Podcasts about krustpunkt

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojušies par 90 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai palīdzētu risināt Ukrainas budžeta problēmas. Tomēr nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šo līdzekļu iegūšanai. Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, jo vīlies atbalsta trūkumā. Biedzot ievēlēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes (SEPLP) trešais loceklis. Rēzeknē spriež par "Gora" nodošanu privātuzņēmējam. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškēvica un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojušies par 90 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai palīdzētu risināt Ukrainas budžeta problēmas. Tomēr nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu šo līdzekļu iegūšanai. Režisors Hermanis vairs nevirzīs ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, jo vīlies atbalsta trūkumā. Biedzot ievēlēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdekļu padomes (SEPLP) trešais loceklis. Rēzeknē spriež par "Gora" nodošanu privātuzņēmējam. Aktualitātes Krustpunktā analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškēvica un Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Šur tur pašvaldībās ir nemierīgi - Siguldā notiek varas maiņa, Ogrē briest neapmierinātība ar ilgstošu prombūtnē esošo mēru. Tāda ir tā vietvaru politika. Vai ir kas tāds, kas raizes dara ministrijai, kas pārrauga pašvaldību darbu? Ja runājam par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ir arī citi jautājumi, kas ir uzmanības fokusā. Krustpunktā izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns.  

Šur tur pašvaldībās ir nemierīgi - Siguldā notiek varas maiņa, Ogrē briest neapmierinātība ar ilgstošu prombūtnē esošo mēru. Tāda ir tā vietvaru politika. Vai ir kas tāds, kas raizes dara ministrijai, kas pārrauga pašvaldību darbu? Ja runājam par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ir arī citi jautājumi, kas ir uzmanības fokusā. Krustpunktā izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītāju Raimondu Čudaru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns.  

Tiesībsargs gada laikā ir saņēmis vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un būtu jāreorganizē. Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos. Vai nepieciešama bāriņtiesas reforma, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Liene Lācekle un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Ja nu ir kāds atbildīgs, ļoti grūts un svarīgs darbs, tad tas ir darbs bāriņtiesā. Šī tiesa lemj par cilvēku likteņiem, īpaši par bērnu likteņiem, un ir vajadzīga milzīga iejūtība, lielas zināšanas un gatavību stāties pretī arī spēcīgām negācijām. Bet ne visas bāriņtiesas tiek ar šo galā. Esošā sistēma novecojusi, to ir jāreorganizē, varbūt pat jālikvidē. Ar tik skarbu vērtējumu klajā nāca Latvijas Republikas tiesībsargs. Protams, tas radījis viļņošanos tajos, kas ir saistīti ar bāriņtiesām. Kas satrauc tiesībsargu, vai tiešām situācija ir tik slikta un ko vajadzētu mainīt? Vai tiesībsargs nav pārsteidzies ar skarbiem secinājumiem? Mēģinām rast skaidrību, kas notiek bāriņtiesu darbā. 

Tiesībsargs gada laikā ir saņēmis vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Tiesībsardze Karina Palkova uzskata, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un būtu jāreorganizē. Savukārt Bāriņtiesu darbinieku asociācija aicina sistēmas reformas balstīt faktos. Vai nepieciešama bāriņtiesas reforma, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze, Tieslietu ministrijas Bērnu un jauniešu tiesību departamenta direktore Anastasija Jumakova, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes locekle, Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Liene Lācekle un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Ja nu ir kāds atbildīgs, ļoti grūts un svarīgs darbs, tad tas ir darbs bāriņtiesā. Šī tiesa lemj par cilvēku likteņiem, īpaši par bērnu likteņiem, un ir vajadzīga milzīga iejūtība, lielas zināšanas un gatavību stāties pretī arī spēcīgām negācijām. Bet ne visas bāriņtiesas tiek ar šo galā. Esošā sistēma novecojusi, to ir jāreorganizē, varbūt pat jālikvidē. Ar tik skarbu vērtējumu klajā nāca Latvijas Republikas tiesībsargs. Protams, tas radījis viļņošanos tajos, kas ir saistīti ar bāriņtiesām. Kas satrauc tiesībsargu, vai tiešām situācija ir tik slikta un ko vajadzētu mainīt? Vai tiesībsargs nav pārsteidzies ar skarbiem secinājumiem? Mēģinām rast skaidrību, kas notiek bāriņtiesu darbā. 

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tā liecina OECD dati. Arī veselīga mūža ilgums starp dalībvalstīm ir zemākais. Mēs varam vainot veselības aprūpes pieejamību, kur ir daudz darāmā. Tomēr daudz kas ir arī pašu rokās, piemēram, fiziskā aktivitāte. Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad aicina ziedo bērniem un jauniešiem, kuriem, lai kustētos, nepieciešama regulāra rehabilitacija. Savukārt pārējiem tas ir atgādinājums par kustības nozīmi dzīvē. Krustpunktā diskusijas temats šodien ir tautas sports. Kas nepieciešams, lai sekmētu ikdienas fiziskās aktivitātes un ciktāl valsts līmenī tiek stiprināts tautas sports?  Diskutē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Rīgas maratona organizators un "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs Aigars Nords, "Igo Japiņa sporta aģentūras" īpašnieks un direktors, dažādu velomaratonu rīkotājs Igo Japiņš, sporta žurnālists, "R.R. fonda" valdes priekšsēdētājs un treneris Raimonds Rudzāts.

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tā liecina OECD dati. Arī veselīga mūža ilgums starp dalībvalstīm ir zemākais. Mēs varam vainot veselības aprūpes pieejamību, kur ir daudz darāmā. Tomēr daudz kas ir arī pašu rokās, piemēram, fiziskā aktivitāte. Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad aicina ziedo bērniem un jauniešiem, kuriem, lai kustētos, nepieciešama regulāra rehabilitacija. Savukārt pārējiem tas ir atgādinājums par kustības nozīmi dzīvē. Krustpunktā diskusijas temats šodien ir tautas sports. Kas nepieciešams, lai sekmētu ikdienas fiziskās aktivitātes un ciktāl valsts līmenī tiek stiprināts tautas sports?  Diskutē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Rīgas maratona organizators un "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs Aigars Nords, "Igo Japiņa sporta aģentūras" īpašnieks un direktors, dažādu velomaratonu rīkotājs Igo Japiņš, sporta žurnālists, "R.R. fonda" valdes priekšsēdētājs un treneris Raimonds Rudzāts.

21.gadsimts iezīmējies ar tādu kā digitālo revolūciju – tik daudz kas ir pārcēlies digitālajā vidē, izklaide tajā skaitā. Nu jau varam sacīt, ka ar šādu pieredzi ir izaugusi vesela paaudze. Mainās tekstu uztvere un izpratne, mainās zināšanu apguve. Kā tam pielāgojamies, kā mainās izglītības sistēma un ar ko jārēķinās ekonomikā? Par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Universitātes profesori, dokturantūras skolas direktori Zandu Rubeni.  

21.gadsimts iezīmējies ar tādu kā digitālo revolūciju – tik daudz kas ir pārcēlies digitālajā vidē, izklaide tajā skaitā. Nu jau varam sacīt, ka ar šādu pieredzi ir izaugusi vesela paaudze. Mainās tekstu uztvere un izpratne, mainās zināšanu apguve. Kā tam pielāgojamies, kā mainās izglītības sistēma un ar ko jārēķinās ekonomikā? Par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Universitātes profesori, dokturantūras skolas direktori Zandu Rubeni.  

Piektdienās atskatāmies uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Ir gājis raibi un tēmas, par ko runāt, ir dažādas. Valsts prezidents atdeva Saeimai pārskatīšanai izmaiņas Autoceļu nodevu likumā, par kurām sāka vairāk runāt jau pēc budžeta pieņemšanas. Sabiedrisko mediju temats nepazūd no uzmnanības loka Latvijā –būs nākamais mēģinājums apstiprināt trešo sabiedrisko mediju uzraugu padomes locekli. Bet Lietuvas galvaspilsētā mītiņā sava sabiedriskā medija aizstāvībai sanāca 10 tūkstoši protestētāju. Tikmēr tas, kas notiek okeāna viņā pusē arvien dara bažīgus. Runa ir ne tikai par miera plānu Ukrainai, bet arī ASV drošības stratēģiju. Gaišā nots šīs nedēļas notikumu virknē – sākas labdarības maratons "Dod pieci!". Krustpunktā aktualitātes vērtē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un portāla "LASI.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas TV šova "Pārdziedi mani" vadītāju aktrisi Mariju Linarti.  

Piektdienās atskatāmies uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Ir gājis raibi un tēmas, par ko runāt, ir dažādas. Valsts prezidents atdeva Saeimai pārskatīšanai izmaiņas Autoceļu nodevu likumā, par kurām sāka vairāk runāt jau pēc budžeta pieņemšanas. Sabiedrisko mediju temats nepazūd no uzmnanības loka Latvijā –būs nākamais mēģinājums apstiprināt trešo sabiedrisko mediju uzraugu padomes locekli. Bet Lietuvas galvaspilsētā mītiņā sava sabiedriskā medija aizstāvībai sanāca 10 tūkstoši protestētāju. Tikmēr tas, kas notiek okeāna viņā pusē arvien dara bažīgus. Runa ir ne tikai par miera plānu Ukrainai, bet arī ASV drošības stratēģiju. Gaišā nots šīs nedēļas notikumu virknē – sākas labdarības maratons "Dod pieci!". Krustpunktā aktualitātes vērtē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un portāla "LASI.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.  

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, to manām politiķu rīcībā jau kādu laiku. Būs arī oficiālais priekšvēlēšanu laiks un tad jau Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam (KNAB) būs jāseko līdzi visiem partiju  tēriņiem. Un tā nav vien formalitāte, jo partijas ir arī saskārušās ar reālu valsts finansējuma apturēšanu pārkāpumu dēļ. KNAB ir arī citas aktuālas lietas, piemēram, krimināllieta pret Valmieras novada amatpersonām. Krustpunktā izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa un žurnāla "IR" žurnāliste Baiba Litvina.   

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, to manām politiķu rīcībā jau kādu laiku. Būs arī oficiālais priekšvēlēšanu laiks un tad jau Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam (KNAB) būs jāseko līdzi visiem partiju  tēriņiem. Un tā nav vien formalitāte, jo partijas ir arī saskārušās ar reālu valsts finansējuma apturēšanu pārkāpumu dēļ. KNAB ir arī citas aktuālas lietas, piemēram, krimināllieta pret Valmieras novada amatpersonām. Krustpunktā izvaicājam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Jēkabu Straumi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa un žurnāla "IR" žurnāliste Baiba Litvina.   

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Jaunās autoceļu nodevu jeb vinješu normas ir raisījušas uzņēmēju satraukumu. Kā tās ietekmēs tautsaimniecību un kādēļ protesti ir sākušies tikai pēc 2026.gada budžeta pieņemšanās? Krustpunktā diskutē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (Jaunā Vienotība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Saeimas deputāti Edgars Putra (Apvienotais saraksts) un Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā). Sazināmies ar Saeimas frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāju Edmundu Jurēvicu. Šķita jau, ka opozīcija nokavēja, saceļot neapmierinātību par jaunajām autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām cenām, ko bija paredzēts ieviest no 2026. gada. Bet šodien, 10. decembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Saeimas deputātiem vēlreiz būs jāizsver visi par un pret. Arī finanšu ministrs faktiski atzina kolēģiem, ka visi aspekti cenu celšanai nemaz nebija rūpīgi izsvērti. Vinjetes Latvijā nav jāpērk ikvienam, kā tas ir dažās citās Eiropas valstīs. Bet nu nav arī tā, ka tas skar tikai lielākus uzņēmumus. Un ceļu lietošanas nodeva ir tikai viena no izmaksu pozīcijām, ja runājam par auto uzturēšanu un izmantošanu. Mēs jau maksājam auto nodokli, maksājam akcīzi degvielai, ir citi izdevumi. Tāpēc Krustpunktā runājam vispirms par vinjetēm un kāda varētu būt tālākā arī Saeimas rīcība šajā jautājumā. Bet ir svarīgi palūkoties uz visu nozari kopumā, kāda ir vispār Latvijas politika, ja runājam par autotransporta uzturēšanas izmaksām Latvijā, un cik tā ir salāgota arī ar citām kaimiņvalstīm. 

Garās rindas, mediķu trūkums - veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar finansējuma deficītu. Vai ir kādas cerības, ka kādā no jomām kaut kas varētu mainīties uz labo pusi 2026. gadā? Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa, Latvijas lauku ģimeses ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Līga Kozlovska, veselības aprūpes finansēšanas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Edgars Labsvīrs un SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Kārtējo reizi atlikta tā sauktā divu grozu sistēma veselības aprūpē, kas paredzēja valsts apmaksātus pakalpojumus nodrošināt tikai sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām īpašām iedzīvotāju grupām. Sākotnēji bija paredzēts, ka sistēma stāties spēkā jau 2019.gadā, tomēr to vairakkārt atlika. Tagad izskatās, ka no šīs domas varētu atteikties pavisam. Bet, uz kādu finansēšanas sistēmu veselības aprūpē pāries? Ar pašreizējo naudas nav pietiekoši, rindas uz pakalpojumiem ir garas, kam ir iespēja, tie izmanto veselības apdrošināšanas polises vai maksā no savas kabatas. Un vissliktākajā situācijā tad nonāk sociāli neaizsargātākā iedzīvotāju daļa. Kā mainīt veselības aprūpes finansēšanu?

Garās rindas, mediķu trūkums - veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar finansējuma deficītu. Vai ir kādas cerības, ka kādā no jomām kaut kas varētu mainīties uz labo pusi 2026. gadā? Krustpunktā analizē Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa, Latvijas lauku ģimeses ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja Līga Kozlovska, veselības aprūpes finansēšanas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Edgars Labsvīrs un SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Kārtējo reizi atlikta tā sauktā divu grozu sistēma veselības aprūpē, kas paredzēja valsts apmaksātus pakalpojumus nodrošināt tikai sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām īpašām iedzīvotāju grupām. Sākotnēji bija paredzēts, ka sistēma stāties spēkā jau 2019.gadā, tomēr to vairakkārt atlika. Tagad izskatās, ka no šīs domas varētu atteikties pavisam. Bet, uz kādu finansēšanas sistēmu veselības aprūpē pāries? Ar pašreizējo naudas nav pietiekoši, rindas uz pakalpojumiem ir garas, kam ir iespēja, tie izmanto veselības apdrošināšanas polises vai maksā no savas kabatas. Un vissliktākajā situācijā tad nonāk sociāli neaizsargātākā iedzīvotāju daļa. Kā mainīt veselības aprūpes finansēšanu?

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Normunds Grūzītis. Elektroenerģijas deficīts, cīņa par resursiem, globālās sasilšanas veicināšana, dabas piesārņošana - tie ir daži vides aspekti, kas tiek minēti kā blaknes straujajai mākslīgā intelekta attīstībai pasaulē. Daudzi tā ienākšanu mūsu sadzīvē dēvē par jaunu civilizācijas posmu, kas līdzšinējo dzīvi mainīs uz neatgriešanos. Nav šaubu, ka mākslīgā intelekta izstrāde notiek progresa vārdā, apturēt to nevar. Bet par visām blaknēm un sekām joprojām mums ir diezgan miglains priekšstats. Viens ir diezgan droši - mēs šobrīd atrodamies strauju pārmaiņu viducī un, ņemot vērā mūsu katra zināšanas un varēšanu, nebūs viegli pielāgoties jaunajai realitātei. Bet kāda tā ir un kas Latvijā jādara varbūt pat politiskā līmenī, lai jaunā realitāte daudziem nenestu nepatīkamas mieles? 

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Normunds Grūzītis. Elektroenerģijas deficīts, cīņa par resursiem, globālās sasilšanas veicināšana, dabas piesārņošana - tie ir daži vides aspekti, kas tiek minēti kā blaknes straujajai mākslīgā intelekta attīstībai pasaulē. Daudzi tā ienākšanu mūsu sadzīvē dēvē par jaunu civilizācijas posmu, kas līdzšinējo dzīvi mainīs uz neatgriešanos. Nav šaubu, ka mākslīgā intelekta izstrāde notiek progresa vārdā, apturēt to nevar. Bet par visām blaknēm un sekām joprojām mums ir diezgan miglains priekšstats. Viens ir diezgan droši - mēs šobrīd atrodamies strauju pārmaiņu viducī un, ņemot vērā mūsu katra zināšanas un varēšanu, nebūs viegli pielāgoties jaunajai realitātei. Bet kāda tā ir un kas Latvijā jādara varbūt pat politiskā līmenī, lai jaunā realitāte daudziem nenestu nepatīkamas mieles? 

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Latvijā šīs nedēļas centrālais notikums ir 2026. gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā, tikmēr pasaules uzmanības fokusā ir centieni panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Notiek intensīvas sarunas. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes kopā ar kolēģiem.  Vērtē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, izdevuma "SestDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, un portāla "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona "Dod pieci!" vēstnesi Elīnu Baltskaru.  

Ir pagājušas divas nedēļas, kopš Saeima viņu vienbalsīgi ievēlēja amatā. Krustpunktā izvaicājam jaunievēlēto ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.  

Ir pagājušas divas nedēļas, kopš Saeima viņu vienbalsīgi ievēlēja amatā. Krustpunktā izvaicājam jaunievēlēto ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod aģentūras LETA žurnālists Gatis Kristovskis un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.  

Vai Latvijas pierobežā jānojauc dzelzceļa sliedes un uzbērumi, kas savieno mūs ar kaimiņu agresorvalstīm? Par to tagad spriež vairākās ministrijās un drošības iestādēs. Kāda tam būtu ietekme drošības jomā un ekonomikā, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubēvičs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Roberts Zīle un Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks. Sliedes uz Krieviju vajag nojaukt. Šis jautājums pēdējās dienās nonāca sabiedrības uzmanības centrā. Ir izveidota pat īpaša darba grupa valsts līmenī, kas izvērtēs par un pret. Domājot par šo diskusiju, sākumā šķita, varbūt jāsagaida tās secinājumi, tad varētu arī veidot sarunu Krustpunktā. Bet interese par šo tematu aug, šķiet, publiskajā telpā parādās aizvien lielāks spiediens un tiek lietoti diezgan vienkāršoti argumenti, kas lika domāt, ka laikam nevar gaidīt nākamo gadu un tikai tad sabiedrībai piedāvāt kādus izvērstākus spriedumus. Tāpēc lūkojam saprast, kas ir svarīgākie aspekti, kurus ir jāizvērtē, lai pieņemtu vislabāko un izsvērtāko lēmumu. 

Sabiedriskā transporta padome jau septembrī sprieda, ka dotētais reģionālo autobusa pārvadījumu tīkls nākamgad būs par 16% mazāks. Tas tika skaidrots ar pasažieru plūsmas mazināšanos un iedzīvotāju paradumu maiņu, un, protams, sabalansētiem budžeta risinājumiem, kā mēdz saukt arī naudas trūkumu. Par to neapmierinātību izteica valdības koalīcijas partneri un Satiksmes ministrija apņēmās meklēt risinājumus, kā samazinājumu padarīt mazāk apjomīgu un iedzīvotājiem nesāpīgāku. Kas sagaida reģionālo autobusu lietotājus? Krustpunktā diskutē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Madonas novada priekšsēdētājs Agris Lungevičs, satiksmes ministra padomnieks Kristaps Zaļais un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.  

Spriedze koalīcijas partiju starpā nerimst, un pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas būs jādomā, kā valdībai strādāt turpmāk. Par Latvijas politisko situāciju un arī starptautiskiem notikumiem Krustpunktā Lielā intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Ir jāpieņem budžets, un tad valdības koalīcija raudzīs, vai un kā kopā strādāt tālāk. Šāds paziņojums izskanējis ne reizi vien. Tiesa, nemitīgi tiek atgādināts, ka valdības Latvijā krīt tad, kad iezīmējusies jauna koalīcija. Bet šobrīd, šķiet, nekā tāda nav. Lai kā ar to būtu, tomēr līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir vairāki mēneši, un valdība ar parlamenta vairākuma aizmuguri ir svarīga, īpaši jau pašreizējos sarežģītajos laikos.  Kā Valsts prezidents redz iekšpolitiskās situācijas attīstību un, protams, arī kā vērtē to, kas notiek starptautiskajā arēnā?

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu, ko tas prasīs no budžeta nākamgad un tuvākajos gados? un vai izdodas mazināt saspīlējumu valdības koalīcijas partneru starpā? Krustpunktā izvaicājam satiksmes ministru Ati Švinku (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Latvijā pēdējos gados redzam arvien vairāk iebraucēju no citām kultūrām. Un aktuāls ir jautājums, cik veiksmīgi imigranti integrējas mūsu sabiedrībā? Kā neuzkāpt uz grābekļiem, kas bijuši citām Eiropas valstīm, kur izveidojušas lielas un noslēgtas imigrantu kopienas. Protams, ātrā atbilde būtu – nelaist nevienu iekšā, bet realitāte ir sarežģītāka. Gan tādēļ, ka esot Eiropas Savienībā, durvis aizvērt pavisam neizdosies, turklāt arī pašiem ir demogrāfijas un tālāk gaidāmas darbaspēka problēmas. Tādēļ par integrāciju jādomā būs. Par to būs diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Kultūras un mākslas institūta vadošā pētniece Maija Spuriņa, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingemārs Līdaka un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Andrejs Judins.  

Priekšlikumi nākamā gada budžetā par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansējumu uzjundīja diskusiju arī par Mediju atbalsta fonda darbību, kas darbojas SIF ietvaros. Jāatzīst, ka arī pašu mediju starpā ne tuvu nav vienprātības par to, kā šim fondam jādarbojas ideālajā variantā, daudz strīdu ir bijis arī iepriekš. Bet līdzās tam arī no citām pusēm izskan jautājumi, vai un kā valstij jāatbalsta privātie mediji? Krustpunktā mēģinām rast atbildes uz šiem jautājumiem. Diskutē Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Gatis Liepiņš (Jaunā Vienotība) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).   

Krustpunktā Lielā intervija Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Katram noteikti ir savas sajūtas, sekojot līdzi ziņām pasaulē, bet nav šaubu, ka mierpilns gaidāmais adventes laiks šogad nebūs. Pirmkārt, Krievijas agresijas dēļ, bet arī tāpēc, ka Ukrainai kļūst arvien grūtāk. Diemžēl arī ASV jaunā politika raisa pastāvīgas bažas. Tagad uzmanības centrā ir kārtējie Trampa miera centieni. Netaisnīgs miers, kā rāda vēsture, arī var būt bumba ar laika degli. Pēc mūsu sabiedrības viļņošanās ap pretvardarbības konvenciju, šķiet, 18. novembris atkal visus vairāk vienoja. Bet cik šī vienotība ir dziļa vai virspusēja? Ko mēs vispār domājam par savu valsti, par savu neatkarību, par mums kā sabiedrību?  Arī par šo domājot, saruna ar pētnieci Ievu Bērziņu. Bet sākotnēji satikties un aicināt uz sarunu mudināja ziņas pētījumu, kur aplūkots, ko jaunieši domā par patriotismu un Latviju, kura veidošanā arī Ieva Bērziņa bija iesaistīta.

Esam nosvinējuši Latvijas 107. dzimšanas dienu un jau paspējuši pēc tam apspriest gan valsts budžetu, gan turpināt gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Amatā ir apstiprināts jauns ģenerālprokurors. Bet pasaulē atkal nākas runāt par Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Krustpunktā aktualitātes analizē domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

Naudas taupīšana, ierēdņu skaits, darba organizēšana un birokrātija valsts pārvaldē. Krustpunktā izvaicājam Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Rediģēšanas skandāls BBC: kā tas ietekmē Latvijas mediju vidi? Analizē Sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Junga analītiskās psiholoģijas terapeits apmācībā, filosofs, sociologs Vents Sīlis, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks. Ne tikai Latvijā, visā Rietumu pasaulē lielie plašsaziņas līdzekļi saskaras ar pieaugošu spiedienu un kritiku par savu darbu. Ne vien no ārpuses. Arī iekšpusē notiek nebeidzamas diskusijas, kā labāk strādāt, kādu mediju politiku īstenot. Pozicionēties vai nepozicionēties kādā no jautājumiem; reaģēt vai nereaģēt uz dažādiem spiedieniem, kas arī neizbēgami nāk pa žurnālistiem un redakcijām.  Pagājušās nedēļas notikumi ap britu raidsabiedrību BBC, kad atkāpās tās vadība, bija viens no tādiem spilgtākajiem piemēriem, cik sarežģītā situācijā var nonākt pat pasaules gigants tad, kad pieļauj savā darbā kļūdas. Arī Latvijas mediji un īpaši sabiedriskais medijs, strādā tādas plašas kritikas krustugunīs. No vienas puses tas, protams, labi, jo liek arī mums pastāvīgi domāt par sava darba kvalitāti. No otras puses, tam seko arī politiskais spiediens ar virkni iespējamām sekām. Kā šādos apstākļos strādāt pēc iespējas labāk sabiedrības labā, tā, lai arī mūsu auditorija saprot, ko un kāpēc mēs darām?  Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienās medijiem ir pozicionēšanās, kā to esam nodēvējuši, īsta vai šķietama. Liekas, tas lielā mērā raksturo to krīzi, kādā nonākusi BBC, un runa šeit ir noteikti arī par mums, tātad subjektivitāte. Nespēja būt pilnīgi neitrālam, vienalga, vai tas ir Palestīnas jautājums, nacionālais jautājums, migranti, Stambulas konvencija un tā var turpināt. Vai tā ir problēma?  

Saistībā ar politiķu rosināto diskusiju par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likvidāciju Krustpunktā studijā aicinājām SIF Sekretariāta direktori Inesi Kalvāni, kuru iztaujājam kopā ar TVNET grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un "Dienas Biznesa" žurnālistu Jāni Goldbergu.  

Gada inflācija Latvijā sasniegusi jau 4,3 procentus par spīti Ekonomikas ministrijas centieniem mazināt pārtikas cenas, bet tas nav vienīgais, kas padara mūsu dzīvi dārgāku. Kādēļ šāda inflācija? Par to diskutējam Krustpunktā, kad studijā ir Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Saeimas tautsaimniecības komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama.  

Konceptuāli nākamā gada budžeta projekts ir apstiprināts. Taču faktiski Latvijā jau ir mazākumvaldība, un gala lasījumam daudzas partijas ir apņēmušās visādas prasības, lai maksimāli gūtu labumu sev. Vai mēs netuvojamies valsts mēroga drāmai? Par to Krustpunktā diskutē Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji: premjerministres parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Jaunā vienotība"), Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija priekšsēdētāja vietniece Aiva Vīksna un Saeimas frakcijas "Latvija pirmajā vietā" deputāte Ramona Petraviča.   

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, profesors Māris Taube. Divi raidījuma vadītāja Aida Tomsona ieraksti "Facebook" pagājušajā nedēļā raisījuši lielu interesi un arī atgriezeniskā saite bija mērojama daudzos tūkstošos. Tas licis aizdomāties, ka par ierakstos skarto tematu jāturpina saruna Krustpunktā. Neparasti lielo interesi ir raisījuši arī notikumi saistībā ar Stambulas konvenciju. Bet ieraksti nebija par pašu konvenciju, bet par bažām, ko daļa sabiedrības ar šo konvenciju saista, proti, par mūsu dzimumu identitāti. Daudziem, Latvijā radušās gandrīz vai histēriskas bailes no tā, ka mēs tagad vīriešu pārtaisīsim par sievietēm un sievietes par vīriešiem, turpmāk mūsu bērni vairs nezinās, kas viņi ir, būs nevis viņa vai viņš, bet višs. Protams, viens no interesantiem jautājumiem - kāpēc tā ir vispār kļuvusi politiski tik karsta tēma? Daļēji mēs to esam importējuši no Amerikas, tur šis temats ir topā ne jau vienu gadu vien. Tāpēc ir jājautā, cik tā tiešām ir liela problēma? Paralēli jāsaprot, kāpēc kaut kas tāds vispār ir aktuāls, kāpēc ir tādi cilvēki, kas nezina, kas viņi ir, kas nav apmierināti ar savu identitāti, grib to mainīt? Un ko tad ar viņiem darīt - pāraudzināt, salabot, aizliegt, ielikt cietumā? Atbildes mēģinām rast sarunā ar profesoru Māri Taubi.

Joprojām visas emocijas šonedēļ rotējušas ap Stambulas konvenciju. Denonsēšanas likumu Valsts prezidents atdeva parlamentam atpakaļ, gala lēmumu pieņems nākamā Saeima, tikmēr ielās pulcējas protesta dalībnieki. Aktualitātes Krustpunktā analizē ziņu aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Teterenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.  

Ir noslēdzies protesta mītiņš pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Krustpunktā diskutējam par izskanējušo. Sazināmies ar politisko partiju pārtāvjiem. Studijā diskutē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politologs Andis Kudors.  Viedokli izsaka Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības, Edgars Tavars no Apvienotā saraksta, Edmunds Jurēvics no Jaunās Vienotības.

Valsts drošība ir šobrīd galvenā prioritāte Latvijā. Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs. Pēdējo dienu kaislības ap Saeimas lēmumiem bijušas tik skaļas, ka ir arī bijis pamats domāt par valdības krīzi. Liekas, ka vien nākamā gada budžeta pieņemšana kavē politiķus rīkoties radikālāk. Tas tāpēc, ka saspringta situācija nav tikai Latvijas iekšpolitikā, visas Eiropas drošības jomā ir pamatīgi izaicinājumi. Ir jāpieņem budžets, kurā īpaša prioritāte ir atvēlēta aizsardzības jomai. Par krīzēm, par izaicinājumiem, to, kā sevi sargāsim, saruna Krustpunktā ar Andri Sprūdu.

Tiešraide no Doma laukuma. Protesta mītiņš pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai arī Saeima 5. novembrī pēc prezidenta lēmuma neizsludināt likumu par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu lēma šo jautājumu atstāt nākamā sasaukuma pārziņā, cilvēki aicināti pulcēties Rīgā, Doma laukumā, kā arī vairākās citās Latvijas pilsētās, lai aktualizētu jautājumu par vardarbības novēršanu un vardarbībā cietušo aizstāvību. Sanākušos Doma laukumā uzrunāja Velta Čebotarenoka, Dainis Īvāns, Anna Belkovska un Indulis Paičs. No studijas, kas pārcēlusies uz Latvijas Radio balkonu, notiekošajam līdzi seko un diskutē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un politologs Andis Kudors. Uzklausām mūsu korespondenti Agniju Lazdiņu, kas atrodas Doma laukumā un vaicā tiem, kas sanākuši, kas viņus mudinājis ieraksties. Sazināmies ar Annu Lieni Brokāni, kas stāsta par akcijas norisi Cēsīs. Par protesta norisi Liepājā stāsta Dzintars Hmieļeviskis, par akciju Daugavpilī stāsta Vitālijs Meinerts. Pēc tiešraides diskusiju turpinājums Krustpunktā speciālizlaidumā.    

Jau daudzus gadus redzam, cik ļoti informācijas tehnoloģijas un saziņas kanāli ietekmē informācijas apriti un iedzīvotāju noskaņojumu. Kā vairot sabiedrības noturību pret jauno tehnoloģiju radītajiem drošības riskiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Rīgas Stradiņa universitātes RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Pēdējo dienu notikumi ap Stambulas konvenciju ļoti spilgti izgaismo riskus, par kuriem esam runājuši jau iepriekš. Proti, ar mums var itin viegli manipulēt. Konvencija ir sašķēlusi sabiedrību divās pretējās nometnēs, abas puses viena otru vaino muļķībā, nespējā kritiski domāt. Ir argumenti, kas parādās publiskajā telpā, kuri reizēm liek saķert galvu. Ir skaidrs, ka mūsu spēja pašiem lasīt, izšķirt, pieņemt kādus atbildīgus lēmumus vismaz daļā sabiedrības ir ļoti vāja. Ja runa būtu tikai par konvenciju, varētu kaut kā vieglāk samierināties. Bet stāsts jau nav tikai par viena dokumenta lasīšanu. Tehnoloģijām attīstoties, mūsu spēja pamanīt apmānu nonāk arvien lielākā riska zonā. Notikumi citās valstīs rāda, ka tas var kļūt pat par nacionālās drošības jautājumu. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai paaugstinātu mūsu spēju pretoties apzinātiem nodomiem mūs apkrāpt, piemuļķot, varbūt pat pakļaut?

Līdz ar Zaļo un zemnieku savienības piesliešanos opozīcijai jautājumā par Stambulas konvenciju ir parādījusi valdības nestabilitāti – var būt jautājumi, kur tā nespēj nodrošināt balsis parlamentā pat, ja valdībā lēmums ir pieņemts. Budžetam atbalstu it kā sola visas valdības partijas, bet ar to jau viss nebeigsies, līdz nākamajām vēlēšanām, jaunai Saeimai un un jaunai koalīcijai vēl vesels gads un daudz darāmā. Nevar neņemt vērā arī politisko fonu un sabiedrības aktivitāti, ko izraisīja Saeimas balsojums par Stambulas konvenciju un prezidenta lēmums to nodot otrreizējai caurlūkošanai. Kādas ir šīs koalīcijas iespējas, vai un kādas ir alternatīvas, galu galā, ko vēlamies sagaidīt no izpildvaras gada garumā līdz nākamajām vēlēšanām? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore socioloģe Liene Ozoliņa.  

Pēc Saeimas pagājušās nedēļas balsojuma par izstāšanos no konvencijas pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sabiedrības aktivitāte šķiet sasniegusi sen neredzētu līmeni. Par šiem procesiem un diskusiju kvalitāti saruna raidījumā. Pievēršamies arī citiem jautājumiem, tostarp valodniecības aktualitātēm. Krustpunktā runājam ar žurnāla "Domuzīme" galveno redaktori Rudīti Kalpiņu.    

Par spīti protestētājiem, arī daudzu vietējo un ārvalstu institūciju aicinājumam, Saeima nobalsoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Valsts prezidents par likuma izsludināšanu lemšot, ņemot vērā juridiskus un valstiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus. Šis notikums šonedēļ ir pilnībā apēnojis citus, lai gan ir bijušas arī citas politiski svarīgas lietas, piemēram,  virzība ekspremjera lidojumu lietā ar vienu apsūdzēto, valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršana Jūrmalas mēram. Nedēļas aktualitātes analizējam Krustpunktā. Studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.