Podcasts about ministru

Marcel Ciolacu și Ciprian Ciucu, marii câștigători ai recentelor alegeri locale parțiale, și-au finanțat campaniile din împrumuturi de 1,47 milioane de lei de la persoane fizice. Ciucu a adăugat 133.000 de lei din venituri proprii (G4Media) - Joia cuțitelor lungi la PNL. Ilie Bolojan a decapitat organizațiile din sectoarele 2, 3, 4 și 5. Ciprian Ciucu e însărcinat cu găsirea de soluții (Libertatea) - Cele 20 de măsuri concrete de relansare economică, puse pe masă de mediul de business (CursDeGuvernare) - Revedere dintre Plahotniuc și Filat. Ex-premierul moldovean a fost condamnat în perioada în care oligarhul controla totul peste Prut (Adevărul) Opinie: Ce fel de ministru al Apărării e potrivit în România (DW) România ar putea avea cel mai tânăr ministru al Apărării din ultimii 35 de ani într-o perioadă în care pacea e pe muchie de cuțit, Europa se înarmează și România pare să nu înțeleagă momentul grav în care se află. Fotoliul Apărării a rămas vacant după demisia forțată a lui Ionuț Moșteanu, care s-a încurcat când a trebuit să dea explicații despre studiile lui finalizate la o universitate controversată, dar și despre imposibilitatea lui de a spune cum de nu a făcut armata, într-o perioadă în care stagiul militar era obligatoriu. USR l-a nominalizat pe Radu Miruță, 40 de ani, pentru fotoliul Apărării. Miruță este deocamdată ministrul Economiei și a asigurat interimatul de la MApN, fără să producă niciun fel de valuri și fără să se pună pe el în evidență. A făcut în paralel o facultate de drept privată din Târgu Jiu și Facultate de electronică, telecomunicații și IT de la Politehnica din București, unde a rămas asistent universitar. România are nevoie de un ministru al Apărării care să încurajeze analizele militarilor și soluțiile lor, într-o lume în care Moscova ar vrea să-și extindă influența cu orice preț.  Războiul are multe fețe, România a exersat deja atacurile cibernetice, creșterea curentului extremist-naționalist deopotrivă în mediul real și în cel virtual, dar și dronele rusești care traversează spațiul aerian al țării și care în mandatul precedent al ministrului Apărării nu au fost doborâte. România a părut nepregătită în fața inamicului său lăsând aceste aparate fără pilot să se plimbe, să monitorizeze, să pună la încercare apărarea țării. Poate că Bucureștiul are nevoie de un ministru al Apărării care să-și asume rapid decizii ferme, care să fie respectat de militari, dar care la rândul lui să știe cum să folosească expertiza ofițerilor, e de părere jurnalista DW Sabina Fati. EXCLUSIV Marcel Ciolacu și Ciprian Ciucu, marii câștigători ai recentelor alegeri locale parțiale, și-au finanțat campaniile din împrumuturi de 1,47 milioane de lei de la persoane fizice. Ciucu a adăugat 133.000 de lei din venituri proprii (G4Media) La recentele alegeri locale parțiale, candidatul PSD la șefia Consiliului Județean Buzău, Marcel Ciolacu, și-a finanțat campania electorală exclusiv din împrumuturi acordate de persoane fizice, în timp ce candidatul PNL la Primăria Generală, Ciprian Ciucu, a avut din aceleași surse 83,5% din venituri. Datele au fost făcute publice de către partide, zilele trecute, în Monitorul Oficial. Până la ora editării acestui material, nici unul dintre cei doi candidați nu a răspuns la o cerere G4Media.ro în care li s-a solicitat numele persoanelor fizice care i-au împrumutat. Joia cuțitelor lungi la PNL. Ilie Bolojan a decapitat organizațiile din sectoarele 2, 3, 4 și 5. Ciprian Ciucu e însărcinat cu găsirea de soluții (Libertatea) Primarul ales al Capitalei, Ciprian Ciucu – cel mai de succes liberal al momentului – a fost însărcinat oficial să găsească soluții adecvate momentului, care pot fi, în teorie, și menținerea pe loc a împricinaților Monica Anisie, Ionuț Stroe, Andrei Baciu și, respectiv, Dan Meran. Pentru a calma situația în vederea unor Sărbători fericite, termenul până la care Ciucu poate veni cu propuneri – posibile și de la Forța Dreptei – este finalul lunii ianuarie, citim în Libertatea. Ilie Bolojan dorește performanță cu orice preț, nefiind dispus să accepte tot felul de scuze sau de explicații. Între aceste propuneri de schimbări au existat plângeri venite dinspre primari, care au pus pe tapet problemele pe care le au cu colectarea taxelor și impozitelor. Cele 20 de măsuri concrete de relansare economică, puse pe masă de mediul de business: Ar debloca investiții de 10 mld. lei – ar creștere gradul de conformare cu 2 mld. euro – ar reduce povara administrativă cu 30-40% pentru companii (CursDeGuvernare) Confederația Patronală Concordia, care reprezintă companii din cele mai importante 20 de sectoare economice, având o contribuție de 30% la PIB, propune un pachet de 20 de măsuri de relansare și creștere economică. Este vorba despre politici fiscale pentru investiții, reforme structurale și mobilizarea capitalului autohton pentru competitivitate, scrie CursDeGuvernare. Implementarea pachetului de măsuri Concordia ar genera: Deblocarea a peste 10 miliarde lei în investiții Creșterea gradului de conformare fiscală și a colectării cu un impact estimat la 1,4-2 miliarde euro anual Reducerea costurilor administrative pentru companii cu 30-40% Crearea unui mediu economic favorabil pentru sute de mii de locuri de muncă „Mediul de afaceri este pregătit să continue să susțină creșterea economică, dar are nevoie de semnale puternice și concrete care să arate că statul este un partener, nu un inhibitor, în acest proces,” susține Mihai Matei, Vicepreședinte, Confederația Patronală Concordia. Revedere dintre Plahotniuc și Filat. Ex-premierul moldovean a fost condamnat în perioada în care oligarhul controla totul peste Prut (Adevărul) Vlad Filat și Vladimir Plahotniuc s-au revăzut în instanță. Fostul premier moldovean, condamnat în perioada în care Vladimir Plahotniuc deținea puterea din Republica Moldova, a venit la ședința de judecată în dosarul furtul miliardului în care figurează oligarhul.  Continuarea, în Adevărul.

Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, Latvijas Radio bijušais ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš; pārraides producente – Rūta Paula    Būdams sava laika izcilākais latviešu koncertērģelnieks, viņš neatteicās sēsties pie ērģelēm arī tālās lauku baznīcās, kur, starp citu, ērģeļu stabulēs gaisu pumpēja nevis elektromotors, bet īpašs plēšu minējs. Tā nu Kalniņš atbrauc uz kādu lauku baznīciņu un pirms koncerta iet palūkot, vai un kā ar vietējo instrumentu varēs izspēlēt Baha Re mažora prelūdiju un fūgu. Pēc brītiņa vietējais pērminderis, piekusis no ērģeļu plēšu mīšanas, pienāk, ieskatās notīs un saka: "Ak tad profesora kungs mācās spēlēšanu ar diviem krustiņiem pie nošu atslēgas! Mana meita mājās uz klavierēm gan jau spēlē ar trīs krustiņiem." Pret tādu dzelzs loģiku arī Alfrēdam Kalniņam trūkst argumentu, un jālaiž vien plēšu minējs uz mājām pirms koncerta atpūtināt kājas... Var jautāt, kad īsti un kur komponēta Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta". Pēckara okupācijas gados Latvijā tika ieviests jēdziens  "pirmspadomju mūzika", lai apzīmētu to mūziku, kas tapusi pirms 1940. gada. Lai tādus skaņdarbus neuzskatītu par pēdējo šķiru un tomēr popularizētu, bija ieteicams tiem meklēt kaut kādus kaut netiešus sakarus ar tā saucamo padomju varu. Arī operu "Baņuta" un tās komponēšanu mēdza visādi tuvināt 1919. gada īsajam Pētera Stučkas Padomju Latvijas laikam. Patiesībā, kā liecina paša komponista un viņa laikabiedru atmiņas, "Baņuta" komponēta nevis 1919., bet Liepājā 1918. gadā no augusta līdz oktobrim, kad Kalniņš kopā ar Kārļa Ulmaņa Ministru kabinetu bija iesprostots Liepājā, aiz uzbrūkošās Sarkanās armijas frontes līnijas. Alfrēds Kalniņš atmiņās raksta: "Viss operas uzmetums veikts tikai Liepājas Peldparkā [t. i. Piejūras apstādījumos] rīta stundās, kamēr tur staigātāju tikpat kā nebija. Instrumentāciju veicu mājās, kas bija tuvu parkam." "Baņuta" un tās komponists ar ģimeni sasniedz Rīgu tikai 1919. gada oktobrī, kad Latvijas valdība ir aicinājusi darbam izglītības ministrijā, un šī atgriešanās Rīgā notiek visai dramatiskos apstākļos. "Baņutas" nošu partitūra kopā ar jau izrakstītām instrumentu partijām, tātad lieli nošu saiņi, kopā ar ģimeni un iedzīvi ceļo no Liepājas uz Rīgu tai pašā kuģī, ar kuru mazliet agrāk atgriezusies Kārļa Ulmaņa valdība. Šoreiz kuģeļa pietauvošanās krastā notiek tieši tajā naktī, kad izraisās Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Par kāpšanu krastā nav ko domāt, tā var notikt tikai  nākamajā naktī, granātām visapkārt sprāgstot, kad kuģim aizsardzības uzdevumā nekavējoties jādodas jūrā, un tik lielā steigā, ka "Baņutas" vienīgā eksemplāra nošu saiņi tiek atstāti kuģa rūmēs un aiziet jūriņā, nezināmā virzienā. Tikai pēc vairākām nedēļām operas "Baņuta" nošu saiņi laimīgi atgriežas krastā. Bet varēja neatgriezties. Gados pēc Otrā pasaules kara Latvijas Valsts izdevniecības nošu izdošanas redakciju vadīja kāds Krievijā līdz 1945. gadam dzīvojis latvietis, kurš Krievijā bija strādājis milicijā un citos iekšlietu orgānos. Atceros pats, studiju gados šai nošu redakcijā strādādams, šo mazrunīgo Visvaldi Danenbergu, mūzikā lielu neprašu. Reiz redakcijas nošu izdošanas darbs apspriests Komponistu savienībā, piedaloties arī Alfrēdam Kalniņam. Klātesošie atzīmējuši daudzās izdevumu iespiedkļūdas, izdošanas termiņu neievērošanu un citas parastās nekārtības. Beidzot, balto bārdu glaudīdams, piecēlies Alfrēds Kalniņš un, acīm zobgalīgi zibot, nopietni teicis: "Nesaprotu, kā var kaut kas nebūt kārtībā iestādē, šinī gadījumā mūzikas apgādā, ko pārrauga un vada milicis..." Tuvojoties 1949. gadam ar Staļina dzimšanas dienu, kompartijas amatpersonas par latviešu padevības zīmi bija iecerējušas mākslas darbinieku apsveikuma darbus. Bija ieplānots arī Staļinam veltīts klavierdarbu krājums, un Komponistu savienībai uzdots izdabūt šos veltījuma darbus no autoriem. Alfrēds Kalniņš mazā zīmītē, noraidot šādu uzaicinājumu, Komponistu savienības lietvedei rakstīja: "Pie šī gadījuma man Jums jāziņo, ka klavierdarbiņš no manis nav gaidāms, katrā ziņā ne tik drīz kā vajadzētu. Žēl." Šis beidzamais trīs burtu vārdiņš "žēl" bija ne mazāk smalki iesmaržots un ironisks kā Kalniņa jaunības gadu drauga Emiļa Melngaiļa aizbildināšanās līdzīgā gadījumā. Proti, kad Melngailim paskaidrots, ka varot jau Staļinam veltīt arī kaut ko vienkārši tautisku, kā piemēram viņa nesen komponētais dejiskais gabaliņš ar nosaukumu "Caunas solis", tad Melngaiļa atbilde bijusi ne mazāk, bet citādi iesmaržota: "Jā," viņš atcirtis, "bet šinī gadījumā man padomā būtu vienīgi "Seska solis"!". Tā nu redzam, ka mūsu mūzikas klasiķiem mēles bijušas visai labi trītas.                                                        

Deputatul USR Stelian Ion declară într-un interviu la RFI că șefa instanței supreme, Lia Savonea, ar trebui să-și dea demisia în urma dezvăluirilor din documentarul Recorder. Stelian Ion, despre documentarul Recorder: ”Președinta Înaltei Curți ar fi trebuit să-și dea demisia, pentru că este clar că e o problemă acolo, nu iese fum fără foc”. Despre ministrul Justiției, Radu Marinescu: ”Domnul ministru Marinescu se face că nu vede și nu aude despre aceste probleme. În momentul în care s-a format Guvernul, le-am discutat, nu vă imaginați că erau necunoscute, am fost cu ele pe masă, le-am vorbit și domnul Marinescu ridica din umeri”. Despre fostul ministru al Justiției Cătălin Predoiu: ”Sigur, ar trebui să-și asume răspunderea și să vină cu explicații și să facă în consecință”.

Má za sebou kariéru komunistického politruka i elitní vojenské kurzy v USA. Teď Jaromír Zůna míří na post ministra obrany. Zasedat v ní bude coby odborník nominovaný za SPD. Při setkání s novináři ale nedokázal jasně říct, jak chce čelit ruské hrozbě, ani jakou formou chce pokračovat v podpoře Ukrajiny. Kdo je Jaromír Zůna? Bude se coby ministr mstít těm, kdo mu podle něj ublížili v důstojnické kariéře? A jak se změní obranná a bezpečností politika s novou vládou?Host: Václav Dolejší - politický reportér Seznam ZprávČlánek a další informace najdete na webu Seznam Zprávy Sledujte nás na sociálních sítích Instagram, Threads nebo Bluesky. Náměty a připomínky nám můžete psát na e-mail zaminutusest@sz.cz

Ionuț Moșteanu a demisionat din fruntea Ministerului Apărării, după scandalul diplomei sale de licență, investigat de o anchetă Libertatea. Este propus interimar ministrul Economiei, Radu Miruță.       Marți Guvernul își asumă răspunderea pe reforma pensiilor Guvernul a adoptat proiectul de lege privind pensiile magistraţilor, după ce a fost primit avizul CSM, negativ, dar este doar un aviz consultativ. Acum, executivul va transmite proiectul Parlamentului, declanşându-se, astfel, procedura de angajare a răspunderii. Viktor Orban este din nou la Moscova Iar premierul ungar Viktor Orbán este la Moscova unde discuta cu președintele Vladimir Putin despre aprovizionarea Ungariei cu țiței și gaze naturale, precum și despre eforturile de pace în Ucraina.

Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu, ko tas prasīs no budžeta nākamgad un tuvākajos gados? un vai izdodas mazināt saspīlējumu valdības koalīcijas partneru starpā? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu, ko tas prasīs no budžeta nākamgad un tuvākajos gados? un vai izdodas mazināt saspīlējumu valdības koalīcijas partneru starpā? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Ir jādomā par nozīmīgāko valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa maiņu, lai par tiem būtu atbildīga nevis viena, bet vairākas ministrijas, "Rīta Panorāmā" pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lietuvos diplomatijos vadovui Kęstučiui Budriui lankantis Amerikoje, Lietuvoje viešintį Vengrijos užsienio reikalų ministrą, kuris yra vienas artimiausių premjero Viktoro Orbano bendražygių, priėmė „aušriečių“ lyderis Remigijus Žemaitaitis.Apie tai – VDU Politikos mokslų ir diplomatijos fakulteto prodekanas, politologas Mindaugas Norkevičius.

Valsts drošība ir šobrīd galvenā prioritāte Latvijā. Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs. Pēdējo dienu kaislības ap Saeimas lēmumiem bijušas tik skaļas, ka ir arī bijis pamats domāt par valdības krīzi. Liekas, ka vien nākamā gada budžeta pieņemšana kavē politiķus rīkoties radikālāk. Tas tāpēc, ka saspringta situācija nav tikai Latvijas iekšpolitikā, visas Eiropas drošības jomā ir pamatīgi izaicinājumi. Ir jāpieņem budžets, kurā īpaša prioritāte ir atvēlēta aizsardzības jomai. Par krīzēm, par izaicinājumiem, to, kā sevi sargāsim, saruna Krustpunktā ar Andri Sprūdu.

Valsts drošība ir šobrīd galvenā prioritāte Latvijā. Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs. Pēdējo dienu kaislības ap Saeimas lēmumiem bijušas tik skaļas, ka ir arī bijis pamats domāt par valdības krīzi. Liekas, ka vien nākamā gada budžeta pieņemšana kavē politiķus rīkoties radikālāk. Tas tāpēc, ka saspringta situācija nav tikai Latvijas iekšpolitikā, visas Eiropas drošības jomā ir pamatīgi izaicinājumi. Ir jāpieņem budžets, kurā īpaša prioritāte ir atvēlēta aizsardzības jomai. Par krīzēm, par izaicinājumiem, to, kā sevi sargāsim, saruna Krustpunktā ar Andri Sprūdu.

Prezidentas Gitanas Nausėda po susitikimo su kandidatu į krašto apsaugos ministrus Robertu Kaunu kol kas delsia jį skirti, o kandidatas tikisi, kad išsklaidė valstybės vadovo abejones. Pokalbis tarp prezidento ir kandidato vyko aidint protestuotojų šūkiams prieš Roberto Kauno kandidatūrą.Opozicija sako, kad į tokį postą negalima skirti žmogaus be politinės patirties ir be žinių apie krašto gynybos sistemą. Tačiau kandidatas žada pasitelkti buvusią Dovilės Šakalienės komandą, o tai buvo aptariama ir su prezidentu.Ar prezidentas turėtų skirti Krašto apsaugos ministru Robertą Kauną?Laidoje dalyvauja Prezidento patarėjas Deividas Matulionis, socialdemokratas Povilas Pinelis, protesto organizatorius Robertas Koroliovas, Seimo narys konservatorius Mindaugas Lingė, Seimo narys socialdemokratas Ruslanas Baranovas, buvęs krašto apsaugos ministras konservatorius Laurynas Kasčiūnas.Ar prezidentas turėtų skirti Krašto apsaugos ministru Robertą Kauną?Ved. Marius Jokūbaitis

Daugavpils teātris uzsācis jaunu kursu repertuāra veidošanā – mūsdienu dramaturģijas un klasikas iestudējumi, attiecīgi – arī šo tekstu tulkošanu latgaliski. Raidījumā sarunājamies par tulkošanas grūtībām latgaliski un jaunvārdu tapšanu. Iepazīstinām arī ar jaunu digitālo izstādi “Linguapolise”, kas stāsta par latgaliešu un jaunnorvēģu valodas paralēlēm. Pagājušajā rudenī Daugavpils teātrī Oļega Šapošņikova režijā pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Kaids nūteikti atīs”. Iestudējuma pamatā ir Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu rakstnieka un dramaturga Juna Foses luga “Kāds noteikti atnāks”. Un ierosmi Daugavpils teātrim iestudēt tieši Juna Foses pirmo un visvairāk iestudēto lugu, un darīt to latgaliski, deva tā brīža Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Eriksons. Juns Fose savas lugas raksta jaunnorvēģu valodā, tā ir valoda, kurā ikdienā runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits, un Stefans Eriksons saskatīja paralēles jaunnorvēģu un latgaliešu valodas stāstā. Iespēja noskatīties izrādi “Kaids nūteikti atīs” man bija vien nesen, kad Daugavpils teātris viesojās Rīgā. Un es pieķēru sevi, ka man ir vienlaikus bezgala interesanti, taču arī nesaprotama iekšēja pretestība skatīties mūsdienu dramaturģiju latgaliski. Jo Daugavpils teātris izrādes latgaliski saviem skatītājiem piedāvā jau vairāk nekā desmit gadus, taču līdz šim pārsvarā latgaliešu valoda iestudējumos tikusi saistīta ar mājas valodu, ar omulību, jokiem, piesaisti vietai, pat gadījumos, kad tapuši pasaules klasikas, kā, piemēram, Šekspīra lokalizējumi. Tas ir tas, ko acīmredzot no Daugavpils teātra sagaida skatītāji, taču arī Daugvapils teātra jauno kursu – iestudēt latgaliski mūsdienu dramaturģiju – skatītājs ir novērtējis. Izrāde “Kaids nūteikti atīs” šogad tika novērtēta ar latgaliešu kultūras balvu "Boņuks". Un acīmredzot Daugavpils teātra izvēle pagriezt repertuāra izvēli jaunā virzienā ir uz palikšanu, jo šobrīd teātrī latgaliski top sengrieķu dramaturga Eiripīda traģēdija “Hekube”, pirmizrāde gaidāma novembra vidū. Raidījumā saruna ar Juna Foses lugas tulkotāju Jūliju Tumanovsku, ar lieliski latviski runājošo norvēģi – tulkotāju un Valodas mājas dibinātāju Snorri Karkonenu Svensonu. Valodu māja tur rūpi par mazajām valodām, tai skaitā rīko latgaliešu valodas kursus, un latgaliski izdod arī grāmatas. Arī Juna Foses lugas “Kaids nūteikti atīs” tulkojums tagad iznācis grāmatā, papildināts ar vairākiem skaidrojošiem pēcvārdiem, gan par Juna Foses daiļradi, gan viņa iestudējumiem Latvijā, gan Latgales teātra pirmssākumiem un jaunnorvēģu valodas vēsturi. Savukārt Edeite Laime, latgaliešu kultūras kustības "Volūda" projektu vadītāja, sniedz plašāku pārskatu par latgaliešu valodas kopšanu. Un arī stāsta par jauno digitālo izstādi “Linguapolise”, kas iepazīstina ar jaunnorvēģu un latgaliešu valodām.

Cozi imense se înregistrează în jurul Catedralei din București, după slujba de sfințire de duminică. Zeci de mii de oameni așteaptă ore întregi, zi și noapte, pentru a intra în biserică. Nu lipsesc însă și falsurile, menite să producă diviziune în societate. Iată un caz de manual. Joi dimineața, o publicație, care altfel se pretinde respectabilă – și al cărei nume nu merită menționat, în context, pentru a nu-i face publicitate gratuită – vine cu o așa-zisă dezvăluire senzațională: ”Surpriza uriașă din Catedrala asediată. Enoriașii care au forțat intrarea au dat cu ochii de Ionuț Moșteanu și generalii săi, care se felicitau reciproc. Înăuntru era și Principele Radu”. Aceasta vine după ce, în dimineața de joi, în jurul orei 5.00, a avut loc o altercație între un grup de credincioși și forțele de ordine. Motivul: accesul prin intrarea principală a fost redirecționat, pentru un timp, pe o intrare secundară spre a se face curățenie. Citind știrea publicației care se pretinde respectabilă și cunoscând ceea ce se întâmplase în zori, ați fi fost tentați să credeți că, sub pretextul curățeniei, Catedrala ar fi fost rezervată ministrului Apărării și altor oficialități, în timp ce credincioșii erau ținuți afară - până când au forțat intrarea și i-au prins pe oficiali înăuntru. Cel puțin un lucru putea da de bănuit, de la bun început: că în filmările prezentate drept dovezi ceva nu erau în regulă: prin ferestrele Catedralei pătrundea, din plin, lumina soarelui. Deci nici gând să fi fost vorba de orele 5 ale dimineții când, se presupune, pelerinii ar fi dat buzna înăuntru, trecând peste forțele de ordine. De fapt, așa cum a precizat Biserica Ortodoxă Română într-un comunicat postat pe pagina Basilica.ro, accesul credincioșilor nu a fost întrerupt nici la 5 dimineața, nici la alte ore. Într-adevăr, după cum a precizat comunicatul, a avut loc un Tedeum între orele 8.00 și 8.30 , fiind celebrată, pentru prima dată, Ziua Clerului Militar.  În tot acest timp, accesul pelerinilor nu a fost oprit. Așa-zisa știre vine să provoace neîncredere și diviziune, după ce, de la festivitățile de duminică, pe rețelele sociale au apărut numeroase postări nemulțumite de faptul că oficialii statului au fost poftiți înăuntru la slujba de sfințire în timp ce zeci de mii de credincioși sunt nevoiți, iată, să aștepte, ore întregi, la cozi, pentru a vedea Catedrala. Acesta este un caz de manual. De manual rusesc, dacă vreți: se pleacă de la un fapt real, și anume că, într-adevăr, joi dimineața a avut loc o slujbă în Catedrală. De aici încolo, nicio legătură cu altercația petrecută cu trei ore mai devreme. Deci, nimeni nu a asediat nimic și nimeni nu a forțat nicio intrare. Cazul, însă, trebuie să le dea serios de gândit autorităților. Pentru că o asemenea tumbă informațională a fost posibilă pe fondul unei comunicări defectuoase a Bisericii Ortodoxe Române și a Ministerului Apărării Naționale, în egală măsură. Dacă evenimentul ar fi fost anunțat dinainte, marja de manevră a celor care pescuiesc în ape tulburi ar fi fost redusă considerabil, până la dispariție. Când comunicarea publică lipsește și spațiul informațional este lăsat liber, acesta este imediat ocupat de cei care nu au deloc cele mai bune intenții.  Ascultați rubrica ”Eurocronica”, cu Ovidiu Nahoi, în fiecare zi, de luni până vineri, de la 8.45 și în reluare duminica, de la 15.00, numai la RFI România

Ministru za solidarno prihodnost Simonu Maljevcu opozicija v interpelaciji očita neizvajanje dolgotrajne oskrbe. Koalicijski poslanci in minister odgovarjajo, da so opravili zgodovinske premike na področjih, ki sta bili desetletja zanemarjeni. Drugi poudarki oddaje: Začelo se je nagovarjanje volilcev pred referendumom o zakonu o pomoči pri prostovoljnem končanju življenja. Organizacija združenih narodov 80 let po ustanovitvi na robu bankrota; ukinjajo ključne programe V psihiatrični bolnišnici Idrija edini program zdravljenja nekemičnih odvisnosti. Kako poteka?

Poslanke in poslanci na izredni seji obravnavajo interpelacijo o delu ministra za solidarno prihodnost Simona Maljevca. Opozicija mu očita neučinkovitost na področju stanovanjske politike, predvsem pa dolgotrajne oskrbe. Kot je dejal Janez Cigler Kralj iz vrst predlagateljev. Maljevac zavrača očitke in zatrjuje, da zdaj popravljajo napake prejšnjih vlad. Za razpravo je predvidenih 14 ur, minister naj bi po napovedih uspešno prestal interpelacijo. Drugi poudarki: - Odločitev o rabi zamrznjenih ruskih sredstev za posojilo Ukrajini preložena na december. - Ameriški predsednik Trump prekinil trgovinska pogajanja s Kanado. - Direktorica zdravstvenega doma Nazarje zavrača očitke, povezane z javnim naročanjem.

Urmăriți un reportaj ce ne prezintă amploarea protestelor ce au avut loc odată cu numirea prim-ministrului francez, Sébastien Lecornu, care între timp a demisionat pe 6 octombrie. Vedem astfel catastrofa politică interminabilă din Franța - doar un simptom al eșecului politicienilor globaliști, ce se țin cu dinții de putere în ciuda voinței poporului pe care ar fi datori să-l asculte.Vizionare plăcută!Pentru Pomelnice și Donații accesați: https://www.chilieathonita.ro/pomelnice-si-donatii/Pentru mai multe articole (texte, traduceri, podcasturi) vedeți https://www.chilieathonita.ro/

Šoreiz klausītāju rosināts temats par to, kā laikapstākļi un klimats ietekmē augsni. Jeb konkrētāk, kā mainās ūdens jeb hidroloģiskais režīms augsnē, piemēram, pēc meža nociršanas, kad augsne ir traktoru izbraukāta un sadragāti augi un visa veģetācijas sega. Pēc sarunas ar diviem jomas speciālistiem izkristalizējās divi galvenie virzieni, kā laikapstākļi, klimats un augsne mijiedarbojas gada siltā daļā, kad augsnei ir būtiska loma ūdens gan novadīšanā, gan arī sausuma periodā tā saglabāšanā, kā aukstajā periodā – ziemā, kad notiek augsnes sasalšana. Tas savukārt būtiski ietekmē būves un šajā sadaļā Latvijā jau ir labi novērojama klimata pārmaiņu ietekme. Vasarā bieži ir problēmas ar sausumu un zemē, kas saulē pārkaltusi, ūdens neuzsūcas. To droši vien ir pamanījuši visi, kas darbojas dārzā, pietiek pat ar puķu podiem istabā – ja tā kārtīgi iekaltē, grūti pēc tam augsni samitrināt. Kāpēc tā notiek, skaidro ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra vadītājs Andis Kalvāns. Sausās vasarās, šķiet, visātrāk izžūst izravētie un uzrušinātie mazdārziņi. Augsne ir tiešā saulē, uzrušināta labāk žūst. Varbūt labāk to nedarīt? Pētnieks gan skaidro, ka rušināšana ir svarīga, vajadzīga un pareiza, jo uzrušinot augsnes virsējo slāni, tiek sagrautos saites ar dziļākiem slāņiem. Šie kanāliņi, pa kuriem ūdens pārvietojas, tiek pārrauti. Rezultātā, uzrušinātā augsnes kārta ātri izžūst, bet tā pasargā dziļākus augsnes slāņus no izkalšanas. Tāpēc mazdārziņu īpašniekiem bieži šķiet, ka zeme kā pulveris, bet tas pulveris patiesībā slēpj mitrāku augsni zem sevis. Andim Kalvānam arī jautājam, kādas izmaiņas notiek augsnē pēc meža nociršanas. Lielākā ietekme ir tā, ka samazinās virsma, no kuras lietus ūdeņiem iztvaikot, taču arī tam, ka augsne tiek izbraukāta, arī ir nozīme. Labā ziņa - ja mežs atjaunojas, vismaz Latvijas apstākļos dažos gados atjaunojas arī augsnes hidroloģiskā režīma īpašības. Savukārt ziemā augsnes sasalšana ir būtiskākā no augsnes īpašībām, kas ietekmē daudzas būves un arī ceļu infrastruktūru. Tas, ka ziemas kļūst arvien siltākas ietekmē arī augsnes sasalšanas dziļumu. Kas attiecas uz augsnes sasalumu un būvniecību, Ministru kabineta noteikumos ir īpaša sadaļa “Būvklimatoloģija”, kur ir aprakstīts, kādiem klimatiskajiem apstākļiem būves Latvijā tiek pakļautas. Tur minēts arī augsnes sasalums. Bet izrādās, ka noteikumi netiek līdzi klimata pārmaiņām. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju universitātes ģeoloģijas nodaļas profesors Māris Krievāns stāsta, ka pēdējās desmitgadēs augsnes sasalums ir daudz seklāks, nekā noteikumos norādītais.

PSD este solidar cu profesorii și elevii, dar e serios în această coaliție, spune la RFI deputatul Marius Budăi. Fostul ministru al Muncii cere Guvernului că intre în dialog cu sindicaliștii care au ieșit în stradă în prima zi a anului școlar. Marius Budăi, despre protestele profesorilor: ”Trebuie dialog, pentru a ajunge la o mediere, că asta înseamnă dialogul, o mediere și un dialog intens, profund și onest. Nu poți să fii inflexibil, nu poți să rămâi de neclintit, atunci când un întreg sistem îți spune că ceva este eronat și undeva ai greșit, pentru că nu vorbim doar de chestiuni financiare. Trebuie discutate aceste aspecte”. Peste zece mii de profesori au ieșit luni în stradă, nemulțumiți de măsurile de reformă luate de Guvern. Manifestanții au organizat un marș de la Palatul Victoria la Palatul Cotroceni, chiar în prima zi de școală. Ce spune deputatul PSD Marius Budăi despre o eventuală creștere a vârstei de pensionare: ”Exclus! Noi trebuie să luptăm pentru creșterea speranței de viață și mai ales a speranței de viață sănătoasă și după aia să lucrăm și am spus acest lucru, inclusiv în legea pensiilor, atunci când eram ministru (...). Și așa avem 65 de ani și speranța de viață în România, mai ales de viață sănătoasă, este undeva la 59-60 de ani”.

Poslanci NSi in SDS so v državni zbor vložili interpelacijo zoper ministra za solidarno prihodnost Simona Maljevca. Med razlogi za razrešitev ministra so navedli nepregledno porabo in razpolaganje z obveznim prispevkom za dolgotrajno oskrbo ter zavajanje javnosti glede storitev dolgotrajne oskrbe in stanovanjske politike. Drugi poudarki oddaje: - Država ob širjenju bolezni modrikastega jezika razmišlja tudi o sofinanciranju stroškov zdravljenja in o nadomestilu škode rejcem. - Bruselj: Države, ki so se zavezale zagotavljanju varnostnih zagotovil povojni Ukrajini, bodo to storile na različne načine, nekatere bodo tja poslale vojake, druge pa bodo pomagale pri okrepitvi ukrajinske vojske. - Slovenski nogometaši drevi v Stožicah s Švedi na kvalifikacijski tekmi za svetovno prvenstvo.

Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) 3. septembrī piedalās Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiekošajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderu sanāksmē, kas veltīta atbalstam Ukrainai. Tiesībsarga amata kandidāte Palkova var rēķināties arī ar vismaz daļas opozīcijas atbalstu. Zemkopības ministrijai uzdod pārskatīt mežu ciršanas apjomus nākamajiem gadiem; vides aizstāvji bažīgi. Jaunā augstskolu finansēšanas sistēma mazināšot studentu atbirumu un birokrātiju. Cūku iznīcināšana Āfrikas cūku mēra skartajā uzņēmuma „Baltic Pork” novietnē Ogres novada Lauberes pagastā prasīs aptuveni mēnesi.

Krustpunktā VIP intervija: ministru prezidente Evika Siliņa. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Ir" žurnālistu Aivaru Ozoliņu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

Krustpunktā VIP intervija: ministru prezidente Evika Siliņa. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Ir" žurnālistu Aivaru Ozoliņu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

  Ministru kabinetā iecerēti ierobežojumi skaidras naudas apritē. Vai tie līdzēs pret ēnu ekonomiku? Atbildes raidījumā meklējam kopā ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku, SSE Riga profesoru, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētāju Arni Sauku un grāmatu izdevēju, izdevniecības "Kodoka" vadītāju Jāzepu Baško. 

  Ministru kabinetā iecerēti ierobežojumi skaidras naudas apritē. Vai tie līdzēs pret ēnu ekonomiku? Atbildes raidījumā meklējam kopā ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Upenieku, SSE Riga profesoru, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētāju Arni Sauku un grāmatu izdevēju, izdevniecības "Kodoka" vadītāju Jāzepu Baško. 

“Smagi, bet pretinieku noturam,” situāciju frontē raksturo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis. Eiropas Savienības dalībvalstu līderi atzinīgi vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Pasažieru pārvadātāji protestē pie Ministru kabineta. Aicina pārskatīt ilgtermiņa līgumu cenas. Reaģējot uz situāciju Gazā un Rietumkrastā, Norvēģijas ieguldījumu fonds sāk pārskatīt savus ieguldījumus Izraēlā. Tūrisma uzņēmumu organizācijas nepiekrīt LIAA izteikumiem par veiksmīgu nozares atkopšanos pēc pandēmijas.

Krustpunktā izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Žurnāla IR portāla redaktore Luīze Lote Āboltiņa un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.  

Deputatul USR Stelian Ion critică la RFI declarația șefei CSM, Elena Costache, privind pensiile speciale ale magistraților. Ea a afirmat la Digi24 că o pensie de 11.000 de lei i se pare mică. Stelian Ion, despre pensiile speciale ale magistraților: ”Nu cred sub nici o formă că este o conspirație națională la adresa magistraților, nu simt lucrul ăsta”. Despre declarația șefei CSM privind pensiile speciale: ”Mi se pare scandaloasă și mi se pare că a făcut un mare deserviciu sistemului judiciar, magistraților, în general. Cred că dacă ar fi fost plătită să facă un astfel de deserviciu, nu i-ar fi reușit atât de bine”. Despre un eventual referendum care să vizeze eliminarea pensiilor speciale, cerut de comunitatea Declic: ”Este o chestiune pe care o cunoaștem deja. Societatea românească vrea desființarea pensiilor speciale, nici nu mai e nevoie de referendum, știm lucrul ăsta, cred că suntem cu toții conștienți”.

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats. Analizē Anastasija Teterenko-Supe, ziņu aģentūras LETA žurnāliste, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece, Nellija Ločmele, žurnāla "IR" galvenā redaktore, un Romāns Meļņiks, TV24 žurnālists. Piektdienās apkopojam nedēļas norises Latvijas politikā. Ir atvaļinājumu laiks, arī valdība  ir paņēmusi pāris nedēļu brīvdienas. Bet dzīve nav apstājusies, ir notikumi, kurus apspriest. Viens no tiem - Jūrmalā notika šaha turnīrs, un tajā piedalījās arī bijušais Krievijas vicepremjers, tuvs Putina draugs un arī bijušā premjera un prezidenta Medvedeva draugs Arkādijs Dvorkovičs. Viņš ir Pasaules šaha federācijas vadītājs un kopā ar savu dēlu viņš šeit spēlē šahu. Formāli likums nav pārkāpts, Dana Reizniece skaidroja, ka viņš nepārstāvēja Krieviju, bet bija kā neatkarīgais dalībnieks. Vēl temati, kurus analizē studijā: Latvijas Žurnālistu asociācija šonedēļ izplatīja mudinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei neturpināt tiesvedību saistībā ar telekanālu "Doždj" vai "TV Rain".  Nedēļas sākumā Ministru prezidente Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, rosinot daudz aktīvāk sākt diskusiju par izdienas pensijām. Rosinājums ir, ka no 2027. gada varētu būt vairākas amatu kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma., uzsverot, ka izmaiņas neskars visus tos pensiju saņēmējus, kas jau tagad sistēmā, vai tie būtu ugunsdzēsēji vai prokurora, vai tiesneši. Saeimā sākas diskusijas par to, ka vajadzētu ierobežot jaunievēlētajās pašvaldībās domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu. Šonedēļ arī kļuvis zināms, ka Olaines jaunievēlētajā domē, iespējams, vēl viens deputāts ir melojis par savu izglītību. Iepriekš izskanēja, ka Andris Vurčs, kas ir vicemērs tagad, iespējams, ir deputāti, deklarācijā norādījis nepatiesus datus par savu izglītību. Šonedēļ ziņa par vēl vienu deputātu.  Ukrainas parlaments pieņēma un vēlāk arī prezidents Zelenskis parakstīja likumu, kas pēc daudz domām vājina Ukrainas pretkorupcijas dienestus un abus šos galvenos pretkorupcijas birojus pakļaus ģenerālprokuroram. Kopš pilna mēroga kara pirmo reizi Ukrainas ielās iziet arī cilvēki protestēt pret šo lēmumu. Zelenskis ir paziņojis, ka būs jauns likums un un pretkorupcijas iestādēm neatkarība tiks garantēta.   

Ukrainā pēc piecus gadus ilga darba ir nomainīta valdība. Sīrijas dienvidos, kur šobrīd pēc asiņainām sadursmēm starp reliģiskajām kopienām – druziem un beduīniem iestājies saspīlējuma pilns miers. Pēc vēlēšanām Japānā ietekmi zaudējusi gadu desmitiem valdījusī Liberāldemokrātiskā partija. Aktualitātes komentē atvaļināts vēstnieks Gints Jegermanis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders. Druzi – cīņa par vietu zem Sīrijas saules Druzu identitātes pamatā ir reliģija, kas 11.gadsimtā radusies uz islāma bāzes, taču lielākoties netiek uzskatīta par tā novirzienu, un vairuma musulmaņu ieskatā druzi ir ticības atkritēji. Vislielākā druzu kopiena, vairāk nekā pusmiljons, mitinās Sīrijā, apmēram ceturtdaļmiljons – Libānā, apmēram 119 000 – Izraēlā, t.sk. Izraēlas anektētajās Golānas augstienēs. Sīrijā druzi koncentrējas valsts dienvidu rajonos un veido vairākumu Suveidas provincē. Spriedze, kas tradicionāli valda starp druziem un musulmaņiem, kopš Asada režīma krišanas jau vairākkārt izlauzusies uz āru bruņotās sadursmēs. Līdz šim nopietnākās cīņas  uzliesmoja 13. jūlijā kā konflikts starp druziem un viņiem līdzās dzīvojošajām islāmticīgajām arābu beduīnu grupām. Viss sācies ar kāda druzu tirgotāja sagūstīšanu un aplaupīšanu, un, lai arī sagūstītais vēlāk atbrīvots, druzi par atbildi nolaupījuši vairākus beduīnus, un šie incidenti drīz pārauguši nopietnās sadursmēs ar mīnmetēju un bruņutehnikas izmantošanu. Par cīņu smagumpunktu kļuva Suveidas pilsēta, vairums no kuras 70 000 iedzīvotāju ir druzi. Valdības spēki karadarbības zonā, kā apgalvo druzi, faktiski atbalstījuši beduīnus un izrēķinājušies ar druzu iedzīvotājiem. 14. jūlijā viens no druzu garīgajiem līderiem šeihs Hikmats al-Hidžri vērsās ar lūgumu pēc starptautiska atbalsta viņa kopienai, un nākamajā dienā Izraēlas gaisa spēki veica uzlidojumus Sīrijas armijas un beduīnu pozīcijām pie Suveidas, kā arī aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba ēkām Damaskā. Pēc šiem uzlidojumiem valdības spēki atvilkās no Suveidas rajona, taču uzbrukumu izvērsa beduīni, kuriem pienāca papildspēki no attālākiem rajoniem. 19. jūlijā beduīnu vienībām izdevās ielauzties pilsētā, notika ielu cīņas, taču vēlāk Suveidas apkārtnē atgriezās valdības vienības, un beduīni atkāpās. Valdība izsludināja uguns pārtraukšanu, ko apstiprināja arī druzu un beduīnu pārstāvji. Nākamajās dienās cīņas pierima, tiek ziņots, ka pamiera vienošanās visumā tiekot ievērota. No Suveidas ir evakuēti visi tur dzīvojošie beduīnu klanu locekļi, apmēram 1500 cilvēku, bet kopumā, tiek lēsts, ka šīs krīzes rezultātā savus mājokļus konflikta zonā pametuši apmēram 130 000 cilvēku, kā druzu, tā musulmaņu. Japānas valdošo saulriets Pagājušajā svētdienā, 20. jūlijā, Japānas pilsoņi pārvēlēja pusi no divsimt četrdesmit astoņiem parlamenta augšnama – Padomdevēju palātas – deputātiem. Rezultāti lielā mērā apstiprina tendenci, kura jau iezīmējās pagājušā gada oktobrī notikušajās apakšnama – Pārstāvju palātas – vēlēšanās, proti: Japānā jau septiņdesmit gadus teju nemainīgi valdošā Liberāli demokrātiskā partija piedzīvo lejupslīdi. Mazākuma valdības koalīcija, kuru liberāldemokrāti veido kopā ar savu pastāvīgo mazāko partneri, partiju „Kōmeitō” jeb Tīras politikas partiju, cerēja vismaz saglabāt vairākumu augšnamā, taču velti. Liberāldemokrāti zaudējuši apmēram sestdaļu vietu, lielākais ieguvējs ir partija „Sansitō” – ultrakonservatīvi labējie populisti. Labu rezultātu svētdienas vēlēšanās guvis arī vēl viens konservatīvi populistisks, tikai salīdzinoši mērenāks spēks – Demokrātiskā partija tautai. Par spīti nosaukumam Japānas liberāldemokrāti faktiski ieņem nacionālisma un konservatīvisma politikas nišu, un augšminētie konkurenti šai ziņā izrādījušies efektīgāki. Kā norāda komentētāji, premjerministrs Šigeru Išiba esot par maz nacionālistisks un par maz konservatīvs, salīdzinot ar savu priekšgājēju Šindzo Abi. Par labu valdības koalīcijai nenāk arī ekonomiskās problēmas, augsta inflācija, kas sevišķi pamanāmi skārusi japāņiem tik svarīgā rīsa cenas. Tagad tam visam vēl pievienojies Trampa faktors, apdraudot Japānas tirdzniecību ar Savienotajām Valstīm. Tūdaļ pēc neveiksmīgajām svētdienas vēlēšanām premjers Išiba gan pauda apņēmību turpināt valdības darbu, tomēr tiek atzīmēts, ka viņa trīs priekšgājēji, pēc tam kad bija zaudējuši vairākumu Padomdevēju palātā, atkāpušies no amata dažu mēnešu laikā.   Ukrainas iekšpolitikas padebešos ducina Pagājušā nedēļa nesa vērienīgas pārmaiņas Ukrainas valdībā. Ministru kabineta priekšgalā turpmāk būs nepilnus četrdesmit gadus vecā vadības speciāliste, līdzšinējā vicepremjere un ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. Savukārt līdzšinējais premjerministrs Deniss Šmihaļs turpmāk vadīs aizsardzības jomu. Viņš savā līdzšinējā amatā sabija vairāk nekā piecus gadus, kuru laikā, kā zināms, iekrita gan pandēmija, gan Krievijas pilna mēroga iebrukums. Kā atzīst teju visi komentētāji, Šmihaļs ir ticis galā ar savām funkcijām visai sekmīgi, kā viņa galveno veikumu atzīmējot Ukrainas militārās rūpniecības attīstību grūtajos kara apstākļos. Un lielum lielais vairums pauž skepsi par to, vai nule notikušās valdības pārbīdes šai ziņā dos kādu pamanāmu efektu. Kā paziņojis prezidents Zelenskis, līdztekus vēl straujākai pašmāju ieroču ražošanas izaugsmei pārveidotās valdības galvenie uzdevumi ir valsts ekonomiskā potenciāla atraisīšana, sociālā atbalsta programmas ieviešana, birokrātiskā aparāta sašaurināšana un, attiecīgi, līdzekļu ekonomija. Valdības „kapitālais remonts” paredz ne vien ministru portfeļu maiņu, bet arī ministriju pārstrukturēšanu. Un te nu kritiķi neskopojas ar skepsi. Piemēram, paredzēts Ekonomikas ministriju apvienot ar Lauksaimniecības un pārtikas apgādes ministriju un Vides aizsardzības un dabas resursu ministriju, izveidojot Ekonomikas, ekoloģijas un lauksaimniecības ministriju – visai grandiozu administratīvu struktūru. Rodas šaubas par to, cik daudz laika varētu prasīt attiecīgie saaugšanas procesi. Līdzšinējais aizsardzības ministrs Rustems Umerovs turpmāk būs Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs, respektīvi – administratīvais vadītājs. Padome ir koordinējoša un konsultatīva struktūra prezidenta pakļautībā. Taču lai cik apšaubāmi dažam varbūt šķiet prezidenta Zelenska īstenotie kabineta pārkārtojumi, ne tie kļuva par iemeslu protestiem, kuros pirmoreiz kopš „lielā” kara sākuma vakar izgāja Kijivas, Ļvivas un citu Ukrainas pilsētu ļaudis. 22. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada nobalsoja par izmaiņām likumdošanā, kas turpmāk pakļaus divas līdz šim neatkarīgas korupcijas apkarošanas institūcijas – Nacionālo antikorupcijas biroju un Specializēto antikorupcijas prokuratūru – valsts ģenerālprokuroram. Turpmāk šim amatvīram būs tiesības pārtraukt korupcijas apkarotāju uzsāktos kriminālprocesus attiecībā pret augstākajām valsts amatpersonām. Dienu iepriekš pār abu minēto pretkorupcijas iestāžu darbinieku galvām pārvēlās kratīšanu vilnis Ukrainas Drošības dienesta un Ģenerālprokuratūras izpildījumā. Tiek pausts, ka korupcijas apkarotāju rindās esot Krievijas ietekmes aģenti, esot aizturēts viens agresorvalsts spiegs. Vēl kādi biroja un specializētās prokuratūras darbinieki esot vainojami satiksmes negadījumu izraisīšanā,  bet neesot saukti pie atbildības. Uz visu šo kampaņu jau reaģējusi Eiropas Komisija tās oficiālā pārstāvja Gijoma Mersjē personā, norādot, ka no demokrātiskas pārvaldes progresa atkarīgi Eiropas Savienības lēmumi par finansiālo atbalstu, un Ukrainā šobrīd notiekošais komisijai radot bažas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Jūnija sākumā  stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas izbeidz otrreizējo ūdens skaitītāju verifikāciju daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Namu apsaimniekotāji norāda, ka izmaiņām ir savi ieguvumi un arī riski. Kas satrauc namu apsaimniekotājus, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, SIA „Rīgas ūdens” Ūdensvada un kanalizācijas tīklu dienesta Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa, uzņēmuma „HomeUp” valdes loceklis Gatis Roze un uzņēmuma „OB serviss” valdes loceklis Vladislavs Eidimts.

Valsts valodas lietošanas prasības pēdējos gados ir kļuvušas striktākas, bet tās regulē tikai daļu sfēru, kur latviešu valoda tiek vai būtu jālieto. Par latviešu valodas lietošanu tur, kur to neregulē ne likumi, ne Ministru kabineta noteikumi, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē literāte, žurnāla "Domuzīme" redaktore Rudīte Kalpiņa, Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras jaunpienācējiem Latvijā vadītāja Inese Saldābola un Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola.

Noslēgusies CVK priekšsēdētāja kandidātu izvirzīšana; liels atbalsts vienīgajam kandidātam Mārim Zviedrim; Eksperti un uzņēmēji aicina birokrātijas mazināšanā iesaistīt kādu atbildīgo arī politiskā līmenī; "Savu vēža ārstēšanu neviens atlikt nevar" un citiem saukļiem, šodien pie Ministru kabineta ēkas miermīlīgā piketā bija vienojušās krūts un vēža pacientu biedrības pārstāvji.

Saeimā iebilst Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča idejai tiesībsarga izvirzīšanu uzticēt tikai valsts pirmajai amatpersonai. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par "airBaltic", aicinās Ministru kabinetu izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Valdība ir atbalstījusi ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu. Latvijai ANO Drošības padomē tagad būs iespēja nepastarpināti sniegt patieso ainu par notiekošo mūsu reģionā.

Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāliste Inese Helmane.  

Panel ta' votanti indeċiżi taw lill-Prim Ministru Anthony Albanese rebħa konvinċenti fi tmiem ir-raba' u l-aħħar dibattitu tal-mexxejja qabel l-elezzjoni federali. Hekk kif fadal anqas minn ġimgħa ta' kampanja elettorali, il-verdett tal-votanti madwar l-Awstralja se jkun issiġillat fit-3 ta' Mejju.

Il-Prim Ministru Anthony Albanese u l-mexxej tal-Oppożizzjoni Peter Dutton kellhom dibattitu ieħor fil-kampanja elettroli. Dan kien it-tielet dibattitu tagħhom. Dawk li mexxew id-dibattitu qalu li riedu jimirħu lil hinn mil-linji tal-kampanja elettorali s'issa u jagħtu lill-votanti xi ħaġa aktar.

Krustpunktā uzmanības lokā jautājumi, kas skar veselības aprūpi. E. coli uzliesmojums Latvijā, zāļu cenas un kompensējamie medikamenti, kā arī citi jautājumi, par ko atbild Veselības ministrija. Izvaicājam veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un portāla "TVNET" žurnāliste Ieva Alberte.  

Pirms uzņēmuma akciju kotēšanas biržā atbrīvot no darba tā vadītāju - cik tas bija pareizs un nepieciešams lēmums? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

L-ewwel minn żewġ dibattiti ippjanati waqt il-kampanja tal-elezzjoni federali sar fil-Punent ta' Sydney, fejn hemm għadd ta' siġġijiet miġġielda li jistgħu jiddeċiedu r-rizultat tal-elezzjoni: Fowler, MacArthur, Macquarie, Reid, Parramatta u Werriwa. L-għoli tal-ħajja u l-immigrazzjoni spikkaw fid-dibattitu hekk kif il-mexxejja tal-partiti l-kbar qed jippruvaw li jattiraw il-votanti indeċiżi.

Atkal pamatīgas svārstības ir redzamas elektrības tirgū. Bet šī nav vienīgā nozares aktualitāte. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas TV žurnālists Krišs Kairis.  

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas aktualitātes, kas skar Zemkopības ministrijas atbildību, šodien raidījuma uzmanības lokā. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Zviedru mežsaimnieku lēmums atbrīvoties no īpašumiem Baltijā izraisīja gan satraukumu, kādēļ šāds lēmums šajos ģeopolitiskajos apstākļos, gan interesi šos mežus atgūt pašiem. Tikmēr saistībā ar cenu samazināšanas pasākumiem lielveikalos un nepieciešamību atbalstīt vietējos ražotājus, arī no Zemkopības ministrijas tiek gaidīti noteikti pasākumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Ninsabu fiż-żmien ta' qabel l-elezzjoni federali ta' din is-sena, u qegħdin joħorġu fil-beraħ kwistjonijiet ta' sigurtà fil-komunità, polarizzazzjoni u koeżjoni soċjali li qed tinbidel. Dawk li jaħdmu u jippromwovu l-għaqda fil-komunità, jgħidu li l-komunitajiet tal-migranti u tar-refuġjati qed iħossu firda dejjem akbar, u jibżgħu li se jesperjenzaw l-effetti ta' dan fil-kampanja elettorali.

ASV šobrīd realizētā ārpolitika daudziem ir likusi uzdot jautājumu, vai joprojām jūtamies droši zem pašreizējā NATO "lietussarga". Varbūt ir jādomā par kādu Eiropas drošības aliansi? Par to diskusija arī raidījumā Krustpunktā. Analizē politologs Andis Kudors, Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis un Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks. Pasaules ziņu lentēs notikumi mainās tik ļoti ātri un mēdz būt tik mulsinoši, ka reizēm grūti saprast, kam pievērst uzmanību, kam nē. Bet viens ir skaidrs - drošības jautājumi šobrīd ir nonākuši visa centrā. Brīvais mikrofons, sociālie mediji - visi demonstrē tādu noskaņojumu, kāds šobrīd ir vērojams Latvijas sabiedrībā, un patīk mums tas vai nē, bet ļaudis saka, ka vairs netic tam, ka ASV ir drošs sadarbības partneris NATO ietvaros. Vismaz tik ilgi, kamēr Tramps būs Amerikā pie stūres, tikmēr par paļaušanos uz ASV ir jāaizmirst. Amatpersonas gan cenšas mierināt, ka ASV ir un paliek uzticams drošības garants, bet tas rada drīzāk pretēju efektu. Kāds raksta, ka viņā tas taisa paniku, jo esot sajūta, ka, lūk, mūsu amatpersonas apjukušas, nespēj reaģēt uz jauno realitāti.  Pilnīgi noteikti mēs Krustpunktā arī negribam paniku, jo situācija jau nav tāda. Bet mēs arī negribam ignorēt ļaužu noskaņojumu un atkārtoto mantru, ka ir taču NATO, viss tiek kontrolēts. Galu galā nevaram nepamanīt arī, pieņemsim, pasaulē dažu cienījamu bijušo militārpersonu paustās bažas par NATO nākotni. Nevaram neredzēt Ilona Maska atkārtoti rakstīto, ka ASV ir laiks pamest NATO, un Maskam, kā zināms, ir ietekme uz Trampu. Mēs nevaram nedzirdēt Ukrainas prezidenta Zelenska pausto, ja Ukrainai nebūs vietas NATO, jāveido vēl cita drošības alianse. Paša Trampa izteikumi šajā ziņā arī nepavisam nepalīdz.  Cik tad pamatotas ir bažas, ka līdzšinējā uzbūvētā drošības arhitektūra sāk buksēt? Ko nozīmē Zelenska aicinājumi veidot vēl vienu drošības struktūru? Aktuāls ir arī jautājums par meklējumiem pēc miera Ukrainā. Ko tad nozīmē drošības spēki, kas garantētu Ukrainas mieru, par ko arī šajās dienās runā vairāk - vai tas būtu kāds atsevišķs starpvalstu nolīgums? Ja tas nav NATO, kas iesaistās drošības garantēšanā, par ko tad ir runa? Mēģinām saprast pašreizējo realitāti un ielūkoties arī nākotnes prognozēs. 

Ir pagājis tikai mēnesis kopš ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas, bet pa šo laiku ir izdarīts un pateikts jau tik daudz, ka šaubas par spēju paļauties uz šo stratēģisko partneri šķiet itin pamatotas. Vai tas tā izskatās arī no mūsu aizsardzības sektora puses, par to Krustpunktā vaicājam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Anastasija Tetarenko-Supe no ziņu aģentūras LETA un Andrejs Vasks, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas nodaļas žurnālists.  

Pagājušā nedēļā Saeimā bija balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, opozīcija galvenokārt viņu vainoja nespējā savaldīt Nīderlandes futbola fanus pie Brīvības pieminekļa, kad tur tika laistas gaisā petardes. Demisiju neizdevās panākt, un Kozlovska kungs ir Krustpunktā studijā joprojām kā ministrs. Runājam par Valsts policijas darbu, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu – visas šīs iestādes arī strādā ministrijas pakļautībā. Izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis.  

Co už výmluvněji vypovídá o kvalitě práce ministra, když ještě dříve, než se jím připravený zákon stane předmětem jednání pléna Sněmovny, nachystá jeho novelu, kterou pak coby poslanec předloží. Šéfovi resortu práce a sociálních věcí Marianu Jurečkovi (KDU-ČSL) se to přihodilo už několikrát, čerstvě s úpravou sociálních dávek.

În acest episod, îl am ca invitat pe Daniel David, psiholog, profesor și actual Ministru al Educației. Discuția abordează provocările actuale din educația românească, de la analfabetismul funcțional până la impactul tehnologiei și social media asupra tinerei generații. David vorbește despre motivele pentru care a acceptat poziția de ministru într-un moment critic pentru România și subliniază importanța menținerii țării pe direcția euro-atlantică. Sunt abordate subiecte sensibile precum utilizarea telefoanelor în școli, rolul religiei în educație, și provocările legate de combaterea pseudoștiinței și a teoriilor conspirației. Un accent special este pus pe necesitatea modernizării metodelor de predare și adaptarea la noile realități tehnologice, inclusiv integrarea inteligenței artificiale în procesul educațional.IGDLCC înseamnă Informații Gratis despre Lucruri care Costă! Totul ne costă dar mai ales timpul așa că am făcut această serie pentru a mă informa și educa alături de invitați din domeniile mele de interes. Te invit alături de mine în această călătorie. Mi-am propus să mă facă mai informat și mai adaptat la schimbările care vin. Sper să o facă și pentru tine.

Labdarības maratona "Dod pieci!" laikā Krustpunktā izvaicājām veselības ministru Hosamu Abu Meri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.  

Mircea Geoană revine pentru a patra oară la IGDLCC, de data aceasta în calitate de candidat la președinție. Discutăm despre:Controversele din campania sa electorală și acuzațiile care i se aducVizita la Moscova din 2009 și relația cu RusiaFinanțarea campaniei și provocările unui candidat independentRomânia anului 2025 - recesiune, deficit bugetar și provocări climaticeReforma statului și digitalizarea administrațieiRolul României în regiune și relația cu Republica MoldovaViitorul tehnologic și pregătirea României pentru era AIO poveste personală din 2004 despre arestarea mea în Bulgaria IGDLCC înseamnă Informații Gratis despre Lucruri care Costă! Totul ne costă dar mai ales timpul așa că am făcut această serie pentru a mă informa și educa alături de invitați din domeniile mele de interes. Te invit alături de mine în această călătorie. Mi-am propus să mă facă mai informat și mai adaptat la schimbările care vin. Sper să o facă și pentru tine.