Podcasts about Pils

Krustpunktā Brīvais mikrofons pilsētvides un pilsoniskās līdzdalības aizstāvis, Ķengaraga apkaimes iedzīvotāju, biedrības "Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm" dibinātāju Gints Kaunisti.

Allen, RD and Mr. OS (David) sit down to try a mix pack by KC Bier Company! This is a variety 12-pack containing 3 cans each of four classic German styles that we brew year-round: Dunkel, Hefeweizen, Helles and Pils.Prost!Become a supporter of this podcast: https://www.spreaker.com/podcast/strikeout-beer--2992189/support.

In dieser Folge trifft Markus erneut Frank Boon – eine der prägenden Figuren der belgischen Lambic- und Gueuze-Welt. Die beiden sprechen im Rahmen des HBCon in Alsfeld – ausgerechnet in einem Weinkeller – über die Nähe von Wein und Lambic und warum eine gute Gueuze aromatisch eher beim Riesling als beim Pils zuhause ist. Frank nimmt uns mit in die Welt der Holzfässer: von kleinen „Brüsseler Tonnen“ bis zu riesigen Lagerfässern, die einst in Brauereien standen, später in französischen Weingütern landeten – und heute wieder in Belgien Lambic reifen lassen. Er erklärt, warum große Fässer die Säure „besser erziehen“, weshalb alte Fässer für Brettanomyces-Kulturen so entscheidend sind und warum neue Fässer oft erst nach vielen Jahren wirklich „Lambic“ schmecken. Nebenbei wird klar: Fasspflege ist nicht nur Technik, sondern Handwerk – und Boon hat sich das über Jahrzehnte selbst aufgebaut, vom Reparieren kleiner Fässer bis zur Arbeit mit meterlangen Dauben. Dann geht es um die belgische Bierkultur als Weltkulturerbe und die „Belgian Beer World“ in der Brüsseler Börse: Frank erzählt, wie schwierig es war, ein Museum zu gestalten, das sowohl Touristen ohne Bierwissen als auch Beer-Nerds abholt – und warum das Konzept bewusst „in Schichten“ funktioniert, inklusive Hefetheater und Rooftop-Bar über den Dächern Brüssels. Zum Schluss wird's historisch: Für Frank liegt der Kern der belgischen Bierkultur nicht in einem einzelnen Stil, sondern in den Städten – jede mit ihrem eigenen Bier. Und er erklärt, wie Lagerbier, Konsolidierung und Qualitätsprobleme in den 60ern viele Traditionen fast verschwinden ließen – und warum am Ende alles an einem Punkt hängt: Qualität. Ohne Qualität bleibt nur Geschichte.

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele; pārraides producente – Inta Zēgnere Lai gan Jani Rozentālu ierasts izcelt kā vienu no latviešu nacionālās kultūras pamatlicējiem un viņa veikums šajā ziņā ir neapstrīdami grandiozs, vērts atcerēties arī gleznotāja ciešās radošās saiknes ārpus tautiešu loka. Baltijas vācu sabiedrībā viņš iemantoja ne tikai savas mākslas cienītājus un darbu pasūtītājus, bet arī tuvus draugus un domubiedrus. Vislielākā nozīme šajā lokā bija draudzībai un sadarbībai ar diviem Rīgas vācu māksliniekiem – Bernhardu Borhertu (Bernhard Borchert, 1862 – pazudis 1945) un Evu Margarēti Borherti-Šveinfurti (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth, 1878–1964). Atbilstoši viņu pašu un Rozentāla mākslas tēlu saimes raksturam Borhertu pāri var iztēloties kā jūgendstila laikmeta Rīgas faunu un nimfu. Viņu dzīves un mākslas liecības pārliecina, ka “radīšanas prieka un drosmes” pilnajā mākslas modernizācijas vilnī, kas 20. gadsimta sākumā pāršalca Baltiju, ir aplami vai pārāk vienkāršoti akcentēt pretstatu starp “jaunās zemnieciskās tautas neizšķiesto spēku krājumos” sakņotu “svaigumu, veselīgo dzīves sparu” un “vācbaltu provinciālās gurdenības gaisu”, kā to savulaik darīja mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš. Gan “Ievas meitas” krāšņuma un profesionālas pašcieņas vienlīdz dāsni apveltītā sieviete, gan izteiksmīgais kalsnais vīrietis, vairāku Rozentāla darbu modelis, kura veidols viesa tiklab dievišķas, kā fauniskas asociācijas, savos 20. gadsimta sākuma darbos un dzīves ainās izstrāvo neikdienišķu vitalitātes, artistiskuma un izdomas pārpilnību, kas iedvesmoja un aizrāva arī Rozentālu. Topošo latviešu mākslinieku draudzība ar Bernhardu Borhertu aizsākās kopīgo studiju laikā Pēterburgā. Būvuzņēmēja dēls, kas pēc Rīgas Sv. Pētera baznīcas grāmatu ziņām izrādās tieši gadu vecāks, nekā jau viņa dzīves laikā bija ierasts norādīt uzziņu literatūrā, 19. gadsimta 80. gados studēja Ķeizariskajā mākslas akadēmijā, cieši draudzēdamies ar Ādamu Alksni. Borherts jau agri izkopa noslieci uz ilustratīvu sižetisku saceri par vēsturiskām, mitoloģiskām un folkloras tēmām, padarīdams to par savas turpmākās daiļrades vadlīniju. Rīgas vīntirgotāja Šveinfurta meita Eva Margarēte, sešpadsmit gadus jaunāka par topošo vīru, pēc Elīzes fon Jungas-Štilingas (Elise von Jung-Stilling) zīmēšanas skolas pabeigšanas un skolotājas tiesību iegūšanas 19. gadsimta pēdējos gadus pavadīja Parīzē, kur skolojās privātās akadēmijās un pieredzēja 1900. gada Pasaules izstādi. 1901. gada beigās vienlaikus ar Evas Margarētes debiju Rīgas Mākslas biedrības salonā daļa jaunāko darbu bija izstādīti Minhenē, kur pirms atgriešanās dzimtenē noslēdzās viņas studiju ceļojumi. Izšķiroties par kopīgu nākotni, jauno mākslinieci fascinēja Borherta simbolistiskās fantāzijas un vilināja savam laikam drosmīgais solījums, ka viņai būs sava darbnīca un iespēja turpināt patstāvīgu gleznotājas karjeru. Pēc 1902. gadā noslēgtajām laulībām Bernhards apņemšanos pildīja, un 1904. gada presē bija lasāms: “E. M. Borhert-Šveinfurt kundze ieņem (..) tūliņ ceturto vietu aiz Purvīša, Valtera un Rozentāla. No Baltijas māksliniekiem tā ir viena starp ievērojamākiem.” (“Balss”, Nr. 29, 1904). Kad “Rūķa” mākslinieki studiju laikā un vēlāk devās uz Rīgu, daudzu ierastā apmešanās vieta bija pie Borherta Āgenskalnā, Kalnciema ielā 39. Toreizējā apbūve nav saglabājusies, taču iekšskati redzami vairākās fotogrāfijās, jo 1903.–1904. gadā Borhertu mājā pagāja arī Jaņa un Ellijas Rozentālu kopdzīves sākums līdz īpaši mākslinieka ģimenei projektētā dzīvokļa un darbnīcas pabeigšanai arhitekta Konstantīna Pēkšēna namā Alberta ielā 12. Rozentālu viesistabā tur  joprojām redzams Borherta darināts un apgleznots plauktiņš, ko viņš dāvināja jaunajam latviešu-somu pārim kāzās. Privātā krājumā saglabājies Rozentālam piederējis Evas Margarētes Borhertes-Šveinfurtes pašportrets, un to nākamgad noteikti ieraudzīsim 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma Baltijas mākslinieču darbu izstādē, ko Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā gatavo mākslas vēsturniece Baiba Vanaga. Rozentālam un Borhertam Rīgā un Jelgavā 1901. un 1902. gadā notika kopīgas personālizstādes. Savukārt Rīgas Mākslas biedrības jauno telpu atklāšanas izstādē, ar kuru 1905. gadā durvis vēra Pilsētas mākslas muzejs, izcēlās visi trīs – kā rakstīja Pāvils Gruzna, “[..] pietiek ar Borhertiem un Rozentālu. Priekš viņiem vajadzēja nodalīt sevišķas telpas. Aiz viņiem viss ēnā.” (“Dienas Lapa”, Nr. 217, 1905) Jani un Bernhardu saistīja kopīgas intereses simbolisma tēlu pasaulē, savukārt Eva Margarēte, ko Rozentāls godāja par “ģeniālo sievieti” (“Vērotājs”, Nr. 12, 1905), latviešu kolēģim bija tuvākā meklējumu biedre portreta žanrā un pagarinātu triepienu tehnikas lietojumā. Mākslinieku trijotne bija ne tikai eļļas glezniecības meistari, bet arī izsmalcināti pastelisti. Borhertu pēdas Latvijas mākslas vēsturē gaisināja gan viņu aizbraukšana no dzimtenes pēc 1919. gada sarkanā terora, gan darbu bojāeja abos pasaules karos, gan jo sevišķi gandrīz visu 20. gadsimtu caurvijušais etnocentriskais skatījums, ilgstoši izslēdzot Latvijas cittautiešu veikumu no mākslas vēstures tēmu loka. Viņu klātbūtnes atgūšanu Latvijas kultūras ainā sekmēja gan 2010. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Melngalvju namā sarīkotās Borhertu dzimtas pamatlicēju un pēcteču darbu viesizstādes, aptverot četras mākslinieku paaudzes, gan Evas Margerētes Borhertes-Šveinfurtes memuāru izdošana Vācijā. Abu veikums ir raksturots “Latvijas mākslas vēstures” 4. sējumā “Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915” (Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014), kur viņu glezniecību aplūko Eduards Kļaviņš, un vairākos kopš gadu tūkstošu mijas radītos citu Latvijas mākslas vēsturnieku pētījumos. Līdzās atsevišķiem Borhertu darbiem, kas dažādos laikos nonākuši muzejos un jau pabijuši speciālistu redzeslokā, pašlaik Andreja Upīša memoriālais muzejs restaurē un pēta savā krājumā jaunatklātu Bernharda Borherta gleznojumu, savukārt Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir guvis iespēju tuvākajā laikā  papildināt kolekciju ar vienu no viņa pazīstamākajām vēsturiskajām kompozīcijām “Ordeņa bruņinieki” (1911).

En este episodio de Vida Digital por Radio Ancón, Alex Neuman entrevistó a Hernán Justiniani, Gerente General de La Rana Dorada, con 10 años en el grupo y 17 en la industria de licores. La conversación giró en torno a la reciente alianza estratégica entre el Grupo Alta Fermentación y el Grupo Kofola, empresa familiar checa conocida por el estilo Pils, que abre las puertas a la expansión internacional de marcas como La Rana Dorada."Lo que nosotros producimos en un mes completo, lo tiene probablemente alguna de las dos grandes cervecerías en un solo tanque de fermentación. Y tienen de esos fermentadores entre 8 y 10. Ahí puedes ver la clara diferencia."— Hernán Justiniani, sobre la escala de producción artesanal vs. industrialHernán desmintió el mito de que la cerveza artesanal es un proceso de garaje: aunque los volúmenes son significativamente menores que los de las grandes cervecerías (entre 70,000 y 75,000 litros al mes en Panamá), los equipos, los controles de calidad y los estándares de producción son esencialmente los mismos. Explicó cómo el monitoreo diario de temperatura es crítico para no perder un batch entero, y cómo las recetas han evolucionado durante 16 años para adaptarse tanto al paladar del consumidor como a las variaciones naturales de ingredientes como la naranja y el limón."No es la misma Blanche que se tomaba hace 15 años que la que hoy día tomas. Hemos ido retocando las recetas porque tratamos de escuchar al cliente, y eso es la parte bonita de nuestro modelo."— Hernán Justiniani, sobre la evolución de las recetasEn cuanto a la expansión, compartió que ya tienen cuatro nuevos tanques de fermentación por conectarse, una ampliación de 600 metros cuadrados en planta, y planes concretos de producir La Rana Dorada en las cervecerías de Kofola en la República Checa. En distribución, revelan que pasteurizan toda su producción enlatada precisamente para tener flexibilidad en la cadena de frío, y que cualquier expansión fuera de Panamá se hará produciendo localmente, como ya ocurre con su primera franquicia en Colombia."La cerveza es como el pan líquido: es un ente vivo que si lo maltratas, ya sea con mucho movimiento o con cambios de temperatura, vas a terminar dañándola. Por eso lo que hagamos afuera siempre buscará producción local en el país donde se vaya a tener."— Hernán Justiniani, sobre la estrategia de distribución y expansión internacional0:00 Bienvenida e introducción a Vida Digital2:08 Hernán Justiniani: 10 años en La Rana Dorada, 17 en la industria5:08 ¿Qué tan tecnificada es una microcervecería? Equipos y escala7:02 Control de temperatura y fermentación en tiempo real11:09 La alianza con Kofola: expansión de planta y nuevos tanques14:05 Cadena de frío, pasteurización y estrategia de distribución17:26 La primera franquicia en Colombia y la producción local en el exterior18:00 Marketing, IA y la conexión directa con el cliente19:35 E-commerce, tours online y el fortalecimiento del canal digital21:30 Cierre, despedida y pregunta para la audiencia#VidaDigital #RadioAncon #RanaDorada #CervezaArtesanal #CraftBeer #Kofola #AltaFermentacion #CervezaPanameña #HernanJustiniani #TecnologiaCervecera #MicrocerveceríaPanama #InnovacionBebidas #PanamaFoodie #ExpansionLatam #CerveceriaArtesanal #TechPanama #StartupPanama #Fermentacion #CervezaCheca

A drone fail and the Vivid Festival in Sydney has resulted in concerns being raised about the reliability of the technology. See omnystudio.com/listener for privacy information.

Rundāles pils šogad svin 290. gadadienu kopš pils pamatakmens ielikšanas, un jubilejas gads apmeklētājiem nes gan svētku noskaņu, gan bagātīgu kultūras programmu. Viens no centrālajiem notikumiem ir jaunā izstāde "Ziedu valdzinājums", kas atklāj ziedu nozīmi mākslā, dārzu kultūrā un Eiropas vēsturē. Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse stāsta, ka jubilejas svinības tiks papildinātas ne tikai ar izstādes atklāšanu, bet arī muzikālu vakara programmu. Tajā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris ar īpaši ziediem veltītu repertuāru, kurā skanēs gan ārvalstu klasiķu, gan latviešu komponistu darbi, noslēgumā atskaņojot arī [Jāņa Mediņa] "Ziedu valsi". Izstādes "Ziedu valdzinājums" ideja radusies, pētot Rundāles pils kolekcijas un holandiešu ziedu klusās dabas tradīciju. Ekspozīcija veidota kā izziņas ceļojums, kas atklāj ne vien ziedu simbolisko nozīmi gleznās, bet arī to vietu Eiropas kultūras un dārzu vēsturē. Tajā stāstīts par 17. un 18. gadsimta "modes puķēm" — tulpēm, hiacintēm un citām sīpolpuķēm, kas savulaik kļuva par greznības un statusa simboliem. Īpaša uzmanība izstādē pievērsta arī tam, ko parasti skatītāji pamana mazāk — vāzēm, kurās ziedi tika kārtoti. Viena no ekspozīcijas telpām veltīta tieši vēsturiskajām vāzēm, kas atspoguļo laikmeta estētiku un galma kultūru. Izstāde tapusi plašā starptautiskā sadarbībā — darbi un priekšmeti deponēti no muzejiem Nīderlandē, Ukrainā un Lietuvā. Viens no nozīmīgākajiem eksponātiem ir glezna no Jana Brēgela Vecākā darbnīcas, kurā attēlota bagātīga ziedu kompozīcija ar simtiem precīzi izgleznotu augu. Šādi darbi savulaik simbolizēja ne vien bagātību un izsmalcinātību, bet arī mākslinieka centienus atainot dabas daudzveidību un skaistumu. Lai izstādi padarītu saistošu dažādām paaudzēm, tajā iekļauti arī interaktīvi elementi. Apmeklētāji varēs iepazīt Rundāles pils dekoros sastopamos ziedu motīvus, aplūkot lielizmēra ziedu kompozīcijas un ieiet īpaši veidotā ziedu telpā. Savukārt multimediāls mākslas darbs pievērsīsies slavenajam tulpju drudzim Eiropā. Ne mazāk aizraujošs ir stāsts par Rundāles vēsturiskajiem dārziem. Pētot arhīvu materiālus, noskaidrots, ka hercoga Bīrona laikā dārzos audzētas ne vien tulpes, narcises un hiacintes, bet arī eksotiski augi — citrusaugi, olīvkoki, lauru ķirši un citi oranžēriju stādījumi. Arī šodien Rundāles dārzos cenšas saglabāt vēsturisko augu un ziedu klātbūtni, atjaunojot parteru stādījumus un uzturot vēsturisko ainavu. Pavasaris šobrīd ir viens no skaistākajiem laikiem Rundālē — vēl zied tulpes, hiacintes un narcises, pamazām plaukst peonijas, bet ziedošie koki piešķir dārzam īpašu krāšņumu. Vasara Rundāles pilī būs bagāta arī ar mūziku. Plānoti koncerti ciklā "Sarunas pilī", Senās mūzikas festivāla noslēguma koncerts un Liepājas Simfoniskā orķestra uzstāšanās ar Mocarta un Bēthovena mūzikas programmu. Kā uzsver Laura Lūse, Rundāles pils Baltā zāle ar savu akustiku un atmosfēru ir īpaša vieta, kur mūzika iegūst pavisam citu skanējumu. Jaunumi gaidāmi arī Mežotnes pilī, kuru muzejs pakāpeniski cenšas atdzīvināt kā kultūras telpu. Šosezon tur būs skatāma Ernsta Velkera karikatūru izstāde, kas saistīta ar hercogienes Dorotejas laiku un viņas galma dzīvi. Tā ir daļa no plašāka mērķa — soli pa solim atjaunot Mežotni kā vietu kultūras notikumiem, izstādēm un nākotnē, iespējams, arī muzikāliem vakariem. Rundāles pils jubilejas gads apliecina, ka šī vieta nav tikai vēstures piemineklis. Tā turpina dzīvot kā kultūras un izziņas telpa, kur vienuviet sastopas māksla, daba, vēsture un mūzika. Izstāde "Ziedu valdzinājums" ir stāsts ne tikai par ziediem, bet arī par cilvēka vēlmi caur skaistumu saglabāt un izprast pasauli.

Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode; pārraides producente – Signe Lagzdiņa Polijas dienvidrietumu malā dažus kilometrus no Čehijas robežas, Lejassilēzijā, atrodas pilsētiņa Sokolovska (Sokołowsko), kurā pašlaik pastāvīgi mitinās ap četriem simtiem iedzīvotāju. Pilsētiņas vēsture iesniedzas viduslaikos, taču 19. gadsimta beigās šī vieta, tolaik saukta par Gērbersdorfu, sāk spēlēt nozīmīgu, pat dzīvībai svarīgu lomu daudzu jo daudzu tuvāku un tālāku zemju iemītnieku dzīvēs. Gērbersdorfa atrodas kalnos aptuveni 500 m augstumā virs jūras līmeņa, un tās klimats – un, protams, arī skaistās mežaino kalnu ainavas – rosināja doktoru Hermani Brēmeru atvērt tur sanatoriju plaušu slimniekiem. 1854. gadā dibinātā dziednīca, pirmā šāda sanatorija pasaulē, izcēlās ar tobrīd revolucionārām ārstniecības metodēm, kā arī jaunu attieksmi pret pacientiem – tiem vairs nelika gulēt un sirgt slēgta tipa iestādē, bet gan kustēties, staigāt pa akmeņainiem kalnu ceļiem, ļauties gaisa peldēm un pat nesaudzīgām ūdens procedūrām, īsi sakot – rūdīties un nepadoties, baudīt ainavas, vietējos ēdienus, dzīvi. Slavenā Davosas klīnika Šveicē, kurā norisinās Tomasa Manna “Burvju kalna” darbība, ir viena no pirmajām, kas turpināja šīs Silēzijas sanatorijas veiksmes stāstu; pēcāk līdzīgas klīnikas, turpinot un attīstot Gērbersdorfā aizsākto, radās daudzviet Eiropā un ASV. Sokolovskas pilsētiņa poļu un pasaules literatūras mīļotāju acīm atklājas caur Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas darbu “Empuzjon” jeb “Empūzijs” – latviešu lasītāji šo romānu sastaps gada otrajā pusē [1]. Tos, kas šo “fizioloģisko šausmu romānu” jau lasījuši, var gadīties sastapt Sokolovskas nedaudzajās ielās, omulīgajā krodziņā, katoļu baznīcas vai mazītiņās, dažādo pacientu gara vajadzībām celtās pareizticīgo baznīciņas pavēnī. Tokarčukas romāna darbība Gērbersdorfā notiek 1913. gadā – sanatorijas un dažādo kūrmāju darbs jau uzņēmis apgriezienus, vietējo iedzīvotāju dzīve visbiežāk rit ciešā sasaistē ar tuberkulozes slimnieku īsākajiem vai garākajiem mūžiem, kamēr apkārtējo kalnu stāvi pieskata cilvēku atveseļošanās pūliņus. Tokarčukas darbā vietumis izmantots tāds vērojuma veids, kurš gaidīt gaida ekranizāciju – tik līdzīga šķietami vēsai, klusi klātesošai kameras acij ir romāna vēstītāju balss. Būtiska loma Sokolovskai ir arī leģendārā poļu kinorežisora Kšištofa Kiešlovska [2] (Krzysztof Kieślowski, 1941–1996) dzīvē. Režisors plaši pazīstams gan ar triloģiju “Trīs krāsas” (Trzy kolory / Trois couleurs), gan ar baušļiem un ētikai veltīto filmu ciklu “Dekalogs”, gan ar metafiziskiem motīviem bagāto, taču silto spēlfilmu “Veronikas dubultā dzīve” (Podwójne życie Weroniki), kā arī dokumentālajām filmām, fotogrāfijām un milzu ieguldījumu akadēmiskā kino izglītībā. Kiešlovska pārstāvēto māksliniecisko virzienu Polijā dēvē par morālā nemiera kino. Bērnībā un agros pusaudža gados (1951-1957) Kiešlovskis uzturējās Sokolovskā, jo tur ārstējās viņa tēvs Romans; arī Kšištofa plaušu veselība nebija no spožākajām, tāpēc dzīve Lejassilēzijā varēja nākt tikai par labu. Pie 1930. gados tapušā Sokolovskas kinoteātra “Veselība” (Zdrowie), kas nu atkal mēdz pulcēt festivālu apmeklētājus, vēl aizvien aug koks, kurā rāpās nākotnes režisors, lai uzlīstu uz kino jumta un no palīgtelpām skatītos filmu seansus, pirmoreiz ļaujoties filmu vilkmei. Kiešlovska ceļš pie kino nebija ne ātrs, ne vienkāršs, taču viņš tapa par režisoru, bez kura nav iedomājama Eiropas un pasaules kino vēsture un kino tagadne. 1970. gadi ir izteikts dokumentālā kino laiks Kiešlovska daiļradē, un viena no spilgtām tā laika filmām, “Caurskate” (Prześwietlenie, 1974), ir veltīta plaušu slimību ārstēšanas tēmai. Tās darbība notiek Sokolovskā. Eiropas Kinoakadēmija arī pamanījusi šīs pilsētiņas nozīmi kino mantojumā un 2026. gadā iekļāvusi Kiešlovska kino arhīvu Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstā (Treasures of European Film Culture). Kiešlovska arhīvs pastāv gan digitālā, gan fiziskā formā, un šī fiziskā forma tagad ir burtiski saaugusi kopā ar Sokolovskas varenāko un vēsturiski nozīmīgāko Brēmera sanatorijas ēku; ilgi restaurētā un ar pūlēm izglābtā 19. gadsimta beigu neogotikas ēka, pa kuras gaiteņiem steigušies ārsti un kuras 300 istabiņās ārstējušies pacienti, lāgiem iziedami pastaigās ziemas dārzā zem smalkajām, kokgrebumiem rotātajām arkām vai aizsēdēdamies pie bibliotēkas plašajiem logiem. Arī Latvija nesenajā Kinoakadēmijas balsojumā nonākusi kino dārgumu kartē – Rīgu tajā pārstāv mūsu vecākais kinoteātris “Splendid Palace”; plakātā mūsu iecienītā kino iekšstats ar stūrīti pieskaras Brēmera sanatorijas, nu arī Kiešlovska arhīva ēkas attēlam, kopā atgādinot rūpīgi sakārtotas pastkartes no kādas trauksmainas un rūpju pilnas, tomēr brīnišķīgas pasaules. [1] Par “Empūzija” tulkojumu parūpējusies šī teksta autore; grāmatas iznākšana paredzēta šogad. [2] Latviski līdz šim daudzviet lietota atveide “Keslovskis” – tādu sniedz arī 1998. gadā izdotā “Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”; tā kā īpašvārdus atveidojam pēc fonētiskā, tas ir, skanējuma principa, šī atveide tomēr nav precīza un vēlama. Kā poļu literatūras tulkotāja aicinu kino jomas speciālistus un režisora mantojuma cienītājus pievērst uzmanību viņa uzvārda skanējumam un latviski to pierakstīt un izrunāt kā Kiešlovskis vai, ja gribas taupīgāk, Kešlovskis.

Moin Alle! Da sind wir wieder! Und wir hören 'Arakatakt' von Metropole Orkest und 'Trademark' von Choncy. Danach reden wir über Grenzen ziehen und das Sander Pils No.1. Es wird toll! Seid gespannt!

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele; pārraides producente – Inta Zēgnere Pirms simt gadiem grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” (sast. Alberts Prande, Rīga: Leta, 1926) iekļauta arī nodaļa “Literatūra par tēlotājām mākslām un celtniecību”, kurā mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš (1896–1991) – viens no tolaik nedaudzajiem šīs nozares profesionāļiem Latvijā – uzsvēra: “Parādoties mūsu mākslai kā tautas gara dzīves izteicējai, palēnām mostas ari latviešu mākslas kritikas pirmie pasākumi. Kritiķu speciālistu toreiz nebij un viņu lomu pa lielākai daļai bija jāuzņemas pašiem māksliniekiem. Vēl tagad, kad mākslas kritika un vēsturiski pētījumi jau sāk ievērojami kuplināties, kritiķu-teorētiķu vairums ir mākslinieki.” Apzīmējums “tolaik” te attiecas uz 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta pirmajiem gadiem. Studentu pulciņa “Rūķis” lokā izveidojušos nacionālās mākslas celmlaužu paaudzē Janis Rozentāls (1866–1916) bija viens no tiem autoriem, kuru raksti ne tikai ir nozīmīgi kā individuālas radošo uzskatu liecības, bet arī mērķtiecīgi kalpoja sabiedrības izglītošanai par sava laika latviešu, Baltijas un ārzemju mākslas parādībām un personībām. Rozentāla rakstu mantojuma iepazīšanu pirms publikāciju meklējumiem pie vēsturisko žurnālu plauktiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Misiņa bibliotēkas lasītavās vai tagad visbiežāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā resursā Periodika.lv interesentiem ieteicams sākt ar monogrāfiskā albuma “Janis Rozentāls” (sast. Aija Brasliņa un Laima Slava, Rīga: Neputns, 2017) bibliogrāfijā iekļauto rādītāju. Ceļvedis vajadzīgs, jo liela daļa viņa rakstu parakstīti tikai ar iniciāli R. un pirmais zināmais 1897. gada beigās Rīgas vācu avīzei Düna-Zeitung iesūtīts bez autora norādes. Šajā apskatā “Divi Baltijas mākslinieki” Rozentāls no Pēterburgas vēstīja par savu draugu Vilhelma Purvīša (1872–1945) un Johana Valtera (1869–1932) diplomdarbiem Ķeizariskās mākslas akadēmijas konkursa izstādē. Toreiz godalgoto Purvīša gleznu “Pēdējie stari” pazīstam tikai pēc reprodukcijām un aprakstiem, savukārt pie Johana Valtera “Tirgus Jelgavā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā arvien nāk prātā Rozentāla trāpīgie vārdi, piesakot svaigas, modernas un vienlaikus dzimtenes vidē sakņotas mākslas dzimšanu: “Viss tur ir gaisma un dzīvība. Karstā pusdienas saule žilbinoši apstaro gan kustīgo ļaužu drūzmu gleznas vidū, gan ēkas pie tirgus laukuma un slīd pāri divām jaunām elegantām dāmām, kuras gaišos vasaras tērpos priekšplānā soļo pa trotuāru. Kopumā asprātīgi risināts, tas ir gabals no īstas un, proti, Jelgavas dzīves.” Kā lasāms vēstulēs, Rozentālam rūpēja, lai arī latviešu prese rosīgāk pievērstos jaunās tautiešu mākslas popularizēšanai. Iespēja daudz paveikt šī mērķa labā viņam radās Jāņa Veismaņa (1867–1913) vadītajā žurnālā “Vērotājs”, kas iznāca Jelgavā 1903.–1905. gadā kā “mēnešraksts sirds un prāta izglītošanai”. Šajā izdevumā pilnā mērā izpaudās Rozentāla daudzpusība, strādājot gan par žurnāla mākslinieku, kas darina tā vizuālo ietērpu un izvēlas reproducēšanai citu autoru mākslas darbus, gan redakcionāli vadot mākslas nodaļu, ko viņš lielā mērā piepildīja ar saviem rakstiem. Šajā īsajā posmā latviešu lasītāji saņēma ar iniciāli R. parakstītas Rozentāla apceres par viņa laikabiedriem – gan jau mirušajiem Ādamu Alksni (1864–1897) un Arturu Baumani (1867–1904), gan mākslas dzīvē vērienīgi darbīgajiem Vilhelmu Purvīti un Rihardu Zariņu (1869–1939). Ņemot talkā citzemju izdevumus, Rozentāls plaši rakstīja par savai un citu laikabiedru jaunradei būtiskiem ārzemju māksliniekiem – šveiciešu simbolistu Arnoldu Beklīnu (Arnold Böcklin, 1827–1901), amerikāni Džeimsu Abotu Maknīlu Vistleru (James Abbott McNeill Whistler, 1834–1903) un somu Albertu Edelfeltu (Albert Edelfelt, 1854–1905). Vairākos turpinājumos Rozentāla skatījumā atklājās somu un krievu mākslas kopaina. Atsevišķos apskatos viņš komentēja Rīgas Mākslas biedrības rīkotās izstādes tās mākslas salonā un visbeidzot 1905. gada rudenī atklātajā Rīgas pilsētas mākslas muzejā. Šie apcerējumi nebija atturīgi un distancēti parādību vērojumi, bet ļoti līdzdalīgi un dedzīgi vēstījumi, apvienojot informatīvu bagātību ar spilgti subjektīviem vērtējumiem un retoriskiem pārspīlējumiem. Tā, piemēram, draudzīgi zobgalīgu klātbūtnes sajūtu rada apgalvojums, ka pulciņā “Rūķis” “gandrīz vienīgais rīkotājs un vadītājs” pastāvīgi bijis Rihards Zariņš – jaunāko biedru stingrais “vagars”, kas vēlējies “visus sabāzt zem vienas cepures”. Rozentāla mērķis bija uzveikt tautiešu sabiedrības kūtrumu attieksmē pret mākslu. Tūdaļ pēc “Vērotāja” gadiem, kas Rozentālam pie rakstāmgalda bija paši intensīvākie, ļoti nozīmīgs viņa teorētiskajā mantojumā ir 1906.–1907. gadā Ata Ķeniņa (1874–1961), Augusta Saulieša (1869–1933) un Rozentāla kopīgi rediģētajā žurnālā “Zalktis” divās daļās publicētais raksts “Māksla un tehnika”. Tas 2016. gadā kļuva par atslēgu Aijas Brasliņas īstenotajai mākslinieka 150 gadu jubilejas izstādes iecerei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un pilnā apjomā lasāms arī nākamajā gadā izdotajā monogrāfiskajā albumā. Formulējot savu radošo kredo, Rozentāls apliecināja, ka “būt jaunam ar katru darbu ir mākslinieka ideāls”. Turpat viņš rakstīja: “Katrai mākslai jābūt pirmā vietā iekšēja prieka un kairinājuma sajūtas izteiksmei. Katris darbs, kuram nav par pirmavotu šī stiprā prieka dziņa, var būt viss kas cits, tikai ne māksla.” Gan publicētajos rakstos, kuru klāstam turpmākajos gados latviešu un vācu laikrakstos pievienojās daži papildinājumi, gan Rozentāla piezīmēs, kas saglabātas Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, spraigi atklājas vēl kāds viņa paaudzei būtisks un papildu izpēti mūsdienās pelnījis uzdevums – mākslas terminoloģijas un leksikas veidošana un iedzīvināšana latviešu valodā. Mūžam apraujoties piecdesmit gadu vecumā, Rozentāls atšķirībā no Riharda Zariņa nepieredzēja iespēju kļūt par memuāristu, taču viņš bija atstājis būtiskas rakstu liecības un atziņas par sava laika mākslu un māksliniekiem. Desmit gadus pēc gleznotāja nāves Jānis Siliņš sprieda: “Viņa rakstiem stils vietām pasmags, tiem nav veiklas uzbūves, bet te runā mākslinieka dvēseles siltums, te vērojama nopietna, R[ozentāla] un viņa laikabiedru centienus izteicoša doma.” Šī daļa Rozentāla veikumā ir pašsaprotami svarīga mākslas un estētisko ideju vēstures pētniekiem. Oriģināltekstu sniegto pieredzi iespējams papildināt, piemēram, ar Intas Pujātes (1957–2025) pētījumu par jūgendstila estētiku žurnālā “Vērotājs” no rakstu krājuma “Latvijas māksla tuvplānos” (Rīga: Neputns, 2003; pieejams LNB digitālajā kolekcijā https://gramatas.lndb.lv/) un Rozentāla uzskatiem veltīto nodaļu Stellas Pelšes grāmatā “Latviešu mākslas teorijas vēsture: Mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900–1940)” (Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2007). Viņa publikācijas varētu saistīt arī plašāku 19.–20. gadsimta mijas kultūras interesentu loku, tāpēc bagātīgajam “Rozentāla plauktam” Latvijas mākslas grāmatniecībā līdzās mākslinieka sarakstes izdevumam “Dzīves palete” (sast. Inta Pujāte un Anita Putniņa-Niedra, Rīga: Pils, 1997) droši vien būtu vērts pievienot arī rakstu antoloģiju ar plašiem komentāriem.

Stāsta komponiste, literāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite. Pārraides producente: Rūta Paula. Vai tev ir nācies doties pilsētā ar ausīm, ne tikai kājām? Saklausīt, kā pavisam nejauši saspēlējas auto signāli divās paralēlās ielās, kā attāli asfaltu sāk tricināt ceļa urbis, kā skan soļi uz ietves – sporta kurpju mīkstie, teju nedzirdamie pakšķi, kurus spēji pārmāc augstpapēžu kurpju āmuriņi. Iekāpjot tramvajā, mūs var nepatīkami satrūcināt durvju caururbjoši pīkstieni, tām atveroties un aizveroties. Tad vēl neprognozējamie biļešu reģistrēšanas signāli. Un labi, ja izdevies apsēsties blakus kādam pasažierim, kurš telefona saturu klausās austiņās, nevis pilnā skanējumā. Trokšņu simfonija pilsētās var reizēm veidot daudzslāņu skaņu avotu polifoniju. Vai tā var būt baudāma? Piekrītu itāļu dižgaram Lučāno Berio, ka mūzika ir viss, ko mēs uztveram kā mūziku. Kaut vai tās būtu atsperīga lietus lāšu tokāta pa skārda palodzi vai auto signalizēšanas aktīvie dialogi un kontrapunkti. Lieliskais komponists un domātājs Džons Keidžs, piemēram, klausījās Ņujorkas intensīvo satiksmes troksni ar baudu un ar patiesu aizrautību runāja par skaņas aktivitāti. Tā viņam šķita pavisam pašpietiekošs, baudāms skanisks plūdums ar augstākām un zemākām, skaļākām un klusākām, garākām un īsākām skaņām. Un viņam nepietrūka vēstījuma vai kā tāda, ko, piemēram, kāds komponists būtu iekodējis un vēlējies skaņu valodā nodot klausītājiem. Klausītājs-uztvērējs pats kļūst quasi muzikālās, vai būsim precīzi – skaniskās pieredzes radītājs. Keidža un Berio paustais rosina saklausīt pilsētas trokšņus kā iedvesmojošu skaņu paleti. Precīzāk – skaņainavu ar muzikālām kvalitātēm. Taču kurā brīdī šī skaņainava ir baudāma un kurā – pat kaitīga un varam jau to sākt izjust kā akustisko jeb trokšņa piesārņojumu? Rīga pilnīgi noteikti nav pasaules skaļāko galvaspilsētu desmitniekā, lai arī tā tiek uzskatīta par salīdzinoši skaļāko Baltijas galvaspilsētu vidū. Klusākā ir Tallina. Par pašu trokšņaināko tiek uzskatīta Bangladešas galvaspilsēta Daka. Pasaules veselības organizācija kā pieļaujamo vidējo trokšņu līmeni pilsētā ir uzstādījusi 55 decibelus. Dakā tie ir vairāk kā divreiz augsti – ap 119 decibeliem vidēji un ar "pīķiem" līdz pat 132 decibeliem. Viens no galvenajiem skaņas avotiem ir 800 000 motociklu, kuru motoru tarkšķi nudien ir jaudīgs skaņas avots. Citu trokšņaināko pilsētu vidū jāmin Mumbaja, Kaira, Deli, Šanhaja, Buonosairesa, Ņujorka. Keidža apdzejotā Ņujorka ir viena no blīvāk apdzīvotajām pilsētām. Tās iedzīvotāji ir pakļauti nepārtrauktam satiksmes un celšanas darbu troksnim. Taimskvēra apvidū vidējais trokšņa līmenis ir 70–80 dB. Arī Tokija, kurā iespējams ar ausīm izdzīvot galvenās ielas šķērsošanas troksni – vienā zaļās gaismas periodā galvenās ielas krustojumu var šķērsot līdz pat 3000 cilvēku, kuru čalas, kurpju klaudzieni ar crescendo efektu līdzinās jaudīga motorzāģa rūkšanai. Vai tā ir tikai unikāla dzirdes pieredze? Īstermiņā noteikti sliecos piekrist. Sajust pilsētas pulsu tik jaudīgu un dzīves sparā mutuļojošu. Cits jautājums ir par to, kā ilgtermiņā mūs ietekmē pilsētas dzīves trokšņu intensitāte? Zinātniski pētījumi liecina, ka dzīvošana pilsētā spēcīgi ietekmē smadzeņu darbību. Pastāv pārstimulācijas risks, kas var novest pie noguruma, koncentrēšanās trūkuma, izdegšanas un arī depresijas. Piemēram, 65 % Dakas ielu policisti cieš no dzirdes traucējumiem un bezmiega, turklāt trokšņu piesārņojums ir nopietns risks paaugstinātam asinsspiedienam, hormonālam disbalansam un attīstības traucējumiem bērniem. Negatīvas sekas var atstāt pat klusināts, bet pastāvīgs troksnis, kas jaudas ziņā ir zemāks par 55 decibeliem – lai gan pie monotona trokšņa cilvēks pierod, ilgtermiņā tas var pazemināt darba spējas ietekmēt miega kvalitāti, radīt galvas sāpes un citus veselības traucējumus. Ko darīt? Vai no pilsētām jābēg? Jāteic, ka pēdējo desmitu gadu laikā dažādās pasaules lielpilsētās speciālisti ir raduši risinājumus, kas mazina kaitīgo trokšņa piesārņojumu. Minēšu pāris piemērus – Singapūrā urbānais dizains iekļauj zaļas bufezonas – blīvu augu valstību parkos, kā arī tā sauktos vertikālos dārzus, kas absorbē un šķīdina trokšņainību.  Kopenhāgenā tiek būvēti klusi pagalmi. Pašas celtnes darbojas kā skaņas vairogi. Jau minētajā Tokijā arhitekti ceļ caurspīdīgas skaņas barjeras un dažādu līmeņu ceļus, kas balansē trokšņu līmeni. Un labi, ka par to tiek domāts. Jo mūsdienu intensīvajā dzīves ritmā visapkārt dārdošais troksnis var radīt stresu atbalstošu ritma mašīnu. Pilsētai vajadzētu tapt par ne tikai stimulējošu, kultūras pieredžu bagātu vidi, bet par vietu, kurā iespējama garīgā atjaunošanās un kvalitatīva atpūta.

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele. Pārraides producente: Inta Zēgnere. Atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu droši vien zinās vai uzminēs daudzi – vislielākais plaukts šobrīd būtu vajadzīgs daudzveidīgiem izdevumiem par Jani Rozentālu (1866–1916). Tā saturs aptver vairāk nekā gadsimtu. Lai gan jau mākslinieka dzīves laikā līdz Pirmajam pasaules karam viņa vārds bija lasāms dažu sīkiespieddarbu – izstāžu katalogu – titullapās, 1925. gadā apritēja simt gadu, kopš nāca klajā pirmā monogrāfija par Rozentālu. Grāmatu sarakstīja gleznotājs, mākslas kritiķis un Rozentāla studijas audzēknis Roberts Šterns (1884–1943), aizsākot Neatkarīgo mākslinieku vienības izdevumu virkni par latviešu māksliniekiem. Sagaidot Rozentāla septiņdesmitgadi, lasītāji 1936. gadā saņēma ar Kārļa Dziļlejas (1891–1963) biogrāfisko romānu par gleznotāju. Ar pseidonīmu “K. Lejnieks” publicētais darbs 60 gadus vēlāk pieredzēja atkārtotu izdevumu. Padomju Latvijā pēc Otrā pasaules kara Rozentāla dzīves un mākslas pētniecībai pievērsās erudītais mākslinieks un mākslas kritiķis Uga Skulme (1895–1963). Viņa sadarbībā ar padomisko autoru Arturu Lapiņu (1911–1983) tapa monogrāfija “Janis Rozentāls” (Latvijas Valsts izdevniecība, 1954), kurā Lapiņa ieguldījums, pēc Skulmes atmiņām, galvenokārt izpaudies manuskripta īsināšanā. Rozentāla simtgades atceri izdevniecībā “Liesma” iezīmēja gan gleznotāja Kārļa Sūniņa (1907–1979) sastādītais albums “Janis Rozentāls” (1966), gan gleznotāja un mākslas zinātnieka Jurģa Skulmes (1928–2015) veidotais ceļvedis “Jaņa Rozentāla dzīves un darba vietas” (1966). Gleznotāja Augusta Annusa (1893–1984) un vairāku citu autoru sadarbībā Rozentāla piemiņas izdevumu radīja arī trimdas apgāds “Latvju grāmata” Ņujorkā (1. izd., 1967). 1981. gadā Latvijas lasītāju iecienītajā sērijā “Ievērojamu cilvēku dzīve” iznāca kultūrvēsturisku biogrāfisku romānu autora Antona Stankeviča (1928–2017) darbs “Pēc pirmajiem cīruļiem (stāsts par Jaņa Rozentāla dzīvi)”. Grāmatas metiens bija 60 000 eksemplāru, un to skolas gaitu sākumā 80. gados par dāvanu saņēma arī Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (tag. NMV Rozentāla mākslas skolas) jaunie audzēkņi. Šādā ceļā tā kļuva par pirmo sējumu manam “Rozentāla plauktam”. Nozīmīgs pavērsiens Rozentāla jaunrades izzināšanā un izcils mākslas grāmatniecības sasniegums ir mākslas zinātnieces Intas Pujātes (1957–2025) sastādītā monogrāfiskā albuma “Janis Rozentāls” (Liesma, 1991) iznākšana. Grāmatas autore kļuva par  ievērojamāko un daudzpusīgāko Rozentāla personības un mākslas pētnieci. 1997. gadā izdevniecība “Pils” publicēja Rozentāla sarakstes krājumu “Dzīves palete”, ko Inta Pujāte sagatavoja kopā ar Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja toreizējo vadītāju filoloģi Anitu Putniņu-Niedru. Šo izdevumu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma kultūras un mākslas pētnieki turpina izmantot kā neatsveramu avotu, kas vienlaikus ir arī aizraujoša lasāmviela. Divus saistošus gleznotāja mākslas ceļvežus Inta Pujāte izveidoja Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam (2008, 2016). 21. gadsimta otrajā desmitgadē Rozentāla mākslas popularizēšanā daudz paveica izdevniecība “Neputns”, 2014. gadā savā sērijā “Latvijas mākslas klasika” publicējot Intas Pujātes mazo monogrāfiju “Janis Rozentāls” un 2017. gadā, jau pēc mākslinieka vērienīgās jubilejas izstādes, laižot klajā mākslas zinātnieču Aijas Brasliņas un Laimas Slavas sastādīto monogrāfisko albumu, kas vizuālā aptvēruma ziņā pašlaik ir pilnīgākais un bagātīgākais mākslinieka veikuma apkopojums. Ar oriģinālpētījumiem to papildināja Aija Brasliņa, Valdis Villerušs un Inta Pujāte, kuras uzmanības centrā šajā un citos pēdējo gadu darbos bija Rozentāla fotogrāfiskais mantojums. Tomēr bibliotēku izsniegumu statistika rāda, ka pētnieku darbus lasītāju intereses ziņā pašlaik daudzkārt pārspēj cits “Rozentāla plauktam” radīts “Neputna” izdevums – pirmo reizi 2015. gadā un atkārtoti 2024. gadā izdotais rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratores Elīnas Brasliņas kopdarbs “Pazudušais pērtiķis”, aizsākot sēriju “Mākslas detektīvi” ar mazo varoņu Teo un Pogas gaitām Rozentāla gleznas “Princese ar pērtiķi” dzīvnieciņa meklējumos.

Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Tas ir ceļojums no vienas valodas uz otru un atpakaļ. Tas ir arī ceļojums no pandēmijas aizslēgtas pasaules. Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē (Rīga, Viļņa, Sidneja), bet lietuviski – vīriešu. Akvilina Cicēnaite  ir rakstniece, tulkotāja, reliģijas studiju zinātņu doktore, kuras kontā ir septiņas grāmatas pusaudžiem un diviromāni pieaugušajiem. Romāns "Angļu valodas vārdnīca" ir saņēmis Lietuvas literatūras gada balvas. Vārdnīca veido romāna struktūru, bet mēģinājumi iztulkot neiztulkojamus vārdus ir arī autores tulkotājas pieredzē balstīts teksts. Starp citu – pati autore dzīvojusi Austrālijā, bet tagad atriezusies Viļņā. Akvilinas Cicēnaites romānu "Angļu valodas vārdnīca" no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:  

Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode. Pārraides producente: Signe Lagzdiņa. "Kā Maltā mēs pie lūpām cēlām kafu, Ko dzer tur pašā Murats un Mustafa, Un kas no turkiem nāk, bet ir tik asa Kā inde sīvākā..” Tā 1670. gadā raksta poļu diplomāts, dzejnieks un atdzejotājs, arī karaļa Staņislava II Augusta vecvectēvs Jans Andžejs Morštins, tālāk vēl vēlēdams, “lai kristiešiem tā muti nemaitātu”. Šis ir viens no pirmajiem zināmajiem kafijas pieminējumiem poļu dzejā. Ievērojamais baroka autors, Eiropas dzejas “modes kliedzienu” virtuozais sintezētājs Morštins, piesauc ‘kafi' jeb kafiju elēģijā brālēna piemiņai un pie viena atskatās uz laikiem, kad Osmaņu impērijai bija ienācis prātā dažu nedēļu laikā ieņemt mazītiņo Maltas salu, bet tas izvērtās nožēlojamā sakāvē; raugoties pāri fortiem, kur simtu piecus gadus pirms citētā dzejoļa tapšanas notika sīvas kaujas Lielā Maltas aplenkuma laikā, tagad tiklab poļu kā latviešu ceļotāji var piestāt Eiropas malā un iemalkot kādu malku dziras, “kas no turkiem nāk”. Pirmās kafejnīcas Eiropā tapušas Oksfordā (1650), divus gadus vēlāk Londonā, pēcāk Parīzē. Slaveno Austrijas kafejnīcu aizsākums, savukārt, ir  poļu, austriešu, vācu apvienotā karaspēka uzvara pār Osmaņu impērijas pulkiem kaujā par Vīni 1683. gadā – leģenda vēsta, ka turki mūkot pametuši savus pupiņu krājumus. Pirmo kafejnīcu Vīnē dibināja poļu izcelsmes tirgotājs, dragomans – tulks no turku valodas un diplomāts – Ježijs Francisks Kulčickis, savijot poļu vēsturi ar kafiju arī gluži lietiski un vietiski. Pirmā kafejnīca Polijā – ostas tuvuma nenoliedzami iedvesmota – atradās Gdaņskā, un vairāki avoti arī to saista ar Kulčicka vārdu. Ar kafijas baudīšanu un tās labo īpašību slavinājumu aizrāvies arī ievērojamais un daudzpusīgais poļu apgaismības autors Ignacijs Krašickis un vairāki citi laikmetīgi domājoši prāti; Krašicka un domubiedru izdotajā periodikā tikusi uzsvērta jau iepazītā turku renegāta (arī tā dēvējuši kafiju!) uzvara pār regulāru un neapvaldītu stiprāku dziru patēriņu poļu augstmaņu vidū. Jau piesauktā uzvara pār turkiem ļāva kafijas vilnim atplūst arī pavisam tuvu uz mūsu pusi; necik ilgi nebija jāgaida līdz pirmajiem “kafēhauziem” Viļņā. Melnā dzira viļņiešiem gan bijusi pazīstama jau pirms publiskām kafijas malkotavām. Kristina Sabaļauskaite savā “Silva rerum” par kafijas klātbūtni Lietuvas augstmaņu dzīvē ieminējusies ne reizi vien. Kaislīgākā šīs dziras baudītāja otrajā no četriem Sabaļauskaites romāniem ir Uršule Birontiene, kundze gados, kurai ārsts izsaka komplimentus par labo veselību un dāļā dažādus padomus, taču Uršule, kā Daces Meieres tulkojumā raksta lietuviešu romāniste, “neklausīja viņa uzstājīgajām prasībām vienreiz pārstāt dzert to savu kafiju, atcirzdama, ka labprāt atteiksies no kafijas, ja tikai Gordona kungs viņai te, Viļņā, pagādās kokoatlu, taču Viļņa jau nav nekāda Gdaņska vai Karaļauči, un šeit viņas reiz iecienīto rūgto Rietumindijas gardumu – šokolādi – nebija iespējams dabūt, tad kas viņai atlika – tikai turku kafija, ko aptiekās pārdeva kā līdzekli pret gremošanas traucējumiem, un pēc Vīnes uzvaras pār turkiem šīs mantas netrūka, un labi, ka viņa rīkojās apdomīgi, iepirkdama lielus krājumus, jo tagad zviedru kara dēļ atkal neko nebija iespējams dabūt, bet lāsīte tā rūgtuma mazītiņā apzeltītā krūzītē uzreiz pēc dienvidus bija vienīgā bauda, pēc kuras viņas sarūgtējusī diena iemantoja šādu tādu saldumu, bet aizvien vārgākās acis pat atvērās platāk.”[1] Ebreju ārsts, noklausījies kundzes ietiepīgo monologu, paķircina viņu ar gluži tām pašām Morština dzejas rindām, kas šeit jau piesauktas, bet Uršule tikai atcērt: “pienāks laiks, kad kristieši kafiju dzers laizīdamies, acis piemieguši un laizīdamies”. Šis paredzējums piepildījās itin drīz, un bija tādi, kas grauzdētās “gremošanas zāles” gribēja pārdot, kā tagad teiktu, birokrātijas mazināšanas ietvaros: viens no pirmajiem kafijas tirgotavu pieminējumiem Viļņas dokumentos ir no 1787. gada – kāds Kļukovska kungs esot pamanījies savu kafijbodīti atvērt nelegāli. 19. gadsimta sākuma poļu literatūra, par spīti smagajām tēmām, ar ko tās autori spiesti noņemties, darbodamies trejkārši sašķeltā un apspiestā valstī vai trimdā, arī nepaliek bez kafijas pieminējuma. Turklāt pirmoreiz ilustrē ko līdzīgu baristas profesijai, ko citviet Eiropā iepazīs krietni vēlāk, līdz ar 20. gadsimta un kafijas automātu uzvaras gājienu. Pirmās profesionālās kafijas gatavotājas Polijā un tagadējā Lietuvas teritorijā bijušas sievietes šļahtiču muižās, poļu valodā sauktas par kaviarkām (vienskaitlī kawiarka no vārda kawa). Kaviarku darba pienākumu sarakstu savā episkajā poēmā “Pans Tadeušs”, kurā smalki attēlotas visdažādākās šļahtiču paražas un dzīvesveida nianses, min Ādams Mickēvičs: “Ko vien sirds kārojas, var ēst pēc patikšanas: Bet, protams, visupirms tiek nestas kafijkannas Uz milzu paplātēm, kas puķēm apgleznotas. Un kafijkannas kūp un mirdz kā surdabotas, Un Šveices porcelāns simt krūzītēs tur laistās, Mirdz krējumtrauciņi kā rotaļlietas skaistas. Par poļu kafiju nekur nav garšīgākas, Jo poļi kafiju māk vārīt tā, kā nākas: To vāra kaviarka, kam uz to ir ķēriens Un ir savs noslēpums, kā izvārāms šis dzēriens: Vispirms no vicīnām tā dabū eksportgraudus, No kuriem kafiju var pirmšķirīgu grauzdēt: Kā dzintars dzidra tā un it kā medus bieza. Ir mokkas garša tai un ogļu melnums. Tiesa, Ja ir vēl krējums klāt, tad tā ir īstā marka, Un tāpēc katrurīt steidz čaklā kaviarka No karstās virtuves uz vēso pienpagrabu, Kur svaigu krējumu no piena podiem dabū: Ņem vienai krūzītei tik karotītes pāris No katra pientrauka, ko nav neviens vēl skāris.” Poēma tapusi 1834. gadā, Mickēvičam atrodoties trimdā Parīzē. Tās tapšanu iedvesmojusi poļu augstmaņu jeb šļahtas vidē attīstītā mutvārdu prozas – gavendas – tradīcija. Grāmatu ar pilno nosaukumu “Pans Tadeušs jeb Pēdējais iebrukums Lietuvā. Vēsturisks 1811.–1812. gada šļahtas dzīves stāsts divpadsmit grāmatās dzejā” latviešu valodā atdzejojis Jāzeps Osmanis, 1964. gadā tā iznākusi Latvijas Valsts izdevniecībā greznā, pamatīgā sējumā ar Elviro Andriolli ilustrācijām. Poļu kafijas gatavošana no pupiņu iegādes un grauzdēšanas līdz pat servēšanai parādās otrajā poēmas grāmatā “Pils”, ar skaņām, smaržām, smalkiem redzes tvērumiem tekstā iedzīvinot agru mielastu pēc augstmaņu medībām. Kafijas apdziedājums veido pāreju starp grāfa ierašanos, gaistoša meitenes tēla samanīšanu, jutekliskiem jautumiem un politiskiem disputiem, un seniem, smagiem ietiepīgu dzimtu strīdiem. Interesanti, ka atdzejotājs šajā monumentālajā veikumā ir izvēlējies kaviarkas vārdu atstāt nepārveidotu (līdzīgi kā tagad neatveidojam vārdu barista) un nepaskaidro to arī pēcvārdā; tajā tulkotājs uz brīdi pievērsies  tikai kafijas biezās konsistences pamatojumam – tā esot vārīta pa turku modei. Mickēviča darbs, kurā publika velti izmeklējās vienu centrālo varoni un eposa viengabalainību, plašāku lasītāju un kritikas ievērību izpelnījās samērā novēloti, 19. gadsimta otrajā pusē. Tad tika rūpīgāk analizēta poēmas struktūra, bagātīgās atsauces uz antīko autoru darbu atdzejojumiem poļu valodā; poēmas baudītāji pamanīja smalki lietoto ironiju, izstaigājās pa elegantajiem tiltiņiem starp liriskām un traģiskām epizodēm un pieņēma domu, ka pans Tadeušs nav vis galvenais vai vienīgais šī darba varonis, bet gan autora atmiņu iemiesojums, tāds kā Uliss vai personificēts vektors, kurš dodas uz tobrīd neaizsniedzamo Lietuvas dižkunigaitijas muižu Nemunas krastos, lai atnestu no tās aizejoša laika pierakstus, tostarp cilvēciskas ikdienas sīkumus – kā krūzītes un kafijkannas uz paplātes. [1] Kristina Sabaļauskaite “Silva rerum II” (Zvaigzne, 2012). No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Kārli Krēķi.

Topman Alex Karp van Palantir houdt met hart en ziel van de oorlog die Trump in het Midden-Oosten heeft ontketend. Zijn bedrijf is hofleverancier van software aan het Pentagon, en scoort dus enorme inkomsten ermee. In de Verenigde Staten verdubbelde de omzet zelfs. En volgens Karp zit er nog veel meer in het vat. Die defensie-industrie moet de kern van Palantir worden. En hij voorspelt dat die omzetgroei nog lang zal aanhouden. Maar toch geloven beleggers hem niet en vluchten ze, weg van het aandeel. Waarom? Dat zoeken we in deze aflevering voor je uit. Verder hebben we het ook over luchtigere zaken. We kijken naar de blijdschap onder beleggers van bierbrouwer AB InBev. Het merk achter Stella Artois (het lekkerste pils ter wereld), Corona en Budweiser ziet dat hun bier vooral aanslaat in landen als Brazilië en Zuid-Afrika. Maar, ironisch genoeg, zit de grootste groei juist in alles dat minder met bier te maken heeft. Moet de brouwer zich in de toekomst dan maar op Radler en cocktails in blik gaan focussen? Je hoort ook nog over alweer een rechtszaak met Elon Musk. Of ja, hij weet eronderuit te komen. Dan doelen we op de zaak rondom de overname van Twitter. Musk zou de prijs van het aandeel beïnvloed hebben voorafgaand aan die overname. Maar hij hoeft daar nu maar een fractie van de mogelijke boete voor te betalen. We vertellen je ook nog over Apple, dat ervoor zorgt dat de koers van chipmaker Intel alweer een enorme zet krijgt. En over PayPal, waar beleggers juist minder blij worden. En dat allemaal door één enkele misser bij de kwartaalcijfers. Te gast: Robbert Manders van het Antaurus Europe Fund BNR Beurs is een journalistiek onafhankelijke productie, mede mogelijk gemaakt door Saxo. Over de makers: Jelle Maasbach is presentator van BNR Beurs en freelance financieel journalist. Zijn favoriete aandeel om over te praten is Disney, maar daar lijkt hij de enige in te zijn. Sinds de eerste uitzending van BNR Beurs is 'ie er bij. Maxim van Mil is presentator van BNR Beurs en journalist bij BNR, waar hij zich focust op de financiële markten en ontwikkelingen in de tech-wereld. Je krijgt hem het meest enthousiast als hij kan praten over ASML, of oer-Hollandse bedrijven zoals Ahold of ABN Amro. Jorik Simonides is presentator van BNR Beurs, economieredacteur en verslaggever bij BNR. Hij wordt er vooral blij van als het een keer níet over AI gaat. Milou Brand is presentator van BNR Beurs, freelance podcastmaker en columnist bij het Financieele Dagblad. Jochem Visser is presentator van BNR Beurs, maakt Beursnerd XL en is redacteur bij de podcast Onder Curatoren. Vraag hem naar obscure zaken op financiële markten en hij vertelt je waarom het eigenlijk nóg leuker is dan je al dacht. Over de podcast: Met BNR Beurs ga je altijd voorbereid de nieuwe beursdag in. We praten je in een kleine 25 minuten bij over alle laatste ontwikkelingen op de handelsvloer. We blijven niet alleen bij de AEX of Wall Street, maar vertellen je ook waar nog meer kansen liggen. En we houden het niet bij de cijfers, maar zoeken ook iedere dag voor je naar duiding van scherpe gasten en experts. Of je nu een ervaren belegger bent of net begint met je eerste stappen op de beurs, de podcast biedt waardevolle inzichten voor je beleggingsstrategie. Door de focus op zowel de korte termijn als de lange termijn, helpt BNR Beurs luisteraars om de ruis van de markt te scheiden van de essentie. Van Musk tot Microsoft en van Ahold tot ASML. Wij vertellen je wat beleggers bezighoudt, wie de markten in beweging zet en wat dat betekent voor jouw beleggingsportefeuille.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Topman Alex Karp van Palantir houdt met hart en ziel van de oorlog die Trump in het Midden-Oosten heeft ontketend. Zijn bedrijf is hofleverancier van software aan het Pentagon, en scoort dus enorme inkomsten ermee. In de Verenigde Staten verdubbelde de omzet zelfs. En volgens Karp zit er nog veel meer in het vat. Die defensie-industrie moet de kern van Palantir worden. En hij voorspelt dat die omzetgroei nog lang zal aanhouden. Maar toch geloven beleggers hem niet en vluchten ze, weg van het aandeel. Waarom? Dat zoeken we in deze aflevering voor je uit. Verder hebben we het ook over luchtigere zaken. We kijken naar de blijdschap onder beleggers van bierbrouwer AB InBev. Het merk achter Stella Artois (het lekkerste pils ter wereld), Corona en Budweiser ziet dat hun bier vooral aanslaat in landen als Brazilië en Zuid-Afrika. Maar, ironisch genoeg, zit de grootste groei juist in alles dat minder met bier te maken heeft. Moet de brouwer zich in de toekomst dan maar op Radler en cocktails in blik gaan focussen? Je hoort ook nog over alweer een rechtszaak met Elon Musk. Of ja, hij weet eronderuit te komen. Dan doelen we op de zaak rondom de overname van Twitter. Musk zou de prijs van het aandeel beïnvloed hebben voorafgaand aan die overname. Maar hij hoeft daar nu maar een fractie van de mogelijke boete voor te betalen. We vertellen je ook nog over Apple, dat ervoor zorgt dat de koers van chipmaker Intel alweer een enorme zet krijgt. En over PayPal, waar beleggers juist minder blij worden. En dat allemaal door één enkele misser bij de kwartaalcijfers. Te gast: Robbert Manders van het Antaurus Europe Fund BNR Beurs is een journalistiek onafhankelijke productie, mede mogelijk gemaakt door Saxo. Over de makers: Jelle Maasbach is presentator van BNR Beurs en freelance financieel journalist. Zijn favoriete aandeel om over te praten is Disney, maar daar lijkt hij de enige in te zijn. Sinds de eerste uitzending van BNR Beurs is 'ie er bij. Maxim van Mil is presentator van BNR Beurs en journalist bij BNR, waar hij zich focust op de financiële markten en ontwikkelingen in de tech-wereld. Je krijgt hem het meest enthousiast als hij kan praten over ASML, of oer-Hollandse bedrijven zoals Ahold of ABN Amro. Jorik Simonides is presentator van BNR Beurs, economieredacteur en verslaggever bij BNR. Hij wordt er vooral blij van als het een keer níet over AI gaat. Milou Brand is presentator van BNR Beurs, freelance podcastmaker en columnist bij het Financieele Dagblad. Jochem Visser is presentator van BNR Beurs, maakt Beursnerd XL en is redacteur bij de podcast Onder Curatoren. Vraag hem naar obscure zaken op financiële markten en hij vertelt je waarom het eigenlijk nóg leuker is dan je al dacht. Over de podcast: Met BNR Beurs ga je altijd voorbereid de nieuwe beursdag in. We praten je in een kleine 25 minuten bij over alle laatste ontwikkelingen op de handelsvloer. We blijven niet alleen bij de AEX of Wall Street, maar vertellen je ook waar nog meer kansen liggen. En we houden het niet bij de cijfers, maar zoeken ook iedere dag voor je naar duiding van scherpe gasten en experts. Of je nu een ervaren belegger bent of net begint met je eerste stappen op de beurs, de podcast biedt waardevolle inzichten voor je beleggingsstrategie. Door de focus op zowel de korte termijn als de lange termijn, helpt BNR Beurs luisteraars om de ruis van de markt te scheiden van de essentie. Van Musk tot Microsoft en van Ahold tot ASML. Wij vertellen je wat beleggers bezighoudt, wie de markten in beweging zet en wat dat betekent voor jouw beleggingsportefeuille.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Kuhlmann, Michael www.deutschlandfunk.de, Andruck - Das Magazin für Politische Literatur

This style of beer – the most popular in the world today – represents the cutting edge of brewing technology from the 1840s. Anney and Lauren hop into the science and history of pilsners.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Klimata pārmaiņas Latvijā galvenokārt saistītas ar ilgstošiem sausuma periodiem, stiprām vētrām un, protams, plūdiem. Tieši par intensīviem nokrišņiem dzirdam vislielākās bažas, jo ar tiem grūti tikt galā gan lauku reģionos, gan pilsētās. Klimatam mainoties, Latvijā biežāk novērojam ekstrēmus nokrišņus - dažkārt dažu dienu laikā var nolīt vairāku mēnešu norma. Daba prasmīgi prot šo ūdeni uzņemt, bet, kā ir ar pilsētām? Cik gatavi esam plūdu riskam un kā šobrīd tiek pieskatīta ir šī klimata pārmaiņu joma Latvijā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" vadītāja vietniece Sandra Liepiņa. Bet vispirms stāsts par to, kā Rīgā pārcieta vienu no smagākajām applūšanas epizodēm. Cik sena ir mūsu galvaspilsēta, tik arī te Daugavas un tās daudzo atteku ūdeņi ir vairakkārt nodarījuši postu pilsētai un tās apkaimei. Šajā sižetā lūkojam uz 18. gadsimtu, kad upe "ienāca" pilsētā un apkārtnes laukos. Ņemot vērā, ka tolaik Rīga atradās krietni zemāk nekā šodien, Daugavas krastmala pilsētā nav uzbērta pietiekami augstu un ziemas bija daudz bargākas, kas savukārt pavasarī radīja milzīgus ledus sablīvējumus Daugavā. Šie priekšnoteikumi arī kalpoja par iemeslu tam, ka mājas pa upi peldēja un ielās zivis tika ķertas. Plūdi ir daudzas reizes postījuši Rīgu, bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēstures nodaļas vadītāja Margarita Barzdeviča stāsta par plūdiem Rīgā 1709. gadā, par kuriem saglabājušās liecības par to, kā rīdzeniekiem klājies, gan kādas bijušas sekas. Vairāk par pilsētniekiem cieš apkārtņu iedzīvotāji, jo tur nebija, kur patverties. No tiem laikiem ir arī saglabājusies Rīgas mērnieka un kartogrāfa Eberharda Tolksa dienasgrāmata, kur viņš raksta: "1709. gada pavasara plūdos 6. aprīlī vēlu vakarā, pēc tam, kad jau 11 dienas laiks bija tapis siltāks un kusa sniegs, pie Rīgas sāk iet ledus. Daugavā sākas plūdi, kas aizskaloja mājas, gan salās, gan Pārdaugavā."  Gan  šie, gan arī  citi  17. un 18. gadsimta. plūdi atstāja postošas sekas  gan pašā pilsētā, gan apkaimes laukos. -- Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par tītiņu – savdabīgo galvas grozītāju.

Noslēdzies visaptverošs pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību - monitorings par cilvēka organismā sastopamajām kaitīgām ķīmiskajām vielām. Rezultāti nav unikāli Eiropai, taču ataino mūsdienu dzīvesveida paradumus, tostarp plasmatasas, kā arī pesticīdu un smago metālu klātbūtni mūsu dzīvē. Kādi izskatāmies uz Eiropas fona un kādas sekas mūsu veselībai var radīt šīs vielas? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU)  Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Lāsma Akūlova un RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Linda Matisāne. Ivars Vanadziņš saka paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atsaucās arī pēc pētnieku stāstiem raidījumā Zināmais nezināmajā un iesaistījās pētījumā. Runājot par to, ko atklāj pētījuma rezultāti, pētnieki atzīst, ka viens no pārsteidzošākajiem atklājumiem ir, ka Latvijas iedzīvotāju organismā ir kokteilis ar ļoti daudz un dažādām ķīmiskām vielām. Turklāt katram cilvēkam tas kokteilis ir diezgan individuāls.  "Mēs kopumā noteicām nedaudz vairāk kā simts dažādas vielas cilvēku asinīs un urīnā, gan sākotnējās vielas, ko mēs uzņemam, gan tās vielas, kas organismā pārveidojas, metabolītus. Kopumā secinājumi ir tādi, ka vidējais vielu skaits ir 43 no 103," atklāj Linda Matisāne.  Tāpat daļa vielu cilvēka organismā nav konstatēta, jo to koncentrācija bija zem laboratoriju iespējām noteiktās attiecīgās vielas. "Pētījuma nākotne vai turpinājums ir ne tikai vākt papildus paraugus, noteikt citas vielas, bet arī skatīties, kā attīstās dažādas laboratorijas iespējas noteikt [vielas]. Iespējams, ja mēs pēc 10 gadiem analizēsim šo pašu cilvēku paraugus ar citām laboratorijas metodēm, mēs atklāsim vēl kādas vielas," turpina Linda Matisāne. Pētījums atklāj, akrilamīds ir konstatēts visiem dalībniekiem, savukārt bisfenoli un daudzu pesticīdu līmeņi Latvijā ir zemāki vai līdzīgi Eiropas vidējam rādītājam.  "Akrilamīds, kas konstatēts visiem pētījuma dalībniekiem, ir viens no blakus produktiem, kas rodas degšanas procesā, cepšanas, fritēšanas, grauzdēšanas procesā. Mūsu paradumi, kā mēs gatavojām ēdienu un ko mēs ēdam, un arī protams, smēķēšana jāpiemin un grilēšana," skaidro Ivars Vanadziņš. Linda Matisāne norāda, ka nevajadzētu domāt, ka nedrīkst cept. Svarīgi nepārcept. Nav jākrīt galejībās. "Neaicinām šašliku tvaicēt, bet cept saprātīgi," atzīst Ivars Vanadziņš. Mājaslapā "biomonitorings.lv" var iepazīsties ar kaitīgajām vielām un tur cilvēki varēs pieteikties arī turpmākajiem pētījumiem.   Iepazīstam viduslaiku Rīgu No 13. gadsimta sākuma par politiskiem, ekonomiskiem un kultūras dzīves centriem kļuva mūra aizsargātās pilsētas. Tas bija jauns apdzīvotības tips salīdzinājumā ar dzelzs laikmeta kopienu dzīves centriem pilskalniem, un Latvijas teritorijā tas parādījās līdz ar ienācējiem no Rietumeiropas. Tādējādi šeit mainījās sabiedrības struktūra un zināmā mērā arī etniskais sastāvs, jo ienācēji pamatā nāca no vāciski runājošām zemēm un bija tendēti uz tirdzniecību un ienesa jaunas amatniecības prasmes. Par šīm pārmaiņām stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” 3. sadaļa “Pilsētas mūri vieno”, un šodien piestāsim tajā. Pieturvietā vispirms tiekamies ar muzeja pētnieci, vēstures doktori Mārīti Jakovļevu, kura izceļ būtiskākās pilsētu iezīmes. Pilsēta, no vienas puses, bija sadalīta dažādās sabiedrības kārtās, bet, no otras puses, tā sevi āreji reprezentēja kā kopiena, un viens no reprezentācijas elementiem bija zīmogs. Ekspozīcijā aplūkojami vairāku pilsētu zīmogu nospiedumi – Jaunjelgavas, Kuldīgas, Aizputes, Cēsu, Limbažu, Jelgavas, Grobiņas, Rīgas. Turpat līdzās zīmējums ar pilsētas galvenās iestādes – rātes – sēdi, ļaujot iepazīt tās hierarhiju un amatus. Sudraba saktas, gredzeni un jostas – ar šādiem grezniem priekšmetiem rotājušies pilsētnieki, un daļu no šīm bagātībām atklāj ekspozīcijas stends. Vēl viens vēsturisks dārgums skatāms izvelkamā atvilktnē, un tas ir birģera zvērests. Lai kļūtu par birģeri un baudītu tiesības gūt ienākumus no savas nodarbošanās, saņemt sociālo atbalstu un citus labumus, pretendentam bija jādod uzticības zvērests. Un vēl bija visas kopienas zvērests, ko tā nodeva politiskajai varai svinīgā ceremonijā rātslaukumā, bet no 17. gadsimta birģeri apliecināja zvēresta tekstu arī ar saviem parakstiem. Ekspozīcijā redzams Rīgas birģeru zvērests Zviedrijas karalim Kārlim XI ar Lielās ģildes locekļu parakstiem.  Viduslaiku pilsētā notika aktīva tirgošanās, un kur tirgošanās, tur nauda. Rakstītie avoti liecina, ka monētu kaltuve Rīgā atradusies Lielās un Mazās Monētu ielas stūrī. Ļoti konkrētas un taustāmas pēdas gan par to atrodamas tikai dokumentos, ne vairs Rīgas ielās, bet, staigājot pa pilsētu, varam iztēloties, kā šajā vietā šķindējušas monētas. Par naudas kalšanu plašāk gatava stāstīt muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.

Stāsta Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieks un plānotājs Oskars Leosks; pārraides producente - Liene Jakovļeva Sestdienas rīti Mārupē vecākiem paiet dārza darbos vai atpūtā uz terases, kamēr bērni rotaļājas privātmājas pagalmā. Tieši šis sapnis par idillisku piepilsētas dzīvi ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ģimenes pārvācas uz dzīvi tālāk no Rīgas centra. Pirmdienas rītā sapnis tiek iepauzēts, ierūcoties mašīnas motoram. Vispirms jāstāv sastrēgumā uz Ulmaņa gatves, tad bērni jānogādā Rīgas skolās, un tad pašiem vecākiem caur Rīgas sastrēgušo ielu tīklu jātiek uz darbu. Pēcpusdienā šāds pats ceļš kopā ar tūkstošiem citu šādu ģimeņu, kas no rīta iebrauc Rīgā un vakarā aizbrauc no tās, jāveic atpakaļ, vēl piestājot kādā Rīgas veikalā vai ēstuvē. Darba dienās šī ģimene Pierīgā audzē redīsus un guļ, bet viņu dzīve paliek Rīgā. Sapnis par savu dārzu ir vecs un tā sākotnējais autors nav kāds nekustamo īpašumu mākleris, bet gan pilsētplānotājs Ebenīzers Hovards. Hovarda ideja radās kā risinājums 19. gadsimta beigu Londonas problēmām, kuras bija radījusi straujā industrializācija. Pilsētā bija smogs, graustu rajoni un pārapdzīvotība, kamēr lauku apvidi ap to palika pamesti. 1898. gadā Ebenizērs Hovards (stenogrāfs bez pilsētplānošanas izglītības) publicēja grāmatu "Rītdiena: mierpilns ceļš uz reālu reformu" (Tomorrow: A Peaceful Path to Real Reform), ko 1902. gadā pārizdeva ar nosaukumu "Nākotnes dārzpilsētas" (Garden Cities of To-morrow). [1] Grāmatas galvenā doma ir balstīta uz "trīs magnētu" principa. Pirmais magnēts ir pilsēta, kas piesaista ar darbu, kultūru un iespējām, taču vienlaikus atgrūž ar netīrību un dārdzību. Otrais magnēts ir lauki, kas piesaista ar dabu un mieru, bet atstumj ar izolāciju un nabadzību. Savukārt trešais magnēts ir Hovarda dārzpilsēta, kas nav tikai kompromiss starp pirmo un otro magnētu, bet gan jauna kategorija, kas pārspēj pirmo un otro magnētu. Hovards šo risinājumu dēvēja par "pilsētas un lauku laulību" (Town and Country must be married), tiecoties radīt vidi, kurā cilvēkiem būtu pieejamas gan pilsētas sniegtās sociālās un ekonomiskās priekšrocības, gan lauku veselīgais dzīvesveids un dabas tuvums. Šī vīzija kļuva par pamatu vienai no ietekmīgākajām pilsētplānošanas kustībām pasaulē. Varētu šķist, ka Hovards bija piepilsētu un suburbanizācijas tēvs, taču patiesība ir pretēja: viņš bija pirmais suburbanizācijas kritiķis. Hovarda dārzpilsētu ideja bija utopiska vīzija ar stingriem kritērijiem, lai novērstu gan pārapdzīvotību, gan nekontrolētu pilsētu izplešanos: ierobežots iedzīvotāju skaits (aptuveni 30 000), darbs ražotnēs un mājokļi netālu viens no otra (bet norobežoti ar zaļajām zonām), zaļā zona ap pilsētas robežu un kopīpašumā esoša zeme (lai peļņa nonāktu atpakaļ infrastruktūrā, nevis pie privātajiem attīstītājiem). Tāpat viņš paredzēja dzelzceļa tīklu, kas savieno dārzpilsētas vienotā sistēmā. Mūsdienu suburbanizācija ir tieši tas, ko Hovards mēģināja novērst. Šodienas piepilsētās ir mazāk darba vietu nekā darbspējas vecuma iedzīvotāju, nav aizsargājošas zaļās joslas un zeme tajās nav kopīpašums. Pirmā dārzpilsēta, kas tika celta īstenojot Hovarda idejas, ir Lečvorta Anglijā. Interesanti, ka Latvijā mēdzam saukt Mežaparku par vienu no pirmajām dārzpilsētām Eiropā. [2] Mežaparka celtniecība tika sākta divus gadus pirms Lečvortas, kas to hronoloģiski padara pat vecāku par pirmo dārzpilsētu. Tomēr starp Mežaparku un Lečvortu ir būtiska atšķirība, Mežaparks netika veidots kā pilnvērtīga Hovarda dārzpilsēta ar savu rūpniecību un kopīpašuma zemi. Tas drīzāk bija villu ciemats vai kūrortpilsēta, nevis Hovarda sociālekonomiskā modeļa iemiesojums. Mežaparku sāka plānot laikā, kad Hovarda grāmata kļuva par sensāciju Eiropā. Rīgas tā laika pilsētas dārzu direktors Georgs Kūfalts un pilsētas galvenais plānotājs Gustavs Ādolfs Agte bija labi informēti par modernajām pilsētplānošanas tendencēm Anglijā un Vācijā. [3] Tomēr Mežaparks nav dārzpilsēta Hovarda izpratnē, tas drīzāk atspoguļo tā laika Eiropas estētikas tendences, kas iedvesmojās no Hovarda - līkumotu ielu tīklu, kas saplūst ar dabiskām formām, un dabu kā prioritāti. Hovards dārzpilsētu redzēja kā risinājumu strādnieku šķirai, lai izvestu to no netīrajiem pilsētu graustiem, turpretī Mežaparks jau sākotnēji tika plānots kā ekskluzīvs rajons turīgajiem rīdziniekiem. Mežaparks bija pirmais modernais guļamrajons bez savas industrijas, kas līdzīgi kā mūsdienu Pierīgas mazpilsētas ir pilnībā atkarīgs no Rīgas. Tikai atšķirībā no Mežaparka, kas ir dārzpilsētu estētikas un pilsētbūvniecības paraugs, Pierīgas mazpilsētas ir šo pašu vēlmju masveida versija, kas nu jau ir pazaudējusi arī dārzpilsētu estētiskās iezīmes, kas atrodamas Mežaparkā. Dārzpilsētām pārtopot par priekšpilsētām ar dārzu, pieaug izmaksas sabiedrībai kopumā. Šīs izmaksas var iedalīt trīs kategorijās: ekonomiskās (piemēram, jaunu ceļu un inženiertīklu izbūve brīdī, kad Rīgai ir grūtības uzturēt esošo infrastruktūru), sociālās (ienākumu noteikta telpiskā segregācija, mazkustīgs dzīvesveids un bērnu atkarība no vecāku automašīnām) un vides (katrs papildu nobrauktais kilometrs nozīmē vairāk CO₂ izmešu, sastrēgumus, troksni un neatgriezeniski aizbūvētas lauku zemes). [4] Lai cīnītos ar šīm izmaksām, pilsētplānotāji atgriežas pie Hovarda idejām, taču šoreiz citā izpildījumā – nevis būvējot jaunas pilsētas laukos, bet integrējot šos principus jau esošajā vidē. [5] Rīgā Hovarda vīziju varētu iedzīvināt, pārvēršot Rīgas un Pierīgas konkurenci par vienotu tīklu, kura pamatā ir dzelzceļa infrastruktūra. Ja cilvēki vairs nebūtu atkarīgi no automašīnām un varētu ātri, ērti un regulāri sasniegt pilsētas centru 30 minūtēs, viņiem vairs nebūtu jāizvēlas starp dzīvi pilsētā vai laukos. Papildus tam, Hovarda idejas par dārziem ir jāievieš arī Rīgas pilsētā, kur iedzīvotāju skaits sarūk, lai gan tur joprojām koncentrējas darba vietas. Rīgas ielām, kuras šobrīd piepilda mašīnu duna, ir jākļūst par zaļiem koridoriem starp kvartāliem. Uz ielām ir jāstāda koki, kas veido zaļus jumtus, nevis tikai dekoratīvus apstādījumus, bet iekšpagalmi, kas pārvērsti stāvlaukumos, jāatgriež to oriģinālajā izskatā ar zaļajām zonām, kopienu dārziem un rotaļlaukumiem. Pirmoreiz Hovarda idejas Rīgā parādījās pirms 125 gadiem, taču tikai daļēji. Tagad ir pienācis laiks dārzus ienest ielās, pagalmos un daudzstāvu mikrorajonos, lai Rīgā beidzot īstenotos vīzija par zaļu, ērtu un sociāli taisnīgu vidi. Vērojot šodienas suburbanizācijas tendences, var teikt, ka sapnis par dārzu ir īsts, taču mēs to sapņojam ne tā, kā Hovards to bija paredzējis. [1] Howard, E. 1902. Garden Cities of To-Morrow. S. Sonnenschein & Co., Ltd. London. [2] Mežaparka Attīstības biedrība.1997. "Mežaparks – Pirmā dārzu pilsēta Eiropā". II laidiens.  [3] Grupa 93. Rīgas Meži. 2013. Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" lokālplānojums. 1. daļa: Paskaidrojuma raksts.  [4] Dawid, M., Dawid, Wojciech, D., Kudłacz, K. 2023. Suburbanization in Poland and Its Consequences: A Research and Analytical Perspective on the Phenomenon, Institute of the Urban and Regional Development, Poland. [5] Blanco Pastor, A., Canniffe, E., & Rosa Jiménez, C. J. 2023. Learning from Letchworth and Welwyn Garden City: Garden cities' policies for the development of existing settlements in the contemporary world. Land Use Policy, 132, 106759. 

27. aprīlī plkst. 19.00 Ziemeļrīgas Kultūras apvienības VEF Kultūras pilī notiks Bērnu un jauniešu centra "Rīgas Skolēnu pils" 85 gadu jubilejai veltīts koncerts "Mīlestības klaips", par kuru "Klasikai" plašāk vēsta koncerta mākslinieciskā vadītāja Inga Cimiņa un koklētāju ansambļa "Austriņa" mākslinieciskā vadītāja Iveta Tauriņa. Koncertā piedalīsies Tautas deju ansamblis "Uguntiņa", teātris "Zīļuks", meiteņu kamerkoris "Tonika", meiteņu koris "Rīga", koris "Accolada", folkloras kopa "Kokle", koklētāju ansamblis "Austriņa", akordeonistu ansamblis "Opuss", Uģa Rozes vokālā studija, ģitārspēles pulciņš, mūsdienu deju grupa "Karkadē", sporta deju studija "Dzintarjūra", kā arī pūtēju orķestris un kamerorķestris. Uz skatuves kopā ar audzēkņiem koncertstāstu veidos arī viņu skolotāji. Koncerta īpašie viesi – bijusī folkloras kopas "Kokle" dalībniece Katrīna Dimanta un dziedātājs, teātra "Zīļuks" bijušais vokālais pedagogs Mārtiņš Zvīgulis. "Mīlestības klaips" ir veltījums sirds darbam un ceļam, ko ejam kopā ar audzēkņiem, mantojumam, ko cauri paaudzēm nododam tālāk, veidojot savdabīgu tiltu starp tradīciju un laikmetīgu elpu. Tas ir veltījums radošumam, draudzībai un kopā būšanai, kas caur skatuvisko mākslu atklās bērnu un jauniešu talantu, izaugsmi un prieku par paveikto. Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Inga Cimiņa, režisors – Edgars Niklasons, scenogrāfe – Signija Joce, producente – Zane Breidaka.

Gali Hernandez of Grimm Artisanal Ales interviews Nick Flores of Evil Twin NYC. Visit AllAboutBeer.com for more podcasts, to read original articles, and to get info on upcoming events.Click here to support independent journalism covering the beer industry.This Episode is Sponsored by:RahrBSGHints of grain, dough, and golden bread greet your nose. Traces of sweet cereal appear alongside nutty and earthy aromas. Rahr To Thee! Pils™ lets hop and yeast character take the spotlight, but it takes its supporting role seriously. Ideal for classic continental lagers and crispy craft lagers, Rahr To Thee! is appropriate wherever you desire low color and low modification. Appearing in pFriem Pilsner, Rahr To Thee! is produced in Alberta with Canadian grown barley. Order from RahrBSG.Keg LogisticsAs an industry-leading keg management partner, Keg Logistics delivers premium stainless-steel kegs with the flexibility you truly need.Whether you're kegging your first batch or scaling your distribution, choose the program that fits: rent-to-own, flexible term leasing, or pay-per-fill. Get top-quality kegs without massive upfront costs, and terms that grow with you. Thousands of brewers, cider makers, and wineries trust Keg Logistics to keep production flowing. Head to keglogistics.com/allaboutbeer for your custom quote. Keg Logistics – Your Kegs. Your Choice.Stomp StickersIf you've been loyal to your current printer for years, we get it. Switching feels risky. That's why StompStickers.com keeps it simple: low minimums for an easy test run, fast print times so you're never stuck waiting, and a 100% satisfaction guarantee on every order. Thousands of brewers have already trusted them for over 30 years, and now you can try them for less. Head to StompStickers.com and use code FIRSTRUN for 15% off your first order.All About BeerAt All About Beer, we're honored to share the stories that define the beer community, and we couldn't do it without the generous support of our underwriting sponsors. Their commitment helps sustain independent beer journalism, allowing us to highlight the people, places, and passion behind every pint. Their partnership ensures these stories continue to inspire, connect, and celebrate the craft we all love. Join our underwriters today and help make an impact on independent journalism covering the beer industry.Host: Gali HernandezGuest: Nick FloresSponsor:  RahrBSG, Keg Logistics, Stomp Stickers, All About BeerTags: Brewing, Cellar, Yankees, NYCPhoto Credits: Nick Flores and Gali HernandezThe following music was used for this media project:Music: Hip Hop Intro 06 by TaigaSoundProdFree download: https://filmmusic.io/song/9533-hip-hop-intro-06License (CC BY 4.0): https://filmmusic.io/standard-licenseArtist website: https://linktr.ee/taigasoundprod ★ Support this podcast on Patreon ★

Ir vietas Latvijā, kur sākušas ziedēt ievas un tautā ievziedu laiks parasti tiek saistīts ar pavasara aukstuma viļņiem. Esam jau stāstījuši, ka pašas ievas nav vainojamas pie aukstuma, ticējumiem ir cits pamats. Bet šoreiz plašāk par mītiem, kas saistīti ar laika apstākļu ietekmi uz cilvēku pašsajūtu un veselību. Par laikapstākļiem un veselību ir gana daudz runu. Ticējumi, mīti vai patiesība par to, ka uz vecumu locītavu sāpes spēj labāk prognozēt lietu, nekā meteorologi, vai par caurvēja radītātām nebūšanām. Lai viestu skaidrību par to, ka ir patiesībā, saruna ar sertificētu fizioterapeiti Līgu Līdumnieci-Šulcu. Fizioterapeite atzīst, ka tas ir mīts, ka laikapstākļi tieši ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu. Sāpes ir subjektīvs vērtējums, turklāt ir vēl jaucējfaktors, ka noskaņo sevi uz to, ka man sāpēs, jo ir lietus. "Sāpes ir tik sarežģīts koncepts, kur mūsu prāts un emocijas spēlē milzīgu lomu, un tādēļ, ja skatās retrospektīvi par to, cik bieži un kādās situācijās cilvēkiem sāpes parādās, tad viņi spēj patiešām arī atcerēties konkrētas reizes - jā, toreiz bija lietas, un man sāpēja. Bet vēl papildus ir jaucējfaktors, ka viņam jau ir šī pārliecība, ka tad, kad ir lietus, viņam sāp un tieši tās reizes viņš arī atceras. Bet viņš neatceras, ka bija lietas un viņam nesāpēja vai viņam sāpēja un nebija lietus. Tādēļ tas mīts virmo gaisā, bet to kultivē cilvēki paši," atzīst Līga Līdumniece-Šulca. -- Kas attiecās uz ievziedu aukstumu, tas ir lielisks piemērs, kā cilvēka prāts selektīvi izvēlas savilkt veidot saistības, jo tikpat labi varētu būt ticējums, ka vizbuļu ziedēšanas laikā uznāk aukstums vai mālēpju, vai vēl labāk pieneņu ziedēšanas laikā. Ievas Latvijā, ja ņemam visu valsts teritoriju, zied aptuveni mēnesi. Nupat pirmās sākušas ziedēt Latvijas dienvidos, bet kamēr izziedēs pekrastē, kur vēsāks, īpaši atsevišķos Kurzemes piekrastes posmos, būs jau maija vidus. Un tā kā pie mums pavasarī nemēdz būt mēnesis no vietas ar stabilu siltumu, sanāk, ka mūsu senči ir tajā vainojuši ievas, bet tikpat labi tas varēja būt jebkurš cits pavasarī ziedošs augs. Vēl esam vēsajā pavasara daļā, nevis tajā, kad pēc lietus gaiss ir silts un smaržīgs. Pavasara pilnbrieds vēl priekšā. Smaržai, kas parādās gaisā pēc lietus ir vairāki iemesli. Mūsu platuma grādos pavasarī un vasaras sākumā tas lielā mērā saistīts ar augiem, kad īsajās ziemeļu vasarās viss steidzīgi sazied. Bet ir vēl tā īpašā smarža, kas lietū rodas pat tad, kad nekas nezied. Pilsētas ielās vai klajā laukā, bet vislabāk to var just tieši pēc sausākiem un karstākiem periodiem. Angliski šai smaržai ir vārds - petrichor, kas atvasināts no sengrieķu valodas un nozīmē akmens asinis, bet šo savdabīgo smaržu izrādās rada baktērijas, kas dzīvo augsnē. Tās sausā un karstā laikā sāk iet bojā un to izdzīvošanas stratēģija ir izdalīt aromātu, kas piesaista nelielus kukaiņus, kuros baktērija var parazitēt. Pēc sausāka un karstāka laika šis baktēriju izdalītais aromāts ir uzkrājies augsnē un ar lietus pilieniem, kas triecas pret zemi, tiek uzmestas gaisā, kur ar mikroskopiskiem pilieniem izplatās, un to varam saost arī mēs cilvēki. Lūk, kas ir tā smarža, kas mums saistās ar svaigumu pēc lietus.

In Episode 137, the guys crack open a PILS from Sierra Nevada Brewing Company, and things go off the rails in a hurry.The crew dives into the infamous Carnival “Poop Cruise” (yes, it's exactly what it sounds like), breaking down one of the most unbelievable disaster stories to ever hit the open water.From there, things somehow get even more chaotic as the guys brainstorm different variations of Slip N' Slide kickball, a guaranteed injury waiting to happen.They also shift gears into some real-world talk, diving into stocks, the current political climate, and the U.S. making major moves in the oil game, bringing some surprisingly strong takes into the mix.A little history, a little business, and a lot of nonsense, just another episode of Two Beers and a Mic.

Garajās Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu, sniegu un stipru vēju. Beidzot ieradās arī pagājušajā nedēļā apspriestais cīruļputenis. Bija gan cīruļputenis, gan daļā Vidzemes izveidojusies sniega sega, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10–12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu, tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē. Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš uz daudzām dienām, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā, turklāt – ja pie mums, piemēram, dzērvēm šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat vēl maijā tās bieži brien pa sniegu, bet dzēvju populācija turpina pieaugt un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan pie viņiem, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieeajmās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju un ir sanākuši interesanti secinājumi. Protams, tas, ka tuvējie migranti, kas ziemo relatīvi tuvu Baltijai, siltāku ziemu un pavasaru dēļ atgriežas arvien agrāk, bet igauņu pētnieki ir secinājuši, ka dzērves arī ziemo arvien tuvāk. Piemēram, pagājušā gadsimta 60.–70. gados, dzērvju galvenās ziemotnes bija Ziemeļāfrikā, visvairāk Marokā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tās sāka ziemot Spānijā, bet pēdējos 15–20 gadu laikā dzērves ziemo Francijā un Vācijā. Tām ir vienkāršāk atgriezties, ja pavasaris sākas agrāk, nav vairs tik tālu jālido. Vienlaikus pētnieki atklājuši, ka pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies dzērvju mazuļu mirstība un tas savukārt kaut kā nelīmējas kopā ar stabili pieaugošo populāciju. Izrādās, ka dzērvju skaits Eiropā ir tuvu maksimālajām iespēju robežām. Daļai dzērvju vairs nepietiek vietas tām vislabāk piemērotajās dzīvotnēs, tādēļ tās sāk ligzdot tur, kur mazuļu izaudzināšana ir izaicinošāka. Apkārtnē ir mazāk barības vai vairāk plēsēju. Ja 80tajos gados Igaunijā 96–97 procentu mazuļu izdzīvoja, tad šobrīd tie ir tikai ap 60 procentiem, turklāt daļa no izdzīvojušajiem ir vājākā stāvoklī un palielinās risks, ka tie pēc tam iet bojā migrācijā vai ziemošanas vietās. Tāpat pētnieki secinājuši, ka dzērvju populācija ir augusi ne tikai skaitā, bet izpletusies teritoriāli, piemēram, tās sākušas ligzdot Vācijas dienvidos un Ungāriju, kur agrāk to nedarīja. No 1. aprīļa, lai sargātu mazo zīriņu ligzdošanas vietas, cilvēkiem ir slēgtas trīs upju grīvas, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde. Tās visas ir Ventspils novadā. Zināmākā ir Irbe, vēl arī divas mazākas – Ķikans un Lūžņa. No 1. aprīļa līdz 1. augustam cilvēkiem liegts pastaigāties vai veikt jebkādas citas darbības šo upju grīvās un ieteicams arī nekur tuvumā nepastaigāties ar suņiem bez pavadas. Tur arī dabā izvietotas informatīvas zīmes tā, ka nejauši ieklīst šajās zonas nevar, par to nevajag satraukties. Zīriņi un tārtiņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs, izveidojot mazu bedrīti. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi. Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija. Vēl jāpiemin, ka no 1. maija tādi paši ierobežojumi būs pie Gaujas ietekas RĪgas līcī, tur pie Carnikavas, kas gan ir cilvēku ļoti iecienīta pastaigu vieta. Mazie zīriņi Vidzemes pusē ligzdošanu sāk mazliet vēlāk, tādēļ ierobežojumi ir no 1. maija. Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, brīvdienās redzēti kārtējie dzērvju bari lidināmies un sasaucamies debesīs, bet vēl pavasarī notiek viena cita migrācija. Cilvēki – tādi, kas pamatā dzīvo pilsētās un kuriem ir mazdārziņi, sāk arvien biežāk uz tiem doties, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai. Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc tikāmies ar vienu dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties un vispār, pagājušajā nedēļā, kad es tur ciemojos, tur aktivitāte tiešām augsta – cilvēki zāģē, grābj, cērt, rok. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus.  Pavasaris vēl vēss un šur tur pat ar cīruļputeni, tā, ka lielie dārza darbi darbi vēl priekšā. Nākamnedēļ es sarunāšos ar ainavu arhitekti, turklāt tādu, kas labi pārzina šīs profesijas vēsturi. Pat ne profesijas, bet ainavu arhitektūras vēsturi, kad varbūt pat apzināti to nesauca par ainavu iekārtošanu. Ar Ilzi Locāni no Turaidas muzejrezervāta runājām, jo lai nu kas, bet ainava – gan dabiska, gan cilvēku veidota – Turaidas pusē ir neatņemama un ļoti spilgta visa kompleksa sastāvdaļa.

Juleidy Peña of Notch Brewing interviews Maria Shirts of Stone Brewing. Visit AllAboutBeer.com for more podcasts, to read original articles, and to get info on upcoming events.Click here to support independent journalism covering the beer industry.This Episode is Sponsored by:RahrBSGHints of grain, dough, and golden bread greet your nose. Traces of sweet cereal appear alongside nutty and earthy aromas. Rahr To Thee! Pils™ lets hop and yeast character take the spotlight, but it takes its supporting role seriously. Ideal for classic continental lagers and crispy craft lagers, Rahr To Thee! is appropriate wherever you desire low color and low modification. Appearing in pFriem Pilsner, Rahr To Thee! is produced in Alberta with Canadian grown barley. Order from RahrBSG.Keg LogisticsAs an industry-leading keg management partner, Keg Logistics delivers premium stainless-steel kegs with the flexibility you truly need.Whether you're kegging your first batch or scaling your distribution, choose the program that fits: rent-to-own, flexible term leasing, or pay-per-fill. Get top-quality kegs without massive upfront costs, and terms that grow with you. Thousands of brewers, cider makers, and wineries trust Keg Logistics to keep production flowing. Head to keglogistics.com/allaboutbeer for your custom quote. Keg Logistics – Your Kegs. Your Choice.Stomp StickersIf you've been loyal to your current printer for years, we get it. Switching feels risky. That's why StompStickers.com keeps it simple: low minimums for an easy test run, fast print times so you're never stuck waiting, and a 100% satisfaction guarantee on every order. Thousands of brewers have already trusted them for over 30 years, and now you can try them for less. Head to StompStickers.com and use code FIRSTRUN for 15% off your first order.All About BeerAt All About Beer, we're honored to share the stories that define the beer community, and we couldn't do it without the generous support of our underwriting sponsors. Their commitment helps sustain independent beer journalism, allowing us to highlight the people, places, and passion behind every pint. Their partnership ensures these stories continue to inspire, connect, and celebrate the craft we all love. Join our underwriters today and help make an impact on independent journalism covering the beer industry.Host: Juleidy PeñaGuest: Maria ShirtsSponsor:  RahrBSG, Keg Logistics, Stomp Stickers, All About BeerTags: Brewing, Lager, IPA, Festivals, Photo Credits: Juleidy Peña and Maria ShirtsThe following music was used for this media project:Music: Hip Hop Intro 06 by TaigaSoundProdFree download: https://filmmusic.io/song/9533-hip-hop-intro-06License (CC BY 4.0): https://filmmusic.io/standard-licenseArtist website: https://linktr.ee/taigasoundprod ★ Support this podcast on Patreon ★

Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu,  gan sniegu un stipru vēju. Bija gan cīruļputenis, gan šorīt, 7. aprīlī, daļā Vidzemes arī ir sniega sega izveidojusies, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10-12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu. Tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Tādās reizēs, kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē? Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš vairākas dienas, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā. Turklāt, ja pie mums šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat maijā tās bieži brien pa sniegu. Bet dzērvju populācija turpina pieaugt, un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan Igaunijā, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājusies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieejamās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju. Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, bet vēl pavasarī notiek vēl kāda migrācija. Šis ir laiks, kad pilsētnieki arvien biežāk sāk doties uz saviem mazdārziņiem, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai. Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc šoreiz raidījumā saruna ar dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties savā mazdārziņā. Pagājušajā nedēļā Lucavsalā varēja sastapt daudzus mazdārziņu īpašniekus – cilvēki zāģēja, grāba, cirta, raka. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus. Bet tā kā vēl ir vēss un šur tur pat cīruļputeņa atnests sniegs, lielie dārza darbi darbi vēl priekšā.

Tapis pētījums par pilsētas pļavām – gan to ekoloģisko nozīmi dabas daudzveidībā, gan sabiedrības attieksmi pret šo jaunievedumu pilsētas ainavā un pilsētplānojumā. Kas aug šādās pļavās un vai pļava var iedzīvoties industriālā cilvēka veidotā vidē? Pilsēta un pļava šķiet tik atšķirīgas vides, tomēr tās prot līdzāspāstāvēt, vismaz to redzam pēdējos gados, kad urbānās pļavas sāk ziedēt jau vairākās Latvijas pilsētās. Par to, kā šīm pļavām klājas, un to, kā tās sadzīvo ar dažādu pilsētu plānojumu un vietējo iedzīvotāju attieksmi, stāsta botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte, projekta "Pilsētas pļavas" autore un vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un ainavu arhitekte Natālija Ņitavska.

Mike and Artie meet up at Mike's house for the first podcast of spring! Join the guys as they discuss fountain soda addiction and etiquette, sample a three-year-old Outta Focus 2x IPA that was hiding in the back of Mike's beer fridge, try the new Ve Skale' Czech Pils, a Jolly Scot Scottish Style Ale, and learn about Artie's involvement in the upcoming 717 Collab beer.   Expect honest tasting notes, brewery stories, and the usual good banter as Mike and Artie discuss what makes these beers and cocktails shine! Enjoy another laid-back episode of the Appalachian Brewing Company Podcast!

Chris O'Connor, VP of brewing operations at Prost in Northglenn, Colorado, has built a career on being a process nerd. He spent a decade in engineering for the pharmaceutical industry before switching gears and following his passion for brewing. His analytical approach to colllecting data, testing, and questioning conventional logic is a big part of what drives quality at Prost's award-winning lager program. The success spans three Great American Beer Festival medals in the past three years, including silver for Prost Pilsner in 2023 and two golds in 2025, for Schwarzbier and Viennal Lager. Despite that success, the production team recently made a leap, moving to a new house lager yeast—the Augustiner strain, instead of 34/70. In this episode, O'Connor discusses that careful process, plus: huskless endosperm mashing for a refined lager profile taking advantage of Prost's fully customized, five-vessel Kaspar Schulz brewhouse an intentional, eight-step decoction process—and completely changing it to accomodate a new yeast strain why they use “marine-blade” custom rakes to agitate the mash and decoctions using a vacuum-evaporation process after the kettle to drive off DMS precursors and other volatiles open fermentation and the impact of tank geometry using blind tasting, polls, and sales data to evaluate lagers made with the new yeast the palpable difference in sulfur impact from the 34/70 and Augustiner strains Ultimately, despite brewing traditional styles using traditional methods, O'Connor's view is that no process is sacred—challenge everything, test, observe, and always be ready to change. G&D Chillers The Craft Brewers Conference is coming up April 20 through 23, 2026—and G&D Chillers will be there. If you're heading to CBC, swing by and talk shop with the folks who know brewery operations inside and out. G&D's biggest strength isn't just the equipment—it's our deep understanding of how a brewery runs. From cellar layout to production flow, our team brings decades of hands-on experience to every install and every conversation. Whether you're running a single-stage 5H unit or scaling up with a Vertical Air Chiller, G&D builds systems that are reliable, efficient, and built to last. Because when your chiller's solid, your beer stays cold—and your operation stays on track. Plan your visit at gdchillers.com/podcast—and come see us at CBC, Booth 1518. Berkeley Yeast Berkeley Yeast just launched Dry Tropics London! Our best-selling liquid yeast strain, now with all the ease-of-use benefits of dry yeast. Dry Tropics London delivers the soft, pillowy mouthfeel and juicy character you'd expect from a top-tier London Ale strain, but with a serious upgrade: a burst of thiols that unleash vibrant, layered notes of grapefruit and passion fruit. A lot of brewers love the clean passion fruit you get from Tropics, but they don't want every IPA to be a tropical-fruit bomb. At the dry yeast price point, you can pitch and ditch without breaking the bank. Or, you can co-pitch with your house strain to adjust the intensity of the notes. And with nationwide free shipping, there's never been a better time to try Dry Tropics. Order now at berkeleyyeast.com and experience the ease and impact of Dry Tropics London Yeast. PakTech This episode is sponsored by PakTech—delivering craft-beer multipacking you can trust. Our handles are made from 100 percent recycled plastic and are fully recyclable, helping breweries close the loop and advance the circular economy. With a minimalist design, durable functionality you can rely on, and custom color matching, our carriers help brands stand out while staying sustainable. Trusted by craft brewers nationwide, we offer a smarter, sustainable way to carry your beer. To learn more, visit paktech-opi.com. Indie Hops Taste the flavors of Indie Hops at CBC this year in Philly! Fourteen incredible beers will showcase Strata, Luminosa, Lórien, and Audacia—plus our most promising new experimental hop IH19082 in a single-hop XPA! Experience our newest hop, Audacia, in an IPA by Grand Fir, a hoppy lager by Meanwhile, and a hazy by Worthy Brewing. Explore the wonders of Strata in IPAs from Odell, Russian River, Grains of Wrath, and Grand Fir. Refresh your palate with the crisp summery flavors of Lórien in an Italian pils by Sun River and a Mexican lager by Hold Out. And bask in the “liquid sunshine” magic of Luminosa with an IPA from Fort George. Check out the full CBC beer lineup at www.indiehops.com and plan to stop by our booth #926. We'll be as happy to see you as you'll be that you made the effort! Indie Hops—Life is short, let's make it flavorful. Midea 50/50 Flex If you're like many podcast listeners, you've got a lot of beers at home, and your regular fridge is at capacity. Enter the Midea 50/50 Flex—the industry's first dual compartment three-way convertible freezer. Here's what all that means for you: options! The 50/50 has the power to be all freezer, all fridge, or a little bit of both. But you'll probably want to use those 20 cubic feet as a massive, garage-ready beer fridge. You can also change which side the door is on or how you want the shelves to be arranged—the 50/50 totally flexes to fit your life. Plus, it's designed to maintain a stable temperature even in non-climate-controlled conditions—so you can crack a cold one even on the warmest days in the man cave. Take your garage to the next level! Check out Midea.com/us/ to get more info about this game changer today. Cheers! Old Orchard The beyond-beer space is booming, and Old Orchard is here for it, supplying breweries with fruit ingredients for all your beverage needs: low/no alcohol, hard lemonades, seltzer, cider, and more. Old Orchard has supplied hundreds of industrial customers across 49 states, including nationally and internationally loved brands, so you'll be in good company. More information and free samples are waiting at oldorchard.com/brewer. ADM Are you ready to shake up the beverage world? ADM is passionate about helping you craft your next breakthrough. From cutting edge natural ingredients like hops to advanced technologies, ADM brings together science and creativity to elevate taste, quality, and recipe design. Whether you're developing a beer innovation or a bold new flavor experience, ADM is your trusted partner in innovation. Let's create something extraordinary—because the future of beer and brewing starts with inspired ideas and exceptional expertise. ADM is where nature meets precision! Learn more at adm.com/alcohol Arryved Running a brewery means juggling a lot—managing production, serving guests, selling online, and keeping everything moving behind the scenes. That's where Arryved comes in. What started as a point-of-sale system has grown into the technology your brewery runs on—built specifically for the teams behind great beer. Unlike generic systems, Arryved brings together taproom service, online sales, brewery management, payments, reporting, and growth tools into one complete platform. So instead of bouncing between systems, you can brew, serve, and sell—all in one place. See it in action at CBC 2026, Booth 1626, or visit arryved.com to learn more. Ss Brewtech Pumps are critical to any advanced homebrewing setup. From mash recirculation to wort transfer, and even for cleaning, a quality pump is a key part of every brew day. The Ss Brew Pump from Ss Brewtech is engineered to tackle even the messiest brew days. Featuring an IP55 water resistance rating, an easy-to-use DIN head with 360-degree rotation, and a flow rate of up to 11 gallons per minute, it has the power to keep your brew day moving. Visit www.SsBrewtech.com/Pump to learn more about how the Ss Brew Pump can upgrade your homebrewery.

Since being founded by Adam Henderson in 2020, Azvex Brewing Company has gone on to become of the UK's most respected producers of hop-forward pale ales and IPAs, fruited sours, and imperial stouts. And head brewer Jack Walker has played a huge part in that journey. Known and respected across the land, Jack has helped create a wealth of fantastic beers at the Liverpool-based business. And for that reason, we invited him to speak at our Brewers Lectures in Newcastle last month. In his latest talk, Jack walked us through his approach to the production of the brewery's delicious West Coast Pils. He outlined the team's approach to defining the style and water profile employed, to the mash, boil, bitterness as well as yeast and fermentation. Jack described their dry-hopping regime and whether these beers should be hazy or not while concluding that these beers are an evolution of the West Coast IPA and a style still finding its feet.

Lars, Trine og Kjetil diskuterer forholdet mellom Høyre og Frp, og hvorfor Jonas Gahr Støre fikk en overraskende applaus i stortingssalen denne uken - ulovlig sådan. Stein Lier Hanssen og tidligere leder i Fellesforbundet har hatt sin egen metode - Trine er kritisk. Og hva er greia med at smarte folk har begynt å legge seg sjokk-tidlig? Lars skjønner ingen ting. Hør alle episoder av Aftenpodden som abonnent hos Podme og Aftenposten. Hør Ekstra Lars på fredager og abonner på nyhetsbrevet på www.aftenpodden.no for lenker, quiz og tips. Følg oss gjerne på Instagram og Facebook.

In Episode 132, the boys crack open a crisp one from Real Ale Brewing Company called the Proto Pils, and put it through the official, highly scientific Two Beers taste-test process.We fire off a rapid-paced Speed Round of Beer Math, where logic is questionable, confidence is high, and calculators are absolutely not allowed. There's also another classic Ice Breaker that sends us spiraling into debates we probably weren't prepared for.Stone walks us through the time he almost went to jail for a DUI, a story that somehow lands somewhere between “life lesson” and “how are you still licensed?”And in true competitive fashion, we discuss just how excited we are to one day gamble against each other on our kids' future competitions… because nothing says healthy parenting like side bets and trash talk.Cold beer. Fast math. Questionable decisions. It's Episode 132.YoTummy: https://yotummy.com/

Cik zaļai jābūt Rīgai? Karstā vasaras dienā noteikti atbilde būtu – pēc iespējas zaļākai un ēnainākai. Bieži dzirdam sūdzības, ka pilsētās trūkst parku un zaļo zonu, vienlaikus kultūrvēstures speciālisti min, ka Rīgas centrā kā UNESCO mantojuma vietā nebūt nevajag intensīvu apzaļumošanu un arī vēsturiski Rīgas centrs nemaz nav bijis viscaur kokiem apstādīts. Ko par to saka ainavu arhitekti un ko – kultūrvēsturisko pieminekļu sargātāji? Kā saglabāt Rīgas vēsturisko seju un vienlaikus padarīt pilsētu klimatam un videi draudzīgāku? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula un  ainavu arhitekte Indra Purs.

Vēstures otrdienas ir atsākušās un puiši tās apmeklē. Ventspilī kultūra atgriežas (oficiāli), Supernova turpina pierādīt, ka mēs kā tauta mīlam viedokļus, un Epstīna faili atkal uzpeld sarunās, jo internets nekad neko neaizmirst.Parunājām arī par Olimpiskajām spēlēm – cerībām, vilšanos un to īpašo sajūtu, kad tu pats neko nedari, bet pārdzīvo kā profesionālis.Paldies Cinamon Akropole Alfa par atbalstu Kino Stūrītim!Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/Audio apstrāde - Gatis GavarsSeko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

In der nächsten BierTalk-Folge nehmen wir euch mit auf eine ziemlich besondere Reise – quer durch Franken und mit einem Abstecher über die (ehemalige) Grenze nach Südostthüringen. Am Mikro ist ein alter Weggefährte und echter Handwerksprofi: Stefan Mützel, Braumeister seit 18 Jahren, mit Stationen in Unterfranken, Mittelfranken und jetzt in Saalfeld. Wir starten mit einer herrlich bodenständigen „Wie kommt man eigentlich zum Bier?“-Geschichte (Spoiler: Kartenspiel, Dorfkneipe und ein legendärer „Biersepp“ spielen eine Rolle) und landen schnell bei Stefans heutiger Heimat: dem Bürgerlichen Brauhaus Saalfeld – berühmt für Bügelflaschen, eine starke regionale Verwurzelung und Biere mit klarer Handschrift. Gemeinsam probieren wir uns durch mehrere Klassiker: ein überraschend charakterstarkes Helles mit feiner, „sektiger“ Kohlensäure, ein Pils, das mit ordentlich Hopfen und langer Bittere richtig Haltung zeigt, und das Jubiläums-Festbier „Freiheit 1525“ mit wunderbar runder Malz-Hopfen-Balance. Dazu gibt's tiefe Einblicke in Brautechnik (liegende vs. stehende Tanks!), Wasser als Schlüssel für die Bierqualität – und Stefans Erfahrungen aus Wettbewerben wie dem European Beer Star. Highlight zum Schluss: das „Exklusiv“, ein einmal jährlich gebrautes Grünhopfen-Böhmisches Pils aus dem eigenen Hopfengarten – inklusive Hopfenzupferfest, Zupfwettbewerb und dem schönsten Luxusproblem überhaupt: nach wenigen Wochen ausverkauft. Eine Folge über Bierkultur, Heimat, Handwerk – und darüber, wie man junge Leute fürs Brauen begeistert. Prost!

Nav daudz tādu piļu Latvijā, kuras mūri pieredzējuši tik daudzus gadsimtus, piedzīvojuši tik dažādus saimniekus un viņu likteņus, kā Turaidas pils. Kāda bija šīs viduslaiku pils nozīme Livonijas laikā un vēlāk? Ko zinām par lībiešu dzīvi Turaidā un kādu sadzīvi te vadījuši daudzie pils iemītnieki? Raidījumā Zināmais nezināmājā atklāj Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists - vēsturnieks, lībiešu mantojuma pētnieks Guntis Zemītis, vēstures zinātņu doktore, viduslaiku piļu eksperte, Turaidas Muzejrezervāta galvenā speciāliste - vēsturniece Ieva Ose un vēsturniece, Turaidas Muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne.   Zinātnes ziņās plašāks stāsts par to, kā seismometri var palīdzēt ne tikai zemestrīču fiksēšanā, bet arī kosmisko atkritumu novērošanā. Kosmosa atkritumu, piemēram, raķešu un satelītu atlūzu, skaits uz Zemes pieaug, tāpēc likumsakarīga šķiet jauna publikācija zinātnes žurnālā “Science”. Tajā vēstīts, ka ar seismometriem jeb seismogrāfiem, ar ko parasti reģistrē zemestrīces, ir iespējams izsekot krītošiem kosmosa atkritumiem. “Science” publikācijā minēts konkrēts notikums 2024. gadā, kad, Ķīnas kosmosa kuģim atgriežoties Zemes atmosfērā, tā sabrukšanai līdzi izsekoja seismometri Kalifornijā. Kā allaž, viedokli par rakstu vaicājam pašmāju zinātniekam, un šoreiz tas ir Latvijas Universitātes Eksakto un tehnoloģiju zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks Viesturs Zandersons. Viņš norāda, ka notikums ar Ķīnas kosmosa kuģi nav pirmās šādas seismometra fiksētās svārstības, taču jāizceļ ārvalstu pētnieku labi veiktie aprēķini.

Generally speaking, there's some correlation between brewery scale and lager quality, and while there are plenty of exceptions to every rule, there's no denying that honing lager beers into the best versions of themselves requires repetition, time, and access to the best ingredients. But over the past few years, an ever-increasing number of very small craft brewers have found success in the major competitions not despite their size, but because of it. Ferndale, Michigan's Urbanrest firmly sits in that group, and their recent gold medal in the American Pilsner category at GABF is further proof that careful process and thoughtful beer design aren't dependent on scale. The beer itself, Kaiser, started as a Franconian-inspired kellerpils, but over the years has morphed into what they now call American pils. And funny enough, it contains only Vienna-style malt from small craft maltster and none of the pils malt that most would expect. But that's not the only way they've strayed from the classic narrative. In this episode, founder and brewer Zach Typinski discusses how they: ferment German lager with a dry 34/70 strain while fermenting American pils with a liquid 34/70 blend various base malts in both lager and IPA find the perfect amount of “rusticity” in American pils manage direct-fire kettle caramelization in lieu of decoction krausen lagered beer for carbonation since the brewery doesn't own a carb stone build texture and retain foam through the krausening process source and contract great hops despite their small size And more. G&D Chillers G&D's biggest edge isn't just the equipment—it's their deep understanding of brewery operations. From layout to production flow, they bring real-world expertise and build reliable systems that last, whether it's a single-stage 5H or a Vertical Air Chiller. New Belgium Brewing recently partnered with G&D to install a propane-based Elite 290 chiller —delivering around 50% energy savings compared to CO₂ systems. As Andy Collins, New Belgium's Carbon Neutral Engineer, put it: “We're really happy to work with a partner like G&D Chillers who helped us significantly reduce the amount of HFCs used in our refrigeration systems.” With 24/7 support and remote monitoring, your cold side stays dialed in—day or night. See how leading breweries are cutting energy costs at gdchillers.com. Berkeley Yeast Berkeley Yeast just launched Dry Tropics London! Our best-selling liquid yeast strain, now with all the ease-of-use benefits of dry yeast. Dry Tropics London delivers the soft, pillowy mouthfeel and juicy character you'd expect from a top-tier London Ale strain, but with a serious upgrade: a burst of thiols that unleash vibrant, layered notes of grapefruit and passion fruit. A lot of brewers love the clean passion fruit you get from Tropics, but they don't want every IPA to be a tropical-fruit bomb. At the dry yeast price point, you can pitch and ditch without breaking the bank. Or, you can co-pitch with your house strain to adjust the intensity of the notes. And with nationwide free shipping, there's never been a better time to try Dry Tropics. Order now at berkeleyyeast.com and experience the ease and impact of Dry Tropics London Yeast. PakTech This episode is sponsored by PakTech—delivering craft-beer multipacking you can trust. Our handles are made from 100 percent recycled plastic and are fully recyclable, helping breweries close the loop and advance the circular economy. With a minimalist design, durable functionality you can rely on, and custom color matching, our carriers help brands stand out while staying sustainable. Trusted by craft brewers nationwide, we offer a smarter, sustainable way to carry your beer. To learn more, visit paktech-opi.com. Indie Hops Strata Cryo The multilayered wonders of Indie Hops Strata are now easier than ever for brewers to tap into. Introducing Strata Cryo, in collaboration with Yakima Chief Hops. Whether brewing up a single-hop Strata IPA to wow customers with the depth of flavor this variety delivers or modernizing your flagship IPA to continue setting the highest standards, Strata T99, Strata CGX, Strata HyperBoost, and now Strata Cryo provide the tools for you to create your unique masterpiece. Indie Hops Strata. Life is short. Let's make it flavorful! Midea 50/50 Flex This podcast is sponsored by the Midea 50/50 flex—the industry's first dual compartment three-way convertible freezer. The 50/50 Flex is designed to flex with your life. It can convert to all fridge, all freezer, or half and half with just the touch of a button. Plus, with reversible doors and adjustable storage compartments, you can stay organized no matter your food-storage needs. The 50/50 Flex is also designed to maintain a stable temperature even in non-climate-controlled spaces. So it's perfect for your garage, man cave, or wherever you need a little more space. Maybe use all 20 cubic feet as a beer fridge! Check out Midea.com/us/ for more information on how to take your beer storage to the next level. Old Orchard Your brewery deserves a supplier that can keep your customers engaged with new flavors. That's why Old Orchard releases juice concentrates and blends with trending flavor profiles like White Sangria and Passion Orange Guava. If you need a custom solution, Old Orchard's R&D team wants to hear from you. Fruit ingredients that get you: get Old Orchard's free samples at oldorchard.com/brewer. Brightly Software Brightly Software, a Siemens company, partners with organizations at every stage of their asset lifecycle journey. Brightly is a complete asset-management and operations software that enhances organizational sustainability, compliance, and efficiency through data-driven decision making. Streamline maintenance, simplify capital planning, and optimize resources with solutions uniquely designed to support long-term goals. Learn more at brightlysoftware.com. 2026 Brewers Retreat Tickets are on sale now for the annual Craft Beer & Brewing Brewers Retreat August 23–26 in the hop country of Yakima Valley, Washington. There's nothing like this fantasy homebrew-camp experience, as you brew in small groups led by some of the most inspiring brewers in the world—folks such as Vinnie and Natalie of Russian River, Ben from Breakside, Henry and Adriana of Monkish, Kelsey from North Park, Whitney from Grand Fir, Sean from Lawson's Finest, and more. This year we'll be brewing under the bines at Bale Breaker, and it's sure to be an unforgettable experience. Tickets are on sale now and going fast at brewersretreat.com.

Macht Discord den großen Alleingang in Richtung Datensammlung oder geht DIscord den ersten Schritt, den wir nun von allen erwarten können? Elon Musk wird vorgeladen und Meta belohnt KI-Einsatz. Nur nicht bei WhatsApp. Der große Rundumschlag und ein tiefer Einblick in Gavins Tweetentwürfe. Sowas gibt's nur hier. Live aufgezeichnet am 10.02.2025 in der Garage Ost in Leipzig ➡️ Mit der "Haken Dran"-Community ins Gespräch kommen könnt ihr am besten im Discord: [http://hakendran.org](http://www.hakendran.org⁠) Kapitelmarken, KI-unterstützt Kapitelmarken, KI-unterstützt 00:00:08 - Hallo Dennis! Hallo Leipzig! 00:01:28 - Discord will Altersverifikation 00:11:40 - Digitale Souveränität der EU: Matrix als Teams-Alternative? 00:15:40 - Datenskandal bei Fotobox-Anbieter Curator Life 00:18:20 - NRW-Ministerpräsident Wüst: Debatte um die Abschaffung des Landesdatenschutzes 00:22:50 - EU-Kommission gegen Meta: Wettbewerbsbeschwerde wegen WhatsApp-Chatbots 00:26:25 - Meta: KI-Nutzung als Leistungsmetrik für Mitarbeiter 00:31:20 - OpenAI: Einführung von Werbung und regional angepassten ChatGPT-Versionen 00:37:00 - KI-Chatbots und Quellen: YouTube im Fokus bei Gesundheitsfragen 00:41:20 - [Rentahuman.ai](http://rentahuman.ai/): Eine Plattform, auf der KI Menschen für reale Aufgaben anheuert 00:47:50 - Elon Musk: Politische Äußerungen zu Social Media Verboten 00:51:10 - Jeff Bezos und die Washington Post 00:55:20 - Pinterest macht in KI 00:59:00 - Funktionen und Emotionen ℹ️ Hinweis: Dieser Podcast wird von einem Sponsor unterstützt. Alle Infos zu unseren Werbepartnern findet ihr [hier: https://wonderl.ink/%40heise-podcasts](https://wonderl.ink/%40heise-podcasts)

On this week's The Last Drop, JB & Khody are back to kick off the 1st craft beer week of the year. JB talks about some new releases in Tequila. Arizona Arte Agave Tequila & Mezcal Festival is coming up soon & using JB as a promo code gets you 10% off. Then Khody opens a can of Highland Park Toaster Pils to give his thoughts. As always, sit back, turn your headphones up & don't stop, keep pouring.Head over to https://arteagave.com/ use promo code JB to receive 10% off on your tickets. #Sponsored #ad

Gary interviews Bobby (not Robert!) and Allison about the history, naming, ingredients, and brewing process of the Hildy Pils at McFleshman's. Cara is going nuts for this one!PATREON SUPPORTpatreon.com/respectingthebeerpodcastUncut episodes with bonus contentAccess to exclusive beersAccess to 50-minute video tour of McFleshman'sFACEBOOK GROUPhttps://www.facebook.com/groups/respectingthebeerQUESTIONS?Email us at respectingthebeer@gmail.com--TIMELINE00:00 The Hildy Pils01:26 Origin Story10:14 Water Profile13:51 Malt and Hops Selection17:46 Spunding and Fermentation Techniques20:15 Yeast and Pressure20:51 Sulfur Compounds21:49 History of Pilsners23:07 The Importance of Oak23:58 The Skunky Smell26:32 The Legacy of Augustiner Yeast29:19 Support us on Patreon!--CREDITSHosts:Bobby Fleshman - https://www.mcfleshmans.com/Allison Fleshman -https://www.instagram.com/mcfleshmans/Joel HermansenGary Ardnt - https://everything-everywhere.com/everything-everywhere-daily-podcast/Music by Sarah Lynn Huss - https://www.facebook.com/kevin.huss.52/Recorded & Produced by David Kalsow - https://davidkalsow.com/Brought to you by McFleshman's Brewing Co

In dieser BierTalk-Folge geht's nach Traunstein – in eine Stadt, in der Bier nicht nur Getränk ist, sondern Geschichte, Stolz und Alltag. Ich bin zu Gast im Hofbräuhaus Traunstein und spreche mit Matthias Sailer, dem ersten Braumeister des Hauses – und einem Mann, der seit über 20 Jahren für genau diese unverwechselbare Traunsteiner Braukunst steht. Wir schauen gemeinsam zurück bis 1612, als hier bereits gebraut wurde, und erzählen, wie sich die Brauerei vom ursprünglichen Weißbier-Betrieb unter Herzog Maximilian bis zum modernen, privat geführten Unternehmen entwickelt hat. Und natürlich geht es um Matthias ganz persönlichen Weg: vom Schulprojekt in der 9. Klasse bis zum Braumeister mit 20 – inklusive seiner Leidenschaft für Weißbier und der Frage, warum die berühmten „Bananennoten“ eben nicht einfach so passieren. Dazu gibt's eine Verkostung mit fünf Bieren: vom alkoholfreien Zwickl über Helles und Pils bis zu Dunklem Weißbier und Dunklem Doppelbock. Eine Folge über Braukultur, Erfahrung – und darüber, wie Tradition lebendig bleibt, wenn man sie wirklich versteht. Prost!

Rev Mark Shows Off His Old Wood@elderpinebeer #MDbeer #beer #radioshow #podcast Co hosts : Good ol Boy Dave, Rev Mark, Good ol Boy Sparky Good ol Boy Kendall, and Good ol Gal JulieannaSUDS  Episode – We celebrate the triumphant return of our prodigal son, Reverend Mark, who has journeyed from the wilds of Maryland with a curated flight of beers from Elder Pine Brewing and Blending Company. Join us as we dive into a delightful tasting of five unique brews, including the crisp E.P. Pils. We'll also explore the complex flavors of the Double Barrel Through Woven Branches dark lager and a special bonus beer that promises to surprise. Our hosts will share their tasting notes, food pairings, and ratings for each beer. Get ready for a fun and informative episode filled with laughter, camaraderie, and, of course, great beer! We'll be rating these beers on a scale from 1 to 5, so don't miss out on the fun!All Beer in this episode from Elder Pine Brewing and Blending Company, Gaithersburg, MD7:19EP Pils – German pilsner brewed with German Pilsner and Czech hops 5% ABV   SUDS-512:10Moonscribe Vol. IV- Belgian-style Blonde hopped with Riwaka and aged solera-style in American Oak foeders.  6.6% ABV   SUDS-520:10Summon the Moon Lord – English-style Barleywine boiled for 24 hours, aged in Heaven Hill Bourbon Barrels for 18 months. 16% ABV    SUDS-426:39Double Barrel Through Woven Branches- Double Barrel-Aged Dark Lager Blend: 50% Double Oaked Schwarzbier foeder-aged for 6 months then finished in bourbon barrels for 18 months; 25% Black Lager aged in stainless steel for 3 months; 25%  Double Oaked Lager wine foeder-aged for 5 months and finished in port barrels for 9 months.  All of this was blended together and aged an additional 12 months in freshly-emptied rye whisky barrels.  10.8% ABV SUDS-535:52Empyreumatic – smoked Helles lager with Lapsang Souchong tea, beachwood smoked barley, oak smoked wheat and Saaz hops.  5.5% ABV SUDS-5info@sipssudsandsmokes.com X- @sipssudssmokes IG/FB/Bluesky - @sipssudsandsmokes Sips, Suds, & Smokes® is produced by One Tan Hand Productions using the power of beer, whiskey, and golf.  Available on Apple Podcasts, YouTube Music, Amazon Music, Pandora, iHeart, and nearly anywhere you can find a podcast.Check out Good ol Boy Dave on 60 Second Reviewshttps://www.instagram.com/goodoleboydave/ Enjoying that cool new Outro Music, it's from Woods & Whitehead – Back Roads Download your copy here: https://amzn.to/2XblorcThe easiest way to find this award winning podcast on your phone is ask Alexa, Siri or Google, “Play Podcast , Sips, Suds, & Smokes” Credits:TITLE: Maxwell Swing/ FlapperjackPERFORMED BY: Texas GypsiesCOMPOSED BY: Steven R Curry (BMI)PUBLISHED BY: Alliance AudioSparx (BMI)TITLE: Back RoadsPERFORMED BY: Woods & WhiteheadCOMPOSED BY: Terry Whitehead & Jeff WoodsPUBLISHED BY: Terry WhiteheadCOURTESY OF: Terry Whitehead & Jeff WoodsPost production services : Pro Podcast SolutionsAdvertising sales: Contact us directlyContent hosting services: Talk Media Network, Audioport, Earshot, Radio4All, PodBeanProducer: Good ol Gal Julieanna & Good ol Boy DaveExecutive Producer: Good ol Boy MikeElder Pine Brewing, Maryland Craft Beer, Beer Tasting, Belgian Blonde Ale, English Barley Wine, German Pilsner, Dark Lager, Craft Beer Reviews, Brewery Takeover, Craft Beer Enthusiasts, Beer Pairing, Beer Ratings,Craft Beer Culture, Beer Flight, Homebrewing, Beer Styles, Beer Recommendations, Craft Brewery Spotlight

Rob Shwenker, Russian River Keepers Natalie Cilurzo from Russian River Brewing Co. and Rob Shwenker from Russian River Keeper join Herlinda Heras and Daedalus Howell on Brew Ha Ha. This is Rob's first time on the show. Natalie has been on many times before, the last time was this episode last January for the preview of Pliny the Younger. They are here to present a new beer called 110 West Coast Pils, which refers to the number of miles that the Russian River Runs, from Ukiah down to Jenner. Vinny Cilurzo made it for the first time last year, and came up with the name of this beer. Natalie felt the need to do something positive for the river. She worked with with Russian River Keepers several years ago. Then she and Vinny were invited to the annual Russian River Keeper gala where she met Rob. Their idea was to distribute their new West Coast Pils with a portion of the proceeds going to Russian River Keeper. This arrangement is for perpetuity for as long as they make 110. “It's not a promotion, it's a commitment,” says Daedalus. Russian River Brewing Co. is open in Santa Rosa on 4th St. and at their big Windsor location. Visit their website for up-to-date hours, menus, beers and more. Russian River Keeper Rob describes the purpose of Russian River Keeper as protection of a healthy Russian River habitat. “Our mission is a healthy, fishable, swimmable equitably shared Russian River. (…) We pull about 500,000 pounds of trash out of the watershed every year.” They work to prevent trash from entering the river because ultimately that leads to the marine environment. They also do restoration, fighting to preserve animal and plant species. One example is the giant bamboo that they are removing. It is a massive user of water and hard to remove. Russian River Keeper is also an advocate for the river at all applicable levels of government. Some of Rob’s job involves lobbying in Sacramento for favorable environmental legislation. They are members of the California Coast Keeper Alliance. Worldwide there are about 300 different water keepers. Visit our sponsor Pizzaleah in Windsor for the finest pizza menu and the most authentic flavors around!

Show 316 – GRANDS RECAP!We break down an electric Grands weekend in Tulsa—fromsmooth travels and track thoughts to the biggest storylines on and off the track. We celebrate Molly Simpson's dominant run to the Women's Championship, plus huge weekends from Kam Larsen and Cam Wood, who were on another level. Wecover Romain Mayet's return, the viral clips of the week, Friday's chaotic Pro format, and all the action from Grands day—Kam's wild semi comeback, Pils and Wood's insane speed, Izaac's tough exit, and the young talents stepping up in Elite Women. A fast, fun recap of everything that made Grands 2024 unforgettable. Enjoy! #Chatter

This week's episode comes from a live panel discussion on West coast pils recorded a few weeks ago at the Craft Beer & Brewing Brewers Retreat in Asheville, North Carolina, and features Khristopher Johnson of Green Bench, Bob Kunz of Highland Park, and Evan Price of Green Cheek. Over the course of the conversation, these three brewers cover a range of topics, including: the impact of lager yeast sulfur production on hops flavor and hops longevity building hops blends that ground with a classic baseline and expand with contemporary flavors and aromas creating structure and body with lower-alpha hops considering "vegetive load" as a means of boosting body blending base malts for different intended finishing gravities the impact of floor-malted barley on tropical hop expression adjusting fermentation to accentuate hop character swapping headspace carbon dioxide to control sulfur using a controlled ramp-up in fermentation temperature to balance ester production with ideal dry hop conditions And more. This episode is brought to you by: G&D Chillers (https://gdchillers.com): G&D Chillers uses quality components, expert craftsmanship, and constant innovation. With our 24/7 service and support, your brewery will never stop. Remote monitor your chiller for simple and fast access to all the information you need, and gain peace of mind your operation is running smoothly. Berkeley Yeast (https://berkeleyyeast.com). Dry Tropics London delivers the soft, pillowy mouthfeel and juicy character you'd expect from a top-tier London Ale strain, but with a serious upgrade: a burst of thiols that unleash vibrant, layered notes of grapefruit and passionfruit. Order now at berkeleyyeast.com. Old Orchard (https://www.oldorchard.com/brewer) can formulate custom blends featuring specialty ingredients. Whether trending flavor additions or nostalgic favorites, the next best thing is around the corner at Old Orchard. More information and free samples are waiting at oldorchard.com/brewer. Indie Hops. (https://indiehops.com) Give your customers a pleasant surprise with Audacia in your next IPA. This descendant of Strata brings her own flare of catchy lilac/lavender aroma, and flavors of sweet-tart berries with tangy lychee. Life is short. Let's make it flavorful! Five Star Chemical (https://fivestarchemicals.com) Looking for a powerful, no-rinse sanitizer that gets the job done fast? Meet Saniclean PAA Pro from Five Star Chemicals. This EPA-registered, PAA-based acid sanitizer is tough on beerstone and perfect for everything from kegs to packaging lines. Learn more at fivestarchemicals.com. PakTech (https://paktech-opi.com) PakTech's handles are made from 100% recycled plastic and are fully recyclable, helping breweries close the loop and advance the circular economy. With a minimalist design, durable functionality you can rely on, and custom color matching, PakTech helps brands stand out while staying sustainable. To learn more, visit paktech-opi.com. Hart Print, (https://hartprint.com) the original in digital can printing.With three locations across North America, the Hart Print team has your back from concept to can. Get ten percent off your first can order when you mention the Beer & Brewing podcast. Open an account at hartprint.com or email info@hartprint.com for details. Brightly Software (https://brightlysoftware.com) is a complete asset management and operations software that enhances organizational sustainability, compliance, and efficiency through data-driven decision making. Streamline maintenance, simplify capital planning, and optimize resources. Learn more at brightlysoftware.com.