Podcasts about tisk

Tisk tisk, Kenzie K. Chicago’s best morning radio show now has a podcast! Don’t forget to rate, review, and subscribe wherever you listen to podcasts and remember that the conversation always lives on the Q101 Facebook page. Brian & Kenzie are live every morning from 6a-10a on Q101. Subscribe to our channel HERE: https://www.youtube.com/@Q101 Like Q101 on Facebook HERE: https://www.facebook.com/q101chicago Follow Q101 on Twitter HERE: https://twitter.com/Q101Chicago Follow Q101 on Instagram HERE: https://www.instagram.com/q101chicago/?hl=en Follow Q101 on TikTok HERE: https://www.tiktok.com/@q101chicago?lang=enSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Tisk tisk, Kenzie K. Chicago’s best morning radio show now has a podcast! Don’t forget to rate, review, and subscribe wherever you listen to podcasts and remember that the conversation always lives on the Q101 Facebook page. Brian & Kenzie are live every morning from 6a-10a on Q101. Subscribe to our channel HERE: https://www.youtube.com/@Q101 Like Q101 on Facebook HERE: https://www.facebook.com/q101chicago Follow Q101 on Twitter HERE: https://twitter.com/Q101Chicago Follow Q101 on Instagram HERE: https://www.instagram.com/q101chicago/?hl=en Follow Q101 on TikTok HERE: https://www.tiktok.com/@q101chicago?lang=enSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Lucy Topoľská je germanistka. Vystudovala německou a ruskou filologii na Univerzitě Palackého v Olomouci a na Univerzitě Karlově v Praze. Do češtiny přeložila díla Ödöna von Horváth, Lea Perutze, Paula Celana, Romana Karla Scholze a dalších autorů. Němčina je její rodný jazyk. Když nastoupila do první třídy v české škole, téměř se nedokázala domluvit s učiteli ani se spolužáky – a přiznává, že tehdy se u ní „vyvinula potřeba překladu“, jemuž se věnuje celý život. Všechny díly podcastu Příběhy 20. století můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Marie Zukalová a Josef Hrůza z ADITIMI vás naučí vidět a používat 3D tisk jinak. 3D tiskárnu by podle nich pravidelně využila každá firma, kdyby se ji naučila využít správně a tvořivě. Jejich misí je zapojovat 3D tisk do běžného života. Zveme vás k podcastu, který vám představí 3D tisk jako každodenního pomocníka pro každou firmu.  Tvůrci podcastu jsou: SmartEmailing: chytrý nástroj pro automatizovanou e-mailovou a SMS komunikaci Czech On-line Expo: největší e-commerce & on-line business veletrh v Čechách a na Slovensku Pracovna: multifunkční prostor a podcastové studio v Praze

Letos v květnu uplyne 170 let od prvního vydání Babičky Boženy Němcové. Slavný román původně vyšel v roce 1855 ve čtyřech sešitech. Vzácný výtisk knihy z depozitáře Muzea Říčany byl zcela jistě mnohokrát přečtený. Na první pohled je patrné, že knížka putovala z ruky do ruky. Není divu, už v 19. století byla Babička čtenářským hitem.

Saruna ar LŽS valdes priekšsēdētāju Juris Paideru par žurnālistu ētiku, mediju neatkarību un "fake" ziņām.

V Česku máme dobu komunismu spojenou s ideou kolektivního vlastnictví. Všechno patřilo všem, takže nikomu nic. V Polsku ale bylo soukromé vlastnictví i podnikaní do jisté míry povolené. Co ovšem stát vyvlastnil bez milosti, byly tiskárny – chtěl mít absolutní kontrolu nad veřejným slovem a šířenými myšlenkami. Mimo dohled režimních činitelů proto vznikl takzvaný drugi obieg – polská varianta samizdatu. Celou historii polského boje s cenzurou dnes vypráví lublinský Dům slov.Všechny díly podcastu Zápisník zahraničních zpravodajů můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Uběhly 2 týdny a tak se hlásíme s novou várkou trailerů k hodnocení. Tentokrát je to jeden podivný akčňák, originální sci-fi a dva slibné horory. Horory na seznam přidal Ivan,… The post Trailerpool #7: Rey v mrakodrapu, 3D tisk lidí, zlá opice a jakási paní na dvorku first appeared on Filmový PODCAST.

Voice: Magdaléna Studená, Magda Neporová, Štěpán Švagr, Petr Hegedűs

Raidījumā pievēršamies tematikai, kas pavisam drîz ieskanēsies šī gada labdarības maratonā "Dod pieci!" un tā ir tūlītēja palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri saskārušies ar smagām saslimšanām. Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 7000 retas slimības, lielākā daļa no tām ir ģenētiskas. Kā tās atklāj? Kā ārsti un ģenētiķi saliek kopā šo puzli ar simptomiem un ģenētiskām analīzēm, lai atrastu skaidrojumu pacienta stāvoklim? Kā atklāj jaunas slimības un kā tās nosauc, raidījumā Zināmais nezinājamā skaidro Inna Iņaškina, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, un Ieva Mičule, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe.

Martin Straka je fotoreportér, televizní komentátor, novinář. Je fotografem Národního divadla v Ostravě, Domu umění v Ostravě, fotí také Colours of Ostrava. Také jezdí po světě a píše. „Pro mě je důležitá přirozenost. Lidi se mě ptají – ‚Co je pro tebe hlavní?‘ Je to rovnocenné. Psaní je trošku jiné, ale mikrofon a foťák je pro mě rovnocenný svět,“ vypráví. V listopadu vychází jeho nová kniha Duckar Story. Proč se rozhodl napsat knihu právě o českých závodnicích?Všechny díly podcastu Host Lucie Výborné můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Martin Straka je fotoreportér, televizní komentátor, novinář. Je fotografem Národního divadla v Ostravě, Domu umění v Ostravě, fotí také Colours of Ostrava. Také jezdí po světě a píše. „Pro mě je důležitá přirozenost. Lidi se mě ptají – ‚Co je pro tebe hlavní?‘ Je to rovnocenné. Psaní je trošku jiné, ale mikrofon a foťák je pro mě rovnocenný svět,“ vypráví. V listopadu vychází jeho nová kniha Duckar Story. Proč se rozhodl napsat knihu právě o českých závodnicích?

Jaunajā ierakstu sērijā „Uzlūdz dzeja” poētiskā dejā tiekas Ivars Šteinbergs un Roberts Vilsons. Viņi lasa viens otra dzeju un iepazīstina arī ar savu jaunāko veikumu.

Tato knihovna a tiskárna (KTN) v pražské ulici ve Smečkách tiskne publikace v Braillově písmu: odbornou literaturu, periodika, hudebniny, letáky, kalendáře, učebnice pro základní školy, jazykové učebnice nebo třeba reliéfní grafiku. Ve 3 moderních digitálních nahrávacích studiích vyrábí zvukové nahrávky. Vyrobené materiály bezplatně půjčuje lidem se zrakovým handicapem.

Moderní technologie se neuplatňují jen při navrhování domů, ale i v samotném stavebnictví. Vědci například hledají nové materiály anebo vyvíjejí možnosti 3D tisku domů. Podle Davida Bečkovského z Ústavu pozemního stavitelství Fakulty stavební Vysokého učení technického v Brně jsou některé revoluční změny ve stavebnictví už prakticky nadohled.

Moderní technologie se neuplatňují jen při navrhování domů, ale i v samotném stavebnictví. Vědci například hledají nové materiály anebo vyvíjejí možnosti 3D tisku domů. Podle Davida Bečkovského z Ústavu pozemního stavitelství Fakulty stavební Vysokého učení technického v Brně jsou některé revoluční změny ve stavebnictví už prakticky nadohled.Všechny díly podcastu Magazín Experiment můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

3D tisk se využívá také v lékařství. Tomáš Novotný, přednosta ortopiedické kliniky fakulty zdravotnických studií UJEP v Ústí nad Labem, nám popíše, jak taková unikátní laboratoř 3D tisku vypadá a kde všude ve zpravotnictví pomáhá.Všechny díly podcastu Host Dopoledního expresu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

3D tisk se využívá také v lékařství. Tomáš Novotný, přednosta ortopiedické kliniky fakulty zdravotnických studií UJEP v Ústí nad Labem, nám popíše, jak taková unikátní laboratoř 3D tisku vypadá a kde všude ve zpravotnictví pomáhá.

Podíváme se do vědecké kuchyně. Jak bychom měli šetřit jídlem, abychom snížili množství zbytečně vyhozených potravin - průměrný Čech vyhodí ročně přes třicet kilo jídla. Jaké změny navrhují experti v novém Food Waste Institutu Mendelovy univerzity? Dnes uplynul rok od úmrtí popularizátora historie a kmenového historika ČRo Eduarda Burgeta. Jak významného literárního historika v něm česká věda ztratila?

Dostupné stolní 3D tiskárny Prusa Research vyrábí již 12 let a pořád se nachází na vzestupu. Před rokem uvedená MK4 se stala nejúspěšnějším modelem v historii firmy, která má za sebou dosud nejlepší rok a zanedlouho pro ni bude pracovat už přes tisíc lidí. I tohle v Podcastu Živě říká Josef Průša, zakladatel úspěšného byznysu.Kdybyste chtěli Josefa Průšu potkat, můžete tak učinit během víkendu 11.–12. května v Praze na akci Maker Faire. Otočí se tam také Jakub Čížek. Protože byli oba pánové z rozhovoru nadšení, dohodli se, že tam natočí druhý díl. V dnešním rozhovoru se kromě výše uvedeného dozvíte třeba o tom, jestli má MMU budoucnost a čím je Maker Faire zajímavý.04:03 – Maker Faire14:34 – MK4 je po roce nejúspěšnější17:46 – Upgrady tiskáren a budoucnost  

Dnešní Týden ve vědě bude kosmický i biomedicíncký...9. planeta, očkování proti melanomu #crisprrulez, 3D tisk baráků. A na to jsem si nemohl pozvat nikoho jiného než kosmického bioša ScienceReveala

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Pirmoreiz pasaulē demonstrēts jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās. To veido iekārta, kas kodoldegvielas siltumu pārvērš skaņā un šo skaņu - elektrībā. Kā skaņa, siltums un magnētiskā lauka svārstības var dot enerģiju tāliem kosmosa ceļojumiem, skaidro Latvijas Universitātes Fizikas institūta vadošais pētnieks Artūrs Brēķis. Artūrs Brēķis un viņa kolēģi radījuši prototipu “SpaceTrips” - tas ir jauna tipa elektrības ieguves paņēmiens, ko izmantot ekstremāli tālās kosmosa misijās, un šo latviešu veikumu augstu novērtē starptautiskie partneri. Latvijas zinātnieki jau desmitgadēm ir bijuši līderi specifiskās fizikas jomās, un pieminēto prototipu ļāvušas radīt tieši ilgā laika posmā uzkrātās zināšanas. "Iekārta, ko esam uzbūvējuši Salaspilī, Fizikas institūtā, būtībā tas ir enerģijas pārveidotājs, kas sastāv no divām mašīnām - no termoakustiskā dzinēja, kas ir siltuma pārveidotājs skaņā, un no magnetohidrodinamiskā ģeneratora, kas šo skaņu, kas ir mehāniskā enerģija, pārveido elektrībā, elektriskajā enerģijā tādā veidā, kā šķidra metāla svārsts magnētiskajā laukā - šurpu turpu, aptuveni 50 reizes sekundē ar frekvenci 50 herzi. Tādā veidā var saražot maiņstrāvu, kas varētu būt pielietojama, piemēram, kāda satelīta vai kosmiskas zondes elektroapgādes sistēmā, skaidro Artūrs Brēķis. "Attiecībā par magnetohidrodinamiku, šo nozari jāsaprot vispār tā, ja elektrība var plūst pa vadiem, pa kabeļiem, pa cietiem vadiem, kāpēc tā nevarētu plūst arī pa šķidru metālu? Un būtībā tas arī ir pamats magnētiskajai hidrodinamikai, tātad šķidras elektrovadošas vides mijiedarbība ar magnētisko lauku. Tā ir nozare, kurā mēs specializējamies institūtā," norāda Artūrs Brēķis. "Nebūs melots, ka mēs esam, es teiktu, vienīgais institūts pasaulē, kurš ekskluzīvi specializējas tikai un vienīgi vienā nozarē - ļoti, ļoti šaurā fizikas nišā, kas magnētiskā hidrodinamika. Tā vēsturiski ir iegājies, un te jāsaka tā, ka tā ir mūsu stiprā puse," turpina Artūrs Brēķis. "Es bieži esmu dzirdējusi arī, ka runā, teiksim, ka igauņiem ir "Skype" un IT, lietuviešiem tur ir "Maxima" un citi varbūt zīmoli. Kas ir mums, latviešiem? Kur mēs esam līderi? Man ir atbilde tam, ka viena no šīm jomām ir magnētiskā hidrodinamika, kur patiešām ir izveidojusies izcila ļoti augsta līmeņa zinātniskā skola, kurā mūs atpazīst visā pasaulē. Un tas arī pamats tam, kāpēc šādu projektu mēs varējām realizēt. Protams, ka starptautiska sadarbība visa tā pamatā.  (..) sadarbojoties termoakustikas speciālistiem, kas ir vēl šaurāka nozare zināmā mērā par magnētisko hidrodinamiku, kur apvienojas siltuma fizika ar skaņas fiziku, tie ir pārveidotāji, kas strādā uz šādu principu, termoaukustisko principu. Tur arī ir savi cilvēki pasaulē, kas tajā strādā. Un savukārt mēs, šķidra metāla speciālisti, sastrādājoties ar viņiem, mums izdevās šādu darbības principu realizēt un parādīt." Vienkārši var skaidrot, ka magnetohidrodinamika ir elektrības pārvietošanās šķidrumā un termoakustika - siltuma pārveidošanās skaņā. Neliels paskaidrojums. Termoakustiskajā dzinējā patiešām nepieciešama gan kodoldegviela, piemēram, amerīcijs, gan gāze, proti, nupat pieminētais argons. Siltums no kodoldegvielas rada temperatūru starpību uz termoakustiskā dzinēja siltummaiņiem jeb iekārtām, kas pārvada siltumu no vienas vides uz citu. Kad temperatūru starpība un arī spiediens ir pietiekami augsti, sāk svārstīties gāzes spiediens un rodas skaņa. Varam to pat iztēloties aptuveni tā: kodoldegvielas un gāzes tvertnes dzīvojas viena otrai blakus, un vienā brīdī degvielas siltums rada impulsu, teju “iesper” gāzei, un tā rada skaņa. Sava veida domino efekts.  Un ar pētnieka pieminēto vārdu salikumu “darba ķermenis” inženieri sarunvalodā parasti sauc elementu, kas kustas. Piemēram, automašīnu iekšdedzes dzinējos tie būtu cilindri, kas kustētos šurpu un turpu. Taču prototipa “SpaceTRIPS” gadījumā nekādu kustīgu detaļu nav, līdz ar to gāze argons pati par sevi ir darba ķermenis termoakustiskajam dzinējam. Varbūt jūs jautāsiet - cik tad liels ir pats prototips? Tie ir aptuveni 2 metri gan garumā, gan augstumā, bet, veidojot īstu kosmosā palaižamu iekārtu, skaņas caurules un viss pārējais būtu vēl kompaktāks.  Esam aplūkojuši prototipa pirmo posmu, kurā siltumenerģija tiek pārveidota akustiskajā jeb mehāniskajā enerģijā. Saules paneļu ietekme uz gaisa temperatūru to tuvumā "Saules panelis ir tumšā krāsā, un tāpēc tas absorbē daudz vairāk siltuma nekā atstarojošās tuksneša smiltis. Lai gan daļa enerģijas tiek pārvērsta elektrībā, liela daļa no tās joprojām uzsilda paneli. Un, ja vienlaidus sagrupēti miljoniem šādu paneļu uzsilst, tad kopā ar tiem uzsilst arī visa teritorija. Ja šie saules paneļi atrastos Sahāras tuksnesī, tad šis jaunais siltuma avots  ietekmētu klimatu tādā mērā, ka šajā reģiona parādītos vairāk nokrišņu un rezultātā tuksnesis kļūtu zaļāks." Tas ir citāts no raksta, ko tīmekļa vietnē „The Conversation”  publicēja Lundas universitātes un Ķīnas provinces Guandunas universitātes ģeogrāfijas pētnieki par to, kā izmantojot datorprogrammu tika modelēta situācija, kā milzīgie saules paneļu parki pasaulē varētu izmainīt klimatu. Tātad jāņem vērā, ka tas ir tikai, kā paši pētnieki raksta, hipotētiski pieļaujams rezultāts, kas veidots ar datorsimulāciju. Bet  no otras puses, ja skatāmies uz to, ka pasaules lielākie saules paneļu parki, kuru izmērs ir mērāms vairākos tūkstošos hektāru (tādi atrodas Indijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Meksikā, Ēģiptē) un kur vienlaidus ir izvietoti miljoniem saules paneļu, kuru tumšā virsma uzsilst no saules gaismas, tad, protams, rodas jautājums, kā šāds milzīgs siltuma avots ietekmē apkārtējo vidi. To skaidro biedrības “Zaļā brīvība” atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Arī Latvijas zemnieki sāk protestus, sakot, ka birokrātiskās prasības un valdības pārstāvju vienaldzība draud samalt lauksaimniecības nozari. Vai zemnieku prasības ir izpildāmas?Krustpunktā par nozares problēmām diskutē Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons, zemkopības ministrs Amrands Krauze un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. Jau vairākas nedēļas Latvijas Radio ziņo par lauksaimnieku protestiem dažādās Eiropas valstīs. Lielāko uzmanību sākotnēji izpelnījās akcijas Vācijā, Francijā, bet līdzīgas notika arī Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā un citviet. Nu šīm akcijām pievienojušies arī Latvijas zemnieki. Tiesa, katrā valstī jau ir mazliet atšķirīga situācija, prasības arī nav vienādas. Latvijas zemnieki sagatavojuši savu sarakstu, un, ja tas netiks realizēts, jau itin drīz traktori būšot Rīgā. Ko tad grib Latvijas zemnieki un kā šo situāciju vērtēt?

Teď potěšíme každého, kdo sleduje letošní třetí řadu pořadu Peče celá země, kterou vysílá Česká televize. Naším hostem je benjamínek soutěže, Antonín Vízner. Šestnáctiletý student Prvního soukromého jazykového gymnázia v Hradci Králové, kterému v soutěži nikdo neřekl jinak než Tonda.Všechny díly podcastu Host ve studiu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Var jau teikt, ka katrs ugunsgrēks ir unikāls gadījums, bet iemesli, kāpēc kaut kas sāk degt, bieži ir labi zināmi un daudz apspriesti. Un tomēr deg mājas, dzīvokļi, pilis un būdiņas. Kāpēc tas tā notiek, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir būtiskākās kļūdas, ko iedzīvotāji ikdienā pieļauj, apdraudot savu un kaimiņu drošību skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš, "Civinity" dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze un "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāvis Krists Leiškalns. Dzintars Lagzdiņš atgādina, ka arvien daudzu ugunsgrēku cēlonis ir elektroinstalācijas problēmas, jo bieži vien instalācija ir salīdzinoši veca, bet elektroierīces mūsdienās izmantojam daudz vairāk. Tāpat ar malkas apkuri saistītas problēmas. Galvenā – netiek veikta apkope krāšņu un skursteņu apkope. Speciālists atgādina, ka arī gāzes apkures sistēmai jāveic apkope. Bieži arī neuzmanīga rīcība ar uguni – darbošanās ar svecēm, smēķēšana gultā – izraisa ugunsnelaimi.

Lielais balvu pasniegšanas laiks sāksies šomēnes, februārī, bet janvāris ir allaž bijis dažādu kultūras balvu pieteikumu mēnesis, kurā tiek paziņoti balvu pretendenti. Kultūras rondo „Mēneša apskatniekā” kopā ar kultūras žurnālistiem pārrunājam būtiskākos notikumus gada pirmajā mēnesī un analizēsim situāciju kultūras telpā. Viesos Nora Rieksta, Jānis Lācis un Kristīne Simsone. Vienu balvu gan pasniedz janvārī - Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu  mākslas kritikā saņēma Ivars Šteinbergs. Šajā mēnesī uzzinājām Lielās mūzikas balvas nominantus. Noslēdzies Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2023” fināla balsojums. Apbalvojuma ieguvējus izziņos svinīgā ceremonijā 16. februāra vakarā. Šovakar, 1. februārī, notiek Latvijas Kinematogrāfistu savienības nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” atklāšana un sākas filmu programma, kas vainagosies ar apbalvošanas ceremoniju 4. februārī un ko tiešraidē translēs Latvijas Televīzija.  Janvārī aktīva bijusi kino dzīve, gan pašu mājās, gan pasaulē. Pasniegtas "Zelta globusa" balvas, izziņotas Oskara nominācijas. Pirmizrādei bijusi daudzsēriju filmas “Pansija pilī” pirmajām sērijām un filmai „Pastkarte no Romas”- Jānis Jarāns.

https://discord.gg/qQvXnUyeH2 Kapitoly: 00:00 Úvod 00:50 CEO HP a neoriginální inkoust 04:09 Microsoft odhalil, jak hackeři prolomili jeho účty 05:04 Výmaz 2 petabajtů dat z ruského výzkumného centra 06:45 Mother Of All Breaches 08:21 Cisco RCE zranitelnost Odkazy a zdroje: https://www.wired.com/story/hp-ceo-ink-cartridge-hackers-dynamic-security/ https://www.bleepingcomputer.com/news/security/microsoft-reveals-how-hackers-breached-its-exchange-online-accounts/?utm_source=dlvr.it&utm_medium=linkedin https://cybernews.com/security/billions-passwords-credentials-leaked-mother-of-all-breaches/ https://www.bleepingcomputer.com/news/security/cisco-warns-of-critical-rce-flaw-in-communications-software/ www.stanovo.cz Všechny díly SecurityCastu: https://www.youtube.com/playlist?list=PLnvU6FnpuLT0Rlxvu-aEW0d2rIis5ceNa Všechny díly Světlé Strany Internetu: https://www.youtube.com/playlist?list=PLnvU6FnpuLT23xGxRcIuMmUA5Tomx12Pb #ITBezpecnost #IT #Novinky #Bezpecnost #Česko

O 3D tisku, udržitelném a efektivním řešení pro malé i velké problémy. Silvestr Tkáč je muž mnoha tváří. Jako logistik vyjel na misi Lékařů bez hranic na Ukrajinu či do Běloruska. Týmy Lékařů bez hranic musí na misích často improvizovat. S tím nyní pomáhá právě technologie 3D tisku. Silvestr Tkáč je technickým vedoucím nového projektu organizace, jehož cílem je postupné zavádění 3D tisku v různých zemích, kde působí.  Podcast Mlčení zabíjí přináší svědectví Lékařů bez hranic. Sledujte nás, komentujte a sdílejte. Další informace naleznete na: https://www.lekari-bez-hranic.cz/mlceni-zabiji. Připravili: Tereza Wyn Haniaková a Zdeněk Chaloupka Zvukový design znělky: Miroslav Chaloupka Hudba: Nikola Liederhaus a jiní

Všechny tóny Symfonie č. 9 e moll „Z nového světa“ Antonína Dvořáka zazněly poprvé přesně před 130 lety. Premiéra byla sice v newyorkské Carnegie Hall až 16. prosince 1893, ale o den dřív byla ve stejné koncertní síni veřejná generálka. Premiéra symfonie byla podle deníku New York Herald hudební historickou událostí. V posledním dílu seriálu o stopách Antonín Dvořáka ve Spojených státech se podíváme do slavné Carnegie Hall.

Všechny tóny Symfonie č. 9 e moll „Z nového světa“ Antonína Dvořáka zazněly poprvé přesně před 130 lety. Premiéra byla sice v newyorkské Carnegie Hall až 16. prosince 1893, ale o den dřív byla ve stejné koncertní síni veřejná generálka. Premiéra symfonie byla podle deníku New York Herald hudební historickou událostí. V posledním dílu seriálu o stopách Antonín Dvořáka ve Spojených státech se podíváme do slavné Carnegie Hall.Všechny díly podcastu Seriál Radiožurnálu můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Trojrozměrné tiskárny nejsou žádnou novinkou. V Krajské nemocnici v Liberci 3D tisk pomáhá i chirurgům, pro které připravují modely poškozených kostí či tkání.

Pražská Masaryčka má nová sklíčka. Zlatá. Už to není stará bryčka, ale SUV. Když pomineme bezzubé majitele, kterými Penta je, poleje nás lesk tvaru jako blesk ze země. Beze mě byste nepřežili, já spojuji, říká. Zatímco na jejím účtu tiká zisk. Tisk je nadšený, chválí. Tolik jsme se báli, ale tohle je skvělé, píše se. Ještě uvidíme, co všechno nám to přinese, jistě to bude spása místa.

Pražská Masaryčka má nová sklíčka. Zlatá. Už to není stará bryčka, ale SUV. Když pomineme bezzubé majitele, kterými Penta je, poleje nás lesk tvaru jako blesk ze země. Beze mě byste nepřežili, já spojuji, říká. Zatímco na jejím účtu tiká zisk. Tisk je nadšený, chválí. Tolik jsme se báli, ale tohle je skvělé, píše se. Ještě uvidíme, co všechno nám to přinese, jistě to bude spása místa.Všechny díly podcastu Ranní úvaha můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Kas liek putniem vākties baros, skudrām strādāt sinhroni un sikspārņiem pārvietoties tā, it kā tos vadītu kāds spēks no malas? Kas ir šīs vienotās kolektīvās uzvedības pamatā dzīvniekiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro biologs, Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams. "Grupā ir drošāk," atzīst Indriķis Krams, skaidrojot, ka daudzi dzīvnieki dzīvo lielākās grupās, kas nav tikai radinieki. Dzīvojot grupa, var daudz ko darīt un justies drošāk. "Kāds var ar kaut nodarboties drošāk, ja nav jāskatās riņķī, ka tev nezogas klāt plēsējs, vai neuzglūn kāda cita nelaime," norāda Indriķis Krams. Cilvēku pasaulē viņš norāda uz situāciju Ukrainā, ka sociālais dzīves veids un spēja dzīvot grupā ikdienā daudzus paglābj. Individuālistiem ir grūtāk. Dzīvnieku pasaulē viņš norāda uz pelēko vārnu. "Tas ir putns, kas gluži pa Doma laukumu vēl tik brīvi nesoļo, bet, domāju, drīz arī šeit būs daudz vairāk," vērtē Indriķis Krams. "Tas, ko mēs pa pēdējiem 10 gadiem esam novērojuši, ka vārnas, būdami ļoti individuālistiski dzīvnieki, kas vēl pavisam nesen dzīvoja pāros, pa vienam, pašlaik, ko mēs redzam Rīgā, it sevišķi, ka vārnas dzīvo grupās pa 30, 50, pa 70 putniem. Vārnas pa pēdējiem 10, varbūt 20 gadiem ir piedzīvojušas ļoti lielas ģenētiskas izmaiņas, genoms ir stipri mainījies, acīmredzot sāk dominēt tā ģenētiskā informācija, kas atbildīga par sociālo uzvedību. Acīmredzot pilsēta ir vide, kurā ir vēlams dzīvot grupās. Tomēr, ka tu esi stiprs grupas ietvaros, partijas ietvaros, tu esi augstskolas beidzēju kluba loceklis, tu esi basketbolists, vai tu esi hokejists. Tās ir tās formālās, neformālas grupas, kas mums palīdz dzīvot labāk, justies drošāk. Acīmredzot pilsētā vajag būt sociālākam, ne tikai cilvēkam, bet arī vārnām." Vārnas nākotnē varētu pulcēties arī vēl lielākās grupās, bet Latvijas iedzīvotājus Indriķis Krams vērtē kā nekooperatīvus. "Pieļauju, ka kooperativitātes pakāpe mūsos pieaug, mēs aizvien vairāk un vairāk ieraugām tos labumus, kurus mēs kopā varam iegūt. Un tādā veidā es domāju, ka mēs drīz apdzīsim dažu labu daudz ekonomiski attīstītāku valsti," uzskata Indriķis Krams. Dažādi ceļi jaunpienācēju ievešanai esošajā barā Zooloģiskajā dārzā „Katrai dzīvnieku sugai ir savas nianses un katram dzīvniekam arī savas: vieni sadraudzējas un ir mīla no pirmā acu uzmetiena, bet citiem – kaut uz galvas stāvi, nu nemaz simpātijas nerodas. Jo  augstāk attīstītāks dzīvnieks, jo sarežģītāk notiek jaunpienācēju ievešana jau esošā barā,” teic Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns. Katram dzīvniekam, vienalga, vai tās ir vardes, vai pērtiķi, vai lauvas, vai zivis, katram ir sava teritorija un ikviens jaunpienācējs sākotnēji tiek uztverts ar  aizdomām un tam ir jāiekaro sava vieta gan teritorijas ziņā, gan bara hierarhijā. Interesējamies, kā notiek jauno pieņemšana Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Kad dzīvnieks tiek atvests, tad, ja ir nepieciešamība, tas nonāk karantīnā, kur aptuveni mēnesi zoodārza speciālisti to novēro, pārbauda veselību un tad pienāk brīdis, kad jaunpienācēju iepazīstina ar pārējiem. Par to stāsta Māris Lielkalns. Runājot par zīdītājiem, ja gadījumā uzreiz nerodas saskaņa, tad jaunpienācējs tiek ielaists atpakaļ savā voljērā, kas jau viņam ir ierasta teritorija un pēc laika piejaucēšana barā turpinās. Atsevišķs stāsts ir par dzīvnieku pārošanu, kad no cita zooloģiskā dārza atceļo jauns tēviņš vai mātīte, lai turpinātu konkrētas sugas pēctecību. Slavenais britu zoologs un rakstnieks Džeralds Darels vienā no savām grāmatām rakstīja, ka  dzīvnieku, tā teikt, laulību ceremonijā kāzu viesi, tas ir, zoodārza darbinieki parasti stāv satraukumā pie voljēra ar slotām un ūdens šļūtenēm rokās, ja nu gadījumā jaunais pāris ir gatavs viens otram rīkli pārkost un tie ir steidzami jāizšķir. Runājot par to, kā zooloģiskā dārza darbinieki palīdz jaunpienācējiem labāk iejusties jaunajās mājās, Māris Lielkalns stāsta par bebru Čāpiņu, kur iepazīstināšana ar potenciālo partneri notika, sūtot no vienam otra personiskās mantas. Savukārt mazā lācenīte, par kuru varējām lasīt plašsaziņas līdzekļos šī gada pavasarī, proti, lāčabērns, kas aprīlī bez mammas palicis, klīda gar Alojas-Limbažu ceļu un tika nogādāts Rīgas zoodārzā, maija beigās devās uz savu jauno mājvietu „La Taniere” zoodārzu-patversmi Francijā. Un lai lācenītei būtu mazāks stress, līdzi tika iedota zvērēna mīļmantiņa - plīša ziemeļbriedis.

Do Apple Keynote už stříháme metr

Vai matemātika, arhitektūra, mūzika, māksla būtu saistāmas savā starpā? Šaubu nav, it īpaši, ja tam visam pāri ir dievišķais spēks. Daudzās Eiropas pilsētās, veroties uz viduslaiku katedrālēm, apbrīnojam to majestātiskumu un spēju izturēt laika pārbaudi. Kā šādas būves varēja tapt un kā jau tolaik bija iespējams paredzēt, lai katedrālē vienreizēji skanētu dziedājumi un lai cilvēki spētu tuvoties dievišķajam? Skaidrs ir tas, ka tā nebija māksla tikai mākslas pēc. Jā, apbrīnojama, bet vienlaikus ļoti racionāla, lai kalpotu liturģiskiem mērķiem. Visā vēstures laika līnijā viduslaiki kā periods izceļas. Pirmkārt, jau tas ir laika posms, par kuru visai skaidri varam pateikt, kad tas sākas un kad tas noslēdzas. Salīdzinājumam - kad tieši sākas aizvēsture un kad noslēdzas jaunie laiki pateikt būtu grūtāk. Otrkārt, šķiet, vairums būs dzirdējis apzīmējumu “tumšie viduslaiki” vai arī “viduslaiku tumsonība”, ar to varbūt domājot kādu slimību izplatību vai sodu izpildes sistēmas, lai gan - par tumsonīgiem viduslaiki kļūs tikai uz nākamā perioda - renesanses - fona, un, kā zināms, slimības pamatīgi izplatījās arī nākamajos gadsimtos. Līdzās visam pieminētajam viduslaiki allaž izcelsies ar mantojumu, kas saglabājies līdz mūsu dienām, kura dēļ viduslaikos samanām kaut ko valdzinošu, patiesi skaistu un neatkārtojamu. Tās ir viduslaikos tapušās katedrāles, kuras joprojām apbrīnojam to grandiozitātes dēļ, to pamatīguma dēļ, spējot izturēt tik daudzus gadsimtus. Karstās vasaras dienās tajās meklējam pēc patvēruma, pēc vēsuma un apjaušam, cik vienreizēji šādās vietās skan viduslaiku dziedājumi. Kā šādas būves vispār varēja tapt un vai cilvēki jau viduslaikos veica smalkus aprēķinus, lai katedrālē izcili skanētu mūzika un lai tādā veidā cilvēki pēc iespējas vairāk tuvotos dievišķajam, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors profesors un vienlaikus senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga" dibinātājs un vadītājs Guntars Prānis. 

Do redakce nám dorazila nová česká 3D tiskárna PWS400K, která oproti ostatním staví na open source projektu Klipper. Messenger končí na hodinkách od Applu. Elon Musk zase něco slibuje a víme, jestli čtete návody (moc ne).Také srovnáme dvojici sportovních hodinek od Garminu: Instinct 2X Solar a Forerunner 965. Každé jsou jiné a mají své trumfy i slabiny. Upřednostníte nádherné animace na pestrém OLED panelu, nebo vám stačí „černobílý“ displej v hodinkách, které stojí výrazně méně peněz a vydrží nabité déle než měsíc?00:28 – Česká 3D tiskárna PWS 400K03:30 – Messenger končí na hodinkách04:46 – Virtuální influencerka06:26 – Váš hlas z textu v iOS07:49 – Elon Musk slibuje 10:05 – Garmin Instinct 2X Solar vs. Forerunner 96524:36 – Čtete návody?Týden Živě je diskuzní pořad redaktorů webů Živě.cz a MobilMania.cz, ve kterých rozebírají zajímavá témata týkající se počítačů, internetu, mobilních a jiných technologií. Sledovat ho můžete také jako video. Vychází každý týden.

Josef Průša po letech čekání konečně uvedl novou 3D tiskárnu střední třídy MK4. Největším lákadlem bude nová tisková hlava s planetovou převodovkou a citlivými senzory Nextruder.Elon Musk, Steve Wozniak, autor Yuval Noah Harari a hromada dalších signatářů varují před zbrklým vývojem současné AI a chtějí, abychom na šest měsíců zastavili její vývoj.Wi-Fi 7 za rohem, Stable Diffusion (neprávem?) ve stínu, armáda Copilotů od Microsoftu a další události končícího týdne.01:11 – 3D tiskárna Original Prusa MK413:52 – Anti AI petice21:17 – Vše je Copilot22:28 – Google AI25:03 – Stable Diffusion ve stínu26:15 – Wi-Fi 729:16 – Ulož.to DiskTýden Živě je diskuzní pořad redaktorů webů Živě.cz a MobilMania.cz, ve kterých rozebírají zajímavá témata týkající se počítačů, internetu, mobilních a jiných technologií. Sledovat ho můžete také jako video. Vychází každý týden.

V nadaljevanki Pritiski na tisk opisujemo razmere in nizamo mnenja o vlogi in prihodnosti tiskanih medijev. Anketa novinarskega sindikata med zaposlenimi v tiskanih medijih je pokazala, v kako težkem položaju so, da delajo pod hudimi pritiski, so zelo obremenjeni, slabo plačani, imajo neurejeno napredovanje, malo možnosti za izobraževanje, zato številni razmišljajo o zamenjavi službe in celo o tem, da bi zapustili novinarstvo. Predsednica Sindikata novinarjev Slovenije Alenka Potočnik pravi, da se razmere v tiskanih medijih že vrsto let slabšajo.  Biti lastnik medija, to prinaša s seboj tudi odgovornost, ne le odgovornost do zaposlenih, ampak tudi odgovornost do javnosti, novinarstva in demokracije v državi. Alenka Potočnik Dolgoletni novinar Dela Veso Stojanov in odgovorni urednik Večera Matija Stepišnik opisujeta, kaj se dogaja v njunih časopisnih hišah, in razmišljata o prihodnosti tiskanih medijev. Psihologinja Maša Blaznik pa je zaveznica dobrih medijev in novinarjev, podpisnica peticije in podpornica odlične novinarke Ane Lah, ki ji na Večeru niso podpisali pogodbe.  V tem, kar se dogaja z mediji in novinarji, ni nič normalnega in nič sprejemljivega, zato je tako pomembno, da se proti temu vztrajno borimo in opozarjamo na to. Maša Blaznik Zapiski Pritiski na tisk - lastniki in vodstva  Pritiski na tisk - podpora medijem pomeni podporo demokraciji     

Honzu Výtiska je super poslouchat, na ledě ho ale potkat nechceš. Ryzí válečník, který odehrál v Extralize více než 1000 utkání a vyhrál Radegast Index 4x po sobě. Drží i absolutní rekord v počtu bodů v sezóně (427). Honzo díky a ať se daří! Na zdraví.

Kakšne so razmere na področju tiskanih medijev v tujini? Na kakšen način lahko tisku pomagajo države? Oziroma ali sploh imajo interes? Izpostavljamo tri evropske države: Italijo, Avstrijo in Dansko. Pogledamo, kaj si o trenutnih razmerah na tem področju misli Evropska unija, in zakaj so razmere v Združenih državah Amerike povsem drugačne. Sogovorniki:- Janko Petrovec, dopisnik iz Rima, o razmerah v Italiji- Mojca Širok, dopisnica iz Bruslja, o tem, kako Evropska komisija gleda na razmere v tisku- Andrej Stopar, dopisnik iz Washingtona, o tem, kako so razmere v ZDA popolnoma različne kot v Evropi- Daniela Kraus, dunajski novinarski klub Concordia, o razmerah v Avstriji- Mogens Blicher Bjerregård, danski strokovnjak za medije, o tem, da Danska razume podporo medijem kot podporo demokraciji Prvi del serije Pritiski na tisk - lastniki in vodstva Vroči mikrofon o avstrijski aferi, ki je odnesla Sebastiana Kurza

Zaradi visokih stroškov tiskanja in distribucije, usihanja prihodkov od oglaševanja, pa tudi zaradi spremenjenih bralnih navad tiskani mediji preživljajo težke čase, saj prodaja naklad pada, naročnikov je vsako leto manj, zaposlenim pa grozijo z odpuščanji. Kakšna prihodnost čaka časopise in revije, ki še vedno dosežejo velik del slovenske populacije in so pomemben temelj demokratične družbe? O poslovnih modelih preživetja s predstavniki vodstev in lastniki tiskanih medijev. Sogovorniki so: Tomaž Vesel (Salomon, Media 24), Bojan Petan (Dnevnik, DZS) in Peter Frankl (Finance).

Inovátoři ze státní univerzity v Severní Karolíně se rozhodli vyzkoušet, zda a jak spolu budou komunikovat rostlinné buňky, pokud projdou 3D tiskárnou. Metoda by se mohla hodit ke studiu regenerace rostlin z buněk, a to i u zemědělských plodin. Článek vyšel v časopise Science Advances.

Inovátoři ze státní univerzity v Severní Karolíně se rozhodli vyzkoušet, zda a jak spolu budou komunikovat rostlinné buňky, pokud projdou 3D tiskárnou. Metoda by se mohla hodit ke studiu regenerace rostlin z buněk, a to i u zemědělských plodin. Článek vyšel v časopise Science Advances.Všechny díly podcastu Laboratoř můžete pohodlně poslouchat v mobilní aplikaci mujRozhlas pro Android a iOS nebo na webu mujRozhlas.cz.

Gāzes noplūdes Baltijas jūrā raisa jautājumus par energodrošību kā tādu un notikušā iespaidu uz starptautisko situāciju. Pirms nedēļas gāzesvadu sistēmā "Nord Stream" pie Dānijai piederošās Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes – divas Dānijas un divas Zviedrijas pusē. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir diversija, nevis nelaimes gadījums. tagad Zviedrija teritoriju ir nobloķējusi, kamēr iespējamā sabotāža tiek izmeklēta. Vai notikušajam būs sekas, Krustpunktā diskutē: Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors un RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tirgus analīzes eksperts Reinis Āboltiņš, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Jason Smith and Mike Harmon take apart Tatis's apology, BREAKING NEWS, Jason Smith likes the Lions, Carr had more things to worry about than him possibly losing his job and much more! See omnystudio.com/listener for privacy information.

Putni ir tik atšķirīgi no zīdītājiem, ka nav pārsteigums, ka putni arī atšķirīgi saož, saklausa, izgaršo un satausta pasauli sev apkārt. Ne viens vien ir brīnījies, kā putni tik ātri aizmūk, cilvēkam tuvojoties, kā tie spēj spēj saklausīt savu partneri pat kilometru attālimā. Kādas maņas ir attīstītas putnu pasaulē, atklāj Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs Viesturs Ķerus. "Mēs, cilvēki, vairāk dzīvojam putnu pasaulē, nekā pārējo zīdītāju pasaulē, jo tās svarīgās manas mums ir kaut kādā mērā līdzīgas. Tajā paša laikā, lai arī pārklājas, tā ir viņu pasaule un mums, kas dzīvo paralēlā pasaulē, ir ļoti grūti izprast putnu pasauli, tā ir sarežģīti pētāma," atzīst Viesturs Ķerus. "Cik zinām šobrīd putniem ir pamatā tās pašas maņas, kas cilvēkiem, bet vēl klāt nāk spēja sajust magnētisko lauku. Tas ir, cik mēs zinām šobrīd. Var gadīties, ka ir kādas maņas, kas mums neienāk prātā, jo tā tomēr viņu pasaule," skaidro Viesturs Ķerus. Putni jūt magnētisko lauku un izmanto to orientācijai ne tikai tālos pārlidojumos, bet arī tuvākos mērogos. Kāds ornitologs esot teicis, ka putniem ir karte uz knābja un kompass acī. "Šobrīd zināms, ka putnam ir divas sistēmas, ar kurām viņš uztver magnētisko lauku – viena ir magnētiskā lauka spēka līnijas, tātad kompass, kas ļauj putnam pateikt, vai viņš dodas virzienā un polu vai ekvatoru. Tas būtu tas kompass acī. Mūsdienās ir izpētīts, ka, visticamāk, putni redz šīs magnētiskā lauka spēka līniījas," analizē Viesturs Ķerus. "Kas attiecas uz karti uz knābja, tika uzskatīts, ka knābī atrodas magnetīda [dzelzs oksīda] daļiņas, kas ļauj uztvert magnētiskā lauka intensitāti un precīzāk noteikt putna atrašanās vietu. Vai šī karte tiešām ir knābī, par to ir pretrunīgi secinājumi. Šobrīd izskatās, ka, visticamāk, jā, bet kā tieši tas strādā, tas joprojām nav skaidrs," turpina Viesturs Ķerus.  Knābis ir arī būtisks kā taustes orgāns, sevišķi bridējputniem. Ar knābi var mēģināt arī barību saost. Knābis der arī garšas sajušanai. Ilgi valdīja uzskats, ka putniem ožas nav. Jo vairāk ir pētījumi, jo vairāk redzams, ka putniem oža ir un to izmanto arī barības sameklēšanai. "Ir pētījums, kas parāda, ka zīlītes atrod barību pēc smaržas, viņas saož kāpuru sagrauztās skujas un zina, ka tur būs kāpuri, ko apēst," bilst Viesturs Ķerus. "Arī baltie stārķi saož tikko pļautu zāli, viņi zina, ka tur var lidot, jo tur būs dažādi radījumi, ko apēst." Vētras burātājs var barību saost līdz pat 12 kilometru attālumā. Jūras putniem oža ir arī svarīga orientācijai. "Iespējams, oža ir svarīga, un tur ir vēl pretrunīgi pētījumi, sauszmes putniem migrācijai. Viņiem ir ne tikai magnēstiskās kartes, bet arī smaržu kartes migrācijai, lai zinātu, kur lidot," stāsta Viesturs Ķerus. "Mājas strazdi ligzdu materiālā, kas pārsvarā ir no sausas zāles, iepin dažādas smaržīgas zālītes. Viņi saož, ka tas ir pareizais ligzdas materiāls. Kāpēc viņi tā dara, vēl tiek pētīts, viens, lai  iepatiktos draudzenei, otrs - smaržīgās vielas var palīdzēt putnu mazuļiem cīņā pret dažādiem kukaiņiem," atklāj Viesturs Ķerus. Vēl izpētīts, ka putnu dāmas iesmaržinās. Tas izpētīts par mežapīlēm, bet, iespējams, tā ir populāra lieta. "Kamēr tēviņiem jāizrādās ar smalkiem tērpiem, tikmēr mātītes var pievērst uzmanību ar smalkām smaržām," bilst Viesturs Ķerus.  Klajā nācies Eiropas putnu noteicējs Pirmo reizi latviešu valodā ir izdoda ilustrācijām bagāta putnu vērošanas rokasgrāmata - putnu noteicējs, kas ļauj iepazīst visas Eiropā mītošās putnu sugas. Kā noritēja darbs pie tulkošanas, kā tie aprakstītas putnu skaņas un kāpēc uz grāmatas vāka ir mazā ērgļa attēls? "Šis viennozīmīgi ir Eiropas putnu bestsellers ļoti daudzās valodās, kurās tulkots, bet arī latviešiem tas būs pirmais un galvenais materiāls par putniem," tā par  grāmatu, ko klajā laidis uzņēmums „Jāņa Sēta”,  saka šī uzņēmuma valdes loceklis un grāmatas izdošanas iniciators Mareks Kilups. Runa ir par brošētu palielu kabatas formāta izdevumu, kas populārākais un labākais putnu noteicējs un kopš tā pirmā izdevuma iznākšanas 1999. gadā  tas izpelnījies plašu atzinību daudzu putnu vērotāju vidū Eiropā. Tas tulkots vairāk nekā 14 valodās, nu tas pieejams arī latviski. Grāmatā ir lasāms apraksts par 720 sugām, kā arī vēl aprakstīti daudzi reti  ieceļotāji Eiropā un saraksts ar maldu viesiem. Katru putnu var aplūkot attēlos, klāt ir apraksts par izskatu un dzīvesveidu un vietu, un arī balss apraksts. Kā uzrakstīt putna balsi cilvēku valodā, stāsta grāmatas tulkotāja Elīna Gulbe. Bet Mareks Kilups arī bilst, ka saistībā ar šo grāmatu ir ieviesusies skaidrība vairākiem putnu nosaukumiem latviešu valodā. Līdzās nule izdotajam „Putnu noteicējam” Mareks Kilups ir nolicis arī Jāņa Baumaņa un Pētera Blūma sastādīto grāmatu „Latvijas putni”, kas nākusi klajā 1969. gadā. Tā kā ik gadu Latvijā pieaug putnu vērotāju skaits, jādomā, ka jaunā grāmata būs labs palīgs gan amatieriem, gan profesionāliem daudzveidīgo lidoņu iepazīšanā.    

Today, a birthday discussion evolves into promo talk. Plus... auction sink or swim? And, lovely new artwork for the wall.