Podcasts about cija

The North Star team is taking the day off and will return soon. Please enjoy this recent episode of another podcast from The CJN, Not in Heaven, all about the future of communal Judaism. Over the last century, North American Jews have poured untold millions of dollars into an alphabet soup of legacy institutions: UJA, CIJA, ADL, JNF, et al. And yet, after 19 months of rising antisemitism—while Canadian and American Jewish communities feel like they're free-falling through a crisis—many have been asking, “What have we been giving all this money for? Where are the results?” To wit, two recent pieces published in the New York Post ask these exact questions. Rachel Sapoznik, an entrepreneur, wrote an opinion piece headlined “Why I'm ending my donations to US Jewish groups and seeking new leadership to protect US Jews,” in which she calls for American Jews to support (mostly Republican) pro-Israel politicians instead of the Anti-Defamation League. Kathryn Wolf, a journalist, wrote a similar piece in the same publication that juxtaposes major organizations' glitzy galas and celebrity endorsements against a growing wave of grassroots Jewish activism. In Canada, against the backdrop of louder upstart Jewish advocacy groups, the Centre for Israel Jewish Affairs parted ways with former CEO Shimon Koffler Fogel, a diplomatic leader who held the post for nearly 40 years, and replaced him with Noah Shack, who accepted the permanent position on June 27. “We have to be nimble,” Shack told The CJN. “We have to try new things and do whatever we can to win.” But to what extent should the Jewish community pivot away from these legacy organizations, who've spent years building goodwill with all levels of government and non-Jewish organizations? Is any support the Jewish community now finds not due to years of quiet, behind-the-scenes bridge-building? Not in Heaven host Avi Finegold has long been critical of Jewish communal organizations—though he might also find himself disagreeing with the most vocal activists vying to replace them. In this week's episode, we unpack the pros and cons of how far these institutions have taken us, and what comes next. Support The CJN Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to Not in Heaven (Not sure how? Click here)

Jeden z ojców solidaryzmu, Léon Bourgeois, w swojej pracy pt. Solidaryzm zastanawiał się, czym wytłumaczyć dziwne zjawisko, że dokoła jednej i tej samej idei, jaką jest solidaryzm, „skupiać się mogą umysły zasadniczo tak między sobą różne? Można bodaj mniemać, że sprzysiężony to ruch wszechświatowy, ku zerwaniu obroży zbyt ciasnych już systemów”. Konstatował, iż przyczyna tego może być tylko jedna, a mianowicie, że „ideja solidarności społecznej jest wypadkową dwuch sił, co długo sobie nieznane, dziś zbliżyły się do siebie i zapłodniły się wzajemnie u wszystkich tych narodów, co na wyższym stanęły szczeblu w ewolucyjnym rozwoju. Te dwie sily to: metoda naukowa i ideja moralna” [pisownia oryginalna – przyp. red.]. Pozostałe artykuły możesz czytać na

Over the last century, North American Jews have poured untold millions of dollars into an alphabet soup of legacy institutions: UJA, CIJA, ADL, JNF, et al. And yet, after 19 months of rising antisemitism—while Canadian and American Jewish communities feel like they're free-falling through a crisis—many have been asking, "What have we been giving all this money for? Where are the results?" To wit, two recent pieces published in the New York Post ask these exact questions. Rachel Sapoznik, an entrepreneur, wrote an opinion piece headlined "Why I'm ending my donations to US Jewish groups and seeking new leadership to protect US Jews," in which she calls for American Jews to support (mostly Republican) pro-Israel politicians instead of the Anti-Defamation League. Kathryn Wolf, a journalist, wrote a similar piece in the same publication that justaposes major organizations' glitzy galas and celebrity endorsements against a growing wave of grassroots Jewish activism. In Canada, against the backdrop of louder upstart Jewish advocacy groups, the Centre for Israel Jewish Affairs parted ways with former CEO Shimon Koffler Fogel, a diplomatic leader who held the post for nearly 40 years, and replaced him with Noah Shack, who accepted the permanent position on June 27. "We have to be nimble,” Shack told The CJN. “We have to try new things and do whatever we can to win." But to what extent should the Jewish community pivot away from these legacy organizations, who've spent years building goodwill with all levels of government and non-Jewish organizations? Is any support the Jewish community now finds not due to years of quiet, behind-the-scenes bridge-building? Not in Heaven host Avi Finegold has long been critical of Jewish communal organizations—though he might also find himself disagreeing with the most vocal activists vying to replace them. In this week's episode, we unpack the pros and cons of how far these institutions have taken us, and what comes next. Credits Hosts: Avi Finegold, Yedida Eisenstat, Matthew Leibl Production team: Zachary Judah Kauffman (editor), Michael Fraiman (executive producer) Music: Socalled Support The CJN Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to Not in Heaven (Not sure how? Click here)

Od zarania dziejów, poprzez czasy starożytne, aż do współczesności ludzie interesowali się istnieniem życia po śmierci. Stąd też już w pierwotnych wierzeniach pojawiła się idea wędrówki dusz. Często wiązano ją z reinkarnacją, chociaż nie w każdym kontekście kulturowym te dwie koncepcje mogłyby być utożsamiane. Współcześnie wiele osób zadaje sobie pytanie: dlaczego fundamentaliści chrześcijańscy odrzucają reinkarnację i czy poprawnie ją rozumieją? Prezentujemy dźwiękową wersję artykułu pt. “Preegzystencja dusz: reinkarnacja w chrześcijaństwie”, autorstwa dr Olgi Cyrek, opublikowanego na łamach “Nieznanego Świata” w nr 07/2025. Zapraszamy do zapoznania się z książką doktor Olgi Cyrek, zatytułowaną “Reinkarnacja w chrześcijaństwie. Preegzystencja dusz”, która dostępna jest w Księgarni-Galerii Nieznany Świat przy ulicy Kredytowej 2 w Warszawie, oraz w naszym sklepie internetowym Nieznany.pl: https://nieznany.pl/pl/p/Reinkarnacja-w-chrzescijanstwie.-Preegzystencja-dusz/15860

W zeszłą niedzielę w Damaszku doszło do ataku terrorystycznego wymierzonego w kościół pw. św. Eliasza w dzielnicy Dwayla, położonej niedaleko od starego miasta.

Czy chrześcijaństwo jest niemoralne? Videtur Quod ✣ Dominik Jarczewski OP Czy miłość bliźniego to rzeczywiście miłość, skoro jest „nakazana”? Czy miłosierdzie to po prostu unikanie sprawiedliwości? A może to tylko popularny mit? W pierwszym odcinku nowej serii Videtur quod przyglądamy się takim pytaniom – i to bardzo serio. „Videtur quod” znaczy po łacinie „wydaje się, że…”. To metoda św. Tomasza z Akwinu, który zaczynał od mocnych zarzutów, by potem szukać odpowiedzi krok po kroku – z szacunkiem dla rozumu, wiary i słuchacza.00:00:00 INTRO00:00:16 Czy chrześcijaństwo jest niemoralne? 00:03:37 Czy chrześcijańska etyka to tylko ślepe posłuszeństwo? 00:05:05 Czy łaska unieważnia moralność? 00:07:02 Na czym polega życie według Królestwa Bożego? 00:09:04 Co znaczy: kochaj bliźniego jak siebie samego? 00:11:01 Czy moralność chrześcijańska się zmienia? 00:13:02 Czy działanie z lęku przed karą jest moralne? 00:15:45 Czy chrześcijanin działa dla nagrody? 00:17:02 Czy miłość do Boga wyklucza miłość do ludzi? 00:19:02 Czy traktujemy ludzi instrumentalnie w imię religii? 00:21:11 Czy miłosierdzie zaprzecza sprawiedliwości? 00:24:51 Gdzie szukać pogłębionej wiedzy o wierze?

"Mēs jau esam digitāli – tagad jautājums ir, kā to izmantot transformācijai."– Gatis OzolsLatvijā digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā notiek jau šodien. Tehnoloģiski esam spēju valsts, taču digitālās pārvaldes īstenošana bremzējas nevis dēļ trūkstošiem rīkiem, bet dēļ cilvēku domāšanas, bailēm un sistēmiskas inerce.OECD jaunākajā pārskatā norādīts, ka Latvijā joprojām trūkst integrētas pieejas datu izmantošanā, iedzīvotāju digitālās prasmes stagnē, un sadarbība starp valsti un uzņēmumiem ir fragmentēta. Vienlaikus atvērts Mākslīgā intelekta centrs, taču kas tad ir vienotā digitalizācijas stratēģija?Šajā epizodē Ilze Medne sarunājas ar Gati Ozolu, VARAM valsts sekretāra vietnieku digitālās transformācijas jautājumos, lai analizētu:Podkāstā apskatījām jautājumus:– Kāpēc digitalizācija sākas nevis tikai ar tehnoloģiju, bet ar domāšanas maiņu organizācijās un valsts pārvaldē?– Kur Latvija šobrīd atrodas digitālajā kartē – un kādas iespējas mēs vēl neizmantojam un kāpēc?– Kā Mākslīgā intelekta centrs var kļūt par sabiedrības kopējo zināšanu platformu – ja vien spējam to apzināti izmantot?– Kā transformāciju nogurums un pārmaiņas ietekmē uzņēmumu un sabiedrības spēju pielāgoties pārmaiņām?– Kāpēc mācīšanās ir nevis jauns pienākums, bet stratēģisks resurss, ko katram jāspēj vadīt ?– Ko digitalizācijā nozīmē valsts kā "viena seja" – un kā tas var atvieglot uzņēmumu ikdienu un cilvēku dzīvi?

Annija grib nomirt pēc šīs epizodes, Urbāns ticis pie ērču biksēm un Mārtiņu priecē albīni dzīvnieki.Par šo un visu ko, klausies no gudrākiem! Paldies Cinamon Akropole Alfa par atbalstu Kino Stūrītim!Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/Audio apstrāde - Gatis GavarsSeko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Jo siltāks laiks, jo žirgtākas ir ērces. Un arī vēsā laikā īpaši mežā ir jābūt uzmanīgiem un zinošiem arī apģērba izvēlē. Ērces sastopamas ne tikai mežos un krūmājos, bet arī garā zālē un izcirtumu brikšņos. Kas jāzina par ērču ieradumiem, lai varētu no tām izvairīties? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Ineta Salmane un Dr. biol., Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem, vai cilvēku imunitāte ir vājāka? "Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi," vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas." Antra Bormane atgādina, ka arī cilvēkiem, kas ieiet pļavā vai mežā uz īsu brīdi, būtu jānodrošinās, lai ērces nepiesūktos. "Ejot mežā, vienmēr ir jāuzmanās. Nav svarīgi, vai ērču ir vairāk vai mazāk konkrētā gadā, kādu ērci, neuzmanīgi bradājot pa pļavām un laukiem, vienmēr var dabūt. Noteikti vajadzētu nodrošināt apģērba apakšējo daļu tā, lai ērces nevarētu ielīst zem apģērba, lai varētu izejot no pļavas, pārsvarā no garām zāļainām vietām, nopurināt bikses, lai ērces nelīstu pa tām," skaidro Antra Bormane. Ja ērce ir piesūkusies, ja cilvēks prot to noņemt tā, lai viņas iekšējais saturs neiekļūtu brūcē, vēlams to darīt pēc iespējas ātrāk. "Latvijā ir biotopi, kur ir daudz ērču, tās ir mežmalas, lapu koku meži, aizauguši krūmāji un pamestas pļavas. Ir biotopi, kur ērci nevar ar uguni atrast, piemēram, sausi zālāji, kāpas. Mazāk ērču ir priežu mežos, pļautos zālājos," norāda Voldemārs Spuņģis. Šobrīd ideāli laikapstākļi ērču izplatībai – mēreni silts un mitrs. Karstumā un aukstumā ir mazāk. Par ērču izplatītām slimībām un to, ka jāuzmanas, runā arvien vairāk, vairāk, vai tiešām arī ērču ir vairāk nekā pirms dažiem gadu desmitiem? Cilvēki vairāk ir piesardzīgāki, vide ir vairāk ķīmiska, cilvēki izvairās no citiem asinsūcējiem - dunduriem, odiem, sīvās mušas un vēl citiem, un mūsu imūnsistēma ir bišķiņ švakāka palikusi, vērtē Voldemārs Spuņģis. "Tagad - kā ods, uzreiz ir pretlīdzeklis, tas zināmā mērā novājina cilvēka imūnsistēmu, jo dzēlējkukaiņi ir tādi, kas liek mūsu imūnsistēmai strādāt, aktivizēties. Tā ir kā dabiskā vakcinācija pret ērcēm; jo vairāk tev odi kož, jo tas ir labāk. Ja ērcei ir tas patogēnkokteilis iekšā, mūsu imūnsistēma var ar to tikt galā lielākoties. Protams, veselīgs dzīvesveids un vitamīni palīdz. Viss atkarīgs no mūsu imunsistēmas."

Stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu vadītāja Ieva Kārkliņa. Pie Latvijas Nacionālās operas un baleta bieži sastopami operas kolēģi, kuri īpaši smaidīgi izkāpj no tramvaja iepretim opernamam. Sabiedriskajā transportā atskaņotais operas zvans publikai ir samulsinājis. Šie zvani ir rekordisti, jo izrādes vakarā izskan pat līdz 24 reizēm, ja kopā saskaitām visus starpbrīža zvanus. To radītājs, komponists Arturs Maskats, strādājot pirms daudziem gadiem operā un esot nemierā ar atstāto mantojumu, lēmis, ka jāķeras klāt pie šī žanra mūzikas rakstīšanas. Pieaicinātais mūziķis Edgars Saksons atklāj daudzveidīgo zvanu krāsu pielietojuma mākslu. Komponists spēlēto pārklāj ar spainī birstoša stikla lausku glazūru. Kā uz puantēm pastiepies Do mažora sekstakords, kas atspēries uz augšējo skaņu, vēja zvanu noglāstīts, rosina skatītāju doties zālē, lai, gaismām izdziestot, ienirtu mākslas pasaulē. Publikas pusē melodiskos zvanus atskaņo 32 maskēti skaļruņi. Skaņas pastiprinātāju kopējā jauda ir 1000 vatu. Zvanu atskaņo ar speciālu digitālu atskaņotāju. Ja gadās kāda tehniska kļūme, ir iespēja publiku aicināt arī ar vienkāršu vibrozvanu signāliem. Operas gaiteņos klīst teiksmains pastāsts: Salāgojot operas vēsturiskās ēkas zvanu sistēmu ar jauno operas piebūvi, sanācis misēklis, un publikas zvanus nav varējuši atskaņot. Attapība zelta vērtē. Rekvizitoru noliktavā, kur mājo dārgumi un raritātes, atrasts glābējzvans. Izrāžu vadītājs, skandējot zvanu, izstaigājis visus stāvus un aicinājis viesus doties uz skatītāju zāli. Jādomā, ka daudzi operas apmeklētāji tovakar kavējās arī tālajās skolas laika atmiņās, kad uz klasēm skolēnus mudinājis doties skolotāja ieskandināts zvans. Teātra ēkās svarīga ir translācija, Tā ir iespēja māksliniekiem dzirdēt gan orķestra mūziku savās ģērbtuvēs un gaiteņos, gan atsaukties izrāžu vadītāja aicinājumam doties uz skatuvi. Ja šī iespēja liegta, teātrī valda zināms satraukums. Dažkārt translācijā dzirdamas viļņu šalkas vai čerkstoņa, tātad ir klāt vadu nomaiņas pasākums. Kad Verdi operā “Aīda” Ramfisa vietā kulisēs ierodas Radamess, steidzamības kārtā ierīko arī “ausu saspicēšanas” – brīdinājuma signālu, tad nu ir droši, ka ieklausīsies runātājā. Ir zvans, ko respektē visi izrādes dalībnieki – „uzmanību, gatavību…” aicinājums piecas minūtes pirms izrādes sākuma. Tā iedarbības spēks ir milzīgs, visiem uzrunātajiem jādodas uz starta pozīcijām. Tas ir arī bīstams, jo zvanam piemīt īpašas atmodināšanas spējas un tieksme ielauzties arī publikas pusē. Zvans, kuru operas darbinieks vai viesis nevēlētos dzirdēt, ir brīdinājums par ārkārtas situāciju ēkā. Šos zvanus un brīdinājuma ierakstu sevišķi rūpīgi pārbauda visas sezonas garumā. Pārbaudes tiek veiktas vēlos pirmdienu vakaros, kad teātrī rimusi kņada un iestājies naktsmiers. Kad jautā kolēģiem, kā tad tie skan, atbilde pārsteidz – kā drūmi kapu zvani, šķiet, citējot kādu literatūrklasiķi. Gluži vai baznīcas zvanu sauciens, Vecrīgas gotikai piestāvošs, bet rokmūzikas mīļotājiem atgādina grupas “Metallica” kāda episka hita ievadu. Sava dziesma ir arī operas dzelzs priekškaram. To kustinot, atskan nepārtraukts, uzmanību piesaistošs signāls, līdz cēlais bruņnesis savu darāmo paveicis. Par visu šo plašo skaņu signālu valstības labklājību rūpējas opernama  signālsistēmu tehniķi Vilnis Straume un Aivars Lukovskis. Tā opernamā it visur skan mūzika, un pat zvaniem ļauj dziedāt!

Dr Bartłomiej Dźwigała patrzy wstecz i przygląda się początkom Kościoła. W centrum stawia cztery wielkie stolice chrześcijańskie tamtych czasów: Antiochię, Konstantynopol, Jerozolimę i Aleksandrię. Opowiada m.in. o tym, jak te patriarchaty się kształtowały oraz jak i kiedy doszło do schizmy w Kościele. Odpowiada na pytanie, co doprowadziło do pierwszej krucjaty. 

A report from city staff is expected to be released May 14 on whether Toronto should adopt a new “bubble” bylaw that would help protect Jewish buildings from raucous, sometimes violent, anti-Israel and antisemitic protests. The bill would cover all vulnerable communities and faith-based groups, but Jews are the ones most often targeted by hate crimes. The decision marks one of two upcoming key tests for the city's mayor, Olivia Chow, as she tries to strengthen her relationship with the city's Jewish community. The other? The 2025 UJA Walk With Israel. At a recent gathering for Jewish leaders during Passover at Toronto City Hall, Chow said that “Jewish people must feel safe” in the city. She explained why it has taken the city a long time to study the feasibility of passing such a bubble bylaw, and told _The CJN Daily _ that it would help things at the local level if Prime Minister Mark Carney keeps his campaign promise to pass similar legislation at the federal level. Meanwhile, many people are wondering whether Chow will attend the UJA Walk With Israel on May 25. While the mayor has been invited, she did not attend in 2023 or 2024. Her office told _The CJN Daily _that Chow's schedule for May has not been finalized. On today's episode, we speak to Mayor Olivia Chow, and we hear from some Jewish leaders about what they are looking for from the mayor: City Councillor James Pasternak; CIJA's chair, Elan Pratzer; and Michael Gilmore, the executive director of Kehillat Shaarei Torah synagogue, which has been vandalized more than a half-dozen times. Related links Read more about Mayor Olivia Chow's relationship with the Jewish community in The CJN from 2024. Hear why Toronto city council deferred bringing in a draft bylaw to protect Jewish buildings in December 2024, on The CJN Daily. Learn more about how Mayor Olivia Chow voted to defer “bubble legislation” bylaw last May 2024 back to city staff for a report, in The CJN. In 2024, The CJN's Doorstep Postings columnist Josh Lieblein advised the Jewish community not to work so hard to seek a better relationship with Olivia Chow. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (senior producer), Andrea Varsany (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

Venēcijas biennāles 19. starptautiskajā arhitektūras izstādē atklāta Latvijas paviljona ekspozīcija "Aizsardzības ainava". Tā vēsta par drošības vidi pierobežas ainavā, par vietējo iedzīvotāju ikdienu pie robežas ar neparedzamu kaimiņu, un vienlaikus – Eiropas aizsardzības ainavu un Latvijas atbildību šai kontekstā. Kāda ir "Aizsardzības ainava" Venēcijā un Rīgas Vāgnera teātra makets izstādē – no Venēcijas stāsta Laima Slava.

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Vai varas struktūras 35 Neatkarības gados nav atsvešinājuṣ̌ås no tautas, vai demogrāfijas pazemināṣ̌anās un ļaužu izceļoṣ̌ana nav apzināts kaitējums ?

Zapraszamy na drugi wykład w serii „Jan Paweł II – Kwintesencja”, pod tytułem „Karol Wojtyła: Chrześcijański humanizm w obronie godności człowieka”. W drugim odcinku naszej serii profesor George Weigel opowie o wydarzeniach, wyzwaniach i zagadnieniach mających szczególne znaczenie w życiu Karola Wojtyły jako kapłana i pasterza młodych, jako filozofa i profesora uniwersyteckiego, jako biskupa, a wreszcie – jako kardynała. Kluczem do tego okresu jego życia i pracy będzie kwestia niezbywalnej godności osoby i odnajdywanie najgłębszej prawdy o człowieku w Chrystusie. -- Producentami serii wykładów są: Teologia Polityczna, Fundacja Świętego Mikołaja oraz Instytut Kultury św. Jana Pawła II z Papieskiego Uniwersytetu św. Tomasza z Akwinu (Angelicum) w Rzymie, przy udziale indywidualnych darczyńców.

Tiekamies ar šaušanas sporta entuziastu Ilvaru Liepiņu, Latvijas Prakstiskās šaušanas asociācija pārstāvi! Runājam par šaušanas sportu, ieročiem, kalibriem, sacensībām, šaušanu ikdienā, kā uzlabot savas šaušanas prasmes, kā arī daudziem citiem jautājumiem. Epizodi atbalsta GPRPRO.lv, ierakstām Rīgas veikalā Jaunmoku ielā 26! https://gpspro.lv/Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).

In deze aflevering van Kalm met Klassiek zit het linkje met het weekthema 'Fruit' hem in de titel van het album waar de muziek opstaat: de cd 'Apple tree' van het Lets Radiokoor. Van die cd hoor je vandaag het rustgevende 'Ligo', geschreven door de eveneens Letse componiste Lūcija Garūta. De zwaartekracht die appels van de bomen laat vallen wordt voor een paar minuten ontkracht, want de muziek van Garūta laat je zweven... Wil je meer Kalm met Klassiek? Ga naar npoklassiek.nl/kalmmetklassiek (https://www.npoklassiek.nl/kalmmetklassiek). Alle muziek uit de podcast vind je terug in de bijbehorende speellijst (https://open.spotify.com/playlist/6YgSfm1Sux7CroiJvzeUdx?si=f0f254ee8f4048e7). 

Stāsta žurnālists un politiķis, savulaik – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns Trīs piegājienos centīšos izstāstīt, kā tapa un kā pieņemts Latvijas pēckara vēsturē svarīgākais Konstitucionālais dokuments – 1990. gada 4. maija Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Līdztekus Valsts satversmei tā joprojām uzskatāma par vienu no pašreizējās Latvijas tiesiskajiem stūrakmeņiem. Iespējams, par 4. maija Deklarācijas tiešu priekšteci uzskatāms nerealizētais Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memorands par valsts atgūšanu. Gan tam, gan Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija Deklarācijai pamatos liktas valsts kontinuitātes idejas un starptautisko tiesību principi. Abi apliecinājuši latviešu valstsgribu par spīti realitātei – 1944. gadā – vācu, bet 1990. gadā padomju okupācijai. Taču – ja par pirmo, pagrīdē izstrādāto, plašāka sabiedrība tikpat kā neko nezināja, tad otrais Trešās atmodas laikmetā izauklēts pilnīgā atklātībā. Pirmos konkrētos impulsus tam pavisam noteikti deva dzejnieka Jāņa Petera organizētais Rakstnieku savienības paplašinātais plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Tā rezolūcijās atzīts, ka latviešu valodu, kultūru un tautsaimniecību var glābt tikai Latvijas patstāvība un atraisīšanās no Maskavas aizbildniecības. Šai saietā arī Mākslas akadēmijas profesors Mavriks Vulfsons padomju realitāti publiski kvalificēja kā Hitlera un Staļina slepenās vienošanās izraisītu okupāciju. Tik negaidīti, ka Maskavas vietvaldis Latvijā, kompartijas centrālkomitejas pirmais sekretārs Boriss Pugo, viņam uzšņāca: "Tu nogalināji Padomju Latviju!" Un tur nu vairs neko nevarēja labot. Pirms šīs uzstāšanās Vulfsons gan bija atklājis, par ko grib runāt un jautājis, vai maz vajag, kolēģim – universites pasniedzējam Ābramam Kleckinam. "Mavrik, tu esi gudrs – gan zināsi, kā attaisnoties," uzrunātais atbildējis. Paradoksālā kārtā pēc Vulfsona eksplozīvās uzstāšanās pie Kleckina vērsies arīdzan viņa jaunības dienu paziņa Boriss Pugo, vaicādams: "Ko man tagad darīt?" Atbilde bijusi: "Boris, pats esi gudrs – gan zināsi, kā izskaidroties Maskavā." "Process", kā bieži PSRS perestroiku jeb pārbūvi daudzināja tās aizsācējs Mihails Gorbačovs, bija sācies. Latvijā – ne gluži tā, kā iecerēja Kremlis. Dažus mēnešus pēc rakstnieku plēnuma Gorbačova neatbalstīta, bet arī neaizliegta, dibinājās Latvijas Tautas fronte. Tās pirmā, bet it īpaši otrā programma bija nākamais solis tuvāk neatkarības pasludināšanai. Tautas fronte kā lielāka masu kustība Latvijas vēsturē panāca, ka vēl vecā sasaukuma Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma veselas divas tā saucamās Latvijas PSR suverenitātes deklarācijas, reabilitēja sarkanbaltsarkano karogu, Baumaņu Kārļa lūgsnu "Dievs, svētī Latviju" un tā sagatavoja nācijas pašapziņu pirmajām puslīdz brīvajām Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanām, kas noritēja divās kārtās 1990. gada martā un aprīlī. Jāatceras, ka tajās bez latviešiem piedalījās gan Latvijā dislocētā okupācijas karaspēka daļas, gan pēckara krievvalodīgo iebraucēju mažoritāte. Neatkarības piekritējiem vajadzēja panākt šķietami neiespējamo – gūt konstitucionālo vairākumu, tas ir – vismaz 134 mandātus no 201, lai pilnīgi legāli, pat saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju, atjaunotu Latviju un atjaunotu arī 1922. gada Satversmi. Mūsdienās svarīgi apzināties: to panākdami vēl pirms ukraiņu pašreizējās cīņas pret okupantiem, mēs kliedējām Kremļa arvien uzturēto mītu par krievijas režīmu neuzvaramību. Lai arī Maskava draudēja, ka gadījumā, ja Latvija "stāsies ārā" no PSRS, neapmierinātie padomju ļaudis dibinās prokrieviskus anklāvus, bet diskriminētie krievu militāristi izmisumā ķersies pie ieročiem, jaunievēlētās Tautas frontes frakcijai jau pirmās vēlēšanu kārtas rezultāts 1990. gada 18. martā pavēra vienreizēju iespēju pasludināt okupācijas ēras beigas. Jau pēcvēlēšanu rītā organizācijas mītnē Pasaules Brīvo latviešu apvienības juridiskajam konsultantam, valsts un starptautisko tiesību pārzinātājam Egilam Levitam Tautas frontes valdes vārdā lūdzu sagatavot Augstākās padomes iespējamās Neatkarības deklarācijas melnrakstu. Turpmākās dienas gaitā filozofa Elmāra Vēbera dzīvoklī kopā ar juristu un deputātu Tālavu Jundzi viņš uzrakstīja deklarācijas koncepciju. 21. martā Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas sēdē Zinātņu akadēmijā deputāti ar to iepazinās. Levits ieskicēja divus rīcības variantus – "minimālo" un "maksimālo". "Minimālais" aprobežotos ar pārejas perioda pasludināšanu un neatkarības sarunu uzsākšanu ar Maskavu. Apmēram tādu lēmumu 30. martā pieņēma Igaunijas Augstākā padome, un tas ir iemesls, kādēļ Igaunijā 30. martu neatzīmē tā, kā mēs atzīmējam 4. maiju, bet lietuvieši – 11. martu. Tautas frontes frakcija jau no paša sākuma tomēr sliecās solidarizēties ar lietuviešiem un izšķirties par "maksimālo". Ar tādu apņēmību 22. martā, bet nu jau deputāta Rolanda Rikarda dzīvoklī sanāca frakcijas deleģētā darba grupa, kurā bez Levita un dzīvokļa saimnieka piedalījās vēl arī Vilnis Eglājs, Valdis Birkavs un Romāns Apsītis. 24. martā Levits jau plašākai juristu kompānijai prezentēja darba grupā apspriesto. Nu jau darba grupai pievienojās Ints Upmacis, Tālavs Jundzis, Edgars Meļķīsis un Aivars Endziņš. Pēdējais sagadīšanās pēc bija arī universitātes kompartijas organizācijas vadītājs. Viņš piedāvāja turpmākām apspriedēm izmantot savu partijas sekretāra kabinetu Raiņa bulvārī 19. Tālab šad tad, šur un tur dzirdētās skeptiķu baumas, ka Latvijas neatkarības projekts tapis kompartijas dzīlēs, vietas izvēles ziņā atbilst patiesībai. Tomēr arī komunistu partijas sekretāra kabinets, kam, iespējams, VDK okšķeri pievērsa mazāk uzmanības nekā LTF mītnei, nebija īsti piemērots diskrētākām sarunām. Pēdējā Neatkarības deklarācijas slīpēšana, piedaloties Tautas frontes vadībai, Egilam Levitam un Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem, 30. martā jau lielākā slepenībā notika Vaives dzirnavās. Šeit sagatavoto tekstu beidzot akceptēja frakcija, un tas bez lielām izmaiņām tika nodots Augstākās padomes 4. maija plenārsēdei.

Są ludzie, co nie wiedzą kiedy się zamknąć. Mają swoje dobre strony tacy ludzie. Można dzięki nim mieć wiele przyjemności. Poza tym w odcinku pytania dobre od słuchaczy: o pracę i odpoczynek, o pieniądze co z nimi począć, o to czy to prąd spowodował równouprawnienie i nawet coś o ewolucji.

A pro-Israel student is suing Toronto Metropolitan University for $1.3 million, arguing the school allowed violations of campus policies that created a toxic atmosphere for Jews—and even cost her a job. Eslewhere, Jewish members of the Public Service Alliance of Canada—whose dues get donated to Palestinian causes like the United Nations Relief & Works Agency—are outraged that a senior official in the union has been posting pro-Hamas slogans to social media. What connects these stories, and more than 500 others? These Canadians sought help from the new CIJA Legal Task Force, a free initiative created by the lobbyist organization the Centre for Israel Jewish Affairs. Created years ago as a professional development group, the task force has, since Oct. 7, evolved into a “rapid response” pro bono legal team that combats antisemitism directly—by taking the issues to court. Officials behind the group say that politicians, police officers, school boards, unions and hospitals have failed to take the problem seriously, prompting them to take matters into their own hands. On today's episode of The CJN Daily, we're joined by former federal crown prosecutor Nanette Rosen, who co-chairs the legal task force, and Richard Marceau, a lawyer and CIJA's general counsel. Related links Learn more about the CIJA Legal Task Force and how to apply for help. Why CIJA is helping some families of the Canadians murdered on Oct. 7 to sue Ottawa for resuming funding to UNRWA, in The CJN. Read the legal brief filed at the Ontario Superior Court of Justice last April by a Toronto Metropolitan University student against her school, alleging toxic antisemitic conditions. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here) Read transcript

➡️ Obejrzyj całość: https://youtube.com/live/UuSsPkDIU_c #katolicyzm #katolik #chrześcijaństwo #chrześcijanin #nawrócenie #historia #pastorChojecki #narkotyki #grzech #alkoholizm #kk #kościół #KościółKatolicki #religia #modlitwa #krzyż #krucyfiks Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

Często chrześcijaństwo kojarzy się ze zbiorem faktów i prawd wiary. Nie jest to jednak istota chrześcijaństwa, którą jest nawiązanie osobistej relacji z Jezusem. Ten nowy związek radykalnie Cię zmienia i uzdalnia do autentycznej miłości do innych! #nauczaniepastora #miłość #związek ----------------------------------------------------

Nez vai ir vērts sacīt, ka ir pagājusi atkal viena saspringta nedēļa. Liekas, ka pēdējās dienās ir gājis tik traki kā vēl nekad. Protams, atkal ir jārunā par Ukrainu. ASV, Eiropu. Aktualitātes Divās puslodēs komentē bijušais diplomāts Andris Teikmanis un sabiedrisko mediju portāla LSM žurnālists Ģirts Kasparāns. Sazināmies arī Latvijas TV žurnālisti Inu Strazdiņu. Cita Amerika Pirms apmēram deviņām stundām Vašingtonā noslēdzās prezidenta Donalda Trampa uzruna apvienotajai Savienoto Valstu Senāta un Kongresa Pārstāvju palātas sapulcei. Šīs ASV valsts galvas uzrunas, parasti teiktas reizi gadā, tiek veltītas valdošās administrācijas politisko nostādņu definēšanai un vēstījumam par darbības rezultātiem. Pēdējā sadaļa it kā šoreiz nebūtu īsti vietā, ciktāl prezidenta Trampa valdības darbības termiņš pagaidām vien nedēļās rēķināms, taču tas netraucēja Baltā nama saimniekam atkārtot jau iepriekš izskanējušo izteikumu, ka viņa administrācija ir izcilākā visā valsts vēsturē. Savukārt viņa priekšgājējs Baidens esot, protams, visvājākais no līdzšinējiem prezidentiem, atstājis valsti katastrofālā situācijā un olas – šausminošā dārdzībā. Kā atzīmē daudzi komentētāji, šī uzruna Kongresa palātām ar tās teicēja spilgto pašslavināšanos un politisko konkurentu gānīšanu vairāk atgādinot priekšvēlēšanu kampaņas uzstāšanos. Pie tam teiktais visai maz skāra tematu, kas tiek piesaukts kā amerikāņu sabiedrībai pašreiz svarīgākais – dzīves dārdzības mazināšanu. Runātājs vien pauda, ka ik dienas cīnoties, lai stāvokli labotu. Pie tam pamatīga pasāža tika veltīta ievedmuitas tarifiem, kurus Savienotās Valstis nule ieviesušas vai grasās ieviest – zināmus traucējumus gan tie radīšot, toties došot milzu labumu. Tikām pēc tam, kad 3. martā stājās spēkā ASV noteiktie tarifi Meksikas, Kanādas un Ķīnas precēm, un šīs valstis paziņoja par atbildes pasākumiem, tiek runāts par tirdzniecības kara sākumu. Savu ēnu pār prezidenta uzstāšanos meta arī 28. februārā katastrofa Baltajā namā, kad sarunas ar Ukrainas prezidentu, kam bija jāvaiņagojas ar t.s. „Retzemju elementu līguma” parakstīšanu, netika tālāk par preses konferenci. Asajai vārdu pārmaiņai Ovālajā kabinetā un Ukrainas līdera izlikšanai aiz Baltā nama durvīm sekoja pirmdienas paziņojums par visas amerikāņu Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apturēšanu. Tiesa, Trampa uzrunā šai ziņā izskanēja pielaidīgākas notis: no prezidenta Zelenska esot saņemta vēstule, kas apliecinot, ka Ukraina ir gatava miera sarunām. Tramps atzinīgi vērtējot šo vēstuli, un arī no Krievijas esot saņemti signāli par gatavību mieram. Kopumā ņemot, Vašingtonas rīcība pagājušajās dienās liek pieņemt domu, ka prezidenta Trampa un viņa komandas personā mums ir darīšana ar citādu Ameriku. Cik ļoti citādu – tas vēl paliek atbildams jautājums. Laiks Eiropai Savienoto Valstu jaunās administrācijas un Ukrainas dialogs, kam līdz šim bijuši teju vissliktākie iedomājamie rezultāti, licis drudžaini sarosīties Eiropas valstu valdībām. Pēc pagājušās piektdienas nelaimīgās preses konferences Ovālajā kabinetā nozīmīgāko Ukrainas partnervalstu pārstāvji sagaidīja prezidentu Zelenski samitā Londonā. Lēmums par šādu tikšanos tika pieņemts nedēļu pirms tam, taču Vašingtonā notikušais iekrāsoja to krietni dramatiskākos toņos. Runa nepārprotami nav tikai par Ukrainu, bet par līdzšinējām transatlantiskajām drošības saiknēm kopumā. Ja jau prezidenta Trampa administrācija tik krasi un nepārprotami maina kursu attiecībā pret Ukrainu, vai tā nevar līdzīgi rīkoties arī NATO sakarā? Kā brīdinošs signāls vērtējams fakts, ka lēmums par ieroču piegāžu pārtraukšanu Ukrainai Baltajā namā tika pieņemts bez jebkādas konsultēšanās ar Eiropas partneriem. Tikām Londonā sabraukušie vienojās strādāt pie sava miera plāna, kuru piedāvāt Savienotajām Valstīm. Nepieciešamība Eiropas valstīm vairāk ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā no aktuālas burtiski dažu dienu laikā pārtapusi akūtā. 4. martā ar savu plānu nāca klajā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tas paredz piešķirt dalībvalstīm plašāku fiskālo telpu investīcijām aizsardzības nozarē, piedāvāt šiem mērķiem arī 150 miljardus eiro lielus kredītresursus un aktivizēt privātā kapitāla līdzdalību. Kopējais plāna „ReArm Europe” – „Pārapbruņot Eiropu” – apjoms tiek plānots apmēram astoņsimt miljardus liels. Vācijas potenciālais kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vēlreiz apliecinājis gatavību atbrīvot aizsardzības tēriņus no Vācijas likumdošanā iestrādāto budžeta limitu žņaugiem. Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka vēl esošajā Parlamenta sastāvā, t.i. līdz 2029. gadam, britu aizsardzības budžetam, kas šobrīd ir 2,3% no iekšzemes kopprodukta, jāsasniedz 3%. Pirmdien Francija izvirzīja savu daļējas uguns pārtraukšanas projektu, proti, puses vienotos uz mēnesi pārtraukt karadarbību gaisā, uz ūdens un triecienus kritiskajai infrastruktūrai. Šī uguns pārtraukšana arī apliecinātu Krievijas vadoņa Putina patieso gatavību mieram. 6. martā Eiropas Savienības valstu vadītāji tiekas ārkārtas sanāksmē Briselē, lai jau atkal spriestu par atbalstu Ukrainai un savienības aizsardzības spēju stiprināšanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

On Thursday March 6, in Ottawa, the Trudeau government is holding a national antisemitism forum to help better protect Jewish Canadians from what it calls “a troubling rise in antisemitic incidents, threats, and hate crimes.” It's by invitation only, and is expected to bring together police, prosecutors, politicians and Jewish leaders for a one-day confab on how Ottawa, the provinces and municipalities can work better together to ensure Jewish Canadians feel safe to go to synagogue, school and live in their communities. The timing of this forum has prompted some skepticism in some corners: it's being held just three days before the federal Liberals elect a new leader and prime minister–and only weeks before Canada could be sent into a general election, which puts any political pledges made at this conference at risk. It's also being held a full seventeen months post-Oct. 7, which unleashed an explosion of antisemitism in this country that's continued unabated, with synagogue fire bombings, gun shots at religious schools, vandalism against Jewish businesses, doxxing of Jews in health care and academia, and supporters of designated terror groups continuing to operate openly, including on campus, online and on the streets. Some groups, including CIJA, the Centre for Israel and Jewish Affairs, who pushed for the forum, say unless concrete action is announced, it will be of little value. So who's attending? Why weren't the Conservatives invited? What will Canadian police and politicians hear? Will Canada promise Bubble legislation? On today's episode of The CJN Daily, host Ellin Bessner gets a preview from one of the forum's panelists, Toronto criminal defence lawyer Mark Sandler, who's also the founder and chair of the Alliance of Canadians Combatting Antisemitism. What we talked about: Learn more about the Alliance of Canadians Combatting Antisemitism. Read more about what Jewish leaders are expecting from Ottawa's Antisemitism Forum, in The CJN. Hear why Ottawa has been urged to convene a national summit focusing on law enforcement and antisemitism, in The CJN.Example Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

▶️ Obejrzyj całość: https://youtube.com/live/78mfAf3xi9s ZOBACZ więcej na kanale #IPPTV: https://youtube.com/idzpodpradtv #chrześcijaństwo #protestant #świat #ludzie #Jezus #dyskoteka #młodzież #kościół #protestanci #chrześcijanie #myśl #shorts Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

Ukraina, Krievija, ASV, Eiropas drošība - šie ir temati, kas aizvadīto dienu fokusā. Notikumi risinās lielā ātrumā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā. Kurš vēl atceras, ka aizvadītās nedēļas nogalē galvenā uzmanība bija pievērsta Minhenei, kur pulcējās valstu līderi, lai spriestu par to, kā nodrošināt mieru Eiropā? Tur vislielāko uzmanību izpelnījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tūdaļ pēc Minhenes vairāku valstu vadītājus 17. februārī Parīzē pulcēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šaurākā lokā tika spriests, kādai jābūt Eiropas nostājai pēc tam, kad ASV ir sākusi attālināties no Eiropas drošības politikas. Savukārt 18.februārī Saūda Arābijā jau notika pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas delegāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu iecerēto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos. Pēc tās Tramps paudis atklātu atbalstu Putinam un faktiski vainojis ukraiņus, ka tie esot pieļāvuši karu un neesot vienojušies ar krieviem jau agrāk. Bet šodien, 19. februārī, Parīzē tiek rīkota nākamā tikšanās, kurā Eiropas valstu vadītāji spriedīs par tālāko rīcību. Bet Eiropa vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Radio ziņu dienests žurnālists Rustams Šukurovs. Ierakstā viedokli pauž Dmitro Levus, politologs, Sabiedrisko pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors.    

Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja filiālē Radvilas pils mākslas muzejā Viļņā vēl līdz 23. februārim skatāmā izstāde "NSRD: Informācija par transformētu situāciju". Aptaujājot izstādes apmeklētājus, ieklausoties kuratoru un izstādē uzaicināto šolaiku mākslinieku stāstījumā, noskaidrojam, kuras no NSRD jeb 80. gados dibinātās „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas” idejām turpina iedvesmot. Interneta vietnē LSM.lv Viļņas izstādes recenzijā, pati, būdama nebijušo sajūtu restaurācijas savaldzināta māksliniece, Gundega Evelone raksta, ka “precīzi definēt un iezīmēt "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas" ietekmes robežas, visticamāk, nebūs iespējams nekad. Skaidrs ir tikai aktīvās darbības laiks – septiņdesmito gadu beigas, astoņdesmitie un atslēgas personas – Juris Boiko un Hardijs Lediņš, kas pulcēja ar sevi līdzīgi domājošos, kā arī tas, ka NSRD ir bijis un turpina būt nozīmīgs fenomens. Tā daudzveidīgo izpausmju dēļ – apvienība strādājusi teju ikvienā mākslas jomā, tā skaitā kultūras teorijās – un skaidrības un visu analizējošā prāta labad gribētos NSRD pasludināt par atsevišķu mākslas virzienu, vai vismaz postmodernisma atzaru, taču tas būtu pretrunā ar viņu izstrādāto "Aptuvenās mākslas manifestu". Māksliniece atzīmē arī, ka Viļņā skatāmā izstāde ir plašākā kāda jebkad tikusi sarīkota par  leģendāro apvienību, un tā nu sanāk, ka uz Radvilu pils mākslas muzeju, atkal citēšu, “no visa reģiona plūst īpatnējās NSRD radītās laiktelpas apmeklētāji”. Tā ir un viņu vidū arī es, Anda Buševica, un šai raidījumā, aptaujājot izstādes apmeklētājus, ieklausoties kuratoru un mākslinieku stāstījumā, mēģināšu nojaust,  kuras no  NSRD idejām joprojām turpina “transformēt situāciju”. Mani sarunbiedri šai raidījumā: mākslinieks Kaspars Groševs, izstādes kuratores Māra Traumane un Māra Žeikare. Izstāde "NSRD: Informācija par transformētu situāciju" tapusi sadarbojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centram ar Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju. Un Māra Žeikare sarunas iesākumā norāda uz to, ka Laikmetīgās mākslas centra krājumā atrodas Hardija Lediņa arhīvs, kas kalpojis par impulsu jau vairākām izstādēm un mākslas akcijām. Īpaši vērienīgi tās  notika pirms desmit gadiem, kad, sākotnēji puspajokam, reaģējot uz kultūras stratēģiju gadu nodēvēt kāda dižgara vārdā,  Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludināja par Hardija Lediņa gadu, atkārtojot viņa mākslas performances, sarīkojot Jura Boiko instalāciju  izstādi Nacionālajā Mākslas muzejā. Iznāca arī Māras Žeikares un Ievas Astahovskas 500 lapaspušu biezā NSRD darbībai veltītā grāmata. Un to var sajust arī Viļņas izstādē, ka Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas stāsts šo gadu laikā jau ir nopulējies, un tomēr arī šādu izstāžu rīkošana ir veids kā turpināt NSRD arhīva apzināšanu. 

The government hired 110,000 workers over the past 10 years, did we get 110,000 times more efficient? It doesn't look like it, but veteran public servant Michael Wernick breaks it all down for Noor. And, yes folks, we're talking about tariffs again, because Donald Trump enacted a 25 percent tariff on all steel and aluminum imports, with NO exceptions. Plus, our nominations for Fentanyl Czar, and the defamation case against Conservative Deputy Leader Melissa Lantsman, CIJA, and Ezra Levant.Host: Noor AzriehCredits: Aviva Lessard (Senior Producer), Sam Konnert (Producer), Noor Azrieh (Host/Producer), Caleb Thompson (Audio Editor and Technical Producer), Max Collins (Director of Audio) Jesse Brown (Editor), Tony Wang (Artwork)Guests: Michael WernickBackground reading:How a ballooning public sector is reshaping Canada's economy - The Globe and MailAttrition is the 'worst way' to shrink federal public service, says former clerk - Yahoo NewsOpinion: Canada can learn from Trump and cut its bloated bureaucracy - The Globe and MailPoilievre says he wants to cut the federal public service, doesn't mind remote work - CBC NewsWhat does Justin Trudeau's departure mean for federal public servants? - CBC NewsSponsors: Take action at remoteworks.ca today to support a future of work that benefits everyone. If you value this podcast, Support us! You'll get premium access to all our shows ad free, including early releases and bonus content. You'll also get our exclusive newsletter, discounts on merch, tickets to our live and virtual events, and more than anything, you'll be a part of the solution to Canada's journalism crisis, you'll be keeping our work free and accessible to everybody. You can listen ad-free on Amazon Music—included with Prime. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

The government hired 110,000 workers over the past 10 years, did we get 110,000 times more efficient? It doesn't look like it, but veteran public servant Michael Wernick breaks it all down for Noor. And, yes folks, we're talking about tariffs again, because Donald Trump enacted a 25 percent tariff on all steel and aluminum imports, with NO exceptions. Plus, our nominations for Fentanyl Czar, and the defamation case against Conservative Deputy Leader Melissa Lantsman, CIJA, and Ezra Levant.Host: Noor AzriehCredits: Aviva Lessard (Senior Producer), Sam Konnert (Producer), Noor Azrieh (Host/Producer), Caleb Thompson (Audio Editor and Technical Producer), Max Collins (Director of Audio) Jesse Brown (Editor), Tony Wang (Artwork)Guests: Michael WernickBackground reading:How a ballooning public sector is reshaping Canada's economy - The Globe and MailAttrition is the 'worst way' to shrink federal public service, says former clerk - Yahoo NewsOpinion: Canada can learn from Trump and cut its bloated bureaucracy - The Globe and MailPoilievre says he wants to cut the federal public service, doesn't mind remote work - CBC NewsWhat does Justin Trudeau's departure mean for federal public servants? - CBC NewsSponsors: Take action at remoteworks.ca today to support a future of work that benefits everyone. If you value this podcast, Support us! You'll get premium access to all our shows ad free, including early releases and bonus content. You'll also get our exclusive newsletter, discounts on merch, tickets to our live and virtual events, and more than anything, you'll be a part of the solution to Canada's journalism crisis, you'll be keeping our work free and accessible to everybody. You can listen ad-free on Amazon Music—included with Prime. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Łukasz Orbitowski znany z powieści "Inna Dusza" oraz "Kult" wrócił z kapitalną ksiązką "Wróg", o której rozmawiamy, ale to wspaniały powód, by poznać bliżej pisarstwo i samego Łukasza. Jak to się stało, że trafił do więzienia? Dlaczego został ateistą? Jakich czytelników wychował Stephen King?Książkę znajdziesz tu:https://www.swiatksiazki.pl/wrog-7356282-ksiazka.htmlŁukasz Orbitowski: https://www.instagram.com/lukaszorbitowski/https://www.facebook.com/LOrbitowski/i Świat Książki:https://www.instagram.com/wydawnictwo_swiatksiazki/https://www.facebook.com/wydawnictwo.swiat.ksiazkiwspółpraca reklamowa ze Światem Książki

The recent announcement of a temporary 30-day pause in the Canada-U.S. tariff war came as a relief to this country's largest importer of Kosher foods made in the United States. Montreal-based Altra Foods spent the earlier part of the week scrambling to place rush orders from suppliers south of the border, after Canada vowed to slap 25% retaliatory duties on some of the company's 3,000 kosher imported brands, such as Sabra, Geffen, Streit's, Hadar and even Bush Beans. But Altra's vice president ,Jack Hartstein, worries that if the negotiations collapse,and the Canadian tariffs kick in next month-just ahead of Passover–prices will rise by between 50 and 60 percent for kosher food imports from the key U.S. market. That's why Canada's kashruth organizations COR and MK,and the Hasidic community have teamed up with political advocacy group CIJA, and with help from several Liberal MPs, to urge Ottawa to exempt kosher foods from this current trade war. On today's episode of The CJN Daily, we're joined by Jack Hartstein, of ALTRA Foods, on how his company is bracing for the impact, and what to expect next. What we talked about: Read the list of U.S. products slated for Canadian-imposed 25% import tariffs. Why the 2025 proposed Canadian import tariffs will be much worse for kosher food consumers than the previous 2018 trade war, in The CJN Learn more about ALTRA Foods. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

In less than two months on the job for Noah Shack, the interim CEO of the Centre for Israel and Jewish Affairs (CIJA) has had to speak out after someone shot at a Jewish girls' school in Toronto; decry a repeated arson attack on a Montreal-area synagogue; and oversee the response in Winnipeg after five swastikas were spray-painted on a community centre in a Jewish area during the final days of Hanukkah. But none of those moments marked his true national introduction, which came on Jan. 27, when he delivered a televised speech from Ottawa's Holocaust monument as part of the official ceremony to mark the 80th anniversary of the liberation of Auschwitz. Shack—who spent nearly 15 years working for CIJA in Ottawa and Toronto—has now risen to become the organization's public face, following the exit of Shimon Koffler Fogel, who managed Jewish government relations in the capital for approximately 40 years. Insiders have told The CJN that CIJA's board wanted a change of leadership ahead of an expected change in government in the coming federal election. Shack is also clear that CIJA is eager to combat anti-Israel policies, such as federal funding for the UN-backed Palestinian relief agency UNRWA—but insists CIJA isn't hitching its wagons to the Conservative party. On today's episode of The CJN Daily, Shack sits down with host Ellin Bessner to explain why he took the job, why he's calling for unity among Canada's Jewish organizations, and why he hopes Jews soon won't need to think about fleeing Canada for their own safety. Related links Read more about Noah Shack's Holocaust survivor relatives, the late Zalman and Pola Pila, of Toronto, in The CJN. Read Shimon Fogel's outlook for the Jewish community, in The CJN archives.  Watch Shimon Fogel's final testimony to the Canadian Senate about antisemitism, on Dec. 2, 2024. sure how? Click here)

Pērn no dzīves ārzemēs Latvijā atgriezties reemigrācijas koordinatori palīdzējuši 774 cilvēkiem. Protams, cilvēki atgriežas mājās, ejot dažādus ceļus un ne visiem vajadzīgs šāds palīgs, tomēr droši vien remigrācijas koordinatoru pierakstu kladēs apkopoti virkne jautājumu un problēmu, par ko ikdienā neiedomājamies. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik rūpīgi jāgatavojas reemigrācijai, kāda palīdzība pirms atgriezties Latvijā ir tā aktuālākā, ar kādiem šķēršļiem tautieši saskaras un kādi jautājumi noteikti jāatrisina pirms pārcelšanās. Sarunājas Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, Ruta Priede, Latgales plānošanas reģiona koordinatore, Alise Rožinska, kopā ar dzīvesbiedru Carlo de Masi plāno pārcelšanos uz Latviju no Kanādas, un Līga Baufale, Nodarbinātības valsts aģentūras "EURES" projekta vadītāja. Par atgriešanos Latvijā stāsta arī Lingu ģimene.  

Dziś inauguracja Donalda Trumpa. o 18:00 polskiego czasu wypowie przysięgę prezydencką. Czy czeka nas nowy rozdział w historii świata? Dziś komentujemy wywiad Francisa Fukuyamy, niegdyś bardzo znanego politologa i filozofa. Mówi on o Polsce, o Trumpie i zapowiada powrót chrześcijaństwa. Czy ma rację? Czy znowu się myli tak jak przy końcu historii? Dziś także o wymianie zdań premiera Tuska z Nawrockim i o rosyjskich śladach w IPNie. Będzie także o Morawieckim, którego gwardia amerykańska nie chciała wpuścić na wiec Donalda Trumpa. #IPPTVNaŻywo #polityka #Trump #Fukuyama ----------------------------------------------------

Czy chrześcijaństwo to religia? Czym właściwie jest religia? Czy chrześcijaństwo rzeczywiście spełnia cechy religii? Czym różni się chrześcijaństwo od innych wyznań? #IPPTV #Biblia #chrześcijaństwo #wykład ----------------------------------------------------

Retour sur l’accord pour un cessez-le-feu à Gaza et la libération d’otages. Entrevue avec Myriam Azogui-Halbwax, directrice des Missions pour CIJA (Centre consultatif des relations juives et Israéliennes) en Israël. Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Kā personīgie apsvērumi un individuālā pieredze konfliktē ar vispārpieņemto un zinātniski pierādīto? Viens no skaidriem piemēriem šādai divu pasauļu sadursmei un sabiedrības polarizācijai bija Covid vakcinācija, kad ne viens vien Latvijas iedzīvotājs atturējās vai vilcinājās sekot ārstu un institūciju norādēm. Arī šobrīd ik pa laikam ziņās dzirdam stāstus par cilvēkiem, kas atteikušies vakcinēties paši vai arī vakcinēt savas atvases, un tas liek lauzīt galvu dažādām nozarēm.  Latvijas Universitātes pētnieki ir padziļināti skaidrojuši argumentus un motivāciju nevakcinēties un sniedz savus priekšlikumus, kā nākotnē uzlabot saskarsmi starp sabiedrību un valdību.  Kā sabiedrība var vienoties par tādiem pasākumiem kā kolektīvā imunizācija, ja katram pieredze un viedokļi atšķiras? Ko par to saka psihologi, sabiedrības veselības pētnieki un filozofi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Andrejs Balodis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un pētnieks Uldis Veigners un Latvijas Universitātes profesors un vadošais pētnieks sociālajā psiholoģijā un politikas psiholoģijā Ģirts Dimdiņš. Iesākumā par kosmosu, Sauli, tostarp pavadoņiem, jaunumi šīs nedēļas zinātnes ziņās. NASA zonde aizlidojusi Saulei tuvāk nekā jebkurš cits kosmosa kuģis. Šīs nedēļas sākumā zinātnes tīmekļa vietnē “Nature” nonākusi vēsts par sasniegumiem kosmosa industrijā, kas realitātē notikuši jau gada beigās, Ziemassvētku laikā, bet publikācija tapusi mazliet vēlāk. Proti, 24. decembrī Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas jeb NASA zonde “Parker Solar Probe” jeb Pārkera Saules zonde izspraukusies cauri Saules atmosfērai, nonākot zvaigznei Saulei tuvāk , nekā jebkad ir bijis kāds cits kosmosa kuģis. Nedēļas kosmosa foto: aprit 10 gadu, kopš Habla kosmiskais teleskops novērojis kosmosa milžus - Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu. Saistībā ar otru kosmosa stāstu jāmin, ka viena tā daļa saistīta ar faktiem, ko gadu gaitā pētniekiem par lielajām planētām izdevies noskaidrot, bet otra puse ir arī tas, ka planētas ir… skaistas. Un, ja vēl teleskopa novērotas un atsevišķos brīžos attēlu veidā iemūžinātas planētas saliek kopā, tad izveidojas brīnišķīga fotomontāža, kas varētu kalpot pat kā apsveikuma kartīte svētkos. Taču svarīgāka ir attēlu zinātniskā nozīme, jo ne jau tikai prieka pēc Habla teleskops fiksējis planētas projekta OPAL ietvaros. Plutons, iespējams, ir notvēris savu pavadoni Haronu ar īsu kosmisku “skūpstu”.  Kosmosa stāsts Nr. 3 - par to, kā pundurplanēta Plutons ticis pie sava pavadoņa. Pagājušajā nedēļā, skaidrojot dažādās teorijas, kā planētas tikušas pie pavadoņiem, pieminēju to, ka saskaņā ar vienu no teorijām nozīme ir Hilla sfēras jeb gravitācijas ietekmes rādiusam, citiem vārdiem - minimālajam attālumam, lai planēta pavadoni noturētu orbītā. Vienkāršoti sakot - planēta “notver” pavadoni savā ietekmes zonā.  

Frizieri mēdz jokot, ka, neveiksmīgi nogriežot matus, bēda nav liela, jo tie taču ataugs! Ja tā nopietni padomā par šo jautājumu, tad jāteic, ka cilvēka organismā nav nemaz tik daudz ķermeņa daļu vai orgānu, par kuriem varētu mierīgu sirdi teikt, “nekas, ataugs”. Ķirzakai ataug notrūkusī aste, briežiem - no jauna aug ragi, jūras gurķis var ataudzēt bojāto orgānu audus. Reģenerācija dzīvnieku pasaulē ir viena no lielākajām bioloģijas mīklām un sarežģītākajām dabas parādībām. Cik ļoti atjaunoties spēj cilvēka organisms un vai varam ko mācīties no dzīvnieku pasaules? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Māris Lielkalns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis, un bioloģe Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore. Pirms sarunas par šo unikālo dzīvnieku spēju jaunums raidījumā - rubrika, kas aicina ielūkoties zinātnieka grāmatu plauktā.  Ikdienas raidījumā tiekamies ar dažādu jomu pētniekiem, kuri ir savas jomas eksperti, taču ne reizi vien sarunās ar zinātniekiem esam atklājuši, ka interese par pasauli bieži vien neaprobežojas ar savu pētījumu jomu. Ko lasa mūsu klausītāju iecienītie pētnieki un mūsu raidījumu viesi? Savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties  bioloģijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes docente Inese Čakstiņa-Dzērve. Viņas uzmanības lokā nonākusi Dženiferas Daudnas un Semuela Sternberga (Jennifer Doudna, Samuel Sternberg) grāmata "A Crack in Creation: The New Power to Control Evolution" (Plaisa radīšanā. Jaunais spēks evolūcijas kontrolē). Vēl dodamies uz kādu medicīnas laboratoriju, lai skaidrotu, kādus jaunus soļus tuvāk personalizētai medicīnai un precīzākai vēža diagnistikai sper mūsu medicīnas zinātnieki. Maska, cimdi un dodamies šūnu laboratorijā… Esmu iepakota halātā, cepurē, cimdos, bahilās un maskā un aplūkoju aparatūras, kuru uzdevums ir radīt sterilu un drošu vidi  šūnām, kas ņemtas gan no veseliem cilvēkiem, gan no onkoloģisku pacientu kaulu smadzenēm. Kā stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, farmācijas zinātņu nodaļas vadošā pētniece Evita Rostoka, tad nākamais etaps ir šūnu uzlikšana uz īpaši veidota plastmasas čipa, kas imitē vidi cilvēka orgānos. Un te mēs nonākam pie šodienas ieraksta temata - ieskata un skaidrojuma, kā mūsu medicīnas zinātnieces strādā pie akūtās mieloīdās leikēmijas jeb asins šūnu vēža, kas rodas kaulu smadzenēs pētniecības. Runa ir par starptautisku projektu TransCan3 TALETE (projekta nr. FP-21632-ZF-N-840), kurā Latvijas, Vācijas, Itālijas, Francijas un Norvēģijas molekulārie biologi un medicīnas zinātnieki strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu noteikt, kāda ārstēšana būtu nepieciešama konkrētam šī asinsvēža pacientam. Turklāt  stāsts ir par to, ka dažādu zāļu iedarbība netiek pētīta šī cilvēka organismā, bet paņemot viņa šūnu paraugu. Vairāk par šo metodi stāsta LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, farmācijas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, doktorante Ilze Blāķe.    

Tomasz StawiszyńskiTomasz Stawiszyński jest filozofem, właśnie ukazała się jego najnowsza książka 'Powrót Fatum' i o tej książce właśnie rozmawiamy. Filozofia kontra Chrześcijaństwo, dowód na istnienie Boga i porządek naszego świata, który ulega zmianie. Rozmawiamy też o psychoterapii i kontrowersyjnych ustawieniach systemowych, znanych jako ustawienia hellingerowskie. [REKLAMA] HYA-PL-122024-02 Reklama prowadzona przez Bausch & Lomb Poland sp. z o.o. Producent: Dr. Gerhard Mann chem.- pharm. Fabrik GmbH. Dowiedz się więcej: https://tarczadlaoczu.pl/produkty/hyal-drop-multi/?utm_source=pm&utm_medium=yt&utm_campaign=influencer_kpc_2024

Leticia Vaquero entrevista a Silvia Heredia, alcaldesa de Écija.

******Support the channel****** Patreon: https://www.patreon.com/thedissenter PayPal: paypal.me/thedissenter PayPal Subscription 1 Dollar: https://tinyurl.com/yb3acuuy PayPal Subscription 3 Dollars: https://tinyurl.com/ybn6bg9l PayPal Subscription 5 Dollars: https://tinyurl.com/ycmr9gpz PayPal Subscription 10 Dollars: https://tinyurl.com/y9r3fc9m PayPal Subscription 20 Dollars: https://tinyurl.com/y95uvkao   ******Follow me on****** Website: https://www.thedissenter.net/ The Dissenter Goodreads list: https://shorturl.at/7BMoB Facebook: https://www.facebook.com/thedissenteryt/ Twitter: https://twitter.com/TheDissenterYT   This show is sponsored by Enlites, Learning & Development done differently. Check the website here: http://enlites.com/   Dr. Sergio Almécija is Senior Research Scientist in Biological Anthropology at the American Museum of Natural History. He studies the key adaptations defining different stages of ape and human evolution (i.e., hominoid evolution). He pays special attention to the process leading and following the split between humans and apes (i.e., “non-human hominoids”). He is the editor of Humans: Perspectives on Our Evolution from World Experts.   In this episode, we focus on Humans. We start by talking about the story behind the book, and how Dr. Almécija came up with the questions asked to the experts. We discuss what the antecedents of human evolution are, and the relationship between primatology and anthropology. We talk about what it means to be human according to anthropology, and the insights we can get from other disciplines, like medicine, psychology, and philosophy. We discuss what were the questions the experts disagreed the most on, and the biggest known unknowns in human evolution. Finally, we discuss whether a scientific perspective on humans is compatible with religious or spiritual views. -- A HUGE THANK YOU TO MY PATRONS/SUPPORTERS: PER HELGE LARSEN, JERRY MULLER, BERNARDO SEIXAS, ADAM KESSEL, MATTHEW WHITINGBIRD, ARNAUD WOLFF, TIM HOLLOSY, HENRIK AHLENIUS, FILIP FORS CONNOLLY, ROBERT WINDHAGER, RUI INACIO, ZOOP, MARCO NEVES, COLIN HOLBROOK, PHIL KAVANAGH, SAMUEL ANDREEFF, FRANCIS FORDE, TIAGO NUNES, FERGAL CUSSEN, HAL HERZOG, NUNO MACHADO, JONATHAN LEIBRANT, JOÃO LINHARES, STANTON T, SAMUEL CORREA, ERIK HAINES, MARK SMITH, JOÃO EIRA, TOM HUMMEL, SARDUS FRANCE, DAVID SLOAN WILSON, YACILA DEZA-ARAUJO, ROMAIN ROCH, DIEGO LONDOÑO CORREA, YANICK PUNTER, CHARLOTTE BLEASE, NICOLE BARBARO, ADAM HUNT, PAWEL OSTASZEWSKI, NELLEKE BAK, GUY MADISON, GARY G HELLMANN, SAIMA AFZAL, ADRIAN JAEGGI, PAULO TOLENTINO, JOÃO BARBOSA, JULIAN PRICE, EDWARD HALL, HEDIN BRØNNER, DOUGLAS FRY, FRANCA BORTOLOTTI, GABRIEL PONS CORTÈS, URSULA LITZCKE, SCOTT, ZACHARY FISH, TIM DUFFY, SUNNY SMITH, JON WISMAN, WILLIAM BUCKNER, PAUL-GEORGE ARNAUD, LUKE GLOWACKI, GEORGIOS THEOPHANOUS, CHRIS WILLIAMSON, PETER WOLOSZYN, DAVID WILLIAMS, DIOGO COSTA, ALEX CHAU, AMAURI MARTÍNEZ, CORALIE CHEVALLIER, BANGALORE ATHEISTS, LARRY D. LEE JR., OLD HERRINGBONE, MICHAEL BAILEY, DAN SPERBER, ROBERT GRESSIS, IGOR N, JEFF MCMAHAN, JAKE ZUEHL, BARNABAS RADICS, MARK CAMPBELL, TOMAS DAUBNER, LUKE NISSEN, KIMBERLY JOHNSON, JESSICA NOWICKI, LINDA BRANDIN, GEORGE CHORIATIS, VALENTIN STEINMANN, PER KRAULIS, ALEXANDER HUBBARD, BR, MASOUD ALIMOHAMMADI, JONAS HERTNER, URSULA GOODENOUGH, DAVID PINSOF, SEAN NELSON, MIKE LAVIGNE, JOS KNECHT, LUCY, MANVIR SINGH, PETRA WEIMANN, CAROLA FEEST, STARRY, MAURO JÚNIOR, 航 豊川, TONY BARRETT, BENJAMIN GELBART, NIKOLAI VISHNEVSKY, STEVEN GANGESTAD, AND TED FARRIS! A SPECIAL THANKS TO MY PRODUCERS, YZAR WEHBE, JIM FRANK, ŁUKASZ STAFINIAK, TOM VANEGDOM, BERNARD HUGUENEY, CURTIS DIXON, BENEDIKT MUELLER, THOMAS TRUMBLE, KATHRINE AND PATRICK TOBIN, JONCARLO MONTENEGRO, AL NICK ORTIZ, NICK GOLDEN, AND CHRISTINE GLASS! AND TO MY EXECUTIVE PRODUCERS, MATTHEW LAVENDER, SERGIU CODREANU, BOGDAN KANIVETS, ROSEY, AND GREGORY HASTINGS!

Canada recently adopted the IHRA definition of antisemitism, which is nothing but unmasked anti-Palestinian racism that looks to criminalize criticisms of Israeli State. The Ontario Progressive Conservatives are going to pay organizations like CIJA $550 million to teach that definition in schools. Our hosts remind us all of this is coming at a time where the Canadian state is spending unprecedented resources on weaponizing the legal system against activists. The repercussions are already being felt.Within days of the adoption of the IHRA, the Crown dropped charges against a woman, not because she didn't commit the violence she was accused of, but because it was justified by the mere mention of a Free Palestine. Why is Canada so invested in defending Israel's occupation and genocide of Palestinians? People may not like the answer....________________All of our content is free - made possible by the generous sponsorships of our Patrons. If you would like to support us: PatreonFollow us on InstagramResources: CBC: Hijab Assault Charges WithdrawnCBC: Ontario expands Holocaust education in schools to combat rise in antisemitismHarsha Walia: Colonialism, racism and the IHRA | The Monitor

Dołącz do grona Patronów tego podcastu na http://www.patronite.pl/maopowiedziane  Dołącz do naszego Discorda (dla Patronów) https://patronite.pl/post/59230/jak-dolaczyc-do-naszego-discorda W dzisiejszym odcinku kontynuujemy temat chrześcijaństwa za Wielkim Murem, tym razem skupiając się na współczesnej sytuacji wiernych w Chinach. Najistotniejszym wątkiem jest organizacja kościołów chrześcijańskich. Z jednej strony mamy dwie oficjalne, sankcjonowane przez państwo organizacje nadzorujące protestantów i katolików. Z drugiej strony w Chinach funkcjonują liczne niezarejestrowane, podziemne zrzeszenia, zwane „kościołami domowymi”. W kontekście tego podziału przyglądamy się obu stronom, starając się przybliżyć tę specyficzną mozaikę chińskiego chrześcijaństwa.Spis treści:(0:00) Wstęp(4:22) Dokument #19 – religia po Mao(10:10) Liczba Chrześcijan i oficjalne (14:05) Oficjalne organizacje chrześcijańskie(18:23) „Kościoły Domowe”(24:32) Schizma w chińskim chrześcijaństwie (30:44) Popularność chrześcijaństwa(35:22) Czego w chrześcijaństwie obawia się władzaPostaw nam kawę na http://buycoffee.to/maopowiedzianeInstagram: http://instagram.com/maopowiedzianeInstagram Nadii: http://instagram.com/nadia.urbanInstagram Weroniki: http://instagram.com/wtruszczynskaNapisz do nas: kontakt@maopowiedziane.pl 

Canadian journalist Nora Loreto reads the latest headlines for Wednesday, September 25, 2024.TRNN has partnered with Loreto to syndicate and share her daily news digest with our audience. Tune in every morning to the TRNN podcast feed to hear the latest important news stories from Canada and worldwide.Find more headlines from Nora at Sandy & Nora Talk Politics podcast feed.Help us continue producing radically independent news and in-depth analysis by following us and becoming a monthly sustainer.Sign up for our newsletterLike us on FacebookFollow us on TwitterDonate to support this podcast

Dołącz do grona Patronów tego podcastu na http://www.patronite.pl/maopowiedziane  Dołącz do naszego Discorda (dla Patronów) https://patronite.pl/post/59230/jak-dolaczyc-do-naszego-discorda  Wielokrotnie sygnalizowaliście nam, że interesuje Was temat religii w Chinach. Chiny, kraj kojarzony z ateizmem, mają bardzo bogatą historię duchowości. Niemożliwe byłoby zmieszczenie tego tematu w jednym odcinku, więc będziemy do niego wracać w różnych kontekstach. Dzisiejszy odcinek dotyczy tematu, który jest nam, Polakom i Europejczykom, bliski. Mówimy bowiem o chrześcijaństwie w Chinach. Ten podcast jest pierwszym z dwóch odcinków mu poświęconych. Skupiamy się w nim na historii misjonarstwa oraz powstaniu Taipingów. Spis treści:(0:00) Misjonarstwo w Chinach (20:38) Powstanie Taipingów – kontekst historyczny(42:46) Powstanie Taipingów – przebieg Postaw nam kawę na http://buycoffee.to/maopowiedzianeInstagram: http://instagram.com/maopowiedzianeInstagram Nadii: http://instagram.com/nadia.urbanInstagram Weroniki: http://instagram.com/wtruszczynskaNapisz do nas: kontakt@maopowiedziane.pl