinių.Lietuvos krepšinio rinktinės vyriausiasis treneris Rimas Kurtinaitis pristatė išplėstinį komandos sąrašą 2025 m. Europos čempionatui. Kas tie 16 žaidėjų?Ved. Liepa Želnienė

Dzelzceļa jautājumi šodien būs mūsu uzmanības lokā. Dzelzceļš kā satiksmes mugurkauls laikam arvien ir aktuāla doma Latvijā, tomēr tas nozīmē, ka jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Bet peļņa ar dzelzceļa pārvadājumiem noteikti nav tāda kā bija kādreiz. Pēc dažiem gadiem jau ceram arī uz Eiropas platuma dzelzceļu, kas būs vietām jāsalāgo ar esošo. Kas notiek dzelzceļa jomā? Krustpunktā izjautājam VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālsti Sandru Dieziņu un "Dienas bizness" žurnālistu Māri Ķirsonu.  

Kviečiame pasiklausyti pokalbio vasariška tema - kuo gaivintis, kai temperatūra už lango nevaldomai kyla aukštyn. Apie maistą ir gėrimus karščių metu.Daugėja norinčiųjų tapti kariūnais. Kas yra kariūnas ir kuo jis skiriasi nuo karininko?Lietuviai atranda etnomadą. Pokalbis apie tai, kaip etnomada šiandien tampa ne tik aprangos detale, bet ir asmenine kultūrine žinute, kurią kiekvienas gali perduoti ją vilkėdamas.LRT KLASIKA skelbia radijo pjesių konkursą. Ruošdamiesi radijo šimtmečiui norime paskatinti dramaturgus, scenaristus, rašytojus ir įvairių sričių menininkus rašyti radijo pjeses - ieškome įvairaus formato, žanro ir temų kūrinių. Savo kūrinius gali siūlyti įvairią patirtį turintys kūrėjai. Yra numatytas prizinis fondas, o geriausia pjesė bus įvertinta ne tik piniginiu prizu, bet ir galimybe pastatyti kūrinį radijo teatre.Šiemet 120 metų sukanka Juozo Masiulio knygynui Panevėžyje. Tai vienas seniausių veikiančių nepriklausomų knygynų Lietuvoje.Ved. Darius Matas

Ekologi pasaulē runā par "virtuļa principu", kuru ievērojot varam apmierināt mūsdienu cilvēka prasības pēc dzīves komforta un vienlaikus arī nepārkāpt dabas un klimata ekoloģiskās robežas. Kas tas ir? Cik tālu "virtuļa" apļos esam aizvirzījušies? Un kāpēc viena "zaļa" izvēle dažkārt aizved pie citas pavisam nezaļas izvēles? Ko par to saka skaitļi? To studijā pārrunājam ar sociālantropologu Kārli Lakševiču un biedrības "Zaļā brīvība" vadītāju un Latvijas Universitātes pētnieku Jāni Brizgu.

Jonas Mačiulis – pirmasis 2025 metų BasketNews Vasaros LIVE svečias. Su legendiniu krepšininku, o dabar – Panevėžio „Lietkabelio” direktoriumi Karolis Tiškevičius ir Jonas Miklovas kalbėjosi apie naują karjeros su kostiumu etapą ir įsimintiniausias akimirkas aikštelėje. Tinklalaidės partneriai: – Detailer Place! Top prekės tavo automobiliui, geriausias aptarnavimas, o su mūsų nuolaidos kodu BASKETNEWS10 gauni net 10% nuolaidą!   https://detailerplace.com/ Temos: Jonai ir Joninės (0:00); Koks Mačiulis direktorius? (4:09); Draugystė su teisėjais ir apsaugininkais (10:00); Kodėl per langus skraidė foteliai? (16:38); Kaip Mačiulis derasi dėl kontraktų (20:09); Skolų grąžinimas (29:09); Mačiulis – vis dar žvėris aikštelėje (35:30); Ko daugiau niekada nebus rinktinėje? (43:50); Krepšininkų boikotai žurnalistams (51:18); Kaip telefonai gadina žaidėjų santykius(57:40); Žmogus, prieš kurį Mačiulis neturėjo argumentų (1:05:16); Rauginti svogūnai rūbinėje (1:07:06); Geriausias rėmas krepšinyje (1:09:08); Prožektorių šviesas mėgdavęs teisėjas (1:10:32); Vagiux ir neadekvatux (1:11:51); Kas daugiausia gazuoja? (1:14:32); Tikrieji patriotai (1:15:46); Kas apgintų Mačiulį? (1:18:17); Kas gaili pinigų? (1:19:41); Kodėl GM Mačiulis kviestų 20-metį Mačiulį į komandą? (1:22:05); Dėl žiūrovų žaidžiantis talentas (1:26:01); Karjerą pakeitęs sezonas (1:27:56); Kada Mačiuliui buvo gėda ir liūdna (1:29:34); Konfliktas su Spanouliu (1:32:10); Kai prispaudžia reikalas (1:34:03); Kai gera nuotaika nepersikelia į rungtynes (1:36:11); Kodėl rungtynėse su Sakartvelu nebuvo emocijos (1:38:11); Nešvarumai aikštelėje (1:40:04); Kada Mačiulis stresuoja? (1:41:42); Pensininkų rojus Atėnuose (1:42:56); Kas realiau – Mačiulis „Barcoj” ar „Ryte”? (1:48:01); Mitchellas į Panevėžį? (1:48:38); Mačiulio alkūnių istorijos (1:49:22); Kaip laikosi asilas Karmėlavoje? (1:52:40); Ar Mačiulis iškirto Casspį? (1:55:09); Už kiek į „Rytą“? (1:56:58); Ko Lekšas prisimokė iš Mačiulio? (1:58:40); Kaip padidinti tribūnas „Kalnapilio” arenoje? (1:59:54); Panevėžyje nustebinusi patirtis (2:02:40); Kiek Mačiulis stumia? (2:07:19); Didžiausias gautas pasiūlymas (2:08:01); Netikėta ataka iš dangaus (2:09:33); Kur patys įkyriausi fanai? (2:12:26).

Ik dienas raidījumā intervējam zinātniekus un pētniekus, kuriem izpēte ir darbs un profesija, taču zinātne var būt arī aizraušanās! Vienam tā ir vēsture, citam padziļināta dabas vērošana, vēl kāds aizraujas ar senām fosilijām vai visuma dzīlēm. Kas zinātnē ir tik valdzinošs, ka cilvēki ir gatavi tam pievērsties brīvajā laikā? Raidījumā arī par citu tematu. Kā pavisam nesen esam skaidrojuši, “samizdats” jeb “pašizdošana” bija vesela subkultūra Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 60.–80. gados. Par aizliegtu kļuva gan noteikta žanra mūzika, gan konkrētas grupas, un arī politiska un reliģiska satura teksti un daudz kas cits padomju varai netīkams kļuva par pašu cilvēku pavairotiem un izplatītiem materiāliem. Šodien – stāsta otrajā daļā – sarunā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri* aplūkojam, kā tad cilvēki to panāca. Ņemot vērā padomju varas centienus kontrolēt visas cilvēku dzīves jomas, varētu šķist, ka “samizdata” izdevumu apjoms bija ļoti bagātīgs, taču tā nebija vis. Te jāuzsver, ka Padomju Savienībā tika stingri kontrolēta tipogrāfiskā tehnika. Tādas iespējas kā, piemēram, Polijā, kur pagrīdē darbojās tipogrāfija un pat tika izdotas grāmatas, PSRS nepastāvēja. Arī papīrs bija deficīts. Tādēļ iespējas pavairot dažāda veida literatūru bija ierobežotas.  Līdztekus aplūkotajiem veidiem, kā tehniski pavairot un izplatīt aizliegto literatūru, jāmin vēl kāds paņēmiens. Dažkārt aizliegto autoru darbus izveda ārpus padomju bloka, iespieda Rietumos un tad nelegāli ieveda atpakaļ Padomju Savienībā un pavairoja. Kā piemēru šādam gadījumam pētniece Daina Bleiere nosauc Borisa Pasternaka romānu “Doktors Živago”, kas tika publicēts ārzemēs, tad atgādāts atpakaļ uz PSRS, un izplatīts rokraksta eksemplāros.  Noslēdzot 2. sēriju par “samizdatu”, jautājām pētniecei, vai Krievijā, kur vēl aizvien daudz kas ir aizliegts politiskā režīma dēļ, joprojām varētu runāt par tādu subkultūru kā “samizdats”. Daina Bleiere norāda, ka diametrāli ir mainījies tas, kā veidojas informācijas plūsma. Daudzi cilvēki vairs vispār nelasa. Pastāv digitālās formas informācijas ieguvei, turklāt, neskatoties uz visiem centieniem Krievijā ierobežot tīmekļa darbību un dažādus kanālus, tāpat pastāv sistēmas, kas ļauj to visu apiet. *Daina Bleiere pārstāv Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.  

CHP'nin Kasım 2023'teki kurultayının iptali istemiyle açılan dava Eylül'e ertelendi. Parti başkanı Özgür Özel şimdilik rahat bir nefes aldı, eski başkan Kılıçdaroğlu pusuda. Siyasi gözlemciler konunun o tarihe kadar parti içinde ve basının belli kesiminde canlı tutulmasının iktidarın işine geleceği görüşünde. Davanın sonucu, CHP'nin önümüzdeki dönemdeki siyasi rotasını ve iç dengelerini derinden etkileyebilir. Son gelişmeleri Erkan Aslan derledi. Yeni Arayış Yayın Koordinatörü Murat Aksoy, COSMO Türkçe'ye CHP içindeki atmosferi değerlendirdi ve partinin geleceğine yönelik tahminlerini anlattı. Berlin'de yaşayan gazeteci Can Dündar iktidarın CHP stratejisini yorumladı. Mikrofonda Gökçe Göksu var. Von Gökçe Göksu und Erkan Aslan.

Kirk, Maddy, and Jason take their Kas to the Beach for a trip through Hideo Kojima's latest action game, Death Stranding 2. They talk about the changes from the first game, the quirks of the story, and what it's like to build ladders and roads across Mexico, Australia, and more.One More Thing:Kirk: A Complete Unknown (2024)Maddy: Clair Obscur: Expedition 33 (I finished it)Jason: Ninth House (Leigh Bardugo)LINKS:Excerpts from “Minus Sixty One” and “Fragile Things” by WOODKID form the Death Stranding 2 OSTWired on the making of Death Stranding 2: https://www.wired.com/story/how-covid-19-changed-hideo-kojimas-vision-for-death-stranding-2/Sam Adler-Bell on A Complete Unknown: https://www.thenation.com/article/culture/a-complete-unknown-bob-dylan-film/Triple Click LIVE in Portland, July 11: https://albertarosetheatre.com/event/triple-click-live/alberta-rose-theatre/portland-oregon/Support Triple Click: http://maximumfun.org/joinBuy Triple Click Merch: https://maxfunstore.com/search?q=triple+click&options%5Bprefix%5D=lastJoin the Triple Click Discord: http://discord.gg/tripleclickpodTriple Click Ethics Policy: https://maximumfun.org/triple-click-ethics-policy/

Send us a textJaanika P ja tema parima sõbranje menüüs on MDMA, tuntud ka kui ecstasy ja molly. See on aine, millest rääkimist on siin sarjas pikalt oodatud. Teemad, millest saates juttu tuleb:Esimene proovimine. “Mul on meeles visuaal, et kõik halvad mõtted, mis väljast tulevad, põrkuvad peast eemale."MDMA enam kui sajandipikkune ajaluguKuidas suhtutakse MDMAsse teistes riikides? Pöörased peokogemused – sitaga kaetud tantsulõvi jneRääkimine inimestega, kellega sa muidu ei viitsiks rääkidaMDMA tarvitamise kõrvalmõjud ja riskid. Mida tasub vältida?Kas ja kuidas saab kombineerida MDMAd ja teraapiat?Sarja "Ainelised olendid" eesmärk on muuta psühhotroopsete ainete ümber käivaid vestlusi sisulisemaks – mitte hirmutada, vaid rääkida ainete headest ja halbadest külgedest. Igas saates on koos saatejuhiga üks külaline, kellega tulevad jutuks nii teadmised, müüdid kui ka inimeste isiklikud kogemused ja seiklused seoses uimastitega.Võib juhtuda, et mõnes sarja osas tuleb lisaks erinevatele ainetele jutuks poliitika ning elu laiemalt – nii nagu inimesed tegelikult mõtlevad ja arutlevad.

In this episode of the IFE podcast, Dan sits down with our High Performance Coach, Kas, to explore his marathon journey and how he overcame plateaus in both his training and recovery from injuries. Discussion on the mental resilience needed to push through tough times and how to elevate your marathon performance. If you're struggling to break through a training barrier or coming back from an injury, this episode is filled with insights to help you reach that next level.

In this KE Report company update, I'm joined by Mike Spreadborough, Executive Co-Chairman, and Kas De Luca, General Manager of Exploration at Novo Resources (TSXV: NVO - OTCQX: NSRPF), to unpack the June 19th news release focused on exploration in the Pilbara region of Western Australia.   Key themes discussed: Early-stage aircore drilling at the Balla Balla Project: Kas outlines the targeting strategy across a 15km strike. Although wide-spaced, the drilling revealed low-level gold mineralization and a strong multi-element geochemical signature pointing to a fertile system over 5km of strike. Emerging gold-antimony prospects: The Sherlock Crossing area has returned high-grade surface samples (up to 146 g/t gold and 3% antimony), with a 1.5km soil anomaly now defined and ready for drilling. The Southeast Wyloo prospect is back on the radar with strong historical results, and fieldwork will resume shortly. Egina JV with Northern Star Resources: Following the takeover of De Grey Mining, Northern Star is reviewing the project data. With $18M in spending remaining to earn 50%, Mike explains the ongoing collaboration and outlook for future drilling. Strategic project pipeline: Mike and Kas provide insight into Novo's broader exploration strategy, balancing advanced targets in New South Wales (Tibooburra and John Bull) with greenfield discoveries in Pilbara. They also remain open to potential JVs or asset sales where appropriate. Expect further news on follow-up drilling and new target prioritization by the end of Q3.   Click here to visit the Novo Resources website to learn more about all the projects and exploration programs.   

Aktualus klausimas. Daugėja kelių, kuriais važiuodamas krovininis ir komercinis transportas turės susimokėti. Susisiekimo ministerijos teigimu, taip siekiama surinkti daugiau pinigų ir už juos tvarkyti prastos būklės kelius. Kaip Jūs vertinate tokią idėją?Baiminantis Irano keršto po smūgių jo branduolinėms programos objektams, Jungtinės Valstijos įspėja amerikiečius visame pasaulyje būti budrius.63 proc. gyventojų norėtų, kad būtų padidinta riba, iki kurios būtų galima atsiskaityti grynaisiais pinigais. Seime šiuo metu svarstomas siūlymas ribą nuo 5 tūkst. padidinti iki 10 ar 15 tūkst. eurų.Deklaruodama paramą Ukrainai, Europa tuo pat metu finansuoja Rusiją. Kodėl dalis Europos šalių renkasi rusiškas dujas ir naftą?Į Ukrainą vykstantys Lietuvos medikai skundžiasi, kad jie negali apsidrausti ir į karo krečiamą šalį važiuoja be jokio draudimo. Neseniai padėtis kiek pasikeitė, nes į Ukrainą važiuojančius Lietuvos medikus savo lėšomis nutarė drausti bendrovė „BTA“, tarpininkaujant „Perlo draudimo brokeriui“, bet tai bus daroma tik iki vasaros pabaigos. Kas toliau?Atgimsta Joninių vainikų pynimo tradicijos.Ved. Edvardas Kubilius

Daugelis gali norėti miegoti geriau, tačiau vien žinių apie tai dažnai yra maža, nes įpročius pakeisti nėra lengva. Kas gali padėti lengviau pagerinti miego įpročius, naujame „Miego DNR“ epizode pataria neuromokslininkė Laura Bojarskaitė.Norvegijos Svalbardo salyne mokslininkai įgyvendina novatorišką mokslinių tyrimų misiją, kad pirmą kartą paimtų baltųjų lokių riebalinio audinio biopsijas ir galėtų ištirti teršalų poveikį jų sveikatai.Pastaruoju metu Europoje stebimas Euribor palūkanų normų mažėjimas, kuris signalizuoja galimą pinigų politikos švelninimą. Šis reiškinys glaudžiai susijęs su atsigaunančia Europos ekonomika – infliacijos tempams lėtėjant ir ekonomikai rodant stabilumo ženklus, rinkos dalyviai viliasi palankesnių finansavimo sąlygų.Valkininkuose vyks netradicinis baidarių iššūkis „Knygnešiai“, kurio dalyviai ne tik taps įprasto plaukimo, bet ir gyvos istorijos dalyviais.Į LRT GIRDI kreipėsi vilnietė, kuri teigė, kad nepažįstamas vyras viešajame transporte garsiai reiškia įvairias prorusiškas idėjas. Ekspertai perspėja, kad nors tokie atvejai Lietuvoje pavieniai, gyventojai turi kritiškai vertinti galbūt sąmoningą dezinformacijos sklaidą karo Ukrainoje kontekste. Policija ragina tokius atvejus fiksuoti ir kviesti pareigūnus.Ved. Paulius Selezniovas

Jonas Miklovas, Karolis Tiškevičius ir Lukas Malinauskas aptaria Vilniaus „Ryto” niuksą Kauno „Žalgiriui”, repliką sirgaliams, Gedimino Žiemelio šokiravusį sprendimą, Vilniaus „Wolves” užkulisius ir kaip bus su LKL kitame sezone. Tinklalaidės partneriai: – Nord VPN. Apsilankykite https://nordvpn.com/basketnews ir dvejų metų planui gaukite keturis papildomus mėnesius. Jei nepatiks - per 30 dienų galite atgauti pinigus. – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ – 2025 m. liepos 5-6 dienomis susitinkame legendiniame ir kiekvienąmet vis geresniame BasketNews sąskrydyje! Daugiau: https://www.basketnews.lt/news-211080-basketnews-saskrydis-kviecia-legendiniam-2025-uju-susitikimui.html Temos: Kažkas negerai „Žalgiryje” (0:00); Stonkus pakandžiojo fanus (4:05); „Ryto” ramybė ir „Žalgirio” stresas (7:10); Nusodinti žalgiriečiai ir nykus žaidimas (11:38); Rungtynių metimas ir nepasitikėjimas (15:41); Iškalbinga „Žalgirio” pertraukėlė (20:59); Igno Sargiūno faktorius (26:18); „Ryto” šansas pagauti „Žalgirį” (32:48); „Wolves” ieškojo trenerio ir žaidėjų (38:16); Iš Žiemelio – jokios pagarbos ir kodėl atrodė, jog blefuoja (42:11); Krūva pasiteisinimų ir melas (48:06); Kas bus su žaidėjų kontraktais? (52:57); Idėja atkurti Vilniaus „Sakalus”? (57:39); Už blogą nuomonę – 50 tūkst. eurų bauda (1:00:18); Nesumokėti atlyginimai, nuoma ir Žiemelio paslaptis (1:05:56); Atviras čempionatas ir Kleizos žinutė (1:08:53); Trinchieri žodžiai ir žmonių apatiškumas (1:11:39); Mūsų šventė (1:15:40).

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.  

Konuğumuz ODTÜ'den mimar Prof. Dr. Abdi Güzer ile bu yıl 3-9 Kasım tarihleri arasında gerçekleşecek Antalya Mimarlık Bienali'ni konuşuyoruz. 

Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.