Krustpunktā

Latvijas Valsts meži ir viens no šobrīd neprivatizējamajiem uzņēmumiem, kura daļu pārdošanu rosina Finanšu ministrija. Vai tas būtu lietderīgi un kādi ir riski, diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents, Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, un Andris Strazds, Latvijas Bankas ekonomists.  

Par skaidras naudas iemaksu, sākot no 750 eiro, un izmaksu no 1500 eiro būs jāsniedz sliekšņa deklarācijas – to paredz Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts. Bet koalīcijā par šādu ieceri nav vienprātības. Par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam jāsaņem ziņas par skaidras naudas darījumiem, spriež jau sen, par minētajām summām vismaz gadu. Ēnu ekonomikā liela nozīme ir skaidras naudas apritei un Latvijā tā ir liela – caur bankomātiem iemaksu un izmaksu veidā izplūst miljardi eiro. Protams, netiek uzskatīts, ka tā visa saistīta ar ēnu ekonomiku. Vai un kādu pienesumu šāda uzraudzība dos ēnu ekonomikas apkarošanā? Par to Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.  

Lai arī pirms gada izskanēja pa bažīgai balsij, ka skolu koru skaits mazinās un kas gan notiks ar dziesmu svētku kustību, tomēr nupat aizvadītie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki rāda – viss ir kā vienmēr – līksma un pacilāta gaisotne, skaisti koncerti un ļoti daudz dziedošu un dejojošu bērnu. Protams, arī kāda paburkšķēšana un pamācīšana no malas, kas nebija pareizi – arī tas kā vienmēr. Kā mainās svētki, kā mainās mūsu attieksme pret tiem – par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, Kultūras un mākslu institūta vadītāju Andu Laķi.  

Skaidras naudas aprites kontrole ir kārtējais jautājums, kur iezīmējas atšķirīga nostāja koalīcijas partiju vidū. Jāteic, ka arī publiskajās diskusijas viedokļi ir ļoti dažādi. Politiķi arī nav vienisprātis par neprivatizējamo kapitālsabiedrību daļu pārdošanu, bet tā, kura varētu iet uz publisko piedāvājumu savukārt nav pievilcīga pat kaimiņu acīs. Runa ir par "airBaltic".  Savukārt Izraēlas premjers Nobela miera prēmijai izvirza Donaldu Trampu. Tie ir nedēļas notikumi, ko kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un Raivis Vilūns, Latvijas Universitates Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, raidījuma "Nākotnes kapitāls" veidotājs.  

Uzmanības lokā labklājības joma, tostarp pensiju un pabalstu un jautājumi. Krustpunktā VIP intervija: labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa.  

Jau otro gadu vasaras vidus Rīgā topošajiem vidusskolēniem ir visnotaļ murgains klašu komplektēšanas haotiskuma dēļ. Tomēr tas liek arī uzdot jautājumus par kvalitatīvas vidējās izglītības pieejamību visā valstī. Cik efektīva ir uzņemšanas kārtība vidusskolās, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina (Jaunā Vienotība), Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos Kristīne Niedre-Lathere un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka.  

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā". Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Pirms pieciem gadiem, protestējot pret Aleksandra Lukašenko kārtējo atgriešanos amatā, Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Pēc ilgajiem protestiem autoritārisma žņaugi tomēr palika ciešāki, daudzi aizmuka no valsts. Tagad Baltkrievija ir Krievijas ciešākais sabiedrotais karā pret Ukrainu, tā veic nemitīgus hibrīduzbrukumus mums un citiem kaimiņiem, bet disidenti sēž cietumā. Vai pārmaiņas Baltkrievijā iespējamas tikai pēc Krievijas sakāves? Par to Krustpunktā sarunājamies ar bijušo un šobrīd pēdējo Latvijas vētnieku Baltkrievijā, tagad Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Einaru Semani.  

Ministrijas ir nākušas klajā ar taupības pasākumiem nākamā gada budžetā, ir plānota gan darbinieku skaita samazināšana, gan iestāžu reorganizācija. Pie vēlēto amatpersonu atalgojuma iesaldēšanas koalīcija strādāšot, bet vēl mazāka atsaucība ir par partiju finansēšanas mazināšanu. Tikmēr visas pašvaldības tikušas pie mēriem un Valsts Drošības dienests jau sācis saņemt pieteikumus par valsts noslēpuma pielaižu saņemšanu domju vadītājiem. Bet šķiet par taupību domā ne visas domes, vismaz attiecība uz vicemēru amatu skaitu. Rēzeknē, kas izslavēta ar bēdīgo finanšu situāciju, atvēziens ir vēl plašāks, jo viens no pirmajiem jaunievēlētās domes plāniem ir atjaunot bezmaksas sabiedrisko transportu tiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu. Par to un citām nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš.  

Dzelzceļa jautājumi šodien būs mūsu uzmanības lokā. Dzelzceļš kā satiksmes mugurkauls laikam arvien ir aktuāla doma Latvijā, tomēr tas nozīmē, ka jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā. Bet peļņa ar dzelzceļa pārvadājumiem noteikti nav tāda kā bija kādreiz. Pēc dažiem gadiem jau ceram arī uz Eiropas platuma dzelzceļu, kas būs vietām jāsalāgo ar esošo. Kas notiek dzelzceļa jomā? Krustpunktā izjautājam VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālsti Sandru Dieziņu un "Dienas bizness" žurnālistu Māri Ķirsonu.  

Krustpunktā diskusija: Vai darba nespējas lapās būtu obligāti norādāma arī diagnoze? Kāpēc tas būtu vajadzīgs un vai neaizskar pacientu tiesības uz privātumu? Par to diskusijā piedalās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, juriste Karina Palkova un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.  

Kā panākt, ka politiskās partijas reģionos, īpaši Latgalē, izvērš plašāku darbību? Par to diskusija studijā, kurā piedalās PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds, Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs, kā arī sarunai pievienojas biedrības "New East" pārstāvis Viktors Andruškevičs.  

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes profesors un domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.  

Šīs nedēļas aktualitātes vērtējam kopā ar TV24 žurnālistu Ansi Bogustovu, Latvijas Universitātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un žurnāla "Ir" galveno redaktori Nelliju Ločmeli.  

Krustpunktā VIP intervija: Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Viņu iztaujājam kopā ar TVNET ziņu redaktoru Jāni Tereško un TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku.  

Krustpunktā diskusija: Vai laiks pārskatīt izdienas pensiju saņēmēju loku? Studijā Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene, Saeimas budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Andis Šuvajevs, Saeimas frakcijas Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmuds Zivtiņš.  

Aicinām klausītājus šoreiz piedalīties raidījuma Krustpunktā veidošanā klātienē Cēsu pils parkā. Sarunu festivālā "Lampa" diskutēsim par izglītības sistēmas mērķiem. Vai skolās ir jāmāca ne tikai zināšanas, bet arī dzīves prasmes, lai mūsu sabiedrība būtu laimīgāka. Diskutē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, filozofs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, vecāku organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja, trīs bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Krustpunktā VIP intervija: uzņēmuma "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņu izvaicājam kopā ar Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālistu Andreju Vasku un Latvijas Televīzijas raidījuma "DeFacto" žurnālisti Ingu Šņori.  

Krustpunktā diskusija par diplomātijas lomu šī brīža ģeopolitikā. Studijā bijušais diplomāts, ārlietu eksperts Andris Teikmanis, atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis, domnīcas Ziemeļeiropas politikas centra direktors, bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, politologs Artis Pabriks, kā arī analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors, Rīgas Stradiņa universtitātes lektors Mārtiņš Vargulis.  

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju pārdošana ne tikai atdzīvinātu vietējo akciju tirgu, bet arī paplašinātu iespējas pensiju naudu ieguldīt tepat Latvijā. Vai politiķi ir gatavi izšķirties par šobrīd neprivatizējamo uzņēmu daļu pārdošanu? Krustpunktā analizē Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ("Jaunā vienotība"), Saeimas frakcijas Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un Saeimas Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.  

Krustpunktā saruna par tiesiskumu un atbildību. Šie jautājumi, protams, ir bijuši aktuāli vienmēr, bet dažādos laikos tajos ietveram dažādus vēstījumus, atkarībā no tā, kas tajā brīdī ir dienaskārtībā. Pēdējos gados dzīvojam Ukrainas kara ēnā un globāli sarežģītas ekonomiskās situācijas apstākļos, tādēļ uz daudziem jautājumiem arī par tiesiskumu un likumiem skatāmies caur šo prizmu. Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Saulvedi Vārpiņu.  

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Latvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.  

Pēc tam, kad Rēzeknē vēlētāju uzticību guva tie paši spēki, kas pilsētu noveduši līdz bēdīgam finanšu stāvoklim, sabiedrībā atkal sāk runāt par to, kādēļ bagātajām pašvaldībām jādalās ar naudu, kuru pēc tam kāds var iztērēt bezatbildīgi. Vai jāmaina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma? Krustpunktā diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Lielās Latgales pilsētas tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir pievērsušas sev lielāku uzmanību nekā parasti. Arī Latvijas Radio tikko skanēja reportāža no Daugavpils un Rēzeknes. Bet stāsts nav tikai par pārliecinošo atbalstu valdošajām partijām. Īpaši Rēzekne ir bijusi uzmanības fokusā arī naudas tērēšanas dēļ, tā nonāca maksātnespējas priekšā. Arī Krustpunktā esam daudz stāstījuši par naudas izsaimniekošanu. Visa valsts glāba pilsētu. Protams, glābējiem gribas, lai izglābtie to novērtē, bet rēzeknieši pārliecinoši ir ievēlējuši pilsētas vadībā iepriekšējos izsaimniekotājus, un viņi arī turpinās rīkoties ar naudu, kuru mēs turpināsim viņiem maksāt. Un runa nav tikai par kredītiem vai aizdevumiem, jo ik gadus Rēzekne saņem arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, tieši tāpēc arī varēja nodrošināt pilsētā bezmaksas transportu, ko naudas devēji nekad paši nav varējuši atļauties, un visādi citādi tērēt naudu, ko nopelna citi.  "Ja rēzeknieši grib sev šādus saimniekus, tā ir viņu izvēle, bet ne par manu naudu!" Tā daudzi šajās dienās ir rakstījuši sociālajos medijos, un tas tiešām rada jautājumus. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds - laba lieta, bet vai kaut kas sistēmā nav aizgājis ačgārni?

Pašvaldību vēlēšanu norisi apēnoja balsu skaitīšanas problēmas. Sistēma, kas automātiski apstrādā biļetenus, nestrādāja kā nākas un beigās tika lemts, ka viss jāskaita manuāli. Samocītais process ne tikai sagādāja problēmas vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem, kuri uz to brīdi jau bija strādājuši vairāk nekā 18 stundas un nesaņēma skaidru informāciju, bet devis pamatu izplatīt šaubas par vēlēšanu uzticamību. Kas īsti notika? Vai tas neatkārtosies nākamgad Saeimas vēlēšanās? Kam jāuzņemas atbildība? Krustpunktā diskutē Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, Valsts digitālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un IT speciālists Ilmārs Poikāns.  

Pagājušā nedēļā esam izraudzījuši jauno vietvaru sastāvu. Vakar ar mokām, bet uzzinājām rezultātus. Runājam par to, kas notika vēlēšanu iecirkņos, gan par to, kāpēc esam balsojuši tā, kā balsojām, un ko tas mums nākotnē pašiem nozīmēs. Krustpunktā analizē politologi un žurnālisti. Studijā "Mediju tilts" līdzdibinātājs, sabiedrisko attiecību eksperts Filips Rajevskis, politologs Juris Rozenvalds, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.  

Sākoties raidījumam, vēl turpinās balsu skaitīšana 7. jūnijā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, balsis bija jāskaita manuāli. Raidījuma skanēšanas laikā noskaidroti domēs ievēlētie spēki visās 42 vietvarās. Krustpunktā speciālizladumā analizējam vēlēšanu rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins un Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva. Sazināmies ar partiju pārstāvjiem, plašāk diskutējot par to, kāda varētu veidoties koalīcija Rīgas domē. Rezultāti liecina, ka Rīgā pašvaldību vēlēšanās visvairāk – 18,7% – balsu ieguvis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksts, kurš ar nepilnu 2% pārsvaru apsteidza "Progresīvos". Savukārt līdzšinējā galvaspilsētas mēra Viļņa Ķirša pārstāvētā "Jaunā Vienotība" saņēmusi 12,9% balsu.  Tāpat ļoti svarīga ir Latgale, bet tur būtiskas pārmaiņas, šķiet, neviens negaidīja. Tomēr kādas korekcijas varbūt ieviesīs prasība pēc pielaides valsts noslēpumam domes vadībai. Tas varētu atteikties varbūt vēl uz kādām citām pašvaldībām. Viedokli izsaka partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainars Šlesers, partijas "Progresīvie" Rīgas mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs, partijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (Apvienotais saraksts) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.  

2025. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās un sākusies balsu skaitīšana. Tiekamies Krustpunktā speciālizladumā, kurā kopā ar ekspertiem, politiķiem un klausītājiem vērtējam tikko aizvadītās pašvaldības un gaidām ziņas no Centrālās vēlēšanu komisijas. Stundā no plkst. 20 studijā socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Uzklausām partijas "Progresīvie" pārstāvi Mārtiņu Kossoviču, Apvienotā saraksta pārstāvi Edvardu Smiltēnu, Olafu Pulku no "Jaunās vienotības", Edvardu Ratnieku no Nacionālās apvienības, Aināru Šleseru no "Latvija pirmajā vietā". Vēlētāju aktivitāte pašvaldības vēlēšanās sasniegusi 47,18%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.  Lielākā aktivitāte bijusi Ādažu novadā, kur kopumā nobalsojuši 53,74% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzeme kopumā 48,03% balsstiesīgo iedzīvotāju, tai seko Zemgale ar 43,59%, Kurzeme ar 42,3% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,35% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc pusnakts, sākotnēji no mazākiem iecirkņiem, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Provizoriskie rezultāti, visticamāk, būs pieejami 8. jūnijā no rīta. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā ar 19,9 procentiem balsu ir uzvarējuši „Progresīvie”, liecina exitpoll jeb vēlētāju aptauja pie iecirkņiem, kuru veica Latvijas Sabiedriskais medijs, ziņu aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu. Otrajā vietā Rīgā ar 17,3 procentiem balsu ir Latvija pirmajā vietā, bet pirmo trijnieku ar 15 procentu vēlētāju atbalstu noslēdz Nacionālā apvienība. Aptauja liecina, ka Jūrmalā visvairāk vēlētāju, kuri atklāja savu izvēli, atbalstīja Latvijas Zaļo partiju – 27% respondentu sacīja, ka balsoja par to. 19,1% sacīja, ka balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību, 16,1% - par Nacionālo apvienību. Vēlētāju aptaujā Daugavpilī  pārliecinošs pārsvars ir līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai "Sarauj, Latgale!" – 69,4% respondentu pagalvoja, ka balsojuši par to. Saskaņā ar aptaujas datiem Rēzeknē lielākais atbalsts bija sarakstam "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" – 49,3%. Liepājā, saskaņā ar vēlētāju aptauju, līderos ir Liepājas partija, par atbalstu kurai paziņoja 49.4% respondentu. Ventspilī vēlētāju aptauja liecina, ka pārliecinošu pārsvaru ieguva partija "Latvijai un Ventspilij" – par atbalstu tai paziņojuši 50,5%, atbalstu Nacionālajai apvienībai pauduši 15,2%. Stundā no plkst. 21 tudijā Latvijas Universitātes profesors politologs Jānis Ikstens. Sazināmies ar Vidzemes augstskolās vadošo pētnieku, vēsturnieku Gati Krūmiņu. Uzklausām Jūliju Stepaņenko no partiju apvienības "Suverēnā vara"/ "Jaunlatvieši", ar Regīnu Ločmeli no "Saskaņas", līdzšinējo Valmieras novada mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), Ventu Armandu Kraukli Valkā (Vidzemes partija). Stundā no plkst. 22 studijā laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Sazināmies ar projekta vadītāju, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāri Lieni Valdmani. Liepājā sazināmies ar Dzintaru Hmieļevski, uzklausām Agitu Puķīti no "Neatkarīgajām Tukuma Ziņām", zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un zemnieku savienība). Stundā no plkst. 23 studijā laikraksta "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Sazināmies ar sabiedriskās līdzdalības aktīvisti, daugavpilieti Anželiku Litvinoviču. Uzklausām Vjačeslavu Dombrovski no "Latvijas attīstībai". Katras stundas noslēgumā Brīvais mikrofons, aicinām klausītājus izteikt savu viedokli.

Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?

Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Turpinām Rīgas mēra amata kandidātu debates. Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks, "Jaunās Vienotības" Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, partijas "Stabilitātei!" Rīgas mēra amata kandidāts Aleksejs Rosļikovs un partijas "Suverēnā vara" Rīgas mēra amata kandidāte Jūlija Stepaņenko. Vakar Krustpunktā diskusijā tikās Oļegs Burovs, Viesturs Kleinbergs, Regīna Ločmele un Māris Sprindžuks.

Kā partijas grasās pārvaldīt Rīgu? Galvaspilsētas mēra amata kandidātus no partijām ar labākajiem rezultātiem pēdējās socioloģiskajās aptaujās aicinām uz priekšvēlēšanu diskusiju. Krustpunktā diskutē partijas "Progresīvie" Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele, apvienības "Partija "Gods kalpot Rīgai", Zaļo un Zemnieku savienība" Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs un Apvienotā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Māris Sprindžuks. Klāt vēlēšanu nedēļa. Kādi noteikti jau devušies un balsojuši, bet galvenā balsošanas diena vēl ir priekšā. Krustpunktā līdz šim vairāk esam runājuši par izaicinājumiem, kas ir kopēji visām vietvarām, vairāk fokusējušies pagājušās nedēļās uz reģioniem. Bet vēlēšanas ir arī Rīgā, un, protams, Rīga arī raisa īpašu interesi. Šķiet, likmes ir augstākas, konkurence sīva, partijām svarīga. Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā rīdziniekiem, dodoties pie vēlēšanu urnām?  Saskaņā ar apstiprināto nolikumu šodien un rīt Krustpunktā studijā esam aicinājuši astoņu populārāko partiju mēra kandidātus - četrus šodien, četrus rīt un balstāmies uz SKDS pēdējo aptauju datiem. Tas, protams, nenozīmētu, ka visas šīs partijas noteikti tiks ievēlētas un nebūs citas, bet tām vismaz teorētiski vajadzētu būt lielākām izredzēm noteikt politiku Rīgā. Bet neilgi pirms diskusijas tiešraides viena no partijām mūs vienkārši tā ļoti skaisti "uzmeta". Kad jau Krustpunktā bija sācies pirms nepilnas pusstundas un šī diskusija jau bija pieteikta, saņēmām ziņu no Aināra Šlesera (Latviju pirmajā vietā), kurš norādīja, ka esot uzaicināts uz dievkalpojumu Vatikānā, tāpēc viņš esot aizskrējis uz turieni. Secinājām, ka viņš negrasījās nemaz arī nākt, un to, ka viņš būs Vatikānā, varēja, protams, pateikt arī agrāk, ja gribēja, nevis tad, kad jau ir ielicis visos sociālajos medijos, ka, lūk, viņš aizskrējis uz dievkalpojumu. Kas, protams, parādā arī viņa attieksmi, viņš rēķinās, ka acīmredzot Latvijas Radio 1 klausītāji nav viņa vēlētāji. Tāpēc aicinājām un sarunās piedalās tie Rīgas mēra amata kandidāti, kas uzskata, ka arī Latvijas Radio 1 klausītāji ir viņu vēlētāji. 

Krustpunktā diskutējam par Valsts kontroles ziņojumu, kurā vērtēts, kā ir pildīti tās iepriekš sniegtie ieteikumi par Covid laika ieguldījumu uzraudzību nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic". Ieguldījumi bija milzīgi  – laikā no 2020. līdz 2022.gadam "airBaltic" valsts ieguldīja 340 miljonus eiro, paužot nodomu ieguldījumu atgūt. Bet, kā secina Valsts kontrole, "nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu šo ieguldījumu atgūšanu". Un vispār – valsts ir bijusi nevis prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, bet maks, kur pasmelt naudu. Analizējām Valsts kontroles secinājumus, kam piekrīt un kam nepiekrīt ziņojumā minētie. Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, "airBaltic" vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons, "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.  

Vai neprivatizējamo uzņēmumu daļu privatizēšana aizsardzības budžeta palielināšanai ir lietderīga? Ko darīt, lai pensiju naudu ieguldītu Latvijas uzņēmumos – par to un citiem jautājumiem Krustpunktā Lielajā intervija runājam ar bankas "Citadele" galveno ekonomistu Kārli Purgaili.  

Šonedēļ daudz svarīgāku notikumu tepat Latvijā, jo vēlēšanas ir tepat aiz stūra un tad gaisotne mēdz kļūt sakaitēta. Nevar saprast, vai nenotikušais grupas "Jumprava" koncerts kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas elementu tikpat lielā mērā, kā, ja tas būtu noticis? Kaut kas no priekšvēlēšanām saskatāms arī skandālā par ēdinātāju iepirkumu-loteriju, to savukārt pieļāvusi premjere. Vēl arī Valsts kontroles ziņojums par „airBaltic” naudas tērēšanas uzraudzību un Skolēnu dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu deficīts. Krustpunktā aktualitātes analizē "Re:Baltica" žurnāliste Sanita Jemberga, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, TV24 žurnālists Kārlis Streips un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns.  

Kara spriedz Ukrainā pieaug, Eiropai jādomā ne tikai par palīdzību Ukrainai, bet arī par attiecībām ar ASV, Izraēlas triecieni Gazas joslā. Krustpunktā izvaicājam ārlietu ministri Baibu Braži. Jautājumus kopā arraidījuma vadītāju uzdod Latvijas sabiedriskā medija portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un "360TV" žurnāliste Madara Rudzīte.  

Pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ik trešdienu raidījumā Krustpunktā spriežam par reģionos būtiskiem jautājumiem. Šoreiz interesējamies, cik atbildīgi Latvijā notiek atkritumu apsaimniekošana. Diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe, "Zero Waste Latvija" politikas koordinatore Maija Krastiņa un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis, "Getliņi EKO" valdes loceklis Jurģis Ugors. Vides saglabāšana un atkritumu savākšana. Saskaņā ar Eiropas direktīvām un Latvijas apņemšanos, pēc desmit gadiem 90% no visiem saražotajiem atkritumiem būs jāspēj sašķirot un pārstrādāt, proti, poligonos noguldot ne vairāk par desmito daļu. Ļoti ambiciozs mērķis. Spriežot pēc visa, esam tālu no tā. Kas nākošajām domē būs jādara, lai situāciju straujāk mainītu? Par atkritumu apsaimniekošanas praksi novados arī stāsts raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Latvijā elektroenerģija ir dārgāka nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, arī atslēgšanās no BRELL ir radījusi papildus izmaksas. Vai elektroenerģija pie mums vienmēr būs dārgāka nekā citur, vai tomēr ir plāns, kā šīs cenas varētu mazināt? Krustpunktā diskutē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departaments direkotors Gunārs Valdmanis, Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis, enerģētikas eksperts Gatis Ābele, Latvijas elektroenerģetiķu un energobuvnieku asociacijas izpilddirektors Ivars Zariņš un SIA "RCG LightHouse" dibinātājs un padomes loceklis, enerģētikas eksperts Kaspars Osis.  

Par matemātiku, kuru nespējam bērniem iemācīt, par fiziku, kur trūkst skolotāju, par mākslīgo intelektu, vai pareizi novērtējam tā nākotnes perspektīvu, Krustpunktā Lielā intervija ar fiziķi, zinātnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Mārci Auziņu.  

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) interesējas, pēc kādiem principiem strādā žurnālisti priekšvēlēšanu laikā. Satversmes tiesa spriedusi, ka Rēzeknes dome atlaista tiesiski. ASV prezidents Donalds Tramps ir sazvanījies ar Vladimiru Putinu. Krustpunktā aktualitātes analizē "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka, TV3 raidījuma "Nekā personīga"žurnālists Juris Jurāns, ziņu aģentūras LETA redaktore Anastasija Teterenko-Supe un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Jau pēc divām nedēļām būs pašvaldību vēlēšanas, mēs iesim katrs izraudzīt savu vietvaru, kas turpmākos četrus gadus pārvaldīs katru pilsētu vai novadu. Atšķirībā no Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām šajās vēlēšanās nevar balsot jebkur, ir jādodas uz to novadu, kur deklarēta dzīvesvieta. Bet šajās vēlēšanās ir arī vairāki jauninājumi, tāpēc ir labi būt maksimāli informētiem, pirms dodamies balsot. Tāpēc Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Saulīti. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa un 360TV Ziņu dienesta redakcijas vadītājs Uldis Āboliņš.  

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, diskutējam par jautājumiem, kas ir svarīgi reģionos un kuru risināšanā roku var pielikt vietējā vara. Kāpēc lauki paliek tukšāki un jauni cilvēki maz tos izvēlas kā savu dzīvesvietu – par to diskusija Krustpunktā. Diskutē "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītājs Normunds Dūcis, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāve Evisa Stankus. Iedzīvotāju skaits samazinās, tā ir neizbēgama visas Latvijas realitāte, un pašvaldībām kaut kā uz to ir jāreaģē. Ko tās dara, lai apturētu savu ciemu un apdzīvoto vietu iztukšošanos, kas darbojas, kas nē, kā tās jaunajai realitātei pielāgojas? Šo jautājumu aplūkojam arī raidījumā Reģioni Krustpunktā.

Cenas pārtikai Latvijā gada laikā ir pieaugušas par 7,3%, tikmēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. To, ka iemesli straujajam pārtikas cenu pieaugumam jāmeklē arī ārpus globālajām tendencēm, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā atzina Latvijas Bankas prezidents. Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē un kas notiek ar Ekonomikas ministrijas rosināto pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš un Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.