Podcasts about ministru

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima. Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu. Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali. Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē. Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses. Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

Raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS).

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu.  Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Pagājušas divas nedēļas kopš jaunās valdības apstiprināšanas. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava darbu sāka ar rīkojumu par valsts valodas izmantošanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem gan savā starpā, gan ar iedzīvotājiem. Kopumā kā prioritātes ministrs minējis migrācijas ierobežošanu, civilo aizsardzību un dienestu kapacitātes stiprināšanu.  Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

"Rail Baltica" projektam nepieciešams restarts – uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas ar šādu paziņojumu nāca klajā uzņēmums "RB Rail", kas atbild par šo projektu. Premjers Andris Kulbergs, kurš savulaik parlamentā vadīja izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica", apņēmies vadīt projekta tālākās virzības modeļa izstrādi – šāds uzdevums noteikts arī valdības deklarācijā. Tur arī minēta nepieciešamība nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. Kā varētu izskatīties projekta tālākā virzība, kādi ir steidzami nepieciešamie lēmumi nākamajiem pieciem valdības darba mēnešiem? Krustpunktā skaidro un analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns un Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētajs Mārtiņš Ķeņģis.  

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) Tallinā piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 līderu sanāksmē, tur ieradies arī Ukrainas prezindets Volodimirs Zelenskis ar kundzi. Koalīcijas partijas vienojušās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām. Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt – šādas izvēles priekšā, pēc pētnieku domām, šobrīd atrodas Latvijas pensiju sistēma.  Saeimā piesardzīga attieksme pret Tiesībsardzes ieteikumu likvidēt bāriņtiesas. Saeimā vērtē e-cigarešu depozīta sistēmas ieveišanai nepieciešamos likuma grozījumus.

"Rail Baltica" projektam nepieciešams restarts – uzreiz pēc jaunās valdības izveidošanas ar šādu paziņojumu nāca klajā uzņēmums "RB Rail", kas atbild par šo projektu. Premjers Andris Kulbergs, kurš savulaik parlamentā vadīja izmeklēšanas komisiju par "Rail Baltica", apņēmies vadīt projekta tālākās virzības modeļa izstrādi – šāds uzdevums noteikts arī valdības deklarācijā. Tur arī minēta nepieciešamība nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. Kā varētu izskatīties projekta tālākā virzība, kādi ir steidzami nepieciešamie lēmumi nākamajiem pieciem valdības darba mēnešiem? Krustpunktā skaidro un analizē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle, Ministru prezidenta ārštata konsultatīvais darbinieks juridiskajos jautājumos Krišs Lipšāns un Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētajs Mārtiņš Ķeņģis.  

Ir pagājusi pirmā darba nedēļa jaunajai valdībai: būs biežākas Ministru kabineta sēdes, premjers aktīvi izmanto sociālos medijus, jaunie ministri sāk iepazīstināt sabiedrību ar savām prioritātēm. Krustpunktā pārskatām nedēļas aktualitātes. Notikumus analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, portāla Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.  

Ir pagājusi pirmā darba nedēļa jaunajai valdībai: būs biežākas Ministru kabineta sēdes, premjers aktīvi izmanto sociālos medijus, jaunie ministri sāk iepazīstināt sabiedrību ar savām prioritātēm. Krustpunktā pārskatām nedēļas aktualitātes. Notikumus analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, portāla Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.  

Seksuālā vardarbībā pret pacientēm apsūdzētajam imunologam Ņikiforenko – 13 gadi cietumā. Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas. Dienu pēc spēcīgajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai iepriekš nepieteiktā vizītē Kijivā ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Ministru prezidents darbā ar pašvaldībām izvirza trīs prioritātes: sakārtot finanšu izlīdzināšanas modeli, atbalstīt Latvijas austrumu pierobežu un mazināt birokrātisko slogu. Nevalstiskās organizācijas bez bažām varēs turpināt ziedot Ukrainai bruņojumu.

Raidījumā Pievienota vērtība pievēršamies būvniecības nozarei. Runājam par arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares problēmām, tās sakārtot un transformēt vēlas jaundibināma arodbiedrība.  Būvniecības nozare ir ir viens no jebkuras ekonomikas pamata dzinējspēkiem. Lai gan pagājuši jau 30 gadi, Latvijā tās veiksmes pamati – arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares – joprojām dzīvo 90. gados, par to pārliecināti ir jaundibināmās arodbiedrības pārstāvji un topošās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds. Problēmu nozarē ir daudz un par tām ļoti maz runā. Viena no sāpīgākajām ir dempings, katrs plēšas par sevi un rezultātā cieš visa sabiedrība un ekonomika. Viens no topošās arodbiedrības galvenajiem mērķiem ir atgriezt arhitektu nozīmi un prestižu būvniecības procesā.  Mēs nebūsim tā arodbiedrība, kura dodas streikot, skaļi piketēt un stāvēt ar plakātiem pie Ministru kabineta, tas būs drīzāk aizliegts, piebilst Žieds. Mērķis ir apvienot nozares, vienoties par to, kas ir kvalitatīvs darbs, un to, cik tas maksā. Pārstāvēt nozari arī lēmumu pieņēmēju līmenī, lai izskaustu, tādas lietas, kā projektu konkursus bez jebkādas atlīdzības.

Uzmanības centrā šobrīd ir 2. pensiju līmeņa uzkrājumi, bet aktuāli ir arī jautājumi par pensiju sistēmu kopumā un tās ilgtspēju. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība). Runājam ne tikai par labklājības jomu, bet arī politiskajām aktualitātēm, jo premjere ir iesniegusi demisiju, valdība turpina darbu līdz jaunas izveidošanai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce.  

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” nolēmusi demisionēt. Tā viņa publiski paziņoja pirms brīža. Siliņa atkāpties izlēmusi šodien, 14. maijā, kad opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” vāc balsis, lai Saeimā balsotu par Siliņas valdības atbrīvošanu. Premjere valdības krīzē vaino „Progresīvos”. Pēc paziņojuma par demisiju Siliņa devās prom un uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja. -- Procesuālo darbību veikšanai šorīt uz laiku aizturēts zemkopības ministrs un “Zaļo un zemnieku savienības vadītājs” Armands Krauze, kā arī bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, šobrīd Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, Latvijas Televīzijai apstiprināja prokuratūrā. -- Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība” un, iespējams, arī esošās koalīcijas partnere “Zaļo un zemnieku savienība”. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja “Apvienotā saraksta” līderis Edgars Tavars.

Uzmanības centrā šobrīd ir 2. pensiju līmeņa uzkrājumi, bet aktuāli ir arī jautājumi par pensiju sistēmu kopumā un tās ilgtspēju. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība). Runājam ne tikai par labklājības jomu, bet arī politiskajām aktualitātēm, jo premjere ir iesniegusi demisiju, valdība turpina darbu līdz jaunas izveidošanai. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce.  

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.  

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.  

Valdība lemj par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem. Satiksmes ministrs rosina uz trim mēnešiem par 50 % samazināt vilciena mēnešbiļešu cenas. Apmēram 90 tūkstoši eiro lieli zaudējumi radušies bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska bezdarbības dēļ, organizējot speciālus lidojumus toreizēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandejumiem. Zelenskis: Ja Krievija būs gatava apturēt uzbrukumus mūsu enerģētikai, mēs atbildēsim  ar to pašu. Misijas "Artemis II" astronauti novērojuši Mēness otro pusi, Saules aptumsumu un Venēru. Ar maču Rīgā sākas Latvijas atklātā hokeja čempionāta finālsērija.

Karš Irānā ir izprovocējis jaunu enerģētikas resursu krīzi visā pasaulē. Nafta, dabasgāze, turpat ir arī elektroenerģija. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Karš Irānā ir izprovocējis jaunu enerģētikas resursu krīzi visā pasaulē. Nafta, dabasgāze, turpat ir arī elektroenerģija. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Fostul premier Florin Cîțu consideră că bugetul de stat pe 2026 este timid. El observă că discuția despre marile reforme lipsește. Florin Cîțu, despre bugetul pe 2026: ”Este un buget care încearcă să garanteze supraviețuirea politică a Guvernului. Un buget timid, într-o economie fragilă. Discuțiile despre reforme, despre lucruri mari nu mai există”. În opinia sa, ”așa cum este făcut (bugetul pe 2026-n.r.), pare că orice mișcare îl va deraia și atunci este foarte probabil să vedem iarăși creșteri de taxe sau să crească deficitul peste cel estimat”. Despre scumpirea carburanților: ”Cel mai bun lucru ar fi să nu intervii ca de obicei cum intervine Guvernul României, dar majoritatea, prin plafonări de prețuri sau intervenții de genul ăsta. Cel mai simplu era la începutul anului să scazi TVA-ul și acciza. Aș merge pe această variantă, pe reducere de TVA și de acciză, este cea mai bună variantă pentru cetățeni”.

Iekšējā drošība, civilā aizsardzība un noziedzības apkarošana ir Krustpunktā sarunas temati. Pirmie divi ir īpaši aktuāli kopš Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bet pēdējais – aktuāls vienmēr, turklāt pēdējos gados īpaši izvēršas arī iedzīvotāju apkrāpšana, par kuras veidiem un apmēriem kādreiz nevarējām pat iedomāties. Par to visu iztaujājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.  

Iekšējā drošība, civilā aizsardzība un noziedzības apkarošana ir Krustpunktā sarunas temati. Pirmie divi ir īpaši aktuāli kopš Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bet pēdējais – aktuāls vienmēr, turklāt pēdējos gados īpaši izvēršas arī iedzīvotāju apkrāpšana, par kuras veidiem un apmēriem kādreiz nevarējām pat iedomāties. Par to visu iztaujājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.  

Ungārija sola - ja Ukraina salabos naftas vadu "Družba", caur kuru Ungārijai tiek piegādāta Krievijas nafta, tad Budapešta atsauks savu veto 90 miljardu eiro aizdevumam Ukrainai, kas nepieciešams, lai kara plosītā valsts spētu funkcionēt. LTV žurnālistei Ilzei Naglai Budapeštā bija ekskluzīva iespēja izvaicāt Ungārijas ārlietu ministru. Sarunā arī par to, kā Budapešta rīkotos, ja tai būtu jāizvēlas starp lēto Krievijas naftu un gāzi un palīdzību NATO partneriem, piemēram Latvijai, Krievijas agresijas gadījumā.

Saeimai ceturtdien, 12. martā, ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību sniegs Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Sarunā ar "Rīta Panorāmas" kolēģiem premjere runāja arī par "Rail Baltica" projektu, sakot, ka tas nav ticis pārvaldīts atbilstoši valsts interesēm un tas bijis par pamatu dienesta pārbaužu ierosināšanai. Tāpat premjere neizslēdza vēršanos pie Igaunijas un Lietuvas premjeriem, lai kopīgi vērtētu izmeklēšanas rezultātus.

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Deputatul USR Stelian Ion critică într-un interviu la RFI propunerile făcute de ministrul Justiției pentru șefia marilor parchete. Fostul ministru de resort spune pe de altă parte că USR nu-și va retrage propunerea pentru funcția de Avocat al Poporului, în ciuda criticilor PSD. Stelian Ion, despre propunerile pentru șefia marilor parchete: ”În linii mari, mi se par propuneri foarte neinspirate. Dorește domnul ministru să batem pasul pe loc (...). Mi-aș dori ca președintele Nicușor Dan să nu se pripească (...). După estimarea pe care am făcut-o și am urmărit atent și interviurile și am analizat lucrările, proiectele și CV-urile candidaților, vreo șase din opt propuneri ar fi de refuzat și nu e un capăt de țară, se poate relua procedura”. Despre propunerea USR pentru Avocatul Poporului, criticată de PSD: ”Doamna Roxana Rizoiu este un specialist foarte bun, are un CV impecabil (...). Nu avem absolut nici un motiv să facem vreo retragere, este un profesionist desăvârșit, ca atare, rămâne propunerea noastă, fără discuție”. Despre proiectul AUR privind finanțarea ONG-urilor: ”Copy-paste de la PSD Dragnea, că în perioada Dragnea fix cu proiectul ăsta au venit și cei din PSD. Au o problemă, le-au rezolvat pe toate, bineînțeles, au făcut toate reformele posibile, au transparentizat tot ce înseamnă cheltuirea banului public în România, ONG-urile mai rămăseseră problema în această țară, au o problemă cu ONG-urile”.

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Ministru prezidente Evika Siliņa no „Jaunās vienotības” šodien Saeimā izturēja piekto neuzticības balsojumu. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem kandidātiem Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatam. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija iepazīstina ar LIAA 2025. gada investīciju piesaistes rezultātiem. Kijivā ieradusies Latvijas parlamentāriešu delegācija. Reģionālajā sabiedriskajā transportā pieaug biļešu cenas. Kamēr būveksperts veic gāzes sprādziena rezultātā cietušās mājas Bauskas ielā 15 apsekošanu, dzīvokļu īpašnieki joprojām netiek pie ēkā atstātajām mantām. Aktīvi būvdarbi Onkoloģijas centrā sāksies pavasarī; nodaļas sāks pārcelt februārī

Marcel Ciolacu și Ciprian Ciucu, marii câștigători ai recentelor alegeri locale parțiale, și-au finanțat campaniile din împrumuturi de 1,47 milioane de lei de la persoane fizice. Ciucu a adăugat 133.000 de lei din venituri proprii (G4Media) - Joia cuțitelor lungi la PNL. Ilie Bolojan a decapitat organizațiile din sectoarele 2, 3, 4 și 5. Ciprian Ciucu e însărcinat cu găsirea de soluții (Libertatea) - Cele 20 de măsuri concrete de relansare economică, puse pe masă de mediul de business (CursDeGuvernare) - Revedere dintre Plahotniuc și Filat. Ex-premierul moldovean a fost condamnat în perioada în care oligarhul controla totul peste Prut (Adevărul) Opinie: Ce fel de ministru al Apărării e potrivit în România (DW) România ar putea avea cel mai tânăr ministru al Apărării din ultimii 35 de ani într-o perioadă în care pacea e pe muchie de cuțit, Europa se înarmează și România pare să nu înțeleagă momentul grav în care se află. Fotoliul Apărării a rămas vacant după demisia forțată a lui Ionuț Moșteanu, care s-a încurcat când a trebuit să dea explicații despre studiile lui finalizate la o universitate controversată, dar și despre imposibilitatea lui de a spune cum de nu a făcut armata, într-o perioadă în care stagiul militar era obligatoriu. USR l-a nominalizat pe Radu Miruță, 40 de ani, pentru fotoliul Apărării. Miruță este deocamdată ministrul Economiei și a asigurat interimatul de la MApN, fără să producă niciun fel de valuri și fără să se pună pe el în evidență. A făcut în paralel o facultate de drept privată din Târgu Jiu și Facultate de electronică, telecomunicații și IT de la Politehnica din București, unde a rămas asistent universitar. România are nevoie de un ministru al Apărării care să încurajeze analizele militarilor și soluțiile lor, într-o lume în care Moscova ar vrea să-și extindă influența cu orice preț.  Războiul are multe fețe, România a exersat deja atacurile cibernetice, creșterea curentului extremist-naționalist deopotrivă în mediul real și în cel virtual, dar și dronele rusești care traversează spațiul aerian al țării și care în mandatul precedent al ministrului Apărării nu au fost doborâte. România a părut nepregătită în fața inamicului său lăsând aceste aparate fără pilot să se plimbe, să monitorizeze, să pună la încercare apărarea țării. Poate că Bucureștiul are nevoie de un ministru al Apărării care să-și asume rapid decizii ferme, care să fie respectat de militari, dar care la rândul lui să știe cum să folosească expertiza ofițerilor, e de părere jurnalista DW Sabina Fati. EXCLUSIV Marcel Ciolacu și Ciprian Ciucu, marii câștigători ai recentelor alegeri locale parțiale, și-au finanțat campaniile din împrumuturi de 1,47 milioane de lei de la persoane fizice. Ciucu a adăugat 133.000 de lei din venituri proprii (G4Media) La recentele alegeri locale parțiale, candidatul PSD la șefia Consiliului Județean Buzău, Marcel Ciolacu, și-a finanțat campania electorală exclusiv din împrumuturi acordate de persoane fizice, în timp ce candidatul PNL la Primăria Generală, Ciprian Ciucu, a avut din aceleași surse 83,5% din venituri. Datele au fost făcute publice de către partide, zilele trecute, în Monitorul Oficial. Până la ora editării acestui material, nici unul dintre cei doi candidați nu a răspuns la o cerere G4Media.ro în care li s-a solicitat numele persoanelor fizice care i-au împrumutat. Joia cuțitelor lungi la PNL. Ilie Bolojan a decapitat organizațiile din sectoarele 2, 3, 4 și 5. Ciprian Ciucu e însărcinat cu găsirea de soluții (Libertatea) Primarul ales al Capitalei, Ciprian Ciucu – cel mai de succes liberal al momentului – a fost însărcinat oficial să găsească soluții adecvate momentului, care pot fi, în teorie, și menținerea pe loc a împricinaților Monica Anisie, Ionuț Stroe, Andrei Baciu și, respectiv, Dan Meran. Pentru a calma situația în vederea unor Sărbători fericite, termenul până la care Ciucu poate veni cu propuneri – posibile și de la Forța Dreptei – este finalul lunii ianuarie, citim în Libertatea. Ilie Bolojan dorește performanță cu orice preț, nefiind dispus să accepte tot felul de scuze sau de explicații. Între aceste propuneri de schimbări au existat plângeri venite dinspre primari, care au pus pe tapet problemele pe care le au cu colectarea taxelor și impozitelor. Cele 20 de măsuri concrete de relansare economică, puse pe masă de mediul de business: Ar debloca investiții de 10 mld. lei – ar creștere gradul de conformare cu 2 mld. euro – ar reduce povara administrativă cu 30-40% pentru companii (CursDeGuvernare) Confederația Patronală Concordia, care reprezintă companii din cele mai importante 20 de sectoare economice, având o contribuție de 30% la PIB, propune un pachet de 20 de măsuri de relansare și creștere economică. Este vorba despre politici fiscale pentru investiții, reforme structurale și mobilizarea capitalului autohton pentru competitivitate, scrie CursDeGuvernare. Implementarea pachetului de măsuri Concordia ar genera: Deblocarea a peste 10 miliarde lei în investiții Creșterea gradului de conformare fiscală și a colectării cu un impact estimat la 1,4-2 miliarde euro anual Reducerea costurilor administrative pentru companii cu 30-40% Crearea unui mediu economic favorabil pentru sute de mii de locuri de muncă „Mediul de afaceri este pregătit să continue să susțină creșterea economică, dar are nevoie de semnale puternice și concrete care să arate că statul este un partener, nu un inhibitor, în acest proces,” susține Mihai Matei, Vicepreședinte, Confederația Patronală Concordia. Revedere dintre Plahotniuc și Filat. Ex-premierul moldovean a fost condamnat în perioada în care oligarhul controla totul peste Prut (Adevărul) Vlad Filat și Vladimir Plahotniuc s-au revăzut în instanță. Fostul premier moldovean, condamnat în perioada în care Vladimir Plahotniuc deținea puterea din Republica Moldova, a venit la ședința de judecată în dosarul furtul miliardului în care figurează oligarhul.  Continuarea, în Adevărul.

Deputatul USR Stelian Ion declară într-un interviu la RFI că șefa instanței supreme, Lia Savonea, ar trebui să-și dea demisia în urma dezvăluirilor din documentarul Recorder. Stelian Ion, despre documentarul Recorder: ”Președinta Înaltei Curți ar fi trebuit să-și dea demisia, pentru că este clar că e o problemă acolo, nu iese fum fără foc”. Despre ministrul Justiției, Radu Marinescu: ”Domnul ministru Marinescu se face că nu vede și nu aude despre aceste probleme. În momentul în care s-a format Guvernul, le-am discutat, nu vă imaginați că erau necunoscute, am fost cu ele pe masă, le-am vorbit și domnul Marinescu ridica din umeri”. Despre fostul ministru al Justiției Cătălin Predoiu: ”Sigur, ar trebui să-și asume răspunderea și să vină cu explicații și să facă în consecință”.

Má za sebou kariéru komunistického politruka i elitní vojenské kurzy v USA. Teď Jaromír Zůna míří na post ministra obrany. Zasedat v ní bude coby odborník nominovaný za SPD. Při setkání s novináři ale nedokázal jasně říct, jak chce čelit ruské hrozbě, ani jakou formou chce pokračovat v podpoře Ukrajiny. Kdo je Jaromír Zůna? Bude se coby ministr mstít těm, kdo mu podle něj ublížili v důstojnické kariéře? A jak se změní obranná a bezpečností politika s novou vládou?Host: Václav Dolejší - politický reportér Seznam ZprávČlánek a další informace najdete na webu Seznam Zprávy Sledujte nás na sociálních sítích Instagram, Threads nebo Bluesky. Náměty a připomínky nám můžete psát na e-mail zaminutusest@sz.cz

Ionuț Moșteanu a demisionat din fruntea Ministerului Apărării, după scandalul diplomei sale de licență, investigat de o anchetă Libertatea. Este propus interimar ministrul Economiei, Radu Miruță.       Marți Guvernul își asumă răspunderea pe reforma pensiilor Guvernul a adoptat proiectul de lege privind pensiile magistraţilor, după ce a fost primit avizul CSM, negativ, dar este doar un aviz consultativ. Acum, executivul va transmite proiectul Parlamentului, declanşându-se, astfel, procedura de angajare a răspunderii. Viktor Orban este din nou la Moscova Iar premierul ungar Viktor Orbán este la Moscova unde discuta cu președintele Vladimir Putin despre aprovizionarea Ungariei cu țiței și gaze naturale, precum și despre eforturile de pace în Ucraina.

Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu, ko tas prasīs no budžeta nākamgad un tuvākajos gados? un vai izdodas mazināt saspīlējumu valdības koalīcijas partneru starpā? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Valsts drošība ir šobrīd galvenā prioritāte Latvijā. Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs. Pēdējo dienu kaislības ap Saeimas lēmumiem bijušas tik skaļas, ka ir arī bijis pamats domāt par valdības krīzi. Liekas, ka vien nākamā gada budžeta pieņemšana kavē politiķus rīkoties radikālāk. Tas tāpēc, ka saspringta situācija nav tikai Latvijas iekšpolitikā, visas Eiropas drošības jomā ir pamatīgi izaicinājumi. Ir jāpieņem budžets, kurā īpaša prioritāte ir atvēlēta aizsardzības jomai. Par krīzēm, par izaicinājumiem, to, kā sevi sargāsim, saruna Krustpunktā ar Andri Sprūdu.

Daugavpils teātris uzsācis jaunu kursu repertuāra veidošanā – mūsdienu dramaturģijas un klasikas iestudējumi, attiecīgi – arī šo tekstu tulkošanu latgaliski. Raidījumā sarunājamies par tulkošanas grūtībām latgaliski un jaunvārdu tapšanu. Iepazīstinām arī ar jaunu digitālo izstādi “Linguapolise”, kas stāsta par latgaliešu un jaunnorvēģu valodas paralēlēm. Pagājušajā rudenī Daugavpils teātrī Oļega Šapošņikova režijā pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Kaids nūteikti atīs”. Iestudējuma pamatā ir Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu rakstnieka un dramaturga Juna Foses luga “Kāds noteikti atnāks”. Un ierosmi Daugavpils teātrim iestudēt tieši Juna Foses pirmo un visvairāk iestudēto lugu, un darīt to latgaliski, deva tā brīža Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Eriksons. Juns Fose savas lugas raksta jaunnorvēģu valodā, tā ir valoda, kurā ikdienā runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits, un Stefans Eriksons saskatīja paralēles jaunnorvēģu un latgaliešu valodas stāstā. Iespēja noskatīties izrādi “Kaids nūteikti atīs” man bija vien nesen, kad Daugavpils teātris viesojās Rīgā. Un es pieķēru sevi, ka man ir vienlaikus bezgala interesanti, taču arī nesaprotama iekšēja pretestība skatīties mūsdienu dramaturģiju latgaliski. Jo Daugavpils teātris izrādes latgaliski saviem skatītājiem piedāvā jau vairāk nekā desmit gadus, taču līdz šim pārsvarā latgaliešu valoda iestudējumos tikusi saistīta ar mājas valodu, ar omulību, jokiem, piesaisti vietai, pat gadījumos, kad tapuši pasaules klasikas, kā, piemēram, Šekspīra lokalizējumi. Tas ir tas, ko acīmredzot no Daugavpils teātra sagaida skatītāji, taču arī Daugvapils teātra jauno kursu – iestudēt latgaliski mūsdienu dramaturģiju – skatītājs ir novērtējis. Izrāde “Kaids nūteikti atīs” šogad tika novērtēta ar latgaliešu kultūras balvu "Boņuks". Un acīmredzot Daugavpils teātra izvēle pagriezt repertuāra izvēli jaunā virzienā ir uz palikšanu, jo šobrīd teātrī latgaliski top sengrieķu dramaturga Eiripīda traģēdija “Hekube”, pirmizrāde gaidāma novembra vidū. Raidījumā saruna ar Juna Foses lugas tulkotāju Jūliju Tumanovsku, ar lieliski latviski runājošo norvēģi – tulkotāju un Valodas mājas dibinātāju Snorri Karkonenu Svensonu. Valodu māja tur rūpi par mazajām valodām, tai skaitā rīko latgaliešu valodas kursus, un latgaliski izdod arī grāmatas. Arī Juna Foses lugas “Kaids nūteikti atīs” tulkojums tagad iznācis grāmatā, papildināts ar vairākiem skaidrojošiem pēcvārdiem, gan par Juna Foses daiļradi, gan viņa iestudējumiem Latvijā, gan Latgales teātra pirmssākumiem un jaunnorvēģu valodas vēsturi. Savukārt Edeite Laime, latgaliešu kultūras kustības "Volūda" projektu vadītāja, sniedz plašāku pārskatu par latgaliešu valodas kopšanu. Un arī stāsta par jauno digitālo izstādi “Linguapolise”, kas iepazīstina ar jaunnorvēģu un latgaliešu valodām.

Cozi imense se înregistrează în jurul Catedralei din București, după slujba de sfințire de duminică. Zeci de mii de oameni așteaptă ore întregi, zi și noapte, pentru a intra în biserică. Nu lipsesc însă și falsurile, menite să producă diviziune în societate. Iată un caz de manual. Joi dimineața, o publicație, care altfel se pretinde respectabilă – și al cărei nume nu merită menționat, în context, pentru a nu-i face publicitate gratuită – vine cu o așa-zisă dezvăluire senzațională: ”Surpriza uriașă din Catedrala asediată. Enoriașii care au forțat intrarea au dat cu ochii de Ionuț Moșteanu și generalii săi, care se felicitau reciproc. Înăuntru era și Principele Radu”. Aceasta vine după ce, în dimineața de joi, în jurul orei 5.00, a avut loc o altercație între un grup de credincioși și forțele de ordine. Motivul: accesul prin intrarea principală a fost redirecționat, pentru un timp, pe o intrare secundară spre a se face curățenie. Citind știrea publicației care se pretinde respectabilă și cunoscând ceea ce se întâmplase în zori, ați fi fost tentați să credeți că, sub pretextul curățeniei, Catedrala ar fi fost rezervată ministrului Apărării și altor oficialități, în timp ce credincioșii erau ținuți afară - până când au forțat intrarea și i-au prins pe oficiali înăuntru. Cel puțin un lucru putea da de bănuit, de la bun început: că în filmările prezentate drept dovezi ceva nu erau în regulă: prin ferestrele Catedralei pătrundea, din plin, lumina soarelui. Deci nici gând să fi fost vorba de orele 5 ale dimineții când, se presupune, pelerinii ar fi dat buzna înăuntru, trecând peste forțele de ordine. De fapt, așa cum a precizat Biserica Ortodoxă Română într-un comunicat postat pe pagina Basilica.ro, accesul credincioșilor nu a fost întrerupt nici la 5 dimineața, nici la alte ore. Într-adevăr, după cum a precizat comunicatul, a avut loc un Tedeum între orele 8.00 și 8.30 , fiind celebrată, pentru prima dată, Ziua Clerului Militar.  În tot acest timp, accesul pelerinilor nu a fost oprit. Așa-zisa știre vine să provoace neîncredere și diviziune, după ce, de la festivitățile de duminică, pe rețelele sociale au apărut numeroase postări nemulțumite de faptul că oficialii statului au fost poftiți înăuntru la slujba de sfințire în timp ce zeci de mii de credincioși sunt nevoiți, iată, să aștepte, ore întregi, la cozi, pentru a vedea Catedrala. Acesta este un caz de manual. De manual rusesc, dacă vreți: se pleacă de la un fapt real, și anume că, într-adevăr, joi dimineața a avut loc o slujbă în Catedrală. De aici încolo, nicio legătură cu altercația petrecută cu trei ore mai devreme. Deci, nimeni nu a asediat nimic și nimeni nu a forțat nicio intrare. Cazul, însă, trebuie să le dea serios de gândit autorităților. Pentru că o asemenea tumbă informațională a fost posibilă pe fondul unei comunicări defectuoase a Bisericii Ortodoxe Române și a Ministerului Apărării Naționale, în egală măsură. Dacă evenimentul ar fi fost anunțat dinainte, marja de manevră a celor care pescuiesc în ape tulburi ar fi fost redusă considerabil, până la dispariție. Când comunicarea publică lipsește și spațiul informațional este lăsat liber, acesta este imediat ocupat de cei care nu au deloc cele mai bune intenții.  Ascultați rubrica ”Eurocronica”, cu Ovidiu Nahoi, în fiecare zi, de luni până vineri, de la 8.45 și în reluare duminica, de la 15.00, numai la RFI România

Ministru za solidarno prihodnost Simonu Maljevcu opozicija v interpelaciji očita neizvajanje dolgotrajne oskrbe. Koalicijski poslanci in minister odgovarjajo, da so opravili zgodovinske premike na področjih, ki sta bili desetletja zanemarjeni. Drugi poudarki oddaje: Začelo se je nagovarjanje volilcev pred referendumom o zakonu o pomoči pri prostovoljnem končanju življenja. Organizacija združenih narodov 80 let po ustanovitvi na robu bankrota; ukinjajo ključne programe V psihiatrični bolnišnici Idrija edini program zdravljenja nekemičnih odvisnosti. Kako poteka?

Šoreiz klausītāju rosināts temats par to, kā laikapstākļi un klimats ietekmē augsni. Jeb konkrētāk, kā mainās ūdens jeb hidroloģiskais režīms augsnē, piemēram, pēc meža nociršanas, kad augsne ir traktoru izbraukāta un sadragāti augi un visa veģetācijas sega. Pēc sarunas ar diviem jomas speciālistiem izkristalizējās divi galvenie virzieni, kā laikapstākļi, klimats un augsne mijiedarbojas gada siltā daļā, kad augsnei ir būtiska loma ūdens gan novadīšanā, gan arī sausuma periodā tā saglabāšanā, kā aukstajā periodā – ziemā, kad notiek augsnes sasalšana. Tas savukārt būtiski ietekmē būves un šajā sadaļā Latvijā jau ir labi novērojama klimata pārmaiņu ietekme. Vasarā bieži ir problēmas ar sausumu un zemē, kas saulē pārkaltusi, ūdens neuzsūcas. To droši vien ir pamanījuši visi, kas darbojas dārzā, pietiek pat ar puķu podiem istabā – ja tā kārtīgi iekaltē, grūti pēc tam augsni samitrināt. Kāpēc tā notiek, skaidro ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra vadītājs Andis Kalvāns. Sausās vasarās, šķiet, visātrāk izžūst izravētie un uzrušinātie mazdārziņi. Augsne ir tiešā saulē, uzrušināta labāk žūst. Varbūt labāk to nedarīt? Pētnieks gan skaidro, ka rušināšana ir svarīga, vajadzīga un pareiza, jo uzrušinot augsnes virsējo slāni, tiek sagrautos saites ar dziļākiem slāņiem. Šie kanāliņi, pa kuriem ūdens pārvietojas, tiek pārrauti. Rezultātā, uzrušinātā augsnes kārta ātri izžūst, bet tā pasargā dziļākus augsnes slāņus no izkalšanas. Tāpēc mazdārziņu īpašniekiem bieži šķiet, ka zeme kā pulveris, bet tas pulveris patiesībā slēpj mitrāku augsni zem sevis. Andim Kalvānam arī jautājam, kādas izmaiņas notiek augsnē pēc meža nociršanas. Lielākā ietekme ir tā, ka samazinās virsma, no kuras lietus ūdeņiem iztvaikot, taču arī tam, ka augsne tiek izbraukāta, arī ir nozīme. Labā ziņa - ja mežs atjaunojas, vismaz Latvijas apstākļos dažos gados atjaunojas arī augsnes hidroloģiskā režīma īpašības. Savukārt ziemā augsnes sasalšana ir būtiskākā no augsnes īpašībām, kas ietekmē daudzas būves un arī ceļu infrastruktūru. Tas, ka ziemas kļūst arvien siltākas ietekmē arī augsnes sasalšanas dziļumu. Kas attiecas uz augsnes sasalumu un būvniecību, Ministru kabineta noteikumos ir īpaša sadaļa “Būvklimatoloģija”, kur ir aprakstīts, kādiem klimatiskajiem apstākļiem būves Latvijā tiek pakļautas. Tur minēts arī augsnes sasalums. Bet izrādās, ka noteikumi netiek līdzi klimata pārmaiņām. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju universitātes ģeoloģijas nodaļas profesors Māris Krievāns stāsta, ka pēdējās desmitgadēs augsnes sasalums ir daudz seklāks, nekā noteikumos norādītais.

PSD este solidar cu profesorii și elevii, dar e serios în această coaliție, spune la RFI deputatul Marius Budăi. Fostul ministru al Muncii cere Guvernului că intre în dialog cu sindicaliștii care au ieșit în stradă în prima zi a anului școlar. Marius Budăi, despre protestele profesorilor: ”Trebuie dialog, pentru a ajunge la o mediere, că asta înseamnă dialogul, o mediere și un dialog intens, profund și onest. Nu poți să fii inflexibil, nu poți să rămâi de neclintit, atunci când un întreg sistem îți spune că ceva este eronat și undeva ai greșit, pentru că nu vorbim doar de chestiuni financiare. Trebuie discutate aceste aspecte”. Peste zece mii de profesori au ieșit luni în stradă, nemulțumiți de măsurile de reformă luate de Guvern. Manifestanții au organizat un marș de la Palatul Victoria la Palatul Cotroceni, chiar în prima zi de școală. Ce spune deputatul PSD Marius Budăi despre o eventuală creștere a vârstei de pensionare: ”Exclus! Noi trebuie să luptăm pentru creșterea speranței de viață și mai ales a speranței de viață sănătoasă și după aia să lucrăm și am spus acest lucru, inclusiv în legea pensiilor, atunci când eram ministru (...). Și așa avem 65 de ani și speranța de viață în România, mai ales de viață sănătoasă, este undeva la 59-60 de ani”.

Poslanci NSi in SDS so v državni zbor vložili interpelacijo zoper ministra za solidarno prihodnost Simona Maljevca. Med razlogi za razrešitev ministra so navedli nepregledno porabo in razpolaganje z obveznim prispevkom za dolgotrajno oskrbo ter zavajanje javnosti glede storitev dolgotrajne oskrbe in stanovanjske politike. Drugi poudarki oddaje: - Država ob širjenju bolezni modrikastega jezika razmišlja tudi o sofinanciranju stroškov zdravljenja in o nadomestilu škode rejcem. - Bruselj: Države, ki so se zavezale zagotavljanju varnostnih zagotovil povojni Ukrajini, bodo to storile na različne načine, nekatere bodo tja poslale vojake, druge pa bodo pomagale pri okrepitvi ukrajinske vojske. - Slovenski nogometaši drevi v Stožicah s Švedi na kvalifikacijski tekmi za svetovno prvenstvo.

Krustpunktā VIP intervija: ministru prezidente Evika Siliņa. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Ir" žurnālistu Aivaru Ozoliņu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

  Ministru kabinetā iecerēti ierobežojumi skaidras naudas apritē. Vai tie līdzēs pret ēnu ekonomiku? Atbildes raidījumā meklējam kopā ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku, SSE Riga profesoru, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētāju Arni Sauku un grāmatu izdevēju, izdevniecības "Kodoka" vadītāju Jāzepu Baško. 

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Žurnāla IR portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Ukrainā pēc piecus gadus ilga darba ir nomainīta valdība. Sīrijas dienvidos, kur šobrīd pēc asiņainām sadursmēm starp reliģiskajām kopienām – druziem un beduīniem iestājies saspīlējuma pilns miers. Pēc vēlēšanām Japānā ietekmi zaudējusi gadu desmitiem valdījusī Liberāldemokrātiskā partija. Aktualitātes komentē atvaļināts vēstnieks Gints Jegermanis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders. Druzi – cīņa par vietu zem Sīrijas saules Druzu identitātes pamatā ir reliģija, kas 11.gadsimtā radusies uz islāma bāzes, taču lielākoties netiek uzskatīta par tā novirzienu, un vairuma musulmaņu ieskatā druzi ir ticības atkritēji. Vislielākā druzu kopiena, vairāk nekā pusmiljons, mitinās Sīrijā, apmēram ceturtdaļmiljons – Libānā, apmēram 119 000 – Izraēlā, t.sk. Izraēlas anektētajās Golānas augstienēs. Sīrijā druzi koncentrējas valsts dienvidu rajonos un veido vairākumu Suveidas provincē. Spriedze, kas tradicionāli valda starp druziem un musulmaņiem, kopš Asada režīma krišanas jau vairākkārt izlauzusies uz āru bruņotās sadursmēs. Līdz šim nopietnākās cīņas  uzliesmoja 13. jūlijā kā konflikts starp druziem un viņiem līdzās dzīvojošajām islāmticīgajām arābu beduīnu grupām. Viss sācies ar kāda druzu tirgotāja sagūstīšanu un aplaupīšanu, un, lai arī sagūstītais vēlāk atbrīvots, druzi par atbildi nolaupījuši vairākus beduīnus, un šie incidenti drīz pārauguši nopietnās sadursmēs ar mīnmetēju un bruņutehnikas izmantošanu. Par cīņu smagumpunktu kļuva Suveidas pilsēta, vairums no kuras 70 000 iedzīvotāju ir druzi. Valdības spēki karadarbības zonā, kā apgalvo druzi, faktiski atbalstījuši beduīnus un izrēķinājušies ar druzu iedzīvotājiem. 14. jūlijā viens no druzu garīgajiem līderiem šeihs Hikmats al-Hidžri vērsās ar lūgumu pēc starptautiska atbalsta viņa kopienai, un nākamajā dienā Izraēlas gaisa spēki veica uzlidojumus Sīrijas armijas un beduīnu pozīcijām pie Suveidas, kā arī aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba ēkām Damaskā. Pēc šiem uzlidojumiem valdības spēki atvilkās no Suveidas rajona, taču uzbrukumu izvērsa beduīni, kuriem pienāca papildspēki no attālākiem rajoniem. 19. jūlijā beduīnu vienībām izdevās ielauzties pilsētā, notika ielu cīņas, taču vēlāk Suveidas apkārtnē atgriezās valdības vienības, un beduīni atkāpās. Valdība izsludināja uguns pārtraukšanu, ko apstiprināja arī druzu un beduīnu pārstāvji. Nākamajās dienās cīņas pierima, tiek ziņots, ka pamiera vienošanās visumā tiekot ievērota. No Suveidas ir evakuēti visi tur dzīvojošie beduīnu klanu locekļi, apmēram 1500 cilvēku, bet kopumā, tiek lēsts, ka šīs krīzes rezultātā savus mājokļus konflikta zonā pametuši apmēram 130 000 cilvēku, kā druzu, tā musulmaņu. Japānas valdošo saulriets Pagājušajā svētdienā, 20. jūlijā, Japānas pilsoņi pārvēlēja pusi no divsimt četrdesmit astoņiem parlamenta augšnama – Padomdevēju palātas – deputātiem. Rezultāti lielā mērā apstiprina tendenci, kura jau iezīmējās pagājušā gada oktobrī notikušajās apakšnama – Pārstāvju palātas – vēlēšanās, proti: Japānā jau septiņdesmit gadus teju nemainīgi valdošā Liberāli demokrātiskā partija piedzīvo lejupslīdi. Mazākuma valdības koalīcija, kuru liberāldemokrāti veido kopā ar savu pastāvīgo mazāko partneri, partiju „Kōmeitō” jeb Tīras politikas partiju, cerēja vismaz saglabāt vairākumu augšnamā, taču velti. Liberāldemokrāti zaudējuši apmēram sestdaļu vietu, lielākais ieguvējs ir partija „Sansitō” – ultrakonservatīvi labējie populisti. Labu rezultātu svētdienas vēlēšanās guvis arī vēl viens konservatīvi populistisks, tikai salīdzinoši mērenāks spēks – Demokrātiskā partija tautai. Par spīti nosaukumam Japānas liberāldemokrāti faktiski ieņem nacionālisma un konservatīvisma politikas nišu, un augšminētie konkurenti šai ziņā izrādījušies efektīgāki. Kā norāda komentētāji, premjerministrs Šigeru Išiba esot par maz nacionālistisks un par maz konservatīvs, salīdzinot ar savu priekšgājēju Šindzo Abi. Par labu valdības koalīcijai nenāk arī ekonomiskās problēmas, augsta inflācija, kas sevišķi pamanāmi skārusi japāņiem tik svarīgā rīsa cenas. Tagad tam visam vēl pievienojies Trampa faktors, apdraudot Japānas tirdzniecību ar Savienotajām Valstīm. Tūdaļ pēc neveiksmīgajām svētdienas vēlēšanām premjers Išiba gan pauda apņēmību turpināt valdības darbu, tomēr tiek atzīmēts, ka viņa trīs priekšgājēji, pēc tam kad bija zaudējuši vairākumu Padomdevēju palātā, atkāpušies no amata dažu mēnešu laikā.   Ukrainas iekšpolitikas padebešos ducina Pagājušā nedēļa nesa vērienīgas pārmaiņas Ukrainas valdībā. Ministru kabineta priekšgalā turpmāk būs nepilnus četrdesmit gadus vecā vadības speciāliste, līdzšinējā vicepremjere un ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. Savukārt līdzšinējais premjerministrs Deniss Šmihaļs turpmāk vadīs aizsardzības jomu. Viņš savā līdzšinējā amatā sabija vairāk nekā piecus gadus, kuru laikā, kā zināms, iekrita gan pandēmija, gan Krievijas pilna mēroga iebrukums. Kā atzīst teju visi komentētāji, Šmihaļs ir ticis galā ar savām funkcijām visai sekmīgi, kā viņa galveno veikumu atzīmējot Ukrainas militārās rūpniecības attīstību grūtajos kara apstākļos. Un lielum lielais vairums pauž skepsi par to, vai nule notikušās valdības pārbīdes šai ziņā dos kādu pamanāmu efektu. Kā paziņojis prezidents Zelenskis, līdztekus vēl straujākai pašmāju ieroču ražošanas izaugsmei pārveidotās valdības galvenie uzdevumi ir valsts ekonomiskā potenciāla atraisīšana, sociālā atbalsta programmas ieviešana, birokrātiskā aparāta sašaurināšana un, attiecīgi, līdzekļu ekonomija. Valdības „kapitālais remonts” paredz ne vien ministru portfeļu maiņu, bet arī ministriju pārstrukturēšanu. Un te nu kritiķi neskopojas ar skepsi. Piemēram, paredzēts Ekonomikas ministriju apvienot ar Lauksaimniecības un pārtikas apgādes ministriju un Vides aizsardzības un dabas resursu ministriju, izveidojot Ekonomikas, ekoloģijas un lauksaimniecības ministriju – visai grandiozu administratīvu struktūru. Rodas šaubas par to, cik daudz laika varētu prasīt attiecīgie saaugšanas procesi. Līdzšinējais aizsardzības ministrs Rustems Umerovs turpmāk būs Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs, respektīvi – administratīvais vadītājs. Padome ir koordinējoša un konsultatīva struktūra prezidenta pakļautībā. Taču lai cik apšaubāmi dažam varbūt šķiet prezidenta Zelenska īstenotie kabineta pārkārtojumi, ne tie kļuva par iemeslu protestiem, kuros pirmoreiz kopš „lielā” kara sākuma vakar izgāja Kijivas, Ļvivas un citu Ukrainas pilsētu ļaudis. 22. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada nobalsoja par izmaiņām likumdošanā, kas turpmāk pakļaus divas līdz šim neatkarīgas korupcijas apkarošanas institūcijas – Nacionālo antikorupcijas biroju un Specializēto antikorupcijas prokuratūru – valsts ģenerālprokuroram. Turpmāk šim amatvīram būs tiesības pārtraukt korupcijas apkarotāju uzsāktos kriminālprocesus attiecībā pret augstākajām valsts amatpersonām. Dienu iepriekš pār abu minēto pretkorupcijas iestāžu darbinieku galvām pārvēlās kratīšanu vilnis Ukrainas Drošības dienesta un Ģenerālprokuratūras izpildījumā. Tiek pausts, ka korupcijas apkarotāju rindās esot Krievijas ietekmes aģenti, esot aizturēts viens agresorvalsts spiegs. Vēl kādi biroja un specializētās prokuratūras darbinieki esot vainojami satiksmes negadījumu izraisīšanā,  bet neesot saukti pie atbildības. Uz visu šo kampaņu jau reaģējusi Eiropas Komisija tās oficiālā pārstāvja Gijoma Mersjē personā, norādot, ka no demokrātiskas pārvaldes progresa atkarīgi Eiropas Savienības lēmumi par finansiālo atbalstu, un Ukrainā šobrīd notiekošais komisijai radot bažas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāliste Inese Helmane.  

Co už výmluvněji vypovídá o kvalitě práce ministra, když ještě dříve, než se jím připravený zákon stane předmětem jednání pléna Sněmovny, nachystá jeho novelu, kterou pak coby poslanec předloží. Šéfovi resortu práce a sociálních věcí Marianu Jurečkovi (KDU-ČSL) se to přihodilo už několikrát, čerstvě s úpravou sociálních dávek.