Podcasts about igoru

Šī saruna ar daudzu iemīļoto dakteri Klaunu jeb Igoru Narovski ir turpinājums mūsu pirmajai sarunai - ko par sevi un savām emocijām varam mācīties no dakteriem klauniem. Pirmo sarunu skatījās un tās automātiskos tulkošanas subtitrus, ko nodrošina youtube, izmantoja arī cilvēki, kuri paši krieviski nerunā (skat. zemāk, kā to var izdarīt). Par pirmo sarunu saņēmām neparasti daudz pateicības vēstuļu un komentāru - gan no sievietēm, gan vīriešiem. Te daži citāti:"Liels paldies par šo interviju, esmu to noklausījies vismaz 10 reizes un ik pa brīdim tinu atpakaļ (...)"."Saruna, kuru klausīšos vēl un vēl. Tik emocionāli piesātināta- no smiekliem līdz asarām. (....)""Pateicos tūkstoškārt par šo sarunu. Ļoti daudz nozīmēja. Klausīšos vēl.. un pēc tam varbūt vēl..."Saņēmām daudz lūgumu veidot turpinājumu šai sarunai. Šajā reizē Igors stāstīja, kādi ir pieci galvenie elementi, kurus māca topošajiem dakteriem Klauniem un kas var noderēt arī citiem. Piemēram, vieglums, vienkāršība, prieks. Mēs runājām arī par Igora piedzīvoto darbā ar pacientiem un karā cietušajiem. Igoram šādu stāstu ir daudz un tos atradīsi viņa nesen iznākušajā terapeitisko stāstu grāmatā "Daktera Klauna brīnumainās spēles".Ja tev noderētu tulkojums šai vai iepriekšējai sarunai ar Igoru, ko veido automātisks youtube AI rīks, tad skaties sarunu youtube platformā un uzliec sev vajadzīgos iestatījumus - video ekrānā, apakšējā joslā nospied CC, tad zobratu, tad vēlreiz CC un tur izvēlies latviešu vai citu valodu, kas parādīsies subtitros (reizēm tam vajag pat 24h, lai rīks pēc tā iestatīšanas sāktu darboties). Paldies @Aljgjis par instrukciju!Vairāk informācijas sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:42 Kādus stāstus varēs atrast Dr.Klauna Igora Narovski jaunajā grāmatā13:27 Par gaidām. Ko mēs sagaidām no klauniem, no cilvēkiem, un kāpēc realitāte viemēr ir bagātāka.19:38 Trauksme, kas pāraug bailēs. Kā ar to spēlēties un kur to novirzīt29:28 “Klauns ir emocionāls dzīvnieks, kas vienmēr gatavs jebkam, kas varētu notikt”32:13 Kādi ir pieci galvenie elementi, kurus Igor Narovski māca topošajiem dakteriem Klauniem34:05 “Vienkāršība palīdz satikties ikvienam” – kā vienkāršības principu pielietot savā ikdienā42:54 “Ja tu esi godīgs, tev nav vajadzības domāt” – cik atbrīvojošu sajūtu var iegūt, jebkurā sarunā esot godīgam47:28 Pagrieziena punkts Dr.Klauna radošajā attīstībā50:12 Kāpēc dalīšanās ar savām sajūtām, emocijām un idejām ir uzskatāma par lielu dāsnumu otram cilvēkam51:56 Dāsnums un ievainojamība54:09 “Viegla attieksme pret nāvi dara vieglu dzīvi” – kā grūtas situācijas uztvert ar vieglumu58:32 Kādā veidā mūsu pārlieku nopietnā attieksme pret emocijām atņem dzīvei viegluma sajūtu1:09:10 Praktisks piemērs, kā dakteri Klauni apmācībās mācās viegluma sajūtu1:17:51 “Prieku var iegūt pilnīgi no jebkā un jebkuras situācijas”1:20:58 Domas un ieradumi kā muskuļi, kas jātrenē, ja vēlamies savādākus rezultātus kā ierasts1:24:51 Kā ar ķermeņa palīdzību iegūt klātesamības – šeit un tagad sajūtu.1:30:24 Kas dakteriem Klauniem palīdz izturēt milzīgo psiholoģisko slodzi; gadījums Kijevas slimnīcā1:34:56 “Jebkurš konflikts var kalpot par brīnišķīgas draudzības sākumu”

Igoru yesu.

Par vācu sociologa Georga Zimmela eseju izlasi “Pilsēta un sieviete” vietu Eiropas kultūrā saruna ar tulkotāju Igoru Šuvajevu. "Modernās dzīves specifiski nepacietīgais temps izsaka ne tikai alkas pēc dzīves kvalitatīvo saturu straujas maiņas, bet arī robežas, sākuma un beigu, nākšanas un iešanas formālā valdzinājuma spēku." Ticiet vai netieciet, bet šie vārdi rakstīti nevis mūsdienās, bet pašā 20. gadsimta sākumā un šo rindu autors ir vācu sociologs Goergs Zimmels, kuru tulkotājs Igors Šuvajevs raksturo gan, kā mums tuvu, gan tālu kā toreiz, tā tagad. Vācu filosofs Georgs Zimmels tiek uzskatīts par vienu no socioloģijas pamatlicējiem. Zimmels pārstāv t. s. dzīves filosofiju, tāpēc likumsakarīgi, ka viņa uzmanības lokā ir dzīves, eksistences aktuālākie jautājumi. Zimmels liek pamatus tam, ko vēlāk nodēvē par urbāno socioloģiju. Viņš analizē dzīvi lielpilsētā, pilsētu atšķirības kultūrvēsturiskā nozīmē. Zimmels viens no pirmajiem 20. gadsimtā cenšas apjēgt feminismu, sieviešu atbrīvošanos, tās iespējas un sekas. Savulaik Zimmels ir pat modīgs filosofs, savukārt patlaban viņa pārdomas par modi nav zaudējušas savu aktualitāti, ļaujot nošķirt modīgo no paliekošā, kas raksturo arī viņa tekstus. Grāmata “Pilsēta un sieviete” ir pirmais Zimmela tekstu tulkojumu izdevums latviešu valodā. Krājums vedina pārdomāt dažādās urbanās eksistences formas un kultūras fenomenus (pilsētu, modi, avantūru, ienaidnieku u. tml.), to izkopšanas iespējas un sekas. Vienlaikus tas vedina apzināties sievietību, sievišķo kultūru, sievietes lomu kultūrā un sabiedrībā. Tulkojumam ir ne tikai filosofiski vēsturiska nozīme. Zimmela darbiem ir potenciāls rosināt diskusijas par Latvijā pastāvošo attiecīgo fenomenu apjēgsmi, izpēti un turpmāko rīcību. Krājumam pievienota arī latviski tulkotā Valtera Benjamina un Asjas Lācis eseja “Neapole”. Georga Zimmela eseju izlasi “Pilsēta un sieviete” izdevis apgāds "Neputns" un turpina izdevniecības aizsākto eseju sēriju. Grāmatas māksliniece ir Anna Aizsilniece, literārais redaktors Arturs Hansons.

Igora Narovska darbu es iepazinu caur viņa daktera Klauna stāstiem sociālajos medijos. Tie aizkustināja un lika aizdomāties. Lielākā daļa bija par bērniem slimnīcās. Sākot ar pagājušo pavasari, Igora nesenākie stāsti manā sirdī ieguva nākamā līmeņa dziļumu. Tie bija par darbu ar kara bēgļiem. Maziem un lieliem. Nav vārdu, ar kuriem es prastu aprakstīt Igora darbu un viņa stāstus par to. Viņš strādā uz robežas, kur satiekas neziņa, drosme un prieks.Aicināju Igoru uz sarunu, lai mācītos to, ko viņš zina kā klauns un kā klaunu treneris un kas var noderēt mums pārējiem. Es un mūsu komanda viņa teikto klausījāmies ar sirdi, jo dot to tikai ausīm būtu noziegums pret sevi. Igors gan pats ir dakteris klauns, gan ir šīs organizācijas mākslinieciskais direktors Latvijā, gan trenē klaunus, gan arī - ir dzejnieks.Saruna ir krieviski, jo Igoram tā ir vieglāk izteikties ar to plašumu, kāds dzīvo viņā. Un es ne par ko negribētu kaut ko no tā zaudēt. Tiem, kas prasīs, lai sarunai uzliekam subtitrus latviski, atbildu - mēs ar prieku, ja pieteiksies vismaz 12 brīvprātīgo pārtulkot 1/12 daļu no sarunas. Pieteikties var sūtot ziņu uz info@ugunsskola.lv. Ja tiešām saņemsim vajadzīgo skaitu pieteikumu, tad šo risinājumu noorganizēsim.Ja saruna tev noder, tad, lūdzu, pievienojies ar savu atbalstu dakteru klaunu lieliskajam darbam.Igoram šajā gadā ir iespēja publicēt viņa stāstus grāmatā, kas būs angliski. Tikai, tā kā pasaules līmenī viņš vēl ir nepazīstams, tad daļa no grāmatas izdošanas izdevumiem ir jāsedz viņam pašam un tāpēc viņš organizē kick-starter kampaņu, kur vēl pietrūkst neliela daļa no vajadzīgās summas.Ar Igoru sarunājām vasarā tikties uz nākamo sarunu. Es tagad vēl vairāk gaidu vasaru.Sarunas lapa ar papildu informāciju ir šeit.Sarunas pieturpunkti:5:13 Daktera Klauna profesijas galvenais uzdevums6:59 Etapi, kurus izmantojot, ir iespējams būvēt sapratnes tiltus starp cilvēkiem, kas ir atšķirīgi13:43 Kāpēc cilvēki baidās mainīties, un ko viņi tāpēc zaudē29:33 Kā saprasties ar cilvēku, kuram tu nepatīc jau no paša sākuma32:02 Kāpēc ir tik grūti pieņemt savas negatīvās emocijas un kāds te ir risinājums49:34 Skumju, skaudības un baiļu emociju patiesie iemesli, un ko tās vēlas mums pateikt1:03:40 “Klauns – tas ir pats cilvēcīgākais, kas mūsos ir” – kā pārnest klauna “vieglo pieeju” uz savas dzīves situācijām1:10:30 Ko mēs zaudējam attiecībās ar citiem cilvēkiem, ja slēpjam un neparādām savu ievainojamību1:16:19 Daktera Klauna darba instrumenti darbā ar cilvēkiem, kurus skārusi kara darbība1:24:50 “Klauns strādā ar to, kas ir” – kā šo principu pārnest uz savu dzīvi1:31:47 Kāda ir klauna superspēja saistībā ar iekšējo bērnu1:38:13 Patiesais laimes noslēpums1:47:38 Kā spēles elementa ieviešana var palīdzēt ļoti grūtās dzīves situācijās1:51:50 Klaunu īpašā pieeja darbā ar pusaudžiem2:01:09 Igora Narovska ceļš, kā pieņemt nāves faktu, un dzīves pagrieziena punkts Varanasi vilcienā, Indijā2:18.33 Kāpēc Igors ir izvēlējies daktera Klauna profesiju2:24:15 Ko mēs katrs varam darīt, lai palīdzētu misijai dakteri Klauni turpināt palīdzēt slimajiem bērniem

Ierastajai četrotnei pievienojās Raimonds Miglinieks, kurš kopā ar brāli Igoru šosezon trenēja Kijevas "Budivelnyk". Galvenais sarunu temats bija kara šausmas Ukrainā un kā Raimonds mēroja ceļu atpakaļ uz Latviju, taču neizpalika sarunas arī par basketbola aktualitātēm

„Apkopot plašākā skatījumā visus teorētiskās domas izpaudumu veidus Latvijā un sniegt tos vēsturiskās attīstības aspektā, kā arī izcelt atsevišķu autoru estētiskās koncepcijas” – šādu mērķi savam pētījumam „Estētiskās domas attīstība Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē” uzstāda mākslas zinātniece Milda Palēviča. Pateicoties apgādam „Neputns” un pētnieces mazmeitai Maijai Garkevičai, pie lasītājiem nonāk gan šis darbs, gan arī Mildas Palēvičas plašais dienasgrāmatu korpuss. Par abiem izdevumiem – saruna ar Maiju Garkeviču un pētījuma priekšvārda autoru, zinātnisko konsultantu, Latvijas Universitātes profesoru Igoru Šuvajevu. Milda Palēviča (1889‒1972) ir pirmā promovētā filosofijas doktore, estētikas kā akadēmiskas disciplīnas aizsācēja Latvijā, liberālā feminisma pārstāve. Filosofijas doktora grādu aizstāvējusi Sorbonnas universitātē Parīzē (1925), docējusi Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā. Tomēr dažādu iemeslu dēļ viņas vieta ideju vēsturē nav iezīmēta, kā arī nav notikusi veikuma apjēgšana, Palēvičas mūža darbs joprojām ir neapzināts. Par sūro apņēmīgas, talantīgas sievietes ceļu uz kārotajām zināšanām, nevairoties no personīgās un profesionālās dzīves bieži vien dramatiskiem izaicinājumiem, liecina Mildas Palēvičas Dienasgrāmatas, kuras viņa, ievērojamā izglītības darbinieka Indriķa Palēviča meita, rakstījusi visu mūžu. Tās ir 10 klades, no kurām pirmo diemžēl nav izdevies atrast. Šī izdevuma publikācija sākas ar II burtnīcu (1911‒1917), tā bagātīgi papildināta ar attēlu materiālu, liecinot par laiku, ģimeni, sabiedrību un attiecībām tik mainīgā 20. gadsimta gājumā.

„Tā ir mūsu fantāzija par oligarhu,” atzīst režisors Toms Treinis, kurš Nacionālā teātra Aktieru zālē iestudējis Artūra Jankovska lugu „Oligarhs”. Absurdi un ar humoru risināta situācija, kurā jauns censonis grib atbrīvot Latviju no vismaz viena oligarha. Izrādes veidotāji nav nostājušies ne viena, ne otra pusē, darbā saskatāms arī jaunības maksimālisms pret nobriedušāku domāšanu. Lomās Normunds Laizāns un Igors Šelegovskis. Pēc Oskara neveiksmīgā uzbrukuma uzņēmējam Aināram Krūmiņa, iepazīstam galēji pretējus personāžus: jaunu cilvēku, kurš meklē savu vietu dzīvē un ir jaunības maksimālisma pilns. Un ietekmīgu, daudz sasniegušu uzņēmēju, kura paņēmieni, iespējams, nav bijuši godīgi.. Lugas autors ir pagaidām maz zināmais Artūrs Jankovskis, kurš ar savu pieteikumu Nacionālā teātra lugu ideju makšķerēšanas konkursā ieguva 2.vietu. Komisijā bija arī režisors Toms Treinis. Artūrs Jankovskis strādā ar teātri nesaistītā profesijā, toties darbojas Jelgavas latviešu biedrības teātrī. Iestudējumam režisors izvēlējies aktierus, kā pats saka, stipras personības Normundu Laizānu un Igoru Šelegovski. Igors rakstījis arī sava varoņa monologus, kas izrādē integrēta kā “stand up” daļa, kurā labāk iepazīstam jauno cilvēku. Ja Oskars Kaktiņš ir kā tāds 21.gadsimta varonis vai vismaz cilvēks, kurš tic, ka tāds būs, tad oligarhs, pēc režisora ieceres, nav konkrēta persona, bet apzīmējums Izrāde tiek rādīta Aktieru zālē, kas noteikti palīdz ielūkoties dziļāk tādā tēmā kā sodīšana un piedošana un veido tuvāku kontaktu ar skatītāju. Vēl tikai jābrīdina, ka izrādē tiek izmantota necenzēta leksika. Jauniestudējumu „Oligarhs” Nacionālā teātra Aktieru zālē iespēja redzēt jau šonedēļ 3. un 4. oktobrī.

Ar ko ebreju izcelsmes vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums “Vardarbība un melanholija” ir interesants mūsdienu lasītājam; kā raksturot Benjamina attiecības ar marksismu un viņa teksta rakstības savdabību? - jautājumi, kurus Kultūras Rondo  pārrunājam ar krājuma sastādītāju un tulkotāju Igoru Šuvajevu, sazināmies ar mākslinieci Annu Aizsilnieci.

Kas ir iemīlēšanās? Kādas mūsdienās ir pāru attiecības? Par to, Valentīna dienas nedēļā, diskutējam kopā ar interneta satura radītāju Betu Beidz, treneri un Instagram blogeri Kristīni Dzenīti un Nacionālā teātra aktieri Igoru Šelegovski. Raidījumā: Ko par mūsdienu attiecībām domā Rīgā satiktie cilvēki? Kas ir iemīlēšanās? Vai cilvēki ir radīti, lai dzīvotu pa diviem vai pa vienam? Bērnības atmiņas - eskpektācijas un gaidas bērnībā pret realitāti pieaugot. Pirmās šķiršanās, pārdzīvojumi un sajūtas. Psihoterapeites Madaras Pumpures komentārs par to, kā jaunieši veido un uztur attiecības. Pieci.lv Instagram sekotāji izskaka savu viedokli - 61% atzīst, ka labāk izvēlētos būt attiecībās, 39% labāk izvēlētos būt neatkarīgi. Vai Tava personīgā izaugsme notiek tikai tad, kad esi viens? Iepazīšanās trenera St. Robert komentārs. Intimitāte - ekskluzīva vai ikdienišķa? Klausies un izsaki savu viedokli komentāru sadaļā! Paldies Rīgas Stradiņu Universitātes praktikantēm par līdzdarbošanos raidījuma tapšanā!

Kas ir iemīlēšanās? Kādas mūsdienās ir pāru attiecības? Par to, Valentīna dienas nedēļā, diskutējam kopā ar interneta satura radītāju Betu Beidz, treneri un Instagram blogeri Kristīni Dzenīti un Nacionālā teātra aktieri Igoru Šelegovski. Raidījumā: Ko par mūsdienu attiecībām domā Rīgā satiktie cilvēki? Kas ir iemīlēšanās? Vai cilvēki ir radīti, lai dzīvotu pa diviem vai pa vienam? Bērnības atmiņas - eskpektācijas un gaidas bērnībā pret realitāti pieaugot. Pirmās šķiršanās, pārdzīvojumi un sajūtas. Psihoterapeites Madaras Pumpures komentārs par to, kā jaunieši veido un uztur attiecības. Pieci.lv Instagram sekotāji izskaka savu viedokli - 61% atzīst, ka labāk izvēlētos būt attiecībās, 39% labāk izvēlētos būt neatkarīgi. Vai Tava personīgā izaugsme notiek tikai tad, kad esi viens? Iepazīšanās trenera St. Robert komentārs. Intimitāte - ekskluzīva vai ikdienišķa? Klausies un izsaki savu viedokli komentāru sadaļā! Paldies Rīgas Stradiņu Universitātes praktikantēm par līdzdarbošanos raidījuma tapšanā!

Klasična priča o tome kako je nekome život majka, nekome maćeha, a Vladu socijalni radnik. Skoro, pa filmska. Igoru je bilo dobro, a Vlado je još to morao da sluša.

Igor Škunca  jedan je od pionira internet marketinga u Hrvatskoj,  trenutno radi kao kreativni direktor u najvećoj marketinškoj agenciji u Hrvatskoj – Promedia group. Igor je bio član uprave Hrvatskog Oglasnog Zbora (HOZ), višekratno bio član žirija na nacionalnom festivalu tržišnih komunikacija FESTO, te nekolicini međunarodnih advertising festivala među kojim se ističe GoldenDrum. Kao gost predavač predavao je na zagrebačkom Arhitektonskom fakultetu - Studij dizajna, a bio je i redoviti predavač na London School of Public Relations (Komuniciranje na Internetu). U ovom kontroverznom intervjuu s Igorom smo pričali o: Poduzetništvu i proaktivnosti unutar organizacije Može li se kreativnost (is)trenirati? Kako poticati kreativnost? Što točno radi kreativni direktor? Koja zanimanja bi po Igoru kroz 10tak godina mogla „izumrijeti“? Treba li baš svatko biti kreativan? Je li kreativnost i rad na sebi uloga društva ili pojedinca? Kreativnost nije anarhija... Mogu li u budućnosti računala biti kreativna ili čak kreativnija od ljudi? Što  bi Igor napravio da je kreativni direktor svemira - obavezno poslušati :) Igor preporučuje: W. Chan Kim - Blue Ocean Strategy Alessandro Baricco - Ocean more Daniel Kahneman - Thinking Fast and Slow Lajkajte našu Facebook stranicu da bi saznali za nove intervjue, i pogledajte na koje sve načine možete slušati ovaj i druge podcaste!

Šobrīd Eiropas mediju uzmanības lokā ir paralēli divi notikumi – diskusija par sabiedrības, mediju un politiķu attieksmi un atbildību pēc vardarbības, kas veikta pret sievietēm Vācijā Vecgada naktī; kā arī Briseles šaubas, vai Polijas valdības pēdējā laika rīcība un lēmumi, reformējot Konstitucionālo tiesu un pakļaujot sabiedriskās raidorganizācijas tiešai politiķu kontrolei, atbilst demokrātijas un likuma varas pamatprincipiem. Tā kā neviens plaši apspriests notikums nerodas tukšā vietā, sniedzam klausītājiem vēlreiz iespēju noskaidrot, kas raidījuma Septiņas dienas Eiropā pieaicinātajiem speciālistiem pagājušā gada nogalē bija sakāms par šo jautājumu priekšvēsturi. Savukārt ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu saruna par Polijas prezidenta ievēlēšanu un jauno ārpolitikas kursu. Kā arī saruna ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Igoru Šuvajevu par bailēm un neziņu Eiropā.