Podcasts about sargentini

durée : 00:19:09 - Vinti minuti - Le président de l'office de l'Environnement et président de la Communauté des communes Pasquale Paoli est l'invité de Vinti Minuti. Au sommaire, les déchets après la polémique sur le projet de centre d'enfouissement à Moltifau, mais aussi les relations au sein de la majorité nationaliste.

durée : 00:02:29 - Mare latinu - Spécialisée dans l'organisation d’événements

Voormalig Europarlementariër Judith Sargentini is net terug uit het Afrikaanse Niger, één van de allerarmste landen ter wereld, waar zij de afgelopen tweemaanden vrijwillig heeft gewerkt voor de VN-vluchtelingenorganisatie UNHCR. Als politica hield zij zich bezig met asiel en migratie, maar nu wilde ze voorlangere tijd op locatie kijken hoe het in de praktijk van alledag eraan toegaat. De vluchtelingen die in het kamp in Niger verblijven waar Sargentini werkte, zijn vanuit Libië daar naartoe overgeplaatst. In Niger wordt beoordeeld welk westers land hen wil opnemen.

Op 5 mei 2019 ontvingen hosts Patrick Nederkoorn & Oscar Kocken Europarlementariër Judith Sargentini. Ze vertelde hoe het is om in Brussel te werken en over het onderzoek naar de rechtsstaat van Hongarije. Tot ziens in Stadsschouwburg Utrecht!

Judith Sargentini is onlangs geplaatst tot #4 (van de 750) 'most influential Members of European Parliament’ door Politico, vooral door haar invloedrijke Hongarije rapport. In deze aflevering schuift Sargentini bij ons aan om met ons te praten over de afbreuk van de democratische rechtsstaat in Hongarije en alle gevolgen van dien! En hoe democratisch is de EU zelf? Is het een technocratische maffiabende? Een ondemocratische bureaucratie? Of valt het allemaal wel mee? Al sinds jaar en dag vraagt men, waaronder Oma Joke, zich af hoe democratisch de Europese Unie zelf is. Je hoort het allemaal in deze aflevering van de Kiesmannen.

This episode of EU Scream aired a couple of weeks ago amid expectations Europe’s conservatives would expel Prime Minister Viktor Orbán of Hungary and his Fidesz party for violating the rule of law and insulting EU leaders.Last week the European People’s Party, as the conservatives are known, agreed a mere suspension. Rather than showing contrition, Orbán immediately resumed his belligerent stance against migrants and the European Commission. Listen to this update to hear Orbán indulging in post-truth politicking so fanciful that journalists burst out laughing. It’s against this background that we are revisiting stories and analysis from three people smeared by Orban and Fidesz: the human rights activist Márta Pardavi; the European Parliamentarian Judith Sargentini; and the political scientist Péter Krekó.The smears they describe are part of an atmosphere of political and psychological warfare in Hungary and could serve as a model for other strong men and autocrats in Europe. Pardavi is co-chair of the Hungarian Helsinki Committee, a human rights group based in Budapest and among the most prominent targets of Orbán’s ire. Last year Pardavi was honoured for her courage and work by Human Rights First in New York. Krekó is a social psychologist and political scientist and executive director of Political Capital, a research institute and consultancy in Budapest. He’s the author of a book on the Hungarian far right and another on fake news and conspiracy theories. Krekó slams the European Commission for going too easy on Budapest for too long. Sargentini is a member of the European Parliament from the Netherlands who wrote a damning report last year on the erosion of democracy in Hungary. The report made Sargentini one of the prime foreign targets for Budapest’s smear campaigns. She says she can no longer visit Hungary. “Beethoven Symphony No. 9 in D minor, Op. 125” by Papalin is licensed under CC by 3.0. "Hungarian Rhapsody no. 2, S. 244-2” by Franz Liszt and played by Simone Renzi is licensed under CC by 3.0. “Airside No. 9” is played by Lara Natale.Support the show (https://euscream.com/donate/)

The regime run by Prime Minister Viktor Orbán of Hungary uses smear campaigns to feed an atmosphere of political and psychological warfare. The smears are felt far beyond Hungary and could serve as a model for other strong men and autocrats in Europe. This week we air stories and analysis from three people with direct experience of Budapest's dirty tactics: the human rights activist Márta Pardavi; the European Parliamentarian Judith Sargentini; and the political scientist Péter Krekó.Pardavi is co-chair of the Hungarian Helsinki Committee, a human rights group based in Budapest and among the most prominent targets of Orbán’s ire. Last year Pardavi was honoured for her courage and work by Human Rights First in New York.Krekó is a social psychologist and political scientist and executive director of Political Capital, a research institute and consultancy in Budapest. He’s the author of a book on the Hungarian far right and another on fake news and conspiracy theories. Krekó slams the European Commission for going too easy on Budapest for too long.Sargentini is a member of the European Parliament from the Netherlands who wrote a damning report last year on the erosion of democracy in Hungary. The report made Sargentini one of the prime foreign targets for Budapest’s smear campaigns. She says she can no longer visit Hungary.“Beethoven Symphony No. 9 in D minor, Op. 125” by Papalin is licensed under CC by 3.0. "Hungarian Rhapsody no. 2, S. 244-2” by Franz Liszt and played by Simone Renzi is licensed under CC by 3.0. “Airside No. 9” is played by Lara Natale. Support the show (https://euscream.com/donate/)

In De Balie spreekt gaan redacteuren van De Balie op zoek naar drijfveren in het leven en werk van publieke personen. Met in deze aflevering Judith Sargentini, Europarlementariër voor GroenLinks. Nog eventjes dan, want na de Europese verkiezingen in mei stapt ze uit de politiek.Programmamaker Anne-Marijn Epker spreekt met Sargentini over werken in Brussel, de storm die je ontketent als je de strijd aangaat met de Hongaarse premier Orban en waarom ze afscheid neemt van de politiek. Wat kun je wel en niet bereiken in Europa? Hoe kwam ze tot de harde conclusies dat de rechtsstaat in Hongarije afglijdt? En hoe kijkt ze terug op haar tien jaar in het Europees Parlement?

Szokás szerint évfordulókkal kezdtünk, érdekes nap a mai ezek tükrében is. Például Yma Sumac születésének évfordulója is van, egy klassz felvételt játszottunk is tőle. Aztán színes hírek következtek a világ körül, majd dr. Feledy Botond külpolitikai szakértő segítségével megnéztük, mit jelent a Sargentini-jelentés Magyarországra nézve. Aztán, a nyári viharkárok kapcsán azt kérdeztük, mit tehetnek az ingatlantulajdonosok? Lambert Gábor, Magyar Biztosítók Szövetsége Kommunikációs vezetője válaszolt. Majd, a Sargentini-jelentést követő BUX-esést elemezte Chart Máté.

Par notikumiem pasaulē: Junkera pēdējā uzruna. Par Ungāriju. Par ASV un Starptautiskās krimināltiesas attiecībām.Studijā būs Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova, Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš un žurnāla "IR" komentētājs Aivars Ozoliņš. Junkera atskaite par stāvokli ES Junkers savu pēdējo atskaiti parlamentam sāka ar to, ka nerunās par padarītajiem darbiem, jo viņa vadītajai komisijai ir vēl gads jāstrādā. Tā vietā viņš vēlējās runāt par vēl  darāmajiem darbiem. Un tādu ir ne mazums. Cīņa ar klimata pārmaiņām, bezdarbu, īpaši jauniešu vidū, ES iespējamā paplašināšanās, pastāvēšana par demokrātiju un brīvo tirdzniecību, protams, būtisks ir jautājums par migrāciju. Junkers norādīja, ka ir ne tikai labāk jāstrādā, lai atgrieztu savās dzimtenēs nelegālos imigrantus, bet arī jāveido legāli ceļi, kā cilvēkiem nokļūt Eiropā. Taču kā būtiskāko šajā jautājumā Junkers uzsvēra valstu solidaritāti un sadarbību. Kopš 2015. gada ES  ir palīdzējusi glābt vairāk nekā 690 000 cilvēku jūrā. Tomēr dalībvalstis vēl nav atradušas pareizo līdzsvaru starp atbildību, kas katrai dalībvalstij jāuzņemas savā teritorijā un solidaritāti, kas jāizrāda visiem , lai mums atkal būtu Šengenas zona bez iekšējām robežām. Es esmu iebildis un turpināšu iebilst iekšējām robežām. Ja robežas ir atjaunotas, tās ir jānoņem. Nespēja to izdarīt būtu nepieņemams solis atpakaļ šodienas un rītdienas Eiropai. Mēs nevaram turpināt ķildoties, lai katru reizi, kad ierodas jauns kuģis pie mūsu robežām, būtu jāmeklē jauns risinājums. Pagaidu solidaritāte nav pietiekami laba. Mums ir vajadzīga ilgstoša solidaritāte - šodien un uz visiem laikiem. Ne mazāk svarīgi par migrācijas jautājumu sakārtošanu ir tas, ka Junkers vēlas mainīt balsošanas kārtību ES Padomē, lai atsevišķus, taču ne visus lēmumus varētu pieņemt ar vairākumu, nevis vienbalsīgi. Šādā veidā ES daudz ātrāk spētu risināt dažādas liela mēroga problēmas. Situācija Ungārijā Trešdien Eiropas Parlaments pirmo reizi vēsturē nobalsoja par Lisabonas līguma 7. panta 1. daļas iedarbināšanu, kas var maksāt Ungārijas balsstiesības ES līmenī. Zaļo un brīvās Eiropas grupas deputātes Juditas Sargentini gatavotajā ziņojumā par stāvokli Ungārijā apgalvots, ka Viktora Orbāna valdības rīcība novedusi pie nopietnas situācijas pasliktināšanās likuma varas, demokrātijas un pamattiesību ievērošanas jomā. Dokumentā atzīts, ka Ungārijā esot nopietni apdraudēta tiesu neatkarība, runas, mediju un akadēmisko institūciju brīvība, kā arī norādīts uz korupciju valsts līmenī un vēršanos pret nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem, kā arī organizācijām, kas viņiem cenšas palīdzēt. Ungārijas valdība, gaidot debates un balsojumu Eiropas Parlamentā, izdeva savu 109 lappuses garu atbildi, kritizējot Sargentini ziņojumu, norādot, ka tas ir balstīts uz, viņuprāt, novecojušu un vienpusēju informāciju. Tāpat uzsvērts,ka uz Ungāriju nav sūtīta oficiāla delegācija, kas pārbaudītu pieejamos faktus, bet gan Sagrentini ceļojusi uz Ungāriju neoficiāli. Gan ziņojumā, gan debatēs, gan arī preses konferencē uzsvērts arī tas, ka Ungārijai nav bijusi iespēja sevi aizstāvēt ziņojuma tapšanas laikā. Šāda iespēja gan bija debašu laikā otrdien.  Orbāns aizstāvības runā norādīja, ka EP grasās sodīt nevis valdību, bet gan valsti un tautu, kā arī norādīja uz Ungārijas vēsturiskajām cīņām. „Jūs plānojat nosodīt Ungāriju, kas ir palīdzējusi veidot  Eiropas dižo  vēsturi ar smagu darbu un izlietām asinīm, kad tas bija nepieciešams. Jūs dēmonizējat Ungāriju, kas sacēlās un ņēma rokās ieročus, lai cīnītos pret pasaules lielāko armiju, padomju armiju, un lēja asinis par brīvību un demokrātiju. Un kad pienāca laiks, atvēra robežas saviem austrumvāciešu draugiem, Ungārija ir cīnījusies par brīvību un demokrātiju, un es šodien šeit stāvu un redzu, ka tie, kas apsūdz Ungāriju, ir tie, kas demokrātiju ir mantojuši, nevis personīgi riskējuši, lai iegūtu brīvību.” Komentējot pārmetumus gan par preses un akadēmisko brīvību, gan migrantu stāvokli Ungārijā,viņš norādīja, ka vēlēšanu rezultāti parāda to, ka ungāri šos soļus atbalsta. Orbāns arī norādīja, ka Ungārijas politika attiecībā pret migrantiem ir ne tikai ungāru interesēs, bet ir arī sargā Eiropu. Orbāna runa izsauca ovācijas no galēji labējā spārna. Viens no retajiem Orbāna aizstāvjiem bija ” Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas grupas līderis Naidžels Farāžs. „Orbāna kungs, paldies Dievam ir vismaz viens Eiropas valstu līderis, kas ir gatavs pastāvēt par savu viedokli, savu kultūru un savu tautu, tik ekstrēmas iebiedēšanas priekšā. Paldies Dievam, jūs esat šeit. Es domāju, ka daudziem zināma vecuma  ungāriem šis pasākums atsauc tumšas atmiņas. Jūs esat atnācis uz paraugprāvu, kur daudzi ceļas kājās, kliedz un izbauda šo naida pēcpusdienu.  (…) Orbāna kungs, jūs esat šodien apvainots, jūsu tauta šodien ir apvainota, ir laiks loģiskākiem lēmumiem- pievienojieties Brexit klubam, jums patiks!” Orbāns gan vairākas reizes uzsvēra, ka Ungārija ir un paliks daļa no ES. Jāpiemin, ka parlamenta debatēs tika norādīts ne tikai uz situāciju Ungārijā, bet arī pārkāpumiem Polijā , Rumānijā un Slovākijā. Ziņotāja Judita Sargentini atbildēja, ka Rumānija ir nākamā sarakstā un ka deputāti tuvākajā laikā arī apmeklēs Slovākiju un Maltu - sakarā ar korupcijas skandāliem un žurnālistu slepkavībām. ASV un Starptautiskā krimināltiesa. Starptautiskā Krimināltiesa ar sēdekli Hāgā ir starptautisks tribunāls, kura funkcija ir izmeklēt un sodīt personas par noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu gadījumos, kad nacionāla līmeņa tiesu vara nespēj vai nevēlas īstenot kriminālvajāšanu. 1998. gadā pieņemtos Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus šobrīd ratificējušas 123 valstis, tai skaitā Latvija. Amerikas Savienotās Valstis balsoja pret statūtu pieņemšanu, tomēr sākotnēji tos parakstīja, gan neuzsākot ratifikācijas procesu. Atzīstot Romas statūtu pamatā esošos tiesiskos principus, ASV alla˛ paudušas bažas, ka tiesas mehānismus pret amerikāņu militārpersonām u.c. starptautiskajās operācijās iesaistītajiem varētu izmantot Savienotajām Valstīm nedraudzīgi spēki. Krasi negatīva nostāja iezīmējusies kopš šī gada aprīļa, kad par prezidenta Trampa padomnieku kļuva sens Starptautiskās Krimināltiesas noliedzējs Džons Boltons. 10. septembrī ASV valdība ar viņa muti pauda, ka gadījumā, ja krimināltiesa turpinās izmeklēšanu pret amerikāņu karavīriem un izlūkdienestu darbiniekiem par viņu darbībām Afganistānas kara laikā, Trampa administrācija vērsīsies pret Starptautiskās Krimināltiesas tiesnešiem, liedzot iebraukšanu valstī, arestējot viņu aktīvus ASV un pat uzsākot pret viņiem tiesvedību. Boltons deklarēja: „Mēs nesadarbosimies ar SKT. Mēs nesniegsim atbalstu SKT. Mēs nepievienosimies SKT. Mēs ļausim SKT nomirt vienatnē. Galu galā, mums SKT, patiesībā, jau ir mirusi.”

Het Bos van Wallers heeft in natte condities geen plaats in Parijs-Roubaix, Lars Boom wordt de volgende en het wordt hoog tijd dat de Ronde van Drenthe haar eigen provincie eer aan doet. In deze zesde aflevering van Cassette bespreekt Martijn Sargentini de kasseien van Parijs-Roubaix en de Nederlanders in haar bloedmooie geschiedenis. Maar ook in Nederland liggen pareltjes. Die zijn volgens Martijn zo mooi dat hij er een boek over schreef met de treffende titel 'Koersen over kasseien en kiezelstenen in Nederland'.

Ultima giornata da Pesaro con ancora tanto cinema: con noi Fabiana Sargentini e Giulio Brogi, rispettivamente regista e attore di "Non lo so ancora", opera prima in concorso al Festival. Adriano Aprà invece è protagonista domani, insieme a Bruno Torri, della tavola rotonda Fuori Norma. La rivista di cinema torinese Freaks dedica il prossimo numero alle donne del grande schermo: ce ne parla Roberto Melle. Attesa la recensione di Efisio Mulas del film in sala "Blood", di Nick Murphy.