Podcasts about ministru

Sébastien Ministru vs Éric Russon Quelle est la plus belle chanson pour dire à quelqu'un qu'il est beau ? Quelle chanson a un titre qui pourrait être le premier vers d'un poème ? Le festival des Nuits du Botanique démarre aujourd'hui. Quelle est la plus belle chanson d'un artiste programmé lors du festival ? Quelle est la plus belle chanson d'un·e artiste qui a soit exactement le double, soit exactement la moitié de votre âge ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...) Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāliste Inese Helmane.  

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāliste Inese Helmane.  

Panel ta' votanti indeċiżi taw lill-Prim Ministru Anthony Albanese rebħa konvinċenti fi tmiem ir-raba' u l-aħħar dibattitu tal-mexxejja qabel l-elezzjoni federali. Hekk kif fadal anqas minn ġimgħa ta' kampanja elettorali, il-verdett tal-votanti madwar l-Awstralja se jkun issiġillat fit-3 ta' Mejju.

Il-Prim Ministru Anthony Albanese u l-mexxej tal-Oppożizzjoni Peter Dutton kellhom dibattitu ieħor fil-kampanja elettroli. Dan kien it-tielet dibattitu tagħhom. Dawk li mexxew id-dibattitu qalu li riedu jimirħu lil hinn mil-linji tal-kampanja elettorali s'issa u jagħtu lill-votanti xi ħaġa aktar.

Krustpunktā uzmanības lokā jautājumi, kas skar veselības aprūpi. E. coli uzliesmojums Latvijā, zāļu cenas un kompensējamie medikamenti, kā arī citi jautājumi, par ko atbild Veselības ministrija. Izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un portāla "TVNET" žurnāliste Ieva Alberte.  

Krustpunktā uzmanības lokā jautājumi, kas skar veselības aprūpi. E. coli uzliesmojums Latvijā, zāļu cenas un kompensējamie medikamenti, kā arī citi jautājumi, par ko atbild Veselības ministrija. Izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un portāla "TVNET" žurnāliste Ieva Alberte.  

Pirms uzņēmuma akciju kotēšanas biržā atbrīvot no darba tā vadītāju - cik tas bija pareizs un nepieciešams lēmums? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Pirms uzņēmuma akciju kotēšanas biržā atbrīvot no darba tā vadītāju - cik tas bija pareizs un nepieciešams lēmums? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

L-ewwel minn żewġ dibattiti ippjanati waqt il-kampanja tal-elezzjoni federali sar fil-Punent ta' Sydney, fejn hemm għadd ta' siġġijiet miġġielda li jistgħu jiddeċiedu r-rizultat tal-elezzjoni: Fowler, MacArthur, Macquarie, Reid, Parramatta u Werriwa. L-għoli tal-ħajja u l-immigrazzjoni spikkaw fid-dibattitu hekk kif il-mexxejja tal-partiti l-kbar qed jippruvaw li jattiraw il-votanti indeċiżi.

Atkal pamatīgas svārstības ir redzamas elektrības tirgū. Bet šī nav vienīgā nozares aktualitāte. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.  

Atkal pamatīgas svārstības ir redzamas elektrības tirgū. Bet šī nav vienīgā nozares aktualitāte. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.  

Sébastien Ministru vs Joëlle Scoriels Pour vous, la vie s'achève. Sur quelle chanson et avec qui, voudriez-vous danser votre dernier slow ? Pour quelle chanson objectivement très moyenne devez-vous confesser une tendresse particulière ? Vous le savez, régulièrement, de vieilles chansons deviennent des "trends" sur TikTok et sont redécouvertes par la jeune génération. Quelle vieille chanson mériterait, selon vous, de connaitre une seconde vie sur TikTok ? Vous croisez votre ex accompagné par son nouveau partenaire. Que lui dites-vous ? Répondez à l'aide de la première phrase d'une chanson. Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...) Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Sébastien Ministru vs Nicolas Herman Quelle est la première chanson dont vous vous souvenez avoir été obsédé ? Quel morceau vous évoque un moment où vous avez ressenti un fort sentiment d'appartenance à un groupe ? Quel est le meilleur morceau live qui dépasse largement sa version studio ? La chanteuse Fergie fête ses 50 ans aujourd'hui. Quelle est la meilleure chanson des Black Eyed Peas depuis l'arrivée de Fergie dans le groupe ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...) Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas aktualitātes, kas skar Zemkopības ministrijas atbildību, šodien raidījuma uzmanības lokā. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Zviedru mežsaimnieku lēmums atbrīvoties no īpašumiem Baltijā izraisīja gan satraukumu, kādēļ šāds lēmums šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan interesi šos mežus atgūt pašiem. Tikmēr saistībā ar cenu samazināšanas pasākumiem lielveikalos un nepieciešamību atbalstīt vietējos ražotājus, arī no Zemkopības ministrijas tiek gaidīti noteikti pasākumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas aktualitātes, kas skar Zemkopības ministrijas atbildību, šodien raidījuma uzmanības lokā. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Zviedru mežsaimnieku lēmums atbrīvoties no īpašumiem Baltijā izraisīja gan satraukumu, kādēļ šāds lēmums šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan interesi šos mežus atgūt pašiem. Tikmēr saistībā ar cenu samazināšanas pasākumiem lielveikalos un nepieciešamību atbalstīt vietējos ražotājus, arī no Zemkopības ministrijas tiek gaidīti noteikti pasākumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Sébastien Ministru vs Gorian Delpâture Que dites-vous à votre conjoint quand il vous demande si vous allez bientôt libérer les toilettes ? Répondez avec la première phrase d'une chanson (et pas le titre) à cette question ridicule. Nous recevons Belkacem Meziane pour son livre : "Disco : 100 hits de 1972 à nos jours". Pour vous, quel est le meilleur morceau de disco de tous les temps ? Quelle est la plus belle chanson de Jeanne Mas ? C'est la Journée internationale du bonheur. Quelle chanson a le pouvoir de vous mettre instantanément la banane ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...) Distribué par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Ministru izmaiņas un kultūras ministres vizīte ASV. Kā strādāt atbildīgi un saskaņot sabiedrības intereses, tēriņus un pildīt būtiskus amata pienākumus. Vai politika tiek balstīta uz priencipiem, piem., cilvēks centrā? ASV un Trampa izdarības un solidaritāte

Ninsabu fiż-żmien ta' qabel l-elezzjoni federali ta' din is-sena, u qegħdin joħorġu fil-beraħ kwistjonijiet ta' sigurtà fil-komunità, polarizzazzjoni u koeżjoni soċjali li qed tinbidel. Dawk li jaħdmu u jippromwovu l-għaqda fil-komunità, jgħidu li l-komunitajiet tal-migranti u tar-refuġjati qed iħossu firda dejjem akbar, u jibżgħu li se jesperjenzaw l-effetti ta' dan fil-kampanja elettorali.

En direct de la Foire du Livre : Sébastien Ministru vs Gorian Delpâture Quelle est la plus belle chanson dont le texte évoque un roman ? Quelle est la plus belle chanson dont le titre comprend toutes les lettres du mot « Amour » mais pas le mot « Amour » ? Quelle est la plus belle chanson d'un artiste qui a fait de la prison ? Il y a quinze ans aujourd'hui décédait Jean Ferrat. Quelle est la plus grande chanson de Jean Ferrat ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...)

ASV šobrīd realizētā ārpolitika daudziem ir likusi uzdot jautājumu, vai joprojām jūtamies droši zem pašreizējā NATO "lietussarga". Varbūt ir jādomā par kādu Eiropas drošības aliansi? Par to diskusija arī raidījumā Krustpunktā. Analizē politologs Andis Kudors, Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis un Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks. Pasaules ziņu lentēs notikumi mainās tik ļoti ātri un mēdz būt tik mulsinoši, ka reizēm grūti saprast, kam pievērst uzmanību, kam nē. Bet viens ir skaidrs - drošības jautājumi šobrīd ir nonākuši visa centrā. Brīvais mikrofons, sociālie mediji - visi demonstrē tādu noskaņojumu, kāds šobrīd ir vērojams Latvijas sabiedrībā, un patīk mums tas vai nē, bet ļaudis saka, ka vairs netic tam, ka ASV ir drošs sadarbības partneris NATO ietvaros. Vismaz tik ilgi, kamēr Tramps būs Amerikā pie stūres, tikmēr par paļaušanos uz ASV ir jāaizmirst. Amatpersonas gan cenšas mierināt, ka ASV ir un paliek uzticams drošības garants, bet tas rada drīzāk pretēju efektu. Kāds raksta, ka viņā tas taisa paniku, jo esot sajūta, ka, lūk, mūsu amatpersonas apjukušas, nespēj reaģēt uz jauno realitāti.  Pilnīgi noteikti mēs Krustpunktā arī negribam paniku, jo situācija jau nav tāda. Bet mēs arī negribam ignorēt ļaužu noskaņojumu un atkārtoto mantru, ka ir taču NATO, viss tiek kontrolēts. Galu galā nevaram nepamanīt arī, pieņemsim, pasaulē dažu cienījamu bijušo militārpersonu paustās bažas par NATO nākotni. Nevaram neredzēt Ilona Maska atkārtoti rakstīto, ka ASV ir laiks pamest NATO, un Maskam, kā zināms, ir ietekme uz Trampu. Mēs nevaram nedzirdēt Ukrainas prezidenta Zelenska pausto, ja Ukrainai nebūs vietas NATO, jāveido vēl cita drošības alianse. Paša Trampa izteikumi šajā ziņā arī nepavisam nepalīdz.  Cik tad pamatotas ir bažas, ka līdzšinējā uzbūvētā drošības arhitektūra sāk buksēt? Ko nozīmē Zelenska aicinājumi veidot vēl vienu drošības struktūru? Aktuāls ir arī jautājums par meklējumiem pēc miera Ukrainā. Ko tad nozīmē drošības spēki, kas garantētu Ukrainas mieru, par ko arī šajās dienās runā vairāk - vai tas būtu kāds atsevišķs starpvalstu nolīgums? Ja tas nav NATO, kas iesaistās drošības garantēšanā, par ko tad ir runa? Mēģinām saprast pašreizējo realitāti un ielūkoties arī nākotnes prognozēs. 

ASV šobrīd realizētā ārpolitika daudziem ir likusi uzdot jautājumu, vai joprojām jūtamies droši zem pašreizējā NATO "lietussarga". Varbūt ir jādomā par kādu Eiropas drošības aliansi? Par to diskusija arī raidījumā Krustpunktā. Analizē politologs Andis Kudors, Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis un Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks. Pasaules ziņu lentēs notikumi mainās tik ļoti ātri un mēdz būt tik mulsinoši, ka reizēm grūti saprast, kam pievērst uzmanību, kam nē. Bet viens ir skaidrs - drošības jautājumi šobrīd ir nonākuši visa centrā. Brīvais mikrofons, sociālie mediji - visi demonstrē tādu noskaņojumu, kāds šobrīd ir vērojams Latvijas sabiedrībā, un patīk mums tas vai nē, bet ļaudis saka, ka vairs netic tam, ka ASV ir drošs sadarbības partneris NATO ietvaros. Vismaz tik ilgi, kamēr Tramps būs Amerikā pie stūres, tikmēr par paļaušanos uz ASV ir jāaizmirst. Amatpersonas gan cenšas mierināt, ka ASV ir un paliek uzticams drošības garants, bet tas rada drīzāk pretēju efektu. Kāds raksta, ka viņā tas taisa paniku, jo esot sajūta, ka, lūk, mūsu amatpersonas apjukušas, nespēj reaģēt uz jauno realitāti.  Pilnīgi noteikti mēs Krustpunktā arī negribam paniku, jo situācija jau nav tāda. Bet mēs arī negribam ignorēt ļaužu noskaņojumu un atkārtoto mantru, ka ir taču NATO, viss tiek kontrolēts. Galu galā nevaram nepamanīt arī, pieņemsim, pasaulē dažu cienījamu bijušo militārpersonu paustās bažas par NATO nākotni. Nevaram neredzēt Ilona Maska atkārtoti rakstīto, ka ASV ir laiks pamest NATO, un Maskam, kā zināms, ir ietekme uz Trampu. Mēs nevaram nedzirdēt Ukrainas prezidenta Zelenska pausto, ja Ukrainai nebūs vietas NATO, jāveido vēl cita drošības alianse. Paša Trampa izteikumi šajā ziņā arī nepavisam nepalīdz.  Cik tad pamatotas ir bažas, ka līdzšinējā uzbūvētā drošības arhitektūra sāk buksēt? Ko nozīmē Zelenska aicinājumi veidot vēl vienu drošības struktūru? Aktuāls ir arī jautājums par meklējumiem pēc miera Ukrainā. Ko tad nozīmē drošības spēki, kas garantētu Ukrainas mieru, par ko arī šajās dienās runā vairāk - vai tas būtu kāds atsevišķs starpvalstu nolīgums? Ja tas nav NATO, kas iesaistās drošības garantēšanā, par ko tad ir runa? Mēģinām saprast pašreizējo realitāti un ielūkoties arī nākotnes prognozēs. 

Ir pagājis tikai mēnesis kopš ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, bet pa šo laiku ir izdarīts un pateikts jau tik daudz, ka šaubas par spēju paļauties uz šo stratēģisko partneri šķiet itin pamatotas. Vai tas tā izskatās arī no mūsu aizsardzības sektora puses, par to Krustpunktā vaicājam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Anastasija Tetarenko-Supe no ziņu aģentūras LETA un Andrejs Vasks, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists.  

Ir pagājis tikai mēnesis kopš ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, bet pa šo laiku ir izdarīts un pateikts jau tik daudz, ka šaubas par spēju paļauties uz šo stratēģisko partneri šķiet itin pamatotas. Vai tas tā izskatās arī no mūsu aizsardzības sektora puses, par to Krustpunktā vaicājam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Anastasija Tetarenko-Supe no ziņu aģentūras LETA un Andrejs Vasks, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists.  

Kā tehnoloģiju ietekmē mainās animācijas stils -3D animācijas tehnikas popularitāte un pieejamība. Klasiskās tehnikas ekskluzivitāte. Skats uz Latvijas animācijas filmu ainu. Kultūras rondo studijā izvaicājam animācijas filmu režisoru un mākslinieku, animācijas studijas „Atomart” vadītāju Edmundu Jansonu.   Pēc Ginta Zilbaloža „Straumes” starptautiskajiem panākumiem ir sperti papildu soļi animatoru izglītības atbalstam. Tostarp - Kultūras ministrijai līdz 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par animatoru augstākās izglītības studiju programmas izveides plānu, iespējamiem risinājumiem un detalizētu nepieciešamā finansējuma aprēķinu. Bet ko tas nozīmē realitātē tiem, kas nupat izlēmuši studēt audiovizuālo mākslu? Ko par to saka jau esošie profesionāļi un mācībspēki? Kā animācijas māksla mainās līdztekus tehnoloģiju attīstībai? Sarunu papildina arī fragments no intervijas ar Krisu Vedžu. Viens no ASV animācijas veterāniem, kurš piedzīvojis industrijas attīstību no pirmajiem datoranimācijas darbiem līdz mūsdienām, ir režisors Kriss Vedžs (Chris Wedge), kura pazīstamākais darbs Latvijā ir animācijas filma "Ledus laikmets". 2024. gada novembrī Vedžs piedalījās sarunā ar filmas "Straume" veidotājiem Baltijas filmu festivālā Ņujorkā. Māra Rozenberga nupat tikās uz attālinātu interviju ar Krisu Vedžu, kura pilnībā skanēs kādā no nākamajiem Kultūras rondo raidījumiem.

Sébastien Ministru vs Joëlle Scoriels Quelle est la meilleure chanson d'un artiste qui a un frère ou une sœur célèbre ? Si vous vouliez (pour une raison qui vous regarde) enquiquiner vos voisins, quelle chanson écouteriez-vous très fort, les fenêtres ouvertes ? Quelle chanson semble avoir été écrite pour être écoutée seul dans le noir ? Vous découvrez une planète habitable et êtes chargé de choisir la première chanson qui y sera jouée. Laquelle choisissez-vous ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...)

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums par lielajiem jautājumiem Latvijas un pasaules sportā. 2. sezonas 8. epizodes tēma: gandrīz puse pasaules iedzīvotāju seko līdzi profesionālajam futbolam un veido pasaules sporta vislielāko tirgu, savukārt Latvijā futbolu par pārliecinošu sporta veidu numur viens grūti saukt. Kā mēs iekļaujamies globālajā tirgū un kā protam to izmantot? Cik daudz ārzemju futbola fanu uzņem Latvija un vai izmantojam visu iespējamo potenciālu? Cik liela ir sporta tūristu nozīme Latvijas ekonomikā? Un kādi uz Eiropas fona ir Latvijas sporta līdzjutēji - vai varam sevi saukt par sporta valsti? Slavens ir izteiciens par "latviešiem kā labākajiem faniem pasaulē", taču kā ir ar vietējā sporta atbalstīšanu tādā veidā, kādā funkcionē profesionālā sporta tirgus, proti, ar savām finansēm biļešu, suvenīru un tiešraižu iegādei? Studijā sporta žurnālistiem Jānim Celmiņam un Rolandam Eliņam studijā uz sarunu pievienojušies uzņēmējs, sporta līdzjutējs un mecenāts Mārtiņš Lauva, bijušais Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs, šobrīd Ministru prezidentes padomnieks Edgars Pukinsks un portāla Sportacentrs.com futbola apskatnieks Edmunds Novickis. Savukārt papildus intervijās viedokli par šo jautājumu izsaka arī Renārs Krīgers (LFF mārketinga nodaļas vadītājs) un Gints Jankovskis (RFS fanu kluba līderis). Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024

Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk - lauku viensētās, visvairāk - daudzīvokļu mājās. Kopumā valstī ik gadu tiek radīti ap 745,7 tūkst. tonnām sadzīves atkritumu, no tiem šķiroti tiek tikai aptuveni viena piektdaļa daļu, liecina dati, ko publicējusi atbildīgā ministrija par 2018.gadu. Ir dažādi lielāki un mazāki, plašāki un mazāk plaši dokumenti kur nosprausti atkritumu apsaimniekošanas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas mērķi. Tā piemēram premjeres Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta deklarācijā teikts “Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos.” Savukārt Eiropas Savienības direktīvas, kuras arī Latvija ir akceptējusi, nosaka, ka visām ES dalībvalstīm līdz 2035.gadam, atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars jāsamazina līdz vismaz 10 % no ikgadējā sadzīves atkritumu daudzuma. Šobrīd poligonos apglabāti tiek viedēji 45 % saražoto atkritumu. Un Valsts vides dienests vēl pērn, veicot sadzīves atkritumu poligonu pārbaudes, konstatēja vairākas nepilnības, kas var kavēt vai liegt Latvijai sasniegt Eiropas Savienības noteiktos mērķus, tā kā šobrīd poligonos nonāk un tiek apglabāts ievērojams daudzums iepakojuma materiāla, kas būtu derīgs otrreizējai pārstrādei. Atkritumu šķirošanas tendences kopumā uzlabojas, ir ieviesta depozīta sistēma, tomēr iedzīvotāju paradumu maiņa prasa laiku. Tajā pašā laikā Latgales otrajā lielākajā pilsētā Rēzeknē nu jau vairāk kā gadu atkritumu šķirošanas iespējas iedzīvotājiem samazinātas - aizvērts vienīgais atkritumu šķirošanas laukums. Un lai arī iedzīvotāji tiek aicināti šķirot atkritumus, tādējādi samazinot savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, pie visām daudzdzīvokļu mājām dalītā atkritumu vākšana joprojām nav nodrošināta. Kādi risinājumi tam, lai valstī un ES nospraustos mērķus atkritumu saimniecībā sasniegtu, kā arī to kā par šo tiek runāts ar sabiedrību, sarunā ar Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieci vides politikas jautājumos Rudīti Veseri, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāju Ivetu Ciprusi, kā arī SIA „ALAAS”, kas veic atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada pašvaldībās, izpilddirektoru Juriju Petkeviču.

Latvejā godā vīns cylvāks roda videji 1,8 m3 voi aptyvai 412 kg naškiruotūs atkrytumu, iz vysa mozuok – lauku vīnsātuos, vysa vaira – daudzdzeivūkļu sātuos. Kūpā vaļstī kas gods teik radeits ap 745,7 tyukstūšom tonnu sadzeivis atkrytumu, nu jūs škiruota teik viņ aptyvai pīktuo daļa, līcynoj dati, kū par 2018. godu publicējuse atbiļdeiguo ministreja. Ir vysaidi leluoki i mozuoki, plotuoki i mozuok ploti dokumenti, kur nūsprausti atkrytumu apsaiminīkuošonys, jūs vydā atkrytumu daleituos vuokšonys i škiruošonys mierki. Tai, pīmāram, premjeris Evikys Silinis vadeituo Ministru kabineta deklaracejā saceits: „Plotuok integrēsim apritis ekonomikys principus uzjiemiejdarbeibā, lai produktu, materialu i resursu vierteibu piec vareibys garuok saglobuotu tautsaimisteibā, kai ari samazynuotu atkrytumu rasšonūs.” Bet Eiropys Savīneibys (ES) direktivys, kurys ari Latveja ir apstyprynuojuse, nūsoka, ka vysom ES daleibvaļstim da 2035. gods atkrytumu poligonūs nūglobuotūs sadzeivis atkrytumu daļa juosamazynoj da vysmoz 10 % nu kasgadejuo sadzeivis atkrytumu daudzuma. Itūšaļt poligonūs nūglobuoti teik videji 45 % saražuotūs atkrytumu. Vaļsts vidis dīnasts vēļ pārņ, taisūt sadzeivis atkrytumu poligonu puorbaudis, konstatēja vairuokys napiļneibys, kas var kavēt voi līgt Latvejai sasnēgt Eiropys Savīneibys nūsaceitūs mierkus, tai kai niu poligonūs teik i saīt nūglobuot lelu daudzumu īpakuojumu materiala, kas byutu dereigs puorstruoduošonai vēļ reizi. Atkrytumu škiruošonys tendeņcis kūpā uzaloboj, niu dorbojās depozita sistema, vystik dzeivuotuoju īrodumu puorsameišona prosa laika. Tymā pošā laikā Latgolys ūtrajā leluokajā piļsātā Rēzeknē niu jau vaira nakai godu atkrytumu škiruošonys vareiba īdzeivuotuojim ir samazynuota – aiztaiseits vīneigais atkrytumu škiruošonys laukums. Koč i īdzeivuotuoji teik aicynuoti škiruot atkrytumus, tai samazynojūt sovus izdavumus par atkrytumu apsaiminīkuošonu, pi vysu daudzdzeivūkļu sātu daleituo atkrytumu savuokšona vys vēļ nateik nūdrūsynuota. Kaidi rysynuojumi tam, lai vaļstī i ES nūspraustūs mierkus atkrytumu saimisteibā sasnāgtu, kai ari tū, kai par itū teik runuots ar sabīdreibu, sarunā ar Klimata i energetikys ministrejis Vaļsts sekretara vītineicu vidis politikys vaicuojumūs Rudīti Veseri, Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys izpiļddirektora aizdavumu izpiļdeituoju Ivetu Ciprusi, kai ari SIA „ALAAS”, kas snādz atkrytumu apsaiminīkuošonys pakolpuojumus Rēzeknis vaļstspiļsātys, Rēzeknis nūvoda i Ludzys nūvoda pošvaļdeibuos, izpilddirektoru Juriju Petkeviču.

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Sébastien Ministru vs Stéphanie Van Vyve À votre avis, quelle chanson est la plus écoutée dans la playlist de notre nouveau Premier Ministre Bart De Wever ? Cette semaine est sorti Bridget Jones : Folle de lui. C'est le 4ème film mettant en scène ce personnage qui tient un journal en attendant le prince charmant. Quelle est la meilleure chanson où l'interprète semble attendre le prince charmant ou la princesse charmante ? C'est la Journée mondiale de la radio. Quelle est la plus belle chanson que vous avez découverte à la radio à une époque où n'existait ni YouTube ni Spotify ? À l'occasion de cette Journée mondiale de la radio, vous créez une toute nouvelle station, dont le nom est également le titre d'une chanson. Lequel ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...)

Co už výmluvněji vypovídá o kvalitě práce ministra, když ještě dříve, než se jím připravený zákon stane předmětem jednání pléna Sněmovny, nachystá jeho novelu, kterou pak coby poslanec předloží. Šéfovi resortu práce a sociálních věcí Marianu Jurečkovi (KDU-ČSL) se to přihodilo už několikrát, čerstvě s úpravou sociálních dávek.

Co už výmluvněji vypovídá o kvalitě práce ministra, když ještě dříve, než se jím připravený zákon stane předmětem jednání pléna Sněmovny, nachystá jeho novelu, kterou pak coby poslanec předloží. Šéfovi resortu práce a sociálních věcí Marianu Jurečkovi (KDU-ČSL) se to přihodilo už několikrát, čerstvě s úpravou sociálních dávek. Všechny díly podcastu Názory a argumenty můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

În acest episod, îl am ca invitat pe Daniel David, psiholog, profesor și actual Ministru al Educației. Discuția abordează provocările actuale din educația românească, de la analfabetismul funcțional până la impactul tehnologiei și social media asupra tinerei generații. David vorbește despre motivele pentru care a acceptat poziția de ministru într-un moment critic pentru România și subliniază importanța menținerii țării pe direcția euro-atlantică. Sunt abordate subiecte sensibile precum utilizarea telefoanelor în școli, rolul religiei în educație, și provocările legate de combaterea pseudoștiinței și a teoriilor conspirației. Un accent special este pus pe necesitatea modernizării metodelor de predare și adaptarea la noile realități tehnologice, inclusiv integrarea inteligenței artificiale în procesul educațional.IGDLCC înseamnă Informații Gratis despre Lucruri care Costă! Totul ne costă dar mai ales timpul așa că am făcut această serie pentru a mă informa și educa alături de invitați din domeniile mele de interes. Te invit alături de mine în această călătorie. Mi-am propus să mă facă mai informat și mai adaptat la schimbările care vin. Sper să o facă și pentru tine.

Minister za solidarno prihodnost Simon Maljevac se je sestal z župani 130 občin, ki so se odzvali njegovemu povabilu na posvet o nalogah občin pri uvajanju zakona o dolgotrajni oskrbi v prakso. Časa namreč ni več veliko, saj 1. julija stopi v veljavo pravica do dolgotrajne oskrbe na domu in e-oskrbe, 1. decembra pa pravica do dolgotrajne oskrbe v instituciji in denarnega prejemka. Župani so se reševanja izzivov lotili na različne načine, vsi pa se strinjajo, da kadra ni, nekateri pa ministru očitajo, da jim nalaga preveč odgovornosti.

Stāsta mākslas zinātniece, mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas vietniece, izstāžu kuratore Vita Birzaka. Mākslas muzeja “Rīgas Birža” greznajā Venēcijas zālē, kur pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojama Eiropas 16. –19. gadsimta māksla, uz marmora sienas izceļas iespaidīga izmēra kompozīcija “Ādams un Ieva”. Īpaši uzmanību piesaista jutekliski gleznotā, proporcijās izstieptā sievietes figūra. Tas ir ievērojamā flāmu manierisma meistara Bartolomeusa Sprangera (Bartholomäus Spranger, 1546–1611) darbs, kurš tapis 16. gs. beigās – 17. gs. sākumā. Sprangera talants un prasmes bija ļoti daudzpusīgas – viņš gleznoja, veidoja skulptūras, zīmēja un radīja apdruku paraugus. Mākslinieka karjera strauji attīstījās, kad Pāvests Pijs V 1570. gadā viņu iecēla par galma gleznotāju, neilgi pēc tam viņu uz Vīni izsauca Svētās Romas imperators Maksimiliāns II. Savukārt Maksimiliāna II pēctecis, viņa dēls Rūdolfs II Hābsburgs 1581. gadā aicināja mākslinieku uz savu galmu Prāgā. Imperatora Rūdolfa II galmā pulcējās vadošie dabaszinātnieki, astrologi, okultisti, arī literāti, gleznotāji un mūziķi. Viņš bija aizrautīgs mākslas un amatniecības priekšmetu kolekcionārs ar iespaidīgāko kolekciju tā laika Eiropā, kā arī atbalstīja jaunu mākslas darbu tapšanu, pasūtot tos – tai skaitā Sprangeram. Daudzi Rūdolfa II pasūtītie mākslas darbi bija izteikti erotiska rakstura, un pastāv versija, ka tajā laikā tas varēja kalpot par vienu no apsūdzībām viņa gāšanas no troņa kampaņā. Bet kā Bartolomesusa Sprangera glezna nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā? Savā ziņā šis stāsts ir arī par tagadējā muzeja krājuma veidošanās vēsturi, kurā dažādos laikos saplūda vairāku vairs neeksistējošu muzeju kolekcijas – piemēram, 1920. gadā līdz ar neatkarīgu  Latvijas valsti dibinātā Valsts mākslas muzeja, kura ilggadējais direktors bija tēlnieks Burkards Dzenis. Ievērojamā flāmu manierisma meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” toreizējam Valsts mākslas muzejam 1937. gadā pārdeva mākslinieks Alberts Silzemnieks (Mārtiņš Alberts Krūmiņš). Taču, lai nonāktu līdz veiksmīgam darījumam, pagāja septiņi gadi. Latvijas Valsts arhīvā ar fonda numuru 1659 glabājas Valsts mākslas muzeja dokumenti un sarakste par gleznas izvērtēšanu, muzeja nepietiekošajām finansēm, labo gribu un mērķtiecīgo darbu, lai iecerēto realizētu, te atspoguļo arī šodien tik pazīstamo muzeja ikdienu. Starp citu glezna jau no 1926. līdz 1928. gadam bija deponēta un izstādīta Rīgas pilsētas mākslas muzejā, jo direktors Vilhelms Purvītis to uzskatīja par būtisku ekspozīcijas papildinājumu. To ietvēra apgāda “Grāmatu draugs” izdevumā “Mākslas vēsture” (1934), kura oficiālais virsredaktors arī bija Purvītis. Arhīvā saglabājies tēlnieka Teodora Zaļkalna 1930. gada 7. maijā Valsts mākslas muzejam rakstītais apliecinājums, ka flāmu meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” Alberts Krūmiņa kungs (Alberts Silzemnieks) pircis Pēterpilī 1921. gadā no krievu kolekcionāra un grafiķa Aleksandra Saharova.  1935. gadā Valsts mākslas muzeja iepirkumu komisija direktora Burkarda Dzeņa, gleznotāju Konrāda Ubāna un Augusta Annusa sastāvā lēma, ka Silzemnieka piedāvātais darbs ir rets 16. gadsimta mākslas paraugs, ko vajadzētu iegūt muzeja kolekcijai. Apstiprinošus rakstiskus atzinumus, ka glezna iekļaujama krājumā, deva Teodors Zaļkalns, Erasts Šveics, Valdemārs Tone un Boriss Vipers. Pēc diviem gadiem, 1937. gadā, kad Izglītības ministrija piešķīra līdzekļus no Ministru kabineta fonda neparedzētiem gadījumiem, muzejs gleznu iegādājās, samaksājot par to 3300 latu, kas tiem laikiem bija milzīga summa. Kopš tā laika Bartolomeusa Sprangera glezna “Ādams un Ieva” gandrīz vienmēr ir bijusi pastāvīgajā ekspozīcijā – gan Valsts mākslas muzejā un pēc tam Ārzemju mākslas muzejā Rīgas pilī, gan tagad mākslas muzejā "Rīgas birža".

Stāsta mākslas zinātniece, mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītājas vietniece, izstāžu kuratore Vita Birzaka. Mākslas muzeja “Rīgas Birža” greznajā Venēcijas zālē, kur pastāvīgajā ekspozīcijā aplūkojama Eiropas 16. –19. gadsimta māksla, uz marmora sienas izceļas iespaidīga izmēra kompozīcija “Ādams un Ieva”. Īpaši uzmanību piesaista jutekliski gleznotā, proporcijās izstieptā sievietes figūra. Tas ir ievērojamā flāmu manierisma meistara Bartolomeusa Sprangera (Bartholomäus Spranger, 1546–1611) darbs, kurš tapis 16. gs. beigās – 17. gs. sākumā. Sprangera talants un prasmes bija ļoti daudzpusīgas – viņš gleznoja, veidoja skulptūras, zīmēja un radīja apdruku paraugus. Mākslinieka karjera strauji attīstījās, kad Pāvests Pijs V 1570. gadā viņu iecēla par galma gleznotāju, neilgi pēc tam viņu uz Vīni izsauca Svētās Romas imperators Maksimiliāns II. Savukārt Maksimiliāna II pēctecis, viņa dēls Rūdolfs II Hābsburgs 1581. gadā aicināja mākslinieku uz savu galmu Prāgā. Imperatora Rūdolfa II galmā pulcējās vadošie dabaszinātnieki, astrologi, okultisti, arī literāti, gleznotāji un mūziķi. Viņš bija aizrautīgs mākslas un amatniecības priekšmetu kolekcionārs ar iespaidīgāko kolekciju tā laika Eiropā, kā arī atbalstīja jaunu mākslas darbu tapšanu, pasūtot tos – tai skaitā Sprangeram. Daudzi Rūdolfa II pasūtītie mākslas darbi bija izteikti erotiska rakstura, un pastāv versija, ka tajā laikā tas varēja kalpot par vienu no apsūdzībām viņa gāšanas no troņa kampaņā. Bet kā Bartolomesusa Sprangera glezna nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā? Savā ziņā šis stāsts ir arī par tagadējā muzeja krājuma veidošanās vēsturi, kurā dažādos laikos saplūda vairāku vairs neeksistējošu muzeju kolekcijas – piemēram, 1920. gadā līdz ar neatkarīgu  Latvijas valsti dibinātā Valsts mākslas muzeja, kura ilggadējais direktors bija tēlnieks Burkards Dzenis. Ievērojamā flāmu manierisma meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” toreizējam Valsts mākslas muzejam 1937. gadā pārdeva mākslinieks Alberts Silzemnieks (Mārtiņš Alberts Krūmiņš). Taču, lai nonāktu līdz veiksmīgam darījumam, pagāja septiņi gadi. Latvijas Valsts arhīvā ar fonda numuru 1659 glabājas Valsts mākslas muzeja dokumenti un sarakste par gleznas izvērtēšanu, muzeja nepietiekošajām finansēm, labo gribu un mērķtiecīgo darbu, lai iecerēto realizētu, te atspoguļo arī šodien tik pazīstamo muzeja ikdienu. Starp citu glezna jau no 1926. līdz 1928. gadam bija deponēta un izstādīta Rīgas pilsētas mākslas muzejā, jo direktors Vilhelms Purvītis to uzskatīja par būtisku ekspozīcijas papildinājumu. To ietvēra apgāda “Grāmatu draugs” izdevumā “Mākslas vēsture” (1934), kura oficiālais virsredaktors arī bija Purvītis. Arhīvā saglabājies tēlnieka Teodora Zaļkalna 1930. gada 7. maijā Valsts mākslas muzejam rakstītais apliecinājums, ka flāmu meistara Sprangera gleznu “Ādams un Ieva” Alberts Krūmiņa kungs (Alberts Silzemnieks) pircis Pēterpilī 1921. gadā no krievu kolekcionāra un grafiķa Aleksandra Saharova.  1935. gadā Valsts mākslas muzeja iepirkumu komisija direktora Burkarda Dzeņa, gleznotāju Konrāda Ubāna un Augusta Annusa sastāvā lēma, ka Silzemnieka piedāvātais darbs ir rets 16. gadsimta mākslas paraugs, ko vajadzētu iegūt muzeja kolekcijai. Apstiprinošus rakstiskus atzinumus, ka glezna iekļaujama krājumā, deva Teodors Zaļkalns, Erasts Šveics, Valdemārs Tone un Boriss Vipers. Pēc diviem gadiem, 1937. gadā, kad Izglītības ministrija piešķīra līdzekļus no Ministru kabineta fonda neparedzētiem gadījumiem, muzejs gleznu iegādājās, samaksājot par to 3300 latu, kas tiem laikiem bija milzīga summa. Kopš tā laika Bartolomeusa Sprangera glezna “Ādams un Ieva” gandrīz vienmēr ir bijusi pastāvīgajā ekspozīcijā – gan Valsts mākslas muzejā un pēc tam Ārzemju mākslas muzejā Rīgas pilī, gan tagad mākslas muzejā "Rīgas birža".

Sébastien Ministru vs Joëlle Scoriels Quelle est la plus belle chanson qui a comme titre un mot ou une expression qui n'existait pas il y a 10 ans ? Quelle est la plus belle chanson dont on se trompe souvent sur le véritable titre ? Bob Marley aurait eu 80 ans aujourd'hui. Quelle est sa plus belle chanson ? Quelle est la plus belle chanson qui a comme titre le nom d'une marque commerciale ? Merci pour votre écoute Entrez sans Frapper c'est également en direct tous les jours de la semaine de 16h à 17h30 sur www.rtbf.be/lapremiere Retrouvez l'ensemble des épisodes et les émission en version intégrale (avec la musique donc) de Entrez sans Frapper sur notre plateforme Auvio.be : https://auvio.rtbf.be/emission/8521 Abonnez-vous également à la partie "Bagarre dans la discothèque" en suivant ce lien: https://audmns.com/HSfAmLDEt si vous avez apprécié ce podcast, n'hésitez pas à nous donner des étoiles ou des commentaires, cela nous aide à le faire connaître plus largement. Vous pourriez également apprécier ces autres podcasts issus de notre large catalogue: Le voyage du Stradivarius Feuermann : https://audmns.com/rxPHqEENoir Jaune Rouge - Belgian Crime Story : https://feeds.audiomeans.fr/feed/6e3f3e0e-6d9e-4da7-99d5-f8c0833912c5.xmlLes Petits Papiers : https://audmns.com/tHQpfAm Des rencontres inspirantes avec des artistes de tous horizons. Galaxie BD: https://audmns.com/nyJXESu Notre podcast hebdomadaire autour du 9ème art.Nom: Van Hamme, Profession: Scénariste : https://audmns.com/ZAoAJZF Notre série à propos du créateur de XII et Thorgal. Franquin par Franquin : https://audmns.com/NjMxxMg Ecoutez la voix du créateur de Gaston (et de tant d'autres...)

Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.  

Ministar vanjske trgovine i ekonomskih odnosa Bosne i Hercegovine Staša Košarac stavljen je na listu sankcija američkog Ministarstva finansija. Tužilaštvo u Beogradu saopštilo da su identifikovani napadači na studente u tom gradu. U Briselu samit lidera EU i Zapadnog Balkana.

Ekonomikas izaugsme ir apstājusies, valsts kredītreitings ir samazinās, bet nākamā gada budzēts ir veidots ar maksimāli iespējamo deficītu. Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un TVNET group galvenais redaktors Toms Ostrovskis.  

Mircea Geoană revine pentru a patra oară la IGDLCC, de data aceasta în calitate de candidat la președinție. Discutăm despre:Controversele din campania sa electorală și acuzațiile care i se aducVizita la Moscova din 2009 și relația cu RusiaFinanțarea campaniei și provocările unui candidat independentRomânia anului 2025 - recesiune, deficit bugetar și provocări climaticeReforma statului și digitalizarea administrațieiRolul României în regiune și relația cu Republica MoldovaViitorul tehnologic și pregătirea României pentru era AIO poveste personală din 2004 despre arestarea mea în Bulgaria IGDLCC înseamnă Informații Gratis despre Lucruri care Costă! Totul ne costă dar mai ales timpul așa că am făcut această serie pentru a mă informa și educa alături de invitați din domeniile mele de interes. Te invit alături de mine în această călătorie. Mi-am propus să mă facă mai informat și mai adaptat la schimbările care vin. Sper să o facă și pentru tine.

Il-korrispondent tal-SBS f'Malta Leonard Callus jagħti ħarsa ħafifa lejn il-miżuri ewlenin tal-Baġit Malti għas-sena d-dieħla, imħabbar mill-Ministru tal-Finanzi, Clyde Caruana.

Lupta pe tânărul electorat derutat între stânga și dreapta. Ce oferă partidele progresiste și ce șanse au spre Parlament (Panorama) - Cifrele din spatele alegerilor pentru desemnarea noului președinte al României: peste 22 de milioane de buletine tipărite și o sută de mii de ștampile (Libertatea) - Cum încheie statele din regiune anul: România – reducere drastică a prognozei de creștere. Avem deficitul de cont curent al unei țări aflate în război – doar Ucraina stă puțin mai rău (CursDeGuvernare) Victoria Maiei Sandu aduce Moldova mai aproape de Europa, mai aproape de România (SpotMedia)După o campanie tensionată, în care interferențele Kremlinului au fost mai vizibile ca niciodată, Maia Sandu a reușit să câștige un nou mandat de președintă a Moldovei și să valideze referendumul constituțional pentru aderarea la Uniunea Europeană.Primul mandat al Maiei Sandu s-a desfășurat într-un context dificil, cu trupe rusești în Transnistria și un război în Ucraina, dar a reușit să obțină sprijinul liderilor europeni.Rusia a exercitat presiuni uriașe asupra alegerilor din Moldova, inclusiv prin încercări de manipulare a votului. Maia Sandu a denunțat aceste acțiuni și a pledat pentru suveranitatea Moldovei.Maia Sandu a fost o susținătoare a Ucrainei, afirmând că securitatea regională este interdependentă și că Moldova trebuie să rămână unită cu Ucraina în fața agresiunii ruse.Problema regiunii separatiste Transnistria rămâne una dintre provocările majore pentru Sandu, care caută soluții diplomatice pentru rezolvarea conflictului, în ciuda influenței Rusiei asupra acestei regiuni.SpotMedia reamintește că Maia Sandu, născută pe 24 mai 1972 în Risipeni, Republica Moldova, este președinta țării din decembrie 2020, fiind o figură importantă pe scena politică europeană. Este cunoscută pentru poziția sa pro-europeană și pentru eforturile de a reforma structurile guvernamentale și de a combate corupția. Cu o educație economică solidă, inclusiv un masterat la Harvard, și o carieră profesională la Banca Mondială, Sandu a intrat în politică în 2012, în calitate de Ministru al Educației, unde s-a remarcat printr-o serie de reforme.Una dintre prioritățile ei principale a fost alinierea Republicii Moldova la standardele europene și apropierea de Uniunea Europeană.  Lupta pe tânărul electorat derutat între stânga și dreapta. Ce oferă partidele progresiste și ce șanse au spre Parlament (Panorama)Înainte de cel mai important set de alegeri, cele parlamentare, temele progresiste rămân profund controversate în România, iar majoritatea politicienilor le evită, pentru că se tem de asocierea cu stânga și de stigmatul comunismului. Deși PSD e teoretic principala formațiune de stânga și ar fi fost natural să promoveze o agendă progresistă, partidul are o imagine negativă, o ideologie neclară și o orientare social-conservatoare. Tinerii români, deși majoritar conservatori pe axa stânga-dreapta, susțin măsuri tradițional de stânga, precum egalizarea veniturilor și intervenția statului în economie. Totuși, există un clivaj între valorile lor progresiste și orientarea lor politică, iar mulți tineri încep să fie atrași și de ideile conservatoare sau de extremă dreapta.Singurele partide care își asumă deschis poziția progresistă sunt REPER și SENS. REPER promovează legalizarea parteneriatului civil pentru cupluri de același sex, măsuri de protecție socială și politici ecologice, iar SENS este deschis tinerilor, minorităților și promovează digitalizarea și ecologizarea.Integral pe pagina Panorama. Cifrele din spatele alegerilor pentru desemnarea noului președinte al României: peste 22 de milioane de buletine tipărite și o sută de mii de ștampile (Libertatea)Finalul lunii noiembrie și începutul lunii decembrie îi așteaptă pe români la vot. Pe 24 noiembrie și 8 decembrie vom vota pentru alegerea noului președinte al României, iar pe 1 decembrie ieșim la urne pentru stabilirea noii componențe a Parlamentului. Autoritățile din țară se pregătesc intens pentru aceste alegeri, fiind implicați cei din Ministerul Afacerilor Interne, Ministerul Afacerilor Externe, dar și cei de la Serviciul de Telecomunicații Speciale.Peste 22 de milioane de buletine tipărite și o sută de mii de ștampile. 6.721 de persoane vor alege președintele folosind votul prin corespondență. Mai mult în Libertatea. Cum încheie statele din regiune anul: România – reducere drastică a prognozei de creștere. Avem deficitul de cont curent al unei țări aflate în război – doar Ucraina stă puțin mai rău (CursDeGuvernare)Fondul Monetar Internațional (FMI) vede un avans de doar 1,9% din PIB pentru economia României în 2024, o prognoză semnificativ mai pesimistă decât cea din primăvară, când experții internaționali anticipau o creștere economică de 2,8% din PIB, reiese din raportul World Economic Outlook, publicat marți.România ar urma astfel să înregistreze al doilea cel mai slab rezultat din regiune, după Ungaria, pentru care FMI vede o creștere de doar 1,5% din PIB. (Conform metodologiei FMI, Cehia este considerată o economie avansată).Polonia, în schimb, ar urma să înregistreze un avans de 3% din PIB în 2024, respectiv 3,5% din PIB în 2025. Pentru România, creșterea din 2025 a fost revizuită la 3,3% din PIB (în scădere față de prognoza din primăvară, de 3,6% din PIB).Continuarea pe pagina CursDeGuvernare.

Valdība meklēs iespējas par 5% samazināt valsts pārvaldes tēriņus – to nesen, tiekoties ar darba devējiem, apsolīja premjere Evika Siliņa. Bet kā šī tēriņu mazināšana varētu izpausties un kādās jomās? Pēc statistikas datiem valsts un pašvaldību sektorā nodarbināto skaits pēdējos gados ir pieaudzis, lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā mazinās. Vai valsts sektorā strādājošo skaits būtu mazināms, vai arī ietaupīt var citādi? Krustpunktā analizē Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība).  

Nākamā gada budžets sola ciešāku jostu savilkšanu vai visās nozarēs, bet tam tā nevajadzētu būt drošības jomā, kas noteikta kā prioritāte 2025. gada valsts budžetā. Tas attiecas arī uz iekšējo drosību, bet ko tas nozīmē praktiski? Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Ministra vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, sarunas ar "Telia" par "Tet" un LMT nākotni. Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un portāla "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste Inese Helmane.  

Raidījumā runājam par NATO dalībvalstīs nokritušajiem Krievijas droniem, par situāciju Ukrainā un pirmajām televīzijas debatēm starp Kamalu Harisu un Donaldu Trampu. Trīs temati mūsu uzmanības fokusā. Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme un politologs Veiko Spolītis. Nelūgtie viesi Kādas padsmit stundas pēc tam, kad Krievijas lidrobots, šķērsojis Baltkrievijas teritoriju, bija piezemējies Rēzeknes novadā, par līdzīgu savas gaisa telpas pārkāpumu ziņoja arī Rumānija. 8. septembra pirmajās stundās divi Rumānijas gaisa spēku iznīcinātāji novēroja gaisa telpu valsts austrumos, kur otrpus robežupei Donavai atrodas Ukrainas ostas pilsēta Izmaila, kas tobrīd piedzīvoja Krievijas lidrobotu uzbrukumu. Pierobežas rajonu iedzīvotājiem tika izsūtīti brīdinoši ziņojumi, kas ir standarta procedūra gadījumos, kad Rumānijas robežas tuvumā notiek Krievijas uzbrukumi Ukrainas teritorijai. Tiek ziņots, ka Rumānijas robežas pusē atrastas vismaz viena lidrobota atlūzas. Rumānijas Ārlietu ministrijas izplatītā paziņojumā pausts stingrs protests pret valsts gaisa telpas pārkāpumu un tā raksturojusi Krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajiem objektiem kā bezatbildīgu eskalāciju, aicinot tos izbeigt. Tā nu apmēram diennakts laikā Krievijas kaujas lidaparāti pārkāpuši veselu divu NATO valstu gaisa telpas robežas, un ja Latvijai šis ir pirmais šāds gadījums, tad Ukrainas robežvalstu Polijas, Rumānijas un Moldovas gaisa telpa Krievijas uzbrukumu laikā pārkāpta jau vairakkārt, tajā ielidojot gan lidrobotiem, gan raķetēm. 2022. gada novembrī no kursa novirzījusies Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete nokrita Polijas teritorijā, nogalinot divus civiliedzīvotājus. Sevišķi bieži Krievijas lidroboti pēdējā laikā pārkāpuši Maskavas sabiedrotās Baltkrievijas gaisa telpu, kā tas noticis arī gadījumā ar Latvijā nokritušo „šahedu”. Pie tam tiek ziņots, ka 5. septembrī Baltkrievijas gaisa spēku iznīcinātāji divus šādus lidaparātus notriekuši. Tas izraisījis spekulācijas par saspīlējumu Kremļa un tā līdzšinējā uzticamākā sabiedrotā – Baltkrievijas autoritārā līdera Lukašenko – starpā, kura izpausme bijusi arī Baltkrievijas sauszemes spēku atvilkšana no Ukrainas ziemeļu robežas. Varas figūru pārstatīšana Kijivā Pagājušajā nedēļā notikušās izmaiņas Ukrainas valdībā ir nozīmīgākās kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma sākuma. Savus amatus pametuši ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, par ieroču ražošanu atbildīgais stratēģisko rūpniecības nozaru ministrs Oleksandrs Kamišins, premjerministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Olga Stefanišina, nekontrolēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka, tieslietu ministrs Deniss Maļusjka un vides ministrs Ruslans Streļcovs. Daļa no amatus pametušajiem jau saņēmuši jaunus posteņus. Tā Vereščuka kļuvusi par Prezidenta biroja vadītāja vietnieci, Kamišins – par prezidenta ārštata padomnieku stratēģijas jautājumos, Dmitrijam Kulebam esot paredzēts koncentrēties uz Ukrainas un NATO saikņu stiprināšanu. Daudzi notikušo raksturo kā darbinieku apmaiņu starp divām varas struktūrām Ministru kabinetu un Prezidenta biroju, jo Kulebas vietā ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais Prezidenta biroja vadītāja vietnieks, diplomātiskā dienesta veterāns Andrejs Sibiga. Daudzi Ukrainas politikas eksperti pauž viedokli, ka šīs amatpersonu nomaiņas mērķis varētu būt viņu motivācijas paaugstināšana, kas esot prezidenta Zelenska iecienīta metode. Vēl viens ticams motīvs – vēlme mazināt negatīvo noskaņojumu sabiedrībā, liekot „aizgājējiem” paņemt līdzi uzkrāto negāciju bagāžu. Tiek norādīts, ka paša prezidenta reitingi kopš gada sākuma ir manāmi kritušies, noslīdot no sešdesmit deviņiem līdz četrdesmit pieciem procentiem. Par spīti Ukrainas spēku negaidītajam iebrukumam Krievijas Kurskas apgabalā, krievu spiediens uz ukraiņu pozīcijām ap Pokrovskas pilsētu turpinās, pie tam jau kādu laiku cirkulē ziņas, ka Ukrainas spēku pozīcijas Donbasā neesot kā nākas izbūvētas, jo daļa līdzekļu tikuši piesavināti. Kurš kuru ēdīs? Pusotru stundu ilgais debašu raunds starp Savienoto Valstu prezidenta amata kandidātiem – viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu –, kas 10. septembra vakarā notika Nacionālajā Konstitūcijas centrā Filadelfijā, būs arī vienīgais, ja vien kāds no kandidātiem nevēlēsies sarīkot „revanša maču”. Pēc visa spriežot, tāds varētu būt vajadzīgs republikāņu kandidātam, taču nav īpaša iemesla domāt, ka atkārtotā piegājienā Trampa sniegums būs labāks. Pēc vairuma novērotāju domām, Kamala Harisa debatēs attaisnoja viņas atbalstītāju cerības, protot cienījami pasniegt sevi un savu programmu. Tikmēr Donalds Tramps bija savā ierastajā ampluā ar visām attiecīgajām, un uz oponentes fona vēl jo pamanāmākajām īpatnībām. Un, kā secina izdevums „Politico”, ja arī tas nemainīs viņa popularitātes rādītājus, tad tas apliecinās, ka viņa elektorātam ierastās, tradicionālās politikas kritēriji nav svarīgi. Kamalas Harisas vēstījuma smagumpunkts bija viņas ekonomikas programma ar konkrēta atbalsta apsolījumiem mājokļu iegādei, jaunajiem vecākiem, mazajam un vidējam biznesam – viss, ko viņa nodēvēja par „iespēju ekonomiku”. Par atbildi skanēja eksprezidenta pašslavinājumi par sasniegumiem viņa administrācijas laikā, ko Baidena valdība esot tikai sabojājusi. Trampa visvairāk pedalizētais motīvs, kā jau varēja paredzēt, bija „miljoni” nelegālo imigrantu, kuri pārpludinot Savienotās Valstis, taču līdzās jau ierastajām variācijām par noziedzības grandiozu kāpumu, parādījās jaunas nianses. Piemēram, eksprezidents pilnā nopietnībā apgalvoja, ka imigranti atsevišķās pilsētās ķerot un ēdot vietējo iedzīvotāju suņus, kaķus un citus mājas mīluļus. Debašu rīkotājkomanda operatīvi sazinājās ar attiecīgo pilsētu varas institūcijām un noskaidroja, ka nekas tamlīdzīgs tur neesot konstatēts. Vēl viena groteska detaļa: nez kur rautais apgalvojums, ka Rietumvirdžīnijas gubernators esot izteicies, ka jaundzimušos ar iedzimtām kroplībām būtu jānogalina. Runājot par mūsu reģionam visnozīmīgāko tēmu – karu Ukrainā – debašu moderatoriem tā arī neizdevās izspiest no eksprezidenta atzinumu, ka Ukrainas uzvara būtu Savienoto Valstu interesēs. Tā vietā viņš divkārt atkārtoja, ka galvenais esot pārtraukt karu, un viņš ar savu sarunvedēja prasmi to izdarīšot viens un divi. Neiztika arī bez kārtējās samuldēšanās oponentes sakarā: Kamala Harisa esot sūtīta kā emisāre pie Putina, lai novērstu karu, bet izgāzusi šo misiju. Demokrātu kandidāte nepalika parādā, aizrādot uz Trampa koķetēriju ar, citējot, „diktatoru, kurš jūs notiesātu launagā”. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.