Podcasts about tehnolo

"Borba protiv najžešćih cyber kriminalaca ne izgleda kao u filmovima. Više je tu istraživanja, pripreme i vježbe, nego kaotičnog tipkanja u tri ujutro",  rekao nam je brigadir Daor Dabo, zapovjednik u Zapovjedništvu za kibernetički prostor Ministarstva obrane Republike Hrvatske.U novoj epizodi podcasta prvi put smo imali goste u uniformama! A i njima je bilo prvi put da gostuju u podcastu. S Daorom i njegovom kolegicom, natporučnicom Dorom Hunjadi razgovarali smo o tome kako izgleda jedan dan IT-jevaca u uniformi.A njih ima raznih, od onih koji se, kao u svakoj drugoj organizaciji, bave tehničkom podrškom, preko programera koji izrađuju interne aplikacije do onih koji doista štite hrvatski kibernetički prostor od napada i kriminalaca te pritom surađuju s kolegama iz drugih institucija i zemalja te NATO-om._______________0:00

Češka vlada potrdila digitalni davek. V Franciji bodo kljub grožnjam ZDA obdavčili tehnološke velikane. Avstrija sprejela digitalni davek, obeta si 200 milijonov na leto. To so več let stari naslovi spletnih člankov. Kaj pa Slovenija leta 2025? Tehnološki giganti tudi v našo državo prinašajo ekonomske in družbene težave, zakaj torej nimamo digitalnega davka? Niti transparentnega vpogleda v to, koliko Google, Meta, TikTok in drugi v naši državi zaslužijo? Medijski strokovnjak in profesor na Fakulteti za družbene vede dr. Marko Milosavljević pravi, da bi v vseh državah, tudi v naši, morali zvoniti vsi alarmi. Zapiski: Borut Mekina, Mladina: Obdavčimo digitalne velikane Odbit Discord Oglasite se lahko na odbita@rtvslo.si

 “Iako zvuči kao floskula, svaka tehnološka transformacija počinje s promjenom kulture. Bez ljudi, ni najbolja tehnologija ne može pomoći, nego upravo suprotno, završiti u projektima koji se vrte godinama i troše budžet”, kaže Ružica Abramović Dragišić, voditeljica poslovnih analitičara u Raiffeisen banci.S njom smo u ovoj epizodi razgovarali o tome kako izgleda tehnološka, odnosno, digitalna transformacija u banci koja nije završila tako. Kako su od mukotrpnih deploymenta noću i vikendom tijekom koji su aplikacije korisnicima bile nedostupne došli do nekoliko deploymenta dnevno koje korisnici, a ni dev timovi, ne osjete.Epizodu je sponzorirala RBA._______________0:00 Uvod0:30 Što rade poslovni analitičari?4:00 Kako izgleda digitalna transformacija kada nije floskula?7:00 Uložili su u svoje inženjere kako bi jednog dana drugi učili od njih10:00 Kako se RBA rješava tehničkog duga: "nema smisla lagati sebi da ćemo uvijek imati savršen kod"12:50 Regulacija ih je oslobodila, a nikada usporila16:00 O predrasudama IT-ja u bankama18:40 Razvijaju chatbot s kojim se upravlja glasom 23:35 Pape Franjo podržava AI, ali moramo biti odgovorni i evo kako ćemo to postići...Top i FLOP29:05 Krajem 2026. godine dobivamo AGI?31:54 Kako je Donald Trump "nabildao" svoj memecoin?33:10 Google proglašen monopolistom, Apple dobio kaznu od 500 milijuna eura...39:00 Svi gledaju film Konklava_______________

Uzturs, kuru ikdienā servējam sev uz šķīvja, krietni atšķiras no tā, ko cilvēki ēd apstākļos, kur nav ne virtuves rīku, iekārtu, ne ledusskapju. Un tomēr kalnos kāpējiem, karavīriem un ikvienam, kam ilgstoši jābūt dabā un kustībā, nepieciešams bagātīgs uzturs. Te lieti noder pārtikas tehnologu ieviestie risinājumi, kas ļauj ar ilgu derīguma termiņu, bagātīgu uzturvētību un mazu apjomu sagatavot pārtiku dažādām situācijām. Kā to pārveidot tā, lai to var viegli lietot un pārnēsāt un vienlaikus, lai tas nezaudē savu vērtību? Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava un šīs universitātes Pārtikas institūta vadošā pētniece, docente Asnate Ķirse-Ozoliņa. Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Vienojošais vārds šīs dienas zinātnes ziņām varētu būt “retumi”, kas ieraudzīti pirmo reizi vai arī otrādi - kas ilgu laiku nav redzēti un pārsteidz no jauna, vai arī kurus cilvēki paši mēģina radīt no jauna. Vai zinātnieki patiešām atdzīvinājuši briesmīgo vilku? Pirmā vēsts, kas šajās dienās ienākusi vairākās tīmekļa vietnēs, ir par to, ka amerikāņu biotehnoloģiju uzņēmums “Colossal Biosciences” atkal mēģina ar kaut ko pārsteigt. Kāpēc atkal? Tāpēc ka marta sākumā stāstīju par šī paša uzņēmuma centieniem atjaunot mamutus ar ģenētiski modificētu peļu palīdzību. Šoreiz izvēle ir kritusi par labu vilkiem, kam latviešu valodā “Vikipēdijas” enciklopēdija piedāvā apzīmējumu “briesmīgais vilks”, latīniskais nosaukums tad attiecīgi “Canis dirus”. Plašāk lasiet “Scientific American”. Kāda bija dinozauru daudzveidība pirms asteroīda trieciena? Ar nākamo ziņu atgriežamies vēl senākā pagātnē, kas no jauna tiek pārskatīta, un par to “Live Science” raksta. Runa ir par dinozauriem. Proti, līdzšinējie fosiliju atklājumi liecinājuši, ka dinozauru skaits un daudzveidība sarukusi pirms liktenīgā asteroīda trieciena Zemē krīta perioda beigās, pirms aptuveni 66 miljoniem gadu. Iepriekš daži pētnieki uzskatījuši, ka tā jau bijusi zīme, ka dinozauri bija ceļā uz izzušanu, pat pirms asteroīda trieciena. Tomēr šī ideja jau sen ir bijusi pretrunīga, jo citi pētnieki apgalvojuši, ka dinozauru daudzveidība to nāves brīdī bijusi labā līmenī. Kopumā tas bijis diskusiju temats jau vairāk nekā 30 gadu.  Plašāk lasiet šeit. Radīts pasaulē mazākais elektrokardiostimulators rīsa lielumā Vēl viena ziņa aizvadīto dienu laikā ir bijusi zinātnes vietņu uzmanības centrā un ir joprojām, un tas ir solis uz priekšu medicīnā: pasaulē mazākais elektrokardiostimulators ir mazāks par rīsa graudu. Tātad tas ir sirdsdarbības regulators, ko izstrādājuši ASV pētnieki, un ar ko tas ir īpašs? Protams, ar to, ka tam ir priekšrocības salīdzinājumā ar līdz šim lietotajiem sirds stimulatoriem. Plašāk vietnē “Nature”. Latgalē uzieta reti sastopamās sēnes toverīšu sarkosomas atradne Un vēl kāda īsa vēsts, kas nedēļas sākumā noteikti iepriecināja mikologus un droši vien daudzus dabas mīļotājus - Rāznas Nacionālā parka teritorijā uzieta jauna retās un īpaši aizsargājamās sēņu sugas toverīšu sarkosomas (Sarcosoma globosum) atradne. Latvijā šī sēne sastopama vien dažās vietās, un vēl nesen tika uzskatīts, ka tā no dabas jau izzudusi. Vietnē www.lsm.lv var skatīt Latgales reģionālās televīzijas sagatavotu materiālu.  

Pie Digitālo brokastu galda viesojas Latvijas reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Monetizr" līdzdibinātājs Mārtiņš Bratuškins. Kā radīt inovatīvu reklāmas risinājumu mobilajām spēlēm un piesaistīt pasaules lielākos zīmolus? Kā Latvija kļuva par idejas tramplīnu un kas ir izšķirošie soļi, lai uzsāktu globālu biznesu? Runājam par uzņēmējdarbības izaicinājumiem, konkurenci un nākotni MI laikmetā. Klausies #DigitālāsBrokastis un uzzini, kā labāk aizsargāt sevi digitālajā vidē! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kaj s svojo prisotnostjo v vrstah blizu predsednika ZDA sporočajo lastniki največjih tehnoloških korporacij na svetu? Postaja demokracija zaradi družbenih omrežij manj demokratična? In zakaj uporabniki vztrajamo, če nam vedno bolj prodajajo samo svojo različico realnosti?Odbiti ekipi se pridružuje kolegica s TV Slovenija Katja Štok, gost pa je televizijski voditelj, publicist in avtor številnih knjig Marcel Štefančič. Zapiski: FoMO: Če se ne bi rodil, bi bilo moje življenje povsem drugačno Odbit Discord

Dr Vlasta Sikimić radi na Univerzitetu u Ajndhovenu. Bavi se oblašću odnosa filozofije i veštačke inteligencije (VI). ________________________________________________________________________________________________Sponzori ⚡️Crux suplementi: Ja koristim Ashwagandu pred svako snimanje podkasta ili pred neku meni lično važnu aktivnost koja zahteva moj fokus i energiju. Pružite prirodnu snagu svom umu i telu:

28. februāris ir Reto slimību diena, taču tās, lai arī proporcionāli skar nelielu populācijas daļu, nebūt nav retums ārstu un zinātnieku ikdienas darbā. Zinātne meklē skaidrojumu ne tikai mums zināmām slimībām, ar kurām sirgst liela daļa sabiedrības, bet arī retiem sindromiem. Šajā izpētē svarīgi ne tikai mediķi un zinātnieki, bet arī veseli cilvēki un šo slimību pacienti. Kā zinātne palīdz dažādu retu slimību un sindromu ārtēšanā? Un, kāpēc šajā jomā nevarēs iztikt bez pacientu līdzdalības? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē ģenētiķe Madara Auzenbaha, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Bērnu klīniskās universitātes virsārste reto slimību jomā, kardiologs Andris Skride, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un Reto slimību kabineta vadītājs, un Ieva Arāja, Pulmonālās hipertensijas biedrības pārstave.   Stress suņiem. Aicina piedalīties pētījumā Kā zinām, suns ir emocionāls dzīvnieks un suņu saimnieki var viegli pateikt, kad viņu četrkājainais kompanjons izrāda prieku, agresiju vai bailes. Bet suņiem mēdz būt stresa situācijas, kad to ir grūti pamanīt pēc mīluļa uzvedības. Tāpēc šobrīd viena no Latvijas topošām veterinārārstēm strādā pie pētījuma par stresa noteikšanu suņu siekalās un apmatojumā. Vairāk par to, kas suņiem rada stresu un ka to var noteikt, saruna ar Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studenti Lauru Dortāni un veterinārmedicīnas doktori Inesi Bērziņu.  Ārpus tādām ikdienišķām situācijām, kā vizīte pie veterinārārsta, atšķirtība no saimnieka, suņiem mēdz būt gadījumi, par kuriem viņu saimnieki nenojauš, ka dzīvniekam ir stress. Ne pārāk liels, tomēr satraukums. Tāpēc Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju Universitātes, Veterinārmedicīnas fakultātes 6. kursa studente Laura Dortāne kopā ar savu pasniedzēju, šīs universitātes docenti un veterinārārsti Inesi Bērziņu strādā pie pētījuma, lai noteiktu, kas suņiem izraisa šo stresu un kā to var noteikt. Tāpat kā cilvēkiem, arī zīdītājiem stresa brīžos izdalās tā sauktais stresa  hormons – kortizols un šo hormonu var noteikt pēc apmatojuma un siekalām. Kā teic abas speciālistes, ilgstošs stress sunim, tāpat kā cilvēkam rada imunitātes traucējumus. Arī suņi stresa situācijās var sākt ēst vairāk vai gluži otrādi – zaudēt interesi par ēdienu. Bet tāpat kā mūs ikdienā no stresa nav iespējams izvairīties, tad ir jāiemācās ar to sadzīvot. Pētījums vēl ir procesā un, ja kāds īspurnaino suņu šķirņu īpašnieks ar savu četrkājaino draugu vēlas piedalīties šajā pētījumā, to var izdarīt, rakstot Laurai Dotānei uz e-pastu info@veile.lv   Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties humanitāro zinātņu pētnieks Toms Ķencis Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes zinātņu prodekāns, Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Toms Ķencis iepazīstina ar izdevumu "Servīzes A-Z. Rīgas Porcelāns. 20. gs. otrā puse". Tas ir Rīgas Porcelāna muzeja izdevums. Gandrīz enciklopēdiska grāmata par servīzēm, kas ražotas savulaik Rīgas porcelāna rūpnīcā.  Viens no iemesliem, kāpēc Toms Ķencis izvēlējies tieši šo grāmatu, Latvijā ir maz pētījumu par padomju okupācijas laiku un īpaši maz ir zināms par ikdienas vēsturi un industriālo matojumu.

Kā tehnoloģiju ietekmē mainās animācijas stils -3D animācijas tehnikas popularitāte un pieejamība. Klasiskās tehnikas ekskluzivitāte. Skats uz Latvijas animācijas filmu ainu. Kultūras rondo studijā izvaicājam animācijas filmu režisoru un mākslinieku, animācijas studijas „Atomart” vadītāju Edmundu Jansonu.   Pēc Ginta Zilbaloža „Straumes” starptautiskajiem panākumiem ir sperti papildu soļi animatoru izglītības atbalstam. Tostarp - Kultūras ministrijai līdz 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par animatoru augstākās izglītības studiju programmas izveides plānu, iespējamiem risinājumiem un detalizētu nepieciešamā finansējuma aprēķinu. Bet ko tas nozīmē realitātē tiem, kas nupat izlēmuši studēt audiovizuālo mākslu? Ko par to saka jau esošie profesionāļi un mācībspēki? Kā animācijas māksla mainās līdztekus tehnoloģiju attīstībai? Sarunu papildina arī fragments no intervijas ar Krisu Vedžu. Viens no ASV animācijas veterāniem, kurš piedzīvojis industrijas attīstību no pirmajiem datoranimācijas darbiem līdz mūsdienām, ir režisors Kriss Vedžs (Chris Wedge), kura pazīstamākais darbs Latvijā ir animācijas filma "Ledus laikmets". 2024. gada novembrī Vedžs piedalījās sarunā ar filmas "Straume" veidotājiem Baltijas filmu festivālā Ņujorkā. Māra Rozenberga nupat tikās uz attālinātu interviju ar Krisu Vedžu, kura pilnībā skanēs kādā no nākamajiem Kultūras rondo raidījumiem.

Janez Seliškar iz podjetja Cvetje Eli, je ob obisku radia s seboj v dar prinesel šopek z zamrznjenim cvetom vrtnice. Povprašali smo ga po novih tehnoloških pristopih.

Salvadora atkāpjas no "Bitcoin" un "Bītli ar mākslīgo intelektu saņem "Grammy". Tehnoloģiju jaunumi Digitālajās brokastīs. Februāra pirmās nedēļas tehnoloģiju ziņu top 5: Latvijas jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaista 4 miljonus dolāru; WhatsApp attīsta ChatGPT integrāciju ar attēlu un balss ievadi; Salvadora atkāpjas no "Bitcoin:  eksperimenta; Vai "Google" nākotnē ies militārajā un sabiedrības uzraudzības jomās; "The Beatles" iegūst "Grammy" balvu ar mākslīgā intelekta palīdzību.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Prvi mesec v letu je bil na finančnih trgih zelo dinamičen. K temu je veliko prispeval ameriški predsednik Donald Trump, ki je še pred uradnim prevzemom položaja pospešil rast kriptovalut, nato v znanem slogu začel žugati s carinami, od centralne banke zahteval pocenitev denarja, OPECU pa naročil znižanje cen nafte. Teden se je začel z borznim potresom, ki ga je povzročilo kitajsko zagonsko podjetje DeepSeek. V Evropi medtem še vedno zgolj negotovo opazujemo dogajanje v avtomobilski industriji. V oddaji tudi o skorajšnjem prvem izplačilu obresti za ljudsko obveznico in tisočih novih delničarjev Vzajemne. Gost: Benjamin Jošar, predsednik uprave družbe Triglav skladi

Včeraj, 27. januarja, so trgi dobesedno krvaveli. Izbrisanih je bilo 1.000 milijard dolarjev tržne kapitalizacije. Razlog: grožnja kitajskega jezikovnega modela DeepSeek. Ta naj bi bil cenejši za kar 98 odstotkov od tistih iz zahoda, kot je denimo ChatGPT od OpenAI. Hkrati naj bi bil tudi boljši. Zakaj se je borza tako dramatično odzvala? Tehnološki indeks Nasdaq je upadel za tri odstotke, Nvidia je zabeležila skoraj 17-odstotni upad in izbrisanih je bilo skoraj 600 milijard dolarjev tržne kapitalizacije. Tudi proizvajalec opreme, potrebnih za izdelavo naprednih čipov, nizozemski ASML je včeraj upadel za sedem odstotkov. Marsikdo se na tej točki sprašuje, ali se splača te popravek na trgu izkoristiti za nakupe? Koliko časa bodo trgi krvaveli? Kje so priložnosti? Delnica nekega podjetja je denimo včeraj pridobila kar 130 odstotkov. Zakaj? Epizoda je uvodni del v bolj poglobljen pogovor, ki sledi po objavi poslovnih rezultatov podjetij iz skupine Veličastnih 7, ki objavljajo ta teden in naslednji. Pred mikrofonom: Aleš Grbić, Sava Infond

Jaunie Samsung telefoni, iPhone 17 Air un TikTok drāma. Tehnoloģiju jaunumi Digitālajās brokastīs. 1. Iznākusi jaunā Samsung S25 sērija; 2. Ieslēgts, izslēgts, ieslēgts: TikTok drāma ASV; 3. ChatGPT palīdzēs plānot darbus; 4. iPhone 17 Air - ko sagaida internets? 5. Apvienotā Karaliste ievieš digitālo maciņu ar autovadītāja apliecībām. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Sevi par pasaules ietekmīgāko izstādi dēvē CES, kas katra gada sākumā pulcē lielākos zīmolus no visas pasaules. Mākslīgais intelekts, roboti, sadzīves tehnika, automašīnas, datori un vēl un vēl. Artis un Rihards kopā ar Kristapu Skuteli no portāla "Kursors" šķetinājuši ziņu lentes, lai uzservētu Tev būtiskāko. Piesēdi pie Digitālo brokastu galda! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Medicinski sistemi koji su u stanju predvidjeti srčani udar? Kakva dostignuća nas očekuju u novoj godini? Što je trend u online-svijetu? Tko zapravo upravlja trendovima na našem telefonu i kako funkcionira marketing na internetu? Maja Marić i Saša Bojić razgovaraju o tehnološkim pronalascima i korisnim pomagalima koji su obilježili početak 2025. Margarita Tomić (Internetmater) razmišlja o autentičnosti i kreativnosti na društvenim mrežama. Kako koristiti internet a ne biti iskorišten? Von Maja Maric.

Danes pa o temah, ki niso od tega sveta. Oziroma od tega planeta. Slovenija je te dni postala polnopravna članica Evropske vesoljske agencije Esa. Prireditev je potekala v Vitanju, karpomeni, da je morala slovenska elita na Googlovih zemljevidih najti Vitanje in kako se do tja pride. Ob slovenski politični eliti je bila prisotna še slovenska estrada, oboji z vesoljsko tematiko. S tem, da si težko ločil, kdo na prireditvi so resnični vesoljci, in kdo se za vesoljce samo izdaja. Prireditev je potekala pod geslom ali motom »Slovenija – majhna na Zemlji, velika v vesolju«. Kar je kljub PR-ovskemu presežku v sloganu debela laž. Oziroma vsaj ne ustreza dejstvom, za katere se v profesionalnih medijih borimo. Resnica je namreč ta, da je Slovenija na planetu Zemlja majhna država, še manjša, neznatna, skoraj znotraj statistične napake mičkena pa je Slovenija v vesolju. Kar niti ni nič tragičnega, kajti celo največje države na Zemlji so v primerjavi z vesoljem neznatne. Eno je vesolje, drugo pa so slogani kreativnih direktorjev. Kakorkoli; ob Hermanu Potočniku smo Slovenci imeli še nekaj pomembnih vesoljskih pionirjev. Recimo astronavte slovenskega rodu, pa tudi raziskovalce, kot je bil Dušan Petrač in nenazadnje umetnike, kot je Dragan Živadinov. Ampak to so obrobnosti. Poskusimo si predstavljati, z močjo vesoljske domišljije, kako bomo Slovenci čim bolj tvorno pomagali pri kolonizaciji vesolja. Najprej je treba priti gor. Tehnološke rešitve so sicer znane, a so izjemno drage. Nekateri v Sloveniji predlagajo, da si že z obiskom naših gora precej blizu, druga metoda, ki je sicer nekaj bolj ortodoksna, pa predlaga hitrorastočo fižolovko, s pomočjo katere je potem mogoče splezati na luno. Še ena metoda je, da sedemo na inflacijo ali življenjske stroške ali cene nepremičnin, saj so to vse kategorije, ki letijo v nebo; težava je le v tem, da je vesolje končno, dražénje našega življenja pa kot kaže brezmejno. Kakorkoli bomo že Slovenci prišli gor, ostaja glavno vprašanje, kaj bomo tam počeli. Govorci na uradnem sprejemu v evropsko vesoljsko druščino so se strinjali, da je vlaganje v vesoljsko industrijo, ki je bila lani vredna 604 milijarde evrov in raste z 9-odstotno letno rastjo, odlična priložnost za slovensko gospodarstvo. V veliki črnini naj bi bilo polno poslovnih priložnosti. Tako s civilnimi tehnologijami, ki delajo naše življenje na Zemlji znosnejše, kot tudi z obrambnimi tehnologijami, ki delajo naše življenje na Zemlji neznosnejše. Z drugo besedo; glavna naloga evropskih pa tudi ostalih vesoljskih agencij je v kozmos izstreliti kapitalizem. Ker kot vse na Zemlji, se mora tudi vesolje najprej splačati, da postane zanimivo. Kot nam kažejo vsakodnevne vesoljske aspiracije multimilijarderjev, je vesolje, ki je bilo na začetku vesoljske tekme ideološko bojišče, danes postalo tržišče. V vesolju od začetka časa veljajo osnovni fizikalni zakoni, zadnjih nekaj let pa še zakoni trga. Torej se je Slovenija, sklepamo, priključila Esi tako pozno zaradi tega, ker pred tem v vesolju ni bilo bog ve kaj profita. Bili so stroški in prestiž, se pravi kategorije, ki si jih Slovenci ne moremo ravno privoščiti. Čim pa je mogoče v vesolju služiti, smo zraven. Kar ni naključje, saj smo – če sklepamo po našem bleščečem kripto trgu, kripto inovacijah in kripto milijonarjih – Slovenci mojstri za delati denar iz nič, oziroma v primeru vesolja v nič. Najbolj nenavadno je, da evropski vesoljski umi, ter po novem tudi slovenska vesoljska terminologija, uporabljajo izraz »vesoljski sektor«. Kot da bi bilo vesolje del neke korporacije, ki ima oddelek za »človeške vire«, računovodstvo, »skupne službe« in pa »vesoljski sektor«. Je pa ravno obratno: vesolje ima »zemeljski sektor«, ki pa je nezanimiv, zaprašen in krvav, pozabljen v zadnjem predalu vesoljskega arhiva. Če smo že uničili naš domači planet, pa obstaja velika možnost, da nam vesolja ne bo uspelo uničiti. Kvečjemu se lahko zgodi obratno. Paradoks, s katerim se kapitalisti na čelu človeštva spravljajo v vesolje, je ta isti paradoks, ki je v vesolje že na začetku civilizacije inštaliral domovanja bogov, medtem ko so pokopališča ostala na Zemlji.

Gadu uzsākot, Digitālo brokastu galdā ceļam tradicionālo tehnoloģiju prognožu spēli "BŪS. NEBŪS". Šogad eksperti servējuši 15 dažādas prognozes par to, kas mūs varētu sagaidīt 2025. gadā? Kopā ar Annu Andersoni no "Riga TechGirls" un "StartSchool" un Filipu Lastovski no portāla "Delfi" šķetinām, lai atbildētu uz jautājumu - būs vai nebūs? Kādas ir Tavas prognozes? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Apvienoto Nāciju Organizācija 2025. gadu pasludinājusi par Starptautisko Kvantu zinātnes un tehnoloģiju gadu. Ne reizi vien dzirdēts, ka kvantu tehnoloģijas radīs tādu apvērsumu, kāds nav piedzīvots kopš industriālās revolūcijas laikiem. Kā kvantu atklājumi mainīs mūsu dzīvi tuvākajās desmitgadēs? Kā soli pa solim esam nonākuši pie tām zināšanām, kādas mums ir par kvantu mehāniku un kvantu fiziku šodien, un kāds tad izskatās kvantu dators? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro fiziķis, Latvijas Universitātes tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs un un matemātiķis, datorzinātnieks Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis. Interesants atklājums matemātikā - parādījusies jauna figūra Formas, kuras  sen jau eksistē dabā, ir piesaistījušas matemātiķu interesi tādā veidā, ka vienu šādu formu, ievietojot to ģeometrisko figūru grupā, zinātnieki pagājušajā gadā tai devuši jaunu nosaukumu – mīkstā jeb noapaļotā šūna. Kāda tā izskatās un  kāpēc kādu dabā sen esošu formu eksakto zinātņu pārstāvji sāka daudzināt tikai tagad. Par to stāsta matemātiķis un datu zinātnieks Jānis Lazovskis. Ja ir viegli saprast, kāds izskatās kubs, trijstūris, aplis vai rombs, tad kāda  forma ir mīkstajai jeb noapaļotai šūnai – figūrai, par kuru apraksti parādījās 2024. gadā, kad matemātiķu grupa no Ungārijas, sadarbojoties ar Kalifornijas mākslas institūta  arhitektiem, paziņoja par šo figūru. Vienkārši sakot, tas ir kā ķieģelis ar noapaļotiem stūriem, taču figūrai ir vairākas formas. Dabā šo mīksto šūnu var ļoti labi redzēt čiekura zvīņās,  gareniskā sīpola šķērsgriezumā vai graudu formā. Matemātiķi ir arī atklājuši, ka ar šādām it kā neregulārām figūrām, var pilnībā noklāt laukumu. Tālāk matemātiķi pēta, cik lielā mērā var ņemt kādu mīkstās šūnas figūru un to stiept un liekt, lai iegūtu pēc iespējas lielāku izklātu laukumu, jeb mozaīkas režģi. Lai arī tikai nesen šāda figūra tika pie sava nosaukuma, tas nenozīmē, ka ārpus dabas formām cilvēki to nav izmantojuši. Mīkstās šūnas var sastapt austrumu tautu ornamentos, matemātiķi kā šīs figūras paraugu min irākiešu izcelsmes Lielbritānijas arhitektes Zahas Hadidas projektētās ēkas. Šīs arhitektes, kuru dēvē par līkņu karalieni, kontā ir Londonas akvacentrs ar formu kā zirga sedliem vai Riversaidas muzejs Glāzgovā, kura centrālā fasāde atgādina temperatūras līkni vai kardiogrammas pierakstu.   Raidījums skan Zvaigznes dienā, svētki nosvinēti un beidzot dienas kļūst garākas. Par cik minūtēm diena kļūst garāka, vaicājam Astronomijas biedrības pārstāvim Mārtiņam Gillam.

Apvienoto Nāciju Organizācija 2025. gadu pasludinājusi par Starptautisko Kvantu zinātnes un tehnoloģiju gadu. Ne reizi vien dzirdēts, ka kvantu tehnoloģijas radīs tādu apvērsumu, kāds nav piedzīvots kopš industriālās revolūcijas laikiem. Kā kvantu atklājumi mainīs mūsu dzīvi tuvākajās desmitgadēs? Kā soli pa solim esam nonākuši pie tām zināšanām, kādas mums ir par kvantu mehāniku un kvantu fiziku šodien, un kāds tad izskatās kvantu dators? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro fiziķis, Latvijas Universitātes tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs un un matemātiķis, datorzinātnieks Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis. Interesants atklājums matemātikā - parādījusies jauna figūra Formas, kuras  sen jau eksistē dabā, ir piesaistījušas matemātiķu interesi tādā veidā, ka vienu šādu formu, ievietojot to ģeometrisko figūru grupā, zinātnieki pagājušajā gadā tai devuši jaunu nosaukumu – mīkstā jeb noapaļotā šūna. Kāda tā izskatās un  kāpēc kādu dabā sen esošu formu eksakto zinātņu pārstāvji sāka daudzināt tikai tagad. Par to stāsta matemātiķis un datu zinātnieks Jānis Lazovskis. Ja ir viegli saprast, kāds izskatās kubs, trijstūris, aplis vai rombs, tad kāda  forma ir mīkstajai jeb noapaļotai šūnai – figūrai, par kuru apraksti parādījās 2024. gadā, kad matemātiķu grupa no Ungārijas, sadarbojoties ar Kalifornijas mākslas institūta  arhitektiem, paziņoja par šo figūru. Vienkārši sakot, tas ir kā ķieģelis ar noapaļotiem stūriem, taču figūrai ir vairākas formas. Dabā šo mīksto šūnu var ļoti labi redzēt čiekura zvīņās,  gareniskā sīpola šķērsgriezumā vai graudu formā. Matemātiķi ir arī atklājuši, ka ar šādām it kā neregulārām figūrām, var pilnībā noklāt laukumu. Tālāk matemātiķi pēta, cik lielā mērā var ņemt kādu mīkstās šūnas figūru un to stiept un liekt, lai iegūtu pēc iespējas lielāku izklātu laukumu, jeb mozaīkas režģi. Lai arī tikai nesen šāda figūra tika pie sava nosaukuma, tas nenozīmē, ka ārpus dabas formām cilvēki to nav izmantojuši. Mīkstās šūnas var sastapt austrumu tautu ornamentos, matemātiķi kā šīs figūras paraugu min irākiešu izcelsmes Lielbritānijas arhitektes Zahas Hadidas projektētās ēkas. Šīs arhitektes, kuru dēvē par līkņu karalieni, kontā ir Londonas akvacentrs ar formu kā zirga sedliem vai Riversaidas muzejs Glāzgovā, kura centrālā fasāde atgādina temperatūras līkni vai kardiogrammas pierakstu.   Raidījums skan Zvaigznes dienā, svētki nosvinēti un beidzot dienas kļūst garākas. Par cik minūtēm diena kļūst garāka, vaicājam Astronomijas biedrības pārstāvim Mārtiņam Gillam.

#DigitālāsBrokastis uzsāk atskatu uz tehnoloģiju pasaules aktualitātēm 2024. gadā. Pirmajā decembra raidījumā sākam ar plašu skatu uz tendencēm un notikumiem, kas iepriecināja vai sarūgtināja mūsu tehnoloģiju garšas kārpiņas - gan tepat Latvijā, gan pasaulē. Pie Digitālo brokastu galda Anda Asere, tehnoloģiju žurnāliste no "Labs of Latvia" portāla, Kristaps Skutelis, "kursors.lv" portāla galvenais redaktors un Ieva Treija, "Labs of Latvia" portāla galvenā redaktore. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

"Economic MOAT" — a business's ability to maintain a competitive edge over its competitors. Gost je bil Srdan Mahmutovic. https://www.linkedin.com/in/srdanmahmutovic/  ============================= Tematike: Koncept Moata Prednosti in izzivi v poslovnem svetu Osebna pot in razvoj tehnologije Zgodba o Kriptomatu in začetki podjetništva Razvoj poslovnega modela in naročnine Prvi koraki in rast podjetja Strategije trženja in pozicioniranje Učinkovitost procesov in sistemov Vpliv AI na prihodnost podjetništva Prihodnost dela in AI agenti Uporaba AI v marketingu Disruptivni učinki AI na customer support AI v programiranju in razvoju Tehnološki napredek in družbene spremembe Virtualna singularnost in prihodnost tehnologije Magija tehnologije in njena percepcija Izkušnje in izzivi pri razvoju produktov Vizija za prihodnost Izobraževanje in finančna pismenost v vzhodni Evropi Povezovanje in skupnost v digitalnem svetu ============================= Prijavi se in vsak petek prejmi 5 linkov, ki jih ustvarjalci podkastov Dialog in RE:MOAT priporočamo tisti teden (knjige, dokumentarci, članki, podkast epizode …): https://aidea.si/aidea-mailing-lista

Uzlūkot lietas perspektīvā noteikti ir vērtīgi visos gadījumos, bet, jo īpaši, ja plānojam saimniekot dabas vidē. Perspektīva burtiskā un pārnestā nozīmē ļauj mums vienu hektāru zemes ielikt kopējā ekosistēmā un ainavā un tieši šādam mērķim tapis "Latvijas digitālais ainavu atlants". Ar ko ainavu atlants atšķiras no parastas kartes un kā tas varētu palīdzēt gan saimniekojot, gan sargājot vērtīgo dabā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece Ilze Stokmane un Viedās administrācijas un reģinolās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vadītāja Kristīne Kedo. "Latvijas digitālais ainavu atlants" ir pieejams ikvienam interesentam. Un arī raidījuma viešņas to aicina pētīt un iepazīt ikdienu. Katrs interesents var skatīt, kas ir viņam tuvākajā apkārtnē un salīdzināt ar to, kas ir kaimiņos, jo ainava nemēdz būt laba vai slikta, tā var būt dažāda, daudzveidīga. Tāpat atlants būs noderīgs teritoriju plānotājiem, izvērtējot, kuras teritorijas saglabāt, kuras - attīstīt, kā arī pētniecībā. LIDAR tehnoloģija palīdz atklāt tūkstošiem gadu senas apraktas pilsētas 2024. gada oktobrī starptautiskajā žurnālā „Nature”  tika publicēts raksts par divām senām pilsētām, kuru pētījumi sākās jau 2011. gadā, bet tagad, pateicoties lāzerskenēšanas metodei LIDAR, pētnieki ir ieguvuši datus par Tugunbulaku un Tašbulaku – vietām, kas atradās viduslaiku  tirdzniecības ceļu krustojumā. Pētniekus pārsteidzis tas, ka iegūtie attēli ir atklājuši ļoti detalizētu skatu par pilsētu struktūru. Ar LIDAR palīdzību iegūtajās kartēs ir redzamas vairāk nekā 300 būves, tostarp sargtorņi, aizsardzības sienas, laukumi, ielas, dzīvojamās ēkas un centrālais cietoksnis, kas, pēc pētnieku domām, bija daļa no lielākas pils vai citadeles kompleksa. Senās pilsētas gadsimtiem ilgi bija apslēptas zem augsnes kārtas. Lielākā pilsēta Tugunbulaka aptvēra 120 hektāru lielu platību, padarot to par vienu no lielākajām viduslaiku pilsētām šajā  augstkalnu reģionā, jo abas pilsētas  atradās aptuveni 2200 m virs jūras līmeņa. Šo Zīda ceļa augstkalnu apmetņu atklājums ir iezīmējis jaunus punktus pilsētu attīstības kartē viduslaiku Āzijā. Pirms mēs uzzinām kādus  objektus Latvijas dabā var noteikt ar šo metodi, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Aivars Markots sniedz īsu ieskatu kā darbojas LIDAR (Light Detection and Ranging) jeb atrašana un attāluma noteikšana ar gaismu. Atšķirībā no droniem, kas lido nelielā augstumā  un  ir paredzēti nelielu  teritoriju datu iegūšanai, šī attālinātā  noteikšanas metode ļauj iegūt detalizētu zemes virsmas reljefu un arī Latvija pirms pāris gadiem tika kartēta ar LIDAR  palīdzību. Ne tikai senpilsētu, bet arī vēsturiski daudz jaunāku objektu atklāšanai noder LIDAR metode. Kā stāsta ģeoloģijas doktors Aivars Markots, tad attālinātā skenēšana noder arī abu pasaules karu atstāto pēdu noteikšanai Latvijas  teritorijā un nu tiek sperts arī nākamais solis- liekot mākslīgajam intelektam apstrādāt šādus LIDAR iegūtos datus.

  Laiks servēt Digitālo brokastu tehnoloģiju ziņu topu patriotiskās noskaņās! 1. Vai 2025. būs MI aģentu gads? 2. LG demonstrē jaunu stiepjamā ekrāna prototipu 3. "Bluesky" pievienojas 700 tūkstoši jaunu lietotāju vienā nedēļā 4. Ķermenis kā ierīču baterija 5. Grand Theft Auto VI gaidām 2025. gada rudenī Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kvantu tehnoloģiju jomā Latvijas zinātnieki un industrijas pārstāvji ir viens no virzītājspēkiem pat pasaules līmenī. Ko mums nesīs šīs tehnoloģijas? Kā kvanti mainīs mūsu ikdienu un cik tālu mēs esam no "Marvel" filmas "Quantummania" scenārija? Skaidro Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurģis Poriņš. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Latvijas makšķerēšanas sportā ir liels sasniegums - Latvijas komanda pasaules čempionātā spiningošanā no laivām ieguva sudrabu! Par piedzīvoto un iespaidiem stāsta Jānis Zariņš (Makšķerlietas.lv), kurš bija Īrijā, atbalstīja mūsu komandu un palīdzēja tai nokļūt līdz ilgi gaidītai un pelnītai medaļai. Stāsts par to, kā lietuviešiem izdevās sasniegt tādus nereālus rezultātus, par piedzīvojumiem mājup un daudz ko citu interesantu! Abonē 2025. gadam, saņem dāvanā makšķernieku kalendāru ar copes dienām un vari īpaša dizaina makšķernieka tērpa komplektu no SIA “ĒSMA”. https://lasi.lv/abonesana/izdevumi/lielais-loms.114 https://www.lielaisloms.eu/

Prazgodovinska keramika ponuja enega najbolj bogatih vpogledov v življenje ljudi v oddaljenih tisočletjih. V njej so vpisane sledi obdobij razcveta in spet težjih časov. Razkriva spremembe v načinu življenja in v prehranskih navadah. Denimo: način priprave hrane, ki mu še danes pravimo 'pod peko', se je pojavil v pozni bakreni dobi. To vemo, ker se med arheološkimi najdbami kar nenadoma pojavijo ustrezne posode. Keramika lahko tudi razkrije, kaj vse so starodavni lončarji primešali glini, da so dobili želene lastnosti za prav določeno rabo. S poustvarjanjem načina, kako so v pozni bakreni in zgodnji železni dobi pripravljali glino in kako so pekli lončevino, arheologinja doc. dr. Manca Vinazza z oddelka za arheologijo Filozofske fakultete Univerze v Ljubljani s kolegi in študenti odkriva nove podrobnosti o starih tehnikah, starih tehnologijah in materialni kulturi naših oddaljenih prednikov. Zanimivemu vpogledu v preteklost, ki se tako odpira, se bomo posvetili v tokratnih Glasovih svetov.Foto: Kuhanje na ognjišču. Replike pozno bronastodobnih posod. Vir: M. Vinazza

Jaunieši, vēl skolā ejot, rada inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus un veido savus mācību uzņēmumus. Kā viņi to paveica? Kas palīdzēja attīstīties? Kādas ir viņu nākotnes ieceres? Pie Digitālo brokastu galda Artemijs Golubovs, "Dowy" vadītājs, Edgars Kuļiņičs, "Fortfull Group" vadītājs un galvenais inženieris, un Roberts Legzdiņš, "Spotloc" vadītājs.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Beidzot jūsmot par mākslīgo intelektu, skatam paveras arī citas tehnoloģiju tendences: dizains un plānums, lielo un mazo ekrānu evolūcija, arvien energoefektīvākas ierīces, savienojamība starp tām, viedie gredzeni un roboti. Tehnoloģiju Ēdene vai distopijas priekšvēstneši? Noskaidrosim kopā pie Digitālo brokastu galda, kuru papildina arī Līga Stirna no portāla "Delfi". Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kāda būs nākotnes aviācija un kad lidmašīnas lidos ar elektrodzinējiem? Vai un kā mākslīgais intelekts mainīs ne tikai pilotu, bet arī gaisa satiksmes dispečeru darbu? Saruna ar lidmašīnas kapteini un aviācijas drošības ekspertu Jāns Krištopu un Rīgas Tehniskās universitātes Aeronautikas institūta direktoru Ilmāru Blumbergu. Par tehnoloģijām  un  dispečeru darbu saruna ar Latvijas Gaisa Satiksmes valdes locekli Aivaru Pūcīti Kopā ar Latvijas Gaisa Satiksmes valdes locekli Aivaru Pūcīti esmu uzkāpusi vadības tornī un vēroju kā divi dispečeri sēžot pie vairākiem monitoriem sazinās ar ielidojošo un izlidojošo lidmašīnu pilotiem. Dispečeri ir tie, kas dod atļaujas lidmašīnām iedarbināt dzinējus, pārvietoties pa manevrēšanas ceļiem līdz skrejceļam, dod atļauju lidaparātiem  pacelties  vai  nolaisties.  Lai  netraucētu  dispečerus darbā Aivars Pūcītis paklusām komentē tornī redzamo darbu  Un  tieši par tehnoloģijām  un  dispečeru darbu šodien būs tālākā saruna. Atgriežamies tornī pāris stāvus zemāk un Aivars Pūctītis  uz sava darba galda ieslēdz datorā aplikāciju Flightradar24, tas ir globāls lidojumu izsekošanas pakalpojums, kas sniedz reāllaika informāciju par tūkstošiem lidmašīnu visā pasaulē. Šādu lietotni ikviens var uzlikt savā viedierīcē un sekot satiksmei gaisā, bet vadības torņa dispečeri savos datoros lieto daudz specifiskākas un profesionālākas programmas, kas nepieciešamas šim ļoti intensīvajam un atbildīgajam darbam, par to vairāk stāsta Aivars Pūcītis.

U četrnaestoj epizodi Radar Foruma, izazivačica Danica Popović, redovna profesorka Ekonomskog fakulteta, ugostila je Ivanku Popović, profesorku Tehnološko-metalurškog fakulteta i nekadašnju rektorku Univerziteta u Beogradu, kao i članicu pokreta "ProGlas“. Otvoreno su govorile o alarmantnim promenama i kritičnim tačkama obrazovnog sistema u Srbiji, ali i o stanju u društvu u celini. Danica Popović je izrazila zabrinutost zbog sveopšte degradacije obrazovnih standarda, ističući kako se i sami nastavnici, suočeni s nasiljem i pritiscima, povlače i snižavaju kriterijume. Ono što dodatno otežava situaciju, nadovezala se Ivanka Popović, jeste i liberalizacija uloge roditelja u obrazovanju. Osvrnule su se i na činjenicu da je u vreme rektorskog mandata Ivanke Popović odbijen i doktorat ministra finansija Siniše Malog. „Mnogo ljudi je učestvovalo u borbi da se do te konačne odluke dođe i to je bilo važno za ugled i dostojanstvo univerziteta. Borba se nastavlja jer se kroz administrativne začkoljice stalno osporava ta odluka. Ma koliko mi bili kritični prema akademskoj zajednici, po ovom pitanju je Univerzitet jedinstven. Ako se slučajno odluka po tom pitanju pomeri izvan, da to može neko drugi da odredi, onda već ne možemo da predvidimo šta će da se desi“, kaže Popović. Profesorke su takođe diskutovale i o uticaju Ruske pravoslavne crkve na našu crkvu, odnosno položaju Bogoslovskog fakulteta, kontroverzama oko iskopavanja litijuma i ulozi “ProGlasa” za koji Ivanka Popović ističe da će nastaviti borbu u kojoj su, uprkos sumnjama, svi članovi jedinstvenog stava. Ivanka Popović naglašava i zabrinutost zbog sve većeg udaljavanja univerziteta od društvenih zbivanja, dok Danica Popović podvlači opasnosti koje donosi instrumentalizacija znanja u političke svrhe.

Vēja enerģija pēdējos gados ir ieguvusi milzu popularitāti Eiropas valstu plānos par pāreju uz energoneatkarību un atjaunīgo resursu izmantošanu. Tehnoloģija ir pārbaudīta un funkcionē, vietas vēju parku izbūvei Latvijā šķietami pietiek, taču nav vienisprātības par vēja parku ietekmi uz vidi, konkrētāk - putnu un sikspārņu migrāciju. Biologi šobrīd izstrādā vadlīnijas, kas noteiktu, kur drīkst un kur nedrīkst izbūvēt šos parkus tā, lai tie netraucētu migrējošo putnu un sikspārņu populācijām un kopumā neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Kas ietverts šajās vadlīnijās un vai tās ved uz lielāku vienprātību par vēja parku izbūvi?  Raidījumā Zināmais nezinamajā analizē Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Jānis Priednieks, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs un vides eksperts Oskars Beikulis. Situācijas, kad saduras dažādu pušu intereses, ir vērojamas ne tikai mūsu katra sadzīvē, bet arī tad, kad sastopas vairākas nozares un viena no iesaistītajām pusēm ir zinātnes pārstāvji. Un viena no situācijām, kurā tas visai spilgti izpaužas, ir vēja parku izbūve Latvijā. Par šo tematu raidījumā jau esam stāstījuši pagājušajā gadā, iezīmējot tā brīža situāciju attiecībā uz vēja parkiem, un skaidrs, ka pēc šīs sarunas būtu nepieciešamas vēl vairākas - gan visu iesaistīto pušu starpā, lai vienotos, kur un kā vēja parkus būvēt, gan mūsu raidījumā, lai pieņemtos lēmumus skaidrotu tālāk. Skaidrojam, ko ietver jaunās vadlīnijas un cik strīdīgs jautājums par vēja parku būvniecību ir joprojām.  

Arvien biežāk veikalu plauktos mēs redzēsim pārtikas produktus, kas gatavoti no kaltētiem sienāžiem, aļģēm un citām mums neierastām ēdiena sastāvdaļām. Zivju zirņi, vegantatu, faba, griksi, nutriboom. Pirmoreiz dzirdat šādus vārdus vai salikumus? Tā ir tikai neliela daļa no inovatīvajiem pārtikas produktiem, ko ražo Latvijā.. Kas ir inovatīvā pārtika - objektīva nepieciešamība vai modes kliedziens, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Tehnoloģiskais centra projektu vadītāja Dzintra Švarcbaha, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes zinātniece, "Food HUB" vadītāja Ilze Laukalēja-Broka un "Rimi Baltic Agile" pārmaiņu un inovāciju vadītājs Andris Vedigs. Dzintra Švarcbaha norāda, ka uz jēdzienu inovatīvs var dažādi paraudzīties. "Mums ir inovatīvi ir kukaiņu maize, bet pajautājiet cilvēkiem Ķīnā vai Taizemē, viņi tādu ēd visu laiku un neuzskata, ka tas ir kaut inovatīvs. Vai bio noārdāmie trauki pie mums ir inovatīvi, bet cilvēki mazāk turīgās valstīs ir spiesti ēst no palmu lapām," skaidro Dzintra Švarcbaha. "Aug gan pieprasījums, gan piedāvājums pēc vegāniem un veģetāriem produktiem. Reizēm ir mīnuss - produkts ir dārgs un cilvēki ne vienmēr to var pirkt regulāri, otrs - cik dārgi izmaksā ražotājiem un no ražošanas viedokļa. Lai saražotu veselīgo produktu CO2 nospiedums ir ārkārtīgi liels. Cilvēks, kurš domā, ka ka ēd veselīgi, viņš nemaz tik veselīgi neēd. Varbūt planētai veselīgāk būtu, ja viņš tomēr ēstu vietējās izejvielas," atzīst Dzintra Švarcbaha. Inovatīvs - tas nozīmē, kas nav ierasts un ir jauns. Ilze Laukalēja-Broka piebilst, ka inovācija var būt arī klasisku tradicionālu ēdienu citāda pasniegšana. Piemēram, maina detaļu un tas būs inovatīvs produkts. Var ražot sieru un domāt, kā samazināt atlikumus un uzlabot tehnoloģisko procesu.  ASV skābēti kāposti liekas brīnums un kāpēc tas vajadzīgs. Viņa dalās pieredzē, ka Amerikā, ja liek skābētus produktus ēst, tas ir kā mums liek kukaiņus ēst. Atkarīgs, kur esam un kā uztveram produktus.   Andris Vedigs uzskata, ka jau tagad veikalu plauktos daudz inovatīvu produktu.  

V epizodi 137 je bil moj gost dr. Mark Pleško, ki je postal doktor fizike jedra in osnovnih delcev pri 25 letih. Je ustanovitelj in direktor družbe Cosylab, ki je zraslo v mednarodno podjetje z več kot 250 zaposlenimi in je vodilno na svetu v svoji niši krmilnih sistemov za jedrske pospeševalnike ter za protonsko terapijo za zdravljenje raka. V epizodi se dotakneva naslednjih tematik: Objektivnost znanosti Iskanje objektivne resnice Zakaj študij fizike? Tehnoloških dosežkov in vpliv na družbo Najpomembnejši dosežek v dobi človeka Od atoma do kvantnega računalnika Kaj je jedrski pospeševalnik? Veliki pok Implikacija fizike v naš vsakdan Proces odločanja v podjetju Cosylab Zdravljenje raka z radioterapijo Protonska terapija za zdravljenje raka Teorije zarote in zdravilo za raka Elita, politika in vpliv na družbo Stoicizem, altruizem in vodenje družbe Zmanjšanje razlik med bogatimi in revnimi

Korado Korlević u Explori odgovora na brojna pitanja i zagonetke svijeta oko nas. Zanimljive i kontroverzne teme, znanstvene novosti, povijesne zagonetke i trendovi razvoja tehnologije. Urednik i voditelj Elvis Mileta. U ovoj emisiji - Bio je kamion, a ne meteor. Ne znamo za izvanzemaljce, još. Lociranje meteorita. Europa ima manje kisika. Novi projekti na Mjesecu. Korado pije crni čaj s mlijekom. Nema glupih pitanja. Tehnološka i ostale revolucije.

No Latvijas iedzīvotājiem internetā ir izkrāpti miljoni eiro un šīs dienas raidījuma viesis ir uzsācis nesaudzīgu cīņu ar krāpniekiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Digitālās drošības centra dibinātāju, programmētāju, tehnoloģiju entuziastu Elvisu Strazdiņu. Droši vien viņš šobrīd ir Latvijā zināmākais entuziasts, kas daudz laika pakārtojis, lai citus arī mācītu, kā pasargāt sevi no krāpniekiem, kas diemžēl tagad ir mūsu realitāte. Mainoties tehnoloģijām, mainās krāpšanas shēmas, un droši vien Latvijā ikkatrs ir saskāries ne reizi vien ar dažādiem mēģinājumiem izvilināt viņu naudu. Domāju, ka nekļūdos, apgalvojot, ka pavisam tuvā nākotnē šis būs vispār viens no lielākajiem izaicinājumiem - kā sevi pasargāt un neiekrist krāpnieku nagos. Krustpunktā saruna gan par tehnoloģijām un zināšanām, gan arī par valsts politiku un to, kam ir jānotiek Latvijā un visā Eiropā, gatavojoties pārmaiņām tehnoloģiju jomā.

Laiki mainās, mainās arī paradumi, kā uzvesties publiskajā telpā. Sociālās normas, kas reiz vadīja mūsu dzīvi, dažkārt vairs nav aktuālas. Skatītāji nejūt kaunu koncertā māksliniekiem metot ar priekšmetiem, bet dziesmu svētkos prieku aizēno strīdi par to, kas ir un kas nav pienācīga uzvedība šādā pasākumā. Vai sabiedriskās normas piedzīvo norietu, vai to vietā nāks haoss un kā sociālie mediji ir mainījuši ierastās uzvedības normas? Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar socioloģi, Latvijas Universitātes profesori, Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktori Aiju Zobenu. Sociālās normas mēdz būt gan formālas, gan neformālas, tās mūsu dzīvi regulē un palīdz arī tad, ja pašiem šķiet, ka normas mūs ierobežo. Pēdējo gadu laikā - gan Covid-19 pandēmijā, gan lielu publisku pasākumu laikā novērotas spilgtas izpausmes, piemēram, pretestība kopīgam aicinājumam vakcinēties vai vēlme savu neapmierinātību risināt ar sociālo mediju starpniecību. Vai pašlaik varam novērot, ka vienas vai otras sociālās normas sagrūst, ka izzūd sociālās vienošanās par to, kā mums visiem kā sabiedrībai sadzīvot? "Ne vienmēr normas, kas vairs nav īsti aktuālas, uzreiz pazūd. Viņas saglabājas. Normas visu laiku mainās, bet vai varam ar vienu rāvienu atsviest nost, tas ir cits jautājums. Jo mēs esam veidojušies šajā sociālajā sistēmā. Tas, ko mēs uztveram kā "mana gaume", "mana griba", "manas intereses", patiesībā ir kombinācija, kas ir veidojusies mijiedarbojoties sociālai videi ar visu sabiedrību kopumā," analizē Aija Zobena. "Beigās es kā indivīds varu kaut ko gribēt vai negribēt, stādīt sev kaut kādus mērķus. Pašlaik mēs atkal esam vienā attīstības ciklā, ka šķiet, ka individuālās vērtības ir prioritāras un mēs visu varam darīt, kā gribam. Tiešām arī sociālos medijos, ja palasām "tviteri", es un tā, un man, un man šķiet, ka tas vispār nav vajadzīgs, nemaz neaizdomājoties, kā tas varētu ietekmēt sabiedrību kopumā, tātad arī mani kā atsevišķu indivīdu." Pētniece atsaucas uz britu sociologu Zigmundu Baumanu, kurš lieto jēdzienu "plūstošā sabiedrība". "Pretstatā tradicionālai sabiedrībai, kur normas ir ļoti stingras, indivīda dzīves laikā praktiski nemainās, vairāku paaudžu laikā normas tiek strikti pārmantotas, uz plūstošo sabiedrību [pāriet], kurā indivīdam, liekas, ka ir lielāka brīvība, jo viņam ir milzīgas iespējas, bet tajā pašā laikā šīs izvēles iespējas uzliek ļoti lielu atbildību par savu individuālo dzīvesceļu, par savu individuālo likteni, izvēlēm, ko izdarām. Pietam iespēju mūsdienu cilvēkam ir ārkārtīgi daudz un te ir jautājums par brīvību un atbildību, kas ir filozofisks un ētisks jautājums." "No vienas puses, indivīds mūsdienu sabiedrībā ir izglītotāks un atbildīgāks, viņam vismaz būtu tādam jābūt, bet ne ne visi tādi ir. Mēs esam tagad tik daudzveidīgi, tik dažādi, ka mēs daudz kur netiekam galā. Mēs dzīvojam tik straujas attīstības laikmetā," analize Aija Zobena. "Tradicionālā sabiedrībā un pat vēl ne tik sen, vēl pirms gadiem simts, kā vecāki mācīja, tā bērns sekoja vairāk vai mazāk. Pēc tam sacēlās, protams, bet tas kaut kur kaut kādā veidā palika. Mūsdienās kaut vai tehnoloģiju attīstība parādījusi, ka vecāku zināšanas vairs galīgi neder. Vecmāmiņa nemāk lietot viedtelefonu, viņa ir galīgi glupa." Tajā pašā laikā katrs arvien vairāk ir atbildīgs par izvēlēm, ko izdara. "Ja mēs paskatāmies globālā mērogā pasaulē, tad lielākā daļa pasaules vēl joprojām dzīvo tradicionālā sabiedrībā. Vēl arī Indijā ļoti daudz ir cilvēku, kas apprecas nevis tāpēc, ka vecāki viņiem tos partnerus izvēlas, bet tur ir speciāla precinātāja institūti, ja, kas saliek cilvēkus kopā, un viņi laimīgi nodzīvo visu mūžu. Vairāk vai mazāk saderīgi. Tāpēc, ka tas uzstādījums viņiem ir pavisam cits. Nu, kā pie mums - nepatīk šis partneris, tad ņemšu nākamo," turpina Aija Zobena. "(..) Tehnoloģijas mums ir radījušas kaut kādu mānīgu drošību, ka mēs varam izdzīvot katrs par sevi. Bet mēs nevaram izdzīvot katrs par sevi." Jauniem cilvēkiem šobrīd nav tik izteikta vēlme respektēt autoritāti, vai tas būtu darba devējs vai pedagogs, vai vecāki. "Visā visumā viņi ļoti dārgi par to maksā, jo tieši jauno paaudzi skar daudz dažādi psihiski traucējumi, depresijas un tā tālāk," norāda Aija Zobena. "Jo patiesībā dzīve bez izvēlēm ir baigi viegla. Tas, ka mums nav šīs izvēles un ka visa sabiedrība tevi mudina iekļauties tajās normās, padara tavu dzīvi ļoti vienkāršu. Tu neesi ne par ko atbildīgs. Bet, ja tev pašam visu laiku jāizvēlas, tu pats esi atbildīgs, un vienmēr ir šī - es nepareizi izvēlējos, arī kaut kāda savas vainas apziņa. Ja es būtu saticies ar citu partneri, varbūt man būtu saskanīga ģimenes dzīve; ja es būtu izvēlējies citu profesiju, es būtu sasniedzis šajā profesijā nezin kādus kalngalus. Tas visu laiku ir klāt, un tā ir ļoti liela spriedze - šī izvēle.  Tradicionālā sabiedrībā - neuzlekt tālāk par vistu kūts laktu, tev ir nolikti griesti un visa sabiedrība tevi vedina uz to - neizlec, esi tāds, kā visi citi, esi laimīgs, tev ir tas mazumiņš, kaut kur vairāk un labāk. Bet kāpēc man nav sarkans mersedess..." Pirms sarunas aktuālo zinātnes ziņu apskats. Šoreiz vairāk iepazīstam cilvēka uzvedības pētījumus kriminoloģijā - tematu, kas lielā mērā sasaucas ar šīs dienas sarunu raidījumā; tāpat uzzināsim vēl nedzirdētus faktus par čūskām, bet iesākam ar ziņu par aktuālo - kā radusies tradīcija katru ceturto gadu padarīt par vienu dienu garāku.   

Tehnološki razvoj ubrzano menja naše okruženje, kako živimo, kako poslujemo, kako učimo… Takođe menja i način kako konzumiramo sadržaje poput medijskih i kulturnih dešavanja. Upravo oblast medija i kulture ima potrebu da se prilagodi tehnološkom razvoju, te obrazuje nove generacije profesionalaca koje će ove oblasti moći da percipiraju na jedan drugačiji način, u skladu sa vremenom u kome živimo. Fakultet dramskih umetnosti već godinama sprovodi program master studija Digitalna transformacija u medijima i kulturi, pa smo iskoristili priliku ali i činjenicu da obožava podkaste, da porazgovaramo sa Anom Martinoli, profesorkom sa FDU i rukovoditeljkom ovog master programa. Ana Martinoli, Fakultet dramskih umetnosti - https://www.linkedin.com/in/ana-martinoli-84a3995/ Teme u epizodi: - Uvod i predstavljanje - Anin profesionalni razvoj - Anin pogled na digitalnu transformaciju - Digitalna transformacija menja medijsku i kulturno-umetničku produkciju - Izazovi procesa digitalne transformacije - Kako digitalna transformacija menja očekivanja, navike i ponašanja publike - Promene formata i distribucije sadržaja - Streaming servisi - Potreba za novim kadrovima - Poruka kolegama u obrazovanju Prijavite se na naš YouTube kanal: https://bit.ly/3uWtLES Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu - https://www.digitalk.rs Pratite DigiTalk.rs na društvenim mrežama: Facebook: https://www.facebook.com/Digitalk.rs Instagram: https://www.instagram.com/digitalk.rs/ Linkedin: https://www.linkedin.com/company/digitalkrs Veliku zahvalnost dugujemo kompanijama koje su prepoznale kvalitet onoga što radimo i odlučile da nas podrže i daju nam vetar u leđa: Partneri podkasta: - Raiffeisen banka - https://www.raiffeisenbank.rs/ Usluge Raiffeisen banke za stanovništvo koje preporučujemo: https://bit.ly/49CCVL7 Usluge za mala i srednja preduzeća Raiffeisen banke koje preporučujemo: https://bit.ly/3Sy9DX0 - Kompanija NIS - https://www.nis.rs/ - Ananas - https://ananas.rs/ - kompanija Idea - https://online.idea.rs/ U Ideinoj online prodavnici unesite promo kod 1000digitalk i očekuje vas 1.000 dinara popusta prilikom vaše online kupovine! Prijatelj podkasta: - BiVits ACTIVA Brain Level Up Booster - https://bivits.com/proizvod/brain-level-up/ Kada želiš da živiš i radiš na višem nivou, uzmi BiVits Brain Level Up za više energije i bolju koncentraciju tokom dana! - Izdavačka kuća Finesa - https://www.finesa.edu.rs/ U ovoj epizodi podelićemo dve knjige "Uticaj | Psihologija ubeđivanja" izdavačke kuće Finesa onima koji budu najbrži i najkreativniji sa komentarima, a možete nam slobodno pisati i na info@digitalk.rs i direktno nam uputiti komentar, sugestiju ili primedbu. Takođe, svi oni koji na Finesinom websajtu poruče knjige i unesu promo kod digitalk dobiće 10% popusta na već snižene cene izdanja na sajtu: https://www.finesa.edu.rs/

Od elektoničkih uređaja za pomoć starijim osobama pa sve do čarobnih zrcala koja mogu predvidjeti srčani udar, najnovija postignuća u medicini su se pokazala velikim trendom na ovogodišnjem tehnološkom sajmu Udruženja potrošačke tehnologije u Las Vegasu. Ove inovacije omogućavaju jednostavniji nadzor nad zdravljem budući da većinu njih pokreću sustavi umjetne inteligencije.

Aizvadītajā gadā ChatGPT sašūpoja pat tās sabiedrības grupas, kurām ikdienā nav saskares ar mākslīgā intelekta rīkiem. Sākot ar skolēnu domrakstiem, beidzot ar autortiesībām - ChatGPT tiešām lika lauzīt galvas par tā pielietojumu. Taču ne tikai satura ģenerēšana ar mākslīgā intelekta palīdzību bija spilgts notikums. Kiberdrošība, virtuālā realitāte, inovācijas zaļajā enerģijā un medicīnas tehnoloģijas - arī šīs jomas virzījās uz priekšu 2023. gadā. Par aizvadīto gadu tehnoloģijās un ko sagaidīt no 2024.gada, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar biedrības “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni un raidījuma Digitālās brokastis veidotāju un tehnoloģiju apskatnieku Arti Ozoliņu. Aizvadītā gada spilgtākie notikumi kvantu mehānikā „Mēs esam nodemonstrējuši pašu mazāko iespējamo tranzistoru, kur viena elektrona klātbūtne nosaka pa kuru ceļu aizies otrs elektrons,” stāsta Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, runājot par sasniegumiem kvantu fizikā pagājušā gadā. Kā šis tranzistors darbojas un cik tāls ceļš ejams līdz kvantu datoram? Atskatoties uz pagājušā gada veikumu kvantu fizikas jomā, Vjačeslavs Kaščejevs stāsta par kvantu tehnoloģijām, kas tiek  lietotas visprecīzākajai mērīšanai. Latvijas zinātnieki pagājušā gadā ir praktiski izpētījuši, kā šādi mērījumi darbojas un to lietderība var tikt izmantota ne tikai teorētiskajās zinātnēs, bet arī praksē militāros konfliktos, piemēram, Ukrainas karā. Vēl jačeslavs Kaščejevs skaidro, kāpēc tik sarežģīti ir sagaidīt visdrošāko un precīzāko datoru darbībā, proti, kvantu datoru. Iedomāsimies, ka divi cilvēki dzīvo katrs savā ezera krastā un viens vēlas nodot ziņu otram: viņš iemet ezerā akmeni un tā radītā viļņošanās sasniedz otru krastu, tādejādi tas otrs cilvēks, tā teikt, nolasa šo viļņoto ziņu. Kvantu fizikā ir uzdevums, kā nodrošināt bezvēja un beztrokšņa apstākļos šo viļņošanos un tā, lai šo komunikāciju neviens cits nevar noklausīties. To garantē kvantu mehānikas likumi, tā iesākot stāstu par minēto kvantu superdatoru, stāsta profesors Vjačeslavs Kaščejevs.    

Gada izskaņa ir tepat uz sliekšņa un par stabilu tradīciju ziemas viducī mūsu raidījumā ir kļuvis atskats uz  aizvadīto gadu visdažādākajās zinātnes jomās. Šoreiz pievēršamies Visuma dzīlēm - skaidrosim, kas bija gada svarīgākās izpētes misijas, iespaidīgākie raķešu starti un pārsteidzošākie astronomijas atklājumi, kā arī iepazīsim dažas no nākotnes idejām kosmosa izpētē, no kurām viena visai drīz realizēsies ar cilvēku uz Mēness. Skaidro un vērtē astronomijas amatieri Ints Ķešāns un Raitis Misa, kā arī "Starspace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Sasniegumi fizikā 2023.gadā Desmit minušu garā sižetā pieminēt vairākus būtiskus sasniegumus fizikā, kas ietver astronomijas, medicīnas fizikas pētījumus, kvantu zinātni un atomfiziku, ir ļoti sarežģīts uzdevums. Tikpat sarežģīts kā minētā zinātnes nozare. Kā lai pāris teikumos raksturo, piemēram, kā ar neitroniem pārbauda protonu struktūru, vai par brīvās krišanas paātrinājuma noteikšanu antiūdeņraža atomiem? Tāpēc atvēlētajā  laika sprīdī aplūkosim divus no 2023. gada nozīmīgiem pētījumiem fizikas laukā, apsolot detalizētāk pievērsties citiem šīs sfēras  jaunumiem nākamajā gadā. Tātad pirmais notikums. Elektronu kustības pētniecība ārkārtīgi īsā laika sprīdī jeb konkrētāk vienā atosekundē, kas ir sekundes miljardās daļas miljardā daļa. Par šo pētījumu šogad trīs zinātnieki – Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anna Lijē – saņēma Nobela prēmiju. Kas ir atosekunde un kāpēc  šis pētījums ir nozīmīgs, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta doktorants un Eiropas kodolpētniecības centra CERN zinātniskais līdzstrādnieks Andris Potrebko.  Vēl vies nozīmīgs pētījums 2023. gadā ir atoma rentgena uzņēmums, ko veica ASV pētniecības centra Argonnas laboratorijā Ilinoisas štatā. Te arī ir runa par ārkārtīgi sīkām daļiņām. Vēl nesen mazākais parauga lielums, ko varēja analizēt, izmantojot speciālu rentgena staru skenēšanas metodi, bija attogramma, kas ir aptuveni 10 000 atomu, tad Argonnas laboratorijas fiziķiem izdevies iegūt viena atoma rentgena  uzņēmumu.

Elektroniskās mikroshēmas jeb integrālās shēmas ir mūsdienu tehnoloģiju DNS. Uz tām balstās ne tikai datoriekārtas, bet arī ikdienā lietojamas iekārtas, tostarp sadzīves elektropreces un viedierīces. Kāpēc bez tām nevaram iztikt? Kāda ir Eiropas neatkarība šajā svarīgajā tehnoloģiju jomā? Un vai ir iespējams mikroshēmas ražot arī Latvijā, jautājam Rīgas Tehniskās universitātes profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Oskaram Ozoliņam. "Svarīgākais Latvijā, ka mēs varētu sagatavot daudz speciālistu, kas māk šīs mikroshēmas zīmēt, māk pasūtīt un testēt un arī iepakot. Kad pie tā tiksim klāt, šajā procesā veidosies sadarbība ar lielākiem Eiropas pētniecības institūtiem, piemēram, "IMEC", kas nodarbojas gan ar mikroelektroniku, gan mikrofotoniku. Tas man ir svarīgi," par iespējam Latvijai iesaistīties mikroshēmu ražošanā bilst Oskars Ozoliņš. TEhnoloģiju uzņēmumā "IMEC" jau stažejušies un mācījusies vairāki viņa studenti. "Tas ir ceļš, kas jāiet, lai arī Latvija iekļautos Eiropas vērtību ķēdēs, izmantojot zināšanas, kas mums jau ir un iegūstot jaunas," turpina Oskars Ozoliņš. "Es domāju, ka sapnis par lielu rūpnīcu ir sen jau izsapņots, tomēr ir jāiet ar inženiera pieeju, pa solīšiem veicam uzdevumus, jāiemācās, kā mikroshēmas dizainēt, tad varam pasūtīt, testēt, iepakot. Tikai tad varam runāt par prototipēšanu, kas varētu būt nelielas jaudas ražošana. Nevajag novērtēt par zemu, ko var dot tieši dizains kā tāds. Tā ir liela pievienotā vērtība, ja māki no kilograma materiālu saražot daudz dažādas mikroshēmas, vai uzdizainēt, kā šie materiāli jāliek kopā, lai iekārta strādātu. Tā ir augstas pievienotās vērtības informācija, tiek izmantoti daudzi patenti, lai aizsargātu savus izgudrojumus."

Leto se bliža koncu, končuje se tudi letošnja sezona Tečajnice na Valu 202. Zadnja, deseta epizoda, je pod drobnogled vzela dogodke, ki so najbolj zaznamovali dogajanje na finančnih trgih v letu 2023. V ospredju je bila še vedno inflacija, tudi ugibanja o recesiji niso pojenjala.Sogovornika: dr. Miha Dominko, Inštitut za ekonomska raziskovanja v Ljubljani Tomaž Okorn, MMC RTV Slovenija

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju." Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem. "Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe. Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs. "Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs. "Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."

Umjetna inteligencija već utječe na svakodnevne živote ljudi, uključujući način na koji radimo i kupujemo, a revolucionirala je i zdravstvo. No, mnoge zemlje se bore s izazovima reguliranja i financiranja istraživanja u području umjetne inteligencije s ciljem sprječavanja njezine zlouporabe. Provedba tog zadatka se pokazala težom u Australiji, dok najnovije izvješće ukazuje na činjenicu da Australija zaostaje za drugim zeljama po pitanju financiranja i istraživanja ove tehnologije.

Bezaršanas tehnoloģijas pielietošana graudkopībā var dot ievērojamu finanšu un laika ekonomiju, kā arī būs krietni videi draudzīgāka par klasisko zemes apstrādes metodi. Tomēr ir daudz skeptiķu, kas uzskata šo pieeju par niekošanos, un ka nekas tur labs sanākt nevar. Var vai nevar, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Lauku konsultāciju centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks un Aivars Cimmermanis, kurš jau izmanto bezaršanas metodi savā saimniecībā. Finanšu sektors pamet lauksaimniecību. Iemesls tam ir klimata pārmaiņas un ar to saistītie riski, respektīvi, kapitāls nepazudīs, bet ar lauksaimniecību nodarbosies riska kapitālisti. Tas var radīt problēmas ar visa veida apdrošināšanu, nemaz nerunājot par tādu sīkumu, kā kredītlīnijas. Gan jau kaut kas būs, bet par kādiem procentiem būs runa, bail iedomāties. Badā jau arī nenomirsim, bet cik par pārtiku būs jāmaksā turpmāk, arī bail iedomāties. Tāpēc, lai nākotne nerādītos pārāk tumšos toņos, saruna par bezaršanas tehnoloģiju, kas būtu solis klimata pārmaiņu mazināšanai un, kas zina, arī graudkopības glābšanai Latvijā.

Tuvojoties Lāčplēša dienai un pieminot tos, kuri par Latviju savulaik ir atdevuši dzīvības, mēs nevaram nedomāt par apstākļiem, kādos karavīri Latvijas brīvību izcīnījuši. Lielā salā, ilgstoši bez silta ēdiena un jebkādām ērtībām. Laiki ir mainījušies. Lai gan sava brīvība mums joprojām jāsargā, it īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, tehniskais nodrošinājums karavīriem noteikti ir uzlabojies. Pilnveidojies ir arī veids, kā karavīri mācību laikā var iestiprināties, - tiek domāts par ēdiena saturu un veidiem, kā ēdienu pagatavot. Tieši šiem jautājumiem pirms kāda laika pievērsās pētnieki Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, viņu veikums tika atzinīgi novērtēts, un darbi turpinās. Par to, kādas atziņas gūtas, strādājot pie pētījuma par Nacionālo bruņoto spēku uzturdevām, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un vadošā pētniece un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava. Ir noslēdzies darbs pie pētījuma „Sausās uzturdevas izstrāde Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, un par šo veikumu pētniece kopā ar kolēģiem saņēmusi Aizsardzības industrijas gada balvu izglītībā un pētniecībā. Pētniece stāsta, ka ieceres aizsākums ir 2009. gadā, kad pēc kādas sarunas radās domā, ka vajadzētu pašiem savu sausās pārtikas uzturdevu izstrādāt, nevis lietot citās valstīs veidotu. Svarīgi, lai tā būtu ar garu derīguma termiņu un arī ar augstu ir uzturvērtību. 2011. gadā Nacionālie bruņotie spēki sāka lietot pirmo Latvijā izstrādāto sauso uzturdevu. "Ja salīdzinām, kāda paka ir šobrīd un kāda bija pirmajā brīdī, ir stipri mainījusies, pārveidojusies. Šobrīd jau ir "trešā paaudze" šim pakām, strādājam pie ceturtās," stāsta Sandra Muižniece-Brasava. Sausās uzturdevas paka ir paredzēta vienai ēdienreizei. To veidojot ņemti vērā dažādi principi, kā arī glikēmiskais indekss, jeb kādā daudzumā no kuriem produktiem cukurs nonāk asinīs.  "Ir vajadzīgs ātrāk atjaunot enerģiju, lenāk, līdz ar to katrai pakai ir noteikts kaloriju skaits un tās saturs ir tāds, ka ir produkti, kurus ēdot, dabūjat ātrāk sāta sajūtu, ir tādi, kur lenāk. Svarīgi, ka dienā paredz trīs pakas. Arī kaloriju skaitu esam sabalansēti skatījusies, atbilstoši NATO standartiem. Ir dažādas Latvjai specifiskas lietas," skaidro Sandra Muižniece-Brasava. "Parasti jautā, cik kalorijām jābūt dienas devā? Pēc standartiem 3600 kalorijām visas dienas garumā, tas nozīmē, ka tās ir trīs pakas, katrā 1200 kalorijas. Mūsu uzstādījums ir, ka tās ir ne mazāk kā 1300 kalorijas. Mēs mazliet palutinām, jo ir dažādas noslodzes," bilst pētniece. Sandra Muižniece-Brasava or gandarīta, ka interneta resursos redz daudz pozitīvas atsauksmes par Latvijā tapušo uzturdevu. Viņa uzskata, ka šādas šādas sausās uzturdevas pakas ir vērtīgas ne tikai aizsardzības industrijai, bet arī noder sportistiem, kalnos kāpējiem, aktīvā dzīvesveida piekritējiem. To uzglabāšanai nav nepieciešams ledusskapis. Dienesta pakāpes Latvijas armijā No kareivja līdz ģenerālleitnantam un Jūras spēkos - no matroža līdz viceadmirālim. Kā šobrīd Latvijas armijā notiek pakāpju piešķiršana pēc NATO standartiem un kā tas bija starpkaru Latvijā? Kam piešķir augstākas dienesta pakāpes un kādos gadījumos tās atņem, stāsta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis. Mūsdienās Latvijas armijā pastāv 17 dažādas dienesta pakāpes. Dažāda skaita un lieluma zvaigznes un svītras uz apkakles zīmotnēm un uzplečiem var redzēt pie karavīru tērpiem parādes formās, taču ikdienā no lielāka attāluma ir grūti sazīmēt kurš, piemēram, ir kaprālis un kurš – virsnieks. Skaidro Nacionālo Bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis. Viņš norāda, ka agrāko karu pieredze rāda, ka pretinieka snaiperis vienmēr medī  komandierus un senāk košie tērpi, zeltītās treses un spožās epoletes bija ļoti labs mērķis pretiniekam kaujas laukā. Tagad dienesta pakāpes īpaši neizceļas uz haki vai citas maskējošās krāsas fona. Skaidrojumu par armijas hierarhiju Jānis Hartmanis sāk ar zemāko un skaitliski vislielāko pakāpi – tas ir kareivjiem, matrožiem un zemessargiem – tiem, kuri tikko ir iesākuši militārā dienesta gaitas.

Pusotra balva fizikai - tā par šī gada Nobela komisijas izvēli saka eksperti. Kvantu fizikas eksperimenti, gan lāzeru fizikā, gan ķīmijā. Kas ir šī gada laureātu veikums? Gaismas fizika - vienā gadījumā ar ārkārtīgi īsiem gaismas impulsiem, otrā gadījumā - ar ķīmijas metodēm iegūti gaismu emitējoši nano punkti. Kas tas viss īsti ir? Kāpēc tie ir svarīgi zinātnes atklājumi, šos un citus jautājumus par šī gada Nobela prēmiju ķīmijā skaidro Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Sergejs Gaidukovs. Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim ASV zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu atklājumi ir saistīti ar kvantu punktu pielietošanu zinātnē. Šie punkti ir nanometros mērāmas daļiņas, taču to pusvadītāju spējas jau plaši tiek  izmantotas modernajās tehnoloģijās un medicīnā. Piemēram, tie ir viena no galvenajām sastāvdaļām modernajos ekrānos, kā arī tos izmanto jaunākajās audzēju izņemšanas operācijās. Nobela prēmiju ķīmijā saņems Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Mungi Bavendi, Kolumbijas universitātes profesors Luiss Bruss un ASV strādājošais krievu zinātnieks Aleksejs Jekimovs. Savulaik viņš darbojies Joffes fizikas institūtā Sanktpēterburgā, bet ASV bijis uzņēmuma "Nanocrystals Technology" galvenais zinātnieks. Bavendi ir Parīzē dzimis tunisiešu izcelsmes zinātnieks, kurš bērnībā ar ģimeni emigrēja uz ASV.

Na predstavitvah novih telefonov in drugih pametnih naprav to jesen so v ospredju skrb za okolje in težnje po ogljični nevtralnosti. Zelena je nujna, ampak tehnološka podjetja imajo še vedno veliko črnih pik. Je lahko izdelava pametne ure res ogljično popolnoma nevtralna? Je nevarni kobalt res material, ki se reciklira? Je poenoten USB C-polnilnik boljša, zelena rešitev?Aljaž Potočnik je tehnološki novinar časnika Dnevnik. Razmišlja o zelenem zavajanju, življenjskem ciklu naprav in popravljivosti telefonov. Zapiski: Vprašaj podkast Odbita do bita! iFixit: The Free Repair Manual Fairphone | The phone that cares for people and planet Apple shipped me a 79-pound iPhone repair kit to fix a 1.1-ounce battery - The Verge Avdiofestival Odbiti Atmosferci lovijo ravnotežje • Vstopnice Razpravi o odbitih temah se lahko pridružite na Discordu. Dosegljiva sva na naslovu: odbita@rtvslo.si