Podcasts about krustpunkt

Notikumi Tuvajos Austrumos ir vistiešākajā veidā skāruši arī mūs. Simtiem tūristu iesprūduši reiz šķietami tik drošajos galamērķos, tagad jādomā, kā viņiem atgriezties mājās. Tepat uz vietas – degvielas cenu lēciens, turklāt praktiski uzreiz, nevis kā vajadzētu būt – ar laika nobīdi. Un, protams, lielais jautājums – ar ko tas viss beigsies? Līdzās tam šonedēļ bijuši arī citi mazāka mēroga notikumi. Par reakciju uz Irānā notiekošo un arī citām nedēļas aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un TV3 "900 sekundes" producente un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Notikumi Tuvajos Austrumos ir vistiešākajā veidā skāruši arī mūs. Simtiem tūristu iesprūduši reiz šķietami tik drošajos galamērķos, tagad jādomā, kā viņiem atgriezties mājās. Tepat uz vietas – degvielas cenu lēciens, turklāt praktiski uzreiz, nevis kā vajadzētu būt – ar laika nobīdi. Un, protams, lielais jautājums – ar ko tas viss beigsies? Līdzās tam šonedēļ bijuši arī citi mazāka mēroga notikumi. Par reakciju uz Irānā notiekošo un arī citām nedēļas aktualitātēm runājam Krustpunktā. Aktualitātes vērtē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks un TV3 "900 sekundes" producente un žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne.  

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Pēc pēdējiem notikumiem Tuvajos Austrumos šķiet, ka cerības uz zemākām cenām veikalos sadrūp, jo degvielas tirgotāji ir ļoti operatīvi reaģējuši uz naftas cenu pieaugumu biržās. Par šo tematu un arī citiem valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sadarbības izbeigšanu ar agresorvalstīm runājam Krustpunktā, kad izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Andrejs Vasks.  

Esošais partiju finansēšanas modelis ir spēka jau vairākus gadus, un daudzas partijas saņem pat ļoti dāsnu finansējumu no valsts budžeta. Bet cik lietderīgi tas tiek izlietots? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Studijā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, politoloģe Iveta Kažoka. Sazināmies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvi Vinetu Ostrovsku, kā uzklausām partiju pārstāvjus: Partijas "VIENOTĪBA" valdes priekšsēdētāju, partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes locekli Edmundu Jurēvicu, partijas "Latvija pirmajā vietā" valdes priekšsēdētājs Aināru Šleseru un Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāju Sigordu Stradiņu. Pēdējās dienās vairākām politiskajām partijām ir radušās finansiāla rakstura nepatikšanas. Vispirms Nacionālajai apvienībai būs jāatmaksā valstij pāri par 200000, ko tā pārtērēja iepriekšējās vēlēšanās. Partija nespēja tiesā pierādīt savu taisnību. Savukārt "Stabilitātei!" vairs nesaņems valsts finansējumu gandrīz 200000 apmērā, jo viņiem Saeimā izjuka frakcija, virknei deputātu to pametot. Protams, tās ir partiju pašu problēmas, un mums gar to nav lielas daļas. Bet ko vispār partijas ar piešķirto naudu dara? Jo valsts gadā atvēl politisko organizāciju uzturēšanai gandrīz 7 miljonus un vēl jau arī tās piesaista ziedojumus. Šo tematu mums regulāri aktualizē klausītāji, kas apšauba naudas piešķiršanas lietderīgumu, bet arī eksperti studijā reizēm par to ieminas, sakot, ka naudu taču varēja izlietot krietni efektīvāk, nekā tas šobrīd notiek. par ko ir runa un ko lietas labā var darīt?

Esošais partiju finansēšanas modelis ir spēka jau vairākus gadus, un daudzas partijas saņem pat ļoti dāsnu finansējumu no valsts budžeta. Bet cik lietderīgi tas tiek izlietots? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Studijā diskutē sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens, politoloģe Iveta Kažoka. Sazināmies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvi Vinetu Ostrovsku, kā uzklausām partiju pārstāvjus: Partijas "VIENOTĪBA" valdes priekšsēdētāju, partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes locekli Edmundu Jurēvicu, partijas "Latvija pirmajā vietā" valdes priekšsēdētājs Aināru Šleseru un Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāju Sigordu Stradiņu. Pēdējās dienās vairākām politiskajām partijām ir radušās finansiāla rakstura nepatikšanas. Vispirms Nacionālajai apvienībai būs jāatmaksā valstij pāri par 200000, ko tā pārtērēja iepriekšējās vēlēšanās. Partija nespēja tiesā pierādīt savu taisnību. Savukārt "Stabilitātei!" vairs nesaņems valsts finansējumu gandrīz 200000 apmērā, jo viņiem Saeimā izjuka frakcija, virknei deputātu to pametot. Protams, tās ir partiju pašu problēmas, un mums gar to nav lielas daļas. Bet ko vispār partijas ar piešķirto naudu dara? Jo valsts gadā atvēl politisko organizāciju uzturēšanai gandrīz 7 miljonus un vēl jau arī tās piesaista ziedojumus. Šo tematu mums regulāri aktualizē klausītāji, kas apšauba naudas piešķiršanas lietderīgumu, bet arī eksperti studijā reizēm par to ieminas, sakot, ka naudu taču varēja izlietot krietni efektīvāk, nekā tas šobrīd notiek. par ko ir runa un ko lietas labā var darīt?

Kopš 2022.gada preču eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies, bet ne tik lielā apmērā kā gribētos, ja domājam par ekonomisko sakaru saraušanu ar agresorvalsti. Jāuzsver gan, ka Latvijas uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju, ir būtiski samazinājies un liela daļa eksporta bilancē ir preču tranzīts, kas nāk no citām valstīm. Tomēr tā ir mūsu robeža, pār kuru agresorvalstī pērn nonākušas preces gandrīz miljarda eiro apmērā. Arī sankciju pārkāpumu skaita ziņā Latvija ir viena no rekordistēm. Vai kaut kas ir jāmaina? Krustpnktā diskutē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls,  Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš un Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītāja vietnieks Jānis Vitenbergs.  

Kopš 2022.gada preču eksporta apjoms uz Krieviju ir samazinājies, bet ne tik lielā apmērā kā gribētos, ja domājam par ekonomisko sakaru saraušanu ar agresorvalsti. Jāuzsver gan, ka Latvijas uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju, ir būtiski samazinājies un liela daļa eksporta bilancē ir preču tranzīts, kas nāk no citām valstīm. Tomēr tā ir mūsu robeža, pār kuru agresorvalstī pērn nonākušas preces gandrīz miljarda eiro apmērā. Arī sankciju pārkāpumu skaita ziņā Latvija ir viena no rekordistēm. Vai kaut kas ir jāmaina? Krustpnktā diskutē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls,  Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš un Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītāja vietnieks Jānis Vitenbergs.  

Ir sācies vēl karš viens karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Sestdien, 28. februārī, Izraēla un ASV uzsāka militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā. Triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā. Kara sekas jau izjūt ne tikai irāņi vien. Kā ASV un Izraēlas triecieni Irānai ietekmēs ģeopolitisko un arī ekonomisko situāciju pasaulē kopumā? Krustpunktā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Līdsas Universitātes programmas Arābu valoda un politika absolvente Austra Laima Aprāne, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.  

Ir sācies vēl karš viens karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Sestdien, 28. februārī, Izraēla un ASV uzsāka militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā. Triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā. Kara sekas jau izjūt ne tikai irāņi vien. Kā ASV un Izraēlas triecieni Irānai ietekmēs ģeopolitisko un arī ekonomisko situāciju pasaulē kopumā? Krustpunktā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Līdsas Universitātes programmas Arābu valoda un politika absolvente Austra Laima Aprāne, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.  

Ir sācies vēl karš viens karš Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēla trešo dienu turpina veikt uzlidojumus mērķiem Irānā. Sestdien, 28. februārī, Izraēla un ASV uzsāka militāru operāciju, lai likvidētu "eksistenciālos draudus, ko rada Irānas teroristiskais režīms". ASV un Izraēlas spēki ir veikuši triecienus pa mērķiem Irānas teritorijā. Triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā. Kara sekas jau izjūt ne tikai irāņi vien. Kā ASV un Izraēlas triecieni Irānai ietekmēs ģeopolitisko un arī ekonomisko situāciju pasaulē kopumā? Krustpunktā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, Līdsas Universitātes programmas Arābu valoda un politika absolvente Austra Laima Aprāne, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede.  

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām. Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar skeletona treneri Ivo Šteinbergu.  

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām. Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.  

Par elektroenerģijas ražošanu, šķiet, mums nekad nav bijusi tik liela interese kā pēdējos gados. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā vispirms pieauga elektrības cena, tad sākām steidzami meklēt alternatīvus elektrības ražošanas veidus. Tālāk to visu ietekmē nepatika pret vēja izmantošanu, cīņa šajā laukā. Ko par to visu saka Latvijas lielais valsts ražotājs "Latvenergo"? Krustpunktā izvaicājam "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Par elektroenerģijas ražošanu, šķiet, mums nekad nav bijusi tik liela interese kā pēdējos gados. Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā vispirms pieauga elektrības cena, tad sākām steidzami meklēt alternatīvus elektrības ražošanas veidus. Tālāk to visu ietekmē nepatika pret vēja izmantošanu, cīņa šajā laukā. Ko par to visu saka Latvijas lielais valsts ražotājs "Latvenergo"? Krustpunktā izvaicājam "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs un Latvijas TV raidījumā "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai tiesnešu speciālo pensiju likumu, kas maina šo pensiju aprēķināšanas un saņemšanas kārtību. Prezidents norāda uz riskiem mazināt tiesu neatkarību. Plašāk par to diskutējam arī raidījumā Krustpunktā. Vērtē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Tieslietu padomes priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns. Kad pirms vairākiem gadiem tika nolemts, ka pensionēšanās vecums tiek paaugstināts līdz 65 gadiem, izdienas pensijām tolaik neiznāca pievērsties. Pēc tam politiķiem ilgi nepietika drosmes rīkoties. Daudzu gadu garumā cilvēki ir zvanījuši Brīvajā mikrofonā un teikuši, ka tas ir negodīgi, kāpēc visiem pensionēšanās vecums palielinās, bet atsevišķām kategorijām nē? Bet pagājušā gadā arī droši vien pieaugušā finansiālā spiediena dēļ valdība un Saeima bija nobriedusi rīkoties. Šķita, ka jautājums beidzot kaut daļēji būs sakārtots. Bet pagājušā nedēļā Valsts prezidents vienu no likumiem tomēr atgrieza atpakaļ parlamentam neparakstītu. Tiesneši un prokurori nav parasti cilvēki, un viņiem tāpat vienas sociālās garantijas pasliktināt nedrīkst. Tā mēs nolasījām prezidenta vēstījumu, runājot par šīm divām kategorijām. Kāpēc tā, kā to saprast, ko tas nozīmē attiecībā pret pārējo sabiedrību un vai tiešām tas ir pareizi?   

Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai tiesnešu speciālo pensiju likumu, kas maina šo pensiju aprēķināšanas un saņemšanas kārtību. Prezidents norāda uz riskiem mazināt tiesu neatkarību. Plašāk par to diskutējam arī raidījumā Krustpunktā. Vērtē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Tieslietu padomes priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns. Kad pirms vairākiem gadiem tika nolemts, ka pensionēšanās vecums tiek paaugstināts līdz 65 gadiem, izdienas pensijām tolaik neiznāca pievērsties. Pēc tam politiķiem ilgi nepietika drosmes rīkoties. Daudzu gadu garumā cilvēki ir zvanījuši Brīvajā mikrofonā un teikuši, ka tas ir negodīgi, kāpēc visiem pensionēšanās vecums palielinās, bet atsevišķām kategorijām nē? Bet pagājušā gadā arī droši vien pieaugušā finansiālā spiediena dēļ valdība un Saeima bija nobriedusi rīkoties. Šķita, ka jautājums beidzot kaut daļēji būs sakārtots. Bet pagājušā nedēļā Valsts prezidents vienu no likumiem tomēr atgrieza atpakaļ parlamentam neparakstītu. Tiesneši un prokurori nav parasti cilvēki, un viņiem tāpat vienas sociālās garantijas pasliktināt nedrīkst. Tā mēs nolasījām prezidenta vēstījumu, runājot par šīm divām kategorijām. Kāpēc tā, kā to saprast, ko tas nozīmē attiecībā pret pārējo sabiedrību un vai tiešām tas ir pareizi?   

Četri gadi ir apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākoties piektajam kara gadam, gribam saprast, kas notiek ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kara sākumā bija liels uzrāviens, ja runājam par iedzīvotāju atbalstu, lielus līdzekļus atvēlēja arī valsts, gan palīdzībai, kas nonāk Ukrainā, gan palīdzībai civiliedzīvotājiem, kas atmuka uz Latviju. Kas notiek tagad? Un kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, ņemot vērā gan situāciju frontē, gan citviet, kur Krievija nemitīgi vērš uzbrukumus. Kā sokas ar palīdzību Ukrainai, par to diskusija Krustpunktā.  Vērtē "Ziedot.lv" juridisko jautājumu vadītāja Beāte Bauga, organizācijas "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un bloga "Vara bungas" autors, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.  

Četri gadi ir apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākoties piektajam kara gadam, gribam saprast, kas notiek ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kara sākumā bija liels uzrāviens, ja runājam par iedzīvotāju atbalstu, lielus līdzekļus atvēlēja arī valsts, gan palīdzībai, kas nonāk Ukrainā, gan palīdzībai civiliedzīvotājiem, kas atmuka uz Latviju. Kas notiek tagad? Un kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, ņemot vērā gan situāciju frontē, gan citviet, kur Krievija nemitīgi vērš uzbrukumus. Kā sokas ar palīdzību Ukrainai, par to diskusija Krustpunktā.  Vērtē "Ziedot.lv" juridisko jautājumu vadītāja Beāte Bauga, organizācijas "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un bloga "Vara bungas" autors, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.  

Tūlīt būs četri pilni gadi kopš Ukraini plosa karš. Lai atbalstītu ukraiņus, organizējās arī Latvijas iedzīvotāji. Viena no lielām akcijām bija tā sauktais "tviterkonvojs". Šajā sociālajā medijā, kad tas vēl nebija zaudējis tvitera nosaukumu, uzņēmīgi cilvēki organizēja tik ļoti nepieciešamo automašīnu ziedošanu un nogādāšanu Ukrainā. "Tviterkonvoja" aizsācējs – Reinis Pozņaks ar to ieguva arī plašu atpazīstamību un vēlāk nonāca arī Eiropas Parlamenta deputāta krēslā. Par palīdzību Ukrainai Krustpunktā saruna ar Reini Pozņaku.  

Tūlīt būs četri pilni gadi kopš Ukraini plosa karš. Lai atbalstītu ukraiņus, organizējās arī Latvijas iedzīvotāji. Viena no lielām akcijām bija tā sauktais "tviterkonvojs". Šajā sociālajā medijā, kad tas vēl nebija zaudējis tvitera nosaukumu, uzņēmīgi cilvēki organizēja tik ļoti nepieciešamo automašīnu ziedošanu un nogādāšanu Ukrainā. "Tviterkonvoja" aizsācējs – Reinis Pozņaks ar to ieguva arī plašu atpazīstamību un vēlāk nonāca arī Eiropas Parlamenta deputāta krēslā. Par palīdzību Ukrainai Krustpunktā saruna ar Reini Pozņaku.  

Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam un ziņu lapu priekšplānā drīzumā atkal būs ne ar sportu saistīti jaunumi. Pēc olimpisko spēļu noslēguma Itālijā gan turpināsies vēl paraolimpiskās spēles, un lai cik nepatīkami tas būtu, bet dalībnieki no agresorvalstīm tur piedalīsies ar saviem karogiem. Bet Latvijā nerimst politiskā aktivitāte, piemēram, ZZS pieļauj, ka gadījumā, ja premjere kokrūpnieku skandāla dēļ gribēs atlaist zemkopības ministru, galdā tiks celts viņas pašas demisijas pieprasījums un ar ZZS balsīm tas būtu veiksmīgs. Saeimā arī izmaiņas, tur tagad ir par vienu frakciju mazāk. "Stabilitātei!" frakcija vēlēšanu gadā pavisam izšķīdusi. Par nedēļas aktualitātēm politikā un ne tikai kopā ar žurnālistiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Olimpiskās spēles tuvojas noslēgumam un ziņu lapu priekšplānā drīzumā atkal būs ne ar sportu saistīti jaunumi. Pēc olimpisko spēļu noslēguma Itālijā gan turpināsies vēl paraolimpiskās spēles, un lai cik nepatīkami tas būtu, bet dalībnieki no agresorvalstīm tur piedalīsies ar saviem karogiem. Bet Latvijā nerimst politiskā aktivitāte, piemēram, ZZS pieļauj, ka gadījumā, ja premjere kokrūpnieku skandāla dēļ gribēs atlaist zemkopības ministru, galdā tiks celts viņas pašas demisijas pieprasījums un ar ZZS balsīm tas būtu veiksmīgs. Saeimā arī izmaiņas, tur tagad ir par vienu frakciju mazāk. "Stabilitātei!" frakcija vēlēšanu gadā pavisam izšķīdusi. Par nedēļas aktualitātēm politikā un ne tikai kopā ar žurnālistiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē TVNET grupas galvenais redaktors Toms Ostrovskis, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde un Latvijas Universitātes doktorante, SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība un lai arī valstī pastāv vienots pamatizglītības standarts, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums skolās būtiski atšķiras. Ar šādiem secinājumiem šonedēļ nāca klajā Valsts kontrole. Vai pārmetumi ir pamatoti un kādi būs risinājumi? Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un 360TV ziņu žurnāliste Līva Pārupe.  

Bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība un lai arī valstī pastāv vienots pamatizglītības standarts, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums skolās būtiski atšķiras. Ar šādiem secinājumiem šonedēļ nāca klajā Valsts kontrole. Vai pārmetumi ir pamatoti un kādi būs risinājumi? Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un 360TV ziņu žurnāliste Līva Pārupe.  

Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās naudas summas ik gadu ir mērāmas daudzos miljonos eiro. Ko atbildīgās institūcijas var darīt, lai mazinātu krāpniecību digitālajā vidē. Par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Apmēram pāris miljonu mēnesī - tik daudz pagājušā gadā noziedzniekiem izdevās izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Bizness rullē, jo vēl pirms gada summa bija par trešdaļu mazāka. Arvien lielāka izdoma, arvien lielāks ieguvums un arvien lielākas sirdssāpes cilvēkiem, jo nav joka lieta pazaudēt visus savus iekrājumus, reizēm īpašumus, iedzīvoties parādos. Protams, visi pēc tam mēģina analizēt, kā viņi tā iekrita, bet ir arī jāuzdod jautājums, ko valsts dara, lai sekmīgāk cīnītos pret pieaugušo noziedzību šajā jomā. Ir zināms, ka Iekšlietu ministrija arī rosina šādas jaunas iniciatīvas. Strīdīgākā no tām ir aizliegt nereģistrētu priekšapmaksas telekaršu pārdošana Latvijā. Cik efektīvi ir pašreizējie piedāvājumi cīņā ar krāpniecību? Ko vēl vajadzētu darīt, lai kaut kā šo riebīgo rūpalu bremzētu?

Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās naudas summas ik gadu ir mērāmas daudzos miljonos eiro. Ko atbildīgās institūcijas var darīt, lai mazinātu krāpniecību digitālajā vidē. Par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Apmēram pāris miljonu mēnesī - tik daudz pagājušā gadā noziedzniekiem izdevās izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Bizness rullē, jo vēl pirms gada summa bija par trešdaļu mazāka. Arvien lielāka izdoma, arvien lielāks ieguvums un arvien lielākas sirdssāpes cilvēkiem, jo nav joka lieta pazaudēt visus savus iekrājumus, reizēm īpašumus, iedzīvoties parādos. Protams, visi pēc tam mēģina analizēt, kā viņi tā iekrita, bet ir arī jāuzdod jautājums, ko valsts dara, lai sekmīgāk cīnītos pret pieaugušo noziedzību šajā jomā. Ir zināms, ka Iekšlietu ministrija arī rosina šādas jaunas iniciatīvas. Strīdīgākā no tām ir aizliegt nereģistrētu priekšapmaksas telekaršu pārdošana Latvijā. Cik efektīvi ir pašreizējie piedāvājumi cīņā ar krāpniecību? Ko vēl vajadzētu darīt, lai kaut kā šo riebīgo rūpalu bremzētu?

Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču no olimpiskajām spēlēm izsauca sašutumu un neizpratni. Īpaši jau tādēļ, ka sportisti no Krievijas neitrālā statusā spēlēs piedalās. Liels sašutums bija arī Latvijā, kur pat Saeima pieņēma paziņojumu, nosodot šo lēmumu. Tomēr dzīve rit tālāk, spēles arī turpinās, arī Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā, kas šo lēmumu formāli pieņēma, atbildīgos amatos darbu turpina Latvijas pārstāvji. Vai olimpiskās spēles varam turpināt skatīt atrauti no ģeopolitiskās situācijas un notikumiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Kaspars Rožkalns, bobsleja leģenda Jānis Ķipurs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts Lauris Lizbovskis.  

Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču no olimpiskajām spēlēm izsauca sašutumu un neizpratni. Īpaši jau tādēļ, ka sportisti no Krievijas neitrālā statusā spēlēs piedalās. Liels sašutums bija arī Latvijā, kur pat Saeima pieņēma paziņojumu, nosodot šo lēmumu. Tomēr dzīve rit tālāk, spēles arī turpinās, arī Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā, kas šo lēmumu formāli pieņēma, atbildīgos amatos darbu turpina Latvijas pārstāvji. Vai olimpiskās spēles varam turpināt skatīt atrauti no ģeopolitiskās situācijas un notikumiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Kaspars Rožkalns, bobsleja leģenda Jānis Ķipurs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputāts Lauris Lizbovskis.  

Mihnenē pagājušā nedēļā aizvadīta ikgadējā drošības konference un šoreiz tur nācās daudz spriest par to, vai iespējams atjaunot uzticību starp NATO partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Kas ir ļoti satraucošs jautājums laikā, kad tūlīt būs apritējuši jau četri gadi kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani.  

Mihnenē pagājušā nedēļā aizvadīta ikgadējā drošības konference un šoreiz tur nācās daudz spriest par to, vai iespējams atjaunot uzticību starp NATO partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Kas ir ļoti satraucošs jautājums laikā, kad tūlīt būs apritējuši jau četri gadi kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar aktieri un pasākumu vadītāju Valteru Krauzi.  

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnālists Kristaps Ūganis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.  

Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins. Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?

Lielais skaits suņu sakostu cilvēku, kas vēršas slimnīcās, novārdzināti dzīvnieki, kas tiek atrasti dzīvokļos vai sētās, nelegālas audzētavas – ar to regulāri saskaras dažādi dienesti. Vai Latvijas sabiedrībā ir pārāk daudz bezatbildīgu cilvēku, varbūt tiem, kas vēlas turēt dzīvniekus jānosaka stingrākas prasības? Šogad jau stājas spēkā izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet vai ar to būs pietiekami? Krustpunktā diskutē Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa un organizācijas "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība.  

Pirmais gads apvienotajā sabiedriskajā medijā ir aiz muguras. Apvienošana pagaidām ir juridiska, praktiskās lietas notiek pakāpeniski. Cik ātri un veiksmīgi viss norit?  Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā medija darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervijā ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.  

Par to, kas ir šīs nedēļas svarīgākie notikumu droši vien domas dalīsies. Daudziem noteikti tās ir olimpiskās spēles, kas sākas šodien, bet ko apēno agresorvalsts sportistu klātbūtne. Ir vēl daudzi gan starptautiski svarīgi, gan vietēja mēroga notikumi. Epstīna failu publicēšana izraisījusi skandālus daudzviet un ir dokumenti, kas attiecas arī uz Latviju un arī mūsu tiesībsargājošās iestādes pārbauda tur atklāto informāciju. Tikmēr vietējiem jaunumi saistās ar ar pilsētu mēriem – kāds kurš no amata aizgājis pats un kāds kurš gluži otrādi, negrasās atkāpties, lai gan tā nāktos. Runa par Ogri un Rēzekni. Aktualitātes apspriežam nedēļas notikumu apskatā Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.  

Šī ziema ir pārsteigusi ar kārtīgu salu, kas nozīmē arī kārtīgus apkures rēķinus. Tāpēc pašvaldībām var nākties sniegt lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, arī Rīgā. Galvaspilsētai ir arī citas rūpes. Jau gadiem runāts, ka nepieciešami jauni bērnudārzi, tagad Rīgā to skaitu plāno samazināt. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un 360TV Ziņu žurnāliste Skirmante Baļčiūte.  

Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas par pārāk zemām algām. Tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir ļoti pat cienījams, kādam varētu šķist arī nesamērīgi liels. Par atalgojuma politiku augstākajās izglītības iestādēs diskusija Krustpunktā. Raidījumā diskutē Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa. Augstskolām, līdzīgi kā citām iestādēm, kas saņem valsts budžeta naudu, ir jāpublicē amatpersonu atalgojumu, ko izmaksā ik mēnesi. Pēdējās dienās interneta vidē viļņošanās izvērsusies ap Latvijas Universitātes publicēto, ka decembrī rektors mēnesī saņēmis gandrīz 22000 eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15000. Tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13000 un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, attiecībā pret valsti un attiecībā pret studentiem, jo pamatā tā ir studentu un arī valsts nauda? Krustpunktā neesam daudz interesējušies par to, kas vispār notiek ar atalgojumu augstākajā izglītībā, vai pasniedzējiem, lektoriem arī ir labas algas? Kas tās nosaka? Kāpēc vispār runa ir par tik lielām summām?

To, ka "Rail Baltica" nepabeigs plānotajā laikā, atzīst gan Eiropas revīzijas iestāde, gan projekta būvētāji. Cik laika šim darbam vēl vajadzēs un vai ir skaidrs plāns un pārskatāms darbu apjoms projekta 1. kārtas pabeigšanai? Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Patmalnieks.

Daudzus gadus viņa vadīja Konkurences padomi, tad iesaistījās politikā, iestājās partijā "Progresīvie", kļuva par Saeimas deputāti, taču domstarpību dēļ ir partiju pametusi un vairs nav nevienā frakcijā. Krustpunktā Lielā intervija ar Skaidrīti Ābramu.  

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.  

Pēdējās dienās Valsts kontrolei bijuši vairāki kritiski secinājumi gan par atalgojumu valsts pārvaldē, gan cīņu pret ēnu ekonomiku. Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Lesiņš. Ir temati, par kuriem runājam regulāri gadu garumā, tāpēc ka par tiem ir jārunā, jo tā ir liela aktualitāte, bet ar risinājumiem neveicas. Viens no tādiem teju mūžīgiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu namu renovācija un siltināšana. Reizēm, braucot pa Austrumeiropu, pārņem skaudība, ka tur vairs neredz ierastās "hruščovkas" un citas sērijveida mājas, kādas jau bija ne tikai pie mums, arī Polijā, Vācijā un citviet. Šos namus reizēm pat nevar pazīt. Bet pie mums Pļavnieki - kādi izskatījās pirms gadiem 40-50, tādi tie arī ir šodien. Kaut kas jau šajā gadā ir mainījies lēmumu pieņemšanā. Tā mums solīja. Bet tieši, kas ir mainījies un tagad esam šajā mūžīgajā tematā par namu atjaunošanu?

Pasaulē šobrīd ir trauksmains laiks, ģeopolitiskā situācija mainās. Kādas ir Latvijas ārpolitiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz ASV līdera ambīcijām. Cik vienoti šai jautājumā ir Saeimas deputāti? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Saiemas frakciju pārstāvji: frakcijas "Progresīvie" vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Krištopans, Saeimas ārlietu komisijas deputāts no Apvienotā saraksta Edvards Smiltēns un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šņore. ka centrā būs strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija. Gada sākums nesis lielu spriedzi arī NATO partneru vidū pēc tam, kad ASV prezidents atkārtoti pauda pretenzijas uz Grenlandi, neizslēdzot militāra spēka pielietošanu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā šis bija viens no lielajiem jautājumiem, jo galu galā NATO ir visa mūsu reģiona drošības garants. Šajā forumā arī izskanēja, ka jābeidz pieglaimošanās politika Savienoto Valstu prezidentam. Kāda ir Saeimas  frakciju nostāja šajos jautājumos?

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.  

Saeimas vēlēšanu gads tūlīt sāksies, bet priekšvēlēšanu gaisotne ir jūtama jau labu laiku. Koalīcijas partneri jau mēnešiem viens pret otru vērš skarbus vārdus un ne tikai vārdus, bet valdība turas. Kāda ir situācija "uz politiskās starta līnijas" un kādi faktori un lēmumi ietekmēs finišu nākamgad oktobrī, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, domnīcas "PROVIDUS" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds un pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.