Podcasts about himna

Stāsta muzikoloģe, Mākslas zinātņu doktore Lolita Fūrmane Vien aptuveni simts metru no Nacionālā Mākslas muzeja ēkas, Skolas ielā 3, atrodas četrstāvu mūra nams ar romantizētu vēsturisko stilu elementiem. Šo ēku, kur tagad izvietojusies Latvijas Ārstu biedrība, 1905. gadā Rīgas arhitekts Augusts Reinbergs (1860–1908) uzcēla kā personisko īres namu. Paceļot skatienu, pret pagalmu vērstās fasādes augšmalā varam lasīt dzejas rindu no Frīdriha Šillera "Zvana dziesmas" (1799): "Arbeit ist des Bürgers Zierde" – jeb latviskā tulkojumā, "Darbs ir pilsoņa rota". Toties zemāk, virs viena no logiem sienā iekalta Ludviga van Bēthovena (1770–1827) mūzikas frāze. Vasarā šo nošu rindiņu parasti aizsedz pagalmā saplaukušais bērzs, taču vēstījums tik un tā paliek: tās ir pirmās četras taktis no Bēthovena dziesmas "Dieva gods" jeb oriģinālā sauktās "Die Ehre Gottes aus der Natur" ar 18. gadsimta vācu dzejnieka Kristiana Firhtegota Gellerta (1715–1769) tekstu. Ar ko tad šī dziesma ir bijusi tik svarīga nama būvētājam? Bēthovena sešas t.s. Gellerta dziesmas nāca klajā 1803. gadā, taču to pirmie uzmetumi radās vēl 18. gadsimta beigās, kad komponistam strauji pasliktinājās dzirde. Šajā izmisuma pilnajā laikā viņš iepazina Gellerta "Garīgas odas un dziesmas" (1757), kas bija jau ieguvušas rezonansi vācu sabiedrībā. Gellerta dzeja uzrunāja komponistu ar savu garīgo universālismu, kristīgās samierināšanās motīviem un vienlaikus cilvēka godbijību Dieva radītās pasaules priekšā: Tā debess izteic tā Mūžīgā spēku, Tās slavās viņa godu man'.[1] 19. gadsimta otrajā pusē dziesma kļuva populāra vīru dziedāšanas biedrībās. Tā ir skanējusi arī Baltijā: vācbaltiešu dziesmu svētkos Rīgā 1861. gadā un Rēvelē 1866. gadā, igauņu Pirmajos (1869), Otrajos (1879), Ceturtajos (1891) dziesmusvētkos Tērbatā, latviešu Pirmajos (1873) un Piektajos (1910) dziesmusvētkos – pēdējos virsdiriģenta Jāzepa Vītola vadībā, ar Alfrēdu Kalniņu pie ērģelēm. Vēl 1989. gadā dziesma tika iekļauta Sestajos Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos – tiesa, šoreiz gan visai abstraktā pārdzejojumā ar nosaukumu "Himna dabai".[2] Vai Augusts Reinbergs, kurš cēla namu, būtu kādā veidā saistīts ar šo mūzikas vēstures daļu? Ir zināms, ka studējot Rīgas Politehnikumā, viņš tika uzņemts vācbaltiešu studentu korporācijā "Rubonia", bet korporācijās labprāt dziedāja. Taču iespējams, ka citētajai dziesmai ir gluži simboliska nozīme. Šillers un Bēthovens, nebūdami konkrētajā gadījumā viens ar otru tematiski saistīti, tomēr veido kādu jēgpilnu, mums visiem no "Odas priekam" atpazīstamu garatelpu. Droši vien nebūs mazsvarīgi arī piebilst, ka Reinberga sieva Agnese (dzim. Šrēdere, Schröder, 1864–1943), ar kuru viņš salaulājās arhitekta darba gados Pēterburgā, bija ievērojamās klavieru fabrikas C. M. Schröder īpašnieka meita.[3] 20. gadsimta sākumā tā bija lielākā klavierbūves firma Krievijas impērijā. Uzziņas avoti: [1] Krājums: "Pirmie Vispārīgi Latviešu dziedāšanas svētki" [..].  Rīga, 1873. [2] Krājums: "Padomju Latvijas skolu jaunatnes VI Dziesmu un deju svētki, 1989. Dziesmas zēnu koriem". Rīga, 1988. [3] Sk.: https://www.geni.com/people/August-Jacob-Reinberg/6000000011399662436

S.L.A.M.A sa Vama! Umjesto simfonije, sarkazmi i ironije! ...ja namjerno ne govorim KAKO je ovih dana Ljudima oko nas koji NE SLAVE i NE VJERUJU u Božić, ali VJERUJEM u ZAJEDNIČKU radost Cohen-ove ANTHEM... S.L.A.M.A sa Vama! By Vladimir Kreća NOVO: ponekad ću publicirati više od jednog podkasta dnevno. Da ne bude baš monotono...

Jau vairākus gadus Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācjia ir kopīga valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" dziedāšana. 18. novembrī plkst. 21:00 pēc Latvijas laika, dziedot mūsu lūgsnu, savu valsti svētkos var sveikt ikviens visā plašajā pasaulē.

Skaņdarbu “Dievs, svētī Latviju!” Baumaņu Kārlis (lietojis arī pseidonīmus Aco un Antikangars) sarakstīja 1872. gadā Pēterburgā un pa pastu nosūtīja uz Latviju.

Tokrat se mi v podkastu Avtomat pridruži 1/3 mojega najljubšega podkasta Dvokorak. Luka Štucin me popelje čez prometne nesreče državnih himn pred športnimi dogodki, pokomentirava dopust Tilna Lamuta, na koncu pa z mano deli še svoje tegobe pri nakupu avtomobila. Uživajte!

Okkur fannst ekki alveg nóg komið, en núna er vonandi komið alveg nóg.

HIMNA NAVIJAČA PARTIZANA (1975) Najlepša himna na svetu prvi put je javno izvedena 4. X 1975. godine, pre utakmice sa Čelikom, na proslavi 30. rođendana kluba. Peva: Saša Aleks Tekst: Slobodan Novaković Muzika i aranžman: Kornelije Kovač Izdanje: Diskoton (SZ 0220), SP HEJ HEJ HEJ Dok Partizan bitke bije, zastava se naša vije, "Parni valjak" neka melje, da ispuni naše želje Crno beli, Crno beli, ma gde bili na tabeli, nek vas hrabri nek vas jača pesma vaših navijača. x2 VOLIM PARTIZAN CRNO-BELE BOJE, VOLIM PARTIZAN KAO OČI SVOJE. x3

El p

Kolbeinn Tumason & Þorkell Sigurbjörnsson – Heyr himna smiðurÁrið 2018 völdu Íslendingar sitt uppáhalds tónverk í kosningu sem haldin var á vegum Ríkisútvarpsins. Niðurstaða valsins var áhugaverð þó hún hafi kannski ekki komið sérstaklega á óvart. Vinsælasta tónverk íslensku þjóðarinnar er kórverkið Heyr himna smiður eftir Þorkel Sigurbjörnsson við rúmlega 800 ára gamlan sálm Kolbeins […]

Since 4. X 1945.

Jeseni 1844, okrog praznika sv. Martina, je France Prešeren napisal prvo inačico pesmi, ki je ob nastanku imela naslov »Zdravica ob novini leta 1844«. Tankočutni bralci so v poznejših različicah tedaj spočete pesmi začutili slavospev bratstvu, svobodi in enakosti. Ta duh je na pomlad narodov 1848 odprl vrata gibanju, po katerem v monarhiji tudi s Slovenci nič več ni bilo tako kot dotlej. Besedilo je vznemirilo glasbenega ustvarjalca izpod Nanosa, duhovnika in skladatelja Stanka Premrla. Leta 1917, ko je bila v dunajskem parlamentu prebrana Majniška deklaracija s slovenskimi narodnimi zahtevami, je bila Premrl-Prešernova pesem prvič javno izvedena. Sedem desetletij zatem, v času političnih sprememb, zlasti od leta 1987 naprej, so začeli ljudje ob njenem prepevanju spontano vstajati. Slovenija je dobila himno, ki jo je bilo treba le še formalno potrditi. Da je postala državna himna, pa je morala najprej nastati še slovenska država.

Skladatelju in duhovniku, avtorju slovenske himne, Stanku Premrlu so odprli spomenik, obeležje na ljubljanskih Žalah, 10. marca, na god 40. mučenikov, v ozadje tega smo pogledali med zgodovinske opise. Opomnili pa smo se tudi na nekoč prvi spomladanski dan, Gregorjevo, ko gre vuč v vodo. Svetloba dneva se že toliko podaljša, da rokodelci lahko delajo brez umetne luči.

Hey everyone! Incubator is two years old and we have a serious birthday (radio) party. And by that I mean- seriously fun party! We are bringing you so many birthday related songs and chosen tracks. In the next hour we bring you lots of reasons for dancing and laughter.  Album of the week goes to- Tihomir Pop Asanović "Povratak prvoj ljubavi". The album is published on CD and vinyl, and you get to hear some of it in this episode of Incubator. List of tracks: Jacques Houdek - Sretan rođendan (Croatia Records), Tihomir Pop Asanović feat. Sabrini Hebiri & Saša Antić - Femme Fetale (Croatia Records), Mia Dimšić - Sretan put (Croatia Records), Miroslav Rus – Rođendan (Croatia Records), Dubioza kolektiv - Himna generacije (Menart), Severina - Od rođendana do rođendana (Live) (Dallas Records), Davor Radolfi i Ritmo Loco - Za tvoj rođendan (Hit Records), Swingers - Sretan rođendan (Dus Electro Swing Remix) (Aquarius Records), Željko Bebek - Dunavom (Croatia Records), Zdravko Čolić - Rođendanska pjesma (Croatia Records), U pol' 9 kod Sabe - Starimo (Aquarius Records), Zdenka Kovačiček feat. Remi - Pozitivan primjerak (Dancing Bear), Igor Delač feat. ZETZ - Previše sam tvoj (Croatia Records), Tomislav Bralić - Sritan rođendan (Scardona)

Sašo Hribar, Tilen Artač, Jure Mastnak, Nejc Mravlja, Aleksander Pozvek in Marko Cirman, strokovnjaki za nepredvidljiva presenečenja, se vsak petek vračajo v studio Prvega. Z neugnanimi, nepredvidljivimi, neizprosnimi, neodvisnimi in neponovljivo izvirnimi satiriki in imitatorji imate priložnost za kritičen in vedno aktualen skok v konec tedna. V petek po 10. uri na Prvem.

Hefn­end­urnir fara tvisvar í bíó! Fyrst á gar­la­kalla­mynd og svo á hjól­húsa­mynd! Það var nú aldeilis gam­an. Í bíl­ferðum sínum ræða þeir meðal ann­ars um magíska munn­kossa, ferðir Ted Dansons og örvar kúbids. Hefn­end­urnir eru í boði Himna­rík­is… ég meina Nex­us. Same thing.

La Bosnie-Herzégovine de Romain   [caption id="attachment_65295" align="alignright" width="1024"] Inès et Romain à l'exposition "Il était une fois la Yougoslavie"[/caption]     En février 2018, cap sur la Bosnie-Herzégovine ! L'été dernier, Romain et ses amis ont sillonné les Balkans et ont notamment voyagé en Bosnie-Herzégovine : de Trebinje (Republika Sprska) à Sarajevo (Bosnie) en passant par Mostar (Herzégovine).   Romain se remémore son périple : les impacts de tirs sur les façades, l'ancienne piste de bobsleigh des JO 1984 reconverti en haut lieu de street art, les cevapi (boulettes de viande) à se faire péter le bide,... jusqu'à la petite bague en étain qu'il porte au doigt, précieux souvenir de ce voyage. [caption id="attachment_65346" align="aligncenter" width="1024"] La ville de Mostar © Romain Gaucher[/caption]   A l'intérieur de la galerie Fait et Cause (58 rue Quincampoix, Paris), nous découvrons l'exposition de photographie "Il était une fois la Yougoslavie", une rétrospective consacrée à Milomir Kovačević. Au micro, le photographe commente quelques unes des ses oeuvres, datant des années 80 à nos jours. [caption id="attachment_65296" align="aligncenter" width="1024"] Le photographe Milomir Kovacevic au micro de "Tes cliques et tes claques"[/caption] [caption id="attachment_65297" align="aligncenter" width="1024"] Photographie de Milomir Kovacevic (1988)[/caption] Carte postale sonore : En fin d'émission, on part au Pérou avec la carte postale sonore d'Antoine et Florian de Douze regards du monde. Au gré de leur traversée des montagnes incas, ils nous expliquent que les sentiers sont peu à peu menacés par la forte fréquentation de touristes. [caption id="attachment_65348" align="aligncenter" width="1024"] Antoine et Florian au Préou[/caption]   Programmation musicale :  -Himna generacije de Dubioza Kolektiv -Da sam ptica de Divanhana   Réalisation et diffusion :  Ecriture, montage, voix : Inès Edel-Garcia Durée : 15 min environ Emission diffusée le 5 février 2018  

  Hej! Det här är min första podcast ever. Jag älskar och prata och jag älskar musik. Follow BaBa är en pod där jag kommer att spela min favoritmusik från olika delar av världen. I några podcasts kommer jag att träffa musiker, artister och prata musik. Jag har inte riktigt bestämt hur den här podcasten kommer att formas ... jag får gå på min "feeling".  Nu åker vi jorden runt! Podcast 1 - spellista - Follow BaBa 1. Youssou N'Dour Be Careful 2. Major Lazer Buscando Huellas (feat. J Balvin & Sean Paul) 3. Sanjin & Youthman Kafana (feat. Medina) 4. The Boy Next Door & Fresh Coast La Colegiala (feat. Jody Bernal) 5. Dubioza kolektiv Himna generacije 6. Gogol Bordello Pala Tute 7. Mikael Wiehe Släpp In Mig 8. Sierra Leone's Refugee All Stars Living stone 9. Bongeziwe Mabandla Ndokulandela OPA!