Podcasts about cija

L’antisémitisme en constante hausse à Montréal. Entrevue avec Julien Corona, directeur associé aux communications et aux relations médias du Centre consultatif des relations juives et israéliennes (CIJA). Regardez aussi cette discussion en vidéo via https://www.qub.ca/videos ou en vous abonnant à QUB télé : https://www.tvaplus.ca/qub ou sur la chaîne YouTube QUB https://www.youtube.com/@qub_radio Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Montée de la violence à Montréal: l’été de l’antisémitisme dans la métropole… | Publicité pour attirer les jeunes: la SAQ respecte-t-elle son mandat? | Coldplay : des nouvelles du mari cocu | Syndicats : la CSQ déplore les actions du gouvernement | Remaniement ministériel : mayday, mayday ! Dans cet épisode intégral du 9 septembre, en entrevue : Éric Gingras, président de la Centrale des syndicats du Québec (CSQ). Julien Corona, directeur associé aux communications et aux relations médias du Centre consultatif des relations juives et israéliennes (CIJA). Une production QUB Septembre 2025Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

2024. gadā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki aizsāka ekspedīcijas, kuru pirmsākumi meklējami mērnieku laikos - iedzīvotāju antropoloģisko mērīšanu. Pagājušajā vasarā tā bija Piebalga, šogad lauka pētījumi turpinās Kurzemē. Kādus mūsdienu iedzīvotāju veselības, ķermeņa uzbūves un demogrāfiskos rādītājus pētnieki ieguvuši? Kā esam mainījušies vēstures gaitā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Arta Grabčika, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asistente, projekta administratore, un Jānis Vētra, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Anatomijas laboratorijas vadošais pētnieks. "Šajā gadā mēs izvēlējāmies mērījumus veikt trīs pilsētās. Tā varbūt ir tāda būtiska atšķirība no 30. gadiem, kad pārsvarā bija izvēlēti lauku ciemati vai pat viensētas daudzos gadījumos. Mēs izvēlējāmies Kuldīgu, Liepāju un Ventspili," skaidro Jānis Vētra. "Atsaucība bija negaidīti liela. Pētījums katrā pilsētā ilga nepilnas piecas dienas no trešdienas līdz svētdienai, Kuldīgā mums bija 423, Liepājā - 563 dalībnieki nepilnās piecās dienās un Ventspilī - 380 dalībnieku.  Lai ilustrētu, ko tas nozīmē mūsu komandai, kurā ir četri pētnieki, 15 studenti un vēl trīs skenētāji no mūsu partneru firmas, kopumā šai it kā diezgan lielajai komandai, tomēr Liepājā mums vienā dienā ierodas 160 cilvēku. Mums viņi ir jāreģistrē, jāizskaidro pētījums, viņiem ir jāparaksta diezgan apjomīga informētā piekrišana. Viņiem ir jāveic spirometrija, tas ir, elpošanas pārbaude, asinsspiediens jānomēra, viņiem ir jāveic antropometriskie mērījumi ķermenim, pēc tam vēl ir 3D skenēšana, vēl fotografēšana, vēl asinis jānoņem. Ja, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā diennaktī ir 250 apmeklētāju, mums deviņās stundās -160. Dienas beigās, kad jautāju studentiem, vai viņi vēl ies uz jūru, viņi teica - ar labu nakti."

Šogad 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35 % līdz 7,87 %, paziņojusi Labklājības ministrija. Kā pensiju indeksācija notiks, un kas jāņem vērā? Bet līdz 2026. gada 31. janvārim strādājošie pensiju saņēmēji var izvēlēties mēnesi, kurā notiks automātiskais pensiju pārrēķins. Cik aktīvi ļaudis izmanto šo iespēju, un kāpēc tas ir svarīgi? Šos jautājumus pārrunāsim Kā labāk dzīvot – studijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Baiba Felsberga.

Tas brīdis, kad varēsim novērtēt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja jauno ekspozīciju Mārstaļu ielā 6, ir pavisam tuvu, proti, muzejs būs atvērts no 3. septembra. Un jaunajai muzeja ekspozīcijai dots zīmīgs nosaukums – "Prokrastinācija un radīšana". Par prokrastinācijas un radīšanas procesu arī ekspozīcijas tapšanas procesā runājam ar muzeja vadītāju Ivetu Ruskuli, mākslinieci Annu Heinrihsoni un Krājuma izpētes nodaļas vadītāju Zandu Šumsku.

Studijā Toms Bricis ar stāstiem par Atlantijas okeāna viesuļvētrām, par rudens sezonas laikapstākļu aktualitātēm un arī kāds patīkams dārza stāsts. 

Mało kto wie, co jest głównym celem wojny Rosji w Ukrainie. To zniszczenie chrześcijaństwa. Ukraina to biblijny pas Europy. Rosja chce go zniszczyć. Burzy kościoły, torturuje pastorów, zabija ludzi za wiarę w Jezusa. Źródło: https://youtu.be/-E4gJWdsyAA https://www.faithundersiege.com/ #AFaithUnderSiege #PrześladowanieChrześcijan #Rosja #wojnaukraina #WojnaInformacyjna #Chrześcijaństwo #FilmDokumentalny #LektorPL --------- Telewizja Idź Pod Prąd

W najnowszej odsłonie „Skądinąd” goszczą o. Wiesław Dawidowski OSA, teolog, były prowincjał zakonu augustianów w Polsce oraz Damian Jankowski, redaktor i publicysta „Więzi”. A rozmawiamy o Leonie XIV i przyszłości chrześcijaństwa. Rozmawiamy także o książce „Leon XIV. Papież na niespokojne czasy”, która jest zapisem rozmowy jaką z Wiesławem Dawidowskim przeprowadził Damian Jankowski. O tym czy Leon XIV to kontynuator polityki Franciszka czy raczej ktoś, kto przeprowadzi w Kościele zwrot konserwatywny. O tym, czy nowy papież przyniesie odrodzenie chrześcijaństwa na Zachodzie. O źródłach wielkiego zainteresowania wyborem następcy Franciszka. O największych wyzwaniach, jakie stoją dziś przed zachodnimi społeczeństwami i o tym, co do dyskusji na ten temat może wnieść chrześcijaństwo. O problemach Kościoła instytucjonalnego w Polsce i na świecie. O tym, czy Leon XI zreformuje polski Kościół. A także o wielu jeszcze innych sprawach. Owocnego słuchania!

Par starpkultūru komunikāciju divdesmit gadu griezumā no 2004.gada Kultūras rondo studijā pārrunājam ar monogrāfijas “Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā” autori Vinetu Skujiņu un politologu Uldi Ozoliņu. Monogrāfija ir sociolingvistisks pētījums par starpkultūru komunikāciju Latvijā laikā no 2004. līdz 2024. gadam, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā līdz mūsdienām, kad vērojama latviešu valodas diskriminācija un divvalodība latviešu un krievu valodā.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs. Pasaules aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un domnīcas "Ziemeļeiropas politikas centrs" direktors Artis Pabriks. Kurš kuru iztestēs? Pagājušo piektdien, 8. augustā, kad izbeidzās prezidenta Trampa izsludinātais termiņš, kurā Krievijai bija jāpārtrauc karadarbība, Vladimirs Putins saņēma ilgi kārotu balvu – uzaicinājumu uz galotņu tikšanos ar Savienoto Valstu prezidentu, pie tam vēl amerikāņu teritorijā. Protams, Ankoridža nav Vašingtona, bet vēl pagājušogad ap šādu laiku tāds divu valstu līderu samits būtu neiedomājams. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite optimistiski izsakās, ka Tramps šo piektdien, 15.augustā, dosies uz Aļasku, lai klātienē beidzot īsti un neatgriezeniski testētu Putina patieso gatavību mieram, jo tikai viņš – Tramps – to spējot. Tikām skeptiķi jautā, ko gan jaunu ASV prezidents cer atklāt agresorvalsts līdera pozīcijā, kas līdzšinējos mēnešos iezīmējusies vairāk vai mazāk kompakta, proti, Putins vēlas teritoriāli un suverenitātes ziņā apcirptu Ukrainu un ērtu tramplīnu turpmākai agresijai. Pagājušās nedēļas otrā puse pagāja intensīvā komunikācijā starp Vašingtonu un Eiropas valstu vadītājiem, iezīmējot aprises tam, ko pirms nedēļas Kremlī izrunājis Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viena konkrēta detaļa ir Ukrainas spēku atvilkšana no krievu vēl neieņemtās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas kā priekšnoteikums uguns pārtraukšanai. Šādu iespēju kā nepieņemamu un no Ukrainas viedokļa antikonstitucionālu jau noraidījis prezidents Volodimirs Zelenskis. Donalds Tramps pagājušajās dienās vairakkārt izteicies par kādu „teritoriju apmaiņu” starp pusēm, lai gan nav skaidrs, kas pret ko varētu tikt mainīts. Iespējams, kā „apmaiņa” varētu tikt traktēta Kremļa atteikšanās no vēl neiekarotajām Hersonas un Zaporižjes apgabalu daļām, kuras tā jau paguvusi pasludināt par savu teritoriju. Eiropas līderi dažādos formātos uzteikuši Vašingtonas centienus miera labā, taču atgādinājuši vispārzināmo – nekāda vienošanās par Ukrainu nav slēdzama bez Ukrainas un starptautiski atzītas valstu robežas nav maināmas ar militāras agresijas līdzekļiem. Pēdējā deklarācija šai sakarā bija Eiropadomes 12. augusta paziņojums, zem kura, kas zīmīgi, trūkst Ungārijas premjerministra Viktora Orbana paraksta. Eiropas galvaspilsētās acīmredzami nav pārliecības, ka piektdien Ankoridžā nenotiks kāda būtiska piekāpšanās agresorvalstij, piemēram, Baltā nama saimnieka pausta gatavība atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu. Tā vien šķiet, ka Donalds Tramps uz Aļasku dodas nevis testēt, bet gan lai tiktu testēts. Aizkaukāza mezgls atraisīts? Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Kā zināms, faktisko konflikta iznākumu noteica Azerbaidžānas militārais pārākums, kas ļāva tai 2023. gada septembrī pārņemt savā kontrolē Kalnu Karabahas jeb Arcakhas reģionu. Šo vēsturisko armēņu zemi padomju vara iekļāva toreizējā Azerbaidžānas PSR kā autonomu republiku, tātad no starptautiski atzīto robežu viedokļa tā ir Azerbaidžānas daļa, tomēr 90. gadu pirmajā pusē notikušā Pirmā Kalnu Karabahas kara rezultātā tā palika faktiskā Armēnijas kontrolē. Kalnu Karabahas atkarošana izraisīja praktiski visu armēņu tautības iedzīvotāju, apmēram simts tūkstošu, bēgšanu uz Armēnijas pamatteritoriju. Sekoja sarunu process, kas, lielā mērā pateicoties Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana gatavībai uz kompromisu, šī gada martā noslēdzās ar vienošanos par starptautiski atzīto robežu atjaunošanu un savstarpējo pretenziju noregulēšanu abu valstu starpā. Pagājušajā piektdienā Vašingtonā tika likvidēts vēl viens nozīmīgs domstarpību avots – jautājums par t.s. Zangezuras koridoru, plānotu transporta savienojumu cauri Armēnijas teritorijai starp Azerbaidžānu un tās rietumu eksklāvu Nahčivanas Autonomo republiku. Iepriekš Azerbaidžānas līderis Ilhams Alijevs draudējis izlauzt ceļu uz eksklāvu ar militāru spēku, bet nu šāda iespēja acīmredzot ir novērsta. Koridora sakarā būtiska loma paredzēta Savienotajām Valstīm, kas ieguvušas ekskluzīvas tiesības uz 99 gadiem tā attīstīšanai. Parakstīšanas ceremonijas laikā Azerbaidžānas prezidents Alijevs nāca klajā ar priekšlikumu nodēvēt koridoru par „Trampa Starptautiskā miera un labklājības trasi”. Pret koridora attīstīšanu jau krasi iebildusi Irāna, kuras robežas tiešā tuvumā tas atrodas, nodēvējot to par potenciālu Rietumu agresijas instrumentu un solot bloķēt. Atturīgi pozitīvi Armēnijas un Azerbaidžānas vienošanos raksturojusi Krievija, par spīti tam, ka vienošanās apliecina nepārprotamu Maskavas ietekmes sarukumu reģionā. Kā norāda analītiķi, aiz Kremļa ārēji rāmās retorikas varētu slēpties pretdarbības plāni, kas, visdrīzāk, būs saistīti ar mēģinājumiem balstīt premjerministram Pašinjanam naidīgus spēkus Armēnijas iekšienē. Tiešā prezidenta pārvalde Vašingtonā 3. augustā Vašingtonā notika nenozīmīgs krimināls starpgadījums: apmēram desmit pusaudži uzbruka diviem vīriešiem nolūkā nolaupīt viņu automašīnu un nodarīja viņiem miesas bojājumus. Uzbrucēji, cik noprotams, nebija bruņoti un aizmuka, tiklīdz tuvumā parādījās policija. Viens no uzbrukumā cietušajiem izrādījās agrākais Valdības efektivitātes departamenta darbinieks, un tas, acīmredzot, ir rosinājis prezidentu Trampu bezprecedenta rīcībai – Vašingtonas policijas pārņemšanai tiešā federālās valdības kontrolē un papildināšanā ar Nacionālās gvardes un Federālā izmeklēšanas biroja spēkiem. Kā zināms, Savienoto Valstu galvaspilsēta un tās tuvākā apkārtne veido īpašu administratīvu vienību – Kolumbijas apgabalu. 1973. gadā pieņemtais Likums par Kolumbijas apgabala pašpārvaldi nosaka, ka prezidentam ir tiesības īpaši kritiskā situācijā uz divām diennaktīm ar vienpersonisku lēmumu pārņemt apgabala policiju savā kontrolē, ar iespēju pagarināt šo situāciju vēl uz mēnesi saziņā ar atbildīgo Kongresa komiteju vadību un locekļiem. Ilgāk par mēnesi tas iespējams tikai tad, ja Kongress pieņem attiecīgu likumu. 11. augustā notikušajā preses konferencē Baltā nama saimnieks paziņoja: „Mūsu galvaspilsētu ir pārņēmušas vardarbīgas bandas un asinskāri noziedznieki, klejojoši mežonīgu jauniešu pūļi, narkotiku apreibināti maniaki un bezpajumtnieki.” Viņš turpināja: „Es paziņoju par vēsturisku rīcību, lai glābtu mūsu valsts galvaspilsētu no noziedzības, asinsizliešanas, haosa un netīrības, un vēl kā ļaunāka.” Protams, kā ikvienā lielā pilsētā, arī Vašingtonā pastāv noziedzības problēmas, taču, spriežot pēc statistikas, situācijai pēdējos gados bijusi tendence uzlaboties. Tomēr statistika nav prezidenta Trampa iemīļota joma, kamēr efektīga varas mehānismu darbināšana – ir. Tagad nu Vašingtonas policija domā, kā iekļaut savā sistēmā federālos aģentus, kuriem lielākoties nav nedz pieredzes, nedz iemaņu kārtībnieku ikdienas funkciju veikšanā. Katrā ziņā ne vien prezidenta retorika, bet arī viss pasākums šķiet pārspīlēts un jau atkal liek runāt par autoritārisma tendenci un tieksmi uz pārmērīgu varas līdzekļu lietošanu. Aizvadītajos Donalda Trampa varas mēnešos šādu precedentu ir jau vesela sērija, sākot ar regulārā karaspēka nosūtīšanu uz Meksikas robežu, beidzot ar neseno kriminālizmeklēšanas uzsākšanu pret prezidenta Obamas administrācijas darbiniekiem, kuri it kā esot fabricējuši pierādījumus par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tiek arī bilsts, ka patiesais visas pašreizējās spilgtās rosības iemesls ir vēlēšanās novērst elektorāta uzmanību no solītās bet nenotikušās Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošanas, un FIB aģenti no Vašingtonas ielām pēc pāris nedēļām klusi izkūpēšot, līdzīgi kā pirms laiciņa jūras kājnieki no Losandželosas parkiem un bulvāriem. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Should this film have been pulled? Do people charged with dangerous driving go to jail? GUESTS:Josh Landau - Director of Government Relations at the Centre for Israel and Jewish AffairsBoris Bytensky - Newstalk 1010 Legal Analyst, Criminal lawyer with crimlawcanada.com and President of the Criminal Lawyers Association

Lauksaimniecībā visā valstī izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcām trūkst naudas, rindas pie ārstiem kļūst arvien garākas, valdošajā koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ārpolitiku. Krustpunktā aktualitātes analizē TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

On Sunday Aug. 10, Montreal's 19th annual Pride parade is set to take place, and two local Jewish organizations have been once again been invited to participate—despite a turbulent few days in which the organizers originally barred both Ga'ava and the Centre for Israel and Jewish Affairs. The explusion stemmed from complaints Pride said it received that Ga'ava, a pro-Israel, Jewish 2SLGBTQIA+ group, had used “hateful discourse” in a recent CJN article when describing groups that objected to Zionists participating in the parade this year. The short-lived ban outraged many, since Pride is supposed to be inclusive and a celebration of 2SLGBTQIA+ people, and also because the festival receives over $1 million in government funding. While the reversal is being described by some activists as a victory—and Ga'ava and CIJA, who march together, are pushing for a large turnout ahead of the big day—some members of the Jewish queer community say the whole incident has left them feeling traumatized. There is also some concern about how their enjoyment of the annual Pride experience might be marred by the required heavy security that will be deployed to protect them. On today's episode of The CJN's North Star podcast, host Ellin Bessner gets reaction from Claire Frankel, a recent graduate of McGill University and a board member with JQueer Montreal, as well as from retired Ontario justice Harvey Brownstone. Brownstone was Canada's first openly gay judge, performed numerous same-sex marriages and, years ago, was the president of Chutzpah, a group created in the 1980s to support queer Toronto Jews who had been rejected by their families. Related links Why Montreal's main Pride organization has reversed course and welcomed back two pro-Israel Jewish groups to participate, in The CJN. How Toronto's  2SLGBTQIA+ community faced some hard decisions whether to participate in the 2025 Pride events, in The CJN. Learn more and follow Harvey Brownstone's interviews show. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (senior producer), Andrea Varsany (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Bret Higgins Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to North Star (Not sure how? Click here)

Lauksaimniecībā visā valstī izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcām trūkst naudas, rindas pie ārstiem kļūst arvien garākas, valdošajā koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ārpolitiku. Krustpunktā aktualitātes analizē TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Lai gan protesti Gruzijas ielās notikuši praktiski katru dienu mēnešiem ilgi, situāciju tie nespēj mainīt. Eiropas Savienība tikmēr piedraud atcelt Gruzijai piešķirto bezvīzu režīmu. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Par ekonomiskajiem aspektie runājam Krustpunktā, bet šajā raidījumā mazliet par politiskajām blaknēm. Par ASV runājot, jāpiemin arī tā saucamie Epstīna faili, kas būtiski iespaido politisko noskaņojumu ASV. Vēl lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai? Ir izsniegtas vīzas, lai gan delegācijas dalībnieki, ieskaitot domes priekšsēdētāju, ir iekļauti sankciju sarakstos un Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām. Aktualitātes komentē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un portāla LSM.lv žurnālists Ģirts Kasparāns. Runājot par Krievijas delegācijas ierašanos konferencē Šveicē, sazināmies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Antoņinu Nenaševu ("Progresīvie"), kura piedalās šajā konferencē.  Jaunumi no globālā golfa laukuma Pagājušās nedēļas otrajā pusē Donalds Tramps pavadīja četras dienas Skotijā, apraudzīdams savus turienes golfa kūrortus un pie reizes šo to nokārtodams ar „Vecās pasaules” līderiem. Vispirms bija tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Tērberijā, Skotijas rietumu piekrastē, tās finālā paziņojot par noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Briseli un Vašingtonu. Daži iztēlo notikušo kā Eiropas kapitulāciju, kas gan ir krietni izkāpināts vērtējums. Eiropai nāksies samierināties ar 15% ievedmuitas tarifu, pie tam nepiemērojot nekādu bāzes tarifu amerikāņu importam, taču nav piepildījušās drūmākās prognozes, kas saistījās ar krietni lielākiem tarifiem Eiropas automobiļu, lidmašīnu un pusvadītāju eksportam. Tāpat Eiropa apņēmusies līdz Trampa prezidentūras termiņa beigām importēt amerikāņu naftu, sašķidrināto gāzi un citus energoresursus 750 miljardu eiro vērtībā, kā arī papildus investēt Savienotājās Valstīs 600 miljardus. Ja par pirmo apņemšanos tiek teikts, ka tā nav reālistiska, ciktāl tas nozīmētu, ka amerikāņiem būtu jānovirza praktiski viss savs pašreizējais attiecīgo energoresursu eksports tikai uz Eiropas Savienību, tad otrās apjomi neko daudz nepārsniedzot domājamo investīciju summu, kādu Eiropas uzņēmumi arī bez īpašas vienošanās varētu ieguldīt Savienotajās Valstīs. Vispārējais secinājums ir, ka vienošanās, protams, nav vienlīdzīga, tomēr tā no Eiropas puses esot pieņemama cena par izvairīšanos no tirdzniecības kara ar amerikāņiem. No Tērberijas prezidents un golferis, britu premjera Kīra Stārmera pavadīts, pārcēlās uz Aberdīnas apkārtni Lielbritānijas pretējā krastā, kur atklāja jaunu golfa laukumu savā Balmedī klubā. Pirmdien, 28. jūlijā, pirms doties pāri okeānam, viņš pārsteidza žurnālistus ar jaunu pavērsienu Krievijas sakarā, pasludinot, ka atceļ iepriekš līdz septembra sākumam noteikto termiņu, kurā Putinam vajadzēja vienoties ar Ukrainu par karadarbības pārtraukšanu. Tagad viņš dodot Krievijas vadonim vēl desmit līdz divpadsmit dienas, pirms ieviesīšot smagus sekundāros tarifus Krievijas energoresursu patērētājiem. Atgriezušos no šī brauciena, Baltā nama saimnieku sagaida pašmāju aktualitātes, kurās pēdējās nedēļās dominē t.s. „Epstīna faili”. Uzņēmējs Džefrijs Epstīns 2019. gada jūlijā izdarīja pašnāvību cietuma kamerā, kur bija nonācis kā aizdomās turētais par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. Versijas, ka Epstīna lietas izmeklēšanas materiālos atrodamas ziņas par pedofilu tīklu, kuram pieder ne viens vien nīstās politiskās elites pārstāvis, ieņem svarīgu vietu MAGA kustības folklorā. Tramps, priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzturējis spēkā priekšstatu, ka ievēlēšanas gadījumā raus priekškaru šiem derdzīgajiem noslēpumiem, nesen lika daudziem no attiecīgās publikas vilties, kad paziņoja, ka „failos” neesot ko redzēt un visa šī lieta esot viņa ienaidnieku demokrātu sagudrojums. Tikām presē ir nonākušas ziņas, ka izmeklēšanas materiālos figurējot arī paša prezidenta vārds. Ziedi noziedzniecei Šobrīd Ženēvā notiek starptautiskās nevalstiskās organizācijas Starpparlamentu savienība rīkotā 6. Vispasaules parlamentu priekšsēžu konference un ar to saistītais 15. Parlamentu priekšsēžu – sieviešu samits. Daudzi no pasākuma dalībniekiem, jādomā, bija šokēti, kad tajā uzradās arī visai respektabla Krievijas Federācijas delegācija ar Federālās Sapulces priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko priekšgalā. Kā liecina reportāžas, ierodoties Ženēvā, Matvijenko kundze sagaidīta ar ziediem. Gan pati agresorvalsts parlamenta spīkere, gan divi citi delegācijas locekļi – Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Krievijas Valsts Domes (parlamenta apakšpalātas) priekšsēža vietnieks Pjotrs Tolstojs – ir pakļauti personālām sankcijām, tai skaitā iebraukšanas liegumam Šengenas zonā, par lomu, kāda viņiem bijusi Krievijas agresijas atbalstīšanā un politiskajā nodrošināšanā. Matvijenko paraksts ir uz attiecīgā Federālās Sapulces lēmuma par Krimas aneksiju 2014. gadā un balsojuma protokola, ar kuru Putinam tika dota „zaļā gaisma” iebrukumam Ukrainā. Ja Šveices valdībai kā pasākuma uzņemošajai pusei teorētiski bija tiesības pieļaut izņēmumu sankciju piemērošanā, tad Itālijas valdībai, kura ļāvusi Krievijas valdības lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, šādi rīkoties nebija pat formāla pamata. Tikusi pie vārda konferencē, Matvijenko lika klātesošajiem uzklausīt kārtējās pasāžas par tēmu „astoņus gadus bumboja Donbasu” un citus Krievijas propagandas pekstiņus. Daudzi delegāti vairījušies nonākt ar skandalozo viešņu kopīgās oficiālās fotogrāfijās, kā arī pagodināt ar savu klātbūtni viņas uzstāšanās. Ka izteicies Ukrainas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Heorhijs Tihijs, viņa valsts nenogurstoši strādāšot, lai organizētu šai dāmai vēl vienu braucienu – uz Hāgu, kur drīz sāks darbu Īpašais Tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu. Gruzija puspagriezienā pret Rietumiem  Raksturojot pašreizējā Gruzijas režīma ģeopolitisko orientāciju, nebūtu gluži pareizi sacīt, ka oficiālā Tbilisi ir pagriezusi Rietumiem muguru. Šobrīd Gruzijā norit militārās mācības ar divu tūkstošu NATO dalībvalstu un partnervalstu karavīru, tai skaitā apvienotās Lietuvas-Polijas-Ukrainas brigādes, tāpat Vācijas, Rumānijas, Moldovas u.c. vienību līdzdalību. Apņemšanās virzīties uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē joprojām nav svītrota no Gruzijas konstitūcijas. Tajā pat laikā vēl šomēnes Eiropas Parlamentam nācās pieņemt skarbi nosodošu rezolūciju par Gruzijas pašreizējās varas rīcību. Jūnija nogale iezīmēja juridisku izrēķināšanos ar redzamākajiem Gruzijas opozīcijas līderiem. Bijušais partijas Apvienotā nacionālā kustība vadītājs Nika Melija saņēmis astoņus mēnešus cietumā, viņa partijas biedrs Givi Targamadze – septiņus mēnešus, vēl četri citi opozīcijas spēku līderi – līdzīga apjoma cietumsodus. Apsūdzības saturs visiem vienāds: atteikšanās liecināt t.s. Culukiani komisijai – Gruzijas parlamentā izveidotai pagaidu izmeklēšanas komisijai deputātes Tejas Culukiani vadībā, kurai jāizvērtē nelikumības, kuras it kā notikušas prezidenta Miheila Saakašvili varas periodā. Vēl viens opozīcijas līderis Nika Gvaramija, kā arī kādreizējais iekšlietu ministrs Iraklijs Okruašvili atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Pašam eksprezidentam Saakašvili šī gada martā tiesa par it kā veiktu valsts līdzekļu izšķērdēšanu piesprieda deviņus gadus cietumā, tādējādi par trīs gadiem pagarinot jau agrāk piespriesto cietumsodu, kā arī gandrīz simt tūkstošu eiro naudas sodu. Aiz restēm atrodas arī daudzi pagājušā gada nogalē notikušo protestu dalībnieki – daži vēl pirmstiesas izmeklēšanā, citi jau notiesāti, tai skaitā ar vairāku gadu ieslodzījuma termiņiem. Eiropas Savienības institūcijas piedraudējušas Tbilisi, ka varētu tikt pārskatīts līdzšinējais bezvīzu režīms ieceļošanai savienībā. Šādu lēmumu Eiropadome var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, kamēr kādas skarbākas sankcijas, kā aktīvu iesaldēšana, visdrīzāk bloķētu Eiropas kvazidemokrātu duets Viktors Orbans un Roberts Fico. Tiesa, ir pazīmes, kas liecina, ka Gruzija nav gluži kurla pret Briseles toņa maiņu. Pēdējās dienās atlikta lēmumu pasludināšana pāris protestu dalībnieku prāvās, tāpat vairākiem notiesātajiem opozīcijas līderiem doti mājieni, ka prezidents Miheils Kavelašvili varētu viņus apžēlot, ja viņi apņemtos neboikotēt oktobrī paredzētās pašvaldību vēlēšanas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

W pierwszej części tekstu przybliżono życiorys i fundamenty myślenia o gospodarce Heinricha Pescha, uważanego za jednego z nielicznych twórców kompletnego systemu ekonomicznego. W części drugiej pogłębimy kwestie programowe, odnosząc się między innymi do opus magnum Pescha, będącego jednym z najobszerniejszych traktatów ekonomicznych w dziejach, uwzględniającym szerokie tło społeczne i kulturowe. Pozostałe artykuły możesz czytać na

Mało kto wie, co jest głównym celem wojny Rosji w Ukrainie. To zniszczenie chrześcijaństwa. Ukraina to biblijny pas Europy. Rosja chce go zniszczyć. Burzy kościoły, torturuje pastorów, zabija ludzi za wiarę w Jezusa. Źródło: https://youtu.be/-E4gJWdsyAA https://www.faithundersiege.com/ #AFaithUnderSiege #PrześladowanieChrześcijan #Rosja #wojnaukraina #WojnaInformacyjna #Chrześcijaństwo #FilmDokumentalny #LektorPL --------- Telewizja Idź Pod Prąd

Vai lielajos uzņēmumos nepieciešams ar likuma palīdzību nodrošināt dzimumu līdzsvaru? Valdībā ir skatīts šāds projekts, tas attiektos uz atsevišķiem lielajiem uzņēmumiem. Jāteic, ka to arī nosaka Eiropas Savienības direktīva. Pēc gada arī stāsies spēkā direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu un darba samaksas publiskošanu. Kāda ir situācija darba tirgū šai jomā, kā šie noteikumi ietekmēs mūsu uzņēmumus, par to Krustpunktā diskutē Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vadītāja, Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, un Alda Sebre, Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore.  

Vai lielajos uzņēmumos nepieciešams ar likuma palīdzību nodrošināt dzimumu līdzsvaru? Valdībā ir skatīts šāds projekts, tas attiektos uz atsevišķiem lielajiem uzņēmumiem. Jāteic, ka to arī nosaka Eiropas Savienības direktīva. Pēc gada arī stāsies spēkā direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu un darba samaksas publiskošanu. Kāda ir situācija darba tirgū šai jomā, kā šie noteikumi ietekmēs mūsu uzņēmumus, par to Krustpunktā diskutē Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas vadītāja, Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, un Alda Sebre, Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore.  

Laiks, kad sapucēti politiķi pirms vēlēšanām zem reklāmas saukļiem raudzījās no televizoru ekrāniem ir pagājis ne tikai tādēļ, ka šādas reklāmas televīzijā pirms vēlēšanām vairs nav atļautas. Tagad ir citi un krietni lētāki veidi, kā uzrunāt sabiedrību. Ir izaugusi paaudze, kura gandrīz visu apzinīgo mūžu ir pavadījusi ar tīmekļa piedāvātiem saziņas veidiem. Kā mainījusies mūsu uztvere un saziņa digitālajā ērā un vai tā nerada izstumšanas risku tiem, kam nav pieeju tehnoloģijām, par saruna Krustpunktā ar sociālantropologu, Latvijas Universitātes lektoru Artūru Pokšānu.  

Laiks, kad sapucēti politiķi pirms vēlēšanām zem reklāmas saukļiem raudzījās no televizoru ekrāniem ir pagājis ne tikai tādēļ, ka šādas reklāmas televīzijā pirms vēlēšanām vairs nav atļautas. Tagad ir citi un krietni lētāki veidi, kā uzrunāt sabiedrību. Ir izaugusi paaudze, kura gandrīz visu apzinīgo mūžu ir pavadījusi ar tīmekļa piedāvātiem saziņas veidiem. Kā mainījusies mūsu uztvere un saziņa digitālajā ērā un vai tā nerada izstumšanas risku tiem, kam nav pieeju tehnoloģijām, par saruna Krustpunktā ar sociālantropologu, Latvijas Universitātes lektoru Artūru Pokšānu.  

„Baltic Tides“ – baltische Gezeiten – nennt die Pianistin Eva Maria Doroszkowska ihr neues Album. Darauf spielt sie Werke der estnischen Komponistin Ester Mägi und der lettischen Komponistin Lūcija Garūta und stellt ihre einerseits ganz unterschiedlichen, andererseits aber auch tief verbundenen Ästhetiken nebeneinander. Hannah Schmidt hat sich hineinziehen lassen in den Strom ihrer Musik.

Zanim wybudowano kościół miały tu zamieszkiwać trzy bóstwa pogańskie. Organizowano również zakazane później przez króla rytuały zwane igrzyskami stado. Ciekawy wątek dotyczy wału okalającego to miejsce. Na dalszą wędrówkę po Św. Krzyżu z czasów przedchrześcijańskich zapraszają Cezary Jastrzębski i Robert Szumielewicz. 

The North Star team is taking the day off and will return soon. Please enjoy this recent episode of another podcast from The CJN, Not in Heaven, all about the future of communal Judaism. Over the last century, North American Jews have poured untold millions of dollars into an alphabet soup of legacy institutions: UJA, CIJA, ADL, JNF, et al. And yet, after 19 months of rising antisemitism—while Canadian and American Jewish communities feel like they're free-falling through a crisis—many have been asking, “What have we been giving all this money for? Where are the results?” To wit, two recent pieces published in the New York Post ask these exact questions. Rachel Sapoznik, an entrepreneur, wrote an opinion piece headlined “Why I'm ending my donations to US Jewish groups and seeking new leadership to protect US Jews,” in which she calls for American Jews to support (mostly Republican) pro-Israel politicians instead of the Anti-Defamation League. Kathryn Wolf, a journalist, wrote a similar piece in the same publication that juxtaposes major organizations' glitzy galas and celebrity endorsements against a growing wave of grassroots Jewish activism. In Canada, against the backdrop of louder upstart Jewish advocacy groups, the Centre for Israel Jewish Affairs parted ways with former CEO Shimon Koffler Fogel, a diplomatic leader who held the post for nearly 40 years, and replaced him with Noah Shack, who accepted the permanent position on June 27. “We have to be nimble,” Shack told The CJN. “We have to try new things and do whatever we can to win.” But to what extent should the Jewish community pivot away from these legacy organizations, who've spent years building goodwill with all levels of government and non-Jewish organizations? Is any support the Jewish community now finds not due to years of quiet, behind-the-scenes bridge-building? Not in Heaven host Avi Finegold has long been critical of Jewish communal organizations—though he might also find himself disagreeing with the most vocal activists vying to replace them. In this week's episode, we unpack the pros and cons of how far these institutions have taken us, and what comes next. Support The CJN Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to Not in Heaven (Not sure how? Click here)

Jeden z ojców solidaryzmu, Léon Bourgeois, w swojej pracy pt. Solidaryzm zastanawiał się, czym wytłumaczyć dziwne zjawisko, że dokoła jednej i tej samej idei, jaką jest solidaryzm, „skupiać się mogą umysły zasadniczo tak między sobą różne? Można bodaj mniemać, że sprzysiężony to ruch wszechświatowy, ku zerwaniu obroży zbyt ciasnych już systemów”. Konstatował, iż przyczyna tego może być tylko jedna, a mianowicie, że „ideja solidarności społecznej jest wypadkową dwuch sił, co długo sobie nieznane, dziś zbliżyły się do siebie i zapłodniły się wzajemnie u wszystkich tych narodów, co na wyższym stanęły szczeblu w ewolucyjnym rozwoju. Te dwie sily to: metoda naukowa i ideja moralna” [pisownia oryginalna – przyp. red.]. Pozostałe artykuły możesz czytać na

Miejsce to od wieków jest obiektem kultu religijnego. Góra Łysiec albo Łysa Góra od zawsze była tajemnicza i magiczna. Nie zawsze jednak było tu sanktuarium. Czczono tam też bóstwa słowiańskie. Na Święty Krzyż z okresu przedchrześcijańskiego zapraszają Cezary Jastrzębski i Robert Szumielewicz. 

Over the last century, North American Jews have poured untold millions of dollars into an alphabet soup of legacy institutions: UJA, CIJA, ADL, JNF, et al. And yet, after 19 months of rising antisemitism—while Canadian and American Jewish communities feel like they're free-falling through a crisis—many have been asking, "What have we been giving all this money for? Where are the results?" To wit, two recent pieces published in the New York Post ask these exact questions. Rachel Sapoznik, an entrepreneur, wrote an opinion piece headlined "Why I'm ending my donations to US Jewish groups and seeking new leadership to protect US Jews," in which she calls for American Jews to support (mostly Republican) pro-Israel politicians instead of the Anti-Defamation League. Kathryn Wolf, a journalist, wrote a similar piece in the same publication that justaposes major organizations' glitzy galas and celebrity endorsements against a growing wave of grassroots Jewish activism. In Canada, against the backdrop of louder upstart Jewish advocacy groups, the Centre for Israel Jewish Affairs parted ways with former CEO Shimon Koffler Fogel, a diplomatic leader who held the post for nearly 40 years, and replaced him with Noah Shack, who accepted the permanent position on June 27. "We have to be nimble,” Shack told The CJN. “We have to try new things and do whatever we can to win." But to what extent should the Jewish community pivot away from these legacy organizations, who've spent years building goodwill with all levels of government and non-Jewish organizations? Is any support the Jewish community now finds not due to years of quiet, behind-the-scenes bridge-building? Not in Heaven host Avi Finegold has long been critical of Jewish communal organizations—though he might also find himself disagreeing with the most vocal activists vying to replace them. In this week's episode, we unpack the pros and cons of how far these institutions have taken us, and what comes next. Credits Hosts: Avi Finegold, Yedida Eisenstat, Matthew Leibl Production team: Zachary Judah Kauffman (editor), Michael Fraiman (executive producer) Music: Socalled Support The CJN Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to Not in Heaven (Not sure how? Click here)

Od zarania dziejów, poprzez czasy starożytne, aż do współczesności ludzie interesowali się istnieniem życia po śmierci. Stąd też już w pierwotnych wierzeniach pojawiła się idea wędrówki dusz. Często wiązano ją z reinkarnacją, chociaż nie w każdym kontekście kulturowym te dwie koncepcje mogłyby być utożsamiane. Współcześnie wiele osób zadaje sobie pytanie: dlaczego fundamentaliści chrześcijańscy odrzucają reinkarnację i czy poprawnie ją rozumieją? Prezentujemy dźwiękową wersję artykułu pt. “Preegzystencja dusz: reinkarnacja w chrześcijaństwie”, autorstwa dr Olgi Cyrek, opublikowanego na łamach “Nieznanego Świata” w nr 07/2025. Zapraszamy do zapoznania się z książką doktor Olgi Cyrek, zatytułowaną “Reinkarnacja w chrześcijaństwie. Preegzystencja dusz”, która dostępna jest w Księgarni-Galerii Nieznany Świat przy ulicy Kredytowej 2 w Warszawie, oraz w naszym sklepie internetowym Nieznany.pl: https://nieznany.pl/pl/p/Reinkarnacja-w-chrzescijanstwie.-Preegzystencja-dusz/15860

W zeszłą niedzielę w Damaszku doszło do ataku terrorystycznego wymierzonego w kościół pw. św. Eliasza w dzielnicy Dwayla, położonej niedaleko od starego miasta.

Czy chrześcijaństwo jest niemoralne? Videtur Quod ✣ Dominik Jarczewski OP Czy miłość bliźniego to rzeczywiście miłość, skoro jest „nakazana”? Czy miłosierdzie to po prostu unikanie sprawiedliwości? A może to tylko popularny mit? W pierwszym odcinku nowej serii Videtur quod przyglądamy się takim pytaniom – i to bardzo serio. „Videtur quod” znaczy po łacinie „wydaje się, że…”. To metoda św. Tomasza z Akwinu, który zaczynał od mocnych zarzutów, by potem szukać odpowiedzi krok po kroku – z szacunkiem dla rozumu, wiary i słuchacza.00:00:00 INTRO00:00:16 Czy chrześcijaństwo jest niemoralne? 00:03:37 Czy chrześcijańska etyka to tylko ślepe posłuszeństwo? 00:05:05 Czy łaska unieważnia moralność? 00:07:02 Na czym polega życie według Królestwa Bożego? 00:09:04 Co znaczy: kochaj bliźniego jak siebie samego? 00:11:01 Czy moralność chrześcijańska się zmienia? 00:13:02 Czy działanie z lęku przed karą jest moralne? 00:15:45 Czy chrześcijanin działa dla nagrody? 00:17:02 Czy miłość do Boga wyklucza miłość do ludzi? 00:19:02 Czy traktujemy ludzi instrumentalnie w imię religii? 00:21:11 Czy miłosierdzie zaprzecza sprawiedliwości? 00:24:51 Gdzie szukać pogłębionej wiedzy o wierze?

"Mēs jau esam digitāli – tagad jautājums ir, kā to izmantot transformācijai."– Gatis OzolsLatvijā digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā notiek jau šodien. Tehnoloģiski esam spēju valsts, taču digitālās pārvaldes īstenošana bremzējas nevis dēļ trūkstošiem rīkiem, bet dēļ cilvēku domāšanas, bailēm un sistēmiskas inerce.OECD jaunākajā pārskatā norādīts, ka Latvijā joprojām trūkst integrētas pieejas datu izmantošanā, iedzīvotāju digitālās prasmes stagnē, un sadarbība starp valsti un uzņēmumiem ir fragmentēta. Vienlaikus atvērts Mākslīgā intelekta centrs, taču kas tad ir vienotā digitalizācijas stratēģija?Šajā epizodē Ilze Medne sarunājas ar Gati Ozolu, VARAM valsts sekretāra vietnieku digitālās transformācijas jautājumos, lai analizētu:Podkāstā apskatījām jautājumus:– Kāpēc digitalizācija sākas nevis tikai ar tehnoloģiju, bet ar domāšanas maiņu organizācijās un valsts pārvaldē?– Kur Latvija šobrīd atrodas digitālajā kartē – un kādas iespējas mēs vēl neizmantojam un kāpēc?– Kā Mākslīgā intelekta centrs var kļūt par sabiedrības kopējo zināšanu platformu – ja vien spējam to apzināti izmantot?– Kā transformāciju nogurums un pārmaiņas ietekmē uzņēmumu un sabiedrības spēju pielāgoties pārmaiņām?– Kāpēc mācīšanās ir nevis jauns pienākums, bet stratēģisks resurss, ko katram jāspēj vadīt ?– Ko digitalizācijā nozīmē valsts kā "viena seja" – un kā tas var atvieglot uzņēmumu ikdienu un cilvēku dzīvi?

Annija grib nomirt pēc šīs epizodes, Urbāns ticis pie ērču biksēm un Mārtiņu priecē albīni dzīvnieki.Par šo un visu ko, klausies no gudrākiem! Paldies Cinamon Akropole Alfa par atbalstu Kino Stūrītim!Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/Audio apstrāde - Gatis GavarsSeko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Jo siltāks laiks, jo žirgtākas ir ērces. Un arī vēsā laikā īpaši mežā ir jābūt uzmanīgiem un zinošiem arī apģērba izvēlē. Ērces sastopamas ne tikai mežos un krūmājos, bet arī garā zālē un izcirtumu brikšņos. Kas jāzina par ērču ieradumiem, lai varētu no tām izvairīties? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un Dr. biol., Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem, vai cilvēku imunitāte ir vājāka? "Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi," vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas." Antra Bormane atgādina, ka arī cilvēkiem, kas ieiet pļavā vai mežā uz īsu brīdi, būtu jānodrošinās, lai ērces nepiesūktos. "Ejot mežā, vienmēr ir jāuzmanās. Nav svarīgi, vai ērču ir vairāk vai mazāk konkrētā gadā, kādu ērci, neuzmanīgi bradājot pa pļavām un laukiem, vienmēr var dabūt. Noteikti vajadzētu nodrošināt apģērba apakšējo daļu tā, lai ērces nevarētu ielīst zem apģērba, lai varētu izejot no pļavas, pārsvarā no garām zāļainām vietām, nopurināt bikses, lai ērces nelīstu pa tām," skaidro Antra Bormane. Ja ērce ir piesūkusies, ja cilvēks prot to noņemt tā, lai viņas iekšējais saturs neiekļūtu brūcē, vēlams to darīt pēc iespējas ātrāk. "Latvijā ir biotopi, kur ir daudz ērču, tās ir mežmalas, lapu koku meži, aizauguši krūmāji un pamestas pļavas. Ir biotopi, kur ērci nevar ar uguni atrast, piemēram, sausi zālāji, kāpas. Mazāk ērču ir priežu mežos, pļautos zālājos," norāda Voldemārs Spuņģis. Šobrīd ideāli laikapstākļi ērču izplatībai – mēreni silts un mitrs. Karstumā un aukstumā ir mazāk. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem? Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi, vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas."

A report from city staff is expected to be released May 14 on whether Toronto should adopt a new “bubble” bylaw that would help protect Jewish buildings from raucous, sometimes violent, anti-Israel and antisemitic protests. The bill would cover all vulnerable communities and faith-based groups, but Jews are the ones most often targeted by hate crimes. The decision marks one of two upcoming key tests for the city's mayor, Olivia Chow, as she tries to strengthen her relationship with the city's Jewish community. The other? The 2025 UJA Walk With Israel. At a recent gathering for Jewish leaders during Passover at Toronto City Hall, Chow said that “Jewish people must feel safe” in the city. She explained why it has taken the city a long time to study the feasibility of passing such a bubble bylaw, and told _The CJN Daily _ that it would help things at the local level if Prime Minister Mark Carney keeps his campaign promise to pass similar legislation at the federal level. Meanwhile, many people are wondering whether Chow will attend the UJA Walk With Israel on May 25. While the mayor has been invited, she did not attend in 2023 or 2024. Her office told _The CJN Daily _that Chow's schedule for May has not been finalized. On today's episode, we speak to Mayor Olivia Chow, and we hear from some Jewish leaders about what they are looking for from the mayor: City Councillor James Pasternak; CIJA's chair, Elan Pratzer; and Michael Gilmore, the executive director of Kehillat Shaarei Torah synagogue, which has been vandalized more than a half-dozen times. Related links Read more about Mayor Olivia Chow's relationship with the Jewish community in The CJN from 2024. Hear why Toronto city council deferred bringing in a draft bylaw to protect Jewish buildings in December 2024, on The CJN Daily. Learn more about how Mayor Olivia Chow voted to defer “bubble legislation” bylaw last May 2024 back to city staff for a report, in The CJN. In 2024, The CJN's Doorstep Postings columnist Josh Lieblein advised the Jewish community not to work so hard to seek a better relationship with Olivia Chow. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (senior producer), Andrea Varsany (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

➡️ Obejrzyj całość: https://youtube.com/live/UuSsPkDIU_c #katolicyzm #katolik #chrześcijaństwo #chrześcijanin #nawrócenie #historia #pastorChojecki #narkotyki #grzech #alkoholizm #kk #kościół #KościółKatolicki #religia #modlitwa #krzyż #krucyfiks Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

A pro-Israel student is suing Toronto Metropolitan University for $1.3 million, arguing the school allowed violations of campus policies that created a toxic atmosphere for Jews—and even cost her a job. Eslewhere, Jewish members of the Public Service Alliance of Canada—whose dues get donated to Palestinian causes like the United Nations Relief & Works Agency—are outraged that a senior official in the union has been posting pro-Hamas slogans to social media. What connects these stories, and more than 500 others? These Canadians sought help from the new CIJA Legal Task Force, a free initiative created by the lobbyist organization the Centre for Israel Jewish Affairs. Created years ago as a professional development group, the task force has, since Oct. 7, evolved into a “rapid response” pro bono legal team that combats antisemitism directly—by taking the issues to court. Officials behind the group say that politicians, police officers, school boards, unions and hospitals have failed to take the problem seriously, prompting them to take matters into their own hands. On today's episode of The CJN Daily, we're joined by former federal crown prosecutor Nanette Rosen, who co-chairs the legal task force, and Richard Marceau, a lawyer and CIJA's general counsel. Related links Learn more about the CIJA Legal Task Force and how to apply for help. Why CIJA is helping some families of the Canadians murdered on Oct. 7 to sue Ottawa for resuming funding to UNRWA, in The CJN. Read the legal brief filed at the Ontario Superior Court of Justice last April by a Toronto Metropolitan University student against her school, alleging toxic antisemitic conditions. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here) Read transcript

Często chrześcijaństwo kojarzy się ze zbiorem faktów i prawd wiary. Nie jest to jednak istota chrześcijaństwa, którą jest nawiązanie osobistej relacji z Jezusem. Ten nowy związek radykalnie Cię zmienia i uzdalnia do autentycznej miłości do innych! #nauczaniepastora #miłość #związek ----------------------------------------------------

Nez vai ir vērts sacīt, ka ir pagājusi atkal viena saspringta nedēļa. Liekas, ka pēdējās dienās ir gājis tik traki kā vēl nekad. Protams, atkal ir jārunā par Ukrainu. ASV, Eiropu. Aktualitātes Divās puslodēs komentē bijušais diplomāts Andris Teikmanis un sabiedrisko mediju portāla LSM žurnālists Ģirts Kasparāns. Sazināmies arī Latvijas TV žurnālisti Inu Strazdiņu. Cita Amerika Pirms apmēram deviņām stundām Vašingtonā noslēdzās prezidenta Donalda Trampa uzruna apvienotajai Savienoto Valstu Senāta un Kongresa Pārstāvju palātas sapulcei. Šīs ASV valsts galvas uzrunas, parasti teiktas reizi gadā, tiek veltītas valdošās administrācijas politisko nostādņu definēšanai un vēstījumam par darbības rezultātiem. Pēdējā sadaļa it kā šoreiz nebūtu īsti vietā, ciktāl prezidenta Trampa valdības darbības termiņš pagaidām vien nedēļās rēķināms, taču tas netraucēja Baltā nama saimniekam atkārtot jau iepriekš izskanējušo izteikumu, ka viņa administrācija ir izcilākā visā valsts vēsturē. Savukārt viņa priekšgājējs Baidens esot, protams, visvājākais no līdzšinējiem prezidentiem, atstājis valsti katastrofālā situācijā un olas – šausminošā dārdzībā. Kā atzīmē daudzi komentētāji, šī uzruna Kongresa palātām ar tās teicēja spilgto pašslavināšanos un politisko konkurentu gānīšanu vairāk atgādinot priekšvēlēšanu kampaņas uzstāšanos. Pie tam teiktais visai maz skāra tematu, kas tiek piesaukts kā amerikāņu sabiedrībai pašreiz svarīgākais – dzīves dārdzības mazināšanu. Runātājs vien pauda, ka ik dienas cīnoties, lai stāvokli labotu. Pie tam pamatīga pasāža tika veltīta ievedmuitas tarifiem, kurus Savienotās Valstis nule ieviesušas vai grasās ieviest – zināmus traucējumus gan tie radīšot, toties došot milzu labumu. Tikām pēc tam, kad 3. martā stājās spēkā ASV noteiktie tarifi Meksikas, Kanādas un Ķīnas precēm, un šīs valstis paziņoja par atbildes pasākumiem, tiek runāts par tirdzniecības kara sākumu. Savu ēnu pār prezidenta uzstāšanos meta arī 28. februārā katastrofa Baltajā namā, kad sarunas ar Ukrainas prezidentu, kam bija jāvaiņagojas ar t.s. „Retzemju elementu līguma” parakstīšanu, netika tālāk par preses konferenci. Asajai vārdu pārmaiņai Ovālajā kabinetā un Ukrainas līdera izlikšanai aiz Baltā nama durvīm sekoja pirmdienas paziņojums par visas amerikāņu Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apturēšanu. Tiesa, Trampa uzrunā šai ziņā izskanēja pielaidīgākas notis: no prezidenta Zelenska esot saņemta vēstule, kas apliecinot, ka Ukraina ir gatava miera sarunām. Tramps atzinīgi vērtējot šo vēstuli, un arī no Krievijas esot saņemti signāli par gatavību mieram. Kopumā ņemot, Vašingtonas rīcība pagājušajās dienās liek pieņemt domu, ka prezidenta Trampa un viņa komandas personā mums ir darīšana ar citādu Ameriku. Cik ļoti citādu – tas vēl paliek atbildams jautājums. Laiks Eiropai Savienoto Valstu jaunās administrācijas un Ukrainas dialogs, kam līdz šim bijuši teju vissliktākie iedomājamie rezultāti, licis drudžaini sarosīties Eiropas valstu valdībām. Pēc pagājušās piektdienas nelaimīgās preses konferences Ovālajā kabinetā nozīmīgāko Ukrainas partnervalstu pārstāvji sagaidīja prezidentu Zelenski samitā Londonā. Lēmums par šādu tikšanos tika pieņemts nedēļu pirms tam, taču Vašingtonā notikušais iekrāsoja to krietni dramatiskākos toņos. Runa nepārprotami nav tikai par Ukrainu, bet par līdzšinējām transatlantiskajām drošības saiknēm kopumā. Ja jau prezidenta Trampa administrācija tik krasi un nepārprotami maina kursu attiecībā pret Ukrainu, vai tā nevar līdzīgi rīkoties arī NATO sakarā? Kā brīdinošs signāls vērtējams fakts, ka lēmums par ieroču piegāžu pārtraukšanu Ukrainai Baltajā namā tika pieņemts bez jebkādas konsultēšanās ar Eiropas partneriem. Tikām Londonā sabraukušie vienojās strādāt pie sava miera plāna, kuru piedāvāt Savienotajām Valstīm. Nepieciešamība Eiropas valstīm vairāk ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā no aktuālas burtiski dažu dienu laikā pārtapusi akūtā. 4. martā ar savu plānu nāca klajā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tas paredz piešķirt dalībvalstīm plašāku fiskālo telpu investīcijām aizsardzības nozarē, piedāvāt šiem mērķiem arī 150 miljardus eiro lielus kredītresursus un aktivizēt privātā kapitāla līdzdalību. Kopējais plāna „ReArm Europe” – „Pārapbruņot Eiropu” – apjoms tiek plānots apmēram astoņsimt miljardus liels. Vācijas potenciālais kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vēlreiz apliecinājis gatavību atbrīvot aizsardzības tēriņus no Vācijas likumdošanā iestrādāto budžeta limitu žņaugiem. Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka vēl esošajā Parlamenta sastāvā, t.i. līdz 2029. gadam, britu aizsardzības budžetam, kas šobrīd ir 2,3% no iekšzemes kopprodukta, jāsasniedz 3%. Pirmdien Francija izvirzīja savu daļējas uguns pārtraukšanas projektu, proti, puses vienotos uz mēnesi pārtraukt karadarbību gaisā, uz ūdens un triecienus kritiskajai infrastruktūrai. Šī uguns pārtraukšana arī apliecinātu Krievijas vadoņa Putina patieso gatavību mieram. 6. martā Eiropas Savienības valstu vadītāji tiekas ārkārtas sanāksmē Briselē, lai jau atkal spriestu par atbalstu Ukrainai un savienības aizsardzības spēju stiprināšanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

On Thursday March 6, in Ottawa, the Trudeau government is holding a national antisemitism forum to help better protect Jewish Canadians from what it calls “a troubling rise in antisemitic incidents, threats, and hate crimes.” It's by invitation only, and is expected to bring together police, prosecutors, politicians and Jewish leaders for a one-day confab on how Ottawa, the provinces and municipalities can work better together to ensure Jewish Canadians feel safe to go to synagogue, school and live in their communities. The timing of this forum has prompted some skepticism in some corners: it's being held just three days before the federal Liberals elect a new leader and prime minister–and only weeks before Canada could be sent into a general election, which puts any political pledges made at this conference at risk. It's also being held a full seventeen months post-Oct. 7, which unleashed an explosion of antisemitism in this country that's continued unabated, with synagogue fire bombings, gun shots at religious schools, vandalism against Jewish businesses, doxxing of Jews in health care and academia, and supporters of designated terror groups continuing to operate openly, including on campus, online and on the streets. Some groups, including CIJA, the Centre for Israel and Jewish Affairs, who pushed for the forum, say unless concrete action is announced, it will be of little value. So who's attending? Why weren't the Conservatives invited? What will Canadian police and politicians hear? Will Canada promise Bubble legislation? On today's episode of The CJN Daily, host Ellin Bessner gets a preview from one of the forum's panelists, Toronto criminal defence lawyer Mark Sandler, who's also the founder and chair of the Alliance of Canadians Combatting Antisemitism. What we talked about: Learn more about the Alliance of Canadians Combatting Antisemitism. Read more about what Jewish leaders are expecting from Ottawa's Antisemitism Forum, in The CJN. Hear why Ottawa has been urged to convene a national summit focusing on law enforcement and antisemitism, in The CJN.Example Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Ukraina, Krievija, ASV, Eiropas drošība - šie ir temati, kas aizvadīto dienu fokusā. Notikumi risinās lielā ātrumā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā. Kurš vēl atceras, ka aizvadītās nedēļas nogalē galvenā uzmanība bija pievērsta Minhenei, kur pulcējās valstu līderi, lai spriestu par to, kā nodrošināt mieru Eiropā? Tur vislielāko uzmanību izpelnījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tūdaļ pēc Minhenes vairāku valstu vadītājus 17. februārī Parīzē pulcēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šaurākā lokā tika spriests, kādai jābūt Eiropas nostājai pēc tam, kad ASV ir sākusi attālināties no Eiropas drošības politikas. Savukārt 18.februārī Saūda Arābijā jau notika pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas delegāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu iecerēto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos. Pēc tās Tramps paudis atklātu atbalstu Putinam un faktiski vainojis ukraiņus, ka tie esot pieļāvuši karu un neesot vienojušies ar krieviem jau agrāk. Bet šodien, 19. februārī, Parīzē tiek rīkota nākamā tikšanās, kurā Eiropas valstu vadītāji spriedīs par tālāko rīcību. Bet Eiropa vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Radio ziņu dienests žurnālists Rustams Šukurovs. Ierakstā viedokli pauž Dmitro Levus, politologs, Sabiedrisko pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors.    

Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

The government hired 110,000 workers over the past 10 years, did we get 110,000 times more efficient? It doesn't look like it, but veteran public servant Michael Wernick breaks it all down for Noor. And, yes folks, we're talking about tariffs again, because Donald Trump enacted a 25 percent tariff on all steel and aluminum imports, with NO exceptions. Plus, our nominations for Fentanyl Czar, and the defamation case against Conservative Deputy Leader Melissa Lantsman, CIJA, and Ezra Levant.Host: Noor AzriehCredits: Aviva Lessard (Senior Producer), Sam Konnert (Producer), Noor Azrieh (Host/Producer), Caleb Thompson (Audio Editor and Technical Producer), Max Collins (Director of Audio) Jesse Brown (Editor), Tony Wang (Artwork)Guests: Michael WernickBackground reading:How a ballooning public sector is reshaping Canada's economy - The Globe and MailAttrition is the 'worst way' to shrink federal public service, says former clerk - Yahoo NewsOpinion: Canada can learn from Trump and cut its bloated bureaucracy - The Globe and MailPoilievre says he wants to cut the federal public service, doesn't mind remote work - CBC NewsWhat does Justin Trudeau's departure mean for federal public servants? - CBC NewsSponsors: Take action at remoteworks.ca today to support a future of work that benefits everyone. If you value this podcast, Support us! You'll get premium access to all our shows ad free, including early releases and bonus content. You'll also get our exclusive newsletter, discounts on merch, tickets to our live and virtual events, and more than anything, you'll be a part of the solution to Canada's journalism crisis, you'll be keeping our work free and accessible to everybody. You can listen ad-free on Amazon Music—included with Prime. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

The government hired 110,000 workers over the past 10 years, did we get 110,000 times more efficient? It doesn't look like it, but veteran public servant Michael Wernick breaks it all down for Noor. And, yes folks, we're talking about tariffs again, because Donald Trump enacted a 25 percent tariff on all steel and aluminum imports, with NO exceptions. Plus, our nominations for Fentanyl Czar, and the defamation case against Conservative Deputy Leader Melissa Lantsman, CIJA, and Ezra Levant.Host: Noor AzriehCredits: Aviva Lessard (Senior Producer), Sam Konnert (Producer), Noor Azrieh (Host/Producer), Caleb Thompson (Audio Editor and Technical Producer), Max Collins (Director of Audio) Jesse Brown (Editor), Tony Wang (Artwork)Guests: Michael WernickBackground reading:How a ballooning public sector is reshaping Canada's economy - The Globe and MailAttrition is the 'worst way' to shrink federal public service, says former clerk - Yahoo NewsOpinion: Canada can learn from Trump and cut its bloated bureaucracy - The Globe and MailPoilievre says he wants to cut the federal public service, doesn't mind remote work - CBC NewsWhat does Justin Trudeau's departure mean for federal public servants? - CBC NewsSponsors: Take action at remoteworks.ca today to support a future of work that benefits everyone. If you value this podcast, Support us! You'll get premium access to all our shows ad free, including early releases and bonus content. You'll also get our exclusive newsletter, discounts on merch, tickets to our live and virtual events, and more than anything, you'll be a part of the solution to Canada's journalism crisis, you'll be keeping our work free and accessible to everybody. You can listen ad-free on Amazon Music—included with Prime. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Łukasz Orbitowski znany z powieści "Inna Dusza" oraz "Kult" wrócił z kapitalną ksiązką "Wróg", o której rozmawiamy, ale to wspaniały powód, by poznać bliżej pisarstwo i samego Łukasza. Jak to się stało, że trafił do więzienia? Dlaczego został ateistą? Jakich czytelników wychował Stephen King?Książkę znajdziesz tu:https://www.swiatksiazki.pl/wrog-7356282-ksiazka.htmlŁukasz Orbitowski: https://www.instagram.com/lukaszorbitowski/https://www.facebook.com/LOrbitowski/i Świat Książki:https://www.instagram.com/wydawnictwo_swiatksiazki/https://www.facebook.com/wydawnictwo.swiat.ksiazkiwspółpraca reklamowa ze Światem Książki

Tomasz StawiszyńskiTomasz Stawiszyński jest filozofem, właśnie ukazała się jego najnowsza książka 'Powrót Fatum' i o tej książce właśnie rozmawiamy. Filozofia kontra Chrześcijaństwo, dowód na istnienie Boga i porządek naszego świata, który ulega zmianie. Rozmawiamy też o psychoterapii i kontrowersyjnych ustawieniach systemowych, znanych jako ustawienia hellingerowskie. [REKLAMA] HYA-PL-122024-02 Reklama prowadzona przez Bausch & Lomb Poland sp. z o.o. Producent: Dr. Gerhard Mann chem.- pharm. Fabrik GmbH. Dowiedz się więcej: https://tarczadlaoczu.pl/produkty/hyal-drop-multi/?utm_source=pm&utm_medium=yt&utm_campaign=influencer_kpc_2024

Leticia Vaquero entrevista a Silvia Heredia, alcaldesa de Écija.

******Support the channel****** Patreon: https://www.patreon.com/thedissenter PayPal: paypal.me/thedissenter PayPal Subscription 1 Dollar: https://tinyurl.com/yb3acuuy PayPal Subscription 3 Dollars: https://tinyurl.com/ybn6bg9l PayPal Subscription 5 Dollars: https://tinyurl.com/ycmr9gpz PayPal Subscription 10 Dollars: https://tinyurl.com/y9r3fc9m PayPal Subscription 20 Dollars: https://tinyurl.com/y95uvkao   ******Follow me on****** Website: https://www.thedissenter.net/ The Dissenter Goodreads list: https://shorturl.at/7BMoB Facebook: https://www.facebook.com/thedissenteryt/ Twitter: https://twitter.com/TheDissenterYT   This show is sponsored by Enlites, Learning & Development done differently. Check the website here: http://enlites.com/   Dr. Sergio Almécija is Senior Research Scientist in Biological Anthropology at the American Museum of Natural History. He studies the key adaptations defining different stages of ape and human evolution (i.e., hominoid evolution). He pays special attention to the process leading and following the split between humans and apes (i.e., “non-human hominoids”). He is the editor of Humans: Perspectives on Our Evolution from World Experts.   In this episode, we focus on Humans. We start by talking about the story behind the book, and how Dr. Almécija came up with the questions asked to the experts. We discuss what the antecedents of human evolution are, and the relationship between primatology and anthropology. We talk about what it means to be human according to anthropology, and the insights we can get from other disciplines, like medicine, psychology, and philosophy. We discuss what were the questions the experts disagreed the most on, and the biggest known unknowns in human evolution. Finally, we discuss whether a scientific perspective on humans is compatible with religious or spiritual views. -- A HUGE THANK YOU TO MY PATRONS/SUPPORTERS: PER HELGE LARSEN, JERRY MULLER, BERNARDO SEIXAS, ADAM KESSEL, MATTHEW WHITINGBIRD, ARNAUD WOLFF, TIM HOLLOSY, HENRIK AHLENIUS, FILIP FORS CONNOLLY, ROBERT WINDHAGER, RUI INACIO, ZOOP, MARCO NEVES, COLIN HOLBROOK, PHIL KAVANAGH, SAMUEL ANDREEFF, FRANCIS FORDE, TIAGO NUNES, FERGAL CUSSEN, HAL HERZOG, NUNO MACHADO, JONATHAN LEIBRANT, JOÃO LINHARES, STANTON T, SAMUEL CORREA, ERIK HAINES, MARK SMITH, JOÃO EIRA, TOM HUMMEL, SARDUS FRANCE, DAVID SLOAN WILSON, YACILA DEZA-ARAUJO, ROMAIN ROCH, DIEGO LONDOÑO CORREA, YANICK PUNTER, CHARLOTTE BLEASE, NICOLE BARBARO, ADAM HUNT, PAWEL OSTASZEWSKI, NELLEKE BAK, GUY MADISON, GARY G HELLMANN, SAIMA AFZAL, ADRIAN JAEGGI, PAULO TOLENTINO, JOÃO BARBOSA, JULIAN PRICE, EDWARD HALL, HEDIN BRØNNER, DOUGLAS FRY, FRANCA BORTOLOTTI, GABRIEL PONS CORTÈS, URSULA LITZCKE, SCOTT, ZACHARY FISH, TIM DUFFY, SUNNY SMITH, JON WISMAN, WILLIAM BUCKNER, PAUL-GEORGE ARNAUD, LUKE GLOWACKI, GEORGIOS THEOPHANOUS, CHRIS WILLIAMSON, PETER WOLOSZYN, DAVID WILLIAMS, DIOGO COSTA, ALEX CHAU, AMAURI MARTÍNEZ, CORALIE CHEVALLIER, BANGALORE ATHEISTS, LARRY D. LEE JR., OLD HERRINGBONE, MICHAEL BAILEY, DAN SPERBER, ROBERT GRESSIS, IGOR N, JEFF MCMAHAN, JAKE ZUEHL, BARNABAS RADICS, MARK CAMPBELL, TOMAS DAUBNER, LUKE NISSEN, KIMBERLY JOHNSON, JESSICA NOWICKI, LINDA BRANDIN, GEORGE CHORIATIS, VALENTIN STEINMANN, PER KRAULIS, ALEXANDER HUBBARD, BR, MASOUD ALIMOHAMMADI, JONAS HERTNER, URSULA GOODENOUGH, DAVID PINSOF, SEAN NELSON, MIKE LAVIGNE, JOS KNECHT, LUCY, MANVIR SINGH, PETRA WEIMANN, CAROLA FEEST, STARRY, MAURO JÚNIOR, 航 豊川, TONY BARRETT, BENJAMIN GELBART, NIKOLAI VISHNEVSKY, STEVEN GANGESTAD, AND TED FARRIS! A SPECIAL THANKS TO MY PRODUCERS, YZAR WEHBE, JIM FRANK, ŁUKASZ STAFINIAK, TOM VANEGDOM, BERNARD HUGUENEY, CURTIS DIXON, BENEDIKT MUELLER, THOMAS TRUMBLE, KATHRINE AND PATRICK TOBIN, JONCARLO MONTENEGRO, AL NICK ORTIZ, NICK GOLDEN, AND CHRISTINE GLASS! AND TO MY EXECUTIVE PRODUCERS, MATTHEW LAVENDER, SERGIU CODREANU, BOGDAN KANIVETS, ROSEY, AND GREGORY HASTINGS!