Podcasts about Ung

Ung thư đại trực tràng đang gia tăng và là một trong 5 loại ung thư phổ biến nhất tại Việt Nam. Các chuyên gia cảnh báo nhiều người vẫn nhầm lẫn triệu chứng của bệnh với bệnh trĩ, khiến việc phát hiện và điều trị bị chậm trễ.

VOV1 - Sau hơn một tuần thực thi chính sách mới về BHYT, ngành y tế ghi nhận sự gia tăng của số lượng bệnh nhân đến khám chữa bệnh ngoại trú trái tuyến tại các bệnh viện tuyến cuối của tỉnh, thành phố.Từ ngày 1/7 vừa qua, người tham gia bảo hiểm y tế đi khám chữa bệnh ngoại trú trái tuyến tại những cơ sở y tế đủ điều kiện sẽ được Quỹ BHYT thanh toán 50% mức hưởng đối với nhiều bệnh, nhóm bệnh. Chính sách này chủ yếu áp dụng đối với 3 nhóm cơ sở khám chữa bệnh. Nhóm thứ nhất là các cơ sở khám chữa bệnh cấp cơ bản mà trước năm 2025 đã được xác định là tuyến tỉnh, tuyến Trung ương hoặc tương đương tuyến tỉnh, tuyến Trung ương. Nhóm thứ hai là các cơ sở được xếp cấp cơ bản và có tổng điểm đánh giá năng lực chuyên môn từ 50 điểm đến dưới 70 điểm theo quy định của Bộ Y tế. Nhóm thứ ba là các cơ sở khám chữa bệnh cấp chuyên sâu mà trước năm 2025 được xác định là tuyến tỉnh hoặc tương đương tuyến tỉnh.Từ chỗ không được thanh toán BHYT, đến nay người dân tham gia BHYT khi đi khám chữa bệnh ngoại trú trái tuyến đã được hưởng thêm quyền lợi chính đáng, được Quỹ BHYT chi trả 50% mức hưởng. Đây không chỉ là sự thay đổi mang tính kỹ thuật trong chính sách, mà còn là bước điều chỉnh đáng ghi nhận theo hướng lấy người bệnh làm trung tâm, được đông đảo người dân đồng tình.Tuy nhiên, từ khi quyền lợi của người tham gia BHYT tăng lên, những cơ sở y tế chất lượng tốt và bệnh viện tuyến cuối của tỉnh thành phố phải đối mặt với tình trạng quá tải bệnh nhân. Vậy các bệnh viện đang làm gì để đáp ứng nhu cầu khám chữa bệnh gia tăng? Tại Bệnh viện Thanh Nhàn, số lượng người bệnh đến khám chữa bệnh ngoại trú trái tuyến tăng khoảng 30- 35%. Bệnh viện đang tăng cường cơ sở vật chất, thực hiện phân luồng người bệnh và sắp xếp nhân lực y tế phù hợp với tình hình thực tế để đáp ứng nhu cầu khám chữa bệnh của người dân...Tại Bệnh viện Ung bướu Hà Nội cũng ghi nhận sự gia tăng số người đến khám chữa bệnh ngoại trú trái tuyến. Trong khi chờ cơ sở 2 được xây dựng (tại phường Thượng Cát, Hà Nội), bệnh viện đang thực hiện các bước để được phép cải tạo, sửa chữa trụ sở hành chính dôi dư (Huyện ủy Gia Lâm cũ) thành Bệnh viện Ung bướu Hà Nội cơ sở Gia Lâm, phấn đầu đầu năm 2027 có thể đi vào hoạt động./.Văn Hải/VOV1Người dân đến khám chữa bệnh tại Bệnh viện Thanh Nhàn

Det här är en livepodd från Almedalen i betalt samarbete med Ung företagsamhet. Deltagare: Sanna Lennartsdotter - ägare, grundare och smyckesdesigner - Wibsy UR & Guld + Lennartsdotter Iqra Idow - grundare Mermaids simskola Magnus Demervall - VD Företagarna Agnes Tell - ordförande Sveriges elevård Programledare: Ida Höckerstrand & Sofie HallbergKlippning: Sofie HallbergInstagram: @angestpodden @idahockerstrand @sofiehallbergFacebook: ÅngestpoddenTikTok: @therealangestpoddenHar du förslag på ämnen, ett dilemma eller gäster du skulle vilja höra i Ångestpodden?Mejla oss gärna: angestpodden@ingetfilter.seBehöver du prata med någon?https://hjalplinjen.semind.se spes.se suicidezero.se teamtilia.sebris.se Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

VOV1 - Các phương pháp điều trị ung thư tiên tiến đang mở ra kỷ nguyên y học cá thể hóa, giúp tìm ra giải pháp tối ưu cho từng bệnh nhân, thay vì một phác đồ chung cho tất cả người bệnh.Đó là một trong những vấn đề được thảo luận sâu tại Hội nghị Khoa học Quốc tế "Cập nhật tiến bộ trong miễn dịch trị liệu ung thư và y học hạt nhân năm 2026", do Bệnh viện Bạch Mai phối hợp với Hội Ung thư Việt Nam và Trường Đại học Y Dược (Đại học Quốc gia Hà Nội) tổ chức ngày 27/06 tại Hà Nội. Tham dự hội nghị, các chuyên gia đầu ngành của Pháp, Trung Quốc và Việt Nam đã chia sẻ kinh nghiệm về ứng dụng sinh học phân tử (kỹ thuật y học hạt nhân) và miễn dịch trị liệu trong điều trị ung thư. Theo đó, các thuốc ức chế điểm kiểm soát miễn dịch đã mở ra hướng điều trị mới cho nhiều loại ung thư, giúp cải thiện thời gian và chất lượng sống cho người bệnh. Tuy nhiên, cần áp dụng phù hợp với từng người, xác định dấu ấn sinh học dự báo đáp ứng, tối ưu hóa phác đồ phối hợp và xử trí các tác dụng không mong muốn liên quan miễn dịch.Hội nghị Khoa học Quốc tế "Cập nhật tiến bộ trong miễn dịch trị liệu ung thư và y học hạt nhân năm 2026"- Ảnh Thế Anh

Hinter den Admins liegen zwei lange Nächte, in denen die neuesten Supertalente in die NBA aufgenommen wurden. Darunter auch drei Deutsche! Hannes Steinbach, Christian Anderson Jr. und Jack Kayil ergänzen unsere DBB-Fraktion overseas. Ungünstig für die Folge, dass kurz nach der Aufnahme LaMelo Ball getradet wurde.Neben der Freude über unseren drei Rookies, freuen wir uns mindestens genauso sehr über die Rückkehr von Dennis Schröder. Der MVP steht im Kader für das erste Quali-Fenster gegen Israel und Zypern.Dann wollen wir noch etwas Lob für die frisch gebackenen BBL-Meister aus Berlin vergeben und unsere erste 3x3-WM-Medaille feiern. Zum Abschluss wird es sogar noch einmal tiefgründig. Wir wünschen euch viel Spaß beim Hören!

Söktrycket har under de senaste åren varit lägre på de journalistiska utbildningarna och nu pausas utbildningar och intag skruvas ner. Vad hände med drömyrket som "alla" ville bli? Hur ska mediebranschen fortsätta vara attraktiv och locka en mångfald av kompetenser till de journalistiska yrkena? Lyssna på denna inspelning av seminariet "Journalisten – från drömyrke till rödlistad art?" arrangerat av Journalistförbundet i Almedalen 25 juni 2026.  Medverkande: Ulrika Hyllert, förbundsordförande Journalistförbundet Viktor Matic, förbundsstyrelseledamot Ung media Martin Ahlquist, tf chefredaktör och ställföreträdande ansvarig utgivare Dagens Media

“Derrière l'image de la bimbo, il y a beaucoup de profondeur, de douceur, d'intelligence.”Pour ce nouvel épisode de la saison 4 de Banh Mi, Linda reçoit une artiste dont la liberté, le piquant et l'engagement font un bien fou : Daphné Huynh.Humoriste, comédienne, scénariste et chroniqueuse radio percutante en Belgique, Daphné explore nos travers, les injonctions et la féminité avec une intelligence rare. De la danse de cabaret à son seul-en-scène "Ma Bimbosophie", elle s'est construit une identité qui ne s'excuse de rien.Mais derrière le rire et les paillettes de la scène, cet épisode explore la sensibilité et la profondeur d'un parcours mouvant. Entre la France, le Vietnam et la Belgique où elle s'épanouit aujourd'hui, Daphné nous ouvre les portes de son histoire et nous raconte comment elle transforme ses fêlures intimes en une force créative et collective.Dans cet épisode, on explore : L'origine de son spectacle "Ma Bimbosophie" et l'art de réhabiliter ce conceptComment ses expériences de la scène à la radio ont façonné sa voix La déconstruction du masculinisme, des haters et de la compétition entre femmes La triple culture entre la France, la Belgique et le Vietnam Le deuil et l'urgence de briser le silence dans une société qui pousse au bonheur à tout prixCHAPITRES 00:00 – Introduction 02:58 – "Ma Bimbosophie" : ultra-féminité et philosophie05:42 – Comment son parcours a-il façonné la femme qu'elle est aujourd'hui ?07:36 – Le regard de la société sur les femmes : féminité et masculinistes 10:22 – Les haters de Facebook12:00 – Grandir entre la France, le Vietnam et la Belgique 18:23 – La représentation des femmes asiatiques dans les médias : sororité vs compétition23:59 – Chronique intime : libérer la parole autour du deuil 32:10 – Ses prochains projets 35:15 – Message à Daphné de 20 ans37:23 – Les questions signature Banh miUn épisode puissant sur la sororité, le courage de s'assumer pleinement et la force de l'intime pour bousculer les codes.Banh Mi est un podcast créé et réalisé par Linda Nguon. Pose-toi avec nous et écoute ce qu'on t'a préparé.Production - Linda Nguon & Sébastien KongCadreurs - Vincent Bailleul, Julie KuochSon - Hongli WangPost production - Élisa Ung & Rémi Vu Dinh BaPhoto - Cédric Aubry⁠⁠⁠⁠Pour la version filmée, RDV sur la chaîne Youtube Banh Mi Media⁠⁠⁠⁠Pour suivre Banh Mi podcast:⁠⁠⁠ ⁠@banhmi.media⁠⁠⁠⁠ /⁠ ⁠banh-mi.co⁠⁠/

Ung thư phổi không chỉ xảy ra ở người hút thuốc hay nam giới. Ngày càng nhiều phụ nữ không hút thuốc vẫn mắc bệnh, với các nguy cơ đáng chú ý như ô nhiễm không khí, bụi mịn và yếu tố di truyền.

Ekots dagliga, längre sändningar med nyheter och fördjupning. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app.

Latvijā vizītē ieradusies Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. Pirmo reizi daudzu gadu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar politisko opozīciju. Ja neaiziesi pats, mēs tevi atlaidīsim. Šādi varētu raksturot Ungārijas premjera Pētera Maģara vēstījumu pašreizējam valsts prezidentam Tamāšam Šujokam. Atklāj drošuma nedēļu "Droša vasara bērniem". Pēc vairāk nekā 40 gadiem Rīgā atklāj jaunu tramvaja līnijas posmu un mobilitātes punktu "Ķengarags". Svētdien Jēkabpilī bija ieklīdis lācis, šodien viņš veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas.

Tin tức chú ý: Cảng Đình Vũ sắp chi hàng trăm tỉ đồng trả cổ tức tiền mặt; Bệnh nhi ung thư đón 'Điều kỳ diệu tháng 6' tại Bệnh viện Ung bướu TP.HCM; Tổng giám đốc WHO tới tâm dịch Ebola ở CHDC Congo; Lãi suất liên ngân hàng vút lên rồi hạ nhiệt...

P1 Kultur är på Järvaveckan - möt bland andra de unga poeterna Marx Mukaru och Nasir Sarr från Gatan talar. Dessutom: kritikerduell om franska filmen Betty Blue som fyller 40 år. Och så vaskar vi fram det mest minnesvärda från Veckans kultur. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. UNG KULTUR I FOKUS NÄR JÄRVAVECKAN FYLLER 10 ÅRMöt barndomsvännerna Marx Mukaru och Nasir Sarr, som knep första- och andraplats i Ortens bästa poet 2024. Nu gästar duon Järvaveckan under rubriken ”Gatan talar”, där de introducerar poesi och musik för en ung publik. Vår reporter Jenny Teleman har träffat dem.Det blir även sånger om sorgen över gängvåldet. Bilderboken ”Någons bror” - som skapats tillsammans med barn från Botkyrka - har tonsatts och blivit ett körverk. Möt författaren Viveka Sjögren som skildrar gängvåldet och skjutningarna ur barnens och de ungas perspektiv. Hon är på plats på Järvaveckan för att prata om kulturens förebyggande och läkande roll.TILLBAKA TILL BETTY BLUE – KRITIKERDUELL I P1 KULTURDen franska filmklassikern ”Betty Blue - 37,2 grader på morgonen” har dykt upp på SVT Play. Det blir kritikerduell mellan våra medarbetare Katarina Wikars, som en gång hatade vad filmen stod för, och Nina Asarnoj, som föll pladask när den hade premiär för 40 år sedan. De har sett om filmen. Hur funkar den idag? VECKANS KULTUR MED LISA OCH ROGERLisa Bergström och Roger Wilson vaskar fram det mest minnesvärda från kulturveckan som gått – och till sin hjälp har de P3:s musikreporter Tina Mehrafzoon.Programledare: Lisa BergströmProducent: Henrik Arvidsson

Avsnitt 332 av podcasten där det bjuds på fantastiska mängder sex, sex och ännu mera sex kommer denna vecka kåtare än satan själv i form av novellerna: ”Kärlekens frukter” och Ung älskare. Snackar också lite otrohet. Ha det gyllene!Vill du stötta podden och ta del av exklusivt material som exempelvis ett par lite för explicita noveller och annat bus?Gå in https://www.patreon.com/sexnovellerdeluxePuss, kram och lite smek / Jonas & Natalie! Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātā vakar, 26, maijā, ar 8:1 pārspēja ungārus un nodrošināja ceturtdaļfinālā. Grupā Latvijas valstsvienība izcīnīja 3. vietu un ceturtdaļfināla spēli aizvadīs ceturtdien Frībūrā pret Norvēģiju. Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Līdz šim šo barjeru izdevies pārvarēt tikai vienreiz - 2023. gadā Rīgā pret Zviedriju. Pasaules čempionātā vakar noslēdzās grupu turnīrs un oficiāli noskaidrojās visas astoņas komandas, kas turpinās cīņu par godalgām un pasaules čempionu titulu. Bez Latvijas, kas uzvarēja Ungāriju, tās būs ASV, Šveice, Somija, Kanāda, Norvēģija, Čehija un Zviedrija.    

« À tous les cinéastes asiatiques en France, j'espère qu'on saura être bienveillant entre nous, pour ensuite, s'entraider véritablement.  »Pour ce nouvel épisode de la saison 4 de Banh Mi, enregistré en public à la Ferme du Buisson lors du “Festival Si loin, si proche : rencontres des cinémas du Cambodge, Laos, Vietnam”, Banh Mi s'associe avec le collectif Divé+ pour un crossover intergénérationnel et interculturel inédit.Animée par Linda Nguon, cette table ronde réunit un panel exceptionnel de 11 professionnel·les de l'industrie (réalisateur·rices, acteur·rices, producteur·rices, journalistes et critiques) pour disséquer les réalités du terrain et l'urgence de faire bouger les lignes du cinéma français.Dans cet épisode, on explore :En quoi il est devenu nécessaire d'endosser la double casquette de réalisation et de productionLes différences majeures de représentation entre la France et les États-UnisL'intérêt grandissant du public français pour le cinéma venu d'AsieEn quoi les récits des diasporas complètent l'offre du cinéma directement venu d'AsiePourquoi il est si important aujourd'hui de proposer d'autres trajectoires et d'autres visagesL'impact du collectif pour peser concrètement sur les questions d'inclusivitéAvec:Laura Bui - Réalisatrice, productrice, actrice et membre co-fondatrice de Divé+ Hiep Tran Nghia - Acteur “The accidental getaway driver” Dorian Gamba - Acteur et réalisateur “Phở”Klyn Aiden - Acteur et réalisateur “Phở”Xiaowa Niu - Productrice et distributrice, cofondatrice de @festival_allers_retoursFrédéric Ambroisine - Documentariste et spécialiste du cinéma asiatique (HK, Taïwan, Corée)Sindo Chen - Distributrice @heylightpictures Doan Bui - Journaliste à l'Obs, scénariste de BD et auteure de “la Tour” et “Le Silence de mon père”Mathieu Pheng -  Réalisateur de fiction et documentaire “Sous les étoiles”, “L'absence”Koya Kamura - Réalisateur “Homesick” “Hiver à Sokcho”(nominé aux César 2026)Denis Do - Réalisateur “Funan” “La forêt de Mademoiselle Tang” (nominé aux César 2024)CHAPITRES00:00 – Introduction03:01 – Laura Bui "J'ai manqué de représentations"08:15 – Klyn Aiden et Dorian Gamba, la nouvelle génération14:59 – Hiep Tran Nghia, un rôle principal aux USA jusqu'au Sundance Festival22:00 – Transmission et culture : comment respecter les traditions à l'écran ?28:52 – Frédéric Ambroisine, l'intérêt grandissant du cinéma asiatique en France37:38 – Xiaowa Niu, mettre en lumière le cinéma d'auteurs chinois45:28 – Sindo Chen, la distribution de films de blockbuster chinois en France52:36 – Comment les récits des diasporas asiatiques peuvent compléter l'offre du cinéma d'Asie?58:36 – Koya Kamura, comment met-on en action un cinéma plus inclusif ?01:02:31– Mathieu Pheng, comment un stage avec Rithy Panh a changé sa carrière ?01:07:37 - Doan Bui, comment on s'autorise à écrire des histoires ?01:19:03 - Comment faire sa place dans l'industrie du cinéma ?01:24:04 - L'importance d'avoir des collectifs pour mieux impacter01:26:35 - Denis Do, nominé aux César 2024 "Plus d'espoir et de solidarité"01:42:12 - OutroUn épisode riche et nécessaire pour mettre en action le cinéma asio-descendant de demain.Banh Mi est un podcast créé et réalisé par Linda Nguon. Pose-toi avec nous et écoute ce qu'on t'a préparé.Production - Linda Nguon & Sébastien KongRéalisation - Sébastien KongCadreurs - Sébastien Kong, Vincent Bailleul, Julie KuochPost production - Élisa Ung & Rémi Vu Dinh Ba⁠⁠⁠⁠Pour la version filmée, RDV sur la chaîne Youtube Banh Mi Media⁠⁠⁠⁠Pour suivre Banh Mi podcast:⁠⁠⁠ ⁠@banhmi.media⁠⁠⁠⁠ /⁠ ⁠banh-mi.co⁠⁠/

Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionātā šodien, 26. maijā, noslēdzošā spēle grupu turnīrā pret Ungāriju. Šī būs pirmā abu komandu pirmā tikšanās tieši pasaules čempionātā. Ungāri līdz šim piecos mačos tikuši tikai pie vienas uzvaras. Mūsējiem jebkāda uzvara nodrošina vietu ceturtdaļfinālu, bet, protams, sagaidām tikai un vienīgi uzvaru pamatlaikā un trīs punktus.  Latvijas izlasei vakar bija brīvdiena, kurā tika uzņemtas tradicionālās komandas kopbildes uzņemšana, kas pagāja tradicionāli jautrā un nepiespiestā gaisotnē. Bet pasaules čempionātā vakar aizvadīti četri mači un vairāki interesanti rezultāti: A grupā Cīrihē ASV ar 7:3 uzvarēja Ungāriju, savukārt Vācija ar 6:3 pārspēja Lielbritāniju. Fribūrā Slovēnija ar 5:1 apspēlēja Itāliju, bet vēl vienu pārsteigumu sagādāja Norvēģija, kas ar 4:1 uzvarēja Čehiju. Noskaidrojies, ka elites grupu atstās Lielbritānija un Itālija.

Martin, Pernille og Trond får Johannes Skaug fra UNG-redaksjonen innom. Han er Sarpsborg-supporter og du får høre hans reaksjon på straffesituasjonen under kampen i går. Treneren til Molde er straks på plass etter et halvt år med venting og hvordan blir det nå som alle har blitt så godt vant med assistenten. Det er i det hele tatt mye som skjer fremover og en oppdatering på det får du i denne episoden. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Jaunas valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē un visdrīzāk šonedēļ to apstiprinās arī Saeima. Pamanīts, nepamanīts, novērots, detektēts – daudz un dažādi vārdi virmo par gaisa apdraudējumiem, par kuriem sabiedrība vairs nevar nerunāt. Latvijas hokeja izlasei šodien foto diena, komanda gatavojas spēlei pret Ungāriju. Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā. Tā izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns.

Latvijas hokeja valstsvienība svētdien, 24. maijā, priekšpēdējā spēlē grupā ar 6:0 pārliecinoši uzveica pastarīti Lielbritāniju. Latvijas izlasei šī ir viena no vēsturiski pārliecinošākajām uzvarām pasaules čempionātos. Lielākā uzvara joprojām saglabājas slavenā 8:0 uzvara pret Vāciju 1997. gadā, taču šī ir pārliecinošākā uzvara kopš 2023. gada turnīra savā laukumā. Toreiz ar 7:0 grupā izdevās sakaut Kazahstānas hokejistus. Latvijas komandā vārtus guva Mārtiņš Dzierkals, Deniss Smirnovs, Rūdolfs Balcers, Eduards Tralmaks, Haralds Egle un Renārs Krastenbergs. Vārtos Kristers Gudļevskis palika nepārspēts, viņam otrā “sausā” spēle šajā pasaules čempionātā. Visrezultatīvākais vīrs Latvijas izlases rindās vakar bija Eduards Tralmaks, kurš tikai neilgi pirms mača ielidoja Cīrihē, viņam vārti un divas rezultatīvas piespēles. Rūdolfs Balcers vakar guva savus sestos vārtus čempionātā un tādējādi sasniedza jaunu rekordu - viņš ir pirmais Latvijas izlases hokejists, kurš viena elites pasaules čempionāta laikā guvis sešus vārtus. Uzvara spēlē ar Lielbritāniju palielina Latvijas komandas izredzes spēlē ceturtdaļfinālā. Ar šo uzvaru Latvijas izlase arī saglabā labas izredzes cīņā par 3. vietu grupā un mūsējie sagaidīja sev izdevīgu rezultātu - Somija ar 5:2 uzvarēja Austriju. Protams, latviešiem ar uzvaru būs jānoslēdz arī grupā pēdējā cīņa, lai pasaules čempionātu garantēti turpinātu izslēgšanas turnīrā.  Šī spēle rīt pret Ungāriju. Vēl vakar Dānija pēcspēles metienu sērijā ar 3:2 uzveica Itāliju, Somija ar 5:2 uzveica Austriju, Kanāda pārspēja Slovākiju ar 5:1.

Kjetil Fyllingen, gift med sunnmøringen Silje Fyllingen, er ny krinstleiar i Indremisjonssamskipnaden. Han har tidlegare vore tilsett i ImF Sunnmøre i Ung-avdelinga, og han har dei siste åra arbeidd i Tro & Medier. Vi har tatt ein prat med Kjetil Fyllingen om den nye jobben.

Latvijas hokeja izlasei šodien, 23. maijā, pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību. Spēles sākums 13. 20. "Būs ļoti interesanta spēle, cerams, tā būs mūsu labā," atzīst Latvijas izlases aizsargs Kristiāns Rubīns. Pasaules čempionātā gan ASV izlase līdz šim spēlējusi nepārliecinoši: amerikāņiem zaudējums Šveicei un Somijai, uzvarēta Lielbritānija pamatlaikā un Vācija pēcspēles metienos. ASV, protams, ir spēcīga komanda, tomēr šis modelis noteikti ne tuvu nav tik draudīgs kā Milānas olimpisko spēļu ASV izlases versija. Arī iepriekšējos pasaules čempionātos amerikāņi sapulcējuši krietni spēcīgāku un meistarīgāku sastāvu, īpaši jau pērn, kad viņi kļuva par čempioniem. ASV komanda Latvijai izsenis pasaules čempionātā bijis zīmīgs pretinieks. Atceramies 2023. gadu, kad tieši uzvara pār Amerikas izlasi atnesa pašmāju vienībai vēsturiskās bronzas medaļas. Šis Latvijas izlasei ir jau 29. pasaules čempionāts elites divīzijā, mūsu komanda tur debitēja 1997. gadā. Pirmā spēle debijas gadā bija tieši pret ASV, kurā Latvija zaudēja ar 4:5. -- Pasaules čempionātā vakar notika četras spēles: Vācijas izlase izcīnīja pirmo uzvaru šajā pasaules čempionātā, ar 6:2 uzveica Ungāriju, Somija ar 4:0 pārspēja Lielbritāniju, bet Frībūrā Kanāda ar 3:1 uzveica Slovēniju, Zviedrija - ar 3:0 Itāliju. Savukārt šodien kopumā sešas spēles čempionātā: diena sāksies ar Latvijas-ASV un Dānijas-Slovēnijas dueli, pēc tam plkst.17.20 Šveice pret Ungāriju un Slovākija pret Čehiju, bet plkst. 21.20 - Austrija pret Vāciju un Norvēģija pret Zviedriju.

Hør Mikkel, Mathilde og Anne dele deres personlige erfaringer med fordomme, stigmatisering og misforståelser om psykisk lidelse. Panelet taler ærligt om alt fra kommentarer og blikke fra omverdenen til følelsen af skyld, skam og frygten for ikke at blive forstået. Samtidig sætter de fokus på åbenhed, relationer og hvorfor det kan gøre en forskel at dele sin historie. Et nærværende og ærligt afsnit om at blive set som mere end sin diagnose — og om langsomt at bryde de fordomme ned, der stadig findes omkring psykisk lidelse. Dette er tredje og sidste afsnit med ungepanelet. Du kan finde de to tidligere afsnit her: Afsnit 72. Vores veje ud af mørket Afsnit 77. Ung på egne præmisser Medvirkende: Anne, Mathilde og Mikkel, EN AF OS-ambassadører Vært og tilrettelægger: Lasse Buch, PsykInfo - Kompetencecenter for Recovery, Region Sjælland

Latvijas hokejisti pasaules hokeja čempionātā gatavojas spēlēi ar Austrijas izlasi šodien, 19. maija, pēcpusdienā. Vakar bija atpūtas diena ar nelielu treniņu. Tikmēr aizvadītas citas četras spēles: A grupā Cīrihē Somija izcīnīja svarīgu uzvaru ar 6:2 pret ASV. Vakara spēlē mājinieki Šveice ar 6:1 neatstāja cerības Vācijai. B grupā Fribūrā Kanāda ar 5:1 uzvarēja Dāniju, savukārt Čehijai uzvara 4:3 pret Zviedriju. Latvijas izlases treniņos piedalās arī Renārs Krastenbergs, taču pagaidām viņš vēl nav spēlējis un viņa vārds joprojām arī nav komandas pieteikumā. Austrija turnīru iesākusi ar divām uzvarām pret grupas nominālajiem pastarīšiem Lielbritāniju un Ungāriju. Briti uzvarēti ar 5:2, bet ungāri ar 4:2. Pagājušā gada čempionātā Latvija piedzīvoja nepatīkamu zaudējumu pret Austriju ar 1:6. Pirms tam 2022. gadā Latvija uzvarēja ar 4:3 Austriju pēcspēles metienos. 2019. gadā Latvija uzvarēja 5:1, 2015. gadā izmocīta uzvara 2:1 papildlaikā, bet 2013. gadā zaudējums 3:6.  Austriešus noteikti jāuztver kā līdzvērtīgu konkurentu.

Latvijas hokeja valstsvienība svētdien, 17. maijā, pasaules čempionātā ar 2:0 pieveica Vācijas izlasi, un ar pirmo uzvaru grupā uzlaboja izredzes sasniegt ceturtdaļfinālu. Latvijas izlase laukumā pret vāciešiem darbojās ļoti organizēti, strukturēti un pareizi, maz kļūdījās, pārsvarā uzvarēja divcīņās, novirzīja vāciešus prom no bīstamajām metienu zonām. Vārtsargs Kristers Gudļevskis atvairīja visus 26 metienus, Latvijas komandai vārtus guva Mārtiņš Dzierkals un kapteinis Rūdolfs Balcers. Vakar pasaules čempionātā norisinājās vēl pieci mači: ASV uzveica Lielbritāniju ar 5:1, slovāki pārspēja itāļus ar 4:1, Austrija bija pārāka pār Ungāriju ar 4:2, Zviedrija ar 6:2 uzveica Dāniju, bet Norvēģija ar 4:0 Slovēniju. Šodien Lavijas izlasei brīvdiena, rīt, 19. maijā, spēle ar Austriju.

Latvijas hokeja izlase vakar,16. maijā, aizvadīja pirmo spēli šī gada pasaules čempionātā hokejā. Tajā tikās ar mājinieci Šveici un zaudēja ar 2:4. Abus vārtus latviešiem guva Rūdolfs Balcers. Kristers Gudļevskis Latvijas izlases vārtos vakar atvairīja 39 no 43 metieniem. Latvijas izlasē vakar debijas spēli pasaules čempionātā aizvadīja Alberts Šmits, Sandis Vilmanis, Oskars Lapinskis, Artūrs Andžāns, Miks Tumānovs, Kristaps Skrastiņš un 17 gadus vecais Olivers Mūrnieks. Jau šodien Latvijas izlases pretinieki būs Vācija. Abas komandas atkal tiksies vēlajā vakaaā spēlē pēc deviņiem vakarā. Arī vācieši čempionāta pirmajā mačā piedzīvoja zaudējumu, piekāpās somiem ar 1:3. Vācijas izlases kodols šajā čempionātā veidots no vietējās līgas spēlētājiem - 20 hokejisti pārstāv DEL līgas klubus, bet parējie tad pievienojušies no Ziemeļamerikas, un Dominiks Kahuns no Šveices augstākās līgas. Līdz šim pēdējā Latvijas un Vācijas savstarpējā spēle notika Valentīndienā, 14.februārī Milānā, olimpiskajā turnīrā. Todien Latvijas izlase ļoti skatāmā un azartiskā mačā uzveica vāciešus ar 4:3. -- Vēl vakardienas spēlēs Austrija ar 5:2 uzveica Lielbritāniju, Slovākija ar 2:1 pārspēja Norvēģiju, Somija ar 4:1 uzveica Ungāriju, Kanāda ar 6:0 uzveica itāļus, bet Slovēnijas izlase pamatīgi pārsteidza hokeja pasauli, jo ar 3:2 papildlaikā uzvarēja Čehijas izlasi.

Pasaules čempionāts hokejā vakar, 15. maijā, sākās ar četrās spēlēm. Ar uzvaru to atklāja arī mājinieki šveicieši.  Šveice ar 3:1 bija pārāka pār ASV. Bet šodien svarīgākais – vakara spēlē (21.10) laukumā dosies Latvijas izlase. Jāspēlē ar šveiciešiem. Vēl vakar citās spēlēs Kanāda ar 5:3 uzveica zviedrus, Somija Cīrihē ar 3:1 pārspēja Vāciju, Čehija ar 4:1 uzveica Dāniju. Latvijas izlase vakar aizvadīja savu otro treniņu Cīrihē, šoreiz gan ne galvenajā arēnā, bet treniņhallē. Ledus kvalitāte gan bija ļoti slikta, uz tā krājās ūdens, tāpēc treniņš nebija produktīvs. Latvijas izlases vadība vakar turnīram bija pieteikuši tikai 17 no 25 spēlētājiem, viņu vidū bija divi no trim vārtsargiem – Kristers Gudļevskis un Mareks Mitens. Šorīt pieteikumā izmaiņu nav. Latviešiem jārēķinās ar smagu speli, jo šveicieši šim čempionātam nopietni gatavojušies, pulcējot teju labāko pieejamo sastāvu. Abas izlases pēdējos gados regulāri tikušās pārbaudes spēlēs, šveiciešiem viesojoties Rīgā un mūsējiem dodoties uz turnīriem Šveicē, bet pasaules čempionātos spēlēts retāk – pēdējā tikšanās 2023. gada turnīrā Rīgā, kad Latvija uzvarēja papildlaikā 4:3 un tā spēle mūsējos ieveda ceturtdaļfinālā. Vē šodien Slovākija spēkosies ar Norvēģiju, Ungārija – ar Somiju un Itālija – ar Kanadu.

Tin tức đáng chú ý: Đề xuất bổ sung hành vi vi phạm lĩnh vực giao thông bị phạt tới 14 triệu đồng; Bộ Nội vụ tái cấu trúc 12 thủ tục hành chính bằng dữ liệu điện tử trên VNeID; Bệnh viện Ung bướu triển khai nhiều kỹ thuật can thiệp giảm xâm lấn...

VOV1 - Cục Giám sát, quản lý dược phẩm quốc gia Trung Quốc vừa phê duyệt một loại thuốc điều trị ung thư vú tiên tiến do nước này phát triển mang tên Culmerciclib, cho phạm vi sử dụng rộng rãi, mở ra lựa chọn điều trị mới cho bệnh nhân mắc ung thư vú tiến triển.Culmerciclib là thuốc dạng viên nang do Tập đoàn dược phẩm Chia Tai Tianqing (Chia Tai Tianqing Pharmaceutical Group), một công ty con của Tập đoàn dược phẩm Sino (Sino Biopharmaceutical) phát triển.Theo thông báo từ công ty, thuốc đã được Cục Giám sát, quản lý dược phẩm quốc gia Trung Quốc phê duyệt để kết hợp với fulvestrant, sử dụng làm phương pháp điều trị cơ bản cho bệnh nhân ung thư vú tiến triển tại chỗ hoặc di căn, có thụ thể hormone dương tính, HER2 âm tính (HR+/HER2−).Việc phê duyệt này đánh dấu chỉ định thứ hai cho Culmerciclib tại Trung Quốc, mở rộng phạm vi từ điều trị cho bệnh nhân tiến triển sau khi điều trị nội tiết trước đó sang điều trị cơ bản. Culmerciclib là thuốc ức chế CDK2/4/6 đầu tiên trên thế giới, thuộc nhóm thuốc nhắm mục tiêu, được thiết kế để ngăn chặn các protein mà tế bào ung thư dựa vào để phát triển và phân chia.Trước đó, vào tháng 12 năm ngoái, Culmerciclib cũng đã được phê duyệt kết hợp với fulvestrant cho bệnh nhân ung thư vú HR+/HER2− sau điều trị nội tiết, mang lại lợi ích cho hơn 1.000 bệnh nhân trong thực tiễn lâm sàng.Ung thư vú là loại ung thư phổ biến nhất ở phụ nữ trên toàn cầu và tại Trung Quốc. Trong đó, ung thư vú HR+/HER2− chiếm khoảng 65–70% tổng số ca mắc. Việc mở rộng chỉ định Culmerciclib được kỳ vọng sẽ nâng cao hiệu quả điều trị và cải thiện chất lượng sống cho bệnh nhân tại Trung Quốc./.Trung Kiên/VOV Bắc KinhCulmerciclib đã được phê duyệt làm thuốc điều trị cơ bản cho ung thư vú tại Trung Quốc. Ảnh trên trang chủ của Chia Tai Tianqing Pharmaceutical Group

Vi tittar på vårblommor med gruppen Ung botanik i Skåne, besöker en spektakulär sjö i Utah i USA och hör om purpurbräckan slagit ut i Abisko. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radios app. Just när bokarna slår ut i ljusgrönt och mattor av vitsippor och gulsippor brer ut sig under trädkronorna besöker vi Sveriges minsta nationalpark - Dalby Söderskog strax utanför Lund. Här har morgonens fältreporter Helena Söderlundh stämt träff med Staffan Nilsson, Estelle Denamur och Jöran Klink som ansvarar för gruppen Ung botanik. Den hör till Lunds botaniska förening och riktar sig inte minst till studenter. Två av dem är Julia Sellgren Kempe och Mårten Pihlström som också är med under morgonen i Dalby. Behövs det en särskild grupp som riktar sig till yngre, och vad skiljer en utflykt med dem från en "vanlig" med botaniska föreningen? Vi ser fram emot en morgon med sippor, gullpudra, hålnunneört och vätteros, och säkert en och annan mossa.Och så blir det en tur till Utah i USA. Här finns Stora Saltsjön (Great Salt Lake), en sjö som påminner om Döda havet med sin höga salthalt men inte är lika känd. Reporter Thomas Öberg och biologen och filmaren Bo Landin besöker en spektakulär sjö där vattnet håller på att försvinna.Årets lyckligaste dag. Så beskriver Björn Strömberg känslan när sädesärlan dyker upp i mitten av april. Efter några dagar kommer partnern. Men är det hon eller han som kommer först? Är det samma individ som kommer varje år? Och hur hittar de just till Björns hus utanför Vimmerby? Vi ber ekologiprofessor Susanne Åkesson förklara.Vi hör dem ofta i Naturmorgon – artexperter som verkar i Linnés anda. I veckan uppmärksammade brittiska tidningen The Guardian ett svenskt fotoprojekt där just artexperter porträtterats i samma stil som Carl von Linné. Vi ringer upp Christer Björkman för att höra hur han fick idén till ”De oförtrutna”.Fältreportern botaniserar alltså bland vårblommor i sydligaste Sverige denna lördag. Men blommar det något längst i norr? Växtekologen Ellen Dorrepaal berättar hur det ser ut just nu i Abisko. Purpurbräckan brukar vara tidig!Våren är en kärlekskrank tid. Inte minst hos grodor och paddor som klamrar sig fast vid varandra. I veckans kråkvinkel gläds Karin Gyllenklev åt paddorna som sjunger i hennes kvarter.Programledare är Mats Ottosson.Veckans naturfråga:Vi söker ett växtsläkte som karaktäriseras av två hanorgan, men som benämns med ett kvinnonamn.Många arter är intensivt blå, som den välkända med dryck-prefixet.En blekare blå är en prisad läkeväxt - ja, i alla fall var den det en gång i tiden.Skicka ditt svar till naturmorgon@sverigesradio.se eller Naturmorgon, 359 30 Växjö.Glöm inte att skriva din postadress.Du har chans att vinna en röd termos, en fin tygkasse eller ett klassiskt tygmärke. Lycka till!Förra veckan frågade vi efter svärmors kudde. Vinnarna var Lena Lundorff, Sydkoster, Per-Arne Carlsson, Linköping och Carina Persson, Ängelholm. Grattis alla tre!

VOV1 - Lần đầu tiên Bệnh viện K tổ chức hội thảo chuyên sâu về ung thư vú theo từng giai đoạn bệnh, tạo điều kiện để các chuyên gia từ nhiều lĩnh vực cùng tham gia chia sẻ thảo luận một cách hệ thống và toàn diện.Trong 2 ngày (22-23/04), tại Hà Nội, Bệnh viện K tổ chức Hội thảo Quốc tế Ung thư vú với chủ đề: “Phối hợp đa mô thức kiểm soát ung thư vú trong kỷ nguyên y học chính xác”. Tham dự hội thảo có Lãnh đạo các Vụ, Cục của Bộ Y tế, Sở Y tế các tỉnh thành phố, lãnh đạo các Bệnh viện, Trung tâm ung bướu, đặc biệt là sự quan tâm tham dự của hàng trăm chuyên gia, bác sĩ trên khắp mọi miền tổ quốc và các chuyên gia quốc tế.Hội thảo Quốc tế Ung thư vú: “Phối hợp đa mô thức kiểm soát ung thư vú trong kỷ nguyên y học chính xác”

“Quand t'es scénariste, c'est l'enfant intérieur qui veut raconter des histoires.”Pour l'épisode 54 de la saison 4 de Banh Mi, enregistré en public au Forum des Images lors du Festival Cinemasio, Linda reçoit l'une des plumes les plus prestigieuses de la fiction française et internationale : Quoc Dang Tran.De Dix pour Cent au Bureau des Légendes, en passant par l'horreur avec Marianne sur Netflix, Quoc est l'homme derrière les récits qui marquent notre époque. Récemment sacré aux International Emmy Awards pour Les Gouttes de Dieu, il travaille désormais pour l'élite de la télévision américaine chez HBO.Mais au-delà du succès, cet épisode explore la vulnérabilité d'un parcours hors norme. Quoc revient sur son grand saut à 35 ans : celui de tout plaquer pour recommencer à zéro et embrasser sa passion pour l'écriture.Dans cet épisode, on explore :Le déclic de sa "crise existentielle" à 35 ansComment se faire une place dans une industrie ferméeLe grand écart entre l'horreur, la comédie et le drameLe sacre aux Emmy Awards et le mindset HBOLa double culture comme moteur créatif et le "bricolage" identitaireSon envie profonde de raconter, un jour, une histoire liée au VietnamCHAPITRES 00:00 – Introduction 02:52 – Tout recommencer à zéro 06:54 – "Mon métier d'avant m'a permis de prendre du recul" 09:37 – Comment passer de Dix pour cent à Marianne pour Netflix ? 14:04 – Qu'est ce qui a changé depuis l'Emmy Awards ? 22:07 – La double culture comme une force créative 27:51 – "J'aimerai écrire et raconter une histoire sur le Vietnam" 36:21 – Le scrolling et le format vertical : l'avenir des séries ? 41:43 – Comment s'inspirer pour créer de nouveaux personnages ? 46:33 – Writer's room : Comment écrire en collectif ? 51:00 – Conclusion 53:59 – Questions du publicUn épisode puissant sur la légitimité, le courage de se réinventer et la puissance du récit pour relier les cultures.Banh Mi est un podcast créé et réalisé par Linda Nguon. Pose-toi avec nous et écoute ce qu'on t'a préparé.-Production - Linda Nguon & Sébastien KongCadreurs - Vincent Bailleul, Virak Thun, ArphenoSon - Hongli WangPost production - Élisa Ung & Rémi Vu Dinh BaPhoto - Antoine Maokhampio, Tommy SailtPhoto Cover - Laurent Hou-⁠⁠⁠⁠Pour la version filmée, RDV sur la chaîne Youtube Banh Mi Media⁠⁠⁠⁠Pour suivre Banh Mi podcast:⁠⁠⁠ ⁠@banhmi.media⁠⁠⁠⁠ /⁠ ⁠banh-mi.co⁠⁠/

Author and UNG professor Matthew Boedy attended the Tuesday TPUSA rally in downtown Athens and joined me to chew on the woeful turnout and vibe (what there was of one) in the building as JD Vance drifted onto the stage without TPUSA CEO Erika Kirk. ---The one thing you can say about conservative radio pundit Eric Erickson is that he doesn't sugarcoat things for his audience when their preferred party and candidates are in trouble. He gave it to AJC readers thusly: "Republicans are in for a drubbing," he writes.

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs. Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu. Hormuzs „dubultslazdā” Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a'una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.   Ruszkik haza! „Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis: „Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi. Bagātie arī dumpojas Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O'Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Garajās Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu, sniegu un stipru vēju. Beidzot ieradās arī pagājušajā nedēļā apspriestais cīruļputenis. Bija gan cīruļputenis, gan daļā Vidzemes izveidojusies sniega sega, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10–12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu, tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē. Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš uz daudzām dienām, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā, turklāt – ja pie mums, piemēram, dzērvēm šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat vēl maijā tās bieži brien pa sniegu, bet dzēvju populācija turpina pieaugt un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan pie viņiem, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieeajmās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju un ir sanākuši interesanti secinājumi. Protams, tas, ka tuvējie migranti, kas ziemo relatīvi tuvu Baltijai, siltāku ziemu un pavasaru dēļ atgriežas arvien agrāk, bet igauņu pētnieki ir secinājuši, ka dzērves arī ziemo arvien tuvāk. Piemēram, pagājušā gadsimta 60.–70. gados, dzērvju galvenās ziemotnes bija Ziemeļāfrikā, visvairāk Marokā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tās sāka ziemot Spānijā, bet pēdējos 15–20 gadu laikā dzērves ziemo Francijā un Vācijā. Tām ir vienkāršāk atgriezties, ja pavasaris sākas agrāk, nav vairs tik tālu jālido. Vienlaikus pētnieki atklājuši, ka pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies dzērvju mazuļu mirstība un tas savukārt kaut kā nelīmējas kopā ar stabili pieaugošo populāciju. Izrādās, ka dzērvju skaits Eiropā ir tuvu maksimālajām iespēju robežām. Daļai dzērvju vairs nepietiek vietas tām vislabāk piemērotajās dzīvotnēs, tādēļ tās sāk ligzdot tur, kur mazuļu izaudzināšana ir izaicinošāka. Apkārtnē ir mazāk barības vai vairāk plēsēju. Ja 80tajos gados Igaunijā 96–97 procentu mazuļu izdzīvoja, tad šobrīd tie ir tikai ap 60 procentiem, turklāt daļa no izdzīvojušajiem ir vājākā stāvoklī un palielinās risks, ka tie pēc tam iet bojā migrācijā vai ziemošanas vietās. Tāpat pētnieki secinājuši, ka dzērvju populācija ir augusi ne tikai skaitā, bet izpletusies teritoriāli, piemēram, tās sākušas ligzdot Vācijas dienvidos un Ungāriju, kur agrāk to nedarīja. No 1. aprīļa, lai sargātu mazo zīriņu ligzdošanas vietas, cilvēkiem ir slēgtas trīs upju grīvas, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde. Tās visas ir Ventspils novadā. Zināmākā ir Irbe, vēl arī divas mazākas – Ķikans un Lūžņa. No 1. aprīļa līdz 1. augustam cilvēkiem liegts pastaigāties vai veikt jebkādas citas darbības šo upju grīvās un ieteicams arī nekur tuvumā nepastaigāties ar suņiem bez pavadas. Tur arī dabā izvietotas informatīvas zīmes tā, ka nejauši ieklīst šajās zonas nevar, par to nevajag satraukties. Zīriņi un tārtiņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs, izveidojot mazu bedrīti. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi. Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Vēl jāpiemin, ka no 1. maija tādi paši ierobežojumi būs pie Gaujas ietekas RĪgas līcī, tur pie Carnikavas, kas gan ir cilvēku ļoti iecienīta pastaigu vieta. Mazie zīriņi Vidzemes pusē ligzdošanu sāk mazliet vēlāk, tādēļ ierobežojumi ir no 1. maija. Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, brīvdienās redzēti kārtējie dzērvju bari lidināmies un sasaucamies debesīs, bet vēl pavasarī notiek viena cita migrācija. Cilvēki – tādi, kas pamatā dzīvo pilsētās un kuriem ir mazdārziņi, sāk arvien biežāk uz tiem doties, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai. Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc tikāmies ar vienu dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties un vispār, pagājušajā nedēļā, kad es tur ciemojos, tur aktivitāte tiešām augsta – cilvēki zāģē, grābj, cērt, rok. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus.  Pavasaris vēl vēss un šur tur pat ar cīruļputeni, tā, ka lielie dārza darbi darbi vēl priekšā. Nākamnedēļ es sarunāšos ar ainavu arhitekti, turklāt tādu, kas labi pārzina šīs profesijas vēsturi. Pat ne profesijas, bet ainavu arhitektūras vēsturi, kad varbūt pat apzināti to nesauca par ainavu iekārtošanu. Ar Ilzi Locāni no Turaidas muzejrezervāta runājām, jo lai nu kas, bet ainava – gan dabiska, gan cilvēku veidota – Turaidas pusē ir neatņemama un ļoti spilgta visa kompleksa sastāvdaļa.

Atvieglojums un cerības – tā Ukraina un vairums Eiropas valstu līderu reaģējuši uz Ungārijas ilggadējā premjera Orbāna zaudējumu vēlēšanās oponentam Maģaram. Bet kādas tieši pārmaiņas varam sagaidīt un cik ātri? Vēlēšanām gatavojas arī Latvijas partijas – šodien “Progresīvie” par premjera amata kandidātu nosauca Andri Šuvajevu. Ar ekspertu vērtēsim līdz šim izskanējušos pretendentus. Bet vairāki simti taksometru vadītāju šodien devās plašos protestos Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī, pieprasot celt braucienu tarifus un mainīt darbības nosacījumus digitālajām platformām.

Ir vai nav beidzies karš Irānā un kurš tajā ir uzvarējis? Savukārt Ungārija ir kļuvusi par politiskās ietekmes cīņu lauku pirms parlamenta vēlēšanām. Bet Latvijā jauni pavērsieni lietā par valsts atbalstu kokrūpniekiem. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "LSM.lv" informatīvi-analītiskā raidījuma "Spriedīsim vakarā" vadītājs Andrejs Hutorovs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.  

Zemkopības ministrijas veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēti zaudējumi valstij 2023. gadā kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ. Ceļu būvniecības nozare Latvijā brīdina par ārkārtas situāciju; Satiksmes ministrija sola risinājumu. Godīgu priekšvēlēšanu cīņu Ungārijā būtiski apgrūtina tas, ka vairumu plašsaziņas līdzekļu kontrolē ar Orbānu saistītie spēki. Latvijas hokeja izlase aizvada pirmo pārbaudes spēli pret Austriju. Atjaunot ceļu segumus, pabeigt un uzsākt jaunus infrastruktūras projektus un uzlabot drošību uz ceļiem – šādi plāni ir Rīgas domei šī gada būvniecības sezonā.

Kamēr skaidrības, kas tālāk notiks Tuvajos Austrumos, sākam ar ziņu apkopojumu no turienes. ASV prezidents Donalds Tramps turpina runāt par drīzām karadarbības beigām, tajā pašā laikā draudot īstenot Irānā sauszemes operācijas. Pašās Savienotajās Valstīs viņa politika kļūst arvien nepopulārāka. Ungārijā jau pēc divām nedēļām būs parlamenta vēlēšanas. Spriedze ar partneriem Eiropas Savienībā pieaug, un Briselē neslēpj, ka Viktora Orbāna atkārtotas ievēlēšanas gadījumā meklēs risinājumus, kā mazināt viņa destruktīvās rīcības ietekmi uz kopējo Eiropas politiku. Spriedze pieaug arī Čehijā, kur daļā sabiedrības vairojas neapmierinātība ar Andreja Babiša vadītās valdības darbu. Nedēļas nogalē Prāgas ielās izgāja simtiem tūkstoši protestētāju. Aktualitātes komentē vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra un portāla LSM.lv ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Kamēr karalis karā… Irānas kara ratiem ieripojot otrajā mēnesī, konflikta iespējamais fināls joprojām paliek sprādzienu dūmos tīts. Savienoto Valstu un Izraēlas aviācija kopš karadarbības sākuma esot veikusi pavisam 11000 triecienu pa Irānas teritoriju, šobrīd aktuālākie mērķi esot ieroču ražotnes un noliktavas. Tikām arī irāņu raķetes un lidroboti turpina trāpīt mērķos Irānas kaimiņvalstīs otrpus Persijas līcim. Vakar, 31. martā, tika ziņots, ka debesīs virs islāma republikas pirmoreiz parādījušies amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B52. Tas, acīmredzot, ir mājiens Teherānai, ka Donalda Trampa draudi bombardēt elektrostacijas un nu jau arī ūdens atsāļošanas iekārtas ir ņemami nopietni. Šobrīd ultimāta izpildes termiņš teorētiski pagarināts līdz 6. aprīlim, turpinās Pakistānas un citu reģiona valstu vidutājības mēģinājumi, bet nekas neliecina par ajatollu režīma gatavību piekāpties viņiem izvirzītajām prasībām. Netiek izslēgta arī iespēja, ka Teherānā nav tik viegli organizēties kādam sarunu procesam, jo daudzi agrākie varas nesēji ir likvidēti, bet atlikušie baidās pulcēties lielākā sastāvā, lai nekļūtu par kārtējā gaisa trieciena mērķi. Irānai izvirzīto prasību galvenie punkti ir Hormuza blokādes pārtraukšana, pilnīga atteikšanās no urāna bagātināšanas, nozīmīgi ierobežojumi ballistisko raķešu skaitam un darbības rādiusam un atbalsta pārtraukšana Irānas satelītspēkiem reģionā – kustībām „Hamās”, „Hezbollah” un Jemenas hutiešu nemierniekiem. Tikām vakar, sarunā ar žurnālistiem Baltajā namā, prezidents paziņojis, ka Savienotās Valstis izbeigšot karadarbību, kad būšot skaidrs, ka Irāna vairs nav spējīga izgatavot kodolieročus, pie tam kāda vienošanās ar Teherānas režīmu šādā gadījumā neesot obligāti nepieciešama. Savukārt „TruthSocial” ierakstā, uzrunājot NATO sabiedrotos, Baltā nama saimnieks paudis, lai šie paši saņemoties drosmi un ejot atbloķēt Hormuza šaurumu – amerikāņi viņu vietā to nedarīšot. Tā nu tagad globālajā publiskajā telpā aktīvi tiek apspriesta iespēja, ka Savienotās Valstis varētu pamest pusratā visu, kas ievārīts, lai Persijas līča un Eiropas partneri, tā sacīt, mēģina izstrēbt. Tikmēr pašās Savienotajās Valstīs un arī šur tur citur pasaulē 28. martā risinājās akcija „Nē karaļiem 3”, kad, pēc organizētāju ziņām, 3300 demonstrācijās piedalījās pavisam astoņi līdz deviņi miljoni protestētāju, kas varētu būt vēsturisks rekords. Tiek ziņots, ka protestu ģeogrāfija izvērsusies arī tradicionāli republikāniskajās pavalstīs un ārpus lielajiem urbānajiem centriem, apliecinot, ka arī tur spēkā pieņemas nepatika pret administrācijas politikas izpausmēm – pašreizējo karu, kas izraisījis cenu kāpumu, imigrantu ķērāju patvaļu, kam jau ir upuri, un visu pārējo, kas tiek raksturots kā neadekvāta varas lietošana un virzīšanās uz autoritārismu. Kliedzošā Prāga mazākumā Sestdien, 28. martā, Prāgā, Letnas parkā, pulcējās kārtējā daudzskaitlīgā demonstrācija. Pasākuma rīkotāju, kustības „Miljons mirkļu demokrātijai” iepriekš lēstie četrsimt tūkstoši gluži nē, bet vairāk nekā divsimt tūkstoši noteikti. Iemesls ir Čehijas sabiedrības daļas neapmierinātība ar pagājušā gada nogalē izveidotās premjera Andreja Babiša valdības un tās pārstāvētā parlamenta vairākuma politiku. Babiša labēji populistiskā partija ar nosaukumu „JĀ 2021” pagājušā gada oktobra vēlēšanās ieguva nepilnus 35% balsu un lielāko parlamenta frakciju. Valdības izveidē bloķējoties ar galēji labējiem nacionālistiem, partiju „Brīvība un tiešā demokrātija” un tāpat labējo un populistisko „Automobilisti paši sev”, kuras kredo, kā liecina nosaukums, ir auto īpašnieku intereses. Viena no protestus izraisījušajām koalīcijas iecerēm ir sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas modeļa maiņa, atceļot līdzšinējās abonēšanas maksas, kas, protams, ir pa prātam daļai sabiedrības. Tā šie mediji kļūs atkarīgi no varas finansiālas labvēlības un tos var mēģināt pakļaut politiskai kontrolei vai vājināt un marginalizēt, kā tas jau noticis kaimiņvalstī Slovākijā. Tur pēc premjera Roberta Fico valdības reformām sabiedriskās televīzijas auditorijas daļa ir sarukusi līdz nepilniem 12 procentiem, kamēr populārākajam komerckanālam tā ir lielāka par 30 procentiem, otram populārākajam – lielāka par 20 procentiem. Citi protestu motīvi ir plānotā atbalsta samazināšana Ukrainai, tendence konfrontēt ar Briseli bēgļu politikas un vides politikas jautājumos, gatavotais ārvalstu aģentu likums, kas paredzētu ārvalstu finansējumu saņemošām nevalstiskajām organizācijām obligātu reģistrēšanos. Vēl viens sabiedrību saniknojis parlamenta vairākuma solis ir imunitātes noteikšana premjeram Babišam un parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājam Tomio Okamuram. Pret Babišu šobrīd izvirzītas apsūdzības lietā par krāpnieciskām darbībām ar Eiropas Savienības subsīdijām apmēram divu miljonu eiro apmērā, savukārt pret Okamuru – par naida runu. Tomēr šobrīd nešķiet, ka pie varas esošie grasītos piekāpties sabiedrības spiedienam. Valdošo partiju reitingi, salīdzinot ar vēlēšanu laiku, nav īpaši kritušies, un Babišs un viņa līdzgaitnieki var noraudzīties uz protestētājiem kā uz skaļu mazākumu. Viņa valdības drošie balsti šobrīd ir laucinieki, pensionāri, seniori, mazāk izglītotā un sociāli mazāk nodrošinātā sabiedrības daļa, kurā zeļ nepatika pret imigrantiem, Eiropas zaļo kursu un visādiem „progresīvajiem”. Budapeštas – Kremļa ļoti karstā līnija Ungārijas līdera Orbāna un viņa demokrātiju traumējošā režīma īpaši „siltās jūtas” pret Kremli jau sen nevienam nav nekāds noslēpums, taču nesen atklājušās detaļas liecina, ka šīs attiecības ir bijušas nepiedienīgi karstas. Gadiem ilgi par runāto Eiropas Savienības ārlietu ministru sēdēs Vladimirs Putins, domājams, nereti ir uzzinājis agrāk nekā dažs labs savienības valsts galva. Viņa informators bijis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, kurš agresorvalsts ārlietu resora vadītājam Lavrovam operatīvi zvanījis šo sanāksmju pārtraukumos. Tagad, kad šī nelāgi dvakojošā patiesība beidzot uzpeldējusi izdevumā „Washington Post”, atklājas, ka citu valstu ministriem bijusi vismaz diezgan skaidra nojauta par Budapešatas kolēģa infonoplūdēm. Tāpēc jau kopš kāda laika iedibinājušies šaurāki formāti, kuros apspriest svarīgākos drošības jautājumus bez Ungārijas: t.s. Veimāras formāts – Vācija, Francija un Polija; E3 formāts – Vācija, Francija un Lielbritānija; E4 – visas četras iepriekšminētās valstis; līdzīgi savu tradicionālo formātu šim nolūkam sācis izmantot Ziemeļvalstu un Baltijas astotnieks. Vakar. 31. martā, jaunas krāsas Ungārijas ārlietu dienesta un visa Budapeštas valdošā režīma ārpolitiskās degradācijas stāstam pievienoja ungāru neatkarīgā izdevuma „VSquare” publikācija, tapusi sadarbībā ar vēl vairākām izmeklējošās žurnālistikas komandām, tai skaitā „Delfi Estonia”. Izrādās, Ungārija pēc Kremļa lūguma atsvabinājusi no Eiropas Savienības sankcijām vairākas personas, tai skaitā uzbeku izcelsmes Krievijas oligarha Ališera Usmanova māsu. Procesam piesaistīta arī Slovākija, tomēr ar pašu Ališeru, kā arī vēl vienu krievu oligarhu Mihailu Fridmanu šis gājiens nav izdevies. Pasūtījumu no Sergeja Lavrova pieņēmis, jau atkal, Sijārto. Visas šīs atklāsmes nāk Viktora Orbāna valdīšanai visneveiksmīgākajā brīdī – tieši pirms 12. aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kad varas partija „Fidesz” reitingos acīmredzami atpaliek no galvenā konkurenta – jaunā politiskā spēka „Tisza”. Uz skandālu režīma vadoņi reaģējuši īsti savā garā: Sijārto paziņojis, ka šāda sazvanīšanās starp ārlietu resora vadītājiem esot parasta lieta, bet pēc tam viņš, Orbāns un citi valdības pārstāvji mēģināja pavērst situācijas vērtējumu pretējā virzienā, ceļot brēku par to, ka ministra telefonsarunas pārtvertas. Pret „VSquare” žurnālistu Sabolču Paņi ierosināta krimināllieta par spiegošanu Ukrainas labā. Savukārt, kā aizvakar vēstīja izdevums „Politico”, Briselē jau gluži atklāti spriež, kā neitralizēt Orbāana faktoru, ja šis autoritārists paliks pie varas arī pēc 12. aprīļa. Tiek apcerētas dažādas iespējas, sākot ar „dažādu ātrumu Eiropas” modeļiem, beidzot ar hipotētisku Ungārijas izslēgšanu no savienības. Tiesa, neviens no šiem variantiem nav viegli un vienkārši īstenojams. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Savlaicīgi pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās palīdz mazināt spekulācijas par vēlēšanu godīgumu un dod iespēju labāk sagatavoties pašam procesam. Pie jauna mēra Rēzekne šodien tā arī netika. Rīgas Tehniskās universitātē notika „Klimata dienas” – festivāls skolēniem, kura laikā jauniešiem mācīja šķirot atkritumus, rūpēties par dabu un stāstīja par klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Pasniegtas Latvijas mediju valodas balvas. Ungārijas varasiestādes apsūdz izmeklējošo žurnālistu spiegošanā ārvalsts labā.

Ģenerālprokuratūra uzsākusi kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar valsts atbalstu kokrūpniekiem. Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuāli. Latvijā uz trim mēnešiem par 15,2 % samazinās akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Ziemeļkorejas un Baltkrievijas vadoņi parakstījuši sadarbības līgumu. Latvijā pērn samazinājās autoavārijās viegli ievainoto cilvēku skaits, savukārt smagi ievainoto un bojā gājušo skaits nedaudz pieaudzis. Ungārijas premjers Viktors Orbāns paziņojis, ka Ungārija pakāpeniski pārtrauks gāzes piegādi Ukrainai, ja netiks atjaunots krievijas naftas tranzīts caur izpostīto naftas vadu "Družba".

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpuma spirāle attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju. Eiropas politiskās aktualitātes. Aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis un atvaļinātais vēstnieks Andris Teikmanis. Irānas karš – vārdu un raķešu zalves Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, pirmdien, 9. martā, uzstājoties preses konferencē Floridā, solīja drīzas Irānas kara beigas, jo amerikāņu militārie spēki esot paveikuši savu darbu spīdoši un apmēram 80% no Irānas raķešu palaišanas iekārtām ir iznīcinātas. Šajā gadījumā ASV līdera sniegtā statistika varētu būt tuvu patiesībai, ciktāl tiek atzīmēts, ka Irānas raķešu un lidrobotu uzbrukumu intensitāte Izraēlai un Persijas līča valstīm kritusies teju līdz desmitajai daļai no sākotnējās jaudas kara pirmajās dienās. Tiesa, kā svētdien piesolījis Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa Gaisa spēku komandieris ģenerālis Madžids Musavi, tagad tikšot liktas lietā tikai nesējraķetes ar ne mazāk kā tonnu smagām kaujas galviņām. Pagaidām gan netiek ziņots par kādu šo izteikumu efektīvu realizēšanu dzīvē. Pērnās nedēļas nogalē parādījās ziņas, ka Irānas lidrobotu triecienu atvairīšanā sabiedrotajiem noderīga izrādījusies Ukrainas palīdzība – pēc Vašingtonas administrācijas lūguma ukraiņu lidrobotu pārtvērēju vienības jau ieradušās Katarā, Apvienotajos Arābu emirātos un Saūda Arābijā, kā arī ASV kara bāzēs Jordānijā. Sestdien starptautisko sabiedrību pārsteidza Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna paziņojums, atvainojoties Irānas triecienu skartajām kaimiņvalstīm un paziņojot, ka uzbrukumi tām vairs nenotikšot, ja vien no to teritorijas netiks vērsti triecieni pret Irānu. Tomēr irāņu uzbrukumu ģeogrāfijā nekas nemainījās, un šie prezidenta izteikumi tiek vērtēti kā, visdrīzāk, tobrīd Teherānas varas virsotnē valdošā apjukuma izpausme. Salīdzinoši mērenie spēki, kurus pārstāv Pezeškiāns, mēģinājuši spert soli kompromisa virzienā, taču atdūrušies pret radikāļu nesamierināmību. To, ka galvenā teikšana Teherāna joprojām ir šiem radikāļiem, apliecināja svētdien notikušās jaunā augstākā garīgā līdera vēlēšanas. Nogalinātā ajatollas Alī Hāmenejī vietā stājies viņa dēls Modžtaba Hāmenejī. 56 gadus vecais varasvīrs arī līdz šim tika uzskatīts par ticamāko tēva varas mantinieku. Pēc neoficiālām ziņām viņš līdz šim kontrolējis Revolūcijas sargu korpusa brīvprātīgo milicijas struktūru ar nosaukumu Apspiesto mobilizācijas organizācija jeb „Bāsidž”, kurai bija visai nozīmīga loma nesenajā asiņainajā pretrežīma protestu apspiešanā. Tāpat ir ziņas, ka viņš bijis galvenais rīkotājs finanšu plūsmām, kuras režīms ieguvis no tā kontrolētajiem uzņēmumiem, kas veido apmēram 60% no valsts ekonomikas. Nesenajos sabiedroto uzlidojumos tika nogalināti ne vien jaunā virsvadoņa abi vecāki, bet arī sieva un viens no bērniem. Pēc ziņām par Modžtabas apstiprināšanu amatā pasaules naftas cenas pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni – līdz pat 120 dolāriem par barelu, taču pēc tam piedzīvoja samazinājumu un šobrīd ir apmēram 82 dolāri par barelu, kas ir apmēram par piektdaļu dārgāk nekā pirms konflikta sākuma. Budapeštas avantūrists spēlē „va banque” Pagājušajā ceturtdienā, 5. martā, Ungārijas varas iestāžu rīcība sasniedza jaunu provokācijas un naidīguma līmeni attiecībā pret Ukrainu. Kādā benzīntankā pie Budapeštas apvedceļa Ungārijas pretterorisma policijas darbinieki pārtvēra Ukrainas valsts krājbankai „Oščadbank” piederošu konvoju, kas veica ierastu valūtas un zelta transportēšanu no Austrijas „Raiffeisen Bank” uz Kijivu, aizturēja septiņus pavadošos bankas darbiniekus un kravu – ASV dolārus, eiro un zelta stieņus pavisam apmēram 82 miljonu dolāru vērtībā. Aizturētie nākamajā dienā tika atbrīvoti un izraidīti no valsts, kamēr naudu un zeltu ungāru varas iestādes paturējušas. Pirmdien premjerministrs Orbans uzstājās Ungārijas parlamentā, kurš nobalsoja par īpašu likumu, ar kuru „Oščadbank” līdzekļi tiek arestēti uz diviem mēnešiem. Kā klāsta premjers, pastāvot aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanu un saistību ar kādu „kara mafiju” Kijivā, un ka nauda, iespējams, paredzēta Ungārijas opozīcijas finansēšanai pirms 12. aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Ukrainas Ārlietu ministrija nodēvējusi šo Budapeštas rīcību par valstisku reketu un vērsusies Eiropas Savienības institūcijās ar attiecīgiem pieprasījumiem par likumisko procedūru ievērošanu. Savukārt 10. martā Ungārijas parlaments pieņēma oficiālu rezolūciju, kurā noraidīja Ukrainas pievienošanos ES un visu turpmāko finansiālo vai militāro atbalstu Ukrainai no savienības puses, sasaistot to ar naftas plūsmas atjaunošanu no Krievijas pa cauruļvadu „Družba”. Viss notikušais turpina spriedzes kāpuma spirāli attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju, kuras pusdemokrātiskajam vadonim ir īpaši siltas attiecības ar Kremli. Budapeštas rīcība, nu jau mērķtiecīgi graujot Ukrainas spējas pretoties Krievijas agresijai, laupījusi savaldību arī prezidentam Zelenskim, kurš, gan nesaucot Orbanu vārdā, izteicies, ka „šīs personas” adresi varētu iedot Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai tie parunā ar viņu „savā valodā”. Eiropas Komisija norādījusi, ka šādi draudi ir nepieņemamai. Tikām lielākā ungāru opozīcijas spēka – partijas „TISZA” – līderis Peters Maģars paziņojis, ka Budapeštā ieradusies īpaša Krievijas specdienestu darbinieku grupa ar mērķi ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus par labu Orbana partijai „Fidesz”. Operāciju, kas notiek diplomātiskās misijas aizsegā, kūrējot Krievijas Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Kā liecina neatkarīgu aptauju reitingi, „TISZA” kopš pagājušā gada nogales apsteidz „Fidesz” un tai ir reālas iespējas panākt varas maiņu Ungārijā. Eiropas politiskās aktualitātes 8. martā notikušajās Vācijas federālās zemes Bādenes-Virtembergas Landtāga vēlēšanās uzvaru jau atkal svinēja zaļie, gan tikai par pusi procenta apsteidzot savus galvenos konkurentus kristīgos demokrātus. Abām partijām tagad būs vienāds mandātu skaits zemes likumdevējā, un viss liecina par to, ka partijas „Alianse 90/Zaļie” līderis Džems Ezdemirs kļūs par pirmo turku izcelsmes federālās zemes ministru prezidentu Vācijas vēsturē. Lielākais proporcionālais ieguvējs šajās vēlēšanās ir radikāli labējā „Alternatīva Vācijai”, kas vairāk nekā dubultojusi savu mandātu skaitu, tomēr vācu iekšpolitikā pieņemtais princips nepielaist šos radikāļus varai padara nedomājamu teorētiski iespējamo koalīciju starp „Alternatīvu” un kristīgajiem demokrātiem. Tikām arī šīs vēlēšanas Bādenē-Virtembergā apstiprina jau labu laiku iezīmējušos skumjo tendenci vācu sociāldemokrātiem un liberāļiem. Sociāldemokrātiskā partija knapi pārvarējusi piecu procentu barjeru un zaudējusi pusi no līdzšinējiem mandātiem, kamēr liberālā Brīvā demokrātiskā partija palikusi vispār ārpus federālās zemes parlamenta. Uzmanība tagad pievērsta nākamajām federālās zemes vēlēšanām, kas 22. martā gaidāmas Reinzemē-Pfalcā. Šajā izteikti industriālajā reģionā sociāldemokrāti ir pie varas jau trīsdesmit piecus gadus, tomēr, saskaņā ar aptaujām, pašreiz reitingos manāmi atpaliek no kristīgajiem demokrātiem. Iemesls esot ne vien vispārējais kreisi centrisko popularitātes kritums Vācijā, bet arī Reinzemes-Pfalcas sociāldemokrātu līdera Aleksandra Šveicera zemā popularitāte. Gluži tāpat kā kaimiņos Bādenē-Virtembergā, arī šeit „Alternatīva Vācijai” kopš iepriekšējām vēlēšanām krietni augusi popularitātē, un sagaidāms, ka iegūs ne mazāk kā 15% vēlētāju balsu, atbīdot uz ceturto pozīciju zaļos. Ticamā kristīgo demokrātu uzvara 22. marta vēlēšanās nāktu krietni par labu kanclera Merca pozīcijām Vācijas federālā līmeņa politikā. Savukārt Vācijas kaimiņvalsts Nīderlande pēc oktobra nogalē notikušajām ārkārtas vēlēšanām beidzot tikusi pie ministru kabineta. Tā vadītājs Robs Jetens, sociālliberālās partijas „Demokrāti 66” līderis, savos trīsdesmit astoņos gados kļuvis ne vien par jaunāko premjerministru valsts vēsturē, bet arī par pirmo atklāto geju šajā amatā. Viņam nāksies vadīt mazākuma valdību, kas ir reta parādība Nīderlandes politikā. „Demokrātu 66” koalīcijas partneri ir labēji centriskā Tautas partija brīvībai un demokrātijai un konservatīvie no partijas „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”. Nepieciešamo atbalstu mazākuma valdībai, kurai parlamentā ir tikai nedaudz vairāk par trešdaļu mandātu, sniedzis sociāldemokrātu bloks – Zaļo-kreiso partijas un Darba partijas alianse. Valdībai izdevies pārliecināt kreisos atbalstīt arī tādus tradicionāli viņiem netīkamus soļus kā bezdarbnieku pabalsta termiņa samazināšana un potenciāla pensijas vecuma palielināšana, toties paredzot plašu finansējumu mājokļu celtniecībai. Salīdzinot ar iepriekšējo valdību, pamanāmāka ir Jetena kabineta ievirze aizsardzības spēju stiprināšanā un solidaritāte ar Ukrainu – pirmā jaunā premjera ārvalstu vizīte bija uz Kijivu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

VOV1 - Đôi khi điều kỳ diệu của cuộc sống không nằm ở những điều lớn lao…mà bắt đầu từ một lớp học nhỏ, vài cuốn vở, và một cô giáo kiên nhẫn ngồi bên các em mỗi buổi chiều.Giữa nhịp sống hối hả của Thành phố Hồ Chí Minh, ở Bệnh viện Ung bướu vẫn có một lớp học như thế. Lớp học của cô Đinh Thị Kim Phấn, nơi những đứa trẻ đang điều trị bệnh hiểm nghèo vẫn được cầm bút, được vẽ, được mơ ước và được sống trọn vẹn tuổi thơ của mình.Nhiều phụ huynh gọi cô bằng cái tên trìu mến: “người gói ghém ký ức tuổi thơ”, bởi cô không chỉ dạy chữ, mà còn nâng niu từng kỷ niệm nhỏ bé của các em – như cách người ta giữ lại những hạt nắng ấm áp nhất của cuộc đời.Lớp học của cô Đinh Thị Kim Phấn

Eiropas līderi kara ceturtajā gadadienā pulcējas Kijivā un apliecina atbalstu Ukrainai. Karš turpinās kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Ukrainas ekonomika turas. Aktualitātes analizē Austrumeiropas pilitikas paētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. Sazināmies ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi. Ar muti Kijivā, ar darbiem…? Vakar, 24. fbruārī, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas agresijas kara eskalācijas Ukrainā, Kijivā ieradās vairāki Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līderi. Klāt bija Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Islandes premjerministri, Lietuvas aizsardzības ministrs, arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Tas bija nepārprotams solidaritātes žests, kam jāapliecina savienības apņēmība turpināt atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos. Līdz šim ir darīts daudz: savienības palīdzības kopapjoms tuvojas divsimt miljardu robežai. Tai skaitā, runājot par šobrīd īpaši aktuālo enerģētikas jautājumu, pārvietotas veselas elektrostacijas un piegādāti apmēram vienpadsmit tūkstoši ģeneratoru. Vairumam Eiropas valstu netrūkst vēlmes un gatavības, taču nupat palīdzības vezuma ceļā kā kupls cinis jau atkal aptupies Ungārijas premjers Viktors Orbans. Vispirms pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu dienestu vadītāju sanāksmē Briselē Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs kārtējo Krievijai noteikto sankciju paketi, savukārt vakar, tieši pilna mēroga iebrukuma gadadienā, izpaudās pats Orbans, paziņojot, ka bloķēs arī jau nolemto Eiropas Savienības 90 miljardu atbalsta piešķīrumu Ukrainai. Par šo atbalstu agrāk tika panākta vienošanās, kas paredz, ka „negribošo koalīcija” – Ungārija, Slovākija un Čehija – tiek atbrīvotas no saistībām aizdevuma sakarā. Taču nu Budapeštas pusdiktators izdomājis, ka neatbalstīšot vispār nevienu Ukrainai labvēlīgu lēmumu, jo Kijiva, raugi, esot pārtraukusi krievu jēlnaftas piegādes Ungārijai un Slovākijai pa cauruļvadu „Draudzība”. Ukrainas valdība apgalvo, ka piegādes apstājušās, jo cauruļvads bojāts krievu lidrobotu triecienā. Duetā ar savu kaimiņu velk arī Slovākijas premjers Roberts Fico, kura dzimtenei arī Kremļa „melno zeltu” vajagot kā ēst. Viņš piedraudējis, ka ja piegādes neatsāksies, Slovākija pārtrauks elektroenerģijas piegādi Ukrainai. Bet kamēr Eiropas līderi neskopojas nīgriem izteicieniem par „Draudzības” trubai piezīsties kāro Viktoru, Vašingtonā Ukrainas jautājums šķiet nobīdīts otrajā plānā aiz iespējamās Irānas militārās pārmācīšanas, Epstīna failu blāķiem un, protams, prezidenta ķīviņa ar augstāko tiesu par tarifiem. Tiesa, pirms dažām dienām, kad bez nozīmīgiem rezultātiem bija noslēgušās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas Ženēvā, Baltā nama saimnieks pagarināja Krievijai noteikto sankciju termiņu. Baisi gausais karš Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, karadarbība tiek raksturota kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Par to, cik dzīvību ziedots Kremļa diktatora iegribu un iedomu vārdā, ir visai aptuvens priekšstats, bet dažādi avoti lēš, ka Ukrainas pusē kritušo skaits varētu pārsniegt 60000, savukārt Krievijas pusē šīs aplēses svārstās no apmēram 180000 līdz 350000 un vairāk tūkstošiem. Kopējie zaudējumi, saprotams, ir vairākas reizes lielāki, un, kā domā NATO analītiķi, pērnajā gadā vien Krievijai tie varētu būt apmēram 400000 kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo. Kā zināms, šī cena maksāta par pieticīgiem ieguvumiem – pērngad agresoram izdevies papildus iegūt mazāk par procentu no Ukrainas teritorijas, un tagad tā okupēta ir apmēram piektā daļa no kaimiņvalsts. Tomēr daudzi eksperti spriež, ka Krievijai esot vēl diezgan resursu, lai šādi turpinātu vismaz kādu gadu. Izskan gan arī viedokļi, ka rekrutēšanas apjomi atpaliek no dzīvā spēka zaudējumiem un tuvojas brīdis, kad var nākties izšķirties par piespiedu mobilizāciju. Pie tam frontē pēdējā mēneša laikā Krievijas spēki piedzīvojuši nopietnas komunikācijas problēmas. Īlona Maska kompānija beidzot atslēgusi no „Starlink” tīkla nelegāli iegūtos termināļus, kurus krievi izmantoja okupētajā Ukrainas teritorijā, savukārt Maskavas pati bloķējusi „Telegram” tīklu, un daudzas krievu vienības tādējādi palikušas bez ierastajiem saziņas līdzekļiem. Daļēji ar to tiek skaidroti Ukrainas spēku nesenie panākumi, atgūstot ap 200 kvadrātkilometru teritorijas Zaporižjes un Dņipro apgabalos. Vēl pirms tam decembrī krievu vienības izdevās izspiest no Harkivas apgabala Kupjanskas, kuru Krievijas armijas vadība jau bija pasludinājusi par pilnībā ieņemtu. No vienas puses, tie ir nenozīmīgi taktiski ieguvumi, kas, cita starpā, nav mazinājuši Krievijas spēku spiedienu Doņeckas apgabalā, no otras, tas ir apliecinājums, ka Ukrainas armija saglabā uzbrukuma potenciālu. Tiek gan atzīmēts, ka arī Ukraina saskaras ar nopietnām militārā personāla problēmām – apmēram divsimt tūkstoši karavīru, nespējot izturēt frontes apstākļus, esot patvaļīgi pametuši savas vienības. Vēl viens ļoti nepatīkams pārsteigums Krievijai bija sestdien notikušais Ukrainas raķešu trieciens militāro raķešu rūpnīcai Votkisnkā, Udmurtijas autonomajā republikā, aptuveni 1400 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Šajā rūpnīcā top mazā rādiusa raķetes „Iskander”, kas tiek izmantotas triecieniem pa Ukrainas teritoriju, un starpkontinentālās raķetes „Topoļ-M”.  Kā apgalvo Kijiva, trieciens veikts ar ukraiņu ražojuma spārnoto raķeti „Flamingo”. Ukrainas ekonomika turas Krievijas agresijas eskalācija 2022. gadā saprotami traumēja arī Ukrainas ekonomiku. Vairākkārt palielinājās Krievijas okupētās teritorijas apmēri, agresorvalsts uzsāka mērķtiecīgu infrastruktūras graušanu, miljoniem iedzīvotāju pameta valsti. Tiek lēsts, ka pagājušajos kara gados agresors pret Ukrainas teritoriju raidījis apmēram 13000 raķešu un vairāk nekā 140000 lidrobotu. Lielu daļu no tiem notriekusi ukraiņu pretgaisa aizsardzība, taču daļa savu mērķi sasnieguši. Tomēr Ukrainas iekšzemes kopprodukts, kas 2022. gadā saruka par gandrīz trešdaļu, nākamajos gados piedzīvoja zināmu atlabšanu, 2023. gadā pieaugot par vairāk nekā pieciem procentiem, 2024. gadā – par vairāk nekā trīs ar pusi, 2025. gadā – par aptuveni diviem procentiem. Kāpums prognozēts arī šogad, tiesa, šais prognozēs nebija ņemti vērā Krievijas nežēlīgi mērķtiecīgie triecieni enerģētikas infrastruktūrai. Resursa „Project Syndicate” autori, ekonomisti Tatjana Derjugina, Anastasija Fedika un Jurijs Gorodņičenko piesauc trīs galvenos faktorus, kas ļāvuši Ukrainas ekonomikai līdz šim saglabāt kondīciju, kas šobrīd pārspēj cerības pilna mēroga kara sākumā. Pirmkārt, tās ir ukraiņu militārās spējas, saglabājot kontroli pār savu gaisa telpu un lielā mērā neitralizējot Krievijas Melnās jūras floti. Attiecīgi Krievijai nav izdevies pilnībā apturēt Ukrainas eksporta plūsmu pa jūras ceļiem. Otrs faktors ir apjomīgā starptautiskā palīdzība, kas aizvadītajos četros gados bijusi vidēji ap 40 miljardiem dolāru gadā. Tā palīdzējusi kompensēt budžeta deficītu, kas ir aptuveni 25% no iekšzemes kopprodukta, segt lielu daļu izdevumu ieroču un energoresursu importam. Savukārt grandiozais militāro izdevumu kāpums – no sešiem miljardiem dolāru 2021. gadā līdz septiņdesmit miljardiem pērngad – ir jaudīgs ekonomikas stimuls. Pēc amerikāņu domnīcas „Jamestown” sniegtajiem datiem lidrobotu ražošanas apjomi Ukrainā pagājušogad sasnieguši četrus miljonus vienību, bet šogad varētu sasniegt septiņus miljonus. Kā trešais faktors tiek minēta Ukrainas Nacionālās bankas sekmīgā darbība, nodrošinot likviditāti un novēršot banku sistēmas sabrukumu. Un, kā atzīmē trīs minētie „Project Syndicate” autori, salīdzinoši stabilais ekonomikas stāvoklis nebūtu iespējams bez ukraiņu uzņēmēju un visas sabiedrības gatavības pielāgoties un paciest grūtības, un radoši meklēt risinājumus. Protams, Krievijas agresijas karš rada Ukrainai milzu zaudējumus un arī milzīgas problēmas, no kurām akūtākās šobrīd ir teju trīs ceturtdaļu elektroģenerējošo jaudu iznīcināšana un jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Minhenes Drošības konferences akcenti. Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra Marko Rubio vizīte Eiropā. Divu ātrumu Eiropa. Aktualitātes analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis un Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Rihards Plūme.   Minhene. Drusku rāmāk Pagājušā gada Minhenes Drošības konference paliks vēsturē ar Savienoto Valstu viceprezidenta Vensa uzstāšanos, kas ar šokējoši spalgu blīkšķi atvēra durvis uz jaunu laikmetu transatlantiskajās attiecībās un ne tikai. 2025. gads apliecinājis, ka Vašingtona tagad mazāk vērtē ne vien līdz šim kopīgi ar Eiropu būvēto drošības arhitektūru, bet arī līdzšinējo iedibināto starptautisko attiecību praksi. Šogad prezidenta Trampa administrāciju konferencē pārstāvēja valsts sekretārs Marko Rubio, kurš tiek uztverts kā mērenāks pretsvars radikālim Vensam un arī bieži neaprēķināmajam prezidentam Trampam. Viņa uzstāšanās konferencē patiešām bija ieturēta diplomātiskā piedienīguma rāmjos, izpelnoties pat stāvovācijas, tomēr raksturot to kā „nomierinošu” nozīmētu aiz citādā iepakojuma nesaskatīt tās pašas saturiskās aprises. Bija jauki vārdi par kopīgo kultūras mantojumu un Savienotajām Valstīm kā „Eiropas bērnu”, par Vašingtonas vēlmi pēc Rietumu civilizācijas atjaunotnes. Kā laikrakstā „The Guardian” raksta itāļu politoloģe un starptautisko attiecību eksperte Natālija Toči: „Ja Rietumu civilizācija ir kopjama, kamēr [starptautisko attiecību] noteikumi nav jāievēro, tad Rubio ieskicētais redzējums būtībā ir impērijas redzējums. Šajā vīzijā Ameriku un Eiropu saista kopīgā izcelsme un reliģija; tās ir „garīgi saistītas”, [..] taču „Rietumu gadsimtu” iezīmēs rupja vara, ko pirmām un galvenām kārtām pašas impērijas ietvaros īstenos stiprie – Savienotās Valstis – pret vājajiem: mazajām un vidējā lieluma Eiropas valstīm, Kanādu un Dienvidamerikas valstīm. Impērijas ietvaros var un vajag būt institūcijām, sākot jau ar NATO. Taču ASV nodoms ir kristālskaidrs: jūs maksājat [..], bet noteikumus joprojām diktējam mēs [..]. Pasaulē būs arī citas impērijas, tostarp Krievija un Ķīna, un Amerikas impērija ar tām konkurēs. Tomēr tā ir gatava arī sadarboties, varbūt pat slepeni vienoties, īpaši, ja slepenās vienošanās cena būs jāmaksā tās koloniālajiem vasaļiem.” Ar doktores Toči pausto rezonē Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas konferences laikā teiktais, ka Donalda Trampa vēlme atņemt Dānijai Grenlandi nekur nav zudusi. Kā galvenā antitēze Marka Rubio izpausmēm tiek uztverta Vācijas kanclera Frīdriha Merca uzstāšanās. Atzīstot, ka uz noteikumiem balstītā starptautiskā kārtība, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumi runāja vienā balsī Savienoto Valstu vadībā, ir beigusies, un nu ir atgriezusies „lielvaru politika” ar tās „skarbajiem un bieži vien neparedzamajiem noteikumiem”, kanclers pauda, ka šajā jaunajā laikmetā Eiropas „brīvība vairs nav pašsaprotama” un tai „būs jāparāda stingrība un apņēmība, lai aizstāvētu šo brīvību”. Viens no konkrētajiem aizstāvēšanās aspektiem parādījās Francijas prezidenta Emanuela Makrona teiktajā, kur galvenais akcents bija Francijas un Vācijas sadarbība, veidojot savu kodolatturēšanas kapacitāti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atgādināja, ka tieši Ukraina šobrīd ir tā, kas pūlas, lai Eiropas balss izskanētu arī Savienoto Valstu uzsāktajā sarunu procesā par kara izbeigšanu, un arī to, ka Ukraina sagaida savu pūliņu novērtējumu pasteidzināta iestāšanās procesa veidā. Marko brauc paglaudīt Eiropas „sarainos” Pēc uzstāšanās Minhenes drošības konferencē Savienoto Valstu valsts sekretāra Marko Rubio tālākais maršruts veda uz Bratislavu un Budapeštu, tā uzskatāmi demonstrējot, kas tagad ir Baltā nama īstenie draugi Eiropā. Īsās vizītes laikā Slovākijā, tiekoties ar premjerministru Robertu Fico un prezidentu Peteru Pelegrini, Baltā nama pārstāvis esot spriedis par aizsardzību un enerģētiku. Slovākija līdz ar tās kaimiņvalsti Ungāriju ir divas Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras spītīgi nevēlas atsacīties no Krievijas fosilo energoresursu piegādēm, un Trampa administrācija, kā šķiet, gatava uz šo „cauruļvadu mīlu” skatīties caur pirkstiem. Pirmdien, 16. februārī, ieradies Ungārijas galvaspilsētā, Baltā nama augstais pārstāvis pauda, ka abu valstu attiecībās iestājies „zelta laikmets”, kas ilgšot tik ilgi, kamēr Viktors Orbans būšot Budapeštas varas virsotnē. Tā viņš pievienoja savu balsi tam Eiropas un pasaules labējo līderu korim, kas ņēmies „iedziedāt” odiozo „Fidesz” līderi nākamajā varas ciklā. Vēlēšanas, kā zināms, gaidāmas jau 12. aprīlī, un nu jau apmēram gadu premjera partija reitingos sīvi cīkstās ar jaunu politisku spēku – Cieņas un Brīvības partiju jeb TISZA. Tās līderis, jaunākās paaudzes ungāru konservatīvais, atšķirībā no Orbana, fokusējas uz pašmāju problēmu risināšanu un sola izlabot pašreizējā līdera pamatīgi iebojātās attiecības ar Briseli. Priekšvēlēšanu karsonis kāpinājis arī spriedzes temperatūru Budapeštas un Kijivas attiecībās, Orbanam nesen pasludinot Ukrainu par Ungārijas ienaidnieci, ciktāl tā prasot Eiropai atteikties no Krievijas energoresursu importa. „Ja jūs saskaraties ar finansiālām grūtībām, ja jūs saskaraties ar lietām, kas kavē izaugsmi, ja jūs saskaraties ar lietām, kas apdraud jūsu valsts stabilitāti, es zinu, ka prezidents Tramps būs ļoti ieinteresēts […] atrast veidus, kā sniegt palīdzību,” paziņoja Rubio. Saprotams, ka Eiropas Savienības līderu uztverē tas viss ir vēl viens apliecinājums Vašingtonas pieejai – dalīt Eiropu „labajā konservatīvajā” un „sliktajā kreisi liberālajā”, kas nozīmē tikai to, ka Marka Rubio Minhenes Drošības konferencē paustais atšķiras no valsts sekretāra Vensa pērnā gada „benefices” pēc formas, bet ne pēc satura. Jaudīgie ieņem kreiso joslu? Par divu ātrumu Eiropu runā jau sen un dažādos kontekstos. Runa nav tikai par joprojām ļoti pamanāmajām sociālekonomiskajām atšķirībām dažādu Eiropas valstu starpā, bet arī par dažādu integrācijas līmeni, kas izpaužas piederībā vai nepiederībā Šengenas zonai un eiro areālam. Taču nesen šis motīvs ieguvis jaunu saturu, savienībai skaudri izjūtot savu iepalikšanu globālās konkurētspējas biatlona distancē. Paātrinājuma meklējumu zīmē pagāja pagājušonedēļ notikušais Eiropas līderu neformālais samits Aldenbīzenas pilī Beļģijā. „Mūsu mērķim vienmēr jābūt panākt vienošanos starp visām 27 dalībvalstīm,” vēstulē samita dalībniekiem pirms tā sākuma pauda Eiropas Komisijas prezidente   Urzula fon der Leiena. „Tomēr, ja progresa vai ambīciju trūkums apdraud Eiropas konkurētspēju vai spēju rīkoties, mums nevajadzētu kautrēties izmantot līgumos paredzētās iespējas attiecībā uz ciešāku sadarbību.” Viens šādas sadarbības variants iezīmējās pāris nedēļas iepriekš, kad videokonferencē saslēdzās sešu jaudīgu Eiropas Savienības ekonomiku – Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes un Polijas – finanšu ministri. Šī iniciatīva, jau nodēvēta par E6, orientēta uz sadarbību vairākās jomās, ieskaitot drošību un piegādes ķēžu nodrošināšanu. Tūdaļ gan jāsaka, ka šis netiek definēts kā kāds slēgts klubiņš, kurā aicināti tikai tie, kam attiecīgs ekonomiskais vēriens. Kā deklarējis Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils: „Mēs dodam impulsu, un citas valstis ir laipni aicinātas mums pievienoties.” Tātad, izšķirošais ir nevis iespējas vien, bet, pirmām kārtām, vēlēšanās. Šāda pieeja ir loģisks pretarguments politikai, kādu vispamanāmāk piekopis Ungārijas līderis Viktors Orbans, manipulējot un šantažējot ar savienības kopīgo lēmumu bloķēšanas iespēju. Tie, kuri negrib, paliek ārpus, neuzņemoties sev netīkamus pienākumus, bet netraucē darīt citiem, – kā gadījumā ar pagājušajā gadā īstenoto 90 miljardu aizņēmumu Ukrainas atbalstam, kurā nepiedalās Ungārija, Slovākija un Čehija. Tiesa, šajā pieejā slēpjas arī zināmi riski savienības integritātei. Kā problēmu definē Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta vecākais pētnieks Nikolajs fon Ondarca: „No vienas puses, pašreizējās ES procedūras augsta spiediena ģeopolitiskajā un ekonomiskajā vidē virzās pārāk lēni, tāpēc mazākas koalīciju grupas, kas vēlas rīkoties, spēj to darīt ātrāk. No otras puses, Eiropas Savienības institūcijās pastāv bažas, ka dalībvalstis varētu vienkārši izvēlēties elastīgas koalīcijas ārpus savienības ietvara.” Var piebilst, ka vēl viena vispārēja tendence, kas iezīmējusies pašreizējo globālo izaicinājumu situācijā, ir jaunu dzīvību guvusī Eiropas federalizācijas doma. Ar vienu tās versiju nesen nācis klajā Itālijas ekspremjers un bijušais Eiropas Bankas prezidents Mario Dragi. Viņa ieskatā pragmatiska federācija ir vienīgā Eiropas Savienības iespēja turēties pretim ārējiem spēkiem, kuru mērķis ir mūsu pasaules daļas sašķelšana, pakļaušana un deindustrializācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Gần 99% người Úc được chẩn đoán mắc ung thư phải tự chi trả các khoản phí, ngay cả khi được chăm sóc y tế công cộng. Đó là phát hiện gây sốc, từ cuộc khảo sát quốc gia mới nhất của Hội đồng Ung thư Úc, cho thấy gánh nặng tài chính phát sinh từ cả chi phí y tế trực tiếp và chi phí gián tiếp, ở mọi giai đoạn của hành trình chống ung thư. Chi phí tiếp cận chăm sóc và điều trị ảnh hưởng, đặc biệt nặng nề đến cộng đồng người bản địa, với người Úc Thổ dân cuối cùng phải đối mặt với tỷ lệ tử vong cao hơn do ung thư máu.

Inleder med en sammanfattning av helgens ganska innehållsrika jakter (11.10) Ung jaktterriertik som husse funderar på att kastrera. Men finns det någon risk att de jaktliga egenskaperna försämras om kastrerar innan hon ”lärt sig” att jaga? (15.20) Lyssnare som undrar om vi är på gång att skaffa ännu en hund och i så fall vad och varför? Och varför har vi bara tikar. Plus en liten diskussion kring hur en gammal hund i familjen klarar av att det kommer en valp. (26.30) Ung laika som kan förfölja långt, men ofta lämnar bakspåret och tar upp nytt vilt på väg tillbaka. Vad göra? (31.25) Samma laika har ”tagit” några vildsvin, storlek 20– 30 kg, själv. Finns det något annat än munkorg som hjälper? (36.30) 4-månaders ADB-tik som morrar och hugger när man ska ta hennes klöv. (39.15) Advokat ”Taxerik” är åter behjälplig med svar på frågor om vapen- och ammunitionsförvaring. (44.00) Hur är det med den åldrade hundens sinnen. Syn och hörsel verkar ju svikta först, men vad vet man om det viktiga luktsinnet? (44.55) Hundgodiset vil lottade ut i förra avsnittet – finns det att köpa i Sverige? (46.10) Tips för att jaga in en spets – i detta fall en östlaika. (50.40) Ytterligare en fråga om resursförsvar. I detta fall en basset som morrade/bet när husse närmade sig den skjutna haren. (57.10) Hur kan det skilja så mycket i kostnad mellan att kastrera en tik och operera den för livmodersinflammation – man gör väl i princip samma sak? (1.00.10) Ung jaktlabrador som får krampanfall pga en neurologisk sjukdom. Törs man släppa honom på jakt, bl a efter vildsvin, eller bör man ”skola om” honom till eftersökshund?

Turið Poulsen sigur okkum veðurforsøgnina fyri komandi tveir dagarnar. Lone Wernblad greiður frá nýggjum tónleika- og bókaútgávum, sum snúgva seg um sorgina, ið Lone upplivdi, tá pápi hennara, sum var raktur av ALS sjúku, andaðist í 2020. Tónleikaútgávan er innspæld í Føroyum og við føroyskum tónleikarum. Stutt fyri jól í 1985 gav Føroya Ungdómsráð út tað sera fjølbroyttu lp-plátuna Ung '85. Hallstein Sigurðsson, sum tá var formaður í Føroya Ungdómsráði, sigur okkum søguna um útgávuna. Sendingin kann hoyrast her!

Aktualitātes pasaulē analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Latvijas transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders un atvaļināts vēstnieks, ārlietu eksperts Andris Teikmanis. Par notikušo Austrālijā uzklausām Olgu Nemirovsku, kura jau 30 gadus dzīvo Bondai pludmales tuvumā. Asinsdzīres pludmalē Sidnejas Bondai pludmale ir viena no iecienītākajām Austrālijas atpūtas vietām un arī tūristu apmeklēts objekts. Apkārtējos rajonos dzīvo daudzi Sidnejas ebreju kopienas locekļi, un Bondai pludmale ir vieta, kur ik gadus decembrī astoņas dienas norit Hanukas, tradicionālo ebreju svētku, svinēšana. Šogad svētku sākums iekrita 14. decembra pievakarē, un tobrīd Bondai pludmalē bija pulcējušies apmēram tūkstotis cilvēku. Ar automašīnu, kuru rotāja t.s. Islāma kalifāta karogs, pie pludmales ieradās tēvs un dēls Akrami – piecdesmit gadus vecais Sādžids, ieceļojis no Indijas 1998. gadā, un viņa Austrālijā dzimušais atvase Navīds, 24 gadus vecs. Abi bija bruņoti līdz zobiem – viņiem līdzi bija pavisam seši šaujamieroči, visi Akrama vecākā legāli iegādāti. Automašīnā vēlāk tika atrasti arī vairāki pašdarināti spridzekļi. Izkāpjot no mašīnas, abus pamanīja gados vecāks ebreju pāris – Sofija un Boriss Gurmani. Mēģinot aizturēt bruņotos vīrus, laulātie draugi tika nošauti. Viņi kļuva par pirmajiem 14. decembra terorakta upuriem. Tad, izvietojušies uz viena no gājēju tiltiņiem pie promenādes, tēvs un dēls sāka šaut uz Hanukas svētku dalībniekiem. Pēc brīža Sādžids Akrams devās tuvāk pludmalei, un te viņam ar kailām rokām uzbruka augļu tirgotavas īpašnieks Ahmeds al Ahmeds, starp citu, 2006. gadā Austrālijā ieceļojis islāmticīgs sīrietis. Viņam izdevās atņemt šāvējam ieroci, taču Akrams vecākais atgriezās uz tiltiņa, kur paķēra nākamo šaujamo un līdz ar dēlu turpināja savu asisnsdarbu. Ahmeds al Ahmeds tika sašauts rokā, savukārt Reuvens Morisons, kurš mēģināja kavēt teroristus, metot uz viņiem akmeņus, – nošauts. Līdz brīdim, kad notikuma vietā ieradās policija un neitralizēja šāvējus, tēvu Sādžidu nogalinot uz vietas un dēlu Navīdu smagi ievainojot, abiem izdevās nogalināt pavisam 50 cilvēkus, tai skaitā 10 gadus vecu meitenīti un 87 gadus veco holokaustā izdzīvojušo Ukrainas ebreju Aleksandru Kleitmanu, un vēl 39 ievainot. Nozieguma motīvi ir nepārprotami – antisemītisms un islāma radikālisms, kuru, iespējams, uzkurinājusi pašreizējā Izraēlas un Gazas konflikta rezultātā pieaugusī spriedze Austrālijas ebreju un musulmaņu kopienu starpā. Kā tagad atklājies, 2019. gadā Navīds Akrams nonācis Austrālijas izlūkdienesta uzmanības lokā, taču toreiz secināts, ka viņš nav sabiedrībai bīstams. Sādžids Akrams līdz šim nav radījis nekādas aizdomas nedz varasiestādēm, nedz apkārtējiem līdzpilsoņiem. Gandrīz visu novembri tēvs un dēls pavadījuši Mindanao salā, kas ir Filipīnu musulmaņu kopienas mājvieta un kur ar t.s. Islāma kalifātu saistīti kaujinieki 2017. gadā vairākus mēnešus pretojās valdības karaspēkam. Dancis pa trim Berlīnē Pagājušajā svētdienā un pirmdienā (14. un 15. decembrī) Vācijas galvaspilsētā risinājās kārtējais sarunu raunds, kur galda vienā pusē bija jau ierastie prezidenta Trampa īpašie pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, bet otrā – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs un arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Sarunu otrajā kārtā minētajiem pievienojās visai reprezentatīvs Eiropas politisko līderu loks, tā uzskatāmi demonstrējot Eiropas apņēmību arī turpmāk stingri balstīt Ukrainu tās pretstāvē impēriskajam agresoram austrumos. Noslēguma paziņojumu pirmdien Berlīnē parakstīja Vācijas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Lielbritānijas valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas prezidente un Eiropadomes prezidents. Dokuments ir atvērts arī citu valstu apstiprināšanai. Publiskotā informācija liecina, ka Berlīnē panākts vienots redzējums starp amerikāņiem un eiropiešiem par drošības garantiju modeli Ukrainai. Tas paredz, ka miera laikā Ukrainas bruņoto spēku lielums ir 800 000 militārpersonu, un Eiropa turpina sniegt Kijivai visa veida militāro, drošības, kā arī diplomātisko atbalstu. Pie tam paredzēts, ka starptautiski militārie spēki, kuru kodolu veidotu t.s. „Gribas koalīcijas” valstis, kā drošības garants tiktu izvietoti Ukrainas teritorijā. Savienoto Valstu primārā funkcija būtu uguns pārtraukšanas kontrole un, kā tas definēts, „miera atjaunošana” karadarbības atsākšanās gadījumā. Gluži lieki piebilst, ka šāds modelis diezin vai gūs atsaucību Maskavā, kas līdz šim kategoriski iebildusi pret jebkādu NATO valstu militāro klātbūtni Ukrainā. Un, protams, joprojām neizkustināts ir agresorvalsts sarunu procesā ieripinātais klupšanas akmens – prasība bez cīņas atdot tai daļu Ukrainas teritorijas. Pirmdienas Eiropas līderu paziņojumā pausts, ka vienīgais subjekts, kas var lemt Ukrainas teritorijas likteni, ir Ukrainas tauta brīdī, kad ir iedarbinātas reālas drošības garantijas, kā arī, ka starptautiski atzītas robežas nav maināmas ar spēku. Ne mazāk komplicēts ir jautājums par turpmāko finanšu atbalstu Ukrainai. Berlīne stingri aizstāv ideju, ka Kijivai piešķirams vairāk nekā 200 miljardu eiro aizdevums, izmantojot garantijai Eiropā iesaldētos Krievijas Centrālās bankas līdzekļus. Uz tiem, kā zināms, metis acis arī Donalds Tramps, vēloties vismaz daļu no tiem ieguldīt īpašā Ukrainas atjaunošanas fondā, kura darbībā izšķiroša loma būtu Vašingtonai. Kanclers Mercs jau kritiski izteicies par šādu iespēju, bet Baltais nams, kā izdevumam „Politico” paudis kāds vārdā nenosaukts augsta ranga Eiropas amatvīrs, liekot lietā pamatīgu spiedienu uz vairākām Eiropas valdībām. Līdz ar Beļģiju, kura kā iesaldēto līdzekļu galvenā glabātāja līdz šim iebildusi vispamanāmāk, kā arī Kremļa ierastajiem „sapratējiem” Ungāriju un Slovākiju, iebildes šobrīd paudušas arī Itālija, Bulgārija un Malta. Savukārt jaunais Čehijas premjerministrs Babišs paziņojis, ka viņa valsts neuzņemsies nekādas saistības šai sakarā. Izšķirošā Eiropadomes sēda Briselē paredzēta rīt, 18. decembrī. Pretmetu cīņas iznākums Čīlē Svētdien, 14. decembrī, notikušo Čīles prezidenta vēlēšanu otro kārtu var nodēvēt par pretmetu cīņu. Vēlētājiem tika piedāvāta izvēle starp ultrakonservatīvu katoli un neoliberālas ekonomikas piekritēju Hozē Antonio Kastu un Čīles Komunistiskās partijas pārstāvi Žanetu Haru. Tūdaļ gan jāsaka, ka Žaneta Hara pārstāv plašu kreisi centrisku koalīciju „Vienotība Čīlei”, kurā bez komunistiem ietilpst vesela virkne citu politisko spēku, sākot ar kreisi centriskajiem sociālistiem un liberāļiem, beidzot ar izteikti centriskajiem kristīgajiem demokrātiem. Arī viņas platformā nebija nekā radikāli kreisa, orientējoties uz sociālo garantiju, valsts veselības apdrošināšanas sistēmas un nodarbinātības veicināšanas attīstību. Tomēr, kā izrādījās, vairākumam čīliešu uzrunājoša bija labējā kandidāta Kasta programma ar akcentu uz nelegālās imigrācijas un noziedzības apkarošanu. „Čīlei vajag kārtību!” bija viens no jaunievēlētā valsts galvas pamatlozungiem. Jaunajā Čīles līderī nav grūti saskatīt vēl vienu „mazo Trampu”, līdz pat tādām detaļām kā aizsargbarjeras būvniecība pie ziemeļu robežām. Vēl viens Žanetas Haras zaudējuma iemesls ir tas, ka viņa asociējas ar iepriekšējo – diezgan nepopulāro prezidenta Gabriela Boriča kreiso valdību, kurā viņa ieņēma darba ministres posteni. Lai arī Boriča sociālā programma tika daļēji īstenota, viņa politiskās ambīcijas cieta vairākas nozīmīgas neveiksmes, vēlētājiem referendumā neatbalstot jauno konstitūcijas projektu un valdībai nespējot politiski atrisināt konfliktu ar iedzimto mapuču cilšu kopienām valsts dienvidos, galu galā ķeroties pie militāra spēka. Jaunievēlētais prezidents Kasts, savukārt, ir pazīstams kā liels pagājušajā gadsimtā valdījušā Čīles militārā diktatora Augusto Pinočeta piekritējs; kura valdībā Kasta vecākais brālis bija ministrs. Jaunais valsts galva gan nosodījis Pinočeta laikā notikušos cilvēktiesību pārkāpumus, taču slavējis tā laika ekonomisko politiku. Var piebilst, ka monolīta atbalsta likumdevējā Hozē Antonio Kasta valdībai gan nebūs, jo parlamenta apakšpalātā viņa labējo frakcijai „Pārmaiņas Čīlei” ir tikai otra lielākā frakcija aiz pieminētā kreiso bloka, un nāksies meklēt citu spēku – mērenāk centriskā bloka „Dižā un vienotā Čīle” un populistiskās Tautas partijas atbalstu. Vēl izteiktāks spēku līdzsvars starp labējiem un kreisajiem ir parlamenta augšpalātā Senātā. Sagatavoja Eduards Liniņš.      

Powered by NoFo BrewingMen's and women's sides are chasing titles in the NCAA and NAIA tourneysWe catch you up with Emory, Georgia Gwinnett, UNG, Life, and Truett McConnell as they all made their way into round 2 of the respective national tournaments...And prep you for tourney sites for those that moved on...

Simon and Dan return with the second half of their deep dive into 50 Ways to Invest in the AI Revolution. While Part 1 covered the obvious giants—semiconductors, hyperscalers, pure-play AI software, enterprise apps, and data center REITs—this episode looks at some of the less obvious but equally important beneficiaries of AI. From utilities and grid infrastructure to commodities like uranium, copper, and natural gas, they explore the backbone powering AI’s massive energy demand. They also dig into healthcare, cybersecurity, IT consulting, and industrial automation—sectors where AI is already improving efficiency, margins, and innovation in ways most investors overlook. Once again, they highlight dozens of companies and ETFs across these subsectors, balancing both the opportunities and the risks. If you’re wondering how to get diversified AI exposure beyond the usual suspects like NVDA and MSFT, this episode is packed with fresh angles and ticker ideas. Tickers discussed: Utilities & infrastructure: NEE, CNP, D, CPX.TO, BEPC, BIP.UN.TO, PWR, MTZ, SU, ENB Commodities & energy: TECK.B.TO, TOU.TO, URA, U.UN.TO, UNG, ZEO.TO, BCIM Healthcare: GEHC, SMMNY, PFE, ISRG, WELL.TO, ZHQ.TO Cybersecurity: CRWD, PANW, HAK, CYBR.TOConsulting & IT services: ACN, IBM, INFY Industrial automation: ROK, ABB, PNG.V Check out our portfolio by going to Jointci.com Our Website Our New Youtube Channel! Canadian Investor Podcast Network Twitter: @cdn_investing Simon’s twitter: @Fiat_Iceberg Braden’s twitter: @BradoCapital Dan’s Twitter: @stocktrades_ca Want to learn more about Real Estate Investing? Check out the Canadian Real Estate Investor Podcast! Apple Podcast - The Canadian Real Estate Investor Spotify - The Canadian Real Estate Investor Web player - The Canadian Real Estate Investor Asset Allocation ETFs | BMO Global Asset Management Sign up for Fiscal.ai for free to get easy access to global stock coverage and powerful AI investing tools. Register for EQ Bank, the seamless digital banking experience with better rates and no nonsense. See omnystudio.com/listener for privacy information.