Podcasts about Ukrain

W programie „Studio wschodnie” rozmawiamy na temat dorobku dotyczącego ponad stuletniej działalności Związku Polaków na Łotwie oraz wpływie rosyjskiej agresji na Ukrainę na sytuację polskiej społeczności w tym kraju. Powiemy m.in. o aktywności Centrum Kultury Polskiej w Dyneburgu i inicjatywach związanych z promocją nauki języka polskiego na Łotwie.Gościem programu jest Ryszard Stankiewicz, wiceprezes Związku Polaków na Łotwie.

Podpalenie stacji Starlink w Polsce. Gawkowski: element wojny hybrydowej. Antek włamywacz? Prokuratura bada sprawę kradzieży z włamaniem. „To mógł być Macierewicz”. Sikorski do Ławrowa: "Powiedz swojemu szefowi…” Atak nożownika w Jarosławiu. #IPPTVNaŻywo #polityka #Ukraina #ElonMusk #Polska ⛵️

Donalds Tramps un Volodimirs Zelenskis ANO apspriež iespējamu enerģētikas pamieru un Ukrainas pretgaisa aizsardzību, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio tiekas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai piedāvātu beigt triecienus pa otras valsts enerģētikas infrastruktūru. Paredzami: Tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās virsroku gūst Putina partija. Jautājums ir - kas notiks tālāk? Ir bažas par spriedzes eskalāciju ne tikai Ukrainā, bet arī citviet Eiropā. Savukārt Eiropas Savienības valstīm grūtības vienoties par sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas TV ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme.

Debata XXX Festiwalu Nauki w Warszawie z udziałem dr Zofii Król, dr hab. Michała Łuczewskiego, dr Piotra Sadzika, mgr Agnieszki Wiśniewskiej i dr hab. Pawła Rodaka [18 września 2026 r.]Czy polskość jest czymś gotowym, odziedziczonym raz na zawsze - czy raczej czymś, co trzeba nieustannie przemyśliwać i tworzyć na nowo?W debacie otwierającej XXX Festiwal Nauki w Warszawie rozmówcy wracają do Jerzego Giedroycia, Juliusza Mieroszewskiego i środowiska paryskiej "Kultury", ale nie po to, by urządzić rocznicowe wspomnienie. Punktem wyjścia jest pytanie znacznie bardziej współczesne: co z ich sposobu myślenia może być użyteczne w Polsce roku 2026?Jednym z najważniejszych tematów jest polityka wschodnia "Kultury" i koncepcja ULB - Ukrainy, Litwy i Białorusi. Giedroyc i Mieroszewski przekonywali, że warunkiem bezpieczeństwa i podmiotowości Polski jest uznanie pełnej niezależności jej wschodnich sąsiadów oraz rezygnacja zarówno z rosyjskiego, jak i polskiego myślenia imperialnego.W czasie wojny Rosji przeciwko Ukrainie te idee brzmią wyjątkowo aktualnie. Ale uczestnicy debaty pytają również, czy nie zostały już sprowadzone do łatwych haseł. Czy wystarczy dziś powtarzać „doktrynę Giedroycia”, czy trzeba - zgodnie z duchem samej "Kultury" - pójść krok dalej i spróbować na nowo zrozumieć współczesną Ukrainę, Białoruś i Rosję?Pojawia się także pytanie o zmieniające się relacje polsko-ukraińskie, narastające postawy antyukraińskie, historyczną nostalgię za Kresami oraz o to, czy polska kultura naprawdę potrafi patrzeć na Wschód inaczej niż z własnej perspektywy.Ważnym przykładem jest wydane przez Instytut Literacki "Rozstrzelane odrodzenie" - antologia ukraińskiej literatury, która miała przywrócić pamięć o twórcach zamordowanych przez sowiecki reżim. Ten gest pokazuje coś charakterystycznego dla Giedroycia: nie tylko formułowanie idei, lecz także przekładanie ich na konkretne działania.Druga część rozmowy dotyczy literatury i kultury. "Kultura" była przecież nie tylko projektem politycznym. To na jej łamach publikowali m.in. Czesław Miłosz, Witold Gombrowicz, Gustaw Herling-Grudziński, Józef Czapski czy Konstanty Jeleński.Piotr Sadzik przypomina Gombrowicza jako pisarza, którego - mimo ogromnej liczby opracowań - wciąż można czytać na nowo. Nie tylko przez szkolne hasła "gęby" czy "pupy", ale jako niezwykle przenikliwego diagnostę kryzysów społecznych i kulturowych. Pada również pytanie o miejsce rosyjskiej kultury w Europie po agresji na Ukrainę oraz o potrzebę mocniejszego wsłuchiwania się w głosy kultur wcześniej marginalizowanych przez rosyjskie imperium.Rozmówcy przyglądają się również samemu fenomenowi pracy Giedroycia. "Kultura" powstawała dzięki tysiącom listów, nieustannym rozmowom, sporom, redagowaniu tekstów i budowaniu sieci ludzi rozsianych po całym świecie. Idee nie pojawiały się tam w gotowej postaci - były wypracowywane w dialogu.Pada znamienne określenie: Giedroyc nie chciał tylko redagować pisma. Próbował również "redagować Polaków" - zmieniać sposób myślenia o narodzie, sąsiadach, historii, nacjonalizmie, antysemityzmie i własnych mitach.Czy współczesna Polska potrzebuje podobnej pracy? Czy istnieje dziś jeszcze przestrzeń dla zaangażowanej inteligencji i ambitnych czasopism kształtujących debatę publiczną? Czy zamiast powtarzać gotowe idee Giedroycia powinniśmy przede wszystkim przejąć jego metodę: ciekawość świata, krytycyzm wobec własnej wspólnoty, odwagę i konsekwencję w działaniu?I wreszcie - co dzisiaj właściwie znaczy "wymyślać Polskę na nowo"?W debacie udział biorą:dr Zofia Króldr hab. Michał Łuczewski, prof. ucz.dr Piotr Sadzikmgr Agnieszka WiśniewskaProwadzenie: dr hab. Paweł Rodak, prof. ucz.Debata odbyła się 18 września 2026 roku podczas XXX Festiwalu Nauki w Warszawie.#JerzyGiedroyc #KulturaParyska #JuliuszMieroszewski #Polskość #Ukraina #Literatura #HistoriaIdei #FestiwalNauki #WszechnicaZnajdź nas: https://www.youtube.com/c/WszechnicaFWW/https://wszechnica.org.pl/

Polska - Niemcy 3:0 w ćwierćfinale mistrzostw Europy 2026 - reprezentacja Polski zagra w Mediolanie o medal! Trzy różne sety, z osobną historią, ze sporymi fragmentami mocnej dominacji, co pozwala wymazać z pamięci przegrany mecz z Bułgarią. Naszym gościem jest Jakub Balcerzak.

Włączanie syren alarmowych w Lublinie podczas nalotów na Ukrainę przynosi skutek odwrotny do zamierzonego. Zdaniem dr. Adama Eberhardta z Uniwersytetu Warszawskiego polskie służby i politycy popełniają kardynalny błąd psychologiczny, który ułatwia Moskwie realizację założeń wojny hybrydowej.

W Polsce żyjemy alertami o zagrożeniu ze strony Rosji. Ataki na Ukrainę nie ustają, ale także coraz częściej dochodzą do nas informacje o możliwym ataku z powietrza. Niepokój jest zrozumiały, a w programie "Studio wschodnie" rozmawiamy o tym z dr Eleonorą Kirwiel z Katedry Myśli Politycznej i Komunikowania Politycznego UMCS i Instytutu Witosa.

Od piątku do niedzieli wybory do rosyjskiej Dumy Państwowej, pierwsze wybory parlamentarne od czasu pełnej inwazji Rosji na Ukrainę. Nie startuje w nich żadna partia krytyczna wobec polityki Władimira Putina, jedyną niewiadomą jest skala zwycięstwa Jednej Rosji, ugrupowania prezydenta. Po co rosyjskiemu reżimowi tego typu operacja? Co wynik wyborów powie o poziomie poparcia dla Putina? I jakich działań rządu – zależnie od wyniku wyborów – należy się spodziewać po ich zakończeniu?Sąd międzynarodowy w Hadze skazał Haszima Thaciego, byłego prezydenta Kosowa, wcześniej dowódcę Armii Wyzwolenia Kosowa (UCK), na 25 lat więzienia za zbrodnie wojenne. W Prisztinie odbywają się marsze poparcia dla byłego prezydenta. Dlaczego Kosowianie nie uznają wyroków sądu powołanego do badania zbrodni popełnionych w czasie wojny?Zachodnie służby ostrzegają, że w najbliższym czasie Rosja nasili kampanię hybrydową przeciwko Europie. Premier Polski mówi o zagrożeniu atakiem rakietowym lub dronowym na jedno z państw wspierających Ukrainę. Czy Europa jest w stanie obronić się przed agresywną Rosją?Dług publiczny Stanów Zjednoczonych przebił po raz pierwszy w historii rekordowy poziom 40 bilionów dolarów. Podobne problemy mają Japonia, Francja, Wielka Brytania czy Włochy – tam także odsetki płacone od długu zrównały się z budżetami armii. Czy Stany Zjednoczone mogą stać się krajem bankrutem?Stany Zjednoczone mają przejąć znaczącą część pokładów ropy naftowej Wenezueli. Za umową, która z Caracas czyni praktycznie kraj podległy Amerykanom, stoi jeden człowiek. Kim jest Alejandro Betancourt? Dziś zaczynamy w Raporcie nowy cykl, w którym opowiadamy o ludziach, którzy grają główne role w wydarzeniach światowych, niekoniecznie będąc na pierwszym planie tych wydarzeń.Rozkład jazdy: (02:42) Piotr Skwieciński: O co chodzi w rosyjskich wyborach(24:17) Marta Szpala: Haszim Thaci skazany za zbrodnie wojenne(47:33) Raport w formie wideo(48:13) Podziękowania(54:42) Marcin Żyła: Rosjanie w Europie(1:14:01) Tomasz Makarewicz: Zadłużone Stany Zjednoczone(1:41:46) Łukasz Wójcik: Człowiek z Raportu - Alejandro Betancourt(2:04:28) Do usłyszenia---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]

Premjeras Mindaugas Sinkevičius sako, kad priedangų tvarkymo tempas turėtų būti spartesnis. Tuo metu Savivaldybių asociacijos prezidento Audrius Klišonis teigia, jog priedangas tvarkyti trukdo biurokratija.Lenkijos premjero Donaldo Tusko žodžiai, kad Rusija planuoja dronų ir raketų atakas prieš Ukrainą palaikančias valstybes, sulaukė Lietuvos politikų reakcijų.Naftos ir degalų stygius vis labiau jaučiamas Europos rinkose, o Baltijos šalių degalines aprūpinanti ir gamyklą Mažeikiuose valdanti „Orlen“ skubiai ieško, kuo pakeisti Saudo Arabijos naftą susprogdinus dujotiekį prie Raudonosios jūros.Įteikti Romo Sakadolskio žurnalistikos forumo apdovanojimai.Ved. Agnė Skamarakaitė

Šiluvos bendruomenė skundžiasi elektros sutrikimais. Vien per tūkstančius tikinčiųjų subūrusius Šilinių atlaidus elektra buvo dingusi kelis kartus. Netrukus miestelyje planuojamas tarptautinis renginys, bijoma, kad jų dalyvius teks sutikti su žvakėmis.Naujasis LKL sezonas prasidėjo Kauno Žalgirio pergale, o Lietuvos irkluotojai iš Paplūdimio sprinto Europos čempionato parsivežė sidabrą.Rusijoje vyksta pirmieji Dūmos rinkimai nuo plataus masto karo prieš Ukrainą pradžios. Visgi kai kurie politologai pabrėžia, kad žodis „rinkimai“ čia nėra itin taiklus, nes reali opozicija - Rusijoje suvaržyta.Aiškėja daugiau dėl Jungtinių Valstijų karių ateities Lietuvoje. Vašingtone su Jungtinių Valstijų valstybės sekretoriumi Marco Rubio susitikęs užsienio reikalų ministras Kęstutis Budrys sako gavęs patikinimą, kad dabartinis amerikiečių karių sumažėjimas Lietuvoje „ilgai neužtruks“.Elektriniai paspirtukai vėl kelia klausimų dėl pėsčiųjų saugumo. Panevėžyje per miesto šventę du vienu paspirtuku važiavę nepilnamečiai rėžėsi į mažametį ir ant suoliuko sėdėjusią 80-metę moterį. Tačiau nerimą kelia ne tik neatsargus važiavimas. Socialiniuose tinkluose pastebima ir pavojinga tendencija paspirtukais kuo arčiau pralėkti pro pėsčiuosius, juos išgąsdinti ar net kliudyti.Darbdaviai pastebi, kad daugėja darbuotojų, piktnaudžiaujančių nedarbingumu – serga, bet tuo metu ilsisi SPA, išvyksta į kelionę ar keliomis nedarbingumo dienomis tiesiog prasitęsia savaitgalį.Pirmuosius gripo atvejus gydytojai sako fiksavę dar rugpjūtį, o dabar skaičiuoja ir didėjančius peršalusių pacientų srautus. Gydytojai tikina, kad geriausia skiepą nuo gripo gauti spalio-lapkričio mėnesiais. Daugiau apie vakcinas, kuriomis galima pasiskiepyti šį rudenį, rubrikoje AR VERTA?Ved. Rūta Kupetytė.

Niepokój zwiększają informacje wywiadowcze, które docierają do polskich władz. Premier ujawnił, że otrzymał od szefa CIA Johna Ratcliffe'a „dość precyzyjny raport” dotyczący możliwych wydarzeń w najbliższych miesiącach. Jego szczegóły pozostają niejawne, ale Tusk mówi już publicznie o scenariuszu hybrydowych uderzeń dronami i rakietami na państwa wspierające Ukrainę.

Kamila Biedrzycka gości Jacka Nizinkiewicza (Rzeczpospolita, Radio Nowy Świat) oraz Karola Surówkę (Polskie Radio). Publicyści analizują ostrzeżenia premiera Donalda Tuska przed krytyczną jesienią i zimą, podczas których Polska może stać się celem prowokacji hybrydowych – w tym wylatujących dronów czy rakiet przy granicy z Ukrainą. Komentatorzy odnoszą się również do zamieszania wokół ustaleń szefa BBN Bartosza Grodeckiego z szefem CIA Johnem Ratcliffem i ministrem Tomaszem Siemoniakiem. W drugiej części programu dziennikarze prześwietlają brutalny spór polityczny, jaki wybuchł w rocznicę 17 września na platformie X pomiędzy premierem a prezydentem Karolem Nawrockim po słowach o „oddawaniu terytorium”. Dyskutanci oceniają także najnowszą deklarację Donalda Trumpa dotyczącą utworzenia stałej bazy wojsk USA w Polsce i odpowiadają na pytanie, na ile jest to realny przełom w polsko-amerykańskim sojuszu obronnym. Posłuchaj całej dyskusji! Oglądaj Express Biedrzyckiej na żywo w serwisie YouTube. Więcej informacji o programie na stronie Super Expressu.

Polska - Bułgaria 2:3 na zakończenie fazy grupowej mistrzostw Europy 2026 i pomimo wygrania grupy przez Polaków, mecz przeciwko gospodarzom dla polskich siatkarzy nie należał do udanych. Czy to powód do niepokoju? Co nie działało i co było przyczyną porażki? W 1/8 Polska - Łotwa, ale znamy już wszystkie pary tej fazy turnieju i drabinkę możliwych kolejnych rywali - posłuchajcie zapowiedzi oraz naszych przewidywań fazy pucharowej!

Lenkijos premjerui kalbant apie galimus Rusijos ketinimus artimiausiais mėnesiais surengti dronų ar raketų atakas prieš Lenkiją ir kitas NATO rytinio flango šalis, Lietuvos užsienio reikalų ministras sako, kad saugumo situacija nėra pakitusi.Rusijoje vyksta pirmieji Dūmos rinkimai nuo plataus masto karo prieš Ukrainą pradžios. Visgi kai kurie politologai pabrėžia, kad žodis „rinkimai“ čia nėra Itin taiklus, nes reali opozicija - Rusijoje suvaržyta.Vis daugiau Europos šalių susiduria ne tik su degalų kainų augimu, bet ir jų trūkumu.Šiluvos bendruomenė skundžiasi elektros sutrikimais. Vien per tūkstančius tikinčiųjų subūrusius Šilinių atlaidus elektra buvo dingusi kelis kartus. Netrukus miestelyje planuojamas tarptautinis renginys, bijoma, kad jų dalyvius teks sutikti su žvakėmis.Į Lietuvos zoologijos sodą Kaune iš Rygos zoologijos sodo atvyko naujos gyventojos – kapibaros. Tai didžiausi graužikai pasaulyje.Ved. Darius Matas

Zviedrijā skaita balsis pēc Riksdāga vēlēšanām. BRICS dalībvalstu vadītāju tikšanās Indijā. Jemenas hutiešu nemierniek bloķē kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece un ārvalstu ziņu redaktore portālā "LSM.lv" Albīne Hlopņicka. Politiski mazkustīgā Zviedrija Šodien būtu jābūt saskaitītām pēdējām balsīm pēc svētdien, 13. septembrī, notikušajām Zviedrijas Riksdāga vēlēšanām, taču jau nedēļas sākumā publiskotie pirmrezultāti ļauj spriest, ka nozīmīgas pārbīdes mūsu aizjūras kaimiņu politiskajā spektrā nav notikušas. Pie tam šīs vēlēšanas lielā mērā atjaunojušas spēku samērus, kādi Zviedrijas likumdevējā izveidojās pēc aiziepriekšējām – 2018. gada vēlēšanām. Gluži kā toreiz, arī tagad sociāldemokrātiem, kuri dažas vietas zaudējuši, Riksdāgā, visdrīzāk, būs simts mandātu no 349, savukārt viņu galvenajiem konkurentiem, moderātiem jeb mērenajiem, kuri pāris vietas ieguvuši, būs 70 mandāti. Praktiski 2018. gada pozīcijās atsviesti arī galēji labējie Zviedrijas demokrāti, kuri šajās vēlēšanās zaudējuši visvairāk, pirmo reizi savā vēsturē piedzīvojuši elektorāta sarukumu un atdevuši otras lielākās frakcijas statusu moderātiem. Uz vienas rokas pirkstiem skaitāms mandātu skaita pieaugums paredzams arī Kreisajai partijai, Zaļajai partijai un Centra partijai spektra kreisajā, un kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem labajā flangā. Kā jau ierasts, zviedru politikas kreisās un labējās spektra daļas pīlāri ir sociāldemokrāti un moderāti. Kādu laiku no šīs ainas izkrita Zviedrijas demokrāti, ar kuriem pārējās partijas uzskatīja par neiespējamu jebkādu sadarbību. Tomēr pēc 2022. gada vēlēšanām tika noslēgta t.s. Tidē pils vienošanās, kas ļāva izveidot premjera Ulfa Kristersona labējo mazākuma valdību ar moderātu, kristīgo demokrātu un liberāļu ministriem un Zviedrijas demokrātu atbalstu. Tomēr tagad, kad galēji labējie daļu savas politiskās masas zaudējuši, šīs vienošanās aritmētika kļūst problemātiska. Tas gan nenozīmē, ka vieglāks koalīcijas sadiegšanas uzdevums būs potenciālajai sociāldemokrātu premjerministrei Magdalēnai Andešonei. Viņai būtu jāpanāk četru politisko spēku – sociāldemokrātu, kreiso, zaļo un centristu – līdzdalība vai vismaz atbalsts. Šajā sakarā, vismaz formāli, šķērslis ir kreiso un centristu līdz šim deklarētais, ciktāl centristi ir paziņojuši, ka neatbalstīs valdību ar kreiso piedalīšanos, savukārt kreisie uzstāj, ka neatbalstīs valdību, kurā paši nepiedalās kā koalīcijas partneri. Kreisie, kuri tiek raksturoti kā ekosociālistu partija, ir savās nostādnēs eiroskeptiska, ir pret Zviedrijas dalību NATO un iespējamu pievienošanos eirozonai. Teorētiski tiek apspēlēta arī versija par kādu transcentrisku koalīciju vai vienošanos, kurā sadarbotos sociāldemokrāti un moderāti, taču kas tāds zviedru iekšpolitikā ļoti sen nav pieredzēts. Stipro vīru siltie apskāvieni Pagājušās nedēļas nogalē uz 18 samitu Indijas galvaspilsētā Ņūdeli pulcējās organizācijas BRICS dalībvalstu vadītāji un pārstāvji. Bez sākotnējām dibinātājvalstīm – Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas Republikas pēdējos gados organizācijai pievienojušās arī Ēģipte, Etiopija, Indonēzija, Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti. Faktiski pievienojusies, bet iestāšanās nolīgumu vēl nav ratificējusi Saūda Arābija. Savā pašreizējā sastāvā organizācijas dalībvalstu iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes aptver apmēram trešdaļu no planētas kopapjoma, šajās valstīs dzīvo gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem un atrodas vairāk nekā sešdesmit procentu pieejamā darbaspēka. Tur ražo apmēram 45% planētas lauksaimniecības produkcijas un iegūst apmēram 30% naftas. Tomēr šīs grupas valstis, sākot ar (vismaz teorētiski) komunistisko Ķīnu, neofašistisko Krieviju un islāma teokrātiju Irānu, beidzot ar Persijas līča monarhijām un pamatā tomēr demokrātiskajām Indiju un Brazīliju, ir valstis ar ļoti atšķirīgiem politiskajiem režīmiem un arī ģeopolitisko orientāciju. Sji Dziņpins, Narendra Modi un Vladimirs Putins, silti apskāvušies samita fotogrāfijās un tam veltītajās karikatūras, protams, izskatās kā biedīga antirietumu alianse, taču līdz īstenai „siržu savienībai” te vēl visai tālu. Kā sasniegums tiek atzīmēts fakts, ka izdevies pieņemt vienotu samita deklarāciju, kuru parakstījuši gan Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, gan Irāna, kas, kā zināms, pēdējos mēnešos „aplaimojusi” savas partnervalstis ar raķešu un lidrobotu triecieniem. Attiecīgi deklarācijas tekstā ir tikai vispārīgi pausta norūpētība par situāciju reģionā, nepiesaucot konfliktā iesaistītos. Līdzīgos nogludinātos izteikumos raksturota arī Trampa administrācijas piekoptā tarifu politika; karš Ukrainā vispār nav pieminēts. Kā vienu no nozīmīgākajiem procesiem samitā novērotāji piesauc dialoga aktivizēšanos starp Indiju un Ķīnu, prezidentam Sji un premjerministram Modi aktīvi risinot divpusējo dialogu. Kas attiecas uz Krievijas vadoni Putinu, tad viņa galvenais ieguvums ir iespēja demonstrēt, ka viņa agresorvalsts nebūt nav starptautiski izolēta. Samitā bija klāt arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Piebalsojot namatēva Nerendras Modi teiktajam par nepieciešamību mainīt starptautisko kārtību no „privilēģiju piramīdas uz partnerības platformu”, ANO vadītājs paziņoja, ka „šodienas ekonomiskās, demogrāfiskās un ģeopolitiskās reālijas ir citādas nekā 1945. gadā. Mūsu institucionālajām struktūrām tas jāatspoguļo”. Kā primāri maināmās struktūras ģenerālsekretārs piesauca ANO Drošības padomi un Bretonvudas finanšu sistēmu. Bābelmandebs = Hormuzs Nr. 2? Par iespēju, ka Jemenas hutiešu nemiernieki, kurus atbalsta Irāna, varētu bloķēt kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā, tika runāts jau kopš militārā konflikta sākuma starp Irānu un Izraēlas un Savienoto Valstu koalīciju. Konkrēta karadarbība sākās jūlijā, kad Irānas transportlidmašīna mēģināja nogādāt hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā militāru kravu un Irānas Revolūcijas sargu korpusa virsnieku grupu. Saūda Arābijas un Jemenas valdības spēki apšaudīja attiecīgā lidlauka skrejceļu. Pēc šī incidenta hutieši paziņoja, ka 2022. gadā noslēgtais pamiers vairs nav spēkā, un sāka apšaudīt Saūdu tankkuģus Sarkanajā jūrā. Turpinājumā abas puses vērsa gaisa triecienus viena pret otras ostām Sarkanās jūras piekrastē, hutieši – arī pret Saūdu naftas pārstrādes infrastruktūru. Septembrī sākās aktīvas sauszemes kaujas starp hutiešiem un Jemenas valdības spēkiem. Valdības spēku pusē karo arī vairāki praktiski neatkarīgi vietējie Dienvidjemenas bruņotie formējumi. Vispirms hutieši uzsāka ofensīvu Taizas provincē Jemenas dienvidos, taču drīz tika apturēti, un valdības spēki ziņoja, ka pārgājuši pretuzbrukumā šajā un vairākos citos virzienos. Valdība pat apgalvoja, ka grasoties uzsākt cīņas par hutiešu kopš 2014. gada kontrolētās galvaspilsētas Sanas atgūšanu. Puses turpināja apmainīties ar gaisa triecieniem. 10. septembrī sāka pienākt ziņas, ka hutiešu spēki vairākos virzienos atspieduši pretiniekus, tai skaitā ieņēmuši stratēģiski svarīgo Mohas ostu, Perimas salu Bābelmandebā un Hanīša arhipelāgu, kas atrodas Sarkanajā jūrā uz ziemeļiem no šauruma. Piektdien Saūda Arābija paziņoja, ka tai nācies slēgt naftas vadu, kas savieno ieguvju rajonus ar Sarkanās jūras piekrasti, ļaujot apiet Hormuzu. Cauruļvadam uzbrukts ar lidrobotiem no Irākas teritorijas. Pagaidām hutieši gan uzbrūk tikai Saūda Arābijas kuģiem, taču kuģu kustība caur Sarkano jūru un Suecas kanālu strauji sarukusi, savukārt frakta un apdrošināšanas cenas kāpušas, dažos gadījumos pat vairakkārt. Saūdu valdība vērsusies ar lūgumu pēc militāra atbalsta pie Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas. Prezidenta Trampa administrācija pagaidām tiešu militāru iesaisti atteikusi, savukārt premjera Endija Bērnema kabinets nosūtījis padomniekus situācijas apzināšanai. Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bangladeša un vēl deviņas valstis izveidojušas Daudznacionālo kuģniecības aizsardzības aliansi kuģošanas nodrošināšanai Sarkanajā jūrā. Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Czesław Mroczek o ewakuacji przejścia granicznego z Ukrainą, o działaniach Polski, wzmacnianiu granicy, miejscach schronienia, policji w TK

Mariusz Patey, ekspert ds. polityki wschodniej, wrócił z Kijowa z mało optymistyczną oceną sytuacji. Jego zdaniem wysiłki pokojowe podejmowane przez wysłanników Donalda Trumpa nie dają dziś powodów do dużego optymizmu. – Putin chce moim zdaniem zrealizować plan maksimum – powiedział.

„Spodziewaliśmy się tego, że Rosja będzie eskalować terrorystyczne wręcz działania. Tym atakiem Rosja chce wyizolować Ukrainę” - powiedział w Porannej rozmowie w RMF FM Czesław Mroczek, wiceszef MSWiA, odnosząc się do ataku Rosjan przy granicy z Polską z soboty na niedzielę. Podkreślił, że w razie zagrożenia należy schronić w dostępnych miejscach pod powierzchnią gruntu. „Piwnica, garaż - to jest najlepsze miejsce do ukrycia” - dodał. Z kolei europoseł PiS Tobiasz Bocheński podkreślił, że wraz z eskalowaniem sytuacji w Ukrainie przez Moskwę - także przy granicy z Polską - wzrasta znaczenie kwestii budowy schronów w naszym kraju. „Przed nami jest wielkie zadanie budowy schronów i miejsc schronienia” - ocenił, zaznaczając, w obecnej sytuacji mieszkańcy przygranicznych regionów „mogą czuć się zaniepokojeni”.

"airBaltic" ASV sāk finanšu restrukturizāciju un publisko 30 lielākos kreditorus. Pēc braukšanas dzērumā nu jau bijušais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks ir oficiāli izslēgts no Zaļo un Zemnieku savienības. Tomēr partija viņu nevar svītrot no 15. Saeimas vēlēšanu saraksta. Ukrainā jaunus apgriezienus uzņem skandāls, kas aizsākās ar aizdomām par krāpnieku “zvanu centru” piesegšanu augstā līmenī Ukrainas Ģenerālprokuratūrā. Noslēgusies Latvijas Sabiedriskā medija ziedojumu akcija "Domās un darbos kopā ar Ukrainu". Jelgavā atklāts moderns veterinārmedicīnas simulāciju centrs. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studentiem tas ļaus apgūt dažādas klīniskās prasmes pirms darba ar dzīviem dzīvniekiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ģeopolitiskajiem riskiem un to, kā tie maina uzņēmējdarbību, kādi ir jaunie izaicinājumi un arī  kādas iespējas paver. Vai mēs Latvijā spējam pielāgoties riskiem un izmantot šīs iespējas? Pēdējos septiņos gados pasaule mainās ļoti ātri un neparedzami – Covid pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā, ģeopolitiskā konkurence, tehnoloģiju attīstība. Un visas šīs norises tieši pārraksta uzņēmējdarbības noteikumus un to, kas ir vai nav svarīgi. Aizvadītajā nedēļā notika tradicionālā Rīgas konference, kur galvenokārt uzmanība bija pievērsta drošībai, aizsardzībai, politikai. Taču kā ievads tai un izmantojot to, ka Rīgā pulcējas augsta ranga amatpersonas, norisinājās arī Rīgas konferences Biznesa forums. „Viss, uz ko un kā uzņēmumi koncentrējās un strādāja pēdējos 30 gados, ir šobrīd strauji mainījies,” saka Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārstāvis un bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers.

Bez straty seta reprezentacja Polski siatkarzy ograła Portugalię, Izrael i Macedonię na start faz y grupowej mistrzostw Europy. Łatwo i przyjemnie, ale z Ukrainą i Bułgarią powinno być trudniej. Dzieje się w innych grupach. Finowie idą po wygranie grupy, Dania po awans. Jakie wnioski po przeszło połowie pierwszego etapu turnieju?

 Przez lata Mołdawianie wierzyli, że neutralność uchroni ich przed wojną. Rosyjska agresja na Ukrainę zaczyna jednak zmieniać społeczne podejście do armii, bezpieczeństwa i obrony własnego państwa. 

Zaorski zatrzymany w aferze kryptowalutowej, Polska dostaje 4 miliardy dolarów od USA na zbrojenia, skrajna prawica wygrywa wybory w Niemczech, a w tle pojawia się pomysł organizacji mundialu przez Polskę i Ukrainę! W najnowszym wydaniu Przeglądu Tygodnia prześwietlamy najgorętsze wydarzenia polityczne, gospodarcze i militarne z Polski, Europy i świata. Szukasz sprawdzonych informacji bez reklam i dezinformacji? Pełne wersje artykułów i codzienne analizy znajdziesz na naszej stronie FocusEurope Daj znać w komentarzu, co myślisz o unijnym pomyśle odsyłania nielegalnych imigrantów do ośrodków w Afryce – to mądry krok czy zagrożenie dla praw człowieka? Zostaw łapkę w górę i zasubskrybuj kanał, aby nie przegapić kolejnych podsumowań!

Wiosną 2015 roku oczy przyrodników z całej Europy zwróciły się na 5-letniego niedźwiedzia z Tatr. Iwo, bo o nim mowa, dokonał czegoś, co wcześniej wydawało się niemożliwe: w ciągu zaledwie trzech tygodni pokonał dystans blisko 400 kilometrów. Przeszedł całą Słowację, Węgry ostatecznie dotarł na Ukrainę, w dzikie rejony Gorganów. To nie była tylko wędrówka, lecz test wytrzymałości i inteligencji. Iwo trzykrotnie pokonywał główną grań Tatr na wysokościach powyżej 2000 metrów n.p.m. Przepłynął też wielki zbiornik wodny. Jak to możliwe, że wiedzieliśmy o każdym jego kroku? I gdzie Iwo zdjął i porzucił obrożę? O niedźwiedziu, który stał się legendą, opowiada Filip Zięba, zastępca dyrektora TPN i jeden z czołowych ekspertów zajmujących się niedźwiedziami brunatnymi. Posłuchaj kolejnego odcinka podcastu „Z miłości do gór” w ramach nowej serii „Świadomi Tatr”. W jej ramach powstaną aż 42 odcinki. Scenariusz, nagrania, montaż: Bartek Solik ___ Projekt realizowany jest w ramach Funduszy Europejskich na Infrastrukturę, Klimat i Środowisko FENX.01.05 Ochrona przyrody i rozwój zielonej infrastruktury, Typ FENX.01.05.4 Rozwój zdolności i usprawnianie zarządzania obszarami chronionymi Bazy edukacyjnej w parkach narodowych, Priorytet FENX.01 Wsparcie sektorów energetyka i środowisko.

Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.

Ukrainos sostinės teatre atgijo Homero „Odisėjos“ pasakojimas. Per garsiojo epo prizmę pasakojama apie Rusijos karą prieš Ukrainą, o scenoje vaidina patys karą patyrę kariai.Šią savaitę „Menų spaustuvėje“ po dvejų metų pertraukos prasideda šiuolaikinio cirko festivalis „Helium“. Festivalyje numatytos dvi lietuvių premjeros, užsienio kūrėjų darbai, edukacinės veiklos, diskusijos ir šiuolaikinio cirko mokyklos „CIRCulus“ pristatymas.Šiandien prasideda tris dienas truksiantis 6-asis festivalis „Alytus Jazz“. Šiemet jis įsikuria išskirtinėje miesto erdvėje – buvusiame Alytaus duonos fabrike. Kiek džiazas gyvas Alytuje ne tik per festivalį ir su kokiais iššūkiais šiandien susiduria „Alytus Jazz“?Dvyliktą kartą į Klaipėdą sugrįžta tarptautinis animacijos, vaizdo žaidimų ir virtualios realybės festivalis BLON, kviečiantis kalbėti apie kokybišką laiką prie ekranų. O Klaipėdos kultūrų komunikacijų centre pristatoma lietuvių ir suomių šiuolaikinio meno paroda.Rugsėjo 10–23 dienomis „Skalvijos“ kino centre bus rodoma Taivano režisieriaus Hou Hsiao-hsien filmų retrospektyva „Atminties sala“. Hou Hsiao-hsien laikomas viena svarbiausių Taivano Naujosios bangos figūrų, padėjusių šalies kinui įsitvirtinti pasaulio festivaliuose ir autorinio kino istorijoje.Ved. Justė Krikščiūnė

Wojna Rosji przeciwko Ukrainie jest częścią znacznie szerszej rozgrywki, której celem pozostaje osłabienie NATO i zmiana sytuacji bezpieczeństwa Polski – ocenia prof. Piotr Grochmalski, ekspert ds. bezpieczeństwa i polityki zagranicznej. Jego zdaniem rosyjskie żądania wobec Kijowa należy analizować w kontekście ultimatum przedstawionego NATO i USA jeszcze przed pełnoskalową inwazją. 

Prezidenta Trampa ārpolitikas emisāri Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners aizvadītās nedēļās nogalē apmeklēja gan Maskavu, gan Kijivu. Partijas "Alternatīva Vācijai" spožie rezultāti Saksijas-Anhaltes federālās zemes landtāga vēlēšanās pārsteidz Vāciju. Pieaug Krievijas diversijas Eiropas Savienības valstīs.  Aktualitātes analizē Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Šoks Saksijā-Anhaltē “Mēs esam dziļi šokēti,” – tā pēc 6. septembrī notikušajām vēlēšanām Saksijas-Anhaltes federālajā zemē izteicās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Pirmo reizi pēckara Vācijas vēsturē kādā tās daļā teju neapstrīdamā varas pozīcijā ir nonākusi galēji radikāla partija, kuru daži dēvē par fašistisku. Runa ir par partiju “Alternatīva Vācijai” jeb, pēc vācu abreviatūras, AfD, kura vēlēšanās ieguvusi gandrīz 44% balsu un, attiecīgi, trīsdesmit deviņas no astoņdesmit trīs vietām landtāgā. Par līdzīgu rezultātu vedināja domāt jau pagājušā gada februārī notikušās Vācijas Bundestāga vēlēšanas, kurās ne tikai Saksijā-Anhaltē, bet visās kādreizējās Austrumvācijas federālajās zemēs vislabākie rezultāti bija tieši “Alternatīvai Vācijai”. Saksijā-Anhaltē AfD pirmoreiz reitingos apsteidza Kristīgi demokrātisko partiju 2024. gada rudenī, un kopš tā laika kristīgo demokrātu reitingi šai federālajā zemē turpinājuši pastāvīgi slīdēt uz leju. Vēlēšanās kanclera Merca partija ieguvusi tikai 15 vietas landtāgā, kur līdz tam tai bija četrdesmit. Skaidrs, ka pie AfD pārceļojusi daļa no kristīgo demokrātu vēlētājiem, tomēr daļēji šo labējo populistu panākumi skaidrojami arī ar agrāk nebalsojušo piesaisti. Saksijas-Anhaltes Landtāga vēlēšanas tiek raksturotas kā vienas tēmas vēlēšanas, proti, “Alternatīvai” izdevies koncentrēt elektorāta uzmanību uz imigrantu jautājumu. Tomēr sava loma bijusi arī vispārējam noskaņojumam Vācijas austrumdaļā, kur sabiedrība uzskata, ka kādreizējie austrumvācieši apvienotajā valstī joprojām ir otrās šķiras cilvēki, un ka valdībai Berlīnē nerūp darba ņēmēju un trūcīgākās sabiedrības daļas liktenis. Pa astoņām deputātu vietām landtāgā ieguvušas trīs partijas – sociāldemokrāti, zaļie un radikāli kreisā partija “Kreisie”, pie kam pēdējie zaudējuši trešdaļu līdzšinējo mandātu. Tie, visdrīzāk, nonākuši pie politiskā spektra jaunpienācēja – partijas “Zāras Vāgenknehtas savienība”, kas apvieno radikāli kreisu ekonomisko programmu un nacionālistisku, eiroskeptisku un ultrakonservatīvu vērtīborientāciju. Vēlēšanu uzvarētājai AfD tomēr pietrūkst dažu balsu, lai izveidotu federālās zemes valdību. Pastāvot šo galēji labējo izolēšanas politikai no tradicionālo Vācijas partiju puses, vienīgā iespēja tās iegūt būtu vienošanās ar “Zāras Vāgenknehtas savienību”, lai gan runa varētu būt drīzāk par atbalstu mazākuma valdībai nekā par koalīciju. “Alternatīva Vācijai” līderis Saksijā-Anhaltē Ulrihs Zīgmunds paziņojis, ka esot gatavs sarunām ar kristīgajiem demokrātiem un vāgenknehtiešiem. Trampa miernešu tūre Sestdien, 5. septembrī, no Maskavas pienāca ziņas, ka tur ieradies prezidenta Trampa ārpolitisko emisāru pāris – diplomātijas amatieri Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners. Vairāk nekā trīs stundas ilgusi abu saruna Kremlī ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu, apspriežot iespējamo virzību uz miera procesu Ukrainā. Publiski pieejamajā vizītes daļā netrūka komplimentu no viesu puses agresorvalsts vadonim un viņa paustu vislabāko novēlējumu un cieņas apliecinājumu prezidentam Trampam. Cik var noprast no pušu izteikumiem, aiz slēgtām durvīm abiem viesiem pamatā nācies noklausīties namatēva prātuļojumus par kara cēloņiem un stāstus par to, kādi spoži panākumi viņa armiju jau tuvākajā laikā gaida Ukrainas kauju laukos. Krievija nav atteikusies no ambīcijām pievākt četrus Ukrainas apgabalus – Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes – un liegt kaimiņvalstij tiesības pievienoties NATO aliansei. Citiem vārdiem – nekā jauna un nekādu cerību uz saprāta gaismu aiz robotās Kremļa sienas. Savukārt svētdien, 6. septembrī, Trampa miernešu pāris pirmo reizi savas kopīgās karjeras laikā pagodināja ar vizīti arī Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, tiekoties ar prezidentu Zelenski. Ukrainas līderis iezīmējis plānus trīspusējam dialogam ar Ukrainas, Savienoto Valstu un Eiropas Savienības piedalīšanos. Kā tiek ziņots, īslaicīgi sarunām pievienojušies arī Kijivā akreditētie Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības padomnieki. Tā kā Trampa emisāru vizītes laikā Krievija atturējās no gaisa triecieniem Kijivai, tad prezidents Zelenskis skumji pajokoja, ka abi varētu braukt biežāk, lai sagādātu kijiviešiem drusku atelpas no krievu raķetēm un lidrobotiem. Runājot nopietni, viņš norādīja, ka sarunās būtiski skarta iespēja atbalstīt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības spējām un enerģētiskas jaudām, ciktāl ir puslīdz skaidrs, ka jāgatavojas vēl vienai smagai kara ziemai. Kā izdevumam „Guardian” atklājis prezidenta Zelenska padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs, valdībai, iespējams, būs jāapsver vecāku ļaužu masveidīga evakuēšana no galvaspilsētas. Vakar, 8. septembrī, tika publiskota informācija, ka prezidentam Trampam bijusi stundu ilga telefona saruna ar Putinu. Spriežot pēc informācijas, kuru pēc tam publiskojis Kremlis, arī šī komunikācija nav pievienojusi kādas jaunas nozīmīgas nianses emisāru vizītes ieskicētajai ainai. Putina padomnieks ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs atklājis, ka Tramps paudis vēlmi pieredzēt kara noslēgumu vēl savas prezidentūras laikā, solot pēc tam ātru un pilnvērtīgu attiecību atjaunošanu ar agresorvalsti, un Putins, kā pauda Ušakovs, Savienoto Valstu vadītāju šai ziņā visnotaļ atbalstot. Eiropu gaida jaunas Kremļa hibrīdcūcības 2. septembrī parādījās informācija par to, ka Vācijas valdība pēc izmeklēšanas oficiāli apstiprina – 4. augusta incidentā Leipcigas-Halles lidostā vainojama Krievija. Par to īsā preses brīfingā Berlīnē informējuši iekšlietu ministrs Aleksanders Dobrints un ārlietu ministrs Johans Vadepūls. Toreiz minētajā lidostā netālu no Ukrainas gaisa spēkiem piederošās transportlidmašīnas „Antonov”, kura tiek izmantota ieroču pārvadāšanai, tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots lidrobots. Kā noskaidrots, gan sprāgstvielas, gan ierīces tehnoloģija nāk no agresorvalsts, savukārt operācijas īstenošanā iesaistīti zema līmeņa vietējie aģenti. Ja eksplozija notiktu, sekas varētu būt katastrofālas. Kā izteicās ārlietu ministrs Vadepūls: “Šī Krievijas Federācijas bīstamā rīcība ir daļa no tās īstenotajiem destabilizācijas, dezinformācijas, draudu, sabotāžas un agresijas mēģinājumiem.” Paziņots, ka par šīm izdarībām Krievija saņems papildu sankciju komplektu. Konkrēti, Vācija slēdz Krievijas konsulātu Bonnā un joprojām eksistējošais “Krievijas nams” Berlīnē, jau sen zināms kā spiegu perēklis, tiks izlikts no tā īrētajām telpām. Tāpat Vācija apņēmusies iesaistīties Krievijas “ēnu flotes” kuģu izsekošanā un aizturēšanā, ko jau īsteno Somija un Zviedrija. Par atbildi Krievija slēdz Vācijas konsulātu Sanktpēterburgā un visas Gētes institūta nodaļas Krievijā. Solidaritāti ar Vāciju paudušas kā Eiropas Savienības vadošās institūcijas, tā vairāku NATO dalībvalstu vadītāji. Itālijas premjerministre Džordža Meloni paziņojusi: “Mūsu sabiedroto drošība ir mūsu visu drošība. Mēģinājumi mūs iebiedēt vai iedzīt ķīli starp sabiedrotajiem neizdosies: hibrīddarbības pret jebkuru no mums ir iemesls mūsu visu rūpēm, un uz tām tiks reaģēts vienoti.” Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, 2. septembrī uzstājoties preses konferencē kopā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, teikusi, ka šim līdzīgi Krievijas īstenoti sabotāžas akti ir Eiropas drošības situācijas “jaunā normalitāte”. Augusta nogalē divi aizdomīgi ugunsgrēki notikuši lidrobotu ražotnēs Polijā – Skaržisko–Kamennas un Ļubļanas pilsētās; uzsākta izmeklēšana ar aizdomām par terorismu. Savukārt vakar Rumānijā arestēts Krievijas pilsonis, kurš fotografējis militāros objektus un ukraiņu transportlidmašīnu „Antonov” vienā no lidlaukiem. Rumānijas izlūkdienests paziņojis, ka novērsta Krievijas plānota diversiju operācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Vājākie rezultāti šajā gadsimtā – tādi ir dati par Latvijas 15 gadus veco skolēnu sniegumu matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā. Jaunajā apkures sezonā energoresursu pieejamības problēmas nav gaidāmas, bet cenas var pieaugt. Kijiva veidos ūdens, pārtikas krājumus ziemai un Ukrainā stājušās spēkā izmaiņas drošības algoritmos. Saeimas komisija konceptuāli atbalsta vienkāršāku nodokļu nomaksu mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Per Klaipėdos uostą vėl kraunami rusiški grūdai, o dalis jų, kaip įtariama, gali būti vogti Ukrainoje, Donbaso srityje. Apie tai Lietuvą įspėjo Ukrainą.Grūdai geležinkeliu atkeliauja iš Kaliningrado srities. Štai ir ketvirtadienį uostą pasiekė dešimtys vagonų. Ekspertai sako, kad tranzitas per Lietuvą ir Latviją šįmet gali būti penkis kartus didesnis nei pernai, nes rusijos uostai patiria atakas. Todėl rusai grūdus nukreipinėją kur saugiau – į baltijos uostus. Žemės ūkio ministras nurodė tikrinti grūdų kilmę, tačiau nuo karo Ukrainoje pradžios Lietuvai taip ir nepavyko sustabdyti jų tranzito.Kodėl Lietuvai nepavyksta užtvenkti rusiškų grūdų?Laidoje dalyvauja Žemės ūkio ministras Kęstutis Mažeika, Klaipėdos valstybinio jūrų uosto direkcijos vadovas Algis Latakas, Lietuvos grūdų augintojų asociacijos tarybos pirmininkas Audrius Vanagas, Seimo narys liberalas Viktoras Pranckietis, Lietuvos grūdų perdirbėjų ir prekybininkų asociacijos prezidentas Karolis Šimas, Valstybinės maisto ir veterinarijos tarnybos direktorė Audronė Mikalauskienė.Ved. Marius Jokūbaitis

Czy wojna hybrydowa w Polsce już trwa? Jak przebiega wojna hybrydowa i czy Polska jest gotowa na rosyjskie prowokacje, sabotaż oraz ataki na infrastrukturę krytyczną?W najnowszym odcinku wideopodcastu Kultury Liberalnej płk Piotr Lewandowski analizuje pożar w firmie WB Electronics i ocenia, czy Polska jest gotowa na wojnę hybrydową. Rozmawiamy o bezpieczeństwie infrastruktury krytycznej w Polsce i Europie oraz o tym, jak NATO powinno reagować na rosyjskie prowokacje. Zastanawiamy się, czy Rosja może eskalować działania przeciwko Polsce i czy polskie wojsko powinno być gotowe do walki poza granicami kraju.Analizujemy również sytuację na froncie wojny Rosji z Ukrainą po okresie letnim, rosyjską mobilizację i ćwiczenia wojskowe w obwodzie kaliningradzkim. Czy Rosja zaatakuje NATO? Czy Polska szykuje się do wojny? I jak realne jest zagrożenie, że wojna dotrze do Polski?Na rozmowę zaprasza Jakub Bodziony.

Joprojām nav ziņu par Nepālā pazudušajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Partijas priekšvēlēšanu aģitācijai var tērēt pārāk daudz. Tā uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un sabiedrība par atklātību "Delna". Aptauja: Pusaudžiem aizvien mazāk patīk skola. Ukrainā apgriezienus uzņem jauns korupcijas skandāls, kurā ir aizdomas par tā dēvēto zvanu centru krāpnieku “jumtošanu” jeb piesegšanu augstā līmenīi valsts tiesībaizsardzības iestādēs. Serbijā ar pompu apglabāts kara noziedznieks Radko Mladičs. Piemineklis hokejistam Kārlim Skrastiņam joprojām nav uzstādīts, cer to atklāt nākamgad maijā.

Dziś w programie podsumujemy najważniejsze wydarzenia polityczne tygodnia i przyjrzymy się trudnej rzeczywistości Polaków pracujących w Niemczech – nasza ekspertka opowie o walce z mobbingiem i zaległymi pensjami. Wybierzemy się też w nostalgiczna podróż przez muzyczny PRL dzięki nowej wystawie w Muzeum Historii Polski, a na koniec z gościem programu porozmawiamy o przyszłości relacji polsko-ukraińskich. Zapraszamy!

Po ponad czterech latach wojny Rosja i Ukraina nasilają ataki powietrzne, wykorzystując coraz bardziej zaawansowane drony i rakiety oraz uderzając coraz głębiej na terytorium przeciwnika. Coraz częściej ofiarami są cywile, a skutki konfliktu zaczynają być odczuwalne także poza Ukrainą i Rosją. Rosja jednocześnie intensyfikuje działania hybrydowe w Europie, w tym sabotaż, cyberataki i działalność szpiegowską. Eksperci ostrzegają, że Kreml testuje reakcję NATO i próbuje zwiększać poczucie zagrożenia oraz dzielić europejskie społeczeństwa. Europejskie państwa wzmacniają obronę i zapowiadają ostrzejszą reakcję na rosyjskie działania. Unia Europejska rozważa nowe sankcje, a państwa NATO zwiększają wsparcie dla Ukrainy.Posłuchaj godzinnej audycji Radia SBS Polish po polsku na żywo lub w dowolnym czasie, naciśnij tutaj...Aby słuchać na żywo lub w dowolnym czasie w Twoim telefonie przez aplikację - zainstaluj bezpłatną aplikację SBS Audio appAudycje na żywo - w poniedziałki, środy, czwartki, piątki i niedziele o godz. 14.00 (czasu wschodnioaustralijskiego) na paśmie SBS Radio 1. (Audycja czwartkowa jest powtarzana w niedziele o godz. 14.00)Aby słuchać na żywo w radiu analogowym znajdź pasmo w Twoim mieście naciskając link poniżej:Pasmo nadawania audycji w danym rejonie naciśnij tutaj.Aby słuchać na żywo w radiu cyfrowym DAB znajdź 'SBS Radio1'Aby słuchać na żywo w telewizji cyfrowej znajdź: SBS Radio 1 na kanale 301Aby słuchać na żywo w internecie wejdź na stronę: https://www.sbs.com.au/language/polish/pl/polskie-radio-i-podcasty

[AUTOPROMOCJA] Pełnej wersji podcastu posłuchasz w aplikacji Onet Audio. W najnowszym odcinku „Raportu Międzynarodowego" Agnieszka Bryc i Witold Jurasz rozmawiają o śmierci Ratko Mladicia, odpowiedzialności za zbrodnie wojenne oraz o tym, czy rosyjscy dowódcy mogą w przyszłości stanąć przed międzynarodowymi trybunałami. Analizują również debatę wokół Nuclear Sharing, miejsce Polski w polityce bezpieczeństwa NATO oraz najnowsze wydarzenia na Bliskim Wschodzie.  Gościem drugiej części programu jest Michał Potocki, dziennikarz „Dziennika Gazety Prawnej" i autor książki „Malta. Święci i diabły". Wspólnie analizują doniesienia o możliwym porozumieniu Trumpa i Putina, wizytę szefa CIA w Moskwie oraz ryzyko rosyjskich prowokacji wobec państw NATO.  Szczególne miejsce zajmuje ujawniony raport, pokazujący jak rosyjskie elity oceniają szanse zakończenia wojny w Ukrainie. Czy Kreml nadal wierzy w zwycięstwo? Jakie scenariusze najbardziej niepokoją rosyjskich analityków? I czy Europa jest przygotowana na kolejną fazę konfliktu? 

Kokiomis mintimis pradedant naujus mokslo metus dalijasi moksleiviai, tėvai bei švietimo organizacijos?Prezidentas Gitanas Nausėda sako ketinantis daugiau dirbti su švietimo ministre, kad būtų sprendžiamos švietimo problemos. Jis kritikuoja ministrės poziciją Pagrindinio ugdymo pasiekimų patikrinimo kartelės klausimu, teigdamas, kad problemų sprendimas imituojamas. Tuo metu Švietimo, mokslo ir sporto ministrė Raminta Popovienė teigia darbo neimituojanti.Latvijoje ir Estijoje šiąnakt buvo paskelbtas oro pavojus. Kariuomenei fiksavus grėsmę danguje, buvo pakelti NATO naikintuvai. Paaiškėjo, kad vienas dronas skrido į Narvą.Nepriklausomi Baltarusijos žurnalistai ir žurnalistinių tyrimų centras Siena naujų įrodymų apie Rusijoje ir Baltarusijoje vykstančią prekybą „Teltonikos“ įrenginiais. Panaši informacija buvo skelbta ir anksčiau. Tuomet „Teltonika“ tikino, kad prekiaujama nebent senais gaminiais, o nauji Rusijoje ir Baltarusijoje nė negalėtų veikti. Neigia prekybą „Teltonika“ ir dabar teigdama, kad remia Ukrainą.Kauno savivaldybė patvirtino, kad daug diskusijų ir kritikos sulaukęs apžvalgos ratas dar šį mėnesį bus pastatytas Nemuno saloje. Kauno tarybos opozicija kritikuoja tiek vietos pasirinkimą, tiek idėją pirkti apžvalgos ratą. Dalis gyventojų taip pat nesupranta, kodėl apžvalgos ratui pasirinkta viena žemiausių Kauno vietų, o ne, pavyzdžiui, Aleksoto apžvalgos aikštelė. Paveldosaugininkai sako, kad norint Nemuno saloje statyti 45-ių metrų aukščio ratą, reikalingas poveikio kultūros paveldui tyrimas. Kol kas jis nėra atliktas.Kaip ekspertai vertina Lietuvos krepšininkų pergale prieš Bosniją ir Hercegoviną pasibaigusį pasaulio čempionato atrankos langą?Ved. Liepa Želnienė

Zinību dienā Latvijas Radio viesojās Iecavas vidusskolā. Daugavpils Valsts ģimnāzijā skolas gaitas sāka 95 pirmklasnieki. Zinību dienu ģimnāzijas saime aizvadīja pēc Vienības pamatskolas pievienošanas jeb abu skolu atkalapvienošanās. Šodien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāk 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu daudzviet nenotika. Nacionālās apvienības imigrācijas ierobežošanas plāna dēļ koalīcijā izceļas kašķis. Apgabaltiesa negroza pirmās instances notiesājošo spriedumu Rimšēviča un Martinsona kukuļošanas lietā. Nepālā sākusies plūdu upuru pagaidu apbedīšana. Amerikas Savienoto valstu bruņotajo spēku vadībā kārtējās pārmaiņas. Savu amatu pametis līdzšinējais ASV armijas ministrs Dens Driskols. Šodien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāk 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu daudzviet nenotika vai tika rīkota atsevišķi pa klasēm drošās vietās.

"Żaden początek nie może się wydarzyć bez użycia przemocy”; „Wszelkie braterstwo, do jakiego zdolni są ludzie, wyrasta z bratobójstwa”; „Każda stworzona przez ludzi organizacja polityczna ma swe źródło w zbrodni” - tak pisała Hannah Arendt, wybitna myślicielka, filozofka, badaczka polityki, pamięci, zła i przemocy w życiu narodów.Państwa narodowe, również te, które dziś z dumą wyznają filozofię praw człowieka i obywatela, oparte są na wcześniejszych czystkach etnicznych, na rzeziach - które budowały narodową tożsamość, zbrodniach, często o charakterze ludobójczym. Rozmawiamy o tym w bardzo konkretnym momencie historycznym:W czasie, gdy Izrael - państwo, którego jednym w fundamentów założycielskich jest Holokaust dokonuje zbrodni wojennych, a być może również ludobójstwa na Palestyńczykach.W czasie, gdy wśród sprawców Holokaustu - Niemców pojawiają się ruchy społeczne i partie polityczne, które próbują dystansować się od winy za zbrodnie dokonane 80 lat temu.W czasie, kiedy status Polski – jeszcze niedawno wyłącznie ofiary II wojny światowej – coraz częściej podważany jest nie tylko przez innych, ale też przez nas samych. Rozmawiamy wreszcie w trakcie historycznego sporu między Polską i Ukrainą na temat Wołynia, a także ukraińskiego nacjonalizmu i polskiego kolonializmu - jak określają niektórzy politykę Polski na różnych etapach krytycy polskiej historii.Co to jest kapitał moralny i dlaczego dążenie do jego zachowania i zwiększania stanowi podstawę polityki historycznej każdego kraju. Jak można stracić status bohatera czy ofiary i stać się sprawcą wydarzeń w historii? I wreszcie, jak w tym wszystkim zachować zdrowy rozsądek, który pozwoli sąsiadom i nie tylko żyć w pokoju i akceptacji wzajemnego prawa do rozumienia historii.Gość: Michał Łuczewski---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]

ASV un Kanādas tirdzniecības sarunas cietušas neveiksmi un iespējams sankciju karš. Tāpat ASV pieteikušas jaunu sankciju kampaņu (Economic D-Day) pret Irānu, kādas varētu būt tās iespējamās sekas? Bet Islandē gaidāms referendums par iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību. Kādas ir Islandes un Eiropas Savienības šī brīža attiecības? Ārvalstu aktualitātes pārrunāsim studijā, kurā būs Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes locekle, direktora vietniece, vecākā pētniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis. ASV sankciju karš Pagājušās nedēļas nogalē sabruka ASV un Kanādas sarunas par abu valstu tirdzniecības attiecībām, un Vašingtona jau noteikusi jaunus 50 procentu muitas tarifus aptuveni 20 miljardu dolāru vērtām Kanādas precēm. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis, ka Otava aptur sarunas un atbildēs ar līdzvērtīgiem tarifiem, kas stāsies spēkā 8. septembrī. Abas puses vaino viena otru sarunu pārtraukšanā, kas līdz pēdējam brīdim tika uzskatītas par iespēju panākt plašāku vienošanos. Domstarpības skar ne tikai tarifus, bet arī abu valstu turpmāko ekonomisko attiecību principus. Vašingtona pieprasa lielāku piekļuvi Kanādas tirgum un izmaiņas automobiļu, tērauda un alumīnija tirdzniecībā. Savukārt Otava nevēlas piekāpties jautājumos, kurus uzskata par savas ekonomiskās suverenitātes sastāvdaļu, tostarp Kanādas tiesībām patstāvīgi veidot tirdzniecības attiecības ar citām valstīm. ASV tirdzniecības pārstāvis Džeimisons Grīrs apgalvo, ka Kanāda sarunu beigās izvirzījusi jaunas prasības, bet Kārnijs tās raksturojis kā nepieņemamas. Ja tarifu konflikts turpināsies, tā sekas būs jūtamas abās robežas pusēs. Kanāda ir cieši integrēta ASV ekonomikā, un īpaši ievainojamas ir autobūves, tērauda, lauksaimniecības un enerģētikas nozares. Savukārt ASV uzņēmumiem sadārdzināsies Kanādas izejvielas un citas importētās preces, kas var palielināt izmaksas arī amerikāņu patērētājiem. Kanādas valdība jau gatavo atbalsta pasākumus skartajiem uzņēmumiem un strādā pie alternatīviem eksporta tirgiem. Plašākā nozīmē konflikts apdraud arī līdzšinējo Ziemeļamerikas ekonomiskās sadarbības modeli. Abas valstis kopā ar Meksiku ir sasaistītas ar ASV–Meksikas–Kanādas nolīgumu, taču jaunā tarifu eskalācija var apgrūtināt tā nākotni. Kanādā vienlaikus pastiprinās diskusijas par nepieciešamību samazināt ekonomisko atkarību no ASV un ciešāk sadarboties ar citiem tirdzniecības partneriem. Tādēļ pašreizējais konflikts vairs nav tikai strīds par atsevišķām muitas likmēm – tas var kļūt par pagrieziena punktu ASV un Kanādas attiecībās, kas gadu desmitiem balstījušās uz ciešu ekonomisko integrāciju. ASV un Irānas ekonomiskās spriedzes Pirmdien, 24. augustā, ASV uzsāka jaunu ekonomiskā spiediena kampaņu pret Irānu, ko prezidenta Donalda Trampa administrācija nodēvējusi par “Economic D-Day” jeb ekonomisko D-dienu. ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņojis par plašāku sankciju piemērošanu Irānas naftas, finanšu un militārajam sektoram, kā arī uzņēmumiem un valstīm, kas palīdz Teherānai apiet līdzšinējās sankcijas. Vašingtona vēlas šādā veidā samazināt Irānas ieņēmumus un piespiest tās vadību piekāpties jautājumos, par kuriem līdz šim nav izdevies panākt vienošanos. Jaunās kampaņas būtiskākā atšķirība ir tā, ka ASV draud vērsties ne tikai pret pašām Irānas institūcijām, bet arī pret ārvalstu uzņēmumiem un finanšu iestādēm, kas turpina ar Irānu veikt darījumus. Īpaša uzmanība pievērsta Ķīnai, kas ir nozīmīgākais Irānas naftas pircējs. Vašingtona apdomā piemērot sankcijas arī Ķīnas bankām, kas iesaistītas Irānas naftas tirdzniecībā, kas varētu izraisīt jaunu saspīlējumu ASV un Ķīnas attiecībās, kas jau tā ir sarežģītas. Teherāna jaunos ASV draudus noraida, apgalvojot, ka sankcijas ir mēģinājums panākt Irānas pakļaušanos. Irānas ekonomika jau atrodas smagā stāvoklī - nacionālās valūtas kurss sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, bet augstā inflācija turpina mazināt iedzīvotāju pirktspēju. Vienlaikus Irānas amatpersonas draud atbildēt, tostarp ierobežojot naftas eksportu caur Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem enerģijas transporta ceļiem. Eksperti norāda ASV kampaņas iespējamie rezultāti tādēļ var būt atšķirīgi. Ja Vašingtonai izdosies būtiski ierobežot Irānas iespējas pārdot naftu un piekļūt starptautiskajai finanšu sistēmai, ekonomiskais spiediens uz Teherānu vēl vairāk pieaugs un tas varētu veicināt atgriešanos pie sarunām. Taču Irānai ir gandrīz piecdesmit gadu pieredze dzīvošanā sankciju apstākļos, un līdzšinējās sankciju kampaņas nav spējušas piespiest Teherānu atteikties no tās būtiskākajiem ārpolitikas mērķiem. Turklāt sankciju paplašināšana pret Ķīnas uzņēmumiem var pārvērst cīņu ar Irānu plašākā ekonomiskā konfliktā. Islandes referendums Sestdien, 29. augustā, Islandes iedzīvotāji referendumā lems, vai valstij atsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Šis balsojums pats par sevi nenozīmēs lēmumu par dalību Eiropas Savienībā. Pozitīva rezultāta gadījumā tiktu atsāktas sarunas ar Briseli, bet galīgais lēmums par iespējamo dalību būtu jāpieņem atsevišķā referendumā. Tādēļ pašreizējais balsojums ir jautājums par to, vai Islande vispār vēlas atkal izvērtēt dalības nosacījumus. Islande jau ilgstoši ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, lai gan nav tās dalībvalsts. Kopš 1994. gada tā kopā ar Norvēģiju un Lihtenšteinu ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, kas Islandei nodrošina pieeju Eiropas vienotajam tirgum un brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību. Islande ir arī Šengenas zonas dalībvalsts. Tādējādi valsts jau pārņem ievērojamu daļu Eiropas Savienības noteikumu, lai gan nepiedalās to pieņemšanā ES institūcijās. Pilnvērtīgai dalībai ES Islande pirmoreiz pieteicās 2009. gadā, laikā, kad valsti smagi bija skārusi pasaules finanšu krīze. Sarunas sākās 2010. gadā, un to gaitā tika slēgta vai provizoriski noslēgta virkne sarunu sadaļu. Tomēr 2013. gadā pie varas nāca eiroskeptiska valdība, kas sarunas apturēja, un 2015. gadā Islande informēja Briseli, ka vairs nevēlas tikt uzskatīta par ES kandidātvalsti. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem bija zivsaimniecība – nozare, kurā Islande īpaši sargā savas tiesības patstāvīgi noteikt nozvejas apjomus un pārvaldīt teritoriālajos ūdeņos esošos resursus. Tagad jautājums par dalību atkal aktualizējies gan ekonomisku, gan ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Islandes ekonomiku ietekmē inflācija un nestabils kronas kurss, bet Krievijas karš Ukrainā un pieaugošā spriedze Ziemeļatlantijā un Arktikā mudinājuši vairāk runāt par ciešāku sadarbību ar Eiropas valstīm drošības jautājumos. Islandei pašai nav armijas, un tās drošība līdz šim lielā mērā balstījusies NATO un attiecībās ar ASV. Vienlaikus pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas likušas Islandē no jauna vērtēt, cik drošs ir līdzšinējais ārpolitikas modelis. Tomēr sabiedrībā nav vienprātības par atgriešanos uz iestāšanās ceļa. Atbalstītāji uzskata, ka dalība ES dotu lielāku ekonomisko un politisko stabilitāti, savukārt opozicionāri izrāda bažas par nacionālās suverenitātes ierobežošanu, īpaši zivsaimniecības jomā. Tieši zvejniecība, kas nodrošina aptuveni 40 procentus Islandes eksporta, varētu kļūt par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem iespējamajās sarunās. Islandes valdība jau paziņojusi, ka kontroli pār saviem zvejas resursiem tā uzskata par vienu no būtiskākajām nacionālajām interesēm. Sagatavoja Artis Tomsons un Eduards Liniņš.

Vētras izraisītie elektroapgādes un sakaru traucējumi būtiski ietekmējuši valsts robežas apsardzi - daudzviet nedarbojās videonovērošanas kameras, vairāk nekā simt vietās bojāts žogs, cietušas iekārtas un pat ēkas. Vai bojājumi jau novērsti un vai nelabvēlīgo laiku nav izmantojuši robežpārkāpēji? Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aicina pārskatīt kompensāciju piešķiršanas kārtību Saeimas deputātiem un stingrāk pārbaudīt šo izdevumu pamatotību. Būtisks solis Ukrainas gaisa aizsardzības stiprināšanā - tā beidzot saņēmusi atļauju tālās darbības raķešu "Storm Shadow" ražošanai Ukrainā.

Dienu pirms militāro mācību "Ulchi Freedom Shield" sākuma Dienvidkorejā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV spēku dalība tajās tiekot būtiski samazināta. Eiropā tikmēr šī vasara kļuvusi par kārtējo apliecinājumu tam, ka ekstremāls karstums vairs nav tikai sezonāla neērtība, bet arvien nopietnāka ekonomiska un sociāla problēma. Bet Krievijas un Ukrainas pilna mēroga kara piektajā gadā kaujas darbība arvien vairāk pārvietojas no frontes līnijas uz gaisa telpu. Ārvalstu aktualitātes studijā pārrunājam kopā ar atvaļināto vēstnieku, vieslektoru Latvijas Universitātē un Rīgas juridiskajā augstskolā Gintu Jegermani un Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu. Trampa reveranss draugam Kimam No 17. līdz 27. augustam Dienvidkorejā norit ikgadējās militārās mācības "Ulchi Freedom Shield" ar Dienvidkorejas un Savienoto Valstu kontingentu piedalīšanos. Šīs mācības notiek kopš 1976. gada, ir vienas no lielākajām sabiedroto spēku ikgadējo manevru virknē, un to mērķis ir attīstīt koordināciju gadījumā, ja atsāktos militāra konfrontācija ar Ziemeļkoreju. Attiecīgi Ziemeļkorejas režīms uztver šīs mācības kā sev naidīgu rīcību un oficiāli traktē tās kā gatavošanos iebrukumam sadalītās pussalas ziemeļdaļā. Šogad gan amerikāņu sabiedrotos Dienvidkorejā gaidīja nepatīkams pārsteigums – dienu pirms oficiālā mācību sākuma prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV spēku dalība tajās tiekot būtiski samazināta. Par konkrētiem samazinājuma apjomiem gan nekas netiek ziņots. Tramps savu lēmumu skaidrojis gan ar mācību augstajām izmaksām, gan ar savām labajām attiecībām ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, norādot, ka šīs militārās mācības Phenjanu nevajadzīgi provocējot. Ziemeļkoreja, kā izteicies prezidents, šobrīd izturoties „nedraudīgi un respektējoši”. Abi argumenti izklausās diezgan savādi. Dalības samazināšana pēdējā brīdī diezin vai var dot kādu nozīmīgu ietaupījumu, drīzāk radīt organizatoriskus sarežģījumus. Savukārt Ziemeļkorejas „nedraudīguma” nojēgums grūti salāgojams ar Phenjanas pēdējo gadu ciešo sadarbību ar Kremli un tiešo iesaisti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu. Var piebilst, ka reiz, 2018. gadā, Donalds Tramps jau veica līdzīgu reveransu Ziemeļkorejas totalitārā vadoņa virzienā, apcērpot savas valsts dalību minētajās mācībās. Zīmīga šajā kontekstā ir arī Trampa Dienvidkorejai veltītā kritika par nevēlēšanos aktīvi atbalstīt Savienotās Valstis to pretstāvē ar Irānu. Seula uz Baltā nama saimnieka rīcību reaģējusi ar diplomātisku piesardzību. Prezidents Lī Džemjons paudis cerību, ka Donalda Trampa un Kima Čenuna labās attiecības veicināšot dialoga iespējas ar Ziemeļkoreju. Tajā pat laikā Dienvidkorejas līderis akcentējis savas valsts jau agrāk pausto nodomu pārredzamā nākotnē pilnībā pārņemt no amerikāņu komandstruktūras dienvidkorejiešu bruņoto spēku operacionālo kontroli. 1953. gadā, noslēdzoties Korejas karam, korejiešu bruņotie spēki palika pilnībā iekļauti kopējā sabiedroto komandstruktūrā, kurā noteicošā loma bija Savienotajām Valstīm. 1994. gadā Dienvidkoreja pārņēma savu spēku vadību miera laikā; tagad ir runa par pilnīgu patstāvību un pāreju uz koordinācijas modeli. Tomēr aiz diplomātiskā piedienīguma nepārprotami slēpjas Seulas bažas par Savienoto Valstu iespējamās militārās iesaistes mazināšanos, kas ir būtisks apstāklis ne vien Ziemeļkorejas atturēšanas kontekstā, bet arī ievērojot Ķīnas militārās jaudas un ambīciju pieaugumu reģionā. Tādā ziņā prezidenta Trampa solis ir viela pārdomām arī citiem amerikāņu sabiedrotajiem reģionā – Taivānai, Japānai, Filipīnām. Karstuma cena Šī vasara Eiropā kļuvusi par kārtējo apliecinājumu tam, ka ekstremāls karstums vairs nav tikai sezonāla neērtība, bet arvien nopietnāka ekonomiska un sociāla problēma. Jūnijā un jūlijā Rietumeiropā tika sasniegtas rekordaugstas temperatūras, kas kopā ar atkārtotajiem karstuma viļņiem veicinājušas sausumu, būtisku ūdenslīmeņa krišanos upēs un plašus mežu ugunsgrēkus. Eiropā šogad jau izdeguši vairāk nekā astoņsimt tūkstoši hektāru, kā rezultātā vairākās valstīs gājuši bojā cilvēki un simtiem tūkstošu iedzīvotāju nācies evakuēt. Vissmagāk ugunsnelaimes skārušas Spāniju un Portugāli, arī Franciju, taču pēdējās nedēļās ugunsgrēku bīstamība krasi palielinājusies arī Īrijā, Lielbritānijā un Beniluksa valstīs. Karstuma sekas arvien vairāk izjūt arī Eiropas ekonomika. Sausums ir pazeminājis lauksaimniecības ražību, zems ūdens līmenis Reinā un Donavā apgrūtina preču pārvadājumus, savukārt augsta temperatūra samazina darba ražīgumu un rada papildu slodzi enerģētikas sistēmām. Atsevišķi ekonomisti apgalvo, ka šīs vasaras ekstremālo laikapstākļu kopējie zaudējumi Eiropas Savienībā varētu sasniegt pat 180 miljardus eiro un tuvināt savienības vidējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu nullei. Īpaši smagi tiek skarta lauksaimniecība – Francijā, Itālijā un Spānijā vairākām kultūrām prognozēti būtiski ražas kritumi. Ūdens līmeņa krišanās un ūdens sasilšana upēs ietekmējusi vairāku valstu atomenerģētikas nozari. Pilnībā pārtraukusi darbību Černavodes atomelektrostacija Rumānijā, kas nodrošināja 20 % no valsts elektroenerģijas apjoma, jaudu samazinājusi Pakšas atomelektrostacija Ungārijā, tāpat vairākas stacijas Francijā. Ne mazāk būtiskas ir arī sociālās sekas, karstuma viļņiem visvairāk apdraudot vecāka gadagājuma cilvēkus, hroniski slimos un tos, kuri strādā ārpus telpām. Jūnija beigu karstuma vilnī Eiropā reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši virsnormas mirstības gadījumu, no tiem vairāk nekā 9000 bija cilvēki vecumā virs 65 gadiem. Pieaug spiediens uz veselības aprūpi, pilsētu infrastruktūru un valstu budžetiem, jo nepieciešami ieguldījumi ēku dzesēšanā, ūdensapgādē, ugunsdrošībā un pilsētu pielāgošanā karstākam klimatam. Karstuma viļņi neizbēgami ietekmējuši arī ekoloģijas problēmu uztveri, tai skaitā attieksmi pret Eiropas Zaļo kursu. Ekstremālie laikapstākļi stiprina argumentus par nepieciešamību turpināt emisiju samazināšanu, daļā sabiedrības augot prasījumam pārorientēties no pakāpeniskuma ar 2050. gadu kā atskaites punktu uz tūlītēju rīcību. Tomēr iezīmējas arī pretējas tendences. Karstuma radītās problēmas enerģētikā kalpo par argumentu tiem, kuri pretojas pārāk ātrai fosilā kurināmā atmešanai, jo pēdējais nodrošina stabilu elektrības ražošanas bāzi. Ir arī tādi, kuri pašreizējās problēmas redz kā apliecinājumu Zaļā kursa neefektivitātei vai par bezjēdzīgumam. Lidrobotu karš Krievijas un Ukrainas pilna mēroga kara piektajā gadā kaujas darbība arvien vairāk pārvietojas no frontes līnijas uz gaisa telpu. Kamēr aptuveni 1250 kilometru garajā frontē abas puses joprojām cīnās par salīdzinoši nelielām teritorijām, vienas un otras puses raidīto lidrobotu un raķešu skaits turpina sasniegt jaunus rekordus. 17. un 18. augustā Ukraina raidīja pret Krievijas teritoriju vairāk nekā 1670 lidrobotus, kas ir jauns rekords diennakts laikā palaisto tāldarbības lidrobotu skaita ziņā. Apmēram 620 lidrobotu mērķis bija Maskava un tās apkaime. Par galveno Ukrainas triecienu upuri pēdējās nedēļās kļuvusi tīmekļa tirdzniecības kompānija Wildberries [vaildberīz], kuras infrastruktūra, kā apgalvo Kijiva, tiek izmantota arī militāru kravu glabāšanai un nogādāšanai. Lielākā daļa no kompānijas galvenajām noliktavām ir iznīcināta, tai skaitā 17. augustā krāsmatās pārvēsts kompānijas lielākais noliktavu komplekss Piemaskavas Koļedino pilsētā, šai triecienā vien radot līdz pat viena miljarda divsimt miljonu eiro zaudējumus. Postījumi nodarīti Maskavas apgabala enerģētikas infrastruktūrai, Rjazaņas Naftas pārstrādes rūpnīcai, Novorjazaņas termoelektrostacijai, Kamenskšahtinskas degvielas rūpnīcai. No kursa novirzījušies un notriekti ukraiņu lidroboti izraisījuši dzīvojamo māju ugunsgrēkus Maskavas apgabala Pavlovskijposadā un Kolomnā. Pēdējo septiņu dienu laikā Ukrainas spēku gaisa triecienu rezultātā Krievijā gājuši bojā vismaz septiņpadsmit civiliedzīvotāji. Savukārt Krievija, kā jau ierasts, koncentrē savu lidrobotu un raķešu triecienus uz Ukrainas enerģētikas objektiem un citu civilo infrastruktūru. Agresorvalsts kontā pēdējo septiņu dienu laikā ir postījumi divpadsmit valsts enerģētikas giganta Naftogaz objektos un arī privātās kompānijas DTEK termoelektrostacijās. Tāpat Krievijas lidroboti nopostījuši Petrovkas grāmatu tirgu Kijivā, kur cita starpā iznīcināts daudz vērtīgu antikvāru izdevumu un skaņuplašu. Praktiski ne diena Ukrainā nepaiet bez civiliedzīvotāju upuriem; pēdējo septiņu dienu laikā tādu bijis vismaz 21. ANO novērošanas misijas dati liecina, ka jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – 437 – bijis lielākais kopš 2022. gada maija, un būtisku daļu nāves gadījumu izraisījusi tāldarbības raķešu un lidrobotu uzbrukumu intensificēšana. Ar triecieniem dziļi Krievijas teritorijā un pa iedzīvotāju ierastajai dzīves kārtībai būtiskiem objektiem Ukraina panākusi, ka Krievijā karu vairs nevar nepamanīt. Tas, kā rāda aptaujas, ir kāpinājis bažas un atbalstu potenciālām miera sarunām Krievijas sabiedrībā, tomēr vairums aptaujāto joprojām uzskata, ka Ukraina jāpiespiež pieņemt Krievijas diktētos miera noteikumus un uz Ukrainas triecieniem jāatbild, tikai vēl intensīvāk apšaudot tās teritoriju. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.

Visas CSDD vadības atkāpšanās, dienesta izmeklēšana, prokuratūras pārbaude un papildu drošības testi valsts uzņēmumos - tā šodien izvērsusies Latvijas vēsturē lielākā personas datu zādzības lieta.  Korupcijas skandāls Ukrainā - izmeklētāji veikuši kratīšanas deputātu un amatpersonu mājās, iesaistīti arī prezidenta Zelenska biroja darbinieki. Bet Latvijas 16gadīgu un jaunāku meiteņu basketbola izlase - soli tuvāk Eiropas čempionāta medaļām un šovakar spēlēs ceturtdaļfinālā.

Jak będzie wyglądała odbudowa Ukrainy po zakończeniu wojny z Rosją? Czy Wołodymyr Zełenski utrzyma władzę po zakończeniu stanu wojennego i jaką rolę odegrają przyszłe wybory? W najnowszym odcinku wideopodkastu rozmawiamy o scenariuszach odbudowy Ukrainy oraz jej relacjach z Unią Europejską. Zastanawiamy się również nad kontrowersyjną tezą, że Kijów nie powinien od razu zabiegać o członkostwo w UE.Rozmawiamy także o skutkach wojny na Ukrainie. Analizujemy rosnącą militaryzację kraju oraz znaczenie nowych elit politycznych i wojskowych. Omawiamy pozycję takich postaci jak Mychajło Fedorow i Kyryło Budanow oraz ich potencjalny wpływ na przyszłość Ukrainy.Gościem odcinka jest Daniel Szeligowski, koordynator programu Europa Wschodnia w Polskim Instytucie Spraw Międzynarodowych (PISM) i autor raportu „Teoria ukraińskiego zwycięstwa”.Na rozmowę zaprasza Jakub Bodziony.

Pierwsza od objęcia urzędu wizyta Prezydenta Wołodymyra Zeleńskiego w Belgradzie wywołała wiele dyskusji i kontrowersji. Serbia jest postrzegana jako państwo któremu bliżej do Rosji niż Ukrainy, a Aleksandar Vučić zawsze był blisko Władimira Putina. Nie dość, że wizyta ukraińskiego Prezydenta się odbyła, to jeszcze ten poparł Serbię w sporze z Kosowem, gdzie Kosowo od pierwszych dni inwazji wspiera Ukrainę - w przeciwieństwie do Serbii. O tym, jak wyglądają relacje serbsko-ukraińskie, i gdzie w tym wszystkim Kosowo wyjaśniają Jan Nowinowski i Kacper Sienicki, eksperci OSW. 

Saūda Arābija, Turcija un Pakistāna parakstījušas kopīgu aizsardzības līgumu un paudušas apņēmību turpināt stiprināt savu kolektīvo drošību, veicināt mieru, drošību un stabilitāti reģionā un ārpus tā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmajā oficiālajā vizītē apmeklēja Serbiju. Diplomātiskā spriedze Itālijas un Spānijas attiecībās pēc migrācijas krīzes Spānijas anklāvā Seutā. Aktualitātes analizē atvaļināts vēstnieks, politikas eksperts Andris Teikmanis un analītikas un vadības grupas "Powerhouse Latvia" starptautisko attiecību vadītāja Sintija Broka-Kovalevska. Tuvo Austrumu NATO? Pirmā informācija par tuvināšanos aizsardzības jomā starp Pakistānu, Turciju un Saūda Arābiju parādījās šī gada sākumā. Saūda Arābijai un Pakistānai jau ilgstoši ir cieša sadarbība, tai skaitā militārajā jomā, un 2025. gada septembrī tā tika noformēta kā Savstarpējās stratēģiskās aizsardzības līgums. Tagad šim duetam kā trešā pievienojusies Turcija, un trīs valstu pakts – Mekas vienotās aizsardzības līgums – visiem musulmaņiem svētajā pilsētā tika parakstīts 7. augustā. Vienošanās mērķis ir stiprināt militāro sadarbību un kolektīvo atturēšanu, paredzot, ka bruņots uzbrukums vienai no trim dalībvalstīm tiks uzskatīts par uzbrukumu visām trim. Līgumu parakstīja trīs valstu augstākās amatpersonas – Pakistānas premjerministrs Šahbazs Šarifs, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Saūdu monarhijas faktiskais vadītājs kroņprincis Muhammeds bin Salmāns. Vienošanās tapusi uz reģiona vispārējās militāri stratēģiskās spriedzes kāpuma fona. Īpaši būtiska šai ziņā ir Irānas un Izraēlas pretstāve, kā arī uzbrukumi Saūda Arābijai no Irānas atbalstīto Jemenas hutiešu puses. Savienoto Valstu iesaiste Irānas un Izraēlas konfliktā atklājusi amerikāņu militāri stratēģisko iespēju ierobežotību, liekot Saūda Arābijai meklēt drošības garantijas ārpus ierastajām saiknēm ar Vašingtonu. Arī Pakistānai, kura pagātnē tāpat lielā mērā paļāvusies uz stratēģisko partnerību ar Savienotajām Valstīm, nepieciešami spēcīgi reģionālie sabiedrotie. Tikām Turcija tiecas palielināt savu ietekmi islāma pasaulē, cita starpā pieaugot spriedzei tās attiecībās ar Izraēlu. Tiesa, jaunizveidotā bloka valstīm ir risināmi nozīmīgi drošības jautājumi arī ārpus Tuvo Austrumu reģiona. Pakistānas galvenais drošības izaicinājums ir Indija, ar kuru tai jau gadu desmitiem ir sarežģītas attiecības, kas vairākkārt izvērtušās militāros konfliktos. Savukārt Turcijas interešu sfērā ietilpst Dienvidkaukāza reģions un Melnā jūra, kas tieši saskaras ar Krievijas un Ukrainas karadarbības zonu. Bez tam Turcija ir NATO valsts, un tādējādi iesaistīta kopējā Ziemeļatlantijas alianses stratēģisko mērķu īstenošanā, tai skaitā Krievijas agresijas atturēšanā. Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans gan uzsvēris, ka vienošanās neesot vērsta pret Irānu vai kādu citu valsti un esot izteikti aizsardzības mehānisms. Kopējais trīs valstu militārais, ekonomiskais un cilvēkresursu potenciāls ir visai ievērojams. Trijotnes kopējie militārie tēriņi veido nepilnus piecus procentus no globālajiem, iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes pārsniedz trīs procentus no globālā, savukārt iedzīvotāju skaits – četrus ar pusi procentus no planētas kopējā. Tiesa, šis potenciāls ir nevienmērīgi sadalīts bloka valstu starpā, ciktāl Pakistānai ir nozīmīgs dzīvā spēka potenciāls, bet salīdzinoši maza ekonomiskā kapacitāte un militārais budžets. Toties šīs valsts kontā ir cits nozīmīgs militārs resurss – apmēram 170 kodolgalviņas. Belgrada atmaigst pret Kijivu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 7. un 8. augustā oficiālā vizītē apmeklēja Serbiju, tiekoties ar tās prezidentu Aleksandaru Vučiču. Šī bija pirmā Zelenska oficiālā vizīte Serbijā, un, kā tiek vēstīts, tās laikā valstu vadītāji pārrunājuši Ukrainas un Serbijas attiecību dinamiku, ekonomisko sadarbību un abu valstu ceļu uz Eiropas Savienību. Tika apspriesta arī potenciālā Serbijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā un iespēja nākotnē noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu. Zelenska uzņemšana Belgradā ir sevišķi zīmīga tādēļ, ka Serbija ir tradicionāli Krievijai draudzīga valsts un lielā mērā saglabājusi šīs attiecības arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Teorētiski Belgrada gan atzīst Ukrainas teritoriālo integritāti, taču nav pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un saglabā ciešas politiskās un ekonomiskās saites ar Kremli. Tiesa, kara rezultātā Krievijas ekonomiskā ietekme Serbijā pastāvīgi mazinājusies; būtiski sarukušas arī iespējas piegādāt ieročus serbu armijai, liekot tai pārorientēties uz Rietumu piegādēm. Vienlaikus Serbija nav atmetusi centienus iestāties Eiropas Savienībā, un šī pretruna Vučiča ārpolitikā iezīmējas kā izteikts paradokss. Tāpēc pašreizējais atkusnis Kijivas un Belgradas attiecībās liecina par Serbijas vēlmi arī uzlabot attiecību klimatu ar Briseli. Starp citu, vizītes laikā runājot ar presi, prezidents Vučičs izteicies, ka vēl Ukrainai sekmes tās iestājas procesā Eiropas Savienībā. Kas attiecas uz konkrētiem divpusējo attiecību aspektiem, kā nozīmīgākā tika minēta deklarētā apņemšanās līdz šī gada beigām noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu. Serbija apņēmusies sniegt Ukrainai humāno palīdzību medikamentu un enerģētikas tehnikas piegāžu veidā, tāpat apņēmusies pēc kara finansiāli atbalstīt kara postījumu novēršanu. Abu līderi gan uzsvēruši, ka viņu sarunu programmā nav bijuši iekļauti militārās sadarbības jautājumi. Kā uzsver eksperti, šī prezidenta Zelenska vizīte Belgradā liecina par centieniem saglabāt līdzsvaru mainīgajā kara situācijā, bet ne par radikālu pozīcijas maiņu. Kijiva šādu pieeju ir gatava izmantot savā labā, iesaistoties dialogā arī ar valstīm,  kuras nav strikti iestājušās pret Krievijas īstenoto agresijas karu. Tomēr tiek uzsvērts arī tas, ka vēl pirms pāris gadiem šāda vizīte būtu bijusi neiedomājama. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Itālija un Spānija – kaimiņu kašķēšanās? Pēkšņā nelegālās migrācijas krīze, kas piemeklēja Spānijas eksklāvu Seutu jūlija beigās, turpinās kā spriedze Spānijas un tās Vidusjūras kaimiņa Itālijas attiecībās. Kā zināms, laikā no 29. līdz 31. jūlijam apmēram 78 000 migrantu nelegāli šķērsoja Spānijas un Marokas robežu un iekļuva eksklāva teritorijā, taču lielākā daļa drīz pēc tam tika izsūtīti atpakaļ. Vairāki tūkstoši tomēr joprojām uzturoties Seutā, tāpat tur paturēti līdz tūkstoš četrsimt mazgadīgo, kuri tur nonākuši bez pieaugušo pavadības. Pēc šiem notikumiem Itālijas valdība daļēji apturēja Šengenas brīvās pārvietošanās zonas darbību Spānijai, ieviešot pasu kontroli lidostās un pasažieru ostās. Tika deklarēts, ka pārbaudes neattiekšoties uz Eiropas Savienības pilsoņiem, taču nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem robežkontroles dienesti identificē ieceļotājus, un tiek ziņots, ka pārbaudīti tiekot visi un lidostās pie attiecīgajiem ielidošanas termināliem vērojamas rindas. Itālijas valdības soļa praktiskā jēga ir apšaubāma, tomēr Džordžas Meloni valdībai šai ziņā solidaritāti paudušas Dānija un Somija; Čehija izteikusies par Spānijas dalības apturēšanu Šengenas sistēmā. Itālijas valdība paziņojusi, ka ierobežojumi būšot spēkā vismaz līdz 15. augustam, kad it kā gaidāms vēl viens nelegālas migrācijas vilnis Seutā. Spānija apgalvo, ka tai šādas informācijas neesot; tiesa, kā konstatējuši raidsabiedrības BBC Arābu dienesta žurnālisti, sociālajā tīklā „Facebook” figurē desmitiem ierakstu arābu valodā, kas aicina uz jaunu akciju augusta vidū. Tikām, atbildot uz Itālijas rīcību, Spānija 7. augustā ieviesa izlases pasu pārbaudes ieceļotājiem ar jūras un gaisa satiksmi no Itālijas; šie Šengenas noteikumu ierobežojumi noteikti uz vienu mēnesi. Kas attiecas uz vispārējo nelegālās migrācijas situāciju, tad premjerministres Meloni valdībai pēdējos gados tiešām izdevies panākt nelegālās migrācijas mazināšanos no Āfrikas uz Itāliju, un pagājušajā gadā nelegāli ieceļojušo skaits bija apmēram sešdesmit seši tūkstoši, salīdzinot ar vairāk nekā simt piecdesmit pieciem tūkstošiem 2023. gadā. Tiesa, ja neskaita neseno krīzi Seutā, Spānijā nelegālās imigrācijas mazinājums bijis vēl ievērojamāks. Pagājušajā gadā Spānijas teritorijā nelegāli iekļuvuši nepilni 37 000 cilvēku jeb par nepilniem 43% mazāk nekā 2024. gadā. Spānijas premjerministra Pedro Sančesa mēreni kreisā valdība izvēlējusies no Itālijas atšķirīgu pieeju, nesen īstenojot nelegāli ieceļojušo legalizācijas programmu. Tāpat Spānijas Augstākā tiesa 29. jūnijā lēmusi, ka imigranti, kas iekļuvuši valsts teritorijā pa jūru, nav tūdaļ masveidā deportējami, bet viņu gadījumi izskatāmi individuāli. Visticamāk šis jūnija beigās pieņemtais tiesas spriedums arī bijis pamats sociālajos tīklos izplatītajai informācijai, ka „Spānija ir vaļā”, kas izraisījis migrantu plūdus Seutā. Sagatavoja Eduards Liniņš.

W najnowszej odsłonie „Skądinąd” gości Aleksander Kaczorowski, pisarz, eseista, tłumacz, znawca literatury i kultury czeskiej, autor m.in. książki „Milan Kundera. Życie za zasłoną”. A rozmawiamy o Milanie Kunderze, jego życiu, twórczości i biografii ukrytej za zasłoną. Rozmawiamy także o tym, jak pisze się biografię pisarza, który nie wierzył w znaczenie biografii dla rozumienia dzieła i który konsekwentnie zacierał ślady własnego życia. O Czechach, Europie Środkowej i doświadczeniu XX wieku. O tym, czego może nas nauczyć życie Kundery. O napięciu między prywatnością a historią, między intymnością a polityką, między literaturą a zaangażowaniem. O Kunderze i Havlu jako dwóch różnych modelach pisarza i intelektualisty. O czeskim i francuskim życiu Kundery. O emigracji, zmianie języka i próbie wyzwolenia się z ciężaru dawnej ojczyzny. O „Nieznośnej lekkości bytu”, „Żarcie”, „Księdze śmiechu i zapomnienia” i późnych powieściach francuskich. O Philipie Rothcie i zachodniej recepcji pisarzy z naszej części Europy. O eseju „Zachód porwany” i o tym, czy można go dziś czytać w kontekście rosyjskiej inwazji na Ukrainę. O powieści jako sztuce łamania konwencji, demaskowania kiczu i konfrontowania człowieka z prawdą o sobie.  A także o wielu jeszcze innych sprawach. Owocnego słuchania!

Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda senatoru Lindsiju Greiemu.„Prusaku Tautas partijas” jauda Indijā. Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā. Aktualitātes analizē Sandis Šrāders, Latvijas Ārpolitikas insitūtas vecākais pētnieks un RTU Aizsardzības tehnoloģiju centra direktors, un Paula Markusa, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktore. Lindsijam Greiemam aizejot Šodien, 29. jūlijā, ASV, dzimtajā Dienvidkarolīnas pavalstī zemes klēpī gulda Lindsiju Greiemu, senatoru, vienu no ietekmīgākajiem un ārpolitikas procesos ieinteresētākajiem ASV likumdevēja pārstāvjiem un, cita starpā, pārliecinātu prezidenta Donalda Trampa sabiedroto. Greiems šķīrās no dzīves pēkšņi 11. jūlijā, 71 gada vecumā, kā tiek vēstīts, no aortas plīsuma, ko izraisījusi hroniska sirds un asinsvadu aterosklerotiskā kaite. Pagātnē gan Krievijas, gan Irānas propagandas rupori devuši mājienu, ka viņu valsts attiecīgie dienesti varētu mēģināt Greiemu novākt, taču, saskaņā ar varas iestāžu pausto, senatora aiziešanai ir dabiski iemesli. Lindsijs Greiems absolvējis Dienvidkarolīnas Universitāti ar jurista diplomu un septiņus gadus dienējis ASV Gaisa spēku juridiskajā dienestā, tai skaitā kā Gaisa spēku galvenais prokurors Eiropā, sasniedzot pulkveža dienesta pakāpi. Saistība ar bruņotajiem spēkiem nepārprotami noteikusi arī senatora pastāvīgo interesi par militārās stratēģijas un drošības jautājumiem. 1994. gadā Greiems tika pirmoreiz ievēlēts ASV Kongresā, kur izpelnījās ievērību kā viens no toreizējā prezidenta Bila Klintona impīčmenta procesa virzītājiem. Kopš 2002. gada Lindsijs Greiems bija Senāta loceklis. Viņš bija plaši pazīstams kā aktīvs bruņošanās budžetu un amerikāņu globālās militārās klātbūtnes aizstāvis, pārliecināts NATO alianses piekritējs. Viņš bija arī viens no tiem tālredzīgajiem Rietumu politiķiem, kurš atdzimstošā Kremļa impēriskuma draudus saskatīja jau kopš Krievijas agresijas pret Gruziju 2008. gadā un uzstāja, ka Putina režīms ir jāapvalda no spēka pozīcijām. Izraēlā, Ukrainā, arī Baltijas valstīs Lindsiju Greiemu piemin kā šo valstu uzticamu draugu un atbalstītāju. Vērienīgākās atvadu ceremonijas vakar notika Vašingtonā – atvadīšanās Kapitolija ēkā un bēru dievkalpojums Vašingtonas Nacionālajā katedrālē. Katedrālē atvadu runu teica arī prezidents Tramps, nodēvēdams Greiemu par „leģendu” un „Senāta gigantu”. 2016. gada vēlēšanu kampaņas laikā Trampam nācās uzklausīt no aizgājēja daudz netīkama, taču vēlāk abi kļuva par ciešiem sabiedrotajiem. Atvadu ceremonijā Kapitolijā Senāta vairākuma frakcijas vadītājs Džons Tūns pauda, ka aizgājējs pret savu likumdevēja darbu izturējies tik nopietni kā neviens, taču bijis arī nepārspējams, radot ap sevi jautrības un atbrīvotības gaisotni. Atvadīties no Lindsija Greiema ieradušies, starp citiem, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Zelenskis vakar ticies ar Trampu Baltā nama Ovālajā kabinetā, un pēc šīs tikšanās vēlreiz izskanēja informācija par iespējamu pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot”raķešu ražošanas licences piešķiršanu Ukrainai. Ar prusakiem nav joki Indijas politisko veidojumu „Prusaku Tautas partija” raksturo kā politiskās satīras kustību. Tā radās šī gada maijā, kad Indijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Surja Kants nievājoši izteicās par jauniem ļaudīm, kuri aktīvi pauž viedokli sociālajos tīklos un medijos, kā arī iesniedz attiecīgus pieprasījumus varas iestādēm. Kants pierakstīja šai jauno ļaužu kopībai sociālu parazītismu un salīdzināja viņus ar prusakiem. Neuzmanīgā frāze izraisīja plašu rezonansi, un šādā noskaņojumā tapa publiskās komunikācijas stratēģa Abidžīta Dipkes iniciatīva – soctīklu politiskā kustība „Prusaku Tautas partija”. Nosaukums nepārprotami kariķē premjerministra Nerendras Modi vadītā spēka – Indijas Tautas partijas nosaukumu. Jau mēnesi vēlāk „prusaki” parādīja konservatīvajai varai savu politisko jaudu. Par iemeslu kļuva maija sākumā notikušā centralizētā medicīnas studiju iestājpārbaudījuma rezultātu anulēšana. Šis iestājpārbaudījums ir vispieprasītākais Indijā, un rezultātu atcelšana atstāja neziņā miljoniem reflektantu. Kā tiek ziņots, 12 jaunieši psiholoģiskās spriedzes dēļ izdarījuši pašnāvību. Jūnija sākumā, „prusaku” kustības aicināti, Deli ielās izgāja pirmie protestētāji. Sākumā premjerministra Modi valdība nepievērsa tiem uzmanību, taču pulcēšanās nerima, līdz jūlijā sasniedza jau desmitus tūkstošu dalībnieku. Galvenās prasības bija izglītības ministra Dharmendras Pradhana demisija, nozīmīgas izglītības sistēmas reformas un kompensācijas tiem, kuriem nodarījis kaitējumu lēmums par pārbaudījuma rezultātu atcelšanu. Protestiem pieslēdzās vairākas studentu organizācijas un opozīcijas partijas. Kritiskais lūzuma punkts iestājās 20. jūlijā, kad policija galvaspilsētā Ņūdeli neļāva protestētāju gājienam pietuvoties parlamentam, laižot darbā nūjas un asaru gāzi. Protestētāji par atbildi apmētāja policistus ar akmeņiem. Vairāki desmiti protestētāju tika ievainoti, varas iestādes ziņo par cietušajiem arī policijas pusē. Policistu brutalitāte izraisīja pretēju efektu, un protesti tikai vērsās plašumā, aptverot arī citas pilsētas. Acīmredzot varas virsotnē saprata, ka ar „prusakiem” nav joki, un nolēma upurēt vienu no premjerministra uzticamajiem līdzgaitniekiem, izglītības ministru Pradhanu – 25. jūlijā viņš paziņoja par savu demisiju. Šis ir pirmais tāds gadījums divpadsmit gadus ilgajā premjerministra Modi un viņa partijas varas periodā. Diemžēl no vairākām Indijas pavalstīm pienāk ziņas, ka varasiestādes, par spīti agrāk solītajam, arestējušas vairākus desmitus protestu dalībnieku. Kustība piedraudējusi, ka var atkal aicināt jaunatni ielās. Sagatavoja Eduards Liniņš. Vasara kā nelaime Mežu ugunsgrēki ir jau ierasts vasaras tveices pavadonis Eiropā, un šomēnes tādi jau masveidā plosās vairākos Francijas un Spānijas reģionos. Francijā visvairāk cietis dienvidrietumos esošais Žirondas departaments, kur uguns pietuvojusies tā centram, Francijas devītajai lielākajai pilsētai Bordo. Uguns strauji izplatījusies, postot mežus un laukus Francijas slavenajā vīna reģionā, un mazāk nekā četrās dienās izdedzinājusi vairāk nekā 420 kvadrātkilometrus, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Parīzes teritoriju. Savukārt Spānijā skarti centrālie un austrumu reģioni, tai skaitā Spānijas galvaspilsētas Madrides apkaime. Spāņu iestādes ziņo, ka atsevišķi mežu ugunsgrēki reģionos ārpus Madrides kopumā ir izpostījuši aptuveni 770 kvadrātkilometrus. Dažos reģionos fiksēta arī ugunsvētru veidošanās, kas ir ekstremāla parādība, kad ugunsgrēka radītais karstums izraisa spēcīgas gaisa plūsmas, kas uztur un pastiprina degšanu. Šādos apstākļos ugunsgrēki var kļūt ievērojami grūtāk kontrolējami, radot papildu apdraudējumu gan glābšanas dienestiem, gan apkārtējām apdzīvotajām vietām. Ugunsgrēku rezultātā ir pieaugušas bažas par gaisa kvalitāti blakusesošajos Spānijas un Francijas reģionos. Abas valstis ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli un evakuējušas vairāk nekā 330 000 cilvēku; vairākos reģionos slēgti autoceļi un pārtraukta satiksme. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistīti tūkstošiem ugunsdzēsēju, militārpersonu un brīvprātīgo. Francija un Spānija lūgušas palīdzību citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktivizējot bloka civilās aizsardzības mehānismu. Šī mehānisma ietvaros uz skartajiem reģioniem nosūtītas specializētās ugunsdzēsības lidmašīnas un citu tehnika. Meteorologi norāda, ka ugunsgrēku izplatību veicina ilgstošais karstuma vilnis un sausums, kas pēdējos gados Eiropā vasarās novērojams arvien biežāk. Šī vasara tiek raksturota kā šai ziņā ekstrēma – jūnijs bijis karstākais novērojumu vēsturē. Tiek prognozēts, ka līdzīgi karsta būs arī atlikusī vasaras daļa. Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs jau prognozējis, ka šīs vasaras klimatiskie apstākļi negatīvi ietekmēs graudaugu ražas apjomu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.  

Ukrainā jauna ministru kabineta veidošana ir nonākusi līdz protestiem un armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska nomaiņai. Savukārt Ukrainas triecieni Krievijas teritorijā nu jau skar ne tikai militāros un enerģētikas objektus, bet arī tirdzniecības vietnes "Wildberries" noliktavas. Lielbritānija tikmēr tikusi pie sava nākamā premjera - leiborista Endija Bērnema, kurš Dauningstrītā ieradies, pamatīgi izsvēpējot stārmera veidoto kabinetu. Bet Ungārijā "buldozera lomu" uzņēmies jaunais valsts premjers Pēters Maģars, kurš dažādos valsts līmeņos un struktūrās mēģina izsvēpēt Viktora Orbana laikmeta paliekas. Šos tematus apspriežam kopā ar Martu Eduardu Ivaski no Latvijas Ārpolitikas institūta un portāla "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktoru Ģirtu Kasparānu. Zelenskis nevar, kā ienāk prātā Kad aizpagājušās nedēļas beigās parādījās informācija par līdzšinējās Ukrainas valdības atkāpšanos un jauna kabineta veidošanu, sākotnēji nekas neliecināja, ka process varētu draudēt ar krīzi. 16. jūlijā Ukrainas Augstākā Rada apstiprināja valdību ar līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna „Naftogaz” vadītāju Serhiju Korecki priekšgalā. Taču saskaņā ar Ukrainas likumdošanu aizsardzības un ārlietu ministru kandidātus izvirza prezidents, un par viņiem Rada balso atsevišķi. Jau valdības apstiprināšanas laikā Kijivas ielās bija sākušies protesti, jo bija parādījusies informācija, ka amatam netiks atkārtoti izvirzīts populārais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Protestētāji izvirzīja arī prasību atcelt no amata līdzšinējo armijas pavēlnieku ģenerāli Oleksandru Sirski. Pastāv viedoklis, ka Ukrainas pašreizējie panākumi kaujas robotu izmantošanā lielā mērā ir ministra Fedorova nopelns, savukārt ģenerālis Sirskis kā „vecās skolas” virsnieks drīzāk kavē šo attīstību. Nākamajās dienās protesti vērsās plašumā un aptvēra arī citas Ukrainas pilsētas. Vakar, 21. jūlijā, prezidents Zelenskis paziņoja, ka atceļ no amata ģenerāli Sirski, par jauno pavēlnieku ieceļot ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju. Savukārt bijušajam aizsardzības ministram Mihailo Fedorovam piedāvāts jaunizveidots tehnoloģiju un militāro inovāciju ministra portfelis. Par aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju iecelts drošības spēku ģenerālmajors, kopš šī gada sākuma arī Ukrainas Drošības dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Jevhenijs Hmara. Nedienas ar aizsardzības ministra izraudzīšanos aizkavējušas arī ārlietu resora vadītāja apstiprināšanu, un līdzšinējais ministrs Andrijs Sibiha, kuram, visdrīzāk, vajadzēja saglabāt amatu, pagaidām to ieņem pagaidu pienākumu izpildītāja statusā. Neskatoties uz diezgan juceklīgo situāciju, Augstākā Rada tomēr nolēmusi doties plānotajās brīvdienās līdz 18. augustam. Jaunumi ukraiņu lidrobotu „ēdienkartē” Pēdējās dienas papildinājušas Ukrainas lidrobotu triecienu „ēdienkarti” ar jaunu objektu kategoriju: nedēļas nogalē uzlidojums praktiski iznīcinājis divus tīmekļa tirdzniecības tīkla „Wildberries” noliktavu kompleksus – vienu Piemaskavā, otru Tambovas apgabalā. Iespējami zaudējumi pārsniedz divus miljardus dolāru, astoņi noliktavās strādājošie zaudējuši dzīvību, desmitiem ievainoti. „Wildberries” ir lielākais šāda veida komercijas tīkls Krievijā, kurā nodarbināti gandrīz piecdesmit tūkstoši strādājošo. Kompāniju pirms vairāk nekā divdesmit gadiem radīja individuālā uzņēmēja Tatjana Kima, taču, kā tas mēdz notikt ar sekmīgiem uzņēmējdarbības projektiem Krievijā, pirms vairākiem gadiem viņai nācās „padalīties” ar varas aprindām pietuvinātiem ļaudīm. Pie tam par pīrāga daļu saplūcās tādi ietekmīgi ļaudis, kā Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs no vienas un Krievijas Prezidenta administrācijas vadītājs Antons Vaino un oligarhs Suleimans Kerimovs no otras puses. Notika pat apšaude ar kritušajiem Maskavas centrā, un, cik var spriest, procesā iejaucās pats Vladimirs Putins, izšķirot to par labu Vaino un Kerimova frakcijai. Ievērojot šīs saiknes ar varas struktūrām, nenākas brīnīties, ka „Wildberries” sortimentā plaši pārstāvēti arī karā lietojami izstrādājumi un materiāli: ķiveres, bruņu vestes, optiskais kabelis un plašs klāsts lidrobotu komponentu. Tādējādi Ukrainas lidrobotu „vizīte” bija, var teikt, tikai laika jautājums. Jāpiebilst, ka „Wildberries” loģistikas ķēdes un noliktavas plaši izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, un ir tādi, kuri šais uzbrukumos zaudējuši praktiski visus apgrozāmos līdzekļus. Dauningstrītas 10 jaunais iemītnieks Pirmdien, 20. jūlijā, darbu uzsāka jaunais Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems. Viņu Leiboristu partija 17. jūlijā izraudzījās par savu jauno līderi pēc tam, kad viņa priekšgājējs Kīrs Stārmers paziņoja par demisiju. Saskaņā ar britu politisko sistēmu šādā gadījumā valdošās partijas iekšējā balsojumā tiek izraudzīts jauns partijas un valdības vadītājs, un līdzšinējais Lielās Mančestras lordmērs Bērnems guva pārliecinošu savu partijas biedru atbalstu. Bērnems ieguvis mākslu maģistra grādu angļu valodas specialitātē Kembridžas universitātē, strādājis par žurnālistu, 31 gada vecumā pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Neilgi pēc tam Bērnems ieņēma vairākus ministra amatus premjerministra Gordona Brauna valdībā laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Pēc aiziešanas no parlamenta 2017. gadā Bērnems tika ievēlēts Lielās Mančestras mēra amatā, kur ieguva atzinību par transporta reformu vadīšanu, reģionālās decentralizācijas atbalstīšanu un nozīmīgu vietējo politikas iniciatīvu īstenošanu. Tieši šajā amatā viņš nostiprināja savu reputāciju kā politiķis, kurš iestājas par lielāku varas nodošanu reģioniem un vietvarām, un izpelnījās pavārdu „Ziemeļu karalis”. Stājoties amatā, jaunais premjerministrs uzsvēris cenšanos veidot savu komandu, iekļaujot tajā dažādu partijas spārnu pārstāvjus. Tomēr, kā atzīmē izdevums „Politico”, no valdības pazuduši iepriekšējā premjera tuvākie līdzgaitnieki un kopumā tā kļuvusi mērenāk kreisa. Jaunais finanšu ministrs būs Džons Hīlijs, kurš iepriekšējā valdībā bija aizsardzības ministrs un demisionēja, kritizēdams finanšu sektoru par attīstības bremzēšanu. Aizsardzības ministra amatu, savukārt, ieņems līdzšinējais veselības ministrs Vess Strītings. Ārlietu resoru turpmāk vadīs līdzšinējais enerģētikas un nulles emisiju lietu ministrs Eds Milibends, prominents un pieredzējis politiķis. Luīze Heiga, kas tiek raksturota kā viena no ciešākajām jaunā premjera sabiedrotajām, kļuvusi par pirmo sekretāri, respektīvi, premjera vietnieci, un Kabineta biroja vadītāju. Savā pirmajā premjera runā Bērnems uzsvēra decentralizācijas, rūpniecības un sabiedrisko pakalpojumu attīstības nozīmi, atspoguļojot prioritātes, kuras viņš iepriekš īstenoja kā mērs un pats nodēvējis par “mančestrismu”. Ārpolitikā Bērnems ir paudis vēlmi veidot ciešāku sadarbību un nostiprināt jau panākto progresu sarunās ar Eiropas Savienību. Premjerministrs atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas atbalstu NATO un palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pagaidām grūti spriest, kādas izvērtīsies jaunā Dauningstrītas iemītnieka attiecības ar Donaldu Trampu, kas lielā mērā noteiks arī attiecības starp Londonu un Vašingtonu. Diezin vai paredzama nozīmīga britu nostājas maiņa Persijas līča karadarbības vai imigrācijas jautājumā, kas varētu Baltā nama saimnieku īpaši iepriecināt, taču pirmā abu līderu telefonsaruna esot atstājusi pozitīvu iespaidu. Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons. Pētera Maģara sprints un barjerskrējiens Vēl nav pagājuši trīs mēneši, kopš Ungārijas premjerministra amatā stājās Pēters Maģars, taču valsts iekšpolitiskajā ainavā un ārpolitiskajā kursā notikušas krasas un sagaidāmas pārmaiņas. Vēlēšanas nesa partijai „Tisza” ne vien uzvaru, bet arī konstitucionālo vairākumu, un tas dod jaunajai valdībai diezgan labu atvēzienu, mēžot priekšgājēja, odiozā prokremliskā līdera Viktora Orbāna 16 varas gados piekrātos „Augeja staļļus”. Tūlītējas un pamanāmas pārmaiņas notika Ungārijas ārpolitikā. Pagājušajos pāris mēnešos jaunais Ungārijas līderis jau paguvis apmeklēt daudzas Eiropas galvaspilsētas. Briselē viņš panācis līdz šim iesaldēto vairāk nekā 16 miljardu eiro fondu saņemšanu, Varšavā atjaunojis labas attiecības ar nozīmīgāko reģionālo partneri Poliju, Kijivā vienojies, ka Budapešta vairs nebloķēs Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, pretim saņemot konkrētas apņemšanās Ukrainas Aizkarpatu reģionā mītošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanai. Taču, kā savā rakstā izdevumā „Internationale Politik Quarterly” pauž Centrāleiropas valstu politikas eksperte Žužanna Vēga, ja Petera Maģāra līdzšinējā starptautiskā darbība esot īsts sprints, tad viņa iekšpolitika drīzāk ir barjerskrējiens. Jaunajam valdības galvam nākas demontēt un reformēt varas mehānismus, kurus viņa priekšgājējs sabūvējis savas politiskās konjunktūras labā. Eiropas fondu atsaldēšana kļuvusi iespējama pirmām kārtām pateicoties gatavībai skaust partijas „Fidesz” laikā sazēlušo korupciju un necaurspīdīgumu to izlietojumā. Spilgta ir jaunās valdības rīcība, reformējot Ungārijas sabiedriskos raidītājus, kurus iepriekšējā vara bija pārvērtusi valdošās partijas propagandas mašīnā. Kopš jūlija sākuma sabiedriskās televīzijas ziņu kanālā M1 raidījumu vietā skatītājus sagaida tumšs ekrāns ar uzrakstu: „Sabiedriskie mediji nedrīkst melot. Lūdzam piedošanu, ka to tik ilgi darījām!” Seko informācija par notiekošo mediju reformēšanu un aicinājums gaidīt pārraižu atjaunošanos. Orbāns un partija „Fidesz” savas varas gados praktiski visur amatos savietojusi savējos, kuri daudzos gadījumos sagaidāmi sabotēs pārmaiņu procesus. Premjerministrs Maģars aicinājis daudzus iepriekšējā konjunktūras ielikteņus labprātīgi aiziet, sākot jau ar līdzšinējo Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku. Kad valsts galva atteicās to darīt, parlaments 13. jūlijā pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas paredz, cita starpā, prezidenta pilnvaru izbeigšanu. 18. jūlijā prezidents Šujoks šos labojumus apstiprināja, tādējādi piekrizdams aiziet. Tagad Ungāriju gaida ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji nākuši klajā ar publisku vēstuli, aicinot partiju „Tisza” nominēt valsts galvas amatam izcilo šahisti, pašreizējo Pasaules šaha federācijas sieviešu reitinga līderi Judīti Polgāru. Tomēr viņa laipni atteicās no nominācijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.  

Spór frakcji wewnątrz Prawa i Sprawiedliwości trwa. – Jestem ciekaw, kto zabierze „prawo” a kto „sprawiedliwość” z partii Kaczyńskiego – zastanawia się Roman Imielski. Prezes apeluje do swoich posłów o „łyk zimnej wody”, bo „wróg jest w innym miejscu”. Ultimatum postawione przez kierownictwo partii mija 23 lipca. Co się wtedy wydarzy? Czy Morawiecki odpuści? Na podcast zaprasza Roman Imielski i Dominika Wielowieyska. Więcej podcastów na: https://wyborcza.pl/podcast. Piszcie do nas w każdej sprawie na: listy@wyborcza.pl. --- „Wyborcza” od początku inwazji rosyjskiej na Ukrainę w lutym 2022 roku pomaga jej mieszkańcom. Osobiście zawozimy pomoc humanitarną i rozdajemy najbardziej potrzebującym, w sumie zorganizowaliśmy już ponad dwadzieścia konwojów humanitarnych do Charkowa, Kupiańska, Iziumu, Łymania, Słowiańska, Konstantynówki, Chersonia, Zaporoża, Orichiwu, Mikołajowa, Tarnopola czy Bracławia. Możesz dołożyć swoją cegiełkę: https://zrzutka.pl/n2fj3m --- [Autopromocja] Wejdź na https://wyborcza.pl/WYBORCZA12 i wpisz kod WYBORCZA12, aby uzyskać bezpłatny dostęp do Wyborczej Premium aż na 12 tygodni* *Pierwsza płatność: 0 zł za 12 tygodni, kolejne płatności to 36 zł co 4 tygodnie. Możesz zrezygnować z autoodnowienia w dowolnym momencie. Oferta dla osób, które w ciągu ostatniego roku nie posiadały prenumeraty w serwisie Wyborcza.pl. Dostępność do 31.12.2026 r. Szczegóły na stronie zakupu.

W sobotę Stany Zjednoczone kończą 250 lat. 4 lipca 1776 r. w Filadelfii ogłoszono deklarację niepodległości trzynastu wówczas brytyjskich kolonii. Bunt przeciw królowi Jerzemu III i wygrana wkrótce wojna doprowadziły do powstania państwa, które na sztandarach wypisało słowa: „wolność” i „równość” – i które przez niemal sto lat budowało swoją potęgę na niewolnictwie. Mity pogranicza i raju dla imigrantów, dwie wojny światowe, które uczyniły z kraju mocarstwo – te opowieści przez dekady kształtowały wyidealizowany obraz USA, państwa odpowiedzialnego także za wiele wojen i zamachów stanu. Swoje urodziny Ameryka obchodzi głęboko podzielona, a jej prezydent traktuje jubileusz jako okazję do promocji głównie siebie. Czym dziś dla Amerykanów są słowa deklaracji niepodległości oraz idee, które przyświecały Ojcom Założycielom? Czy Stany Zjednoczone są właśnie w najtrudniejszym momencie swoich dziejów?Czy Białoruś zaangażuje się bardziej w wojnę z Ukrainą? Na razie Łukaszenka ustępuje przed żądaniami Zełenskiego, jednak opozycja ostrzega przed militaryzacją kraju; Rosja zaś, borykająca się z niedoborami benzyny, pilnie potrzebuje białoruskich zasobów. Co zdecyduje Mińsk?W Wenezueli trwa żałoba narodowa po trzęsieniu ziemi, w wyniku którego zginęły co najmniej dwa i pół tysiąca osób. Jak radzą sobie mieszkańcy? W jaki sposób klęska żywiołowa wpłynęła na politykę?Aż 25 tysięcy przebywających nielegalnie w RPA cudzoziemców opuściło kraj w obawie przed konsekwencjami pozostania po terminie wyznaczonym przez kilka organizacji obywatelskich. Kto i co stoi za ruchem antyimigranckim?Ważą się losy międzynarodowej kontroli nad Bośnią i Hercegowiną. Czego chce Waszyngton, a czego Moskwa, w tym najmniej stabilnym państwie Bałkanów Zachodnich?Rozkład jazdy: (03:00) Marcin Fatalski: Urodziny USA(33:31) Hanna Liubakova: Łukaszenka znów pomiędzy(57:09) Podziękowania(1:04:12) Marcin Pośpiech: Wenezuela po trzęsieniu ziemi(1:19:23) Dobek Pater: RPA: marsze przeciw cudzoziemcom(1:42:06) Aleksandra Wojtaszek: Amerykanie w Bośni: najpierw inwestycje, potem pokój(2:03:48) Do usłyszenia---------------------------------------------Raport o stanie świata to audycja, która istnieje dzięki naszym Patronom, dołącz się do zbiórki ➡️ ⁠https://patronite.pl/DariuszRosiak⁠Subskrybuj newsletter Raportu o stanie świata ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠➡️ ⁠https://dariuszrosiak.substack.com⁠Koszulki i kubki Raportu ➡️ ⁠https://patronite-sklep.pl/kolekcja/raport-o-stanie-swiata/⁠ [Autopromocja]