Podcasts about LSM

Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” (latgaliski „Nazynomuo Rēzekne”) ar vysaidom iniciativom jau ostoiņus godus aktivi dorbojās Rēzeknis i Latgolys kulturtelpā, puļcejūt kūpā vysaidu profeseju i paaudžu cylvākus i veicynojūt piļsūniskū leidzdaleibu. Kūpīnā dorbojās ļauds, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, izdūta ari gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putnu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu paust sovu redzīni. Aktivitatis ir pamaneitys i nūvārtātys, i itūgod bīdreiba „Nezināmā Rēzekne” nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Par bīdreibys padareitū, par planim iz prīšku, kai nu mozys kūpīnys augt par lelu i par latgaliskū Latgolā stuosta bīdreibys „Nezināmā Rēzekne” puorstuovis Regita Zeiļa i Laura Spundere. Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” dorbojās nu 2018. gods, kas roduos kai naformala iniciativa, „kab vairuok izzynuotu Rēzeknis viesturi, taišni tū nazynomū, kam mes paskrīnam garum i kū mes ari napamonom,” stuosta Regita Zeiļa, kura kūpīnā dorbojās nu poša suokuma. „Ite ir juopīmiņ Andris Uškāns, kurs kai viesturnīks ari suoce pieteit Rēzekni i gribēja vairuok par tū runuot i vairuok ari publicēt vysaidus stuostus, i vyss saguoja vīnā mozā izzinis bukletā 2020. godā, kas tai i saucēs „Nazynomuo Rēzekne — ceļveds ziņkuoreigajim”. I es saceitu, ka „Nazynomuo Rēzekne” eistineibā apvīnoj taidus ziņkuoreigus cylvākus, kuri grib naviņ izzynuot vaira, bet ari kūpā radeit pateikamu vidi, kūpīnu, kur var saīt i dareit.” „Nezināmā Rēzekne” apvīnoj kai viesturnīkus, tai dobys pietnīkus i cytu jūmu interesentus, „niu asam ari cīši plotai aizguojuši par dobu, par kūpīnys īsaisti. Itūgod vairuok dūmuosim par apkaimem Rēzeknē, kai sevkurs var uzajimt atbiļdeibu par vidi, kurā dzeivoj,” pastreipoj Regita. Laura Spundere bīdreibā „Nezināmā Rēzeknē” suokuse dorbuotīs vāluok, tok saprotuse, ka tys jū iņteresej: „Myusu kūpīna niu ir vysā stabila, kaidi 10–15 cylvāki, kuri aktivi īsasaista. Prūtams, mes grybātum, kab cylvāki nasabeist i vairuok īt da myusu.” „Nezināmā Rēzekne” jau ir palykuse par zeimynu i dorbojās uorpus piļsātys rūbežim, īsasaistūt kai Latgolys, tai vysys Latvejis vaicuojumūs. Pārnejā godā izdūta ari Andra Uškāna gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, i Laura skaita, ka taišni par tū bīdreiba ir tykuse „Boņuka” nominantūs, „jei fokusejās pamatā iz Rēzeknis viesturi, bet ir gona daudz aspektu, kas ir saisteiti ar vysys Latgolys viesturi”. Regita vys byušonu „Boņuka” nominantūs vaira redz par tū, „ka myusu pīmārs varātu ruodeit, ka latgaliskais var byut cīši vysaids, i ka Latgolys kulturtelpu boguotynoj daudzveideigi pasuokumi, kas ari var byut kūpīnys radeiti. Par vysaidu temu aktualiziešonu, kas ir kai saisteitys ar Latgolys cylvākim, ar Latgolys viesturi, ar Latgolys kulturu, kū mes gribim saglobuot, ar kū mes lepnojamīs, i sevkura aktivitate, kū mes dorim, patīseibā ir ar golvonū mierki, kab īdzeivuotuoji pasavārtu iz apleicīni sovaižuok. Otkon īmeiļuot tū vītu, nu kurīnis tu ej, kur tu dzeivoj, tys ir byutiski. Mes varim pylnvierteigi īguļdeit i atteisteit tū vītu.”   Voi bīdreiba par pārnejā godā padareitū sajims Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks”, zynuosim 14. martā, kod Latgolys viestnīceibā „Gors” nūtiks apbolvuošonys ceremoneja, tū varēs tīšraidē klauseitīs ari LR1 i vērtīs LSM.lv, kai i vokorā LTV1.

Ja nezini ar ko sākt mākslīgā intelekta lietošanā, tad centīsimeis Tev palīdzēt. ChatGPT, Gemini, Claude — kuru teksta saziņas rīku izmantot? Kam tie reāli noder? Kā rakstīt vaicājumu, lai iegūtu labāko rezultātu? Latviski, angliski, pieklājīgi vai uzstājoši, ar balsi vai rakstot? Par šo un citiem padomiem klausies Digitālās brokastis!   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ja nezini ar ko sākt mākslīgā intelekta lietošanā, tad centīsimeis Tev palīdzēt. ChatGPT, Gemini, Claude — kuru teksta saziņas rīku izmantot? Kam tie reāli noder? Kā rakstīt vaicājumu, lai iegūtu labāko rezultātu? Latviski, angliski, pieklājīgi vai uzstājoši, ar balsi vai rakstot? Par šo un citiem padomiem klausies Digitālās brokastis!   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

21. februārī norisinās Latvijas Sabiedriskā medija apbalvojuma „Kilograms kultūras” svinīgā ceremonija. Tiešraidē no pulksten 21.10 to varēs skaitīties Latvijas TV1, REplay.lv un LSM.lv, kā arī klausīties Latvijas Radio 1 un LR3 "Klasika". Par gaidāmo ceremoniju un balsojuma aktivitāti stāsta LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivods un LSM.lv kultūras ziņu vadošā redaktore Liene Millere.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Pērn cilvēku zaudējumi no krāpniekiem Latvijā jau tuvojas 22 miljoniem, neskatoties uz sabiedrībā pastiprinātajiem drošības pasākumiem. Pie Digitālo brokastu galda policija, banka un tehnoloģiju uzņēmums, lai skaidrotu, kā strādā aktuālākās krāpniecības shēmas digitālajā vidē, kāpēc cilvēki tajās iekrīt un ko darīt, ja uzķēries. Viesos Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze, SEB Bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis un Tet IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Ja kādam "Excel" joprojām šķiet tikai pelēcīga tabula ikdienas darbam, tad šī saruna to pilnībā apgriezīs kājām gaidā. Šodien runāsim par to, kā "Excel" no biroja rīka ir kļuvis par e-sporta šovu ar tūkstošiem sekotāju un lielo finālu Lasvegasā. Un to visu organizē latvieši! Pie Digitālo brokastu galda Andis Zeidmanis un Andrejs Grigoļunovičs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Rubrikā “Latvija var!” viesos jaunuzņēmuma “BirdyChat” veidotājs Rolands Mesters. Tā ir pirmā čata lietotne Eiropā, no kuras var sūtīt un saņemt ziņas lietotnē “WhatsApp”. Sarunā noskaidrojam, ar ko tā atšķiras no ierastajiem ziņapmaiņas rīkiem un kā tehniski iespējama saziņa starp vairākām platformām, nezaudējot drošību un uzticamību. Kas ir panākumu DNS sastāvā un kādi nākotnes plāni? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pirms Rīgā gaidāmās “Quantum Information Processing 2026” konferences ceļam atpakaļ galdā kvantu delikateses. Kas īsti ir kvantu tehnoloģijas? Kāda ir Latvijas zinātnieku un uzņēmumu loma šīs tehnloģijas attīstībā, un ko tā varētu mainīt mūsu ikdienā? To noskaidrojam kvantastiskā sarunā kopā ar Latvijas Universitātes profesoriem Andri Ambaini un Vjačeslavu Kaščejevu. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

24. janvārī Ventspils koncertzālē "Latvija" gaidāma jau trešā Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un svētku koncerts. "Ir aizdomas, ka šī varētu kļūt par tradīciju un turpināties," priecīgi stāsta diriģents Ints Teterovskis – Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs un viens no Kormūzikas balvas ierosinātājiem un veidotājiem. Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma arī tiešraidē portālā LSM.lv.  Šogad Kormūzikas balva tiek rīkota jau trešo reizi – kaut arī notikums vēl šķiet jauns, organizatoriskās iestrādes ir skaidras. "Ir ļoti liels prieks par visiem, kas ir saņēmušies nominēt balvai. To, kā ierasts, var darīt jebkurš klausītājs, kurš kādreiz ir bijis koncertā. Ja viņam šķiet, ka tas ir viņa šī gada koncerts, to var pieteikt, un var pieteikt arī pašas organizācijas un mūziķus," Ints Teterovskis iedrošina klausītājus apdomāt un piefiksēt koncertus, ko šogad jau paspējuši dzirdēt. Kormūzikas balva iegūst nozīmi arī ārpus Rīgas Viņaprāt, plašais pieteikumu skaits, kas katru gadu kļūst arvien lielāks, liecina par to, ka balvai ir nozīme ne tikai pašu kormūziķu, bet arī klausītāju vidū. "Šāda balva ir nozīmīga, jo tas spektrs un pieteikumu dažādība vairojas. Varbūt pirmajā gadā dominēja Rīga, bet tagad ļoti daudzi ir arī no reģioniem, īpaši no Kurzemes un Vidzemes. Protams, visvairāk atkal ir Rīga, jo tā ir kormūzikas ziņā bagātākā Latvijas pašvaldība," stāsta Ints Teterovskis. Šogad Kormūzikas balvas nominācijām tika saņemti 107 pieteikumi, no kuriem 13 ir diriģenti, un pirmo reizi nācās veidot pat tā saukto "īso sarakstu". "Tas ir jaunums – pirmo reizi mēs esam nosaukuši pretendentus. Katrā nominācijā ir trīs, un vienā ir pat četri, jo tas pieteikumu daudzums koncertam Rīgā bija tik liels un plašs, ka žūrija nolēma – var laist arī četrus," atklāj diriģents. Viņš novērojis – pēdējo gadu laikā kormūzikas koncerti tiek uztverti kā lieli notikumi. "Tiem bieži vien klāt nāk režija, kas varbūt agrāk nebija tik izteikti. Un kormūzikas piedāvājums Latvijā ir audzis. Arī informācija par piedāvājumu ir augusi. Iespējams, pateicoties tieši šai balvai, jo cilvēki vairāk domā par kormūziku un vairāk dalās ar savām pieredzēm," spriež Ints Teterovskis. Balvu pasniegšanas ceremonijā dzimst jaunas idejas Kormūzikas balva izceļ ne tikai diriģentus, korus un koncertus, bet arī komponistus, kuru mūzikas dēļ koncerti vispār ir iespējami. "Ir prieks par to, ka katru gadu arvien vairāk parādās tieši jaunie komponisti. Un šī balva ir veids, kā citiem diriģentiem uzzināt, ka arī tādiem diriģentiem var prasīt, lai viņi uzraksta kādu skaņdarbu," Ints Teterovskis priecājas, ka Kormūzikas balva ir kļuvusi ne tikai par platformu, kas piedāvā atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto, bet arī par vietu, kur satikties, iepazīties un veidot jaunas sadarbības. "Mēs sazināmies ar visiem nominantiem, un lielākā daļa no viņiem būs Ventspilī! Tā būs iespēja diriģentiem satikties ar komponistiem un citiem kolēģiem, kaut ko izveidot nākamajai reizei. Varbūt tie plāni, kas dzims Ventspilī, tiks nominēti Kormūzikas balvai nākamajā gadā," diriģents cerīgi saka un ir pateicīgs ikvienam savam kolēģim, kurš uzrunā komponistus radīt ko jaunu un skaistu, kā arī visiem komponistiem, kas raksta kormūziku. "Mums ir kori, kas var un grib to visu nodziedāt! Un paldies visiem komponistiem, jo bez jums mums nebūtu, ko dziedāt, un klausītājiem nebūtu, ko klausīties!" smej Ints Teterovskis. Katru gadu arvien jaunas tradīcijas Šogad Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija un svētku koncerts norisināsies Ventspils koncertzālē "Latvija". Ints Teterovskis saka – vietas izvēle nav nejauša. "Pagājušogad Ventspils koncertzāle Kormūzikas balvā tika nominēta kā gada kultūrvieta. Mums ir tāda kategorija "Gada kultūras, izglītības iestāde vai kultūrvieta Latvijā", kas lielu akcentu ir likusi uz kormūziku. Pagājušogad koncertzāle "Latvija" arī ieguva šo balvu, un man uzreiz likās, ka tā varētu būt laba tradīcija nākotnei – nākamās ceremonijas norisi organizēt tajā vietā, kas iepriekšējā gadā tikusi atzīta par kormūzikas Meku, ja tā var teikt," diriģents atklāj. Šogad nominācijai izvirzītas trīs visai tradicionālas koncertvietas – Latvijas Universitātes Lielā aula, Rīgas 6. vidusskola un Cēsu kultūras pārvalde. "Aulā pagājušogad notikuši tiešām daudzi koncerti, un 6. vidusskola… Viņu pūtēju orķestris "Auseklītis" ir Haralda Bārzdiņa mūža darbs – tas ir fenomenāli. Lielākā daļa orķestru pēc tam arī "barojas" no šīs skolas, un liela daļa spēlētāju izvēlas iet studēt [Jāzepa Vītola Latvijas] Mūzikas akadēmijā, tā kā es domāju, ka liela daļa profesionālu mūziķu ir izauguši no šīs skolas. Un šogad arī Cēsis bija īpaši aktīvas – tur bija jauns vokālo ansambļu konkurss, un ne tikai. Cēsis ne tikai savā Cēsu festivālā, bet arī citkārt ir ārkārtīgi aktīvas. Kāpēc? Jo tur ir aktīvi un jauni kultūras dzīves organizētāji," Ints Teterovskis raksturo balvai izvirzītos nominantus. Jau pēc dažām dienām, uzzinot balvas ieguvēju, noskaidrosim, kur, pavisam iespējams, varētu notikt jau nākamā Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Mūža balvas ieguvējs Jānis Erenštreits – mūsdienu Jānis Cimze Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems diriģents Jānis Erenštreits. Ints Teterovskis neslēpj – Jānis Erenštreits ir lielā mērā atbildīgs gan par Inta Teterovska profesijas izvēli, gan par citu izcilu diriģentu paaudžu lološanu. "Zēnu koru renesanse sākās ar Jāni Erenštreitu. Tie jau vienmēr ir bijuši, bet sadarbība ar šī gada lielo jubilāru Maestro – tas bija grūdiens, kad radās jaunie zēnu kora cikli, un es viņus visus kā puika arī esmu dziedājis. Manu balsi var dzirdēt multfilmās, "Pērļu zvejniekā" un visur citur. Jāņa Erenštreita fenomens… To jau tagad ir grūti aptvert, bet ir tik daudz, kas no viņa iesētās sēklas vēl tikai augs, jo nekas jau nav beidzies! Tas vienkārši plaukst, un lielākā daļa diriģentu taču ir viņa skolēni. Rīgas Doma kora skola ir vesela kustība. Kulturālu cilvēku kalve. To, ko Erenštreits tev ir iemācījis, tu visu laiku lieto arī tad, ja to neapzinies. Es katrā ziņā esmu ārkārtīgi priecīgs, ka Jānis Erenštreits, mans skolotājs, saņems šo balvu, jo viņš ir kormūzika un viņš ir zēnu kori. Tas ir kaut kas unikāls," teic Ints Teterovskis. Jāpiemin, ka Jānis Erenštreits pēc aiziešanas pensijā no savas mīļās Rīgas Doma kora skolas turpināja saistību ar kormūziku pētniecības virzienā – viņš raksta grāmatas un pēta Jāņa Cimzes gaitas, Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, Vispārējos Dziesmu un deju svētkus. "Man liekas, ka viņā pašā tas Cimzes gars ir dzīvs. Lai arī citos veidos, bet tieši to viņš dara – gan individuāli, gan visiem apkārt viņš ļoti daudz ko dod un palīdz uzzināt vairāk," piebilst diriģents. Ceremonija, kas negarlaiko ar garām runām Jau ierasts, ka Kormūzikas balvas pasniegšanas ceremonija neizceļas ar garām runām, formāliem brīžiem un garlaicību to skatītāju vidū, uz kuriem nominācijas neattiecas. Kormūzikas balva ir arī koncerts, tāpēc to vērts skatīties ne tikai cilvēkiem, kuru koris atrodas kādā nomināciju sarakstā vai kuriem ir īpaši mīļš kāds diriģents. "Šoreiz mēs izvēlējāmies akcentu likt uz Ventspils koriem – tie ir divi bērnu kori, kas piedalījās arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar godalgām. Tas ir gan "Nošu planētas" no Ventspils mūzikas skolas, gan zēnu koris "Vivo". Un arī koris "Ventspils", kas ir nominēts kā gada koris. Tad, kad es viņus uzrunāju, es gan vēl nezināju, ka viņi būs izvirzīti. Bet tagad viņi ir nominantu sarakstā, un diriģents ir Aigars Meri, kas saņēma pirmo Kormūzikas balvu kā gada diriģents," stāsta Ints Teterovskis. Koncertā tiks atskaņota šī gada jubilāra Pētera Vaska mūzika. "Viņš ir jāsvin! Kormūzikā viņam ir ļoti daudz darbu, un arī starptautiskos konkursos Latvijas kori bieži vien izvēlas viņa mūziku, ja grib citiem pazīmēties. Bet būs arī aizvadītā gada ārzemēs visvairāk atskaņotā latviešu kormūzikas komponista Raimonda Tigula mūzika īpašā pārlikumā no cikla, ko viņš pirms 10 gadiem rakstīja koncertzāles "Latvija" atklāšanai. Viņš pats spēlēs arī ērģeles, un tas būs ar Noras Ikstenas vārdiem," diriģents sniedz ieskatu ceremonijā. Koncertā dziedās arī Inta Teterovska paša koris "Balsis" – tāda izvēle veikta gluži vienkārši tāpēc, ka pagājušā gada Kormūzikas balvā šis koris ieguva balvu kā gada koris. "Mēs ieviesām ne tikai jaunu tradīciju par ceremonijas vietas izvēli, bet arī par kori, kas uzstāsies. Ceram, ka arī šī gada uzvarētājs neatteiks un uzstāsies jau nākamajā Kormūzikas balvā," Ints Teterovskis lūkojas nākotnes virzienā. *** Jau no 5. janvāra Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv norit Kormūzikas balvas publikas balsojums, ikvienam aicinot izvēlēties Gada diriģentu.

Viens no karstākajiem jautājumiem pēdējos gados ir, vai mākslīgais intelekts aizstās reālus darbiniekus? Vieni saka “nē”, bet nāksies pilnveidot prasmes, kamēr ziņu virsrakstos varam lasīt, ka uzņēmumi atlaiž darbiniekus. Kur patiesība? Kā uzņēmumiem iet uz priekšu, lai sērfotu pa mākslīgā intelekta vilni nevis pakristu zem tā smaguma? Kur vērts investēt laiku un resursus? Pie #DigitālāsBrokastis galda viesos mākslīgā intelekta uzņēmējs Gatis Romanovskis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis pirmajā tehnoloģiju ziņu topā servējam šādus gardumus! "Apple Siri" mākslīgais intelekts balstīsies uz "Google Gemini"; "ChatGPT" un "Claude "sadaļas veselības un labsajūtas jautājumiem; NASA gatavojas pirmajai pilotējamajai Mēness misijai vairāk nekā 50 gadu laikā; Robota putekļsūcējs, kas spēj uzkāpt pa kāpnēm; "Boston Dynamics" roboti kļūs gudrāki ar "Gemini" mākslīgo intelektu. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Trīs daļās salokāms telefons Latvijas veikalos? Pašbraucošas mašīnas Eiropas Savienībā? Un vai mākslīgais intelekts sarunāsies ar dzīvniekiem? Desmit ekspertu prognozes par tehnoloģiju notikumiem Latvijā un pasaulē 2026. gadā. Būs vai nebūs? Tāds ir jautājums! Artim Ozoliņam un Rihardam Blesem pie Digitālo brokastu galda pievienojas portāla "Delfi.lv" galvenais redaktors Filips Lastovskis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Starptautiskā situācija ir saspringta, diemžēl arī saistībā ar mūsu partneriem. ASV vēlme iegūt Grenlandi raisa bažas par NATO nākotni, pretrunīgas reakcijas ir arī attiecībā uz ASV operāciju Venecuēlā. Par Latvijas pozīciju šajos jautājumos Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži.  Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un "TVnet" vecākā ārzemju ziņu žurnāliste Annija Vīnkalna.  

Po 35 latach z anteny łotewskiego radia znika polska audycja „Nasz Głos”, a z portalu publicznego LSM – teksty po polsku. 

Dalam era transformasi digital, gerakan sosial di Indonesia telah bergeser dari model organisasi kaku menuju pemanfaatan platform untuk mobilisasi massa yang cepat. Platform perubahan sosial, seperti Kitabisa.com, berfungsi sebagai pusat interaksi yang menghubungkan pemilik sumber daya dengan inisiatif kemanusiaan melalui kekuatan efek jaringan. Efektivitas model ini terletak pada kemampuannya mengorkestrasi semangat gotong royong tradisional ke dalam format digital yang transparan, sehingga memungkinkan terjadinya ribuan transaksi kebaikan secara instan tanpa perlu memiliki aset fisik yang besar. Namun, untuk menyelesaikan akar permasalahan yang kompleks dan sistemik, diperlukan pendekatan ekosistem yang lebih luas daripada sekadar platform transaksional. Ekosistem perubahan sosial melibatkan kolaborasi lintas sektoral antara pemerintah, swasta, LSM, dan komunitas lokal yang bekerja dengan visi bersama, sebagaimana terlihat dalam upaya penanganan stunting di Indonesia. Berbeda dengan platform yang mengutamakan kecepatan mobilisasi, ekosistem menekankan pada ketahanan sistem dan interdependensi antar-aktor untuk menciptakan solusi terintegrasi yang berkelanjutan bagi transformasi sosial yang mendalam. Keberhasilan kedua strategi ini di Indonesia sangat bergantung pada kualitas tata kelola dan kemampuan sang orkestrator dalam menjaga kepercayaan publik sebagai aset utama. Di tengah fenomena gerakan sosial yang sering kali bersifat musiman, penggerak perubahan harus mampu memitigasi kerapuhan jaringan dengan memperkuat efek pembelajaran dan kolaborasi lintas batas yang inklusif. Pada akhirnya, pilihan antara membangun platform untuk aksi cepat atau ekosistem untuk perubahan permanen akan menentukan sejauh mana sebuah gerakan mampu memberikan dampak nyata yang mengubah struktur masyarakat Indonesia secara positif.

Kuri ir 2025. gada labākie budžeta, vidējās un premium klases viedtālruņi? Trīs kategorijās balvas pasniedz gan Digitālo brokastu Artis Ozoliņš un Rihards Blese, gan portāla Kursors.lv apskatnieks Jurģis Spulenieks, gan YouTube tehnoloģiju kanāla Konsumer veidotājs Lauris Āboliņš. Noklausies un uzzini! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Gada noslēgumā atskatāmies uz pasaules tehnoloģiju aktualitātēm, sākot no mākslīgā intelekta līdz robotiem, sadzīves ierīcēm un visu pa vidu. Un ko mums sagādās nākamais gads? To visu palīdz apzināt tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un kiberdrošības influenceris Elviss Strazdiņš. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Jo augstāka pacientam ir veselībpratība, jo aktīvāk tas izmanto savas tiesības veselības aprūpē. Kā šī aksioma strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēta profesore Signe Mežinska, Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele un Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Ieva Plūme. Veselībpratība ir cilvēka spēja saprast, pielietot un zināt informāciju par savu veselību.  "Vai es spēju atpazīt kādus simptomus, kad ir jāvēršas pie ārsta; vai es spēju saprast, kas man ir jādara, lai nesaslimtu," skaidro Signe Mežinska. "Viena daļa veselībpratība ir zināšanas par pacientu tiesībām un to īstenošana. Ja es nezinu, kas man pienākas, ko es veselības aprūpes sistēmā varu iegūt vai neprotu līdz tam nonākt, tas arī apdraud veselību vai neļauj sasniegt labākos iespējamos veselības rezultātus." Svarīgi saprast un zināt, kur meklēt informāciju par savu veselību. Internets un tagad arī mākslīgā intelekta (MI) resursi piedāvā daudz informācijas.  "Pirmā problēma - kā "filtrēt" šo informāciju. Kā saprast milzīgā informācijas gūzmā, kas ir uztura bagātinātāju reklāma, kas grib uz manu baiļu vai manu veselības rūpju rēķina nopelnīt naudu, vai kur ir padoms par jaunu diētu, par kuru jebkurš ārsts teiks, ka tam nevajag klausīt. Un kurš ir labs padoms, ko darīt," turpina Signe Mežinska. "Viena lielā jomā ir orientēšanās informācijā." Viņa atgādina, ka arī veselības jomā ir daudz dezinformācijas un šajā informācijas pārbagātības laikā ļoti svarīga ir veselībpratība - prast atlasīt vajadzīgo informāciju, derīgo, kurai jāseko. "Vēl bīstamāki ir piemēri, kas parādās, kur cilvēki izmanto MI kā psihoterapeitu psihiskās veselības jautājumos. Ir vairāki kliedzoši piemēri, kur jauni cilvēki vai pusaudži ir izdarījuši pašnāvību pēc šīm sarunām ar MI," norāda Signe Mežinska. Viņa uzteic, ka raksti portālā "LSM.lv" ir daudz uzticamāki par dažādām reklāmām. Runājot par pacientu informētību par savām tiesībām, pētījums rāda, ka svarīgs ir cilvēka izglītības līmenis, viņa digitālā pratība, lai orientētos informācijā. Jo cilvēks ir gados vecāks vai viņam ir kādas kognitīvās problēmas, vai viņam nav tuvinieku, kas sniedz atbalstu, viņam ir grūtāk īstenot savas pacienta tiesības. Var gadīties, ka cilvēks nesaņem pat elementāri pieejamo veselības aprūpē. Raidījuma viešņas vērtē, ka jāpārdomā, kā informēt, kādas šobrīd ir pacienta tiesības un iespējas. "Veselībpratība un savu tiesību apzināšanās ietver to, ka esam daļa no sabiedrības. Atcelt vizīti, ja netieku, tā arī ir daļa no veselībpratības. Tā es varu palīdzēt citam cilvēkam nokļūt pie ārsta," mudina Signe Mežinska. Tāpat raidījuma viešņas min, ka līgumam ar slimnīcu vajadzētu būt vienkāršākā valodā, nevis juridiski formālam, lai cilvēks saprastu, ko paraksta.

Gada atskata raidījumu ciklā piestājam Latvijas tehnoloģiju nozarē, kur kopā ar "LabsOfLatvia.com" žurnālisti Andu Aseri un "Kursors.lv" veidotāju Kristapu Skuteli šķetinam, kas ir aizejošā gada spigltākie un nozīmīgākie notikumi. Unikāls ieskats tādās tēmās kā jaunuzņēmumu panākumi, mākslīgais intelekts Latvijā un Baltijā, kiberdrošība, zinātnes sasniegumi, telekomunikācijas, sakari un digitālā identitāte, mobilitāte un e-auto attīstība un e-komercija. Un ko mums atnesīs 2026. gads? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Gadam noslēdzoties, atskatāmies uz mākslīgā intelekta progresu 2025. gadā. Kopā ar mūsu ciemiņu Agati Ambulti soli pa solim ejam cauri lielajiem MI modeļu lēcieniem, infrastruktūras attīstībai, MI klātbūtnei cilvēku ikdienā un tam, kā mainās sabiedrība. Kas šajā gadā pārsteidza visvairāk? Kurās jomās progress bijis visstraujākais, un ko tas nozīmē Latvijai? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ceļā uz Ukrainu dodas palīdzības krava, kas sarūpēta par LSM labdarības akcijas līdzekļiem. Ukraina pozitīvi vērtē atjaunināto miera plānu; tas ietver arī Kijivas prioritātes. Eksperti: trūkst valstiskas stratēģijas Latvijā studējošo ārvalstnieku iekļaušanai darba tirgū. Atbildīgās iestādes kļūdījušās datos: no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits ir krietni mazāks. Darba devējiem un arodbiedrībām joprojām nav vienota skatījuma par Labklājības ministrijas rosinātajām izmaiņām Darba likumā.

Latvijā ieviesta šūnu apraide - tā dažu sekunžu laikā var mērķitiecīgi apziņot cilvēkus par nopietniem apdraudējumiem. Kas tieši ir šūnu apraide, kā brīdinājums tehniski nonāk līdz mūsu telefoniem, kas jādara, lai paziņojums mūs sasniegtu un kā nesajaukt oficiālu brīdinājumu ar krāpnieku ziņu? Pie #DigitālāsBrokastis galda Iekšlietu ministrijas informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku Kārli Silu par Latvijas valsts veidošanos pirms 107 gadiem, par parlamentārisma vēstures analoģijām un "zelta laikmetu" vēsturē. Katra paaudze vēsturi pārraksta no jauna, jo ir vairāk avotu un mainās politiskie vēstures diskursi. Kārlis Sils ir jaunās paaudzes vēsturnieks, savu disertāciju aizstāvējis Florencē un pētījis Kārļa Ulmaņa varas periodu Latvijā, demokrātijas zaudēšanu, parlamenta atlaišanu.  Latvijas valsts ir nodibināta pirms 107 gadiem. Tātad 56 gadi bez okupācijas, 51 gads, kad valsts turpināja pastāvēt trimdā kā sapnis, kā sociāla atmiņa. Šoreiz raidījumā par tiem 56 gadiem Latvijas valsts vēsturē, kas lika pilsoņiem organizēt valsti un veidot valsti.  Vai savas valsts pastāvēšana, ja mēs domājam arī par šo numeroloģisko aspektu - cik gadi un kādā kontekstā, vai tā ir tāda pašsaprotama lieta?  Kārlis Sils: Domāju, ka tā noteikti nav pašsaprotama lieta. Tā noteikti nav arī nejaušība. Ja mēs skatāmies uz to, kā varēja rasties Latvija pirms 107 gadiem, tad priekšnoteikumi tam, lai cilvēki Latvijas teritorijā, Latvijā, principā jau spētu veiksmīgi pašorganizēties neatkarīgā valstī, bija izveidojušies jau kādas 2-3 paaudzes iepriekš. Nerunājot par elitēm - vācbalti bija pašorganizēties spējīgi jau gadsimtiem ilgi. Tātad kopš 19. gadsimta 60. gadiem pakāpeniski izveidojās spēcīga latviešu elite, kas bija spējīga veiksmīgi un sekmīgi pēc tam organizēt valsti.  Tāpat tie cilvēki, kas veidoja Latvijas valsti, bija gluži tāpat kā visi eiropieši, impēriju laikmeta bērni. Tas jāņem vērā, vai tie būtu Francijas pilsoņi, Lielbritānijas pilsoņi, Krievijas impērijas pilsoņi vai Austroungārijas pilsoņi, un arī mazāko valstu pilsoņi, visi dzīvoja impēriju laikmetā, kas beidzās ar Pirmo pasaules karu un revolūcijām. Līdz ar to varbūt tā daļa, ko mūsdienās grūtāk saprast, ka vēl 1915., 1916. gadā neviens nerāvās dibināt Latvijas neatkarīgu valsti uzreiz, lai gan priekšnoteikumi daudzējāda ziņā bija izpildīti. Sākotnēji tās cerības bija saglabāt kaut kādu lielāku ekonomisku ietvaru, kurā varētu attīstīties sekmīgāka ekonomika, vienlaikus iegūstot pēc iespējas lielāku nacionālo autonomiju Latvijai. Protams, revolūcijas un straujā notikumu attīstība pēc Februāra revolūcijas, pēc boļševiku apvērsuma, pēc Vācijas revolūcijas noveda pie tā, ka šī elite, kura jau bija pietiekami pašpārliecināta, izlēma dibināt Latvijas valsti. Pēc tam nākamos 20 gadus pēc kara beigām valsti samērā sekmīgi arī pārvaldīja. Tie rezultāti un sasniegumi bija pietiekami iespaidīgi un spēcīgi, lai pierādītu to problēmu, kas pastāvēja nosacīti vecajās valstīs kā Francija vai Lielbritānija, vai Itālija, vai ASV, kur bija skepse, vai šīs jaunās, pēcimperiālās valstis spēs pastāvēt. Latvija spēja pastāvēt ļoti labi.  Latvijas neatkarības atjaunošanā veiksmes faktors varbūt pat bija nedaudz lielāks tajā ziņā, ka Padomju Savienība sabruka. Un tas veids, kā viņa sabruka, bija ārkārtīgi veiksmīgs mums. Un otrs veiksmīgais faktors bija tas, ka par spīti tam, ka cilvēku spēja pašorganizēties padomju laikā bija daudz mazāka un sākotnēji valsts elitei bija daudz kļūdu un problēmu, milzīgā veiksme bija tā, ka bija Eiropas Savienība un iespēja izdarīt to, ko būtu gribējuši darīt arī Latvijas elites pārstāvji 1918.-1919. gadā, iekļauties lielāka ekonomiskā vienībā, saglabājot ļoti lielu nacionālu suverenitāti un principā valsti. Tātad mēs iegūstam labāko divām pasaulēm.  Kas ir tava motivācija, ja mēs paliekam pie tās tēzes, ka katra jauna paaudze kaut kādā ziņā veido skatījumu uz vēsturi no jauna, kāpēc tevi interesēja tieši šis periods Latvijas vēsturē?  Kārlis Sils: Ja mēs paskatāmies uz to, kas ir sarakstīts līdz šim par starpkaru periodu, diemžēl jāsaka, ka pastāv milzīgi caurumi zināšanās un konceptualizācijā. Attiecībā tieši uz Ulmaņa autoritārās vadības periodu ir divi punkti, kas ir samērā labi izpētīti. Viens ir apvērsums un tā cēloņi, un otrs ir okupācija, okupācijas process. Arī šeit ir pietiekami daudz bijušas debates, un vairāk jautājums ir - vai ieņemt vienu, vai otru pozīciju. Bet, manuprāt, kaut ko fundamentāli jaunu pateikt nav iespējams.  Turpretī attiecībā uz to periodu, kas ir starp 1934. un 1939. gadu, ir daudz lielāks konceptuāls caurums zināšanās un, manuprāt, daudz neskaidrību un neizpētītu jautājumu. Tā ir pirmā lieta. Otrā lieta, kāpēc izvēlējos 1938. gadu kā sava pētījuma beigu laiku, jo, manā ieskatā, ar 1938. gada otro pusi aizvien vairāk tas, kas notiek Latvijā, ir cieši saistīts ar to, kas notiek starptautiskajā vidē. Tas, kā autoritārā valdība organizē valsti, kas ir autoritārās valdības prioritātes un ko vēlas panākt Ulmanis, aizvien vairāk saistās ar to, kā saglabāt drošību, kā navigēt cauri starptautiskajai kārtībai. Līdz ar to daudzos veidos tas, kā tiek veidots autoritārās valdības un valsts paštēls, vairs nav tikai atkarīgs no tā, kas ir svarīgs sākotnējā uzstādījumā.  Te mēs nonākam pie jautājuma par to, kas ir šis, manuprāt, ļoti neveiksmīgais teorētiskais koncepts pēc nosaukuma nacionalizācija, kas ienāca 90. gados akadēmiskā vidē. Ekonomiskā izpratnē nacionalizācija nozīmē, ka mēģina valsts vai grupas panākt, pirmkārt, to, ka starp iedzīvotājiem primārā ir nacionālā identitāte vai etniskā identitāte, pretstatā, kā tas bija līdz 19. gadsimtam, kad primāras bija kārtas un reliģiskā identitāte. Tā ir viena nacionalizācijas puse. Otra nacionalizācijas puse ir veidot zināmu homogenizāciju jeb vienveidošanu šajā izvēlētajā nacionalizējamā grupā. Vai arī no valsts viedokļa veidot kopīgu valsts nacionālistisku sajūtu pār dažādām grupām. Tā ir nacionalizācijas jēdziena būtība. -- Kārlis Sils ir vēstures zinātņu doktors, savu disertāciju par tēmu "Sējot sēklu, lai novāktu vienotības ražu: Nacionalizācija, fašisms un imperiālisma mantojums autoritārajā Latvijā" aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Savulaik vadījis radio "Naba" raidījumu "Vēstures ķīlis", "Delfi" un "National Geography" projektus "Latvijas atklājējs", regulāri rakstījis rakstus portālam LSM.lv un žurnālam "Rīgas Laiks". Lasa lekcijas skolēniem, studentiem un vēstures interesentiem. Viņa pētnieciskās intereses ir vērstas uz Latvijas un Rīgas vēsturi starp 1860. gadu un 1940. gadu un vēsturiskās atmiņas lomu mūsdienu sabiedrībā.

PlayStation 5 has officially turned five, giving us much to reflect upon. Has the console lived up to its potential, left folks disappointed, or fallen somewhere in between? We get into that -- alongside new Sony financials that paint an admittedly rosy picture -- before getting into the meat of our show. Two new Sony-aligned games have been revealed, but they've left many potential players puzzled, as neither offering is actually on PlayStation hardware. For starters, NCSoft's long-rumored Horizon MMO is real. It's called Steel Frontiers and it actually looks really nice. But it's only on PC and mobile. Meanwhile, a new Ratchet & Clank game has also been showcased, an online arena shooter called Ranger Rumble. But it too eschews PS5 and PS4, instead going straight to mobile platforms only. What gives? Why does Sony seem half-in on these off-platform initiatives, all the while neglecting their core audience that could give these respective titles the boost they need? Is it time for them to break old habits and embrace a more cogent multiplatform direction that centers PlayStation first and foremost? Plus: Sony's new 27" gaming monitor has people intrigued, Marvel Tokon: Fighting Spirits is getting another closed test, Elden Ring: Nightreign is receiving some much-needed DLC, and more. Then: Listener inquiries! What do we think of Valve's new Steam Machine PC-console hybrid? In any given game's menus, where should subtitle options be nestled: General, Audio, or Graphics? Does ARC Raiders success potentially benefit Marathon? Is Dustin wielding his power over Brad in unsavory ways? Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro0:28:20 - Keep your head up Cam0:33:46 - Is this marriage destined for failure?0:38:06 - Depressed?0:46:26 - LSM power dynamics0:53:35 - Ubisoft halts trading0:57:08 - PlayStation 5 turns 51:13:41 - Red Dead Redemption is coming to PS51:16:41 - Horizon: Steel Frontiers revealed1:34:24 - Ratchet & Clank: Ranger Rumble comes to mobile1:52:17 - Sony Q2 financials2:14:31 - New PlayStation PC monitor2:23:34 - Cheaper PS5 coming to Japan2:28:15 - New Marvel Tokon beta2:31:17 - New Elden Ring: Nightreign expansion2:33:52 - Todd Howard interview2:37:27 - Mass Effect is still in development2:37:56 - New PS+ game catalog games2:41:21 - What We've Been Playing (Ghost of Yotei, PowerWash Simulator 2, Plants vs. Zombies: Replanted, Arc Raiders, Lumines Arise, Dispatch)3:00:54 - Valve's new hardware3:29:09 - Will Sony change their PC strategy?3:34:44 - Gran Turismo 73:44:04 - Where should the subtitles option go?3:46:53 - Will Marathon benefit from Arc Raiders?3:58:46 - Eurogamer's 2/5 review of Arc Raiders Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Šī ir tā reize, kad ļoti daudzi - Eiropas valstis, virkne musulmaņu valstu, pat Palestīnas pašpārvalde un Izraēla - ir paudusi gatavību atbalstīt Donalda Trampa piedāvāto plānu kara izbeigšanai Gazas joslā. Tālākais atkarīgs no "Hamās" reakcijas. Vai tiešām Tuvajos Austrumos karš varētu norimt?  Savukārt Moldovā turpinās valsts ceļš uz Eiropas Savienību, vēlēšanās prorietumnieciskais kurss ir saņēmis pietiekoši plašu atbalstu, un lielais jautājums - ko tālāk darīs Krievija, kas ieguldīja lielus resursus, lai pārņemtu Moldovas savā ietekmes sfērā?  Protams, Krieviju interesē ne tikai Moldova. Īpaši saspringtas pagājušās dienas bija Dānijā, kur vairākas naktis pēc kārtas debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes droni. Šajā nedēļā Kopenhāgenā notiek tādas neformālas Eiropas Savienības samits, un droni tur ir uzmanības lokā.  Aktualitātes analizē portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktore Ieva Strazdiņa, Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uldis Ķezberis un Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Vai Gazā būs miers? Pirmdiena, 29. septembrī, Batlajā namā, tā saimnieka vārdiem sakot, bija vēsturiska diena mieram. Tiekoties ASV prezidentam Donaldam Trampam un Izraēlas premjeram Benjaminam Netanjahu, abas puses vienojās par 20 soļu miera plānu Gazas joslai. Plāns paredz tūlītēju militāro operāciju izbeigšanu un esošo "kaujas līniju" iesaldēšanu līdz brīdim, kad būs izpildīti nosacījumi pakāpeniskai karaspēka izvešanai. "Hamās" būtu jānoliek ieroči, un teroristiskās organizācijas tuneļi un ieroču ražotnes tiktu iznīcinātas. Plāns arī paredz, ka 72 stundu laikā "Hamās" ir jāatbrīvo 20 domājams vēl dzīvie Izraēlas ķīlnieki un vairāk nekā divdesmit mirušo ķīlnieku līķi, apmaiņā pret simtiem aizturētu Gazas iedzīvotāju. Un ne mazāk svarīgi ir plānā paustais, ka, tiklīdz abas puses tam piekritīs, "pilnīga humanitārā palīdzība Gazas joslai tiks nosūtīta nekavējoties". Plāns arī pieprasa, lai "Hamās" nebūtu nekādas lomas Gazas pārvaldīšanā, un atstāj atvērtas durvis iespējamai Palestīnas valsts izveidei. Tajā teikts, ka Gazas joslu pagaidām pārvaldīs "tehnokrātiska, apolitiska Palestīnas komiteja" ar jaunas starptautiskas pārejas struktūras, sauktas par Miera padomi, uzraudzību un vadību, un šo padomi vadīs neviens cits kā pats Donalds Tramps. Plāns, kas kopumā ir ļoti līdzīgs Trampa priekšgājēja Džo Baidena pirms gada piedāvātajam, ir nodots "Hamās" vadībai un gaida teroristiskās organizācijas atbildi tuvāko dienu laikā. ASV prezidents gan jau brīdinājis "Hamās", ka gadījumā, ja viņi plānu noraidīs, Izraēlai būs pilnīgs ASV atbalsts, lai turpinātu karu Gazas joslā. Plānu sveica līderi gan Arābu valstīs, gan Eiropā. Eiropieši aicinājuši abas puses izmantot šo brīdi un dot mieram reālu iespēju, bet Arābu valstu līderi norādījuši, ka ir gatavi iesaistīties miera plāna ieviešanā, kam būtu jābeidzas ar divu valstu risinājumu. Moldova izvēlas Eiropu Svētdien, 28. septembrī, notikušajās Moldovas parlamenta vēlēšanās valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS) ieguva vairāk nekā 50% balsu un saglabāja absolūto vairākumu parlamentā, kas tai ļaus vadīt valsti arī turpmākos četrus gadus. Tās galvenais solījums ir ievest Moldovu Eiropas Savienībā. Analītiķi uzskata, ka uzvaras laurus PAS palīdzēja plūkt tas, ka moldāvi jau sāk izjust materiālos labumus, ko dod tuvināšanās Eiropas Savienībai. Vēlēšanu rezultāti ir pamatīgs trieciens Kremlim. Lai gan krievi ļoti centās ietekmēt rezultātus sev par labu un Krievijas mēģinājumi ietekmēt balsojuma norisi vēlēšanu dienas gaitā bija iespaidīgi – ziņots par, piemēram, nelikumīgu vēlētāju pārvadāšanu un viltus ziņojumiem par spridzekļiem vēlēšanu iecirkņos – tas nenesa cerēto rezultātu. Arī norakstāmie zaudējumi ir visai iespaidīgi – Moldovas varasiestādes aprēķinājušas, ka Kremlis šai operācijai varētu būt tērējis aptuveni 300 miljonus eiro, bet eksperti lēš, ka summa varētu būt vēl lielāka. Tomēr dienas beigās Krievijai nebija ko piedāvāt Moldovas iedzīvotājiem, tāpēc tikai loģiski, ka viņi izvēlējās Eiropu. Pēc vēlēšanām prokremliskie spēki, kas vēl pirms balsu skaitīšanas sākuma paziņoja par uzvaru, aicināja iedzīvotājus protestēt pie parlamenta ēkas. Lai gan īsi pirms protesta parādījās policijas ziņa, ka protestētājiem solīts arī samaksāt, sanāca vien pāris simti cilvēku. Vēl aptuveni desmit proeiropeiski noskaņoti protestētāji turpat līdzās aicināja ieslodzīt cietumā opozīcijas līderus par valsts nodevību un skandēja pret Krieviju vērstus saukļus. Droni hibrīdkarā Kopenhāgenā šodien, 1. oktobrī, ir sācies, un var teikt, ka rīt turpināsies Eiropas Savienības samits, kurā dalībvalstu vadītāji spriež par šobrīd svarīgākajām aktualitātēm. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nu ir kļuvusi drošība. Ja iepriekš drošības jautājumi lielākoties bija atstāti NATO pārziņā, tagad situācija ir mainījusies. Īpaši akūti to pēdējās dienās izjutusi pati Dānija, kas šajā pusgadā ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Vairākas naktis pēc kārtas tās debesīs lidinājās nezināmas izcelsmes lieli droni, apturot lidostu darbību un radot satraukumu pilsētu iedzīvotājos. Nav pietiekamu pierādījumu, lai apgalvotu, kas tos ir pacēlis gaisā, taču reti kurš šaubās, ka aiz tā visa stāv Krievija. Lai pasargātu samita dalībniekus, šajās dienās Dānija ir aizliegusi jebkādus dronu lidojumus vispār, savukārt citas valstis ir nosūtījušas tai pretronu sistēmas. Dronu tematika ir viens no samita dienaskārtības jautājumiem. Runa nav tikai par lidojumu drošību. Polijas, Rumānijas, Baltijas valstu gaisa telpā, kā zināms, ir ielidojuši arī kaujas droni ar sprāgstvielām, un Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembra pirmajā pusē nāca klajā ar rosinājumu Eiropas savienībā veidot dronu sienu. Kā norāda eksperti, šobrīd Eiropā viens no lielajiem izaicinājumiem ir laikus atklāt dronus un tos iznīcināt, pirms tie spēj nodarīt postījumus. Tas nozīmē, ka nepieciešami jauni tehnoloģiski risinājumi, moderni sensori un cieša sadarbība starp dalībvalstīm, lai kādas naidīgas valstis, pirmkārt, jau Krievija, nespētu paralizēt Eiropas valstu gaisa telpu.  

Kyle and Owen are joined by Patrick Wallace from Goalie Gurus. The discussion covers the unique mentality and challenges of lacrosse goalies, including their psychological pressures and the evolution of goalie training techniques. Patrick shares his expertise on recruiting goalies, evaluating their performance, and the importance of mental health and leadership training. The conversation also touches on the changing landscape of goaltending, the effectiveness of the 10-man ride, and the importance of athletic and quick decision-making abilities for goalies.   Visit www.goaliegurus.com   Topics 00:47 Introducing the Goalie Coach 01:25 The Mentality of a Successful Goalie 02:58 Recruiting and Training Goalies 04:57 Evolving Goalie Techniques 08:03 Challenges and Psychology in Coaching 13:42 Youth Coaching and Goalkeeping IQ 22:43 Advanced Strategies and Sub Games 25:25 The Role of LSM in Lacrosse 26:14 Specialty Positions and Their Impact 27:02 Evaluating Goalie Performance 28:20 The Importance of Game Data 28:58 Club vs. College Rules 30:07 The Evolution of Midfielders 31:58 The 10-Man Ride Strategy 34:29 Coaching Techniques for Goalies 45:01 Memorable Saves and Goalie Stories 49:15 Conclusion and Goalie Gurus Information

Send us a textThis discussion on ways to improve MASH patient management comes from the early July roundtable on "Major Issues of the First Six Months of 2025." As a reminder, that roundtable included the three co-hosts (Louise, Jörn Schattenberg and Roger Green) Roger drives this conversation, focusing on two very different, yet very important issues: the first is the increasing dynamism of the in-office scanning market, with leader Echosens developing new products and services, while companies like e-Scopics, Sonic Incytes, and Mindray (Hepatus) are introducing new devices with competing profiles. Roger discusses the idea that some scanners keep all data resident in the machine, while others send it immediately to the cloud. Louise suggests that while we should welcome any reliable scanning device to the market, Echosens has a significant advantage in terms of data richness and depth when compared to all competitors. (NOTE: This benefit became clearer when Echosens submitted a Letter of Intent to the FDA to qualify liver stiffness measurement (LSM) using VCTE, as found in FibroScan, as a reasonably likely surrogate endpoint in clinical trials for MASH.Separately, he lists some concerns about how the Trump Administration's focus on cutting services to the poor, coupled with Robert F. Kennedy Jr.'s distrust of pharmaceuticals and mainstream health research, might limit the number of Americans with access to healthcare and the kinds of care they can access. At the end of this conversation, Roger asks Jörn and Louise what they consider major issues for the next six months.

Testēšana, vai NATO ir gatavs rīkoties? Tā daudzi dēvē šīs nakts notikumus Polijā. Vai tas ir dēvējams par uzbrukumu NATO valstij, vai arī tā it vien Ukrainā notiekošā kara blakne? Arī jautājums, vai tās ir saistītas ar rietumvalstu gatavību garantēt Ukrainai drošību pēc tam, kad tiks apturēta pašreizējā karadarbība? Pagaidām gan nav nekādu pazīmju, ka tas varētu notikt, Krievija īsteno arvien masīvākus gaisa triecienus pret Ukrainu. Pēdējie notikumi ap karu un Ukraina mūsu uzmanības fokusā raidījumā Divas puslodes. Noslēgumā mazliet veltām arī uzmanību Francijai, kur ir kritusi kārtējā valdība. Francijas politiskā nozīme ir grūti pārvērtējama, bet kopš parlamenta vēlēšanām stabili funkcionējošu valdību izveidot tur nav iespējams. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis, portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Sazināmies ar atvaļinātu viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu. Sankcijas karājas gaisā, lidroboti lido debesīs Pagājušajā naktī Ukraina piedzīvoja kārtējo masveidīgo Krievijas lidrobotu un raķešu uzlidojumu, jau atkal ir postījumi un cilvēku upuri. Tomēr pagājušā nakts iezīmēja jaunu bīstamu precedentu – vairāki Krievijas lidroboti, šķērsojuši Ukrainas rietumu robežu, ielidoja Polijas gaisa telpā, kur to notriekšanā tika iesaistīti Polijas un arī Nīderlandes gaisa spēki. Iedzīvotāji valsts austrumdaļā saņēmuši brīdinājumus, uz laiku apturēta lidostu, tai skaitā Varšavas Šopēna starptautiskās lidostas darbība. Polijas premjerministrs Donalds Tusks apgalvojis, ka fiksēti pavisam 19 gaisa telpas robežu pārkāpšanas gadījumi, trīs vai četri lidroboti notriekti. Polija pieprasījusi iedarbināt NATO līguma 4. pantu, kas paredz dalībvalstu konsultācijas nolūkā konstatēt draudus kādas dalībvalsts suverenitātei, teritoriālajai integritātei vai drošībai. Šis ir pirmais precedents kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, kad kādas NATO valsts militārās vienības veic tiešu pretdarbību Krievijas militāriem objektiem, un būtiskais jautājums ir, vai tā bijusi Krievijas mērķtiecīga provokācija un NATO reakcijas spēju pārbaude. Par to vedina domāt aizvadītās nakts notikumu militārais un politiskais fons. Krievijas vasaras uzbrukuma kampaņa Ukrainā, ja arī vēl nav beigusies, tad tuvojas noslēgumam bez būtiskiem panākumiem. Toties agresorvalsts turpina uzstādīt arvien jaunus un jaunus rekordus, ar raķešu un lidrobotu triecieniem graujot Ukrainas pilsētas. Vēl nepieredzēta mēroga uzlidojums tika piedzīvots svētdien, 7. septembrī, kad Krievijas raķete, cita starpā, trāpīja arī Ukrainas valdības ēkai Kijivā. Pēc tam Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, žurnālistu jautāts, vai esot gatavs uzsākt jaunu sankciju kampaņu pret Krieviju, atbildēja, ka esot. Tas gan liek atcerēties visus iepriekšējos gadījumus, kad Kremlim ticis no Baltā nama saimnieka puses draudēts ar sankcijām, visiem brīdinājumiem un noteiktajiem termiņiem izplēnot bez rezultāta. Saskaņā ar šodien. 10. septembrī, parādījušos informāciju, Vašingtonas administrācija būtu gatava jaunām sankcijām pret Krieviju, ja to šai ziņā atbalstītu Eiropa, proti, tiekot sagaidīt, ka Eiropas Savienība noteiks importam no Ķīnas un Indijas simts procentu ievedmuitas tarifu, sodot šīs valstis par Krievijas fosilo izejvielu pirkšanu. Joprojām miglaina ir arī Savienoto Valstu iespējamā iesaiste drošības garantiju sniegšanā Ukrainai. Divdesmit sešas Ukrainas partnervalstis Eiropā pirms dažām dienām paziņoja, ka ir vienojušās par konkrētu iesaisti garantiju nodrošināšanā, Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdiem runājot, „uz zemes, gaisā un jūrā”. Lai gan ir skaidrs, ka jebkāda ārvalstu spēku izvietošana Ukrainā varētu notikt tikai pēc vienošanās par karadarbība pārtraukšanas, un ka šie spēki noteikti netiktu izvietoti Krievijas ieņemto apgabalu tiešā tuvumā, Kremlis jau reaģējis ar paziņojumu, ka jebkādi ārvalstu spēku Ukrainā tikšot uzlūkoti par leģitīmu mērķi. Parīzes sastrēgums Vakar, 9. septembrī, Francijas premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza prezidentam Emanuelam Makronam savu atlūgumu. Sabijis amatā deviņus mēnešus, Bairū pirmdien saņēma pārliecinošu Nacionālās Asamblejas, Francijas parlamenta, neuzticības balsojumu. Iemesli ir līdzīgi tiem, kas samērā īsā laikā maksājuši amatu diviem viņa priekšgājējiem un nu likuši prezidentam jau trešo reizi gada laikā meklēt jaunu valdības vadītāju. Francijas ekonomikai neklājas spoži, valsts parādsaistību apjoms kļuvis par nozīmīgu apgrūtinājumu budžetam; kā biedinošs brīdinājuma zvans ir ziņa, ka Francijas valsts parādzīmju procentu likme pārsniegusi Grieķijas, Spānijas un Portugāles likmes. Premjerministra Bairū centieni panākt taupīgāku nākamā gada budžetu izgāzās, saduroties ar kreiso un labējo populistu pretestību. Budžeta līdzsvarošana prasītu sociālo izdevumu mazināšanu, kas ne kreisajiem, ne populistiem nav pa prātam, savukārt lielāki nodokļi bagātākajiem pilsoņiem un biznesam ir anatēma lielai daļai prezidenta partijas. Pēc pagājušajā gadā notikušajām ārkārtas vēlēšanām spēku sadalījums Nacionālajā Asamblejā ir apmēram līdzīgs starp prezidenta Makrona vadīto centrisko grupu, kreisajiem, kuru vidū ietekmīgākie ir mēreni kreisie sociālisti un radikālākā, populistiskākā „Nepadevīgā Francija”, un Nacionālās apvienības frakciju labējā flangā. Šāds izkārtojums nepavisam neveicina kompromisus, no „Nepadevīgās Francijas” puses pastāvīgi izskan aicinājumi prezidentam demisionēt, savukārt Nacionālā apvienība prasa jaunas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās tai varētu būt vēl labāki panākumi nekā līdz šim. Tikām sociālajos tīklos izplatījies aicinājums ļaudīm šodien iziet ielās, kavējot transporta kustību, šādi paužot protestu pret iespējamajiem taupības pasākumiem uz sociālā budžeta rēķina. Kustība ieguvusi apzīmējumu „Bloķēsim visu”, un atbalstu tai izteikusi „Nepadevīgā francija”. Par premjerministra Bairū darba turpinātāju prezidents Makrons izraudzījies līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kuram devis uzdevumu meklēt kompromisu budžeta jautājumos ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kā raidsabiedrībai CNN paudis Parīzes domnīcas „Institute Montaigne” analītiķis Dominiks Moīzī, Francijas Piektā republika šobrīd piedzīvo smagāko sastrēgumu savā vēsturē. „1968. gada maijā sauklis bija „Francijai ir apnicis”. Taču šodien Francija ir neapmierināta, nikna, pilna nepatikas pret eliti. Izklausās, ka režīma maiņa ir neizbēgama, tomēr es neredzu, kā tā varētu notikt un kas šo darbu varētu paveikt. Mēs atrodamies pārejas fāzē starp sistēmu, kas vairs nedarbojas, un sistēmu, ko neviens vēl nevar iedomāties,” sacījis eksperts.   Sagatavoja Eduards Liniņš.        

Preaching for the Twenty-third Sunday in Ordinary Time - and the first Sunday in the Season of Creation - Annapatrice Johnson invites us to consider how discipleship—and our relationship with all of God's creation—can reorder our lives and change everything: " Throughout the Gospels, Jesus points us to prioritize relationships: understanding the other helps us see the impacts of our society's brokenness, and then invites us to make choices that heal and transform. All hope is not lost."Anna Johnson is the North America Director for the Laudato Si Movement, collaborating with and mobilizing passionate and talented Catholics across the continent for personal and systemic ecological transformation. Prior to joining LSM, she worked for over a decade in Catholic Social Teaching and global solidarity curriculum design and leadership training, particularly with youth and young adults. Visit www.catholicwomenpreach.org/preaching/09072025 to learn more about Anna, to read her preaching text, and for more preaching from Catholic women.

In this episode of the Lupus Foundation of America podcast, Jaren Crump sits down with Dr. Luís Inês, rheumatologist and President of the European Lupus Society, about new research that could change how doctors understand and treat severe lupus. Dr. Inês explains how an evaluation tool known as SLE-DAS, makes it easier for clinicians to measure severe lupus disease activity — and why that matters for improving treatment decisions, quality of life, and long-term health.   Read the paper published in LSM: https://doi.org/10.1136/lupus-2025-001499

In Week 3 of our Fully Devoted series, we unpack what it really means to lay our lives down at the altar. Being fully devoted to Jesus isn't just about public worship — it's about private surrender, sacrificial obedience, and doing the will of the Father even when no one's watching. This message challenges us to ask: If God asked for my most valuable possession, my future, or even my life — would I be willing to lay it down? True devotion is more than words — it's obedience in action. Follow us on Instagram @lyahampton & join us every Tuesday in the LSM building at 7 p.m.!

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Lai gan protesti Gruzijas ielās notikuši praktiski katru dienu mēnešiem ilgi, situāciju tie nespēj mainīt. Eiropas Savienība tikmēr piedraud atcelt Gruzijai piešķirto bezvīzu režīmu. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Par ekonomiskajiem aspektie runājam Krustpunktā, bet šajā raidījumā mazliet par politiskajām blaknēm. Par ASV runājot, jāpiemin arī tā saucamie Epstīna faili, kas būtiski iespaido politisko noskaņojumu ASV. Vēl lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai? Ir izsniegtas vīzas, lai gan delegācijas dalībnieki, ieskaitot domes priekšsēdētāju, ir iekļauti sankciju sarakstos un Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām. Aktualitātes komentē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un portāla LSM.lv žurnālists Ģirts Kasparāns. Runājot par Krievijas delegācijas ierašanos konferencē Šveicē, sazināmies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Antoņinu Nenaševu ("Progresīvie"), kura piedalās šajā konferencē.  Jaunumi no globālā golfa laukuma Pagājušās nedēļas otrajā pusē Donalds Tramps pavadīja četras dienas Skotijā, apraudzīdams savus turienes golfa kūrortus un pie reizes šo to nokārtodams ar „Vecās pasaules” līderiem. Vispirms bija tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Tērberijā, Skotijas rietumu piekrastē, tās finālā paziņojot par noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Briseli un Vašingtonu. Daži iztēlo notikušo kā Eiropas kapitulāciju, kas gan ir krietni izkāpināts vērtējums. Eiropai nāksies samierināties ar 15% ievedmuitas tarifu, pie tam nepiemērojot nekādu bāzes tarifu amerikāņu importam, taču nav piepildījušās drūmākās prognozes, kas saistījās ar krietni lielākiem tarifiem Eiropas automobiļu, lidmašīnu un pusvadītāju eksportam. Tāpat Eiropa apņēmusies līdz Trampa prezidentūras termiņa beigām importēt amerikāņu naftu, sašķidrināto gāzi un citus energoresursus 750 miljardu eiro vērtībā, kā arī papildus investēt Savienotājās Valstīs 600 miljardus. Ja par pirmo apņemšanos tiek teikts, ka tā nav reālistiska, ciktāl tas nozīmētu, ka amerikāņiem būtu jānovirza praktiski viss savs pašreizējais attiecīgo energoresursu eksports tikai uz Eiropas Savienību, tad otrās apjomi neko daudz nepārsniedzot domājamo investīciju summu, kādu Eiropas uzņēmumi arī bez īpašas vienošanās varētu ieguldīt Savienotajās Valstīs. Vispārējais secinājums ir, ka vienošanās, protams, nav vienlīdzīga, tomēr tā no Eiropas puses esot pieņemama cena par izvairīšanos no tirdzniecības kara ar amerikāņiem. No Tērberijas prezidents un golferis, britu premjera Kīra Stārmera pavadīts, pārcēlās uz Aberdīnas apkārtni Lielbritānijas pretējā krastā, kur atklāja jaunu golfa laukumu savā Balmedī klubā. Pirmdien, 28. jūlijā, pirms doties pāri okeānam, viņš pārsteidza žurnālistus ar jaunu pavērsienu Krievijas sakarā, pasludinot, ka atceļ iepriekš līdz septembra sākumam noteikto termiņu, kurā Putinam vajadzēja vienoties ar Ukrainu par karadarbības pārtraukšanu. Tagad viņš dodot Krievijas vadonim vēl desmit līdz divpadsmit dienas, pirms ieviesīšot smagus sekundāros tarifus Krievijas energoresursu patērētājiem. Atgriezušos no šī brauciena, Baltā nama saimnieku sagaida pašmāju aktualitātes, kurās pēdējās nedēļās dominē t.s. „Epstīna faili”. Uzņēmējs Džefrijs Epstīns 2019. gada jūlijā izdarīja pašnāvību cietuma kamerā, kur bija nonācis kā aizdomās turētais par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. Versijas, ka Epstīna lietas izmeklēšanas materiālos atrodamas ziņas par pedofilu tīklu, kuram pieder ne viens vien nīstās politiskās elites pārstāvis, ieņem svarīgu vietu MAGA kustības folklorā. Tramps, priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzturējis spēkā priekšstatu, ka ievēlēšanas gadījumā raus priekškaru šiem derdzīgajiem noslēpumiem, nesen lika daudziem no attiecīgās publikas vilties, kad paziņoja, ka „failos” neesot ko redzēt un visa šī lieta esot viņa ienaidnieku demokrātu sagudrojums. Tikām presē ir nonākušas ziņas, ka izmeklēšanas materiālos figurējot arī paša prezidenta vārds. Ziedi noziedzniecei Šobrīd Ženēvā notiek starptautiskās nevalstiskās organizācijas Starpparlamentu savienība rīkotā 6. Vispasaules parlamentu priekšsēžu konference un ar to saistītais 15. Parlamentu priekšsēžu – sieviešu samits. Daudzi no pasākuma dalībniekiem, jādomā, bija šokēti, kad tajā uzradās arī visai respektabla Krievijas Federācijas delegācija ar Federālās Sapulces priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko priekšgalā. Kā liecina reportāžas, ierodoties Ženēvā, Matvijenko kundze sagaidīta ar ziediem. Gan pati agresorvalsts parlamenta spīkere, gan divi citi delegācijas locekļi – Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Krievijas Valsts Domes (parlamenta apakšpalātas) priekšsēža vietnieks Pjotrs Tolstojs – ir pakļauti personālām sankcijām, tai skaitā iebraukšanas liegumam Šengenas zonā, par lomu, kāda viņiem bijusi Krievijas agresijas atbalstīšanā un politiskajā nodrošināšanā. Matvijenko paraksts ir uz attiecīgā Federālās Sapulces lēmuma par Krimas aneksiju 2014. gadā un balsojuma protokola, ar kuru Putinam tika dota „zaļā gaisma” iebrukumam Ukrainā. Ja Šveices valdībai kā pasākuma uzņemošajai pusei teorētiski bija tiesības pieļaut izņēmumu sankciju piemērošanā, tad Itālijas valdībai, kura ļāvusi Krievijas valdības lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, šādi rīkoties nebija pat formāla pamata. Tikusi pie vārda konferencē, Matvijenko lika klātesošajiem uzklausīt kārtējās pasāžas par tēmu „astoņus gadus bumboja Donbasu” un citus Krievijas propagandas pekstiņus. Daudzi delegāti vairījušies nonākt ar skandalozo viešņu kopīgās oficiālās fotogrāfijās, kā arī pagodināt ar savu klātbūtni viņas uzstāšanās. Ka izteicies Ukrainas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Heorhijs Tihijs, viņa valsts nenogurstoši strādāšot, lai organizētu šai dāmai vēl vienu braucienu – uz Hāgu, kur drīz sāks darbu Īpašais Tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu. Gruzija puspagriezienā pret Rietumiem  Raksturojot pašreizējā Gruzijas režīma ģeopolitisko orientāciju, nebūtu gluži pareizi sacīt, ka oficiālā Tbilisi ir pagriezusi Rietumiem muguru. Šobrīd Gruzijā norit militārās mācības ar divu tūkstošu NATO dalībvalstu un partnervalstu karavīru, tai skaitā apvienotās Lietuvas-Polijas-Ukrainas brigādes, tāpat Vācijas, Rumānijas, Moldovas u.c. vienību līdzdalību. Apņemšanās virzīties uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē joprojām nav svītrota no Gruzijas konstitūcijas. Tajā pat laikā vēl šomēnes Eiropas Parlamentam nācās pieņemt skarbi nosodošu rezolūciju par Gruzijas pašreizējās varas rīcību. Jūnija nogale iezīmēja juridisku izrēķināšanos ar redzamākajiem Gruzijas opozīcijas līderiem. Bijušais partijas Apvienotā nacionālā kustība vadītājs Nika Melija saņēmis astoņus mēnešus cietumā, viņa partijas biedrs Givi Targamadze – septiņus mēnešus, vēl četri citi opozīcijas spēku līderi – līdzīga apjoma cietumsodus. Apsūdzības saturs visiem vienāds: atteikšanās liecināt t.s. Culukiani komisijai – Gruzijas parlamentā izveidotai pagaidu izmeklēšanas komisijai deputātes Tejas Culukiani vadībā, kurai jāizvērtē nelikumības, kuras it kā notikušas prezidenta Miheila Saakašvili varas periodā. Vēl viens opozīcijas līderis Nika Gvaramija, kā arī kādreizējais iekšlietu ministrs Iraklijs Okruašvili atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Pašam eksprezidentam Saakašvili šī gada martā tiesa par it kā veiktu valsts līdzekļu izšķērdēšanu piesprieda deviņus gadus cietumā, tādējādi par trīs gadiem pagarinot jau agrāk piespriesto cietumsodu, kā arī gandrīz simt tūkstošu eiro naudas sodu. Aiz restēm atrodas arī daudzi pagājušā gada nogalē notikušo protestu dalībnieki – daži vēl pirmstiesas izmeklēšanā, citi jau notiesāti, tai skaitā ar vairāku gadu ieslodzījuma termiņiem. Eiropas Savienības institūcijas piedraudējušas Tbilisi, ka varētu tikt pārskatīts līdzšinējais bezvīzu režīms ieceļošanai savienībā. Šādu lēmumu Eiropadome var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, kamēr kādas skarbākas sankcijas, kā aktīvu iesaldēšana, visdrīzāk bloķētu Eiropas kvazidemokrātu duets Viktors Orbans un Roberts Fico. Tiesa, ir pazīmes, kas liecina, ka Gruzija nav gluži kurla pret Briseles toņa maiņu. Pēdējās dienās atlikta lēmumu pasludināšana pāris protestu dalībnieku prāvās, tāpat vairākiem notiesātajiem opozīcijas līderiem doti mājieni, ka prezidents Miheils Kavelašvili varētu viņus apžēlot, ja viņi apņemtos neboikotēt oktobrī paredzētās pašvaldību vēlēšanas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Laikapstākļus un dabu mūsu senči ir vērojuši jau izsenies, un latviešu folklorā kā maģiskākie brīži dabā visvairāk minēti tieši saulgrieži. Toms Bricis šoreiz pētījis, vai ticējumos teiktais arī darbojas. Un īsā atbilde ir – daudzi nedarbojas, daži darbojas, bet visi ticējumi noteikti nav pār vienu kārti metami. Ir tādi, kuros patiesi var saskatīt mūsu senču saikni ar dabu, novērojumus un likumsakarību šķetināšanu, bet ir tādi, kas vairāk kalpojuši citiem mērķiem, tikai ne laika prognozēšanai. Lasot ticējumus un tautasdziesmas, atklājas, ka mūsu senči, tāpat kā mēs, ir bijuši dažādi. Ne visi bijuši ieinteresēti kaut ko izpētīt un noskaidrot. Senču gudrības noteikti nevar vērtēt par zemu, tajās ir daudz noderīga, bet nevajag arī paļauties uz katru folkloras krātuvēs saglabāto frāzi. Ticējumi un dabas vērojumi, laika prognozēšana pēc tiem. Lielākoties šo visu liek kopā, lai gan es teiktu, ka laika prognozēšanas ticējumi un laika prognozēšana pēc dabas novērojumiem ne vienmēr ir viens un tas pats. Ticējumi ir folkloras daļa, bet novērot dažādas likumsakarības dabā, kas vēsta par pārmaiņām var arī bez senču ticējumiem. Ir gana daudz lietu, kas pārklājas, jo daudziem ticējumiem pamats ir dabas norišu vērošana. Mēdz teikt, ka cilvēki dabu ir izmainījuši, piesārņojums un iejaukšanās dabas procesos novedusi pie tā, ka ticējumi vairs nestrādā. Lai apgalvotu, ka tie nestrādā, sākumā vajag apstiprinājumu, ka tie ir strādājuši. Folklorā var atrast daudz dažādu ticējumu, bet nevar atrast skaidras norādes, ka, piemēram, ticējumi palīdzējuši sagatavoties kādām dabas kataklizmām vai neražai. Arī no klimatiskā viedokļa raugoties, var teikt, ka daļai ticējumu nekad nav bijis racionāls pamats, lai tie darbotos, lai pēc tiem patiesi varētu prognozēt laiku. Spilgtākā kategorija ir tie ticējumi, kas paredz laikapstākļus pēc viena konkrēta datuma. Piemēram, ja tajā un tajā dienā ir tādi un tādi laikapstākļi, tad vasara būs tāda vai šitāda vai kāda diena vēl pēc diviem mēnešiem būs tāda vai šitāda. Mūsu ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka šāds regulārs, pārliecinošs cikliskums nekad nav pastāvējis vai bijis iespējams. Vienīgais īstais cikliskums, kas mums pastāv ir gadalaiki – pavasarim seko vasara, tad rudens un tālāk ziema, bet tie katru gadu var ļoti atšķirties un paredzēt to pēc laikapstākļiem kādā konkrētā datumā nevar. Cik seni Latvijā ir pierakstītie laikapstākļu novērojumi, vai paši senākie arhīvi spēj pierādīt vai apgāzt kādus ticējumus? Vairums Latvijas meteoroloģisko staciju darbu sāka 20. gadsimta 20. gados vai vēlāk, līdz ar to daļa cilvēku varētu uzskatīt, ka jau tad cilvēku ietekme uz dabu bija pārāk liela, lai šie novērojumi būtu pierādījums, ka ticējumi nedarbojas, bet dažās vietās Latvijā laikapstākļu pieraksti ir saglabājušies vēl krietni senāk. Rīgā regulāri mērījumi un pieraksti sākti 1795. gadā. 27. jūnijā bija Septiņu gulētāju diena, 10. jūlijā būs Septiņu brāļu diena. Šie ir tautā labi saglabājušies ticējumu datumi: ja 27. jūnijā līst, līs vēl septiņas dienas; ja 10. jūlijā līst, tad līs vēl septiņas nedēļas. Vai šie ticējumi strādā? Šie bija datumi, ko pārbaudīju, apskatot gan pēdējo gadu datus, gan senus arhīvus. Ir vēl kāda vēsturiska nianse. Būtu jājautā folkloristiem un vēsturniekiem, bet man ir aizdomas, ka abi šie datumi ticējumam izvēlēti ne tik daudz dabas norišu dēļ, bet tieši kalendāra izmaiņu dēļ, jo sanāk, ka 10. jūlijs, Septiņu brāļu diena, pēc vecā kalendāra ir 27. jūnijs, un tur ir dīvaina tieši kalendāriska sakritība. Kad pirms astoņiem gadiem gāju uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvu, kur šie senie laikapstākļu pieraksti joprojām guļ lielos pierakstu žurnālos, daļa no tiem vēl nav pat digitalizēti. Toreiz mūsu ziņu portāla LSM.lv uzdevumā veicu tieši šo ticējumu parbaudi. Sāku ar 2017. gada datu pārbaudi un gāju arvien tālāk pagātnē - vai ticējums par Septiņu brāļu dienu strādā.

In this episode of the Lupus Science and Medicine Podcast, host Dr. Anna Wolska speaks with Dr. Amerie Grammer about how genetic breakthroughs are paving the way for personalized lupus care. Researchers have identified distinct “genetic endotypes,” patterns of gene activity that explain why lupus affects people differently, including symptoms like kidney disease. These insights could one day enable more precise, targeted treatments. Tune in as we unpack what genetic endotypes are, what they reveal about lupus, and how this research brings us closer to truly individualized care for everyone living with the disease.   Read the paper published in LSM: https://doi.org/10.1136/lupus-2025-001526

In today's episode, we discuss Sky Rocket at Kennywood in West Mifflin, PA. This lap-bar launch prototype debuted in 2010, reigniting Pittsburgh's love for loops and putting Premier's LSM tech on the map. Join us as discuss the Turnpike's final cruise, the coasters that followed this prototype, and…a brief period where the ride featured stock car racing simulation?Our socials: linktr.ee/airtimetraveler

Here at LSM, we woulD never resort to hiding secret messAGes in our video deScripTions just to subliminally brainwash you into thinking how cool wE aRe. We wouldn't daRe stoOp to suCh vile tricKery and Slight of hand! Love - Col, Micah, Hoeg and Dagster 0:00:00 - Intro0:31:55 - Tests1:53:34 - Food We Wish We Liked Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Last time we spoke about the North Borneo Offensive. General Buckner's 10th Army captured strategic locations, including Shuri Castle, marking a turning point. Simultaneously, General Eichelberger's forces liberated Mindanao, overcoming tough Japanese defenses in the mountainous terrain. As they approached Malaybalay, fierce resistance resulted in heavy casualties, but the Americans persisted, inflicting significant losses on their foes. By June 9, the Americans pressed further into the enemy's defensive lines, leading to intense combat. The Marines landed on the Oroku Peninsula, where fierce fighting revealed the tenacity of the Japanese defenders. General Ushijima prepared for a final stand, as American forces began to encircle and dismantle Japanese positions. As the campaign unfolded, Australians under Brigadier Whitehead launched the North Borneo Offensive, landing on Tarakan and swiftly pushing the Japanese into the rugged interior.  This episode is Victory at Okinawa Welcome to the Pacific War Podcast Week by Week, I am your dutiful host Craig Watson. But, before we start I want to also remind you this podcast is only made possible through the efforts of Kings and Generals over at Youtube. Perhaps you want to learn more about world war two? Kings and Generals have an assortment of episodes on world war two and much more  so go give them a look over on Youtube. So please subscribe to Kings and Generals over at Youtube and to continue helping us produce this content please check out www.patreon.com/kingsandgenerals. If you are still hungry for some more history related content, over on my channel, the Pacific War Channel you can find a few videos all the way from the Opium Wars of the 1800's until the end of the Pacific War in 1945.  Okinawa was more than just a battlefield; it became a symbol of sacrifice, the last heroic stand of a fading empire. By this point in the war, Japan was facing inevitable defeat, yet their resolve remained unbroken. They clung to the samurai spirit, determined to fight to the bitter end out of honor and duty. The stakes were high. Japan needed precious time to fortify its home islands, to stretch the conflict as long as possible. To achieve this, over 100,000 brave souls were sent into the fray, sacrificing their lives to slow the American advance and inflict as many casualties as they could. As we've explored in previous episodes, this fierce determination fueled their resistance. And now, we stand at a pivotal moment, the final days of the Battle of Okinawa, the last major confrontation of the Pacific War. As we last left the battlefield, it was June 16, General Buckner's 10th Army had made significant strides, capturing most of southern Okinawa and finally breaking through the last major enemy defenses at the Yaeju Dake-Yuza Dake Escarpment. The remnants of General Ushijima's 32nd Army were now locked in a desperate fight to hold onto the Kiyamu Peninsula, slowly being pushed back toward the sea and their ultimate demise. The following day, June 17, the assault continued with renewed determination. General Geiger's 3rd Amphibious Corps pressed on through Kunishi Ridge, while General Hodge's 24th Corps worked to consolidate its hard-won gains in the escarpment. On the west coast, General Shepherd's 6th Marine Division took action as Colonel Roberts' 22nd Marines stepped in to relieve the weary 2nd Battalion, 7th Marines at the northern slope of Mezado Ridge. With a fierce spirit, they began to push southward, successfully securing most of the ridge. To the east, General Del Valle's 1st Marine Division forged ahead. Colonel Snedeker's fresh 3rd Battalion took over from the exhausted 1st Battalion and advanced 1,400 yards to seize the high ground just east of Mezado. Meanwhile, the 2nd Battalion, 5th Marines fought hard to capture the remaining positions of Kunishi Ridge, achieving only a gradual extension to the east. Colonel Griebel's 3rd Battalion moved in behind them to reinforce the isolated Marines, bravely fending off a fierce counterattack under the cover of night. Further east, Colonel Dill's 382nd Regiment systematically eliminated the last enemy positions in the Yuza-Ozato-Yuza Dake area, while Colonel Halloran's 381st Regiment held firm and maintained their lines. In a key maneuver, Colonel Pachler's 17th Regiment launched a successful assault, capturing Hill 153 before Colonel Green's 184th Regiment took over during the night. Lastly, Colonel Finn's 32nd Regiment secured the reverse slopes of Hill 115, preparing to launch an attack on Mabuni and Hill 89. By nightfall, Hodge's 24th Corps had firmly secured all the commanding heights of the Yaeju Dake-Yuza Dake Escarpment. Most of Mezado Ridge and Kunishi Ridge were now in American hands, and Colonel Wallace's 8th Marines had landed in the rear to bolster the western push. For the first time, American forces across the line looked down upon nearly eight square miles of enemy-held territory, a staggering view of what lay ahead. Realizing they were forced from their last defensive positions and that their destruction was imminent, the 32nd Army began to unravel, collapsing into chaos. On June 18, Hodge's troops seized the opportunity to strike decisively. The 32nd Regiment advanced down the coast toward Mabuni, facing increasing resistance. The 184th Regiment moved down the reverse slopes of Hill 153, closing in on Medeera, while the 381st Regiment speedily crossed the plateau, tackling scattered enemy fire to seize the high ground just 400 yards north of Medeera. Simultaneously, Dill's 3rd Battalion crashed through a rugged maze of caves and pillboxes, making a daring 600-yard advance to the base of the rocky ridge north of Aragachi. To the west, Griebel's 1st Battalion circled the eastern end of Kunishi Ridge, battling heavy resistance to gain the lower slopes of Hill 79. Further west, Roberts' 2nd Battalion pushed through the 3rd and aimed for Kuwanga Ridge, successfully seizing an 1,800-yard stretch by late afternoon. As they advanced, the 3rd Battalion, 4th Marines moved forward to occupy the eastern end of the ridge. Meanwhile, the remainder of the 22nd Marines began to mop up the remnants of resistance on Mezado Ridge. Tragedy struck when Colonel Roberts was tragically killed by a sniper near his observation post during this operation. Lieutenant-Colonel August Larson would succeed him in command. Sadly, Roberts would not be the only American commander to fall that day. In the heart of the Marine line, the 8th Marines were finally called into action in the morning to relieve the weary 7th Marines. After a rigorous artillery bombardment to soften up the enemy defenses, Wallace's 2nd Battalion began its advance south toward the Kuwanga-Makabe Road, successfully capturing the high ground just north of the road by late afternoon. Meanwhile, General Buckner decided to visit Wallace's command post on Mezado Ridge around midday. He observed the 8th Marines' steady progress in the valley, taking stock of their relentless push forward. Tragically, as he was leaving the observation post, disaster struck. Five artillery shells rained down, one striking a coral outcrop near him. The jagged shards of coral filled the air, and Buckner was mortally wounded in the chest. He died within minutes, just days shy of achieving his goal: the complete capture of Okinawa. With Buckner's passing, General Geiger, as the senior troop commander, took over temporary command of the 10th Army for the remainder of the battle. Buckner became the highest-ranking American military officer killed in World War II and would hold that somber distinction throughout the entire 20th century. On June 18, the final written order from General Ushijima of the 32nd Army outlined a daring escape plan. He designated an officer to lead the "Blood and Iron Youth Organization," tasked with conducting guerrilla warfare once organized combat had ceased. Simultaneously, he ordered his remaining troops to make their way to the northern mountains of Okinawa, where a small band of guerrillas was rumored to be operating.  In his message he congratulated them on fulfilling their "assigned mission in a manner which leaves nothing to regret." He urged them to "fight to the last and die for the eternal cause of loyalty to the Emperor." This movement was not to happen in haste. Soldiers were instructed to travel in small groups of two to five over the course of several days. They were urged to don civilian clothes and avoid confrontation whenever possible. In a clever stratagem, most of the army staff officers were directed to leave the command post disguised as native Okinawans, aiming to infiltrate American lines and find safety in northern Okinawa. Some individuals, like Colonel Yahara, were entrusted with the mission of reaching Japan to report to the Imperial General Headquarters. Others were tasked with organizing guerrilla operations, focusing on harassing the rear areas of the 10th Army and Island Command, determined to continue the fight against the American forces in any way they could. Again I have read Yahara's book on the battle of Okinawa and despite being full of apologetic stuff and attempts to make himself look better, its one of the most insightful books on the Japanese perspective. You get a lot of information on how bad it was for the Okinawan civilians in caves, harrowing stuff. I highly recommend it. The American attack pressed on into June 19, though it faced delays due to the influx of civilian and military prisoners. Not all of the 32nd Army survivors were imbued with a will "to die for the eternal cause of loyalty to the Emperor." Loudspeakers mounted on tanks in the 7th Division's front lines and on LCI's that cruised up and down the coast line were successful in convincing over 3,000 civilians to surrender. Far more significant, however, were the 106 Japanese soldiers and 238 Boeitai who voluntarily gave up during the division's advance on 19 June. The relentless attack of American troops, coupled with intensive efforts by psychological warfare teams, brought in increasing numbers of battle-weary Japanese and Okinawans who had decided that the war was lost and their cause was hopeless. It is not inconceivable that every enemy soldier who surrendered meant one less American casualty as the wind-up drive of Tenth Army continued. Despite these challenges, the 32nd Regiment advanced to within just 200 yards of the outskirts of Mabuni. Meanwhile, the 184th and 381st Regiments coordinated their efforts, closing in on Medeera from the south and east. The 382nd Regiment pressed forward, overcoming fierce resistance as they reached the ridges overlooking Aragachi. Tragically, General Easley became the third major high-ranking casualty in just two days. The 5th Marines launched multiple assaults on Hills 79 and 81, but their efforts were met with fierce opposition and ended in failure. Wallace's 3rd Battalion, facing only light resistance, captured Ibaru Ridge, the last high ground before the sea, before pushing onward to the coastal cliffs. On the eastern front, Griebel's 3rd Battalion successfully seized Makabe and then joined forces with the 8th Marines to secure the coastal zone. Colonel Shapley's 4th Marines advanced alongside the 8th Marines throughout most of the day but were unable to reach the coast, halted by a formidable enemy position along the Kiyamu-Gusuku hill mass. Further south, Colonel Whaling's 29th Marines passed through the 22nd Marines and moved rapidly, also facing light resistance, reaching the base of the Kiyamu-Gusuku hill mass to link up with the 4th Marines before nightfall. As darkness enveloped the battlefield, Shepherd launched an attack on the hill mass. The 4th Marines successfully seized Hill 80, but they could only establish strong positions on the left flank of Hill 72. The 29th Marines encountered minimal opposition as they swept forward toward the southern coast. Meanwhile, the 5th Marines continued their relentless assaults on Hills 79 and 81, managing to capture most of Hill 79 before losing the crest at the last moment. Their tank-infantry assaults against Hill 81, however, once again ended in defeat. Looking east toward Hodge's front on June 21, the 382nd Regiment cleared out the last remnants in Aragachi, while the 381st Regiment seized the northern outskirts of Medeera. In the dark hours of June 20, the last courier contact was made between the Medeera pocket and the Hill 89 pocket. General Amamiya, commander of the 24th Division, issued a desperate order directing all his units "to fight to the last man in their present positions." At the time he gave this ultimatum, he had very few infantrymen left to defend the Medeera position. The relentless advance of the Marines had nearly annihilated the 22nd and 32nd Regiments, while the 96th Division had decimated the 89th Regiment at Yuza Dake and Aragachi. With their ranks severely depleted, the remaining defenders were a ragtag collection of artillerymen, drivers, corpsmen, engineers, Boeitai, and headquarters personnel drawn from nearly every unit of the L-Day island garrison. Those who managed to avoid surrender or sought to evade capture fought with the fierce determination of fanatics, resolutely defending their positions against overwhelming odds. Meanwhile, Colonel Coolidge's 305th Regiment, engaged in a vigorous mopping-up operation behind the lines of the 96th Division, prepared for an assault on Makabe Ridge. The 184th Regiment managed to secure the hills overlooking Udo, and despite facing fierce resistance from hidden enemy forces in coral outcroppings and caves along the coastal cliffs, the 32nd Regiment fought its way to the eastern slope of Hill 89. Throughout June 21, a series of small local attacks and mopping-up actions occupied most units of the 24th Corps, often interrupted to allow large numbers of civilians and soldiers to surrender. In spite of the bitter and costly resistance, the 32nd Regiment successfully secured Mabuni and advanced up to the tableland atop Hill 89. Coolidge's 1st Battalion launched an assault on the hill south of Medeera behind a heavy mortar barrage, successfully capturing its crest. The 5th Marines completed the capture of Hill 79 and undertook a heavy, costly assault that ultimately led to the capture of Hill 81. The 7th and 8th Marines began the crucial task of flushing out remaining Japanese holdouts, while also dealing with the increasing wave of soldiers and civilians choosing to surrender. The 4th Marines executed a successful double envelopment of Hill 72 that secured the strategic Kiyamu-Gusuku ridge, and the 29th Marines met only very light resistance during their sweep of Ara Saki, the southernmost point of the island. This swift progress and the obvious collapse of major enemy opposition prompted General Geiger to declare that the island of Okinawa was secure and that organized enemy resistance had come to an end. That night, in a tragic turn of events, Generals Ushijima and Cho committed Seppuku in the cave housing their command post.  On the night of June 21, Lieutenant General Ushijima Mitsuru and Lieutenant General Cho Isamu, the commander and chief of staff of the 32nd Army, fulfilled their final obligation to the Emperor in a deeply traditional manner. In accordance with the warrior code of their homeland, they atoned for their inability to halt the American advance by committing Seppuku. On the evening of their planned departure, Ushijima hosted a banquet in the cave that served as their command post, featuring a large meal prepared by his cook, Tetsuo Nakamutam. The banquet was generously complemented with sake and the remaining stock of captured Black & White Scotch whisky provided by Cho. At 03:00 on June 22, both generals, adorned in their full field uniforms decorated with medals, led a small party of aides and staff officers out onto a narrow ledge at the cave entrance, which overlooked the ocean. American soldiers of the 32nd Regiment were stationed less than 100 feet away, completely unaware of the solemn preparations taking place for the suicide ceremony. First, Ushijima bared his abdomen to the ceremonial knife and thrust inward, followed by Cho, who then fell to the ground. As Ushijima made his final act, a simultaneous slash from the headquarters adjutant's saber struck his bowed neck. The two generals were secretly buried immediately after their deaths, their bodies going undiscovered until June 25, when patrols from the 32nd Regiment found them at the foot of the seaward cliff-face of Hill 89. General Cho had penned his own simple epitaph, stating, “22nd day, 6th month, 20th year of the Showa Era. I depart without regret, fear, shame, or obligations. Army Chief of Staff; Army Lieutenant General Cho, Isamu, age of departure 51 years. At this time and place, I hereby certify the foregoing.” Their deaths were witnessed by Colonel Yahara, who was the most senior officer captured by American forces. Yahara had requested Ushijima's permission to commit suicide as well, but the general had refused, saying, "If you die, there will be no one left who knows the truth about the battle of Okinawa. Bear the temporary shame but endure it. This is an order from your army commander." While many die-hard groups continued to fight until annihilation, an unprecedented number of Japanese soldiers, both officers and enlisted men, began to surrender. On that fateful day, Operation Ten-Go's final breaths were marked by the launch of the two-day tenth Kiksui mass attack, which saw only 45 kamikaze aircraft take to the skies. While this desperate attempt succeeded in sinking LSM-59 and damaging the destroyer escort Halloran, as well as the seaplane tenders Curtiss and Kenneth Whiting, the next day would bring even less impact, with only two landing ships sustaining damage during the final attack of the campaign. As communications from the 32nd Army fell silent, a deeply regretful Admiral Ugaki was forced to conclude the grim reality of their situation. He felt “greatly responsible for the calamity” but recognized that there was seemingly no alternative course that might have led to success. Throughout the defense of Okinawa, approximately 6,000 sorties were flown, including at least 1,900 kamikaze missions. However, the losses were staggering, with over 4,000 aircraft lost during these attacks. In contrast, Allied forces suffered the loss of 763 planes in the Okinawa campaign, with 305 of those being operational losses. Since the operation commenced, naval losses for Iceberg totaled an alarming 4,992 sailors dead, with 36 ships sunk and 374 damaged, accounting for 17% of all American naval losses in the Pacific War. Meanwhile, extensive and coordinated mop-up operations in southern Okinawa were essential before the area could be deemed secure for the planned construction of supply depots, airfields, training areas, and port facilities. In response, Colonel Mason's 1st Marines and Colonel Hamilton's 307th Regiment established blocking positions in the hills above the Naha-Yonabaru valley to thwart any Japanese attempts to infiltrate north. On June 22, the four assault divisions that had previously shattered the Kiyamu Peninsula defenses received orders to prepare for a sweeping advance to the north. Their mission was clear: destroy any remaining resistance, blow and seal all caves, bury the dead, and salvage any equipment, both friendly and enemy, left on the battlefield. The following day, General Joseph Stilwell arrived to take command of the 10th Army during the mop-up phase of the campaign. Meanwhile, units from the 1st and 6th Marine Divisions were engaged on the Komesu and Kiyamu-Gusuku Ridges, while the 7th Division probed Hill 89 and Mabuni. In the Medeera pocket, Coolidge's 3rd Battalion successfully seized Hill 85 on June 22. The 96th Division intensified its focus in the Medeera-Aragachi area, with elements of the 381st Regiment mopping up the last holdouts in the ruins of Medeera by June 23. Two days later, after a thorough search of the area south of the Yaeju Dake-Yuza Dake Escarpment, the 10th Army finally initiated its drive northward, with both corps taking responsibility for the ground they had captured in the previous month. On the morning of June 26, the reinforced Fleet Marine Force Amphibious Reconnaissance Battalion landed unopposed on Kumejima, marking it as the last and largest of the Okinawa Islands selected for radar and fighter director sites. By the end of June, the mop-up operations in southern Okinawa had resulted in an estimated 8,975 Japanese killed and 3,808 prisoners of war added to the 10th Army's total. Overall, the Americans counted a staggering total of 10,755 prisoners of war and 107,539 Japanese dead, along with an estimated 23,764 believed to be sealed in caves or buried by their comrades. This cumulative casualty figure of 142,058 was "far above a reasonable estimate of military strength on the island," prompting 10th Army intelligence officers to conclude that at least 42,000 civilians had tragically fallen victim to artillery, naval, and air attacks due to their unfortunate proximity to Japanese combat forces and installations. American losses were also substantial, with 7,374 men recorded dead, 31,807 wounded, and 239 missing, in addition to 26,221 non-battle casualties. But now, it's time to leave Okinawa and return to Borneo to continue covering the North Borneo Offensive. As we last observed, by mid-June, General Wootten's 9th Australian Division had successfully executed two major amphibious landings on Brunei Bay. Brigadier Porter's 24th Brigade occupied most of Labuan Island, with the exception of the Pocket, while Brigadier Windeyer's 20th Brigade secured the Brunei area. By June 16, Wootten decided that since the enemy was withdrawing and showing no signs of mounting an attack, he would take control of the high ground stretching from Mempakul and Menumbok to Cape Nosong. This strategic move aimed to prevent the enemy from utilizing the track from Kota Klias to Karukan and to secure beaches for supply points during the planned advance northward. Accordingly, Porter ordered the 2/28th Battalion to reduce the Pocket. The recently landed 2/12th Commando Squadron was tasked with mopping up the outlying areas of the island. Meanwhile, the 2/32nd Battalion began preparing for an amphibious movement to Weston on the mainland east of Labuan, with plans to reconnoiter across country and by river towards Beaufort. The 2/43rd Battalion and the 2/11th Commando Squadron were also set to prepare for an amphibious reconnaissance in the Mempakul area. On June 14, the 2/28th Battalion launched its initial attack against the Pocket, following an artillery barrage. However, they were forced to withdraw in the face of intense machine-gun and mortar fire. In response, the 2/12th Field Regiment took over, bombarding the Pocket for the next six days and nights, hurling a staggering total of 140 tons of shells into it. On June 16, the 2/28th Battalion launched another assault, this time supported by tanks from the north, successfully capturing Lyon Ridge, despite sustaining heavy losses. After several more days of relentless artillery, naval, and air bombardment, the 2/28th launched a final assault on June 21, just as the Japanese attempted to send two raiding parties to infiltrate through the Australian lines and attack Labuan town and its airstrip. Although these raiders managed to catch the confused defenders off guard and inflicted several casualties, they were ultimately dealt with swiftly and without causing significant damage. Meanwhile, with the combined support of tanks and artillery, the 2/28th Battalion attacked the reduced garrison at the Pocket, breaking through Lushington Ridge and Eastman Spur to eliminate the remaining Japanese positions and completely clear the area. By the end of the Battle of Labuan, the Australians had achieved a decisive victory, with 389 Japanese soldiers killed and 11 taken prisoner, while suffering 34 Australian fatalities and 93 wounded. In parallel, following a successful reconnaissance on June 16, the 2/32nd Battalion landed unopposed at Weston on June 17. They quickly secured the area and established a patrol base at Lingkungan. Over the next few days, Australian patrols began probing north towards Bukau, occasionally clashing with Japanese parties. A company from the 2/32nd Battalion also established a patrol base at Gadong up the Padas River, finding no Japanese presence in the surrounding regions. From this position, the Australians were able to patrol along the Padas River in small craft, discovering they could reach Beaufort rapidly using this route, catching the enemy off guard. Meanwhile, on June 19, the 2/43rd Battalion and the 2/11th Independent Company landed unopposed at Mempakul, further solidifying the Australian presence in the area. Two days later, while the commandos worked to clear the Klias Peninsula, the 2/43rd Battalion launched an amphibious expedition up the Klias River. This mission successfully navigated through Singkorap and reached Kota Klias, confirming that Japanese forces were not present in significant strength along the river. As a result, the 2/43rd Battalion set out on June 22 to occupy Kota Klias without encountering any resistance. Given this positive momentum, Brigadier Porter ordered the 2/28th Battalion to take over operations from the 2/32nd Battalion in and around Weston. At the same time, the 2/43rd Battalion was tasked with marching through Kandu to attack Beaufort from the north. Additionally, the 2/32nd Battalion was directed to probe north along the Padas River and along the railway, drawing enemy attention away from the main Australian advance. Looking south, while the 2/17th Battalion remained around Brunei and the 2/15th Battalion probed along the river toward Limbang, Windeyer had ordered the 2/13th Battalion to prepare for an amphibious movement to the Miri-Lutong area. Brunei town had been severely battered by Allied bombers and Japanese demolitions. The troops were critical of the air force's practice of bombing conspicuous buildings even when they were unlikely to contain anything of military importance. In Brunei, for example, the bazaar and the cinema were destroyed, but neither was likely to have contained any Japanese men or material and their destruction and the destruction of similar buildings added to the distress of the civilians. The infantryman on the ground saw the effects of bombing at the receiving end. “The impression was gained, says the report of the 20th Brigade, that, in the oil producing and refining centres-Seria, Kuala Belait, Lutong, Miri much of the destruction served no military purpose. The destruction of the native bazaar and shop area in Kuala Belait, Brunei, Tutong and Miri seemed wanton.“ On June 16, the 2/17th finally moved out and occupied Tutong, successfully crossing the river at its mouth. From there, the battalion began its movement along the coast toward Seria. However, despite the strategic importance of the town's oil wells, there was only one encounter with the enemy at the Bira River on June 20 before the town was occupied the following day, only to find the oil wells ablaze.  At Seria, the oil wells were ablaze. From the broken pipes that topped each well, burning oil gushed forth like fire from immense, hissing Bunsen burners. The pressure was so intense that the oil, as clear as petrol, only ignited several inches away from the pipe. Once ignited, it transformed into a tumbling cloud of flame, accompanied by billowing blue-black smoke. At approximately 1,000 feet, the plumes from more than 30 fires merged into a single canopy of smoke. This horrifying spectacle of waste persisted day and night. The men around Seria fell asleep to the hissing and rumbling of an entire oilfield engulfed in flames and awoke to the same din. The Japanese had set fire to 37 wells, destroyed buildings and bridges, and attempted to incapacitate vehicles, pumps, and other equipment by removing essential components and either discarding them in rivers or burying them. Consequently, the Australian engineers faced the daunting task of extinguishing the fires with only their own equipment, along with abandoned gear they could repair or make functional. They relied on assistance from local natives who had observed the Japanese hiding parts and employed methods of improvisation and selective cannibalization to tackle the crisis. Meanwhile, by June 19, raiding elements of the 2/15th Battalion had successfully secured Limbang. From this location, they began sending patrols up the Limbang River toward Ukong, along the Pandaruan River to Anggun, and east toward Trusan. The following day, after a naval bombardment by three American destroyers, the 2/13th Battalion landed unopposed at Lutong and quickly secured the area. On June 21, the Australians crossed the river and advanced into Miri without facing any resistance, successfully occupying the town and its oilfield by June 23. Turning their attention back north, on June 24, the 2/43rd Battalion began its advance toward Beaufort, swiftly moving through Kandu and reaching a position just north of the Padas River the next day. In response to their progress, Brigadier Porter ordered the 2/32nd Battalion to seize the railway terminus and the spur leading down to the river just south of Beaufort, while the 2/43rd focused on capturing the high ground dominating Beaufort from the north and east. This coordinated attack was launched on June 26. By the end of the day, the leading company of the 2/32nd had reached the Padas River, approximately 2,000 yards west of the railway terminus, while the leading company of the 2/43rd secured the railway north of the Padas, similarly positioned about 2,000 yards from Beaufort. On June 27, the 2/43rd continued their offensive, rapidly capturing the high ground overlooking Beaufort. During the afternoon, one company ascended Mount Lawley and pursued the retreating Japanese, cutting off their escape route at a track junction, while another company moved into the town, taking possession early that night. In the following hours and throughout June 28, the Australians faced a series of heavy counterattacks as they worked to consolidate their positions. Meanwhile, the 2/32nd Battalion successfully captured the railway terminus, encountering only slight opposition, with one company executing a wide flanking maneuver to the Padas just upstream from Beaufort. Under heavy bombardment from artillery and mortars, the bulk of the 368th Independent Battalion began to retreat along the Australian-held track in the early hours of June 29. While many were killed during this withdrawal, most managed to escape. At intervals groups of two or three walked into the company area in the darkness and were killed. Fire was strictly controlled, and one platoon was credited with having killed 21 Japanese with 21 single shots fired at ranges of from five to 15 yards. One Japanese walked on to the track 50 yards from the foremost Australian Bren gun position and demanded the surrender of the Australians who were blocking the Japanese line of retreat. According to one observer his words were: "Surrender pliz, Ossie. You come. No?" He was promptly shot. One company counted 81 Japanese killed with "company weapons only" round the junction and estimated that at least 35 others had been killed; six Australians were slightly wounded.  By morning, the fighting was virtually over, and the mop-up of the disorganized enemy force commenced. The attack on Beaufort cost the 24th Brigade 7 men killed and 38 wounded, while the Australians counted 93 Japanese dead and took two prisoners. Meanwhile, the 2/28th Battalion secured Lumadan village, where it made contact with the 2/32nd. Porter then ordered this battalion to pursue the retreating Japanese eastward, successfully securing the Montenior Besar railway bridge by July 4. The 2/32nd Battalion proceeded to attack toward Papar, encountering little opposition as they captured Membakut on July 5, followed by Kimanis on July 10, and finally Papar on July 12. Turning back south, the 2/17th Battalion occupied Kuala Belait on June 24, where they discovered evidence of a massacre of Indian prisoners of war.  Indian prisoners of war began reaching the lines of the 2/17th Battalion at Seria on June 22. By the end of the month, a total of 41 had arrived, reporting a horrific event: on June 14, the Japanese had slaughtered a portion of a group of more than 100 Indian prisoners at Kuala Belait. The Australians discovered 24 charred bodies at the site, along with evidence indicating that others had also been killed. A report by the 2/17th noted, "The motive for the massacre is not clear, and whether a partial loss of rations, the waving of flags, or simply Japanese brutality was responsible cannot be determined." The surviving Indians were found to be starving, with many suffering from illness. Colonel Broadbent remarked, "The loyalty and fortitude of these Indians has been amazing and is a lesson to us all. Even now, their standard of discipline is high." Two days later, patrols made contact with the 2/13th Battalion at the Baram River. Pushing south along Riam Road, the patrols of the 2/13th clashed with the Japanese at South Knoll, which they captured by the end of the month. Throughout July, the 2/13th continued patrolling down Riam Road against some opposition, eventually pushing the Japanese beyond Bakam by August. At the same time, the 2/17th conducted deep patrols southward from Kuala Belait, particularly along the Baram River toward Bakung, Marudi, and Labi. Overall, Australian losses during the North Borneo Offensive totaled 114 killed and 221 wounded, while they captured 130 prisoners and accounted for at least 1,234 Japanese killed. Following the conclusion of conventional military operations, Wootten's troops began to support the efforts of Australian-sponsored native guerrillas operating in Sarawak under Operation Semut and in British North Borneo as part of Operation Agas.  Between March and July 1945, five Special Operations Australia “SOA” parties were inserted into North Borneo. The Agas 1 and 2 parties established networks of agents and guerrillas in northwestern Borneo, while the Agas 4 and 5 parties, landed on the east coast, achieved little in their missions. The Agas 3 party investigated the Ranau area at the request of the 1st Corps. The results of Operation Agas were mixed; although its parties established control over their respective areas of operation and provided intelligence of variable quality, they were responsible for killing fewer than 100 Japanese soldiers. In parallel, as part of Operation Semut, over 100 Allied personnel, mainly Australians, were inserted by air into Sarawak from March 1945, organized into four parties. These parties were tasked with collecting intelligence and establishing guerrilla forces. The indigenous Dayaks of Sarawak's interior enthusiastically joined these guerrilla groups, essentially allowing SOA personnel to lead small private armies. No. 200 Flight RAAF and the Royal Australian Navy's Snake-class junks played crucial roles in this campaign, facilitating the insertion of SOA personnel and supplies. The guerrilla forces launched attacks to gain control of the interior of Sarawak, while the 9th Division focused on coastal areas, oilfields, plantations, and ports in North Borneo. The guerrillas operated from patrol bases around Balai, Ridan, and Marudi, as well as in the mountains and along key waterways, including the Pandaruan and Limbang Rivers, and along the railway connecting Beaufort and Tenom. Their objective was to disrupt Japanese troop movements and interdict forces as they withdrew from the main combat zone. The RAAF conducted air strikes to support these lightly armed guerrillas, who at times had to evade better-armed Japanese units. These guerrilla forces successfully raided several key towns and facilities, significantly disrupting enemy movements and efforts. It is estimated that over 1,800 Japanese soldiers were killed in North Borneo through guerrilla actions, particularly by the fearsome Dayak people, whose fierce tactics and local knowledge played a crucial role in these operations. I would like to take this time to remind you all that this podcast is only made possible through the efforts of Kings and Generals over at Youtube. Please go subscribe to Kings and Generals over at Youtube and to continue helping us produce this content please check out www.patreon.com/kingsandgenerals. If you are still hungry after that, give my personal channel a look over at The Pacific War Channel at Youtube, it would mean a lot to me. In the final throes of the Pacific War, the Battle of Okinawa became a fierce battleground of sacrifice and honor. As American forces, led by General Buckner, advanced, they shattered Japanese defenses, pushing them into a desperate retreat. On June 21, General Ushijima and Lieutenant General Cho, recognizing their imminent defeat, committed seppuku, adhering to the samurai code. The chaotic battle led to staggering casualties, with many Japanese soldiers surrendering, realizing their cause was lost. By June's end, Okinawa was secured, symbolizing not only a victory but also the tragic cost of war, with countless lives lost on both sides.

With Bend Studio laying off 30% of its staff as it gears up to enter a lengthy pre-production stage, it's clear their next release (should it ever materialize) will be on PlayStation 6. This is just the most recent example in a lengthening string of Sony absolutely botching its first party initiative, deploying teams on projects that make no sense, purchasing studios that have never even released a game, and complicating a service game strategy that -- at least on paper -- made a lot of sense. Where does the buck stop, exactly? And how lucky is Sony and the PlayStation brand that they've been able to coast almost entirely on external content and commercial inertia all the while? Plus: MindsEye is a complete disaster, Stellar Blade becomes PlayStation Publishing's most-played single-player PC port, Capcom and Konami reveal Resident Evil Requiem and Silent Hill Remake respectively, the Outer Worlds 2's $80 price point infuriates some, Call of Duty: Black Ops 7 is somehow coming to PlayStation 4, and more. Then: Listener inquiries! When Colin talks about a hypothetical AAA Mega Man game, what exactly is he envisioning? Why did Microsoft include the PS5 logo so readily during its showcase? Will GameStop ever stop selling opened games as new? Will Dustin and Brad one day own Last Stand? 0:00:00 - Intro0:32:13 - Habroxia Special Edition0:46:31 - LSM at TooManyGames!0:51:17 - Sacred proposal0:54:05 - Bradstin1:05:28 - Mindseye refunds1:24:59 - Stellar Blade is PlayStation's biggest single-player game on Steam1:35:14 - Bend Studio layoffs2:01:18 - Tencent acquires 15% of Arrowhead2:05:17 - Resident Evil: Requiem announced2:15:18 - Silent Hill Remake announced2:22:30 - Persona 4 Revival2:28:38 - Black Ops 72:35:05 - Gears of War: Reloaded PS5 beta incoming2:41:41 - Halo coming to PS5 soon?2:51:16 - The Outer Worlds 2 is $803:00:32 - DualSense will connect to multiple devices3:04:05 - Mina the Hollower launches this Halloween3:04:55 - New PS+ game catalog entries3:12:11 - What We've Been Playing3:29:30 - What would a new Mega Man game look like?3:34:25 - Should we keep going to GameStop?3:38:06 - Is the future handhelds?3:52:28 - PS5 logos at Xbox's Showcase3:58:27 - Alex Hutchinson's Game Pass comments4:11:25 - Pandemic hiring sprees fallout Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Kara spriedz Ukrainā pieaug, Eiropai jādomā ne tikai par palīdzību Ukrainai, bet arī par attiecībām ar ASV, Izraēlas triecieni Gazas joslā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži. Jautājumus kopā arraidījuma vadītāju uzdod Latvijas sabiedriskā medija portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un "360TV" žurnāliste Madara Rudzīte.  

PlayStation is booming, at least depending on how you look at things. On the one hand, Sony's annual financial results are incredibly strong: PlayStation drove more revenue last year than any gaming entity ever has in the entire history of the industry. Meanwhile, PS5 will surpass 80 million units sold soon, and has become the default console for most players this generation. But there's a downside; indeed, Sony is doing all of this damage with one hand tied behind its back, as major exclusive releases have slowed down to a trickle, while the level of behind-the-scenes mismanagement becomes ever-starker. As we were wrapping our episode up, word dropped that first party studio Haven lost its founder and biggest name, Jade Raymond, apparently after a tumultuous testing of Fairgames, boding poorly for the future of that product and team. Maybe this entire initiative was a bad idea, after all? Plus: Death Stranding 2 goes gold, Stellar Blade is coming to PC, rumors percolate about a Grand Theft Auto IV remaster, and more. Then: Listener inquiries! Will Final Fantasy XVII be turn-based? What does the 11th hour saving of Giant Bomb mean for the future of games media? Could Game Pass' undeniable value proposition begin peeling away the Sony hardcore? Who should we cast Obesaga on, so that we can have an overweight cast member for representation's sake?Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. Your browser is holding you back. Level up here:  https://operagx.gg/SacredSymbols Sponsored by Opera GX! Timestamps:  0:00:00 - Intro0:19:30 - No more sad write-ins0:22:20 - How are we doing?0:31:22 - LSM needs more diversity0:43:46 - This week's "situation"0:47:08 - HBO MAX0:54:09 - Guy waking up meme0:59:22 - Sony FY2024 financials1:20:50 - Capcom continues to dominate1:26:38 - Death Stranding 2 goes gold1:37:18 - Stellar Blade coming to PC1:44:33 - Tati Gabrielle trained on online hate1:57:10 - GTA IV Remaster?2:04:34 - Marvel 1943: Rise of Hydra delayed2:10:21 - PS Plus updates2:13:51 - Fallout Season 2 in December2:17:01 - What We've Been Playing (Indiana Jones and the Great Circle, Clair Obscur: Expedition 33, Doom Eternal, Doom: The Dark Ages, Tomba!)3:16:24 - Final Fantasy returning to turn based3:20:16 - Gatekeeping3:35:18 - Giant Bomb goes independent3:42:44 - Moon Studio in trouble?3:55:14 - More Xbox games to PlayStation4:03:13 - Will the value of Gamepass convert PlayStation users?4:13:43 - Jade Raymond leaves Haven Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

It is no secret that law students and attorneys exist in a stressful environment. As Amy Levin recently wrote, "[l]aw student mental health is at an all-time low." The American Bar Association (ABA) has conducted a study that shows how this environment tends to contribute to high rates of mental health disorders and substance abuse. In an effort to face this challenge, LSM has launched the Wellness Program—focused on providing students resources and discussions to face this issue, together.   In this special episode, Michelle Williams talks to Ken Sande about relational wisdom, emotional intelligence, and developing healthy habits in navigating the challenges of legal pratice.  Helpful resources for continuing education: Relational Wisdom 360 [Home Page] A Stolen Baby, $200M Lawsuit and an Astonishing Reconciliation [READ] Attorneys as Peacemakers and Conciliators [PDF]  Reconciled by a Baby Moose [READ] Lincoln's Relational Wisdom [READ] Emotional Intelligence for (Secular) Attorneys [READ] For more with Ken Sande, listen to our other conversatioin here. Link to SUBSTACK here. Music Credit: Tokyo Music Walker  

This week, Pastor AJ dives into how the Great Commission isn't just about going overseas—it's a call to make disciples right where we are, among the people who know our flaws, insecurities, and everyday struggles. When the mission of Jesus becomes greater than our fear of being known, we begin to see lives transformed through ordinary obedience. Join us every Tuesday at 7 in the LSM building!

This special evening service is led by the teens of Lighthouse Student Ministry as they were able to serve in various ways throughout the service. The LSM praise band led worship, Emma Korte shared her testimony, and teens Gabe Bevan and Titus Howsman, and Youth Pastor Zach Read all preached out of James 1:19-27.

This special evening service is led by the teens of Lighthouse Student Ministry as they were able to serve in various ways throughout the service. The LSM praise band led worship, Emma Korte shared her testimony, and teens Gabe Bevan and Titus Howsman, and Youth Pastor Zach Read all preached out of James 1:19-27.

Please Subscribe and Review: Apple Podcasts | RSS Submit your questions for the podcast here News Topic: Unsafe at Any Speed: Dr. Toby Rogers on Darkhorse Rand Paul Speaking at RFK Jr Confirmation Hearing Restoring Freedom of Speech and Ending Federal Censorship How Trump's executive order on online free speech could upend content moderation Show Notes: Copper supplementation reverses dietary iron overload-induced pathologies in mice Filter it through a brain cell Questions:    High Iron Levels Garrett writes Robb and Nicki, I just listened to episode 202, Robb mentioned as an aside that he has high iron levels. I have the same issue, because I lived in Sweden during X years I am not able to donate blood here in the USA. What are some other means to remedy this? I'll add my values below from InsideTracker testing. 128 to 275 ug/dl range over 5 tests from the last 3 years. 34 year old fit male, diet is paleo + rice + whiskey. Protein sources are whey casein powder, chicken and red meat. Thank you! Garrett   Optimal Glucose level Tracie writes: Greetings from Spokane, WA! I reread the Paleo solution after Thanksgiving and have been pretty convinced I'll be sticking with the changes I made for life. I feel fantastic. Most of my digestive issues are gone, mood has improved, and I'm lifting more weight for more sets! I do have some anxiety/IBS that runs on my mom's side and I often feel pretty turned up, so I decided to give one of the Dexcom Stelo continuous glucose monitors a try. I was particularly stressed at work in December hiking around the woods in the snow as a forester. I noticed I'd wake up like clockwork at 11 pm and 1:30-2 am having trouble getting back to sleep, which seemed like a blood sugar low issue. Turns out I do dip down to 71 mg/dL but I'm very much in their recommended target range 99% of the time (with a little dip below 70 and so far not above 129 mg/dL post breakfast when there are tubers involved. When I wake up I'm just under 100. My question is what would you guys recommend is a more optimal glucose range? I feel like my fasted glucose in the morning should be in the 70s, and that having my blood sugar be more like 110 max after a meal would be more ideal. However, if you look/perform/feel great does it really matter? I know from your previous guests that bio individuality makes a difference and we shouldn't try to always be an A+ student. A “B” in OCHEM gets you the credit! My glucose level throughout the day is very steady around 100, I eat every 4 hours max. Breakfast at 6, a venison epic bar and satsuma tangerine at 10, chicken soup at 11:30-12:30, another venison bar and tangerine at 2:30, and dinner at 5. Breakfast and dinner is 4 ounces lean animal protein, 1/4 cup each color of fruit/vegetable, a little fat and salt for flavor. For some reference: I am a 34.5 year old female, 153 lbs, my sister is on an SSRI inhibitor/we have a family history of anxiety on moms side, familial hypercholesterolemia on dad side (so glucose control is important for avoiding heart disease) I eat 125-145 grams of protein from flank steak/smoked salmon/chicken/epic venison bars, 75-110 grams carbs from fruits/tubers/veggies, and 50-70 grams fat from animal proteins, some nuts, olive/avocado oil…and then a few times a month I stress eat some mostly paleo compliant junk snacks at work like eat a whole bag of coconut chocolate chip gluten free hippie cookies, or eat a whole Hu chocolate bar and a small bag of kettle sea salt and vinegar chips. I'm not a perfect angel, but I am 85% there. I sleep 11 hours on the weekend (cortisol induced likely), but mostly 8-8.5 with the occasional 7.8 hours. I have a lot of things going on: day job, trying to start a business, chasing moose through the woods, some of its great fun and the excitement seems to get me going too. So I have some dietary and personality factors that might drive my glucose a little higher than ideal.   Lead Testing Mari writes: Hello from North Idaho, I'm a long time listener and long time enjoyer of LMNT. I've recently become more concerned about heavy metals in what I'm consuming. I wanted to not pay attention to the chocolate situation a couple years ago because my HU bar addiction is not something I want to part with, but more keeps coming out. Recent testing done by “Clean Label Project” found a bunch of lead and cadmium in protein powders, with organic and chocolate flavored protein powders testing particularly high. I get that its a soil the chocolate in grown in thing (right?), and maybe also where/how its stored during processing? Anyways, to my point- I have an all winter long, morning LMNT hot chocolate routine. I'm also currently trying to get pregnant, so I thought I'd try to look into testing and I saw this immediately: LMNT Raw Unflavored Electrolyte Drink Mix Tests Positive for Lead: November 2024 Laboratory Report Trustworthy? No idea, which is why I was hoping you could speak to it. Thanks always for your courage and wisdom, Mari Lead Testing Hazel writes:  Hi Robb and Nicki,  I've been meaning to write to you on this topic for quite some time. I remember a few years ago there was a big to-do about heavy metals in chocolate - specifically lead and cadmium. The assertion was made, by whom I don't remember, that virtually all chocolate contained dangerous amounts of lead and we were all destined for lead poisoning if we kept eating our daily dark chocolate square. Much internet ink was spilled on the subject. Robb, you mentioned at that point that you were planning to write a piece about the bioavailabilty of that lead and whether we were really in danger. Did that ever get written? If so, please share the link! This question has come up for me again, but this time in a much broader context: there is a person on the internet who goes by the name Lead Safe Mama whose website contains pages and pages of highly alarming claims about the lead content of virtually any consumer good you can imagine - from children's and prenatal vitamins to pantry staples and cookware. She gathers this information by sending the products to a third-party lab for testing (related question: how reliable is your average third-party lab for this kind of stuff?). I don't doubt that we do have a lead contamination issue with any number of our consumer products, the same way we have a serious microplastics issue. And indeed, the LSM has been responsible for several recalls of glass products over the years based on her testing, so she's on to something. But I'm hoping you can provide more nuance to the claim that such a vast array of our products contain dangerous quantities of lead that our bodies are unable to detoxify. Do I need to add this to my ever-growing list of things to worry about? Thank you in advance for your thoughts on this.  Unrelated stuff that is too rambling to read on the pod: I REALLY value the work that you do and view you as an important voice of reason on many issues. I've been a regular listener of the show since the summer of 2020. Came for the health Q&A. Stayed for the commentary on Covid lunacy, public health, food systems, politics, and homeschooling. And who doesn't love a dog-meets-cadaverine anecdote from time to time? (Remind me the upside of pet ownership??!) Finally, the episode you did on vaccines was chilling but necessary and I thank you for sticking your neck out on that. I too deeply regret vaccinating my older child, despite pursuing a selective schedule, delaying as long as possible, only doing one dose at a time, etc. Still wish I hadn't fucking done it at all. Anyway. Keep fighting the good fight. We need you. Oh and my favorite LMNT is Citrus Salt!   All the Best,  Hazel  

Hello! It's me, Colin, returning to host Constellation for the first time in... well... quite awhile. Dagan was actually supposed to helm this episode -- I was going to appear as the fourth, topic-less guest -- but he got pulled into a work meeting at the last minute leaving me in the lead chair, and today's show as a trio. As such, please welcome Punching Up co-host Gene Park and LSM legal analyst Rick Hoeg back to the program. We start with Gene this week, who wants to talk about the imminent ban of the TikTok app in the United States, which should have already gone into effect by the time our podcast publishes. Hoeg, on the other hand, wants to delve into arts and entertainment from a global perspective, inquiring on which countries, localities, and so on we find ourselves most attracted to when it comes to the media we consume and appreciate. Finally, I bring up the rear with a topic that's top of many of our minds: What in god's name is going on with PlayStation and its games-as-a-service initiative? Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro 00:17:51 - TikTok ban 01:20:44 - Global Art Appreciation 01:57:46 - PlayStation's GaaS Meltdown Start your free online visit at https://www.hims.com/con Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

The holidays draw ever-nearer, making this our final recording of 2024. (Fear not, though: As tradition dictates, episodes will continue uninterrupted throughout the break, and indeed, everything is already in the can!) Not surprisingly, the news is a little light this time of year, though there are some interesting tidbits to pick up on. For starters, we take a look at two titles shown at The Game Awards that we skipped over last week, in the form of Crimson Desert and Midnight Murder Club, the latter a second party, Sony-published offering. We also delve into Mark Cerny's recent PS5 Pro technical presentation, wade through the (now rectified) drama surrounding Helldivers 2's exciting Killzone crossover, analyze whether the upcoming sci-fi RPG Exodus has the potential to be the true next Mass Effect, and more. But at the end of our show, we replace our typical six questions about random topics with six questions about something more than 50 of you wrote in about on the most recent thread. The topic at hand is obviously Intergalactic: The Heretic Prophet, Naughty Dog's upcoming PS5 exclusive. So many wrote in, in fact, that it felt disingenuous to ignore all of the noise. So instead, let's dive way deeper. What should PlayStation's next move be when it comes to rolling out this new product? Could the game flop on the market, either outright or by Naughty Dog's lofty standards? Do the masses suffer from some combination of Naughty Dog and Neil Druckmann Derangement Syndrome? And what does all of this insanity mean for The Last of Us: Part III... if anything at all? Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro 0:20:37 - Tri Breaker is out now! 0:33:46 - What gives us the right? 0:36:50 - Changes for LSM in 2025 0:46:09 - Gooning over the landlady 0:54:01 - Jurassic: The Hunted 0:56:00 - Chis = Smeargle 1:01:47 - New Astro Bot level 1:06:54 - Game Awards clarifications 1:15:28 - new Mark Cerny ASMR video 1:20:12 - Helldivers 2 x Killzone is real 1:31:18 - Exodus could be the next Mass Effect? 1:40:09 - Secret Level renewed 1:46:05 - Please don't make FF7 NSFW mods 1:49:06 - More Tales of remasters are coming 1:52:33 - What We're Playing 2:09:50 - Sony has bought an additional 8% of Kadokawa 2:21:18 - Circana November data 2:30:44 - Will Intergalactic flop due to the early reaction? 2:40:36 - Naughty Dog derangement 2:55:24 - Neil Druckmann derangement 3:11:16 - What will Sony's strategy be around the game? 3:20:41 - PlayStation and female characters 3:27:16 - When will we get The Last of Us Part 3? Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices