Podcasts about nils u

Studijā Eiropas Parlamenta deputāti Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Vilis Krištopans (LPV).

Studijā Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA) un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

The Petitions Committee (PETI) sees itself as a bridge between the EU and its citizens, drawing 35 MEPs from various political groups to review ordinary people's petitions. If these pass muster, MEPs can forward them to European Commission to consider legislative action.But a review of the committee's activity from the previous legislative period raises questions. Over the last four years, Peti received only 6,991 petitions (1,357 in 2019 and 1,573 in 2022), a small number given the EU's population of 450 million.Compared to the millions of signatures on platforms like Change.org or widespread social media complaints, this figure seems insignificant. Although the committee report highlights the number of opinions, resolutions, hearings, and questions it generated, it doesn't specify how many petitions resulted in concrete legislation.Vice-chair Nils Ušakovs acknowledged operational issues when interviewed by Radio Schuman, noting that many of the petitions fail to address EU-related issues and that the European Commission often takes too long to respond. Ušakovs also admitted that the committee has limited influence, as it cannot compel the Commission to legislate.Today, we also make a quick overview a meeting of EU ambassadors, set to discuss reforms of the European Peace Facility.Lastly, Radio Schuman questions whether turning the clocks back twice a year might be damaging our health.Radio Schuman is hosted and produced by Maïa de la Baume, with journalist and production assistant Eleonora Vasques, audio editing by Zacharia Vigneron and Georgios Leivaditis. Music by Alexandre Jas. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanu rezultātus analizē Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas TV žurnāliste Ina Strazdiņa. Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) Rihards Kols (Nacionālā apvienība) Nils Ušakovs ("Saskaņa") Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai") Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts") Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") Šīm vēlēšanām no Latvijas kandidātu sarakstus pieteica 16 politiskie spēki.  Latvijā vēlēšanas notika 8. jūnijā, un tajās nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. un 2014. gadā, kad piedalījās attiecīgi 33,5% un 30,1% balsstiesīgo. 

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanu rezultātus analizē Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas TV žurnāliste Ina Strazdiņa. Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) Rihards Kols (Nacionālā apvienība) Nils Ušakovs ("Saskaņa") Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai") Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts") Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") Šīm vēlēšanām no Latvijas kandidātu sarakstus pieteica 16 politiskie spēki.  Latvijā vēlēšanas notika 8. jūnijā, un tajās nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. un 2014. gadā, kad piedalījās attiecīgi 33,5% un 30,1% balsstiesīgo. 

Kādas sekas būs korupcijas skandālam Eiropas Parlamentā? "Šodienas jautājumā" viesojas Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (A/P) un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

Izskatās, ka Eiropas līmenī šobrīd vissāpīgākais daudziem ir kļuvis jautājums par viņa tiesībām. Virkne valstu tagad piedzīvo ļoti plašas protesta akcijas, kurās vakcinācijas pretinieki pauž neapmierinātību ar ieviestajiem ierobežojumiem un nepieciešamību vakcinēties. Pandēmija nesusi tādus negaidītus izaicinājumus, un  viens no tiem ir jautājums par indivīda un sabiedrības interesēm. Vairāk nekā citreiz kopš pandēmijas sākuma tika uzsvērts, ka Rietumi cīņā ar slimību nevar atļauties tādas metodes, kādas atļaujas austrumu zemēs. Bija diskusijas par mobilajiem telefoniem, cilvēku izsekošanu, durvju aizmetināšana, ļaužu ieslodzīšanu, kā tas notika Ķīnā. Eiropā nekas no tā nav bijis, tomēr vakcinācija, šķiet, ir kļuvusi par tādu kā robežšķirtni. Arvien vairāk valstu gan apsver, gan ievieš prasību obligāti vakcinēties, nevakcinētajiem uzliekot milzīgus naudas sodus, vai arī padarot dzīvi tik grūtu, ka nekas cits neatliek, kā saņemt savu poti. Šajā ziņā tāda segregācija Eiropā kļūst par normu, bet kur ir tā robeža starp indivīda tiesībām un sabiedrības kopējo labumu. Cik tālu ikviens var lemt par savu dzīvi pats un kur šī robeža tiek pārkāpta, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle Kristīne Dupate.  

Izskatās, ka Eiropas līmenī šobrīd vissāpīgākais daudziem ir kļuvis jautājums par viņa tiesībām. Virkne valstu tagad piedzīvo ļoti plašas protesta akcijas, kurās vakcinācijas pretinieki pauž neapmierinātību ar ieviestajiem ierobežojumiem un nepieciešamību vakcinēties. Pandēmija nesusi tādus negaidītus izaicinājumus, un  viens no tiem ir jautājums par indivīda un sabiedrības interesēm. Vairāk nekā citreiz kopš pandēmijas sākuma tika uzsvērts, ka Rietumi cīņā ar slimību nevar atļauties tādas metodes, kādas atļaujas austrumu zemēs. Bija diskusijas par mobilajiem telefoniem, cilvēku izsekošanu, durvju aizmetināšana, ļaužu ieslodzīšanu, kā tas notika Ķīnā. Eiropā nekas no tā nav bijis, tomēr vakcinācija, šķiet, ir kļuvusi par tādu kā robežšķirtni. Arvien vairāk valstu gan apsver, gan ievieš prasību obligāti vakcinēties, nevakcinētajiem uzliekot milzīgus naudas sodus, vai arī padarot dzīvi tik grūtu, ka nekas cits neatliek, kā saņemt savu poti. Šajā ziņā tāda segregācija Eiropā kļūst par normu, bet kur ir tā robeža starp indivīda tiesībām un sabiedrības kopējo labumu. Cik tālu ikviens var lemt par savu dzīvi pats un kur šī robeža tiek pārkāpta, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle Kristīne Dupate.  

Velkot visai tiešas paralēles ar vakcinācijas gaitu Eiropas Savienībā (ES) un to, cik atšķirīgi ir rādītāji dažādās ES valstīs, var arī prognozēt, cik sekmīga būs valstu rīcība sasniedzot ambiciozos klimetneitralitātes mērķus. To šajā “Būra” diskusijā Briselē atzīst Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Nils Ušakovs un Fransisku Gerreiru no Portugāles. Ja cilvēki netic zinātnei un nav gatavi vakcinēties, kāpēc, lai viņi ticētu zinātnieku teiktajam par klimata izmaiņām un risinājumiem, kādus jāievieš, lai dzīvotu zaļāk? Vai klimata mērķu sasniegšana, tāpat kā vakcinācijas aptvere, iezīmēs būtisku atšķirību starp ES rietumvalstīm un austrumiem un radīs vēl lielāku ekonomisko plaisu? Kas jāmācās no pandēmijas, lai ES Zaļā vienošanās un cīņa pret klimata pārmaiņām neizgāžas populistisku politiķu dēļ – par to šajā diskusijā.

Kad pirms pāris dienām eiroparlamentārietis Nils Ušakovs savā "Instagram" kontā ierakstīja, ka 75 % procenti Covid-19 pacientu slimnīcās ir krievu valodā runājošie, izcēlās diskusija visas Latvijas mērogā par to, vai vajag vakcinācijas kampaņā īpaši uzrunāt nelatviešus. Pat valdībā jautājums paliek atvērts. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ne jau tikai krievi dzīvo dezinformācijas vidē. Arī ļoti daudzi latvieši ir pārliecināti vakcinācijas pretinieki, un šķiet, šī pārliecība paliek joprojām nesatricināma. Mums bija raidījumi pirms gada, pusotra gada, kad pie apvāršņa jau bija ziņas par topošajām vakcīnām un pirmās aptaujas rādīja, ka ir daudz šaubīgo un vakcīnu pretinieku. Amatpersonām jautājām, ko darīsim, lai šos šaubīgos pārliecinātu. Tad bija sajūta, ka šos jautājumus uztvēra kā pārsteidzīgus, sak' mums būs īpašas pārliecināšanas kampaņas, cilvēki redzēs, ka vakcinēšanās ir efektīva, ļaužu noskaņojums mainīsies. Te nu mēs šodien esam ar pusi vakcinēto un otru pusi, kas, protams, liela daļa nikni vakcinējas, jo citādi zaudēs darbu vai citas iespējas. Bet runāt par apzinātu izvēli ir bieži grūti. Var jau teikt, ka svarīgākais ir rezultāts, bet kāpēc mēs nespējam uzrunāt cilvēkus ar kaut ko, par ko sakām, ka tas var glābt dzīvību. Vai ir iespējams komunicēt kaut kā citādi, pārliecinoši? Par pandēmijas komunikāciju jeb valdības spēju uzrunāt visas sabiedrības grupas krīzes situācijā Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Veselības ministrijas Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņeviča, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.

Vai vajag īpaši uzrunāt krievus vakcinēties pret Covid-19? Subjektīvi novērojumi liecina, ka viņi slimo vairāk. Bet vai mēs vispār mākam uzrunāt cilvēkus? Par pandēmijas komunikāciju jeb valdības spēju uzrunāt visas sabiedrības grupas krīzes situācijā Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Veselības ministrijas Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņeviča, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.

Now that the book has been closed on the presidency of Raimonds Vējonis and the mayoralty of Nils Ušakovs, it's time for Otto and Joe to look back and evaluate the time these men spent in two of the three most high-profile jobs in Latvian politics and what their legacies will likely be. Opening and closing music "Pane in the Glass" by Lee Rosevere is used with a Creative Commons 4.0 attribution license. http://freemusicarchive.org/music/Lee_Rosevere/Music_For_Podcasts_3/04_Pane_in_the_Glass

Skanstes jeb tautā dēvētā „Kapu tramvaja” likteni izšķīrusi Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra, kas lauzusi līgumu ar „Rīgas Satiksmi” par šī projekta realizāciju. Turpinās arī „Rīgas Satiksmes” konsultantu skandāls, kur pārbaudi sākusi policija. Savukārt Nils Ušakovs arvien nav pārsūdzējis lēmumu par viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amatu – laiks tam gan vēl ir līdz svētdienai. Tikmēr Rīgas ielās izbrauca velosipēdistu „Kritiskā masa”, ko visnotaļ pretrunīgi vērtē gan paši velosipēdisti, gan citi ceļu satiksmes dalībnieki. Šos Rīgas notikumus apspriežam kopā ar žurnālistiem Krustpunktā studijā. Sarunā arī par jauno kadastrālo vērtību noteikšanas metodiku, kura tā vai citādi ietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, un citiem notikumiem. Mūsu studijā: Latvijas Neatkarīgās televīzijas žurnālists Aleksis Zoldners,  Latvijas Televīzijas raidījuma „DeFacto” žurnāliste Olga Dragiļeva, neatkarīgā žurnāliste Evita Puriņa un TV24 žurnālists Imants Frederiks Ozols.

Nils Ušakovs atstādināts no Rīgas mēra amata. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce  skaidro ar likumpārkāpumiem – Ušakovs nav nodrošinājis, ka tiek ievērotas rīdzinieku intereses uzņēmumā "Rīgas Satiksme, tika pieņemti lēmumi, kas pārkāpj likumu", un arī pieļauta bezdarbība, kas noveda pie smagām sekām. Tikmēr nerimst kaislības par Latvijas Televīzijas jauno valdes priekšsēdētāju Eināru Gielu. Arvien skaļāk izskan aicinājumi rīkot jaunu konkursu uz šo amatu. Šos notikumus  mēs Krustpunktā apspriežam kopā ar žurnālistiem. Runājam arī par uzņēmēja Māra Martinsona atbrīvošanu pret pusmiljonu lielu drošības naudu, farmācijas uzņēmuma „Olainfarm” padomes iecelšanu un neaizmirstam arī šovasar gaidāmās prezidenta vēlēšanas.  Studijā žurnālisti:TV3 producente Anita Brauna, laikraksta "Diena" komentētājs Romāns Meļņiks, "TVnet" žurnālists Iļja Kozins un no "Neatkarīgā Rīta Avīze" - galvenā redaktore Anita Daukšte.      

Ir piektdiena, kad apspriežam nedēļas notikumus, un jau nedēļas sākumā bija skaidrs, par ko šodien runāsim. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam Eiropas Savienības tiesa ļāvusi atgriezties darbā. Tikmēr uz Eiropu tēmē Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks. Viņi Eiroparlamentā grasoties aizstāvēt rīdzinieku intereses, lai gan fonā visam joprojām ir skandāls pašvaldības uzņēmumā „Rīgas Satiksme”, kas tagad esot bankrota priekšā, bet pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss vakar runāja par iespējamu atkāpšanos, jo neesot „visu mēslu savācējs”, kas tur ievārīti pa padsmit gadiem”. Amatā gan viņš palika. Šos un citus jautājumus apspriežam kopā ar žurnālistiem: Oļegu Ignatjevu,  Indru Spranci no žurnāla "IR" un laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" galveno redaktori Anitu Daukšti. 

The coalition talks may be over (for now), but the Latvian political drama has far from finished with Mayor of Rīga Nils Ušakovs' home and office being searched, JKP deputy Juris Jurašs losing his parliamentary immunity despite harsh words from party boss Jānis Bordāns, and the blocking of a major Russian state-sponsored TV channel. Aside from other major domestic and international stories, segments include sports, this week in Latvian history, and our weekly preview. Don't miss this action-packed edition of Latvia Weekly! Opening and closing theme song: Think Tank by Audionautix is licensed under a Creative Commons Attribution license (creativecommons.org/licenses/...) Artist: audionautix.com/ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8 Sports theme song: "Makai Symphony - Dragon Castle" is under a Creative Commons license (CC BY-SA 3.0). Music promoted by BreakingCopyright: https://youtu.be/9gBTKiVqprE

We're at the National Library of Latvia in the capital, Riga, for the third of our series of debates across Europe. Questions on the challenges and opportunies ahead for this northern European Baltic state - which lies on the EU's border with northern Russia - are answered by a panel of Latvian politicians and thinkers: Nils Ušakovs, the ethnic-Russian mayor of Riga; Ojārs Ēriks Kalniņš, chair of the Foreign Affairs Committee in parliament; and Baiba Rubesa, chair of the new Rail Baltica project, intended to link the Baltic states to the European rail network. They are joined by Magnus Christiansson, a Swedish security strategist specialising in NATO and the Baltic states. Questions come from the audience in Riga, and also BBC World Service social media followers. (Photo: National Library of Latvia) (Credit: Indriķis Stūrmanis)