Podcasts about jums

FM99 su Vytautu Kandrotu – leidyklos „Terra Publica“ plėtros vadovu, leidėju, fotografu, keliautoju, kelionių vadovu, pažintinių knygų apie Lietuvą autoriumi bei dviejų vaikų tėčiu – kalbame apie kelionės su vaikais: veiklas, iššūkius, patarimus. Kaip keliauti su vaikais, kad smagu būtų visiems?

Ja mēs pret sienu mestu trīs bumbas, tās, visticamāk, atsistos un katra aizripotu uz savu pusi, bet daļiņu fizikā pastāv kolektīvisms un elektroni pārvietojas saskaņoti. Kāpēc? Kolektīvi elektroni kaudzītēs. Zem šāda īpatnēja vārdu salikuma slēpjas svaigs Latvijas Universitātes fiziķu un matemātiķu atklājums kopā ar kolēģiem no Nēla Universitātes Francijā, kuri ar eksperimentu un jaunu universālu matemātisko metodi izpētījuši elektronu uzvedību un noskaidroja, cik elektroni ir nepieciešami, lai tie sāktu uzvesties kolektīvi un kādās grupās tie sadalās, atduroties pret šķērsli. Šī ir tikai ceturtā reize, kad autoriem no Latvijas zinātniskajām institūcijām izdevies sniegt izšķirošu devumu žurnālā "Nature" publicētā rakstā. Ko īsti nozīmē šis atklājums kvantu fizikā un vai tam būtu kāds jau zināms pielietojums? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitātes tenūrprofesors, un pētījuma līdzautore Elīna Pavlovska, Latvijas Universitātes fizikas doktorante. Ģeofiziķi pēta Zemes sirdspukstus Ģeofiziķi novērojuši interesantu parādību Zemes dzīlēs, proti, mūsu planētas sirdspukstus, kas kā vājš seismisks pulss reizi 26 sekundēs izplūst no Zemes dzīlēm. Vairāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons. Zemes pulsāciju, kas atkārtojas ik pa 26 sekundēm, pirmo reizi konstatēja pagājušā gadsimta 60. gados,  kad amerikāņu seismologs Džeks Olivers  paziņoja, ka šāds impulss nāk „no kaut kurienes Dienvidu vai ekvatoriālajā Atlantijas okeānā". Vēlāk, attīstoties tehnoloģijām, tika noteikta precīzāka vieta šim, lietojot  ģeologu terminu, mikroseisismam. Viens no šiem pulsa avotiem atrodas pie Rietumāfrikas krastiem Gvinejas līcī. Vairākas desmitgades seismometri ir spējuši ierakstīt regulāru signālu, kura svārstības allaž ilgst tieši 26 sekundes. Signāla frekvenci ar, tā teikt, neapbruņotu ausi nevar uztvert. Skaņa ir tāda, it kā zemē būtu aprakta desmit kilometrus gara basa klarnete - ir teikusi Hamburgas Seismoloģijas institūta pētniece  profesore Selīna Hadžioannu (Céline Hadziioannou). Lai arī līdz pat šai dienai neviens no ģeologiem nav īsti apstiprinājis regulārās seismiskās aktivitātes cēloni, tomēr fakts pats par  sevi ir interesants. Vairāk par šo pulsāciju Zemes dzīles stāsta pētnieks Viesturs Zandersons.   Par kādu interesantu grāmatu stāsta astronoms Ilgonis Vilks.

Liepos mėnuo jau beveik įpusėjo, tad šiuo atostogų metu renginių Dzūkijos krašte kiek mažiau. Tačiau norintieji pajusti kultūrinio vėjo, tikrai galės atrasti mėgstamų laisvalaikio pramogų. Paruošėme Jums renginių apžvalgą, kviečiame sužinoti, kas, kur ir kada vyks.

Valodas jautājums Latgalē nav principiāls. Cilvēki sazinās valodā, kurā viens otru saprot. Beidziet Daugavpili nostādīt kā kaut kādu anklāvu, "Rīta Panorāmā" sacīja Daugavpils mēra amata kandidāts Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”).

Kā sabiedrība izturas pret pacientiem, kuriem ir onkoloģiskas slimības? Vai atbalsts un izpratne ir pietiekama vai tomēr būtiski pietrūkst? Vai un kas būtu jāmaina attieksmē un ko vēl vajadzētu darīt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas antropologs un politologs Mārtiņš Daugulis un RSU pētījumu datu analītiķe Renāte Grudule. RSU veikts pētījums par to, kā digitālajā vidē cilvēki runā par onkoloģiju. "Pētījumā lūkojāmies uz to, kā Latvijas digitālajā vidē - kas ir sociālie tīkli, arī konvenciālās mājaslapas, viss, kas ir internetā, kā tajā runā par onkoloģiju, par vēzi, par pacientiem. Kas ir tās lielākās šaubas, bažas, trauksmes, kas parādās tieši Latvijas digitālajā vidē," skaidro Mārtiņš Daugulis Šāds pētījums veikts Latvijā, jo ir zinātniski pētījumi pasaulē, kas rāda, ka digitālā vide ievērojami veido sabiedrības priekšstatus. Savukārt sabiedrības priekšstati tieši saistās ar veselības rādītājiem.  "Mēs ieraudzījām saistību gan par attieksmi pret vēzi kā tādu, gan arī caur onkoloģiju attieksmi pret valsti, par lielākajām trauksmēm, kas ir par mūsu veselības sistēmu un tās pārvaldību," norāda Mārtiņš Daugulis. "Droši vien lielākā atziņa, kas būtu, ir tā, ka vēzis Latvijā tiek uztverts un cīņa ar vēzi tiek uztverta kā varoņa ceļš. Tas tiešām prasa milzīgu personīgo ieguldījumu no cilvēka gan no viņa dzīves resursu veidā, gan arī bieži finansiālu resursu ziņā. No vienas puses, mēs ļoti kampaņveidīgi runājam un skatāmies uz to un sabiedrības ir ārkārtīgi solidāra, bet tas notiek kampaņveidīgi un ar tādu lielu uzsvaru, ka tas ir varonis. Ja mēs paraugāmies pēc stāstu veidošanas principiem sabiedrībā, jo mēs visi dzīvojam stāstos un priekšstatos par stāstiem, tur ir liela bīstamība. Tajā brīdī, kad tu esi varoņa ceļā, visa milzīgā slodze tiek uzlikta uz tevi kā uz indivīdu - tev šī cīņa ir jāizcīna, tu nedrīksti normāli ciest vai arī tieši pretēji, tev ir jācieš ļoti eksponēti un jāparāda tas viss sabiedrībai. Visbeidzot, varoņa ceļš, kas ir uzlikts uz pacienta pleciem, īstenībā ļoti ērtā pozīcijā nostāda valsts veselības aprūpes sistēmu un politikas veidotājus. Jo tu tur cīnies, mēs, protams, bāzi nodrošinām tai cīņai; sabiedrība pieslēdzās klāt, kā Sprīdītim palīdzēja arī dažādi no malas, kad viņš savu kauju izcīnīja. Bet beigās tā ir tava lieta.  Šķiet - vai varētu savādāk? Jā. Vēzis un onkoloģiskās saslimšanas, protams, ir smaga un pacientam prasoša saslimšana, bet ar mūsdienīgu pieejamu aprūpi par vēzi sāk runāt aizvien vairāk kā par hronisku slimību. Tajā brīdī, kad mēs viņu laicīgi konstatējam un efektīvi ārstējam, tad mūsdienās rādītāji ir pilnīgi savādāki kā kaut kādos vēsturiskajos priekšstatos. Vēzis nav nāvējoša saslimšana, ja tiek laicīgi konstatēts un adekvāti ārstēts vairums gadījumu. Mums vajadzētu virzīties, lai cik tas izklausītos dīvaini, uz vēža normalizāciju kā tādu, prasot vairāk atbildības tiem, kas varētu mums šos risinājumus dot, - inovatīvas, jaunas zāles, mūsdienīgas terapijas vietas, kur ārstēt, pieejamība. Tas šajā digitālajā telpā atklājas kā virstēmā, bet, protams, arī daudz detalizācijas."

Studijā bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Studijā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Studijā veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Studijā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Studijā tiesībsargs Juris Jansons.

Studijā demisionējusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Studijā jaunievēlētie Rīgas domes deputāti Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) un Edvards Ratnieks (NA).

Studijā domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politoloģe, RSU Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Visdrīzāk šo grāmatu labāk ielikt psiholoģiskās literatūras plauktiņā, jo grāmata jau nav par kalniem, bet par cilvēkiem, kuri kāpj kalnos un piedzīvo visas cilvēciskās emocijas, piedzīvo bailes un konfliktus, protams, piedzīvo arī neprātīgi skaisto virsotņu sajūtas. Kristīne un Kristaps Liepiņi kāpj kalnos, raksta grāmatas un fotografē. Laikā starp kalniem mēs ar Kristīni un Kristapu Liepiņiem tiekamies radio studijā, kad viņi vēl paraksta savu otro grāmatu "Andīnisms. Pirmatnības vilinājums". Izrādās, andīnisms ir citur pasaulē labi pazīstams jēdziens, kaut arī latviešu valodā ne tik izplatīts. "Stāstos attēloti mūsu pirmie soļi augstkalnu ekspedīcijās, kurās guvām jaunu pieredzi, mācības un atklāsmes par īpašu kalnos kāpšanas veidu – andīnismu," tā raksta grāmatas autori Kristīne un Kristaps Liepiņi. Sarunās ar viņiem, uzzinām arī, kāpēc Kristīne mazajā piezīmju grāmatiņā katru rūtiņu vēl sadala uz pusēm, kāda pildspalva kalnos ir svarīga, kāds fotoaparāts fiksē kalnu kadrus un kāpēc disciplīna ir svarīga ne tikai kalnos, bet arī rakstīšanā. Kristīnes un Kristapa Liepiņu otro kalnu pieredzes grāmatu "Andīnisms. Pirmatnības vilinājuma" izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Kam patinka miesteliai ir jų praeitis – Šėta kaip tik Jums!Audronė Pečiulytė, istorijos mokytoja, Šėtos gimnazijoje su moksleiviais puoselėja mokyklos muziejų, kuriame gausu medžiagos ir apie miestelio istoriją. Šėta istoriniuose šaltiniuose minima nuo 14 a. Po miestelį ir jo apylinkes keliaujame su A. Pečiulyte.Tytuvėnų regioninio parko lankytojų centre naujovė – interaktyvus žemėlapis. Visiems galima susipažinti su lankomais paveldo objektais, pažintiniais takais ir kitomis vietomis. Aprašymas, nuotraukos ir garso įrašai pateikiami lietuvių, latvių ir anglų kalbomis. Tytuvėnų regioninio parko grupės patarėjas Vytautas Stonys.Ved. Jolanta Jurkūnienė

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).

Studijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Uldis Augulis (ZZS) un Andris Kulbergs (AS).

Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs.

Studijā domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.

Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Tā secināts jaunā pētījumā, ko Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LatViaNature" ietvaros veikusi Vidzemes augstskola. Ko iedzīvotāji zina par dabu un saprot par tās aizsardzības praktiskiem pasākumiem? Un kā izpratni par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību veicinājusi Latvijas Nacionālā Dabas muzeja izstāde "Kā būtu, ja nebūtu?", kas nesen noslēgusies? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Vidzemes augstskolas profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Maija Medne un Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange.   Zinātnes ziņas Pētījums liecina, ka Āfriku pamazām sadala karstu iežu mantijas strūkla no Zemes dzīlēm. Pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus tam, ka gigantiskas karsto iežu veidotas mantijas strūklas zem Āfrikas kontinenta izraisa vulkānisko aktivitāti un acīmredzot sadala kontinentu divās daļās. Vai un kā zivis guļ? “Nacionālās ģeogrāfijas” vietne aicina iepazīties ar to, kas ekspertiem ir zināms par zivju miegu. Jaunas kontaktlēcas ļauj cilvēkam redzēt infrasarkano gaismu. Gluži kā no zinātniskās fantastikas, bet cilvēkiem ir radīts jauns veids, kā redzēt infrasarkano gaismu, neizmantojot neērtas nakts redzamības brilles. Pētnieki ir izgatavojuši pirmās kontaktlēcas, kas nodrošina infrasarkano redzi, un šīs ierīces darbojas pat tad, kad cilvēkiem ir aizvērtas acis. Latvijas vides organizācijas: atbalstām vēja enerģiju, taču ne uz dabas rēķina Vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai ir jābūt atbildīgai un tā nedrīkst notikt uz dabas vērtību rēķina, uzsver Latvijas vides organizāciju iniciatīva “Zaļais barometrs”. Organizāciju kopējā pozīcija par vēja enerģijas ieguvi Latvijā aicina politikas veidotājus, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt atbildīgu vēja enerģijas attīstību, kas respektē dabas vērtības un ietekmi uz sabiedrību. Pozīcijas autori: Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Studijā valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Studijā Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un demogrāfs, LU profesors Juris Krūmiņš.

Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis(ZZS), LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un AEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Studijā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

„Debesīs cerams nebesīs. Četri ar koferiem”. Kultūras rondo saruna ar teātra trupas „Kvadrifrons” pārstāvjiem – režisori Paulu Pļavnieci, izrādes dramaturgiem Anci Strazdu, viņa ir arī viena no izrādes aktrisēm, un Rūdolfu Gediņu – par jauno izrādi. 23. maijā Rīgas cirka zirgu stallī pirmizrādi piedzīvos teātra trupas „Kvadrifrons” veidotā izrāde „Debesīs cerams nebesīs. Četri ar koferiem”. Tā ir izrāde par nomiršanu – tēmu, no kuras ikdienā intuitīvi vairāmies, tā negribēdami mēdzot sāpināt gan tos, kuri ir aiziešanas ceļā, gan viņu tuviniekus, kuriem nezinām, ko teikt. "Tas ir mūsu skats uz neapskaužamo realitāti, kādā Latvijas iedzīvotāji nereti pavada savas pēdējās mūža dienas. Gan atskatoties pašu pieredzē, gan uzklausot profesionāļu stāstus, esam pievērsušies faktam, ka mūsu nācijai ļoti svarīga un pat kultūras kanonā ierakstīta ir kapu kopšanas tradīcija, bet vienlaikus ļoti gribas izvairīties no sarunas par mūs visus gaidošajām, neizbēgamajām beigām. Izkoptā un senā mirušo pieminēšana, pretnostatot to situācijai, kādā seniori sagaida savas dzīves izskaņu, liek secināt, ka mirušie latviešiem ir svarīgāki par tiem, kas vēl ir dzīvi," ar izrādi iepazīstina izrādes komanda. Izrādes režisore ir Paula Pļavniece. Dramaturģisko materiālu veidojusi Ance Strazda un Rūdolfs Gediņš, scenogrāfijas un kostīmu autore – Marija Rozīte, mūzikas autors – Kārlis Tone, horeogrāfs – Rūdolfs Gediņš. Lomās iejutīsies "Kvadrifrona" aktieri Āris Matesovičs, Anta Aizupe, Ance Strazda, Jānis Kronis, Klāvs Mellis un Reinis Boters.

Studijā LU profesore, LATO valdes priekšsēdētājas vietniece Žaneta Ozoliņa un RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

Studijā klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Māris Kučinskis (AS).

Studijā ekonomists, profesors, LU rektors Gundars Bērziņš un ekonomists, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Mārtiņu Luteru raksturoja liela drosme un tiešums, mīlestība uz Dievu un Sv. Rakstiem. Viņš ir pretrunīgi vērtēts Katoļu Baznīcas vēsturē, taču viņa drosmīgā rīcība lika Katoļu Baznīcai rīkoties un atjaunot savu darbību un veikt reformas, ko mūsdienās dēvē par Tridentas koncila laiku. Kas Lutera mācībā ir aktuāls arī mūsdienās. Un vai pasaulei būtu vajadzīgi jauni reformatori.

Latvija pret Somiju 17. maijā aizvadīja savu piekto pasaules čempionāta spēli, bet diemžēl palika bez punktiem - zaudējums 1:2. Nākamā spēle jau šovakar pulksten 21.20 ar Slovākiju. Uzvara ļau saglabāt cerību par iekļūšanu ceturdaļfinālā. Latvijas izlase labi sāka spēli, pirmajā trešadaļā iniciatīva bija mūsu komandas rokās, tomēr vārtus gūt neizdevās. Otrajā periodā somi atklāja rezultātu un turpmāk jau spēles iniciatīva vairāk bija somu pusē. Metienu vakar bija daudz, bet lielāko daļu no tiem somu vārtsargs Jūse Sāross redzēja. Kārtējais mačs, kurā Latvijas izlasei labs sniegums, bet nav iegūti punkti turnīra tabulā. Tiesnešu lēmumi Latvijas - Somijas spēlē raisīja asas diskusijas un arī emocijas. Latvijai pašlaik pasaules hokeja čempionātā ir divas uzvaras un trīs zaudējumi, šodienas pretiniekiem slovākiem arī ir divas uzvaras un trīs zaudējumi, bet par punktu vairāk turnīra tabulā. Slovākijas izlase ir abi pazīstama komanda, bet šajā čempionātā tā piedalās ar krietni atjauninātu sastāvu un līdz šim nav rādījusi sevišķi labu sniegumu. Cerams, ka tas palīdzēs latviešiem gūt uzvaru šovakar.  

Klajā nākuši "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa 2025" dati, kas meklēja atbildes uz jautājumiem - ar kādām emocijām un atmiņām atceramies okupācijas laiku un pirmspadomju periodu - posmus vēsturē, kurus liela daļa sabiedrības pati nav piedzīvojusi vai piedzīvojusi tikai daļēji. Dati liecina, ka samazinājusies tā saucamā padomju laika nostaļģija, bet pieaug to cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu un mūsdienas. Kādas atšķirības šajos datos vērojamas starp latviski un krieviski runājošajiem, un ko šādi pētījumi liecina par mūsu sabiedrību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro divi pētījuma autori - komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, un sociālantropologs Andris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Andris Saulītis: Aizvien vairāk mēs varam skatīties, nevis kādas ir atšķirības starp latviski un krieviski runājošām grupām, bet atšķirībām krievvalodīgo vidu. Latvieši vidū ir monolītāk, bet daudz sarežģītāk ir saprast un analizēt krievvalodīgo kopienu. Līdz ar to tā pieeja šobrīd vairs nav skatīties uz šīm divām grupām, bet būtībā skatīties uz krievvalodīgo grupu, kur var konstatēt jau pazīmes uz zināmu polarizāciju. Pēc kādiem datiem vai pēc kādiem raksturlielumiem ir šī polarizācija - vecums, paaudžu atšķirības?  Andris Saulītis: Vecums noteikti ir viena lieta, bet, protams, ka tas ir saistīts bieži vien ar ģeopolitisko orientāciju, ko gan mēs šajā aptaujā nevaram plaši precīzāk konstatēt, jo tomēr aptauja koncentrējas tieši uz jautājumiem par vēsturi. Bet vienlaicīgi tās ir zināmā mērā lietas, kuras savstarpēji saistītas. Protams, ka Latgale arī mums ir tāds reģions, kur ir atšķirīgāka šī izpratne un vērtējums, bet tai pašā laikā jāņem vērā, ka Latgalē vienkārši ir vairāk krievvalodīgo iedzīvotāju, ir vairāk vecāka gadagājuma iedzīvotāju un arīdzan tās ir daudz multietniskas kopienas, kur līdz ar to dialogs, iespējams, ir daudz intensīvāks. Un tajā pašā laikā, iespējams, ka tas ir tas iemesls, kāpēc daudzos jautājumos, it sevišķi vērtējot vēsturi, iedzīvotāji un sevišķi krievvalodīgā kopiena atturas vērtēt.  Tādā amnēzija attiecībā uz Latvijas vēsturi, kas ir pirms 1918. gada, ir izplatīta arī latviešu valodā runājošajās ģimenēs. Ja latviešu vidū vērtējumi sāk parādīties no 1918. gada, tad krievvalodīgo vidū tas saglabājas līdz pat Otrajam pasaules karam. Šeit ir runa arīdzan par izglītības sistēmu, un nekoncentrējoties tikai uz 20. gadsimtu, jo aptaujā mēs vaicājām vērtējumu līdz pat senlatviešu periodam, un mēs redzam, ka šobrīd tiešām iedzīvotājiem lielai daļai ir grūti formulēt savu attieksmi pret dažādiem vēstures periodiem pirms 1918. gada. Bet kas ir vēl interesanti, ka principā visi vēstures periodi, kas saistīti ar Krievijas impēriju, ar Padomju Savienību, tiem visiem ir stipri biežāk negatīvs vērtējums nekā jebkuram citam vēstures periodam. Arī no krievvalodīgo puses? Andris Saulītis: Grūti man pateikt, cik daudz tur ir šis pienesums, bet principā nu mēs redzam dinamiku.  Arīdzan attiecībā uz Padomju Savienības periodu Latvijā, tur gan mēs redzam arī krievvalodīgo vidū šo sadalīto, ne vienveidīgo kopienas skatījumu. Tas ir arī kaut kas tāds, kas ir mainījies, kopš mēs aptaujājām iedzīvotājus 2017. gadā, tā nostalģija pret šo periodu samazinās. Tam iepretim ir, ka atjaunotās Latvijas laiks kopš 1991. gada šobrīd ir vispozitīvāk vērtētais periods Latvijas vēsturē. Tas ir pārspējis līdzšinējo "top 1" - tas ir Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, kas līdz šim ir dominējis ne tikai 2017. gadā, arī iepriekš. Tagad pozitīvs vērtējums ir tieši šim laikam. Labā lieta ir arī tāda, ka, skatoties uz to, vai cilvēks ir apmierināts ar savu dzīvi un kā viņš vērtē padomju laikus, tad nav stingru korelāciju tādā ziņā, ka, ja tu pats esi neapmierināts ar šodienu, tas nenozīmē, ka tu ilgojies pēc padomju laikiem. Mārtiņš Kaprāns: Man liekas, ka ir jāsaprot, kā mēs skatāmies, kas ir sociālā atmiņa. Tas savā ziņā ir kā tāds trauks, un tur nav bezgalīga ietilpība. Tāpat kā cilvēkam uzmanība ir diezgan ierobežots resurss, tu nevari uz visu koncentrēties, arī sabiedrības uzmanība nevar koncentrēties uz pilnīgi visiem vēsturiskiem notikumiem, kas tai ir bijuši svarīgi kādā noteiktā posmā. Ir aktualitātes, kas mainās, mainoties, protams, arī paaudzēm.  Tas, ko mēs pašlaik redzam, ka lēnām, bet neizbēgami Otrais pasaules karš no tādas aktīvās komunikatīvās atmiņas, no tādas ikdienas saziņas, kur tas ik pa laikam par sevi dažādos veidos, arī pašlaik vēl, nupat Ogres gadījumā dzirdējām, tas atgriežas. Bet lēnām Otrais pasaules karš kļūst par daļu no tā, ko atmiņu pētniecībā sauc par kultūras atmiņu, proti, tā ir literatūra, tie ir arhīvi, viss pārējais, bet tā vairs nav daļa no ikdienas attiecību elementa.  To jau var redzēt, kas piedalās, piemēram, 16. marta pasākumos, kas ir neoficiālā leģionāru piemiņas diena, gan arī nupat 8. maijs bija, es biju Lestenē, pats apskatījos. Tas cilvēku skaits un cilvēku struktūra, nepārprotami liecina, ka šis ir tāds aizejošs, bet tas nenozīmē, ka tu aizmirsti. Tas vienkārši vairs nav ar to aktualitāti.  Mēs visu laiku uz krievvalodīgajiem fokusējamies, taču ir jāsaprot arī, ka latviešu vidū, ja runājam tieši par etniskām grupām, ir pamanāmi tādi momenti, kur varētu runāt par iekšēju, ja ne sašķeltību, tad katrā ziņā, ka tur nav spēcīgs konsenss.  Sociālā atmiņa nav tikai attieksme pret kādu noteiktu vēstures periodu, ir arī attieksme pret konkrētiem notikumiem vai aktivitātēm, kas saistītas ar vēsturi. Ar to vēlos teikt, ka ļoti sabiedrību polarizējošo padomju okupācijas slavinošo pieminekļu demontāža kopš 2022. gada, kas, protams, bija saistīta ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ja krievvalodīgo vidū ir spēcīga pretestība šādai rīcībai, aptuveni 75% ir pret, spēcīga opozīcija. Tad latviešu vidu šī daļa ir mazinājusies un lielāka daļa ir to, kam ir neitrāla attieksme. It kā saprotami, ka atbalsts ir lēnām noplacis, viņš nav, protams, kritizējošs, bet krievvalodīgo vidū nekas nav mainījies.     Raidījuma noslēgumā Zinātnes ziņas Cilvēki jebkad ir izpētījuši tikai 0,001% no dziļūdens dzīlēm. Bebri, iespējams, varētu kļūt par sava veida klimata varoņiem. Meksika iesūdz tiesā “Google” par patvaļīgu Meksikas līča pārsaukšanu.

Studijā RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.

Studijā Saeimas Izglītības komisijas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa (ZZS) un komisijas deputāts Česlavs Batņa (AS).

Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Studijā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvar liberāļi. Pieaug saspīlējums starp Indiju un Pakistānu. Latvija vienīgā kandidāte no Austrumieronas ANO Drošības padomē. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme un laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks. Kanādas liberāļi – par mata tiesu no triumfa 28. aprīlī notikušo Kanādas Parlamenta Pārstāvju palātas vēlēšanu rezultāti, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptauju rādītājiem, īpaši nepārsteidz. Liberālā partija, kopš janvāra nogales piedzīvojusi strauju popularitātes kāpumu, ieguvusi vēlēšanās labāko rezultātu. Iemesls ir ne tikai ilggadējā premjera un liberāļu līdera Džastina Trudo prašanās savlaicīgi aiziet no politiskās avanscēnas, bet arī „Trampa faktors”. Vašingtonas varasvīra šokējošā izrunāšanās par plāniem anektēt Kanādu un kaimiņvalsts eksporta aplikšana ar tarifiem ir saniknojusi kanādiešus, un pretošanās noskaņojums kļuva par jaunā premjera Marka Kārnija vadīto liberāļu priekšvēlēšanu kampaņas vadmotīvu. Nevar gan sacīt, ka trampismam tuvu noskaņu esamība liberāļu galveno konkurentu – Konservatīvās partijas – platformā būtu nākusi šim spēkam ļoti par sliktu. Konservatīvajiem izdevies gūt vairāku desmitgažu laikā izcilāko rezultātu un pieaudzēt mandātu skaitu pat vairāk nekā liberāļiem. Tiesa, deputāta mandāts iet secen konservatīvo līderim Pjēram Pualjēvram. Galvenais zaudētājs šajā situācijā izrādījusies mēreni kreisā Jaunā demokrātiskā partija, kuras frakcija sarukusi par vairāk nekā divām trešdaļām. Partijas līderis Džagmīts Singhs jau paziņojis par atkāpšanos no amata. Trešdaļu mandātu zaudējusi arī frančvalodīgo kanādiešu partija Kvebekas bloks. Tā nu liberāļiem, pēc visa spriežot, pietrūks vien trīs balsu no simt septiņdesmit divām, lai veidotu vairākuma valdību, un, tāpat kā pāris iepriekšējos sasaukumos, arī šajā Kanādai būs mazākuma valdība, kuras atrašanos pie varas noteiks mazāko partiju atbalsts valdošajai. Kvebekas bloka līderis Īvs Fransuā Blanšē aicinājis visus politiskos spēkus vienoties par „pamieru”, kamēr valsts tiek cauri pašreizējiem nestabilajiem laikiem. Kāpēc Latvija grib, bet Melnkalne – nē? Šī gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, kā ik gadu, balsos par piecu jaunu ANO Drošības padomes locekļu apstiprināšanu. Kā zināms, kopumā šai ANO institūcijā darbojas piecpadsmit valstis, no kurām piecas – Savienotās Valstis, Ķīna, Krievija, Lielbritānija un Francija – ir pastāvīgie locekļi, savukārt atlikušās desmit periodiski mainās. Pie tam katram planētas reģionam Drošības padomē rezervēts noteikts vietu skaits. Vienu no divām Austrumeiropas vietām ieņem pastāvīgā locekle Krievija, savukārt uz otru, kuru šajā reizē atbrīvos Slovēnija, pretendē Latvija. Otra sākotnējā pretendente – Melnkalne – savu pieteikumu pirms pāris mēnešiem atsauca. Kā intervijā Melnkalnes laikrakstam „Vijesti” izteicies ārlietu ministrs Ervins Ibrahimovičs, tāds lēmums pieņemts, jo Melnkalnei šobrīd jākoncentrē visi spēki virzībai uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kam darbošanās Drošības padomē var nenākt par labu. Drošības padome ir vienīgā no ANO struktūrām, kura ir pilnvarota izdot dalībvalstīm saistošas rezolūcijas; visām pārējām ANO ietvaros izdotajām rezolūcijām ir rekomendējošs raksturs. Piecu pastāvīgo locekļu statuss ar veto tiesībām saglabājies kopš organizācijas radīšanas Otrā pasaules kara izskaņā, un lielā mērā atspoguļo tā laika ģeopolitisko realitāti, kad galvenās pasaules kara uzvarētājas nodrošināja sev īpašu statusu. Kopš tā laika daudz kas mainījies, un jau vismaz vairākas desmitgades četras valstis – Indija, Brazīlija, Japāna un Vācija – izvirza pretenzijas uz Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu, ciktāl Japāna un Vācija sniedz ļoti nozīmīgu finansiālo ieguldījumu Apvienoto Nāciju darbībā, savukārt Indija un Brazīlija aktīvi piedalās ANO militārajās misijās. Tomēr ir vesela grupa pietiekami ietekmīgu valstu, kuras šādai paplašināšanai pretojas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā arvien skaļāk izskan viedoklis, ka agresorvalsts savu īpašo statusu Drošības padomē nav pelnījusi. Krievijas Federācija kā tāda nekad nav tikusi ievēlēta par pastāvīgo locekli, bet gan ir mantojusi šo statusu no tās priekšgājējas Padomju Savienības. Indija un Pakistāna – milžu rīvēšanās Jau vairāk nekā trīs gadu desmitus Indijas Džammu un Kašmiras pavalstī nenorimst bruņota pretestība valsts centrālajai varai. Savulaik šais zemēs pastāvēja pusneatkarīga monarhija ar ticības ziņā neviendabīgu iedzīvotāju sastāvu, un tad, kad 1947. gadā kādreizējās Britu Indijas vietā tapa Indijas un Pakistānas valstis, kuru pamatā bija iedzīvotāju reliģiskā piederība, Džammu un Kašmira kļuva par strīdus ābolu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados islāma kaujinieki, kuri cīnās par provinces pievienošanu Pakistānai, sāka piekopt terora metodes. Vienu šādu asiņainu ekscesu Indija piedzīvoja 22. aprīlī, kad vairāki ar automātiskajiem ieročiem bruņoti vīri ieradās tūristu iecienītā lokācijā, vispirms atklāja haotisku uguni, pēc tam nošķīra atsevišķi vīriešus un sāka noskaidrot viņu reliģisko piederību. Tos, kuri nebija apgraizīti un nezināja arī norunāt Dienvidāzijā populāru islāma lūgšanas frāzi, nošāva. Pavisam dzīvību zaudēja 26 cilvēki, starp kuriem bija arī viens Nepālas pavalstnieks un viens vietējais iedzīvotājs, musulmanis, kurš mēģināja nepieļaut izrēķināšanos. Šis ir asiņainākais terora akts Indijā kopš 2008. gada islāma teroristu uzbrukumiem Mumbajā. Sākotnēji atbildību par 22. aprīļa slaktiņu uzņēmās kaujinieku organizācija „Pretestības fronte”, kura gan dažas dienas vēlāk savu paziņojumu atsauca. Savukārt Indijas varasiestādes jau nākamajā dienā pēc notikušā paziņoja, ka saziņa rādot teroristu saistību ar Pakistānas slepenajiem dienestiem. Indija izraidīja vairākus Pakistānas diplomātus un atsauca savējos no Islāmābādas, slēdza sauszemes robežu, anulēja vīzas daļai Pakistānas pilsoņu un pārtrauca izsniegt jaunas. Sevišķi nopietni tiek uzlūkota Indas ūdeņu vienošanās darbības apturēšana. 1960. gadā noslēgtā starpvalstu vienošanās regulē Indas upes un vairāku tās pieteku ūdens resursu izmantošanu. Upju iztekas atrodas Indijā, bet galvenā ūdeņu izlietotāja ir Pakistāna, sevišķi lauksaimniecībai, kas veido gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta un vairāk nekā trešdaļu darbavietu. 24. aprīlī gar Indijas un Pakistānas demarkācijas līniju Kašmirā sākās apšaudes ar strēlnieku ieročiem, kam dažas dienas vēlāk pievienojās arī artilērija. 28. aprīlī Pakistānas aizsardzības ministrs Asifs Havadža paziņoja, ka Indijas uzbrukums Pakistānai esot nenovēršams. Pastāv bažas, ka laikā, kad pārējai pasaulei citu rūpju gana, briest nopietna eskalācija starp divām kodolvalstīm Āzijas dienvidos. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Birokrātijas mazināšana valdības darba kārtībā ir viens no prioritārajiem pasākumiem, tādēļ katra no ministrijām raugās, ko piedāvāt šajā sakarā. Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu administratīvā sloga mazināšanas labā atteikties no ūdens skaitītāju verifikācijas. Vai šāds lēmums darbosies patērētāju interesēs un kāda būs tā reālā ietekme uz birokrātiju, diskutējam ar ekspertiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: uzņēmuma "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns, Rīgas Namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns un SIA "OB serviss" valdes loceklis Vladislavs Eidimts.  

Kāpēc attiecības izdodas vai neizdodas? Kāpēc mēs mēdzam atkārtot vienus un tos pašus scenārijus, pat ja tie mums sagādā sāpes? Šajā Cilvēkjaudas epizodē ģimenes un sistēmiskais terapeits, grāmatu autors, PhD Gatis Līdums atklāj neērto, bet noderīgo patiesību par mūsu attiecību dinamiku un ilūzijām.Kāpēc sekss "nekad nav par seksu, bet vienmēr par attiecībām"?Ko darīt, ja esi no disfunkcionālas ģimenes?Kā atpazīt un pārrakstīt "bojātos failus", kurus bērnībā ielika vecāki ar atkarībām?Un kā pārtraukt gaidīt "zobu fejas un vienradžus", vienlaikus nezaudējot cerību uz patiesu tuvību?Sarunā arī par to, vai attiecības vēl ir "izceļamas", kad esam norakstījuši sevi vai partneri.Šīs epizodes atbalstītāju piedāvājums Cilvēkjaudas faniem:Piesaki savu uzņēmumu BEZMAKSAS grāmatvedības ekspertīzei 400 EUR vērtībā, ko uzņēmumiem piedāvā Cilvēkjaudas atbalstītājs – grāmatvedības aģentūra Kamelota ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Ar bezmaksas ekspertīzi iegūsi: nodokļu risku drošu analīzi, praktiskus ieteikumus izmaksu samazināšanai un uz datiem balstītu redzējumu biznesa finanšu attīstībai. Ekspertīze ir pilnībā konfidenciāla un dos pārliecību par uzņēmuma finanšu nākotni, lai vari gulēt mierīgi. Piesakies: kamelota.lv/jaudaŠo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminēto informāciju atradīsi 221. sarunas lapā.Iepriekšējās sarunas ar Gati Līdumu:#82: Atklāti par pāra (vēl) labāku kopdzīvi: #149: Ar humoru un sapratni par ciešanu neizbēgamību un vērtību#203: Par attiecībām pēc krāpšanas un iespēju no tās izvairītiesSARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads3:37 “To failu, kādas ir tavas emocionālās vajadzības, tevī ir ielikuši tavi vecāki, un konkrēti - tavs pretējā dzimuma vecāks”7:19 Kā savu emocionālo kompasu saprast, ja esi nācis no disfunkcionālas ģimenes11:32 Pieaugušie alkoholiķu bērni - kā dzīvē izskatās bērnībā ieliktais “bojātais fails”19:20 Kļūdainākā ideja, ar kuru doties attiecībās22:28 Ja zobu fejas un vienradži nebūs, kas ir tas, uz ko varam cerēt attiecībās29:07 Paņemt “joystick” savās rokās31:06 Iegūsti uzņēmumam vērtīgu bezmaksas konsultāciju no grāmatvedības aģentūras “Kamelota”. Piesakies uz GRĀMATVEDĪBAS EKSPERTĪZI: kamelota.lv/jauda32:06 Slikts sekss un alkoholisms tagad ir “vecu cilvēku” problēmas35:57 “Sekss nekad nav par seksu, tas vienmēr ir par attiecībām”42:36 Otrs populārākais mīts, uz ko balstās daudzu pāru kopā būšana46:00 “Kopā izbaudīt nespēku” - kad negribas ne augstpapēdenes, ne itāļu restorānu49:48 Par ko būs Gata Līduma triloģijas noslēdzošā grāmata55:50 Ko iesākt, je nesaņem no partnera to, kas tev nepieciešams1:00:45 Pārgājiens pa mīnu lauku - ir vērts izpētīt savu aizvainojumus1:05619 Ja grūti runāt par savām sāpēm un vajadzībām1:12:09 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepa

Turpinoties neskaidrībai par ASV ārpolitiku un redzot, ka Eiropas valstīm vēl nopietnāk jādomā par  savu drošību, atkal un atkal izskan aicinājumi izstāties no Otavas konvencijas, kurā dalībvalstis apņemas neizmantot kājnieku mīnas. Polijas premjers nesen paziņoja, ka atbalsta šādu lēmumu, par to domā arī Lietuva, kas sagaida piecu reģiona valstu vienotu nostāju šajā jautājumā. Mūsu valdības vadītāja Evika Siliņa uzdevusi ārlietu un aizsardzības ministriem sagatavot priekšlikumus valdībai par tālāko rīcību. Kāda būs mūsu nostāja šajā jautājumā? Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Ainārs Latkovskis (Jaunā Vienotība), Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā) un Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).    

Šī ir viena no dienām, kad daba dod īstu iemeslu svinībām, jo no 18. marta naktis kļūst īsākas par dienu. Gaisma gūst virsroku pār tumsu, bet stāsts vairāk par saules ne tik labvēlīgo dabu, proti, par ultravioleto (UV) starojumu, kas tuvākajās nedēļās kļūs atkal aktuāli. Saule atgriežas, bet pavasara saulei mēdz veltīt arī ne tik glaimojošus epitetus. Par sauli ar zobiem dzirdēti dažādi skaidrojumi, bet ticamākais šķiet, ka tas ir brīdis, kad saule sāk kausēt pat aukstos laikapstākļos. Februārī vai martā, kad ir sals, zemi vēl klāj biezs sniegs, ūdenstilpes ledus, bet tiešos saules staros notiek kušana, īpaši, ja uz sniega ir kādi melni gruži un krikumi, tad ap tiem izkūst burtiski caurumu. Arī ledus saulē kūst tieši tur, kur ir tumšāks, un rodas vai nu izkusuši caurumu vai vienkārši tas kūst nevienmērīgi. Ir vēl viens apzīmējums, kur gan nav daudz vietas interpretācijām – indīgā pavasara saule. Tiesa, ka pavasarī, kad saules gaismas daudzums strauji pieaug, palielinās arī ultravioletā starojuma līmenis, ietekme uz cilvēka veselību var būt negatīva, tomēr jāsaka, ka vainīgi esam mēs paši vai ziema, ne pavasara saule. Zinām, ka pavasara siltajās dienās, kad jau var ģērbties plānākās drēbēs un ir ilgākas āra aktivitātes – dārza darbi, pārgājiens, varbūt laivu brauciens, mēs varam gūt ādas apdegumu, jo šķiet, ka saule nav tik spēcīga. Otra lieta ir – mēdz uznākt ātrāk nogurums saulē, mēdz arī spiest vai sāk sāpēt acis. Un tas ir nevis tāpēc, ka saulei pavasarī parādītos kādas sevišķas īpašības, kas nav vasarā vai rudenī, bet tāpēc, ka mēs paši esam pusgadu nodzīvojuši burtiski tumsā. Ziemā mēs lielākoties atrodamies telpās, tās dažas dienas, kas ir saulainas, ja patrāpās būt ārā, tad tāpat saule spoži spīd vienu, divas, varbūt trīs stundas.. Mūsu organisms ir aizmirsis vidi, kurā ilgstoši ir spoža gaisma, infrasarkanais starojums jeb tiešs siltums no saules un, protams, būtiski – ultravioletais starojums. Pavasarī ultravioletais starojums ir spēcīgāks nekā ziemā. Bet tā mainība gada laikā ir gandrīz lineāra. Cikliski lineāra. Jo saule augstāk virs horizonta, jo UV starojums spēcīgāks. Un runājot par pavasara sauli, piemēram, šajās dienās ap pavasara ekvinokciju, ultravioletais starojums ir tāds pats kā rudens ekvinokcijā – tātad ap 20. septembri. Vai septembra otrajā pusē, beigās mēs sakām, ka saule ir indīgāka, vai bieži gūstam saules apdegumu? Nē, jo tajā brīdī mēs dažus mēnešus esam dzīvojuši intensīvas saules apstākļos, āda un organisms ir pieradis. Līdz ar to pavasarī saule neuzvedas kaut īpašāk, tā pakļaujas visiem fizikas likumiem kā citos gadalaikos, bet mēs esam tādi mazliet tumsā noturēti troļļi, kas izlien no savām tumšajām alām un organisms ir šokā, ka pēkšņi ir gaisma, siltums un UV starojums. Ultravioletā starojuma atšķirība ziemā un vasarā ir visai liela. Piemēram, ziemas saulgriežos, ja laiks ir arī apmācies, dienas lielāko daļu ultravioletais starojums faktiski nav detektējams. Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā, UV starojums sasniedz 2-3 līmeni, jūnijā tas parasti ir 6-7 līmenī, var arī pakāpties līdz 8-9 līmenim, bet te būtiska arī apkārtējā vide. Mūsu āda un acis UV starojumu saņem ne tikai pa tiešo no saules, bet arī to, kas atstarojas no saules apkārtējā vidē, tāpēc, piemēram, pludmalē zvilnot, apdegt var ātrāk, jo smiltis un ūdens ļoti labi atstaro un mēs saņemam par 10-25 % UV starojuma vairāk, nekā atrodoties tiešos saules staros pļavā vai dārzā. To, cik daudz saules gaismas un siltuma vispār saņemam ziemā un vasarā, labi zina tie, kas strādā un saules enerģijas ražošanas nozarē. RTU vadošā pētniece Vivita Priedniece skaidro, kā atšķiras enerģijas daudzums, ko saules paneļi spēj uztvert ziemā un vasarā. Ziemā un vasarā saņemtais saules enerģijas daudzums atšķiras piecas reizes, bet jāņem vērā, ka tas ir enerģijas apjoms, ko spējam uztvert ar saules paneļiem, absolūtais enerģijas daudzums, kas nāk no saules ir vēl lielāks. Vislielākais reālais saņemtās saules daudzums visbiežāk ir nevis jūnijā, kā varētu šķist, jo tad saule ir visaugstāk un dienas visgarākās, bet dati rāda, ka tas ir maijā un jūlijā un tas savukārt ir saistīts ar laikapstākļiem - jūnijā biežāk ir mākoņaināks un ir nokrišņi, nekā maijā un jūlijā.   Vēl arī par saules radītajām sezonālajām izmaiņām Arktikā, jo tur gaismas uzvara pār tumsu ir daudz acīmredzamāka un straujāka. Arktikā beidzas polārā nakts un sākas polārā diena, kad mēnešiem ilgi saule nenoriet. Tas, protams, maina arī visus dabas procesus. Marta vidus ir brīdis, kad Arktikā parasti tiek sasniegts ledus klāto platību maksimums un sākas kušana. Tiesa, arī Ziemeļu ledus okeānā ledus veidošanos nosaka ne tikai tiešā saules enerģija, bet līdzīgi kā pie mums ziemās – arī gaisa masu plūdums un arī ziemās, kad saules nav, tas nenozīmē konstantu sasalšanu. Arī tur ienāk siltākas gaisa masas no dienvidiem, kas kādā Arktikas daļā rada kušanu, bet ja raugāmies uz visu Arktiku kopumā, tad, protams, līdz ar saules parādīšanos ledus apjoms stabili samazinās.

"Savā mākslinieciskajā praksē Sabīne Šnē konstruē vizuālus stāstus, kuros pēta kultūras un dabas krustpunktus, balstoties uz vēsturiskām un laikmetīgām idejām. Viņu interesē cilvēka un dabas attiecības, to savstarpējā saistība. Māksliniece uzsver, ka ekoloģijas tēma nebūt nav izsmelta,” tā kodolīgi Sabīni Šnē raksturo mākslas pētniece un kuratore Līna Birzaka–Priekule.  Līdz 26. aprīlim jauno mediju kultūras centra RIXC galerijā Rīgā, apskatāma mākslinieces Sabīnes Šnē izstāde „Paisuma asaru nogulsnes”. Un te citāts no izstādes anotācijas: “Mēs neesam pilnībā noslēgti vai pabeigti indivīdi. Mūsu ķermeņi ir poraini un atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli. Ar katru elpas vilcienu mēs uzņemam okeāna un lietus pēdas, un ar katru izelpu mēs atdodam daļu no sevis gaisam.  Ūdenim piemīt spēks savienot, izskalot un pārveidot. Tas arī atgādina mums par mūsu niecīgumu plašajā dzīvības ciklā – tikai apmēram 0,025 % no Zemes saldūdens vienlaicīgi atrodas ezeros, upēs, mitrājos un dzīvajos organismos. Pārējais ūdens ir okeānos, sasalis ledū vai apskalo Zemes dzīles. Uz izstāžu zāles sienu, kur atrodas nupat aprakstītais zīmējums, krīt gaisma no RIXC galerijas skatloga. Otra galerijas zāles puse ir tumša priekškara noēnota, uz pretējās sienas skatāms video. Bet abas puses vienotā izstādes telpā sasaista vairāki iekārti objekti, arī to virsmas stāsta katra savu stāstu. Vēl mazliet no izstādes apraksta: “Sabīnes Šnē plašā, starpdisciplinārā daiļrade ietver video, 3D animāciju, skaņu, skulptūru un zīmējumu."

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Karolis Tiškevičius, Jonas Miklovas ir Augustas Šuliauskas aptaria Kauno „Žalgirio” pasirodymą Eurolygos rungtynėse Vitorijoje, taip pat Vilniaus klubų rungtynes tarptautiniuose turnyruose, ir skaičiuoja, kokius mokesčius turės mokėti daugiausiai išleidžiantys Eurolygos klubai.  Tinklalaidės partneriai: – Kai turi Telia Play – turi viską! Dabar ir Netflix. Pasirink planą https://www.telia.lt/privatiems/televizija/netflix ir mėgaukis visu turiniu vienoje vietoje! – HeavyFinance – lyderiaujanti tvaraus investavimo platforma! Daugiau: https://heavyfinance.com/lt/investuotojams/, Užsiregistruokite naudodami bet kurią iš unikalių vedėjų nuorodų, investuokite 1000 EUR ar daugiau per pirmąsias 60 dienų ir gaukite 50€ premiją. Jonas: https://bit.ly/heavyfinance-jonasm; Augustas: https://bit.ly/suliauskas; Karolis: https://bit.ly/tiskevicius – Nori parduoti savo namus? Mes galime Jums padėti! Siūlome bene žemiausią rinkoje kainą - 1.4%. Patikėkite šį procesą į mūsų rankas. O gal tiesiog ieškote naujų namų? Susisiekime! https://homedeals.lt/ – Nealkoholinis alus „Gubernija”, daugiau informacijos – https://gubernija.lt/ Temos: Ar kentėjote per „Žalgirio” rungtynes? (0:00); Kiek kartų metė visiškai laisvi? (3:52); Diskusija dėl paskutinės atakos (6:33); Trinchieri prisiimta kaltė (11:45); Klaidos perduodant kamuolį (16:57); Trūko Maneko? (20:49); Gerą įspūdį paliekantis Wongas (22:08); Trinchieri pokyčiai (23:45); Skaičiuoklės polkutė (25:35); Užtikrintai darbą atlikęs „Rytas” (38:56); Ar „Rytas” pratęs dominavimą LKL? (48:31); Lemiamos rungtynės be tokio pojūčio (51:23); Nuoširdusis Magro (58:01); Ar teisėjai rungtynių pabaigose praryja švilpukus? (1:00:20); Kandidatas į Eurolygą (1:05:30); Nauja Eurolygos finansinė tvarka (1:08:06).

2005. gada 5. martā skanēja pirmā raidījuma Zināmais nezināmajā epizode. Pa šo laiku raidījums šķetinājis neskaitāmas zinātnes mīklas, aicinājis uz sarunām simtiem pētnieku un zinātnieku un pat pabijis vairākos kontinento. Šo epizodi veltām raidījuma apaļajai jubilejai. Ielūkojamies aizraujošos stāstos, tuvāk iepazīstam arī Jūs, mūsu klausītāji. Skaidrojam, ko pētniekiem nozīmē stāstīt par zinātni un iedvesmoties no sarunām radio, un vēl daudz citu dāvanu mums šīs dienas raidījumā. Raidījuma ievadā Toms Bricis iepazīstina, kādi bijuši laikapstākļi 5. martā dažādos gados. Toms, kas raidījuma komandai atkal pievienojies šogad, bet atminas arī, ka jau iepriekš vadījis dažus raidījumus Zināmais nezināmajā. Pirmais raidījums skanēja 2005. gada 5. martā un sākumā tas skanēja reizi nedēļā sestdienu pēcpusdienās. Pirmā raidījuma viesis bija etnomuzikologs Mārtiņš Boiko, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Ar viņu arī sazinājāmies pirms šī raidījuma, lai jautātu, vai viņš atceras šo raidījumu pirms 20 gadiem un arī interesētos par viņa pētījumiem šobrīd. 20 gadu laikā ir noticis daudz vērienīgu izmaiņu pasaulē, zinātnē, tehnoloģijās, klimatā, arī saziņas iespējās. Šo gadu laikā raidījums ir bijis klāt vairākos nozīmīgos notikumos. Uzklausām arī raidījuma cītīgus klausītājus, daži no viņiem ir arī raidījuma viesi. Stāsta medicīnas vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ģenētiķis Īzaks Rašals, dziedātāja un bijusī politiķe, tagad pedagoģe un mūziķe Evita Zālīte, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis un Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Gundars Āboliņš rosina raidījumu dēvēt otrādi - Nezināmais zināmajā, „jo es ar katru reizi kaut ko jaunu uzzinu, ko es līdz šim neesmu zinājis it kā zināmajās lietās”. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atklāj, kā viņa viesošanās raidījumā palīdzēja pētījumam, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas virsārsts, Rīgas Stradiņa universitātes docents, Medicīnas fakultātes zinātņu prodekāns, vadošais pētnieks Kārlis Rācenis stāsta, kā viņam raidījumā dzirdētais bija būtisks pavērsiens sākt pētniecību. Bet sociālajos medijos klausītājiem jautājām, par kuru no jautājumiem cilvēki gribētu ātrāk uzzināt. Piedāvātās tēmas bija: kura ir tuvākā apdzīvojamā planēta, lai varam uz tās patverties; kas notiks ar golfa straumi; kur paliek brilles; kāpēc vēderā vienmēr paliek vieta desertam? Aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd, acīmredzot turbulento ģeopolitisko apstākļu dēļ, klausītājus nomāc jautājums, kura ir tuvākā apdzīvojumā planēta, kur varēsim patverties, lai arī pirms pāris dienām populārāks bija jautājums - kāpēc pēc sātīgām pusdienām aizvien varam nolocīt arī saldo?

Kā nonākt līdz finansiālai brīvībai, pat ja šķiet, ka nav īsti ar ko sākt? Šajā epizodē personīgo finanšu mentore un podkāsta "Naudas lietas" vadītāja Alina Zela dalījās ar savu ceļu no lielām naudas grūtībām uz panākumiem finanšu pasaulē.Viņa pastāstīja, kā visa ģimene spēja ne tikai izdzīvot ar 60% ienākumu kritumu un pārtikas budžetu 200 eiro mēnesī četriem cilvēkiem, bet vēl pārvērta šo problēmu par tramplīnu, lai ne tikai pilnībā mainītu savas attiecības ar naudu, bet vēl pati un vīrs izveidotu katrs savu karjeru, par ko deg acis.Piesaki savu uzņēmumu BEZMAKSAS grāmatvedības ekspertīzei 400 EUR vērtībā, ko uzņēmumiem piedāvā Cilvēkjaudas atbalstītājs - grāmatvedības aģentūra Kamelota ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Ar bezmaksas ekspertīzi iegūsi: nodokļu risku drošu analīzi, praktiskus ieteikumus izmaksu samazināšanai un uz datiem balstītu redzējumu biznesa finanšu attīstībai. Ekspertīze ir pilnībā konfidenciāla un dos pārliecību par uzņēmuma finanšu nākotni, lai vari gulēt mierīgi. Piesakies: kamelota.lv/jaudaPar šīs epizodes atbalstu paldies podmedia.lv, kas ir profesionāla režisoru un žurnālistu komanda, kuri tev palīdzēs izveidot savu podkāstu, kas atšķirs tevi no pārējiem nozares spēlētājiem un piesaistīs daudz jaunu klientu tavam biznesam. Piesakies podmedia.lv uz īsu sarunu ar viņiem un pavisam drīz tev būs savs podkāsts, kas palīdzēs sasniegt tavus biznesa mērķus.Intervijā pieminētās informācijas saites atradīsi sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:38 Kāda informācija un padomi atrodami podkāstā “Naudas lietas”6:04 Sarežģītie apstākļi, kuros Alinas ģimene nolēma pilnībā mainīt savu finansiālo dzīvi 13:08 Kādas neērtības ir spējīgs paciest cilvēks, ja viņam ir skaidrs mērķis un ticība18:43 Pagrieziena punkts, kad nācās ļoti pārvērtēt attiecības ar naudu un tās tērēšanas paradumus20:38 “Mēs zaudējām 60% no ienākumiem”25:33 Māksla iztikt ar 200 eiro pārtikas naudu mēnesī 4 cilvēku ģimenei30:38 Kāda ir minimālā summa, ar kuru var sākt ieguldīt33:15 GRĀMATVEDĪBAS EKSPERTĪZE - "Kamelota" bezmaksas piedāvājums uzņēmumiem34:15 Kad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vairs “siltajā” vietā atgriezties nav vēlēšanās38:45 “Cilvēki! Jums ir nauda un ar to ir jārīkojas!” Kā sākās Alinas kā personīgo finanšu mentora ceļš42:32 ‘Lai ilgtermiņā gūtu finansiālo labklājību, ir jāizmanto finanšu tirgus” – kā pašmācības ceļā iegūt zināšanas finanšu un investīciju džungļos49:24 Kā iemācīties pārvaldīt riskus54:40 “Ideālo finanšu pārvaldīšanas cilvēku nav”59:38 PODMEDIA.LV īpašais piedāvājums Tava podkāsta izveidošanai1:00:34 Kad viss galīgi neiet kā plānots, vienmēr ir risinājumi1:09:48 Kas var notikt, kad divi jaudīgi partneri strauji attīstās katrs savā virzienā1:14:27 Vērtīgākais, kas iegūts pāru terapijā1:21:24 “Jebko, ko tu dari, laiks paies” – kā izvēlēties, ko tieši darīt1:26:57 Tie paši principi kā finansēs, tā svara nomešanā1:33:30 Ceļavārdi cilvēkam, kuram ir sarežģīta finanšu situācija un nolaidušās rokas1:36:19 Alinas Zelas topošā grāmata par to, ka mums visiem ir nauda1:39:04 Vai ir tāds vecuma posms, kad investēt ir par vēlu