Podcasts about LSM

#DigitālāsBrokastis galdā svaigākie mākslīgā intelekta jaunumi, kuru priekšgalā ir stāsts par “Apple”, kas beidzot izziņojis savu mākslīgā intelekta Siri risinājumu. Tikmēr “OpenAI” uzlabo “ChatGPT” atmiņu ar jauno "dreaming" pieeju. Mākslīgā intelekta uzņēmumi dodas uz biržu. Igaunija skolēniem piešķir bezmaksas ChatGPT piekļuvi. Un FIFA Pasaules kausā futbolā mākslīgais intelekts ir klātesošs. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Sekošana līdzi savai veselībai un patērētajai pārtikai ir kļuvisi teju par modes tendenci, un tam palīgā nāk arī tehnoloģijas. Viena no tām ir lietotne “Cal AI”, kura nesen izpelnījusies lielu uzmanību lietotņu tirgū, un to pat pārpirkuši “MyFitnessPal” veidotāji. Ko ar to var izdarīt un kāda no tā vispār jēga? Noskaidrojam apskatā! * Lietotni testam sagādājām paši. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kas ir sauszemes droni un kādi ir to pielietojuma veidi? Kā Latvijas uzņēmumi veido moderno aizsardzības infrastruktūru? Pie Digitālo brokastu galda divi uzņēmēji — Kristaps Puķe un Armands Sakne. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis servē svaigāko tehnoloģiju ziņu topu! Hakeri ar "Meta" MI palīdzību uzlauzuši "Instagram" kontus. Pētījums: cena un laiks motivē latviešus iepirkties internetā. NASA šogad plāno vēl pāris Mēness misijas. Ķīnā policija sāk izmantot MI viedbrilles seju un numurzīmju atpazīšanai. "Oura" prezentē līdz šim mazāko viedu gredzenu "Ring 5". Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi jeb "deepfakes" šķita drīzāk tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj krāpniekiem ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju, un pat imitēt to video zvanā. Mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas ietekmē pat sabiedrības procesus. Pie Digitālo brokastu galda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras “Rossad” direktors Madars Balodis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Uzņēmums “IKEA” lēnā garā ienāk arī viedo mājas ierīču tirgū ar pilnvērtīgu sākuma komplektu, lai pat cilvēki, kas ar tehnoloģijām ir uz “jūs” var automatizēt darbības savās mājās. Centrālā stacija "Dirigera", durvju un logu atvēršanas sensors "Myggbett", temperatūras un mitruma sensors "Timmerflotte", viedais rozetes spraudnis "Inspelning", viedās spuldzes "Kajplats", lampas "Stoftmoln" un "Varmblixt" un skaļruņi "Kallsup". Vai tiešām ierīces par pāris eiro var paveikt to, ko dārgākie konkurenti no "Phillips", "Google", "Samsung", "Apple"? Noskaidrojam apskatā! * Ierīces neatkarīgam un neapmaksātam testam sagādāja IKEA Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Kas notiek tajās pāris sekundēs, kad pie maksājumu termināļa pieliekam telefonu vai maksājumu karti? Kā iespējams, ka maksājums notiek gandrīz acumirklī, vienlaikus iesaistot bankas, šifrēšanu un virkni drošības mehānismu? Un vai nākotnē par ierastu norēķinu līdzekli kļūs ne tikai telefoni, bet arī gredzeni, brilles vai pat mūsu biometriskie dati? Pie Digitālo brokastu galda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, kā arī Kirils Solovjovs un Elviss Strazdiņš. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā augšgalā stāsts par "latvija.gov.lv" portālu, kas piedzīvojis lielāko modernizāciju kopš izveides. Kritis dronu ātruma rekords: 730 km/h. "Starlink Mini" interneta uztvērējs bez ārējā strāvas avota? "Meta" klusi izlaiž jaunu lietotni "Forum". Un "Starbucks" pēc deviņiem mēnešiem atsakās no MI produktu uzskaites rīka. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Mākslīgā intelekta kafijas pauzē kopā ar Anetu Gūtmani: Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās. Iespējams, Tu izmanto mākslīgā intelekta platformas, kā arī pārslēdzies starp dažādām programmām un servisiem. Rezultātā darba diena bieži ir nepārtraukta pārslēgšanās, un tieši šo problēmu risina savienotāji – tie savieno mākslīgā intelekta platformas ar citām ārējām lietotnēm.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ar kādām emocijām Kannu kinofestivālā vakar, 21. maijā, sagaidīta spēlfilmas “Uļa” pirmizrāde un kādus nospiedumus tā atstājusi skatītājos, atklāj kinokritiķe un LSM autore Dārta Ceriņa. Ar ilgām stāvovācijām vakar Kannu kinofestivālā pasaules pirmizrādi sagaidīja Viestura Kairiša spēlfilma “Uļa” ar Kārli Arnoldu Avotu leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas lomā. Un, kā telefonsarunā no Kannām atzīst Dārta Ceriņa, autoriem ir izdevies radīt universāli nolasāmu stāstu, filozofisku meditāciju par jauna cilvēka sava ceļa meklējumiem, kas spēj atstāt dziļu nospiedumu arī skatītājos, kuri maz zina par Latvijas vēsturi. Filmu pieteica Kannu kinofestivāla mākslinieciskais vadītājs Tjerī Fremo. Dārta atzīst, ka līdz ar “Uļas” pirmizrādi viņai personīgi šis Kannu festivāla desmit dienu maratons ir pilnīgi mainījis savu gaitu. Konkursa “Īpašais skatiens” uzvarētājs tiks paziņots jau šovakar, bet filmas “Uļa” pirmizrāde Latvijā būs 15. septembrī.

"Deep Tech" jaunuzņēmumi nav vienkārši ātrās peļņas idejas — to pamatā ir zinātne, inženierija un tehnoloģijas, kas bieži vien prasa gadus, līdz kļūst par reālu produktu. Vai Latvija ar savu inženieru potenciālu var spēlēt vienā laukumā pasaules līmenī? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar "ENGYcell" līdzdibinātāju Egiju Gailumu un "Deep Tech Atelier 2026" programmas direktoru Kristapu Cīruli. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā augšgalā stāsts par "Google" IO 2026 izsludinātājiem mākslīgā intelekta programmatūras jaunumiem. "Airbnb" piedāvās arī viesnīcu rezervēšanu un pārtikas pasūtīšanu. "Anthropic" MI kiberdrošības modelis "Mythos" masveidā atrod ievainojamības. "Instagram" jaunā foto lietotne "Instants" mirkļu ķeršanai. Un Japānā robotvilki atbaida lāčus. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

"Audi Q3" ir Latvijas ceļos bieži sastopams premium klases SUV, un Digitālās brokastis to notestēja 2025. gada "Sportback" versijā ar divu litri motoru, 265 zirgspēkiem, quattro pilnpiedziņu un kreftīgu cenu. Vai auto ir tās vērts, vai arī zīmols maksā vairāk nekā tehnoloģija? Cenšamies rast atbildi automašīnas apskatā! * Automašīnu neatkarīgam un neapmaksātam testam nodrošināja Moller Baltic Import. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā stāsts "Android 17": daudz vairāk mākslīgā intelekta. "TikTok" ievieš maksas abonementu bez reklāmām Lielbritānijā. Ukraina testē MI vadītu lāzera ieroci dronu iznīcināšanai. "Tesla" saražojusi pēdējos "Model" X un S eksemplārus. "Instagram" atsakās no pilnīgas privāto ziņojumu šifrēšanas. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pie Digitālo brokastu galda jaunuzņēmuma “anna App” līdzdibinātāja Elīna Pīka-Lepere, kuras lietotne nākotnē palīdzēšot sievietēm perimenopauzes posmā. Cenšamies arī saprast, kā tehnoloģijas var palīdzēt uzlabot cilvēku veselību, ikdienas pašsajūtu un dzīves kvalitāti.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Rīt, 14. maijā, sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā. Pieticīgā 9. maijā parāde Maskavā ar Ukrainas atļauju. Divpartiju dominantes beigas britu politikā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Mastodontu tango Sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā, tiekoties ar Ķīnas kompartijas un valsts līderi Sji Dziņpinu. Kā zināms, sākotnēji šī viesošanās bija plānota jau marta beigās, taču tika atlikta, ASV un Izraēlai uzsākot militāro kampaņu pret Irānu. Tagad, pusotru mēnesi vēlāk, konflikts Persijas līcī iestrēdzis zināmā spēku līdzsvarā. Irānas jaunāko noregulējuma priekšlikumu, kas faktiski ir no uzvarētāja pozīcijām diktētu prasību saraksts, pirmdien, 11. maijā, prezidents Tramps sagaidāmi noraidīja. Tādējādi uz Pekinu Baltā nama saimnieks dodas ar Hormuza blokādi un augšupvērstām naftas cenu līknēm bagāžā. Daudzu komentētāju ieskatā Tramps ir gatavs ja ne gluži lūgt Pekinas atbalstu konflikta pieņemamai izbeigšanai, tad noteikti labprāt pieņemt tās iesaisti. Arī pati Ķīna ir nepārprotami ieinteresēta karadarbības izbeigšanā, jo tās ekonomikai rada problēmas ne vien degvielas, bet arī naftas ķīmijas produktu pieejamība. Dažu sintētiskos materiālus saturošu ķīniešu ražojumu cenas jau pieaugušas par piektdaļu. Tomēr Ķīna par savu iesaisti visdrīzāk gribēs ko pretim, un iespējamā cena ir viens no galvenajiem jautājumiem gaidāmās tikšanās sakarā. Vizītes ekonomiskā bloka fonā ir Donalda Trampa pagājušajā gadā sarīkotais „tarifu šovs”, kas notušējis reālās starpvalstu ekonomisko attiecību problēmas. Savienotajās Valstīs turpinās izmeklēšanas process par Ķīnas īstenoto negodīgo uzņēmējdarbības praksi, un šīs izmeklēšanas rezultāti var paģērēt jaunas sankcijas. Attiecīgi Pekina labprāt redzētu šo izmeklēšanu izbeigtu, savukārt Vašingtonas galvenās vēlmes saistās ar lielāku amerikāņu lauksaimniecības produkcijas importu Ķīnā. Īsta „pretstatu vienība” sasaista abus globālos ekonomikas gigantus augsto tehnoloģiju sfērā. Ķīnas centieni mākslīgā intelekta un robotu tehnikas attīstībā pagaidām nevar iztikt bez Savienotajās Valstīs ražotajām jaunākās paaudzes mikroshēmām, savukārt Pekinas „trumpis” šai spēlē ir retzemju elementi – Ķīna piegādā pasaules tirgum līdz pat 90% šo izejvielu. Un, protams, sarunas neiztiks bez Taivānas jautājuma, ko Pekina jau iezīmējusi kā savu prioritāti. Tomēr diezin vai nākas sagaidīt kādas radikālas izmaiņas de facto neatkarīgās Ķīnas daļas situācijā. Prezidents Sji varētu vēlēties skaidrāk definētu Savienoto Valstu noliegumu Taivānas valstiskās suverenitātes iespējai, taču, kā raidsabiedrībai BBC norādījis starptautiskās bezpeļņas organizācijas „Āzijas asociācija” eksperts Džons Delūrijs, Ķīnas līderis diezin vai īpaši pūlēšoties to panākt. Galu galā Donalds Tramps, pat ja šodien pateiks kādu attiecīgas ievirzes frāzi, jau pēc pāris dienām kārtējā sociālo tīklu ierakstā var deklarēt gluži pretējo. Uzvaras karodziņš pagalam padilis Vēl pirms dažiem gadiem doma, ka Ukrainas lidroboti varētu reāli apdraudēt 9. maija parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, šķita piederīga fantastikas romānu vai anekdošu žanram. Tomēr nu Ukrainas lidrobotu arvien efektīvākā darbība arvien dziļāk Krievijas teritorijā padarījusi to par aktuālo ziņu virsrakstu tēmu. Kādu nedēļu pirms simboliskā datuma no Maskavas sāka izskanēt draudi, ka ja Ukraina uzdrošināšoties maitāt svētkus, sekošot baiss prettrieciens pa Kijivas centru. Tomēr Ukrainas piekrišanu dažu dienu pamieram galu galā panāca prezidenta Trampa telefondiplomātija, cita starpā sarunājot arī karagūstekņu apmaiņu – tūkstoti pret tūkstoti. Tā nu ikgadējais rituāls varēja notikt bez baiļu trīsām, tomēr nebijusi pieticība ir galvenais, kas tiek piesaukts aizvadīto Uzvaras dienas svinību sakarā: nekādas militārās tehnikas, nožēlojama kusla oficiālo viesu saujiņa, toties pamatīgi mobilā interneta un īsziņu pakalpojumu atslēgumi Maskavā vairāku dienu ilgumā. Pasaules mediju nepamanīta nepalika arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svinību priekšvakarā izdotā pavēle, ar kuru viņš Sarkano laukumu oficiāli izslēdzis no ukraiņu spēku potenciālo gaisa triecienu mērķu saraksta. Daudzi komentētāji šo žestu raksturojuši ar apzīmējumu „trollēšana”. Var piebilst, ka, pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, ar reālo uguns pārtraukšanu frontē no Krievijas puses kārtējo reizi bijis, kā bijis. Pateicības vārdus no Kremļa vadoņa par izkāroto parādi Donalds Tramps gan nesagaidīja. Tā vietā savā uzrunā Putins ierasti pauda, ka Krievija karojot pret „agresīvo NATO bloku” un noteikti uzvarēšot. Mundrs un runātīgs agresorvalsts vadonis bija pēc parādes sarīkotajā preses brīfingā. Gana negaidīti, sevišķi neilgi pirms tam teiktās parādes uzrunas kontekstā, izskanēja viņa sacītais par karu Ukrainā – „lieta iet uz beigām”. Viņš, Putins, labprāt runāšot ar Eiropu par jaunu drošības izkārtojumu, sevišķi ja kā sarunvedis no Eiropas puses būšot bijušais Vācijas kanclers, pēc tam – Krievijas valstiskotā naftas un gāzes biznesa dāsni algotais darbonis Gerhards Šrēders. Gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Kaja Kallasa, gan vairāku dalībvalstu ārlietu resoru vadītāji jau kategoriski noraidījuši šādu potenciālā sarunu procesa „šrēderizācijas” iespēju. Plaisas britu politikas marmorā 7. maijā Lielbritānijā notika vēlēšanas daļā no vietvarām, ievēlot vairāk nekā 5000 dažādu veidu Anglijas pašvaldību padomju deputātu. Vienlaicīgi notika arī Skotijas Parlamenta un Velsas parlamenta jeb Seneda vēlēšanas. Vēlētāju gribas izpaudums ir tik spilgts, ka licis runāt par tradicionālās divpartiju dominantes beigām britu politikā. „Trešais spēks”, kas uznācis britu politikas skatuvē, ir „Breksita” arhitekta Naidžela Farāža partija „Reform UK” – „Reformēt Apvienoto Karalisti”; dibināta 2018. gadā, toreiz ar nosaukumu „Breksita partija”. 2019. gadā „farāžisti” ieguva lielāko britu deputātu frakciju Eiroparlamentā, kur darbojās līdz izstāšanās brīdim 2020. gada janvārī. Tobrīd šķita, ka ar to gan partijas, gan tās līdera loma ir nospēlēta, taču pandēmijas un ekonomisko sarežģījumu radītie noskaņojumi britu sabiedrībā deva leknu augsni populismam, kur misters Farāžs saskatīja vēl vienu pielietojumu savam populista talantam. To, ka „Reform UK”ambīcijas jāņem nopietni, rādīja jau pirms gada notikušās vietvaru vēlēšanas, kad tika ievēlēti vairāk nekā 1600 deputāti, taču pagājušo ceturtdien notikušais daudziem ir šoks. Pirmām kārtām jau Lielbritānijas pašreizējai varas partijai – leiboristiem, kuri zaudējuši gandrīz pusotru tūkstoti deputātu vietu un varu vairākās pašvaldībās, kur nemainīgi saimniekojuši vismaz pusgadsimtu. Un teju proporcionāls leiboristu zaudējumam ir „farāžistu” ieguvums – vairāk nekā 1450 mandāti, pie tam pašvaldībās, kur viņu pārstāvju līdz šim bija mazāk par simtu. Populistiem tikusi ne vien daļa no leiboristu, bet arī no konservatīvo līdzšinējiem mandātiem, jo toriji šķīrušies no vairāk nekā 560 mandātiem. Tomēr par konservatīvajiem tiek teikts, ka viņu sniegums esot pat labāks nekā cerēts. Daļu leiboristu mandātu noteikti ieguvusi Zaļā partija, kas pirmo reizi vēsturē tikusi pie vairāku Londonas rajonu mēru amatiem. Zināmus panākumus guvusi arī Liberāldemokrātiskā partija, kaut ieguvums ir mazāks nekā cerēts, jo arī te lielumu nosmēluši „farāžisti”. Kopumā šajās Anglijas vietvaru vēlēšanās „Reform UK” ieguvuši vairāk nekā ceturtdaļu vietu, savukārt atlikušās apmēram līdzīgi sadalījuši leiboristi, konservatīvie, liberāldemokrāti un zaļie. Velsas parlamentā labākos panākumus guvusi kreisi centriskā velsiešu nacionālistu partija „Plaid Cymru”, lai gan līdz vairākumam tai dažu vietu pietrūkst. Proporcionāli vēl iespaidīgāki ir „Reform UK” Velsas atzara panākumi, no nulles tiekot pie trešdaļas deputātu vietu un otrās lielākās frakcijas. Apdalīto lomā arī Velsā ir britu politikas vecmeistari – leiboristi un konservatīvie. Gluži tāpat kā „Plaid Cymru” Velsā, arī Skotu Nacionālajai partijai Skotijas Parlamentā nedaudz pietrūcis līdz vairākumam, toties tai jau piekto sasaukumu pēc kārtas būs lielākā frakcija. Arī te jaunpienācēji „farāžisti” ir lielākie ieguvēji – diezgan nepārprotami uz lielāko zaudētāju konservatīvo rēķina. Leiboristi Skotijā zaudējuši samērā mazāk, kamēr zaļie un liberāldemokrāti savas nelielās frakcijas diezgan pamanāmi palielinājuši. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā stāsts par "Spotify", kuri cenšas atšķirt īstu mūziku no MI ģenerētās. Tikmēr MI saturs turpina pārpludināt mūs — Kannās aizvadīts MI filmu festivāls, un internetā jau trešdaļa jauno mājaslapu top ar MI palīdzību. Harvardas pētījumā MI diagnozes izrādījušās precīzākas par tām, kuras veikuši neatliekamās palīdzības ārsti. Un Apvienotie Arābu Emirāti plāno valdības darbu uzlabot ar MI palīdzību. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

ASV cilvēki jau ikdienā brauc taksometros bez šofera, kamēr Eiropā un Latvijā pašbraucošie auto vēl izklausās pēc nākotnes scenārija. Cik tālu patiesībā esam no brīža, kad auto paši brauks pa mūsu ceļiem, un kas šobrīd ir lielākais šķērslis — tehnoloģijas, likumi vai infrastruktūra? Par autonomo braukšanu sarunājamies ar Elektronikas un datorzinātņu institūta direktora vietnieku attīstības jautājumos Kasparu Ozolu, kā arī par likumisko pusi uzklausām Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieku un Autotransporta un satiksmes drošības nodaļas vadītāju Jāni Kalniņu. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) top jau otrais audio seriāls, kura nosaukums – “Vai Ilga Ķ. spēj lasīt domas?”. Tas pievēršas kādam 20. gadsimta 30. gadu presē plaši aprakstītam un arī zinātnieku interesi raisījušam gadījumam par mazu meiteni Trapenes pusē, kurai, iespējams, piemita prasme lasīt domas. Galvenās varones balsi meklēja Alūksnē.  Tieši Alūksnē seriāla balsis meklēja, jo galvenā varone un notikumi ir saistīti ar šo Alūksnes pusi, ar Malēniju, un tiek meklēti cilvēki, kas vēl prot malēniešu izloksni. Uz atlasi bija ieradušās daudzas pusaudzes, bet svarīgi, lai viņas prastu runāt izloksnē. Meitenes atklāja, ka vecmāmiņas ir runājušas izloksnē un kādreiz mājās ir tā dzirdēta, bet mūsdienās tā jau zūd.  Atgādinām, ka, gaidot Latvijas Radio simtgadi, tika izsludināts konkurss audioseriāliem. Pirmo vietu ieguva detektīvseriāls "Plānās sienas", kas piecās sērijās šķetināja noslēpumainu slepkavību mazā lauku ciematā. Toreiz režisors Staņislavs Tokalovs kopā ar scenārija autoru Jāni Joņeva un skaņu režisoru Jāni Eglīti veidoja šo seriālu.  Savukārt topošais seriāls, kura pirmatskaņojums būs šajā rudenī, ieguva otro vietu. Audioseriāls ir balstīts filozofa, psihologa un Latvijas Universitātes profesora Paula Dāles grāmatā "Vai Ilga Ķ spēj lasīt domas?". Tas ir eksperimentāls pētījums par latviešu brīnumbērnu. Pagājušajā gadsimtā, 1936. un 1937. gadā Rīgā notika mēģinājumi izpētīt šo šķietamo domu lasīšanas fenomenu. Tolaik tas ieguva ļoti plašu publicitāti, jo tā bija jauna lieta. Ir zināms, ka iznāca vairākas grāmatas, bija arī vairāki raksti Vācijas, Francijas un pat ASV izdevumos un neskaitāmas publikācijas arī šeit pat Latvijā. Interesanti, ka šie eksperimenti notika tieši tā laika radio studijā, kas atradās ēkā tagadējā Radio iela. Tā kā ar radio tam ir cieša saistība.  Jaunais seriāls Latvijas Radio ēterā un digitālajās platformās skanēs rudenī. Seriāls balstīts patiesos notikumos un top pēc Matīsa Gricmaņa scenārija, tā režisore ir Elizabete Gricmane, bet producē “Story Hub” sadarbībā ar Latvijas Radio. 

The episode explores why modern databases keep reinventing the same distributed-systems machinery and argues that a major part of database cost is the operational tax of running replication-heavy systems. Our guest, Almog Gavra, co-founder of Responsive, explains how his team pivoted from operating Kafka Streams as a service to building SlateDB and the “Open Data” manifesto: an object-storage-native LSM foundation that can power multiple database types (vector, time series, logs, key-value) with shared tuning knobs and failure modes. They discuss why distributed-systems complexity is often harder than query engines, how LSM trees provide a tunable tradeoff between read/write/space amplification, caching layers and cost transparency, separating readers/writers, stateless ingest, single-writer availability and fencing via S3 compare-and-set, offloading compaction, and how the architecture enables near-free snapshots. They also cover when this approach doesn't fit: OLTP that can stay on Postgres and ultra-low-latency workloads where cold object-store misses are unacceptable.Chapters:00:00 Introduction08:36 Open Data Manifesto18:34 Specialized vs General25:10 SlateDB Architecture32:51 LSM Trees as Tuning Dial38:58 Tuning Without Overload39:46 Cost Aware Config Knobs41:51 Latency Cost Durability Tradeoffs46:46 Caching Strategies And Layers50:23 Split Readers And Writers52:43 Single Writer Versus Multi Writer55:16 Scaling And Partitioning Writes58:58 Failure Modes And Fencing01:05:23 Compaction As Separate Worker01:09:28 Snapshots And Garbage Collection01:10:25 When Open Data Is Not FitImportant links and references:OpenData: http://github.com/opendata-oss/opendataOpenData manifesto: https://www.opendata.dev/blog/manifestoReach out to Almog: https://www.linkedin.com/in/agavra/ or https://x.com/almoggavraDostovesky paper on LSM: https://nivdayan.github.io/dostoevsky.pdfLatency/Cost/Durability Triad: https://materializedview.io/p/cloud-storage-triad-latency-cost-durabilitySlateDB: https://github.com/slatedb/slatedb"how SSTs work": https://www.bitsxpages.com/p/sorted-string-tables-sst-from-firstFor memberships: join this channel as a member here:https://www.youtube.com/channel/UC_mGuY4g0mggeUGM6V1osdA/joinDon't forget to like, share, and subscribe for more insights!=============================================================================Like building stuff? Try out CodeCrafters and build amazing real world systems like Redis, Kafka, Sqlite. Use the link below to signup and get 40% off on paid subscription.https://app.codecrafters.io/join?via=geeknarrator=============================================================================Database internals series: https://youtu.be/yV_Zp0Mi3xsPopular playlists:Realtime streaming systems: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4se-mAKKoVOs3VcaP71X_LA-Software Engineering: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4sf6By03bot5BhKoMgxDUU17Distributed systems and databases: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4sfLDUnjBJXJGFhhz94jDd_dModern databases: https://www.youtube.com/playlist?list=PLL7QpTxsA4scSeZAsCUXijtnfW5ARlrsNStay Curios! Keep Learning!

Mūsu šodienas viešņa ir Monta Viļumsone – mākslīgā intelekta uzņēmēja ar patiesi daudzpusīgu pieredzi. Viņa ir apceļojusi vairāk kā 60 valstis, strādājusi par angļu valodas skolotāju, un vēl pavisam nesen viņas ikdiena bija cieši saistīta ar jogu un meditāciju. Šobrīd Monta attīsta savu mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu "Companon" un vada apmācības uzņēmumiem par mākslīgā intelekta iespējām. Pie Digitālo brokastu galda runājam par to, kādi ir lielākie izaicinājumi, veidojot mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu laikā, kad pasaule mainās ik sekundi, un kā pārvarēt bailes un drosmīgi spert pirmo soļus tehnoloģiju pasaulē. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? “ChatGPT Images 2.0” uzlabo attēlu ģenerēšanu un teksta atveidi. “Apple” vadību pārņems Džons Ternuss. “Meta” plāno izmantot darbinieku datoru datus MI trenēšanai. Runājam arī par pašatjaunojošu materiālu ar potenciāli kalpot simtiem gadu un par robotu pusmaratonu Pekinā, kur rezultāti strauji tuvojas cilvēku līmenim. Cik daudz no tā ir reāls progress un cik vēl mārketinga sapņi? Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.  

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? Eiropas Savienībā ieviesīs vienotu risinājumu jauniešu aizsardzībai, bet pieejas starp dalībvalstīm atšķirās. Tesla Nīderlandē saņem atļauju testēt šofera asistēšanas sistēmu. Noplūduši Booking.com klientu dati. ASV pirmšķietami ar mākslīgo intelektu Irānas tuksnesī atrod pazudušo pilotu. Apple veidojot viedās brilles ar iPhone integrāciju. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Runājam par "Artemis II" misiju — pirmo pilotējamo lidojumu apkārt Mēnesim kopš Apollo laikiem. Kādas tehnoloģijas ļauj cilvēkam atkal doties tik tālu no Zemes? Cik ļoti kosmosa kuģi, sakari un drošības sistēmas ir attīstījušās pēdējo 50 gadu laikā? Un kā tas viss maina astronautu pieredzi? Kopā ar Rīgas tehniskās universitātes zinātnieku Kasparu Kalniņu analizējam misijas nozīmi, tehnoloģisko pusi un to, kas sekos tālāk. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Mākslīgā intelekta kafijas pauzē: kā izveidot savu MI asistentu bez programmēšanas zināšanām. Kā definēt uzdevumus, uzrakstīt instrukcijas un pievienot zināšanu bāzi? Kā testēt un uzlabot rezultātu? Un kāpēc labāk veidot vairākus mazus asistentus dažādiem uzdevumiem, nevis vienu universālu? Izveido savu mākslīgā intelekta asistentu kopā ar Anetu Gūtmani! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā. 

Testējam “Skyworth Ultrasonic” fēnu — 120'000 apgriezienu minūtē motors, 57 °C temperatūras kontrole un jonizācijas funkcijas. Vai tas tiešām žāvē ātrāk un saudzē matus? Cik praktisks ir klusais režīms? Kuram šis pūš pa vējam, noskaidrojam Digitālo brokastu apskatā! * Fēnu neatmaksātam un neatkarīgam apskatam mums sagādāja Metz pārstāvji reģionā — International PR aģentūra. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šīsnedēļas "Atsperē" par literatūras, valodas, lasīšanas, rakstīšanas un tulkošanas pasauli sarunājamies ar tulkotāju, redaktori, publicisti, žurnālisti un Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijas priekšsēdētāju Ievu Lešinsku. Liene Jakovļeva:  Esat strādājusi arī radio "Brīvā Eiropa". Kāds bija šis laiks? Ieva Lešinska: Tā bija Minhene, un tie bija četri gadi. Ierados Minhenē dienu pirms Vācijas atkalapvienošanās, bet Latvijā atgriezos 1994. gada februāra beigās, marta sākumā.  Tā bija ikdienas darbošanās radio? Jā, biju viena no redakcijas darbiniecēm, man bija arī pašai sava programma, kas bija svētdienās – kultūras programma. Tur bija daudz mūzikas, un  man bija brīnišķīgi korespondenti: Māris Čaklais, Inese Zandere, Silvija Brice, Uldis Bērziņš – visvisādi ļaudis, par kuriem zināju: viņiem tā maizīte Latvijā ir ļoti plāna Latvijā. Viņi gatavoja brīnišķīgus materiālus un varēja labi nopelnīt. Krāšņa buķete! Un krāšņa buķete ir arī tie daudzie literārie darbi, kas pēdējā laikā gājuši caur jūsu rokām. 156 grāmatas! Visas arī godīgi izlasītas? Cita rūpīgāk, cita mazāk rūpīgi. Ja redzi, ka īsti nebūs, ka nevarēs konkurēt ar citām, tad tomēr  vairāk pa diagonāli. Bet nu – tomēr jau samērā rūpīgi, lai būtu viss godīgi. Nominantu saraksts mums ir zināms. Savukārt jums jau ir zināms uzvarētāju saraksts, un tos uzzināsim 17. aprīlī. Ceremonijas norises vieta būs interesanta: Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljons! Ar domu par nākotni?  Mums ar to īpaša sakara nav. Bet cik saprotu – tur būs tāda kā kultūrvieta. Es gan nezinu, kā tas var darboties. Āgenskalna tirgū tas notiek veiksmīgi. Viņiem izdodas tīri labi! Var jau būt, ka var arī Centrāltirgū. Ekspertu komisijas priekšsēdētāja amats nāk un iet. Bet ticu, ka arī tad, kad neesat šādā statusā, grāmatas tiek lasītas. Grāmatas ir vairāk uz naktsgaldiņa, jo pa dienu vairāk iznāk strādāt vai lasīt kaut ko, kas saistīts ar to, ko daru. Bet vakarā  jāpalasa kādu stundu vai vairāk. Tā ir latviešu literatūra vai arī tas, kas konkrētajā brīdī tiek lasīts pienākuma kārtā? Pašlaik tā sanāk, jo es turpinu lasīt grāmatu, kura bija garajā tulkojumu sarakstā – Daces Meieres tulkoto spāņu autores grāmatu par grāmatu, par lasīšanu, par grāmatas vēsturi. Tā ir vēsture caur grāmatām. Kāda jums šobrīd izskatās latviešu literatūra un tas, kas kopumā lasāms latviski? Iespaids ir diezgan pozitīvs un interesants, jo lasāmviela ir ļoti daudzveidīga.  Man pašai, runājot par latviešu literatūru, tuvāka ir dzeja, kur nu tiešām tā daudzveidība ir varena. Prozā aktuāls ir autobiogrāfiskais motīvs, kas parādās diezgan daudzos darbos, kas arī ir interesanti un saistoši. Tulkotajā literatūrā – un arī sarakstā – man par prieku dominēja Māra Poļakova ar saviem ukraiņu tulkojumiem. Pie tam viņa tulkojusi tik ļoti dažādus darbus – Prečets un Zabužko tomēr ir divas dažādas lietas. Bet viņai tas izdodas. Dzīvojot un strādājot šajā vidē – kāda ir sajūta? Vai šis novērtējums – iekļūt nominantu sarakstā un laimīgā gadījumā saņemt balvu – ir prestiži? Vai tas ir nozīmīgi literātiem? Grūti pateikt... Varat vērtēt pēc sevis, jo 2023. gadā saņēmāt speciālbalvu par Veidenbauma atdzejojumu.  Esmu bijusi arī nominēta, bet balva man bija liels pārsteigums. Atceros, ka sēdēju zobārsta kabinetā un pēkšņi sāku saņemt zvanus ar apsveikumiem – nesapratu, par ko. Nedomāju, ka kāds raksta tāpēc, ka grib saņemt balvu. Bet tas ir zināma veida novērtējums. Domāju, ka svarīgs ir īsais saraksts, nevis tas, kurš galu galā saņem balvu, jo tā tomēr ir matemātika. Kamēr īsais saraksts varbūt ir elite šajā gadā no visiem tiem darbiem, kuri tomēr konkurē savā starpā. Matemātika un – ko tur slēpt, dažu cilvēku subjektīvs vērtējums. Kā jau kā visās balvās.  Kā rakstīju pārējiem komisijas locekļiem – kurš uzskata sevi par objektīvu, lai met ar pirmo grāmatu. Arī Latvijas literatūras gada balvā ļoti skaists mirklis ir ziņa par mūža balvas ieguvējiem. Šoreiz balvu saņēmis tulkotājs Jānis Krastiņš, ar kuru Klasikā tiksimies 12. aprīļa rītā, kad viņu izvaicās Liega Piešiņa. Bija ilgas diskusijas un pārdomas? Jo ir daudz tādu literātu, kuri būtu pelnījuši šo balvu. Ir daudzi, kuri vēl nav saņēmuši. Bet domāju, ka ir labi izcelt cilvēku, kurš patiešām ir rūpīgi darījis savu darbu, tulkojis literatūru, kurai nemaz nav tik daudz tulkotāju, proti, čehu literatūru. Tas ir svarīgi šādiem cilvēkiem, kuri publiski nezīmējas, pateikt, ka mums tas ir svarīgi. Tas ir labi. Ļoti būtiski pateikt arī to, ka vienmēr līdzās žūrijas vērtējumam ir arī lasītāju vērtējums. Aizvien vēl LSM var balsot katrs par savām simpātijām. Jūs jau teicāt - neviens neraksta balvu dēļ. Kāpēc raksta? Tāpēc, ka nevar nerakstīt. Es tā ceru. Pilnu sarunu klausieties audioierakstā!  

Ir vai nav beidzies karš Irānā un kurš tajā ir uzvarējis? Savukārt Ungārija ir kļuvusi par politiskās ietekmes cīņu lauku pirms parlamenta vēlēšanām. Bet Latvijā jauni pavērsieni lietā par valsts atbalstu kokrūpniekiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "LSM.lv" informatīvi-analītiskā raidījuma "Spriedīsim vakarā" vadītājs Andrejs Hutorovs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Ir vai nav beidzies karš Irānā un kurš tajā ir uzvarējis? Savukārt Ungārija ir kļuvusi par politiskās ietekmes cīņu lauku pirms parlamenta vēlēšanām. Bet Latvijā jauni pavērsieni lietā par valsts atbalstu kokrūpniekiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "LSM.lv" informatīvi-analītiskā raidījuma "Spriedīsim vakarā" vadītājs Andrejs Hutorovs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? "WhatsApp" ievieš mākslīgā intelekta risinājumus saziņai, foto rediģēšanai un ierīces optimizācijai. Google visā pasaulē ievieš interaktīvo meklēšanas funkciju "Search Live". "OpenAI" piesaista vēsturisku 122 miljardu dolāru finansējumu. ChatGPT tagad pieejams automašīnu ekrānos. "Perplexity Health": mākslīgais intelekts, kas analizē tavu veselību.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Droni pēdējā mēneša laikā ir bijis karstais kartupelis līdz ar to nokrišanu Somijā, Igaunijā un tepat pie mums Rēzeknes novada Silmalas pagastā. Kā tie strādā? Kāpēc tie nomaldās? Kā vispār tagad izmainījusies karadarbība kā mūsu reģionā, tā Tuvajos Austrumos? Par militāro dronu tehnoloģiju pusi šodien aprunāsimies ar ciemiņiem Rīgas Tehniskās universitātes - prodekānu inovāciju jomā un Mašīnbūves, aerokosmisko tehnoloģiju un transporta institūta direktora pienākumu izpildītāju Ivo Vaici un akseleratora "UniLab Defence" aizsardzības programmas vadītāju Kristu Avotu. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.  

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.  

We're in the midst of a promising month of releases on PlayStation 5, and our patience is finally about to be rewarded. For starters, Housemarque's first party third-person shooter Saros has gone gold. So, too, has Capcom's beleaguered (yet incredibly promising) Pragmata, which was first revealed in 2020 for a 2022 release. Starfield's and Hades II's PS5 debuts, Mouse: PI For Hire's launch, the Konami-published Darwin's Paradox, the undoubtedly addictive Vampire Crawlers, and much more have us asking: When are we supposed to find the time to play all of this? It's a good problem to have! Plus: Sony purchases British machine learning firm Cinemersive Labs, Neil Druckmann teases the future of The Last of Us, Stellar Blade developer Shift Up buys Shinji Mikami's new studio outright, Disney executives are apparently interested in acquiring Epic, MindsEye's bizarre drama gets even weirder, and more. Then: Listener inquiries! What's the status of Fairgames? Are there any Life Is Strange fans in the LSM crew? Should gaming be more accessible to the poor? Is it possible that the Artemis II astronauts will listen to this episode of the show while en route to the moon? Sign up for your $1 per month trial period at https://www.shopify.com/sacred This episode is sponsored by BetterHelp. Get 10% off at https://www.betterhelp.com/symbols  Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro0:31:27 - Never give up Krystal0:33:51 - Ernie Anastos RIP in Peace0:40:52 - First to platinum Saint Slayer0:46:23 - Artemis II0:56:09 - Nate's next career1:01:14 - Sony spins off TV business1:08:05 - Sony acquires cinemersive1:14:05 - Saros goes gold1:22:38 - Pragmata goes gold1:27:36 - The Last of Us 3 tease?1:38:35 - Shift Up purchases Shinji Mikami's studio1:48:31 - Disney rumored to buy Epic1:59:02 - MindsEye gets weirder2:09:43 - New PS Plus games for April2:14:02 - What We're Playing (Returnal, Saint Slayer: Spear of Sacrilege, Marathon, Resident Evil Requiem, Crimson Desert, Marathon, Raccoin, Croc)2:45:49 - Is gaming really for the rich?2:59:10 - Is this crash worse than 1983?3:12:46 - Are we Life is Strange fans?3:19:32 - The state of Fairgames3:23:40 - PSSR update3:27:27 - PlayStation Direct preorders Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Kamēr skaidrības, kas tālāk notiks Tuvajos Austrumos, sākam ar ziņu apkopojumu no turienes. ASV prezidents Donalds Tramps turpina runāt par drīzām karadarbības beigām, tajā pašā laikā draudot īstenot Irānā sauszemes operācijas. Pašās Savienotajās Valstīs viņa politika kļūst arvien nepopulārāka. Ungārijā jau pēc divām nedēļām būs parlamenta vēlēšanas. Spriedze ar partneriem Eiropas Savienībā pieaug, un Briselē neslēpj, ka Viktora Orbāna atkārtotas ievēlēšanas gadījumā meklēs risinājumus, kā mazināt viņa destruktīvās rīcības ietekmi uz kopējo Eiropas politiku. Spriedze pieaug arī Čehijā, kur daļā sabiedrības vairojas neapmierinātība ar Andreja Babiša vadītās valdības darbu. Nedēļas nogalē Prāgas ielās izgāja simtiem tūkstoši protestētāju. Aktualitātes komentē vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra un portāla LSM.lv ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Kamēr karalis karā… Irānas kara ratiem ieripojot otrajā mēnesī, konflikta iespējamais fināls joprojām paliek sprādzienu dūmos tīts. Savienoto Valstu un Izraēlas aviācija kopš karadarbības sākuma esot veikusi pavisam 11000 triecienu pa Irānas teritoriju, šobrīd aktuālākie mērķi esot ieroču ražotnes un noliktavas. Tikām arī irāņu raķetes un lidroboti turpina trāpīt mērķos Irānas kaimiņvalstīs otrpus Persijas līcim. Vakar, 31. martā, tika ziņots, ka debesīs virs islāma republikas pirmoreiz parādījušies amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B52. Tas, acīmredzot, ir mājiens Teherānai, ka Donalda Trampa draudi bombardēt elektrostacijas un nu jau arī ūdens atsāļošanas iekārtas ir ņemami nopietni. Šobrīd ultimāta izpildes termiņš teorētiski pagarināts līdz 6. aprīlim, turpinās Pakistānas un citu reģiona valstu vidutājības mēģinājumi, bet nekas neliecina par ajatollu režīma gatavību piekāpties viņiem izvirzītajām prasībām. Netiek izslēgta arī iespēja, ka Teherānā nav tik viegli organizēties kādam sarunu procesam, jo daudzi agrākie varas nesēji ir likvidēti, bet atlikušie baidās pulcēties lielākā sastāvā, lai nekļūtu par kārtējā gaisa trieciena mērķi. Irānai izvirzīto prasību galvenie punkti ir Hormuza blokādes pārtraukšana, pilnīga atteikšanās no urāna bagātināšanas, nozīmīgi ierobežojumi ballistisko raķešu skaitam un darbības rādiusam un atbalsta pārtraukšana Irānas satelītspēkiem reģionā – kustībām „Hamās”, „Hezbollah” un Jemenas hutiešu nemierniekiem. Tikām vakar, sarunā ar žurnālistiem Baltajā namā, prezidents paziņojis, ka Savienotās Valstis izbeigšot karadarbību, kad būšot skaidrs, ka Irāna vairs nav spējīga izgatavot kodolieročus, pie tam kāda vienošanās ar Teherānas režīmu šādā gadījumā neesot obligāti nepieciešama. Savukārt „TruthSocial” ierakstā, uzrunājot NATO sabiedrotos, Baltā nama saimnieks paudis, lai šie paši saņemoties drosmi un ejot atbloķēt Hormuza šaurumu – amerikāņi viņu vietā to nedarīšot. Tā nu tagad globālajā publiskajā telpā aktīvi tiek apspriesta iespēja, ka Savienotās Valstis varētu pamest pusratā visu, kas ievārīts, lai Persijas līča un Eiropas partneri, tā sacīt, mēģina izstrēbt. Tikmēr pašās Savienotajās Valstīs un arī šur tur citur pasaulē 28. martā risinājās akcija „Nē karaļiem 3”, kad, pēc organizētāju ziņām, 3300 demonstrācijās piedalījās pavisam astoņi līdz deviņi miljoni protestētāju, kas varētu būt vēsturisks rekords. Tiek ziņots, ka protestu ģeogrāfija izvērsusies arī tradicionāli republikāniskajās pavalstīs un ārpus lielajiem urbānajiem centriem, apliecinot, ka arī tur spēkā pieņemas nepatika pret administrācijas politikas izpausmēm – pašreizējo karu, kas izraisījis cenu kāpumu, imigrantu ķērāju patvaļu, kam jau ir upuri, un visu pārējo, kas tiek raksturots kā neadekvāta varas lietošana un virzīšanās uz autoritārismu. Kliedzošā Prāga mazākumā Sestdien, 28. martā, Prāgā, Letnas parkā, pulcējās kārtējā daudzskaitlīgā demonstrācija. Pasākuma rīkotāju, kustības „Miljons mirkļu demokrātijai” iepriekš lēstie četrsimt tūkstoši gluži nē, bet vairāk nekā divsimt tūkstoši noteikti. Iemesls ir Čehijas sabiedrības daļas neapmierinātība ar pagājušā gada nogalē izveidotās premjera Andreja Babiša valdības un tās pārstāvētā parlamenta vairākuma politiku. Babiša labēji populistiskā partija ar nosaukumu „JĀ 2021” pagājušā gada oktobra vēlēšanās ieguva nepilnus 35% balsu un lielāko parlamenta frakciju. Valdības izveidē bloķējoties ar galēji labējiem nacionālistiem, partiju „Brīvība un tiešā demokrātija” un tāpat labējo un populistisko „Automobilisti paši sev”, kuras kredo, kā liecina nosaukums, ir auto īpašnieku intereses. Viena no protestus izraisījušajām koalīcijas iecerēm ir sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas modeļa maiņa, atceļot līdzšinējās abonēšanas maksas, kas, protams, ir pa prātam daļai sabiedrības. Tā šie mediji kļūs atkarīgi no varas finansiālas labvēlības un tos var mēģināt pakļaut politiskai kontrolei vai vājināt un marginalizēt, kā tas jau noticis kaimiņvalstī Slovākijā. Tur pēc premjera Roberta Fico valdības reformām sabiedriskās televīzijas auditorijas daļa ir sarukusi līdz nepilniem 12 procentiem, kamēr populārākajam komerckanālam tā ir lielāka par 30 procentiem, otram populārākajam – lielāka par 20 procentiem. Citi protestu motīvi ir plānotā atbalsta samazināšana Ukrainai, tendence konfrontēt ar Briseli bēgļu politikas un vides politikas jautājumos, gatavotais ārvalstu aģentu likums, kas paredzētu ārvalstu finansējumu saņemošām nevalstiskajām organizācijām obligātu reģistrēšanos. Vēl viens sabiedrību saniknojis parlamenta vairākuma solis ir imunitātes noteikšana premjeram Babišam un parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājam Tomio Okamuram. Pret Babišu šobrīd izvirzītas apsūdzības lietā par krāpnieciskām darbībām ar Eiropas Savienības subsīdijām apmēram divu miljonu eiro apmērā, savukārt pret Okamuru – par naida runu. Tomēr šobrīd nešķiet, ka pie varas esošie grasītos piekāpties sabiedrības spiedienam. Valdošo partiju reitingi, salīdzinot ar vēlēšanu laiku, nav īpaši kritušies, un Babišs un viņa līdzgaitnieki var noraudzīties uz protestētājiem kā uz skaļu mazākumu. Viņa valdības drošie balsti šobrīd ir laucinieki, pensionāri, seniori, mazāk izglītotā un sociāli mazāk nodrošinātā sabiedrības daļa, kurā zeļ nepatika pret imigrantiem, Eiropas zaļo kursu un visādiem „progresīvajiem”. Budapeštas – Kremļa ļoti karstā līnija Ungārijas līdera Orbāna un viņa demokrātiju traumējošā režīma īpaši „siltās jūtas” pret Kremli jau sen nevienam nav nekāds noslēpums, taču nesen atklājušās detaļas liecina, ka šīs attiecības ir bijušas nepiedienīgi karstas. Gadiem ilgi par runāto Eiropas Savienības ārlietu ministru sēdēs Vladimirs Putins, domājams, nereti ir uzzinājis agrāk nekā dažs labs savienības valsts galva. Viņa informators bijis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, kurš agresorvalsts ārlietu resora vadītājam Lavrovam operatīvi zvanījis šo sanāksmju pārtraukumos. Tagad, kad šī nelāgi dvakojošā patiesība beidzot uzpeldējusi izdevumā „Washington Post”, atklājas, ka citu valstu ministriem bijusi vismaz diezgan skaidra nojauta par Budapešatas kolēģa infonoplūdēm. Tāpēc jau kopš kāda laika iedibinājušies šaurāki formāti, kuros apspriest svarīgākos drošības jautājumus bez Ungārijas: t.s. Veimāras formāts – Vācija, Francija un Polija; E3 formāts – Vācija, Francija un Lielbritānija; E4 – visas četras iepriekšminētās valstis; līdzīgi savu tradicionālo formātu šim nolūkam sācis izmantot Ziemeļvalstu un Baltijas astotnieks. Vakar. 31. martā, jaunas krāsas Ungārijas ārlietu dienesta un visa Budapeštas valdošā režīma ārpolitiskās degradācijas stāstam pievienoja ungāru neatkarīgā izdevuma „VSquare” publikācija, tapusi sadarbībā ar vēl vairākām izmeklējošās žurnālistikas komandām, tai skaitā „Delfi Estonia”. Izrādās, Ungārija pēc Kremļa lūguma atsvabinājusi no Eiropas Savienības sankcijām vairākas personas, tai skaitā uzbeku izcelsmes Krievijas oligarha Ališera Usmanova māsu. Procesam piesaistīta arī Slovākija, tomēr ar pašu Ališeru, kā arī vēl vienu krievu oligarhu Mihailu Fridmanu šis gājiens nav izdevies. Pasūtījumu no Sergeja Lavrova pieņēmis, jau atkal, Sijārto. Visas šīs atklāsmes nāk Viktora Orbāna valdīšanai visneveiksmīgākajā brīdī – tieši pirms 12. aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kad varas partija „Fidesz” reitingos acīmredzami atpaliek no galvenā konkurenta – jaunā politiskā spēka „Tisza”. Uz skandālu režīma vadoņi reaģējuši īsti savā garā: Sijārto paziņojis, ka šāda sazvanīšanās starp ārlietu resora vadītājiem esot parasta lieta, bet pēc tam viņš, Orbāns un citi valdības pārstāvji mēģināja pavērst situācijas vērtējumu pretējā virzienā, ceļot brēku par to, ka ministra telefonsarunas pārtvertas. Pret „VSquare” žurnālistu Sabolču Paņi ierosināta krimināllieta par spiegošanu Ukrainas labā. Savukārt, kā aizvakar vēstīja izdevums „Politico”, Briselē jau gluži atklāti spriež, kā neitralizēt Orbāana faktoru, ja šis autoritārists paliks pie varas arī pēc 12. aprīļa. Tiek apcerētas dažādas iespējas, sākot ar „dažādu ātrumu Eiropas” modeļiem, beidzot ar hipotētisku Ungārijas izslēgšanu no savienības. Tiesa, neviens no šiem variantiem nav viegli un vienkārši īstenojams. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Par zīmīgākajiem nospiedumiem kultūrā martā pārrunājam kopā ar kultūras žurnālistiem Kultūras rondo Mēneša apskatniekā. Sarunājas portāla „Lsm.lv” autore Antra Raugule, portāla „Delfi” kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta-Ķeņģe un portāla „TVNET” kultūras redaktors Toms Treibergs. Pirms runājam par konkrētiem notikumiem jautājums, kas tieši krusto mākslas un politikas ceļus, proti, Venēcijas mākslas biennāle, kurā ļauta dalība arī Krievijas paviljonam. Ir bijusi vairāku Eiropas kultūras ministru vēstule, vairāku Eiropas Parlamenta deputātu vēstule apturēt Eiropas finansējumu Venēcijas biennālei, ja tur piedalās Krievija, bet ukraiņi paši grasās piedalīties un mudina to darīt arī citiem. Tikmēr ASV politkorekti sadalīti "Oskari". Bet Latvijā atvadījāmies no Jāņa Streiča. Zināmi arī Latvijas Literatūras gada balvas nominanti, aizvadīti Rīgas grāmatu svētki un bijuši daudz notikumu teātros.

Tiesa: Regulējums par satura veidošanu mazākumtautību valodās LSM neatbilst Satversmei. No 1. aprīļa stingrāki noteikumi elektrovelosipēdu un citu braucamrīku lietotājiem; nozare neapmierināta. Jelgavas Tenholoģiju vidusskolas pavāri saņēmuši galveno balvu konkursā "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā". Noslēdzās Pasaules Tirdzniecības organizācijas  četru dienu sanāksme.. Latvijas hokeja izlase sāk gatavošanos pasaules čempionātam

Kad paziņots Latvijas Literatūras gada balvas īsais nominatu saraksts (LALIGABA), ir laiks aprunāties ar šī gada žūriju. Un arī radio pagājušā gada ierakstos vēlreiz atsaukt atmiņā nominētos darbus. Par žūrijas matemātiku, diskusijām, lasīšanu un gada literatūras kopiespaidu Kultūras rondo sarunājas ekspertu komisijas priekšsēdētāja, tulkotāja, publiciste un redaktore Ieva Lešinska, dzejnieks un atdzejotājs Edvards Kuks, rakstnieks un daudzmākslinieks Raibīs un Ogres Centrālās bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste, LSM.lv autore Aija Bremšmite.

Kad datu tik daudz un tik dažādi, ar parastu “Microsoft Excel” vairs nepietiek. Latviešu jaunuzņēmums radījis “Ajelix” mākslīgā intelekta rīku datu apstrādei. Ar ko tas īpašs? Kā Latvijā dzīvojot var radīt globālu pakalpojumu? Piesēžam pie Digitālo brokastu galda ar līdzdibinātāju Agnesi Jaunošāni. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

PlayStation 5 has officially turned five, giving us much to reflect upon. Has the console lived up to its potential, left folks disappointed, or fallen somewhere in between? We get into that -- alongside new Sony financials that paint an admittedly rosy picture -- before getting into the meat of our show. Two new Sony-aligned games have been revealed, but they've left many potential players puzzled, as neither offering is actually on PlayStation hardware. For starters, NCSoft's long-rumored Horizon MMO is real. It's called Steel Frontiers and it actually looks really nice. But it's only on PC and mobile. Meanwhile, a new Ratchet & Clank game has also been showcased, an online arena shooter called Ranger Rumble. But it too eschews PS5 and PS4, instead going straight to mobile platforms only. What gives? Why does Sony seem half-in on these off-platform initiatives, all the while neglecting their core audience that could give these respective titles the boost they need? Is it time for them to break old habits and embrace a more cogent multiplatform direction that centers PlayStation first and foremost? Plus: Sony's new 27" gaming monitor has people intrigued, Marvel Tokon: Fighting Spirits is getting another closed test, Elden Ring: Nightreign is receiving some much-needed DLC, and more. Then: Listener inquiries! What do we think of Valve's new Steam Machine PC-console hybrid? In any given game's menus, where should subtitle options be nestled: General, Audio, or Graphics? Does ARC Raiders success potentially benefit Marathon? Is Dustin wielding his power over Brad in unsavory ways? Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. 0:00:00 - Intro0:28:20 - Keep your head up Cam0:33:46 - Is this marriage destined for failure?0:38:06 - Depressed?0:46:26 - LSM power dynamics0:53:35 - Ubisoft halts trading0:57:08 - PlayStation 5 turns 51:13:41 - Red Dead Redemption is coming to PS51:16:41 - Horizon: Steel Frontiers revealed1:34:24 - Ratchet & Clank: Ranger Rumble comes to mobile1:52:17 - Sony Q2 financials2:14:31 - New PlayStation PC monitor2:23:34 - Cheaper PS5 coming to Japan2:28:15 - New Marvel Tokon beta2:31:17 - New Elden Ring: Nightreign expansion2:33:52 - Todd Howard interview2:37:27 - Mass Effect is still in development2:37:56 - New PS+ game catalog games2:41:21 - What We've Been Playing (Ghost of Yotei, PowerWash Simulator 2, Plants vs. Zombies: Replanted, Arc Raiders, Lumines Arise, Dispatch)3:00:54 - Valve's new hardware3:29:09 - Will Sony change their PC strategy?3:34:44 - Gran Turismo 73:44:04 - Where should the subtitles option go?3:46:53 - Will Marathon benefit from Arc Raiders?3:58:46 - Eurogamer's 2/5 review of Arc Raiders Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Savukārt krievi paspēja izmēģināt jaunu spārnoto kodolraķeti. Tramps izteicies, ka viņu kodolzemūdene nav tālu no Krievijas krastiem. Retorikā spriedze ir atkal pieaugusi. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Svarīgākā tikšanās vēl priekšā - visvairāk tiek gaidīta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina saruna. Tā notiks rīt, 30. oktobrī. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas. Kaut arī ir īstenotas itin drakoniskas reformas ar solījumiem tās turpināt, prezidenta Havjera Mileja partija ir izcīnījusi pārliecinošu uzvaru. Aktualitātes komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs un portāla "LSM.lv" žurnālists Ģirts Kasparāns. Trampam vienreiz pietiek, Putinam nav gana Vēl pagājušajā trešdienā Divu pusložu studijā spriedām, ka Donalds Tramps pret agresorvalsts vadoni Putinu ir skarbs tikai vārdos. Tomēr jau nākamā diena atnesa ziņu, ka Vašingtona pakļāvusi sankcijām divas lielākās Krievijas naftas kompānijas – „Rosņeftj” un „Lukoil”. Un lai arī ekspertu viedokļos dominēja atziņa, ka reālais posts Krievijas ekonomikai nebūšot nekāds lielais, tomēr gluži pēkšņais pavērsiens Baltā nama saimnieka politikā Kremlī acīmredzami radīja zināmu šoku. Līdz šim Tramps bija paudis, ka neķersies pie sankcijām pret Krievijas naftas ieguves nozari, iekams Eiropas Savienības valstis nepārtraukšot pirkt krievu naftu. Tomēr Putina taktika, ko grūti raksturot citādi, kā Amerikas līdera vazāšanu aiz deguna, acīmredzot ir pārsniegusi „sarkano līniju”, pārāk uzkrītoši bojājot ne vien Donalda Trampa garastāvokli, bet arī viņa prestižu. No Maskavas izskanējušais, ka Krievijas kompānijām noteiktās sankcijas izraisīšot strauju naftas cenu kāpumu pasaules tirgū, neapstiprinās, ciktāl Persijas līča valstis ir gatavas kompensēt deficītu. Tiek ziņots, ka kompānija „Lukoil” sākusi izpārdot savus ārvalstu aktīvus. Var piebilst, ka nule arī Eiropa ieviesusi kārtējo sankciju paketi, kuras nozīmīgākā daļa ir sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumu pārtraukšana līdz nākamā gada beigām. Kā Krievijas atbilde Rietumu ekonomiskajam spiedienam acīmredzot jāuztver pirmdienas paziņojums par jaunas raķetes sekmīgu izmēģinājumu, kuru vērojis pats Kremļa saimnieks. Jau 2018. gadā Putins ar pompu izziņoja šī ieroča izstrādi. Spārnotā raķete „Burevestņik”( „Vētrasputns”) esot unikāla, jo aprīkota ar kodoldzinēju, kas padarot tās lidojuma ilgumu un, attiecīgi, sniedzamību praktiski neierobežotu. Eksperti gan apšauba „Vētrasputna” spēju pārvarēt nopietnu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā telekanālam NBC News izteicies Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās pētījumu institūta vecākais pētnieks Pāvels Podvigs, „galvenais iemesls, kāpēc neviens cits nav mēģinājis uzbūvēt kaut ko līdzīgu, ir tas, ka tam īsti nav nekāda pielietojuma”. Tikām ar daudz ordinārākām raķetēm un lidrobotiem Krievija turpinājusi graut Ukrainas civilo infrastruktūru. Tiek ziņots arī par vadāmo kaujas lidrobotu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem piefrontes zonā, kas ir klajš kara noziegums. Ukraina, savukārt, turpina sekmīgi graut Krievijas militārās rūpniecības objektus. Īpaši tiek atzīmēts raķešu trieciens Brjanskas Ķīmiskajai rūpnīcai, kas ražoja sprāgstvielas un raķešu komponentus. Triecienā izmantotas britu ražojuma raķetes „Storm Shadow”, kas liecina, ka Ukraina saņēmusi sabiedroto atvēli lietot šos ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā. Donalda Trampa Austrumāzijas tūre Svētdien, 26. oktobrī, Donalds Tramps uzsāka savas otrās kadences laikā nepieredzēti plašu tūri pa Austrumāzijas valstīm. Vispirms viņš ieradās Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, kur risinājās Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas jeb ASEAN samits. Aukstā kara laikā šī organizācija tika radīta ar ASV atbalstu kā pretsvars padomju ietekmei reģionā, tagad tā pārtapusi diplomātiska dialoga un tirdzniecisku sarunu platformā. Kā tiek atzīmēts, Trampa klātbūtne nozīmīgi paaugstinājusi notikuma prestižu, savukārt viņš pats paspodrinājis savu miera nesēja tēlu, piedaloties nolīguma parakstīšanā starp Taizemi un Kambodžu. Jāteic, ka šajā gadījumā, kad jūlijā robežstrīds starp abām kaimiņvalstīm pārauga bruņotā konfliktā, Trampa piedraudējums vērst pret konfliktējošajiem ekonomiskās sankcijas patiešām veicināja karadarbības noplakšanu. Kualalumpurā noslēdzis dažas tirdzniecības vienošanās, Baltā nama saimnieks pirmdien, 27. oktobrī, ieradās Japānā, kur tikās vispirms ar imperatoru, bet pēc tam ar pagājušonedēļ amatā stājušos premjerministri Sanaji Takaiči, pirmo sievieti šai amatā. Mediji uzsver tikšanās izteikti laipno atmosfēru; tās laikā tika līgumiski apstiprinātas jau agrāk panāktās vienošanās – Japānas eksports uz ASV tiek aplikts ar 15% tarifu, un Tokija veido fondu 550 miljardu dolāru apjomā investīcijām Savienotajās Valstīs. Tāpat noslēgta vienošanās par stratēģiski svarīgu minerālu un retzemju metālu piegāžu kārtību. Visbeidzot šodien, 29. oktobrī, Baltā nama saimnieks ieradās savas tūres pēdējā un svarīgākajā pieturpunktā Dienvidkorejā, kur viņu uzņēma prezidents Lī Džejs Mjans. Sarunu centrā, protams, ir joprojām nenoslēgtā Savienoto Valstu un Dienvidkorejas tirdzniecības vienošanās. Tomēr tūres galvenais notikums ir ceturtdien plānotā Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, kuras gaidās jau manāmi atdzīvojušies pasaules akciju tirgi. Protams, nozīmīgākais temats abu pasaules politikas supersmagsvaru sarunās būs iespējamā tarifu kara abpusēji pieņemama izbeigšana. Kā zināms, Ķīna kopš kāda laika šai procesā iedarbinājusi jaunu argumentu – savu retzemju metālu piegāžu ierobežošanu Savienotajām Valstīm. Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio kategoriski noraidījis spekulācijas, ka Vašingtona savu ekonomisko interešu vārdā varētu upurēt Taivānas neatkarību. Nav skaidrs, vai un kas šais sarunās varētu tikt spriests par Ķīnas īpašajām attiecībām ar Krieviju un iespējamo šīs ietekmes izmantošanu karadarbības pārtraukšanai Ukrainā. Visdrīzāk jāpiekrīt tiem, kuri spriež, ka šai aspektā rītdiena nekādus būtiskus jaunumus nenesīs. Var piebilst, ka tikmēr, kamēr prezidents Tramps uzturas Austrumāzijā, kontinenta otrā malā sākusi ļodzīties viņa pirms trīs nedēļām sastutētā pamiera konstrukcija. Vakar vakarā Izraēlas premjerministrs Bejamins Netanjahu devis pavēli bruņotajiem spēkiem vērst aktīvus aviācijas triecienus pret Gazas joslas teritoriju. Vīrs ar motorzāģi Ar striktiem taupības pasākumiem valdībai maz cerību izpelnīties sabiedrības atsaucību, tomēr šķiet, ka Argentīnas prezidentam Havjeram Milejam tas izdodas. Pēc pirmajiem diviem valdīšanas gadiem, kuru laikā īstenota radikāla valsts tēriņu mazināšana, svētdien, 26. oktobrī, notikušajās starpvēlēšanās Mileja vadītā partija „Brīvība virzās uz priekšu” guvusi pārliecinošu uzvaru. Kopumā šais vēlēšanās mandātus saņēma divdesmit četri no septiņdesmit diviem parlamenta augšpalātas – Senāta – deputātiem un sešdesmit četri no 257 apakšpalātas deputātiem, attiecīgi 13 senatoru un 64 apakšpalātas vietas tika prezidenta partijai. Šāds parlamenta sastāvs atvieglos viņam uzsāktā kursa īstenošanu – jaunus taupības pasākumus un ekonomikas regulējuma mazināšanu. Līdz šim prezidents samazinājis budžeta finansējumu izglītībai, pensijām, veselības aprūpei, infrastruktūrai un subsīdijām, kā arī atlaidis desmitiem tūkstošu valsts sektora darbinieku, taču opozīcijai izdevies, pretēji prezidenta gribai, palielināt tēriņus valsts augstskolām, atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti un bērnu veselības aprūpei. Līdzšinējā Mileja politika ļāvusi būtiski mazināt inflāciju, kas līdz tam sasniedza trīsciparu skaitļus, samazināt budžeta deficītu un atjaunot investoru uzticēšanos. Tomēr ir skaidrs, ka radikālās taupības politikas sekas ir bezdarba pieaugums, ražošanas sašaurināšanās un iedzīvotāju pirktspējas kritums. Tas viss liek runāt par recesijas risku. Šajā situācijā atbalstu Milejam sniedzis viņam simpatizējošais Donalds Tramps. Savienotās Valstis piesolījušas četrdesmit miljardus dolāru lielu kredītlīniju, taču tikai tādā gadījumā, ja esošais prezidents paliek pie varas. Visdrīzāk arī šim faktoram bijusi nozīme prezidenta partijas panākumos. Var piebilst, ka vēlēšanās piedalījušies nepilni 68% balsstiesīgo argentīniešu, kas ir zemākais rādītājs vairāku desmitgažu laikā un tiek uzlūkots kā apliecinājums sabiedrības politiskai apātijai. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Here at LSM, we woulD never resort to hiding secret messAGes in our video deScripTions just to subliminally brainwash you into thinking how cool wE aRe. We wouldn't daRe stoOp to suCh vile tricKery and Slight of hand! Love - Col, Micah, Hoeg and Dagster 0:00:00 - Intro0:31:55 - Tests1:53:34 - Food We Wish We Liked Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

With Bend Studio laying off 30% of its staff as it gears up to enter a lengthy pre-production stage, it's clear their next release (should it ever materialize) will be on PlayStation 6. This is just the most recent example in a lengthening string of Sony absolutely botching its first party initiative, deploying teams on projects that make no sense, purchasing studios that have never even released a game, and complicating a service game strategy that -- at least on paper -- made a lot of sense. Where does the buck stop, exactly? And how lucky is Sony and the PlayStation brand that they've been able to coast almost entirely on external content and commercial inertia all the while? Plus: MindsEye is a complete disaster, Stellar Blade becomes PlayStation Publishing's most-played single-player PC port, Capcom and Konami reveal Resident Evil Requiem and Silent Hill Remake respectively, the Outer Worlds 2's $80 price point infuriates some, Call of Duty: Black Ops 7 is somehow coming to PlayStation 4, and more. Then: Listener inquiries! When Colin talks about a hypothetical AAA Mega Man game, what exactly is he envisioning? Why did Microsoft include the PS5 logo so readily during its showcase? Will GameStop ever stop selling opened games as new? Will Dustin and Brad one day own Last Stand? 0:00:00 - Intro0:32:13 - Habroxia Special Edition0:46:31 - LSM at TooManyGames!0:51:17 - Sacred proposal0:54:05 - Bradstin1:05:28 - Mindseye refunds1:24:59 - Stellar Blade is PlayStation's biggest single-player game on Steam1:35:14 - Bend Studio layoffs2:01:18 - Tencent acquires 15% of Arrowhead2:05:17 - Resident Evil: Requiem announced2:15:18 - Silent Hill Remake announced2:22:30 - Persona 4 Revival2:28:38 - Black Ops 72:35:05 - Gears of War: Reloaded PS5 beta incoming2:41:41 - Halo coming to PS5 soon?2:51:16 - The Outer Worlds 2 is $803:00:32 - DualSense will connect to multiple devices3:04:05 - Mina the Hollower launches this Halloween3:04:55 - New PS+ game catalog entries3:12:11 - What We've Been Playing3:29:30 - What would a new Mega Man game look like?3:34:25 - Should we keep going to GameStop?3:38:06 - Is the future handhelds?3:52:28 - PS5 logos at Xbox's Showcase3:58:27 - Alex Hutchinson's Game Pass comments4:11:25 - Pandemic hiring sprees fallout Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

PlayStation is booming, at least depending on how you look at things. On the one hand, Sony's annual financial results are incredibly strong: PlayStation drove more revenue last year than any gaming entity ever has in the entire history of the industry. Meanwhile, PS5 will surpass 80 million units sold soon, and has become the default console for most players this generation. But there's a downside; indeed, Sony is doing all of this damage with one hand tied behind its back, as major exclusive releases have slowed down to a trickle, while the level of behind-the-scenes mismanagement becomes ever-starker. As we were wrapping our episode up, word dropped that first party studio Haven lost its founder and biggest name, Jade Raymond, apparently after a tumultuous testing of Fairgames, boding poorly for the future of that product and team. Maybe this entire initiative was a bad idea, after all? Plus: Death Stranding 2 goes gold, Stellar Blade is coming to PC, rumors percolate about a Grand Theft Auto IV remaster, and more. Then: Listener inquiries! Will Final Fantasy XVII be turn-based? What does the 11th hour saving of Giant Bomb mean for the future of games media? Could Game Pass' undeniable value proposition begin peeling away the Sony hardcore? Who should we cast Obesaga on, so that we can have an overweight cast member for representation's sake?Please keep in mind that our timestamps are approximate, and will often be slightly off due to dynamic ad placement. Your browser is holding you back. Level up here:  https://operagx.gg/SacredSymbols Sponsored by Opera GX! Timestamps:  0:00:00 - Intro0:19:30 - No more sad write-ins0:22:20 - How are we doing?0:31:22 - LSM needs more diversity0:43:46 - This week's "situation"0:47:08 - HBO MAX0:54:09 - Guy waking up meme0:59:22 - Sony FY2024 financials1:20:50 - Capcom continues to dominate1:26:38 - Death Stranding 2 goes gold1:37:18 - Stellar Blade coming to PC1:44:33 - Tati Gabrielle trained on online hate1:57:10 - GTA IV Remaster?2:04:34 - Marvel 1943: Rise of Hydra delayed2:10:21 - PS Plus updates2:13:51 - Fallout Season 2 in December2:17:01 - What We've Been Playing (Indiana Jones and the Great Circle, Clair Obscur: Expedition 33, Doom Eternal, Doom: The Dark Ages, Tomba!)3:16:24 - Final Fantasy returning to turn based3:20:16 - Gatekeeping3:35:18 - Giant Bomb goes independent3:42:44 - Moon Studio in trouble?3:55:14 - More Xbox games to PlayStation4:03:13 - Will the value of Gamepass convert PlayStation users?4:13:43 - Jade Raymond leaves Haven Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices