Podcasts about juridisk

Israel er rykket massivt ind med soldater og kampvogne i Gaza, for at udslette terror-organisationen Hamas, for at få israelske gidsler frigivet. Samtidig udspiller der sig en humanitær katastrofe i Gaza, hvor børn og voksne sulter, hvor der falder bomber, hvor der mangler mad og medicin. Skal Danmark stoppe våbenleverancer til Israel? Skal vi indføre økonomiske sanktioner mod Netanyahu-regeringen? Skal vi tage flere sårede og udhungrede palæstinensere til Danmark? Hvem sikrer nødhjælp og våbenhvile i Gaza? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Kristoffer Storm (DD) MEP, Christian Bülow, folketingskandidat, DF, Pelle Dragsted, politisk ordfører, Enhedslisten, Muhanad Al Hasan, Juridisk konsulent, debattør og Jonas Vejsager Nøddekær, generalsekretær i Folkekirkens Nødhjælp. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup. Producer: Mathias Pedersen. Vært: Gitte Hansen.

Israel er rykket massivt ind med soldater og kampvogne i Gaza, for at udslette terror-organisationen Hamas, for at få israelske gidsler frigivet. Samtidig udspiller der sig en humanitær katastrofe i Gaza, hvor børn og voksne sulter, hvor der falder bomber, hvor der mangler mad og medicin. Skal Danmark stoppe våbenleverancer til Israel? Skal vi indføre økonomiske sanktioner mod Netanyahu-regeringen? Skal vi tage flere sårede og udhungrede palæstinensere til Danmark? Hvem sikrer nødhjælp og våbenhvile i Gaza? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Kristoffer Storm (DD) MEP, Christian Bülow, folketingskandidat, DF, Pelle Dragsted, politisk ordfører, Enhedslisten, Muhanad Al Hasan, Juridisk konsulent, debattør og Jonas Vejsager Nøddekær, generalsekretær i Folkekirkens Nødhjælp. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup. Producer: Mathias Pedersen. Vært: Gitte Hansen.

Israel er rykket massivt ind med soldater og kampvogne i Gaza, for at udslette terror-organisationen Hamas, for at få israelske gidsler frigivet. Samtidig udspiller der sig en humanitær katastrofe i Gaza, hvor børn og voksne sulter, hvor der falder bomber, hvor der mangler mad og medicin. Skal Danmark stoppe våbenleverancer til Israel? Skal vi indføre økonomiske sanktioner mod Netanyahu-regeringen? Skal vi tage flere sårede og udhungrede palæstinensere til Danmark? Hvem sikrer nødhjælp og våbenhvile i Gaza? Du kan blande dig i debatten ved at ringe ind fra 12:15-13:30 på 7021 1919 eller send en sms til 1212. Medvirkende: Kristoffer Storm (DD) MEP, Christian Bülow, folketingskandidat, DF, Pelle Dragsted, politisk ordfører, Enhedslisten, Muhanad Al Hasan, Juridisk konsulent, debattør og Jonas Vejsager Nøddekær, generalsekretær i Folkekirkens Nødhjælp. Tilrettelægger: Nina Lorenz Grimstrup. Producer: Mathias Pedersen. Vært: Gitte Hansen.

I vårt samfunn er det eit skarpt skil mellom religion og rettssystem. Men vi skal ikkje langt tilbake før vitne skulle sverja ved Bibelen. I førkristen tid var rettsstellet nært kopla til religionen. Lovene var gjevne av nornene, gudane søkte til tings når vanskar oppstod, og fredsavtalar kunne sverjast ved religiøse gjenstandar eller gudane, og dei juridiske leiarane var òg kultleiarar. Dette heng saman med eit evig spørsmål: Korleis kan du binde folk til å snakke sant eller oppføre seg slik dei seier?

Den amerikanske præsident Donald Trump var klar i mælet, da han 6. marts via en executive order fjernede sikkerhedsgodkendelsen for det amerikanske advokatfirma Perkins Coie. Dekretet kommer som en perle på en lang snor af begrænsninger, som præsidenten har sat i værk for at ramme navngivende advokatfirmaer. Begrundelsen fra Trump lyder, at det skyldes firmaernes diversitetspolitiker, men virkeligheden er, at advokatfirmaerne alle har været involveret i nogle af de mange retssager, som har fulgt i kølvandet på Trump. Dekreterne har sendt chokbølger gennem det amerikanske retssystem. For selvom domstolene har underkendt lovligheden af de her dekreter, så er det skarpt utryghed blandt amerikanske advokatfirmaer, der ikke tør gå i rette med præsidenten. Det helt store spørgsmål er derfor, hvor det efterlader domstolene, hvis præsidenten gør, hvad der passer ham. Gæster: Juridisk analytiker hos Kongressen.com Ruben Toft Sindahl og Martin Lavesen, formand for Advokatrådet. Vært: Rasmus Lehmann Hylleberg Magtens Tredeling er en del af K-NEWS. K-NEWS er tilmeldt Pressenævnet og leverer gratis uafhængig journalistisk dækning af juraens verden. K-NEWS produceres og publiceres af Karnov Group Denmark.

Kā funkcionēja tiesu sistēma totalitārā režīmā un ko ar šo padomju mantojumu izdarīja 90. gados? Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas atzītajiem pētījumiem ir profesores Daigas Rezevskas tiesību teorija. Skaidrojam, kāda bija tiesiskuma loma vēsturē un kāda tā ir mūsdienās demokrātiskā sabiedrībā. Stāsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātes profesore, tiesību zinātnes doktore Daiga Rezevska. Saruna ar pētnieci izskanēja arī raidījumā Labrīt. Liecības par mantošanas vēsturi Latvijā Mantošanas tiesības gadsimtu gaitā, no vienas puses, mainījušās pamatīgi, bet, no otras puses, tās saglabājušas visai nemainīgu kodolu. Lai kādi laiki būtu, nemainīgas palikušas arī ar mantojumu saistītās ķildas. Kādas ir senākās liecības par mantošanas vēsturi Latvijā, ko varēja mantot sievietes un vai arī jaunākie bērni varēja kļūt par mantiniekiem? Mantošanas vēstures pēdas varam samanīt jau antīkās pasaules laikos - grieķu un romiešu kultūrā -, un šie pamati saglabājušies līdz mūsu dienām. Šoreiz skatu vēršam tieši uz Baltijas tiesību telpu, tātad arī Latviju, un skaidrojam mantošanas tiesību pirmsākumus mūsu teritorijā. Kādi avoti sniedz liecības par mantošanas kārtību sākotnēji un pārmaiņām laika gaitā? Stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš. Profesors vispirms ieskicē to, kas zināms par rakstītajām jeb pozitīvajām tiesībām. Fakts, ka mantojuma saraksta augšgalā parasti ir vecākais dēls, ir diezgan nostiprinājies priekšstats. Tāpēc Jānim Lazdiņam vaicāju, vai arī jaunākais bērns varēja izvirzīties priekšplānā un būt pirmais mantinieks. Profesors norāda, ka liela nozīme tam, par kuru laika posmu runājam. Ja skatāmies pēc pozitīvajām tiesībām no baltu un līvu zemes vai zemnieku tiesībām, tad tur netiek izdalīts ne vecākais, ne jaunākais bērns. Skandalozas prāvas tieši par mantošanas tiesībām Baltijā īsti nav zināmas. Skaidrs ir tas - kur mantošana, tur notiek strīdi neatkarīgi no kārtas un mantojuma apjoma. Varbūt, ja mūsu zemē būtu valdījuši karaļi un hercogi, tad mantojumu skandāli mums būtu labāk zināmi.   Raidījuma ievadā savā grāmatu plauktā ļauj ielūkoties ģeoloģes doktore Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcijas eksperte Vija Hodireva. Viņa atklāj, ka daudz iegūst ne tikai no zinātniskām publikācijām, bet arī no populārzinātniskām, un iepazīstina ar emeritētā profesora Ojāra Āboltiņa grāmatu “Tā bija, atgadījās, notika… Ģeologa dzīves atsegums”  "Tā ir atmiņu grāmata. Tā ir vēsture ģeoloģijai, vēsture laikam jau no 50. gadiem pagājušajā gadsimtā, kur viņš savās izjūtas un emocijās par savu dzīvi stāstot, parāda šo posmu no sava skatupunkta," atzīst Vija Hodireva.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas mokošais process ir raisījis diskusiju, vai nav jāmaina kārtība, kādā izvirza un ievēl dažādas valsts amatpersonas. Tostarp, vai būtu jāpalielina Valsts prezidenta pilnvaras šajos jautājumos? Par to raidījumā Krustpunktā diskutē jurists, zvērināts advokāts Lauris Liepa, domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētajs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) un Saeimas deputāts Eduards Smiltēns (Reģionu apvienība). Lai nebūtu bažu par to, ka politiķi mēģina kontrolēt Latvijas Bankas darbu, turpmāk kandidātus bankas prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidents. Šādu priekšlikumu klajā nāca Edgars Rinkēvičs pēc tam, kad ar bankas vadītāja meklējumiem šajā gadu mijā izvērsās tāds pamatīgs riņķa dancis, radot arī aizdomas par politiskām spēlītēm un, kā mēs redzam, pat provocējot valdošās koalīcijas šūpošanos. Notikumi ap Latvijas Banku daudziem tiešām bija negaidīti. Bet ne jau tikai bankas vadītāja meklējumi raisījuši pretrunīgas emocijas. Starp citu, arī paša prezidenta ievēlēšana izprovocēja valdības maiņu. Bet mums ir gājis grūti gan ar ģenerālprokurora meklējumiem. Kaislības savulaik raisījis KNAB vadītāja izraudzīšanas process. Mēs esam mainījuši kārtību, kā tiek meklēti mediju uzraugi. Kā vērtēt šos pašreizējos amatpersonu izraudzīšanas process Latvijā, vai tajos vajag veikt kādu revīziju vai pārmaiņas? Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pievēršamies šim jautājumam.

Internetā ievērojamu uzmanību guvusi satraucoša vīriešu kopiena, ko dēvē par "inceliem". Šie ir jauni vīrieši, kuru tiešsaistes diskusijas fokusējas uz rasismu, sevis nicināšanu, naidu pret sievietēm un sabiedrību kopumā. Pētnieki, mediji un politiķi norāda, ka inceli ir nopietns apdraudējums sabiedrībai, demokrātijai un vienlīdzībai.  "Latvijas Avīzes" žurnāliste Līga Aija Lagzdiņa intervijā ar jauniešu psihoterapeitu Nilu S. Konstantinovu, Centra "Marta" sabiedrisko attiecību vadītāju Martu Kraujiņu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. Kristīni Dupati un somu pētnieci   Emīliju Lounelu apspriež iemeslus, kādēļ daudzi jauni vīrieši pievienojas šai kopienai, un vai arī Latvijas varasiestādēm būtu jāpievērš uzmanība šim fenomenam. Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Konsulenthuset McKinsey mener man skal gribe mulighederne i uroligt 2025. Tysk økonom frygter at Tyskland får svært ved at forny sig. Panama Papers har ikke ført til nogen sager. Pensionskasser frygter at Trump vil begrænse mulighed for aktivt ejerskab. Biden blokerer salg af klenodie. Aktiestigninger tilbage i USA. Vært: Lasse Ladefoged (lala@borsen.dk)  

Han är försvarsadvokat och har arbetat med flera av Sveriges mest uppmärksammade resningsfall, bland annat Kevin-fallet och Tomas Quick-fallet. I P4 Extra - Gästen berättar Thomas Olsson hur han företräder obducenten i det aktuella Da Costa-fallet, med målet att uppnå en resning. Thomas Olsson reflekterar över hur hans yrkesliv påverkar hans personliga liv och identitet, och delar sina tankar om rättvisa och rättssystemets betydelse. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play.

Sommaren 2023 inträffade vad som kom att bli en av Sveriges värsta olyckor på ett nöjesfält. Ett hjul lossnar från Jetline på Gröna Lund och flera personer kastas ur vagnarna. Vad orsakade olyckan, som nu kommer att prövas i rätten? Och vem bär ansvaret?Av och med Tobias Henricsson/PRS Media.Dagens huvudsakliga källa är Statens Haverikommissions rapport, som du hittar här.Glöm inte att sponsra oss på för att få fler och längre avsnitt! Gå in på patreon.com/krimmagasinet och donera en summa som podden får per månad. Till dig som inte stöttar på Patreon – tack för att du inte hoppar över reklamen! Den ger i alla fall några kronor per avsnitt, och är ett måste för att jag ska kunna fortsätta göra poddar.Du kan också swisha ett engångsbidrag till nummer 123 356 17 01 (betalningsmottagare: Tobias Henricsson).KONTAKT:E-post: krimmagasinet@prsmedia.seFacebook: www.facebook.com/prsmedia.seTänk om...? https://www.prsmedia.se/tank-om/ Get bonus content on Patreon Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Raidījuma Diplomātiskās pusdienas 200 epizode ir mazliet citāda. Stāsts ne tikai par Ledāju Republiku, bet palūkojamies arī uz virkni tā saucamo mikronāciju, kas ir līdzīgas Ledāju Republikai. Mikronāciju sarakstā var šobrīd iekļaut 57 valstis, no kurām septiņas nepretendē uz nekādu konkrētu teritoriju, bet uz globālu pārstāvību gan. Kā tad definē mikronācijas – tās ir pašpasludinātas mazas teritoriālas vienības, kuras pretendē uz suverenitāti, lai arī tās neatzīst par suverēnām ne tikai citas suverēnas valstis, bet arī starptautiskas organizācijas. Svarīgi nejaukt ar mikrovalstīm, kuras ir mazas izmēros vai iedzīvotāju skaitā, bet ir starptautiski atzītas par suverēnām teritorijām. Un nevajadzētu jaukt arī ar neatzītajām valstīm, kuras iedzīvotāji faktiski kontrolē teritoriju, bet juridiski šis fakts netiek ieskaitīts. Ledāju Republika ir valstisks veidojums, kuru var atrast Čīlē un kurš nomināli aptver 23 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, jeb lielāko daļu no Čīlē un visā Dienvidamerikā atrodamo kalnu ledāju. Respektīvi, Čīlē ir vairāk nekā 80 procentiem no visiem Dienvidamerikas kontinenta ledājiem. Juridiskās nepilnības uz robežas starp Čīli un Argentīnu izraisīja to, ka slavenā dabas aizsardzības organizācija "Green Peace" pirms desmit gadiem, 2014. gada 5. martā, pasludināja Ledāju Republiku par suverēnu teritoriju ar mērķi piespiest Čīles valdību cīnīties pret klimata pārmaiņām un sevišķi jau kalnrūpniecības industriju, kas ar savu darbību šo pasaules bagātību iznīcina. "Green Peace" ir arī pasludinājuši, ka Ledāju Republikas pastāvēšana nav ieplānota mūžīga un valstiskais deklarējums tiks likvidēts brīdī, kad Čīle pieņems atbilstošos ledājus aizsargājošos likumus. Respektīvi, šī faktiski ir kampaņa, lai cīnītos ar praktisku problēmu. Ledāju Republikai arī ir pārstāvniecības apmēram 40 pasaules valstīs, kas gan sakrīt ar pašas "Green Peace" organizācijas pārstāvniecībām. Ideja ir ieguvusi popularitāti un ap 40 tūkstošiem cilvēku esot pieteikušies būt par Ledāju Republikas pilsoņiem. Attiecīgi – Ledāju Republikai ir pašai savs karogs – zils karogs ar aplī atrodamām trim kalnu virsotnēm. Ledāju Republika arī izsniedz pases un pilsonības apliecības, organizē laulības un tai pat esot arī sava futbola komanda. Ledāju Republikas prezidente šobrīd ir "Green Peace" organizācijas Čīles nodaļas vadītāja Natālija Mačeina. Bet Ledāju Republika nav vienīgā mikronācija, kura izveidota viena jautājuma risināšanai. To pašu ledāju un vides jautājumu izcelšanai 2008. gadā kāds beļģis kā savu divu nedēļu hobiju nodibināja arī Flandrēsijas Lielhercogisti. Mūsdienās tā ir reģistrēta kā bezpeļņas organizācija Beļģijā.

Vai vietā, kur nepastāv valstu robežas, starptautiskām attiecībām ir citāda seja? Tā gribas vaicāt, domājot par to, kā dažādas valstis sadarbojas Kosmosa izpētē. Tomēr Kosmosa izpēte izsenis ir vadīta ar politisku aprēķinu, sākot ar Aukstā kara sacensību, beidzot ar lielām starptautiskām sadarbībām mūsdienās. Kāda ir diplomātijas loma kosmosā? Kāpēc krievu kosmonauti aizvien turpina darbu Starptautiskajā kosmosa stacijā un vai šajā jomā ir citi spēles noteikumi starpvalstu attiecībās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis un informācijas tehnoloģiju speciālists, amatierastronoms Raitis Misa. Starptautiskos līgumus ratificē daudzas valstis, bet tādu, kas reāli spēj kaut ko darīt kosmosā ir krietni mazāk. Mūsdienās valstu skaits strauji aug, kas kaut ko dara saistībā ar kosmosu.  "Kaut kādiem spēles noteikumiem ir jābūt," atzīst Gints Jegermanis. "Bet skatoties uz pēdējā laika notikumiem, pat ja tos līgumus ratificē, nedz Krievija, nedz Ķīna, varbūt arī citas valstis nemaz netaisās viņus tā nopietni ievērot. Šobrīd var teikt: ja pagājušajā gadsimtā bija cīņa par to, kā nokļūt kosmosā, kā tur nogādāt kaut ko, tagad ir sākusies jauna vēl nevar teikt, ka cīņa, bet principā ir doma par kosmosa kolonizāciju." Raitis Misa piekrīt, ka plāni jau ir sazīmēti un par Mēness kolonizāciju ir konkrēti plāni, par resursu iegūšanu. Varētu būt, ka ir kādas sacensības, bet ne tā, kā tas bija 20. gadsimta 60. gados. Ierasts ir domāt par kosmosu kā par vietu, kas īsti nepieder nevienai no valstīm. Vai nākotnē saglabāsies šis princips un tiešām, piemēram, Mēness netiks sadalīts starp Ķīnu, Ameriku vai vēl kādiem no spēlētājiem? "Ļoti grūti, protams, paredzēt nākotni. Bet šobrīd, ko mēs zinām, ir ka jau nākamgad ir plānoti amerikāņu ekspedīcija uz Dienvidpolu, uz Mēnesi, jo Dienvidpols nav tik labi pazīstams, un tur runā par to, ka tur esot ūdens vai vismaz tur ir ledus," komentē Gints Jegermanis. "Es neesmu kodolfizikas speciālists, taču, ja mēs domājam par to, kā vajadzētu risināt Zemes..., visa šī sasilšana un pārējās klimata problēmas, tad viena no jomām ir kodolenerģija. Un daudzi zinātnieki šobrīd strādā pie tā sauktās kodolsintēzes. Ja izdosies, tad tā būs ļoti lēta un iedarbīga, ļoti jaudīga enerģija, kas dos visiem labumu. Bet, lai tā attīstītos, ir vajadzīgs hēlijs trīs. Uz Zemes tā nav tik daudz, bet uz Mēness ir. Līdz ar to noteikti, ka būs cenšanās apgūt šos resursus. Bet ne tikai, jo arī mēs runājam par retajiem metāliem, un, ja mēs gribam veikt pāreju uz zaļo enerģiju, tīro enerģiju, baterijas, saules baterijas, citas lietas, ir vajadzīga retie metāli. Un tas apjoms, kas būs vajadzīgs tuvākajās desmitgadēs, ir nenormāli liels pret to, kas ir līdz šim izrakts un apstrādāts. Mēness arī varētu būt viens no resursiem." Kā juridiski sakārtot, kurš paņems un kura īpašumā nonāks resursi, kas ir uz Mēness?  "Uz šo atbildes šodien nav. Visticamāk, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ," vērtē Gints Jegermanis. "Patlaban ir arī runas par to, ka, piemēram, ja amerikāņi, viņi ir noskatījuši kaut kādus padsmit laukumus, teiksim, 15 reiz 15 kvadrātkilometru lielumā, kur varētu nosēdināt kādu ierīci. Un kas notiek, ja Ķīna arī grib nosēdināt šo ierīci kaut kur tuvumā? Šobrīd šī ir galīgi pelēkā zona, bet skaidrs, ka tur cīkstēšanās notiks, jo visur, kur skaties, ir ASV un Ķīnas sacensība, un kosmosā tieši militārajā jomā tā ir šobrīd, es teiktu, ļoti, ļoti agresīva un izvērsta. Ja kādreiz vismaz kodolieroči kontekstā bija ASV un Krievijas, nu PSRS, bet es to sauktu par Krievijas sacensību, tad šobrīd ir trīs spēlētāji, un tā arī pasaulē pilnīgi jauna situācija, kad ir ASV plus Ķīna un Krievija vai atsevišķi Ķīna un Krievija. Un tas pats arī ir kosmosa. Ļoti daudz šobrīd tiek runāts par visādiem pretsatelītu ieročiem, ko Ķīna ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu."

Aborten er fri. Sådan har det været i Danmark de seneste 51 år. Men imens en udvidelse af gravides abortrettigheder er på vej, rejser konsulent og tidligere folketingskandidat for Alternativet Charlotte Bruun spørgsmålet: Hvad med mændene? I et debatindlæg argumenterer hun for, at mænd skal have en juridisk ret til at frasige sig faderskabet. En såkaldt juridisk abort i ligestillingens navn.  Men hvorfor skal en far kunne frasige sig ansvaret for sit biologiske barn? Hvor stiller det kvinderne? Og vil det overhovedet være i barnets interesse?  Gæst: Charlotte Bruun, konsulent ved Videnscenter for Specialpædagogik og tidligere kandidat for Alternativet Vært: Jacob Grosen Tilrettelæggelse: Pernille Skytte og Mathias Bonde Klip og produktion: Asta Aaholm Foto: Gregers Tycho See omnystudio.com/listener for privacy information.

Lige nu sidder transkvinden A i forvaring på en mandlig fængselsgang. Det rejser et dilemma: Juridisk set er hun kvinde, men hun er dømt for at slå og voldtage kvinder, dengang hun levede som mand. Alligevel har A i lang en årrække kæmpet for at få lov til at sidde blandt andre kvinder og nu er sagen taget hele vejen til Højesteret.Tirsdag falder dommen, og den lyder, at A ikke har ret til at sidde blandt andre kvinder. Retten lægger vægt på, at hun biologisk set er en mand og kan udgøre en fare for de kvindelige indsatte i fængslet. Fra sidelinjen følger Frederik Blicher Jepsen sagen. Han har tidligere ført sagen i Byretten og har kendt A i 7 år. Men på trods af dommen fra Højesteret, så mener han stadig, at A har en sag. Så hvad betyder afgørelsen for andre indsatte kønsminoriteter? Vært: Simon Stefanski. Program publiceret i DR Lyd d. 16/9.

Aktualitātes pasaulē analizē "Tvnet" žurnālists, politologs, starptautisko attiecību speciālists Artūrs Bikovs un Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. Pirmdien Francijas varasiestādes oficiāli apstiprināja informāciju, ka 24. augustā Parīzes Leburžē lidostā apcietināts ziņapmaiņas platformas Telegram radītājs un līdzdibinātājs, reizumis par „krievu Īlonu Masku” dēvētais Pāvels Durovs. Saskaņā ar izdevuma "Forbes" sniegtajiem datiem, Durovs šobrīd ir simtdivdesmitais bagātākais cilvēks pasaulē ar aktīvu kopvērtību apmēram piecpadsmit ar pusi miljardu ASV dolāru. Viņam tika izvirzītas apsūdzības divpadsmit punktos, tai skaitā saistībā ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu, narkotiku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu, būtiskas informācijas noklusēšanu izmeklēšanai un citām noziedzīgām darbībām. Lietas būtiskais iemesls ir platformas Telegram saturs, kas ir teju nekontrolēts un varas iestādēm nepieejams un tādējādi, pēc apsūdzības domām, padara Pāvelu Durovu līdzvainīgu noziedzīgās darbībās, kurām platforma tiek izmantota. Pāvels Durovs dzimis 1984. gadā toreizējā Ļeņingradā, filoloģijas profesora, senās Romas vēstures un literatūras pētnieka Valērija Durova ģimenē. Pāvela vecākais brālis Nikolajs ir izcils matemātiķis un programmētājs, un tiek izteikti pieņēmumi, ka viņa ieguldījums abu brāļu kopīgi radītajos tīmekļa produktos ir bijis izšķirošais. 2006. gadā Pāvels  ar izcilību pabeidza Sanktpēterburgas Valsts universitāti angļu filoloģijas un tulkošanas specialitātē, jau studiju laikā sevi apliecinājis arī programmēšanas, dizaina un tīmekļa projektu vadības jomā. Tūlīt pēc Pāvela studiju beigām, iedvesmojoties no nesen tapušā Marka Cukerberga garabērna Facebook, radās brāļu Durovu izveidotais sociālais tīkls VKontakte, līdz 2010. gada nogalei piesaistot vairāk nekā simts miljonus lietotāju, lielākoties Krievijā, Ukrainā un citās postpadomju zonas valstīs. Tad pienāca 2013. gada nogale ar dramatiskajiem notikumiem Kijivā, un Krievijas Federālais drošības dienests pieprasīja VKontakte vadībai nodot tā rīcībā datus par „Eiromaidana” kustības organizētājiem. Dažus mēnešus vēlāk, pārdevis savas daļas uzņēmumā, Pāvels Durovs pameta Krieviju. Drīz pēc tam viņš un brālis ieguva Karību salu pundurvalsts Sentkitsas un Nevisas pilsonību. Sākās viņa dzīves otrais posms ar jauno, vēl grandiozāko projektu – vairākplatformu ziņapmaiņas sistēmu Telegram. Tāpat kā VKontakte gadījumā Pāvels uzņēmās organizatoriskās struktūras vadītāja lomu. Sistēmas darbības centrs atrodas Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, un kopš 2021. gada Pāvels Durovs ir šīs Persijas līča valsts pavalstnieks, kā arī Francijas pilsonis. Tiek minēts, ka pēdējos gados viņš Francijā un vispār Eiropā gan uzturējies reti, it kā vairīdamies no šīs pasaules daļas. Līdz ar to viņa privātās lidmašīnas nosēšanās Laburžē un tai sekojošais arests strauji apaudzis ar versiju un pieņēmumu gūzmu. Kas vainas Telegram? Pirms trīs gadiem, 2021. gada augustā, ziņapmaiņas programmatūras Telegram lejupielāžu skaits pārsniedza miljardu, aktīvo lietotāju daudzums, ja ticam paša Pāvela Durova publiskotajam, pirms mēneša bija apmēram 950 miljoni. Lielākā „telegramistu” kopiena ir Indijā, tāpat to plaši lieto Krievijā, Irānā, Ukrainā un citur. Kā lielāko Telegram priekšrocību min tās hibrīdo raksturu – platforma lieti der ne vien lietotāju saziņai, bet arī dažāda multimediāla satura publiskošanai. Sistēmas līdzautors un vadītājs Pāvels Durovs to allaž pozicionējis kā tādu, kuras lietotāji var droši paļauties – viņu informācija nenonāks nevienas trešās personas, tai skaitā varasiestāžu, rokās. Viņa paša – režīma spiediena rezultātā Krieviju pametuša censoņa – reputācija šķiet kalpojam kā papildu arguments šim pieteikumam. Tomēr nu pienācis brīdis, kad jājautā – vai Telegram spožums nekļūs par tās radītāja un vadītāja postu? Platformas politika, visai nosacīti kontrolējot tur ievietoto saturu, padarījusi to par siltumnīcu, kurā zeļ visdažādākā veģetācija. No vienas puses, Krievijā un Irānā Telegram tiešām kalpo kā vārda brīvības kanāls. No otras – tikpat netraucēti tur līdz šim savu saturu varējuši izplatīt visu sugu politiskie radikāļi un citi margināļi, ieroču un narkotiku tirgotāji, bērnu pornogrāfijas izplatītāji un citu noziedzīgu nodarbju piekopēji. Lielā skaitā tur ganās arī Kremļa propagandisti, un, kā apgalvo daudzi novērotāji, ziņapmaiņas sistēmu iemanījušies izmantot arī krievu militāristi, ar tās palīdzību saņemot izlūkošanas ziņas un pat koriģējot artilērijas un raķešu triecienus. Vai par to visu var padarīt atbildīgu platformas radītāju un īpašnieku? Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, Durova lieta nenoliedzami kļūs par nozīmīgu juridisku precedentu. Kā, komentējot situāciju izdevumā Politico [politiko], norāda nīderlandiešu žurnāliste Eva Hārtoga, Durovs varot rēķināties ar diviem faktoriem savā labā. Pirmkārt, ka Francijā tiesa būs taisnīga, otrkārt, ka process risināsies arī publiskajā un informācijas telpā. „Spriežot pēc viņa pagātnes, šai arēnai šovmenis Durovs ir gatavojies visu savu apzinīgo mūžu,” raksta Hārtiga.   Sagatavoja Eduards Liniņš.    

I norrøn mytologi er det ei gruppe på tre kvinner som blir kalla nornene og som representerer fortid, notid og framtid, og som spinn og vev lagnad / skjebne / öde for menneska. Det er i alle fall det vi har lært, det som står i bøkene og på nettet. Grunnlaget er for det synet er dessverre spinkelt når vi sjekkar mot kjeldene. Men nornene er spennande lell. Dei er klårt knytte til fødsel og fødselshjelp, som dei samiske akka-ene. Samtidig overlappar dei med valkyrjene, som rid i krigsmundur over slagmarka og plukkar ut dei som skal falle. Juridisk terminologi dominerer omtalen av dei. Dei feller dom over deg og meg. Men kvifor er lagnaden kvinneleg?   Andre stikkord: Tekstilarbeid, spinning, veving, seid / seiðr, blodhemn, kvinnemakt, skjoldmøy, folkemeininga, omdømme, heltedikt, samfunnsnormer, lov og rett, juridiske metaforar, etymologi, islendingsoger, Soga om laksdølane / Laxdǿla saga, Gudrun Usvivsdotter / Kjartan / Bolle, Njålssoga, slaget ved Clontarf, Maadter­aahka, Saarahka, Oksaahka, Joeksaahka, sørsamisk religion, greske moirai, gresk mytologi, diser / dísir, fylgjer / fylgjur, folketradisjon, folkloristikk / etnologi, Urdr / Urd, Verðandi / Verdande, Skuld, nornagreytur, nonegraut, nornablettur, weird.   Karen Bek-Pedersen har doktorgrad i etnologi / folkloristikk frå University of Edinburgh, med tema nornene i norrøn mytologi, og er forfattar, føredragshaldar og omsetjar.   Innspela i Bergen 5. august 2024.

Pasaulē visdārgākā prece ir dati. Ko būtu jāzina katram, lai savus datus pasargātu un ko jāzina uzņēmējiem, lai nepieprasītu datus, kurus nemaz nav tiesību pieprasīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka, biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš.

Tēlaini varētu teikt, ka Eiropas Parlamenta vēlētāji ir servējuši ļoti interesantu pusdienu galdu, kurā netrūkst gan tradicionālu un labi zināmu sastāvdaļu, gan piparotu piedevu, kas draud nomākt ierasto garšu. Kādi ir Briseles salāti, kurus eiropieši sev sagatvojuši, par to spriedīsim jaunājā “Latvijas Avīzes” raidierakstu ciklā. Pirmā epiozode “Vai Eiropa ir mainījusies?”:  - Pirmais augstais Eiropas amats Baltijas politiķim. - Kāpēc tik daudz satraucas par labējo spēku panākumiem, bet maz runā par kreisajiem? - Francijas drāma un tās iespējamais turpinājums Vācijā. - Vai pie visa vainīga neapdomīgā migrācijas politika un kas notiks ar Zaļo kursu? Šos jautājumus “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs apspriež ar starptautiskās politikas ekspertu, atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektoru Gintu Jegermani.  Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

I denne episoden av 'Invester i deg selv' snakker Hege og Madeleine med Karoline Kjønniksen, som er administrerende direktør i Fæbrik.Karoline belyser sin uvanlige vei fra å drømme om en juridisk karriere til å bli en administrerende direktør innenfor bærekraftig mote.Vi dykker inn i Fæbriks kreative tilnærming til mote, hvor gjenbruk står sentralt. Karoline deler innsikt om hvordan hun, uten formell utdanning, brøt gjennom og ledet et selskap som virkelig utfordrer tradisjonelle normer innenfor moteindustrien.Vi tar også en titt på Karolines personlige reise, strategier for personlig og profesjonell vekst, og hvordan hun finner balansen i en travel hverdag som gründer, leder, og mor.Ikke gå glipp av denne fascinerende diskusjonen, som gir både inspirasjon og innsikt i hvordan lidenskap og visjon kan transformere både et marked og en karriere. Tune inn for å høre!Husk å sjekke www.stackx.me eller Stack-appen for mer læring om hvordan å investere.Følg podcasten så får du også notification neste gang vi legger ut en ny episodeDenne episoden er sponset av ETF-forvalteren Xtrackers. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Frida er ikke bare hormonell. Nå er hun også forbanna. Visste du at staten Norge diskriminerer skeive mammaer? Dagens gjest er Anne Bleiklie. Hun er gift med Marthe, og sammen har de barna Ivar, Tomine og Pål.Så langt høres dette ut som en solskinnshistorie om en fin regnbuefamilie, sant? Men det er dessverre en stor brist i fortellingen, og det er at Anne kun får være juridisk forelder til to av barna sine. For mens hele Norge feiret Pride i 2020 fikk Anne rett og slett avslag på søknaden sin om å være juridisk forelder for yngstemann Pål som på dette tidspunktet var 9 måneder gammel. Forklaringen? Vel, den er egentlig at staten ikke ser på heterofile og homofile på samme måte.Det finnes nemlig noe som heter pater est-regelen, og den sier at ektemannen i et forhold rettslig sett blir far til de barna kona hans føder. Men dette gjelder altså ikke om man er to kvinner.Det er ganske utrolig.Så lytt til denne viktige episoden. Da får du enda en god grunn til å markere Pride.Pride-merch fra Frida kan du alltid kjøpe her: https://fridagrande.no/collections/pride Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Medverkande i detta avsnitt är Martin, Patrik och Thomas Heldal. Gillar ni det vi producerar får ni gärna skicka in ett bidrag till bankkonto SEB 5708 35 378 011) I detta avsnitt intervjuar vi Thomas Heldal från Juridisk Jiu Jitsu vilket är ett projekt som startades startades i februari 2022 och vars främsta syfte är att sprida kunskap om fundamentala rättigheter och hur man processerar dessa korrekt i en domstol. Projektets ambition är att förvandla den vanliga medborgaren från juridiska får till juridiska rovdjur. Detta anser Thomas vara fullt möjligt med rätt kunskap och insikter i hur man bedriver en rättsprocess. Under intervjun delar Thomas med sig av sin kunskap inom juridikens område och Martin och Patrik kommer med frågor och funderingar som den i ämnet oinsatte lyssnaren själv förmodligen också velat ha svar på.2) Outro Carl Clang med låten It´s dangerous to be right when the government is wrong https://www.youtube.com/watch?v=OAfe7YRqDqk3) Länkar till avsnittet: Juridisk jiu jitsus youtubekanal https://www.youtube.com/@juridiskjiujitsu44/featured

Vi har besøk av Nora Wennberg Gløersen, Juridisk seniorrådgiver i Forbrukerrådet som forteller oss hvordan du skal handle trygt på nett og hvor grensen går mellom svindel og bare dårlig nettbutikk. Ikke minst snakker hun om hvordan du skal få en trygg og svindelfri sommerferie.

Der er blevet videre rammer for abort - for kvinder. Men det har fået et nyt borgerforslag til at stille spørgsmålstegn ved, hvorfor det samme ikke gælder for mænd. For bør mænd have ret til juridisk abort, som deres mulighed for at fraskrive sig forældreskabet? I udsendelsen debatterer vi også den moderne Folkekirke - for er det godt eller skidt, når folkekirken åbner dørene til yoga, mandeklubber og samfundsaktuelle foredrag, uden direkte parallel til troen? See omnystudio.com/listener for privacy information.

Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Nyheter och fördjupning från Sverige och världen. Lyssna på alla avsnitt i Sveriges Radio Play.

Sociālās zinātnes Latvijā un pasaulē. Mūsu viešņa Monopolā ar jaunu un stipru tvērienu vērusi starpdisciplināru fakultāti, apvienojot vairākas vienā. Iepzīstamies - zvērināta advokāte, pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova. Karinai ir ievērojama izglītības bagāža - ieguvusi bakalaura grādu publiskajās tiesībās Valsts Policijas akadēmijā, maģistra grādu starptautiskajās un ES tiesībās Rīgas Juridiskajā augstskolā, kā arī doktora grādu medicīnas tiesībās Rīgas Stradiņa universitātē. Karjeras laikā Karina darbojusies vairākās vietās un amatos - kā projektu vadītāja, direktora vietniece, juriskonsulte un, protams, advokāte. Vairāk nekā septiņus gadus aizvadījusi kā Jūrmalas pilsētas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Arī RSU Karina ir ievērojamu laika posmu - savu ceļu tajā sākusi kā lektore, bet nu jau ir Juridiskās fakultātes docente, Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, kā arī vadošā pētniece. Milzīga enerģija, darbaspējas, kā arī māka iedvesmot apkārtējos - tikai pāris no atslēgvārdiem, kas spēj raksturot Karinu.

Denne uken har NSO har kommet med en ny rapport om studentdemokratiet. Vi tar en liten titt på det. Juridisk fakultet ved UiB har avsluttet en utvekslingsavtale med Israelsk universitet. 70 prosent av bussene i Oslo står i fare for å frsvinne. En professor har klart å lure plagiatkontrollen, vi ser på hvordan. 

Statistika liecina, ka sociālajos tīklos reģistrējušies gandrīz pieci miljardi pasaules iedzīvotāju un ik ceturksni tiem pievienojas vēl vidēji 76 miljoni lietotāju.  Tas vistiešākā veidā ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, jo arvien grūtāk ir kontrolēt to, kā autoru darbi tiek izmantoti virtuālajā vidē. Par intelektuālo īpašumu jaunajā realitātē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Zommere un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības padomes prezidents Kārlis Kazāks.  

Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema.  Daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus, kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un tos pat neizlasot. Vai problēmai ir ātri risinājumi? Šo un ar darījumu drošību digitālajā vidē saistītus jautājumus raidījumā Kā labāk dzīvot uzdodam Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvjiem - padomes priekšsēdētājam Aigaram Kaupem un priekšsēdētaja vietniecei Ilzei Metuzālei.

Latvijai kā dažādu starptautisku organizāciju dalībvalstij un arīdzan kā tiesiskai un demokrātiskai valstij ir juridiskas saistības, pienākumi un griba ievērot cilvēktiesības, tās aizstāvēt un būt starp pasaules līderēm šajā jomā. Kā uz mums attiecas cilvēktiesības, kādi ir šo tiesību juridiskie aspekti un kā tie attiecas uz cilvēkiem Latvijā? Par to “Eversheds Sutherland Bitāns” zvērināta advokāta Agra Bitāna sarunā ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi un Rīgas Juridiskās augstskolas profesori Inetu Ziemeli. Klausies dalies!

Dag jabber om Choi-gate, The Sadies, stort intervju og bedre tider.SE DAG LIVE! dagsoras.comBONUSEPISODER! patreon.com/dagsoras---------------------Green Lung- "This Heathen Land" (MUSIKK)Satan Wants You (DOKUMENTAR)

Viedokļu paušana jutīgos jautājumos pašreizējā sociālo tīklu laikmetā nereti beidzas ar virtuālo linču tiesu. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka tiešsaistes platformām ir konsekventi un ātri jāvēršas pret naida runu, tomēr ir jautājums, kādos gadījumos un cik efektīvi tas darbojas praksē?. Vai uzbrukuma sociālajos tīklos ir mūsdienu realitāte, ar kuru vienkārši jāsamierinās? Krustpunktā diskutē zvērināts advokāts, "Cobalt" vadošais partneris Lauris Liepa, Rīgas Strdiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle un Saeimas deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība).  

Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas apsaimniekošanā. Bet mājai ir arī pārvaldnieks. Kā pareizi sadalīt mājas pārvaldi starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekle Laila Keisele un Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne. Turpinām raidījumu ciklu par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un renovāciju. Iepriekšējā raidījumā, kad runājām par māju tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ekspertu viedoklis bija, ka liela loma šajā procesā ir mājās pārvaldniekam. Tāpēc turpinām sarunu par iedzīvotāju un māju pārvaldnieku sadarbību vai tās neesamību. Kāds būtu ideālais variants dzīvojamo māju apsaimniekošanā? "Uzskatu, katrā dzīvojamā mājā jābūt cilvēkam, nav svarīgi, kā viņu sauc, pārvaldnieks vai pilnvarotā persona, kas visu dzīvokļu īpašnieku vārdā risina visas problēmas, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā," vērtē Vitolds Peipiņš. "Problēmas katrā māja individuālas un daudz, jo mūsu dzīvojamās mājas ir novecojušas, pie viņām visu laiku ir jāstrādā." "Jāsaprot, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, piemēram, 100 dzīvokļu īpašnieki vienlaicīgi nevar kaut ko darīt, pārvaldīt māju. Tāpēc viņi izvēlas pilnvaroto personu, kas dzīvokļu īpašnieku vārdā labāk vai sliktāk risina visas problēmas," turpina Vitolds Peipiņš. Tā var būt gan juridiska persona, gan fiziska, kura noformējusi savu saimniecisko darbību, persona, kurai ir iemaņas, zināšanas, prasme un vēlēšanās strādāt pie dzīvojamo māju pārvaldīšanas "Juridiskās personas arī var pārvaldīt, tām ir savi cilvēki, kas visu melno darbu darba dzīvokļu īpašnieku vārdā," norāda Vitolds Peipiņš. "Ja mājā ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, attiecīgi biedrības vārdā. Var arī būt cits modelis, ka dzīvokļu īpašnieki paši to dara caur biedrību. Manā izpratnē tas ir mazākais ļaunums.   Sliktākais modelis – dzīvojamo māju pārvalda sveša persona. Dzīvokļu īpašnieki samaksā šai personai par pārvaldīšanas procesu un viņi ir diezgan ierobežoti ietekmēt procesu, kā attīstās mājā renovācijas jautājumi, pakalpojumu piegāde.

Der er intet nyt i DR's 'afsløring' om at de russiske skibe spionerer på Danmark, ifølge Peter Viggo Jakobsen lektor ved Forsvarsakademiet. Men hvorfor er det så en stor historie? Krænker Mette Frederiksen den 13-årige pige, der blev kidnappet? På Statsministerens sociale medier, kan man finde billede med navn på den 13-årige pige der i sidste uge blev bortført.  Derudover taler vi med Kenny der strandede mellem Frederiksberg og Københavns Kommune. Prisen blev en nyre. Alt dette og meget mere i En Uafhængig Morgen!  Din vært her til morgen er Nicolai Dandanell. Tidskoder: [00:00] Kenny Petersen, Hjemløs // Om at falde ned mellem to kommuner og miste alt. [08:00] Sara Thormar, Juridisk konsulent i SAND // Om hjemløse har færre rettigheder end andre borgere.  [22:00] Jeppe Hedaa, Formand for Kristendemokraterne // Om Kristendemokraternes principprogram er homofobisk. [32:00] Thomas Rohden, Regionsrådsmedlem for Radikale Venstre og stifter af Dansk Kina-Kritisk Selskab // Om pandaer der ikke vil parre sig. [38:00] Vibeke Borberg, Advokat med speciale i medieetik og sociale medier // Om Mette Frederiksen krænker den 13-årige pige, der blev kidnappet. [44:00] Lars Christian Brask, Erhvervs- og Indenrigsordfører i Liberal Alliance // Om den nye parti-alliance i dansk politik har nogle nye idéer. [51:00] Peter Have, Forsvarsordfører for Moderaterne // Om der er noget nyt ved DR's ‘afsløringer' om russiske skibe. [58:00] Peter Viggo Jakobsen, Lektor ved Forsvarsakademiet // Om Lars Løkke er med til at blæse DR's stort anlagte ‘afsløringer' om russiske spionskibe ud af proportioner?See omnystudio.com/listener for privacy information.

Alle er nok enige i at et samlivsbrudd eller en skilsmisse er vondt og vanskelig, en livskrise når vi går gjennom den. Har en felles barn i tillegg kan det fort oppleves enda mer sårt og krevende, med en usikker og ny fremtid i vente. I studio er advokat Lisa Eian, som jobber spesialisert med det juridiske aspektet ved å inngå ekteskap, samboerskap og for nært halvparten av inngåtte giftemål, skilsmisser. Hva kan vi gjøre før det smeller for å stå tryggere hvis et brudd blir aktuelt? Hvilke avtaler og kontrakter bør vi ha på plass og hva mener hun er viktigst å tenke på når vi lever sammen som par? Lisa kommer med konkrete og nyttige råd, med mange kloke betrakninger og erfaringer fra jobben sin. Oda blir både overrasket og på finurlig vis rørt. Sammen konkluderer de at å snakke om de juridiske sidene ved et samboerskap eller ekteskap er noe vi kan øve oss på å snakke mer åpent om, og at det til og med er en stor kjærlighetserklæring å gi hverandre.Aktuelle og hjelpsomme linker:https://www.eianadvokat.no/det-juridiske-ved-å-gifte-seg https://www.eianadvokat.no/samboeravtalerhttps://www.eianadvokat.no/fremgangsmåte-ved-skilmissehttps://www.eianadvokat.no/fellesadvokatskilsmisse

Uzsākot jaunu rubriku DIENA PĒC, iepazīstinām ar “Juridiskais skatpunkts” autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vadošo partneri. Kā savu pirmo viesi viņš uz sarunu ir aicinājis Agri Ratniku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāju. Ko īsti nozīmē būt jurisprudences studentam? Cik liels ir studentu atbirums mācību procesā? Kas to ietekmē? Uzzini par studijām, darbu universitātes laikā un ārpusstudiju aktivitātēm.

Šobrīd Latvijā nav izlietoti apmēram četri miljoni privatizācijas sertifikātu. To darbības beigu termiņš ir noteikts 2026. gada 31.decembris. Ko iesākt ar neizmantotajiem sertifikātiem, kādās situācijās tos būtu nepieciešams iegādāties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" Finanšu departamenta Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kristaps Timpars.

I dagens sending får vi tips til hvordan vi kan få mer ut av pengene våre, lærer mer om Fosen-saken og får siste del i serien om kvinnekampen.Medvirkende: Marte Magnusdal Markeset, Frida Kristine Mogård, Amalie Sunnby og Runa ÅrskogI studio: Lise Benus, Emma Nordsteien og Amalie SunnbyTekniker: Nore Vadsten

Hvem har ansvaret og hvem har størst juridisk risiko når cyberangrepet er et faktum? Dette og mer til spør NSMs fagdirektør Roar Thon om i denne ukes sikkerhetspodkast. Dagens gjest i studio er Stein Erik Hove. Han er advokat og partner i Brækhus. Stein Erik har i mange år representert ulike parter når diskusjonen starter om hvordan ansvar skal fordeles etter at cyberangrepet er et faktum. En podkast fra Nasjonal sikkerhetsmyndighet (2023)

* Blir det ny periode som nestleder for Hadia Tajik? Hennes eget fylkeslag synes det, men AUF har allerede pekt på Tonje Brenna. * Bør vi rydde bort han og hun fra lovverket for å legge til rette for et tredje juridisk kjønn? Det er i hvert fall et av alternativene som utredes i en ny rapport til likestillingsministeren. * Økokrim melder om rekordhøyt antall anmeldelser på bedrageri, samtidig som oppklaringsprosenten går ned. Nå vil de øke innsatsen ved å opprette en egen bedragerienhet underlagt Økokrim. * Staten bør selge både Posten, Vy og Flytoget foreslår Frp, som ikke akkurat møter gehør hos Senterpartiet. Hør episoden i appen NRK Radio

Vai tas ir godīgi, ka viens pircējs par preci maksā vienu cenu, bet otrs - krietni mazāku, jo viņam tiek piedāvāta personalizēta cena? Laikam jau nav! Bet personalizētas cenas ir teju visaptveroša prakse un no tās atteikties neviens netaisās. Drīzāk otrādi - personalizētu vilinošu piedāvājumu būs arvien vairāk. Vai personalizēta cenu noteikšana ir ētiska rīcība, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs, Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede un biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs. "Personalizācija ir jaudīga mārketinga stratēģija," vērtē Viesturs Kančs, ko pielāgo, balstoties uz dažādiem cilvēka paradumiem, varbūt uz viņa lokāciju, iepirkšanās vēsturi, ja runa ir par e-komerciju, ko var izmantot biznesa vajadzībām un arī atvieglot patērētājā dzīvi. Cena, visticamāk, ir pielāgojama. Jānis Priede atzīst, ka šādu cenu pielāgošanu patērētājs var uztvert kā diskrimināciju, uzņēmēja praksē tā ir cenu diferencēšana. "Ik pa brīdim uzvirmo jautājums, cik lielā mērā pārdevējs izmanto iespēju diferencēt cenu un kā sabiedrība to uztver. (..)  Diskriminēt cilvēkus pēc kādām pazīmēm nav sabiedrībā pieņemams, pēc reliģijas, vecuma, dzimuma. Diskriminēt pēc cenas esam diezgan toleranti," atzīst Jānis Priede. Viņš arī norāda, ka cenu diferencēšanas praksi var sadalīt trīs daļās: nelegālā joma – tie paši karteļi, vienošanās, patērētājam pat nav izvēles. Tirgus mehānisms pēc būtības nedarbojas un sabiedrība pārmaksā. (..) Izteikts konkurences trūkums. Cenu diferencēšanas prakses, kas ir gan legālas, gan sabiedrībā akceptētas, tās ir arī lojalitātes kartes. Vai atlaides senioriem, skolēniem vai studentiem. Mēs kā sabiedrība to pieņemam, jo ir sociālās pazīmes. Pa vidu ir nosacīti "pelēkā zona". Mūsdienās datu ievākšana gandrīz individuālā līmenī par katru patērētāju var izveidoties profils, par viņa uzvedības mehānismiem, par viņa apradumiem, par viņa pirktspēju, vēlmi maksāt. Tas nav ar likuma aizliegts, bet parādās jautājums par ētiku.  Raidījuma viesi vērtē, ka tāpat, kā apgūstam medijpratību un finanšu pratību, svarīgi apgūt arī tehnoloģiskās zināšanas e-komercijā. "Ja saproti, kas sīkdatne interneta pārlūkos iegūst par tevi informāciju un var pielāgot šo, tu jau esi uzvarētājs zināmā mērā. Ja par to neaizdomājies, nepārzini, gribas teikt, ka esi zaudētājs," uzskata Viesturs Kančs. "Mums visiem ir jāmācās digitālais tirgus, kas visiem liek jaunus apradumus saprast. Arī mēs tur noteikti daudz nezinām," vērtē Ivo Krievs. "Kaut kādā veidā ieguvējs ir tas, kurš tehnoloģiski zina, bet tas, ko mēs zinām, ir aisberga augšējā daļa tam, ko lielie tehnoloģiju giganti spēj apakšā saģenerēt un algoritmi izdarīt." "Bet lielāks risks ir tur, konkurence nav tik brīva, kaut vai lielie digitālie milži - sociālie tīkli, kur nevari kājām aiziet citur. Tur cenas manipulācija var būt gandrīz piespiedu rakstura. Ar to vajadzētu sākt cīnīties, kur cilvēks nevar nobalsot un aiziet no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra," turpina Ivo Krievs. Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka patērētāji nevēlas maksāt dažādas cenas par vienu un to pašu produktu. Piemēram, 76 % norāda, ka viņus satrauc doma, ka citi lietotāji par to pašu preci vai pakalpojumu maksā mazāk, savukārt 86 % uzskata, ka šādi cenošanas principi nav ētiski. Runājot par sīkdatnēm un personalizētu datu vākšanu svarīgs aspekts ir datu uzglabāšana. Bieži vien paziņojumi par sīkdatnēm ir ķeksīša pēc, tie nedarbojas funkcionāli. "Ja cilvēks ienāk lapā un viņš nav atļāvis ievākt par sevi datus, tad arī nevajadzētu ievākt. Daudzi ievāc. Tā ir bumba ar laika degli, liela atbildība ir uzņēmumu pusē. Ir cilvēki, kas pieskata, lai viss juridiski korekti un legāli. Svarīgi ir arī, kā uzņēmumi uzglabā datus. Ja nemaldos, ka pēc likuma ir jābūt tā, ja es kā patērētājs saku, ka vairs nevēlos, ka konkrētais interneta veikals, konkrētais zīmols uztur par mani datus, ko ieguvuši pēdējo pirkumu gaitā, tie ir jādzēš. Jautājums, vai tas ir iespējams? Tas būtu interesants eksperiments arī ar pāris interneta veikaliem, ja palūgtu izdzēst par sevi visu informāciju, vai viņi vispār to varētu izdarīt," analizē Viesturs Kančs.

Pēdējās dienās sabiedrību ne tikai Latvijā sašūpojis Starptautiskās Olimpiskās komitejas rosinājums diskutēt par veidu, kā ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Protams, grūti pateikt, kas būs pēc pusotra gada, kad spēles notiks, bet kara laikā šī ir pamatīga problēma. Lai arī kā dažiem gribētos, sportu no politikas pilnībā nodalīt nav iespējams.  Raidījuma beigu daļā laiku veltīsim vēl vienam notikumam - prezidenta vēlēšanām Čehijā. Tur nepārprotami ir vērojama līdzšinējās politikas maiņa. Čehijas vēlētāji ir izteikuši neuzticību iepriekš īstenotai politikai, jāsecina, ka karš Čehiju ir mainījis.  Aktualitātes vērtē ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Aldis Austers, "Delfi" grupas sporta medija "MVP" galvenais redaktors Ingmārs Jurisons, Latvijas TV "Sporta studijas" producents un Latvijas Radio podkāsta "Drošinātājs" līdzautors Dīvs Reiznieks un politologs Kārlis Daukšts. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs? Starptautiskā olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka tā aicina pētīt veidus, kā atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. Kā norādīts paziņojumā, komiteja esot konsultējusies ar dažādām federācijām, pašiem sportistiem un nacionālajām olimpiskajām komitejām. Un esot nonākusi pie secinājuma, ka ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Viņuprāt, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Primāri šis attiecas uz vasaras olimpiskajām spēlēm, kas jau nākamgad notiks Francijā. Protams, Olimpiskajās spēlēs nedrīkstēšot skanēt Krievijas himna un parādīties Krievijas karogs. Šie sportisti varētu startēt vien kā neitrāli sportisti. Šis paziņojums pirmkārt satricināja Ukrainu. Tā uzreiz vēstīja, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās būs Krievijas un Baltkrievijas sportisti.  Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo Starptautiskā olimpiskā komitejas paziņojumu ir nodēvējis par mēģinājumu parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams un ka „ir iespējams pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku”. Viņš arī atgādināja par 1936.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē, kuras notika nacistu varas laikā. Ka reiz jau „ir bijusi arī nozīmīga olimpiskā kļūda. Olimpiskās kustības un teroristisku valstu ceļi noteikti nedrīkst krustoties”. Arī Latvijā Starptautiskās olimpiskās komitejas paziņojums uztverts ļoti kritiski, līdzīgi to nosodījušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers Latvijas Televīzijā 30.janvāri teica, ka, ja situācija kara laukā nemainīsies un Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļaus piedalīties olimpiskajās spēlēs, Latvijas sportisti tajās nepiedalīšoties.   Prezidenta vēlēšanas Čehijā Kad janvāra vidū notikušajās Čehijas prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo 50 procentu vēlētāju atbalstu, kļuva skaidrs, ka otrajā kārtā cilvēkiem nāksies izšķirties starp diviem diezgan pretējiem politiskajiem uzskatiem. Gandrīz līdzvērtīgu atbalstu – 35 procentus – bija ieguvuši divi prezidenta kandidāti – 61 gadu vecais armijnieks, kādreizējais Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Petrs Pavels un bijušais premjerministrs, biznesmenis, viens no bagātākajiem Čehijas cilvēkiem – Andrejs Babišs. Babišs tiek raksturots kā populists, kurš spējis iemantot vēlētāju uzticību ar labām runas dāvanām. Savukārt Pavels, kā jau armijas cilvēks, nav bijis tieši saistīts ar politiku, līdz ar to daudzi viņu uztvēra kā politiski neitrālu kandidātu. Lai arī Čehijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, netrūkst ekonomisko izaicinājumu, šajās vēlēšanās būtiska nozīme bija karam Ukrainā. Tieši karš bija kā katalizators, kādēļ daudzi izšķīrās balsot par vienu vai otru kandidātu. Kamēr Pavels pauda skaidru atbalstu Ukrainai, solot tai visāda veida atbalstu, ekspremjers Babišs sevi pozicionēja kā miera nesēju. Viņš apgalvoja, ka sāncenša retorika un rīcība var ieraut Čehiju karā ar Krieviju, bet viņš darīšot visu, lai to nepieļautu. Tomēr nedēļas nogale parādīja, ka Čehijas pilsoņu nepārprotamas simpātijas ir Ukrainas pusē. Vairāk nekā 58 procenti nobalsoja par Pavelu, kamēr par Babišu vien nepilni 42 procenti. Turklāt vēlētāju aktivitāte izrādījās neierasti augsta un sasniedza 70 procentus. Kā ierasts pēc vēlēšanām, daudzi steiguši apsveikt jauno prezidentu. To izdarījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, savā "Twitter" kontā ierakstot čehu valodā sveicienu un reizē paužot cerību uz "personīgo sadarbību Ukrainas un Čehijas tautu labā un vienotas Eiropas interesēs". Pavels nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Viņš arī bija paudis atbalstu Babišam. Vēl jāpiebilst, ka par Babišu balsoja Ungārijai tuvie pierobežas rajoni, un daudzi komentētāji norādījuši, ka Babiša uzvaras gadījumā Eiropā būtu vēl viena prokrieviski noskaņota valsts. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Mary har været ude og navngive en rose efter en Prince sang - men hvem er sangen egentlig til? Miriam Zesler fortæller hvad der er op og ned i sagen. Pride kan vise sig at være superspreder for abekopper. Nynne Bjerre Christensen er i studiet og fortæller om køn og hendes egen tvivl, som helt ung - debatten om juridisk kønsskifte er i fuld gang. Lady Diana forudsagde sin egen død - eller var hun bare paranoid og omgivet af konspirationsteorier.Sørgeligt nyt fra Trankjær Kro.I studiet var Jacob Heinel Jensen, Thomas Heurlin, Jakob Steen Olsen. Ditte Okman var vært.Produceret af Alex Brøndbjerg.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Jebkurā situācijā, kurā pacients satiekas ar ārstu vai medicīnas personālu, būtu jādara viss, lai pacients saņemtu iespējami labāku un atbilstošāku medicīnisko aprūpi. Ko darīt gadījumos, ja tā nav noticis; kādas ir ārstu un pacientu tiesības un pienākumi, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte un zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja izveidotājs Ronalds Rožkalns. Sazināmies arī ar Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektori Santu Slokenbergu. Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi. Likums paredz arī atteikšanos no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas gan pirms tās sākšanas, gan ārstniecības laikā, kā arī no ārstniecībā izmantojamās metodes, bet neatsakoties no ārstniecības kopumā, to nepārprotami apliecinot rakstveidā. Tiesībsarga skatījumā Pacientu ombuds ir nepieciešams kā Veselības inspekcijas paralēls pacienta tiesību atbalsta mehānisms, kura uzdevumi būtu izglītošana, pētniecība, atbalsts, kas izpaužas kā informēšana par tiesībām, uzklausīšana, nepieciešamības gadījumā arī mediācija, bet ne sodīšana vai medicīniska slēdziena sniegšana.

Francijā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta, kas sola iespējamus izaicinājumus pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam un viņa partijai "Uz priekšu, Republika!". Makronam izaicinājumu metusi nepieredzēti plaša kreiso spēku koalīcija, kas, visticamāk, iegūst tik daudz balsu, lai Makrons zaudētu vairākumu parlamentā. Vai tas varētu nozīmēt, ka Francijas iekšpolitikā gaidāmi interesanti laiki? Pusgads ir atlicis līdz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, un arvien skaļāk par sevi atgādina arī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Šajā dienās uzmanības centrā atkal nonākusi īpašā izmeklēšanas komisija, kas pēta Trampa lomu pagājušā gada 6. janvāra iebrukumā Kapitolijā. Pats Tramps to sauc par vienu no mūsdienu nozīmīgākajiem protestiem, bet izmeklētāji norāda, ka sazvērestība ar mērķi gāzt varu vai pārņemt to, iespējams, nemaz nav beigusies. Pievēršamies arī karam Ukrainā, pareizāk sakot, kārtējām hibrīdkara metodēm, ko pret Ukrainu izmanto Krievija un tās kontrolētie separātisti valsts austrumos. Krievijas prezidents devis mājienus Rietumiem, ka vēsturiski Krievija nevis kaut ko iekaro, bet gan atgūst to, kas tai jau piederējis un pienākas. Savukārt pašpasludinātajā Doneckas tautas republikā piespriests nāves sods trim ārvalstu leģionāriem, kas karojuši Ukrainas bruņotajos spēkos. Kā vērtējamie šādi Krievijas līdera izteikumi un vai tiesiski tiem vispār ir kāds spēks? Aktualitātes pasaulē vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs Māris Lejnieks. Donalds Tramps – demokrātijas grāvējs? Pēc nemieriem pagājušā gada 6. janvārī, kuru laikā vēlēšanās zaudējušā prezidenta Donalda Trampa piekritēji ieņēma daļu no Savienoto Valstu Kapitolija ēka Vašingtonā, aizkavējot vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu Kongresā, amerikāņu likumdevēji izveidoja īpašu komiteju šo notikumu izmeklēšanai. Tā bija Kongresa demokrātu frakcijas virzīta iniciatīva, un balsojumā par komitejas izveidi pagājušā gada 1. jūlijā kongresmeņu balsis dalījās pamatā pēc partijas piederības. Attiecīgi komitejas sastāvā darbojas septiņi demokrāti ar komitejas priekšsēdātāju, Misisipi štata pārstāvi Beniju Tompsonu priekšgalā, un tikai divi republikāņi, tai skaitā komitejas vicepriekšsēdētāja, Vaiomingas štata pārstāve Liza Čeinija. Šomēnes komiteja uzsāka publisko sēžu ciklu, kas iesākās pagājušās nedēļas ceturtdienā, 9. jūnijā, un turpinājās aizvakar, 13. jūnijā. Trešā sēde, kas bija paredzēta šodien, tika atcelta, kā paziņots, tehnisku iemeslu dēļ. Komitejas sēdes tiešraidē translē vairums lielāko amerikāņu telekanālu. Abās sēdēs uzmanības centrā bija jautājums par to, kādu informāciju eksprezidents Tramps saņēmis par vēlēšanu rezultātiem, respektīvi – vai viņam bija kāds pamats uzskatīt, ka tie varētu būt viltoti, vai arī apgalvojumi par vēlēšanu nozagšanu, ar kuriem Tramps uzkūdīja savus atbalstītājus 6. janvāra uzbrukumam, bija viņa izdomājums. Kā uzrunā, atklājot pirmo komitejas sēdi, norādīja tās priekšsēdētājs, kongresmenis Tompsons: „6. janvāris bija valsts apvērsuma mēģinājuma kulminācija, nekaunīgs mēģinājums gāzt valdību. Vardarbība nebija nejaušība. Tā bija Trampa pēdējā cīņa, izmisīgi centieni izmantot pēdējo iespēju aizkavēt varas nodošanu. Donalds Tramps bija šīs sazvērestības centrā. Un galu galā Donalds Tramps, Savienoto Valstu prezidents, pamudināja pašmāju konstitūcijas ienaidnieku pūli doties uz Kapitoliju un sagraut Amerikas demokrātiju.”  Kā nozīmīgs fakts komitejas sēžu kontekstā tiek atzīmēts tas, ka samērā neilgs laiks palicis līdz 8. novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām, kurās Demokrātu partija var zaudēt savu nelielo vairākumu Savienoto Valstu likumdevējā. Ukrainas kara hibrīdā dimensija Pagājušajā nedēļā pamanāmi iezīmējās hibrīdā dimensija pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu. No vienas puses, te pieminama Krievijas līdera Vladimira Putina uzstāšanās jauno zinātnieku un uzņēmēju auditorijā, kurā viņš pašreizējo karu pret Ukrainu pielīdzināja Krievijas impērijas ekspansijai 18. gs. sākumā, kuru īstenoja toreizējais cars Pēteris I. Piesaucot kauju pie Narvas 1700. gadā, kurā krievu spēki cieta smagu sakāvi no karaļa Kārļa XII vadītās Zviedrijas armijas, prezidents iezīmēja paralēli starp pagātnes monarha īstenoto impērijas paplašināšanu un stiprināšanu, un pašreizējo karadarbību kā savulaik zaudēto teritoriju atgūšanu. Šis, nepārprotami, ir mājiens ne vien Ukrainai, bet arī citiem Krievijas kaimiņiem bijušajā padomju varas sfērā, pirmām kārtām jau Baltijas valstīm. Tikām vēl viena agresijas šķautne nupat iezīmējusies tiesas zālē t.s. Doneckas tautas republikā, kur kara tribunāls 9. jūnijā pēc neilgas lietas izskatīšanas piesprieda nāvessodu trīs Krievijas spēku gūstā kritušiem ārvalstu izcelsmes ukraiņu karavīriem. Tie ir britu pilsoņi Eidens Aslins un Šons Piners, kā arī Marokas pavalstnieks Saaduns Brahims. Aslinam un Brahimam ir arī Ukrainas pilsonība. Kā apsūdzības pamats kalpojis uzstādījums, ka visi trīs esot kara algotņi, tātad viņu karošana pret t.s. „tautas republiku” ir kara noziegums. Kā jau norādījušas vairākas cilvēktiesību organizācijas, šāds apgalvojums neatbilst starptautiskajām kara tiesībām, jo par algotni nav uzskatāms karojošas valsts bruņoto spēku karavīrs. Tāpat tiek norādīts, ka par kara noziegumu uzskatāma trīs karagūstekņu tiesāšana starptautiski neatzītā valstiskā veidojuma „tribunālā”. Ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka šis ir Kremļa režīma atbildes solis Ukrainai, kuras tiesās pēdējā laikā nonākušas vairākas lietas pret gūstā kritušiem un kara noziegumos apsūdzētiem Krievijas karavīriem. Viens no viņiem, seržants Vadims Šišimarins nesen tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par neapbruņota civiliedzīvotāja nogalināšanu. Vai Franciju gaida jauna „sadzīvošanas” ēra? Pēc svētdien notikušās Francijas Nacionālās asamblejas vēlēšanu pirmās kārtas mandāti apstiprināti vien piecos no 577 apgabaliem. Saskaņā ar vēlēšanu sistēmu, pirmajā kārtā tiek ievēlēti kandidāti, kuri iegūst absolūto derīgo balsu vairākumu un ne mazāk kā 25% no apgabalā reģistrēto vēlētāju balsīm. Šādu rezultātu bija maz izredžu sasniegt vēlēšanās, kurās piedalījās nepilni 48% no balsstiesīgajiem. Attiecīgi lielum lielo vairākumu mandātu sadalīs vēlēšanu otrā kārta nākamsvētdien. Šo vēlēšanu nozīmīgākā novitāte ir ietekmīgāko kreiso spēku apvienošanās spēcīgā priekšvēlēšanu aliansē „Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas apvienība”. Tajā ietilpst sociālisti, komunisti, zaļie un partija „Nelokāmā Francija”, kas tiek raksturota kā demokrātiski sociālistisks un kreisi populistisks spēks, un ir šīs apvienības mugurkauls. Apvienotie kreisie šais vēlēšanās ir spēcīgākie konkurenti valdošajai, esošā prezidenta Emanuela Makrona vadītajai partijai „Uz priekšu, Republika!”, kas līdz ar vairākām mazākām partijām veido bloku „Pilsoņi kopā!”. Pirmajā kārtā abiem spēkiem ir praktiski vienādi rezultāti procentuālā izteiksmē, lai gan četri no šai kārtā ievēlētajiem pieciem deputātiem ir kreisie. Salīdzinoši pieticīgāks rezultāts ir galēji labējai Nacionālajai apvienībai, kuras kandidāte Marina Lepena bija galvenā Makrona konkurente abās pēdējās prezidenta vēlēšanās, kā arī Labējo un centristu apvienībai, kas grupējas ar tradicionālo labēji liberālo spēku – Republikāņu partiju. Aplūkojot vēlēšanu apgabalu karti, vērojama jau ierastā Lepenas nacionālistu dominante ziemeļaustrumu reģionos un Vidusjūras piekrastē un Makrona vadīto liberāļu pārsvars valsts rietumu rajonos. Kreisajiem lielākā piekrišana ir valsts dienviddaļas iekšzemes rajonos. Kas attiecas uz Parīzi un visu galvaspilsētas reģionu, tas tradicionāli sadalīts kreisajā austrumdaļā un centriski liberālajā rietumdaļā. Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti liek domāt, ka prezidenta Makrona partija varētu zaudēt līdzšinējo diezgan komfortablo vairākumu Nacionālajā asamblejā. Ja asamblejas vairākums izrādītos kreiss, Franciju gaidītu kārtējais t.s. „sadzīvošanas” periods – situācija, kad prezidents un valdība pārstāv atšķirīgi orientētus politiskos spēkus. Pagātnē tie allaž bijuši sarežģītas politiskas manevrēšanas posmi. Pēdējo no tiem, kas ilga no 1997. līdz 2002. gadam, kad konservatīvajam prezidentam Žakam Širakam nācās sadzīvot ar sociālista Lionela Žospēna valdību, toreizējais prezidents raksturoja kā „paralīzi”. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Pieminekli Rīgā Uzvaras laukumā nav bijis iespējams nojaukt, jo to liedz noslēgtais līgums ar Krieviju. Tomēr tas nav vienīgais līgums, kas Latvijai ir ar agresorvalsti. Cik šīs līgumattiecības ir saistošas šobrīd? Par to Krustpunktā diskutējam ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu, Ārlietu komisijas deputātu Jāni Dombravu, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu Lukaševicu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētāju Māri Lejnieku.

Karadarbība Ukrainā pēdējās dienās ir kļuvusi krietni intensīvāka. Krievija pārgrupējusi spēkus un sākusi jaunu ofensīvu Ukrainas austrumos. Gandrīz visi eksperti ir vienisprātis, ka šīs būs ļoti izšķirošas kaujas, kas noteiks tālāko notikumu attīstību. Šodien ir smago kauju otrā diena. Aplūkojam pašreizējo situāciju. Tikmēr pasaule turpina apjaust, kas notiek teritorijās, kuras krievi ir ieņēmuši. Kijevas piepilsētās dramatiskie kadri nav nevienu atstājuši vienaldzīgu. Tomēr, kas notiek citviet?  Ukrainas austrumos iedzīvotāju ziņo gan par deportācijām, gan bērnu atņemšanu un aizvešanu, gan piespiedu mobilizāciju. Kādas šīm Krievijas izdarībām būs sekas? Aizdomu pilnas baumas pienāk arī no pašas Krievijas. Ik pa brīdim pavīd runas par kādiem atstādinātiem vai aizturētiem spēka struktūru pārstāvjiem. Ne visas baumas apstiprinās. Netrūkst spekulāciju par to, kāda nedrošība valda Krievijas varas aprindās. Cik šīm runām ir vērts pievērst uzmanību un vai vispār ir cerības uzzināt, kas šobrīd patiesībā notiek Maskavā? Aktualitātes vērtē Latvijas Radio 4 žurnāliste Anna Stroja. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētāju Māri Lejnieku, politologu Kārli Daukštu, ka arī aktieri Andri Lielo, latvieti, kurš dzīvo Maskavā. Kauja par Donbasu ir sākusies Jau kopš Krievija marta un aprīļa mijā atvilka savus spēkus no sākotnēji ieņemtajām teritorijām Ukrainas ziemeļdaļā, tika gaidīta krievu spēku aktivizēšanās valsts austrumos. Šeit Ukrainas armija joprojām daudzviet notur pozīcijas, kuras ieņem jau kopš 2015. gada, un šeit esošais Ukrainas armijas grupējums tiek uzskatīts par kaujas spējīgāko ukraiņu spēku daļu. Iebrūkot Ukrainā februāra nogalē un ieņemot teritorijas tās dienvidos un ziemeļaustrumos, krievu spēki apdraud šī grupējuma dienvidu un ziemeļu flangus, un kaujas šeit risinājušās jau vairākas nedēļas. Kopš šīs nedēļas sākuma Krievijas armija aktivizējusies visā frontes līnijā Ukrainas austrumos, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā pirmdienas vakarā paziņoja, ka kauja par Donbasu ir sākusies. Vakar, 19. aprīlī, pēc intensīvas artilērijas sagatavošanās uguns, krievu spēki uzsāka plašu uzbrukumu ukraiņu pozīcijām austrumos. Līdz šim tiek ziņots par vienu krievu spēku panākumu, ieņemot Kreminnas pilsētu ukraiņu Donbasa pozīciju ziemeļdaļā un tādējādi pavirzoties nedaudz tuvāk stratēģiski svarīgajām Slovjanskas un Kramatorskas pilsētām. Citur ukraiņu spēki līdz šim noturējuši pozīcijas. Tāpat Krievijas spēki turpina centienus salauzt Mariupoles aizstāvju pretestību viņu pēdējā atbalsta zonā gigantiskās metalurģijas rūpnīcas „Azovstaļ” teritorijā. Kā zināms, ukraiņu spēku ielenkums Mariupolē ilgst jau kopš marta sākuma. Šobrīd tiek lēsts, ka krievu spēku pārsvars pār pilsētas aizstāvjiem dzīvā spēka ziņā ir 1:10; tāpat absolūts pārsvars visa veida smagā bruņojuma ziņā. Kā vakar publiskotā videouzrunā pauda ukraiņu spēku komandieris Mariupolē Serhijs Volina, pilsētas aizstāvjiem šīs, iespējams, esot „pēdējās dienas, ja ne stundas”. Krievijas puse pēdējās dienās vairakkārt izsludinājusi uguns pārtraukšanu, aicinot pilsētas aizstāvjus nolikt ieročus, taču līdz šim šie aicinājumi ir ignorēti. Nupat izsludināts kārtējais priekšlikums pamest „Azovstaļ” teritoriju un padoties šodien pēc diviem pēcpusdienā. Okupācijas varas rīcības tiesiskie aspekti Kamēr daudzviet pasaulē aug augumā sašutums par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem kara noziegumiem, kuru liecības atklājas atbrīvotajās Ukrainas daļās, pienāk arvien jaunas ziņas par prettiesisku Krievijas spēku rīcību pret okupēto teritoriju iedzīvotājiem Ukrainas dienvidos un austrumos. Sevišķi daudz šādu ziņu pienāk no Krievijas aplenktās Mariupoles, kur jau nedēļām norit smagas ielu cīņas. Daudzos gadījumos civiliedzīvotāji, kuriem izdevies pamest kauju zonu, spiesti doties uz Krievijas teritoriju, un šeit viņiem nav ļauts pašiem izvēlēties savu tālāko kustības maršrutu. Kā izteikusies Ukrainas Augstākās Radas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova, no Mariupoles vien Krievijā nonākuši 134 000 cilvēku, un 33 000 no viņiem – pret savu gribu. To var pielīdzināt masu deportācijai, kas ir 1949. gada Ženēvas konvencijas pārkāpums. Tālākais Krievijā nonākušo liktenis ir dažāds. Daudziem galu galā izdodas pamest agresorvalsti, šķērsojot robežu ar Baltijas valstīm, Gruziju vai citām Krievijas robežvalstīm. Tomēr ir parādījušās ziņas, ka dažos gadījumos Ukrainas pilsoņi spiesti parakstīt apņemšanos kādu laiku uzturēties noteiktā Krievijas reģionā un stāties tur darbā. Tāpat pēdējās nedēļas laikā Ukrainas puse paudusi, ka notiekot ieņemto teritoriju iedzīvotāju piespiedu mobilizācija Krievijas bruņotajos spēkos. Konkrēti, visu vīriešu kārtas iedzīvotāju piespiedu stāšanās militāro iestāžu uzskaitē notiekot nesen ieņemtajā Izjumas pilsētā. Arī okupētas valsts pilsoņu iesaukšana okupētājvalsts bruņotajos spēkos ir smags Ženēvas konvencijas pārkāpums. Aiz Kremļa sienām Kas īsti notiek aiz Kremļa sienām? Šāds jautājums arvien aktīvāk nodarbina analītiķus un arī visu pārējo politikā ieinteresēto pasauli kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā. Vispirms regulāri izskan spriedelējumi par Krievijas vadoņa Vladimira Putina spriestspējām un rīcības loģiku. Pats karš Ukrainā un visa tā gaita liek jautāt, cik lielā mērā Kremļa saimnieks apzinās savas rīcības iespējamās sekas. Tāpat tiek spekulēts par to, cik pilnīga informācija nonāk Putina rīcībā. Pēdējais Rietumu līderis, kurš klātienē tikās ar Vladimiru Putinu, bija Austrijas kanclers Karls Nehammers pagājušās nedēļas sākumā. Saskaņā ar viņa sacīto, Krievijas līderis ir pietiekami informēts un adekvāti domājošs, taču viņa domāšana un rīcība pilnībā pakļauta viņa individuālajai kara loģikai. Tam vairāk vai mazāk piekrīt visi, kuri tā vai citādi analizē Putina rīcību: tradicionālā nozīmē prezidents ir garīgi vesels, taču ir pilnīgi sava gadu gaitā izkoptā un nostiprinātā pasaules redzējuma varā, un saskaņā ar šo pasaules redzējumu Krievija izcīna fundamentālu cīņu pret „kolektīvajiem Rietumiem” par savu vietu pasaulē un pat savu eksistenci. Otrs nozīmīgs jautājums ir par to, kurš un kā šobrīd vada Krievijas bruņotos spēkus. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uz vairāk nekā trīs nedēļām bija pazudis no publiskās aprites, un izskanēja spekulācijas par nopietnām sirdsdarbības problēmām vai pat iespējamu turēšanu apcietinājumā, taču vakar Krievijas aizsardzības resora vadītājs beidzot atkal parādījās atklātībā, uzstādamies Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē. Tāpat izskanējušas ziņas par daudzu augsta ranga Krievijas armijas un drošības struktūru virsnieku arestiem. Jau marta sākumā izskanēja ziņas par mājas aresta noteikšanu Federālā Drošības dienesta 5. nodaļas priekšniekam ģenerālim Sergejam Besedam. Aprīļa sākumā parādījās apgalvojumi par viņa arestu un ieslodzīšanu vēsturiskajā Ļefortovas cietumā, taču Krievijas instances šo informāciju joprojām noliedz. Ap šo pašu laiku parādījās ziņas, ka mājas arests noteikts bijušajam Putina palīgam Vladislavam Surkovam, kurš bijis cieši saistīts ar Krievijas graujošo darbību Ukrainā. Tāpat no Krievijas puses, saprotams, nav apstiprinātas plaši apspriestās ziņas par vēl 20 ģenerāļu – armijas ģenerālštāba virsnieku – apcietināšanu. Tomēr šai ziņā zīmīga varētu būt Krievijas Dienvidu kara apgabala komandiera, par „Sīrijas miesnieku” dēvētā ģenerāļa Aleksandra Dvorņikova iecelšana par Krievijas okupācijas spēku komandieri Ukrainā. Tiek lēsts, ka līdz ar to iebrukuma komandēšana nodota Dienvidu kara apgabala štābam, jo armijas ģenerālštābs šobrīd nespējot pilnvērtīgi veikt savas funkcijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Jan Elisabeth Lindvik (67) har prøvd å leve etter M-en i passet, men det ble aldri riktig. Nå håper hen at en utredning regjeringen har bedt om, åpner døren for en X. Med Lindvik selv, og Aftenposten-journalist Jakob Semb Aasmundsen.