Podcasts about jums

Lietuvos teismai Valstybinės mokesčių inspekcijos naudai iš bankrutuojančių įmonių vadovų pastaraisiais metais yra priteisę solidžias sumas, ligšiol didžiausia jų ––siekė per 1,7 mln. eurų. Tačiau šis rekordas gali būti ne galutinis, nes VMI teismui yra pateikusi ieškinį dėl 2,39 mln.eurų žalos atlyginimo iš asmeninio vadovo turto. Kokiais atvejais kreditoriai gali kreiptis į teismą su prašymu, kad įmonės mokestines skolas atlygintų jos vadovas, ir kodėl kreditoriams įrodyti tiesioginę žalą nėra taip paprasta?Situaciją nagrinėja advokatų profesinės bendrijos „AVOCAD “ vadovaujantis partneris, advokatas Egidijus Langys.Artėja didžiosios metų šventės – laikotarpis, kai dalinsimės dovanomis ne tik su artimaisiais, bet ir kolegomis ar verslo partneriais. Teisininkai sako, kad dovanų prasmė yra ne tik graži tradicija, bet ir atsakingas teisinis veiksmas. O kokioms dovanoms reikia rašytinės sutarties ar notaro patvirtinimo? Kada dovanos gavimas gali sukelti mokestines pasekmes? – Šiuos ir kitus teisinius ne tik šventinių dovanų ir dovanojimo aspektus komentuoja advokatų profesinės bendrijos „Noewe Legal“ teisininkas, advokato padėjėjas Lukas Seržantas.Turbūt ne vienas esame pasvarstę, ką darytume radę lobį. Lobio radimas ne tik teorinė galimybė. Retais atvejais tai visgi tampa realybe. Statybų metu, kasant lysvę sode ar vaikštinėjant su metalo detektoriumi, žmonės kartais aptinka senovinių monetų, papuošalų, ginklų ar kitų vertingų daiktų. Tačiau radus lobį iškyla daugybė klausimų: ar jį galima pasilikti, ar privaloma pranešti valdžios institucijoms, kiek radėjui gali priklausyti už grąžintą lobį ir pan? Beje, Lietuvos įstatymai griežtai reguliuoja tokius radinius, todėl būtina žinoti savo teises ir pareigas, kad netikėtas atradimas netaptų rimta teisine problema. Ar surastas lobis Jūsų sklype Jums ir priklauso? Pokalbis su Lietuvos jaunųjų advokatų tarybos nare, adavokato padėjėja Egle Šiugždinyte.Ved. Artūras Matusas

Konstantīns Pēkšēns ir viens no visu laiku ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Šogad klajā nāca rakstu krājums „Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks”. Krājumā apkopoti starptautiskas zinātniskas konferences raksti, aptverot plašu tēmu loku, tomēr koncertēti uz Pēkšēna personību un uz nacionālā kontekstā svarīgiem jautājumiem. Krājumā arī bagātīgs vizuālais materiāls. Kopā ar mākslas vēsturnieci Silviju Grosu, kā arī  vēsturnieku un mākslas zinātnieku Rihardu Pētersonu akcentējam mazāk zināmo par Konstantīnu Pēkšēnu.  Starp rakstu krājuma „Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks” autoriem arī ārzemju pētnieki, kas ļauj palūkoties uz 19. / 20.gadsimta miju no cita skatu punkta.

Studijā Saeimas deputāti Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un Jānis Dombrava (NA).

Studijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) un parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”).

Nobeigums.

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone.

Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.

Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Turpinās pārdomas par aicinājumu, konkrētāk, par Personīgo aicinājumu. Ko tas nozīmē? Vai Personīgais aicinājums ir man vienīgajam, vai vairākiem ir līdzīgi? Kā atpazīt Personīgo aicinājumu?

Turpinām īpašo podkāsta ciklu, kas veltīts ORTO Klīnikas ikgadējai rudens medicīnas konferencei. Šajā ciklā ORTO Klīnikas speciālisti dalās zināšanās, profesionālajā pieredzē un iedvesmo kolēģus, runājot par jaunākajām ārstniecības metodēm un praktiskiem risinājumiem klīniskajā darbā.Šīs sarunas viesis ir ORTO Klīnikas traumatologs, ortopēds Dr.  Andrejs Peredistijs.Sarunas centrālā tēma ir kaulu lūzumu ārstēšana — konservatīvās un ķirurģiskās pieejas, kā arī kritēriji, pēc kuriem ORTO Klīnikas speciālisti izvēlas piemērotāko ārstēšanas metodi. Runājam par ģipša imobilizāciju, situācijām, kad ģipsi ir obligāti jāpārliek, kā arī par to, vai pēc meniska rezekcijas nepieciešami kruķi. Skaram arī jautājumu par ārējās fiksācijas aparātiem — kas tie ir un kad šī metode ir medicīniski pamatota.Šo un citu konferences dalībnieku iesūtīto jautājumu atbilžu apkopojums — vienā raidījumā.  Plaša, daudzpusīga un praktiska saruna ikvienam, kurš vēlas dzirdēt ORTO Klīnikas speciālistu viedokli un profesionālu skatījumu uz dažādām medicīniskām situācijām. Ja Tev ir kādi jautājumi vai ieteikumi nākamajām tēmām, būsim priecīgi dzirdēt Tavu viedokli! Raksti mums uz ORTOTALKS@orto.lv – Tavas idejas mums ir svarīgas!

Studijā “Spēlmaņu nakts” žūrijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska un Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis

Studijā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kristības sakraments. Turpinājums.

Ja esi cilvēks ar lielām darba spējām, tev ir arī vajadzīga savu iekšējo resursu atjaunošana pienācīgā līmenī. Tā galīgi nav pieeja, kuru aktīvi cilvēki attiecinātu uz sevi. Viņi ir pieraduši darīt daudz. Citi ir pieraduši, ka viņi dara daudz. Un ne vieniem, ne otriem bieži vien nav pilnīga aina par to, ka “daudz” ir vēl vairāk, nekā “daudz”.Angliski to sauc “High performance requires high maintenance” (augstam sniegumam ir vajadzīga arī augsta uzturēšana). Praksē tas reti tā notiek.Mēs pieņemam, ka varam ilgstoši daudz darīt, ja mums patīk vai ir ļoti svarīgs tas, ko darām. Ka mīlestība uz darbu vai cilvēkiem un mērķiem, kuru dēļ darām, ir pietiekama aizsardzība pret savu resursu pārtērēšanu.Bet tā nav.Šī saruna ir turpinājums iepriekšējai epizodei Nr 242 (to atradīsi šeit). Un šoreiz ar Kristīni Virsnīti runājam par savu pieredzi:→ par augstām darbaspējām un neredzamo slodzi - visu to, ko dari citu labā, bet viņi pat nezina, cik tas tev “izmaksā”;→ kā vilkt robežas pašam ar sevi (ne tikai ar citiem) - un kāpēc tas ir grūtāk;→ kāpēc vienatne nav egoisms, bet uzlādēšanās, kas palīdz gan pašam, gan apkārtējiem;→ ko nozīmē uzpildīt bāku, PIRMS tu prasi no sevis nākamo augsto sniegumu, nevis PĒC tam, kad esi tukšs;→ par pieredzi atsakoties no saldumu ēšanas. Cerams, uz neredzēšanos.Problēma nav tajā, cik daudz tu dari. Problēma ir nedot sev iespēju atjaunoties atbilstoši tam, cik no sevis atdevi. Un tas, kas notiek tālāk, nav ilgtspējīgs. Ne veselībai, ne attiecībām, ne darbam, ko tik ļoti mīli.Sarunas tēmas noderēs, lai savā dzīvē ieviestu savlaicīgu atjaunošanos, jo rūpes par sevi nav izlaidība, bet apkope un investīcija, kas atmaksājas ar uzviju.Ja šī vai kāda iepriekšējā saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tava “kafija” mums palīdzēs segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!SARUNAS PIETURPUNKTI:00:00:00 2. daļas ievads00:02:33 Augstas darbaspējas - vai esi cilvēks, kas izdara "nereāli daudz"?00:04:33 Kad slimnīcā nācās aizdomāties par savām izvēlēm00:05:57 "Es vispirms ieiešu dušā, tad izsaukšu ātros" - kā smadzenes strādā krīzē00:12:45 Dakteres brīdinājums: "Jums ļoti jāpārdomā, kā jūs dzīvojat"00:13:18 Kas notiek, kad ignorē ķermeņa signālus, jo viens aizraujošs projekts dzen nākamo00:14:23 Otrā reize, kad dzīve vicina ar brīdinājuma karogu00:17:46 Sērošana, no kuras mēģināt aizmukt darbos00:21:51 Ko nozīmē pārkārtoties dzīvei pasaulē bez svarīga, mīļa cilvēka00:24:59 Solīti pa solim - kā mācīties dzīvot citādāk pēc izdegšanas00:29:35 Brīdinājums vietā: "Tai brīdī, kad jūties labi, esi īpaši uzmanīga"00:31:47 Vienatne, robežas un atteikšanās - kā nenosvilt, darot to, kas patīk01:29:33 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu01:32:14 Rituāls, lai atvadītos no saldumiem01:37:05 Kad klausoties podkāsta epizodi, saproti: “Ir jācērt, kā ar nazi"01:42:23 Un pienāk tas brīdis, kad saldumus vairs nevari ieēst, jo garšo pretīgi01:44:49 Lomkas un cīņa - cik grūti ir un kā nepadoties kārei pēc saldumiem01:46:28 "Kāpēc to dari?" “Jo skaidri zinu, ko gribu”

Visapkārt "Staro Rīga". Latvija gatavojas 18. novembrim, mūsu valsts dzimšanas dienai, un gadiem ilgi bijām pieraduši, ka arhibīskaps savā svētrunā Rīgas Domā izgaismo aktuālākās lietas sabiedrībā. Varētu sacīt, arī šī brīža "garīgo temperatūru", ka viņš uzrādīs bīstamās zonas un sāpīgākās problēmas, kā arī iespējamos risinājumus, par ko mēs kā tauta varētu domāt. Tā tās bija līdz šim. Tagad jau pavisam tuvu atkal ir 18. novembris, un no Rīgas Doma, protams, būs tiešraide pulksten 9, un jaunajam arhibīskapam Rinaldam Grantam būs daudz kas svarīgs un nozīmīgs mums sakāms noteikti. Bet pirmssvētku laikā saruna ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu emeritus Jāni Vanagu. Kā jūs jūtaties šajā pirmssvētku laikā? Jānis Vanags: Es jūtos kā jau Latvijas patriots pirms valsts svētkiem. Gaidu to ar prieku, ar tādu lepnuma apziņu izliku pie savas mājas Latvijas karogu patriotiskajā nedēļā. Jāatzīstas, ka es jūtos drusku atvieglots, ka man šoreiz nav tik liela atbildība jānes. Man nav jāgatavo uzruna valsts svētku atklāšanas dievkalpojumā, bet es varu gaidīt, ko man dos svētkos? Ko es saņemšu? Ko es iegūšu? Un es domāju, ka tas būs skaisti. Uzruna jums nav jāgatavo, tomēr jūs par Latviju domājat un nevar būt nemaz citādāk. Jums ir arī savs vērtējums, skatījums, piemēram, par šībrīža situāciju Latvijā. Ja jums būtu jārunā 18. novembrī no kanceles, kas būtu tas, ko jūs būtu gribējis teikt? Jānis Vanags: Parasti jau es mēdzu ļoti gatavoties 18. novembra sprediķiem, tāpēc es tā vienā šāvienā nevarēšu atbildēt uz tādu jautājumu. Man būtu nopietni jāpadomā, ja jūs man to jautājat. Tā sajūta, protams, ir zināms apbēdinājums par to, kas ir piedzīvots pēdējā laikā. Es jau bieži esmu par to runājis, ka mums vajadzētu meklēt to, kas mūs vieno. Pēdējā laikā, taisni pirms valsts svētkiem, man liekas, mēs esam tā sanīdušies un tik daudz visādus vārdus cits par citu teikuši, ka pēc tādu vārdu noklausīšanās liekas pat dīvaini kaut kā runāt, ka mums ir kopīga Latvija, vai kopīgas vērtības, kaut kādi kopīgi ideāli. Tas bija tā diezgan dramatiski.  

Studijā NBS komandieris Kaspars Pudāns.

LELB arhibīskaps emeritus Jānis Vanags uzsāk jaunu raidījumu ciklu "Ignāciskais garīgums luterāņa acīm". Raidījuma autors piebilst: "Man par to ir bieži jautāts, tad nu mēģināšu pastāstīt to, ko par to zinu..."

Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Spēlmaņu nakts" žūrija vērtējusi aizvadītās sezonas veikumu, un 23. novembrī uzzināsim laureātus 17 kategorijās. Mēs uzklausām teātra kritiķus, kas nav "Spēlmaņu nakts" žūrijā, bet labprāt dalās ar savām aizvadītās sezonas virsotnēm. Ieklausāmies Valdas Čakares izlasē, izceļot pozitīvu pārsteigumu, intriģējošu scenogrāfiju un  labāko komēdiju.

Jautājums par Stambulas konvenciju satricinājis sabiedrību Latvijā, bet ne tikai. Sen neredzētu aktivitāti paudusi arī diaspora. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ar diasporas aktīvistiem un ekspertiem pārrunājam, kā tas izskatās no ārpuses. Aidis Tomsons, sākot Krustpunktā sacīja, ka par konvenciju šodien nē. Varbūt tiešām kādam ir mazliet par daudz, un šķiet, ka nupat jau ir mazliet par daudz. Tomēr šoreiz tas aspekts, kuram pievēršamies raidījumā, nav tieši par konvenciju, bet par to politiķu rīcībai sekojošo reakciju. Pagājušajā nedēļā tepat Doma laukumā pulcējās ap 10000 ļaužu, lai protestētu pret politiķu vēlmi izstāties no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Un šis jautājums ir pamatīgi šobrīd satricinājis ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā sabiedrību. Mūsu fokuss ir tā sen neredzētā aktivitāte, ko paudusi diaspora, pulcējoties protestos pie Latvijas vēstniecībām un ne tikai pie vēstniecībām daudzviet pasaulē. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts gan ar diasporas aktīvistiem, gan arī ar ekspertiem  pārrunājam, kas ir tas, kas mudinājis latviešus ārpus Latvijas iesaistīties protestos un arī rakstīt vēstules Valsts prezidentam, Saeimai? Kas ir darījis sabiedrību tādu sabiedriski politiski aktīvu šai mirklī.  Sarunājas Roberts Gorodko, kurš pārstāv "Latviesi.com", no Lielbritānijas sarunai pievienojas Edīte Malvesa - Browell, kura ir biedrības "EsiLV" pārstāve, no Spānijas pieslēgusies Anna Rekeba Roziņa, kura rīkoja protestu Madridē, un savukārt Laura Ritenberga-Kindere ir no Vācijas un pārstāv Eiropas Latviešu apvienību.  

Studijā ģenerālprokurora amata kandidāts Armīns Meisters.

Pr. Mārtiņš uzsāk jaunu raidījumu ciklu par sakramentiem.

Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Studijā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).

Latvijā tapis pētījums rāda neiepriecinošu ainu - šogad 42,4% e-cigarešu ir tirgū nonākušas nelegāli un šādu cigarešu īpatsvars tieši pēdējos gados ir krietni audzis. Aizliegt e-cigaretes pavisam - vai tas ir risinājums? Spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” atklāts, ka 46 % e-cigaretes pērk pelēkajā tirgū aromātu nepieejamības dēļ. Citas nozīmīgas motivācijas patērētāju izvēlei par labu nelegālajam tirgum ir zemāka cena (49 %), kam seko ērtums (12 %) un šķietami labāka kvalitāte (7 %). Raidījumā diskutē profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists profesors Alvils Krams. Sazināmies ar Valsts policijas Prevencijas vadības biroja galveno inspektori Vitu Vīlisteri. Arnis Sauka iepazīstina plašāk ar pētījuma datiem, Alvils Krams viņa asi iebilst, norādot, ka pētījums tomēr ir saistīts ar industriju, tāpēc rezultāti ir tendenciozi. un cilvēku veselībsa kontekstā nevar runāt par zaudējumiem ekonomikai. Vai ir pētīta elektronisko cigarešu lietošanas dinamika dažādās vecuma grupās? Šādu jautājumu uzdevām Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniecei Sanitai Lazdiņai.

Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.

Studijā politikas un ekonomikas analītiķe, domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Kristaps Krištopans (LPV).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Studijā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) un Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).

Studijā Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, REA profesors Arnis Sauka un Valsts konkurētspējas komisijas pārstāvis, Hārvarda Universitātes doktorants Arkādijs Zvaigzne.

Aplūkojam pāvesta vēstījumu 2025. gada Misiju dienai.

Šajā epizodē apskatīta aicinājuma tēma

Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene (JV) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).

Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).

Drīzumā klajā nāk rakstu krājums “Latvieši Zviedrijā – raksti, stāsti, atmiņas”, kas apvienos gan zinātniskus pētījumus, gan personiskas liecības par trimdinieku dibinātajām organizācijām, radošajām kopām Zveidrijā, no kurām daudzas joprojām pastāv un ir aktīvas. Saruna ar un par Zviedrijas latviešiem toreiz un tagad raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Stāsti par to, kā latvieši nonākuši Zviedrijā, gan par to, kā ir dzīvot un būt latvietim Zviedrijā, ir dažādi. Daudzi no krājuma autoriem atceras savu vecāku cerību pēc Otrā pasaules kara, kad tikko bija nokļuvuši Zviedrijā, ka tūlīt, tūlīt jau mēs atgriezīsimies mājās. Tas savulaik ir iedvesmojis ģimenes turpināt ikdienā runāt latviski, brīvdienas veltīt latviešu lietai, dzīvot, ja tā var teikt, divās laivās vienlaikus. Bet vai tas bija viegli un kam mūsu laikos ir aktuālas krājumā apkopotās liecības? To izzinām raidījumā. Sarunājas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, arī Mutvārdu vēstures pētnieku biedrības "Dzīvesstāsts" pārstāve Ginta Elksne, žurnālistes, skolotāja un sabiedriskā darbiniece, projekta "RaDi latvieši" dibinātāja Gunta Enerūta un Stokholmas universitātes asociētā profesore Maija Runcis.

Studijā Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un topošais Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš.

Ir jāaizsargā civiliedzīvotāji un viņi nedrīkst tikt pakļautu iznīcībai. Starptautiskai sabiedrībai ir pienākums iejaukties un aizstāvēt tos kuru izdzīvošana ir apdraudētie. Sankcijas jāvērš pret tiem, kas apdraud mieru lai pavērtu ceļu dialogam un sarunām.

Baznīcas soc.māc. uzstāj uz vispārēju, līdzsvarotu un kontrolētu atbruņošanos. Bet aizstāvības nolūkos var ražot pietiekošu daudzumu ieroču sev un tiem kam nav vieniem iespējas sevi aizstāvēt. Terorisms ir kategoriski nosodāms.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Studijā Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa.

Studijā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) un LDDK prezidents Andris Bite.

Trešdaļa skolu ir saskārušās ar būtiskām grūtībām, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā. Pilnā pāreja notika pakāpeniski triju gadu laikā un šogad jau mācībām visās klašu grupās jānotiek tikai latviešu valodā. Par spīti tam, ka mācības latviski daļā mācību priekšmetu jau notika, bet vidējā izglītībā šis process sākās jau pirms 20 gadiem, ne visu skolu pedagogi, skolu vide, arī ģimenes spējuši panākt, lai bērniem ir pietiekošas latviešu valodas zināšanas mācību vielas apgūšanai. Kādas ir problēmas un kāds plāns tās risināt, diskutējam Krustpunktā. Analizē Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors, Jeļena Vediščeva, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas pārstāve, Rīgas 40. vidusskolas direktore, Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos, un Edvarts Krusts, vēsturnieks, bijušais Rīgas 13. vidusskolas skolotājs.  

Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Mežu likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu vairākām koku sugām, ir raisījusi plašus iebildumus gan pēc grozījumu būtības, gan arī veida, kā ministrija tos virza. Par to ar ministriju pārstāvjiem un ekspertiem diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: bioloģijas doktors Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste un Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons. Mežu apsaimniekošana ir viens no tematiem, par ko Krustpunktā runā regulāri. Arī primāri bieži vien par to gādā vai nu Zemkopības, vai Vides ministrija, jo tiek rosinātas izmaiņas likumos, kas izraisa plašāku interesi, vai arī pretestību. Savulaik pat Satversmes tiesa bija iesaistīta notikumos, tāpēc var sacīt droši, ka šī nozare nav atstāta bez uzmanības. Šobrīd ir runa pat par vairākiem jautājumiem, par ko uztraukumu ir pauduši vides aizstāvji. Proti, Zemkopības ministrija virza caur valdību grozījumus Meža likumā, un ir vairāki punkti, par kuru jēgu un vajadzību ir jātiek skaidrībā.

Civilizācijas, komforta un drošības saliņa polārajos reģionos un tālos ledājos - stacijas. Tajās notiek ne tikai pētnieku ikdienas sadzīve, bet arī pētniecība. Kāda ir polārstaciju loma zinātnē, kādu ir dzīve stacijās un kādiem apstākļiem tās ir pakļautas? Un kāpēc polāro staciju izveide ir arī politisks jautājums? Par mūsu polārpētnieku piedzīvojumiem un pētniecību dažādos pasaules ledājos esam stāstījuši daudz un ar aizrautību sekojuši līdzi viņu ekspedīcijām, taču tikai garāmejot esam pieminējuši kādu civilizācijas saliņu polārajos apgabalos un tās ir polārās stacijas. Par šīm mītnes vietām ledājos, to politisko, sociālo un pētniecības nozīmi saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Studijā polārpētnieki - Jānis Karušs, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētie profesors, un Kristaps Lamsters, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētie profesors.

Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevumā "KPMG Baltics" šī gada pirmajā pusē ciešā sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un zinātniskā institūta BIOR un citiem ekspertiem identificēja un novērtēja klimata pārmaiņu ietekmes radītos riskus un ievainojamību lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā. Studijā prof. Dina Popluga, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne, Ekonomikas un finanšu institūta direktore, kā arī biznesa konsultantu kompānijas KPMG Baltics ilgtspējas konsultāciju projektu vadītāja Ieva Nora Gediņa.  

Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums „Kaķe” tapis kā blakne rakstniecības studijām Liepājas Universitātē. Savukārt ideja par pašām studijām jau nobriedušā vecumā izaugusi no iekšējas pārliecības, ka cilvēkam ir jāseko skaistumam un visas dzīves garumā jāizkopj sevī spēja pamanīt pasauli ārpus ikdienišķā. „Esiet sveicināti!” – Tā sākas Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums „Kaķe”. Mūsu sarunbiedre šai raidījumā vēl paspēs sasmīdināt ar paziņojumu, ka krājums ir tapis kā blakne studijām Liepājas Universitātes Rakstniecības programmā. Tāda esot bijusi viņas maģistra darba būtība: atrast vai vislabāk – sarakstīt – dzejoļu krājumu, un tad teorētiski izpētīt, cik dažādi tajā iekļautos dzejoļus iespējams interpretēt tekstu veseluma ietvaros. Krājuma redaktors Ivars Šteinbergs tobrīd strādāja pie literatūras žurnāla “Strāva” dzīvniekiem veltītā numura, šī vai cita iemesla dēļ arī Sanitas Rībenas krājumam kā vienojošo tēmu izvēlējās dzīvnieku tēlus. Iepazīstam suni, krājuma nosaukumā likta kaķe, ir vēl lūsis un lapsa. Ja būtu jāatrod vienojoša tēma Sanitas Rībenas debijas krājumā, var cieši turēties pie sekojošajā sarunā izskanējušās atziņas, ka paralēli maizes darbam un ikdienas dzīvei, dzīves garumā cilvēkam ir tik ļoti nepieciešams arī kaut kas aiz tā – kāda neproduktivitātes, nelietderīguma dimensija. Skaistuma meklējumi… Sanita Rībena savā dzīvē tos īstenojusi daudzveidīgi: dzejā, dejā, mūzikā, dabā... Leģenda par kaķi ar deviņām dzīvībām, iedvesmojusi arī Sanitas Rībenas krājuma nodaļu nosaukumus. Ir “Pirmās dzīvības”. Tad “Citas dzīvības”. Lieta kļūst nopietna kad tās rezerves dzīves iet uz beigām nodaļā “Pēdējās dzīvības”. Tituldzejolis “Kaķe”. Sarunas gaitā Sanitai Rībenai vaicājam, kā smalko pasaules vērojumu, kas ir viņas dzejā, ietekmējusi, piemēram, dalība akcijā “Mana jūra”, kuras misija ir jūras ūdens kvalitātes apsekošana, bet tīri fiziskā izpausme – vairākdienu iešana gar Baltijas jūras krastu. Dzejā pieminēts Dante un Sokrāts, vai filozofijas studijas, citu tekstu lasīšana ietekmē? Taču izrādās, ka šobrīd Sanitas dzīvē aktuālāka ir deja un kustība – kontaktimprovizācija – vēl viens viņas sevis un pasaules izzināšanas veids. Un tā, gandrīz nejauši, uzzinām, ka arī dzejas krājuma “Kaķe” atvēršanas svētkos Sanitas Rībenas dzeja tiks ne tikai lasīta, bet arī izdejota, kas lielā mērā arī noteicis izvēlēto dzejoļu saturu un ritmu.

Gal dar nežinote, kur gyvena Lietuvos nacionalinės premijos laureatas, Lietuvos heraldikos modernios mokyklos pradininkas Arvydas Každailis su žmona Regina Každailiene, herbinių vėliavų kūrėja? Gal dar neužsukote į Kraštiečių muziejų Zarasuose ir nematėte Šarūno Saukos ir Nomedos Saukienės tapybos darbų? Laida kaip tik Jums!A. Každailis su žmona Regina gyvena Senadvario kaime buvusioje Fausto Kiršos sodyboje, kurią atstatė ir puoselėja poeto atminimą bei palikimą. Senadvaris – vienkiemis šiauriniame Jūžinto ežero krante, už keleto kilometrų nuo Antalieptės į Vencavų pusę, kur tyvuliuoja Antalieptės marios. Mane lydėjo istorikai Ramūnas Keršys ir Šarūnas Subatavičius.Zarasų mieste užsukau į Kraštiečių muziejų, pasitiko vadovė Aleksandra Stadalienė. Ten netikėtai sutikau muzikos mokytoją Ingą Valaitienę ir dailės mokytoją Ingridą Budraitienę iš Šiaulių Juliaus Janonio gimnazijos.Ved. Jolanta Jurkūnienė