Podcasts about Viens

Viņš bijis mākslinieks-inscenētājs ap 30 filmām, visvairāk strādāts kopā ar režisoriem Rolandu Kalniņu ("Es visu atceros, Ričards!”) un Aloizu Brenču ("Liekam būt", "Kas lietus un vēji sitas logā", "Ilgais ceļš kāpās"), taču bija arī filmas, kuras tika vai nu iznīcinātas vai palikušas tikai iecerēs, kā Rolanda Kalniņa "Jahta vārdā Žanna". Ko dara kino mākslinieks? Un cik spītīgam viņam jābūt? Ko nozīmēja filmai iziet cauri visiem padomju cenzūras sietiem? Iespējams, dažas atbildes atrodamas kinomākslinieka Gunāra Baloža grāmatā "Cits kino”. Sākumā viņš tos rakstījis saviem bērniem un mazbērniem kā dzimtas stāstus, bet ar laiku arvien lielāku vietu ieņēma kino, tagad tā ir grāmata "Cits kino. Latviešu kino mākslinieka dzīve un darbs ". Gunārs Balodis bija arī gleznotājs. Gunāra Baloža meita Laila stāsta, ka grāmatā redzamas gandrīz visas Gunāra Baloža skices, jo lielākā daļa darbu (arī gleznas) gāja bojā ugunsgrēkā Rīgas darbnīcā, kur tie bija atvesti darbi arī no Cēsīm, lai gatavotos personālizstādei. Latvijas Kinomuzejs savā jaunajā mājvietā Tabakas fabrikā uzsāka darbu ar izstādi par filmu māksliniekiem. Viens no viņiem ir Gunārs Balodis. Viņš un Uldis Pauzers ir pirmie speciālo filmu scenogrāfa profesiju apguvušie latviešu mākslinieki. Savus zīmējumus mākslinieks Gunārs Balodis ir novēlējis Latvijas Kino muzejam, un daži no tiem aplūkojami izstādē. Gunārs Balodis pēc studijām Maskavā bija iecerējis veidot filmu, kas galarezultātā tapa Rolanda Kalniņa režisētajā "Es visu atceros, Ričard!". Kā tika pārstrādāts scenārijs daudzsēriju filmai "Ilgais ceļš kāpās", no kuras filmas veidošanas mākslinieks gandrīz atteicās – par to visu tagad var lasīt Gunāra Baloža grāmatā "Cits kino". Grāmatu izdevuši „Latvijas Mediji”. Raidījumu atbalsta:

Salut salut les roupioupious !C'est la saint-valentin et je suis donc dans l'obligation de vous date. Comme l'année dernière, je vous invite à découvrir et discuter un nouveau discours sur l'amour, prononcé lors du banquet de Platon.Pour ce deuxième opus de notre saga, on laisse de côté la quête de notre "moitié" pour parler amour et moralité. Si vous pensiez que l'amour n'était qu'une affaire de papillons dans le ventre, Phèdre, lui pense tout le contraire.Cette fois, on ne parle pas de fusion, mais de dépassement. On parle de cette vision de l'amour qui nous rend capables d'exploits qu'on n'aurait jamais osé imaginer. Aimer est-ce être prêt à tout, même au sacrifice? Est-ce que l'amour est le moteur de notre moralité ou juste une mise en scène pour briller aux yeux de l'autre ?Entre les récits épiques d'Achille et les dilemmes d'Alceste, je vous embarque dans une réflexion sur la noblesse du cœur. Est-ce que l'amour a pour but de nous rendre vraiment meilleurs?Installe toi, on revoit ensemble ce que Phèdre dit sur ce sujet !Sources : Les chemins de la philosophie, épisode1/4 : le Banquet de Platon - https://www.radiofrance.fr/franceculture/podcasts/les-chemins-de-la-philosophie/le-banquet-de-platon-7491530?at_medium=ads&at_ad_platform=google&at_campaign=culture_search_podcasts&gad_source=1&gad_campaignid=23070550481&gbraid=0AAAAACne0erySuIabeRxvR1TAcVk6dUjq&gclid=CjwKCAiAkbbMBhB2EiwANbxtbW-eBf6KsCe0Hurqu5ymA-q8qmPKGnQ7SMkKJ87Mr3MzoUWT3GrXKBoCnEoQAvD_BwELe banquet ou de l'amour - Platon https://remacle.org/bloodwolf/philosophes/platon/cousin/banquet.htmBonne écoute, et n'hésite pas à laisser 5 étoiles si l'épisode te plaît.Viens sur Instagram, c'est plutôt fun ! : https://www.instagram.com/kikiwithnini_/Merci pour ton soutien ! *clin d'oeil clin d'oeil* Nini

Psychédélismes Jean-Sébastien Grondin et Olivier Lantier. Ton oreille a soif, fait boire ton oreille. Viens t'abreuver à même la source auditive que tu as tant chérie. On t'emmène dans l'univers intersidéral de tes souvenirs musicaux: musiques intemporelles, rock tout azimuts, alternatifs, électroniques et psychédéliques. Dégustation de vin en direct pour humecter vos tympans. https://www.facebook.com/groups/50035941191/

On se retrouve dès mardi prochain pour le 401ème épisode de Parlons Design !

On se retrouve pour un épisode de Dark Story pour des Affaires criminelles Terrifiantes.. Ici je vous présenterais les True Crime les plus sombre qui ont choqué le monde.. Plongez avec moi dans l'horreur de ces True crime.. Rester bien jusqu'à la fin pour tout les details des histoires afin de tout comprendre de ses histoires criminelles.Viens discuter sur mon insta : ►Instagram : Mogotasama................................................................................Merci à d'avoir regarder la vidéo , prenez soin de vous et vos proches.►Contact Pro : mogokusama@gmail.com

Tous les matins à 6h35 on écoute vos messages laissés sur l'insta et FB du réveil Chérie !

Viens à la découverte des boosters pokemon et de leur contenuPour t'inscrire sur Whatnot : https://whatnot.pxf.io/1rx5XdInstagram : https://www.instagram.com/alex_tcg_22/Tik Tok : https://www.tiktok.com/@alextcg22?lang=enTwitch : https://www.twitch.tv/alex_tcg_22aEbay : https://www.ebay.com/usr/alexleri-0Twitter : https://twitter.com/Alexandre_L_RFacebook : https://www.facebook.com/people/Alex_TCG_22/100084728982375/Vous pouvez me soutenir sur Patreon : https://www.patreon.com/alex_tcg_22

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs otrdien, 10. februārī, sacensību programma Latvijas komandai ļoti piesātināta, kuplā skaitā startējot vairākos sporta veidos. Vakar startēja tikai kamaniņbraucējas, šodien mūsējiem starti piecās disciplīnās. Šodien noteikti jāturpina just līdzi kamaniņu braucējām, jo Elīna Ieva Bota ir trešajā pozīcijā pēc pirmajiem diviem braucieniem. Ne tika labi veicās Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā pamatīgi kļūdījās jau sākumā un palika priekšpēdējā (24. vieta). Otrajā braucienā viņa bija astotā ātrākā un pagaidām ir 19.vieta.  Uzklausām abas sportistes Elīnu Ievu Botu un Kendiju Aparjodi. Kamēr gaidām cīņas kamaniņu trasē, var sekot līdzi distanču slēpotājiem Tesero trasē sprinta kvalifikācijā klasiskajā stilā, kur Latvija pārstāvēta gan sieviešu, gan vīru konkurencē. Startēs Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe un Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis. Turam īkšķus, lai kvalifikācijā izdodas iespraukties 30 labāko vidu un turpināt sacensības. Šodien arī sacensības biatlonā vīriešiem 20 km individuālajā distancē, kur trasē dosies visi četri mūsējie – Andrejs Rastorgujevs, Renārs, Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise. Viens veterāns un trīs olimpiskie debitanti. Vēlot veiksmi sportistiem, uzklausām bijušo biatlonistu Gundaru Upenieku, kurš vēl nesen rīkoja Madonā IBU kausu junioriem. Šorttreka trasē 1000 metru kvalifikācijā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš ar mērķi tikt pēc iespējas tālāk. Šorttrekā izdzīvošana pati par sevi ir rezultāts, un nekas nav garantēts pat favorītiem. Māris Bergs treniņā uzklausīja Robertu Krūzbergu. Bet dienas noslēgumā daiļslidošana. Isajā programmā startēs pieredzējušais Deniss Vasiļjevs un tikai pirms dažiem mēnešiem par Latvijas pilsoni kļuvušais Fedirs Kuļišs. Uzklausām Denisu Vasiļjevu pēc treniņa.  

Interview réalisée au studio de la Radio de l'UTL par Eliane Pérus.A écouter, très intéressant et cela peut nous concerner.......Pierre de NODREST, fondateur de Maillâges, nous présente cette association qui développe et porte un dispositif de cohabitation intergénérationnelle et solidaire : un senior accueille un jeune chez lui. elle vise à lutter contre l'isolement des seniors et à faciliter l'accès au logement pour les jeunes. Elle est présente sur 4 départements : 65, 64, 32 et 40.Il explicite le fonctionnement de ces cohabitations  . A découvrir....Auteur, comédien, metteur en scène, il nous présente le spectacle musical et humoristique (qu'il a écrit et dans lequel il joue) :"Viens chez moi, j'habite chez une mamie" dont une représentation aura lieu le vendredi 13 février à 20h30 au CAC de Séméac. Entrée gratuite, une rencontre aura lieu à l'issue du spectacle.Site de l'association : www.maillages.orgExtraits musicaux que vous entendrez durant le podcast :1/ “Vertige de l'Amour » Alain Bashung2/ « Dirty old town » The Pogues3/ “Les mains d'or” Bernard Lavilliers4/ « Petit homme qui vit d'espoir » Boby LapointeHébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Vai teātris var pastāvēt bez publiskām kaislībām? Par štata vietām, mākslu un kultūrpolitiku. Raidījumā #1pret1 saruna ar Dailes teātra direktoru Juri Žagaru.

Est-ce qu'il t'arrive parfois d'avoir tellement de choses à gérer... à un point où tu négliges ton équilibre de vie?Trop de travail, trop d'urgences, trop de choses à gérer.Et s'il existait une meilleure approche pour gérer tes priorités? On te dévoile la bonne perspective à adopter dans cet épisode: les déséquilibres temporaires.Dans l'épisode, on te parle entre autres de :la différence entre un déséquilibre temporaire et un déséquilibre chroniquepourquoi l'équilibre parfait est souvent un mythece qu'il faut prioriser quand on est en surchargecomment récupérer après une période intense LIENS ET RESSOURCES :

Rob Mongeau - Luc 14.25-35 ➡️ Description : Jésus n’a jamais couru après les foules, il les confrontait. Dans Luc 14, il s'adresse à une foule grandissante et lance l'un des appels au discipulat les plus profonds de l'Écriture. Que veut véritablement dire "suivre Jésus"? Dans ce message, nous regarderons quel est le coût de l’engagement que Jésus demande. Plan 1. Le discipulat requière une allégeance suprême à Christ (vv.25-27) 2. Le discipulat requière un calcul de coût délibéré (vv.28-32) 3. Le discipulat requière un abandon indivisé (v.33) 4. Le discipulat doit perdurer, sinon il est inutile (vv.34-35) Textes complémentaires : Ruth 1 Prédicateur: Rob Mongeau

On se retrouve pour un épisode de Dark Story pour des Affaires criminelles Terrifiantes.. Ici je vous présenterais les True Crime les plus sombre qui ont choqué le monde.. Plongez avec moi dans l'horreur de ces True crime.. Rester bien jusqu'à la fin pour tout les details des histoires afin de tout comprendre de ses histoires criminelles.Viens discuter sur mon insta : ►Instagram : Mogotasama................................................................................Merci à d'avoir regarder la vidéo , prenez soin de vous et vos proches.►Contact Pro : mogokusama@gmail.com

Šonedēļ "Atsperes" viesis ir aktieris Ģirts Krūmiņš. Baudot rīta kafiju, runājam par izrādi "Milzis", kas pirmizrādi Dailes teātrī piedzīvoja janvāra beigās: tajā Ģirts atveido galveno lomu. Protams, uzmanības lokā ir arī vēl citas aktualitātes, kas būtiskas aktiera radošajā ikdienā. Liene Jakovļeva: Tava balss "Klasikā" ir labi pazīstama, jo Latvijas Radio studijā esi ierunājis gana daudz dzejas. Vai tev pašam patīk sevī klausīties un uz sevi skatīties, piemēram, televīzijas ierakstos? Ģirts Krūmiņš: Nē! Un es to nedaru – neklausos un neskatos. (Sirsnīgi smejas.)  Viens no mūsu sarunas pamatakmeņiem ir tava debija Dailes teātrī: tu spēlē Roaldu Dālu izrādē Milzis, ko Dailes teātra Jaunajā zālē iestudējis Gatis Šmits. Vai ar Roalda Dāla grāmatām jau biji pazīstams, pirms nokļuvi pie lugas materiāla? Absolūti nē! Tad, kad man sākumā šo lomu piedāvāja, jautāju – kas ir Roalds Dāls, jo es neizaugu ar viņa grāmatām. Tāpēc šovasar sāku no otra gala: nesāku visa ar lugu, kuru atbīdīju līdz pat pēdējam brīdim, bet gan ar viņa romāniem bērniem, ar viņa sarakstītajiem darbiem, un tas bija ļoti interesanti! Biju pārsteigts. Jo tā ir literatūra gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā ir ļoti dziļa, un vienlaikus – vienkārša. Kad viņam savulaik uzdots jautājums, kam rakstīt vieglāk, viņš atbildējis, ka, protams, bērniem. Jo viņš rakstījis arī pieaugušajiem. Vai iepazinies arī ar viņa personību? Jā gan, skatījos dokumentālos ierakstus, klausījos viņa balsi, intervijas. Ļoti interesanta personība! Vai savā tēlā – piemēram, kustībās – saskati arī kādu vizuālu līdzību ar Roaldu Dālu? Vai arī tam nav izšķirošas nozīmes? Iestudējot lugu, es par to domāju – vai to vajag. Bija svarīgi noķert Dāla būtību; visiem kopā noķert to esenci, kas viņš bija. Bet tik un tā – izrāde ir mūsu versija, jo izejas materiāls ir luga. Varētu arī to nedarīt, varētu par to neinteresēties, varētu tikai spēlēt lugu, bet – mani interesē. Man tas palīdz.  Luga, kuras autors ir Marks Rozenblats, ir faktiski tikko tapusi, un tas ir kolosāli, ka tā jau nonākusi arī pie mums.  Luga ir sarežģīta. Ļoti mānīga, jo tā tikai šķietami ir viegla. Pirmoreiz man ir tik daudz teksta, turklāt – sarežģīta teksta, jo visas lugas garumā notiek dzīva saruna. Viens ir to izlasīt, bet otrs – tajā būt no iekšpuses.  Luga ir traģikomēdija. Lai gan ir arī ļoti smieklīgi brīži, smiekli izvijas cauri ļoti nopietnām tēmām. Jūti reakciju no zāles? Jā, dzirdu, ka cilvēki smejas, dzīvo līdzi. Bet nu – Dālam tā dzīve bijusi piedzīvojumiem bagāta… Sākot no lidmašīnas katastrofas, kurā viņš ir izdzīvojis par kuru viņš pats domā, ka tieši tāpēc viņš ir sācis rakstīt, līdz pat traģiskiem un arī pavisam sadzīviskiem brīžiem. Jo viņam patika gatavot – ir pat brīnišķīga pavārgrāmata ar receptēm, ko viņš ar savu otro sievu kopā sarakstījuši.  Tajā pašā laikā viņš nebūt nav bijis balts un pūkains:  Dāla raksturs bijis diezgan velnišķīgs, un droši vien ar viņu sadzīvot nav bijis viegli. Dāls jau pats kādā intervijā saka, ka par tādiem ierindas personāžiem, kas nav interesanti, nav jēgas rakstīt. Un tas attiecas arī uz viņu pašu. Jābūt spilgtam.  Vai notikumi, kas risinās lugā, un cilvēki, kas tajos piedalās, ir īsti? Visi personāži, izņemot amerikāņu izdevēju Džesiju Stounu, kas ir vienīgais izdomātais tēls, patiešām ir īsti. Arī situācijas un fakti. Protams, tas ir autora daiļdarbs, taču viss, kas ielikts Dāla mutē, visi izteicieni – to viņš reāli ir teicis, tur nav nekā sadomāta. Un izteicieni ir diezgan skarbi. Reizēm, skatoties izrādi, ir jāaizdomājas par to, cik sabiedrībai ir pieņemama Roalda Dāla kritika un viņa nostāja attiecībā pret Izraēlu. Skaties izrādi un saproti: jā, mēs varam par to runāt mākslas valodā, bet pēc tam ar sevi vai saviem līdzcilvēkiem par to strīdēties. Vai arī jums izrādes tapšanas procesā bija daudz jādomā par šīm tēmām, par politisko sajūtu, nostāju, galu galā – tēmas ļoti lielo aktualitāti šobrīd? It kā jā, taču es kaut kā jūtu, ka īstā lugas sāls ir zemtekstos. Tas nav par politiku, tas nav par šiem izteicieniem – tur vēl ir kaut kas. Daudz kas tur ir apslēpts, un man negribas skatītājam atklāt visu, bet tur ir par radošumu, par cilvēka izvēlēm. Kādā brīdi tu nodomā: ko man darīt tālāk, kam uzticēties, kurā ieklausīties, jo tu nesaproti vairs, uz kuru pusi iet. Roalds mūžībā devās 1990. gadā, bet lugā minētie notikumi risinājās 1983. gadā – tātad viņam vairs nebija atlicis daudz. Tobrīd viņš ir slavas virsotnē, viss  jau ir uzrakstīts – ko vēl? Līdz ar to teksts ir viena lieta, bet tam apakšā ir daudz nepateiktā.  80. gadu sākuma elementi ienāk arī iestudējuma vizuālajā pasaulē. Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Rūdolfs Bekičs. Vai tev viņa radītā lietu pasaule palīdz? Piemēram, koka tupeles? Ļoti! Sākumā, kad ieraudzīju koka tupeles, nodomāju – nu, nē! (Smejas.) Bet pēc tam sapratu… Sāku šļūkāt, un diezgan ātri kopā ar Rūdolfu piemeklēju kostīmu. Man parasti ir ļoti svarīgi, lai tas nav pēdējā brīdī, bet ir jau mēģinājumos. Arī visādas detaļas, kas ir uz galda un kuras skatītājs varbūt neredz, man ir nozīmīgas. Jebkuram aktierim tas ir nozīmīgi. Un cik nozīmīgi tev ir tas, ka šī izrāde notiek Dailes teātrī? Atceros mirkli, kad no Pļaviņām atnācu uz Rīgu… Aizmuku no Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas un gāju uz Daili pieteikties, lai mani pieņem par skatuvnieku. Bet nu nepieņēma... Man liekas, biju pārāk sīks. (Smaida.) Beidzu kinoaktieru studiju: pedagogi tur bija Aina Matīsa, Arnolds Liniņš, Pēteris Krilovs, Anna Eižvertiņa, Ērika Ferda un Virdžīnija Cukanova. Visi aktieri, kas bija nonākuši Dailē, vispirms bija izgājuši caur Kinoaktieru studijai, un tas likās tāds – ak! Tāds ir laika nogrieznis: no padsmitnieka – šķiet, tobrīd man bija septiņpadsmit –, līdz tagadējiem sešdesmit. Tāda nu ir mana debija Dailes teātrī – ar Roaldu Dālu. Tavējais bija Daugavpils teātra kurss, bet šobrīd tavas mājas vismaz pagaidām ir Kuldīga. Arī Liepājā tev ir brīnišķīgas pieturvietas un pārsteidzoši notikumi – izrādē "Tēvs klusums" tu diriģē īstu kori! Tad, kad sākās mēģinājumi, jau zināji, ka būs jādiriģē? To es zināju, bet nedomāju, ka tas būs pa īstam... (Smejas.) Domāju, ka tikšu cauri sveikā ar to, ka vienkārši plivināšu rokas un imitēšu kaut ko. Bet tā nenotika! Atceros pirmo mēģinājumu, kurā piedalījās koris "Laiks". Visi cilvēki, kas tajā dzied, man kļuvuši par atbalstu! Biju nenormāli pārbijies. Pirmajā dienā domāju – es to vienkārši neizturēšu! No visiem cilvēkiem plūda tāda enerģija! Un es tajā visā – cilvēks no malas, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē diriģēt. Un tad kora diriģente Ilze Balode man atklāja visādus noslēpumus un knifus, izsita mani no klišejām. Pirms izrādēm vienmēr ar Ilzi izejam cauri dziesmām, viņa mani tā kā mazliet piezemē un izsaka aizrādījumus. Tā kā es šobrīd mācos arī diriģēšanu! Vairāk – audioierakstā.

Mon cher petit, Ma chère petite, c'est toi qui décides de l'heure et du moment de notre rencontre. Je suis toujours là, les bras ouverts, prêt à t'accueillir, peu importe les sentiments qui t'habitent, peu importe ton état d'âme et d'esprit. Viens te blottir dans Mes bras, tu y seras réconforté/e. Je t'en fais la promesse. Parce que l'Amour nous aime, nous devenons l'amour!  

65 -Evènementiel et culture du 9 au 16/2/2026 DESCRIPTIF PARTIEL (détails dans podcast)Festival « Contes en Hiver » du 21/1 au 15/2 dansle département (Ligue enseignement 65) Ligue de l'Enseignement 65Détail des lectures du 11 au 15/2 dans podcast Festival de Science-Fiction Les Mycéliades du 10 au 14/2 Parvis et Médiathèque Louis Aragon les mycéliades 2026 / Festival – Le Parvis ✱ Scène Nationale Tarbes-PyrénéesJournée internationale de l'épilepsie : gala de danse au profit d'Epilepsie France le 10/2 à 20h30 au Pari avec Evi'Danse, JAB Danse, Le Renc'Art et DANS6TConférences :« Divisions et persécutions : la Franc-Maçonnerie sous tension » par Jean-Christophe SANCHEZ le 12 à 18h au STAPS (conf. UTL)« Agitateurs de mémoire(s) : l'exemple du Musée de la Déportation et de la Résistance » par Camille VALAT-LOUBERE le 13 à 18h, Archives Départementales« Logique : des bases à la folie »par Benjamin VISSA le 15 à 17h30, salle cinéma Arrens-Marsous« Toute vérité est-elle vraiment bonne à dire ? » par Christian LOUBERE le 16/2 à 16h30, Hôtel de Journet Vic en Bigorre« Tactile Tour » exposition itinérante d'œuvres d'art à voir et à toucher du 10 au 14/2 au Pari (Association Valentin Haüy)Lecture dans le Noir « L'Art dans tous les sens » avec accompagnement musical le 13/2 à 18h30 au Pari« Lecture marathon de lettres d'amour et autres mots doux » au Kairn Arras en Lavedan le 14/2 à 14h (avec Fréquence Luz)Rendez-vous Polar avec Stéphane LABORDE le 10/2 à 18h Médiathèque Louis AragonRencontre avec Tresià PAMBRUN le 13/2 à 18h, librairie « Le Square » LourdesSalon mariage les 14 et 15/2, Hôtel Gallia et Londres LourdesSPECTACLESSaison culturelle Lourdes : « Constellations mélodiques » le 12 à 20h30, Palais des CongrèsParvis : « Trois contes et quelques”, “Lieux communs », « Borda »Théâtre Nouveautés : « Oublie-moi, je t'aime » le 13 à 20h30Réseau Musique et Danse Agglo : Concert « Les 4 saisons de Vivaldi » le 13 à 20h Collégiale St Laurent Ibos, concert d'Orgue le 14 à 16h, église SéméacCAC Séméac : « Viens chez moi, j'habite chez une mamie » Cie Maillages le 13 à 20h30Maison du Savoir : « Scalp ! » le 14 à 18hEcla Aureilhan : ciné-club le 12 à 20h15, « Les Oiseaux Rebelles » le 13 à 20h30, « Cupidon s'invite » le 14 à 20h30 (Théâtre du Matin)Autres spectacles et concerts dans podcastCinéma : CGR Royal Ballet « Woolf works », « La Traviata” en différéParvis voir podcastAutres séances spéciales dans podcastExpositions (détails podcast) :Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Par darbiem, kurus nesen Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) iegādājies savas laikmetīgās mākslas kolekcijas papildināšanai, par ilustrāciju kolekcijas nozīmi, kā arī par citām laikmetīgās mākslas aktualitātēm raidījumā "Mākslas vingrošana" sarunājas ilustratore Elīna Brasliņa, grafiķis Paulis Liepa, kura jaunāko darbu izstāde šobrīd aplūkojama galerijā "Māksla XO" un LNMM Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļas vadītāja Arta Vārpa. Sarunu vada mākslas kritiķis Vilnis Vējš; pārraides producente – Inga Saksone.  Vilnis Vējš: Šodien parunāsim par aktuālajiem notikumiem mākslā, mākslas tirgū un konkrēti – par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauniegādātajiem un arī senāk iegādātajiem darbiem. Arta, ar ko papildināta tevis pārraudzītā kolekcija? Arta Vārpa: Nākot uz radio studiju, pa ceļam iegriezos Pauļa Liepas izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", un man šķiet, ka es uzminēju pirmo domas pavedienu, ko tu, Vilni, jau iezīmēji, ka muzejs savu kolekciju papildinājis ar nozīmīgiem jaunieguvumiem. Protams, uz muzeju nevaram lūkoties kā uz mākslas tirgus dalībnieku klasiskā izpratnē. Lai gan muzejs darbus iepērk, mēs tos glabājam nākotnei, visai sabiedrībai, tādēļ tirgošanās nav mūsu specifika. Toties mākslas ainas regulāra, iespējami sistemātiska pārraudzīšana un kolekcijas papildināšana gan ir viens no muzeja pamatuzdevumiem, kuram dažādos laika periodos esam varējuši pievērsties ar visai atšķirīgu rocību… Šobrīd, pastiprinot tieši laikmetīgās mākslas akcentu muzeja funkcijās, ir prieks par 2025. gada kopējo jaunieguvumu klāstu, kas aptvert gan glezniecību, gan grafiku, gan jaunus medijus un objektus. (..) Ar cik autoru darbiem esat papildinājuši savu kolekciju? Tie ir apmēram 40 autori – manuprāt, tas ir pieklājīgs autoru loks. Protams, ir autori, kuri muzeja krājumā jau līdz šim bijuši pārstāvēti, tikai ar cita perioda darbiem. 16 autori ir tādi, kuri muzeja krājumā nonāk pirmoreiz. Patlaban ļoti skaidri iezīmējas jauna mākslinieku paaudze, kas dzimusi vēlajos deviņdesmitajos gados un šobrīd sevi piesaka laikmetīgajā mākslā, darot to ļoti pārliecinoši un aktīvi. Un arī viņu – jaunākās paaudzes mākslinieku – darbi ienākuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Viena no māksliniecēm, kura bija ļoti priecīga un pagodināta par nonākšanu muzeja uzmanības lokā, vienlaikus gan bija arī noraizējusies: "Ak, vai! Bet kā būs nākotnē? Vai muzejs vēl kādreiz man pievērsīsies, vai arī tas būs tikai pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem?" Bet tas ir ļoti labs jautājums! Pauli, var teikt, ka tu esi laikmetīgās mākslas kolekcijas veterāns, jo tavi darbi muzejā glabājas jau vairākus gadus – saskaitīju trīs vai četrus. Kā tev tas liek justies, izņemot to prieku un pagodinājumu, ko Arta jau minēja? Paulis Liepa: Prieks un pagodinājums – tas jā, bet kā veterāns nu galīgi nejūtos! Tas, ko daru – tā ir lieta, ko man patīk darīt un es to izbaudu. Bet ka ir cilvēki, kas gatavi par to izdot naudu un iekļaut savās kolekcijās – privātās vai valstiskās – tā man ir mistērija vēl joprojām... (Smaida.) Elīn, tu esi viena no jaunajiem autoriem, kuru darbi pirmoreiz iepirkti Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijā. Turklāt – kaut arī pēc izglītības esi tāda pati grafiķe kā Paulis, tava darbības joma ir tieši ilustrācija, kas turpmāk muzejā tiks kolekcionēta kā laikmetīgā māksla. Kuri no taviem darbiem nonāca muzejā? Elīna Brasliņa: Tie ir divi senāki darbi no divām Luīzes Pastores grāmatām "Mākslas detektīvi" – no "Pēdējā ķēniņa" un "Svešinieku atnākšanas". Prieks un pagodinājums! Jo ar ilustrāciju dažbrīd ir tā, ka cilvēki – vai tā maz ir māksla? Bet, redz – piezvana muzejs un saka: mums interesē! Negaidīts pavērsiens, ka muzejs nopirka arī vienu mana zīmējumu cikla daļu: tie ir mātišķības un ikdienas pieredzei veltīti nelieli darbiņi akvareļzīmuļu tehnikā. Tā ka nu kolekcijā ir pārstāvēta gan Elīna kā māksliniece-ilustratore, gan Elīna kā [īsta] māksliniece. Arta, varbūt tu vari paskaidrot – ar ko īsti ilustrācija atšķiras no grafikas? Arta Vārpa: Man bija ļoti grūti noturēties un neiesaukties – protams, ka ilustrācija ir māksla! Piederīga laikmetīgajai mākslai! Mēs nevaram iedomāties mūsu mākslas vēstures klasiķu mantojumu bez ilustrācijas, kas ir grafikas pamats. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa zīmējumi jeb ilustrācijas "Baltajai grāmatai" iekļautas Latvijas kultūras kanonā, tāpat Niklāvs Strunke, Janis Rozentāls – tas, cik liela loma bijusi ilustrācijai šo dižgaru radošajā mantojumā, būtu atsevišķas sarunas vērts jautājums. Ilustrācija mums šobrīd ir ļoti spēcīga! Mūsu ilustratori gūst starptautiskus panākumus, viņi tiek ievēroti un godalgoti visā pasaulē. 20. gadsimta otrās puses grafikas kolekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsevišķu ilustrācija veido atsevišķu grupu, un visticamāk, ka ekonomisku apsvērumu dēļ kopš deviņdesmitajiem gadiem tās sistemātiska papildināšana ir apsīkusi. Šis ir pēdējais brīdis, kad jāpievēršas arī šai jomai! Ilustratori, kuru darbi būtu iekļaujami Nacionālajā krājumā, ir vairāki, un mēs esam tikai sava ceļa sākumā, viņus uzrunājot un vērtējot, kam prioritāri ķerties klāt. Elīnas Brasliņas ilustrācijas Luīzes Pastores "Mākslas detektīviem" veido ļoti tiešu dialogu ar Nacionālā mākslas muzeja kolekciju, ar Niklāvu Strunki, ar Voldemāru Irbi, iedzīvinot gan viņu personības, gan arī nozīmīgus Nacionālās mākslas kolekcijas darbus. Piemēram, "Cilvēks, kas ieiet istabā" un vēl citi elementi – tos atpazīst gan bērni, gan pieaugušie, un tie ir mūsu vizuālās kultūras neatņemama sastāvdaļa. Pauli, tavā jaunākajā izstādē, kuras nosaukums ir "Tirgošanās", aplūkojami darbi, kas noteikti nav ilustrācijas. Tajos saskatāmi palielināti simboli. Skatītājiem, kuri ar tiem jau pazīstami, izstāde ir priecīga atkalredzēšanās. Tiem, kuri tos nepazīst, varbūt vari izstāstīt – kādas piktogrammas tu lieto savos darbos? Paulis Liepa: Nav tāda īpaša komplekta, ko parasti pielietotu... Tās atnāk pašas! Maģiskajā mirklī, kad tiek strādāts ar skici, pēkšņi pārņem sajūta – o, šajā kaut kas ir! Tad vajag tikai spēt pabeigt ideju, pacīnīties par milimetriem pa labi, pa kreisi, par krāsām un tā tālāk. Laikam tas iekšā krājies jau kādu laiku: gribējās iet tādu rupjo, vienkāršo ceļu, ar tādu kā cirvi izcirst to visu. Strādāt ar pēc iespējas vienkāršākiem līdzekļiem. Viens no principiem bija šāds: ja kaut kādas tehniskas lietas skicei vai idejai neļauj īsti notikt, jāiet cits ceļš, vienkārši jādara pēc iespējas rupjāk un vienkāršāk. "Tirgošanās" – tas ir nosaukums, kas bišķiņ "knieš". Es bieži eju to ceļu, ka izstādē, piemēram, ir desmit darbi, un nosaukums ir tāds kā vienpadsmitais darbs – brīva vieta vēl vienai nelielai izpausmei. Šajā gadījumā tirgošanās ir tāda kā laikmeta sazemēšana: nevis tirdzniecība, bet kaulēšanās, bakstīšanās – kad cilvēki "tirgojas" par krēslu pie loga autobusā. Tāda ņemšanās. Tas kaut kā izkristalizējās procesā, jo darbos šur tur ir dalījums X pret Y, apaļš pret kantainu, liels pret mazu. Estētika šeit ir kā karogi ar lieliem, trekniem krāsu laukumiem ar vienu ķeburu vidū, piemēram. (..) Vai mums tie "ķeburi" būtu jāatpazīst? Paulis Liepa: Nē. Tie nav kā ceļa zīmes. Tur daudz kas ir intuitīvi. Profesionāls mākslinieks vai skolotājs var mēģināt to visu vērtēt no kompozīcijas un līdzsvara viedokļa. Ir gan arī konkrētas lietas; vairākos darbos ienāk karš. Bet daudz kas uz klišejas un lina nosēdies intuitīvi.  Elīn, cik jauki, ka pārstāvi divas pozīcijās – esi gan patstāvīga māksliniece, gan ilustratore. Lai gan ilustrators visbiežāk izpilda kādu pasūtījumu, zinu, ka pēdējos pārdesmit gados ilustrācija ir tiktāl emancipējusies, ka ilustratori paši sacer tēmas, sižetus, komiksus un strādā pilnīgi neatkarīgi no šādiem pasūtījumiem. Elīna Brasliņa: Ilustratoram visbiežāk darbu pasūtītājs ir izdevniecība. Un ir izdevniecības, kas ilustratoram ļauj diezgan brīvu vaļu, zinot, kāds ir konkrētais mākslinieks un pilnībā uzticoties viņa vīzijai. Tāda bija mana pieredze, nupat strādājot pie izdevniecības "Liels un mazs" pasūtījuma – Ingas Gailes tūdaļ iznākošā dzejas krājuma "Reiz divas meitenes, māte un priecīgs Dievs" ilustrācijām. Sākumā man bija ideja, ka katram dzejolim gribēšu iespēt kādu mākslas atsauci, taču vienā brīdī sapratu, ka tas ir pašmērķīgi un varbūt nevajag. Taču kādas piecas, sešas atsauces uz pasaules glezniecības darbiem tur ir, turklāt tās ir dažādas grūtības pakāpes – tie, kuri pirks un lasīs šo grāmatu, varēs meklēt. Šī sadarbība ir pozitīvais piemērs. Mazāk pozitīvs piemērs – tikko man bija sarakste ar vienu žurnālu, kurā bija kaulēšanās par to, vai mammas rokas ir vai nav pietiekoši tievas, vai ir par daudz tetovējumu, vai to ir par maz... Tā kā tas spektrs ir no viena gala līdz otram, un māksliniekam pašam jāizsver, ar ko viņš grib vai negrib ielaisties. Bet jūsu minētais emancipētais ilustrators, kas pats rada pats savu stāstu, ārpus Latvijas ir pazīstams samērā sen. Arī Latvijā šādu piemēru rodas arvien vairāk un vairāk. Tas bija arī mans ceļš – kaut kādā mērā nonākt līdz emancipācijai. Vairāk nekā desmit gadu garumā ilustrējot citu cilvēku stāstus, beidzot nonācu pie tā, ka man ir mans stāsts, ko gribu izstāstīt. Jo lieta jau ir arī tāda, ka bērnu grāmatu ir šausmīgi daudz – varbūt pat pārāk daudz. Un tad, kad domāju par savām grāmatām, ko gribētu laist pasaulē, rodas jautājums, vai tās ir vajadzīgas? Ja ir sajūta, ka ir vajadzīgas, tad – jā, tad jāķeras klāt.  Radīt pašam savu darbu bez teksta – droši vien tas šaubas vērš vēl lielākas, vai tas ir vajadzīgs? Elīna Brasliņa: Manas grāmatas gadījumā bija tā: līdz ar to, ka primāri esmu zīmētāja, ilustratore, sāku ar attēliem. Un stāsts ar mazu palīdzību no malas kaut kā tika salīmēts. Tas stāsts ir ļoti nosacīts un ļoti virspusējs. Uz to norādījuši recenzenti – ka kaut ko var saprast, un kaut ko nevar saprast. Bet tas nemaz nav slikti, ka ir grāmatas, kas izaug no attēliem. No tā, ko minēja Paulis – ka sāc ar skici, un skaties, kas darbojas un kas nedarbojas. Pieļauju, ka arī rakstniekam ir skice – sajūtas skice, ko noķert vārdos. Vārdi nav mans medijs. Mans medijs ir attēls. Un tad, izrādās, tā grāmata var tapt! Saruna pilnā apjomā teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.

Hébergé par Audiomeans. Visitez audiomeans.fr/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.

Psychédélismes Jean-Sébastien Grondin et Olivier Lantier. Ton oreille a soif, fait boire ton oreille. Viens t'abreuver à même la source auditive que tu as tant chérie. On t'emmène dans l'univers intersidéral de tes souvenirs musicaux: musiques intemporelles, rock tout azimuts, alternatifs, électroniques et psychédéliques. Dégustation de vin en direct pour humecter vos tympans. https://www.facebook.com/groups/50035941191/

On se retrouve pour un épisode de Dark Story pour des Affaires criminelles Terrifiantes.. Ici je vous présenterais les True Crime les plus sombre qui ont choqué le monde.. Plongez avec moi dans l'horreur de ces True crime.. Rester bien jusqu'à la fin pour tout les details des histoires afin de tout comprendre de ses histoires criminelles.Viens discuter sur mon insta : ►Instagram : Mogotasama................................................................................Merci à d'avoir regarder la vidéo , prenez soin de vous et vos proches.►Contact Pro : mogokusama@gmail.com

Ce numéro d'Amarok balaye plusieurs courant de notre genre de prédilection ... Entre métal, jazz fusion,  pop ou électronique, le son des 70's ou celui plus contemporain dit "néo prog" le rock progressif est un vaste champs de sensibilités musicales, voici donc une belle moisson variée !  Je le concède bien volontiers, si l'on pouvait définir une frontière claire du prog, ce premier titre de l'émission serait sans doute en situation irrégulière

Epstīna failu publiskošana: rezonanse ASV un pasaulē. Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības līgums - perspektīvas un problēmas. Politiskā krīze Čehijā - konflikts starp prezidentu un valdību. Aktualitātes komentē politologs Veiko Spolītis un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns. Sāpīgā failu lavīna Piektdien, 30. janvārī, Savienoto Valstu Ģenerālprokurora birojs darīja pieejamu tīmeklī pēdējo porciju no t.s. „Epstīna failiem”, respektīvi, dzimumnoziegumos apsūdzētā un 2019. gadā cietumā pašnāvību izdarījušā finansista Džefrija Epstīna un viņa līdzzinātājas Gisleinas Maksvelas lietas materiāliem. Tie ir apmēram trīs ar pusi miljonu lappušu teksta, vairāk nekā divi tūkstoši video failu un apmēram 180 tūkstoši attēlu. Šo publiskošanu Ģenerālprokurora birojam par pienākumu uzlika Savienoto Valstu Kongresa pagājušā gada novembrī pieņemtais Epstīna failu caurskatāmības akts. Tiesa, pilnīga publiskošana aizkavējusies par vairāk nekā mēnesi pēc Kongresa noteiktā termiņa. Iemesls, kā apgalvo birojs, esot nepieciešamība veikt failu rediģēšanu, pirmām kārtām padarot nepieejamu noziegumos cietušo identitāti. Tomēr, kā atklājuši publiskoto pārlūkojušie žurnālisti, ne visos gadījumos tas ticis konsekventi veikts. Tāpat norādīts, ka publiskotais materiālu masīvs ir absolūti neorganizēts, daudzas elektroniskās sarakstes vienības un izmeklēšanas dokumentu kopijas tajā atrodamas vairakkārt dažādās vietās, pie tam konstatējams, ka dažādās viena un tā paša materiāla kopijās izrediģēta atšķirīga informācija. Šodien, 4. februārī, Ņujorkas federālā tiesa pēc noziegumos cietušo pārstāvju prasības lems par attiecīgā resursa slēgšanu līdz brīdim, kad visa ar cietušajām saistītā informācija būs padarīta nepieejama. Tikām pasaule ar pārsteigumu konstatē, cik plaši un personiski bijuši Džefrija Epstīna sakari dažādu valstu elites, tai skaitā politiskās elites aprindās. Acīmredzami tieši šajos sakaros, tos mērķtiecīgi būvējot un uzturot, viņš balstījis savu biznesa modeli. Viņa paziņu un sarakstes lokā ir atrodami multimiljardieri Īlons Masks un Bils Geitss, britu karaļnama atvase Endrjū Vindzors-Mauntbatens, publicists, netradicionālās medicīnas apoloģēts Dīpaks Čopra, eksprezidents Bils Klintons, Norvēģijas kroņprincese Mete Mārita un citi. ASV Kongresa Uzraudzības komiteja izsaukusi eksprezidentu Klintonu un viņa dzīvesbiedri, kādreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni uz iztaujāšanu, un vakar kļuva zināms, ka Klintonu pāris piekritis ierasties. Apmēram trīstūkstoš reizes publiskotajos materiālos parādās pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, kurš jau paziņojis, ka publiskotais apliecinot viņa pilnīgu nevainīgumu jebkādu Epstīna likumpārkāpumu sakarā. Apmēram tūkstoš reizes šeit uzpeld arī Krievijas diktatora Vladimira Putina vārds, ar kuru gan, pēc visas spriežot, tiešu kontaktu Džefrijam Epstīnam nav bijis. Toties viņa tiešo kontaktu sarakstā ir kādreizējais Krievijas vēstnieks ANO, 2017. gadā mirušais Vitālijs Čurkins un Sanktpēterburgas Ekonomikas foruma fonda vadītājs, Krievijas Federālā drošības dienesta akadēmijas absolvents Sergejs Beļakovs. Prāga iziet ielās Sadursme starp Čehijas prezidentu Petru Pavelu un labēji populistisko premjera Andreja Babiša valdību, kas uzsāka darbu decembra vidū, notikusi ātrāk un ir ar plašāku rezonansi, nekā daudzi prognozējuši. Babišs trešo reizi kļuva par Čehijas premjerministru 2025. gada decembrī, viņa partijai „ANO 2011” izveidojot koalīciju ar partijām „Brīvība un tiešā demokrātija” un „Automobilisti paši sev”. Viens no pirmajiem jaunās varas simboliskajiem žestiem bija Ukrainas karoga aizvākšana no parlamenta ēkas. Par konkrēto ieganstu pašreizējam konfliktam kļuva prezidenta atteikšanās apstiprināt vides ministra amatā partijas „Automobilisti paši sev” pārstāvi Filipu Tureku, kura partija pauž izteikti antiekoloģiskus uzskatus. Tas ir pirmais šāds kategoriska ministra noraidījuma gadījums no Čehijas prezidenta puses kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pašreizējā konstitūcija. Kā iemeslu prezidents min Filipa Tureka attieksmi pret valsts likumiem un konstitucionālajām vērtībām – viņš izcēlies ar homofobiskiem, seksistiskiem, rasistiskiem un nacismam simpatizējošiem izteikumiem. Šīs „daiļrades” apkopojumu publicēja izdevums „Denìk N”.  Tāpat nesen, pavadot ārlietu ministru Petru Macinku vizītē Kijivā, Tureks netieši attaisnoja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ārlietu ministrs Macinka, kurš ir arī „Automobilistu” partijas līderis, nosūtīja vairākas īsziņas prezidenta palīgam, solot Tureka neapstiprināšanas gadījumā, citējot, „sadedzināt tiltus tā, ka tas paliks politoloģijas mācību grāmatās”. Viņš nācis klajā ar iniciatīvu, ka Čehiju nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Turcijas galvaspilsētā Ankarā, jāpārstāv nevis, kā ierasts, prezidentam, bet gan premjerministram Babišam. Svētdien, 1. februārī, Prāgas Svētā Vāclava laukumā pēc organizācijas „Miljons mirkļu demokrātijai” aicinājuma pulcējās 80 līdz 90 tūkstošus liels protesta mītiņš prezidenta pozīcijas atbalstam. Opozīcijas partijas vakar sarīkoja parlamenta apakšpalātas neuzticības balsojumu Babiša valdībai, kuru kabinets, pateicoties vairākumam likumdevējā, izturēja. Šodien, 4. februārī, paredzēta prezidenta Pavela un premjerministra Babiša tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju. Indijas un Eiropas Savienības dižlīgums Tirdzniecības vienošanos, kuru 27. janvārī Indijas galvaspilsētā Ņūdeli parakstīja šīs valsts premjerministrs Narendra Modi un Eiropas Savienības pārstāvji – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta – abas puses savos paziņojumos krāšņi dēvē par „visu darījumu māti”. Tas patiešām ir apjomos bezprecedenta nolīgums, kas aptver tirgu ar apmēram diviem miljardiem cilvēku un 25% planētas kopprodukta. Vienošanās paredz pakāpenisku ievedmuitas tarifu samazināšanu gandrīz 97% Eiropas Savienības eksporta uz Indiju un gandrīz 100% Indijas eksporta uz savienību – ļoti vērtīgs papildinājums līdzīgu vienošanos komplektam, kas jau saista savienību ar Japānu, Indonēziju, Meksiku, Dienvidamerikas Brīvā tirgus valstu grupu „Mercosur” un virkni citu valstu. Sarunas par šo līgumu tika uzsāktas 2007. gadā, tad 2013. gadā pārtrauktas nepārvaramu nesaskaņu dēļ, līdz atsāktas 2022. gadā. Var tikai lēst, cik lielā mērā par šo sarunu sekmīga iznākuma katalizatoru kalpoja Savienoto Valstu līdera pēdējā gada mētāšanās ar saviem superaugsto tarifu piedraudējumiem kā Ņūdeli, tā Briseles virzienā, taču vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tā ir divu globālās ekonomikas smagsvaru reakcija uz pamanāmo līdzšinējās pasaules kārtības ļodzīšanos. Kā par noslēgto vienošanos raksta Austrālijā bāzētās starptautiskās politikas domnīcas Louvija institūts resurss „The Interpreter”: „Tā vietā, lai signalizētu par atgriešanos pie vecā stila tirdzniecības liberalizācijas, Indijas un ES brīvās tirdzniecības nolīgums atspoguļo pragmatiskāku modeli, kas vērsts uz diversifikāciju, noturību un politikas elastību. Tas mazāk darbojas kā tarifu samazināšanas pasākums un vairāk kā piegādes ķēžu stabilizēšanas plāns ģeopolitisku satricinājumu laikmetā.” Domnīca lēš, ka standartu salāgošana pozitīvi ietekmēs digitālās tirdzniecības, intelektuālā īpašuma aizsardzības un atbildīgas ražošanas normu situāciju visā Indijas okeāna reģionā. Kas attiecas uz ražošanas nozarēm, kuras ir paredzamas kā galvenās ieguvējas no šīs vienošanās, tad Indijā tā ir mašīnbūve, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, savukārt Eiropas Savienībā – automobiļu būve un elektronikas ražošana. Savstarpējo loģistikas ceļu stiprināšana paredz sadarbību kuģošanas drošības un vispārējās aizsardzības jomā Indijas okeānā, kur pēdējā desmitgadē manāmi pieaugusi Ķīnas klātbūtne. Šai ziņā svarīgs moments ir arī drošības un aizsardzības partnerības nolīgums, kuru 27. janvārī parakstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa un Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars. Der piebilst, ka vakar, 3. februārī, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par tarifu samazināšanu importam no Indijas no 25% uz 18%. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

En 2026, je veux une relation saine, en amour oui, mais pas que ! Une relation saine à moi (parce que ça commence par soi, et oui !), ma famille, mes ami.e.s, à la nourriture et au sport, et à tant d'autres choses. Viens on en parle, BisoussssIG/TikTok @wellnessbyjade Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

COMMENTAIRE DE L'EVANGILE DU JOUR Marc 5, 21-43En ce temps-là, Jésus regagna en barque l'autre rive, et une grande foule s'assembla autour de lui. Il était au bord de la mer. Arrive un des chefs de synagogue, nommé Jaïre. Voyant Jésus, il tombe à ses pieds et le supplie instamment : « Ma fille, encore si jeune, est à la dernière extrémité. Viens lui imposer les mains pour qu'elle soit sauvée et qu'elle vive. » Jésus partit avec lui, et la foule qui le suivait était si nombreuse qu'elle l'écrasait. Or, une femme, qui avait des pertes de sang depuis douze ans… – elle avait beaucoup souffert du traitement de nombreux médecins, et elle avait dépensé tous ses biens sans avoir la moindre amélioration ; au contraire, son état avait plutôt empiré –… cette femme donc, ayant appris ce qu'on disait de Jésus, vint par derrière dans la foule et toucha son vêtement. Elle se disait en effet : « Si je parviens à toucher seulement son vêtement, je serai sauvée. » À l'instant, l'hémorragie s'arrêta, et elle ressentit dans son corps qu'elle était guérie de son mal. Aussitôt Jésus se rendit compte qu'une force était sortie de lui. Il se retourna dans la foule, et il demandait : « Qui a touché mes vêtements ? » Ses disciples lui répondirent : « Tu vois bien la foule qui t'écrase, et tu demandes : “Qui m'a touché ?” » Mais lui regardait tout autour pour voir celle qui avait fait cela. Alors la femme, saisie de crainte et toute tremblante, sachant ce qui lui était arrivé, vint se jeter à ses pieds et lui dit toute la vérité. Jésus lui dit alors : « Ma fille, ta foi t'a sauvée. Va en paix et sois guérie de ton mal. » Comme il parlait encore, des gens arrivent de la maison de Jaïre, le chef de synagogue, pour dire à celui-ci : « Ta fille vient de mourir. À quoi bon déranger encore le Maître ? » Jésus, surprenant ces mots, dit au chef de synagogue : « Ne crains pas, crois seulement. » Il ne laissa personne l'accompagner, sauf Pierre, Jacques, et Jean, le frère de Jacques. Ils arrivent à la maison du chef de synagogue. Jésus voit l'agitation, et des gens qui pleurent et poussent de grands cris. Il entre et leur dit : « Pourquoi cette agitation et ces pleurs ? L'enfant n'est pas morte : elle dort. » Mais on se moquait de lui. Alors il met tout le monde dehors, prend avec lui le père et la mère de l'enfant, et ceux qui étaient avec lui ; puis il pénètre là où reposait l'enfant. Il saisit la main de l'enfant, et lui dit : « Talitha koum », ce qui signifie : « Jeune fille, je te le dis, lève-toi ! » Aussitôt la jeune fille se leva et se mit à marcher – elle avait en effet douze ans. Ils furent frappés d'une grande stupeur. Et Jésus leur ordonna fermement de ne le faire savoir à personne ; puis il leur dit de la faire manger.

Ko nozīmē konkurēt godīgi un negodīgi? Kā turpmāk pierādīs karteli? #1pret1 saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.

Par savu divvalodīgo latviešu-krievu ģimeni un tēvu, kuram bija Alcheimera jeb aizmiršanas slimība, un vēstures nospiedumiem, un aktuālo militāro konfliktu tepat Eiropā dzīves romānā "Tēvs" pārdomājusi rakstniece Inga Žolude, kuru izvaicājam Kultūras rondo studijā. Grāmatu noteikti var pamanīt grāmatnīcā. Uz vāka ir sarkanas neļķes, un tas nav nejauši. To sarunā apliecina arī Inga Žolude. "Visām manām grāmatām vāki ir apzināti [veidoti]. Tā ir kā grāmatas stāsta vizītkarte, kas piesaka to, kas tur būs iekšā. Un arī šis vāks bija iecerēts jau diezgan savlaicīgi. Bija skaidrs, ka tur jābūt sarkanām neļķēm," atklāj Inga Žolude. "Kāpēc sarkanās neļķes? Atbildes ir grāmatā. Tas ir ne tikai komunistiskais simbols, bet arī privātajā vēsturē balstīts. Žēl, ka tādam skaistam un smaržīgam ziedam ir tāda nelāga konotācija." Inga Žolude piekrīt, ka "Tēvs" ir viņas vispersoniskākā grāmata. "Grāmata varbūt nebija iecerēta nemaz publiskai lasīšanai. Es drīzāk to sāku rakstīt kā tādu sarunu vai vēstuli savam tēvam ar pārdomām par visām tēmām, kas man radīja iekšēju nemieru," atklāj Inga Žolude. "Viens ir šis starpetniskais jautājums, latviešu un krievu jautājums, jo mans tēvs ir krievvalodīgais. Visu dzīvi man tas nav radījis nepārvaramas grūtības. Lai gan grāmatā, protams, var lasīt dažādas epizodes. Bet, sākoties pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, šis jautājums aktualizējās tieši tāpat kā visā pārējā pasaulē. Arī mums dažādās publiskās kopienās un diskusijās tas jautājums bija ļoti aktuāls ar dažādām argumentiem un, protams, arī ar dažādiem pavērsieniem attiecībās. Tieši tāpat arī šis jautājums ietekmēja mani un manu ģimeni. Bet ir arī vēl citi faktori, jo mēs ne vienmēr esam pārliecināti, ko domājam paši normālos apstākļos. Ja vēl iedarbojas citi apstākļi, piemēram, kādas slimības vai kas, tad vispār kļūst neskaidrs, kur ir manas domas un kur manā vietā runā kas cits." Inga Žolude stāsta, ka romāna manuskriptu izlasīja mamma, un tas arī ir pirmais gadījums, kad vispār kāds lasījis manuskriptu pirms tas ir izdots publiski.  "Man šķita, ka viņai tas ir jāredz. Droši vien, ja viņa to nebūtu akceptējusi, tad varbūt mēs te arī nesēdētu tagad nesarunātos par grāmatu, varbūt tādas krāsas nebūtu. Man liels prieks, ka viņa akceptēja manuskriptu. Es to uztveru kā tādu svētību," atklāj Inga Žolude. Mamma darbu necenzēja, lai gan viņai bija tiesības atzīmēt, labot, komentēt. "Kad viņa man atdeva atpakaļ manuskriptu, viņa teica, ka ir tikai viens komentārs," bilst Inga Žolude. "Man bija ļoti ilgu laiku bailes atvērt un paskatīties, kas tas ir. Kad pirmās emocijas vai satraukums norima, es atvēru un ieraudzīju to pasvītrojumu vienā vietā, bet tas nebija nekas ārkārtējs. Es arī to ņemu vērā.  Bet jāsaprot arī, ka šis nav objektīvs stāsts. Tā ir mana perspektīva, un šis viens kopīgais ģimenes stāsts katram ir noteikti ir savs. Arī droši vien dažādos laikos ir savs, jo mēs arī uz notikumiem, kas tagad notiek, skatāmies citādāk nekā tad, kad mēs atkāpjamies jau laika distancē. Emocijas rimst un varbūt arī parādās lielāka sapratne."

Être productif, ce n'est pas juste une question d'organisation ou de méthodes. C'est aussi une question de motivation. À un certain moment, on se pose tous les question: Pourquoi je fais ce que je fais? Pourquoi je me lève le matin pour aller au travail? Qu'est-ce qui me "drive" dans ma vie professionnelle. Dans cet épisode, je t'amène à réfléchir à ce qui te motive réellement. Une réflexion profonde sur le sens du travail, la motivation durable et le fameux WHY qui te permet de continuer, même dans les périodes plus difficiles.LIENS ET RESSOURCES :

Stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un krājuma galvenais speciālists Dr. hist. Edgars Ceske; pārraides producente – Liene Jakovļeva  Valsts pirms valsts: pagastu reformai Vidzemē  – 160! Turaidas muzejrezervātā jau kopš 2019. gada apskatāma ekspozīcija "Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis". Redzama vieta tajā ierādīta arī  lauku pašvaldībām, to dibināšanai, attīstībai un lomai valstiskuma apziņas veicināšanā latviešu sabiedrībā.  "Valsts pirms valsts": vai tas neskan pārāk provokatīvi, izaicinoši? Tomēr nē, ja atceramies brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus": ar Slātavas (Vecpiebalgas)  un Čangalienas (Jaunpiebalgas)  v a l s t ī m tajos laikos tika saprasts  p a g a s t s,  t. i., zemākā pašvaldības vienība. "Vidzemes zemnieki nodalīsies iekš pagastiem jeb v a l s t ī m," teikts 1819. gada Vidzemes zemnieku likumos. Pagasta jēdziens Latvijas vēsturē ir ļoti sens, tas sniedzas atpakaļ līdz par 13. gadsimtam vai pat vēl senākiem laikiem. Livonijas laikā, kā norāda vēsturnieks Arveds Švābe,  pagasts ne tikai aptvēris noteiktu teritoriju un tajā dzīvojošos, bet izpildījis arī zemākās varas funkcijas (administratīvā vara tolaik nav bijusi šķirta no tiesas varas).  Ar laiku pagastu vecāko pienākumi sašaurinājās līdz atbildībai par nodevu ievākšanu no pagasta iedzīvotājiem un no tiem pieprasīto klaušu pildīšanu. 1819. gada Vidzemes zemnieku likumi atcēla  dzimtbūšanu – muižnieka varu pār zemnieka personu; tomēr visa zemnieku zeme tika pasludināta par muižnieku īpašumu. Jau pirms tam – 1804. gadā – tika radītas arī pirmās  zemākās daudzfunkcionālās pašvaldību iestādes – pagastu tiesas  (tāpat kā iepriekš, arī tajās administratīvā vara vēl nebija nodalīta no tiesu varas). Ar 1819. gada zemnieku likumiem tās tika nostiprinātas un to funkcijas – konkretizētas. Pagasta tiesas atbildībā bija valsts un pagasta nodokļu iekasēšana, pagasta ceļu un tiltu uzturēšana, skolu ierīkošana, pagasta magazīnas (graudu rezervju noliktavas) iekārtošana, sabiedriskās kārtības uzturēšana, bāreņu un nespējnieku nodrošināšana un rekrūšu (karaspēkā iesaucamo) došana, kā arī uzvārdu piešķiršana un pārceļošanas atļauju (pasu) izsniegšana. Pagasta tiesas augstākais orgāns bija visu pagasta pilngadīgo vīriešu sapulce. Tā uz trim gadiem ievēlēja svarīgāko pagasta pārvaldi – pagasta tiesu. Šis, 1804./1819. gadā izveidotais pagasta pašpārvaldes modelis tomēr bija viscaur atkarīgs no muižas: bez muižas policijas (muižas īpašnieka un muižas pārvaldnieka – muižkunga) ziņas nedrīkstēja sasaukt pagasta pilnsapulci; muižas policijas piekrišana bija nepieciešama katram šīs sapulces lēmumam; tā apstiprināja kopsapulces ievēlētās pagasta amatpersonas. Jāatzīmē, ka likuma prasību par skolu ierīkošanu gandrīz nekur neizdevās īstenot: šim nolūkam bija vajadzīga zeme, bet tā atradās muižnieku rokās. Likums par Baltijas guberņu (ar tām saprata Kurzemi, Vidzemi un Igauniju) lauku pašvaldībām, kas stājās spēkā 1866. gada 19. februārī, bija daļa no Krievijas cara administrācijas uzsāktajām  liberālajām reformām, kurās centrālo vietu ieņēma dzimtbūšanas atcelšana Krievijā 1861. gadā (tai skaitā arī Latgalē jeb toreizējās Vitebskas guberņas 3 apriņķos – Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas). Galvenais ieguvums no šīs reformas bija pagasta neatkarība no muižas  – tagad pagasta valdes lēmumus vairs nevajadzēja apstiprināt muižas policijā; muižas īpašnieks gan varēja noprotestēt pagasta sapulces lēmumus.  Tomēr reforma saturēja arī izmaiņas, kas bija mazāk demokrātiskas: ja agrāk pagasta sapulcē varēja piedalīties visi pilngadīgie vīrieši, tad tagad tādas tiesības bija vienīgi saimniekiem: bezzemnieki sūtīja uz pagasta sapulci vienu pārstāvi no katriem 10 pieaugušajiem vīriešiem. Tādā kārtā  pieauga saimnieku un rentnieku loma pagasta sabiedriskajā dzīvē. Bez tam arī pagasta vecāko drīkstēja ievēlēt vienīgi no saimnieku vidus. Tomēr bezzemnieku lomas samazinājumu daļēji kompensēja paritātes princips pagasta valdē, kur pusi no tās locekļiem sastādīja saimnieki, otru pusi – bezzemnieki. Pagasta valdes funkcijas palika iepriekšējās, bet nozīmīgs solis bija pagasta tiesisko funkciju atdalīšana no administratīvi saimnieciskajām. Pagasta valdes izsniegtās pases tagad ļāva zemniekiem brīvi pārvietoties visu triju Baltijas guberņu robežās. Lai arī jaunās pagasta tiesas un valdes izpelnījušās reizēm pelnītu kritiku latviešu daiļliteratūras klasikā (piem., Apsīšu Jēkaba stāstā “Pie pagasta tiesas”, Pērsieša “Vai nu katram iztapsi?” un Doku Ata “Paugurieši), tomēr objektīvi tās bija ievērojams solis uz priekšu demokratizācijas virzienā, pakāpe ceļā uz Latvijas valstiskumu. Daudzi no vēlākās neatkarīgās Latvijas valsts darbiniekiem savu politisko pieredzi uzkrāja, darbodamies pagastu pārvaldēs. No pagastu amatpersonu ģimenēm cēlušies vairāki pazīstami Latvijas valdības locekļi, starp tiem arī Latvijas Republikas Ministru prezidents (1924–1925 un 1928–1931), vairākkārtīgs Latvijas zemkopības un ārlietu ministrs  Hugo Celmiņš (1877–1941), kurš atmiņās par savu tēvu Pēteri Celmiņu (1837–1908) raksta: "Vēl gluži jauns, ap 20 gadu, mans tēvs sācis darboties dažādos pagasta amatos, starp citu, sabijis 12 gadus kā pagasta vecākais, bijis arī zemnieku virstiesas piesēdētājs un ilgus gadus, līdz mūža beigām, draudzes konventa delegāts. Līdzdarbojies arī, kā valdes loceklis, zemkopības biedrībā. Tēvs vēl klaušu laikos bija baudījis mazu izglītību – mācījies lasīt, rakstīt un rēķināt. Viņš visu mūžu nožēloja, ka neprata ne vācu, ne krievu valodas, būdams pārliecībā, ka, valodas protot, būtu varējis ar sekmēm karot pret muižnieku privilēģijām un aizstāvēt zemnieku tiesības līdz pat senātam […] Atceros, kādu reiz tēvs man skolas gados piekodināja, kad es būšot liels, šos jautājumus neaizmirst un zemnieku tiesības aizstāvēt. Viņš bija nesavtīgs, taisnīgs un godīgs cilvēks – īsts goda vīrs, kas ieguvis lubāniešu vispārēju piekrišanu un cieņu." Pagastu pašvaldību vēsturisko  nozīmi var saprast arī plašākā vēsturiskā skatījumā. Viens no tā aspektiem – izglītība un kultūra. Ja līdz 1866. gada reformai pagastu skolas Vidzemē, kā jau teikts, bija reta, ja ne izņēmuma, parādība, tad gadus 10 pēc  šīs reformas tās jau bija izveidojušās vai katrā pagastā. Pagastu pašpārvaldei bija tieša  nozīme arī dažādu biedrību (dziedāšanas, teātra, krājaizdevu u.c.) dibināšanā, kā arī bibliotēku izveidē. 1866. gada pagastu likums zaudēja spēku pēc jaunā pašvaldību likuma pieņemšanas 1922. gadā.

On se retrouve pour un épisode de Dark Story pour des Affaires criminelles Terrifiantes.. Ici je vous présenterais les True Crime les plus sombre qui ont choqué le monde.. Plongez avec moi dans l'horreur de ces True crime.. Rester bien jusqu'à la fin pour tout les details des histoires afin de tout comprendre de ses histoires criminelles.Viens discuter sur mon insta : ►Instagram : Mogotasama................................................................................Merci à d'avoir regarder la vidéo , prenez soin de vous et vos proches.►Contact Pro : mogokusama@gmail.com

Voici l'Évangile du mardi 3 février 2026 :« Jeune fille, je te le dis, lève-toi ! » (Mc 5, 21-43)En ce temps-là, Jésus regagna en barque l'autre rive, et une grande foule s'assembla autour de lui. Il était au bord de la mer. Arrive un des chefs de synagogue, nommé Jaïre. Voyant Jésus, il tombe à ses pieds et le supplie instamment : « Ma fille, encore si jeune, est à la dernière extrémité. Viens lui imposer les mains pour qu'elle soit sauvée et qu'elle vive. » Jésus partit avec lui, et la foule qui le suivait était si nombreuse qu'elle l'écrasait. Or, une femme, qui avait des pertes de sang depuis douze ans… – elle avait beaucoup souffert du traitement de nombreux médecins, et elle avait dépensé tous ses biens sans avoir la moindre amélioration ; au contraire, son état avait plutôt empiré –… cette femme donc, ayant appris ce qu'on disait de Jésus, vint par derrière dans la foule et toucha son vêtement. Elle se disait en effet : « Si je parviens à toucher seulement son vêtement, je serai sauvée. » À l'instant, l'hémorragie s'arrêta, et elle ressentit dans son corps qu'elle était guérie de son mal. Aussitôt Jésus se rendit compte qu'une force était sortie de lui. Il se retourna dans la foule, et il demandait : « Qui a touché mes vêtements ? » Ses disciples lui répondirent : « Tu vois bien la foule qui t'écrase, et tu demandes : “Qui m'a touché ?” » Mais lui regardait tout autour pour voir celle qui avait fait cela. Alors la femme, saisie de crainte et toute tremblante, sachant ce qui lui était arrivé, vint se jeter à ses pieds et lui dit toute la vérité. Jésus lui dit alors : « Ma fille, ta foi t'a sauvée. Va en paix et sois guérie de ton mal. » Comme il parlait encore, des gens arrivent de la maison de Jaïre, le chef de synagogue, pour dire à celui-ci : « Ta fille vient de mourir. À quoi bon déranger encore le Maître ? » Jésus, surprenant ces mots, dit au chef de synagogue : « Ne crains pas, crois seulement. » Il ne laissa personne l'accompagner, sauf Pierre, Jacques, et Jean, le frère de Jacques. Ils arrivent à la maison du chef de synagogue. Jésus voit l'agitation, et des gens qui pleurent et poussent de grands cris. Il entre et leur dit : « Pourquoi cette agitation et ces pleurs ? L'enfant n'est pas morte : elle dort. » Mais on se moquait de lui. Alors il met tout le monde dehors, prend avec lui le père et la mère de l'enfant, et ceux qui étaient avec lui ; puis il pénètre là où reposait l'enfant. Il saisit la main de l'enfant, et lui dit : « Talitha koum », ce qui signifie : « Jeune fille, je te le dis, lève-toi ! » Aussitôt la jeune fille se leva et se mit à marcher – elle avait en effet douze ans. Ils furent frappés d'une grande stupeur. Et Jésus leur ordonna fermement de ne le faire savoir à personne ; puis il leur dit de la faire manger.– Acclamons la Parole de Dieu. Cet enregistrement est proposé bénévolement pour répandre la Parole de Dieu

Épouse bien-aimée de Mon coeur, Je suis toujours avec toi, et Je jubile à la pensée du bonheur que J'aurai de te présenter au Père, lorsque le moment sera arrivé. Viens te reposer sur Ma poitrine afin que tu puisses entendre le doux murmure de Mes lèvres qui te disent doucement et tendrement: Je t'aime, Je t'aime, Je t'aime. Parce que l'Amour nous aime, nous devenons l'amour!  

durée : 00:57:35 - Et je remets le son - par : Matthieu Conquet - Des nouveautés comme autant de liens : avec David Walters, Olivia Dean, Gildaa ou Yerai Cortés. On parle aussi basse et batterie avec le prochain Thundercat et un hommage à Sly Dunbar. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

Dis-moi ce que t'en as pensé ! ❤️ Tu as aimé ? Laisse une note ou un avis sur ta plateforme

561 – Händel, politiek dier en geniaal musicus Zijn werken zijn al 300 jaar door en door politiek. De opera’s van Georg Friedrich Händel vertellen hoe heersers hun tijd en wereld domineren en hoe zij wijs, mild en rechtvaardig kunnen regeren. Maar ook hoe wreed, normloos en gewetenloos zij vaak zijn. Hoe ze mensen vertrappen, bedriegen en in het verderf storten. Dezer weken is Amsterdam Händel hoofdstad van Europa. Vooral ook door spectaculair optreden van een jonge wereldster die met Julius Caesar zo’n sluwe, wrede en machtige heerser vertolkt. Met deze Poolse countertenor, Jakub Józef Orliński, duiken Jaap Jansen en PG Kroeger in de vele lagen van de meeslepende muziek van Händel (1685 - 1759). In diens tijdloze actualiteit en virtuoze diepte van zijn mensenkennis. Zijn 'Giulio Cesare in Egitto' blijkt een soort kabinetsformatie van twee machtsdieren uit de Oudheid: Cleopatra en Caesar. Een van die cynische, nobele en wrede verhalen over hoe macht, intriges en gerechtigheid met elkaar strijden om de voorrang in het geopolitiek geweld. Net als nu. Hier. Vandaag. *** Deze aflevering is mede mogelijk gemaakt met donaties van luisteraars die we hiervoor hartelijk danken. Word ook vriend van de show! Steun Greenpeace voor gelijke bescherming, klimaatrechtvaardigheid en de toekomst van ons allemaal. Help met een donatie via: greenpeace.nl/betrouwbarebronnen Heb je belangstelling om in onze podcast te adverteren of ons te sponsoren? Zend ons een mailtje en wij zoeken contact. By scrolling down, you will find a text in English. The conversation with Jakub Jozéf Orlínski starts at after about 36 minutes. *** Händel was een Europees fenomeen. Als jong musicus uit Halle in Saksen-Anhalt werd hij al bejubeld in Rome en Venetië. Hij reisde langs alle hoven en concertzalen en belandde in Londen, waar hij de beroemdste componist, organist én kunstpaus werd, ook die voor het koningshuis. Het koninklijk publiek verwachtte dan ook opera's met politieke boodschappen en portretten uit verhalen uit alle eeuwen en windstreken. En Händel leverde. Van stukken uit het oude Rome, Perzië, Mongolië en tot muziektheater dat speelt in de diepste middeleeuwen, aan de Olympus en vertelt uit ridderromans tijdens de Kruistochten. Jakub Józef Orliński levert niet minder. Hij vertelt over zijn visie op 'Cesare' als veroveraar en uitbuiter van het onmetelijk rijke Egypte. En als politiek, militair en amoureus veroveraar van Cleopatra. Die blijkt minstens zo'n politiek dier als hijzelf en heeft haar heel eigen agenda. In Händels beroemdste aria's en duetten ontdekken die twee in het Concertgebouw elkaars ambities, charmes, belangen en 'Wille zur Macht'. Ze sluiten een deal, alsof ze onderhandelen in Davos of Mar-a-Lago. Hij maakt haar Farao, in plaats van haar gemene broer. Zij baart hem de opvolger die hem ontbrak. Orlínski zong in januari bij de Nationale Opera nog een heel andere rol, die van de naïeve prins Athamas. Bij zijn feestelijke royal wedding slaan de wrede goden toe. Of zijn dat de spookbeelden van zijn bruid Semele? Is haar dromen van oppergod Jupiter als haar ware echtgenoot niet ook weer zo'n politiek fata morgana? Zo'n droom van tomeloze macht om te ontsnappen aan dit huwelijk? Desnoods een waaraan zijzelf en de brave Athamas ten onder gaan? Bij Händel draait het steeds weer om macht, wellust, sluwheid en de hoop op oprechte menselijkheid. Zijn opera's worden bevolkt door Poetins, Von der Leyens, Ruttes, Jettens en Wilders uit alle eeuwen. Orlínski droomt van sommige van die rollen voor zijn komende carrière, vertelt hij. Het gesprek met de Poolse barokster gaat over zijn avonturen op het wereldtoneel. De opening van de Olympiade in Parijs van 2024 bijvoorbeeld. Hoe was het om als verrassende breakdancer annex zanger twee miljard kijkers te veroveren, alsof hijzelf een Caesar van de muziek was? Wat maakt dat hij zo dol is op Amsterdam, maar niettemin één dagelijkse ergernis heeft? Orlínski blijkt een zanger die zijn vak buitengewoon professioneel uitdiept. "Ik heb wel zeven lange termijnprojecten voor mezelf en gezelschappen en operahuizen die ik zorgvuldig probeer uit te bouwen." Zo ontstond ook de tournee en straks in Warschau de opname van 'Giulio Cesare', een gedurfde stap. Maar hij noemt zich ook ‘een soort archeoloog’. Met zijn researcher speurt hij in archieven naar verloren gewaande muziek, opera's waarvan we alleen nog de naam kennen. Eén ontdekking van een vergeten stuk is zo'n toekomstproject dat hij hoopt te lanceren als nieuwe opera op het wereldrepertoire. Händels work is deeply political, already 300 years. Händels operas show how rulers dominate their age and world, how to be masters of wisdom, mildness and justice. But no less how cruel and merciless they can be, how they do not shrink to destroy people, fool and ruin them. These weeks Amsterdam is 'the George Frederic Handel capital of Europe'. Most of all thanks to the spectacular musical debut of a young global Baroque-star who will sing such a cunning, cruel and powerful ruler. Julius Caesar, no less. With worldwide recognized Polish countertenor, Jakub Józef Orliński, the hosts of the podcast 'Trusted Sources' look for the many layers of the fabulous music of Händel (1685 - 1759). His "Giulio Cesare in Eigtto' is an opera as a diplomatic summit of two political animals of the Ancient World, Cleopatra and Ceasar. A cynical, noble and cruel tale where power, intrigue and justice are combating for primacy in the geopolitical reality of the day. Like with us, now, here, in the present. Orlínski tells about his take on 'Cesare', the victor and exploiter of immensely rich Egypt. And the political, military and amorous conqueror of its Queen. Cleopatra proofs to be no less a political pro, having a cunning agenda of her own. In aria's and duets these two discover each others ambitions, interests, charms and ruthlessness. As if in Mar-a-Lago or in Davos they strike a deal in Amsterdams Concertgebouw. He makes her Pharao instead of her cruel brother, she bears him the dynastic successor he lacks. In the National Opera Jakub Józef Orliński also sings the naïve prince Athamas, whose exuberant 'Royal Wedding' is ruined by merciless 'divine intervention' of Jove, king of the Gods of Olympus. Is this real or a nightmare of his bride Semele? Is her dream of a God as Lover a way to escape, even as this destroys herself and Athamas' hope of love? Händels operas again and again adress the dilemmas of power, cruelty, lust, mercy and hope for humanity. They are filled with Putins, Melania's, Berlusconi's, Ursula von der Leyens, with you and me. Talking with Orlínski is sharing wonderful stories of his adventures on a world stage. His live role at the Olympics in Paris, watched by an audience of billions around the world. But getting soaking wet there while breakdancing through a French Renaissance aria. His bike in Amsterdam. His ambitions as "almost an archeologist of music", going through archives to dig up unknown diamonds of Baroque music, forgotten over 300 years. The young Pole is a deeply dedicated artist and we can only wish him to entrance audiences for many years with his focus on discoveries and a fresh approach to timeless art. *** Verder kijken Jakub Józef Orliński & Ensemble Fantasticus - Händel - Semele: Your Tuneful Voice | Podium Klassiek Jakub Józef Orliński - He Was Despised (Händel's Messiah) Jakub Józef Orlínski - Händel - Ombra mai fu Jakub Józef Orliński – Händel: "Pena tiranna" (Amadigi di Gaula) Jakub Józef Orlínski - Viens, Hymen - opening Olympische Spelen Parijs 2024 *** Verder luisteren 387 - Niets is zó politiek als opera - 100 jaar Maria Callas207 - Zomer 2021: Boekentips met Händel in London, the making of a genius43 - Kleine Mozart aan het Binnenhof in 1765346 - Beethoven: Alle Menschen werden Brüder!498 - Gustav Mahler en zijn tweede stad Amsterdam531 - Muziek en tirannie: de schrijnende actualiteit van Dmitri Sjostakovitsj 305 - Andrea Wulf, Hoe rebelse genieën eeuwen later nog ons denken, cultuur en politiek beïnvloeden488 - Het Congres van Wenen (1814-1815) als muzikaal feest én briljant machtsspel373 - Nederland en België: de scheiding die niemand wilde Hoe een opera België van Nederland afscheurde 200 - De Heerser: Machiavelli's lessen zijn nog altijd actueel*** Tijdlijn 00:00:00 – Deel 1: Georg Friedrich Händel 00:36:26 – Deel 2: Gesprek met Jakub Józef Orliński 01:07:05 – Deel 3: Gesprek met Jakub Józef Orliński 01:25:50 – Einde See omnystudio.com/listener for privacy information.

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Lesiņš. Ir temati, par kuriem runājam regulāri gadu garumā, tāpēc ka par tiem ir jārunā, jo tā ir liela aktualitāte, bet ar risinājumiem neveicas. Viens no tādiem teju mūžīgiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu namu renovācija un siltināšana. Reizēm, braucot pa Austrumeiropu, pārņem skaudība, ka tur vairs neredz ierastās "hruščovkas" un citas sērijveida mājas, kādas jau bija ne tikai pie mums, arī Polijā, Vācijā un citviet. Šos namus reizēm pat nevar pazīt. Bet pie mums Pļavnieki - kādi izskatījās pirms gadiem 40-50, tādi tie arī ir šodien. Kaut kas jau šajā gadā ir mainījies lēmumu pieņemšanā. Tā mums solīja. Bet tieši, kas ir mainījies un tagad esam šajā mūžīgajā tematā par namu atjaunošanu?

durée : 00:27:19 - Les Midis de Culture - par : Marie Labory - Au menu de notre débat critique : on parle littérature avec au programme trois premiers romans parus lors de la rentrée littéraire de janvier "Viens Élie" de Jonas Sollberger (Minuit), "Ton cadavre exquis" de Marion Quantin (P.O.L) & "Chiens" de Julien Viteau (Verdier). - réalisation : Laurence Malonda - invités : Pierre Benetti critique littéraire; Céline du Chéné Productrice à France Culture

Ça fait des années que tu essayes de t'organiser... Mais on dirait qu'il n'y a jamais rien qui marche à long terme?Tu essayes toutes sortes de trucs et d'outils "miracles", avec enfin l'espoir que ça va t'aider à être mieux structuré, gagner du temps et plus productif... Mais au final, toujours la même déception. Et si je t'expliquais la vraie raison? Et si je te montrais pourquoi tes multiples tentatives de t'organiser ont échoué. Écoute cet épisode pour ENFIN tout découvrir le vrai problème de fond. LIENS ET RESSOURCES:

Le PSG traverse un vrai moment charnière : après la défaite 0-1 contre le Paris FC en Coupe de France (élimination) au Parc, beaucoup se demandent si Paris est simplement dans un “creux”… ou si c'est le début d'un problème plus profond dans la dynamique du groupe. Dans ce live, on met tout à plat : Ce que révèle (vraiment) l'élimination face au Paris FC : contenu, intensité, gestion du match, signaux faibles… L'état du groupe et les absences qui pèsent (point médical + tendances). La réaction attendue et le test immédiat avec la série de matchs qui arrive, notamment Lille puis Sporting en Ligue des Champions (match qui peut changer l'ambiance et la confiance). Le mercato d'hiver : PSG “calme” officiellement, mais des pistes existent et la défaite a relancé le débat sur l'équilibre de l'effectif.

Le mercato d'hiver 2026 du PSG s'emballe

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 3. sezonas 5. epizodes tēma: Latvijas un Somijas Hokeja federācijas salīdzinoši īsā laikā posmā gatavas organizēt vēl vienu - 2030. gada pasaules čempionātu. Kāds ir sausais atlikums šādu lielu pasākumu organizēšanai, ar kādiem izaicinājumiem jārēķinās, vai turnīra norise sekmē sporta veida uzplaukumu, ko no tā iegūst hokejs, jauno hokejistu vecāki un sporta veida sabiedrība kopumā? Kādas paralēles velkamas ar aizvadītajā gadā Rīgā notikušo “Eurobasket” turnīru? Studijā: raidījuma vadītāji Jānis Celmiņš un Rolands Eliņš, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, ilggadējs sporta žurnālists Māris Zembergs. Viedokļus raidījumā pauž arī Zemgale/LBTU kluba prezidents Aivars Zeltiņš, kā arī HK “Prizma” galvenais treneris, "Volvo" sporta kompleksa direktors un Latvijas Ledus haļļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Miļuns. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #sif_maf2025 #BezMaksasSports

Parfois, ce n'est pas toujours en ajoutant de nouvelles habitudes qu'on progresse… parfois, c'est en laissant tomber les mauvaises.Dans cet épisode, on fait le ménage ensemble: on te partage les pratiques dépassées qui freinent ta productivité (et ce que tu devrais faire à la place).Un épisode lucide, simple et concret — pour t'aider à rester pertinent, énergique et organisé dans le monde du travail d'aujourd'hui.

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā. Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ. Kijivā jopojām daļa naudstāvu dzīvojamo ēku bez apkures un elektrības. Viens no lielākajiem izaicinājumiem Bērnu aizsardzības centram šogad būs Bērna mājas paplašināšana. Tiesībsardze saņēmusi sūdzības, ka Rīgā profesionālās izgltības skolās pusaudžiem, kas nāk no trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm, nenodrošina brīvpusdienas. Ne tikai Latvijas lauksaimnieki ir bažīgi par nule kā Eiropas Savienības parakstīto „Mercosur” līgumu. Arī kokrūpnieki pagaidām lielus ieguvumus neredz. Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs startēs vēsturiski lielākā Latvijas delegācija.

Une institutrice m'a dit : “Je me demande si je ne suis pas plus libre que ma copine freelance.”Sur le coup, ça m'a arrêtée net.Parce qu'on idéalise souvent l'indépendance comme la liberté ultime… mais dans les faits, est-ce vraiment le cas ?Et pour toi, être libre, c'est quoi exactement ?Gérer ton temps ? Choisir tes clients ? Pouvoir dire non ?Viens, on en discute IRL! Rejoins-nous au petit-déj du 27 janvier à Paris. Inscription

Depuis le lancement de La Cohorte, mon cœur balance : tu ou vous ?Dans les Minutes Marine, j'utilise le ‘tu”, pour te parler comme si on était en tête-à-tête.Dans les interviews, je vous parle à toutes et tous, comme à une communauté réunie.C'est un détail, mais ça reste bancal et j'aime bien quand les choses sont cohérentes.Et toi, c'est un truc auquel tu réfléchis quand tu crées du contenu ?Viens, on en discute pour de vrai autour d'un café et d'un croissant : rendez-vous le 27 janvier à 9h à Paris.Inscris-toi au petit déj de La Cohorte!

Ça fait un bon moment que tu as l'impression de courir après le temps?Dans cet épisode, je te partage les 4 stratégies les plus puissantes pour libérer ton horaire et reprendre le contrôle de ton temps en 2026.Résultat: plus de focus, moins de surcharge, et la sensation d'avancer sur ce qui compte vraiment (sans être toujours à la dernière minute). AU PROGRAMME:La stratégie contre-intuitive qui libère immédiatement ton horaire.Comment te débarrasser de certaines tâches récurrentes à faible valeur-ajoutée.Quand savoir si c'est le temps de commencer à déléguer.Comment j'ai appliqué ces stratégies l'année dernière pour me libérer environ 5h par semaine. LIENS ET RESSOURCES:

04.01.2026 - L'invitation; Viens à moi (Frederic Dalais) by Eglise La Cité

Fluent Fiction - French: Midnight Magic at the Louvre: Élodie's Artful Awakening Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.com/fr/episode/2025-12-30-08-38-20-fr Story Transcript:Fr: La nuit tombe sur Paris.En: Night is falling over Paris.Fr: Le Louvre brille sous mille lumières.En: The Louvre shines under a thousand lights.Fr: Élodie, Julien et Mireille se dirigent vers l'entrée principale.En: Élodie, Julien, and Mireille are heading towards the main entrance.Fr: Élodie sent l'effervescence des lieux.En: Élodie feels the excitement of the place.Fr: Elle aime l'art, le veut près de son cœur, mais elle a besoin d'une nouvelle étincelle.En: She loves art, wants it close to her heart, but she needs a new spark.Fr: Julien, avec son enthousiasme habituel, s'approche de l'entrée.En: Julien, with his usual enthusiasm, approaches the entrance.Fr: Il sourit : "On va vivre quelque chose d'incroyable ce soir, je le sens!"En: He smiles: "We're going to experience something incredible tonight, I can feel it!"Fr: Mireille, plus calme, marche à leurs côtés.En: Mireille, calmer, walks beside them.Fr: Elle aime être là, malgré le froid de l'hiver qui pince ses joues.En: She loves being there, despite the winter cold that pinches her cheeks.Fr: La galerie est pleine à craquer.En: The gallery is packed to the brim.Fr: Les gens se pressent pour voir l'exposition.En: People are crowding to see the exhibition.Fr: Élodie cherche du regard un tableau, chercher son inspiration.En: Élodie searches around for a painting, seeking her inspiration.Fr: Julien, lui, propose d'explorer toutes les salles : "Allez, on se faufile, on découvre !"En: Julien, on the other hand, suggests exploring all the rooms: "Come on, let's sneak in, let's discover!"Fr: Les minutes passent.En: Minutes pass.Fr: Élodie commence à sentir une frustration.En: Élodie starts to feel frustrated.Fr: Trop de bruit, trop de monde.En: Too much noise, too many people.Fr: Mais Julien ne lâche rien.En: But Julien doesn't give up.Fr: Il la pousse gentiment : "Viens, là-bas, il y a une autre salle."En: He gently urges her: "Come, over there, there's another room."Fr: Élodie hésite, mais elle finit par le suivre.En: Élodie hesitates but eventually decides to follow him.Fr: La salle est plus grande.En: The room is bigger.Fr: Très lumineuse.En: Very bright.Fr: Et là-bas, au fond, un tableau capte son attention.En: And there, in the back, a painting captures her attention.Fr: Elle s'approche.En: She approaches it.Fr: La peinture est intense.En: The painting is intense.Fr: Des couleurs vives et des formes audacieuses.En: Bright colors and bold shapes.Fr: La foule se fait autour, mais Élodie, absorbée, oublie tout.En: The crowd forms around her, but Élodie, absorbed, forgets everything.Fr: Le tableau parle à son cœur.En: The painting speaks to her heart.Fr: Elle sent l'énergie nouvelle, comme un souffle frais.En: She feels a new energy, like a fresh breeze.Fr: C'est ce qu'elle cherchait.En: It's what she was looking for.Fr: Le compte à rebours pour minuit commence.En: The countdown to midnight begins.Fr: Les visiteurs se rassemblent, impatients.En: Visitors gather, impatient.Fr: Élodie se place aux côtés de Mireille et Julien.En: Élodie stands beside Mireille and Julien.Fr: "C'est magnifique, n'est-ce pas ?"En: "It's magnificent, isn't it?"Fr: dit Mireille, un sourire aux lèvres.En: says Mireille, a smile on her lips.Fr: Julien lève les bras : "10, 9, 8..." Tous ensemble, ils accueillent la nouvelle année.En: Julien raises his arms: "10, 9, 8..." Together, they welcome the new year.Fr: À minuit, sous les applaudissements, Élodie sait qu'elle a trouvé une étincelle.En: At midnight, under applause, Élodie knows she has found a spark.Fr: Elle se sent vivante, comblée.En: She feels alive, fulfilled.Fr: Plus tard, les trois amis sortent du Louvre.En: Later, the three friends leave the Louvre.Fr: Les étoiles éclairent le ciel de Paris.En: Stars light up the Paris sky.Fr: Élodie regarde ses amis.En: Élodie looks at her friends.Fr: Elle est reconnaissante pour cette spontanéité, pour cette aventure.En: She is grateful for this spontaneity, for this adventure.Fr: L'année commence sous les meilleurs auspices.En: The year begins under the best auspices.Fr: Elle est prête, inspirée, et pleine d'espoir.En: She is ready, inspired, and full of hope.Fr: Et dans cette nuit d'hiver, Paris déploie sa magie.En: And in this winter night, Paris unfolds its magic. Vocabulary Words:the night: la nuitthe Louvre: le Louvrethe excitement: l'effervescencethe spark: l'étincellethe entrance: l'entréethe enthusiasm: l'enthousiasmethe winter: l'hiverthe cold: le froidthe cheek: la jouethe gallery: la galeriethe painting: le tableauthe inspiration: l'inspirationthe room: la sallethe shape: la formethe crowd: la foulethe energy: l'énergiethe countdown: le compte à reboursthe visitor: le visiteurthe applause: les applaudissementsthe star: l'étoilethe spontaneity: la spontanéitéthe adventure: l'aventurethe auspices: les auspicesthe hope: l'espoirthe magic: la magiethe smile: le sourireincredible: incroyableto feel: sentirto pinch: pincerto approach: s'approcher

durée : 00:05:34 - Tanguy Pastureau maltraite l'info - par : Tanguy Pastureau - Une étude menée par des neuroscientifiques, prouve que devant un spectacle vivant, le cerveau des spectateurs se synchronisent à la même fréquence. Vous aimez ce podcast ? Pour écouter tous les autres épisodes sans limite, rendez-vous sur Radio France.

durée : 00:58:47 - LSD, la série documentaire - par : Sébastien Thème - L'épisode déconstruit l'assignation et les stéréotypes. De l'image du « noir cool » américain à la "Fatou fâchée ", il explore la charge politique des clichés créés pour confirmer la peur du monde blanc. Mais comment retrouver sa liberté ? - réalisation : Yaël Mandelbaum