Podcasts about KULT

Mark Kilroy und seine Kumpels wollen in Mexiko einfach nur eine gute Zeit haben und Spring Break feiern. Doch dann ist der 21-Jährige plötzlich verschwunden und niemand ahnt, dass dahinter ein grausamer Hexer steckt... Zusammen mit seiner österreichischen Podcast-Kollegin Franziska Singer spricht Philipp über einen gruseligen Kult, Drogenkartelle und tödliche Rituale. +++ Produzent und Host: Philipp Fleiter Mischung und Schnitt: Christoph Scheidel - 79 Sound Redaktionelle Mitarbeit: Lea Jager Dieser Podcast wird vermarktet von Julep Media: sales@julep.de

Gurkov, Andrey www.deutschlandfunkkultur.de, Studio 9

Viņi paši ir izrādes veidotāji, paši – arī galvenajās lomās Latvijas Leļļu teātra iestudējumā "Vientūļība". Par zālēm pret vientulību un ko darīt, ja esi viens, vientuļš un vēl piedevām tūļīgs, Kultūras rondo saruna ar Annu Klišāni un Agri Nātri. Viņi arī stāsta par to, kāpēc visnotaļ jaunos gados viņus nodarbina vecuma un vientulības tēma, gan – kāpēc par to ir interesanti runāt tieši caur lellēm. Un nē, šī nav izrāde bērniem. Izrādē skan komponista un Leļļu teātra galvenā skaņas meistara Staņislava Kuļikova mūzika, un šīs klasiskās ģitāras skaņas arī ir vienīgās, kas pavada notikumus uz skatuves, jo „Vientūļība” ir izrāde bez vārdiem. Un, kā atzinis komponists, tas nemaz nav viegli, jo jāuzmanās, lai mūzika neņemtu virsroku un pārāk daudz nepateiktu priekšā. Izrāde „Vientūļība” ir divu Latvijas Leļļu teātra aktieru – Annas Klišānes un Agra Nātres – kopdarbs un iniciatīva, kas pie skatītājiem dodas teātra jaunākajā un mazākajā spēles telpā.

Udvardy Mihály a GoldenMind Mastermind alapítója professzionális üzleti csoportokat szervez vállalkozóknak. A mastermind módszer lényege, hogy kis létszámú, bizalmi közösségekben segítik egymás fejlődését a résztvevők – megosztják tapasztalataikat, tudásukat és ötleteiket, hogy közösen lépjenek előre. „A vállalkozó magányos ember. De ha van egy támogató közösség körülötte, megsokszorozódik az ereje – mint két gyertya fénye, ami összeérve még erősebben ragyog.” – mondja Mihály. A beszélgetésben kiderül, hogyan működnek a mastermind csoportok, miért fontos, hogy a tagok ne egymás konkurensei legyenek, és miért nem pótolja az online világ a személyes találkozás erejét. Mihály 2008 óta foglalkozik ezzel a módszerrel, és több mint egy évtizede szervez rendszeres, havonta működő csoportokat – főként Budapesten, de már vidéken is. Az üzleti élet mellett azonban a kultúra is fontos része az életének: Esztergomban él, tagja a Balassa Bálint Vegyeskarnak, amelynek karnagya a felesége, és amellyel rangos hazai és nemzetközi versenyeken értek el sikereket. „A kórus is egyfajta mastermind – ott is egymásra figyelés, harmónia és bizalom kell, hogy megszólaljon a zene.” A műsorból megtudhatjuk, hogyan segíti a zene és a közösség az egyensúly megtalálását az üzleti életben, és miért vallja Udvardy Mihály, hogy a fejlődéshez nem elég a tudás – szükség van kapcsolódásra is. A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Valstybinė lietuvių kalbos komisija praėjusių metų pabaigoje patvirtino naują XIX a. antrosios pusės gynybinių statinių terminų žodynėlį. Kodėl tokio žodynėlio reikėjo?Valstybiniame Šiaulių dramos teatre pradėtas naujas teatro klubo renginių ciklas. Pirmajame klubo susitikime kultūros lauko problemas, tyrimus, didmiesčių ir regionų publikos įpročius pristatė kultūros sociologas Tadas Šarūnas.Nacionalinis kultūros centras šiemet mini savo veiklos 85 metų sukaktį, keičia savo vizualinį identitetą, pristato ir naują šūkį „Kultūra, įkvepianti stiprybės“.Kaišiadorių muziejus pristato knygą „Kaišiadorių kultūra: šimtas metų. I dalis (1918–1940 m.)“.Šiemet minimos 85-osios Babyn Jaro žudynių metinės. Kaip ši tragedija atsimenama ir istorikų tyrinėjama kariaujančioje Ukrainoje?Ved. Marius Eidukonis

Turpinām stāstu sēriju par balvas “Lielais Kristaps” nominantiem, kuri parasti paliek aizkadrā. Grima mākslinieki, iespējams, ir vieni no nozīmīgākajiem kino profesionāļiem. Tieši tāpēc šodien Kultūras rondo fokusā - grima māksliniece Ilze Trumpe. Režisore Signe Birkova izceļ ne tikai Ilzes spēju veiksmīgi īstenot profesionālos uzdevumus, bet arī mākslu filmēšanas laukumā būt kā psiholoģei.

Kovács Norbert, az AgriTech InnoExpo 2026 alapító főszervezője, aki egy különleges eseményről mesél: 2026. március 5–6-án a Vajdahunyad vára – Magyar Mezőgazdasági Múzeum ad otthont annak a rendezvénynek, amely megmutatja, hogyan formálja át a technológia a mezőgazdaság jövőjét. Robotok, mesterséges intelligencia, drónok, vertikális farmok, napelemek és szélturbinák – az agrárium új arca már nem sci-fi, hanem valóság. Az AgriTech InnoExpo nem kizárólag szakmai esemény: a szervezők várják a városi érdeklődőket, családokat, diákokat és pályaválasztás előtt álló fiatalokat is. „A jövő mezőgazdasága nemcsak produktívabb, hanem zöldebb és emberközelibb is lehet” – hangsúlyozza Norbert. Az expo fókuszában az adatalapú, körforgásos gazdálkodás, a mesterséges intelligencia, a robotika és a megújuló energiaforrások állnak. A látogatók megismerhetik a precíziós, drónalapú növényvédelem megoldásait, az intelligens állattartási rendszereket, valamint az „AI az agráriumban” panelbeszélgetéseken az algoritmusok szerepét a terméshozam növelésében és az időjárási kockázatok csökkentésében. A programban szerepel a Zöldátmenet napja, ahol a nap- és szélenergia gyakorlati alkalmazásairól esik szó, az Okosfarm szekció pedig a fenntartható vízgazdálkodástól az automatizált rendszerekig kínál betekintést. A szakmai panelek résztvevői között ott lesz többek között Hubai Imre, Dr. Munkácsy Béla, Dr. Póti Péter, Juhász Ákos és Inotay Petra is. A rendezvény egyik legizgalmasabb programpontja az AgriTech Fashion Show, ahol a traktor és a precíziós eszközök is felvonulnak a kifutón – jelezve, hogy a modern gazdálkodó ma már innovatív és high-tech szemléletű szakember. Az AgriTech InnoExpo 2026 üzenete egyértelmű: a klímaváltozás kihívásaira létezik válasz, ha a tudomány és a természet együtt dolgozik. A tradíció és a csúcstechnológia látványos találkozása a Vajdahunyad vára történelmi falai között garantáltan emlékezetes élményt kínál. A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Leute, diesmal melden wir uns live vom letzten Karnevalswagen der Liga, schmeißen Kamelle aus Beton und klären, ein für alle Mal, den Unterschied zwischen Rede und reden, zwischen Bürde und Bütte, zwischen Kult und Kultur. Weil ganz vorne ein Trainer sitzt, der eine Sprache gefunden hat, die gleichzeitig entwaffnet und umarmt. In einer Erzählung, die persönlich ist und gerade deshalb global, die Grenzen zieht und trotzdem Türen offen lässt. Und ihm schon jetzt einen Platz in der Ahnengalerie des FC Bayern sichert, weil sie nicht nur über den Sport hinaus klingt, sondern auch größer ist als der Verein, auf dessen Podium er sprach. Und weil ganz hinten, Gegenschnittlauch, wieder mehr Bock als Gärtner, ein anderer die Stille nicht ertragen konnte, hinein dröhnen musste in den Anstand und die Empathie. Ein Poltergeist, vom Abstiegsgespenst getrieben, der sich so gern als Stefan Baumgart verkleidet. Laut und vulgär, Schweineminute. Dabei hätte er sich doch auch einfach nur freuen können, still und heimlich über seinen Effzeh. Und einen Stürmer, der vier Tage nach Aschermittwoch als Klaus Fischer verkleidet die Schwerkraft verhöhnte. Ragnar Ache, vielleicht das Tor des Jahres. Sehr wahrscheinlich aber Kwasnioks einzige Transferleistung. Das waren sie ja, die großen Geschichten. Und wer jetzt noch wissen möchte, was dazwischen passierte, mit Blatter und Infantino, mit Trump und Gaza, mit Maik und dem nigerianischen Prinzen, dem legen wir ans Herz, doch bitte die ganze Übertragung zu hören, ehe Ansgar Brinkmann den verbalen Vorhang fallen lässt, als große Klammer, als passende Umarmung, zwischen schwarzen und weißen Brasilianern. Bis dahin verbleiben wir mit dem Schlusssatz einer denkwürdigen PK und sagen: Danke, Vinnie!

Zwischen Erfolg und Alarmstufe Rot: Hamburgs neue Verkehrsbilanz. In dieser Folge von „Hamburg Update“ analysieren wir die neuesten Zahlen von der Straße: Warum die Zahl der Verkehrstoten um fast die Hälfte gesunken ist, die Unfälle auf Schulwegen aber drastisch zunehmen.

"Lielā Kristapa" filmu programmas centrālais notikums ir režisores Lailas Pakalniņas jaunākās dokumentālās filmas "Putnubiedēkļi" pirmizrāde jau šo piektdien, 27. februārī. Kultūras rondo tiekamies ar operatoru Māri Maskalānu un Rīgas lidostas Lidlauka drošības un vadības departamenta vecāko putnu un dzīvnieku kontroles speciālistu Mareku Arbidānu, kuram filmā svarīga loma. Uzklausām arī režisori Lailu Pakalniņu, kura jau devusies filmēt nākamo darbu "Čuksti".  Režisorei Lailai Pakalniņai vienmēr esot interesanti uzzināt, kas lācītim vēderā. Vai šajā gadījumā – kas vēderā lidostai. Un izrādījās, ka lidostai vēderā ir dzejolis. Vismaz tad, ja kameru pavērš nevis tikai pret pašu lidostu, bet fiksē dzīvās dabas klātbūtni tajā. Un dabas Rīgas lidostā, kā izrādās, ir daudz. Daudz vairāk, nekā varētu iedomāties. Zaķi, lapsas, bites, sliekas uz skrejceļa un, protams, putni. Par to visu visdrīzāk pat neiedomājamies, kamēr viss ir kārtībā un neviens no tiem neapdraud lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Rīgas Lidostā par to gādā piecu cilvēku komanda jeb, filmas veidotāju vārdiem, "putnubiedēkļi" Mareka Arbidāna vadībā.  Mareks Arbidāns filmā piedalās arī ar saviem unikālajiem telefona piefilmējumiem. Mareka telefons un Māra Maskalāna kamera fiksē to, kas ikdienā svešai acij pilnībā slēgtajā lidostas teritorijā paliek neredzams – nosacīti sterilajā lidostas vidē, kas pakļauta precizitātei un stingriem noteikumiem, notiek cilvēku likumiem nepakļauta dzīvās dabas rosība. Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Putnubiedēkļi" tiek pieteikta kā spraigs, vizuālās kompozīcijās un vērīgā operatora darbā balstīts lidostas vesterns par skrejceļu reindžeriem un viņu sastapšanos ar dzīvajām radībām. Paradoksu piepildītā vidē – urbānajā ceļošanas citadelē, kurai līdzās atrodas lekns mežs, pļavas un ūdenstilpes, – sastopas dažādas sugas, un katrai no tām ir savs maršruts. Latvijas četros gadalaikos putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti ieved darba un dabas rituma hronikā – viņi atgādina par žogiem, kas tiek celti cilvēkiem, tomēr tie nevar nosargāt visas un visu dzīvības. Režisores Lailas Pakalniņas filma, kas tapusi piecus gadus, paver durvis uz pasauli, kuru, atrodoties Rīgas lidostā, pamana vien retais. Lidojumam bīstama var būt gan bite, gan maijvabole, gan slieka, nemaz nerunājot par apmēros daudz lielākām radībām. "Lielajam Kristapam" filma "Putnubiedēkļi" nominēta četrās kategorijās - Labākais dokumentālās filmas režisors, Labākais dokumentālās filmas operators, Labākais komponists un Labākais skaņu režisors. Filma "Putnubiedēkļi" ir viena no sešām studijas VFS Films filmām, kas šogad izvirzītas Lielā Kristapa nominācijām. Balvām nominētas arī filmas "Grestomātija" (režisore Betija Zvejniece), "Mākslas darbi rodas mokās" (režisores Elizabete Gricmane, Ramūne Rakauskaite, kopražojums ar Lietuvu), "Visi putni skaisti dzied' (režisore Krista Burāne); arī kopražojums ar Norvēģiju un Dienvidkoreju – filma "Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete" (režisori Mortens Traviks, Suna Kima).

Ein Mann und sein Hologramm gegen das Unrecht. AUTOMAN war Produzent Glen A. Larsons nächster Versuch, den Erfolg von Magnum P.I. und Knight Rider zu wiederholen. Doch trotz High-Tech-Optik und damals spektakulären Effekten blieb AUTOMAN ein One-Season-Wonder. Wie schon bei EIN FALL FÜR PROFESSOR CHASE reichte es nicht für eine zweite Staffel. Zu teuer, zu speziell, vielleicht seiner Zeit voraus.War es visionär oder einfach nur zu sehr Achtziger? Kult oder Kuriosität? Genau das klären wir heute.Als Gäste in dieser Episode zu hören: Gregor Thewes & Patrick Drestomark.Über GregorSoziale Medien⁠⁠⁠⁠Bluesky⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠Gregors Podcasts⁠Vorzeitig abgesetzt⁠⁠⁠⁠⁠Dinge von Interesse⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Der graue Rat⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Nerd und Krempel⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠The Lone Gunmen Show⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Frell - Der FARSCAPE Podcast⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Hotel Hyperion - Der ANGEL Podcast⁠⁠Über Patrick⁠Darwin-Pod⁠⁠Bluesky⁠Actionkult auf den sozialen Medien⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Facebook⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Bluesky⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Website⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Letterboxd⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Das Actionkult-Intro ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠"Cracked Shell" by Furlong ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Furlong auf den Sozialen Medien⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Facebook⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠Instagram⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ Über Actionkult: Früher wurde über Filme geschrieben (kult.ch), heute wird darüber gesprochen. Meine Gäste und ich freuen uns immer über Feedback oder sonstige Anmerkungen und Ideen. Kontaktieren könnt ihr uns auf Instagram, Facebook, Bluesky, Threads - oder herrlich old school via E-Mail: actionkult@gmail.com.

Eine Mordserie erschüttert New York und der Täter trägt ausgerechnet eine Polizeiuniform. Das ist die blutige Ausgangsidee von William Lustigs Kultfilm Maniac Cop aus dem Jahr 1988, der aktuell im Abonnement von Amazon Prime streamt. Bis 2013 war der Slasher sogar indiziert. Warum er sich nach all den Jahren immer noch lohnt, verrät Moviepilot-Redakteur Jan Felix Wuttig in dieser Folge. *** Dieser Podcast wird gesponsert von MagentaTV – dem TV- und Streaming-Angebot der Telekom. Abonniere und bewerte Streamgestöber bei der Podcast-App deines Vertrauens! Wenn du mit deiner Meinung im Podcast landen willst, schick uns eine Sprachnachricht oder einen Kommentar per Mail an podcast@moviepilot.de.

Wir haben den Weg zurück ans Mikro gefunden und ihr werdet uns auch in 2026 nicht los! Wir sprechen über Takatukka und ominöse Fischstäbchen, Geschichten aus der Geschichte, das Kurkkumopo, Brotaufstrich in Malmö, Stricken und Schnee und über vieles mehr. Setzt euch zu uns, wir haben eine extra lange Episode für euch. Shownotes [00:05:20] Vom ESC, Frisuren, Takatukka (VoKuHiLa) und „Fischstäbchen“. Jetzt schon Kult: „Anttin Hanurikoulu“ [00:13:35] Die unglaubliche Geschichte des Soldaten Aimo Koivunen [00:23:50] 2260 Nutella-Gläser in Malmö [00:32:00] Das Kurkkumopo is back! … und es ist überall

Biržuose šiandien rengiama antroji Aukštaitijos kultūros asamblėjaJungtinių Valstijų Aukščiausiajam teismui neteisėtais pripažinus prezidento Donaldo Trumpo įvestus muitus, Baltieji rūmai skelbia apie naujas priemonesTrakuose šiuo metu vyksta jau devintus metus iš eilės organizuojamos 25-ių metrų eketės plaukimo varžybosVed. Darius Matas

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā – Uldim Jānim Veispalam, leģendārajam latviešu kaskadierim. Kultūras rondo dodas pie Ulda ciemos.  1977.gada kinožurnālā „Padomju Latvija” režisors Ivars Kraulītis un operators Dmitrijs Verhoustinskis fiksējuši kaskadieru treniņus Ulda Veispala vadībā: viņi jāj ar zirgiem, lec baseinā no augstām platformām, met kūleņus un imitē kautiņus. Tiek intervēts arī tobrīd 29 gadus vecais Uldis Veispals. Darbs Rīgas Kinostudijā vēlāk kļūs tikai par atspēriena punktu Ulda Veispala kaskadiera karjerai, kas turpināsies vairākas desmitgades un aizvedīs viņu arī uz Vjetnamu, Sīriju, Indiju… Viņš nofilmēsies apmēram 300 kino un televīzijas projektos, metīsies uz galvas jūrā no slavenās Bezdelīgu ligzdas klints Krimā, dublēs aktieri Kristoferu Lī un zobencīņā stāsies pretī aktierim Šonam Bīnam... Tam līdzās viņš pagūs gādāt arī par Mūzikas akadēmijas studentu fizisko formu, konsultēt teātru un operas iestudējumus.  Veispala ģimenes mājā Beberbeķos vēl pirms paša saimnieka sagaida taksis Rokijs, kurš vēlāk aktīvi līdzdarbosies arī sarunā. Mēs sasveicināmies arī ar Ulda Veispala dzīvesbiedri, aktrisi Anitu Grūbi. Viņa uzvāra kafiju un dodas uz skolu pēc mazbērniem. Veispala paša celtajā mājā viņi dzīvo trīs paaudzēs. Pēdējos gadus Uldis Veispals ir, kā pats saka, pilnas slodzes vectēvs, un negaidīto publicitāti līdz ar "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā uzņem ar zināmām zobusāpēm. “Visa šī publicitāte man rada vairāk diskomforta nekā vajadzīgs, teikšu godīgi. Es darīju savu darbu, kā jebkurš dara. Kādas tur ambīcijas? Es vienkārši mēģināju izdarīt darbu labi, un reizēm izdevās. Nedomāju, ka katru reizi izdevās, bet kopumā nevaru sūdzēties. Bet es pat īsti nezinu, par ko man tā balva ir piešķirta...” smejas ilggadējais kaskadieris. Tomēr atmiņās par vairākas desmitgades ilgo kaskadiera karjeru Uldis Veispals dalās labprāt. Sākumā gan palabo, ka juridiski tādas kaskadiera profesijas nemaz nav. Bet kino pasaulē rīdzinieks Uldis Veispals ar piebaldzēna saknēm nokļuva pavisam nejauši. No 11 gadu vecuma trenējās sportā, absolvēja Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu kā kvalificēts treneris un sporta pedagogs. Viņš specializējās modernajā pieccīņā, kas ietver skriešanu, peldēšanu, jāšanu, paukošanu un šaušanu, bija valsts izlasē. Tieši daudzpusīgā fiziskā sagatavotība ļāva kļūt arī par labu kaskadieri.

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

"Esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt, bet to šobrīd nevēlos nemaz... To, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu šeit var dzirdēt," neslēpj pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei stāstot par savu jaunāko albumu, kurā sastopas Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika. Tas ir klusināta miera un iekšējās gaismas muzikāls apliecinājums – ceļojums klusumā, ticībā un bezgalībā. Jaunais albums ierakstīts Ventspils koncertzālē "Latvija", bet izdots prestižajā izdevniecībā "Berlin Classics". Tas iezīmē vēsturisku notikumu Latvijas muzikālajā ainavā – pirmo Ventspils koncertzāles majestātisko ērģeļu ierakstu!  Albuma oficiālās atvēršanas svētki notika 13. februārī Vācijā, bet Latvijā tā vaļā vēršanu ieskandinās Ivetas Apkalnas solokoncerts 21. februārī. Protams, Ventspils koncertzālē "Latvija". Spoguļattēls tam, kā šobrīd jūtas Gunda Vaivode: "Viatore" ir viens no skaņdarbiem, kas iekļauts tavā jaunajā albumā. Ceļinieks. Iveta, tu arī esi ceļiniece? Un no kurienes tu tagad esi atceļojusi?  Jā, es esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Fiziski šobrīd esmu atceļojusi no Berlīnes. Interesanti, ka Pētera Vaska "Viatore" bija mana paša pirmā albuma centrālais skaņdarbs! Un nejauši, patiešām par to neaizdomājoties un neplānojot, es to esmu iekļāvusi savā jaunākajā albumā, neapzinoties šī nosaukuma un skaņdarba "Ceļinieks" patieso, īsto būtību un jēgu šībrīža kontekstā: proti, tas ir spoguļattēls tam, kā es šobrīd jūtos... Tad secīgi bija Perta "Spiegel am Spiegel", kas ir otrs centrālais skaņdarbs šajā diskā. Tieši šie divi darbi ar savām trauslajām, bet emocionāli spēcīgi uzrunājošajām notīm iezīmē augšupeju un spoguļattēlā – mazu lejupslīdi: un visu laiku, šiem mazajiem motīviem mijoties, notiek maģija… Tā nu es ceļoju. Un to, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu var dzirdēt šajā albumā… Abi jubilāri – Arvo Perts, kam jubileju svinējām pērn, un Pēteris Vasks, kuram 80. dzimšanas dienu svinēsim 16. aprīlī – ir tā sauktās jaunās vienkāršības pārstāvji. Tu pēc dabas esi ļoti temperamentīga. Ir sajūta, ka tev, ieskaņojot šo albumu, bijis jānorimst…  Jā, jā! Domāju arī, ka lielākais vairums manu sekotāju – koncertu līdzbraucēji un klausītāji – uzdos sev šo jautājumu: kāpēc pēkšņi šāda izvēle? Jo kādam tas tiešām varētu šķist arī pārsteidzoši. Tu ļoti precīzi pajautāji! Visi Arvo Perta skaņdarbi, kas iekļauti šajā albumā, patiesībā ir komponēti tieši tajā laikā, kad es piedzimu – tas ir 1976. gads. Arī 1978., 1980. gads. Tam, iespējams, ir kāda dziļāka nozīme jeb tas ir spoguļattēls, kāpēc es šobrīd, tuvojoties savai dzīves jubilejai, raugos iekšēja miera virzienā, sevis un sava ego malā nolikšanas virzienā, un tik ļoti nealkstu pēc tām vizuļojošajām, burbuļojošajām pasāžu kaskādēm un galvu reibinošajām, žilbinošajām, skrejošajām un virtuozajām notīm un treļļiem, kuru, protams, neiztrūkst manos koncertos joprojām. Bet tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir, lūk, šis te trauslums un spēks vienlaicīgi. Šajos skaņdarbos, kurus komponējuši lielie meistari Arvo Perts un Pēteris Vasks, tikai noliekot malā savu ego, varam atrast patieso un dzidro šīs mūzikas kristālu un izprast, interpretēt un aiznest līdz klausītājam šīs mūzikas būtību. Jo šādā mūzikā ērģelnieks ļoti maz reprezentē sevi – ko bieži vien sagaidām Lista virtuozajos opusos, arī žilbinošajās Baha fūgās. Bet patiešām: lai saprastu šo skaņdarbu patieso būtību un vēstījumu, man ir jāpakāpjas malā. Ar manu temperamentu tieši tas jau ir tas grūtākais! Jo pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt. Bet to šobrīd nevēlos nemaz... Man šķiet, šī mūzika atnāca pie manis īstajā laikā. Es to nemeklēju. Bet tad, lūkojot šīs mūzikas un katra skaņdarba stāstu – un katram no šiem skaņdarbiem ir savs stāsts –, es tajos saredzēju tik daudz paralēļu, ka man šķita – nu, tiešām nav nejaušību šai dzīvē un mākslā!  Ar ērģelēm, tāpat kā puķēm, ir jāsarunājas Uz kurām ērģelēm tu esi šo albumu ierakstījusi? Ak jā – tas arī ir ļoti, ļoti būtisks aspekts un lielums ērģelnieka ierakstos! Šajā gadījumā tas ir instruments, kas sen jau bija pelnījis tikt ierakstīts albumā un iemūžināts taustāmā un netaustāmā formātā, un tās ir Filipa Klaisa radītās ērģeles Ventspils koncertzālē "Latvija". Šī koncertzāle, kura tūdaļ svinēs sesto dzimšanas dienu, iemantojusi ļoti stabilu vietu koncertzāļu ģeogrāfijā šeit, Latvijā. Tā ērģeles, kuras man bijušas sava veida krustbērns to tapšanas brīdī, ilgi gaidīja ērģeļu solo programmas ieskaņojumu kompaktdiskā. Turklāt iznācis ne tikai kompaktdisks, bet arī skaņu plate! Albuma un plates oficiālie atklāšanas svētki notika manā laimīgajā 13. datumā – 13. februārī, bet ieskaņot to sākām pagājušā gada 13. jūlijā. Un arī pats pirmais mans albums tika ieskaņots 2003. gada 13. jūlijā.  Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt Pētera Vaska "Ceļinieka" interpretācijas – kā tas skanēja tolaik, un kā tas skan tagad, pie Ventspils koncertzāles ērģelēm – varenajām, bet tanī pat laikā pārsteidzoši siltajām, ieskaujošajām ērģeļu skaņām. Pat ne skaņām – tie ir mirkļi, kurus šīs ērģeles dāvā caur savu skanējumu. Arī pārsteiguma mirkļi, kurus pati sev joprojām tur rodu un pārsteidzu sevi. Līdz pat šim brīdim, spēlējot uz šī instrumenta, nevienā brīdī man nav ne reizi bijis jautājuma, kā radīt šo vai citu krāsu.  Tieši gribēju vaicāt – vai reģistrus uz tām ir viegli piemeklēt? Un vai ir kāda īpaša krāsa tieši Ventspils ērģelēm? Šīm ērģelēm mīļākie tembri, mīļākā noskaņa, mīļākās krāsas ir tās klusinātākās un arī dziļais bass, kurš varbūt daudziem šķistu par dziļu, par vibrējošu, par pārāk tālskanīgu, bet man tieši šī amplitūda no dziļuma līdz pašām spicajām augšām šķiet kā īsta emociju jūra, kurā, atkarībā no gadalaika, atkarībā no diennakts laika, atkarībā no tā, vai ir saullēkts vai saulriets, spēju atrast nepieciešamo krāsu. Un burvīgā kārtā jāsaka, ka šīs ērģeles tiek ļoti labi apkoptas un uzturētas! Kas to dara?  Tas ir grūts jautājums, jo nav jau tik daudz meistaru, kuri Latvijā to dara ikdienā, un Ventspils nav galvaspilsēta Rīga... Taču mani ļoti nomierina fakts, ka vismaz reizi gadā uz Ventspili – arī šoreiz – atbrauc kāds no Bonnas, no ērģeļbūves firmas "Philipp Klais Klais Orgelbau GmbH & Co KG", un šo instrumentu uzrauga un aprūpē. Tā ir lielā nepieciešamā tehniskā apkope, kā mēs to sauktu automašīnas gadījumā. Taču arī ikdienā atrasts risinājums – ir cilvēki, kuri liek lietā gan savu ausi, gan savas rokas. Un pats galvenais un svarīgākais ir tas, ka ērģeles tiek regulāri spēlētas – tie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kuri tās tiešām darbina, jo ar ērģelēm, tāpat kā ar puķēm mājās, ir jāsarunājas – tās nedrīkst vienkārši ieslēgt ik pa laikam! Un Ventspilī tas tiek arī darīts. Albuma ieraksta skaņu režisors bija tavs dzīvesbiedrs Jenss Šūnemanis, ar ko saprotaties bez vārdiem. Tas taču ir atvieglojoši, ja varat būt kopā arī šādā radošā procesā? Jā, tas ir atvieglojums, bet vienlaikus, strādājot kopā ar Jensu, vienmēr jūtos kā pie stingra, prasīga pedagoga… Jo zinu: ja reiz ir viens cilvēks uz šīs pasaules, kurš tiešām vislabāk zina mani kā mūziķi – ne tikai kā cilvēku, pazīst manas spējas un izturību, tad tas ir Jenss! Un es nevaru noblefot, teikdama, ka man vairs nav spēka un šis man varētu būt par daudz… Jo Jenss zina, cik daudz es varu! (Smejas.) No vienas puses tā ir laba provokācija, ko, ar viņu strādājot, varu sagaidīt. Es zinu, ka viņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saliks visu pa plauktiņiem. Bet tas, protams, ir liels, liels atvieglojums – strādāt abiem kopā. Jo tieši tas jau ir tas, ko ieraksta procesā vēlas katrs mūziķis – lai ir kāds, kurš ne tikai ieskaņo ierakstu, bet pazīst arī tevi kā mākslinieku, indivīdu un spēj aizvest līdz maksimāli labam rezultātam; kurš tevi atver tā, lai tu spēj noticēt saviem spēkiem un saproti, ka tā nav tikai viņa vēlme jeb ārēju spēku radīta nepieciešamība – šo vai to izdarīt savādāk –, bet tā ir TAVA pārliecība. Un tas bieži vien ir lielākais deficīts, sadarbojoties ar skaņu režisoriem: jo nepietiek tikai ar norādēm "ātri", "lēni", "klusu", "skaļi", "par augstu", "par zemu"… Mums patiešām ir vajadzīgs personiskais, individuālais stāsts un ticība – visvairāk jau sev. Ja ticam sev, tad arī ierakstā to sapratīs un sajutīs klausītājs. Klausītāju apskauti Filmā, ko veidojuši mūsu Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi, redzam, cik trauksmaina ir tava dzīve, bieži vien pavadīta vilcienos un lidostās. Tev bijuši skaisti koncertbraucieni kopā arī ar mūsējiem, ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Mazliet ieskicē, kur tie bija un kur tas vēl būs? Patiešām ir tā, ka amplitūda, ģeogrāfija un temps nesamazinās, arī dzīves gadu skaitam pieaugot… Bet intensitāte, ar kādu vienu vai otru koncertu es personīgi izdzīvoju un gaidu – tā nu gan pieaug! Mūsu sadarbība un skaistā Eiropas tūre ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Māri Sirmo vēl turpināsies – šos koncertus esmu visvairāk gaidījusi, jo zināju – tajos būs ne tikai muzikāls pārsteigums un dažkārt pat emocionāla katarse, kādu piedzīvojam uz skatuves: šajos koncertos tu jūti, ka satiecies ar skanisko organismu, kas nāk ne tikai no tavas valsts, kuram ne tikai ir tava mentalitāte, ne tikai tavi sirdspuksti, bet arī muzikāli ar to raugies vienā virzienā un spēj radīt – ne tikai rādīt vai parādīt. Tas mani visvairāk fascinē, sadarbojoties ar kori "Latvija" un Māri Sirmo. Skaistajos koncertos janvārī, kādus piedzīvojām Dortmundē, Luksemburgā, Frankfurtē, jutāmies klausītāju apskauti, apmīļoti un ļoti, ļoti gaidīti. Tie bija ļoti apmeklēti.  Kādu mūziku klausītājiem piedāvājāt? Gan franču, gan angļu, arī Bahs neizpalika. Un Pēteris Vasks. Daļa no šīs programmas būs dzirdama 26. aprīlī koncertzālē "Cēsis", kur smagsvars un galvenā harmoniskā krāsa būs Pētera Vaska mūzika un viņa jubileja. Tas bija ļoti skaists muzikāls ceļojums, kurā koris un ērģeles sastapās kā divi orķestri, kā divi solisti. Visi koncerti notika tikai koncertzālēs. Tas man personīgi ir gan izaicinājums, gan prieks, jo ar kori fiziski esmu kopā uz skatuves – blakus diriģentam, priekšā dziedātājiem. Redzu katru acu pāri, katru muti, skaisti safrizētos dāmu matus, kas mūzikai viļņojas līdzi un arī dzied… Un tik ārkārtīgi saviļņojoši, kā reaģē publika! To visu koncertzālē var izjust daudz, daudz intensīvāk. Turpinājumā dosimies arī uz Zagrebu, Vīni un Londonu, gaidāmi arī koncerti Budapeštā un nākamgad – Prāgā. Tas ir tik skaists ceļojums un iespēja skanēt Latvijai – kā korim "Latvija" un Latvijai kā valstij. Tas man ir pagodinoši. Olimpiāde satuvina Zinot tavu sportisko ģimeni: vai jums iznāk arī sekot Olimpiskajām spēlēm un latviešu panākumiem tajās? O jā, protams, mēs sekojam un joprojām sekojam, un ne tikai latviešu panākumiem! Bērnus ļoti aizkustināja Latvijas hokeja komanda, kura vinnēja Vāciju. Par šo jau bija lielais prieks. Tas bija ļoti, ļoti saviļņojoši. Ļoti patīk viss, kas saistīts ar slalomu. Arī kamaniņu sports. Bet man joprojām lielais bērnības sapnis un aizraušanās ir daiļslidošana: esmu pilnīgi tajā visā iekšā un gribētu būt vēl vairāk. Tajā pašā 13. februārī, kas bija viens no nervus kutinošākajiem daiļslidošanas vakariem – vīriešu  sacensības, man bija jābūt uz skatuves. Un es patiešām paralēli Baham un Glāsam domāju, kas notiek slidotavā. (Smejas.) Vakarā to visu paspēju noskatīties atkārtojumā. Joprojām sekojam Olimpiādei, un mums ir žēl, ka tā ir tik reti. Mēs jau gribētu katru gadu, jo tā arī mūs apvieno uz viena dīvāna ne tikai vakarā, kad ir pāris minūtes brīva laika, bet visu cauru dienu, jo Olimpiādi var skatīties gan no rīta, gan vakarā, gan naktī – tā ir kā magnēts. Tas ir skaisti, ka sports un māksla – tās ir lietas, kas daudzus vieno, jo bieži vien, atrodoties pat vienā telpā, nepietiek laika, lai parunātos vai par kopā kaut ko pārdzīvotu. Tad nu šī ir tā lieta, ko mēs kopā pārdzīvojam! Vai tava meitiņa joprojām trenējas futbolā? Mana meitiņa joprojām trenējas futbolā, un vēl aizvakar skatījāmies arī UEFA Čempionu līgas spēli, kurā bija daudz pārdzīvojumu, bet uzvarēja pareizā komanda. (Sirsnīgi smejas.)  Uzbrukums "Goram" kā uzbrukums ģimenei Iveta, lai arī attālumā, tad noteikti seko līdzi notikumiem "Gorā" un Rēzeknē. Vai tev ir kāds savs sakāmais par šo situāciju? Ļoti sekoju. Un biju patīkami pārsteigta par to, cik ļoti mani tas ne tikai satrauca, bet sāpināja... Patīkami – tas varbūt nebūtu pareizais vārds šajā kontekstā – bet man tomēr tas ir jāsaka, jo "Goru" vienmēr esmu jutusi kā savu ģimeni; gan savu māksliniecisko, gan cilvēcisko ikdienu nespēju iedomāties bez "Gora"! Un ne tikai tamdēļ, ka "Gors" ir Rēzekne, ne tikai tamdēļ, ka man ir tas gods būt Rēzeknes Goda pilsonei, ieskandināt "Gora" koncertzāli un radīt savu festivālu, bet arī tamdēļ, ka, objektīvi raugoties, "Gors" visā Eiropas un pasaules koncertzāļu paletē ir ar ārkārtīgi daudzām plusa zīmēm! Šajā situācijā tas patīkamais bija, ka redzēju, cik ļoti man tas sāp – bija sajūta, ka iegriezts pirkstā un vai ka visu laiku kāds kāpj uz varžacīm. Jutos tā, ka jāaizstāv kāds no manas ģimenes – šo situāciju izjutu gandrīz fiziski sāpīgi. Tas viss iespaidoja gan manu Ziemassvētku prieku, gan Jaunā gada gaidīšanas sajūsmu. Nespēju būt mierā ar to, cik cilvēki var būt nepastāvīgi savos spriedumos, savos solījumos un arī savā nostājā. Mani pārsteidza, ka cilvēki, kas šo visu vētru iesāka, ir tie paši, kas radījuši kopā ar "Goru", kas priecājušies par "Gora" panākumiem un nupat, svinot festivāla "Organismi" 10. jubileju, solījuši, ka tā tam vienmēr būs būt! Un nepaiet ne pāris mēnešu, un tu sev uzdod jautājumu: vai tiešām mēs runājam par šiem pašiem cilvēkiem? Vai mēs tiešām runājam par šo situāciju, par šo pašu koncertzāli? Tas manī radīja apjukumu un šoku. Rakstīju vēstuli nu jau atstādinātajam Rēzekne mēram, parakstoties kā pilsētas Goda pilsone, nevis tikai kā mūziķe Iveta Apkalna, jo to sajutu kā savu pienākumu – paust savu viedokli. Atbildi neesmu saņēmusi līdz šim brīdim, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka vēstulē atgādināju gan mūsu sarunas, gan arī to, ka objektīvi nav pamata visiem šiem izteikumiem. Nespēju raudzīties cilvēkiem acīs, kad viņi melo un katru dienu stāstīta jaunus stāstus. Tas aizvainojums un nepamatoto pārmetumu gūzma, kas bija jāpārdzīvo Diānai Zirniņai – kā kaut kas tāds spēj rasties! Šobrīd uzdodu sev jautājumu – vai festivālam "Organismi" būtu arī turpmāk; vai tam būt tādam, kāds tas bijis līdz šim; vai kaut kādā veidā nav jāpārstrukturējas. Bet man ir liels prieks, ka šobrīd darbs turpinās, un redzu kaut kādu cerību. Neteiktu, ka tā ir uzvara – tā ir tikai iespēja paiet solīti uz priekšu cerībā, ka mēs nepašļuksim. Bet tas, kā tas ir ieviļņojies un ko tas atstāj aiz sevis – tas man ir ļoti biedējoši: kā būs tālāk? Es to jūtu kā uzbrukumu savai ģimenei. Cerēsim, ka risinājums tiks rasts – iesaistoties Kultūras ministrijai, atbildīgajām institūcijām un arī sabiedrībai, kas bija ļoti patīkami... Tas bija ārkārtīgi patīkami – īpaši runājot par sabiedrību, kas dzīvo Rēzeknē. Tas bija saviļņojoši – dzirdēt un redzēt, kas tur notika! Patiešām cerams, ka visiem prātiem klātesot, tiks rasts vislabākais risinājums, kāds šobrīd vajadzīgs Rēzeknei, "Goram" un visiem, kuri tajā mīl klausīties labu mūziku, skatīties teātri un kino.  Tieši tā. Jo "Gors" ir tas magnēts, vilinātājs un rosinātājs, kāpēc daudzi vispār pirmo reizi savā dzīvē aizbraukuši uz Rēzekni. Un tādu bijis ļoti daudz. Varbūt tieši šis fakts ir tas pamata grauds, rosinātājs un motivētājs!

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Ērģelniece un Rēzeknes goda pilsone Iveta Apkalna, kura ir Elbas filharmonijas goda ērģelniece, sestdien, 21. februārī, Ventspils koncertzālē ar koncertu atvērs albumu "Perts. Vasks", kuru viņa ierakstīja šovasar. Kultūras rondo tiekamies ar Ivetu Apkalnu. "2003. gadā, ierakstot savu pirmo disku, programmā bija Pētera Vaska "Viatore", kas ir viens no skaņdarbiem, ko var klausīties arī šajā albumā. Viatore tulkojumā nozīmē ceļinieks, ceļotājs. Es patiešām tāda arī jūtos. Es jūtos kā ceļiniece šobrīd savā dzīvē, noejot jau dažus posmus, uz kuriem varu atskatīties, kā padarītie, paveiktiem. Uz tādiem, uz ko es varu raudzīties, tos analizējot. Jo vairāk raugies un analizē, jo vairāk parādās jautājumi," stāstu par ierakstu aizsāk Iveta Apkalna. "Šie abi jubilāri - Arvo Perts un Pēteris Vasks - un viņu mūzika gan labā nozīmē provocē mani kā Ivetu, arī kā ērģelnieci, kā mākslinieci, kā sievieti uzdot sev šos jautājumus. Šajā mūzika es rodu arī daudz atbildes. Bet ceļš ir garš." "Jāatzīst, ka viens no centrālajiem skaņdarbiem, Arvo Perta "Spiegel im Spiegel" arī atspoguļo to, kā jūtos šobrīd un ko vēlos spoguļot šajā albumā, šajā mūzikā," turpina Iveta Apkalna. "Šo mūziku spēlējot, kura daudziem šķiet vienkārša, bet patiesībā paģēr nolikt malā savu ego, savu solistisko ego, un doties lielā sarunā pašam ar sevi."

Ekoloģiski traumēta vide un tās mijiedarbība ar cilvēku pētīta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja laikmetīgās mākslas izstādē “Neiespējamās tagadnes rēgi”. Esiet gatavi, ka izstādē  būs arī nepatīkamas sajūtas. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes kuratori Solvitu Kresi, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētnieci Ievu Salnu un izstādes arhitekti, māksliniec Līvu Dudarevu. Izstāde “Neiespējamās tagadnes rēgi” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi, sadarbojoties muzejam, Laikmetīgās mākslas centram un Baltijas māksliniecēm. Izstādē piedalās mākslinieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – Linda Boļšakova, Liene Pavlovska, Līva Dudareva, Egle Budvitīte  (Eglė Budvytytė), Kristina Olleka (Kristina Õllek) un Elo-Rēta Jarva (Elo-Reet Järv) – izstādē piedāvās asociatīvu skatījumu uz mūsu kopīgās ekosistēmas rēgiem.  -- Izstāde 2024. gadā bija skatāma mākslas telpā “State of Concept Athens”, kur to rīkoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Attīstot aizsākto konceptu, izstāde Rīgā top sadarbībā ar Medicīnas vēstures muzeja pētniekiem, tajā iekļaujot muzeja krājuma priekšmetus. Tie ļauj izzināt padomju laika priekšstatus par ķermeņa  mijiedarbību ar ekoloģiski ievainotu vidi un ideoloģijas ietekmi uz domāšanu par veselību, dabu un sociālajām lomām.

Trečiadienį Alytuje lankėsi Seimo pirmininkas, socialdemokratas Juozas Olekas. Vizito metu jis susitiko su miesto vadovais, verslo atstovais, bendruomenėmis, o dieną užbaigė pokalbiu FM99 studijoje.

Wie wird aus einer Idee unter Freunden ein Kult-Bär, den heute jeder kennt?

Užsienio kultūrinės spaudos apžvalga.Tauragės Pilies menėse veikia pirmoji menininkės Ievos Dianos Altaravičiūtės patyriminė paroda „Alcheminiai paveikslai“.Į LRT kreipėsi klausytojas, keldamas klausimą dėl Jonavos rajone, Normainių kaime, esančio Baro konfederatų koplytstulpio būklės. Šis XVIII a. pabaigos paminklas yra įtrauktas į Kultūros vertybių registrą ir saugomas valstybės, tačiau vietos bendruomenė jau ne vieną dešimtmetį stebi fizinį objekto nykimą.Anykščiuose susibūrusi roko grupė „Čigongo meistras“ šiemet išleido pirmąjį albumą. Neįprasto skambesio grupė kuria ir koncertuoja jau ketvirtus metus. „Man kūryba atrodo pats prasmingiausias būdas patirti bendrumą“, – sako grupės lyderis Mykolas Tursa.Kurkliai pradėjo Mažosios Lietuvos kultūros sostinės metus.Ved. Justė Luščinskytė

Immer wieder wird der Linken mangelnde Solidarität mit den Protesten im Iran vorgeworfen – zu Unrecht. Im Großen und Ganzen ist die Linke solidarisch. Doch die Geschichte lehrt, sich vor (geo)politischer und militärischer Instrumentalisierung zu hüten. Artikel vom 17. Februar 2026: https://jacobin.de/artikel/iran-protest-linke-solidaritaet-schah Seit 2011 veröffentlicht JACOBIN täglich Kommentare und Analysen zu Politik und Gesellschaft, seit 2020 auch in deutscher Sprache. Die besten Beiträge gibt es als Audioformat zum Nachhören. Nur dank der Unterstützung von Magazin-Abonnentinnen und Abonnenten können wir unsere Arbeit machen, mehr Menschen erreichen und kostenlose Audio-Inhalte wie diesen produzieren. Und wenn Du schon ein Abo hast und mehr tun möchtest, kannst Du gerne auch etwas regelmäßig an uns spenden via www.jacobin.de/podcast. Zu unseren anderen Kanälen: Instagram: www.instagram.com/jacobinmag_de X: www.twitter.com/jacobinmag_de YouTube: www.youtube.com/c/JacobinMagazin Webseite: www.jacobin.de

Gencsi Attila humorista, zenész, író, kabaré- és stand-up előadó február 27-én utoljára lép színpadra Budapesten az Antitalent Rhapsody című estjével. A különleges előadás – saját meghatározása szerint – „önbizalomtól mentes rapszódia”, ahol a humor, a zene és az életérzés egyaránt főszerepet kap. Attila az adásban mesél arról, miért érzi úgy, hogy az Antitalent-sorozattal most egy korszak zárul, és miért döntött úgy, hogy Bécsben, április 29-én tartja az abszolút finálét. A beszélgetés során visszaidézi a Rock City Tour időszakát is, amikor saját buszos rocktörténeti túrákat vezetett Budapest ikonikus helyszínein – a Tabántól a Rockmúzeumig, Cseh Tamás és Radics Béla emlékét idézve.A műsorból kiderül, milyen szerepe volt Fenyő Miklósnak Attila pályájában: a Hungária zenei világa és a pesti „flaszter-szleng” inspirálta őt leginkább. Mint mondja, „a rock'n'roll tanított meg arra, hogy a humor is lehet ritmusos”.Az Antitalent Rhapsody estben zenével, szarkazmussal és történelmi áthallásokkal reflektál korunk abszurditására, és egyszerre nevettet, elgondolkodtat, provokál. A pályája során Vadon Jani és Putz Atilla mellett is alkotott – a „Télapó Akciócsoport” nevű abszurd társulatban –, és azóta is szoros barátság fűzi őket össze. A beszélgetésből kiderül az is, hogy Attila külföldi és afrikai önkéntes évei után miért tért vissza újra a színpadhoz, és miért hisz abban, hogy a kultúrát mindig újra kell fogalmazni: „Nem vagyok szerethető figura, de aki eljön, annak élményt adok. Tábortüzes, igaz élményt.” A február 27-i előadás a Váci utcai FÉM-ben lesz – az első budapesti Antitalent Rhapsody széria záró epizódja –, és a jegyekből már alig néhány maradt.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Ši nauja „Tendencingai“ rubrika – tai žvilgsnis į konkrečius metus per mados istorijos prizmę. Pirmasis epizodas kviečia nerti į 1993-iuosius: metus, kai Miuccia Prada pasauliui pristatė „Miu Miu“, Marcas Jacobsas neteko darbo ir tais pačiais metais tapo geriausiu JAV dizaineriu, o Kate Moss veidas tapo viso dešimtmečio simboliu. Sykiu šie metai žymėjo ir įdomų subkultūrų persipynimą, tad populiarumo piką pasiekė grandžas ir į popkultūrą įsiveržė drag karalienė RuPaul Charles.Ved. Deimantė Bulbenkaitė

Ritkán adatik meg, hogy az ember az óvodástársával beszélgethet az éterben – 43 év elteltével. Az pedig még ritkábban adatik meg, hogy ez a gyerekkori pajtás történetesen Korda György és Balázs Klári fotósa lett, akinek a Magyar Zene Házában nyílik kiállítása a főhősökről.Nagy pillanat ez mindkettőnknek, hiszen annak idején a salgótarjáni sportcsarnokban még együtt csápoltunk – szintén óvodásként – a magyar popsztárok koncertjeire, ma pedig mindketten az előadók bizalmasaivá váltunk. Horváth HT Tamást már két éve próbálom mikrofon mögé ültetni, de nagyon nem akart jönni. Azt mondta, beszéljenek helyette a képei, ő ahhoz ért. A Zene Háza kiállítás kapcsán, aztán mégis kötélnek állt.Tamás, aki egyébként az esküvői fotózás úttörője, az utóbbi években a magyar popkultúra egyik legkülönlegesebb pillanatvadásza is lett.A február 27-én nyíló pop-up kiállításán egy különleges tematikájú tárlattal tiszteleg Korda György és Balázs Klári előtt, melyben a mindenki számára látható színpadi reflektorfényből kilépve betekinthetünk a házaspár otthonába, mindennapjaiba, ahogyan a kulisszák mögött a fellépésükre készülnek, vagy éppen a színpadról lelépve fáradtan, de a közönség szeretetétől feltöltődve térnek vissza a hétköznapokba. A Reptér című dal videóklipjében használt jelmezek szintén megtekinthetők lesznek, így a fotók mellett a magyar poptörténelem egy darabja is kézzelfoghatóvá válik.A tárlat egyben időutazás és szerelmi történet, ahogy Tamás fogalmaz: „Gyuri az utolsó igazi úriember. Olyan pillanatokat akartam megmutatni, amiket a közönség sosem lát – amikor nem a színpadon, hanem egymás mellett ragyognak.”A műsorban szóba kerül az is, hogyan vált Tamás a Korda–Balázs brand részévé, milyen volt először a lakásukban lecsót enni, és miért tartja életre szóló ajándéknak, hogy az ikonikus házaspár bizalmát elnyerte. Nemcsak fotókról beszélgetünk, hanem barátságról, zenéről és arról, mi az a bizonyos „pillanat”, amit nem kattintani, hanem érezni kell.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Dead of Winter - Eisige Stille | Emma Thompson als Jason-Statham-Ersatz - überzeugt die Kult-Darstellerin als Actionheldin? Habt ihr euch schon einmal gefragt, wie es aussehen würde, wenn ein Film mit der Wucht und Geradlinigkeit eines Jason-Statham-Reißers auskommt – allerdings ohne die britische Actionglatze, dafür mit der Schauspielikone Emma Thompson in der Hauptrolle? Nein? Nun gut, etwas ungünstig, aber umso spannender. Laura und Johannes sprechen in diesem Podcast über „Dead of Winter – Eisige Stille“ von „Game of Thrones“-Regisseur Brian Kirk, einen Thriller, der im eisigen Niemandsland von Minnesota spielt. Dort wird die alte Fischerin Barb (Emma Thompson) Zeugin, wie ein bewaffnetes Paar (unter anderem Judy Greer) eine junge Frau entführt. Da schnelle Hilfe nicht zu erwarten ist, bleibt Barb nichts anderes übrig, als selbst aktiv zu werden. Ob dieses Szenario für packende Thriller-Unterhaltung reicht, wie sich Emma Thompson in dieser ungewohnten Rolle schlägt und ob der Film mehr ist als ein Genre-Experiment mit Starbesetzung – all das und mehr wird im Podcast diskutiert. „Dead of Winter – Eisige Stille“ startet am 19. Februar in den deutschen Kinos. Viel Spaß mit der neuen Folge vom Tele-Stammtisch! Trailer Werdet Teil unserer Community und besucht unseren Discord-Server! Dort oder auch auf Instagram könnt ihr mit uns über Filme, Serien und vieles mehr sprechen. Wir liefern euch launige und knackige Filmkritiken, Analysen und Talks über Kino- und Streamingfilme und -serien - immer aktuell, informativ und mit der nötigen Prise Humor. Website | Youtube | PayPal | BuyMeACoffee Großer Dank und Gruß für das Einsprechen unseres Intros geht raus an Engelbert von Nordhausen - besser bekannt als die deutsche Synchronstimme Samuel L. Jackson! Thank you very much to BASTIAN HAMMER for the orchestral part of the intro! I used the following sounds of freesound.org: 16mm Film Reel by bone666138 wilhelm_scream.wav by Syna-Max backspin.wav by il112 Crowd in a bar (LCR).wav by Leandros.Ntounis Short Crowd Cheer 2.flac by qubodup License (Copyright): Attribution 4.0 International (CC BY 4.0)Souleymans Geschichte | Eindringliches Flüchtlingsdrama über Hoffnung, Ausbeutung und Überleben im modernen Paris

Csilléry Orsolya grafikusművész "Sár–Arany" című kiállítása április 26-ig látható a Műcsarnokban. A tárlat a művész saját világába enged betekintést – abba az érzékeny egyensúlyba, amely a természet, az anyag és az emberi szellem között húzódik. A „sárarany” kifejezés a régi magyar nyelvben a tiszta arany elnevezése volt, de Csilléry számára ennél is több: az anyag és a lélek találkozása. Ahogy fogalmaz: „A sár az élet anyaga, az arany a léleké – a kettő együtt maga a teremtés.”A kiállítás központi témája a táj – a római és kárpát-medencei tájképek, amelyeket színes ceruzával és akvarell aláfestéssel készített. Ezeken a képeken a fa motívuma kulcsfontosságú: egyszerre jelenti az élet körforgását, a szellemi kapcsolódást és az ember helyét a természetben. A Sár–Arany tájképei nem csupán látványt, hanem szellemi térképet rajzolnak – ahol az emberi és a kozmikus lépték összeér.A műsorban Orsolya arról is beszél, hogyan hatott rá a magyar pásztorművészet, a népmesék hiedelemvilága, és miként formálta mindezt saját, mai képi nyelvvé. A kiállításon nemcsak autonóm grafikái, hanem könyvillusztrációi és két, teljes egészében saját kezűleg készített művészkönyve is láthatók – ezekben a betűszedéstől a nyomtatásig minden folyamat az ő kezén ment végig.A főhős Zebegényben él és alkot, ahol férjével, Fenyvesi Gábor festőművésszel közösen egy művészeti magániskolát is működtetnek – a gyerekektől a felnőttekig mindenki megtapasztalhatja, hogy a művészet nem tantárgy, hanem életforma.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Lielāko mūža daļu viņš ir aizvadījis Sanfrancisko, Kalifornijā. Trimdā devies Otrā pasaules kara beigās. Paralēli glezniecībai nodarbojies ar lugu rakstīšanu – sākumā angļu valodā, bet vēlāk latviski, lai nepazaudētu dzimto valodu un arī veselo saprātu. Kultūras rondo stāsts par nu jau mūžībā aizsakto gleznotāju un dramaturgu Raimondu Staprānu (1926–2026). "Pēc vairāku gadu pārtraukuma es kārtējo reizi restorānā pusdienoju ar savu kādreizējo galeristi Džeinu Holoveju.  - Kas noticis ar tavu seju, viņa izbrīnījusies jautāja.  - Nekas. Kāpēc tu tā jautā? es atbildēju ar zināmu nepatiku.  - Absolūti nekas. Ar saviem nošļukušajiem vaigiem tu izskaties pēc gigantiskas vāveres." Tā varētu sākties emocionālā minimālista Raimonda Staprāna memuāri. Savā simtajā gadā viņš pameta šo pusi un dodas uz savām pašradītajām debesīm. Bet līdz tam Ingvildai Strautmanei ir bijušās vairākas sarunas ar Raimondu Staprānu un viņa dzīvesbiedri Ilonu gan viņa mājās Sanfrancisko, gan Rīgā. kopīgajām sarunām ir vairāk nekā 10 gadu un plaša ģeogrāfija. Protams, Sanfrancisko un Rīga, bet arī Siranča.  Un šim Raimonda Staprāna simtajam gadam ir jābūt īpašam, jo gaidāma izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur šoreiz būs vairāk par piecām gleznām. Un Pētera Krilova filmas "Sarkanais šķūnis", kuras tēlu iedvesmojušas Raimonda gleznas. Iespējams, sagaidīsim arī memuārus, no kuriem pa gabaliņam viņš lasījis priekšā. Šis raidījums tapis dziļā mīlestībā Raimonda Staprāna piemiņai, pārklausoties bezgala daudzās ierakstītās sarunas un atceroties vēl vairāk neierakstīto.  Kāda doma vienmēr atgādina Raimondu Staprānu - rakstīšanai vajag brīvu galvu.  

Slováci vo svete: Medzinárodný deň materinského jazyka, oslavovaný každoročne 21. februára, vyhlásilo UNESCO v roku 1999 na podporu kultúrnej a jazykovej rozmanitosti. Cieľom je pripomenúť hodnotu rodného jazyka; Pre ľudí, ktorí žijú mimo svojej materskej krajiny má ešte hlbší význam. Je jedným z prostriedkov, ktorý im umožňuje zachovať spojenie s domovom, kultúrou a komunitou; v montáži analyzujeme pôsobenie rodinného a školského prostredia, vydavateľskej a kultúrnej činnosti, ale aj rozhlasového vysielania na uchovanie slovenčiny v krajanskom prostredí; ( respondenti: Pavel Hlásznik- Rumunsko, Aležbeta Hollerová Račková – Maďarsko, Vladimír Valentík – Srbsko, Renáta Kamenárová – USA, Zuzana Barvínek – Veľká Británia, Peter Jankú, riaditeľ Slovenského rozhlasu); Fašiangy na Slovensku: Máme Popolcovú stredu, začína sa 40-dńový predveľkonočný pôst; o význame dńa hovorí etnologička Katarína Nádašská;

Gereben Zita énekesnő, dalszerző Catch the Feeling címmel adta ki negyedik albumát, s amelyet április 15-én a Budapest Music Center – Opus Jazz Clubban mutatnak be élőben. A zenekarával közösen készített album a pályája eddigi legszabadabb, legérettebb anyaga, ahol a zenei műfajok találkoznak és összeolvadnak. Zita mesél arról, hogy az alkotás számára mindig érzelmi tükör. A dalok születése közben nem kizárólag saját történeteiből dolgozik, hanem univerzális élményekből is, így a hallgató mindig találhat kapcsolódási pontot. Az új album nyolc év kihagyás után készült el, és ahogyan fogalmaz, minden hangja, ritmusa és szövege egy újrakezdés lenyomata. A lemez dalai a jazz, a soul, az R&B és a pop között mozognak, de mindvégig megőrzik az előadó jellegzetes hangzásvilágát és pozitív energiáját.A dalok zenéjét Zita Horváth Tojás Gáborral közösen írta, a szövegeket pedig több állandó alkotótársával dolgozta ki.Zita úgy gondolja, a hitelesség mindig fontosabb, mint a trend: „A dal akkor lesz igazi, ha benne vagyok én is. Ha nem rólam szól, akkor is azzá válik, amint eléneklem.”Noha a jazzből indult, de mindig nyitott maradt más műfajokra, és a legfontosabb számára a hitelesség: „ha az, amit csinálok, őszinte, akkor minden stílusban otthon vagyok” – árulja el.A beszélgetésben szóba kerül a budapesti klubélet helyzete is: Zita szerint hiányoznak a kisebb, önálló koncerthelyszínek, ahol a zenészek és a közönség valóban találkozhatnak. Ugyanakkor bizakodó, mert – ahogy fogalmaz – „az emberek még mindig vágynak az élő zenére, csak meg kell nekik teremteni a teret hozzá.”Az áprilisi Opus Jazz Club-beli koncertre teljes zenekari felállással készülnek, a Catch the Feeling dalai mellett pedig régi kedvencek is elhangzanak majd, így az est egyaránt szól majd a múltról, a jelenről és a jövőről.A Sláger FM-en minden este 22 órakor a kultúráé a főszerep S. Miller András az egyik oldalon, a másikon pedig a térség kiemelkedő színházi kulturális, zenei szcena résztvevői Egy óra Budapest és Pest megye aktuális kult történeteivel. Sláger KULT – A természetes emberi hangok műsora

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Niemand ist davor gefeit, in sektenartige Strukturen zu geraten. Das sagt Ulrike Schiesser, Leiterin der Bundesstelle für Sektenfragen. Die Psychotherapeutin über Warnsignale, warum gerade junge Menschen wieder anfälliger werden und was Angehörige tun können.

Facebook: www.facebook.com/petofiradio/ Instagram: www.instagram.com/petofiradio/

Leichte Schritte, klare Worte – Wie Sioux Reime zum Frühstück liefert „Denn auch in schwierigen Zeiten dürfen die Schritte leicht sein und die Laune gut.“ – Ein Werbesatz, der klingt wie ein Trostpflaster. Doch bei Sioux ist er mehr: ein lakonischer Kommentar zur Lage des Landes. Während Minister beschwichtigen und Regierungssprecher relativieren, reimt ein mittelständischer Schuhhersteller über Steuerrekorde, Schuldenberge und den „Rasenmäher“ im Staatshaushalt. Ohne Agentur, ohne Kampagnenstrategie, aber mit einer Klarheit, die vielen fehlt. Sioux verkauft Schuhe – und beschreibt nebenbei ehrlicher als mancher Wirtschaftsbericht, wie es in Deutschlands Innenstädten aussieht: Leerstand, Konsumflaute, Unsicherheit. Über 700 Händler bundesweit melden zurück, was Politik selten wahrhaben will. Und statt Hochglanzfloskeln liefert das Unternehmen Reime über Abgaben, Bürokratie und Standortwettbewerb. Ironisch, pointiert, nie beleidigend – aber deutlich. Die Spots im „Wecker“ sind für viele längst Kult. Wenn „Sioux“ angekündigt wird – gesprochen, wie es vertraut klingt –, steigt die Laune an Frühstückstischen. Vielleicht, weil hier jemand ausspricht, was viele denken. Vielleicht auch, weil Humor eine Form der Freiheit ist. Sioux nennt es Advertorial. Andere nennen es Mut. In jedem Fall ist es Mittelstand pur: liefern wie bestellt, Zusagen halten, Klartext reden. Mit dem Code Tichy20 sparen Sie 20% ab einem Mindestbestellwert von 65 €.Gültig nur auf der Webseite www.Sioux.de und nur bis 31.12.2026. Gutschein gilt auch für bereits reduzierte Ware. Keine Barauszahlung möglich. Pro Bestellung kann der Gutschein nur einmal eingesetzt werden Wenn Ihnen unser Video gefallen hat: Unterstützen Sie diese Form des Journalismus: https://www.tichyseinblick.de/unterstuetzen-sie-uns Webseite: https://www.tichyseinblick.de

Otvárací víkend EHMK Trenčín 2026 priniesol množstvo podujatí, ale aj diplomatické prekvapenia. Ministerka kultúry bola v Trenčíne, ale na hrad medzi protokolárnych hostí neprišla.

A special Valentine's Day episode with my husband of 14 years on our wedding anniversary, Stewart Tucker Lundy

Lakner Zoltánnal és Kováts Eszterrel a Tisza ideológiájáról és nőjogi programelemeiről beszélgetünk.00:00 Miért érdekes, hogy mi a Tisza ideológiája?34:58 Technokrata populizmus46:14 Kultúrharc helyett a lényeggel foglalkozik?1:06:02 Mit hozna a Tisza kormányzása a nőjogoknak?—A Partizán jövője csak akkor biztosítható, ha csatlakozol a közösséghez, és beszállsz a finanszírozásunkba, így lesz munkánk hosszú távon is működőképes, tervezhető és emberileg is fenntartható. Így lesz a Partizán. Közös veled. Független miattad.Csatlakozz te is, támogasd a Partizánt!https://www.partizán.hu/tamogatasAdó 1%Partizán Rendszerkritikus Tartalomelőállításért Alapítvány19286031-2-42—Választási barométer:https://valasztas.partizan.hu/—Csatlakozz a Partizán közösségéhez, értesülj elsőként eseményeinkről, akcióinkról!https://csapat.partizanmedia.hu/forms/maradjunk-kapcsolatban—Legyél önkéntes!Csatlakozz a Partizán önkéntes csapatához:https://csapat.partizanmedia.hu/forms/csatlakozz-te-is-a-partizan-onkenteseihez—Iratkozz fel tematikus hírleveleinkre!Kovalcsik Tamás: Adatpont / Partizán Szerkesztőségi Hírlevélhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/iratkozz-fel-a-partizan-szerkesztoinek-hirlevelereHeti Feledyhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/partizan-heti-feledyVétóhttps://csapat.partizanmedia.hu/forms/iratkozz-fel-a-veto-hirlevelere—Írj nekünk!Ha van egy sztorid, tipped vagy ötleted:szerkesztoseg@partizan.huBizalmas információ esetén:partizanbudapest@protonmail.com(Ahhoz, hogy titkosított módon tudj írni, regisztrálj te is egy protonmail-es címet.)Támogatások, események, webshop, egyéb ügyek:info@partizan.hu

Ukrainos skeletono lenktynininkas olimpiadoje diskvalifikuotas dėl šalmo.Korupcijos skandalo epicentre atsidūrusios Valstybinės augalininkystės tarnyboje – keli su socialdemokratais susiję įdarbinimai, skelbia portalas „15min“. Nurodoma, kad ten dirba Seimo Aplinkos apsaugos komiteto pirmininko Lino Jonausko žmona Evita Jonauskė ir prieš trejus metus su socialdemokratų sąrašu savivaldos rinkimuose dalyvavusi Vaiva Lukošienė.Seimo Aplinkos apsaugos komiteto narys „aušrietis“ Tomas Domarkas praėjusį rudenį apklaustas kaip liudininkas byloje dėl užkastų pavojingų atliekų. Jos aptiktos politiko tėvui priklausančiame sklype Plungės rajone, o įtarimai tyrime pareikšti keliolikai esamų ir buvusių bendrovės „Redus LT“ darbuotojų. Aplinkosaugininkai skaičiuoja, kad žala gamtai siekia beveik 4,6 mln. eurų. T. Domarkas anksčiau yra baustas dėl netinkamo „Redus LT“ ir kitos įmonės atliekų tvarkymo.Regionų administracinis atmetė rusų reperio Ališero Morgenšterno skundą ir paliko galioti Migracijos departamento sprendimą uždrausti jam atvykti į Lietuvą 10 metų.Netrukus Filharmonijoje bus įteiktos Nacionalinės kultūros ir meno premijos. Premijos anksčiau buvo teikiamos prezidentūroje, jas teikdavo pareigas einantis šalies vadovas. Kultūros žmonės pernai protestavo dėl Kultūros ministerijos perleidimo „Nemuno aušrai",dėl to atsakingu laikytas ir prezidentas Gitanas Nausėda. Premijos laureatas Gintaras Grajauskas sako, kad premijos teikimas Filharmonijoje leidžia išvengti kompromisinių sprendimų darymo.Kaip susiformuoja sąmokslo teorijos ir kaip jas įvertininti kritiškai, kai dalis retais atvejais pasitvirtina?Ved. Agnė Skamarakaitė

A special Valentine's Day episode of Kult of Kindness Podcast will be live on Valentine's Day, as I celebrate 14 years of marriage with the man I love, my husband, and everyone's favorite guest, Stewart Tucker Lundy.

Tapis interesants pētījums, kas parāda, kā dabiskās auduma krāsas 19. gadsimtā papildināja industriālā attīstība un dažādu sintētisku krāsu atklāšana. Kā ķīmiķi un etnologi, liekot galvas kopā, var izstāstīt veselu gadsimta vēsturi ar apģērba palīdzību. Kā rūpniecības attīstība mainījusi tradicionālo kultūras mantojumu? Mūsdienu tekstila industrija spēj saražot audumus teju jebkādās krāsās un kombinācijās, lielā mērā pateicoties sintētiskām krāsām, kas ienākušas ražošanā pēdējos gadsimtos. Vairs nav tie laiki, kad violets pigments bija tik dārgs, ka to iegūt varēja tikai karaļnami. Kā Latvijas vēsturē redzam šo rūpniecisko tekstila krāsu ienākšanu un kā tas ietekmējis mūsu kultūrvēsturisko mantojumu, tostarp, tautas tērpus? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone un mākslas zinātņu doktore, latviešu apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne.  Savulaik kokvilna bija ekskluzīvāks audums par zīdu Ja runājam par apģērbu, tad patiesībā runa nekad nav tikai un vienīgi par apģērbu. Mode ir daļa no krietni plašāka stāsta par politiku, ekonomiku, sociālajiem procesiem, un par to pārliecinos arī, par pasaules dārgākajiem audumiem sarunājoties ar Modes muzeja projektu vadītāju Agritu Grīnvaldi. Pirms iegrimstam senajos laikos, kad jau ir parādījušies dārgie audumi, skaidrojums, vai mūsdienās, kad daudz tiek runāts par apģērba praktiskumu un ilgtspēju, aizvien tomēr pastāv arī dārgie audumi?

Stretnutie nového českého ministra kultúry Otta Klempířa s Martinou Šimkovičovou vyvolalo v českej umeleckej obci vlnu otáznikov. Kým minister hovorí o „rozmrazovaní vzťahov“, kritici sa pýtajú, či sa v Prahe nechystá slovenský scenár ovládnutia verejnoprávnych médií a grantových komisií. O paralelách medzi oboma krajinami a sile solidarity sme sa rozprávali s kuturnú redaktorkou Denníka N, Janou Močkovou a redaktorom Respektu, Jánom H. Vitvarom.

10–12Pastarosiomis saulėtomis dienomis dalis žmonių, turinčių saulės elektrines pastebėjo, kad jos, galbūt dėl sniego sankaupų, beveik negamina elektros. Tuo metu kai kurie namų savininkai patys nuvalė sniegą nuo panelių ir elektrinė vėl pradėjo veikti, tačiau tokios galimybės neturi įsigiję nutolusias saulės elektrines. Maža to, yra sakančių, kad valant sniegą patiems, galima sugadinti modulius. Pokalbis apie saulės elektrinių efektyvumą žiemą.Stiprinant nekilnojamojo paveldo apsaugą Lietuvoje vykdomas vienas ambicingiausių kultūros paveldo skaitmeninimo projektų. Jį įgyvendinus trimatėmis technologijomis bus suskaitmenintas net 71 išskirtinės vertės nekilnojamojo kultūros paveldo objektas. Daugiau nei pusė jų – 40 objektų – jau suskaitmeninta.Nepaisant gausios automobilių pasiūlos tiek gamintojų salonuose, tiek ir antrinėje rinkoje, kai kurios modelių versijos išskirtinai tampa lietuvių favoritėmis. Vis dėlto automobiliai, apie kuriuos tautiečiai galvoja ir tie, kokius perka – skiriasi.Koks buvo Lietuvos žmonių santykis su žiema prieš šimtą metų? Ar eidavo vaikai per šalčius į lauką?Ved. Ignas Andriukevičius

Aká národnosť je podľa vás najviac sexy?