Kultūrdeva

"Kultūrdevas" raidieraksta 35. laidienā Henrietas Verhoustinskas sarunu biedrene ir teātra un kino režisore, arī dramaturģe Krista Burāne. Henrieta atzīst, ka ar Kristas dokumentālo izrādi "Robežas" (2016) saistās viņas viena no visu laiku jaudīgākajām pieredzēm teātrī. Sākot jau ar braucienu ar aizsietām acīm un pavadoni sabiedriskajā transportā, turpinot ar aizsietām acīm apciemot vairākus cilvēkus Purvciema daudzdzīvokļu mājā un uzklausot viņu stāstus, līdz beidzot pagalmā noņemot acu apsēju un ieraugot gaismas lielās Purvciema Ķīnas mūra mājas logos, un saprotot, ka dažos no šiem izgaismotajiem dzīvokļiem nupat pabūts. Krista ir uzrakstījusi dramaturģisko materiālu teātra "Joriks" izrādei Rēzeknē "Mans kaimiņš ebrejs" (2021), par kuru "Joriks" saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu un kura norisinājās pilsētvidē. Vēl Krista ir režisore vienai no ejošākajām "Dirty Deal Teatro" izrādēm "Netikumīgie" (2019), kas ir dzejas izrāde par reālu astotklasnieku domām, pieredzi, jūtām un sapņiem. Tā ir arī viena no retajām Kristas izrādēm, kas notiek teātra telpā. Šī izrāde arī saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu. Īpašas Kristas daiļradē ir viņas dokumentālās filmas par režisori Māru Ķimeli ("Māra", 2014) un scenogrāfu Andri Freibergu ("Pasaka par tukšo telpu", 2017). Un vēl Krista ar dedzīgu misijas apziņu iesaistās dažādās sabiedriskās, pilsoniskās norisēs, un viņas viedoklī ieklausās. Krista ir iniciatore kultūras cilvēku vēstulēm kultūras ministram Naurim Puntulim (Nacionālā apvienība), kas saistītas ar viņa balsojumu pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un attiecīgi pret Civilās savienības likuma izskatīšanu Saeimā. Arī par to saruna raidierakstā. Par iekļaujošu sabiedrību, sabiedrības līdzdalību, dokumentālu teātri un dabas aizsardzību, kā arī izdegšanu un multitaskingu – tik plašs ir sarunas tematiskais loks. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

"Kultūrdevas" raidieraksta 34. laidienā viesojas kinorežisore Liene Linde. Raidieraksta vadītāja Henrieta Verhoustinska Lieni vispirms iepazina kā rakstošu cilvēku, kurš publicē skaudras un personiski atklātas esejas portālā "Satori". Taču Lienei ir vairākas spēles īsfilmas, kas visas liek noprast īpašu rokrakstu. Īsfilma "Zeme ir visvientuļākā planēta" (2015) ir stāsts par pieaugušu, savam vecumam neierasti viedu bērnu. "Četri mielasti" (2012) vēsta par latviešu ģimeni, kas ik gadu kopīgi sagaida Jauno gadu. Filmā parādīti četri no šiem vakariem 12 gadu laikā no 1999. līdz 2011. gadam. Un "Septiņas neveikla seksa reizes" – filma par to, kā jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, kamēr tās galvenā varone piedzīvo dažādas seksuālas attiecības. Vēl ir pilnmetrāžas dokumentālā filma "Klātbūtne" (2020), kas ļoti tieši, neizskaistinot, bet arī nešausminoties, izstāsta četru sieviešu stāstus, kuras ir stāvoklī. Lienes un Henrietas tikšanās brīdī jau kādu laiku ir noslēdzies Lienes pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas "Melnais samts" filmēšanas posms un norit montāža. Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas projektu konkursā "Works in Progress" šis projekts apbalvots kā labākais Baltijas filmu projekts. Filma stāsta par jaunas kinorežisores meklējumiem, mēģinot savienot radošo procesu ar sadzīvi un mentālām problēmām. Tallinas festivāla žūriju īpaši uzrunājusi redzētā filmas fragmenta humorpilnā intonācija. Pati Liene par filmas galveno varoni – savu paaudzi – saka: "Mēs strādājam vietā, kurā nespējam sevi realizēt, uzņemamies darbus, kuru termiņus mūždien nokavējam, uzturam romantiskas attiecības, kurās negūstam emocionālu piepildījumu." Raidieraksts ir ļoti atklāta saruna ar Lieni par to, kā viņa jūtas šai dzīves punktā, ko no viņas prasa kino veidošana, kāpēc viņa iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un kāpēc Liene gan vēlas, gan baidās dzīvot Latvijā. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

"Kultūrdevas" raidieraksta 34. laidienā viesojas kinorežisore Liene Linde. Raidieraksta vadītāja Henrieta Verhoustinska Lieni vispirms iepazina kā rakstošu cilvēku, kurš publicē skaudras un personiski atklātas esejas portālā "Satori". Taču Lienei ir vairākas spēles īsfilmas, kas visas liek noprast īpašu rokrakstu. Īsfilma "Zeme ir visvientuļākā planēta" (2015) ir stāsts par pieaugušu, savam vecumam neierasti viedu bērnu. "Četri mielasti" (2012) vēsta par latviešu ģimeni, kas ik gadu kopīgi sagaida Jauno gadu. Filmā parādīti četri no šiem vakariem 12 gadu laikā no 1999. līdz 2011. gadam. Un "Septiņas neveikla seksa reizes" – filma par to, kā jauna režisore mēģina uzņemt savu pirmo filmu, kamēr tās galvenā varone piedzīvo dažādas seksuālas attiecības. Vēl ir pilnmetrāžas dokumentālā filma "Klātbūtne" (2020), kas ļoti tieši, neizskaistinot, bet arī nešausminoties, izstāsta četru sieviešu stāstus, kuras ir stāvoklī. Lienes un Henrietas tikšanās brīdī jau kādu laiku ir noslēdzies Lienes pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas "Melnais samts" filmēšanas posms un norit montāža. Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas projektu konkursā "Works in Progress" šis projekts apbalvots kā labākais Baltijas filmu projekts. Filma stāsta par jaunas kinorežisores meklējumiem, mēģinot savienot radošo procesu ar sadzīvi un mentālām problēmām. Tallinas festivāla žūriju īpaši uzrunājusi redzētā filmas fragmenta humorpilnā intonācija. Pati Liene par filmas galveno varoni – savu paaudzi – saka: "Mēs strādājam vietā, kurā nespējam sevi realizēt, uzņemamies darbus, kuru termiņus mūždien nokavējam, uzturam romantiskas attiecības, kurās negūstam emocionālu piepildījumu." Raidieraksts ir ļoti atklāta saruna ar Lieni par to, kā viņa jūtas šai dzīves punktā, ko no viņas prasa kino veidošana, kāpēc viņa iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un kāpēc Liene gan vēlas, gan baidās dzīvot Latvijā. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu Henrieta Verhoustinska sarunājas ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju par aktuālajiem kultūras tematiem.

"Kultūrdevas" vadītāja Henrieta Verhoustinska 33. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar laikmetīgo mākslinieku Voldemāru Johansonu, kurš pazīstams kā savdabīgu vizuālu, arī video mākslas darbu veidotājs, bet kurš pēc izglītības ir komponists. Viņš studējis elektroniskās mūzikas kompozīciju Hāgas Karaliskās konservatorijas Sonoloģijas institūtā. Kā teikts viņa izstādes "Vētra neredz krāsu" aprakstā, "mākslinieks savā mākslā apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Viņa instalācijas un skaņdarbi balstās datos, kas tapuši ar zinātnisku pieeju analizējot vides fenomenus. Viņa darbi izstādīti daudzviet pasaulē, tostarp Venēcijas Arhitektūras biennālē, mākslas projektā "ArtGENDA" (Hamburga), Rūras triennālē (Bohuma), mākslas centrā "BOZAR" (Brisele), festivālos "TodaysArt" (Hāga), "Skaņu mežs" (Rīga), "Unsound" (Krakova), studijā "STEIM" (Amsterdama), Vroclavas mediju mākslas biennālē, "Ars Electronica Center" (Linca) un citviet". Saruna ar Voldemāru skar arī ekoloģijas un vides tēmas, ar kurām mākslinieks strādājis Fēru salās, Svalbārā (aiz polārā loka), Fukušimā (pēc atomreaktora avārijas) un citviet. Tapuši mākslas darbi, kas, saistot daiļradi ar zinātnes jaunākajiem atklājumiem, reflektē par klimata izmaiņām, atspoguļojot mākslinieka cilvēciskās un zinātniskās raizes par tām. Voldemārs sakās saprotam vides aktīvistus, kuri cenšas pievērst uzmanību klimata katastrofai, nevis bezgalīgi sēžot pie diskusiju galdiem, bet aplejot ar dažādiem pārtikas šķidrumiem slavenus mākslas darbus. Šobrīd gan Voldemāra intereses degpunktā ir kvantu fizika, un šo interesi viņš ir vizualizējis arī savā jaunākajā izstādē "Visi visumi". Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Novembrī, gada tumšākajā mēnesī, "Kultūrdevas" vadītājai Henrietai Verhoustinskai nebija ilgi jādomā, kādu viesi šai laikā piedāvāt 32. raidierakstā "Kultūrdeva". Podkāsta viešņa pati ir ļoti gaiša un krāsaina personība, un tādas ir arī viņas gleznas – kā krāsainu ziedu, putnu un eksotisku zvēru attēlu eksplozija. Tā ir gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa. Ar Henrietu abas sarunājās gan par to, no kurienes Kristīnes Luīzes galvā dzimst un dzīvo fantastiskā pasaule krāšņiem ziediem, ar ziliem un sarkaniem tīģeriem, krāsainām dzērvēm, citām fantastiskām būtnēm, pāviem, putniem visās varavīksnes krāsās, eksotiskiem un pašmāju augļiem, kuri visi izkārtojas ļoti īpašās kompozīcijās. Gleznotāja arī atklāja, kura bijusi īpaši notiekošajam Ukrainā veltītā glezna viņas un mammas – Ilzes Avotiņas nule notikušajā izstādē "Miera seja", un kā Ukrainas notikumi ietekmējuši viņas ikdienu, kurā milzu vietu ieņem meitiņa Lizelote. Kristīne Luīze arī pastāsta, vai tiešām dzīvespriecīgajai māksliniecei nav skumjo, melno brīžu un emocionālo "bedru". Sarunā tiek skarts menedžmenta un gleznu tirgošanas elements gleznotājas dzīvē un viņas iesaistīšanās dažādos piedzīvojumos – piemēram, multimediālās izstādes "Sapņu upe" sarīkošana, kurā atdzīvojušās, kustīgās milzu formāta Kristīnes Luīzes gleznas ieskāva skatītāju kā viļņi, vai komerciālās sadarbības, kurās viņas košos tēlus izmanto dažādu produktu mārketingā. Tuvojas gada beigas, kas nozīmē, ka dienasgaismu ierauga Kristīnes Luīzes Avotiņas kalendāri, un sarunā māksliniece atklāj, kā tiem tiek izvēlēti darbi no viņas gleznām. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem

31. raidierakstā "Kultūrdeva" tā vadītāja Henrieta Verhoustinska uz sarunu aicinājusi sabiedriski ļoti aktīvu personību ar savu viedokli par dažādiem publiskajiem procesiem. Proti, tā ir Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Lolita ir Lipkes muzeja vadībā jau astoņus gadus. Bet 90. gados viņa ir kalpojusi Sirdsskaidrās Eufrosinijas pareizticīgo baznīcā Kārsavā. Tur viņa palīdzēja slimiem, veciem un pamestiem cilvēkiem. Henrieta neklātienē pazīst Lolitu jau sen – no īpašajām "vēstulēm no Jeruzalemes" žurnālā "Rīgas Laiks", kuras viņa rakstīja, dzīvojot Izraēlā. Lolitai īpaši rūp dzīvnieki, koki – arī pilsētā – un sieviešu līdztiesība. Sarunā tiek pārcilāti dažādi "karstie kartupeļi". Tiek runāts par ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā Latvijā, par antisemītismu, Uzvaras parka pieminekļa gāšanu, Stambulas konvenciju, Civilās savienības likumu un ideālu valsti. Protams, arī par to, kas notiek Žaņa Lipkes muzejā. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Jau 30. raidierakstā "Kultūrdeva" Henrieta Verhoustinska sarunājas ar pieredzējušu debitantu. Šis paradoksālais salikums ir Uģis Olte, kurš vairāk kā desmit gadus strādājis kā dokumentālo filmu un TV raidījumu režisors un kurš nupat debitējis pilnmetrāžas spēles kino, turklāt tik oriģinālā žanrā kā mitoloģisks šausmu trilleris, kura darbība norisinās mežonīgā dabā. Pirms runāt par filmu "Upurga", sarunas biedri skar Uģa ilgstošo pieredzi, kā režisoram veidojot tādus raidījumus kā "Zaļgalvis", "Literatūre", "TE", "Atslēgas", "Adreses". Kopīgi tiek pārcilāta arī pieredze, kopā ar Mortenu Travīku filmējot dokumentālo filmu "Atbrīvošanas diena" par grupas "Laibach" koncertu Ziemeļkorejā, par kuru tika saņemts "Lielais Kristaps". Tas bija gan grupas, gan veselas valsts portrets. Runājot par "Upurgu", vispirms sarunā tiek aplūkots filmas skaņu celiņš, ko radījis komponists Reinis Sējāns. Uģis atklāj, ka ir iestājies Latvijas Kultūras akadēmijas kino režijas maģistros un viņa maģistra darba tēma ir nedieģētiskā skaņa kino jeb tā skaņa, kas netiek radīta kadrā, bet ataino to, kas notiek filmas varonī. Abi sarunas biedri kopā ar klausītājiem arī noklausās divus fragmentus no "Upurgas" soundtreka. "Upurga" ir filma, kuras laikā galvenais varonis Andrejs, ko atveido Igors Šelegovskis, meklē brauciena pa upi laikā pazudušo māsu un viņas kolēģus, kuri ieradušies dabas parka teritorijā, lai filmētu mārketinga video. Viņš sastop noslēpumainus vietējos un uzzina leģendas par savulaik upē notikušo. Viņš arī sastop pagātnes rēgus… Filmēšana notika ļoti smagos apstākļos. Daudz tika filmēts zem ūdens. Un galvenais personāžs filmā ir varenā, mežonīgā daba. Sarunas biedri arī meklē atbildes uz jautājumu, ko par mūsu sabiedrību pastāsta attieksme pret pandēmiju un ko – attieksme pret karu Ukrainā. Uģim ir ko teikt arī par to. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Skaistā septembra dienā LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska jau 29. raidierakstā "Kultūrdeva" satiek īpašu viesi. Tas ir pavisam jauns aktieris, kurš jau paspējis nospēlēt mazas un arī ļoti lielas lomas Dailes teātrī, kā arī galvenās lomas divās jaunās latviešu filmās – režisora Staņislava Tokalova filmā "Mīlulis", kura nupat piedzīvojusi pirmizrādi, un režisora Viestura Kairiša filmā "Janvāris", kas pie latviešu publikas nonāks novembrī. Kārlis Arnolds Avots sarunā dalās gan ar savu pieredzi, gan pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, sportista pagātni un pārdomām, kas sportam kopīgs ar teātri (izrādās – ļoti daudz!). Gatavojoties filmai "Mīlulis", kurā atveido puisi, kam riebjas žigolo loma pie par viņu vecākas, kaut ļoti šarmantas un izskatīgas sievietes sāniem, ko spēlē Kristīne Krūze, Kārlis Arnolds veica lauka pētījumus – gāja uz randiņiem ar vecākām sievietēm, iepazinās ar Māri Sprūdu un Aldi Gobzemu, lai iejustos sava personāža profesionālajā – maksātnespējas administratora lomā. Gatavojoties filmai "Janvāris" par jaunu sinefilu, kurš sapņo uzņemt ģeniālu kino un kura ambīcijām un mīlestības alkām piepildītā dzīve notiek uz 1991. gada janvāra vēsturisko notikumu fona, pašam negribot tajos iesaistoties, jaunais aktieris skatījās gan Jura Podnieka, gan Andžeja Vajdas filmas. Par saviem skolotājiem Kārlis Arnolds sauc Indru Rogu un Mihailu Gruzdovu, par saviem režisoriem – Dmitriju Petrenko un Viesturu Kairišu. Kopā ar Viesturu Kairišu šobrīd notiek darbs pie filmas par leģendāro basketbolisti Uļjanu Semjonovu, kurai Kārlis Arnolds ir uzrakstījis scenāriju un kurā atveidos galveno – Uļas – lomu, kas saprotamu iemeslu dēļ ir pamatīgs izaicinājums. Filma skars laiku, pirms Uļjana Semjonova iesaistās profesionālajā basketbolā. Saruna skar arī jaunā aktiera pilsonisko nostāju. Viņš atklāj, ka iestājies zemessardzē un gatavs aizstāvēt Latviju. Vienlaikus viņu bažīgu dara pēdējā laikā novērotie arvien biežākie mēģinājumi visus krievus (gan Krievijā, gan Latvijā) uzskatīt par ienaidniekiem vai nicināmu tautu. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem.

Pēc gandrīz trīs mēnešu vasaras pauzes atgriežas raidieraksta "Kultūrdeva" jau 28. laidiens. LTV raidījuma un raidieraksta "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, gluži kā iepriekšējās sezonas pēdējā podkāstā, tiekas ar savu kursabiedreni no teātra kritiķu kursa. Teātra sezonas sākumam par godu tā ir teātra kritiķe, teātra zinātniece Līga Ulberte. Līga Ulberte ir 2021./2022. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" žūrijas sastāvā, kurai drīzumā jāatklāj, kādi iepriekšējās teātra sezonas sasniegumi nominēti gada balvai. Līga jau daudzus gadus ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) asociētā profesore un šoruden uzņēmusies jaunu pienākumu – vadīt LKA Skatuves mākslas katedru, kurā tiek sagatavoti topošie teātra aktieri un režisori, kā arī laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji. Raidieraksta saruna rit trīs virzienos – par jauno skatuves mākslinieku profesionālo sagatavotību, proti, par to, kam būtu jābūt laba aktiera izglītībā, par aizgājušo sezonu un izrādēm, kuras nedrīkst neredzēt, un par teātra kritiķa karjeras saules un ēnas pusēm. Par podkāstu Podkāstu "Kultūrdeva" ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, "Kultūrdevas" skatītāju Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais "Kultūrdevas" podkāsts gaidāms septembrī.

27. raidierakstā “Kultūrdeva” LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas viešņa ir Valmieras Drāmas teātra direktore un dramaturģe Evita Ašeradena, kuras lugas un arī stāstu grāmata ir parakstītas ar vārdu Evita Sniedze, un ar šādu vārdu Henrieta pazina Evitu, kad abas studēja teātra kritiku pie Silvijas Radzobes.  Sarunā tiek skarta Evitas kā dramaturģes darbība, tas, kāpēc viņai tik svarīga ir ģimenes tematika. Arī pašlaik Evita raksta lugu “par parastu ģimeni”. Ģimene, viņasprāt, ir sabiedrības pamatā, tā ir svarīgākā kopa, kurā cilvēks gūst apjausmu par pasaules kārtību. Runāts tiek arī par Valmieras Drāmas teātri (arī kā par lielu ģimeni): par jaunajiem aktieriem, starp kuriem ir kādreiz dievināto Ģirta Jakovļeva, Gunāra Cilinska un Vijas Artmanes līdzinieki, par teātra rekonstrukciju, kas radošo procesu iespiedis nelielajā Apaļajā zālē, par ukraiņu ģimeni, ko teātris paņēmis savā paspārnē. Pieminēts tiek arī Evitas tuvais draugs un viņas lugu režisors Oļģerts Kroders: kopš viņa aiziešanas mūžībā drīz būs pagājis desmit gadu. Saruna noslēdzas ar skatu nākotnē, nākamajā sezonā, kad teātrī strādās režisori Elmārs Seņkovs, Toms Treinis, Inese Mičule, Ilze Bloka, Regnārs Vaivars, Indra Roga. Par podkāstu Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Henrieta Verhoustinska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Nākamais “Kultūrdevas” raidieraksts gaidāms septembrī.

"Mēs gribam veicināt attieksmes maiņu, gribam iedot piederības sajūtu gan liepājniekiem, gan eiropietim," par "Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" mērķiem, LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta projekta programmas "(ne)miers" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. Programmas īstenošanā uzaicināta arī Kuldīga un viss Dienvidkurzemes reģions. Baiba Bartkeviča atzīmē, ka Kuldīgas klātesamība padziļina "(ne)miera" programmu: "Citi saka, ka Kuldīga ir Kurzemes sirds un Liepāja – galva, mēs zinām, ka sirds ar galvu vislabāk iet kopā."

"Jāņi ir auglības svētki. Poētiski varētu teikt, ka tie ir debesu tēva un zemes mātes kāzu laiks," par svētku nozīmi LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts. Viņam līdzās pirtniece Olita Puriņa atgādina, ka Jāņos svarīgi ir dziedāt, dziedāt kopā, dziedāt pa vienam, iet rotaļās un būt visiem kopā: "Mēs dziedam un arī dziedinām, respektīvi, dziedot dziesmas mēs sevi dziedinām dvēseles līmenī."

2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods bija jāpiešķir vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Pirmajā konkursa kārtā titulam savu kandidatūru bija izvirzījušas 9 Latvijas pilsētas. Par vienu no finālistēm kļuvusī Jūrmala savu dalību konkursā pagājušajā gadā atsauca, un beigās par šo godu sacentās trīs Latvijas pilsētas – Daugavpils, Liepāja un Valmiera. Sacensības noslēdzās ar Latvijas vēja un rokmūzikas galvaspilsētas Liepājas uzvaru.

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska praida nedēļā uz raidieraksta “Kultūrdeva” 26. sēriju uzaicinājusi Lindu Curiku, kas pazīstama kā publiciste, blogere, pētniece, dzimumu līdztiesības eksperte, aktīva feminisma ideju paudēja, sieviešu stendapa dalībniece un LGBT tiesību aizstāve, kas atklāti runā par savu kopdzīvi ar sievieti.

"Mēs kļūsim laikmetīgāki satura ziņā," par Latvijas Leļļu teātra tālāko attīstību stāsta teātra direktors, režisors Mārtiņš Eihe un atzīmē, ka tas nenozīmē nolīdzināt visas teātra tradīcijas: "Mēs domāsim, kā izrādes kontekstualizēt, lai varam paskaidrot, kāpēc mums tās ir, kāpēc šāda forma un materiāls." LTV radījumā "Kultūrdeva" Leļļu teātra direktors ieskicē, ka plānots dažādot izrāžu repertuāru, kas ir piemērots dažāda vecuma pusaudžiem un pieaugušajiem. 

Teātra studiju ar sākotnējo nosaukumu "Nabaga Joriks" 1990. gadā Rēzeknē dibināja viens no pirmajiem Latvijas neatkarīgā teātra kolektīviem, kura priekšgalā bija režisors Igors Mihailovs. 2002. gadā, iezīmējot ceļu uz jauniem, labklājīgākiem apvāršņiem, teātris nomainīja nosaukumu no "Nabaga Joriks" uz vienkārši "Joriks". 

Režisore Kristīne Krūze Jaunajā Rīgas teātrī iestudējusi ukraiņu dramaturģes Natalkas Vorožbitas lugu "Sliktie ceļi", kuras darbība risinās 2014./2015. gadā Donbasā. "Jo karš sākās tur, un nevis šī gada pavasarī, bet pirms astoņiem gadiem," izrādes pieteikumā un sarunā LTV raidījumā "Kultūrdeva" uzsver izrādes veidotāji.

"Ēka pati pateica priekšā, kādai tai būt," par Āgenskalna tirgus atjaunošanu stāsta arhitekte Liene Griezīte un ir pārliecināta, ka tirgus atjaunošanas komanda ir sadraudzējusies ar šo ēku. Šī gada maijā savas durvis vēra jauna kultūrvieta – Āgenskalna tirgus paviljons. LTV raidījumā "Kultūrdeva" Āgenskalna tirgus mākslinieks Roberts Koļcovs, kurš pats ir āgenskalnietis, stāsta: "Nozīmīgi ir tas, ka esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar kultūru, ka viņi redz, ka tur kaut kas notiek, vide paliek labāka, un tā ietekmē mūs visus."

Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings piedzima 1840. gadā Rīgā. Ar zelta diplomu viņš absolvēja Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu un vairāku gadus zināšanas papildināja Vācijā un Itālijā. Vēlāk Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas mācībspēku, kā arī strādāja pie arhitekta Ludviga Bonšteta, kurš ir pazīstams kā Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas projekta autors. 40 gadu vecumā Šmēlings sāka strādāt par Rīgas pilsētas galveno arhitektu, un šajā amatā aizvadīja 36 gadus.

"Mūziķu sadarbības ir visvērtīgākās, jo mākslinieki no Ukrainas var iepazīt mūsu kultūru, kā arī mēs varam iepazīt ukraiņu kultūru. Domāju, ka tas mums dos jaunas idejas un krāsas arī šeit, Latvijā, un ceru, ka mēs kādreiz aizbrauksim ciemos pie viņiem uz Kijivu vai citām pilsētām un draudzība turpināsies," par Andreja Osokina trešo "Brīvības festivālu", kurš šogad ir veltīts Ukrainai, stāsta dziedātāja, festivāla līdzautore Katrīna Gupalo. LTV raidījumā "Kultūrdeva" pianists Andrejs Osokins uzsver: "Trešā gada festivālā vārdam "brīvība" ir vēl dziļāka, nopietnāka nozīme, jo skaidrs, ka Ukraina cīnās par savu brīvību, tautas ekstenci, par valsts eksistenci!" Festivālam šogad pievienosies aktieri un mūziķi no Ukrainas, kuri Latvijā ir raduši patvērumu no kara šausmām. 

"Kā agrāk teica Rainis – mirklis ir mūžības vērts. Brīdī, kad cilvēks dzīvē kaut ko redz no teātra, mūzikas, tas ietekmē dzīvi, tas ir svarīgs mirklis. Dzīve sastāv no daudziem mirkļiem, un jebkurš no tiem var izmainīt dzīvi," par savu personālizstādi "Mirklis" mākslas galerijā "Putti" un savu daiļradi stāsta māksliniece Elita Patmalniece. Izstāde "Mirklis" būs skatāma līdz 2022. gada beigām, un LTV raidījumā "Kultūrdeva" māksliniece spriež, ka mākslas galerija "Putti", iespējams, būs vieta, kur gada garumā būs iespēja apskatīt gan viņas veidotos tērpus, gan arī gleznas.

LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska uz raidieraksta "Kultūrdeva" 25. laidienu ir uzaicinājusi Ojāru Rubeni. Ojārs Rubenis ir leģendāra personība Latvijā. Viņš ir strādājis Latvijas Televīzijā no 70. gadu beigām, bijis viens no raidījuma "Labvakar" trijotnes, kuru Atmodas laikā gaidīja parādāmies uz ekrāna ne mazāk kā iecienītākos seriālus. Nu jau desmit gadus Ojārs ir teātrim veltītā LTV raidījuma "Teātris.zip" vadītājs, raidījuma, kuru redzam ēterā pirms izrāžu ierakstiem. Raidījumu un izrāžu cikls šogad atzīmē 10 gadus.

Kādreiz tieši Rīga diktēja modi visā Padomju Savienībā, tostarp ļaujot kaut pa durvju spraugu ielūkoties Rietumu ģērbšanās tendencēs.

28. maijā Bernāra Marī Koltesa lugas "Kokvilnas lauku vientulībā" iestudējuma pirmizrādē uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves kāps teātra un kino zvaigznes Džons Malkovičs un Ingeborga Dapkunaite. Darbs, kā to LTV raidījumā "Kultūrdeva" raksturo Malkovičs, ir par vienlaicīgu "vēlmi un kaunu par vēlmi" un nebūt nav no vienkāršākajiem. "Tāda ir mana gaume – jo sarežģītāk, jo labāk man," uzsver izrādes režisors Timofejs Kuļabins.

LTV raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska 24. raidierakstā "Kultūrdeva" sarunājas ar Svenu Kuzminu. Svens Kuzmins ir diplomēts gleznotājs un grafiķis, kurš Latvijā zināms kā vairāku grāmatu autors. Pēdējais Svena romāns "Dizažio" maija sākumā ir saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Tas stāsta par kaislību plosīto laikmetīgās mākslas dzīvi kādā mazpilsētā. Protams, lielākā daļa Henrietas un Svena sarunas ir par literatūru – kā nodarbošanos, kā mākslas nozari, kā dzīvesveidu. Raidierakstā tiek apspriests, kāpēc latviešiem ir daudz žēlabainas literatūras un kura latviešu literatūra tomēr tāda nav. Kāpēc pašam "Dizažio" ir tik smeldzīgas beigas, un kāpēc romānā ir tik daudz nešpetnu seksuālu perversiju.

Kultūrai vienmēr jābūt neitrālai un jārunā par citām dzīves vērtībām, bet diemžēl šoreiz nevaram palikt malā, mums ir jārunā, jāiesaistās, ir pārliecināta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore, aktrise Dana Bjorka. Viņa LTV raidījumā "Kultūrdeva" uzsver, ka ir jāpanāk, ka Latvijā nonākam pie saliedētas sabiedrības, kur nedalām krievs vai latvietis. Rīgas Krievu teātrī nesen tika iestudēta izrāde "Lai dzīvo Karaliene, vivat!", kurā galvenās lomas spēlē Dana Bjorka un Jekaterina Frolova, abas mākslinieces iestudējumā velk paralēles ar šodien notiekošo Latvijā un pasaulē un atzīst, ka situācija Ukrainā mainījusi arī izrādes nozīmi.

Keramikas mākslas pamatā, protams, ir māls, kas sadzīves priekšmetu un mājokļu gatavošanai ticis izmantots jau kopš akmens laikmeta, sākotnēji lipinot mālu kopā ar rokām, bet vēlāk, ap 11. gadsimtu, tika izgudrota arī podnieka ripa.

Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, tulkotāja un psiholoģe Līna Meļņika kopā ar mammu pameta valsti un atbrauca uz Latviju. LTV raidījumā "Kultūrdeva" viņa uzsver – pašai šobrīd nav aktuāls jautājums par krievu kultūras patērēšanu kara laikā, jo svarīgāk ir palīdzēt ukraiņu bērniem, kas atbraukuši uz Latviju: "Tas ir svarīgāk – palīdzēt bērniem adaptēties šeit, lai viņi justos labi, kā palīdzēt ģimenēm. Varbūt viņi ir zaudējuši savas mājas un vēlas dzīvot Latvijā? Lai šie bērni varētu integrēties, bet saglabātu savu Ukrainas kultūras identitāti, zinātu valodu, kultūru, lai justos kā ukraiņi šeit. Man interesē ukraiņu kultūras jautājums un nebija laika domāt par to, ko darīt ar krievu kultūru."

Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā iznākusi, piemēram, Homēra "Odiseja".

Raidieraksta “Kultūrdeva” 23. laidienā Henrieta Verhoustinska tiekas ar "stand-up" komiķi, aktieri, raidījumu vadītāju Jāni Skuteli. Jānis atcēla savu jauno stāvizrādi “Work in progress”, kad sākās karš. Toties viņš izrādei “Linda Vista” Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur jau ilgāku laiku spēlē Alvja Hermaņa vadībā, pievienojis izrādi “Krizantēmas” Gata Šmita režijā turpat JRT. Arī dalībai Matīsa Kažas filmā “Kino un mēs” sekojušas lomas vēl trīs šī režisora pilnmetrāžas spēlfilmās – vesternā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, “Ūdens garša”, kura nupat sākusi ceļu pie skatītāja, un filmā “Neona pavasaris”, kura vēl top.

Viena no sezonas vērienīgākajām izrādēm Dailes teātrī – poļu režisora Lukaša Tvarkovska un starptautiskas komandas veidotā "Rotkho" – šķetina jautājumus par mākslas vērtību pasaulē, kurā tehnoloģisko attīstību rezultātā arvien vairāk izplūst robeža starp oriģinālu un kopijām. "Mēs devāmies pētniecības ceļojumā, ko vispār nozīmē manipulācija, ko nozīmē un kas ir “feiks”. Laikam kaut kādā ziņā nonācām līdz tam, ka arī tas, ko darām, ka mēs paši esam “feiks”," LTV raidījumā "Kultūrdeva" par izrādes tēmām un darba procesu stāsta aktieri Rēzija Kalniņa un Artūrs Skrastiņš.

Latviešu dziedātāja, kordiriģente un mūzikas pedagoģe Anita Garanča (meitas uzvārdā – Priekule) piedzima 1949. gadā Vīpes pagasta Mežarasās mūzikas mīļotāju ģimenē. Augstāko izglītību Garanča ieguva Latvijas Valsts konservatorijā (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), absolvējot kordiriģentu un vēlāk – arī vokālo nodaļu. Bijusi soliste Imanta Kokara izveidotajā leģendārajā kamerkorī “Ave Sol” un pēc tam – Latvijas Filharmonijā, kā arī vairāk nekā 20 gadu kopā ar vīru – kordiriģentu Jāni Garanču – vadījusi jauniešu kori “Zvani”.

Mūsu jaudas un spēka avots ir mūsu kultūra, tradīcijas, tā sajūta, kas mūsos mājo, iespējams, arī šis laiks, kad ir tik daudz jāpārdzīvo, daudz, kas notiek mūsu emocionālajā pasaulē, ka tā vien gribās izkliegties, par grupas "Tautumeitas" jaunā albuma "Skrejceļš" sajūtu LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta grupas vadītāja Asnate Rancāne. "Tautumeitu" instrumentālās grupas patstāvīgs dalībnieks, mūziķis Staņislavs Judins uzsver, ka etno mūzika sniedz īstuma sajūtu, kas ikdienā pietrūkst.

Leģendārais operatormākslas meistars – Dāvis Sīmanis vecākais – piedzima 1942. gadā Rīgā. Karjeru viņš sāka kā Rīgas kinostudijas palīgstrādnieks, vēlāk tiekot paaugstināts par gaismotāju un operatora asistentu.

Horeogrāfi Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš pēc pandēmijas dīkstāves piedzīvojuši savas kustību izrādes “Ļoti labas minūtes” pirmizrādi Dailes teātrī, skatuves risinājumā ziņā, sadarbojoties ar vēl vienu laulātu pāri, vizuālajiem māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzillo. Novatoriskā izrāde, saņēmusi pozitīvas atsauksmes no kritikas un publikas un apliecina, ka ķermeņa valodā iespējams paust ne tikai sensitīvas attiecības, bet arī filozofiski nozīmīgas un laikmetīgas idejas. Izrādes dramaturģijas pamatā ir vācu literatūrfilozofa Valtera Benjamina “Maskavas dienasgrāmata”, atklājot savas attiecības ar Asju Lācis.

Jaunā Rīgas teātra paziņojums, ka aktieru trupai pievienosies krievu aktrise Čulpana Hamatova, kas vēl salīdzinoši nesen publiski atbalstījusi Putinu, bet nu iestājusies pret karu un pārcēlusies uz Latviju, raisījis dalītas reakcijas – tai skaitā asu kritiku. Hamatovai pārmet ne tikai agrāko sadarbību ar Krievijas varu, kuru, viņasprāt, pamato vajadzība pēc atbalsta viņas bērnu onkoloģiskajam fondam, bet arī rīcības trūkumu pašlaik, piemēram, sociālajos tīklos nepietiekami runājot par Krievijas īstenoto karu Ukrainā. LTV raidījumā "Kultūrdeva" aktrise atzina, ka nav pietiekami izmantojusi savu platformu, lai informētu savus sekotājus, bet arī taisnojās, ka ikdienā sociālos tīklos nemaz nelietojot. Uz norādi, ka viņai ir ļoti daudz sekotāju, kuriem varētu stāstīt patiesību par notiekošo Ukrainā, aktrise minēja, ka, viņasprāt, ir to jau izdarījusi: "Vai tas jādara katru dienu?" Aktrise arī vairījās definēt savu misiju šobrīd, sakot, ka "nemāk domāt šādās kategorijās" un "mana misija pašlaik ir nepakļauties provokācijām".

Jaunais Rīgas teātris ir dibināts 1992. gadā, aktieru trupu veidojot no bijušā Jaunatnes teātra aktieriem, Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļas absolventiem un citu teātru aktieriem. Pirmais teātra vadītājs bija aktieris un režisors Juris Rijnieks, kurš drosmīgi jauno, dažādiem eksperimentiem atvērto teātri atklāja ar tobrīd vēl jaunā aktiera – Alvja Hermaņa – izrādi "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās". Lai gan Jaunajā Rīgas teātrī izrādes iestudēja arī tādi režijas profesionāļi kā Pēteris Pētersons, Māra Ķimele, Pēteris Krilovs un Oļģerts Kroders, Hermanis ātri kļuva par teātra vadošo režisoru un piecus gadus vēlāk – arī māksliniecisko vadītāju.

"Es nekad nedomāju, ka taisu filmu bērniem. Taisu to cilvēkiem, taisu sev," par savu radošo darbu teic animācijas filmu režisore Roze Stiebra, kura martā nosvinējusi 80. jubileju. Viņas jaunākā filma "Sirds likums" top kopā ar gleznotāju Alekseju Naumovu, kuram šī ir pirmā pieredze animācijas filmas mākslinieka lomā.

LTV raidījuma "Kultūrdeva" raidieraksta "Kultūrdeva" 22. laidienā vadītāja Henrieta Verhoustinska sarunājas ar mūziķi Katrīnu Gupalo. Katrīna ir mūziķe-orķestris: ļoti īpaša balss, komponiste, pianiste, mūzikas izrāžu veidotāja, producente un aktrise.

1969. gadā Latvijas Televīzijā pārraidīja pirmo animācijas filmu "Lietainā dienā" par kādu mazu zēnu, kurš ir spiests atrasties mājās, jo laukā līst lietus. Zēns nolemj ņemt lietas savās rokās un ar domu spēku sūta lietus mākoni prom uz Āfrikas tuksnesi. Šajā pašā gadā režisori Roze Stiebra un Ansis Bērziņš Latvijas Televīzijā izveidoja pirmo animācijas filmu uzņemšanas grupu. Četrdesmit gadu laikā animācija Latvijā ir attīstījusies straujiem soļiem, izveidojot savu unikālo, atpazīstamo stilu un kļūstot par būtisku nacionālās kultūras daļu.

Ja esi dabūjis balvu par mūža ieguldījumu, tad esi visu pareizi darījis šajā dzīvē, uzskata grupas "Eolika" dalībniece, dziedātāja Olga Rajecka. Grupa "Eolika" šī gada 26. februārī saņēmusi "Zelta mikrofona" balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. LTV raidījumā "Kultūrdeva" dziedātāja ar pārliecību teic: "Tu nevari vienu dienu pārdot bikses un otrā dziedāt. Tev visu laiku ir jādara. Ja esi mūzikā, tu neesi tikai dziedātājs, tu esi tas, kuram cilvēki grib līdzināties, no kura grib iedvesmoties, būt tā, kā tu."

Tālajā 1965. gadā vairāki Emīla Dārziņa Speciālās vidusskolas skolēni sagatavoja koncertprogrammu ar "The Beatles", "The Beach Boys" un citu ārzemju grupu dziesmām angļu valodā, lai nopelnītu naudu ekskursijai.

Režisores Ināras Sluckas jaunākās izrādes "Sievietes daļas" Latvijas Nacionālajā teātrī stāsts daudziem skatītājiem būs pazīstams no 2021. gada filmas "Pieces of a Woman", kuras pamatā ir Katas Vēberes luga. Režisore gan uzsver: "Man ļoti nepatīk, ka tiek salīdzināta izrāde ar filmu, jo tie ir ļoti atšķirīgi materiāli un spēles noteikumi."

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas raidieraksta “Kultūrdeva” 21. laidiena viešņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, kurai pavisam svaiga pirmizrāde teātrī – “10 iemeslu apciemot Kauci”, un kura pēdējos gados darbojas arī kā dokumentālā kino režisore. Viņas jaunākā, otrā filma “Iļģuciema māsas” pirmizrādi nesen piedzīvoja festivālā “Artdocfest Riga”

Rīgas Kinostudijas veidotā mākslas filma "Teātris" televīzijas ekrānos parādījās 1978. gadā. Ideja ekranizēt britu rakstnieka Somerseta Moema romānu radusies režisorei Virdžīnijai Lejiņai, kura  par to ieminējusies kinostudijas redaktorei Irinai Čerevičņikai. Vijai Artmanei tuvojās 50 gadu jubileja un likās, ka ģeniālās aktrises – Džūlijas Lambertes – loma būtu lielisks veids, kā to atzīmēt.

''Es domāju, ka ik viens no mums kādā dzīves posmā ir juties neiederīgs. Izrādē mēs gribējām runāt par neiederēšanos, neatbilstību sabiedrības normām. Man šī tēma vienmēr ir bijusi simpātiska, jo tā ir mūžam aktuāla,'' par Leļļu teātra izrādi "Es - Bendžamins Batons" stāsta režisors Edgars Niklasons. LTV raidījumā "Kultūrdeva" viņam pievienojas aktieris Artūrs Putniņš, kurš izrādi ir nosaucis par manifestu leļļu teātrim: "Daudzi mūs, leļļu teātri, uzskata par tādiem dīvainīšiem teātra saimē. Es tā nejūtos, bet leļļu teātris tiek turēts tādā pabērna lomā, ka tur jābūt tikai jautri, rotaļīgi, asprātīgi, ka mēs smejamies un tur nekas nopietns nevar būt".

"Mums šobrīd ir jāgatavojas, ka mums no daudz kā būs jāatsakās. Šī atteikšanās tomēr būs ļoti niecīga pret to cenu, ko pašlaik maksā ukraiņi," komentējot Krievijas īstenoto karu Ukrainā un tā ietekmi uz Latviju LTV raidījumā "Kultūrdeva" sacīja rakstnieks, publicists, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, uzsverot arī: "Tas jau laikam būtu nenormāli, ja mēs nebaidītos. Izskatās, ka nebaidās tikai kaut kādi Kremļa monstri, kuri saka, ka viņiem ne no kā nav bail, ka viņi visu pasauli iznīcinās."

Māksliniece Silva Veronika Linarte ir dzimusi 1939. gadā Latgalē skolotāju ģimenē. 1941. gadā ģimene tika izsūtīta uz Krasnojarskas apgabalu, kur viņas tēvs drīz vien gāja bojā apcietinājumā. Pēc vairākiem gadiem Silvai kopā ar divām māsām ļāva atgriezties dzimtenē – meitenes ar kājām līdz Latvijai mēroja 60 kilometru. Vēlāk meiteņu mātei izdevās izbēgt no izsūtījuma un atgriezties pie meitām. Neskatoties uz nomainīto uzvārdu un dzīvošanu ar slēptu identitāti, 1950. gada masu deportācijā ģimeni vēlreiz izsūtīja uz Sibīriju. Māte izsūtījuma laikā mira, un Silva jau kā pusaudze atgriezās Latvijā 1956. gadā.

Dokumentālā filmu festivāla "Artdocfest/Riga" nosaukums citiem vārdiem nozīmē "Artdocfest – bez cenzūras", LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors, festivāla vadītājs Vitālijs Manskis. Viņš skaidro, ka festivāla pārcelšana no Krievijas uz Latviju 2020. gadā bija saistīta ar spiedienu un cenzūras pastiprināšanos Krievijā. "Brīvības izspiešana, apdzišana Krievijā noveda pie tā, ka festivāls laida saknes Latvijā," saka Manskis.

Operdziedātājs Samsons Izjumovs ir dzimis 1950. gadā Daugavpilī – aktrises un teātra administratora ģimenē. Kad 1960. gados tika likvidēts Daugavpils teātris, ģimene pārcēlās uz Minsku. Vēlāk viņa vecāki atgriezās Latvijā, lai strādātu Valsts Rīgas Operetes teātrī. Izjumovs ir absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas (tagad – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas) Vokālo nodaļu.

LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska raidieraksta “Kultūrdeva” jau 20. laidienā uz sarunu aicinājusi režisoru, žurnālistu, kinopoducentu, studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, kuram studijā uz plaukta pēdējo dienu laikā ierindojušās divas balvas – "Kilograms kultūras" un "Lielais Kristaps". Abas par filmu “Emīlija. Preses karaliene”. Saruna notiek arī par filmu un Ginta producenta, arī žurnālista darbu, tomēr lielākā tās daļa sākumā aizrit par to, ko karš Ukrainā nozīmē šeit, kāda ir kultūras cilvēku atbildība šajā situācijā, ko Grūbe domā par "Prāta vētras" un Intara Busuļa pēdējo dienu paziņojumiem un kā šinīs dienās sadzīvot ar savu normalitāti.