Podcasts about LSM

Esam palikuši bez pastāvīga labklājības ministra, jo iepriekšējais varēja piedzēries sēsties pie automašīnas stūres. Viņš gan zaudējis amatu, arī partija viņu izslēgusi no savām rindām. Protams, jautājums par alkohola lietošanu valsts pārvaldē paliek. Interesants notikumu pavērsiens šonedēļ bijis sāgā ap "airBaltic" - kompānija tiesas aizsardzību ir meklējusi un atradusi ASV tiesā. Tur arī mēģinās īstenot jauno restrukturizācijas plānu. Aktualitātes analizē TV3 raidījuma "900 sekundes" producente, laikraksta "SestDIENA" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un portāla "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova.  

Zviedrijā skaita balsis pēc Riksdāga vēlēšanām. BRICS dalībvalstu vadītāju tikšanās Indijā. Jemenas hutiešu nemierniek bloķē kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece un ārvalstu ziņu redaktore portālā "LSM.lv" Albīne Hlopņicka. Politiski mazkustīgā Zviedrija Šodien būtu jābūt saskaitītām pēdējām balsīm pēc svētdien, 13. septembrī, notikušajām Zviedrijas Riksdāga vēlēšanām, taču jau nedēļas sākumā publiskotie pirmrezultāti ļauj spriest, ka nozīmīgas pārbīdes mūsu aizjūras kaimiņu politiskajā spektrā nav notikušas. Pie tam šīs vēlēšanas lielā mērā atjaunojušas spēku samērus, kādi Zviedrijas likumdevējā izveidojās pēc aiziepriekšējām – 2018. gada vēlēšanām. Gluži kā toreiz, arī tagad sociāldemokrātiem, kuri dažas vietas zaudējuši, Riksdāgā, visdrīzāk, būs simts mandātu no 349, savukārt viņu galvenajiem konkurentiem, moderātiem jeb mērenajiem, kuri pāris vietas ieguvuši, būs 70 mandāti. Praktiski 2018. gada pozīcijās atsviesti arī galēji labējie Zviedrijas demokrāti, kuri šajās vēlēšanās zaudējuši visvairāk, pirmo reizi savā vēsturē piedzīvojuši elektorāta sarukumu un atdevuši otras lielākās frakcijas statusu moderātiem. Uz vienas rokas pirkstiem skaitāms mandātu skaita pieaugums paredzams arī Kreisajai partijai, Zaļajai partijai un Centra partijai spektra kreisajā, un kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem labajā flangā. Kā jau ierasts, zviedru politikas kreisās un labējās spektra daļas pīlāri ir sociāldemokrāti un moderāti. Kādu laiku no šīs ainas izkrita Zviedrijas demokrāti, ar kuriem pārējās partijas uzskatīja par neiespējamu jebkādu sadarbību. Tomēr pēc 2022. gada vēlēšanām tika noslēgta t.s. Tidē pils vienošanās, kas ļāva izveidot premjera Ulfa Kristersona labējo mazākuma valdību ar moderātu, kristīgo demokrātu un liberāļu ministriem un Zviedrijas demokrātu atbalstu. Tomēr tagad, kad galēji labējie daļu savas politiskās masas zaudējuši, šīs vienošanās aritmētika kļūst problemātiska. Tas gan nenozīmē, ka vieglāks koalīcijas sadiegšanas uzdevums būs potenciālajai sociāldemokrātu premjerministrei Magdalēnai Andešonei. Viņai būtu jāpanāk četru politisko spēku – sociāldemokrātu, kreiso, zaļo un centristu – līdzdalība vai vismaz atbalsts. Šajā sakarā, vismaz formāli, šķērslis ir kreiso un centristu līdz šim deklarētais, ciktāl centristi ir paziņojuši, ka neatbalstīs valdību ar kreiso piedalīšanos, savukārt kreisie uzstāj, ka neatbalstīs valdību, kurā paši nepiedalās kā koalīcijas partneri. Kreisie, kuri tiek raksturoti kā ekosociālistu partija, ir savās nostādnēs eiroskeptiska, ir pret Zviedrijas dalību NATO un iespējamu pievienošanos eirozonai. Teorētiski tiek apspēlēta arī versija par kādu transcentrisku koalīciju vai vienošanos, kurā sadarbotos sociāldemokrāti un moderāti, taču kas tāds zviedru iekšpolitikā ļoti sen nav pieredzēts. Stipro vīru siltie apskāvieni Pagājušās nedēļas nogalē uz 18 samitu Indijas galvaspilsētā Ņūdeli pulcējās organizācijas BRICS dalībvalstu vadītāji un pārstāvji. Bez sākotnējām dibinātājvalstīm – Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas Republikas pēdējos gados organizācijai pievienojušās arī Ēģipte, Etiopija, Indonēzija, Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti. Faktiski pievienojusies, bet iestāšanās nolīgumu vēl nav ratificējusi Saūda Arābija. Savā pašreizējā sastāvā organizācijas dalībvalstu iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes aptver apmēram trešdaļu no planētas kopapjoma, šajās valstīs dzīvo gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem un atrodas vairāk nekā sešdesmit procentu pieejamā darbaspēka. Tur ražo apmēram 45% planētas lauksaimniecības produkcijas un iegūst apmēram 30% naftas. Tomēr šīs grupas valstis, sākot ar (vismaz teorētiski) komunistisko Ķīnu, neofašistisko Krieviju un islāma teokrātiju Irānu, beidzot ar Persijas līča monarhijām un pamatā tomēr demokrātiskajām Indiju un Brazīliju, ir valstis ar ļoti atšķirīgiem politiskajiem režīmiem un arī ģeopolitisko orientāciju. Sji Dziņpins, Narendra Modi un Vladimirs Putins, silti apskāvušies samita fotogrāfijās un tam veltītajās karikatūras, protams, izskatās kā biedīga antirietumu alianse, taču līdz īstenai „siržu savienībai” te vēl visai tālu. Kā sasniegums tiek atzīmēts fakts, ka izdevies pieņemt vienotu samita deklarāciju, kuru parakstījuši gan Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, gan Irāna, kas, kā zināms, pēdējos mēnešos „aplaimojusi” savas partnervalstis ar raķešu un lidrobotu triecieniem. Attiecīgi deklarācijas tekstā ir tikai vispārīgi pausta norūpētība par situāciju reģionā, nepiesaucot konfliktā iesaistītos. Līdzīgos nogludinātos izteikumos raksturota arī Trampa administrācijas piekoptā tarifu politika; karš Ukrainā vispār nav pieminēts. Kā vienu no nozīmīgākajiem procesiem samitā novērotāji piesauc dialoga aktivizēšanos starp Indiju un Ķīnu, prezidentam Sji un premjerministram Modi aktīvi risinot divpusējo dialogu. Kas attiecas uz Krievijas vadoni Putinu, tad viņa galvenais ieguvums ir iespēja demonstrēt, ka viņa agresorvalsts nebūt nav starptautiski izolēta. Samitā bija klāt arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Piebalsojot namatēva Nerendras Modi teiktajam par nepieciešamību mainīt starptautisko kārtību no „privilēģiju piramīdas uz partnerības platformu”, ANO vadītājs paziņoja, ka „šodienas ekonomiskās, demogrāfiskās un ģeopolitiskās reālijas ir citādas nekā 1945. gadā. Mūsu institucionālajām struktūrām tas jāatspoguļo”. Kā primāri maināmās struktūras ģenerālsekretārs piesauca ANO Drošības padomi un Bretonvudas finanšu sistēmu. Bābelmandebs = Hormuzs Nr. 2? Par iespēju, ka Jemenas hutiešu nemiernieki, kurus atbalsta Irāna, varētu bloķēt kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā, tika runāts jau kopš militārā konflikta sākuma starp Irānu un Izraēlas un Savienoto Valstu koalīciju. Konkrēta karadarbība sākās jūlijā, kad Irānas transportlidmašīna mēģināja nogādāt hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā militāru kravu un Irānas Revolūcijas sargu korpusa virsnieku grupu. Saūda Arābijas un Jemenas valdības spēki apšaudīja attiecīgā lidlauka skrejceļu. Pēc šī incidenta hutieši paziņoja, ka 2022. gadā noslēgtais pamiers vairs nav spēkā, un sāka apšaudīt Saūdu tankkuģus Sarkanajā jūrā. Turpinājumā abas puses vērsa gaisa triecienus viena pret otras ostām Sarkanās jūras piekrastē, hutieši – arī pret Saūdu naftas pārstrādes infrastruktūru. Septembrī sākās aktīvas sauszemes kaujas starp hutiešiem un Jemenas valdības spēkiem. Valdības spēku pusē karo arī vairāki praktiski neatkarīgi vietējie Dienvidjemenas bruņotie formējumi. Vispirms hutieši uzsāka ofensīvu Taizas provincē Jemenas dienvidos, taču drīz tika apturēti, un valdības spēki ziņoja, ka pārgājuši pretuzbrukumā šajā un vairākos citos virzienos. Valdība pat apgalvoja, ka grasoties uzsākt cīņas par hutiešu kopš 2014. gada kontrolētās galvaspilsētas Sanas atgūšanu. Puses turpināja apmainīties ar gaisa triecieniem. 10. septembrī sāka pienākt ziņas, ka hutiešu spēki vairākos virzienos atspieduši pretiniekus, tai skaitā ieņēmuši stratēģiski svarīgo Mohas ostu, Perimas salu Bābelmandebā un Hanīša arhipelāgu, kas atrodas Sarkanajā jūrā uz ziemeļiem no šauruma. Piektdien Saūda Arābija paziņoja, ka tai nācies slēgt naftas vadu, kas savieno ieguvju rajonus ar Sarkanās jūras piekrasti, ļaujot apiet Hormuzu. Cauruļvadam uzbrukts ar lidrobotiem no Irākas teritorijas. Pagaidām hutieši gan uzbrūk tikai Saūda Arābijas kuģiem, taču kuģu kustība caur Sarkano jūru un Suecas kanālu strauji sarukusi, savukārt frakta un apdrošināšanas cenas kāpušas, dažos gadījumos pat vairakkārt. Saūdu valdība vērsusies ar lūgumu pēc militāra atbalsta pie Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas. Prezidenta Trampa administrācija pagaidām tiešu militāru iesaisti atteikusi, savukārt premjera Endija Bērnema kabinets nosūtījis padomniekus situācijas apzināšanai. Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bangladeša un vēl deviņas valstis izveidojušas Daudznacionālo kuģniecības aizsardzības aliansi kuģošanas nodrošināšanai Sarkanajā jūrā. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Kamēr mēs baudījām vasaru, mākslīgā intelekta pasaulē notika vēsturiskas pārmaiņas: boti internetā pirmo reizi apsteidza cilvēkus, MI modeļi izlauzās no testa vidēm, un ASV valdība uz deviņpadsmit dienām vienkārši izslēdza jaudīgāko MI modeli pasaulē. Piecas vasaras ziņas, kas parāda: mākslīgais intelekts vairs nav tikai tehnoloģija — tas ir kļuvis par ģeopolitikas, drošības un regulējuma jautājumu.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šogad IFA izstādē mākslīgais intelekts vairs nebija vienkārši funkcija - tas kļūst par aģentu, kas pats pieņem lēmumus: veļasmašīna atpazīst netīru veļu un pielāgo mazgāšanas programmu, austiņas pieraksta sapulcē izrunāto un slēdzene atpazīst Tavu seju. Kā MI Tevi atbrīvo — laiku, atmiņu, fizisku darbu — un ko tas prasa pretī: tavus datus, autonomiju un tavu uzticēšanos? Vai ieguvums tiešām ir tā vērts?   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Around this time every year, dozens of parents of high school prospects ask IL's Terry Foy some version of the question, "How does recruiting work?"In an effort to round out that answer, he's interviewing DI men's lacrosse coaches about their process, continuing the fourth year of the "How Recruiting Works" series with Mercer coach James Chakey.Named the Bears' head coach just 48 days ago, Chakey discusses his own unique recruiting journey from Haverford (Pa.) to being an LSM at Penn State — after focusing on summer baseball for much of high school — then shares what he learned about recruiting from Jeff Tambroni and John Nostrant. After starting his college coaching career at Washington College, Chakey joined Jon Torpey's staff at High Point for a year before heading to Brown with him, and he goes deep on how those experiences helped his evaluation style evolve. He ends by explaining what appealed to him about the opportunity to move to Macon, how he built out his staff and how he is approaching the '27 and '28 classes.

Prezidenta Trampa ārpolitikas emisāri Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners aizvadītās nedēļās nogalē apmeklēja gan Maskavu, gan Kijivu. Partijas "Alternatīva Vācijai" spožie rezultāti Saksijas-Anhaltes federālās zemes landtāga vēlēšanās pārsteidz Vāciju. Pieaug Krievijas diversijas Eiropas Savienības valstīs.  Aktualitātes analizē Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Šoks Saksijā-Anhaltē “Mēs esam dziļi šokēti,” – tā pēc 6. septembrī notikušajām vēlēšanām Saksijas-Anhaltes federālajā zemē izteicās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Pirmo reizi pēckara Vācijas vēsturē kādā tās daļā teju neapstrīdamā varas pozīcijā ir nonākusi galēji radikāla partija, kuru daži dēvē par fašistisku. Runa ir par partiju “Alternatīva Vācijai” jeb, pēc vācu abreviatūras, AfD, kura vēlēšanās ieguvusi gandrīz 44% balsu un, attiecīgi, trīsdesmit deviņas no astoņdesmit trīs vietām landtāgā. Par līdzīgu rezultātu vedināja domāt jau pagājušā gada februārī notikušās Vācijas Bundestāga vēlēšanas, kurās ne tikai Saksijā-Anhaltē, bet visās kādreizējās Austrumvācijas federālajās zemēs vislabākie rezultāti bija tieši “Alternatīvai Vācijai”. Saksijā-Anhaltē AfD pirmoreiz reitingos apsteidza Kristīgi demokrātisko partiju 2024. gada rudenī, un kopš tā laika kristīgo demokrātu reitingi šai federālajā zemē turpinājuši pastāvīgi slīdēt uz leju. Vēlēšanās kanclera Merca partija ieguvusi tikai 15 vietas landtāgā, kur līdz tam tai bija četrdesmit. Skaidrs, ka pie AfD pārceļojusi daļa no kristīgo demokrātu vēlētājiem, tomēr daļēji šo labējo populistu panākumi skaidrojami arī ar agrāk nebalsojušo piesaisti. Saksijas-Anhaltes Landtāga vēlēšanas tiek raksturotas kā vienas tēmas vēlēšanas, proti, “Alternatīvai” izdevies koncentrēt elektorāta uzmanību uz imigrantu jautājumu. Tomēr sava loma bijusi arī vispārējam noskaņojumam Vācijas austrumdaļā, kur sabiedrība uzskata, ka kādreizējie austrumvācieši apvienotajā valstī joprojām ir otrās šķiras cilvēki, un ka valdībai Berlīnē nerūp darba ņēmēju un trūcīgākās sabiedrības daļas liktenis. Pa astoņām deputātu vietām landtāgā ieguvušas trīs partijas – sociāldemokrāti, zaļie un radikāli kreisā partija “Kreisie”, pie kam pēdējie zaudējuši trešdaļu līdzšinējo mandātu. Tie, visdrīzāk, nonākuši pie politiskā spektra jaunpienācēja – partijas “Zāras Vāgenknehtas savienība”, kas apvieno radikāli kreisu ekonomisko programmu un nacionālistisku, eiroskeptisku un ultrakonservatīvu vērtīborientāciju. Vēlēšanu uzvarētājai AfD tomēr pietrūkst dažu balsu, lai izveidotu federālās zemes valdību. Pastāvot šo galēji labējo izolēšanas politikai no tradicionālo Vācijas partiju puses, vienīgā iespēja tās iegūt būtu vienošanās ar “Zāras Vāgenknehtas savienību”, lai gan runa varētu būt drīzāk par atbalstu mazākuma valdībai nekā par koalīciju. “Alternatīva Vācijai” līderis Saksijā-Anhaltē Ulrihs Zīgmunds paziņojis, ka esot gatavs sarunām ar kristīgajiem demokrātiem un vāgenknehtiešiem. Trampa miernešu tūre Sestdien, 5. septembrī, no Maskavas pienāca ziņas, ka tur ieradies prezidenta Trampa ārpolitisko emisāru pāris – diplomātijas amatieri Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners. Vairāk nekā trīs stundas ilgusi abu saruna Kremlī ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu, apspriežot iespējamo virzību uz miera procesu Ukrainā. Publiski pieejamajā vizītes daļā netrūka komplimentu no viesu puses agresorvalsts vadonim un viņa paustu vislabāko novēlējumu un cieņas apliecinājumu prezidentam Trampam. Cik var noprast no pušu izteikumiem, aiz slēgtām durvīm abiem viesiem pamatā nācies noklausīties namatēva prātuļojumus par kara cēloņiem un stāstus par to, kādi spoži panākumi viņa armiju jau tuvākajā laikā gaida Ukrainas kauju laukos. Krievija nav atteikusies no ambīcijām pievākt četrus Ukrainas apgabalus – Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes – un liegt kaimiņvalstij tiesības pievienoties NATO aliansei. Citiem vārdiem – nekā jauna un nekādu cerību uz saprāta gaismu aiz robotās Kremļa sienas. Savukārt svētdien, 6. septembrī, Trampa miernešu pāris pirmo reizi savas kopīgās karjeras laikā pagodināja ar vizīti arī Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, tiekoties ar prezidentu Zelenski. Ukrainas līderis iezīmējis plānus trīspusējam dialogam ar Ukrainas, Savienoto Valstu un Eiropas Savienības piedalīšanos. Kā tiek ziņots, īslaicīgi sarunām pievienojušies arī Kijivā akreditētie Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības padomnieki. Tā kā Trampa emisāru vizītes laikā Krievija atturējās no gaisa triecieniem Kijivai, tad prezidents Zelenskis skumji pajokoja, ka abi varētu braukt biežāk, lai sagādātu kijiviešiem drusku atelpas no krievu raķetēm un lidrobotiem. Runājot nopietni, viņš norādīja, ka sarunās būtiski skarta iespēja atbalstīt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības spējām un enerģētiskas jaudām, ciktāl ir puslīdz skaidrs, ka jāgatavojas vēl vienai smagai kara ziemai. Kā izdevumam „Guardian” atklājis prezidenta Zelenska padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs, valdībai, iespējams, būs jāapsver vecāku ļaužu masveidīga evakuēšana no galvaspilsētas. Vakar, 8. septembrī, tika publiskota informācija, ka prezidentam Trampam bijusi stundu ilga telefona saruna ar Putinu. Spriežot pēc informācijas, kuru pēc tam publiskojis Kremlis, arī šī komunikācija nav pievienojusi kādas jaunas nozīmīgas nianses emisāru vizītes ieskicētajai ainai. Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs atklājis, ka Tramps paudis vēlmi pieredzēt kara noslēgumu vēl savas prezidentūras laikā, solot pēc tam ātru un pilnvērtīgu attiecību atjaunošanu ar agresorvalsti, un Putins, kā pauda Ušakovs, Savienoto Valstu vadītāju šai ziņā visnotaļ atbalstot. Eiropu gaida jaunas Kremļa hibrīdcūcības 2. septembrī parādījās informācija par to, ka Vācijas valdība pēc izmeklēšanas oficiāli apstiprina – 4. augusta incidentā Leipcigas-Halles lidostā vainojama Krievija. Par to īsā preses brīfingā Berlīnē informējuši iekšlietu ministrs Aleksanders Dobrints un ārlietu ministrs Johans Vadepūls. Toreiz minētajā lidostā netālu no Ukrainas gaisa spēkiem piederošās transportlidmašīnas „Antonov”, kura tiek izmantota ieroču pārvadāšanai, tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots lidrobots. Kā noskaidrots, gan sprāgstvielas, gan ierīces tehnoloģija nāk no agresorvalsts, savukārt operācijas īstenošanā iesaistīti zema līmeņa vietējie aģenti. Ja eksplozija notiktu, sekas varētu būt katastrofālas. Kā izteicās ārlietu ministrs Vadepūls: “Šī Krievijas Federācijas bīstamā rīcība ir daļa no tās īstenotajiem destabilizācijas, dezinformācijas, draudu, sabotāžas un agresijas mēģinājumiem.” Paziņots, ka par šīm izdarībām Krievija saņems papildu sankciju komplektu. Konkrēti, Vācija slēdz Krievijas konsulātu Bonnā un joprojām eksistējošais “Krievijas nams” Berlīnē, jau sen zināms kā spiegu perēklis, tiks izlikts no tā īrētajām telpām. Tāpat Vācija apņēmusies iesaistīties Krievijas “ēnu flotes” kuģu izsekošanā un aizturēšanā, ko jau īsteno Somija un Zviedrija. Par atbildi Krievija slēdz Vācijas konsulātu Sanktpēterburgā un visas Gētes institūta nodaļas Krievijā. Solidaritāti ar Vāciju paudušas kā Eiropas Savienības vadošās institūcijas, tā vairāku NATO dalībvalstu vadītāji. Itālijas premjerministre Džordža Meloni paziņojusi: “Mūsu sabiedroto drošība ir mūsu visu drošība. Mēģinājumi mūs iebiedēt vai iedzīt ķīli starp sabiedrotajiem neizdosies: hibrīddarbības pret jebkuru no mums ir iemesls mūsu visu rūpēm, un uz tām tiks reaģēts vienoti.” Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, 2. septembrī uzstājoties preses konferencē kopā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, teikusi, ka šim līdzīgi Krievijas īstenoti sabotāžas akti ir Eiropas drošības situācijas “jaunā normalitāte”. Augusta nogalē divi aizdomīgi ugunsgrēki notikuši lidrobotu ražotnēs Polijā – Skaržisko–Kamennas un Ļubļanas pilsētās; uzsākta izmeklēšana ar aizdomām par terorismu. Savukārt vakar Rumānijā arestēts Krievijas pilsonis, kurš fotografējis militāros objektus un ukraiņu transportlidmašīnu „Antonov” vienā no lidlaukiem. Rumānijas izlūkdienests paziņojis, ka novērsta Krievijas plānota diversiju operācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Kameras pilsētvidē, sociālie mediji, viedierīces un digitālie pakalpojumi ir kļuvuši par ikdienas daļu. Taču, cik daudz privātuma esam gatavi atdot ērtību vārdā? Diskusijā runājam par datu drošību, digitālo uzraudzību, sabiedrības paradumiem un robežu starp drošību, ērtībām un privātumu mūsdienu digitālajā vidē. Noklausies Digitālās brokastis dzīvo ierakstu sarunu festivālā “Lampa 2026”. Artim un Anetai pievienojās Kirils Solovjovs, IT drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs un kiberdrošības eksperts, Gatis Ozols, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos, un Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

What story does your calendar tell?Not the story you hope it tells.Not the story you wish it told.The story it tells today.In this episode, Dr. Stacy Heimburger explores why so many women unintentionally schedule themselves last. She explains why health often loses to urgent responsibilities, how decision fatigue makes healthy choices more difficult, and why waiting for life to slow down rarely works.Inside this episode you'll learn:Why August often feels overwhelmingWhy health doesn't feel urgent until it suddenly isHow decision fatigue affects healthy choicesThe difference between leftover space and protected spaceWhy fantasy schedules often lead to frustrationOne simple challenge to help you begin protecting your health this weekThis episode continues our August series on creating space—helping you build healthy habits that work in real life instead of waiting for the "perfect" schedule.If you're ready to go beyond the podcast, inside the SugarFreeMD Membership we're working together on building realistic calendars, protecting what matters most, and creating sustainable habits that fit real life—not fantasy life.Inside Lifestyle Support Monthly, we help women build realistic systems that make healthy decisions easier—even during busy seasons like summer. Join at: www.sugarfreemd.com/LSM.Free 2-Pound Plan Call!Want to jump start your weight loss? Schedule a free call where Dr. Stacy Heimburger will work with you to create a personalized plan to lose 2 pounds in one week, factoring in your unique circumstances, challenges, and aspirations. Schedule now! www.sugarfreemd.com/2poundThis episode was produced by The Podcast Teacher: www.ThePodcastTeacher.com.

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs, tādēļ Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis nolēmis atkāpties no amata, norāda LSM. LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā. "Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile. Pirmdien operatīvi tika sasaukta LSM krīzes vadības grupas tikšanās, kurā izvērtēta visu Sabiedriskā medija platformu rīcība vētras laikā. Tajā secināja, ka LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, bet radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs. Neskatoties uz to, ka sakaru traucējumu dēļ arī daļa Sabiedriskā medija darbinieku bija palikuši bez saziņas iespējām, LSM salīdzinoši īsā laikā izdevies mobilizēt papildu cilvēkresursus un nodrošināt plašu aktuālās informācijas apriti dažādās platformās, tostarp iesaistot kolēģus, kuri ikdienā strādā citos satura virzienos un reģionos.  Grupas tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju, koordināciju un proaktīvu gatavošanos dažādiem notikumu attīstības scenārijiem, kā arī vienoties par lēmumu pieņemšanas algoritmu situācijās, kad kāds būtisks ķēdes posms iztrūkst, piemēram, sakaru traucējumu dēļ. Īpaša uzmanība jāvelta radio lomai krīzes situācijās, jo radio šādos apstākļos iedzīvotājiem kļūst par vienīgo informācijas avotu.  LSM norādīja, ka būtiska nozīme bija arī tam, ka vētras radīto seku mērogs, tostarp pašvaldību un iedzīvotāju skaits, kas bija palikuši ne vien bez elektrības, bet arī bez saziņas iespējām, atklājās pakāpeniski. Informācija par elektroapgādes traucējumiem un vēlāk arī sakaru nepieejamību pieauga dienas gaitā, un sākotnēji nebija pilna priekšstata par situācijas kopējo ietekmi dažādos Latvijas reģionos. Svētdien Latvijas Radio 1 programmā "Labrīt" bija papildu ziņu izlaidumi ik pusstundu. Tāpat Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sagatavoja divus ārkārtas ziņu speciālizlaidumus plkst. 12.30 un 15.00, no kuriem pēdējais tika pārraidīts arī Latvijas Radio 1. No plkst. 16.00 līdz 24.00 radio ziņas skanēja katru pusstundu, savukārt LTV Dienas ziņu un "Panorāma" ziņu izlaidumi tika pagarināti, lai iespējami operatīvi un detalizēti ziņotu par aktuālo situāciju valstī. 

Kultūras Rondo šajā vējainajā un lietainajā sestdienā devāmies uz Liepājas teātri, kurš sācis savu 120. sezonu un kurā šobrīd notiek starptautiskais festivāls „Teātris tuvplānā". Tikāmies ar Liepājas teātra valdes locekli, režisoru Valteru Sīli, aktrisi Agnesi Jēkabsoni, nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes locekli mākslinieciskajos jautājumos Baibu Bartkeviču, dejas un teātra kritiķi Ditu Jonīti un teātra kritiķi, LSM kultūras žurnālisti Henrietu Verhoustinsku. Festivāls Liepājā ilgs līdz 23. augustam, un tā laikā skatītāji varēs redzēt izrādes no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Liepājas teātri festivālā pārstāv izrāde "Parasta pirmdiena", kas 2025./2026. gada "Spēlmaņu nakts" balvai izvirzīta trīs nominācijās. Liepājas teātris savā 120. jubilejas sezonā skatītājiem piedāvās astoņus jauniestudējumus, to vidū igauņu režisores Renātes Kērdas iestudējumu. Jubilejas programmā paredzēti izglītojoši pasākumi un atskats uz teātra vēsturi, piedāvājot iespēju dokumentālos materiālos iepazīt vēsturiskos iestudējumus un nozīmīgākos notikumus teātra attīstībā. Jubilejas pasākumi iecerēti 2027. gada marta otrās nedēļas nogalē.  

Does every August feel like a fresh start...until life gets busy again?You're not alone.Back-to-school season often brings the promise of new routines, fresh habits, and a chance to finally "get it together." But before long, practices, meetings, work, errands, and family responsibilities begin filling every available space—and your health quietly slips to the bottom of the list.In this episode, Dr. Stacy Heimburger shares why creating healthy habits isn't just about finding more time. It's about creating more space.You'll learn:Why August feels like a second New Year'sHow fantasy schedules sabotage consistencyThe hidden cost of constant multitaskingWhy your nervous system needs moments of true presenceSimple ways to protect your health before your calendar fills itselfThis episode is part of the August "Finding Space" series, where we're exploring how to create room for your health without needing a completely different life.If today's conversation resonated with you and you're ready to go deeper, we'd love to have you inside the SugarFreeMD Membership, where we're helping women build realistic routines that last long after motivation fades.Inside Lifestyle Support Monthly, we help women build realistic systems that make healthy decisions easier—even during busy seasons like summer. Join at: www.sugarfreemd.com/LSM.Free 2-Pound Plan Call!Want to jump start your weight loss? Schedule a free call where Dr. Stacy Heimburger will work with you to create a personalized plan to lose 2 pounds in one week, factoring in your unique circumstances, challenges, and aspirations. Schedule now! www.sugarfreemd.com/2poundThis episode was produced by The Podcast Teacher: www.ThePodcastTeacher.com.

What did this summer teach you?Before you jump into another routine, another goal, or another "fresh start" this fall, take a moment to pause.In this episode, Dr. Stacy reflects on the unexpected lessons from a full, busy summer of family, travel, work, and everyday life. She shares why the biggest lessons weren't about weight loss or perfect habits—they were about participation, protecting what matters, building habits that survive real life, and learning to stay present in the moments that become our memories.You'll learn why waiting for life to slow down isn't the answer, how tiny habits create lasting consistency, and why protecting your time, energy, and attention may be one of the healthiest things you can do.In this episode you'll learn:Why life doesn't really slow down—and what to do insteadHow to measure success by participation, not perfectionWhy tiny habits survive when life gets busyThe surprising difference between managing your life and truly living itReflection questions to help you move into fall with greater clarity and intentionBefore you rush into the next season, ask yourself one simple question: What did this summer teach me?Want help putting these ideas into practice?Inside Lifestyle Support Monthly, we help women build realistic systems that make healthy decisions easier—even during busy seasons like summer. Join at: www.sugarfreemd.com/LSM.Free 2-Pound Plan Call!Want to jump start your weight loss? Schedule a free call where Dr. Stacy Heimburger will work with you to create a personalized plan to lose 2 pounds in one week, factoring in your unique circumstances, challenges, and aspirations. Schedule now! www.sugarfreemd.com/2poundThis episode was produced by The Podcast Teacher: www.ThePodcastTeacher.com.

Have you ever looked around in the middle of summer and wondered why everything suddenly feels like so much?Between vacations, camps, family schedules, work projects, and trying to take care of yourself, summer can become overwhelming before you even realize it. Many women respond by pushing harder, getting more organized, or looking for another productivity hack.But what if the problem isn't productivity?What if it's capacity?In this episode, Dr. Stacy explores why high-achieving women often confuse being capable with being unlimited, how summer exposes overloaded systems rather than personal failure, and why asking for support is one of the strongest things you can do.You'll also learn a simple brain dump exercise to help you see what you're really carrying—and where you can create more space.In this episode, you'll learn:Why summer often feels overwhelmingThe difference between capability and capacityWhy productivity isn't always the answerHow to identify overload before burnoutA simple exercise to reduce mental clutterWhy asking for support is a sign of strength—not weaknessIf you're tired of feeling like you should be able to do it all, this episode is for you.Want help putting these ideas into practice?Inside Lifestyle Support Monthly, we help women build realistic systems that make healthy decisions easier—even during busy seasons like summer. Join at: www.sugarfreemd.com/LSM.Free 2-Pound Plan Call!Want to jump start your weight loss? Schedule a free call where Dr. Stacy Heimburger will work with you to create a personalized plan to lose 2 pounds in one week, factoring in your unique circumstances, challenges, and aspirations. Schedule now! www.sugarfreemd.com/2poundThis episode was produced by The Podcast Teacher: www.ThePodcastTeacher.com.

Summer is full of decisions.Pool parties. Vacations. Restaurants. Camp drop-offs. Road trips. Late nights.Most of us make those decisions based on how we feel in the moment—but what if there was a simpler way?In this episode, Dr. Stacy introduces the concept of Present You versus Future You and shares how one small question can completely change the way you approach food, vacations, social events, and emotional moments.You'll learn:Why summer makes decision-making feel harderThe difference between Present You and Future YouWhy Future You isn't perfect—she's simply preparedHow to stop making tomorrow harder than it needs to beOne practical question to ask before your next decisionIf you've ever finished a vacation wondering why you abandoned all your healthy habits—or found yourself saying, "I'll start again Monday," this episode is for you.Want help putting these ideas into practice?Inside Lifestyle Support Monthly, we help women build realistic systems that make healthy decisions easier—even during busy seasons like summer. Join at: www.sugarfreemd.com/LSM.Free 2-Pound Plan Call!Want to jump start your weight loss? Schedule a free call where Dr. Stacy Heimburger will work with you to create a personalized plan to lose 2 pounds in one week, factoring in your unique circumstances, challenges, and aspirations. Schedule now! www.sugarfreemd.com/2poundThis episode was produced by The Podcast Teacher: www.ThePodcastTeacher.com.

Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas. Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas. Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Eduardu Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu. Zelenskis nevar, kā ienāk prātā Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi. Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas. Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara. Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā. Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam. Jaunumi ukraiņu lidrobotu „ēdienkartē” Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti. „Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai. Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus. Dauningstrītas 10 jaunais iemītnieks Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju. Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu. Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”. Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju. Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Pētera Maģara sprints un barjerskrējiens Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”. Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens. Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā. Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos. Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Andris Ušackis – ilggadējais Latvijas Televīzijas (LTV) Sporta redakcijas vadītājs šogad aprīļa sākumā paziņoja, ka atstāj amatu. Viņš ir viens no retajiem, kurš atklāti un kritiski runājis par to, kas notiek Latvijas sabiedriskā medija (LSM) iekšienē - laikā, kad arī sabiedrībā pieaugusi neapmierinātība, piemēram, par LSM vadības nostāju jautājumos, kas saistīti ar krievu valodas lietošanu. Tikmēr Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieku iebildumi līdz šim lielākoties bijuši vērsti tikai pret vēsturisko zīmolu aizstāšanu ar burtiem "LSM".Sarunā arī par to, kāpēc LTV vairs nerāda Pasaules čempionātu futbolā un kā medijiem vajadzētu atspoguļot Olimpiskās spēles un citus sporta notikumus, ja tajos atkal tiktu pielaista Krievijas izlase.

24. jūlijā jau 22. reizi tiks pasniegta starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Par bagātīgo piedāvājumu un arī pēdējā laika vētrām bērnu literatūrā Kultūras rondo saruna ar grāmatu apskatnieci Aiju Bremšmiti un Baltvilka balvas starptautisko laureāti tulkotāju Jolantu Pētersoni. Balvu izkliedēšanās pa kalendāru ir ļoti veselīga. Tāpat kā teātra balva ik gadus tiek pasniegta noteiktā datumā – Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23. novembrī, tāpat Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā – dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā – 24. jūlijā. Arī šogad. Un šodien arī sākas lasītāju balsojums portālā LSM.lv. Nominanti zināmi un arī daži laureāti. Par Jāņa Baltvilka balvas starptautisko laureāti tika atzīta norvēģu rakstniece Marija Parra par grāmatu "Mēs ar Tūru" ("Liels un mazs", 2025) un tās tulkotāja Jolanta Pētersone, kura ir bijusi ļoti ražīga un tulkojusi arī no zviedru un citām valodām vērtīgus literāros darbus. Runājam arī par to, kas īsti ir bērnu literatūrā un kā pret to izturēties, jo, kā raksta Aija Bremšmite, „morālā panika aptuveni pirms nedēļas pārņēma lasošo un arī nelasošo sabiedrības daļu un kā vaininieki bija divi Ivara Šteinberga dzejas krājuma "Ams, ams, ams!" dzejoļi.”  

Lietuvas Republikas Seims ar nelielu balsu vairākumu apstiprināja premjerministra pilnvaras Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājam, ekonomistam Mindaugam Sinkevičum. 22. jūnijā par savu atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Bet starp Ukrainu un Poliju uzliesmojis pēkšņs un negaidīti spējš starptautisks skandāls, kura pamatā ir vairāk nekā astoņdesmit gadus seni vēstures notikumi. Ārzemju aktualitātes pārrunājam kopā ar politoloģi, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieci Žanetu Ozoliņu un LSM ārzemju ziņu redaktori Ievu Strazdiņu. Lietuvai būs jauna valdība Vakar Lietuvas Republikas Seims ar nelielu balsu vairākumu apstiprināja premjerministra pilnvaras Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājam, četrdesmit gadus vecajam ekonomistam Mindaugam Sinkevičum. Tagad viņam divu nedēļu laikā jāsastāda valdība, kam tad jāsaņem prezidenta Gitana Nausēdas piekrišana un Seima apstiprinājums. Sinkevičus savulaik darbojies dzimtā Jonavas rajona pašvaldībā, divreiz bijis tā mērs, pildījis arī ekonomikas un inovāciju ministra amatu premjera Sauļus Skverneļa valdībā. Savu nomināciju jaunais premjers ieguva pēc tam, kad demisionēja viņa priekšgājējas, premjerministres Ingas Ruginienes kabinets, kuru jau labu laiku destabilizēja pretrunas starp valdošās koalīcijas partijām. Galvassāpes partneriem radīja nacionālistiski populistiskā partija „Nēmunas rītausma”, kuras līderis Remigijus Žemaitaitis pamanījās nopelnīt notiesājošu spriedumu par antisemītiskiem izteikumiem un holokausta noniecināšanu, bet pēc tam arī izmeklēšanu par iespējamu krāpniecisku rīcību. Tomēr pēdējais piliens sociāldemokrātu pacietības kausā bija „Nēmunas rītausmas” atteikšanās atbalstīt valdības plānus par armijas poligona izveidi Baltkrievijas robežas tuvumā. Notika izšķiršanās par nacionālpopulistu izmešanu no koalīcijas, vietā piepulcinot centriski kreiso partiju Demokrātu savienība „Lietuvas vārdā”. Koalīcijā paliek otrs līdzšinējais partneris – partiju apvienība, kuru veido Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība un partija Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība. Arī nākamajā valdībā, gluži tāpat kā iepriekšējā, dominējošās pozīcijas saglabās sociāldemokrāti, kuriem ir lielākā frakcija Seimā. Līdzšinējā premjerministre Ruginiene varētu atgriezties jau agrāk pildītajā sociālās aizsardzības un darba ministres amatā, savukārt ārlietu ministra portfelis, visdrīzāk, joprojām paliks sociāldemokrātu atbalstītā bezpartejiskā ministra Ķēstuša Budra rokās, kas apliecina stingru pēctecību Lietuvas ārpolitiskajās nostādnēs. Kopumā ņemot, jaunā koalīcija, kurā nacionālpopulistus nomainījuši centriski kreisie no Demokrātu savienības „Lietuvas vārdā”, šķiet ideoloģiski daudz loģiskāka. Vai „Ziemeļu karalis” glābs Britāniju? 22. jūnijā par savu atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers. Viņa leiboristu valdība nāca pie varas 2024. gada jūlijā pēc Parlamenta vēlēšanām, kurās smagu sakāvi cieta britu konservatīvie, savukārt leiboristi ieguva parlamentāro vairākumu. Taču gluži citu ainu rādīja šī gada maijā notikušās vietvaru vēlēšanas, kurās leiboristi zaudēja gandrīz pusotru tūkstoti deputātu vietu, lielāko daļu no kurām sev pievāca Breksita „zvaigznes” Naidžela Farāža vadītā radikāli labējā un populistiskā parija „Reformēt Apvienoto Karalisti”. Kādu kumosu no leiboristu elektorāta pīrāga nokampa arī viņu kreisā flanga konkurenti Anglijas un Velsas Zaļā partija, tāpat daļa agrāko leiboristu vēlētāju izšķīrušies par labu neatkarīgiem kandidātiem. Nelīdzēja Stārmera priekšvēlēšanu retorika par stingrāku imigrācijas politiku, un nepārliecinoša leiboristu vēlētāju acīs ir bijusi arī valdības līdzšinējā nepietiekami dāsnā sociālā politika. Daudzi leiboristu vēlētāji kā nekonsekventu un liekulīgu vērtē Stārmera un viņa valdības pozīciju Gazas kara sakarā, no vienas puses turpinot ieroču piegādes Izraēlai, tomēr atzīstot Palestīnas valsti de jure un atsaucot iebildumus pret Izraēlas līderiem izvirzītajām apsūdzībām Starptautiskajā krimināltiesā. Jau tūlīt pēc graujošo pašvaldību vēlēšanu rezultātu paziņošanas skaidri izpaudās viedoklis, ka premjera demisija ir tikai laika jautājums, un, iespējams, tika gaidīts, līdz parādīsies gana pārliecinošs pēctecis. Par tādu kļuvis līdzšinējais Lielās Mančestras grāfistes lordmērs Endijs Bērnems, kurš 18. jūnijā Parlamenta papildvēlēšanās uzvarēja savu konkurentu no farāžistu partijas. Bērnems ir pieredzējis politiķis, kurš laikā no 2007. līdz 2010. gadam ieņēmis vairākus ministra amatus premjera Gordona Brauna valdībā. Kopš 2017. gada viņš bija Lielās Mančestras mērs, un šajā amatā sevi apliecināja kā patiešām prasmīgu vietvaras līderi, jo sevišķi pandēmijas laikā, kad viņa argumentācija panāca zināmu centrālās valdības atbalsta politikas koriģēšanu. Pateicoties sekmīgajai darbībai un iegūtajai autoritātei Bērnems presē ticis iedēvēts par „Ziemeļu karali”. Viņš pat definējis savu kreisās politikas virzienu, dodot tam apzīmējumu „mančestrisms”. Pēc viņa paša vārdiem, tas ir „neoliberālismu izbeidzošs” „uzņēmējdarbībai draudzīgs sociālisms” un „moderna un funkcionāla atbilde uz augstas nevienlīdzības un lēnas izaugsmes slazdu, kuru radīja 20. gadsimta astoņdesmito gadu centieni maksimāli privatizēt ekonomisko varu un pārmērīgi centralizēt politisko varu Valsts kases rokās”. Bērnems jau saņēmis atbalstu no daudziem leiboristu partijas biedriem, savukārt vairāki viņa potenciālie sāncenši partijas vadītāja vēlēšanās savas kandidatūras atsaukuši. Kā iespējams konkurents Bērnemam gan tiek minēts līdzšinējais bruņoto spēku ministrs Elisters Kernss. Pagātnes traģēdija un šodienas farss Maija beigās starp Ukrainu un Poliju uzliesmoja pēkšņs un negaidīti spējš starptautisks skandāls, kura pamatā ir vairāk nekā astoņdesmit gadus seni vēstures notikumi. Viss sākās ar prezidenta Volodimira Zelenska parakstītu dekrētu par Ukrainas nemiernieku armijas nosaukuma piešķiršanu Ukrainas bruņoto spēku īpašo operāciju centram „Ziemeļi”. Ukrainas nemiernieku armija bija Ukraiņu nacionālistu organizācijas bruņotais spārns, kas Otra pasaules kara laikā cīnījās par neatkarīgas Ukrainas valsts atjaunošanu, karojot gan pret vācu okupācijas spēkiem, gan dažādas ievirzes poļu bruņotās pretestības vienībām, gan padomju partizāniem. Vēl desmit gadus pēc pasaules kara beigām Nemiernieku armija turpināja cīņu pret padomju okupācijas režīmu, un šodienas Ukrainā tā tiek pieminēta kā nacionālās atbrīvošanās kustība. Taču šo spēku kontā ir arī nežēlīga izrēķināšanās ar Rietumukrainas neukraiņu iedzīvotājiem, lielākoties poļiem, kas notika 1943. un 1944. gadā. Poļu vēsturnieki to traktē kā genocīdu un lēš iespējamo upuru skaitu līdz simt trīsdesmit tūkstošiem; viņu ukraiņu kolēģi sauc šos skaitļus par pārspīlētiem un norāda, ka arī poļu puse izvērsusi ukraiņu civiliedzīvotāju slepkavošanu, tātad tas bijis abpusējs terors un kara noziegumi. Lai kādi arī nebūtu vēstures traktējumi, attiecīgā nosaukuma piešķiršana Ukrainas armijas vienībai kļuva par iemeslu, lai Polijas prezidents Karols Navrockis lemtu par agrāk piešķirtā Polijas Baltā Ērgļa ordeņa, valsts augstākā apbalvojuma, atņemšanu prezidentam Zelenskim. Tiek minēts, ka šī soļa patiesais iemesls ir politiska rīvēšanās starp prezidenta Navrocka pārstāvēto labēji konservatīvo partiju „Likums un Taisnīgums” un pašreizējo valdības bloku – plašu centrisko spēku koalīciju. Prezidenta mērķis esot bijis nostādīt neērtā situācijā premjerministru Donaldu Tusku, kuram vajadzētu arī ar savu parakstu apstiprināt ordeņa atņemšanu. Nesagaidot procesa beigas, prezidents Zelenskis pa pastu nosūtīja savu ordeņa eksemplāru uz Polijas prezidenta kanceleju Varšavā, un, solidarizējoties, viņa piemēram sekoja vairāki citi šī apbalvojuma saņēmēji: agrākie Ukrainas prezidenti Leonīds Kučma, Viktors Juščenko un Petro Porošenko, kā arī vairākas citas amatpersonas, ieskaitot ārlietu ministru Andriju Sibihu un izlūkdienesta vadītāju Kirilo Budanovu. Pie tam oficiālā Varšava steidzās apliecināt, ka šis nedaudz groteskais process nekādi neietekmēšot Ukrainai sniedzamo atbalstu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Vakar gan parādījās informācija, ka Polija pagaidām nenodos Ukrainai agrāk solītos iznīcinātājus Mig-29, bet tas tādēļ, ka Ukraina, savukārt, nav pildījusi apņemšanos piegādāt poļiem militāros lidrobotus.    Sagatavoja Eduards Liniņš.

Aizvadītas traģiskas Jāņu brīvdienas uz ceļiem un pie ūdens, atsākas diskusijas par brīvdienu pārcelšanu, Ukraina veikusi vairākus spēcīgus dronu triecienus pa naftas infrastruktūru Krievijā. Šīs un citas aizejošās nedēļas aktualitātes vērtējam kopā ar žurnālistiem Aleksandru Plotņikovu (LSM), Romānu Meļņiku (TV24) un Ģirtu Timrotu (TV3).  

PlayStation Network has once again been targeted by nefarious actors, this time exposing flaws in Sony's online infrastructure that we never even considered. If you've noticed weird games popping-up in your recently played list, titles that don't belong in your library, cluttered PSN widgets, and other oddities, you were affected. And while Sony seems to have begun to mend the issue, it feels like they're unable to accept their solemn corporate obligation to protect their customers. Will they ever even publicly admit their problems, nonetheless solve all of them? We discuss. Plus: Other news! Grand Theft Auto VI's pre-orders are imminent, rumors are circulating about a potential delay of PlayStation 6, Housemarque talks about its post-Saros future, Halo: Campaign Evolved's Trophies have been surreally revealed, Mark Hamill is set to appear in Twisted Metal's third season on Peacock, and more. Then: Listener inquiries! Is PlayStation at risk of losing its hard-earned prestige? Why aren't more at-risk studios sold instead of shuttered? Should Capcom get more credit for their runaway success with RE Engine? Will Dustin ever return to the show, or will Sacred forever move forward as a duo? Timestamps: Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00 - Intro37:04 - Leon the Great38:35 - Dustin's weeb degeneracy45:27 - Colin adopts Joshua's wife52:17 - Long Island history55:40 - LSM's extra content58:35 - GTA VI pre-orders1:09:05 - PS4 got a new firmware update1:13:39 - Yet another PSN security issue1:37:16 - Will PS6 be delayed?1:52:02 - Housemarque's future2:07:50 - Halo's first trophy list2:13:29 - Mark Hamill joins Twisted Metal2:18:25 - Black Ops 1 & 2 are coming to Playstation2:23:53 - EA reveals EA Advertising2:32:16 - Rockstar retires PS4 players2:33:20 - Sony patents DualSense with button hardness2:41:21 - Unreal Engine 6 releases in 20272:54:54 - Capcom disempowers its authors3:04:38 - Devil May Cry 5 sold more copies in 20253:06:03 - Sony speaks on PC cancellations3:08:49 - What We're Playing (007 First Light, Pragmata, Crazy Taxi 2)3:14:03 - Has Playstation lost its riz?3:20:25 - Could Sony relocate?3:25:58 - Why are studios shut down?3:33:26 - Should Playstation exit the A and AA space?3:43:51 - RE Engine praise3:51:36 - Grifting doesn't earn much Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Eiropas Savienības valstu līderi Briselē turpina diskutēt par to, kādam būtu jāizskatās nākamajam bloka daudzgadu budžetam, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam. Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņu; aicina jautājumu kvalitatīvi pārrunāt uzņēmumā. Gatavojoties Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra pārbūvei, noslēdzies nozīmīgs posms – uz līdzās esošo stacionāru “Gaiļezers” pārcelta pēdējā no onkoloģijas centra nodaļām – Hematoloģijas nodaļa. Līdzdalības budžeta darbību Latvijā pētnieki vērtē neviennozīmīgi. Augšdaugavas un Krāslavas novadu pašvaldības pieprasījušas Valsts meža dienestam piešķirt medību atļaujas divu vilku nomedīšanai. Doma laukumā norisinās tradicionālais Zāļu tirgus.

Vēl pirms pāris gadiem mākslīgā intelekta ģenerētos attēlos cilvēkiem bija seši pirksti un ēnas, kas nesekoja fizikas likumiem, bet šodien pat speciālisti nespēj droši atšķirt MI saturu no īsta. Ar kādiem rīkiem un metodēm tomēr to var atšķirt? Noklausies mākslīgā intelekta kafijas pauzi ar Anetu Gūtmani! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

"Huawei Watch Fit 5 Pro" izskatās pārsteidzoši līdzīgs "Apple Watch", bet piedāvā kaut ko, kas "Apple' nav pa spēkam — līdz piecu dienu baterija, bezsaistes kartes un 3000 nitu ekrāna spilgtumu. Papildus tam ir titāna rāmis, safīra stikls, vairāk nekā 100 sporta režīmi un beidzot arī bezkontakta maksājumi Eiropā ar "Curve Pay". Vai tas ir spēcīgākais konkurents "Apple", "Samsung", "Garmin" u.c. viedpulksteņu ražotājiem? * Viedpulksteni neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja Huawei Technologies Latvia Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

FIFA Pasaules kauss futbolā ir ne tikai sporta svētki, bet arī viens no tehnoloģiski advancētākajiem pasākumiem pasaulē: sensori bumbā, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, tiesnešu kameras, MI asistents treneriem utt. Kopā ar profesoru Leo Seļāvo un "VAR sistēmas" tehnisko nodrošinātāju Artūru Upleju iztirzājam, kā tehnoloģijas maina futbolu — no tiesāšanas līdz skatīšanās pieredzei un treniņu procesam. Vai tehnoloģijas pilnībā izslēgs cilvēcisko elementu sportā? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis galdā ziņa par to, ka "Pokémon Go" spēlētāju vāktie dati izmantoti militāro dronu apmācībā. FBI uzcēluši pilsētiņu kiberuzbrukumu apmācībai. Dinamiskās reklāmas EA videospēlēs. Meta izlaižu jaunu MI režīmu informācijas ievākšanai no tās sociālajiem tīkliem. "Snap" un "Xreal" izziņojuši jaunas papildinātās realitātes brilles. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

We're coming off of our Summer Game Fest-related high, toting a bunch of news from publisher-driven events that occurred after we published our last episode. For starters, the Xbox Showcase... showcased... 28 games in total, of which 24 are coming to PlayStation 5, including State of Decay 3, Senua, and Spyro: A Realm Beyond (not to mention release dates for Halo: Combat Evolved and Fable). But Xbox's peculiar, wishy-washy, and inconsistent behavior likewise makes us wonder what the future might hold for Microsoft releases on Sony's hardware, especially because Gears of War: E-Day and Clockwork Revolution -- both internally slated to migrate to PlayStation 5 until very recently -- won't appear at all. Meanwhile, Nintendo's newest Direct also had some interesting fodder, including a surprise look at Kingdom Hearts IV, a brand new 2D-HD game in the form of Final Fantasy Resonance, and more. Other news this week revolves around Persona 4 Revival and Persona 6, a new Crazy Taxi adventure in the form of World Tour, a promising magic shooter called Magicians: The Devil's Deal, a fall release date for Castlevania: Belmont's Curse, and extremely strong sales figures for Yacht Club's Mina the Hollower. We wrap things up (as always) with listener inquiries! Now that everything has settled, what are our three most-anticipated games, respectively? Should Sony bite the bullet and greenlight Destiny 3? Where's Naughty Dog hiding? Is Colin falling prey to Big Plumber and Big Sewer propaganda by refusing to flush wipes? Sign up for your $1 per month trial at https://www.shopify.com/sacred Download Cash App Today: https://capl.onelink.me/vFut/ty57yree #CashAppPod Cash App is a financial services platform, not a bank. Banking services provided by Cash App's bank partner(s). Prepaid debit cards issued by Sutton Bank, Member FDIC. Cash App Visa® Debit Flex Cards issued by Sutton Bank, Member FDIC, and The Bancorp Bank, N.A., pursuant to a license from Visa U.S.A. Inc. See terms and conditions for the Sutton prepaid card, Sutton debit flex card, and Bancorp debit flex card.  Discounts and promotions provided by Cash App, a Block, Inc. brand. Visit cash.app/legal/podcast for full disclosures. Timestamps: Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 00:00 - Intro08:01 - Letters for Dustin14:59 - From the PO Box27:49 - LSM's big week29:08 - When she likes Sacred...33:03 - World Cup48:26 - Going to a water park alone56:50 - Flushing the poo wipes1:00:39 - Halo: Campaign Evolved launches July 281:22:01 - Persona 4 Revival + Persona 61:39:09 - Kingdom Hearts Collection + IV1:53:15 - Fable 4 Release Date2:01:34 - State of Decay 32:10:37 - Senua2:15:49 - Crazy Taxi: World Tour2:23:36 - Join Us2:26:41 - Final Fantasy Resonance2:30:25 - Magicians: The Devils Deal2:34:39 - Castlevania: Belmont's Curse2:36:33 - Spyro: A Realm Beyond2:42:53 - Thief remaster2:45:18 - Muramasa2:47:25 - Tales of Eternia Remastered2:49:05 - Mina the Hollower surpasses 500,000 copies sold2:49:53 - New PS+ Game Catalog titles2:52:52 - What We're Playing3:10:23 - Top moments of SGF season3:16:48 - Xbox and exclusivity3:55:41 - The Order 1886 Comeback?4:04:12 - Destiny frustration4:22:55 - Beating ritual4:27:37 - Where is Naughty Dog? Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Kas ir sauszemes droni un kādi ir to pielietojuma veidi? Kā Latvijas uzņēmumi veido moderno aizsardzības infrastruktūru? Pie Digitālo brokastu galda divi uzņēmēji — Kristaps Puķe un Armands Sakne. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Sekošana līdzi savai veselībai un patērētajai pārtikai ir kļuvisi teju par modes tendenci, un tam palīgā nāk arī tehnoloģijas. Viena no tām ir lietotne “Cal AI”, kura nesen izpelnījusies lielu uzmanību lietotņu tirgū, un to pat pārpirkuši “MyFitnessPal” veidotāji. Ko ar to var izdarīt un kāda no tā vispār jēga? Noskaidrojam apskatā! * Lietotni testam sagādājām paši. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis galdā svaigākie mākslīgā intelekta jaunumi, kuru priekšgalā ir stāsts par “Apple”, kas beidzot izziņojis savu mākslīgā intelekta Siri risinājumu. Tikmēr “OpenAI” uzlabo “ChatGPT” atmiņu ar jauno "dreaming" pieeju. Mākslīgā intelekta uzņēmumi dodas uz biržu. Igaunija skolēniem piešķir bezmaksas ChatGPT piekļuvi. Un FIFA Pasaules kausā futbolā mākslīgais intelekts ir klātesošs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi jeb "deepfakes" šķita drīzāk tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj krāpniekiem ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju, un pat imitēt to video zvanā. Mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas ietekmē pat sabiedrības procesus. Pie Digitālo brokastu galda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras “Rossad” direktors Madars Balodis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis servē svaigāko tehnoloģiju ziņu topu! Hakeri ar "Meta" MI palīdzību uzlauzuši "Instagram" kontus. Pētījums: cena un laiks motivē latviešus iepirkties internetā. NASA šogad plāno vēl pāris Mēness misijas. Ķīnā policija sāk izmantot MI viedbrilles seju un numurzīmju atpazīšanai. "Oura" prezentē līdz šim mazāko viedu gredzenu "Ring 5". Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Uzņēmums “IKEA” lēnā garā ienāk arī viedo mājas ierīču tirgū ar pilnvērtīgu sākuma komplektu, lai pat cilvēki, kas ar tehnoloģijām ir uz “jūs” var automatizēt darbības savās mājās. Centrālā stacija "Dirigera", durvju un logu atvēršanas sensors "Myggbett", temperatūras un mitruma sensors "Timmerflotte", viedais rozetes spraudnis "Inspelning", viedās spuldzes "Kajplats", lampas "Stoftmoln" un "Varmblixt" un skaļruņi "Kallsup". Vai tiešām ierīces par pāris eiro var paveikt to, ko dārgākie konkurenti no "Phillips", "Google", "Samsung", "Apple"? Noskaidrojam apskatā! * Ierīces neatkarīgam un neapmaksātam testam sagādāja IKEA Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Kas notiek tajās pāris sekundēs, kad pie maksājumu termināļa pieliekam telefonu vai maksājumu karti? Kā iespējams, ka maksājums notiek gandrīz acumirklī, vienlaikus iesaistot bankas, šifrēšanu un virkni drošības mehānismu? Un vai nākotnē par ierastu norēķinu līdzekli kļūs ne tikai telefoni, bet arī gredzeni, brilles vai pat mūsu biometriskie dati? Pie Digitālo brokastu galda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, kā arī Kirils Solovjovs un Elviss Strazdiņš. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā augšgalā stāsts par "latvija.gov.lv" portālu, kas piedzīvojis lielāko modernizāciju kopš izveides. Kritis dronu ātruma rekords: 730 km/h. "Starlink Mini" interneta uztvērējs bez ārējā strāvas avota? "Meta" klusi izlaiž jaunu lietotni "Forum". Un "Starbucks" pēc deviņiem mēnešiem atsakās no MI produktu uzskaites rīka. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Rīt, 14. maijā, sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā. Pieticīgā 9. maijā parāde Maskavā ar Ukrainas atļauju. Divpartiju dominantes beigas britu politikā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Mastodontu tango Sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā, tiekoties ar Ķīnas kompartijas un valsts līderi Sji Dziņpinu. Kā zināms, sākotnēji šī viesošanās bija plānota jau marta beigās, taču tika atlikta, ASV un Izraēlai uzsākot militāro kampaņu pret Irānu. Tagad, pusotru mēnesi vēlāk, konflikts Persijas līcī iestrēdzis zināmā spēku līdzsvarā. Irānas jaunāko noregulējuma priekšlikumu, kas faktiski ir no uzvarētāja pozīcijām diktētu prasību saraksts, pirmdien, 11. maijā, prezidents Tramps sagaidāmi noraidīja. Tādējādi uz Pekinu Baltā nama saimnieks dodas ar Hormuza blokādi un augšupvērstām naftas cenu līknēm bagāžā. Daudzu komentētāju ieskatā Tramps ir gatavs ja ne gluži lūgt Pekinas atbalstu konflikta pieņemamai izbeigšanai, tad noteikti labprāt pieņemt tās iesaisti. Arī pati Ķīna ir nepārprotami ieinteresēta karadarbības izbeigšanā, jo tās ekonomikai rada problēmas ne vien degvielas, bet arī naftas ķīmijas produktu pieejamība. Dažu sintētiskos materiālus saturošu ķīniešu ražojumu cenas jau pieaugušas par piektdaļu. Tomēr Ķīna par savu iesaisti visdrīzāk gribēs ko pretim, un iespējamā cena ir viens no galvenajiem jautājumiem gaidāmās tikšanās sakarā. Vizītes ekonomiskā bloka fonā ir Donalda Trampa pagājušajā gadā sarīkotais „tarifu šovs”, kas notušējis reālās starpvalstu ekonomisko attiecību problēmas. Savienotajās Valstīs turpinās izmeklēšanas process par Ķīnas īstenoto negodīgo uzņēmējdarbības praksi, un šīs izmeklēšanas rezultāti var paģērēt jaunas sankcijas. Attiecīgi Pekina labprāt redzētu šo izmeklēšanu izbeigtu, savukārt Vašingtonas galvenās vēlmes saistās ar lielāku amerikāņu lauksaimniecības produkcijas importu Ķīnā. Īsta „pretstatu vienība” sasaista abus globālos ekonomikas gigantus augsto tehnoloģiju sfērā. Ķīnas centieni mākslīgā intelekta un robotu tehnikas attīstībā pagaidām nevar iztikt bez Savienotajās Valstīs ražotajām jaunākās paaudzes mikroshēmām, savukārt Pekinas „trumpis” šai spēlē ir retzemju elementi – Ķīna piegādā pasaules tirgum līdz pat 90% šo izejvielu. Un, protams, sarunas neiztiks bez Taivānas jautājuma, ko Pekina jau iezīmējusi kā savu prioritāti. Tomēr diezin vai nākas sagaidīt kādas radikālas izmaiņas de facto neatkarīgās Ķīnas daļas situācijā. Prezidents Sji varētu vēlēties skaidrāk definētu Savienoto Valstu noliegumu Taivānas valstiskās suverenitātes iespējai, taču, kā raidsabiedrībai BBC norādījis starptautiskās bezpeļņas organizācijas „Āzijas asociācija” eksperts Džons Delūrijs, Ķīnas līderis diezin vai īpaši pūlēšoties to panākt. Galu galā Donalds Tramps, pat ja šodien pateiks kādu attiecīgas ievirzes frāzi, jau pēc pāris dienām kārtējā sociālo tīklu ierakstā var deklarēt gluži pretējo. Uzvaras karodziņš pagalam padilis Vēl pirms dažiem gadiem doma, ka Ukrainas lidroboti varētu reāli apdraudēt 9. maija parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, šķita piederīga fantastikas romānu vai anekdošu žanram. Tomēr nu Ukrainas lidrobotu arvien efektīvākā darbība arvien dziļāk Krievijas teritorijā padarījusi to par aktuālo ziņu virsrakstu tēmu. Kādu nedēļu pirms simboliskā datuma no Maskavas sāka izskanēt draudi, ka ja Ukraina uzdrošināšoties maitāt svētkus, sekošot baiss prettrieciens pa Kijivas centru. Tomēr Ukrainas piekrišanu dažu dienu pamieram galu galā panāca prezidenta Trampa telefondiplomātija, cita starpā sarunājot arī karagūstekņu apmaiņu – tūkstoti pret tūkstoti. Tā nu ikgadējais rituāls varēja notikt bez baiļu trīsām, tomēr nebijusi pieticība ir galvenais, kas tiek piesaukts aizvadīto Uzvaras dienas svinību sakarā: nekādas militārās tehnikas, nožēlojama kusla oficiālo viesu saujiņa, toties pamatīgi mobilā interneta un īsziņu pakalpojumu atslēgumi Maskavā vairāku dienu ilgumā. Pasaules mediju nepamanīta nepalika arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svinību priekšvakarā izdotā pavēle, ar kuru viņš Sarkano laukumu oficiāli izslēdzis no ukraiņu spēku potenciālo gaisa triecienu mērķu saraksta. Daudzi komentētāji šo žestu raksturojuši ar apzīmējumu „trollēšana”. Var piebilst, ka, pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, ar reālo uguns pārtraukšanu frontē no Krievijas puses kārtējo reizi bijis, kā bijis. Pateicības vārdus no Kremļa vadoņa par izkāroto parādi Donalds Tramps gan nesagaidīja. Tā vietā savā uzrunā Putins ierasti pauda, ka Krievija karojot pret „agresīvo NATO bloku” un noteikti uzvarēšot. Mundrs un runātīgs agresorvalsts vadonis bija pēc parādes sarīkotajā preses brīfingā. Gana negaidīti, sevišķi neilgi pirms tam teiktās parādes uzrunas kontekstā, izskanēja viņa sacītais par karu Ukrainā – „lieta iet uz beigām”. Viņš, Putins, labprāt runāšot ar Eiropu par jaunu drošības izkārtojumu, sevišķi ja kā sarunvedis no Eiropas puses būšot bijušais Vācijas kanclers, pēc tam – Krievijas valstiskotā naftas un gāzes biznesa dāsni algotais darbonis Gerhards Šrēders. Gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Kaja Kallasa, gan vairāku dalībvalstu ārlietu resoru vadītāji jau kategoriski noraidījuši šādu potenciālā sarunu procesa „šrēderizācijas” iespēju. Plaisas britu politikas marmorā 7. maijā Lielbritānijā notika vēlēšanas daļā no vietvarām, ievēlot vairāk nekā 5000 dažādu veidu Anglijas pašvaldību padomju deputātu. Vienlaicīgi notika arī Skotijas Parlamenta un Velsas parlamenta jeb Seneda vēlēšanas. Vēlētāju gribas izpaudums ir tik spilgts, ka licis runāt par tradicionālās divpartiju dominantes beigām britu politikā. „Trešais spēks”, kas uznācis britu politikas skatuvē, ir „Breksita” arhitekta Naidžela Farāža partija „Reform UK” – „Reformēt Apvienoto Karalisti”; dibināta 2018. gadā, toreiz ar nosaukumu „Breksita partija”. 2019. gadā „farāžisti” ieguva lielāko britu deputātu frakciju Eiroparlamentā, kur darbojās līdz izstāšanās brīdim 2020. gada janvārī. Tobrīd šķita, ka ar to gan partijas, gan tās līdera loma ir nospēlēta, taču pandēmijas un ekonomisko sarežģījumu radītie noskaņojumi britu sabiedrībā deva leknu augsni populismam, kur misters Farāžs saskatīja vēl vienu pielietojumu savam populista talantam. To, ka „Reform UK”ambīcijas jāņem nopietni, rādīja jau pirms gada notikušās vietvaru vēlēšanas, kad tika ievēlēti vairāk nekā 1600 deputāti, taču pagājušo ceturtdien notikušais daudziem ir šoks. Pirmām kārtām jau Lielbritānijas pašreizējai varas partijai – leiboristiem, kuri zaudējuši gandrīz pusotru tūkstoti deputātu vietu un varu vairākās pašvaldībās, kur nemainīgi saimniekojuši vismaz pusgadsimtu. Un teju proporcionāls leiboristu zaudējumam ir „farāžistu” ieguvums – vairāk nekā 1450 mandāti, pie tam pašvaldībās, kur viņu pārstāvju līdz šim bija mazāk par simtu. Populistiem tikusi ne vien daļa no leiboristu, bet arī no konservatīvo līdzšinējiem mandātiem, jo toriji šķīrušies no vairāk nekā 560 mandātiem. Tomēr par konservatīvajiem tiek teikts, ka viņu sniegums esot pat labāks nekā cerēts. Daļu leiboristu mandātu noteikti ieguvusi Zaļā partija, kas pirmo reizi vēsturē tikusi pie vairāku Londonas rajonu mēru amatiem. Zināmus panākumus guvusi arī Liberāldemokrātiskā partija, kaut ieguvums ir mazāks nekā cerēts, jo arī te lielumu nosmēluši „farāžisti”. Kopumā šajās Anglijas vietvaru vēlēšanās „Reform UK” ieguvuši vairāk nekā ceturtdaļu vietu, savukārt atlikušās apmēram līdzīgi sadalījuši leiboristi, konservatīvie, liberāldemokrāti un zaļie. Velsas parlamentā labākos panākumus guvusi kreisi centriskā velsiešu nacionālistu partija „Plaid Cymru”, lai gan līdz vairākumam tai dažu vietu pietrūkst. Proporcionāli vēl iespaidīgāki ir „Reform UK” Velsas atzara panākumi, no nulles tiekot pie trešdaļas deputātu vietu un otrās lielākās frakcijas. Apdalīto lomā arī Velsā ir britu politikas vecmeistari – leiboristi un konservatīvie. Gluži tāpat kā „Plaid Cymru” Velsā, arī Skotu Nacionālajai partijai Skotijas Parlamentā nedaudz pietrūcis līdz vairākumam, toties tai jau piekto sasaukumu pēc kārtas būs lielākā frakcija. Arī te jaunpienācēji „farāžisti” ir lielākie ieguvēji – diezgan nepārprotami uz lielāko zaudētāju konservatīvo rēķina. Leiboristi Skotijā zaudējuši samērā mazāk, kamēr zaļie un liberāldemokrāti savas nelielās frakcijas diezgan pamanāmi palielinājuši. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

The episode explores why modern databases keep reinventing the same distributed-systems machinery and argues that a major part of database cost is the operational tax of running replication-heavy systems. Our guest, Almog Gavra, co-founder of Responsive, explains how his team pivoted from operating Kafka Streams as a service to building SlateDB and the “Open Data” manifesto: an object-storage-native LSM foundation that can power multiple database types (vector, time series, logs, key-value) with shared tuning knobs and failure modes. They discuss why distributed-systems complexity is often harder than query engines, how LSM trees provide a tunable tradeoff between read/write/space amplification, caching layers and cost transparency, separating readers/writers, stateless ingest, single-writer availability and fencing via S3 compare-and-set, offloading compaction, and how the architecture enables near-free snapshots. They also cover when this approach doesn't fit: OLTP that can stay on Postgres and ultra-low-latency workloads where cold object-store misses are unacceptable.Chapters:00:00 Introduction08:36 Open Data Manifesto18:34 Specialized vs General25:10 SlateDB Architecture32:51 LSM Trees as Tuning Dial38:58 Tuning Without Overload39:46 Cost Aware Config Knobs41:51 Latency Cost Durability Tradeoffs46:46 Caching Strategies And Layers50:23 Split Readers And Writers52:43 Single Writer Versus Multi Writer55:16 Scaling And Partitioning Writes58:58 Failure Modes And Fencing01:05:23 Compaction As Separate Worker01:09:28 Snapshots And Garbage Collection01:10:25 When Open Data Is Not FitImportant links and references:OpenData: http://github.com/opendata-oss/opendataOpenData manifesto: https://www.opendata.dev/blog/manifestoReach out to Almog: https://www.linkedin.com/in/agavra/ or https://x.com/almoggavraDostovesky paper on LSM: https://nivdayan.github.io/dostoevsky.pdfLatency/Cost/Durability Triad: https://materializedview.io/p/cloud-storage-triad-latency-cost-durabilitySlateDB: https://github.com/slatedb/slatedb"how SSTs work": https://www.bitsxpages.com/p/sorted-string-tables-sst-from-firstFor memberships: join this channel as a member here:https://www.youtube.com/channel/UC_mGuY4g0mggeUGM6V1osdA/joinDon't forget to like, share, and subscribe for more insights!=============================================================================Like building stuff? Try out CodeCrafters and build amazing real world systems like Redis, Kafka, Sqlite. Use the link below to signup and get 40% off on paid subscription.https://app.codecrafters.io/join?via=geeknarrator=============================================================================Database internals series: https://youtu.be/yV_Zp0Mi3xsPopular playlists:Realtime streaming systems: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4se-mAKKoVOs3VcaP71X_LA-Software Engineering: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4sf6By03bot5BhKoMgxDUU17Distributed systems and databases: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4sfLDUnjBJXJGFhhz94jDd_dModern databases: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4scSeZAsCUXijtnfW5ARlrsNStay Curios! Keep Learning!

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Ir vai nav beidzies karš Irānā un kurš tajā ir uzvarējis? Savukārt Ungārija ir kļuvusi par politiskās ietekmes cīņu lauku pirms parlamenta vēlēšanām. Bet Latvijā jauni pavērsieni lietā par valsts atbalstu kokrūpniekiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "LSM.lv" informatīvi-analītiskā raidījuma "Spriedīsim vakarā" vadītājs Andrejs Hutorovs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.  

We're in the midst of a promising month of releases on PlayStation 5, and our patience is finally about to be rewarded. For starters, Housemarque's first party third-person shooter Saros has gone gold. So, too, has Capcom's beleaguered (yet incredibly promising) Pragmata, which was first revealed in 2020 for a 2022 release. Starfield's and Hades II's PS5 debuts, Mouse: PI For Hire's launch, the Konami-published Darwin's Paradox, the undoubtedly addictive Vampire Crawlers, and much more have us asking: When are we supposed to find the time to play all of this? It's a good problem to have! Plus: Sony purchases British machine learning firm Cinemersive Labs, Neil Druckmann teases the future of The Last of Us, Stellar Blade developer Shift Up buys Shinji Mikami's new studio outright, Disney executives are apparently interested in acquiring Epic, MindsEye's bizarre drama gets even weirder, and more. Then: Listener inquiries! What's the status of Fairgames? Are there any Life Is Strange fans in the LSM crew? Should gaming be more accessible to the poor? Is it possible that the Artemis II astronauts will listen to this episode of the show while en route to the moon? Sign up for your $1 per month trial period at https://www.shopify.com/sacred This episode is sponsored by BetterHelp. Get 10% off at https://www.betterhelp.com/symbols  Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro0:31:27 - Never give up Krystal0:33:51 - Ernie Anastos RIP in Peace0:40:52 - First to platinum Saint Slayer0:46:23 - Artemis II0:56:09 - Nate's next career1:01:14 - Sony spins off TV business1:08:05 - Sony acquires cinemersive1:14:05 - Saros goes gold1:22:38 - Pragmata goes gold1:27:36 - The Last of Us 3 tease?1:38:35 - Shift Up purchases Shinji Mikami's studio1:48:31 - Disney rumored to buy Epic1:59:02 - MindsEye gets weirder2:09:43 - New PS Plus games for April2:14:02 - What We're Playing (Returnal, Saint Slayer: Spear of Sacrilege, Marathon, Resident Evil Requiem, Crimson Desert, Marathon, Raccoin, Croc)2:45:49 - Is gaming really for the rich?2:59:10 - Is this crash worse than 1983?3:12:46 - Are we Life is Strange fans?3:19:32 - The state of Fairgames3:23:40 - PSSR update3:27:27 - PlayStation Direct preorders Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Kamēr skaidrības, kas tālāk notiks Tuvajos Austrumos, sākam ar ziņu apkopojumu no turienes. ASV prezidents Donalds Tramps turpina runāt par drīzām karadarbības beigām, tajā pašā laikā draudot īstenot Irānā sauszemes operācijas. Pašās Savienotajās Valstīs viņa politika kļūst arvien nepopulārāka. Ungārijā jau pēc divām nedēļām būs parlamenta vēlēšanas. Spriedze ar partneriem Eiropas Savienībā pieaug, un Briselē neslēpj, ka Viktora Orbāna atkārtotas ievēlēšanas gadījumā meklēs risinājumus, kā mazināt viņa destruktīvās rīcības ietekmi uz kopējo Eiropas politiku. Spriedze pieaug arī Čehijā, kur daļā sabiedrības vairojas neapmierinātība ar Andreja Babiša vadītās valdības darbu. Nedēļas nogalē Prāgas ielās izgāja simtiem tūkstoši protestētāju. Aktualitātes komentē vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra un portāla LSM.lv ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Kamēr karalis karā… Irānas kara ratiem ieripojot otrajā mēnesī, konflikta iespējamais fināls joprojām paliek sprādzienu dūmos tīts. Savienoto Valstu un Izraēlas aviācija kopš karadarbības sākuma esot veikusi pavisam 11000 triecienu pa Irānas teritoriju, šobrīd aktuālākie mērķi esot ieroču ražotnes un noliktavas. Tikām arī irāņu raķetes un lidroboti turpina trāpīt mērķos Irānas kaimiņvalstīs otrpus Persijas līcim. Vakar, 31. martā, tika ziņots, ka debesīs virs islāma republikas pirmoreiz parādījušies amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B52. Tas, acīmredzot, ir mājiens Teherānai, ka Donalda Trampa draudi bombardēt elektrostacijas un nu jau arī ūdens atsāļošanas iekārtas ir ņemami nopietni. Šobrīd ultimāta izpildes termiņš teorētiski pagarināts līdz 6. aprīlim, turpinās Pakistānas un citu reģiona valstu vidutājības mēģinājumi, bet nekas neliecina par ajatollu režīma gatavību piekāpties viņiem izvirzītajām prasībām. Netiek izslēgta arī iespēja, ka Teherānā nav tik viegli organizēties kādam sarunu procesam, jo daudzi agrākie varas nesēji ir likvidēti, bet atlikušie baidās pulcēties lielākā sastāvā, lai nekļūtu par kārtējā gaisa trieciena mērķi. Irānai izvirzīto prasību galvenie punkti ir Hormuza blokādes pārtraukšana, pilnīga atteikšanās no urāna bagātināšanas, nozīmīgi ierobežojumi ballistisko raķešu skaitam un darbības rādiusam un atbalsta pārtraukšana Irānas satelītspēkiem reģionā – kustībām „Hamās”, „Hezbollah” un Jemenas hutiešu nemierniekiem. Tikām vakar, sarunā ar žurnālistiem Baltajā namā, prezidents paziņojis, ka Savienotās Valstis izbeigšot karadarbību, kad būšot skaidrs, ka Irāna vairs nav spējīga izgatavot kodolieročus, pie tam kāda vienošanās ar Teherānas režīmu šādā gadījumā neesot obligāti nepieciešama. Savukārt „TruthSocial” ierakstā, uzrunājot NATO sabiedrotos, Baltā nama saimnieks paudis, lai šie paši saņemoties drosmi un ejot atbloķēt Hormuza šaurumu – amerikāņi viņu vietā to nedarīšot. Tā nu tagad globālajā publiskajā telpā aktīvi tiek apspriesta iespēja, ka Savienotās Valstis varētu pamest pusratā visu, kas ievārīts, lai Persijas līča un Eiropas partneri, tā sacīt, mēģina izstrēbt. Tikmēr pašās Savienotajās Valstīs un arī šur tur citur pasaulē 28. martā risinājās akcija „Nē karaļiem 3”, kad, pēc organizētāju ziņām, 3300 demonstrācijās piedalījās pavisam astoņi līdz deviņi miljoni protestētāju, kas varētu būt vēsturisks rekords. Tiek ziņots, ka protestu ģeogrāfija izvērsusies arī tradicionāli republikāniskajās pavalstīs un ārpus lielajiem urbānajiem centriem, apliecinot, ka arī tur spēkā pieņemas nepatika pret administrācijas politikas izpausmēm – pašreizējo karu, kas izraisījis cenu kāpumu, imigrantu ķērāju patvaļu, kam jau ir upuri, un visu pārējo, kas tiek raksturots kā neadekvāta varas lietošana un virzīšanās uz autoritārismu. Kliedzošā Prāga mazākumā Sestdien, 28. martā, Prāgā, Letnas parkā, pulcējās kārtējā daudzskaitlīgā demonstrācija. Pasākuma rīkotāju, kustības „Miljons mirkļu demokrātijai” iepriekš lēstie četrsimt tūkstoši gluži nē, bet vairāk nekā divsimt tūkstoši noteikti. Iemesls ir Čehijas sabiedrības daļas neapmierinātība ar pagājušā gada nogalē izveidotās premjera Andreja Babiša valdības un tās pārstāvētā parlamenta vairākuma politiku. Babiša labēji populistiskā partija ar nosaukumu „JĀ 2021” pagājušā gada oktobra vēlēšanās ieguva nepilnus 35% balsu un lielāko parlamenta frakciju. Valdības izveidē bloķējoties ar galēji labējiem nacionālistiem, partiju „Brīvība un tiešā demokrātija” un tāpat labējo un populistisko „Automobilisti paši sev”, kuras kredo, kā liecina nosaukums, ir auto īpašnieku intereses. Viena no protestus izraisījušajām koalīcijas iecerēm ir sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas modeļa maiņa, atceļot līdzšinējās abonēšanas maksas, kas, protams, ir pa prātam daļai sabiedrības. Tā šie mediji kļūs atkarīgi no varas finansiālas labvēlības un tos var mēģināt pakļaut politiskai kontrolei vai vājināt un marginalizēt, kā tas jau noticis kaimiņvalstī Slovākijā. Tur pēc premjera Roberta Fico valdības reformām sabiedriskās televīzijas auditorijas daļa ir sarukusi līdz nepilniem 12 procentiem, kamēr populārākajam komerckanālam tā ir lielāka par 30 procentiem, otram populārākajam – lielāka par 20 procentiem. Citi protestu motīvi ir plānotā atbalsta samazināšana Ukrainai, tendence konfrontēt ar Briseli bēgļu politikas un vides politikas jautājumos, gatavotais ārvalstu aģentu likums, kas paredzētu ārvalstu finansējumu saņemošām nevalstiskajām organizācijām obligātu reģistrēšanos. Vēl viens sabiedrību saniknojis parlamenta vairākuma solis ir imunitātes noteikšana premjeram Babišam un parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājam Tomio Okamuram. Pret Babišu šobrīd izvirzītas apsūdzības lietā par krāpnieciskām darbībām ar Eiropas Savienības subsīdijām apmēram divu miljonu eiro apmērā, savukārt pret Okamuru – par naida runu. Tomēr šobrīd nešķiet, ka pie varas esošie grasītos piekāpties sabiedrības spiedienam. Valdošo partiju reitingi, salīdzinot ar vēlēšanu laiku, nav īpaši kritušies, un Babišs un viņa līdzgaitnieki var noraudzīties uz protestētājiem kā uz skaļu mazākumu. Viņa valdības drošie balsti šobrīd ir laucinieki, pensionāri, seniori, mazāk izglītotā un sociāli mazāk nodrošinātā sabiedrības daļa, kurā zeļ nepatika pret imigrantiem, Eiropas zaļo kursu un visādiem „progresīvajiem”. Budapeštas – Kremļa ļoti karstā līnija Ungārijas līdera Orbāna un viņa demokrātiju traumējošā režīma īpaši „siltās jūtas” pret Kremli jau sen nevienam nav nekāds noslēpums, taču nesen atklājušās detaļas liecina, ka šīs attiecības ir bijušas nepiedienīgi karstas. Gadiem ilgi par runāto Eiropas Savienības ārlietu ministru sēdēs Vladimirs Putins, domājams, nereti ir uzzinājis agrāk nekā dažs labs savienības valsts galva. Viņa informators bijis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, kurš agresorvalsts ārlietu resora vadītājam Lavrovam operatīvi zvanījis šo sanāksmju pārtraukumos. Tagad, kad šī nelāgi dvakojošā patiesība beidzot uzpeldējusi izdevumā „Washington Post”, atklājas, ka citu valstu ministriem bijusi vismaz diezgan skaidra nojauta par Budapešatas kolēģa infonoplūdēm. Tāpēc jau kopš kāda laika iedibinājušies šaurāki formāti, kuros apspriest svarīgākos drošības jautājumus bez Ungārijas: t.s. Veimāras formāts – Vācija, Francija un Polija; E3 formāts – Vācija, Francija un Lielbritānija; E4 – visas četras iepriekšminētās valstis; līdzīgi savu tradicionālo formātu šim nolūkam sācis izmantot Ziemeļvalstu un Baltijas astotnieks. Vakar. 31. martā, jaunas krāsas Ungārijas ārlietu dienesta un visa Budapeštas valdošā režīma ārpolitiskās degradācijas stāstam pievienoja ungāru neatkarīgā izdevuma „VSquare” publikācija, tapusi sadarbībā ar vēl vairākām izmeklējošās žurnālistikas komandām, tai skaitā „Delfi Estonia”. Izrādās, Ungārija pēc Kremļa lūguma atsvabinājusi no Eiropas Savienības sankcijām vairākas personas, tai skaitā uzbeku izcelsmes Krievijas oligarha Ališera Usmanova māsu. Procesam piesaistīta arī Slovākija, tomēr ar pašu Ališeru, kā arī vēl vienu krievu oligarhu Mihailu Fridmanu šis gājiens nav izdevies. Pasūtījumu no Sergeja Lavrova pieņēmis, jau atkal, Sijārto. Visas šīs atklāsmes nāk Viktora Orbāna valdīšanai visneveiksmīgākajā brīdī – tieši pirms 12. aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kad varas partija „Fidesz” reitingos acīmredzami atpaliek no galvenā konkurenta – jaunā politiskā spēka „Tisza”. Uz skandālu režīma vadoņi reaģējuši īsti savā garā: Sijārto paziņojis, ka šāda sazvanīšanās starp ārlietu resora vadītājiem esot parasta lieta, bet pēc tam viņš, Orbāns un citi valdības pārstāvji mēģināja pavērst situācijas vērtējumu pretējā virzienā, ceļot brēku par to, ka ministra telefonsarunas pārtvertas. Pret „VSquare” žurnālistu Sabolču Paņi ierosināta krimināllieta par spiegošanu Ukrainas labā. Savukārt, kā aizvakar vēstīja izdevums „Politico”, Briselē jau gluži atklāti spriež, kā neitralizēt Orbāana faktoru, ja šis autoritārists paliks pie varas arī pēc 12. aprīļa. Tiek apcerētas dažādas iespējas, sākot ar „dažādu ātrumu Eiropas” modeļiem, beidzot ar hipotētisku Ungārijas izslēgšanu no savienības. Tiesa, neviens no šiem variantiem nav viegli un vienkārši īstenojams. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Tiesa: Regulējums par satura veidošanu mazākumtautību valodās LSM neatbilst Satversmei. No 1. aprīļa stingrāki noteikumi elektrovelosipēdu un citu braucamrīku lietotājiem; nozare neapmierināta. Jelgavas Tenholoģiju vidusskolas pavāri saņēmuši galveno balvu konkursā "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā". Noslēdzās Pasaules Tirdzniecības organizācijas  četru dienu sanāksme.. Latvijas hokeja izlase sāk gatavošanos pasaules čempionātam

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

PlayStation 5 has officially turned five, giving us much to reflect upon. Has the console lived up to its potential, left folks disappointed, or fallen somewhere in between? We get into that -- alongside new Sony financials that paint an admittedly rosy picture -- before getting into the meat of our show. Two new Sony-aligned games have been revealed, but they've left many potential players puzzled, as neither offering is actually on PlayStation hardware. For starters, NCSoft's long-rumored Horizon MMO is real. It's called Steel Frontiers and it actually looks really nice. But it's only on PC and mobile. Meanwhile, a new Ratchet & Clank game has also been showcased, an online arena shooter called Ranger Rumble. But it too eschews PS5 and PS4, instead going straight to mobile platforms only. What gives? Why does Sony seem half-in on these off-platform initiatives, all the while neglecting their core audience that could give these respective titles the boost they need? Is it time for them to break old habits and embrace a more cogent multiplatform direction that centers PlayStation first and foremost? Plus: Sony's new 27" gaming monitor has people intrigued, Marvel Tokon: Fighting Spirits is getting another closed test, Elden Ring: Nightreign is receiving some much-needed DLC, and more. Then: Listener inquiries! What do we think of Valve's new Steam Machine PC-console hybrid? In any given game's menus, where should subtitle options be nestled: General, Audio, or Graphics? Does ARC Raiders success potentially benefit Marathon? Is Dustin wielding his power over Brad in unsavory ways? Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro0:28:20 - Keep your head up Cam0:33:46 - Is this marriage destined for failure?0:38:06 - Depressed?0:46:26 - LSM power dynamics0:53:35 - Ubisoft halts trading0:57:08 - PlayStation 5 turns 51:13:41 - Red Dead Redemption is coming to PS51:16:41 - Horizon: Steel Frontiers revealed1:34:24 - Ratchet & Clank: Ranger Rumble comes to mobile1:52:17 - Sony Q2 financials2:14:31 - New PlayStation PC monitor2:23:34 - Cheaper PS5 coming to Japan2:28:15 - New Marvel Tokon beta2:31:17 - New Elden Ring: Nightreign expansion2:33:52 - Todd Howard interview2:37:27 - Mass Effect is still in development2:37:56 - New PS+ game catalog games2:41:21 - What We've Been Playing (Ghost of Yotei, PowerWash Simulator 2, Plants vs. Zombies: Replanted, Arc Raiders, Lumines Arise, Dispatch)3:00:54 - Valve's new hardware3:29:09 - Will Sony change their PC strategy?3:34:44 - Gran Turismo 73:44:04 - Where should the subtitles option go?3:46:53 - Will Marathon benefit from Arc Raiders?3:58:46 - Eurogamer's 2/5 review of Arc Raiders Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Here at LSM, we woulD never resort to hiding secret messAGes in our video deScripTions just to subliminally brainwash you into thinking how cool wE aRe. We wouldn't daRe stoOp to suCh vile tricKery and Slight of hand! Love - Col, Micah, Hoeg and Dagster 0:00:00 - Intro0:31:55 - Tests1:53:34 - Food We Wish We Liked Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

With Bend Studio laying off 30% of its staff as it gears up to enter a lengthy pre-production stage, it's clear their next release (should it ever materialize) will be on PlayStation 6. This is just the most recent example in a lengthening string of Sony absolutely botching its first party initiative, deploying teams on projects that make no sense, purchasing studios that have never even released a game, and complicating a service game strategy that -- at least on paper -- made a lot of sense. Where does the buck stop, exactly? And how lucky is Sony and the PlayStation brand that they've been able to coast almost entirely on external content and commercial inertia all the while? Plus: MindsEye is a complete disaster, Stellar Blade becomes PlayStation Publishing's most-played single-player PC port, Capcom and Konami reveal Resident Evil Requiem and Silent Hill Remake respectively, the Outer Worlds 2's $80 price point infuriates some, Call of Duty: Black Ops 7 is somehow coming to PlayStation 4, and more. Then: Listener inquiries! When Colin talks about a hypothetical AAA Mega Man game, what exactly is he envisioning? Why did Microsoft include the PS5 logo so readily during its showcase? Will GameStop ever stop selling opened games as new? Will Dustin and Brad one day own Last Stand? 0:00:00 - Intro0:32:13 - Habroxia Special Edition0:46:31 - LSM at TooManyGames!0:51:17 - Sacred proposal0:54:05 - Bradstin1:05:28 - Mindseye refunds1:24:59 - Stellar Blade is PlayStation's biggest single-player game on Steam1:35:14 - Bend Studio layoffs2:01:18 - Tencent acquires 15% of Arrowhead2:05:17 - Resident Evil: Requiem announced2:15:18 - Silent Hill Remake announced2:22:30 - Persona 4 Revival2:28:38 - Black Ops 72:35:05 - Gears of War: Reloaded PS5 beta incoming2:41:41 - Halo coming to PS5 soon?2:51:16 - The Outer Worlds 2 is $803:00:32 - DualSense will connect to multiple devices3:04:05 - Mina the Hollower launches this Halloween3:04:55 - New PS+ game catalog entries3:12:11 - What We've Been Playing3:29:30 - What would a new Mega Man game look like?3:34:25 - Should we keep going to GameStop?3:38:06 - Is the future handhelds?3:52:28 - PS5 logos at Xbox's Showcase3:58:27 - Alex Hutchinson's Game Pass comments4:11:25 - Pandemic hiring sprees fallout Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

PlayStation is booming, at least depending on how you look at things. On the one hand, Sony's annual financial results are incredibly strong: PlayStation drove more revenue last year than any gaming entity ever has in the entire history of the industry. Meanwhile, PS5 will surpass 80 million units sold soon, and has become the default console for most players this generation. But there's a downside; indeed, Sony is doing all of this damage with one hand tied behind its back, as major exclusive releases have slowed down to a trickle, while the level of behind-the-scenes mismanagement becomes ever-starker. As we were wrapping our episode up, word dropped that first party studio Haven lost its founder and biggest name, Jade Raymond, apparently after a tumultuous testing of Fairgames, boding poorly for the future of that product and team. Maybe this entire initiative was a bad idea, after all? Plus: Death Stranding 2 goes gold, Stellar Blade is coming to PC, rumors percolate about a Grand Theft Auto IV remaster, and more. Then: Listener inquiries! Will Final Fantasy XVII be turn-based? What does the 11th hour saving of Giant Bomb mean for the future of games media? Could Game Pass' undeniable value proposition begin peeling away the Sony hardcore? Who should we cast Obesaga on, so that we can have an overweight cast member for representation's sake?Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. Your browser is holding you back. Level up here:  https://operagx.gg/SacredSymbols Sponsored by Opera GX! Timestamps:  0:00:00 - Intro0:19:30 - No more sad write-ins0:22:20 - How are we doing?0:31:22 - LSM needs more diversity0:43:46 - This week's "situation"0:47:08 - HBO MAX0:54:09 - Guy waking up meme0:59:22 - Sony FY2024 financials1:20:50 - Capcom continues to dominate1:26:38 - Death Stranding 2 goes gold1:37:18 - Stellar Blade coming to PC1:44:33 - Tati Gabrielle trained on online hate1:57:10 - GTA IV Remaster?2:04:34 - Marvel 1943: Rise of Hydra delayed2:10:21 - PS Plus updates2:13:51 - Fallout Season 2 in December2:17:01 - What We've Been Playing (Indiana Jones and the Great Circle, Clair Obscur: Expedition 33, Doom Eternal, Doom: The Dark Ages, Tomba!)3:16:24 - Final Fantasy returning to turn based3:20:16 - Gatekeeping3:35:18 - Giant Bomb goes independent3:42:44 - Moon Studio in trouble?3:55:14 - More Xbox games to PlayStation4:03:13 - Will the value of Gamepass convert PlayStation users?4:13:43 - Jade Raymond leaves Haven Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices