Podcasts about piem

Mneumonic for memorizing pi

  • 253PODCASTS
  • 1,469EPISODES
  • 48mAVG DURATION
  • 5WEEKLY NEW EPISODES
  • Nov 6, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024

Categories



Best podcasts about piem

Show all podcasts related to piem

Latest podcast episodes about piem

Zināmais nezināmajā
Mistērijas, baisais un bailīgais - kāpēc tas mūs uzrunā?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 6, 2025 50:41


Cilvēkus visos laikos saistījuši baisi stāsti, kriminālās ziņas un viss mīklainais un neatklātais. Vai tās būtu kādas paranormālas parādībās, detektīvs vai šausmu filma - tie visi rada aizrautību un zināmu devu adrenalīna. Kāpēc cilvēki labprāt izvēlas baidīties un kāpēc mūs saista nezināmais? Ko par to stāsta folkloras un psiholoģijas pētījumi? Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis un psihoterapeits, RSU Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Par spokiem runājot, kāpēc mēs dažkārt baidāmies no izdomātiem tēliem, nevis no reālām dzīves situācijām un problēmām, piemēram, slikta dzīvesveida, ka tas radīt gan slimības vai izraisīt pat nāvi. Kāpēc iedomu spoks dažkārt nobiedē vairāk nekā neveselīgs dzīvesveids? Artūrs Utināns: Tas ir smadzeņu evolūcijas likums, bioloģiskā evolūcija ir konservatīvāka par kulturālo evolūciju. Tāpēc, piemēram, var pajautāt, kāpēc cilvēki baidās no zirnekļa? Ja būs 20 sieviešu auditorija, vismaz vienai noteikti būs zirnekļa fobija. Vēl kādai varētu būt čūsku vai peļu fobija. Es 32 prakses gados ne reizi neesmu nevienu cilvēku redzējis, kam būtu pistoļu fobija, piemēram. Šī zirnekļu, čūsku, peļu, žurku fobija - tā ir dispozīcija no mūsu evolucionārās pagātnes, kad mēs izgājām no Āfrikas, un šie dzīvnieki bija bīstami vai peles un žurkas pārnēsāja kaut kādas slimības. Līdz ar to tie cilvēki, kas turējās vairāk pa gabalu, tie labāk izdzīvoja. Lai arī mūsu smadzenēm nebija patiesā skaidrojuma, kāpēc tāda maza, pelēka pelīte varētu būt bīstama.  Savukārt tas, kas nāk ar kultūru, piemēram, holesterīna līmenis un glikozes līmenis asinīs, to mūsu smadzenes tā neasimilē. Nav tā, ka mūsu zemapziņā konkrēti zirneklis ierakstās kā fobiskais objekts, bet dispozīcija, ka vieni objekti izsauc bailes vieglāk un fobijas, savukārt tie citi jaunie kulturālie - mazāk. Tāpat kā cilvēki automašīnās iet bojā daudz biežāk nekā lidmašīnu katastrofās, bet fobija lidot vai fobija no augstuma mums kā pērtiķu turpinātājiem, kas lēkāja pa kokiem un varēja nokrist no zara, ir aktuālāka, nekā iedomāties, ka automašīna ir daudz bīstamāka. Vai līdzīgi ir mainījies tas, par ko mītiskajos stāstos vai mistērijās un filmās mēģina mums šīs bailes radīt. Mūs vairs nenobiedēs ar kaut ko, ar ko varēja nobiedēt varbūt cilvēku pirms simts un 1000 gadiem. Ingus Barovskis: Man jau pat gribas jautāt: ar ko vispār vēl var nobiedēt mūsdienu cilvēku? Vai tad mēs visu jau neesam redzējuši? Zombijs ir redzēts, pele jau arī ir redzēta... Rakstniekam Vladimiram Kaijakam gan 70. gadu beigās iznāca stāsts "Zirneklis", kur arī biedē ar zirnekli, kurš kļūst milzīgi liels un līdzīgi kā amerikāņu filmās mēdz ieturēties ar cilvēku.  Protams, tas baiļu objekts, respektīvi, tas objekts, kuram būtu jāizraisa bailes, mainās līdz ar kultūras periodiem. Tas mainās arī ar to aspektu, kurš piedāvā šo baiļu objektu. Ja paskatāmies senākās kristietības idejās - kas ir ellē? Kārtīgam cilvēkam ir jābaidās no elles. Tad ir visnotaļ krāšņi aprakstīti tie radījumi, kas cilvēku tur sagaidīs, velni, dēmoni un tā tālāk. Neviens negrib tur nonākt un sastapties ar šiem radījumiem. Un gluži vienkārši cilvēks dara to, lai tas nenotiktu. Pamatā, protams, ir ticība. Manuprāt, ja mēs neticam kaut kam, mēs nebaidāmies. Ja mēs neticam spokiem, diez vai mēs iedomāsimies, ka tas, kas uzmirdzēja kaut kur pagriezienā, ka tas ir spoks. Tāpat, ja skatāmies latviešu mitoloģijas kontekstā - baidās no tā, kas ir svarīgs, baidās no tā, kas ir arī nozīmīgs. Piemēram, zeme, htoniskais. Kāpēc baidīties no htoniskā? Čūska ir htoniskā būtne, saistīta ar lielo pirmmāti, ar atdzimšanu. Ko tur baidīties? Bet baidās no tā, kas svarīgs un pret kuru kaut kā ne tā izturoties, var kaitēt. Ja izdara kaut ko ne tā, kā vajag, var nebūt raža, var nebūt auglība. Tāpēc tas rada bailes.  Ko dara maza pelīte, kāpēc baidīties? Pele nonāk pazemē, viņa ir kā mediators, šeit, protams, runāju no mitoloģiskā skatījuma, viņa ir kā mediators starp šo pasauli un pazemes pasauli. Un tas jau uzreiz ir diezgan bīstami. Iespējams, tas kaut kā vēl joprojām reprezentējas cilvēka domāšanā, cilvēka uzskatos. Es šobrīd filozofēju. Raidījumā noslēgumā zinātnes ziņas Lai neraudātu, sīpolu iesaka griezt ar asu nazi, bet lēnām Iepsējams beidzot rasts risinājums, kā raudāt mazāk, griežot sīpolus. Tā kā pie vainas ir sīpolu sulā esošā viela - kāds sērorganisko savienojumu klases oksīds, zinātnieki no Cornela universitātes ASV izmērījuši, ka, griežot sīpolus ar asiem nažiem un lēnākām kustībām, tā sulā esošās attiecīgās vielas molekulas izplatās lēnāk un mazākā apjomā, tā pasargājot acis no asarošanas. Aplūkojot sīpolu griešanu augstas izšķirtspējas mikroskopā, pētnieki secinājuši, ka, griežot sīpolus ar asākiem nažiem, tiek pielikts mazāk spēka to mizu saspiešanai, kā rezultātā sīpolos esošās sulas pilieni gaisā izplatās mazāk un līdz acīm nemaz nenonāk. Zinātnieki rada “superkoksni”, kas ir stiprāka par tēraudu Šāda vēsts, kas publicēta “CNN” tīmekļa vietnē, nonākusi mūsu uzmanības lokā šonedēļ. Tiesa, “superkoksnes” pētījumi aizsākušies jau agrāk, tos īstenojis materiālzinātnieks, Jeilas Universitātes profesors Liangbings Hu. Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņš uzsācis meklējumus, kā inovatīvi pārveidot koksni, bet galvenais mērķis - padarīt koksni stiprāku. 2017. gadā viņa darbībā noticis izrāviens, kas pēc tam aprakstīts publikācijā vietnē “Nature”. Profesors Hu koksni vispirms vārījis ūdens vannā ar izvēlētām ķīmiskām vielām, pēc tam koksni karsti presējis, lai to padarītu ievērojami blīvāku. Nedēļu ilgā procesa beigās iegūtajai koksnei stiprības un svara attiecība bijusi “augstāka nekā lielākajai daļai strukturālo metālu un sakausējumu”. Tā savulaik teikts publikācijā “Nature”, un šobrīd “superkoksne” tiek piedāvāta komerciālai ražošanai.  Cik sens ir šis “superkoksnes” stāsts globālā un Latvijas kontekstā? Kas pašmāju zinātniekiem, kuri ikdienā strādā ar koksnes pētījumiem, koksnes blīvināšanu un lignīna noņemšanas procesiem šķiet jau pazīstams un kas ir jauns? Stāsta Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Celulozes laboratorijas vadošā pētniece Laura Andže.

Hysteria Radio
Hysteria Radio 501

Hysteria Radio

Play Episode Listen Later Nov 5, 2025 60:01


1. Harry Romero x Kevin Saunderson x Reese & Santonio - The Sound (Original Mix) 2. Stirling, Dan Diamond - I Got Bad Habits (Original Mix) 3. Piem x Hedara - Real Thing (Original Mix) 4. Carter (AU), Vince Monte - Danger Zone (Radio Edit) 5. Melsen - Do This To Me (Extended Mix) 6. Cloudrider - The Sound (Original Mix) 7. Oomloud & VIBR - Cowbell (Extended Mix) 8. Bingo Players & JUSTNKAYSE - Memories (Extended Mix) 9. Skytech - All I Wanna Do (Extended Mix) 10. Dannic & Robin Aristo - Lose Control (Extended Mix) 11. HILLS & Gaddi - Afterparty (Extended Mix) 12. Meduza - No Sleep (Extended Mix) 13. Korolova & JOA - My Mind (Extended Mix) 14. HILLS, Dansyn - Control (Extended Mix) 15. DIEGO SAN DIEGO, Alec Monopoly - Tequila (Extended Mix) 16. Swedish House Mafia ft. Alicia Keys - Finally (MARQUS Remix) 17. ADD9 & MARQUS - Feel The Rhythm (Extended Mix) 18. Esox, Daniel Skulnick, DJ Luane - One, Two, Three (Extended Mix) 19. Tiga - Bugatti (CID Remix) 20. CamelPhat, Elderbrook, ARTBAT - Cola (ARTBAT Remix) 21. Fallon - Diet Coke (Extended Mix) 22. Cassian, YOTTO, Da Hool - Love Parade (Extended Mix) 23. SNAJDER x MARQUS - Dark Matter (Extended Mix) 24. Rafael Cerato, Wave Wave - Sound Vibrate (Extended Mix)

Kultūras Rondo
Kultūras procesu un mākslīgā intelekta krustpunkti

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Nov 3, 2025 33:44


Raidījumā Kultūras rondo saruna par kultūras un mākslīgā intelekta krustpunktiem, kam šonedēļ veltīta konference konference „Mākslīgais intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums. Mākslinieka, auditorijas un politikas perspektīva” Kultūras akadēmijā. Tiekamies ar Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes pētnieci Zani Šimi un sazināmies ar Elīnu Vikmani, kura pašlaik strādā pasaules lielākajā muzeju un pētniecības kompleksā – Smitsona institūtā. Sarunas ievadā skan „kordziesma”, kas ir viens no miljoniem „šļurmākslas” mākslīgās daudzveidības piemēreim, ko dažās sekundēs var radīt ar pašlaik internetā pieejamajiem mākslīgā intelekta rīkiem. Un „šļurmāksla”, kā mēs latviski nolēmām tulkot anglisko terminu „slop art” jeb „slort”, ir arī viena no tēmām, kas pašlaik ir Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes pētnieces Zanes Šimes uzmanības centrā. "Mākslīgais intelekts, piemēram, chatgpt un daudzi lielo valodu modeļi, kas tiek lietoti dažādas informācijas radīšanai,  ir pierādījuši savas aplamības. Ļaudis, kas maldīgi uzticas informācijai, ko sniedz šie pakalpojumi, var nonākt lielākās aplamībās. Par to runā ne tikai akadēmiski eksperti," sarunā norāda Zane Šime.  Viņa arī min, ka aizvadītās UNESCO digitālās un informatīvās nedēļas vadmotīvs bija - mākslīgais intelekts var pieļaut kļūdas, kur ar piemēram skaidrots, kā šādas aplamības notiek. "Viena no lielākajām problēmām ir ar informācijas drošticamību, kad cilvēks palūdz, piemēram, chat GPT pateikt, kāda ir Latvijas valsts iekārta? Angļu valodā iedos konkrētus formulējumus kā atbildi. Ja uzdevumā nav norādīts piemērs atsaucēm, informācija nav izsekojama. Tas atšķir mākslīgā intelekta sniegto informāciju no tās, ko tradicionāli esam meklējuši dažādos avotos," norāda Zane Šime. "Pirmais, cilvēks pārbauda, cik drošticams vai aplams ir konkrētais resurss, pirms vēl skatās tekstu. Es uzticos šai ziņu platformai vai nē?"  Savukārt Elīna Vikmane min, kad Eiropa muzeju vidē ir jauna tendence - antropomorfie mākslīgā intelekta čatboti, kuri ir nevis tikai teksta lodziņi, bet tie ir tēli ar līdzību cilvēkiem un ļoti bieži balstīti uz vēsturiskām personām, īstām, reālām, dzīvojošām personām, kas tagad tiek pārradītas.  "Līdz ar to veidojas jaunas ētiskās dilemmas. Ir interesanti lūkoties, kā šīs pilnīgi jaunās inovācijas, ko muzeji ievieš tāpēc, lai veiksmīgāk komunicētu ar sabiedrību, nonāk pretrunā ar ētikas kodeksu, kurā tiem pēc iespējas precīzi, faktos balstīti, ir jāinterpretē mantojums," norāda Elīna Vikmane. "Mākslīgā intelekta čatbots paredz, ka muzeja darbinieks nevar kontrolēt, ko šis čatbots saka. Tādēļ, ka tas ir reāla vēsturiska persona, mēs faktiski nezinām, vai šī vēsturiskā persona tā domātu vai tā teiktu. Tad dilemma ir par to, vai muzejiem būtu vispār jāiet šajā virzienā, pēc iespējas akurātāk un arī vizuāli līdzīgāk šīs personas atainojot? Vai mums ir drīzāk ļoti pastiprināti jāpievēršas sabiedrības izglītošanai, skaidrojot, kas ir ticams un kas nav ticams. Un, jo līdzīgāki šie čatboti kļūst cilvēkiem, jo plašāk un izvērstāk viņi varēs runāt, jo cilvēki vairāk ticēs, ka tiešām tā ir bijis, tiešām tā viņi ir izskatījušies un tiešām bija, tā varētu būt domājuši un teikuši." "Te es saskatu zināmus riskus. Nupat Berlīnē redzēju vienas mākslinieces čatbotu, kas ir "sabarots" ar viņas dienasgrāmatām, un viņa faktiski ir programmēta tā, lai stāstītu tikai par saviem darbiem. Un vienlaikus es viņai uzdevu jautājumu par viena muzeja esamību, kas viņas dzīves laikā nebija, un viņa man atbildēja. Viņa nevarēja to zināt, jo viņas dzīves laikā šis muzejs nebija," turpina Elīna Vikmane. "Līdz ar to tās programmēšanas robežas tomēr mēs nevaram kontrolēt.  Otra iespēja, ko muzeji īsteno, viņi šobrīd no dzīviem cilvēkiem, kas tam ir piekrituši, vāc liecības. Piemēram, Ilinoisas holokausta muzejā holokausta liecinieki un izdzīvojušie zina, ka viņi pēc nāves kļūst par hologrammām. Viņi atbild uz neskaitāmiem jautājumiem, tūkstošiem jautājumu. Viņi tiek filmēti no visiem rakursiem, lai noķertu visas mīmikas nianses, kustības, žestus, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu šo cilvēku. Un viņi apzinās, ka viņi kļūst par hologrammām. Šobrīd mēs varam sākt diskutēt, ka medicīniski mēs varbūt varam nodot savu ķermeni pētniecībai, bet savu balsi, savas idejas, savas atmiņas varbūt mēs varam nodot atmiņas institūcijai. Tas ir pilnīgi kaut kas jauns un nebijis. Šobrīd tās ētiskās robežas vai tas veids, kā mēs domājam, vienkārši mainās. Un es nesaku, ka tas ir labi vai slikti. Bet mākslīgais intelekts radīs pilnīgi jaunu lauku, kurā mēs tikai tagad mācamies saprast, kas mums šķiet ētiski pieņemami un kas nē. Tas attiecas arī uz muzejiem. Šķiet, ka liela atbildība ir pašam muzejam nodrošināt, ka apmeklētājs spēj atšķirt māksliniecisku izpausmi no fakta. Bet muzejs nevar viens pats uzņemties atbildību. Muzejs var izdarīt visu, lai paskaidrotu, ka šī ir mākslinieciska izpausme vai tas ir mākslīgā intelekta radīts atbilžu apkopojums. Apmeklētājiem arī būs jāuzņemas aizvien vairāk atbildība izvērtēt, kam tad mēs ticam, kam nē." -- No 4. līdz 7. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) norisināsies starptautiska konferenču sērija "Kultūras krustpunkti XIX", kas tradicionāli pulcēs pētniekus, studentus, politikas veidotājus, kultūras profesionāļus un radošo industriju pārstāvjus, lai diskutētu par aktuālākajiem kultūras un mākslas procesiem. Četru dienu konferenču sērija atklās plašu tematisko un formātu daudzveidību – no kultūras lomas sabiedrības attīstībā un jauniešu pilsoniskās līdzdalības līdz mākslīgā intelekta ietekmei uz kultūras saturu un jaunākajiem pētījumiem kultūras un radošo industriju jomā. 6. novembrī LKA Nacionālās filmu skolas paviljonā (Miera iela 58a) pulksten 10.00–16.30  sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju norisināsies starptautiskā konference "Mākslīgais intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums. Mākslinieka, auditorijas un politikas perspektīva" (Artificial Intelligence as a Source and Threat to the Diversity of Cultural Content: Perspectives of Artists, Audiences, and Policymakers).   Konferencē Latvijas un ārvalstu pētnieki sniegs daudzpusīgu ieskatu par mākslīgā intelekta ietekmi uz kultūras procesiem un māksliniecisko jaunradi – no tehnoloģiskajām un ētiskajām dimensijām līdz politikas plānošanai un kultūras mantojuma pieejamībai digitālajā vidē. Konferencē tiks aplūkotas arī radošās industrijas iespējas un izaicinājumi, ko rada ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošana, savukārt konferences noslēgumā pētnieki pievērsīsies digitālās atmiņas un kultūras mantojuma resursu pieejamībai. Darba valoda – angļu. 

Atspere
"Ar mums ir labāk, nekā paši domājam!" Saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču

Atspere

Play Episode Listen Later Nov 1, 2025


"Bieži vien mēs esam pārāk paši sevī ierāvušies. Mums mazliet pietrūkst kopā būšanas, kopīgas mērķu nospraušanas. Mazāk viensētas sindroma! Jā, mēs kādreiz izdzīvojām tāpēc, ka bijām viensētā. Tagad, būsim godīgi, mēs varam izdzīvot tikai tad, ja strādājam visi kopā kā tauta. Ja mazāk strīdamies par kādām lietām. Varbūt arī izstrīdamies, bet – ja vienojamies, tad darām! Mēs dažreiz izstrīdamies, vienojamies un... nedarām. No tāda viedokļa raugoties, tiekoties ar jauniešiem, tiekoties ar cilvēkiem, [pārliecinos, ka] ar mums ir labāk, nekā paši domājam. Bet mums pašiem sevi bieži vien ir jāpārvar!" – tā intervijā Latvijas Radio 3 raidījuma "Klasika" direktorei Gundai Vaivodei un programmu vadītājam Orestam Silabriedim uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Svinot Latvijas Radio simtgadi, Latvijas Radio 3 raidījumā "Atspere" saruna ar Valsts prezidentu ritēja gan par kultūru un prezidenta Rinkēviča kādreizējo darba pieredzi Latvijas Radio, gan Latvijas talantīgajiem cilvēkiem, patriotismu un vaļaspriekiem. Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio katru rītu septiņos savas pārraides sāka ar rīta vingrošanu. Trīs reizes ēterā izskanēja ierakstīta gaiļa dziesma, un pēc tam esot bijuši arī dzīvi vingrotāji radio studijā. Sakiet, vai arī jūsu rīts sākas ar vingrošanu? Edgars Rinkēvičs: Pēdējā gada laikā tā tas ir! Tā man liek fizioterapeits, un es to daru. Tā ir reāla rīta vingrošana.  Orests Silabriedis: Radio jubilejas saistībā vēlējos jautāt par jūsu rītu. Savulaik jūs intervijā kolēģei Lienei Jakovļevai teicāt, ka Latvijas Radio ziņas ir jūsu dzīves sastāvdaļa. Vai arī prezidenta dzīves sastāvdaļa? Jā, bet ir ļoti mainījies veids, kā sekoju ziņām. Tas, protams, ir saistībā gan ar laika skrējienu, gan arī tehnoloģijām, jo bieži vien ziņas vairāk skatos telefonā. Kaut kad, protams, tās skan arī mašīnā, ja kaut kas īpaši jānoklausās, un nu jau ir arī "Spotify".  Piemēram, raidījumu "Krustpunktā" nevaru noklausīties tajā laikā, kad tas skan, bet diskusijas tajā ir svarīgas un interesantas: tad nu noder vai nu "Spotify", vai arī Latvijas Radio aplikācija.  Orests Silabriedis: Vai pieturaties pie vecmodīgā priekšstata, ka radio jāklausās un to nevajag redzēt, vai tomēr labprāt kādreiz arī redzat to, kas notiek ēterā?  Man nav stereotipu, vai radio klausīties, vai to skatīties. Man pašam vienkārši pārsvarā tomēr joprojām sanāk klausīties. Gunda Vaivode: Un klausīties jums sanāk arī mūziku, un mēs to darīsim arī šodien kopā ar jums. Prezidenta kungs, jūs pats ļoti daudz ejat uz koncertiem, arī uz teātra izrādēm un baudāt kultūru plašā spektrā. Vai jums ir svarīgs arī kritikas viedoklis – vienalga, vai kur jūs to lasītu vai redzētu – laikrakstos vai sociālajos medijos? Vai jums ir interesanti to salīdzināt ar savu viedokli? Un cik bieži tas sakrīt vai nesakrīt? Netieku uz koncertiem vai teātru izrādēm tik daudz, cik vēlētos. Diemžēl tas grafiks ir tāds, ka nākas izšķirties par labu darba pienākumiem. Jā, es dažreiz izlasu kritiku, bet ļoti bieži mans viedoklis ar kritiķiem nesakrīt. Bet es arī vienmēr sev atgādinu, ka esmu vienkāršs skatītājs vai klausītājs, un tās smalkās nianses, ko bieži analizē profesionāļi, nespēju uztvert. Starp citu, bieži vien ir tā, ka mans viedoklis nesakrīt arī ar daudzu manu kolēģu un draugu viedokļiem! Arī tā sanāk. Man bieži daudz kas ir paticis, bet viņi ir diezgan kritiski. Es teiktu, ka piecdesmit procentos gadījumu mans viedoklis sakrīt ar kritiķu vērtējumu. Reizēm kritika ir atzinīga, un es pie sevis domāju – ārprāts! Un otrādi – kritika kaut ko nolīdzina līdz ar zemi, bet man patīk. Orests Silabriedis: Vai jums ir puslīdz skaidra vīzija par to, kā savienot sevī to, ka esi globāls cilvēks un tev jāizjūt viss, kas notiek pasaulē, ar to, ka jājūtas piederīgam savai teritorijai? Vai tas ir savienojams? Es domāju, ka savienot var ļoti labi un nekādu pretrunu te neredzu. Esmu beidzis Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti, un atceros, ka vienu brīdi bija ļoti karstas diskusijas, vai Latvijas vēsturi mācīt atsevišķi, vai tomēr to mācīt kā daļu no pasaules vēstures. Beigās tomēr atgriezās pie, manuprāt, saprātīga lēmuma, ka mācām Latvijas vēsturi, jo mēs tomēr pasaulē izejam ar savu nacionālo identitāti, ar savu vēsturisko pieredzi, un arī pasaules procesus tomēr skatām uz savas valsts vēstures, tagadnes un arī nākotnes fona. Un ar kultūru ir tieši tas pats.  Man to ir teikuši ļoti daudzi – gan tad, kad biju ārlietu ministrs, gan paziņas no ārzemēm tīri privātā kārtā, gan arī tagad, kad esmu prezidents: visi ir izbrīnīti par to, ka tik nelielai, mazai tautai ir tik daudz talantu: dziedātāju, diriģentu, sportistu... Viņi visi dodas pasaulē, viņi atgriežas Latvijā, ienesot mums to, ko īstenībā pat viens otrs mūsu kaimiņš neizjūt! Nesen bijām Latvijas Nacionālajā operā uz Marinas Rebekas koncertu. Kas notika pēc tā? Viņai pasniedza Francijas Mākslas un literatūras ordeni. Tā ir Francijas atzinība. Es domāju, mums ar to viss ir kārtībā. Es tur nekādu problēmu neredzu. Kur es dažreiz redzu problēmu – ka mēs paši sevi noniecinām un sākam diskutēt, kas ir provinciāli, kas nav provinciāli. Šādas diskusijas man nekad nav patikušas. Vienalga, vai tā būtu politika, māksla, mūzika vai ikdiena. Gunda Vaivode: Mums ir ļoti liels prieks, ka Latvijas Nacionālā opera atsaucās mūsu aicinājumam un tieši 1. novembrī ieplānoja Pučīni operas "Madama Butterfly" izrādi, ar ko 1925. gada 1. novembrī tika atklāts Rīgas Radiofons. Galvenajā lomā būs Kristīne Opolais. Jūs, prezidenta kungs, esat laimīgs, ka būsiet izrādē, jo mēs, pārējie, svinēsim.  Svinēsim katrs savā vietā, un domāju, tas tiešām ir simboliski, ka "Madama Butterfly" tieši šovakar būs mūsu Nacionālajā operā un baletā, bet Latvijas Radio ļaudis savukārt svinēs simtgadi savā vidū. Svinēsim katrs, kā varam, un atzīmēsim šos svētkus! Gunda Vaivode: Savulaik Latvijas Radio bijāt ārzemju ziņu korespondents. Vai vēl piedzīvojāt brīdi, kad uz intervijām bija jānes tas neprātīgi smagais reportieris – kaste, kura svēra kādus astoņus kilogramus? Patiesību sakot, bija vēl smieklīgāk: bija ne tikai reportiera komplekts… Tas bija brīdis, kad parādījās pirmie mobilie telefoni. Ziņu dienestam, man šķiet, bija divi. Kad man bija jādodas uz kāda ārvalstu viesa preses konferenci, es, jauns puisis būdams, lepns kā pāvs stiepu abus divus – gan mobilo telefonu, kuru veidoja tāds kā ķieģelis un liela kaste, un ierakstu aparatūru. Labi atceros, kā mēģināju zvanīt uz tiešo ēteru... Jūs jau esat pieraduši gan Ziņu dienestā, gan "Klasikā" strādāt ar ļoti modernu tehniku. Bet toreiz… Tad mēģināji instalēt telefonu, tad uzliki tā antenu pie loga... Atceros, devos pie prezidenta Gunta Ulmaņa uz interviju saistībā, šķiet, ar Krievijas armijas izvešanu. Prezidenta institūcija toreiz bija Maikapara namā. [Telefona sakaru] pārklājums bija vienkārši slikts, un viss, ko es atceros – ka es nebalsī bļāvu un man nebalsī bļāva pretī no Doma laukuma: "Mēs tevi nedzirdam, mēs tevi atslēdzam!" (Smejas.)  Orests Silabriedis: Cik bezsirdīgi!  Ar visu savu lepnumu sajutos stipri, stipri apbēdināts. (Smejas.)  Gunda Vaivode: Bet tagad jūs vismaz saprotat tos žurnālistus, kas jums seko pa pēdām, un droši vien esat daudz smalkjūtīgāks… Galīgi nē! Bet zinu dažus trikus, kā tikt vaļā no atbildēm vai žurnālistiem. (Smaida.)  Saruna pilnā apjomā lasāma Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.LV!

Dance 2 Dance (Live Mix)
Live Mix com DJ Arvy - 31/10/2025

Dance 2 Dance (Live Mix)

Play Episode Listen Later Nov 1, 2025 120:00


Felix Jaehn - Now is a Good Time to Be, On Deck - Way Out, Piem & Hedara - Real Thing, Mike Mana - You Dont Mind, Nervo - Billion Dollar Baby, DancingFaraZ - Never Looking Back, Amal Nemer - Aint Nobody, Nicky Doll - How Do I Look (Guz Remix), Afrojack - Hold On, Kev Cannon - Sensations, Mesa & Boss - Over You, Nathan Dawe - Hold On, Jonas Blue - Edge of Desire (Jazz n Groove Remix), Mariah Carey - Fantasy (Stuart Ojelay Bootleg), Zac Samuel - Do This, Fish 56 Octagon - Dreaming (Feelings), Revival House Project - Higher Place (James Hurr Remix), Stretch & Vern - Im Alive (Genix Remix), Tiga - Bugatti (Benny Benassi Remix), Timmy Trumpet - Ole, Andre Zimmer - Vallee De LArmes, Eli Brown - Done Searching, Don Diablo - Radio Baby, R3hab - In My Head, Madism - Before We Say Goodbye, Charlie Big - Dont Give Me Your Life, DJ Dadas - Musics Got This, The Dead Dance - Lady Gaga, Aquagen - Party Alarm 2025, Club Caviar - O Fortuna Tech Talion

Live Mix Ao Vivo
Live Mix com DJ Arvy - 31/10/2025

Live Mix Ao Vivo

Play Episode Listen Later Nov 1, 2025 120:00


Felix Jaehn - Now is a Good Time to Be, On Deck - Way Out, Piem & Hedara - Real Thing, Mike Mana - You Dont Mind, Nervo - Billion Dollar Baby, DancingFaraZ - Never Looking Back, Amal Nemer - Aint Nobody, Nicky Doll - How Do I Look (Guz Remix), Afrojack - Hold On, Kev Cannon - Sensations, Mesa & Boss - Over You, Nathan Dawe - Hold On, Jonas Blue - Edge of Desire (Jazz n Groove Remix), Mariah Carey - Fantasy (Stuart Ojelay Bootleg), Zac Samuel - Do This, Fish 56 Octagon - Dreaming (Feelings), Revival House Project - Higher Place (James Hurr Remix), Stretch & Vern - Im Alive (Genix Remix), Tiga - Bugatti (Benny Benassi Remix), Timmy Trumpet - Ole, Andre Zimmer - Vallee De LArmes, Eli Brown - Done Searching, Don Diablo - Radio Baby, R3hab - In My Head, Madism - Before We Say Goodbye, Charlie Big - Dont Give Me Your Life, DJ Dadas - Musics Got This, The Dead Dance - Lady Gaga, Aquagen - Party Alarm 2025, Club Caviar - O Fortuna Tech Talion

Jackies Music Podcast
Rumore Quimico (Extended Mix)

Jackies Music Podcast

Play Episode Listen Later Oct 31, 2025 6:00


Release Info: Barcelona's own Piem, one of this year's top-selling artists on Jackies Music Records, returns with another heater. Following the success of his collaboration with CASSIMM, which is still riding high on the charts, Piem now reimagines a track that defined his early DJ days. “Rumore Químico” was a record he used to spin as a kid, and now he's crafted a fresh version built for today's floors. A rolling house groover with irresistible energy, it's designed to keep the crowd locked in and moving non-stop; a nostalgic classic sharpened into a modern club weapon.

Vai zini?
Vai zini, ka ierakstus pirms to nonākšanas fonotēkas plauktā noklausījās fondu komisija?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Oct 28, 2025 3:45


Stāsta ilggadējā Latvijas Radio redaktore, raidījumu veidotāja un mūzikas ierakstu producente Māra Šuba   Esam jau runājuši par to, cik dažādi darbi bija jāveic, lai varētu ieplānot un veikt ierakstu. Tam seko posms, kurā strādā skaņu režisors un mūziķis. Pēc tam ieraksts atkal nonāk producentu rokās, bet pašās beigās – visa Radio īpašumā, un tad tas ir pieejams raidīšanai. Bija nepieciešamas vairākas pakāpes, līdz ieraksts nokļuva fonotēkas plauktā. Pirms tam rūpīgi klausījās un vērtēja ne tikai mūziķa un skaņu režisora darbu... Astoņdesmitajos gados samērā nelielajā skaņu režisoru telpā, lai varētu apsēsties fondu ierakstu pieņemšanas komisija, krēsli tika izvietoti divās rindās. Pirmajā rindā bija tehniskie cilvēki. Viņi lieliski orientējās skaņas kvalitātes tehniskajos parametros. Bet jau līdz tam ieraksts bija atskaņots īpašā telpā uz speciāliem aparātiem, kuri parādīja, vai viss kārtībā ar fāzēm un frekvencēm, vai kanāli ir simetriski… Nereti arī fondu komisijās nācās klausīties šo tehnisko analīzi, kā kurš ieraksts paveikts – labi vai ne tik labi. Protams, analizēja arī māksliniecisko pusi. Manuprāt, savu viedokli par to izteica visi komisijas locekļi. Viņu teiktais tika protokolēts, tāpēc varētu pat teikt, ka tolaik katram ierakstam bija arī sava lieta, kurā varēja atrast tā vārdisko novērtējumu. Pēc tam komisija pieņēma lēmumu. Astoņdesmitajos gados, pirms vēl ieraksti nonāca fonotēkā, tos sadalīja pa līmeņiem. Ja komisija nosprieda, ka ieraksts ir augstākā līmeņa, tad tam piešķīra burtu "F". Ja kaut kādu iemeslu dēļ tomēr galarezultāts nebija tik izcils, to nosauca par "fondi – vairākkārtējie" un piešķīra apzīmējumu "F-v". Gadījās, ka fondu ieraksts nesasniedza arī šo vērtējumu, tad tam piešķīra apzīmējumu "Doc". Katrs koncertus veidojošais redaktors zināja, ka tādu jau nu gan programmā nevajadzētu likt. To var darīt tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Piemēram, stāstot par kādu konkrētu koncertu vai gadījumu, kad tieši šis, ar "Doc" apzīmētā skaņdarba ieraksts ir ļoti, ļoti nepieciešams. Pateicoties šiem apzīmējumiem, bija diezgan viegli veidot koncertus. Uzreiz bija skaidrs: "F" – tas ir tehniski un mākslinieciski brīnišķīgs ieraksts. Ja "F-v" – tur varētu būt kādas nianses. Dažreiz gan tās bija arī tehniskas dabas. Prasība pēc kvalitātes bija ļoti liela. Es nekad neaizmirsīšu tās fondu komisijas, kurās mēs klausījāmies koru ierakstus tā iemesla dēļ, ka nereti tajās piedalījās Ausma Derkēvica. Kā viņa spēja analizēt kormūziku, izpildījumu, stilu, vēsturiskās tradīcijas! Man ir tik žēl, ka mēs toreiz to kaut kādā veidā neierakstījām. Tā bija tāda inteliģence, tāda zināšanu bagātība, tāda erudīcija!

ResiDANCE - house, deep house, techno, electro-house, progressive, edm mix - Европа Плюс Official

1. Prospa - Love Songs (feat. Kosmo Kint) 2. Dames Brown - You're The One For Me (Alan Dixon Remix) 3. Dilby - Shadow Ban 4. Ken@Work - This Ain't No Disco 5. Huxley - Inside Of Me 6. Floorplan - You're A Shining Star 7. Kideko - The Beat 8. Piem, Hedara - Real Thing 9. Jaques Le Noir - House Of House (Veive Remix) 10. Talking Heads, The Cube Guys - Psycho Killer (The Cube Guys Remix) 11. Vampire Sex - Disco Party Baby 12. Anthony Attalla, Siwell - Money Gun 13. Kry (IT) & Orson Welsh - Groovy Alegría 14. Thomas Newson - Can t You See

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 27.10.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 27, 2025 46:48


Pāvests Leons paludināja par svētajiem divus jaunus cilvēkus - Karlo Akuti un Pjēru Džordžo Frasati. Šajā katehēzē turpinām aplūkot Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Dance 2 Dance (Live Mix)
Live Mix com DJ Arvy - 24/10/2025

Dance 2 Dance (Live Mix)

Play Episode Listen Later Oct 25, 2025 120:00


Telykast - Angels (Dave Summer Remix), Going Deeper - Your Loving Arms, Silverland - Whispers, Armin van Buuren - Put Your Bassline, Timmy Trumpet - Ole, Andre Zimmer - Vallee De LArmes, KSHMR - Radiate, David Guetta - After You, James Hype - Waterfalls, Bingo Players - Memories, twoDB - Here With Me, Kev Cannon - Sensations, Franky Wah - Im Watching You (So Many Times), Kings of Tomorrow - Finally (Stuart Ojelay Edit), Lukas Vane - Cream, Amal Nemer - Aint Nobody, Cash Cash - Up So High, Piem & Hedara - Real Thing, Ownboss - Somebody to Love, Felix Jaehn - Now is a Good Time to Be, Usai - Rabiosa, Piano & Specs - Flowtation Satellite, On Deck - Way Out, Nico de Andrea & Barbara Tucker - Most Precious Love, Benassi Bros - Hit My Heart (Tre3nacria Remix), Joris Voorn & Goodboys - Utopia, Crystal Waters - Gypsy Woman (Stuart Ojelay Edit), Michael Jackson - Billy Jean 2025 (Keith Mac Edit)

Atspere
Kā padarīt šo valsti labāku? Intervija ar sociālantropologu Andri Saulīti

Atspere

Play Episode Listen Later Oct 25, 2025


Pirms nedēļas ar jomas speciālistiem tiekoties Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) rīkotajā konferencē "Vienoti, daudzveidīgi, digitāli – sabiedrības labā", aizsākās sarunas par dažnedažādiem mediju jautājumiem. Turpināt attīstīt idejas par mediju transformēšanos, sabiedrības uzticību un arī citiem jautājumiem "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone aicinājusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku, sociālantropologu Andri Saulīti, kurš nesen atgriezies no Itālijas, kur divu gadu garumā strādājis pie pēcdoktorantūras darba. Andris Saulītis: Tas bija saistīts ar ēnu ekonomiku. Šajā divu gadu periodā viens uzdevums bija saprast, kā un vai cilvēki godīgi atbild iedzīvotāju aptaujās, atbildot uz jautājumu, vai viņi iesaistās ēnu ekonomikā – vai viņi saņem ienākumus, nemaksājot par tiem nodokļus. Atbilde ir – laikam jā, bet tā ir īsā atbilde. Tātad – var uzticēties šīm socioloģiskajām aptaujām: cilvēki nebaidās to atklāt. Un otrs jautājums, uz kuru vajadzēja rast atbildi – kā uzlabot disciplīnu uzņēmumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ kavē darba devēja ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu mēģinājām saprast, kā panākt to, ka deklarāciju iesniegšana netiek kavēta, jo kavējumi rada problēmas gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem uzņēmumiem: tas principā ir administratīvs pārkāpums, par kuru var saņemt sodu. Nedomāju, ka lielākoties tā ir ļaunprātība – drīzāk aizmāršība. Un tad ir jautājums, kā uzvedības ekonomika un uzvedības psiholoģija var palīdzēt veidot cieņpilnu komunikāciju starp uzņēmumiem un Valsts ieņēmumu dienestu, lai kopīgi padarītu šo valsti labāku. Inga Saksone: Man tomēr jautājums par Itāliju. Mūsu priekšstats – ka uz šo zemi jābrauc atpūsties, baudīt mākslu un kultūru. Vai pētīt, rakstīt un zinātniski darboties tur ir viegli?  Tur tam ir dziļas tradīcijas, kas ir stipri senākas [nekā Latvijā]. Tur tiešām jutu stipri eiropeiskāku [pieeju]! Tas, kā man pietrūkst Latvijā, ir tā saucamie progresa darbi (work in progress), kad tev tas pētījums vēl līdz galam nav izstrādāts, un tu ar saviem kolēģiem regulāri satiecies, lai to pārrunātu. Mums [Latvijā] varbūt ir bail kļūdīties, bail saviem kolēģiem teikt, ka kaut kas nav tā, un varbūt tās ir arī grūtības uztvert kritiku. Savukārt Itālijā mums reizi nedēļā vai divās ir regulāri semināri, kur to vien darām, kā mēģinām "nokritizēt" citu pētījumus. Tā ir daļa no zinātniskā procesa. Nesaku, ka Latvijā tas nenotiek vispār, bet tā intensitāte, kuru redzu citās Eiropas universitātēs, kurās esmu bijis, kā arī ASV Jeila universitātē – tur tas ir regulārs process un galarezultātā tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad tavs pētījums ir publicēts, tas ir daudz noslīpētāks, pamatīgāks un tāpēc ir daudz vieglāk kaut ko mainīt šajā pasaulē. Jo pirms tam jau uzklausīti viedokļi! Tieši tā. Piemēram, kad veicu antropoloģisku pētījumu, kas vairāk ir sarunāšanās ar cilvēkiem, mēdzu šī pētījuma rezultātus iedot tiem cilvēkiem, kurus esmu pētījis: prasu, ko viņi domā par to, ko domāju par viņiem. Tas ir arī veids, kā veidot komunikāciju ar sabiedrību par pašu pētījumu, lai cilvēki, kurus esmu pētījis, saprot, kas īsti ir pētījums. Tas man atgādina Ivara Zviedra filmu "Dokumentālists"… Ja nosedz pirmo slāni, kur Purva Inta vienkārši lamājas, tad tas, ko Ivars Zviedris jautā, ir par to, kā šie cilvēki uztver pašu dokumentālistu, kurš dokumentē. Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs arī pašā zinātnē – kā mūs, pētniekus, uztver, un kā cilvēkiem paskaidrot, ko mēs darām. Ko līdzīgu Komponistu savienībā dara tās vadītājs Krists Auznieks – arī Jeila universitātes absolvents. Arī viņš labprāt rāda savu skaņdarbu skices un uzmetumus, kas mums šķiet mazliet mulsinoši, jo tas ir kas jauns. Tā nav vienīgā pieeja. Var dažādi strādāt, bet galvenais ir tas, ka mums ir akadēmiskā brīvība – varam rīkoties brīvi un tajā pašā laikā atbildīgi arī sabiedrības priekšā, lai visiem ir saprotams, kāpēc tas tiek darīts un ar kādu mērķi. Jā, svarīgākais ir akadēmiskā brīvība. Bet mūzika un kultūra Itālijā? Mūzika un kultūra… Neteiktu, ka Turīnas opernams mani ar kaut ko pārsteidza: šim operteātrim bijuši arī labāki gadi. Taču Turīnā joprojām atrodas Rai orķestris, un tā koncertus gan es regulāri apmeklēju. Viņiem ir ļoti labas programmas: Mālers, Šostakovičs, Šūmanis, Šūberta "Nepabeigtā simfonija", kas ir viens no maniem iecienītākajiem skaņdarbiem, un daudzi citi brīnišķīgi skaņdarbi. Tas bija principā tas, kurp es lielākoties devos brīžos, kad vēlējos klausīties klasisko mūziku klātienē. Uz "Klasiku" esi ņēmis līdzi arī vienu fragmentu no Itālijas klasiskās mūzikas raidstacijas! Jā, tas bija tāds pārsteigums… Pēdējos gadus daudz esmu pētījis sabiedriskā medija darbu, un viena no lietām – kā tu veido komunikāciju ar auditoriju, ko jau pieminēju arī pētījumā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tas ir jautājums par jebkuru organizāciju, par jebkuru iestādi! Ikdienā bieži klausos klasisko mūziku, un arī Latvijas Radio 3 "Klasika" man bieži skan. (..) Savukārt Itālijā sapratu, cik svarīgi ir tas, kā tiek programmēta mūzika, kas izskan ēterā – precīzāk, kas skan kurā brīdī, jo Rai Radio Classica no rītiem reizēm spēlē gan Šostakoviču, gan – varbūt kļūdos, bet tiešām man bija tāda sajūta, ka reizēm – arī Rekviēmu jau no paša rīta... Bet otra lieta ir striktais tonis, kādā tiek pieteikta programma! Ja "Klasika" tiešām ikdienā veido dialogu ar klausītājiem, tad Itālijā… Nezinu, kas tā ir par tradīciju un no kuriem laikiem tā saglabājusies, bet tas, kā skaņdarbi tiek pieteikti un atteikti... (Skan fragments no Itālijas klasiskās mūzikas raidstacijas.) Dikcija laba, bet, ja tev tiešām bērnībā nepatika mūzikas skola un tev bija barga mūzikas literatūras skolotāja vai skolotājs, tad principā šis ir tas, kas tevi atsit atpakaļ. Man bija brīnišķīga mūzikas literatūras skolotāja cauri gadiem arī mūzikas vidusskolā, bet principā – ja kādam ir bijusi šāda bērnības trauma, tad, klausoties šādus klasiskās mūzikas raidījumus, klausītājs novērstos. Bet pieļauju, ka tur ir citas tradīcijas un iemesli, kāpēc tas tā notiek. Man radās sajūta, ka tas ir automāts, nevis dzīvs cilvēks. Domāju, ka tas tomēr ir iepriekš studijā ierakstīts – var just [montāžas] pārejas. Protams, tas [iepriekš ierakstīti pieteikumi, ne moderēšana studijā tiešraidē] ietaupa līdzekļus, bet jautājums – ar kādu mērķi? Ja tajā brīdī mums pazūd saite ar auditoriju, kas tiešraidē vienmēr ir stipri lielāka, tad vienmēr jāapsver ieguvumi. Jebkurā gadījumā man šķiet, ka "Klasikas" skaņdarbu izvēle, ko un kurā brīdī spēlēt, un arīdzan tas, kā jūs veidojat saikni ar auditoriju – tas man labpatīk labāk. Savukārt Amerikā, kur studēju maģistratūrā, klasiskās mūzikas kanāli ir stipri komerciālāki, kas nozīmē, ka skaņdarbu izvēle ir stipri, stipri vienveidīgāka – tie ir tādi klasiskās mūzikas hiti, un reizēm pat dažs labs skaņdarbs netiek nospēlēts līdz galam. Tāds hitu radio, kur tev trīs minūtes kaut kas paskan un jau aiziet tālāk nākamais. Saruna pilnā apjomā klausāma audioierakstā; teksta formātā drīzumā tā būs lasāma arī portālā lsm.lv!

Live Mix Ao Vivo
Live Mix com DJ Arvy - 24/10/2025

Live Mix Ao Vivo

Play Episode Listen Later Oct 25, 2025 120:00


Telykast - Angels (Dave Summer Remix), Going Deeper - Your Loving Arms, Silverland - Whispers, Armin van Buuren - Put Your Bassline, Timmy Trumpet - Ole, Andre Zimmer - Vallee De LArmes, KSHMR - Radiate, David Guetta - After You, James Hype - Waterfalls, Bingo Players - Memories, twoDB - Here With Me, Kev Cannon - Sensations, Franky Wah - Im Watching You (So Many Times), Kings of Tomorrow - Finally (Stuart Ojelay Edit), Lukas Vane - Cream, Amal Nemer - Aint Nobody, Cash Cash - Up So High, Piem & Hedara - Real Thing, Ownboss - Somebody to Love, Felix Jaehn - Now is a Good Time to Be, Usai - Rabiosa, Piano & Specs - Flowtation Satellite, On Deck - Way Out, Nico de Andrea & Barbara Tucker - Most Precious Love, Benassi Bros - Hit My Heart (Tre3nacria Remix), Joris Voorn & Goodboys - Utopia, Crystal Waters - Gypsy Woman (Stuart Ojelay Edit), Michael Jackson - Billy Jean 2025 (Keith Mac Edit)

Radio Record
Record Club Show by Tim Vox #1384 (22-10-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Oct 23, 2025


01. Twin Scream, Fedo - Rompe La Pista 02. Aj Christou, A-trak, Robert Owens - Escape 03. Tony Romera - Como Se Llama 04. Andrey Exx - Wanna Give You 05. Leo Anderson - One In A Million 06. Bessey - Celebrate 07. Retrovision - Whatever You Want 08. Steve Aoki, Lucas & Steve - Loco 09. Wh0 - The Funk 10. Martin Ikin, Hayley May - Rush 11. Alok, Illenium - To The Moon 12. David Penn, Vintage Culture, Raphaella - Just Stay The Night 13. Deorro, Stafford Brothers, Ale Kuma, G4bba - Cascabel 14. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 15. Malaa - Bonnie 16. Wenzday - Keep On Dancin' 17. Paul Oakenfold, Mr Belt & Wezol, Shifty Shellshock - Starry Eyed Surprise 18. Caroline Roxy, Amero, Hallasen - Another Life 19. Leandro Da Silva, Johnnie Ernest, Jeen Seigo - Subala Y Bajo 20. Innellea, Script - Trust 21. Josh Baker, The Egyptian Lover, Rome Fortune - Dr Feel Right 22. Roger Sanchez, Fedde Le Grand - Grinnin' 23. Block & Crown - Mr DJ Give Me More 24. Alesso, Sentinel, Sick Individuals - Upside Down 25. The Chemical Brothers, Chris Lake - Galvanize 26. David Guetta, Sia - Beautiful People 27. Franky Wah, Gadjo - I'm Watching You (So Many Times) 28. Cgve, Agus Zack - Left & Right 29. Moti - Go Hard Go Home 30. Curbi - I'm Alive 31. Brandon, Lackmus, Kxne - Just Walk In 32. Kream, Ruback - Se Que Quiere 33. Anyma, Sevdaliza - Fortuna 34. Dubdogz - Fake or Real 35. Betical - Do It Again 36. Royksopp, Dyson - What Else Is There 37. Don Diablo - Lose Control 38. Ownboss - Somebody To Love

Record Club Show
Record Club Show by Tim Vox #1384 (22-10-2025)

Record Club Show

Play Episode Listen Later Oct 23, 2025


01. Twin Scream, Fedo - Rompe La Pista 02. Aj Christou, A-trak, Robert Owens - Escape 03. Tony Romera - Como Se Llama 04. Andrey Exx - Wanna Give You 05. Leo Anderson - One In A Million 06. Bessey - Celebrate 07. Retrovision - Whatever You Want 08. Steve Aoki, Lucas & Steve - Loco 09. Wh0 - The Funk 10. Martin Ikin, Hayley May - Rush 11. Alok, Illenium - To The Moon 12. David Penn, Vintage Culture, Raphaella - Just Stay The Night 13. Deorro, Stafford Brothers, Ale Kuma, G4bba - Cascabel 14. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 15. Malaa - Bonnie 16. Wenzday - Keep On Dancin' 17. Paul Oakenfold, Mr Belt & Wezol, Shifty Shellshock - Starry Eyed Surprise 18. Caroline Roxy, Amero, Hallasen - Another Life 19. Leandro Da Silva, Johnnie Ernest, Jeen Seigo - Subala Y Bajo 20. Innellea, Script - Trust 21. Josh Baker, The Egyptian Lover, Rome Fortune - Dr Feel Right 22. Roger Sanchez, Fedde Le Grand - Grinnin' 23. Block & Crown - Mr DJ Give Me More 24. Alesso, Sentinel, Sick Individuals - Upside Down 25. The Chemical Brothers, Chris Lake - Galvanize 26. David Guetta, Sia - Beautiful People 27. Franky Wah, Gadjo - I'm Watching You (So Many Times) 28. Cgve, Agus Zack - Left & Right 29. Moti - Go Hard Go Home 30. Curbi - I'm Alive 31. Brandon, Lackmus, Kxne - Just Walk In 32. Kream, Ruback - Se Que Quiere 33. Anyma, Sevdaliza - Fortuna 34. Dubdogz - Fake or Real 35. Betical - Do It Again 36. Royksopp, Dyson - What Else Is There 37. Don Diablo - Lose Control 38. Ownboss - Somebody To Love

Vai zini?
Vai zini, kāpēc mielojam veļus?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Oct 23, 2025 5:28


Stāsta folkloras pētniece Aīda Rancāne Veļu mielošanas pamatā ir senču kults, kurā eksistē pārliecība, ka cilvēku veido divas substances – ķermenis un gars. Mirušajiem bieži tiek piedēvētas dievišķas īpašības, un viņu piemiņai tiek rīkoti rituāli, kuros lūdz senču garu palīdzību. Daudzās kultūrās mirušo gari tiek uzskatīti par aktīviem ģimenes locekļiem, kas ietekmē pēcnācēju labklājību, ražu, mājlopus vai pat uzņēmējdarbību. Šāda uzskatu sistēma balstās ticībā, ka gars turpina dzīvot pēc nāves un uztur attiecības ar dzīvajiem. Dzīvība un nāve ir vienotā esamības cikla aspekti, un dzīve pēc nāves turpinās senču kultā. Latviešu folklorā un tradīcijās nāves un nemirstības jautājumi tiek risināti ar rituāliem, kas apliecina ticību aizkapa dzīvei. Piemēram, darbības, kas jāveic, lai dvēsele varētu netraucēti aiziet, apliecinātas ticējumā: "Kad mirējs mirst, tad jālaiž durvis jeb logi vaļā, lai dvēsele tek laukā." Bēru mielasta tradīcijās mirušajam tiek klāts galds ar tukšu šķīvi un iedegtu sveci, kas simbolizē viņa paša klātbūtni. Vēl vairāk – mielasta saimnieks ir pats nelaiķis, par ko liecina nelaiķa vārdā izteiktais aicinājums uz bēru mielastu, ēdienkarte, viesu uzvedība un vietas iekārtojums. Ticība pēcnāves dzīvei parādās arī vēsturiskajos avotos. Liecības no 13. gadsimta vēsta, ka mirušos dedzina ar visiem dzīvei vajadzīgajiem priekšmetiem, tostarp lopiem un kalpiem. Ticība pēcnāves eksistencei saglabājusies arī vēlākajos gadsimtos, kad pēc bērēm sadedzināja mirušā mantas. Senču kults visbiežāk sastopams sabiedrībās ar spēcīgām radniecības saitēm, kur senči kļūst par reliģiskās darbības fokusu. Piemēram, Ķīnā Konfūcisma tradīcijā senču kults ir centrālais – mirušie tiek godināti ar rituāliem, ziedojumiem un svētkiem. Japānā Šinto reliģijā senči tiek uzskatīti par kami (garīgas būtnes, svētie spēki), kas var ietekmēt dzīvo likteni. Vjetnamā  senču altāri ir katrā mājā, un mirušie tiek uzskatīti par ģimenes aizbildņiem. Daudzās Āfrikas dienvidu un centrālo reģionu kultūrās senči tiek uzskatīti par garu pasaules starpniekiem. Šīs sabiedrības raksturo spēcīga ģimenes struktūra, vertikāla autoritāte un rituāla saikne ar mirušajiem, kas padara senču kultu par nozīmīgu garīgās dzīves daļu. Ticība aktīvai garu pasaulei ļauj mirušajiem turpināt būt par dzimtas locekļiem, kas sniedz labklājību vai soda ar slimībām un neražu. Senču spēks ir divējāds – viņi var gan aizsargāt, gan sodīt, un bez viņu atbalsta dzīvie kļūst ievainojami pret burvībām un ļaunumu. Tātad mirušais paliek dzimtas loceklis, kas piedalās svarīgos dzīves brīžos. Tas saistīts ar seno apbedīšanas tradīciju mājas tuvumā vai pie pavarda. Mirušie tika uzskatīti par sarggariem, kas dzird, redz un saprot vairāk nekā dzīvie. Veļu laiks tradicionālajā kultūrā, kas iestājas rudenī pēc ražas novākšanas, ir pateicības un piemiņas periods, kurā senči tiek godināti ar kapu apmeklējumiem, dvēseļu aicināšanu uz mājām un mielastu klāšanu. Kā vēsta ticējumi, Veļu laikā mirušie sapulcējas zemes apakšā, apspriež notikušo un nākotni. Viņi izklīst pa mājām, pārrauga dzīvo gaitas, noklausās sarunas un sniedz padomus. Veļu vakara rituāli ietver mielastu, telpas izpušķošanu un simbolisku saziņu ar mirušajiem. Lai gan pāreja viņsaulē ir neatgriezeniska, veļu laikā dzīvie simboliski saskaras ar mirušajiem, piedzīvojot viņu klātbūtni emocionāli, nevis maņu līmenī. Gari ir neredzami, taču ticējumos aprakstīti kā melni kamoli, linu saujas vai salīdzināti ar rudens dabas parādībām – miglas vāliem. Viņu klātbūtne nojaušama pēc netiešām zīmēm, piemēram, aizskarta ēdiena uz veļiem klātā galda. Šajās veļu mielošanas tradīcijās iekodēta ne tikai rituāla loģika, bet arī iracionāla domāšana, kas ļauj cilvēkam intuitīvi sazināties ar zemapziņas slāņiem. Rituāli kalpo kā tilts starp redzamo un neredzamo pasauli, starp apzināto un neapzināto, kur senču klātbūtne tiek nevis redzēta, bet izjusta – caur sajūtām, klusumu, simboliem un telpas noskaņu. Tādējādi veļu laiks kļūst par dziļas iekšējas refleksijas brīdi, kurā cilvēks ne tikai godina senčus, bet arī sastopas ar sevi.

Zināmais nezināmajā
Laikapstākļi ietekmē ražu: kopumā neražas gads, bet ir patīkami pārsteigumi

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Oct 21, 2025 24:17


Pēdējos rītos sals ir bijis tikpat kā visā Latvijā un noslēdzas pat pašu vēlāko lauksaimniecības kultūru ražas novākšana, tāpēc atskats uz to, kā laikapstākļi ietekmēja šī gada ražu. Kopumā var teikt, ka šis ir bijis neražas gads, bet ne visiem. Pat šajā slapjajā un vēsajā vasarā ir bijuši zemnieki, kam raža bijusi lieliska. Centrālajā statistikas pārvaldē jau ir zināmi vairāku nozaru ražas dati un tie ir pārsteidzoši. Piemēram, agronomijas speciālisti atklāj, ka ziemas kviešu raža Latvijā šogad ir rekordliela. Un tas īsti nesader ar vasarā piedzīvoto un redzēto, kas notika laukos. Ziemas kvieši, kas visvairāk audzētā labība Latvijā, šogad ievākti rekordlielā daudzumā -nepilni 2,3 miljoni tonnu. Pēdējo piecu gadu laikā tā bijusi pārsvara 2 - 2,2 miljonu tonnu, bet pirms 2019. gada Latvijā labas ražas bija ap 1,5-1,7 miljoni tonnu. It kā šķiet, ka tas nesaskan ar realitāti - vasarā lauki bija ūdenī, zemnieki izmisumā, bet raža 2,3 miljoni tonnu. Izrādās, svarīgi ir vairāki apstākļi. Pirmkārt, lai arī ražas apjoms ir liels, tas nenozīmē zemniekiem arī labus ieņēmumus, jo graudus nevarēs pārdot kā pārtikas kvalitātes graudus, jo tos nācās novākt ļoti slapjus un graudu kaltēšana prasa milzīgas izmaksas. Rezultātā rekordraža nensīs lielu peļņu, bet atsevišķām saimniecībām, īpaši Latvijas austrumu daļā, ko lietavas skāra visvairāk, ir gājis pavisam švaki. Tāpēc precīzāk laikam būtu teikt, ka šogad bijusi nevis laba, bet liela raža. Plašāk stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts Andris Skudra. Izrādās, ka lielās ražas galvenais iemesls ir izcilai apstākļi pērn rudenī, kad ziemājus sēj un tie dīgst.  Un ziemāji nav vienīgie, kam ražas apjomu lielā mērā nosaka iepriekšējais rudens. Bet graudu stāstā skumjākais ir tas, ka pagājušais rudens bija tik izcils un ziema tik piemērota, ka zemnieki vēl pavasarī gatavojās, ka šis varētu būt ne vien rekordražas gads, ar vēl būtiskāk lielāku kopražu un ievērojami labāku kvalitāti pat tad, ja vasara nebūtu izcila. Pietiktu, ja tā būtu bijusi kaut viduvēja, bet ne šāda - viena no gadsimta slapjākajām.    

CILVĒKJAUDA
#239 Par latviešu stāstiem, kas dod spēku pārvarēt bailes - kino režisors DZINTARS DREIBERGS

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Oct 20, 2025 96:43


Kāpēc mēs, latvieši, tik ļoti baidāmies, lai gan dzīvojam brīvā valstī? Kāpēc neredzam, cik spēcīgi un varoši patiesībā esam? Un, kas vēl svarīgāk – kā no šīm bailēm atbrīvoties?Par to šajā sarunā ar kino režisoru Dzintaru Dreibergu, kurš savām filmām ir izvēlējies ļoti skaidru misiju: atgādināt latviešiem, cik spēcīgi, gudri un izturīgi mēs esam bijuši un varam būt.Dzintaram jautāju arī detaļas par to, kā viņš mainīja savu nodarbošanos, kļūstot par režisoru, un kā tagad strādā, lai sasniegtu tik iespaidīgus rezultātus. Kā raksta scenārijus, kā iegūst sadarbības partnerus, kā tiek galā ar nepārtraukto spiedienu, perfekcionismu un tumšajiem brīžiem.Dzintars ir režisors filmai "Dvēseļu putenis", kas ir stāsts par latviešu strēlniekiem. Un tagad viņš mums sagādājis nākamo lielo filmu: "Tīklā. TTT leģendas dzimšana". Tā ir latviešu spēka stāsts par Eiropas vēsturē izcilāko sieviešu basketbola komandu “TTT”. Komandas uzvaras sniedzas ārpus sporta. Tās ir pretestības simbols okupācijas laikā.Šajā sarunā Dzintars dalās ar saviem novērojumiem gan par latviešu bailēm, gan spēku. Viņa filmas ir stāsti, kas parāda – mēs nekad neesam bijuši vāji. Mēs esam bijuši gudri, spēcīgi un radoši. Un šīs īpašības mums ir arī šodien.Jau tagad vari iegādāties biļetes uz filmu “ Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, ko noskatīties, cik drīz vien iespējams. Jaudas uzlāde garantēta. Filmas pirmizrāde 6.novembrī. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!Vairāk informācijas ir 239.epizodes lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00 Ievads00:04:25 Dzintara ceļš – no dokumentālajām filmām līdz mākslas filmām00:06:24 Dzintara lielais sapnis – četras episkas filmas par Latvijas vēsturi00:11:01 Scenārija rakstīšanas process – kā sevi uz to piedabūt un izdarīt veiksmīgi00:15:29 Saruna par latviešu bailēm un pārspīlēto nevarību00:19:14 Kurzemes katls un latviešu spēja aizstāvēt savu zemi00:24:35 Piemērs – kā darboties okupācijas apstākļos00:31:24 Cilvēki, kas vienkārši dara00:34:32 Režisora ceļš – no ekonomikas izglītības līdz kinorežijai00:42:21 Lēmums pilnībā mainīt karjeru00:50:14 Radošais process – izpēte, dzirksts un darbs00:54:41 Starptautiskie panākumi ar "Dvēseļu puteni"00:57:17 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu00:58:26 Dvēseles tumšā nakts – par grūtākajiem brīžiem01:03:56 Harmonijas trīsstūris – īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa risinājumi01:05:55 Doktorantūra01:10:12 Par koloniālismu, postmodernismu un sirsnību01:14:27 Psihologa loma – kas palīdz tikt galā ar spiedienu01:15:38 Radošais process – kā Dzintars strādā pie scenārija01:18:55 Prokrastinācija pret darīšanu01:24:31 Montāža un sadarbība01:30:16 Kas bija pats grūtākais veidojot TTT filmu01:33:02 Par naudu un pārdošanu – kā piesaistīt atbalstītājus01:35:49 Nāc, skatīties šo filmu!

Vai zini?
Vai zini, ka Vanuatu ciltīm ir cūku klasifikācija?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Oct 20, 2025 3:49


Stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Beāte Lielmane  Dokumentārais mantojums ir nozīmīgs instruments nemateriālā jeb dzīvā mantojuma saglabāšanā, savukārt nemateriālais mantojums palīdz izprast dokumentārā mantojuma nozīmi. Spilgts piemērs šai mijiedarbībai ir antropologa Artūra Bernarda Dīkona (Arthur Bernard Deacon) piezīmju un zīmējumu kolekcija no viņa lauka pētījumiem Vanuatu. Tā 2013. gadā tika iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā. Vanuatu ir neliela salu valsts Klusajā okeānā uz austrumiem no Austrālijas. Jau 20. gadsimta 20. gados tās unikālais nemateriālais mantojums bija apdraudēts. Tieši to dokumentēja Dīkons, kurš 1926. gadā ieradās Malekulas salā, kas ir daļa no Jaunhebridu salu arhipelāga, uz kura mūsdienās atrodas Vanuatu Republika. Diemžēl viņa pētījumi aprāvās traģiski pāragri – 1927. gadā 23 gadu vecumā viņš mira no malārijas komplikācijām. Dīkons piedzima 1903. gadā Krievijas impērijā dzīvojošā angļu ģimenē. Viņa tēvs strādāja kuģniecības uzņēmumā – vienā no galvenajiem kuģu būvniecības centriem Melnajā jūrā, mūsdienu Mikolajivā, Ukrainā. Trīspadsmit gadu vecumā topošais pētnieks tika nosūtīts atpakaļ uz Angliju, lai pabeigtu izglītību. Dīkons absolvēja Trīsvienības koledžu Kembridžā un ieguva stipendiju saviem antropoloģiskajiem lauka pētījumiem. Viņa kolekcijā, kas glabājas Karaliskajā Antropoloģijas institūtā Londonā, ietilpst 16 piezīmju grāmatas, korespondence, vietvārdu rādītāji, glosāriji, ģenealoģiski pārskati, pasakas, kartes, diagrammas un zīmējumi. Materiāli sniedz ieskatu vietējo priekštatos par katru cilvēka dzīves posmu – no dzimšanas līdz apbedīšanai –, kā arī laulībās, radniecības sistēmās, maģijā, medicīnā, astronomijā, mūzikā un sadzīves prasmēs – no lauksaimniecības līdz kanoe izgatavošanai. Dīkons apraksta arī neparastas Vanuatu tradīcijas. Piemēram, atsevišķos rajonos meiteņu iniciācija sieviešu kārtā notika, izsitot tām divus augšējos priekšzobus. Ja tas nebija noticis pirms laulībām, rituālu pirms kāzām veica līgavas mātes brālis, apmaiņā pret to saņemot cūkas. Cūkas vietējā sabiedrībā bija galvenais bagātības un prestiža simbols – tās nogalināja tikai svētku un rituālu laikā. Sociālais statuss tika iegūts nevis ar cūku skaitu, bet ar to kvalitāti. Īpašu nozīmi ieguva pseidohermafrodītiskās cūkas, kurām bija gan tēviņu, gan mātīšu dzimumorgāni. Tā kā tās tika izmantotas ceremonijās, vietējie tās īpaši pavairoja. Tādēļ mūsdienās Vanuatu ziemeļos pat ir izveidojies atsevišķs starpdzimumu mājas cūku paveids. Savukārt mežacūkas tika klasificētas pēc ilkņu formas un to attīstības pakāpes – Lambumbu cilts atšķīra 11 tipus, bet Seniangas cilts pat 23. Šis antropoloģiskais materiāls ir unikāls tilts starp dokumentāro un nemateriālo mantojumu. To apliecina fakts, ka UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta Vanuatu smilšu zīmējumu tradīcija. Zīmējumi tiek veidoti, ar vienu pirkstu smiltīs, pelnos vai mālā velkot nepārtrauktas līnijas, radot simetriskus ģeometriskus rakstus. Šie zīmējumi kalpo kā saziņas līdzeklis starp aptuveni 80 valodu grupām, kā arī kā mnemoniski līdzekļi rituāliem, stāstiem, dziesmām, zināšanām par kosmoloģiju, arhitektūru, amatniecību un horeogrāfiju. Dīkons uzsvēra, ka šajā tradīcijā galvenais nav gala rezultāts, bet gan pats radīšanas process – līnijas nepārtrauktība un vienmērība. Apstāšanās tiek uzskatīta par nepilnību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 20.10.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 20, 2025 46:10


Pāvests Leons paludināja par svētajiem divus jaunus cilvēkus - Karlo Akuti un Pjēru Džordžo Frasati. Šajā katehēzē turpinām aplūkot Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 30.09.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 48:57


Turpinām pārdomāt Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 30.09.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 46:36


Turpinām pārdomāt Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 13.10.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 49:27


Sv. Džordžo Frasati dzīve un viņa piemērs, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 22.09.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 39:36


Turpinām pārdomāt Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 15.09.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 43:48


Turpināsim pārdomāt Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 08.10.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 44:30


Pāvests Leons paludināja par svētajiem divus jaunus cilvēkus - Karlo Akuti un Pjēru Džordžo Frasati. Šajā katehēzē aplūkosim Frasati dzīvi un viņa piemēru, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 06.10.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 41:25


Sv. Džordžo Frasati dzīve un viņa piemērs, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Radio Marija Latvija
Svētā Pjēra Džordžo Frasati piemērs jauniem cilvēkiem | Dienas katehēze | Pr. Toms Priedoliņš | 07.10.2025.

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 17, 2025 39:01


Sv. Džordžo Frasati dzīve un viņa piemērs, kā nebaidīties pastāvēt par savu pārliecību.

Vai zini?
Vai zini, kurš dokumentārais mantojums var izglābt pasauli?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Oct 13, 2025 5:43


Stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Beāte Lielmane Atbilde ir pavisam negaidīta – tie ir Zemes satelītattēli. Jau vairāk nekā 50 gadus "Landsat" programma uzņem mūsu planētas fotogrāfijas no kosmosa. Viss sākās 1972. gada 23. jūlijā, kad orbītā tika palaists pirmais "Landsat" satelīts. Kopš tā laika ir fiksētas pārmaiņas, ko Zeme piedzīvo dienu no dienas – pilsētu izplešanās, mežu izciršana, upju un ezeru izsīkšana, ledāju sarukšana. Novērtējot programmas ilglaicīgo, kā arī tās unikālo un patiesi globālo mērogu, "Landsat" programmas iegūtie satelītattēli 2011. gadā tika iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā. Šos Zemes satelītattēlus, kuriem ir 30 metru telpiskā izšķirtspēja, un vairākas spektra joslas, ir ieguvuši un nepārtraukti atjauninājuši sensori, kas izvietoti uz "Landsat" satelītiem. Uz nominācijas iesniegšanas brīdi programmas ietvaros bija iegūti gandrīz 2,5 miljoni datu vienību, un katru dienu tie tiek papildināti. Šie attēli nu jau vairāk nekā 50 gadus ir fiksējuši Zemes stāvokli un saistībā ar strauji notiekošajām pārmaiņām, kuras piedzīvo mūsu planēta, tie ir neaizstājami. Programmu pārvalda ASV Ģeoloģijas dienests un ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA, nodrošinot piekļuvi vēsturiskajiem un aktuālajiem Zemes satelītattēliem lietotājiem vairāk nekā 180 valstīs. Pēdējos gados "Landsat" dati ir kļuvuši par būtisku avotu, lai atklātu, uzraudzītu un izprastu uz Zemes notiekošās pārmaiņas, ko izraisa klimats, cilvēka darbība un dabas katastrofas. Viens no nozīmīgākajiem "Landsat" programmas sasniegumiem ir bijusi bezmaksas un atvērto datu politikas pieņemšana. Sākotnēji "Landsat" dati tika izsniegti fiziskos datu nesējos par pavairošanas un izplatīšanas izmaksām, kuras parasti sedza pats lietotājs. Izmaksas varēja svārstīties no 20 ASV dolāriem par atsevišķu fotoattēlu līdz pat 200 ASV dolāriem par digitāliem datiem. 1984. gadā, "Landsat" komercializācijas likuma ietekmē, pakalpojuma izmaksa pieauga vēl vairāk, cenām par attēlu turpmākajos gados sasniedzot līdz pat 4000 ASV dolāru. 2008. gadā šī situācija mainījās, un izmantojot internetu, bezmaksas pieeja "Landsat" arhīva saturam kļuva pieejama ikvienam. Šāda pieejamība satelītattēliem bija nepieredzēta. Brīvo un atvērto datu politika ne vien paplašināja datu izmantošanu, bet arī ļāva uzdot jaunus jautājumus un palielināt izpētes dziļumu un apjomu. Sabiedrības ieguvumi, kas gūti no "Landsat" datu izmantošanas visā pasaulē, tostarp Latvijā ir labi dokumentēti zinātniskajā literatūrā un aptver tādas kategorijas kā zemes izmantošana, agronomija un lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens resursi, ekoloģija, bioloģiskā daudzveidība un meteoroloģija. Viens no pirmajiem "Landsat" datu pielietojumiem bija 1975. gadā, kad ar satelītattēlu palīdzību tika noteiktas labākās zvejas vietas. Dati tika izmantoti arī, lai izveidotu Mozambikas mangrovju mežu karti, atklājot, ka to platība ir ievērojami mazāka nekā iepriekš uzskatīts. Attēli spēj runāt skaidrāk nekā vārdi — spilgts piemērs ir Arāla jūras izsīkšana, kas labi redzama Landsat uzņemtajos kadros. Tāpat ar "Landsat" palīdzību ir iespējama pat jaunu sugu atklāšana. 2005. gadā pētnieks, izmantojot satelītattēlus, pamanīja līdz tam maz izzinātu teritoriju, kas varētu kļūt par aizsargājamu. Pārbaudot to dabā, viņš atrada bagātīgu savvaļas dzīvnieku daudzveidību un pat atklāja trīs jaunas tauriņu sugas un vienu jaunu čūsku sugu. Kopumā ir bijuši 9 "Landsat" satelīti. Nesenākais "Landsat 9" tika palaists orbītā 2021. gadā. Joprojām darbojās arī "Landsat 8", kas orbītā tika palaists 2013. gadā. Tomēr Zemei apkārt riņķo arī vecākie "Landsat" satelīti. Tie gan vairs nav aktīvi un gaida brīdi, kad sadegs, atgriežoties Zemes atmosfērā. Piemēram, "Landsat 7", kas startēja 1999. gadā, savu misiju noslēdza tikai šī gada 4. jūnijā. Programma gan nav iztikusi bez neveiksmēm. Satelīts "Landsat 6", kura palaišana notika 1993. gadā, Zemes orbītu tā arī nesasniedza. Interesants ir fakts, ka satelīts "Landsat 5" ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā Zemes novērošanas satelīts, kas darbojās visilgāk. Kopš savas palaišanas 1984. gadā tas darbojās 29 gadus, apriņķojot planētu vairāk nekā 150 000 reižu. Darbību tas pārtrauca 2013. gadā, un pētnieki paredz, ka Zemes atmosfērā tas atgriezīsies un sadalīsies ap 2034. gadu. Un, starp citu, arī tehnoloģiju attīstības lēciens ir bijis iespaidīgs. Pirmajam satelītam datu glabātuve bija tikai 3,4 gigabaiti. Jaunākajiem — jau 4 terabaiti. Datu pārraides ātrums no 15 megabitiem sekundē ir pieaudzis līdz 384. "Landsatv programma turpinās, un nākamais satelīts tiek gatavots palaišanai ap 2030. gadu. Kā reiz teicis NASA administrators Džeimss Flečers: ja kāds no kosmosa laikmeta sasniegumiem spēs izglābt pasauli, tas būs "Landsat".

Zināmais nezināmajā
Kādas bagātības glabā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvs?

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Oct 7, 2025 24:31


Vēsturiskie dati, uz kuriem atsaucāmies, stāstot par klimata mainību, glabājas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) arhīvā. Šoreiz iepazīstam, cik daudz un seni dati tur glabājas un kas no tā ir pieejams skatīšanai ikvienam internetā, kas vēl palicis tikai pierakstu žurnālos un gulst arhīva plauktos. Ikdienā darbs ar arhīva datiem, lai vēstītu par laiku un klimata pārmaiņā, tās ir jau digitalizētas datu bāzes un visa saskarsme ir datu tabulas, ekseļi un programmēšanas kodi, kas no datu bāzēm izceļ meklētos datus, veic kopsavilumus un atrod ekstrēmus, bet LVĢMC arhīvs tomēr ir kas vairāk, jo tur joprojām ir pierakstu žurnāli ar informāciju, kas nav digitalizēta, un daļu tādas informācijas, kas nav pat lāga ieliekama skaitliskā datubāzē.  Dažas, pašas senākās  hidrometeoroloģiskā arhīva vērtības LVĢMC ir nodevis glabāt citiem arhīviem, jo to vērtība vairāk ir vēsturiska, ne tik daudz tajos ir datu vērtība, saistīta ar laika apstākļiem. Turklāt šie dati ir pārrakstīti un žurnāli un pierakstu grāmatas kā vēstures liecības glabājas piemērotākās šādu priekšmetu glabātuvēs. Senākie pieraksti ir no 1530. gada, kad Rīgā fiksēti datumi, kad Daugavā izveidojās ledus sega un kad ledus no Daugavas izgāja. Un nākamais ievērojamais mēģinājums sākt laikapstākļu novērojumus bija 1795. gadā, kad Rīgas Doma skolas skolotājs Zands sācis trīs reizes dienā pierakstīt gaisa temperatūru Rīgā un šī pierakstu žurnāla kopija LVĢMC arhīvā. To izrāda Prognožu un klimata daļas Meteoroloģisko datu pārvaldības nodaļas meteorologs Edgars Maļinovskis. Arhīvā vēl ir daudz materiālu, kas gulst plauktos. Digitalizēti un pieejami ir lielākoties mērījumi kopš 1924. gada, kas veikti mazliet vairāk nekā 30 meteoroloģisko novērojumu stacijās. Ir arī atsevišķās stacijās senāk veikti novērojumi, kas fiksēti un jau sakārtoti datubāzēs. Galvenokārt tie ir dati par gaisa temperatūru, mitrumu, atmosfēras spiedienu, nokrišņu daudzumu, veidu, sniega segas biezumu, kā arī laika parādībām - tas ir, migla, dūmaka, negaisi. Daļā meteostaciju fiksēts arī mākoņu daudzums un mākoņu formas, protams, arī vēja ātrums un virziens, reizēm arī specifiskāki parametri, piemēram, temperatūra uz augsnes un dažādos dziļumos augsnē. Cik droši var teikt, ka digitālās datu bāzēs pārnestie dati ir pārbaudīti un korekti? I Edgars Maļinovskis jau minēja, gadās, ka nevar salasīt rokrakstu, kurā veikti pieraksti. Atsevišķas kļūdas joprojām atrod. Ir daži mērījumi, kas ir diskutabli, tomēr joprojām saglabāti. Piemēram, viens būtisks rekords, kas attiecas uz oktobri. Visvēlākais datums rudenī, kad Latvijā fiksēti vismaz +20 grādi, ir 1949. gada 18. oktobrī Alūksnē (+20,3 grādi). Tajā gadā Alūksne ir vienīgā, kur uzstādīts kāds rekords, citviet bijusi zemāka temperatūra, ap 10 - 16 grādiem. Ļoti iespējams, ka kļūda radusies, jo iepriekšējā dienā, 1949. gada 17. oktobrī, veselā rindā meteostaciju uztādīti rekordi, kas savu titulu joprojām nav zaudējuši – joprojām siltākais 17. oktobris novērojumu vēsturē bijis tieši 1949. gadā, tad gan Pāvilostā, gan Mērsragā bija +20 grādi. Bet nākamā diena bija krietni vēsāka. Tiesa, pētot klimata mainību, šādām atsevišķām kļūdām nav lielas lomas, jo parasti klimata pētniecībā izmanto garu novērojumu periodu vidējos rādītājus. Kāda informācija joprojām nav digitalizēta un kādi tam ir iemesli? Ir divi galvenie iemesli. Viena daļa datu tiešām ir specifiski un Latvijā par tiem nav lielas intereses, piemēram, kā Edgars Maļinovskis minēja – aviācijas novērojumus, jūras novērojumus, arī agrometeoroloģiju. Ja šīm nozarēm interesētu un būtu pieprasījums, datus digitalizētu. Otra lieta – daļa šīs informācijas nav gluži skaitliska un viegli saliekama klasiskās datubāzēs. Piemēram, pagājušā gadsimta sākumā, īpaši 20. gados, meteoroloģisko staciju darbinieki ne tikai pierakstīja mērījumus, bet veica arī pierakstus par saviem novērojumiem tuvākajā apkārtnē, kā laikapstākļi ietekmē dabas procesus, zemnieku lauku darbus.

Kā labāk dzīvot
Sākusies "Labo darbu nedēļa". Aicinām iesaisīties un darīt labus darbus

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Oct 7, 2025 47:11


Šogad "Labo darbu nedēļai" pieteikti 170 plānotie darbi, bet pabeigti jau 20 no tiem. Kā labus darbus darīt, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par labiem darbiem sarunājamies ar "Palīdzēsim.lv" vadītāju un dibinātāju Ilzi Skuju, pedagoģi Kadriju Beiroti un Valsts izglītības attīstības aģentūras Plašākas izglītības pieredzes departamenta Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vecāko eksperti Ingu Krišāni. No 6. līdz 12. oktobrim visā Latvijā jau 17. reizi norisinās "Labo darbu nedēļa" – ikvienam ir iespēja paveikt labu darbu cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai vai savai kopienai.  Pērn akcijā piedalījās vairāk nekā 15 000 cilvēku, kopā paveicot gandrīz 400 labo darbu. "Ideja radās, jo gribējās, lai vairāk cilvēki varbūt iedomājas par labiem darbiem, par brīvprātīgo darbu, ko nozīmē ne tikai ņemt, bet arī dot sabiedrībai kopumā un vairot sabiedrības labumu, ne tikai pašlabumu," bilst Ilze Skuja. Kadrija Beirote dalās pieredzē, kā skolēnus rosināt iesaistīt veikt labus darbus, kā mudināt ne tikai akcijas laikā, bet arī ikdienā veikt labus darbus. Dažādas idejas piedāvā arī paši skolēni. "Īstenībā sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kuri labprāt darītu labu darbu, ja viņu uzrunātu," vērtē Kadrija Beirote. "Bet visa organizācija... (..) patiesībā ļoti daudzi ir, kuri labprāt atbalstītu. Piemēram, ir mājražotāji, kuri labprāt savu zeķīti vai cimdiņus nosūtītu pansionātam, bet viņam varbūt liekas - ko es tur vienu cimdu pāri, kāda jēga. Bet tad viņš ierauga kādu akciju vai mūsu, piemēram, uzrunu, ka mana klase izdomājusi to un to, ja jūs gribat, varat atbalstīt. Vienā gadā bija tik aizkustinoši, ka sveši cilvēki atsūta ar paciņu piegādātājiem zeķes un cimdus, jo mēs ar bērniem braucām ar koncertu uz pansionātu. (..) Man liekas, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri labprāt darītu, bet bieži vien - ai, ko es tāds, man nekā tāda nav. Bet kad ir kāds, kurš pasaka - darām, mēs izdarīsim, mēs aizvedīsim, bērniem ir ideja, tad sarodas aizvien vairāk cilvēku, kuri labprāt [iesaistās], bet viņam liekas ir pārāk maziņš, jo tas pienesums būtu par mazu, lai viņš pats vestu uz pansionātu vai bērnunamu."  

Kā labāk dzīvot
Tiesībpratība - nav jāzina visi likumi, bet kur vērsties pēc palīdzības

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Oct 6, 2025 47:28


Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Bet bez atbildības likumi garantē mums arī tiesības. Kāda ir Latvijas iedzīvotāju tiesībpratība, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" valdes locekle Ieva Viļuma, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Eva Krjukova un LV portāla galvenā redaktore Edīte Brikmane. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir labi informēti par savām tiesībām un pienākumiem – tas noskaidrots pirmo reizi veiktā tiesībpratības aptaujā. Aptaujājot vairāk nekā 1000 cilvēku, secināts, ka vairums domā, ka informāciju par tiesībām ir viegli atrast, taču valsts iestāžu informācija ir grūti saprotama. "Termins tiesību pratība normatīvajos aktos nav noteikts, bet to lieto. Pēc būtības tās ir personas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī spēja tās piemērot ikdienā," skaidro Ieva Viļuma. "Respektīvi, sadzīviskas situācijas. Piemēram, cilvēkam nepieciešama bezmaksas juridiskā palīdzība vai viņš interesējas, ko darīt, ja ir iegādāta nekvalitatīva prece. Šīs ir zināšanas, kas ikkatram ir svarīgas, jo zinošāks ir cilvēks un visa sabiedrība par šo, jo arī sabiedrība ir noturīgāka, cilvēki jūtas pārliecinātāki, drošāki, aizstāv arī savas tiesības." Ieva Viļuma norāda, kad ir pieņemti normatīvie akti, institūcijas strādā, lai to vienkāršā valodā, ar infografikām, ar dažādiem piemēriem skaidrotu iedzīvotājiem. Tas ir veids, kā vislabāk šīs ziņas iedzīvotāju, kura, nav ar juridiskās pieredzes vai zināšanu, sasniedz. Edīte Brikmane iepazīstina ar datiem, aptauja liecina, kas 61% uzskata, ka ir labi informēti tiesību jautājumos kopumā, bet aptaujātie arī atzīst, ka visvājākās zināšanas ir parādu piedziņas lietās un personas datu aizsardzības jomā. Eva Krjukova atzīst, ka arī dažādi iedzīvotāju iestādēm adresētie iesniegumi apliecina, ka cilvēku tiesībpratība pieaug. "Bet nevar arī noliegt, ka ir pietiekami liela daļa sabiedrības, kas tomēr piekopj tādu kā strausa politiku - gan jau tā problēma pati pazudīs. Es neko nedarīšu, gan jau nokārtosies pats no sevis. Nē, tas ir vissliktākais, ko var darīt. Tev nav jāpārzina visi likumi, tev nav jāzina, kas konkrētā situācijā ir jādara, bet tev ir jāzina, kur vērsties pēc palīdzības."

Zināmais nezināmajā
Pārāk silts ūdens un upju aizaugšana: klimata pārmaiņas ietekmē lašu nārstu Latvijas upēs

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Sep 30, 2025 18:42


Rudens krāšņākais periods ar lapu krāsošanos pamazām sākas, tā kulminācija vēl priekšā, bet rudeni raksturo arī kāda dabas norise, kurā iesaistītas zivis. Tas ir lašu nārsts. Sigulda ir viena no vietām, kur “zelta rudens” baudītājiem ir arī iespēja piemērotos apstākļos no Gaujas tilta redzēt, kā šis lielās zivis dažkārt saulē uzmirdz, veidojot nārsta ligzdas. Un laši ir vienas no zivīm, kas Latvijas ūdeņos izjūt klimata pārmaiņas. Lašus ietekmē ne vien kopējās vides izmaiņas, bet tiem ir arī specifiskas ūdens temperatūras prasības. Vēl mazliet cimperlīgākas ir tikai foreles. Bet lašiem ir svarīga ūdens temperatūra ne tikai nārsta laikā, bet arī vasarā, jo laši ir ziemeļu zivs, kam nepatīk silts ūdens. Ne vien nepatīk, bet var izrādīties arī nāvējošs. Pagaidām lašu nārstam vēl ūdens par siltu, bet šis arī ir jautājums – vai klimata pārmaiņu dēļ nārstošana kļūst arvien vēlāka un vai arvien siltāks ūdens rudeņos var kā nelabvēlīgi ietekmēt lašu nārstu? Izrādās, ka arvien siltāks laiks uz lašiem atstāj lielāku ietekmi nevis nārsta laikā, bet vasarā. Bet pirms runāt hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem datus, vides zinātniskā institūta „Bior” pētnieks Jānis Bajinskis skaidro, kā vispār laši saprot, kad ir īstais laiks nākt uz nārstu, no jūras peldēt uz upēm. Piemērotākā temperatūra lašu nārstam ir ap 7-8 grādiem. Jautājums, cik ilgi zivīm nākas gaidīt, jo ir gadi, kad ūdens ilgāk saglabājas silts. Skatot datus 30 gadu periodā, viens no vēsākajiem rudeņiem bija 1993. gadā. Toreiz Gaujā, kas ir viena no mūsu 13 lašupēm, jau 15. septembrī ūdens temperatūra stabili noslīdēja līdz 8 grādiem un zemāk. Bet pērn, 2024. gadā, kad bija siltākais septembris novērojumu vēsturē un arī oktobris bija relatīvi silts, ūdens temperatūra Gaujā līdz 8 grādiem noslīdēja tikai 15. oktobrī – mēnesi vēlāk. Lielākoties ūdens temperatūra līdz 8 grādiem nokrītas periodā no septembra otras puses līdz oktobra sākumam un šīs svārstības patiesībā nav ļoti lielas. Esot zināmi gadījumi, kad atsevišķi indivīdi sāk nārstot ātrāk un tad ir risks, ka siltākā ūdenī ir vairāk, piemēram, patogēnu, kas var uzmesties ikriem, kādas baktērijas vai sēnītes un ikri iet bojā. Bet siltāki rudeņi un siltāks ūdens uz nārstu atstāj ietekmi caur citiem procesiem – tā ir upju aizaugšana. Jānis Bajinskis skaidro, ka tā jau ir nopietnāka problēma. Otra lieta, kas nav saistīta ar nārstu, bet kur temperatūra ietekmē lašus, ir vasarā. No vienas puses – mazliet siltāks ūdens palīdz lašu mazuļiem ātrāk izaugt, ja ūdens temperatūra ir līdz 20 grādiem, bet ja kāpj virs 20 grādiem, sākas problēmas. Lasis ir vairāk ziemeļu zivs un tam nepatīk silts ūdens. Izrādās pēdējās vasarās ir gadījumi, kad pārāk silta ūdens dēļ laši pat iet bojā, ko arī „BIOR” pētnieki karstās vasarās ir novērojuši.

DT Radio Shows
Sync'd Up #005 with Da Night (Blaqq & Why'd B2B Milo (CH) Guest Mix)

DT Radio Shows

Play Episode Listen Later Sep 28, 2025 60:00


Sync'd Up - presented by Da Night ( @danightmusic ) Dive into Sync'd Up, Da Night's monthly radio show on Data Transmission. From underground gems to peak-time tech house bangers, each episode brings a handpicked selection of grooves crafted to move the crowd. Guests, vibes, and a groove that's always in sync. More than a show - it's a transmission. Exclusive guest mix : @blaqqnwhyd @milo-c-h ⚡️Like the Show? Click the [Repost] ↻ button so more people can hear it!

Kā labāk dzīvot
Kāpēc cilvēkiem nepieciešama pilna spektra gaisma?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Sep 24, 2025 47:39


Pilna spektra gaismas lampas interneta veikalos ir pieejamas cik uziet. Lielākoties tās piedāvā augu audzēšanai, nevis cilvēka mājokļa apgaismošanai. Kāpēc cilvēkiem nepieciešama pilna spektra gaisma, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro oftalmoloģe Anda Balgalve un gaismas un cirkadiāno ritmu pētniece Baiba Bieļa. Klausītājs jautā, vai, esot telpā ar seju pret plaši atvērtu logu, var saņemt pilnu spektra gaismu ziemā? "Tas pat ir ļoti ieteicams, jo tad mēs saņemam gan to nepieciešamo luksu daudzumu, gan pilnu spektru, gan arī ķermenis saprot, kādus gadalaiks," skaidro Baiba Bieļa. "Ķermenim ir jāsinhronizējas ar ārējo vidi, ar temperatūru, ar gaismu, lai saprot, kāds ir gadalaiks, jo mēs pavadām laiku iekštelpu klimatā un īsti nepiedzīvoju ne gaismas, ne temperatūras svārstības, kas būtu nepieciešamas." Protams, labāk iet ārā no telpām. Runājot par saulesbrillēm, Anda Anda Balgalve mudina tās neizmantot, ja acis ir veselas un nav kādi īpaši apstākļi, piemēram, augstu kalnos. Viņa arī min, ka jebkuru optisko briļļu materiāls sargā no ultravioletā starojuma. "Protams, ja braucam pie stūres, satiksmes drošība, [liekam saulesbrilles], bet acu jutīgums mums ir arī tāpēc, ka mēs nepiedzīvojam gaismas spektra pārmaiņas no rīta līdz vakaram. Acīm tieši ir nepieciešama tā rīta daļa, kad ir infrasarkanais spektrs un tās spektra pāreja, un arī gaismas spilgtums, kas pa dienu palielinās, tas arī ir kā acs trenažieris. Mēs ejam zāli, muskuļus trenājam, bet asc ir jātrenē tāpat, un viņu trenē tās gaismas spektra pārejas. Tad arī zūd problēma ar acu jutīgumu, par redzes atjaunošanu, ko Londonas universitātē pēta. Tā infrasarkanā daļa mums ir deficīts, jo mēs esam visu laiku telpās, un tas infrasarkanais spektrs ir visu dienu. Viņš tā kā pretdarbojas tam zilā un UV nodarītajiem kaitējumam, veic tādu atpakaļuzlādi šūnu mitohondroju līmenī. Izstrādājas šūnu melatonīns ne tikai miega melatonīns," skaidro Baiba Bieļa. Viņa mudina rītos cilvēkus, kas dodas sportot, nelietot saulesbrilles. Tieši tad vajadzētu saulesbrilles noņemt, jo rīta pirmā stunda ir bez UV spektra, saule nav tik augstu.   Viskaitīgākais ir uzlikt nekvalitatīvas saulesbrilles, kas neaizsargā no UV starojuma. "Par UV spektru varbūt nedzirdēta lieta ir tā, ka acī sākas dopamīna sintēze," bilst Baiba Bieļa. "Mēs patiesībā esam radīti, lai būtu zilās gaismas "narkomāni", un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc arī mums patīk sauļoties. Piemēram, bērniem patīk gaismas stimuls, patīk kustīgs attēls. Tāpēc mums arī patīk tehnoloģijas, mums ir gan garīgi stimulējoša, gan fizioloģiski stimulējoša šī zilās gaismas iedarbība uz visu dopamīna sistēmu. Mums patīk."  

Zināmais nezināmajā
Pie mums sācies astronomiskais rudens, Arktikā – polārā nakts

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Sep 23, 2025 19:54


Vakar, 22. septembrī, Ziemeļu puslodē sākās astronomiskais rudens. Bet no Ziemeļpola ar katru dienu arvien plašāk izplešas tumsa. Ir sākusies polārā nakts. Pie mums dabā rudens iestājas tik pakāpeniski, ka par to runājam jau kopš augusta otras puses. Atšķirībā no mūsu platuma grādiem, kur astronomisko gadalaiku robeža dabā faktiski nav ne jūtama, ne saredzama, Arktikā izmaiņas ir daudz straujākas un tur, runājot par pavisam tāliem ziemeļiem vēl aiz polārā loka, šajās dienās iestājas nakts. Sākumā tiešām tikai ap pašu Ziemeļpolu, bet jo dienas, jo tumsa izplešas tālāk uz dienvidiem. Tur dabā faktiski nav četru gadalaiku – drīzāk ir tikai ziema un vasara vai diena un nakts. Un šajās dienās Arktikā beidzas kušanas sezona, kad Ziemeļu ledus okeāna ledus atkal sāks pieņemties apjomā. Cilvēkiem šķiet, ka aiz Polārā lokā kā izslēdz gaismu ap šo laiku, tā tikai martā, kad ir pavasara ekvinokcija, atkal ieslēdz. Tā gluži nav. Šodien, 23. septembrī, polārā nakts iestājas tikai nelielā aplītī ap pašu Ziemeļpolu. Citviet Arktikā dienas ir īsas un ļoti strauji kļūst īsākas, bet tur vēl nav polārā nakts. Ja pie mums dienas garuns sarūk pa 3-5 minūtēm, tur pa 10-20 minūtēm un pat pusstundu. Piemēram, Svalbārā, kas ir aptuveni 80. paralēle, kas ir krietni aiz polārā loka, polārā nakts iestāsies tikai aptuveni pēc mēneša un tā ilgs četrus mēnešus. Tas nozīmē, ka saule sāks virs apvāršņa parādīties jau februāra otrajā pusē. Savukārt vēl tālāk uz dienvidiem pie 70. paralēles, kur jau ir Norvēģijas kontinetālā daļa, apmēram, kur ir Tromse, polārā nakts ilgst aptuveni divus mēnešus, bet tieši uz polārā loka, kas ir 66,5 grādu paralēli, nakts ir tikai vienu diennakti - ziemas saulgriežos. Tātad pusgadu gara nakts ir tikai Ziemeļpolā.  Neraugoties uz to, protams, no saules saņemtais siltums pēc rudens ekvinokcijas ir tik niecīgs, ka gaisa temperatūru vairs ļoti būtiski nespēj ietekmēt, to šajā gada daļā nosaka gaisa masu plūsmas, tādēļ arī aiz polārā loka, kad ir iestājusies tumsa, temperatūra tāpat mainās - ir aukstāki periodi un ir siltāki. Bieži mēdz būt tā, ka Skandināvijas pašos ziemeļos ziemas vidū ir kāda diena, kas ir siltāka, nekā pie mums, jo tur ir aizplūdusi kāda silta gaisa masas no Atlantijas okeāna.

ResiDANCE - house, deep house, techno, electro-house, progressive, edm mix - Европа Плюс Official

1. Keeke - No Lettuce 2. Notre Dame - Haunted Nights 3. Depeche Mode - Personal Jesus (STEIN 2025 Remix) 4. Jonas Blue, Malive - Edge of Desire (Jazz-N-Groove) 5. Jose Aranda, Bartolo Fiorillo - How Crazy 6. Dj Chilly-T - Get on Up 7. Cristian Volpe - Never Gonna Stop 8. Purple Disco Machine - Fire + Ice 9. Mother Hackerz - Number One 10. Msystem, Villanis - G.T.F.(Ladies on Mars Remix) 11. Piem, KIRIK - Fotonovela 12. Juan Diazo - Conditions 13. Lee Foss, GS5 - In The Ghetto 14. Supernova - Got Some Lovin'

Kā labāk dzīvot
Latviešu valodas stunda: iesaka izvairīties no nevajadzīgiem divdabja teicieniem

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Sep 16, 2025 47:45


Sācies jaunais mācību gads, un līdz ar tā sākumu ēterā atgriežas latviešu valodas stunda. Ar Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju, filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulku Andreju Veisbergu tiekamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Ierakstā uzklausām, ko par latviešu valodas lietošanu uz ielas, skolās un medijos, kā arī par paaudžu atšķirībām valodas izmantošanā domā iedzīvotāji kādā Kurzemes mazpilsētā. Pēc vasaras pārtraukuma valodnieki atgriežas ar dažiem atgādinājumiem un novērojumiem. Pirmais, ko min Andrejs Veisbergs, ir divdabja lietošana, kur nevajadzētu lietot. Piemēram, klātesošs, kur vienkārši var teikt ir klāt vai piedalās. Viņam piekrīt arī Dite Liepa. Abi valodnieki norāda, ka vārdu klātesošs, līdzesošs, atbalstošs, palīdzošs vietā visur var lietot darbības vārdu. Šādi divdabja teicieni ir garas neskanīgas konstrukcijas. Tā varētu būt laika mode, jo divdabja teicieni šobrīd daudz dzirdami mediju valodā. Vārds klātesošs varētu būt ienācis angļu valodas ietekmē. Tāpat Andrejs Veisbergs min vārdkopas mājas tirgus lietojumu Iekšējais tirgus vietā. Tas ir tiešs pārnesums no angļu valodas. Savukārt Dite Liepa norādā, ka pēdējā laikā daudz dzirdējusi latviešu valodas vārdus, kas ir daudzskaitlī, lietojam vienskaitlī, piemēram, emocija, baža, iesna.

Kā labāk dzīvot
Kā daudzdzīvokļu mājā cīnīties ar prusakiem un blaktīm?

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Sep 4, 2025 48:28


Mūsu klausītājs interesējas, kā daudzdzīvokļu mājā cīnīties ar prusakiem un blaktīm? Kā un kam tas būtu jādara, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns, "santāraisdienests.lv" pārstāvis Māris Boža, Rīgas namu pārvaldnieka Telpu uzkopšanas daļas vadītāja Vita Timermane un Veselības Inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Ilona Drišļuka. Kā blusu, prusaku un pat žurku un ērču kodumi ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu un kad ieteicams konsultēties ar ārstu, ierakstā vaicājām alergoloģei Signei Puriņai. Droši vien neviens neraudātu, ja blaktis un prusaki pazustu pavisam. Problēmas ar dažādiem kukaiņiem daudzdzīvokļu mājās pastāv, bet jānodala apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildība. Visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem kopīgi jācīnās ar to, kura dzīvoklī ir, piemēram, prusaki, lai viņš savestu kārtībā savu īpašumu. Vienā dzīvoklī veikt kādu kukaiņu iznīdēšanu bieži vien nav jēgas, ja vien nav konkrēti zināms, ka tieši tas dzīvoklis rada visiem problēmas. Lai veiktu kukaiņu iznīdēšanu, dzīvoklis vispirms ir jāsagatavo. Piemēram, lai indētu prusakus, ir jāatbrīvo virtuves skapīši, jāatbīda no sienas, jānoņem dekoratīvās grīdlīstes, lai visas mēbeles var izsmidzināt un tā darbojas vēl pāris nedēļas. Ja vienā daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā kādā dzīvoklī ir iemitinājušies prusaki vai blaktis, ja ar viņiem necīnās, laika gaitā, tie var būt arī daži gadi, viņi var pārvietoties arī uz citām kāpņutelpām un izplatīties pa visu māju. Blaktis sākotnēji parasti ir gultā, tad jau aiz grīdlīstēm, ar laiku arī plauktos un skapīšos, kas ir pie gultas, ar laiku var ievākties arī aiz aizkaru stangām. Gultas blakti nejauši var aiznest mājās arī no sabiedriskā transport, ja viņa ir rūpīgi paslēpusies kādā sēdekļa šķirbā.

Let There Be House
LTBH #579 with Glen Horsborough

Let There Be House

Play Episode Listen Later Sep 1, 2025 60:00


Tracklist:1. OFFAIAH, David Penn & Thando - Always ft. Eric B Turner (Extended Mix)2. Soul Avengerz & Sian-Lee - Let's Go All The Way (Extended Mix)3. Peverell, Kuuda - So Spiritual (Original Mix)4. Future Force - What You Want (Glen Horsborough 2025 Remix)5. Kerri Chandler, Dennis Quin - You Are In My System (Philip George Mix)6. Joe Smooth - Promised Land (Mark Knight & James Hurr Remix)7. Martin Ikin, Hayley May - Rush (Extended Mix) 8. Yolanda Be Cool - Now Listen (Extended Mix)9. Piem & CASSIMM 'Don't Let Me Go' (Main Mix) 10. Ibitaly - Show Me Your Love (Original Mix)11. W33KEND OFFENDERZ - Kinetic (Extended Mix)12. Fedde Le Grand - Liquid Music (Extended Mix) 13. Sophia Guerrero (feat. May Marnie) - Body Move (Extended Mix) Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Radio Record
Record Club Show by Tim Vox #1360 (27-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 27, 2025


01. Burak Yeter, Chester Young, Mirren - Rocking With The Best 02. Marten Horger - Don't Stop 03. Calvo, Mark Bale, Alban Chela - Axel F 04. Fedde Le Grand - I Am Ready 05. Dubdogz, Liu, Dubdisko - Dancing 06. Arty, Nu-la - Flames 07. Tujamo, Djs From Mars, Alex Lndn - Everyone Listens To Techno 08. Rafael Cerato, Wave Wave - Elevate 09. Gorgon City, North - Breathe You In 10. Chaney - Prayer 11. Masilla, Lumere - Mi Loco Corazon 12. Teminite - Reckless 13. Matroda - Hangin' On 14. Swanky Tunes, Backeer, Elline - Gandagana 15. Vintage Culture, Fancy Inc, Meca - Electricity 16. Cloudrider - Bounce 17. Ownboss - Somebody To Love 18. Rain Radio, Cat Dealers - Eyes 19. Like Mike, Milius, Rush Avenue - Cola 20. Frank Walker, Nathan Nicholson - What Love Feels Like 21. Dubfire, Meduza, Essentia - Roadkill 22. Housequake, Leon Benesty - Freaks Come Out 23. Diplo, Vavo, Priscilla Block - Bullet 24. Volac - Enemies 25. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 26. Bingo Players, Grevvy - Back It Up! 27. Cid - Can You Really Feel Me 28. Morganj, Fwn - Make Luv 29. Sick Individuals, Martin Jasper - Dreamer (Just Like You) 30. Mike Williams, Joe Jury - Alice 31. Don Diablo - 2 Things 32. Don Kon - Calling 33. Maxx Play, Johnny Grinch - Play Right 34. No Thanks - New Whip 35. Julian Jordan - Don't Stop 36. Armin Van Buuren, Sam Harper - Want Some More 37. Wax Motif, Truth X Lies, Ak Renny - 212 38. Marvin Sykes, Nepenthe - Jaguar Mommy

Radio Record
Record Release by Tim Vox #301 (25-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 25, 2025


01. Sammy Virji, Chris Lake, Roro - 925 02. David Vendetta+eray Turkay - Old School 03. Moti, Amero - Just One Night 04. Burak Yeter+chester Young+mirren - Rocking With The Best 05. Kilimanjaro - Come Towards The Light 06. Avalon Emerson+moby - E After Next 07. Mike Williams, Эaudien, Ryvm - It's Okay 08. Dubdogz, Chemical Surf, Lothief - Girl On Fire 09. Alex Pizzuti - Feel Like 10. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 11. Bingo Players, Grevvy - Back It Up! 12. Armin Van Buuren, Malou - Everything I Wanted 13. Mazro - Think Of You 14. Alok, Agents Of Time - Fever 15. Genesi, Innellea, Meduza, Nu-la - Edge Of The World 16. Hugel, Randoree - Work That Body 17. Alaia & Gallo - Lipstick 18. Duck Sauce - You're Nasty 19. Anyma, Script - In My Mind 20. Fedde Le Grand - Liquid Music 21. Martin Ikin+hayley May - Rush 22. Ownboss - Somebody To Love 23. Dannic, Robbie Mendez, Dyson - Falling Back To Yesterday 24. Frank Walker, Nathan Nicholson - What Love Feels Like 25. Tujamo, Djs From Mars, Alex Lndn - Everyone Listens To Techno 26. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 27. Swanky Tunes+backeer+elline - Gandagana 28. Byor - Crashout 29. Esse - Block Rockin Beats 30. Rafael Cerato+wave Wave - Elevate 31. Pete Tong+parisi+avg - La Serenissima 32. Markus Schulz - What Remains Of Us 33. Marten Horger - No Matter 34. Gabry Ponte, Nicky Romero - Rave Music 35. Greg - Pump It Up 36. Luke Miller - Make It Hot 37. Pendulum - Archangel

Radio Record
Record Club Show by Tim Vox #1357 (20-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 20, 2025


01. Justin Mylo, Respons - Flashlight 02. Chester Young, Setou, Senyo, Lydia Lyon - Hold Me Back 03. Emdi, Don't Refuse - Flow 04. Tiesto, Oscar L - Flex 05. Groove Delight - Elektro 06. DJ Susan, Proppa, Lachi - Top Spot 07. Deadmau5 - 8ths 08. Hatiras - Hypnotized 09. Mike Dices - Breathe 10. Sikdope, Michael Sparks - Lift Off 11. Kvsh, Dvbbs - No No No 12. Kapuzen - Holding You Up 13. Kaleena Zanders - Rumble In The Disco 14. Retrovision, Landis, Wheatus - Teenage Dirtbag 15. Martin Ikin, Winnie Ama - Control It 16. Breathe Carolina - Ridicoulous 17. Ferreck Dawn, Hayley May - Deep Inside 18. Seatbelts, Steve Aoki - Tank! 19. Tom & Jame - Feeling That I Used To Know 20. Paul Oakenfold, Jessica Sweetman - Bang Bang 21. Cosmic Gate, Diana Miro - Never Erase You 22. Ownboss, Emad - Deep Cut 23. Like Mike, Milius, Rush Avenue - Cola 24. Goom Gum - Everybody Do Clap 25. Eden Prince, Akua - Down 26. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 27. Hugel, Vidojean, Oliver Loenn, Mr Alameyo - SXY 28. Salento Guys, Paki, Nicola Fasano - Gimme More Higher 29. Bonddisco, Hokkan - Number One 30. Chocolate Puma, Colonel Red, Zac Samuel - For Your Love 2011 31. Cid - Can You Really Feel Me 32. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 33. Arkins, Castle J, Rain - Feelin The Vibe 34. Laura Van Dam, P.o.u, Jamie Lee Harrison - Rule The World 35. Mau P - The Less I Know The Better 36. Yuhei, Sensei - Party Starts 37. Prospa - Don't Stop 38. Afrojack, Martin Garrix, David Guetta, Amel - Our Time

Radio Record
Record Release by Tim Vox #300 (18-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 18, 2025


01. Ferry Corsten, Superstrings - Have Me If You Want Me Too 02. Arty - The Edge 03. Jason Ross, Trivecta, Last Heroes, Lilly Ahlberg - Escape 04. Dubfire, Meduza, Essentia - Roadkill 05. Rafael, Erez - Left Right 06. Chocolate Puma - CTRL 07. Avicii, Elle King, Joel Corry - Let's Ride Away 08. Mark Knight, James Hurr - You Take Me Higher 09. Alexander Delanois - This One 10. Justin Mylo, Respons - Flashlight 11. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 12. Brandon, Lackmus, Kxne - Just Walk In 13. Curbi - Tastes Good 14. Retrovision, Landis, Wheatus - Teenage Dirtbag 15. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 16. Bingo Players, Grevvy - Back It Up! 17. Layton Giordani, Tiga, Audion - Let's Go Dancing 18. Freejak - Blow Ya Mind 19. Lost Frequencies, Argy, Rhys From The Sticks - Summer Skies (Love To Cry) 20. Deadmau5 - 8ths 21. Jake Silva - Groove 22. Fedde Le Grand - Liquid Music 23. Adam Matson, Richard Grey - Coming Home 24. Fedde Le Grand, Todd Terry, Rowetta - Baby Can You Reach 25. R3hab, Sofiloud - Where's Billy 26. Martin Garrix, Citadelle - Peace Of Mind 27. Jaden Bojsen - Move Your Feet 28. Control Room, Dashi - What's Your Motive 29. Black V Neck - Check My Brain 30. Maxx Play, Johnny Grinch - Play Right 31. Andrey Exx - Wanna Give You 32. Pete Tong, Parisi, Avg - La Serenissima 33. Kshmr - More Than A Feeling 34. Chris Lake, Vera Blue - Chemistry 35. Dale Howard - Switch 36. Yellow Claw - Touch It

Radio Record
Record Deep #372 (17-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 17, 2025 119:31


01. Ossie - That's a Vibe 02. Abakus - Your Love Is So Wrong 03. Bryan Jones, The Sound Republic - Chicago Jack 04. Yvvan Back - Still 05. Theos - The One You Love 06. Prunk & Red 87, Ruze - Express 07. Dj Minx, Kevin Knapp - House Katz 08. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 09. Calippo - 10 Words 10. Aquo, Arkady Antsyrev - Tonight 11. Jelly For The Babies, Salski - Second Chance 12. Bleu Clair, Ootoro - Beat Like This 13. Chris Lake, Nathan Nicholson - Memories 14. Francis De Simone, Chicks Luv Us - Fk The Rules 15. Somersault - Rock 16. Peverell, Sweet Female Attitude, Windy City - Hardly Breathe 17. George Smeddles - Sunrise at Benirras 18. Chaney, Mryn - The Escape 19. J. Peacock - I'm Doing Just Fine 20. Najjin - Follow Me 21. One True God, Coka Cobra - Suicidal Love 22. Chris Lake, Black Lotus - Favourite One 23. Z Factor, Soul Purpose - Sounds In The Air 24. Charles Dockins - As we Dance 25. Kaddu - De Dro 26. Adam Port, Stryv, Keinemusik, Hills - Move 27. Lightleak, Funky Heroes - Shelter 28. Лауд, Shakhov - Кардио ритм 29. Block & Crown, Sean Finn - I Feel It 30. Sek - Dirty Jazz 31. Kyle Walker, James Poole - Intimate 32. Lee Freeman, Angie Brown - Let's Get Together 33. Michael Phase, Jop Govers - The King 34. Jess Bays, Kelli-Leigh, Afp Deep Love - Real Love 35. Saison, Black Widow - This Is the House 36. Joxion, Kxne - Hype Unload 37. Piem, Penny F. - Headstrong 38. Cash Only, Patrick Meeks, Holly Ellison - Rotation 39. Sugar & Pie - 2 People 40. Damante, Yasmin Jane, Lauren Nicole - God Is The Rhythm 41. Kyle Watson, Tania Foster - Escaping It 42. Jdhsbdy - LET ME GO 43. Sammy Virji - Pula 44. Hector Couto - Bad Bed 45. Ben Van Kuringen - Too Close 46. Body Ocean - Grew Up 47. Dale Howard - Ghetto Funk 48. Stardust, Wh0 - Music Sounds Better With You 49. Kokiri, Selker - Got Me Crazy 50. Mr. Belt, Wezol, Rscl - Opened Up My Soul 51. Deephope - The Tree Of Life 52. Kpd, Man Without A Clue - I Got That 53. Huxley - Heartbreak 54. Drew - Rock The Funk 55. Demuja - Body Love 56. Abakus - One One 57. Andres Shockwave - Street Butterfly 58. Oli Hodges, Yellowsix - Ride Away 59. Zerb, Sofiya Nzau - Mwaki 60. Agus O - Playfull 61. Dario Nunez, Astra Deejay - This Is The Sound 62. Deepmore - For My Ki 63. Royal Intention - Here For You 64. Richard Grey, Sherpa, Bornstar - Lady 65. Astrohertz - Hold Me 66. Igor Gonya, Stogov - Pulse Of Seduction 67. Keepsix - Stay 68. Fisher, Shermanology - It's A Killa 69. Daniel Distinkt - Time To Jack 70. Tenob, Sebb Junior - Joy 71. Tuccillo - One More 72. Djmanuel, Angie Bee - I Found You 73. Marvin Aloys - Rock The Mic 74. Pornbugs, Frink - Keep It Down 75. Chris Lake, Riovaz - Round After Round 76. Fabian Haneke - Bad

Record Deep
Record Deep #372 (17-08-2025)

Record Deep

Play Episode Listen Later Aug 17, 2025 119:31


01. Ossie - That's a Vibe 02. Abakus - Your Love Is So Wrong 03. Bryan Jones, The Sound Republic - Chicago Jack 04. Yvvan Back - Still 05. Theos - The One You Love 06. Prunk & Red 87, Ruze - Express 07. Dj Minx, Kevin Knapp - House Katz 08. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 09. Calippo - 10 Words 10. Aquo, Arkady Antsyrev - Tonight 11. Jelly For The Babies, Salski - Second Chance 12. Bleu Clair, Ootoro - Beat Like This 13. Chris Lake, Nathan Nicholson - Memories 14. Francis De Simone, Chicks Luv Us - Fk The Rules 15. Somersault - Rock 16. Peverell, Sweet Female Attitude, Windy City - Hardly Breathe 17. George Smeddles - Sunrise at Benirras 18. Chaney, Mryn - The Escape 19. J. Peacock - I'm Doing Just Fine 20. Najjin - Follow Me 21. One True God, Coka Cobra - Suicidal Love 22. Chris Lake, Black Lotus - Favourite One 23. Z Factor, Soul Purpose - Sounds In The Air 24. Charles Dockins - As we Dance 25. Kaddu - De Dro 26. Adam Port, Stryv, Keinemusik, Hills - Move 27. Lightleak, Funky Heroes - Shelter 28. Лауд, Shakhov - Кардио ритм 29. Block & Crown, Sean Finn - I Feel It 30. Sek - Dirty Jazz 31. Kyle Walker, James Poole - Intimate 32. Lee Freeman, Angie Brown - Let's Get Together 33. Michael Phase, Jop Govers - The King 34. Jess Bays, Kelli-Leigh, Afp Deep Love - Real Love 35. Saison, Black Widow - This Is the House 36. Joxion, Kxne - Hype Unload 37. Piem, Penny F. - Headstrong 38. Cash Only, Patrick Meeks, Holly Ellison - Rotation 39. Sugar & Pie - 2 People 40. Damante, Yasmin Jane, Lauren Nicole - God Is The Rhythm 41. Kyle Watson, Tania Foster - Escaping It 42. Jdhsbdy - LET ME GO 43. Sammy Virji - Pula 44. Hector Couto - Bad Bed 45. Ben Van Kuringen - Too Close 46. Body Ocean - Grew Up 47. Dale Howard - Ghetto Funk 48. Stardust, Wh0 - Music Sounds Better With You 49. Kokiri, Selker - Got Me Crazy 50. Mr. Belt, Wezol, Rscl - Opened Up My Soul 51. Deephope - The Tree Of Life 52. Kpd, Man Without A Clue - I Got That 53. Huxley - Heartbreak 54. Drew - Rock The Funk 55. Demuja - Body Love 56. Abakus - One One 57. Andres Shockwave - Street Butterfly 58. Oli Hodges, Yellowsix - Ride Away 59. Zerb, Sofiya Nzau - Mwaki 60. Agus O - Playfull 61. Dario Nunez, Astra Deejay - This Is The Sound 62. Deepmore - For My Ki 63. Royal Intention - Here For You 64. Richard Grey, Sherpa, Bornstar - Lady 65. Astrohertz - Hold Me 66. Igor Gonya, Stogov - Pulse Of Seduction 67. Keepsix - Stay 68. Fisher, Shermanology - It's A Killa 69. Daniel Distinkt - Time To Jack 70. Tenob, Sebb Junior - Joy 71. Tuccillo - One More 72. Djmanuel, Angie Bee - I Found You 73. Marvin Aloys - Rock The Mic 74. Pornbugs, Frink - Keep It Down 75. Chris Lake, Riovaz - Round After Round 76. Fabian Haneke - Bad

Radio Record
Record Club Show by Tim Vox #1353 (13-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 12, 2025


01. Greg - Pump It Up 02. Deadmau5 - Jaded 03. Anyma, Baset - Neverland (From Japan) 04. Relanium, Deen West, L-Dis & Carlprit - Come Back (Reloaded) 05. Tim Cullen - Here We Go 06. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 07. Dillon Nathaniel - Break The System 08. Control Room, Dashi - What's Your Motive 09. Dannic - Push Me 10. Chris Campos, Daniel Dubb - 2 My People 11. Blond_Ish, Black Circle - Higher 12. Hawk, Azooland - The Sound Of House 13. Duck Sauce - You're Nasty 14. Piero Pirupa - Loca 15. Bingo Players, Mohtiv - Want It All 16. Pajane, Emad - Give It To Ya 17. Josh Samuel, Lasada - Losin 18. Nicky Romero, Barmuda - Fade Away 19. Ownboss - Somebody To Love 20. Almero - Everything I Need 21. Offaiah, Breeve - This Feeling 22. €Uro Tra$H, Yellow Claw - Something Real 23. Aspyer, Fredrick Ferrier - Last Call 24. Byor - Crashout 25. Chapter, Verse - Jump n' Shout 26. Paul Oakenfold, Jessica Sweetman - Bang Bang 27. Chris Lake, Vera Blue - Chemistry 28. Marc Mosca - Underground 29. Cosmic Gate, James French - I'm On Fire 30. Zsak - In The Music 31. Disco Fries, Danny, Tariq - Weight Off 32. Cat Dealers - Scarlett 33. Andrey Exx - Wanna Give You 34. Jaden Bojsen - Move Your Feet 35. Damon Sharpe - Man Of The Year 36. York, Chris Howard - We All Return To Dust 37. Chester Young, Hackatone, Don Diablo - Genesis 38. Bob Sinclar - Cruel Summer

DJ Глюк
DJ Глюк (DJ Gluk) - Disco-Funky-Оливье vol. 101 (Disco/Club House) Август 2025

DJ Глюк

Play Episode Listen Later Aug 12, 2025 61:55


DJ Глюк - Disco Funky 2025 1 @ DJ Глюк 1. Les Bisous - Same Man (Extended Mix) 2. Alle Farben, Majestic - From Disco To Disco (Extended Mix) 3. Dave Matthias - In The Music (Original Mix) 4. Capri (UK) - The Rhythm (Earth n Days Extended Remix) 5. Belters Only feat. Karen Harding - In The Jungle (Extended) 6. Paul Johnson - Get Get Down (LAWZ Edit) 7. Piem, CASSIMM - Dont Let Me Go (Main Mix) 8. Adeva - In And Out Of My Life (RAUQ Booty Mix) 9. Thom Brown - Pump it Up (Original Mix) 10. Jackers Revenge - Dont You Want (Funky Mix) 11. Zsak - Gimme the Rhythm (Extended Mix) 12. Eugenio Fico - Get the Party Started 13. Laurent Simeca - Turn Around 14. Art Of Tones - Gold (Original Mix)

Radio Record
Record Release by Tim Vox #299 (11-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 11, 2025


01. Armin Van Buuren, Martin Garrix, Libby Whitehouse - Sleepless Nights 02. Brohug - Freak 03. Ferreck Dawn, Hayley May - Deep Inside 04. Piem, Cassimm - Don't Let Me Go 05. Shapov - Dreams Control 06. David Guetta, Audio Bullys, Djs From Mars - Things I Haven't Told 07. D.O.D - Reach For You 08. Greg - Pump It Up 09. Adam Matson, Richard Grey - Coming Home 10. Alexander Delanois - This One 11. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 12. Chapter & Verse - 4 Minutes 13. Fisher - Stay 14. Disclosure, Anderson Paak - NO CAP 15. Local, Example - Head's Gone 16. Sungyoo - Move To The Rhythm 17. Armin Van Buuren, Joa - Heavy 18. Steff Da Campo - 100% Pure Love 19. Marshall Jefferson, Jaded, Miggy Dela Rosa - Freak 20. Deadmau5 - 8ths 21. Martin Garrix, Citadelle - Peace Of Mind 22. Jason Ross, Trivecta, Last Heroes, Lilly Ahlberg - Escape 23. Frank Walker, Nathan Nicholson - What Love Feels Like 24. Ownboss - Somebody To Love 25. Rafael, Erez - Left Right 26. Mau P - TESLA 27. Like Mike, Milius, Rush Avenue - Cola 28. Fatboy Slim, Daniel Steinberg, David Guetta, Morten - Bus Stop Please 29. Yero, 9 - After Hours 30. Cid - Can You Really Feel Me 31. Fedde Le Grand - Liquid Music 32. Dubdogz, Doriann - Why Not 33. Cosmic Gate, Diana Miro - Never Erase You 34. Arty - The Edge 35. Mark Knight, Roland Clark - Televised 36. Scooter, Paul Elstak, Joost - Luv U More

Radio Record
Новое @ Record Club Record Club (08-08-2025)

Radio Record

Play Episode Listen Later Aug 7, 2025


01. Tchami, Niiko X Swae - Waiting 02. Cosmic Gate, Diana Miro - Never Erase You 03. Alexander Delanois - This One 04. Frank Walker, Nathan Nicholson - What Love Feels Like 05. Fatboy Slim, Daniel Steinberg, David Guetta, Morten - Bus Stop Please 06. Ownboss - Somebody To Love 07. Greg - Pump It Up 08. Piem, Cassimm - Don'T Let Me Go 09. Dubdogz, Doriann - Why Not