Podcasts about Delfi

Stāsta komponists un kontrabasists Kristaps Pētersons; pārraides producente – Rūta Paula Svētdien, 2001. gada 7. janvārī ap 18:30 (vai varbūt 19:00 – nav tik būtiski) līdz 11. septembrim bija tālu. "Mudhoney" [1] intensīvi gatavojās savam 12. janvāra koncertam "Great American Music Hall" Sanfrancisko, Deivs Grols [2] – savai dzimšanas dienas ballītei 14. janvārī, bet flautiste Ilona Meija izpildīja Johana Sebastiāna Baha [3] Badinēriju no orķestra svītas Nr. 2 siminorā, BWV 1067. Noslēgumam tuvojās X Senās mūzikas festivāls Valmierā. Esmu pārliecināts, ka Ilonas atskaņojums saucams par stindzinoši spožu, tomēr ēterā pulsēja sajūta, ka ar to būs bijis par maz. Koncerta programma bija veidota ar orķestru numuriem sākumā un beigās, bet vidū mikromodelī – flauta un klavieres ar Badinēriju, ap kuru dažādu kameransambļu sniegumā bija savirknēti vēl vairāki citi izcilu komponistu darbi. Kāds varētu kritizēt, ka šis Baha darbs liekams koncerta sākumā, jo tas, ko mēs mūsdienās saucam par svītu, 18. gs. saskaņā ar franču tradīciju tika dēvēts par uvertīru – reprezentablu svētku mūziku galma publikai ar sākuma punktēto 'staccato' ritmu kā pavadījumu karaļa ienākšanai telpā. Šī forma esot pārņemta no Žana Batista Lullī [4], kurš Luija XIV galmā to tika noslīpēt smailu jo smailu. Nē. Valmierā bija republika. Vēl kāds varētu teikt, ka vārds 'badinerie' franču valodā nozīmē izsmiešanu, ņirgāšanos un, kad tāda tiek atskaņota, labāk izpildīt precīzi pēc autora norādēm, t.i., orķestrāli – flauta, stīgas un čembalo. Jo šādā mikromodelī zūd tembrālā krāsainība un arī telpiski skanējuma avots ir krietni koncentrētāks. Nē. Flautas un klavieru sniegumā daudz klārāk dzirdams, ka Baha mūzikas polifonijā visas balsis uzrakstītas kā personības arī tad, kad nav izvirzītas priekšplānā. "Liela krietnības nepieciešamība, ja vien jūs negribat izlikties to neredzam, ir uzlikta jums, jo jūs dzīvojat zem visuredzošā tiesneša acu skatiena," [5] – tā teicis Boēcijs [6]. Un vēl. Koncertā starp abiem orķestriem bija izveidota kameransambļu sekcija, sagrupēta ap ģeniālo Badinēriju – no formas viedokļa koncerts tātad simetrisks – orķestri kā divi pīlāri ar kamermūziku kā kodolu. Viss ir kārtībā ar šādu formu. Turklāt – atšķirībā no šodienas – 2001. gadā latviešu orķestrantiem vajadzēja atgādināt Baha polifonijas kvalitāti, cik iespējams grafiski, jo tolaik viņus (t.i.,  latviešu orķestrantus) laikam uztrauca galvenokārt tas, lai mamma neuzzina, ka viņi pīpē. 2025. gada 26. decembrī plkst. 00:01 ekonomikas komentētājs un mediju producents Kristaps Pētersons portālā delfi.lv publicēja šādus vārdus: "Tikai izglītība – nekas cits – izvedīs mūs no miglas!" [7]. Es tas neesmu, kas to saka, bet man viņam nākas piekrist. Mazu migliņu tolaik radījām. Mēs smēķējām "Bond", "L&M", "Marlboro", "Camel" – ko nu kurš (un neklausījāmies, kā 2001. gada 7. janvārī ap 18:30 Ilona Meija spēlē Baha Badinēriju – mēs būtu nākuši varbūt, ja to spēlētu kāda ārzemju zvaigzne, bet tad ieeja koncertos būtu jāliek par maksu, nevis par brīvu, kā tas jau no pašiem pirmsākumiem 1991. gadā bija visos Senās mūzikas festivālos Valmierā; un tad tas būtu cits festivāls – tāds, kur spēlē ārzemju zvaigzne, kuras fonā mēs brauktu nopelnīt savu honorāru – tas nebūtu nekas slikts – taču šeit mēs braucām savā brīvajā laikā, spēlējām par brīvu un no sirds [8]). Ilonas Meijas interpretācija [9] noteikti bija tērauda stiprumā, tomēr kaut kas pasaulē bija salūzis, un mēs to nedzirdējām. 2001. gada 7. janvārī pēkšņi līdz 11. septembrim nemaz vairs nebija tālu. Mēs visi esam saistīti, dažkārt tādos veidos, kurus ar prātu grūti aptvert. Šķiet, Bahs savā mūzikā atklāj to stiprāk nekā citi, jo aptverošāk. "Kad kādai balsij nav ko teikt, tai jāklusē," Bahs esot teicis. Šī Baha atziņa būtu bijusi tik noderīga Karlheincam Štokhauzenam [10], ja vien būtu to zinājis, kad viņš nosauca 11. septembra teroraktus ASV par dižāko jebkad eksistējušo mākslas darbu... Nevajag tā gvelzt, meistar, jo vārdu pa vārdam pasaule top. "In dem Maße, als die Genüsse zunehmen, nimmt die Empfänglichkeit für sie ab; Das Gewohnte wird nicht mehr als Genuss empfunden." (Artūrs Šopenhauers) [11] "Jo spēcīgākas baudas, jo vājāks jūtīgums. Tas, kas kļuvis ierasts, vairs nemodina baudu." [12] Avoti Raksts sagatavots, izmantojot Oksfordas mūzikas vārdnīcas, portālu concertarchives.org un bachvereniging.nl, Valmieras integrētās bibliotēkas, Valmieras zonālā Valsts arhīva un Valmieras muzeja materiālus [1] amerikāņu rokgrupa no Sietlas, izveidojusies 1988. g. [2] Grohl, Dave (dzimis Varrenā 1969. g.) amerikāņu dziesminieks, tagadējais grupas "Foo Fighters" līderis un kādreizējais grupas "Nirvana" bundzinieks [3] Bach, Johann Sebastian (dzimis Eizenahā 1685. g. – miris Leipcigā 1750. g.) vācu komponists un ērģelnieks [4] Lully, Jean-Baptiste (Lulli, Giovanni Batista) (dzimis Florencē 1632. g. – miris Parīzē 1687. g.) itāļu izcelsmes komponists, ilgus gadus kalpojis Francijas karaļa galmā kā karaliskās ģimenes mūzikas meistars [5] https://satori.lv/article/boecija-celas-grutibas [6] Boethius, Anicius Manlius Torquatus Severinus (dzimis Romā ap 475. g. – miris Pāvijā ap 525. g.) romiešu filozofs un matemātiķis, kurš sarakstījis "De institutione musica" – traktātu par grieķu mūziku [7] Kristaps Pētersons. "Tikai izglītība un nekas cits izvedīs mūs no miglas" (publikācija portālā "Delfi") [8] Senās mūzikas festivālu Valmierā (vēlāk: Ziemas mūzikas festivāls) nesavtīgi organizēja Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis – savā brīvajā laikā, bez maksas un no sirds. Ļoti nozīmīgu pienesumu šī festivāla īstenošanā sniedza pianiste Jautrīte Putniņa (dzimusi Palsmanes pagasta “Rūpnieku” mājās 1929. g. – mirusi Valmierā 2017. g.), katru gadu festivālam gatavojot vairākas koncertprogrammas gan solo, gan kameransambļiem – savā brīvajā laikā, bez maksas un no sirds. Un vēl – festivāls notika pateicoties daudzu Valmieras mūzikas skolas pedagogu ieguldītajam brīvprātīgajam darbam [9] Ilona Meija spēlēja kopā ar Jautrīti Putniņu; Jautrīte muzicējot nekad neatkāpās no saviem pamatprincipiem – pamatīgas skaņdarba apguves – savā atmiņu grāmatā viņa raksta: "Galvenais kods – vibrēt, bet nevirzīties, apstāties un gaidīt laika un telpas izzušanu." Citāts no Putniņa J. "Saules mūzika", izd.: "Valters un Rapa", 412. lpp.: "Mana dzīve – viena vienīga šķēršļu trase" [10] Stockhausen, Karlheinz (dzimis Modrātē 1928. g. – miris Kurtenē 2007. g.) vācu komponists [11] Schopenhauer, Arthur (dzimis Gdaņskā 1788. g. – miris Frankfurtē 1860. g.) vācu filozofs; citāts no Šopenhauers A. "Parerga un paralipomena", 1851, I sējums, "Aforismi par dzīves gudrību", II: "Par to, kas cilvēkam pieder", §28 ("Parerga und Paralipomena", 1851, vol. I, "Aphorismen zur Lebenswisheit", II: "Von dem, was einer hat", §28) [12] Ievas Ginteres tulkojums

Ar krāšņu ceremoniju Itālijas pilsētā Veronā ir noslēdzies noslēgušās ziemas olimpiskās spēles. Nākamās pēc četriem gadiem Francijā. Vērtējumu tikko aizvadītajām spēlē izsaka sporta žurnālists Ingmārs Jurisons, „Delfi” sporta ziņu nodaļas vadītājs, un arī Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš. Lai jūs nepārsteidz, ka viedokli par spēlēm izsaka aktieris. Olimpiskās spēles vienmēr pavada arī kultūras programma. Un tajā oficiāli bija iekļauta arī Liepājas teātra izrāde ar izrādi “Latviešu raķetes”, kas ielūkojās Latvijas bobsleja vēsturē.

Jeremías 29:9“Porque falsamente os profetizan en mi nombre. Yo no los envié, ha dicho Jehová".La nueva evidencia arqueológica apoya la autenticidad de la leyenda griega acerca del profeta u oráculo de Delfi.De acuerdo a la leyenda el sitio donde el oráculo profetizaría fue descubierto miles de años atrás por un pastor de cabras. Él encontró que sus cabras actuaban extrañamente en una grieta o fisura en la roca. Al investigar la fisura, respiró algo de los gases procedentes de allí y se dijo que entró en un estado profético. Alrededor del año 140 AC se construyó un templo sobre la fisura. Su parte central era una plataforma construida sobre la fisura donde, durante casi 2000 años el oráculo hablaría. Los investigadores modernos consideraban que la leyenda no era nada más que un mito. Sin embargo, ahora los geólogos han encontrado que dos fallas geológicas pasan justo por debajo del sitio del templo. Ellos analizaron una roca rica en calcio llamada tramado travertino depositado en las paredes del templo por una fuente natural. Las diminutas burbujas en el travertino se llenaban con gas metano y etano que pueden tener efectos de narcóticos pequeños. Además, etileno, que puede dar un estado de sueño, lo que todavía es liberado por un manantial cercano.La idea de que los antiguos eran unos simples ingenuos que fácilmente aceptaban las historias fantásticas brota de la evolución. La evolución afirma que el hombre ha evolucionado hacia arriba erradicando los mitos de sus ancestros a través de la ciencia. El hecho es que la teoría de la evolución es el peor de todos los mitos posibles y se para en el camino de la verdad.Oración: Señor, nunca permitas que me extravíe de Tu verdad debido a falsos profetas. Amén.Ref: National Post Online, "The oracle of Delphi ‑ high on ethylene?" Imagen: Ruins of Delphi temple to Appolo, Frank Fleschner from Kirksville, United States, CC BY 2.0, Wikimedia Commons To support this ministry financially, visit: https://www.oneplace.com/donate/1235/29?v=20251111

Naujienų portalo „Delfi“ šaltinių teigimu, vakar STT būstinėje lankęsis parlamentaras Kazys Starkevičius atsisakė duoti parodymus. Jį, kaip ir demokratų sąjungos „Vardan Lietuvos“ lyderį Saulių Skvernelį, teisėsauga buvo nusprendusi apklausti kaip specialiuosius liudytojus, tirdama galimus korupcinius nusikaltimus Valstybinėje augalininkystės tarnyboje. Minėtų politikų namuose ir darbo vietose Seime buvo atliktos kratos.Šia tema – Mykolo Riomerio universiteto teisės profesorius, advokatas Raimundas Jurka.

Mēneša apskatnieks. Kultūras dzīves notikumus janvārī vētām kopā ar Latvijas TV raidījuma „Kultūršoks” žurnālisti Zani Brikmani, portāla "Delfi" kultūras redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, portāla TVNET kultūras redaktoru Tomu Treibergu un kino režisori Ievu Ozoliņu, kura radio „Naba” vada raidījumu „Disociatīvā fūga”. Mēneša beigas parasti ir tas brīdis, kad kopā ar citiem žurnālistiem un kultūras dzīves vērotājiem atskatāmies uz, mūsuprāt, būtiskiem mēneša notikumiem Latvijas kultūrā. Runājam gan par šā mēneša „karstajiem kartupeļiem” – notiekošo ap koncertzāli „Gors” un dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, gan apspriežam janvārī sabirušo kino balvu un nomināciju ražu. Protams, dalāmies ar saviem iespaidiem par citiem būtiskiem kultūras pieturpunktiem.  

Pēc Latvijas Radio 4 slēgšanas no apraides pazudis viens kanāls krievu valodā, bet visdažādākie komercmediji tāpat turpina vēstīt krieviski. Kāda situācija ir šajā mediju sektorā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kultūras ministres padomnieks mediju politikas jautājumos Kārlis Dagilis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Nauris Puntulis, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un TV3 valdes priekšsēdētāja Ginta Salmane. Pamazām krievu valodai radiostacijās ir jāizzūd, tā, izvēršoties karam Ukrainā, savulaik Krustpunktā sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Tobrīd pamatā gan visas emocijas virmoja ap Latvijas Radio 4, kas bija finansētas no sabiedrības līdzekļiem. Bet kā zināms, Latvijā nav tikai viena radiostacija, kurā skan krievu valoda, un grozot radio pogu, ja tā var sacīt, reizēm šķiet, ka satura krievu valodā ir tiešām daudz. Kopš gadu mijas Latvijas Radio 4 vairs neskan, daļēji saturs ir pārcēlies uz interneta vidi. Privātās stacijas turpina strādāt. Un nevar saprast, kāda ir valsts politika Latvijas medijos valodas ziņā? Vai tiešām vajadzētu likvidēt vienīgo sabiedriskā medija raidstaciju krievu valodā, lai visi būtu apmierināti un viss būtu kārtībā. Vai vispār ir kāds mērķis, skaidra politiskā vīzija par krievu valodu medijos vai arī katrs dara, kā māk un kā grib?

Trīs daļās salokāms telefons Latvijas veikalos? Pašbraucošas mašīnas Eiropas Savienībā? Un vai mākslīgais intelekts sarunāsies ar dzīvniekiem? Desmit ekspertu prognozes par tehnoloģiju notikumiem Latvijā un pasaulē 2026. gadā. Būs vai nebūs? Tāds ir jautājums! Artim Ozoliņam un Rihardam Blesem pie Digitālo brokastu galda pievienojas portāla "Delfi.lv" galvenais redaktors Filips Lastovskis. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Jaunais gads sācies ar satraucošām ziņām, gan tepat pie mums, gan pasaulē. ASV aktivitātes Venecuēlā un attiecībā uz Grenlandi liek pārdomāt, kā darbojas drošības sistēma, kur esam iekļāvušies. Bet Rīgā notikušais gāzes sprādziens dzīvojamajā mājā raisa jautājumus, ko varēja un var darīt citādi un labāk? Ir arī citas ziņas, kas skar politiķus vai tos, kuri grib par tādiem kļūt. Ogres mēra ilgstošo darbnespējas pamatotību pārbauda Veselības inspekcija, bet politiskā skatuve pagaidām iztiks bez uzņēmēja Normunda Broka. Runājam arī par Rēzekni, kur dome 2025. gada pēdējā darbdienā no amata atbrīvoja koncertzāles „Gors” vadītāju, un arvien ir jautājums, kā šī kultūras vieta strādās tālāk? Krustpunktā aktualitātes analizē ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins.  

Aasta 2025 venekeelse ajakirjanduse peeglis - olulised teemad ja sündmused lõppevast aastast võtavad kokku rus.err.ee portaali ja raadiouudiste juht Tatjana Gassova, venekeelse Delfi tegevtoimetaja Vitali Bestšastnõi ja saatejuht Pavel Ivanov.

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Nākamā gada budžeta pieņemšana ieiet finiša taisnē, galīgais balsojums būs nākamnedēļ. Tad arī varēs skatīties, kas notiek ar valdību. Katrā ziņā no opozīcijas puses ir izskanējis, ka būšot diezgan nopietni pārsteigumi, lai kas tie arī būtu. Bet lielāka uzmanība tomēr šonedēļ ir bijusi pievērta starptautiskajiem notikumiem pēc tam, kad parādījās tā sauktais Ukrainas miera plāns, kas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Skaidrs, ka ne Ukraina, ne Eiropa ar to nebija mierā un nedēļas laikā ir norisinājušās ļoti daudzas sarunas šajā sakarā. Krustpunktā aktualitātes analizē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un portāla "TVNET" grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis.    

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku Kārli Silu par Latvijas valsts veidošanos pirms 107 gadiem, par parlamentārisma vēstures analoģijām un "zelta laikmetu" vēsturē. Katra paaudze vēsturi pārraksta no jauna, jo ir vairāk avotu un mainās politiskie vēstures diskursi. Kārlis Sils ir jaunās paaudzes vēsturnieks, savu disertāciju aizstāvējis Florencē un pētījis Kārļa Ulmaņa varas periodu Latvijā, demokrātijas zaudēšanu, parlamenta atlaišanu.  Latvijas valsts ir nodibināta pirms 107 gadiem. Tātad 56 gadi bez okupācijas, 51 gads, kad valsts turpināja pastāvēt trimdā kā sapnis, kā sociāla atmiņa. Šoreiz raidījumā par tiem 56 gadiem Latvijas valsts vēsturē, kas lika pilsoņiem organizēt valsti un veidot valsti.  Vai savas valsts pastāvēšana, ja mēs domājam arī par šo numeroloģisko aspektu - cik gadi un kādā kontekstā, vai tā ir tāda pašsaprotama lieta?  Kārlis Sils: Domāju, ka tā noteikti nav pašsaprotama lieta. Tā noteikti nav arī nejaušība. Ja mēs skatāmies uz to, kā varēja rasties Latvija pirms 107 gadiem, tad priekšnoteikumi tam, lai cilvēki Latvijas teritorijā, Latvijā, principā jau spētu veiksmīgi pašorganizēties neatkarīgā valstī, bija izveidojušies jau kādas 2-3 paaudzes iepriekš. Nerunājot par elitēm - vācbalti bija pašorganizēties spējīgi jau gadsimtiem ilgi. Tātad kopš 19. gadsimta 60. gadiem pakāpeniski izveidojās spēcīga latviešu elite, kas bija spējīga veiksmīgi un sekmīgi pēc tam organizēt valsti.  Tāpat tie cilvēki, kas veidoja Latvijas valsti, bija gluži tāpat kā visi eiropieši, impēriju laikmeta bērni. Tas jāņem vērā, vai tie būtu Francijas pilsoņi, Lielbritānijas pilsoņi, Krievijas impērijas pilsoņi vai Austroungārijas pilsoņi, un arī mazāko valstu pilsoņi, visi dzīvoja impēriju laikmetā, kas beidzās ar Pirmo pasaules karu un revolūcijām. Līdz ar to varbūt tā daļa, ko mūsdienās grūtāk saprast, ka vēl 1915., 1916. gadā neviens nerāvās dibināt Latvijas neatkarīgu valsti uzreiz, lai gan priekšnoteikumi daudzējāda ziņā bija izpildīti. Sākotnēji tās cerības bija saglabāt kaut kādu lielāku ekonomisku ietvaru, kurā varētu attīstīties sekmīgāka ekonomika, vienlaikus iegūstot pēc iespējas lielāku nacionālo autonomiju Latvijai. Protams, revolūcijas un straujā notikumu attīstība pēc Februāra revolūcijas, pēc boļševiku apvērsuma, pēc Vācijas revolūcijas noveda pie tā, ka šī elite, kura jau bija pietiekami pašpārliecināta, izlēma dibināt Latvijas valsti. Pēc tam nākamos 20 gadus pēc kara beigām valsti samērā sekmīgi arī pārvaldīja. Tie rezultāti un sasniegumi bija pietiekami iespaidīgi un spēcīgi, lai pierādītu to problēmu, kas pastāvēja nosacīti vecajās valstīs kā Francija vai Lielbritānija, vai Itālija, vai ASV, kur bija skepse, vai šīs jaunās, pēcimperiālās valstis spēs pastāvēt. Latvija spēja pastāvēt ļoti labi.  Latvijas neatkarības atjaunošanā veiksmes faktors varbūt pat bija nedaudz lielāks tajā ziņā, ka Padomju Savienība sabruka. Un tas veids, kā viņa sabruka, bija ārkārtīgi veiksmīgs mums. Un otrs veiksmīgais faktors bija tas, ka par spīti tam, ka cilvēku spēja pašorganizēties padomju laikā bija daudz mazāka un sākotnēji valsts elitei bija daudz kļūdu un problēmu, milzīgā veiksme bija tā, ka bija Eiropas Savienība un iespēja izdarīt to, ko būtu gribējuši darīt arī Latvijas elites pārstāvji 1918.-1919. gadā, iekļauties lielāka ekonomiskā vienībā, saglabājot ļoti lielu nacionālu suverenitāti un principā valsti. Tātad mēs iegūstam labāko divām pasaulēm.  Kas ir tava motivācija, ja mēs paliekam pie tās tēzes, ka katra jauna paaudze kaut kādā ziņā veido skatījumu uz vēsturi no jauna, kāpēc tevi interesēja tieši šis periods Latvijas vēsturē?  Kārlis Sils: Ja mēs paskatāmies uz to, kas ir sarakstīts līdz šim par starpkaru periodu, diemžēl jāsaka, ka pastāv milzīgi caurumi zināšanās un konceptualizācijā. Attiecībā tieši uz Ulmaņa autoritārās vadības periodu ir divi punkti, kas ir samērā labi izpētīti. Viens ir apvērsums un tā cēloņi, un otrs ir okupācija, okupācijas process. Arī šeit ir pietiekami daudz bijušas debates, un vairāk jautājums ir - vai ieņemt vienu, vai otru pozīciju. Bet, manuprāt, kaut ko fundamentāli jaunu pateikt nav iespējams.  Turpretī attiecībā uz to periodu, kas ir starp 1934. un 1939. gadu, ir daudz lielāks konceptuāls caurums zināšanās un, manuprāt, daudz neskaidrību un neizpētītu jautājumu. Tā ir pirmā lieta. Otrā lieta, kāpēc izvēlējos 1938. gadu kā sava pētījuma beigu laiku, jo, manā ieskatā, ar 1938. gada otro pusi aizvien vairāk tas, kas notiek Latvijā, ir cieši saistīts ar to, kas notiek starptautiskajā vidē. Tas, kā autoritārā valdība organizē valsti, kas ir autoritārās valdības prioritātes un ko vēlas panākt Ulmanis, aizvien vairāk saistās ar to, kā saglabāt drošību, kā navigēt cauri starptautiskajai kārtībai. Līdz ar to daudzos veidos tas, kā tiek veidots autoritārās valdības un valsts paštēls, vairs nav tikai atkarīgs no tā, kas ir svarīgs sākotnējā uzstādījumā.  Te mēs nonākam pie jautājuma par to, kas ir šis, manuprāt, ļoti neveiksmīgais teorētiskais koncepts pēc nosaukuma nacionalizācija, kas ienāca 90. gados akadēmiskā vidē. Ekonomiskā izpratnē nacionalizācija nozīmē, ka mēģina valsts vai grupas panākt, pirmkārt, to, ka starp iedzīvotājiem primārā ir nacionālā identitāte vai etniskā identitāte, pretstatā, kā tas bija līdz 19. gadsimtam, kad primāras bija kārtas un reliģiskā identitāte. Tā ir viena nacionalizācijas puse. Otra nacionalizācijas puse ir veidot zināmu homogenizāciju jeb vienveidošanu šajā izvēlētajā nacionalizējamā grupā. Vai arī no valsts viedokļa veidot kopīgu valsts nacionālistisku sajūtu pār dažādām grupām. Tā ir nacionalizācijas jēdziena būtība. -- Kārlis Sils ir vēstures zinātņu doktors, savu disertāciju par tēmu "Sējot sēklu, lai novāktu vienotības ražu: Nacionalizācija, fašisms un imperiālisma mantojums autoritārajā Latvijā" aizstāvējis Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Savulaik vadījis radio "Naba" raidījumu "Vēstures ķīlis", "Delfi" un "National Geography" projektus "Latvijas atklājējs", regulāri rakstījis rakstus portālam LSM.lv un žurnālam "Rīgas Laiks". Lasa lekcijas skolēniem, studentiem un vēstures interesentiem. Viņa pētnieciskās intereses ir vērstas uz Latvijas un Rīgas vēsturi starp 1860. gadu un 1940. gadu un vēsturiskās atmiņas lomu mūsdienu sabiedrībā.

Oktobra kultūras notikumus pārskatām kopā ar kultūras žurnālistiem: "Delfi" kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķenģi, "TVnet" kultūras redaktoru Tomu Treibergu, Latvijas TV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāju Henrietu Verhoustinsku, kura ir arī aizvadītās sezonas "Spēlmaņu nakts" žurijas priekšsēdētāja, un laikraksta "Diena" redaktoru Ati Rozentālu, kurš ir jaunās sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētājs. Oktobra kultūrslānis ir bijis tik biezs, ka bija jāizvēlas, ka dot priekšroku, lai arī apmeklēt gribētos visus pasākumus, kas notika vienlaicīgi. Mūsu oktobri, protams, ierāmē Latvijas Radio simtgade 1. novembrī. Aizvadīts kino festivāls "Riga IFF", kuru atklāja ar brāļu Ābeļu filmu "Dieva suns". Tajā bija arī Kristas Burānes filmas "Visi putni skaisti dzied" pasaules pirmizrāde un Jāņa Ābeļa "Testaments". Festivālā bija ļoti daudz vērtīgu filmu. Un pilnas skatītāju zāles. Šonedēļ Kristīne Opolais dziedās titullomu operas "Madama Buterfly” iestudējumā. Tas gan būs jau 1. novembrī. Bet Katrīna Paula Felsberga un Edgars Ošlejs uzvarēja Straptautiskajā Jāzepa Vītola vokālistu konkursā.  Teātros bijušas vērienīgas pirmizrādes – Raiņa ‘'Indulis un Ārija" Nacionālajā teātrī vēl septembra beigās un "Kritiens augšup" Jaunajā Rīgas teātrī. Arī vairāk saistoši iestudējumu nevalstiskajos teātris. Pasniegta gleznotājas Vijas Celmiņas stipendija jaunajai māksliniecei Ievai Putniņai. Mākslas centrā "Zuzeum" atklāta izstāde "Visa pasaule kā Bauhaus", papildinot Vācijas ekspozīciju ar divām pavadošām ekspozīcijām par Bauhaus sievietēm, kas cieši saistītas ar Rīgu. Līdz 15. novembrim pagarināta Maijas Tabakas izstāde "Ola Foundition". Bet aktuāls ir arī jautājums, kas saistās ne tikai ar mākslu, bet politiku. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ir paziņojis par iesaisītšanos jaunā politiskā kustībā "Bez partijām".

No episódio de hoje, Meidi, Nai e Mari fazem um review do webtoon brasileiro "Piratas do Hard Nox", uma aventura escrita por Delfi que acompanha um grupo de piratas que está longe de ser bonzinho. Ao longo do programa, nossas hosts compartilham algumas curiosidades sobre a obra, criam crushs e mais crushs, listam os momentos mais marcantes da leitura e se questionam coisas pra lá de... inusitadas.Acesse o Carrd para saber onde ler o webtoon: https://delfiarts.carrd.co/?fbclid=PAZXh0bgNhZW0CMTEAAacRcpXfOe4HOZLOVHeKGsfo3Ym353WHKLnnCwzu7DNIiKGG35pQnK3ydncWOw_aem_t6QcUYNsYTLuZp7GwUtuTgOBS: Esse programa contém spoilers de tudo que acontece até o ep 18 do webtoon Piratas do Hard Nox.Não se esqueça de avaliar, seguir o nosso podcast e ativar as notificações para receber os novos episódios em primeira mão!- Para continuar interagindo com a gente, é só seguir @falardewebtoon no Instagram, Youtube, Twitter no Bluesky;- Acesse nosso site em ⁠⁠⁠⁠⁠falardewebtoon.com⁠⁠⁠⁠⁠- ⁠⁠⁠⁠⁠Entre para a nossa comunidade do Discord:⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://discord.gg/nVwn85vPhr⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠- Bluesky das hosts: ⁠⁠⁠⁠⁠Meidi (@mermeidi)⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠Nai (nadaponte)⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠Mari (@mariars)⁠⁠⁠⁠⁠

Nākamā gada budžeta projekts ar visiem pavadošajiem likumprojektiem ir nonācis Saeimā un bez aizķeršanās viss arī nodots komisijām. Vai tik miermīlīgs un raits būs arī tālākais process, tas jau ir cits jau jautājums. Bet arī šonedēļ gana daudz uzmanības pievērts ārzemēm, tajā skaitā tuvējām. Igaunijā tika aizturēts un atsūtīts atpakaļ uz Latviju politiķis Aleksejs Rosļikovs. Vēl satraucošas ziņas pienāca no Igaunijas pierobežas. Tur ir tāda vieta Sātse, kur Krievijas teritorija it kā ielokas Igaunijā veidojot tādu kā zābaka formu. Šajā „Sātses zābakā” bija fiksētas bruņotas vienības. Runājam arī par Trampa iespējamo tikšanos ar Putinu Budapeštā. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" vadītāja Alīna Lastovska, kā arī TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Nākamā gada budžeta projekts ar visiem pavadošajiem likumprojektiem ir nonācis Saeimā un bez aizķeršanās viss arī nodots komisijām. Vai tik miermīlīgs un raits būs arī tālākais process, tas jau ir cits jau jautājums. Bet arī šonedēļ gana daudz uzmanības pievērts ārzemēm, tajā skaitā tuvējām. Igaunijā tika aizturēts un atsūtīts atpakaļ uz Latviju politiķis Aleksejs Rosļikovs. Vēl satraucošas ziņas pienāca no Igaunijas pierobežas. Tur ir tāda vieta Sātse, kur Krievijas teritorija it kā ielokas Igaunijā veidojot tādu kā zābaka formu. Šajā „Sātses zābakā” bija fiksētas bruņotas vienības. Runājam arī par Trampa iespējamo tikšanos ar Putinu Budapeštā. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Aktualitātes analizē Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un "Delfi TV" raidījuma "Kāpēc" vadītāja Alīna Lastovska, kā arī TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

LRT užsakymu tyrimų bendrovės „Norstat“ atlikta apklausa rodo, kad beveik pusė Lietuvos gyventojų palaiko kultūros bendruomenės protestus prieš „Nemuno aušrą“. O atsakingiausiu už susidariusią situaciją, trečdalis apklaustųjų laiko prezidentą Gitaną Nausėdą. Tuo metu „Delfi“ užsakymu atlikta „Spinter tyrimų“ apklausa rodo, kad „aušriečiams“ pavyko savo naudai išnaudoti koalicijos pertvarkymo ir Vyriausybės formavimo suirutę. Remigijaus Žemaitaičio partijos reitingas išaugo daugiau kaip 5 proc. punktais ir dabar siekia 8,5 proc.Laidoje komentuoja Vilniaus politikos analizės instituto asocijuotasis analitikas Matas Baltrukevičius ir komunikacijos ekspertas Kęstutis Gečas.

Stambulas konvencija atkal ir politiskajā dienaskārtībā, radot pat draudus valdības stabilitātei, tikmēr Rīgā problēmas, šķiet rada migranti, ir sākti reidi. Jārunā arī par Krievijas provokācijām šajā nedēļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Latvijas Radio žurnālists Kārlis Arājs un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Stambulas konvencija atkal ir politiskajā dienaskārtībā, radot pat draudus valdības stabilitātei, tikmēr Rīgā problēmas, šķiet rada migranti, ir sākti reidi. Jārunā arī par Krievijas provokācijām šajā nedēļā. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka, Latvijas Radio žurnālists Kārlis Arājs un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

In Estonia, Delfi Meedia has built one of the strongest foundations for AI in journalism. With one of the highest digital subscription rates in the world, Delfi has moved beyond the buzz around AI to put it into everyday practice, supporting both its journalism and business.In this episode, host Nikita Roy is joined by Ivar Krustok, Chief AI & Innovation Officer at Delfi Meedia. Ivar breaks down how a small-market publisher is shipping AI that actually helps journalists: from live cross-language translation and newsroom bots to an in-house “company ChatGPT” toolkit wired into 25 years of archives and public records.Key topics include:•Delfi's three-bucket AI strategy: everyday newsroom tools, experimental long-term projects, and company-wide literacy.•Why Delfi built its own “company ChatGPT” toolkit to search 25 years of archives.•How bots and agents are transforming dashboards into conversational tools for subscriptions, ads, and editorial performance.•Lessons from AI experiments, from court-case monitoring that surfaces hidden stories to audience-facing image generators.•The ongoing challenge of scaling AI literacy across hundreds of staff while keeping adoption practical and trust-centered.Sign up for the Newsroom Robots newsletter for episode summaries and insights from host Nikita Roy. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Lauksaimniecībā visā valstī izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcām trūkst naudas, rindas pie ārstiem kļūst arvien garākas, valdošajā koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ārpolitiku. Krustpunktā aktualitātes analizē TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.  

Innskriften "Kjenne deg selv", som står ved tempelet til Apollo i Delfi, har vært en kilde til filosofisk og psykologisk undring i århundrer. Fra et psykologisk perspektiv er reisen for å kjenne seg selv en dyptgående prosess av selvinnsikt og personlig utvikling. I dagens episode skal jeg reflektere over hva det vil si å bli kjent med seg selv og hvordan denne prosessen kan berike vår forståelse av vårt eget indre liv. Jeg skal også presentere en forståelse av mennesket som en en relasjon. Det vil si at man har en relasjon til seg selv. Et godt vennskap er preget av tillit, raushet, åpenhet og ærlighet, og når vi har en venn vi kan betro oss til uten å bli dømt, latterligjort eller nedvurdert, har vi kanskje det man kaller en bestevenn eller en fortrolig. Akkurat en slik relasjon må vi også ha til oss selv. Hvis vi forholder oss til oss selv på en kritisk og dømmende måte, lever vi på set og vis i en pågående relasjonell konflikt med oss selv, og det mistenker jeg at er kjernen til veldig mye psykisk lidelse.Vil du ha mer psykologi og flere dypdykk i menneskets sjelsliv? Bli medlem på vårt Mentale Helsestudio.Last ned SinSyn-appen på www.sinnsyn.no/download/ Eller meld deg inn via www.patron.com/sinsyn Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Britanski zgodovinar, pisatelj in profesor Timothy Garton Ash je za novinarsko in pisateljsko delo prejel številne nagrade. Imel je sedemnajst let, ko se je Britanija pridružila Evropski skupnosti, in štiriinšestdeset, ko jo je zapustila, bil je zgovorna priča prelomnih dogodkov zadnjih 50 let. O Evropi nekoč in danes razmišlja tudi v svoji najnovejši knjigi z naslovom Domovina Evropa: osebna zgodovina, ki bo v kratkem pri založbi Mladinska knjiga izšla tudi v slovenščini. Za Razglede in razmisleke smo izbrali poglavje z naslovom Delfi. Prevod Staša Grahek, bere Aleksander Golja, tonska izvedba Mirta Berlan.

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?

Gościem Urszuli Pieczek jest dr Piotr Szatkowski z Instytutu Slawistyki PAN, badacz i popularyzator społeczności mazurskiej. Opowiada o odkrywaniu swojej mazurskiej tożsamości, badaniach terenowych nad językiem i kulturą mazurską. Dlaczego Niemcy i Polacy po II wojnie światowej sprzeczali się o Mazurów. Dlaczego ich język drażnił i Polaków, i Niemców? Jak dziś promować kulturę mazurską? I jakie jest mazurskie słówko na dziś? Współpraca w ramach projektu PULSE z Delfi.lt (Litwa). Więcej podcastów na: https://wyborcza.pl/podcast. Piszcie do nas w każdej sprawie na: listy@wyborcza.pl.

A U.S. tiremaker gets a turbo boost from Trump’s tariffs — is Goodyear the market’s next big gainer? Bitcoin climbs above $110K — are crypto miners and trading platforms set to ride the next wave? Meet the Chinese EV brand that just beat BMW and Tesla — and it’s not BYD. Plus: Sesame Street finds a new home, and Ralph Lauren polo sales soar. Also in focus: Sunrun, SingTel, Yangzijiang Shipbuilding, Xiaomi, Delfi, Mara Holdings, Hongkong Land. Hosted by Michelle Martin with Ryan Huang.See omnystudio.com/listener for privacy information.

With the tariff news out of Washington changing almost daily, even a brief reprieve isn't of much comfort. Whether you're a banker, a borrower or a consumer looking to buy a big-screen TV with your credit card, stability and peace of mind have given way to uncertainty and anxiety. In this special episode of Bankadelic, host Lou Carlozo chats with Will Tumulty of Rapid Finance and Dr. Daniel Ahn of Delfi to get their read on how tariffs could impact the financial services industry — including the small businesses that depend on it — in the months ahead.

W cyklu Mniejszości w większości Urszula Pieczek z "Wyborczej" rozmawia z Joanną Wilengowską, dziennikarką i pisarką, autorką książki "Król Warmii i Saturna", o tożsamości warmińskiej i warmińskiej gwarze. Współpraca w ramach projektu PULSE z Delfi.lt (Litwa). Więcej podcastów na: https://wyborcza.pl/podcast. Piszcie do nas w każdej sprawie na: listy@wyborcza.pl.

"HKBU20" koduyla, tüm randevu paketlerinde geçerli %10'luk indirimden yararlanmak için https://doctorontheline.com adresini ziyaret edebilirsiniz

Ukrainiečiai nelaisvėn paėmė 2 Kinijos piliečius, kovojusius Rusijos pusėje, teigia Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis.Jei JAV prezidentas Donaldas Trumpas įvykdys savo grasinimą, kiniškos prekės importuojamos į Ameriką gali būti apmokestintos 104 proc. muitu.Ukrainos prezidentas praneša, kad jo šalies kariuomenė nelaisvėn paėmė du Kinijos piliečius, kovojusius Rusijos kariuomenės gretose prieš Ukrainą.Seimas sudarė specialiąją komisiją dėl socialdemokrato Arūno Dudėno teisinės neliečiamybės atėmimo. Prokuratūra nori Seimo nariui pateikti įtarimus dėl sukčiavimo, dokumentų klastojimo ir disponavimo suklastotu dokumentu bei piktnaudžiavimo einant Ukmergės rajono savivaldybės tarybos nario pareigas 2019–2023 m. Komisija sudaryta po to, kai A. Dudėnas nesutiko, kad jo imuniteto klausimas būtų svarstomas supaprastinta tvarka – nesudarius komisijos.Kita istorija susijusi su išlaidomis parlamentinei veiklai. Naujienų portalas „Delfi“, išanalizavo parlamentaro veiklai apmokėti skirtas ataskaitas, pranešė, kad dalis naujojo Seimo narių naudojosi pavežėjų paslaugomis vėlų vakarą ar paryčiais, taip pat šventinėmis dienomis, pavyzdžiui konservatorius Matas Maldeikis Naujųjų metų naktįuž parlamentines lėšas keliavo 4 kartus.Seimas po svarstymo pritarė, kad dar metams turi būti pratęstos nacionalinės sankcijos rusams ir baltarusiams, numatant papildomus sugriežtinimus. Parlamentarai pritarė, kad kaip ir rusų, taip ir baltarusių prašymai gauti laikinus leidimus gyventi Lietuvoje nebebūtų priimamii. Taip pat priitarta, kad leidimai laikinai gyventi Lietuvoje būtų naikinami tiems rusams ir baltarusiams, kurie dažniau nei kartą per tris mėnesius vyksta į Rusiją ar Baltarusiją. Išimtys būtų taikomos, pavyzdžiui, vilkikų vairuotojams, kurie per minėtas valstybes vyktų tranzitu.Tęsiantis diskusijoms dėl valdančiųjų siūlomų mokestinių pakeitimų, profsąjungos sako, kad visuotinis nekilnojamojo turto mokestis neigiamai paveiktų labiausiai pažeidžiamas visuomenės grupes. Verslai sako iš esmės pritariantys, kad siekiant surinkti daugiau lėšų į biudžetą, pokyčių mokesčių sistemoje neišvengiamai reikia. Savo ruožtu premjeras patikina, jog galutinius sprendimus dėl mokesčių valdantieji priims pasibaigus diskusijoms su visuomene ir visomis suinteresuotomis grupėmis.Panevėžyje – patekti į miesto istoriją vertas įvykis. Ne vieną dešimtmetį panevėžiečių laukta naujoji autobusų stotis pagaliau atvėrė duris. Šiandien jau išriedėjo ir pirmieji autobusai.Minint tarptautinę romų dieną pokalbis apie problemas ir romų kultūros sklaidą.Ved. Agnė Skamarakaitė

Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Latvijas TV raidījuma"Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Frihdrihsone un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

'Conosci te stesso' è la frase scritta sul tempio di Apollo a Delfi e adottata da Socrate. Scoprire chi sei ti aiuta a fare le scelte giuste e questo è utile soprattutto nei momenti di snodo, ad esempio quando devi scegliere la scuola superiore oppure il percorso post diploma. Qui di seguito ne trovi alcuni realizzati dalla psicologa di Studenti.it. Falli tutti e leggi alla fine di ciascuno il profilo finale! Test delle intelligenze multiple: scopri la tuaI Big Five: test sui 5 tratti della personalità. Scopri il tuo tratto prevalenteTest del livello di attenzione e concentrazioneTest di orientamento alla facoltà universitariaTest del livello di empatia: scopri quanto sei empatico

Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem. Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Šoreiz trauksmainās ziņas  sasniedz mūs no pasaules visvairāk tieši drošības kontekstā. Jaunais ASV aizsardzības ministrs nedomā, ka Ukraina pievienosies NATO, Amerika vairs nebūšot galvenais drošības garants Eiropai. Savukārt prezidentam Donaldam Trampam bijusi ļoti produktīva saruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu - abi apsprieduši tālāko konstruktīvo sadarbību, Putins uzaicinājis Trampu uz Maskavu. Tikmēr Krievijā no Latvijas aizbēgušie Kremļa mīlētāji konferencē sprieduši, kā varētu iznīcināt Baltijas valstis. Tā to varētu noformulēt. Cerams, ka pārspīlēti satraucošs pieteikums raidījumam  Krustpunktā pārlūkojam nedēļas notikumus. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Dalla gloria alla dannazione: il destino di Neottolemo si compie in questa puntata che ci porta dalle ceneri di Troia alle sacre mura di Delfi. Una storia che ci mostra come gli dei sappiano attendere per generazioni, tessendo pazientemente la trama del destino fino al momento perfetto per la loro vendetta. .-.-. Per avere informazioni su come puoi supportare questo podcast vai qui: https://it.tipeee.com/mitologia-le-meravigliose-storie-del-mondo-antico/ Se ti va di dare un'occhiata al libro “Il Re degli Dei”, ecco qui un link (affiliato: a te non costa nulla a me dà un piccolissimo aiuto): https://amzn.to/3Q50uFR Se ti va di dare un'occhiata al libro “Eracle, la via dell'eroe”, ecco qui un link: https://amzn.to/46dAFYZ Altri link affiliati: Lista dei libri che consiglio (lista in continuo aggiornamento): https://amzn.to/3Q3ZYI9 Lista dei film che consiglio (lista in continuo aggiornamento): https://amzn.to/3DoqTa7 Lista hardware che consiglio per chi è curioso del mondo per podcast (lista in continuo aggiornamento): https://amzn.to/44TYKTW Uso plugin audio da questa Software House: Waves. Se vuoi dare un'occhiata, anche questo è un link affiliato: https://www.waves.com/r/1196474 Ami musiche rilassanti e i suoni della natura? Iscriviti a questo meraviglioso canale https://www.youtube.com/channel/UCbRZLgwT37437fYK4YYKhXQ?sub_confirmation=1 Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Lai arī aizvadīts ar svinībām piepildītas dienas, jau vakar, 2. janvārī, jutām, ka esam atpakaļ īstā Latvijas realitāte. "airBaltic" paziņojums par atceltiem reisiem, runas par jaunām dotācijām aviosabiedrībai. Viss notiek, kā parasti. Arī gada pirmajā piektdienā analizējam aktualitātes. Krustpunktā studijā Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Всем привет! В очередном выпуске "Радио Точки" ведущий Дмитрий Семёнов побеседовал с журналисткой и режиссёркой Ирмой Богданавичюте. Этим летом Ирма выпустила на портале Delfi документальный фильм "Другие люди" о беженцах, пытавшихся попасть в страны Балтии и Польшу через Беларусь. Фильм, который является крупным журналистским расследованием, состоит из интервью с экспертами и правозащитниками, документальной хроники и бесед с людьми, переходившими границу. "Мы назвали фильм 'Другие люди', потому что мало кто понимает тех, кто бежит из Сирии, Ирака или Афганистана. Восприятие их очень сильно отличается от восприятия беженцев из Украины", — рассказывает Ирма. Начиная с 2022 года, белорусский режим использовал поток беженцев как инструмент регионального конфликта. Однако несколько журналистов и правозащитников из Литвы, Латвии и Польши решили освещать ситуацию через призму личных историй людей, застрявших в серой пограничной зоне. "Истории шокировали нас. Люди замерзали в лесах, кому-то ампутировали конечности, кто-то просто исчезал. В итоге мы решили сначала подсчитать число погибших на границе с Беларусью", — объясняет Ирма гипотезу журналистского расследования. Итогом работы стали девять публикаций в ведущих изданиях стран Балтии и Польши, а также трёхсерийный документальный фильм. Дмитрий Семёнов, сам получивший убежище в Литве, подробно поговорил с Ирмой Богданавичюте о личных историях беженцев, а также о политических и правовых контекстах происходящего. Где проходит граница между безопасностью страны и правом людей искать защиту? Что делать в ситуациях, когда людей используют в геополитических играх? Как поступать с теми, кто действительно не имеет оснований для убежища, и что делать с теми, кто нарушал права человека? Друзья, послушайте новый выпуск "Радио Точки" и поделитесь своим мнением в комментариях. Сегодня темы эмиграции, региональных конфликтов и контрабанды людей перестали быть абстракцией и касаются всех нас. Если вы хотите больше оригинального контента о жизни в городах Балтии — подписывайтесь на наш подкаст на всех удобных цифровых платформах. До новых встреч!YouTube, Facebook, Telegram, Instagram, Apple Podcasts, Яндекс Музыка, Spotify, Castbox, Soundcloud

Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.  Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Today we bring on Daniel and Joseph Ahn from DelFi to discuss the value of AI in managing your bank's balance sheet. GET OUR NEW EBOOK: TOP 12 WINNING STRATEGIES FOR COMMUNITY BANKS IN 2025 The views, information, or opinions expressed during this show are solely those of the participants involved and do not necessarily represent those of SouthState Bank and its employees SouthState Bank, N.A. - Member FDIC

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Daudz šajās dienās ir pieminēta Ukraina, kur karš ilgst jau vairāk nekā 1000 dienas. Vajadzēja, lūk, tik daudz, lai Rietumi beidzot ļautu izmantot ieročus arī pret mērķiem Krievijas teritorijā. Bet Latvijā top jauna reģionālā partija, kā arī pievēršamies tam, kas notiek sociālajos medijos. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

“Our mission is to make cancer less deadly through widely accessible next-generation early-detection blood tests.” Susan Tousi, CEO of Delfi Diagnostics, tells Bloomberg Intelligence in this episode of the Vanguards of Health Care podcast. Tousi joins BI analyst Jonathan Palmer to discuss the company's fragment-based liquid biopsy technology and the immense opportunity to save lives through early cancer detection. Starting with lung cancer via its FirstLook test, Delfi expects to expand more broadly into other cancer types and applications like monitoring with a focus on access and affordability. The conversation touches on the company's core values and the large opportunity set afforded by recent funding rounds.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Ir valsts svētku nedēļa, kad gribas domāt tikai cerīgas domas, bet diemžēl ne pirmo gadu dzīvi apēno raizes par mūsu drošību. Pārdomas par drošības jautājumiem rodas arī vērojot, kā veidojas jaunievēlētā ASV prezidenta administrācija. Bet problēmu netrūkst arī pašu mājās. Piemēram, jautājums par "Rail Baltica" finansēšanu no dienaskārtības nepazudīs ilgi. Nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā. Aktualitātes vērtē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone.  

FinovateFall 2024 Best of Show winners Delfi on the dangers of balance sheet risk and its macroeconomic impact.

Arson, vandalism, attacks on NATO vehicles: around Europe, mysterious acts of sabotage have been multiplying. And there's a pattern: the perpetrators were recruited on Telegram via accounts linked to Russian agencies. This week, we hear from Marta Vunš about how she and other journalists went undercover to figure out how this recruitment actually works. We're also asking whether Germany's nausea-inducing opera deserves its scandalised headlines, and why France has been low-key obsessed with a treasure hunt for the past three decades.    Thanks for listening! If you enjoy our podcast, we'd love it if you'd consider chipping in a few bucks a month at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠patreon.com/europeanspodcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ (many currencies are available). You can also help new listeners find the show by ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠leaving us a review⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or giving us five stars on Spotify.      "‘Make a Molotov Cocktail': How Europeans Are Recruited Through Telegram to Commit Sabotage, Arson, and Murder". You can read the investigation by Delfi, Der Standard, Paper Trail Media and the Organized Crime and Corruption Reporting Project here.   This week's Inspiration Station offering, sponsored by the European Cultural Foundation: Liquid Becomings.    Other resources for this episode:  Trailer: SANCTA | Staatsoper Stuttgart Talk Eastern Europe: Spies, sabotage and Russia-West relations   00:22 The week EU politics got spicy 03:22 Bad Week: Unwell opera-goers 13:54 Good Week: France's mystery treasure-hunt winner 24:38 Interview: Marta Vunš on Russia's shady Telegram recruitment 38:46 The Inspiration Station - The European Cultural Foundation presents: Liquid Becomings 42:45 Happy Ending: Phew! Art saved from the garbage can Producers: Morgan Childs and Wojciech Oleksiak  Mixing and mastering: Wojciech Oleksiak Music: Jim Barne and Mariska Martina Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ |⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Threads⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ |⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠Twitter⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ | ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Mastodon⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ | ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠hello@europeanspodcast.com⁠