Podcasts about Delfi

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Pirms nedēļas, diskutējot par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, diez vai kādam nāca prātā, ka galvenais apspriežamais temats būs balsu skaitīšanas sistēmas problēmas un amatu zaudēšanas birums. Par to, ka Rīgā nav notikusi politiskā virziena maiņa un partijas pagaidām diezgan miermīlīgi runā par sadarbību, runā mazāk, bet, protams, arī tas ir svarīgi. Un kur nu vēl tas, ka Tieslietu padome ģenerālprokurora amatam sludinās jaunu konkursu, jo tajā, kur pieteicies arī esošais ģenerālprokurors, atbalstu nav saņēmis neviens no pretendentiem.   Studijā Alīna Lastovska, no portāla "Delfi", Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā" redaktore, Romāns Meļņiks, TV24, un Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors.  

Stāsta Latvijas Pasta Filatēlijas nodaļas vadītājs Edmunds Bebrišs.  Latvijas pastmarkas nav tikai pasta apmaksas zīmes, tās ir arī kultūras, vēstures un dabas vēstneši. Tajās atspoguļota valsts daudzveidība un bagātība. Latvijas Pasts katru gadu izdod aptuveni 20 pastmarkas. Tematu klāsts ir bagātīgs. Laikā no 1991.gada līdz šai dienai ir izdotas vairāk nekā 500 dažādas tematikas pastmarku un to kopējais skaits pārsniedz 1000 marku. Pastmarku tirāžas gadu laikā ir mainījušās no vairākiem miljoniem līdz dažiem desmitiem tūkstošu.  Dažas pastmarku sērijas ir ilgdzīvotājas, citas uzmirdz tikai vienu reizi. Tā, piemēram, “Tautastērpu” sērija. Šī sērija tiek izdota kopš 1993. gada, un līdz šim ir izdotas vairāk nekā 12 pastmarkas, kas attēlo dažādu Latvijas novadu tautastērpus. Sērija ir nozīmīga, jo palīdz saglabāt un popularizēt Latvijas kultūras mantojumu. Sērijas autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. “Ziemassvētku” pastmarku sērija tiek izdota katru gadu sākot no 1994.gada. Šī sērija ir kļuvusi par tradīciju un tiek gaidīta gan sūtītāju, gan kolekcionāru vidū. Šī sērija top sadarbībā ar dažādiem māksliniekiem un bieži ir sākums produktīvai sadarbībai starp mākslinieku un Latvijas Pastu. Arī pastmarku sērija “Latvijas Republikai 100” bija viena no visilgāk izdotajām un nozīmīgākajām Latvijas filatēlijas vēsturē. Tā tika uzsākta 2008.gadā un noslēgta 2018.gadā. Tā bija tematiski visaptveroša un kalpoja kā vizuāla Latvijas simtgades hronika. Pastmarku sērijā desmit gadu laikā pa posmiem atspoguļoja dažādus Latvijas valstiskuma aspektus – Valsts simboliku (valsts ģerboni, karogu), Latvijas Republikas prezidentus, Saeimu un Satversmes sapulci, nozīmīgas tautsaimniecības nozares, kultūras, sporta un politikas pārstāvjus. Tās noslēguma posms 2018. gadā sakrita ar valsts simtgades svinību kulmināciju, tādējādi piešķirot sērijai īpašu simbolisku vērtību. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gadā tika izdota īpaša pastmarka ar nosaukumu “Latvijas karogs – karte”. Šī pastmarka bija unikāla ar savu dizainu un formu. Tā bija pirmā Latvijā izdotā neregulāras formas pastmarka, veidota kā Latvijas kartes kontūra ar valsts karoga motīvu. Pastmarkas tirāža bija miljons eksemplāru, un šobrīd tā faktiski ir izpārdota. Šī pastmarka tika atzīta par gada pastmarku Latvijas Pasta un Delfi rīkotajā konkursā, saņemot visvairāk balsu no sabiedrības. Mākslinieks: Ģirts Grīva.  Īpaši pieprasītas un interesantas ir Atmodai veltītās pastmarkas un filatēlijas izdevumi. Tā piemēram pagājušajā gadā tika izdota īpaša aploksne veltīta Baltijas ceļa 35 gadu jubilejai. Arī pastmarkas veltītas sportistu sasniegumiem parasti kļūst par filatēlijas retumiem.  Īpaši gribas izcelt šī gada februārī izdoto pastmarku, kas veltīta Ginta Zilbaloža animācijas filmai "Straume". Šī pastmarka kļuva par vienu no visātrāk izpārdotajiem filatēlijas izdevumiem Latvijas vēsturē. Tās tirāža bija 10 000 eksemplāru. Viss izdevums tika izpārdots nepilnas nedēļas laikā pēc izdošanas. Reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu, Latvijas Pasts izdeva papildu 15 000 eksemplāru, un arī tās šobrīd faktiski ir izpārdotas. Šogad sadarbībā ar Latvijas Radio izdosim tā simtgadei veltītu pastmarku. Pastmarkas dizains tiks izstrādāts, ņemot par pamatu dizaina konkursa uzvarētāja darbu. Ceru, ka šī pastmarka iekaros gan pasta sūtītāju, gan kolekcionāru atzinību un būs īpašs kolekcijas papildinājums.

Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?

Šonedēļ pašvaldību vēlēšanas, balsot var jau no pirmdienas, bet lielā balsošanas diena rīt, 7. jūnijā. Kā izvērtusies šī nedēļa, ar žurnālistiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs, žurnāla "SetDiena" galvenā redaktore un TV3 raidījuma 900 sekundes producente Lauma Spridzāne un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Evita Puriņa. Laba ziņa – beigusies nogurdinošā aģitācija, kas neizbēgami ir publiskās telpas sastāvdaļa pirms jebkurām vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanas ir klāt. Šodien vairs apmaksāta aģitācija nedrīkst būt nekur. Nākamajā nedēļā, protams, apspriedīsim vēlēšanu rezultātus, kas noteikti daudziem būs prieks un daudziem vilšanās, kas arī tāds neizbēgams process. Bet kāds ir bijis šis priekšvēlēšanu laiks? Kādas ir bijušas dažādas partiju stratēģijas? Kas būs tās lielākās intrigas rītvakar, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau noslēgušas?

Gościem Urszuli Pieczek jest dr Piotr Szatkowski z Instytutu Slawistyki PAN, badacz i popularyzator społeczności mazurskiej. Opowiada o odkrywaniu swojej mazurskiej tożsamości, badaniach terenowych nad językiem i kulturą mazurską. Dlaczego Niemcy i Polacy po II wojnie światowej sprzeczali się o Mazurów. Dlaczego ich język drażnił i Polaków, i Niemców? Jak dziś promować kulturę mazurską? I jakie jest mazurskie słówko na dziś? Współpraca w ramach projektu PULSE z Delfi.lt (Litwa). Więcej podcastów na: https://wyborcza.pl/podcast. Piszcie do nas w każdej sprawie na: listy@wyborcza.pl.

A U.S. tiremaker gets a turbo boost from Trump’s tariffs — is Goodyear the market’s next big gainer? Bitcoin climbs above $110K — are crypto miners and trading platforms set to ride the next wave? Meet the Chinese EV brand that just beat BMW and Tesla — and it’s not BYD. Plus: Sesame Street finds a new home, and Ralph Lauren polo sales soar. Also in focus: Sunrun, SingTel, Yangzijiang Shipbuilding, Xiaomi, Delfi, Mara Holdings, Hongkong Land. Hosted by Michelle Martin with Ryan Huang.See omnystudio.com/listener for privacy information.

With the tariff news out of Washington changing almost daily, even a brief reprieve isn't of much comfort. Whether you're a banker, a borrower or a consumer looking to buy a big-screen TV with your credit card, stability and peace of mind have given way to uncertainty and anxiety. In this special episode of Bankadelic, host Lou Carlozo chats with Will Tumulty of Rapid Finance and Dr. Daniel Ahn of Delfi to get their read on how tariffs could impact the financial services industry — including the small businesses that depend on it — in the months ahead.

In dieser Folge empfängt Michel Birnbacher den (Street-)Fotografen Udo Prokisch. Er berichtet, wie ihn sein „Morbus Leica“ - die unheilbare Begeisterung - die vom Canon-System zur silbernen Leica M11 führte, warum er lieber Kameras statt Objektive wechselt und wie 35 mm sowie 50 mm seinen Blick auf Menschen, Lichtkegel und Stadtszenen formen. Udo spricht über Flow auf Städtereisen, Geduld im Licht und die Freude an fünf guten Bildern pro Jahr.Link-Sammlung:Instagram: https://www.instagram.com/blende58/Website: www.udoprokisch.deLFI: https://lfi-online.de/de/galerie/Udo-Prokisch-470864.html

Klicka på länken för att lyssna på "Henry frågar ChatGPT" och "Henry läser dagens historia":https://linktr.ee/henryspoddarOraklet i Delfi utgör en av de mest kända religiösa företeelserna från antikens Grekland. Med oraklet menas en prästinna vid namn Pythia som uttalade profetior under gudomlig inspiration från Apollon. Men hur gick det till att välja ett orakel? Vad gjorde dessa egentligen? Och hur gick det till när de fick svar från deras gud? Wikipedia säger sitt pm Oraklet i Delfi. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

W cyklu Mniejszości w większości Urszula Pieczek z "Wyborczej" rozmawia z Joanną Wilengowską, dziennikarką i pisarką, autorką książki "Król Warmii i Saturna", o tożsamości warmińskiej i warmińskiej gwarze. Współpraca w ramach projektu PULSE z Delfi.lt (Litwa). Więcej podcastów na: https://wyborcza.pl/podcast. Piszcie do nas w każdej sprawie na: listy@wyborcza.pl.

Zé Fernandes, ex-tenista agora rendido ao padel, fala da evolução da modalidade em Angola, num episódio marcado pelo domínio de Coello e Tapia no Qatar e pela vitória de Delfi e Gemma. Marta e Sofia têm que estar mais constantes!

"HKBU20" koduyla, tüm randevu paketlerinde geçerli %10'luk indirimden yararlanmak için https://doctorontheline.com adresini ziyaret edebilirsiniz

Ukrainiečiai nelaisvėn paėmė 2 Kinijos piliečius, kovojusius Rusijos pusėje, teigia Ukrainos prezidentas Volodymyras Zelenskis.Jei JAV prezidentas Donaldas Trumpas įvykdys savo grasinimą, kiniškos prekės importuojamos į Ameriką gali būti apmokestintos 104 proc. muitu.Ukrainos prezidentas praneša, kad jo šalies kariuomenė nelaisvėn paėmė du Kinijos piliečius, kovojusius Rusijos kariuomenės gretose prieš Ukrainą.Seimas sudarė specialiąją komisiją dėl socialdemokrato Arūno Dudėno teisinės neliečiamybės atėmimo. Prokuratūra nori Seimo nariui pateikti įtarimus dėl sukčiavimo, dokumentų klastojimo ir disponavimo suklastotu dokumentu bei piktnaudžiavimo einant Ukmergės rajono savivaldybės tarybos nario pareigas 2019–2023 m. Komisija sudaryta po to, kai A. Dudėnas nesutiko, kad jo imuniteto klausimas būtų svarstomas supaprastinta tvarka – nesudarius komisijos.Kita istorija susijusi su išlaidomis parlamentinei veiklai. Naujienų portalas „Delfi“, išanalizavo parlamentaro veiklai apmokėti skirtas ataskaitas, pranešė, kad dalis naujojo Seimo narių naudojosi pavežėjų paslaugomis vėlų vakarą ar paryčiais, taip pat šventinėmis dienomis, pavyzdžiui konservatorius Matas Maldeikis Naujųjų metų naktįuž parlamentines lėšas keliavo 4 kartus.Seimas po svarstymo pritarė, kad dar metams turi būti pratęstos nacionalinės sankcijos rusams ir baltarusiams, numatant papildomus sugriežtinimus. Parlamentarai pritarė, kad kaip ir rusų, taip ir baltarusių prašymai gauti laikinus leidimus gyventi Lietuvoje nebebūtų priimamii. Taip pat priitarta, kad leidimai laikinai gyventi Lietuvoje būtų naikinami tiems rusams ir baltarusiams, kurie dažniau nei kartą per tris mėnesius vyksta į Rusiją ar Baltarusiją. Išimtys būtų taikomos, pavyzdžiui, vilkikų vairuotojams, kurie per minėtas valstybes vyktų tranzitu.Tęsiantis diskusijoms dėl valdančiųjų siūlomų mokestinių pakeitimų, profsąjungos sako, kad visuotinis nekilnojamojo turto mokestis neigiamai paveiktų labiausiai pažeidžiamas visuomenės grupes. Verslai sako iš esmės pritariantys, kad siekiant surinkti daugiau lėšų į biudžetą, pokyčių mokesčių sistemoje neišvengiamai reikia. Savo ruožtu premjeras patikina, jog galutinius sprendimus dėl mokesčių valdantieji priims pasibaigus diskusijoms su visuomene ir visomis suinteresuotomis grupėmis.Panevėžyje – patekti į miesto istoriją vertas įvykis. Ne vieną dešimtmetį panevėžiečių laukta naujoji autobusų stotis pagaliau atvėrė duris. Šiandien jau išriedėjo ir pirmieji autobusai.Minint tarptautinę romų dieną pokalbis apie problemas ir romų kultūros sklaidą.Ved. Agnė Skamarakaitė

Martā pēdējā dienā pārskatām šī mēneša kultūras kalendāru, kurā spilgti teātra un kino jaunumi, dažādu balvu birums Latvijas kultūrtelpā un, protams "Straumes" iegūtais "Oskars". Marta kultūras kalendāru pāršķirsta portāla "TVNET" kultūras žurnālists Toms Treibergs, Latvijas Radio kultūras žurnāliste Anda Buševica, mūzikas un teātra kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča un portāla "Delfi" kultūras redaktore Nora Rieksta-Ķeņģe.

Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Latvijas TV raidījuma"Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Frihdrihsone un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Ar premjeres rīkojumu ir izveidota darba grupa birokrātijas mazināšanai, Rīgas dome ir atkal lēmusi par iespējām slēgt azartspēļu zāles, pasludināts spriedums Okupācijas muzeja dedzinātājiem. Krustpunktā analizējam aktualitātes. Studijā Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, "Rus TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Latvijas TV raidījuma"Kas notiek Latvijā" redaktore Madara Frihdrihsone un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Nordmark Pod får besök av artisten, låtskrivaren, musikern och tennistränaren Theodor Jensen!Det samtalas om och att; Det är så mkt jag kan offra! Ännu mer bortskämd, Whatever happens, paradigmskiftet, det materialistiska, vad är jaget? Vad är all kunskap i världen värd om du inte vet vad den är värd? Vi vantrivs i kulturen, de vuxna är på låtsas, konsten, ens vänner, det måste finnas nåt mer!? Religion, mystikerna har varit överens, ett medvetande måste föregå materian, Oraklet i Delfi, känslor är grundplåten till allt, skogsmunken, AI till vår Gud, varken ond eller god, Go, utöver sina drifter, det fragila språket, Nietzsche, kärlek och det stora konceptet….Mäktigt! Produktion av NordmarkEditering av NordmarkMix av Nordmark

'Conosci te stesso' è la frase scritta sul tempio di Apollo a Delfi e adottata da Socrate. Scoprire chi sei ti aiuta a fare le scelte giuste e questo è utile soprattutto nei momenti di snodo, ad esempio quando devi scegliere la scuola superiore oppure il percorso post diploma. Qui di seguito ne trovi alcuni realizzati dalla psicologa di Studenti.it. Falli tutti e leggi alla fine di ciascuno il profilo finale! Test delle intelligenze multiple: scopri la tuaI Big Five: test sui 5 tratti della personalità. Scopri il tuo tratto prevalenteTest del livello di attenzione e concentrazioneTest di orientamento alla facoltà universitariaTest del livello di empatia: scopri quanto sei empatico

Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem. Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Latvijā visu šo nedēļu meklējam iespējamos ministrus, pēc tam, kad premjere lūdza demisonēt trim līdzšinējiem. Savukārt pasaulē joprojām visu uzmanību piesaista ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem paziņojumiem. Krustpunktā diskutē domnīcas "Providus"vadošā pētniece Līga Stafecka, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.  

Šoreiz trauksmainās ziņas  sasniedz mūs no pasaules visvairāk tieši drošības kontekstā. Jaunais ASV aizsardzības ministrs nedomā, ka Ukraina pievienosies NATO, Amerika vairs nebūšot galvenais drošības garants Eiropai. Savukārt prezidentam Donaldam Trampam bijusi ļoti produktīva saruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu - abi apsprieduši tālāko konstruktīvo sadarbību, Putins uzaicinājis Trampu uz Maskavu. Tikmēr Krievijā no Latvijas aizbēgušie Kremļa mīlētāji konferencē sprieduši, kā varētu iznīcināt Baltijas valstis. Tā to varētu noformulēt. Cerams, ka pārspīlēti satraucošs pieteikums raidījumam  Krustpunktā pārlūkojam nedēļas notikumus. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Dalla gloria alla dannazione: il destino di Neottolemo si compie in questa puntata che ci porta dalle ceneri di Troia alle sacre mura di Delfi. Una storia che ci mostra come gli dei sappiano attendere per generazioni, tessendo pazientemente la trama del destino fino al momento perfetto per la loro vendetta. .-.-. Per avere informazioni su come puoi supportare questo podcast vai qui: https://it.tipeee.com/mitologia-le-meravigliose-storie-del-mondo-antico/ Se ti va di dare un'occhiata al libro “Il Re degli Dei”, ecco qui un link (affiliato: a te non costa nulla a me dà un piccolissimo aiuto): https://amzn.to/3Q50uFR Se ti va di dare un'occhiata al libro “Eracle, la via dell'eroe”, ecco qui un link: https://amzn.to/46dAFYZ Altri link affiliati: Lista dei libri che consiglio (lista in continuo aggiornamento): https://amzn.to/3Q3ZYI9 Lista dei film che consiglio (lista in continuo aggiornamento): https://amzn.to/3DoqTa7 Lista hardware che consiglio per chi è curioso del mondo per podcast (lista in continuo aggiornamento): https://amzn.to/44TYKTW Uso plugin audio da questa Software House: Waves. Se vuoi dare un'occhiata, anche questo è un link affiliato: https://www.waves.com/r/1196474 Ami musiche rilassanti e i suoni della natura? Iscriviti a questo meraviglioso canale https://www.youtube.com/channel/UCbRZLgwT37437fYK4YYKhXQ?sub_confirmation=1 Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Šī nedēļa ir bijusi visai bagāta ar jaukām ziņām – vispirms "Straumes" nominācija "Oskaram", pēc tam arī futbolistu panākumi, pēdējam gan ir blakne – agresīvi pretinieku komandas līdzjutēji.  Protams, jārunā arī par citiem svarīgiem procesiem – līdz šim izskatījās, ka ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta nosaukšanu koalīcijai iet tikpat lēni kā pirmajā tūrē. Šodien, 24. janvārī, gan uzzinājām vienas kandidātes vārdu - tā ir bijušā Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Pagaidām gan nav zināms, ko par to saka visi koalīcijas partneri. Runājam arī par "Re:Baltica" kolēģu atklājumiem, kā arī pirmajām Donalda Trampa darbības dienām pēc inaugurācijas. Aktualitātes Krustpunktā analizē "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva, domnīcas "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Lai arī aizvadīts ar svinībām piepildītas dienas, jau vakar, 2. janvārī, jutām, ka esam atpakaļ īstā Latvijas realitāte. "airBaltic" paziņojums par atceltiem reisiem, runas par jaunām dotācijām aviosabiedrībai. Viss notiek, kā parasti. Arī gada pirmajā piektdienā analizējam aktualitātes. Krustpunktā studijā Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Всем привет! В очередном выпуске "Радио Точки" ведущий Дмитрий Семёнов побеседовал с журналисткой и режиссёркой Ирмой Богданавичюте. Этим летом Ирма выпустила на портале Delfi документальный фильм "Другие люди" о беженцах, пытавшихся попасть в страны Балтии и Польшу через Беларусь. Фильм, который является крупным журналистским расследованием, состоит из интервью с экспертами и правозащитниками, документальной хроники и бесед с людьми, переходившими границу. "Мы назвали фильм 'Другие люди', потому что мало кто понимает тех, кто бежит из Сирии, Ирака или Афганистана. Восприятие их очень сильно отличается от восприятия беженцев из Украины", — рассказывает Ирма. Начиная с 2022 года, белорусский режим использовал поток беженцев как инструмент регионального конфликта. Однако несколько журналистов и правозащитников из Литвы, Латвии и Польши решили освещать ситуацию через призму личных историй людей, застрявших в серой пограничной зоне. "Истории шокировали нас. Люди замерзали в лесах, кому-то ампутировали конечности, кто-то просто исчезал. В итоге мы решили сначала подсчитать число погибших на границе с Беларусью", — объясняет Ирма гипотезу журналистского расследования. Итогом работы стали девять публикаций в ведущих изданиях стран Балтии и Польши, а также трёхсерийный документальный фильм. Дмитрий Семёнов, сам получивший убежище в Литве, подробно поговорил с Ирмой Богданавичюте о личных историях беженцев, а также о политических и правовых контекстах происходящего. Где проходит граница между безопасностью страны и правом людей искать защиту? Что делать в ситуациях, когда людей используют в геополитических играх? Как поступать с теми, кто действительно не имеет оснований для убежища, и что делать с теми, кто нарушал права человека? Друзья, послушайте новый выпуск "Радио Точки" и поделитесь своим мнением в комментариях. Сегодня темы эмиграции, региональных конфликтов и контрабанды людей перестали быть абстракцией и касаются всех нас. Если вы хотите больше оригинального контента о жизни в городах Балтии — подписывайтесь на наш подкаст на всех удобных цифровых платформах. До новых встреч!YouTube, Facebook, Telegram, Instagram, Apple Podcasts, Яндекс Музыка, Spotify, Castbox, Soundcloud

Vairāk nekā miljons eiro ir saziedoti labdarības maratonā "Dod pieci!", cilvēkiem atsaucoties palīdzēt tiem, kurus valsts nespēj vai negrib atbalstīt. Šī bijusi ļoti cilvēcisku, gan arī skumju ziņu nedēļa - kādam zāles nepalīdz, kās pats izvēlējies aiziet no dzīve. Tikmēr svētku noskaņās citi metas postīt ar ar čipšiem rotātu eglīti, atklājot to, cik dažādi esam. Bet skaļākā ziņa šajā nedēļā laikam ir Latvijas Bankas prezidenta kandidātu atsaukšana, valdošai koalīcijai šādi mēģinot sargāt valdības stabilitāti.  Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Today we bring on Daniel and Joseph Ahn from DelFi to discuss the value of AI in managing your bank's balance sheet. GET OUR NEW EBOOK: TOP 12 WINNING STRATEGIES FOR COMMUNITY BANKS IN 2025 The views, information, or opinions expressed during this show are solely those of the participants involved and do not necessarily represent those of SouthState Bank and its employees SouthState Bank, N.A. - Member FDIC

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Daudz šajās dienās ir pieminēta Ukraina, kur karš ilgst jau vairāk nekā 1000 dienas. Vajadzēja, lūk, tik daudz, lai Rietumi beidzot ļautu izmantot ieročus arī pret mērķiem Krievijas teritorijā. Bet Latvijā top jauna reģionālā partija, kā arī pievēršamies tam, kas notiek sociālajos medijos. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, pētnieks Mārtiņš Pričins, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele.  

“Our mission is to make cancer less deadly through widely accessible next-generation early-detection blood tests.” Susan Tousi, CEO of Delfi Diagnostics, tells Bloomberg Intelligence in this episode of the Vanguards of Health Care podcast. Tousi joins BI analyst Jonathan Palmer to discuss the company's fragment-based liquid biopsy technology and the immense opportunity to save lives through early cancer detection. Starting with lung cancer via its FirstLook test, Delfi expects to expand more broadly into other cancer types and applications like monitoring with a focus on access and affordability. The conversation touches on the company's core values and the large opportunity set afforded by recent funding rounds.See omnystudio.com/listener for privacy information.

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad tunnustatud teadusfännid ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Ir valsts svētku nedēļa, kad gribas domāt tikai cerīgas domas, bet diemžēl ne pirmo gadu dzīvi apēno raizes par mūsu drošību. Pārdomas par drošības jautājumiem rodas arī vērojot, kā veidojas jaunievēlētā ASV prezidenta administrācija. Bet problēmu netrūkst arī pašu mājās. Piemēram, jautājums par "Rail Baltica" finansēšanu no dienaskārtības nepazudīs ilgi. Nedēļas aktualitātes kopā ar žurnālistiem apspriežam Krustpunktā. Aktualitātes vērtē TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" producente Madara Fridrihsone.  

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

FinovateFall 2024 Best of Show winners Delfi on the dangers of balance sheet risk and its macroeconomic impact.

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Arson, vandalism, attacks on NATO vehicles: around Europe, mysterious acts of sabotage have been multiplying. And there's a pattern: the perpetrators were recruited on Telegram via accounts linked to Russian agencies. This week, we hear from Marta Vunš about how she and other journalists went undercover to figure out how this recruitment actually works. We're also asking whether Germany's nausea-inducing opera deserves its scandalised headlines, and why France has been low-key obsessed with a treasure hunt for the past three decades.    Thanks for listening! If you enjoy our podcast, we'd love it if you'd consider chipping in a few bucks a month at ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠patreon.com/europeanspodcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ (many currencies are available). You can also help new listeners find the show by ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠leaving us a review⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ or giving us five stars on Spotify.      "‘Make a Molotov Cocktail': How Europeans Are Recruited Through Telegram to Commit Sabotage, Arson, and Murder". You can read the investigation by Delfi, Der Standard, Paper Trail Media and the Organized Crime and Corruption Reporting Project here.   This week's Inspiration Station offering, sponsored by the European Cultural Foundation: Liquid Becomings.    Other resources for this episode:  Trailer: SANCTA | Staatsoper Stuttgart Talk Eastern Europe: Spies, sabotage and Russia-West relations   00:22 The week EU politics got spicy 03:22 Bad Week: Unwell opera-goers 13:54 Good Week: France's mystery treasure-hunt winner 24:38 Interview: Marta Vunš on Russia's shady Telegram recruitment 38:46 The Inspiration Station - The European Cultural Foundation presents: Liquid Becomings 42:45 Happy Ending: Phew! Art saved from the garbage can Producers: Morgan Childs and Wojciech Oleksiak  Mixing and mastering: Wojciech Oleksiak Music: Jim Barne and Mariska Martina Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ |⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Threads⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ |⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠Twitter⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ | ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Mastodon⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ | ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠hello@europeanspodcast.com⁠

Karaimi to mniejszość etniczna i religijna, której korzenie sięgają Bliskiego Wschodu i Krymu. Ta społeczność przez setki lat była nieodłącznym elementem kulturowego tygla Europy Wschodniej, zamieszkując na obszarach dzisiejszej Rosji, Litwy, Białorusi, Ukrainy i Polski. Karaimi mieszkają dziś nie tylko w tych krajach, ale także w Izraelu, Stanach Zjednoczonych i Turcji. O religii, kulturze i tradycji karaimskiej Igor Rakowski-Kłos z "Gazety Wyborczej" rozmawia z Mariolą Abkowicz, przewodniczącą Zarządu Związku Karaimów Polskich, nauczycielką akademicką związaną z Instytutem Orientalistyki Uniwersytetu im. Adama Mickiewicza w Poznaniu. Zapraszamy do słuchania nowego cyklu podcastów "Mniejszości w większości" o mniejszościach etnicznych zamieszkujących Polskę. Nowe odcinki co dwa tygodnie. Współpraca w ramach projektu PULSE z Delfi.lt (Litwa). Więcej podcastów na: https://wyborcza.pl/podcast. Piszcie do nas w każdej sprawie na: listy@wyborcza.pl.

"Olukorrast riigis" on päevakajaline arvamus-taskuhääling, mida juhivad ERRi ajakirjanik Sandra Saar ja Delfi ajakirjanik Marju Himma.

Valsts budžets un nodokļi jau nedēļām ilgi ir viens no apspriestākajiem tematiem arī Krustpunktā, aplūkojos nedēļas aktualitātes. Šonedēļ bija smagas sarunas ar pašvaldībām par to izdevumu kompensēšanu un lai arī līdz šim valdības koalīcijā partijas šķita itin vienotas un saprotošas par taupības pasākumiem, Zaļo un zemnieku savienība šoreiz nepiekāpīgi nostājās pašvaldību pusē un galu galā kompromisi tika atrasti. Par naudas lietām satraukums ir arī privāto muzeju saimniecībā, kur mainīsies finansēšanas kārtība. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Notikumus analizē portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.    

Nākamā gada budžets sola ciešāku jostu savilkšanu vai visās nozarēs, bet tam tā nevajadzētu būt drošības jomā, kas noteikta kā prioritāte 2025. gada valsts budžetā. Tas attiecas arī uz iekšējo drosību, bet ko tas nozīmē praktiski? Krustpunktā izvaicājam iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.  

Mladí muži jsou na Telegramu verbováni k provádění sabotážních útoků na evropském území. Za tyto činy bylo již několik lidí odsouzeno. Západní bezpečnostní aktéři v tomto směru poukazují na ruské tajné služby. Novináři z médií Delfi, OCCRP, Paper Trail Media, ZDF a Der Standard se v utajení vydali zjistit, jak probíhá nábor sabotérů. Českou verzi textu připravila Barbora Šturmová, čte Renata Klusáková. Článek si můžete také přečíst na⁠ webu⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠investigace.cz⁠⁠.⁠⁠⁠⁠ ⁠(⁠https://www.investigace.cz/nabor-proruska-sabotaz-telegram/) Chcete dostávat výběr toho nejčtenějšího z našeho webu emailem? Odebírejte ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠newsletter investigace.cz. (https://investigace.ecomailapp.cz/public/form/7-c01458c4e85a58f0047857fac06ae283)⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Sledujte nás také na našem ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Facebooku⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠X (Twitteru)⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠,⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Instagramu.⁠⁠⁠⁠⁠⁠ 

Satiksmes jomā nepatikšanu līmenis pieaug, "Rail Baltica" nedienām pievienojusies neizpratne par "airBaltic" pārvaldību un nākotni. Visi skatās uz satiksmes ministru, arī premjere viņu vērtēšot, bet skaidrs, ka tur problēmas veidojušās gadiem un valdību darbības laikā. Bet, kamēr arī Saeimā izskan balsis par vainīgo meklēšanu un atbildības pieprasīšanu, parlaments nesteidzas ar kriminālatbildības prasīšanu par karteļu veidošanu. Par nedēļas notikumiem ar žurnālistiem diskutējamsim Krustpunktā. Notikumus analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns, portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs, pētnieks Mārtiņš Pričins.  

Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas Delfi žurnālists Raivis Spalvēns, Tvnet group galvenais redaktors Toms Ostrovskis un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.  

Raidījumā Krustpunktā par nedēļas aktualitātēm sarunājas TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, Delfi redaktors Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla Rozentāle.   

In questa puntata epica del nostro podcast, riviviamo il dramma di Oreste, il giovane eroe condannato dagli dèi a vendicare la morte del padre Agamennone.Dopo aver trafitto Egisto, l'assassino di suo padre, Oreste si trova di fronte al compito più terribile: uccidere la propria madre, Clitemnestra.Seguimi in questo viaggio oscuro e affascinante, dove gli dei, le profezie e le Erinni, divinità della vendetta, intrecciano i loro destini con quello del giovane principe.Ascolterai il primo processo umano della storia, presieduto dalla dea Atena, e scoprirai il tormento e la redenzione di Oreste.Un racconto di vendetta, giustizia e redenzione che non puoi perdere..-.-.I supporter magnifici di questa puntata sono: Giacomo Andrea Dalila e Chiara Atena. Grazie anche a Gaetano, Daniele, Vanessa, Paola, Jimbo, Andrea Len Gioele e Alessia.-.-.Per avere informazioni su come puoi supportare questo podcast vai qui:Scopri come puoi aiutarmi!Se ti va di dare un'occhiata al libro “Il Re degli Dei”, ecco qui un link (affiliato: a te non costa nulla a me dà un piccolissimo aiuto): Leggi un estratto da "Il Re degli Dei"Se ti va di dare un'occhiata al libro “Eracle, la via dell'eroe”, ecco qui un link: Scarica un estratto da "Eracle, la via dell'eroe"Altri link affiliati: Lista dei libri che consiglio (lista in continuo aggiornamento): Libri consigliatiLista dei film che consiglio (lista in continuo aggiornamento): Film DVD/BR consigliatiLista hardware che consiglio per chi è curioso del mondo per podcast (lista in continuo aggiornamento): Hardware per iniziare a fare podcast!Cerchi momenti di pace e serenità? Ascolta i migliori suoni della natura e la migliore musica per meditare, studiare o semplicemente rilassarti: Suoni della Natura e Musiche rilassantiUso plugin audio da questa Software House: Waves. Se vuoi dare un'occhiata, anche questo è un link affiliato:Waves Software House

Se acquisti il tuo posto a sedere entro il 30 giugno 2024 (questa domenica) avrai due bonus extra:1. Le registrazioni delle 4 serate della BeMore Marathon che hanno tenuto compagnia a molti di voi un paio di settimane fa. Più nello specifico avrai accesso a:Il mio workshop sui valori; La Live dove analizzo con Davide Montermini la caratteristica più importante da allenare per fare carriera; Il Workshop con Alice Ghisoni dove ti spieghiamo come mettere le basi del tuo action plan per crescere nei prossimi 12 mesi; La live nella quale rispondo alle domande dei partecipanti ai workshop)2. Le registrazioni degli interventi dei 3 super ospiti dei BeMore Days 2023Paolo Ruggeri (intelligenza finanziaria)Umberto Galimberti (Conosci te stesso)Maura Gancitano (Diventa chi sei)Tutte le informazioni sui BeMore Days, sul programma delle due giornate e su come acquistare il tuo posto a teatro sono a questo link: https://bemoredays.it/