Krustpunktā

Esam palikuši bez pastāvīga labklājības ministra, jo iepriekšējais varēja piedzēries sēsties pie automašīnas stūres. Viņš gan zaudējis amatu, arī partija viņu izslēgusi no savām rindām. Protams, jautājums par alkohola lietošanu valsts pārvaldē paliek. Interesants notikumu pavērsiens šonedēļ bijis sāgā ap "airBaltic" - kompānija tiesas aizsardzību ir meklējusi un atradusi ASV tiesā. Tur arī mēģinās īstenot jauno restrukturizācijas plānu. Aktualitātes analizē TV3 raidījuma "900 sekundes" producente, laikraksta "SestDIENA" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un portāla "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova.  

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Liepājā tiekamies RTU Liepājas akadēmijā, lai runātu par izglītības politikas veidošanu nākotnē. Diskutē RTU Liepājas akadēmijas lektore Ivita Pelnēna, RTU Liepājas akadēmijas docētāja Maija Ročāne un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča. Par to, ka krītas Latvijas skolēnu sniegums ne tikai dabaszinātnēs un matemātikā, bet arī lasīšanā, kas ir izšķirīgi svarīga, lai varētu visas šīs zinības apgūt, eksperti trauksmi ceļ jau sen. To rāda arī OECD dati. Turklāt tieši vispārējā izglītība ir piedzīvojusi daudz un apjomīgas reformas. Ir viedoklis, ka tas ir iemesls skolēnu sniegums kritumam. Tāpēc runājam par šīm reformām un to, kā būtu jāvirzās tālāk un ko mēs gaidām no nākamā sasaukuma politiķiem?

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības un Agris Freifalts no "Gobzema saraksta".  

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā Jānis Urbanovičs no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" un Augusts Brigmanis no Zaļo un Zemnieku savienības.  

Gaidot Saeimas vēlēšanas, Krustpunktā veidojam partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. Partijas "Progresīvie", "Jaunās Vienotības" un saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" kandidātu diskusija šajā raidījumā. Diskutē partijas "Progresīvie" ministru prezidenta amata kandidāts Andris Šuvajevs, "Jaunās Vienotības" ministru prezidenta amata kandidāts Arvils Ašeradens un saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" ministru prezidenta amata kandidāte Jūlija Stepaņenko.  

Tieši pirms nedēļas Carnikavā noklīduši suņi uzbruka bērnudārza grupiņai, kas gāja pa ielu, un vairākus bērnus sakoda. Pievēršamies arī tematiem, kas rada jautājumus par plaša profila valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kas pārceļas no vienas padomes uz otru. Politikā pāris apspriestākie temati ir bijuši par Krievijas graudu tranzīts caur Latvijas ostām, arī izglītības jautājumi, kas gari un plaši tika apspriesti Saeimā skatot demisijas pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei. Aktualitātes Krustpunktā analizē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs.  

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Valmierā tiekamies Vidzemes Augstskolā, lai runātu par ekonomiku un uzņēmējdarbību. Kā Latvijā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un atbalstīt inovāciju ieviešanu? Diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas prorektore Iveta Putniņa un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.   

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā Jūlija Stepaņenko no saraksta "Suverēnā vara/Jaunlatvieši" un Jāzeps Baško no "Mēs mainām noteikumus".  

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka aptuveni trešā daļa vēlētāju nezina, par ko balsot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vai kas nemaz negrasās balsot. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka reāli uz vēlēšanām aiziet vēl mazāk vēlētāju, nekā uzrāda aptaujas. Kā palielināt vēlētāju aktivitāti, vai esam gatavi drošām un uzticamām vēlēšanām? Par diskutējam Krustpunktā. Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Universitātes žurnālistikas pasniedzējs Filips Lastovskis, zvērināts advokāts, "COBALT" biroja vadošais partneris, LU lektors Lauris Liepa un tirgvedības meistars Ansis Egle.  Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar Valsts kanceleju un Centrālo vēlēšanu komisija ir uzsākuši kampaņu "Man ir viena vēlēšanās", lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās. Bet, kas tad ir tas, kas aizved cilvēkus uz vēlēšanām?

Gaidot Saeimas vēlēšanas, Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, partijas "Latvija pirmajā vietā" un partijas "Stabilitātei!" kandidātu diskusija šajā raidījumā. Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nācionālā apvienība), Saeiemas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā). Katra no partijām nākusi ar savu programmu, darbiem, ko apņemas paveikt, daudzi no tiem prasa daudz naudas, tādēļ svarīgi saprast, kā premjera amati kandidāti redz budžeta veidošanu un nodokļu politiku.

Andra Kulberga valdībai nostrādājusi simt dienas. Pavisam gludi gājis nav, spilgti epiteti partneru virzienā lido arī šajā valdībā. Iekšlietu ministra imigrācijas ierobežošanas plānu premjers nosauca par "niķīga bērnudārznieka histēriju", par ko gan pēc tam atvainojās. Bet vienā no sāpīgajiem jautājumiem, "airBaltic" finanšu situācija, kāda virzība ir – proti, vienošanās par aizņēmumu ar iespaidīgu procentu likmi – 25 procentiem. Visu nedēļu valdījusi arī neziņa par Nepālas plūdos cietušajiem. Uz šīs katastrofas fona vētra Latvijā šķiet sīkums, bet šis sīkums ir patricinājis sabiedrisko mediju. Aktualitātes Krustpunktā analizē SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Rīgā tiekamies Latvijas Universitātē, lai runātu par vērtību jautājumiem: kā lemt par Stambulas konvenciju, vai izdosies pieturēties pie Eiropas brīvību standartiem cilvēktiesību un mediju jomā? Disktutē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis.  

Krievija gatavojas būtiskai kara eskalācijai šajā ziemā. Tā var būt izšķiroša gan Ukrainai, gan pašai Krievijai. Tā ir teicis Polijas premjers, sakot, ka drošības riski nopietni pieaug arī mums, tajā skaitā Latvijā. Krustpunktā cenšamies saprast, kāda ir pašreizējā realitāte un ko tas nozīmē? Analizēa nalītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis.  

Degvielas cenas nekrīt, biļešu cenas nepieaug, valsts subsīdiju apjoms arī. Reģionālie pasažieru pārvadātāji norāda, ka risinājums ir jāmeklē nekavējoties, jo ienākumi nesedz izmaksas. Kopš ASV uzsāka karu ar Irānu, naftas cenas ir krietni kāpušas.  Ko darīt – kas sagaida sabiedriskā transporta pasažierus turpmāk? Krutspunktā diskutē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Bērziņš un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.    

Par projekta "Rail Baltica" sarežģīto situāciju un ko darīt tālāk, par dzelzceļu un tā nākotni Latvijā vispār, arī par viņu pašu runājam, jo savulaik satiksmes ministrs viņam izteica neuzticību. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekli, ekonomistu Aivaru Strakšas.    

Kādas ir atskaņas pēc Latviju skārušās spēcīgās vētras, ASV CIP direktors ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Krievijā, rosina izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas austrumu pierobežā. Šīs nedēļas aktualitātes apspriežam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Raimondu Rudzātu, "Tvnet" grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un laikraksta "Diena" žurnālistu Ati Rozentālu.

Krustpunktā VIP intervija: Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "DeFacto" žurnālisti Laini Skvorcovu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

Kas notiek ar satiksmi Rīgā? Vairākas plānotās un jau ieviestās izmaiņas raisījušas plašas sabiedrības diskusijas. Drīzumā galvaspilsētā gaidāms arī Vanšu tilta remonts, kas nesīs gana daudz izaicinājumu autovadītājiem. Krustpunktā diskutē žurnālists Pauls Timrots, Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks.

Kas notiek ar kiberdrošību Latvijā? Šis jautājums īpaši aktualizējies pēc 8. augustā notikušā kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Par kiberdrošību Krustpunktā runājam ar informācijas tehnoloģiju speciālistu Ilmāru Poikānu, kiberdrošības ekspertu Elvisu Strazdiņu, institūcijas CERT.lv kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu un "Possible Security" vadītāju Kirilu Solovjovu.  

Nedēļas nogalē Latvijā piedzīvota spēcīgākā vētra pēdējo 60 gadu laikā. Krustpunktā spriežam par vētras radītajām sekām: cik gatavi esam krīzes situācijām un kas steidzami jāmaina? Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Sazināmies arī ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" tehnisko direktoru Aigaru Benderu.  

Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai atkāpjas CSDD padome un valde. Saeima konceptuāli atbalsta valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā, turpinās diskusijas par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām Latvijā. Šīs nedēļas aktualitātes pārrunājam kopā ar žurnāla "IR" galveno redaktori Nelliju Ločmeli, laikraksta "Sestdiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni un Lasi.lv galveno redaktoru Jāni Žildi.  

Krustpunktā VIP intervija: SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Viktoru Demidovu un Latvijas Televīzijas žurnālistu Matīsu Arnicānu.  

Tuvojas jaunais mācību gads, un Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar dažādām pārmaiņām. Kā nozare vērtē procesus, un kur tā saskata riskus? Par to diskutēsim Krustpunktā, kad studijā būs izglītības ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.  

Kā iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības un investīciju piesaistes, gan valsts drošības intereses termiņuzturēšanās atļauju jautājumā? Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Armands Krauze, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Andris Sprūds, premjerministra padomnieks Didzis Dejus un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.  

Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes profesori, ekonomisti Innu Šteinbuku.  

Lidsabiedrības "airBaltic" padome apstiprinājusi kompānijas biznesa plānu, projekta "Rail Baltica" pamattrasi pirmajā kārtā Latvijā plāno esošajā tvērumā ar būtisku optimizāciju, bet "Apvienotā saraksta" līderis, premjers Andris Kulbergs devies uz Kurzemi aģitēt, iespējams, darba laikā. Šīs un citas aizejošās nedēļas aktualitātes apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, Latvijas Televīzijas žurnālistu Ivo Leitānu un Latvijas Universitātes pasniedzēju, žurnālistu Raivi Vilūnu.  

Krustpunktā izvaicājam Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.  

Pēc pagājušajā nedēļā aizvadītās premjera Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) tikšanās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt, kā NVO saņem līdzekļus no valsts. Būtu nepieciešama revīzija - bet kurš to veiks un kā to nodrošināt? Krustpunktā analizē Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, finanšu ministra padomniece Karīna Miķelsone, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle Sabīne Sīle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Emocijas ap to, ko dara un kādu naudu saņem nevalstiskās organizācijas, Latvijā nerimst jau vairākas nedēļas. Tikšanās, kas notika Ministru Kabinetā, premjeram tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, arī izrādījās ne pārāk veiksmīga. Finanšu ministrijas sagatavoto atskaiti Kulberga kungs nodēvēja par sūdu un mēsliem. Jāatzīst, tā tiešām neatbildēja uz virkni jautājumu, liekot arī mums atgriezties pie temata, lai saprastu, kādas vispār ir Latvijā nevalstiskās organizācijas, kāpēc tās saņem valsts finansējumu un kā zināt, ir šis finansējums tiešām piešķirts pamatoti vai nē?

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību.  Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu.  Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro.  Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs. Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā? Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku." Aleksandra savulaik ir bijis arī žurnālists un tikai tad kļuva par skolotāju.

No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.  

Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Raivi Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Ņikita Andrejevs un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.  

Latvijas-Baltkrievijas robežu pagaidām neslēgs. Šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Bet, kas notiek uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju? Kāpēc Iekšlietu ministrija rosināja robežu steidzami slēgt un kāda vispār ir pašreizēja situācija, runājot par migrāciju un centieniem stiprināt iekšējo drošību? Krustpunktā diskutē Iekslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunā Vienotība), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.  

Vakar, 3. augustā, sasauktā nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" obligāciju īpašnieku sapulce tā arī nenotika. Nebija kvoruma. Nākamā tiek organizēta augusta vidū. Faktiski tas ir viss, ko mēs šobrīd zinām. Kompānijas jaunā stratēģija esot izstrādāta, bet tā tiek turēta noslēpumā, un lidsabiedrības padome to vēl nemaz nav apstiprinājusi. Krustpunktā runājām martā par to, ka vasarā būs jāpieņem viens vai otrs lēmums. Vasara tuvojas noslēgumam. Gan no premjera biroja, gan Satiksmes vai Finanšu ministrijas atbildīgie nav gatavi pagaidām nākt un skaidrot tālākos notikumus. Vienīgais, ko var saprast no publiski izskanējušā, joprojām tiek izmisīgi meklēti naudas devēji. Esam šoreiz lūguši trīs no dalībniekiem, kas piedalījās mūsu iepriekšējā raidījumā, atnākt uz Krustpunktā vēlreiz, lai dalītos ar savu redzējumu no malas. Situāciju analizē "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins, ekonomists Aivars Strakšas un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.  

Krustpunktā Lielā intervija: iniciatīvas "Lielas rūpes par mazajiem" projekta vadītāja Dace Uibu.  

Īsā laikā divi Valsts policijas darbinieki paši kļuvuši par aizturētajiem. Alkohola reibumā izdarīti smagi noziegumi. Cilvēka piekaušana līdz nāvei un dzērumā vadīta auto avārija. Apstāķļu sakritībai vai ilgstošas disciplīnas problēmas Valsts policijas rindās? Pēdējā nedēļā aktualizējies arī jautājums par robežu starp humoru un rasismu. Plašu ievērību guvusi epizode no Sabiles svētkiem, kur ielu karnevālā daži cilvēki parodēja tumšādainus preču piegādes kurjerus. Tikmēr kāda Rīgas domes deputāte izplatīja video, kurā attēlota vardarbība pret citas ādas krāsas cilvēkiem.  Turpinās "airBaltic" lidojums caur tumšiem neziņas mākoņiem. Valdība piecas stundas lēma par uzņēmuma finanšu situāciju un nākotni, taču neskaidrība par uzņēmuma likteni tikai palielinās.  Tūkstošiem mūziķa Pitbull cienītāju šonedēļ piedzīvoja pamatīgu vilšanos. Koncerts Mežaparkā pēdējā brīdī tika atcelts, kā iemeslu minot skatuves tehniskās problēmas. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica.      

Krustpunktā izvaicājam "Pasažieru vilciena" ("VIVI") valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bbizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Politiķi atkal atgriezušies pie diskusijas par valsts finansētiem zinātniskiem pētījumiem un vairāku lietderība valsts ekonomikai tiek apšaubīta, īpaši humanitārajās jomās. Kur ir robeža starp akadēmisko brīvību pētāmo jautājumu izvēlē un politiķu norādēm – kas ir un kas nav lietderīgs pētījums? Vai paši zinātnieki pietiekami sabiedrībai skaidro sava darbu rezultātus un vai visiem pētījumiem ir jāsniedz praktisks pielietojums mūsu ikdienā?  Diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.  

Atcelti divu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko koncepciju konkursu rezultāti. Kā tas ietekmēs sagatavošanos svētkiem? Aktuāls ir arī jautājums, vai Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtu jārīko vienam organizatoram nevis divām dažādām ministrijām, kā tas bijis līdz šim?  Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotni saruna Krustpunktā. Diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, diriģents Māris Sirmais, pasākumu producents Edžus Arums un horeogrāfs Agris Daņiļēvičs. Šobrīd esam tieši pusceļā, sagaidot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus. Mainās gadsimti, varas un paaudzes, bet Dziesmu svētku tradīcija ir nemainīga, un tai, tāpat kā Latvijai, mēs vēlam saules mūžu. Bet nemainīgi jau kopš pašiem pirmsākumiem ir arī strīdi un viedokļu atšķirības, kādiem šiem svētkiem ir jābūt. Reizi piecos gados sarīkot ko tik īpašu nav viegls uzdevums. Gatavošanās jau aktīvi notiek, un nesen uzzinājām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir atcēlis divu Dziesmu un deju svētku koncertu māksliniecisko koncepciju konkursu rezultātus. Par pamatotu birojs atzina otrajā vietā palikušās ideju komandas iebildumu, ka piešķirtie vērtējumi nav pamatoti - žūrijas komisijas locekļi vērtēšanas lapās norādījuši vienīgi punktu skaitu bez plašāka pamatojuma. Tagad dots laiks šo nepilnību izlabot. Kā tas ietekmēs svētku sagatavošanu un vai šaurajā profesionāļu vidē ir iespējams nodrošināt godīgu ideju konkurenci, jo skaidrs, ka diriģentu un horeogrāfu saimē visi visus pazīst. Izskan arī rosinājums lielos un jauniešu svētkus turpmāk organizēt vienai komandai.  

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.  

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".  

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.