Podcasts about KULT

Torsten Sträter zählt seit Jahren zu den markantesten Stimmen der deutschsprachigen Comedy – ob auf der Bühne, im Fernsehen oder in seinen Büchern. Seine Geschichten sind mal absurd, mal nachdenklich, oft beides zugleich – und seine Stimme und sein Stil längst Kult.Im Gespräch mit Erik – aufgenommen am Küchentisch in Brooklyn – geht es um mehr als Witze. Es geht um New York und den Blick eines Comedians auf die Stadt, um die Unterschiede zwischen amerikanischem und deutschem Humor, um Politik, Popkultur und persönliche Überzeugungen. Torsten erzählt von seinen Reisen, etwa in die Bronx oder nach Italien, spricht über seine Tigerhai-Patenschaft (ja, wirklich!), über Batman, Stephen King und Depressionen – und über die Kraft (und Grenzen) des Humors in schweren Zeiten.----------------------------------Redaktion & Postproduktion: Erik Lorenz----------------------------------Dieser Podcast wird auch durch unsere Hörerschaft ermöglicht. Wenn du gern zuhörst, kannst du dazu beitragen, dass unsere Show auch weiterhin besteht und regelmäßig erscheint. Zum Dank erhältst du Zugriff auf unseren werbefreien Feed und auf unsere Bonusfolgen. Diese Möglichkeiten zur Unterstützung bestehen:Weltwach Supporters Club bei Steady. Du kannst ihn auch direkt über Spotify ansteuern. Alternativ kannst du bei Apple Podcasts UnterstützerIn werden.----------------------------------WERBEPARTNERhttps://linktr.ee/weltwach Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Šiame epizode – pokalbis su Tomu Balčėčiu, kuris praleido 20 metų JAV, studijavo Harvarde, dirbo Denver Nuggets organizacijoje ir tapo NBA čempionu (2023).Šiuo metu Tomas yra CEO of Confluence Valley („Tesonet“ grupė) ir dirba su „Žalgirio“ bei „London Lions“ klubais, vystydamas duomenų analitiką, AI sprendimus ir technologijų integraciją.Kalbame apie:NBA organizacijų vidų„Draft“ ir „trade“ procesusKultūrinę adaptaciją AmerikojeRyšį su žaidėjais ir treneriaisAI ir duomenų svarbą šiuolaikiniame krepšinyje

Weitere spannende Geschichten findet ihr in der aktuellen Ausgabe 01.2026 von DAMALS - Das Magazin für Geschichte.Folgt uns auf eurer Lieblings-Podcast-Plattform und in den Sozialen Medien:Apple Podcasts: https://podcasts.apple.com/podcast/id1526985154Spotify: https://spoti.fi/2Ek5jIhFacebook: https://www.facebook.com/damalspodcast/Twitter: https://twitter.com/damalspodcastInstagram: https://www.instagram.com/damalsundheute_podcast/ Hosted by Simplecast, an AdsWizz company. See pcm.adswizz.com for information about our collection and use of personal data for advertising.

Accused, bruised, and running on fumes, Dylan and Greg follow Bullis's final clue into the city's forgotten corners.This is Frozen Moments, the KULTMAS scenario for 2025 that you can find for free from the good people at Helmgast by following this link right here. Frozen Moments was written by Jason Fryer, and was the intro adventure for the 2nd edition of KULT. Music by: Halgrath and Ager Sonus. We have also used the Lovecraftian Compilations by Cryo Chamber. Used with permission by Cryo Chamber.Our Champions of the Red Moon: Martin Heuschober, Simon Cooper, Julia, Bob de Lange, Cameron, Graham Barey, Doug Thomson, Lily, Maciej, Black Templar, Dennis Sadecki and Leonhardt.Web: https://www.redmoonroleplaying.comiTunes: http://apple.co/2wTNqHxAndroid: https://www.subscribeonandroid.com/feeds.simplecast.com/oYuoCFr6Youtube: https://www.youtube.com/RedMoonRoleplayingSpotify: https://spoti.fi/30iFmznRSS: http://www.redmoonroleplaying.com/podcast?format=rssPatreon: https://www.patreon.com/RedMoonRoleplaying

Kultúra má za sebou náročný rok. Mnohé inštitúcie ho zakončili pod vedením dosadeným ministerským duom Martinou Šimkovičovou a Lukášom Machalom. Politické nominácie na čele múzeí tento rok sprevádzali skúsenosti so šikanou na pracoviskách a neodborné zásahy do práce zamestnancov – namiesto vízie systematického rozvoja a zveľaďovania kultúry.V dnešnom podcaste budete počuť Júliusa Barcziho, teoretika umenia, ktorý v rokoch 2014 až 2018 viedol Múzeum Betliar. Barczi je zároveň čerstvým členom iniciatívy Otvorená kultúra, ktorá začína pripravovať plán obnovy a odolnosti kultúry. Aj o ňom sa v rozhovore dozviete viac.Všetky naše podcasty nájdete na jednej stránke tu. Na odber všetkých nových dielov sa môžete prihlásiť cez iTunes alebo Spotify. Sledujte nás aj na facebookovej stránke Podcasty Aktuality.sk.

Kultúra má za sebou náročný rok. Mnohé inštitúcie ho zakončili pod vedením dosadeným ministerským duom Martinou Šimkovičovou a Lukášom Machalom. Politické nominácie na čele múzeí tento rok sprevádzali skúsenosti so šikanou na pracoviskách a neodborné zásahy do práce zamestnancov – namiesto vízie systematického rozvoja a zveľaďovania kultúry.V dnešnom podcaste budete počuť Júliusa Barcziho, teoretika umenia, ktorý v rokoch 2014 až 2018 viedol Múzeum Betliar. Barczi je zároveň čerstvým členom iniciatívy Otvorená kultúra, ktorá začína pripravovať plán obnovy a odolnosti kultúry, aj o ňom sa v rozhovore dozviete viac.Všetky naše podcasty nájdete na jednej stránke tu. Na odber všetkých nových dielov sa môžete prihlásiť cez iTunes alebo Spotify. Sledujte nás aj na facebookovej stránke Podcasty Aktuality.sk.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Kultúra má za sebou náročný rok. Mnohé inštitúcie ho zakončili pod vedením dosadeným ministerským duom Martinou Šimkovičovou a Lukášom Machalom. Politické nominácie na čele múzeí tento rok sprevádzali skúsenosti so šikanou na pracoviskách a neodborné zásahy do práce zamestnancov – namiesto vízie systematického rozvoja a zveľaďovania kultúry.V dnešnom podcaste budete počuť Júliusa Barcziho, teoretika umenia, ktorý v rokoch 2014 až 2018 viedol Múzeum Betliar. Barczi je zároveň čerstvým členom iniciatívy Otvorená kultúra, ktorá začína pripravovať plán obnovy a odolnosti kultúry, aj o ňom sa v rozhovore dozviete viac.Všetky naše podcasty nájdete na jednej stránke tu. Na odber všetkých nových dielov sa môžete prihlásiť cez iTunes alebo Spotify. Sledujte nás aj na facebookovej stránke Podcasty Aktuality.sk.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Gads ir atkal pagājis. Katram tas bijis ar saviem notikumiem bagāts. Arī Latvijas Radio piedzīvots ne mazums jaunumu un izmaiņu. Tāpat kā valstī un tāpat kā pasaulē. Kā ziņas, kas gāzušās mums pāri lielā ātrumā, ir ietekmējušas politiku, ekonomiku, kultūru un sportu. Vai un kas mainījies mūsu drošības sajūtās un vai drīz beigsies karš Eiropā? – to visu vērtējam 2025. gada notikumu apskatā, ko veidojuši Latvijas Radio žurnālisti un eksperti. 2025. gada nozīmīgākais notikums Latvijas politikā bija pašvaldību vēlēšanas Latvijas politikā aizvadīts saspringts un notikumiem bagāts gads, kurā valdošās koalīcijas lemtspēja un stabilitāte regulāri likta uz pārbaudi. Gada sākumu iezīmēja ieilgusī Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana, kam sekoja virkne skaļu lēmumu par vadošu amatpersonu nomaiņu, ministru rotācijas valdībā un asas debates par drošības politiku. Opozīcija vairākkārt izmantoja koalīcijas trauslumu, virzot strīdīgus likumprojektus, kas sašķēla gan politiķus, gan sabiedrību. Savukārt gadu noslēdza ilgas un grūtas budžeta sarunas, kurās atkal aktualizējās jautājums – cik stabila ir valdība un vai tā spēj vienoties ilgtermiņa lēmumos. Arhīvos ieskatījusies Agnija Lazdiņa. Analizē Eduards Liniņš un Andrejs Vasks. 2025. gadā Latvijā bija vērojama viena no augstākajām inflācijām Eiropas valstu vidū Augsta inflācija, nedienas ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, obligāciju tirgus atdzīvošanās – tie ir tikai daži no 2025. Gada notikumiem ekonomikā. Lai arī tautsaimniecība sākusi atdzīvoties un augt, ekonomisti uzskata, ka attīstība ir salīdzinoši mērena un būtu nepieciešams grūdiens straujākai izaugsmei. Vairāki faktori ļauj cerēt, ka nākamgad ekonomikas izaugsmes ātrums var palielināties. Par gada notikumiem ekonomikā stāsta Sandra Dieziņa. Analizē Aiga Pelane un Jānis Priede. Noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā Šogad noslēdzās pārēja uz izglītību skolās tikai valsts valodā. Pārēja notika pakāpeniski, sākot no 2023. gada 1. septembra. Likumprojekta mērķis bija ne tikai valsts valodas stiprināšana, ber arī sabiedrības saliedētības kāpināšana un iekšējās drošības uzlabošana. Vai izdevās panākt šos mērķus un ko par to domā nevalstiskas organizācijas - Mihaila Ņikulkina ierakstā. Analizē Ilze Kuzmina un Mairita Znotiņa. Karš Ukrainā un miera sarunas 2025. gads Ukrainai nāca ar diezgan būtiskām pārmaiņām. Janvārī ASV prezidenta amatā Džo Baidenu nomainīja Donalds Tramps. Vēl pirms ierašanās Baltajā namā viņš bija paspējis izlielīties par kara Ukrainā izbeigšanu vienā diennaktī. Taču Trampa utopiskais priekšvēlēšanu sauklis izčākstēja gaisā tāpat kā diktatora Putina mērķis ieņemt Kijivu trīs dienās. Pirmā Ukrainas un Eiropas atklāsme par to, ka ASV pie varas nākusi absolūti citāda administrācija, bija Zelenska pirmā viesošanās Baltajā namā. Vārdu apmaiņa augstos toņos noslēdzās ar īstermiņa ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai. Abu pušu attiecības gan izdevās restartēt. Taču tai pat laikā restartēt Trampam izdevās arī Putina pašapziņu. Aizvadītā gada dinamikā, aplūkojot pušu attiecības un notikumus, ielūkojās kolēģis Rihards Plūme. Analizē Uģis Lībietis un Indra Sprance. "Straume" iegūst Oskaru Latvijas kino triumfs, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" iegūstot Oskaru. Pēc desmit gadu pārtraukuma notikušie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Latviešu grāmatas piecsimtgades kulminācijas pasākumi ir būtiskākiem kultūras notikumi 2025. gadā. Notikumus apkopojusi Baiba Kušķe, vērtē Māra Rozenberga un Anda Buševica.  Pludmales volejbolistes izcīna pasaules čempionu titulu Sportā katrs gads ir piesātināts, bet šogad visi galvenie notikumi norisinājās un arī panākumi gūti gada otrajā pusē. Latvijas sportā centrālais notikums 2025. gadā bija Eiropas čempionāta finālturnīrs basketbolā vīriešiem. Turnīrs, kas tika gaidīts ar lielām ambīcijām un sapņiem pacīnīties par godalgām, Latvijas izlasei beidzās jau astotdaļfinālā. Bet spoži panākumi sporta saistās ar pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Samoilovas uzvaru, izcīnot pasaules čempionu titulu. Notikumus atgādina Māris Bergs. Analizē Mārtiņš Kļavenieks un Elvis Jansons.

Király Levente író, szerkesztő legújabb könyvével érkezett a stúdióba. Egy különleges kötet kerül a fókuszba, Felülírt sors címmel, amelyben ismert és elismert emberek mesélnek traumákról, veszteségekről, talpra állásról és arról, hogyan lehet a nehézségekből belső erőt építeni.A beszélgetés során szó esik hitről, gondolkodásmódról, a sors alakíthatóságáról, valamint arról, miként válhat egy tragédia akár teremtő erővé is. Levente mesél a könyv születéséről, az abban megszólaló neves személyekről Müller Pétertől Szekeres Pálon át Bagdy Emőkéig, valamint arról a felismerésről, hogy a boldogság nem a problémák elkerülésében, hanem a belső erő megerősítésében rejlik.Az interjúban kitérünk a lelki kapaszkodókra, bölcsességekre, szemléletváltásra és arra, hogyan lehet felállni akkor is, amikor az élet mélyre sodor. A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Halper László jazzgitárossal, zeneszerzővel, a Magyar Jazz Szövetség elnökségi tagjával beszélgetünk a hazai jazzélet aktuális helyzetéről, klubokról, fesztiválokról, vidéki és budapesti játszóhelyekről, valamint arról, hogyan lehet életben tartani egy rétegműfajt szenvedéllyel és közösséggel. Szó esik új lemezekről, Beatles és Hendrix átiratokról, zenetörténeti előadásokról, alkotásról és szakmai alázatról, valamint egy különleges supergroupról is, amely egyetlen dal erejéig legendás zenészeket hozott össze. A legnagyobb videómegosztón már látható / hallható a "Játszani kell" c. dal, amelynek közreműködői: Horváth Charlie-ének; Frenreisz Károly-basszusgitár; Solti János-dob; Halper László-gitár; Stein Ferenc-billentyűs hangszerek; Kollmann Gábor-szaxofon; Bér Zsolt-trombita. Kitérünk a játék örömére, a gyökerekre, az improvizáció szabadságára, és arra, mi az, amit semmilyen technológia nem tud kiváltani, vagyis az élő zenére.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Simon Lajos, kulturális szakember, tanár, művészeti menedzser, a Simon Art Management alapítója. Az új évet már a Várkert Bazárban kezdik, méghozzá újévi gálakoncerttel. A beszélgetés egy hosszú és következetes kulturális pálya állomásait járja végig. Simon Lajos több mint három évtizede dolgozik a közművelődés és a színház világában, tanárként indult, majd intézményvezetőként, színházigazgatóként és művészeti menedzserként vált meghatározó szereplővé. Alapító igazgatója volt a Zenthe Ferenc Színháznak, amelyet tizenegy éven át vezetett, és amely rövid idő alatt országos figyelmet vívott ki magának. Szó esik arról az időszakról is, amikor a vidéki színház rendszeresen vitte előadásait Budapestre, többek között a Szkénébe, a József Attila Színházba és a Nemzeti Színházba. A cél akkor is az volt, hogy a vidék értékei megjelenjenek a főváros kulturális vérkeringésében, és valódi párbeszéd alakuljon ki a különböző színházi műhelyek között. A műsorban hangsúlyos szerepet kap a 2023-ban elindított Simon Art Management, amelyet fiával közösen hozott létre. Az iroda tudatosan saját produkciókra épít, élőzenés koncertekre, színházi estekre és emlékkoncertekre, országos és budapesti helyszíneken egyaránt. A közös munka apa és fia között nemcsak szakmai, hanem emberi értelemben is különleges szövetség, ahol a tapasztalat és az új szemlélet egyszerre van jelen. Részletesen szóba kerülnek az aktuális produkciók, köztük a Cserháti Zsuzsa Emlékkoncert, az élő zenekarral megvalósuló operettgála Oszvald Marikával és Peller Károllyal, valamint a Koltai Róbert nevéhez kötődő önálló estek. Simon Lajos szerint az élőzene varázsa pótolhatatlan, még akkor is, ha nagyobb kockázatot és felelősséget jelent a szervezők számára. A jövő is izgalmas lesz. Új színházi bemutatók, különleges koncertprojektek, valamint nemzetközi irányba nyitó zenei kezdeményezések körvonalazódnak, köztük Bartók és Kodály örökségére épülő produkciók, valamint egy nagyszabású, vallásokat összekapcsoló zenei projekt előkészítése. Lajos hitvallása szerint a kultúrát nem egy évre, hanem évtizedekre kell építeni. Minőségben, élő kapcsolatokban, valódi közösségi élményekben gondolkodik, olyan estékben, amelyek után a néző nemcsak szórakozva, hanem gazdagabban tér haza.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Dr. Hidvégi Máté, biológus mérnök, biokémikus, rákkutató, műszaki biokémiai doktor, a kémiai tudomány kandidátusa, a kémiai tudomány habilitált doktora, címzetes egyetemi tanár, az Avemar feltalálója. A beszélgetés apropója A szerencsés realista című kötet megjelenése, amely a főhős hetvenedik születésnapja alkalmából látott napvilágot. A könyv egyszerre tudományos krónika, személyes memoár és gondolkodást provokáló emberi történet. Egy pálya rajzolódik ki benne, amelynek középpontjában a hiteles kétely, a kitartás és a tudományos makacsság áll. A kötet három nagy egységben követi végig Hidvégi Máté munkásságát. Az első rész a pályakezdést és az Esterin történetét mutatja meg, a második az Avemar megszületésének hosszú és küzdelmes útját, a harmadik pedig a személyre szabott rákvakcinák kutatásának jövőbe mutató lehetőségeit tárja fel. Mindhárom esetben végigkövethető az elutasítás és az elfogadás közti feszültség, valamint az a gondolkodásmód, amely hidat épít a gyógyszerek és az élelmiszerek világa között. A beszélgetésben szó esik az Avemar nemzetközi útjáról, a klinikai vizsgálatokról, a tudományos közeg ellenállásáról és azokról a pillanatokról is, amikor egy kutató munkája váratlan visszaigazolást kap. Felidéződik az a telefonhívás is, amelyben a Nobel díjas James Watson meghívja Hidvégi Mátét előadást tartani a Cold Spring Harbor Laboratoryba, Long Islandre. Ugyanakkor a könyv roppant személyes is. A családi háttér, az édesanya, a Széchenyi nagydíjas Dávid Katalin szellemi öröksége, valamint azok a találkozások, amelyek művészekkel, tudósokkal és közéleti szereplőkkel formálták a gondolkodást. A memoár társszerzője Hidvégi Áron Arnold, aki a főszereplő fia és kérdezőtársa is egyben, és aki az interjúkat filmszerű dramaturgiával szerkesztette egységgé. A mű egyik központi kérdése, hogy miként lehet együtt élni a kudarc realitásával egy olyan területen, ahol a bukás a természetes állapot. A rákgyógyítás, akárcsak az új tudományos elméletek megszületése, folyamatos határhelyzet. A könyv és a beszélgetés is azt vizsgálja, hogyan lehet ebben a közegben megőrizni a józanságot úgy, hogy közben teret kapjon a remény és a csoda lehetősége is.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Zipernovszky Kornél zenei szakértő a The Original Golden Voices of Gospel újévköszöntő örömkoncert sorozatáról beszél, amely január 6. és 13. között járja be Magyarországot. A világhírű Dwight Robson baptista tiszteletes és szólistái közkívánatra újra hazánkba érkeznek. A koncertsorozat Budapesten, Szombathelyen, Miskolcon, Debrecenben és Szegeden szólal meg, és a gospel zene legszebb, legismertebb és legmélyebb dalait hozza el a közönségnek. Az estek középpontjában az öröm, a hit és a közösségi élmény áll, mindaz, ami az új év elején különösen erős jelentést kap. Kornél mesél arról, hogy a gospel műfaja egyszerre zenei és lelki tapasztalat. A kétórás program során az afroamerikai zenei hagyományok kelnek életre, az evangélium üzenetei, a hitből fakadó öröm és a közös éneklés felszabadító ereje. Felcsendülnek olyan klasszikusok, mint a Hallelujah vagy az Oh Happy Day, de ritkábban hallható darabok is helyet kapnak, a Golden Voices of Gospel sodró, hiteles előadásában. Az együttes tagjai az afroamerikai zenei örökség hiteles képviselői. Hangjuk, energiájuk és színpadi jelenlétük világszerte ismert, dolgoznak együtt Michael Jacksonnal, Mariah Careyvel, Stevie Wonderrel és Tina Turnerrel is. Kornél szerint ez a szakmai háttér érezhető minden megszólalásban, a minőség és az őszinteség egyszerre van jelen a koncerten. A gospel jelentése evangélium, örömhír. Ez a zene a közösségből születik, és a közösséghez szól. Élénk ritmusával, érzelmi erejével és spirituális mélységével ma is hat a modern popzenére, és olyan előadókat inspirál, mint Whitney Houston, Beyoncé vagy Stevie Wonder. Az újévköszöntő örömkoncert minden zeneszerető emberhez szól. A zene, a hit és az együttlét ereje közösen teremti meg azt az atmoszférát, amely méltó módon indítja az új esztendőt. A Sláger KULT-ban Zipernovszky Kornél segít eligazodni a gospel világában, és megmutatja, miért válik ez a koncertsorozat az év elejének egyik leglélekemelőbb kulturális eseményévé.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Bodor Géza színész, rendező, producer, a Mondd, hogy Tölgy című előadás állandó művésze, a Hipnotizőr. A beszélgetés apropója a Mondd, hogy Tölgy budapesti bemutatója, amely a Szkéné Színházban indult hódító útjára. Az előadás különleges színházi kísérlet, amelyben a nézők és a színpadon álló Vendégművész ugyanabba az ismeretlenbe lépnek bele. Ez az az este, amelyről a nézőt arra kérik, hogy titkot tartson. Hogy csak az élményről meséljen, a történetről soha. Az egyik színész nem tudja, mi fog történni a színpadon, a másik viszont pontosan tudja, ő teremti meg a varázslat lehetőségét. Minden előadáson más Vendégművész érkezik, akit instrukciók, váratlan helyzetek és egy megrendítő, mégis humorral átszőtt történet vezet végig egyetlen órán át. A szöveg, a zene, a ritmus és a helyszín adott, ugyanakkor teljes szabadságot kap a Vendégművész. A közönség valódi, egyszeri és megismételhetetlen színházi pillanat részese lesz. Az előadás minden este másként szól a színészi létezésről, az identitásról, a manipulációról és az elengedésről. A darabot a kiváló brit színész, rendező és író Tim Crouch hozta létre, aki húsz év alatt több mint négyszáz alkalommal játszotta el a Mondd, hogy Tölgy című előadást Londonban, Európa számos városában, Kanadában és a világ több pontján. A cél minden alkalommal ugyanaz: a színház esszenciájának megmutatása, a színész ösztöneinek felszabadítása. A budapesti változat állandó művésze Bodor Géza, az előadás rendezője Pásztor Edina. Az este kiszámíthatatlan, szenvedélyes, katartikus és végtelenül humoros. Olyan színházi élmény, amely után minden néző egy kicsit máshogy gondolkodik a színpadról és saját magáról is. Ahogy az előadás egyik kulcsmondatában elhangzik, „amikor azt mondom, aludj, újra szabad vagy”.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Csuja Imre Jászai Mari-díjas, Érdemes és Kiváló Művész és Lévai Balázs rendező, producer közösen állítják színpadra az Egy életem-sorozat következő műsorát. A MOMkult színpadán december 15-én debütált előadásban Imre saját történetein keresztül mesél a színészet mélyéről, a humor és tragikum határáról, a férfias líráról és az öniróniáról. A produkció nem hagyományos monodráma, hanem egy különleges műfaji kísérlet, ahol a színház, a stand-up és az önvallomás találkozik. Lévai Balázs a koncepció megálmodója és rendezője, aki az Egy életem sorozattal új műfajt teremtett: élő memoárt. Az est során Csuja Imre személyes történetei megelevenednek a színpadon, miközben a közönség maga is része lesz az előadásnak. A színész vallja, hogy a nézők mindig „belerendeznek” a darabba, hiszen a reakcióik adják a pillanat valódiságát. A közönség a humor, a zene és a színészi játék erején keresztül kap betekintést egy életútba, amelyben ott a vidéki indulás, a szinkronmunka első évei, a filmek, a színház, a sikerek és az esendő pillanatok is. Az előadás egyik legkülönlegesebb része, amikor a nézők egy önkéntes segítségével újraszinkronizálnak egy legendás Torrente-jelenetet – Imre ikonikus szerepét újraélve. A darab egyszerre szórakoztató és megható, hiszen minden pillanata azt az üzenetet hordozza, hogy megérte, hogy annak idején nem volt B-terv. Balázs szerint ez az est kulcsgondolata: az alkotói hűség, a szakma iránti elkötelezettség és az életre szóló alázat esszenciája. Az előadás a budapesti premiert követően országos turnéra indul, többek között Székesfehérváron és Kaposváron is látható lesz.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Gada jaukumi, izcēlumi un rūgtumiņš – Kultūras rondo gada satikšanās, izvēloties savas īpašās sarunas un cilvēkus, kuri atstājuši nospiedumus šim gadam. Kopā ar raidījuma veidotājiem studijā aktieris Kārlis Arnolds Avots.

Károlyi László és Takáts Máté a Don't Stop The Queen zenekar kiváló zenészei a stúdióban! Micsoda lendület rögtön 2026 elején! Évindító koncertre készül a csapat, január 9 én az Analog Music Hallban, ahol ezúttal kifejezetten a Queen legnagyobb slágerei kerülnek színpadra.László és Máté mesélnek arról, miért most jött el az ideje egy Greatest Hits estnek, hogyan választanak dalokat a tizennégy stúdióalbumból, és miért fér meg egymás mellett a rajongói kérés, a zenekari kíváncsiság és a szakmai alázat. Szó esik sosem játszott slágerekről, Freddie Mercury örökségéről, a tribute műfaj megítéléséről, élő vokálokról, közös zenélésről, és arról a hitről, hogy ezek a dalok közösségi élményben élnek igazán tovább. Témaként persze nem maradhat ki a szenvedély, az aprólékos felkészülés, a zenészi megszállottság, és az sem, hogyan lehet új lendülettel nekifutni egy évnek a Queen zenéjén keresztül.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

Ráckevei Anna Jászai Mari-díjas, Érdemes és kiváló művész, a Csokonai Nemzeti Színház tagja, valamint lánya, Horváth Julianna, színművésznő, aki ugyancsak a debreceni társulat tagjaként dolgozik, de számos fővárosi kulturális apropót is tartogatnak. Mindig öröm anyát és lányát vendégül látni a stúdióban, főleg, ha példát mutatnak emberi tartásból, egymás iránti alázatból, szeretetből. Két színész, két külön életút, egy közös szakma. Színházról beszélgetünk, hivatásról, mindennapi jelenlétről, közönségről, tapsról, félelemről, örömről, arról a pillanatról, amikor a színész belép a színészbejárón, és kint marad minden más. Szó esik Debrecenről és Budapestről, a Csokonai Nemzeti Színházról, új bemutatókról, Jókai világáról, közös anya lánya szerepekről, próbafolyamatokról, ingázásról, és arról is, hogyan mélyül egy kapcsolat attól, hogy a színpadon és azon kívül is együtt gondolkodnak. Őszinte, részletekbe menő beszélgetés egy szakmáról, amely egyszerre játék, munka, küzdelem és kapaszkodó. A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

"Brīvība sākas ar grāmatu". Noslēdzot Latvijas grāmatas piecsimtgadi - laiku, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Kultūras rondo kopā ar pētniekiem pārrunājam, kas ir tas būtiskākais, ko šis gads atstājis un kādas idejas raisa "Rīgas manifests" jau Jaunajam gadam. 2025. gadā pēc ilga kāpiena kalnā novembrī tika sasniegta kāda virsotne - latviešu grāmatas piecsimtgade. Aizvadītajos gados ar pētniekiem un radio kolēģiem esam pārlūkojuši un stāstījuši, kāds ir bijis laiks kopš 1525. gada, kad iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.  Kopš decembra sākuma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma noslēdzošā norišu cikla "Latviešu grāmatai - 500" izstāde "Brīvība sākas ar grāmatu". Tāpēc šoreiz saruna noris tur. Pārrunājam, ko pieci gadsimti mums atstāja mantojumā un kādas idejas jaunajam gadam raisa "Rīgas manifests. Tiesības uz lasīšanu". Sarunā piedalās Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes prodekāns zinātnes jautājumos, izstādes autors un līdzkurators Toms Ķencis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, viens no izstādes kuratoriem un autoriem Pauls Daija, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja, viena no "Rīgas manifesta Tiesības uz lasīšanu" autorēm Maija Treile.  Izstādē "Brīvība sākas ar grāmatu" līdzās grāmatniecības retumiem fonā ik palaikam dzirdami katli un ūdens šļaksti, pavāram Ērikam Dreibantam demonstrējot, kā pagatavot senā pavārgrāmatā aprakstīto vērša astes kaula zupu. Tiek lasīts alfabēts un skan dziedājums "Pilna sāp' bij' Māriņ" no albuma "Elgera dziesmas 1621". To papildina fotogrāfa Aļņa Stakles lielformāta kolāža un Lienes Pavlovskas instalācija, kas aicina vērot, klausīties, pētīt un arī baudīt. Tas viss ir stāsts par lasīšanu. "Brīvība sākas ar grāmatu" - tas ir spēcīgs izstādes nosaukuma pieteikums. "Lasīšanas vēsture tā joma, kas grāmatniecības vēsturniekiem vienlaikus pati intriģējošākā un vienlaikus pati visgrūtāk pētāmā. To stāstu ir iespējams izstāstīt dažādos veidos. Mums likās svarīgi parādīt, kā caur lasīšanu sabiedrība kļūst par nāciju, nonākt pie savas valsts. Man liekas, mēs neesam līdz galam novērtējuši, cik ļoti liela loma šajā procesā bija grāmatkultūrai un lasīšanai, " atzīs pētnieks Pauls Daija. "Tāpēc var teikt, ka šī izstāde ir par lasīšanas jaudu un lasīšanas spēku. Mēs izejam cauri dažādām lasīšanas funkcijām piecu gadsimtu garumā. Man liekas, ka tas arī ir svarīgi, ka lasīšana vēsturiski, bet īstenībā arī šodien ir vārds daudzskaitļa formā. Mēs lasām tekstus dažādi. Mēs esam lasījuši tekstus ļoti atšķirīgi un dažādi pagātnē. Te, kur mēs pašlaik stāvam, pie Aļņa  Stakles mākslas darba, mēs redzam to, kā lasīšana iegūst savu jaudu un potenciālu cilvēkiem mainīt sevi un mainīt pasauli. Ir ļoti būtiski tieši šajā izstādes sadaļā redzēt, ka lasīšana nekad nebūtu kļuvusi par tādu spēku, ja tā vienlaikus nebūtu arī bauda."

Kondor-Szilágyi Mária művészettörténésszel és kurátorral a Műcsarnok új kiállításáról, Kő Pál Szárnykészítő című életmű tárlatáról beszélgetünk, amely február 15-ig látható, s természetesen exkluzív tárlatvezetésekre is számíthatnak még a látogatók. Szó esik több mint nyolcvan szoborról, kisplasztikáról és monumentális köztéri művekről, a mohácsi emlékhely különleges sírjeleiről, a restaurálásról és az emlékezés erejéről. Megidézzük Kő Pál gondolkodását, a magyar történelem és irodalom hatását, Makovecz Imrével való szellemi kapcsolatát, és azt a folyamatot is, ahogyan egy kiállítás hosszú hónapok munkájával összeáll. Szót ejtünk arról, hogyan formálja a tér az alkotásokat, és hogyan formálnak minket a szobrok, lassan, csendben, mégis maradandóan. A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora.

"Brīvība sākas ar grāmatu". Noslēdzot Latvijas grāmatas piecsimtgadi - laiku, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Kultūras rondo kopā ar pētniekiem pārrunājam, kas ir tas būtiskākais, ko šis gads atstājis un kādas idejas raisa "Rīgas manifests" jau Jaunajam gadam. 2025. gadā pēc ilga kāpiena kalnā novembrī tika sasniegta kāda virsotne - latviešu grāmatas piecsimtgade. Aizvadītajos gados ar pētniekiem un radio kolēģiem esam pārlūkojuši un stāstījuši, kāds ir bijis laiks kopš 1525. gada, kad iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.  Kopš decembra sākuma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma noslēdzošā norišu cikla "Latviešu grāmatai - 500" izstāde "Brīvība sākas ar grāmatu". Tāpēc šoreiz saruna noris tur. Pārrunājam, ko pieci gadsimti mums atstāja mantojumā un kādas idejas jaunajam gadam raisa "Rīgas manifests. Tiesības uz lasīšanu". Sarunā piedalās Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes prodekāns zinātnes jautājumos, izstādes autors un līdzkurators Toms Ķencis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, viens no izstādes kuratoriem un autoriem Pauls Daija, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja, viena no "Rīgas manifesta Tiesības uz lasīšanu" autorēm Maija Treile.  Izstādē "Brīvība sākas ar grāmatu" līdzās grāmatniecības retumiem fonā ik palaikam dzirdami katli un ūdens šļaksti, pavāram Ērikam Dreibantam demonstrējot, kā pagatavot senā pavārgrāmatā aprakstīto vērša astes kaula zupu. Tiek lasīts alfabēts un skan dziedājums "Pilna sāp' bij' Māriņ" no albuma "Elgera dziesmas 1621". To papildina fotogrāfa Aļņa Stakles lielformāta kolāža un Lienes Pavlovskas instalācija, kas aicina vērot, klausīties, pētīt un arī baudīt. Tas viss ir stāsts par lasīšanu. "Brīvība sākas ar grāmatu" - tas ir spēcīgs izstādes nosaukuma pieteikums. "Lasīšanas vēsture tā joma, kas grāmatniecības vēsturniekiem vienlaikus pati intriģējošākā un vienlaikus pati visgrūtāk pētāmā. To stāstu ir iespējams izstāstīt dažādos veidos. Mums likās svarīgi parādīt, kā caur lasīšanu sabiedrība kļūst par nāciju, nonākt pie savas valsts. Man liekas, mēs neesam līdz galam novērtējuši, cik ļoti liela loma šajā procesā bija grāmatkultūrai un lasīšanai, " atzīs pētnieks Pauls Daija. "Tāpēc var teikt, ka šī izstāde ir par lasīšanas jaudu un lasīšanas spēku. Mēs izejam cauri dažādām lasīšanas funkcijām piecu gadsimtu garumā. Man liekas, ka tas arī ir svarīgi, ka lasīšana vēsturiski, bet īstenībā arī šodien ir vārds daudzskaitļa formā. Mēs lasām tekstus dažādi. Mēs esam lasījuši tekstus ļoti atšķirīgi un dažādi pagātnē. Te, kur mēs pašlaik stāvam, pie Aļņa  Stakles mākslas darba, mēs redzam to, kā lasīšana iegūst savu jaudu un potenciālu cilvēkiem mainīt sevi un mainīt pasauli. Ir ļoti būtiski tieši šajā izstādes sadaļā redzēt, ka lasīšana nekad nebūtu kļuvusi par tādu spēku, ja tā vienlaikus nebūtu arī bauda."

Stāsta mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Baiba Vanaga; pārraides producente – Inta Zēgnere 1943. gadā, rakstot par gleznotājas Noras Drapčes (1886–1968) personālizstādi Tēlotājas mākslas kooperatīva izstāžu salonā Rīgā, mākslas kritiķis un gleznotājs Oļģerts Saldavs norādījis, ka "Drapče starp latviešu māksliniecēm ir labākā žanriste". Jāatzīst gan, ka latviešu autoriem nereti bija raksturīgi neskatīt visu Latvijas mākslas ainu kopumā, ignorējot citu tautību māksliniekus. Kā zināms, starpkaru laikā vietējās mākslas izstādēs piedalījās gan tāda izcila gleznotāja kā Aleksandra Beļcova, gan arī vairākas vācu mākslinieces, tomēr kritiķim svarīgi bijis izcelt tieši latvietību. Turklāt atbilstoši Noras vēlākā kolēģa, Liepājas pilsētas muzeja direktora Jāņa Sudmaļa vēstītajam, viņas "tēvs bijis latvietis, izglītots cilvēks, rakstījis presē pat filozofiskus apcerējumus, bet māte – vāciete, ģimenes valoda bijusi vācu valoda. Tomēr N. Drapče sevi uzskatījusi par latvieti un uzturējusi ar latviešu sabiedrību ciešus sakarus". Gleznotāja dzimusi Jersikā ķīmiska uzņēmuma vadītāja un līdzīpašnieka Augusta Drapčes un viņa sievas Augustes (dzim. Gērcas) ģimenē. Noras bērnība pagāja Latgales laukos netālu no Līksnas, tāpēc viņa dažkārt dēvēta par pirmo latviešu sievieti gleznotāju no Latgales. Vēlāk Drapču ģimene pārcēlās uz Koknesi, bet Pirmā pasaules kara laikā tēva uzņēmums izputēja. 1910. gadā Nora absolvēja Rīgas pilsētas mākslas skolu, kur mācījās Jaņa Rozentāla vadītajā figurālās glezniecības klasē. Māksliniece Rozentālu atzinusi par nozīmīgāko no saviem skolotājiem, savukārt mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš atzīmējis, ka "Rozentāls turējis Drapči par sava kursa labāko skolnieci". 1923. gadā, vēloties turpināt mākslas studijas "slavenāko Berlīnes un Parīzes glezniecības meistaru darbnīcās", Nora pieteicās Kultūras fonda stipendijai un saņēma nepilnu pusi no lūgtās summas – 40 000 rubļu (800 latu). Tādējādi viņa bija pirmā vizuālajā mākslā strādājošā sieviete, kura saņēma Kultūras fonda finansējumu ārzemju komandējumam. Ar stipendijas atbalstu Nora divus mēnešus pavadīja Vācijā un Austrijā, sava pirmā ārzemju ceļojuma laikā gan izbaudot vēsturisko mākslu muzeju ekspozīcijās, gan skatot jaunākās mākslas izstādes, gan arī gleznojot. Regulāru dalību Latvijas mākslas dzīvē Nora uzsāka 1913. gada pavasarī, kad pirmo reizi piedalījās Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgā. Kopš 1920. gada viņa izstādījās Neatkarīgo mākslinieku vienības skatēs, pirmajos piecos šīs organizācijas darbības gados paliekot vienīgajai dalībniecei sievietei. Vēlāk vienības izstādēs piedalījās arvien vairāk mākslinieču, viņu vidū arī Hilda Vīka, Emīlija Gruzīte, Emma Baltmane, Marta Evane un Marija Dorē-Virsa. Šajā laikā Nora izstādījās arī daudzās citās vietējās mākslas skatēs, bet 1943. gadā sarīkoja savu pirmo personālizstādi, kas vispirms tika parādīta Liepājas pilsētas muzejā un pēc tam aizceļoja uz Rīgu. Lai gan Norai bija latviešu un vācu saknes, tomēr viņas mākslas darbos dominēja latviskas tēmas – vienkāršo Latgales ļaužu portretējumi, lauku darbu un reliģisku ainu attēlojumi, sievietes latviešu tautastērpos, mazpilsētu skati u. tml. Viens no košākajiem darbiem ir latgaliešu pāra portrets "Sveču diena Latgalē", kas 1923. gada rudenī bija eksponēts Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādē. Triepienā ekspresīvāka ir Noras kompozīcija "Dārzā" (1923), kur vairākas sievietes attēlotas pieliekušās, ravējot sakņu dārzu. Šis ir viens no darbiem, ko savai kolekcijai tieši no izstādes iegādājās Valsts mākslas muzejs (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Savukārt gleznā "Ziema", kas 1935. gadā bija skatāma Kultūras fonda II mākslas izstādē, Nora attēlojusi sniegotu lauku mājas pagalmu ar zemnieku pāri, zirgu un suni. Kā noskaidroju, pētot mākslinieces biogrāfiju kolektīvajai monogrāfijai "Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā. 1870–1940" (izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2025), starpkaru laikā Noras gleznas tikušas atzinīgi vērtētas. Viens no viņas darbiem – kompozīcija "Rucaviete" – bijis novietots sūtņu akreditēšanās telpās Rīgas pilī, un arī kritiķu atsauksmes bijušas lielākoties pozitīvas. Piemēram, rakstnieks Anšlavs Eglītis, 1932. gadā recenzējot Neatkarīgo mākslinieku vienības kārtējo skati, pat norādījis: "Šī izstāde rāda, ka grupas ievērojamākais talants ir Nora Drapče, kuras lielā kompozīcija "Svētdiena Nīcā" atstāj tālu aiz sevis visu grupas biedru gleznas." Līdzīgi viņu jau gadu iepriekš bija izcēlis arī žurnālists Alfrēds Sils, žurnāla "Zeltene" māksliniecēm veltītās sērijas rakstā vērtējot, ka Noru Drapči "patlaban varam uzskatīt par mūsu spēcīgāko un gatavāko gleznotāju-sievieti". Paralēli gleznotājas darbam Nora strādāja par zīmēšanas skolotāju – pirms Pirmā pasaules kara sieviešu komercskolā Daugavpilī un vācu proģimnāzijā Bauskā, vēlāk Ludzas latviešu ģimnāzijā. 1926. gadā viņa pārcēlās uz Liepāju, kur līdzdarbojās Lietišķās mākslas vidusskolas izveidē un mācīja zīmēšanu vairākās pilsētas skolās, bet Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un dzīves nogali pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs. Nora Drapče beigusi Vilhelma Purvīša vadīto Rīgas pilsētas mākslas skolu, tātad baudījusi līdzīgu izglītību kā vairāki plaši pazīstamie Latvijas klasiskā modernisma pārstāvji vīrieši, kā arī mērķtiecīgi un aktīvi iesaistījusies vietējā mākslas dzīvē gan kā gleznotāja, gan skolotāja, baudot arī kritiķu atzinību, tomēr mūsdienās viņas vārds un darbi zināmi vien ierobežotam mākslas profesionāļu lokam.

A NER megkísérelte kulturális korszakba ágyazni a politikai rendszerét. Na de sikerült nekik? Ezenkívüll olyan kérdésekről beszélgetünk, minthogy jól működő rendszer volt-e a 2010 előtti? Hogyan kellene átalakítani a támogatások rendszerét, hogy igazságos, valóban segítő működése legyen? Kell, hogy az állam elismerje az alkotókat, vagy csak az alkotáshoz kell a körülményeket biztosítania? Vendégünk Fehér Renátó költő, a József Attila Emlékhely intézményvezetője, és Kristóf Luca szociológus.—Támogasd a Partizánt!https://www.partizan.hu/tamogatas—Csatlakozz a Partizán közösségéhez, értesülj elsőként eseményeinkről, akcióinkról!https://csapat.partizanmedia.hu/forms/maradjunk-kapcsolatban—Legyél önkéntes!Csatlakozz a Partizán önkéntes csapatához:https://csapat.partizanmedia.hu/forms/csatlakozz-te-is-a-partizan-onkenteseihez—Iratkozz fel tematikus hírleveleinkre!Kovalcsik Tamás: Adatpont / Partizán Szerkesztőségi Hírlevélhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/iratkozz-fel-a-partizan-szerkesztoinek-hirlevelereHeti Feledyhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/partizan-heti-feledyVétóhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/iratkozz-fel-a-veto-hirlevelere—Írj nekünk!Ha van egy sztorid, tipped vagy ötleted:szerkesztoseg@partizan.huBizalmas információ esetén:partizanbudapest@protonmail.com(Ahhoz, hogy titkosított módon tudj írni, regisztrálj te is egy protonmail-es címet.)Támogatások, események, webshop, egyéb ügyek:info@partizan.hu

Raidījumā Augstāk par zemi sasveicinos ar jums pēdējo reizi. Nākamgad raidījums vairs Latvijas Radio ēterā neskanēs, un tā ir mana izvēle. Turpināšu ar jums sasveicināties Starpbrīža kultūras afišā un arī raidījumā Kultūras rondo.  Noslēguma raidījumā, par dažiem, raidījuma Augstāk par zemi 15 gadus ilgajā ceļā satiktajiem.  -- Vilks ķer kazu. Tumsa ķer gaismu. Šis stāsts jo īpaši svarīgs ir Ziemassvētku laikā. Un mēs jau zinām kā tas beigsies. Vilks kazu saplosīs. Nav zināms kā, bet gaisma tomēr atgriezīsies. Tas ir mūžības rits. Kuram līdzās cilvēks savas izvēles izdara ik dienas. Un nekas jau nebeidzas. Beidzas tikai šis projekts: mēģinājums 15 gadus ik nedēļas pabūt kaut pusstundu Augstāk par zemi. Paldies Latvijas Radio 1 direktorei Inesei Matjušonokai, kura nenoraidīja autorraidījuma ideju, paldies Ģirtam Bišam par joprojām neapnikušo raidījuma džinglu, paldies Ingvildai Strautmanei par viņas balsi džinglā. Paldies šī raidījuma skaņu operatoriem – brāļiem Jānim un Valdim Raitumiem, vienmēr ir bijis prieks strādāt ar Aleksi Šaicanovu, arī šī raidījuma skaņu operatoram Rūdolfam Ozolam. Jo īpaši paldies visiem satiktajiem, un visiem klausītājiem. Atvados, līdz no jauna satiksimies!

In der Jubiläumsfolge 200 lehnen wir uns zurück, lassen am Stammtisch einmal jegliche Sachlichkeit fallen und unseren persönlichen Geschmäckern freien Lauf. Heute ranken wir die Heim-Trikots des TSV 1860 der letzten 30 Jahre, genauer gesagt aus den Saisons 1994/95 bis 2024/25. Jeder von uns ordnet die Leiberl für sich in fünf vorgegebene Tiers, also Stufen, sodass wir am Ende drei persönliche Tier Lists (Ranglisten) haben. Wir haben insgesamt 15 Trikots aus besagtem Zeitraum vorab ausgewählt und uns dabei am Ranking auf dem Portal https://www.footballkitarchive.com/. Gesetzt waren die zehn von den Usern bestbewerteten Löwen-Heim-Trikots aus besagtem Zeitraum (Stand: 25.12.2025), hinzu wählten wir weitere fünf mit Kult- oder Diskussionspotenzial. Achtung, Vollständigkeit oder gar Objektivität können wir in dieser Runde nicht garantieren ... Für diese spezielle Stammtisch-Folge empfehlen wir Euch den Sprung auf unseren YouTube-Channel, auf dem ihr diese Folge als Video und mit allen Trikots eingeblendet findet.

Kultúrny rok 2025 sa na Slovensku niesol v znamení hlbokého rozporu medzi krokmi ministerstva kultúry a reakciou umeleckej obce. Jana Močková a Oliver Rehák z kultúrnej redakcie Denníka N hovoria, že zatiaľ čo kultúrne inštitúcie čelili personálnym čistkám a finančnej neistote spojenej s ochromením Fondu na podporu umenia, nezávislá scéna prešla do ofenzívy. Vznikli nové projekty, ako napríklad súkromné divadlo v Poprade či „tieňová“ Slobodná národná galéria, ktoré ukazujú životaschopnosť kultúry aj bez štátnej podpory. Mimoriadne úspešný rok zaznamenal slovenský film, ktorý bodoval v kinách aj na medzinárodných festivaloch.

Nejvzácnější památkou Nové Paky v Královéhradeckém kraji je klášterní kostel Nanebevzetí Panny Marie. Nepřehlédnutelná stavba v kopcovité novopacké krajině ovlivnila životy lidí ve městě i v okolí a dodnes budí úctu. Tu v poutníkovi ještě umocňuje cesta ke svatostánku po krytém barokním Růžencovém schodišti.

Nejvzácnější památkou Nové Paky v Královéhradeckém kraji je klášterní kostel Nanebevzetí Panny Marie. Nepřehlédnutelná stavba v kopcovité novopacké krajině ovlivnila životy lidí ve městě i v okolí a dodnes budí úctu. Tu v poutníkovi ještě umocňuje cesta ke svatostánku po krytém barokním Růžencovém schodišti.

BVB kompakt am Morgen - 26.12.2025 Sicher dir unser Angebot für echte BVB-Fans: Nur 1 Euro für 8 Wochen! Einfach hier entlang: https://www.ruhrnachrichten.de/bvbpodcast Was bewegt dich gerade beim BVB? Schick uns deine Fragen oder Meinungen mit deinem Namen gerne als WhatsApp-Nachricht an 0151 15288444. Dann sprechen wir hier bei uns im Podcast darüber. Zu unseren Beiträgen: Die Luxusmarken der BVB-Profis: https://www.ruhrnachrichten.de/bvb/lamborghini-richard-mille-hermes-die-luxusmarken-der-bvb-profis-w1128814-2001918450/ BVB-Kult-Fan Gerd Szesny: https://www.ruhrnachrichten.de/bvb/mit-bvb-hut-herz-und-haltung-gerd-szesny-ist-kult-w1127995-2001918117/ Das BVB-Team der Ruhr Nachrichten im Netz: ruhrnachrichten.de/bvb YouTube youtube.com/@RuhrNachrichtenBVB09 Facebook facebook.com/BVB.News Instagram instagram.com/rnbvb X x.com/RNBVB Du möchtest deine Werbung in diesem und vielen anderen Podcasts schalten? Kein Problem!Für deinen Zugang zu zielgerichteter Podcast-Werbung, klicke hier.Audiomarktplatz.de ...Dieser Podcast wird vermarktet von der Podcastbude.www.podcastbu.de - Full-Service-Podcast-Agentur - Konzeption, Produktion, Vermarktung, Distribution und Hosting.Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen?Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich.Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.

#człowiek #kult #ciało #kultciała #każdy #mybody #cel #motywacja #wartości #życie Zacznij wspierać ten kanał, a dostaniesz te bonusy: https://www.youtube.com/channel/UCUZ9x49ZuhZt1QVJafMy5rA/join

On a snow-choked New Jersey night, a panicked journalist's evidence of police-sanctioned murder drags two reluctant allies into a neon-lit café, a monstrous truth on film, and a justice system that bites back.This is Frozen Moments, the KULTMAS scenario for 2025 that you can find for free from the good people at Helmgast by following this link right here. Frozen Moments was written by Jason Fryer, and was the intro adventure for the 2nd edition of KULT. Music by: Halgrath and Ager Sonus. We have also used the Lovecraftian Compilations by Cryo Chamber. Used with permission by Cryo Chamber.Our Champions of the Red Moon: Martin Heuschober, Simon Cooper, Julia, Bob de Lange, Cameron, Graham Barey, Doug Thomson, Lily, Maciej, Black Templar, Dennis Sadecki and Leonhardt.Web: https://www.redmoonroleplaying.comiTunes: http://apple.co/2wTNqHxAndroid: https://www.subscribeonandroid.com/feeds.simplecast.com/oYuoCFr6Youtube: https://www.youtube.com/RedMoonRoleplayingSpotify: https://spoti.fi/30iFmznRSS: http://www.redmoonroleplaying.com/podcast?format=rssPatreon: https://www.patreon.com/RedMoonRoleplaying

Latgales vēstniecības "Gors" nākotne ir neskaidra. Pašvaldībā tiek domāts par koncertzāles reorganizāciju, pat izskanēja, ka to varētu atdot privātās rokās. Lai to nepieļautu, tiek vākti iedzīvotāju paraksti portālā "manabalss.lv". Tagad Rēzeknes valstspilsētas domes vadība saka, ka "Gors" jāpārņem valstij. Notiekošais liek pārdomāt, kā pašvaldības veido savu kultūrpolitiku, kā izmanto lielos kultūras objektus un cik daudz ir jāiesaistās valstij. Krustpunktā analizē un skaidro kultūras ministre Agnese Lāce, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks, Latgales vēstniecības "Gors" direktore Diāna Zirniņa, Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs un Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Asniņš.  

Vor mehr als 5000 Jahren stirbt in 3200m Höhe in den Alpen ein Mann. Das Gletschereis schließ ihn ein und konserviert seinen Körper auf außergewöhnlich gute Weise. Bis zu einem warmen Sommer im Jahr 1991, als das Eis ihn wieder freigibt. "Ötzi" wird gefunden, wird zur Sensation und bald zur am meisten untersuchten Mumie der Geschichte. Die zahllosen Studien bringen bald alle erdenklichen Infos über den Mann aus der Kupfersteinzeit ans Licht: Er war 1,60m groß, 50-60kg schwer, 45 Jahre alt. Er war bestens ausgerüstet und stammte vermutlich aus der Oberschicht. Doch die überraschendste Erkenntnis brachten die CT-Scans: Ötzi war keines natürlichen Todes gestorben...……PREMIUM - testet einen Monat lang gratis!His2Go unterstützen für tolle Vorteile - über Steady!Klick hier und werde His2Go Hero oder His2Go Legend……WERBUNGDu willst dir die Rabatte unserer weiteren Werbepartner sichern? Hier geht's zu den Angeboten!…….Das Folgenbild zeigt eine mittlerweile leicht veraltete Rekonstruktion Ötzis zu Lebzeiten.…….LITERATURAngelika Fleckinger (Hrsg.): Ötzi 2.0. Eine Mumie zwischen Wissenschaft, Kult und Mythos, Stuttgart 2011.Angelika Fleckinger: Ötzi, der Mann aus dem Eis, Wien/Bozen 2025 (11. Aktualisierte Auflage).Villa, C., Larsen, S., Zink, A. et. al: Ötzi the Iceman: forensic 3D reconstructions of a 5300-year-ago murder case. Int J Legal Med 139, 2263–2271 (2025).…….UNTERSTÜTZUNGFolgt und bewertet uns bei Spotify, Apple Podcasts, Podimo oder über eure Lieblings-Podcastplattformen.Wir freuen uns über euer Feedback, Input und Vorschläge zum Podcast, die ihr uns über das Kontaktformular auf der Website, Instagram und unsere Feedback E-Mail: kontakt@his2go.de schicken könnt. An dieser Stelle nochmals vielen Dank an jede einzelne Rückmeldung, die uns bisher erreicht hat und uns sehr motiviert.…….COPYRIGHTMusic from https://filmmusic.io: “Sneaky Snitch” by Kevin MacLeod and "Plain Loafer" by Kevin MacLeod (https://incompetech.com) License: Creative Commons CC BY 3.0 https://creativecommons.org/licenses/by/3.0/Hier bekommt ihr die Tickets zur "His2Go - Live Tournee" Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Herce Michala Isteníka lze nově slyšet například v detektivním thrilleru Kult bílého jelena. Jakou roli by si rád zahrál? A jak se dostává do vážných, temných a napínavých rolí a jak z nich zase vyskakuje? „Když se herci na place hodně smějí, tak to pak není většinou úspěšná komedie,“ říká o natáčení Isteník v pořadu Hovory.

Daugiau žmonių galės nemokamai pasiskiepyti nuo erkinio encefalito. Iki šiol nemokamas vakcinas galėjo gauti 50-55 metų amžiaus žmonės, o nuo dabar – 50-60 metų amžiaus žmonės.Paišinėjimas popieriuje susirinkimo ar paskaitos metu gali būti laikomas nepagarbos ženklu, tačiau iš tiesų šis užsiėmimas suteikia nemažai naudos.Kaip prisijaukinti tamsųjį metų laiką?Kultūros ministeriją nuo „Nemuno aušros“ apsaugojusi Kultūros asamblėja plečiasi. Regionuose kuriasi Kultūros asamblėjos padaliniai, kuriuose buriasi vietos kultūros žmonės. Rubrika „Savaitgalis už Vilniaus“.Sekmadieniais iki pat Kalėdų kviečiame išgirsti pasakojimus apie švenčių laukimą. Šįkart lankomės „Mamų unijoje“, kur jau beveik dešimtmetį vyksta Advento kojinaičių projektas.Prezidentas ir premjerė sveikina politinių kalinių išlaisvinimą Baltarusijoje. Po Jungtinių Valstijų ir Baltarusijos vadovo Aliaksandro Lukašenkos derybų režimas paleido 123 kalinius. Pagal šį susitarimą Jungtinės Valstijos panaikino Baltarusijos trąšoms taikomas sankcijas, o derybas vedęs amerikiečių pasiuntinys praneša, kad Lukašenka neva sutiko stabdyti oro balionų skrydžius į Lietuvą.Ved. Edvardas Kubilius

Mennyire volt meglepetés Krasznahorkai László Nobel-díja? Az irodalomtudományi szakma erre hogyan tud reagálni? Hogyan olvassuk másképp ma a Sátántangót? Mi érdekli leginkább a német vagy épp az amerikai olvasókat Krasznahorkai kapcsán? Miért ennyire fontos a Kelet a szerzőnek? Vendégünk Zsadányi Edit, az ELTE Összehasonlító Irodalom- és Kultúratudományi Tanszék egyetemi docense.—Támogasd a Partizánt!https://www.partizan.hu/tamogatas—Csatlakozz a Partizán közösségéhez, értesülj elsőként eseményeinkről, akcióinkról!https://csapat.partizanmedia.hu/forms/maradjunk-kapcsolatban—Legyél önkéntes!Csatlakozz a Partizán önkéntes csapatához:https://csapat.partizanmedia.hu/forms/csatlakozz-te-is-a-partizan-onkenteseihez—Iratkozz fel tematikus hírleveleinkre!Kovalcsik Tamás: Adatpont / Partizán Szerkesztőségi Hírlevélhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/iratkozz-fel-a-partizan-szerkesztoinek-hirlevelereHeti Feledyhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/partizan-heti-feledyVétóhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/iratkozz-fel-a-veto-hirlevelere—Írj nekünk!Ha van egy sztorid, tipped vagy ötleted:szerkesztoseg@partizan.huBizalmas információ esetén:partizanbudapest@protonmail.com(Ahhoz, hogy titkosított módon tudj írni, regisztrálj te is egy protonmail-es címet.)Támogatások, események, webshop, egyéb ügyek:info@partizan.hu

Policijos duomenimis, vakar Vilniaus Nepriklausomybės aikštėje vykusiame žurnalistų bendruomenės ir Kultūros asamblėjos organizuotame proteste „Šalin rankas nuo laisvo žodžio“ dalyvavo apie dešimt tūkstančių žmonių. Mobiliojo ryšio operatoriai sako, kad žmonių galėjo būti gerokai daugiau. Tuo metu peticiją prie LRT politinį užvaldymą šiuo metu yra pasirašę beveik šimtas keturiasdešimt tūkstančių žmonių. Koks jos tolimesnis likimas ir ką rodo augantis žmonių skaičius protestuose?Švietimo, mokslo ir sporto ministerija siūlo svarstyti naują brandos atestato gavimo modelį – jį atsieti nuo valstybinių brandos egzaminų, kurie reikalingi stojant į aukštąsias mokyklas. Pasak švietimo mokslo ir sporto viceministro, šiuo metu daugiau nei penktadalis vaikų negauna brandos atestato, nors jie mokėsi mokykloje. Ar reikia atsisakyti egzaminų, ar dalies jų suteikiant brandos atestatą?Žemės mokesčio dar nėra sumokėję apie dešimtadalį žemės savininkų gyventojų. Vieni – pamiršo, kitiems priskaičiavo per daug.Šimtams vilkikų stringant Baltarusijos pasienyje, vėžėjai šiandien prie Seimo rengia protestą. Gedimino prospekte išsirikiuos iki šimto vilkikų. Šiuo metu Baltarusijoje priverstinai laikoma apie 4000 transporto priemonių, iš kurių 1250 – vilkikai.Nuo šiandien Australijoje socialiniais tinklais gali naudotis tik paaugliai sulaukę 16-os metų. Tai pirmoji valstybė pasaulyje, įvedusi tokį griežtą apribojimą. Tuo metu Danija svarsto riboti prieigą prie socialinių tinklų paaugliams iki 15-os metų.Ved. Rūta Kupetytė

Die beiden Imbissstände «Riviera» und «Bistro & Grill am See» am Bellevue können nun doch noch länger bleiben. Spätestens Ende Oktober aber müssen sie endgültig verschwunden sein. Für die Betreiberinnen ein kleiner Trost. Sie müssen sich nun neu orientieren. Weitere Themen: · Bisher tiefste Zürcher Autonummer kommt unter den Hammer. · Bezirksgericht Zürich spricht Tramfahrer nach tödlichem Unfall frei. · Einigung im Streit um einen Sozialplan für Velokuriere: Sozialplan der Familie Wiesner steht.

Ihr Musik-Late-Night-Talk "Inas Nacht" im Ersten ist Kult. Sie hat es vom Bauernhof über die Apotheke ins Showgeschäft geschafft. Mit ihren neuen Songs ist sie zum ersten Mal auf Platz Eins der Albumcharts. Wie sich dieser Meilenstein anfühlt, aber auch übers Älterwerden, über Wehmut, über ihre Lieblingsinsel Sylt, über Freundschaft und legendäre Talkmomente, spricht die Entertainerin und Sängerin Ina Müller bei Thorsten Otto.

Kultūros ministerijoje paskelbti 6 šiųmečiai Lietuvos nacionalinių kultūros ir meno premijų laureatai.Jais tapo operos ir kamerinės muzikos atlikėja Giedrė Marija Žebriūnienė, architektūros istorikė Marija Drėmaitė, poetas, dramaturgas, eseistas, prozininkas, vertėjas Gintaras Grajauskas, teatro ir kino aktorius Albinas Kėleris, kino režisierius Ignas Miškinis, dailininkė Laisvydė Šalčiūtė.Po įvykusio Amerikos ir Ukrainos derybininkų susitikimo, Amerikos prezidentas Donaldas Trampas pažėrė priekaištų Ukrainos prezidentui Volodymyrui Zelenskiui. Pasak Trampo, karo nutraukimo planui pritaria tiek Rusijos, tiek Ukrainos derybininkai. Tačiau Zelenskis taikos pasiūlymų neva dar net neskaitė.Baltarusijoje įstrigusių vilkikų neatgaunantys vežėjai, trečiadienį Vilniuje planuoja protestą. Išduotas leidimas, 100-ui vilkikų įvažiuoti į sostinės Gedimino prospektą. Demokratų sąjungos „Vardan Lietuvos“ pirmininkas Saulius Skvernelis teigia, kad Baltarusijoje įstrigę vilkikai, į Lietuvą gali ir nebesugrįžti. Jis siūlo Minskui taikyti asimetrines priemones. Pasak Skvernelio, už prarastus vilkikus vežėjams būtų galima atlyginti panaudojant Lietuvoje įšaldytą Baltarusijos turtą, pavyzdžiui, Druskininkuose esančią sanatoriją „Belorus“.Prokurorai artimiausiomis dienomis ketina kreiptis dėl Beno Mikutavičiaus, įtariamo nužudžius dvi jaunas moteris, ambulatorinės psichinės būklės įvertinimo. Prokurorai atliko pirminę įtariamojo apklausą, jis pripažįsta įvykdęs nusikaltimus. Žmogžudysčių motyvai dar nėra nustatyti.Vidutiniškai Lietuvoje kasmet registruojama apie du tūkstančius vaikų dingimo atvejų. Daugiausiai bėga paaugliai iš globos įstaigų. Policija pastaraisiais metais fiksuoja, kad pabėgimų mažėja, iki šiol surastiems vaikams trūksta pagalbos.Artėjant Kalėdoms startavo akcija „Kalėdų šviesos dovana Ukrainos kariams ir vaikams“, kurią nuo pat karo Ukrainoje pradžios organizuoja Lietuvos karių asociacijos Keliautojų klubas. Akcijos sumanytojai pasakoja, kad dovanomis prisideda įvairios įstaigos, o jas kalėdiškiai supakuoti padeda Vilniaus Kalnėnų mikrorajono paaugliai.Ved. A. Kavaliauskas

An intro on next week's guest on Kult of Kindness Podcast, Michael McAdams.

Latvijā pēdējos gados redzam arvien vairāk iebraucēju no citām kultūrām. Un aktuāls ir jautājums, cik veiksmīgi imigranti integrējas mūsu sabiedrībā? Kā neuzkāpt uz grābekļiem, kas bijuši citām Eiropas valstīm, kur izveidojušas lielas un noslēgtas imigrantu kopienas. Protams, ātrā atbilde būtu – nelaist nevienu iekšā, bet realitāte ir sarežģītāka. Gan tādēļ, ka esot Eiropas Savienībā, durvis aizvērt pavisam neizdosies, turklāt arī pašiem ir demogrāfijas un tālāk gaidāmas darbaspēka problēmas. Tādēļ par integrāciju jādomā būs. Par to būs diskusija raidījumā Krustpunktā. Diskutē Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Kultūras un mākslas institūta vadošā pētniece Maija Spuriņa, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingemārs Līdaka un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Andrejs Judins.  

Und nun spricht die Königin. Basti wird von "Sex and the City" und Ofenkartoffeln gejagt und Özcan braucht keine Straffung - nirgendwo. Der Brabak oder BuB-Kult wird ins Leben gerufen. Kult - keine Sekte und die Jungs begreifen: Unsere Emotionale Aura ist wie Sperrmüll! Es geht außerdem um Film-Flops und Fernsehen an sich und wird auch ernst beim Thema Mobbing.+++ Weitere Infos zu unseren Werbepartnern findet ihr hier: https://linktr.ee/Bratwurstundbaklavapodcast ++++++ Unsere allgemeinen Datenschutzrichtlinien finden Sie unter https://datenschutz.ad-alliance.de/podcast.html ++++++ Wir verarbeiten im Zusammenhang mit dem Angebot unserer Podcasts Daten. Wenn Sie der automatischen Übermittlung der Daten widersprechen wollen, klicken Sie hier: https://datenschutz.ad-alliance.de/podcast.html +++Unsere allgemeinen Datenschutzrichtlinien finden Sie unter https://art19.com/privacy. Die Datenschutzrichtlinien für Kalifornien sind unter https://art19.com/privacy#do-not-sell-my-info abrufbar.

Minister vnútra Matúš Šutaj Eštok prehral súd s čurillovcami a zaplatiť im musí viac ako stotisíc eur. Šéf Hlasu prehral súd kontumačne, pretože si nevšímal dobrovoľne aktivovanú elektronickú schránku. Exminister zahraničných vecí Miroslav Lajčák podľa e-mailov z amerického kongresu priamo komunikoval so sexuálnym predátorom Jeffreym Epsteinom, konsolidácia zníži disponibilné príjmy domácností v budúcom roku o 376 eur a po nehode vlakov pri Pezinku skončilo celé vedenie železníc. Sobotným Dobrým ránom vás sprevádzajú Zuzana Kovačič Hanzelová a Jakub Filo. Otázky do nasledujúcej epizódy Dobrého rána sobota nám zasielajte na e-mail dobrerano@sme.sk, ideálne vo forme hlasovej správy. Do predmetu napíšte Otázka do sobotného Dobrého rána. Zdroje zvukov: Instagram/Otvorená Kultúra, Youtube/SME, Youtube/Smer - Sociálna Demokracia, Youtube/Matúš Šutaj Eštok, 360tka – Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ – Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠sme.sk/brifing⁠⁠⁠See omnystudio.com/listener for privacy information.

Mit ihrer ersten Single hatte Harriette Pilbeam 2018 noch aus ihrem Schlafzimmer heraus unsere Herzen erobert. Es folgte der klassiche Aussie-Popstar-Weg: Support für Kylie Minogue, Umzug nach London, geglätteter Sound. Jetzt wirds mit prominenter Schützenhilfe von Jay Som sonnig aber wieder rauher.

Ebben a különleges epizódban Péterfy Bori mesél a Árulók – Gyilkosság a kastélyban kulisszatitkairól, a játékról, ami egyszerre volt pszichológiai kísérlet, színház és érzelmi hullámvasút  . Bori őszintén beszél arról, hogyan élte meg az árulói szerepet, milyen volt hazudni mások szemébe, és hogy mit tanult saját magáról, miközben a „gyilkos nő" szerepében lavírozott stratégiák, félelmek és bizalom között .