Podcasts about Lai

Stāsta Latvijas Universitātes bibliotēkas darbiniece, filoloģijas doktore Aija Taimiņa. Kāpēc viduslaiku bibliotēkās grāmatām bija stipras dzelzs ķēdes? Kāpēc tika veidotas katenātu (libri catenati, latīņu) jeb ķēžu grāmatu bibliotēkas? Pirmā atbilde vienmēr bijusi – lai nodrošinātos pret zagšanu. Bet varbūt grāmata (proti, tās saturs) ir bīstama, agresīva, tā būtu jāieslēdz, jāpieķēdē, lai nenonāktu nepiederošas personas rokās? (Lai atceramies stāstu par Hariju Poteru un epizodi Cūkkārpas bibliotēkas Slēgtajā nodaļā (Restricted section, angļu). Bet vai patiesi? Vai tam nav cita, racionāla skaidrojuma? Ķēde, kas fiksē grāmatu pie plaukta vai lasāmpults paredzēta drīzāk tam, lai saglabātu kārtību grāmatu skapjos un daudzu lasītāju  apmeklētās lasāmzālēs. Un vēl – grāmatas pieķēdēšana nevis ierobežo lasīt- un studētkāri, bet nodrošina to, lai svarīga grāmata ir visiem (kādam noteiktam lasītāju lokam) un vienmēr pieejama. To norāda pirmās, senākās ziņas par pieķēdētajām grāmatām. Proti, 11. gadsimtā Elzasā, Veisenburgas benediktīniešu klostera baznīcā bijušas četras pieķēdētas psalmu grāmatas; psaltērijs (Psalterium) ir svarīga viduslaiku liturģiskā grāmata, kas garīdzniekiem kalpoja ikdienas aizlūgumiem, tās saturā baznīcas gada ritējumam paredzētie psalmi, litānijas svētajiem. “Klosteris bez grāmatu skapjiem ir kā pilsēta bez ieroču arsenāla” (Claustrum sine armario, quasi castrum sine armamentario, latīņu), teica 12. gs. augustīnietis Žofruā de Breteijs (Geoffroy de  Breteuil, +1149). Viduslaiku bibliotēku daudzus gadu simtus  veidoja lielāki vai mazāki rokrakstu sējumi – pergamenta vai papīra kodeksi ar ādu pārvilktos koka vākos. Klosteriem bija savas bibliotēkas, dažiem izcilas, lielas un bagātas, citiem – pieticīgākas. Lasīšana (lectio monastica, latīņu) bija klauzūrai pakļauto klostera iemītnieku ikdienas dzīves norise. Slēgtajā klostera kopienas dzīvē bija paredzēti gan skaļi liturģiski lasījumi dievkalpojumos, bet visbiežāk brāļi vai māsas kopīgu pusdienu laikā refektorijā (remterī) noklausījās skaļu priekšā lasījumu (collatio ad mensam, latīņu): kādu atbilstošu teoloģisku tekstu, Bībeles vietu, citkārt stāstu par konventa vai ordeņa vēsturi. Monastiskā dzīvesveida sastāvdaļa bija individuāla jeb kontemplatīva lasīšana, lai lasot iedvesmotos lūgšanām un pārdomām. Tad grāmatu klosterbrālis (klostermāsa) lasīja pats vai nu savā guļamtelpā (dormitorijā) vai citā tam paredzētajā vietā. Viduslaiku intelektuālo eliti veidoja dominikāņu un franciskāņu ordeņi, kuru radītajās un uzturētajās mācību iestādēs vismaz kopš 13.gs. nodevās vairākus gadu ilgstošām teoloģijas, filosofijas, dabaszinātņu un mākslu studijām. Sprediķotāju (dominikāņu) un ubagotājmūku (minorītu) ordeņi veidoja vairāku līmeņu skolu tīklojumu, darbojās universitātēs. Visnopietnāko darbu ar grāmatām prasīja studijas, kas prasīja dziļi nodoties sholastiskajai lasīšanai. Ja klosterim bija sava mācību iestāde, tad lasīšana bija neatņemama mācību daļa, grāmatas bija nepieciešamas teoloģijas, tiesību, hagioloģijas, homilētikas studijām. Sholastiskā lasīšana prasīja rūpīgi studēt dažāda satura tekstus, meklēt citātus, salīdzinātu un pārbaudīt formulējumus. Turklāt ordenis gādāja tā deleģētajam augstskolas studentam vajadzīgās grāmatas. Garīgie ordeņi uzturēja plašas klosteru bibliotēkas, tomēr grāmatu krājums bija klostera vai ordeņa īpašums, nevis studenta vai ordeņa garīdznieka personīgā manta. Arī viduslaiku laicīgo universitāšu vidē sholastiskā lasīšana bija obligāta. Tātad grāmatas bija ļoti pieprasītas, nepieciešamas visai plašam lasītāju lokam, kā klosteros, tā augstskolās. Pirmajās jaundibināto universitāšu bibliotēkās noteikti bijuši visai ievērojami ķēžu grāmatu krājumi. Lielākajā vēlo viduslaiku universitātē, Parīzes Sorbonnā (izveidota 1150), 14. gs. vidū bija 1722 rokrakstu kodeksi; Heidelbergas universitātei 15.gs. vidū piederēja 800 manuskripti. Sena gravīra rāda Leidenes universitātes  profesoriem un studentiem pieejamo bibliotēku ar pultīm un pieķēdētām grāmatam, kas ierīkota 1610. gadā un veidota pēc Sorbonnas parauga. Piekļuvi universitāšu bibliotēku krājumiem visai stingri regulēja noteikumi, katrā augstskolā atšķirīgi. Daudzu Vācijas universitāšu bibliotēkās varēja strādāt tikai profesori, kam tika izsniegta bibliotēkas atslēgas. Oksfordas universitātes bibliotēkā 1412. gada drīkstēja lasīt tikai tie absolventi, kas jau 8 gadus bija studējuši filosofiju. Turklāt Sorbonnas un Oksfordas universitāšu bibliotēkas jau 13. gs. bija sadalītas divās daļās: “lielo bibliotēku” (magna libraria, latīņu) jeb  publikas (kopīgo) bibliotēku (bibliotheca publica, latīņu) veidoja uz vietas lasāmie pieķēdētie sējumi, bet grāmatas no plauktos un lādēs glabātās “mazās bibliotēkas”(parva libraria, latīņu) varēja arī aizlienēt un ņemt uz māju. “Mazo bibliotēku” dažviet sauca arī par slēgto (savrupo)  bibliotēku (bibliotheca secreta), to veidoja lielākoties tekstu dublikāti. Gluži tāpat arī klosteru bibliotēkās – viena daļa izcilāko grāmatu glabājās atsevišķi un bija domātas noslēgtam lokam, bet otra daļa bija izkārtota  visiem – garīdzniekiem, klosterbrāļiem un audzēkņiem pieejamos plauktos. Klostera grāmatu krājumam bieži ierādīja kādu atsevišķu telpu, grāmatas tika glabātas lādēs vai skapjos, un lielākoties guļus, kārtotas tematiskās grupās. Tikai vēlajos viduslaikos grāmatas sāka likt plauktos. Smagās un lielās grāmatas visbiežāk turēja uz slīpām pultīm  vai lasāmsoliem, lai lielos un smagos sējumus varētu lasīt stāvus – tā vieglāk strādāt, ērtāk lasīt sīkiem burtiem blīvi rakstīto tekstu, tā tiek optimāli izmantots pieticīgais lasītavas apgaismojums. Tikai lēnam izveidojās ieraša lasīt sēdus.  Smago sējumu pie slīpās pults fiksēja kalta dzelzs ķēde, kuras gredzens tika uzvērts uz metāla stieņa pults augšpusē, bet otrs gals piestiprināts grāmatas vākam. Jāzina, ka viduslaiku kodekss ārēji ir visai ‘mazrunīgs': sējumam ādas vākos nav nav ātri  atpazīstamu  ārējo pazīšanas zīmju (titula uzlīmju, etiķešu, uzrakstu uz muguriņām, šifru, inventāra Nr.). Grāmatai nav izteiksmīga vāka, titullapas, apdrukātas muguriņas. Tikai kāda neliela pergamenta uzlīme ar pāris vārdiem vai numuru uz vāka... vai ar melnu tinti lieliem trekniem burtiem uzrakstīts zīmīgs vārds uz grāmatas griezuma; jo grāmatas plauktos bieži novietoja ar ādas muguriņu uz iekšu... Tāpēc kārtības uzturēšana senā klostera vai universitātes bibliotēkā ar daudziem gandrīz vienādiem brūnas ādas sējumiem ir būtiski svarīga; grāmatai ir tik viegli nomaldīties un pazaudēties starp līdzīgajām. Grāmatniecības vēsturnieks Henrijs Petroski asprātīgi teicis: “Mēs parasti domājam par grāmatām, nevis par to plauktiem. Ielikt grāmatu atpakaļ plauktā ir apmēram tas pats, kas ielikt atpakaļ sardīni konservu kārbā” (Henry Petroski, 1999). Ne velti latīņu valodā viduslaiku  bibliotēkas glabātāja – ‘armarius' apzīmējums atvasināts no vārda ‘armarium' – skapis. Labs bibliotēkas pārzinis jeb ‘skapinieks' darīs visu, lai grāmatas zinātu savu vietu arī tad, ja bibliotēku vēlas lietot daudzi apmeklētāji. Efektīvs viduslaiku risinājums bija ķēde, kas piesaista grāmatu vietai: lasāmpultij vai plauktam. Ķēde var nosargāt bibliotēkas krājumus; tā līdz pret zagšanu – grāmatu nav daudz, un tās ir ievērojama vērtība; pret sajukumu krājumā un pavaļīgi izņemšanu un atvietošanu. Turklāt ķēde pasargā masīvo un vērtīgo kodeksu no kritiena. Grāmatu pieķēdēšanas prakse apsīka līdz ar grāmatiespiešanas straujo progresu: grāmatu skaits strauji pieauga, arī sējumi vairs nebija tik masīvi un smagi. Grāmatu pieķēdēšanas vēsturē slēpjas arī kādi paradoksi. Proti, dažkārt grāmatu pieķēdēja, lai to publiskajā telpā varētu brīvi lasīt visi. Anglijas karlis Henrijs VIII 1537. gadā pavēlējis pieķēdēt Bībeli katrā draudzes baznīcā, lai draudzes locekļi var tai paši piekļūt un lasīt. Citviet līdzīgu iemeslu dēļ ticis pieķēdēts katķisms. Tāpat arī Anglijas karalis Eduards VI 1547. gadā lika turēt baznīcā pieejamā vietā Bībeli angliski un Roterdamas Erasma  Evaņģēliju pārstāstus latīniski (Paraprhrases, 1517). Tā garīdzniekiem un  draudzei ik brīdi bija pieejama stacionāri vienā vietā fiksēta grāmata.  Reformācijas laika prakse bija balstīta protestantisma pamatprincipā sola scriptura (tikai raksti), kas jau agrāk bija tikusi aprobēts viduslaiku klostera baznīcā Veisenburgā. Viduslaiku  atmiņas (memoria) un piemiņas kultūrā iekļaujas senajos testamentos un dāvinājumu dokumentos  izteiktā griba dāvināt kādam klosterim (baznīcai, bibliotēkai) ķēžu grāmatas. Tā līdz ar pieķēdētajām grāmatām ilgstošā piemiņā  tiktu saglabāts arī dāvinātāja vārds. Ir iespējams joprojām apmeklēt vairākas senas bibliotēkas, kas saglabājušas sākotnēji izveidotās ķēžu grāmatu lasītavas: vecākā ir Itālijā, Čezēnas (Cesena) pilsētā netālu no Boloņas. Tur joprojām aplūkojama 15. gs. vidū (1447–1452) izveidotā Malatestu ģimenes  bibliotēka Libraria Malatestiana, kuras sākotne ir  vietējā franciskāņu klostera grāmatu krātuve. Malatestu bibliotēkas lasītavā pie pultīm pieslēgti 343 viduslaiku manuskripti. Anglijā, Oksfordas universitātes Bodleana bibliotēkas ievērojamākā un senākā daļa ir Hamfrija Lankastera, Glosteras hercoga (Humphrey, Duke of Gloucester, 1390–1447) ķēžu grāmatu bibliotēka (281 sējums), ko hercogs bija novēlējis universitātei. Herfordas katedrāles (Hereford Cathedral) ķēžu grāmatu bibliotēka ierīkota 17.gs. vidū un tajā atrodas 229 viduslaiku manuskripti. Holandē,  Zitfenā (Zutphen), Sv. Valbergas baznīcas bibliotēka tikusi pieķēdēta tikai 1546.gadā, jo tad sākuši zust sējumi, un tika pieņemts, ka Sātans zog vērtīgākās grāmatas. Pēc apspriešanās tika pieķēdētas 286 grāmatas. Katra ķēde tika apslacīta ar svētītu ūdeni. Iesējumam piestiprinātā ķēde visdrošāk liecina par grāmatas piederību kāda klostera bibliotēkai. Ķēžu grāmatu bibliotēkas noteikti bija arī Livonijā, Rīgā. Daudzas grāmatas ar 15. gs. pēdējā trešdaļā / 16. gs. sākumā kaltām dzelzs ķēdēm (un ķēžu stiprinājumu paliekām) lielākoties nākušas no diviem nozīmīgākajiem Rīgas klosteriem – no Rīgas Sv. Jāņa Kristītāja dominikāņu klostera un Rīgas Sv. Katrīnas franciskāņu observantu klostera. Tomēr nav zināms, kur Rīgas franciskāņu un dominikāņu klosteros bija ierādīta vieta viņu grāmatu plauktiem un lasāmpultīm. Tāpat nevar ar pārliecību apgalvot, ka klosteru grāmatas iesietas un ķēdes piestiprinātas tieši Rīgā. Pēc reformācijas laika nemieriem daudzas abu klosteru grāmatas nonāca Rīgas pilsētas pārziņā un nogulās Rīgas pilsētas bibliotēkā. Tagad Latvijas Universitātes bibliotēkas krājumā ir visai ievērojams, unikāls  katenātu krājums: 76 kodeksiem ķēde ir saglabājusies (tie ir 15.gs. 70.–90. gadu iespieddarbi, un pāris 16. gs. sākuma (1505–1519) izdevumi); vēl 40 grāmatas savu ķēdi laika gaitā ir zaudējušas, kaut ķēdes stiprinājuma paliekas tās esamību pārliecinoši  apstiprina. Te jāpiebilst, ka racionālisma laikmets pret ķēžu grāmatām bija visai nežēlīgs, daudzas lielās, modernās bibliotēkas lika smagās un neveiklās ķēdes noņemt, lai tās netraucētu. Rīgas katenāti ir lieliska, patiesi autentiska viduslaiku materiālās kultūras liecība, kas stāsta par ļoti senu grāmatniecības tradīciju.

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore Inga Šteingolde. Lai gan mākslīgais intelekts spēj uzrādīt tikai ap simt dažādu papīra veidu, patiesībā to ir vairāki simti – gan informācijas pārnesei un tehniskiem risinājumiem, gan mākslai, sociālajai sfērai un higiēnai. Variējot šķiedru izejvielas, pildvielas, līmvielas un apstrādes veidus, iespējams iegūt no plāna, zirnekļtīklam līdzīga līdz biezam, jau par kartonu sauktam papīram. Piemēram, drukai paredzēto papīru ražo no dažāda garuma šķiedrām, lai, iespiežot tekstu, palielinātu krāsas saķeri ar virsmu, bet rakstāmpapīru pārklāj ar līmes slāni, kas neļauj tintei izplūst. Jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos senajā Ķīnā papīru izgatavoja dažādiem nolūkiem – dokumentiem, mākslai, naudai, un – tika ražots pat tualetes papīrs! Tas, pretēji maldīgajam priekšstatam par zemu ilgmūžību, veco ļoti lēni, jo ražots no tīrām šķiedrām, bez piedevām. Bet vēl krietni pirms tam, 2. gadsimtā p. m. ē.  Pergamas pilsēta Mazāzijā jau sacentās ar Aleksandriju Ēģiptē par varenākās bibliotēkas statusu. Ja Ēģiptē rakstīja uz niedru papirusa, kura eksportu aizliedza, lai kavētu citu valstu rakstniecības attīstību, tad Pergamas meistari, savukārt, pilnveidoja līdz tam Persijā pazīstamo diftēru – rakstīšanai sagatavotu ādu. Teļu, kazu vai aitu ādas mērcēja kaļķu šķīdumā, vilka uz rāmja, attīrīja no abām pusēm ar speciālu diskveida nazi, žāvēja, grieza loksnēs, pārklāja ar krītu un tad – lietoja rakstīšanai un zīmēšanai. Rakstīto, turklāt, varēja nodzēst, jeb noskrāpēt, kas pieļāva vairākkārtēju izmantojumu. Par godu Pergamas pilsētai šo materiālu nosauca par pergamentu.  Dažādos Eiropas reģionos pergamenta izgatavošanai izmantoja atšķirīgas ādas: Itālijā – tās bija kazas, Spānijā un Anglijā – aitas, bet Francijā – teļādas. Pergamenta biezums variēja no bieza līdz ultraplānam, sasniedzot vien milimetra desmito daļu. Šādu materiālu izgatavoja no nedzimušu dzīvnieku ādām. Vēlākajos gadsimtos pergaments, pārspējot papirusu, bija galvenais  rakstāmmateriāls, līdz to nomainīja papīrs, bet dokumentus uz pergamenta rakstīja līdz pat 19. gadsimtam, jo materiāla izvēle norādīja arī uz dižciltību un varu. Jāpiebilst, ka mūsu dienās par pergamentu dēvē ne tikai apstrādātu ādu, bet arī taukizturīgu, ar silikona kārtu pārklātu papīru, ko pielieto gan kā iepakojuma, gan kā cepampapīru. Pergamentu atdarina arī citas papīra šķirnes, ko lieto mākslas darbu reprodukcijām, grāmatzīmēm un suvenīriem. Latvijas Valsts vēstures arhīvā pergamentu kolekcija ietver ap trīs tūkstošiem vienību. Pergaments ticis lietots gan atsevišķu dokumentu veidošanai, gan iesējumu lapām, gan vāku apvilkšanai, piemēram, Rīgas Rātes 17.–18. gadsimta protokolu grāmatām. Vecākais pergamenta dokuments – bīskapa Alberta rīkojums  par Sv. Jura hospitāļa dibināšanu Rīgā – datēts ar 1220. gadu. Ir pieņemts, ka Rīgas pilsēta dibināta, bīskapam Albertam pārceļoties no Ikšķiles, 1201. gadā. Tomēr skaidrs, ka tai laikā pilsēta vēl tikai veidojās un par pilsētnieku kopienas un pašpārvaldes noformēšanās brīdi var uzskatīt 1226. gadu, kad tapis pirmais dokuments ar senāko Rīgas pilsētas zīmogu. Viduslaiku pergamenti izceļas ar izsmalcinātiem rokrakstiem un kaligrāfiskiem zīmējumiem – dokumentu saturu rotā  eņģeļi, vienradži, putni un pat kaķis ar peli. Interesanti, ka skaistākie – ar zeltu un krāsām iluminētie pergamenti, bieži vien nav tie vēsturiski nozīmīgākie. Viens no pašiem greznākajiem ir kāds 15. gadsimta beigās no Romas sūtīts salīdzinoši maznozīmīgs dokuments. Tā kā Latvijas teritorija gadsimtu gaitā ir atradusies vairāku varu krustcelēs, tad pergamentu kolekcijā ir gan 13.–14. gadsimta pāvestu bullas par teritoriju sadali Eiropā, gan Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa 1621. gada apstiprinājums Rīgas pilsētas privilēģijām. Iespējams, dzirdot vārdus “pāvesta bulla”, iedomājamies kādu ļoti iespaidīgu dokumentu. Tomēr bullas var būt arī visai necilas. Tas, kas dokumentu padara par bullu, ir pievienotais svina zīmogs. Tieši pergamenta dokumentos pirmoreiz nosaukti senākie pilsētu, muižu un apdzīvoto teritoriju vietvārdi, piemēram, Viļņas senākais pieminējums atrodams 1323. gada dižkunigaiša Ģedimina vēstulē, kuru ik pa laikam Lietuvas kolēģi deponē izstādēm. 2020. gadā Latvijas Nacionālajā arhīvā tika izveidots pergamentu reģistrs, kolekcija digitalizēta un šobrīd pieejama arī arhīva lasītavā.

Welcome to Season 5, Episode 24! In this episode, we have Part 1 of a Conversation with Olivia Cheng, a storyteller known predominantly for her acting, but beginning to make waves with her writing, directing, and producing.  Originally from Edmonton, Olivia's acting credits include playing Mei Lin in Marco Polo on Netflix, Ah Toy in Warrior on Cinemax and HBO, Charlotte in See on Apple TV+, Master Gao in Deadly Class, and Noel in the feature Lucky Star… just to name a few of her projects. Her performances have been praised for their depth and complexity, and she often plays roles that explore themes of identity, resilience, belonging, and empowerment. In addition to being a talented actress, she's also getting recognition for her action sequences in several roles she's played.  In this part of the conversation, we talk about her origin in acting, some of the key roles she has played, life as a journalist, how she approaches action scenes, and more. Additionally Olivia shares some of her thoughts on being part of productions with cast members of Asian Pacific descent both in front of and behind the camera.  If you're interested in seeing more of Olivia's work, then you can do the following: find her in the roles on the above listed projects, rent or buy Lucky Star on Apple TV or Amazon services, and/or follow her on Instagram @thatoliviacheng. If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com. *Above Photo of Olivia Cheng by Noah Asanias

La musica instrumentala Salouf-Mon-Stierva ha organisà la festa districtuala da musica ed er preschentà sia uniforma nova. Il 2016 è stada l'ultima festa da musica dal district III (Grischun central, Plaun, Plessur, Mesauc, Calanca) a Lai. Lura ha la pandemia da corona franà festivitads pli grondas. Quest onn, il 2025, ha la Musica instrumentala Salouf Mon Stierva gì la curascha d'organisar in'ulteriura festa da musica. L'Artg musical porta intginas producziuns musicalas ed er mainis e commentaris dal pievel da festa.

Kas gan var būt jaukāks par veldzējošu peldi karstā vasaras dienā? Tomēr peldēšanās ir aktivitāte, kurai ir savi nosacījumi, kas jāievēro. Viss par un ap peldēšanos – raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā sarunājas "Zilā karoga" nacionālās programmas operators Jānis Ulme un biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze. "Viss sākas kādā brīdī ar savu spēju apzināšanos. Brīdī, kad cilvēks dodas atveldzēties, par izteiktu peldēšanu atklātās ūdenstilpēs nevaram runāt, tā tiešām ir došanās uz mirkli ūdenī atveldzēties. Retos gadījumos mēs redzam, ka cilvēks tiešām peld, tas, ko nozīmē vārds peldēt īstākajā izpratnē," norāda Zane Gemze. "Bet te parādās kompetenču šķautne, par ko pārliecinos ar katru dienu arvien vairāk. Cilvēkam šķietami liekas, ka viņam ir zināšanas, prasmes, iemaņas, līdz ar ko viņš ir bezatbildīgs kaut kādā situācijā vai nespēj izvērtēt adekvāti riskus, kas var iestāties.  Protams, ir virkne ieteikumu - izvēlēties drošas peldvietas, lietot peldvesti, pārliecināties par savu drošību, pieskatīt bērnus, nelietot piepūšamos [peldlīdzekļus], nedodaties tālā par savu nedrošo dziļumu, kas parasti ir no nabas līdz krūšu līmenim. Bet pirms vispār tas notiek, man ir aicinājums - aizejiet uz peldbaseinu, samaksājiet 12 eiro, mēģiniet nopeldēt 200 metrus. Varat nopeldēt peldaseinā 200 metrus? Tad jums ir zināšanas par to, kas ir jādara ūdenī un savā ziņa arī sapratīsiet, kā izvērtēt riskus un kas būs jādara, ja nonāksiet atklātā ūdenstilpē neveiklā situācijā. Ja jūs to nevarat, tad jāapzinās, ka ir jāievēro nosacījumi par vestēm, par drošām peldvietām." Zane Gamze arī piebilst, ka peldēt cilvēks var iemācīties jebkurā vecumā. Ir brīnišķīgi piemēri, kad peldētprasmi apguvuši arī seniori. Radžu ūdenskrātuve Jēkabpilī ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpne ar astoņām salām, kas radusies pēc dolomīta karjera applūdināšanas. Ūdenskrātuve un tās krastos atrodošais Mežaparks 158 ha platībā ir iecienīta vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta un 2. jūnijā Radžu ūdenskrātuvē jau sešpadsmito gadu pēc kārtas tika pacelts zilais karogs. Jēkabpilī tiekamies ar pludmales glābējiem un Mežaparka apmeklētājiem. Lai gan saule mūs šovasar nelutina, tomēr katram ir vērts atcerēties par dažām vienkāršām lietām, ko darīt, lai saulainā laikā sevi pasargātu gan no saules, gan karstuma. Uzklausām dermatologa Raimonda Karla ieteikumus.  Ārsts norāda, ka šobrīd ir pierādīts, ka saules aktivitāte var būt augsta jau pirms 10 un 11 no rīta. Tāpēc iesaka sekot līdzi laika ziņām Latvijas Sabiedriskajā medijā, kur regulāri informē par saules aktivitāti. "Tad arī var plānot savas ikdienas aktivitātes. Ja ir zem trijām vienībām, tad varam iziet saulītē drošāk. Ja saules aktivitāte ir vairāk par trijām vienībām, UV indekss, tad ir vērts padomāt arī par saules aizsardzību. Līdz ar to - cepuri galvā, lai pasargātu galvu, lai pasargātu matus. Noteikti jāpasargā acis. Ir arī tas, ko mēs saucam par svarīgākajiem diviem kvadrātmetriem - tā ir āda. Šeit ir divas iespējas: vai mēs lietojam apģērbu - tas var būt arī ikdienas apģērbs, kas mūs pasargā, vai arī, ja strādājam saulē vai atpūšamies, vai sportojam saulē, tad ir arī speciāls apģērbs, kas ir paredzēts šādām lietām. Ķermeņa atklātām daļām būtu saules aizsargkrēmi lietojami. Stiprums būs atkarīgs no tā, cik jūtīga vai mazjūtīga ir cilvēka āda pret ultravioletajiem stariem, un, protams, kāda ir saules aktivitāte," norāda Raimonds Karls.

Stāsta Latvijas Universitātes bibliotēkas darbiniece, filoloģijas doktore Aija Taimiņa. Zelta grāmata, zelta vārdi – tā ne vienmēr ir bijusi tikai skaista metafora. Šie izteicieni bija jāuztver burtiski. Vai zini, ka grāmatas savulaik greznoja arī ar īstu  zeltu? Ka zelta grāmatas “Codex Aureus” (piemēram, Codex Aureus de St Emmeran, Francija, ap 870. gadu, Bavārijas Zemes bibliotēka) vākus klāj zelta plāksnes ar filigrāniem kaltiem attēliem un zeltā iestrādātiem dārgakmeņiem? Ka evaņģēlija vārdi tika rakstīti ar zelta tinti uz purpurā krāsota pergamenta lapām? Zeltā mirdz miniatūras un iniciāļi viduslaiku manuskriptu lapās. Foliantu vāki ar filigrānos zelta kalumos iestrādātiem dārgakmeņiem un ziloņkaulu apliecina kā  laicīgo, tā garīgo valdnieku dievbijību, bet arī bagātību un varu. Zelta simbolika ir bagāta un daudzveidīga. Zelts metafiziski saistāms ar to, kam ir vislielākā vērtība, tas ir gudrības, apskaidrības, nemirstības, nemainības, slavas, bagātības, pārpilnības, skaistuma, greznības simbols. Kristīgajā teoloģijā tīrs zelts ir dievišķā un svētā zīme, debesu atspīdums, patiesības saule.  Zelts ir visvērtīgākā ticīgo upurdāvana. Vecās Derības Dieva balss runā noteiktus vārdus: “Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts,” – saka tas Kungs Cebaots” (VD, Hagaja grāmata 2:8). Bībele apraksta ķēniņa Sālamana uzcelto Jeruzālemes templi, kura durvis, sienas, griesti  bija pārklāti ar tīru zeltu, visas lietas bija darinātas no zelta (VD, Otrā Laiku 3). Zelts klāja altāri, un divu heruvimu spārnus, kas sargāja vissvētāko – Derības šķirstu ar Mozus bauslības  vārdiem, iekaltiem venkāršās akmens plātnēs. Jāņa Atklāsmes grāmatas vīzija tēlo ideālo pasauli, kurā zelts ir jaunās debesu Jeruzālemes jeb Dieva garīgās valstības uz zemes manifestācija. Jaunā Jeruzāleme ir žilbinoši grezna, mirdzoša: “pilsēta bija no tīra zelta, līdzīga skaidram stiklam. Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. (..) Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs” (Jāņa Atklāsmes 21: 18,19, 23). Vērts atcerēties, ka kristīgajā teoloģijā skaistums ir transcendentāla vērtība: tas ir ārpus laika un telpas; pārpasaulīgs, tāpat kā labais un patiesais. Akvīnas Toms (1225 -1274), turpinot Aristoteļa pausto, runājis par trim estētikas kategorijām, kas piemīt labai, skaistai lietai: “pirmkārt, nevainojamība jeb pilnība, jo lietas, kas ir izjukušas, tieši tāpēc ir neglītas. Un pienācīga proporcija jeb saskaņa. Un, visbeidzot, skaidrība, no kā izriet, ka lietas, kurām ir spilgta krāsa, tiek sauktas par skaistām”. Perfekcija, harmonija, krāsu spožums, tātad arī greznība, cildeni (un dārgi) materiāli dara lietu (mākslas darbu, celtni, arī manuskriptu) skaistu. Vecās Derības vārdi un Akvīnas Toma uzskats palīdz skaidrot dilemmu, kā sakrālajā mākslā var savienoties kristīgās askēzes princips un īpaša, izaicinoša greznība. Tīra zelta klātbūtne kā Bizantijas svētnīcās, tā viduslaiku rokrastu lapās izprotama visdziļāk, ja fascinējošo greznību uzlūko un skaidro kā hierotopijas (sengrieķu ἱερός – svēts un sengrieķu τόπος – vieta, telpa) elementu un izpausmi. Hierotopija ir  apzināts jaunrades process, kurā ar arhitektūras, attēlu, rituālu, gaismēnu, krāsu, skaņu, arī ar kūpinātā vīraka smaržu un dūmu palīdzību tiek veidota svēttelpa. Sakrālajā telpā zelts ir Dieva klātbūtnes apliecinājums. Ikonas un pergamenta rokraksti muzeju vidē skatītājam raisa pētniecisku interesi un rada cieņpilnas jūtas. Atgriezties laiktelpā, lai sastaptos ar seno manuskriptu tapšanas pieredzēm ir gandrīz neiespējami. Grūti atdzīvināt emocijas, ko izjuta tālo gadsimtu garīdznieki svēto grāmatu priekšā. Tagad tikai retajam ļauts pārliekties pergamenta manuskripta lapām pie sveces gaismas, lai bijībā un pārsteigumā pieredzētu, kā  pustumšajā, klusajā baznīcas vai klostera telpā dzīvajā sveces liesmā pēkšņi silti iemirdzas  grāmatas zelta sākumburti vai veseli zelta vārdi, kā, lapas šķirot, klusi noknikšķ pergaments, atklājot arvien jaunas nodaļas ar grezniem iniciāļiem. Hierotopijas pieredze ļauj domāt, ka grāmata un tempļa svēttelpa tika veidotas pēc līdzīgiem principiem. Grezna grāmatas sākumlapa ir kā tempļa ieejas vārti, kas pārklāti ar zeltu un greznoti krāsām; liels, ar zeltu rotāts iniciālis ievada jaunu nodaļu un izceļ kādu būtisku vārdu, gluži tāpat, kā  templī zeltītas durvis ved arvien tuvāk svētvietai. Misālē tas ir liels attēls ar Golgātas ainu, lūgšanu grāmatā – krāšņu, izsmalcinātu  miniatūru virkne, kas ved cauri baznīcas gadam un reizē – Kristus dzīvesstāstam. Sena kodeksa veidols stāsta par laiktelpā izvērsta teksta dramaturģiju, iezīmē akcentus un norāda uz svarīgāko. Tomēr zeltā mirdzošas grāmatas dziļākā, simboliskā  būtība manifestējas sakrālo rituālu un ceremoniju norisēs. Šādas grāmatas tapa, tika lietotas un glabātas arī Rīgā, daudzas joprojām glabājas mūsu bibliotēkās. Gan ikonu glezniecībā, gan viduslaiku grāmatu miniatūrā zelta klātbūtne apliecina dievišķās gaismas klātbūtni. Latīņu valoda pasaka priekšā: ‘lumen', ‘illuminare' – gaisma, izgaismot, apgaismot, zeltīt, ‘illuminator' – iluminators, zeltītājs. Zelts dara redzamu neredzamo, proti, dievišķo, svēto. Zelta klātbūtni jeb asistiku (assisto, latīņu val.) iluminators realizēja, ar plānu zelta foliju izklājot sagatavotu miniatūras fonu, uzliekot zelta akcentus filigrānā vinjetē vai ar zelta krāsu izgaismojot iniciāli, drapēriju. Zelta pieskāriens izceļ jebkuru toni. Lai zelta folija mirdzētu, to pulēja ar kaula instrumentu. Lai gan zelts ir dekora pabeigtības zīme, miniatūrists pirmo ieklāja zeltu, tad strādāja ar pārējām krāsām. Par laicīgu bagātību un aizrautīgu greznoties prieku vēsta zeltījums, kas dekorē grāmatu ādas iesējumus, griezumu, muguriņu visos laikos, no Renesanses līdz mūsdienām. Zeltīšana tehnoloģijas prasa no miniatūrista, kaligrāfa un grāmatsējēja augstu profesionalitāti. Zelta klātbūtne padara rokrakstu vai iespieddarbu par elitāru, estētiski augstvērtīgu   bibliofīlas intereses un apbrīnas objektu.

Exploring how simulations are shaping education research and practice, with insights from the book Promoting Equity through Approximations of Practice in Mathematics Education. It examines how approximations of practice can help educators sharpen their skills while keeping equity at the forefront. It's not just about improving instruction; it's about ensuring that all students, regardless of background, have access to high-quality learning experiences.Links:Lee, C., Bondurant, L., Sapkota, B., Howell, H. (2025). Promoting equity in approximations of practice for mathematics teachers. IGI Global. https://doi.org/10.4018/979-8-3693-1164-6Benoit, G., Barno, E., & Reich, J. (2025). Simulating Equitable Discussions Using Practice-Based Teacher Education in Math Professional Learning. In C. Wilkerson Lee, L. Bondurant, B. Sapkota, & H. Howell (Eds.), Promoting Equity in Approximations of Practice for Mathematics Teachers (pp. 165-200). IGI Global Scientific Publishing. https://doi.org/10.4018/979-8-3693-1164-6.ch008 Shaughnessy, M., Boerst, T. A., Garcia, N., & Claiborne, B. (2025). Orienting to Student Sense-Making: Using Simulations to Support the Development of Equitable Mathematics Teaching. In C. Wilkerson Lee, L. Bondurant, B. Sapkota, & H. Howell (Eds.), Promoting Equity in Approximations of Practice for Mathematics Teachers (pp. 253-276). IGI Global Scientific Publishing. https://doi.org/10.4018/979-8-3693-1164-6.ch011 Howell, H., Shaughnessy, M., Stengel, B., Lee, C., Bondurant, L., Sapkota, B., Benoit, G., & Lai, Y. (2025). Editorial insights: Reflections on the volume and charge to the field. In C. Lee, L. Bondurant, B. Sapkota, & H. Howell (Eds.), Promoting equity in approximations of practice for mathematics teachers (pp. 395-414). IGI Global. https://doi.org/10.4018/979-8-3693-1164-6.ch017Ataide Pinheiro, W., Kaur Bharaj, P., Cross Francis, D., Kirkpatrick Darwin, T., Esquibel, J., & Halder, S. (2025). An Investigation of Gender Biases in Teacher-Student Interaction in Mathematics Lessons Within a Virtual Teaching Simulator. In C. Wilkerson Lee, L. Bondurant, B. Sapkota, & H. Howell (Eds.), Promoting Equity in Approximations of Practice for Mathematics Teachers (pp. 201-228). IGI Global Scientific Publishing. https://doi.org/10.4018/979-8-3693-1164-6.ch009 MIT's Teacher Moments digital simulation platform: https://teachermoments.mit.edu/ Becoming a More Equitable Educator https://openlearninglibrary.mit.edu/courses/course-v1:MITx+0.503x+T2020/about Reich, J. (2022). Teaching drills: Advancing practice-based teacher education through short, low-stakes, high-frequency practice. Journal of Technology and Teacher Education, 30(2), 217-228. https://doi.org/10.70725/023707spaywm Bima's lit review: https://doi.org/10.1080/14794802.2023.2207088 Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Turpinās sarunas par Rīgas domes nākamās koalīcijas izveidi. Šodien tikās as "Progresīvo" un "Jaunās Vienotības" komanda. Lai veicinātu grāmatu lasīšanu un vairotu lasītprieku, Rīgas lasa tramvajos. Latvijas veselības nozare joprojām nav gatava krīzes situācijām. Putnu gripa Latvijā pagaidām nav radījusi būtiskus zaudējumus nozarei kopumā, bet aicina putnkopjus ievērot biodrošību.

Welcome to Season 5, Episode 23! It's hard to find any other apparel that signifies vacation more than a Hawaiian shirt AKA an Aloha shirt. It's not just a symbol of going on vacation, for some it means being part of the ska community, hanging out at a tiki bar, relaxing at get togethers, and even just dressing up for “casual Friday.” But what is the origin and background of the Aloha shirt, how did it grow in popularity, and what is the importance of it to the Hawaiian islands? In this episode we talk about some key early designers like Ellery Chun of King-Smith Clothiers and Koichiro Miyamoto of Musa-Shiya the Shirtmaker, who both helped popularize the Aloha shirt. We also discuss how the Hawaiian shirt grew in popularity and what the shirt symbolizes in Hawaii. And if you want to buy an authentic Aloha shirt, you're in luck because we also share several current makers like Sig Zane, Kahala, Reyn Spooner, and Ted's favorite, Rix Island Wear. Is there a brand that you like? If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com. Segments 00:25 Intro and Catching Up 03:45 The History of the Aloha Shirt 16:02 Expanded Current Events

Good afternoon, I'm _____ with today's episode of EZ News. Tai-Ex opening The Tai-Ex opened up 112-points this morning from Friday's close, at 21,773 on turnover of 6.3-billion N-T. The market closed slightly lower Friday - after retreating from earlier gains as investors remained cautious ahead of the release of U-S jobs data. The bellwether electronics sector remained sluggish throughout the session despite some late buying, while select non-tech stocks, particularly in the financial and petrochemical sectors, drew interest and lent support to the broader market. French National Assembly delegation visits Taiwan A delegation of members of the French National Assembly has arrived in Taiwan for a six-day visit. The delegation is being led Marie-Noelle Battistel, the president of the Assembly's Taiwan-France Friendship Group. Battistel is visiting at the invitation of the Lai administration and is being accompanied by four other deputies in the lower house of the French Parliament. According to the Ministry of Foreign Affairs, the delegation is slated to hold talks with President Lai Ching-te and other senior government officials in Taipei aimed at enhancing (增強) bilateral relations. They will also meet with Minister without Portfolio Lin Ming-hsin and Economics Minister Kuo Jyh-huei. 'Time 100' recipient gets honorary doctorate from Taitung university Philanthropist Chen Shu-chu has been presented with an honorary doctorate degree by National Taitung University for her humanitarian contributions (貢獻). Chen was a vegetable vendor at Central Market in Taitung City for over half a century before she retired in 2018. She gained fame here in Taiwan when she was named as one of Time Magazine's 100 most influential people of 2010 for her philanthropy. Chen received her degree with the National Taitung University alumni at a graduation ceremony held at the university's Chihpen Campus for her contributions to society. She was introduced at the event by Taitung County Deputy Magistrate Wang Chih-hui - who cited her as an example of human love transcending (超越) technological advancement. Israel Reports Thunberg Vessel Diverted to Israel Israel's Foreign Ministry says a Gaza-bound aid boat carrying Greta Thunberg and other activists has been diverted (改變方向) to Israel. In a post on X, it said the boat “is safely making its way to the shores of Israel.” The passengers “are expected to return to their home countries,” it added, without providing further details. The Freedom Flotilla Coalition, which had organized the voyage to deliver humanitarian aid to the Gaza Strip and protest Israel's blockade of the territory, said the activists had been “kidnapped by Israeli forces.” Colombia Presidential Hopeful Shot and Wounded A Colombian senator and would-be presidential candidate is shot and wounded (受傷) at a rally. AP correspondent Julie Walker reports France World Oceans Day Dozens of research and exploration vessels have set sail off the French coastal city of Nice across across the Bay of Angels. The event on Sunday marked World Oceans Day and the opening of the third U.N. Ocean Conference. It aimed to showcase the beauty of the ocean and the growing urgency to protect it. Thousands of delegates, including heads of state, scientists, and environmental advocates, are expected in Nice this week to confront growing threats to the ocean, and the need to transform pledges (承諾) into protection. The conference is expected to bring the High Seas Treaty closer to ratification, allowing countries to establish marine protected areas in international waters, which cover nearly two-thirds of the ocean and remain largely ungoverned. That was the I.C.R.T. EZ News, I'm _____. －－－－以下訊息由 SoundOn 動態廣告贊助商提供－－－－ 打造綠能與AI科技的示範驗證場域，串聯嘉義、南科、高雄及屏東等園區，大南方智慧轉型的關鍵樞紐，歡迎一同探索沙崙智慧綠能科學城，共創智慧未來！ 參訪進駐資訊請至 https://sofm.pse.is/7qmrvq 網站查詢 經濟部能源署/臺南市政府經濟發展局(廣告) -- NISSAN為提升車主夏季駕乘感受，限時推出X-TRAIL、KICKS及SENTRA「涼夏特仕版」限量各200台，雙前座升級通風座椅，提供涼爽舒適的駕駛體驗。 本月入主NISSAN任一車款再贈Dyson時尚吹風機組，及零利率方案，讓消費者輕鬆入主、無壓升級NISSAN車款。 https://sofm.pse.is/7qk7ag -- Hosting provided by SoundOn

Stāsta koku vilnas meistars Ritvars Točs. Sirmā senatnē mūsu senči to visu darināja no liepas. Šodien pastāstīšu, kā no liepas var uztaisīt audumu. To varētu iemācīt ļoti ātri, jo tur nav nekā sarežģīta. Galvenais, lai koks mežā izrūgtu. Sākumā vējš nolauza koku un tad tas pusotru gadu gulēja zemē – norūga un ziemā zem sniega izsala. Pēc tam jau no mizas veidojās šķiedra. To noplēsa, sukāja, mazgāja, un iegūto vilnu pēc tam kaltēja. Liepas vilna ir zeltaina, dzeltenīga… To var pīt, vīt, vērp un aust, lai pēc tam darinātu visdažādākās lietas. Piemēram, skaistus liepas vainadziņus svētkiem un godiem – šķiedra ir pasakaini zeltaina. Paskatieties, kā tie kronīši mirdz! Tāpat pina skaistas pīnes. Priekšmetus no liepas vilnas var izmantot gadiem, jo tie nebojājas. Lai uztaisītu liepas lūku audumu, nepieciešams bišu vasks, jo diegs ir jāievasko. Šādus diegus kādreiz izmantoja pīšanai, vīšanai, notīšanai, piemēram, notina nažu spalus. No vaskota liepas diega taisīja makšķerauklu, tai galā pielika vilkābeles āķīti un zvejoja. Koklēm, īpaši maziem instrumentiem, tika izmantotas liepas stīgas. Protams, stīgas var uztaisīt arī garākas un tad tās der arī citiem instrumentiem, piemēram, cimbalai. Liepas stīgas dod ļoti augstu toni. Liepas audums un vilna ir ļoti veselīga. Pirtīs izmantoja liepas sūkļus, ar tiem varēja mazgāties divus gadus. Pēc tam āda ir ļoti maiga un smaržo, jo liepa satur daudz taukskābju. Agrāk, kad vēl nebija papīra, liepas vīkšķi izmantoja tualetē. Tas bija veselīgi, neradās nekādi iekaisumi. Vaska drānas taisīja speciālos rāmjos no liepas vilnas. Pēc tam tās izmantoja biškopībā, taisīja vaska cimdus. Tautasdziesmā teikts: „Vaska cimdi rociņā, ziedu svārki mugurā.” Ar vaska cimdiem strādāja pie bitēm, ņēma medu, jo tad bites nedzēla. Vissmalkākā vilna sanāk no pirksta resnuma zariņiem, kurus nomauca, izmazgāja un izsukāja. Dainās teikts: „No liepiņas pūru daru, no zariņa – villainīti.” No resnā kluča uztaisīja lādi, bet no zaru vilnas to pielocīja pilnu ar audumiem. Tāpat no liepas var darināt lielus paklājus, vainagus, no liepas mizas sievas taisīja brunčus – „Krijas deķi mugurā.” Liepas lūku cepures taisīja visam mūžam. Stīpiņu un oderi izšuva ar liepas vilnu – to vispirms savērpa, tad izklapēja un ievaskoja. Sānos, ausu vietā, uztaisīja tādus kā vēja sargus, kurus pēc tam sasprauda ar adatu. Liepas lūku audums bija silts, mīksts un kārtām šūts. Liepas vilnas audumi izskatās ļoti skaisti un zeltaini. Tautasdziesmās var lasīt par zelta jostu ap to kuplo ozoliņu – tā ir liepa, jo zeltainas jostas sanāk tikai no liepas. Arheologi ir atraduši saglabājušos liepas audumu fragmentus, lūku čībiņas. Āraišu ezerpilī tās var apskatīt.

On this week's GZERO World Podcast, Ian Bremmer sits down with Bonny Lin, director of the China Power Project at the Center for Strategic and International Studies, for a look at one of the most dangerous flashpoints in the world: the Taiwan Strait. China has been conducting drills around Taiwan for years, but since the current pro-independence president, William Lai, took office in 2024, Beijing has been staging near-daily military exercises near the island–larger, louder, and more aggressive than ever before.Lai has pledged to boost defense spending, strengthen ties with the US, and reduce Taiwan's economic dependence on China. But Lai faces serious political headwinds at home. His party lost its majority in parliament, and he'll have to navigate a deeply divided government to get anything done. Meanwhile, Chinese President Xi Jinping says reunification with Taiwan is a national priority and has made it clear Beijing won't hesitate to take the island by force if necessary. The stakes are global: A war in the Strait would reshape the world economy, drag in major powers, potentially triggering the deadliest military conflict in the Asia-Pacific since World War II. So how far can China push, and how long can Taiwan hold out, before a crisis becomes inevitable?Host: Ian BremmerGuest: Bonny Lin Subscribe to the GZERO World with Ian Bremmer Podcast on Apple Podcasts, Spotify, or your preferred podcast platform, to receive new episodes as soon as they're published.

On this week's GZERO World Podcast, Ian Bremmer sits down with Bonny Lin, director of the China Power Project at the Center for Strategic and International Studies, for a look at one of the most dangerous flashpoints in the world: the Taiwan Strait. China has been conducting drills around Taiwan for years, but since the current pro-independence president, William Lai, took office in 2024, Beijing has been staging near-daily military exercises near the island–larger, louder, and more aggressive than ever before.Lai has pledged to boost defense spending, strengthen ties with the US, and reduce Taiwan's economic dependence on China. But Lai faces serious political headwinds at home. His party lost its majority in parliament, and he'll have to navigate a deeply divided government to get anything done. Meanwhile, Chinese President Xi Jinping says reunification with Taiwan is a national priority and has made it clear Beijing won't hesitate to take the island by force if necessary. The stakes are global: A war in the Strait would reshape the world economy, drag in major powers, potentially triggering the deadliest military conflict in the Asia-Pacific since World War II. So how far can China push, and how long can Taiwan hold out, before a crisis becomes inevitable?Host: Ian BremmerGuest: Bonny Lin Subscribe to the GZERO World with Ian Bremmer Podcast on Apple Podcasts, Spotify, or your preferred podcast platform, to receive new episodes as soon as they're published.

Stāsta pianists Ventis Zilberts. Stāstījums ir par diviem dažādu paaudžu pārstāvjiem. Viens no tiem ir Ivars Ebels, kura simtgade tika svinēta šogad martā. Mediķu aprindās viņu joprojām daudzina kā pirmo latviešu profesoru bērnu slimībās un kā Latvijas pediatru zinātniskās skolas izveidotāju. Savukārt pianista Jāņa Maļecka darbošanās rit profesionāli divās mākslas jomās – mūzikā un glezniecībā. Mūzika un medicīna – divas darbības jomas gan mācību laikā, gan intensīvajos darba gados savijušās kopā un vedušas cauri visai Ivara Ebela dzīvei. Lūk, virkne biogrāfisku faktu, kas to uzskatāmi rāda. Īstais nopietnais vienas profesijas izvēles sākums varbūt meklējams dienā, kad Ivars Ebels, būdams vēl audzēknis Rīgas 1. ģimnāzijā, iegāja profesora Jāzepa Vītola kabinetā, lai parādītu savas klavierspēles prasmes. Gājiens izrādījās veiksmīgs, jo ar 1942. gadu viņš, būdams vēl ģimnāzists, uzsāka mācību gaitas Latvijas Konservatorijā profesora Nikolaja Dauges klavieru klasē. Paralēli mūzikas studijām pēc diviem gadiem viņš varēja sevi saukt par studentu arī Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē. Mācību pārtraukums dažādu iemeslu dēļ gan vienā, gan otrā augstskolā tomēr nekavēja 1950. gadu sākumā iegūt augstskolas diplomu abās speciālitātēs. Tālāk sekoja ārkārtīgi intensīvs darbs medicīnas jomā – praktiskajā darbībā gan Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā, gan Rīgas Medicīnas institūtā, tā toreiz sauca minētās darba vietas. Zinātnes laukā ne mazāk veikumu – Ivara Ebela kontā gan medicīnas zinātņu kandidāta, gan arī medicīnas zinātņu doktora disertācija, publicēti arī neskaitāmi nozīmīgi raksti un grāmatas par specifiskiem medicīnas jautājumiem. Neskatoties uz lielo slodzi medicīnas nozarē, viņš neatmeta ar roku mūzikas mūzai – varbūt vadījās no latīņu teiciena Medicina sanat corpus, musica levat animam jeb “Medicīna dziedē ķermeni, mūzika paceļ dvēseli”. Lai arī profesora darbības galvenā dominante bija medicīna, iedzimts mūziķa talants un ļoti liela vēlme muzicēt aizveda Ivaru Ebelu pie klausītājiem veselus 15 gadus pēc mācību beigām. Tā 1967. gadā viņš kopā ar Leonīda Vīgnera vadīto Jaunatnes simfonisko orķestri Rīgā atskaņoja Ferenca Lista virtuozo Pirmo klavierkoncertu. Sekoja koncerti arī Maskavā un toreizējā Ļeņingradā. Arī Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts viņa atskaņojumā savā laikā iejūsminājis klausītājus. Kādā intervijā viņš stāstīja, ka jau ilgāku laiku mājās uz viņa flīģeļa Steinway&Sons stāv partitūra – Sergeja Rahmaņinova Trešai klavierkoncerts, kuru viņš jau gandrīz ir sagatavojis atskaņojumam. Diemžēl iecere netika realizēta. Var piebilst, ka laikabiedri, Ivara Ebela kolēģi, stāstījuši, ka medicīnas profesors labprāt publiski spēlējis Friderika Šopēna, Pētera  Čaikovska, Aleksandra Skrjabina un Jāņa Ivanova klavierdarbus. Var secināt, ka ārstniecības dievs Asklēpijs un mūzikas mūza Eiterpe ir bijuši Ivara Ebela teicami sabiedrotie visu mūžu. Mūsu laikabiedra pianista Jāņa Maļecka darbošanās profesionāli divās mākslas jomās – mūzikā un glezniecībā – rit nepārtrauktā mijiedarbībā kopš 1994. gada, kad tika absolvēta Latvijas Mākslas akadēmija, bet sākums abām takām mākslā sācies jau bērnībā. Ir vērts atgādināt Jāņa Maļecka biogrāfisko datu atsevišķus pieturas punktus saistībā ar katru profesiju. Mūzikā tās bija mācības mūsu konservatorijā, absolvējot profesora Igora Kalniņa klavieru klasi 1981. gadā. Kopš tā laika līdz pat šai dienai – koncerti, ieraksti un atkal koncerti dažādos sastāvos gan ar vokālistiem, gan instrumentālistiem Latvijā un daudzkur ārzemēs, Beļģijā, Norvēģijā, ASV. Muzicēšanas sakarā izcelšu tikai vienu, bet ļoti būtisku vienību, Klavieru kvartetu „RIX” (latviešu mūzikas profesionālajā vidē augsti novērtētu, dažādās pasaules malās dzīvojošu latviešu mūziķu ansambli), kura koncerti Jāņa Maļecka vadībā vienmēr ir svētki klausītājiem. Paralēli koncertdarbībai – ļoti sekmīgs pedagoģiskais darbs, vide, kurā, manuprāt, kristalizējas daudzas noderīgas atziņas radošai darbībai abās minētajās sfērās. Savukārt glezniecībā pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijā Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona meistardarbnīcās – personālizstādes, izstādes kopā ar citiem gleznotājiem un atkal personālizstādes: Agijas Sūnas galerijā, Gārsenes pilī, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Valmieras Novadpētniecības muzejā, Latgales vēstniecībā GORS.  Par izstādi ar nosaukumu “Muzikālās tēmas un noskaņas Jāņa Maļecka gleznās” gribas teikt īpaši – spēcīga mākslinieka pārvaldīto profesiju sinerģija! Kā lasāms notikuma aprakstā, “tā izpaužas muzikālo tēmu un muzikālo noskaņo attainojumā jebkurā audeklā, gan figurālās gleznās "Arfiste"', "Čelliste", "Pavasara sonāte", gan izlasē no gleznu sērijas, kas radīta komponista Olivjē Mesiāna “Kvarteta laika galam” iespaidā”. Lūk, daiļrunīgie atsevišķu daļu nosaukumi, – “Putnu bezdibenis”, “Slavinājums Jēzus mūžībai”, “Mūžības slavinājums”, gleznojumu inspirācijas pamats.  Liekas, ka profesora Jāņa Maļecka darbībā abu mākslas profesiju, mūzikas un glezniecības attiecība veido savdabīgu zelta griezumu jeb dievišķo proporciju, kurā mazs pārsvars ir mūzikai, – gandrīz kā melno un balto klavieru taustiņu attiecība oktāvā – pieci pret astoņi.

Stāsta Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja, vadošā pētniece Aija Taimiņa. Siļķes, šaujampulveris, medus, skābēti kāposti, vīns, alus, eļļa, labība, tauki, ogles, degvīns un viskijs, un apelsīni, un grāmatas… Vai varat atminēt, kas vieno visu  uzskaitīto (un vēl arī nepieminēto)? Ja tirgus precei ilgi jāglabājas un jādodas tālā ceļā, bez piemērota un droša iepakojuma neiztikt. Ozola muca gadsimtiem ilgi ir kalpojusi kravu transportam – pa ūdensceļiem pārvietojās mucām piekrautas liellaivas un kuģi, pa zemesceļiem preci mucās veda smago ormaņu pajūgi. Muca ir sen zināms, standartizēts svara un tilpuma mērs, tās lielumu un formu noteica uzglabājamā produkta veids. Dažādas mucas apraksta seni vēstures avoti. Mucā varēja pārlaist naktis, pat dzīvot, kā vēsta leģenda par antīko grieķu filosofu kiniķi Diogenu un imperatoru Aleksandru Lielo. Tiesa, Diogēna muca (dolia), visdrīzāk, bija darināta no māla. Jūlijs Cēzars licis ar katapultām mest degošas mucas aplenktajās pilsētas, lai izraisītu ugunsgrēkus, savukārt Marseļas aizstāvji laiduši virsū degošas mucas aplencējiem. Alpos, gallu ciemos redzētās triju veidu koka dēlīšu mucas pirmais aprakstījis romiešu dabaszinātnieks Plīnijs Vecākais. Viduslaikos mucenieku amata meistari prata izgatavot dažāda veida mucas lielā skaitā, turklāt katru mucu meistars marķēja ar savu zīmi, tā garantējot sava darba kvalitāti. Rīgā mucu meistaru pienākumus un mucinieku amata jeb kompānijas (cumpanye van deme bodekwerke) kārtību jau kopš 1375. gada noteica šrāga (der bodeker schra). Rīgas meistariem bija jāprot izgatavot triju lielumu mucas. Mucu izmantošana grāmatu, pergamenta rokrakstu un dokumentu ruļļu transportam ir mazāk zināms, mūsdienās pat mulsinošs grāmattirdzniecības vēstures jautājums. Līdz ar grāmatu iespiešanas sākotni (Mainca, 1450) Eiropā spēji palielinājās iespiesto grāmatu kopskaits, tika dibinātas jaunas tipogrāfijas un atvērti jauni grāmatu veikali un  izdevniecību pārstāvniecības. Pirmajos 50 grāmatiespiešanas gados Eiropā tika  izveidotas 282 tipogrāfijas, kurās iespieda aptuveni 29 000 izdevumus, katru no tiem iespieda daudzos (100–300) eksemplāros. Eiropu pārpludināja aptuveni pusmiljons  (550 000) iespiestu grāmatu; tās pirka un pārdeva, grāmatu tirdzniecības apgrozījums pieauga daudzkārt. Grāmatas tirgoja veikalos, grāmatsietuvēs un pilsētu gadatirgos. Frankfurtes grāmatu gadatirgus (Buchmesse) ir visvecākais un slavenākais grāmatu gadatirgus jau 500 gadus. Dažāda lieluma, bieži samērā smagu grāmatu pārvietošana bija visai nopietns jautājums. Grāmatu papīrs vai pergaments ceļojuma laikā nedrīkstēja ciest – aizvākota, noblīvēta muca labi sargāja no mitruma un cita veida bojājumiem.   Ar grāmatu pārdošanu un transportēšanu no un uz gadatirgiem nodarbojās īpaši specializējušies pārvadātāji–grāmatu tirgotāji jeb ceļojošie grāmatu vedēji (Buchführer). No drukas kungiem (proti, tipogrāfiem) saņemtās grāmatas varēja pārvietot saiņos (Ballen), kastēs un mucās, iepakoto preci nodeva pārvadātāju (smago ormaņu vai kuģinieku) rīcībā, turklāt pēc saņemšanas iztukšotā grāmatu muca bija jāatgriež tirgotājam. Grāmatu tirgotāji redzami vien pāris 16. un 17. gs. attēlos. Zīmējums Nirnbergas amatnieku brālības piemiņas grāmatā (att.) rāda vietējo grāmatu vedēju Hansu Kepneru (Keppner, +1543), kas septiņus gadus darbojies amatā. Kepners liek vidēja lieluma grāmatas visai augstā, stīpotā mucā. Cits attēls liecina, ka grāmatu muca varēja būt zema un plata. Tādu mucu grāmatu tirgotāju veikala noliktavā 1698. gadā redzējis vācu gravieris Kristofs Veigels (Weigel), kurš attēloto ainu pavadījis ar pamācošu, pārdomu pilnu dzejolīti: "Grāmatu tirgotājs ved jums gudrības dārgumus, atrodiet  vietu labām grāmatām. Kas gan še ir cilvēka miesa? / Ceļinieka manta zūdīga, visos laikos, / blīvi apdrukāts papīrs, / grāmata, rūpestos iesieta; ar to tirgojas nāve un laiks, / līdz beidzot mūžība izpako." Abi attēli liecina, ka mucās blīvi pakotas jau iesietas grāmatas. Nirnbergas grāmatu vedējs kārto mucā atbilstoši vācu renesanses gaumei iesietas grāmatas ar melnu un sarkanu ādu pārvilktos koka vākos ar slēdžiem un apkalumiem. Tomēr jāzina, ka grāmatu vedēji un tirgotāji parasti transportēja neiesietas grāmatas, pircējs pats pēc savas gaumes un rocības pasūtīja un apmaksāja iesiešanu. Tāpēc mūsu bibliotēku krājumos atrodamas daudzas 15.–16. gs. Venēcijā vai Nirnbergā drukātas grāmatas, kuru iesējumi visdrīzāk darināti Rīgā. Tas arī saprotams, jo smagie koka vāki grāmatu mucas svaru stipri palielināja, bet muitas un tirgus nodevas bija atkarīgas no preces svara. Nav šaubu, ka ārzemju grāmatu tirgotāji 15.–17. gs. pārdeva savu preci Rīgas gadatirgos, bet Rīgas pirmais grāmatiespiedējs Nikolauss Mollīns 1599. gadā veda savus izdevumus uz Frankfurtes gadatirgu. Lai gan droši tas nav zināms, var pieņemt, ka pa laikam šīs grāmatas tika pārvietotas mucās. Laba, liela muca ir visādi noderīga. Muca glābj nelaikā pārsteigtus mīlniekus: Džovanni Bokačo “Dekamerona” (1348) 7. dienas novele stāsta, kā liela muca ļāva izmanīgai neapolietei apmānīt savu vīru un ļauties mīlas priekiem ar mīļāko. Mucā var paslēpties kopā ar savu “klarineti”, lai noklausītos citu runas. Uz mucas var pakāpties, lai dziedātu vakara dziesmu iemīļotajai, kā to gribēja  precēties kārais Dundurnieks Ādolfa Alunāna dziesmu spēlē “Mucenieks un muceniece” (1872). Un tā vien šķiet, ka asprātīgais latviešu teātra tēvs Alunāns vēlējies parādīt, ka viņam viduslaiku erotiskais stāsts par mucu ir zināms. No amatniekiem visiem ir Tas jautrāks mucenieks, Pie darba citi sten un pūš, Bet mūsu darbs ir prieks.                 (Ādolfs Alunāns. Mucenieks un muceniece)

Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā ir dzīvokļu īpašnieku kopīgu lēmumu pieņemšana. Izmaiņas Dzīvokļu īpašnieku likumā tagad ļauj pieņemt svarīgus lēmumus arī mazākumam. Vai tas ir mainījis situāciju uz labo pusi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē jurists Jānis Uzulēns, namu pārvaldniece Irēna Rusiņa un Rīgas namu pārvaldnieka Māju atjaunošanas nodaļas vadītājs Oskars Skrastiņš. Ierakstā pieredzē dalās kādas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja. Viņas pārziņā ir divas 36 dzīvokļu mājas un visgrūtāk visiem bijis vienoties par mājas renovāciju, bet to izdevies veiksmīgi pabeigt. "Ja runājam par dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm - jā, tas ir diezgan sarežģīts process. Mēs varam lēmumus pieņemt kopsapulcēs, mēs varam lēmumus pieņemt aptaujas veidā un citādi savstarpēji vienojoties," norāda Irēna Rūsiņa. "Kopsapulci var ierosināt gan pārvaldnieks, gan arī viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki. Un šeit ir stāsts par to - viens vai vairāku dzīvokļu īpašnieki, kurš uzņemas atbildību? " Rūsiņa atzīst, ka dzīvokļu īpašnieki neaizdomājas, ka viņiem ir tiesības sasaukt kopsapulci. Viņi ir gatavi gaidīt no pārvaldnieka, no kaimiņa, no kādas citas personas, bet neuzņemties pašiniciatīvu. "Pārvaldnieku var salīdzināt ar pedagogu, kuram ir kaut kāda dzīves pieredze, un viņš katru gadu sāk darbu ar pirmo klasi. Māca matemātiku," uzskata Jānis Uzulēns. "Pedagogam ir fenomenāla noturība, ka viņš katru gadu no sākuma sāk bērniem stāstīt, cik ir viens plus viens, tad viens plus divi. Kaut gan viņam pašam iekšēji ir sajūta - kā to var nezināt. Un pretī viņam klasē sēž 30 - 40 bērni. Lai man piedod Pēteri, bet tas ir konkrēts vandālis, kurš paņem pusi klases ar savu harizmu, viņam vispār neinteresē, cik viens plus viens. Iedomājieties, kāda ir tā psiholoģiskā slodze uz cilvēku, kurš mēģina klasi savākt nodarbībā kopā un savākt tā, lai tas sliktākais rezultāts būtu iespējami labākais. Šeit ir tas stāsts par iedzīvotājiem. Cilvēki uzreiz saslāņojas atbalstītājos, noliedzējos. Diemžēl ir jārēķinās, ka ir viena cilvēku grupa, kuriem ir valodas barjera vai drīzāk viņi uzskata, ka viņiem tā ir, un viņi nobīstas no sarunas. Lielākā grupa vienmēr ir tie, kas saka - mēs neko nezinām, ko mēs te vispār darām. Tev ir jāmēģina sarunā trāpīt pa visām šīm četrām grupām ar informāciju tā, lai tas vājākais elements veidotu saturu. Iztēlojoties, ka tas Pēterītis nav līderu grupā, kuri visu atbalsta. Kāpēcīšos viņš arī nebūs, jo tas nav līderis, viņš ir tajos, kas īsti nesadzird tevi, vai tajos, kas vienkārši visu noliedz. Nedod Dievs, Pēteris ir tanī grupā, kas visu noliedz, automātiski tā māja ir destruktīva. Tādā vidē mēs dzīvojam, un to nevar atrisināt ar normatīvo regulējumu."

Dienvidkurzemē norisinās projekts par iekļaušanu un laikmetīgo mākslu, kuru iedvesmojusi rakstniece un izcilā domātāja Zenta Mauriņa. Lai daudzveidīgas laikmetīgās mākslas izteiksmes formas padarītu pieejamākas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, biedrība „Colorize” 2025. gadā dažādās vietās Dienvidkurzemē īsteno sarunu un radošo darbnīcu ciklu. Par projektu plašāk stāsta Lība Bērziņa. Jau 4. jūnijā no plkst. 16:30 Zentas Mauriņas istabās Grobiņā norisināsies īpašs pasākums - Iekļaušanas svētki kopā ar dažādu jomu māksliniekiem, kas neparastā performatīvā notikumā klās svētku galdu un aicinās piedzīvot laikmetīgo mākslu, sarunas un kopā būšanu. Iekļaušanas svētku svinībās aicināts ikviens interesents, īpaši ģimenes, kurās ir cilvēki ar invaliditāti. 15. augustā, atzīmējot Zentas Mauriņas vārda dienu, aicināsim uz Iekļaušanas dienu atkal. Savukārt 6.jūnijā 11:00 Rucavas Saieta namā gaidīts ikviens interesents uz sarunu par mākslu un iekļaušanu, kurai pievienosies māksliniece Eva Vēvere.  Plašāk par aktivitātēm var uzzināt biedrības "Colorize" mājaslapā.

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta direktore Inga Šteingolde Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu krājums ļauj izsekot papīra mūžam astoņu gadsimtu garumā – gandrīz no tā pirmsākumiem Eiropā līdz mūsdienām, kad to nomaina elektroniskie dokumenti. Pirmo papīru izgatavoja Ķīnā jau mūsu ēras 105. gadā. Piecus gadu simtus vēlāk recepte ar mūku starpniecību aizceļoja uz Koreju un Japānu, bet 8. gadsimtā izgatavošanas mākslu iekaroja arābi, uzvarot kaujā un sagūstot ķīniešu amatniekus. Papīra izgatavošanas pirmsākumi Eiropā saistāmi ar arābu iekarotajām teritorijām Itālijā un Spānijā ap 12.–13. gadsimtu. Itāļu Fabriano un spāņu Ksativas pilsētu ļaudis joprojām sacenšas par pirmo papīrdzirnavu īpašnieku statusu Eiropā. Sākotnēji papīra ieviešana Rietumu zemēs, nomainot pergamentu, bija lēna. Kristīgā baznīca norādīja, ka tā izgatavošanas māksla aizgūta no musulmaņu zemēm – svešas reliģijas, un sauca to par "sātanu materiālu". Tikai pēc 15. gadsimtā atklātās grāmatu drukāšanas tehnikas izplatības papīrs pēkšņi piedzīvoja savu uzvaras gājienu Eiropā un tā ražošana strauji izplatījās līdz pat ziemeļiem Skandināvijā un aiz okeāna Amerikā. Svētos rakstus šādi varēja pavairot un, lētāk nekā no ādas izgatavotā pergamenta iesējuma veidā, izplatīt sabiedrībā. Vienlaicīgi ar kristīgo literatūru papīru sāka izmantot gan rakstvedībā, gan filozofiskās un zinātnes literatūras radīšanā. Visstraujāk  papīrdzirnavu attīstība notika Holandē, tās meistari ražoja dažādus papīra veidus un eksportēja tos pa jūras un sauszemes ceļiem uz daudzām Eiropas valstīm. Papīru izgatavoja no balinātām un samaltām linu vai kaņepju lupatu šķiedrām, smeļot tās ar metāla stiepļu sietiem koka rāmī, un stiprībai un tintes raksta noturībai iemērcot dzīvnieku līmes šķīdumā. Tāpēc radies termins "roksmēluma" papīrs. Kā meistara vai īpašnieka piederības zīmi sietā iepina smalku stiepļu zīmējumu – ūdenszīmi – iniciāļus, simbolus vai ģerboņus, tā ļaujot noteikt papīra izcelsmi. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Vēstures arhīvā pirmie papīra dokumenti datēti ar 14. gadsimtu, piemēram, Tērbatas rātes raksti Rīgas rātei (attēlā) vai Rīgas rātes raksts Lībekas rātei par tirdzniecības ar Krievzemi aizliegumu. Līdz pat 19. gadsimta sākumam papīru ražoja papīrdzirnavās no lupatām – drēbēm, zvejas tīkliem, virvēm, maisiem, kuras savāca no iedzīvotājiem. Lielu daļu Vēstures arhīva fondu veido tieši šādi papīra dokumenti. Pazīstamākie no tiem ir Rīgas rātes, Kurzemes hercogu, Kurzemes bruņniecības, muižnieku dzimtu rokraksti – protokoli, vēstules, ceļojumu apraksti, līgumi, reģistri, kartes. Lai iegūtu biezāku papīru vai kartonu iesējumu vākiem, roksmēluma papīru līmēja vairākās kārtās. Piemērs tam ir divās kārtās salīmētā droši datētā Tobāgo karte, kuru zīmēja kāds no Kurzemes hercoga Jēkaba sūtītajiem pirmajiem kolonistiem, kas Tobāgo ieradās 1654. gada maijā. Atbraucēji salu nosauca par Jauno Kurzemi (Neew Coerlande). Rīgas rātes dokumenti no tās pirmsākumiem līdz 19. gadsimta sākumam rakstīti uz iepirkta papīra, visbiežāk Holandes meistaru radīta, ko varam noteikt pēc ūdenszīmju  kataloga datiem. Latvijas teritorijā pirmās papīrdzirnavas uzceltas tieši Kurzemes hercogistes laikā Tomē 17. gs otrajā pusē. Ūdens darbināja dzirnavu ratu, kas, savukārt, nodrošināja stampu darbību lupatu mīcīšanai. Kopumā Latvijas teritorijā līdz 19.gadsimta beigām darbojās ap 20 šādu ražotņu, celtas pie Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas pieteku krastiem – Popē, Vilcē, Rendā, Carnikavā, Iecavā, Zasulaukā un vislielākās – Līgatnē. Šajās dzirnavās papīra smelšanai lietoja gan iepirktus sietus ar Holandes meistaru ūdenszīmēm, gan uz vietas darinātus, kurus iespējams identificēt pēc zīmējumiem – ģerboņiem, iniciāļiem, uzrakstiem. Tā, piemēram, Zasulauka paīrdzirnavās ūdenszīmē attēlots Rīgas ģerbonis, bet Vilcē – ģerbonis un uzraksts "Wiltzen". Viduslaiku roksmēluma papīru ir viegli atpazīt pēc sieta nospieduma līnijām, bieži nevienmērīga blīvuma lējuma un ūdenszīmes, ko labi saredzam aplūkojot pret gaismu. Ūdenszīmju noteikšanai interneta pārlūkā atrodamas vairākas datubāzes, bet Latvijas teritorijas papīrdzirnavu ūdenszīmes apkopojis un manuskriptā aprakstījis ilggadējais arhīva darbinieks un pētnieks Georgs Jenšs (1900–1990). Viduslaikos gatavotais roksmēluma papīrs ir ilgmūžīgs materiāls, jo izgatavots no dabīgām sastāvdaļām – augu šķiedrām un dzīvnieku līmes. Gadsimtu gaitā tas izturējis gan viduslaiku aukstās ziemas, gan kara laikus. Tā saglabāšana un restaurācija, salīdzinot ar mūsdienu rūpniecisko papīru, ir krietni patīkamāka.

Photo credit for Bobo: Kristine Cofsky Photography Photo credit for Jeremy: Studio Aviva Welcome to Season 5, Episode 22! It's a 2-for-1 episode! Today we have a two of the stars of the re-imagination of The Wedding Banquet, Bobo Le and Jeremy Hoffman. This modernized version of the Ang Lee's classic film is written and directed by Andrew Ahn.  Bobo and Jeremy both come from creative backgrounds. Bobo in dance and martial arts, and Jeremy in music and musical theatre. But lucky for audiences, they've transferred some of that creativity to the screen. In the Wedding Banquet, Bobo plays Kendall, the cousin of Bowen Yang's character. Jeremy plays Marshall the executive director of an LGBTQIA+ non-profit. This is a fun conversation in large part because of the synergy between Bobo and Jeremy. To get more of Bobo and Jeremy, you can follow them on Instagram @bobojle and @therealjerhoffman.  If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com.

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pieaug Donalda Trampa administrācijas konfrontācija ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklējis Kanādu. Aktualitātes ananlizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs, Ārpolitikas institūta pētnieks Uģis Lībietis. Sazināmies ar militāro apskatnieku Mārtiņu Vērdiņu. Ierakstā viedokli izsaka Ukrainas politologam Dmitro Levus. Trampa „frontē” pārmaiņas Britu iknedēļas laikraksts „The Guardian” kā Donalda Trampa administrācijas šīsnedēļas galveno iekšpolitikas aktualitāti akcentē konfrontāciju ar vairākām prominentām Savienoto Valstu augstskolām. Šī prestāvē jau nodēvēta par „Efejas līgas karu”, jo Savienoto Valstu Ziemeļaustrumu universitāšu grupa, ko mēdz apzīmēt ar šādu nosaukumu, izpelnījusies prezidenta Trampa sīvāko nepatiku un niknāko gānīšanu. Universitātes, kā izsakās prezidents, esot viens vienīgs „marksistisku maniaku un plānprātiņu” perēklis. Konkrētie pārmetumi saistīti ar universitātēs pagājušajā gadā notikušajiem protestiem pret Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā, kurus valdība traktē kā antisemītiskus. Par pirmo uzbrukuma objektu kļuva Kolumbijas universitāte, kurai tika pārtraukts valdības līdzfinansējums apmēram 400 miljonu dolāru apmērā. Lai arī universitāte piekāpās varas prasībām, finansējums tā arī līdz šim nav atjaunots. Turpinājumā līdzīgu finansējuma pārtraukšanu piedzīvoja vēl vesela virkne augstskolu, starp kurām vairākas ir pasaules augstskolu reitingu pirmajā desmitniekā. Visnepakļāvīgākā izrādījās Hārvarda universitāte, kuras vadība pārsūdzēja tiesā valdības lēmumus par finanšu atņemšanu un atļaujas atsaukšanu ārzemju studentu uzņemšanai. Ārzemju studentu lietā tiesa valdības lēmumu pagaidām ir apturējusi, taču šonedēļ administrācija veica jaunu gājienu – Savienoto Valstu konsulāti visur pasaulē saņēma rīkojumu pārtraukt studentu un apmaiņas programmu vīzu pieteikumu pieņemšanu. Process tikšot atjaunots pēc tam, kad būšot ieviesta pretendentu tīmekļa aktivitāšu pārbaudes sistēma. Tikām plašumā vēršas spekulācijas par prezidenta Trampa līdzšinējā līdzgaitnieka Īlona Maska iespējamo attālināšanos no Baltā nama varas virsotnes. Pats Masks pagājušā mēneša nogalē paziņoja, ka krietni mazināšot savu darbošanos Valdības efektivitātes birojā, kura neformāls vadītājs viņš ir. Pirms dažām dienām viņš nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu, proti – turpmāk viņš ziedošot daudz mazākas summas politiskajām kampaņām, nekā darījis līdz šim. Tās nav labas ziņas republikāņiem, kuru lielākais sponsors ir Masks. Tāpat daudzi ir ievērojuši, ka Maska vārds pēdējos pāris mēnešos ir tikpat kā pazudis gan no prezidenta Trampa, gan citu republikāņu sociālo tīklu ierakstiem. Tiek spriests par to, ka multimiljardiera reputācijas lejupslīde izraisījusi varas nesēju atsalšanu pret viņu. Savukārt pašam Maskam liela vilšanās droši vien bija nesen notikušās Viskonsīnas pavalsts Augstākās tiesas vēlēšanas, kurās viņš ieguldīja rekordlielu summu – trīs miljonus dolāru – tomēr republikāņu kandidāti cieta sakāvi. Ukraina – pagurusi, bet nepadevīga Pagājušajās brīvdienās Ukraina piedzīvoja lielāko Krievijas uzlidojumu, kāds vien pieredzēts. Naktī uz svētdienu, 25. maiju, Kremlis raidīja pret Kijivu un citām pilsētām pavisam 367 lidrobotus un raķetes, nogalinot vismaz divpadsmit cilvēkus, savukārt naktī uz pirmdienu – 355 lidrobotus un deviņas spārnotās raķetes, laupot dzīvību vēl sešiem. Beidzot skarbāki toņi Krievijas diktatora Putina sakarā ieskanējās arī Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sacītajā. „Kaut kas ir noticis ar Putinu! Viņš ir kļuvis pilnīgi traks!” paziņoja Trmps. Bet tūdaļ viņš nekavējās pārmest arī Ukrainas prezidentam Zelenskim, kurš pārāk asi esot pēlis Rietumus par bezdarbību. Šo Trampa teiktā daļu īpaši akcentējuši Krievijas mediji, savukārt viņa teikto par Krievijas vadoņa mentālo stāvokli Kremļa runasvīrs Peskovs pasludinājis par emocionālas spriedzes rezultātu. Pavisam cits svars ir paziņojumam, ar kuru pirmdien nāc klajā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Viņš paziņoja, ka Vācija, Francija, Lielbritānija un arī Savienotās Valstis vairs nenosakot nekādus ierobežojumus Ukrainai triecieniem ar tās rīcībā nodotajām rietumu ražojuma raķetēm pa Krievijas teritoriju. Jau šobrīd Ukrainas arsenālos ir britu un franču ražojuma „SCALP/Storm Shadow” raķetes ar piecsimt kilometru darbības rādiusu, un teorētiski tās jau šobrīd nav liegts raidīt uz mērķiem Krievijā. Tāpēc kanclera Merca paziņojums izraisījis spekulācijas par to, ka Kijiva beidzot varētu saņemt arī jaudīgās vācu raķetes „Taurus”, kas varētu būt sevišķi efektīvas pret Kerčas tiltu. Skaidri nepasakot, ka Vācija piegādās „Taurus”, Mercs izpelnījies savu partijas biedru kritiku, taču, cik var noprast, lēmumam joprojām pretojas kanclera pārstāvēto kristīgo demokrātu koalīcijas partneri – sociāldemokrāti. Jācer, ka vairāk skaidrības varētu viest prezidenta Zelenska šodienas, 28. maija, vizīte Vācijā. Tikām turpinās minējumi par to, vai pašreizējās norises frontē uzskatāmas par gaidītās Krievijas vasaras ofensīvas sākumu. Par galveno agresora aktivitātes virzienu tiek uzskatīta Pokrovska Doņeckas apgabalā, savukārt Krievijas spēku koncentrēšanās pie robežas ar Ukrainas Harkivas un Sumu apgabaliem ir domātas Ukrainas spēku saistīšanai. Kanāda nav nekāda pavalsts, bet gan suverēna monarhija Šīs nedēļas sākumā britu karaļpāris – karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla – apmeklēja Kanādu. Kanāda, līdz ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Jamaiku un vēl astoņām kādreizējām britu kolonijām ir Britu nāciju sadraudzības personālūnijas statusā, proti, šo suverēno valstu nominālais galva ir britu monarhs. Otrdien, 27. maijā, viņš Otavā uzstājās ar troņa runu Kanādas Parlamentā. Tas ir visai rets notikums. Parasti šo ceremoniālo pienākumu izpilda karaļa oficiālais pārstāvis – Kanādas gubernators. Iepriekšējo reizi britu monarhs, toreiz karaliene Elizabete II,  ar tādu Otavā uzstājās 1977. gadā, savukārt šī ir pirmā reize, kad Vindzoru dinastijas galvas runa atklāj jaunievēlētā Kanādas Parlamenta sesiju. Šis notikums, protams, nav nejaušība, ievērojot pēdējo mēnešu izlēcienus no Kanādas dienvidu kaimiņvalsts vadītāja Donalda Trampa puses – izrunāšanos par „51. pavalsti” un Kanādas premjerministra dēvēšanu par gubernatoru. Jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, pēc kura uzaicinājuma karaļpāris viesojas savā nominālajā valdījumā, norādījis, ka šī vizīte nepārprotami uzsver Kanādas suverenitāti. Kā pauž raidsabiedrība BBC, karalim kā nominālajam valsts galvam nākas vairīties no tiešiem politiskiem paziņojumiem, tā vietā „sūtot kodētus signālus un veicot simboliskus žestus”. Vairāki tādi jau tikuši raidīt līdz šim, svinīgā ceremonijā parādoties ar Kanādas valsts apbalvojumu komplektu un iestādot kļavu Bekingemas pils dārzā. tagad, uzrunājot Kanādas parlamentāriešus Senāta Karaļa zālē, Čārlzs bilda: „Ir iemesls lielam lepnumam, ka pagājušajās desmitgadēs Kanāda ir turpinājusi demonstrēt pārējai pasaulei piemēru savā rīcībā un vērtībās kā labas gribas spēks. Kā mums atgādina himna: „Īstenie ziemeļi patiesi ir stipri un ir brīvi!” Sagatavoja Eduards Liniņš.

En lo último en salud y fitness edición de mayo 2025, damos un paseo por las últimas tendencias, investigaciones y noticias en el mundo de la salud y el fitness.Hoy tenemos un episodio especial con temas que van desde cómo el ejercicio al aire libre puede mejorar tu pensamiento, hasta descubrir que tu taza de café diaria podría estar haciendo más por tu cerebro de lo que imaginas. También veremos cómo un simple bloqueo en tu celular podría ser la clave para mejorar tu bienestar mental, y exploraremos datos importantes sobre ejercicio y cáncer de mama que pueden cambiar vidas.Atajos Del Episodio02:00 - ¿Quieres pensar mejor? Juega al aire libre [1]04:27 - ¿Y si tu paz mental está a un bloqueo de distancia?[2]07:51 - El ejercicio no cura el cáncer… pero sí puede cambiar todo lo demás[3]10:06 - ¿Y si tu café de la mañana también estuviera protegiendo tu cerebro? [4]12:29 - Melatonina: el héroe silencioso que podría proteger tu ADN mientras duermes de día [5]Grace Walters, Karah J. Dring, Ryan A. Williams, Robert Needham, Simon B. Cooper. (2025). Outdoor physical activity is more beneficial than indoor physical activity for cognition in young people. hysiology & Behavior. Volume 295, 2025, 114888, ISSN 0031-9384, https://doi.org/10.1016/j.physbeh.2025.114888.Castelo, N., Kushlev, K., Ward, A. F., Esterman, M., & Reiner, P. B. (2025). Blocking mobile internet on smartphones improves sustained attention, mental health, and subjective well-being. PNAS nexus, 4(2), pgaf017. https://doi.org/10.1093/pnasnexus/pgaf017Lee, J., & Hwang, Y. (2025). The effects of exercise interventions on fatigue, body composition, physical fitness, and biomarkers in breast cancer patients during and after treatment: a systematic review and meta-analysis of randomized controlled trials. Journal of cancer survivorship : research and practice, 10.1007/s11764-025-01772-x. Advance online publication. https://doi.org/10.1007/s11764-025-01772-xAshfaq, Z., Younas, Z., Nathaniel, E., Rehman, A., Siddiqi, A., Rasool, N., & Amir, M. (2025). Association Between Caffeine Intake and Alzheimer's Disease Progression: A Systematic Review. Cureus, 17(3), e80923. https://doi.org/10.7759/cureus.80923Zanif, U., Lai, A. S., Parks, J., Roenningen, A., McLeod, C. B., Ayas, N., Wang, X., Lin, Y., Zhang, J. J., & Bhatti, P. (2025). Melatonin supplementation and oxidative DNA damage repair capacity among night shift workers: a randomised placebo-controlled trial. Occupational and environmental medicine, 82(1), 1–6. https://doi.org/10.1136/oemed-2024-109824

Maijā par lietus trūkumu, šķiet, sūdzēties nevar, gluži pretēji, daudzviet ir pārmitrs, lai Kurzemes piekrasti lietavas ir skārušas mazāk. Lielākas vai mazākas reģionālas atšķirības Latvijā ir vienmēr, bet šoreiz stāsts par pavisam lokālām atšķirībām. Par to, kāpēc dažviet vasarā nogāž tā, ka viss pludo, bet dažu kilometru attālumā turpinās sausums. Šis temats ļoti jutīgs. Pat tāds kā ticības jautājums, jo bieži ir dzirdēts par vietām, kam lietus mākoņi met līkumu. Vēlme bija noskaidrot vietas Latvijā, kur lokālu apstākļu dēļ laiks būtiski atšķiras no tuvākās apkārtnes, tomēr beigās ar iedzīvotāju līdzdalību šis pamatā ir stāsts par vietām, kurām lietus un negaiss vasarā met līkumu. Toms Bricis arī aicināja sociālajos medijos cilvēkus viņam ziņot par vietām ar laikapstākļu anomālijām. Atsaucība bija patiesi liela, saņenti vairāk nekā 500 ziņojumu. No tiem vairāk nekā 90 % bija tieši par lietus mākoņu izvairīšanos no kādiem konkrētiem punktiem. Izrādījās, ka visa Latvija ir burtiski nosēta ar šādām vietām. Vairāk nekā 170, jo lielākās apdzīvotās vietas, Ventspils, Liepāja, Cēsis, Ogre, Rīga, Jēkabpils un vēl citas tika pieminētas vairākkārt. Vienīgā korelācija jeb saikne ar šo punktu izvietojumu, kas pamanāma, ir Latvijas apdzīvotības blīvums – jo mazāk ziņojumu ir no Vidzemes augstienes, Kurzemes pašiem dienvidiem un ziemeļiem, kā arī galējiem Latvijas austrumiem, Krievijas, Baltkrievijas pierobežas. Tā tas ir ar daudziem datiem, ja cilvēkus aicina ziņot. Cilvēki novēro, ka viņiem iet garām lietus un negaisa mākoņi visā Latvijā. Kā tas var būt? No visiem vairāk nekā 500 ziņojumiem bija tikai daži, kuros cilvēki saka, ka pie viņiem līst vairāk nekā citur. Bija arī dažas vietas, par ko cilvēki nebija vienisprātis - vieni teica, ka šai vietai lieti met līkumu, citi teica, ka - nē, tur līst bieži, piemēram, par Siguldu. Vienai daļai ziņojumu ir pamats un tie ir par Latvijas piekrasti. No ziņojumiem varēja uzzināt, ka gandrīz katram liepājniekam ir zināms, ka Liepājā līdz Jāņiem negaisa nav. Ja kāds mēģina tuvoties, tad vai nu jūra vai ezers to aiztur. Tā ir daļēja patiesība. Arī šogad Liepājā negaiss vēl nav bijis. Tiesa, ezers tur ir mazāk pie vainas, lietus mākoņi veidošanos bremzē tieši jūra. Un tas ir raksturīgi siltās pavasara vai vasaras sākumā dienās, jo sauszeme sasilst vairāk, piekrastē tādās dienās sākas dienas brīze, kad vējš sāk pūst no jūras puses un šis vējš ir vēss, tas ieplūst vairākus dažkārt pat 30 kilometrus no jūras un visā piekrastē tad debesis ir skaidras, kamēr iekšzemē veidojas mākoņi un līst. Līdzīga situācija ir Pāvilostā un Ventspilī, vienīgi Liepājā uz iekšzemes pus vēl ir arī ezers, kas liek domāt, ka šo procesu ietekmē tas, bet ezera ietekme ir nebūtiska, bieži pat nekāda, jo ezerā ūdens sasilst straujāk nekā jūrā. Lai kavētu negaisu un lietus mākoņu veidošanos, vajadzīga ļoti liela ūdenstilpe ar vēsu ūdeni. Un tieši tāpēc visa Latvijas piekraste ir saulainākais reģions Latvijā, jo pavasarī un vasaras sākumā aukstās jūras dēļ biežāk ir tādi apstākļi, kuros mākoņu veidošanās tiek bremzēta. Protams, ja nāk kaut kāda liela, plaša atmosfēras fronte pāri visai Baltijai, arī jūra tos mākoņus neizklīdinās.   Vēl arī stāsts par to, kāpēc tad, kad lidmašīnu svītras debesīs paliek garas un aizšvīkā visas debesis, laiks mainās? Tas  viens no jautājumiem, ko rosināja cilvēku atsūtītie komentāri par lietu. Tas ir viens no novērojumiem, kam ir fizikāls un meteoroloģisks pamats, tikai daļai cilvēku šķiet, ka tās ir tieši lidmašīnas, kas atnes lietu. Tā gan tas nav. Lidmašīnu izplūdes gāzu atstātas svītras debesīs ir gandrīz vienmēr, jautājums, cik tās ātri izgaist. Dažreiz ir īsa svītriņa, tā pazūd, citreiz gara, izplešas plata un ilgi saglabājas debesīs kopā ar citām, jaunām lidmašīnu atstātām svītrām. Un šo var pat gana labi prognozēt, skatoties meteoroloģiskajās kartēs vai satelītattēlos. Ja reģionam tuvojas siltā atsmosfēras fronte, kuras sākumā raksturīgi spalvu mākoņi, kas pakāpeniski aizsedz debesis, vēlāk slāņu mākoņi, debesis noklājas pelēkas un sākas ilga līņāšana. Tuvojoties šai atmosfēras frontei, gaisā palielinās mitrums. Jo gaiss ir mitrāks, jo lidmašīnas aste ilgstošāk saglabājas. Un tad, protams, arī vienā brīdī atnāk arī pati fronte ar visiem saviem lietus mākoņiem.

Eiropas Savienības dalībvalstu ministri 27. maijā apstiprināja finanšu rīku, kas ļaus veikt kopīgus ieroču, munīcijas un dažādu militāro tehnoloģiju iepirkumus līdz pat 150 miljardu eiro apmērā. Ukraina cer uz ilgi gaidītajām "Taurus" raķetēm pēc Vācijas atļaujas izmantot tālas darbības ieročus. Lai nodrošinātu lētākus pārtikas pamatproduktus un palielinātu vietējās izcelsmes preču sortimentu veikalos, parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Nesen notikušajā Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumā uzvarētāju noteikusi nejaušība. Aptuveni 53 miljoni sadalīti izlozē, un tajā pārliecinoši laimējies lietuviešu uzņēmumam. Veselības aprūpes finansēšanas likums iestrēdzis Saeimas komisijā. Arī pēc pusotru mēnesi ilgušām diskusijām joprojām ir daudz neskaidrību.

Welcome to Season 5, Episode 21! We're really honored to have today's guest Georgette Bhathena, the Chief Programs Officer at The Asian American Foundation. She's here to talk to us about the 2025 STAATUS Index, AKA (Social Tracking of Asian Americans in the United States). Georgette has extensive work experience in the philanthropy and grant-making sector. Prior to joining TAAF, they worked at Zoom as the Global Philanthropy Pillar Lead for Zoom Cares. And that's not the only place that Georgette has left their impact. Georgette has held various roles at both private and not for profit groups including at Tipping Point Community, the San Francisco Foundation, JPMorgan Chase & Co., and Citibank, just to name a few places. And Georgette helped lead the creation of the 2025 STAATUS Index. Now in its fifth year, the data continues to amaze, and sometimes dishearten us. However, the only way to change things is through education and more of us trying to make things better. We highly recommend that you download and read the 2025 STAATUS Index. You can also support TAAF's work through donations and using their resources. If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com.

Lai nu kam, bet tieši sēdoša darba darītājiem ir nepieciešama regulāra vingrošana arī darba dienas laikā. Un vēlams to darīt vairākas reizes. Par vingrošanu tiem, kas darba stundas pavada sēžot pie galda, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks. Sandra Rozenštokanorāda, ka pirmais ir svarīgis saprast, ko nozīmē taisni stāvēt - nostāties pie sienas, papēži, gurni un lāpstiņas un galva ir pielikta pie sienas. Tas dod pirmo impulsu, ko nozīmē pareizi stāvēt. Ja cilvēks to var, viņš ar 20 - 30 sekundes to var izdarīt, kad ir pagājis nost no sienas. Ja dod sev tādu impulsu un atgādinājumu, cilvēks arī sēdus atcerēsies, kāda bija taisnā pozīcija. Bieži vien, strādājot pie datora, cilvēki uzrauj plecus, tas raisa daudzas problēmas secīgi.  Lai no tā izvairītos, vienkāršākais ir nostāties taisni pie sienas un secīgi apļot abas rokas uz aizmuguri. Bet negriezties līdzi.  Vienkāršs biroja vingrojums: piecelties kājās, uzlikt rokas uz galda un iet atkaļ, cik vien tālu  iespējams. Tas izstiepj krūšu muskuļus.  Šis nav kaitīgs vingrojums. Par kaitīgu uzskata liekšanos taisnās kājās. Nostāties un nesaliecot kājas, censties aizsniegt zemi. Ja ir pārslogota jostas daļa, tas ir kaitīgs vingrinājums. Tas būtu jādara, kad kājas ir viegli ieliktas. 

Good afternoon, I'm _____ with today's episode of EZ News. Tai-Ex opening The Tai-Ex opened up 77-points this morning from yesterday's close, at 21,603 on turnover of 2.3-billion N-T. The market closed flat on Tuesday as Taiwan Semiconductor Manufacturing saw its early gains eroded due to stiff resistance ahead of the critical 1,000 N-T per share mark - despite the opening of Computex in Taipei. Lai calls Beijing an 'aggressor' that threatens peace President Lai Ching-te has marked the first anniversary of his taking office by holding a press conference during which he accused Beijing of being an "aggressor" by threatening peace across the Taiwan Strait. However, despite branding China as an "aggressor," Lai also reiterated his openness to continuing exchanges and collaborations with China provided that each side treats the other equally and with respect. According to Lai, he remains willing to "engage in dialogue instead of confrontation" and work with China toward peace and prosperity. Lai also told reporters that many countries, including Taiwan, are under the threat of aggressors - but Taiwan is, on the contrary, committed to pursuing (追求) peace. CDC reporting 88% rise in COVID outpatients and emergency visits The Centers for Disease Control is reporting an 88.2-per cent weekly increase in the number of COVID outpatient and emergency visits last week. According to the C-D-C, there were 19,097 outpatient and emergency visits from between May 11 and 17. Although that figure is up from the previous week, it was still lower than same period of last year. C-D-C Deputy Director-General Philip Luo says the current COVID outbreak will peak in mid-to-late June, when weekly outpatient and emergency visits reach between 55,000 and 65,000 and it will continue through the end of July. SA president to meet Trump on Wednesday amid deteriorating relations South African President Cyril Ramaphosa is due to meet his US counterpart Donald Trump today. The crunch talks come amid ideological (思想) differences, geopolitical alliances, and domestic policy conflicts. Kate Fisher reports from Washington UN Sounds Warning on Colombia Indigenous Groups The United Nations human rights office in Colombia says that five Indigenous groups in northern Colombia's mountain range face “physical and cultural” extinction. The UN says this threat stems from armed group conflicts over their territory and insufficient (不足的) state protection. Colombia's representative for the UN High Commissioner for Human Right says the risk of physical and cultural extinction of Indigenous People of the Sierra Nevada de Santa Marta is “an ongoing (持續存在的) tragedy that we can and must prevent.” He urged the Colombian government to protect the Indigenous groups, whose combined population is approximately 55-thousand people. In 2022, UNESCO added the ancestral knowledge of these Indigenous groups to its Intangible Cultural Heritage of Humanity list. That was the I.C.R.T. EZ News, I'm _____. －－－－以下訊息由 SoundOn 動態廣告贊助商提供－－－－ 【台灣虎航 台中獨家直飛名古屋】 開航價$2,399元起，中台灣虎迷每週3班直飛名古屋，說走就走！ 立即訂購：https://sofm.pse.is/7nee2y -- －挺你所想！與你一起生活的銀行－ 中國信託銀行APP超越大升級， 眾多好用功能，力挺你的金融需求！ 趕緊註冊行動銀行，就送OPENPOINT100點。 立即點擊連結看活動詳情～ https://sofm.pse.is/7nlk82 -- Hosting provided by SoundOn

Welcome to Season 5, Episode 20! The Titanic sank over 110 years ago, but people are still fascinated with the disaster. This is especially true when there are new stories that come out about The RMS Titanic that are relatable or pique our curiosity. Hearing about the eight Chinese nationals who were on the Titanic as passengers and the six who survived is one of those moments where we learned something new, and we felt that we could relate to the story. But we wouldn't have known about this obscure bit of ignored history without the work of our guest, Steven Schwankert.  Steven is an award-winning editor and author who seeks adventure and truth. His work researching and writing about the eight Chinese nationals and six survivors of the RMS Titanic resulted in both a documentary (completed by his creative partner Arthur Jones) as well as a new non-fiction book (completed by him)… both entitled The Six.  In our conversation with Steven, we discuss his process of research, some of the narratives that came out of their discoveries, the treatment of the Chinese nationals who survived the disaster, the experience of providing closure for living relatives of these Chinese Nationals, seeking truth, and so much more. The Six book and documentary were both really informative engaging. If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com.

Lielākā daļa pasaules dzīvnieku ir bezmugurkaulnieki. Un daudziem no viņiem ļoti būtiska dzīves telpa ir tieši ūdens vide. Lai kā arī nezinātājam gribētos visus ūdens bezmugurkaulniekus saukt par līdzīgām vabolēm, tārpiem, garnelēm vai citiem “kukaiņiem” - tie ir ļoti atšķirīgi organismi un radniecība to starpā nebūt nav tuva. Cik dažāda ir ūdens bezmugurkaulnieku pasaule, kas dabai nozīmīgs attīstās un dzīvo dažādās ūdenstilpēs un kā šie organismi ietekmē cilvēku dzīvi, par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Uģis Piterāns, Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs, un Dāvis Ozoliņš, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieks. Mēs pirms brīža ar Tomu Brici kavējamies atmiņās par 2005. gadu, kad esot bijis ļoti liels mitruma daudzums un nokrišņu daudzums, tad strauji iesākās vasara maija beigās un ļoti savairojās dažādi knišļi. Vai tajos brīžos, kad ir lielāks ūdens daudzums dabā visapkārt un ūdenstilpēs sāk vairoties dažādi organismi, vairāk ir to, kas pēc tam mums dzeļ un dažādi apgrūtina dzīvi, vai patiesībā tā ir vide, kurā attīstās arī ļoti daudz tādu organismu, kas palīdz regulēt to līdzsvaru? "Droši vien kā savairojas gan vieni, gan otri, bet tos, kas mums ir nepatīkami, mēs vienkārši labāk pamanām, vieglāk ieraugam, ka viņu ir vairāk. Bet citi ūdens iemītnieki arī izmanto tādas iespējas, ja ūdens ir vairāk kā citus gadus, ūdens kukaiņu attīstība daudzos gadījumos ir pietiekami ātra. Viņi spēj diezgan ātri savairoties. Bet tos asinssūcējus mēs pamanām vairāk," vērtē Uģis Piterāns. "Par to ir daudz jāstāsta, ka arī odus mēs varam saukt par ūdens kukaiņiem. Starp ūdens kukaiņiem ir pietiekami daudz tādu sugu grupu, kuru kāpuri dzīvo ūdenī, bet pieaugušais kukainis ar ūdeni faktiski nav saistīts. Viņš lido apkārt un var būt jebkur sastopams. Odu faktiski varam dēvēt par ūdens kukaini."

Šogad maijs mūs ar laikapstākļiem nav lutinājis - tad salnas, tad lietavas. Bieži nākas dzirdēt, ka ir neparasti laikapstākļi. Taču auksts, lietains un salnas maijā nav nekas neparasts, bet tieši pirms 20 gadiem - 2005. gada maijs Latgalē bija tiešām katastrofāls. Var teikt, ka tajā gadā laikapstākļi bija "mazliet izgājuši no rāmjiem". 2005. gada maija sākums bija vēss un slapjš. Tad no 8. līdz 18. maijam ļoti slapjš. Īpaši Latgalē, kur dažās dienās nolija vairāk nekā 100 milimetri lietus, bet visā lietus periodā kopā Daugavpilī – 184 mm, Jēkabpilī un Dagdā – mazliet virs 160 mm, Rēzeknē – ap 140 mm. Lai vieglāk saprast apjomu – maijā visa mēneša klimatiskā norma ir ap 60 milimetriem. Tātad desmit dienu laikā reģionā nolija 2-3 mēneša normas. Togad pavasaris kopumā bija gana vēls, lauki bija mitri vēl no sniega kušanas, upēs ūdens līmenis arī gana augsts, tāpēc ilgstošo lietavu atnestajiem ūdeņiem īsti nebija kur likties, kā vien kāpināt līmeni upēs un appludināt krastus. Tādās lietavās applūst arī zemākās vietas tālu prom no upēm. Vai ir skaidrojums, kas toreiz izraisīja tik pamatīgas lietavas? Situācija atmosfērā bija itin līdzīga tai, ko piedzīvojam aizvadītās nedēļas nogalē – ir vēsa arktiskā gaisa masa un mazkustīgs ciklons. Pagājušajā nedēļā tās nokrišņu zonas vismaz mazliet bija kustīgākas apstaigāja Baltijas reģionā diezgan plašus apvidus, bet 2005. gada sakritība bija Latgalei nelabvēlīgāka, jo 2005. gadā visas stiprākās nokrišņu zonas izlija tieši virs Latgales un tuvējo kaimiņvalstu – Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas reģioniem. Kad plūdi bija pārdzīvoti, strauji ieradās karstums. Ūdeņi vēl nebija tā pa īstam atkāpušies, kad jau 24. maijā Latgalē temperatūra sasniedza 28 grādus, dažas dienas vēlāk arī 30 grādus, ļoti siltas bija arī naktis. Un tas radīja Latvijā ļoti neierastu situāciju: ūdens pilnajās upēs, ezeros, dīķos un grāvjos, ūdens lāmās, kas joprojām bija uz laukiem, strauji savairojās dažāda veida knišļi. Atgādinām, ka tam, cik daudz vasarā ir odu, vairāk ir saikne, nevis ar to, cik barga ziema bijusi un vai tie ir izsaluši, bet kādi apstākļi ir pavasarī un vasaras sākumā. Odi vairojas slapjās vietās, ūdenī. Jo vairāk ir ūdens un siltāks ir laiks, jo tie ātrāk var savairoties. Oliņu izšķilšanās ātrums atkarīgs no gaisa temperatūras. Un 2005. gada maijā radās tam perfekti apstākļi. Knišļu bija tik daudz, ka tie apsēda lopus ganībās burtiski kārtām. No knišļu kodumiem mājlopi gāja bojā. Arī 1998. gadā bijis knišļu uzbrukums lopiem, toreiz gāja bojā daži desmiti lopu, 2005. gadā – vairāki simti. Vai šī gada situāciju laikapstākļu ziņā var salīdzināt ar 2005. gadu? Šogad nokrišņu daudzums ir bijis ievērojami mazāks, un ūdens līmenis upēs un ezeros bija zemāks, līdz ar to ūdens varēja brīvāk noplūst un tik pārmirkuši vai applūduši lauki nav. Tālāk jāseko, cik strauji kāps gaisa temperatūra, jo ir mitrāks nekā citus pavasarus, turklāt šīs nedēļas otrajā pusē varētu būt vēl dažas ļoti lietainas dienas. Ja mēneša beigās ieradīsies straujš siltums, tad diezgan drīz jārēķinās ar lieliem odu bariem. Kukaiņu pētnieki 2005. gadā lielo knišļu savairošanos skaidroja ne tika daudz ar plūdiem, bet neveiksmīgu temperatūras svārstību režīmu, proti, vēsajā maija pirmajā pusē knišļu sadētās oliņas attīstījās lēni, varētu teikt, ka uzkrājās vairāki dējumi un tad pēkšņā siltumā visi šķīlās vienlaicīgi. Šajā ziņā šogad ir līdzība ar 2005. gadu. Ja šogad laikapstākļi šķiet nebijuši, tad vēsture liecina, ka ir bijis vēl nepatīkamāk. No gaišās puses raugoties – dažos iepriekšējos gados pavasarī un vasaras sākumā Latvijā agri iestājās sausums, no tā cieta arī lauksaimniecības kultūras. Ja šogad maija beigās, jūnija sākumā laikapstākļi normalizēsies un lietus periodi būs beigušies, tad tas, kas nenosala, augs griezdamies, jo mitruma uz kādu laiku būs gana.

Šoreiz raidījumā Zināmais nezināmajā uzmanība pievērsta jūrām, tiem, kas tās apdzīvo, un tiem, kas tās pēta un aizsargā. kā savas dabiskās vajadzības kārto zivis un citi zemūdens iemītnieki, un kāda tam ir ietekem uz visu, kas notiek ūdens vidē. Vispirms interesējamies par smilšu "izskatu" jūras krastā Lai arī laiks aiz loga neliek domāt, ka straujiem soļiem tuvojas vasara, tomēr raidījuma temats liek pievērst uzmanību tam, kas notiek jūras krastā. Nezinu, vai daudzi, dodotie pastaigās pie jūras vai atpūšoties pludmalē, aizdomājas par to, kāpēc smiltis kādā vietā ir tumšākas un raupjākas, bet citviet pavisam gaišas un irdenas. Par smilšu “izskatu” un to, kādus noslēpumus var lasīt vienā smilšu graudiņā, ir aizdomājusies Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju  fakultātes vadošā pētniece Laimdota Kalniņa. Viņa skaidro, kas nosaka smilšu struktūru Baltijas jūras piekrastē. Vēl stāsts par to, kā savas dabiskās vajadzības kārto zivis un citi zemūdens iemītnieki un kā tas ietekmē visu, kas notiek ūdens vidē. Vaļi kā lieli transporta kuģi pārnes savu urīnu, lai papildinātu okeāna ūdeņus ar barības vielām. Kas ir tik vērtīgs vaļa urīnā un kā okeānu ekosistēmu ietekmē citas  tur mītošo dzīvnieku atliekvielas un kāpēc cilvēku izkārnījumi, atšķirībā no ūdens radību atstātajiem mēsliem, nenāk par labu jūras vai okeāna videi, par to stāsta zinātniskā  institūta "BIOR" vadošais pētnieks Ivars Putnis. Ja salīdzinām okeānu ar mazdārziņu, ko rūpīgs dārznieks mēslo ar organisko mēslojumu, lai tajā lekni augtu dilles, tomāti, kāposti un citi mums tīkami dārzāji vai ziedi, tad okeāna ūdeņos šādi lielgabarītu dārznieki ir vaļi. Kā var lasīt 2025.gada martā publicētajā rakstā žurnāla „National Geographic” interneta vietnē, tad, piemēram, finvalis, kura garums sasniedz 27 metrus, dienā var saražot  teju 900 litrus urīna.  Un urīnā esošais slāpeklis un fosfors  ir vieni no svarīgākajiem elementiem barības tīkla pamatā, un vaļi  migrācijas laikā, okeānu ūdeņos izplata teju 4000 tonnu slāpekļa. Sīkāk par vērtīgo vaļu urīnu un citām ūdens iemītnieku atliekvielām kā barojumu okeāniem, stāsta ihtiologs Ivars Putnis. Jaunākais jūras aizsargājamo teritoriju izpētē Mēs ne reizi vien raidījumā esam tikušies ar dabas aizsardzības speciālistiem un jūras vides pārzinātājiem, lai stāstītu, kādas dabas vērtības ir īpaši sargājamas Baltijas jūrā un ko šajā ziņā palīdz saglabāt aizsargājamās jūras teritorijas. Pēdējos gados notiek aktīva izpēte, lai apzinātu jaunas teritorijas, kas Baltijas jūrā Latvijai būtu īpaši sargājamas. Šobrīd diskuisijas rit pilnā sparā ar dažādām iesaistītajām pusēm.  Raidījumā runājam par to, kādi ir jaunākie atklājumi par to, kas Baltijas jūras ūdeņos ir īpaši vērtīgs un sargājams, kā zinātnieki saprot, kuras tieši būs tās vietas jūrā, kas jāsargā, un kas tiek darīts, lai šīs vietas patiešām aizsargātu? Skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece, direktora vietniece Solvita Strāķe un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra "LIFE Good Water" projekta vadītāja vietniece Linda Fībiga.  

Kā zināms no bērnībā lasītām pasakām, tad zupu var izvārīt arī no cirvja kāta. Tomēr kā pagatavot garšīgu un veselīgu zupu? Raidījumā Kā labāk dzīvot to atklāj šefpavāre Ina Poliščenko un šefpavārs Ingmārs Ladigs. Pagatavošanas ziņā vienkāršākās zupas ir aukstā zupa vai frikadeļu zupa, vai kāda vistas buljona zupa ar makaroniem, kas garšo gan bērniem, gan pieaugušajiem.  Zupas pamatā tomēr ir buljons, īsts buljons. Ingmārs Ladigs rāda, kā gatavot buljonu no vistas kauliem, gan dzidro vistas buljonu, gan tumīgo. View this post on Instagram A post shared by kā labāk (@ka_labak) Ja ātri jāsagatavo zupa un nav mājās buljona, var apcept sviestā dārzeņus, tieši sviestā, jo sviests labi ievārās buljonā. Pielikt vēl makaronus un ātri paēst. Protams, pievienot daudz zaļumus. Var arī pielikt vārītu olu zupā. Ja svētdienas vakarā izvāra lielo zupas katlu visai nedēļai, to var sasaldēt porcijās, bet var arī visu katlu ielikt ledusskapī un četras piecas dienas zupu var baudīt. Silda tikai tik, cik apēdīs. Ja zupā neliek kartupeļus, tos var pasniegt atsevišķi, ceptus. "Visskumjāk ir gatavot zupas, kur ir daudz dārzeņu, kur ir gan ziedkāposti, gan tomāti, gan cukini, gan sīpols. Ilgi stāvot dārzeņi maina konsistenci. Labāk izvēlēties krēmzupu pagatavot. Klasiskais variants ir tomātu krēmzupa, kuru ledusskapī tur bez saldā krējuma," norāda Ingmārs Ladigs. Viņš iesaka tomātu zupai pievienot cūkgaļas cauraudzi, būs arī latviska garša. Ina Poliščenko atklāj, ka viņa nevāra klasiskas zupas, bet izmanto to, kas ir ledusskapī. Klasika ir kartupeļu biezzupa, kurā ir sīpols, apcepts cūkgaļas cauraudzis, kartupeļi, buljons vai ūdens. Kartupeļus novarā, sablendē, pievieno saldo krējumu, muskatriekstu.  Kartupeļu biezzupu var pasniegt arī ar kūpinātu lasi. Lai biezzupa nepārvērstos biezputrā, jaizvēlas pareizais kartupeļu daudzums attiecībā pret šķidrumu, uz litru šķidruma vajag apmērā 200 -250 gramus kartupeļu. Biezzupai jābūt saldā krējuma konsistencē. Ja ir lielāks katls kartupeļu biezzupas, saldo krējumu var pievienot katru reizi, kad silda attiecīgo porciju, būs garšīgāk un svaigāk. Klasiskā aukstā zupa - bietes, kefīrs, ola, zaļumi, vari pievienot vārītus kartupeļus. Ja rozā aukstā zupa ir apnikusi, var gatavot kefīru ar gurķiem, vai kefīru ar avokado.  

- btcpay servers get stuck on block 896727 and need to be updated https://github.com/dgarage/NBXplorer/issues/518 and https://primal.net/e/nevent1qqs2l8hewqnz7y7jgqhe8pfzkqustl7aqftd9nwer8xxz28yalrqx0qycz0zh- bitcoin payments at bitcoin 2025 conference- Hot Style Takeover 2: https://lu.ma/gn9uoj6b- coinbase kyc leak https://www.coinbase.com/blog/protecting-our-customers-standing-up-to-extortionists- opensats 11th wave of bitcoin grants https://opensats.org/blog/elevent-wave-of-bitcoin-grants- China | Law Enforcement Freezes Bank Accounts of Independent Media Outlet Channel CHong Kong-based Channel C, an independent media outlet founded by former Apple Daily employees, reports that its bank accounts are frozen, forcing the news outlet to halt operations. Local law enforcement claim the outlet abused a COVID-era loan scheme and arrested one of its directors for alleged fraud. Still, the closure fits a well-worn pattern: using financial and legal repression to silence independent media in Hong Kong. Pro-democracy newspaper Apple Daily faced a nearly identical fate in 2021 when its assets were seized and its founder, Jimmy Lai, was imprisoned under Hong Kong's new national security law. Lai now faces up to life in prison. When access to money becomes contingent on political obedience, press freedom can't survive. FinancialFreedomReport.org- dorsey vibe codes https://nostream.pub- primal article editor launched https://primal.net/e/nevent1qqsdxku9htc2pwfdcdqw9vqt7k2ukqvr9g852y6qlsgccntw6eldwpsmmx0f8- maple ai releases ios apps https://primal.net/e/nevent1qqszxzehvlglrnlmn5xzfqdt4fyspwkvl4ud7yc6mfthquhhcthxw2g70vdkd- damus notedeck beta released for supporters https://damus.io/notedeck/install/- zap stream launches ios testflight https://testflight.apple.com/join/5Qh7mfvU0:00 - TWO guests?3:05 - BTCPayServer issue12:05 - Bitcoin Conf59:00 - Dashboard1:00:05 - Coinbase breach1:12:20 OpenSats1:19:25 - HRF Story of the Week1:28:00 - Shoutouts1:33:20 - Jack Dorsey's vibe code1:35:45 - Primal Article Editor1:42:18 - Maple AI on App Store1:51:20 - Damus Notedeck1:55:10 - ZapStream TestFlightShoutout to our sponsors:Coinkitehttps://coinkite.com/Bitkeyhttps://bitkey.world/Stakworkhttps://stakwork.ai/Follow Marty Bent:Twitterhttps://twitter.com/martybentNostrhttps://primal.net/martyNewsletterhttps://tftc.io/martys-bent/Podcasthttps://tftc.io/podcasts/Follow Odell:Nostrhttps://primal.net/odellNewsletterhttps://discreetlog.com/Podcasthttps://citadeldispatch.com/

An Interview with Mark L. Clifford, Author and Editor For more than four years, one of the greatest entrepreneurs in Hong Kong's history has been in solitary confinement on sham charges that could lead to imprisonment for life. Despite being held in a small cell, 77-year-old Jimmy Lai has become one of Beijing's greatest threats and one of the world's most courageous leaders in the fight for freedom. Our guest on this episode of Voices of Freedom is Mark L. Clifford, Lai's close friend and an advocate for freedom in Hong Kong. He shares Lai's remarkable story, from his childhood in poverty, to his rise as a successful business owner and newspaper publisher, to his stand against tyranny. This year, The Bradley Foundation has awarded Lai with an Honorary Bradley Prize for his unwavering commitment to the ideals of freedom. Topics Discussed on this Episode: Lai's childhood on mainland China and why he fled to Hong Kong How Lai was able to quickly rise above his circumstances The influence of free market ideas on Lai's career and life The impact of Tiananmen Square and the massacre of 1989 Lai's introduction to Catholicism and how religion shaped his belief system Lai's decision to stay in Hong Kong and take a stand for freedom Lai's state of mind after more than four years in prison Why the Chinese Communist Party fears Lai Whether there's hope for Hong Kong's democratic movement About Mark L. Clifford: Clifford is president of the Committee for Freedom in Hong Kong, the former executive director of the Asia Business Council, and a former board member at Next Digital. He is editorial chair of the Asian Review of Books and served as editor in chief of both English-language papers in Hong Kong, The Standard and the South China Morning Post.

O STF descumpriu prazos e omitiu informações sobre viagens de ministros da Corte solicitadas pela Lei de Acesso à Informação (LAI), de acordo com a Folha de São Paulo.O jornal acrescenta que o Tribunal também não informou por quanto tempo vai deixar ocultas as informações sobre os deslocamentos de magistrados em voos da Força Aérea Brasileira (FAB).José Inácio Pilar, Duda Teixeira e Ricardo Kertzman comentam:Papo Antagonista é o programa que explica e debate os principais acontecimentos do   dia com análises críticas e aprofundadas sobre a política brasileira e seus bastidores.     Apresentado por Felipe Moura Brasil, o programa traz contexto e opinião sobre os temas mais quentes da atualidade.     Com foco em jornalismo, eleições e debate, é um espaço essencial para quem busca informação de qualidade.     Ao vivo de segunda a sexta-feira às 18h.    Não espere mais, assine agora e garanta 2 anos com 30% OFF - últimos dias.   2 anos de assinatura do combo O Antagonista e Crusoé com um super desconto de 30% adicional* utilizando o voucher 10A-PROMO30 Use o cupom 10A-PROMO30 e assine agora:  papo-antagonista (https://bit.ly/promo-2anos-papo)   (*) desconto de 30% aplicado sobre os valores promocionais vigentes do Combo anual | Promoções não cumulativas com outras campanhas vigentes. | **Promoção válida só até o dia 31/05 

Welcome to Season 5, Episode 19! Health and wellbeing are so important to people who want to live a more productive and fulfilling life. So it's such a thrill that today's guest is Michelle Jungmin Bang who is an award-winning eco-entrepreneur, Chivas Venture Social Impact Fellow, and Harvard Business School graduate who spent 16 years living in Asia as a Korean-American from New York City. She is the author of the recently published Sun & Ssukgat, a wellness guide covering her research, interviews, and personal eco-conscious journey in writing about centuries-old well-being traditions she learned about during her time throughout Asia in general and Korea specifically. Ssukgat, or Chrysanthemum greens, are treasured in Korean culture for their healing abilities. In our conversation, Michelle shares some of the healthy habits of Koreans and Asians that are helping them not just live longer, but thrive in the years that many would consider more advanced. She also talks about her own personal journey, some tips for helping us all be more mindful and slow down, and so many other things. Sun & Ssukgat is a great book that's a blend of memoir, recipes, self-help, research, and more. You can find places to buy Sun & Ssukgat on Michelle's website. You can also follow Michelle on Instagram or subscribe to her Substack.  If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com.

Review các phim ra rạp từ ngày 05/05/2025 và review sớm Yadang: ba mặt lật kèoKÝ ỨC MÁU – T16Đạo diễn:  Trương Gia HuyDiễn viên:  Trương Gia Huy, Lưu Tuấn Khiêm, Trần Pháp Lai, Lưu Đức Hoa,…Thể loại:  Hồi hộp, Tâm LýBác sĩ Man, một nhà tâm lý học có khả năng khám phá bí mật tiềm thức của bệnh nhân qua việc tư vấn. Một ngày nọ ông gặp tài xế Choi và cảm thấy kỳ lạ. Choi nhận lời tư vấn của Man, từ đó ông dần khám phá ra sự thật rùng rợn đằng sau chứng mất ngủ và ảo giác của ông Choi.QUÁI THÚ ĐẠI NÁO SỞ THÚĐạo diễn:  Ricardo Curtis, Rodrigo Perez-CastroDiễn viên:  David Harbour, Bryn McAuley, Paul Sun-Hyung Lee, ...Thể loại:  Hành Động, Hoạt Hình, Phiêu LưuMột thiên thạch mang virus rơi xuống sở thú, biến các con vật thành Zombie kẹo dẻo. Cô sói Gracie và chú sư tử núi Dan đã hợp sức với nhóm bạn thú tìm cách cứu lấy sở thú. Cuối cùng, họ phát hiện ra âm nhạc chính là phương thuốc diệt virus hiệu quả nhất. Nhờ vậy, họ đã đẩy lùi được virus và đưa mọi thứ trở lại bình thường.NHẬT KÝ HẠNH PHÚC CỦA RED VELVET: ReVe1uv Thân Yêu Của TôiĐạo diễn:  SUN HYUNG KIM, YOONDONG OHDiễn viên:  Red VelvetThể loại:  Hòa nhạc, Phim tài liệuKỷ niệm 10 năm thành lập Red Velvet với một bộ phim đầy kỷ khoảnh khắc đặc biệt tại '2024 Red Velvet FANCON TOUR '! Từ ca khúc đầu tay "Happiness" đến những bản hit vượt thời gian như "Ice Cream Cake", "Red Flavor", "Psycho", "Feel My Rhythm" và "Cosmic", Red Velvet đã củng cố vị thế của mình như một nghệ sĩ phi thường tạo ra những bài hát khó quên vượt thời gian. Một bộ phim hòa nhạc ghi lại những kỷ niệm quý giá giữa Red Velvet và ReVeluv trong hơn một thập kỷ cùng với những câu chuyện hậu trường được chính các thành viên kể lại về âm nhạc và những khoảnh khắc đáng trân trọng mà họ đã tạo ra trong 10 năm qua. Một cái kết ngoạn mục cho lễ kỷ niệm 10 năm thành lập Red Velvet!YADANG: BA MẶT LẬT KÈO – T18Đạo diễn:  HWANG Byeong-gugDiễn viên:  KANG Ha-neul, YOO Hai-jin, PARK Hae-joon, RYU Kyung-soo, CHAE Won-beenThể loại:  Hành Động"Từ giờ trở đi, bạn là kẻ chỉ điểm của tôi." Là “cầu nối” giữa thế giới ngầm và các cơ quan thực thi pháp luật, những kẻ chỉ điểm chuyên nghiệp được gọi là "yadang" - người cung cấp thông tin bí mật về thế giới ma túy cho các công tố viên và cảnh sát. Khi một kẻ chỉ điểm ma túy “báo tin” về một bữa tiệccó sự tham dự của các VIP nổi tiếng và vô tình vướng vào một âm mưu nguy hiểm, hắn phải làm mọi thứ trong khả năng của mình không chỉ để sống sót,mà còn để phục thù.

Etiķa, gurķu, kefīra, griķu, 17 dienu, Vidusjūras un vēl citu neskaitāmu speciālo diētu instrukcijas ir pieejamas interneta tīmekļvietnēs, solot krietnu kilogramu zudumu nedēļas vai nedaudz garākā laika termiņā. Bet izrādās, nepareizas diētas izvēle ir izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Cik veselīgas ir diētas, vaicājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē uztura speciāliste, uzturzinātniece, sertificēta GAPS uztura konsultante Silvija Ābele, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane. Vaicājam arī cilvēkiem ielās, ko nozīmē ēst veselīgi un vai viņi ikdienā ievēro veselīgas ēšanas pamatprincipus? Silvija Ābele iepazīstina un skaidro, kas ir GAPS diēta. "Tā ir salīdzinoši jauna uztura terapija, kas radusies šajā gadsimtā. Bet nepiekritīšu apgalvojumam, ka tas, kas ir jauns, tas nav derīgs," norāda Silvija Ābele.  Šai diētai ir ārstniecisks jeb simptomus atvieglojošs mērķis. "GAPS uztura terapija piedāvā cilvēkiem ne tikai mazināt simptomus, izslēdzot kādas produktu grupas - un konkrēti tās ir cukurs jeb saharoze, piena cukurs - laktoze un graudos esošais cukurs - ciete. Lielu uzsvaru liek uz to, ko mēs liekam klāt. Tas ir gaļas kauliņu buljons, labie tauki un tie ir skābētie, raudzētie produkti. Šīs trīs superproduktu grupas ir tie dziedinošie produkti, kas daudziem cilvēkiem palīdz vispirms sakārtot gremošanas traktu, uzlabot gremošanu, līdz ar to arī asimilāciju, un tas pēc tam var aizsniegt unikāli katrā cilvēka ķermenī dažādus simptomus." GAPS sākotnēji radās kā uztura terapija, kas palīdz uzlabot smadzeņu darbību. Lai arī diētas principi ir vispārīgi, uztura principi būs jāpielāgo individuāli katram konkrētam cilvēkam. GAPS diēta ir domāta kādam laikam ar mērķi sakārtot gremošanas traktu.

Aprīļa pēdējā nedēļā pasaulē atzīmēja Starptautisko pacientu pieredzes nedēļu. Latvijā termins pacientu pieredze ieviests samērā nesen. Kā pacientu pieredze tiek izmantota, lai sasniegtu labākus rezultātus un kā ir mainījusies veselības aprūpe, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Vita Šteina, veselības komunikācijas speciāliste un ģimenes ārste Linda Šauriņa, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle-Velika. "Lai pacients laikā, kad saņem veselības aprūpes pakalpojumus, justos mierpilni, saprastu, ko viņam saka, lai viņam nesāpētu, lai nebūtu satraukums un bailes, lai būtu paēdis, kas nozīmē, ka ēdienam ir jāgaršo. Lai viņš saprastu informāciju, kad izrakstās no ārstniecības iestādēs. Šīs ir jomas, ko mēra, lai raksturotu pacientu pieredzi," norāda Vita Šteina. Latvijā šī joma attīstās arvien plašāk, pateicoties SPKC iesaistei. Pagaidām var runām par pirmo soli, iegūstot atgriezenisko saiti no pacientiem. Atsevišķas slimnīcas ir uzsākušas arī pieredzes uzlabošanu, bet būtiska kustība šajā jomā nav. Labā ziņa - arvien vairāk veselības iestādes izvēlas iesaistīt darbā pacientu pieredzes speciālistu. Apmēram puse Latvijas slimnīcu mēra pacientu pieredzi pēc vienotiem standartiem. "Latvijā vislabāk novērtētā kategorija ir cieņpilna attieksme, ar to mums viss ir kārtībā. Savukārt divas sliktāk novērtētākās kategorijas ir ēdināšana un medikamentu un blakņu izskaidrošana. Tās ir sliktāk novērtētākās kategorijas praktiski visās slimnīcās, un tas nozīmē, ka tā ir valstiska problēma. Ja būtu kādas slimnīcas, kur šīs kategorijas ir augstāk novērtētas, varētu runāt, ka tas ir atkarīgs no personāla vai vadības, bet šajā gadījumā tās ir valstiskas problēmas," norāda Vita Šteina. "Ja runājam par medikamentu izskaidrošanu un blakņu izskaidrošanu, mums valstī ļoti trūkst un nav sakārtota klīnisko farmaceitu pietiekama pieejamība slimnīcās. Un, ja runājam par ēdināšanu, tad ir ļoti labi redzams, tajā gadā, apmēram pusotru gadu atpakaļ, kad tika kaut nedaudz palielināts tarifs ēdināšanai valsts publiskajā sektorā slimnīcām, par 10% uzlabojās novērtējums. Tam ir tieša ietekme: jo vairāk mēs investējam, valsts palīdz atrisināt šīs problēmas, tam tiešām ir pozitīvas sekas." "Pagaidām pacientu pieredze Latvijā tiek īstenota kā atsevišķa komponente, bet nav nacionāli iekļauta kopējā stratēģijā," skaidro Vita Šteina. Notiek diskusijas ar Veselības ministriju par nepieciešamību izveidot šādu stratēģiju, lai visām veselības iestādēm būtu vienotas prasības, kā mērīt veselības aprūpe kvalitātes radītājus kopumā.  "Problēmas sākas tad, kad ir jau atklātas kādas nozīmīgas veselības problēmas, kas ir no jauna, varbūt pat liels pārsteigums, vai arī tās hroniskās slimības ir tik ļoti ielaistas, ka tās prasa milzu resursus gan no paša pacienta, gan no radiniekiem, kur ir ļoti garš saraksts ar medikamentiem," vērtē Linda Šauriņa. "Arī no komunikācijas viedokļa pacients jaunas informācijas uztveršanā piekūst pie trešā medikamenta. Lai cik labi ārsti nesagatavotu savu sarunu par medikamentiem vai blaknēm, pacientam nav vienkārši kapacitātes. Tas nav pārmetums pacientiem, vienkārši cilvēcisks faktors. Tāpēc vienmēr saku, ja ir nozīmīgas vizītes pie speciālistiem, ir jāņem līdzi atbalsta persona, ir jābūt izrakstam. No stacionāra mums izraksti ir brīnišķīgi, bet tur, kur mums valstiski pieklibo šī lieta, tā ir sekundārā veselības aprūpe, kur ir speciālisti, kur pacients gaida varbūt mēnešiem kaut kādu izmeklējumu, kaut kādu konsultāciju, un tad, kad viņš atnāk atpakaļ pie manis, jo es tam speciālisti mums uzdos kaut kādus konkrētus jautājumus, nav šī te papīra, nav pacientam kur ieskatīties. Papīrs jau nav tikai man, tas papīrs ir arī pacientam, un tad pacients saka - bet es nezinu, es neatceros... (..) Tajā brīdī pacients it kā iesprūst: es biju uz vizīti, es gaidīju 3-4 mēnešus, un tas rezultāts ir tāds, kāds viņš ir." Uzklausām arī kādas pacientes pieredzes stāstu. Inesei Lūsiņai veselības apdrošināšanas nav, jo darba vieta to nevar atļauties, tāpēc būtiski ir pietiekties uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Vispirms ar valsts speciālista izdotu nosūtījumu viņa uz magnētisko rezonansi rokas locītavai un ultrasonogrāfiju rokas mīkstajiem audiem mēģināja pieteikties elektroniskajās vietnēs internetā - eveselibapunkts.lv un rindapiearsta.lv.

Aizvien biežāk dzirdam piesaucam dažādus medikamentus, ar kuru palīdzību ātri un bez īpašas piepūles var zaudēt lieko svaru. Pēdējos gados lielu populariāti guvuši diabēta pacientiem paredzēti medikamenti, kas ļaujot ātri atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Lai notievētu, tos lietojot pat slavenas aktrises; un tievētgribētāji tik aktīvi steiguši iegādāties šos medikamentus, ka bešā paliek tie, kuriem šīs zāles patiešām vajadzīgas. Holivudas slavenību iedvesmoti cilvēki visā pasaulē izmēģina šos līdzekļus, kas sākotnēji paredzēti pavisam citiem mērķiem - diabēta ārstēšanai. Kas īsti ir šie semaglutīdi un cik pamatota ir to lietošana? Ar kādu mērķi tie radīti un vai brīnuminjekcija vai tablete kādu dienu patiešām ļaus atbrīvoties no liekajiem kilogramiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro dietoloģe, Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Laila Meija. Patiesībā mēs esam ļoti priecīgi, ka ir arī mums palīdzīgs rīks tieši lai ārstētu aptaukošanos, jo aptaukošanās - tas ir atzīts, ka tas nav tikai izlaidīgs dzīvesveids, ka daudz ēd un maz kustās, tam tiešām ir ļoti daudz medicīnisku cēloņu, gan ģenētisku cēloņu. Cilvēkiem bieži ir izmainīta vielmaiņa, ir izmainīta sāta sajūta, apetītes regulēšana, arī ēšanas kāri lielā mērā nosaka ģenētika. Protams, tas darbojas kopā ar dzīvesveidu. No otras puses, ir arī ļoti daudz cilvēku, kas ievērošot visas rekomendācijas, un tomēr visu dzīvi svaru kontrolēt ir ārkārtīgi grūti. Tā kā aptaukošanās problēma pieaug, protams, arī tiek meklēti risinājumi dažādi, arī medikamenti, kas palīdzētu aptaukošanos mazināt," norāda Laila Meija. Medikamenti, kuru aktīvā viela ir semaglutīds, sākotnēji tika radīti, lai ārstētu otrā tipa cukura diabētu, bet tad pamanīja, ka ir papildus ieguvums - svara zaudēšana. Tāpēc šī viela ir reģistrēta arī svara mazināšanai, tikai ir atšķirīgas devas un atšķirīgi soļi, kā šīs devas palielina.  "Šī aktīvā viela, ja tas tiešām ir medikaments, tā ir arī pierādīta kā efektīva svara mazināšanai," atzīst Laila Meija. Kas notiek, ja cilvēkam liekas, ka viņam ir mazliet par daudz kilogramu, un vienkāršāk, kā vienmēr, ir iedzert tableti, nekā domāt par savu dzīvesveidu un visu pārējo? Ja veselam cilvēkam, kuram viss it kā strādā, vēl no malas ar kaut kādiem medikamentiem ir dota iespēja kaut ko savā organismā izmainīt, kāds ir efekts un kādas ir sekas?  Laila Meija: Īslaicīgais efekts, protams, būs, svars mazināsies, jo cilvēks vienkārši ēd mazāk. Un ēšana mazāk un retāk var būt ieguvums, bet tas varbūt arī gluži otrādi, process, kas pēc tam, ja šo medikamentu nelieto visu mūžu, arī būtībā šīs maltītes regulācijas izjauc. Cilvēki ir priecīgi - negribas ēst, es visu dienu neēdu, pēc tam es paēdu jebko, bet vienkārši ļoti maz. Un, apēdot kaut ko ļoti maz, arī nevēlamus produktus, tik un tā tas svars zudīs. Un līdz ar to daudziem ir eiforiska sajūta, cik labi un es varu dzīvot.  Jautājums, kas notiek tālāk? Protams, šiem cilvēkiem nav šis medikaments jālieto visu mūžu, viņi arī paši to negribēs, jo tās ir arī izmaksas. Būs daļa cilvēku, kam tiešām šis medikaments jālieto visu mūžu, tāpat kā, piemēram, ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, bet tā būs neliela daļa, kas ir nopietni slimi ar aptaukošanos.  Par ēšanas traucējumiem, no vienas puses, tas varētu palīdzēt nepārēsties, kam ir bulīmija, no otras puses, tiem, kam iepriekš jau bijuši ēšanas traucējumi, viņiem jau tāpat ir problēmas, kā saka, sliktas attiecības ar ēdienu, ar maltītēm, šie medikamenti varētu būt patiesībā nelabvēlīgi. Galvenais - ja cilvēks tikai lieto medikamentu, bet nemaina dzīvesstilu, kas jau kā lozungs skan, tātad gan uzturu, gan fiziskās aktivitātes, tad tas ilgtermiņa efekts nebūs vai būs gluži pretēji - negatīvs.  Es, nozīmējot medikamentus, vienmēr saku, tagad jums ir kolosāla iespēja, jūs neesat tik ļoti atkarīgs no savām vēlmēm, kārēm, jūs varat pārdomāti, bez tādas pārēšanās izvēlēties tos produktus, kas ir veselīgi, mierīgi iemācīties gatavot veselīgi, jo nav tā drebuļa. Tāpat arī kustības. (..) Ja mēs runājam par cilvēkiem, kam nepatīk daži lieki kilogrami, protams, tās nav indikācijas un nevajadzētu izrakstīt. Nu, bet mēs līdzās redzam, kas saņem šo medikamentu. Veselības inspekcijā raidījuma veidotāji noskaidroja, ka Latvijā nav novērots, ka šādus medikamentus izrakstītu nepamatoti, bet informācija liecina, ka citviet pasaulē pietrūkst jau daudzviet šo medikamentu, kas ir vajadzīgi diabēta pacientiem. Tas liecina, ka iespējams, citur ir viegli tikt pie šiem medikamentiem arī tie, kas varbūt pat nelegālā veidā tos iegādājas internetā. Laila Meija atgādina, ka nelegāli iegādāti medikamenti var būt arī bīstami. Skaistumkopšanas injekciju plusi un mīnusi Kamēr mediķi vēl nav izdomājuši, kā cilvēkiem novecojot var atjaunot smadzeņu, sirds, kaulu vai citu iekšējo orgānu darbību, tikām vismaz sejas ādu var saglabāt svaigāku krietni ilgāku laiku, pateicoties botulīna toksīna, hilauroskābes, kolagēna, hidroksilapatīta un vēl citu ādas pildvielu injekcijām. Senākā no šīm vielām – botulīna toksīns – pazīstama jau no 70. gadiem. Kas ir šo injekciju sastāvā? Cik tās drošas un veselīgas? Kas ir kolagēns, koenzīms, botokss un kā šīs vielas darbojas mūsu organismā, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes asistenta pienākumu izpildītāja un Latvijas Universitātes medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētniece Aina Semjonova. Aina Semjonova arī skaidro par riskiem, ko var izraisīt minētās injekcijas, vispirms viņa kā ķīmiķe un farmaceite stāsta, kā iedalās jau minētie filleri, jeb ādas pildvielas, ko izmanto skaistumkopšanā.   Bet par kādu sev īpašu grāmatu stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Jūras Monitoringa nodaļas vadošā pētniece Solvita Strāķe. Viņa izraudzījusies Robina S. Šārma grāmatu "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Pētniece atzīst, ka grāmata ilgi laiku gulējusi plauktā un šobrīd pienācis laiks to ievērot. Tā ir par cilvēku pašpilnveidošanos, par pašdisciplīnu, par domu pārvaldīšanu. kas ir aktuāli mūsdienu pasaulē. "Šobrīd, kad ir ļoti saskaldīta un trauksmaina ikdiena, lai arī katrs cenšas, arī es, sevi disciplinēt, es teiktu, ka domu pārvaldīšana ir samērā grūta. Lasot šo grāmatu, es labāk izpratu teikumu par to, ka prāts ir gan mūsu sabiedrotais, gan ienaidnieks," atklāj Solvita Strāķe.      

Lai tiktu līdz daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jāveic gana daudz birokrātisku darbību. Vai papīru kārtošana bremzē finansējuma saņemšanu un darbu uzsākšanu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Māris Saulājs un "Jurisconsultus vadītājs" un jurists Jānis Uzulēns. Jānis Uzulēns vērtē, ka problēmas rada nevis tas, ka ir daudz dokumentu jākārto, lai renovētu māju, bet nezināšana un informācijas trūkums. "Problēmas, man liekas, ir divās lietās, pirmām kārtām ir nezināšana, un tas attiecas nereti kā uz iedzīvotājiem, tā uz pārvaldniekiem. Un nezināšanas rezultātā rodas otra problēma, proti, ka trūkst informācijas," vērtē Jānis Uzulēns. Viņš min, ka daudzi cilvēki neorientējas pieejamajos dokumentos, daudz arī nelasa un tāpēc nav informēti un tam nav sakara ar birokrātiju.  "Birokrātija sākas tajā brīdī, kad nezināšanas dēļ ir radīta kaudze problēmu. Piemēram, būvdarbu gaitā konstatē, ka kaut kas ir palaists garām projektēšanas laikā vai būvprojekts ir izstrādāts uz nepietiekamas tehniskās dokumentācijas pamata. Savukārt tehniskā dokumentācija ir izstrādāta tāpēc, ka ir iedots nepareizs darba uzdevums un inženieris nav tālāk par darba uzdevumu, proti, par savu degungalu skatījies. Ir jāatceras, ka mēs runājam par būvniecības procesu, kur gan banka, gan "Altum" tikai iedod resursus," skaidro Jānis Uzulēns. "Tā, man liekas, ir lielāko tiesu nevis birokrātija, bet nezināšanas sekas, mēs kaut ko izdarām nepareizi sākumā, to problēmu mēs pamanām tad, kad ir par vēlu, tad mēs sākam viens uz otru rāties," atzīst Jānis Uzulēns.

Welcome to Season 5, Episode 18!  We're back with Part two of A Conversation with Actor and Daily Show Correspondent Troy Iwata. This very talented singer and actor joined us last episode to talk about deciding on entertainment as his passion, performing on Broadway on Be More Chill, being on the feel good Netflix holiday series Dash & Lily, getting selected as a correspondent on The Daily Show, and so much more.  In today's episode, we continue the conversation with Troy to talk more about his experiences on The Daily Show, the collaborative nature of the correspondent segments, some of his memorable moments from the show, what's coming up in his career, and more. If you want to enjoy more of Troy's work, then you can stream his latest film project, Summoning Sylvia, a queer-horror-comedy also starring Michael Urie, Frankie Grande, and several others. And of course you can catch Troy on the Daily Show, through his Instagram posts, and in this episode! If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com. Photo credit to Marc J. Franklin @marcjfranklin

Good afternoon, I'm _____ with today's episode of EZ News. Tai-Ex opening The Tai-Ex opened up 51-points this morning from Friday's close, at 20,839 on turnover of 6.8-billion N-T. The market closed up more than 500 points on Friday, led by Taiwan Semiconductor Manufacturing, after strong earnings from two major U-S tech giants overnight eased concerns about A-I demand despite U-S tariff disruptions. Inspection rules unchanged despite 1st ractopamine pork import: The Food and Drug Administration says it will keep current pork import inspection procedures in place. The statement comes despite the agency detecting ractopamine in imported pork for the first time since the ban on the leanness-enhancer was lifted in 2021. According to the F-D-A, pork imports will continue to undergo between 2 and 10-per cent batch inspections. The F-D-A says a 22.99-metric-ton shipment from Australia on April 29 tested positive for 0.001 parts per million of ractopamine -- well below the legal threshold (界限，水準). MOFA names chief secretary as new envoy to Ireland The secretary general of the Ministry of Foreign Affairs has been named as the Lai administration's new top envoy to Ireland. According to a Cabinet personnel announcement, Daniel Tang will fill the vacancy (空缺) left by his immediate predecessor, Yang Zi-bao - whose resignation has been approved by the Presidential Office. Yang had served as Taiwan's representative to the European country since 2018. Tang has served as the foreign ministry's secretary general since February 2023 and was previously Taiwan's top envoy to South Korea and ambassador to the Marshall Islands. US Trump Iffy on Due Process US President Donald Trump says he doesn't see everyone in the the country getting due process (正當法律程序), as the Constitution states. AP correspondent Donna Warder reports. Nicaragua Withdraws from UNESCO Nicaragua has withdrawn from the U.N. cultural and educational body UNESCO because it awarded a prize celebrating press freedom to a Nicaraguan newspaper, La Prensa. UNESCO's director general announced she had received a letter Sunday morning from the Nicaraguan government announcing its withdrawal because of the attribution (歸屬) of the UNESCO/Guillermo Cano World Press Freedom Prize. The 2025 award was attributed Saturday to La Prensa on the recommendation (推薦) of an international jury of media professionals. The prize jury hailed the newspaper's work in the face of “severe repression” and reporting from exile to "keep press freedom alive" in the Central American country. Nicaragua's government, led by President Daniel Ortega and his wife and co-president, Rosario Murillo, has been cracking down on dissent since it violently repressed protests in 2018, claiming they were backed by foreign powers that sought his overthrow. That was the I.C.R.T. EZ News, I'm _____. －－－－以下訊息由 SoundOn 動態廣告贊助商提供－－－－ 《TECHIT, TECHIE》一個分享技術新知與科技應用的平臺，每一集都會送上當周國際間最夯的科技話題，並邀請尖端科技業者，聊聊他們的黑科技及實際應用。 包含AI、5G通訊應用、太空科技、綠色能源及電競Esports等，科技迷千萬不要錯過！ 立即收聽

About our guest … Leon Ravin, MD is currently serving in the position ofStatewide Psychiatric Medical Director for the Division of Public and BehavioralHealth, DHHS, State of Nevada. In addition to Dr. Raven being a board-certifiedgeneral adult and forensic psychiatrist Dr. Raven also serves as a member of theStatewide School Safety Task Force for the State of Nevada and a member ofthe Executive Committee of the Medical Directors Council of the NationalAssociation of State Mental Health Program Directors. Dr. Ravin served for fouryears as a member of the LAI work group for SMI Adviser, an APA and SAMHSAinitiative that offers researched, vetted and verified guidance to the bestresources on SMI. Since 2010 Dr. Ravin has been a member of the ConferenceCommittee for the Annual National Psychopharmacology Update, the largestpsychopharmacology conference in the United States. Additionally, since 2013Dr. Ravin has been one for the lead trainers for the Crisis Intervention Team (CIT)training for the Las Vegas Metropolitan Police Department.

Welcome to Season 5, Episode 18! The Daily Show is one of our favorite shows for so many reasons… hilarious segments, a diverse cast, and awesome writing are just a few reasons. The Daily Show is also where so many people have been introduced to the very talented Troy Iwata.  Troy is, of course, also known for several other things that include his roles as Langston on the feel good Netflix holiday series Dash & Lily, Damien Saito in the AppleTV+ series WeCrashed, and as an understudy on Broadway in the viral hit musical Be More Chill. Suffice to say that Troy Iwata is a very talented and hilarious entertainer. This is Part 1 of a a two-part conversation. In this episode, we talk with Troy about his initial foray into entertainment, what Broadway was like with Be More Chill, what was special about his experience on Dash & Lily, his comfort with comedic roles, getting on The Daily Show as a correspondent, how opportunities have come to him, and more.  His latest film project is Summoning Sylvia, a queer-horror-comedy in which he stars alongside Michael Urie, Frankie Grande, and several others. You can catch Troy on the Daily Show, on his Instagram posts, and in this episode!  If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com. Photo credit to Marc J. Franklin @marcjfranklin

A solo semanas de las competencias de las justas de la LAI llegan varios coaches de los top equipos a debatir sobre que equipo será el nuevo campeón o si UPR RP por 4ta vez consecutiva se queda con la corona.

Welcome to Season 5, Episode 16! April 30, 2025 marks the 50th anniversary of the Fall of Saigon. So we're excited that our conversation today is with Vicky Nguyen, an award-winning NBC News Daily anchor and Senior Consumer Investigative Correspondent. She can be seen regularly on The TODAY Show, NBC Nightly News, and NBC News NOW. And that's not all! Her latest work is the touching and inspiring memoir Boat Baby. It details the story of her and her parents, and their journey from Saigon to the U.S. Throughout their struggles and successes in America the reader is treated to touching and funny stories of their experiences. Born in Saigon, Vietnam, she and her parents fled the country in the dead of night on May 4, 1979. As with so many Southeast Asian refugees from 1975 through the 80s, they encountered several life or death challenges before finding their way to the refugee camp at Pulau Bidong, Malaysia. After staying there for 10 months, they had the good fortune of being sponsored to come to America. In our conversation, we talk about her personal journey to being an award-winning journalist as well as her thoughts on fate, embracing change, the privilege of being a role model in media, and so much more. We highly recommend going out and getting Boat Baby. If you want more of Vicky, watch her on the various shows she's on, follow her on instagram, or visit her website to see some of her special reports. We especially like her special reports on the rise of anti-asian hate entitled The Racism Virus as well as her very personal four-part story From Saigon to Silicon Valley. If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com.

Welcome to Season 5, Episode 15! When it comes to Supreme Court decisions that impacted the classroom, most people know about Brown v Board of Education. A lesser known landmark decision was also very impactful in schools across the U.S. We're talking about Lau v Nichols… a case that influenced the interpretation of Title VI and how U.S. schools needed to support second language learners to succeed in school. In this episode, we talk about the lead up to Lau v Nichols, what the impact of the Supreme Court decision was, and the lasting legacy of the decision. We also take time to address the rhetoric around the ending of the Department of Education and how it would impact not just Bilingual Education but how students are supported in the U.S. We begin the episode with a LOT of current events including growing anti-miscegenation-like decisions, Janet Yang, Alysa Liu, Caitlyn Chen, Te-hina Paopao, and Jonny Kim. We end with another installment of Weird History where we talk about the decision by Levi Strauss and Company to lean into anti-Chinese labor practices back in the late 1800s. If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com. Segments 00:25 Intro and Current Events: Janet Yang, Jonny Kim, Kaitlyn Chen, Te-hina PaoPao, Alysa Liu 06:29 The History of Lau v Nichols and Bilingual Education in the U.S. 17:05 Weird History: Levi Strauss and Company and Anti-Chinese Labor

Welcome to Season 5, Episode 14! Our guest today is Chef Saeng Douangdara. He's a food content creator, social media star, and soon-to-be cookbook author. Saeng specializes in Lao cuisine. A first-generation Lao American, he left a job in counseling to pursue his passion for teaching Lao cuisine.  A trip back to Laos helped him reconnect with his roots and learn more about both the history and culture of Lao food, and that's when he decided to launch his personal chef business, Saeng's Kitchen and leverage social media to raise awareness about Lao cuisine. He may have started small, but he's amassed over 700K followers and millions of views on his different social media channels. We love how his work is educational, and it's resonating with others. He's been featured in numerous publications including Delish, Buzzfeed, the New York Times, and LA Times. He's even won an episode of the TBS cooking competition show, Rat In The Kitchen. Chef Saeng is outspoken in advocating, uplifting, and raising awareness of the depth and wonder of Lao cuisine.  In our conversation, we talk about what Lao cuisine is known for, launching Saeng's Kitchen, being Lao American, his upcoming book, and so much more. And yes, we do ask him to reflect on the Uncle Roger incident. To learn more about Saeng, or to be inspired by his recipe posts, blogs, and videos, we recommend visiting his website Saeng's Kitchen, his YouTube Channel, or his Instagram page. You can even take a food tour to Laos with Saeng in October!  If you like what we do, please share, follow, and like us in your podcast directory of choice or on Instagram @AAHistory101. For previous episodes and resources, please visit our site at https://asianamericanhistory101.libsyn.com or our links at http://castpie.com/AAHistory101. If you have any questions, comments or suggestions, email us at info@aahistory101.com.

On October 7, 2023, Hamas launched the deadliest attack on Jews since the Holocaust, calling it Operation Al Aqsa. For journalist Yardena Schwartz, the massacre was a chilling echo of the 1929 Hebron Massacre—the brutal slaughter of nearly 70 Jews, incited by propaganda that Jews sought to seize the Al Aqsa Mosque. At the time, she was deep into writing her first book, Ghosts of a Holy War: The 1929 Massacre in Palestine That Ignited the Arab-Israeli Conflict. In this episode, Yardena shares how history repeated itself, how the October 7 attack reshaped her book, and why understanding the past is essential to making sense of the present. ___ Read:  Ghosts of a Holy War: The 1929 Massacre in Palestine That Ignited the Arab Israeli Conflict Listen – AJC Podcasts: The Forgotten Exodus: Untold stories of Jews who left or were driven from Arab nations and Iran Social media influencer Hen Mazzig on leaving Tunisia Chef Einat Admony on leaving Iran Playwright Oren Safdie on leaving Syria Cartoonist Carol Isaacs on leaving Iraq Novelist Andre Aciman on leaving Egypt People of the Pod:  Latest Episode: Higher Education in Turmoil: Balancing Academic Freedom and the Fight Against Antisemitism Held Hostage in Gaza: A Mother's Fight for Freedom and Justice Yossi Klein Halevi on the Convergence of Politics and Religion at Jerusalem's Temple Mount Follow People of the Pod on your favorite podcast app, and learn more at AJC.org/PeopleofthePod You can reach us at: peopleofthepod@ajc.org If you've appreciated this episode, please be sure to tell your friends, and rate and review us on Apple Podcasts or Spotify. __ Transcript of Interview with Yardena Schwartz: Manya Brachear Pashman: Hello, and welcome to People of the Pod, brought to you by American Jewish Committee. Each week, we take you beyond the headlines to help you understand what they all mean for America, Israel and the Jewish people. I'm your host Manya Brachear Pashman:. In October 2023 journalist Yardena Schwartz was in the middle of writing her first book exploring the rarely talked about 1929 Hebron massacre, in which nearly 70 Jews were murdered, dozens more injured by their Muslim neighbors during riots incited by the Grand Mufti of Jerusalem, who spread lies that Jews wanted to take over the Al Aqsa Mosque. When she heard reports of the October 7 terror attacks by Hamas dubbed Operation Al Aqsa, she realized just how relevant and prescient her book would be, and began drafting some new chapters. Yardena is with us now to discuss that book titled Ghosts of a Holy War: The 1929 Massacre in Palestine that ignited the Arab Israeli conflict. Yardena, welcome to People of the Pod.  Yardena Schwartz: Great to be here, Manya. Manya Brachear Pashman: So full disclosure to you and our audience. You attended Columbia Journalism School 10 years after I did, and you took Professor Ari Goldman's class on covering religions 10 years after I did that, class had always traveled to Israel, and I had hoped it would be my ticket to go to Israel for the first time, but the Second Intifada prevented that, and we went to Russia and Ukraine. Instead, your class did go to Israel, and that was your first visit to Hebron, correct?  Yardena Schwartz: So it was in 2011 and we went to Hebron for one day out of our 10 day trip to Israel, and it was my first time there. I was the only Jewish student in our class. It was about 15 of us, and I was the only one who had been to Israel. I had been all over Israel, but I had never been to Chevron. And our tour was with Breaking the Silence, an organization of former Israeli soldiers who had served in Hebron or in other parts of the West Bank and wanted Israelis to know what was happening in Hebron and how Palestinians were living there, and the various restrictions that were put in place as a result of terrorist attacks. But nevertheless, you know, those restrictions were extremely disturbing, and that brief visit in 2011 made me really never want to go back to Hebron. And when I moved to Israel two years later to become a freelance journalist there, and, you know, to move to Israel because I loved Israel, and still obviously love Israel, I didn't really go back to Chevron because I, you know, was really troubled by what I saw there. But this book took me, of course, back to Chevron hundreds of times, spending hundreds of hours there. And it came to be, you know, my expertise in this conflict, in my reporting. And you know, of course, Heron is kind of the main character in this book, Manya Brachear Pashman: Tell us how you came to find out about this massacre. Was it mentioned during that class visit in 2011 or was it later that you learned about it? Yardena Schwartz: So that was one of the most interesting things about my early adventure into writing this book, was that I had of course been to have Ron, and yet, during that day that we spent there learning so much about the history of this place, this deeply holy place to so many people, there was no mention of the massacre of 1929, so, you know, I knew that Chevron is, you know, the second holiest city in Judaism, the burial place of Abraham And the matrix and patriarchs of the Jewish people. And you know the first place where King David established his kingdom before Jerusalem. So it was holy before Jerusalem. And yet I had no idea that this ancient Jewish community in Hebron had been decimated in 1929 in one of the worst pogroms ever perpetrated. We all know about the kishineff pogrom of 1904 and yet the pogrom in 1929 in Hebron, perpetrated by the Muslim residents of Hebron, against their Jewish neighbors, was more deadly and more gruesome than the kishineff pogrom, and it effectively ended 1000s of years of Jewish presence in this holy city. And so when I was told by my mentor, Yossi Klein Halevi, the amazing writer, that there was a family in Memphis, Tennessee that had discovered a box of letters in their attic written by a young American man from. Memphis, who had traveled to Chevron in 1928 to study at the Hebron yeshiva, which was at the time, the most prestigious yeshiva in the land of Israel in what was then, of course, British Mandate Palestine. And that this young man had been killed in that massacre. Yet his letters, you know, painted this vivid portrait of what Chevron was before the massacre that took his life. I was immediately fascinated. And I, you know, wanted to meet this family, read these letters and see how I could bring the story to life. And I was introduced to them by, yes, in 2019 so that's when I began working on my book. And you know, as you mentioned, I was still writing the book in 2023 on October 7, and this book I had been writing about this massacre nearly a century ago immediately became more relevant than I ever hoped it would be.  Manya Brachear Pashman: The young American man from Memphis. His name was David Schoenberg. Give our listeners a history lesson. Tell us about this 1929 massacre. So Yardena Schwartz: On August 24 1929 also a Shabbat morning in crevorone, every Jewish family had locked their doors and windows. They were cowering in fear as 1000s of Muslim men rioted outside their homes, throwing rocks at their windows, breaking down their doors and essentially hunting down Jews, much like they did on October 7, families were slaughtered. Women and teenage girls were raped by their neighbors in front of their family members. Infants were murdered in their mother's arms. Children watched as their parents were butchered by their neighbors, rabbis, yeshiva students were castrated and Arabic speaking Jews, you know, Sephardi, Mizrahi, Jews, who composed about half of the Jewish population in Hebron at the time, and were very friendly with their Arab neighbors. You know, they went to each other's weddings and holidays, went to each other's shops, and these people were also slaughtered. It wasn't just the yeshiva students who had come from Europe or from America to study there, or, you know, the Ashkenazi Jewish families. It was, you know, Arabic speaking Jews whose families had been there for generations and had lived side by side in peace with their Muslim neighbors for centuries. They too were slaughtered. Manya Brachear Pashman: Why did their Muslim neighbors turn on them so suddenly and violently? The Yardena Schwartz: rioters that day were shouting Allahu Akbar. They claimed to be defending Islam and Al Aqsa from this supposed Jewish plot to destroy Al Aqsa in order to rebuild the Third Temple. This is what they had been told by their leaders and by Imams and their mosques and in Hebron, that Lai had also extended to the tomb of the patriarchs and matriarchs, which is known in Arabic as the Ibrahimi mosque. Imams there had told Muslims in Hebron that the Jews of Hebron were planning to conquer Ibrahimi mosque in order to turn it into a synagogue. So this incitement and this disinformation that continues to drive the conflict today. Really began in 1929 the rumors about this supposed Jewish plot to destroy Al Aqsa that began in 1928 around the same time that David Schoenberg arrived in Palestine to study at the yeshiva. Manya Brachear Pashman: So in addition to the letters that David Schoenberg wrote to his family back in Tennessee. How else did you piece together this history? How did you go about reporting and researching it? Who kept records?  Yardena Schwartz: So it's really interesting, because I was so surprised by the lack of literature on this really dramatic moment in history, in the history of Israel, the history of this conflict. And yet, despite the fact there are really no books in English, at least, about the massacre and about these riots and what led to them, there were mountains of, you know, testimony from victims and survivors. The British carried out this commission after the riots that produced this 400 page report filled with testimony of British officials, Arab officials, Jewish officials, survivors. So there was just so much material to work with. Also, survivors ended up writing books about their experiences in Hebron, very similar to David's letters, in a way, because they wrote not only about the riots and the massacre itself, but also what they experienced in Hebron before they too, wrote about, you know, the relatively peaceful relations between the city's Jewish minority and the Arab majority. And I also relied on archival newspaper reports so the. Riots really occupied the front pages of American newspapers for about a week, because it took about a week for the British to quell the riots, and they did so with an air, land and sea campaign. They sent warships and war planes from across the British Empire and sent troops from other parts of the British Empire. Because one of the reasons the riots were so effective, in a way, you know, were so deadly, especially in kharag, was because there was just no military force in Palestine. At the time, the British did not have a Palestine military force, and it was only after the 1929 riots that they did have troops in Palestine. Until then, they had the Palestine police force, and that police force was mostly Arabs. In Hebron, for example, there were about 40 policemen under the stewardship of one British police chief, and all but one of those policemen were Arabs, and many of them participated in the massacre or stood by outside of Jewish homes and allowed the mobs to enter the homes and carry out their slaughter. And Manya Brachear Pashman: I'm curious. There was a lot of newspaper coverage, but what about the international community's response beyond the British Empire? Yardena Schwartz: So there were actually protests around the world against the massacre in New York. 35,000 people marched through the streets of Manhattan to protest the British failure to protect their Jewish subjects from these riots. Most of the marchers were Jewish, but nevertheless, I mean 35,000 people. We didn't see anything like that after October 7. Of course, we saw the opposite people marching through the streets of New York and cities around the world supporting the mass of October 7. You know, I mentioned this March in New York, but similar protests were held around the world, mostly in Jewish communities. So in Poland, Warsaw and in England, there were protests against the British failure to protect Jews in Palestine from these riots. And the American government was livid with the British and they sent statements put out, statements to the press, criticizing the British inaction, the British failure to protect the Jewish subjects and the American citizens who were in Palestine at the time, there were eight Americans killed in Hebron on August 24 1929. Out of the 67 Jewish men, women and children who were killed, and all of them were unarmed. The Haganah at the time, you know, the underground Jewish Defense Force that would later become the nucleus of the IDF, the Haganah was active then, mostly in Jerusalem and Tel Aviv, there were no Haganah members in Hebron. The Hebron Jewish community was very traditional, very religious, and when Haganah came to Hebron two days before the riots erupted, they because they knew that these riots were going to happen. There had been calls from Arab officials to riot, to attack Jewish communities across Palestine. And so the Haganah came to Hebron to warn Jewish leaders of Hebron that they could either come there to protect them or evacuate them to Jerusalem to safety until the riots subsided and the Jewish leaders of Hebron were unanimous in their opposition. They said, No, you know, we're friends with our Arab neighbors. They'll never hurt us. We trust them. If anything happens elsewhere, it won't happen here. And they believed that because, not only because they had such a good relationship with their Arab neighbors and friends, but also because in previous outbursts of violence in other years, like in 1920 1921 when they were much smaller riots and much less deadly riots. When those riots reached other parts of Palestine, they didn't reach Hebron because of those relations and because they weren't fueled by incitement and disinformation, which was what led the riots of 1929 to be so massive and so deadly, and what led them to be embraced by previously peaceful neighbors. Manya Brachear Pashman: How did that disinformation travel in 1929 How did it reach those neighbors in Hebron? Yardena Schwartz: When we talk about disinformation and misinformation today, we think of it as this, you know, modern plague of, you know, the social media era, or, you know our fractured media landscape. But back in 1929 disinformation was rampant, and it also traveled through Arabic newspapers. They were publishing these statements by Arab officials, mostly the Grand Mufti Hajime Husseini, who was the leader of Palestinian Muslims under British rule, he began this rumor that the Jews of Palestine were plotting to conquer Al Aqsa mosque to rebuild their ancient temple. Of course, Al Aqsa is built upon the ruins of the ancient temples. Temple Mount is the holiest place for Jews in the world. And in 1929, Jews were forbidden from accessing the Temple Mount because it was considered, you know, a solely holy Muslim site. But the closest place they could pray was the Western Wall, the Kotel. And Jews who were demanding British protection to pray in peace at the Western Wall without being attacked by Muslims as a result of this disinformation campaign were then painted by the Arabic press as working to conquer the Western Wall, turn it into a synagogue, and then from there, take Al Aqsa Mosque.  So this disinformation traveled from the very highest of Muslim officials. So the imams in mosques across Palestine, specifically in Al Aqsa and in Hebron, were repeating these rumors, these lies about this supposed Jewish plot. Those lies were then being published in flyers that were put in city squares. Jewish officials were warning the British and telling, you know, they should have known and they should have done more to end this campaign of disinformation, not only to achieve peace in this land that they were ruling over, but also because they were responsible for installing hajamina Husseini, the Grand Mufti of Jerusalem, into his position they had chosen him for that position, that all powerful position. And so they were responsible, in a way, for all of these lies that he was spreading. And yet they took no responsibility.  And even in the commission that they sent to Palestine from London to investigate the causes of the riots, despite the fact that, you know, if you read these, you know, 400 pages, I don't recommend it. It's a tough reading. But, you know, I did that for this book. And it's so clear from all of these hearings that this disinformation campaign was very obvious, very clear and very clearly to blame for the riots. And yet, because saying so would have made the British responsible for so much death, their conclusions in this commission was that it was Jewish immigration to Palestine and Jewish land purchases at the time that had sparked the riots, and that it was this Jewish demonstration, peaceful demonstration at the Western Wall on to Shabaab in August of 1929 that had sparked these riots.  So there's just, you know, this absolute lack of accountability, not only for the Mufti, who retained his position and became even more powerful and more popular as a leader after these riots, but also for the British and instead, you know, the Jewish victims were blamed for their suffering. At the time, Jews were just 20% of the Palestinian population, which was just 1 million people. Of course, today, Israel is home to more than 10 million people. So you know, clearly there was room for everyone. And the Jews at the time were very peaceful. The Haganah was a very, you know, weak, decentralized force, and after these riots, it became much stronger, and Sephardi Jews and Mizrahi Jews, more traditional Jews who had not joined the Haganah before 1929 had not really embraced Zionism before 1929 now agreed that if Jews were going to be safe in our homeland, then we would need our own army. Manya Brachear Pashman: Can we talk a little bit about the turn toward radicalization and extremism during this time, and what role that has played in the years since? Yardena Schwartz: you know, the Zionist leadership was very adamant that Jews in Palestine should not be carrying out attacks against Arabs in Palestine. You know, it should be really about defending Jews, preventing attacks, but not carrying out retaliatory attacks. But as we've seen throughout the century, of this conflict. You know, extremism begets extremism. And you know, when violence is being used by one side, it is going to be used by the other side as well. And so the rise of a more militant form of Zionism was a direct result of 1929 and this feeling of just helplessness and this feeling of relying on this foreign power, the British, to protect them, and realizing that no foreign power was going to protect the Jews of Palestine and that Jews would have to protect themselves, and the radicalism and the extremism within the Muslim population, particularly the Muslim leadership of Palestine, really just accelerated after the massacre, because they saw that it succeeded. I mean, the British punished the Jewish population of Palestine for the riots by vastly limiting Jewish immigration, vastly limiting Jewish land purchases. Notice, I use the word land purchases because, contrary to a lot of the disinformation we hear. Much today, none of this land was being stolen. It was being purchased by Jews from Muslim land owners. Many of them were absentee landowners. Many of them were from the wealthiest families in Palestine. And many of them were members of, you know, this anti Zionist, pro Mufti circle, who were then telling their own people that Jews are stealing your land and evicting you from your land, when, in fact, it was these wealthy Arab landowners who were selling their land to Jews at exorbitant prices. Manya Brachear Pashman: Did you establish a motive for the Mufti and what were his intentions spreading this disinformation? Yardena Schwartz: Great question. So it was very clear. I mean, he never admitted this, but it was very clear what his motives were, and that was to counter the criticism and accusations of corruption that had dogged him for years, until he began this campaign of propaganda which led much of that criticism and much of those stories of his corruption within the Arabic press and among his Arab rivals to essentially disappear, because now they had a much more threatening enemy, and that enemy was the Jewish community of Palestine, who was plotting to destroy Al Aqsa, conquer Al Aqsa, rebuild their temple, take over Palestine and his campaign worked. You know, after that propaganda campaign became so successful, there were very few people willing to stand up to him and to criticize him, because after 1929 when he became so much more powerful, he began a campaign of assassinations and intimidation and violence used against not only his political rivals and dissidents, but also just Anyone who favored cooperation between Arabs and Jews in Palestine. So there were various mayors of Arab cities who wanted to work together with the Jewish community of those cities or with other Jewish leaders to bring about various economic initiatives, for instance. And some of those mayors were assassinated by the muftis henchmen, or they were just intimidated into silence and into kind of embracing his platform, which was that Palestine is and has always been and should always be, a purely Muslim land, and that there is no place for any kind of Jewish sovereignty or Jewish power in that land.  So, you know, the Mufti, in 1936 he ended up leading a violent rebellion against the British. And the British at that point, had gotten tired of ruling Palestine. They realized it was much more work than they were interested in doing, and they were interested in leaving Palestine, handing over governance to the local population to the Jews and Arabs of Palestine, and they had been interested in figuring out what could be done. Could there be a binational state with equal representation, or representative governance? If Jews are 40% of the population and Arabs are 60% then there could be some kind of governance on those ratios, all of those solutions, including a two state solution, which was presented in 1937 all of those solutions were rejected by the grand mufti, and his platform was embraced by the other Arab officials within Palestine, because if it wasn't, they could face death or violence. And he even rejected the idea of Jews remaining in Palestine under Arab rule. You know when the British said to him, okay, so what will be done with the 400,000 Jews who are in Palestine right now? He said they can't stay. So he didn't only reject the two state solution. He rejected, you know, this bi national, equal utopian society that we hear proposed by so many in pro Palestine movement today. You know, all of these solutions have been on the table for a century and always. They have been rejected by Palestinian leaders, whether it was the Grand Mufti or his apprentice, his young cousin, yas Arafat. Manya Brachear Pashman: Ah, okay, so what happened to Grand Mufti Husseini? Did he stick around? So The Mufti was eventually, finally wanted for arrest by the British after his rebellion claimed the life of a British official. Until then, it had only claimed the lives of Jews and Arabs, but once a British official was killed, then the British had decided that they'd had enough of the Mufti, and they ordered his arrest. He fled Palestine. He ended up in Iraq, where he was involved in riots there the far hood in which many Jews were massacred, perhaps hundreds, if not over 1000 Jews were slaughtered in Baghdad, which was at the time home to about. 100,000 Jews. He then fled Iraq and ended up in Berlin, where he lived from 1941 to 1945 in a Nazi financed mansion, and he led the Arab branch of Joseph Goebbels Ministry of Propaganda. He was the Nazi's leading voice in the Arab world, he spread Nazi propaganda throughout the Muslim world and recruited 10s of 1000s of Muslims to fight for the Nazis, including in the Waffen SS and when the war ended, when world war two ended, and the UN wanted him for Nazi war crimes, he was wanted for Nazi war crimes, placed on the UN's list of Nazi war criminals. Once again, he fled, first to France, then to Cairo, eventually settling in Beirut, where he continued to lead his people's jihad against the Jews of Palestine. So when, in 1947, when the UN voted to partition British Mandate Palestine into an Arab state and a Jewish state so that the British could finally leave Palestine. He declared jihad, and he rejected the Partition Plan, along with every other Arab state which also rejected it. Of course, the Jews of Palestine embraced it, celebrated it, and the very next day after the UN vote, riots erupted throughout Palestine, and he helped. He was kind of pulling the strings of that Jihad taking place in Palestine. And in fact, 1000 Muslim men who he had recruited for the Waffen. SS joined that holy war in Palestine. The Mufti helped create the army of the holy war. Yasser Arafat, who was also in Beirut at the time, also assisted the army of the holy war. He actually fought in the war that began in 1947 alongside the Muslim Brotherhood. So, you know the legacy that the Mufti had? You know, it doesn't end there. It continued to his dying day in 1974 and Arafat took over his mantle as the leader of the Palestinian people. And you know, we see how the disinformation and incitement and rejection of Jewish sovereignty in any part of the ancient land of Israel has continued to be a prominent force in Palestinian politics no matter who was in charge. You know, the Fatah, Mahmoud, Abbas and Hamas, of course, perpetuate the same lies about Al Aqsa. They perpetuate the same denial of a Jewish right to live in peace in our homeland, deny the history of Jewish presence in Israel. So, you know, it's really astounding to me how little is known about the Grand Mufti and how little is known about his impact on this conflict, and particularly in the very beginnings, the ground zero of this conflict in 1929 Manya Brachear Pashman: It's so interesting. We talk so much about Hitler, right? And his antisemitism, but we don't talk about Husseini. Yardena Schwartz: Yeah, and they were good friends. I mean, they met in 1941 shortly after the Mufti arrived, he had a private chauffeur. He was lavishly paid by the Nazis, and he was good friends with Himmler. He toured concentration camps. He knew very well about the final solution. Hitler himself considered the Mufti an honorary Aryan. I mean, the Mufti had blue eyes, fair skin, light hair. Hitler believed that Husseini had Roman blood, and he saw him as someone who could lead the Nazi forces once they arrived in the Middle East. He saw him as, you know, a great ally of the Nazis. He didn't just participate in the Nazis quest to eradicate the Jewish population of Europe and eventually arrive in Palestine, but he also the Mufti worked to convince various European leaders not to allow Jewish refugees from fleeing Europe and not allowing them to come to Palestine. He told them, send them to Poland, and he knew very well what was happening in Poland. Manya Brachear Pashman: So I want to go back to this family in Tennessee, the genesis of this story, and I'm curious. David Schoenberg's niece said that at one point in the book, she said they're Southern, so they sweep ugly under the rug in the south. And so they just didn't talk about that. And when I read that, I thought, actually, that's kind of a Jewish approach, not a southern approach, except we wouldn't say we sweep things under the rug. We move on, right? We treasure our resilience, and we move on from that pain and we build anew. But is moving on really in the Jewish community's best interest? Is that how we end up forgetting and letting this history and this very important history fade?. Yardena Schwartz: Yeah, absolutely. You know, I think it is possible to do both. It is possible to take great pride in our resilience and in our strength and our ability to experience so much devastation and suffering, and yet every time emerge stronger.  I mean, think about the Holocaust. First of all, for many years, we did sweep that under the rug. Survivors were discouraged from speaking about what they went through. They were seen as, you know, especially in Israel, they were seen as, you know, people who went like sheep to the slaughter. It wasn't something to talk about. It was something to move on from. And yet now we are able to hold both in both hands. You know. We're able to honor and commemorate the memory and speak about the atrocities that millions of Jews suffered during the Holocaust, while also celebrating where we went after the Holocaust. I mean, three years after the Holocaust, Israel was born. You know, that's just, on its own, you know, a remarkable symbol of our resilience and our strength as a people. But I think the way we commemorate the Holocaust is a really great example of how we do both how we honor the memory and use that as a lesson so that it never happens again.  And yet, I think that when it comes to the conflict and the various forces that have led us to where we are today, there is this tendency to kind of try to move on and not really speak about how we got here. And it's really a shame, because I think that this is the only way we'll ever find a way out of this tragic cycle of violence, is if we learn how we got here, the forces that continue to drive this conflict after a century, and you know, the people who brought us here. Not only the Grand Mufti, but also, you know, the leaders today who are very much capitalizing on fear and religion, exploiting religion for their own, their own interests, and utilizing disinformation to remain in power. And I think that, you know, we can't afford not to speak about these things and not to know about our own history. It's really telling that, you know, even in Jewish communities, where people know so much about Israel and about this conflict, there is just a complete lack of knowledge of, you know, the very bedrock of this conflict. And I think without that knowledge, we'll never get out of this mess. Manya Brachear Pashman: Yardena, thank you so much. This is such a wonderful book, and congratulations on writing it.  Yardena Schwartz: Thank you so much.  Manya Brachear Pashman: If you missed last week's episode, be sure to tune in for my conversation with Dr Laura Shaw Frank, Director of AJC Center for Education Advocacy. We discussed the delicate balance between combating antisemitism, safeguarding free speech, and ensuring campuses remain safe for all students.  Thank you for listening. This episode is brought to you by AJC. Our producer is Atara Lakritz. Our sound engineer is TK Broderick. You can subscribe to People of the Pod on Apple podcasts, Spotify or Google podcasts, or learn more at ajc.org/PeopleofthePod. The views and opinions of our guests don't necessarily reflect the positions of AJC. We'd love to hear your views and opinions or your questions. You can reach us at PeopleofthePod@ajc.org. If you've enjoyed this episode, please be sure to tell your friends. Tag us on social media with hashtag People of the Pod and hop on to Apple podcasts to rate us and write a review to help more listeners find us. Tune in next week for another episode of People of the Pod.