Kultūras Rondo

Kultūras rondo ceļš šajā sarunā ved cauri Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai līdz pat Norvēģijas ziemeļiem. Jo tās ir valstis, kas apvienojušās jaunā, kopīgā “Dziedāšanas mantojuma ceļā” (Singing Heritage route). Kas ir šis Eiropas mēroga tīkls, kādas dziedāšanas tradīcijas tajā var iepazīt un kā šāds starptautisks kultūras ceļš var paplašināt ne vien tālu tūristu, bet mūsu pašu skatu uz savām un kaimiņu kultūras bagātībām? Par Latvijas līdzdalību un dziedāšanas tradīcijām, kuras ceļā varam iepazīt, kā arī projekta starptautisko dimensiju izzinām kopā ar ceļa veidotājām no Daugavpils Tradīciju mājas - folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” dalībnieciem Sarmīti Teivāni, Anitu Zarāni un Baibu Pankjāni un Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperti Gitu Lanceri.   Raidījuma gaitā arī saruna ar vienu no šī „Dziedāšanas mantojuma ceļa” kūrētājiem Igaunijā, vēsturnieku Kristjanu Rabu, kurš ikdienā strādā Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu.

  Izstādes kuratore Roberta Atraste, kura iepriekšējā gadā saņēma Rīgas Fotogrāfijas biennāles NEXT 2025 konkursa “Jaunais kurators!” balvu, kā arī Latvijas Mākslas gada balvu par “Gada debiju”, Ievas Epneres izstādes centrālo objektu salīdzina ar sociālajiem tīkliem. Uz statīva novietotas kustīgas fotogrāfijas ir kā attēli internetā. Redzam tos tikai uz īsu brīdi, tad par tiem piemirstam. Tāpat kā atmiņas. Tās uzplaiksnī mūsu apziņā uz brīdi, tad atkal pazūd. Kā piedzīvoto un atmiņu pasaulē noglabāto fotogrāfijās fiksējusi māksliniece Ieva Epnere?

Latvijas politisko teātri papildinās Dailes teātra iestudējums "Rīkojums Nr.2". Aktieri, kuri tikušies ar saviem prototipiem garās sarunās, un aktieri, kuri savus tēlus apzināti veidojuši, ar prototipiem netiekoties. Kā arī tēli, kuru prototipi ir jau miruši. Pirmizrāde šovakar, 12. jūnijā, un, iespējams, viena izrāde būs uz skatuves , otra – zālē. Gaidot pirmizrādi, Kultūras rondo tiekamies ar dramaturgu Matīsu Gricmani un režisoru Valteru Sīli.

Apdāvināti bērni ar muzikālām spējām – tā jauniešus no Ukrainas raksturo mūsu mūzikas pedagogi. Ceturto reizi Rīgā notiek “Osokinu fonda” rīkota nometne talantīgiem Čerņihivas apgabala bērniem. Nometnes galvenais akcents mūzikas instrumentu spēles meistarklases. Nometni rīko pianists Andrejs Osokins un “Osokinu fonds”. Svētdien, 14. jūnijā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā notiks nometnes noslēguma koncerts, kurā muzicēs visi 25 nometnes dalībnieki.

Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? “Tauriņa efekts” Gļeba Panteļejeva monumentālo jaundarbu izstādē "Monumenti" Mākslas stacijā "Dubulti". Kultūras rondo saruna ar Ģļebu Panteļejevu par mākslinieka vērtību filtru, vērojot pasaulē notiekošo.  Ar jaunām monumentālām skulptūrām un eiforisku instalāciju savu personālizstādi “Monumenti” atklās tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Mākslas stacijā “Dubulti” izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. Par tēlnieku Gļebu Panteļejevu kuratore Inga Šteimane saka: "Daudzviet, kur vien ir jāgodina morāles vērtības – normas, principi, personības – viņa darbi ir neaizstājami. Latvijas 21. gadsimta monumentālā tēlniecība nav iedomājam bez Gļeba Panteļejeva skulptūrām." “Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra “Tauriņa efekts”. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,” skaidro Gļebs Panteļejevs. Gļeba Panteļejeva personālizstāde “Monumenti” Mākslas stacijā “Dubulti” norisināsies no 12. jūnija līdz 2. septembrim.

Rotko muzejā Daugavpilī vasaras izstāžu sezonā apmeklētājiem iespējams aplūkot izstādes, kuras veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas. Laikmetīgās fotogrāfijas, glezniecības un keramikas medijos risinātās izstādes aptver plašu tēmu loku. Bet sezonas centrālais notikums ir fotomākslinieka Rodžera Ballena izstāde, kas aptver vairāk nekā piecdesmit viņa radošā darba gadus. Mākslinieku izvaicā Megija Kriviša. Rodžers Ballens (Roger Ballen) ir viens no pazīstamākajiem laikmetīgajiem fotogrāfiem, kurš dzimis 1950. gadā Ņujorkā, bet kopš 20. gadsimta 80. gadiem dzīvo un strādā Dienvidāfrikā.  Viņa darbs sākotnēji bija dokumentāls – viņš fotografēja nelielas Dienvidāfrikas pilsētiņas un to iedzīvotājus. Vēlāk viņa stils būtiski mainījās un kļuva daudz mākslinieciskāks un inscenētāks. Mākslinieka fotogrāfijās sastopami cilvēki, dzīvnieki, zīmējumi un tēli, kas vienlaikus šķiet gan pazīstami, gan sveši. Vairāk nekā piecdesmit gadus mākslinieks pētījis cilvēka zemapziņu. Tieši šim pasaules redzējumam veltīta viņa retrospekcija. Rotko muzeja vasaras sezonas izstādes apmeklētājus gaida līdz pat 30. augustam.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi muzeju vidē ir kļuvuši ne tikai aktuāli, bet eksistenciāli svarīgi. Sarunas par drošību, par pieredzi, veidojot rīcības plānu krīzes un ārkārtas situācijām it īpaši pierobežā Kultūras rondo izvaicāsim muzeju darbiniekus. Diskutē domnīcas "Creative museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone, Latvijas Kara muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma glabātāja Renāte Vancāne un Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Ierakstā uzklausām Viļakas muzeja vadītāju Ritu Gruševu. Domnīca "Creative Museum" sarunu ciklā “Sarunas par drošību” ir apzinājusi un dokumentējusi drošības situāciju muzeju nozarē Latvijā, īpaši Latgales pierobežas muzejos. Intervijas ar muzeju vadītājiem un krājuma glabātājiem lasāmas domnīcas mājaslapā. 17. jūnijā būs cikla noslēguma diskusija.

Aizvadītajās brīvdienās 22. reizi notika Eirovīzijas Jauno mūziķu konkurss. Tas gan nav saistīts ar popmūziku, šajā gadījumā stāsts ir par konkursu, kuru iedibināja 1982. gadā. Pirmo konkursu aizvadīja Lielbritānijā, Mančesterā. Konkursā, kuru rīko Eiropas Raidorganizāciju apvienība EBU), piedalās jaunie klasiskās mūzikas pārstāvji vecumā no 12 līdz 21 gadam. Ieguvumi: dalībnieki iegūst starptautisku atpazīstamību un iespēju uzstāties nozīmīgos koncertos un festivālos, veidojot pirmos soļus profesionālajā karjerā. Šoreiz konkurss norisinājās Erevānā, Armēnijā, tajā piedalījās 11 valstu pārstāvji un Latvija konkursā atgriezās pēc 24 gadu pārraukuma. Šogad Latviju pārstāvēja 20 gadus vecā sitaminstrumentāliste Sonja Misiņa, kura instrumenta spēli apgūst Ventspils mūzikas vidusskolā. Sonja ierindojās “Eirovīzijas jauno mūziķu” konkursa 2. vietā. Ierasktos uzklausām Armēnijas Nacionālā filharmoniskā orķestra diriģentu Eduardu Topčjanu, kā arī žūrijas pārstāvi – čellistu Nareku Ahnazarjanu.   -- 6. jūnijā Erevānā noskaidrots šī gada starptautiskā konkursa "Eirovīzijas jaunie mūziķi" uzvarētājs – akordeonists Mihals Stohels no Polijas, savukārt otro vietu ieguva Latvijas pārstāve Sonja Misiņa, bet trešajā vietā ierindojās Armēnijas flautiste Elena Virapjana. Jau nākamgad konkurss norisināsies Liepājā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā.

Ar jaudu, jaunu enerģiju un vēlmi visu ko izmēģināt  izceļas aktiermākslas un režijas studentu darbi, ko varēja vērot Latvijas Kultūra akadēmijas (LKA)  studējošo jaundarbu skatē “Jaunie nāk!”.  Skate tuvojas noslēgumam, šonedēļ (10.jūnijā) vēl jauno dramaturgu, šī gada absolventu, lugu īslasījumi. Kopumā maijā un jūnijā skates ietvaros bija iespēja redzēt 14 dažādu žanru izrādes. 

No 12. līdz 14. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē pirmo un vienīgo reizi būs skatāma multimediāla instalācija “Saulrieta stunda”, kas apvieno Annas Heinrihsones, MAREUNROL'S, Reiņa Sējāna un Jāņa Šipkēvica radošās prakses vienotā telpiskā pieredzē. Kultūras rondo par gaidāmo mākslas notikumu stāsta kuratore Auguste Petre un Rolands Pēterkops (MAREUNROL'S). “Saulrieta stunda” iezīmē pārejas stāvokli – brīdi starp dienas noslēgumu un nākamā cēliena sākumu. Tā ir robežzona, kurā ierastā telpas uztvere mainās: formas kļūst nenoteiktākas, gaisma pieklust, bet uzmanība saasinās. Saulriets instalācijā kļūst par metaforu pasaules trauslumam un tās nepārtrauktajai kustībai, vienlaikus pievēršoties jautājumam – ko nozīmē būt klātesošam pārejas brīdī? Ekspozīcija dekonstruētā veidā savieno visu iesaistīto autoru radošās valodas, veidojot nevis lineāru naratīvu, bet uztveres lauku, kurā skatītājs aicināts pārvietoties starp klātbūtni un atsvešinājumu, troksni un klusumu, autentisko un simulēto. Anna Heinrihsone telpā ienes meža motīvu – vienlaikus kā atspulgu un dziļuma konstrukciju. Savukārt MAREUNROL'S lielformāta skulptūras turpina mākslinieku praksē būtisko interesi par cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi, identitātes konstrukcijām un vizuālās uztveres nestabilitāti. Ekspozīcijā iekļauts arī video darbs “Mežs”, kas pirmoreiz tika izrādīts izstādē “Fieldwork: Invisible Exercises” (Rīgas mākslas telpa, 2023). Skaņas ainavu veido Reinis Sējāns un Jānis Šipkēvics, radot telpā vibrāciju starp trauksmi un meditāciju.

Jau šodien, 8. jūnijā, Ņujorkā, Traibekas Filmu festivālā, parādīsies vārds no Latvijas. Festivāla oficiālajā izlasē iekļauts raidieraksts “For The Sake of The Children” (Bērnu labā), kuram mūziku rakstījusi latviešu komponiste Aija Alsiņa. Viņa ir izdevusi jau trīs studijas albumus – “Domum”, “Creation” un “Lightkeeper”, kā arī veidojusi 24 atsevišķi izdotus singlus, kuriem manāma plaša publikas patika straumēšanas vietnēs. Viņas mūziku klausās vismaz 178 valstīs. Lai gan ikdienas skrējienā biežāk sanāk pievērsties bērniem, Aija meklē veidus, kā brīžiem doties radošajos izbraukumos, lai aizvien vairāk savu dzīvi saistītu ar mūziku. 

Latvijā pirmoreiz sarunās un izrādē "Vardarbības vēsture" viesojas viens no nozīmīgākajiem mūsdienu režisoriem, teātra "Berlin Schaubühne" vadītājs Tomass Ostermeiers. Viņš pieskaitāms pie Eiropas interesantākajiem režisoriem, kura izrādes joprojām ir izpārdotas un tiek izrādītas daudzviet pasaulē. Izrādi "Vardarbības vēsture" 5. un 6. jūnijā izrāda Latvijas Nacionālajā teātrī. Raidījumā skan telefonsaruna no Berlīnes ar Tomasu Ostermeijeru, kas ierakstīta vēl pirms viņa ierašanās Latvijā. Bet studijā tiekamies ar teātra kritiķi Ati Rozentālu un tulkotāju no franču valodas Agnesi Kasparovu, jo Ostermeieram blakus Ibsenam, Šekspīram un Šnicleram ļoti būtiski ir mūsdienu franču autori, arī Eduārs Luī. Bet sarunā no Berlīnes piedalās Jaunā Rīgas teātra literārās daļas vadītāja Margarita Zieda. Sarunas ieraksta laikā viņa ir vienīgā no mums, kas redzējusi izrādi "Vardarbības vēsturi". "Vardarbības vēsture" ("Im Herzen der Gewalt") ir pasaules slavens iestudējums, kurā aktualizētas tēmas par kurām esam tik ļoti pieraduši klusēt. Izrādes pamatā ir franču rakstnieka Eduarda Lui autobiogrāfiskais romāns, kas stāsta par satricinošu un nežēlīgu vardarbību un tās radīto dziļo un nepanesamo traumu. Ostermeiera raksturīgajā stilā vardarbības tēma kļūst par intensīvu, psiholoģiski precīzu un mūsdienīgu problēmu, ar ko var saskarties ikkatrs.

Papīram var dot dzīvību ne tikai no tā salokot origami dzīvnieciņu. To var iekustināt arī tam vienkārši pieskaroties un sekojot impulsiem, kas to virza kustībā uz priekšu. Tieši tā šis materiāls mijiedarbojas ar cilvēka ķermeni performancē “Atlobīšanās”. Materiālā kustību performance ir daļa no režisores Māras Gaņģes ilgāka mākslinieciski pētnieciskā procesa. Viņa pamazām izstrādā doktora darbu, kuru vēlas saistīt ar to, kā veidojas cilvēka attiecības ar materialitāti. Kā papīrs pārņem cilvēku, liekot dzīvajam ķermenim sekot it kā nedzīvajām loksnēm? 

Nedēļas nogalē jau 54. reizi uz tradicionālo lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu cilvēku tūkstošus pulcēs Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Bet tā vien liekas, ka garas automašīnu rindas pie Rīgas robežas muzeja tuvumā, kas senākos laikos bija tikai jūnija gadatirgus pazīme, redzam arvien biežāk. Par to, kā šodien klājas Brīvdabas muzejam, Kultūras rondo runājam ar muzeja vadītāju Zandu Ķergalvi un Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja keramikas krājuma speciālisti Elīnu Guščiku, jo nupat muzejā atklāta izcilā keramiķa Jāņa Krieva darbnīcas simtgadei veltīta izstāde. Arī Brīvdabas muzeja gadatirgus šogad notiks keramikas zīmē. -- Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē atklāta izstāde “Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Izstāde ir veltīta Jāņa Krieva keramikas darbnīcas simtgadei. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Tukuma muzejā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas lielākās Tukuma keramikas kolekcijas. Izstādē kopumā būs apskatāmi vairāk nekā 450 Jāņa Krieva keramikas darbnīcas un kombināta “Māksla” Tukuma darbnīcas priekšmeti, pēc iespējas pilnīgāk atklājot to veidu, formu, glazūru un ornamentu daudzveidību. Izstādē būs eksponēta arī kafijas servīze no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma. Jāņa Krieva keramikas darbnīca darbojās līdz 1945. gadam, kad uz tās pamata tika izveidota PSRS Mākslas fonda Latvijas republikāniskās nodaļas ražošanas kombināta “Māksla” Tukuma keramikas darbnīca. Jānis Krievs līdz 1948. gadam bija arī šīs darbnīcas vadītājs, lielā mērā turpinot 20. gs. 20. – 30. gados aizsāktās keramikas tradīcijas. Izstāde “Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100” būs apskatāma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē līdz 16. augustam.

Daugavpilī šonedēļ norisinās „Teātra festivāls Nr. 5”, kas jau trešo gadu pulcē Latvijas un ārvalstu skatuves māksliniekus. Piecu dienu garumā festivāls piedāvā izrādes, lasījumus, profesionāļu diskusijas un tikšanās ar māksliniekiem. Aktīvi šajā procesā iesaistās Daugavpils teātris. Ierakstā plašāk stāsta Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs un aktrise, māksliniecisko projektu koordinatore Kristīne Veinšteina.

Latvijas Nacionālajā operā 4. jūnijā notiks Džakomo Pučīni operas "Bohēma" jauniestudējuma pirmizrāde, ar kuru sāksies šīgada Rīgas Operas festivāls. Vai esat kādreiz domājuši, kādēļ vienai no pasaulē populārākajām Džakomo Pučīni operām ir nosaukums “Bohēma”, lai gan šajā klasiskajā stāstā ir daudz nabadzības, neārstējama slimība un spēja mīlestība, ko neizbēgami pārtrauc nāve? Krāšņu dzīves svinēšanu par spīti grūtībām operas “Bohēma” jauniestudējuma centrā Latvijas Nacionālajā operā likusi režisore LAURA ar savu radošo komandu, kurā uz Rīgas operskatuves spilgti debitē pasaulē pazīstamais Latvijas tērpu dizainers Fjodors Podgornijs un Latvijas teātrī jau iepazītais franču scenogrāfs un gaismu mākslinieks Fabjēns Ledē. Kā tapis šis jauniestudējums, vaicājam režisorei LAURAI un tērpu māksliniekam Fjodoram Podgornijam.  Par jauno iestudējumu un arī Fjodora Podgornija radītajiem ekstravagantajiem tērpiem ir ko teikt arī Mimī lomas atveidotājai Ingai Šļubovskai-Kancēvičai un Mizetei – Katrīnai Paulai Felsbergai. Bet pirmizrādē galveno vīriešu lomu Rūdolfu dziedās ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kurš tieši ar šo lomu pirms 13 gadiem ieguva starptautisku ievērību. Savukārt Šonāra lomu atveidos jaunais baritons Daniils Pogoriless. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Arvo Volmers (Arvo Volmer), diriģents – Kaspars Ādamsons.

Sirsnīgā un smiekliem piepildītā gaisotnē vakar, 2. jūnijā, pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas. Latvijas teātra vidē šī balva tiek dēvēta par pašu nozīmīgāko, jo tās kandidātus vērtē un to piešķir tieši teātra profesionāļi. Par aktiermeistarību, režiju, baleta mākslu, izglītību un šogad pirmo reizi - arī par scenogrāfiju. Lilitas Bērziņas balvu saņēma Valmieras teātra aktrise Māra Mennika, kuras 23 gadu profesionālā pieredze aizvadītajās sezonās sublimējusies un atklājusies jaunā aktiermeistarības jaudā un mākslinieciskajā kvalitātē.  Harija Liepiņa balvu saņēma Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita par plašo aktiermeistarības amplitūdu galvenajās lomās un radošo briedumu spilgtās raksturotāja otrā plāna lomās pēdējo sezonu laikā. Eduarda Smiļģa balvu saņēma režisors Pēteris Krilovs par profesionāli spožo un oriģinālo Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvaja” iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī 2025. gadā.  Veras Singajevskas balvu saņēma Latvijas Leļļu teātra ilggadējā aktrise un režisore Vija Blūzma, kuras daudzu gadu laikā uzkrātā profesionālā pieredze un zināšanas, apvienotas ar mūsdienīgu un laikmetīgu pieeju bērnu teātrim, ir devušas nozīmīgu ieguldījumu šī teātra žanra attīstībā. Jēkaba Dubura balvu saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras asociētā profesore, aktiermeistarības un režijas pasniedzēja Indra Roga. Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošā baleta soliste Sabīne Strokša par ieguldījumu Latvijas profesionālā baleta attīstībā.  Pirmo Andra Freiberga balvu saņēma scenogrāfe un māksliniece Monika Korpa par izcilu un smalki niansētu vizuālo redzējumu teātra mākslā, kā arī par izcilu sniegumu Eiropas opernamos. Teātra dienas izcilības balva ir Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) iedibināta tradīcija, un balvas kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija un LTDS.   Kā ierasts, balvas ieguvēju vārdi kļuva zināmi 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, bet balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija allaž noris jūnija sākumā.

Deju ansamblis “Daiļrade” savā 35 gadu jubilejā radījis svētkus, aicinot uz deju uzvedumu – rituālu dabā “Jāņu nakti darināju”. Kultūras rondo par skatuviskās dejas izpratni “Daiļradē” un jubilejas gada notikumiem pārrunājam ar deju kolektīva māksliniecisko vadītāju Ivetu Pētersoni-Lazdāni un horeogrāfi Liliju Liporu. Deju uzveduma “Jāņu nakti darināju” koncerti notiks 13. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē (Dikļos), pašos vasaras Saulgriežos – 20. jūnijā Uzvaras parkā (Rīgā) un 2.jūlijā DeVos koncertzālē (Mičiganā, Grand Rapidos, ASV).

Jau trešo gadu provokatīvas un jaunas idejas rosinošas mākslas cienītājus aicina festivāls “Ēdene”, ko rīko “kim?” laikmetīgās mākslas centrs. Šogad tas pievēršas iekāres, seksualitātes, darba un ķermeniskuma attiecībām laikmetīgajā mākslā un tiek ieteikts tikai tiem, kam jau ir vismaz 18 gadu. Izstādes kuratore Zane Onckule pulcējusi vienuviet sievietes mākslinieces no dažādām valstīm. Darbi izvietoti “kim?” topošajā jaunajā adresē Rīgā, Hanzas ielā 22, ko plānots atjaunot.  -- Festivāls “Ēdene” noritēs līdz 12. jūlijam. Tā kā izstāde ietver erotiskas un seksuālas tēmas, apmeklētājiem ierobežojums 18+, nepilngadīgie drīkst apmeklēt izstādi tikai pieaugušo pavadībā.

Tiekamies ar jauno mediju mākslinieku Jurģi Peteru, kurš veicis interesantu māksliniecisku pētījumu par vizuālajiem arhetipiem, kas ir ģeneratīvā mākslīgā intelekta modeļu pamatā un kas ir arī viņa izstādes centrā. No visiem mūsu estētiskajiem un kulturālajiem aizspriedumiem, ko gadu gaitā esam uzkrājuši interneta dzīlēs, barojas mākslīgā intelekta modeļi un spoguļo mūs, pēc tam turpinot barot mūs atpakaļ ar tiem pašiem stereotipiem un arhetipiem. Šo mijiedarbi savā praksē pēta Jurģis Peters.  Mākslinieks ir doktorantūras pētnieks Tamperes universitātē, bet vispirms ieguvis maģistra grādu gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan datorzinātnē Birmingemas universitātē.  RIXC galerijā Rīgā ir skatāma jūsu izstāde "Uzmācīgās domas" ar pavadteikumu - par ko nespēj pārstāt domāt mākslīgais intelekts? Par ko tas nespēj pārstāt domāt? Jurģis Peters: Strādājot pie šīs izstādes un eksperimentējot ar to, kā mēs varam salauzt mākslīgā intelekta sistēmas, tā ir mana kiberdrošības ievirze, man šķiet ļoti interesanti pamēģināt sistēmu salauzt vai atrast kaut kādu veidu, kā tajās iekļūt citādāk. Mēģinot lauzt šo sistēmu, izmēģinot daudzas dažādas pieejas, lielākā daļa nestrādāja, bet viena, kas strādāja, bija pieeja, ja mēs mākslīgajam intelektam dodam viņa pašradīto saturu, tad laika gaitā sistēma "apēd sevi". Interesanti ir tas, ka saturs, kas tiek radīts, sāk atkārtoties kaut kādā mērā. Lai gan tas nav vienmēr vienāds, bet sāk atkārtoties dominējošās formas, kompozīcijas, krāsas. Šīs ir lietas, pie kurām mākslīgā intelekta sistēma vienmēr atgriežas. (..) Viena lieta ir tas, ko mēs nododam kaut kādas savas prasmes un to autorību [mākslīgajam intelektam], un vēl ir vides jautājums, par ko, man liekas, vispār mākslīgā intelekta kontekstā ļoti maz runāt. Ka tas ir vidi ļoti piesārņojošs pasākums, jo patērē ārprātīgi lielus resursus. Tikai mēs to neredzam. Vai jūs arī par to savā ikdienā, strādājot ar tehnoloģijām, domājat? Jurģis Peters: Par šīs tēmas aktualitāti, cik esmu saskāries Somijā, ļoti daudz runā, un tā ir viena no pusēm, ja tu tiešām izvēlies strādāt ar mākslīgo intelektu, tam ir jābūt ļoti lielam pamatojumam. Citādi tas kaitējums videi un tas, cik resursu ir nepieciešami, neatspēko to, ka varbūt vienkārši gribas uztaisīt kādu attēlu.  Par to, man šķiet, ir ļoti polarizējoša attieksme, ir kritiskā perspektīva, kur ir ļoti daudz mākslinieku, bet es varu vairāk par Somiju runāt, kuriem šķiet, ka mākslīgo intelektu nevajag izmantot vides problemātikas dēļ. Bet ir otra daļa, kas vairāk ir saistīta ar pētniecību, kur joprojām šķiet, ka mākslīgais intelekts ir atrisinājums visām problēmām un ka tikai mākslīgo intelektu varam tikt tālāk. Ir ļoti grūti balansēt pa vidu. Es piekrītu tam, ka izmantošana ir leģitīma tad, ja tam ir tiešām iemesls. No otras puses, šie rīki ir brīnišķīgi, tiem ir tiešām ļoti lielas iespējas, ir situācijas, kad ir svarīgi, ka mēs tos izmantojam. Savā mākslinieciskajā praksē es šim aspektam tik ļoti nepievēršos, jo šķiet, ka par to jau ārkārtīgi daudz runā. Bet varbūt es esmu kādā burbulī.

Brīvība, meklējums, iespēja eksperimentēt – tā Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas absolventes formulē, ko viņām nozīmē laikmetīgā deja. Rīgas Baleta skolā kopš 2019.gada īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu laikmetīgajā dejā. Savukārt pedagogi gandarīti, ka absolventi pēc skolas beigšanas turpina izglītoties vadošajās Eiropas deju skolās.

Turaidas muzejrezervātā maijā atklātas divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī – “Astoņi gadsimti Turaidas pilī” un “Turaidas pils septītais tornis”. Abu ekspozīciju vienlaicīga atklāšana iezīmē nozīmīgu posmu muzeja attīstībā. Kultūras rondo par mūsdienīgo skatījumu uz Turaidas pils vēsturi runājam ar ekspozīciju veidotājiem un muzeja vadību.

Jau šovakar, 29. maijā, Rīgā, Hanzas peronā, varēs ieraudzīt, kā modi mūsdienās definē jaunie dizaineri, kuri Latvijas Mākslas akadēmijas skatē pievērsušies gan personiskām tēmām, gan globāli aktuāliem jautājumiem, turklāt iespējams, kādas no tendencēm ietekmēs arī industriju. Tostarp, kā modes kolekcijās var runāt par emocijām, konkrētāk - stresu. Studenti kolekcijas veido, pārstrādājot,atkārtoti izmantojot audumus, ir reizes, kad kolekcijai nepieciešami īpaši audumi. Tomēr ierobežotie apstākļi motivē meklēt radošus risinājumus. Jaunie dizaineri, kuri savu veikumu parādīs jau šovakar skatē Hanzas peronā, alternatīvus veidus ir atraduši. Kādi, piemēram, sadarbojas ar metāldizaina, grafikas dizaina studentiem, tādējādi viņi jau sāk apgūt vienu no industrijas nozīmīgākajām kompetencēm, spēju komunicēt un sadarboties. LMA modes skate “Definīcija” norisināsies 29. maijā plkst. 19.00 Hanzas Peronā, kļūstot par vienu no centrālajiem akadēmijas studiju gada noslēguma notikumiem līdzās Dizaina dienām un diplomdarbu izstādei.  

Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieku Jāni Avotiņu, viņa personālizstāde "Tālē" no 30. maija būs skatāma Mākslas muzejā "Rīgas birža". Jāņa Avotiņa izstādes iecere veidojusies, balstoties Mākslas muzeja "Rīgas birža" arhitektoniskajā estētikā. Biržas Lielā izstāžu zāle ar pilnībā atsegtiem logiem dienas gaismā, ar skatu uz Vecrīgas dažādām perspektīvām atgādina greznākās Rietumeiropas metro un vilcienu stacijas eklektisma, neoklasicisma stilā. Tas rosinājis mākslinieku turpināt glezniecībā risināt viņam tik raksturīgās figūru un telpas attiecības, koncentrējot laika, vēstures, arī politikas dimensijas spriedzes uzlādētā nelielā gleznas plaknē. Izstādē eksponēti tikai jaundarbi, un tā iekļaujas Mākslas muzeja "Rīgas birža" izstāžu ciklā, kur laikmetīgās mākslas pārstāvji mijiedarbojas ar muzeja vēsturisko mantojumu. Izstāde būs apskatāma līdz 23. augustam.

Maija sākumā tika atklāta 61. Venēcijas mākslas biennāle. Atklāšanas nedēļu Venēcijā pavadīja Anda Buševica. Pārdomas un pieredzētais viņas esejā rubrikā “Vienā laivā”. 61. Venēcijas mākslas biennāles starptautiskā mākslas izstāde apskatāma līdz 22. novembrim.

“Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem”, dēvēts arī par “Pentameronu” ir Eiropas literatūras klasiķa, baroka laika neapoliešu dzejnieka, rakstnieka un stāstnieka Džambatistas Baziles nozīmīgākais darbs. Pasaku pētnieki pasaulē turpina diskutēt par to, cik lielā mērā Bazile pasakas pierakstīja no tautas un kā tās ietekmē Eiropas pasaku vēsturi. Tagad Džambatistas Baziles stāstu stāsts "Pentamerons" izdots arī latviešu valodā. Dace Meiere tulkojusi no senneapoliešu un itāļu valodas. Kulturas rondo tiekamies ar pasaku pētnieku Gunti Pakalnu, kurš izdevuma zinātniskā ievada autors, un grāmatas redaktoru Arturu Hansonu.  Izdevējs - apgāds "Jānis Roze". Šajā darbā atrodamas arī daudzu mūsdienās pazīstamu pasaku agrīnās formas. Desmit stāstnieces piecās dienās izstāsta 50 stāstus. Nosaukums "Pentamerons" raisa asociācijas ar "Dekameronu".  Arturs Hansons skaidro, ka pats autors šo darbu nesauc par "pentameronu", bet "Stāstu stāstu" vai "Stāstījuma stāstīšanu", vai "Pasaku pasaku jeb laika kavēkli maziem bērniem".  "Taču tā paralēle ar "Dekameronu" ir ir acīmredzama. "Dekameronā" desmit jauni cilvēki stāsta cits citam stāstus desmit dienas. Te tas notiek piecas dienas, tātad penternerons, un tas ietvars ir acīmredzami paralēls. Tāpēc arī šis nosaukums ir nostiprinājies," skaidro Arturs Hansons. "Taču var redzēt, ka stāstnieks ir variējis šo daiļo paraugu. "Pentomeronā" stāstnieki ir mazliet citādāk raksturoti. Ir Greizā Dzedze, Šķielace Paola, Kraupainā Čomatella, Smirdule Jākoba, Toola ar lielo degunu, Slienainā Antonella un citas." Maziem bērniem mūsdienu klasiskā izpratnē šī grāmata nav veltīta.  "Apakšvirsraksts - "Laika kavēklis maziem bērniem" ir diezgan mulsinošs. Mūsdienās, ja mēs vispār pozicionētu pēc vecuma, tad tas ir laika kavēklis pieaugušajiem gan tēmu dēļ - ir seksualitāte, tur ir incests, slepkavības un mūsdienu izpratnē arī rupjības. Tāpat arī dažādas divdomības, kas nav īsti bērnam uztveramas," turpina Arturs Hansons. Guntis Pakalns atzīst, ka šī ir pasaku pētniecībā viena no nozīmīgākajām grāmatām. Pētnieki, kas rūpīgi iedziļinājušies Baziles daiļradē, uzskata, ka viņš pasakas sacerējis pats, nevis pierakstījis tautā dzirdētās.  

Šajās dienās Rīgā ar izrādi “Vecākais dēls” viesojas Daugavpils teātris. Savukārt nedēļas nogalē Daugavpilī sāksies "Teātra festivāls Nr.5", kas pulcēs teātrus no Latvijas un ārzemēm. Bet ar izrādi “Hekube” vasaras sākumā Daugavpils teātris pošas antīko lugu festivālam Kiprā.  Šovakar, 27. maijā, Daugavpils teātra viesizrāde “Vecākais dēls” Mihaila Čehova teātrī, bet 11. jūnijā mūzikls “Agrā rūsa” viesosies Nacionālajā teātrī.

2026. gada vasaras sezonu Dzintaru koncertzālē atklāj ar īpašu koncertu, svinot koncertzāles 90 gadu jubileju. Kādi ir jaunās vadības plāni? Kultūras rondo stāsta Dzintaru koncertzāles valdes locekle Iveta Grigule-Peterse. 29. maijā Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā skanēs komponista Jēkaba Jančevska koncertsvītas "Zeme, kas dzied" pirmatskaņojums. Muzicēs māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells), solisti Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) un Rihards Millers (bass), jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī Festivāla orķestris diriģenta Aivja Gretera vadībā. No 2. līdz 7. jūnijam Jūrmala kļūs par pasaules opermūzikas centru, jo Dzintaru koncertzālē norisināsies 44. Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss – viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē. Vasaras programmu papildinās ikgadējais Jūrmalas festivāls, kas norisināsies no 12. līdz 18.jūlijam, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu. Festivāls sāksies ar tradicionālo ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē.

Nesen kā noslēgusies Baltijas Vizuālā teātra skate, kas pirmo reizi norisinājās Latvijā. Jau iepriekšējā nedēļā uz studiju aicinājām Latvijas Leļļu teātra direktoru Mārtiņu Eihi un teātra kritiķi Kitiju Balcari, jo joprojām turpinās diskusijas par to, kas ietilpst zem jēdziena vizuālais teātris. Sarunu par šo tēmu ir vērts turpināt, tāpēc devāmies arī uz izrādēm, lai šo vizuālo teātri izpētītu vairāk. Kāpēc teātris, kurā runātais teksts iegūst mazāku nozīmi, ir piemērots mazuļiem un bērniem, kuriem šī, iespējams, ir pirmā satikšanās ar teātri? Un kāpēc skatītājiem nevajadzētu baidīties no dažādām laikmetīgā teātra formām? Sekojot akordeona skaņām, ko spēlē somiete Rosa Halme, Latvijas leļļu teātrī sākās Baltijas Vizuālā teātra skate. Varētu rasties jautājums - ja jau Baltijas skate, kāpēc izrāžu sarakstā ir arī tālāku ziemeļu kaimiņu darbi? Tas tāpēc, ka šīs izrādes, kurai dots nosaukums “Babygonia”, režisore Anna Ivanova Somijā attīstījusi vizuālā teātra tradīcijas, un viņu paņēmienus ir vērtīgi pārādīt arī citu valstu teātra ļaudīm. “Babygonia” uz skatuves iedzīvinātā darbība šoreiz vairāk atgādina sajūtu, kāda rodas bērnu gultiņā. Virs aktrisēm un bērniem lidinās rotaļlietas, kādas parasti mēdz iekārt virs gultiņām, lai mazuļiem būtu iespēja tās aplūkot. Šoreiz krāsainie un čaukstošie elementi, kas atgādina jūras iemītniekus, nolaižas arī zemāk, lai bērni tos varētu aplūkot tuvāk un aptaustīt. Pusstundu ilgā performancē dāmas kopā ar mazajiem skatītājiem iepazīst pasauli, it kā spēlējoties un vienlaikus iedzīvinot ārkārtīgi sirsnīgu atmosfēru, kas, šķiet, arī pieaugušos aizved atpakaļ bērnībā.

Sestdien, 23. maijā, noslēdzās 79. Kannu kinofestivāls. Festivāla galvenā balva – "Zelta palmas zars" – tika piešķirta rumāņu kinorežisora Kristiana Mundžiu filmai "Fjords". Bet arī Latvijai bijuši vairāki zīmīgi notikumi – starptautisko pirmizrādi piedzīvoja Viestura Kairiša filma "Uļa", aizvadīta industrijas diskusija "Why the Baltics? Co-Producing and Connecting with Baltic Talent". "Ir patiesi iedvesmojoši klātienē redzēt un apzināties, ka patiesībā viens no šī festivāla lielākajiem režisoriem ir latvietis Gints Zilbalodis," tā  aktieris Kārlis Arnolds Avots piezīmēs pēc Kannām "Kinorakstos".  Kulturas rondo sarunājas Nacionālā kinocentra direktore Dita Rietuma un kinokritiķe Kristīne Simsone. Ierakstā uzklausām producenti, studijas "White Picture" dibinātāju Alisi Ģelzi. Mūs, protams, vairāk interesē, kā uzņēma filmu "Uļa" un norises Baltijas paviljonā. Runājam ne tikai par filmām, iespaidiem un latviešu kino nākotni, bet arī par krievu režisora Andreja Zvjaginceva teikto ceremonijā, saņemot festivāla "Grand Prix" par filmu "Mīnotaurs".     

Deviņi ārvalstu mākslinieki un seši autori no Latvijas šomēnes piedalījās mākslas simpozijā “Ceramic Laboratory 2026” Daugavpilī. Mākslinieki trīs nedēļu garumā eksperimentēja gan ar materiāliem, gan temperatūrām, gan arī krāsām. Eksperimentu rezultātus jeb dažādus mālā radītus mākslas darbus līdz pat augusta beigām var apskatīt Rotko muzejā Daugavpilī. Plašāk par simpoziju Megijas Krivišas sagatavotajā ierakstā.

Manipulācijas ar fotogrāfiju uzrunā skatītāju vienā no Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādēm “Krāsa kā vēstījums”. Kolorēšana radusies vienlaikus ar fotogrāfiskā procesa atklāšanu, un par kolorētās fotogrāfijas zelta laikmetu uzskata periodu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Izstādē galerijā “Istaba” redzama kolorēšana vai krāsošana gan vēsturiskajās fotogrāfijās, gan mūsdienu mākslinieku darbos.   Grupas izstāde “Krāsa kā vēstījums” galerijā Istaba skatāma līdz 29. maijam.

Šonedēļ, no 25. līdz 31. maijam, risinās Rīgas Performances mākslas festivāls "Starptelpa". Uzmanības centrā skaņas daudzveidīgās un dinamiskās iespējas performances mākslā. Par "dzīvās" mākslas programmu, norises vietām un tematisko ievirzi jautājam festivāla organizētājiem. Kultūras rondo stāsta festivāla direktore un kuratore Laine Kristberga, līdzproducente Laura Feldberga, kuras pārziņā ir studentu performances, un multimākslinieks, producenta asistents Mailo Mēness. Šī gada festivāla tematiskā ievirze "Sonic Vibrations" (Skaniskās vibrācijas) pēta skaņas daudzveidīgās un dinamiskās iespējas performances mākslā. Programma akcentē gan eklektisku disonansi un rezonansi, gan klusumu kā skaņas pamatelementus. Festivāla centrālā norises vieta būs Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Tā ir vieta ar bagātu kultūrvēsturi, kas īpaši padomju okupācijas periodā kalpojusi kā notikumā balstītas mākslas telpa. Festivāla "dzīvās" mākslas jeb klātbūtnes programmā iekļautas 38 performances. No 28. līdz 30. maijam īpaši veidota starptautisko un Latvijas mākslinieku programma būs skatāma Anglikāņu baznīcā.

Ar kādām emocijām Kannu kinofestivālā vakar, 21. maijā, sagaidīta spēlfilmas “Uļa” pirmizrāde un kādus nospiedumus tā atstājusi skatītājos, atklāj kinokritiķe un LSM autore Dārta Ceriņa. Ar ilgām stāvovācijām vakar Kannu kinofestivālā pasaules pirmizrādi sagaidīja Viestura Kairiša spēlfilma “Uļa” ar Kārli Arnoldu Avotu leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas lomā. Un, kā telefonsarunā no Kannām atzīst Dārta Ceriņa, autoriem ir izdevies radīt universāli nolasāmu stāstu, filozofisku meditāciju par jauna cilvēka sava ceļa meklējumiem, kas spēj atstāt dziļu nospiedumu arī skatītājos, kuri maz zina par Latvijas vēsturi. Filmu pieteica Kannu kinofestivāla mākslinieciskais vadītājs Tjerī Fremo. Dārta atzīst, ka līdz ar “Uļas” pirmizrādi viņai personīgi šis Kannu festivāla desmit dienu maratons ir pilnīgi mainījis savu gaitu. Konkursa “Īpašais skatiens” uzvarētājs tiks paziņots jau šovakar, bet filmas “Uļa” pirmizrāde Latvijā būs 15. septembrī.

Vakar, 21. maijā, visnotaļ iespaidīgā ceremonijā “Gaso” gāzes tornī Rīgā tika pasniegta Latvijas Dizaina gada balva, suminot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu kategorijās. Grand Prix saņēma Expo 2025 Baltijas paviljona "We Are One" dizains un tā autoru komanda.  Dienu pēc apbalvošanas ceremonijas par procesiem dizainā spriežam kopā ar laureātu, žūrijas un Latvijas Dizaina centra pārstāvjiem. Kultūras rondo viesi: Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa, Vides dizaina kategorijas un Grand Prix ieguvēja – Expo 2025 Baltijas paviljona “We Are One” dizaina autoru komandas pārstāvis Eduards Bernaerts no arhitektu biroja “7.a.m”, kas paviljonā bija atbildīgs par arhitektūru, arī pakalpojumu kategorijas uzvarētājs – Biometriskais maks “Handwave” pārstāvis – Mārcis Miķelsons-Germs. “Virzība” ir Latvijas Dizaina gada balvas 2026 vadmotīvs, uzsverot dizaina procesa nozīmi. Aizvadīta ar žūrijas ekspertu pieredzes stāstiem, ar finālistu prezentācijām un apbalvošanas ceremoniju piepildīta nedēļa.  Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) finālā no 55 nominantiem iekļuvis 21 darbs: seši darbi produktu un vides dizaina kategorijās, pieci darbi komunikācijas dizaina kategorijā un divi darbi pakalpojumu un digitālo risinājumu kategorijās. 20. maijā visi finālisti klātienē prezentēja savus darbus fināla žūrijai, kas lēma par katras kategorijas uzvarētāju, kā arī "Grand Prix" un "Jaunā dizainera" balvas ieguvējiem.

Izvaicājam līdzšinējo Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītāju Timuru Tomsonu, kurš pieņēmis jaunu izaicinājumu un turpmāk vadīs koncertorganizāciju “Latvijas Koncerti”. Darbu viņš sāks 1. jūnijā.

Jau piekto gadu Rīgā notiks ilgtspējīgas modes festivāls “Burzma Boutique”. Tas ir notikums, kuru veido jaunieši jauniešiem, un tā centrā ir modes skate, kurai jaunie dizaineri rada tērpus, kam lielākoties jābūt no otrreiz izmantota tekstila.

Šodien, 21. maijā, Kannu kinofestivālā autorkino konkursa skatē "Īpašais skatiens" Viestura Kairiša filmas "Uļa" pasaules pirmizrāde. Pirms šī notikuma ar ar aktieri Kārli Arnoldu Avotu un režisoru Viesturu Kairišu sarunājās kinokritiķe Dārta Ceriņa. 79. Kannu kinofestivālā Francijas dienvidos šodien rit jau desmitā diena, vakar tur ieradās arī spēlfilmas “Uļa” komanda ar režisoru Viesturu Kairišu un filmas radošo un tehnisko komandu. Kā ziņo Dārta Ceriņa, festivāla galvenajā konkursā pagaidām vērojams Kannu “pirmrindnieku” un režisoru sagurums, jo skatē tikpat kā nav pārsteidzošu darbu. Taču konkursā “Īpašais skatiens”, kurā iekļauta arī filma “Uļa”, ir pavisam citi radošie mutuļi. “Īpašais skatiens” ir konkurss, kas izsenis pulcē darbus ar neordinārāku kino valodu un drosmīgākām izteiksmēm. Daudziem kino māksliniekiem tas kalpojis par atspēriena punktu gan radošās karjeras kaldināšanā, gan balvu sezonas kontekstā, gan arī filmu dzīves vērienā pēc Kannām. Cerot uz dalību Kannās, “Uļas” veidotāji uzņēmās risku atteikt Berlinālei, tā intervijā atklāj režisors Viesturs Kairišs, kurš ir pārliecināts: šī ir vairāk nekā tikai filma. Melnbaltais darbs interpretē šogad mūžībā aizsauktās basketbolistes Uļjanas Semjonovas dzīvi, kad viņa atstāj savas dzimtās mājas un ģimeni, lai dotos uz Rīgu trenēties basketbolā, atrastu savu vietu pasaulē un uz laukuma. -- Labas ziņas esam saņēmuši no Nacionālā kino centra: Latvijas un Francijas kino centru vadītāji Kannās 20 maijā parakstījuši starpvalstu līgumu, kas regulē un veicina divpusēju kopražojumu veidošanu starp abu valstu filmu studijām. Turklāt tas noticis pēc Francijas iniciatīvas.

Starp Latvijas Mākslas gada balvas nominantiem par veiksmīgu debiju aizvadītajā gadā bija fotogrāfs Filips Šmits. Viņš radošajā darbībā, kā arī vienkārši ikdienā pievēršas miera meklējumiem pilsētvidē. Tostarp, apbalvojumam nominēts par fotosesiju Rīgā, Dreiliņkalnā. Vietā, kur virs uzkrātiem atkritumiem nu pieejama atpūtas zona, kur iedzīvotāji mēdz sauļoties. Fotogrāfija no šī notikuma šobrīd skatāma radošajā kvartālā “Veldze”, fotogrāfa personālizstādē “Saules skūpstā”. Kā var nojaust pēc nosaukuma, izstādē iekļautas vēl citas bildes, kurās tverta saules gaisma. Analogās fotogrāfijās tverta gan spēja pilsētas steigā mikrorajonā starp milzu ēkām tvert mieru sauļojoties, gan kādi dabiskā vidē neierastāki tēli. 

Luga “Indrāni”, kas sarakstīta pirms vairāk nekā 120 gadiem, tapusi Jaunā Rīgas teātra interpretācijā. Rūdolfs Blaumanis lugas “Indrāni” sākumā raksta: “Darbība notiek mūsdienās”. Iestudējuma veidotāji apliecina, ka “Indrāni” būs par Latviju šodien. Kultūras rondo iztaujājam režisoru Gerdu Lapošku un scenogrāfi Moniku Korpu. Latviešu literatūras klasiķa un drāmas meistara Rūdolfa Blaumaņa darbi turpina nodarbināt režisoru prātus un trāpīt aktieru un skatītāju emocijās. Šosezon uz Latvijas teātru skatuvēm Blaumani atkal iestudē daudz, un pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma viņš atgriezies arī Jaunajā Rīgas teātrī, kur Blaumaņa “Indrānus” ar Lielās zāles vērienu iestudējis Gerds Lapoška radošā kopdarbā ar scenogrāfi Moniku Korpu. Par izvēli iestudēt "Indrānus" Gerds Lapoška saka, ka visiem atbild, ka nevar iztēloties neko citu, ko tagad būtu varējis iestudēt. "Tas ir tik precīzi šobrīd un sāpīgi, un skaisti. Šis Blaumaņa teksts, kas uzrakstīts pirms 122 gadiem, šodien skan ļoti skaļi un spēcīgi," vērtē Gerds Lapoška. Monika Korpa neslēpj, ka bijusi pārsteigta, kad Gerds Lapoška uzrunājis viņu sadarbībai iestudēt Blaumaņa "Indrānus", jo šķitis, ka jaunajiem būtu jāstrādā ar savas paaudzes autoriem. "Tā kā tas ir mans pirmais Blaumanis, es nevarēju teikt nē. Mani daudz kas interesē arī kā scenogrāfei, kā risināt "Indrānos" iekodētās lietas," stāsta Monika Korpa. Ierakstā uzklausām arī Indrānu māti Baibu Broku un jauno Indrānu Tomu Harjo, kuriem Blaumanis nebūt nav ikdienas repertuārs. Liela nozīme šajā izrādē ir arī fotogrāfijām, kā arī grupas “Alejas” dziesmām ar Kirila Ēča dzeju. “Alejām” tas ir pirmais tik liela mēroga teātra darbs, tāpat kā izrādes režisoram Gerdam Lapoškam. "Alejas" režisors izvēlējies, jo mūziķi ir viņa draugi, ar kuriem kopā veidojuši arī pirmo izrādi.  "Viņi ir talantīgi mākslinieki un manas paaudzes balss. Tas "Indrānos" un šim iestudējumam ir svarīgi," atzīst Gerds Lapoška. "Viņi ir jaunā paaudze, kas ienāk. Es ceru, ka pēc daudziem gadiem, kad kaut kur ieskanēsies "Alejas", es teikšu - tā ir mana jaunība."  

Ieskatāmies sešu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorantu radošajās laboratorijās – no glezniecības līdz pakalpojumu dizainam, vides objektiem un pat rakstniecībai. Viņu izstāde “Gadījuma izpēte” vēl dažas dienas ir skatāma mākslas telpā “DUO”. Gadījuma izpēte ir termins, ko plaši pielieto sociālajās zinātnēs: tā ir pētniecības metode, ko pielieto dažādu sociālu fenomenu izpētē to veselumā. Un šādu nosaukumu – “Gadījuma izpēte” – savai izstādei devuši arī seši Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālie doktoranti. Izstāde sniedz ieskatu mākslinieciskās pētniecības laboratorijā, kas katram no viņiem ir sava: no pakalpojumu dizaina, mākslinieka inscenētāja, glezniecības, restaurācijas līdz vides objektiem un rakstniecībai.  Mākslas akadēmijas profesionālo doktorantu izstāde “Gadījuma izpēte” skatāma vēl tikai līdz 22. maijam DUO telpā Kronvalda bulvārī 4.

Kāpēc svarīgi aktualizēt jautājumu par vizuālo teātri? Par formu un veidu, kā skatītājs un teorētiķi uztver vizuālo teātri, Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Leļļu teātra direktoru Mārtiņu Eihi un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci un teātra kritiķi Kitiju Balcari. No 22. līdz 24. maijam pirmo reizi Latvijā norisināsies Baltijas Vizuālā teātra skate (BVTS), kas apvienos pēdējo gadu labākās vizuālā teātra izrādes Baltijā. Tas ir reģiona lielākais vizuālā teātra notikums un lieliska iespēja ne vien profesionāļiem veidot jaunus kontaktus un parādīt sevi starptautiskai auditorijai, bet arī skatītājiem – iepazīt, cik daudzveidīga var būt teātra valoda, kurā galvenā loma ir nevis tekstam, bet vizuālajai skatuves darbībai un asociatīvai domāšanai. Skate piedāvās rūpīgi veidotu inovatīvu un starpdisciplināru izrāžu izlasi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šogad pirmo reizi programmā būs iekļauta arī pirmsfestivāla diena, kurā tiks prezentēta īpaša vizuālā teātra izrāžu izlase no Somijas. Skate piedāvās iestudējumus gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem, aicinot visu paaudžu skatītājus piedzīvot Baltijas labākās vizuālā teātra izrādes. Festivālā piedalās: Kauņas Valsts Leļļu teātris, Klaipēdas Leļļu teātris un Viļņas Leļļu teātris “Lelė” – pārstāvot Lietuvu; igauņi iepazīstinās ar VAT teātra un Igaunijas Jaunatnes teātra izrādēm un Somiju pārstāvēs “Babygonia” radošā komanda, Tehdas teātra un Grus Grus teātra kopprojekts. Latviju pārstāvēs Latvijas Leļļu teātris, Liepājas Leļļu teātris un KVADRIFRONS. Skates izrādes notiks trīs dažādās norises vietās – Latvijas Leļļu teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī un Rīgas cirkā.