Podcasts about nacion

  • 171PODCASTS
  • 1,146EPISODES
  • 39mAVG DURATION
  • 5WEEKLY NEW EPISODES
  • Jan 5, 2023LATEST

POPULARITY

20152016201720182019202020212022

Categories



Best podcasts about nacion

Show all podcasts related to nacion

Latest podcast episodes about nacion

Kā labāk dzīvot
Inovācijas medicīnā: kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Jan 5, 2023 49:28


Ko nozīmē inovācijas medicīnā, kā tās ietekmēs pacientu dzīvi un medicīnisko pakalpojumu sniegšanu un kā notiks inovāciju ieviešana, un kas notiek pašlaik, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstniecības kvalitātes direktore Aelita Plinta, psihiatre Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja Liene Sīle un inovāciju stratēģijas uzņēmums „Helve” līdzdibinātāja un vadošā partnere Marija Ručevska.

Dienas ziņas
Ceturtdiena, 5. janvāris pl. 16:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Jan 5, 2023 40:12


Situācija uz ceļiem Latvijā. Komentā Latvijas valsts ceļi pārstāve Anna Kononova. Valdība ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās padomes sēdē apsprieda nākamo trīs gadu valsts budžeta iespējas dažādās nozarēs. Pēdējo dienu noris čeku loterija. Latvijā viesojas Moldovas ārlietu ministrs. Vatikānā aizvadīta pāvesta Benedikta XVI bēru ceremonija. Dalībai Latvijas Televīzijas dziesmu konkursa "Supernova" pusfinālā žūrija izvēlējusies 15 dalībniekus.

Zināmais nezināmajā
Lakstīgala - Gada putns 2023 izraudzīts arī kā atbalsts Ukrainai

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Jan 2, 2023 48:58


Par Gada putnu 2023. gadā izraudzīta lakstīgala. Tam ir trīs iemesli: pirmais - Ukraina, otrais - dziedātājputns, kas nav biežs gada putns, trešais - dabas aizsardzība. "Lakstīgala izvelēta kā mūsu atbalsta izrādīšana notikumiem Ukrainā. Lai arī Ukrainai īsti nav nacionālo simbolu, augu un putnu, bet interneta resursi lakstīgalu sauc par neoficiāli oficiālo Ukrainas putnu. Viņi arī identificējas ar šo putnu," skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājs putnu eksperts Andris Dekants. "Ir leģenda, ka agrāk lakstīgalas dzīvojušas tikai Indijā, bet tad viņa apciemoja Ukrainu un, dzirdot vietējo iedzīvotāju skumjās dziesmas, lakstīgala sāka dziedāt savu dziesmu ar mērķi iepriecināt cilvēkus. Ukraiņi lakstīgalai atbildēja ar prieka pilnām dziesmām. Kopš tā laika lakstīgala pavasaros apciemo Ukrainu, lai klausītos ukraiņu dziesmas. Zinām, ka šobrīd tās nav prieka dziesmas, tās ir skumju pilnas, gribam arī aicināt Latvijas iedzīvotājus, dzirdot lakstīgalu, domāt par Ukrainu un veidiem, kā izrādīt atbalstu." Otrs iemesls - lakstīgala ir dziedātājputns. iepriekš gada putni bijuši fotogēniski, krāsaini. "Lakstīgala tik daudz nedižojas ar savu izskatu, bet ir skaistā dziesma. Gribam arī vairāk aicināt Latvijas iedzīvotājus ieklausīties putnu dziesmās," norāda Andris Dekants. Trešais iemesls - dabas aizsardzība, jo lakstīgalas populācija Latvijā samazinās. "To rāda ligzdojošo putnu uzskaita. Kopš 2005. gada mēs esam zaudējuši apmēram ceturto daļu lakstīgalu populācijas," skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors bioloģijas zinātņu doktors Ainārs Auniņš. Divi iespējamie iemesli, kāpēc populācija sarūk, ir klimata pārmaiņas. Klimats pamazām Latvijā kļūst lakstīgalai nepiemērotāks.  "Klimatam kļūstot siltākam, simts gadu laikā izplatības areāls tā atkāpsies, ka Latvijā viņa vairs neligzdos un būs tikai sastopama caurceļošanas laikos pavasaros un rudeņos. Vieta tukša nepaliks - pie mums ienāks rietumu lakstīgala," atzīst Ainārs Auniņš. Vai populācijas samazinās iemesls ir klimata pārmaiņas, vēl nevar spriest. Iespējams, tie ir citi iemesli, kas saistīt ar to, kā sugai klājas ziemošanās vietās Āfrikā. Ekotoksikoloģijas pētījums par Patagonijas putniem Pašlaik, kad Latvijā valda ziema un kad nominācija “Gada putns” tradicionāli tiek piešķirta kādai vietējai putnu sugai, šajā stāstā aizceļosim uz tālu un siltu vietu ar putnu sugām, kas Latvijā nav sastopamas. Vēl vairāk – noskaidrosim, kā konkrētas putnu sugas palīdz iegūt informāciju par vides piesārņojumu. Alesandro di Marčio (Alessandro Di Marzio) ir Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Zinātniskās darbības vadošais speciālists. Pirms ierašanās Latvijā viņš studējis Itālijā, pēc tam Spānijā, bet vēlāk viņa ceļš aizvedis līdz Argentīnai. Tur Alesandro veicis ekotoksikoloģijas pētījumu par Patagonijas putniem, tostarp maitas putniem Andu kondoru, Amerikas melno grifu, tītaru grifu, kā arī karakaru un čimango. Ekotoksikoloģija pēta toksisko vielu un fizikālo faktoru iedarbību uz dzīvajiem organismiem, un Alesandro un viņa kolēģu uzdevums bijis noteikt smagā metāla – dzīvsudraba – piesārņojumu, mērot to putnu spalvās. Kā tas bijis iespējams, par to stāsta Alesandro di Marčio.

Dienas ziņas
Sestdiena, 31. decembris pl. 12:00

Dienas ziņas

Play Episode Listen Later Dec 31, 2022 15:05


* Jaungada brīvdienās iespējams jauns Krievijas trieciens Ukrainai, pieļauj britu izlūki * Latvijā daļa pašvaldību jau izstrādā rīcības plānu iespējama kara gadījumā, citās pašvaldībās par to tikai vēl domā * Gada noslēdzošā diena sportā sākas ar Kristapa Porziņģa spožu sniegumu Nacionālajā basketbola asociācijā, bet Latvijas labākā distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka sāks slavenās Tour de Ski sacensības. * Nupat saņemta sēru vēsts... 95 gadu vecumā miris bijušais pāvests Benedikts Sešpadsmitais, ziņo Vatikāns. *

Krustpunktā
Krustpunktā: Latvietība un patriotisms - cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 28, 2022 52:54


Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko? Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Latvietība un patriotisms - cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 28, 2022


Gada pēdējās dienas ir tas laiks, kad daudzi pārskata, ko gads ir nesis, ko būtu jāmaina nākamajos mēnešos. Gandrīz ikviens notikums ir pagājis agresīvā Krievijas kara ēnā, un šādā ziņā droši vien 2022. gads paliks atmiņā kā tāda ciešanu traģēdiju laiks. Bet jebkuri lieli notikumi nes līdzi arī pārmaiņas, un mēs tās varam vērot arī Latvijā. Neviens pirms gada pat nedomāja, ka varētu nojaukt pieminekli Pārdaugavā, vai visus tos padomju režīma atgādinājumus it visur Latvijā. Tiek pārdēvētas ielas, lemts pat krievu valodas mācīšanas pārtraukšanu skolās. Soctīklos redzam, ka strauji ir aktivizējusies kustība pret krievu valodas lietošanu publiskajā telpā. Var teikt, ka vērojams tāds kā nacionālā patriotisma pieaugums. Cīņa pret visu krievisko brīžiem kļūst ļoti kategoriska. Parādās arī balsis, kas jautā, kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu, vai jebkas, kas saistās ar Krieviju un krievisko, ir slikts. Dzirdam debates par klasisko mūziku - vai vajag uzvest "Borisu Godunovu" operā. Vai Puškins ir pelnījis ielu Rīgā? Vai latviskais nozīmē noliegt visu krievisko? Cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu un kur ir robeža, kurai pāri kāpt nevajadzētu? Krustpunktā diskutē: Latvijas Universitātes docents, vēsturnieks Jānis Šiliņš, žurnāla "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers un Latvijas Universitātes Politiskās zinātnes bakalaura studiju programmas students Ēriks Ralfs Vanags.  

Divas puslodes
Karš Ukrainā. Retrospekcija un prognozes

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Dec 28, 2022 54:19


Šajā raidījumā pārlūkojam, kādus pārsteigumus, gan sliktā, gan labā nozīmē nesis šis gads, vēršot arī skatu perspektīvā - kas gaidāms nākamajā gadā. Visu analizējam no viena notikuma prizmas - no Krievijas nežēlīgā kara prizmas - kā tas mūs ir ietekmējis un mainījis. Karš Ukrainā. Retrospekcija un prognozes. Vērtē: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, majors Jānis Slaidiņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Krustpunktā
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 26, 2022 53:16


Gadumija, lai kādā ikdienas skrējienā līdz tai nonākam, tomēr ir brīdis, kad atskatāmies un vērtējam paveikt, bet arī kaļam plānus un cerībām gaidām jauno un nezināmo. To arī darām raidījumā - Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektori un Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu.

Krustpunktā
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 26, 2022


Gadumija, lai kādā ikdienas skrējienā līdz tai nonākam, tomēr ir brīdis, kad atskatāmies un vērtējam paveikt, bet arī kaļam plānus un cerībām gaidām jauno un nezināmo. To arī darām raidījumā - Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektori un Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju Rūtu Muktupāvelu.

Augstāk par zemi
Latvijā viesojās ukraiņu rakstniece Tamāra Duda: viņas ģimenei ir atvaļinājums no kara

Augstāk par zemi

Play Episode Listen Later Dec 26, 2022 29:42


Tamāras Horihas Zerņas romāns “Meitiņa” ir par Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo vilni 2014. gadā, autore pati ir strādājusi tolaik kā Ukrainas armijas brīvprātīgā un daudzi no attēlotajiem notikumiem ir pašas piedzīvoti. Šī gada Adventē rakstniece, šobrīd Tamāra Duda, viesojās Rīgā, kā pati to formulēja – viņas ģimenei ir atvaļinājums no kara. Ir kāda īpaša grāmata, kas man šopavasar palīdzēja pārdzīvot Krievijas uzbrukuma Ukrainā radīto šoku, tā ir Tamāras Horihas Zerņas  “Meitiņa”. Romāns jau šobrīd Ukrainā iekļauts Ukrainas grāmatu institūta trīsdesmit nozīmīgāko pēc 1991. gada iznākušo grāmatu sarakstā, šogad saņēmis arī Ševčenko Nacionālo balvu, kas ir Ukrainas augstākais apbalvojums literatūrā. “Meitiņa” ir par Ukrainas karu, taču nevis par šopavasar notikušo iebrukumu, bet gan par kara sākumu 2014. gadā. Rakstniece pati laikā no 2014. līdz 2016. gadam strādāja kā Ukrainas armijas brīvprātīgā, un intervijās Tamāra Duda neslēpj, ka “Meitiņā” attēloti viņas satiktie cilvēki un notikumi. Par šo romānu raidījumā Augstāk par zemi šogad jau bija saruna ar tā tulkotāju Māru Poļakovu. Ar tulkotāju, jo, sākotnēji, saņemot ziņas no Ukrainas, pat neuzdrošinājos cerēt, ka pārskatāmā nākotnē būs iespēja runāt ar rakstnieci pašu. Bet tā nu ir noticis, pirms mēneša Māra Poļakova savā paziņu lokā izplatīja ziņu, ka Tamāra ar ģimeni nolēmusi pamest Kijivu, jo trūkst elektrības, pilsēta var palikt arī bez ūdens un apkures. Dzīvoklis Rīgā, protams, atradās Tamāra Horiha Zerņa, īstā vārdā Tamāra Duda, ar jaunākajiem bērniem un mammu apmetās uz dzīvi Rīgā, taču, kā tiekoties izrādījās, tikai uz pāris nedēļām. Pēc tam brauks atpakaļ. Uz Kijivu. Māra Poļakova, kuras nopelni, jo īpaši kara sākumā, ziņu no Ukrainas tulkošanā, informācijas apmaiņas nodrošināšanā, bija nepārvērtējami, arī šobrīd ir Radio studijā, uzņēmusies tulkot. It kā jau varētu ar Tamāru Dudu, profesionālu tulkotāju no angļu valodas, sarunāties arī angliski, taču negribas laist garām iespēju ļaut ēterā skanēt ukraiņu valodai.  Romāna “Meitiņa” priekšvēsture ir pārsteidzoša. Viena no romānā skartajām tēmām ir – kā un kurā brīdī civilais pieņem lēmumu kļūt par kaujinieku? Ja 2022. gadā jau ir skaidrs, ka Ukrainā runa ir par karadarbību, tad 2014. gadā, kad Krimā ienāca zaļie cilvēciņi, viss vēl bija ļoti neskaidrs, tā lielā mērā bija katra paša iniciatīva – izlemt nepakļauties, iet karot. Kara apstākļos daudzi sevī atklāj jaunus talantus, romāna galvenā varone Meitiņa ir stikla māksliniece, taču kādā brīdī viņa pieņem lēmumu pagatavot kāpostu tīteņus kaujiniekiem, vienkārši – bez kādām atļaujām, saskaņošanas – aizved ēdienu uz aktīvās karadarbības zonu. Arī romāns “Meitiņa” tapa kā pretošanās kustības daļa, un Tamāra Duda, bez kādas iepriekšējās radošās rakstīšanas pieredzes, atklāja sevī rakstnieces stīgu. Viņa nolēma un arī iespēja uzrakstīt romānu, kas satricināja ne tikai ukraiņus. Tiekoties ar Tamāru Dudu, domāju par to, kādas personības izveidojas kara apstākļos. Tamārai ir laipns smaids, bet tāds, kurā jaušams milzīgs spēks. Nu jau vairākkārt esmu ukrainietes intervējusi šī kara laikā, un mani pārsteidz viņu iekšējais gaišums, kā viņas neļauj ienākt sevī bailēm, ciešanām vai panikai.  Tamāras vīrs šobrīd atrodas Bahmutā, kas ir viens no frontes karstākajiem punktiem, bet pārējās ģimenes attieksme pret karu ir ļoti racionāla, viņi dara visu, lai paliktu dzīvi un siltumā, bet apzinās, ka pēc īsas atelpas dosies atpakaļ, lai viņu zeme nepaliktu tukša. Romāns “Meitiņa” ir daļa no ukraiņu apbrīnojamās cīņas, no mūsu kopējā kara.

Pedro Ferriz de Con
PAN pide que ministra Yasmín Esquivel se abstenga de votar hasta que se aclare plagio

Pedro Ferriz de Con

Play Episode Listen Later Dec 23, 2022 9:16


En entrevista con Adriana Braniff para Central Equilibrio, Julen Rementería, Coordinador del PAN en el Senado nos habla de la petición que solicitaron, en la cual la ministra Yasmin Esquivel se abstenga de participar en cualquier decisión de la Suprema Corte de Justicia de la Nación (SCJN), en tanto no se aclare su situación tras las acusaciones en su contra del presunto plagio de su tesis de licenciatura. “De confirmarse el grave señalamiento, lo mínimo que se esperaría por dignidad y decoro, es presentar su renuncia”, pidió la bancada panista.

Uncut With Q
Building a Tattoo Shop From Scratch And The Importance of Networking in Entrepreneurship w Nacion

Uncut With Q

Play Episode Listen Later Dec 22, 2022 50:58


In this episode, Nacion will share some of his upbringing in the West side of San Antonio TX, and the beginning of his business Off The Clock Tattoo. He gives entrepreneurs some important advice about staying consistent, learning from others, and doing the little things that make a big difference over time: including the importance of NETWORKING

LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Kad beigsies karš Ukrainā?

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Dec 20, 2022 64:42


Katra jauna diena no pēdējām trīssimt, kurās Ukraina varonīgi un pašaizliedzīgi cīnās par savu zemi, nesusi arvien jaunas šausminošas liecības par Krievijas noziegumiem. Un katra diena nesusi arī cieņu un izbrīnu par ukraiņu spēku stāties tam visam pretī un izturēt. Šodien, kara 300. dienā raidījuma “Šodienas jautājums” speciālizlaidums – par visu, kas noticis kopš 24. februāra un arī turpmākajām prognozēm. Studijā viesojās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (“Progresīvie”) un pediatre, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Dana Isarova.

Krustpunktā
Krustpunktā: beidzot esam tikuši pie jaunās valdības; korupcijas skandāls Briselē

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 16, 2022 53:01


Beidzot esam tikuši pie jaunās valdības - kāds ir šo divarpus mēnešu sarunu rezultāts? Ko varam sagaidīt tālāk? Vēl - strīdi Rīgas domē un korupcijas skandāls Briselē. Aktualitātes vērtē "ReTV" galvenā redaktore Inga Gorbunova, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 raidījuma "Nacionālo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Krustpunktā
Krustpunktā: beidzot esam tikuši pie jaunās valdības; korupcijas skandāls Briselē

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 16, 2022


Beidzot esam tikuši pie jaunās valdības - kāds ir šo divarpus mēnešu sarunu rezultāts? Ko varam sagaidīt tālāk? Vēl - strīdi Rīgas domē un korupcijas skandāls Briselē. Aktualitātes vērtē "ReTV" galvenā redaktore Inga Gorbunova, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe un TV24 raidījuma "Nacionālo interešu klubs" vadītajs Romāns Meļņiks.  

Zināmais nezināmajā
Ūpis - Latvijas lielākais pūčveidīgais putns

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Dec 15, 2022 45:48


Glīts pēc skata, liels, pūkains, ar pušķīšiem virs acīm, rāms un lēns, kā arī reti sastopams - ūpim ir lielisks tēls putnu mīļotāju vidū. Ūpis ir Latvijas lielākais pūčveidīgais putns. Kā klājas šim putnam Latvijā un kāpēc ligzdas jātaisa ne tikai strazdiem pavasarī, bet arī ūpjiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ūpju pētnieks ornitologs Pēteris Daknis un ūpju ligzdu meistars Juris Beitiņš. Pūču neparastā spīdēšana Daudzveidīgajā dzīvnieku pasaulē varam atrast vairākas sugas, kam raksturīga kāda vizuāli pievilcīga un arī noderīga īpašība - spīdēšana jeb fluorescence. Tā ir novērojama, piemēram, kakadu papagaiļiem, pingvīniem, ežiem, žurkām un citiem dzīvniekiem. Te gan būtiski pieminēt, ka fluorescence nav tas pats, kas gaismas atstarošana. Daudzi no mums visticamāk būs saskārušies ar situāciju, kad, uzvelkot apģērbu ar atstarojošo efektu, šis apģērbs citā gaismā izskatās atšķirīgi. Fluorescences gadījumā runa ir par ķīmisko molekulu fluoroforu, kas dod iespēju dzīvniekam spīdēt, un mūsu šīs dienas stāstā īpašu uzmanību pievērsīsim konkrētam fluoroforam ar nosaukumu porfirīns.  Par fluorescences tematu uz sarunu tiekos ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Zinātniskās darbības vadošo speciālistu Alesandro di Marčio (Alessandro Di Marzio). Viņš stāsta, ka principā visiem dzīvniekiem, kuri ir brūni sarkanā krāsā, ir porfirīna krājumi, un tas sniedz iespēju spīdēt. Pēdējo divu gadu garumā Alesandro kopā ar kolēģiem no zoodārza, kā arī sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo Dabas muzeju un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu veicis pētījumu par fluorescenci pūcēm, atklājot arī līdz šim nezināmus faktus. Darbs ir vainagojies ar panākumiem un pētījuma publikāciju, kas jau tuvākajās dienās nonāks starptautiskā zinātniskajā žurnālā. Par neparasto fluorescences parādību pūcēm tālāk skaidro Alesandro di Marčio. 

Cilvēks ziņu virsrakstos
Gāztā iekšlietu ministre Golubeva: Tajā brīdī man bija rūgtums, īpaši pret premjeru

Cilvēks ziņu virsrakstos

Play Episode Listen Later Dec 14, 2022 4:16


Šogad 9. maiju noteicām par Ukrainas upuru piemiņas dienu. Policijai vairākus mēnešus īpaši gatavojoties iespējamajām provokācijām, 9. maijs pagāja bez plašiem nemieriem. Tomēr dienu vēlāk, parkā Pārdaugavā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja padomju armiju un Krieviju. Notikušais prasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas no „Attīstībai/Par!” demisiju. Atskatoties uz notikušo, viņa saka: „Tajā brīdī man bija rūgtums, īpaši pret premjeru.” Jau pavasara sākumā medijos parādījās ziņas par iespējamajiem rīcības scenārijiem 9. maijam, ko gadus iepriekš Uzvaras parkā pavadīja, skandējot Krievijas propagandas saukļus. Dienai, ko šogad noteicām par Ukrainas upuru piemiņas dienu, gatavojās iekšlietu dienesti. Pārdaugavā pie pieminekļa, kas jau ir kritis, diena aizritēja bez plašām provokācijām. Taču tad uzausa jauna diena, kas sašūpoja valdību – amatu zaudēja divi ministri. Kopš nemieriem 10. maijā pagājis aptuveni pusgads. Bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva, kuras politiskais spēks – partiju apvienība „Attīstībai/Par!” – šogad neiekļuva parlamentā, teic, ka ir pagājis gana daudz laika, lai par šiem notikumiem tik bieži vairs nedomātu. Golubeva skaidro, ka 9. maijam policija bija gatava. Bijusī ministre stāsta, ka kopš kara Ukrainā, policija visu laiku bija modra dažādām provokācijām. Taču novēloti reaģēja 10.maijā. Golubeva neuzskata, ka par notikumiem viņai bija jāuzņemas atbildība. Nacionālā apvienība prasīja Golubevas demisiju. Partijas valde pauda, ka pretējā gadījumā neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” skaidroja, ka koalīcijas stabilitātes vārdā amatu jāatstāj arī Nacionālās apvienības ekonomikas ministrs Jānim Vitenbergam. Bijusī ministre norāda, ka situācijas galvenais ieguvējs bija pats Kariņš.

Piespēle
Sportistu ceļš uz augstāko izglītību. Anastasija Samoilova un Aleksandrs Samoilovs

Piespēle

Play Episode Listen Later Dec 11, 2022 39:17


Turpinām raidījumu sēriju par profesionāliem sportistiem un viņu ceļu uz augstāko izglītību. Vismaz pirms divdesmit gadiem dzīvs bija pieņēmums un stereotips, ka vari būt viens vai otrs - augsta līmeņa sportists vai ar augstāko izglītību, nevis abi vienlaikus. Mūsdienās viss ir mainījies, arvien vairāk profesionāļi brīvo laiku izmanto augstākās izglītības iegūšanai vai sporto ASV, kur koledžu sporta sistēma ir visaugstākajā līmenī, ļaujot apvienot izaugsmi sportā ar akadēmisko izglītību. Šajā raidījumā viesojas divi no Latvijas vadošajiem pludmales volejbolistiem Anastasija Samoilova un Aleksandrs Samoilovs. Nedēļas topā: VEF basketbolisti  izstājas no Čempionu līgas; Kristaps Porziņģis stabils un rezultatīvs Nacionālajā basketbola asociācijā, atkal viens personīgais rekords; Krāpšanās “Trīs zvaigžņu balvas” tautas balsojumā; Jura Savicka “augšāmcelšanās”. Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” viesojas futboliste Liene Vāciete, kurai bijis visnotaļ netipisks karjeras un studiju ceļš - viņa apvienoja futbola spēlēšanu ar studijām ASV - vietā, kur futbols strauji iegūst popularitāti, tomēr līdz šim sporta karalis tur bijis ēnā.

Krustpunktā
Krustpunktā: Zināmi ministru amatu kandidāti; NEPLP lēmums slēgt "Doždj"

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 9, 2022


Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Cilvēks ziņu virsrakstos
No sirds negribas braukt prom. "Doždj" galvenais redaktors Tihons Dzjadko

Cilvēks ziņu virsrakstos

Play Episode Listen Later Dec 9, 2022 7:05


Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šonedēļ atņēma apraides atļauju Krievijas neatkarīgajam televīzijas kanālam TV "Rain", kas plašāk pazīstams ar nosaukumu "Doždj", Latvijas Radio ierakstu sērijā "Cilvēks ziņu virsrakstos" sarunājās un centās izzināt "Doždj" galveno redaktoru Tihonu Dzjadko. Dienu pirms NEPLP lēmuma pasludināšanas par apraides atļaujas anulēšanu "Doždj" Latvijas Radio satika Dzjadko pie Ziemassvētku tirdziņa Vecrīgā. Aiz izgreznotajiem namiņiem, kur pārdod karstvīnu, mirdzēja lielā egle un skaisti sniga sniegs, bet viņš stāvēja vientuļš, skumjš un nomākts. Atzinās, ka nevar sakopot domas. Sarunas laikā Dzjadko labi nostādītā balss atkal skanēja pārliecinoši, nervozu atmosfēru radīja tikai īsziņas, kas nepārtraukti pienāca uz galda noliktajā telefonā. Cerība, ka NEPLP, novērtējot šī telekanāla lomu Krievijas noziedzīgās politikas izgaismošanā, pēc trim noteikumu pārkāpumiem tomēr vēl dos iespēju labot ēterā pieļautās kļūdas, izdzisa otrdienas rītā.  Valstiskā līmenī sagaidītai Latvijā ar sirsnīgu atbalstu, "Doždj" komandai nākas sākt apsvērt jaunus nākotnes scenārijus. Dzjadko Latvijas Radio atzinās: no sirds negrib braukt prom. Viņa dzīve šogad bijusi izkaisīta starp trim valstīm. Kopā ar sievu Jekaterinu Kortikadzi, kas arī ir raidījumu vadītāja "Doždj", un tolaik vēl nepilnus divus gadus veco dēlu Mihailu marta sākumā viņi aizbēga no Krievijas uz Gruziju. Tur joprojām strādā daļa "Doždj" komandas. Dzjadko un Kotrikadze Latvijā ieradās 11. jūlijā. Viņai ir pusaugu dēls no iepriekšējām attiecībām, bet Dzjadko – divi bērni. Tāpat kā ukraiņu atvasēm, arī Krievijas opozīcijas žurnālistu bērniem dzimtās mājas atņēma karš.

Krustpunktā
Krustpunktā: Zināmi ministru amatu kandidāti; NEPLP lēmums slēgt "Doždj"

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 9, 2022 52:46


Partijas beidzot nosaukušas savus ministru amatu kandidātus un tur ir daži pārsteigumi. Tomēr vairāk sabiedrības uzmanību izpelnījies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums anulēt apraides atļauju telekanālam "Doždj". Aktualitātes Krustpunktā komentē žurnāliste Baiba Strautmane, Latvijas TV Ziņu dienesta producente Rudīte Spakovska, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka.  

Krustpunktā
Krustpunktā izvaicājam NEPLP vadītāju Ivaru Āboliņu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 8, 2022


Apraides atļaujas atņemšana Krievijas opozīcijas televīzijas kanālam "Doždj" ("TV Rain") raisījusi dažādu reakciju. Arī mēs vismaz daļu raidījuma veltām šim jautājumam, skaidrojot lēmuma argumentāciju. Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TVNET žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Krustpunktā
Krustpunktā izvaicājam NEPLP vadītāju Ivaru Āboliņu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Dec 8, 2022 51:47


Apraides atļaujas atņemšana Krievijas opozīcijas televīzijas kanālam "Doždj" ("TV Rain") raisījusi dažādu reakciju. Arī mēs vismaz daļu raidījuma veltām šim jautājumam, skaidrojot lēmuma argumentāciju. Krustpunktā izvaicājam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu. Kopā ar raidījuma vadītāju jautājumus uzdod TVNET žurnālists Juris Jurāns un TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis.  

Oracion Estudios Biblicos Shalom Israel

Dios asido Bueno maravilloso pedimos misericordia por cada Matrimonio ,Nacion,Juventud,Los Ministro La iglesia Global Dia20 De 21 Dias D Oración

Cilvēks ziņu virsrakstos
Vjačeslavs Dombrovskis ar pārsteigumu, bet bez aizvainojuma par vēlēšanu rezultātiem

Cilvēks ziņu virsrakstos

Play Episode Listen Later Dec 5, 2022 6:36


14. Saeimas vēlēšanu rezultātā valdības deklarācijas finišam tuvojas „Jaunās Vienotības”, „Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības politiķi. Vēlēšanu rezultāti gandarījumu nenesa Saeimas veterāniem „Saskaņai”'. Vēlētāji sodīja arī iepriekšējā valdībā strādājušos „Konservatīvos” un „Attīstībai/Par”. Kopā ar citiem „Attīstībai/Par” kolēģiem uz dalību aktīvā politikā tālākā nākotnē skatās bijušais parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis. Saeima bez „Saskaņas” frakcijas ir nepierasts skats katram, kurš seko līdz notikumiem Saeimā. Tikšanu nedaudz virs 3% varēja prognozēt no „Konservatīvo” reitingiem jau vismaz gadu. Savukārt „Attīstībai/Par” drāma par būšanu virs vai zem 5% barjeras iekļūšanai Saeimā risinājās vēl apmēram diennakti pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Intriga beidzās zaudētājos. Šādu iznākumu pirms vēlēšanām prognozēja retais, tai skaitā tas bijis pārsteigums arī Vjačeslavam Dombrovskim, kurš partijai „Latvijas attīstībai” pievienojās pusgadu pirms vēlēšanām. Pirms pāris gadiem viņa prognoze par partijas „Saskaņa” anti-panākumiem šajās Saeimas vēlēšanās gan izrādījusies patiesa. Toreiz viņš atstāja partijas valdi, jo nesadzirdēja ne vēlmi skaidrot korupcijas skandālus Rīgas domē Nila Ušakova laikā, ne plānu „sarkano līniju” pārvarēšanai krievvalodīgo iedzīvotāju interesēs. „”Saskaņai” turpinot savu līdzšinējo kursu, nākamās Saeimas vēlēšanas „Saskaņai” būs pēdējās. Valdes vairākums uzskata, ka nav nekādu nopietnu iemeslu neturpināt savu līdzšinējo kursu, tāpēc es neredzu iespēju turpināt strādāt „Saskaņas” valdē.” Jau drīz „Saskaņas” valde lēma Dombrovska darbošanos „Saskaņas” rindās izbeigt. Turpmāko pusotru gadu Dombrovskis turpināja kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, līdz šopavasar pievienojās „Latvijas attīstībai” un bija otrais numurs „Attīstībai/Par” Zemgales sarakstā. Zatlera Reformu partija, „Jaunā Vienotība” Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā, pēcāk „Saskaņa”, arī īstermiņa projekts partija „Republika” un nu – „Latvijas attīstībai” – tik daudzās partijās Latvijā pabijis retais. To Dombrovskis dabūjis dzirdēt, priekšvēlēšanu laikā apbraukājot Zemgali. „Attīstībai/Par” palikšana uzreiz aiz 5% barjeras, līdz kam pietrūka tikai 250 balsu, bijis diezgan negaidīts pliķis. Partijas „Latvijas attīstībai” un Kustība „Par!” jau paziņojušas par apvienības pauzi, bet ne pārtraukšanu. Vjačeslavs Dombrovskis turpinās darbību partijā „Latvijas attīstībai”. Nekāda aizvainojuma par vēlēšanu rezultātu neesot.

Cilvēks ziņu virsrakstos
Fotožurnālists Edijs Pālēns: Padomju pieminekļu demontāža ir vairāk nekā 30 gadu notikums

Cilvēks ziņu virsrakstos

Play Episode Listen Later Dec 2, 2022 5:59


Šogad vairākus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņu virsrakstos daudzkārt bija lasāms par padomju pieminekļu demontāžu Latvijā. Kopumā nojaukti jau vairāk nekā 120 objektu, kurus noteica Saeima un pašvaldības. Objektu vidū ir arī lielākais Baltijas padomju piemineklis Uzvaras parkā, Rīgā, kura demontāža sabiedrībā raisīja ļoti lielu rezonansi. Notiekošajam līdzi sekoja daudzi cilvēki, kuri centās vēsturisko brīdi iemūžināt, stāvot pēc iespējas tuvāk piemineklim, taču ierakstu sērijas „Cilvēks ziņu virsrakstos” šī stāsta varonis nebija ne īsti tuvu notikuma vietai, ne arī pie ekrāna. Tomēr viņa caur kameras aci iemūžināto sociālajās platformās ir aplūkojuši jau vismaz pusotru miljonu reižu. Tas ir Nacionālās informācijas aģentūras LETA fotožurnālists Edijs Pālēns. „Tajā brīdī, kad tas tiešām gāzties, tad es ātri ieslēdzu aparātu un sāku bildēt. Pirmie desmit kadri bija neasi, bet man kopsummā sanāca 250 kadri. Gandrīz kā video sanāca.” Līdz brīdim, kad teju 80 metrus augstā stēla kritīs, Nacionālās informācijas aģentūras LETA fotožurnālistam Edijam Pālēnam nācās gaidīt astoņas stundas. Līdzīgi kā daudzi citi žurnālisti pieminekļa demontāžai viņš gatavojās, taču 25. augusta rītā saņemtā ziņa no redakcijas bijusi negaidīta. „Daudzi gaidīja, kad to īsti jauks. Tas man liekas bija 2-3 nedēļas [iepriekš] un ka mums paziņos, bet kad paziņos – nezina. Tad man no rīta [25. augusts] redaktore atraksta – velc bikses un skrien un pieminekli. Es pirms tam biju izpētījis vietas, no kurienes fotografēšu. Tad konkrētajā vietā man sanācis fotografēt.” Pie stingri norobežotās zonas obeliska demontāžai sekoja līdzi daudzi cilvēki. Mazliet tuvāk piemineklim bija ļauts atrasties žurnālistiem, taču Pālēna to pulkā nebija. Viņa nebija arī starp interesentiem, kuri savas ierīces bāza starp režģīto žogu, lai attēli sanāktu kvalitatīvāki. Taču LETAS fotogrāfa 250 kadros iemūžinātais septiņu sekunžu garais pieminekļa kritiens rada sajūtu, ka žurnālists piemineklim atradies daudz tuvāk par pārējiem.

Latgolys stuņde
Kādas iespējas saņemt informāciju ir Latvijas Krievijas pierobežas iedzīvotājam?

Latgolys stuņde

Play Episode Listen Later Dec 2, 2022 51:43


Kādas iespējas saņemt informāciju ir Latvijas Krievijas pierobežas iedzīvotājam - šādu jautājumu šoreiz diskusijā skaidrosim kopā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Jāni Siksni, Nacionālās elektroniskos plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ievu Kalderausku, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu, Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu un Balvu novada domes un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu (Latgales partija).    

Krustpunktā
Krustpunktā: Krīze samilst - cenas un izmaksas pieaug. Kādi risinājumi sekos?

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Nov 30, 2022


Mēs saprotam, ka situācija ar inflāciju, ar augstiem rēķiniem par patērētajiem energoresursiem ir traka. Tad vēl nāk arī ziņas par infrastruktūras uzturētāju vēlmi pamatīgi palielināt savu pakalpojumu maksu. Tas, protams, uztrauc ne tikai iedzīvotājus, arī uzņēmējiem grūti konkurēt ar savām izmaksām globālajā tirgū, tāpēc arī jaunievēlētie politiķi, valdības veidotāji sola meklēt risinājumus, rīkojot diskusijas. Kādi ir iespējamie risinājumi, jo naudas jau arī tik, cik ir, Krustpunktā diskutē Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji: Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība), Skaidrīte Ābrama (Progresīvie) un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība).    

Divas puslodes
Krievija – terorismu atbalstoša valsts. Kas ir privātās militārās kompānijas?

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Nov 23, 2022 54:24


Šī bijusi salīdzinoši mierīgu notikumu nedēļa, ja tā drīkst teikt. Protams, ir pieredzētas dabas kataklizmas, turpinās karš Ukrainā, bijuši arī vairāk paredzami notikumi. Mēs šoreiz vērtējam to, kam citreiz neatliek laika. Vairāk vai mazāk tas arī ir saistīts ar karu Ukrainā.  Šodien, 23. novembrī, Eiropas Parlamentā, pirmdien NATO valstu Parlamentārajā asamblejā un arvien vairāk nacionālajos parlamentos deputāti balsojot deklarē, ka Krievija ir kļuvusi par terorismu atbalstošu valsti. Kādas konsekvences šādiem balsojumiem ir vai būs?  Interesējamies arī, cik izplatīti pasaulē ir militāri grupējumi, kas nepieder valsts struktūrām, bet gan ir privāti, gandrīz kā sava armija, ar ko varētu risināt paša un citu problēmas. Protams, Krievijā runa ir par tā saucamo "Vāgnera grupējumu". Ko tāda privātā armija nozīmē? Aktualitātes vērtē politologs Andis Kudors, Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Uģis Lībietis. Sazināmies ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti ("Jaunā Vienotība") un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvi majoru Jāni Slaidiņu. Kas ir privātās militārās kompānijas? Privāto militāro kompāniju jeb PMK vēsture ir mazliet vairāk nekā pusgadsimtu sena. Kā pirmā šāda kompānija tiek minēta „WatchGuard International”, kuru 1965. gadā Londonā nodibināja atvaļinātais britu armijas pulkvežleitnants, kādreizējais Britu speciālo uzdevumu vienības SAS komandieris Deivids Stirlings. Kompānija piedāvāja konsultācijas, personāla apmācību, atbalstu ieroču iegādē u.tml. pakalpojumus pamatā Persijas Līča reģiona valdībām. Laika gaitā līdzīgas kompānijas parādījās arī Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Dienvidāfrikas Republikā, Izraēlā un citur. Visbiežāk kompāniju piedāvājumā bija jau minētie apmācības un konsultāciju pakalpojumi, bet arī personu un objektu apsardze, atmīnēšana u.tml. Kā viena no lielākajām PMK, starp citu, tiek minētā arī Latvijā labi zināmā apsardzes firma „G4S”. Straujš privāto militāro kompāniju uzplaukums sākās pēc Aukstā kara beigām, kad valdības krasi samazināja militāros budžetus, arī armiju skaitlisko sastāvu, un dažu uzdevumu veikšanai labprāt nolīga PMK. Kā norādījis amerikāņu politologs Pīters Vorens Singers, ja ap 1990. gadu profesionālo militārpersonu un PMK līgumdarbinieku skaitliskā proporcija bija apmēram 50:1, tad ap gadu tūkstošu miju tā bija jau 10:1. PMK darbības likumiskā reglamentācija pamatā liedz iesaistīt to darbiniekus starpvalstu karadarbībā, un šādos gadījumos viņi riskē nonākt nelegālu karadarbības dalībnieku statusā. Daudzās valstīs šādu kompāniju darbība un cilvēku vervēšana tajās ir pretlikumīga, un šādu valstu skaitā ir arī Krievijas Federācija. Tas var šķist paradoksāli, sastatot ar ziņām, kas nu jau vairākus mēnešus pienāk no Krievijas un Ukrainas. Ja līdz pagājušā gada nogalei tikai retumis medijos pavīdēja informācija par Krievijas PMK darbību dažās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, pie kam oficiālās Kremļa amatpersonas vairījās atzīt šādu kompāniju pastāvēšanu Krievijā, tad jau drīz pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ziņas par šo vienību kaujinieku darbību frontē sāka parādieties masveidā. Karš Ukrainā ir, domājams, pirmais militārais konflikts, kurā PMK kaujinieki piedalās konvencionālā karadarbībā kā regulāras frontes vienības, un tās nepārprotami ir starp kaujasspējīgākajām Krievijas okupācijas spēku sastāvā. Sevišķi pamanāma šai ziņā ir PMK „Vāgnera grupa”, kuras dibinātājs Jevgeņijs Prigožins kļuvis par vienu no spilgtākajiem personāžiem uz Krievijas šī brīža politiskās skatuves. Viņam un viņa PMK šobrīd ir ļautas vēl līdz nesenam laikam pat Krievijā neiedomājamas darbības kā ieslodzīto masveidīga vervēšana nosūtīšanai uz fronti un organizācijas noteikumus pārkāpuša kaujinieka nogalināšana, kas tiek demonstrēta tīmeklī publiskotā video. Krievija – terorismu atbalstoša valsts Šodien, 23. novembrī, Eiroparlaments savā kārtējā plenārsesijā paredzējis balsot par rezolūciju, kura atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Kā zināms, nacionālo parlamentu līmenī šādas rezolūcijas līdz šim pieņēmušas Baltijas valstis un Polija, par to nobalsojusi Čehijas parlamenta apakšpalāta, pirms pāris dienām līdzīgu rezolūciju pieņēma arī NATO Parlamentārā asambleja Briselē. Galvenais rezolūcijas motivējošajā daļā ir Krievijas rīcība Ukrainā, metodiski uzbrūkot civiliem objektiem, taču tajā tiek piesaukta arī privātās militārās kompānijas „Vāgnera grupa” darbība dažādās pasaules valstīs. Tūdaļ jāsaka, ka, līdzīgi kā gadījumā ar NATO Parlamentārās asamblejas lēmumu, arī Eiroparlamenta balsojumam nebūs tūlītēju juridisku seku. Eiropas Savienības kopējā likumdošanā līdz šim nav izstrādāti konkrēti mehānismi iedarbībai uz valstīm, kuras tiek atzītas par terorismu atbalstošām, un savienības sankcijas pret trešajām valstīm ir Eiropadomes kompetencē. Citādi tas ir Savienotajās Valstīs un Kanādā, kur likumdevēja balsojums par terorismu atbalstošas valsts statusu nozīmē konkrētus aizliegumus palīdzības sniegšanai, militārām vajadzībām izmantojamu preču, materiālu un tehnoloģiju eksportam, kā arī attiecīgās valsts kā tādas imunitātei pret kriminālām vai civilām prasībām amerikāņu un kanādiešu tiesās. Pie tam ierobežojumi attiecas ne tikai uz konkrēto terorismu atbalstošo valsti, bet arī uz trešajām valstīm, kuras ar to sadarbojas minētajās jomās. Šādu seku dēļ Savienotās Valstis līdz šim vairījušās piepulcināt Krievijas Federāciju terorismu atbalstošo valstu sarakstam, kurā šobrīd ir Irāna, Kuba, Ziemeļkoreja un Sīrija. Tomēr, kā norāda rezolūciju rosinājusī Eiroparlamenta Konservatīvo un Reformistu frakcija, arī šāda simboliska soļa nozīme nebūtu vērtējama par zemu. Tā veicinās turpmāku sankciju ieviešanu pret agresorvalsti Krieviju, savienības vēl aktīvāku atbalstu Ukrainai un nākotnē kalpos kā vēl viens arguments Kremļa režīma darbību izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.  

Krustpunktā
Krustpunktā: Nepieciešamas izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Nov 22, 2022


Lai gan līdz 2023. gadam palicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, joprojām nav atrisināts jautājums par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc 1. janvāra. Tas rada milzīgu neziņu, pirmkārt, jau pašiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, tāpat arī iestādēm un organizācijām, kas viņiem palīdz.  Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsts likumā primārais atbalsts mājoklim un ēdināšanai, arī medikamentu kompensēšanai paredzēta līdz šī gada beigām. Projekts, lai termiņu pagarinātu, ir sagatavots, tomēr Saeima vēl nav sākusi pilnvērtīgu darbu, arī valdība nav izveidota, līdz ar to kavējas gan budžeta, gan citu likumu pieņemšana. Kā tas tiks risināts, Krustpunktā diskutē biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Gatis Švika, premjerministra Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns (14.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība). Par šo jautājumu viedokli izteica arī iekšlietu ministrs Kristaps Eklons raidījumā Labrīt.    

Krustpunktā
Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Nov 17, 2022


Krustpunktā izvaicājam Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš un portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs.  

Zināmais nezināmajā
Sievietes politikā Latvijā 20. - 30. gados. Ar pētījumu iepazīstina Ineta Lipša

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 16, 2022 46:41


Parasti, tuvojoties valsts svētkiem, daudz runājam par to, kā tika dibināta valsts un kādi bija tās lielākie izaicinājumi. Taču cik daudz zinām par to, kāda bijusi sieviešu loma Latvijas politikā 20. gadsimta sākumā un kādas vispār bija sieviešu tiesības, runājot par politiku un dažādām sabiedriskās dzīves aktualitātēm? Sievietes politikā aizvien nav pārstāvētas tikpat kuplā skaitā kā vīrieši, taču vēl pirms simt gadiem sieviete-politiķe bija nudien izņēmums. Kāda ir sieviešu politiķu vēsture Latvijā? Par to stāsta jaunākā Inetas Lipšas grāmata "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922-1934". Ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. "Doma, rakstot šo grāmatu, bija skatīt tieši saeimu vēsturi no 1922. gada līdz 1934. gadam," raidījumā Zināmais nezināmajā norāda Ineta Lipša. "Satversmes sapulci ievēlēja 1920. gadā un tajā strādāja sešas sievietes deputātes. 1922. gadā ir pirmās Saeimas vēlēšanās un tajā neievēl nevienu sievieti. Seko 2. Saeimas vēlēšanas 1925. gadā, atkal nevienu sievieti neievēl, 3. Saeimas vēlēšanās 1928. gadā - atkal nevienu. Tad beidzot 1931. gadā 4. Saeimā ievēlēja Demokrātiskā centra politiķi Bertu Pīpiņu. Lielais jautājums bija – kāpēc tā, kas mainījās no Satversmes sapulces 1920. gadā līdz 1922. gadam, kad neviena vairs nebija gana atzīstama, lai tiktu ievēlēta par deputāti. Tas bija galvenais jautājums, kāpēc es nolēmu, ka ir vērts skatīties latviešu sieviešu starpkaru politiskās vēstures stāstu." "Galvenais klupšanas akmens, kas sieviešu politiskajā darbībā tika iemests no Satversmes sapulces deputātiem, protams, viņiem nezinot to, neiedomājoties, kā tas ietekmēs tieši sieviešu ievēlēšanu, bija tas, ka viņi grozīja vēlēšanu principu," skaidro Ineta Lipša. "Respektīvi, Satversmes sapulci Latvijas pilsoņi vēlēja, tā saukto negrozāmo deputātu kandidātu sarakstu principu izmantojot. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs aizgāja uz vēlēšanu iecirkni, un viņam bija n-tie kandidātu saraksti, viņš vienu paņēma un to pašu iemeta bez svītrošanas, bez plusiņu likšanas sarakstu urnā. Tie ir negrozāmie saraksti, un šādā kārtībā sešas deputātes tika ievēlētas. Bet Satversmes sapulces deputāti jau 1921. gada beigās saistībā ar Pašvaldību vēlēšanu likumu un Pilsētu domju vēlēšanu likumu mainīja šo principu uz grozāmu deputātu kandidātu sarakstu. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā mūsdienās, pilsoņi drīkstēja svītrot kandidātus, bet atšķirībā no mūsdienām viņiem bija vēl lielākas iespējas - viņi katra izsvītrotā deputāta kandidāta vietā varēja ierakstīt jebkuru deputāta kandidātu no visiem vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kas attiecīgajā apgabalā balotējās." Latviete Skaidrīte Darius – viena no pirmajām sievietēm programmēšanā  "Manā laukā, kur es varēju atļauties, sievietēs mēs varējām atļauties algot 70. gadā. Līdz tam laikam vienmēr bija vīrieši," tā pirms diviem gadiem attālināti ierakstītā  intervijā teica Skaidrīte Darius no Austrālijas.  Viņas vārds ir ierakstīts latviešu tautas deju vēsturē, jo Skaidrīte bijusi horeogrāfe vairāk nekā 100 dejām, dibinājusi un ilgus gadus vadījusi Kanberas tautas deju kopu “Sprigulītis”, iestudējusi 10  deju lieluzvedumus, 2018. gadā iecelta par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāju. Un tā ilgi varētu turpināt uzskatīt viņas nopelnus latviešu tautas deju popularizēšanā, taču tikpat izcila kā horeogrāfe Skaidrīte arī ir matemātiķe. Savulaik strādājusi Austrālijas Nacionālās universitātes Datoru nodaļā, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "IBM" ietvaros apstrādājot grāmatvedības programmas. Tie bija pagājušā gadsimta 50. - 60. gadi, laiks, kad  darbu šādās tehniskas jomās piedāvāja tikai vīriešiem. Novembra sākumā Skaidrīte Darius atzīmēja 95 gadu jubileju, tāpēc raidījumā piedāvājam ieskatu viņas karjerā tehnoloģiju jomā laikā, kad tā bija vīriešu pasaule. Par Skaidrīti Darius stāsta "Riga TechGirls" komunikāciju un partneru vadītāja Laima Bauere, kura vairakkārt ir kontaktējusies ar Skaidrīti un ierakstījusi viņas dzīvesstāstu. Laimas Baueres  sarunu ar Skaidrīti Darius var noskatīties youtube kanālā.  

Divas puslodes
Krievijas armija atstājusi Hersonu, triecieni pret Ukrainu turpinās. G20 vai G19 samits

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Nov 16, 2022 59:07


Krievija atstājusi Hersonu, triecieni pret Ukrainu turpinās. G20 vai G19 samits. Aktualitātes analizē Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis majors Jānis Slaidiņš un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. Ierakstā uzklausām Krievijas žurnālisti Irinu Tumakovu. Kara novitātes Hersona bija vienīgais Ukrainas apgabala centrs, kuru Krievijai bija izdevies sagrābt pēc iebrukuma Ukrainā februārī, un Hersonas apgabals ir starp tām teritorijām, par kuru aneksiju Krievija paziņoja septembra beigās. Tāpēc diezgan negaidīta bija pēdējās nedēļas notikumu attīstība, kad vispirms 9. novembrī Krievijas armijas vadība paziņoja, ka nolemts Hersonu atstāt, un pēc tam nākamo pāris dienu laikā Krievijas spēku grupējums patiešām strauji pameta ieņemto teritoriju Dņepras rietumu krastā. 11. novembrī Ukrainas spēki iegāja Hersonā, kur viņus ar sajūsmu sveica iedzīvotāji. Trīs dienas vēlāk atbrīvoto pilsētu apmeklēja prezidents Volodimirs Zelenskis, piedaloties svinīgā Ukrainas karoga pacelšanas ceremonijā. Tādējādi nav piepildījušies pieņēmumi, ka Krievijas puse centīsies noturēt Hersonu par katru cenu vai vismaz radīt maksimālus zaudējumus pilsētas atbrīvotājiem. Vēl viens pēdējo dienu spilgts notikums ir privātās militārās kompānijas „Vāgners” kaujinieka, kriminālnoziedznieka Jevgeņija Nužina liktenis. 1999. gadā Nužinam tika piespriesti 28 gadi cietumā par slepkavību un citiem noziegumiem, bet šogad jūlijā viņš tika savervēts „Vāgnera” sastāvā un nosūtīts uz Ukrainu, kur krita gūstā. Pēc tam Nužins sniedza intervijas, kurās apgalvoja, ka jau sākotnēji simpatizējis Ukrainai un vēloties cīnīties tās pusē. 12. novembrī sociālā tīkla „Telegram” kanāls „Pelēkā zona”, kas saistīts ar kompāniju „Vāgners", publiskoja video, kurā redzama iespējama Nužina noslepkavošana, atriebjot dzimtenes un organizācijas nodošanu. Minēto video ironiski komentējis „Vāgnera” īpašnieks Jevgeņijs Prigožins, bilstot, ka „sunim suņa nāve”, respektīvi – Nužins šādi sodīts par nodevību. Par notikušo izskanējušas dažādas versijas, t.sk. pieņēmumi, ka video ir iestudējums un slepkavība patiesībā nav notikusi. Tikām vakar Krievija vērsa pret Ukrainu raķešu un bezpilota lidaparātu triecienu, kas tiek raksturots kā plašākais kopš kara sākuma. Uzbrukuma laikā divas raķetes nokritušas Polijas teritorijā, un Pševodovas ciemā Polijas dienvidaustrumos, dažus kilometrus no robežas ar Ukrainu, gājuši bojā divi cilvēki. Visdrīzāk, tas nav mērķtiecīgs uzbrukums, tomēr Polija paaugstinājusi gatavības līmeni daļā bruņoto spēku un, ļoti iespējams, iedarbinās NATO nolīguma 4. pantu, kas paredz dalībvalstu konsultācijas gadījumā, ja kāda no tām saskata draudus savai teritoriālajai vienotībai, politiskajai neatkarībai vai drošībai. Rietumu lielvalstu līderi, kuri šobrīd pulcējušies G20 formāta samitā Bali salā Indonēzijā, mainījuši dienaskārtību, pulcējoties ārkārtas apspriedei. Krievijas Aizsardzības ministrija jau paziņojusi, ka tās bruņotajiem spēkiem ar notikušo neesot nekāda sakara, un ka uzbrukumu provokatīvos nolūkos veikusi Ukraina. Bali: G20 vai G19? Starptautiskās sadarbības formāts G20 tika iedibināts 1999. Gadā, sākotnēji kā 20 ekonomiski ietekmīgu valstu finanšu ministru neregulāras tikšanās. Tas nozīmīgi aktivizējās 2007. un 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes rezultātā, kad, pēc dažu domām, tam bija izšķiroša loma krīzes trieciena mīkstināšanā. Kopš tā laika tas ir ikgadējs valstu galvu forums, kurā pamatā tiek spriests par pasaules ekonomiskās stabilitātes, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. No Eiropas formātā piedalās Vācija, Francija, Lielbritānija un Itālija, tāpat Eiropas Savienība kā kolektīvais loceklis un Spānija pastāvīgi uzaicinātā viesa statusā. Pārējo Eirāzijas daļu pārstāv Ķīna, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Indonēzija, Krievija, Turcija un Saūda Arābija; Ziemeļameriku – ASV, Kanāda un Meksika; Dienvidameriku – Brazīlija un Argentīna, pārējās pasaules daļas – Dienvidāfrikas Republika un Austrālija. Šī gada samitu, kas oficiāli sākās 15. novembrī, prezidējošā valsts Indonēzija sarīkojusi tropu kūrortā Bali salā, un, par spīti relaksējošam fonam, tas norit spriedzes pilnā atmosfērā. Drūmu ēnu pār Bali met Krievijas agresija pret Ukrainu un Krievija kā šībrīža pasaules problēma vispār. Neilgi pirms samita sākuma kļuva skaidrs, ka to neapmeklēs Krievijas līderis Vladimirs Putins, kuram tur neizbēgami nāktos piedzīvot negatīvas attieksmes apliecinājumus no vairuma pārējo dalībnieku. Kremļa delegāciju vadīja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, un tā pameta Indonēziju jau vakar, samitam vēl ritot pilnā sparā. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot samita dalībniekus klātienē, uzsvērti lietojis apzīmējumu G19, akcentējot nepieciešamību izraidīt agresorvalsti Krieviju no starptautiskās sabiedrības. Liela vērība Bali tika pievērsta Ķīnas līderim Sji Dziņpinam, kurš klātienē tiekas ar citiem pasaules ietekmīgāko valstu līderiem pēc pandēmijas izraisītās trīs gadu pauzes. Sji tikšanās ar Savienoto Valstu prezidentu Džo Baidenu, kas notika jau samita priekšvakarā pirmdien, ilga trīs stundas, un lai arī neviena no pusēm neslēpa savas pretenzijas, kopumā tā tiek vērtēta kā solis prom no spriedzes abu lielvaru attiecībās. Pēkšņas izmaiņas samita dienaskārtībā ienesa ziņas par Krievijas raķešu trāpījumu Polijas teritorijā. Mainot savu šodienas dienaskārtību uz ārkārtas pārrunām pulcējušies Savienoto Valstu, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Nīderlandes, Japānas un Eiropas Savienības vadītāji. Sagatavoja Eduards Liniņš.    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Krustpunktā
Krustpunktā: Vērtējam pasākumus demogrāfiskās lejupslīdes apturēšanai Latvijā

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Nov 15, 2022


Sadarbības platforma „Demogrāfisko lietu centrs” ir nākusi klajā ar Tautas ataudzes stratēģiju, kas ir pasākumu kopums, lai apturētu demogrāfisko rādītāju lejupslīdi un sekmētu un tautas ataudzi Latvijā. Pasākumu klāstā ir runāts gan par jaunu mājokļa politiku, lielākām sociālajām iemaksām un bērna kopšanas pabalstiem, gan veselības aprūpi dažādos aspektos, gan drošu vidi un kopumā pozitīvu attieksmi pret ģimenēm. Tur ir patiešām daudz priekšlikumu. Krustpunktā mēģinām apkopot un izcelt vismaz daļu no tiem un novērtēt gan to ietekmi, gan iespējas realizēt. Diskutē Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāte Anda Čakša (Jaunā Vienotība) Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes doktorante Elza Lāma un Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.  

Oracion Estudios Biblicos Shalom Israel

Dios les bendiga seguimos orando por cada Nacion y cada familia

Zināmais nezināmajā
Latvijas Universitātes Astronomijas observatorijai - 100

Zināmais nezināmajā

Play Episode Listen Later Nov 9, 2022 44:24


Latvijai nav savu lielo raķešu, astronautu un lielo kosmosa izpētes centru, taču arī Latvijā astronomijai ir spēcīgas tradīcijas. To apliecina arī Latvijas Universitātes Astronomijas observatorija, kurai šogad ir simtā jubileja. Pulksteņu istaba, Frīdriha Candera instrumenti, zvaigžņu globuss un vesels lērums citu, senu astronomijas instrumentu - tie visi glabājas Latvijas Universitātes telpās un stāsta par astronomijas zinātnes dzimšanu Latvijā. Kas LU Astronomijas observatorijā dažādos laikos novērots un kas tajā skatāms mūsdienās, stāsta LU Muzeja krājuma glabātāja palīdze Gunta Vilka. Simtgadē atklāts Astronomijas vēstures muzejs bijušajās Astronomijas observatorijas telpās, LU ēkā Raiņa bulvārī 19.  "Tajā pašā dienā mēs saņēmām Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli par to, ka ekspozīcijas sastāvā esošā pulksteņu istaba ir novērtēta kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis," skaidro Gunta Vilka.  Kā būtiskākos muzeja apskates objektus Gunta Vilka min tieši pulksteņu istabu, kas ir pirmais un galvenais objekts. Tāpat tie ir priekšmeti, kas palīdzēja astronomiem darbā - lielāki, mazāki teleskopi, mērinstrumenti, kā arī meteorītu kolekcija un liels zvaigžņu globuss, kurš observatorijā atradies kopš tās pirmajiem gadiem. Šobrīd gan globusu restaurē, Gunta Vilka cer, ka tas drīz atgriezīsies ekspozīcijā un būs kā otrs lielākais objekts. Meteorologa darbs senatnē Laikapstākļi mums visriņķī ir bijuši vienmēr, un arī senatnē cilvēki novērojuši, ka saulainām dienām seko lietainas, ka pēc siltuma un karstuma nāk vēsums un sals. Liecības par meteoroloģiskiem novērojumiem mēs varētu atrast jau senajās civilizācijās - Senajā Ēģiptē, Divupē, Ķīnā un Indijā. Tiesa, tolaik daudzi procesi skaidroti caur mitoloģisko un reliģisko prizmu, zinātnes tur bijis mazāk. Kad tad vairāk parādās zinātnisks redzējums par laikapstākļiem, par to stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Notícias Agrícolas - Podcasts
Do Grão à Barra #62 - Instituto de Tecnologia de Alimentos, da secretaria de agricultura de São Paulo, participa de importante rede de pesquisa nacion

Notícias Agrícolas - Podcasts

Play Episode Listen Later Oct 18, 2022 27:22


Do Grão à Barra #62 - Instituto de Tecnologia de Alimentos, da secretaria de agricultura de São Paulo, participa de importante rede de pesquisa nacional sobre cacau

Kā labāk dzīvot
Krūts veselībai jāpievērš uzmanība ne tikai Krūts veselības mēnesī!

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Oct 13, 2022 47:56


Oktobris ir mēnesis, kad sabiedrība tiek īpaši aicināta pievērsties krūts veselībai. Kāpēc tas ir tik svarīgi un kam jāpievērš uzmanība ne tikai vienu mēnesi gadā, bet visas dzīves laikā, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. "Latvijā nav iespējas nomirt ar krūts vēzi, ja pašas parūpējamies par savu veselību!" atzīst Latvijas sieviešu volontieru biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma. Arī pārējās raidījuma viešņas – MFD galvenā ginekoloģe Ingrīda Circene, pnkoloģe – ķīmijterapeite Signe Plāte un Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala aicina sievietes rūpēties par savu veselību, pārbaudīt krūtis pašai, neignorēt uzaicinājumu uz mamogrāfijas pārbaudē, konsultēties ar ģimenes ārstu un savu ginekologu. Sazināmies ar „Compensa Life” Latvijas filiāles vadītāju un valdes locekli Viktoru Gustsonu. Viņš stāsta par jaunumiem ar tā saukto vēža apdrošināšanu.      

Divas puslodes
Notikumu eskalācija Ukrainā. Baltkrievija kā Krievijas militārais partneris

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Oct 12, 2022 54:02


Notikumi Ukrainā ir piedzīvojuši pamatīgu eskalāciju: vispirms Krimas tilta spridzināšana, tam sekoja nežēlīga Krievijas atriebība, bombardējot Ukrainas lielākās pilsētas, arī Kijivu. Karš ieguvis jaunu saasinājumu. Kas notiek gan Ukrainā, gan Krievijā, ko tas nozīmē tālākai kara gaitai un politiskajiem procesiem abās valstīs, analizē bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. Krievijas terors Ukrainā 8.oktobra agrā rītā notika sprādziens uz Kerčas tilta, to pamatīgi sabojājot. Tas bija ļoti nepatīkams pārsteigums Kremlim, jo Krimas tilts, kas savieno Krieviju ar pagaidu okupēto Krimas pussalu, ir gan simbolisks savienojums starp Krieviju un Krimu, gan praktiski nozīmīgs militārās apgādes ceļš. Turklāt ļoti apsargāts no Krievijas puses. Kremlī solīja nopietnu izmeklēšanu, bet ukraiņi neslēpa gandarījumu par notikušo. Tiesa, kurš patiešām ir atbildīgs sprādziena sarīkošanā, vēl joprojām nav skaidrs. Tomēr pēc tam pāri visiem pieņēmumiem izskanēja pārliecība, ka Krievija par to atriebsies. Ilgi nebija jāgaida. Svētdien krievi sāka intensīvu apšaudi Zaporižje. Pēc Ukrainas Gaisa spēku sniegtajām ziņām, uz  Zaporižjas dzīvojamajām ēkām raidītas apmēram 16 raķetes. Bojā gāja un tika ievainoti desmitiem iedzīvotāju. Bet pirmdienas, 10. oktobra, rīts ar trauksmes sirēnām iesākās teju visā Ukrainā. Krievijas raķešu uzlidojumi un sprādzieni bija dzirdami Kijivā, Žitomirā, Ļvivā, Ternopiļā un citviet. Pavisam 16 apdzīvotās vietās. Šis bija nozīmīgākais un plašākais šāda veida trieciens pret Ukrainu kopš Maskavas uzsāktās invāzijas pirmajām nedēļām. Okupantu triecieni bija vērsti gan pret kritisko infrastruktūru, gan civilajiem objektiem, tostarp bērnu rotaļu laukumu. Uzbrukumos tika nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100  ievainoti. Uz Ukrainas pilsētām krievu karaspēks raidīja vismaz 83 raķetes, no kurām tikai puse tika notriektas. Zināms, ka Ukrainai uzbruka ar augstas precizitātes raķetēm un plaši tika pielietoti Irānas droni – kamikadzes. Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku tviterī paziņoja, ka Krievija vismaz trīs spārnotās raķetes pret Ukrainu izšāvusi no karakuģiem Melnajā jūrā pāri Moldovas gaisa telpai un solīja pieprasīt paskaidrojumus no Krievijas vēstnieka. Savukārt, izdevums “Forbes” aplēsis, ka pirmdienas raķešu triecieni Krievijai izmaksājuši  400 – 700 miljonus dolāru. Tikām Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien sasauktajā drošības padomes sēdē pat neslēpa, ka ir veikts trieciens Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, un uzsvēra, ka šis Ukrainas pilsētu terors ir saistīts ar Krimas tilta spridzināšanu. Tāpat viņš norādīja, ka Krievijas atbilde uz jebkādiem turpmākiem Ukrainas uzbrukumiem būs smaga, kā arī apsūdzēja Ukrainu trīs uzbrukumos Kurskas atomelektrostacijai, kas atrodas aptuveni 85 kilometrus no Ukrainas robežas, un mēģinājumā uzbrukt gāzesvadam "TurkStream", kas pa Melno jūru savieno Krieviju ar Turciju. Krievu uzsāktā intensīvā Ukrainas apšaude ar raķetēm turpinājās arī otrdien. Lielbritānijas izlūkdienestā pieļauj, ka Krievija šajās pāris dienās būs iztērējusi teju visus savus raķešu krājumus. Pēc šiem uzbrukumiem šobrīd Ukrainā simtiem apdzīvoto vietu nav elektrības un ūdens. Uz Krievijas veiktajiem raķešu un dronu uzbrukumiem reaģēja arī lielvalstis. G7 valstu līderi otrdien sasauca ārkārtas videosanāksmi, lai spriestu, kā rīkoties pēc šiem Krievijas uzlidojumiem. Tajā ar uzrunu piedalījās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš, vēršoties pie G7 līderiem, aicināja tos palīdzēt Ukrainai gaisa vairoga izveidē, lai pasargātu ukraiņu mierīgos iedzīvotājus no šāda veida Krievijas agresijas. Jāteic, Vācija, kuras vēstniecība pirmdien Kijivā arī cieta no krievu raķešu uzbrukuma, apsolīja Ukrainai piegādāt modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un savu vārdu, kā vēsta vācu mediji, jau ir turējusi. Jau otrdien tā piegādājusi pirmo no četrām "IRIS–T" pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ar pārējām trim sola nekavēties. Arī ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā Zelenskim ir apsolījis turpināt sniegt Ukrainai atbalstu, kas nepieciešams pašaizsardzībai, tostarp modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Baltkrievija kā Krievijas militārais partneris Joprojām Krievijas agresijai līdzās tiek piesaukta Baltkrievija. Tās autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pirmdien paziņoja, ka panākta vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas reģionālā grupējuma izvietošanu, tiesa, nepaskaidrojot, kurp šie karavīri tiks nosūtīti. Viņš paziņoja, ka šī grupējuma veidošana sākās pirms divām dienām, kas sakrīt ar sprādzienu uz Kerčas tilta, kas savieno Krimu ar Krieviju. Zināms, ka Minska krieviem nodod tās noliktavās esošo kara tehniku un munīciju. Ukrainas izlūkdienests vēsta, ka Krievija turpina pārvietot uz Baltkrievijas teritoriju Irānā ražotos bezpilota lidaparātus, bet no Baltkrievijas tiek izvesta kara tehnika un munīcija. Tuvākajā laikā no Baltkrievijas uz Krieviju dosies 13 ešeloni ar kara tehniku un munīciju, kas glabāta Baltkrievijas armijas noliktavās. Tāpat otrdien saņemtas ziņas, ka Baltkrievijā jau ir ievesti vairāk nekā 30 irāņu droni – kamikadzes, ko Krievija plāno izmantot uzbrukumiem pret Ukrainu.  Otrdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis,  uzrunājot G7 dalībniekus, vēstīja, ka Krievija pasūtījusi Irānai līdz pat 2400 šādu dronu. Viņš arī atgādināja, ka Krievija joprojām mēģina tieši iesaistīt Baltkrieviju šajā karā, izspēlējot provokāciju, ka Ukraina it kā gatavo uzbrukumu un aicināja lielvalstis uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas izvietot starptautiskos novērotājus. Sagatavoja Aidis Tomsons    Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Entrevistas ADN
César Nakazaki: hay pruebas suficientes para una denuncia constitucional contra el presidente Castillo

Entrevistas ADN

Play Episode Listen Later Oct 10, 2022 16:23


El abogado de Karelim López y Bruno Pacheco dijo que la denuncia de abogados cercanos al presidente Pedro Castillo contra la Fiscal de la Nacion, Patricia Benavides, no tiene sustento.

Krustpunktā
LR1 analizē: Krustpunktā diskutē Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvji

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 2, 2022


Latvija izvēlas: Krustpunktā speciālizlaidums, vērtējot 14.Saeimas vēlēšanas. Diskutē Saeimā iekļuvušo partiju pārstāvji. Sazināmies ar ekspertiem. Studijā: Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis, no Apvienotā saraksta - Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Pa tālruni sarunā piedalās "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētajs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētaju Ainaru Šleseru, partijas "Progresīvie" valdes locekli Mārtiņu Kossoviču un "Attīstībai/Par!" pārtāvi Juri Pūci. Viedokli izsaka Latvijas Universitātes profesors, politilogs Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle. Līdzšinējie rezultāti liecina, ka "Jaunā Vienotība" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība - pa 13, "Stabilitātei!" un "Progresīvie" - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - 9 mandātus. "Attīstībai/Par!" un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvu 5% barjerai: "Attīstībai/Par!" pašlaik ir 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, bet "Saskaņa" ar 4,76% ir tūlīt aiz svītras. 14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. 2. oktobrī pulksten 12, pirms raidījuma skanēšanas ēterā, 14. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšana pilnībā bija pabeigta tikai Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Kurzemē balsis vēl nebija saskaitītas piecos vēlēšanu iecirkņos, bet Rīgā balsošanas rezultāti vēl nebija zināmi 32 vēlēšanu iecirkņos.

Krustpunktā
LR1 analizē: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 1, 2022


Latvija izvēlas: Analizējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Studijā Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un "Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonēvičs. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Gatis Eglītis no “Konservatīvajiem”, Edvards Smiltēns no “Apvienotā saraksta”, Mārtiņš Kossovičs no “Progresīvajiem”, Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” un Aleksejs Rosļikovs no “Stabilitātes”. Parlamentā varētu būt iekļuvuši astoņi politiskie spēki. Tā liecina pie vēlēšanu iecirkņiem veiktā aptauja, ko īstenoja ziņu aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte un sabiedriskie mediji. Saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem visvairāk balsu varētu būt saņēmusi partija "Jaunā Vienotība", kuru atbalstījuši 22,5% aptaujāto. Tai seko "Apvienotais saraksts" ar 11,5% un Zaļo un zemnieku savienība 10,9%. Tāpat parlamentā varētu būt iekļuvusi Nacionālā apvienība ar 8,4% atbalstu, "Progresīvie" ar 8,3%, "Stabilitātei" ar 5,4%, "Latvija pirmajā vietā" – 5,3% un "Attīstībai/Par" 5,2%.  

Krustpunktā
LR1 analizē: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus un vēlēšanu norisi reģionos

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 1, 2022


Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Vērtē politologs Andis Kudors, laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonēvičs un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls. Viedokli par vēlētāju aptaujas rezultātiem izsaka Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”, Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības. Sestdien, 1.oktobrī, notikušajās 14.Saeimas vēlēšanās piedalījušies vismaz 884 455  jeb 57,34% balsstiesīgo, liecina Centrālas vēlēšanu komisijas (CVK) informācija par 977 iecirkņiem no 1055 iecirkni. Šoreiz vēlētāju aktivitāte bija augstākā nekā pagājušās, 13.Saeimas vēlēšanās. CVK  dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 788 340 jeb 51,11%% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo. Aktīvākie vēlētāji vēlēšanu dienā šajās vēlēšanās bijuši Kurzemē, kur nobalsoja 105 373 jeb 58,52% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 234 009 jeb 41,4% vēlētāju. Vidzemē vēlēšanās nobalsojuši 230 879 jeb 58,26% balsstiesīgo, Zemgalē – 116 421 jeb 56,53%, bet Latgalē  - 101 658jeb 52,18%.  

Krustpunktā
LR1 analizē: Vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Oct 1, 2022


Latvija izvēlas: Daļēji apkopoti vēlēšanu rezultātu, vērtējam iespējamo Saeimas sastāvu un koalīciju. Studijā Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš. Uzklausām Vidzemes Augstskolas padomes locekli un vadošo pētnieku Gati Krūmiņu. Pēc nedaudz vairāk nekā 10% vēlētāju balsu (10,27%) saskaitīšanas 14. Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā Vienotība" ar 17,36%*. Pirmos vēlēšanu rezultātus vērtē Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Savukārt Zaļo un zemnieku savienība ieguvusi 17,16%. Viedokli izsaka Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.  Apvienotajam sarakstam" ir 10,98% balsu. Analizē Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,87% vēlētāju balsu. Vērtē Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. *Raidījuma skanēšanas laikā saskaitīto balsu skaits pieauga un līderi nedaudz mainījās.   Latvija izvēlas: Vērtējam vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Latvija izvēlas: Turpinām analizēt vēlētāju aptaujas rezultātus, vērtējam vēlēšanu norisi reģionos. Latvija izvēlas: Politologi un sociologi analizē jaunā parlamenta iespējamo sastāvu. Latvija izvēlas: Vērtējam vēlētāju aktivitāti un noskaņojumu reģionos un ārvalstīs.  

Duro y a la cabeza
El presidente Andrés Manuel López Obrador confirma que hubo un hackeo, un robo de información, ataque cibernético a la Secretaría de la Defensa Nacion

Duro y a la cabeza

Play Episode Listen Later Sep 30, 2022 24:10


El presidente Andrés Manuel López Obrador confirma que hubo un hackeo, un robo de información, ataque cibernético a la Secretaría de la Defensa Nacional. Los hackers se hacen llamar “Los Guacamayos”

Krustpunktā
Krustpunktā intervija: "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Sep 26, 2022


Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Krustpunktā aicinām uz garāku sarunu populārāko partiju izvirzītos premjera amata kandidātus. Raugāmies pēc augusta aptaujas, kuras no partijām pārvarēs piecu procentu barjeru, un tādas bija piecas – „Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, „Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī „Progresīvie”. Noslēdzot šo interviju ciklu, studijā „Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Krustpunktā
Krustpunktā intervja: Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Uģis Mitrevics

Krustpunktā

Play Episode Listen Later Sep 22, 2022


Līdz vēlēšanām pirmdienās un ceturtdienās Krustpunktā skan plašākas sarunas ar populārāko partiju premjeru amata kandidātiem. Saskaņā ar pēdējiem aptauju datiem, esam izvēlējušies runāt ar piecu populārāko partiju izvirzītajiem premjera kandidātiem, kuru saraksti pat bez tādas iepriekšējas izlīdzināšanas pārvar 5% barjeru.  Intervija ar Nacionālās apvienības premjera amata kandidātu Uģi Mitrevicu.

The Voice of Healing Radio with Apostle Michael Petro
Episode 126: Apostol Rafael Mojica | Fall 2022 - Reformation, Restitution and Restoration

The Voice of Healing Radio with Apostle Michael Petro

Play Episode Listen Later Sep 13, 2022 56:28


In this interview Apostol Rafael discusses how the majority of the current Church doesn't have any wisdom to take dominion, but God has Apostles in the earth positioned with a kingdom message, a message of identity - their role as sons of God. Apostol Rafael stated the Father can do something in seconds. Before the year end, miracles will be everywhere, the glory of the Father will be manifested through his sons and daughters. While the world is preparing for a collapse, the Church needs to prepare for the best time in the world. Apostle Rafael Mojica and his wife Claribel are the Senior Pastors of Nacion De Fe Church in Kissimmee, Florida consisting of a network of 89 churches extends to 15 countries and 14 states in North America. In April of 2022, Florida Gov. Ron DeSantis signed HB 5 into law at a rally at the Nacion de Fe Church, a measure banning Florida doctors from performing abortions after 15 weeks of gestation. Connect with #ApostolRafaelMojica:https://www.naciondefe.comhttps://www.facebook.com/NDFinthttps://www.instagram.com/apostolrafaelmojica/ VOH Radio Sponsors:► My Pillowwww.mypillow.com/vohradioUp To 66% off - Use Promo Code: VOHRadio ► Buy Gold - Beverly Hills Precious Metals Exchange | General Flynn's Gold Buyer of Choice.Visit: https://bh-pm.comClick First-Time Customers Sign Up Form.Insert #VOHRadio - How Did You Hear About Us? ► Dr. Zelenko's Protocol Z-Stackhttps://zstacklife.com/VOHRADIOUse this link to get 10% off all your purchases.Use ‘VOHRadio' Coupon Code for 5% off every purchase! ► Dr. Mark Sherwood Courses and Supplements9,000 COVID-19 Patients (0 Deaths)https://sherwood.tvUse ‘VOHRadio' Coupon Code for savings on supplements and courses! ► Dr. Stella, MD - Covid Prevention Treatments and Telehealth Services:https://marketplace.drstellamd.comUse ‘VOHRadio' Coupon Code for 5% off every purchase! ► The Epoch Times - Digital Subscription Savings:$1 for 1 month trial, then $77/year - Original Promotion: $99/yearSubscribe Link: IReadEpoch.comUse Promo Code: VOH ► ReAwaken America Discounted Tickets:Text (918)-851-0102 or Visit www.timetofreeamerica.comUse Promo Code “VOH Radio” for a 10% discount! ► All Sponsors Click Here: https://vohradio.com/partners ► Sign Up For Our Newsletter! - https://vohradio.com/ ► Support and Partner: https://vohradio.com/donate ► Merch, Books, Teachings: https://voh.church/shop ► Watch ALL our content in FULL on Banned.Video: bit.ly/VOHRadio-BannedVideo ► Watch ALL our content in FULL on Rumble: bit.ly/VOHRadio-Rumble ► Watch ALL our content in FULL on CloutHub: bit.ly/VOHRadio-CloutHub ► Watch ALL our content in FULL on BitChute: bit.ly/VOHRadio-BitChute ► Connect with #VOHRadio:https://instagram.com/vohradiohttps://twitter.com/_vohradiohttps://gab.com/vohradio ► ALL LINKS: https://sociatap.com/TheVoiceofHealingRadio ► #VOHRadio Podcasts:Spotify: https://spoti.fi/2FFwIFoApple: https://apple.co/2FCIHnlAmazon Music: https://amzn.to/35WprLXTuneIn: https://bit.ly/33x3ZLhGoogle: https://bit.ly/35Dju76Deezer: https://bit.ly/3c55MLeStitcher: https://bit.ly/3iBnvfQRadio App: https://bit.ly/2El7nQOJioSaavn: https://bit.ly/35XKMVFGaana: https://bit.ly/39fxSV3 ► To learn more about Michael Petro visit http://michaelpetro.com/ ► Connect with #MichaelPetro:https://instagram.com/michaeljopetrohttps://twitter.com/michaeljopetro ► Business or Media Inquiries - Email us at: info@vohradio.comSupport the show: https://vohradio.comSee omnystudio.com/listener for privacy information.

Latvia Weekly
LW Presents: A Guide to the 2022 Saeima Election

Latvia Weekly

Play Episode Listen Later Sep 11, 2022 148:11


With Latvia set to vote on a new parliament in less than a month, Otto and Joe sat down for a marathon-length episode to discuss all 19 of the competing parties, as well as a brief introduction to how Saeima (Latvian parliament) works and is elected. If you would like to skip to a specific part of the episode, you can choose a part below: 3:24 What is Saeima (parliament)? 8:56 How the Prime Minister is chosen 14:56 - The guide to the 19 parties 17:54 - 1. Jaunā Vienotība 23:59 - 2. Latvia's Krievu Savienība 29:22 - 3. Zaļo un Zemnieku Savienība 35:10 - 4. Tautas Kalpi Latvijai 40:28 - 5. Suverena Vara 45:57 - 6. Kristīgi progresīvie partija 50:24 - 7. Saskaņa 1:00:15 - 8. Stabilitātei! 1:10:31 - 9. Tautas Vāras spēks 1:17:05 - 10. Partija "Vienoti Latvijai" 1:19:54 - 11. Nacionālā apvienība 1:28:16 - 12. Latvia pirmajā vietā 1:38:02 - 13. Konservatīvie 1:47:22 - 14. Katram un Katran 1:53:35 - 15. Progresīvie 1:58:53 - 16. Attistībai/Par! 2:04:35 - 17. Apvienība Latvijai 2:08:40 - 18. Apvienotais saraksts 2:15:21 - 19. Republika 2:20:09 - Overall analysis Here is a link to the Election Guide spreadsheet and Otto and Joe created for the episode: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1FnCznxvsmc6X-6qOXpZoEvHwwUEFEOHOd-9X6VG4M5w/edit?usp=sharing Opening and closing music: "Epic Cinematic" by Scott Holmes Music is licensed under a Attribution-NonCommercial 4.0 International License. https://freemusicarchive.org/music/Scott_Holmes/cinematic-background-music/epic-cinematic/

5...4...3...2...fun!!

whoa okay i’m transitioning into the next moment now and ** wooooooosh **i’m feeling mostly pretty zen about it but it’s just like been weird bizarre thing after bizarre thing. also, totally wonderful things too, so it balances out. but very much looking forward to getting fully situated and into some routines again.i said it wasn’t all that dramatic last week but this week it’s all dramatics and i’m finding that so hilarious. truly living for it.DOWNLOAD/STREAM RECORDING00:00 (intro by omar)00:20 Ava Luna “Take It Or Leave It” Pigments EP02:21 Castle If “Genetic Structure” Zardoz04:12 Katie dey “stuck ” solipsisters07:24 Natural bridges “Shone Like Gold” Residual Daydreams11:08 Jason Anderson “Kittery” Auburn13:18 Doug Tuttle “Fade” Dream Road17:18 Positive No “Teenage Waistline” Teenage Waistline20:34 Erasers “No Wonder” Pulse Points26:24 Urochrome “Resist Psychic Death” Trope House27:42 TURN TO CRIME “Up There” Down in the Basement30:44 Second Narrows “Glue” S/T32:56 Snowpiler “Crest” I Feel God In This Chili’s Tonight35:49 Glambat “Cole Gate” I Feel God In This Chili’s Tonight39:11 Godcaster “DIRT BIKE BIKE VS. THE COPS (VACCINE GIRL)” GODCASTER DEMO41:14 Christian fitness “real tennis” you are the ambulance43:13 Philary “Old Leg” I Complain45:43 A Deer A Horse “Cold Shoulder” Everything Rots That Is Rotten EP48:46 Mock Identity “Nacion de Opresion” Paradise50:15 Cigarette “Golden Letters” Light Blues52:38 Kristin Witko “That’s My Name” Zone Of Exclusion