Podcasts about cija

No 12. līdz 14. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē pirmo un vienīgo reizi būs skatāma multimediāla instalācija “Saulrieta stunda”, kas apvieno Annas Heinrihsones, MAREUNROL'S, Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica radošās prakses vienotā telpiskā pieredzē. Kultūras rondo par gaidāmo mākslas notikumu stāsta kuratore Auguste Petre un Rolands Pēterkops (MAREUNROL'S). “Saulrieta stunda” iezīmē pārejas stāvokli – brīdi starp dienas noslēgumu un nākamā cēliena sākumu. Tā ir robežzona, kurā ierastā telpas uztvere mainās: formas kļūst nenoteiktākas, gaisma pieklust, bet uzmanība saasinās. Saulriets instalācijā kļūst par metaforu pasaules trauslumam un tās nepārtrauktajai kustībai, vienlaikus pievēršoties jautājumam – ko nozīmē būt klātesošam pārejas brīdī? Ekspozīcija dekonstruētā veidā savieno visu iesaistīto autoru radošās valodas, veidojot nevis lineāru naratīvu, bet uztveres lauku, kurā skatītājs aicināts pārvietoties starp klātbūtni un atsvešinājumu, troksni un klusumu, autentisko un simulēto. Anna Heinrihsone telpā ienes meža motīvu – vienlaikus kā atspulgu un dziļuma konstrukciju. Savukārt MAREUNROL'S lielformāta skulptūras turpina mākslinieku praksē būtisko interesi par cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi, identitātes konstrukcijām un vizuālās uztveres nestabilitāti. Ekspozīcijā iekļauts arī video darbs “Mežs”, kas pirmoreiz tika izrādīts izstādē “Fieldwork: Invisible Exercises” (Rīgas mākslas telpa, 2023). Skaņas ainavu veido Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics, radot telpā vibrāciju starp trauksmi un meditāciju.

Studijā LV PEAK direktore, LU profesore Inna Šteinbuka un Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” padomes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns.

Discover the heartbeat of Montreal's Jewish community with the Federation CJA 360 Podcast - your front‑row seat to the impact, innovation, and inspiration shaping Jewish life today. Each episode spotlights dynamic leaders, transformative initiatives, and powerful stories that highlight how Federation CJA is strengthening our community and building a vibrant Jewish future. Engaging, uplifting, and full of purpose, this is the podcast that brings our mission to life. Show Notes Discover the heartbeat of Montreal's Jewish community with the Federation CJA 360 Podcast - your front‑row seat to the impact, innovation, and inspiration shaping Jewish life today. Each episode spotlights dynamic leaders, transformative initiatives, and powerful stories that highlight how Federation CJA is strengthening our community and building a vibrant Jewish future. Engaging, uplifting, and full of purpose, this is the podcast that brings our mission to life.Guest Information Samantha Mintz VinebergBio: A proud third-generation Montrealer, Samantha's commitment to the Montreal Jewish community began as a student leader at McGill University, where she earned her BCL and LLB degrees. Her legal background—including practicing tax and estate planning—eventually transitioned into a life dedicated to community impact.Samantha's journey with Federation CJA has spanned decades, from her early days as Chair of FedNext. Having served as the Chair of Women's Philanthropy from 2020–2021 and as a member of the Planning and Allocations Committee, Samantha has been a member of the FCJA board of directors since 2022 and was named First Vice Chair in September 2025., Samantha has consistently focused on the "rolled-up sleeves" work of community building.As a Wexner Heritage Program alum, Samantha is deeply invested in fostering the next generation of leaders. For her, ensuring a strong Jewish future in Montreal is about more than tradition; it's about creating a vibrant, secure, and thriving home for the generations to come.Link:@samvinebergConsul General Eliaz LufBio: Eliaz Luf was appointed Consul General of Israel and moved to Montreal in summer 2025. He began his diplomatic career in 1995, serving in Warsaw, Poland, and then Mexico City, holding a number of positions at the Ministry of Foreign Affairs' headquarters in Jerusalem, was then posted as Deputy Head of Mission at the Israeli Embassy in Ottawa and subsequently served as Director of Department of Arms Export Control at the Strategic Division of Ministry of Foreign Affairs. Luf served as Deputy-Director General for International Relations Division, at the Israeli Ministry of Innovation Science and Technology. Luf holds an M.A. in Political Science from the National Security College and the University of Haifa, M.B.A. in Business Administration and B.A. (with honours) in General History and Political Science from the University of Haifa. He is a certified Mediator by the Ministry of Justice and volunteers as a mediator in a Community Mediation Center in the city of Ramle.Host & Show InfoHost: Glenn J. NashenAbout the Host: Glenn J. Nashen is an award-winning public safety innovator and communicator, and longtime Cote Saint‑Luc City Councillor having founded CSL Emergency Medical Services and CSL volunteer Citizens on Patrol. Glenn was Director of Public Affairs and Communications at the Jewish General Hospital and CIUSSS West Central Montreal for 20 years and now serves as Podcast Producer and Director of Media Relations and Crisis Communications at Federation CJA, continuing his commitment to strengthening, safeguarding, and informing the community.Links: Blog, Facebook, X, LinkedIn.Featuring: Yair SzlakYair Szlak is the President and Chief Executive Officer of Federation CJA, a role he has held since 2018 after more than 15 years in senior leadership positions within the organization. A graduate of Osgoode Hall Law School, Yair is known as a skilled fundraiser and community builder. He has dedicated his career to strengthening Jewish life in Montreal and fostering a vibrant, resilient future for the community.Link: LinkedInReporter: Jordan StooplerJordan Stoopler is a copywriter and podcast reporter within Federation CJA's Strategic Marketing & Communications department. A graduate with journalism degrees from both Concordia University and Hofstra University on Long Island, New York, Jordan contributes to campaigns, weekly newsletters and other organizational communications. By night, Jordan is a freelance sports reporter, covering the local professional sports scene for the Canadian Press. He also produces and co-hosts Menschin' with the Boys, a podcast that shines a light on Jews and Israelis from across the sports world. Link: Podcast, Articles, 360 Newsletter Karen PayneBio: Karen Payne is a Strategic Advisor in Antisemitism Advocacy at Federation CJA. She began her career as a corporate lawyer, practicing for over a decade in both New York and Montreal. In addition to her professional accomplishments, Karen has long been active in community philanthropy, within Solomon Schechter Academy and as a dedicated member of Federation CJA's Women's Philanthropy.  Driven by a deep commitment to combating antisemitism and strengthening the Jewish community, Karen joined Federation CJA to lead efforts in advocacy, education and resilience-building. She works closely with CIJA and helps with the strategies in educating and supporting community, and initiatives addressing antisemitism. Karen collaborates with a wide range of stakeholders to raise awareness, develop strategic responses, and implement impactful programs. Her unwavering dedication continues to inspire and empower the community in the ongoing fight against Jew-hatred.Emmanuel TrauBio: An attorney from Israel with a background in Law and Middle Eastern Studies, Emmanuel Trau also has a foundation in advanced traditional Jewish studies and serves as a Shaliach (Special Emissary) with Federation CJA. He leads high-impact advocacy and Jewish identity initiatives, delivering interactive workshops for students and diverse community cohorts to build lasting resilience and a deeper connection to Israel.Reporter: Dan Laxer from The SuburbanBio: Dan Laxer is a reporter with 30 years' experience in broadcast media and print journalism. He covers parts of the west end and the City of Montreal for The Suburban Newspaper. Follow him on Instagram and Facebook.Link: laxer@thesuburban.com.Podcast Website: FederationCJA.org/podcastPlease rate and review on podcast appContact the show: podcast@federationcja.orgFollow us on social media:X (formerly Twitter)InstagramFacebookLinkedInYouTubeShare this episode with a friend! If you enjoyed it, tag us on social media and let us know your favorite takeaway.The Pulse of Montreal's Jewish Community.

Programa Nº 168 de "Voces del Misterio", decimoquinto de la Temporada 2010/2011. Efemérides (14 de Enero), La casa encantada de Llago en Écija, Novedades sobre el Hogar Virgen de los Reyes, Bin Laden, Recientes muertes masivas de animales, etc”. De regreso tras las vacaciones navideñas, “Voces del Misterio” te ofrece un entretenido programa. Comenzaremos con las efemérides del día, un 14 de Enero, de la mano de José Manuel García Bautista. Fátima Barragán y Jesús Camacho nos llevarán a una casa encantada: la casa de Llago en Écija. José David Flores nos traerá nuevas noticias sobre el Hogar Virgen de los Reyes. José Manuel García Bautista nos hablará de las "Mentiras de la Historia" y Bin Laden. En "Zona de Misterios" hablamos de las recientes muertes masivas de animales. En nuestra última media hora entrevistamos al biógrafo de la Reina Fabiola, Fermín Urbiola, tras su reciente obra con la editorial Espasa, titulada "Nacida para reina: Fabiola, una española en la corte de los belgas". 120 minutos de Misterios, Historias, Curiosidades y mucho más... Un programa dirigido y presentado por Jesús García. Audio perteneciente a la primera etapa, en Radio Betis. Fecha de emisión: 14/01/2011 RECORDAROS que este PODCAST NO es el OFICIAL del programa “Voces del Misterio”. Para comentarios sobre los temas tratados o las opiniones de los colaboradores, podeís contactar directamente con el programa a través de su web (https://www.vocesdelmisterio.com) o el correo electrónico: "vocesdelmisterio@gmail.com". PARANORMALIA: https://paranormaliaweb.github.io/ (WEB), https://www.facebook.com/paranormaliaweb/ (Facebook) y https://x.com/paranormaliaweb (X).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Nominalny protestant, który uznawał średniowiecze za szczytowy punkt rozwoju ludzkiego ducha, a reformację za jedną z wielkich tragedii nowożytności. To stwierdzenie nie wyczerpuje oczywiście kwestii podejścia Erica Voegelina (1901–1985) do spraw religii. W środowiskach prawicowych kojarzony jako jeden z ważniejszych krytyków totalitaryzmów oraz autor specyficznej koncepcji gnozy, poświęcił chrześcijaństwu bardzo wiele miejsca w swojej twórczości. Można wręcz stwierdzić, że stosunek Voegelina do chrześcijaństwa jest kluczowy w jego myśli.

Legendarny współzałożyciel Ruchu Oazowego - Joe Łosiak w IPP TV. Nauczanie dzisiaj, godzina 13:00. Zapraszamy! #NauczaniePastora #chrześcijaństwo #RuchOazowy ------------------------- Zachęcamy do pobrania naszej aplikacji #Czytambiblię dostępnej w Sklep Play oraz Apple Store. Od wczoraj ruszyliśmy z nowym planem o przemianie charakteru: „Wrażliwość vs. obojętność emocjonalna” https://idzpodprad.pl/aktualnosci/apl... To dopiero początek, ponieważ takich cech i planów będzie łącznie aż 49. Mamy też grupę na Facebooku: „Po pierwsze charakter! | Character First - #CzytamBiblię [FORUM]” Bardzo zachęcamy do dołączenia, ponieważ tam razem dzielimy się przemyśleniami, wzajemnie motywujemy i zachęcamy. / 336954965869045 ----------------------------

Aiziet, turpinam hokeja pavasari! Tiekamies tiešraidē un VEF kvartālā! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Dzisiejsza rozmowa (nie wywiad): Chrześcijaństwo było religią przegranych. Bóg, mity a wiara | prof. Łukasz Niesiołowski-Spano x Wini. Prof. Łukasz Niesiołowski-Spanò - historyk UW, specjalista od Biblii jako źródła historycznego. Czego dowiecie się z rozmowy: Skąd wzięła się religia? Czy Jezus chciał stworzyć nową religię? Kto tak naprawdę wymyślił chrześcijaństwo? Czy Mojżesz istniał? Dlaczego Islam podbił świat w jedno pokolenie, a chrześcijaństwu zajęło 300 lat? Po co były ofiary z ludzi? Czy Biblia to historia czy literatura? Kto wymyślił wstyd - i czy to był Kościół? Czym różni się wiara od nauki? Czy można rozmawiać z Bogiem bez kapłana? Co zostanie z religii za 1000 lat? Czy AI może zostać bogiem? Zapraszamy na podcast! ESSAŁukasz Niesiołowski-Spano

Legendarny współzałożyciel Ruchu Oazowego - Joe Łosiak w IPP TV. Nauczanie dzisiaj, godzina 13:00. Zapraszamy! #NauczaniePastora #chrześcijaństwo #RuchOazowy ------------------------- Zachęcamy do pobrania naszej aplikacji #Czytambiblię dostępnej w Sklep Play oraz Apple Store. Od wczoraj ruszyliśmy z nowym planem o przemianie charakteru: „Wrażliwość vs. obojętność emocjonalna” https://idzpodprad.pl/aktualnosci/apl... To dopiero początek, ponieważ takich cech i planów będzie łącznie aż 49. Mamy też grupę na Facebooku: „Po pierwsze charakter! | Character First - #CzytamBiblię [FORUM]” Bardzo zachęcamy do dołączenia, ponieważ tam razem dzielimy się przemyśleniami, wzajemnie motywujemy i zachęcamy. / 336954965869045 ----------------------------

Studijā NBS komandieris Kaspars Pudāns.

Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV).

Reżyser z Dalekiego Wschodu, zafascynowany Fellinim, Bergmanem, Antonionim, Tarkowskim i Kawalerowiczem, w połowie lat 80. usiadł do pisania scenariuszy własnych dzieł. I tak oto powstały potężne, artystyczne obrazy, wydawałoby się, dziś nieco zapomniane – aż tu nagle, w czasach adoracji wulgarności i nadmiernej ekspozycji, świat filmowy postanowił odświeżyć Angel's Egg z 1985 roku w wersji 4K i zaprosić widzów do bajecznego świata pełnego morskich potworów, secesyjnych kamienic, mechanicznych oczu Boga i zagadnień religijno-filozoficznych. Czy dzisiejszy świat zrozumie taki powrót do niespiesznej, symbolicznej narracji?

Elias Makos is joined by Justine McIntyre, Co-Founder of Civica Strategies and former city councillor, and Sue Smith is a Montreal journalist and broadcaster. Ottawa is accusing PQ leader Paul St-Pierre Plamondon of spreading "conspiracy theories.” This after clips of Plamondon speaking at a town hall organized by CIJA – The Centre for Israel and Jewish Affairs – are gaining traction online. Québec Solidaire parliamentary leader Ruba Ghazal is demanding the Fréchette government to adopt a law to help prevent femicides and to increase the budget of shelters for women victims of domestic violence. Economist Pierre-Carl Michaud is ruffling feathers with a piece in L'actualité on some of the most sacred savings vehicles in Canada: the RRSP and the TFSA. He argues there’s no proof that these vehicles actually increase savings. The U.K has passed a bill that would ban children born after January 1st 2009, from buying cigarettes during their lifetime.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Krustpunktā diskusija: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā? Diskutē Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Artūrs Butāns, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Pagājušā nedēļā Saeima nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu, lai glābtu aviokompāniju "airBaltic" no problēmām, kas ir radušās Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Lēmumu pavadīja pamatīga politiskā turbulence. Valdība knapi noturējās, un balsojums bija arī politiski ļoti standartizēts - atbalstīja to koalīcija, opozīcija balsoja vai nu pret, vai nebalsoja vispār, un pat viens koalīcijas deputāts balsoja pret. Bet 30 miljoni ilgtermiņā neko nerisina, par to šaubu nav nevienam. Tā bija tikai laika pirkšanu, lai tad, kad maija beigās kompānijas vadība nāks klajā ar savu stratēģisko vai drīzāk restrukturizācijas plānu, lemtu par pašu galveno - būt vai nebūt Latvijā nacionālajai aviokompānijai. Vai šajā pirmsvēlēšanu laikā vispār spējam pieņemt racionāli atbildīgus lēmumus un kas ir valstiski atbildīgi lēmumi, kur ir tā robeža starp kopējās sabiedrības interesēm un politisko partiju izdevīgumu?

Krustpunktā diskusija: Kāda ir politiskā situācija Saeimā un valdībā? Diskutē Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas frakcijas "Jaunā vienotība" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētāja Linda Liepiņa, Saeimas frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāts Artūrs Butāns, Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Pagājušā nedēļā Saeima nobalsoja par 30 miljonu eiro aizdevumu, lai glābtu aviokompāniju "airBaltic" no problēmām, kas ir radušās Tuvajos Austrumos notiekošā kara dēļ. Lēmumu pavadīja pamatīga politiskā turbulence. Valdība knapi noturējās, un balsojums bija arī politiski ļoti standartizēts - atbalstīja to koalīcija, opozīcija balsoja vai nu pret, vai nebalsoja vispār, un pat viens koalīcijas deputāts balsoja pret. Bet 30 miljoni ilgtermiņā neko nerisina, par to šaubu nav nevienam. Tā bija tikai laika pirkšanu, lai tad, kad maija beigās kompānijas vadība nāks klajā ar savu stratēģisko vai drīzāk restrukturizācijas plānu, lemtu par pašu galveno - būt vai nebūt Latvijā nacionālajai aviokompānijai. Vai šajā pirmsvēlēšanu laikā vispār spējam pieņemt racionāli atbildīgus lēmumus un kas ir valstiski atbildīgi lēmumi, kur ir tā robeža starp kopējās sabiedrības interesēm un politisko partiju izdevīgumu?

Rakstnieces Ainas Rendas romāns “Pirmavots” ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta literārajiem darbiem, kas dēvēts par “himnu individuālismam”. Par romāna interpretāciju Dailes teātrī saruna Kultūras rondo studijā.  Radošums, ceļošais un ārdošais. Kompromisi un bezkompromisu dzīve. Sabiedrība, publiskā telpa un nauda. Par pasaules mainīgo un arī nemainīgo dabu pēc pirmizrādes jautājām režisoram Viesturam Kairišam un scenogrāfam Reinim Dzudzilo, kurš iekustinājis visus iespējamos skatuves mehānismus. Bet studijā sarunājas divi aktieri – Ilze Ķuzule-Skrastiņa (izrādē Dominika) un Kaspars Dumburs (izrādē arhitekts Hovards Rorks).  "Īstas apmātības un absolūtas kaislības ir kā debesskrāpji – tās met ēnu uz garāmgājējiem," teikts izrādes aprakstā. Hovards Rorks ir jauns, ģeniāls un nepiekāpīgs arhitekts. Revolucionārs, kurš atsakās no komforta arhitektu birojā, lai strādātu akmeņlauztuvē. Tomēr viņā ieskatās kādreizējā drauga un konkurenta Pītera Kītinga mīļotā sieviete Dominika Frankona, augstāko aprindu sieviete, kuras tēvam akmeņlauztuve pieder. Abos dzimst jauna apmātība, kas kļūs par viņu nolemtību. Viņi pārstāv vienu par otru atšķirīgākas pasaules, tomēr abi ir fatālisti. Dominika nevar izlemt: mīlēt Rorku vai iznīcināt, lai abiem nebūtu jācieš? Attiecību trijstūris savelkas vēl ciešāk, kad Dominika izlemj atdoties mediju magnātam Vainendam, lai viņas tābrīža vīrs Kītings varētu realizēt savas dzīves lielāko pasūtījumu. Taču Vainends lūdz Dominkas roku, un viss kļūst neiespējami sarežģīti, jo viņas pielūgtais Rorks un jaunais vīrs Vainends kļūst par nešķiramiem draugiem. 

W Algierii po pielgrzymce Leona XIV najmocniej wybrzmiewają dziś dwa słowa: dialog i stabilność. Papież mówił o budowaniu mostów, a lokalne media odczytały tę wizytę jako ważny sygnał polityczny i cywilizacyjny – podsumował wizytę w tym kraju Mikołaj Murkociński, dziennikarz Radia Wnet

Afryka Północna była kiedyś jednym z najmocniejszych ośrodków chrześcijaństwa, ale po ekspansji islamu niemal całkowicie utraciła swoją dawną tożsamość – mówi Tomasz Rowiński. Redaktor naczelny „Christianitas” przypomina, że ziemia, po której dziś stąpa papież Leon XIV, to także ziemia św. Augustyna, Kartaginy i wielkich wspólnot chrześcijańskich. 

 W przededniu 1060. rocznicy Chrztu Polski trwa dyskusja o znaczeniu chrześcijańskiego dziedzictwa dla współczesnej Polski. Bogdan Kiernicki wskazuje na potrzebę powrotu do wartości, które przez wieki kształtowały państwo i społeczeństwo. To apel o to, żeby podtrzymywać, rozwijać i nie zgadzać się na negacje dziedzictwa polskiego. 

W najnowszej odsłonie „Skądinąd” gości Michał Okoński, publicysta i zastępca redaktora naczelnego „Tygodnika Powszechnego”. A rozmawiamy o współczesnych sporach o chrześcijaństwo. Rozmawiamy także o liście biskupów z okazji 40-lecia wizyty Jana Pawła II w rzymskiej synagodze oraz intensywnych dyskusjach wokół tego listu. O pęknięciach i podziałach we współczesnym chrześcijaństwie. O fundamentalizmie i integryzmie. O „chrześcijaństwie” spod znaku MAGA w wersji Petera Thiela i JD Vance'a. O naturze i źródłach przemocy i o tym, jak na przemoc patrzy chrześcijaństwo. O możliwych scenariuszach na przyszłość. A także o wielu jeszcze innych sprawach. Owocnego słuchania!

Šoreiz raidījumā runājam par regbiju, taču ne patīkamās nokrāsās. Latvijas vīriešu regbija izlase nesen atcēla divas Eiropas čempionāta Konferences divīzijas spēles, jo Latvijas Regbija federācija joprojām nav saņēmusi valsts finansējumu šim gadam. Kopā ar Latvijas regbija izlases treneri Kristapu Staņu vērtējam, kādu robu tas iecirtīs valstsvienības un šī sporta veida reputācijas mundierī. Nedēļas notikumu izlasē: "Valmieras” basketbolisti uzvar Latvijas-Igaunijas līgā, finālā izbraukumā ar 100:95 uzveic “Tartu Universitāti, vēl atlicis noskaidrot Latvijas čempionus; Latvijas vīriešu hokeja izlase sāk pārbaudes spēļu ciklu, vienreiz uzvar Austriju un vienreiz tai zaudē, nākamās pārbaudes spēles aprīļa trešajā dekādē Somijā; Latvijas atklātā hokeja čempionāta finālsērijas ievadā spraigi mači starp “Mogo”/RSU un “Zemgali”/LBTU, bet pirmajās divās cīņās uzvar rīdzinieki; Latvijas regbija izlase atceļ divas spēles Eiropas čempionāta Konferences divīzijā, jo federācijai nav naudas, par to plašāk arī intervijā.

 Gościem programu jest Barbara Stanisławczyk, która w dysertacji "Bękarci Judaizmu. Dzieje rewolucji gnostyckiej" wnikliwie przedstawia przeszło dwa tysiąclecia konfrontacji między światem wiary objawionej, a światem tajemnych iluminacji.  Ukazując zarazem kolejne odsłony rebelii duchowej - regularnie powracającej i przybierającej rozmaite oblicza - usiłującej zastąpić chrześcijaństwo alternatywną wizją zbawienia.Natomiast drugą rozmówczyni - Aleksandra Gąsowska, autorka książki pt. "Starsza siostra" - opowiada o kolejach losów Ireny Gombrowicz, siostry Witolda, kobiety niepospolitej - społecznicy, publicystki i pisarki - związanej z Kielecczyzną oraz Warszawą.

Wielkanoc i całe Triduum Paschalne ogniskują w sobie opowieść o najważniejszych wydarzeniach chrześcijaństwa; jak wyglądają Święta Wielkanocne i Wielki Tydzień w najmniejszym państwie świata czyli w Watykanie? Marcin Bogusz z Muzeum Narodowego w Warszawie o motywach pasyjnych w sztuce średniowiecznej. Zapraszamy do słuchania!

„Lielais sprādziens”. Ivara Šteinberga interpretācija dzejas valodā jaunākajā krājumā. Žurnāla “Punctum” apgāds laidis klajā dzejnieka Ivara Šteinberga piekto dzejoļu krājumu pieaugušajiem “Lielais sprādziens”. Šajā dzejas krājumā satiekas divas vēsturiski nesaistītas lidojuma līnijas – amerikāņu astronoma Edvīna Habla biogrāfija un grāmatas autora atmiņas par vecākiem, viņu šķiršanos un viņu vecākiem. Vecmāmiņa, kura viņam uzdāvina pirmo dzejas grāmatu. Traumas, kuras mūs vajā un neļauj noticēt, ka var būt arī labi. Trajektorijas, kurās mūs virza, Ņūtona bumbiņas un iespējas novirzīties … Tiekamies ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu, viņš arī lasa dzeju – par Hablu, par vecmāmiņu un  par teleskopiem, kuri zīlē zvaigžņu biezumos. Krājuma dizainu un ilustrācijas veidojis Aigars Opincāns, redaktors – Henriks Eliass Zēgners. 

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī atvērta jaunā Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”. Tā pārsteidzot ne tikai ar saturu, bet arī ar mūsdienīgo ekspozīcijas dizaina un tehnisko risinājumu. Kultūras rondo par vērienīgo projektu izvaicājam muzeja direktoru Tomu Ķikutu, arhitektu, ekspozīcijas dizaina autoru Didzi Jaunzemu, uzņēmuma "SOLOVI" direktoru Intu Bērziņu, kurš veidoja tehnoloģiskos risinājumus.

  "Lauku balodis ir lielākais no baložiem, patiešām drukns putns. Tas ir mazliet mazāks par vārnu. Bet nereti cilvēki lauku balodi jauc ar meža balodi, kas Latvijā ir īpaši aizsargājams un sastopams ievērojami mazākā skaitā. Tas varētu būt saistīts ar lauku baloža nosaukumu angļu valodā - "wood pigeon". Tomēr tas attiecas uz mūsu lauku balodi," skaidro Ance Priedniece. Latvijas Orntioloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar lauku balodi – putnu, kura populācija Latvijā aizvien pieaug. Latvijā tas ligzdo vislielākajā skaitā no baložiem - aptuveni 100000 lauku baložu pāru, un tas ir pat vairāk nekā mājas baloži, ko mēs visbiežāk redzam pilsētās baros.  "Arī lauku baloži ir sastopami pilsētās, pilsētas zaļajās zonās, parkos, dārzos, krūmājos. Bet lauku baloži ir arī sastopami ārpus pilsētas, piemēram, viensētās, aizaugušajos ābeļdārzos, mežmalās," norada Ance Priedniece. Pēdējās ziemas lauku baloži mēdz ziemot arī Latvijā, bet lielākoties lauku baloži ir tuvās distances gājputni. Tie pārziemo galvenokārt Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.  "Lauku baloža dziesma ir viena no vienkāršākajām, ko iegaumēt, jo tajā var sadzirdēt vairākas reizes atkārtotu tekstu "puspūru olu piedēju" un pēc šī vairāku reižu atkārtojuma lauku baloži dziesmu noslēdzas ar "tukšs"," atklāj Ance Priedniece. "Šāds tulkojums tautā varētu būt ienācis, jo ligzdu lauku baloži būvē pavirši - no zariņiem, taču salīdzinoši plānu. Varētu šķist, ka kāda ola izkritīs cauri tik pavirši uzbūvētai ligzdai. Taču tas, ka lauku baloži izdēj puspūru olu, ir pārspīlējums. Parasti tās ir tikai viena līdz divas olas."

Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors un viespētniece Dž. Hopkinsa universitātē ASV, “PowerHouse Latvia” pētniece Sintija Broka-Kovalevska.

Vērts iepazīties – jaunie dramaturgi un "Satori" autori Patrīcija M. Keiša un Aleksandrs Barons. Arī dramaturgi Dailes teātra iestudējumam bērniem "Runcis zābakos". "Mēs jau iepriekš minējām par vēsturiskajām pasakām, to dažādajām versijām. Kā es teicu, saskāros pirmajā cēlienā ar tādu nelielu bloku saistībā ar to, ka oriģināli visās pasaku versijās kaķis nes karalim nomedītus zaķus un paipalas. Man šķita problemātiski..." min Aleksandrs Barons. "Tad, kāpjot lidmašīnā, es iedomājos ierakstīt "Spotify" Runcis zābakos. Varbūt kaut kas atrodas. Tur izlec ārā - 2023. gada bronzas medaļas ieguvēja hokejā lasa savu mīļāko pasaku. Skatos, pasaku "Zābakotais runcis" lasa, manuprāt, šobrīd labākais Latvijas hokejists Uvis Balinskis. Un viņa lasījumā tā izrādījās pilnīgi jauna versija, ar ko nebiju vispār pazīstams. Kur nevis kaķi manto, bet ir dezertējis zaldāts, kurš ievācas siena gubā un izdzen kaķi no turienes ārā. Kaķis, lai tiktu no viņa vaļā, viņam palīdz. Tur tas kaķa trikstera motīvs bija izvērsts arī uz zaķiem, un arī lapsas bija. Tas ir otrs dzīvnieks, kas arī izrādē parādās. Kaķis ieiet mežā, zaķis iet garām un redz - kaķis zābakos, tā sapucējies - kurp tu ej? Kaķis saka: es eju pie karaļa, būs tur mielasts, nāc tu arī. Šis bija tāds viens no pēdējiem rakstīšanas procesa pievienojumiem. Paldies Uvim Jānim Balinskim!"

Vagonu kvartālā, Rīgā, rit vēl pēdējie darbi, gatavojoties izrādei, ko jau 27. marta vakarā pirmo reizi ieraudzīs plašāka publika. Lai veidotu koncertizrādi “Ačgārnis”, kopā sanākuši jaunie mūziķi un mākslinieki. Izrāde būtībā ir vizualizācija par to, kā varētu izskatīties mūziķa Zvīņas albums “Dziesmas no sestā stāva”. Savukārt izaicinājumu to pārveidot izrādes formātā pieņēma režisors Mārcis Broks. Vagonu zālē kopā sanāks dažādi mošķi, starp viņiem arī Zvīņas, ūdens mošķis, kurš dosies pasaulē, lai meklētu ceļu atpakaļ pie sevis.

Šajā podkāsta epizodē pievēršamies medicīnā un sabiedrībā vienlaikus aktuālai, bet nereti nepietiekami analizētai tēmai – bokserveida lūzumiem un to iespējamajai korelācijai ar dusmu kontroli, vardarbību un paškaitējuma mehānismiem. Sarunā piedalās ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds, plastikas un plaukstas ķirurgs Dr. Mārtiņš Tēcis, kā arī bērnu un pieaugušo psihiatrs, sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālists Dr. Gunārs Trimda, veidojot starpdisciplināru skatījumu uz šo kompleksu problēmu.Šī ir noslēguma epizode īpašam raidījumu ciklam, kas tapis, balstoties ORTO Klīnikas rudens konferences tēmās. Lai gan konference aptvēra plašu traumatoloģisko jautājumu loku, šajā sarunā apzināti izvēlēts fokusēties uz sabiedrībā aktuālu un sensitīvu aspektu – vardarbību un paškaitējumu, aplūkojot to caur traumatoloģijas prizmu un sasaistot ar ārstu ikdienas praksē novēroto pacientu psiholoģisko stāvokli un rīcības motīviem.Diskusijā izgaismojam faktu, ka rokas traumas ir biežākais traumpunktu apmeklējuma iemesls, veidojot aptuveni 30–40 % no visiem lūzumiem, un ap 10 % no tiem ir tieši delnas kaulu un falangu lūzumi. Bokserveida lūzums visbiežāk rodas situācijā, kad cilvēks, savelkot roku dūrē, veic impulsīvu sitienu – tas būtiski atšķiras no profesionālu sportistu traumām un visizteiktāk novērojams vīriešiem emocionāla uzplūda brīžos. Raksturīgi, ka šādi lūzumi mēdz atkārtoties, atklājot dziļākus uzvedības un emocionālās regulācijas traucējumus.Epizodē analizējam arī klīniskajā praksē bieži sastopamu fenomenu – pacientu nevēlēšanos meklēt medicīnisko palīdzību un tendenci sniegt nepatiesu informāciju par traumas apstākļiem. Kāpēc šie pacienti gandrīz vienmēr melo? Kādas sekas novēlota ārstēšana atstāj uz plaukstas funkcionalitāti un dzīves kvalitāti? Un būtiskākais – vai agresīva rīcība, kas vērsta pret citu personu vai objektu, interpretējama kā vardarbība vai tomēr kā paškaitējuma forma?Saruna aktualizē arī medicīnas speciālistu – traumatologu, ģimenes ārstu un rehabilitologu – nozīmīgo lomu kā daļu no plašākas palīdzības ķēdes, kur iespējams īstenot preventīvas darbības un mazināt satraucošo statistiku. Tiek uzsvērta starpdisciplināras sadarbības nozīme un ārstu ieinteresētība ne tikai ārstēt sekas, bet arī ieraudzīt un risināt cēloņus.Šī epizode piedāvā padziļinātu skatījumu uz šķietami vienkāršu traumu, atklājot tās ciešo saistību ar cilvēka psiholoģiju, uzvedību un sabiedrības veselības izaicinājumiem.Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

ASV sarunās ar Irānu esot labi rezultāti - tā saka ASV prezidents Donalds Tramps. Kaut arī Irāna noliedz, ka jelkādas sarunas notiktu, tomēr pasaules tirgi ir atviegloti uzelpojuši cerībā, ka ļaunākais ir aiz muguras.  Lai gan prezidents Tramps izsakās par drīzām kara beigām Irānā, Izraēla ir apņēmības pilna turpināt un ne tikai Irānā, bet arī Libānā, kur jau vismaz miljons cilvēku pametuši savas mājas, bēgot no Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Valstī uzdarbojas teroristiskais grupējums "Hezbollah" un Izraēla ir paziņojusi, ka tā grib likvidēt nebeidzamo apdraudējumu sev kaimiņos. Vairākās Eiropas valstīs šajās dienās ir bijušas vēlēšanas, kuru rezultātiem ir vērts pievērst uzmanību. Francijā gadu pirms prezidenta Emanuela Makrona pilnvaru beigām notika vietvaru vēlēšanas, Slovēnijā izraudzīts jauns parlaments un arī Dānijā vakar bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Eiropā ikviena šāda tautas izvēle ir svarīga, jo tā arī nozīmē, kāds būs konkrētās valsts ārpolitikas kurss. Notikumus komentē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, valdes loceklis Mārcis Balodis. Libāna – svešas varas un ieroči, pašu zeme un asinis Priekšvēsture pašreizējai Izraēlas Aizsardzības spēku sauszemes operācijai Libānā aizsākās 2023. gadā, kad pēc grupējuma „Hamas” teroristiskā iebrukuma Izraēlā un Gazas kara sākuma grupējuma „Hezbollah” no Libānas teritorijas uzsāka Izraēlas ziemeļdaļas raķešu apšaudes. Šis šiītu reliģiski politiskais veidojums ir, no vienas puses, oficiāli atzīta Libānas politiskā partija, no otras – militarizēts teroristisks formējums, galvenais Irānas Islāma republikas sabiedrotais reģionā. Pēc tam, kad 2024. gada rudenī Izraēla bija īstenojusi pret „Hezbollah” sekmīgas speciālās operācijas, nogalinot tās vadītāju Hasanu Nasrallu un vairākus citus komandierus, kā arī sākusi sauszemes iebrukumu Libānas dienvidos, starp Izraēlu un Libānu tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu. Saskaņā ar to Libānas valdības spēkiem bija jāpārņem savā kontrolē rajoni, kuros līdz tam saimniekoja „Hezbollah”, tā garantējot, ka Izraēlas teritorija vairs netiks apdraudēta. Tomēr šī vienošanās tā arī netika pilnībā īstenota, kas pierādījās šomēnes, kad pēc Izraēlas un Savienoto Valstu uzbrukuma Irānai „Hezbollah” atkal raidīja pret Izraēlu raķetes un lidrobotus. Pretim tika saņemti vispirms precīzi Izraēlas gaisa spēku triecieni pa grupējuma objektiem kā Libānas dienvidu rajonos, tā galvaspilsētā Beirutā, kas neizbēgami izraisīja civiliedzīvotāju upurus. Izraēlas brīdināja apmēram 50 ciemu iedzīvotājus evakuēties uz teritorijām ziemeļos no Litānī upes, un tiek ziņots, ka karadarbības rezultātā kopš mēneša sākuma savas dzīvesvietas pametuši apmēram miljons cilvēku. 16. martā Izraēlas spēki uzsāka plaša mēroga sauszemes iebrukumu Libānā, iesaistoties kaujās pret „Hezbollah”  vienībām. Libānas valdības spēki atvilkās uz ziemeļiem, vairoties iesaistītes karadarbībā, tomēr to sastāvā ir vairāki bojāgājušie. Smagi ievainoti divi reģionā dislocēto Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas spēku karavīri. Savukārt civiliedzīvotāju upuri kopš marta sākuma jau sasnieguši vairāk nekā tūkstoti bojāgājušo un tuvu pie trīs tūkstošiem ievainoto. Šobrīd Izraēlas spēki turpina izvērst sauszemes operāciju, tai skaitā metodiski iznīcinot tiltus pār Litānī un pārtraucot komunikāciju starp apmēram 10% Libānas teritorijas valsts dienvidos un pārējo valsts daļu. Viens no premjera Netanjahu kabineta radikālajiem locekļiem, finanšu ministrs Becalels Smotričs izteicies, ka Izraēlai būtu jāanektē teritorija dienvidos no Litānī, savukārt aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki plāno uz nenoteiktu laiku okupēt šo Libānas daļu, izveidojot tur buferzonu. Libānas valdība raksturojusi šos plānus kā eksistenciālu draudu. Tajā pat laikā no Libānas ticis izraidīts Irānas vēstnieks, kas liecina par Beirutas vēlmi atbrīvoties no Teherānas režīma ietekmes. Francija – vēlam mēru, domājam par prezidentu 15. martā notikušās Francijas pašvaldību vēlēšanas ir apjomos grandiozs pasākums. Valstī ir nepilni 35000 komūnu, attiecīgi, par mēru un padomju deputātu amatiem šais vēlēšanās sacentās vairāk nekā miljons kandidātu. Tomēr kvantitāte nav galvenais, kāpēc franču vietvaru vēlēšanām pievērsta arī nozīmīga starptautiska uzmanība. Šo vēlēšanu rezultāti tiek uzlūkoti kā indikators spēku samēriem un potenciālajai politiskajai dinamikai nākamgad gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Jāatzīmē, ka daudzviet mazajās un vidējās pašvaldībās, pavisam 50 līdz 60 procentos komūnu, varu ieguvuši neatkarīgie vai lokālo partiju pārstāvji bez piesaistes valsts mēroga spēkiem. Kas attiecas uz lielākajām pilsētām, tajās joprojām dominē tradicionālās kreisās partijas, kas nākamajā ciklā vadīs līdz pat ceturtdaļai no visām franču pašvaldībām. Parīzes mērs būs sociālists Emanuels Greguārs, viņa partijas biedrs Benuā Paijāns paliks otras lielākās pilsētas Marseļas mēra amatā, sociālistu mēri būs arī Nantē, Monpeljē, Lillē un Strasbūrā, pēdējā gan ar centristu atbalstu. Savukārt ceturtajā lielākajā pilsētā Lionā amatu paturēs Zaļo partijas pārstāvis Gregorī Dusē. Spēcīgas pozīcijas saglabā tradicionāli labēji centriskie spēki, kas koncentrējas ap liberālkonservatīvo Republikāņu partiju un dominē vidējā lieluma pilsētās un biezāk apdzīvotajos lauku rajonos, pavisam apmēram sestdaļā vietvaru. Republikāņu pārstāvis Ēriks Sjoti kļūs par mēru piektajā lielākajā pilsētā Nicā, šeit gan ar izšķirošu atbalstu no galēji labējās Nacionālās apvienības, kura to uzskata par savu uzvaru. Kopumā franču „nacionāļiem” izdevies vairakkārt palielināt pārstāvniecību pašvaldībās, gan tālu atpaliekot no ambiciozajiem priekšvēlēšanu mērķiem. Iemesla gausties nav arī prezidenta Makrona pārstāvētajiem liberāli centriskajiem spēkiem. Prezidenta sociālliberālās partijas „Renesanse” pārstāvis Tomā Kazenāvs kļūs par Bordo mēru, savukārt „Renesanses” stabilāko sabiedroto, labēji centriskās partijas „Horizonti” līderis Eduārs Filips vadīs Havras pašvaldību. Bijušais premjerministrs Filips tiek uzskatīts par nopietnu kandidātu nākamgada prezidenta vēlēšanās. Plaša labēji centriskā koalīcija nodrošinājusi amatu valsts trešās lielākās pilsētas Tulūzas galvam, neatkarīgajam kandidātam Žanam Likam Mudankam. Uz būtisko jautājumu – vai funkcionē kreiso, centrisko un mēreni labējo „sanitārais kordons”, kam jāatur no varas labējie radikāļi? – atbilde ir piesardzīgi pozitīva. Frederiksenas likme nevinnē Vakar, 24. martā, Dānijas karaļa pavalstnieki devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu mandātus simt septiņdesmit deviņiem parlamenta – Folketinga – deputātiem. Šīs bija ārkārtas vēlēšanas, kuras iniciatore bija premjerministre, Sociāldemokrātiskās partijas līdere Mete Frederiksena. Stājoties pie sava otrā kabineta vadības 2022. gadā, politiķei nebija ne jausmas, kādi izaicinājumi viņu sagaida, proti, ka būs jāiztur Donalda Trampa nediplomātiskā grābāšanās ap Grenlandi. Pēc visa spriežot, neordinārā starptautiskā spiediena situācija radījusi zināmas plaisas Frederiksenas valdībā, ko veido centriski orientēta koalīcija ar sociāldemokrātu, konservatīvi liberālās partijas „Venstre” un liberālās Mēreno jeb Moderātu partijas piedalīšanos. Nu jau vairākas desmitgades dāņu politiskajā spektrā iezīmējas tradicionāla robežšķirtne starp t.s. „sarkano bloku” un „zilo bloku”,  respektīvi, kreisajām un labējām partijām, kur sociāldemokrāti ir sarkanie, „Venstre” – zilie, savukārt mērenie iestājas par šī dalījuma pārskatīšanu un par savas partijas krāsu izvēlējušies violeto. No otras puses, pretstāvē ar Baltā nama ekscentriķi Frederiksena ieguvusi nozīmīgu individuālās popularitātes kapitālu, ko varēja cerēt konvertēt partijas politiskajā svarā. Ja tāds bija aprēķins, tas neattaisnojās. Sociāldemokrāti šais vēlēšanās izrādījušies lielākie zaudētāji, viņu mandātu skaitam sarūkot no piecdesmit uz trīsdesmit astoņiem. Otrs lielākais zaudētājs ir „Venstre”, kuru no otrās pozīcijas parlamentā uz trešo atbīdījusi Zaļo kreiso partija, kuru vada vēl viena prominenta dāņu kreisā politiķe Pia Olsena Dīra. Lielākie ieguvēji ir labējie populisti un nacionālisti no Dāņu tautas partijas Mortena Meseršmita vadībā, kuri trīskāršojuši mandātu skaitu. Nedaudz zaudējuši arī mērenie, taču situācijā, kad vietu skaits parlamentā sadalījies visai līdzīgi starp „sarkanajiem” un „zilajiem”, tieši līdzšinējā ārlietu ministra Larsa Lekes Rasmusena vadītais spēks var nodrošināt koalīcijai nepieciešamo balsu skaitu. Par ticamāko tiek uzskatīta kreisi centriska koalīcija, kurā apvienotos sociāldemokrāti, zaļie kreisie, mērenie un Sociālliberālā partija. Koalīcijas veidošanas sarunas uz notikušo vēlēšanu fona, kad ārpolitiskos izaicinājumus zināmā mērā aizēnojušas iekšējās problēmas, nesolās būt vieglas. Jaunā Slovēnijas parlamenta raibākā mozaīka Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovēnijā nesa sarūgtinājumu iepriekšējā cikla favorītiem – līdzšinējā premjerministra Roberta Goloba sociālliberālajai partijai „Brīvības kustība”. 2022. gadā šis spēks ieguva četrdesmit vienu no deviņdesmit deputātu mandātiem, kas bija līdz šim spožākais kādas partijas sniegums neatkarīgās Slovēnijas vēsturē. Uzvaru noteica sabiedrības neapmierinātība ar iepriekšējo – labēji populistisko Slovēnijas Demokrātiskās partijas un tās līdera Janeza Janšas valdību. Taču Goloba kabinets, kuru „Brīvības kustība” veidoja kopā ar sociāldemokrātiem un Kreiso partiju, zaudēja popularitāti veselības aprūpes problēmu, dzīvokļu dārdzības un biežo ministru demisiju dēļ. Kā kritisks moments tiek minēts arī valdības lēmums 2024. gadā atzīt Palestīnas valstiskumu, kas izrādījās lielai daļai sabiedrības nepieņemami. Spriežot pēc mandātu sadalījuma, vēlētāju balsis gan lielākoties pārceļojušas nevis pie Janšas labēji konservatīvajiem populistiem, bet pie diviem parlamenta jaunpienācējiem. Viena no šīm partijām ir labēji centriskā Demokrātu partija ar kādreizējo Janšas kabineta ārlietu ministru Anži Logaru priekšgalā, otra – partija „Resni.ca”, kuru vada bijušais policists Zorans Stevanovičs. Šis spēks izauga no vakcīnskeptiķu un pandēmijas ierobežojumu pretinieku protesta kustības, un tā programmā ir arī eiroskepticisms, cīņa pret korupciju, nodokļu mazināšana un līdzīgi motīvi. Rezultātā Slovēnija ir tikusi pie parlamenta, kurā diviem lielākajiem spēkiem ir teju vienāds vietu skaits un miglainas izredzes izveidot koalīciju. Robertam Golobam šai nolūkā būtu jāpiesaista līdzšinējiem kreisi centriskajiem arī kāds no labējākajiem spēkiem – Demokrātu partija vai trīs konservatīvo partiju bloks „Jaunā Slovēnija – Kristīgie demokrāti”. Šīm partijām ideoloģiski tuvāka ir Janšas Slovēnijas Demokrātiskā partija, taču tad būtu jāņem koalīcijā arī vakcīnskeptiķi no „Resni.ca”, vai jāmēģina piedabūt sadarboties sociāldemokrāti, kas esot maz ticams. Vēl viena iespēja ir Golobam atstum līdzšinējos sabiedrotos Kreiso partiju un piesaistīt viņu vietā mēreni labējos demokrātus un kristīgos demokrātus – aritmētiski iespējama, taču ideoloģiski raiba kombinācija. Netiek izslēgta arī ārkārtas vēlēšanu iespēja.       Sagatavoja Eduards Liniņš.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Katru dienu darba vietās notiek lietas, par kurām mēs nerunājam — ne tāpēc, ka tās būtu nenozīmīgas, bet tāpēc, ka tās ir grūti nosaukt vārdā. Labklājības ministrijas pētījums rāda, ka 40% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar diskrimināciju. Un tas, ko visbiežāk nepamanām, nav atklāta agresija — bet tā, kas slēpjas mazos žestos, jokos, pieņēmumos, klusēšanā. Šajā epizodē kopā ar psihoterapeiti, zinātņu doktori un grāmatas „Profesionālā izdegšana" autori Mariju Ābeltiņu runājam par mikroagresiju darba vidē — kas tā ir, kā darbojas, ko dara ar cilvēku ilgtermiņā un kāpēc tā tik bieži paliek nenosaukta. Pieskaramies arī neirodažādībai kā neredzamai diskriminācijas dimensijai un tam, kā šobrīd globālā politiskā retorika normalizē agresiju arī organizācijās. Sarunas galvenie temati: Kas ir mikroagresija un kā tā atšķiras no vienkārši rupjas uzvedības — un kāpēc tā atšķirība ir svarīga? Ko dara kumulatīvais efekts — viena piezīme ir sīkums, bet simts gadā? Kas notiek, kad vadītājs ir tas, kurš normalizē agresiju — un kāpēc tad pārējie pievienojas? Kā globālā politiskā retorika ietekmē to, ko mēs uzskatām par pieņemamu darba vidē? Kas ir neirodažādība kā diskriminācijas dimensija — un kā darba vide sistemātiski rada šķēršļus cilvēkiem, kuri vienkārši domā un darbojas savādāk? Ko darīt — ne tikai kā organizācijai, bet kā tam otrajam cilvēkam telpā, kurš redz, bet parasti klusē? Šī epizode tapusi sadarbībā ar Labklājības ministrijas kampaņu „Nolaid slieksni!", kuras mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, mazināt diskrimināciju un iedrošināt cilvēkus aktīvi līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Kampaņu īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 „Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei" ietvaros.  Kāpēc Nolaid slieksni: Diskriminācija sākas nemanāmi – cilvēku ikdienas priekšstatos par to, kas ir “normāli”, “pieņemami” vai “pa spēkam” citiem, un tas īpaši grūti pamanāms tiek, kad pārklājas vairāki diskriminācijas pamati. Šie priekšstati, uzvedība un veids, kā mēs runājam PAR un AR citiem, rada neredzamus šķēršļus, kas cilvēkiem liedz vienlīdzīgas iespējas. Šie šķēršļi jeb “sliekšņi”, ko kādam radām, izpaužas dažādi – no aizspriedumiem darba intervijā vai negatīvas attieksmes sabiedriskajā transportā līdz it kā nevainīgiem komentāriem, kas kādam liek justies mazāk piederīgam un iederīgam. Mēs katrs šos sliekšņus reizēm piedzīvojam, un reizēm paši tos neapzināti uzbūvējam. Jo augstāks slieksnis, jo mazāk iespēju cilvēkam ir pilnvērtīgi piedalīties – darbā, izglītībā, sabiedrībā vai pat ģimenes dzīvē. Uzzini vairāk un aizpildi aizspriedumu testu: nolaidslieksni.lv Grāmata "Profesionālā izdegšana"  HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā viesojās igauņu mākslinieks, ilustrators, komiksu un grafiskā romāna autors Jonass Sildre. Viņa grafiskais romāns „Starp divām skaņām” par igauņu komponista Arvo Perta dzīvi pērn iznāca latviešu valodā, un to tulkojusi Maima Grīnberga. Skanot Arvo Perta dziesmām no dažādu gadu komponēšanas laika, iesākas tikšanās ar grafiskā romāna "Starp divām skaņām" autoru Jonasu Sildri.  Pēc muzikālā ievada Jonass Sildre ar vizuālu stāstījumu atklāj grāmatas tapšanas ceļu no idejas aizsākuma līdz grāmatas īstenošanai. Igaunijā grafiskais romāns "Starp divām skaņām" iznāca 2018. gadā. Tajā ar attēlu un teksta palīdzību iepazīstam komponista Arvo Perta dzīvi no dzimšanas līdz 1980. gadam, kad padomju vara viņu piespieda emigrēt.  Savu vizuālo vēstījumu klātesošajiem Sildre veic, vienlaikus zīmējot planšetē, ko vērojam uz liela ekrāna, un stāstot: viss sācies 2000. gadā, kad draugs Jonasam uzdāvinājis kompaktdisku ar Arvo Perta mūziku. "Klausoties disku, es sapratu, ka daudzus no viņu skaņdarbiem jau biju dzirdējis. Piemēram, "Elīnai" man bija labi pazīstams. Bet es iepazinu arī jaunus darbus, piemēram, "Tabula rasa". Faktiski no tā brīža Arvo Perta mūzika kļuva par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Es sāku to klausīties gandrīz visu laiku, un tā tas turpinājās gandrīz piecus gadus. Tajā laikā mūzika kļuva par daļu no mana pieaugšanas procesa," stāsta Jonass Sildre. 2005. gadā viņš izdzirdējis Igaunijas klasiskās mūzikas radio raidījumu, kurā atspoguļots Perta dzīves stāsts.  "Tas bija brīdis, kad es pirmo reizi dzirdēju par komponista dzīvi. Līdz tam es nebiju interesējies. Ne jau tāpēc, ka mani tas neinteresē, bet biju jau pieredzējis, ja man kāda mūzika patīk, man ne vienmēr patīk arī personība, kas to komponē. Bet Perta gadījumā tas tā nebija. Patiesībā bija otrādi. Es atklāju, ka dzīvesstāsts ir tikpat fascinējošs kā mūzika. Tas bija brīdis, kad mana aizraušanās ar komiksiem un aizraušanās ar Perta mūziku savienojās tādā formātā kā grafiskais romāns," atklāj Jonass Sildre.

Par ilustrāciju, kristīgo simboliku, arī par skaisto un tradicionālo vēsta Roberta Rūrāna jaunākā izstāde „Kastanis un Visums” mākslas muzejā "Zuzeum". Roberts Rūrāns ir ilustrators un mākslinieks, kura darbi tapuši sadarbībā ar nozīmīgiem pasūtītājiem visā pasaulē, vienlaikus top paša izstrādāti mākslas darbi ar daudzslāņainu saturu. Saistībā ar Roberta Rūrāna personālizstādi "Zuzeum" notika saruna „Mamis intervē Rūrānu. Rūrāns intervē Mami”. Aigars Mamis ir grafikas dizainers un uzņēmējs.

On apprend que la femme du maire de New-York Zohran Mamdani, qui s’appelle Rama Duwaji, a aimé des messages sur les réseaux sociaux célébrant l’assaut barbare et sanglant sur Israël par le groupe terroriste Hamas le 7 octobre 2023. Entrevue avec Richard Marceau, vice-président et avocat du Centre des affaires israéliennes et juives (CIJA). Regardez aussi cette discussion en vidéo via https://www.qub.ca/videos ou en vous abonnant à QUB télé : https://www.tvaplus.ca/qub ou sur la chaîne YouTube QUB https://www.youtube.com/@qub_radioPour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Violence dans nos écoles : la réponse de la Sécurité publique laisse à désirer… | Le maire de Repentigny veut mettre les points sur les I | Épicerie en ligne: une citoyenne reçoit… de la nourriture moisie! | Montée de l’antisémitisme: la femme du maire de New York a été prise la main sur le bouton… | Essence: Bernard Drainville veut redonner aux Québécois Dans cet épisode intégral du 10 mars, en entrevue : Nicolas Dufour, maire de Repentigny. Michelle Bergeron, citoyenne de Joliette qui dénonce le service d’épicerie en ligne exécrable. Richard Marceau, vice-président et avocat du Centre des affaires israéliennes et juives (CIJA). Bernard Drainville, candidat à la chefferie de la CAQ. Une production QUB Mars 2026Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Modły nad Trumpem w Gabinecie Owalnym. Czy to jest chrześcijaństwo? Orban napadł na ukraiński bank? Kristi Noem odwołana - za defraudacje czy za kochanka? #Trump #Wojna #Izrael #bliskiwschód #polityka #IPPTVNaŻywo ===================================

Mēneša lielo sarunu esam veltījuši kādām ļoti īpašām attiecībām, kas turpinās varbūt pat desmitiem tūkstošu gadu. Cilvēka labākais draugs, uzticamākais pavadonis un sargs - suņa ķepas nospiedums palicis uz cilvēces sirds jau tūkstošiem gadu. Kāda ir suņu izcelsme? Kāpēc tieši suns atrada īpašu vietu cilvēka sirdī un namā - ko par to stāsta evolūcija un arheoloģija? Kā mainījušās suņu funkcijas, uzvedība un šķirnes un vai šodien uzticamajā mājas mīlulī ir kaut kas no savvaļas vilka? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, arheologs Eduards Plankājs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniskā asistente Agrita Žunna. 

Niektóre książki, sposoby wiary i interpretacji Słowa Bożego zapominają, że chrześcijaństwo nie jest zbiorem zaklęć, właściwych formuł słownych i sposobem na zaspokojenie naszych egoizmów. Jest ono raczej drogą, na której nie jesteśmy sami ze słownymi formułkami i dogmatami. Wykład przedstawia kilka przykładów mitologicznego podejścia do naszej wiary w Jezusa. Jeśli masz pragnienie wesprzeć to, co robię, a moja służba przynosi Ci zachętę, posilenie i duchowy pożytek, możesz wesprzeć mnie i postawić wirtualną kawę. Oczywiście nic na siłę, jeśli to nie ten moment, życzę Ci błogosławieństwa i owocnego czasu z Bożym Słowem < Wirtualna kawka ☕️: https://buycoffee.to/mirek-kulec

Masāža ir ļoti iedarbīgs veids, kā palīdzēt dažādās situācijās – tā nav tikai relaksācija, bet arī efektīvs veids, kā atjaunot spēkus, uzlabot pašsajūtu un tonizēt ķermeni. Plašāk runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro masiere, biedrības "Latvijas masieru asociācija" valdes priekšsēdētāja Rita Grīnfogele un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pasniedzēja, Latvijas Fizikālās medicīnas asociācijas valdes locekle Lilita Dūda.

Ja Zemi pēc daudziem tūkstošiem gadu apciemotu kādas svešas būtnes, ko tās uzzinātu, veicot izrakumus? Kādas liecības par mūsu sadzīvi un saimniekošanu uz planētas Zeme 21. gadsimtā glabā nogulumi? Plastmasa, radiācija, betons un sintētiskais tekstils - kas paliks zemē tūkstošiem gadu? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis, radiācijas ķīmiķe, zinātniskā konsultante Gunta Ķizāne un hidrobioloģe, zinātniskā institūta BIOR Akvakultūras pētniecības un inovāciju infrastruktūras centra vadītāja Inta Dimante-Deimantoviča. Grebu pilskalns un Grebu Bļodas kalns – Gada arheoloģiskais piemineklis 2026 Latvijas arheologu biedrība par Latvijas 2026. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies divus blakus esošus pilskalnus – Grebu pilskalnu un Grebu Bļodas kalnu – pilskalnu, kas atrodas Dikļu pagastā Valmieras novadā. Starp citu, abus pilskalnus pirmais uzmērījis Ernests Brastiņš un viņš arī pirmais izteicis ideju, ka Grebu pilskalnu vai šo apkārtni varētu saistīt ar iespējamo Metsepoles zemes centru jeb Metsepoles pils atrašanās vietu. Gada arheoloģiskais piemineklis ir nominācija, ko līdzās citiem Latvijas dabas un kultūrvēstures simboliem kopš 2014. gada nosauc Latvijas Arheologu biedrība. Pirmo reizi šī nominācija savulaik piešķirta Veckuldīgas pilskalnam, pagājušajā gadā - Lagzdīnes pilskalnam, taču tie nav tikai pilskalni, kas iegūst nomināciju, tās bijušas arī upuralas, senpilsētas un citas vietas. Saruna ar Mārci Kalniņu, Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētāju, viņš arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs un eksperts. Vispirms interesējamies, pēc kāda principa tiek noteikts gada arheoloģiskā pieminekļa statuss. Vai tā ir vieta, kas daudz pētīta? Varbūt pretēji - tāda, par kuru trūkst pētījumu? Iespējams, kāda mistiska senvieta. Mārcis Kalniņš norāda, ka visi šie faktori var kalpot kā noteicošie.

#test #chrześcijanin #chrześcijaństwo #Jezus #apokalipsa #powrót #pytanie Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

Ziema Latvijā it kā iesākās, bet tagad atkal ir kļuvis siltāks. Tāpēc šoreiz vispirms "ziemas stāsti" un tad informācija par kādu jaunu, interesantu avotu, kur smelties iepriekš neredzētu datus par Latviju. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) karšu un datu cienītājiem ir sagatavojis jaunu rīku, kas nākotnē vēl tiks papildināts, bet jau tagad ir interesantas lietas, ko tur apskatīt. Jau ieiepriekšējā reizē bija stāsts, ka Baltijā, tostarp, arī Latvijā, turpina ievērojami pieaugt saules un vēja saražotās enerģijas apjoms. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir publicējis noderīgu rīku, kas apvieno plašu informāciju vienuviet. Garais nosaukums ir "Rīks industriālai attīstībai piemērotāko teritoriju noteikšanai", bet realitātē tā ir informatīva karte, kurā starp dažādu tehnisku informāciju ir arī vides informācija. Šoreiz pievēršamies diviem elementiem - kartei, kurā redzams, kāds ir vēja ātrums 10 metru augstumā un 100 metru augstumā, kā arī kartei, kurā redzams, cik daudz saules enerģijas uz horizontālām virsmām saņem katra Latvijas vieta. Šo rīku un kartes ikviens var apskatīt internetā. Vēja ātrumu 10 metru augstumā mēra meteoroloģiskajās stacijās, bet kā izdevies nokartēt visu Latviju ar datiem par vēja ātrumu 100 metru augstumā? Par to, kā dati iegūti, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone.

Ja persona ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, noziedzīgais nodarījums kvalificēts kā tīšs un ir iestājušās kādas no likumā noteiktām sekām, cietušais var saņemt valsts kompensāciju. Raidījumā Kā labā dzīvot skaidrojam, kā iespējams pieteikties un saņemt kompensāciju. Stāsta Tiesu administrācijas direktora vietniece juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas cietušajiem jautājumos Jeļena Bārbale, Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītāja Inga Ozola un biedrības "Skalbes" valdes locekle, klīniskā un veselības psiholoģe, militārā psiholoģe, EMDR terapeite apmācībā Santa Laimiņa-Rubene. "Valsts ir izveidojusi sistēmu, atbalstot noteiktos noziedzīgos nodarījumos cietušos. Valsts kompensāciju maksā, lai persona varētu pēc iespējas ātrāk segt savus zaudējumus, izmantot rehabilitācijas pakalpojumiem un tamlīdzīgi," skaidro Jeļena Bārbale. "Valsts kompensāciju maksā noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kuri ir ieguvuši statusu kriminālprocesā, un šie noziegumi ir ar smagām sekām. Kompensācija tiek maksāta, ja ir iestājusies personas nāve; ja ir nodarīti vidēja smaguma vai smagi miesas bojājumi; ja ir aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība;, ja persona ir cilvēku tirdzniecības upuris vai arī persona ir tīši inficēta ar B vai C hepatītu vai HIV." Cilvēks par iespējam gūt kompensāciju var interesēties brīdi, kad ir ierosināts kriminālprocess, notiek aktīva izmeklēšana un persona ar procesa virzītāja lēmumu ir atzīta par cietušo. No tā brīža cilvēkam ir tiesības pieprasīt valsts kompensāciju.  "Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kura maksā valsts kompensāciju vēl nepabeigtā kriminālprocesā. Tas ir saistīts ar to, ka mēs maksimāli radām pamatu personām jau tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams, šo kompensāciju saņemt. Daudzās Eiropas valstīs šī kompensācija ir iespējama tikai pēc tam, kad kriminālprocess ir pabeigts, kad visi apstākļi kriminālprocesa ietvaros ir noskaidroti," norāda Jeļena Bārbale.

Latvijā pēdējos gados redzam arvien vairāk iebraucēju no citām kultūrām. Un aktuāls ir jautājums, cik veiksmīgi imigranti integrējas mūsu sabiedrībā? Kā neuzkāpt uz grābekļiem, kas bijuši citām Eiropas valstīm, kur izveidojušas lielas un noslēgtas imigrantu kopienas. Protams, ātrā atbilde būtu – nelaist nevienu iekšā, bet realitāte ir sarežģītāka. Gan tādēļ, ka esot Eiropas Savienībā, durvis aizvērt pavisam neizdosies, turklāt arī pašiem ir demogrāfijas un tālāk gaidāmas darbaspēka problēmas. Tādēļ par integrāciju jādomā būs. Par to būs diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Kultūras un mākslas institūta vadošā pētniece Maija Spuriņa, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingemārs Līdaka un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Andrejs Judins.  

Iniciamos un nuevo programa de la mano con el Comando Norte, en el que Nacho Carretero y Aitana Castaño se reúnen con Raquel Villaécija, periodista  y autora de libro "La vergüenza", una crónica sobre uno de los juicios más mediáticos y duros de la historia.  Una semana más abrimos el club de la Miss Experiencia para recibir a Mamen García que tiene 78 años y fue actriz, compositora, cantante, pianista y autora del jingle publicitario de Mercadona. Seguimos con Meterse en un Jardín, con Eduardo Barba, en el que hacemos un viaje fascinante a las raíces de las plantas. Y los últimos 15 Minutos se los dedicamos a la Fama donde Martin Bianchi nos hace un repaso sobre la publicación de las prometedores memorias de Isabel Preysler, el reencuentro de la Familia Real en Oviedo a raíz de los premios Princesa de Asturias y la renuncia del hermano del rey Carlos III de Inglaterra, el príncipe Andrés, tras su reiterados y probados escándalos.