Podcasts about Progres

Za úplatky odsúdili Štefana Žigu, Prokurátor zrušil trestné stíhanie bývalých operatívcov NAKA Branislava Dunčka a Róberta Magulu v ďalšej kauze, vláda ukázala rozpočet ktorý ukazuje, že šetriť sa na ministerstvách bude len málo, a Slovensku napriek konsolidácii stále rastie dlh. Preferencie ukázali že Progresívne Slovensko opäť posilnilo, a v Gaze začalo platiť prímerie, ktoré vyjednal Donald Trump.Sobotným Dobrým ránom vás sprevádzajú Zuzana Kovačič Hanzelová a Jakub Filo.Otázky do nasledujúcej epizódy Dobrého rána sobota nám zasielajte na e-mail dobrerano@sme.sk, ideálne vo forme hlasovej správy. Do predmetu napíšte Otázka do sobotného Dobrého rána.Lístky na Dobré ráno sobota v Rimavskej Sobote nájdete tu.Zdroje zvukov: TA3, TASR, TV MarkízaLístky na Dobré ráno sobota v Rimavskej Sobote nájdete ⁠tu⁠.https://tootoot.fm/cs/events/68dd5f32d05a12bd8f3c38f2–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠

Šéfka eurokomisie Ursula von der Leyenová ustála svoje odvolávanie v Európskom parlamente. Časti europarlamentu aj našej vláde sa nepáči európska zelená dohoda. Emisné povolenky pre vykurovanie a dopravu vraj vytiahnu z rozpočtov domácnosti stovky až tisícky eur. Revidovať by chceli aj plán na zákaz predaja benzínových a dieselových áut od roku 2035.Ako hlasovali naši Europoslanci? Je teda Green deal pre Európu dobrý, alebo nám berie peniaze a sťažuje podnikanie? A prečo europoslanci riešia zákaz vegeburgerov? Mala by Únia v čase, keď Rusi posielajú svoje drony a stíhačky nad naše územia a na Ukrajine stále vedú krvavú vojnu, zvyšovať výdavky na obranu?Braňo Závodský sa rozprával s poslancami európskeho parlamentu, podpredsedom Európskeho parlamentu za hnutie Progresívne Slovensko Martinom Hojsíkom a poslankyňou za Smer – SD Katarínou Roth Nedeďalovou.

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone. Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? To mēs skaidrosim šodien, kad uz diskusiju esam aicinājuši valdības koalīcijas un arī divu opozīcijas partiju pārstāvjus.

Lai arī “drošības budžeta” vārdā varas partijas – “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un Zaļo un Zemnieku savienība – solījušas turpināt strādāt koalīcijā, redzamas pirmās domstarpības partneru vidū. Ukraina vēlas uzsākt savā valstī ražoto ieroču eksportu. Aizdomās par kukuļņemšanu KNAB veic kratīšanu Rīgas Centrāltirgus administrācijas ēkā. ASV drīzumā kārtējo reizi varētu apturēt valdības iestāžu darbu. Latvijas Paralimpiskā komiteja gatava cīnīties, lai panāktu nedēļas nogalē Starptautiskās Paralimpiskās komitejas pieņemtā lēmuma par krievu un baltkrievu atgriešanu paraolimpiskajā apritē atcelšanu.

Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc Zaļo un zemnieku savienības balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? Par ko partijas var un par ko nevar vienoties savstarpējā sadarbībā? Un ja nevar - ko darīt tālāk? Krustpunktā par politisko situāciju valstī diskutē partiju pārstāvji. Analizē "Jaunās Vienotības" priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone. Par spīti spriedzei, kas valdības partneru starpā saasinājās pēc ZZS balsojuma par Stambulas konvencijas atcelšanu, partneri nolēmuši – tie strādās kopā tālāk. Nav atlaists neviens ministrs, un arī valdība nav kritusi. Bet, vai jautājums par konvencijas tālāko likteni ir atrisināts? Vai koalīcijā „var detonēt vēl kāds spridzeklis” vai varbūt tas pats? To mēs skaidrosim šodien, kad uz diskusiju esam aicinājuši valdības koalīcijas un arī divu opozīcijas partiju pārstāvjus.

David Santos- VOX DESPEDIRÁ A LOS PROGRES DE TVE1 (26-09-2025) Más contenido inédito en: https://www.es-tv.es Aportaciones a Raúl: https://www.patreon.com/user?u=40527138 Nº de cuenta: ES75 3018 5746 3520 3462 2213 Bizum: 696339508 o 650325992 Aportaciones a David: https://www.patreon.com/davidsantosvlog Nº de Cuenta: ES78 0073 0100 5306 7538 9734 Bizum: +34 644919278 Aportaciones a Equipo-F: TITULAR: EQUIPO F CUENTA: ES34 1465 0100 9417 5070 9106 C ÓDIGO SWIFT: INGDESMM Conviértete en miembro de este canal para disfrutar de ventajas: https://www.ivoox.com/podcast-un-murciano-encabronao-david-santos-los-audios_sq_f11099064_1.html Canales de U.M.E.: El Cid

Saeimā steidzameibys kuorteibā vierzeitais pretmobilitatis infrastrukturys izveidis lykums, zemu atsavynuošona, komunikaceja ar pīrūbeža īdzeivuotuojim, dronu aizsardzeiba i pīredze, kū ruoda nūtykšonys cytuos vaļstīs, kai i, kam tiks tārāti miļjoni aizsardzeibys nūzarē jau tyvuokajā laikā, – par tū vysu sarunā ar Latvejis Republikys aizsardzeibys ministru Andri Sprūdu (Progresīvie), kurs vakar beja nūbraucs iz Bolvu nūvodu, tī sasatyka ar vītejuos pošvaldeibys vadeibu i vītejim īdzeivuotuojim. Jis izsver, ka sadarbeiba i dialogs ar īdzeivuotuojim i pošvaļdeibu ir cīši svareigs. “Pīrūbežu mes styprynojam kūpā,” tai ministrys.

Na slovenskom ministerstve informatizácie prijali šéfa čínskeho úradu, ktorý vykonáva dohľad nad kyberpriestorom komunistickej Číny. Podľa oficiálnej správy nášho ministerstva hovorili najmä o riadení umelej inteligencie, jej etike a príprave memoranda v tejto oblasti. Z opozičných vôd však zaznieva kritika, že slovenské ministerstvo prijíma a rokuje s „hlavným cenzorom“ čínskeho režimu, ktorým má byť minister Zhuang Rongwen. Progresívne Slovensko ho označuje za „priamo zodpovedného za potláčanie slobody slova na čínskom internete“. Ministerstvo investícií reaguje, že je „krátkozraké robiť si nepriateľa tam, kde nie je a hľadať konšpirácie za bežnou diplomatickou praxou“. Ako sa na slovensko-čínske rokovanie pozerá expert na oblasť Matej Šimalčík zo Stredoeurópskeho inštitútu pre ázijské štúdia?„Tá návšteva je pomerne problematická. Jeden rozmer je otázka cenzúry, no to je menší problém stretnutia a celej spolupráce. Za väčší považujem otázku spolupráce v budovaní technologickej infraštruktúry. Otvorila ju minuloročná návšteva premiéra Fica v Číne a vidíme, že postupne naberá na obrátkach,“ hovorí expert Šimalčík. „Je to podľa mňa ešte väčšie ohrozenie, lebo tu hovoríme o tom, že v kritickej digitálnej infraštruktúre by sa mohli objavovať čínske technológie, ktoré z nášho pohľadu predstavujú bezpečnostné riziko,“ dopĺňa. Ilustráciou majú byť prípady úniku dát.„V oblasti technológií a umelej inteligencie Čína nemá záujem prijímať európsku či americkú reguláciu. Má záujem na šírení vlastných rámcov,“ poukazuje Šimalčík.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Na slovenskom ministerstve informatizácie prijali šéfa čínskeho úradu, ktorý vykonáva dohľad nad kyberpriestorom komunistickej Číny. Podľa oficiálnej správy nášho ministerstva hovorili najmä o riadení umelej inteligencie, jej etike a príprave memoranda v tejto oblasti. Z opozičných vôd však zaznieva kritika, že slovenské ministerstvo prijíma a rokuje s „hlavným cenzorom“ čínskeho režimu, ktorým má byť minister Zhuang Rongwen. Progresívne Slovensko ho označuje za „priamo zodpovedného za potláčanie slobody slova na čínskom internete“. Ministerstvo investícií reaguje, že je „krátkozraké robiť si nepriateľa tam, kde nie je a hľadať konšpirácie za bežnou diplomatickou praxou“. Ako sa na slovensko-čínske rokovanie pozerá expert na oblasť Matej Šimalčík zo Stredoeurópskeho inštitútu pre ázijské štúdia?„Tá návšteva je pomerne problematická. Jeden rozmer je otázka cenzúry, no to je menší problém stretnutia a celej spolupráce. Za väčší považujem otázku spolupráce v budovaní technologickej infraštruktúry. Otvorila ju minuloročná návšteva premiéra Fica v Číne a vidíme, že postupne naberá na obrátkach,“ hovorí expert Šimalčík. „Je to podľa mňa ešte väčšie ohrozenie, lebo tu hovoríme o tom, že v kritickej digitálnej infraštruktúre by sa mohli objavovať čínske technológie, ktoré z nášho pohľadu predstavujú bezpečnostné riziko,“ dopĺňa. Ilustráciou majú byť prípady úniku dát.„V oblasti technológií a umelej inteligencie Čína nemá záujem prijímať európsku či americkú reguláciu. Má záujem na šírení vlastných rámcov,“ poukazuje Šimalčík.Podcast pripravil Jaroslav Barborák.

Studijā ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”), “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Ak chce štát zvyšovať svoje príjmy cez opatrenia v daniach, najprv by sa mal zamerať na lepšie vymáhanie daní a kontrolu, hovorí auditorka a daňová poradkyňa Renáta Bláhová zo spoločnosti BMB Partners. V rokoch 2021 - 2024 pôsobila ako predsedníčka Úradu pre dohľad nad zdravotnou starostlivosťou. „Výber daní nezlepšíte daňovou amnestiou, ani hrozbami a znížením odpočtu DPH na firemné autá. Riešením je komplex opatrení, ktoré treba robiť dlhodobo,“ upozorňuje Blahová a dodáva, že na Slovensku klesá počet daňových kontrol aj dorubenej dane. Zatiaľ čo v roku 2019 vykonali daniari zhruba 10-tisíc kontrol, v roku 2024 to bolo už len približne 7-tisíc. Aj nález z týchto kontrol bol v minulom roku o viac ako polovicu nižší v porovnaní s obdobím pred šiestimi rokmi. Klesol aj objem dorubenej dane z približne 250-tisíc eur v roku 2019 na zhruba 170 miliónov minulý rok. „Netvrdím, že štát sa má nejako šialene sústreďovať na doruby. Ale toto nesvedčí o veľmi efektívnom výbere daní,“ hovorí daňová poradkyňa. Vysvetľuje, že problémom je nielen nízky počet kontrol, ale aj fakt, že väčšina sa sústreďuje len na DPH a daň z príjmov tvorí len malú časť pracovnej vyťaženosti kontrolórov. „Na finančnej správe nastali dramatické zmeny. Odrazilo sa to aj na kontrolách a daniari nemajú kapacity. Lepší výber daní môže štát dosiahnuť hlavne trpezlivou mravenčou prácou, ktorá tu chýba,“ dodáva Bláhová. Kritizuje aj pasivitu štátu vo vzťahu ku schránkovým offshore firmám, cez ktoré si stále vedia skutočne bohatí ľudia agresívne znižovať svoje daňové zaťaženie: „To sú milióny eur, ktoré odtekajú ktoviekam a znižujú daňové príjmy Slovenska. Ale nevidela som, že by to niekto kontroloval.“ Namiesto zvyšovania daňovo-odvodového zaťaženia zamestnancov a živnostníkov by sa vláda podľa Bláhovej mohla pozrieť napríklad na možnosti zaviesť špeciálnu daň pre ultra bohatých milionárov. Upozorňuje, že majú majetok rozložený v rôznych daňových rajoch a jeho hodnota stále narastá. Progresívna daň z príjmu sa ich nedotkne a vláda neplánuje zvýšiť ani majetkové dane. „Sociálno-demokratické vlády rôznych krajín diskutujú na úrovni EÚ o zavedení špeciálnej dane pre ultra bohatých ľudí. Tam sa bavíme o majetku nad sto miliónov eur, na ktorý by bola uvalená táto extra daň. Nie je jednoduché to urobiť, ale ak je vôľa a expertíza, tak sa to dá. Na Slovensku nevidím vôľu ísť touto cestou, hoci máme sociálno-demokratickú vládu,“ hovorí poradkyňa Renáta Bláhová. Vysvetľuje aj to, ako bude fungovať znížený odpočet DPH na firemné autá používané na súkromné účely a prečo je platenie daní z príjmu na Slovensku v podstate dobrovoľné, čo je svetový unikát. Rozhovor moderuje Eva Mihočková. V článku sa dozviete: 1:47 Ako zlepšiť výber daní na Slovensku 06:09 Ako klesá počet daňových kontrol 08:09 Ako stúpa počet schránkových firiem na Cypre 10:18 Aké dane platia slovenskí miliardári 14:07 Ako bude fungovať znížený odpočet DPH na firemné autá 20:16 Jazda šéfa SIS Pavla Gašpara na firemnom aute 27:56 Ako bude fungovať daňová amnestia See omnystudio.com/listener for privacy information.

Een Betrouwbare Bronnen-aflevering opgenomen in het Concertgebouw in Amsterdam, samen met het Arethusa Quartet. Een experiment: hoe kun je de identiteit van Betrouwbare Bronnen op een ongebruikelijke, eigenzinnige wijze vertolken? In veel afleveringen van deze podcast klinkt steeds weer door hoe politiek, kunst, tradities, inspiratie, muziek en de macht van heersers toen en nu met elkaar verbonden zijn. En soms grootse, maar vaak fatale prestaties opleveren. In een live-uitvoering vertellen we met de musici van het Arethusa Quartet het verhaal van de grote componist Dmitri Sjostakovitsj (1906 - 1975) in dit herdenkingsjaar. In zijn leven en werk werden zijn strijkkwartetten het ‘intiem, geheim dagboek’, vertelt Daniel Rowland, eerste violist van 'Arethusa'. Zijn muzikaal genie, zijn inspiratie, angsten, wanhoop, liefde, verzet en triomfgevoelens kon hij daarin voluit laten klinken. Jaap Jansen en PG Kroeger verkennen hoe leven, politiek, muziek en noodlot bij Sjostakovitsj samen kwamen. De alles overheersende figuur daarbij - voor de componist ten goede en ten kwade - was Jozef Stalin, de meedogenloze tiran, maar ook kenner en liefhebber van de klassieke muziek waarin Sjostakovitsj zo uitblonk. *** Deze aflevering is mede mogelijk gemaakt door Het Concertgebouw en met donaties van luisteraars die we hiervoor hartelijk danken. Word ook vriend van de show! In het Concertgebouw zijn de komende maanden meerdere Sjostakovitsj-uitvoeringen. Heb je belangstelling om in onze podcast te adverteren of ons te sponsoren? Zend een mailtje naar adverteren@dagennacht.nl en wij zoeken contact. *** Sjostakovitsj begon als jonge ster in een periode dat jeugdig experiment bon ton was in Rusland. Elke grote revolutie had immers zijn Beethoven nodig, dus ook deze rode. In elk repertoire schitterde hij. Zijn filmmuziek sleepte heel de Sovjet-Unie mee, zijn optimistische koren en ballades waren uitermate populair. Tegelijkertijd zag Lenin al hoe machtig film als propagandamiddel kon zijn. Politiek, heerschappij en muziek raakten meteen verstrikt. Stalin werd in 1928 alleenheerser en protegeerde de jonge musicus. Meer en meer werd Sjostakovitsj helder hoezeer privilege en gunsten van de tiran ook een gifpil waren. Het was een vloek. Een kooi met gouden tralies. In 1936 begonnen Stalins moorddadige zuiveringen. Sjostakovitsj werd symbool van die repressie toen zijn bejubelde opera 'Lady Macbeth van Mtsensk' in partijkrant de Pravda veroordeeld werd en hij voor zijn leven vreesde. Daniel Rowland vertelt aangrijpend welke doodsangsten beroemde kunstenaars in deze jaren dag en nacht beleefden. Maar toen Adolf Hitler in juni 1941 Operatie Barbarossa begon had Stalin zijn kunstenaars weer hard nodig. Zij moesten het volk bemoedigen en de grootse cultuur van Rusland naar het westen doen schitteren. Sjostakovitsj deed zijn patriottische plicht. Na de overwinning op Nazi-Duitsland was de stank voor dank van de tiran ongekend. Golven van repressie, hongersnood en een nieuwe zuivering maakten Sjostakovitsj wanhopig. Een nieuwe cultuurcampagne van de paranoïde heerser bracht hem aan de afgrond van leven en dood. Het Arethusa Quartet vertolkt de muziek waarin hij zijn wanhoop en levensmoed durfde te uiten. Stalins dood in 1953 betekende een soort dooi, maar de componist bleef doodsbenauwd en tegelijk moedig voor anderen die vervolgd werden. Nu moest hij de triomfen laten klinken van de Sovjet-Unie als wereldmacht in wording – nu met de Spoetnik-satelliet! Zijn leven kreeg een late zonnegloed door de liefde van en voor zijn Irina. Daniel Rowland vertelt over zijn bijzondere contact met haar en hoe zij het muzikale motto 'pom - pom - pom' voor hem ontraadselde. in 1974 schreef Dmitri Sjostakovitsj zijn laatste strijkkwartet in het besef dat zijn leven voorbij was. Het was zijn eigen requiem voor een bestaan waarin schoonheid, gruwelen en hoop zijn levenslot waren. Het Arethusa Quartet speelt in deze aflevering delen uit strijkkwartetten (bij de tijdstippen moet je 1 à 2 minuten optellen als er advertenties in de aflevering zitten) 00:03:23 – Het openingsdeel van het 8e Strijkkwartet, door Sjostakovitsj 'mijn grafsteen' genoemd. 00:37:11 - Het openingsdeel van het 2e Strijkkwartet uit Sjostakovitsj' jonge jaren als lefgozer van de moderne muziek. 00:59:43 - Het Scherzo uit het 3e Strijkkwartet vol van doodsangsten. 01:18:40 - Het Adagio uit het 4e strijkkwartet dat hij opdroeg aan zijn joodse vrienden en slachtoffers van geweld en vervolging. 01:36:52 – Het voorlaatste deel uit het 8e Strijkkwartet, dat hij de afgrond van zijn leven noemde. 01:59:24 -Het Scherzo uit het 9e Strijkkwartet waarin Sjostakovitsj' muzikale virtuositeit zijn late liefde voor Irina tot uiting bracht. 02:08:14 -Het slot van het 15e Strijkkwartet: “Mijn requiem.” *** Verder lezen Solomon Volkov – De kunstenaar en de tsaar, sovjetcultuur in de jaren ’30 en ’40 (Arbeiderspers, 2003) Solomon Volkov – Getuigenis. Herinneringen van Dmitri Sjostakovitjs (Arbeiderspers, 1979) Simon Sebag Montefiore – Stalin: het hof van de rode tsaar (Spectrum, 2004) Lenin – Over de volksopvoeding (Progres, 1976) Julian Barnes – Het tumult van de tijd (roman) (Atlas Contact, 2016) *** Verder kijken Nationale Opera - Lady Macbeth van Mtsensk olv Mariss Jansons, met oa Eva-Maria Westbroek *** Verder luisteren Stalin en Rusland 354 - Eenzaamheid, machtsstrijd en repressie in het Russische rijk van Poetin, Stalin en tsaar Nicolaas II https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/411a9106-9da2-40f5-9f06-9f19aff37246 395 - Winterboeken, met Stephen Kotkins monumentale Stalin-biografie https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/8451693e-9bbe-4b87-906b-4a494edfca2e 394 – Honderd jaar na zijn dood: de schrijnende actualiteit van Lenin https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/27f967ab-d2e5-496f-83bd-d5d3c1e26413 257 - Het machtige Rusland als mythe: hoe 'speciale militaire operaties' een fiasco werden https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/c9bf723e-2e02-4471-99c6-c5410883ce27 258 - De kille vriendschap tussen Rusland en China https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/ad5bd584-a93d-4a0a-9d1d-4d1eb6ca3819 58 - 70 jaar China, de Volksrepubliek van Mao, Deng en Xi https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/16914bf4-3e63-42a8-a1ff-b561d1c31216 453 – 75 jaar Volksrepubliek China. Stalin wantrouwt Mao. https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/2268a339-e0ca-4d2a-85bd-2ec5c4b6a1ca 163 - De ondergang van de Sovjet-Unie: hoe een wereldmacht verdampte https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/0b674b5e-f7aa-4606-8b1e-b3340c796f25 Muziek en historie 346 - Alle Menschen werden Brüder! https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/1c369825-dd76-463a-abd9-8d522f58e759 498 - Gustav Mahler en zijn tweede stad Amsterdam https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/e7f7fa4f-c2db-484b-b3a3-c4a751034c23 373 - Nederland en België: de scheiding die niemand wilde - Hoe een opera België van Nederland afscheurde https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/0eb00268-9b56-427c-8687-505a0f69f401 387 - Niets is zó politiek als opera - 100 jaar Maria Callas https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/cdff059b-3e0c-4a27-b04e-e1093b8250b2 305 - Andrea Wulf, Hoe rebelse genieën twee eeuwen later nog ons denken, cultuur en politiek beïnvloeden https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/9679f995-4a1c-4988-b385-73a882528902 43 - Mozart op het Binnenhof https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/2f944a46-f9bf-46cc-bba8-9f0edabde41c 360 - Mar-a-Lago, de plek waar het al 100 jaar gebeurt https://art19.com/shows/betrouwbare-bronnen/episodes/d3a58eb1-086c-4fb6-8688-6d87a37d3925 *** Tijdlijn 00:00:00 – Deel 1 01:12:17 – Deel 2 01:36:29 – Deel 3 02:14:27 – Einde See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hostia: Igor Melicher (štátny tajomník na Ministerstve obrany SR; Smer-SD) a Tomáš Valášek (poslanec NR SR; Progresívne Slovensko). | Šéfka eurokomisie Ursula von der Leyenová v prejave o stave Únie hovorila o potrebe vybudovať „múr proti dronom“ na východnej hranici NATO. EK poskytne šesť miliárd eur a uzavrie s Ukrajinou spojenectvo v oblasti bezpilotných lietadiel. Zástupcovia pohraničných štátov a Ukrajiny by mali rokovať v piatok, pozvanie však nedostalo Slovensko ani Maďarsko. Ako by mal takýto múr vyzerať a z akých komponentov by mal byť zložený? Aké sú dôvody vynechania Slovenska a Maďarska z rokovaní? Nakoľko ojedinelý prípad to je a čo to hovorí o pozícii Slovenska v obrannej schéme európske a atlantickej obrany v regióne? O aký formát rokovaní v piatok pôjde a aký je očakávaný ďalší postup? Posledné týždne priniesli bezprecedentné prípady narušenia vzdušného priestoru spojencov – takmer dvoma desiatkami útočných dronov v Poľsku a viac ako desaťminútovým incidentom ruských stíhačiek v Litve. Ruské drony už boli aj nad územím Rumunska. Bola reakcia dotknutých štátov a Aliancie adekvátna? Čo by mohlo spôsobiť zostrelenie nepriateľskej stíhačky vo vzdušnom priestore NATO? Mali by krajiny Aliancie na bezprostredné letecké hrozby reagovať už nad územím Ukrajiny, ako tá sama požaduje? Nakoľko slovenské obranné plány reflektujú realitu modernej vojny a hrozby nových autonómnych a bezpilotných zbraní? Akým spôsobom je aktuálne zabezpečená ochrana vzdušného priestoru? V akom štádiu je nákup systémov protivzdušnej obrany, ak vláda schválila obchod s Izraelom pred rokom? | Obrana Slovenska pre dronovými hrozbami. | Moderuje: Juraj Jedinák; | Diskusiu Z prvej ruky pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Vysielame každý pracovný deň o 12:30 v Rádiu Slovensko.

Spolu s Martinom Mlýnekom sme sa pozreli na tretiu fázu údajnej konsolidácie verejných financií v podaní štvrtej vlády Roberta Fica. Minister, ktorý si za bonmoty pri jej predstavení už vyslúžil prezývku Lacko Lekvár, prská na všetky strany a obviňuje všetkých naokolo, že môžu za to, že on, chudák, musí konsolidovať. Čo teda presne obsahuje tretia fáza „konsolidácie“ a aké bude mať dopady na slovenských podnikateľov, živnostníkov a zamestnancov? V druhej časti podcastu sa venujeme dokumentu Progresívneho Slovenska s názvom Veľký tresk. Je to naozaj Big Bang, ktorý zachráni Slovensko pred ekonomickým kolapsom?

Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”).

Budeme stupňovať verejný tlak ďalšími protestami, 17. november ako symbolický kľúčový dátum v našich dejinách je podľa mňa ten moment, keď musíme ukázať silu, uviedol šéf Progresívneho Slovenska a poslanec Michal Šimečka v relácii Ide o pravdu. O tom, akou formou to budeme robiť, budeme mať ďalej diskusiu nielen s politickými stranami, ale aj s ďalšími aktérmi, vyhlásil.

V diskusii Denníka N o zdravotníctve sa stretli experti dvoch najsilnejších strán. Za Smer prišiel Vladimír Baláž a za Progresívne Slovensko Oskar Dvořák. Hovorili o vyšších odvodoch, poplatkoch u lekárov, ale ak o splnomocnencovi Kotlárovi a stave nemocníc na Slovensku. Diskusiu moderovala Veronika Folentová.

Opozícia bude pokračovať v protestoch, ďalší bude päť v utorok. K čomu budú protesty smerovať a chystá sa aj štrajk. Drony by podľa neho mali krajiny NATO zostreľovať ešte nad územím Ukrajiny.V podcaste s Michalom Šimečkom sa dozviete:– od 1. minúty – ako je spokojný s počtom ľudí na protestoch;– po 3:30 – čo chce protestami dosiahnuť;– od 4:30 – či bude generálny štrajk 17. novembra;– po 6:00 – či na protesty chodia stále tí istí ľudia, alebo sa teraz pridávajú aj dôchodcovia;– od 8:00 – čo spraví inak, aby spolupráca s inými stranami nedopadla ako Truban, Kiska, Beblavý a Hlina;– po 9:40 – či bude PS spájať strany na jednu kandidátku alebo nie;– od 12:30 – či za konsolidáciu môže Igor Matovič a či práve preto nie je na protestoch;– po 13:20 – do akej miery si vie predstaviť spoluprácu s Igorom Matovičom do budúcnosti;– od 17:00 – či konsolidáciu spôsobil aj Eduard Heger, ktorý je dnes pre PS partnerom;– po 19:00 – čo treba urobiť s energodotáciami;– od 20:00 – ktorá vláda najviac ublížila rozpočtu;– po 21:30 – že konsolidácia, pri ktorej rastie dlh, nemá zmysel;– od 22:30 – či treba celú konsolidáciu zrušiť a či by to neoblo ešte horšie;– po 24:30 – ako bude konsolidovať Progresívne Slovensko v budúcich vládach;– od 26:00 – ktoré dane a odvody by znižovali a ktoré naopak zvyšovali;– po 28:00 – koľko štátnych tajomníkov bude mať vláda pod vedením PS;– od 29:00 – čo by PS urobilo s trinástymi dôchodkami;– po 30:00 – či boli drony útokom Ruska na Poľsko;– od 33:00 – kto bude musieť kúpiť systém protivzdušnej obrany;– po 35:00 – že Poľsko a Rumunsko zareagovalo streľbou, keď zostrelili drony;– od 36:00 – že drony by sme mali zostreliť ešte na ukrajinskom území;

Opozícia bude pokračovať v protestoch, ďalší bude päť v utorok. K čomu budú protesty smerovať a chystá sa aj štrajk. Drony by podľa neho mali krajiny NATO zostreľovať ešte nad územím Ukrajiny.V podcaste s Michalom Šimečkom sa dozviete:– od 1. minúty – ako je spokojný s počtom ľudí na protestoch;– po 3:30 – čo chce protestami dosiahnuť;– od 4:30 – či bude generálny štrajk 17. novembra;– po 6:00 – či na protesty chodia stále tí istí ľudia, alebo sa teraz pridávajú aj dôchodcovia;– od 8:00 – čo spraví inak, aby spolupráca s inými stranami nedopadla ako Truban, Kiska, Beblavý a Hlina;– po 9:40 – či bude PS spájať strany na jednu kandidátku alebo nie;– od 12:30 – či za konsolidáciu môže Igor Matovič a či práve preto nie je na protestoch;– po 13:20 – do akej miery si vie predstaviť spoluprácu s Igorom Matovičom do budúcnosti;– od 17:00 – či konsolidáciu spôsobil aj Eduard Heger, ktorý je dnes pre PS partnerom;– po 19:00 – čo treba urobiť s energodotáciami;– od 20:00 – ktorá vláda najviac ublížila rozpočtu;– po 21:30 – že konsolidácia, pri ktorej rastie dlh, nemá zmysel;– od 22:30 – či treba celú konsolidáciu zrušiť a či by to neoblo ešte horšie;– po 24:30 – ako bude konsolidovať Progresívne Slovensko v budúcich vládach;– od 26:00 – ktoré dane a odvody by znižovali a ktoré naopak zvyšovali;– po 28:00 – koľko štátnych tajomníkov bude mať vláda pod vedením PS;– od 29:00 – čo by PS urobilo s trinástymi dôchodkami;– po 30:00 – či boli drony útokom Ruska na Poľsko;– od 33:00 – kto bude musieť kúpiť systém protivzdušnej obrany;– po 35:00 – že Poľsko a Rumunsko zareagovalo streľbou, keď zostrelili drony;– od 36:00 – že drony by sme mali zostreliť ešte na ukrajinskom území;

"Cilvēkiem kādreiz arī uz elli jādodas," par ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju "Rīta Panorāmā" sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie"), norādot, ka viņš nolēmis nepagarināt licences regulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm.

Parlament stále rokuje o konsolidácii. Vo výboroch sa aktuálne diskutuje aj o prípadných zmenách. Hlasuje sa najbližšie až v utorok. V parlamente sedia, prípadne naozaj len tí, ktorých debata zaujíma. Prípadne na chodbách stretnete niekoľko poslancov, ktorí sa občas do debaty zapoja. Do relácie Analýzy 24 prišiel diskutovať nezaradený poslanec Pavel Ľupták, ktorý je súčasťou Strany vidieka a Štefan Kišš z Progresívneho Slovenska.

TodoPorLaRadio con Toni Martínez, Especialistas Secundarios, Mario Panadero, Lydia Ramón, Emma Vallespinós, Marta Estévez, Anna Morales, Patricia del Río y Juan Manuel López Iturriaga

TodoPorLaRadio con Toni Martínez, Especialistas Secundarios, Mario Panadero, Lydia Ramón, Emma Vallespinós, Marta Estévez, Anna Morales, Patricia del Río y Juan Manuel López Iturriaga

TodoPorLaRadio con Toni Martínez, Especialistas Secundarios, Mario Panadero, Lydia Ramón, Emma Vallespinós, Marta Estévez, Anna Morales, Patricia del Río y Juan Manuel López Iturriaga

Rokovanie parlamentu, domáca politika, konsolidácia, štátny rozpočet, zahraničná politika. To sú hlavné témy tohto vydania Sobotných dialógov. | Hostia: Andrej Danko (podpredseda NR SR; predseda SNS) a Martin Dubéci (podpredseda NR SR; Progresívne Slovensko). | Moderuje: Matej Baránek. | Diskusiu Sobotné dialógy pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Reláciu vysielame každú sobotu po 12:10.

Prinášame vám ďalšiu časť relácie Európa od A po Z s Adamom Zavřelom. Hosťami boli europoslanci Lucia Yar z Progresívneho Slovenska a Branislav Ondruš zo strany Hlas-SD. V relácii diskutovali o aktuálnom dianí a rôznych témach európskej politiky.

Celé PREMIUM VIDEO nájdeš tu

Latvija stiprina drošību Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" laikā. Piespiedu deportācija, nevis atbrīvošana. Tā baltkrievu opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska šodien nodēvēja vakar notikušo 52 politieslodzīto izlaišanu no Baltkrievijas cietumiem. Polijas amatpersonas uzskata, ka Krievijas dronu ielidošana valstī nav nejauša; palielina pasākumus valsts aizsardzībai. Aizsardzības ministra Andra Sprūda no "Progresīvajiem" nesen aktualizētajai idejai, ka dienests Valsts drošības dienestā no 2028. gada varētu būt obligāts arī sievietēm, nav atbalsta Saeimā. Jauniešu, viņu vecāku, arī pašu skolotāju lielāka izglītošana finanšu jautājumos ir viena no iespējām kā veicināt un uzlabot finanšu pratību.

Vláda je v polčase - rovnako však aj opozícia. V tejto časti politického spektra sa už začínajú objavovať pohyby. Dostredivé sily, písanie veľkých treskov, debaty o tom, kto s kým vydrží sedieť za jedným stolom. Voľby tu máme najneskôr o dva roky.Progresívne Slovensko mobilizuje opozičné sily, Michal Šimečka vo štvrtok vyslal signál k ešte výraznejšiemu utuženiu spolupráce s preferovanými budúcimi koaličnými partnermi. Tí sú aktuálne traja – SaS, KDH a Demokratom chce navrhnúť založenie spoločnej platformy „na pravidelnú koordináciu na politickej aj odbornej úrovni“. A bude sa dať nepočítať s Igorom Matovičom?Aj na tieto otázky v podcaste Dobré ráno odpovedá Jane Krescanko Dibákovej výkonný riaditeľ agentúry AKO Václav Hřích.Zdroje zvukov: Aktuality, YouTube/Progresívne SlovenskoOdporúčanie:Dnešné odporúčanie je z domácej dielne denníka SME. Viete, ako kvalitne diskutovať? Ako si udržať pokoj v polarizovanej spoločnosti? A dá sa naučiť kriticky myslieť? Ako v dnešnom svete neprepadnúť skepse? O tom všetkom sa bude diskutovať na live nahrávaní podcastu Dobré ráno sobota, už túto stredu, 10.septembra o 18.00 v KC Dunaj. Zuzana Kovačič Hanzelová a Jakub Filo privítajú ako hosťa lektora kritického myslenia a šachového veľmajstra Jána Markoša. Lístky si môžete zakúpiť cez tento link.–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠

Ficova fotografia s diktátormi je najväčšie poníženie, aké zažilo Slovensko za 25 rokov, hovorí predseda Progresívneho Slovenska Michal Šimečka. V podcaste V redakcii s Ninou Janešíkovou tiež opisuje, ako vníma útoky koalície na svoju rodinu, či podá žalobu na šéfa SIS a politikov Smeru, ako by malo vyzerať spájanie v opozícii a či príchod Ivana Korčoka do PS splnil očakávania.

Naša vláda stále odsúva predstavenie ďalšej multimiliardovej konsolidácie, ktorá sa dotkne každého občana naše krajiny. Predseda vlády má ale inú prácu. Tentokrát oslavuje s diktátormi v Číne. Je tam ako jediný z lídrov krajín Európskej únie a NATO. On sám. A okolo neho Putin, Lukašenko či Kim Čong-un. Opozícia hovorí o vlastizrade. A že si premiér vybral Putina a nie Slovensko. Z Putina je sklamaný aj americký prezident Trump, nemecký kancelár Merz ho rovno nazval vojnovým zločincom.Čo to celé znamená pre Slovensko a čo na to občania, ktorí v prieskumoch stále vyjadrujú odhodlanie zostať v únii aj v NATO? A čo na to hovorí opozícia? Európa zvažuje rozmiestnenie mierových síl na Ukrajine, slovenská vláda je proti, slovenská opozícia s ňou v tomto donedávna súhlasila, zmenilo sa niečo? A a, ak najväčšou záťažou na naše výdavky sú napríklad trináste dôchodky, výdavky na obranu či vládne dotácie na ceny energií pre domácnosti?Braňo Závodský sa rozprával s predsedom hnutia Progresívne Slovensko a poslancom parlamentu Michalom Šimečkom.

Nie ma już złudzeń! Sebastien Ogier jedzie po 9. tytuł mistrzowski. Przybliżył się do tego celu zwyciężając w Rajdzie Paragwaju. Oscar Piastri wygrywa w Holandii, Lando Norris nie dojeżdża do mety. W programie również rozmowa o walce Daniela Blina w czołówce IDM.Goście programu:Daniel Blin - zawodnik AF Racing Team w Międzynarodowych Motocyklowych Mistrzostwach Niemiec (IDM).Mikołaj Madej - dziennikarz TVP Łódź.Prowadzą Kamil Kowalik i Piotr Nałęcz.Z wszystkimi wydaniami audycji „Czas na Motorsport” można się zapoznać tutaj.Audycja „Czas na Motorsport” w każdy wtorek o godzinie 20.00 na antenie Radia Wnet. Zapraszamy! 

Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”)

Celé PREMIUM VIDEO nájdeš tu

V akom stave je Slovensko? Aké zmeny potrebuje, aby sa vrátilo k úspešným štátom? Sme ešte schopní hlbokých reforiem? Dokáže PS šetriť na štáte? Čo je hlavná výzva opozície? Hosť: Ľudo Ódor, bývalý premiér, europoslanec za Progresívne Slovensko

Tender na záchranky zrušili, minister Šaško však zostáva vo funkcii ministra zdravotníctva. Politici sa vrátili z dovoleniek, predsedovia Hlasu Smeru a SNS sa zišli na koaličnej rade, kde začali diskutovať o konsolidácii. Stále nevieme kde chce vláda ušetriť ďalšie stámilióny. V Báčšskom Petrovci útočili na slovenskú menšinu a v najnovšom prieskume výrazne posilnilo Progresívne Slovensko.Sobotným Dobrým ránom vás sprevádzajú Zuzana Kovačič Hanzelová a Jakub Filo.Otázky do nasledujúcej epizódy Dobrého rána sobota nám zasielajte na e-mail dobrerano@sme.sk, ideálne vo forme hlasovej správy. Do predmetu napíšte Otázka do sobotného Dobrého rána.Zdroje zvukov: TASR, TA3, Facebook/Karlova Ves, Úrad vlády, MCRŠ, Robert Fico–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠.

Aljašský summit Trump – Putin, výsledky a perspektíva ukončenia konfliktu na Ukrajine a iné. | Hostia: Juraj Blanár (minister zahraničných vecí SR a podpredseda strany SMER-SD) a Tomáš Valášek (poslanec NR SR a podpredseda Zahraničného výboru NR SR; podpredseda strany Progresívne Slovensko). | Moderuje: Matej Baránek. | Diskusiu Sobotné dialógy pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1. Reláciu vysielame každú sobotu po 12:10.

Robert Fico, Matúš Šutaj Eštok a Andrej Danko si doteraz posielali odkazy cez médiá aj o tom, ako blízko je Hlas k Progresívnemu Slovensku, osobne sa na koaličnej rade nestretli od začiatku leta. Premiéra tlačí konsolidačný balík, Andrej Danko chce zo záchrankového systému vytlačiť súkromníkov a Matúša Šutaja Eštoka sa týkajú podozrenia okolo straníckych väzieb na víťazov tendra.V Dobrom ráne sa o koaličných sporoch rozpráva Jana Krescanko Dibáková s redaktorom domáceho spravodajstva Michalom Katuškom. Rokovania sa odohrávajú v čase, keď preferencie najnovšieho prieskumu odrážajú zhoršenie nálad koaličných voličov a krátko pred tým, ako vládu čaká prvé rokovanie o ďalšom zozname konsolidačných opatrení.Zdroj zvukov: YouTube/SMER-SD, Andrej Danko, Facebook/Matúš Šutaj EštokOdporúčanie:Dnes mám pre vás odporúčanie z domácej dielne. Hoci možno máte radšej podcasty, zablúďte aj na našu videosekciu. Nájdete tam tlačovky, videá, relácie a možno si nájdete to, čo vás bude baviť. A veľmi odporúčam Historickú revue, ideálnu ako letné čítanie.–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠

(00:00:00) INTRO (00:02:24) Los sin hogar en Gran Bretaña fueron botados por la ministro que debía protegerlos (00:08:02) En Rusia ya no tienes que hacer servicio militar, solo juega videojuegos (00:15:00) Apple le pica un quesillo de oro a Trump (00:25:31) Salió un documental que a Sydney Sweeney le encantaría (00:41:36) EL MENÚ (00:44:13) correspondencia patreon (00:51:58) Ya no tenemos que preocuparnos más por el clima porque botamos el termómetro (01:00:55) El plan para Gaza de Bibi destruye el apoyo de Israel (01:05:17) Tu vecino puede comprarse su propia planta nuclear (01:09:18) Quiero unos fans como el de este streamer que tuvo que decir deja de darme plata (01:13:24) China le saca provecho al Chikungunya (01:15:52) La bomba más temida de Japón es la demográfica (01:17:46) Ya Zelensky empavó la reunión de Alaska (01:20:00) Los pavos reales tienen plumas láser (01:22:41) Estados Unidos autoriza a su ejército a qué? (01:27:54) El golfo será la capital de la IA si es que llueve a tiempo (01:31:18) Microsoft y OpenAI y una línea de su contrato (01:37:24) La decisión de Trump que apoyo (01:45:09) Cuando tienes que mudar una isla a una país completo (01:46:53) La tasa de divorcio puede ser el resultado de que somos más libres (01:49:20) Alemania todavía bajo los efectos de la Segunda Guerra Mundial (01:50:22) Diana Mondino y los chismes de Milei (01:54:00) No, no editaron la constitución (01:55:18) Se vienen 15 años chéveres (01:56:24) Prohibidas las sirenas pechugonas en dinamarca (01:59:55) Cuando eres tan fan que resucitas tu consola favorita (02:01:28) EXTRA Unas palabritas de Hannah Arendt PUEDES PEDIR QUE TE REGALEN O REGALAR HASTA UN AÑO DE SUSCRIPCIÓN AL PATREON A ESA PERSONA QUE TE AMA Y TIENE TARJETA , O QUE AMAS Y NO LA TIENE MANDALE ESTE LINK AL QUE TE PUEDE HACER ESE SUEÑO REALIDAD O ÚSALO TÚ PARA REGALAR ⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁⬇️🎁 https://www.patreon.com/profesorbriceno/gift ⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁⬆️🎁 🔹 EPISODIO COMPLETO Y PARTICIPACION EN VIVO EN 💻https://www.patreon.com/profesorbriceno 🔸 Las Grabaciones pueden verse en vivo en TWITCH 🖥️https://www.twitch.tv/profesorbriceno SUSCRÍBETE AL PODCAST POR AUDIO EN CUALQUIER PLATAFORMA ⬇️  AQUÍ LAS ENCUENTRAS TODAS: ➡️➡️➡️ https://pod.link/676871115 los más populares 🎧 SPOTIFY ⬇️   https://open.spotify.com/show/3rFE3ZP8OXMLUEN448Ne5i?si=1cec891caf6c4e03 🎧 APPLE PODCASTS ⬇️   https://podcasts.apple.com/es/podcast/que-se-vayan-todos/id676871115 🎧 GOOGLE PODCASTS ⬇️   https://www.ivoox.com/en/podcast-que-se-vayan-todos_sq_f11549_1.html 🎧 FEED PARA CUALQUIER APP DE PODCASTS ⬇️   https://www.ivoox.com/en/podcast-que-se-vayan-todos_sq_f11549_1.html Si te gustó, activa la campanita 🔔 🎭  FECHAS DE PRESENTACIONES ⬇ ️ http://www.profesorbriceno.com/tour Redes sociales: ✏️Web https://www.profesorbriceno.com ✏️Instagram https://www.instagram.com/profesorbriceno/ ✏️X https://x.com/profesorbriceno ✏️Facebook https://www.facebook.com/profesorbricenoOficial/ SOLO PARA SUSCRIPTORES, CONTENIDO HUMORÍSTICO NO APTO PARA ESPÍRITUS SENSIBLES, PROHIBIDA SU REPRODUCCIÓN. #profesorbriceno #podcast #aburrido #trump #usa #noticias #humor

15 rietumvalstis pagājušajā nedēļā nāca klajā ar aicinājumu atzīt Palestīnas valsti. Liela daļa gan no tām pašas to vēl nav izdarījušas, bet grasoties to darīt vai arī gatavas rīkoties tuvākajā laikā. Iniciatore šim paziņojumam bija Francija, kas ir apņēmusies šo soli spert septembrī. Līdzīgi grasās rīkoties Lielbritānija, Kanāda, kas arī nesen par to skaļi paziņoja. Apņemšanās gan arī paredz nosacījumus. Viens no tiem ir tāds, ka Hamās vairs nebūs pie teikšanas Gazas joslā. Vai Latvijai arī vajadzētu atzīt Palestīnas valsti vai vismaz sākt par to nopietnas diskusijas? Krustpunktā analizē politologs Andis Kudors, portāla "Satori" ziņu redaktore un projektu vadītāja Agnese Radziņa, Saeimas frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Jaunā Vienotība).

Putina Trumpove hrozby nezastavili. Rusi v noci zo stredy na štvrtok podnikli ďalší masívny útok na Kyjiv a zabili či zranili pri ňom desiatky ľudí vrátane detí. Jedna z rakiet zničila 9-podlažný panelák, tlaková vlna zase vyrazila okná v jednej z detských nemocníc. A doma zas máme novú podivnú kauzu Roberta Fica, ktorý tvrdí, že Briti ovplyvňovali voľby v neprospech Smeru a v prospech Progresívneho Slovenska. Na jeho tlačovke zaznelo aj mnoho neprávd a klamstiev.Sobotným Dobrým ránom vás sprevádzajú Zuzana Kovačič Hanzelová a Jakub Filo.Otázky do nasledujúcej epizódy Dobrého rána sobota nám zasielajte na e-mail dobrerano@sme.sk, ideálne vo forme hlasovej správy. Do predmetu napíšte Otázka do sobotného Dobrého rána.Zdroje zvukov: TASR, TV JOJ, Facebook/SMER-SSD–Všetky podcasty denníka SME nájdete na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/podcasty⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠–Odoberajte aj audio verziu denného newslettra⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ SME.sk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ s najdôležitejšími správami na⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ sme.sk/brifing⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Lai gan protesti Gruzijas ielās notikuši praktiski katru dienu mēnešiem ilgi, situāciju tie nespēj mainīt. Eiropas Savienība tikmēr piedraud atcelt Gruzijai piešķirto bezvīzu režīmu. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Par ekonomiskajiem aspektie runājam Krustpunktā, bet šajā raidījumā mazliet par politiskajām blaknēm. Par ASV runājot, jāpiemin arī tā saucamie Epstīna faili, kas būtiski iespaido politisko noskaņojumu ASV. Vēl lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai? Ir izsniegtas vīzas, lai gan delegācijas dalībnieki, ieskaitot domes priekšsēdētāju, ir iekļauti sankciju sarakstos un Šveice ir pievienojusies Eiropas Savienības sankcijām. Aktualitātes komentē Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un portāla LSM.lv žurnālists Ģirts Kasparāns. Runājot par Krievijas delegācijas ierašanos konferencē Šveicē, sazināmies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Antoņinu Nenaševu ("Progresīvie"), kura piedalās šajā konferencē.  Jaunumi no globālā golfa laukuma Pagājušās nedēļas otrajā pusē Donalds Tramps pavadīja četras dienas Skotijā, apraudzīdams savus turienes golfa kūrortus un pie reizes šo to nokārtodams ar „Vecās pasaules” līderiem. Vispirms bija tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Tērberijā, Skotijas rietumu piekrastē, tās finālā paziņojot par noslēgto tirdzniecības vienošanos starp Briseli un Vašingtonu. Daži iztēlo notikušo kā Eiropas kapitulāciju, kas gan ir krietni izkāpināts vērtējums. Eiropai nāksies samierināties ar 15% ievedmuitas tarifu, pie tam nepiemērojot nekādu bāzes tarifu amerikāņu importam, taču nav piepildījušās drūmākās prognozes, kas saistījās ar krietni lielākiem tarifiem Eiropas automobiļu, lidmašīnu un pusvadītāju eksportam. Tāpat Eiropa apņēmusies līdz Trampa prezidentūras termiņa beigām importēt amerikāņu naftu, sašķidrināto gāzi un citus energoresursus 750 miljardu eiro vērtībā, kā arī papildus investēt Savienotājās Valstīs 600 miljardus. Ja par pirmo apņemšanos tiek teikts, ka tā nav reālistiska, ciktāl tas nozīmētu, ka amerikāņiem būtu jānovirza praktiski viss savs pašreizējais attiecīgo energoresursu eksports tikai uz Eiropas Savienību, tad otrās apjomi neko daudz nepārsniedzot domājamo investīciju summu, kādu Eiropas uzņēmumi arī bez īpašas vienošanās varētu ieguldīt Savienotajās Valstīs. Vispārējais secinājums ir, ka vienošanās, protams, nav vienlīdzīga, tomēr tā no Eiropas puses esot pieņemama cena par izvairīšanos no tirdzniecības kara ar amerikāņiem. No Tērberijas prezidents un golferis, britu premjera Kīra Stārmera pavadīts, pārcēlās uz Aberdīnas apkārtni Lielbritānijas pretējā krastā, kur atklāja jaunu golfa laukumu savā Balmedī klubā. Pirmdien, 28. jūlijā, pirms doties pāri okeānam, viņš pārsteidza žurnālistus ar jaunu pavērsienu Krievijas sakarā, pasludinot, ka atceļ iepriekš līdz septembra sākumam noteikto termiņu, kurā Putinam vajadzēja vienoties ar Ukrainu par karadarbības pārtraukšanu. Tagad viņš dodot Krievijas vadonim vēl desmit līdz divpadsmit dienas, pirms ieviesīšot smagus sekundāros tarifus Krievijas energoresursu patērētājiem. Atgriezušos no šī brauciena, Baltā nama saimnieku sagaida pašmāju aktualitātes, kurās pēdējās nedēļās dominē t.s. „Epstīna faili”. Uzņēmējs Džefrijs Epstīns 2019. gada jūlijā izdarīja pašnāvību cietuma kamerā, kur bija nonācis kā aizdomās turētais par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. Versijas, ka Epstīna lietas izmeklēšanas materiālos atrodamas ziņas par pedofilu tīklu, kuram pieder ne viens vien nīstās politiskās elites pārstāvis, ieņem svarīgu vietu MAGA kustības folklorā. Tramps, priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzturējis spēkā priekšstatu, ka ievēlēšanas gadījumā raus priekškaru šiem derdzīgajiem noslēpumiem, nesen lika daudziem no attiecīgās publikas vilties, kad paziņoja, ka „failos” neesot ko redzēt un visa šī lieta esot viņa ienaidnieku demokrātu sagudrojums. Tikām presē ir nonākušas ziņas, ka izmeklēšanas materiālos figurējot arī paša prezidenta vārds. Ziedi noziedzniecei Šobrīd Ženēvā notiek starptautiskās nevalstiskās organizācijas Starpparlamentu savienība rīkotā 6. Vispasaules parlamentu priekšsēžu konference un ar to saistītais 15. Parlamentu priekšsēžu – sieviešu samits. Daudzi no pasākuma dalībniekiem, jādomā, bija šokēti, kad tajā uzradās arī visai respektabla Krievijas Federācijas delegācija ar Federālās Sapulces priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko priekšgalā. Kā liecina reportāžas, ierodoties Ženēvā, Matvijenko kundze sagaidīta ar ziediem. Gan pati agresorvalsts parlamenta spīkere, gan divi citi delegācijas locekļi – Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Krievijas Valsts Domes (parlamenta apakšpalātas) priekšsēža vietnieks Pjotrs Tolstojs – ir pakļauti personālām sankcijām, tai skaitā iebraukšanas liegumam Šengenas zonā, par lomu, kāda viņiem bijusi Krievijas agresijas atbalstīšanā un politiskajā nodrošināšanā. Matvijenko paraksts ir uz attiecīgā Federālās Sapulces lēmuma par Krimas aneksiju 2014. gadā un balsojuma protokola, ar kuru Putinam tika dota „zaļā gaisma” iebrukumam Ukrainā. Ja Šveices valdībai kā pasākuma uzņemošajai pusei teorētiski bija tiesības pieļaut izņēmumu sankciju piemērošanā, tad Itālijas valdībai, kura ļāvusi Krievijas valdības lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, šādi rīkoties nebija pat formāla pamata. Tikusi pie vārda konferencē, Matvijenko lika klātesošajiem uzklausīt kārtējās pasāžas par tēmu „astoņus gadus bumboja Donbasu” un citus Krievijas propagandas pekstiņus. Daudzi delegāti vairījušies nonākt ar skandalozo viešņu kopīgās oficiālās fotogrāfijās, kā arī pagodināt ar savu klātbūtni viņas uzstāšanās. Ka izteicies Ukrainas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Heorhijs Tihijs, viņa valsts nenogurstoši strādāšot, lai organizētu šai dāmai vēl vienu braucienu – uz Hāgu, kur drīz sāks darbu Īpašais Tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu. Gruzija puspagriezienā pret Rietumiem  Raksturojot pašreizējā Gruzijas režīma ģeopolitisko orientāciju, nebūtu gluži pareizi sacīt, ka oficiālā Tbilisi ir pagriezusi Rietumiem muguru. Šobrīd Gruzijā norit militārās mācības ar divu tūkstošu NATO dalībvalstu un partnervalstu karavīru, tai skaitā apvienotās Lietuvas-Polijas-Ukrainas brigādes, tāpat Vācijas, Rumānijas, Moldovas u.c. vienību līdzdalību. Apņemšanās virzīties uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē joprojām nav svītrota no Gruzijas konstitūcijas. Tajā pat laikā vēl šomēnes Eiropas Parlamentam nācās pieņemt skarbi nosodošu rezolūciju par Gruzijas pašreizējās varas rīcību. Jūnija nogale iezīmēja juridisku izrēķināšanos ar redzamākajiem Gruzijas opozīcijas līderiem. Bijušais partijas Apvienotā nacionālā kustība vadītājs Nika Melija saņēmis astoņus mēnešus cietumā, viņa partijas biedrs Givi Targamadze – septiņus mēnešus, vēl četri citi opozīcijas spēku līderi – līdzīga apjoma cietumsodus. Apsūdzības saturs visiem vienāds: atteikšanās liecināt t.s. Culukiani komisijai – Gruzijas parlamentā izveidotai pagaidu izmeklēšanas komisijai deputātes Tejas Culukiani vadībā, kurai jāizvērtē nelikumības, kuras it kā notikušas prezidenta Miheila Saakašvili varas periodā. Vēl viens opozīcijas līderis Nika Gvaramija, kā arī kādreizējais iekšlietu ministrs Iraklijs Okruašvili atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Pašam eksprezidentam Saakašvili šī gada martā tiesa par it kā veiktu valsts līdzekļu izšķērdēšanu piesprieda deviņus gadus cietumā, tādējādi par trīs gadiem pagarinot jau agrāk piespriesto cietumsodu, kā arī gandrīz simt tūkstošu eiro naudas sodu. Aiz restēm atrodas arī daudzi pagājušā gada nogalē notikušo protestu dalībnieki – daži vēl pirmstiesas izmeklēšanā, citi jau notiesāti, tai skaitā ar vairāku gadu ieslodzījuma termiņiem. Eiropas Savienības institūcijas piedraudējušas Tbilisi, ka varētu tikt pārskatīts līdzšinējais bezvīzu režīms ieceļošanai savienībā. Šādu lēmumu Eiropadome var pieņemt ar kvalificēto balsu vairākumu, kamēr kādas skarbākas sankcijas, kā aktīvu iesaldēšana, visdrīzāk bloķētu Eiropas kvazidemokrātu duets Viktors Orbans un Roberts Fico. Tiesa, ir pazīmes, kas liecina, ka Gruzija nav gluži kurla pret Briseles toņa maiņu. Pēdējās dienās atlikta lēmumu pasludināšana pāris protestu dalībnieku prāvās, tāpat vairākiem notiesātajiem opozīcijas līderiem doti mājieni, ka prezidents Miheils Kavelašvili varētu viņus apžēlot, ja viņi apņemtos neboikotēt oktobrī paredzētās pašvaldību vēlēšanas.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

Našou hostkou bola poslankyňa Národnej rady SR za Progresívne Slovensko. Od júna 2025 je však aj novou predsedníčkou poslaneckého klubu PS. Pred prácou v parlamente viedla právne oddelenie spoločnosti spravujúcej mestský majetok v Košiciach. Dlhodobo sa venuje občianskym a komunálnym témam – podieľala sa napríklad na presadení množstvového zberu odpadu v Košiciach.V politike presadzuje adresnú legislatívu, ktorá zohľadňuje konkrétne potreby regiónov. Kvalita života by podľa nej nemala byť podmienená geografiou, ale rovnosťou v prístupe k službám, práci a prostrediu. Do relácie Zo zákulisia politiky prijala pozvanie Zuzana Mesterová.

Partiju finansēšana no valsts budžeta tika ieviesta ar domu mazināt atkarību no sponsoriem, bet vienlaikus arī uzlabot to darba kvalitāti. Pēdējais pēc ekspertu domām, diemžēl nav sasniegts. Vai nav laiks mainīt partiju finansēšanas nosacījumus, par to diskutējam ar politiķiem Krustpunktā. Raidījuma viesi: "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars. Gandrīz visas ministrijas šogad strādā pie tēriņu samazināšanas, tādēļ likumsakarīgs jautājums ir arī par partiju finansējumu. No budžeta tās pērn saņēma kopumā 6,65 miljonus eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai Vienotībai", nepilni 900 tūkstoši – Zaļo un zemnieku savienībai, pāri pa 790 tūkstošiem – "Apvienotajam sarakstam", 752 tūkstoši – Nacionālajai apvienībai. Ap pus miljonam arī "Stabilitātei", "Progresīvajiem" un "Latvija pirmajā vietā". Diskusijā pievēršamies diviem aspektiem – vai partijas solidāri piedalās taupīšanā un otrs – kā šis finansējums tiek izmantots un vai sasniedz visus mērķus – partiju neatkarību no sponsoriem un to darba kvalitātes uzlabošanu?

Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās arī jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Un aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā.  Ārvalstu aktualitātes studijā pārspriežam kopā ar Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieku Armands Astukeviču un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzēju Jāni Kapustānu. * Putins nogalina, Tramps apsver Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Vairākos sektoros visā 1200 kilometru garajā frontē notiek intensīvi uzbrukumi ukraiņu pozīcijām, bet to raksturs liecina, ka agresorvalsts militāristi acīmredzami joprojām cer uz savu kvantitatīvo pārākumu. Taktiskas pamatā joprojām ir kājnieku uzbrukumi lielākoties bez bruņutehnikas atbalsta, un šajos uzbrukumos tiek sūtīti praktiski neapmācīti un, maigi izsakoties, vāji motivēti karavīri. Ar viņu asinīm tiek pirkti pavisam pieticīgi teritoriāli ieguvumi, ja tādi vispār ir. Frontes ziemeļu galā, kur Krievijas spēki iespiedušies Ukrainas Sumu apgabala teritorijā, viņu uzbrukums ir apturēts dažu kilometru attālumā no robežas. Donbasā agresora galvenais mērķis ir Kostjantiņivka – nozīmīgs transporta mezgls, kura ieņemšana pavērtu ceļu tālākajam uzbrukumam Kramatorskas un Slavinskas pilsētām un, līdz ar to, Putina kārotajai pilnīgai kontrolei pār Donbasa reģionu, bet nekas neliecina par kādiem izšķirošiem Krievijas panākumiem šai virzienā. Pēc vairāk nekā gadu ilgām kaujām krieviem nav izdevies pilnībā ieņemt Torecku, tāpat drīz jau būs gads, kopš norit kaujas Pokrovskas pilsētas apkārtnē. Tiesa, viens nozīmīgs ieguvums agresora kontā šonedēļ ir – tā ir Ukrainas bagātākā litija atradne pie Ševčenko ciema uz rietumiem no Doņeckas. Kā izdevumam "The Telegraph" izteicies Lielbritānijas Karaliskā apvienotā aizsardzības pētījumu institūta eksperts Niks Reinoldss, Krievija acīmredzot cerot, ka Ukrainas spēki neizturēs šo intensīvo karadarbību. Otra šīs stratēģijas daļa ir slepkavnieciskie gaisa uzbrukumi Ukrainas pilsētām, kas jūnijā sasnieguši jaunu rekordu, Krievijai raidot pret kaimiņvalsti vairāk nekā 5300 lidrobotus, kā arī vairākus simtus spārnoto un ballistisko raķešu. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai nākas arvien grūtāk atvairīt šos triecienus. Ukraiņu žurnāliste, kura uzrunāja prezidentu Trampu preses konferencē pēc viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski NATO samita laikā pagājušonedēļ, jautāja viņam par iespēju piegādāt Ukrainai vēl kādas pretgaisa sistēmas "Patriot". Baltā nama saimnieka atbilde bija, ka viņš lūkošot, vai kādas no šīm pieprasītajām iekārtām esot pieejamas. Tikām senators no Republikāņu partijas Lindsijs Greiems pēc golfa mača ar prezidentu intervijā telekompānijai ABC paziņojis, ka Tramps atbalstot Greiema virzīto likumprojektu par 500 % tarifa ieviešanu to valstu importam, kuras iepērk Krievijas energoresursus, bet pie tam nesniedz atbalstu Ukrainai. Pirmās šai sarakstā ir Ķīna un Indija, bet grūti spriest, kā šādi represīvi tarifi būtu salāgojami ar kopējo Savienoto Valstu tarifu politiku. Aizkaukāzs dzirksteļo Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Maija beigās premjerministrs Nikols Pašinjans nāca klajā ar apgalvojumu, ka baznīcas galva, katolikoss Karekins II esot pārkāpis celibāta zvērestu un viņam esot ārlaulības meita. Valdības vadītājs pat nodibināja īpašu koordinācijas grupu jauna baznīcas galvas ievēlēšanas organizēšanai, kaut arī saskaņā ar Armēnijas likumdošanu valsts ir šķirta no baznīcas. Konfesijas vadība atbildēja ar paziņojumu, ka valdības galva graujot armēņu garīgo vienotību, taču katolikosam piedēvēto neatspēkoja. Pagājušajā trešdienā drošības struktūras arestēja sešpadsmit personas, apsūdzot tās noziedzīgas organizācijas izveidošanā ar mērķi veikt terora aktus un gāzt pastāvošo valsts varu. Starp arestētajiem ir opozicionārās kustības „Svētā cīņa” līderis, arhibīskaps Bagrats Galstanjans, kā arī miljardieris, Armēnijas un Krievijas dubultpilsonis Samvels Karapetjans. Premjers Pašinjans paudis, ka Karapetjans darbojoties pēc Krievijas dotām instrukcijām, un ka valdība plānojot nacionalizēt miljardierim piederošos Armēnijas Elektrotīklus. Pikantu motīvu šai visai nopietnajai pretstāvei piešķīra kāda provinces garīdznieka sociālo tīklu ieraksts ar pagalvojumu, ka premjerministrs esot apgraizīts, kas liecinot, ka viņš nav kristīgs cilvēks. Uz to Pašinjans atbildējis, ka esot gatavs atrādīt attiecīgo intīmo ķermeņa daļu katolikosam Karekinam un baznīcas oficiālajam pārstāvim, lai pierādītu, ka garīdznieka paustais ir meli. Jaunu saasinājumu piedzīvojušas Krievijas un Azerbaidžānas attiecības, kuras pamatīgi pabojāja incidents ar Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnas apšaudīšanu Krievijas teritorijā, kā rezultātā dzīvību zaudēja 38 cilvēki. Pašreizējā spriedzes kāpuma iemesls ir policijas rīcība Krievijas pilsētā Jekaterinburgā, aizturot vairākus desmitus azerbaidžāņu tautības iedzīvotāju. Viss noticis ļoti brutāli, aizturētie smagi piekauti, par ko liecina videoierakstos redzamie miesas bojājumi, bet divi no aizturētajiem – brāļi Huseins un Zijadins Safarovi – visa notikušā rezultātā zaudējuši dzīvību. Baku reakciju nenācās ilgi gaidīt. Azerbaidžāna atcēlusi visus ar Krieviju saistītos politiskos un kultūras pasākumus, t. sk. Krievijas premjerministra vietnieka vizīti. Savukārt pirmdien policija ieradās Krievijas medija „Sputņik” birojā Baku, kur arestēja vairākus tā darbiniekus. „Sputņika” licence darbībai Azerbaidžānā atsaukta jau februārī, bet šis Kremļa rupors turpinājis darbību. Tagad vismaz diviem tā darbiniekiem – galvenajam redaktoram Belousovam un redkolēģijas vadītājam Kartaviham – draud kriminālatbildība par nelikumīgu uzņēmējdarbību, krāpšanu un pretlikumīgu īpašuma piesavināšanos. Balkānu patriarhu svelmainā vasara Aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā. Sestdien apmēram 140 000 protestētāju, kuru vidū bija daudz studentu, izgāja Serbijas galvaspilsētas Belgradas ielās. Tā ir kārtējā epizode protestu sērijā, kuras katalizators bija pagājušā gada 1. novembrī notikusī traģēdija, kad Novisadas pilsētā sabruka nule uzbūvēta stacijas nojume, nogalinot sešpadsmit cilvēkus. Protestētāju galvenā prasība ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana, negaidot kārtējo prezidenta un parlamenta pārvēlēšanu 2027. gadā. Nacionālists un populists Aleksandars Vučičs ir prezidenta amatā nu jau divpadsmit gadus, un viņa valdīšanai tiek pamatoti pārmestas autoritāras tendences un plašumā vērsusies korupcija. Vučiča pārstāvētajai Progresīvajai partijai ir vairākums parlamentā. Sestdien starp protestētājiem un policiju izcēlās sadursmes, varas kalpiem laižot darbā asaru gāzi un trokšņa granātas, vismaz 38 cilvēki tika aizturēti. Prezidents Vučičs svētdien uzstājās televīzijā, pasludinot protestētājus par valsts pamatu grāvējiem un draudot ar represijām, savukārt demonstranti bloķēja ielas, nosprostojot tās ar metāla barjerām un atkritumu konteineriem, ko policija novāca tikai pirmdien. Nav pamata domāt, ka šie protesti Belgradā paliks pēdējie. Tāpat desmiti tūkstošu – pēc dažām aplēsēm līdz pat 200 000 – svētdien devās praida gājienā pa Budapeštas ielām. Šis pasākums noteikti nebūtu pulcējis tādu dalībnieku masu, ja ne premjerministra valdošās varas mēģinājums gājienu aizliegt. Aizlieguma pamatā ir konstitūcijas grozījumi, par kuriem konservatīvās partijas "Fidesz" dominētais parlaments nobalsoja martā, un kas nosaka, ka nepilngadīgajiem liegts demonstrēt ar homoseksualitāti vai dzimuma maiņu saistītu saturu. Taču Budapeštas mērs Gergejs Karāčoņs pasludināja praidu par pašvaldības pasākumu, uz ko valdības aizliegumi neattiecas. Tā nu, par spīti biedēšanai ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu, desmiti tūkstošu demonstrēja savu attieksmi – pirmām kārtām pret varas mēģinājumiem ierobežot izpausmes brīvību. Klātesošā policija izturējās toleranti, raugoties vienīgi, lai nekrustotos praida dalībnieku un paralēli notiekošo pretpraida demonstrētāju maršruti. Tas gan nenozīmē, ka pret notikuma organizētājiem un arī pilsētas galvu Karāčoņu netiks vērsti tiesu darbi. Tomēr šis ir arī spilgts signāls premjerministram Orbanam, kura partijai vēlēšanās nākamgad parādījies nozīmīgs konkurents – četrdesmit četrus gadus vecā jurista Petera Maģāra vadītā Cieņas un Brīvības partija, pazīstama ar abreviatūru TISZA. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Progresívne Slovensko má opäť podpredsedu parlamentu. Po tom čo koalícia pred takmer rokom odvolala Michala Šimečku, teraz pomohla zvoliť Martina Dubéciho. Tibor Gašpar ho hneď obvinil, že pre Procházkovu Sieť nosil peniaze v igelitkách.Stálo to progresívcom za to? Prečo ustúpili Smeru a namiesto svojho predsedu nominovali Dubéciho? A čo hovoria na Gašparove obvinenia? Máme stále funkčný parlament, ak takmer nezasadá a koalícia opozícii nedovolí ani len pokusy o odvolávanie jej ministrov?Prezident sa chystá na summit NATO. Hovoril, že Slovensko nebude kaziť konsenzus s navyšovaním výdavkov na obranu až na 5% hrubého domáceho produktu, no vláda mu na to mandát neschválila. Robert Fico hovorí, že sa asi nato bude pýtať ľudí a Andrej Danko je ostro proti.Čo na to opozícia, ktorá ministrovi obrany Robertovi Kaliňákovi štedré výdavky priklepnúť nechcela? Braňo Závodský sa rozprával s podpredsedom hnutia Progresívne Slovensko, poslancom parlamentu a bývalým veľvyslancom Slovenska pri NATO Tomášom Valáškom.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akciju pārdošana ne tikai atdzīvinātu vietējo akciju tirgu, bet arī paplašinātu iespējas pensiju naudu ieguldīt tepat Latvijā. Vai politiķi ir gatavi izšķirties par šobrīd neprivatizējamo uzņēmu daļu pārdošanu? Krustpunktā analizē Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks ("Jaunā vienotība"), Saeimas frakcijas Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un Saeimas Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.  

Europoslankyňa KDH Miriam Lexmann nedávno prezradila aká je taktika kresťanských demokratov pri novele ústavy. Ich cieľom nie je len pretlačiť ich hodnotové témy do Ústavy, ale aj „vykostiť“ Smer. Podľa šéfa agentúry AKO Václava Hřícha sa im to však nemusí podariť. Práve naopak, ak sa Progresívne Slovensko a SaS rozhodnú, môžu KDH ublížiť a zobrať im percentá, ktoré chcelo KDH získať. „Dá sa predpokladať, že súčasné opozičné strany to nenechajú len tak vo vzťahu len z KDH. Takže oni budú argumentovať nejasným nastavením vzťahov voči opozícii a vládnych strán a tak sa budú snažiť brať KDH hlasy,“ povedal Hřích s tým, že Robertovi Ficovi sa opäť podarilo nadiktovať Slovensku tému a zatieniť iné problémy vlády. Rozhovor nahrával Marek Biró.

Na Slovensku sa striedajú kontrolné misie europoslancov. Premiér označuje jedného z nich za nájomného politického vraha, nemeckého kancelára nazýva Smer führerom a chce meniť ústavu tak, aby mala v otázkach rodiny, verejnej morálky, kultúry, vzdelania či vedy prednosť pred právom Európskej únie. Prezident medzitým prekvapivo hovorí o dlhodobom zvyšovaní výdavkov na obranu až na 5%. A parlament ruší nezrušiteľnú transakčnú daň živnostníkov a malé firmy výmenou za zrušenie sviatku nežnej revolúcie 17 novembra.Čo to všetko znamená pre Slovensko? Skutočne nás štvrtá Ficova vláda ťahá z Európskej únie ako to hovorí opozícia? Sú na Slovensku ohrozené pre kauzu haciendy a problémy s právnym štátom naše eurofondy? Čo by to znamenalo a čo s tým chce robiť opozícia, ak Progresívne Slovensko premiérovi odkazuje, že jeho vláda je pre nás bezpečnostné riziko a Robert Fica nazýva premiérom vojny?Braňo Závodský sa rozprával s predsedom hnutia Progresívne Slovensko a poslancom Národnej rady Michalom Šimečkom.

Robert Fico a Peter Kotlár napokon sami proti celému svetu neboli. Slovensko sa zdržalo a Pandemická dohoda bola schválená. Slovensko napokon celkom neodmietlo Pandemickú dohodu. Najskôr sme síce vyvolali hlasovanie, no potom sme sa spolu s ďalšími desiatimi krajinami pri hlasovaní zdržali. Pandemická dohoda sa bude vyjednávať ďalej, jej ratifikácia je na pláne asi o dva roky.Prečo Robert Fico a Peter Kotlár proti dohode celého sveta tak broja a rečnia o strate našej suverenity? A prečo naopak prezident hovorí, že ide len o zbieranie politických bodov a odmietnutie dohody je zatváraním si cesty k liekom a ochrane zdravia Slovákov? Čo na to politici a čo odborníci? Môžeme ešte v budúcnosti k pandemickej dohode pristúpiť?Braňo Závodský sa rozprával s neuroimunológom a členom predsedníctva Slovenskej akadémie vied Tomášom Hromádkom a s podpredsedami výboru Národnej rady pre zdravotníctvo a poslancami Jozefom Ježíkom za stranu Smer – SD a za hnutie Progresívne Slovensko Oskarom Dvořákom.