Podcasts about pasaul

  • 124PODCASTS
  • 600EPISODES
  • 44mAVG DURATION
  • 1WEEKLY EPISODE
  • Jul 26, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about pasaul

Show all podcasts related to pasaul

Latest podcast episodes about pasaul

Gamta – visų namai
Zarasų pažintiniais takais - į gyvą gamtos pasaulį

Gamta – visų namai

Play Episode Listen Later Jul 26, 2025 28:01


Zarasų pažintiniai takai – tai ne tik keliai per miškus ar pievas. Kiekvienas vingis veda pro tylų ežero krantą, o gal per šlapią samanų taką. Kaip pamatyti gamtą, kaip ją išgirsti, pajusti, net užuosti, pasakoja Gražutės reginionio parko darbuotojas, gidas Leonas Sadauskas.Šiandien - Šv.Ona! Smagu, kad vasaros šventės sutampa ir su daugeliu gamtai svarbių dalykų.Apie gamtinius vietovardžius.Ved.Selemonas Paltanavičius ir Alvyda Bajarūnaitė

gra ved ona apie kaip pasaul zaras kiekvienas gamtos smagu selemonas paltanavi alvyda bajar
Skrieja kamuolys
„Skrieja kamuolys“ - apie karą „Žalgiryje“: Vilma su Volodia prieš fanus ir visą pasaulį

Skrieja kamuolys

Play Episode Listen Later Jul 22, 2025 126:00


Savaitinėje 15min laidoje „Skrieja kamuolys“ šią savaitę kalbama apie Vilniaus „Žalgirį“ krečiančią krizę ir analizuojamos jos priežastys ir pasekmės. Taip pat aptariami A lygos einamieji reikalai bei Europos moterų futbolo čempionato finišas. Komanda – 15min žurnalistas Marius Bagdonas bei „Go3“ komentatoriai Karolis Dudėnas ir Rytis Vyšniauskas. 00:00 Intro ir Ryčio sugrįžimas 00:53 Viešas nusiskundimas ir kreipimasis į Vilniaus merą 03:51 LRT palyginimas su BBC 12:15 Vilniaus „Žalgirio“ fiasko Maltoje 23:26 Airišką meistriškumo pamoką sugėręs„Hegelmann” ir iš Kalmukijos padvelkęs nemalonus kvapelis 34:10 Užtikrintas „Kauno Žalgirio“ žygis per Velso medkirčius ir KONKURSAS 42:00 Gaisras Vilniaus „Žalgiryje“: Vilma ir Čeburinas – prieš fanus 01:23:18 Degančią kėdę pajutęs „Panevėžio“ šefas ir nuskriausti „Šiauliai“ 01:28:00 Ilgoje žolėje užklimpusi „Sūduva“ ir per Vilniaus klubus einantis Novikovas 01:31:08 Kiti A lygos mačai 01:33:14 Moterų Europos čempionato apžvalga 01:54:50 Esminiai transferų judesiai Europos klubuose

Kolnasāta
Suprātkys Rozentovā (divys dalis)

Kolnasāta

Play Episode Listen Later Jul 19, 2025 49:35


Rozentova ir cīms natuoli nu Maltys Rēzeknis nūvodā. Ite jau par gobolu radzama 18. g. s. caltuo kūka Rozentovys katuoļu bazneica. Ap tū laiku ite bejuse ari Rozentovys muiža. Koč i nu muižys niu ir palykuse tik vīta, bet aizviņ ir dzeiva Rozentovys muižys pasauļa slave par muižinīku Bogomolecu muižā īreikuotū pīnuotovu 1897. godā. Muižā gatavejuši pīnu, kriejumu, vysaidus sīrus, produkceju jau tymā laikā pasteriziejuši, deļtam varēja iļgi uzglobuot i eksportēt iz daudzom pasauļa vaļstim. Londonā 1903. godā Rozentovys pīnuotovys produkceja sajāmuse zalta medaļu. Maltys muzejā niu ir originaluos etiketis i pīna butelis ar uzrokstu „Rozentovo”. Turpynojūt tradiceju braukt „Suprātkuos” aba iz vakariešonu, itūreiz gastejom Rēzeknis nūvoda Rozentovā, i ar vītejim ļaudim runojam par viesturi, dzeivi i volūdu. Rozentovīši nanūraun vuordim golūtnis, par pīmāru, kai Feimaņūs, Rozentovā runoj pylnim vuordim. Vītejī rozentovīši – muokslineica-grafike i Maltys viesturis muzeja kruojuma golbuotuoja Jana Indričāne, Maltys muzeja vadeituoja Silvija Pīgožne, socialuo darbineica Iveta Novika, rūtkaļs i rūtkaļu studejis „Dzeļi” izveiduotuojs i vadeituojs Rihards Ciblis, piertnīki Nellija Kiščenko i Andris Kiščenko, kurs ir ari profesionaluo pyušamū instrumentu orkestra „Rēzekne” daleibnīks i VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknis nūdalis vadeituojs – sasapuļciejuši aiz bazneicys duorza, sātys lapinē pi Kiščenko saimis. Nellija Kiščenko stuosta, ka „Bazneicys svieteiba īt caur deveņom sīnom, ka bazneicā svietej, tod nūsvietej vysus myusu gostus.” Sovpus Silvija Pīgožne zyna stuosteit vaira par ituos puses muižinīkim. „Pasaulī īvārojami cylvāki beja tamā dzymtā. Andžejs Bogomolecs, kurs ir dzims Rozentovys muižā, beja iz jahtys puorpeļdiejs Atlantejis okeanu i jis ir Pūlejā nacionalais varūņs.”  

Kā labāk dzīvot
Nieru vēzis: kā laikus pamanīt slimību un kā to uzveikt?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jul 17, 2025 48:58


Nieru vēzis ir viena no tām onkoloģiskajām saslimšanām, kas skar gan sievietes, gan vīriešus, tomēr biežāk tā skar kungus. Tomēr ir labas ziņas - ja nieru vēzi atklāj agrīni, ārstēšana ir ļoti sekmīga. Kā laikus pamanīt slimību un kā to uzveikt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite Ārija Brīze, RAKUS urologs, Latvijas Urologu asociācijas viceprezidents Juris Jansons un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Kārlis Mičulis. "Kopš ienāca mērķterapija nieru vēža šūnu vēža ārstēšanā, pacienti reaģē uz terapiju un ir pacienti, kas ar izplatītu nieru vēzi ārstējas jau 10 gadus. Pasaulē uzstādījums ir tāds, ka nieru vēzis kā daudzas citas slimības ir pārvēršams par hronisku slimību, kas ir ilgstoši un veiksmīgi ārstējama," sarunā norāda Ārija Brīze. Nieru vēzis atņem dzīvības, ārsti mudina laicīgi un regulāri veikt pārbaudes, lai konstatētu izmaiņas un veiksmīgāk atklātu onkoloģiskās saslimšanas un ārstētu, kad tas nepieciešams.  "Globāli - saslimstība pieaug, bet nāves gadījumi pakāpeniski samazinās, tas ir pateicoties tam, ka cilvēki laicīgi vēršas pie ģimenes ārsta, veic izmeklējumus, dara standarta izmeklējumus - asins analīzes, vēdera dobuma sonogrāfija, slimības tiek laicīgi atrastas un ārstētas. Ir labs iznākums," norāda Juris Jansons. Riska faktori nieru vēzim ir augsts asinsspiediens, aptaukošanās un smēķēšana.

Pa ceļam ar Klasiku
Komponiste Dobrinka Tabakova: Ir brīnišķīgi ienirt akordeona pasaulē

Pa ceļam ar Klasiku

Play Episode Listen Later Jul 17, 2025 22:21


18. jūlijā Jūrmalas festivālā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu uzstāsies akordeoniste Ksenija Sidorova. Programmā izskanēs Antonīna Dvoržāka Astotā simfonija, Otorīni Respīgi "Romas strūklakas", kā arī bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas Akordeona koncerta pirmatskaņojums Latvijā. Koncerts akordeonam un orķestrim, kas veltīts Ksenijai Sidorovai, pirmatskaņojumu piedzīvoja 2025. gada maijā Štutgartes Liederhalle ar Štutgartes Filharmonijas orķestri un diriģentu Mihalu Nesteroviču, jūnijā tas izskanēja arī Sofijas filharmoniskā orķestra sezonas noslēguma koncertā. Sarunā ar komponisti Dobrinku Tabakovu uzzinām, ka akordeonam viņa rakstījusi visu mūžu, bet šis ir pirmais akordeona skaņdarbs viņas daiļradē. Komponiste atzīst, ka akordeona mehāniskajā dabā viņa atrod arī cilvēcisko, jo instruments skan tā, it kā elpotu. Vai Koncerta izstrādes procesā atklājāt ko tādu par akordeonu, ko iepriekš nezinājāt? Varbūt nebijāt iedomājusies, ka uz akordeona var nospēlēt konkrētu paņēmienu, ka tam ir kāda noteikta īpatnība… Vai varat pastāstīt par saviem iespaidiem, šo Koncertu komponējot? Akordeons ir ļoti daudzpusīgs, un es vēl joprojām to apgūstu. Šī Koncerta radīšana bija kā atvērtas durvis, un jūtu, ka tas ir atvēris vēl vairāk durvju. Akordeons ir arī ļoti sarežģīts instruments – kā pārnēsājamas ērģeles ar visiem reģistriem, krāsām un iespējām. Es arī nezināju, ka akordeona dažādiem reģistriem katram ir savas īpatnības, kas atšķiras dažādiem instrumenta modeļiem. Piemēram, ja gribat veikt nelielu glissando, tas uz viena instrumenta var būt daudz vienkāršāk nekā uz cita. Ja vēlaties radīt darbu, ko varētu spēlēt visi akordeonisti, neatkarīgi no viņu instrumenta modeļa, jums jāņem vērā šīs īpatnības. Ievēroju, ka runājot jūs veicāt kustību ar roku tā, it kā spēlētu akordeonu – vai pati šo instrumentu arī izmēģinājāt? Man ir draugs Londonā, kuram ir akordeons, un tas ir tik smags! Vairāk kā 20 kilogramu. Ksenija man teica, ka viņai vienmēr ir jāceļo ar šo instrumentu, līdz ar to viņai ir jābūt labā fiziskā sagatavotībā. Es savā Koncertā iekļāvu ļoti daudz “bellow shakes” jeb plēšu kustināšanu, kad rokas kustas ļoti ātri un plēšu vidus vibrē. Būtībā šis paņēmiens ir kā treniņš sporta zālē, un viņai bija jāsagatavojas, lai izturētu šo tehnisko darbu. Jā, tas tiešām ir sarežģīts instruments. Šo Koncertu radījāt īpaši Ksenija Sidorovai. Cik daudz sadarbojāties ar viņu vai citiem akordeonistiem šī darba tapšanas laikā? Vai “dzirdējāt” šo instrumentu savā prātā? Kāds bija process? Jā, tas pārsvarā bija instruments pats par sevi, kā arī iztēlojoties Kseniju uz skatuves. Arī tāpēc, ka viņa ir trīs bērnu mamma, vienmēr ceļā… Viņai ir tik daudz darāmā. Mūsu sadarbība lielākoties notika pēc tam, kad Koncerts jau bija uzrakstīts. Tad viņai bija materiāls, un viņa ieteica dažas izmaiņas – piemēram, šī frāze labāk skanētu citā reģistrā uz viņas instrumenta, vai šī krāsa būtu labs papildinājums. Tātad bija daži viņas ierosinājumi, bet tikai pēc tam, kad darbs jau bija sarakstīts. Pirms tam pārsvarā bija vienkārši viņas klausīšanās. Es Kseniju pazīstu jau 15 gadus, tāpēc zinu viņas skanējumu, viņas klātbūtni uz skatuves. Un vispār, tas ir brīnišķīgi – vienkārši ienirt akordeona pasaulē, atklāt tādus darbus kā Berio "Sekvenci" akordeonam un visu pārējo, pilnībā iegremdēties šajā mūzikā, un tad aizvērt durvis un iztēloties pašai sava skaņdarba tēlu. Kāda jums ir bjusi pieredze ar akordeonu līdz šim? Vai jau bijāt tam komponējusi? Jā, jā. Viens no maniem agrākajiem studiju laika darbiem bija ar nosaukumu “Akordeons”, bet tajā vispār nebija akordeona. Tas bija rakstīts tādam pašam sastāvam kā Edgara Varēzes Oktets. Ideja bija radīt skaņdarbu par kaut ko, kas līdzinātos dzīvai mašīnai. Tātad instrumenti veido tādu kā salauztas mašīnas efektu – tā, it kā kaut kas ir saplīsis, ieklemmējies un tad tas atkārtojas, atkārtojas, atkārtojas… un tad turpinās. Pēc tam ir ļoti liriska daļa. Man kaut kā vienmēr prātā bija akordeons, par dzīvu mašīnu domājot. Tad man ir Stīgu trio “Insight”, kurā piedalās čelliste Kristīne Blaumane, viņa bija arī Trio pirmatskaņotāja. Te ideja bija radīt akordeona skanējumu ar stīgu instrumentiem. Tātad jau agrīnie darbi kaut kā atspoguļo manu fascināciju ar šo instrumentu. Bet es nekad nebiju rakstījusi akordeonam tiešā veidā. Pirmo reizi to izmantoju aranžijā, ko veidoju ar nosaukumu “Frozen River Flows”, kas sākotnēji bija rakstīts vibrofonam, krotālēm un obojai. Pēc tam to aranžēju kontrabasam, akordeonam un vijolei. Tātad tā bija pirmā reize, kad es faktiski izmantoju akordeonu skaņdarbā, bet tā vēl nebija īsta rakstīšana tieši šim instrumentam – neiedziļinoties tā tehniskajās īpatnībās. Šis Akordeona koncerts ir pirmais īstais skaņdarbs, ko esmu rakstījusi, veicot patiešām dziļu instrumenta izpēti. Interesanti, ka jums ir tik plaša vēsture ar akordeonu. No kurienes, jūsuprāt, tas nāk? Tā vien šķiet, ka zemapziņā šis instruments jūs ir pavadījis visus šos gadus. Man ļoti patīk rakstīt stīgu instrumentiem. Galvenā priekšrocība, rakstot stīgām, ir tā, ka nav jādomā, kur viņi elpo. Arī ar akordeonu ir kaut kas līdzīgs – skaņa ir līdzīga pūšaminstrumentiem, bet nav jādomā par to, kurās vietās mūziķim jāieelpo. Esmu dzimusi Bulgārijā, kur akordeons ir daļa no mūsu tautas tradīcijas. To var dzirdēt uz ielas, televīzijā – tas vienmēr man bija kaut kur fonā. Atceros, ka man vienmēr likās, ka akordeons izskatās pēc rakstāmmašīnas. Pēc ļoti dīvainas mašīnas. Tāpēc mašīnas un akordeona jēdzieni man vienmēr ir bijuši kaut kā saistīti. Plašāk - audioierakstā.  

10–12
Su dvejų metų dukra aplink pasaulį: menininkų Libermanų kelionės istorija

10–12

Play Episode Listen Later Jul 7, 2025 15:37


Aplink pasaulį per 80 dienų. Tai ne tik rašytojo Žiulio Verno nuotykių romano pavadinimas, bet ir tikra šeimos kelionės istorija. Marija ir Markas Libermanai – šiuolaikinio cirko kūrėjai, kurie su dvejų metų dukra Ula išsikėlė tikslą – apskrieti pasaulį. Kelionės metu jie įveikė 44 tūkstančius kilometrų. Apie kelionės planavimą ir įspūdžius šeimą kalbina Anastasija Marčenkaitė.

Zināmais nezināmajā
Kā domāt lēnām par matemātiku, ķīmiju un novecošanu?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jun 16, 2025 49:02


Nedēļas nogalē ikgadējais sarunu festivāls "Lampa" un arī šogad turpinām intervēt pētniekus, kuri uzstāsies festivālā, lai stāstītu, kā domāt par dažādiem jautājumiem lēnām. Kāpēc nesteidzīga domāšana ir tik būtiska dažādās zinātnes jomās un ne tikai un kāpēc domāt par matemātiku, ķīmiju un novecošanu ir aizraujoši? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas matemātiķis ar specializāciju topoloģijā Jānis Lazovskis, RSU vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa. Sarunaspar domāšanas procesiem, kuriem pakļauti cilvēki zinātnē, iesākam ar Jāni Ruško - ķīmiķi, kurš festivālā “Lampa” runās par lēno domāšanu saistībā ar pārtikas drošības riskiem. Pētnieks ir pārliecināts, ka jautājumos ir jāiedziļinās, tie jāaplūko no vairākiem rakursiem, bet pie publikāciju lasīšanas un rakstīšanas vēlams atgriezties vairākos piegājienos. Domāt lēni var par matemātikas formulām, par vecumu un arī par pārtikas drošību un risku novērtējumu. “Domā lēni par riskiem” - šī būs viena no sarunām šī gada festivālā “Lampa” uz Pasaulē mazākās skatuves. Savas izklāsta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Jānis Ruško. Vispārīgi runājot, risku novērtēšana ir process, kurā, balstoties zinātniskos datos, tiek izvērtēts, vai un cik lielā mērā kāda viela, produkts vai vides faktors var negatīvi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi. Jānis Ruško norāda, ka risku analīze ir starpdisciplināra, tāpēc arī institūta komandā ir gan ķīmiķi kā viņš pats, gan arī veterinārmedicīnas pārstāvji, biologi un citi speciālisti. Arī 2024. gadā pirms sarunu festivāla "Lampa" sarunājamies par lēno domašanu.

Opus pokalbis
Ir gylis, ir ironija: debiutiniu minialbumu „Morėsakys“ reaguoja į neramų pasaulį

Opus pokalbis

Play Episode Listen Later Jun 4, 2025 59:56


2024-aisiais konkurse „LRT OPUS talentas“ triumfavusi grupė „Morėsakys“ vasarą pradeda su debiutinio minialbumo „Bet Ramūs Laikai Nesitęs Amžinai“ leidyba. Puikus studijinis įrašas, kuris nesivaiko pirmtako – paminėtą pergalę atnešusio darbo „Naujininkai“ – skambesio, kuriame dera ir gylis, ir sveika ironija. Jis, kaip pasakoja ketvertas, bent dalinai yra reakcija į neramų pasaulį.Apie kylančios grupės realijas, minialbumo sukūrimo aplinkybes, ateities planus LRT OPUS studijoje – grupės „Morėsakys“ nariai: Ilja Bakševičiūtė, Veronika Gorbunova ir Mantas Vaišvila.Kalbino Kristupas Naraškevičius.

Radio Marija Latvija
Saruna ar Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas pasaulē arhibīskapu | Labās ziņas | RML S10E108 | Arhibīskaps Kārlis Žolts | Pr. Jānis Meļņikovs | 30.05.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later May 30, 2025 46:02


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Krustpunktā
Krustpunktā: Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 20, 2025


Cenas pārtikai Latvijā gada laikā ir pieaugušas par 7,3%, tikmēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. To, ka iemesli straujajam pārtikas cenu pieaugumam jāmeklē arī ārpus globālajām tendencēm, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā atzina Latvijas Bankas prezidents. Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē un kas notiek ar Ekonomikas ministrijas rosināto pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš un Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later May 20, 2025 53:32


Cenas pārtikai Latvijā gada laikā ir pieaugušas par 7,3%, tikmēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6%. To, ka iemesli straujajam pārtikas cenu pieaugumam jāmeklē arī ārpus globālajām tendencēm, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā atzina Latvijas Bankas prezidents. Kādēļ Latvijā pārtikas cenu kāpums ir straujāks, nekā citur pasaulē un kas notiek ar Ekonomikas ministrijas rosināto pārtikas cenu mazināšanas pasākumiem? Krustpunktā diskutē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš un Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.  

Ryto allegro
Poezijos pavasario laureatas Nastaravičius: poezija – būdas intensyviai išgyventi pasaulį

Ryto allegro

Play Episode Listen Later May 19, 2025 113:33


Susipažįstame su spaudos publikacijomis kultūros tema.Pasaulio kultūros įvykių apžvalga.Prasideda festivalis „Žemaitių deinas Plungei“.Fotografas Andrius Mažeika keliaudamas po Lietuvą fotoparodoje pasakoja apie pabėgėlių iš Vakarų Sacharos gyvenimą.Kaune visą savaitę vyks meno ir kultūros festivalis „VDU kultūros dienos“.61-ojo „Poezijos pavasario“ laureatu paskelbtas rašytojas Mindaugas Nastaravičius.Lietuvos paviljonas EXPO 2025 parodoje po to, kai iš jo dingo oficialus parodos talismanas Myaku-Myaku sulaukė ypatingo dėmesio Japonijos visuomenėje.Žagarėje baigėsi 4 dienas trukęs 5-asis Fringe (Frindž) festivalis.Nicoletta Verna romanas „Stiklo dienos“ laimėjo Europos literatūros premiją.Domanto Razausko muzikinės naujienos.Ved. Marius Eidukonis

Radio Marija Latvija
Žurnalists - karstie punkti pasaulē | Labās ziņas | RML S10E0103 | Sandis Semjonovs | Silvija Greste | 15.05.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later May 15, 2025 36:46


Žurnalists - karstie punkti pasaulē, viesis -Sandijs Semjonovs, radījums “Labās ziņas”, par kino- žurnālista. darbu Āfrikā, Brazilijā un citviet , arī kara zonās! darbu Āfrikā.

Kultūras Rondo
Klejojums pa pasaulēm Miervalda Poļa izstādē. Tās centrā ceļojumu piezīmes laikā un telpā

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later May 9, 2025 22:28


No 9. maija Ola Foundation aplūkojama Miervalža Poļa izstāde "Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi". Izstādes centrā ir mākslinieka ceļojumu piezīmes laikā un telpā – starp senas kultūras drupām, klejojumiem Venēcijā, Amerikā un svešās gleznās. Kultūras rondo studijā par Miervaldi Poli un izstādi iztaujāsim kuratores Unu Meisteri un Daigu Rudzāti. Miervaldis Polis ir viens no spilgtākajiem, noslēpumainākajiem un asprātīgākajiem Latvijas māksliniekiem. Gleznotājs, kurš ne tikai rada tēlus – viņš dzīvo tajos. Šī izstāde ir kā klejojums pa pasaulēm, kur Polim viss ir iespējams. Viņu var sastapt antīkās drupās un Venēcijas kanālos, Žaka Luija Davida “Marata nāvē” vai sveicinot Napoleonu Alpu virsotnēs. Viņš mākslu nevis izrāda – viņš to izdzīvo. “Egocentriķis – tā ir ironija par cilvēcisko dabu,” saka mākslinieks. Un tieši ar šo ironiju, precizitāti un kaisli Miervaldis Polis ir atstājis neizdzēšamu nospiedumu Latvijas mākslā, kļūstot par dzīvu leģendu, kurš savieno klasisko ar laikmetīgo, vēsturisko ar personīgo. Izstādē eksponēti darbi no Jāņa Zuzāna, Gunta Belēviča un Ainara Gulbja kolekcijas. Izstādes arhitekts ir Martins Vizbulis, bet grafisko dizainu veidojis Krišs Salmanis.

Kultūras Rondo
Sagatavoto klavieru spēles meistars Hauschka spoži uzmirdzējis arī filmu mūzikas pasaulē

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Apr 25, 2025 19:58


Kultūras rondo tiekamies ar sagatavoto klavieru spēles meistaru, komponistu un Amerikas Kinoakadēmijas balvas "Oskars" ieguvēju Folkeru Bertelmanu jeb Hauschku no Vācijas. Savos koncertos viņš nekad iepriekš nesagatavo programmu, bet improvizē atkarībā no koncerta vietas un konkrēto klavieru personības. „Tas liek justies mazliet kā uz klints malas, bet vienlaikus ļauj būt ļoti klātesošam,” saka vācu mūziķis un sagatavoto klavieru meistars Hauschka, kurš 30. aprīlī uzstāsies ar koncertu "Hanzas peronā" Rīgā. Hauschka ir viņa skatuves vārds, bet pēdējā desmitgadē viņš spoži uzmirdzējis arī filmu mūzikas pasaulē ar savu īsto vārdu Folkers Bertelmans (Volker Bertelmann). Par mūziku filmai „Lauva” viņš saņēma savu pirmo "Oskara" nomināciju, bet dažus gadus vēlāk tika arī pie "Oskara" statuetes par darbu pie filmas „Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Šogad viņš “Oskaram” bija nominēts trešo reizi – par mūziku Edvarda Bergera filmai “Konklāvs”, kas ieguvusi jaunu aktualitāti līdz ar gaidāmajām Romas pāvesta vēlēšanām. Šī intervija gan tika ierakstīta, pirms pasauli pāršalca ziņas par pāvesta Franciska aiziešanu mūžībā.

Krustpunktā
Krustpunktā: Kā Trampa izsludinātie tarifi ietekmēs ekonomiku pasaulē?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Apr 9, 2025


Pagājušājā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja muitas tarifus gandrīz visām ārvalstīm. Kā šie tarifi īstermiņā un ilgtermiņā ietekmēs globālo un atsevišķu valstu ekonomikas? Analizē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis, SSE Riga profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns un "Swedbank" galvena ekonomiste Līva Zorgenfreija. Jādomā, nav taču tā, ka Donalds Tramps ir vienkārši sajucis prātā un nesaprot, ko dara, īpaši, ja mēs runājam par ekonomiku vai finansēm. Tomēr biznesa cilvēks, acīmredzot ar savu komandu ir veicis zināmus aprēķinus, kas notiks jeb kam ir jānotiek, ASV ieviešot tādu muitas tarifus praktiski ar visu pasauli. Tajā pašā laikā, protams, pasaulē vispār nekad neko nevar prognozēt ar pilnu pārliecību, jo ir pārāk daudz nezināmā. Visa mūsu rīcība, mūsu izvēles, kaut arī prognozējamas, tomēr ir spontānas. Vai Trampam izdosies panākt to, ko viņš grib? Arī raidījumā gribam modelēt tālākos notikumus tikai no sava skatupunkta, jo viena lieta, kā visu saredz ASV prezidents, otra lieta - kā tas izskatās ar citu cilvēku, ne mazāk zinošu un gudru cilvēku, acīm. Uz diskusiju esam aicinājuši vairākus cilvēkus, kas orientējas ekonomikā un finansēs.

Krustpunktā
Krustpunktā: Kā Trampa izsludinātie tarifi ietekmēs ekonomiku pasaulē?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Apr 9, 2025 53:25


Pagājušājā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps izsludināja muitas tarifus gandrīz visām ārvalstīm. Kā šie tarifi īstermiņā un ilgtermiņā ietekmēs globālo un atsevišķu valstu ekonomikas? Analizē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis, SSE Riga profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka, Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns un "Swedbank" galvena ekonomiste Līva Zorgenfreija. Jādomā, nav taču tā, ka Donalds Tramps ir vienkārši sajucis prātā un nesaprot, ko dara, īpaši, ja mēs runājam par ekonomiku vai finansēm. Tomēr biznesa cilvēks, acīmredzot ar savu komandu ir veicis zināmus aprēķinus, kas notiks jeb kam ir jānotiek, ASV ieviešot tādu muitas tarifus praktiski ar visu pasauli. Tajā pašā laikā, protams, pasaulē vispār nekad neko nevar prognozēt ar pilnu pārliecību, jo ir pārāk daudz nezināmā. Visa mūsu rīcība, mūsu izvēles, kaut arī prognozējamas, tomēr ir spontānas. Vai Trampam izdosies panākt to, ko viņš grib? Arī raidījumā gribam modelēt tālākos notikumus tikai no sava skatupunkta, jo viena lieta, kā visu saredz ASV prezidents, otra lieta - kā tas izskatās ar citu cilvēku, ne mazāk zinošu un gudru cilvēku, acīm. Uz diskusiju esam aicinājuši vairākus cilvēkus, kas orientējas ekonomikā un finansēs.

Pārāk svaigs
Smieklīgākais TikTokeris pasaulē - Roberts Silavs

Pārāk svaigs

Play Episode Listen Later Apr 8, 2025 55:40


Iečeko jauno mājaslapu:https://creators.lvPodkāsts tapis pateicoties lieliskai draudzībai ar Caffeine Latvija.Paldies Samantai Gozei par tehnisko atbalstu.

Kultūras Rondo
Ielūkoties kino pasaulē caur simbiozes prizmu - īsfilmu festivāls "2Annas"

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Apr 1, 2025 22:24


Cik nozīmīga ir dažādu sabiedrības grupu un mākslas formu mijiedarbība un kā kino māksla aplūko to no jauniem skatu punktiem, Kultūras rondo studijā pārrunājam ar Rīgas Starptautiskā īsfilmu festivāla "2Annas" veidotajiem. Vērtē kino kritiķe Dace Čaure un pētniece, kuratore un režisore Astra Zoldnere. No 4. līdz 10. aprīlim Rīgā jau 29. reizi norisināsies starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas", kas šogad skatītājiem piedāvās kino pasaulē ielūkoties caur simbiozes prizmu. Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā kino māksla mijiedarbojas ar sabiedrību, vidi un citām mākslas disciplīnām, radot jaunus kultūras dialogus un mākslinieciskus risinājumus. Festivāla rīkotāji apmeklētājiem sola ne tikai pārsteidzošu kino pieredzi, bet arī virkni pasākumu, kuros varēs iesaistīties gan skatītāji, gan kino industrijas pārstāvji un eksperti.

LTV Ziņu dienests
"Viens pret vienu" - filozofe Maija Kūle

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Apr 1, 2025 45:20


Šonedēļ raidījumā #1pret1 par to, kas notiek šodien un, kas mainās Eiropā un Pasaulē, saruna ar ar filozofi Maiju Kūli.

Tuzinas
Kino mokslininkė Natalija Arlauskaitė: yra labai nedaug filmų, kurie pakeitė pasaulį

Tuzinas

Play Episode Listen Later Mar 31, 2025 46:02


Turbūt žinote tą akimirką, kuomet po kino filmo peržiūros atrodo, lyg pasaulis nuo šiol nebus toks pats, o emocijos kunkuliuoja ašarų sriuboje. Kaip kinas keičia požiūrį ir formuoja stereotipus?Savo patirtimis, istorijomis ir filmais dalinasi kino tyrinėtoja, Vilniaus universiteto Tarptautinių santykiu ir politikos mokslų instituto prof. Natalija Arlauskaitė.Ved. Ignas Klėjus

Krustpunktā
Krustpunktā: Kāda nākotne gaida Rietumus, vērojot Trampa politiskās aktivitātes

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Mar 26, 2025


Tas, ka Donalda Trampa otrās prezidentūras laiks nebūs vienkāršs, bija zināms jau pirms vēlēšanām, tomēr tādus Savienoto Valstu ārpolitikas un arī iekšpolitiskos manevrus, kādus kā redzam tagad un to ietekmi, šķiet, prognozēja retais. Kāda nākotne gaida Rietumus, vai esam demokrātijas globāla sabrukuma priekšā? Krustpunktā analizē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, biroja "Cobalt" partneris Lauris Liepa. Pasaulē viss plūst un mainās, un kurš gan to vēl labāk zina kā vēstures pētnieki? Bet tajā pašā laikā šķiet, ka cilvēkam nav viegli piemēroties visām pārmaiņām. Pēdējā laikā Krustpunktā studijā viesi bieži atkārto domu, kas mums pārņem arvien vairāk, proti, ka mēs un vispār visa Rietumu pasaule tagad saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas tai sen nav bijuši. Tā gan esam teikuši ne vienā vien krīzē. Kad sākās lielais migrācijas vilnis, tā sacījām. Kad pasauli pārņēma Covid pandēmija, teicām - cik sen tā nav tas bijis. Tad, protams, Krievijas karš visu satricināja vēl vairāk. Tagad, lūkojoties uz Donalda Trampa plosīšanos - solījumiem anektēt Grenlandi, pakļaut Kanādu un vispār padarīt Ameriku savā izpratnē par varenu lielvaru, daudzi patiešām nesaprot, kur mēs virzāmies, kas notiek ar Rietumu demokrātiju, tās lielajām vērtībām? Kā tas izdzīvos, kas jādara, lai tās nepazaudētu? Tajā laikā, kad lielvaras pārņem vēlme savu negausību realizēt, lai cik dārgi tas kādiem arī maksātu, šādi globāli un fundamentāli jautājumi rodas cilvēku prātos, un mēs tos uzdodam savos sociālajos kontos, meklējot atbildes. Jautājums: vai atbildes vispār ir? 

Krustpunktā
Krustpunktā: Kāda nākotne gaida Rietumus, vērojot Trampa politiskās aktivitātes

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Mar 26, 2025 54:13


Tas, ka Donalda Trampa otrās prezidentūras laiks nebūs vienkāršs, bija zināms jau pirms vēlēšanām, tomēr tādus Savienoto Valstu ārpolitikas un arī iekšpolitiskos manevrus, kādus kā redzam tagad un to ietekmi, šķiet, prognozēja retais. Kāda nākotne gaida Rietumus, vai esam demokrātijas globāla sabrukuma priekšā? Krustpunktā analizē Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela un Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, biroja "Cobalt" partneris Lauris Liepa. Pasaulē viss plūst un mainās, un kurš gan to vēl labāk zina kā vēstures pētnieki? Bet tajā pašā laikā šķiet, ka cilvēkam nav viegli piemēroties visām pārmaiņām. Pēdējā laikā Krustpunktā studijā viesi bieži atkārto domu, kas mums pārņem arvien vairāk, proti, ka mēs un vispār visa Rietumu pasaule tagad saskaras ar tādiem izaicinājumiem, kas tai sen nav bijuši. Tā gan esam teikuši ne vienā vien krīzē. Kad sākās lielais migrācijas vilnis, tā sacījām. Kad pasauli pārņēma Covid pandēmija, teicām - cik sen tā nav tas bijis. Tad, protams, Krievijas karš visu satricināja vēl vairāk. Tagad, lūkojoties uz Donalda Trampa plosīšanos - solījumiem anektēt Grenlandi, pakļaut Kanādu un vispār padarīt Ameriku savā izpratnē par varenu lielvaru, daudzi patiešām nesaprot, kur mēs virzāmies, kas notiek ar Rietumu demokrātiju, tās lielajām vērtībām? Kā tas izdzīvos, kas jādara, lai tās nepazaudētu? Tajā laikā, kad lielvaras pārņem vēlme savu negausību realizēt, lai cik dārgi tas kādiem arī maksātu, šādi globāli un fundamentāli jautājumi rodas cilvēku prātos, un mēs tos uzdodam savos sociālajos kontos, meklējot atbildes. Jautājums: vai atbildes vispār ir? 

Zināmais nezināmajā
Jaunākie pētījumi par vikingu sabiedrību Latvijā un pasaulē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 24, 2025 49:12


Mūsdienu populārajā kultūrā vikingi attēloti kā skarbi karotāji un laupītāji, bet arheoloģiskajā izpētē gan Skandināvijā, gan Latvijā atklājas cita aina, tostarp, arī atspēkoti mīti par sieviešu lomu vikingu sabiedrībā. Ko par šiem jūras braucējiem atklājuši arheologi Latvijā un pasaulē? Šis gads arheologiem Lielbritānijā atnesis lielus panākumus: saskaņā ar viņu teikto izdevies atklāt līdz šim lielāko zināmo vikingu celtni Lielbritānijā. Bet britu arheologi nav vienīgie, kuriem uzdodas atklāt ko jaunu un pārsteidzošu par slavenajiem un arī leģendām apvītajiem vikingiem.  Arī pētniekiem no Latvijas ir izdevies atklāt ko jaunu un interesanti šajā jomā. Kā vairāki populārās kultūras mīti viegli atspēkojami ar mūsdienu arheologu instrumentiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Gerhards un arheoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Elīna Pētersone-Gordina. "Vikingi asociējas ar skarba izskata skandināvu vīriem, kuri laupīja dedzināja un aiz sevis atstāja iznīcību 9. -11. gadsimtā Eiropā. Jāsaka, ka tas ir ļoti vienkāršots pieņēmums no 21. gadsimta skatupunkta. Vārds vikings nenozīmē kādu konkrētu etnisku vai konkrētu piederību. Par vikingiem sevi dēvē paši skandināvi, citviet Eiropā viņus pazina ar cita veida apzīmējumu, franku zemēs tie bija normāņi, Krievzemē - varjagi," norāda Guntis Gerhards. Vai Latvijā vispār ir vikingu laikmets, jo periodizācijā šāds laiks neparādās? Viens no projekta uzstādījumiem vēsturniekiem bijis - paraudzīties uz šīm lietām atšķirīgi.  "Viens no iemesliem, kāpēc šādu periodu atsevišķi neizdalīja, jo nebija pārliecinošu liecību par pašu vikingu klātbūtni. Jā, mums ir skandināviskas izcelsmes priekšmeti, kas ir atrasti daudzviet Latvijā," norāda Guntis Gerhards. Elīna Pētersone-Gordina norāda, ka projektā pievēršas Latvijas populācijai un pēta, vai Vikingu laikmets ietekmēja vietējo populāciju. Mēs jau neskatāmies uz vikingiem. "Veicot diētas analīzes un vērtējot izmaiņas apbedījumu tradīcijās, var redzēt Vikingu laikmetu arī Latvijā un izmaiņas ir pietiekami nozīmīgas," norāda Elīna Pētersone-Gordina Viņa arī atzīst, ka pētījumos atklāts, ka 10. un 11. gadsimtā parādās atšķirības diētā - vīrieši patērē augstāku dzīvnieku proteīna proporciju nekā sievietes, kas iepriekšējos gadsimtos nebija. Izmaiņas ir izteiktas un tas nāk arī kopā ar apbedīšanas tradīciju izmaiņām. Guntis Gerhards norāda, ka neapšaubāmi Skandināvijas iedzīvotāji ir atstājuši noteiktas ģenētiskas pēdas arī Latvijas populācijā. Vai vikingu sievietes bija arī karotājas? "Pēdējos desmit gados šis jautājums ir kļuvis ļoti aktuāls. Tas lielā mērā saistīts ar atradumiem Birkas kapulaukā, kur ļoti bagāti apbedījumi, kur bija klāt ieroči, divi zirgi, daudzas citas lietas. Tas tika atklāts 20. gadsimta pašā sākumā, un ilgstoši tika uzskatīts, ka tas ir vīrieša karotāja apbedījums. Taču, ienākot mūsdienu modernajām tehnoloģijām, tām pašām DNS, tika pierādīts, ka konkrētā apbedījuma kauli pieder sievietēm, tātad sieviete karotāja," skaidro Guntis Gerhards. "Pēc tam, pārlūkojot atsevišķus Skandināvijas apbedījumus, apmēram ir kādi 10 droši gadījumi, ka ir ar bagātīgām kapu piedevām veltīti apbedījumi, kuros ir sievietes. Līdz ar to ir jautājums, ka sievietes varēja ieņemt vikingu laikmetā Skandināvijā pietiekami augstu sociālo stāvokli līdztekus vīriešiem. Vai viņas visos gadījumos ir uzskatāmas par karotājām, tas varētu būt apšaubāmi. Bet tas, ka viņām varēja būt nozīmīga loma, teiksim, dažādos reliģiskajos kultos, ideoloģijā vikingu, tas ir noteikti." Guntis Gerhards norāda, ka arī Latvijas teritorijā Daugavas krastos 8.-9. gadsimta latgaļu un sēļu kapulaukos parādījās tāda sieviešu dzimtei netipiska senlieta kā cirvis. Tas liek uzdod jautājumu - kas bija šīs sievietes? Diētas analīzes parāda, ka šīs sievietes bija līdzvērtīgas vīriešiem, bilst Guntis Gerhards. Iespējams, ka šīs sievietes varēja ieņemt noteiktu vietu tā laika sabiedrībā līdztekus vīriešiem.

PIN kodas
Žaidimų kūrėjas: Rusija per žaidimus bando normalizuoti branduolinį pasaulį

PIN kodas

Play Episode Listen Later Mar 21, 2025 27:20


Vaizdo žaidimai ne tik milijardinis verslas, bet ir geopolitikos atspindys. Kokia ta didžioji politika ir ekonomika žaidimuose? Pokalbis su žaidimų kūrėju Dmitrijumi Babičiumi.Taip pat, kaip reagavo Lietuvos verslas į amerikiečių prašymą padėti su kiaušiniais? Komentuoja Paukštininkystės asociacijos vadovas Gytis Kauzonas.Ir tamsiosios gamyklos Kinijoje, kur nėra nė vieno darbuotojo.Ved. Mindaugas Aušra ir Jurgita Čeponytė

DJ 50 Spänn
Uppgrävt i Estland med Magnus Svensson

DJ 50 Spänn

Play Episode Listen Later Mar 10, 2025 64:09


Solen går upp i öst, men hur är det groovet?  Blir man i bättre form av sovjetisk aerobics med befallande rysk kvinnoröst och inslag av cirkus-electro? Kan man fortfarande hitta tiokronorsvinyl i det fria och hyperkapitalistiska Estland? De frågorna får du svar på i detta avsnitt, när DJ Skåne, även känd som Magnus Svensson, gräver öststatsvinyl från från förr. Han guidar oss till baltisk exotica, DDR-rock med Gasolin-känsla, estnisk disco på evig turné, stora känslor med Alla Pugatjova och lite fyrkantig dunkadunka från Riga – alltsammans utgivet på det statliga skivbolaget Melodiya. Till skivorna snackar vi bland annat om följande: • Att dansa som en sexig duracellkanin • Den trans-baltiska DJ-gemenskapen • Den hårt piskade orkestern Laines uppgång och fall • Hur Sovjetunionens bästa jazzsångerska hamnade i Älta • Jättedyr elektronisk rymdmusik från Estniska SSR • Fördomar mot östtysk rock och riksrysk pop • Fejkad sportmusik • Shamanens trumma och andra häftiga låtar med Alla Pugatjova. • Gymping från USA, Sverige och Sovjet. • Glada synthar och slappad bass. Ja. You know the score: avslappnat surr, billiga skivor och mycket kärlek till det eviga knastret. Välkomna in! Magnus Svenssons skivor Eolika – Pasaule, Pasaulīt [LP, 1985] Låt: Karavana Laine – Ansambel Laine [1983]Låt: Nüüd on mul muusika Diverse artister – Ритмическая Гимнастика [LP, 1984]Låt: К Звездам Kalmer Tennosaar – Sinilind [EP, 1961]Låt: Jamaika hällilaul Puhdys – Die Grossen Erfolge [LP, 1977]Låt: Lebenzeit Alla Pugachova – Something's Still to Come/То Ли Ещё Будет [LP, 1980]Låt: Ты Не Стал Судьбой/You Didn't Become My Fate DJ 50 SPÄNN ÄR OBEROENDE OCH REKLAMFRITT. LET'S KEEP IT THAT WAY. DJ 50 Spänn är en hantverksprodukt som görs med kärlek och jävlaranamma. Här finns ingen reklam, inget riskkapital och inga svullna storbolag som pumpar in pengar. Det som håller podden flygande är ni goda lyssnare som chippar in en pytteliten månadspeng. Tack vare er kan musiklicenser, elräkningar, grammofonnålar och serverkostnader betalas. Om du gillar vad du hör – bli månadsgivare och få tillgång till exklusivt extramaterial. OM DJ 50 SPÄNN PATREON Östliga spellistor av Magnus https://open.spotify.com/playlist/2DuaK4PaSWdohrqJO1iyM3?si=c991f72101c44707 https://open.spotify.com/playlist/2fEcGmCYZLDdsL4SGQ1Pzz?si=3487cc5442984645 https://open.spotify.com/playlist/11v2H7KslFxsJbI87Ioig9?si=41a434444d2d422a Relaterade avsnitt https://dj50spann.se/98-utflykten-statligt-godkant-svang-fran-ost/ https://dj50spann.se/203-ida-lunden/ https://dj50spann.se/145-ishaaq/ Så här lyssnar och prenumererar du på DJ 50 Spänn: DJ 50 Spänn hittar du i de flesta podd-appar för smartphone, surfplatta och dator. Sök bara efter ”DJ 50 Spänn” i poddappens sökfält. Glöm inte att prenumerera. Om det inte funkar, är detta RSS-feeden som gäller: https://dj50spann.se/feed/podcast/. Du kan förstås också lyssna här på hemsidan. OBS! DJ 50 Spänn finns sedan en tid tillbaka inte längre på Spotify. Använd en klassisk poddspelare istället. Du vet, en sådan som fanns långt innan det stora streamingbolagets började försöka få monopol på ljudupplevelser. Följ DJ 50 Spänn på sociala medier, yeah? Jag finns på Instagram, Facebook och Bluesky. Utöver facebooksidan finns även följande facebookgrupper under DJ 50 Spänns paraply. Ansök om medlemskap redan idag. Tiokronorsvinyl DJ 50 SPÄNN – THE GROUP Försvenskat också! Streamingjättens Utmarker Den Inre Jukeboxen The Hans Edler Universe DJ50:– på Radio Viking 101,4 Varje lördag mellan klockan 11 och 12 sänder DJ 50 Spänn (AKA Tommie Jönsson) en musikmix med oborstad vinyl på Radio Viking som hörs över Ekerö och delar av Stockholmsområdet på frekvensen 101,4 MHz. Programmet går också att livelyssna på via radioviking.

Vai zini?
Vai zini, ko dēvē par ekodramaturģijas vectētiņu?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Mar 10, 2025 5:04


Stāsta teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare Par ekodrāmas darbiem ir uzskatāmas tās lugas, kurās nozīmīga loma ir atvēlēta dažādiem vides problēmjautājumiem. Piemēram, klimata pārmaiņām, mežiem un to izciršanas tematikai, sugu daudzveidības sarukumam, ūdens, gaisa, zemes piesārņojumam un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Lai arī daudzi ekodramaturģiskie darbi pasaulē top tieši pēdējās desmitgadēs, tomēr ekodramaturģijai tās “vecvecāki” ir atrodami senākā pasaules un arī Latvijas dramaturģijas vēsturē. Pasaulē par ekodramaturģijas “vectētiņu” teātra zinātnieki dēvē Latvijā labi zināmo norvēģu dramaturgu Henriku Ibsenu (Henrik Ibsen). Un iemesls tam ir viņa 1882. gadā uzrakstītā luga “Tautas ienaidnieks” (En Folkefiende), kas savu aktualitāti, laikam ejot, ir tikai stiprinājusi. Lugā dakteris Tomass Stokmanis atklāj, ka kūrortpilsētas ūdeņi ir bīstami cilvēka veselībai, un nonāk ētiskas dilemmas priekšā. Ekoloģiskais konflikts lugā iet roku rokā ar sociālo konfliktu. Par radniecīgu šim Ibsena darbam Latvijā varam uzskatīt pašmāju dramaturga Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni”. Lai arī Blaumanis to uzrakstījis 1904. gadā, tā vēl aizvien ir dažādu paaudžu režisoru redzeslokā. Drāmā saduras paaudžu viedokļi par saimniekošanu, izraisot konfliktu par ekonomisku motīvu ietekmē pieņemtu lēmumu Indrānu māju apkaimē nocirst ošus, mainot apkaimes ainavu.  Ekodramaturģiskas un arī ekofeministiskas līnijas atrodamas arī Aspazijas lugās, kur savijas mītiskais ar fizisko. Piemēram, savā tā arī nepabeigtajā lugā “Ragana” (1895), kas tapusi teju desmit gadus pirms Blaumaņa “Indrāniem” un īsi pēc Ibsena “Tautas ienaidnieka”, Aspazija bija iecerējusi tās darbību no sendienām pārcelt uz 20. gadsimtu, lai tēlotu tā laika cilvēka cīņu ar dabu, vēršot uzmanību uz purvāju nosusināšanu. Ja šī doma nepaliktu tikai Aspazijas piezīmēs, tad Latvijas dramaturģijas vēsturē mums būtu pamats runāt par ekodramaturģijas “vecmāmiņu”. Ekodramaturģijā bieži klātesošs ir jautājums par dažādām paaudzēm un to skatījumu uz vides problēmām. Spilgts piemērs tam ir britu dramaturga Dankana Makmillana (Duncan Macmillan) luga “Plaušas” (Lungs, 2011). Tās centrā ir jauns pāris, kurš diskutē par to, cik atbildīgi vai bezatbildīgi ir laist pasaulē bērnu klimata krīzes priekšvakarā. Lugu Latvijā kā izrādi “Elpa” (2020) iestudēja režisors Dmitrijs Petrenko – Dailes teātra Lielajā zālē tukšajā skatuves “mutē” bez papildu scenogrāfijas eksistenciālo dialogu izspēlēja vien divi aktieru pāri. Iedvesmojoties no Makmillana lugas, savu versiju kā kustību teātra izrādi bez vārdiem “Plaušas” (2022) veidoja režisore Inese Mičule brīvdabas iestudējumā Gaujas stāvkrastā Valmierā. Aktīvi ekodramaturģijas laukā darbojas Jānis Balodis, Krista Burāne, Linda Rudene. Mūsdienās ekodramaturģijas radīšanā teātra praktiķi bieži izmanto koprades pieeju. Dramaturģiskais materiāls top sadarbībā ar citu jomu pārstāvjiem – kopā ar dabaszinātniekiem, vēsturniekiem, žurnālistiem, folkloristiem, kopienu pārstāvjiem, nereti iesaistot viņus arī iestudējumos kā performantus. Ekodramaturģija ne tikai izceļ vides problēmjautājumus, bet arī aicina paraudzīties uz pasauli tā, lai cilvēks nebūtu tās centrā, un piedāvā no ierastajiem atšķirīgus cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanas veidus. Ekodramaturģija tiecas atteikties no dabas un kultūras pretstatījuma, ļaujot uzlūkot pasauli no vides taisnīguma skatupunkta. Kopš 2015. gada vienlaikus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferenci (UN Climate Change Conference) norisinās arī globāla dramaturgu iniciatīva “Teātra rīcība klimata pārmaiņām” (Climate Change Theatre Action). Piecdesmit profesionāli dramaturgi, kas pārstāv visus apdzīvotos kontinentus, katrs rada īsas lugas par kādu no klimata krīzes aspektiem un īsteno to lasījumus vai iestudējumus vienlaikus ar samita norisi paralēli lēmumpieņēmēju diskusijām par klimata mērķiem. Savukārt ekodramaturģijas mērķis ir pamodināt gan sabiedrībā, gan lēmumpieņēmējos nereti snaudošo ekoloģisko apziņu un atbildību par vidi.

Zināmais nezināmajā
Dzeramā ūdens pieejamība pasaulē: inženieri nāk talkā ar jauniem risinājumiem tā sagādē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Mar 4, 2025 25:19


Lai arī Latvijā pavasaris nāk ar sausumu augsnē un gaisā, kā to tikko dzirdējām Toma stāstītajā, Latvija ir bagāta ar ūdeņiem un vismaz tuvākajā laikā mums nav jāraizējas par dzeramā ūdens trūkumu. Dažkārt pat plūdos varam teikt, ka tā ir par daudz, bet lielajā vairumā pasaules valstu dzeramā ūdens resursi ir ierobežoti un tas rada lielu spriedzi. Tiek minēts, ka tie ir pat divi miljardi iedzīvotāju, kuriem ikdienā raizes rada ūdens pieejamība. Kā attīra ūdeni, lai tas būtu dzerams, un kā inženieri nāk talkā ar jauniem risinājumiem ūdens sagādē? Raidīumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus un Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas asociētā profesore Linda Mežule. "Mums tiešām ir paveicies ar ūdens resursu pieejamību un daudzumu. Mums arī ir paveicies arī ar ūdens kvalitāti lielā mērā. Kādreiz, kad liekas, ka ir lielie plūdi, negribētos to milzīgo daudzumu, bet tad, protams, arī uznāk sausuma periodi, bet visā visumā pazemē ūdens resursi ir pietiekami. Vismaz šobrīd," raksturo Linda Mežule. "Bet daudz kur citur pasaulē tā tiešām ir liela problēma, un patiesībā arī salīdzinoši netālu, teiksim, Dienvideiropas valstīs, jau šobrīd cilvēkiem šī resursa nepietiek. Ir ļoti daudz mēģinājumi un cīņas, un dažādi risinājumi, kas tiek piedāvāti, lai, pirmkārt, saglabātu to, kas ir, recirkulētu, atgrieztu apritē ūdeni un mēģinātu izbalansēt starp to patēriņu, kas nepieciešams iedzīvotājiem, ar to, kas nepieciešams industrijai. Jāsaprot jau arī tas, ka ne tikai mums dzeršanai tas ūdens ir vai mājsaimniecībā vajadzīgs, bet arī visā ražošanā." Bet, ja runājam par pasaules sausajiem reģioniem, kur ir lielākā problēma - ūdens tur ir ļoti dziļi? Vai ir problēma to tīri tehniski dabūt līdz cilvēkiem vai tur tīri fiziski tā ūdens arī ļoti dziļi nemaz nav?  Sandis Dejus: Sausie reģioni noteikti saistīti ar to ūdens pieejamību tieši dziļumā . Ja mēs, piemēram, paskatāmies filmas par faraonu kapenēm vai citiem Ēģiptes noslēpumiem, tad tur bieži vien tas viss notiek ļoti dziļi pazemē un ūdens nav ne ziņas. Latvijā noteikti šādas kapenes nevarētu izveidot vai līdzīgus pieminekļus, vienkārši mums lāpstas attālumā zem zemes parādās gruntsūdeņi un tas ūdens ir daudz vienkāršāk pieejams.  Tas nozīmē, ka ir zemes un valstis, kur noteikti jārok daudz dziļāk un tie ir simtiem un pat, iespējams, tūkstošiem metru, līdz mēs sasniedzam šo ūdens līmeni, kurš varētu tikt izmantots kaut kādā veidā ūdensapgādē. Bet šeit atkal ļoti svarīgi saprast arī to, jo pazemē ir vairāk dažādu cilvēkiem absolūti nevajadzīgu "štruntu" kā zelts, naftas, dimanti, litijs un vēl kaut kādas pilnīgi nevajadzīgas lietas, jo šī  augsnē ir vairāk piesārņota ar šo visu, jo arī ūdens resurss ir daudz piesārņotāks un daudz sarežģītāk sagatavojams dažnedažādām vajadzībām, gan dzeramā ūdens vajadzībām, gan arī dažādiem ražošanas procesiem. Lai sagatavotu šo ūdeni, ir jāizmanto dažādas sarežģītas tehnoloģijas, kas ir salīdzinoši dārgas un nepieejamas, it sevišķi mazāk turīgos reģionos, kur šis ūdens nav pieejams.

BasketNews.lt krepšinio podkastas
Namas Australijoj, olimpinis auksas ir pasaulį užvaldžiusi Lietuvos krepšinio chemija (Šiltai su MJ)

BasketNews.lt krepšinio podkastas

Play Episode Listen Later Feb 28, 2025 94:10


Rimas Kurtinaitis atskleidė, kodėl bėgo iš armijos, prisiminė lemtingą Sabonio skambutį iš Madrido bei papasakojo, kas nutiko snaiperio konkurse NBA. Temos: Įžanga (0:00) Pasiruošimas su Rinktine (0:30) Aktyvi vaikystė Kaune ir tėvelis, kuris labai mylėjo Lietuvą (07:12); Pirmoji krepšinio treniruotė Šančiuose ir kas penkiolikmetį sugrąžino į krepšinį (13:10); Karti armijos duona ir olimpinė svajonė (25:23); Grįžimas į „Žalgirį“ ir būtinybė žinoti trenerio filosofiją (40:02); Sunkūs laikai užaugina stiprius žmones (46:38); Baisi trauma ir olimpinis auksas (54:25); Snaiperio konkursas NBA (01:01:49); Namas Australijoje ir lemtingas Arvydo Sabonio skambutis iš Madrido (01:11:42); Grateful dead marškinėlių istorija (01:22:10); Kai graikai „Lietuva“ skandavo (01:26:38); Interviu, filmai ir memuarai (01:29:52).

Radio Marija Latvija
Par aktuālo pasaulē, Baznīcas attiecībām ar valsti | Labās ziņas | RML S077 | Jānis Meļņikovs | Silvija Greste | 27.02.2025

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Feb 27, 2025 57:08


Par aktuālo pasaulē, Baznīcas attiecībām ar vaksti, Latvijā, Eiropā.

Divas puslodes
Kopš Trampa stāšanās amatā situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Feb 19, 2025 53:56


Ukraina, Krievija, ASV, Eiropas drošība - šie ir temati, kas aizvadīto dienu fokusā. Notikumi risinās lielā ātrumā. Situācija drošības jomā pasaulē ir strauji mainījusies, raisot uztraukumu Eiropā. Kurš vēl atceras, ka aizvadītās nedēļas nogalē galvenā uzmanība bija pievērsta Minhenei, kur pulcējās valstu līderi, lai spriestu par to, kā nodrošināt mieru Eiropā? Tur vislielāko uzmanību izpelnījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tūdaļ pēc Minhenes vairāku valstu vadītājus 17. februārī Parīzē pulcēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šaurākā lokā tika spriests, kādai jābūt Eiropas nostājai pēc tam, kad ASV ir sākusi attālināties no Eiropas drošības politikas. Savukārt 18.februārī Saūda Arābijā jau notika pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas delegāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu iecerēto Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanos. Pēc tās Tramps paudis atklātu atbalstu Putinam un faktiski vainojis ukraiņus, ka tie esot pieļāvuši karu un neesot vienojušies ar krieviem jau agrāk. Bet šodien, 19. februārī, Parīzē tiek rīkota nākamā tikšanās, kurā Eiropas valstu vadītāji spriedīs par tālāko rīcību. Bet Eiropa vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Latvijas Radio ziņu dienests žurnālists Rustams Šukurovs. Ierakstā viedokli pauž Dmitro Levus, politologs, Sabiedrisko pētījumu centra "Ukrainas meridiāns" direktors.    

Zināmais nezināmajā
Klimats un infekciju slimības: vai malārija ienāks arī Latvijā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Feb 18, 2025 23:24


Dzēlējodi Latvijā var pamatīgi sabojāt atpūtu dabā, taču atšķirībā no citām vietām pasaulē, Latvijā tiekam sveikā cauri ar nepatīkamu niezi. Citviet kukaiņi pārnēsā dažādas cilvēkam bīstamas baktērijas un vīrusus un pastāv bažas, ka šo kukaiņu populācijas virzīsies uz ziemeļiem, planētai kļūstot siltākai. Klimatam mainoties, ir lielāks risks izplatīties slimībām, kuras šobrīd saucam par eksotiskām. Kāda loma te ir kukaiņiem un to "ceļošanai" pa globusu? Un ir kāda iespēja, ka nākamajās desmitgadēs malārija ienāks arī Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Nacionāla Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, profesors Uga Dumpis. "Latvijā viennozīmīgi populārākās ir ērču pārnēsātās slimības, kas ir veselas trīs: tā ir ērču encefalīts, laima borelioze un ērlihioze. Pasaulē, protams, šo slimību saraksts ir milzīgs,  tur ir neskaitāmas slimības, tajā skaitā, viena no nāvējošākajām inspekcijām ir parazītu malārija. Bet kas varētu nākt no dienvidiem uz Latviju, tas ir saucamais Rietumnīlas vīruss, ko varētu pārnest odi," skaidro Uga Dumpis. "Tas ir līdzīgs ērču encefalītam, tātad ļoti smaga slimība." Uģis Piterāns skaidro, ka minēto Rietumnīlas drudzi pārnēsā ēdes ģints odi, un, lai arī Latvijā ir šīs sugas pārstāvji, tad vietējās sugas to nepārnēsā, bet to pārnēsāt var odi, kam vēl latviskais nosaukums īsti nav, bet viņus tautā sauc par "Āzijas tīģera odiem" vai "tīģera moskītiem".  Tā ir Eiropā invazīva suga, ievesta ar cilvēku palīdzību nejauši. Teorētiski paredz, ka tuvāka 20 - 30 gadu laikā arī Latvija var būt piemērota šo odu attīstībai. "Viņi ir tādi mazliet netipiski odiem, jo viņi ļoti labi jūtās pilsētvidē, tiek pieminēts, ka viņu kāpuri attīstās ļoti nelielās ūdens tvertnītēs, piemēram, kapos puķu vāzes, kur ūdens turas. Izmanto tādas citiem odiem varbūt mazāk pieejamas vietas, un līdz ar to viņi pilsētā spēj diezgan labi iedzīvoties. Un tas ir risks. Teorētiski prognozēts, ka līdz pat 2050. gadam arī Latvijas platuma grādi, varbūt teorētiski piemēroti. Vai tā būs, laiks rādīs," vērtē Uģis Piterāns. Siltās ziemas ir viens no faktoriem, kas šādām invazīvām sugām ļauj virzieties arvien vairāk uz ziemeļiem. Uga Dumpis norāda, ka vienīgā aizsardzība pret šādām slimībām, kā Rietumnīlas drudzis, ir vakcīna un pastāv, ka šāda vakcīna būs jau drīz. Tāpat viņš norāda, ka tuvāko gadu laikā varētu būt arī malārijas vakcīna. Taču tā nav slimība, kas varētu apdraudēt Latviju, lai arī malārijā Latvijā jau ir bijusi pirms Otrā pasaules kara. Ārsts atzīst, ka par malāriju Latvijā neuztrauktos. Malārijas odi arī ir sastopami Latvijas dabā. "Viņi varbūt nav varbūt tik bieži un masveidīgi, kā pārējie, kas mums neliek mieru vasarās un pārējā laikā, viņi vairāk ir varbūt prom no pilsētām, kaut gan arī viņi pārziemo pagrabos, alās, viensētās dažādās. Cilvēku tuvumā viņi visu laiku ir tomēr bijuši," norāda Uģis Piterāns. Uga Dumpis vēl min Denges drudzi jeb tropisko drudzi un arī čikungunjas vīrusu, no kuriem arī pasargā vakcīnā, kā arī šīs slimības nav aktuālas Latvijā, bet ceļotājiem.    

Krustpunktā
Krustpunktā: Šonedēļ daudz daudz nākas runāt par pasaulē notiekošo

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Feb 14, 2025


Šoreiz trauksmainās ziņas  sasniedz mūs no pasaules visvairāk tieši drošības kontekstā. Jaunais ASV aizsardzības ministrs nedomā, ka Ukraina pievienosies NATO, Amerika vairs nebūšot galvenais drošības garants Eiropai. Savukārt prezidentam Donaldam Trampam bijusi ļoti produktīva saruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu - abi apsprieduši tālāko konstruktīvo sadarbību, Putins uzaicinājis Trampu uz Maskavu. Tikmēr Krievijā no Latvijas aizbēgušie Kremļa mīlētāji konferencē sprieduši, kā varētu iznīcināt Baltijas valstis. Tā to varētu noformulēt. Cerams, ka pārspīlēti satraucošs pieteikums raidījumam  Krustpunktā pārlūkojam nedēļas notikumus. Aktualitātes analizē portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.  

60 minučių
Kaip pasaulį paveiks Trumpo žadama didinti dujų ir naftos gavyba?

60 minučių

Play Episode Listen Later Jan 21, 2025 52:48


Kaip pasaulį paveiks Donaldo Trumpo žadama didinti dujų ir naftos gavyba? Apie tai jis kalbėjo savo inauguracinėje kalboje. Taip pat Donaldas Trumpas vienu pirmųjų savo įsakų pasirašė pasitraukimą iš Paryžiaus klimato kaitos susitarimo. Tai jis padarė jau antrą kartą. Kokias pasekmes turės šie sprendimai?Donaldas Trumpas taip pat paskelbė apie nepaprastąją padėtį pasienyje su Meksika, pasiuntė ten kariuomenę. Jis, be to, pasirašė vykdomuosius įsakus dėl migracijos ribojimo.Ved. Agnė Skamarakaitė

tai ved adama pary apie taip jis kaip meksika pasaul trumpo kokias donaldo trumpo donaldas trumpas agn skamarakait
Zināmais nezināmajā
Vētras kosmosā. Gads daudzviet pasaulē sācies ar ziemeļblāzmu

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 7, 2025 23:40


Skaidrojam zināmo un nezināmo par vētrām uz Saules, citām zvaigznēm un to planētām Visumā. Gads daudzviet pasaulē iesākās ar dabas radītu salūtu - ziemeļblāzmu, atzīmējot, ka aizvien piedzīvojam Saules aktivitātes periodu. Sarunājas Andris Vaivads, Ventspils augstskolas rektors un Karaliskās Tehniskās augstskolas Stokholmā profesors, Ints Ķešāns, IT speciālists, astronomijas entuziasts, un Raitis Misa, IT speciālists, astronomijas entuziasts.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Analizējam svētku nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 27, 2024


Šī nedēļa ar daudzajām brīvdienām aizvadīta Ziemassvētku zīmē un Latvijā laimīgā kārtā tā ir bijusi visnotaļ mierīga un priecīga. Krievija gan atbilstoši saviem ļaunuma standartiem Ziemassvētkos atkal plaši uzbruka Ukrainai, mērķējot pa enerģētikas infrastruktūru. Un skaidrs, ka tā izvērš savu darbību plašāk, jo Baltijas jūrā atkal pārrauti gan elektrības, gan sakaru kabeļi. Svētku nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē vērtē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, Latvijas TV žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnālists Romāns Meļņiks.  

rom sv analiz latvij pasaul ziemassv ukrainai baltijas krievija tv24 krustpunkt latvijas tv atis rozent ivo leit
Vakaro pasaka
Maz Evans. „Eliotas ir ištrūkęs demonas, arba Kaip Olimpo dievai gelbėjo pasaulį“. III dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Dec 9, 2024 17:33


Maz Evans. „Eliotas ir ištrūkęs demonas, arba Kaip Olimpo dievai gelbėjo pasaulį“. Skaito aktorius Artūras Dubaka.

Vakaro pasaka
Maz Evans. „Eliotas ir ištrūkęs demonas, arba Kaip Olimpo dievai gelbėjo pasaulį“. II dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Dec 8, 2024 18:01


Maz Evans. „Eliotas ir ištrūkęs demonas, arba Kaip Olimpo dievai gelbėjo pasaulį“. Skaito aktorius Artūras Dubaka.

Vakaro pasaka
Maz Evans. „Eliotas ir ištrūkęs demonas, arba Kaip Olimpo dievai gelbėjo pasaulį“. I dalis

Vakaro pasaka

Play Episode Listen Later Dec 7, 2024 14:41


Maz Evans. „Eliotas ir ištrūkęs demonas, arba Kaip Olimpo dievai gelbėjo pasaulį“. Skaito aktorius Artūras Dubaka.

Kā labāk dzīvot
Vēdera aortas aneirisma – kā snaudošs slepkava. Kā no tās izvairīties?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Dec 4, 2024 45:10


Vēdera aortas aneirisma ir ļoti bīstama slimība, jo plīsuma gadījumā, izdzīvo tikai puse pacientu. Tātad ir svarīgi līdz šādam stāvoklim nenonākt. Kā to izdarīt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe Aina Kratovska un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova. Patrīcija Ivanova skaidro, ka aorta ir vislielākais asinsvads, kas ir cilvēka organismā.  Anērisms - paplašināšanās. Kāpēc bīstams? Cilvēki parasti baidās no pretējā, ka slēdzās asinsvads sirdī vai galvā. Par anērismu runā retāk. "Diemžēl pie šīs slimības mirstības rādītāji ir augsti un plīsums ir kā katastrofa. Tā ir ļoti dramatiska iekšējā asiņošana," norāda Patrīcija Ivanova. Ja laicīgi atklāj, ārstēšanās metodes ir plaši pieejamas mūsdienās. Vēdera aortu reizi dzīvē būtu jāpārbauda vīriešiem smēķētājiem, kam ir visaugstākais risks, 65 gadu vecumā. Bieži tas var  glābt dzīvību. Vienkāršs izmeklējums. Aina Kratovska atzīst, ka viens no galvenajiem riska faktoriem vēdera aortas anērismam ir saistībā ar aterosklerozi vecumā virs 50 - 60 gadiem. Savukārt pie aterosklerozes noved aptaukošanās, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts. Var būt arī ģenētiska iedzimtība. Patrīcija Ivanova norāda, ka smēķēšana palielina šīs slimības risku. "Pasaulē ir tendence, ka šīs slimības sastopamība mazinās, jo cilvēki nopietni izvērtē aterosklerozes riska faktorus un daudz rūpīgāk domā par veselīgu dzīvesveidu. Smēķēšanas atmešana, vai vispār nesākt smēķēt. Ko ēdam, kā kustamies, tā ir pati sakne. Kad ir šie pieci centimetri, tad viņa vairs nesarausies, svarīgi līdz tam nenonākt," skaidro Patrīcija Ivanova. Vienkāršākā un pieejamākā vēdera aortas pārbaude ir ultrasonogrāfija, aortas diametra mērīšana. Normāls aortas diametrs vēdera daļā ir 2 līdz 2,5 cm, līdz 4,5 cm ir kontrolējams. Ja konstatē ultrasonogrāfijā vēdera daļā aortas diametru 5 cm, sūta pie asinsvadu ķirurga. Vēl Aina Kratovska norāda, ka attiecībā uz krūšu daļu ir citādi. Ar sonogrāfiju nevar veikt skrīningu, tāpēc anērismu atklāj vēlu.  

Zināmais nezināmajā
Retās slimības: kā tās atklāj, liekot kopā "puzli" ar simptomiem un ģenētiskām analīzēm

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 14, 2024 46:21


Raidījumā pievēršamies tematikai, kas pavisam drîz ieskanēsies šī gada labdarības maratonā "Dod pieci!" un tā ir tūlītēja palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri saskārušies ar smagām saslimšanām. Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 7000 retas slimības, lielākā daļa no tām ir ģenētiskas. Kā tās atklāj? Kā ārsti un ģenētiķi saliek kopā šo puzli ar simptomiem un ģenētiskām analīzēm, lai atrastu skaidrojumu pacienta stāvoklim? Kā atklāj jaunas slimības un kā tās nosauc, raidījumā Zināmais nezinājamā skaidro Inna Iņaškina, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, un Ieva Mičule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe.

Krustpunktā
Krustpunktā: ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē norises visā pasaulē

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Nov 8, 2024


Šī ir bijusi ļoti saspringta nedēļa. Tiesa, esam vairāk domājuši par to, kas notiek ārpus Latvijas, jo fokuss bija vērsts ASV virzienā. Donalda Trampa tāda triumfāla atgriešanās Baltajā namā ir vēsturisks notikums. Protams, ir par ko runāt arī pašu mājās. Apvienotā Sabiedriskā medija valdes izraudzīšana nav palikusi bez skandāliem. Strīdīga ir ziņa, ka Ekonomikas ministrija varētu noteikt vairākām preču grupām uzcenojuma griestus, kas veikaliem būs obligāti. Krustpunktā nedēļas aktualitāšu apskats. Analizē 360TV ziņas žurnāliste Lauma Niedrīte, sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns un TV24 žurnālists Ansis Bogustovs.  

Zināmais nezināmajā
Dabiskā un mākslīgi radītā lietu kārtība antīkajā pasaulē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 6, 2024 45:28


Valodnieki un vēsturnieki meklē pēdas mākslīgajam intelektam arī antīkās pasaules kultūrā. "ChatGPT" sengrieķu eposos neatradīsim, taču jau tolaik cilvēka prātu nomāca jautājumi par mākslīgi radītu tēlu un vārdu lomu viņu dzīvēs. Par dabisko un mākslīgi radīto lietu kārtību Antīkajā pasaulē saruna raidījumā. Skaidro Ilona Gorņeva, filoloģijas doktore, antīkās literatūras pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente, un Ilze Rūmniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Vārdu mākslīgs un dabisks ir ļoti viegli nošķirt mūsdienās, jo cilvēka prāts spējis radīt ap sevi tik daudz mākslīgā - sākot ar robotizētiem rīkiem, beidzot ar mākslīgā skaistuma ideāliem, šie koncepti mums šodien nav sveši. Bet, vai antīkajā pasaulē cilvēki dzīvoja tikai ar dabiskā apjēgu, vai arī tolaik senos grieķus un romiešus nodarbināja jautājums par mākslīgo sev apkārt? Valodnieki un vēsturnieki par to apspriedušies nesenā konferencē*.   Dzimtās valodas vērtējums no pareizības vai nepareizības viedokļa Jēdziens preskriptīvisms nozīmē valodas vērtēšanu no pareizības vai nepareizības viedokļa un to kā tas izpaužas latviešu valodā ir pētījusi valodniece Dace Stelēvica-Ošiņa. Kur un kādos līmeņos cilvēks var izšķirt vai valoda ir tīra un pareiza  un kāpēc valodai vajag būt pareizai. Preskriptīvisms tulkojumā no latīņu valodas nozīmē sekošana priekšrakstiem. Šo terminu ieviesa 20. gs sākumā, lai apzīmētu attieksmi pret valodu, ko pauda gramatiķi un valodnieki, ka valodai ir jāseko priekšrakstiem un tai jābūt pareizai. Mūsdienās ar šo jēdzienu apzīmē to cilvēku attieksmi, kuri grib, lai valoda būtu pareiza, lai nebūtu novirzes no normas, saka valodniece un sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, kura par šo tematu ir publicējusi vairākus rakstus un arī grāmatu ar nosaukumu „Kāpēc mēs gribam, lai valoda būtu pareiza”. Tajā viņa ir pētījusi, kāpēc un kādas valodas kļūdas cilvēkiem šķiet nepieņemamas. Cik sena ir  saikļu „ka” un „kad” jaukšana un kāda ir vairāku kalku jeb burtisku tulkojumu no citām valodām izcelsme, par to pētnieces stāstījums. Valodniece sāk ar skaidrojumu par to, kāds ir valodas tīrības aizstāvja portrets mūsdienās.   -- * No 17. līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā un Zinātņu mājā notika Baltijas jūras reģiona valstu tīklojuma "Colloquium Balticum" konference. Tajā aktualizēja antīkā, proti, seno grieķu un romiešu kultūrmantojuma jautājumus neparastā gultnē, skatotot, kā šajā vidē darbojas un līdzās pastāv mākslīgais un dabīgais (latīņu valodā - naturalia et artificialia) kopš Eiropas kultūras sākumiem līdz pat šodienai. Tostarp iztirzāts arī šobrīd aktuālais mākslīgā intelekta jautājums – kā tas saskatāms un novērtējams jau antīkajā kultūrā.

Krustpunktā
Krustpunktā: Maznodrošinātie nesaņems pārtikas pakas. Ziemeļkorejas iesaiste karā Ukrainā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 25, 2024


Maznodrošinātajiem pārtikas pakas vairs nebūs. Neesot naudas. Bet ne jau tikai sociālajiem pakalpojumiem pietrūkst līdzekļu. Krustpunktā pārlūkojam nedēļas aktualitātes. Runājam arī par pasaulē notiekošo - Krievija, ANO, Ziemeļkorejas iespējamā iesaistīšanās karā Ukrainā. Aktualitātes analizē politologs Juris Rozenvalds, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns un TV24 žurnāliste Anita Daukšte. Pasaulē notiekošais, saeimas aktualitātes, sociālā un  veselības aprūpe - šie virzieni varētu raksturot šīs nedēļas apskatu Krustpunktā. Par pasaules ziņām runājot, uzmanības fokusā ir vēlēšanas Moldovā un Gruzijā, Krievijas aktivitātes, paplašinot sabiedroto loku un arī iesaistot karā, šķiet, pret Ukrainu, Ziemeļkoreju. Uz Krieviju arī šajā nedēļā devušies ne tikai vairāki pasaules valstu līderi, bet pat ANO ģenerālsekretārs. Pašu mājās uzmanība pievērsta gan iespējamai sertifikāta anulēšanai pediatram Mediņam, izskanējušas arī ziņas par  ģimenes ārsta un deputāta Jakovina iespējamu iesaisti slimības lapu nepamatotā izdošanā. Deputātiem, iespējams, būs jālemj par viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Pārtikas pakām mazturīgajiem naudas vairs nebūšot, premjere tikmēr atzinusi, ka veselības aprūpei var nākties meklēt papildus naudu,. Kur - tas nav šobrīd zināms.  

run bet ano medi kur aktualit ukrain nesa pasaul deput zieme krievijas moldov krievija ukrainu tv24 gruzij krustpunkt kar ukrain latvijas tv juris rozenvalds ivo leit
Kā labāk dzīvot
Virtuālajā pasaulē katram ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Oct 21, 2024 47:00


Bez tā nekādi! Tāpat kā ikdienā mēs veicam virkni darbību, kas uztur cilvēka organisma veselību, ko apzīmējam ar vārdu higiēna, virtuālajā pasaulē mums ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu. Kas ir kiberhigiēna? Kas ir tās lietas, kas jāzina ikvienam, lai aizsargātu personas un organizācijas no kiberdraudiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Hakeru skaits pieaudzis, to sekmējis arī pandēmijas laiks. Hakeru tīklā ir tādi, kam tas ir darbs, un pat nav jāmāk pašam kaut uzlauzt, tikai izvēlēties pareizos rīkus un tos darbināt. Kibernoziegumu ekosistēmā apgrozās liela nauda. Lai cilvēku neaicinātu pievienoties dažādām aizdomīgām "WhatsApp" grupām, eksperti iesaka uzstādījumos norādīt, ka grupai varēs pievienot tikai tie, kas ir cilvēka kontaktu sarakstā. Tad nesaņems aicinājumus pievienoties grupām, par kurām nav nekādas nojausmas. Otra iespēja – saņemt dažādus aicinājumus, bet pievienoties tikai tad, kad pats apstiprina dalību. Vēlams izpētīt pakalpojuma iespējas. "Vienmēr spiežam neļaut, kamēr jūtamies ērti, aplikācija ir lietojama un ikdiena nav sačakarēta," uzskata Kirils Solovjovs, vērtējot, vai sociālo mediju tīkliem ļaut piekļūt kontaktiem cilvēka tālrunī. "Jāsaprot, ja vienreiz datus kaut kur ielejat, ļoti teorētiski Eiropas Savienībā ir regulas, kas ļauj pateikt, ka - nē, izmetiet visus manus datus. Tas īsti praktiski nav izdarāms. Labāk neiedot, nekā pamosties un teikt – tagad visu izdzēsiet. Var mēģināt, bet nav simtprocentīgas garantijas," atzīst Gints Mālkalnietis. Vēl viens speciālistu ieteikums – datiem veidot trīs kopijas. Oriģināls glabājas datorā, pirmā kopija kādā lokāla atmiņā, trešā – "mākonī" un pirms ievietot, datus šifrēt.

Zināmais nezināmajā
Atompulksteņi - zinātnieki radījuši pasaulē precīzākos laikrāžus

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Sep 25, 2024 48:45


Mēs dzīvojam laikmetā, kad precīzam laikam un katrai sekunei  mēdz būt ļoti liela nozīme, sākot no navigācijas automašīnā, līdz pat kosmosa kuģu startiem. Un precīza laika atskaite nav iedomājama bez precīziem pulksteņiem. Atompulksteņi - pasaulē precīzākie laikrāži. Kādam mērķim tie radīti? Kā tie darbojas un kāpēc dažkārt viena sekunde nemaz nav viena sekunde? Kāda atomam saistība ar laiku un kur jau šodien izmantojam atompulksteņus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta asociētais profesors Jānis Alnis un LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš. Eiropas kodolpētījumu zinātniskajam centram CERN - 70 29. septembrī savas pastāvēšanas 70. gadadienu atzīmēs Eiropas kodolpētījumu zinātniskais centrs CERN. Tieši šajā centrā tika izstrādāts vispasaules tīkls (www – World Wide Web) un viens no publiski zināmākajiem atklājumiem – 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence. Par šiem un vēl citiem šīs organizācijas  nozīmīgiem veikumiem un cilvēkiem plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes darbinieks CERN, daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis. Par Eiropas kodolizpētes centra CERN darbību esam stāstījuši regulāri, galvenokārt par jauniem atklājumiem, rīkiem, kas tiek izmantoti CERN darbībā un Latvijas fiziķu saistību ar šo organizāciju. Atzīmējot CERN 70. gadadienu, īsumā ielūkosimies organizācijas vēsturē. Iedīgļi vienotam kodolfizikas pētniecības centram meklējami uzreiz pēc Otrā pasaules kara, kad ASV nometa atombumbu uz Hirosimu un Nagasaki, kad kļuva skaidrs, ka kodolieroči ir arī Padomju Savienībai un Apvienotajai Karalistei. Tad, kā saka RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis, cilvēki secināja, ka kodolzinātne ir pārāk spēcīga, lai to atstātu atsevišķu valstu pārziņā un tāpēc kodolfiziķiem ir jādarbojas kopā, lai šo zinātnes nozari veltītu labiem mērķiem, ne ieroču veidošanai. Atgādinām, ka 2021. gada 2. augustā Latvija kļuva par pilntiesīgu CERN asociēto dalībvalsti.  

Zināmais nezināmajā
Pētījums iepazīstina ar Pirmā pasaules kara laikā uzbūvētajiem dzelzceļiem Latvijā

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Aug 12, 2024 53:46


Mūsdienu cilvēkam ir visai grūti apzināties to lomu, kāda 20. gadsimta sākumā cilvēku mobilitātē bija vilcienu satiksmei. Šodien esam paraduši pārvietoties gan ar auto, gan lidmašīnām un prāmjiem, bet bija laiks, kad došanās ceļā galvenokārt saistījās ar dzelzceļa tīklu. Tas attiecināms ne tikai uz pasažieru pārvadījumiem, bet arī militāriem uzdevumiem. Lai arī Eiropas kontekstā ierasts domāt par Latviju kā valsti perifērijā, tas noteikti nav attiecināms uz kara laiku. Militārā darbība Latvijas teritorijā ir bijusi gana dinamiska un, lai to labāk izprastu un izzinātu, svarīgi iepazīt ne tikai sociālpolitiskos faktus, bet arī pašu karadarību, tās taktiku un infrastruktūru. Tā teic autori nesen klajā nākušajai grāmatai “Militārie dzelzceļi 1915-1920” gads. Kādu funkciju Pirmajā pasaules karā veica militārie dzelzceļi, kā tie tapa un kur to pēdas varam meklēt šodien Latvijas dabā, par to stāsta grāmatas autori: Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altbergs, ģeoloģijas doktors, Latvijas Universitātes docents un grāmatas karšu speciālists Aivars Markots un grāmatas sastādītāja un projekta vadītāja Agnese Neija. Nākusi klajā grāmata "Militārie dzelzceļi Latvijā 1915–1920". Pētnieku grupa šajā darbā ir aplūkojusi gan Vācijas, gan Krievijas armijas būvētos un izmantotos dzelzceļu tīklus, aptverot visu Latvijas teritoriju, un lasītājam būs iespēja hronoloģiski un ģeogrāfiski izsekot un vizualizēt dzelzceļus, kurus uzbūvēja abas karojošās puses, kā arī uzzināt par dzelzceļu tīkla izmantošanu karadarbībā gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Latvijas brīvības cīņu periodā. Pētījums ir balstīts plašā avotu un literatūras bāzē, kas ietver dokumentus, kartes un fotogrāfijas. Turklāt daudzi avoti ir unikāli un Latvijā izmantoti pirmo reizi. Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības darbs un mācības Jau 11 gadus Latvijā pastāv Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība, un tā pulcē brīvprātīgos, kuri stiprina valsts kiberdrošību. Visa mūsu ikdiena ir saistīta ar datiem un iekārtām, tāpēc kiberdrošība - tas nebūt nav stāsts tikai par biroju datoriem, bet ietver arī banku sistēmas, sabiedrisko transportu un daudzas citas dzīves jomas. Kāds ir Kiberaizsardzības vienības darbs un kādus uzdevumus tā nesen veikusi vērienīgās starptautiskās mācībās, stāsta Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības komandieris majors Ronalds Mandelis un zemessardze, starptautisko mācību “Locked Shields” organizatoru pārstāve Latvijas pusē Ingrīda. Viņi plašāk skaidro to, kā izpaužas vērienīgās mācības. Zemessardzes Kiberaizsardzības vienībai šis gads nesis iespēju sevi spēcīgi apliecināt. Pasaulē lielākajās un sarežģītākajās starptautiskajās reālajā laikā notiekošajās kiberaizsardzības mācībās “Locked Shields 2024” Latvijas un NATO vienību komanda šajā pavasarī izcīnījusi 1. vietu. Visas mūsu dzīves jomas ir saistītas ar viedajām iekārtām un datiem, un kur dati - tur allaž būs kāds, kurš tos mēģinās iegūt un izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Zināmais nezināmajā
Vai dabas un vides aizsardzībai ir efektīvas sabiedriskās attiecības?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Aug 8, 2024 43:20


Pasaulē sāk runāt par klimata nogurumu - jautājumi, kas skar klimata pārmaiņas un vides aizsardzību kļūst aizvien smagāki, zinātnieku novērojumi un modeļi - aizvien skarbāki, bet sabiedrībā mijas bailes par nākotni un vēlme atslēgt prātu par notiekošo. Vai dabai ir veiksmīgas sabiedriskās attiecības un kā šajos laikos runāt par tādiem sarežģītiem konceptiem kā emisijas, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspēja? Zinātnieki un nevalstiskās organizācijas mudina cilvēkus saudzīgāk un apdomīgāk izmantot dabas resursus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un mazinātu tempus, kādos uzkarst mūsu planēta. Taču šīs ziņas neuztveram vienādi - aizvien ir zināms skepticisms par klimata pārmaiņām, aizvien ir atšķirīga izpratne par to, kas ir un kas nav saudzējams. Vai pie vainas ir ziņotājs, ziņojuma sarežģītā valoda vai ziņas saņēmēja nevēlēšanās uzklausīt? Vai dabas un vides aizsardzībai ir efektīvas sabiedriskās attiecības? Varbūt sabiedrība ir nogurusi no biedējošām klimata prognozēm? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošo pētnieci, ģeogrāfi Guntu Kalvāni, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāju Lieni Brizgu-Kalniņu un Latvijas Universitātes Literatūras, fokloras un mākslas institūta pētnieci, vides komunikācijas speciālisti Kitiju Balcari.

10–12
Medininkų tragediją išgyvenęs T. Šernas pristatė dvejus metus rašytą knygą apie muitinę

10–12

Play Episode Listen Later Jul 31, 2024 52:52


Medininkų žudynių 33-iųjų metinių išvakarėse, vakar Muitinės mokymo centre Tomas Šernas pristatė dvejus metus rašytą knygą „Muitinės kronikos“. Autorius sako, joje - ne tik tragiški prisiminimai, bet ir linksmos istorijos apie atsikūrusią muitinės tarnybą.Pasaulį sužavėjusi idėja futuristinėmis Portalų skulptūromis sujungti Vilnių ir Liubliną - plečiasi. Nuo šiandien Stoties „Portalas” rodys ne tik gyvą vaizdą iš lenkiško Liublino, bet ir leis nusikelti tolyn į Europą bei už Atlanto – dvi pirmosios Portalų skulptūros susijungs su naujausiomis Dubline ir Niujorke. Išsamiau apie tai kalbu su idėjos sumanytoju, verslininku, investuotoju Benediktu Gyliu.Neseniai pristatę idėją bendruomeniškumo, tvarumo ir paramos principais kurti atvirą visiems keliautojams namelių tinklą Lietuvoje, „Keliautojų nameliai“ jau džiaugiasi, kad tautiečiai atranda tokį keliavimo būdą. Šiandien jiems siūlomos trys savarankiško naudojimosi, nerezervuojamos, trumpalaikio apsistojimo pastogės, kurias keliautojai po savęs sutvarko patys.Ved. Darius Matas

Zināmais nezināmajā
Astronauta skafandrs - dārgākais "darba apģērbs" pasaulē

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jul 16, 2024 49:34


Lai cilvēks varētu droši funkcionēt, izplatījumā neaizstājams un neiztrūkstošs ir astronauta skafandrs. Kā astronauta aprīkojums ir mainījies laika gaitā? Kādas funkcijas nodrošina šis kostīms un kāds varētu izskatīties kosmosa ceļotājs tālā nākotnē, kad dosies uz Marsu? Kosmosa misijas cita pēc citas dodas izpētīt pasauli ārpus mūsu planētas un gūt atbildes uz dažādiem fundamentāliem jautājumiem, bet, vai tas būtu teleskops vai visurgājējs, satelīts vai zonde - tās ir iekārtas. Vienīgais risks, kas saistās ar nebūšanām šādās misijās ir lieli materiāli zaudējumi. Cita lieta ir misijas, kurās kosmosa kuģis pārvieto cilvēku. Ne velti tiek meklēti visi iespējamie veidi, kā cilvēks varētu droši funkcionēt izplatījumā. Viens no šādiem risinājumiem, neaizstājams un neiztrūkstošs, ir astronauta skafandrs. Kā veidoti astronauta skafandri, kādas funkcijas tiem jāveic un kāpēc viena skafandra izmaksas var sasniegt vairākus simtus miljonu dolāru, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuziasti un IT speciālisti Ints Ķešāns un Raits Misa. Ir divu veidu skafandri, vieni, ko izmanto lidojumos, otri – lai izietu atklātā kosmosā. Tās ir divas fundamentāli atšķirīgas lietas. Lidojumam domātiem skafandriem jānodrošina spiediena zuduma gadījumā gaisa pieejamība, lai varētu normāli elpot. Lidojumam domātos skafandrus izmanto paceļoties, nolaižoties vai kādos citos gadījumos, kad var rasties ekstremālas situācijas. Lielākoties katrs skafandrs ir pielāgots kosmosa kuģim, ar kuru izplatījumā dodas astronauti. Skafandram, lai izietu atklātā kosmosā, ir pavisam citas prasības un izaicinājumi. Tas ir kosmosa kuģis pats par sevi. To uzbūvēt ir sarežģīti un dārgi, tā bijusi lielākā problēma gan kosmisko lidojumu pirmsākumos, gan tas ir izaicinājums arī mūsdienās. Raidījuma viesi skaidro, ka NASA šobrīd jau vismaz piecus gadus būvē "Artemis" jaunos skafandrus. Līdz šim izmaksas varētu būt līdz 3,5 miljardiem ASV dolāru. Kad būs gatavi, katra skafandra izgatavošana maksās no 2250 miljoniem par vienu līdz pat 500 un vairāk miljoniem. Jārēķinās, ka tos vajadzēs vairākus desmitus. Baudām arī vasarai raksturīgo astronomisko parādību - sudrabainos mākoņus Sudrabainie mākoņi - tas ir poētisks apzīmējums mākoņiem, kas novērojami tikai noteiktā diennakts laikā un platuma grādos. Mākoņi ilgi raisījuši pētnieku interesi, arī Latvijā pēdējos gados mākoņi fiksēti, un šajā darbā ļoti palīdz amatieru iesaiste. Kā veidojas mākoņi, kam latviešu valodā piešķirts skaistais poētiskais apzīmējums “sudrabainie mākoņi”, bet citā valodā - “naktī spīdošie mākoņi”, un ko tie mums varētu pavēstīt par meteorītiem, par to stāsta Mārtiņš Gills no Latvijas Astronomijas biedrības. Sena tautas paruna vēstī, ka “katram mākonim ir zelta maliņa”, un, protams, pie šīs gudrības vērts pieturēties, bet varbūt tas mirdzums patiesībā ir sudrabains, nevis zeltains? Sudrabaino mākoņu pētniecības vēstures sākumi Latvijā saistīti ar pagājušā gadsimta 50.-60. gadiem, kad mākoņi fiksēti no novērojumu stacijas Siguldā. Pašlaik attēlu iegūšanas tehnoloģija, metodika un pēcapstrāde, protams, ir atšķirīga. Mārtiņš Gills raksturo, kā tehniski notiek sudrabaino mākoņu fiksēšana un kāds aprīkojums tam būtu nepieciešams.