Podcasts about Ukrain

[AUTOPROMOCJA] Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. Kryzys, który jeszcze niedawno wydawał się chwilowym zgrzytem, dziś urasta do rangi najpoważniejszego załamania relacji polsko-ukraińskich od dekad. Decyzja o odebraniu Orderu Orła Białego Wołodymyrowi Zełenskiemu uruchomiła lawinę – od dyplomatycznych napięć, przez ostrą kampanię wizerunkową, aż po realne ryzyka dla bezpieczeństwa i współpracy wojskowej. W podcaście prowadzący bez złudzeń diagnozują sytuację: obie strony okopały się na swoich pozycjach, a konsekwencje mogą sięgnąć znacznie dalej niż spór o historię. Czy Polska straci wpływy w regionie, a Ukraina zacznie omijać Warszawę w kluczowych rozmowach? I czy ten konflikt to efekt jednej decyzji – czy raczej trzydziestu lat narastających błędów?

Czy Wołodymyr Zełenski powinien przyjechać do Polski na konferencję dotyczącą odbudowy Ukrainy? O to pytaliśmy Radosława Fogla z PiS w Popołudniowej rozmowie w RMF FM. "Myślę, że jest to absolutnie wtórne w sytuacji tego, co się dzieje: najpierw braku reakcji na polskie oburzenie po decyzji o nazwaniu ukraińskiej jednostki imieniem 'Bohaterów UPA', a teraz braku jakiejkolwiek refleksji" - powiedział polityk PiS. "Nie ma sensu wdawać się w pyskówki z Ukrainą" - dodał nasz gość.

W korespondencji z Polski m.in.: o konflikcie politycznym pomiędzy Polską a Ukrainą, Prezydent Polski Karol Nawrocki odebrał Wołodymyrowi Zełenskiemu Order Orła Białego...Posłuchaj audycji radiowej w dowolnym czasie, naciśnij tutajSłuchaj audycji radia SBS Polish na żywo w poniedziałki, środy, czwartki, piątki i niedziele o godz. 14.00 (czasu wschodnioaustralijskiego) na paśmie SBS Radio 1 (Audycja czwartkowa jest powtarzana w niedzielę o godz. 14.00)Aby słuchać w radiu analogowym znajdź pasmo SBS Radio 1 naciskając link: Pasmo nadawania audycji w Twoim mieście naciśnij tutajAby słuchać w radiu cyfrowym DAB znajdź 'SBS Radio1'Aby słuchać w telewizji cyfrowej znajdź: SBS Radio 1 na kanale 301Aby słuchać w internecie wejdź na stronę: sbs.com.au/polishalbo naciśnij: Polskie Radio SBS i PodcastyAby sluchać w Twoim telefonie przez aplikację - zainstaluj bezpłatną aplikację SBS Audio App

Nawrocki zdecydował się odebrać Order Orła Białego prezydentowi Zełenskiemu. Mussolini i caryca Katarzyna mogą mieć, a Zełenski nie. Nawrockiego pochwalił już Dmitrij Miedwiediew. Mec. Giertych stwierdził dosadnie, że dwór Nawrockiego to agenci lub idioci! Dokąd doprowadzi ta wojna z Ukrainą? Będzie także o kolejnej dezinformacji Kanału Zero w sprawie rzekomych słów Zełenskiego o Polakach. Na znak solidarności z Zełenskim byli prezydenci Ukrainy też odsyłają swoje ordery! Premier Tusk próbuje gasić pożar. Dziś także o pierwszym wyroku w sprawie fałszerstwa wyborczego oraz o sygnaliście-lekarzu, o którym ukazują się kompromitujące fakty. #Nawrocki #zelensky #ukraina #Tusk #polityka #IPPTVNŻywo ⛵️

W programie „Studio wschodnie” porozmawiamy o tym, czy po rosyjskiej agresji na Ukrainę warto i należy tłumaczyć rosyjską literaturę? Zastanowimy się też nad tym, dlaczego nie znamy poezji naszych sąsiadów Ukraińców? Kogo warto czytać, by to zmienić? Między innymi na ten temat porozmawiamy ze Zbigniewem Dmitrocą, bajkopisarzem, dramatopisarzem i tłumaczem literatury rosyjskiej, ukraińskiej oraz białoruskiej.

Ukraińskie ataki kinetyczne coraz mocniej paraliżują rosyjską logistykę, a rosnące straty na froncie zaczynają chwiać wewnętrznym konsensusem w Federacji Rosyjskiej. Eksperci wskazują, że choć linia frontu przesuwa się w ślimaczym tempie, to sytuacja na zapleczu agresora staje się dla Kremla coraz bardziej krytyczna. Pełnoskalowa agresja Kremla na Ukrainę również zdemolowała dotychczasowy porządek postkolonialny na obszarze poradzieckim. Zaangażowanie Moskwy w konflikt z Kijowem otworzyło przed państwami Azji Środkowej unikalną szansę na pełną emancypację i przebudowę regionalnej architektury bezpieczeństwa. O tym Mateusz Grzeszczuk rozmawiał w „Rzecz o geopolityce” z dr Markiem Kozubelem oraz Krzysztofem Strachotą.Kup subskrypcję „Rzeczpospolitej” pod adresem: https://czytaj.rp.pl

Władysław Teofil Bartoszewski o relacjach z Ukrainą, Robercie Bąkiewiczu w Berlinie i reakcji polskiego MSZ, o przylocie prezydenta Zełenskiego do Gdańska, o Szpitalu Południowym i przyjmowaniu polityków KO poza kolejką

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima. Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu. Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali. Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē. Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses. Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

Ruszyła Liga Narodów 2026, bilans pierwszego turnieju z udziałem polskich siatkarzy na 50% - zwycięstwo z Kubą i Ukrainą, ale porażki ze Słowenią i Japonią. Jak oceniamy występy Biało-Czerwonych? Kto mógł zyskać, a kto stracić?

ASV un Irāna beidzot panākušas vienošanos, kas paredz militāro operāciju izbeigšanu visās frontēs, tajā skaitā Libānā. G7 samitā Francijā valstu līderi disktutē par iespējām izbeigt karu Ukrainā. Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un Austrumeiropās politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs. Optimisms avansā Svētdienas, 14. jūnija, pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents Tramps savā sociālajā platformā „Truth Social” paziņoja, ka sarunās ar Irānu panākta vienošanās par karadarbības pārtraukšanu un miera sarunu sākšanu. Nākamajā dienā attiecīgo saprašanās memorandu elektroniski parakstīja Tramps, viceprezidents Venss un Irānas parlamenta priekšsēdis Mohamads Bagers Galibafs, savukārt oficiālajai parakstīšanas ceremonijai klātienē ar viceprezidenta Vensa un Irānas ārlietu ministra Abāsa Aragči piedalīšanos jānotiek piektdien, 19. jūnijā, Šveices kūrortpilsētiņā Burgenstokā. Oficiāli memoranda teksts tiks publiskots tikai pēc parakstīšanas, taču mediju rīcībā nonācis uzmetuma variants, no kura var spriest par vienošanās aprisēm. Puses tūdaļ pārtrauc karadarbību un Hormuza šauruma blokādi. Savienotās Valstis atceļ sankcijas Irānas naftas un naftas ķīmijas produktu tirdzniecībai, tai skaitā attiecīgus finanšu un loģistikas operāciju ierobežojumus. Pēc memoranda parakstīšanas sāksies miera sarunas, kam atvēlēti divi mēneši. Atkarībā no sarunu progresa tiks pakāpeniski atsaldēti Rietumos esošie Irānas finanšu resursi, savukārt Teherāna apņemas sarunu periodā neattīstīt tālāk savu kodolprogrammu un neveikt urāna bagātināšanu. Memorandā iezīmētas dažas perspektīvā mierlīguma detaļas. Savienotās Valstis apņemas trīsdesmit dienu laikā pēc galīgās vienošanās izvest savu karaspēku no, kā teikts tekstā, „pieguļošajiem rajoniem”. Tiek pieteikta trīssimt miljardu dolāru liela Irānas atjaunošanas fonda izveide, pamatā no privātā kapitāla un reģiona valstu iemaksām. Tikām tekstā velti meklēt kādas norādes par Irānas kodolprogrammas nākotni un jau bagātinātā urāna rezervju tālāko likteni – šie jautājumi jārisina plānotajā sarunu procesā. Visi, kas izsakās par piektdien parakstāmo vienošanos, ir vienisprātis, ka galvenais to apdraudošais faktors šobrīd ir karadarbība Libānā. Irāna uzstāj, ka vienošanās attiecināma arī uz Izraēlas īstenotajām militārajām operācijām pret kustību „Hezbollah” Libānas dienvidos, taču Izraēla, kas nebija līdzšinējo sarunu dalībniece, neuzskata memorandu par sev saistošu. Salīdzinoši diplomātiski no Trampa vienošanās ar Teherānu distancējies premjerministrs Benjamins Netanjahu, kamēr daži viņa kabineta locekļi, kā nacionālās drošības ministrs Itamars Bengvirs un finanšu ministrs Becalels Smotričs, bijuši savos izteikumos daudz skarbāki. Aizsardzības ministrs Izraels Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki paliks ieņemtajās Dienvidlibānas teritorijās tik ilgi, cik uzskatīs par nepieciešamu. Ko Ženēvas ezera vilnīši žūžo Šī gada „Lielā septiņnieka” samits no 15. līdz 17. jūnijam norit gleznainajā Francijas Eviānas kūrortā, Ženēvas ezera dienvidu krastā. Pirmdien elektroniski parakstītais Savienoto Valstu un Irānas saprašanās memorands kļuva par pacilājošu uvertīru globālo smagsvaru „koncertam”, ļaujot Eiropas valstu līderiem pārstatīt tikšanās fokusu sev vēlamajā virzienā – uz pretdarbību Krievijas agresijai un atbalstu Ukrainai. Praktiski tas nozīmē – grozīt Donalda Trampa prātu tālāk no Ankoridžas vektora, respektīvi, pār mēru iejūtības pret Kremļa gribēšanām. Klāt samitā un Ukrainas jautājumam veltītajā apspriedē bija arī prezidents Zelenskis, vairakkārt izmantojot iespēju divsarunai ar Baltā nama saimnieku. Šķiet, ka kopīgie pūliņi vaiņagojās panākumiem, kas atspoguļojās arī līderu kopīgajos paziņojumos par apņemšanos, citējot, „palielināt pretgaisa aizsardzības spējas, atbalsta sistēmu un pārtvērēju, kā arī tālas darbības līdzekļu piegādi”, arī kāpināt „spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku. Šajā kontekstā mēs pastiprināsim savas sankcijas, tostarp tās, kas vērstas pret naftas un gāzes nozarēm.” Pie tam teksta turpinājumā norādīts, ka pēdējais iespējams, pateicoties prezidentam Trampam, kurš nodrošinājis vienošanos par Hormuza atkalatvēršanu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs preses citēts sakām, ka Donalds Tramps esot „sadarbīgā noskaņojumā”, un tas viešot optimismu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā. Samita dienaskārtībā, protams, ir arī citi jautājumi. Kopīgi paziņojumi pieņemti par koordinētu darbību Ebolas vīrusa epidēmijas apkarošanai Kongo un cīņai pret starptautisko noziedzību, sevišķi nelegālo migrantu pārvadāšanas shēmām. Šodiena, savukārt, tikšot veltīta ekonomikas problemātikai, īpaši Tuvo Austrumu konflikta negatīvajai ietekmei, un ar mākslīgo intelektu saistītajiem drošības riskiem. Starp citu, mediji visai plaši atreferē arī samita dalībnieku sarunu fragmentus, kas nejauši nonākuši preses mikrofonu dzirdamības zonā. Nekas pārlieku kutelīgs gan pasaules varenajiem nav pasprucis. Visvairāk uzmanības piesaistījusi aprauta Donalda Trampa frāze, kad sarunā ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu viņš piesauc Grenlandi. Konteksts palicis „ārpus ētera”, bet var secināt, ka ledainā sala joprojām neiziet Baltā nama saimniekam no prāta. Sagatavoja Eduards Liniņš.

 W audycji „Sekcja Lewacka” prof. Witold Modzelewski prowadzi szeroką refleksję nad historią, językiem i współczesną polityką – od starożytnej Grecji, przez pamięć historyczną i konflikty narodowe, po współczesne spory o Ukrainę, migracje i klimat.

"Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks" ir jauna izstāde Paula Stradiņa Medicīnas muzejā. Kultūras rondo par ētiskajiem jautājumiem, kurus izvirza izstāde, pārrunājam ar tās kuratoriem Igoru Gubenko un Kasparu Vanagu. Laikā, kad militārie konflikti pasaulē, toskait Krievijas karš Ukrainā, pierāda, ka centieni pasludināt kādu tautu par mazvērtīgāku kā attaisnojums savai agresijai diemžēl nav tikai pagātnes tumsonība, bet arī baisa šodienas realitāte, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi izstāde, kas citstarp jautā: kas notiek, kad ambīcijas zinātniski noteikt un politiski kontrolēt, kāda dzīvība ir vēlama, zaudē cilvēcību? Un kādi ir upuri cilvēku idejām par šķietami labāku nākotni? Izstāde "Nepieskaitāmie" tapusi lielā kopdarbā: trīs kuratori – Māra Traumane, Igors Gubenko un Kaspars Vanags, galvenā pētniece Anna Žabicka un vēl plaša radošā komanda. Šī izstāde aptver ļoti daudz pagātnes liecību un aicina uz tām raudzīties šodienas kontekstā. Zinātnes centieni mūs padarīt arvien veselīgākus, ilgmūžīgākus un spējīgākus ir reizē vilinoši un riskanti. Sevis pašu labad daudzi gatavi riskēt uz nebēdu. Bet kas notiek, kad it kā „labākas nākotnes” vārdā cilvēks sāk lemt par to, vai un kādiem būs tiesības būt vai nebūt citiem? No izturīgāku ābeļu un pienīgāku govju selekcionēšanas līdz cilvēku piespiedu sterilizācijai – tik plašā amplitūdā par šo ideju runā izstāde "Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks". 

 – Straciliśmy ogromny potencjał, który został zbudowany po rosyjskiej agresji na Ukrainę – uważa Eliza Dzwonkiewicz. Była konsul generalna RP we Lwowie przekonuje, że Polska coraz częściej występuje wobec Ukrainy w roli przeciwnika, a nie sojusznika. 

W dzisiejszej audycji mówimy o porozumieniu dotyczącym zawieszenia broni, osiągniętym przez Stany Zjednoczone i Iran. Mówimy także o  nocnym zmasowanym ataku Rosji na Ukrainę, w efekcie którego uszkodzona została między innymi w Kijowie Ławra Peczerska, jedno z najważniejszych prawosławnych sanktuariów. Rozmawiamy o aktualnej, trudnej sytuacji Polaków na Białorusi, a także o działalności Stowarzyszenia Casa Polonia Dom Polski w Porto.

Kamila Biedrzycka gości płk. Krzysztofa Przepiórkę, współtwórcę legendarnej jednostki GROM, który wprost o grze Donalda Trumpa z Władimirem Putinem. Pułkownik UJAWNIA, że Trump "PRZEHANDLOWAŁ Ukrainę!", a Putin ma "ZIELONE ŚWIATŁO!". Przepiórka BEZ CENZURY: brak współpracy między Pałacem Prezydenckim a rządem to ZDRADA STANU! UDERZA w Karola Nawrockiego, twierdząc, że "LUBI MORDOBICIE" i "GŁASKAŁ Trumpa" podczas wizyty w USA. Czy to były poważne rozmowy? Czy grozi nam niebezpieczeństwo? Czy stać nas na stałą bazę żołnierzy USA w Polsce? Posłuchaj bezkompromisowego podsumowania sytuacji geopolitycznej! Oglądaj Express Biedrzyckiej na żywo w serwisie YouTube. Więcej informacji o programie na stronie Super Expressu.

Dorota Łoboda o wyborach w Krakowie, kandydatach koalicji rządzącej, urodzinach prezydenta Trumpa i wizycie prezydenta Nawrockiego w USA, relacjach z Ukrainą, UPA i kandydatach na RPO czy IPN

W najnowszym odcinku Jakub Bodziony rozmawia z prof. Hieronimem Gralą – badaczem dziejów Rusi, byłym dyplomatą i wykładowcą – o możliwych scenariuszach zwycięstwa lub porażki Ukrainy. Dyskutujemy o odbudowie państwa, przyszłości społeczeństwa, władzy i stabilnej demokracji, demografii oraz powrocie Ukraińców zza granicy. Analizujemy też sytuację polityczną i wojskową: konflikt z Rosją, fronty wojny i perspektywy regionu w kontekście europejskim.

Ministri spriež par priekšlikumiem dronu raisītā kaitējuma kompensēšanas mehānismam. Ukrainā ražotā raķete „Flamingo” veikusi sekmīgu uzbrukumu Krievijas militārajai rūpnīcai Čeboksaros. Šis ir sākums ukraiņu vietējā ražojuma raķešu plašākai pielietošanai.  Eiropas Savienībā stājas spēkā migrācijas pakts, bet daudzas valstis vēl nav ieviesušas prasības vietējos likumos. Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona tehnisko stāvokli un būves drošumu, ir nolēmis no aizliegt paviljona turpmāku ekspluatāciju. Stingrāka migrācijas kontrole, plašāka trešo valstu pilsoņu uzraudzība un jaunas prasības integrācijai. Šobrīd Saeima galīgajā lasījumā lemj par jaunu Imigrācijas likumu.

Kamila Biedrzycka gości Jakuba Stefaniaka (wiceszefa Kancelarii Premiera, PSL), który bez owijania w bawełnę komentuje najgorętsze wydarzenia na polskiej i międzynarodowej scenie politycznej. Stefaniak BEZ CENZURY: "Niech ona OGARNIE swoich ludzi!", uderzając w tarcia wewnątrzkoalicyjne i w Katarzynę Pełczyńską-Nałęcz. Czy Władysław Kosiniak-Kamysz faktycznie wszedł już w rolę prezydenta? Dlaczego Pałac Prezydencki budzi tak wielkie emocje? W tym odcinku usłyszysz mocne stanowisko w sprawie Wołodymyra Zełenskiego oraz bezkompromisową obronę Marcina Kierwińskiego. Posłuchaj, kto trzyma rękę na pulsie, a czyje zarzuty są „dęte i śmieszne”! Oglądaj Express Biedrzyckiej na żywo w serwisie YouTube. Więcej informacji o programie na stronie Super Expressu.

Zapraszam do rozmowy z prof. Fyderykiem Zollem z Uniwersytetu Jagiellońskiego oraz dr Łukaszem Kossackim - Lytwynem z Hanglung Law Biernat & Kossacki. Dyskutowaliśmy o relacjach polsko-ukraińskich w kontekście Wołynia.Zapoznaj się z warunkami oprocentowania wolnych środków w OANDA TMS Brokers: https://go.tms.pl/bezpaszportuUM Inwestuj w fundusze ETF z OANDA TMS Brokers: https://go.tms.pl/bezpaszportuETF

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi muzeju vidē ir kļuvuši ne tikai aktuāli, bet eksistenciāli svarīgi. Sarunas par drošību, par pieredzi, veidojot rīcības plānu krīzes un ārkārtas situācijām it īpaši pierobežā Kultūras rondo izvaicāsim muzeju darbiniekus. Diskutē domnīcas "Creative museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone, Latvijas Kara muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma glabātāja Renāte Vancāne un Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Ierakstā uzklausām Viļakas muzeja vadītāju Ritu Gruševu. Domnīca "Creative Museum" sarunu ciklā “Sarunas par drošību” ir apzinājusi un dokumentējusi drošības situāciju muzeju nozarē Latvijā, īpaši Latgales pierobežas muzejos. Intervijas ar muzeju vadītājiem un krājuma glabātājiem lasāmas domnīcas mājaslapā. 17. jūnijā būs cikla noslēguma diskusija.

[AUTOPROMOCJA] Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. Czy to tylko incydent, czy początek trwałego ochłodzenia relacji? Czy Polska odpowiada racjonalnie czy raczej wpada w spiralę emocji i presji politycznej? I wreszcie: czy ktoś na tym konflikcie realnie zyskuje? W pierwszej części programu analizujemy bieżący kryzys: Czy polityka wobec Ukrainy zaczęła wymykać się spod kontroli? Czy narastająca niechęć wobec Ukrainy może zmienić strategiczne decyzje Polski? Czy „mały reset" z Ukrainą może otworzyć drogę do większego resetu z Rosją? W drugiej części, razem z dziennikarzem Michałem Potockim, przyglądamy się głębiej źródłom sporu: Czy kult UPA na Ukrainie da się ograniczyć  czy to polityczna iluzja? Dlaczego obie strony wciąż rozmawiają „na gębę" zamiast budować trwałe mechanizmy współpracy? Kto dziś bardziej szkodzi relacjom: radykałowie czy politycy głównego nurtu? I czy możliwa jest jakakolwiek realna zmiana ukraińskiej polityki historycznej bez niszczenia strategicznego sojuszu?

W Sejmie dziś gorąco, jedni politycy rozkręcają spór z Ukrainą inni próbują uspokajać Nawrocki chce odebrać order Zełenskiemu. Premier Donald Tusk namawia do rozmowy. Marszałek Włodzimierz Czarzasty mówi: "Marzę o rozsądku i proszę o rozsądek" Jak rozsądnie postępować w takich sprawach? Jak myślenie o przeszłości wpływa na przyszłość? W programie: Piotr Setkowicz & dr @drPiotrMNapierala

– Mając do wyboru Ukrainę i Rosję, Berlin zawsze wybierze Moskwę – uważa dr Jacek Saryusz-Wolski. Doświadczony dyplomata demaskuje ułudną grę Kijowa i ujawnia kulisy pięciostronicowego listu nowego kanclerza Niemiec Friedricha Merza.

Kamila Biedrzycka gości Pawła Kowala, przewodniczącego Sejmowej Komisji Spraw Zagranicznych (KO). Kowal MOCNO ocenia ostatnie ruchy Wołodymyra Zełenskiego, twierdząc, że "PRZEKROCZYŁ GRANICE!" i popełnił potężny "BŁĄD STRATEGICZNY", uderzający w relacje obu państw. Szef sejmowej komisji OSTRO ostrzega: "NA KONFLIKCIE Z UKRAINĄ ZAWSZE TRACIMY!". W rozmowie o tym, jak ukraiński lider szuka poparcia wśród nacjonalistów. Analizujemy kryzys na linii Warszawa-Kijów oraz rosnące poparcie w Kongresie USA dla stałej bazy amerykańskich wojsk w Polsce. Posłuchaj całej dyskusji! Oglądaj Express Biedrzyckiej na żywo w serwisie YouTube. Więcej informacji o programie na stronie Super Expressu.

 – Ukraińcy doszli do wniosku, że można nas olać, mówiąc bezpośrednio i krótko – ostrzega w rozmowie z Radiem Wnet dr Józef Orzeł. Ekspert ds. międzynarodowych w mocnych słowach ocenia najnowsze decyzje ukraińskich władz i bierność polskich elit. Czy relacje polsko-ukraińskie weszły właśnie w najbardziej krytyczną fazę od wybuchu wojny? 

 Publicysta Piotr Semka krytykuje reakcje rządu w trakcie konfliktu naszego kraju z Ukrainą, na kanwie probanderowskiego gestu prezydenta Wołodymyra Zełenskiego. Zdaniem Semki minister Radosław Sikorski uskutecznia wypowiedzi na poziomie nastolatka, nielicujące ze sprawowaną przez niego funkcją szefa dyplomatów. 

Krievijas karš Ukrainā demonstrē, ka bruņotajiem spēkiem ir jāspēj strauji pielāgoties jauniem izaicinājumiem un tehnoloģiskā iespējām. par to, cik mēs esam elastīgi, Krustpunktā intervija ar Brigādes ģenerāli, MATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmāru Ati Lejiņu.  

Krievijas karš Ukrainā demonstrē, ka bruņotajiem spēkiem ir jāspēj strauji pielāgoties jauniem izaicinājumiem un tehnoloģiskā iespējām. par to, cik mēs esam elastīgi, Krustpunktā intervija ar Brigādes ģenerāli, MATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmāru Ati Lejiņu.  

W czwartek rusza piłkarski mundial, impreza organizowana przez Stany Zjednoczone, Kanadę i Meksyk. Równocześnie Ameryka świętować będzie 250. rocznicę Deklaracji Niepodległości, czyli symbolicznych narodzin niepodległego państwa. W centrum sportowej imprezy i obchodów rocznicy będzie stał prezydent Donald Trump. W jakim miejscu znajduje się jego polityka po półtora roku drugiej kadencji? Wojny na Bliskim Wschodzie, wojna Rosji z Ukrainą, napięte relacje z Chinami, spory z zachodnimi sojusznikami – jak najbliższe tygodnie wpłyną na politykę zagraniczną Trumpa, ale też na spory wewnętrzne w kraju, którym rządzi coraz mniej popularny prezydent.W Wielkiej Brytanii zasztyletowanie białego studenta przez Sikha w mieście Southampton wywołuje debatę na temat działań policji. Czy – jak twierdzą jej krytycy – brytyjska policja rzeczywiście traktuje z pobłażaniem ataki przeciwko białym? Czy skrajni politycy – jak przekonuje rząd – próbują wykorzystać sprawę tego zabójstwa do siania podziałów w społeczeństwie?Pierwszą rundę wyborów w Kolumbii wygrywają zwolennik Donalda Trumpa oraz kontynuator lewicowej polityki odchodzącego prezydenta Gustavo Petro. Czy Kolumbia dołączy do grupy państw latynoskich, które zwalczają przemoc karteli narkotykowych jeszcze większą przemocą państwa?Niemcy nie będą niestałym członkiem Rady Bezpieczeństwa ONZ – przegrały prestiżowe głosowanie w tej sprawie. Po roku rządów kanclerza Friedricha Merza Niemcy mają wiele nierozwiązanych problemów wewnętrznych i prowadzą spory z USA. Czy chodzi o temperament Merza, czy o jego słabą politykę?Seria badań daje nadzieję na nowe, skuteczne terapie nowotworowe, zwłaszcza na przełom w leczeniu najgroźniejszej odmiany raka – raka trzustki. Dlaczego nowotwory tak trudno leczyć i czy rzeczywiście mamy do czynienia z przełomem?Rozkład jazdy: (02:51) Marcin Fatalski: Scena sportowo-polityczna dla Trumpa(34:00) Adam Dąbrowski: Brytyjska policja w ogniu krytyki(58:24) Podziękowania(1:05:12) Adrian Bąk: Kolumbia wybiera sposób walki z przemocą(1:18:33) Kamil Frymark: Niemcy po roku rządów Merza(1:41:12) Paweł Walewski: Nowe terapie nowotworowe(1:59:01) Do usłyszenia---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]

Ukrain will mit Russland över en Enn vun den Krieg snacken +++ Düütschen Kinnermörder ok in Frankriek verordeelt +++ Hebbt Beamten ut Neddersassen in't Darknet mit Drogen hannelt? +++ Landkreis Leer: Platt warrt Schoolfach +++ Dat Weer

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots? Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis. Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu? 

Czesław Mroczek o fałszywych alarmach, o zatrzymaniach, o mieszkaniu mamy prezydenta Nawrockiego, o relacjach z Ukrainą, rozmowach z Węgrami nt. Ziobry i Romanowskiego, sytuacji na granicy

"Jeżeli chcemy wywrzeć realną presję na Ukrainę, trzeba przejść do gestów bardziej konkretnych, które będą skutecznie oddziaływać" – powiedział w Porannej rozmowie w RMF FM Krzysztof Bosak, wicemarszałek Sejmu, lider Konfederacji i prezes Ruchu Narodowego. Jego zdaniem odebranie Orderu Orła Białego prezydentowi Wołodymyrowi Zełenskiemu to gest symboliczny, a premier powinien złożyć kontrasygnatę pod dokumentem w tej sprawie.

Odebranie Orderu Orła Białego Wołodymyrowi Zełenskiemu zdaniem Jacka Sasina, byłego wicepremiera, "nie wystarczy". Polityk PiS ocenił, że w relacjach z Ukrainą konieczny jest "twardy realizm, żadnych sentymentów, żadnego ulgowego traktowania". Gość Porannej rozmowy w RMF FM podkreślił jednak, iż "to, że Ukraina skutecznie powstrzymuje agresję rosyjską, jest w naszym interesie".

#płatnawspółpraca | Zapraszamy na poniedziałkowe "Onet Rano.", w którym gośćmi Odety Moro będą: Michał Szadkowski, Redaktor naczelny Newsweek Polska; Aleksandra Gajewska, wiceministra Rodziny, Pracy i Polityki Społecznej; Aleksandra Zabłocka, kierowniczka programów polskich, Polska Akcja Humanitarna; prof. Michał Żmihorski, biolog, Instytut Ochrony środowiska, Państwowy instytut badawczy; prof. Wiktor Kotowski, biolog, Uniwersytet Warszawski; Linda Parys, trenerka kreatywności; Karolina Walczowska, Onet Podróże. W części "Onet Rano. WIEM" gościem Magdaleny Rigamonti będzie: Witold Jurasz, Onet.

Mārtiņš bija Ukrainā, Urbāns paspēja būt pārgājienā, Itālijā un Barselonā, bet Annija noskrēja 6 km maratonā.Tikmēr pasaulē un Latvijā viss turpina krist – vēja ģenerators, drons un valdība. Sakritība? Mēs uzdodam jautājumus, uz kuriem neviens neprasīja atbildes.Paldies Cinamon Akropole Alfa par atbalstu Kino Stūrītim!Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/Audio apstrāde - Gatis GavarsSeko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Kirgistan stał się jednym z najszybciej rozwijających się rynków kryptowalut na świecie. W 2025 roku wartość transakcji w aktywach wirtualnych przekroczyła tam 31 miliardów dolarów, czyli więcej niż nominalny PKB kraju.Skąd tak spektakularny wzrost? Jaką rolę odgrywają rosyjskie firmy objęte sankcjami? Czy Kirgistan buduje własne centrum innowacji finansowych, czy raczej korzysta z geopolitycznej luki powstałej po rosyjskiej inwazji na Ukrainę? O tym rozmawiamy z Darią Zielińską z Ośrodka Studiów Wschodnich.

Jak rosyjskie media budują w maju 2026 r. obraz Polski jako kraju frontowego, zdradzającego Ukrainę i prześladującego przyjaciół Rosji? I dlaczego w tym samym maju rosyjskojęzyczna prasa emigracyjna z szacunkiem pisze o polskim kinie — a na gali w Cannes spotykają się drogi Pawła Pawlikowskiego i Andrieja Zwiagincewa?W odcinku: karetki w Rzeszowie jako „dowód" udziału NATO w wojnie, zwalniani lekarze z Ukrainy i zero punktów od ukraińskiego jury na Eurowizji, postrzelony Białorusin i anatomia operacji informacyjnej, sprawa archeologa Butiagina i szpiegów ABW, Ziobro jako „biegłyj" i Artiemij Lebiediew bez wizy Schengen, zjazd historyków w Baranowie Sandomierskim i cień Wołynia, nekrolog Piesiewicza w „Kommersancie" oraz Cannes 2026 — Pawlikowski, Zwiagincew i apel do Putina ze sceny.Po podcaście zapraszamy na felieton Nikodema Cudzicha z cyklu Alfabet Ukrainy — literka Є, Je Bali.Zaprasza Bartosz Gołąbek.Wsparcie projektu:

W ostatnich latach dużo dzieje się w Azji Centralnej. Pod wpływem rosyjskiej agresji na Ukrainę region zmienia swoją politykę międzynarodową. OSW opublikowało raport „Azja Centralna - nowe otwarcie. Szanse i wyzwania dla Europy i Polski” (https://www.osw.waw.pl/pl/publikacje/raport-osw/2026-05-19/azja-centralna-nowe-otwarcie). Ta seria podcastów ma przybliżyć region polskiej publiczności. W tym odcinku skupiamy się na globalnej roli, jaką mają Kazachstan, Uzbekistan, Kirgistan, Tadżykistan i Turkmenistan. O tym opowiadają Justyna Gotkowska, Wojciech Górecki i Krzysztof Strachota.

#płatnawspółpraca | Zapraszamy na poniedziałkowe "Onet Rano.", w którym gośćmi Marcina Zawady będą: Michał Szadkowski, "Newsweek", prof. Przemysław Sadura, socjolog, UW; Fiodor Czerkaszyn, pięściarz. W części "Onet Rano. WIEM" gościem Dominiki Długosz będzie: gen. Roman Polko, były dowódca jednostki GROM.

Śmierć patriarchy Eliasza II kończy epokę w historii Gruzji. Czy wybór nowego zwierzchnika Gruzińskiego Kościoła Prawosławnego zmieni układ sił w kraju? Jak wyglądają dziś relacje Gruzji z Ukrainą? Czy normalizacja stosunków między Armenią i Azerbejdżanem zmienia geopolitykę Kaukazu Południowego? I czy gruzińska opozycja jest w stanie zagrozić rządzącemu od lat Gruzińskiemu Marzeniu? O najważniejszych wydarzeniach politycznych w Gruzji opowie Wojciech Górecki i Karol Wasilewski- eksperci OSW

Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par mūsu veselību un konkrēti par raibo sīko organismu saimi, kas apdzīvo mūsu gremošanas sistēmu un klusi nemanāmi ikdienu dara svētīgu darbu. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki strādā pie kāda līdzekļa, kas nākotnē varētu palīdzēt prebiotikām un probitiokām - šim labājām baktērijām efektīvāk strādāt cilvēka organismā. Kādas vielas palīdzētu uzlabot kā zarnu veselību, tā mūsu kognitīvās spējas? Skaidro molekulārā bioloģe, pētniece Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Elbere un Sertificēta uztura speciāliste Loreta Baumane. Vēl raidījumā zinātnes ziņas un saruna ar Hannu Kārinu Jokinu no Somijas par zinātnieku iesaisti miera kustībās aukstā kara laikā un akadēmiķu lomu antikodolieroču aktīvismā. Hanna Kārina Jokena (Hannah Kaarina Yoken) ir pētniece Vēstures un etnoloģijas katedrā, Jiveskiles universitātē Somijā un vienlaikus Somijas Jauno pētnieku akadēmijas valdes locekle. Pagājušajā nedēļā viņa viesojās Rīgā un piedalījās Ziemeļvalstu-Baltijas Jauno akadēmiju tikšanās reizē, ko pirmo reizi Latvijā rīkoja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Kopumā 40 dalībnieki sanāksmē plaši apsprieda akadēmisko ētiku, akadēmisko brīvību un arī zinātnes lomu drošības stiprināšanai. Hanna savā pētniecībā vairākus gadus pievērsusies akadēmiķiem un pacifismam pagājušā gadsimta 80. gados, skatot tieši Somijas piemēru. Par saviem atklājumiem stāsta Hanna Kārina Jokena: Mans pētījums, ko prezentēju šeit, ir daļa no plašāka projekta ar nosaukumu “Atvadas no ieročiem: protests pret kodolieročiem, emocijas un dzimums Somijā 1980. gados”, un šis projekts tapa Covid-19 pandēmijas laikā. Es atrados Apvienotajā Karalistē, kur tobrīd dzīvoju, visa valsts tika slēgta, un es izjutu lielas bailes. Un tā rezultātā es sāku zvanīt saviem gados vecākiem radiniekiem, jautājot, kad viņi piedzīvojuši milzīgus globālu nemieru brīžus, kas viņus emocionāli satricinājuši līdz pašiem pamatiem. Daži no viņiem pieminēja Kubas raķešu krīzi 1960. gados, bet daudzi minēja 1980. gadu eiroraķešu krīzi un ideju par kodoldraudiem. Tā nu es nonācu līdz savam projektam, kurā plaši aplūkoti pret kodolieročiem vērstie protesti 1980. gados Somijā.  Interesanti bija tas, ka ar šī projekta ideju nācu klajā aptuveni 2020. gadā, bet tad viss mainījās. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā, protams, mainīja kursu. Pēkšņi pretkodolu kustības Somijā šķita ļoti būtiskas. Visa Somijas ārpolitikas perspektīva mainījās. Somija iestājās NATO, kas arī ietekmējis šo projektu.

Czy Kreml traci kontrolę nad własną narracją? Władimir Putin mówi o pokoju, sugeruje gotowość do rozmów z Ukrainą i łagodzi ton wobec Wołodimyra Zełenskiego, ale niemal równocześnie rosyjskie rakiety ponownie spadają na ukraińskie miasta. Skąd ta sprzeczność? Czy w Moskwie narasta chaos informacyjny i konflikt wewnątrz elit władzy? W tym materiale analizujemy kulisy rosyjskiej propagandy, kondycję gospodarki Rosji, nastroje społeczne oraz rosnące problemy Kremla z utrzymaniem spójnej narracji wojennej. Czy rosyjskie społeczeństwo zaczyna odczuwać realne koszty wojny? Jak reagują oligarchowie i ludzie systemu? I kto dziś naprawdę wygrywa wojnę informacyjną - Rosja czy Ukraina?

Rīt, 14. maijā, sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā. Pieticīgā 9. maijā parāde Maskavā ar Ukrainas atļauju. Divpartiju dominantes beigas britu politikā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Mastodontu tango Sākas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa divu dienu vizīte Ķīnas Tautas republikā, tiekoties ar Ķīnas kompartijas un valsts līderi Sji Dziņpinu. Kā zināms, sākotnēji šī viesošanās bija plānota jau marta beigās, taču tika atlikta, ASV un Izraēlai uzsākot militāro kampaņu pret Irānu. Tagad, pusotru mēnesi vēlāk, konflikts Persijas līcī iestrēdzis zināmā spēku līdzsvarā. Irānas jaunāko noregulējuma priekšlikumu, kas faktiski ir no uzvarētāja pozīcijām diktētu prasību saraksts, pirmdien, 11. maijā, prezidents Tramps sagaidāmi noraidīja. Tādējādi uz Pekinu Baltā nama saimnieks dodas ar Hormuza blokādi un augšupvērstām naftas cenu līknēm bagāžā. Daudzu komentētāju ieskatā Tramps ir gatavs ja ne gluži lūgt Pekinas atbalstu konflikta pieņemamai izbeigšanai, tad noteikti labprāt pieņemt tās iesaisti. Arī pati Ķīna ir nepārprotami ieinteresēta karadarbības izbeigšanā, jo tās ekonomikai rada problēmas ne vien degvielas, bet arī naftas ķīmijas produktu pieejamība. Dažu sintētiskos materiālus saturošu ķīniešu ražojumu cenas jau pieaugušas par piektdaļu. Tomēr Ķīna par savu iesaisti visdrīzāk gribēs ko pretim, un iespējamā cena ir viens no galvenajiem jautājumiem gaidāmās tikšanās sakarā. Vizītes ekonomiskā bloka fonā ir Donalda Trampa pagājušajā gadā sarīkotais „tarifu šovs”, kas notušējis reālās starpvalstu ekonomisko attiecību problēmas. Savienotajās Valstīs turpinās izmeklēšanas process par Ķīnas īstenoto negodīgo uzņēmējdarbības praksi, un šīs izmeklēšanas rezultāti var paģērēt jaunas sankcijas. Attiecīgi Pekina labprāt redzētu šo izmeklēšanu izbeigtu, savukārt Vašingtonas galvenās vēlmes saistās ar lielāku amerikāņu lauksaimniecības produkcijas importu Ķīnā. Īsta „pretstatu vienība” sasaista abus globālos ekonomikas gigantus augsto tehnoloģiju sfērā. Ķīnas centieni mākslīgā intelekta un robotu tehnikas attīstībā pagaidām nevar iztikt bez Savienotajās Valstīs ražotajām jaunākās paaudzes mikroshēmām, savukārt Pekinas „trumpis” šai spēlē ir retzemju elementi – Ķīna piegādā pasaules tirgum līdz pat 90% šo izejvielu. Un, protams, sarunas neiztiks bez Taivānas jautājuma, ko Pekina jau iezīmējusi kā savu prioritāti. Tomēr diezin vai nākas sagaidīt kādas radikālas izmaiņas de facto neatkarīgās Ķīnas daļas situācijā. Prezidents Sji varētu vēlēties skaidrāk definētu Savienoto Valstu noliegumu Taivānas valstiskās suverenitātes iespējai, taču, kā raidsabiedrībai BBC norādījis starptautiskās bezpeļņas organizācijas „Āzijas asociācija” eksperts Džons Delūrijs, Ķīnas līderis diezin vai īpaši pūlēšoties to panākt. Galu galā Donalds Tramps, pat ja šodien pateiks kādu attiecīgas ievirzes frāzi, jau pēc pāris dienām kārtējā sociālo tīklu ierakstā var deklarēt gluži pretējo. Uzvaras karodziņš pagalam padilis Vēl pirms dažiem gadiem doma, ka Ukrainas lidroboti varētu reāli apdraudēt 9. maija parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, šķita piederīga fantastikas romānu vai anekdošu žanram. Tomēr nu Ukrainas lidrobotu arvien efektīvākā darbība arvien dziļāk Krievijas teritorijā padarījusi to par aktuālo ziņu virsrakstu tēmu. Kādu nedēļu pirms simboliskā datuma no Maskavas sāka izskanēt draudi, ka ja Ukraina uzdrošināšoties maitāt svētkus, sekošot baiss prettrieciens pa Kijivas centru. Tomēr Ukrainas piekrišanu dažu dienu pamieram galu galā panāca prezidenta Trampa telefondiplomātija, cita starpā sarunājot arī karagūstekņu apmaiņu – tūkstoti pret tūkstoti. Tā nu ikgadējais rituāls varēja notikt bez baiļu trīsām, tomēr nebijusi pieticība ir galvenais, kas tiek piesaukts aizvadīto Uzvaras dienas svinību sakarā: nekādas militārās tehnikas, nožēlojama kusla oficiālo viesu saujiņa, toties pamatīgi mobilā interneta un īsziņu pakalpojumu atslēgumi Maskavā vairāku dienu ilgumā. Pasaules mediju nepamanīta nepalika arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svinību priekšvakarā izdotā pavēle, ar kuru viņš Sarkano laukumu oficiāli izslēdzis no ukraiņu spēku potenciālo gaisa triecienu mērķu saraksta. Daudzi komentētāji šo žestu raksturojuši ar apzīmējumu „trollēšana”. Var piebilst, ka, pēc Ukrainas sniegtajām ziņām, ar reālo uguns pārtraukšanu frontē no Krievijas puses kārtējo reizi bijis, kā bijis. Pateicības vārdus no Kremļa vadoņa par izkāroto parādi Donalds Tramps gan nesagaidīja. Tā vietā savā uzrunā Putins ierasti pauda, ka Krievija karojot pret „agresīvo NATO bloku” un noteikti uzvarēšot. Mundrs un runātīgs agresorvalsts vadonis bija pēc parādes sarīkotajā preses brīfingā. Gana negaidīti, sevišķi neilgi pirms tam teiktās parādes uzrunas kontekstā, izskanēja viņa sacītais par karu Ukrainā – „lieta iet uz beigām”. Viņš, Putins, labprāt runāšot ar Eiropu par jaunu drošības izkārtojumu, sevišķi ja kā sarunvedis no Eiropas puses būšot bijušais Vācijas kanclers, pēc tam – Krievijas valstiskotā naftas un gāzes biznesa dāsni algotais darbonis Gerhards Šrēders. Gan Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Kaja Kallasa, gan vairāku dalībvalstu ārlietu resoru vadītāji jau kategoriski noraidījuši šādu potenciālā sarunu procesa „šrēderizācijas” iespēju. Plaisas britu politikas marmorā 7. maijā Lielbritānijā notika vēlēšanas daļā no vietvarām, ievēlot vairāk nekā 5000 dažādu veidu Anglijas pašvaldību padomju deputātu. Vienlaicīgi notika arī Skotijas Parlamenta un Velsas parlamenta jeb Seneda vēlēšanas. Vēlētāju gribas izpaudums ir tik spilgts, ka licis runāt par tradicionālās divpartiju dominantes beigām britu politikā. „Trešais spēks”, kas uznācis britu politikas skatuvē, ir „Breksita” arhitekta Naidžela Farāža partija „Reform UK” – „Reformēt Apvienoto Karalisti”; dibināta 2018. gadā, toreiz ar nosaukumu „Breksita partija”. 2019. gadā „farāžisti” ieguva lielāko britu deputātu frakciju Eiroparlamentā, kur darbojās līdz izstāšanās brīdim 2020. gada janvārī. Tobrīd šķita, ka ar to gan partijas, gan tās līdera loma ir nospēlēta, taču pandēmijas un ekonomisko sarežģījumu radītie noskaņojumi britu sabiedrībā deva leknu augsni populismam, kur misters Farāžs saskatīja vēl vienu pielietojumu savam populista talantam. To, ka „Reform UK”ambīcijas jāņem nopietni, rādīja jau pirms gada notikušās vietvaru vēlēšanas, kad tika ievēlēti vairāk nekā 1600 deputāti, taču pagājušo ceturtdien notikušais daudziem ir šoks. Pirmām kārtām jau Lielbritānijas pašreizējai varas partijai – leiboristiem, kuri zaudējuši gandrīz pusotru tūkstoti deputātu vietu un varu vairākās pašvaldībās, kur nemainīgi saimniekojuši vismaz pusgadsimtu. Un teju proporcionāls leiboristu zaudējumam ir „farāžistu” ieguvums – vairāk nekā 1450 mandāti, pie tam pašvaldībās, kur viņu pārstāvju līdz šim bija mazāk par simtu. Populistiem tikusi ne vien daļa no leiboristu, bet arī no konservatīvo līdzšinējiem mandātiem, jo toriji šķīrušies no vairāk nekā 560 mandātiem. Tomēr par konservatīvajiem tiek teikts, ka viņu sniegums esot pat labāks nekā cerēts. Daļu leiboristu mandātu noteikti ieguvusi Zaļā partija, kas pirmo reizi vēsturē tikusi pie vairāku Londonas rajonu mēru amatiem. Zināmus panākumus guvusi arī Liberāldemokrātiskā partija, kaut ieguvums ir mazāks nekā cerēts, jo arī te lielumu nosmēluši „farāžisti”. Kopumā šajās Anglijas vietvaru vēlēšanās „Reform UK” ieguvuši vairāk nekā ceturtdaļu vietu, savukārt atlikušās apmēram līdzīgi sadalījuši leiboristi, konservatīvie, liberāldemokrāti un zaļie. Velsas parlamentā labākos panākumus guvusi kreisi centriskā velsiešu nacionālistu partija „Plaid Cymru”, lai gan līdz vairākumam tai dažu vietu pietrūkst. Proporcionāli vēl iespaidīgāki ir „Reform UK” Velsas atzara panākumi, no nulles tiekot pie trešdaļas deputātu vietu un otrās lielākās frakcijas. Apdalīto lomā arī Velsā ir britu politikas vecmeistari – leiboristi un konservatīvie. Gluži tāpat kā „Plaid Cymru” Velsā, arī Skotu Nacionālajai partijai Skotijas Parlamentā nedaudz pietrūcis līdz vairākumam, toties tai jau piekto sasaukumu pēc kārtas būs lielākā frakcija. Arī te jaunpienācēji „farāžisti” ir lielākie ieguvēji – diezgan nepārprotami uz lielāko zaudētāju konservatīvo rēķina. Leiboristi Skotijā zaudējuši samērā mazāk, kamēr zaļie un liberāldemokrāti savas nelielās frakcijas diezgan pamanāmi palielinājuši. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Kai 2022 m. vasarį Rusija pradėjo plataus masto invaziją į Ukrainą, daugelis tikėjosi vieno – panikos pirkimo bangos ir ištuštėjusių parduotuvių lentynų. Vis dėlto realūs duomenys rodo visai kitokią Baltijos šalių gyventojų reakciją: vietoj maisto atsargų kaupimo dominavo pasiruošimas išvykti – pilti degalus ir pasiimti grynųjų pinigų.Socialinės apsaugos ir darbo ministrė teigia, kad siekiant paskatinti gyvą bendravimą ir padėti jauniems žmonėms rasti antrąją pusę svarstoma rudenį Vilniuje organizuoti akciją, kurioje žmonės galėtų susipažinti ir pašokti. Kiek anksčiau ministrė užsiminė ir apie svarstomą senųjų diskotekų grąžinimą, esą „vyresnio amžiaus žmonės mielai eina šokti, todėl reikia ir jaunimui kažką tokio organizuoti“. Su demografine krize susiduria daugybė šalių. Ar ten imamasi specialių priemonių?Dėl sparčiai brangstančių aviacinių degalų vis daugiau oro linijų visame pasaulyje keičia savo skrydžių tvarkaraščius, atsisako kai kurių maršrutų ar atšaukia dalį suplanuotų skrydžių. Europos sąjungos transporto komisaras dienraščiui Financial Times teigė, kad atšaukimai, kuriuos lemia kuro kainos, nėra laikomi ypatingomis aplinkybėmis - tai reiškia, kad oro linijos vis tiek turi kompensuoti keleiviams. Kaip elgtis tokiose situacijose?Vietoj dviejų butų, automobilio ir motociklo – uogų ūkis Jonavos rajone. Tokias drąsias investicijas į ūkį pasirinko Paulius Žemaitis. Jis taip sako, kad braškių nepurškia cheminėmis medžiagomis.

Eiropas Politiskās kopienas samits Erevānā. Pūliņi nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā. Tuvojas kārtējais 9. maijs ar Uzvaras dienas parādi Maskavas Sarkanajā laukumā. Aktualitātes analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis un politologs Veiko Spolītis. Armēnijas eiropeiskuma apliecinājums 2026. gada 4. un 5. maijs Armēnijā kļuva par datumiem ar pirmreizības skaņu. Nekad iepriekš kopš neatkarīgā valstiskuma atjaunošanas 1991. gadā Erevāna nebija uzņēmusi tik plašu valstu vadītāju loku kā tas, kas šīs nedēļas sākumā pulcējās uz Eiropas Politiskās kopienas 8. samitu un tam sekojošo pirmo Eiropas Savienības un Armēnijas samitu. Klāt bija visu Eiropas Savienības nozīmīgāko institūciju vadītāji, NATO ģenerālsekretārs, Francijas un Ukrainas prezidenti, Lielbritānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas premjerministri – pavisam apmēram pussimts valstu un starptautisko struktūru vadošo personu. Kā autonoms notikums šo dienu programmu papildināja Francijas prezidenta Emanuela Makrona oficiālā valsts vizīte Armēnijā. Tas viss ir nenoliedzami svarīgi Armēnijai, kura atrodas tālu Eiropas perifērijā un problemātisku kaimiņu ielenkumā. Eiropas Politiskā kopiena ir diskusiju platforma, kuras tapšana 2022. gadā bija saistīta ar Krievijas agresijas kara eskalāciju. Jaunie ģeopolitiskie izaicinājumi diktē nepieciešamību pēc formāta, kas piesaistītu Eiropas Savienības orbītai kaimiņvalstis, ar kurām tai šie izaicinājumi ir kopīgi. Saprotams, ka ārpus platformas tika atstāta agresorvalsts Krievija un tās satelīts Baltkrievija, toties iesaistījās Lielbritānija, Turcija, visas Dienvidkaukāza valstis un, līdz ar Erevānas samitu, arī Kanāda. Dienvidkaukāzs ir viens no tiem reģioniem, kurā Kremļa agresijas sekas izjūtamas ļoti tieši, un Armēnijai – sevišķi sāpīgi. Militārā avantūra Ukrainā ir noplicinājusi agresorvalsts resursus, tās ģeostratēģiskā ietekme izčākstējusi, un tas ļāva Azerbaidžānai 2023. gadā ar militāriem līdzekļiem atrisināt sev par labu gadu desmitiem ilgušo strīdu par Kalnu Karabahas faktisko piederību. Teritorijai krītot azerbaidžāņu spēku rokās, to pameta praktiski visi tur dzīvojušie etniskie armēņi, vairāk nekā simts tūkstoši, un Armēnijai neatlika nekas cits kā piekāpties. Attiecīga vienošanās, kā zināms, tika noslēgta 2025. gada augustā Vašingtonā ar Donalda Trampa līdzdalību, tomēr tā vēl nav pārtapusi pilnvērtīgā ratificētā miera līgumā. Tomēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunāja 4. maija samita dalībniekus vismaz tiešsaistē, savukārt Azerbaidžānas ciešāko sabiedroto Turciju, kuras attiecības ar Armēniju arī ir praktiski iesaldētas, Erevānā pārstāvēja viceprezidents Dževdets Jilmazs, un abi šie fakti tiek atzīmēti kā apliecinājums pozitīvai attīstībai starpvalstu attiecībās. Eiropas Savienības un Armēnijas samita rezultātā tapusi plaša kopīga deklarācija, kuras nozīmīgs aspekts ir savienības paustā atzīšana Armēnijas vēlmei uzsākt pievienošanās procesu. Citi deklarācijas temati ir sadarbība loģistikas, enerģētikas, augsto tehnoloģiju attīstības sfērās, kā arī virzība uz bezvīzu režīma ieviešanu Armēnijas pilsoņiem Šengenas zonā. Tramps atkal turp un atpakaļ Pirmdien, 4. maijā, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pieteica kārtējo jaunumu Hormuza šauruma krīzes sakarā – operāciju „Projekts Brīvība”. Tās ietvaros amerikāņu militārie spēki grasās uzsākt transportkuģu konvojēšanu cauri Irānas apdraudētajiem Hormuza ūdeņiem. ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ziņoja, ka gatavojas iesaistīt uzdevuma īstenošanā ar vadāmajām raķetēm aprīkotus eskadras mīnu kuģus, apmēram simts jūrā un uz sauszemes bāzētu lidmašīnu, kā arī dažādas bezpilota platformas. Irāna reaģēja ar draudiem vērst triecienus pret amerikāņu kuģiem, ja tie uzsāks darbību Hormuza ūdeņos, un paziņoja, ka piesaukto operāciju uzlūkos par pašreiz spēkā esošā trauslā pamiera pārkāpumu. Mediji metās apspriest, vai amerikāņu militārie līdzekļi ir pietiekami deklarētā mērķa īstenošanai, kādā veidā tas būtu izdarāms, un cik nopietna eskalācija iestātos, ja Irāna īstenotu savus draudus. Taču jau pēc nepilnas diennakts no Vašingtonas izskanēja nākamais paziņojums: operācija „Projekts Brīvība” pagaidām tiek apturēta, dodot iespēju turpmākajiem diplomātiskajiem pūliņiem. Savukārt šodien valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Savienoto Valstu pret Irānas teritoriju vērstā militārā kampaņa esot noslēgusies un amerikāņu bruņoto spēku uzmanība turpmāk tikšot koncentrēta tikai kuģošanas nodrošināšanai Hormuza šaurumā. Tas licis daudziem komentētājiem paust cerību, ka diplomātiskais risinājums joprojām ir aktuāls. Tiek piesaukti intensīvi Pakistānas diplomātijas centieni, kā arī Irānas ārlietu ministra Abāsa Arāgči vizīte Pekinā un tikšanās ar savu ķīniešu kolēģi Vanu Ji. Jāpiebilst, ka vien nepilnas desmit dienas atlikušas līdz plānotajai Baltā nama saimnieka vizītei Pekinā, kas agrāk tika atlikta, Savienotajām Valstīm un Izraēlai uzsākot karadarbību pret Irānu. Baiļpilno parāde Tuvojas kārtējais 9. maijs – diena, kad Krievijas režīma kultivētā „uzvaras psihoze” sasniedz savu ikgadējo kulmināciju. Centrālais notikums te allaž bijusi Uzvaras dienas parāde Maskavas Sarkanajā laukumā ar agresorvalsts vadoni un viņam draudzīgo valstu līderiem tribīnēs. Taču šoreiz priekšsvētku noskaņa ir sevišķas nervozitātes apdvesta. Iespēja, ka īpašajā datumā virs Sarkanā laukuma varētu atskanēt ukraiņu lidrobotu dūkoņa, tika apspriesta jau pagājušogad. Tomēr toreiz tā šķita maz ticama īpaši tādēļ, ka viesu vidū bija Ķīnas līderis Sji Dziņpins. Šogad notikumā gaidāmi labi ja ierastie „statisti” Aleksandrs Lukašenko un Kasims Žomarts Tokajevs, un pat Slovākijas premjers Roberts Fico paziņojis, ka Maskavu gan apmeklēšot un pie mūžīgās uguns ziedus nolikšot, taču parādi izlaidīšot. Kā zināms, Ukraina pēdējās nedēļās sevišķi intensīvi demonstrējusi savas gaisa triecienu spējas. Tās lidroboti un raķetes ne vien pamatīgi izpostījuši naftas produktu tranzītostu netālajā Tuapse, bet sasnieguši arī Primorsku un Ustjlugu pie Somu līča, Ņižņijnovgorodu Volgas vidustecē, Permu Urālos un citas vietas līdz pat pusotru tūkstoti kilometru dziļi Krievijas iekšienē. Krievijas naftas pārstrādes jaudas pēdējos mēnešos kritušās, iespējams, pat par divām piektdaļām, salīdzinot ar pirmskara apjomu. Katrā ziņā Ukrainas triecienlīdzekļu spējas aizlidot līdz Maskavai nerada šaubas. Tiek ziņots, ka ap galvaspilsētu tiekot koncentrēti no citiem reģioniem atvilkti pretgaisa aizsardzības līdzekļi, savukārt ap Sarkano laukumu jau izvietotas vienības ar zenītložmetējiem; parāde, visticamāk, notikšot bez bruņutehnikas un citu nopietna kalibra ieroču demonstrēšanas. Pirmdien, 4. maijā, Krievijas Aizsardzības ministrija sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, ka, sekojot Vladimira Putina pavēlei, Krievijas bruņotie spēki izsludinot vienpusēju uguns pārtraukšanu no astotā līdz desmitajam maijam. No Ukrainas tiekot sagaidīta pievienošanās šim pamieram, bet ja ukraiņi atļaušoties apdraudēt Uzvaras dienas priekus Maskavā, tad pa Kijivas centru tikšot vērsts īpaši nikns prettrieciens. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina gan neesot saņēmusi nekādu oficiālu Krievijas puses priekšlikumu uguns pārtraukšanai, taču izsludinot „klusuma periodu” jau sākot ar pusnakti uz 6. maiju. Viņš ieteicis Krievijai spert konkrētus soļus kara izbeigšanai, ievērojot, ka pat parāde Sarkanajā laukumā jau kļuvusi atkarīga no Ukrainas labās gribas. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Katru gadu, sagaidot 4. maiju un atceroties dienu, kad Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir jādomā arī par brīvības trauslumu. Īpaši pēdējos gados, kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, jo tagad sevišķi asi redzam, ka ar neatkarības atjaunošanu nekas nebeidzas. Krustpunktā saruna ar vēsturnieku Latvijas kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas krājuma glabātāju Daini Poziņu.  

W Moskwie deweloperzy projektują dziś mieszkania bez kuchni. Po co, skoro gotowy obiad dotrze za trzydzieści minut, a supermarket jest na dole? To zdanie z rosyjskiej konferencji branżowej padło bez zaskoczenia — i jest dobrym wstępem do tego, co zmieniło się w Rosji przy stole od 2022 roku.W 253 wydaniu „Czytamy po rosyjsku" Bartosz Gołąbek patrzy na rosyjskie społeczeństwo przez talerz. Czytamy rosyjską prasę branżową — Kommersant, Retail.ru, raporty NTech, Romir, dane Sbierbanku — i układamy z nich obraz kraju w czwartym roku pełnoskalowej inwazji na Ukrainę.Co jedzą Rosjanie w 2026 roku, ile to kosztuje (z przeliczeniem na euro), kto na tym zarabia, a kto traci. Rynek gotowej żywności wart 1,32 biliona rubli, ramen wypierający sushi, mrożona pizza z Mordowii, kawior z humanitarnych hodowli, restauracje zamykające się w tempie rekordowym od ćwierć wieku. Plus historia popularnego rosyjskiego bloggera kulinarnego, który właśnie zamknął biznes — bo Yandex podwoił ceny dostawy.Punktem wyjścia jest świeża nagroda WHERETOEAT INTERNATIONAL 2026, wręczona w Moskwie 14 kwietnia. Po drodze: nowe prawo o języku rosyjskim na szyldach, dwa różne rosyjskie przewodniki restauracyjne, wielokulturowość kuchni postsowieckiej i wybory do Dumy w cieniu indeksu zaufania konsumentów.Pod koniec odcinka — „Alfabet Ukrainy" Nikodema Cudzicha, naszego współpracownika, który litera po literze przybliża słuchaczom Ukrainę. Dziś litera Г: гідність — godność. Rewolucja godności.Prowadzi: Bartosz GołąbekFelieton „Alfabet Ukrainy": Nikodem CudzichKanał: Sprawy Wschodu — sprawywschodu.online

(0:00) Intro(0:16) Mecenasi UP(0:28) Wstęp(0:58) Stany Zjednoczone przedłużyły zawieszenie broni z Iranem(2:34) Europa nie jest zainteresowana przyłączeniem się do wojny przeciwko Iranowi(3:50) Ukraina miała zakończyć naprawę rurociągu „Przyjaźń”(5:13) Estonia krytykuje Ukrainę za osłabianie spójności NATO i nieprawdziwe informacje o możliwym rosyjskim ataku(6:33) Unia Europejska zabezpieczy dostawy paliwa lotniczego ze Stanów Zjednoczonych(7:55) Europejskie firmy są wciąż uzależnione od amerykańskich gigantów technologicznychInformacje przygotował Maurycy Mietelski. Nadzór redakcyjny – Igor Janke. Czyta Michał Ziomek.