Podcasts about cija

  • 240PODCASTS
  • 1,169EPISODES
  • 38mAVG DURATION
  • 5WEEKLY NEW EPISODES
  • Mar 12, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024

Categories



Best podcasts about cija

Latest podcast episodes about cija

The CJN Daily
This pro bono legal team has helped over 550 Canadian victims of antisemitism since Oct. 7

The CJN Daily

Play Episode Listen Later Mar 12, 2025 23:58 Transcription Available


A pro-Israel student is suing Toronto Metropolitan University for $1.3 million, arguing the school allowed violations of campus policies that created a toxic atmosphere for Jews—and even cost her a job. Eslewhere, Jewish members of the Public Service Alliance of Canada—whose dues get donated to Palestinian causes like the United Nations Relief & Works Agency—are outraged that a senior official in the union has been posting pro-Hamas slogans to social media. What connects these stories, and more than 500 others? These Canadians sought help from the new CIJA Legal Task Force, a free initiative created by the lobbyist organization the Centre for Israel Jewish Affairs. Created years ago as a professional development group, the task force has, since Oct. 7, evolved into a “rapid response” pro bono legal team that combats antisemitism directly—by taking the issues to court. Officials behind the group say that politicians, police officers, school boards, unions and hospitals have failed to take the problem seriously, prompting them to take matters into their own hands. On today's episode of The CJN Daily, we're joined by former federal crown prosecutor Nanette Rosen, who co-chairs the legal task force, and Richard Marceau, a lawyer and CIJA's general counsel. Related links Learn more about the CIJA Legal Task Force and how to apply for help. Why CIJA is helping some families of the Canadians murdered on Oct. 7 to sue Ottawa for resuming funding to UNRWA, in The CJN. Read the legal brief filed at the Ontario Superior Court of Justice last April by a Toronto Metropolitan University student against her school, alleging toxic antisemitic conditions. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here) Read transcript

Idź Pod Prąd NOWOŚCI

➡️ Obejrzyj całość: https://youtube.com/live/UuSsPkDIU_c #katolicyzm #katolik #chrześcijaństwo #chrześcijanin #nawrócenie #historia #pastorChojecki #narkotyki #grzech #alkoholizm #kk #kościół #KościółKatolicki #religia #modlitwa #krzyż #krucyfiks Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

Idź Pod Prąd NOWOŚCI
Co jest niezwykłego w chrześcijaństwie? | Pastor Paweł Chojecki, Nauczanie, 2025-03-09

Idź Pod Prąd NOWOŚCI

Play Episode Listen Later Mar 9, 2025 88:53


Często chrześcijaństwo kojarzy się ze zbiorem faktów i prawd wiary. Nie jest to jednak istota chrześcijaństwa, którą jest nawiązanie osobistej relacji z Jezusem. Ten nowy związek radykalnie Cię zmienia i uzdalnia do autentycznej miłości do innych! #nauczaniepastora #miłość #związek ----------------------------------------------------

SZUKAJCIE, A ZNAJDZIECIE
Czym jest chrześcijańska nadzieja?

SZUKAJCIE, A ZNAJDZIECIE

Play Episode Listen Later Mar 9, 2025 8:03


Nauczania pastora Pawła Chojeckiego
Co jest niezwykłego w chrześcijaństwie? | Pastor Paweł Chojecki, Nauczanie, 2025-03-09

Nauczania pastora Pawła Chojeckiego

Play Episode Listen Later Mar 9, 2025 88:53


Często chrześcijaństwo kojarzy się ze zbiorem faktów i prawd wiary. Nie jest to jednak istota chrześcijaństwa, którą jest nawiązanie osobistej relacji z Jezusem. Ten nowy związek radykalnie Cię zmienia i uzdalnia do autentycznej miłości do innych! #nauczaniepastora #miłość #związek ----------------------------------------------------

Divas puslodes
ASV ārpolitikas jaunais kurss. Eiropas mobilizācija savai un Ukrainas aizstāvībai

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Mar 5, 2025 54:03


Nez vai ir vērts sacīt, ka ir pagājusi atkal viena saspringta nedēļa. Liekas, ka pēdējās dienās ir gājis tik traki kā vēl nekad. Protams, atkal ir jārunā par Ukrainu. ASV, Eiropu. Aktualitātes Divās puslodēs komentē bijušais diplomāts Andris Teikmanis un sabiedrisko mediju portāla LSM žurnālists Ģirts Kasparāns. Sazināmies arī Latvijas TV žurnālisti Inu Strazdiņu. Cita Amerika Pirms apmēram deviņām stundām Vašingtonā noslēdzās prezidenta Donalda Trampa uzruna apvienotajai Savienoto Valstu Senāta un Kongresa Pārstāvju palātas sapulcei. Šīs ASV valsts galvas uzrunas, parasti teiktas reizi gadā, tiek veltītas valdošās administrācijas politisko nostādņu definēšanai un vēstījumam par darbības rezultātiem. Pēdējā sadaļa it kā šoreiz nebūtu īsti vietā, ciktāl prezidenta Trampa valdības darbības termiņš pagaidām vien nedēļās rēķināms, taču tas netraucēja Baltā nama saimniekam atkārtot jau iepriekš izskanējušo izteikumu, ka viņa administrācija ir izcilākā visā valsts vēsturē. Savukārt viņa priekšgājējs Baidens esot, protams, visvājākais no līdzšinējiem prezidentiem, atstājis valsti katastrofālā situācijā un olas – šausminošā dārdzībā. Kā atzīmē daudzi komentētāji, šī uzruna Kongresa palātām ar tās teicēja spilgto pašslavināšanos un politisko konkurentu gānīšanu vairāk atgādinot priekšvēlēšanu kampaņas uzstāšanos. Pie tam teiktais visai maz skāra tematu, kas tiek piesaukts kā amerikāņu sabiedrībai pašreiz svarīgākais – dzīves dārdzības mazināšanu. Runātājs vien pauda, ka ik dienas cīnoties, lai stāvokli labotu. Pie tam pamatīga pasāža tika veltīta ievedmuitas tarifiem, kurus Savienotās Valstis nule ieviesušas vai grasās ieviest – zināmus traucējumus gan tie radīšot, toties došot milzu labumu. Tikām pēc tam, kad 3. martā stājās spēkā ASV noteiktie tarifi Meksikas, Kanādas un Ķīnas precēm, un šīs valstis paziņoja par atbildes pasākumiem, tiek runāts par tirdzniecības kara sākumu. Savu ēnu pār prezidenta uzstāšanos meta arī 28. februārā katastrofa Baltajā namā, kad sarunas ar Ukrainas prezidentu, kam bija jāvaiņagojas ar t.s. „Retzemju elementu līguma” parakstīšanu, netika tālāk par preses konferenci. Asajai vārdu pārmaiņai Ovālajā kabinetā un Ukrainas līdera izlikšanai aiz Baltā nama durvīm sekoja pirmdienas paziņojums par visas amerikāņu Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apturēšanu. Tiesa, Trampa uzrunā šai ziņā izskanēja pielaidīgākas notis: no prezidenta Zelenska esot saņemta vēstule, kas apliecinot, ka Ukraina ir gatava miera sarunām. Tramps atzinīgi vērtējot šo vēstuli, un arī no Krievijas esot saņemti signāli par gatavību mieram. Kopumā ņemot, Vašingtonas rīcība pagājušajās dienās liek pieņemt domu, ka prezidenta Trampa un viņa komandas personā mums ir darīšana ar citādu Ameriku. Cik ļoti citādu – tas vēl paliek atbildams jautājums. Laiks Eiropai Savienoto Valstu jaunās administrācijas un Ukrainas dialogs, kam līdz šim bijuši teju vissliktākie iedomājamie rezultāti, licis drudžaini sarosīties Eiropas valstu valdībām. Pēc pagājušās piektdienas nelaimīgās preses konferences Ovālajā kabinetā nozīmīgāko Ukrainas partnervalstu pārstāvji sagaidīja prezidentu Zelenski samitā Londonā. Lēmums par šādu tikšanos tika pieņemts nedēļu pirms tam, taču Vašingtonā notikušais iekrāsoja to krietni dramatiskākos toņos. Runa nepārprotami nav tikai par Ukrainu, bet par līdzšinējām transatlantiskajām drošības saiknēm kopumā. Ja jau prezidenta Trampa administrācija tik krasi un nepārprotami maina kursu attiecībā pret Ukrainu, vai tā nevar līdzīgi rīkoties arī NATO sakarā? Kā brīdinošs signāls vērtējams fakts, ka lēmums par ieroču piegāžu pārtraukšanu Ukrainai Baltajā namā tika pieņemts bez jebkādas konsultēšanās ar Eiropas partneriem. Tikām Londonā sabraukušie vienojās strādāt pie sava miera plāna, kuru piedāvāt Savienotajām Valstīm. Nepieciešamība Eiropas valstīm vairāk ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā no aktuālas burtiski dažu dienu laikā pārtapusi akūtā. 4. martā ar savu plānu nāca klajā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tas paredz piešķirt dalībvalstīm plašāku fiskālo telpu investīcijām aizsardzības nozarē, piedāvāt šiem mērķiem arī 150 miljardus eiro lielus kredītresursus un aktivizēt privātā kapitāla līdzdalību. Kopējais plāna „ReArm Europe” – „Pārapbruņot Eiropu” – apjoms tiek plānots apmēram astoņsimt miljardus liels. Vācijas potenciālais kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vēlreiz apliecinājis gatavību atbrīvot aizsardzības tēriņus no Vācijas likumdošanā iestrādāto budžeta limitu žņaugiem. Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izteicies, ka vēl esošajā Parlamenta sastāvā, t.i. līdz 2029. gadam, britu aizsardzības budžetam, kas šobrīd ir 2,3% no iekšzemes kopprodukta, jāsasniedz 3%. Pirmdien Francija izvirzīja savu daļējas uguns pārtraukšanas projektu, proti, puses vienotos uz mēnesi pārtraukt karadarbību gaisā, uz ūdens un triecienus kritiskajai infrastruktūrai. Šī uguns pārtraukšana arī apliecinātu Krievijas vadoņa Putina patieso gatavību mieram. 6. martā Eiropas Savienības valstu vadītāji tiekas ārkārtas sanāksmē Briselē, lai jau atkal spriestu par atbalstu Ukrainai un savienības aizsardzības spēju stiprināšanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

The CJN Daily
What to expect from this week's Antisemitism Forum in Ottawa

The CJN Daily

Play Episode Listen Later Mar 3, 2025 24:15


On Thursday March 6, in Ottawa, the Trudeau government is holding a national antisemitism forum to help better protect Jewish Canadians from what it calls “a troubling rise in antisemitic incidents, threats, and hate crimes.” It's by invitation only, and is expected to bring together police, prosecutors, politicians and Jewish leaders for a one-day confab on how Ottawa, the provinces and municipalities can work better together to ensure Jewish Canadians feel safe to go to synagogue, school and live in their communities. The timing of this forum has prompted some skepticism in some corners: it's being held just three days before the federal Liberals elect a new leader and prime minister–and only weeks before Canada could be sent into a general election, which puts any political pledges made at this conference at risk. It's also being held a full seventeen months post-Oct. 7, which unleashed an explosion of antisemitism in this country that's continued unabated, with synagogue fire bombings, gun shots at religious schools, vandalism against Jewish businesses, doxxing of Jews in health care and academia, and supporters of designated terror groups continuing to operate openly, including on campus, online and on the streets. Some groups, including CIJA, the Centre for Israel and Jewish Affairs, who pushed for the forum, say unless concrete action is announced, it will be of little value. So who's attending? Why weren't the Conservatives invited? What will Canadian police and politicians hear? Will Canada promise Bubble legislation? On today's episode of The CJN Daily, host Ellin Bessner gets a preview from one of the forum's panelists, Toronto criminal defence lawyer Mark Sandler, who's also the founder and chair of the Alliance of Canadians Combatting Antisemitism. What we talked about: Learn more about the Alliance of Canadians Combatting Antisemitism. Read more about what Jewish leaders are expecting from Ottawa's Antisemitism Forum, in The CJN. Hear why Ottawa has been urged to convene a national summit focusing on law enforcement and antisemitism, in The CJN.Example Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

Krustpunktā
Krustpunktā: Legālā un nelegālā migrācija Latvijā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 26, 2025


Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Krustpunktā
Krustpunktā: Legālā un nelegālā migrācija Latvijā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 26, 2025 53:40


Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

LTV Ziņu dienests
“Šodienas jautājums”: Drošības situācija Latvijā – secinājumi?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Feb 25, 2025 21:03


Studijā Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Idź Pod Prąd NOWOŚCI

▶️ Obejrzyj całość: https://youtube.com/live/78mfAf3xi9s ZOBACZ więcej na kanale #IPPTV: https://youtube.com/idzpodpradtv #chrześcijaństwo #protestant #świat #ludzie #Jezus #dyskoteka #młodzież #kościół #protestanci #chrześcijanie #myśl #shorts Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

Divas puslodes
Kopš Trampa stāšanās amatā situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 53:56


Ukraina, Krievija, ASV, Eiropas drošība - šie ir temati, kas aizvadīto dienu fokusā. Notikumi risinās lielā ātrumā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā. Kurš vēl atceras, ka aizvadītās nedēļas nogalē galvenā uzmanība bija pievērsta Minhenei, kur pulcējās valstu līderi, lai spriestu par to, kā nodrošināt mieru Eiropā? Tur vislielāko uzmanību izpelnījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tūdaļ pēc Minhenes vairāku valstu vadītājus 17. februārī Parīzē pulcēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šaurākā lokā tika spriests, kādai jābūt Eiropas nostājai pēc tam, kad ASV ir sākusi attālināties no Eiropas drošības politikas. Savukārt 18.februārī Saūda Arābijā jau notika pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas delegāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu iecerēto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos. Pēc tās Tramps paudis atklātu atbalstu Putinam un faktiski vainojis ukraiņus, ka tie esot pieļāvuši karu un neesot vienojušies ar krieviem jau agrāk. Bet šodien, 19. februārī, Parīzē tiek rīkota nākamā tikšanās, kurā Eiropas valstu vadītāji spriedīs par tālāko rīcību. Bet Eiropa vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Radio ziņu dienests žurnālists Rustams Šukurovs. Ierakstā viedokli pauž Dmitro Levus, politologs, Sabiedrisko pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors.    

Zināmais nezināmajā
Izdegšana: ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 52:45


Raidījumā pievēršamies mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļai, kas aizpilda tik lielu daļu no diennakts laika - darbam. Pētījumi rāda, ka cilvēka psiholoģiskā un fiziskā veselība ievērojami cieš ne tikai no visiem zināmās izdegšanas pārslodzē, bet arī no nespējas realizēt savas ambīcijas un darīt darbu, kas sagādā gandarījumu. Kas notiek ar mums, kad esam puzles gabaliņš nepareizā puzlē? Ko mūsu prātam un ķermenim nodara stagnācija profesionālajā dzīvē? Vai klusā atlaišana ir terors, ko mēdz piekopt pret darbiniekiem arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšana ir process," norāda Marija Ābeltiņa. "Hronisks stress ir izdegšanas pamatā," atzīst Ivars Vanadziņš un piebilst,izdegšanā ir arī ļoti sarežģīta lieta. "Troksnis vai ķīmija mūs ietekmē visus vienādi. Skaļumā būs sabojātas ausis. Savukārt stress - vienam tas ir un otram tas nav. Katram noteikti ir bijuši darba kolektīvi, ģimenes vai kaut kādi draugi, kur ir vienāda situācija un cilvēki reaģē... Vienam tas ir - par ko tu vispār cepties? Otrs ir gandrīz sajucis prātā. Un ir pilnīgi vienāda situācija. Trokšņa gadījumā visiem būtu mazliet bojātas ausis, stresa gadījumā - viens tiek galā, vienam ir tās stratēģijas vai spēja, vai tā kompetence, vai treniņš, vai vai dzīves pieredze, otram viņa nav," analizē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa kādā intervijā ir teikusi, ka problēma ir tajā, ka izdegšana nenotiek tā pēkšņi, vienā dienā. Vai tas nozīmē, ka paši nemaz nespējam fiksēt, kad sākas izdegšana? "Domāju, ka tas ir arī atkarīgs no tā, kādā kontaktā mēs esam ar sevi. Vai mēs vispār esam pieraduši, ka jaunieši saka - "iečekoties sevī", ieklausīties sevī. Un vai mēs ņemam par pilnu to, ko mēs dzirdam par sevi, vai to, ko mēs redzam. Jo dažkārt man cilvēki ir teikušu tā: Marija, es saprotu, ka man sen jau "jumts deg un ir nobraucis", bet ko darīt, jāuzņem lielāks ātrums. Ja es apstāšos, tad man būs tas viss jārisina," pieredzē dalās Marija Ābeltiņa. "Es pēc kaut kādas inerces vēl varu kustēties. Protams, ka izdegšanas pazīmes, ja mēs paskatāmies trīs tos klasiskos veidus, ka spēki izsīkst, ka mēs paliekam tādi īgņas, mums nepatīk tas, ko mēs darām, ar ko mēs esam kopā, un mums tā produktivitāte samazinās, tad tas nenotiek vienā dienā, ka mēs esam tādi totālākie grinči vai mēs esam soli super izsīkuši, ka nevaram piecelties no gultas, vai mēs vienkārši pieļaujam kļūdu pēc kļūdas, tā jau nenotiek." Ivars Vanadziņš norāda, ka oficiālie dati liecina, ka izdegšanas sindroms pieaug, lai arī to nav viegli diagnosticēt. "Dati nav iepriecinoši un ir visi priekšnosacījumi, lai tā būtu nākamā epidēmija, līdzīgi kā tas ir daudzās valstīs. Un lai tā nebūtu, droši vien ir gan šādi raidījumi, gan citādi raidījumi, gan mācības, gan viskautkas. Arī individuālā līmenī, arī darba devēja līmenī tomēr par to ir stipri vairāk jārunā. Jo mums tā stigma ir, ja es salauzu kāju, to es saprotu, ka tā ir problēma, nevar nākt uz darbu, bet tu jūties slikti, nejūties novērtēts, nejūties tur vēl kaut kāds, kas tā tagad ir par simulešanu. Rokas, kājas kustās, nāc!" komentē Ivars Vanadziņš. Marija Ābeltiņa atklāj, ka kādās mācībās viņai vaicāts, vai tiešām darbā būtu jājūtas labi. "Es aizdomājos, ka mēs pirmām kārtām paši nododam publiskajā sektorā strādājošajiem, ka tev jābūt pārstrādātam, jābūt ar pārgrieztām acīm, tādam kā izsīkušam, tad tu esi pierādījis, ka tu strādā. Kas ir pilnīgi, man liekas, kaut kas ačgārns. Un arī tas, ko mēs arī paši no sevis varbūt sagaidām," vērtē Marijā Ābeltiņa. "Pārstrādāšanās ir viens no veidiem, kas ved līdz izdegšanai. Un mēs kļūstam neefektīvi dienas beigās, mēs pieļaujam vairāk kļūdas, un mēs patiešām nevaram arī realizēt to savu potenciālu. Jautājums ir par to, vai mēs spējam atjaunot resursus, lai turpinātu ilgtermiņā strādāt. Jo tur jau tas āķis ir, ka garlaicība īstermiņā nav nekāda liela problēma. Kaut kāda stresaina, liela pārslodze īstermiņā nav nekāda liela problēma. Jautājums - kas notiek gadiem? Jo tas, ko ar ko es saskaros... Bija finanšu krīze 2008. gadā, cilvēki tajā laikā sāka aizvietot kādu, jo bija štatu samazināšana, un cik ir pagājuši gadi, viņi aizvien aizvieto. Un tad viņi nomet to atlūgumu un saka - es vairs nevaru. Protams, jo tas bija domāts kaut kāds īstermiņa variants, sen jau ir atnākušos citas krīzes, bet cilvēks vēl aizvien velk to vezumu." "Kāds teiks: hei, man sākās tās trakās galvassāpes, es aizeju pie ārsta, visu pārbaudu, nav nekas tāds. Tas nozīmē, ka, iespējams, tas ir veids, kā ķermenis reaģē," par pārslodzi, kas rada izdegšana bilst Marija Ābeltiņa. "Ja ilgstošais hroniskais disbalanss ir, tas novedīs pie psihosomatiskas izpausmes. Pievienojas arī ķermeniskā izpausme, vienam tās būs galvassāpes, vienam sāpēs vēders biežāk, vienam vēl kaut kas. Svarīgi atcerēties, ka hronisks stress ir bioķīmija un to mēs nespējam kontrolēt. Sandra paliks mierīga, Ivars paliks nervozs un abiem mums būs augstāks kortizola līmenis, viņš katram izpaudīsies savādāk, bet abiem mums bojās veselību ilgtermiņā," norāda Ivars Vanadziņš. Vai iespējamā izdegšanā ir atkarīga arī no personības tipa? "Kā man gribētos teikt, ka tas nav no iedzimtības atkarīgs. Bet ir. Es to saucu par tādu ģenētisko loteriju, jo tu nekad nezini, ar ko tu piedzimsi, kāds tev būs tas sākotnējais "kāršu komplekts"," atzīst Marija Ābeltiņa. "Ir cilvēki, kas piedzimst ar tā saucamo augstāku neirotisma līmeni. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka manas spējas, piemēram, regulēt emocijas... man ir vairāk pie tā jāpiestrādā. Vai man ir realitātē lielāka nosliece satraukties, es esmu vairāk jūtīgs cilvēks, es visu uztveršu nopietnāk, un man būs lielāka nosliece uz negatīvām emocijām, kā arī nomāktību, augstāks stresa līmenis. Un līdz ar to, ja man ir šāda iedzimtība, tas nozīmē, ka man vairāk būs jāpiestrādā pie tā, lai sevi balansētu. Un kādam būs, protams, zelta ģenētiskā karts - ļoti viss stabili, ļoti sabalansēts, augsta stresa noturība. Tie būs cilvēki, kuri teiks - kolēģi, kur te ir problēma?" Izdegšanas sindroms kā diagnoze zināms kopš 20. gs. 70. gadiem Termins "izdegšana"  kā diagnoze pirmo reizi tika lietots pagājušā gadsimta 70. gados,  kad amerikāņu psihologs Herberts Freidenbergers aprakstīja pacientus, kuri cieš no stresa un pārslodzes, kas saistīta ar darbu. Kādas tolaik bija terapijas metodes šī sindroma ārstēšanai un cik senā vēsturē var runāt par „izdegšanu” darbavietās, vaicājām Nacionālā psihiskās veselības centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājam, profesoram Mārim Taubem.  Vispirms Māris Taube raksturo pašu traucējumu, uzsverot, ka no vienas puses nav tik viegli pateikt, vai cilvēkam ir izdegšanas sindroms, bet, no otras puses, ir visai skaidri iemesli – enerģijas izsīkuma vai izsīkuma sajūta,  palielināta garīgā attālināšanās no darba,  negatīvisma vai cinisma sajūta saistībā ar darbu. Un ja darba vide tiek mainīta, šie simptomi pazūd. Daži psihologi uzskata, ka pirmās ziņas par izdegšanas sindromu jau varam rast Bībelē Vecajā Derībā, kur aprakstīts, kā pravietis Elija pēc  dažādu brīnumu veikšanas ir bijis izmisis un iekritis dziļā miegā. Patiesību sakot, tas  gan vairāk izklausās pēc pārguruma, ne izdegšanas sindroma. Tāpat speciālisti atsaucas uz  Šekspīra  darba „Kaislīgais svētceļnieks” rindām: „Un  mīlestībā dega viņa, kā salmi ar uguns liesmu.” Tiek uzskatīts, ka šeit pirmo reizi ir aprakstīta sajūta, kas liecina par enerģijas izsīkuma procesu, tiesa gan, ne darbā, bet mīlestībā. Vēl atsauces uz  izdegšanas sindromu  literatūrā  var atrast Tomasa Manna romānā „Budenbroki”, kur aprakstīts, kā konsula dēls  Tomass Budenbroks  jūtas izsmelts, ir vīlies un zaudējis interesi par notiekošo, darbojoties tēva firmā un pildot senatora pienākumus.  Tā  savā pētījumā par izdegšanas sindromu sociālās un kultūras vēstures aspektā raksta Nīderlandes klīniskais psihologs un psiholoģijas profesors Viljams Šaufelī. Profesoram Taubem vaicājam par 19. gadsimtu, kad pasauli skara industriālā revolūcija un  ļaudis masveidā sāka strādāt fabrikās. Bet savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties hidrobioloģe Marta Dieviņa. Viņa stāsta par Lotes Vilmas Vītiņas dzejprozas grāmatu “Ūdenstornis”. Grāmatā pētniece saredz iespēju ikkatras paaudzes cilvēkam ieraudzīt sevi dzīves meklējumos.

Kultūras Rondo
Kā tehnoloģiju ietekmē mainās animācija? Saruna ar Edmundu Jansonu

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 28:39


Kā tehnoloģiju ietekmē mainās animācijas stils -3D animācijas tehnikas popularitāte un pieejamība. Klasiskās tehnikas ekskluzivitāte. Skats uz Latvijas animācijas filmu ainu. Kultūras rondo studijā izvaicājam animācijas filmu režisoru un mākslinieku, animācijas studijas „Atomart” vadītāju Edmundu Jansonu.   Pēc Ginta Zilbaloža „Straumes” starptautiskajiem panākumiem ir sperti papildu soļi animatoru izglītības atbalstam. Tostarp - Kultūras ministrijai līdz 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par animatoru augstākās izglītības studiju programmas izveides plānu, iespējamiem risinājumiem un detalizētu nepieciešamā finansējuma aprēķinu. Bet ko tas nozīmē realitātē tiem, kas nupat izlēmuši studēt audiovizuālo mākslu? Ko par to saka jau esošie profesionāļi un mācībspēki? Kā animācijas māksla mainās līdztekus tehnoloģiju attīstībai? Sarunu papildina arī fragments no intervijas ar Krisu Vedžu. Viens no ASV animācijas veterāniem, kurš piedzīvojis industrijas attīstību no pirmajiem datoranimācijas darbiem līdz mūsdienām, ir režisors Kriss Vedžs (Chris Wedge), kura pazīstamākais darbs Latvijā ir animācijas filma "Ledus laikmets". 2024. gada novembrī Vedžs piedalījās sarunā ar filmas "Straume" veidotājiem Baltijas filmu festivālā Ņujorkā. Māra Rozenberga nupat tikās uz attālinātu interviju ar Krisu Vedžu, kura pilnībā skanēs kādā no nākamajiem Kultūras rondo raidījumiem.

Augstāk par zemi
Izstāde Lietuvā "NSRD: Informācija par transformētu situāciju". Idejas turpina iedvesmot

Augstāk par zemi

Play Episode Listen Later Feb 16, 2025 29:57


Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja filiālē Radvilas pils mākslas muzejā Viļņā vēl līdz 23. februārim skatāmā izstāde "NSRD: Informācija par transformētu situāciju". Aptaujājot izstādes apmeklētājus, ieklausoties kuratoru un izstādē uzaicināto šolaiku mākslinieku stāstījumā, noskaidrojam, kuras no NSRD jeb 80. gados dibinātās „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas” idejām turpina iedvesmot. Interneta vietnē LSM.lv Viļņas izstādes recenzijā, pati, būdama nebijušo sajūtu restaurācijas savaldzināta māksliniece, Gundega Evelone raksta, ka “precīzi definēt un iezīmēt "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas" ietekmes robežas, visticamāk, nebūs iespējams nekad. Skaidrs ir tikai aktīvās darbības laiks – septiņdesmito gadu beigas, astoņdesmitie un atslēgas personas – Juris Boiko un Hardijs Lediņš, kas pulcēja ar sevi līdzīgi domājošos, kā arī tas, ka NSRD ir bijis un turpina būt nozīmīgs fenomens. Tā daudzveidīgo izpausmju dēļ – apvienība strādājusi teju ikvienā mākslas jomā, tā skaitā kultūras teorijās – un skaidrības un visu analizējošā prāta labad gribētos NSRD pasludināt par atsevišķu mākslas virzienu, vai vismaz postmodernisma atzaru, taču tas būtu pretrunā ar viņu izstrādāto "Aptuvenās mākslas manifestu". Māksliniece atzīmē arī, ka Viļņā skatāmā izstāde ir plašākā kāda jebkad tikusi sarīkota par  leģendāro apvienību, un tā nu sanāk, ka uz Radvilu pils mākslas muzeju, atkal citēšu, “no visa reģiona plūst īpatnējās NSRD radītās laiktelpas apmeklētāji”. Tā ir un viņu vidū arī es, Anda Buševica, un šai raidījumā, aptaujājot izstādes apmeklētājus, ieklausoties kuratoru un mākslinieku stāstījumā, mēģināšu nojaust,  kuras no  NSRD idejām joprojām turpina “transformēt situāciju”. Mani sarunbiedri šai raidījumā: mākslinieks Kaspars Groševs, izstādes kuratores Māra Traumane un Māra Žeikare. Izstāde "NSRD: Informācija par transformētu situāciju" tapusi sadarbojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centram ar Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju. Un Māra Žeikare sarunas iesākumā norāda uz to, ka Laikmetīgās mākslas centra krājumā atrodas Hardija Lediņa arhīvs, kas kalpojis par impulsu jau vairākām izstādēm un mākslas akcijām. Īpaši vērienīgi tās  notika pirms desmit gadiem, kad, sākotnēji puspajokam, reaģējot uz kultūras stratēģiju gadu nodēvēt kāda dižgara vārdā,  Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2015. gadu pasludināja par Hardija Lediņa gadu, atkārtojot viņa mākslas performances, sarīkojot Jura Boiko instalāciju  izstādi Nacionālajā Mākslas muzejā. Iznāca arī Māras Žeikares un Ievas Astahovskas 500 lapaspušu biezā NSRD darbībai veltītā grāmata. Un to var sajust arī Viļņas izstādē, ka Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas stāsts šo gadu laikā jau ir nopulējies, un tomēr arī šādu izstāžu rīkošana ir veids kā turpināt NSRD arhīva apzināšanu. 

CANADALAND
Man of Steel, Nation of Bloat

CANADALAND

Play Episode Listen Later Feb 11, 2025 28:23


The government hired 110,000 workers over the past 10 years, did we get 110,000 times more efficient? It doesn't look like it, but veteran public servant Michael Wernick breaks it all down for Noor. And, yes folks, we're talking about tariffs again, because Donald Trump enacted a 25 percent tariff on all steel and aluminum imports, with NO exceptions. Plus, our nominations for Fentanyl Czar, and the defamation case against Conservative Deputy Leader Melissa Lantsman, CIJA, and Ezra Levant.Host: Noor AzriehCredits: Aviva Lessard (Senior Producer), Sam Konnert (Producer), Noor Azrieh (Host/Producer), Caleb Thompson (Audio Editor and Technical Producer), Max Collins (Director of Audio) Jesse Brown (Editor), Tony Wang (Artwork)Guests: Michael WernickBackground reading:How a ballooning public sector is reshaping Canada's economy - The Globe and MailAttrition is the 'worst way' to shrink federal public service, says former clerk - Yahoo NewsOpinion: Canada can learn from Trump and cut its bloated bureaucracy - The Globe and MailPoilievre says he wants to cut the federal public service, doesn't mind remote work - CBC NewsWhat does Justin Trudeau's departure mean for federal public servants? - CBC NewsSponsors: Take action at remoteworks.ca today to support a future of work that benefits everyone. If you value this podcast, Support us! You'll get premium access to all our shows ad free, including early releases and bonus content. You'll also get our exclusive newsletter, discounts on merch, tickets to our live and virtual events, and more than anything, you'll be a part of the solution to Canada's journalism crisis, you'll be keeping our work free and accessible to everybody. You can listen ad-free on Amazon Music—included with Prime. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

OPPO
Man of Steel, Nation of Bloat

OPPO

Play Episode Listen Later Feb 11, 2025 28:23


The government hired 110,000 workers over the past 10 years, did we get 110,000 times more efficient? It doesn't look like it, but veteran public servant Michael Wernick breaks it all down for Noor. And, yes folks, we're talking about tariffs again, because Donald Trump enacted a 25 percent tariff on all steel and aluminum imports, with NO exceptions. Plus, our nominations for Fentanyl Czar, and the defamation case against Conservative Deputy Leader Melissa Lantsman, CIJA, and Ezra Levant.Host: Noor AzriehCredits: Aviva Lessard (Senior Producer), Sam Konnert (Producer), Noor Azrieh (Host/Producer), Caleb Thompson (Audio Editor and Technical Producer), Max Collins (Director of Audio) Jesse Brown (Editor), Tony Wang (Artwork)Guests: Michael WernickBackground reading:How a ballooning public sector is reshaping Canada's economy - The Globe and MailAttrition is the 'worst way' to shrink federal public service, says former clerk - Yahoo NewsOpinion: Canada can learn from Trump and cut its bloated bureaucracy - The Globe and MailPoilievre says he wants to cut the federal public service, doesn't mind remote work - CBC NewsWhat does Justin Trudeau's departure mean for federal public servants? - CBC NewsSponsors: Take action at remoteworks.ca today to support a future of work that benefits everyone. If you value this podcast, Support us! You'll get premium access to all our shows ad free, including early releases and bonus content. You'll also get our exclusive newsletter, discounts on merch, tickets to our live and virtual events, and more than anything, you'll be a part of the solution to Canada's journalism crisis, you'll be keeping our work free and accessible to everybody. You can listen ad-free on Amazon Music—included with Prime. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Radio Marija Latvija
Caritas darbs Zemgalē | Rīta cēliens kopā ar Caritas Latvija | RML S10E16 | Edgars un Inga Svētiņi, Konrāds Maijers (Vācija) | Judīte Briede-Jureviča | 11.02.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Feb 11, 2025 47:31


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Imponderabilia
Łukasz Orbitowski: Neron, chrześcijaństwo, więzienie i reinkarnacja

Imponderabilia

Play Episode Listen Later Feb 10, 2025 73:54


Łukasz Orbitowski znany z powieści "Inna Dusza" oraz "Kult" wrócił z kapitalną ksiązką "Wróg", o której rozmawiamy, ale to wspaniały powód, by poznać bliżej pisarstwo i samego Łukasza. Jak to się stało, że trafił do więzienia? Dlaczego został ateistą? Jakich czytelników wychował Stephen King?Książkę znajdziesz tu:https://www.swiatksiazki.pl/wrog-7356282-ksiazka.htmlŁukasz Orbitowski: https://www.instagram.com/lukaszorbitowski/https://www.facebook.com/LOrbitowski/i Świat Książki:https://www.instagram.com/wydawnictwo_swiatksiazki/https://www.facebook.com/wydawnictwo.swiat.ksiazkiwspółpraca reklamowa ze Światem Książki

Radio Marija Latvija
Izbraukuma translācija | Sv. Mise | Rīgas Vissv. Trīsvienības baznīca | 09.02.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Feb 9, 2025 80:56


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

The CJN Daily
Tariff war with U.S. could raise kosher food prices 50 to 60 percent in Canada: importer

The CJN Daily

Play Episode Listen Later Feb 6, 2025 20:26


The recent announcement of a temporary 30-day pause in the Canada-U.S. tariff war came as a relief to this country's largest importer of Kosher foods made in the United States. Montreal-based Altra Foods spent the earlier part of the week scrambling to place rush orders from suppliers south of the border, after Canada vowed to slap 25% retaliatory duties on some of the company's 3,000 kosher imported brands, such as Sabra, Geffen, Streit's, Hadar and even Bush Beans. But Altra's vice president ,Jack Hartstein, worries that if the negotiations collapse,and the Canadian tariffs kick in next month-just ahead of Passover–prices will rise by between 50 and 60 percent for kosher food imports from the key U.S. market. That's why Canada's kashruth organizations COR and MK,and the Hasidic community have teamed up with political advocacy group CIJA, and with help from several Liberal MPs, to urge Ottawa to exempt kosher foods from this current trade war. On today's episode of The CJN Daily, we're joined by Jack Hartstein, of ALTRA Foods, on how his company is bracing for the impact, and what to expect next. What we talked about: Read the list of U.S. products slated for Canadian-imposed 25% import tariffs. Why the 2025 proposed Canadian import tariffs will be much worse for kosher food consumers than the previous 2018 trade war, in The CJN Learn more about ALTRA Foods. Credits Host and writer: Ellin Bessner (@ebessner) Production team: Zachary Kauffman (producer), Michael Fraiman (executive producer) Music: Dov Beck-Levine Support our show Subscribe to The CJN newsletter Donate to The CJN (+ get a charitable tax receipt) Subscribe to The CJN Daily (Not sure how? Click here)

Pievienotā vērtība
Diskriminācija darba tirgū vecuma dēļ: darītāju trūkst, bet daļu darba meklētāju atraida

Pievienotā vērtība

Play Episode Listen Later Feb 3, 2025 15:39


Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kurp dodas Eiropas ekonomika un arī par vecuma diskrimināciju darba tirgū. Veidojas paradokss - visās valstīs trūkst darba roku, bet tajā pašā laikā cītīgi noraidām būtisku darba meklētāju daļu. No visiem darba meklētājiem 40 % ir vairāk nekā 50 gadu. Un tieši par diskrimināciju vecuma dēļ darba meklejumos dzirdam bieži. Darba meklētāji sūdzas: no vienas puses darbinieku trūkstot, nav kas strādā, no otras - vecāki cilvēki netiekot pat izskatīti kā potenciālie kandidāti. To apstiprina arī personāla atlases kompānijas "Alma Career Latvia" aptaujas dati.  Aivis Brodiņš, “Alma Career Latvia” vadītājs, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā vebinārā par izvairīšanos no diskriminācijas skaidroja, ka par diskrimināciju vecuma dēļ sūdzas ne tikai vecāki darbinieki, bet arī jaunieši un jaunie darbinieki. Bet kādēļ tā? Nozares pārstāvji saka: protams, reizēm ir klaja un atklāta diskriminācija, bet bieži vien tā ir neapzināta rīcība. Sākot jau ar to, kā rakstam darba piedāvājumu. Un tad - kur ievietojam darba sludinājumu? Sociālajos tīklos varam atdot darba sludinājumu algoritmu varā, un tie mūsu aicinājumu var rādīt tikai kādai konkrētai vecuma grupai. Un arī atlases procesā - ko izvēlamies virzīt tālāk, ko jautājam intervijās un kā izturamies pret dažādiem kandidātiem? Kādas iespējas piedāvājam? Un kā pieņemam lēmumu, kuru tad aicināt pievienoties kolektīvam?

The CJN Daily
CIJA's new leader wants you to know that Jew hatred threatens ‘the promise of Canada'

The CJN Daily

Play Episode Listen Later Jan 30, 2025 29:10


In less than two months on the job for Noah Shack, the interim CEO of the Centre for Israel and Jewish Affairs (CIJA) has had to speak out after someone shot at a Jewish girls' school in Toronto; decry a repeated arson attack on a Montreal-area synagogue; and oversee the response in Winnipeg after five swastikas were spray-painted on a community centre in a Jewish area during the final days of Hanukkah. But none of those moments marked his true national introduction, which came on Jan. 27, when he delivered a televised speech from Ottawa's Holocaust monument as part of the official ceremony to mark the 80th anniversary of the liberation of Auschwitz. Shack—who spent nearly 15 years working for CIJA in Ottawa and Toronto—has now risen to become the organization's public face, following the exit of Shimon Koffler Fogel, who managed Jewish government relations in the capital for approximately 40 years. Insiders have told The CJN that CIJA's board wanted a change of leadership ahead of an expected change in government in the coming federal election. Shack is also clear that CIJA is eager to combat anti-Israel policies, such as federal funding for the UN-backed Palestinian relief agency UNRWA—but insists CIJA isn't hitching its wagons to the Conservative party. On today's episode of The CJN Daily, Shack sits down with host Ellin Bessner to explain why he took the job, why he's calling for unity among Canada's Jewish organizations, and why he hopes Jews soon won't need to think about fleeing Canada for their own safety. Related links Read more about Noah Shack's Holocaust survivor relatives, the late Zalman and Pola Pila, of Toronto, in The CJN. Read Shimon Fogel's outlook for the Jewish community, in The CJN archives.  Watch Shimon Fogel's final testimony to the Canadian Senate about antisemitism, on Dec. 2, 2024. sure how? Click here)

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Reemigrācija: kāda palīdzība pirms atgriezties Latvijā ir aktuālākā

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Jan 27, 2025 41:58


Pērn no dzīves ārzemēs Latvijā atgriezties reemigrācijas koordinatori palīdzējuši 774 cilvēkiem. Protams, cilvēki atgriežas mājās, ejot dažādus ceļus un ne visiem vajadzīgs šāds palīgs, tomēr droši vien remigrācijas koordinatoru pierakstu kladēs apkopoti virkne jautājumu un problēmu, par ko ikdienā neiedomājamies. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik rūpīgi jāgatavojas reemigrācijai, kāda palīdzība pirms atgriezties Latvijā ir tā aktuālākā, ar kādiem šķēršļiem tautieši saskaras un kādi jautājumi noteikti jāatrisina pirms pārcelšanās. Sarunājas Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, Ruta Priede, Latgales plānošanas reģiona koordinatore, Alise Rožinska, kopā ar dzīvesbiedru Carlo de Masi plāno pārcelšanos uz Latviju no Kanādas, un Līga Baufale, Nodarbinātības valsts aģentūras "EURES" projekta vadītāja. Par atgriešanos Latvijā stāsta arī Lingu ģimene.  

Dutrizac de 6 à 9
Urgence Palestine: «C'est SCANDALEUX de voir QS s'allier à ce collectif», dit le CIJA

Dutrizac de 6 à 9

Play Episode Listen Later Jan 24, 2025 19:56


Québec solidaire s’allie à un collectif et ça ne passe pas pour le CIJA. Entrevue avec Julien Corona, directeur des communications du Centre consultatif des relations juives et israéliennes (CIJA). Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Kościół na Skale
▶ "Chrześcijańska zemsta" ▷ Tymoteusz Mysakowski - Rzymian 12:14-21

Kościół na Skale

Play Episode Listen Later Jan 22, 2025 40:22


Więcej o nas znajdziecie tutaj: Facebook: https://www.facebook.com/kosciolnaskale Instagram: https://www.instagram.com/kosciolnask... Spotify: https://open.spotify.com/show/1OCpb2p... Strona Internetowa: https://kosciolnaskale.pl/

Kultūras Rondo
Jauna ekspozīcija Blaumaņa istabai Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Rīgā

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Jan 22, 2025 14:38


Tapusi jauna ekspozīcija Rūdolfa Blaumaņa istabai - Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Alberta ielā.  Ekspozīcijas autori ir Mākslas akadēmijas absolventi Dāniels Šatalovs un Justīne Emīlija Brieze. Kopā ar jaunās ekspozīcijas dizaineru Dānielu Šatalovu un ekspozīcijas mākslinieci Justīni Emīliju Briezi skaidrojam, ko abi Mākslas akadēmijas  beidzēji savā diplomdarbā pielikuši klāt. Tā ir pavisam neliela istaba, kurā no 1906. līdz 1908 .gadam kā apakšīrnieks mitinājies Rūdolfs Blaumanis. Grafikas nodaļas absolvente Emīlija ar gaisīgu un caurspīdīgu aizkaru palīdzību radījusi sasaisti ar Blaumaņa dzimto pusi, ekspozīcijā vēl citi mūsdienīgi risinājumi. Taču jaunie mākslinieki gandarīti, ka bakalaura diplomdarbs īstenojies pavisam uzskatāmā veidā. Dāniels beidzis Mākslas akadēmijas Produktu dizaina nodaļu, viņš atklāj, kas bijis grūtākais, veidojot ekspozīciju. Dāniels uzsver, ka ekspozīcija ir dizaina un mākslas apvienojums, un arī tapšanas procesā sadarbojušies, nešķirojot, ko kurš dara. Telpā nav daudz mēbeļu, taču nelielajam dīvānam pievēršam uzmanību. Aplūkojam vēl atsevišķas smalkas detaļas telpā, arī portretus stiklā, kas met ēnu uz sienas. Kopā ar muzeja speciālisti un ekspozīcijas satura autori Maiju Laimīti tapis dziļš un emocionāli spēcīgs vēstījums par rakstnieka pēdējiem dzīves gadiem, kad Blaumanis īrēja vienu istabu plašajā Rozentālu ģimenes dzīvoklī. Par jauno Blaumaņa istabas risinājumu gandarīta Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa. Arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Holgers Elers apmierināts, ka studentu radošais process noslēdzies reālā, visiem pieejamā un apskatāmā darbā Nākamais projekts būs ekspozīcija par Andreju Upīti, kas taps sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību un ar Andreja Upīša muzeju.

Idź Pod Prąd NOWOŚCI
Inauguracja Trumpa! Fukuyama prorokuje powrót Chrześcijaństwa! | IPP

Idź Pod Prąd NOWOŚCI

Play Episode Listen Later Jan 20, 2025 85:38


Dziś inauguracja Donalda Trumpa. o 18:00 polskiego czasu wypowie przysięgę prezydencką. Czy czeka nas nowy rozdział w historii świata? Dziś komentujemy wywiad Francisa Fukuyamy, niegdyś bardzo znanego politologa i filozofa. Mówi on o Polsce, o Trumpie i zapowiada powrót chrześcijaństwa. Czy ma rację? Czy znowu się myli tak jak przy końcu historii? Dziś także o wymianie zdań premiera Tuska z Nawrockim i o rosyjskich śladach w IPNie. Będzie także o Morawieckim, którego gwardia amerykańska nie chciała wpuścić na wiec Donalda Trumpa. #IPPTVNaŻywo #polityka #Trump #Fukuyama ----------------------------------------------------

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Ko Trampa inaugurācija liecina par gaidāmo prezidentūru?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Jan 20, 2025 19:59


Studijā Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Idź Pod Prąd NOWOŚCI
Chrześcijaństwo to religia?

Idź Pod Prąd NOWOŚCI

Play Episode Listen Later Jan 17, 2025 16:36


Czy chrześcijaństwo to religia? Czym właściwie jest religia? Czy chrześcijaństwo rzeczywiście spełnia cechy religii? Czym różni się chrześcijaństwo od innych wyznań? #IPPTV #Biblia #chrześcijaństwo #wykład ----------------------------------------------------

On n'est pas obligé d'être d'accord - Sophie Durocher
«Le Hamas se moque royalement de sa propre population», dit la directrice des Missions pour CIJA en Israël

On n'est pas obligé d'être d'accord - Sophie Durocher

Play Episode Listen Later Jan 16, 2025 16:46


Retour sur l’accord pour un cessez-le-feu à Gaza et la libération d’otages. Entrevue avec Myriam Azogui-Halbwax, directrice des Missions pour CIJA (Centre consultatif des relations juives et Israéliennes) en Israël. Pour de l'information concernant l'utilisation de vos données personnelles - https://omnystudio.com/policies/listener/fr

Zināmais nezināmajā
Neizlēmība un vakcinācija. Ko par to saka filozofi, veselības pētnieki un psihologi?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 9, 2025 48:47


Kā personīgie apsvērumi un individuālā pieredze konfliktē ar vispārpieņemto un zinātniski pierādīto? Viens no skaidriem piemēriem šādai divu pasauļu sadursmei un sabiedrības polarizācijai bija Covid vakcinācija, kad ne viens vien Latvijas iedzīvotājs atturējās vai vilcinājās sekot ārstu un institūciju norādēm. Arī šobrīd ik pa laikam ziņās dzirdam stāstus par cilvēkiem, kas atteikušies vakcinēties paši vai arī vakcinēt savas atvases, un tas liek lauzīt galvu dažādām nozarēm.  Latvijas Universitātes pētnieki ir padziļināti skaidrojuši argumentus un motivāciju nevakcinēties un sniedz savus priekšlikumus, kā nākotnē uzlabot saskarsmi starp sabiedrību un valdību.  Kā sabiedrība var vienoties par tādiem pasākumiem kā kolektīvā imunizācija, ja katram pieredze un viedokļi atšķiras? Ko par to saka psihologi, sabiedrības veselības pētnieki un filozofi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs Andrejs Balodis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un pētnieks Uldis Veigners un Latvijas Universitātes profesors un vadošais pētnieks sociālajā psiholoģijā un politikas psiholoģijā Ģirts Dimdiņš. Iesākumā par kosmosu, Sauli, tostarp pavadoņiem, jaunumi šīs nedēļas zinātnes ziņās. NASA zonde aizlidojusi Saulei tuvāk nekā jebkurš cits kosmosa kuģis. Šīs nedēļas sākumā zinātnes tīmekļa vietnē “Nature” nonākusi vēsts par sasniegumiem kosmosa industrijā, kas realitātē notikuši jau gada beigās, Ziemassvētku laikā, bet publikācija tapusi mazliet vēlāk. Proti, 24. decembrī Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas jeb NASA zonde “Parker Solar Probe” jeb Pārkera Saules zonde izspraukusies cauri Saules atmosfērai, nonākot zvaigznei Saulei tuvāk , nekā jebkad ir bijis kāds cits kosmosa kuģis. Nedēļas kosmosa foto: aprit 10 gadu, kopš Habla kosmiskais teleskops novērojis kosmosa milžus - Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu. Saistībā ar otru kosmosa stāstu jāmin, ka viena tā daļa saistīta ar faktiem, ko gadu gaitā pētniekiem par lielajām planētām izdevies noskaidrot, bet otra puse ir arī tas, ka planētas ir… skaistas. Un, ja vēl teleskopa novērotas un atsevišķos brīžos attēlu veidā iemūžinātas planētas saliek kopā, tad izveidojas brīnišķīga fotomontāža, kas varētu kalpot pat kā apsveikuma kartīte svētkos. Taču svarīgāka ir attēlu zinātniskā nozīme, jo ne jau tikai prieka pēc Habla teleskops fiksējis planētas projekta OPAL ietvaros. Plutons, iespējams, ir notvēris savu pavadoni Haronu ar īsu kosmisku “skūpstu”.  Kosmosa stāsts Nr. 3 - par to, kā pundurplanēta Plutons ticis pie sava pavadoņa. Pagājušajā nedēļā, skaidrojot dažādās teorijas, kā planētas tikušas pie pavadoņiem, pieminēju to, ka saskaņā ar vienu no teorijām nozīme ir Hilla sfēras jeb gravitācijas ietekmes rādiusam, citiem vārdiem - minimālajam attālumam, lai planēta pavadoni noturētu orbītā. Vienkāršoti sakot - planēta “notver” pavadoni savā ietekmes zonā.  

PLANETA DUNA
PLANETA 788. UNIVERSO Especial Cónclave de Sabios 2025.

PLANETA DUNA

Play Episode Listen Later Jan 9, 2025 67:21


PLANETA ESPECIAL, para abrir el nuevo año… Con previsión, balance, memoria, noticias, novedades y Expediente z de la mano de JAVIER SÁNCHEZ + FRAN ORTEGA + OGRE ELEKTRIKA + ALEJANDRO ORTEGA + ARRIAGA + ZANOLETTY + ALMÉCIJA.

Zināmais nezināmajā
Reģenerācija dzīvniekiem - viena no lielākajām bioloģijas mīklām

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 8, 2025 52:42


Frizieri mēdz jokot, ka, neveiksmīgi nogriežot matus, bēda nav liela, jo tie taču ataugs! Ja tā nopietni padomā par šo jautājumu, tad jāteic, ka cilvēka organismā nav nemaz tik daudz ķermeņa daļu vai orgānu, par kuriem varētu mierīgu sirdi teikt, “nekas, ataugs”. Ķirzakai ataug notrūkusī aste, briežiem - no jauna aug ragi, jūras gurķis var ataudzēt bojāto orgānu audus. Reģenerācija dzīvnieku pasaulē ir viena no lielākajām bioloģijas mīklām un sarežģītākajām dabas parādībām. Cik ļoti atjaunoties spēj cilvēka organisms un vai varam ko mācīties no dzīvnieku pasaules? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Māris Lielkalns, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis, un bioloģe Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore. Pirms sarunas par šo unikālo dzīvnieku spēju jaunums raidījumā - rubrika, kas aicina ielūkoties zinātnieka grāmatu plauktā.  Ikdienas raidījumā tiekamies ar dažādu jomu pētniekiem, kuri ir savas jomas eksperti, taču ne reizi vien sarunās ar zinātniekiem esam atklājuši, ka interese par pasauli bieži vien neaprobežojas ar savu pētījumu jomu. Ko lasa mūsu klausītāju iecienītie pētnieki un mūsu raidījumu viesi? Savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties  bioloģijas zinātņu doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes docente Inese Čakstiņa-Dzērve. Viņas uzmanības lokā nonākusi Dženiferas Daudnas un Semuela Sternberga (Jennifer Doudna, Samuel Sternberg) grāmata "A Crack in Creation: The New Power to Control Evolution" (Plaisa radīšanā. Jaunais spēks evolūcijas kontrolē). Vēl dodamies uz kādu medicīnas laboratoriju, lai skaidrotu, kādus jaunus soļus tuvāk personalizētai medicīnai un precīzākai vēža diagnistikai sper mūsu medicīnas zinātnieki. Maska, cimdi un dodamies šūnu laboratorijā… Esmu iepakota halātā, cepurē, cimdos, bahilās un maskā un aplūkoju aparatūras, kuru uzdevums ir radīt sterilu un drošu vidi  šūnām, kas ņemtas gan no veseliem cilvēkiem, gan no onkoloģisku pacientu kaulu smadzenēm. Kā stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, farmācijas zinātņu nodaļas vadošā pētniece Evita Rostoka, tad nākamais etaps ir šūnu uzlikšana uz īpaši veidota plastmasas čipa, kas imitē vidi cilvēka orgānos. Un te mēs nonākam pie šodienas ieraksta temata - ieskata un skaidrojuma, kā mūsu medicīnas zinātnieces strādā pie akūtās mieloīdās leikēmijas jeb asins šūnu vēža, kas rodas kaulu smadzenēs pētniecības. Runa ir par starptautisku projektu TransCan3 TALETE (projekta nr. FP-21632-ZF-N-840), kurā Latvijas, Vācijas, Itālijas, Francijas un Norvēģijas molekulārie biologi un medicīnas zinātnieki strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu noteikt, kāda ārstēšana būtu nepieciešama konkrētam šī asinsvēža pacientam. Turklāt  stāsts ir par to, ka dažādu zāļu iedarbība netiek pētīta šī cilvēka organismā, bet paņemot viņa šūnu paraugu. Vairāk par šo metodi stāsta LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, farmācijas zinātņu nodaļas zinātniskā asistente, doktorante Ilze Blāķe.    

Imponderabilia
Tomasz Stawiszyński. Filozofia kontra Chrześcijaństwo

Imponderabilia

Play Episode Listen Later Dec 9, 2024 165:50


Tomasz StawiszyńskiTomasz Stawiszyński jest filozofem, właśnie ukazała się jego najnowsza książka 'Powrót Fatum' i o tej książce właśnie rozmawiamy. Filozofia kontra Chrześcijaństwo, dowód na istnienie Boga i porządek naszego świata, który ulega zmianie. Rozmawiamy też o psychoterapii i kontrowersyjnych ustawieniach systemowych, znanych jako ustawienia hellingerowskie. [REKLAMA] HYA-PL-122024-02 Reklama prowadzona przez Bausch & Lomb Poland sp. z o.o. Producent: Dr. Gerhard Mann chem.- pharm. Fabrik GmbH. Dowiedz się więcej: https://tarczadlaoczu.pl/produkty/hyal-drop-multi/?utm_source=pm&utm_medium=yt&utm_campaign=influencer_kpc_2024

Massive NBA
Podcast de NBA y Periodismo con Dani García Écija del Canal El Desmarque TV | Episodio 1189

Massive NBA

Play Episode Listen Later Dec 7, 2024 33:37


Accede al grupo de O.G's, porras, y muchas otras ventajas: - Patreon: https://www.patreon.com/massiveball - iVoox (apoyar): https://www.ivoox.com/podcast-massiveball-tu-podcast-nba-espanol_sq_f1583803_1.html Canal Youtube La Fiebre Amarilla: https://www.youtube.com/@LaFiebreLakers Fantasy NBA: https://biwenger.as.com/link/join/p9LZmSm7CSJC Nueva Web: https://newmassivemedia.com/ NUEVO PATROCINADOR: Rioja Creativa https://riojacreativa.com/ Twitter: https://x.com/MassiveBall

En Casa de Herrero
Las noticias de Herrero: El Ayuntamiento de Écija donará 15.000 euros del alumbrado navideño a Valencia por la DANA

En Casa de Herrero

Play Episode Listen Later Dec 5, 2024 21:00


Leticia Vaquero entrevista a Silvia Heredia, alcaldesa de Écija.

The Dissenter
#1028 Sergio Almécija - Humans: Perspectives on Our Evolution from World Experts

The Dissenter

Play Episode Listen Later Dec 5, 2024 61:52


******Support the channel****** Patreon: https://www.patreon.com/thedissenter PayPal: paypal.me/thedissenter PayPal Subscription 1 Dollar: https://tinyurl.com/yb3acuuy PayPal Subscription 3 Dollars: https://tinyurl.com/ybn6bg9l PayPal Subscription 5 Dollars: https://tinyurl.com/ycmr9gpz PayPal Subscription 10 Dollars: https://tinyurl.com/y9r3fc9m PayPal Subscription 20 Dollars: https://tinyurl.com/y95uvkao   ******Follow me on****** Website: https://www.thedissenter.net/ The Dissenter Goodreads list: https://shorturl.at/7BMoB Facebook: https://www.facebook.com/thedissenteryt/ Twitter: https://twitter.com/TheDissenterYT   This show is sponsored by Enlites, Learning & Development done differently. Check the website here: http://enlites.com/   Dr. Sergio Almécija is Senior Research Scientist in Biological Anthropology at the American Museum of Natural History. He studies the key adaptations defining different stages of ape and human evolution (i.e., hominoid evolution). He pays special attention to the process leading and following the split between humans and apes (i.e., “non-human hominoids”). He is the editor of Humans: Perspectives on Our Evolution from World Experts.   In this episode, we focus on Humans. We start by talking about the story behind the book, and how Dr. Almécija came up with the questions asked to the experts. We discuss what the antecedents of human evolution are, and the relationship between primatology and anthropology. We talk about what it means to be human according to anthropology, and the insights we can get from other disciplines, like medicine, psychology, and philosophy. We discuss what were the questions the experts disagreed the most on, and the biggest known unknowns in human evolution. Finally, we discuss whether a scientific perspective on humans is compatible with religious or spiritual views. -- A HUGE THANK YOU TO MY PATRONS/SUPPORTERS: PER HELGE LARSEN, JERRY MULLER, BERNARDO SEIXAS, ADAM KESSEL, MATTHEW WHITINGBIRD, ARNAUD WOLFF, TIM HOLLOSY, HENRIK AHLENIUS, FILIP FORS CONNOLLY, ROBERT WINDHAGER, RUI INACIO, ZOOP, MARCO NEVES, COLIN HOLBROOK, PHIL KAVANAGH, SAMUEL ANDREEFF, FRANCIS FORDE, TIAGO NUNES, FERGAL CUSSEN, HAL HERZOG, NUNO MACHADO, JONATHAN LEIBRANT, JOÃO LINHARES, STANTON T, SAMUEL CORREA, ERIK HAINES, MARK SMITH, JOÃO EIRA, TOM HUMMEL, SARDUS FRANCE, DAVID SLOAN WILSON, YACILA DEZA-ARAUJO, ROMAIN ROCH, DIEGO LONDOÑO CORREA, YANICK PUNTER, CHARLOTTE BLEASE, NICOLE BARBARO, ADAM HUNT, PAWEL OSTASZEWSKI, NELLEKE BAK, GUY MADISON, GARY G HELLMANN, SAIMA AFZAL, ADRIAN JAEGGI, PAULO TOLENTINO, JOÃO BARBOSA, JULIAN PRICE, EDWARD HALL, HEDIN BRØNNER, DOUGLAS FRY, FRANCA BORTOLOTTI, GABRIEL PONS CORTÈS, URSULA LITZCKE, SCOTT, ZACHARY FISH, TIM DUFFY, SUNNY SMITH, JON WISMAN, WILLIAM BUCKNER, PAUL-GEORGE ARNAUD, LUKE GLOWACKI, GEORGIOS THEOPHANOUS, CHRIS WILLIAMSON, PETER WOLOSZYN, DAVID WILLIAMS, DIOGO COSTA, ALEX CHAU, AMAURI MARTÍNEZ, CORALIE CHEVALLIER, BANGALORE ATHEISTS, LARRY D. LEE JR., OLD HERRINGBONE, MICHAEL BAILEY, DAN SPERBER, ROBERT GRESSIS, IGOR N, JEFF MCMAHAN, JAKE ZUEHL, BARNABAS RADICS, MARK CAMPBELL, TOMAS DAUBNER, LUKE NISSEN, KIMBERLY JOHNSON, JESSICA NOWICKI, LINDA BRANDIN, GEORGE CHORIATIS, VALENTIN STEINMANN, PER KRAULIS, ALEXANDER HUBBARD, BR, MASOUD ALIMOHAMMADI, JONAS HERTNER, URSULA GOODENOUGH, DAVID PINSOF, SEAN NELSON, MIKE LAVIGNE, JOS KNECHT, LUCY, MANVIR SINGH, PETRA WEIMANN, CAROLA FEEST, STARRY, MAURO JÚNIOR, 航 豊川, TONY BARRETT, BENJAMIN GELBART, NIKOLAI VISHNEVSKY, STEVEN GANGESTAD, AND TED FARRIS! A SPECIAL THANKS TO MY PRODUCERS, YZAR WEHBE, JIM FRANK, ŁUKASZ STAFINIAK, TOM VANEGDOM, BERNARD HUGUENEY, CURTIS DIXON, BENEDIKT MUELLER, THOMAS TRUMBLE, KATHRINE AND PATRICK TOBIN, JONCARLO MONTENEGRO, AL NICK ORTIZ, NICK GOLDEN, AND CHRISTINE GLASS! AND TO MY EXECUTIVE PRODUCERS, MATTHEW LAVENDER, SERGIU CODREANU, BOGDAN KANIVETS, ROSEY, AND GREGORY HASTINGS!

Blueprints of Disruption
The IHRA, Fascism and Upholding Colonial Violence

Blueprints of Disruption

Play Episode Listen Later Nov 11, 2024 50:48 Transcription Available


Canada recently adopted the IHRA definition of antisemitism, which is nothing but unmasked anti-Palestinian racism that looks to criminalize criticisms of Israeli State. The Ontario Progressive Conservatives are going to pay organizations like CIJA $550 million to teach that definition in schools. Our hosts remind us all of this is coming at a time where the Canadian state is spending unprecedented resources on weaponizing the legal system against activists. The repercussions are already being felt.Within days of the adoption of the IHRA, the Crown dropped charges against a woman, not because she didn't commit the violence she was accused of, but because it was justified by the mere mention of a Free Palestine. Why is Canada so invested in defending Israel's occupation and genocide of Palestinians? People may not like the answer....________________All of our content is free - made possible by the generous sponsorships of our Patrons. If you would like to support us: PatreonFollow us on InstagramResources: CBC: Hijab Assault Charges WithdrawnCBC: Ontario expands Holocaust education in schools to combat rise in antisemitismHarsha Walia: Colonialism, racism and the IHRA | The Monitor

Augstāk par zemi
Dzejas slamu tradīcija Latvijā: kā tā atšķiras no citvalstu dzejas slamiem?

Augstāk par zemi

Play Episode Listen Later Nov 3, 2024 29:57


Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas nacionālā dzejas slama uzvarētāja Liene Tīģere piedalījās Eiropas čempionātā. Kā augusi dzejas slamu tradīcija Latvijā, un kā tā atšķiras no citvalstu dzejas slamiem?  “Dzejas slams” – tā ir dzejnieku sacensība, kur dzejnieki izpilda savus oriģināldarbus auditorijas priekšā, un žūrijas vai skatītāju balsojumā tiek noteikts šīs sacensības uzvarētājs. Slamā skandētā dzeja atšķiras no tās, kādu esam paraduši baudīt dzejas krājumu lappusēs, dzīvā izpildījumā milzīga nozīme ir priekšnesumam, notika kontekstam, pārsteiguma momentam. Slameri pārģērbjas, laiž gaisā baloniņus, bur priekšnesumā atmosfēru, ironizē viens par otru un pasaulē notiekošo. Pirms gada Latvijas dzejas slama kustība iekāpa plašākos ūdeņos. Pirmo reizi Nacionālā 2023. gada čempionāta uzvarētāja Liene Tīģere no Liepājas piedalījās Eiropas Dzejas slamu čempionātā. Šī gada Nacionālā  dzejas slama uzvarētājs tiks noskaidrots 22. novembrī, Rīgā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē. Šobrīd notiek dzejas slamu čemionātu sērija Cēsīs, Liepājā, Rīgā un Daugavpilī, lai izvēlētu nacionālā čempionāta dalībniekus. Dzejas slamu kustības aizsācēja Latvijā ir mākslas centra „Totaldobže” vadītājs Kaspars Lielgalvis. Dzejas slamus Latvijā organizē ne tikai mākslas centrs „Totaldobže”. Dzejas dienu ietvaros regulāri notiek dzejas slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”. Festivālā “Baltā nakts” Latvijas radio norisinājies “Baltais dzejas slams”. Septembra un oktobra mēnesī aktīvi notika dzejas slami visā Latvijā, lai apzinātu dalībniekus Latvijas nacionālā dzejas slama čempionātam 22. novembrī, kas Rīgā, Kokaru zālē. Arī šogad Latvijas čempionam būs iespēja tālāk startēt Eiropas čempionātā. Lienes Tīģeres uzstāšanās Eiropas dzejas slamā. Valters Liberts raksta gan dzeju, gan arī anekdotes Valtera Dakšas izdotajā žurnālā  “Avīzes Nosaukums”. Dzejas slamus gan vada, gan arī pats tajos piedalās, piemēram, šī gada pavasarī notikušajā starptautiskajā Dzejas slamā kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgā. Šādi starptautiski dzejas slami tiek rīkoti regulāri, šogad tajā piedalījās kopumā 17 dzejnieki, tai skaitā Eiropas un pasaules dzejas slamu dalībnieki un uzvarētāji. Dzejas slams ar čempioniem Splendid Palace 26.04.2024  Dzejas slamos ir piedalījušies visai atzīti dzejnieki. Sergejs Timofejevs, apvienība Orbīta savos pasākumos risina līdzīgu tēmu, - ka dzeja ir nevis drukāts, bet gan runāts vārds. Toms Treibergs, Inga Pizāne, nupat ieskanējās Liepājas dzejnieces Lindas Skrandas balss. Bet es arī saprotu, kāpēc dzejnieki nejūtas ērti slameru vidē. Dzejas slameri lietā liek gluži citus paņēmienus.  Dzejas slamā ļoti būtisks ir uzstāšanās konteksts. Starptautiskajā dzejas slamā šo pavasar Splendid Palace, 17 dzejnieku konkurencē uzvarēja Eiropas 2023. gada čempionāta uzvarētājs Igaunijas čempions Joonas Veelmaa. Viņš lasīja garu un naivu dzejoli par dzejošanu un dzejnieka likteni, kurā atkārtojās vārdi: “Es esmu dzejnieks, dzejnieks esmu es.”  Neliekuļošu,17 dzejnieku starpā bija daži, kas vienkārši sirga ar verbālu caureju. Protams, arī viņi saņēma aplausus, par drosmi atnākt un uzstāties. Tāpēc Jonas Velmā dzejolis par dzejnieka likteni, bija īsti vietā un laikā, zāle uzsprāga aplausos.

Enklawa
Odwyk: Trzy sposoby uprawiania chrześcijaństwa

Enklawa

Play Episode Listen Later Nov 2, 2024


Są trzy sposoby uprawiania chrześcijaństwa. Dwa są popularne, jeden nie. Zgadnijcie, na którym zależało Jezusowi.

Enklawa
Odwyk: Jezus Chrystus i Matka Polka, czyli chrześcijaństwo po polsku

Enklawa

Play Episode Listen Later Nov 2, 2024


Po chrześcijaństwie w Europie zostały różne ślady. Dziś ludzie wierzą we wszystko tylko nie w Boga, a kościoły się przerabia na banki, ale w głowach zostało więcej z historii biblijnych niż się wydaje. W szczególności jest jeden ważny efekt chrześcijaństwa, który mocno odróżnia mentalność mieszkańca Europy od mieszkańca Azji czy Afryki. W Polsce też widać ten efekt, ale zagłusza go efekt jeszcze silniejszy. No nie jest to szok, że Polska jest trochę dziwna. Posłuchaj, to zaraz się wyjaśni o co mi chodzi. Ciekawy jestem czy masz podobne obserwacje - napisz w komentarzu.

Enklawa
Odwyk: Chrześcijaństwo to dno

Enklawa

Play Episode Listen Later Nov 2, 2024


Z Biblii, historii i doświadczenia wynika, że Jezus i jego ideały zawsze najmocniej przyciągały złodziei, morderców, prostytutki, słabych, głupich, niedorajdy, ćpunów i alkoholików. Czy Bóg ma jakiś dziwny fetysz czy tak po prostu wychodzi? A może to nie Bóg, tylko kościół szuka sobie na owieczki największą hołotę, bo łatwiej nią sterować? Na te pytania trzeźwych odpowiedzi poszukamy w tym odcinku.

Podcast Kultury Liberalnej
Chrześcijaństwo wraca? | Tomasz Stawiszyński, Magdalena Środa

Podcast Kultury Liberalnej

Play Episode Listen Later Oct 25, 2024 63:51


Gośćmi Jarosława Kuisza w serii Prawo do Niuansu są Tomasz Stawiszyński, filozof i eseista, oraz prof. Magdalena Środa, filozofka z Uniwersytetu Warszawskiego. Punktem wyjścia do dyskusji jest najnowsza książka Tomasza Stawiszyńskiego "Powrót Fatum" (Wydawnictwo Znak), która ma premierę już 4 listopada. Czy mamy współcześnie do czynienia z kryzysem sensu? Czy Chrześcijaństwo ma jeszcze jakąś rolę do odegrania w świecie? A może czas religii bezpowrotnie przeminął? Zapraszamy serdecznie do wysłuchania rozmowy i zachęcamy do przedpremierowego zakupu książki naszego gościa.

Krustpunktā
Krustpunktā: Vai atsevišķām slimībām vakcinācija būtu jānosaka kā obligāta?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 2, 2024


Jautājumus par vakcinācijas nepieciešamību dienas kārtībā diemžēl visbiežāk ienes traģiski notikumi. Tagad par to jārunā atkal. Vai atsevišķām slimībām vakcinācija jānosaka kā obligāta, vaicājam ekspertiem raidījumā Krustpunktā. Diskutē Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Mairita Lūse, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Māris Taube un Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle Alise Singha. Vai Latvijā vajag ieviest obligātu vakcināciju? Kāda ir pašreizējā kārtība un kāpēc tik daudz bērnu, izrādās, nav vakcinēti? Pēc drāmas, kas izvērsās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, vienam puisītim nomirstot, bet viņa māsas izņēma no ģimenes piespiedu kārtā, šis jautājums ir pievērsis ļoti plašu sabiedrības uzmanību. Kādreiz taču, kā norāda klausītāji, Brīvajā mikrofonā, bērnus vakcinēja bez jautājumiem; kāpēc tagad, izrādās, arvien biežāk bērni nav pasargāti un, kā mēs redzam, arī atgriežas jau piemirstas slimības. Kāds tad būtu saprātīgais risinājums, runājot par bērnu vakcinēšanas kārtību?

Divas puslodes
Situācijas eskalācija Tuvajos Austromos: bažas par plašāku reģionālo konfliktu

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Oct 2, 2024 54:05


Pēc Izraēlas veiktajām apšaudēm Libānā un uzsāktās sauszemes operācijas Irāna veikusi raķešu uzbrukumi Izraēlai. Eskalējas konflikts Tuvajos Austrumos. Notikumus analizē bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, politologs Andis Kudors un atvaļināts vēstnieks, vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis. Jau pāris nedēļas par Gazas sektoru pasaules medijos tikpat kā nerunā. Kopš peidžeru uzspridzināšanas uzmanības fokuss Tuvajos Austrumos pilnībā pārvirzījās uz Izraēlas ziemeļiem Libānas virzienā. Tieši peidžeru operācija bija sākums tālākajiem notikumiem. Vispirms sekoja mērķtiecīgi uzlidojumi kaujas bāzēm Libānas dienvidos, spiežot vietējos iedzīvotājus steigā pamest mājvietas un doties bēgļu gaitās. Baidoties no tehnoloģiskajiem riskiem, „Hizbullāh” vadība pagājušajā nedēļā aizliedza saviem kaujiniekiem izmantot jebkādus sakaru līdzekļus, lai nepieļautu tālākas provokācijas un ienaidniekam nebūtu iespējams saraksti vai sarunas izspiegot. Protams, grupējuma līderi to attiecināja arī uz sevi. Un tas viņiem maksāja vēl dārgāk. Lai varētu koordinēt tālāko rīcību, kustības vadītāji kopā ar Irānas pārstāvjiem sapulcējās Beirūtas piepilsētā uzbūvētajā „Hizbullāh” vadītāja štābā, kas bija ierīkots pazemē zem dzīvojamiem namiem. Taču Izraēlai ir savi spiegi it visur. Saņemot informāciju no informatoriem, 27. septembrī Izraēla negaidīti veica ļoti jaudīgu triecienu pa lēmumu pieņemšanas štābu, pilnībā iznīcinot vairākas mājas, bet sagraujot arī pazemes bunkerus. Triecienos bojā gāja gan „Hizbullāh” ilggadējais līderis Hasans Nasralla, gan vairāki grupējuma komandieri un arī viens Irānas ģenerālis. Bet uzlidojumi ir turpinājušies arī nākamajās dienās. Vēl pēc pāris dienām tika nogalināts kustības „Hamas” līderis Libānā ar visu ģimeni. 30. septembra vakarā Izraēla paziņoja, ka tā uzsāk ierobežotas sauszemes operācijas kaimiņvalstī. 1. oktobra rītā Savienoto valstu izlūkdienests brīdināja, ka saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju savu atbildes triecienu gatavo Irāna, un tas vairs nav novēršams. Šīs dienas vakarā no Irānas tika palaistas ap 200 ballistiskās raķetes, vēršot tās pret dažādām Izraēlas pilsētām. Tā saucamais Dzelzs kupols gan lielās pilsētas ir nosargājis, un nokritušās raķetes lielākoties ietriecās zemē neapdzīvotajās teritorijās. Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz savu palīdzību raķešu notriekšanā sniedza gan Jordānija, gan ASV. Tomēr līdz ar šo ir būtiski pieaugusi iespēja kara tālākai eskalācijai. Izraēla nekavējoties paziņoja, ka tā neatstās notikušo bez atbildes. Savukārt Irāna brīdinājusi, ka tad arī tā turpinās savus triecienus, tos vēršot pret Izraēlas infrastruktūru. Tikmēr Libānā jau vairāk nekā miljons iedzīvotāju ir pametuši savas mājas, dodoties bēgļu gaitās. Bet galvaspilsētā Beirūtā dzīvojošie libānieši daudzi baidās uzturēties savos namos, jo nezina, kurā brīdī uz tiem var krist kāda Izraēlas raidīta raķete.

Mao Powiedziane
Rządowe i podziemne kościoły: chrześcijaństwo w Chinach cz. II

Mao Powiedziane

Play Episode Listen Later Oct 1, 2024 42:19


Dołącz do grona Patronów tego podcastu na http://www.patronite.pl/maopowiedziane  Dołącz do naszego Discorda (dla Patronów) https://patronite.pl/post/59230/jak-dolaczyc-do-naszego-discorda W dzisiejszym odcinku kontynuujemy temat chrześcijaństwa za Wielkim Murem, tym razem skupiając się na współczesnej sytuacji wiernych w Chinach. Najistotniejszym wątkiem jest organizacja kościołów chrześcijańskich. Z jednej strony mamy dwie oficjalne, sankcjonowane przez państwo organizacje nadzorujące protestantów i katolików. Z drugiej strony w Chinach funkcjonują liczne niezarejestrowane, podziemne zrzeszenia, zwane „kościołami domowymi”. W kontekście tego podziału przyglądamy się obu stronom, starając się przybliżyć tę specyficzną mozaikę chińskiego chrześcijaństwa.Spis treści:(0:00) Wstęp(4:22) Dokument #19 – religia po Mao(10:10) Liczba Chrześcijan i oficjalne (14:05) Oficjalne organizacje chrześcijańskie(18:23) „Kościoły Domowe”(24:32) Schizma w chińskim chrześcijaństwie (30:44) Popularność chrześcijaństwa(35:22) Czego w chrześcijaństwie obawia się władzaPostaw nam kawę na http://buycoffee.to/maopowiedzianeInstagram: http://instagram.com/maopowiedzianeInstagram Nadii: http://instagram.com/nadia.urbanInstagram Weroniki: http://instagram.com/wtruszczynskaNapisz do nas: kontakt@maopowiedziane.pl 

The Real News Podcast
Nora Loreto's news headlines for Wednesday, September 25, 2024

The Real News Podcast

Play Episode Listen Later Sep 25, 2024 6:46


Canadian journalist Nora Loreto reads the latest headlines for Wednesday, September 25, 2024.TRNN has partnered with Loreto to syndicate and share her daily news digest with our audience. Tune in every morning to the TRNN podcast feed to hear the latest important news stories from Canada and worldwide.Find more headlines from Nora at Sandy & Nora Talk Politics podcast feed.Help us continue producing radically independent news and in-depth analysis by following us and becoming a monthly sustainer.Sign up for our newsletterLike us on FacebookFollow us on TwitterDonate to support this podcast

Mao Powiedziane
Chiński brat Jezusa i misjonarze: Chrześcijaństwo w Chinach cz. I

Mao Powiedziane

Play Episode Listen Later Sep 24, 2024 61:03


Dołącz do grona Patronów tego podcastu na http://www.patronite.pl/maopowiedziane  Dołącz do naszego Discorda (dla Patronów) https://patronite.pl/post/59230/jak-dolaczyc-do-naszego-discorda  Wielokrotnie sygnalizowaliście nam, że interesuje Was temat religii w Chinach. Chiny, kraj kojarzony z ateizmem, mają bardzo bogatą historię duchowości. Niemożliwe byłoby zmieszczenie tego tematu w jednym odcinku, więc będziemy do niego wracać w różnych kontekstach. Dzisiejszy odcinek dotyczy tematu, który jest nam, Polakom i Europejczykom, bliski. Mówimy bowiem o chrześcijaństwie w Chinach. Ten podcast jest pierwszym z dwóch odcinków mu poświęconych. Skupiamy się w nim na historii misjonarstwa oraz powstaniu Taipingów. Spis treści:(0:00) Misjonarstwo w Chinach (20:38) Powstanie Taipingów – kontekst historyczny(42:46) Powstanie Taipingów – przebieg Postaw nam kawę na http://buycoffee.to/maopowiedzianeInstagram: http://instagram.com/maopowiedzianeInstagram Nadii: http://instagram.com/nadia.urbanInstagram Weroniki: http://instagram.com/wtruszczynskaNapisz do nas: kontakt@maopowiedziane.pl 

Krustpunktā
Krustpunktā: Vai vienmēr veiksmīga komunikācija palīdzēs risināt problēmas?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Sep 18, 2024


Visdažādākajās neskaidrībās un nebūšanās šobrīd tiek vainotas komunikācijas problēmas. Kāpēc tā un vai vienmēr veiksmīga komunikācija palīdzēs? Krustpunktā diskutē Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrs Ivars Svilāns, rakstnieks un politikas eksperts Jurģis Liepnieks, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Lāsma Šķestere. Sazināmies ar Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone. Vispirms neveiksmīgā nodokļa reforma. Dienā, kad tika atcelta Finanšu ministrijas izziņotā preses konference, izrādījās, ka sociālie partneri par piedāvājumu ir pamatīgi sašutuši. Valsts prezidents sadusmojies teica, ka šis ir arī komunikācijas cilvēku slikts darbs. Tad pēc pāris dienām sekoja Satiksmes ministrijas atklāsmes par "Rail Baltica" nedienām un to, kā pārdalīt naudu, lai vispār tur kaut ko uzceltu, pēc tam arī par "airBaltic". Tajā brīdī šķita, ka nevienā citā ministrijā nav tik daudz bardaka un nesaprotamā. Bet pēc dažām dienām uzzinājām, ka arī Aizsardzības ministrijā neklājas labāk - tur spekulācijas ap nogāzušos dronu nerimst joprojām. Tik daudz jaunumu, tik daudz nezināmā un pārsteigum.. Un vārdu salikums neveiksmīga komunikācija pēdējā laikā ir locīts tik bieži kā iepriekš nekad. Vai tiešām Latvijā ir tik daudz problēmu tieši ar komunikāciju? Kāda ir situācija, ja runājam par informācijas apriti, par politiķu un amatpersonu sarunāšanos ar sabiedrību?